LIFE–Nature projekts “PIEKRASTES BIOTOPU AIZSARDZÈBA UN APSAIMNIEKOÍANA LATVIJÅ”

LIFE–Nature project “PROTECTION AND MANAGEMENT OF COASTAL HABITATS IN

Projekta pårskats Layman’s Report LIFE02 NAT/LV/008498 LIFE02 NAT/LV/008498 2002. – 2006. gads Year 2002–2006 Latvijas Universitåtes Biolo©ijas fakultåte Faculty of Biology, University of Latvia Teksta autori Vija Znotiña, Brigita Laime, Rita Birziña, Kårlis Kalvißkis, Marita Nikmane, Ineta Plikßa, Mårtiñß Pétersons, Didzis Tjarve

Ang¬u valodas redakcija Inguna Jansone

Zîméjumi Gundega Gulbe

Korektore Anitra Pårupe

Fotoattélu autori Latvija Andris Soms, Rita Birziña, Ineta Plikßa, Marita Nikmane, Roberts Bérziñß, Brigita Laime, Valdis Krastiñß, Didzis Tjarve, Vija Znotiña, Dina Dombrovska, Iréna Berga, Valda Baroniña, Juris Prikulis

Kartes veidojis Kårlis Kalvißkis

Maketéjußi Artürs Gailis, Verners Ívarcs

Iespiests tipogråfijå McÅbols

Izdevums sagatavots projekta “Piekrastes biotopu aizsardzîba un apsaimniekoßana Latvijå” ietvaros © Latvijas Universitåte, 2006 ISBN 9984–802–00–0

AinaΩi Carnikava Jürmala LapmeΩciems Påvilosta Rîga

Medzes pagasta padome Roja Rucava Salacgrîva Saulkrasti Projekta mér˚is, teritorija un galvenie pasåkumi Background information on the project

Eiropas Komisijas atbalstîtais LIFE–Nature projekts LIFE–Nature project “Protection and management of “Piekrastes biotopu aizsardzîba un apsaimniekoßana coastal habitats in Latvia” (The Coastal Project) lasted Latvijå” (Piekrastes projekts) ilga no 2002. lîdz from 2002 to 2006. Project beneficiary: Faculty of 2006. gadam. To vadîja Latvijas Universitåtes Biolo©ijas Biology, University of Latvia. Partners: North Vidzeme fakultåte sadarbîbå ar diviem partneriem — Liepåjas Biosphere Reserve and Liepåja Regional Environmental re©ionålo vides pårvaldi un Zieme¬vidzemes biosféras Board. Co–financiers: European Commission (75%), rezervåtu. Environmental Protection Fund of Latvia, and 11 coastal : Rucava, Medze, Påvilosta, Projekta lîdzfinansétåji — Eiropas Komisija (75% no Roja, LapmeΩciems, Jürmala, Rîga, Carnikava, projekta finanséjuma), Latvijas Vides aizsardzîbas fonds Saulkrasti, Salacgrîva, AinaΩi. un 11 piekrastes paßvaldîbas — Rucava, Medze, Påvilosta, Roja, LapmeΩciems, Jürmala, Rîga, The aim of the project was conservation, restoration and Carnikava, Saulkrasti, Salacgrîva, AinaΩi. sustainable management of coastal habitats and species of Community importance. (Starting the project, there Projekta mér˚is — Eiropas Savienîbå aizsargåjamo were estimated 23 habitat types (7 of them EU priority) Latvijas piekrastes biotopu aizsardzîba, atjaunoßana un and 4 plant species listed in the Habitats Directive, apsaimniekoßana. Uzsåkot projektu, bija zinåms, ka 9 habitat types according to the Bern Convention, and Latvijå jüras piekrasté sastopami 23 Eiropå aizsargåjami 16 species listed in Birds Directive.) biotopi (no tiem 7 prioritåri aizsargåjami), 9 biotopi, kas aizsargåjami saskañå ar Bernes konvenciju, 4 Biotopu Project area was the entire Baltic Sea coast — approx. direktîvå minétas augu sugas un 16 Putnu direktîvå 300 m wide coastal zone, beginning with the waterline minétas sugas. in the terrestrial direction. In Latvia, this territory is tra-

Eesti a ditionally protected as the Baltic Sea coastal protection c ala Projekta teritorija Ainaži S Project area Salacgrīva belt. In areas where nature conservation plans were Rīgas a r līcis jū Limbaži elaborated for the protected nature areas, project actions s ja lit Valdemārpils a B Engures V e extend to cover the entire areas of the habitats. The ez. Saulkrasti n t a Usmas ez. uja Ga RĪGA Vangaži Abava Ķīšezers length of the Baltic Sea Coast in Latvia is 496 km and Kuldīga JŪRMALA

Pāvilosta Babītes ez. Ikšķile L Baloži Ogre Latvija i approx. 45% of the Latvian Sea coast is included in Kalnciems e Da lu ug p ava e Brocēni Natura 2000 network. LIEPĀJA Grobiņa V e Liepājas n ta ez. Priekule

Lietuva Socioeconomic context 0 20 40 km Between 1945 and 1990, access to the seashore in Latvia Projekta teritorija — Baltijas jüras un Rîgas lîça krasta was restricted, because the western boundary of Latvia kåpu aizsargjosla — apméram 300 metrus plata josla was also the border of the USSR. Controlled access was jüras piekrastes sauszemes da¬å, un pludmale. Projekta allowed only in particular locations. While this system teritorija bija plaßåka vairåkås Natura 2000 vietås. degraded the traditional economical and cultural envi- Jüras krasta kopgarums Latvijå ir aptuveni 496 kilo- ronment, it ensured that natural habitats were protected metri. Apméram 45% no Latvijas piekrastes ir ietverti and that building was restricted in the largest part of the daΩådås îpaßi aizsargåjamajås dabas teritorijås. Tipiskåkie coast, in contrast with most of the European countries. Latvijå sastopamie Eiropas Savienîbå aizsargåjamie These restrictions were removed after renewal of inde- biotopi ir embrionålås kåpas, priekßkåpas jeb baltås pendence in 1991. Now, the number of visitors in the kåpas, pelékås kåpas, meΩainås jürmalas kåpas, dabiski sea coast is growing exponentially. Natural habitats suf- attîstîjußies veci skujkoku meΩi, mitras starpkåpu fer both from the activities of tourists and from the 1 ieplakas, jürmalas p¬avas. inappropriate management. Latvijas piekrastei ir neparasta vésture. No 1945. lîdz Main threats to the coastal habitats in Latvia (as defined 1990. gadam pieeja jüras krastam Latvijå tika daudzviet in project application) are: degradation of coastal natu- ierobeΩota, jo Latvijas piekraste bija Padomju Savienîbas ral habitats by recreation and activities of tourism; dete- robeΩa. Kaut arî ßî sistéma degradéja tradicionålo rioration of coastal ecosystem by motorised vehicles; ekonomisko un kultüras vidi, tå Latvijå atß˚irîbå no destroying of indigenous flora and vegetation by aggres- daudzåm citåm Eiropas valstîm nodroßinåja dabisko sive alien species; the reduction of the area of grey dunes; piekrastes biotopu aizsardzîbu, kå arî apbüves decreasing area of semi–natural meadows; the decrease ierobeΩojumus piekrastes lielåkajå da¬å. Kopß Latvijas of the biological diversity of forests resulting from neatkarîbas atgüßanas beidzot cilvéki var ßeit brîvi inappropriate management; decrease in area of endan- pårvietoties, atpüsties un saimniekot. Taçu dabiskos gered habitats due to building and due to inappropriate biotopus apdraud gan apmeklétåju rîcîba, gan coastal management; deterioration of endangered habi- nepiemérota apsaimniekoßana. tats in protected nature areas due to lack of nature con- servation plans; deterioration of natural habitats due to Kas apdraud Eiropå aizsargåjamos biotopus Latvijas low public awareness. piekrasté? Jüras piekraste ir ¬oti jutîga teritorija. Main actions of the project were • Dabiskos biotopus degradé türisma neorganizéta • Mapping and evaluation of coastal habitats of attîstîba. Community importance in the whole coastal protec- • Kåpas un pludmale tiek izbraukåtas ar maßînåm. tion belt. • Biolo©iski vértîgås p¬avas aizaug, jo netiek p¬autas vai • Planning of the appropriate protection and manage- noganîtas. ment measures in protected nature areas where there • Pelékås kåpas ir tikußas apmeΩotas, un to aizaugßana ar currently are no nature conservation plans. meΩu turpinås. • Implementation of management measures in the • Aizsargåjamos biotopos izplatås sveßås sugas (krokainå coastal zone in areas with large and increasing visitor roze, vårpainå korinte un citas), pårmainot un activity. aizståjot vietéjo augåju. • Restoration and maintenance of coastal meadows and • Nepiemérotas apsaimniekoßanas dé¬ samazinås aizsargå- grey dunes in areas where immediate protection jamo biotopu platîba, jo tos apbüvé vai pårveido. actions are required (cutting of trees and bushes, • Neizstrådåti vai novecojußi dabas aizsardzîbas plåni mowing, grazing); removal of aggressive alien plant îpaßi aizsargåjamajåm dabas teritorijåm. species (in some areas where they are rapidly expand- • Sabiedrîba ir nepietiekami informéta. ing in distribution and destroying indigenous flora). • Preparation and dissemination of information about Projektå ietvertie galvenie pasåkumi the Coastal project and about threatened coastal habi- • Piekrastes aizsargåjamo biotopu kartéßana un tats of Community importance and their protection. novértéßana. • Dabas aizsardzîbas plånu izstråde 4 îpaßi aizsargåjama- jåm dabas teritorijåm. • Apsaimniekoßanas pasåkumi vietås, kur apmeklétåji apdraud aizsargåjamos piekrastes biotopus. • Jürmalas p¬avu un peléko kåpu atjaunoßana un uzturéßana vietås, kur nepiecießami tülîtéji aizsardzîbas pasåkumi (koku un krümu cirßana, p¬außana, ganîßana). • Iedzîvotåju iepazîstinåßana ar projektu un izglîtoßana 2 par apdraudétajiem piekrastes biotopiem un to aizsardzîbu. Smiltåja ne¬˚e Dianthus arenarius subsp. arenarius Sand pink

Parastais ßñibîtis Calidris alpina Vecs, dabisks prieΩu meΩs Dunlin Old, naturally developed pine forest

Daudzgadîgs augåjs akmeñainå pludmalé Perennial vegetation of stony bank

Tumßsarkanå dzeguzene Epipactis atrorubens Pelékå kåpa 3 Dark red helleborine Grey dune Kas dzîvo Latvijas piekrasté? Who lives at the sea coast of Latvia?

Piekrastes projekta ietvaros 2003. gadå tika organizéta There are approx. 7000 landowners in the coastal pro- zemes îpaßnieku aptauja. Tajå aktîvi piedalîjås 1581 cil- tection belt in Latvia (data of State Land Service, 2003). véks no 31 paßvaldîbas. Latvijas piekrasté ir ap 7000 In years 2003 and 2004, a questionnaire of coastal zemes îpaßnieku (Valsts zemes dienesta 2003. gada dati). landowners was organised by the Coastal Project, and 1581 landowners from 31 municipalities participated. Kas ir Latvijas piekrastes zemes îpaßnieks? Apméram puse (55%) îpaßnieku piekrasté dzîvo visu gadu, Approximately one half (55%) of landowners live at the 29% – vasarås. Cik ilgi viñi ßeit dzîvo? Gandrîz puse sea coast constantly, 29% seasonally. Of the permanent paståvîgo iedzîvotåju (41%) dzîvo ßeit visu müΩu, residents, nearly half (41%) have lived here for all their apméram treßda¬a (32%) 11 gadus un ilgåk. Påréjie ir life and 32% live for 11 and more years. Others are new- jaunpienåcéji — apméram 2% ßeit dzîvo 1 gadu, 3% — comers — 2% live here for 1 year, 3% for 2 years, 8% 2 gadus, 8% — 3–5 gadus un 11% — 6–10 gadus. for 3–5 years and 11% for 6–10 years.

Ko piekrastes zemes îpaßnieki domå par dabas In discussions with landowners and municipalities we aizsardzîbu krasta kåpu aizsargjoslå? have sometimes heard the opinion that the coastal pro- Diskusijås ar zemes îpaßniekiem daΩkårt dzirdams tection regime is too hard in Latvia and that most of the viedoklis, ka piekrastes dabas aizsardzîba Latvijå ir påråk restrictions should be removed. However, the results of stingra, bet krasta kåpu aizsargjosla — nevajadzîga. questionnaire show that only 11% of landowners think Tomér aptaujas rezultåti råda, ka 90% zemes îpaßnieku that the restrictions are too hard. 36% think that pro- ir pårliecinåti, ka krasta kåpu aizsargjosla ir vajadzîga. tection should be harder, 23% are satisfied with the Lielåkå da¬a uzskata, ka zemes îpaßnieks ßeit ir existing system. ieguvéjs — gan estétiskå baudîjuma, gan pe¬ñas güßanas iespéju ziñå. More than a half of respondents (57%) are satisfied with Vairåk nekå puse respondentu (57%) ir apmierinåti ar the existing regulations or would like harder ones, and paståvoßajiem noteikumiem vai arî vélétos tos stin- only 11% think that restrictions are too hard. The gråkus, un tikai 11% uzskata, ka noteikumi ir påråk majority would like to receive compensations for the bargi. Lielåkå da¬a (75%) vélas sañemt kompensåciju par restrictions (75%). saimnieciskås darbîbas ierobeΩojumiem. 52% aptaujas dalîbnieku nosoda büvéßanu krasta kåpu 52% of landowners criticise the building activities in the aizsargjoslå, un tikai 8% domå, ka ßeit vajadzétu vairåk coastal protection belt, and only 8% think that more büvét. Tomér 25% no dalîbniekiem plåno izmantot houses should be built. However, 25% of respondents savu zemi büvniecîbai. Lîdz ar to îpaßi nozîmîga ir want to use their own land for building. Therefore, the piekrastes lîdzsvarotas attîstîbas plånoßana. planning of sustainable development of the coastal areas is very important.

4 5 Biotopu kartéßana, novértéßana, funkcionålå Habitat mapping and elaboration zonéjuma izveide of functional zoning

2002.—2004. gadå tika veikta biotopu kartéßana viså In years 2002—2004, the habitat mapping in all projekta teritorijå, izmantojot Valsts Zemes dienesta project area was organised. For this purpose ortophoto ortofotokartes un padomju armijas ©enerålßtåba maps of State Land Service and topographical maps of topokartes (mérogå 1:10 000) un datorå iezîméjot Soviet Army (scale 1:10 000) were used. On the base of iespéjamås biotopu robeΩas. Péc tam eksperti izpétîja these maps, borders of potential habitats were digitised. visu 496 km garo Latvijas piekrasti apméram 300 m Further, experts walked over all the coast of Latvia, platå joslå, pårbaudot biotopu robeΩas un iezîméjot tås checked and corrected habitat borders. For every single kartés. Viñi apskatîja katru atseviß˚o teritoriju, area, the necessity of protection and management was novértéjot tås aizsardzîbas un apsaimniekoßanas evaluated. On the basis on this inventory, the habitat nepiecießamîbu. Péc informåcijas pårbaudîßanas un map with a comprehensive attribute data base was laboßanas tika izveidota daudzslåñaina karte — biotopu created. It was delivered to municipalities and state insti- telpiskå datu båze, ko nodeva paßvaldîbåm un valsts tutions. Maps are being used for the elaboration and institücijåm, kuras to izmanto daΩåda lîmeña plånu evaluation of territorial plans on various levels. izstrådé un vértéßanå. Pamatojoties uz ekspertu atzinumiem, izveidoja On the basis of this map, the functional zoning was piekrastes funkcionålo zonéjumu, biotopu kartes zinåt- elaborated. It is a map, showing advisable, allowed and nisko informåciju “pårtulkojot” citu nozaru prohibited actions in every area. The territory was speciålistiem saprotamå valodå un norådot katrå divided into following zones:

6 Biotopu karte, Kolka Funkcionålå zonéjuma karte, Kolka Habitat map, Kolka Map of functional zoning, Kolka teritorijå ieteicamås, at¬autås un nepie¬aujamås darbîbas. 1) zone of strict protection (in EU and in Latvia Teritorija tika sadalîta seßås zonås: protected habitats; habitats of protected species); 1) stingrås aizsardzîbas zona, kas ietver Latvijå un 2) zone of nature protection (natural, undisturbed, Eiropå aizsargåjamos biotopus un aizsargåjamo sugu sensitive areas); dzîvotnes; 3) zone for recreation (sites where establishment of 2) dabas aizsardzîbas zona ar dabiskåm, nepårveidotåm recreation infrastructure is necessary for the protec- jutîgåm teritorijåm; tion of habitats); 3) rekreåcijas zona ar vietåm, kur biotopu aizsardzîbai 4) landscape protection zone; nepiecießams veidot türisma infrastruktüru; 5) neutral zone (modified areas); 4) ainavu aizsardzîbas zona ar lauksaimniecîbå izman- 6) zone of protected nature areas (with individual totåm teritorijåm; zoning). 5) neitrålå zona ar pårveidotåm teritorijåm; 6) zona ar îpaßi aizsargåjamajåm teritorijåm, kuråm Habitat maps were used for the elaboration of nature izstrådåts zonéjums. protection plans for protected nature areas, for the Biotopu kartes izmanto dabas aizsardzîbas plånu physical plans, and establishment of microreserves. izstrådé, teritorijas plånojumu, detålplånojumu un citu plånu izstrådé, kå arî mikroliegumu izveidé. During the project time, 65 proposals of microreserves were approved. Habitats where microreserves were Projekta laikå apstiprinåti 65 mikroliegumu ierosinåju- proposed: boreal forests (9180); wooded dunes (2180); mi. Biotopi, kuros ierosinåts izveidot mikroliegumus: alluvial forests (91E0*); coastal meadows (1630*); grey dabiski, veci skujkoku meΩi; meΩainas jürmalas kåpas; dunes (2130*); xeric sand calcareous grasslands pårmitri platlapju meΩi; jürmalas p¬avas; pelékås kåpas; (6120*); dry grasslands on calcareous substrates ka¬˚ainas smiltåju p¬avas; sausas p¬avas ka¬˚ainås (6210); species rich Nardus grasslands on siliceous augsnés; sugåm bagåtas vilkakülas p¬avas ka¬˚ainås substrates (6230*). augsnés. Galveno biotopu tipu platîbas projekta teritorijå (ha) Areas of the main habitat types of the project area (ha)

Kartétajå teritorijå konstatéti 42 Eiropå aizsargåjamie In total, 42 habitat types of Community importance biotopu tipi (19 000 ha), 11 no tiem prioritåri (19 000 ha), 11 of them EU priority (2000 ha), and 31 aizsargåjami (2000 ha), un 31 Latvijå aizsargåjamais habitat protected in Latvia (18 000 ha) were found. biotopu tips (18 000 ha). Biotopu karti digitålå veidå Digital habitat map can be obtained on the website par brîvu iespéjams iegüt tîmek¬a lapå http://piekraste.daba.lv/EN/biotopi/ free of charge. 7 http://piekraste.daba.lv/LV/biotopi/. Èpaßi aizsargåjamo dabas teritoriju dabas Development of nature conservation plans for aizsardzîbas plånu izstråde protected nature areas

Viens no lielåkajiem projekta darbiem ir bijis dabas One of the most voluminous works of the Coastal aizsardzîbas plånu izstråde çetråm Natura 2000 vietåm — Project was the elaboration of nature conservation plans dabas parkiem “Piejüra”(3) un “Bernåti”(1), dabas liegu- for 4 Natura 2000 sites — Nature Parks “Piejüra”(3) and miem “UΩava”(2) un “Vidzemes akmeñainå jürmala”(4). “Bernåti”(1), and Nature Reserves “UΩava”(2) and “Vidzemes Akmeñainå Jürmala”(4). (1) Eesti Dabas parks “Bernåti” atrodas Liepåjas rajona Nîcas ca ala Projekta teritorija Ainaži S pagastå Latvijas paßå tålåkajå rietumu punktå. Lielåkås Project area Salacgrīva 4 vértîbas dabas parka sauszemes da¬å ir meΩainås jürmalas Rīgas a r līcis ū j Limbaži s VENTSPILS kåpas, pelékås kåpas un priekßkåpas. Par galveno a ij lt Valdemārpils a B Engures apdraudéjumu uzskatåma pieaugoßå rekreåcijas slodze. V Piltene e Talsi ez. Saulkrasti n 2 t a Usmas ez. Stende ja 3 au Apsaimniekoßanas prioritåtes ir meΩaino kåpu un starp- G Sabile RĪGA Vangaži Abava Kandava Ķīšezers JŪRMALA kåpu ieplaku saglabåßana, izveidojot mikroliegumus, Kuldīga Tukums Pāvilosta Babītes ez. Ikšķile L Baloži Ogre Latvija i e Kalnciems l Olaine D rekreåcijas infrastruktüru un informéjot vietéjos u auga p va Aizpute e Baldone Brocēni Saldus JELGAVA iedzîvotåjus un parka apmeklétåjus. Durbe Dobele LIEPĀJA Grobiņa Vn Liepājas e ta Dabas aizsardzîbas plåns ir izstrådåts 2004. gadå. Parka ez. Priekule Auce 1 Bauska Individuålie aizsardzîbas un izmantoßanas noteikumi apstiprinåti 08.04.2004. Lietuva 0 20 40 km

Dabas liegums “UΩava”(2) atrodas Ventspils rajonå, Nature Park “Bernåti”(1) is located in Nîca municipali- UΩavas pagastå. Lieguma galvenås dabas vértîbas ir ty, Liepåja District. Biodiversity values — wooded ainaviski unikålås un daudzveidîgås pelékås kåpas (ar dunes, grey dunes and foredunes. Main threats is the lakstaugiem klåtas pelékås kåpas, pelékås kåpas ar loΩñu growing anthropogenic pressure. Management priori- kårklu), priekßkåpas, meΩainås jürmalas kåpas. Pelékajås ties: conservation of old dune forests and dune slacks, kåpås sastopamas divpadsmit ˚érpju sugas, kuråm liegu- building of recreation infrastructure, rising of public ma teritorijå paßreiz ir vienîgå atradne Latvijå. Pie awareness. Nature conservation plan was elaborated on apsaimniekoßanas prioritåtém pieder peléko kåpu 2004; Regulations on Individual Protection and Use of saglabåßana un antropogénås slodzes samazinåßana, the Nature Park were approved on 08.04.2004. izveidojot dabas taku, atpütas vietu un autoståvlaukumu tîklu, kå arî sabiedrîbas izglîtoßana. Dabas aizsardzîbas Nature Reserve “UΩava”(2) is located in UΩava plåns apstiprinåts 01.11.2004. , Ventspils District. Main nature values — pristine grey dunes (grey dunes with herbaceous vegeta- Dabas parks “Piejüra”(3) pleßas Rîgas lîça krastå no tion, grey dunes with Salix repens), wooded dunes with Vakarbu¬¬iem lîdz Inçupei (Rîgas, Carnikavas un old, naturally developed pine forests. For 12 lichen Saulkrastu paßvaldîbu teritorijås). Parkam raksturîga species, UΩava grey dunes is the only locality on Latvia. piekrastes biotopu daudzveidîba — pludmale, baltås un Management priorities: diminishing of anthropogenic pelékås kåpas, daΩådu tipu p¬avas (arî jürmalas p¬avas), pressure by establishment of network of nature paths, lagünu ezeri u. c. Vasarå ßeit ik dienas atpüßas tük- resting sites, car parks; public education. The nature stoßiem cilvéku. Dabas aizsardzîbas prioritåtes — jüras conservation plan was approved on 01.11.2004. piekrastes biotopu kompleksa saglabåßana un apsaimniekoßana, izveidojot rekreåcijas infrastruktüru, Nature park “Piejüra”(3) is located at the coast of Gulf kontroléjot dabas aizsardzîbas noteikumu ievéroßanu un of Rîga, in Rîga, Carnikava and Saulkrasti municipali- 8 izglîtojot sabiedrîbu. ties. This is an area of high diversity of coastal habitats — the beach, white and grey dunes, various types of grasslands including coastal meadows, lagoons etc. In Dabas aizsardzîbas plåns apstiprinåts 01.11.2004, bet summers, park is the holiday site for thousands of peo- 14.03.2006 apstiprinåti arî Individuålie aizsardzîbas un ple. Nature protection priorities: the establishment of izmantoßanas noteikumi. recreation infrastructure, control of nature protection regime, public education. The plan was approved on Dabas liegums “Vidzemes akmeñainå jürmala”(4) atro- 01.11.2004, Regulations on Individual Protection and das LimbaΩu rajonå, Salacgrîvas un Liepupes paßvaldîbas Use approved on 14.03.2006. teritorijå. Íeit sastopamas ne tikai priekßkåpas, embri- onålås kåpas, pelékås kåpas, meΩainas kåpas, p¬avas ar Nature Reserve “Vidzemes Akmeñainå Jürmala”(4) is retu augu un kukaiñu sugåm un boreålie meΩi, bet arî located in LimbaΩi District, Salacgrîva and Liepupe laukakmeñiem un o¬iem klåtas pludmales un municipalities. Habitats — foredunes, embryonic smilßakmens atsegumi jüras krastå. Apsaimniekoßanas dunes, grey dunes, wooded dunes, semi–natural grass- prioritåtes ir apmeklétåju ietekmes mazinåßana (türisma lands, and also beaches with stones and pebbles, and infrastruktüras izveide, atkritumu apsaimniekoßana); sandstone cliffs at the sea coast. Management priorities: kåpu nostiprinåßana atseviß˚ås vietås; p¬avu diminishing of anthropogenic pressure (with means of apsaimniekoßana; sveßo sugu ierobeΩoßana, kå arî boardwalks, stairs, waste management), dune sabiedrîbas izglîtoßana. strengthening at some sites, control of invasive species, Dabas aizsardzîbas plåns apstiprinåts 20.08.2004. public education. The plan was approved on 20.08.2004.

(1) Dabas parks “Bernåti” (2) Dabas liegums “UΩava”

(3) Dabas parks “Piejüra” (4) Dabas liegums “Vidzemes akmeñainå jürmala” 9 Jürmalas p¬avu atjaunoßana un apsaimniekoßana Restoration and management of coastal meadows

Jürmalas p¬avås ir sastopamas så¬as augsnes mîloßi augi, Boreal baltic coastal meadow is characterised by pieméram, jürmalas armérija, jürmalas åΩloks, purva species–rich vegetation containing saline species like måtsakne. Nozîmîgåkås jürmalas p¬avas Latvijå ir Armeria maritima, Triglochim maritimum and others. Randu p¬avas, kas aizñem apméram 200 hektårus jüras The largest and most diverse Latvian coastal meadows piekrasté starp AinaΩiem un Salacgrîvu. Liela sugu are the Randu P¬avas (Randu grasslands) covering daudzveidîba raksturîga arî jürmalas p¬avåm Piejüras approx. 200 hectares at the coast of AinaΩi and dabas parkå — Daugavas, Gaujas un Lielupes grîvas Salacgrîva. They provide the rare habitat in the Latvia apkaimé. Íeit sastopama arî Eiropå aizsargåjamå augu for Angelica palustris — plant species of Community suga — purva måtsakne. Lielåkå da¬a jürmalas p¬avu importance. Cessation of grazing and mowing leads to müsdienås netiek apsaimniekotas, tåpéc tås aizaug un the growth of woody species and to the decrease of bio- samazinås to biolo©iskå vértîba. diversity.

Lai atjaunotu un uzturétu kaut da¬u no ßîm p¬avåm, Piekrastes projekta ietvaros Randu p¬avu dabas liegumå un Piejüras dabas parkå tås tika ganîtas un p¬autas. Randu p¬avås 2003. gada rudenî izveidoja 21 hektåru lielu aploku un tajå ielaida 5 liellopus — 1 govi (Latvijas brünå) un 4 te¬us (hibrîdus starp Hailender un Sharole ß˚irném). Kopß tå laika lopu skaits sasniedzis 12. Lopus pårrauga Spodrîte Dunda no zemnieku saimniecîbas “i˚upvéveri 1”. Bez tam 16,5 hektåros tika organizéta arî p¬außana. Jaunie p¬avu apsaimniekotåji Piejüras dabas parkå Rîgå Grazing of coastal grasslands in Nature Park „Piejüra” For the restoration and maintenance of these grasslands, mowing and grazing of coastal grasslands was organised in Nature Reserve “Randu p¬avas” and in Nature Park “Piejüra”. In Randu grasslands, an enclosure of the area of 21 hectares was built and 5 cattle — a cow (The Latvian Brown) and 4 calves (hybrids of Sharole and Highlander) were let in. Now, the number of cattle has reached 12. Cattle are looked after by the farm “i˚upvéveri 1”. In addition, 16.5 hectares were Niedru p¬außana Piejüras dabas parkå Rîgå managed by mowing. Reed cutting in NaturePark “Piejüra”, Rîga In Nature Park “Piejüra”, more than 80 hectares of reed P¬avas apsaimniekoja arî Rîgå, Piejüras dabas parkå. Trîs beds and grasslands were mown, but in year 2006 the gadu laikå veikta p¬avu un niedråju p¬außana vairåk nekå cattle were left in enclosure of 5.5 hectares — 1 cow 80 ha. 2005. gada rudenî uzbüvéja 5,5 hektåru lielu with a calve (Highlander) and 1 bull (Galloway). aploku, kurå 2006. gada pavasarî såka saimniekot After 3 years of grassland management, grassland`s bio- Highlander ß˚irnes gotiña ar te¬u un Galloway ß˚irnes diversity is increasing. The cover of reed decreases and bullis. Dzîvniekus pårrauga Rîgas zoodårzs sadarbîbå ar the abundance of typical grassland species as well as rare vietéjiem iedzîvotåjiem. species (Armeria maritima, Gladiolus imbricatus, Péc 3 gadu p¬avu apsaimniekoßanas varam teikt, ka Dactylorhiza incarnata, Triglochin maritimum) increases. 10 dabas daudzveidîba jürmalas p¬avås atjaunojas: niedres In mown grasslands in Salacgrîva, the abundance of atkåpjas, dodot vietu neielabotu p¬avu indikatorsugåm, Angelica palustris is increasing. After the end of project, arî retåm un aizsargåjamajåm sugåm (pieméram, jür- the grassland management will continue, thanks to the malas armérijai Armeria maritima, jumstiñu gladiolai agri–environmental system and the support of Rîga and Gladiolus imbricatus, ståvlapu dzeguΩpirkstîtei Salacgrîva municipalities and Rîga Zoo. Dactylorhiza incarnata, jürmalas åΩlokam Triglochin maritimum). P¬autajås teritorijås Salacgrîvå aizvien The restriction of invasive species lielåkas platîbas aizñem purva måtsakne Angelica palus- tris — Eiropas Savienîbå aizsargåjama suga. Rosa rugosa, Amelanchier spicata, Gypsophyla paniculata, Hippophae rhamnoides are not indigenous species in Latvia. Projekta realizéßana beidzas, bet p¬avu apsaimniekoßana They have been planted in gardens and also in wild, and turpinås, pateicoties lauku atbalsta subsîdijåm, kå arî have dispersed, producing dense stands replacing protected Salacgrîvas paßvaldîbas, Rîgas domes un Rîgas zoodårza habitats. It is necessary to control and eliminate these atsaucîbai. species because their combating will take much more finances later.

In sea coast, Rosa rugosa is the most dispersed and aggressive species. It threatens the open dunes, dune woodlands and also grasslands. Mostly it can be found Sveßo sugu ierobeΩoßana in foredunes and grey dunes. In dune woodlands in Rîga and Jürmala, invasive shrub Krokainå roze, vårpainå korinte, skarainå ©ipsene, Amelanchier spicata is spreading. In pine forests, it is pabérzu smiltsérkß˚is, sudraba eleagns un spoΩå klin- common mainly at the settlements, and it’s dispersal is tene nav Latvijas vietéjås sugas. Tås ir ievestas, stådîtas promoted by eutrophication. dårzos un arî savva¬å. Latvijå tås iejutußås tik labi, ka In years 2003 — 2006, the cutting of invasive species strauji izplatås, aizñemot arvien lielåkas platîbas un was organised. iznîcinot arî aizsargåjamus biotopus. Ir nepiecießams ierobeΩot un iznîcinåt ßîs sugas, jo vélåk to apkaroßana prasîs aizvien lielåkus lîdzek¬us.

Piekrasté visizplatîtåkå un visbîstamåkå ir krokainå roze (Rosa rugosa), kas izplatås gan atklåto kåpu ekosistémås, gan kåpu meΩos, gan arî p¬avås. VisbieΩåk tå izplatîta priekßkåpås un pelékajås kåpås. Kåpu meΩos Rîgå un Jürmalå sastopama sveßå suga vårpainå korinte (Amelanchier spicata). PrieΩu sausieñu meΩos ßî suga vis- Krokainå roze priekßkåpås dabas liegumå “Ziemupe” vairåk atrodama tießå apdzîvoto vietu tuvumå, kur tås Rugose rose in foredunes in Nature Reserve “Ziemupe” izplatîbu veicina eitrofikåcija — augsnes bagåtinåßanås ar barîbas vielåm.

Piekrastes projekta ietvaros tika organizéta sveßo sugu ierobeΩoßana. Dabas parkå “Piejüra” 2003. un 2005. gadå izcirta vårpainås korintes un krokainås rozes 1,5 hektåru platîbå. Dabas parkå “Ragakåpa” 27 hektåru platîbå tika izcirstas vårpainås korintes, spoΩås klintenes un krokainås rozes. Kurzemes piekrasté Papes dabas parkå un Ziemupes dabas liegumå atjaunotas kåpas 120 11 hektåru platîbå, izcértot krokainås rozes. P¬ava ar jumstiñu gladiolu Meadow with Gladiolus imbricatus Biotopu apsaimniekoßana apmeklétåju îpaßi Habitat management iecienîtås vietås in heavily used areas

Piekrastes kråßñås ainavas sniedz atpütas iespéjas gan Coastal landscapes are of scenic and recreational vietéjiem iedzîvotåjiem, gan viesiem. Tåpéc ar katru interest. The number of tourists to the Latvian coast is gadu pieaug piekrastes apmeklétåju skaits. Ejot dabå, growing with each year. While visiting nature, people cilvéki to iepazîst un iemîl. Turklåt türisms veicina get acquainted to nature, and attached to it. At the same vietéjås ekonomikas attîstîbu. time, tourism also supports the local economy. Atpütnieki bieΩi vien neapzinås, cik trausla un jutîga ir Tourists are often unaware of how fragile the coastal piekrastes daba. Izbradåjot zemsedzi, viñi var izraisît nature is. They may trample the dune and forest eroziju, aizbiedét dzîvniekus un putnus. Nereti tiek vegetation and thus cause erosion, or disturb birds and izmétåti atkritumi, izbraukåtas kåpas, kurinåti wildlife. People may leave their rubbish behind as well ugunskuri. Pret nomîdîßanu neizturîgas augu sugas var as make fires and drive in dunes with motorised vehi- izzust. Izbradåtå piekraste turpmåkajiem apmek- cles. Species sensitive to trampling may disappear. The létåjiem rada nevértîgas un pielüΩñojamas teritorijas degraded and littered territory seems valueless for fur- iespaidu, un teritorijas degradéßanås turpinås. ther visitors, and the degradation of the area continues.

Kå saglabåt aizsargåjamos biotopus, neliedzot cilvékiem How to conserve the protected habitats while maintain- atpütas iespéjas? Piekrastes teritorijas nevar un arî neva- ing the recreation possibilities for people? The coastal jag norobeΩot. Problému var atrisinåt, samazinot cilvéku areas cannot and need not be fenced off. The develop- ietekmi uz dabu ar labiekårtojumu palîdzîbu. Büvéjot ment of tourism infrastructure can solve the problem. gåjéju takas, autoståvvietas, atpütas vietas, skatu torñus, By establishing of pedestrian paths, car parks, picnic iespéjams organizét apmeklétåju plüsmu un pasargåt un sites, viewing platforms, it is possible to organise the saglabåt biolo©iski vértîgåkås un daudzveidîgåkås teri- flow of visitors while conserving the most valuable and torijas. Jo veiksmîgåks ir teritorijas labiekårtojums, jo diverse areas. The more successful is the tourism infra- mazåk cilvéki ietekmé dabu ap to. structure of the area the less is the human impact on the surrounding environment. So, the infrastructure serves Projekta realizéßanas laikå ir izveidots labiekårtojums for nature protection and habitat management. 12 piekrastes paßvaldîbås. Tå izveidei tika izstrådåti un saskañoti 2 detålplånojumi, 12 tehniskie projekti un During the project time, small–scale tourism infrastruc- 5 skiçu projekti. ture was planned and established in 12 coastal munici- palities. The work included also the elaboration of 2 detailed plans, 12 technical designs, and 5 sketch designs.

Ståvlaukumi Car parks Apmeklétåju organizéßana såkas ar maßînu ståvlauku- Visitor access control begins at the car park. Here people miem. Tajos cilvéki atståj maßînas un tålåk iet uz plud- leave their cars and walk to the beach using attractive mali pa îpaßi izveidotåm takåm. Íeit jåizvieto arî infor- routes. Here, information boards, picnic sites and waste måcijas stendi, atpütas vietas un atkritumu urnas. Lai bins should be placed. External fencing may be needed nepie¬autu ståvlaukumu nekontrolétu paplaßinåßanos, to prevent free range use of the area around the car park. tos ieteicams ierobeΩot ar barjeråm. During the Project time, car parks in Påvilosta and 12 Projekta ietvaros ierîkoti ståvlaukumi Påvilostå un Rucava were built, but car parks in Roja and Rucavå, labiekårtoti ståvlaukumi Rojå un LapmeΩciemå. LapmeΩciems were improved. Ståvlaukumu Påvilostå ietver barjeras, Ståvlaukums Rucavå pie Papes båkas ar Ståvlaukums ar barjeru pie Ìipkas kuras var izmantot arî sédéßanai takåm un atpütas vietåm dabas lieguma Car park in Påvilosta is fenced with Car park in Rucava at Pape Ligthouse Fenced car park at Ìipka Nature barriers which can be used as benches Reserve

Skatu platformas un putnu novéroßanas tornis Observation platforms and bird observation tower

Ainaviski pievilcîgås vietås, kur labpråt apståjas un In attractive sites which are used as viewpoints, the set atpüßas apmeklétåji, ieteicamas skatu platformas. up of observation platforms is recommended.

Projekta ietvaros ßådas platformas izveidotas Jürmalå, Such platforms were established by the Coastal Project MeΩciemå, Rucavå, Saulkrastos. Rîgå uzcelts putnu in Jürmala, MeΩciems, Rucava, Saulkrasti. In Rîga, bird novéroßanas tornis. Tas ir 6,6 metrus augsts un lîdz observation tower was built. It’s height ir 6.6 metres. 2,8 metru augstumam pieejams arî cilvékiem Until height of 2.8 metres it is accessible for people with ratiñkréslos. wheelchairs.

Putnu novéroßanas tornis Piejüras dabas parkå Rîgå Skatu platforma pie Inçupes grîvas Saulkrastos Bird observation tower in Nature Park “Piejüra”, Rîga Observation platform at the outlet of River Inçupe in Saulkrasti

Atpütas vietas Resting places

Pie populåriem apmeklétåju ce¬iem ir jåveido atpütas Picnic tables and children's play equipment provide vietas, lai atpütnieki péc iespéjas mazåk izbradåtu traus- positive inducements for people to stay in an area with lo kåpu zemsedzi. Atpütas vietas un bérnu rota¬lauku- the established infrastructure. mi palîdz pulcinåt cilvékus labiekårtotajås teritorijås. During the Project time, 29 resting places were Projekta ietvaros ir izveidotas 29 daΩådas atpütas established. They vary from simple benches and tables 13 vietas — gan vienkårßu solu un galdu grupas, gan to more elaborated, with fire places, wide benches and ugunskura vietas, nojumes un bérnu rota¬laukumi. children’s playground. Gåjéju takas, kåpnes, barjeras Pedestrian trails, stairs and barriers

Gåjéju takas paredzétas, lai cilvéki vairåk apmeklétu labiekår- Network of pedestrian trails aids for concentrating peo- totås vietas, kur daba mazåk ietekméjama. Ir svarîgi izvéléties ple in resistant areas. It is important to choose appro- taku piemérotu izvietojumu, materiålu un platumu, jo cilvé- priate material and location of trails because people will ki iestaigås paßi savus celiñus, ja izbüvétås takas viñiem beat their own paths to the sea unless suitably attractive nepatiks. routes are provided. Taku izbüvé nepiecießams dabai draudzîgs segums — kok- For trails, environmentally friendly material (wood, materiåli, grants, smalcinåtas koku mizas, ß˚elda. Takåm gravel, chopped bark, mulch) is advisable. Paths should jåbüt vismaz 1,5 metrus platåm, bet intensîvi apmeklétås be at least 1.5 m wide. Paths, which receive moderate vietås — vismaz 3 metrus platåm. Garåm takåm ieteicams or heavy use, should be at least 3 m wide. For long veidot paplaßinåjumus un atpütas vietas. Grants vai mulças paths, broadening and resting sites should be estab- segums ieteicams vietås, kur nenotiek smilts pårpüßana. lished. Where there is no sandblow, a surfaced path of Vietås, kur kråjas smiltis vai notiek erozija, vélamas koka segu- gravel or chippings is suitable. In areas of sand accre- ma takas. Erozijas skartås vietås vélams ierîkot arî barjeras. tion or erosion, boardwalks should be constructed. Along eroded sites, barriers are recommended. Projekta ietvaros ir izveidotas daΩådas takas: grantétas (1925 m2); takas ar mizu mulças ieklåjumu (900 m); The following pedestrian routes were built by the koka seguma laipas (kopéjais garums 7900 m). Coastal Project: 1925 m2 covered with gravel; 900 m Daudzviet takas papildina arî kåpnes un gåjéju tiltiñi. covered with chippings, and 7900 m wooden board- walks (0.75 m — 3.0 m wide). In many sites, paths are Izveidoto 76 barjeru vidü ir gan norobeΩojoßås barjeras supplemented by stairs and pedestrian bridges. gar ce¬iem, gan barjeras uz nelegåli izveidotiem ce¬iem, In total, 76 barriers were constructed. They include barjeras gar takåm un ap autoståvlaukumiem. Da¬a bar- both simple fencings along roads, barriers on illegal jeru ir veramas — nepiecießamîbas gadîjumå atslédzamas. roads, along paths and around car parks. Part of the bar- riers can be opened or locked if necessary.

Laipa ar koka segumu UΩavå Laipa ar koka segumu Ìipkå Laipa ar daΩåda lieluma soliem AinaΩos Wooden boardwalk in UΩava Wooden boardwalk in Ìipka Boardwalk in AinaΩi, with benches of various size

14 Grantéts ce¬ß Piejüras dabas parkå Rîgå Kåpnes Saulkrastos Verama barjera Piejüras dabas parkå Rîgå Road of gravel in Rîga, Nature Park “Piejüra” Stairs in Saulkrasti Barrier in Nature Park “Piejüra” in Rîga Laipa pie Siliñupes grîvas Taka un kåpnes dabas parkå LapmeΩciemå “Ragakåpa” Jürmalå

Boardwalk at the outlet of Trails and stairs in Nature River Siliñupe in Park “Ragakåpa”, Jürmala LapmeΩciems

Informåcijas stendi un zîmes Information signs and boards

Ikviena dabas vides labiekårtojuma neatñemama saståv- Tourism infrastructure must be supplemented with da¬a ir informåcijas stendi un zîmes. Tiem jåsniedz information signs and boards which inform on the informåcija par teritorijas dabas vértîbåm — sugåm un nature values of the area — species, habitats, their pro- biotopiem, par to aizsardzîbas un apsaimniekoßanas tection and management. This information aids not nepiecießamîbu. Íî informåcija nepiecießama, lai cilvéki only for the public education but also for the changing iegütu zinåßanas un bütu saudzîgi pret dabu un izvei- of the attitude and behaviour towards the nature and doto labiekårtojumu. tourism infrastructure.

Projekta ietvaros ir izveidoti 200 informåcijas stendi un In total, 200 information boards and 620 information 620 zîmes. Tie informé galvenokårt par Eiropas Savienîbå signs were prepared. They inform mainly on the coastal aizsargåjamiem piekrastes biotopiem Latvijå — to habitats of Community importance — their develop- attîstîbu, raksturîgajåm struktüråm un sugåm. ment, typical structures and species.

Informåcijas stends oñu ciemå, Rucavas pagastå Informåcijas stends Ìipkå, Rojas pagastå Information board in oñu village, Information board in Ìipka, Roja municipality

Informåcijas stends Saulkrastos Stends LapmeΩciemå 15 Information board in Saulkrasti Information board in LapmeΩciems Bukleti, informåcijas lapas, seminåri, filmas Booklets, leaflets, seminars, films

Projekta praktiskie pasåkumi bütu nepilnîgi, ja vienlaikus The practical project actions would be unsuccessful nenotiktu sabiedrîbas izglîtoßana. Piekrastes iedzîvotåjiem without the rising of public awareness. There was a lack un viesiem ir nepiecießama informåcija gan par piekrastes of information on coastal nature, its values, protection, dabas vértîbåm, gan par to saglabåßanu, uzturéßanu un maintenance and management. We hope to change the apsaimniekoßanas metodém. Ar mér˚tiecîgiem izglî- overall awareness and behaviour of people — they will toßanas pasåkumiem esam såkußi mainît cilvéku attieksmi be aware on habitats of Community importance and un rîcîbu, cerot, ka turpmåk tie izpratîs Eiropå aizsargå- will know how to protect them. jamo biotopu nozîmi un pratîs tos pasargåt.

Projekta ietvaros ir organizéti 8 lieli un 15 mazåki During the project time, 8 large and 15 minor seminars seminåri, sagatavoti un izdoti 7 bukleti un 20 informåcijas were organised, 7 booklets and 20 leaflets published, lapas, uzñemtas 2 filmas. Esam piedalîjußies 12 starptautiskås 2 films produced. We also participated in 12 interna- un 29 vietéjås konferencés, devußies 2 pieredzes apgüßanas tional, 29 local conferences and 2 study tours. braucienos uz årzemém.

Konkursa “Kurp ej, piekraste?” ietvaros skoléni ståstîja par Eiropas za¬o dienu ietvaros skolotåji iepazîstas ar piekrastes savas piekrastes vértîbåm un attîstîbu. Nosléguma pasåkumå biotopiem Piejüras dabas parkå (01.06.2003.) (04.12.2004) dalîbnieki iepazîstas ar piekrastes sugåm un European green days, 01.06.2003. — teachers get biotopiem. acquainted with coastal habitats in Nature Park “Piejüra” In a competition “Quo vadis, the coast” pupils reported on the values and development of their area. In closing event (04.12.2004) participants learned coastal species and habitats.

Måcåmies no citiem projektiem — putnu novéroßanas tornis Vérgales pagasta iedzîvotåji iepazîstas ar aizsargåjamiem Pori, Somijå (18.–21.08.2003) biotopiem Ziemupes dabas liegumå (31.05.2004) 16 We learn from other projects — bird observation tower in Ziemupe Nature Reserve, 31.05.2004 — local residents Pori, Finnland (18–21.08.2003) learn the protected habitats Pateicamies par sadarbîbu!

P¬avu apsaimniekotåjiem — Z/S “i˚upvéveri 1”, Z/S “Atpütas”, SIA “Dålderi 1”, K/S “Agroserviss Dole”, SIA “JMR”, Jånim Òipñickim, SIA “Jaunbérzi AF”, Rîgas Nacionålajam zoolo©iskajam dårzam, Aelitai Runcei, Egîlam Kuß˚im, Ivanam Koladam;

Projektétåjiem — A/S “Komunålprojekts”, SIA “ARHstadija”, SIA “Dabas takas”, SIA “ARHIS”, SIA “GNP informåcijas centrs”, kå arî arhitektiem Martai Daugavietei, Tatjanai Kotoviçai, Inetai Tumaßevskai, Natålijai Bukovskai, Anitai Orniñai, Maijai Dejus, Normundam Raitumam;

Uzñéméjiem — SIA “Fiberglass”, SIA “Aizputes ce¬inieks”, SIA “Ozollînija”, SIA “Lemma G”, SIA “Rude K”, SIA “J.L.K.”, SIA “Rucavas meistars”, Jurim Segliñam, Dainim Gabaliñam, Normundam Tiesnesim, Z/S “Krauk¬i”, A/S ““Grîva” Salacgrîvå”, SIA “Talsu meliorators”, SIA “Lawsare”, SIA “Gartens”, SIA “3Punkti”, SIA “Artelis”, I.K. “LimbaΩu mérnieks”, I.K. “Rucavas Segliñi”, SIA “Grupa Lukss”, Z/S “RobeΩnieki”, Andrim Za¬kalnam, Baibai Vasi¬evskai;

Izdevéjiem “McÅbols”, “Munks”, “Kodols”, “Jelgavas tipogråfija”;

Sabiedriskajåm organizåcijåm — Sabiedrîbai par atklåtîbu “Delna”, Koalîcijai dabas un kultüras mantojuma aizsardzîbai, Invalîdu un viñu draugu apvienîbai “Apeirons”;

Projekta uzraudzîbas grupai, Vides Ministrijas Dabas aizsardzîbas departamentam, Dabas aizsardzîbas pårvaldei, Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministrijas Telpiskås plånoßanas departamentam, Latvijas Paßvaldîbu savienîbai, Ventspils re©ionålajai vides pårvaldei, Rîgas paßvaldîbas policijai, Rîgas meΩa a©entürai, Ziemupes un Bu¬¬u salas iedzîvotåjiem, projektå iesaistîtajiem ekspertiem, konsultantiem un Latvijas Universitåtes darbiniekiem.

We wish to thank and acknowledge the external monitoring team for the continuing support and assistance.

DaΩådu valstu dabas pétnieki apmeklé Ziemupes dabas liegumu starptautiska seminåra “Ekolo©iskå informåcija un praktiskå pieredze plånoßanai augstajos purvos un jürmalas kåpås” ietvaros (22.–29.08.2005). Researchers of various countries visit the Nature Reserve “Ziemupe” in the framework of the international seminar “Dissemination of ecological knowledge and practical experiences for sound planning and management in raised bogs and sea dunes” (22–29.08.2005). Vai vélaties zinåt vairåk? Want to know more?

Latvijas Universitåtes Biolo©ijas fakultåte Faculty of Biology, University of Latvia Projekta måjas lapa http://piekraste.daba.lv/ Project website http://piekraste.daba.lv/

Lasiet müsu bukletus un informåcijas lapas! Please read our booklets and leaflets!