Oktobris 2008. gads Nr.Nr. 10 (184) Skolotāja saņem stipendiju Vidusskola labāko vidū Skaistu skolotāju dienas dāvanu piešķīra Inesei Ārei. saņēmusi Cesvaines vidusskolas Dabas zinību maģistre In- Cesvaines vidusskola ie- ķīmijas skolotāja Ines Āre. Viņa ie- ese Āre stāsta, ka stipendijas guvusi Draudzīgā aicinājuma guvusi stipendiju šīgada a/s „Grin- pasniegšanas pasākums bijis po- balvu. deks” fonda „Zinātnes un izglītības zitīvu emociju piesātināts brīdis. Draudzīgā aicinājuma fonds atbalstam” izsludinātajā stipendiju „Tas ir liels gandarījuma mirklis. jau devīto gadu skolēniem pie- konkursā. Rīgā dzirdējām tik daudz labu šķir balvas. Lauku skolu grupā 8. oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa vārdu. Šodien kolēģi un skolēni Cesvaines vidusskola ieguva medicīnas vēstures muzejā svinīgā sveic ar ziediem. Ir tik patīkami. augsto 12 vietu un „Ceļa maizes pasākumā, klātesot Izglītības un Aizmirstas ikdiena. balvu”. Balva atspoguļo Latvi- zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Nav noslēpums, ka jauniešu jas skolu izglītības kvalitāti un Reģionālās attīstības un pašvaldību vidū ķīmija nav populārāko zi- ceļ izglītības prestižu. Skolu lietu ministram Edgaram Zalānam, nātņu vidū. Vidusskolu absolventi vērtē pēc skolēnu panākumiem augstskolu rektoriem un citiem. AS izvēlas studēt citas nozares. Tāpēc olimpiādēs un zinātniskajos „Grindeks” padomes priekšsēdētājs ir prieks strādāt un dot savas zinā- lasījumos. 2007./2008. mācību Kirovs Lipmans stipendiātiem pa- šanas tiem, kas par to interesējas. gadā Cesvaines vidusskola guva sniedza prēmijas. Galvenais jau ir skolēni, ja viņiem panākumus valsts 35. atklātajā Stipendijas saņēma 10 studenti, patīk, tad arī man prieks kopā ar matemātikas olimpiādē – 2. vieta 10 mācību spēki un sešas mācību viņiem pēc stundām un brīvdie- (skolotāja Silvija Rimša un 7. b iestādes. Fonda izsludinātajā kon- nās padziļināti mācīties un pētīt. Foto: Guna Graudiņa klases skolniece Elza Kalēja) un kursā studenti, skolotāji un skolas Pēdējos gados vismaz viens mūsu skolēnu mācību fi rmas rakstītais bija aicinātas iesniegt pieteikumus skolas absolvents izvēlējies studēt Skolotāja Inese Āre (pa kreisi) 12. klases ķīmijas stundā. biznesa plāns „Second Chance” un motivācijas vēstuli par stipendijas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) (skolotāja Valda Sabule un skol- piešķiršanu. Fonda mērķis ir atbalstīt Ķīmijas fakultātē. Piemēram, šogad konkursu 10.–12. klašu skolēniem trīs komandas. nieces Anna Akmene, Ieva Ru- zinātnes attīstību, veicināt speciālistu ķīmijas studijas uzsāka Raitis Smir- “Nāc un studē RTU!”. Pagājušajā Svarīgi, ka valstī izskan mūsu sko- duka, Sabīne Korneta). izaugsmi un izglītošanu inženierzi- novs. Visi skolotājas Āres skolēni gadā no mūsu skolas konkursā pieda- las vārds, ka parasta vidusskola, spēj Svinīgā balvu pasniegšanas nātnēs, dabas zinātnēs, farmācijā un tikuši budžeta grupās. lījās divas komandas. No 11. klases nostāties līdzās izdaudzinātām valsts ceremonija notika 13. oktobrī medicīnā. Tieši par to – par līdzšinējo Bez tam, lai popularizētu eksaktās Zanda Lecīte un Kārlis Dzenis un no ģimnāzijām. Latvijas Nacionālajā operā, ieguldījumu dabaszinātņu populari- zinātnes un mudinātu jauniešus izvē- 12. klases Ieva Smoļina, Baiba Pan- Paldies skolas vadībai par atbalstu, kurā piedalījās pieminētās zēšanā jauniešu vidū stipendiju 100 lēties inženierzinātņu studijas, RTU fi lova un Raitis Smirnovs. Šogad arī jo netika liegts ne transports audzēkņu skolnieces un skolotājas, kā arī latu apmērā, ko maksās 10 mēnešus, rīko zinātniskās pētniecības darbu piedalīsimies šajā konkursā un būsim nokļūšanai konkursu norises vietās, ne direktora vietniece ārpusklases fi nanses mācību materiālu iegādei.” darbā Sarma Kurme un domes Guna Graudiņa izpilddirektors Uģis Fjodorovs. 2009. gadā Cesvainei – 800 Guna Graudiņa

1990. gadā Cesvainē bija liels no- Mālpils un citas. Kristus piedzimšanas sv. Pēter- tikums – tika svinēta sešsimtgade. Cesvaines pils novads atradās baznīcas laukumā Rīgā pāvesta Tas bija laiks, kad nesen atgūta Jersikas valstī. Tā zināmā mērā bija Inocenta III laikā, kad valdīja valsts neatkarība un varēja pieminēt, pakļauta Polockas un Pleskavas kņazu slavenais Romas ķeizars Otons, dziedāt, runāt un darīt to, ko atļāvās 50 varai. Bīskaps Alberts vēlējās panākt mūsu pontifi lkāta vienpadsmitā gadus tikai šaurā draugu vai ģimenes tirdzniecības ceļu kontroli pa Dauga- gadā”. lokā. vu, bet šim mērķim traucēja Tālāk skaidrojot hronikas Kopš šiem svētkiem cesvainiešiem un Jersika. Sekoja uzbrukums abām tekstu, jāatzīmē, ka Visvaldis bijis jāpārdzīvo daudz rūgtu brīžu: minētajām pilsētām. Pašam Visvaldim saņēma trīs karogus, bet do- nodegusī pils, skolēnu „mētāšanās izdevās aizbēgt uz Lietuvu, bet ģime- mājams, ka Jersikas valsts ap- pa kaktiem”, skolas celtniecības ne- ni saņēma gūstā un aizveda uz Rīgu. tvēra 5 novadus. Tātad 3 paliek gācijas un parādi, vētras postījumi Visvaldis pār Daugavu savām acīm Visvaldim, bet 2 – Autīne un utt. Taču tie cilvēki, kas atbrauc uz vēroja, kā tiek nodedzināta Jersika un – bīskapam Albertam. Cesvaini, nebeidz slavēt par sakoptī- nekas cits neatlika, kā doties pašam uz Cesvaines vecākā vārds nav sa- bu, par pils atjaunošanu, par skolu u.c. Rīgu pakaļ sievai un saviem ļaudīm. glabājies. Bet avotos minētās Par vienkārši skaistu pilsētu. No visām Tālāk citāts no hronikas: „Proti, Cesvaines pilsētas un pils vieta pusēm cilvēki brauc svinēt svētkus pie ieradies Rīgā, (Visvaldis) klāt esot ir konstatētas un atrodas bijušās mums. jo daudzajiem dižciltīgajiem, garīdz- Cesvaines muižas parkā Sūlas Ir pienācis laiks atskatīties uz pa- niekiem, bruņiniekiem, tirgotājiem, upītes kreisajā krastā. veikto, piedzīvoto un kārtīgi nosvinēt vāciem, krieviem un lībjiem, Jersikas Ir jāsaprot, ka hronikā nepie- arī pašiem. pilsētu, kas viņam pieder par dzimtu, min neapdzīvotas vai nenozīmī- līdz ar novadu un visu pie šīs pilsētas gas vietas. Tātad Cesvaine bija Sešsimtgade bija atskaites punkts piederīgajiem labumiem viņš nodeva nozīmīgs gan stratēģisks, gan no 1390. gada, kad Cesvainē tika kā likumīgu dāvinājumu svētās Diev- ekonomisks punkts jau 12.gs. būvēta arhibīskapa pils. Vismaz šis mātes un jaunavas Māras baznīcai, bet Taču, ja zināms, ka vietas vecu- gads tā ir pieņemts, jo precīzi nav tos savus meslu devējus, kas saņēmuši mu rēķina no brīža, kad pirmo aktīvs un pieliks savu izdomu un cilvēks, kas mūžā paveicis ko no- zināms. Taču katras pilsētas vecumu ticību no mums, viņš atbrīvoja un no- reizi tiek minēta rakstos. izrādīs iniciatīvu. Tāpēc vēršamies zīmīgu, ielā atradusies vai šobrīd nosaka no tā brīža, kad tā pirmo reizi deva mums līdz ar viņu mesliem un Tātad Cesvainei 2009. gadā – 800 ar lūgumu pie jums – cesvainieši, atrodas kāda ražotne vai iestāde minēta rakstos. Senākais zināmais novadu, proti, Autīnas pilsētu, Ces- gadi! Par godu jubilejai plānots visa aicinot izzināt savas pilsētas noti- un tā tālāk. Ļoti priecāsimies, ja rakstu avots ir Indriķa hronika. Tajā vaini un citas ticībai piegrieztās. Pēc gada garumā kultūras pasākumus kumus. Mājā, ielā, kurā dzīvojam savus stāstus un priekšlikumus uz- Cesvaine pieminēta 1209. gadā, kad tam, zvērējis mums vasaļa uzticību, atzīmēt "zem" astoņsimtgades noteikti ir noticis kas ievērojams rakstīsiet vai izstāstīsiet "Cesvaines tika sadalīta Jersikas valsts. Tāpēc, viņš svinīgi saņēma no mūsu rokām zīmes, bet kulminācijas pasākums – notikums, pasākums, dzīvo in- Ziņām". (Guna Graudiņa). domājam, nebūtu pareizi neatcerē- minēto Jersikas pilsētu ar piederīgo plānots 18. jūlijā. teresants cilvēks. Piemēram, tur ties šo gada skaitli. Līdzīgi jau to ir novadu un labumiem kā lēni ar trim Tas, kādi būs svētki atkarīgs atrodas vēsturiska ēka, kurā risi- Vēsturi pētīja Māra Evardsone darījušas citas pilsētas – Rīga, Cēsis, karogiem. ... Tas notika 1209.gadā pēc no mums pašiem – cik katrs būs nājušies kādi notikumi, tur dzīvo 15. oktobra domes Vidusskolā ,,Teātris ir kā spieģelis, kurā mēs paši savus labus un nelabus darbus varam redzēt...” sēdē: (Ā. Alunāns) • Deputāti tikās ar problēmā par Spieķu - ,,Viss ap un par teātri” Baltiņu ceļu iesaistītajiem iedzīvotājiem. No 6.līdz 10. oktobrim Cesvaines vidus- ,,Draudzes bazāra” dziesmām, • Apstiprināja SIA „Cesvaines komunālie skolā tika rīkota dzimtās valodas un mākslu kas skanēja ne tikai šajās dra- pakalpojumi” pamatkapitāla palielinā- nedēļa ,,Viss ap un par teātri”. maturga piemiņai veltītajās šanas noteikumus. Palielināja pamatka- Šī tēma netika izvēlēta nejauši, jo 2008. literatūras stundās, bet arī die- pitālu, ieguldot tajā pašvaldības naudu – gadā latviešu teātris atzīmē savus 140 gadus, nās, kad visā skolā starpbrīžos Ls 80 000. bet tā nodibināšanā vislielākie nopelni ir Ādol- atskaņoja mūziku no teātra • Noteica, ka Cesvaines vidusskolas fam Alunānam, kas visu savu dzīvi veltījis izrādēm. Skolas bibliotēkā ēdināšanas nodaļas kafejnīcā, pārdodot latviešu skatuvei. Rīgas Latviešu biedrība pa- interesenti varēja iepazīties ar pašgatavoto produkciju, nosaka uzceno- vasarī izsludināja pētniecisko darbu konkursu Ā. Alunānam veltītu un teātra jumu 40% no pārtikas produktu iegādes jauniešiem ,, Ko Tu zini par Ādolfu Alunānu?”, masku izstādi. 9.oktobrī 5.– 8. vērtības. kurā Cesvaines vidusskolas 12. klases skolnie- klašu audzēkņi apliecināja • Noteica maksu par autoapmācības kur- ce Ieva Ruduka ieguva 3. vietu. sevi pasākumā "Mēs arī pro- Foto: Guna Graudiņa siem Cesvaines vidusskolā: Savu teātri rāda 7.b klase. Iepriekšējās nedēļas laikā arī mūsu sko- tam spēlēt teātri", kas tiešām - pieaugušajiem – Ls 80; lēniem bija iespēja parādīt savas zināšanas izdevās ļoti labi un atstāja visos gandarījuma tu ēku. Uz tās ir pavisam īss uzraksts – teātris. - Cesvaines vidusskolas skolēniem – konkursā par latviešu dramaturģijas tēvu, sajūtu par paveikto. Noslēguma pasākums bija Un viņš iemācīja savu tautu mīlēt teātri”. Paldies Ls 30; piedalīties pasākumā ,,Ā. Alunānam – 160” piektdien, kad mūsu skolā viesojās Valmieras literatūras un mākslu skolotājiem, kā arī klašu - studentiem, skolēniem, pašvaldības un uzzināt par ievērojamākajiem Alunānu Viestura vidusskolas teātris ar R. Blaumaņa ,, audzinātājiem par literatūras nedēļas veiksmīgu, darbiniekiem – Ls 55; dzimtas ļaudīm. Par to, ar kādām grūtībām Īsa pamācība mīlēšanā”, kas nevienu neatstāja interesantu norisi! • Noteica nomas maksu Ls 1,20 stundā Alunānam nācās cīnīties, organizējot latvie- vienaldzīgu. Pravietiski izrādās V. Hausmaņa, Cesvaines vidusskolā par autotransporta Lilija Kanaviņa, dzimtās valodas un šu teātri, vērot Ā. Alunāna muzeja vērtības, monogrāfijas par Ā. Alunānu autora, teiktie izmantošanu praktiskajā automašīnas mākslu MK vadītāja dzimtas koku, pašiem dziedāt līdzi jestrajām vārdi: ,,Viņš savā mūžā uzcēlis lielu un skais- vadīšanā un samaksas kārtību. • Noteica Cesvaines pils apmeklējuma maksu: - pieaugušajiem – Ls 1; „Dziedi ar skolotāju” - skolēniem, studentiem, pensionāriem, personām ar speciālām vajadzībām – Skolotāji 5. oktobrī svinēja savas profe- skolotāja Antra Graudupe ar dziesmu Ls 0,50; sijas svētkus. Skolēni saviem skolotājiem šo “Anno Domini”. 1. vieta – skolotājai - ģimenei (2 vecāki + 1-3 bērni) – Ls 2; dienu cenšas sagādāt patīkamu, jo īpaši vecāko Sandai Skujiņai ar dēliem Tomu un - grupām (10 pieaugušie un vairāk), (ie- klašu audzēkņi, pasniedzot stundas jaunāka- Henriju, kuri dziedāja “Par mezgliem”. priekš piesakoties) – Ls 0,80; jiem skolasbiedriem. Cesvaines vidusskolas 2. vieta – 7.a klasei un skolotājai Valdai - skolēnu, studentu, pensionāru, perso- pedagogi tradicionāli svētkus pavada apskatot Sabulei par “Zilo Karbunkulu”. 3.vieta nām ar speciālām vajadzībām, grupām kādu stūrīti no dabas rudenī un interesantākās – 9. c klasei un Ivetai Kornetai, kas (iepriekš piesakoties) – Ls 0,40 Latvijas vietas. dziedāja “Kad tevis nav klāt”. Gida pakalpojumi: Viens no pasākumiem, kuru organizēja un Noslēgumā visus klātesošos vienoja - 10 cilvēkiem un vairāk – Ls 5; vadīja 9. b klase, bija „Dziedi ar skolotāju!”. karaoke. Skolotājiem pievienojās sko- - Cesvaines pašvaldības iedzīvotājiem: Pirmajā šāda veida notikumā skolā piedalījās lēni un skatītāji, dziedot populāras un pieaugušajiem vienreizēja sezonas mak- astoņu klašu kolektīvi ar saviem skolotājiem. iemīļotas dziesmas. Klašu pārstāvji izpildīja savu izvēlētu dziesmu, sa – Ls 1, skolēniem – Ls 0,50: Guna Graudiņa Foto: Guna Graudiņa Foto: Guna Graudiņa - bērniem līdz 6 gadiem – bezmaksas. kuru vērtēja žūrija. Šovā uzvarēja 6.b klase un Uzvarētāji – 6. b klase un skolotāja Antra Graudupe. • Noteica maksu par Cesvaines pils telpu nomu un pakalpojumiem: - barona kabinets + kundzes istaba + terase (līdz 50 personām) – Skolas atslēgas glabātāja Ls 20 stundā; - tornis (līdz 20 personām) – Praskovja Strazdiņa, kuru Cesvaines in- cementu. Jaunienācēja Ls 20 stundā; ternātpamatskolā visi mīļi sauc par Pašiņu Grašos nav palikusi ilgi, - ēdamzāle (līdz 75 personām) – oktobrī, svin jubileju. Pašiņa nav tikai skolas jo gadījies darbs tikko uz- Ls 20 stundā; atslēgu turētāja, bet tās dvēsele. Kā kolēģi celtajā Cesvaines ceptuvē. - galds + galdauts + šampanieša glāzes saka: „Te ir viņas mājas, te ir viņas dzīve.” Bet Grašos iepazītais – Ls 10. Viņi saka arī, ka Pašiņa ir „internātskolas nākamais vīrs Edžus un • Atbalstīja Cesvaines kultūras veicināša- atslēga”. vēlāk pasaulē nākušais nas biedrības aktivitāti ar Ls 105 – bijušā Tā tas ir jau 38 gadus. Un tas ir daudz. Visus dēliņš Dzintars ar savu novadnieka Jura Sārņa stāstu grāmatas garos gadus viņa bijusi tā, kas ik rītu septiņos klātbūtni dzīvē izdarījuši bērniem izdošanu. Grāmatā – Cesvaines skolu atslēdz un vakarā deviņos aizslēdz. Ik patīkamas korekcijas. mūzikas un mākslas absolventes Meldras rītu – tas nozīmē katru dienu – gan brīvdienās, Pašiņa aicināta darbā uz Bērziņas ilustrācijas. gan svētdienās, gan svētku dienās. Šis šķietami internātskolu par koman- • No ziedojuma konta „Cesvaines pilij” vienkāršais, bet punktuālais darbs ne katram ir danti. Kad meitene iera- piekrita samaksāt par Cesvaines pils lielo pa spēkam. Uz šo vietu bijuši vairāki gribētā- dusies Cesvainē, latviski kāpņu torņa velves atjaunošanu – Ls 600. ji, bet neviens ilgi nav izturējis. Protams, arī nav pratusi nemaz. Jaunā • Piekrita deleģēt domes priekšsēdētāju Pašiņai ir atvaļinājums un reizes, kad gribas internātskolas darbiniece Vilni Špatu pārstāvēt Cesvaines pilsētas aizbraukt tālāk, piemēram, uz dzimto pusi pamazām sākusi apgūt ar lauku teritoriju domi Madonas rajona vai kā šovasar mazdēla dāvātajā ceļojumā uz latviešu valodu, jo visu pašvaldības reorganizācijas komisijā. Īriju. Tad izpalīdz atsaucīgie kolēģi, kas nekad laiku jau nevarēs ne runāt, • Piekrita deleģēt domes priekšsēdētāja neatsakot. ne rakstīt tikai krieviski. vietnieku Juri Rozenbergu pārstāvēt Praskovja Cesvainē ieradās no Preiļu pu- Kolēģi iedrošinājuši: „Tu Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domi ses 23 gadu vecumā. Latgalē tolaik nebija ne runā droši, nekautrējies, Madonas rajona pašvaldības reorganizā- īsti darba, ne algas. Cesvainē dzīvojošā tante ja pateiksi nepareizi, pa- cijas uzraudzības komisijas darbā. teikusi, lai meitene nākot šurp. Te esot labs labosim.” • Vienam iedzīvotājam izīrēja pašvaldības sovhozs, kur maksā arī labas algas. Pašiņa at- Kopš tā laika Pašiņas dzīvokli Cesvaines lauku teritorijā. ceras tā gada 21. decembri, kad kravas mašīnas dzīve un darbs ir in- • Vienai ģimenei piekrita samaksāt par kastē ar mazo iedzīvīti ievesta Grašos. Atmiņā ternātskolā. Mainījušies Foto: Guna Graudiņa autotransporta pakalpojumiem iedzīves palikušas milzīgās sniega kupenas, kas šajās viņai darāmie darbi, mai- P. Strazdiņa savā darba vietā un kā vienmēr – optimistiska. pārvešanai uz Rīgu. ziemās gan esot retums. Meitene iekārtojusies nījušies arī direktori, bet • Diviem iedzīvotājiem atļāva turpināt Grašu pils vienā no istabām. Grašu pilī tolaik Pašiņa arvien palikusi uzticīga skolai. salikt burciņās. Salātu parasti esot tik daudz, ka būvdarbus īpašumā, izņemot būvatļauju. bijuši gan dzīvokļi, gan kantoris, gan sarīkoju- Šobrīd viņa ir veļas pārzine. Vistuvākā ko- reizēm nemaz nespējot ziemā visus apēst. • Izveidoja ekspluatācijā pieņemšanas ma telpas. Visi lielākie pasākumi, piemēram, lēģe Biruta Matisone saka, ka abas ar Pašiņu Internātskolas direktore Anita Liepiņa saka, ka komisijas: Sieviešu diena, koru koncerti, teātra uzvedumi saprotas ļoti labi. „Mēs viņu godinām par māti. Pašiņa ir tā, kas visu redz un visu dzird. „Viņa ir - atkritumu izgāztuves „Miķelēni” un daudzi citi svinēti tur. Jaunā Grašu iemīt- Māte vienmēr ir uz optimistiskas nots, noteikta, absolūti uzticams cilvēks. Labestīga un pašaiz- rekultivācijai; niece nākošajā dienā jau devusies uz sovhoza prasīga un izpalīdzīga. Viņa ne ar vienu nestrī- liedzīga pret savu ģimeni, audzinot mazdēlu un - trušu kūts būvniecībai „Āboliņos”. kūti govis slaukt. Pašiņa stāsta, ka jau no 16 das un ar visiem sadzīvo.” uzņemoties rūpes par vīru. Var apbrīnot viņas • Domes pamatlīdzekļu uzskaitē uzņēma gadu vecuma viņai nācies smagi strādāt. Arī te, Kolēģi internātskolā zina arī, kā garšo attiecības ar bijušo vedeklu un viņas ģimeni. Arī divas dzīvojamās mājas – „Klintaines” Cesvainē, kad celta Vecumu ferma, ar zirdziņu Pašiņas gatavotie salāti. Viņai patīk gatavot bijušie internātskolas audzēkņi ar sirsnību atceras vajadzējis vest gan dēļus, gan ķieģeļus, gan dārzeņu konservus – to, kas izaudzis dārziņā Pašiņu.” un „Dālijas”. Guna Graudiņa 2 Cesvaines Ziņas Oktobris Nr. 10/2008 No muzeja Jānim Īvānam – 110 gadi

Savulaik Kraukļu pagasta viena mācības pabeidza. Vēlāk Jānis vēlē- Karš izšķīra no iecerētās. Ir cilvēki, no ievērojamākajām un darbīgā- jās iestāties universitātē. Neizdevās, jo kuriem ir pirmā un pēdējā mīlestība, kajām dzimtām bija Īvānu dzimta. tika komandēts kara artilērijas skolā ir, kuriem – viena un vienīgā. Bez viņa Brāļi – Jēkabs, Otto un Andrejs un iesaukts Latvijas armijā, lai cīnītos nebūtu iedomājama mūsu visu dzīve katrs izcili prata savu darbu. Jē- pret Bermonta bandu Rīgas apkārtnē. „Līcos”. Mūs ar brāli audzināja tante kabs saimniekoja savā saimniecī- Jānis laikā, kad nemācījās, strādāja un vecvecāki, bet materiāli atbalstīja bā, kura 1928. gadā bija atzīta par tēva mājās „Līcos”. Taču 1922. gadā onkulis. Kraukļu skolu un Cesvaines vienu no veiksmīgākajām Latvijā. puisis beidzot iestājās Latvijas Valsts vidusskolu beidzām tikai un vienīgi, Paraugsaimniecības ganāmpulks universitātes Mehānikas fakultātē. pateicoties viņu rūpēm. Visu garo attēlots uz 500 latu naudas zīmes. Naudu studēšanai ieguva pats, pa- mūžu Jāņonkulis dzīvoja citiem. Viņš Otto – piensaimnieks, kas radījis sniedzot matemātikas privātstundas, nekad negarlaikojās, vienmēr atrada daudzas siera šķirnes, un viņam strādājot dzelzceļa darbnīcās, pasta- darāmo. Onkulis svētku dienas un piešķirti vairāki desmiti apbalvo- telegrāfa departamentā, linu pārstrā- brīvdienas pavadīja „Līcos”. Apkopa jumu par izciliem sasniegumiem des fabrikā. Pēc studijām Jānis Īvāns bišu saimes, zāģēja, skaldīja malku, siera ražošanā, to skaitā galvenā dabūja vietu Valsts elektrotehniskajā pļāva sienu. Viņam patika fotografēt. balva Parīzē 1913. gadā. Andrejs – fabrikā, kur strādāja par inženieri. Nolika foto uz statīva, piesteidzās pā- Ainas Karlsones zīmētais Exlibris „Līcu” īpašnieks, audzēja linus un 1932. gadā atvēra Krustpils cukur- rējiem un tad tikai knikšķis. Viņš katru Jāņa Īvāna 110-gadei. Foto: no muzeja arhīva tīrsugas liellopus un guvis vairākus fabriku, un Jānis sāka strādāt tur, drīz vakaru līdz pat pēdējam mūža gadam Jānis Īvāns apmēram 1920. gadā. apbalvojumus. Viņa bērni arī ir sevi vien ieņemot galvenā mehāniķa ama- gāja peldēties uz Kujas upi. Viņš lasīja pierādījuši un spējuši gūt labu iz- tu. Darbu pārtrauca 2. pasaules karš, mājas ogas un gatavoja vīnu. Vēroja glītību. Marija – mūzikas un angļu bet pēc neilga laika jaunais speciālists dabu, pierakstīja parādības, aprakstī- valodas skolotāja, Marta – teoloģe, varēja atsākt darbu cukurfabrikā, kur ja vīna gatavošanas procesu. Onkulis Jānis – inženieris. Mēs runāsim par nostrādāja līdz pat pensijas vecumam daudz lasīja, piemēram, tehniska rak- pēdējo pieminēto – Jāni Īvānu, jo un pat ilgāk. stura žurnālus un par dabu. Onkulis viņam šomēnes apritētu 110 gadi. Mūža novakari onkulis pavadīja mīlēja mūs ar brāli, mācīja kārtību. Jānis Īvāns dzimis 1898. gada 1. „Līcos” kopā ar māsu Martu, māsas Kad man piedzima dēls, iemīļoja arī oktobrī Kraukļu pagasta „Līcos”. Māte Annas meitu Ainu Monaku un viņas viņu. Pirms skolas Gatim mācīja lasīt, Marija agri mirusi un tēvs Andrejs ap- ģimeni. Aina Monaka mammas brāli rakstīt, rēķināt. Gada beigās izdeva precējis Annu (dzim. Stalbova). Starp atceras ar vislielāko sirds siltumu. Viņš pašrocīgi gatavotu liecību. Onkulis citu, Anna bijusi izcila rokdarbniece. viņai daudz devis – gan materiāli, gan vienmēr interesējās par Gata tālāko Barona Vulfa kundzei Annas darinā- garīgi. Mūža nogalē dzīvojis kopā ar dzīvi, līdz 1978. gadā viņš atvadījās tās lietas bijušas līdzi Austrijā un par Ainas ģimeni „Līcos” un tuviniekiem no dzīves. Drīz Gati iesauca armijā. tām lielu sajūsmu izrādījušas turienes dāvājis savu gādību un sirsnību. Un … jau nākamā gada vasarā Gatim augstākās sabiedrības dāmas. Par to Aina Monaka stāsta: „Mēs viņu liktenis bija lēmis doties pie Jāņonkuļa Vulfa kundze Annai uzdāvinājusi no saucām par Jāņonkuli. Mēs ar brāli tajā saulē. Labi, ka to nevajadzēja pie- Austrijas atvesto zelta piespraudi un Uldi pusaudžu vecumā uz „Līciem” dzīvot onkulim! sudraba rokassprādzi. tikām atvesti 1946. gadā, pa ceļam Onkulis Jānis man palicis atmiņā Jānis pirmo izglītību guvis Kraukļu tikām ievesti pie onkuļa Krustpilī. Tā kā paraugs. Paraugs, kā godīgi dzīvot Foto: no muzeja arhīva Vilhelma pagasta skolā. Zinātkārajam bija pirmā apzinātā tikšanās ar viņu. un strādāt pēc labākās sirdsapziņas puisim materiāli palīdzējis tēva brā- Tante Marta viņu mums raksturoja: gan savā iemīļotajā profesijā, gan Jāņi 60.gados. 1.rindā no kreisās: Jānis Īvāns, viņam klēpī Gatis Mo- lis, tāpēc Jānis varējis doties studēt mīļš, labs, jauks, nopietns, akurāts, tēva mājās.” naks, Anna Īvāne, Marta Īvāne, Ieva Stalbova. uz Rīgu, Nikolaja I ģimnāziju. Bet, precīzs, kārtīgs dzīvē un darbā, ļoti Pēc Cesvaines muzejam nodotajiem 2.rindā no kreisās: Uldis Brasla, skolotāja Marija Bērzkalne, Mērija sākoties 1. pasaules karam, skolu rūpīgs, gādīgs attiecībā pret sev Ainas Monakas materiāliem Rasiņa, Astra Stalbova un Rūdolfs Stalbovs. evakuēja. 1917. gadā puisis tomēr tuvajiem. Onkulis nebija precējies. sagatavoja Guna Graudiņa

No muzeja Grašu Kālenu kapi Austra Pumpure Arnis Vīksna Visiem zināms barona Vulfa vēsturnieks, Latvijas Zinātņu aka- dziedās Cesvainē mantojums – Cesvaines pils, ku- dēmijas korespondētājloceklis Jānis Šogad, kad mūsu valsts svin svēt- laika Austras bērniem (tā sauc tos, kas ras vārds izskanējis tālu aiz valsts Zilgalvis, kas izmantojis arī agrākus kus, savu apaļo jubileju novembrī ar viņu kopā dziedāja) tagad paši ir robežām. Bet ne mazāk ievērojams apsekojumus un fi ksācijas (Zilgalvis J. ar koncertiem Rīgā un Liepājā slaveni, kā piemēram Ieva Akurātere, ir Kālenu īpašums – Grašu pils. Grašu muiža Vidzemē: Vēsture, arhi- svin arī Austra Pumpure – aktrise, Arnis Miltiņš, Laine Ligere, Juris Lūk, Arņa Vīksnas pētījums par tektūra un mūsdienas // Rīgas Tehnis- dziedātāja, skolotāja, Triju Zvaigž- Hiršs, Ilze Purmaliete, Silvija Sila- šo dzimtu. kās universitātes zinātniskie raksti. 2. ņu ordeņa kavaliere. Viņa ar savu va, Uldis Ozols, Andris Mičulis un Avoti sēr. Arhitektūra un būvzinātne. Rīga, darbību jau pirms vairāk nekā 30 daudzi, jo daudzi, kurus mēs varbūt Lāčupītes gravas kreisā krastā stāv 2006, 7. sēj., 80.–93. lpp.). Daži citi gadiem aizsāka mūsu Trešo atmo- nepazīstam, bet, kas šo Austras garīgo pamesta, krūmos dziļi ieaugusi un sen dati tika atrasti literatūrā, simtgadīgās du. spēku un dvēselisko dziedāšanu nes izrakņāta baronu kapsēta. Kapličas pa- adrešgrāmatās un Cesvaines muzejā, Kālenu dzimtas Austra Pumpure koncertēt uzsāka tālāk tautā un māca saviem bērniem. liekas liecina par cildenu arhitektūru, taču neizdevās uziet nevienu Kālenu ģerbonis. Liepājas teātrī, kad tur kā komponists Austra joprojām dzied – gan kopā vēl samanāmas četras krustu pamatnes portretu, kas tomēr nebūtu uzlūkojams darbojās Imants Kalniņš. Sākumā ar Liepājas teātra aktrisēm „Atštau- ar Bībeles citātiem vācu valodā, bet par bezcerīgu rezultātu, jo gan jau kaut no Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), dziedot kopā ar teātra aktieriem, vēlāk kām”, gan Liepājas skolēnu „namīnā” nav vairs pašu, domājams, čuguna kur ir. Mēģinājums aprunāties ar veca- kur bijuši parasti pilsoņi. Kāds no vi- „audzinot” Imanta dziesmās pārējos. māca lielus un mazus ģitāristus. Ne- krustu, uz kuriem būtu lasāmi ap- jiem grasēniešiem palika bez īpašām ņiem, Heinrihs Kālens (1745–1817), Pēc vairākām Imanta Kalniņa dziesmu skatoties uz savu ievērojamo vecumu, bedīto vārdi. Par ko gan stāsta šīs sekmēm, jo viņu uz vietas tikpat kā kā jauns dēkainis, apceļojot Itāliju, programmām sekoja tautas dziesmu nav zaudējusi ne savu enerģiju, ne pagātnes nožēlojamās atliekas? vairs nav – izpluinīti plašā pasaulē. 1770. gadā nolēmis stāties dienestā programma, tad Mīļdziesmiņa. kurzemnieces humoru. Atbilde meklējama vācbaltiešu Latvijā zināmas divas radnieciski Krievijas fl otē, kas Alekseja Orlova Man paveicās būt kopā ar Austru un Mums, cesvainiešiem ir unikāla ģenealoģiskā literatūrā, kur rodami savstarpēji nesaistītas Kālenu dzimtas vadībā riņķojusi pa Vidusjūru. Ar fl oti koncertēt astoņdesmitajos gados. Gai- iespēja tikties ar Austru Pumpuri un pamatdati par Kāleniem (Genealo- jeb nami – Zeltiņu un Jaunkalsnavas. pēcāk nokļuvis Baltijā, viņš Pērnavā sotne skatītāju zālē bija tik fantastis- viņas audzēkņiem nebraucot uz Rīgu gisches Handbuch der baltischen Zeltiņu Kāleni bijuši senāki un turīgā- izdevīgi apprecējās, 1787. gadā majo- ka, ka publika beidzoties koncertam, un netērējot lielu naudu. Iespēja caur Ritterschaften. Teil: Livland. Band ki, Jaunkalsnavas, pie kuriem pieder ra pakāpē atvaļinājās no dienesta un nespēja piecelties un aiziet. Cilvēki Imanta Kalniņa un tautas dziesmām II. Görlitz, [1936], S. 672–674). arī Grašu Kāleni, – jaunāki, būtībā no sāka saimniekot, 1794. gadā nopērkot nāca uz skatuves, dziedāja savu tautas izjust to garīgo spēku, dvēseliskumu Viņu valdījumā Graši bija tieši gad- prastiem pasaules blandoņām cēlušies Jaunkalsnavas muižu, bet 1797. gadā dziesmu. Koncerti ievilkās garāki par un cilvēcisko vienkāršību, kas plūst simtu – no 1820. līdz 1920. gadam. muižnieki, kā tas Krievijas impērijā tika imatrikulēts Vidzemes bruņniecī- vairākām stundām. Rīgā zāles bija pār- no Austras viņas koncertos un diemžēl Īpašuma vēsturi jau 19. gadsimtā ir 18. gadsimtā mēdza notikt. Minētajā bā ar mantojamu titulu fon. Heinrihs pildītas. Un šī vienotības aura! Tieši mūsu steidzīgajā laikmetā pazuduši no aplūkojis Leonhards Striks (Stryk literatūrā norādītas piecas Kālenu Kālens miris Jaunkalsnavā, viņam bija Austras koncertos caur dziesmu un uz ikdienas. L. Beiträge zur Geschichte der Rit- Jaunkalsnavas nama paaudzes, no septiņi bērni. skatuves, dziedot kopā ar skatītājiem , Austra Pumpure Cesvaines vi- tergüter Livlands. Dresden, 1885, kurām trīs saimniekojušas Grašos. Turpinājums sekos sajutu Dieva esamību. Ne velti tautas dusskolas zālē – 5. novembrī plkst. Th. 2, S. 329–331). Grašu muižu no dziesmas koncertus gandrīz aizliedza, 19.00. Ieeja – Ls 3, pensionāriem, savas specialitātes viedokļa savukārt Pirmā paaudze. Heinrihs I Informāciju publicēšanai jo toreizējai varas iestādēm šīs cilvēku bērniem – Ls 1. pētījis Latvijas muižu arhitektūras Grašu un Jaunkalsnavas Kāleni nāk sagatavoja Dace Birzniece emocijas likās bīstamas. Daudzi no tā Vita Krūmiņa, "Austras bērns"

Oktobris Nr. 10/2008 Cesvaines Ziņas 3 Mākslas skolā tagad vairāk gaismas

Šajā mācību gadā uz citām telpām Šoruden mākslas skola uzņēmusi ne- ieraudzīs jauno mākslinieku pārcēlusies Cesvaines mūzikas un ierasti daudz jaunu audzēkņu. No tiem vēstījumu. mākslas skolas izglītības programma 28 ir pirmklasnieki, kuri sākuši apgūt Imants Spridzāns, kas ,,Vizuāli plastiskā māksla”. Tagad tā mākslas pamatus. Līdz ar to pirmajā kopā ar audzēkņiem zīmē, atrodas Pils ielā 4 (Dīķa mājā). Septiņu kursā mācās 30 audzēkņi, kas ir puse no veido, glezno atzīst, ka tā gadu laikā, kopš atvērta mākslas skolas skolas audzēkņu skaita. Mazos mākslas mācās arī pats. „Arvien nodaļa, šie skolai ir trešie jurģi. Ja ne- pasaulē ievada Māris Apfelbergs, kas gūstu sev ko jaunu. Pie- skaita pārkārtošanos 2002. gadā pēc pils viņiem māca visu – gan zīmēšanu un mēram, esmu iemācījies ugunsgrēka, kad jāsaspiežas bija gan gleznošanu, gan kompozīciju un māk- niansētāk izjust formas un mākslas skolas audzēkņiem, gan mācību slas valodas pamatus, gan darbošanos ar krāsas. Rodu jaunas idejas telpas zaudējušajiem skolēniem. dažādiem materiāliem un galvenais– pa- savam darbam.” Bijušā skolas internāta telpās, kur cietību un mīlestību pret mākslu. Darbs Kā ik gadu, arī šogad vairāk nekā četrus gadus mājoja arī ar vismazākajiem no skolotāja prasa ļoti Valsts Kultūrizglītības centrs vidusskolas administrācija un vienlai- lielu pacietību. Kolēģi labestīgi smaida, mākslas skolas aicina pieda- kus mācījās skolēni, mākslas skolas jūtot līdzi Mārim, kuram šis gads jāiztur, līties konkursā. Šī gada tēma 58 audzēkņi un četri pedagogi jūtas jo nākošais jau būšot vieglāks. – "Mākslas valoda". Pagāju- ļoti labi. „Mums tagad ir vairāk vietas, Zīmēšanas, kompozīcijas un mākslas šā gada tēma bija „Dārzs”, Foto: Guna Graudiņa katram mācību priekšmetam varam at- valodas pamatu skolotājai Vitai Krūmi- kurā savu kompozīcijas iz- Mākslas skolas pirmā kursa audzēkņi nodarbībā kopā ar vēlēt savu kabinetu. Te ir gaisma, kam ņai kopā ar 4. kursa audzēkņiem radusies jūtu un varēšanu rādīja izlai- skolotāju Māri Apfelbergu. zīmējot vai gleznojot ir liela nozīme.” ideja, kā atdzīvināt skolas telpas, konkrēti duma klases audzēkne Egija saka nodaļas vadītāja Kristīne Šulce, 13 pakāpienus, kas ved pagrabā. Šobrīd Keiša un 4. klases audzēknis nepietrūkst radošu ideju! Īpaši tās būs apliecību par profesionālās ievirzes kuras pienākumus šobrīd uz laiku veic vēl tikai top skices, bet plānots, ka jau pa- Jānis Rubulis. nepieciešamas pieciem pēdējā kursa izglītību. kolēģis Imants Spridzāns. vasarī ikviens, verot skolas ēkas durvis, Lai skolas audzēkņiem audzēkņiem, kuri pavasarī saņems Guna Graudiņa

Mīlu Cesvaines novadu

6. novembrī Cesvaines pilī Juris Sārnis Jura Sārņa grāmatas "Īsi stāsti un pasakas" atvēršanas svētki. "Cesvaines Ziņu" lasītāji autoru Cesvainei un grāmatai ir iepazinuši no viņa atmiņām par bērnības Lieldienām, mēslu Cesvaine, daudziem tu esi kā māte, talku, Jāņiem. Iepazīsimies tuvāk Tavs gadsimtu devums tiek krāts. ar autoru. Jānis Sārnis par sevi Ir ļaudis, kam rūp tava sāpe, stāsta: Kuriem pie tevis ir sirds un prāts. – Esmu dzimis 1932. gada 21. oktobrī Kraukļu pagasta „Kalna Cesvaine, tavu vēsturi grāmatās Skrīdos”. 1933. gadā tēvs Jānis ieliek, Sārnis sāka rentēt mājas un zemi Tautai tās vienmēr stāstīs par tevi. Cesvainē, „Āreskrievos”, tur dzī- Vienmēr spēka ļaudīm lai pietiek, vojām līdz 1939. gadam. Ja es ko Tavai izaugsmei ziedojot sevi. varu saukt par bērnības laiku un zemi, tad tas bija Cesvainē. Vairāk Foto no personiskā arhīva Cesvaine, tavās grāmatās cilvēku man bērnības nebija. Gāju brālim 1963. gadā kopā ar sievu Valmieras rajona "Kauguriešos". Juris Sārnis šī gada jūlijā pie Cesvaines pils. sirds, Edmundam līdzi uz skolu. 1. klasē VPD1/ESF/NVA/06/GS/3.3.1.1./0001/0126/31 Mūžam lai nezustu vēsture tava. mācījos Cesvaines pilī. gadi, tas bija atkarīgs no saimnieka. šākais laiks, jo biju tālu no Latvijas. ir citādāk, jo tie visi ir dzirdēti, paša Saule mūžam pār tevi lai mirdz, 1939. gada pavasarī pārcēlāmies Ja tagadējiem visgudrekļiem liktu, Tas viss notika, pateicoties speciāla- pārdzīvoti un redzēti. Cesvaine, bērnības zeme mana. uz Iršiem (vācu koloniju). 1941. lai iejūdz zirgu arklā, pederī, ecēšās, jai kara medicīnas skolai. Pašreiz ir grūti, jo mans dzīves gadā tēvu arestēja, mūs izdzina no siena grābeklī vai vienkārši atsperra- Pēc armijas pamazām mācījos, draugs mūsu piecdesmito kāzu Ikvienam tu jautā, vai Latvija mājām. Tēvs gāja bojā koncentrā- tos vai zāles pļāvējā, zinu — neviens strādāju. Esmu diplomēts biškopis. jubileju sagaidīja uz gultas, un nu brīva. cijas nometnē. 1947. gadā arestēja to neprastu, kur nu vēl — no kuras 1966. gadā beidzu Valmieras Vies- visu daru es. Tagad atliek maz laika Audz tu un mosties, bet brīvības māti Bertu Sārni, notiesāja par pret- puses govi slauc. tura vakara vidusskolu, tad sāku ne- rakstīšanai. Ir izdota mana dzejoļu izjūtas nav. valstisku darbību uz ilgiem gadiem. Līdz armijai mana dzīve bija klātienē mācīties celtniecību. Kursa grāmata „Dzimtenes līdumos”, Tik tevī tava pagātne dzīva, Ģimene tika izpostīta: abi ar brāli viens darbs no rīta līdz vēlam va- vadītājs bija Gunārs Priede. Strādāju stāstus publicē „Siguldas Avīze”, Otras zemes tādas vairs nav. faktiski kļuvām bāreņi. (Mammas karam. Armijā gan bija salīdzinoši daudzos kolhozos. Laikam jau biju varbūt izdos arī stāstu grāmatu. Kā atbrīvošanu no cietuma panācu tikai viegli, pieci gadi pagāja nemanot. labs būvdarbu vadītājs. Visvairāk es būs tālāk, nezinu. ***** pēc atgriešanās no armijas.) Mani Tas jau nebija grūtums: piecos no tiku cienīts Valmieras rajonā, kur vēl Uz rudeni pieņēma Dekarta kundze, viņas rīta iet uz karavīru un virsnieku tagad mani atceras. Tā par būvdarbu Pēc J. Sārņa vēstulēm un publi- meita un vīrs bija izvesti 1941. ēdnīcām „atlaist” brokastis, pēc vadītāju nostrādāju divdesmit divus kācijas „Siguldas Avīzē” (2007, Nr. Jau nogulstas vakars pār tālēm, gadā, dēls bija atašejs Indijā. Viņa tam pusdienas, vakariņas, par to gadus, līdz aizgāju pensijā. Kopš 9 (76)) sagatavoja Zilā dūmakā meži sāk tīties, bija krieviete, dziedātāja, viņa bija kvalitāti apliecinot žurnālā ar savu 1994. gada dzīvoju Siguldā, paša Sanita Dāboliņa Gaiss smaržo pēc vītušām zālēm, tā, kas mani mudināja mācīties. Es parakstu, ka ēdieni ir lietojami. celtā mājā. Rudens sapņi ap mani sāk vīties. esmu pateicīgs krusttēvam Rober- Rītā un pēcpusdienās slimnieku Ģimeni izveidoju 1957. gadā: P.S. Plašāku Jura Sārņa dzīves- tam Kurmim, jo viņa ģimene man pieņemšana. Man medpunktā bija apprecējos ar izsūtītu meiteni. stāstu, kurā ne reizi vien tiks minēts Skan dziesma vakarā klusā, vienā otrā ļoti grūtā brīdī deva divpadsmit gultu: sešas stacionārā Mums ir divi dēli un meita. Dēli ir Cesvaines vārds, lasiet nākamajā Tās atbalss pār pakalniem līgo. patvērumu. Kādu laiku pēc mātes un sešas izolatorā. Nestrādāju jau automehāniķi, meita beidza kultūras gadā grāmatā „Cesvainieši”. Drīz daba laidīsies dusā, zaudējuma dzīvoju pie krusttēva es viens. Galvenais ārsts, mans tehnikumu. Mēness sardzē pār pakalniem stīgo. Kraukļu pagasta „Vidus Kubās”, tiešais priekšnieks, vienmēr atnāca Ko es mīlu? Labu grāmatu, Jura Sārņa grāmatas “Īsi tad pie mātes māsas Piebalgā. tikai pēcpusdienās, nostrādāja no mūziku, dziesmu, dabu, vārdu sa- stāsti un pasakas” atvēršanas Griež grieze dābola malā, Ļoti agri apguvu dažādus būv- trijiem līdz sešiem, tad gāja mājās. kot – visu skaisto. Tas man ir nācis svētki Cesvaines pilī, mūzikas Miglā ietinas meži un lauks. darbu amatus un strādāju, tā ka Mani palīgi bija sanitārs un sanins- no manas Cesvaines. Kāpēc tik ļoti un mākslas skolas telpās, 2008. Mēness pakāpies dūmeņa galā, par bērnību nevarēja būt i’ runas. truktors. Sievai reizēm saku: būtu es mīlu Cesvaines novadu, to pat vār- gada 6. novembrī 15.00. Būs Skatās dārzā, kur rozes vēl plaukst. Jau divpadsmit gadu vecumā strā- zinājis, kur tu esi, es tevi būtu paba- dos grūti izskaidrot. tikšanās ar autoru Juri Sārni un dāju tīrumā, zinu, ko nozīmē iet rojis, apģērbis, jo man toreiz tiešām Kad sāku rakstīt? Pēc pārcelša- grāmatas mākslinieci Meldru Krīt āboli rasotā zālē, aiz arkla, pļaut zāli ar izkapti, kā nekā netrūka. Es varēju sūtīt pakas nās uz Siguldu. Patīk dzejoļi, bet Bērziņu. Iespēja iegādāties Dobji atbalss tālumā skan. pļaut labību ar vienroča izkapti, uz mājām, bet karavīri nedrīkstēja. tos jau var rakstīt tikai tad, kad tie grāmatu un saņemt autoru Viens raugos rudens tālē, siet kūlīšus, plūkt linus, ganīt go- Reizēm draugiem izlīdzēju. Jā, tas galvā skan. Kaut ko kalt, sēžot pie autogrāfus. Laipni aicināti visi Sirdī skumjas perinās man. vis, ar vārdu sakot — darīju visus bija mans vieglākais, kaut arī ne gai- galda, – čiks vien iznāks. Ar stāstiem interesenti! pieaugušo darbus. Bija arī vieglāki

4 Cesvaines Ziņas Oktobris Nr. 10/2008 Vasara ārzemēs Stāsts Hermīne Vietniece Katru gadu, tuvojoties vasa- domām, ka trīs mēnešus ras brīvdienām, jauniešu vidū teltīs dzīvot būs ļoti grūti Mezgli jāatraisa aktualizējas jautājums par un nepatīkami, tomēr ar – To nezinu, dēls vai meita, bet būs! darba meklējumiem. labākiem laika apstākļiem – Dēliņš…Meitiņa. Helga! – un tad acīs iezagās 2007. gada pavasarī avīzē iz- sāka raisīties arī daudz miklums, kļuva neērti un es purpināju: – Laikam lasīju sludinājumu par darba pie- pozitīvākas domas. vējš no traktora iepūta sejā smiltis. dāvājumu ārzemēs. „GP Recruit- Pirmās darba dienas bija Satvēris Helgas delnas eļļainajās plaukstās, nemt” firma, kuras filiāle atrodas ļoti grūtas. Agrā celšanās un nobučoju viņai katru pirkstiņu. arī Madonā, katru gadu piedāvā garās darba dienas bija ļoti Uz šosejas netālu iebrēcās auto taure. jauniešiem darbu ārzemēs. Pār- nepierastas. Lasot zemenes – Helgiņ, labā! Tur atrodas daudz dzeramā. svarā darbs saistīts ar ražas no- 8 – 10 stundas dienā, ne- Nedusmojies. Neuztraucies! vākšanu, t.i., zemeņu lasīšanu. iztikt arī bez roku un mu- – Noderēs, Artūr! Mums vajadzēs. Nāks Lai gan sākotnēji mani guras sāpēm. Ogas jālasa raudzībnieki. Labi, ja aizgāds mājā! – Helga māca bažas, tomēr, tā kā pazinu kastēs un uzreiz jāšķiro smaidīja. jauniešus, kas jau iepriekš bija pēc lieluma un kvalitātes. Par tām skaistajām dienām, mēnešiem, kas man izmantojuši šo iespēju doties uz Kad kastes pilnas, tad tās sākās, nestāstīšu, jo to pašu piedzīvoji noteikti arī ārzemēm strādāt, aizgāju pieteik- jānes nodot, kur tās tiek tu savā dzīvē. Sevišķi man patika tie brīži, kad ties. Tā soli pa solim un maija pārbaudītas, lai nebūtu ne Helga, izbrīvējusi sev atpūtu, ar meitu Raitu sēdēja beigās sēdos lidmašīnā kopā ar zaļas, ne bojātas ogas. Un Foto no personiskā arhīva man strādājamā lauka malā. vēl dažiem draugiem, lai dotos tā visas dienas garumā. Katra zemeņu lasītāja sapnis – lasīt zemenes ar kombainu. – Puscimdu var noadīt, kamēr tu vienu vagu pretī nezināmajam. Esot zemeņu vagās, bija nodzen. Senčiem vairs nepazīt savu apkārtni. Ar pirmajiem soļiem Anglijā iespēja iepazīties arī ar dažāda ve- lasīto ogu daudzumu, tad darba ņas veikaliem, gan kāpjot kalnos, Pazudušas visas mājas, apraktas. Nav vairs sīko sākās arī pirmās problēmas. Sve- cuma un tautību cilvēkiem. Pār- algas bija ļoti dažādas. gan vienkārši trakojot pa ūdeni un ežmalu, bet Sātanpurvā aug kartupeļi un kuplo kā- ša valsts, cita valoda, cita nauda, svarā strādnieki bija no Polijas, Protams, visa vasara netika guļot smiltīs. postlauki. Vienīgi skatienu traucē sadzītas siekstu, citi noteikumi. Visa diena pagāja, Bulgārijas, Lietuvas, Latvijas un pavadīta,Foto:Guna tikai strādājot. Graudiņa Jūlija Lai gan smagais darbs un ilgas krūmu un velēnu kaudzes, uz kurām aizvadītajā braucot gan ar autobusiem, gan Ukrainas. Pēc pirmajām divām svētdienās darbiniekiem pie- pēc mājām un ģimenes nereti lika vasarā izauga tādas avenes kā uzpirksteņi, – Hel- ar vilcieniem, līdz tikai vakarā darba nedēļām tikām nosūtīti dāvāja doties ekskursijās. Viena domāt par Latviju, tomēr varu ga prātoja. nokļuvām Lichfildas pilsētā, ogas lasīt uz kombaina. Strādāt no lieliskākajām ekskursijām bija teikt, ka tā bija lieliska vasara un – Bet varbūt kādreiz atkal raks kupices, – toreiz kurā pavadījām arī tālāko vasaru, uz kombaina bija katra zemeņu brauciens Uz „Alton Towers” nebeidzami piedzīvojumi. Šie trīs man nepārdomāti izspruka vārdi, kurus šad tad biju strādājot „New Farm” saimnie- lasītāja sapnis. Ogas lasījām atrakciju parku. Visu dienu pa- svešā zemē pavadītie mēneši man dzirdējis no vecākās paaudzes ļaudīm. cībā, kas ir viena no labākajām guļus stāvoklī un smagās kastes vadījām, braukājot galvu reibi- deva arī lielisku pieredzi un daudz – Sava zeme. Tās dēļ jau „Mežgaliešu” Ērikam Anglijā. Mēs kopā ar vēl aptuveni arī nebija jānes, tādēļ arī mugura nošos karuseļos un staigājot pa jaunu draugu gan no Latvijas, gan kļuvu par sievu. Tolaik jau ļaudis vēl stingrāk ti- divdesmit 16 – 18 gadus veciem vairs tā nesāpēja. No jūlija vidus skaistiem parkiem. Šķita, ka laiks ārvalstīm. cēja kā tagad atgūt savus īpašumus. Klausījās aiz- jauniešiem visu vasaru dzīvojām mēs lasījām arī avenes. Tā kā paskrēja nemanot. Ne mazāk jūras radio un centās no neskaidriem mājieniem Linda Akmentiņa, "Biznesa teltīs. Drēgnais un lietainais laiks samaksa tika rēķināta nevis par brīnišķīgu dienu pavadījām pie izlobīt vēlamo. Mēs ar māsu tak bijām vientuļās augstskolas Turiba" studente pirmajās dienās vedināja uz nostrādāto laiku, bet gan par sa- okeāna, gan staigājot pa pilsēti- mātes meitas. Trūkums, izsmiekls mūs pavadīja no dzimšanas. Vēlāk palīdzējām mātei liellopu fermā, bet man tur aizriebās barā dzirdētās tenkas, ķildas. Nomira pagasta lielākais pļēgurs – Ērika tēvs, tieši toreiz arī „Mežgaliešu” saimniece salauza kāju. Miķeļdienas jampadracis bērnudārzā Vajadzēja sivēnmāšu kopējas. Zootehniķa aicināta, nevilcinājos un devos jaunajā darbā. Lasīju iedo- tās grāmatas par cūkkopību, uzmanīgi ieklausījos Pirmdienas, 29.septembra, Ērika mātes pamācībās, veicās labi. Ērikam toreiz rītā vecāki un bērni smaidīgi, vēl astmas lēkmes nebija tik smagas, iedzēra teo- ar ziedu pušķiem rokās vēra fedrīnu – pārgāja. „Mežgaliešos” pirms kara bijusi bērnudārza durvis. Daudziem liela zeme, no kuras saimnieks varējis saņemt latus cesvainiešiem tas radīja iz- nodzeršanai un iztikai. Tikai jaunas mājas nespējis brīnu un skanēja jautājums: uzbūvēt, sūkstījās Helga un, ķircinādama bērnu, ”Kādi svētki šodien ir bērnu- skumji piebilda: – Saimniece ir cēls vārds, tas tev, dārzā?” Bērni smaidot atteica: meitiņ, labāk piederētos nekā cūkkope. “Miķeļdiena.” – Nu mēs kuļam tukšus salmus. Nav ko par Atnestās ziedu kompozīcijas niekiem prātot, ko pat žagatas nežadzina. ātri vien sarindojās koridorā. Šeit Tā Kārli, izbeidzās toreiz neparastā saruna. nu varējām redzēt rudens ziedu – Jūtos gluži kā romānu izlasījis. Liekas, pat krāsainību un vecāku apbrīnas sānā un vēderā sāpes pierimušas, – Kārlis prie- cājās. vērto izdomu! Paldies visiem – Tāds liktenis, acīmredzot bija man nolemts. vecākiem, kas kopā ar bērniem Šobrīd, ja varētu kaut cik salāpīt veselību, tad va- piedalījās izstādes veidošanā! rētu droši sacīt, esmu ar savu dzīvi apmierināts! Savukārt Miķeļdienas jampad- – Artūrs secināja. racis šogad notika ziedu laukumā Foto no bērnudārza arhīva – Jā, tā nu bija, pamazām gruzdēja, sāka dūmot pie bērnudārza. Lai gan dienas rīts un beidzot izšāvās liesma. Lielu prieku un cerību uzausa drēgns, bez saulītes, tas Bērnu un viņu vecāku veidotās Mazajiem lielu prieku sagādāja Miķeļdienas aktivitātes. deva atgūtā brīvība. Tomēr laikam neprotam to īsti nespēja sabojāt svētku noskaņu rudens ziedu kompozīcijas. novērtēt. Tā mīņāšanās kā vistām pa pakulām ar to ne lieliem, ne maziem. Pirmais likumu pieņemšanu nav reizēm paciešama, – raižu ciemiņš svētkos pie bērniem at- – “Ķirbju velšanā”, “Kartupeļu pārņemts, Kārlis kūņojās savā guļvietā. nāca Rudens (pirmsskolas sko- pārlasīšanā”,”Kāpostgalvu pār- Palātā ienāca medmāsa un smaidīdama uzsāka lotāja Ilga Rumpe), nesot grozā vešanā ar ķerrām”, “Ābolu lasī- sarunu: bagātīgās rudens veltes, kurām šanā”. Pieaugušie bērnudārznieki – Kungi, lieta nopietna. Rītu pie kundzēm bērni katrai zināja nodziedāt pa rādīja savu atraktivitāti, lecot ar ieradīsies ļoti zinoša daktere no Rīgas. Nieru un dziesmai. Svētku turpinājumā maisiem. aknu slimības viņa esot labi iepazinusi – varot vēl ieradās divi viesi – pats Mi- Miķeļdienas Jampadrača no- pateikt, kam vajadzīga operācija, kas ārstējams ķelis (pirmsskolas skolotāja Tekla slēgumā gan lielie, gan mazie ar zālēm! Ozoliņa) un Mušmire (pirmssko- bērnudārznieki piedalījās jautrās – Tas gan būs lieliski! – moži izsaucās Kārlis. las skolotāja Agita Auzāne). rotaļās “Ļipa kust”, “Es ar savu – Vai jums būtu iespēja samaksāt desmit rub- Kopā ar bērniem tika minētas salmu kūli”, ”Rupjmaize”. ļus? mīklas, atmiņā atsaukti ticējumi – Ir. Ir, – bija vienaldzīga atbilde, un abi vīri un dziedātas dziesmas par rude- Ilga Rumpe, Tekla Ozoliņa, sāka čubināties pa skapīšiem. ni. Sporta skolotājas Ilga Rumpe Agita Auzāne – Miķeļdienas – Operāciju negribu. Kaut tikai būtu iespēja (Rudens) un Tekla Ozoliņa (Mi- jampadrača organizētājas. stipri dzelošās sāpes ārstēt ar spricēm vai tabletēm! ķelis) aicināja bērnus iesaistīties Žēl, ja nedabūšu ēst savā zemē izaudzēto rudzu jautrības un veiklības stafetēs Mušmire, Rudens un Miķelis kopā ar bērniem minēja mīklas maizi. Šoruden pēc robežu ierādīšanas iespējām un dziedāja dziesmas. piecas pūrvietas ziemāju, – palielījās Kārlis. Turpinājums sekos Oktobris Nr. 10/2008 Cesvaines Ziņas 5 Zemniekiem Dzimuši Dzeramā ūdens Par dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi Notekūdeņu at- Austris Ērglis iekārtu izbūve (septembrī) Kas jauns dzīvnieku pārvieto- nieku skaitu, dzīvnieku identitātes tīrīšanas iekārtu Projekta „Dzeramā ūdens šanā uz kautuvi? numurus un novietnes numuru; izbūve Cesvainē sagatavošanas iekārtu izbūve Ar 2008. gada 1. oktobri stāju- • 48 stundu laikā pēc dzīvnieku Apsveikumi Cesvainē”, līguma numurs šies spēkā jauni nosacījumi MK nokaušanas – kautuvē nokauto Līguma „Notekūdeņu attīrī- 2001/LV/16/P/PE/007-3.5, noteikumos Nr. 712 „Dzīvnieku, dzīvnieku skaitu, dzīvnieku iden- šanas iekārtu izbūve Cesvainē”, realizācija pašlaik ir stadijā, ganāmpulku un novietņu reģistrē- titātes numurus, kaušanas datumu, līguma Nr. 2001/LV/16/P/PE/007 Ar gadiem mainās viss uz zemes, kad būvuzņēmējs pabeidzis šanas un dzīvnieku apzīmēšanas kaušanas laiku un kaušanas kārtas - 4.14 realizācijas ietvaros šī gada Tas savādāks un skaistāks kļūst. atdzelžošanas stacijas ēkas kārtība”. numurus katrai dzīvnieku sugai. 18. jūlijā notika darbu uzsākšanas Vērš visu apkārt laika lemess, virszemes stāva konstrukciju Ja ganāmpulka reģistrā iekļautos Ko darīt, ja liellops nobeidzies sapulce. Tik mīlestība ir un būs. un jumta seguma konstrukciju liellopus pārvieto uz kautuvi – turē- vai nokauts saimniecībā? Šā gada 4. jūnijā tika noslēgts montāžu, samontētas starpsie- tājam vairs nav jāaizpilda dzīvnieku Ja liellops nobeidzies saimnie- līgums starp SIA „Cesvaines ko- Nozīmīgās dzīves gadskārtās sveicam: nas ēkā, iebūvēti logi un dur- pārvietošanas deklarācija. Turpmāk cībā vai nokauts, tad turētājam tā munālie pakalpojumi” un kon- 80 gados – Ainu Strāķi, Valdu Bušu, vis. Veikta elektroinstalācijas liellopus kopā ar to pasēm jānodod pasē jāieraksta dzīvnieka nobeig- sorciju „Koger un Partneri” par Mirdzu Vīcupi un Albertu Buļu. montāža. kautuves īpašniekam vai viņa piln- šanās vai nokaušanas datums un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Cesvaines pašvaldība Abi dziļurbumi A. Saulieša varotajai personai. septiņu dienu laikā pasi jānosūta izbūvi Cesvainē. Projekta rea- ielā 5 aprīkoti ar sūkņiem un Kautuves īpašniekam vai viņa datu centram. lizācijas laikā tiks veikti darbi, Ne tas, kas tev ir, uz sagatavotajām pamatnēm pilnvarotajai personai liellopa pasē Atgādinām, ka saimniekam kuru kopējā vērtība ir , uzstādītas sūkņu mājiņas, iz- jāieraksta dzīvnieka nokaušanas pašam ir iespēja pārbaudīt, vai 1 887 096,12 eiro (viens miljons Tevi laimīgu dar, Bet vienīgi tas, kas tu esi, būvēti urbumu apsaistes cau- datums (apliecina ar praktizējoša kautuves īpašnieks ir izpildījis astoņi simti astoņdesmit septiņi It visu, visu tev veterinārārsta vai kautuves īpaš- savus pienākumus par informā- tūkstoši deviņdesmit seši eiro, 12 ruļvadi un uzstādīti plūsmas Paņemt var, mērītāji. Būvuzņēmējs arī iz- nieka, vai viņa pilnvarotas perso- cijas sniegšanu datu centram. To centi). No kopējā apjoma 74,04 % Tik to ne, ko sevī tu būvējis paredzētās ūdensvada nas parakstu un zīmogu) un septiņu var izdarīt Lauksaimniecības datu līdzekļu veido Kohēzijas fonda Nesi. tīkla un ar to saistītās akas at- dienu laikā pēc nokaušanas jānosūta centra mājaslapas www.ldc.gov.lv finansējums, 17,88 % ir valsts dzelžošanas stacijas teritorijā. datu centram. datu bāzēs pēc konkrētā dzīvnieka budžeta līdzekļi, bet pašvaldības Sveicam Ņinu Meļehovu Turpinās apsaistes cauruļvadu, Kādi ir kautuves īpašnieka identitātes numura. Svarīgi to no- finansējuma daļa – 8,08%. 70 gadu jubilejā! uzskaites un automātikas ar- vai viņa pilnvarotās personas skaidrot ir tiem lauksaimniekiem, Uzņēmējs iesniedzis izskatīša- matūras izbūve atdzelžošanas pienākumi? kuri plāno pieteikties Saistītajam nai skiču projektu, tā izvērtēšana Dēls, meita, vedekla un mazbērni stacijā. Par kaušanai paredzētajiem PVTM par nokautiem un eks- ir notikusi, turpinās tālāka pro- dzīvniekiem kautuves īpašnieks portētiem liellopiem (līdz nākamā jekta izstrāde un saskaņošana, Uzņēmējs ir saskaņojis Tavs ieguvums ir Tavi gadi, projektu par elektrības pieslē- vai viņa pilnvarotajai personai, iz- gada 15. februārim, bet ne vēlāk pēc tam tiks saņemta būvatļauja Kas mīļi Tevi sveikuši. guma izbūvi, tiek konkretizēts mantojot datu centra elektroniskās kā sešus mēnešus pēc nokaušanas un sāksies būvdarbi. Tos sagaidot un aizvadot, tās laika grafiks. paziņošanas sistēmu, ir pienākums vai eksportēšanas, Lauku atbalsta Jānis Vanags, SIA „Cesvaines Tu bagātāka kļuvusi. sniegt šādu informāciju: dienesta reģionālajā lauksaimniecī- Jo katrs gads Tev kaut ko devis, Sākušies zaļās zonas at- komunālie pakalpojumi” tehniskais • 24 stundu laikā pēc informā- bas pārvaldē iesniedz iesniegumu, Un katrs kaut ko paņēmis. jaunošanas un labiekārto- speciālists šanas darbi. Atdzelžošanas cijas saņemšanas no kaušanai pa- kurā norāda kārtējā gadā nokauto Lai prieks par iegūto un doto stacijas ēkas teritorijā šie un redzēto dzīvnieku īpašnieka – kau- vai eksportēto liellopu identitātes Un katru gadu nodzīvoto! Gaidot Cesvaines astoņsimt- arī asfaltēšanas darbi turpinā- šanai pieteikto dzīvnieku skaitu, numurus). Neaizmirstiet, ka at- Sirsnīgi sveicu Paulīnu Štrombergu gadi, kuru svinēsim nākošgad, sies oktobrī. Ap atdzelžošanas dzīvnieku identitātes numurus un balsta maksājumu varēs saņemt jūs tiekat aicināti radīt logo par skaistajā dzīves jubilejā! stacijas un dziļurbumu terito- novietnes numuru; tikai tad, ja datu centrā laicīgi būs godu šim notikumam. Savas riju tiks izbūvēts žogs. • 24 stundu laikā pēc dzīvnieku iesniegts paziņojums par liellopa Vēlot vissiltāko sauli un vismīļākās sirdis – melnbaltās skices lūdzu iesniegt Par jautājumiem, kas sais- saņemšanas kautuvē saņemto dzīv- nokaušanu. Info no LLKC bijusī kolēģe Astrīda Bērziņa līdz š.g. 1. decembrim – skolē- tīti ar šī projekta realizāciju, ni var atstāt savām zīmēšanas tāpat arī ar ierosinājumiem Es šodien prieku skolotājām, pieaugušie – domē var vērsties pie projekta va- raisu rudens lapās Kompostu veidosim paši! sekretārei. dītāja palīga Jura Mālnieka, Un vēja gaudas palaižu aiz loga rūts. mob. 26446256. Ir rudens, kad mēs priecāja- Apakšā liek rupji Es prieku šodien mies par zeltainajām lapām. Līdz sasmalcinātus žagarus, meklēju starp krāsām, Jānis Vanags, SIA „Cesvaines ar salu skaistums zūd un zemi lai gaiss kompostam Bet vējš kā nerātnis komunālie pakalpojumi” tehniskais klāj vienādi brūns klājiens. Bet piekļūtu arī no apak- vien manus matus jauc. speciālists lapas var izmantot. Tās ir lielisks šas. Komposta kaudzi Es šodien prieku meklēju, lai spētu materiāls komposta veidošanai. liek slāņiem. Vēlamais Sirsnīgi sveicam Komposts ir viens no vecākajiem platums ir 1,20 - 1,50 Vēl sevi šajā rudens Kultūras pasākumi Valdu Bušu un un dabiskākajiem augsnes auglības m, augstums –1,50m vējā saglabāt. 31.10. Cesvaines Tautas teātra iz- uzlabotājiem, ko veido no mājsaim- un garums pēc vaja- Es prieku meklēju, Paulīnu lai tev to dotu, Štrombergu rāde Dzelzavā. niecības un dārza atkritumiem. Tajā dzības. Sadalīšanās lai vari savu sirdi 02.11. Cesvaines Tautas teātris pie- visas organiskās atliekas pārveido- notiks ātrāk un efek- gaišu nosargāt. skaistajās dzīves dalās teātru skatē Madonā. jas par jaunām augu barības vielām. tīvāk, ja izejvielas (I.Tora) jubilejās! 05.11. Kultūras namā plkst. 12.30 Pareiza komposta sagatavošana ir tiks sasmalcinātas. Tas Vēlam vēl daudz krāsainu rudeņu, filma piedzīvojumu komēdija „Kur diezgan grūts darbs. Kompostā sekmēs mikroorganismu daudzuma 1m3 svaiga komposta). Lai ātrāk sniegiem bagātas ziemas, cīruļu Pazudis Elvis?”. Lomās: Andris drīkst likt dārzeņu un augļu mizas, palielināšanos. Ja komposta kaudze masa pārvērstos trūdzemē, vēlams dziesmām skanīgus pavasarus un Bērziņš, Gunārs Placēns, Valdis Lie- ēdienu atliekas, olu čaumalas, tējas ir sakrauta pareizi, sākumā tās vi- piejaukt firmā „Bioefekts” ražoto saules stariem bagātas vasaras! piņš, Ilze Pukinska, Zane Daudziņa, un kafijas biezumus, vecas puķes, dusdaļa sakarst pat līdz 75 grādiem, biokompostētāju (100 g sausā pre- Cesvaines bērnudārza kolektīvs Ilze Vazdika Ģirts Ķesteris u.c. kritušas kokaugu lapas, nezāles, un tur aiziet bojā gan nezāļu sēklas, parāta uz kubikmetru komposta). 11.11. Lāčplēša dienas pasākums kurām nav nobriedušas sēklas, gan slimību dīgļi. Trūdēšanu komposta kaudzē no- pils pagalmā. salmus, kūdru, koku pelnus, kultū- Sākot kaudzi veidot pavasarī, ga- drošina baktērijas, sēnes un aļģes, 12.11. Kultūras namā filmas „Rīgas raugu lakstus, zāģu skaidas, vircu, tavu kompostu var iegūt ne agrāk tāpēc aktīvā kompostā ir daudz Dažādi sargi” vairāki seansi. sasmalcinātus zarus, koku mizas, kā rudenī, bet biežāk tas ir gatavs dažādu vērtīgo mikroorganismu Austra Pumpure Cesvaines vidusskolas 17.11. Cesvaines vidusskolas zālē nopļautu zāli, kūtsmēslus, nelielu un lietojams pēc gada vai pusotra. un izmantojamo barības elemen- Latvijas Republikas proklamēšanas daudzumu sasmalcināta papīra. Šo procesu var paātrināt , kompostu zālē – 5. novembrī plkst. 19.00. Ieeja – Ls 3, tu, un ir maz slimību izraisītāju.Ja pensionāriem, bērniem – Ls 1. gadadienas pasākums. Kompostā nevajadzētu likt gaļas vairākas reizes pārrokot. Tas gan ir komposta kaudze paliek pa ziemu un zivju atliekas, taukus, kaulus – smags darbs, tāpēc vienkāršāk ie- , pirms sala iestāšanās to nosedz Nr. 10 (184) 2008. gada 21. oktobrī var pievilināt žurkas, suņu un kaķu vadīt kompostā gaisu, kas vajadzīgs ar salmiem, pļautu zāli, kūdru vai Cesvaines vidusskolas ēdināšanas nodaļa Izdevējs: Cesvaines pilsētas ar lauku mēslus, bērnu autiņbiksītes, higiē- baktēriju darbībai, ar dzelzs stangu lapām; siltumā ilgāk darbosies iepērk žāvētus ābolus. Cena pēc vienošanās. teritoriju dome niskās paketes, akmeņogļu pelnus, vairākās vietās izdurot kaudzē cau- mikroorganismi. Tālr. 27873643 Reģistrācijas apliecība Nr. 1578 stiklu, metālu, plastmasu, daudz pa- rumus. Komposta kaudze nedrīkst Gatava komposta struktūrai Tirāža – 600 eks. pīra, slimību inficētos augus, koka izžūt, tāpēc sausā laikā to laista, Redaktore – Guna Graudiņa, jābūt sīkdrupatainai, melnai vai gabalus, ūdeni, kas satur sintētiskos taču, lai ilgstošas lietavas neiz- tālr.64852030 brūnai, mitrai ar svaigas zemes Miruši e-pasts: [email protected] mazgāšanas līdzekļus. skalotu barības vielas, jābūt saga- smaržu. Komposta kaudzei izvēlas viegli tavotam pārsegumam , ar ko kaudzi Iespiests: SIA "Madoas poligrāfists", Ruta Marija Apsīte Madonā, Saieta laukumā 2a noēnotu un no visām pusēm viegli nosegt. Ja kompostēšanai izmanto 1934. – 2008. Par rakstu saturu un faktu precizitāti pieejamu vietu. Sākot veidot kau- daudz zāles un kokaugu lapu, tad atbild rakstu autori dzi, velēnu norok un augsni viegli masai pievieno krītu (1kg krīta uz Ritma Zeiļuka, labiekārtošanas Roberts Broks uzirdina. nodaļas vadītāja 1936. – 2008.

6 Cesvaines Ziņas Oktobris Nr. 10/2008