Iespieddarbs Un Mākslinieks: Izdevumi, Ekslibri, Plakāti Un Žurnāli Jūgendstila Laikā Strasbūrā
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
La Revue de la BNU 19 | 2019 Varia 19 Iespieddarbs un mākslinieks: izdevumi, ekslibri, plakāti un žurnāli jūgendstila laikā Strasbūrā Alīna Hauka et Katrīna Sulē-Sandika Traducteur : Irina Ošleja Édition électronique URL : http://journals.openedition.org/rbnu/2613 DOI : 10.4000/rbnu.2613 ISSN : 2679-6104 Éditeur Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg Édition imprimée Date de publication : 1 mai 2019 Pagination : 110-117 ISBN : 9782859230791 ISSN : 2109-2761 Référence électronique Alīna Hauka et Katrīna Sulē-Sandika, « Iespieddarbs un mākslinieks: izdevumi, ekslibri, plakāti un žurnāli jūgendstila laikā Strasbūrā », La Revue de la BNU [En ligne], 19 | 2019, mis en ligne le 01 mai 2019, consulté le 27 janvier 2021. URL : http://journals.openedition.org/rbnu/2613 ; DOI : https:// doi.org/10.4000/rbnu.2613 La Revue de la BNU est mise à disposition selon les termes de la Licence Creative Commons Attribution - Pas d’Utilisation Commerciale - Partage dans les Mêmes Conditions 4.0 International. Emīls Šneiders. Kunst-Ausstellung: Strassburg...: November...: 1897. BNU kolekcija 110 DOSJĒ Strasbūra–Rīga: jūgendstils impēriju pierobežā grAfIkA IESPIEDDARBS UN MĀKSLINIEKS: IZDEVUMI, EKSLIBRI, PLAKĀTI UN ŽURNĀLI JŪGENDSTILA LAIKĀ STRASBŪRĀ ALĪNA HAUKA, KATRĪNA SULĒ-SANDIKA (NO FRANČU VALODAS TULKOJUSI IRINA OŠLEJA) gada konflikts pil- formām, kas vairāk saistītas ar tautas ikdienu un nīgi sagrāva Elzasas kultūras dzīvi – afišām, pastkartēm, ēdienkartēm, māksliniecisko vidi, programmiņām, žurnāliem... Šajā rakstā mēs vispārīgi un tikai 19. gadsimta raksturosim šo laika posmu, īpašu uzmanību pievēršot 1870. 90. gados līdz ar iespieddarbu attīstībai, ekslibra un ilustrācijas tradīciju paaudžu maiņu tā atjaunošanai, kā arī mākslinieku interesei par jauniem sāk iesaistīties modernisma kustībās, kas gadsimta beigās darbības laukiem – tādiem kā plakāts un žurnāli. pārņem Eiropas galvaspilsētas. Jaunā mākslinieku paaudze uzaug visai labvēlīgā kontekstā. No vienas puses, Vācijas iestādes vēlas atbalstīt dekoratīvi lietišķo Iespieddarbu attīstība mākslu, lai ar tās palīdzību popularizētu vācisko modeli. Ar šādu mērķi 1890. gadā tiek atvērta Dekoratīvās Elzasas mākslinieki saskata iespieddarbos efektīgu mākslas skola (Kunstgewerbeschule), un par tās direktoru līdzekli, kas var palīdzēt izplatīt un padarīt atpazīstamu kļūst minhenietis Antons Zēders (Anton Seder).1 Šajā viņu mākslu. Sākot ar 1880. gadu, strauji pieaug drukāto skolā darbojas grafikas mākslas nodaļa ar plakātu un attēlu un ilustrāciju skaits. Pateicoties tehniskajiem kaligrāfijas darbnīcām. Pateicoties stipendiju sistēmai, sasniegumiem fotomehānikas jomā, kļūst iespējama jaunie mākslinieki var turpināt mācīties Vācijas masu ražošana un dažādu pamatu izmantošana, bet akadēmijās. Savukārt bibliotēkās ir pieejamas plašas galvenokārt paveras ceļš tipogrāfijas inovācijām un ārzemju mākslas žurnālu un plakātu kolekcijas, kas ļauj jaunam skatījumam uz teksta un attēla attiecībām.3 iepazīties ar tolaik aktuālajām mākslas kustībām.2 No 19. gadsimta beigās Strasbūrā izveidojas otras puses, Elzasas mākslinieki apvienojas biedrībās, dinamisks izdevniecību un tipogrāfiju tīkls. Tajā lai izplatītu un reklamētu savu mākslu arī ārpus darbojas gan vecie uzņēmumi, kā, piemēram, oficiālajiem ceļiem. Viņi dod priekšroku izteiksmes Strasbūras tipogrāfija vai Heitz & Mündel, gan nesen 111 dibinātie – kā Schlesier und Schweikhardt. Atveras arī Elzasas” manifestu (“Johannisnacht”)9 bagātīgi ilustrēja vācu izdevniecības, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Emīls Šneiders un Žoržs Ritlengs.10 jūgendstila uzplaukumā, izplatot tādu autoru darbus, Šarlam Špindleram pietiek ambīciju, lai kā, piemēram, Džons Raskins (John Ruskin), kura nodibinātu savu izdevniecību ar tipogrāfiju Senleonārā. idejas ir nopietni ietekmējušas tā laika Eiropas mākslas Špindlers izdod žurnālus un atsevišķus rakstu darbus, vidi. Izdevniecība Heitz & Mündel ir pirmā, kas izdod kā arī literatūru oriģinālvalodās un zinātniskus rakstus, Raskina darbus vācu valodā un publicē viņa biogrāfiju, kurus var atrast Revue alsacienne illustrée (“Elzasas kuru sarakstījis Zāmuels Zengers (Samuel Saenger).4 Ilustrētais Žurnāls”) katalogā. Savukārt Žoržs Špecs Lielu ieguldījumu Elzasas mākslas atdzimšanā dod (Georges Spetz) diviem Légendes d’Alsace (“Elzasas no Kēlas nākušais izdevējs Žils Maniā (Jules Manias). leģendas”)11 izdevumiem piesaista vislielāko ilustratoru Viņa tipogrāfijā tiek drukāti moderno mākslinieku skaitu: Ennēru (Jean-Jacques Henner), Zatleru, Šnugu, portfolio – tādu kā Anrī Lukss (Henri Loux), Lotārs fon Špindleru, Žanu Žaku Valcu (Jean-Jacques Waltz, pseid. Zēbahs (Lothar von Seebach), Leo Šnugs (Léo Schnug) Hansi) un Viktoru Pruvē (Victor Prouvé). Protams, un Šarls Špindlers (Charles Spindler). 1893.–1895. gadā Légendes d’Alsace tiek izdotas, balstoties galvenokārt viņš sadarbībā ar Špindleru un Jozefu Zatleru (Joseph uz reģionālajām tradīcijām. Taču izdevēji smeļ idejas arī Sattler) izdod žurnālu Images alsaciennes (“Elzasas Eiropas jūgendstila tēmās: dabā, Austrumu un Japānas Ainavas”).5 Māksliniekiem un ilustratoriem tiek pasūtīti kultūrā un pat viduslaikos, kur aizgūst ne tikai sižetus, attēli izdevumu vākiem un titullapām, kā arī lappušu bet arī inkunābulās izmantotos drukas un dekoratīvos un teksta noformējuma elementi (ornamenti, vinjetes, elementus.12 Lasītāja uzmanība arvien biežāk ir vērsta apmales, iniciālburti, ietvari, galvenes). Mākslas darbi uz attēliem un dekoratīvās drukas elementiem, kas tiek kļūst par izdevuma sastāvdaļu. Parādās jauns teksta veidoti jaunajā mākslinieciskajā izteiksmē. izkārtojums ar krāsainiem elementiem un ornamentiem, Elzasas mākslinieku slava pārsniedz reģiona kuriem tiek izmantoti viduslaiku, japāņu, vācu un robežas un atbalsojas starptautiskajos izdevumos, reģionālie tautiskie motīvi. Pateicoties mākslinieka kas iznāk abos Reinas krastos. Zatlera zīmējumi un izdevēja sadarbībai, ikdienas saziņa iegūst jaunu tiek publicēti periodiskajos izdevumos Minhenē estētisku dimensiju. Izdevums kā priekšmets pārtop par (Simplicissimus), Berlīnē (Pan) un Parīzē (Mercure de izdevumu – mākslas darbu, kas kalpo jaundzimušajai France). Šneideram zīmējumus pasūta Süddeutscher Elzasas literatūrai. Postillon un žurnāls Jugend. 1897. gadā Šnugs ilustrē Dialektiskā literatūra piedzimst 1898. gadā, ar brošūru “Radlerei”, kuru Vīnē izdod Gerlach & Schenk. Elzasas teātra dibināšanu un Gistava Štozkopfa (Gustave Špindlers sūta savus zīmējumus un akvareļus Renē Stoskopf) sacerēto pamattekstu “D’r Herr Maire”6, Bazēnam (René Bazin), viņa romāna “Oberlē dzimta” kā arī ar brāļu Albēra un Ādolfa Matisu (Albert et (“Les Oberlé”)13 ekskluzīvajam izdevumam. Adolphe Matthis) dzejas darbiem. Vairāki mākslinieki – Špindlers, Emīls Šneiders (Émile Schneider), Šnugs, Pauls Braunāgels (Paul Braunagel), Žoržs Ritlengs Ekslibra atgriešanās 14 (Georges Ritleng)7 – veido ilustrācijas šiem tekstiem, jo tās pasūta izdevniecības, kuras specializējas Elzasas Pavisam drīz Elzasas mākslinieki, kuri ilustrē un dialektiskajā literatūrā (kā, piemēram, Schlesier und grāmatas, pievēršas arī ekslibru veidošanai. Kā īpašs Schweikhardt).8 elements, kas vienlaikus ir gan grāmatas sastāvdaļa, Paralēli tam, sākot ar 1902. gadu, aktīvi gan neatkarīga īpašumzīme, ekslibris precīzi norāda tā kļūst jaunās paaudzes rakstnieki ar Renē Šikelē (René īpašnieku ar uzrakstu, simbolu vai attēlu. Zīmētāji un Schickelé) priekšgalā. Viņi sevi sauc par “Jaunāko gravīras meistari dažkārt veido tik greznus ekslibrus, Elzasu” (“Das jüngste Elsass”) un vācu valodā aizstāv ka tos var pieskaitīt pie gravīru kategorijas. Ja agrāk “elzasiešu gara” ideju. Ignorējot tā brīža politisko ekslibrus varēja atļauties tikai dižciltīgo dzimtu vai spriegumu, viņi pieprasa Elzasas atdzimšanu un tās garīdzniecības pārstāvji, tad no 1850. gada tos sāk atvēršanos modernajām Eiropas strāvām. “Jaunākās pasūtīt arī buržuāzijas aprindās.15 Mākslinieki cenšas 112 Leo Šnugs. Ilustrācija Žorža Špeca darbam Emīls Šneiders. Ekslibris P. [Hoffmann]. “La peste de Guebwiller”. Žurnāls Légendes d’Alsace, B. d. BNU kolekcija 1905. BNU kolekcija Žoržs Ritlengs. Ekslibris P. Ritleng. Pauls Braunāgels, Anrī Bēke. B. d. BNU kolekcija Künstler-Maskenfest, [1908]. BNU kolekcija 113 ievērot pasūtītāju prasības attiecībā uz formātu un Plakāta laikmets materiālu izvēli, kā arī citas vēlmes, un ekslibris kļūst par minatūrgrafikas mākslas darbu, kas atspoguļo Jūgendstila laiks ir zīmīgs ne tikai ar ekslibra nozīmīgākās tendences mākslā. Mūsu aplūkotais atdzimšanu, bet arī ar plakāta kā mākslas žanra laikposms ir ļoti labvēlīgs neogotikas un jūgendstila parādīšanos20, par kuru mākslinieki izrāda lielu interesi. mākslas stilu attīstībai. Tieši šajā zelta laikmetā starp Pirmie – vismaz mums zināmie – mākslas plakāti top 1890. un 1920. gadu16 ekslibris uzplaukst kā jauns 19. gadsimta beigās, kad tehniskās inovācijas paver mākslas veids, lai vēlāk iegūtu mūsdienīgu formu gan ceļu masu ražošanai un liela izmēra krāsainu attēlu Elzasā, gan citur. drukāšanai. Jaunais mākslas žanrs kļūst ļoti populārs Politiskā situācija Vācijai pievienotajā Elzasā un ļauj izplatīt sabiedrībā vismodernākās tendences. vairo ekslibra popularitāti. Grāmatu īpašnieki to Gadsimta beigām raksturīgā mākslinieku aizraušanās izmanto, lai ar zīmējumu un simbolu palīdzību apzīmētu ar Japānas kultūru un estampa tehniku netraucē un pat savu “kultūras lauku” un attieksmi pret politiskās sekmē plakāta mākslas attīstību21. varas maiņu. Ekslibri palīdz arī izsekot to īpašnieku Runājot par Elzasas mākslas plakātu kolekcijām, vai kolekcionāru ceļiem