SIA „METRUM” Rīgas domes Īpašuma departaments Ģertrūdes iela 47-3, Rīga, LV-1011 Riharda Vāgnera iela 5, Rīga, LV-1050 tālr.80008100, [email protected] tālr. 67026342, di@riga.lv www.metrum.lv www.rdid.lv

DETĀLPLĀNOJUMS ZEMES VIENĪBAI KLEISTU IELĀ, RĪGĀ (kadastra apzīmējums 0100 097 2104)

Izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumiem Nr.628

Detālplānojuma teritorija: zemes vienība Kleistu ielā, Rīgā

Kadastra apzīmējums: 0100 097 2104

Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments

Detālplānojuma izstrādes vadītāja: Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas galvenā teritorijas plānotāja Līga Beila

Izstrādātājs: SIA „METRUM”, reģ. Nr.40003388748, Ģertrūdes iela 47-3, Rīga, LV-1011

Projekta vadītāja: Māra Kalvāne

Līguma Nr.: DI-15-58-lī (pasūtītāja) 90-15-00008 (izpildītāja)

2015/2017

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Projekta nosaukums: DETĀLPLĀNOJUMS ZEMES VIENĪBAI KLEISTU IELĀ, RĪGĀ

Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments

______/______/ ______amats paraksts paraksta atšifrējums

Izstrādātājs: SIA „METRUM”

______/______/ ______amats z.v. paraksts paraksta atšifrējums

Projekta vadītājs: ______/ ______paraksts paraksta atšifrējums

PROJEKTA SASTĀVS:

DETĀLPLĀNOJUMS 1. Paskaidrojuma raksts 2. Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi 3. Grafiskā daļa

PĀRSKATS PAR DETĀLPLĀNOJUMA IZSTRĀDI PIELIKUMI

PROJEKTĀ IESAISTĪTIE SPECIĀLISTI:

Projekta vadītāja, arhitekte Māra Kalvāne – detālplānojuma izstrādes procesa organizēšana un vadīšana no izstrādātāja puses, Paskaidrojuma raksta daļas un Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu izstrāde, Grafiskās daļas plānu saturiskā sagatavošana Ainavu arhitekte Laura Šterna – ainavas analīze, ainavu koncepcijas izstrāde, publiskās ārtelpas plānošana un risinājumu izstrāde Arhitekte Viktorija Prilenska – dzīvojamās apbūves telpiskās attīstības un sporta kompleksa funkcionālā un arhitektoniski telpiskā attīstības priekšlikumu izstrāde Ainavu arhitekte Sandra Plēpe – dalība publiskās ārtelpas un dzīvojamās apbūves telpiskās attīstības plānošanā, sociālās infrastruktūras objektu vajadzību izvērtēšana un aprēķini, Paskaidrojuma raksta daļas izstrāde, 2.starpziņojuma sagatavošana Kartogrāfi Sabīne Grase, Atis Ternbergs, Olga Gerasimova – Detālplānojuma grafiskās daļas plānu tehniskā izstrāde, sarkano līniju plānošana un zemes vienību parcelācijas priekšlikumu izstrāde Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte Egita Grolle – sugu un biotopu izpēte Projekta vadītāja asistente Vita Jevdokimova – 1.starpziņojuma sagatavošana, Paskaidrojuma raksta daļas izstrāde Projekta vadītāja asistents Niklāvs Linards Lizbovskis un Dārta Arāja – Pārskata par detālplānojuma izstrādi un sējuma „Pielikumi” sagatavošana, publiskās apspriešanas organizēšana Transporta plānotāji Jānis Bidzāns, Jānis Barkāns, SIA “BRD Projekts” – transporta un satiksmes plānošanas priekšlikuma izstrāde, ielu šķērsprofilu tehniskās daļas izstrāde Meliorācijas inženieri Zigurds Zēns, Māris Ostelis, VSIA “Meliorprojekts” – ģeotehniskā un hidroģeoloģiskā izpēte, meliorācijas un lietus notekūdeņu savākšanas risinājumu izstrāde; Inženiere Svetlana Zorina, SIA “Komunikāciju projektēšanas birojs” – ūdensapgādes, saimnieciskās kanalizācijas, gāzapgādes un siltumapgādes risinājumu izstrāde Elektroinženieris Marģers Bušs, SIA “A.Ābeles inženieru birojs” – elektroapgādes risinājumu izstrāde

3 Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

SATURA RĀDĪTĀJS

I PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE UN TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMI 7 IEVADS 7 1.1. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI 7 1.2. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS 8 1.2.1. Detālplānojuma teritorijas novietojums, esošā izmantošana un dabas vērtības 8 1.2.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība 11 1.2.3. Teritorijas inženierģeoloģiskie apstākļi 13 1.2.4. Tuvākās apkārtnes esošās apbūves telpas un funkcionālā izmantošana 13 1.2.5. Pilsētbūvnieciskā analīze un teritorijas plānotā izmantošana 17 1.2.6. Ainavu analīze 19 1.2.7. Esošā un plānotā transporta infrastruktūra 23 1.2.8. Esošā inženiertehniskā apgāde 28 1.2.9. Aizsargjoslas un citi apgrūtinājumi 28 1.2.10. Esošā meliorācijas sistēma 29 1.2.11. Teritorijas attīstības un izmantošanas riski 31 2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMI UN DETĀPLĀNOJUMA RISINĀJUMI 37 2.1. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS PLĀNOŠANA 37 2.1.1. Apbūves vīzija, struktūra un siluets 37 2.1.2 Apbūves telpiskā kompozīcija 39 2.1.3. Teritorijas funkcionālā izmantošana 41 2.1.4. Publiskās apbūves – Olimpiskā sporta centra teritorijas attīstības priekšlikumi 43 2.1.5. Zemesgabalu veidošanas principi un adresācijas priekšlikumi 47 2.1.6. Publiskās ārtelpas veidošana un struktūra 49 2.1.7. Ielu labiekārtojuma priekšlikumi 61 2.1.8. Apstādījumi un teritorijas labiekārtojums 66 2.1.9. Sociālā infrastruktūra 69 2.2. TRANSPORTA SISTĒMAS ATTĪSTĪBA 73 2.2.1. Transporta organizācijas risinājumi 73 2.2.2. Auto un velo novietnes 75 2.2.3. Sabiedriskais transports 77 2.3. INŽENIERINFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA 79 2.3.1. Lietus ūdeņu apsaimniekošana 79 2.3.2. Meliorācija un vertikālais plānojums 84 2.3.3. Ūdensapgāde un saimnieciskā kanalizācija 87 2.3.4. Elektroapgāde un ielu apgaismojums 94 2.3.5. Gāzapgāde un siltumapgāde 96 2.3.6. Elektronisko sakaru tīkls 98 2.3.7. Civilā aizsardzība, pretplūdu aizsardzība un ugunsdrošība 99 2.3.8. Ēku energoefektivitāte 100

4

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.4. DETĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMU IETEKMES IZVĒRTĒJUMS UZ BLAKUS ESOŠAJĀM 101 TERITORIJĀM UN TĀ PAMATOJUMS 2.5. PRIEKŠLIKUMI TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAI 102 2.6. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANA 103

II TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOSACĪJUMI 105 1. VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI 106

2. PRASĪBAS VISĀM TERITORIJĀM 106 2.1. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana 106 2.2. Aizsardzība pret troksni 108 2.3. Piekļūšanas noteikumi 108 2.4. Prasības transportlīdzekļu novietņu skaitam un izvietojumam 109 2.5. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai 109 2.6. Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem 110 2.7. Prasības teritorijas labiekārtojumam 110 2.8. Prasības plānotās apbūves projektēšanai 112 2.9. Aizsargjoslas un citi izmantošanas aprobežojumi 113 2.10. Citi noteikumi 113 3. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAS KĀRTĪBA 113

4. ATSEVIŠĶU TERITORIJU PLĀNOTĀ (ATĻAUTĀ) IZMANTOŠANA 114 4.1. Prasības Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijas (J1) apbūvei 114 4.2. Prasības Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijas (J2) apbūvei 114 4.3. Prasības Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijas (J3) apbūvei 114 4.4. Prasības Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijas (J4) apbūvei 115 4.5. Prasības Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijas (J5) apbūvei 115 4.6. Ielu teritorija (I) 116 4.7. Apstādījumu un dabas teritorija (A1) 116 4.8. Apstādījumu un dabas teritorija (A2) 117 4.9. Apstādījumu un dabas teritorija (A3) 117 5. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANA UN BŪVNIECĪBAS PROCESS 118

III GRAFISKĀ DAĻA GRAFISKĀ DAĻA 121 1. Teritorijas apgrūtinājumu plāns (M 1:2000, Lapa 1) 122 2. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana (M 1:2000, Lapa 2) 123 3. Zemes ierīcības projekts (M 1:2000, Lapa 3, Lapa 3a) 124 4. Savietotais inženiertīklu plāns un vertikālais plānojums, (M 1:1000, Lapa 4) 125 5. Ielu šķērsprofili (M 1:100, Lapas 5 -17) 126

5

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

I PASKAIDROJUMA RAKSTS

6

1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE UN TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMI

IEVADS

Detālplānojuma izstrāde zemes vienībai Rīgā, Kleistu ielā b/n, Kleistu apkaimē (kadastra apzīmējums 0100 097 2104) (turpmāk tekstā – detālplānojums), ar kopējo platību 84,2 ha, uzsākta pamatojoties uz zemes īpašnieka ierosinājuma un saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2014.gada 15.augusta lēmumu Nr.Bv.14- 1710-nd „Lēmums par detālplānojuma zemes vienībai Kleistu ielā, Rīgā (kadastra apzīmējums 0100 097 2104) izstrādes uzsākšanu, darba uzdevuma un izstrādes vadītāja apstiprināšanu”. Detālplānojuma izstrāde tika uzsākta saskaņā ar 16.10.2012. Ministru kabineta noteikumiem Nr.711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (spēkā līdz 01.05.2015.), bet turpināta saskaņā ar 14.10.2014. Ministru kabineta noteikumiem Nr.628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (spēkā no 01.05.2015, turpmāk tekstā MK noteikumi Nr.628). Detālplānojuma izstrādes uzdevums ir detalizēt Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam plānotās (atļautā) izmantošanas un apbūves noteikumus, izmantošanas aprobežojumus, kā arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru.

Plānojums izstrādāts uz aktuāla topogrāfiskā plāna ar mēroga noteiktību 1:500. Topogrāfiskā plāna izstrādātājs SIA „METRUM” uzmērījumu veica 2015.gada martā. Topogrāfiskais plāns elektroniski parakstīts Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā un reģistrēts Rīgas pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzē ar Nr.2015-8571. Detālplānojumā izmantoti fotoattēli no SIA “METRUM” 2015.gadā veiktās detālplānojuma teritorijas foto fiksācijas.

1.1. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus iespējamai teritorijas attīstībai, jaunai apbūvei un transporta infrastruktūras izveidei. Precizēt teritoriju, kurā izveidojams Rīgas pilsētas centrālais olimpiskā sporta komplekss, kā arī noteikt zemesgabalus, kas nepieciešami publiskās infrastruktūras un inženiertehniskās infrastruktūras nodrošināšanai. Izstrādāt priekšlikumus Zemes vienības robežu maiņai un/vai sadalei.

7 Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

1.2. TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀS IZMANTOŠANAS APRAKSTS 1.2.1. Detālplānojuma teritorijas novietojums, esošā izmantošana un dabas vērtības (1) Teritorijas novietojums Detālplānojuma teritorija atrodas Rīgas pilsētas R daļā, Kleistu apkaimes D daļā, starp Kleistu ielu, Hapaka grāvi, Bolderājas dzelzceļu un esošo savrupmāju apbūvi. Tā iekļaujas Rīgas pilsētas Kleistu apkaimē. Minētā apkaime platības ziņā ir vislielākā Rīgas pilsētas apkaime, bet iedzīvotāju skaita ziņā – viena no vismazāk apdzīvotajām. Kleistu apkaime atrodas Pārdaugavā, starp Rīgas robežu un Buļļupi, un ietver daļu no Spilves pļavām, R no Rīgas – Bolderājas dzelzceļa. Apkaimes nosaukums saglabājies no kādreizējās Kleistu muižas, kas pēc platības vēsturiski bija otrais lielākais Pārdaugavas īpašums (1352 ha, no tiem 110 ha ūdeņi), bet visretāk apdzīvotais. Kleistu apkaimei šobrīd nav sava apkaimes centra. Esošā vēsturiskā dzīvojamā apbūve ir izveidojusies galvenokārt pie Rātsupītes ielas un pēdējās desmitgadēs sākusi attīstīties arī bijušo mazdārziņu teritorijā, kas atrodas uz Z no projektējamās teritorijas. 1.attēls. Detālplānojuma teritorijas novietojums Avots: SIA „METRUM” (2015) Dienvidos detālplānojuma teritorija robežojas ar Hapaka grāvi, kas ir daļēji regulēta ūdenstece. Projektējamās teritorijas galvenās dabas vērtības konstatējamas tieši Hapaka grāvja krastā un tā tieša tuvumā, kas arī noteiks plānoto „Apstādījumu un dabas teritoriju” galveno izvietojuma areālu.

2.attēls. Detālplānojuma teritorija Avots: SIA „METRUM” (2015)

8

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Teritoriju šķērso Mārtiņa Peniķa iela, kas ir daļēji labiekārtota, ar grants segumu. Iela nodrošina piekļuvi minētajām esošajām savrupmāju apbūves teritorijām, kā arī Rīgas brīvostas teritorijai Rīgas – Bolderājas dzelzceļa otrā pusē. Dzelzceļa šķērsojuma vietā ir ierīkota neapsargāta dzelzceļa pārbrauktuve.

3.attēls. Hapaka grāvis, skats no Kleistu ielas Avots: SIA „METRUM” (2014) (2) Esošā izmantošana Detālplānojuma teritorija atrodas līdzenā, mitrā (senāk – pārmitrā) ieplakā starp piejūras kāpu masīviem – Bolderājas kāpu un kāpu pauguriem Kleistu mežā. Senāk tā izmantota kā lauksaimniecības zeme, taču pašlaik tajā esošais zālājs vairs netiek atbilstoši apsaimniekots un sāk aizaugt ar krūmiem, līdz ar to tā klasificējas kā atmatu teritorija. Detālplānojuma teritorija atrodas Spilves poldera teritorijā, to šķērso diezgan blīvs Spilves poldera kanālu un noteku tīkls, ar plūsmu uz D daļā esošo Hapaka grāvi, kas šajā vietā vienlaicīgi kalpo arī kā Spilves poldera krājbaseins. Gar Hapaka grāvja krastu ir izbūvēts aizsargdambis, kas aizsargā detālplānojuma teritoriju no ūdens uzplūdiem Hapaka grāvī. Ūdens augstuma līmeni projektējamā teritorijā regulē Spilves poldera sūkņu stacija, kas atrodas uz D no projektējamās teritorijas, netālu no Kleistu ielas.

4.attēls. Skats uz detālplānojuma teritoriju no Mārtiņa Peniķa ielas Avots: SIA „METRUM” (2014)

9

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

(3) Dabas vērtības Detālplānojuma teritorija neietilpst nevienā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā. Sugu un biotopu izpēte visai detālplānojuma teritorijai tika veikta 2015.gada 27.maijā. To veica sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte Egita Grolle (sertifikāta Nr.003) sagatavojot 29.05.2015. eksperta atzinumu Nr.13/15. Turpmākajās rindkopās sniegts apraksts par detālplānojuma teritorijā esošajiem biotopiem un augu sugām, kā arī ekspertes secinājumi un nosacījumi plānotajai darbībai (ar atzinumu iespējams iepazīties detālplānojuma pielikumu sadaļā). Teritoriju veido lauksaimniecības zemes, kurās ir izmainīts dabiskais mitruma režīms un iznīcināti sākotnējie biotopi. Pēc Latvijas biotopu klasifikatora (Kabucis, 2001), šādas platības atbilst biotopam „Nitrofas augstzāļu sabiedrības”. Sausākās vietās, kur veikta dabiskās zemsedzes iznīcināšana un atjaunojusies veģetācija, dominē nezālieņu sugas. Šādas platības atbilst biotopam „Nezālienes”. Neskatoties uz blīvo meliorācijas grāvju tīklu, teritorijā saglabājas diezgan lieli mitruma apstākļi, par ko liecina niedres izplatība gandrīz visā zālāja platībā. Bieži sastopamas blīvas niedru audzes – niedrāji. Teritorijas vienlaidus platību sadala blīvs meliorācijas novadgrāvju tīkls „Grāvji”, savukārt centrālo daļu šķērso grantēts autoceļš „Ceļi un ceļmalas”. Ceļa malā, no iepriekšējās apsaimniekošanas saglabājusies betona būve skābbarības glabāšanai („Betona pamati, plāksnes un sienas”). Dzelzceļa līnijas uzbēruma tuvumā notiek būvdarbi, dabiskā zemsedze ir iznīcināta, veidojas biotops „Būvdarbi, nojauktu ēku vietas, bezveģetācijas laukumi”. Tāpat teritorija vietām aizaug ar kārkliem, veidojot biotopu „Zemo kārklu un bērzu krūmāji”. Sugu un biotopu izpētes laikā netika konstatētas īpaši aizsargājamas augu sugas un biotopi. Ņemot vērā, ka teritorija atrodas ieplakā, un neskatoties uz samērā blīvo meliorācijas novadgrāvju tīklu, detālplānojuma teritorijā ir saglabājušies paaugstināta mitruma apstākļi, līdz ar to eksperte secina, ka apbūves realizēšanai gandrīz visā teritorijā ir nepieciešama grunts uzbēršana vai regulāra ūdeņu atsūknēšana, kas var ietekmēt hidroloģisko režīmu arī blakus teritorijās. Tiek atzīmēts, ka Spilves pļavas ir atzītas par putniem nozīmīgām teritorijām, tādējādi papildus izvērtējama hidroloģiskā režīma un apdzīvojuma blīvuma maiņas ietekme uz ornitofaunu. Tāpat atzinumā norādīts, ka ~900 m attālumā uz DA atrodas mikroliegums, kas izveidots īpaši aizsargājamai augu sugai – jumstiņu gladiolai Gladiolus inbricatus. Sugas ekotops ir applūstošas teritorijas – palieņu zālāji, skraji krūmāji. Eksperta atzinumā norādīts, ka “mikroliegums atrodas aiz dzelzceļa līnijas uzbēruma un plaša mazdārziņu apbūves kvartāla malā, tomēr tas ietilpst vienotā hidroloģiskajā tīklā ar apbūvei paredzēto teritoriju, līdz ar to hidroloģiskā režīma izmaiņas pētāmajā teritorijā var radīt ietekmi arī mikrolieguma teritorijā. Tādējādi ir veicami hidroloģiskie aprēķini par ūdens līmeņa un režīma izmaiņām teritorijā un tās apkārtnē, izvērtējot to ietekmi uz mikrolieguma teritorijas. Hidroloģiskās izmaiņas nedrīkst radīt apstākļus, kas pasliktinātu aizsargājamās augu sugas atradnes stāvokli”. Biotopu eksperts, izsakot minēto viedokli, nav bijis informēts par detālplānojuma teritorijā un tā apkārtnē esošajām meliorācijas sistēmām, proti, esošo Spilves poldera teritoriju, kurā ietilpst detālplānojuma teritorija, un Spilves lidlauka poldera teritoriju, kurā atrodas minētais mikroliegums. Tā kā mikroliegums neatrodas Spilves poldera teritorijā, tad hidroloģiskā režīma regulējums Spilves poldera teritorijā neietekmēs mikrolieguma teritoriju. Mikrolieguma teritoriju var ietekmēt Spilves lidlauka poldera apsaimniekošanas risinājumi un sūkņu stacijas darbība. Eksperts/ornitologs Kārlis Millers (sertifikāta Nr.052) veica detālplānojuma teritorijas apsekošanu 2017.gada maijā/jūnijā un sniedza atzinumu par detālplānojuma realizācijas radīto iespējami ietekmi uz teritorijas ornitofaunu. Eksperts secināja, ka detālplānojuma realizācijas rezultātā veiktā saimnieciskā darbība un rezultāti neradīs būtisku ietekmi uz šīs teritorijas ornitofaunu (ar atzinumu iespējams iepazīties detālplānojuma pielikumu sadaļā).

10

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

1.2.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība Par kādas vietas attīstību tālākā senatnē vislabāk stāsta teikas, nostāsti un leģendas. Cik tajās patiesības, mēs šodien varam tikai minēt. Otrs vēsturiskās informācijas avots viennozīmīgi ir vēsturiskās pilsētas kartes un atsevišķu pilsētas daļu, muižu vai īpašumu kartes. Tajās var atrast liecības sākot no ~17.gs. Būtiskas izmaiņas pilsētas hidroloģiskajos apstākļos sākās tikai 18.gs., kad Rīgai izbūvēja ilgstoši lietojamus pievedceļus, apguva Daugavas krastus un ostu tirdzniecības vajadzībām. Attīstoties celtniecībai ārpus Vecrīgas, metodiski ir veidotas atklātu grāvju sistēmas pārmitru un pārpurvotu platību un ceļu nosusināšanai. Noteces sistēma zināmu pilnību sasniedza 19.gs. beigās, kad zemu un pārplūstošu platību pasargāšanai tika izbūvēti aizsargdambji pret pavasara palu un rudens vētru plūdiem un noteces regulēšanai ierīkotas būves ar aizvariem. Relatīvi zemu platību nosusināšanai ierīkoja sūkņu stacijas, ko darbināja ar tvaiku, vēlāk ar elektrību.

5.attēls. Rīgas apkārtne 1701.gadā. Autors: E.Tolkss, J.K.Broces pārzīmējums Avots: „Rīga 1621.-1710.gada kartogrāfiskajos materiālos” (Latvijas nacionālā biblioteka; Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs; Latvijas akadēmiskā bibliotēka), izdots 2007.gadā uz elektroniskā datu nesēja (CD) J.K.Broces pārzīmētais E.Tolksa kartes fragments, kurā parādīta ģeogrāfiskā situācija teritorijai Daugavas abos krastos no Rīgas pilsētas līdz Daugavas grīvai, kā arī ar 1700.-1701.gada karadarbību saistītie objekti. Plāna eksplikācijā atzīmēts, kādi objekti palikuši, kādi iznīcināti kara laikā. Kā īpašs notikums pilsētas dzīvē atzīmēts pirmais Rīgas civiliedzīvotāju vajadzībām, 1702.gadā ierīkotais tilts pār Daugavu. Labi attēlota Buļļupe, Hapaka grāvis, Rātsupīte un Spilves pļavas. Spilves pļavas, t.sk. projektējamā teritorija ir atzīmētas kā applūstoša teritorija bez apbūves, un to šķērso tikai vēsturiskais ceļš no Iļģuciema uz Daugavgrīvas cietoksni (Daugavgrīvas iela). Lejtecē krietnai upei līdzīgais Hapaka grāvis savu nosaukumu ir ieguvis no Hapaka muižas, kuras pēdējais īpašnieks bijis K.Bukshvedens. Pirmās neatkarības beigās, kad modē nāca viss tautiskais, tā vārdu mēģināja latviskot: Rātsupe (arī Apakšgrāvis), taču šādu nosaukumu pieņēma gandrīz tikai kartogrāfi. Par Rātsupīti gan sauca upes augšgala posmu pie Zolitūdes un Kleistos. Tās otrais nosaukums – Vīķu grāvis – reti lietots. Senais Spilves strauts 19.gs. jau pazudis un aizmirsts, iespējams to bija aizbērušas kustīgo kāpu smiltis, vai arī meliorācijas darbu dēļ – tādi veikti jau cara laikos, kad Spilves strauta ūdeņi tika novirzīti Hapaka grāvī. Lai drenētu pārmitrās Spilves pļavas, jau cara laikos tika izveidots vaļēju grāvju tīkls. Latvijas brīvvalsts laikā grāvji pārtīrīti, iespējams izrakti arī kādi jauni. Cīņai ar lieko mitrumu Hapaka grāvja vidustecē 1945.gadā uzbūvēja sūkņu staciju (Spilves lidlauka polderis), kas lieko ūdeni pārsūknēja uz Daugavu. 1961.gadā uzbūvēja sūkņu staciju pie Kleistu ielas, un tās uzdevums bija uzlabot mitruma režīmu Hapaka grāvja augštecē. Pie Hapaka grāvja un Beķera grāvja Rīgas pilsētas robežās ir apzinātas 8 muižas un muižiņas. Spilves pļavās, Hapaka grāvja kreisajā krastā atradusies Koku muiža, bet starp Daugavgrīvas šoseju un Beķera grāvi – Beķera muiža. Vislielākā ir bijusi Kleistu muiža, kas šodien atrodas Kleistu ielā 37. Vēsturiskajos avotos tā

11

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā pirmo reizi minēta 1638.gadā. Kleistu muižai, atšķirībā no lielas daļas citu Pārdaugavas muižiņu, bija lauksaimnieciska nozīme. No tās 4000 pūrvietu kopējās platības 1500 pūrvietu aizņēma mežs (~500 ha), 500 – smilšainas kāpas, un atlikusī zemes daļa bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Līdz mūsdienām ir saglabājusies Kleistu muižas apbūve, ar tajā esošo muižas kungu namu ērberģi, kā arī trim dižozoliem. Blakus bijušajai kungu mājai atrodas Pārdaugavas resnākais ozols, kura apkārtmērs ir 5,3 m. Kungu mājā padomju laikā ierīkoti dzīvokļi. Laika gaitā zuduši ēku greznie interjeri un arhitektoniskās detaļas - kārniņu jumts nomainīts pret skārda, bet barokālie sīkrūšu logi – ar standarta logiem, kā arī pārveidoti iekštelpu interjeri. Kleisti bija agrākā Bolderājas pagasta lauku novads. Vairākās vidēji lielās saimniecībās Kleistos dzīvoja un strādāja daži desmiti cilvēku, kuru iztikas avots bija zemkopība un lopkopība. Pagasta centrs, Bolderāja, no Kleistiem atradās salīdzinoši tālu, Kleistiem tuvāks bija Iļģuciems – Rīga. Arī šejienes bērni apmeklēja skolas Iļģuciemā vai Āgenskalnā. Uz Bolderāju jau 17.gs. veda divi sauszemes ceļi. Bez tam gar pagasta zemju pašu malu veda senais ceļš no Rīgas uz Kurzemi ar Lielupes pārceltuvi pie Vārnu kroga, taču tas bija tranzīta ceļš. Rīgas ostas attīstības vajadzībām 19.gs. beigās tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Rīga – Bolderāja. Vēsturiskos avotos pieminēts arī Spilves pļavu ceļš, kas iespējams vedis gar dzelzceļa līniju. Dzelzceļu uzbūvēja privāta akciju sabiedrība „Rīgas – Bolderājas dzelzceļa akciju sabiedrības koncesija”, kuru dibināja Rīgas tirgotājs un uzņēmējs no Rīgas - Henrijs Robinsons, un tikai no 1894.gada tas nonāca valsts pārvaldē. Līnijas būvi reizē arī Dzelzs tilta celtniecību pār Daugavu sāka 1871.gada pavasarī. Sākotnēji dzelzceļa līnija tika izbūvēta, lai no Rīgas uz Bolderājas ostu ērtāk varētu nogādāt preces, kur piestāja lielie kuģi. Pirmie vilcieni sāka kursēt jau 1872.gadā, bet oficiāli līnija tika atklāta 1873.gada 1.janvārī, kad atklāja satiksmi līdz Bolderājas stacijai un tā paša gada 11.decembrī – līdz Ostasdambim. Sākotnēji dzelzceļš tika izmantots tikai kravu transportam. 1875.gadā pa dzelzceļu sāka pārvadāt arī pasažierus. Dienā atgāja četri vilcieni no Rīgas, kas pieturēja Torņakalnā, Zasulaukā, Nordeķos un Bolderājā. Pasažieru vilcienu satiksme tika pārtraukta 1959.gadā, un līdz šodienai pa šo līniju kursē tikai kravas vilcieni. Bolderājas pagasta zemei pāri vai vismaz cieši garām gājuši neskaitāmi karotāji. Te pabijuši vikingi, seno kuršu un zemgaļu karotāji, krustneši, poļu un lietuviešu karotāji, zviedru iekarotāji un profesionālie atbrīvotāji krievi. Tieši ar Spilves pļavām ir saistīti vēsturiskie notikumi tālajā 1700.-1701.gadā. 1700.gada martā Daugavgrīvas cietoksni aplenca sakšu karaspēks. Tā kā tajā bija patvērušies daudz bēgļi, zviedru komandants uz viņu lūgumu vārtus atvēra. Taču jau 1701.gada jūlijā no Igaunijas ar lielākiem zviedru spēkiem ieradās Kārlis XII un sakāva sakšu un krievu armiju Spilves kaujā. Domājams, ka Kārlis XII savu zābaku pazaudēja tieši slavenajā Spilves kaujā, kad kara laime vēl bija zviedru sabiedrotā. Bolderāja un Spilves apkārtne ir saistītas ar 1919.gada brīvības cīņām. Uz ziemeļrietumiem no detālplānojuma teritorijas, Bolderājas kāpās atrodas „Bumbu kalns”. Tas atrodas netālu no Šmitu mājām. Ar ko tas kļuvis slavens, stāsta uzraksts šeit uzstādītajā plāksnē: „No šīs vietas Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1919.gada 1.novembrī galvaspilsētas Rīgas atbrīvošanai no ienaidnieka.”

6.attēls. Labiekārtots gājēju ceļš uz Bumbu kalnu 7.attēls. Piemiņas plāksne Bumbu kalnā 12

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

20.gs. sākumā Bolderājai tuvējās Spilves pļavās tika ierīkots lidlauks. Šajā paskaidrojumu raksta sadaļā izmantota informācija no A.Popes grāmatas „Rīgas galvenā nomale”(apgāds Zelta grauds, 2005), A.Caunes grāmatas „Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem” (Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002.) u.c. publiski pieejamiem datu avotiem.

1.2.3. Teritorijas inženierģeoloģiskie apstākļi Ņemot vērā Kleistu apkaimes lielo platību, inženierģeoloģiskie apstākļi ir ievērojami atšķirīgi dažādās šīs apkaimes daļās, un lielā mērā šo daļu robežas sakrīt ar ģeomorfoloģisko mikrorajonu robežām. Lielākajā daļā Kleistu apkaimes atrodas dažāda biezuma (1,5-6 m) smilšu slāņi, kuri mijas ar 3-10 m bieziem organiski – minerālo dūņu slāņiem (arī kūdra) vietām no 10 līdz 20 m dziļumam. Šie rajoni (galvenokārt ap Hapaka grāvi un Spilves pļavās) ir uzskatāmi par celtniecībai nelabvēlīgiem vai ar sarežģītiem celtniecības apstākļiem, kuros ir arī ļoti augsts gruntsūdens līmenis (seklāk par 1,5 m), savukārt Kleistu apkaimes DR un ZR, kur tieši zem zemes virsas (kāpu rajonos) ieguļ dažāda biezuma limnoglaciālās Baltijas ledus ezera smalkgraudainās smiltis, pārsvarā ir celtniecībai labvēlīgi vai nosacīti labvēlīgi apstākļi (apkaimes.lv, bez dat.). Aplūkojot Latvijas augšņu karti, secināms, ka Kleistu apkaimē galvenokārt dominē velēnu glejaugsnes un velēnpodzolētās glejaugsnes. Abiem augšņu tipiem raksturīga pārmitru apstākļu ģenēze, salīdzinoši zems trūdvielu līmenis un līdz ar to – zema auglība. Galvenais abu augšņu ielabošanas pasākums ir ūdens režīma optimizācija, kā arī blīvo slāņu dziļirdināšana. Tomēr šīs augsnes ir izmantojamas lauksaimniecībā. Gan augšņu cilmieža, gan virskārtas granulometriskajā sastāvā dominē smilts un grants (Nikodemus et. al. 2008, Augsnes ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība). 2015.gada oktobra mēnesī tika veikta detālplānojuma teritorijas ģeotehniskā izpēte, kuras rezultāti ir izmantoti projekta turpmākajos izstrādes posmos.

1.2.4. Tuvākās apkārtnes esošās apbūves telpas un funkcionālā izmantošana Detālplānojuma teritorijai piegulošās teritorijas pārsvarā ir neapbūvētas, bijušās lauksaimniecības zemes un/vai pļavas, kas aizņem lielāko daļu no Spilves pļavu teritorijām. Uz ziemeļiem no projektējamās teritorijas atrodas neliela esoša savrupmāju apbūves teritorija, kas vēsturiski attīstījusies uz bijušo mazdārziņu bāzes (skat. 8.-9.attēlu). Šajā teritorijā raksturīgas šauras ielas un nelieli zemesgabali – vidēji 600 m2 lieli. Starp minēto apbūves teritoriju un Kleistu ielu atrodas bijusī Kleistu atkritumu izgāztuves teritorija.

13

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

8.-9.attēls. Savrupmāju apbūve uz Z no detālplānojuma teritorijas Avots: SIA „METRUM” (2014, 2015)

10.-11.attēls. Skats uz bijušās atkritumu izgāztuves „Kleisti” teritoriju Avots: SIA „METRUM” (2015) Uz austrumiem no detālplānojuma teritorijas atrodas Rīgas brīvostas pārziņā esošā teritorija, kurā nesen pabeigti jaunās kravu stacijas Bolderāja 2 būvniecības darbi. Uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no detālplānojuma teritorijas, otrpus Hapaka grāvim, atrodas esošas mazdārziņu teritorijas. Tikai uz dienvidrietumiem, vietā kur beidzas Spilves pļavas un ir dabisks reljefa pacēlums, atrodas vēsturiskā Kleistu muiža, ap kuru izveidojusies savrupmāju grupa. Arī tālāk pa Rātsupītes ielu, Babītes virzienā ir vēsturiski izveidojusies savrupmāju apbūve, kas šodien jau ir gandrīz saplūdusi ar Babītes novada Babītes pagasta savrupmāju apbūvi. Tikai pašā Rātsupītes ielas sākumā pie Kleistu ielas ir izbūvēta neliela daudzstāvu dzīvojamo ēku grupa.

12-13.attēls. Skats uz esošo daudzstāvu un mazstāvu apbūvi Rātsupītes ielā Avots: SIA „METRUM” (2015)

14

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Kleistu ielas, Hapaka grāvja un Rātsupītes ielas ielokā atrodas VA „Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” sporta bāze”, kur ir izvietota jātnieku sporta manēža, jātnieku sporta atklātais laukums un staļļi. Sporta centrs „Kleisti” ir nozīmīga apkaimi raksturojoša iestāde – tā ir vienīgā jāšanas sporta bāze Rīgas teritorijā. Sporta centrs atrodas Kleistu ielā 75, Kleistu blīvāk apbūvētajā teritorijā. Centrā notiek nodarbības jāšanas sportā mācību un sporta grupās, izjādes ar zirgiem un ponijiem, hobija jātnieku grupu nodarbības cilvēkiem, kuri nevēlas šo sporta veidu saistīt ar profesionālu karjeru. Pieejamas arī reitterapijas nodarbības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai atveseļošanās nolūkā sertificēta speciālista vadībā. Nodarbības notiek arī ziemā – slēgtajā manēžā. 20.gs. otrajā pusē Kleistos izvietoja Zinātņu akadēmijas Virusoloģijas un mikrobioloģijas institūtu (šodien – A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Biomedicīnas pētījumu centrs), kas atrodas Rātsupītes ielas otrā pusē. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs mūsdienu veidolā veidojies 1993.gadā, kad Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un LU Molekulārās bioloģijas institūts apvienojās ar vairākām LZA Mikrobioloģijas institūta zinātnieku grupām, radot Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (LU BMC). No 2006.gada BMC ir neatkarīga valsts pētniecības iestāde. 2006.gadā izveidota Valsts iedzīvotāju genoma datu bāze (VIGDB), kurā šobrīd jau ir vairāk par 18 000 paraugu un kuru pētījumos izmanto zinātnieki no vairākiem institūtiem. Šobrīd institūta zinātnisko darbinieku skaits pārsniedz 100, kas veic pētījumus jaunu vakcīnu veidošanā, molekulārajā virusoloģijā, cilvēka ģenētikā, infekcijas slimību epidemioloģijā, vēža bioloģijā un imunoloģijā, cilmes šūnu bioloģijā, struktūrbioloģijā un citos fundamentālās un lietišķās zinātnes virzienos. 2013.gadā apstiprināta zinātnes centra rekonstrukcija. Uz centru tiks pārvietotas arī citas RSU zinātnes struktūrvienības: Darba drošības un vides veselības institūts, Bioķīmijas un Androloģijas laboratorija (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013).

14.attēls. Skats uz VA „Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti” sporta bāzi un Hapaka grāvi Avots: SIA „METRUM” (2014)

15

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

15.attēls 16

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

1.2.5. Pilsētbūvnieciskā analīze un teritorijas plānotā izmantošana (1) Pilsētbūvnieciskā analīze Pilsētbūvnieciski Kleistu apkaimes teritoriju veido tādi esošās struktūras elementi kā mežs un Spilves pļavas, kas sadala to nosacīti trijās daļās. Proti, divi meža masīvi (Kleistu mežs un Bolderājas kāpas mežs), kuri ieskauj Spilves pļavas no ziemeļiem un dienvidiem, kalpo kā atdalošas barjeras, atdalot Kleistu apkaimi no blakus esošajām Bolderājas un Imantas apkaimēm. Tā kā šie abi mežu masīvi turpinās arī blakus esošajās teritorijās un ir daļa no pilsētas zaļās struktūras, jauna attīstība šajās teritorijās netiek plānota, bet tā tiek plānota teritorijas vidienē jeb teritorijā, kuru neaizņem mežs. Tieši šajā teritorijā atrodas arī detālplānojuma teritorija. Detālplānojuma teritorija līdz šim laikam nav bijusi apbūvēta, tāpēc tajā nav izveidots ielu tīkls vai kāda cita pilsētvidei raksturīga struktūra. (2) Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu projektējamā teritorija atrodas „Jauktas apbūves teritorijā ar dzīvojamo funkciju”(J), „Ielu teritorijā” (I), „Apstādījumu un dabas teritorijā” (A) un „Ostas apstādījumu un dabas teritorijā”(OA). Telpiskās attīstības koncepcija negroza teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo izmantošanu, bet paredz detālplānojuma ietvaros detalizēt plānotos teritorijas izmantošanas veidus un precizēt savstarpējās funkcionālo zonu robežas. Plānoto apbūves siluetu ietekmē Rīgas teritorijas plānojumā noteiktais maksimālais apbūves stāvu skaits, kas nedrīkst pārsniegt 4 stāvus un teritorijas plānojumā noteiktie valdošo vēju koridori. Valdošo vēju koridoru galvenais uzdevums ir nodrošināt Rīgas centra teritorijā vēsu gaisa masu ieplūšanu vasarā. Viens no galvenajiem valdošo vēju koridoriem (ziemeļrietumu vēja koridors) šķērso projektējamo teritoriju. Ņemot vērā minēto, teritorijā nav vēlams attīstīt apbūvi ar būtiski atšķirīgiem augstumiem, kā arī brīvo teritoriju starp ēkām un būvēm vēlams aizpildīt ar kokaugu stādījumiem, lai pēc iespējas veidotos vienmērīgāks apbūves siluets un augstums, dodot iespēju valdošajiem vējiem pēc iespējas mazāk samazināt plūsmas ātrumu virzienā uz Rīgas centru. Līdz ar to iespējams paredzēt tikai atsevišķu arhitektonisku akcentu izvietošanu un variēt apbūves stāvu skaitu robežās no 2 līdz 4, nepārsniedzot maksimāli atļauto apbūves augstumu.

Valdošā ziemeļrietumu vēja koridors un virziens uz Rīgas centru (fragments no Rīgas teritorijas plānojuma paskaidrojumu raksta shēmas „Rīgas centra aerācijas priekšlikumi”)

16.attēls. Fragments no Rīgas teritorijas plānojuma apbūves stāvu skaita plāna un Valdošā ZR vēja koridora Avots: Rīgas teritorijas plānojums

17

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

(3) Spēkā esošie detālplānojumi Kleistu apkaimē Kleistu apkaimē šobrīd ir spēkā 2 detālplānojumi: Detālplānojums zemesgabalam Rātsupītes ielā b/n un Piejūras maģistrāles un Ziemeļu šķērsojuma krustojumam piegulošās teritorijas detālplānojums (Rīgas pilsētas būvvalde, bez dat.). Abi detālplānojumi attiecas uz Kleistu apkaimes dienvidaustrumu daļu, un tieši nerobežojas ar detālplānojuma teritoriju. Detālplānojums zemesgabalam Rātsupītes ielā paredz, ka šajā teritorijā tiktu attīstīta jaukta apbūve ar dzīvojamo funkciju (skat. 17.attēlu). Teritorijā paredzēta daudzdzīvokļu ēku izbūve un komerciālu objektu uzbūve, kā arī bērnudārza būvniecība, ja iedzīvotāju skaits sasniegs 1000 (Saistošie noteikumi zemesgabala.., 2010).

17.attēls. Detālplānojums Rīgā, Rātsupītes ielā b/n. Avots: Rīgas domes būvvaldes tīmekļa vietne http://www.rpbv.lv/detalplanojumi Otrs detālplānojums, kas attiecas uz Kleistu teritoriju ir Piejūras maģistrāles un Ziemeļu šķērsojuma krustojumam piegulošās teritorijas detālplānojums (skat. 18.attēlu), kas nosaka, ka konkrētajā teritorijā Kleistos pie Babītes novada robežas tiek plānotas jauktas apbūves teritorijas ap Ziemeļu koridoru un Piejūras maģistrāli, kā arī piedāvā iespējamos šo lielceļu krustojuma risinājumus (Saistošie noteikumi Piejūras.., 2009).

18

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

18.atēls. Detālplānojums Piejūras maģistrāles un Ziemeļu šķērsojuma krustojumam Avots: Rīgas domes būvvaldes tīmekļa vietne http://www.rpbv.lv/detalplanojumi

1.2.6. Ainavu analīze Projektējamā teritorija iekļaujas Rīgas pilsētas Kleistu apkaimē. Kleistu apkaime platības ziņā ir vislielākā Rīgas pilsētas apkaime, bet iedzīvotāju skaita ziņā – viena no vismazākajām. Kleistu apkaime atrodas Pārdaugavā, starp Rīgas robežu un Buļļupi. Apkaime ietver daļu no Spilves pļavām, rietumos no Rīgas – Bolderājas dzelzceļa. Teritorija atrodas starp Kleistu ielu un dzelzceļa līniju Rīga – Bolderāja. Apkaimes nosaukums saglabājies no kādreizējās Kleistu muižas, kas pēc platības vēsturiski bija otrais lielākais Pārdaugavas īpašums (1352 ha, no tiem 110 ha ūdeņi), bet visretāk apdzīvotais. Kleistu apkaimei nav sava apkaimes centra. Esošā vēsturiskā dzīvojamā apbūve ir izveidojusies galvenokārt pie Rātsupītes ielas un pēdējās desmitgadēs sākusi attīstīties arī bijušo mazdārziņu teritorijā, kas atrodas uz ziemeļiem no projektējamās teritorijas. Kleistu apkaimē, netālu no projektējamās teritorijas atrodas VA „Lietišķo sporta veidu centra „Kleisti”” sporta bāze, kur ir izvietota jātnieku sporta manēža, jātnieku sporta atklātais laukums un staļļi. Citu publiski pieejamu sporta, izglītības, kultūras vai ārstniecības objektu apkaimē nav. Projektējamā teritorija atrodas Spilves poldera teritorijā, to šķērso Spilves poldera kanāli un notekas. Ūdens augstuma līmeni projektējamā teritorijā regulē Spilves poldera sūkņu stacija, kas atrodas uz dienvidiem no projektējamās teritorijas, netālu no Kleistu ielas. Projektējamā teritorija ir bijusī lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas šobrīd klasificējama kā atmatu teritorija. Pašlaik teritorija ir aizaugusi un nav izstaigājama. Kleistu ielas mala teritorijas visā garumā līdz Mārtiņa Peniķa ielai ir aizaugusi. Laika periodā, kad kokiem ir lapas, teritorija no ceļa praktiski nav saskatāma. Arī liela daļa Mārtiņa Peniķa ielas malu ir aizaugušas ar krūmiem. Vasaras laikā visas pļavas ir tā aizaugušas, ka novadgrāvji nav praktiski saskatāmi. Detālplānojuma teritorijai pieguļošo bijušo mazdārziņu teritorija ir vizuāli nepievilcīga, nākotnē būtu būtiski paaugstināt šīs teritorijas estētisko kvalitāti. No Mārtiņa Peniķa ielas Rīgas centra virzienā var saskatīt televīzijas torni, Saules akmeni un Vanšu tiltu, kas ir pilsētas akcenti. Šo akcentu saskatāmība varētu būt saglabājama arī turpmāk attīstot šo teritorija. Liela nozīme šajā teritorijā ir arī netālu esošajām lidostām, kuras ietekmē šīs vietas skatus, no vienas puses paceļas lidmašīnas no Spilves lidlauka, no otras puses – starptautiskās lidostas „Rīga”. Ja nākotnē tiks saglabāts un attīstīts Spilves lidlauks, tad liela nozīme būs arī skaņu ainavai, tā var būtiski ietekmēt šīs

19

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā telpas dzīves kvalitāti. Līdz ar to šīs teritorijas attīstībā būtiska loma būs apstādījumiem, buferzonām un ēku augstumiem. Ņemot vērā vietas ģeogrāfisko novietojumu, apkārtējo teritoriju raksturu un nozīmi Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanā, tad šajā vietā nav paredzēta daudzstāvu apbūve. Šīs vietas raksturs pats arī nosaka, ka tai ir jābūt koku augstuma robežās, jāiekļaujas apkārtējā telpiskā struktūrā, neveidojot lielas, masīvas ēkas, bet saglabājot jau esošās apbūves raksturu, saplūstot ar koku galotnēm. Pašlaik ir uzstādīts jauns skatu tornis Bumbu kalniņā, no kura labi paveras skats uz plānojamo teritoriju un aiz tās esošo Rīgas un Vecpilsētas panorāmu (skat. 19.attēlu). Nākotnē būtiski ir saglabāt skatu uz pilsētas panorāmu. Plānotā apbūve var veidot priekšplānu, bet neaizsegt skatu uz pilsētas siluetu, ko nodrošinās plānotais mazstāvu apbūves augstums..

19.attēls. Skats no Bumbu kalniņa skatu torņa uz plānojamo teritoriju Avots: L.Šterna (2015) Liela nozīme šīs teritorijas attīstībā ir esošajiem novadgrāvjiem, kuru stāvoklis nosaka šīs teritorijas publiskās ārtelpas attīstību. To saglabāšana ir būtiska šīs teritorijas attīstībai, jo teritorija ir ļoti mitra, tas arī noteiks plānotās teritorijas ielu tīkla, apbūves, apstādījumu un ainavas attīstību. Tā paver plašākas iespējas ilgtspējīgākā publiskās ārtelpas izmantošanā. Bijusī Kleistu atkritumu izgāztuve, kas pašlaik daļēji ir rekultivēta (pašvaldības īpašuma daļā), ir izveidojusi mākslīgu zemes pacēlumu, kas neiederas kopējā ainavā. Lai tas būtiski nemainītu ainavas “dabisko” struktūru, nevajadzētu paredzēt uz šīs teritorijas augstus apstādījumus, lai tie neradītu vēl augstāka paugura sajūtu, un neveidotos kā mākslīgs kalns līdzenajā apkārtnē. Veicot publiskās ārtelpas un apstādījumu plānošanu, kā arī izstrādājot labiekārtojuma konceptuālo risinājumu, jāņem vērā šādi aspekti: 1) Dzelzceļa tuvums, kas norobežo detālplānojuma teritorijas austrumu daļu. Šobrīd dzelzceļu izmanto tikai kravu pārvadājumiem. Jāņem vērā, ka dzelzceļš rada trokšņu un vides piesārņojumu, tādēļ attiecīgi dzelzceļa tuvumā nav paredzamas klusās atpūtas un rekreācijas vietas, bet ir plānojami buferstādījumi, kas mazinās trokšņa piesārņojumu, veidos dzelzceļa koridora telpu un publisko ārtelpu. 2) Tāpat kā dzelzceļa tuvumā, arī ielu tuvumā nav paredzami bērnu laukumi un atpūtas vietas, jo var apdraudēt bērnu drošību, un ielu radītais troksnis var traucēt atpūtniekus. Gar ielām paredzami ielu stādījumi, izmantojot dažāda līmeņa augus. 3) Teritorijā esošie ūdens elementi - Hapaka grāvis, Spilves poldera kanāli un notekas, nodrošina dabas daudzveidību, kas ir izmantojama radot rekreācijas, atpūtas iespējas. Jāņem vērā, ka Spilves poldera kanāli šķērso visu detālplānojuma teritoriju, tādēļ nepieciešams tos integrēt kopējā teritorijas pilsētvides struktūrā. 4) Esošās dzīvojamās apbūves tuvums. Publiskā ārtelpa ir paredzama ne tikai plānotās apbūves teritorijas iedzīvotājiem un plānotā Olimpiskā centra apmeklētājiem, bet arī blakus teritorijas esošajiem iedzīvotājiem, tādēļ jāveido saikni ar ziemeļu daļā esošo un plānoto apbūvi. Tas tiek panākts, veidojot zaļās apstādījumu joslas, kā publiskās ārtelpas daļu, kas vizuāli savienojas ar detālplānojuma teritorijas dienvidu daļā plānotām dabas, rekreācijas un atpūtas zonām. 20

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

5) Veidojot publisko ārtelpu un parka zonu, ir būtiski izvērtēt gājēju, auto transporta un velosipēdu kustības virzienus, veidojot kustību analīzi. Jāņem vērā, ka intensīva gājēju kustība būs no apbūves zonas ziemeļu daļā uz atpūtas un rekreācijas zonu, bērnu laukumiem, Olimpisko centru, autostāvvietām u.c. Plānojot publisko ārtelpu un labiekārtojuma koncepciju, nepieciešams paredzēt apkalpojošā transporta iebraukšanas punktus, kā arī jāņem vērā autostāvvietu novietojums, lai izveidotu ērtu celiņu sistēmu no autostāvvietām uz gājiena mērķi. 6) Plānošanas procesā jāņem vērā tuvumā esošā rekultivētā bij. Kleistu atkritumu izgāztuve. Vides piesārņojumu rada arī dzelzceļa līnija, bet nākotnē to var radīt plānotais Ziemeļu koridors teritorijas dienvidu daļā un autotransports, kas pārvietojas pa Kleistu ielu teritorijas rietumu daļā. Šie piesārņojuma avoti rada un radīs nākotnē arī trokšņa piesārņojumu, tādēļ tos ir nepieciešams novērst, veidojot nodalošās zaļās joslas. 7) Plānojot ielu tīklu, jāņem vērā Rīgas pilsētas akcentus – televīzijas torni, Saules akmeni. Ielas jāveido tā, lai to skatu perspektīvās būtu saskatāmi minētie pilsētas akcenti.

20.attēls. Skats no Mārtiņa Peniķa ielas virzienā uz centru Avots: L.Šterna (2015)

21

21.attēls. 22 1.2.7. Esošā un plānotā transporta infrastruktūra (1) Ielu struktūra Projektējamā teritorija robežojas ar Kleistu ielu, kas saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu ir C kategorijas iela. Rīgas – Bolderājas dzelzceļa otrā pusē (ārpus projektējamās teritorijas) ir plānota jauna C kategorijas iela kā Dzirciema ielas turpinājums no Imantas apkaimes puses, ar plānotu pievienojumu pie Daugavgrīvas šosejas Bolderājā. Abas minētās ielas šobrīd ir savienotas ar esošu ceļu – E kategorijas ielu – Mārtiņa Peniķa ielu, kas šķērso projektējamo teritoriju un Rīgas – Bolderājas dzelzceļa līniju (ir esoša dzelzceļa pārbrauktuve, izmantojama tikai dzelzceļa būvniecības vajadzībām, bet citiem lietotājiem slēgta). Detālplānojuma teritorija ZR pusē robežojas ar esošu E kategorijas ielu – Eduarda Berklava ielu. Ielu sarkanās līnijas ir noteiktas tikai daļēji Mārtiņa Peniķa ielai un Eduarda Berklava ielai, kas daļēji (ielas viena puse) ir iekļauta detālplānojuma teritorijā. Jau izstrādājot detālplānojuma teritorijas attīstības sākotnējo koncepciju 2015.gadā, Mārtiņa Peniķa iela tika paredzēta kā plānotā D kategorijas iela, jo nodrošina nepieciešamo savienojumu ar vienu vai divām C kategorijas ielām (skat. 28.attēlu). (2) Sabiedriskā transporta pieejamība Detālplānojuma austrumu robeža ir noteikta gar dzelzceļa līniju Zasulauks – Bolderāja. Kopš 1959.gada dzelzceļa līnija tiek izmantota tikai kravu pārvadājumiem, kad tika pārtraukta pasažieru satiksme. Dzelzceļš šobrīd norobežo Kleistu apkaimi ar blakus esošo Spilves apkaimi, taču potenciāli tas nodrošina saikni ar tālāk esošajām apkaimēm – ziemeļos ar Bolderāju, dienvidos ar Imantu, Iļģuciemu, Dzirciemu un Zasulauku. Rīgas satiksme nodrošina četru autobusu maršrutus Kleistu apkaimē:  Autobuss Nr.13 „Babītes stacija-Kleisti-Preču 2”;  Autobuss Nr.36 „Vakarbuļļi-Imanta”;  Autobuss Nr.39 „Lāčupes kapi-Abrenes iela”;  Autobuss Nr.56 „Bolderāja-Ziepniekkalns”. Tādējādi ar sabiedrisko transportu tiek izveidotas saiknes gan ar ziemeļos esošajām apkaimēm – Buļļiem, Daugavgrīvu un Bolderāju, gan ar rietumu pusē esošo Babītes novadu, kā arī dienvidos esošajām tuvākām un tālākām apkaimēm – Imantu, Iļģuciemu, Dzirciemu, Ķīpsalu, Āgenskalnu, Zasulauku, Šampēteri, Zolitūdi, Pleskodāli, Bieriņiem, Atgāzeni un Ziepniekkalnu. Otrpus Daugavai ar Rīgas vecpilsētu un centru, kā arī ar Avotiem, Purvciemu, Dārzciemu, Pļavniekiem un Šķirotavu (skat. 22.attēlu).

22.attēls. Kleistu apkaimi savienojošā sabiedriskā transporta shēma Avots: Rīgas domes Satiksmes departamenta tīmekļa vietne

23 Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

(3) Veloceliņu tīkls Kleistu apkaimē pašlaik nav izveidots veloceliņu tīkls, līdz ar to velobraucēji pārvietojas pa ietvēm vai ielu braucamajām daļām. Saskaņā ar Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju 2015.-2030.gadam, 2017.gadā plānots uzsākt veloceliņa „Imanta- Daugavgrīva” izbūvi, kas attiecīgi virzīsies pa Kleistu ielu (skat. 23.attēlu). (4) Dzelzceļš Projektējamā teritorija austrumu pusē robežojas ar Rīgas – Bolderājas dzelzceļa līniju, kas šajā vietā tika izbūvēta jau 1873.gadā, kad uz neliela uzbēruma izbūvēja vienu sliežu ceļu. 2011.gadā Rīgas dome akceptēja Rīgas brīvostas apkalpošanai nepieciešamo sliežu ceļu rekonstrukcijas plānu, kas paredzēja būvēt jaunu preču staciju Bolderājā (Bolderāja-2) dzelzceļa līnijas posmā starp stacijām „Bolderāja” un „Lāčupe”, un rekonstruēt sliežu ceļus Krievu salā. 2014.- 2015.gadā notika jaunās stacijas „Bolderāja – 2” būvniecība. Ir uzsākta arī plānotā sliežu pievedceļa izbūve no jaunās stacijas līdz 23.attēls. Izkopējums no Rīcības plāna velosatiksmes Krievu salai. infrastruktūras izbūvei 2016.-2018.gadam Projekts paredz jaunas dzelzceļa stacijas Avots: Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.- 2030.gadam „Bolderāja-2” izbūvi ar 9 stacijas sliežu

ceļiem un savienojošo ceļu uz Krievu salu, kas ļaus attīstīt dzelzceļa infrastruktūru Daugavas kreisajā krastā un apkalpot Krievu salas terminālus. Dzelzceļa rekonstrukcija ir saistīta ar Rīgas Brīvostas attīstības plāniem un Rīgas domes lēmumu novirzīt kravu transportu no Rīgas vēsturiskā centra, pārceļot ostas funkcijas no centra uz perifēriju. Rīgas brīvosta prognozē, ka Bolderājā līdz 2020.gadam kravu apgrozījums varētu pieaugt līdz 25 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 3 miljoniem tonnu 2010.gadā.

24.attēls. Mārtiņa Peniķa iela pie detālplānojuma teritorijas 25.attēls. Kleistu iela Avots: SIA „METRUM” (2014) Avots: SIA „METRUM” (2015)

24

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

26.attēls. Dzelzceļa līnija Rīga – Bolderāja 26a.attēls. Dzelzceļa tilts pāri Hapaka grāvim

Avots: SIA „METRUM” (2015) Avots: VSIA „Meliorprojekts” (2015)

(5) Plānotās pilsētas maģistrāles Projektējamās teritorijas tuvumā, saskaņā ar Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu ir plānots attīstīt divas B kategorijas ielas – Rīgas Ziemeļu transporta koridoru (turpmāk tekstā – Ziemeļu koridors) un Piejūras maģistrāli. Piejūras maģistrāle ir ilgtermiņā plānota pilsētas maģistrāle, kuras attīstību ir plānots uzsākt tikai pēc spēkā esošā Rīgas teritorijas plānojuma termiņa beigām, bet Ziemeļu koridora plānošana ir jau realizēta ilgākā laika posmā. Ziemeļu koridors ir lielākais infrastruktūras projekts pēdējās desmitgadēs, kas ticis plānots jau agrākos gados un parādīts vairākos stratēģiskos Rīgas un tās apkārtnes teritorijas attīstības dokumentos kopš 20.gs. 90-tajiem gadiem. Rīgas Attīstības plānā 2006.-2018.gadam Ziemeļu koridors minēts kā viens no svarīgākajiem perspektīvajiem autoceļu maršrutiem. Ziemeļu koridors ir no jauna būvējams, apmēram 28 km garš, lielas kapacitātes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, apejot pilsētas vēsturisko centru ziemeļu pusē. Rietumos tas pieslēgsies Rīgas – Jūrmalas – Ventspils autoceļam pie Priedaines, bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks pilnībā integrēts valsts autoceļu sistēmā, radot ērtus pieslēgumus esošajiem autoceļiem, gan arī iekļauts pilsētas ielu struktūrā, veidojot lielāku skaitu daudzlīmeņu krustojumu. Autoceļš šķērsos arī ap 0,8 km plato Daugavu. Pabeidzot perspektīvā lielceļu tīkla izbūvi, pilnībā tiks nodrošinātas kravas transporta vajadzības pilsētas iekšienē un iespējas sasniegt pa īsāko ceļu vajadzīgos objektus (it sevišķi ostu) no pilsētas ārpuses. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu, 2007.gadā tika izstrādāta „Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma – automaģistrāles no autoceļa A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils – Babīte) līdz Daugavgrīvas ielai” būvniecības iecere. Plānoto automaģistrāli veido Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3.posms (Rīgas pilsētas rietumu robeža – Daugavgrīvas iela) un 4.posms (Rīgas apvedceļš A-5 – Rīgas pilsētas rietumu robeža). Ziemeļu koridora 3. un 4.posma skiču projekta izstrāde tika uzsākta 2009.gada jūlijā. 2010.gadā notika Ziemeļu koridora 3. un 4.posma ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un Vides pārraudzības valsts biroja sniegto atzinumu par projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kā rezultātā tika veiktas korekcijas un precizējumi projekta risinājumos, Babītes novada pašvaldības dome 2011.gada 26.janvārī un Jūrmalas pilsētas dome 2011.gada 27.janvārī pieņēma lēmumus atbalstīt 2. piedāvātā trases varianta būvniecības projekta tālāku

25

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā virzību. Rīgas dome līdzvērtīgu lēmumu pieņēma 2011.gada 1.martā, paredzot tieši tā paša 2. piedāvātā trases varianta būvniecības projekta turpmāku izstrādi. 2011.gada oktobra beigās tika apstiprināts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma skiču projekts, kura izstrādē piedalījās speciālisti un iedzīvotāji, kā arī tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Skiču projektu Ziemeļu koridora 3. un 4.posmam izstrādāja AS „Ceļuprojekts”.

27.attēls. Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma pārskata karte Avots: Projekta interneta mājas lapa http://www.ziemelukoridors.lv/Projekts/34posm

Lai arī Ziemeļu koridora risinājumi, iespējams, tieši neskars projektējamo teritoriju, projekta realizācija nākotnē ietekmēs arī šīs teritorijas attīstības iespējas un transporta infrastruktūras attīstību. Ziemeļu koridora krustojums ar Kleistu ielu ir paredzēts kā daudzlīmeņu krustojums, kura risinājumi būvprojekta stadijā vēl nav izstrādāti un akceptēti.

26

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

28.attēls

27

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

1.2.8. Esošā inženiertehniskā apgāde Ņemot vērā, ka detālplānojuma teritorija līdz šim nav bijusi apbūvēta, teritorija nav nodrošināta ar apbūves attīstībai nepieciešamo inženierapgādi. Teritoriju šķērsojošajā Mārtiņa Peniķa ielā nav izbūvēta neviena inženierkomunikācija vai inženiertehniskās apgādes objekts, un esošās inženiertehniskās komunikācijas ir izbūvētas tikai Kleistu ielā vai paralēli Kleistu ielai, apgrūtinot detālplānojuma teritoriju. Kleistu ielas sarkano līniju koridorā ir izbūvēti sekojoši objekti: sakaru kabeļi un augstspiediena maģistrālais gāzes vads. Detālplānojuma teritorijā, paralēli Kleistu ielai, ir izbūvētas 110kV augstsprieguma līnijas (LN-232 un LN- 233) un izolētu vadu 10kV gaisvadu vidēja sprieguma elektrolīnija. 10 kV elektrolīnija iet paralēli Kleistu ielai detālplānojuma teritorijā un ārpus detālplānojuma teritorijas līdz krustojumam ar Mārtiņa Peniķa ielu, pēc tam gar Mārtiņa Peniķa un gar Eduarda Berklava ielu tieši blakus detālplānojuma robežai.

1.2.9. Aizsargjoslas un citi apgrūtinājumi (1) Aizsargjoslas Detālplānojuma grafiskās daļas plānā „Teritorijas apgrūtinājumu plāns” ir noteiktas aizsargjoslas saskaņā ar LR Aizsargjoslu likumu un Rīgas teritorijas plānojumu. Teritorija ir apgrūtināta ar sekojošām ekspluatācijas aizsargjoslām:  Kleistu ielas, Mārtiņa Peniķa un Eduarda Berklava ielas sarkanās līnijas;  aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;  ap meliorācijas būvēm un ierīcēm. Teritorija ir apgrūtināta ar sekojošām vides un dabas resursu aizsargjoslām:  virszemes ūdensobjekta aizsargjosla gar Hapaka grāvi;  Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības aizsargjosla. Teritorija ir apgrūtināta ar sekojošām drošības aizsargjoslām:  gar dzelzceļu. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam ir noteikts, ka visa detālplānojuma teritorija atrodas 5 km zonā ap projektējamā lidlauka „Spilve” kontrolpunktu, kur objektu būvniecībai, kuru absolūtais augstums par 30 un vairāk metriem pārsniedz kontrolpunkta absolūto augstumu, saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja. Minētais apgrūtinājums attiecas arī uz esošo lidlauku „Spilve”, kamēr tiek turpināta lidlauka ekspluatācija bez pārbūves. Zemesgabala ar kadastra Nr.0100 097 2104 (detālplānojuma teritorija) zemes robežu plānā grafiski nav noteiktas minētās aizsargjoslas un aprobežojumi, bet Zemesgrāmatā ir reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi (nenosakot apgrūtinājumu platības), lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu:  telekomunikācijas; P/U „Rīgas ūdens” notekūdeņu kanalizācijas vads un maģistrālais ūdensvads; Filiāles „Rīgas gāze” pazemes gāzes vads; 110 kV gaisvadu elektropārvades līnijas ekspluatācijas aizsargjosla.

(2) Ģeodēziskā tīkla punkti Saskaņā ar Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla karti (http://www.rdpad.lv/geotelpiska-informacija/vietejais- geodeziskais-tikls/ , resurss skatīts 20.10.2015.), detālplānojuma teritorijā neatrodas vietējā ģeodēziskā tīkla punkti. Saskaņā ar Valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzē (http:map.lgia.gov.lv, resurss skatīts 19.07.2016.) pieejamo informāciju detālplānojuma teritorijā šobrīd neatrodas neviens valsts ģeodēziskā tīkla punkts.

28

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

1.2.10. Esošā meliorācijas sistēma Detālplānojuma teritorija atrodas Rīgas pilsētā Kleistu apkaimē Spilves poldera teritorijā. Spilves polderis ir ziemas polderis – teritorija, kura no augstajiem ūdens līmeņiem ūdensnotekā vai ūdenstilpē pilnīgi pasargāta ar nepārplūstošiem aizsargdambjiem. Poldera platību veido ar aizsargdambjiem aizsargātā teritorija, kuras zemes virsmas atzīme ir zemāka par aplēses ūdens līmeni. Hidrotehniskās būves ir projektētas caurplūdumam ar atkārtošanās varbūtību 1 reizi 100 gados, bet platību mitruma režīma nodrošināšanai sūkņu stacijas jaudas projektētas kā lauksaimnieciski izmantojamām zemēm ar caurplūduma atkārtošanās varbūtību 1 reizi 10 gados (atbilstoši tajā laikā pastāvošajiem normatīviem un zemes lietojuma veidam). Rīgas pilsētas teritorijā atrodas daļa no Spilves poldera sateces baseina platības, daļa atrodas Jūrmalas pilsētas un daļa Babītes novada teritorijās. Kopējā poldera platība ir 833 ha; poldera baseins 2835 ha; aizsargdambja kopgarums 2,2 km. Spilves poldera sūkņu stacija atrodas Kleistos pie Kleistu ielas un Hapaka grāvja šķērsojuma 400 m attālumā no detālplānojuma teritorijas. Kā poldera maģistrālais novadgrāvis kalpo Hapaka grāvis, kura augšgals sākas pie Rīgas-Tukuma dzelzceļa uzbēruma Spilves poldera robežās (Babītes novada teritorijā). Jāatzīmē, ka zem dzelzceļa uzbēruma Spilves polderis ar caurteku savienots ar Babītes polderi un atkarībā no abu polderu sūkņu stacijas darbības iespējama papildus ūdens pieplūšana gan uz vienu, gan otru pusi. 2009.gadā projekta industriālā parka attīstība Babītes poldera augšgalā un pie dzelzceļa uzbēruma bija paredzēts savienojumu likvidēt. Projekta realizācija pārtraukta. Pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu 2008.gadā valsts īpašumā esošie Spilves poldera aizsargdambji un sūkņu stacija no Zemkopības ministrijas tika nodoti Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. 2011.gadā ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Spilves polderis nodots Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta faktiskajā valdījumā. Spilves polderis nodots ekspluatācijā 1961.gadā. Sūkņu stacijā sākotnēji uzstādīti 4 sūkņi 1VP60 ar kopējo ražību 2,7 m3/s. Pēc Rīgas domes mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes sniegtās informācijas šobrīd poldera sūkņu stacijā uzstādīti 2 sūkņi OPV-2500-4,2, kuru kopējā ražība ir ~1,4 m3/s. Gar detālplānojuma teritorijas dienvidu malu virzās Spilves poldera aizsargdambis. Detālplānojuma teritorijā 1977.gadā tika veikta zemju detālā nosusināšana, izbūvējot māla drenāžas cauruļvadu sistēmas. Cauri zemes vienībai virzienā no dienvidiem uz ziemeļrietumiem virzās novadgrāvis, kas uztver un novada ūdeni no minētajām drenāžas sistēmām. Grāvis laika gaitā piesērējis un neveic optimālu ūdens novadīšanu. Savukārt 1980.gadā un 1989.gadā tika veikta sistēmas rekonstrukcija, izbūvējot īpašuma teritorijā atsevišķus grāvjus. Kopš tā laika detālplānojuma teritorijā nav veikta meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un uzturēšanas darbi, nav veikta arī grāvju nogāžu pļaušana, grāvju pārtīrīšana un drenu kolektoru izteku remonts. Tā pat poldera sūkņu stacija netiek ekspluatēta atbilstoši projektētajiem ekspluatācijas ūdens līmeņiem:  augstākais ekspluatācijas ūdens līmenis “-0,35”m LAS-2000,5;  zemākais ekspluatācijas ūdens līmenis “-1,65”m LAS-2000,5. Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes sniegtās informācijas Spilves poldera sūkņu stacija tiek ekspluatēta ar sekojošiem ūdens līmeņiem:  augstākais ekspluatācijas ūdens līmenis “+0,55”m LAS-2000,5;  zemākais ekspluatācijas ūdens līmenis “-0,85”m LAS-2000,5. Detālplānojuma teritorijā grāvī piemērītais ūdens līmenis “-0,66”m LAS-2000,5 (18.03.2015.), bet pie poldera sūkņu stacijas “-1,05”m LAS-2000,5 (20.10.2010.). Pie šādiem apstākļiem detālplānojuma teritorijā esošo drenāžas kolektoru iztekas ir zem ūdens un platībā ir paaugstināti mitruma apstākļi, kā arī paaugstinās drenāžas kolektoru piesērējums. Piesērējušie novadgrāvji un uz neatbilstošiem ūdens līmeņiem ekspluatētā sūkņu stacija rada paaugstinātus mitruma apstākļus Spilves poldera pļavās un detālplānojuma teritorijā. Augstais ūdens

29

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā līmenis grāvjos nosaka to, ka arī platībā ir augsts gruntsūdens līmenis. Teritorijā attīstās mitrām vietām raksturīga veģetācija – niedres un citi mitrumu mīloši augi. Atbilstoši „Hidrometriskās modelēšanas sistēmas izstrādei un applūšanas scenāriju modelēšanai Rīgas pilsētā” (2008) ūdens līmenis pie Hapaka grāvja ietekas Daugavā ar varbūtību 1 reizi 100 gados ir 2,35 m LAS-2000,5. Savulaik Spilves poldera aizsargdambis projektēts ar virsas atzīmi 2,65 m LAS-2000,5. Hapaka grāvja šķērsojuma vietā ar dzelzceļu ir izbūvēts tilts. 2015.gadā, izbūvējot sliežu pievadceļus Krievu salai, veikta tilta pārbūve (skat. 26a.attēlu). Atbilstoši LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" 1. pielikumam publiskās lietošanas stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļu tiltu un caurteku caurvades spējai jānodrošina pavasara palu maksimālā caurplūduma ar 1% pārsniegšanas varbūtību (1 reizi 100 gados) novadīšana. 2007.gadā veikta Hapaka grāvim labajā krastā esošā aizsargdambja rekonstrukcija un jaunas sūkņu stacijas būvniecība hipodroma un jātnieku sporta centra teritorijas nosusināšanai. Aizsargdambis ticis paredzēts atjaunot uz savulaik projektētām atzīmēm 2,65 m LAS-2000,5. Veicot topogrāfisko uzmērīšanu, konstatētās aizsargdambja virsas atzīmes 2,36 līdz 2,70 m LAS-2000,5. Uzmērītās aizsargdambja atzīmes gar detālplānojuma teritorijas dienvidu malu 1,84 līdz 2,39 m, pie sūkņu stacijas pat 1,75 m LAS-2000,5. Aizsargdambis ekspluatācijas laikā nosēdies un nepasargā detālplānojuma teritoriju no aplēses plūdu ūdens līmeņa ar atkārtošanās varbūtību vienu reizi 10 gados.

29.attēls. Esošā meliorācijas sistēma Avots: Meliorācijas digitālais kadastrs tīmekļa vietnē http://www.melioracija.lv/

30

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

1.2.11. Teritorijas attīstības un izmantošanas riski Riska teritorijas un objekti, kas var ietekmēt projektējamās teritorijas attīstību:  Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas un objekti – bijusī atkritumu izgāztuve „Kleisti”;  Paaugstināta transporta riska zona pa dzelzceļu – dzelzceļa līnija – Rīga – Bolderāja;  Paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorija – plānotais Ziemeļu transporta koridors un C kategorijas iela – Kleistu iela;  Spilves poldera hidrotehnisko būvju avāriju plūdu risks;  lidostas „Spilve” darbība;  kūdras purvi – ugunsbīstamība;  vides troksnis. (1) Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas Kā piesārņotas un potenciāli piesārņotas tiek uzskaitītas vietas (ražošanas uzņēmumi, naftas bāzes, atkritumu izgāztuves, autotransporta uzņēmumi, degvielas uzpildes stacijas utt.), kurās ir notikusi vai notiek saimnieciskā darbība, kas atstāj, vai arī varētu atstāt, piesārņojošu ietekmi uz vidi. 2003.-2005.gadā visā Latvijas teritorijā tika veikta piesārņoto vietu apzināšana un uzskaite. Šajā reģistrā iekļauti ne tikai objekti, kas jau piesārņo vidi, vai arī ir aizdomas par potenciālu piesārņojumu, bet arī tie uzņēmumi, kas pašreiz piesārņojumu nerada, bet to darbība saistās ar augstu piesārņojuma bīstamības potenciālu. Viena no vēsturiski piesārņotām vietām, kas atrodas projektējamās teritorijas tiešā tuvumā ir bij. Kleistu atkritumu izgāztuve, kas kā piesārņota teritorija ir atzīmēta arī Rīgas teritorijas plānojumā. Ņemot vērā Spilves poldera darbības principu un ūdens tecēšanas virzienu projektējamā teritorijā, iespējams, ka projektējamās teritorijas rietumu daļa var būt pakļauta piesārņojuma draudiem, jo uz ziemeļiem no teritorijas atrodas bijusī Kleistu izgāztuve un piesārņoto ūdeņu tecēšanas virziens ir uz Hapaka grāvi, šķērsojot projektējamo teritoriju (skat. 30.attēlu). (2) Paaugstinātas bīstamības transporta riska un rūpnieciskā riska teritorijas Kā paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorijas ir atzīmējama esošā un C kategorijas iela – Kleistu iela, esošais Rīgas – Bolderājas dzelzceļš un plānotais Ziemeļu transporta koridors. Projektējamā teritorija robežojas ar Kleistu ielu un Rīgas – Bolderājas dzelzceļu, pa kuriem notiek dažādu kravu pārvadājumi uz esošajām Rīgas ostas un rūpnieciskās ražošanas teritorijām Bolderājā un Daugavgrīvā. Ja pa Kleistu ielu autotransporta kravas pārvadājumu būtisks pieaugums ir prognozējams tikai pēc Ziemeļu transporta koridora izbūves, bet vienlaicīgi tiek attīstīti arī citi plānotie ostas pievedceļi autotransportam, tad dzelzceļa kravu transporta plūsmas palielinājums uz Rīgas – Bolderājas dzelzceļa līnijas ir prognozējams jau tuvākajā laikā. Dzelzceļa kravu pieauguma prognoze uz Rīgas – Bolderājas dzelzceļa līnijas ir saistīta gan ar Rīgas ostas aktivitātes pieaugumu Daugavgrīvā, gan ar plānotā dzelzceļa atzara būvniecību un jauno kravas terminālu darbības intensificēšanu Krievu salā, kā arī tālākā nākotnē - saistībā ar plānotā Ziemeļu transporta koridora attīstību gadījumā, ja tiek realizēta iecere attīstīt dzelzceļa līnijas Rail Baltica pievedceļu Rīgas ostas kreisā krasta teritorijām. Līdz ar to arī dzelzceļa līnija Rīga – Bolderāja un plānotais Ziemeļu transporta koridors ir uzskatāmi kā rūpnieciskā riska teritorijas, kas nākotnē var būtiski ietekmēt projektējamās teritorijas attīstību un vidi. (3) Spilves polderis un plūdu apdraudētās teritorijas Plūdu apdraudētās teritorijas pēc to izcelsmes iedalāmas divās grupās:  Dabiskās apdraudētās teritorijas, kas var applūst dabas apstākļu rezultātā – palieņu un jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas, jūras krastu erozija un ar to saistīta applūšana;  Mākslīgās jeb cilvēka radītās appludinātās vai appludinājumu ietekmēs teritorijas – upju gultnes vai krasta, kā arī ezeru tipa ūdenskrātuves, polderi un citi ūdens uzstādinājumi upju gultnēs ar ūdens līmeni regulējošām būvēm.

31

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Visas mākslīgās – cilvēku radītās appludinātās vai appludinājuma ietekmētās teritorijas ir pakļautas riskam, tikai tajos gadījumos, ja projektēšanas gaitā nav pietiekami veikti hidroloģiski – hidrauliskie aprēķini, veikta būvlaukuma hidroģeoloģiskā izpēte un ievēroti būvnormatīvi, tajā skaitā būvniecības laikā. Svarīgs plūdu riska novēršanas faktors ir hidrotehnisko būvju pareiza uzraudzība, uzturēšana tehniskā kārtībā, kā arī to ekspluatācijas režīma stingra ievērošana. Rīgas pilsētas teritorijā ir izbūvēti polderi – Spilves lidlauka polderis un Spilves polderis. Projektējamā teritorija atrodas Spilves poldera teritorijā, un tā robežojas arī ar Spilves lidlauka polderi (polderu robeža ir Rīgas – Bolderājas dzelzceļa uzbērums). Rīgas pilsētas teritorijā atrodas daļa no Spilves poldera platības, daļa atrodas Jūrmalas pilsētas un Babītes novada teritorijā. Spilves polderis ir ziemas (nepārplūstošais) polderis, kura platības pilnīgi norobežo ar aizsargdambjiem no pavasara palu aplēses ūdens līmeņiem. Spilves poldera sūkņu stacija atrodas Kleistos pie Kleistu ielas un Hapaka grāvja šķērsojuma. Kā poldera maģistrālais novadgrāvis kalpo Hapaka grāvis, kura augšgals sākas pie Rīgas – Tukuma dzelzceļa uzbēruma Spilves poldera robežās. Spilves polderis nodots ekspluatācijā 1961.gadā. Neskatoties uz to, ka polderu galvenā funkcija ir platību aizsardzība no applūduma, tomēr tos šobrīd var uzskatīt arī par potenciālajām applūduma riska teritorijām, jo tie visi uzbūvēti iepriekšējā gadsimtā un atsevišķi pat tā pirmajā pusē (Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai (projekta atskaite) (2007), Valsts SIA „Vides projekti”). (4) Lidostas „Spilve” darbība Lidosta „Spilve” atrodas uz austrumiem no projektējamās teritorijas un turpinoties tās darbībai nākotnē iespējama maksimālā skaņas līmeņa diskomforta zonas palielināšanās un pastāv riski, kas saistīti ar gaisa kuģu avārijām to sadursmes rezultātā, kas rada draudus lidmašīnā esošajiem pasažieriem un iedzīvotājiem lidmašīnas nogāšanās vietā. Rīgas teritorijas plānojuma risinājumi paredz Lidlauka „Spilve” rekonstrukciju, mainot skrejceļa novietojumu, vai pat lidlauka slēgšanu, ja noteiktā termiņā netiek veikta lidlauka attīstības plānošana un rekonstrukcija. Realizējot Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos risinājumus projektējamai teritorijai minētie riski samazinās vai pat izzūd, bet kamēr vien turpina darboties esošā lidosta „Spilve”, minētie riski pastāv. (5) Kūdras purvi – ugunsbīstamība Ņemot vērā projektējamās teritorijas ģeoloģisko griezumu un grunts sastāvu, pastāv paaugstinātas ugunsbīstamības risks, kas rodas aizdegoties kūdras slāņiem. Kūdras purvu ugunsgrēku dzēšana ir viena no vissarežģītākajām, jo kūdras slāņi nedeg ar atklātu liesmu, bet ilgstoši gruzd.

32

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

30.attēls 33

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

(6) Vides troksnis Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas cilvēkiem izraisa nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Īpaši transporta radītais troksnis būtiski palielina trokšņu līmeni transporta maģistrāļu un mezglu tuvumā. Cilvēks var saskarties ar ļoti dažādiem trokšņu līmeņiem:  klusa telpa 35 – 40 dB(A);  ikdienišķa saruna 50 – 60 dB (A);  skaļš radio 65 – 75 dB (A);  noslogota iela 79-85 dB (A);  motorzāģis darbībā 115 – 120 dB (A);  liela reaktīvā lidmašīna pacelšanās laikā līdz 25 m attālumā – 140 dB (A). Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK 07.01.2014. noteikumi Nr.16) nosaka kārtību rīcības plānu izstrādei. Saskaņā ar MK 07.01.2014. noteikumiem Nr.16, aizsargjoslās gar autoceļiem un tām teritorijas daļām, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, minētie trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem. 1.tabula. MK 07.01.2014. noteikumos Nr.16 noteiktie trokšņa robežlielumi NR. TROKŠŅA ROBEŽLIELUMI (dB(A)) TERITORIJAS LIETOŠANAS FUNKCIJA P.K. Ldiena Lvakars Lnakts 1. Individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) 55 50 45 dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorija 2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 60 55 50 3. Publiskās apbūves teritorija (sabiedrisko un pārvaldes 60 55 55 objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija) (ar dzīvojamo apbūvi) 4. Jauktas apbūves teritorija, tai skaitā tirdzniecības un 65 60 55 pakalpojumu būvju teritorija (ar dzīvojamo apbūvi) 5. Klusie rajoni apdzīvotās vietās 50 45 40 2006.gadā Rīgas pilsētas aglomerācijai tika izstrādāta vides trokšņu stratēģiskā karte, kura 2015.gadā tika pārskatīta un pilnībā atjaunota atbilstoši MK 07.01.2014. noteikumiem Nr.16. Rīgas dome 08.07.2014. ir apstiprinājusi arī jaunu „Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā” ar pasākumiem laika posmam no 2014. līdz 2019.gadam (skatīt 31. un 32. attēlu). Pēc vides trokšņu kartes, dzelzceļa un autotransporta kustības radītā gada vidējā diennakts trokšņa rādītājs (salīdzinoši augstākais rādītājs) teritorijas daļā pie dzelzceļa (~200 m attālumā no dzelzceļa sliedēm) un teritorijas daļā gar Kleistu ielu (~400 m attālumā) - ir robežās no 50 līdz 54 dB. Teritorijas centrālajā daļā, kur galvenokārt ir plānota dzīvojamā apbūve - trokšņu līmenis ir mazāks par 50dB. Noteiktie trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti tiešā Kleistu ielas un Rīgas – Bolderājas dzelzceļa līnijas tuvumā, kur trokšņa rādītājs ir līdz 69 dB vidēji diennaktī. Šis rādītājs pārsniedz Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktos vides trokšņa robežlielumus daudzstāvu dzīvojamai apbūvei līdz 19 dB vakarā un naktī, bet savrupmāju, mazstāvu dzīvojamo māju, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu teritorijām noteiktos lielumus līdz 24 dB. Ņemot vērā minēto, teritorijās kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis detālplānojuma risinājumi nepieļauj attīstīt dzīvojamo, bērnu iestāžu, ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūvi. Nākotnē projektējamā teritorijā papildus vides troksni var radīt transporta kustība pa Ziemeļu koridoru, lai arī pagaidām prognozētā paaugstinātā trokšņa zona neskar detālplānojuma teritoriju. Ziemeļu koridora plānošanas posmā ir veikti aprēķini un sastādītas prognozēto trokšņu kartes visiem trases variantiem, iekļaujot arī nepieciešamos prettrokšņu pasākumus apbūvētajām teritorijām (skat.33.attēlu).

34

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Ņemot vērā, ka projektējamā teritorijā esošās apbūves nav, tad arī nekādi prettrokšņu pasākumi līdzšinējos plānošanas dokumentos nav iekļauti, bet tiek paredzēti detālplānojumā.

31.attēls Visu trokšņu avotu trokšņu kartes fragments ar vidējo trokšņa līmeni diennaktī Avots: http://mvd.riga.lv/parvaldes/vides-parvalde/vides-troksnis

32.attēls. Dzelzceļu satiksmes trokšņu kartes fragments ar vidējo trokšņa līmeni diennaktī Avots: http://mvd.riga.lv/parvaldes/vides-parvalde/vides-troksnis

35

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

33.attēls. Rīgas Ziemeļu transporta koridora trokšņa rādītāja Lnakts izplatīšanās kartes fragments. Avots: Projekta publiskās apspriešanas materiāli (2010)

(7) Gaisa piesārņojums Gaisa kvalitāte Latvijā kopumā ir labā stāvoklī, taču pārsniegumi ir konstatēti slāpekļa dioksīda (NO2), daļiņu PM10 un benzolam Rīgā. Autotransports (jo īpaši vieglās automašīnas un smagais autotransports) ir galvenais gaisa piesārņotājs Rīgā. Kopējais piesārņojošo vielu daudzums, ko emitē autotransports, ir ievērojami lielāks nekā stacionāro piesārņotāju radītais. Lai novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni un iegūtu aktuālo informāciju par gaisa kvalitāti, Rīgas pilsētā tiek veikts regulārs gaisu piesārņojošo vielu monitorings no mobilajiem avotiem ielu līmenī, taču detālplānojuma teritorijas tuvākajās ielās tāds netiek veikts, līdz ar to nav pieejami arī aktuāli dati.

Lai nodrošinātu gaisa kvalitāti cilvēka veselības un ekosistēmas aizsardzībai, tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, kas paredz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni. 03.11.2009. ir pieņemti MK noteikumi Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kas nosaka gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamo līmeni vidē 12 gaisu piesārņojošām vielām, kā arī noteikti pasākumi, kas veicami, ja kādā teritorijā novērojams paaugstināts gaisa piesārņojuma līmenis.

Saskaņā ar Rīgas domes 22.09.2015. saistošajiem noteikumiem Nr.167 „Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli”, visa detālplānojuma teritorija atrodas III gaisa piesārņojuma teritoriālajā zonā, kurā slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10 gada vidējā koncentrācija ir mazāka par 30 µg/m3, tādēļ nav ierobežojumu siltumapgādes veida izvēlē un ir atļauta lokālu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana.

36

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠLIKUMI UN DETĀPLĀNOJUMA RISINĀJUMI

2.1. TERITORIJAS IZMANTOŠANAS PLĀNOŠANA 2.1.1. Apbūves vīzija, struktūra un siluets

Plānotā apbūves struktūra tiek veidota, lai tā gan iekļautos esošajā Kleistu apbūves struktūrā, gan veidotu jaunu apbūves struktūru teritorijas neapbūvētajā daļā. Plānotā ielu tīkla struktūra ir plānota izmantojot dabā esošās lineārās struktūras, ko galvenokārt nosaka esošais grāvju tīkls un meliorācijas sistēma kopumā. Ņemot vērā, ka plānojamā teritorija atrodas izteikti līdzena reljefa teritorijā, ar plašām apkārtnes ainavām un tālām perspektīvām, kā arī teritorija ir būtiska Rīgas centra aerācijas nodrošināšanā, plānotai apbūvei tiek veidots vienmērīgs un harmonisks apbūves siluets, ievērojot atļauto apbūves stāvu skaitu no 3 līdz 4 stāviem. Apbūves arhitektoniskie akcenti var tikt veidoti plānotajā sporta centra teritorijā, lai akcentētu sporta būvju funkcionālo izmantošanu un/vai sporta kompleksa galveno ieeju u.tml. Nākotnē, veidojot plānotos apstādījumus un attīstot teritorijas labiekārtojumu, apkaimes apbūves siluetu papildinās kokaugu stādījumi, kuru augstums ar laiku var pārsniegt plānotās apbūves augstumu. Līdz ar to apbūves siluetu papildinās apstādījumi, to vēl vairāk “izlīdzinot” un “mīkstinot”. Katram izdalītajam apbūves tipam tiek veidota noteikta apbūves struktūra un elementu blīvums.

Apstādījumu elementu Publiskās ārtelpas Apbūves elementu blīvums Apbūves elementu blīvums blīvums elementu blīvums

34.attēls. Detālplānojuma teritorijas apbūves, apstādījumu un publiskās ārtelpas elementu blīvumu shēma

Brīvstāvoša, zema blīvuma un Brīvstāvoša, vidēja blīvuma un intensitātes mazstāvu intensitātes savrupmāju apbūve apbūve

Atvērta, perimetrāla, vidēja blīvuma un Brīvstāvoša, liela mēroga intensitātes apbūve un apjoma apbūve

35.attēls. Apbūves telpiskās struktūras shēmas izdalītajām apbūves teritorijām

37

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

 Brīvstāvoša, zema blīvuma un intensitātes savrupmāju apbūve – reta, ar neliela apjoma dzīvojamām ēkām, norobežotu teritoriju un lielu zaļo struktūru īpatsvaru. Šajā teritorijā publisko ārtelpu veido ielas. Ēku augstums ir 2-3 stāvi (maksmāli 3 stāvi). Kvartāla ietvaros, vai vienlaicīgi uztveramā ielas posmā, ieteicams veidot līdzīgas un/vai vienādas jumtu formas un ēku augstumus, tādējādi veidojot strukturētu, harmonisku apbūves teritoriju. Liela nozīme ir žogu kvalitātei, kas šajā gadījumā ir būtisks telpiskās struktūras elements. Savrupmāju nožogojumu neparedzēt augtāku par 1.6 m, vēlams veidot dzīvžogus teritorijās, kas robežojas ar publisko ārtelpu.  Brīvstāvoša, vidēja blīvuma un intensitātes mazstāvu apbūve – galvenokārt mazstāvu dzīvojamo ēku apbūves teritorija, ar norobežotu teritoriju un lielu zaļo struktūru īpatsvaru. Arī šajā teritorijā publisko ārtelpu veido ielas. Ēku augstums ir 3-4 stāvi (maksmāli 4 stāvi). Kvartāla ietvaros, vai vienlaicīgi uztveramā ielas posmā, ieteicams veidot līdzīgas un/vai vienādas jumtu formas un ēku augstumus, tādējādi veidojot strukturētu, harmonisku apbūves teritoriju. Nozīme ir arī žogu kvalitātei, lai arī mazāk būtiska nekā savrupmāju apbūves teritorijā, jo telpiski lielāka nozīme ir apbūvei.  Atvērta, perimetrāla, vidēja blīvuma un intensitātes mazstāvu apbūve – maksimālais ēku augstums 4 stāvi. Kvartāla ietvaros, vai vienlaicīgi uztveramā ielas posmā, ieteicams veidot līdzīgas un/vai vienādas jumtu formas un ēku augstumus. Apstādījumu īpatsvars mazāks, bet savstarpēji saistīts. Tos veido ielu un publiski pieejami labiekārtoti pagalmi.  Brīvstāvoša, liela mēroga un apjoma apbūve – telpiski un arhitektoniski spēcīgākā apkaimes apbūve, kas ainavā izdalīsies ar salīdzinoši lieliem būvapjomiem un atšķirīgu būvju augstumu, kas nepieciešamības gadījumā var pārsniegt 4 stāvus (maksimālais būves augstums – 20 metri), ja tas ir nepieciešams konkrētās sporta būves funkcionālai izmantošanai. Teritorijā paredzēts izvietot galvenokārt sporta, komerciāla rakstura un sabiedriska rakstura publiskas ēkas, t.sk. atklātus sporta laukumus. Nosacījumi telpas veidošanai:  Atvērta, perimetrāla, vidēja blīvuma un intensitātes mazstāvu apbūvē ēkas var nebūt novietotas vienā līnijā gar ielu, bet var veidoties arī priekšpagalmi kā publiskās ārtepas daļa, izņemot gadījumus, kad detālplānojumā ir noteikta obligātā būvlaide.  Ēku augstumus kvartāla robežās vai vienlaicīgi uztveramā ielas posmā, ieteicams veidot vienādus.  Ēku jumta slīpumus, vismaz viena kvartāla ietvaros vai vienlaicīgi uztveramā ielas posmā, ieteicams veidot vienādus.  Brīvstāvošas, zema blīvuma un intensitātes savrupmāju apbūves un atvērtas, perimetrālas, vidēja blīvuma un intensitātes mazstāvu apbūves teritorijās ieteicams neizvietot liela apjoma, masīvas būves, kas neiekļaujas teritorijas kopējā apbūves struktūrā. Publisko ēku arhitektūrai jāiekļaujas kopējā ielas apbūves struktūrā.  Ēkas galvenā fasāde tiek orientēta pret galveno ielu.  Uz zemesgabaliem brīvstāvošas, zema blīvuma un intensitātes savrupmāju apbūves teritorijās tiek izvietota viena ēka ar atkāpi no ielas sarkanās līnijas, izņemot gadījumus, kad detālplānojumā ir noteikta obligātā būvlaide. Zemesgabali ir izvietoti gar ielām un savstarpēji bloķēti ar pagalmu pusēm.  Uz zemesgabaliem atvērtas, perimetrālas, vidēja blīvuma un intensitātes mazstāvu apbūves teritorijās atļauts izvietot vienu vai vairākas ēkas, ievērojot detālplānojumā noteiktās būvlaides un apbūves līnijas, gadījumos, kad apbūves zemes gabala kopējais dziļums pieļauj izvietot ēkas arī iekškvartāla teritorijā.  Ēkas zemesgabalā pēc iespējas jāizvieto sekojot dabas faktoriem, izsauļojumam, esošajiem vai plānotajiem kokiem, reljefam, meliorācijas sistēmai u.c.  Plānotajā brīvstāvošas, liela mēroga un apjoma apbūves teritorijā plānoti būvapjomi jāizvieto galvenokārt vadoties no arhitektoniski telpiskajiem un funkcionālās izmantošanas principiem, ievērojot galvenos skatu punktus “uz” un “no” plānotā kompleksa ēkām un teritorijas – no Kleistu ielas un Ziemeļu koridora puses, kā arī no plānotā apkaimes centra un plānoto ielu perspektīvām.

38

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.1.2. Apbūves telpiskā kompozīcija Detālplānojuma risinājumi paredz detālplānojuma teritorijā radīt jaunas apbūves teritorijas un izveidot Kleistu apkaimes jauno centru, kas ir paredzēts ne tikai, lai nodrošinātu nepieciešamos pakalpojumus detālplānojuma teritorijā plānotās dzīvojamās apbūves iedzīvotājiem, publiskās un komerciālās apbūves darbiniekiem, bet arī blakus esošo dzīvojamās apbūves teritorijas iedzīvotājiem. Detālplānojuma teritorijas tuvākajā apkārtnē dominē divi galvenie telpiski lineārie elementi – Kleistu iela un Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līnija, kā arī jau izveidotā regulāro grāvju un plānotā ielu un apbūves struktūra, kas ar savu klātbūtni tieši ietekmē detālplānojuma teritorijas telpisko kompozīciju. Detālplānojuma telpiskā kompozīcija ir balstīta galvenokārt uz teritorijā esošajām “zilajām” lineārajām struktūrām, kas kopā ar saglabājamām un jaunveidojamām zaļajām struktūrām veido teritorijas pamatstruktūru. Detālplānojuma teritorijā ir izdalītas divas galvenās kompozīcijas asis, ap kurām tiek veidota plānotā apbūves struktūra – tā ir esošā Mārtiņa Peniķa iela un plānotā gājēju promenāde gar maģistrālo novadgrāvi. Mārtiņa Peniķa iela ir ne tikai viena no galvenajām teritorijas kompozīcijas asīm, bet vienlaicīgi tā ir arī plānotās apbūves teritorijas un Kleistu apkaimes centra galvenā pakalpojumu iela, gar kuru ir plānots izvietot nepieciešamos pakalpojumu objektus. Funkcionāli iela savienos plānoto sporta kompleksa teritoriju ar iecerēto dzelzceļa pieturu, kas var palielināt gājēju un potenciālo patērētāju plūsmu šajā ielā. Plānotā gājēju promenāde telpiski atdalīs jaunveidojamo dzīvojamās apbūves teritoriju no plānotā sporta kompleksa u.c. publisko funkciju apbūves teritorijas, un kalpos kā lineāra parka teritorija, kas kājāmgājējiem būs ērti sasniedzama no jebkuras plānotās dzīvojamās apbūves teritorijas. Plānoto ielu un ceļu tīkls kompozicionāli tiek pakārtots minētajai lineārajai struktūrai, veidojot regulāru ielu tīklu ar taisnstūrveida apbūves kvartāliem, kas pēc sava lieluma un platības ir piemēroti gan dzīvojamās, gan jauktas, gan publiskās apbūves attīstībai. Regulārais ielu tīkls nodrošina skaidru telpas uztveri gan kājāmgājējiem, gan autobraucējiem. Rekreācijas telpas tiek veidotas gar plānotajām ielām un grāvjiem, kā arī gar Hapaka grāvi, kas ir saglabājamas un attīstāmas kā publiski pieejamas apstādījumu teritorijas, nodrošinot iedzīvotājus ar daudzveidīgām atpūtas iespējām. Gar Hapaka grāvi plānotā rekreācijas telpa veidojama atšķirīgi no regulāras apbūves kvartālu telpas, jo tā seko Hapaka grāvja dabiskajai ainavai. Teritorijā nav plānots izvietot pilsētbūvniecisku akcentu vai apbūvi ar paaugstinātu stāvu skaitu, tāpēc plānotās apbūves siluets būs viendabīgs un lineārs. Kā teritorijas galvenais publiskais objekts – mezglu punkts, ir plānots sporta komplekss, kas vienlaicīgi būs daļa no Kleistu apkaimes funkcionālā centra. Tā kā sporta kompleksa būvapjomi ir atšķirīgi no dzīvojamās apbūves būvapjomiem, tad tie veidos telpiski atšķirīgu kvartāla apbūvi un kalpos kā “vārti” iebraucot teritorijā no Kleistu ielas puses, vai kā apbūves dominante skatā no plānotā Ziemeļu transporta koridora. Kopumā teritorijā plānots attīstīt sekojošu struktūru apbūves vienības: 1. Brīvstāvoša, zema apbūves blīvuma un intensitātes savrupmāju apbūve (stāvu skaits 2-3). 2. Brīvstāvoša, vidēja blīvuma un intensitātes mazstāvu apbūve (stāvu skaits 2-4). 3. Atvērta perimetrāla, vidēji zema blīvuma un intensitātes mazstāvu daudzdzīvokļu, biroju un pakalpojumu objektu apbūve, t.sk. izglītības iestādes (stāvu skaits 3-4). 4. Brīvstāvoša, liela mēroga un apjoma apbūve (stāvu skaits 4 vai ēkas funkcijai atbilstošs augstums) – sporta būves un ēkas, biroji, noliktavas, tirdzniecības un pakalpojumu objekti, izglītības iestādes. Detālplānojuma risinājumos ir izstrādāts “Telpiskā struktūras kompozīcijas un apbūves izvietojuma konceptuāls priekšlikums” (skat. 36.attēlu), kas ir savietots ar esošajiem/saglabājamiem lineārajiem elementiem detālplānojuma teritorijā un detālplānojuma teritorijas robežu.

39

Detālplānojuma izstrāde zemes vienībai Kleistu ielā – 2.starpziņojums

36.attēls. Telpiskās struktūras kompozīcija un apbūves izvietojuma konceptuāls priekšlikums.

40 Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.1.3. Teritorijas funkcionālā izmantošana Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu projektējamā teritorija atrodas “Jauktas apbūves teritorijā ar dzīvojamo funkciju”(J), “Ielu teritorijā” (I) un “Apstādījumu un dabas teritorijā” (A) (skat. 37.attēlu). Detālplānojuma risinājumi negroza teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo izmantošanu, bet paredz detālplānojuma ietvaros detalizēt plānotos teritorijas izmantošanas veidus un precizēt savstarpējās funkcionālo zonu robežas. Detālplānojuma risinājumi paredz precizēt robežu starp “Jauktas apbūves teritoriju ar dzīvojamo funkciju”(J) un “Apstādījumu un dabas teritoriju” (A), vadoties no detālplānojumā izstrādātās ielu struktūras, esošā grāvju izvietojuma un citiem dabas elementiem. Kā “Apstādījumu un dabas teritorijas” (A) ir noteiktas arī saglabājamo un izbūvējamo maģistrālo grāvju joslas, kā publiskā ārtelpas daļa. Kopumā detālplānojuma teritorijā būtiski ir palielināta “Ielu teritorija”(I), plānojot teritorijas apkalpei nepieciešamo ielu tīklu, iepriekš tikai divu plānoto/esošo ielu vietā.

37.attēls. Rīgas teritorijas plānojumā noteiktās plānotā (atļautās) izmantošana kartes fragments Avots: Rīgas teritorijas plānojums

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma grafisko daļu detālplānojuma teritorijā ir plānotas “Apstādījumu un dabas teritorijas” (A) 9,95 ha kopplatībā. Detālplānojuma risinājumi nosaka “Apstādījumu un dabas teritorijas” (A) 15,29 ha platībā, mainot un precizējot savstarpējās zonu robežas, kā arī nosakot jaunas apstādījumu teritorijas, tajās iekļaujot visus maģistrālos novadgrāvjus.

41

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Detālplānojuma teritorija kopumā ir plānota kā teritorija ar jauktu funkcionālo izmantošanu, bet detālplānojuma risinājumi teritoriāli izdala atsevišķas funkcionālās izmantošanas apakšzonas (indeksētās teritorijas). Teritorijai kopumā ir izdalītas septiņas atšķirīgas funkcionālās apakšzonas, no kurām piecas ir Rīgas teritorijas plānojumā noteiktās funkcionālās zonas “Jauktas apbūves teritorija ar dzīvojamo funkciju” (J) detalizācija, attiecīgi indeksējot teritorijas, kurās tiek plānots noteikt atšķirīgus teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus (J1; J2; J3; J4; J5).  Savrupmāju apbūves teritorija - J1 zona, kurā paredzēta tikai dažāda tipa savrupmāju būvniecība, t.sk. dvīņu māju būvniecība. Ieteicamais stāvu skaits – 2 stāvi ar jumta izbūvi (3 stāvi). Telpiski teritorijā plānots izvietot atsevišķus neliela apjoma būvapjomus uz atsevišķi izdalītiem zemes gabaliem.  Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija – J2 zona, kurā paredzēta dažāda tipa mazstāvu dzīvojamo ēku vai rindu ēku būvniecība un pieļaujama intensīvāka un telpiski lielāku būvapjomu apbūve nekā savrupmāju apbūves teritorijā – J1 zonā. Teritorijās, kas robežojas ar plānotajām D kategorijas ielām un plānotajā apkaimes centra teritorijā, papildus atļauts attīstīt komerciāla rakstura objektu, t.sk. biroja ēku izbūvi. Plānotās apbūves stāvu skaits no 3 līdz 4 stāviem.  Izglītības iestāžu apbūves funkcionālā zona - J3 zona, no kurām vismaz vienai ir jābūt kā pirmskolas izglītības iestādei, bet otra attīstāma pēc nepieciešamības – pirmskola, sākumskola, sporta skola, u.c.. Plānotās apbūves stāvu skaits no 2 līdz 4 stāviem.  Publiskās apbūves – Olimpiskā sporta centra teritorija – J4 zona iecerēta kā telpiski un arhitektoniski spēcīgākais apkaimes elements, kurš ainavā izdalīsies ar salīdzinoši lieliem būvapjomiem, lai arī maksimālais stāvu skaits nepārsniegs 4 stāvu augstumu. Atsevišķu sporta būvju augstums var būt arī lielāks par 16 metriem, ja tas nepieciešams ēkas vai būves funkcijas nodrošināšanai. Teritorijā paredzēts izvietot galvenokārt sporta, komerciāla rakstura un sabiedriska rakstura publiskas ēkas, t.sk. atklātus sporta laukumus. Tā kā projekta izstrādes posmā nevar prognozēt plānoto publisko objektu nepieciešamos apjomus un funkciju dažādību, tad šajā zonā šobrīd netiek precizēti konkrēti objekti un to funkcionālā izmantošana. J4 zonā ir plānots rezervēt nepieciešamos zemesgabalus arī tehniskās apbūves izvietošanai.  Komerciāla rakstura objektu teritorija – J5 zona iecerēta kā dažādai komercdarbībai paredzētu ēku un būvju izvietojuma teritorija, kas raksturīga ar telpiski lielāku būvapjomu apbūvi nekā dzīvojamās apbūves teritorijās – J1 un J2 zonās. Apkaimes centra zonā plānots rezervēt atsevišķu zemes vienību mazumtirdzniecības veikala izbūvei, bet teritoriju gar dzelzceļu atļauts izmantot dažādiem ar komercdarbību saistītiem objektiem, nākotnē arī vieglās ražošanas un noliktavu būvju izvietošanai. J5 zonā ir plānots rezervēt nepieciešamos zemesgabalus arī tehniskās apbūves izvietošanai.  “Apstādījumu un dabas teritorija” (A1; A2; A3) – zona, kas iecerēta kā labiekārtota publiskās ārtelpas daļa. “Apstādījumu un dabas teritorijā” ir izdalītas trīs apakšzonas, nosakot atšķirīgu atļauto izmantošanu. A1 teritorija plānota kā parka teritorija galvenokārt teritorijā, kas robežojas ar Hapaka grāvi; A2 teritorija plānota kā gājēju promenādes un publiskās ārtelpas joslas saistībā ar esošo grāvju sistēmu, paredzot papildus jaunus apstādījumus; A3 teritorijas galvenā nozīme ir veidot apstādījumu buferzonu gar dzelzceļu ar paaugstināto zaļo stādījumu īpatsvaru un iespēju izbūvēt prettrokšņu ekrānu.  Ielu izbūves teritorija (I) - detālplānojuma risinājumi paredz attīstīt pilnīgi jaunu ielu tīklu visā detālplānojuma teritorijā, kas aizņem ievērojamu teritorijas daļu. Ielu telpā paredzēts ierīkot apstādījumu joslas, veidot jaunu koku stādījumus, paredzot ielas telpu ne tikai transporta organizācijai, bet arī gājēju un velo kustības nodrošināšanai.

42

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 5.punktam, lai nodrošinātu esošo vai plānoto objektu funkcijas, visās teritorijās ir atļauta inženierkomunikāciju tīklu un objektu izbūve. Tāpēc šo objektu ierīkošanai nav nepieciešama atsevišķa funkcionālā zona vai tās apakšzona. Izstrādājot jauno Rīgas teritorijas plānojumu visā detālplānojuma teritorijā ir lietderīgi precizēt plānoto funkcionālo zonējumu, ņemot vērā detālplānojuma ietvaros izstrādātos priekšlikumus teritorijas funkcionālai izmantošanai, attiecīgi papildinot atļautās izmantošanas veidus, vadoties no detālplānojuma ietvaros izstrādātās kopējās apbūves attīstības koncepcijas.

Savrupmāju apbūve (J1) 21% 20% Mazstāvu apbūve (J2) Izglītības iestādes (J3)

11% Sporta centrs (J4) 18% Komercapbūve (J5) 3% Apstādījumi (A) 8% 19% Ielas (I)

38. attēls. Procentuāls plānoto funkciju sadalījums detālplānojuma teritorijā

2.1.4. Publiskās apbūves – Olimpiskā sporta centra teritorijas attīstības priekšlikumi Publiskās apbūves – Olimpiskā sporta centra teritorijas attīstībai 2.starpziņojuma sagatavošanas laikā tika izstrādāti 3 priekšlikumi. Sporta centrs/komplekss, ir ieplānots teritorijas dienvidrietumu daļā, kas arī paliek nemainīga visos trīs attīstības priekšlikumos. Plānoto sporta centra attīstības teritoriju šobrīd ierobežo esošā Kleistu ielu, t.sk. esošās augstsprieguma elektropārvades gaisa vadu līnijas, esošā Mārtiņa Peniķa iela un maģistrālais novadgrāvis, kā arī telpiski - plānotais Ziemeļu transporta koridors. Līdz ar to, tā ir salīdzinoši ierobežota teritorija, kurā jāizvieto nepieciešamās sporta būves. Sporta kompleksa attīstībai detālplānojumā ir rezervēti divi zemesgabali ar platību 14,96 ha un 3,55 ha (kopā – 18,51 ha), kurus vienu no otra atdala plānotā ielas trase, kas nodrošina tiešu piekļuvi detālplānojuma teritorijai no plānotā Ziemeļu transporta koridora un Kleistu ielas krustojuma. Sporta un izglītības iestāžu vajadzībām ir rezervēts viens zemesgabals maģistrālā novadgrāvja otrā pusē – 1,95 ha platībā, kas tieši robežojas ar plānoto apstādījumu un publiskās ārtelpas zonu gar Hapaka grāvi. Lai pilnībā izmantotu sporta centra attīstībai paredzēto teritoriju, nepieciešams realizēt detālplānojuma risinājumos paredzēto esošo augstsprieguma elektropārvades gaisa vadu līniju pārbūvi (skat. detālplānojuma sadaļu 2.3.4. un 74.attēlu). Plānoto funkciju sadalījuma bilances aprēķinos (skat 38.attēlu), tika ņemts vērā, ka sporta centra vajadzībām rezervētajos zemes gabalos ir iekļautas ari apstādījumu teritorijas gar maģistrālo grāvi,

43

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā attiecīgi tikai sporta būvēm izmantojamā teritorija aizņem 15,86 ha, bet papildus zemesgabals bilancē norādīts pie izglītības iestādēm.

1.variants. Sporta halle un vairāki sporta laukumi.

Vēlams variants, jo nepieciešamas salīdzinoši mazāk autostāvvietas. Variants ar vairākiem sporta laukumiem labāk iekļaujas kopējā apbūves koncepcijā , kurā dominē savrupmājas un mazstāvu apbūve (kluss, apzaļumots rajons). Divos zemesgabalos var izvietot olimpisko vieglatlētikas stadionu ar tribīnēm līdz 1000 skatītājiem, kriketa/beisbola un futbola laukumus (realizējami tikai pēc esošo augstsprieguma elektropārvades gaisa vadu līniju pārbūves), velotreku, lakrosa laukumu, tenisa kortus ar zālienu/grunts segumu, basketbola laukumus, laukumu hokejam/velopolo (nepieciešams ciets segums, piem. asfalts). Pie sporta laukumiem papildus var izvietot nelielas būves ģērbtuvēm un inventāra glabāšanai. Pēc spēkā esošo pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām ir jānodrošina 1 autostāvvieta uz 6 skatītāju vietām. Tas nozīmē, ka stadions ar kapacitāti 1000 skatītāji, ir jānodrošina ar vismaz 166 autostāvvietām, kas iespējams konkrētajā teritorijā.

39. attēls. Olimpiskā sporta centra teritorijas attīstības 1.variants

44

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.variants. Olimpiskais stadions. Saskaņā ar pašvaldības iecerēm detālplānojuma teritorijā ir jāizvieto olimpiskais stadions. Analizējot esošos olimpiskos stadionus Eiropā, kas atrodas līdzīgās (pēc izmēra un iedzīvotāju skaita) pilsētās, tika secināts, ka Rīgā varētu uzbūvēt stadionu ar kapacitāti līdz ~40 000 skatītāju. Stadionam ir jānodrošina ērta piebraukšana, t.i. ar sabiedrisko transportu un automašīnām, kas ir iespējams šajā detālplānojuma teritorijā. Pēc spēkā esošo pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām ir jānodrošina 1 autostāvvieta uz 6 skatītāju vietām. Tas nozīmē, ka stadions ar kapacitāti 40 000 skatītāji, ir jānodrošina ar vismaz 6 670 autostāvvietām. Esošajā teritorijā (uz diviem zemesgabaliem, atskaitot stadiona apbūves laukumu), var izvietot maksimāli 2900 autostāvvietas. Līdz ar to papildus ir nepieciešams izbūvēt daudzstāvu (4 stāvu) autostāvvietu, vai jārezervē papildus teritorija tikai autostāvvietu ierīkošanai sporta kompleksa teritorijas tuvumā. Lai realizētu plānotā Olimpiskā stadiona izbūvi, nepieciešams veikt detālplānojuma risinājumos paredzēto esošo augstsprieguma elektropārvades gaisa vadu līniju pārbūvi (skat. detālplānojuma sadaļu 2.3.4. un 74.attēlu).

40. attēls. Olimpiskā sporta centra teritorijas attīstības 2.variants

45

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

3.variants. Futbola stadions.

Rīgā ir hokeja stadions, bet nav futbola stadiona, tāpēc viens no piedāvātajiem variantiem paredz iespēju detālplānojuma teritorijā izvietot futbola stadionu ar kapacitāti ~30 000 skatītāju. Ņemot vērā spēkā esošo pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, futbola stadions jānodrošina ar vismaz 5000 autostāvvietām. Esošajā teritorijā var izveidot ~ 3700 autostāvvietas, ar nosacījumu, ka tiek veikta esošo augstsprieguma elektropārvades gaisa vadu līniju pārbūve. Līdz ar to papildus ir nepieciešams izbūvēt daudzstāvu (4 stāvu) autostāvvietu, vai jārezervē papildus teritorija tikai autostāvvietu ierīkošanai sporta kompleksa teritorijas tuvumā.

Stadionam apkārt varētu izvietot arī dažus tenisa kortus/basketbola laukumus, labiekārtot skvēru, utt., veidojot labiekārtotu publisko ārtelpu, kas vienlaicīgi var tikt izmantota arī citām sporta aktivitātēm. Daudzstāvu autostāvvietu vēlams izvietot otrajā zemesgabalā, lai tā neaizsegtu stadiona būvi, vai arī autostāvvieta ir jāintegrē stadiona apjomā.

41. attēls. Olimpiskā sporta centra teritorijas attīstības 3.variants

46

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.1.5. Zemesgabalu veidošanas principi un adresācijas priekšlikumi Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu detālplānojuma teritorijā paredzēts realizēt atbilstoši detālplānojuma risinājumiem. Ielu sarkano līniju robežās plānotos zemesgabalus plānots izdalīt kā atsevišķas zemes vienības. Detālplānojuma izstrādes gaitā ir noteikti nepieciešamie zemesgabali publiskās infrastruktūras vajadzībām, galvenokārt vadoties no veiktajiem sociālās infrastruktūras aprēķiniem, kā arī rezervētas teritorijas. Kā arī ir noteikti atsevišķi zemesgabali inženiertehniskās infrastruktūras nodrošināšanai, piemēram, atsevišķu inženierbūvju izvietošanai, kā elektrotransformatoru apakšstacijas, kanalizācijas sūkņu stacijas, gāzes regulēšanas punkti u.c. inženierbūves. Zemesgabalus publiskās un inženiertehniskās infrastruktūras nodrošināšanai rezervē pēc nepieciešamības, minimālās platības nenosakot. Tā kā teritorijas nosusināšanas vajadzībām izbūvējamā sūkņu stacija atrodas ārpus detālplānojuma teritorijas, tad tās izbūves vajadzībām netiek paredzēta atsevišķa zemes vienība detālplānojuma teritorijā. Plānotās publiskās apbūves – Olimpiskā sporta centra teritorijas (J4) attīstībai ir rezervēti divi zemesgabali, kurus atdala plānotā iela. Detālplānojuma risinājumos ir iekļauti priekšlikumi atsevišķu sporta būvju izvietošanas iespējām rezervētajos zemesgabalos, t.sk. autostāvvietu izvietojums. Savrupmāju apbūves vajadzībām ir izstrādāts priekšlikums atsevišķu zemesgabalu sadalei ar platību no ~600 līdz ~1800 m2, nodrošinot tiešu piekļuvi no plānotajām ielām (J1 zona). Plānotajās savrupmāju apbūves teritorijās J1 pamatā plānoti zemesgabali, kuriem minimālā fronte gar ielu ir noteikta 20-28 m platumā, daļēji turpinot jau esošo savrupmāju apbūves kvartālu struktūru, kāda tā ir izveidojusies uz ziemeļiem no projektējamās teritorijas. Raksturīgais zemesgabalu dziļums ir vidēji no 30m līdz 60m, ko nosaka esošo un plānoto grāvju izvietojums teritorijā. Apvienojot divus mazākos zemesgabalus, veidojas vismaz 1200 m2 liels zemesgabals, bet savukārt lielākos zemesgabalus ir iespējams sadalīt vismaz divos atsevišķos zemesgabalos. Uz zemesgabaliem ir iespēja būvēt vienu savrupmāju vai dvīņu ēku (ēkas kopplatība ~220 m2), ar ~600 m2 teritorijas platību katrai dvīņu ēkas pusei. Mazstāvu dzīvojamās apbūves vajadzībām J2 zonā ir izveidoti lielāki zemesgabali, ar platību ~2000 – ~9000 m2, radot iespēju uz katra zemesgabala izvietot 1-6 mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Daļu no detālplānojumā izveidotajiem zemesgabaliem J2 zonā iespējams (atļauts) sadalīt vēlākā teritorijas attīstības posmā, zemesgabala sadali paredzot būvprojektā, ja ir nodrošināta tieša piekļuve no ielas, t.i. iespējama gan piebraukšana, gan inženiertehniskā apgāde. Atšķirīgi zemes vienību sadales nosacījumi var tikt noteikti rindu māju un dvīņu māju atsevišķo sekciju izbūves gadījumos. Kā minimālā zemesgabala platība, kas nepieciešama vienas savrupmājas izbūvei vai dvīņu mājas vienai pusei ir 600 m2, bet rindu ēkas vienai sekcijai – 300 m2. Komerciāla rakstura objektu teritorijā – J5 zonā ir izveidoti zemesgabali ar platību vidēji no ~2000 līdz ~4500 m2, nodrošinot iespēju izvietot nepieciešamos būvapjomus komercdarbības nodrošināšanai, bet lielveikalam rezervētā zemesgabala platība ir ~1ha. Daļu no detālplānojumā izveidotajiem zemesgabaliem J5 zonā iespējams (atļauts) sadalīt vēlākā teritorijas attīstības posmā, ja ir nodrošināta tieša piekļuve no plānotās ielas, t.i. iespējama gan piebraukšana, gan inženiertehniskā apgāde. “Apstādījumu un dabas teritorijā” (A1, A2, A3) un “Ielu teritorijā (I) ir izveidoti atsevišķi zemesgabali, ko norobežo ielu sarkanās līnijas, apbūvei paredzētie zemesgabali vai detālplānojuma teritorijas robeža, un šos zemesgabalus paredzēts saglabāt, neparedzot iespēju veikt zemesgabalu sadali vēlākā teritorijas attīstības posmā. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31.panta (3) daļu, zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu. Tāpēc plānoto zemes vienības sadali, saskaņā ar detālplānojuma risinājumiem, var uzsākt jebkurā brīdī pēc

47

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā detālplānojuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās, neatkarīgi no detālplānojuma īstenošanas kārtām. Ielu sarkano līniju robežās esošās zemes vienības daļas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības. Atbilstoši MK 08.12.2015. noteikumu Nr.698 "Adresācijas noteikumi" 9. punktam tiesības piešķirt, mainīt, precizēt un likvidēt adreses ir pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai. Saskaņā ar noteikumu 10.punktu detālplānojumā var tikt rezervēts ielas nosaukums, kuru piešķir ielai pēc tās izbūves. Detālplānojuma risinājumi jaunizveidotajām zemes vienībām paredz piešķirt adreses saskaņā ar minēto noteikumu 14.punktu „Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izbūvei vai gadījumā, ja brauktuvei noteikts ceļa statuss, apbūvei paredzētai zemes vienībai adresi var nepiešķirt, bet ēkai kopā ar zemes vienību saglabā vai piešķir nosaukumu. Divu mēnešu laikā pēc ielu izveides un nosaukumu piešķiršanas tām pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija pieņem lēmumu par iepriekš piešķirto adrešu maiņu, apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas nosaukumu aizstājot ar numuru un piesaistot to ielas nosaukumam.”

Detālplānojuma teritorijā plānotajām ielām ir priekšlikums piešķirt ielu nosaukumus, kas saistīti ar Kleistu, Spilves vai Bolderājas apkaimes vēsturi un ģeogrāfiju, vai arī saistībā ar detālplānojuma teritorijai raksturīgo ūdeņu teritoriju vai augiem.

Ielu nosaukumu priekšlikumi pa grupām: 1. Beķermuiža; Kokmuiža; Guberņciems; Pufaikciems; Vīķugrogs; Vārnukrogs; Āķamuiža; Komētforts; Lofelta muiža; Ruperta muiža; Peizaka muiža; 2. Jaunupe (Lielupes jaunā grīva, no 1757.gada); Mušupe (Buļļupes viens no nosaukumiem 20.gs. sākuma kartēs); Spilves strauts; Vīķu grāvis; 3. veide (no vācu valodas “ganības”); ūdenszāle; purene; kalme; skalbe; ūdensmētra; lielmeldri; dižkalla; saulpurene.

48

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.1.6. Publiskās ārtelpas veidošana un struktūra (1) Koncepcija

Šī publiskās ārtelpas veidošanas koncepcija nosaka detālplānojuma teritorijas galvenos telpas attīstības virzienus, ainavas telpisko struktūru, publisko ārtelpu galvenos plānošanas un labiekārtojuma attīstības virzienus, kā arī apstādījumu veidošanas nosacījumus, kas vērsti uz kvalitatīvas dzīves vides veidošanu detālplānojuma teritorijā. Koncepcijas galvenais mērķis ir izstrādāt galvenos nosacījums kvalitatīvas dzīves vides veidošanai un mēģināt radīt/saglabāt šīs vietas identitāti.

Publiskās ārtelpas veidošanas koncepcija jāskata kontekstā ar detālplānojuma telpiskās kompozīcijas un apbūves struktūras un silueta attīstības priekšlikumiem, kam pamatā ir lineāras zaļās struktūras, kuras veido notekgrāvji ar tiem pieguļošām teritorijām. Notekgrāvji ir galvenie ainavas elementi un ainavu raksturojošās lineārās struktūras, kas šobrīd ir nolasāmas ainavā. Šīs zaļās struktūras ir paredzētas publiskai izmantošanai, un nodrošina nepieciešamās publiskās ārtelpas saiknes gan detālplānojuma teritorijā, gan ārpus tās. Kā arī zaļās struktūras ir nozīmīgas apkārtnes kopējā ekosistēmā.

Zaļās un zilās teritorijas ir plānotas kā publiski pieejamas teritorijas, kas vienlaicīgi nodrošina aktivitātes dažāda vecuma grupām, pilda savstarpējās sasaistes funkcijas, kā arī sevī ietver ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmu, kas caurvij visu plānoto teritoriju.

Apstādījumu koncepcija ietver zaļās un zilās struktūras, kas netiek atsevišķi nodalītas no publiskās ārtelpas. Tās ir publiskās ārtelpas daļa un netiek skatītas atrauti, bet kontekstā ar telpu un tās funkciju.

Kvalitatīvu pilsētvidi veido galvenokārt:

 kvalitatīva un funkcionāla arhitektūra;

 pārdomāta vietas telpiskā struktūra;

 gājējiem draudzīga vide, kas atspoguļota ielu plānojumā, vides dizainā, funkcijā un kopējā vizuālā kvalitātē u.c.;

 vienota vietas/telpas izjūta, ko rada vietas raksturs un identitāte, un būtiski ietekmē telpas kopējo uztveri;

 iespēja daudzveidīgi, dažādām vecuma grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izmantot publisko ārtelpu.

Detālplānojuma teritorijai ir iespēja izveidoties par atraktīvu dzīvojamo telpu ar dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām un pārdomātu publisko ārtelpu. Šīs publiskās ārtelpas koncepcijas mērķis ir noteikt vadlīnijas/principus, kas virzīs šīs teritorijas publiskās ārtelpas attīstības projektus tā, lai veidotos harmoniska, uz cilvēku vērsta un dzīvošanai labvēlīga vieta. Koncepcija nosaka galvenos principus, virzienus vietas identitātes un kvalitatīvas dzīves vides veidošanā. Liela nozīme ir vietas atraktivitātei, lai tā ir vieta, kur dzīvot, atpūsties un strādāt.

Lielu lomu kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanā nosaka ielas telpa, kas ir mugurkauls visam jaunajam dzīvojamam rajonam. Ēku arhitektūra var mainīties, bet iela turpinās, tā caurvij teritoriju un veido tās karkasu. Ielas ir daļa no sabiedrības centra, kas ir būtiski kājāmgājējiem. Veiksmīga ielu ainava satur arī visus pārējos ielas telpas elementus.

Koncepcijā ir iekļauti nosacījumi jaunā dzīvojamā rajona publiskās ārtelpas veidošanai. Tā neierobežo vietas veidošanu, bet gan paplašina telpas veidošanas iespējas. Lai telpa veidotos interesanta un gājējiem piemērota, ir noteikti vienoti telpas kompozīcijas un veidošanas principi visai teritorijai.

49

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Šīs koncepcijas ietvaros ar publisko ārtelpu jāsaprot - sabiedrībai pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma piederības (MK 30.04.2013. noteikumi Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”).

Šī jaunā rajona vietas iezīmi, atpazīstamību nākotnē var veidot plānotais sporta komplekss. Tas ir paredzēts kā daļa no apkaimes centra. Liela nozīme ir pašam centram, kam jābūt atmiņā paliekošam, jābagātina telpa, tai jābūt vietai, kur satikties un pulcēties.

Ievērojot izstrādātos principus, šī vieta būs:  gājējiem draudzīga un cilvēka mērogam atbilstoša; iela plānota pieņemot, ka gājējs ir galvenais tās lietotājs; drošas ielas, kas gājējiem neradīs šķēršļus;  apstādījumiem bagāta vide; apstādījumi uzlabo vides kvalitāti, palielina īpašuma vērtību, rada patīkamāku mikroklimatu u.c.;  augsta telpas estētiskā kvalitāte;  atraktīvs un funkcionāls apkaimes centrs, kas nodrošinās galveno pakalpojumu pieejamību, vienlaicīgi radot iespēju atpūtai un sporta aktivitātēm;  harmoniska telpa, kuras pamatā ir vienoti principi vietas veidošanai;  dažādas telpas izmantošanas iespējas; daudzveidīga publiskā ārtelpa ar aktīvās un pasīvās atpūtas iespējām.

Publiskās ārtelpas vadlīnijas nosaka elementu izvietošanas principus, to kvalitāti, definē kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanas nosacījumus.

Publiskā ārtelpa ir būtiskākā jaunā dzīvojamā rajona daļa. Tā veido vietas identitāti, piederības sajūtu un nosaka dzīves vides kvalitāti.

Galvenais šīs koncepcijas mērķis ir radīt kvalitatīvu dzīves telpu, veidojot to daudzveidīgu, gājējiem piemērotu, ar dažādām zaļajām zonām un aktivitātēm.

Publiskā ārtelpa ir iedalīta sešās grupās, ņemot vērā to raksturu, apbūves un apstādījumu struktūru, kā arī funkciju:

50

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

42. attēls. Publiskās telpas iedalījums

51

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

43. attēls. Kopējā telpas koncepcija.

52

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

(2) Plānotā publiskā ārtelpa

Teritorijas publisko ārtelpu veidos ielas, pagalmi, laukumi, promenāde un parks, kas veidosies pie Hapaka grāvja un kam būs liela nozīme kopējās rekreācijas telpas veidošanā.

Veidosies dažādas nozīmes ielas, kuru lomu nosaka ēku izvietojums, funkcija, sabiedriskā transporta pieejamība, sasaiste ar pārējām teritorijas daļām. Tāpēc būtiski ir veidot ielas ar dažādu raksturu, apstādījumiem u.c. elementiem. Apstādījumiem būs liela nozīme ielas telpas veidošanā.

Lielu ietekmi uz teritorijas plānoto publisko ārtelpu rada meliorācijas grāvji, kas kļūst par daļu no ielu telpas un maina ielas vizuālo tēlo. Galvenais meliorācijas grāvis tiek veidots izliekts, lai veidotu vizuāli pievilcīgāku, interesantāku un daudzveidīgāku publisko ārtelpu, ar dažādām izmantošanas iespējām. Grāvja gultnes raksturs tiek mainīts arī tāpēc, ka grāvja platuma un sporta kompleksa izvietojuma dēļ rodas plaša telpa, kur ieskrieties vējiem. Izliekumi, apstādījumi un plānotie elementi mazinās vēja plūsmas, veidos patīkamāku mikroklimatu.

Kā viena no plašākajām un daudzfunkcionālām teritorijām veidosies jaunais sporta komplekss, kur lielu nozīmi jāpiešķir publiskās ārtelpas veidošanai. Sporta komplekss daļēji veidosies arī kā šī jaunā dzīvojamā rajona vietas iezīme.

Lielu nozīmi vēlams pievērst lietus ūdeņu novadīšanas sistēmai, kura var būt par raksturīgo elementu šajā teritorijā. Ieteikums ir veidot atvērtas lietus novadīšanas sistēmas, izmantojot augu apdobes, nelielus ūdens savākšanas baseinus, kas veidos saikni ar grāvjiem. Tādā veidā tiks veidota kopīga, šai teritorijai raksturīga lietus ūdeņu savākšanas sistēma.

Ņemot vērā, ka apkaimes centrs veidosies pie sporta kompleksa un tirdzniecības un pakalpojumu centra tiešā tuvumā, tad šo ēku arhitektūrai un publiskai ārtelpai ir būtiska loma.

Parks pie Hapaka grāvja ir paredzēts daudzfunkcionāls ar izklaides iespējām dažādām vecuma grupām, paredzot tajā rotaļu laukumu, vingrošanas laukumu. Amfiteātris, skeitparka laukums un citas izklaides iespējas sniegs iespēju iedzīvotājiem izmantot savu tuvāko apkaimi brīvā laika pavadīšanai. Hapaka grāvja dambis arī ir plānots kā daļa no rekreācijas zonas. Tā virsmu pēc ārbūves paredzēts izmantot pastaigu celiņu ierīkošanai. Dambja nogāzes iespējams veidot atraktīvas, ar terasējumiem. Parka daļā iespējams izveidot arī nelielu “pilsētas dārzu”, kur iedzīvotāji no mazstāvu dzīvojamām mājām var patstāvīgi darboties. Šādi dārzi tiek veidoti daudzos mikrorajonos Eiropā un ir ļoti pieprasīti iedzīvotāju vidū. Tas veidotu iedzīvotājiem lielāku piederības sajūtu, kas ir būtiska jaunu dzīvojamo teritoriju veidošanā - radīt cilvēkam piederības sajūtu savai dzīvojamai telpai, lai cilvēks rūpētos par to un būtu atbildīgs par tajā notiekošajiem procesiem.

Ņemot vērā teritorijas īpatnības, liela nozīme jāpievērš apstādījumiem. Daļu no apstādījumiem var veidot zāļveida ziemcietes, kas dabiski iekļaujas mitrās vietās un veido atsevišķu biotopus.

Ņemot vērā augstāk minēto, ir noteikti galvenie publiskās telpas vides elementu nosacījumi, kas būtiski ietekmē telpas vizuālā tēla un dimensiju veidošanos.

(3) Publiskās ārtelpas veidošanas nosacījumi

Ielas ir vienas no būtiskākajām publiskās ārtelpas daļām, kas tiek izmantotas ikdienā, lai pārvietotos no viena punkta uz otru, tās ir galvenais mugurkauls arī šīs teritorijas struktūras veidošanā. Galvenais nosacījums publisko ārtelpu veidošanā ir vietu savstarpējā sasaiste, ņemot vērā, ka tās veidos vietas identitāti un piederības sajūtu. Liela nozīme būs šo teritoriju labiekārtojuma projektiem, tie

53

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā jāizstrādā ņemot vērā ne tikai projektējamo robežu, bet visu detālplānojuma teritoriju, kā arī ieteikumus un nosacījumus, kas ir definēti detālplānojumā. Galvenie nosacījumi:  gājējs kā prioritāte teritorijas publiskās telpas plānošanā;  elementi saskaņoti vienā ielas, viena kvartāla vai publiskās telpas ietvaros;  vienāda augstuma vai dizaina objektu grupas;  vienāda materiāla vai materiālu kombinācijas un krāsu gammas elementi (var būt krāsu un materiālu akcenti);  izmantoti kvalitatīvi un viegli kopjami, videi atbilstoši materiāli;  visi elementi ir savstarpēji saskaņoti un veic savu pamatfunkciju;  ievēroti katram elementam izvirzītie nosacījumi un funkcija;  joslas kā pamatstruktūra elementu izvietošanā un ielas kompozīcijas veidošanā;  secības un ritma ievērošana elementu izvietojumā;  pilsētvidē esošo elementu izmantošana, samazinot to daudzveidību vienā telpā līdz minimumam;  meliorācijas grāvji kā būtiska pamatstruktūras daļa vietas veidošanā;  veidot vairāku stāvu augu grupas, izmantojot ritmu;  paredzēt dažāda platuma un izliekuma ielas joslas (lai mazinātu taisnas ielas sajūtu), ņemot vērā ielas nozīmi, apbūves struktūru, apbūves funkciju un gājēju, velobraucēju un automašīnu, kā arī sabiedriskā transporta plūsmu;  gar privātmāju apbūvi veidot apstādījumu joslas;  gar mazstāvu dzīvojamo apbūvi veidot gājēju joslas gar ēku fasādēm, tādā veidā nodrošinot iespēju izmantot pirmo stāvu dažādiem pakalpojumiem un kafejnīcu izvietošanai;  ja iespējams, izvairīties no liela autosstāvvietu daudzuma plānošanas ielās un mazstāvu dzīvojamās apbūves pagalmos;  izmantot dažādas, apstākļiem atbilstošas augu grupas iekšpagalmu veidošanā;  neveidot simetriskas ielas; 44. attēls. Publisko telpu sasaistes nodrošinājuma shēma  ielas kā galvenā publiskās ārtelpas daļa;  veidot viena augstuma un blīvuma žogus privātmāju apbūves teritorijās, vienā ielas posmā vai visas ielas garumā;  vēlams izmantot dzīvžogu nožogojumu;  aizliegt iežogot mazstāvu dzīvojamo māju pagalmus, tiem jābūt publiski pieejamiem un caurstaigājamiem;  veidot gājēju tiltus, platformas pāri galvenajam meliorācijas grāvim, lai nodrošinātu publisko telpu savstarpēju sasaisti un pieejamību;  publiskā ārtelpā paredzēt dažādus elementus, aktivitātes un zonas dažāda vecuma grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

54

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

(4) Ielas Lieliska pilsētas ielu ainava ir publiskās dzīves centrs. Tā vieno pilsētu un veido tās identitāti. Cilvēki to vairāk izmanto, sajūt sevi tai piederīgu un lepojas ar to. Pareizi izvēlēti un funkcionāli izvietoti elementi organizē pilsētvidi, rada to viegli izmantojamu, uztveramu, palielinot dzīves kvalitāti un apmeklētāju aktivitāti. (The Downtown Alliance Streetscape Steering Committee, 2006). Ielas ir daļa no publiskās telpas, līdz ar to tām ir jābūt pieejamām un atraktīvām. Gājēju ielas un ietves galvenie elementi nosaka gājēju kustību kopējā teritorijas telpiskajā sistēmā. Teritorijas labiekārtojums ir spēcīgs veids kā radīt atmosfēru un vietas raksturu. Apstādījumi, seguma kvalitāte, materiāls ir primārais faktors, kas veidos ielas kvalitāti, tam ir lielāka vizuālā ietekme nekā citiem elementiem. Radīt drošu un labvēlīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem, tas ir galvenais šīs teritorijas attīstītāju uzdevums, jo iedzīvotājs un pilsētas viesis ir šīs telpas lietotājs. Ielām ir būtiska loma publisko telpu attīstībā un tīkla veidošanā, ietve ir daļa no gājējam draudzīgas vides, kur tie var justies droši, komfortabli, ar augstu pieejamības pakāpi un mobilitāti. Tā ir ārtelpas istaba, pulcēšanās, savstarpējās saskarsmes vieta, kas palīdz nodefinēt apkaimes, pilsētas daļas, kvartāla identitāti, kas netraucē, bet nemanot vada un uzņem. Teritorijā ielas paredzētas ar dažādu gājēju intensitāti. Ielu profili atšķirsies pēc to atrašanās vietas kādā no apbūves zonām, novadgrāvju esamības, nozīmes un gājēju un transporta plūsmām, kas būtiski ietekmēs ielas šķērsprofilu un tās kvalitāti kopumā. Plānotā ielu struktūra būtiski nosaka teritorijas ainavas attīstību, jo ietver sevī esošo meliorācijas un grāvju sistēmu. Ņemot vērā detālplānojuma teritorijas raksturu, tad visās ielās ir plānoti apstādījumu un lietusūdeņu novadsistēmas, vienlaicīgi integrējot novadgrāvjus ielas telpā, kas būtiski palielinās ielu kā publiskās ārtelpas kvalitāti. Jaunveidojamā ielu struktūra plānota, lai tā pēc iespējas saglabātu esošo meliorācijas sistēmu, kas ir viens no būtiskākajiem teritorijas attīstības un kvalitatīvas dzīves vides priekšnosacījumiem projektējamā teritorijā, kas nodrošina ūdens atvadi no teritorijas. Ielas publiskā telpa šajā plānojumā tiek definēta, kā publiski pieejama teritorija starp ēkām vai privātas teritorijas nožogojumu, iekļaujot tajās arī meliorācijas grāvjus, kas veido un nosaka šīs teritorijas raksturu.

45.attēls. Ielas, kā publiskās ārtelpas daļas, shēma

55

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Ietves Ietve ir daļa no gājējam draudzīgas vides, kur tie var justies droši, komfortabli, ar augstu pieejamības pakāpi un mobilitāti. Tā ir kā publiskās ārtelpas “istaba”, pulcēšanās, savstarpējās saskarsmes vieta, kas palīdz nodefinēt apkaimes, pilsētas daļas, kvartāla identitāti, kas netraucē, bet nemanot vada un uzņem. Teritorijā atrodas dažādas nozīmes ielas, ar dažādu gājēju intensitāti. Bet jebkurā gadījumā būtiska ielas daļa ir ietve, kura ietekmē brīvu gājēju pārvietošanos un notiekošu uz ielas. Ietves daļa var kļūt par sabiedrisko centru, tur var izvietot kafejnīcas un citus objektus, tāpēc tām ir jābūt pārdomātām un ar noteiktiem platumiem. Šajā teritorijā liela nozīme ir pievērsta tieši šai ielas daļai, lai nodrošinātu ērtu, no šķēršļiem brīvu gājēju zonu. Mērķis: Radīt gājējam drošu, kvalitatīvu, viegli uztveramu, strukturētu telpu ar gājējiem brīvu pārvietošanas zonu.

Galvenie nosacījumi:  No šķēršļiem brīva gājēju zona (nav izvietotas ceļa zīmes, ielas apgaismojums, atkritumu urnas u.c. elementi).  Ielās, kur paredzēta atsevišķa josla 46.attēls. Meliorācijas grāvju novietojums velotransportam, jābūt blakus atbilstoša platuma attiecībā pret ielas publisko telpu gājēju joslai. Vēlams atdalīt ar bolardiem, ja nav atdalīts ar stādījumiem vai kā citādi.  Ietves paredzētas vismaz 1,6 metri platas. Ielās, kur paredzēta mazstāvu apbūve ietvju platums var būt lielāks, domājot par iespējām izvietot āra kafejnīcas.  Ietvēm jābūt no neslīdoša un kvalitatīvs seguma materiāliem.  Jānodrošina iespēja brīvi pārvietoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.  Dažādiem šķēršļiem, tādiem kā ceļa zīmes, apgaismojuma stabi, ielas mēbeles, reklāmas stendi, atkritumu urnas, kas var traucēt gājēju plūsmai, jāatrodas tiem paredzētā joslā - elementu vai apstādījumu joslā, un jābūt strukturētiem.  Vēlams veidot ielu stūru telpas paplašinājumus krustojumos (ielas redzamības trijstūrus), palielinot gan gājēju telpu, gan drošību, un radot īsāku ceļa pārejas distanci. Ielas redzamības trijstūra telpa var tikt izmantota apstādījumiem līdz 0.6 m.  Apstādījumu un elementu joslu var papildināt ar stādījumiem, reklāmām, soliem, puķupodiem, stabiem, kas palīdz nodalīt gājēju telpu.  Gājēju pārejās izmantot citu ielas ieseguma krāsu toni un materiālu.

Joslas

Ielas sastāv no vairākām joslām, kuras veido kopējo ielas telpu. Ielas ir iedalītas pēc to rakstura un funkcijas, līdz ar to joslu platums, izvietojums atšķiras. Ir izdalītas šādas joslas: apstādījumu un elementu josla (josla, kurā ir stādījumi, un vieta arī dažādu elementu (mazo arhitektūras formu) izvietošanai), velo josla (s), autostāvvietu josla, brauktuve, ietve. Joslas veidotas tā, lai iela neveidotos, kā vienkārši gara, ar taisnām joslām un koku rindām veidots bulvāris. Joslas veidotas izliektas, lai mazinātu to vizuālo platumu, veidotu interesantākas, daudzveidīgākas, ar dažādām iespējām izvietot dažāda augstuma augus, radītu telpu ar raksturu un funkcionalitāti, savu identitāti un veidolu.

56

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Ielās var veidot atsevišķu elementu joslu, kas organizēs tajās izvietotos dažādos elementus, atbrīvos gājēju un velobraucēju zonu no šķēršļiem un kas radīs plašāku, harmoniskāku un strukturētāku telpu. Elementu un apstādījumu joslas ir teritorijas paralēli ielai un ir sava veida buferjosla starp gājēju un automašīnu plūsmu, vai gājēju un velobraucēju joslām. Viss ir atkarīgs no ielas nozīmes teritorijā. Tā ir vieta apgaismojuma stabiem, robežstabiem, ceļa zīmēm u.c. elementiem, lai atbrīvotu gājēju zonu no liekiem elementiem. Šādas joslas paredzētas abās ielas pusēs, to elementu izkārtojums tiek tālāk definēts ielu tehniskajos projektos. Bet būtiski ir ņemt vērā apbūvi konkrētā ielā, transporta un gājēju plūsmu un valdošos vējus. Galvenais tās uzdevums ir atbrīvot gājēju zonu no šķēršļiem, kas var kavēt to brīvu kustību.

Mērķis: atbrīvot gājēju zonu no šķēršļiem, strukturēt ielās esošo vertikālo elementu novietojumu un samazināt vizuālo piesārņojumu, veidot ielas vertikālo struktūru, izvietot apstādījumus un vajadzības gadījumā nodalīt joslu no kādas citas joslas.

Galvenie nosacījumi:  Minimālais joslas platums 0.75 m.  Var izvietot solus, īslaicīgus vai patstāvīgus apstādījumus, lai uzlabotu gājēju apstākļus un ielas vizuālo tēlu.  Elementu izvietošanā jāievēro ritms un secība, lai strukturētu elementus un ielas perspektīvais skats veidojas vizuāli baudāms.  Ceļa zīmēm, ja ir paredzētas vairākas vienā krustojumā vai ielas posmā, vajadzētu atrasties uz viena balsta, lai nepiesārņotu vizuālo telpas uztveri. Vienā balstā var būt ne vairāk kā trīs zīmes.  Ja ir iespēja visus vertikālos elementus novietot elementu un apstādījumu joslā, atbrīvojot gājēju zonu no elementiem, kas var traucēt to plūsmu un vizuālo uztveri.  Josla nedrīkst būt pārblīvēta.  Elementu savstarpējos attālumus joslā jāizvērtē. Elementi nedrīkst būt novietoti pārāk tuvu, tie nedrīkst aizsegt vai mazināt piekļuvi ielai, tie nedrīkst veidot mākslīgu barjeru. Atbilstoši attālumi starp elementiem veicina vizuāli tīras vides veidolu.  Zīmju un koku lapojuma minimālais augstums 2m.  Elementu joslai var tikt izmantots krāsā un faktūrā no gājēju zonas atšķirīgs cietais segums, tādā veidā veidojot dekoratīvu joslu.  Joslu veidot dažādos platumos ar izliekumiem, radot cilvēka mērogam atbilstošāku, interesantāk un atraktīvāku ielas telpu.

(5) Publisko telpu apstādījumi Pilsētas apstādījumiem ir liela sociālā, ekonomiskā un vides nozīme, līdz ar to tiem ir liela nozīme šādu teritoriju plānošanā. Lai spēcinātu ielu ainavu un palielinātu vides kvalitāti, veidotu telpu atbilstošāku cilvēku mērogam, ir jāparedz apstādījumi, un tiem ir jābūt vieniem no galvenajiem elementiem ielās un pagalmos. Šajā teritorijā attiecībā pret brauktuvi ir paredzētas dažāda platuma, garuma, novietojuma apstādījumu joslas, kas vienlaicīgi ir arī elementu joslas. Tās rada cilvēka mērogam un proporcijām atbilstošāku, patīkamāku un drošāku vidi, tās norobežo auto plūsmu no gājēju plūsmas, tās samazina cietā seguma laukumu un dažādo ielas šķērsprofilu. Viens no svarīgākajiem ielas publiskās telpas elementiem ir apstādījumi. Mērķis: Norobežot ietvi no brauktuves, apbūves vai kādas no citām joslām, uzlabot gājēju drošību un komfortu, kā arī palielināt zaļās struktūras īpatsvaru pilsētā.

Galvenie nosacījumi:  apgaismojumam un kokiem savstarpēji jābūt izvietotiem tā, lai koki nenobloķētu gaismas krišanas leņķi;  koku sugām jābūt izvēlētām atbilstoši pilsētvidei raksturīgajam mikroklimatam un florai;

57

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

 apstādījumu joslās izmantot arī pirmā līmeņa stādījumus ( 0.10 - 0.60 m zāļveida ziemcietes, ziemcietes, krūmus), tādā veidā tiks panākta cilvēka mērogam draudzīgāka ielas telpa un samazināsies vajadzība pēc pārvietojamiem apstādījumiem, palielināsies krāsu, faktūru un formu daudzveidība, mainība gadalaikos, kā arī smaržu dažādība;  apstādījumu joslā var iekļaut solus, zīmes, atkritumu urnas, pastkastes, dzīvnieku izkārnījumiem paredzētās urnas un citus elementus, lai atbrīvotu gājēju zonu;  apstādījumu joslu vēlams veidot kopā ar elementu joslu, izmantojot dažādus platumus, lai dažādotu ielas publisko ārtelpu;  minimālais koku lapojuma sākuma augstums 2 m;  ielu apstādījumos arī izmantot zemus krūmus un kokus ar augstu lapojumu, lai nodrošinātu pārredzamību ielu krustojumos un radītu mājīgāku telpu;  apstādījumi nedrīkst aizsegt ceļa zīmes, to savstarpējais novietojums jāizvērtē;  ja tiek mākslīgi veidoti koku vainagi ielu apstādījumos, tad to forma jāsaskaņo vienas ielas garumā, kvartāla vai publiskas telpas ietvaros;  publisko telpu veidošanā izmantot dižstādus;  publiskā telpā izmantot dažādas augu grupas, dažādiem augstumiem, ziedēšanas laikiem un lapojuma formām un struktūru;  sporta kompleksa un tirdzniecības stāvlaukumos izmantot kokus, lai būtiski mazinātu cieto platību īpatsvaru un nodrošinātu telpas/laukuma iekļaušanos kopējā apstādījumu struktūrā. Viens no svarīgākajiem ielas publiskās ārtelpas elementiem ir koki, kas var palīdzēt veidot ārtelpas telpisko struktūru un identitāti. Ielu koki ir svarīga pilsētas sastāvdaļa, tā ir pilsētas vērtība un pilsētas ainavas struktūras daļa, ieņemot tajā noteicošu lomu un unikālu raksturu, tai pašā laikā esot arī daļa no pilsētas estētiskās kvalitātes veidotājiem. Mērķis ir palielināt jaunās teritorijas estētisko un vides kvalitāti, uzlabojot ielu arhitektūru, piešķirot tām raksturu, identitāti un saikni ar apkārtni. Tajā pašā laikā nodrošinot vajadzīgās funkcijas. Teritorijā jāparedz augi, kas piemēroti šai teritorijai raksturīgiem dabas apstākļiem. Lai palielinātu vizuālo vides uztveri, veidotu cilvēka, arhitektūras un ielu savstarpējo proporciju, koncepcija paredz augu dalījumu pa līmeņiem. Tādā veidā tiks pievērsta uzmanība teritorijas kopējai telpiskai struktūrai, cilvēka un arhitektūras proporcijai, kā arī telpas uztverei. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai ēku pirmajos stāvos plānota mazumtirdzniecība un atpūtas un izklaides vietas, tad liela nozīme ir telpai pie šīm ēkām. Ielu apstādījumi veidos cilvēkam patīkamu un mērogiem atbilstošu telpu, kas palielinās telpas izmantošanas daudzfunkcionalitāti un mainīs kopējo mikroklimatu. Apstādījumi izvēlēti ņemot vērā apstākļus, klimatu, vietu, to funkciju telpā, ēku augstumu, maiņu gadalaikos un piemērotību pilsētvidei. Ņemot vērā iepriekšējos faktorus augi tiek dalīti 3 līmeņos - 1. līmenis (augi līdz 1.5 m), 2. līmenis (1.5 m līdz 6 m), 3. līmenis (augi augstāki par 6 m). Augu līmeņu dalījums ielās izvēlēts ņemot vērā plānoto ēku augstumus. Maksimālais plānotais ēku augstums ir četri stāvi, tad atbilstoši tam tiek izvēlēti apstādījumu augstumi un ietvju platumi. Apstādījumu koncepciju ietekmē arī krītošās ēnas un debespušu virziens, ir svarīgi radīt ēnu tur, kur tā ir nepieciešama, samazināt ietvju un ēku sakaršanu vasaras mēnešos. Dekoratīvi ielu stādījumi būs daļa no ēku vertikālās dimensijas. Ielas organizē cilvēku, velobraucēju un transporta plūsmu teritorijā. Apstādījumi ielās plānoti atbilstoši to funkcijām, nozīmei, ielu platumiem, ņemot vērā komunikāciju izvietojumu un debespušu virzienus. Uz galvenajām ielām ir plānoti visu trīs līmeņu augi, tādā veidā nodrošinot daudzveidīgu telpu un samazinot ielas, ēku un cilvēku proporcijas. Koku un krūmu stādījumu plānots izvietot nelielās grupās (līnijās), kas pret daļu no ēkām būtu atvērtas.

58

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

47. attēls. Augu iedalījums līmeņos

Zemāk minēti augi, kas var tikt izmantoti ielu apstādījumos:  1. līmenis (līdz 1.5 m):  Spiraea japonica (Japānas spireja). 0.3–1.5 m augsti un 0,5-1.2 m plati vasaras krūmi. Krāšņi ziedoši ar atšķirīgu ziedēšanas laiku. Saulmīļi, sausumizturīgi.  Philadelpusx lemoinei ‘Erectus’ (Lemāna filadelfa šķirne) . 1.5 m augsti, 1.2 m plati krūmi. Zied no jūnija līdz jūlija sākumam. Ziedi balti, ar zemeņu smaržu. Kompakts, noapaļots krūms.  Weigela florida (krāšņā veigela). Līdz 1,5 m augsts un 1,5 m plats vasarzaļš krūms. Krāšņi ziedoši, zied jūnijā, jūlijā. Ātraudzīgi, aug drenētās, auglīgās dārza augsnēs. Ziemcietība vidēji laba.  Hydrangea (hortenzijas) Vasarzaļi krūmi. Saulē, pusēnā. Aug barības vielām bagātā, vidēji mitrā, irdenā, vāji skābā/kūdrainā dārza augsnē. Ļoti dekoratīvas ziedu laikā.  Forsythia, Spiraea un citus krūmus, kas bagātinās ielas telpu.

 2. līmenis (1.5-6m):  Crataegus laevigata 'Paul's Scarlet', 'Plena' (divirbuļu vilkābele) 4 m augsts un 2 m plats koks. Ar lodveida vainagu. Zied maijā, jūnijā, ziedi karmīnrozā, pildīti, dekoratīvi, lapas zaļas, robotas. Augļi brūngansarkani. Piemērots ielu apstādījumiem.  Sorbus ‘Granatnaja’ (parastais pīlādzis, šķirne). 2 - 4 m augsts un 3 m plats koks. Zied maijā, ziedi balti, vairogveida. Augļi oranžsarkani, spilgti sarkani, uzturā lietojami. 48.attēls. Divirbuļu vilkābele. Avots: http://www.dobri- sad.ru/upload/iblock/8b0/8b0b161d57a9cad299f8261b6b0c53f4.jpg Lapas tumši zaļas, spīdīgas, veselas. Augšanas forma ieapaļa. Aug saulē un pusēnā.

59

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

 Syringa (ceriņi). Vasarzaļi krūmi, mēdz būt arī koki. Aug labās, barības vielām bagātās augsnēs, vienkārši, gaismas prasīgi, sausumizturīgi. Šķirnēm dažāds ziedēšanas laiks, krāsu toņi, vienkārši un pildīti ziedi.

 3. līmenis (6 m un vairāk)  Acer platanoides 'Crimson Sentry' (parastā kļava). 10 m augsts un 3 - 5 m plats koks. Dabā aug upju krastos, gravās, kaļķainās pietiekami mitrās augsnēs. Skaists augs apstādījumos. Lapojums tumši purpursarkans, ziedi dzelteni. Pacieš pilsētas apstākļus. Ieteicams stādīt ielu apstādījumos, parkos.  Aesculus x carnea 'Briotii' (sārtā zirgkastaņa). 7 m augsts, 5 m plats koks. Vasarzaļš, vidēji ātraudzīgs, prasa dziļas, irdenas un pietiekami mitras augsnes. Dekoratīvi soliteros, ielu stādījumos, alejās.  Larix decidua (Eiropas lapegle). Vasarzaļi koki ar spēcīgi attīstītu sakņu sistēmu. Ātraudzīgs, ilgmūžīgs, labi aug pilsētās. Izteikti saulmīļi.  Alnus incana 'Laciniata'. 10 m augsts un 4 m plats, lapas dziļi dalītas, nosmailotas. Vasarzaļi koki, dabā aug gar ūdenskrātuvju malām . Ātraudzīgi, mīl sauli, mitras un skābas augsnes .  Betula pendula 'Golden beauty' (āra bērzs). 25 m augsts un 4 m plats vasarzaļš koks. Vidēji ātraudzīgs. Mērķis - dažāda augstuma, formas un skaita koku un krūmu grupas, kuras veidos ielu teritorijas apstādījumu struktūru, pildot dažādas funkcijas - ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās. Piemēram, buferjosla norobežos dzīvojamo zonu no lielās mašīnu plūsmas trokšņa un dūmgāzēm, atdalīs gājēju zonu no riteņbraucējiem, radot drošu vidi visiem ielas lietotājiem: gājējam, riteņbraucējam un autovadītājam. Koku maksimālais augstums nav paredzēts lielāks par 15 m, izņemot promenādi gar galveno meliorācijas grāvi un parku pie Hapaka grāvja. Koku augstums atkarīgs no ielu platuma un ēku augstuma. Ielās ar lielāku transportu plūsmu un augstākām ēkām ir paredzēti 15 m augsti koki. Lielu nozīmi uz stādījumu izvēli un augstumu atstās sporta kompleksa arhitektūra. Ēkas augstumam un proporcijām būtu jāpiemēro arī attiecīgie koku un to grupu stādījumi, lai veidotu harmonisku teritoriju. Šī publiskā ārtelpas koncepcija nosaka, ka koku stādījumi ir jāparedz arī stāvvietās pie tirdzniecības centra un sporta kompleksa. Nedrīkst veidoties lieli laukumi bez zaļām struktūrām, tas samazina vides un estētisko kvalitāti, kā arī rada plašas cietā seguma teritorijas, kuras var sakarst un veidot nepatīkamu mikroklimatu sporta kompleksa apkārtnē.

60

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.1.7. Ielu labiekārtojuma priekšlikumi

(1) Mārtiņa Peniķa iela

Mārtiņa Peniķa iela ir plānota kā viena no galvenajām ielām, jo var tikt attīstīta projekta īstenošanas pirmajā kārtā, bet nākotnē nodrošinās saikni ar iespējamo dzelzceļa pieturvietu. Gar ielu ir plānots attīstīt perimetrālo apbūvi, lai veidotos harmoniska apbūves līnija. Tādējādi tiks nodrošināta ēku pirmo stāvu izmantošanas iespēja tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošanai, iespējas veidot ārā kafejnīcas, kā arī cilvēka mērogam atbilstošas vides veidošana. Šajā ielā ir paredzēti

arī veloceļi abos virzienos un autostāvvietas ielas vienā pusē. Šajā ielā varētu tikt organizēti svētku tirdziņi, kā arī dažādi citi sociāli notikumi.

Apstādījumi var tikt veidoti no visu trīs līmeņu stādījumiem un dažādām vasaras puķēm, kas var tikt stādītas podos kopā ar 1. līmeņa kokiem. Šīs ielas vizuālais tēls ir būtisks, jo tā ir viena no centrālajām ielām, kas paveras iebraucot detālplānojuma teritorijā. Apstādījumi kastēs vizuāli samazinās ielas telpu, veidos to funkcionālāku un atraktīvāku.

49. attēls. Risinājuma piemērs Mārtiņa Peniķa ielai

(2) Ielas gar meliorācijas grāvjiem Iela kopā ar meliorācijas grāvi veidos kopēju ielas publisko ārtelpu, tāpēc tā būtu plānojama vienlaicīgi, neatkarīgi no tā, ka juridiski atradīsies dažādos zemesgabalos. Ielas un grāvju aizņemto telpu nepieciešams skatīt kopā, nenodalot vienu no otras, jo tā ir plānota kā viena publiskā ārtelpa neatkarīgi no zemes vienību robežām.

Iela tiek veidota ņemot vērā apbūvi, tās nozīmi, raksturu, plānoto gājēju un autotransporta plūsmu. Ieteicams izmantot dažāda lieluma ielu stādījumus: 1.,2. un 3.līmeņa augus. Augus var izvietot līnijās, grupējot. Izmanto dažādus viena līmeņa augus, veidojot daudzveidīgu ielas telpu dažādos gadalaikos. Apstādījumi jāizvēlas atbilstoši ēku struktūrai, kur lielākā daļa ēkas plānotas kā savrupmāju apbūve. Gājēju ietves daļā gar grāvi var paredzēt soliņus ar atkritumu urnām. Ielā nav paredzētas autostāvvietas vai atsevišķi nodalīts veloceliņš. Šajās ielās plānota salīdzinoši maza transporta plūsma, jo šīs ielas ir iekškvartāla ielas, kas nodrošina tikai piebraukšanu pie īpašumiem.

61

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Šo ielu krustojumus ar citām šķērsielām ieteicams paredzēt paceltus, tādā veidā palielinot gājēju drošību.

50. attēls. Risinājumu piemērs ielām ar kanāliem

(3) Ielas ar plānotu sabiedriskā transporta kustību

Ielas šķērsprofils ielu garumā var mainīties līdz ar apbūves rakstura maiņu apbūves kvartālos, jo to ietekmē ēku apbūves tips. Pie mazstāvu dzīvojamās apbūves ir paredzēta platāka gājēju ietve, kā arī vairāk autostāvvietas, bet ielas daļā, kur ir paredzēta savrupmāju apbūve, autostāvvietu skaits ir mazāks, vairāk apstādījumu. Ielā paredzēti atsevišķi nodalīti veloceļi abos virzienos, kā arī stāvvietas ielas vienā vai abās pusēs, to skaits atkarīgs no ēku izvietojuma ielā. Stāvvietu skaitu var samazināt, veidojot atsevišķu apstādījumu joslu vai elementu un apstādījumu joslu starp gājēju ietvi un veloceliņu. Šajā ielā ieteicams paredzēt 3. līmeņa koku stādījumus kombinācijā ar 1. līmeņa stādījumiem. Ņemot vērā, ka šī iela ir ar lielāku plānoto transporta, velosipēdistu un gājēju kustību, vēlams paredzēt atkritumu urnas vienādas visā ceļa garumā.

(4) “Liektā” iela

Ielā nav paredzēta sabiedriskā transporta kustība, un šajā ielā lielāka prioritāte paredzēta gājējiem, lai arī tā nav “klasiska” gājēju iela. Iela veido savienojumu ar pirmskolas izglītības iestādi apkaimes centrā un ar plānoto sākumskolu un/vai otru pirmsskolas izglītības iestādi teritorijas dienvidu daļā. Ielas brauktuve iecerēta ar mainīgu novietojumu ielas telpā (ar izliekumiem) un ar paceltiem krustojumiem. Tas samazina braukšanas ātrumu gan visā ielā, gan krustojumu tuvumā, tādējādi nodrošinot drošāku gājēju kustību. Ielas malās ir iespēja izvietot arī autostāvvietas, kas jāprecizē izstrādājot ielas būvprojektu. Izliekta brauktuve maina ielas kopējo kompozīciju, veido atšķirīgu ielas telpu un rada vairāk iespējas apstādījumu izvietošanai ielā, līdz ar to ir iespēja izvietot visu trīs līmeņu apstādījumus un zāļveida ziemcietes, kā arī citas ziemcietes. Ziemciešu integrēšana ielas apstādījumos radīs ielai lielāku saikni ar ielā plānoto savrupmāju apbūvi un radīs telpu atbilstoši mazstāvu apbūves un cilvēka mērogam.

(5) Iela gar dzelzceļu

Detālplānojuma risinājumos iela gar dzelzceļu paredzēta, lai nodrošinātu piekļuvi dzelzceļa malā paredzētajai noliktavai un komercapbūvei, bet nākotnē, attīstot iespējamos/plānotos ielas turpinājumus dienvidu un ziemeļu virzienā, tā varētu kļūt par nozīmīgi saikni starp detālplānojuma teritoriju, Bolderāju un plānoto Ziemeļu transporta koridoru, daļēji atslogojot transporta kustību Kleistu ielu. Ielā gar dzelzceļu paredzēti blīvi stādījumi 3 līmeņos, lai samazinātu trokšņu un cita piesārņojuma līmeni teritorijā un

62

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā nodrošinātu augstāku estētisko ielas kvalitāti. Ņemot vērā, ka ielas malā ir paredzēta komercapbūve, tad tajā ir pieļaujams izvietot autostāvvietas.

51. attēls. Risinājuma piemēri - Ielas ar plānotu sabiedriskā transporta kustību, “Liektā” iela, Iela gar dzelzceļu 63

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

(6) Ielu kafejnīcas

Ielu kafejnīcas veido atraktīvu un dzīvu ielas telpu un ir dabiska vieta cilvēku savstarpējai komunikācijai un sabiedriskām aktivitātēm. Svarīgi, lai ielu kafejnīcas iekļaujas konkrētā pilsētvidē. Laukumu un citu atvērtu telpu kafejnīcu izvietojumam ir citi nosacījumi, kas katrā gadījumā izvērtējami atsevišķi.

Mērķis: strukturēt ielu kafejnīcu novietojumu publiskā telpā, paaugstināt to estētisko kvalitāti un radīt vizuāli pievilcīgu, baudāmu, kvalitatīvu kafejnīcas eksterjera elementu izmantošanu.

Galvenie nosacījumi:  Ielu kafejnīcas novietojamas tieši uz ietves seguma, kafejnīcas telpu priekšā.  Kafejnīcu noformējumā sabalansēt spilgtu krāsu lietojumu, pēc iespējas neizmantot uzkrītošas reklāmas, kas rada haotisku iespaidu.  Var izmantot markīzes. Markīzēm jābūt novietotām uz ēkas fasādes tādā augstumā un garumā, lai harmonizētu ar ēku.  Markīzes nedrīkst būt novietotas zemāk par 2.3 m virs ietves, ja ēku arhitektūra to atļauj. Perimetrālas apbūves kvartālā visas markīzes jānovieto vienā augstumā (piem., Mārtiņa Peniķa ielā).  Marķīžu krāsas toņu izvēlē jāņem vērā ēkas fasādes, apkārt esošo ēku sienu un jumtu toņi.  Ielas kafejnīcai jākļūst par daļu no ēkas.  Nav atļauta ielas kafejnīcu iežogošana vai telpiska norobežošana, izņemot apstādījumi kastēs vai podos.  Mēbelēm jābūt no augstvērtīga un kvalitatīva materiāla.  Mēbelēm jābūt pārvietojamām, lai kafejnīca būtu pieejama cilvēki ar kustību traucējumiem.  Ēdienkartes stendus un reklāmas atļauts izvietot kafejnīcas zonā vai ielas elementu joslā.

Shēma nr.6. Cilvēku ar īpašām vajadzībām pieejamības nodrošināšana (Malmo City Planning Office Streets and Parks Department, 2009) (7) Apgaismojums

Ielas apgaismojums ir svarīgs ielas elements. Apgaismojuma elementiem jākļūst par daļu no konkrētās telpas (ielas daļas), kurā tas tiek uzstādīts. Tam ir jāsasaucas ar ēku arhitektūru ielas garumā vai kvartāla ietvaros. Tas palielina vietas dzīvotspēju dienas tumšajā laikā un nodrošina cilvēku drošu pārvietošanos telpā, kā arī rada vietas raksturu un izceļ arhitektūru. Var variēt ar gaismas izklājumu un intensitāti, kā arī ar apgaismojuma augstumu, dizainu un gaismas krāsu.

52. attēls. Ieteicamais apgaismojuma izvietojums un gaismas izplatība. (Time-Saver Standards for Landscape Architecture ..., 1988)

64

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Apgaismojumam ielās ir jābūt vienāda stila, augstuma un intensitātes, kas var mainīties konkrētos publiskos pasākumos un svētkos. Ielas, kuras izmanto tikai konkrētās ielas iedzīvotāji, un kurās ir mazāka gājēju plūsma, var tikt apgaismotas ar citas intensitātes pakāpi, lai vairāk atdalītu publiskās un privātās telpas, bet tajā pašā laikā apgaismojumam ielu krustojumos jābūt pietiekoši spilgtam, lai netiktu samazināta gājēju un riteņbraucēju drošība. Apgaismojuma tonim ir jābūt silti baltajam ar vienādu stipruma pakāpi. Izņēmuma gadījumā apgaismojuma intensitāte var būt cita, bet tai ir jābūt saskaņotai ar blakus esošo ēku vai publiskās telpas apgaismojumu. Mērķis: dienas tumšajā laikā nodrošināt gājēju drošību un palielināt vietas dzīvotspēju, kā arī veidot atraktīvāku un interesantāku telpu.

Galvenie nosacījumi:  Skaidri jādefinē, ko ir nepieciešams izgaismot.  Jābūt funkcionālam un atbilstošam gājēju un transporta mērogam. Gājēju ietvju apgaismojuma augstums 3 - 4.5 m, ielas apgaismojums no 6 - 12 m (Time-Saver Standards for Landscape Architecture ..., 1988).  Gājēju līmeņa apgaismojumam jāatbilst cilvēka mērogam (3 - 4.5 m), jānodrošina gaisma zem koku lapojuma. Ielas apgaismojums dod lielāku apgaismojuma laukumu.  Koku izvietojums ir jāparedz tā, lai lapotnes iespējami maz traucētu projektētajam apgaismojumam.  Ietves zonu apgaismojumam jāpārklājas 2 m augstumā.  Ielas apgaismojums var būt pietiekams arī ietves zonas apgaismošanai (nepieciešama izvērtēšana, jānosaka gaismas izplatības laukums). Papildus gaismas ķermeņi var parādīties ielu krustojumos, pie gājēju pārejām un ēku parādes telpas vai skvēra.  Gājēju līmeņa apgaismojums var būt integrēts segumā, solos, robežstabos un ēku fasādēs.  Gaismekļa izmērs un profils jāizvērtē pret tā fonu.  Jāņem vērā apkārtējās vides un īpašumu aizsardzība pret gaismas piesārņojumu.  Pie ielu apgaismojuma stabiem var uzstādīt piekaramos apstādījumus, it sevišķi tajās ielas daļās, kur nav paredzēti apstādījumi.  Ielas un gājēju ietves apgaismojums var tikt novietots uz viena apgaismojuma staba.  Uzstādot apgaismojumu jāņem vērā apkārtējo ēku savstarpējās proporcijas. Tas nedrīkst projicēties augstāk par tām.

(7) Mazās arhitektūras formas

Dažādas mazās arhitektūras formas, piem., soliņi, atkritumu urnas, velostatīvi, bollardi, apgaismojuma stabi, puķu kastes, ceļa zīmes u.c., ir vides elementi, kas papildina ielas vizuālo kvalitāti, nodrošina telpas funkcionālu izmantošanu, kā arī nodrošina gājēju komfortu un komunikāciju. Mērķis: nodrošināt gājējam komfortablu, ērtu un vizuāli pievilcīgu vidi ar atpūtas iespējās. Radīt vienota stila elementu izmantošanu visā teritorijā un veidot harmonisku telpu. Galvenie nosacījumi:  Viena universāla dizaina, materiālu, krāsas elementi vienā ielas garumā vai publiskas telpas ietvaros.  Mazās arhitektūras formas jāizvieto tā, lai tie pildītu savas funkcijas. Jāizvieto pārdomāti un jāintegrē, piemēram, ielas apstādījumos.  Soli var būt integrēti apstādījumos, tādā veidā ietaupot telpu un izmantojot apstādījumu zonu konkrētu funkciju nodrošināšanai.  Mazās arhitektūras formas var tikt novietotas elementu un apstādījumu joslās.  Tās nevar izvietot gājēju zonā.

65

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

 Novietot solus tur, kur tie ir redzami un pieejami, vietās ar lielu cilvēku plūsmu un lielākajās pulcēšanās vietās.  Visu mazo arhitektūras formu materiāli savā starpā jāsaskaņo. Mazās arhitektūras formās izmantotajiem materiāliem un krāsu toņiem vienā ielas garumā vai publiskas telpas ietvaros jābūt saskaņotiem.  Var tikt izstrādātas īpaša dizaina mazās arhitektūras formas, bet arī to novietojums būtu jāparedz vienas publiskas telpas ietvaros, ielas garumā vai vietās, kas vērsta pret publisko telpu teritorijā.  Mazās arhitektūras formas cenšas izvietot vienā elementu joslā, lai samazinātu izkaisītu vides elementu struktūru.  Publiskā ārtelpā var tik izvietoti publiskās mākslas objekti, bet tiem jāatrodas piemērotā vietā. Ielas telpa var būt kā mākslas objektu ekspozīcija.

2.1.8. Apstādījumi un teritorijas labiekārtojums

(1) Promenāde

Promenāde, kas ir plānota gar galveno meliorācijas grāvi, nākotnē veidos būtisku daļu no publiskās ārtelpas. Tā ir kā apstādījumu teritorijas mugurkauls, kas veido saikni starp plānotās apbūves teritorijas centru, sporta kompleksu un rekreācijas teritoriju – parku pie Hapaka grāvja. Promenāde ir gan sava veida saikne, gan robeža starp teritorijas dzīvojamo daļu un sporta kompleksu, kas būs plašāk pieejams arī sabiedrībai no citām apkaimēm. Tā varētu veidoties par vietu ik rīta skrējienam, velobraucienam un ikdienas pastaigām vai gājienam uz tirdzniecības centru, pirmskolas izglītības iestādi u.tml.. Promenādi ieteicams veidot atraktīvu, ar dažāda līmeņa stādījumiem, mazām arhitektūras formām, tiltiņiem pār meliorācijas grāvi, atraktīvām nogāzēm un laukumiem. Bet vienlaicīgi šai promenādei jāspēj integrēties arī sporta kompleksa publiskā ārtelpā, šīs teritorijas nedrīkst būt atrautas viena no otras. Tai jābūt atvērtai un publiski pieejamai visos tās posmos un jānodrošina saikne ar apkārtējām ielām.

(2) Sporta komplekss

Sporta komplekss var veidoties kā apkaimes centra daļa, atpazīstamības un reprezentācijas vieta. Sporta kompleksa teritoriju ieteicams plānot kopā ar promenādes daļu un izmantot to kā sporta kompleksa daļu ikdienā. Būtiski ir pievērst uzmanību apstādījumu, laukumu un arhitektūras savstarpējām proporcijām, kā arī autostāvvietu risinājumiem.

(3) Mazstāvu dzīvojamā apbūve Teritorijas ziemeļu, austrumu un centrālajā daļā ievērojamu platību aizņems mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā apbūve. Dzīvojamās apbūves zonā paredzētas apstādījumu joslas un atvērti pagalmi, kas veidos saikni ar dabas teritorijām, tādā veidā visas teritorijas būtu publiski pieejamas. Šo teritoriju publiskai ārtelpai būtu jāveido saikne ar blakus esošām ielām un citām publiskām ārtelpām, vienlaicīgi saglabājot savu individualitāti. 53. attēls. Risinājuma piemērs promenādei, ar ūdens teritorijas paplašinājumiem Būtiska loma būs bērnu rotaļu laukumiem katrā kvartālā/pagalmā, kuriem būtu jāveicina bērnu motorikas, sociālo prasmju un intelektuālo spēju attīstību. Liela loma ir arī ārtelpai, kurā bērni pavada daļu sava brīvā laika. Veidojot bērnu laukumus, tie ir jāparedz dažādām vecuma grupām un izmantojot dažādus materiālus, reljefa maiņas un apstādījumus bērnu rotaļu laukuma veidošanai.

66

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Vēlams pēc iespējas samazināt automašīnu novietošanas iespējas pagalmā, tādā veidā atbrīvojot plašākas teritorijas vietējo iedzīvotāju laika pavadīšanai ārtelpā.

(4) Parks Parka teritorija jāveido daudzveidīga, nodrošinot aktivitātes dažādām vecuma grupām, interesēm un nodarbēm. Būtiski parku skatīt kopā ar Hapaka grāvi, integrējot to kopējā struktūrā, veidojot to kā vienu no atraktīvākajiem elementiem. Ūdens pieejamībai ir liela nozīme daudzveidīgas un interesantas telpas veidošanā. Ieteicams izmantot nogāzes dažādu atraktīvu telpu veidošanā: amfiteātra, bērnu rotaļu laukuma izveidei dažādām vecuma grupām, veidojot unikālas rotaļu iekārtas, jo tieši Hapaka grāvja nogāzes ir laba vieta atraktīva rotaļu laukuma veidošanai un izmantošanai arī ziemas apstākļos. Parkam ir jākļūst par vietu ikdienas un brīvdienu atpūtai ne tikai vietējiem plānotās teritorijas iedzīvotājiem, bet arī tuvāko apkaimju iedzīvotājiem. Atsevišķas zonas parkā var paredzēt dažādām publiski pieejamām sporta aktivitātēm ārtelpā, kas varētu nebūt pieejamas sporta kompleksa teritorijā. Sporta laukumus jāparedz tālāk no transporta kustības un klusās atpūtas zonām, tai pašā laikā salīdzinoši tuvu plānotajam sporta kompleksam, lai veidotu savstarpējo šo teritoriju saikni un telpiski tiktu veidots vienots komplekss. Parka daļā paredzēt integrēt klusās atpūtas laukumus tā, lai veidotos noslēgta telpa. Šajā zonā iespējams izvietot vides dizaina objektus, spoguļus, soliņus, galdiņus, piknika nojumes, transformējamus atpūtas krēslus. Var veidot piknika vietas, ar labiekārtotām ugunskura/grila vietām. Tādā veidā varētu veidot tradīcijas gan saulgriežu svētku, gan citām svinībām savā apkaimē, veidojot kopības un savstarpējās līdzatbildības, piederības un pazīšanās sajūtas, kurām ir nozīme jaunu teritoriju attīstībā. Vēlams teritorijā paredzēt vietu nelielam pilsētas dārzam, kas savā veidā radītu piederības sajūtu iedzīvotājiem no daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Teritorijas dienvidu daļā nepieciešams nodrošināt pieeju pie Hapaka grāvja, veidojot atpūtas vietas gan pie ūdens, gan ar laipu palīdzību atpūtas vietas virs ūdens. Gar Hapaka grāvi, ņemot vērā aizsargdambja, kā inženiertehniskās būves tehniskos parametrus, saglabāt dabīgo zemsedzi ar tam raksturīgo augāju, kas nodrošinātu dabas daudzveidību.

54.attēls. Amfiteātra piemērs. Avots: http://www.cfmoller.com/p/-en/aarhus-university-campus-i2774.html

67

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

55.attēls. Piemērs bērnu rotaļu laukumam. Avots: www.google.com

56.attēls. Piemērs nogāzes un pastaigu taku veidošanai gar Hapaka grāvi . Avots: www.google.com

68

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.1.9. Sociālā infrastruktūra Sociālā infrastruktūra ir izglītības, zinātnes, ārstniecības, veselības aprūpes, rehabilitācijas, sociālās aprūpes (tai skaitā sociālās mājas) un pārvaldes iestādes, kā arī publiskie rekreācijas, kultūras un sporta objekti un to izkārtojums kādā teritorijā.

Ņemot vērā apstiprināto darba uzdevumu detālplānojuma izstrādei jānodrošina nepieciešamā sociālā infrastruktūra, pamatojoties uz atbilstošu sociālās infrastruktūras aprēķinu un esošo nodrošinājumu apkaimes teritorijā vai objekta tiešā tuvumā.

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma nosacījumiem un detālplānojuma risinājumiem, detālplānojuma teritorijā ~30% no kopējā apbūves apjoma aizņems dzīvojamā funkcija. Līdz ar to plānotais mājsaimniecību skaits detālplānojuma teritorijā var sasniegt 786 (mājsaimniecību/dzīvokļu skaits noteikts saskaņā ar izstrādāto apbūves priekšlikumu un zemesgabalu sadalījumu). Saskaņā ar Centrālās statistikas datu bāzes informāciju 2015.gadā Rīgas reģionā vidēji ir reģistrēti 2,29 iedzīvotāji uz vienu mājsaimniecību (http://data.csb.gov.lv/, resurss apskatīts 07.03.2016., sākot ar 2015. gadu mainīta privāto mājsaimniecību skaita un to lieluma aprēķina metodoloģija). Līdz ar to aprēķinos izmantotais prognozētais iedzīvotāju skaits detālplānojuma teritorijā ir ~1800 iedzīvotāji.

Saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 92.un 93.punktu, teritorijā, kur tiek veidota jauna dzīvojamā apbūve, nodrošina nepieciešamās vietas bērniem izglītības iestādē, pamatojoties uz šādiem aprēķiniem:

“92.1. uz katriem 15 iedzīvotājiem nodrošina vietu vienam bērnam pirmsskolas izglītības iestādē, kas atrodas plānotās attīstības teritorijas tiešā tuvumā vai tās pašas apkaimes teritorijā;

92.2. uz katriem 10 iedzīvotājiem nodrošina vietu vienam bērnam vispārējās izglītības iestādē (pamatskolā), kas atrodas plānotās attīstības teritorijas tiešā tuvumā vai tās pašas apkaimes teritorijā.

93. Nodrošināt ar nepieciešamajām pirmsskolas izglītības iestādēm Noteikumos noteiktajā apjomā var, veicot attiecīgo pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību vai arī veicot pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā samaksu RD 2008.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.146 „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā” noteiktajā kārtībā un apmērā.”

Ņemot vērā iespējamo teritorijas pakāpenisko un ilglaicīgo attīstību, detālplānojuma izstrādes brīdī nav iespējams precīzi noteikt laiku, kad būs nepieciešams teritorijā izbūvēt jaunu izglītības vai citu sociālo pakalpojumu iestādi, bet vadoties no veiktajiem aprēķiniem pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas iestāde (t.sk. privāta) var būt nepieciešama sākot no ~350 patstāvīgiem (deklarētiem) iedzīvotājiem detālplānojuma teritorijā, nodrošinot iespēju organizēt vienu bērnu grupu (līdz 25 bērniem). Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība ir nepieciešama sākot no ~1500 patstāvīgiem (deklarētiem) iedzīvotājiem detālplānojuma teritorijā, nodrošinot iespēju organizēt vismaz 4 bērnu grupas (katrā līdz 25 bērniem). Par citu sociālo pakalpojumu, t.sk. izglītības iestāžu būvniecības nepieciešamību lemj pašvaldība neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, ņemot vērā attiecīgo esošo iestāžu noslogojumu blakus apkaimēs.

69

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.tabula. Sociālās infrastruktūras aprēķins.

NEPIECIEŠAMAIS SOCIĀLĀS INFRASTRUKTŪRAS SKAITS(GAB.)/PLATĪBA (M2) NODROŠINĀJUMS OBJEKTU APRĒĶINA VIENĪBAS: DETĀLPLĀNOJUMA TERITORIJĀ 1. Minimālais apzaļumojums min. 9000 m2 Kleistu apkaime nav plašu labiekārtotu parku 5000m2 uz 1000 un apstādījumu teritoriju, bet ir pieejamas iedzīvotājiem plašas zaļās teritorijas bez labiekārtojuma.

Detālplānojuma teritorijā tiek paredzētas pietiekama platība – 6,15 ha kā “Apstādījumu un dabas teritorija” (A).

2. Bērnu rotaļu laukumi 350- ~630 - 1260 m2 Detālplānojuma risinājums paredz pietiekamu 700m2 uz 1000 bērnu rotaļu laukumu platību, gan iedzīvotājiem detālplānojuma teritorijā paredzētās apbūves iekšpagalmos, gan publiski pieejamajā ārtelpā.

3. Sporta objekti - sporta min. 1800 m2 Detālplānojuma risinājumi paredz teritorijā laukumi 1000m2 uz 1000 izvietot pilsētas nozīmes sporta kompleksu, ar iedzīvotājiem teritorijas kopējo platību ~15,3 ha (J4 zona).

4. Pirmskolas izglītības 120 vietas Detālplānojuma risinājumi paredz ierīkot iestāde - 1 vieta uz 15 divas jaunas pirmskolas izglītības iestādes – (min. teritorija 2400 m2) iedzīvotājiem; pirmsskolas no sākuma attīstot vienu un vēlāk, ja izglītības iestādes teritorija nepieciešams, pieaugot iedzīvotāju skaitam, 2 nav mazāka par 20 m uz arī otru (J3 zona). vienu bērnu Tuvākās esošās pirmskolas izglītības iestādes: - Latviešu - Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Kadiķītis" (Iļģuciema apkaime, Garā iela 31), Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš" (Iļģuciema apkaime, Riekstu iela 14); - Mazākumtautību - Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestāde (Iļģuciema apkaime, Garā iela 24), Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Mārītes" (Iļģuciema apkaime, Motora iela 8) - Latviešu/mazākumtautību- Rīgas 139. pirmsskolas izglītības iestāde (Iļģuciema apkaime, Lidoņu iela 10A).

5. Vispārējās izglītības 180 vietas Detālplānojuma teritorija atrodas divu esošo iestāde (pamatskola) - 1 vispārējās izglītības iestāžu mikrorajonu vieta uz 10 iedzīvotājiem teritorijā (latviešu – Iļģuciema vidusskola; mazākumtautību – 54. vidusskola). Detālplānojuma teritorijā rezervētajos zemesgabalos (J3 zonā) izglītības iestādēm atļauts ierīkot arī sākumskolu.

6. Kultūras un rekreācijas - Kleistu apkaimes iedzīvotāji minimāli ir objekti un teritorijas nodrošināti ar kultūras un rekreācijas objektiem, tāpēc detālplānojuma teritorijā ir atļauts ierīkot ne tikai sporta un rekreācijas

70

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

objektus, bet arī kultūras (J3; J4; J5 un A zonās)

7. Ārstniecības un veselības ~200 m2 Kleistu apkaimē neatrodas veselības aprūpes aprūpes iestādes iestādes, izņemot GenEra laboratoriju, kas nodarbojas ar specifisku laboratorijas izmeklējumu veikšanu, bet nenodrošina ikdienas pacientu aprūpi.

Veselības aprūpes pakalpojumi ir saņemami tuvākajās apkaimēs (Imantas, Iļģuciema, Bolderājas), kur atrodas vairāki veselības centri, ģimenes ārstu un zobārstniecības prakses.

Detālplānojuma risinājumi paredz iespēju izvietot privātas ārstniecības un/vai veselības aprūpes iestādes detālplānojuma teritorijā (J2; J5 zonās)

8. Tirdzniecība un Tirdzniecības un Kleistu apkaimē ir tikai daži veikali, kā pakalpojumi 100 - 120 m2 pakalpojumu objektu platība piemēram, sporta centra Kleisti teritorijā- uz 1000 iedzīvotājiem ~1000 m2 veikals zirgkopībai un jāšanas sportam. Kleistu apkaimē neatrodas neviens pārtika veikals. (min. ~200 m2) Tuvākie pārtikas veikali ir tuvākajās apkaimēs - Imantas un Iļģuciema. Minēto apkaimju teritorijās atrodas vairāki lielveikali.

Detālplānojuma risinājumi paredz iespēju izvietot apkaimes nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objektu detālplānojuma teritorijā starp Teodora Spādes, Mārtiņa Peniķa ielām un publiski ārtelpu gar novadgrāvi. Platība ir pietiekama(0,9 ha), izvietojums precizējams būvprojektā.

9. Sabiedriskā transporta 7 Esošās sabiedriskā transporta pieturvietas pieturvieta – ne tālāk kā nenodrošina nepieciešamo detālplānojuma 500 m attālumā teritorijas apkalpi, jo atrodas tālāk par 500m no lielākās daļas projekta teritorijas.

Lai uzlabotu pieejamību, ir priekšlikums izveidot jaunu sabiedriskā transporta maršrutu ar 7 pieturvietām (sk. 18. attēlu - sabiedriskā transporta organizācijas shēmu).

71

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

57. attēls. Esošo izglītības iestāžu izvietojums Kleistu apkaimes tuvumā – Bolderājā, Iļģuciemā, Dzirciemā un Imantā

72

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.2. TRANSPORTA SISTĒMAS ATTĪSTĪBA 2.2.1. Transporta organizācijas risinājumi Detālplānojuma organizācijas risinājumi priekšlikums ir izstrādāts ņemot vērā 2011.gada oktobra beigās apstiprināto Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma skiču projektu, kura izstrādē piedalījās speciālisti un iedzīvotāji, kā arī tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Lai arī Ziemeļu transporta koridora risinājumi, iespējams, tieši neskars projektējamo teritoriju, projekta realizācija nākotnē ietekmēs arī šīs teritorijas attīstības iespējas un transporta infrastruktūras attīstību. Ziemeļu transporta koridora krustojums ar Kleistu ielu ir paredzēts kā daudzlīmeņu krustojums, kura risinājumi būvprojekta stadijā vēl nav izstrādāti un akceptēti. Detālplānojuma risinājumi paredz iespēju gan saglabāt esošo teritorijas pieslēgumu Kleistu ielai, izmantojot esošo Mārtiņa Peniķa ielu, kā arī izbūvēt jaunu pieslēgumu pie plānotā Kleistu ielas un Ziemeļu transporta koridora krustojuma. Jaunveidojamā ielu struktūra plānota ņemot vērā esošo ielu tīkla struktūru apkaimē, kā arī, lai tā pēc iespējas saglabātu esošo meliorācijas un grāvju sistēmu, kas ir viens no būtiskākajiem teritorijas attīstības un kvalitatīvas dzīves vides priekšnosacījumiem projektējamā teritorijā un nodrošina ūdens atvadi no teritorijas. Ielas telpā (bet ne sarkano līniju koridorā) ir iekļauti arī meliorācijas grāvji, kā publiskās ārtelpas daļa, vienlaicīgi nodrošinot iespēju nākotnē veikt regulāru grāvju tīrīšanu un ekspluatāciju. Lai nākotnē nodrošinātu loģisku un hierarhiski sakārtota ielu tīkla attīstību, kā projektējamās teritorijas galvenās ielas tiek plānotas esošā Mārtiņa Peniķa iela, Eduarda Berklava iela un trīs plānotās ielas (viena perpendikulāru, bet divas paralēli Mārtiņa Peniķa ielai), kas nodrošinās nepieciešamos savienojumus ar esošo Kleistu ielu (C kategorijas iela) un nodrošinās iespēju teritorijā organizēt sabiedriskā transporta kustību.

Perpendikulāri Mārtiņa Peniķa ielai ir plānotas trīs ielas: - Plānotā D kategorijas iela ir daļa no apkaimes transporta organizācijas galvenā iekšējā loka, nodrošinot nepieciešamos savienojumus un sabiedriskā transporta kustību apkaimes iekšienē. - Perpendikulāri izvietotā E kategorijas iekškvartālu iela ir paredzēta kā vietējas nozīmes iela, kurā ar dažādiem labiekārtojuma elementiem un mainīgu ielas elementu izvietojumu ir plānots nodrošināt dzīvojamai apkaimei raksturīgu lēnu satiksmi un veidot gājējiem drošu vidi (skat. arī sadaļā “Ielu labiekārtojuma priekšlikumi - “liektā” iela). - Plānotā iela gar dzelzceļu tuvākajā attīstības posmā ir plānota kā E kategorijas iela, kas nodrošinās piekļuvi pie zemesgabaliem, kas ir izvietoti dzelzceļa malā, bet tālākā perspektīvā šī iela var nodrošināt nepieciešamo savienojumu ar esošo ielu tīklu uz ziemeļiem no detālplānojuma teritorijas un Bolderājas apkaimi, gan arī ar plānoto Ziemeļu transporta koridora satiksmes mezglu uz dienvidiem no detālplānojuma teritorijas (nākotnē D kategorijas iela). Lai realizētu minēto savienojumu ar Ziemeļu transporta koridora satiksmes mezglu, nepieciešama tilta izbūve pāri Hapaka grāvim. Tāpēc detālplānojuma risinājumi paredz plānotās ielas sarkanās līnijas visā garumā gar dzelzceļu. Ielas izbūvi un attīstību uz ziemeļiem no detālplānojuma teritorijas ierobežo tur esošie privātīpašumi, kuriem šobrīd nav noteiktas plānotās ielas sarkanās līnijas. Lielākā daļa plānotās šķērsielas projektējamā teritorijā ir plānots ierīkot kā E kategorijas ielas (t.sk. strupceļu ielas), nodrošinot nepieciešamo piebraukšanu visiem apbūves gabaliem un plānotajām publiskajām teritorijām Teritorijas dienvidu daļā ir plānota viena strupceļa iela, kas nodrošinās piekļuvi gan pie plānotās izglītības iestādes no austrumu puses, gan pie parka. Ielas daļa, kas atrodas plānotās izglītības iestādes rietumu pusē uz dienvidiem no plānotās galvenās ielas, ir plānota, lai nodrošinātu piekļuvi pie nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas ārpus detālplānojuma teritorijas pie Hapaka grāvja, t.sk. pie plānotās meliorācijas sūkņu stacijas Hapaka grāvja malā. Saskaņā ar Latvijas valsts standarta “LVS 190-9 Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa: Velosatiksme” nosacījumiem, ielās un iekškvartālu ceļos, kur ir noteikts dzīvojamās zonas statuss ar galveno funkciju – uzturēšanos, atsevišķus veloceļus neizbūvē. Dzīvojamā zonā un ielās kur autotransporta ātrums nepārsniedz 30 km/h velosipēdistiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuvi kopā ar autotransportu. Brauktuves malās var noteikt rekomendējošās velojoslas, nepalielinot kopējo brauktuves platumu.

73

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

58. attēls. Ielu tīkla attīstības shēma

74

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.2.2. Auto un velo novietnes

Auto novietnes pie plānotajiem publiskajiem objektiem un dzīvojamām mājām jāprojektē atbilstoši Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kā arī Latvijas valsts standartu prasībām. Ņemot vērā, ka teritorijā galvenokārt plānots attīstīt dažāda tipa dzīvojamās, kā arī daudzfunkcionālas un publiska rakstura ēkas, ar salīdzinoši nelielu apbūves blīvumu un intensitāti, auto stāvvietas teritorijā paredzētajām ēkām risināmas konkrēto zemesgabalu robežās, kur auto novietnes ir nepieciešamas. Transportlīdzekļu novietnes nav paredzēts izvietot ielu apstādījumu joslās un priekšdārzos. Visas auto novietnes teritorijā konceptuāli tiek plānotas kā virszemes auto novietnes, jo pazemes auto novietņu ierīkošana šajā teritorijā nav ekonomiski pamatota, sarežģīto inženierģeoloģisko apstākļu dēļ. Plānotā Olimpiskā sporta centra auto novietnes daļēji iespējams izvietot daudzstāvu auto novietnē, kas var tikt apvienota ar daudzfunkcionālu ēku, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc atklātiem virszemes auto stāvlaukumiem, kas būtiski palielina segto laukumu īpatsvaru, samazinot lietus notekūdeņu infiltrācijas iespējas teritorijā, kas ir ļoti būtisks šīs teritorijas attīstības jautājums. Olimpiskā centra pasākumu norises laikā automašīnu skaits var būtiski pieaugt, tādēļ daļu no īslaicīgas lietošanas auto novietnēm var paredzēt ar stiprināto zālienu, tādējādi saglabājot ekoloģisko vidi, samazinot vizuāli cietā seguma laukumu. Ikdienā izmantojamos virszemes atklātos auto stāvlaukumus nepieciešams papildināt ar apstādījumu salām. Apstādījumos vēlams izmantot zemsedzes augus, kas izturīgi pilsētas apstākļos kā dammera klintene, pahisandras, spirejas, ložņīgais kārkls u.c. Zemsedzes augus var papildināt ar koku stādījumiem, kas vasarā nodrošinātu noēnojumu. Detālplānojumā ir piemēroti sekojoši aprēķini, lai noteiktu nepieciešamo autonovietņu skaitu teritorijā, ņemot vērā gan Latvijas valsts standartu, gan Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības.

3.tabula. Autonovietņu skaita aprēķins.

Nr Objekts Stāvvietu skaits uz aprēķina Papildus stāvvietu skaits uz Stāvvietu skaits vienību aprēķina vienību detālplānojuma teritorijā skaits vienība skaits vienība 1 Vienģimenes nami 1-2 dzīvoklis - 174 174-348 2 Daudzdzīvokļu nami 1 dzīvoklis 1 612 dzīvokļi 612 3 Veikali un 1 30-40 m2 (tirdzn. 3-10 300m2 100-150 universālveikali platības) tirdzniecības telpas platības 4 Sporta stadioni 1 250m2 1 10-15 apm. vietas 170-6600 ar apmeklētāju vietām 5 Sporta zāles 1 50m2 1 10-15 apm. vietas 10-30 ar apmeklētāju vietām 6 Bērnudārzi, dienas 1 20-30 bērni 2 30 apmeklētāji 10 bērnudārzi utt. 7 Noliktavas, noliktavu 1 80-100m2 (lietd. 1 objekts 10-20 laukumi, izstāžu un platība) tirdzniecības laukumi 8 Amatniecības un 1 50-70m2 (lietd. 1 objekts 10-30 rūpniecības uzņēmumi platība)

Stāvvietu izvietojums precizējams konkrētu objektu būvprojekta stadijā (nosakot iebrauktuvju vietas, koku stādījumu vietas, precizējot inženierkomunikāciju izvietojumu). Auto stāvvietu izvietojumam jāatbilst LR Valsts standarta LVS 190-7:2002 prasībām, kas detalizēti jānosaka konkrētas ēkas būvprojektā.

75

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

59.attēls. Piemērs plašu autostāvvietu veidošanai. Avots: https://s-media-cache- ak0.pinimg.com/736x/88/35/a4/8835a42281d12372c9aa8f8da62b2f08.jpg

Nepieciešamo velo novietņu skaits detālplānojuma teritorijā jānosaka saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajiem normatīvie. Rīgas teritorijas plānojumā noteikts, ka viena velosipēda novietošanai virszemes transportlīdzekļu novietnē jāparedz vismaz 2,25 m2 (0,6m x 3,75m). Attālums starp perpendikulāri izvietotiem velostatīviem tiek rekomendēts ne mazāks par 60 cm; perpendikulāri izvietotām velostāvvietām jāparedz vismaz 2m garums vienam velosipēdam, vai 1,4 m garums, ja velostāvvietas izvietotas 45 grādu leņķī. Vienvirziena piebraucamā veloceļa platums nedrīkst būt mazāks par 1 m, vai tam jābūt 1,75m, ja kustība velo novietnē paredzēta divos virzienos. Atzīmējams, ka tik pat svarīgs kā velonovietņu izvietojums, dizains un kvalitāte, ir arī informatīvo zīmju izvietojums un veloceliņa segums atkarībā no veloceliņa kategorijas, atrašanās vietas un lietošanas biežuma. Kā prioritāro kritēriju ir jāpatur satiksmes drošības un satiksmes kvalitātes princips, nepazeminot satiksmes drošību un cik vien iespējams arī kvalitāti pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Atbilstoši Latvijas valsts standartiem “Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa: Velosatiksme”, velostatīvs ir konstrukcija, kas paredzēta, lai velosipēdu varētu stabili novietot stāvus vai uzkārtā veidā un pieslēgt pie statīva ar slēdzeni, bet velonovietnes ir ierīkota vieta, laukums, teritorija ar vairākiem velostatīviem velosipēdu novietošanai.

Atbilstoši 30.04.2013. MK noteikumu “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 209. punktam velosipēdu novietnes paredz pie tirdzniecības un pakalpojumu objektiem, publiskām pārvaldes, kultūras, izglītības, ārstniecības iestādēm, sporta un atpūtas objektiem. Velonovietnes ir vēlams izvietot visos velosatiksmes mērķos vai pēc iespējas tuvāk tiem. Velonovietņu izvietojumam ir jābūt pēc iespējas tuvāk velosipēdistu brauciena mērķim – veikalam, darbam, sabiedriskā transporta pieturvietai u.c. Velonovietņu esamība un to tuvums brauciena galamērķim ir nozīmīgs aspekts izvēlei pārvietoties ar velosipēdu.

Par drošu velostatīvu var uzskatītu tādu, pie kura var pieslēgt velosipēda rāmi un abus vai vismaz vienu riteni vienlaikus. Statīvam jābūt stabili nostiprinātam, nodrošinot atbalstu pret velosipēda gāšanos, bet pašai konstrukcijai ir jābūt izturīgai pret mehāniskiem bojājumiem un tas nedrīkst deformēties. Velostatīviem jānodrošina sekojošām iespējas:  Tajā jābūt iespējam novietot visus velosipēdus ar jebkuru riteņu izmēru un riepu platumu;  Jābūt iespējai pieslēgt velosipēdu augšup smaguma centra, lai tas neapgāztos no sānu vēja un bagāžas svara. 76

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

60.-61.attēls. Velo novietņu piemēri – pirmskolas izglītības iestādē un pie dzīvojamām ēkām.

2.2.3. Sabiedriskais transports Rīgas satiksme nodrošina četru autobusu maršrutus Kleistu apkaimē:  Autobuss Nr.13 „Babītes stacija-Kleisti-Preču2”;  Autobuss Nr.36 „Vakarbuļļi-Imanta”;  Autobuss Nr.39 „Lāčupes kapi-Abrenes iela”;  Autobuss Nr.56 „Bolderāja-Ziepniekkalns”. Lai arī Kleistu apkaime ir nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tieši detālplānojuma teritorijā pašlaik nodrošinājums ir nepietiekams, jo no detālplānojuma teritorijas robežas Mārtiņa Peniķa ielā līdz tuvākajai autobusa pieturvietai Kleistu ielā ir vairāk kā 500 m attālums, kas ir kājāmgājējiem nepiemērots. Ņemot vērā minēto, detālplānojuma risinājumi paredz iespēju nākotnē detālplānojuma teritoriju nodrošināt ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, piemērojot atsevišķu ielu izbūves parametrus sabiedriskā transporta – autobusu kustības vajadzībām, plānojot sabiedriskā transporta maršrutu ar pieturvietām, lai maksimāli nodrošinātu visā detālplānojuma teritorijā iespēju ērti nokļūt līdz autobusa pieturvietai. Ņemot vērā, ka projektējamā teritorija robežojas ar dzelzceļu, konceptuāli ir izskatīts jautājums arī par pasažieru dzelzceļa maršruta atjaunošanu šajā dzelzceļa līnijā un jaunas dzelzceļa pieturvietas izveidi Mārtiņa Peniķa ielas galā. Tādējādi tiktu būtiski uzlabotā projektējamās teritorijas un plānotā Olimpiskā sporta centra sasniedzamība ar sabiedrisko transportu, īpaši no pilsētas centra. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma risinājumiem, dzelzceļu kā pasažieru sabiedrisko transportu un dzelzceļa pieturas šajā maršrutā ir plānots atjaunot, paredzot dzelzceļa stacijas Imantā un Bolderājā. Ierosinātā dzelzceļa pieturas vieta atrodas pietiekamā attālumā no tuvākās plānotās dzelzceļa stacijas vietas Bolderājā, un tas ir ~2 km, kas ir pieļaujamais attālums starp divām dzelzceļa pieturvietām/stacijām. Detālplānojuma izstrādes laikā tiek veiktas papildus konsultācijas ar VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “Pasažieru vilciens” jautājumā par iespēju nākotnē atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Rīgas centrs – Bolderāja un rezervēt vietu plānotajai pieturai Kleistos. 11.03.2016. tika saņemta atbildes vēstule/nosacījumi no VAS “Latvijas dzelzceļš”, bet viedoklis no AS “Pasažieru vilciens” detālplānojuma projekta izstrādes laikā netika saņemts. Starp plānotajām sabiedriskā autotransporta pieturvietām ir noteikts attālums, kas nodrošina pieturvietu sasniedzamību ~8 min. (vid. ~500m), bet plānotās pasažieru vilciena pieturvietas apkalpes rādiuss ir ~1 km (1000m), kas nodrošina projektējamās teritorijas pārklājumu un plānotās dzelzceļa pieturvietas sasniedzamību vid. 15 min.

77

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

62.attēls. Sabiedriskā transporta shēma

78

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.3. INŽENIERINFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

Jaunas maģistrālās inženierkomunikācijas detālplānojuma teritorijā izbūvējamas plānoto ielu robežās. Būvējot jaunas inženierkomunikācijas jāievēro Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 „Inženiertīklu izvietojums” nosacījumus. Būvnormatīvs nosaka, ka pilsētās vai ciemos inženiertīklus jāizvieto starp ielas (ceļa) brauktuvi un sarkano līniju vai ielas (ceļa) sadalošajā joslā. Vietās, kur inženiertīklu izvietojumā nav iespējams ievērot šā būvnormatīva 1. un 2. tabulā norādītos attālumus, inženiertīklus var izvietot zem ielas (ceļa) brauktuves, ievērojot ielas (ceļa) īpašnieka vai, ja tāda nav, – tiesiskā valdītāja noteiktās tehniskās prasības. Ņemot vērā detālplānojuma teritorijā esošos celtniecībai nelabvēlīgos grunts apstākļus un augstos gruntsūdens līmeni, detālplānojuma risinājumi paredz inženierkomunikāciju izvietošanu gan zem ielas (ceļa) brauktuves, gan apstādījumu joslās vai zem gājēju ietvēm. Attālumi starp plānotajām inženierkomunikācijām ir noteikti ņemot vērā Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 „Inženiertīklu izvietojums” 1. un 2.tabulas nosacījumus. Šaurākajās ielās pieļaujams pielietot būvnormatīvā atļauto attāluma samazinājumu starp plānotās drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas un saimnieciskās kanalizācijas cauruļu sieniņām (no 1,m līdz 0,4m) ar nosacījumu, ka minētās inženierkomunikācijas tiks izbūvētas vienlaikus vienā tranšejā un vienādā dziļumā (dziļuma starpība līdz 0,4 m).

Lai ievērotu Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 227.punktu, detālplānojumā projektēto ielu šķērsprofilos ir paredzētas apstādījumu joslas bez inženierkomunikācijām 4 m platumā, ja ir paredzēti koku stādījumi, vai 2 m platumā, ja ir paredzēti krūmu stādījumi ielas telpā.

2.3.1. Lietus ūdeņu apsaimniekošana

Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanu Rīgā šobrīd nodrošina Rīgas domes Satiksmes departaments, taču detālplānojuma teritorijā lietus notekūdeņu sistēma nav izbūvēta. Detālplānojuma risinājumi paredz dalītās sistēmas izbūvi – sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietus ūdens tīkla. Detālplānojuma teritorijā paredzēts ierīkot tradicionālo lietusūdeņu uztveršanas un novadīšanas sistēmu, to kombinējot un papildinot ar ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmu. Tradicionālā lietusūdeņu uztveršanas un novadīšanas sistēma: Tiek ierīkota ar uzdevumu – pēc iespējas ātrāk un pilnīgāk novadīt lietusūdeņus no apbūvētās teritorijas. Tās ierīkošanas riski – palielinās ūdens novadīšanas ātrums un novadāmā ūdens tilpumi, tādā veidā palielinot apkārtnes, kā arī ūdensteču krastu applūšanas, izskalošanas un erozijas riskus, pārslogo esošās kanalizācijas sūknētavas (izplūst uz ielām). Lietus ūdens savākšana, no brauktuvēm un laukumiem (kas norobežoti ar bortakmeņiem, vai kur iespējams vides piesārņojums) detālplānojuma teritorijā paredzēta slēgta tipa, pa pašteces vadiem ar novadīšanas vietu vaļējā meliorācijas grāvī. Atmosfēras nokrišņu notekūdeņu caurplūdes aprēķini jāveic pēc nokrišņu intensitātes uz virsmas laukumu un noteces veidošanās apstākļiem. Lietus ūdens var tikt piesārņots ar dažādu veidu vielām, kuras nepieciešams attīrīt pirms tās nonāk atklātos meliorācijas grāvjos. Pirms lietus notekūdeņu novadīšanas meliorācijas sistēmā jāveic notekūdeņu attīrīšana, uzstādot nepieciešamās attīrīšanas iekārtas/filtrus. Ir izstrādāta lietus notekūdeņu un meliorācijas shēma, kurā parādīts plānotās sistēmas principiālais risinājums (skatīt 63., 64. attēlu). Lai aizsargātu ceļa klātnes no gruntsūdens iedarbības, jāparedz drenāžas sistēmu izbūvi zem tām. Detālplānojuma risinājumi paredz saglabāt, iztīrīt un paplašināt esošos meliorācijas novadgrāvjus. Lietus ūdens kolektora iztekas vietā novadgrāvī jāparedz gultnes un nogāžu nostiprinājumi. Nepieciešams veikt hidroloģiskos un hidrauliskos aprēķinus, lai noteiktu grāvja šķērsgriezuma un garenkrituma atbilstību papildus ūdens daudzuma novadīšanai.

79

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Veicot atsevišķu objektu un/vai ielu būvprojektēšanu jāizvērtē slēgtās lietus kanalizācijas sistēmas izbūves nepieciešamība atkārtoti, ņemot vērā objekta tiešā tuvumā esošos vaļējos meliorācijas grāvjus un iespējas pielietot ilgtspējīgas lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmu. Zemesgabalos, veicot ēku tehnisko projektēšanu, jāparedz risinājumi papildus lietusūdeņu savākšanai un, ja nepieciešams, teritorijas drenāžai/nosusināšanai ēkas būvvietā, ņemot vērā plānoto ēku un būvju izvietojumu un konkrētās vietas gruntsūdens līmeni. Tā kā katrā zemesgabalā plānots saglabāt ne mazāk kā 30-60% zaļo teritoriju, lielākā daļa no lietusūdeņiem infiltrēsies augsnē. Grunts līmeņa paaugstināšana ēku būvniecībai nav pieļaujama, lai neizmainītos mitruma režīms teritorijā augošajiem kokiem.

63.attēls. Lietus ūdeņu novadīšanas shēma

80

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

64.attēls Tradicionālās un ilgtsspējīgās lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmas apvienojums Avots: https://www.pinterest.com/pin/474426141966975988/

Ilgtspējīga lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēma: Ilgtspējīga lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēma ir saistāma kopā ar teritorijas un ainavas plānošanu apbūvētajās teritorijās. Tā ļauj lietusūdeņus absorbēt un uzkrāt nokrišņu rašanās vietā vai tuvu tai (lokāla uzkrāšana, infiltrēšana, cietā seguma laukumu samazināšana, kur tas ir iespējams), nelielu lietusūdeņu baseinu/grāvju saglabāšana un izveidošana atvieglo piesārņojuma kontroli. Ņemot vērā esošo grāvju sistēmu un to turpmāko nozīmi detālplānojuma teritorijas veidošanā, grāvji būtu jāizmanto lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmā. Šī sistēma tādā veidā pati var kļūt par daļu no publiskās ārtelpas. Šajā teritorijā var veidot dažādas lietusūdeņu savākšanas sistēmas, kuru risinājumi tiktu detalizēti un izmantoti izstrādājot tālāk šīs teritorijas publisko telpu labiekārtojumu. Teritorijā varētu tikt veidotas šādas sistēmas:  zaļie jumti un stāvvietas ar ūdens caurlaidīgo segumu;  lietusūdeņu plūsma ievalkās, grāvjos un kanālos;  lietusdārzi (galvenokārt savrupmāju apbūves teritorijās, bet ne tikai). Šo sistēmu kombinācija caurvīs visu publisko ārtelpu, pat bērnu rotaļu laukumus, tādā veidā to bagātinot, nodrošinot mūsdienīgāku un labāku lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmu, kas kļūs par daļu no šīs teritorijas identitātes veidotājiem un dzīves telpas kvalitātes rādītājiem. Lietusūdeņu attīrīšanai var tikt izmantoti dažādi mitruma apstākļiem piemēroti augi. Lietusdārzi ļoti labi attīra ūdeni no piesārņojošajām daļiņām, izmantojot augsnes un dažādu augu biofizikālos un ķīmiskos attīrīšanas procesus. (Vadlīnijas ilgtspējīgai lietus kanalizācijas pārvaldībai, 2014).

81

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Vietās, kur nebūs iespējams izmantot šādu sistēmu, var tikt izmantota kanālu sistēma un citi augstāk minētie risinājumi lietusūdeņu savākšanai.

65.-67.attēls. Lietussūdeņu novadīšanas risinājums ielas publiskā ārtelpā Avots: www.google.com

82

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

68.attēls. Lietus dārza piemērs savrupmāju rajonā. Avots: www.pandawn.com

69.attēls. Kanālu ūdens novadīšanai mazstāvu dzīvojamās apbūves pagalmu zonā Avots: http://www.cq-plateau-palaiseau.net/urbanisme/eco-quartier/

Vietās, kur var to atļauties, lietusūdeņu transportēšanai, tīrīšanai un akumulēšanai priekšroka dodama grāvim. Vietās, kur katra teritorijas kvadrātmetra izmaksas ir salīdzinoši augstas, priekšroka jādod lietusūdeņu kanalizācijas cauruļvadam, uzsverot to, ka akumulēšanas iespējas ir niecīgas, lietusūdeņu attīrīšana caur augiem vasaras laikā norisināsies lēnāk.

83

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.3.2. Meliorācija un vertikālais plānojums Detālplānojuma teritorija atrodas Spilves poldera teritorijā, ko apsaimnieko Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Detālplānojuma izstrādes uzsākšanas posmā, atbilstoši plānotajai apbūvei detālplānojuma teritorijā, tika veikts papildus lietus ūdens daudzuma aprēķins atbilstoši datiem par teritorijas iespējamo apbūves blīvumu (~50%). Apmēram 85 ha platība dod papildus 2,2 m3/s novadāmā maksimālā ūdens daudzuma.

Lai pasargātu detālplānojuma teritoriju no maksimālajiem ūdens līmeņiem, nepieciešama aizsargdambja atjaunošana uzberot to līdz augstuma atzīmei 2,65 m LAS-2000,5 posmā no poldera sūkņu stacijas līdz dzelzceļa uzbērumam kopumā 1,1 km garumā. Tā pat atsevišķās vietās būtu jāveic aizsargdambja Hapaka grāvja otrajā pusē remonts uzberot to līdz atzīmei 2,65 m LAS-2000,5.

Ņemot vērā minēto, tika izstrādāti divi tehniski iespējamie varianti teritorijas nosusināšanai: 1. Pārbūvēt esošo Spilves poldera sūkņu staciju uzstādot sūkņus ar lielāku ražību un ekspluatējot sūkņu staciju uz atbilstošiem ūdens līmeņiem; 2. Izbūvējot jaunu sūkņu staciju un aizsargdambi.

Izstrādātie divi teritorijas nosusināšanas varianti 11.02.2016. tika iesniegti izvērtēšanai Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā. 23.02.2016. tika saņemts viedoklis no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta par izstrādātajiem detālplānojuma teritorijas nosusināšanas variantiem, atbalstot izstrādāto otro variantu, kas paredz izbūvēt jaunu sūkņu staciju un dambi. Salīdzināto variantu apraksts un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta 23.02.2016. viedoklis pievienots detālplānojuma Pielikumu sadaļai. Līdz ar to turpmākā detālplānojuma risinājumu izstrāde tiek balstīta uz minēto risinājuma variantu.

Teritorijas nosusināšana izbūvējot jaunu sūkņu staciju

Lai izbūvētu jaunu sūkņu staciju un nodrošinātu teritorijas nosusināšanu, ir jāveic aizsargdambja posma uzbēršana izveidojot atsevišķu poldera sistēmu. Aizsargdambim iespējams izmantot plānoto Ziemeļu koridora trasi, vai tās plānoto izvietojuma zonu gadījumā, ja Ziemeļu transporta koridors tiek izbūvēts citā vietā un/vai laikā, savienojot esošo Spilves poldera aizsargdambi un Kleistu ielu un neparedzot izbūvēt caurteku uz novadgrāvja, kā tas projektēts Ziemeļu koridora skiču projektā. Aizsargdambja projektējamā virsas atzīme nepieciešama vismaz “2,65”m LAS-2000,5. Jaunā sūkņu stacija būvējama pašvaldības īpašumā ar kad. apz. 0100 104 0023 esošā Spilves poldera aizsargdambja krustojumā ar bijušo Hapaka grāvja gultni (tagad atteku), kura var kalpot par jaunās sūkņu stacijas krājbaseinu. Lietus ūdens noteces aplēses caurplūdums no detālplānojuma teritorijas noteikts ~2,2 m3/s. Tā pat jārēķinās, ka, attīstot teritorijas, notiks arī attīstība piegulošajās teritorijās, kas nākotnē radīs vēl papildus novadāmo lietus ūdens daudzumu.

Atbilstoši LBN 224-15 veikts apdzīvotu vietu lietus ūdens noteces aplēses caurplūduma aprēķins pēc vienkāršotas metodes detālplānojuma teritorijai kopā ar esošo un plānoto apbūves teritoriju uz ziemeļiem no detālplānojuma teritorijas. Noteiktais lietus ūdens aprēķina caurplūduma daudzums var sasniegt 3,3m3/s. Jaunprojektējamās sūkņu stacijas ražība nepieciešama ~3m3/s.

Ekspluatācijas laikā atsevišķa sūkņu stacija dos iespēju noteikt precīzas ekspluatācijas izmaksas detālplānojuma teritorijas apsaimniekošanai. Izstrādājot poldera sistēmas pārbūves būvprojektu jāveic arī esošā dzelzceļa tilta pār Hapaka grāvi caurplūduma aprēķini, nepieciešamības gadījumā paredzot arī minētā tilta caurtekas pārbūvi.

Daļa no teritorijas lietus notekūdeņiem tiks novadīti esošajā meliorācijas sistēmā (grāvjos), nepieciešamības gadījumā veicot to priekšattīrīšanu (no ielām un autostāvvietām), bet daļa tiks infiltrēti 84

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā augsnē vai uzkrāti speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot lietus ūdeņu ietekmi uz meliorācijas sistēmas darbību. Zem ielām ir paredzēts izbūvēt drenāžu, tādējādi papildus nodrošinot lietus un gruntsūdeņu novadīšanu no ielām. Pastāvošās drenāžas sistēmas pārkārtošana jāveic atbilstoši plānotajai būvniecībai (skat. 71.attēlu).

70.attēls. Meliorācijas sistēmas pārbūves un poldera izbūves shēma 85

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

71.attēls. Drenāžas pārkārtošanas skice. VSIA “Meliorprojekts”, 2016.

86

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, teritorijas vertikālā plānojuma izstrāde pilnā apjomā ir attiecināma uz konkrēta būvprojekta izstrādi, atbilstoši Ministru kabineta 2.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” prasībām, kurās ir noteiktas būvprojekta sastāvdaļas, iekļaujot būvprojekta arhitektūras daļā “teritorijas vertikālo plānojumu”. Taču ņemot vērā detālplānojuma darba uzdevumā iekļauto prasību izstrādāt teritorijas vertikālo plānojumu, atbilstoši detālplānojuma izstrādes mērogam un detalizācijas pakāpei, ir izstrādāts konceptuāls risinājums nepieciešamo augstuma atzīmju ievērošanai, veicot ielu un inženierkomunikāciju būvniecību. Detālplānojuma grafiskās daļas plānā “Savietotais inženiertīklu plāns un vertikālais plānojums” ir norādītas plānoto ielu orientējošās augstuma atzīmes.

Plānoto ielu virsmas atzīmei ir jābūt vismaz 1 m virs maksimālā ūdens līmeņa poldera sistēmā. Līdz ar to šobrīd plānotās ielu krustojumu augstumu atzīmes ir vidēji 1,30 m virs Baltijas jūras Latvijas augstumu sistēmā. Minētā augstuma atzīme noteikta ņemot vērā esošo gruntsūdens līmeni teritorijā, paredzot iespēju izbūvēt galvenos inženiertehniskās apgādes tīklus virs esošā gruntsūdens līmeņa ar nepieciešamo iebūves dziļumu. Ielas klātnes izbūve paredzēta atbilstoši Latvijas valsts standartu prasībām. Teritorijas vertikālā plānojuma atzīmes var tikt precizētas turpmākajā plānošanas un/vai būvprojektēšanas posmā. Lai nodrošinātu teritorijas aizsargātību no iespējamiem plūdiem, nepieciešams veikt esošā dambja pārbūvi gar Hapaka grāvi, to paaugstinot līdz atzīmei 2,65 m (LAAS). Iekškvartālu / apbūves teritorijās ieteicamā zemes virsmas atzīme ir no 1,0 m līdz 1,5 m (LAAS).

2.3.3. Ūdensapgāde un saimnieciskā kanalizācija Dzeramā ūdens apgādi Rīgā šobrīd nodrošina uzņēmums SIA „Rīgas Ūdens”. SIA „Rīgas ūdens” īpašumā tuvākais cilpveida DN 200 mm pilsētas ielas ūdensvads, pie kura iespējams pievienot projektējamos objektus iebūvēts Buļļu ielā pie Kleistu ielas. Dzeramo ūdeni plānots saņemt no centralizētā pilsētas ūdensapgādes tīkla – esošā ūdensvada Kleistu un Buļļu ielu krustojumā. Detālplānojuma teritorijas nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni ir izstrādāta ūdensapgādes shēma, teritorijā paredzot izbūvēt sacilpotus kvartālu ūdensvadus. Kleistu ielā paredzēti divi paralēli ūdensvadi ar ugunsdzēsības hidrantiem ar kopējo garumu ∼1700m līdz Buļļu ielas esošajam ūdensvadam.

Detālplānojuma teritorijā plānotais ūdensvads ir projektēts ņemot vērā Latvijas būvnormatīva LBN 222- 15 146.punkta prasības, kas nosaka ka Ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ir galvenokārt cilpveida.

SIA „Rīgas ūdens” īpašumā esošie tuvākie kanalizācijas notekūdeņu DN 200 mm spiedvadi ir iebūvēti Kleistu un Rātsupītes ielu krustojumā, kuros iespējams novadīt sadzīves kanalizācijas notekūdeņus. Lai nodrošinātu sadzīves notekūdeņu novadīšanu no detālplānojuma teritorijas, nepieciešams izbūvēt divas sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas un divus jaunus kanalizācijas spiedvadus Kleistu ielā, kā arī ne pieciešamos pašteces kolektorus un savienojošos cauruļvadus detālplānojuma teritorijā. Ņemot vērā, ka esošie sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas spiedvadi Rātsupītes ielā, Kleistu ielā un Buļļu ielā nevar nodrošināt papildus 17,65 l/s notekūdeņu pārsūknēšanu, pirms plānotā pieslēguma realizācijas jāveic minēto inženiertīklu un būvju pārbūve.

Detālplānojuma risinājumi paredz dalītās sistēmas izbūvi – sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietus ūdens tīkla.

87

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

72.attēls. Ūdensapgādes shēma.

88

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

72a.attēls. Ūdensapgādes shēma ar pieslēguma vietu pie esošā ūdensvada Kleistu un

Buļļu ielas krustojumā

89

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

73.attēls. Saimnieciskās kanalizācijas shēma.

90

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Pārbūvējams kanalizācijas spiedvads

73a.attēls. Saimnieciskās kanalizācijas shēma ar pieslēguma vietu pie esošā kanalizācijas spiedvada Kleistu un Rātsupītes ielas krustojumā 91

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 30.punktu visa Latvijas teritorija ir noteikta par īpaši jūtīgu teritoriju, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai.

Ūdensapgādes ārējo inženiertīklu izzaru līniju diametrs nedrīkst būt mazāks par 100, bet cilpveida ūdensvada līniju diametrs nedrīkst būt mazāks par 200 mm.

Dzeramā ūdens patēriņš detālplānojuma teritorijai noteikts pielietojot Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 un LBN 222-15. Kanalizācijas notekūdeņu daudzums detālplānojuma teritorijai noteikts pielietojot Latvijas būvnormatīvu - LBN 223-15.

Ūdens aprēķina patēriņš

1. Dzeramā ūdens patēriņu sadzīves vajadzībām un pārtikai diennaktī uz vienu iedzīvotāju (vidēji gada laikā) nosaka pēc LBN 222-15 pielikuma 1. tabulas. Dzeramā ūdens patēriņu kubikmetros diennaktī (turpmāk – m3/dn) (vidēji gada laikā) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Qdn.v.=SqN/1000 (1) q – ūdens patēriņš (l/dn) pēc LBN 222-15 pielikuma 1.tabulas N – iedzīvotāju skaits. 2. Maksimālo ūdens patēriņu diennaktī (m3/dn) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Qdn.max=Kdn.maxQdn.v. (2) Kdn – ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu diennaktī – nosaka, ņemot vērā dzīvojamo ēku labiekārtotības pakāpi, uzņēmuma darba režīmu, ūdens diennakts patēriņa izmaiņas gadā, sezonā un nedēļā. Ūdens patēriņa nevienmērības koeficients diennaktī ir:

Kdn.max = 1,1-1,3 3. Ūdens patēriņu stundā (qh m3/h) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

qh.max = Kh max Qdn.max /24 (3)

4. Kh – ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu stundā - nosaka, izmantojot šādu formulu:

Kh.max = amax bmax (4) a – koeficients, ko nosaka, ņemot vērā dzīvojamo ēku labiekārtotības pakāpi, uzņēmuma

darba režīmu un vietējos apstākļus, kur amax = 1,2 – 1,4 b – koeficients, ko nosaka, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu apdzīvotajā vietā (LBN 222-15 pielikuma 2. tabula).

Kh.max = 1.3*1.3=1.69 (4)

4.tabula. Ūdensapgādei rezultāti apkopoti tabulā:

Iedzīvotāji, ql.max = Qdn.v.=SqN/1000 qh.max = Kh max Qdn.max /24 Būves nosaukums apmeklētāji, Kdn.max Qdn.max (m3/dnn) Kh.max q *1000/3600 (m3/dnn) (m3/stunda) h.max darbinieki (l/sek) Savrupmāju un mazstāvu apbūve 1800 1800*250/1000=450 1,2 450*1,2=540 1,69 1,69*540/24=38 38*1000/3600=10,56 Izglitības apbūves, Komerciāla 1000 1000*40/1000=40 1,2 40*1,2=48 1,69 rakstura teritorija 1,69*48/24=3,38 3,38*1000/3600=0,94 Publiskas apbūves (Olimpiskā 40 000 40000*3/1000=120 1,2 120*1,2=144 1,69 sporta centra teritorija) 1,69*144/24=10,14 10,14*1000/3600=2,82 Kopā 732 51,52 14,32

Ārēja ugunsdzēsība 2x35 l/sek.

92

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Kanalizācijas aprēķina patēriņš

1. Caurplūdums sadzīves vajadzībām un pārtikai diennaktī uz vienu iedzīvotāju (vidēji gada laikā) nosaka pēc LBN 222-15 pielikuma 1. tabulas. Caurplūdums sadzīves vajadzībām kubikmetros diennaktī (turpmāk – m3/dn) (vidēji gada laikā) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Qdn.v.=qN/1000 (1) q – sadzīves notekūdeņu (l/dn) pēc LBN 222-15 pielikuma 1.tabulas N – iedzīvotāju skaits. 2. Maksimāls caurplūdums sadzīves vajadzībām (l/sek) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

qmax. s=Kgen max qN /24/3600 (2)

Kgen max– notekūdeņu pietecēs kopējais nevienmērības koeficients pēc LBN 223-15 pielikuma 1.tabulas 5.tabula. Kanalizācijai rezultāti apkopoti tabulā:

Iedzīvotāji, Būves nosaukums apmeklētāji, Qdn.v.=qN/1000 Kgen.max qmax. s=Kgen max qN/24/3600 darbinieki (m3/dnn) (l/sek) Savrupmāju un mazstāvu 1800 1800*250/1000=450 2,5 apbūve 2,5*1800*250/24/3600=13,02 Izglītības apbūves, Komerciāla 1000 1000*40/1000=40 2,5 rakstura teritorija 2,5*1000*40/24/3600=1,16 Publiskas apbūves (Olimpiskā 40 000 40000*3/1000=120 2,5 sporta centra teritorija) 2,5*40000*3/24/3600=3,47 Kopā 610 17,65

6.tabula. Ūdensapgādes un kanalizācija notekūdeņu aprēķins kopējais rezultāts

ūdens kanalizācija Iedzīvotāji, Būves nosaukums Apbūves zona Skaits apmeklētāji, m3/dnn l/sek l/dnn m3/dnn l/sek l/dnn darbinieki Savrupmāju un mazstāvu apbūve J1; J2 786 gb. 1800 540,0 10,56 912570 450 13,02 1124963 Izglitības apbūves, Komerciāla 1000 48,0 0,94 81120 40 1,16 100000 rakstura teritorija J3; J5 Publiskas apbūves (Olimpiskā J4 40 000 144,0 2,82 243360 120 3,47 300000 sporta centra teritorija) Kopā 732,0 14,32 1237050 610 17,65 1524963

Ārēja ugunsdzēsība 2x35 l/sek

Ugunsdzēsības ūdens patēriņi Saskaņā ar LBN 222-15 noteikumiem vienlaicīgo ugunsgrēku skaits pieņemts – 2 (1800 iedzīvotāji; 1000 dažādi darbinieki (birojos, veikalos, sporta kompleksā, skolās) un līdz maks. 40 000 stadiona apmeklētāju, vienlaicīgi iespējamie). Ūdens patēriņš ārējai ugunsdzēsībai noteikts saskaņā ar LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves” 4. tabulu - ūdens daudzums viena ugunsgrēka dzēšanai ir 2x35 l/s. Ugunsdzēsības hidrantus izvietot saskaņā ar LBN 222-15 prasībām, atkarībā no projektējamo ēku un būvju ugunsdrošības pakāpes, pieejamus ugunsdzēsības tehnikai. Ūdensvada ugunsdzēsības hidranti gar autoceļiem jāizbūvē ne tālāk par 2,5 m no brauktuves malas, bet ne tuvāk par 10 m no ēku un būvju sienām. Attālumus starp ugunsdzēsības hidrantiem aprēķina, ņemot vērā kopējo ūdens patēriņa intensitāti ugunsgrēka dzēšanai un uzstādāmā hidranta tipa ūdens padeves spēju. Ūdensvada ugunsdzēsības hidrantus atļauts ierīkot arī uz ielas braucamās daļas. Detālplānojuma risinājumi paredz ierīkot vismaz 13 jaunus ugunsdzēsības hidrantus detālplānojuma teritorijā, paredzot 200m lielus to apkalpes rādiusus un 10 jaunus ugunsdzēsības hidrantus Kleistu ielā.

93

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

2.3.4. Elektroapgāde un ielu apgaismojums Elektroapgādes nodrošināšanai detālplānojuma teritorijai var tikt izmantots apkārtnē esošais 10 kV tīkls, kas pieslēgts pie 110/10 kV transformatoru apakšstacijas AS130 Imanta, nepieciešamības gadījumā paredzēt 10kV elektropārvades tīkla pastiprināšanu plānotajā rajonā no AS130 Imanta, noguldot jaunus 10kV kabeļus līdz detālplānojuma teritorijai.

Ņemot vērā, ka detālplānojuma teritorija ir neapbūvēta, nepieciešams izbūvēt jaunu 10/0,4kV elektroapgādes tīklu ar 10/0,4 kV transformatoru apakšstacijām. No 10/0,4 kV transformatoru apakšstacijām, visos plānotajos ielu šķērsprofilos, paredzētas 0,4kV zemsprieguma elektroapgādes kabeļu zonas, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt nepieciešamo elektroapgādi visiem patērētājiem.

74.attēls. Elektroapgādes shēma Detālplānojuma izstrādes laikā ir veikts orientējošs nepieciešamās jaudas aprēķins, skat.7. tabulu.

7. tabula. Aptuvens nepieciešamās jaudas aprēķins 94

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Objekts Aptuvenā aprēķinu jauda, kW Vienģimenes nami un daudzdzīvokļu nami 1700 Izglītības iestādes 500 Veikali 250 Ielu apgaismojums 50 Sporta stadions 1000-2500 Kopā: 3500-5000

Detālplānojuma risinājumi ir izstrādāti ņemot vērā A/S “Sadales tīkls” 16.04.2015. izsniegtos nosacījumus detālplānojuma izstrādei Nr. 30KI50-02.05./952 un 26.06.2017. izsniegtos nosacījumus detālplānojuma izstrādei Nr. 30KI50-02.05./1586.

Pēc izstrādātās apbūves koncepcijas apstiprināšanas no pasūtītāja puses, SIA “METRUM” 23.09.2016. sagatavoja un iesniedza AS „Sadales tīkls” pieteikumu elektrotīkla pieslēgumam/slodzes izmaiņām, ar mērķi precizēt paredzamo objekto slodžu ieslēguma vietu. AS „Sadales tīkls” 30.09.2016. sagatavoja nosūtīja SIA “METRUM” tehniskos noteikumus Nr.117680164 elektro pieslēgumam Kleistu ielā b/n. Minētie tehniskie noteikumi ir ņemti vērā izstrādājot detālplānojuma risinājumus. Ņemot vērā, ka plānotās pieslēgumu izmaksas detālplānojuma pasūtītājam šobrīd nav aktuālas un šis detālplānojuma teritirijas attīstība ir plānota pa kārtām ilgtermiņā, atkārtoti tehniskie noteikumi netika pieprasīti.

- Barošanas avots – 110 kV A/ST. Nr.130 – Imanta; 10 kV Līnija FN-1357 FN-1370

Elektroapgādes projektēšana un būvniecība ir īpaša būvniecība, kura jāveic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”. Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par viņa līdzekļiem, saskaņā ar Enerģētikas likuma 23.pantu. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 24.pantu energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu. Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: 1) īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai; 2) veicot objekta pārbūvi, palielinās zemes platība, ko aizņem energoapgādes komersanta objekts vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. Enerģētikas likuma 24.panta (3) daļa nosaka, ka pašvaldība un energoapgādes komersants var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā. Enerģētikas likuma 19.pantā ir noteikts, ka energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no pantā minētajiem nosacījumiem, t.sk. energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā. Enerģētikas likuma 191.pantā ir noteikts, ka energoapgādes komersantu objektu (izņemot ēkas) ierīkošanai, pārbūvei, atjaunošanai un ekspluatācijai nosakāmi nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi, un nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā un Aizsargjoslu likumā. Šie aprobežojumi jauniem energoapgādes komersantu objektiem ir spēkā no dienas, kad tie ierīkoti, ievērojot šā likuma 19.pantā noteikto kārtību. Ja zemes īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu, aprobežojumus nosaka ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 95

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Veicot jebkādus darbus/darbības aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt, tie jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. Zem ēku pamatiem kabeļa ieguldīšana nav atļauta. Pirms elektriskā tīkla izbūves ar ģeodēzisko mērījumu palīdzību jābūt noteiktām un atzīmētām ceļu sarkano līniju robežām un veiktiem planēšanas darbiem.

Ministru kabineta 21.01.2014. noteikumi Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” nosaka elektroenerģijas lietotāju elektroapgādes kārtību, elektroenerģijas tirgotāja un elektroenerģijas sistēmas operatora un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā. Atbilstoši noteikumu 3.punktam lietotāja elektroietaišu pieslēgšana elektroenerģijas sistēmai vai atļauto slodžu palielināšana notiek saskaņā ar regulatora apstiprinātiem sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.

Plānotās 10/0,4kV kabeļu zonu un ielu apgaismojuma līniju izvietojums ir paredzēts plānojuma grafiskās daļas plānā “Savietoto inženiertīklu plāns un vertikālais plānojums” un „Ielu un ceļu šķērsprofili”.

Elektroapgādes inženierbūvju un inženierkomunikāciju (tai skaitā to aizsargjoslu) izvietojums paredzēts pārsvarā zem gājēju ietvēm vai ielu zaļumu joslām. Elektro sadales skapju un ievadsadaļņu novietošanas vietas jāparedz būvprojektā, kas izstrādājams saskaņā ar apbūves ēku kompleksa būvprojektu. Izstrādājot elektroapgādes projektu par transformatoru apakšstacijas novietošanu jāslēdz servitūta līgumu starp A/S „Sadales tīkls” un zemes īpašnieku.

Ielu apgaismojums:

Detālplānojuma teritorijā esošajās ielās un gar gājēju celiņu apstādījumu teritorijā ir paredzēta vieta apgaismojuma kabeļu līnijām. Teritorijas apgaismojumu paredzēts izvietot zem plānoto ielu un ceļu zaļumu joslām.

2.3.5. Gāzapgāde un siltumapgāde (1) Siltumapgāde AS “RĪGAS SILTUMS” 07.04.2015. nosacījumos Nr. 3178 Detālplānojuma izstrādei, norāda, ka Detālplānojuma teritorija atrodas ārpus AS “RĪGAS SILTUMS” centralizētās siltumapgādes zonas.

Rīgas dome 22.09.2015. ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus Nr.167 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli” (spēkā stājās 24.02.2016.). Jaunajos noteikumos tiek ņemts vērā arī gaisa piesārņojums ar cietajām daļiņām PM10, un detālplānojuma teritorija atrodas III zonā, kur ēku un būvju īpašnieki var izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu, kā arī pieļaujama atsevišķu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana ar kurināmā sadedzināšanu, izmantojot gāzi, biomasu (malka, malkas atlikumi, kokskaidu granulas/briketes), šķidro kurināmo, vai siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas. Noteikumos ir noteikts, ka projektējot ēkas III zonā, izvērtējama iespēja tajās izmantot augstas efektivitātes sistēmas – decentralizētas energoapgādes sistēmas, kurās izmantotu atjaunojamos energoresursus.

Saskaņā ar Rīgas domes 22.09.2015. saistošo noteikumu Nr.167 7.punktu lēmumu par siltumapgādes veida izvēli būvēm, telpām visās zonās un būvju lokālu siltumavotu projektēšanu vai pārbūvi visās zonās pieņem Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija (turpmāk – siltumapgādes jautājumu komisija).

Ēkas būvkonstrukcijas un siltumapgādes risinājumi jāizvēlas ņemot vērā ekonomiskos un vides faktorus, kā arī likumu „Par ēku energoefektivitāti”.

Pamatojoties uz augstāk minēto, kā piemērotākais kurināmais plānoto ēku siltumapgādei ir ieteicama dabas gāze. Bet kā alternatīvais kurināmais ēku siltumapgādei ir pieļaujams arī koks vai kokskaidu granulas/briketes, atkarībā no izmantotās apkures sistēmas un tehnoloģijas, vai elektrība. Papildus

96

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā jebkuram energoapgādes veidam ieteicams izmantot solārās enerģijas kolektorus gan energoapgādes, gan apkures, gan karstā ūdens nodrošināšanai ēkās un būvēs.

(2) Gāzapgāde

Pamatojoties uz to, ka AS “Latvijas Gāze” 21.04.2015. nosacījumos ir informējusi, ka Kleistu ielā izbūvēts sadales gāzesvads ar spiedienu līdz 1,6MPa, tiek paredzēts pieslēgums pie minētā gāzesvada, kā arī Kleistu ielas tuvumā tiek paredzēts izvietot nepieciešamos skapjveida gāzes spiediena regulēšanas punktus (SGRP), ar ieejas spiedienu līdz 1,6MPa, ielas sarkano līniju koridora robežās.

75.attēls. Gazapgādes shēma

97

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Detālplānojuma teritorijā rezervēta vieta perspektīvo gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 MPa būvniecībai visās detālplānojuma teritorijā esošajās ielās, ielas sarkano līniju robežās.

Katram jaunam patērētājam tiek paredzēta:

- iespēja gāzes pievada izbūvei līdz konkrētam objektam; - iespēja izvietot nepieciešamo gāzes spiediena regulēšanas - uzskaites iekārtu uz īpašumu robežas, nodrošinot pieejamību tai no ielu sarkano līniju zonas; gāzes spiediena regulēšanas - uzskaites iekārtu izvietojums jāprecizē konkrētā objekta būvprojektēšanas posmā. Pēc plānojuma apstiprināšanas pašvaldībā, tehniskos noteikumus konkrētā objekta gāzes apgādei pieprasīt AS „Latvijas Gāze” Gāzapgādes attīstības departamenta Klientu piesaistes daļā. Gāzapgādes tīklu un objektu izvietojums un risinājums jāprecizē gāzapgādes ārējo tīklu būvprojektā.

2.3.6. Elektronisko sakaru tīkls Detālplānojuma teritorijas plānotajās ielās ir rezervēta vieta elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijai, kā arī optisko kabeļu kanalizācijai.

Detālplānojuma teritorijā ir plānots izbūvēt kopējo sakaru kanalizāciju paredzot iespēju izbūvēt dažādu elektronisko sakaru tīklu operatoru sakaru kabeļus. Detālplānojuma risinājumi paredz tiešu pieslēgumu pie esošās SIA „Lattelecom” sakaru kabeļu kanalizācijas Kleistu ielā, kā arī rezervē vietu kopējai elektronisko sakaru kanalizācijai. Elektronisko sakaru kabeļu kanalizācija ir paredzēta ielas zaļajā zonā vai zem ietvēm.

Veicot ēku tehnisko projektēšanu, paredzēta vieta kabeļu kanalizācijas ievadiem no esošā kabeļu tīkla līdz katrai ēkai, ņemot vērā plānotos inženierkomunikāciju koridorus katrā zemesgabalā. Saskaņā ar plānoto ceļu tīklu tiek nodrošināta iespēja realizēt kabeļu kanalizācijas ievadu izbūvi katram klientam atsevišķi, no projektējamās kabeļu kanalizācijas līdz katrai plānotajai ēkai. Kabeļu šķērsojumu vietās tos aizsargāt ar cauruli. Konkrētu objektu atrašanās vietas precizējamas izstrādājot elektronisko sakaru tīklu būvprojektu.

Ēku iekšējos telekomunikāciju tīklus izbūvēt pēc nepieciešamības, no rezervētās vietas (sadales punkta), ievērojot valsts normatīvos aktus un „Eiropas standarta EN 50173_1 2002” tehniskās prasības.

98

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

76.attēls. Elektronisko sakaru tīkla shēma

2.3.7. Civilā aizsardzība, pretplūdu aizsardzība un ugunsdrošība Civilās aizsardzības likuma (spēkā no 01.01.2007.) mērķis ir radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu pārvaldīšanai, nodrošinot tās darbības tiesiskos un organizatoriskos pamatus cilvēku, īpašuma un vides aizsardzībai katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem.

Civilās aizsardzības pasākumus, apzinot iespējamos apdraudējumus, paredz:

1) Valsts civilās aizsardzības plānā; 2) pašvaldības civilās aizsardzības plānā;

99

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

3) komersanta objekta civilās aizsardzības plānā, ja komersanta objekts ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku. Ja vairāki komersanti atrodas vienā ēkā, civilās aizsardzības plānu izstrādā katrs komersants, kurš atbilst minētajiem nosacījumiem; 4) iestādes civilās aizsardzības plānā, ja iestāde ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku. Ja vairākas iestādes atrodas vienā ēkā, civilās aizsardzības plānu izstrādā katra iestāde, kura atbilst minētajiem nosacījumiem.

Pašvaldību, komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Detālplānojuma teritorijā nav plānots attīstīt paaugstinātas bīstamības objektus, līdz ar to detālplānojuma teritorijā ir jāievēro pašvaldības civilās aizsardzības plānā noteiktais.

Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības (turpmāk - CA) plāns izstrādāts atbilstoši 05.10.2006 Latvijas Republikas Civilās aizsardzības likuma un 26.06.2007. Ministru kabineta noteikumu Nr.423 „Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība” prasībām 2010.gadā.

Ņemot vērā, ka detālplānojuma teritorija atrodas Spilves poldera teritorijā, kas uzskatāma par plūdu bīstamības riska teritoriju (skat. paskaidrojumu raksta sadaļu 1.2.10. un 1.2.11.), detālplānojuma risinājumi paredz esošās meliorācijas sistēmas pārbūvi un jaunas poldera sistēmas izbūvi, nodrošinot pilnīgu teritorijas aizsardzību, aizsargājot to no augstajiem ūdens līmeņiem ūdensnotekā vai ūdenstilpē ar jaunu nepārplūstošu aizsargdambi. Detalizēti meliorācijas sistēmas plānotie pārbūves un izbūves darbi aprakstīti paskaidrojumu raksta sadaļā 2.3.2. “Meliorācija un vertikālais plānojums”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr.326 ”Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves" noteikumiem vienlaicīgo ugunsgrēku skaits detālplānojuma teritorijā ir pieņemts - 2 (iedzīvotāju skaits līdz 50 000 cilv.). Nepieciešamo ūdeni ārējai un iekšējai ugunsdzēsībai paredzēts nodrošināt no centralizētās ūdensapgādes tīkla, izbūvējot nepieciešamos ugunsdzēsības hidrantus teritorijā, kā arī ēku iekšējās ugunsdzēsības sistēmas.

2.3.8. Ēku energoefektivitāte Spēkā esošie Ministru kabineta 09.07.2013. noteikumi Nr.383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” nosaka ēku energosertifikācijas kārtību un ēku energoefektivitātes klases. Atbilstoši noteikumu 5.punktam ēkas energosertifikātu sagatavo ekspluatācijā esošām ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas pagaidu energosertifikātu – projektējamām ēkām (jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām) un to daļām (jaunbūvē, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm noteikts šo noteikumu 5. pielikumā, ņemot vērā ēkas būvniecības ieceres apstiprināšanas dienu. Līdz 2016.gada 31.decembrim daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis (energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm) nedrīkst pārsniegt ≤ 70 kWh/m2 gadā, bet jau no 2021. gada 1. janvāra un turpmāk jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkai. Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

Lai nodrošinātu ēkas energoefektivitātes atbilstību A klasei (dzīvojamām ēkām), ir jānodrošina visu minētā Ministru Kabineta noteikumu 17.punkta nosacījumu izpilde, kas nosaka:

17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

100

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

17.1. enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kWh uz kvadrātmetru gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;

17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;

17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:

17.3.1. nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;

17.3.2. vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;

17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

Lai arī kopumā projektā iespējams izpildīt visas prasības, ko normatīvs nosaka energoefektivitātei A klases ēkām. Tomēr konkrētā energoefektivitātes vērtība tiks iegūta, pieskaņojot būvkonstrukciju un sistēmu raksturlielumus normatīva prasībām būvprojekta detalizētas izstrādes gaitā.

Konkrētā energoefektivitātes vērtība tiks iegūta, pieskaņojot būvkonstrukciju un sistēmu raksturlielumus normatīva prasībām būvprojekta detalizētas izstrādes gaitā.

2.4. DETĀLPLĀNOJUMA RISINĀJUMU IETEKMES IZVĒRTĒJUMS UZ BLAKUS ESOŠAJĀM TERITORIJĀM UN TĀ PAMATOJUMS

Detālplānojuma risinājumi paredz iepriekš neapbūvētas un šobrīd atbilstoši atļautajai izmantošanai neizmantotas teritorijas apbūvi un labiekārtošanu, kas nākotnē var kļūt par Kleistu apkaimes centru. Teritorijā plānots izbūvēt gan nepieciešamo inženierapgādi, gan piebraucamos ceļus, kā arī plaši sazarotu gājēju un velosipēdistu celiņu tīklu, kas uzlabos iespējas esošajiem un jaunajiem kvartāla iedzīvotājiem pārvietoties teritorijā. Plānotā labiekārtojuma un apstādījumu struktūra palielinās esošo apstādījumu teritoriju īpatsvaru un labiekārtojuma līmeni detālplānojuma teritorijā. Teritorija ir plānota ar mērķi harmoniski iekļauties apkārtējā vidē un esošajā apbūves struktūrā, kurā dominē esoša mazstāvu dzīvojamā apbūve. Būtisks vides kvalitātes uzlabojums detālplānojuma teritorijas tuvākajā apkārtnē tiks veikts realizējot plānoto poldera sistēmas izbūvi un esošās meliorācijas sistēmas pārbūvi, t.sk. esošo grāvju tīrīšanu un padziļināšanu. Līdz ar esošā gruntsūdens līmeņa regulācijas uzsākšanu, tiks uzlaboti būvniecības apstākļi ne tikai detālplānojuma teritorijā, bet arī visā tai piegulošajā teritorijā, kas atrodas uz ziemeļiem, starp Kleistu ielu, dzelzceļu un Bolderājas kāpu zonu. Īstermiņā, īpaši atsevišķu objektu būvniecības laikā, var prognozēt īslaicīgu paaugstinātu trokšņa līmeni un celtniecības putekļu klātbūtni, kas var rasties atsevišķos būvniecības posmos. Tā kā galvenā piekļuve detālplānojuma teritorijas attīstības sākuma posmā ir plānota no Mārtiņa Peniķa ielas puses, tad ar objektu celtniecību saistītā transporta kustība, kā arī plānotā transporta kustība pēc objekta realizācijas var ietekmēt tikai Mārtiņa Peniķa ielai piegulošo esošo dzīvojamo ēku iedzīvotājus, bet būtiski neietekmēs pārējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pēc otra plānotā pieslēguma izbūves pie Kleistu ielas, satiksmes intensitāte Mārtiņa Peniķa ielā var samazināties. Satiksmes intensitāte citās esošajās iekšvartāla ielās nepalielināsies, jo nav plānoti tieši transporta infrastruktūras savienojumi. Insolācija ir viens no rādītājiem, kas ir jāievēro būvprojektēšanā, un to analizē pie konkrētu būvobjektu projektēšanas. Tā kā būtiskākie ierobežojumi ir dzīvojamo, izglītības un sociālo objektu izbūvei un insolācijas nodrošināšanai, tad projektējot detālplānojuma teritorijas apbūvi, projektētājam būs jāvērš uzmanība plānoto funkciju izvietojumam un būvju augstumam, kas nedrīkst pārsniegt 4 stāvu augstumu, izņemot speciālās sporta būves Olimpiskā sporta kompleksa teritorijā. Detālplānojuma risinājums pieļauj dažādus atļautos izmantošanas veidus ar atšķirīgiem ierobežojumiem attiecībā uz insolāciju.

101

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Detālplānojuma teritorijā pieļaujams projektēt jaunu apbūvi, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju attiecībā pret esošajām dzīvojamām ēkām blakus zemesgabalos un to nepasliktinot. Ņemot vērā minēto, LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" prasības tiešā veidā nav piemērojamas detālplānojuma izstrādes līmenim, bet gan tikai ēku būvprojektēšanai.

2.5. PRIEKŠLIKUMI TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAI Ņemot vērā, ka visa detālplānojuma teritorija ir pašvaldības īpašums, tad arī plānotās apbūves un detālplānojuma teritorijas apsaimniekošana sākotnējā posmā ir paredzēta piesaistot gan pašvaldības, gan citus finanšu līdzekļus, organizējot plānotā apbūves kompleksa pakāpenisku izbūvi un apsaimniekošanu. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.pantu pašvaldībām ir noteiktas to autonomās funkcijas. No katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums. Šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši likuma 4.pantam, realizējot vietējo pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības. Plānoto ielu turpmākā apsaimniekošana un uzturēšana, pēc to izbūves jāveic pašvaldībai, par pašvaldības līdzekļiem, Satiksmes departamenta personā, sākot no brīža, kad izbūvētā iela ir nodota ekspluatācijā. Plānoto dabas un apstādījumu teritoriju, t.sk. grāvju sistēmas un poldera apsaimniekošana un uzturēšana jāveic pašvaldībai, par pašvaldības līdzekļiem, Mājokļu un Vides departamenta personā. Plānoto apbūves teritoriju attīstībā pašvaldība var iesaistīt atsevišķus komersantus – fiziskas vai juridiskas personas, iznomājot vai atsavinot šobrīd pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala daļas. Ēku un apbūves teritoriju apsaimniekošana un uzturēšana jāveic ēkas īpašniekam, atbilstoši ēkas atsevišķo konstrukciju un apdares materiālu noteiktajam kalpošanas ilgumam, kā arī faktiskajam nolietojumam. Ēku īpašniekiem/apsaimniekotājiem jāuztur kārtībā ēku jumti, fasādes, ēku nesošās konstrukcijas u.c. elementi, nodrošinot to aizsardzību no ārējās vides ietekmes, kā arī jānodrošina ugunsdrošības noteikumu ievērošanu ēkās, neatkarīgi no to lietotāju statusa. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību šādās nozarēs - enerģētika; elektroniskie sakari; pasts; sadzīves atkritumu apsaimniekošana un ūdenssaimniecība. Atbilstoši likuma 4.pantam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar šo likumu, bet sabiedrisko pakalpojumu lietotāji ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saņem sabiedriskos pakalpojumus. Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta ceturto daļu 27.10.2009. ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”. Noteikumi nosaka to sabiedrisko pakalpojumu veidus regulējamās nozarēs, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt. Noteikumu 2.punktā ir noteikti pakalpojumu veidi kurus nepieciešams regulēt elektroenerģijas apgādē, 3.punktā - siltumenerģijas apgādē, 4.punktā - dabasgāzes apgādē, 6.punktā - elektronisko sakaru nozarē, 7.punktā - pasta nozarē, 9.punktā - ūdenssaimniecības nozarē. Noteikumu 10.punkts nosaka, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē nepieciešams regulēt sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos. Saskaņā ar Rīgas domes Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem, detālplānojuma teritorijā pie Eduarda Berklava ielas (plānotā zemes vienība Nr.43) ir paredzēts izbūvēt dalīto atkritumu savākšanas laukumu, kura sastāvā nepieciešams izvietot ne mazāk kā 4 konteinerus: papīram, kartonam, stiklam un PET (nepieciešams 1 uz 250 – 500 iedzīvotājiem).

102

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

Sadzīves atkritumu savākšanai katrs objekts jānodrošina ar atkritumu savākšanas un/vai šķirošanas konteineriem arī atsevišķi, un uzsākot objektu būvniecību, jānoslēdz līgums ar attiecīgo apsaimniekotāju par regulāru atkritumu izvešanu no objekta gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā. Pēc Detālplānojuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās pašvaldībai, kā arī jebkuram citam teritorijas attīstītājam jāievēro gan detālplānojuma risinājumi un tajā noteiktie teritorijas attīstības aprobežojumi un īstenošanas kārtība, kā arī teritorijas attīstības brīdī spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē teritorijas, izbūvi un apsaimniekošanu.

2.6. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANA Ņemot vērā, ka visa detālplānojuma teritorija ir pašvaldības īpašums, administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu nav nepieciešams. Tā kā Rīgas pilsētas pašvaldībā ir sadalītas atbildibas jomas starp dažādiem departamentiem, valsts un pašvaldības institūcijām, lai realizētu šāda apjoma projektu nākotnē būs nepieciešama cieša sadarbība starp iesaistītajām institūcijām un projekta vadība. Detālplānojuma riisnājumos iekļauto galveno jomu sadalījums starp institūcijām ir attēlots 77.attēlā “Detālplānojuma risinājumu galveno jomu sadalījums pa valsts un pašvaldību institūciām”. Detālplānojums īstenojams pa kārtām. Detālplānojuma īstenošanas kārtas atļauts sadalīt kārtās un būves kārtās, ņemot vērā teritorijas nodrošinājumu ar inženiertehnisko apgādi un piebraucamajiem ceļiem. Detālplānojuma īstenošanas “kārtas” termina skaidrojums ir iekļauts detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu 1.nodaļā, bet termins “būves kārta” tiek lietots atbilstoši Ministru kabineta 20.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” definētajai būves kārtai. Primāri detālplānojuma teritorijā jāveic plānotie meliorācijas sistēmas izbūves un pārbūves risinājumi, nodrošinot būvniecībai nepieciešamo gruntsūdens līmeni teritorijā. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31.panta (3) daļu, zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu. Plānoto zemes vienības sadali, saskaņā ar detālplānojuma risinājumiem, var uzsākt jebkurā brīdī pēc detālplānojuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās, bet tikai pēc plānotās poldera sistēmas pārbūves darbu veikšanas un nodošanas ekspluatācijā. Ielu sarkano līniju robežās esošās zemes vienības daļas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības. Pirms jauna būvniecības procesa uzsākšanas kādā no plānotās apbūves kārtām detālplānojuma teritorijā, jāveic attiecīgās teritorijas inženiertehniskā sagatavošana saskaņā ar detālplānojuma nosacījumiem un spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. Būvprojektā ir jābūt izstrādātam teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas risinājumiem tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, kā arī jābūt izbūvētai ielai un piebraucamajiem ceļiem līdz konkrētās būves kārtas teritorijas robežai. Līdz ēku nodošanai ekspluatācijā jāizbūvē tām nepieciešamie inženiertīkli un komunikācijas, kuras paredzētas ārējai ugunsdzēsības ūdensapgādei, paredzot nepieciešamos risinājumus būvprojektā. Teritorijas publiskās ārtelpas un plānotās apstādījumu teritorijas labiekārtošana jāveic vienlaicīgi ar tai piegulošās teritorijas plānotās apbūves būvniecību vai pirms tās.

103

Detālplānojums zemes vienībai Kleistu ielā , Rīgā

77.attēls. Detālplānojuma risinājumu galveno jomu sadalījums pa valsts un pašvaldību institūciām.

104