Vecais Jaunais Asfalts

Uzturēšana. Ceļu horizontālo apzī- Jānis Lange: Valdības papildus piešķirtie 75 miljo- mējumu atjaunošana valsts auto- ni eiro nozīmē aptuveni 600 kilometru sakārtotu ceļu tīklā notiek divas reizes gadā. valsts autoceļu. Darbi notiks arī uz astoņiem tiltiem, Latvijā apzīmējumu uzklāšanai gal- kā arī varēsim īstenot vairākus satiksmes drošības venokārt izmanto krāsu, kurā pēc uzlabošanas projektus. Latvijas tautsaimniecībai tam iekaisa gaismu atstarojošas lo- tas nozīmē darbu gan būvniekiem, gan piegādātā- dītes. jiem, gan ražotājiem. Vasara 2020 [---> 7. lapaspuse ] [---> 3. lapaspuse ] Vecais jaunais asfalts

Pasaulē pieaug nokalpojušā asfalta pielietošana jaunu asfalta maisījumu ražošanā. Tas saistīts ar iespēju samazināt būvniecības izmaksas un arī nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Ceļa konstrukcija. Grāvis ir neatņe- Aino Salmiņš: Reģionālie ceļi Lat- Drošība. Ir izveidota jauna valsts mama ceļa konstrukcijas daļa. Apa- vijā ir bēdīgā stāvoklī. Ar ES atbalstu galveno autoceļu bīstamo pos- rot ceļa nomales vai grāvjus, tiek tiks uzlabots valsts galveno auto- mu un krustojumu jeb melno bojāta ceļa konstrukcija, radot virk- ceļu stāvoklis, taču jautājums par punktu karte, kurā apkopoti ceļu ni problēmu gan ceļa īpašniekiem, valsts reģionālo un vietējo autoceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gar arī zemniekiem. finansējumu no valsts budžeta vai gadu periodu no 2017. līdz 2019. piesaistot investīcijas, izmantojot gadam. Salīdzinot ar iepriekšējiem privātās partnerības pasākumus, gadiem, melno punktu skaits ir līdz šim netiek risināts. samazinājies uz pusi. [---> 6. lapaspuse ] [---> 2. lapaspuse ] [---> 8. lapaspuse ] 2 ĪSUMĀ

Viedoklis strauji samazinās. Diemžēl centru sasniedzamību un paš- pašreizējā valdība nedomā ES valdību iesniegtajiem autoceļu fondus izmantot pārējo (lau- sarakstiem, lai nodrošinātu ku) teritoriju attīstībai, un sekmīgu administratīvi teri- šīs teritorijas (arī pašreizējās toriālās reformas norisi. Tādēļ Pašvaldības gaida precīzu republikas pilsētas, ja tiks LPS aicina SM un VARAM īstenots Vides aizsardzības turpināt darbu pie program- un reģionālās attīstības mi- mas izveides ceļu pārbūvei nistrijas (VARAM) piedāvā- un atjaunošanai sadarbībā ar plānu ceļu sakārtošanai jums būs atkarīgas no nozaru pašvaldībām un plānošanas politikas. reģioniem, nodrošinot nova- Par VARAM minētajiem du centru sasniedzamību at- 2027 sola finansējumu valsts padomes sēdē premjers minē- valsts attīstības tempu sama- 300 milj. eiro, kas tikšot pie- bilstoši NAP rīcības virzienam galvenajiem autoceļiem – ja, ka nākamajā ES daudzgadu zinājumam. SM aprēķinātais saistīti ceļu atjaunošanai ad- Līdzsvarota reģionālā attīstība 449,1 milj. eiro, valsts reģionā- budžetā kohēzijas finansējums nepieciešamais finansējums ministratīvi teritoriālās refor- un valdības protokollēmu- lajiem autoceļiem – 55,4 milj., Latvijai varētu sarukt par 22% valsts autoceļu sakārtošanai ir mas (ATR) gaitā, ir jāsaprot, mam Par investīciju prog- nacionālās nozīmes centru in- jeb par vienu miljardu eiro. vairāk nekā divi miljardi eiro, ka šis iespējamais finansējums rammu autoceļu attīstībai, un frastruktūras rekonstrukcijai Iemesli tam vairāki: pirmkārt, bet nav grūti izrēķināt finan- plānots no valsts budžeta. Tā- īpašu uzmanību pievērst valsts un modernizācijai – 50 milj., Lielbritānijas izstāšanās no šu nepieciešamību pašvaldību tad, pieņemot šādu lēmumu, vietējiem ceļiem, izvērtējot to Rail Baltic projektam – 2,8 ES, otrkārt, Latvijas ekono- autoceļiem, kuru ir divreiz valdībai jārēķinās, ka piedā- funkcionālo nozīmi vietējā milj. un ostu un lidostu infra- mika turpina augt un mūsu vairāk nekā valsts autoceļu. vājums ir jāsaista ar saviem līmenī, tajā skaitā to nepie- struktūras attīstībai un darbī- valsts vairs nekvalificējas kā Reģionālie ceļi Latvijā ir solījumiem izglītībai, vese- ciešamību mazo un vidējo bas uzlabošanai, pielāgojot tās vistrūcīgākā ES ekonomika, bēdīgā stāvoklī. Ar ES atbal- lībai, zinātnei u. c. Turklāt, uzņēmumu un lauksaimnieku vides prasībām, – 64,2 milj. treškārt, saruks kopējais ES fi- stu tiks uzlabots valsts galveno ja finansēšanu paredzēts uz- dzīvotspējai un attīstībai. Ļoti eiro. Taču finanšu nepiecieša- nansējums kohēzijai un lauk- autoceļu stāvoklis, taču jautā- sākt jau nākamgad, to vaja- vēlētos, lai VARAM piedāvā- mība valsts autoceļu sakārto- saimniecībai, turpmāk naudu jums par valsts reģionālo un dzēja iekļaut finanšu ietvarā jums tiktu saistīts ar reģionu šanai, pēc Satiksmes ministri- novirzot citām jomām, ceturt- vietējo autoceļu finansējumu 2022.–2023. gadam, taču tur attīstības interesēm, nevis ar Aino Salmiņš, jas (SM) datiem, ir 2,7 mljrd. kārt, koronavīruss un iespēja- no valsts budžeta vai piesaistot redzama apaļa nulle. Līdz šim politisko reklāmu. Vai tiešām eiro. Uzsvēršu: nevis miljoni, mā ekonomikas bremzēšanās. investīcijas, izmantojot pri- nav skaidrs, kura ministrija kāds par to vēl jāpārliecina, ka Latvijas Pašvaldību savienības bet miljardi eiro! Atbilstoši ES Kohēzijas vātās partnerības pasākumus, noteiks prioritāri sakārtojamo sakārtoti ceļi ir garants Latvi- padomnieks tautsaimniecības Kā pie tiem tikt? Pirmā fonda finansējumam un NAP līdz šim netiek risināts. Nav valsts reģionālo un valsts vie- jas ilgtspējai un reģionālajai jautājumos lielā cerība ir tā saucamā Ei- paredzētajam sadalījumam pieļaujams, ka valdībai, kas no tējo autoceļu posmu sarakstu, attīstībai. Pašlaik valstī gan uz- ropas nauda. Diemžēl Eiropas labākajā gadījumā varam pre- autoceļu lietotājiem nodok- jo šāds saraksts joprojām nav ņemts kurss uz policentrisku Ceļus pamatoti dēvē par Komisijas priekšlikums Ei- tendēt uz 600 milj. eiro Ei- ļos šogad saņems vairāk nekā zināms ne pašvaldībām, ne attīstību, domājot, ka jebkura ekonomikas asinsriti, un bez ropas Savienības (ES) daudz- ropas naudas, kas tiks valsts 770 milj. eiro, nav izstrādāta sabiedrībai, un tas rada pama- aktivitāte racionāla ir tikai tiem nav iedomājama arī gadu budžetam paredz pēc galvenajiem un reģionālajiem koncepcija autoceļu atjauno- totas bažas, ka šāds apsolījums centrā. Pēc manām domām, tā mūsu ikdiena. Pērn oktobrī 2020. gada kohēzijas finan- autoceļiem un ielām nacionā- šanas plānam ne īstermiņā, varētu būt tikai ATR reklāmas ir novecojusi pieeja, taču šajā SKDS veiktajā aptaujā uz jau- sējumu samazināt par 10%, lajos un reģionālajos centros, ne ilgtermiņā. Skumjākais, kampaņa. gadījumā izšķiroša nozīme ir tājumu, vai autoceļiem ir jābūt turklāt pēdējās prognozes lie- taču tā ir ļoti optimistiska ka bez ES finansējuma valstij Atbalstot valdības aktivitā- mobilitātei – bez autoceļu in- starp valsts budžeta prioritā- cina, ka samazinājums būs vēl prognoze. Tātad ar Eiropas nav alternatīvas programmas tes valsts galveno un reģionālo frastruktūras tā nav iespējama, tēm, pārliecinoši 55% respon- lielāks. Tātad Latvija turpinās palīdzību turpināsim uzlabot un īstenotā nodokļu politika autoceļu sakārtošanā, LPS at- tāpat kā citas reformas. ATR dentu atbildējuši apstiprinoši. saņemt ES kohēzijas politikas valsts galveno autoceļu stāvok- radījusi ievērojamas dispro- zīmē, ka šie projekti ir nepie- netiek sasaistīta ne ar vienu no Kā mēs šo tautsaimniecības finansējumu, taču ievēroja- li, bet par pārējiem autoceļiem porcijas starp valsts un pašval- ciešami ekonomikas atveseļo- gaidāmajām reformām, jo tās asinsriti “barojam”? Nacionā- mi mazākā apjomā. Nacio- jautājums paliek atklāts, līdz dību finansējumu, kā rezultātā šanai, taču vienlaikus jārisina mērķi ir politiski, nevis eko- lais attīstības plāns jeb NAP nālās trīspusējās sadarbības ar to pastāv reāls risks tālākai pašvaldību ieņēmumu daļa arī jautājums par novadu nomiski.

Valsts autoceļu posmi kuri tiks atjaunoti 2020. gadā, investējot papildu 75 milj. eiro

Rūjien(!a !( Naukšēni Ainaži (! (! (!Staicele Mazsalaca

A (!* A(!loja (! Salacgrīva Valka !(Burtnieki Seda(! (! * A 1 *3 A Strenči Ape(! (! *A2 Dundaga Roja Limbaži Kocēni !( !( !( (! Valmiera !( (!Alūksne Mūrmuiža Sm(! iltene (! *A2 * Valdemārpils A (! Stalbe !( Ventspils 1 0 Mērsrags Rauna !( Cēsis !( 3 (! !( A Priekuļi * !( Piltene Talsi Saulkrasti (! (! (! *2 Bērzkrogs Viļaka *A (! A (! 10 Gulbene 1 Jaunpiebalga (! + *A Ragana !( Engure !( Lī+gatne (!Balvi (! !( Loja !( (! Stende Carnikava !( Inču(!kalns !( Sigulda Vecpiebalga + Kandava !( + !( (! (! Ādaži !( Rugāji * Vangaži Mālpils !( Alsunga A *2 !( !( Kuldīga 1 A Garkalne Baltinava (! Sabile 0 Cesvaine !( Tukums Jūrmala !( (! (! (! Rīga *A Piņķi (! 4 Ropaži !( * !( Lubāna Pāvilosta *10 A (! ! A 6 Ērgļi ( !( !( *9 Madona A (! (!Salaspils (! Baloži Ķekava Degumnieki Kārsava Satiķi !( (! !( (! !( Kalnciems *A5 (! Ogre (! 8 3 (! *A * 1 Olaine Ikšķile A A* Aizpute 6 Barkava ! Jaunpils ! !( ( !( (! ( Lielvārde Skrunda Ozolnieki Baldone Ķegums (! (! (! Brocēni *A9 !( 9 (! *A Skrīveri !(Koknese (! 7 !( !( Varakļāni Jelgava A (! Durbe (! * Vecumnieki (! *A6 (! (! Saldus !( (! Kriškalni Ludza Dobele !( (! Iecava Jaunjelgava Pļaviņas (! (!*A9 2 * Liepāja + A*1 A (! (! 1

Viļāni 5 * Sala A !( 12 1 Grobiņa (! *A 1 Rēzekne Priekule Auce 8 (! A (! Zelmeņi * Jēkabpils * Zilupe !( A12 (! !( Pilsrundāle Vaiņode + !( Nīca (! Bauska Riebiņi !( (! !( (!Viesīte Līvāni * (! A Preiļi 7 * 3 A 1

6 * + A Vecvārkava !( !(Nereta !( Rucava Aknīste (! !(Aglona 1 Dagda 1 (! A* Remontdarbu veids: Suba(!te Ilūkste(! Asfalta seguma pārbūve *A6 *A6 (!Krāslava 4 Asfalta seguma atjaunošana 1 A* (! Grants seguma atjaunošana Daugavpils *A6

3 Tiltu objekti 1 M 1:1,200,000 + A*

0 20 40 NUMURA INTERVIJA 3 Ceļu nozarei pozitīvs izaicinājums Par papildus piešķirtajiem 75 miljoniem eiro sakārtos gan- drīz 600 kilometrus valsts pārziņā esošos ceļu Intervijā Autoceļu Avīzei Vai tas nes līdzi arī kādus VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) izaicinājums? valdes priekšsēdētājs Jānis Protams, ka tas nes līdzi Lange skaidro, ka papildu 75 arī lielus izaicinājums LVC. miljoni eiro, kurus valdība šā Pirmkārt, mums ir jāiekļaujas gada aprīļa beigās lēma novirzīt termiņā līdz šā gada beigām, valsts autoceļu sakārtošanai, kad visiem projektiem, kas tiek tiks ieguldīti valsts galveno un realizēti par papildu piešķirto fi- reģionālo autoceļu segumu sa- nansējumu, ir jābūt pabeigtiem. kārtošanai 71 objektā, kā arī Tas ir tāpēc, ka 75 miljoni eiro realizējot vairākus satiksmes nāk no līdzekļiem neparedzē- drošības projektus. Kopumā tiem gadījumiem. Otrkārt, tā kā tiks sakārtoti 595 kilometri šie darbi nebija iepriekš plānoti, valsts autoceļu, kā arī astoņi tilti. mums ir nepieciešama lielāka Ko piešķirtie 75 miljoni kapacitāte no būvniekiem, no eiro nozīmē LVC, iedzīvotā- būvuzraugiem. Proti, visās jo- jiem, būvniekiem? mās ir nepieciešami papildu re- LVC tas nozīmē daudz sursi, lai īstenotu ieplānoto. Arī vairāk darba. Tas ir negaidīts LVC administrācijai tas nozīmē pozitīvs pagrieziens, lieli lī- papildu darbu – iepirkumi, pro- dzekļi, kas mums ir piešķirti. jektu sagatavošana, programmu Ja citas nozares Covid-19 ir vadība, projektu vadība. Taču ietekmējis sliktā nozīmē, tad es nešaubos, ka LVC to spēs ceļiem paradoksālā kārtā tas ir paveikt. izrādījies izdevīgi. Šie papildu Vai ir pārliecība, ka būv- 75 miljoni eiro nozīmē aptu- niekiem pietiks resursu, lai veni 600 kilometru sakārtotu projektus realizētu? valsts autoceļu, papildu darbi Mēs esam konsultējušies notiks uz astoņiem tiltiem, kā ar biedrību Latvijas Ceļu būv- arī varēsim īstenot vairākus nieks (LCB), kurā galvenais satiksmes drošības uzlabošanas jautājums bija par to, kāda ir notiek šādā situācijā? Vai Bet cerēsim, ka nebūs jāķeras objektos notiek būvdarbi. Kā ka šis gads ceļu nozarei tomēr projektus. Latvijas tautsaim- būvnieku kapacitāte un iespē- nauda tiek zaudēta? pie plāna “B”. Skaidrs ir tas, ka katru gadu, gada pirmajā pusē būs labs. niecībai tas nozīmē darbu gan jas. Viņi apliecināja, ka ir gata- Protams, ka mēs esam ru- es uzstāšu, lai visi šie 75 miljo- mēs vairāk koncentrējamies Kā ir ar cenu līmeni? būvniekiem, gan piegādātājiem, vi realizēt šos papildu objektus nājuši un apsprieduši arī šādu ni eiro tiktu ieguldīti Latvijas uz asfalta seguma atjaunošanu Mani priecē, ka cenas sa- gan ražotājiem. Tās ir algas, šajā gadā. Es ļoti ceru, ka visas scenāriju. Ja iepirkums aizka- valsts autoceļos un Latvijas taut- un virsmas apstrādi, bet gada mazinās, un līdz ar to mēs spē- ko saņems būvniecības nozarē ieceres tiešām īstenosies un ie- vēsies, jo būs sūdzības, tad tie saimniecībā. Prioritāri mums ir otrajā pusē uzmanība vairāk sim tirgū laist vairāk objektu, strādājošie, viņu ģimenes, no- pirkumi noritēs bez pārsūdzī- projekti, kur bija plānota virs- valsts galvenie autoceļi un re- tiek pievērsta ceļiem ar grants nekā esam plānojuši sākotnējā dokļi, kas tiek samaksāti, nauda, bām, kā arī pietiks jaudas un mas apstrāde un asfaltbetona ģionālie autoceļi. segumu. Kopumā sezona ir ie- finansējuma ietvaros, neskato- kas tiek tērēta Latvijas veikalos. laikapstākļi lutinās. kārtas atjaunošana, noteikti Kā vērtējat būvniecības sākusies jaudīgi, laikapstākļi ir ties pat uz vēl piešķirtajiem 75 Tas viss tiešā veidā ietekmēs Ja tomēr projekta reali- netiks realizēti. Tas nozīmē, kas sezonas sākumu uz valsts labi. Var redzēt, ka visi strādā miljoniem eiro. Esam ieeko- Latvijas ekonomiku, tāpēc es zācija kādu iemeslu dēļ ievel- šos līdzekļus ieguldīsim grants ceļiem? ar atdevi, un tikai no mums nomējuši jau esošajos iepirku- vērtēju ļoti pozitīvi, ka šādi lī- kas un naudu nav iespējams ceļos, jo uz tiem darbus var veikt Es teiktu, ka ļoti labi. Šo- visiem kopā ir atkarīgs tas, kā mos, un uz tā rēķina varēsim dzekļi ir piešķirti. apgūt līdz gada beigām, kas arī oktobrī vai pat novembrī. brīd vairāk nekā 50 dažādos šī sezona beigsies. Es domāju, izdarīt vairāk.

Īsumā aprīkojumam, kas bija 187 Valsts policija uzsāk Pirmie iepirkumi jau pabeigti tūkstoši eiro, tie pērn ir pie- kampaņu pret agresīvu auguši par 86 tūkstošiem eiro. braukšanu Sabojā ceļa Noslēgti pirmie līgumi par būvdarbiem valsts signālstabiņus Mediķu statistikas dati lie- Satiksme uz Jelga- cina, ka pagājušā gadā ceļu autoceļu objektos papildu piešķirto 75 miljonu eiro Valsts reģionālā autoceļa vas šosejas pa vienu satiksmes negadījumos Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne brauktuvi (CSNg) 467 cilvēki bija ietvaros (P119) posmā no Alsungas smagi cietuši un tika no- līdz Jūrkalnei (28,8.-39,7. km) Līdz būvdarbu sezonas bei- gādāti slimnīcā ar politrau- Kopumā no 71 ceļu un til- eiro piešķirtā finansējuma galveno autoceļu tiks uzstādī- tika ļaunprātīgi un neatgrie- gām satiksme uz Jelgavas mām, bet vēl 100 no šādām tu objekta, kuros plānots veikt ietvaros, tika atlasīti pēc vai- tas drošības barjeras. Drošības zeniski sabojāts liels skaits at- šosejas (A8) posmā no tilta traumām gāja bojā. Lai ma- darbus par papildu 75 miljo- rākiem kritērijiem. Tiks uz- barjeras plānots uzstādīt arī starojošo signālstabiņu (ceļa pār Misu līdz Jaunolainei zinātu ceļu satiksmes nega- niem eiro, atklātie iepirkumi sākti darbi, kas bija ieplānoti tajos ceļu posmos, kas ir ciešā zīmes nr. 917 un nr. 918). (19,20.-29,95. km) notiks pa dījumu upuru skaitu, Valsts vai cenu aptaujas vispārīgās vairākos objektos 2021. gadā, ūdenstilpņu tuvumā. Uzla- VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vienu brauktuvi. Satiksmei ir policija (VP) sadarbībā ar vienošanās ietvaros ir izsludi- taču to tehniskā dokumentā- bojot satiksmes organizāciju, Kuldīgas nodaļa kā valsts slēgta brauktuve virzienā no Neatliekamās medicīniskās nāti jau 58 objektiem. Ir jau cija jau ir gatava un remont- valsts galveno autoceļu krus- autoceļu un uz tiem esošo Jelgavas uz Rīgu. Satiksme palīdzības dienestu (NMPD) noslēgti līgumi par būvdar- darbus var uzsākt jau šogad. tojumos tiks atjaunoti virzienu būvju pārvaldītājs nosūtīja abos virzienos ir organizēta aicina ikvienu autovadītāju biem pirmajos divos valsts Ņemot vērā to, ka papildu fi- rādītāji, kuri savu laiku jau ir Valsts policijai (VP) iesniegu- pa otru brauktuvi, pa vienai rūpīgi pārdomāt savu auto autoceļu objektos: par segu- nansējums ir jāapgūst līdz šā nokalpojuši un vairs pietieka- mu par valsts autoceļam no- joslai katrā virzienā, ātruma vadīšanas kultūru uz ceļa ma atjaunošanu uz autoceļa gada beigām, investīcijas tiks mi neatstaro, līdz ar to ir grūti darīto zaudējumu ar lūgumu ierobežojums posmā ir 70 un cienīt citus, nebraukt Madona–Varakļāni (P84) ieguldītas seguma atjaunoša- saredzami. Atsevišķos valsts ierosināt kriminālprocesu par km/h. Ceļa segas pārbūves pārgalvīgi un agresīvi. Sa- posmā no Madonas līdz til- nā nevis pārbūvē. Galvenais galveno autoceļu posmos tiks nodarītajiem materiālajiem darbi šajā Jelgavas šosejas tiksmes negadījumos cieš tam pār Kuju (2,18. –13,91. kritērijs posmu atlasē bija au- ierīkotas akustiskās ribjoslas, zaudējumiem. Pavisam bojāti posmā paredz brauktuves ne tikai nelaimes gadījuma km), un uz autoceļa Krāsla- toceļu tehniskais stāvoklis un kopumā aptuveni 70 kilomet- tika aptuveni 140 signālsta- seguma reciklēšanu un ie- izraisītājs, bet arī nevainīgi va–Preiļi–Madona (P62) satiksmes intensitāte. Seguma ros. Piemēram, uz Bauskas biņi, kuri uzstādīti tikai pērn strādāšanu jaunajos ceļa pa- autovadītāji un viņu ģime- posmā no Mētrienas līdz atjaunošanu var veikt tajos šosejas posmā no Rīgas ap- rudenī. Valsts ceļam nodarītie matos, pievienojot saistvielu nes locekļi. Neuzmanības, Madonai (122,20.–141,38. posmos, kas ir salīdzinoši labā vedceļa līdz Bauskai, izņemot zaudējumi lēšami aptuveni un papildu akmens šķembas. neiecietības un nevērības km). Par būvdarbiem vēl tehniskā stāvoklī un kuru, at- apdzīvotās vietas, kā arī uz 5000 eiro apmērā (bez PVN). Šos pamatus pārklās ar trim dēļ mirst arī bērni. VP divos objektos iepirkumi ir jaunojot segumu, var būtiski Valmieras šosejas posmā no Taču vēl būtiskāk par finansiā- kārtām asfalta. Pārbūvēs arī drošības kampaņa Agresīva noslēgušies, un sācies nogaidī- uzlabot. Kā otrs kritērijs tika Raganas līdz Valmierai. lajiem zaudējumiem ceļu ap- tiltu pār Misu un atjaunos braukšana atstāj rētas aici- juma termiņš līgumu parakstī- ņemta vērā satiksmes inten- Jāatgādina, ka aprīļa beigās rīkojuma bojāšana tiešā veidā sabiedriskā transporta pie- na iedzīvotājus aizdomāties šanai. Līgumi par darbiem vēl sitāte, lai ieguldījumi varētu valdība lēma piešķirt valsts au- ietekmē satiksmes drošību, jo turvietas. Būvdarbus veic par agresīvas braukšanas 13 objektos ir parakstīšanas kalpot iespējami lielam ceļu toceļu sakārtošanai papildu 75 diennakts tumšajā laikā atsta- akciju sabiedrība A.C.B. par radītajām sekām gan fiziskā stadijā, tie tiek slēgti vispārī- lietotāju skaitam. Papildu fi- miljonus eiro. Šie līdzekļi tiks ie- rojošu signālstabiņu trūkums līgumcenu 10,16 miljoni izpratnē, gan arī psiholoģis- gās vienošanās ietvaros, veicot nansējums tiks novirzīts arī guldīti valsts galveno un reģio- var būt iemesls ceļu satiksmes eiro (ar PVN), ko finansē kā, kas rodas, iekļūstot ceļu cenu aptauju. satiksmes drošības paaugsti- nālo autoceļu seguma sakārto- negadījumiem ar traģiskām no valsts budžeta. Darbus satiksmes negadījumā vai Posmi, kuros tiks veikti re- nāšanai. Plānots, ka kopumā šanā, kā arī vairākos satiksmes sekām. Salīdzinājumā ar 2018. plānots pabeigt nākamajā tādā veidā zaudējot tuvinie- montdarbi papildu 75 miljonu apmēram 20 kilometros valsts drošības projektos. gada zaudējumiem valsts ceļu būvdarbu sezonā. ku. 4 BŪVNIECĪBA Vecais jaunais asfalts

Pasaulē pieaug nokalpojušā asfalta pielietošana jaunu asfalta maisījumu ra- žošanā. Tas ir saistīts ar iespēju pazemi- nāt ražošanas izmaksas, kā arī samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Arī Latvijā pēdējos gados vēro- tas nozīmēja to, ka jauna materiāla jama pastiprināta interese otrreizēji izmantošana ir izdevīgāka, skaidro izmantot frēzēto asfaltu tieši jauna RTU Būvniecības inženierzinātņu fa- asfalta ražošanā. Piemēram, asfalta kultātes Ceļu un tiltu katedras profe- reciklēšana karstajos asfalta maisīju- sors Atis Zariņš. Tomēr viņš norāda, mos dod iespēju samazināt ražošanas ka pastāv iespējas padarīt asfalta ma- izmaksas un saudzēt apkārtējo vidi, teriālu atkārtotu izmantošanu pievil- tomēr tas iespējams tikai, ja maisī- cīgāku. Atkārtoti izmantotus asfalta jums, kura sastāvā ir frēzētais asfalts, būvgružus sauc par reciklētu asfaltu. spēj nodrošināt nepieciešamās segu- Latvijas ceļu vajadzībām vairums ma kalpošanas ilgumu un īpašības. no asfalta ražošanai nepieciešamajām Šī iemesla dēļ ne visu frēzēto asfaltu izejvielām tiek importētas. Tajā skaitā vajadzētu pielietot jaunu maisījumu galvenā un dārgākā maisījuma kom- ražošanā, norādīts pētījumā par re- ponente – bitumens tiek importēta ciklētā asfalta izmantošanu karstajos 100% apjomā. “Nolietotais asfalts asfalta maisījumos, ko Rīgas Tehnis- jeb asfalta būvgruži, kuru sastāvā ir kās universitāte (RTU) veikusi pēc bitumens, nav videi nekaitīgs pro- VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasū- dukts. Tas ir atbilstoši jāuzglabā, un tījuma. Vispirms jāizvērtē materiāla šis process prasa ne mazus resursus. īpašības un pielietošanas drošība at- Taču izveidojot un prasmīgi mani- tiecībā pret cilvēku veselību un vides pulējot ar attiecīgiem ekonomis- aizsardzību. Pēc izvērtēšanas priekš- kiem instrumentiem, ir iespējams roka dodama pielietojumam ar vis- padarīt asfalta otrreizēju izman- lielāko pievienoto vērtību. Kā norāda tošanu izdevīgu. Tā mainot ražo- attīstīto valstu prakse, vairumā gadī- tāja motivāciju to izmantot asfalta jumu tas nozīmē atkārtotu izmanto- izgatavošanas procesā un atgriezt šanu asfalta ražošanā. Gan ASV, gan nolietoto segumu atpakaļ ceļa kons- Eiropā frēzētā asfalta patēriņš jaunu trukcijā,” skaidro A. Zariņš. Galve- maisījumu ražošanā pēdējos gados nais asfalta novecošanas iemesls ir ievērojami pieaudzis. ēterisko savienojumu pakāpeniska iztvaikošana no bitumena. Tas kļūst trausls un asfalts zaudē savas elastīgās Atkārtoti izmantotus īpašības un ārējo iedarbību ietek- Frēzētā asfalta izmantošana asfalta būvgružus sauc mē sabrūk. “Asfalts nav mūžīgs. Tā maksimālais bezatteices kalpošanas Asfalta frēzēšana par reciklētu asfaltu. ilgums pamata kārtā nepārsniedz 15 līdz 20 gadus, bet seguma kārtās tas Stingrs regulējums vidēji ir ap 8 līdz10 gadiem. Ja mēr- Asfalts ir ceļa segas materiāls, ķis ir nodrošināt satiksmes kvalitātes kura ražošana tiek regulēta ar salī- līmeni, tad savu laiku nokalpojušās dzinoši stingriem noteikumiem. No asfalta kārtas ir jāmaina neatkarīgi pamata kārtā, segumā vai uzbēru- nojaukšanas procesā ir, iespējams, šī materiāla izgatavošanas un iestrā- no slodzes režīma. Saglabāt veco as- Faktiski var teikt, ka mam ar vai bez pievienota minerāl- mainīta arī sastāva granulometri- des kvalitātes lielā mērā ir atkarīga falta kārtu zem jaunā seguma parasti agrāk vecais asfalts bija materiāla vai saistvielas. Efektīvākais ja. Piemēram, ja sega ir nojaukta to ceļa konstrukcijas un arī satiksmes neatmaksājas divu iemeslu dēļ – būs AUKSTĀveids ir to PĀRSTRĀDE izmantot segas konstrukUZ VIETAS- frēzējot, OBJEKTĀ tad atgūtajā materiālā, sa- kvalitāte. Tāpēc visi asfalta ražošanai jāpaaugstina esošais ceļa līmenis, un atkritumi, bet šie laiki ir cijā, samazinot nepieciešamā svaigā līdzinot ar sākotnējo struktūru, būs nepieciešamie izejmateriāli tiek pa- vecajā segumā esošās plaisas un citi pagājuši un ES līmenī tas bitumena daudzumu segas kons- ievērojami palielinājies minerālma- kļauti stingrām normatīvu prasībām. bojājumi bez salīdzinoši dārgas un trukcijā, kurš Latvijas ceļiem 100% teriāla smalkās frakcijas īpatsvars. Lai asfalta maisījuma ražošanai varē- rūpīgas apstrādes, nenovēršami at- ir atzīts par būvmateriālu. tiek importēts, skaidro profesors A. Katras atgūtās reciklētā asfalta par- tu izmantot neklasificētus materiālus, sauksies uz jaunā seguma kvalitāti Zariņš. tijas granulometrija ir jāpārbauda piemēram, būvgružus, tajā skaitā arī un ilgmūžību. Tāpēc vecais asfalts Vairākas iespējas + “Taču izmantojot+ veco asfaltu, un jāpieņem lēmums par nepiecie- veco asfaltu, tiem nepieciešama rū- parasti tiek nojaukts vai nofrēzēts un Atkārtotai asfalta izmantošanai ir jāņem vērā, ka tajā esošā bitumena šamajiem jaunā maisījuma struktū- Frēzētais Šķembas Cements Izmanto ceļu pīga apstrāde. Līdz šim gan parasti nonāk būvgružu kategorijā. dažādi varianti. To var izmantot segas īpašības nav tādas kā jaunam. Tāpat ras uzlabošanas pasākumiem. Tāpat asfalts pamatu stiprināšanai Frēzētā asfalta izmantošana KARSTĀ PĀRSTRĀDE RŪPNĪCĀ Frēzētā asfalta izmantošana AsfaltaAsfalta frēzēšana frēzēšana

140–160C

Frēzētais Drupina Rūpnīca Karsē asfalts

AUKSTĀ PĀRSTRĀDE UZ VIETAS OBJEKTĀ + AUKSTĀ PĀRSTRĀDE UZ VIETAS OBJEKTĀ + + Pievieno Minerālie Samaisa Ieklāj pamatmasai materiāli, asfalta Frēzētais Šķembas Cements Izmanto ceļu bitumens masu asfalts pamatu stiprināšanai + KARSTĀ+ PĀRSTRĀDE RŪPNĪCĀ

Frēzētais Šķembas Cements Izmanto ceļu asfalts pamatu stiprināšanai 140–160C

Frēzētais Drupina Rūpnīca Karsē asfaltsKARSTĀ PĀRSTRĀDE RŪPNĪCĀ

+ 140–160C Pievieno Minerālie Samaisa Ieklāj Frēzētais pamatmasai Drupinamateriāli, Rūpnīcaasfalta Karsē asfalts bitumens masu

Pievieno Minerālie Samaisa Ieklāj pamatmasai materiāli, asfalta bitumens masu BŪVNIECĪBA 5

pēdējais variants negarantē augstas “Aptuveni kopš 2010. gada, ceļu būv- pirms vairākiem gadiem. Šādas zinā- kvalitātes rezultātu, taču tā ir labāk, niecības nozarē ir ļoti augstas kvali- šanas ievērojami palīdz un atvieglo nekā atstāt veco segumu zem jau- tātes prasības gan izejmateriāliem, reciklētā asfalta kvalitātes kontroli un nās segas konstrukcijas nenojauktu. gan gatavajai produkcijai. Tāpat ir izmantošanu. Sagaidām, ka reciklētā Nofrēzētais asfalta materiāls var tikt uzlabojusies dokumentu aprite un asfalta izmantošanas īpatsvars būtiski efektīvi izmantots kā pagaidu se- izsekojamība, kas nozīmē, ka jau šo- palielināsies, palielinoties esošo auto- gums. Tā kalpošanas ilgums nebūs brīd ir skaidri zināms, kādi materiāli ceļu virskārtu frēzēšanas apjomam,” liels – līdz gadam, un ātrums būs jāie- ir izmantoti būvniecības projektos piebilst U. Rudzišs. Vecais jaunais asfalts robežo, taču tas garantē stabilu, viegli demontējamu, bezputekļu segumu, piemēram būvdarbu laikā. Tāpat tas efektīvi var kalpot mazas intensitātes ceļa (ielas) konstrukciju pamata kār- tai zem jauna asfalta seguma.” Tā maksimālais bezatteices kalpošanas ilgums pamata kārtā nepār- sniedz 15 līdz 20 gadus, bet seguma kārtās tas vidēji ir ap 8 līdz10 gadiem.

“Frēzētā jeb reciklētā asfalta iz- mantošana bituminēto maisījumu ražošanā ir kļuvusi par ikdienu. To- mēr vairāk to izmantojam privātos pasūtījumos, tādējādi tiek samazi- nāts neatjaunojamo dabas resursu patēriņš un produkta kvalitāte atbilst visām tam izvirzītajām prasībām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Ņemot Viedoklis vērā rezultātus, ko sasniedzam, re- ciklēto asfaltu bituminēto maisījumu Jānis Baumanis, ražošanā lietojam pēc iespējas vairāk, atbilstoši visiem noteikumiem, kas šo LVC Pētniecības vadības un attīstības darbību regulē, ” stāsta SIA Ceļu būv- daļa, niecības sabiedrība Igate būvniecības projektu vadītājs tehnologs Ulvis Rudzišs. Viņš atzīmē, lai sasniegtu nevainojamu kvalitāti, “Praksē frēzētā asfalta saturs ļoti liela uzmanība tiek pievērsta re- maisījumos var būt dažāds, līdz no- ciklētā asfalta īpašībām, kas nosaka, teiktajai robežai, un ir atkarīgs no vai konkrētais reciklētais asfalts ir iz- būvnieka, kādas ir viņa tehnoloģiskās mantojams bituminēto maisījumu ra- iespējas un kādas kvalitātes ir pats žošanā, cik lielā daudzumā un kādas frēzētais materiāls. Pasaules praksē papildus darbības ir jāveic, lai tiktu izmanto arī lielāku frēzētā materiā- nodrošināta nepieciešamā kvalitāte. la saturu maisījumos. Ir pat ieklāti Ir jāpārliecinās par RA izcelsmi, vai segumi ar 100% reciklēto materiālu. tas nesatur piemaisījumus, bīstamās Mēs laboratorijā neveicam frēzētā vielas un citu piesārņojumu, kā arī tā materiāla testus, materiāla atbilstību izmēru, jo nepieciešamības gadījumā vērtē būvnieks. Mēs pārbaudām gala- reciklētais asfalts tiek papildus dru- produktu un tam ir jāatbilst tieši tādām pašām prasībām, kā maisījumiem bez pināts, sijāts un šķirots pa frakcijām. frēzētā materiāla. Frēzētajos materiālos vērtē bitumena saturu, kvalitāti, mine- i Tāpat ir jāpārbauda saistvielas dau- rālmateriāla kvalitāti utt. Asfaltus ar frēzēto materiālu jāprojektē saskaņā ar Šobrīd LVC spēkā esošajās ceļu specifikācijās ir atļauts lietot līdz 50% dzums un cik ļoti tā ir novecojusies, LVS EN 13108-8 standartu. frēzētā asfalta apakškārtās un līdz 30% asfalta virskārtās, ja tiek nodrošināts ja nepieciešams, tiek pievienotas minerālmateriāla stiprības prasības. speciālas piedevas saistvielas īpa- Armands Sviķis, šību uzlabošanai. SIA Binders Ceļu Asfalta aukstā pārstrāde (reciklēšana) būvmateriālu laboratorijas vadītājs AS “A.C.B.” grupas operatīvais Edvards Pavlovskis stāsta, ka frēzētā vadītājs Reciklēšanu var veikt uz vietas būvobjektā, uzirdinot esošo ceļa segumu asfalta izmantošana ceļu būvē sniedz un daļu segas pamata. Iegūtajai masai pievieno jaunus minerālmateriālus un iespēju taupīt resursus. “Mēs to izman- Nofrēzēto asfaltu savos projektos saistvielas, tajā skaitā cementu. To sablīvē un izlīdzina. Pēc tam tiek likta as- tojam gan ceļa pamatu stiprināšanai, izmantojam ļoti daudz – gan asfalta falta apakškārta, kas ir pietiekami bieza, lai nolīdzinātu neviendabīgā reciklētā piemēram, uz Vidzemes šosejas (A2), ražošanā, gan reciklētās kārtas veido- materiāla negludumus. Reciklēšana ir finansiāli ļoti izdevīga. Esošajam recik- gan arī karstā asfalta ražošanā. Pasaulē šanā. Šobrīd ir ļoti liels deficīts atfrē- lētajam materiālam ir tikai jāpievieno grants materiāls un nedaudz cementa. aizvien vairāk asfalts tiek izmantots otr- zētam asfaltam, tādēļ pārstrādājam Bet atšķirībā no jaunbūves, nav vajadzības pievest materiālus lielā apjomā un reizēji. Arī Eiropā populārs kļūst zaļais nevis tikai frēzētu, bet pat lauztu as- aizvest funkcionalitāti zaudējušos materiālus. iepirkums. Pagājušajā gadā mēs ražo- faltu. Protams, pirms izmantot atkār- šanā atgriezām aptuveni 30 tonnas toti atfrēzēto asfaltu ražošanā, ir jābūt Ieguvumi, izmantojot reciklēto asfaltu: materiāla. Latvijā ceļu specifikācijās pārliecinātam, ka jaunajam sagatavo- nav norādīts, ka ir obligāti jāizmanto tajam produktam nemainītos kvalitā- • Samazināts neatjaunojamo dabas resursu patēriņš; vecais asfalts projektos. Faktiski var te. Pēdējo gadu laikā iegūtā pieredze • Samazināts importējamo izejvielu daudzums; teikt, ka agrāk vecais asfalts bija at- ļauj atfrēzēto asfaltu izmantot ļoti • Reciklēts asfalts, kurš ir vērtīgs izejmateriāls bituminēto maisījumu ra- kritumi, bet šie laiki ir pagājuši un ES racionāli. Kā piemēru, kur asfalta žošanā, netiek aprakts ceļa segas konstrukcijas zemākajos slāņos; līmenī tas ir atzīts par būvmateriālu.” atfrēze izmantota reciklētajiem objektiem, ir valsts galvenie autoceļi: Vidzemes • Tiek ievērojami paaugstināta bituminēto maisījumu spēja pretoties pa- šoseja (A2), Jūrmalas šoseja (A10), Tallinas šoseja (A1) u.c. Kopumā ir daudz liekošām deformācijām, uzlabota netiešās stiepes izturība kā arī kvali- Latvijā biežākais recik- objekti, kur ir izmantots frēzētais asfalts asfalta apakškārtās un turpmāk tikai tāte kopumā. palielināsies pieprasījums pēc frēzētā asfalta, lai to varētu otrreizēji izmantot. • Iespējams samazināt bituminētā maisījuma pašizmaksu. lēto asfaltu lietojums ir segas pamata konstruk- Gints Alberiņš, jāpārbauda arī bitumena īpašības pamata konstrukcijā, lietojot gan ar, cijā, lietojot gan ar, gan VAS Latvijas Valsts ceļi Būvniecības atgūtajā sastāvā,” norāda A. Zariņš. gan bez saistvielas. Retāk tas tiek iz- bez saistvielas. pārvaldes direktors Uzlabot RA sastāvu var, pievienojot mantots karstā asfalta maisījumos. trūkstošo minerālmateriāla frakciju Pamata maisījumos kā saistvielu lieto “Mums nav iebildumu, ja ceļu un saistvielu, kā arī dažādu bitumena gan cementu, gan bitumenu. būvnieki projektos izmanto reciklē- īpašības atjaunojošas piedevas (re- Vecie nederīgi to asfaltu, ja tas atbilst noteiktajām juvenatoru), ja atgūto materiālu ir Izmanto bieži Šobrīd reciklētā asfalta izcelsme prasībām. Tā izmnatošana arī veici- paredzēts izmantot asfalta maisīju- pārsvarā ir no ceļiem, kuri ir būvēti na racionālu materiālu izmantošanu, ma ražošanai. Nepieciešamā jaunā Eksistē arī dažādas tehnoloģijas pirms 20 līdz 30 gadiem. Bitumens samazina izmaksas kā arī, protams, bitumena ekonomija atkarībā no re- esošā seguma reciklēšanai jaunās reciklētajā asfaltā no šādiem ceļiem ir samazina ietekmi uz vidi.” ciklētā asfalta sastāva un jaunās segas konstrukcijas pamata kārtā. Reciklētā būtiski novecojis, kas rada nepiecie- konstrukcijas specifikas ir apmēram asfalata sagatavošana iespējama gan šamību pēc speciālu piedevu pielieto- no 5% līdz 20%. Latvijā biežākais rūpnīcā, gan uz vietas pārmaisot. A. šanas tā īpašību atjaunošanai, kā arī reciklēto asfaltu lietojums ir segas Zariņš norāda: “Rezultāti liecina, ka ir grūti nodrošināt tā viendabīgumu. 6 CEĻU UZTURĒŠANA i Valsts, pašvaldību un komersantu autoceļu Neiet ārpus lauka robežām zemes nodalījuma joslas minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir: zaļbarības ruļļus, kas novietoti metru līdz tam neuzartu. • 25 m divu brauktuvju autoceļam ar sadalošo joslu līdz 10 m; Grāvis ir neatņemama ceļa tiešā ceļa tuvumā, pasliktinot LVC Jelgavas nodaļas va- • 15,5 m vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no konstrukcijas daļa. Aparot ceļa satiksmes drošību. dītājs Juris Derevjanko norā- 12,5 m līdz 20 m; da, ka atjaunotajos posmos • 13,5 m vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no nomales vai grāvjus, tiek bojā- Sargā ceļa kon- pastiprināti tiek pievērsta uz- 10,5 m līdz 12 m; strukciju manība, lai ceļa elementi, tajā • 11 m vienas brauktuves autoceļam ar klātnes platumu no ta ceļa konstrukcija, radot virkni skaitā grāvji, netiktu bojāti. 8,5 m līdz 10 m; 9,5 m vienas brauktuves autoceļam ar klāt- Ceļš ir sarežģīta inže- Savukārt, runājot par ceļa ze- nes platumu līdz 8 m. problēmu gan ceļu īpašniekiem, niertehniska būve. Valsts mes nodalījuma joslas izman- galvenā autoceļa pīrāgs ir tošanu, viņš atzīmē, ka uz to AVOTS: Likums Par autoceļiem gan arī zemniekiem. vairāk nekā metru biezs, zem var skatīties no diviem aspek- virsējās asfalta kārtas slēpjas tiem. Proti, nav pieļaujama Katru gadu Latvijā palie- aizarot grāvjus, tiek traucēta nesošā kārta, salizturīgā kārta, ceļa konstrukcijas bojāšana, Grāvju tīrīšana linās lauksaimniecisko darbī- ūdens novade, un tas sāk krā- drenējošais slānis. Ceļš – tā ir par šādu pārkāpumu zem- Apjoms, m3 bu rezultātā bojāto autoceļu ties gan uz ceļa, gan arī applūst arī ceļa nomale, nogāze, grā- nieks ir jāsoda. No otras puses, 250 000 Grāvju tīrīšana 223 263 Ziemas sezona skaits. Īpaši tas attiecas uz apstrādātie lauki. vis un grāvja ārējā šķautne. zemnieki neļauj aizaugt ceļa Apjoms, m3 200 000 Vasaras sezona grāvju uzaršanu – tā bojā au- Viss uzskaitītais ietilpst ceļa zemes nodalījuma joslām, ne- 250 000 toceļa konstrukciju un iznīci- VAS Latvijas Valsts ceļi konstrukcijā, nodrošinot ceļa veidojas kūla un krūmi. “Katrs 223 263 Ziemas sezona 150 000 na ūdens atvades sistēmu. Tas, (LVC) reģionālās nodaļas, vei- kalpošanas kvalitāti. Ja tiek sa- gadījums jāizvērtē: kad ir rakti 200 000 Vasaras sezona 112 629 savukārt, ietekmē autoceļu cot ceļu ikdienas pārraudzību, bojāts kāds konstrukcijas ele- grāvji, kad ir atjaunots, pār- 100 000 86 731 nestspēju, un īpaši atkušņa konstatē arī citus pārkāpumus ments, tas ietekmē visu kons- būvēts ceļš, kā arī citi faktori,” 150 000 112 629 periodos un pavasarī, laikā, – ganību aplokus, kas ierīkoti trukciju, ceļa gadījumā tas sāk piebilst J. Derevjanko. LVC un 50 000 36 519 35 977 100 000 86 731 kad pašiem lauksaimniekiem ceļu zemes nodalījuma joslas plaisāt, veidojas iesēdumi, tā SM diskutē, kā risināt situāciju 18 738 0 ceļu izmantošana ir nozīmīga, robežās, dažviet pat līdz ceļa saucamās “smilšu vannas” un ar apartajām ceļa nodalījuma 50 000 36 519 35 977 apgrūtina to. Veicot darbī- šķautnei, nelikumīgi ierīko- citi defekti. Diemžēl ir gadī- joslām. Pagaidām gan konkrē- 2017/201818 738 2018/2019 2019/2020 2018 2019 2020* bas ceļa nodalījuma joslā un tas nobrauktuves, siena un jumi, kad, aparot ceļa nomales ti lēmumi vai risinājumi nav 0 vai grāvjus, ceļa konstrukcijas, pieņemti. 2017/2018 2018/2019 2019/2020 Summa, eiro kā arī komunikācijas, kuras 2018 2019 2020* Autoceļu zemes nodalījuma josla 2 000 000 nereti atrodas zem ceļa noda- 1 748 257 Ziemas sezona Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmajai daļai, valsts autoceļi un to zemes, Veic apkopi Summa, eiro lījuma joslas, ir sabojātas. Vasaras sezona tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām Tas notiek, aparot ceļa Lai uzlabotu ūdens atvadi 21 000500 000 būvēm – zemes klātne, ceļa braucamā daļa, sāngrāvji, mākslīgās būves, ceļu inženier- 1 748 257 Ziemas sezona nomales vai grāvjus, kā arī no ceļa seguma, VAS Latvijas būves, kā arī gaisa telpa un zemes dzīles ceļu zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepie- Vasaras sezona 11 000500 000 965 515 ciešams transportlīdzekļu satiksmei un ceļa elementu izmantošanai un aizsardzībai, ir komunikācijas, kuras nereti autoceļu uzturētājs (LAU) ik 691 082 Latvijas Republikas īpašums, kas nodots LVC pārziņā. atrodas zem ceļa nodalījuma gadu tīra grāvjus, kā arī sakār- 500 000 965 515 Ceļa konstrukcijas joslas. “Pieartā lauku mālze- to ūdens atvades sistēmu. Tā- 1 000 000 329 798 330 545 691 082 CEĻA ZEMES NODALĪJUMA JOSLA me bloķē ūdens filtrāciju, pat tiek noņemts arī nomaļu 157 311 500 0000 maksimāli 25 metri un ceļa vietā veidojas vanna. grunts apaugums. Uzņēmuma 329 798 330 545 2017/2018157 311 2018/2019 2019/2020 minimāli 9,5 metri Tad mums tiek sūtītas bildes pārstāve Sigita Audere skaid- 2018 2019 2020* ar svītrainiem, “uzartiem” ro, ka atsevišķa uzskaite par 0 2017/2018 2018/2019 2019/2020 Ceļa grāvja Ceļa nogāze ASS LĪNIJA ceļiem, kuru pašās malās re- apartiem grāvjiem un ceļa no- ārējā šķautne * uz 2020.g. maija sākumu AVOTS: LAU Brauktuve dzami skaisti lauki. Rudens malēm LAU netiek apkopota. 2018 2019 2020* Ceļa Nomale grāvis Šķembu pamata nesošā kārta pārmitrinātajā periodā šāds “Par katru šādu gadījumu tiek Ūdens drenējošais slānis ceļš nespēj ūdeni aizvadīt uz informēta atbildīgā LVC no- * uz 2020.g. maija sākumu AVOTS: LAU

Zemes klātne malām, tāpēc paliek reljefa ze- daļa, kas arī pieņem lēmumu mākajās vietās. Sabiedrībai ir par veicamajiem pasākumiem. Likuma "Par autoceļiem" 27'.pants nosaka, ka valsts, pašvaldību un jāsaprot, ka pat ne pārāk labi Piemēram, sastāda aktu zemes § komersantu autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un aizsardzībai tiek kopts grāvis ir saglabājams – īpašniekam, liek novērst kai- noteikta ceļu zemes nodalījuma josla. tas ir ļoti svarīgs. Pretējā ga- tējumu utt. Nepieciešamības dījumā zūd funkcionalitāte, gadījumā darbu izpildi dele- Grāvju tīrīšana un rezultāts ir neapmierinošs ģē mums,” skaidro S. Aude- Kāpēc nedrīkst bojāt autoceļu konstrukcijas: 2018. gads 2019. gads TIEK TRAUCĒTA ŪDENS ATVADE, KĀ REZULTĀTĀ: visiem,” skaidro Ceļu pārval- re. Jāmin, ka pagājušajā gadā dīšanas un uzturēšanas pār- grāvju atjaunošanai kopumā valdes direktors Aldis Lācis. LAU izlietoja 3,39 milj. eiro. Grāvju tīrīšana Valsts autoceļu kompleksa Izpildītie darbi tiek apmaksāti, 2018. gads 2019. gads elementu aizsardzībai, satik- mērot izraktajos kubikmetros, Tiek veicināta zemes Rodas neprognozējami Tiek bojātas meliorācijas smes drošībai, uzturēšanai un un tie ir 419 510 m3 jeb aptu- klātnes kūkumošanās izskalojumi, iesēdumi sistēmas (smilšu vannas), ceļu būvniecībai tiek noteikta ceļu veni 420 km grāvju. malas noslīdējumi zemes nodalījuma josla, kas ir Satiksmes ministrijas (SM) Sodu apmēri īpašums, bet to pārvalda LVC. Tāpat SM īpašumā atrodas Par ceļu zemes nodalīju- Izrakti 195,03 m3 Izrakti 419,51 m3 arī inženierkomunikācijas, ma joslas piegružošanu vai grunts grunts Samazinās vai pilnībā pavasaros un rudeņos Neatvadītiem piemēram, optiskie kabeļi, piesārņošanu, kā arī materiālu 3 3 pazūd ceļa nestspēja ceļi nav izmantojami nokrišņiem sasalstot, Izrakti 195,03Atjaunoto m grāvju garumsIzrakti 419,51 m vājstrāvu tīkli, elektrības vai priekšmetu novietošanu grunts grunts palielinās slīdamība kabeļi, ūdens atvades sistēmas, ceļu zemes nodalījuma joslā 2018 195 km meliorācijas sistēmas utt. Ceļu bez valsts ceļu dienesta vai au- Atjaunoto grāvju garums nodalījuma josla tiek noteikta, toceļa īpašnieka (pārvaldītāja)2019 420 km lai aizsargātu ceļa konstrukciju atļaujas: 2018 195 km

Tiek uznesti dubļi Tiek bojātas dažādas ceļu no bojājumiem. • naudas sods fiziskajām per- 2019 420 km Tiek bojāti Satiksmes no lauka; zemes nodalījuma joslā sonām no septiņdesmit līdz organizācijas līdzekļi pie lauku mēslošanas – iebūvētās inženier- Darbības jāsaskaņo divsimt astoņdesmit eiro; kūtsmēsli komunikācijas (sakaru • juridiskajām personām no un elektrības kabeļi, balsti, Lauksaimniekiem ir jā- četrsimt trīsdesmit līdz div- sadales kārbas vai akas). apsaimnieko laukus savu tūkstoš deviņsimt eiro. īpašumu robežās, tomēr, ja Par ceļu vai to komplek- Zāles pļaušana Ceļu konstrukciju uzraudzība ir racionāli iespējams ap- sā ietilpstošo būvju bojāšanu, Viedoklis Ceļmalas kopj (pļauj) atbilstoši valsts LVC nodaļu atbildīgie darbinieki, strādāt arī kādu daļu no iznīcināšanu, piegružošanu, apsekojot autoceļus, konstatē piešķirtajam ﬁnansējumam. Juris Lazdiņš, konstrukcijas bojājumus ceļu zemes nodalījuma joslas, piesārņošanu vai aizsprosto- MK noteikumu prasības: vai arī rodas šaubas par robe- šanu, kā arī ceļu satiksmes or- Zemnieku saeimas valdes

Ceļa uzturēšanas Pļaušanas biežums Sastāda aktu, iesniedz policijai žu, līdz kurai var veikt savas ganizācijas tehnisko līdzekļu priekšsēdētājs klase sezonā zemes apstrādi, ieteicams vēr- bojāšanu vai iznīcināšanu: A 2 reizes sties attiecīgajā LVC nodaļā, naudas sods fiziskajām per- Mēs, Zemnieku saeima, Policija izvērtē situāciju, • B 1 reizi konstatē/nekonstatē lai izvairītos no nepatīkamām sonām no septiņdesmit līdz šādas lauksaimnieku darbības C 1 reizi pārkāpumu situācijām. Jebkuras iespēja- trīssimt piecdesmit eiro; vērtējam negatīvi. Nav nepiecie-

D nav prasību mās darbības ceļu zemes no- • juridiskajām personām no šams apart laukus līdz pat ceļa Konstatējot pārkāpumu, sūta dalījuma joslā ir jāsaskaņo ar septiņsimt līdz divtūkstoš malai, kad jau nāk ārā šķembas. to attiecīgās pašvaldības Administratīvajai komisijai LVC. LVC Ceļu pārvaldīšanas deviņsimt eiro. Tam arī nav jēgas, jo šādā augsnē un uzturēšanas pārvaldes Uz- nekas neaug. Esam pret šādām Administratīvā komisija turēšanas uzraudzības daļas AVOTS: Latvijas Adminis- darbībām, tā ir zemnieku nesaimnieciska rīcība. Izteiktāka šī pieņem galīgo lēmumu vadītājs Jānis Kastanovskis tratīvo pārkāpumu kodekss problēma ir tajās vietās, kur ceļa plātne ir vienā līmenī ar lauku, norāda, ka pieļaujami būtu, *no 01.07.2020. sodi tiks un dabā nav saredzama robeža. Iespējams, ka problēmu varētu at- ja lauksaimnieki izpļautu līdz noteikti Ceļu satiksmes liku- risināt ūdens tehnisko profilu izveide, kas zemniekiem palīdzētu grāvim vai uzbērumam, bet ma 82. pantā saprast, cik tālu var apstrādāt laukus. CEĻU UZTURĒŠANA 7

un sausai, tāpēc ceļa horizontālo ap- zīmējumu, izņemot pagaidu, drīkst i uzklāt, ja nav bijuši nokrišņi un gaisa temperatūra nav zemāka par plus 10 Jāuzklāj precīzi grādiem. Uz valsts autoceļiem krāso- šana notiek divas reizes gadā: pirma- jā pusgadā darbi parasti norit aprīlī, maijā un jūnijā, bet otrajā pusgadā – jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī. ar pirmo reizi Dzeltenas krāsas apzīmējuma lenti lieto tad, kad ir nepieciešams or- ganizēt pagaidu transporta kustību. Desmit centimetru lenti līmē uz ceļa Ceļa horizontālo apzīmējumu atjaunošana valsts autoceļu virsmas ar speciālu grunti un pēc tam tīklā notiek divas reizes gadā noņem. Lentes tiek izgatavotas no folijas un sintētiskajiem materiāliem. 1973. Jelgavā eksperimentālā Grāvju tīrīšana Vairāk krāsas uzņēmuma vecākais inženieris-ķī- Apjoms, m3 miķis Jānis Brente pirmais Latvijā 250 000 Grāvju tīrīšana Latvijā ceļa horizontālo apzī- un Padomju Savienībā izgudroja 223 263 Ziemas sezona Apjoms, m3 mējumu uzklāšanai galvenokārt iz- atstarojošās lodītes. 200 000 Vasaras sezona 250 000 manto krāsu, kurā pēc tam iekaisa 223 263 Ziemas sezona gaismu atstarojošas lodītes, lai au- 150 000 200 000 Vasaras sezona tovadītājiem nodrošinātu redzamību materiālu, bet 3405 kvadrātmetri – 112 629 100 000 86 731 arī diennakts tumšajā laikā un sliktas aukstplastisko materiālu. Iemesls tam 150 000 redzamības apstākļos. Tās var tikt ie- ir izmaksas - aukstplastiskais mate- 112 629 50 000 36 519 35 977 kaisītas, gan izmantojot roku darbu, riāls un termoplastiskais materiāls 100 000 86 731 18 738 gan uzsmidzinot ar speciālu iekārtu. izmaksā dārgāk nekā darbs ar krāsu, 0 50 000 36 519 35 977 saka K. Geige. 2017/201818 738 2018/2019 2019/2020 Apzīmējumi jāuzklāj ļoti rūpīgi. 2018 2019 2020* Ceļu apzīmēšanai 0 izmantotie materiāli Ceļa horizontālā apzīmējuma forma 2017/2018 2018/2019 2019/2020 un izmērs jāpārbauda darba izpildes Summa, eiro 2018 2019 2020* • Termoplastika laikā ne retāk kā vienu reizi maiņā, 2 000 000 Ziemas sezona Aukstplastika veicot vismaz divus mērījumus būv- 1 748 257Summa, eiro • Vasaras sezona • Krāsa objektā. Tā kā ceļa horizontālos ap- 21 000500 000 1 748 257 Ziemas sezona • Apzīmēšanas lentes zīmējumus noņemt ir daudz grūtāk nekā uzklāt, tad jārūpējas par to, lai 965 515 Vasaras sezona 11 000500 000 Iemesls šīs tehnoloģijas izmanto- ceļa horizontālie apzīmējumi uzreiz 691 082 šanai ir mazākas izmaksas, salīdzinot tiktu uzklāti tam paredzētajā vietā, 500 000 965 515 1 000 000 329 798 330 545 ar aukstplastisko un termoplastisko ievērojot paredzēto formu un iz- 157 311 691 082 materiālu. K. Geige norāda: kalpoša- mēru. Tāpat, veidojot horizontālos 500 0000 329 798 330 545 nas ilgums šādiem apzīmējumiem ir apzīmējumus atkārtoti, nedrīkst būt 2017/2018157 311 2018/2019 2019/2020 atkarīgs no satiksmes intensitātes un saskatāmi vecie apzīmējumi, jo tas 2018 2019 2020* 0 citiem faktoriem. Kvalitātes garan- var novest pie kļūdainiem transport- 2017/2018 2018/2019 2019/2020 tijas termiņš darbam ar krāsu ir seši līdzekļu vadītāju lēmumiem. * uz 2020.g. maija sākumu2018 2019 2020*AVOTS: LAU mēneši, bet darbam ar aukstplastiskiem vai termoplastiskiem materiā- * uz 2020.g. maija sākumu AVOTS: LAU liem – divpadsmit mēneši. Darbs tiek Viedoklis apmaksāts tikai tad, kad ir pagājuši garantijā paredzētie termiņi. Andris Grudulis, Atsevišķās vietās valsts ceļu tīk- lā ceļa horizontālie apzīmējumi ie- SIA CTB Ceļa aprīkojuma klāti, izmantojot gan aukstplastisko, dienesta vadītājs Grāvju tīrīšana gan termoplastisko materiālu. No plastikāta materiālu masas veidotie Termoplastiskais materiāls ir 2018. gads 2019. gads apzīmējumi nedrīkst būt augstāki birstošs materiāls, kas pirms uzklā- par 4 mm virs ceļa seguma. Šādiem šanas uz ceļa, tiek ievietots priekš- Grāvju tīrīšana sildītājā un uzkarsēts līdz 200 grā- diem, tad tiek liets ekstrūderī jeb 2018. gads 2019. gads i Ceļa horizontālie apzīmējumi speciālā uzklāšanas mašīnā, un uz- – līnijas, bultas, simboli un citas klāts uz ceļa. Ekstrūderī visu laiku norādes uz ceļiem vai ceļu būvēm tiek uzturēta konkrēta temperatūra. un speciāli veidotiem elementiem. Savukārt aukstplastikas materiāli Tie nosaka satiksmes režīmus un tiek vienkārši samaisīti, pievienots kārtību. Horizontālie apzīmējumi cietinātājs, ieliets uzklāšanas mašī- Izrakti 195,03 m3 Izrakti 419,51 m3 ir baltā, kā arī dzeltenā krāsā. Ceļa nā un tad attiecīgi uz ceļa. Jaunajos grunts grunts horizontālo apzīmējumu nozīme ceļu projektos 80% gadījumu tiek aprakstīta Ceļu satiksmes noteiku- lietots termoplastiskais materiāls Izrakti 195,03Atjaunoto m3 grāvju garumsIzrakti 419,51 m3 grunts grunts mos (CSN). ceļa horizontālo pazīmējumu uz- klāšanai, jo, salīdzinot ar aukstplas- 2018 195 km Atjaunoto grāvju garums apzīmējumiem atļauti 5 cm pārrāvu- tisko materiālu, tas ir lētāks un arī 2019 420 km mi ik pēc pieciem metriem, lai būtu dabai draudzīgāks. Kā arī, lai aukst- 2018 195 km iespējama pilnīgāka ūdens notece no plastiskais materiāls sacietētu un pa 2019 420 km brauktuves. to varētu pārvietoties satiksmes da- Uz valsts autoceļiem pārsvarā lībnieki, ir jāgaida aptuveni 15 līdz izmanto krāsu. 2019. gadā 277 kvad- 20 minūtes. Savukārt termoplasti- Ceļa horizontālie apzīmējumi krāsu, termoplastiskiem materiā- Ceļa horizontālo apzīmējumu krāsas, rātmetri horizontālā marķējuma tika kas materiālam tās ir aptuveni divas nosaka satiksmes kārtību, norāda liem, aukstplastiskiem materiāliem, termoplastisko un aukstplastiko ma- uzklāti, izmantojot termoplastisko minūtes. ceļa būvju gabarītus un orientē sa- iepriekš sagatavotiem kontūrelemen- teriālu uzklāšanai ar roku darbu lie- tiksmes dalībniekus. Līdz ar to ap- tiem un simboliem vai citiem mate- tojamas iekārtas, mehānismi (augst- Horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas zīmējumu uzklāšana uz autoceļa ir riāliem. Horizontālo apzīmējumu spiediena vai normālspiediena krāsu 2 regulēta Latvijas valsts standartos materiāliem ir jāatbilst LVS standartu izsmidzinātāji) un palīgaprīkojums, apjomi (tūkst. m ) (LVS). Ceļa horizontālo apzīmēju- prasībām,” stāsta LVC Uzturēšanas kas nodrošina izpildītā darba atbilstī- mu uzklāšana ietver autoceļa virs- plānošanas daļas vadītāja pienākumu bu paredzētajam. K. Geige uzsver, ka mas sagatavošanu (noslaucīšanu un izpildītājs Kaspars Geige. Viņš skaid- nav atļauts izmantot krāsotāju rokas atsevišķu svešķermeņu novākšanu), ro, ka ceļa horizontālo apzīmējumu instrumentus, piemēram, otu vai rul- 672,29 719,16 615,24 materiālu sagatavošanu, apzīmējumu uzklāšanai jālieto mehāniskas paš- līti. LVC Ceļu specifikācijās noteikts, uzklāšanu, stikla lodīšu un pretslīdes gājējiekārtas, kas saskaņā ar ražotāja ka iepriekšsagatavoto materiālu un minerālmateriālu pievienošanu, ja to instrukciju ir piemērotas izmantoja- ceļa kniežu ieklāšanai jāizmanto tikai prasa tehnoloģija. Šobrīd VAS Latvi- mo materiālu iestrādei. Tām ir jābūt materiāla ražotāja ieteiktās iekārtas. jas Valsts ceļi (LVC) spēkā ir līgumat- aprīkotām ar vadības iekārtām, kas Ceļa apzīmējumi ir jāuzklāj paredzē- tiecības ar četriem uzņēmumiem, kas nodrošina iestrādājamo materiālu tajā vietā, ievērojot ģeometriskos pa- veic ceļu horizontālo apzīmējumu izlietojuma daudzuma regulēšanu un rametrus – formu un izmēru. Tikpat krāsošanu. kontroli, kā arī automātisku ceļa ho- svarīgi, cik ievērot materiāla ražotāja rizontālo apzīmējumu materiāla iz- ieteiktās iekārtas, ir ievērot izgatavo- 2017 2018 2019 Dažādas metodes smidzināšanas sprauslu ieslēgšanos, tāja noteikto ieklāšanas tehnoloģiju. lai notiktu mēriekārtu izpildītā dar- Ceļa seguma virsmai pirms ap- “Ceļa apzīmējumus veido ar ba apjoma automātiska uzmērīšana. zīmējumu uzklāšanas ir jābūt tīrai AVOTS: LVC 8 SATIKSMES DROŠĪBA Melno punktu skaits sarūk Pēdējo trīs gadu laikā uz pusi samazinājies melno i Jānis Lange, Precizē kārtību VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs punktu skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem. 2019. gadā ir precizēta Ir nākusi klajā jauna valsts gājušais ir traģēdija. Vairākās vie- ka daudzos posmos, kur notiek kārtība, kādā klasificē ceļu Bīstamo vietu skaits ir krasi samazinājies, tā galveno autoceļu bīstamo pos- tās, kas ir jaunajā melno punktu sadursmes, to cēlonis ir neatļau- posmus, kuros bieži notiek ir pozitīva tendence. Mūsu uzdevums no ceļu mu un krustojumu jeb melno kartē, jau norisinās būvdarbi, da- ta manevra veikšana - apdzīšana, ceļu satiksmes negadījumi: “ punktu karte, kurā apkopoti žās 2019. gadā tie jau ir pabeigti. pārkāpjot Ceļu satiksmes notei- Klasificējot ceļu posmus infrastruktūras viedokļa ir darīt visu, lai ceļu ceļu satiksmes negadījumu dati Līdz ar to atsevišķi melnie punkti kumus (CSN). Piemēram, šādi ārpus apdzīvotām vietām, lietotāji varētu droši piedalīties satiksmē un par trīs gadu periodu no 2017. jau tiks likvidēti,” norāda VAS negadījumi ir notikuši Vidzemes ceļu tīklā nosaka vietas, kur melno punktu skaits turpinātu samazināties. līdz 2019. gadam. Salīdzinot ar Latvijas Valsts ceļi valdes priekš- šosejas (A2) 59. kilometrā, Tal- viena kilometra garumā iepriekšējiem gadiem, melno sēdētājs Jānis Lange. linas šosejas (A1) 1. kilometrā, notikuši vismaz trīs smagi Šogad, pateicoties papildu finansējumam punktu skaits ir samazinājies uz “Runājot par infrastruktū- Ventspils šosejas 46. kilometrā ceļu satiksmes negadījumi 75 miljonu apmērā, tiks realizēti arī papildu pusi un 2017. – 2019. gadā uz ru, satiksmes drošības uzlabo- un citviet. Melnie punkti tiek (CSNg), kuros ir cietušie, vai valsts galvenajiem autoceļiem ir šanas jomā prioritāte ir mazāk izvērtēti, un pēc tam noteikts, astoņi CSNg negadījumi. projekti satiksmes drošības paaugstināšanai. konstatēti 48 melnie punkti. Ie- aizsargātie ceļu satiksmes dalīb- kādas satiksmes organizācijas Savukārt apdzīvotās vie- Kopumā, gan no ikgadējā budžeta, gan priekšējā kartē par periodu no nieki un sadursmju prevencija. izmaiņas ir nepieciešamas. Ne tās par bīstamu ceļa posmu no papildu līdzekļiem satiksmes drošības 2014. līdz 2016. gadam šādi pun- Pēc šī principa arī tiek plānoti vienmēr ir jāpārbūvē attiecīgais ir uzskatāms 300 metru garš kti bija 99. Jāmin, ka pagājušajā atsevišķi satiksmes drošības posms vai jāīsteno citi dārgi ri- ceļa posms, kur trīs gadu lai- projektiem tiks atvēlēti astoņi miljoni eiro. gadā ir arī precizēta kārtība, kādā projekti, uzsvaru liekot uz gājēju sinājumi. Ir vietas, kur pietiek kā ir notikuši vismaz desmit apdzīvotajās vietās klasificē ceļu pārejām, gājēju un velosipēdistu uzlikt ceļazīmes, kas samazina CSNg vai ir vismaz trīs smagi Piemēram, uz Jūrmalas šosejas Melno punktu skaita samazi- posmus, kuros bieži notiek ceļu celiņiem. Tāpat pamazām tiek atļauto braukšanas ātrumu vai CSNg. (A10) ir vairākas melno punktu nājums pārsvarā ir skaidrojams satiksmes negadījumi (CSNg). likvidēti kreisie pagriezieni, kas aizliedz apdzīšanas manevru. Krustojums uzskatāms vietas, kur bieži notiek nega- ar to, ka daudzās no šīm vie- VAS Latvijas Valsts ceļi Satik- par bīstamu, ja negadījumi ir dījumi. Daļa no tiem ir saistīti tām ir veikti satiksmes drošības Tik melnie punkti tika konstatē- smes organizācijas pārvaldes di- notikuši 150 metru rādiusā ar akvaplanēšanu, ko izraisa uzlabošanas pasākumi. Kopu- rektors Māris Zaļaiskalns atzīst, uz katru pusi. ceļa segumā esošās risas. Šogad mā satiksmes uzlabojumi bez ti 2017. – 2019. gada bīstamo ka arī fotoradari uz ceļiem ir sevi tiks pabeigta šī autoceļa segas pārbūves veikti 13 iepriekšējā posmu un krustojumu kartē. attaisnojuši. Bīstamajās vietās, tehniskie līdzekļi, tajā skaitā rekonstrukcija, risas likvidēs, periodā (2014. – 2016.) konsta- 48 kur uzstādīti fotoradari, nega- horizontālie apzīmējumi, ir reg- un šādiem negadījumiem vairs tētajos melnajos punktos, bet 46 Pozitīvi ir arī tas, ka ir mazinājies īstermiņā var sagādāt neērtības, dījumu skaits ir samazinājies lamentēti normatīvajos aktos, nevajadzētu būt. vietās ir veikta ceļa posma pār- to bīstamo posmu un krustoju- bet ilgtermiņā dod ieguldījumu par 47%, bet par 45% – smagie un ir domāti satiksmes drošības būve, seguma atjaunošana vai mu skaits, kuros gājuši bojā vai- drošībā,” skaidro Lange. CSNg, par to liecina Ceļu satik- uzlabošanai. Precīzāki dati uzstādīts fotoradars. Arī šobrīd rāki cilvēki. Jaunajā kartē tādu ir Lielākā melno pun- smes drošības direkcijas (CSDD) Tomēr vēl joprojām ir daudz vairākās vietās, kas ir iekļautas trīs, iepriekšējā bija astoņi. ktu koncentrācija ir Pierīgā, kur dati. Arī mainot ceļa horizontālo autovadītāju, kas neievēro ceļu Pagājušajā gadā tika precizē- jaunajā bīstamo posmu un krus- ir arī lielākā satiksmes intensitāte. marķējumu, var panākt vēlamo satiksmes noteikumus un turpi- ta kārtība, kādā apdzīvotās vie- tojumu kartē, ir ieplānoti pārbū- Lielāka intensitāte Jāatgādina, ka arī kopumā vidējā efektu. Kā piemēru var minēt na pārsniegt atļauto braukšanas tās klasificē ceļu posmus, kuros ves vai kādi citi darbi. Atsevišķos diennakts satiksmes intensitāte Tallinas šosejas (A1) posmu pie ātrumu. Pagājušajā gadā ir no- bieži notiek CSNg. Pateicoties posmos uzlabošana patlaban jau “Katrs no šiem melnās kartes uz valsts galvenajiem autoce- Lilastes, kur tika mainīts malas formēti vairāk nekā divi miljoni uzlabotai metodoloģijai, kā arī notiek, vai arī ir notikusi pēdējo punktiem ir bīstams, tāpēc, ka- ļiem ik gadu turpina augt. Pērn horizontālais apzīmējums uz ne- protokolu par ātruma pārsnieg- tam, ka Valsts policijas dati un trīs gadu laikā. Piemēram, jau mēr ir ievainotie un bojā gājušie tā pieauga par 5%. Kopš 2011. pārtrauktu līniju, un pateicoties šanu, un valsts budžetā iemak- koordinātes par ceļu satiksmes minētā Jūrmalas šoseja (A10), nevaram runāt, ka viss ir kārtībā. gada satiksmes intensitāte ik tam ir samazinājies uzbraukumu sāti vairāk nekā seši miljoni eiro. negadījumu vietām ir kļuvušas Vidzemes šosejas (A2) Sēnī- Lai visi varētu droši piedalīties gadu aug, un pērn tā sasniedza skaits stāvošiem transportlīdzek- Taču ir arī tādas vietas, kur precīzākas, arī bīstamos posmus tes posms u.c. satiksmē, ir jāuzlabo satiksmes visaugstāko rādītāju pēdējo des- ļiem. Autovadītājiem ir jāatceras, situācijas uzlabošanai ir nepie- un krustojumus ir iespējams no- “Ja mēs salīdzinām jauno infrastruktūra, jo katrs bojā mit gadu laikā CSNg dati liecina, ka visi satiksmes organizācijas ciešama ceļa rekonstrukcija. teikt precīzāk. melno punktu karti ar iepriekšējo, Bīstamie posmi un krustojumi uz Latvijas valsts galvenajiem autoceļiem 2017. – 2019. gadā

Garciems KadagaGarkalneVangaži Ipiķi Bīstamie posmi un krustojumi uz Kalngale 14 Ādaži Ramata P 17 Latvijas valsts galvenajiem A 1 E 67 Alderi Rozēni P 21 Naukšēni autoceļiem 2017. – 2019. gadā Mazsalaca Ķ Baltezers Garkalne Rūjiena ī š P 15 Daugava e L. Baltezers Ainaži Kārķi z 8 Ērģeme e Staicele Sēļi r Bukulti 33 Vecate P 22 Valka s 24 Aloja Langstiņi P 12 P 16 JŪRMALA Salacgrīva Rencēni Priedkalne 32 P 124 Kolka P 15 Matīši Ēvele Berģi Mazirbe Svētciems Pāle Puikule E264 44 pesciems Zaķumuiža Burtnieki Seda 13 Sunīši Ozolmuiža Strenči A 3 P 24 Spilve P 131 P 13 Viļķene P 16 P 17 RĪGA Silakrogs Dikļi Vijciems P 23 21 A 1 Ulbroka Mucenieki Valmiermuiža P 25 BabīteApe Ziemeri Pociems PiņķiGaujiena P 19 11 P 124 E 67 Jaunlaicene DreiliņiP 42 Dundaga Umurga Zilaiskalns Brenguļi Trikāta Babītes P 39 Pededze peslejas Cekule Tiņģere Roja P 11 P 11 Bilskaez. Dzilnuciems A 2 P 77 Ance Rude Valmiera E 77 P 40 P 77 Tūja Liepupe Limbaži Grundzāle Trapene Saurieši 1 P 18 Skulte Alsviķi Rāmava 42 P 126 Mūrmuiža Smiltene 4Vireši 28 Acone Ventspils P 77 Pope P 125 P 53 P 9 P 14 P 20 Blome 18 MārupeP 34 Alūksne 30 P 131 Vaidava P 27 P 44 Upesgrīva Liepna 5 Valdemārpils Liepa Palsmane Zeltiņi Anna P 43 Ceplīši Puze Stalbe A 2 Baloži P 41 Salaspils E 67 Straupe Rauna Variņi Tīraine P 42 A 10 P 127 Mērsrags Vidriži P 14 Mālupe P 108 Tārgale Pūņas Skulte Cēsis Priekuļi P 28 E 77 Jaunmārupe P 34 MedemciemsJaunanna Katlakalns Žīguri E 22 Launkalne 6 Vārve Laidze Vandzene P 30Bērzkrogs Lejasciems Ugāle Lēdurga E264 Raiskums StūnīšiBeļava Kuprava Borisova Užava Talsi Ķūļciems A 1 P 20 Velēna 16 35 A 7 34 P 122 Saulkrasti A 3 Līgatne E 77 P 29 Drusti 9 Viļaka sma Pastende Bērzciems P 6 P 27 Stāmeriena Rīgas HES Ikšķile Piltene P 120 Lauciene Ieriķi 41 Ventava Sēja P 8 7 Dzērbene P 33 Ranka Lizums P 35 ĶekavaKubuli 47 P 35 Saulkalne Mundigciems A 2 26 ūd-krāt. P 123 P 30 Jaunpiebalga Gulbene Litene P 35 10 Dižstende P 128 Ragana 29 Ziras P 7 Augšlīgatne Taurene Druviena 43 A 10 Engure 25 Tirza Stāķi Birznieki P 45 Daugmale P 111 Zlēkas Stende Zentene Carnikava Sigulda P 31 Balvi 19 45 Skujene JaunolaineP 37 P 47 Šķilbani Jaunpagasts 2 P 32 P 3 P 38 39 P20 46 P 1 Nītaure Vecpiebalga 22 P 108 Vangaži Inčukalns Jaungulbene P 36 P 130 Sēme P 131 P 8 Olaine Padure Kandava E 22 Klapkalnciems Ādaži P 10 Kaive Liezēre Ēdole P 120 Renda Pūre Allaži BriežuciemsPulkarne Jūrkalne Sabile P 128 P 3 Dzelzava17 Rugāji P 119 Kuldīga Mežvalde Lapmežciems Garkalne Zaube Tukums JŪRMALA RĪGA Mālpils Cesvaine Plakanciems ABaltinava 7 Alsunga Kabile P 109 Smārde 23 Pēternieki 0 4 km E 67 P 121 27 P 32 Jumurda P 30Vītoliņi P 83 Priedaine Vāne Zemīte ume E 22 Piņķi A 4 P 4 Ropaži P 31 P 37 Tilža P 45 Baldone Pāvilosta A 10 P 33 Kusa Lubāna Vilgāle Pelči P 121 38 A 5 P 10 Suntaži P 4 Ērgļi Vestiena Cena P 82 Mellupi Bērzpils P 48 A 13 P 116 Vārme P 98 E 77 Ķeipene P 81 Salnava Irlava 48 Salaspils Tīnūži Taurupe Meirāni E 262 P 112 P 108 P 101 P 8 Madona Prauliena Degumnieki Turlava Šķēde Zante Slampe Ogre Laubere Meņģele Kārsava Apriķi A 9 Tīreļi Ķekava E 22 Madliena P 84 P 50 Džūkste 3 Olaine Ikšķile P 78 Bērzaune Raņķi Satiķi P 104 P 80 Lēdmane P 79 P 62 Gaigalava P 109 Kalnciems Jaunolaine Barkava Goliševa P 111 Cīrava Kazdanga Vietalva Mārciena Strūžāni Rogovka Vērgale Laidi Lutriņi Remte Jaunpils P 99 P 85 Lielvārde Vecbebri P 82 Jaunbērze Ķegums P 84 Nagļi P 117 15 Baldone A 6 P 80 Odziena Mētriena P 36 Ilzeskalns Aizpute Druva Brocēni Biksti Līvbērze P 100 36 Jumprava P 32 Ļaudona Pušmucova Annenieki 12 E 22 Jaunkalsnava Murmastiene Rikava Rudbārži Blīdene P 102 JLGAVA P 89 Bērzgale P 112 Vecpils P 115 Skrunda E 67 P 88 Skrīveri Varakļāni P 49 Saldus A 9 P 97 P 98 Āne 37 KoknesePļaviņas P 37 Kapsēde Kalvene A 9 P 97 A 7 Medņi Līdumnieki Lieģi Gardene 31 Iecava Vecumnieki Birzgale P 85 Audriņi Ludza P 107 Zebrene NākotneSvēte P 93 Misa Jaunjelgava A 6 P 110 Durbe Striķi Dobele Kūkas Mežāre Atašiene Viļāni E 22 Cibla Krimūnas P 95 P 94 L Staļģene Aizkraukle P 76 i P 92 P 88 A 12 Sakstagals Grobiņa P 105 Naudīte P 103 e Spuņģēni P 104 Zaļenieki l P 87 Sece A 15 P 116 Pampāļi A 8 Vircava u P 73 P 58 P 136 LIEPĀJA Kursīši pe 40 Sala Ņukši A 12 Brigi Gavieze Bunka Īle E 77 P 89 Daudzeva Ciskādi Rēzekne Dubeņi P 106 Kroņauce Valle P 62 Galēni E 22 Nīgrande P 106 Jaunauce Auce P 96 P 86 Jēkabpils Stoļerova Zilupe Priekule Bēne Penkule Tērvete Mežotne Code Dāviņi Bārbele Sunākste Vīpe Vecružina Pilda Vaiņode Kalni P 96 P 75 P 55 Nirza Otaņķi Ezere P 95 Eleja P 103 Bauska P 87 Rudzāti P 59 P 114 Ruba Augstkalne Pilsrundāle 46 Birži Lūznava Bernāti Bārta Vilce Skaistkalne Ērberģe Līvāni Malta Gramzda Bērzvircava Saulaine Viesīte P 72 Vandāni Pasiene Ukri Svitene Sutri E 262 P 56 Kaunata Rundēni Nīca Īslīce Rožupe P 63 Preiļi Riebiņi Bērzi E 67 Zalve P 75 Zasa A 6 A 13 A 11 P 113 A 7 P 62 Feimaņi Vecslabada P 52 Uzvara P 74 Jersika Vārkava Puša P 49 Lone P 58 P 73 Elkšņi P 72 Andrupene Pilskalne Nereta pmala Aglonas Ezernieki stacija P 57 Rucava Jaunaglona P 55 Šķaune P 75 Aknīste P 60 Pape Rubeņi Nīcgale Asare Kalupe Aglona Dagda P 64 Auleja Porečje Bebrene Grāveri Gārsene Dubna P 73 Višķi P 62 P 61 Asūne Subate A 6 Biķernieki Ilūkste Kombuļi Robežnieki P 70 Naujene Izvalta Skaista Eglaine P 70 Krāslava Indra Svente A 14 DAGAVPILS Kaplava Galvaspilsēta Ceļa posms ar A 6 RĪGA atdalītām brauktuvēm A 13 Kalkūni P 69Saliena Starptautiskais robežpunkts Medumi P 68 E 262 Lielvārde Pilsēta Galvenais ceļš Demene Silene 25 «Melnie punkti» ceļu posmi Iecava Ciems Reģionālais ceļš P 103 un krustojumi

Mērogs 1: 1 200 000 0 2 24 36 km SATIKSMES DROŠĪBA 9

Māris Zaļaiskalns, tad dati rāda, ka viena kilomet- jo, piemēram, infrastruktūra ir ra garumā iepriekš bojāgājušo sakārtota un nodrošināti aps- VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors VAS Latvijas skaits bija astoņi, tagad tie ir divi. tākļi, lai CSNg nenotiktu, tomēr, Viss liecina, ka kopējā aina uz- neskatoties uz to, negadījumi no- Situācija satiksmes drošības jomā ik gadu labojas,” atzīmē M. Zaļaiskalns. tiek. “Lielākajā daļā šo gadījumu uzlabojas. To parāda arī jaunā melno Valsts ceļi Viņš arī norāda, ka iepriekšējā pie vainas ir cilvēciskais faktors “ kartē vairāk melno punktu at- un distances neievērošana. Bieži punktu karte, kurā, salīdzinot ar iepriekšējo radās tālāk no Rīgas, bet šobrīd vien šādi negadījumi notiek pie periodu, melno punktu skaits ir samazinājies gandrīz visi punkti koncentrējas luksoforiem, kad priekšā brau- gandrīz uz pusi. Tas panākts, gan realizējot pakalpojumi ap Rīgu. Piemēram, uz Tallinas cošā automašīna strauji bremzē, šosejas (A1) visi melnie punkti bet tai sekojošā to laicīgi nepa- dažādus satiksmes uzlabojumu projektus, gan atrodas līdz 13. kilometram. Jā- spēj, un notiek sadursme. Līdz iegūstot precīzākus datus no Valsts policijas piebilst, ka jau ir uzsākts darbs ar to ne vienmēr pie vainas ir pie risinājumu izstrādāšanas, slikta infrastruktūra, bet gan par CSNg, gan arī pamainot metodoloģiju. tomēr M. Zaļaiskalns pieļauj, cilvēki paši ar savu rīcību izraisa Tomēr daļa atbildības ir jāuzņemas arī ka daļa no tiem varētu nebūt negadījumus. Iespējams, ir jā- pašiem autovadītājiem ir jāievēro CSN, populāri. nomainās paaudzēm, lai cilvēki sāktu pārvietoties uz autoceļiem ceļazīmes un ceļa marķējums. Situāciju labi Nebūtu jābūt mazāk agresīvi, to savukārt izrai- raksturo smagā avārija Alderu krustojumā sa ikdienas stress, un tas ir cieši Tomēr ir vietas, kur melna- saistīts ar dzīves kvalitāti,” norā- Baltezerā, kas šogad notika starp motociklu jiem punktiem nebūtu jāveidojas, da M. Zaļaiskalns. un automašīnu. Bīstamie posmi un krustojumi jeb melnie punkti uz Latvijas valsts galvenajiem autoceļiem (2017. – 2019.) Nr. CSNg ar Bojā (MP) Autoceļš km CSNg cietušajiem gājušie Ievainotie Autoceļa posms 1 A4 12. 13 5 3 7 Upeslejas, krustojums ar pievedceļu Cekules stacijai (V52) 2 A1 10. 7 5 3 4 Ādaži, Muižas iela 3 A9 39. 13 8 2 9 Pieslēgums a/c Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98) 4 A5/A9 35/1 18 9 1 16 Pārvads pār a/c Rīga (Skulte)–Liepāja A9 un a/c Jaunmārupe– Skulte (V14) 5 A4 15. 7 5 1 16 Krustojums ar a/c Ulbroka–Ogre (P5) 6 A7 10. 16 6 1 10 Krustojums ar a/c Rāmava–Baloži (V3) un pievedceļiem a/c Valdlauči–Rāmava (V2) 7 A2 59. 5 5 1 14 Līkums 8 A1 2. 9 6 1 9 Viesnīca Baltvilla 9 A5 24. 12 6 1 6 Karjers 10 A6 21. 12 5 1 4 Līvzemes ielas (Salaspils) pieslēgums 11 A4 10. 10 4 1 4 Krustojums ar a/c Rīga - Ērgļi (P4) 12 A8 37. 10 3 1 3 Krustojums ar a/c Ozolnieki–Brankas–Brankstūri (V1068) 13 A10 18. 7 3 1 4 14 A1 8. 4 3 1 3 Ādaži 15 A8 32. 18 5 0 9 Krustojums ar a/c Jelgava – Dalbe ( P100) 16 A8 12. – 20 5 0 6 Medemciems 13. 17 A8 23. 19 5 0 6 Krustojums ar pievedceļu Olainei (V18) un Verdiņu ielu 18 A9 2. 8 6 0 10 19 A1 14. 7 5 0 10 Kadaga 20 A5 9. 12 4 0 7 A/c Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) rotācijas aplis 21 A4 5. 7 6 0 9 Krustojums ar a/c Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2) 22 A5 12. 10 5 0 7 Krustojums ar a/c Ķekava–Plakanciems (V6) 23 A10 46. 7 4 0 8 Ķemeru kapi 24 A2 14. 14 4 0 4 Pieslēgums pie a/c A1 Rīga (Baltezers)- Igaunijas robeža (Ainaži) A1 un Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) (A4) 25 A1 12. 5 4 0 9 26 A8 17. 10 4 0 6 27 A10 63. 11 3 0 5 Krustojums ar Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98) (rotācijas aplis) 28 A7 9. 14 2 0 3 Krustojums ar a/c Valdlauči–Rāmava (V1) virzienā no Valdlaučiem 29 A5 10. 12 3 0 3 Mežs 30 A4 14. 6 4 0 6 Pieslēgums a/c Biksti–Lielluži (V11) 31 A8 43. 6 5 0 6 32 A4 1. 11 1 0 3 Pieslēgums Vidzemes šosejai (A2) 33 A1 1. 9 2 0 4 Pieslēgums Vidzemes šosejai (A2) 34 A7 13. 9 3 0 4 35 A7 12. 10 3 0 3 36 A7 35. 6 3 0 5 Dzimtmisa 37 A8 42. 13 1 0 1 Pieslēgums a/c Jelgava–Iecava (P93) 38 A10 69. 11 2 0 2 Krustojums ar a/c Tukums–Kuldīga (P121) (rotācijas aplis) uzbraukšanas šķērslim vakara stundās; 39 A8 18. 7 4 0 4 Lubauši 40 A7 52. 3 3 0 6 Ūdri 41 A5 21. 8 1 0 3 Krustojums ar a/c Baloži–Plakanciems–Iecava (V7) (Plakanciems) 42 A4 13. 6 3 0 4 43 A8 19. 4 3 0 5 44 A10 19. 9 2 0 2 Pirms iebraukšanas Jūrmalā 45 A2 33. 8 3 0 2 Vangaži 46 A7 66. 10 0 0 0 Bauska (66.km) krustojums ar Draudzības ielu, un Bauska– Mežotne–Bērzu skola (V1035) 47 A7 20. 9 0 0 0 Krustojums ar Rīgas apvedceļu (Salaspils–Babīte) (A5) (rotācijas aplis) 48 A10 54. 9 0 0 0 Smārde 10 VISVISĀDA VISVISĀDĪBA

Jūs jautājat Ar ko tiek apstrādāta ceļa virsma? Kāpēc uz ceļiem, kur ir atjaunots vai nomainīts segums, tiek uz laiku saglabāts ātruma ierobežojums? Vai grants ceļu atjaunošana nozīmē divkārtu virsmas ? ? apstrādi? Veicot virsmas apstrādi, grants segums tiek noklāts ar bi- Gadījumi, kad pēc remontdarbu pabeigšanas tiek sagla- ? tumena emulsiju, uz bituminētās virskārtas viendabīgi no- bāts ātruma ierobežojums līdz 70 km/h, ir bieži. Tas ir Nē. Grants ceļu atjaunošana ir jaunas grants seguma kārtas klāj šķembas, kas tiek veltņotas. nepieciešams, jo nesen noasfaltēts ceļš ir pārklāts ar bi- izbūve vai esošās grants seguma kārtas papildināšana ar jaunu tumena saistvielu, kura veido neredzamu plēvīti. Tā ir materiālu. Vai ceļazīmes uzstādīšana iekšpagalmā ceļa pārvaldītājam slidena un samazina automašīnas riepu saķeri ar jaunbū- ir jāsaskaņo ar LVC? vēto segumu. Tāpēc uzreiz pēc remontdarbiem segumam Vai šogad jau ir atputekļoti grants ceļi? Kā tiek izvēlēti ? ir paaugstināts slīdēšanas risks – garāks bremzēšanas ceļš, grants ceļi, kuriem veic atputekļošanu? Jā, ceļa pārvaldītājam ir jāsaskaņo ceļazīmju izvietošana ar VAS kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Laika gaitā automašīnas ? Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas uzraudzības daļu. Lai ar riepām šo plēvīti nodeldē, un, tiklīdz saķeres mērīju- Jā, šogad atputekļošanas darbi valsts autoceļos ar grants se- uzstādītu ceļazīmes zemesgabalā, kas kopīpašumā pieder dzīvokļu mi ir atbilstoši normai, ātrumu ierobežojošās zīmes tiek gumu veikti vairāk nekā 54 km apjomā. Galvenie kritēriji, kas īpašniekiem, kopsapulcē par ceļazīmju uzstādīšanu jānobalso trīs noņemtas. Saķeres mērījumus jaunizbūvētos posmos veic nosaka iekļaušanu atputekļojamo posmu sarakstā ir: satiksmes ceturtdaļām dzīvokļu īpašnieku (vai pilnvaroto personu, bet ne īr- VAS Latvijas Valsts ceļi Ceļu laboratorijas speciālisti. intensitāte, kravas automašīnu intensitātes īpatsvars, apbūves nieku), par to sagatavojot parakstītu protokolu. Lai saņemtu saska- tuvums ceļam vismaz 10 m. ņojumu zīmes uzstādīšanai, LVC Satiksmes organizācijas uzrau- Vai ir zināms, kad sāksies darbi uz autoceļa Ērgļi – Dra- Vai transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi dzības daļā jāiesniedz iesniegumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces beši (P31)? Vai ceļš uz darbu veikšanas laiku tiks slēgts? tiek izmantoti ceļu uzturēšanai? protokola kopiju, satiksmes organizācijas shēmu, zemesgrāmatas ? ? apliecības kopiju. Gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieki Šobrīd vēl noris iepirkuma procedūra un vēl nav precīzi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, tāpat kā visi citi nav zemes, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu māja, īpašnieki, tad, zināms, kad darbi tiks uzsākti. Remontdarbu laikā ceļš nodokļu ieņēmumi, tiek ieskaitīts valsts kopējā budžetā. pamatojoties uz mājas kopīpašnieku lūgumu, LVC Satiksmes orga- netiks slēgts, bet tiks noteikti satiksmes ierobežojumi. Finansējums autoceļiem tiek novirzīts atbilstoši tam, kā no- nizācijas uzraudzības daļā vēršas zemes īpašnieks vai viņa pilnva- teikts likumā “Par autoceļiem”. rota persona. Dokumenti iesniedzami Torņa ielā 7/9, 102. vai 104. kab., Rīgā, LV-1050.

nopietns, tāpēc samazina ātrumu. Pēc laiciņa ierauga uzrakstu Kaut viens būtu kādreiz pajautājis: Brīvbrīdis “Nomet ātrumu – 20 kilometri”. Braucējs atkal nomet ātrumu. Vēl – Vai jūs esat ēdis? Veselu mēnesi nebiju sēdusies pie auto stūres. Piesēdos, iz- pēc brītiņa uzraksts “Nomet ātrumu – 10 kilometri”. Kādu laiku braucu uz ielas, visi kliedz, māj ar rokām – noilgojušies, velni tādi! vilcies nožēlojami lēni, viņš pamana uzrakstu – “Laipni lūdzam *** restorānā Nomet ātrumu!” Piecgadīgā meita jautā tēvām: *** -Tēt, pirms tu apprecējies ar mammu, kurš tev sacīja kā pa- Visgarākie ceļojumi sākas ar vārdiem: *** reizi jāvada auto? Es zinu īsāko ceļu. Tehnovegāns – vīrietis, kuram nav auto un kurš par to lepni *** visiem stāsta. *** Ceļu policists: Puisis traucas ar auto mežonīgā ātrumā. Pēkšņi ierauga zīmi *** – Atveriet bagāžnieku! Kas tad tas? “Nomet ātrumu – 50 kilometri”. Puisis nodomā – varēja taču Ceļu policisti vienmēr jautā: – Tas? Līķis... vienkārši uzlikt zīmi “50”. Ja jau uzraksts, acīmredzot kaut kas – Vai jūs esat dzēris? – Pats redzu, ka līķis, bet kur ir aptieciņa?

Redakcijas adrese: Izdevējs: va/s Latvijas Valsts ceļi sadarbībā ar Reģistrācijas Nr. 000700076, Foto: LETA, Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1050 biedrību Latvijas ceļu būvētājs, Transportbūvju iznāk reizi mēnesī kopš 2004. gada janvāra. F64, Renārs Koris, inženieru asociāciju, VAS Latvijas autoceļu Kopš 2020. gada janvāra iznāk reizi publicitātes foto. Tālrunis: 67028140, uzturētājs un VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija. e-pasts: [email protected] ceturksnī.

ISSN 1691-1210