Uzturēšana. Ceļu horizontālo apzī- Jānis Lange: Valdības papildus piešķirtie 75 miljo- mējumu atjaunošana valsts auto- ni eiro nozīmē aptuveni 600 kilometru sakārtotu ceļu tīklā notiek divas reizes gadā. valsts autoceļu. Darbi notiks arī uz astoņiem tiltiem, Latvijā apzīmējumu uzklāšanai gal- kā arī varēsim īstenot vairākus satiksmes drošības venokārt izmanto krāsu, kurā pēc uzlabošanas projektus. Latvijas tautsaimniecībai tam iekaisa gaismu atstarojošas lo- tas nozīmē darbu gan būvniekiem, gan piegādātā- dītes. jiem, gan ražotājiem. Vasara 2020 [---> 7. lapaspuse ] [---> 3. lapaspuse ] Vecais jaunais asfalts Pasaulē pieaug nokalpojušā asfalta pielietošana jaunu asfalta maisījumu ražošanā. Tas saistīts ar iespēju samazināt būvniecības izmaksas un arī nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ceļa konstrukcija. Grāvis ir neatņe- Aino Salmiņš: Reģionālie ceļi Lat- Drošība. Ir izveidota jauna valsts mama ceļa konstrukcijas daļa. Apa- vijā ir bēdīgā stāvoklī. Ar ES atbalstu galveno autoceļu bīstamo pos- rot ceļa nomales vai grāvjus, tiek tiks uzlabots valsts galveno auto- mu un krustojumu jeb melno bojāta ceļa konstrukcija, radot virk- ceļu stāvoklis, taču jautājums par punktu karte, kurā apkopoti ceļu ni problēmu gan ceļa īpašniekiem, valsts reģionālo un vietējo autoceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gar arī zemniekiem. finansējumu no valsts budžeta vai gadu periodu no 2017. līdz 2019. piesaistot investīcijas, izmantojot gadam. Salīdzinot ar iepriekšējiem privātās partnerības pasākumus, gadiem, melno punktu skaits ir līdz šim netiek risināts. samazinājies uz pusi. [---> 6. lapaspuse ] [---> 2. lapaspuse ] [---> 8. lapaspuse ] 2 ĪSUMĀ Viedoklis strauji samazinās. Diemžēl centru sasniedzamību un paš- pašreizējā valdība nedomā ES valdību iesniegtajiem autoceļu fondus izmantot pārējo (lau- sarakstiem, lai nodrošinātu ku) teritoriju attīstībai, un sekmīgu administratīvi teri- šīs teritorijas (arī pašreizējās toriālās reformas norisi. Tādēļ Pašvaldības gaida precīzu republikas pilsētas, ja tiks LPS aicina SM un VARAM īstenots Vides aizsardzības turpināt darbu pie program- un reģionālās attīstības mi- mas izveides ceļu pārbūvei nistrijas (VARAM) piedāvā- un atjaunošanai sadarbībā ar plānu ceļu sakārtošanai jums būs atkarīgas no nozaru pašvaldībām un plānošanas politikas. reģioniem, nodrošinot nova- Par VARAM minētajiem du centru sasniedzamību at- 2027 sola finansējumu valsts padomes sēdē premjers minē- valsts attīstības tempu sama- 300 milj. eiro, kas tikšot pie- bilstoši NAP rīcības virzienam galvenajiem autoceļiem – ja, ka nākamajā ES daudzgadu zinājumam. SM aprēķinātais saistīti ceļu atjaunošanai ad- Līdzsvarota reģionālā attīstība 449,1 milj. eiro, valsts reģionā- budžetā kohēzijas finansējums nepieciešamais finansējums ministratīvi teritoriālās refor- un valdības protokollēmu- lajiem autoceļiem – 55,4 milj., Latvijai varētu sarukt par 22% valsts autoceļu sakārtošanai ir mas (ATR) gaitā, ir jāsaprot, mam Par investīciju prog- nacionālās nozīmes centru in- jeb par vienu miljardu eiro. vairāk nekā divi miljardi eiro, ka šis iespējamais finansējums rammu autoceļu attīstībai, un frastruktūras rekonstrukcijai Iemesli tam vairāki: pirmkārt, bet nav grūti izrēķināt finan- plānots no valsts budžeta. Tā- īpašu uzmanību pievērst valsts un modernizācijai – 50 milj., Lielbritānijas izstāšanās no šu nepieciešamību pašvaldību tad, pieņemot šādu lēmumu, vietējiem ceļiem, izvērtējot to Rail Baltic projektam – 2,8 ES, otrkārt, Latvijas ekono- autoceļiem, kuru ir divreiz valdībai jārēķinās, ka piedā- funkcionālo nozīmi vietējā milj. un ostu un lidostu infra- mika turpina augt un mūsu vairāk nekā valsts autoceļu. vājums ir jāsaista ar saviem līmenī, tajā skaitā to nepie- struktūras attīstībai un darbī- valsts vairs nekvalificējas kā Reģionālie ceļi Latvijā ir solījumiem izglītībai, vese- ciešamību mazo un vidējo bas uzlabošanai, pielāgojot tās vistrūcīgākā ES ekonomika, bēdīgā stāvoklī. Ar ES atbal- lībai, zinātnei u. c. Turklāt, uzņēmumu un lauksaimnieku vides prasībām, – 64,2 milj. treškārt, saruks kopējais ES fi- stu tiks uzlabots valsts galveno ja finansēšanu paredzēts uz- dzīvotspējai un attīstībai. Ļoti eiro. Taču finanšu nepiecieša- nansējums kohēzijai un lauk- autoceļu stāvoklis, taču jautā- sākt jau nākamgad, to vaja- vēlētos, lai VARAM piedāvā- mība valsts autoceļu sakārto- saimniecībai, turpmāk naudu jums par valsts reģionālo un dzēja iekļaut finanšu ietvarā jums tiktu saistīts ar reģionu šanai, pēc Satiksmes ministri- novirzot citām jomām, ceturt- vietējo autoceļu finansējumu 2022.–2023. gadam, taču tur attīstības interesēm, nevis ar Aino Salmiņš, jas (SM) datiem, ir 2,7 mljrd. kārt, koronavīruss un iespēja- no valsts budžeta vai piesaistot redzama apaļa nulle. Līdz šim politisko reklāmu. Vai tiešām eiro. Uzsvēršu: nevis miljoni, mā ekonomikas bremzēšanās. investīcijas, izmantojot pri- nav skaidrs, kura ministrija kāds par to vēl jāpārliecina, ka Latvijas Pašvaldību savienības bet miljardi eiro! Atbilstoši ES Kohēzijas vātās partnerības pasākumus, noteiks prioritāri sakārtojamo sakārtoti ceļi ir garants Latvi- padomnieks tautsaimniecības Kā pie tiem tikt? Pirmā fonda finansējumam un NAP līdz šim netiek risināts. Nav valsts reģionālo un valsts vie- jas ilgtspējai un reģionālajai jautājumos lielā cerība ir tā saucamā Ei- paredzētajam sadalījumam pieļaujams, ka valdībai, kas no tējo autoceļu posmu sarakstu, attīstībai. Pašlaik valstī gan uz- ropas nauda. Diemžēl Eiropas labākajā gadījumā varam pre- autoceļu lietotājiem nodok- jo šāds saraksts joprojām nav ņemts kurss uz policentrisku Ceļus pamatoti dēvē par Komisijas priekšlikums Ei- tendēt uz 600 milj. eiro Ei- ļos šogad saņems vairāk nekā zināms ne pašvaldībām, ne attīstību, domājot, ka jebkura ekonomikas asinsriti, un bez ropas Savienības (ES) daudz- ropas naudas, kas tiks valsts 770 milj. eiro, nav izstrādāta sabiedrībai, un tas rada pama- aktivitāte racionāla ir tikai tiem nav iedomājama arī gadu budžetam paredz pēc galvenajiem un reģionālajiem koncepcija autoceļu atjauno- totas bažas, ka šāds apsolījums centrā. Pēc manām domām, tā mūsu ikdiena. Pērn oktobrī 2020. gada kohēzijas finan- autoceļiem un ielām nacionā- šanas plānam ne īstermiņā, varētu būt tikai ATR reklāmas ir novecojusi pieeja, taču šajā SKDS veiktajā aptaujā uz jau- sējumu samazināt par 10%, lajos un reģionālajos centros, ne ilgtermiņā. Skumjākais, kampaņa. gadījumā izšķiroša nozīme ir tājumu, vai autoceļiem ir jābūt turklāt pēdējās prognozes lie- taču tā ir ļoti optimistiska ka bez ES finansējuma valstij Atbalstot valdības aktivitā- mobilitātei – bez autoceļu in- starp valsts budžeta prioritā- cina, ka samazinājums būs vēl prognoze. Tātad ar Eiropas nav alternatīvas programmas tes valsts galveno un reģionālo frastruktūras tā nav iespējama, tēm, pārliecinoši 55% respon- lielāks. Tātad Latvija turpinās palīdzību turpināsim uzlabot un īstenotā nodokļu politika autoceļu sakārtošanā, LPS at- tāpat kā citas reformas. ATR dentu atbildējuši apstiprinoši. saņemt ES kohēzijas politikas valsts galveno autoceļu stāvok- radījusi ievērojamas dispro- zīmē, ka šie projekti ir nepie- netiek sasaistīta ne ar vienu no Kā mēs šo tautsaimniecības finansējumu, taču ievēroja- li, bet par pārējiem autoceļiem porcijas starp valsts un pašval- ciešami ekonomikas atveseļo- gaidāmajām reformām, jo tās asinsriti “barojam”? Nacionā- mi mazākā apjomā. Nacio- jautājums paliek atklāts, līdz dību finansējumu, kā rezultātā šanai, taču vienlaikus jārisina mērķi ir politiski, nevis eko- lais attīstības plāns jeb NAP nālās trīspusējās sadarbības ar to pastāv reāls risks tālākai pašvaldību ieņēmumu daļa arī jautājums par novadu nomiski. Valsts autoceļu posmi kuri tiks atjaunoti 2020. gadā, investējot papildu 75 milj. eiro Rūjien(!a !( Naukšēni Ainaži (! (! (!Staicele Mazsalaca 3 A (!* A(!loja (! Salacgrīva Valka !(Burtnieki Seda(! (! * A 1 *3 A Strenči Ape(! (! *A2 Dundaga Roja Limbaži Kocēni !( !( !( (! Valmiera !( (!Alūksne Mūrmuiža Sm(! iltene (! *A2 * Valdemārpils A (! Stalbe !( Ventspils 1 0 Mērsrags Rauna !( Cēsis !( 3 (! !( A Priekuļi * !( Piltene Talsi Saulkrasti (! (! (! *2 Bērzkrogs Viļaka *A (! A (! 10 Gulbene 1 Jaunpiebalga (! + *A Ragana !( Engure !( Lī+gatne (!Balvi (! !( Loja !( (! Stende Carnikava !( Inču(!kalns !( Sigulda Vecpiebalga + Kandava !( + !( (! (! Ādaži !( Rugāji * Vangaži Mālpils !( Alsunga A *2 !( !( Kuldīga 1 A Garkalne Baltinava (! Sabile 0 Cesvaine !( Tukums Jūrmala !( (! (! (! Rīga *A Piņķi (! 4 Ropaži !( * !( Lubāna Pāvilosta *10 A (! ! A 6 Ērgļi ( !( !( *9 Madona A (! (!Salaspils (! Baloži Ķekava Degumnieki Kārsava Satiķi !( (! !( (! !( Kalnciems *A5 (! Ogre (! 8 3 (! *A * 1 Olaine Ikšķile A A* Aizpute 6 Barkava ! Jaunpils ! !( ( !( (! ( Lielvārde Skrunda Ozolnieki Baldone Ķegums (! (! (! Brocēni *A9 !( 9 (! *A Skrīveri !(Koknese (! 7 !( !( Varakļāni Jelgava A (! Durbe (! * Vecumnieki (! *A6 (! (! Saldus !( (! Kriškalni Ludza Dobele !( (! Iecava Jaunjelgava Pļaviņas (! (!*A9 2 * Liepāja + A*1 A (! (! 1 Viļāni 5 * Sala A !( 12 1 Grobiņa (! *A 1 Rēzekne Priekule Auce 8 (! A (! Zelmeņi * Jēkabpils * Zilupe !( A12 (! !( Pilsrundāle Vaiņode + !( Nīca (! Bauska Riebiņi !( (! !( (!Viesīte Līvāni * (! A Preiļi 7 * 3 A 1 6 * + A Vecvārkava !( !(Nereta !( Rucava Aknīste (! !(Aglona 1 Dagda 1 (! A* Remontdarbu veids: Suba(!te Ilūkste(! Asfalta seguma pārbūve *A6 *A6 (!Krāslava 4 Asfalta seguma atjaunošana 1 A* (! Grants seguma atjaunošana Daugavpils *A6 3 Tiltu objekti 1 M 1:1,200,000 + A* 0 20 40 NUMURA INTERVIJA 3 Ceļu nozarei pozitīvs izaicinājums Par papildus piešķirtajiem 75 miljoniem eiro sakārtos gan- drīz 600 kilometrus valsts
Details
-
File Typepdf
-
Upload Time-
-
Content LanguagesEnglish
-
Upload UserAnonymous/Not logged-in
-
File Pages10 Page
-
File Size-