Dobeles Novada Ilgtspējīgas Attīstības Stratēģija 2013.-2030.Gadam

APSTIPRINĀTS ar Dobeles novada domes 2013.gada 25.aprīļa lēmumu Nr. 129/4

DOBELES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2013.-2030.GADAM

Izstrādātājs Dobeles novada pašvaldība

DOBELE 2013

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

SATURS

SATURS ...... 2 IEVADS ...... 3 1. NOVADA RAKSTUROJUMS ...... 4 1.1. Teritorija ...... 4 1.2. Iedzīvotāji ...... 5 1.3. Apdzīvojums ...... 7 1.4. Sociālā infrastruktūra ...... 9 1.5. Inženiertehniskā infrastruktūra ...... 16 1.6. Uzņēmējdarbība ...... 18 2. ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS UZSTĀDĪJUMI ...... 22 2.1. Novada specializācija ...... 22 2.2. Novada nākotnes redzējums un attīstības prioritātes ...... 24 2.3. Ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti ...... 27 3. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA...... 29 3.1. Telpiskā attīstība Latvijas kontekstā ...... 29 3.2. Telpiskā attīstība Zemgales reģiona kontekstā ...... 31 3.3. Dobeles novada telpiskās attīstības perspektīva...... 31 4. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA ...... 38

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

IEVADS

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. – 2030.gadam ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts novada nākotnes redzējums 17 gadu ilgam laika periodam. Dokuments nodrošinās līdzsvarotu Dobeles novada teritorijas attīstību ilgtermiņā un būs kā pamats novada domes attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai. Ilgspējīgas attīstības stratēģija ir izstrādāta pamatojoties uz Dobeles novada domes 2012.gada 31.maija lēmumu Nr. 124/5 „Par Dobeles novada ilgspējīgas attīstības stratēģijas 2013. – 2030. gadam izstrādes uzsākšanu”. Izstrādājot novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ir ievērots ilgtspējīgas attīstības princips, t.i., tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošināta kvalitatīva vide un līdzsvarota ekonomiskā attīstība, racionāli izmantoti dabas, cilvēku un materiālie resursi, saglabāts un attīstīts dabas un kultūras mantojums. Dobeles novada attīstības stratēģija 2013.-2030. gadam ir sagatavota, ņemot vērā hierarhiski augstākos plānošanas dokumentus un apkārtējo novadu plānošanas dokumentus.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķis ir būt par pamatu novada teritorijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uzdevumi:  atspoguļot novada pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkumu;  noteikt novada specializāciju;  izvirzīt ilgtermiņa attīstības stratēģiskos mērķus un prioritātes;  izstrādāt novada telpiskās attīstības perspektīvu.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

1. NOVADA RAKSTUROJUMS

Dobeles novads, pamatojoties uz administratīvi teritoriālo reformu, pastāv kopš 2009.gada 1.jūlija. Novads izveidots, apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 bijušā Dobeles rajona pagastiem: Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagastam.

1.1. Teritorija

Dobeles novads ietilpst Zemgales reģionā un tā kopējā platība ir 889,79 km2, kas ir tikai 1,38 % no Latvijas kopējās teritorijas un 8,29 % no Zemgales reģiona teritorijas.

1.att. Dobeles novads Zemgales reģionā un Latvijā

Novada administratīvais centrs ir Dobeles pilsēta, kas ir arī reģiona nozīmes attīstības centrs. Novadā ir 6 novada nozīmes attīstības centri: Biksti Bikstu pagastā, Jaunbērze Jaunbērzes pagastā, Kaķenieki Annenieku pagastā, Krimūnas Krimūnu pagastā, Naudīte Naudītes pagastā un Penkule Penkules pagastā un 12 vietējas nozīmes attīstības centri – Annenieki Annenieku pagastā, Auri, Ķirpēni un Gardene Auru pagastā, Apgulde Naudītes pagastā, Bērze, Miltiņi un Šķibe Bērzes pagastā, Aizstrautnieki un Lejasstrazdi Dobeles pagastā, Akācijas Krimūnu pagastā un Zebrene Zebrenes pagastā.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

1.2. Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits novadā, līdzīgi kā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, ar katru gadu samazinās. Uz 01.01.2008. novada teritorijā bija 24 598 iedzīvotāji, piecu gadu laikā to skaits ir samazinājies par 755 un uz 01.01.2012. novadā bija 23 843 iedzīvotāju (PMLP dati).

1.tabula Iedzīvotāju skaits Dobeles novada teritorijā

Administratīvā Iedzīvotāju skaits vienība 01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.01.2011. 01.01.2012. Dobeles pils. 11 161 11 241 11 214 11 066 10895 Annenieku pag. 1 190 1 169 1 135 1 114 1076 Auru pag. 3 256 3 266 3 247 3 385 3354 Bērzes pag. 2 015 1 969 1 956 1 938 1912 Bikstu pag. 1 049 1 056 1 043 1 049 1023 Dobeles pag. 979 954 951 938 916 Jaunbērzes pag. 1 136 1 122 1 102 1 079 1077 Krimūnu pag. 1 241 1 212 1 209 1 201 1196 Naudītes pag. 901 888 865 850 826 Penkules pag. 1 107 1 081 1 063 1 045 1023 Zebrenes pag. 563 561 565 562 545 Dobeles novads 24 598 24 519 24 350 24 227 23 843 Zemgales reģions 284 030 282582 280 494 277 820 273 930 Latvija 2 270 894 2 267 886 2 254 653 2 236 910 2 217 053 Avots:PMLP

Viens no novada iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesliem ir negatīvs dabiskais pieaugums.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

2.att. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Dobeles novadā (2007.-2011.gads) Avots: Dobeles novada pašvaldība

Depopulācijas situācija, kad nāves gadījumu skaits pārsniedz dzimušo skaitu un iedzīvotāju skaits samazinās, būs vērojama arī tuvākajā nākotnē, jo gan valstī kopumā, gan Dobeles novadā sabiedrība pakāpeniski noveco.

3.att. Iedzīvotāju sadalījuma struktūra pēc vecuma grupām (2009.-2012.gads) Avots:PMLP

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Novadā uz 01.01.2012. dzīvoja 52,5 % sieviešu un 47,5 % vīriešu. No visiem novada iedzīvotājiem 73 % ir latvieši, 14 % krievu tautības iedzīvotāju, pārējie 13 % ir citu tautību iedzīvotāji.

1.3. Apdzīvojums

Raksturojums

4.att. Iedzīvotāju skaits Dobeles novada apdzīvotajās vietās

Samazinoties iedzīvotāju skaitam novadā, atbilstoši samazinās arī iedzīvotāju blīvums. Dobeles novadā uz 2012.gada sākumu iedzīvotāju blīvums bija 26,8 iedzīvotāji uz 1 km2, vidēji Latvijā 34,34 iedzīvotāji uz 1 km2. No visiem novada iedzīvotājiem 45,69 % dzīvo pilsētā un 54,31 % - novada lauku teritorijā, kaut arī pilsēta aizņem tikai 0,90 % no novada teritorijas.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

5.att. Iedzīvotāju sadalījuma struktūra pēc dzīvesvietas (uz 01.01.2012.) Avots: Dobeles novada pašvaldība

Dobeles novadā ir monocentriska apdzīvojuma struktūra, jo liela daļa iedzīvotāju dzīvo novada centrā – Dobelē, kas ir daudzfunkcionāla pilsēta, ar centra ietekmi uz pārējo novada teritoriju. Dobelē tiek nodrošināti izglītības, kultūras un sporta, sociālie, ārstniecības pakalpojumi, valsts iestāžu darbs, kā arī pilsētā ir ražošanas objekti, kas nodrošina darba vietas daudziem novada iedzīvotājiem.

Problēmas Iedzīvotāju skaita samazināšanās. Demogrāfiskā situācija

Attīstība ilgtermiņā Visaptverošs visu līmeņu apdzīvojuma centru attīstības atbalsts. Jaunas apbūves koncentrēšanās pastāvošajos apdzīvojuma centros. Dobelei piegulošo pagastu ciemu iekļaušana pilsētas teritorijā. Dobeles pilsētas kā reģionālas nozīmes ekonomiskā un administratīvā centra attīstība, kur koncentrēti izglītības, kultūras, veselības un valsts iestāžu pakalpojumi un dažādas ekonomiskās aktivitātes. Pilsētas – lauku mijiedarbības attīstība, novadā nodrošinot līdzvērtīgas darba iespējas un radot kvalitatīvus dzīves apstākļus katram iedzīvotājam, nodrošinot pieejamus izglītības, veselības, kultūras u.c. pakalpojumus, veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un nodrošinot mobilitātes iespējas visiem novada iedzīvotājiem pilsētā un novada lauku teritorijā. 8

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

1.4. Sociālā infrastruktūra

Izglītība

Raksturojums

6.att. Izglītības iestāžu izvietojums Dobeles novadā

Novadā pirmsskolas izglītību nodrošina 7 pirmsskolas izglītības iestādes un 8 pirmsskolas bērnu grupas pie pamatskolām, pamatizglītības pirmā posma programmu realizē 1 sākumskola un pamatizglītības programmu realizē 11 pašvaldības mācību iestādes, vidējās izglītības programmas tiek realizētas 3 pašvaldības skolās, 2 skolas novadā piedāvā profesionālās izglītības programmas un 3 pašvaldības izglītības iestādēs tiek realizētas profesionālās ievirzes izglītības programmas.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Dobeles pilsētā darbojas Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kas novada iedzīvotājiem nodrošina mūžizglītības iespējas, nodrošina cilvēkresursu attīstību un uzņēmējdarbības atbalstu saskaņā ar novada attīstības prioritātēm. Dobelē atrodas augļkopības nozares valsts vadošā zinātniskā institūcija Latvijas Valsts Augļkopības institūts, kas izveidojies par Latvijas augļkopības zinātnes centru.

Problēmas Skolēnu skaita samazināšanās. Ja 2007./2008.mācību gadā skolas gaitas novada skolās uzsāka 3336 skolēni, tad 2011./2012.mācību gadā tie bija 2647 skolēns (-689). Augstas viena skolēna uzturēšanas izmaksas mazajās skolās. Trūkst resursu izglītības iestāžu materiālās un tehniskās bāzes atjaunošanai.

Attīstība ilgtermiņā Kā viena no novada perspektīvām attīstības nozarēm ir noteikta izglītība un zinātne, tādēļ novadā tiks izveidots optimāls izglītības iestāžu tīkls, kurā skolas ir rekonstruētas, nodrošinātas ar modernu aprīkojumu un mācību līdzekļiem, kas nodrošina kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību visās izglītības pakāpēs. Zinātnes attīstība veicina novada ekonomikas nozaru attīstību, uz pētījumu pamata tiek izstrādātas tehnoloģijas un radītas inovācijas. Nodrošināta iespēja iegūt profesionālo izglītību atbilstoši novada specializācijai un darba tirgus pieprasījumam. Novadā, apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, tiek nodrošinātas plašas mūžizglītības iespējas visiem novada un Zemgales iedzīvotājiem, kas, savukārt, sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Kultūra un sports Raksturojums

7.att. Kultūras un sporta infrastruktūra Dobeles novadā

Novadā kultūras tradīcijas kopj ap 40 dažādu veidu tautas un amatiermākslas kolektīvu, kuros piedalās ap 660 dalībnieku. Interesentiem tiek piedāvātas iespējas gan dziedāt, gan dejot, gan veidot un attīstīt savas amatniecības prasmes Dobeles Amatu mājā. Novada centrā Dobelē caurmērā notiek 250 pasākumu gadā, kurus gadā apmeklē vairāk kā 21 000 apmeklētāju, novada pagastos gadā notiek vairāk kā 180 dažādu pasākumu. Novadā darbojas bibliotēku tīkls ar vienu Centrālo bibliotēku pilsētā un 11 filiālbibliotēkām pagastos.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Novadā darbojas 3 valsts akreditēti muzeji, no kuriem pašvaldības pārziņā ir Dobeles Novadpētniecības muzes, Latvijas Zemkopības ministrijas pārziņā ir K.Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas” un Latvijas Augļkopības institūta pārziņā – P.Upīša memoriālais muzejs. Novada iedzīvotāju neatņemama dzīves sastāvdaļa ir sports. Sportošanas iespējas nodrošina dažāda veida sporta bāzes un laukumi, ir iespēja piedalīties ap 20 dažāda veida sporta organizācijās un šo iespēju izmanto vairāk kā 500 aktīvo sportistu.

Problēmas Iedzīvotāju skaita samazināšanās. Noamortizējusies sporta infrastruktūra, pilsētas stadions neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Mūsdienīga inventāra un aprīkojuma nepietiekamība kultūras iestādēs, kā arī Dobeles pilsētas brīvdabas estrāde ir tehniski neatbilstoša mūsdienu prasībām. Neapmierinošs kultūras pasākumu mārketings.

Attīstība ilgtermiņā Uzlabota sporta infrastruktūra novadā un pilsētā izbūvēts moderns, mūsdienu prasībām atbilstošs, kvalitatīvs sporta komplekss ar stadionu. Attīstīti aktīvās atpūtas un sporta infrastruktūras pakalpojumi. Nodrošinātas iespējas publisku pasākumu ar lielu apmeklētāju skaitu rīkošanai. Kultūras iestādes aprīkotas ar laikmetam atbilstošām tehnoloģijām, attīstīti kultūras pakalpojumi, kas sekmē iedzīvotāju vēlmi un interesi iesaistīties amatiermākslas kolektīvu darbībā un kultūras pasākumos.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Veselība un sociālā joma

Raksturojums

8.att. Veselības un sociālā infrastruktūra Dobeles novadā

Veselības aprūpes pakalpojumus Dobeles novadā nodrošina reģionālas nozīmes slimnīca – SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”, kur sniedz nepārtrauktu neatliekamo medicīnisko, ambulatoro un stacionāro palīdzību, kā arī 1 ambulance, 3 doktorāti un 11 ģimenes ārsta prakses vietas. Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas pilsētā un viena Annenieku pagastā. Novada iedzīvotājiem sociālo palīdzību un pakalpojumus organizē un sniedz novada pašvaldības izveidota iestāde Dobeles novada Sociālais dienests. Sociālā dienesta pārvaldībā

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

ir 4 sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienības: Ģimenes atbalsta centrs „Lejasstrazdi”, Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, grupu dzīvokļi un Aprūpes mājās birojs.

Problēmas Nepietiekama vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Nepietiekamas mobilās aprūpes iespējas novada lauku teritorijā. Zobārstniecības pakalpojumi ir pieejami tikai Dobeles pilsētā. Valsts konsekvences trūkums attiecībā uz medicīniskās aprūpes pakalpojumiem.

Attīstība ilgtermiņā Novadā attīstīti un pieejami daudzveidīgi, kvalitatīvi alternatīvi sociālie pakalpojumi dažādām mērķa grupām. Primārā veselības aprūpe tiek nodrošināta visā novada teritorijā. Novadā strādā moderna reģionālā slimnīca, kur medicīnisko palīdzību saņem pacienti arī no kaimiņu pašvaldībām.

Dabas vide Raksturojums

Novads ir izteikti lauksaimniecisks novads, kur 59 % ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes, mazāk ir mežu zemes, salīdzinoši maz virszemes ūdens resursu un derīgo izrakteņu atradņu. Novada teritorijā ir liels Zebrus - Īles mežu masīvs, kuru Latvijas Valsts meži ir noteikuši kā rekreācijas mežus, un kas ir nozīmīgs dabas kapitāla resurss, kā arī viens no lielākajiem Zemgales ezeriem – Zebrus ezers, kas ir arī nozīmīgs rekreācijas resurss. Novadā atrodas 3 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: Zebrus un Svētes ezers, Līvbērzes liekņa un Skujaines un Svētaines ieleja. Novada dabas vide ir salīdzinoši tīra un nepiesārņota.

Problēmas

Neizmantoti, daļēji sagruvuši bijušo Padomju armijas karaspēku daļu, nepabeigtu dzīvojamo ēku, pamesto lauksaimniecības ražošanas ēku objekti, kuru izmantošanai nav perspektīves. Nepietiekams velomaršrutu tīkls, kas savieno centru ar lauku teritorijām.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Attīstība ilgtermiņā

Sakopts, skaists novads, kurā ir attīstīta tradicionālā un netradicionālā lauksaimniecība, kur novada iedzīvotāji lepojas ar savas dzīves vietas vidi un kuru apmeklē aktīvā tūrisma cienītāji. Pievilcīgs novads aktīvai atpūtai dabā, kurā ir izveidots optimāls veloceliņu tīkls un attīstīts videi draudzīgs velotūrisms un ekotūrisms, kas sekmē iedzīvotāju un tūristu vēlmi atpūsties pie dabas un izzināt Dobeles novadu. Dabas daudzveidība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī ārpus tām lauksaimnieciskajā ainavā un mežos nesamazinās, tā ir atbilstoši apsaimniekota un pieejama iedzīvotājiem un tūristiem. Rekreācijas mežu masīvi tiek atbilstoši apsaimniekoti un iedzīvotāji un tūristi saņem to piedāvātos ekosistēmu ekoloģiskos pakalpojumus.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

1.5. Inženiertehniskā infrastruktūra

Transports un sakari

Raksturojums

9.att. Dobeles novada transporta infrastruktūra

Dobeles novads atrodas valsts centrālajā daļā, ar labi sazarotu ceļu tīklu, kas veicina pieejamību novada apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina labu reģiona centra Jelgavas un galvaspilsētas Rīgas sasniedzamību. Novada transporta tīkls nodrošina iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un veicina novada ekonomisko attīstību. Novada autoceļu infrastruktūru veido valsts galvenais autoceļš A-9 Rīga-Skulte- Liepāja, 6 reģionālie autoceļi, 24 vietējie autoceļi, pašvaldības ceļi, māju un uzņēmumu ceļi, un mežu ceļi.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Novadu šķērso 3 dzelzceļa līnijas: Tukums II - Jelgava (Jaunbērzes pag.), Jelgava - Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, Annenieku, Bikstu pag. un Dobeles pilsētā) un Glūda - Reņģe (Krimūnu, Auru, Naudītes, Penkules pag.). Dobeles novadā ir nodrošināti gan fiksētie elektroniskie sakari, gan mobilie sakari.

Problēmas Nav apvedceļa Dobeles pilsētai. Atsevišķu reģionālo un vairuma vietējo un pašvaldības autoceļu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, kā arī ir zems autoceļu ar asfalta segumu īpatsvars. Vāji izmantotas dzelzceļa līnijas: līnijā Rīga – Jelgava - Liepāja pasažieru vilciens kursē tikai 2 reizes nedēļā, līnijā Glūda - Reņģe satiksme ir pārtraukta pilnībā. Visā novada teritorijā ir nepietiekoša digitālo pakalpojumu pieejamība.

Attīstība ilgtermiņā Novadā ir labi sazarots, kvalitatīvs un drošs ceļu tīkls, izbūvēti veloceliņi, kas savieno pilsētu ar apkārtējiem pagastiem, ir nodrošināta iedzīvotāju mobilitāte, ērta un droša satiksmes kustība. Attīstīta uzņēmējdarbības vides infrastruktūra dzelzceļa tuvumā. Attīstīta dzelzceļa transporta kustība kā perspektīvs sauszemes transporta veids, nodrošinot iedzīvotājiem ērtāku un ātrāku pārvietošanos uz Jelgavu, Rīgu un Liepāju.

Inženiertīkli Raksturojums Dobeles novadā infrastruktūras veidiem ir atšķirīgas valdījuma tiesības – būves pieder gan valstij, gan pašvaldībai, gan privātām struktūrām, līdz ar to tiek pielietoti atšķirīgi katras nozares apsaimniekošanas principi un attīstības iespējas. Novadā kopējais gāzes vadu garums ir 164 466 m, tie šķērso Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares galapunktu Dobeles pilsētā, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorijas nav gazificētas. Dobeles novada teritorijā elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls” Dienvidu reģions, kura pārziņā ir vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas. Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīnijas, izņemot Krimūnu un Naudītes pagastu.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Dobeles novada centralizētās ūdensapgādes infrastruktūru veido ūdensapgādes tīkls ar kopējo garumu 91 065 m, 53 artēziskās akas, no kurām 33 ir darba kārtībā 4 rezerves un 16 tamponējamas akas. Ūdensapgādes pakalpojumus saņem 67 % no visiem novada iedzīvotājiem, kā arī vairāk kā 220 uzņēmumu un 215 iestāžu. Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80 020 m un kanalizācijas pakalpojumus saņem 64 % novada iedzīvotāju. Lielākā daļa no iedzīvotājiem, kam netiek nodrošināti centralizēti kanalizācijas pakalpojumi, notekūdeņus uzkrāj izvedamajās krājakās vai arī, bez attīrīšanas, tos novada vidē. Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta Dobeles pilsētā, pārējos pagastos tiek izmantotas lokālas apkures sistēmas. Pilsētas siltumtrases garums ir 22,7 km un par kurināmo tiek izmantota dabasgāze.

Problēmas Nav pilnībā sakārtota novecojusī ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra. Nav pilnībā rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises. Degradēta apkārtējā ainava un paaugstināta ugunsbīstamība daudzdzīvokļu ēkās lauku ciemos, kur izbūvētas lokālās apkures sistēmas.

Attīstība ilgtermiņā Nodrošināta visa veida kvalitatīva infrastruktūra un kvalitatīva dzīves vide novada iedzīvotājiem. Vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana.

1.6. Uzņēmējdarbība

Raksturojums Dobeles novada ekonomiskā attīstība balstīta uz rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, kā arī meklējumiem pēc jauniem attīstības virzieniem un iespējām pakalpojumu sfērā. Rūpnieciskā ražošana ir koncentrēta Dobeles pilsētā, kur atrodas lielākie novada uzņēmumi, kas strādā tādās jomās kā ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, metālapstrāde un kokapstrāde, sveču ražošana, un būvķīmijas ražošana un pārtikas ražošana.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

10.att. Galvenās uzņēmējdarbības nozares Dobeles novadā 2011.gadā Avots:VID

Dobeles novadā pēc VID datiem 2011.gadā darbojās 449 uzņēmumi, no kuriem, sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām:  sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) – 371;  akciju sabiedrība (A/S) – 4;  zemnieku saimniecības (ZS) – 60;  kooperatīvās sabiedrības (KS) – 12;  paju sabiedrības (PS) – 1;  individuālie uzņēmumi (IU) – 1. Vislielākais uzņēmumu skaits ir novada centrā Dobelē, savukārt vismazākais – Dobeles un Zebrenes pagastā.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

11.att. Uzņēmumu skaits Dobeles novadā ATVK griezumā Avots: VID

Perspektīvās uzņēmējdarbības nozares novadā ir tirdzniecība un pakalpojumi, augkopība un lopkopība, lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas ražošana, ķīmiskā ražošana, metālapstrāde un mašīnbūve. Pēc nodarbināto skaita novadā dominē mikro uzņēmumi (80,8 %), kam seko mazie uzņēmumi (15,7 %). Tikai 2,9 % no visiem ir vidējie uzņēmumi un pavisam nedaudz (0,7 %) ir lielie uzņēmumi, kur darbinieku skaits pārsniedz 250. Vairāk kā puse (58,6 %) novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas raksturojas ar augstiem auglības rādītājiem (60-70 balles), līdz ar to lauksaimniecība ir otra lielākā tautsaimniecības nozare novadā.

Problēmas Iedzīvotāju emigrācija uz ārvalstīm un kvalificēta darbaspēka trūkums. Nestabila ekonomiskā situācija valstī. Mazs ražojošās rūpniecības uzņēmumu skaits.

Attīstīstība ilgtermiņā Novads veidojas par konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vietu ar sakārtotu infrastruktūru, ērtu transporta un sakaru sistēmu. Novadā tiek sekmēta uzņēmējdarbības attīstība un jaunu darbavietu radīšana. 20

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Novadā tiek atbalstīta un veicināta nelielu ražotņu izveide vietējo pārtikas produktu un pārtikas piedevu ražošanai (piena produktu, dārzeņu, augļu un ogu), piedāvājot neizmantotās ēkas pagastu teritorijās. Tiek atbalstīta mazu, inovatīvu uzņēmumu veidošanās, kuri ir kā „satelīti” novada lielajiem uzņēmumiem (ražotnes, loģistikas pakalpojumi, uzglabāšana), atbilstoši novada nozaru prioritātēm. Novadā īpaši tiks atbalstīti uzņēmējdarbības veidi, kas sevi jau pierādījuši kā Dobeles novada apstākļos veiksmīgi attīstījušies virzieni un kas ir noteikti kā novada perspektīvās attīstības nozares. Šie uzņēmējdarbības virzieni ir:  lauksaimnieciskā ražošana;  rūpnieciskā ražošana, jo īpaši: o ķīmiskā rūpniecība; o metālapstrāde un mašīnbūve; o pārtikas rūpniecība;  tūrisms, jo īpaši dabas, kultūras, rekreatīvais un ekotūrisms.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

2. ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS UZSTĀDĪJUMI

Novada attīstības pamatvirzieni atbilst nacionālajiem un reģionālajiem attīstības uzstādījumiem un pozicionē novadu Latvijā un Zemgalē.

2.1. Novada specializācija

Dobeles novada devīze: „Novads iespējām!” Dobeles novads ietilpst Zemgales plānošanas reģionā un robežojas ar Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu. Dobeles novada attīstību sekmējošs faktors ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis – attālums līdz reģiona lielākajai pilsētai Jelgavai ir 28 km un LR galvaspilsētai Rīgai - 78 km. Novada teritoriju šķērso (A) kategorijas galvenais valsts autoceļš Rīga –Skulte- Liepāja A9 un trīs dzelzceļa līnijas Jelgava - Liepāja, Glūda – Reņģe un Tukums II - Jelgava. Novada teritorijā ir blīvs autoceļu tīkls. Jelgavas un Rīgas tuvumam ir būtiska ietekme Dobeles novada attīstībā - tās nodrošina daļu no noieta tirgiem novada uzņēmumu saražotajai produkcijai, kā arī papildus darba un augstākās izglītības iegūšanas iespējas novada iedzīvotājiem. Izveidojot līdzsvarotu un harmonisku dzīves vidi Dobeles novadā, tiktu sekmēta tās pilsētu iedzīvotāju, kuriem ir darbs lielajās pilsētās, bet, kuri sadzīvē dod priekšroku mierīgai lauku videi, izvēli iegādāties īpašumus un dzīvot Dobeles novadā. Dobeles pilsētā ir Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, kurai paredzēts pievienot Apguldes arodvidusskolu. Skola nodrošina konkurētspējīgu, darba tirgus pieprasījumam atbilstošu profesionālās izglītības ieguvi ne tikai Dobeles novada, bet arī blakus esošo novadu audzēkņiem no Tērvetes, Auces un Jelgavas novadiem, un attālākiem – Saldus, Bauskas, Tukuma un Talsu novadiem. Skolā tiek piedāvāts plašs izglītības programmu spektrs. Dobeles novadā, bez iespējām iegūt vispārējo un arodizglītību, ir nodrošinātas arī plašas mūžizglītības programmas, kuras realizē Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (PIUAC). Centrs nodarbojas ar cilvēkresursu attīstību un

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

uzņēmējdarbības atbalstu saskaņā ar Dobeles novada attīstības prioritātēm. Tas sniedz neformālās izglītošanās iespējas visiem novada un Zemgales iedzīvotājiem. Nosakot novada specializāciju, ņemtas vērā atšķirības starp Dobeles pilsētu un pagastu teritorijām. Dobele pazīstama kā lielu, spēcīgu, ar ilggadīgu pieredzi bagātu uzņēmumu pilsēta, kur tiek attīstīta dažādu produkcijas veidu ražošana, galvenokārt - ķīmiskā rūpniecība, lauksaimniecības produktu pārstrāde un tekstilrūpniecība. Uzņēmumos jāveicina inovatīvo tehnoloģiju ieviešana un jāattīsta jauni, inovatīvi ražošanas virzieni, kas nodrošinātu ilgtspējīgu nodarbinātības līmeņa saglabāšanu un konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Dobeles pilsētā novada jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja saņemt „JIC biznesa inkubatora" pakalpojumus, kas dod iespēju uzsākt uzņēmējdarbību vai attīstīt un paplašināt jau esoša uzņēmuma produkcijas piedāvājumu. Dobeles novada lauku teritorijā visnozīmīgākā ir stabilā un attīstītā lauksaimniecības nozare. Novada pagastos ir vienas no augstvērtīgākajām lauksaimniecības zemēm LR un labvēlīgi apstākļi laukkopībai un lopkopībai, tādēļ ir svarīgi lauksaimniecību atbalstīt un attīstīt. Domājot par efektivitāti lauksaimiecības nozarē, tiek veicināta zemnieku saimniecību sadarbība un kooperācija produkcijas ražošanā un pārstrādē, kā arī netradicionālā lauksaimniecība un bioloģisko saimniecību veidošana. Augļkopības nozares attīstībā nozīmīga loma ir Latvijas Valsts Augļkopības institūtam, kas savu zinātnisko pētījumu rezultātus rekomendāciju, jaunu produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā nodod Latvijas komercaugļkopjiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Dobeles novadā tūrisms tiek attīstīts, izmantojot iepriekšējos gados veidotās iestrādes. Caur Dobeles novadu un pilsētu, kur var apskatīt Dobeles pilsdrupas, Pokaiņu mežu, P.Upīša muzeju un dārzu, iet tūristiem ieteiktais un popularizētais klasiskais Zemgales maršruts Rīga – Bauska – Rundāles pils – Eleja – Vilce – Tērvete – Dobele – Jelgava – Valgunde – Rīga. Visvairāk tūristu Dobeli apmeklē maijā, kad P.Upīša dārzā zied ķirši un ceriņi, tiek rīkoti ķiršu ziedēšanas svētki, tūrisma sezonas atklāšana un klasiskās mūzikas koncerti.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

2.2. Novada nākotnes redzējums un attīstības prioritātes

Dobeles novada attīstības vīzija un stratēģiskie mērķi ir saskaņā ar Latvijas mērķi: „- 2030.gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. - Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā. - Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.”1

Zemgales plānošanas reģiona vīziju: „- Zemgale – labvēlīgas dzīves vides reģions; - reģions ar Zemgalei raksturīgo kultūrvidi un ainavu, kur saglabāts līdzsvars starp cilvēku un vidi; - reģions ar attīstītu zinātņietilpīgu ekonomiku, ražotnēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību.”2

1 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam 2 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.gadam. 3.sadaļa Telpiskās attīstības perspektīva 24

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Novada nākotnes redzējums Dobeles novadā ir izveidota līdzsvarota un harmoniska dzīves vide, kas veicina iedzīvotāju vēlmi dzīvot un strādāt novadā. Novada ekonomiskā attīstība balstās uz vietējo uzņēmumu izaugsmi. Vienlaicīgi tiek veicinātas un atbalstītas jaunas uzņēmējdarbības formas, kas nostiprina novada saimniecisko patstāvību, piesaista kvalificētu darbaspēku un sekmē iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Uzņēmējdarbība novadā ir ar stabilu pieaugošu dinamiku, konkurētspējīga Latvijā un ārvalstīs, balstās uz tradicionālām iestrādnēm. Novada iedzīvotāji attīsta, uztur un saglabā novada tradīcijas un kultūrvēsturisko mantojumu.

Stratēģiskie mērķi

Labklājīga sabiedrība Attīstīta un sakārtota dzīves un

atpūtas vide

Attīstīta uzņēmējdarbības vide

Ilgtermiņa attīstības prioritātes

Pieejami izglītības, sociālie, Attīstīta inženiertehniskā kultūras un sporta pakalpojumi infrastruktūra

Novada konkurētspējas palielināšana

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Dobeles novada attīstības pamatvirzieni ir izglītība, rūpniecība, lauksaimniecība un tūrisms. Zemgales plānošanas reģiona ekonomikas profilā ir definēti deviņi prioritārie reģiona attīstības virzieni, sešus no tiem Dobeles novads nosaka kā savas perspektīvās attīstības nozares.

Perspektīvās attīstības nozares Zemgales reģionā

Izglītība un zinātne

Lauksaimniecība

Pārtikas rūpniecība

Kokapstrāde Perspektīvās attīstības nozares Ieguves rūpniecība un Dobeles novadā karjeru izstrāde

Tekstilrūpniecība

Metālapstrāde un mašīnbūve

Ķīmiskā rūpniecība

Tekstilrūpniecība Tūrisms

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

2.3. Ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti

Lai novērtētu stratēģisko mērķu sasniegšanas iespējas, definēti ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti, kas raksturo mērķu izpildi un ir galvenie uzraudzības sistēmas elementi. Uzraudzības sistēmas galvenais uzdevums – nodrošināt novada attīstības novērtēšanas iespējas. Uzraudzības procesā iegūtā informācija ir pamats ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uzraudzībai. 2.tabula Ilgtermiņā sasniedzamie rādītāji Pašreizējā Rādītājs Bāzes gads 2030.gads Avots vērtība Iedzīvotāju skaits 2012. 23 843 PMLP Dabiskais pieaugums 2011. - 91 PMLP Demogrāfiskā slodze 2012. 512,69 PMLP Pašvaldības ceļi un ielas ar Pašvaldības 2012. 89 melno segumu, km dati Energoefektivitātes pasākumi Pašvaldības 2012. 12 pašvaldības ēkās dati Energoefektivitātes pasākumi Pašvaldības 2012. 8 daudzdzīvokļu mājās dati Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldības budžetā 2011. 260 VRAA uz 1 iedzīvotāju, Ls Bezdarba līmenis, % 2012. 10,9 NVA (01.janvāris) Ekonomiski aktīvo uzņēmumu 2011. 449 VID skaits Teritorijas attīstības indekss 2011. 0,058 VRAA

Lai īstenotu Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Dobeles novada pašvaldība regulāri, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izstrādās ilgtspējīgas attīstības stratēģijai pakārtotu vidēja termiņa plānošanas dokumentu – novada attīstības programmu. Dobeles novada attīstības programma tiks izstrādāta, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos stratēģiskos mērķus un ilgtermiņa attīstības prioritātes. Novērtējot novada attīstības programmas ieviešanu, vienlaikus tiks novērtēta arī ilgtspējīgas 27

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

attīstības stratēģijas ieviešana. Informācija par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas rezultatīvajiem rādītājiem tiks iekļauta attīstības programmas uzraudzības ziņojumos, kas tiks izstrādāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

3. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA

3.1. Telpiskā attīstība Latvijas kontekstā

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir noteiktas valsts attīstības vadlīnijas un iezīmēta valsts telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam. Latvijas telpiskās attīstības mērķi ir:  radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus;  stiprināt Latvijas un tās reģionu straptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu;  saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.

12.att. Latvijas nākotnes telpiskā struktūra3

3 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Latvijas telpiskās attīstības perspektīva iezīmē integrētu skatījumu uz valsts attīstību, lai tās galvenās vērtības, resursi un priekšrocības tiktu izmantoti visefektīvākajā veidā. Dažādas nozīmes attīstības centriem savstarpēji mijiedarbojoties un sadarbojoties, veidojas policentrisks, funkcionāli saistītu attīstības centru tīkls, nodrošinot daudzveidīgu un savstarpēji papildinošu infrastruktūras tīklu un pakalpojumu klāstu. Katram attīstības centram, atkarībā no tā izaugsmes potenciāla un specializācijas, ir sava vieta un loma funkcionālajā tīklā. Attīstības centri vienlaikus var iekļauties vairākos funkcionālajos tīklos, sadarbojoties un mijiedarbojoties dažādās sfērās.

13.att. Attīstības centri un funkcionālie tīkli4

4 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Dobeles novads iekļaujas trijos no pieciem attīstības centru funkcionālajiem tīkliem – Zemgales, Pierīgas un Kurzemes funkcionālajā tīklā.

3.2. Telpiskā attīstība Zemgales reģiona kontekstā

Katrs Zemgales ciems, pilsēta kā vienība veido reģiona policentriskās attīstības struktūru. Zemgales reģionā ir visu triju līmeņu attīstības centri, kas pēc sava nozīmīguma un attīstības pakāpes veido funkcionālus attīstības tīklus. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem attīstības tīklu izaugsmē ir noteikts stiprināt attīstības centrus, to savstarpējās saiknes un saiknes ar lauku apvidiem, kas veicinātu nodarbinātību, samazinātu migrāciju un nodrošinātu vispārēju labklājības līmeņa celšanos. Dobeles novads ir pieskaitāms pie pilsētnovadiem, kura attīstība ietekmē un veicina arī kaimiņos esošo Tērvetes un Auces novadu. Atbilstoši Zemgales plānošanas reģiona telpiskajam plānojumam, Dobele ierindojas bijušo rajonu centru starpā ar pārvaldes, pakalpojumu, ražošanas, darījumu un dzīvesvietas funkcijām. Saskaņā ar reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sadaļu „Pilsētas – Lauku mijiedarbība” novada centrs Dobele ir noteikts kā reģionālas nozīmes attīstības centrs. Dobeles novadā ir 6 novada nozīmes attīstības centri: Biksti, Naudīte, Penkule, Krimūnas, Jaunbērze un Kaķenieki, kā arī 12 vietējas nozīmes attīstības centri: Miltiņi, Šķibe, Bērze, Zebrene, Apgulde, Akācijas, Ķirpēni, Auri, Gardene, Lejasstrazdi un Aizstrautnieki.5

3.3. Dobeles novada telpiskās attīstības perspektīva

Novadam ir svarīgi saglabāt tās vērtības, kas nodrošina novada ilgtspējīgu attīstību: 1. iedzīvotājus; 2. stabilo un attīstīto lauksaimniecības nozari; 3. spēcīgos, ar ilggadīgu pieredzi bagātos uzņēmumus; 4. izglītību un zinātnisko pētniecību; 5. dabas resursus.

5 Zemgales plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sadaļa „Pilsētas – Lauku mijiedarbība”

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Novads veidojas kā konkurētspējīgs novads ar augsta līmeņa dzīves un darba vidi, pilnvērtīgi izmantotiem dabas resursiem, kā labi sasniedzams novads ar funkcionāli saistītiem attīstības centriem. Novada teritorijas lielums un ģeogrāfiskais izvietojums ir labvēlīgs ilgtspējīgai sociālekonomiskajai izaugsmei.

14.att. Dobeles novada attīstības plānotā perspektīva

Būtiska loma novada telpiskajā struktūrā būs administratīvajam centram – Dobeles pilsētai, kas ir nozīmīgs ražošanas centrs, ar attīstītu kultūras un sociālo infrastruktūru, ar pieejamiem dažāda veida pakalpojumiem un sabiedriskajā iestādēm.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Kā novada nozīmes attīstības centri noteikti Jaunbērze, Krimūnas, Penkule, Naudīte, Kaķenieki un Biksti, kuru apkalpes zonas nozīmīgas plašākā lauku teritorijā. Kā vietējas nozīmes centri novadā noteikti Bērze, Šķibe, Miltiņi, Akācijas, Ķirpēni, Auri, Gardene, Apgulde, Annenieki, Zebrene, Lejasstrazdi, Aizstrautnieki, kuri būs nozīmīgs novada nozīmes attīstības centru un pilsētas partnerības posms.

15.att. Dobeles novada perspektīvais apdzīvojums

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

3. tabula Dobeles novada apdzīvoto centru attīstība Apdzīvotā Perspektīvais Centra nākotnes redzējums vieta statuss Dobele Reģiona nozīmes Novada sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēks, kurā ir attīstības centrs plaša dažādu resursu koncentrācija. Plaši pieejami novada pārvaldes administratīvie pakalpojumi, valsts iestāžu pakalpojumi un darījumi. Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ielu un inženiertehnisko infrastruktūru, attīstītu kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūru. Attīstīta dzelzceļa satiksme ar Jelgavu, Rīgu un Liepāju. Pievilcīga vide tūristiem. Pieejama kvalitatīva dažādu līmeņu izglītība. Pieejami ārstniecības iestāžu pakalpojumi. Attīstīta zinātniski pētnieciskā infrastruktūra – Latvijas Valsts Augļkopības institūts, biznesa inkubators. Attīstīta ķīmiskā un metālapstrādes rūpniecība, lauksaimniecisko produktu pārstrāde. Biksti Novada nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar lielu nozīmi apkārtējās teritorijas attīstības centrs apkalpē un ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūru. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta. Attīstīta lauksaimiecības produkcijas ražošana, pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību. Jaunbērze Novada nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūru. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta. Attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību. Attīstīta amatniecība, lauku tūrisms, uzņēmējdarbība. Kaķenieki Novada nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūru. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību. Zaļais tirdziņš. Attīstīts lauku tūrisms, uzņēmējdarbība. Krimūnas Novada nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras un atpūtas infrastruktūru. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Attīstīta intensīvā lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību. Attīstīts lauku tūrisms, uzņēmējdarbība. Atjaunota dzelzceļa satiksme. Naudīte Novada nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, attīstītu izglītības, sporta un atpūtas infrastruktūru. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību. Attīstīts lauku un medību tūrisms. 34

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

Penkule Novada nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras un sporta infrastruktūru. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Attīstīta intensīvā lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību. Attīstīts lauku tūrisms, uzņēmējdarbība. Annenieki Vietējas nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru. Speciālās izglītības pieejamība. Tūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta. Attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošana. Auri Vietējas nozīmes Dobeles pilsētas tuvums, ērta sasniedzamība un kvalitatīva attīstības centrs dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru nosaka teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Attīstīta amatniecība un lauku tūrisms. Atjaunota dzelzceļa satiksme. Ķirpēni Vietējas nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru. Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimniecības produktu pārstrāde. Gardene Vietējas nozīmes Dobeles pilsētas tuvums, ērta sasniedzamība un kvalitatīva attīstības centrs dzīves vide ar sakārtotu inženiertehnisko infrastruktūru nosaka teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei. Sakārtota izglītības infrastruktūra, attīstīta sporta un atpūtas infrastruktūra. Attīstīta uzņēmējdarbība. Apgulde Vietējas nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, attīstītu sporta un atpūtas infrastruktūru. Attīstīts profesionālās izglītības centrs saistībā ar lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas iespējām. Attīstīta intensīvā un netradicionālā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Attīstīta amatniecība un lauku tūrisms. Atjaunota dzelzceļa satiksme. Bērze Vietējas nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru. Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Miltiņi Vietējas nozīmes Dobeles pilsētas tuvums, ērta sasniedzamība un kvalitatīva attīstības centrs dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru nosaka teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei. Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Attīstīta uzņēmējdarbība. Veloceliņš Dobele - Nākotne Šķibe Vietējas nozīmes Dobeles pilsētas tuvums, ērta sasniedzamība un kvalitatīva attīstības centrs dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru nosaka teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei. Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie 35

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

pakalpojumi, pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Attīstīta uzņēmējdarbība. Veloceliņš Dobele – Nākotne Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Aizstrautnieki Vietējas nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru. Attīstīta intensīvā un netradicionālā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi un pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Attīstīta amatniecība un lauku tūrisms. Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta. Lejasstrazdi Vietējas nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, attīstītu izglītības infrastruktūru. Attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi un pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Attīstīts lauku tūrisms. Attīstīts, moderns ģimenes atbalsta centrs. Akācijas Vietējas nozīmes Dobeles pilsētas tuvums, ērta sasniedzamība un kvalitatīva attīstības centrs dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru nosaka teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei. Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, pārstrāde. Zebrene Vietējas nozīmes Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko attīstības centrs infrastruktūru, sakārtotu sporta un atpūtas infrastruktūru. Attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību, netradicionālā lauksaimniecība. Attīstīta amatniecība. Attīstīts lauku un medību tūrisms.

Viens no novada attīstības priekšnoteikumiem ir laba iekšējā un ārējā sasniedzamība. Novada esošais autoceļu tīkls ir pietiekami funkcionāls, taču būtiski jāpaaugstina ceļu kvalitāte, tos rekonstruējot, uzlabojot segumu, veidojot jaunas trases. Tā kā Dobeles pilsētai cauri iet tikai viena tranzītiela, pa kuru notiek intensīva visa veida transporta kustība, tad ir plānots izbūvēt pilsētas apvedceļus ziemeļu un dienvidu virzienā, kur tiktu novirzīta smagā transporta plūsma. Lai veicinātu attīstības centru funkcionālo papildinātību dažādās jomās, jāuzlabo mobilitāte, sakārtojot un attīstot ceļu infrastruktūru, nodrošinot pieejamu un ērtu sabiedrisko transportu. Tāpat ir jāveido integrēts un sabalansēts transporta infrastruktūras tīkls, kurā iekļaujas veloceliņi, autoceļi un dzelzceļš. Novads attīstās apdzīvojumu un apbūvi koncentrējot esošo apdzīvotības centru robežās, kas, savukārt nozīmē, ka publiskā un sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūra var tikt izveidota, attīstīta kvalitatīva un uzturēta ar mazākiem līdzekļiem, tādējādi sekmējot novada ilgtspējīgu attīstību. Plānojot jaunu objektu būvniecību novadā, iespēju robežās tiek

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

izmantota jau esošā infrastruktūra un neizmantotās, pamestās apbūves teritorijas, kā arī nav pieļaujama blīva dzīvojamo māju apbūve ārpus esošo ciemu robežām. Dobeles pilsētā un ap to tiek koncentrēta rūpnieciskā ražošana, savukārt lielāko daļu novada lauku telpas aizņem lauksaimniecības zemes un nedaudz arī mežu areāli. Nākotnē nebūtu pieļaujama lauksaimniecības zemju transformācija par apbūves teritorijām. Ņemot vērā infrastruktūras pieejamību un tās pievienošanas iespējas, kā arī esošo un perspektīvo autoceļu un dzelzceļa infrastruktūru, par perspektīvām rūpniecības teritorijām ir uzskatāmas:  attīstības zona Dobelē Lauku ielā (piemērota rūpnieciskai ražošanai);  attīstības zona Dobelē Elektrības ielā (piemērota rūpnieciskai ražošanai);  attīstības zona Auru pag. Gardenē (piemērota rūpnieciskai ražošanai). Novada teritorijā (Annenieku, Bikstu, Zebrenes un Naudītes pagasts) atrodas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals „Dobeles struktūra”6, kur perspektīvā varētu tikt izveidots starptautiskas nozīmes infrastruktūras objekts – Dobeles gāzes krātuve, kas būtu šāda veida lielākais objekts Eiropā.7 Kā redzams Dobeles novada telpiskās attīstības shēmā, no sešiem novadiem, kas robežojas ar mūsu novadu, divi (Tukuma un Brocēnu novads) nav iezīmēti kā funkcionālie ietekmes areāli, jo to ietekme ir salīdzinoši zema. Iespējams tas izskaidrojams ar to, ka šo novadu centri un ciemi atrodas salīdzinoši tālāk nekā pārējo kaimiņu novadu. Risinot Dobeles novada pierobežu teritorijas attīstības jautājumus, jāņem vērā un jāveic kopīgs darbs ar kaimiņu pašvaldībām.

6 2008.gada 7.jūlija MK noteikumi Nr.524 „Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals „Dobeles struktūra””.

7 LIAA 2010.gada pētījums „Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā”

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija

4. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA

2009.gada 25.augusta MK noteikumi Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” nosaka kārtību, kādā sabiedrības līdzdalība var tikt īstenota pašvaldības attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot plānošanas procesa kvalitāti un plānošanas rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013. - 2030.gadam projekts ar 2012.gada 25.oktobra Dobeles novada domes lēmumu Nr.268/11 tika nodots publiskai apspriešanai laikā no 2012.gada 12.novembra līdz 2012.gada 11.decembrim. Vietējā laikraksta „Zemgale” laikraksta pielikumā „Dobeles novada ziņas” un pašvaldības mājas lapā tika publicēts paziņojums par sabiedrības iespējām iepazīties ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 1.redakciju. Ar stratēģijas 1.redakciju varēja iepazīties pašvaldības mājas lapā, Attīstības un plānošanas nodaļā, pašvaldības Apmeklētāju un informācijas centrā, kā arī visās pagastu pārvaldēs. Publiskās apspriešanas sanāksmes tika rīkotas Bikstu, Penkules un Jaunbērzes pagasta pārvaldē un Dobelē. Sanāksmēs bija vērojama ļoti zema iedzīvotāju aktivitāte un tika saņemti tikai daži priekšlikumi un ierosinājumi.