1
DOBELES NOVADA
PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
2013.GADS 2
Saturs IEVADS ...... 4 1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS UN ADMINISTRATĪVAIS IEDALĪJUMS ...... 5 2. DABAS APSTĀKĻI ...... 6 2.1. Reljefs ...... 6 2.2. Ģeoloģiskais raksturojums ...... 7 3. DABAS RESURSI ...... 8 3.1. Zemes lietošanas veidi ...... 8 3.2. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas ...... 9 3.3. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ...... 9 3.4. Meži ...... 10 3.5. Ūdens resursi ...... 12 3.6. Pazemes ūdeņi ...... 13 3.7. Derīgie izrakteņi ...... 13 4. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI ...... 16 4.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ...... 16 4.2. Mikroliegumi ...... 16 4.3. Vietējas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas ...... 17 4.4. Ainavas ...... 17 5. KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ...... 18 6. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS ...... 18 6.1. Iedzīvotāju skaits ...... 18 6.2. Apdzīvojuma struktūra ...... 20 7. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA ...... 22 7.1. Izglītība ...... 22 7.2. Kultūra ...... 28 7.3. Sports ...... 29 7.4. Sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe...... 31 7.5. Sabiedriskā kārtība un tiesību aizsardzība ...... 33 8. EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA ...... 36 8.1. Attīstības indekss ...... 36 8.2. Nodarbinātība ...... 36 8.3. Uzņēmējdarbība ...... 36 8.4. Nozaru raksturojums ...... 38 8.5. Investīcijas ...... 41 9. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI ...... 45 9.1. Transporta infrastruktūra ...... 45 9.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana ...... 48 9.3. Elektroapgāde ...... 49 9.4. Siltumapgāde ...... 50 9.5. Gāzes apgāde ...... 50 9.6. Sakari un komunikācijas ...... 51 9.7. Atkritumu apsaimniekošana ...... 51 10. VIDES STĀVOKLIS ...... 52 10.1. Gaisa kvalitāte ...... 52 10.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas ...... 52 10.3. Paaugstināta riska objekti un teritorijas ...... 52 10.4. Degradētās teritorijas...... 53 10.5. Ūdens kvalitāte ...... 53 10.6. Bīstamie atkritumi ...... 54 10.7. Kapsētas ...... 54 11. NOVADA PAŠVALDĪBAS PĀRVALDE ...... 56 11.1. Novada dome ...... 56 11.2. Pašvaldības administrācija ...... 56 11.3. Pašvaldības budžets ...... 60 3
11.4. Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās ...... 62 11.5. Pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējums ...... 63 11.6. Publiskās investīcijas infrastruktūrā pašvaldības administratīvajā teritorijā ...... 63 11.7. Sadarbība un komunikācija ...... 66 Novērtējums ...... 67 KOPSAVILKUMS ...... 69 PIELIKUMI...... 73 1.pielikums. Dobeles novada valsts nozīmes ūdensteces un ūdensnotekas ...... 73 2.pielikums. Valsts un vietējas nozīmes aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts ...... 74 3.pielikums. Novada pašvaldības ceļi ...... 78 4.pielikums. Meža ceļi Dobeles novadā ...... 96 5.pielikums. Ūdens ņemšanas avoti Dobeles novadā (2011.g.) ...... 98 6.pielikums. Ūdensapgādes tīklu raksturojums ...... 100 7.pielikums. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas ...... 101
4
IEVADS Dobeles novada pašvaldības attīstības Dobeles novada teritorijas plānojuma 2013.‐ programma ir vidēja termiņa teritorijas 2025.gadam Paskaidrojuma raksts un Dobeles attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas novada attīstības programmas 2011.–2014. vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums gadam Pašreizējās situācijas raksturojums. pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto Atsevišķās nodaļās pašreizējās situācijas ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai. raksturojumu papildina SVID analīzes rezultāti, Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas kas definēti Attīstības programmas izstrādes dokumentu (ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, tematiskajās darba grupās 2013.gada aprīlī, attīstības programmas un teritorijas plānojuma) piedaloties Dobeles novada dažādu nozaru un izstrādei par informatīvu materiālu izmanto jomu speciālistiem un viedokļu līderiem. pastāvīgi aktualizējamu pašreizējās situācijas Pašreizējās situācijas raksturojumu papildina raksturojumu. iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Iedzīvotāju Pašreizējās situācijas analīzes mērķis ir apkopot aptauja veikta laika posmā no 2013.gada informāciju par pašvaldības resursiem, 4.aprīļa līdz 22.maijam. Kopējais respondentu teritorijas attīstības tendencēm un problēmām. skaits, kas piedalījies aptaujā – 450, kas ir 1,91% no kopējā novada iedzīvotāju skaita 2013.gada Pašreizējās situācijas raksturojumā izmantoti sākumā. Dobeles novada pašvaldības izstrādātie un spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti:
5
1. ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS
UN ADMINISTRATĪVAIS 1.tabula. Dobeles novada administratīvais IEDALĪJUMS iedalījums Administratīvā Teritorijas % no Novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, Zemgales vienība platība novada plānošanas reģionā. Novada kopējā platība (km2) kopējās 889,79 km2. platības Annenieku pagasts 85,58 9,6 Novada administratīvais centrs ir Dobeles Auru pagasts 111,09 12,5 pilsēta, kas atrodas 70 km no Latvijas Bērzes pagasts 80,62 9,1 galvaspilsētas Rīgas, Bērzes upes krastos, vietā, Bikstu pagasts 96,04 10,8 kur Austrumkursas augstiene pāriet Zemgales Dobeles pilsēta 8 0,9 līdzenumā. Dobeles pagasts 72,77 8,2 Jaunbērzes pagasts 110,55 12,4 Dobeles novads ir izveidots 2009.gadā Krimūnu pagasts 70,7 7,9 administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, Naudītes pagasts 89,7 10,1 apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 pagastiem: Penkules pagasts 74,08 8,3 Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Zebrenes pagasts 90,66 10,2 Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un Dobeles novads 889,79 9,6 Zebrenes pagastam.
Dobeles novads robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu. 99,1% no novada teritorijas aizņem pagastu teritorijas, 0,90% ‐ pilsēta. Pēc aizņemtās teritorijas novada lielākie pagasti ir Auru (111,09 km2) un Jaunbērzes pagasts (110,55 km2), mazākie – Krimūnu (70,7 km2), Penkules (74,08 km2) un Dobeles pagasts (72,77 km2).
1.attēls. Dobeles novada novietojums
6
2.attēls. Dobeles novada administratīvais 2. DABAS APSTĀKĻI 2.1. RELJEFS Auru pagasta teritorija ir izvietojusies divu Novada teritorijā vērojama liela reljefu formas atšķirīgu dabas rajonu apvidos – Austrumkursas dažādība. Novads izvietojies divu atšķirīgu augstienes Lielauces paugurainē un dabas rajonu apvidos ‐ Austrumkursas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, līdz augstienē un Viduslatvijas zemienē, kas nosaka ar to teritorijā ievērojami atšķiras virsmas novadam raksturīgās ainavas īpatnības un dabas absolūtais augstums, reljefs un tā uzbūve objektus. ziemeļu un dienvidu daļā. Dobeles pilsēta atrodas Austrumkursas Bērzes un Jaunbērzes pagasts atrodas augstienes dabas rajonā, uz divu dabas apvidu Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā un robežas – Lielauces pauguraines un Spārnenes raksturojas ar viļņainu un līdzenu reljefu. viļņotā līdzenuma, kas nosaka virsas reljefa Bikstu pagasts izvietojies Austrumkursas īpatnības. Pilsēta atrodas samērā līdzenā vietā, augstienes trijos dažādos dabas apvidos – ar atsevišķām, neizteiktām reljefa formām. Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Lielauces Annenieku pagasts atrodas Austrumkursas paugurainē un Saldus paugurainē. Lielākā augstienē, teritorijas lielākā daļa augstienes teritorijas daļa atrodas Spārnenes viļņotajā paugurainākajā daļā – Lielauces paugurainē. līdzenumā, pagasta galējie rietumi – Saldus Tikai pagasta ziemeļu daļa atrodas Spārnenes paugurainē, kur lēzeni viļņoto līdzenumu viļņotajā līdzenumā. nomaina paugurains reljefs un ir sīkpauguru, 7
vidējpauguru un ieplaku mija. Pagasta Nogulumsegas pamatnē ieguļ, tautsaimniecībā dienviddaļa atrodas Austrumkursas nozīmīgie, kembrija smilšakmeņi un māli. vispaugurainākajā apvidū – Lielauces Devona sistēmas nogulumi: smilšakmens, paugurainē. Šai pagasta teritorijai raksturīgi dolomīts, māls un ģipšakmens izplatīti visā paugurmasīvi un plašas ieplakas starp tiem. Latvijas teritorijā, tai skaitā arī Dobeles novadā– Dobeles pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, tieši zem kvartāra nogulumu segas. Devona kur pazeminājuma virsma ir lēzeni viļņota un smilšakmeņi ir poraini ieži, kuru poras satur pazeminās austrumu virzienā. lielus dzeramā ūdens krājumus. Daudzviet šos Krimūnu pagasta liela daļa atrodas Zemgales ūdeņus izmanto apdzīvoto vietu ūdens apgādē, līdzenumā, teritorijas ziemeļrietumu daļa – taču izmantošanu pilnībā traucē augstais dzelzs Austrumkursas augstienes malā. saturs, kas ūdenim dod sarkanu nokrāsu. Devona smilšakmens nogulumi veidojušies seklā Naudītes pagasts atrodas Austrumkursas jūrā, uzkrājoties smiltīm, vēlāk smilts augstienē un Lielauces pauguraines graudiņiem sacementējoties ar dzelzs oksīdiem, dienvidaustrumu daļā ‐ Zemgales reģiona māla daļiņām, retāk ar kalcija karbonātu. perifērajā daļā, tikai šaura josla pagasta Atkarībā no dzelzs satura un cementācijas dienvidu daļā atrodas Viduslatvijas zemienes pakāpes mainās iežu blīvums un nokrāsa – sākot Zemgales līdzenumā. ar irdenu, bālganu smilti un beidzot ar dzeltenu Penkules pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes vai rūsgani sārtu smilšakmeni. Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā. Visjaunākie ir kvartāra sistēmas nogulumi, kas Dienvidrietumos ap Penkuli Zemgales līdzenums izplatīti visā valsts teritorijā. Pēdējais pāriet Dienvidkurzemes viļņotajā zemienē. apledojums ir noteicis kvartāra nogulumu segas Zebrenes pagasts atrodas Austrumkursas sadalījumu Latvijā. Ledājam uzvirzoties tas augstienes Lielauces paugurainē. Pagasta virsas ierāva sevī iežus un minerālus no teritorijas, reljefs ir ļoti neviendabīgs un kopumā pagasts ir kam virzījās pāri. Ledāja plūsmai aprimstot vai viena no visnelīdzenākajām teritorijām visā ledum izkūstot, tā nestais iežu materiāls nogula Austrumkursas augstienē1. uz zemes virsas. Tā radās morēnas jeb ledāja nogulumi, kas patreiz klāj ļoti plašu Latvijas 2.2. ĢEOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS teritoriju. Dobeles novada ģeoloģiskajā uzbūvē, līdzīgi kā Morēnas nogulumus veido nešķirots, mehāniski citur Latvijā, vertikālā griezumā no apakšas uz sajaukts smilšmāla un mālsmilts materiāls. augšu izšķir trīs galvenos kompleksus – Morēnas nogulumi satur oļus un laukakmeņus, kristālisko pamatklintāju, pirmskvartāra kas apgrūtina lauksaimniecības zemju apstrādi. nogulumiežus jeb pamatiežus un kvartāra Pēdējā apledojuma morēnas nogulumiem ir nogulumu segu. sarkanbrūna krāsa, kas saistīta ar devona Kristāliskais pamatklintājs sastāv no visvecāko smilšakmens noārdīšanu un ieraušanu ledājā. ģeoloģisko ēru – arhaja un proterozoja Morēnas nogulumi satur kalcija karbonātu, kā magmatiskajiem un metamorfajiem iežiem, kas rezultātā Latvijas augsnes ir noturīgākas pret veidojušies intensīvas kalnu veidošanās un skābajiem nokrišņiem. vulkānisma apstākļos. Turpmākajos periodos, Glaciofluviālie nogulumi ir ledājkušanas ūdeņu sauszemei iegrimstot, Latviju pārklāja jūras straumju akumulēti nogulumi, kas sastāv no ūdeņi un tāpēc pamatklintāju pārklāj 382 – 2000 smilts vai grants un to biezums ir no dažiem līdz m biezs nogulumiežu slānis. pat vairākiem metriem,un ar tiem saistītas Latvijas kristālisko pamatklintāju klāj jaunāko lielākās smilts un grants atradnes. periodu nogulumi: kembrija, ordovika, silūra, Glaciolimniskie nogulumi sastāv no labi šķirota devona, karbona un perma nogulumi. māla, putekļiežiem vai smalkas smilts. Uz glaciolimniskiem mālainiem vai putekļainiem iežiem, it sevišķi ja tie ir karbonātiski (kā, piemēram, Zemgales līdzenumā), ir izveidojušās 1 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas auglīgas augsnes. plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 41.‐42.lpp 8
Nozīmīgākais no zemes dzīļu resursiem Dobeles ABAS RESURSI novadā ir valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals 3.D „Dobeles struktūra”, kura platība ir 99,2 km2 un 3.1. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI tas atrodas Annenieku, Bikstu, Zebrenes pagastā un Auces novada Īles pagastā. Iegarenā Dobeles novada teritorijas kopplatība ‐ 88816,6 3 struktūra orientēta virzienā no rietumiem ‐ ha . dienvidrietumiem uz austrumiem – Pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu novada ziemeļaustrumiem. Tās garums ir vairāk nekā 10 teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā km, bet platums līdz 5 km. Līdzīgi kā Inčukalna zeme – 51719,6 ha jeb 58,2% un meža zemes – glabātavā, kolektorslānis ir porainie kembrija 26230,3 ha jeb 29,5% no teritorijas kopplatības. smilšakmeņi, kurus sedz gāzi necaurlaidīgie 2295,4 ha jeb 2,6% teritorijas aizņem zeme zem ordovika un silūra karbonātieži. Ordovika un ūdens objektiem, zem ceļiem atrodas ‐ 1958,6 silūra iežu kopējais biezums ir 600‐700 m. ha (2,2%) zemju, zem ēkām un pagalmiem ‐ Salīdzinājumā ar Inčukalna gāzes glabātavu, 1421,2 ha jeb 1,6%. Krūmāji aizņem 1228,1 ha kolektorslānis atrodas lielākā dziļumā (1100‐ (1,4%), purvi ‐ 1031,8 ha (1,2%) novada 1200 m), un Dobeles struktūras tilpums ir teritorijas, bet pārējās zemes ‐ 2931,6 ha apmēram 10 miljardi m3, kas ir vismaz 2 reizes (3,3%)4. lielāks nekā Inčukalna gāzes glabātavā. 2.tabula. Zemes lietošanas veidi Krimūnu pagasta ziemeļrietumos un arī Auru pagastā, pirmskvartāra iežos atrodas Latvijā Zemes lietošanas veids Platība vienīgā zināmā astroblēma (Dobeles (ha) astroblēma), kuras izcelsmi saista ar meteorīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes 51719,6 triecienu pret zemi. Zemes virsmā gredzenveida mežs 26230,3 struktūra neatspoguļojas. Gandrīz apaļo pārējās zemes 2931,6 struktūru, kuras diametrs ir 3,5‐4,0 km, pārsedz zeme zem ūdens objektiem 2295,4 30‐40 m bieza kvartāra nogulumu sega. Šim veidojumam ir astroblēmām jeb meteorītu zeme zem ceļiem 1958,6 krāteriem raksturīga uzbūve. Centrālajā daļā ir zeme zem ēkām un pagalmiem 1421,2 pacēlums, kur zem kvartāra nogulumiem krūmājs 1228,1 atsedzas Narvas, Arukilas, Gaujas un Amatas purvs 1031,8 svītas ieži. Minētie ieži ir šim apvidum neraksturīgi, to vecums ir daudz lielāks nekā 3,3% citiem zemkvartāra virsas iežiem ap meteorīta 29,5% krātera formas struktūru. Šie ieži ir pacelti 2,6% aptuveni par 450 m, normāli tiem vajadzēja 58,2% 2,2% atrasties lielākā dziļumā. Centrālo pacēlumu gredzenveidā apjož iegruvums, kura apakšējā 1,6% daļa iesniedzas devona iežos gandrīz līdz 800 m 1,4% dziļumam. Arī malas iegruvumā konstatēti 1,2% apvidum neraksturīgi ieži – triasa māli un perma lauksaimniecībā izmantojamās zemes mežs kaļķakmeņi, kas to aizpilda. Precīzs astroblēmas pārējās zemes izveidošanās laiks nav zināms ‐ tā ir jaunāka par zeme zem ūdens objektiem zeme zem ceļiem 195 miljoniem gadu, bet vecāka par 1,6 zeme zem ēkām un pagalmiem miljoniem gadu2. krūmājs 3.attēls. Zemes lietošanas veidi (%)
3 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija 4 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu 2 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 45‐ lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta 46.lpp informācija 9
3.2. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS 3.3. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS MĒRĶU GRUPAS ZEMES Procentuāli lielākajai daļai novada zemes Dobeles novadā ir sastopami vairāki augšņu tipi‐ vienību noteikts nekustamā īpašuma lietošanas dominē velēnu karbonātaugsne un brūnaugsne, mērķis Lauksaimniecības zeme (74,24%) vai velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne, Mežsaimniecības zeme (21,23%). Zemes daudz mazākās teritorijās ir velēnu glejaugsne vienības ar citiem nekustamā īpašuma un velēnpodzolētā glejaugsne, savukārt pavisam lietošanas mērķiem veido nepilnus 5% nelielās platībās sastopama aluviālā augsne un (3.tabula). purvu kūdraugsne. Novada teritorijā pārsvarā 3.tabula. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu dominē mālsmilts un smilšmāla, kā arī grupas5 sastopamas māla augsnes. Nekustamā īpašuma Zemes Kopplatība Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem lietošanas mērķu grupa vienību (ha) 51719,6 ha jeb 58,2% novada teritorijas. skaits Lielākais lauksaimniecības zemju procentuālais Lauksaimniecības zeme 7692 65939,7 īpatsvars ir Krimūnu, Bērzes, Penkules, Dobeles Mežsaimniecības zeme un 244 18864,5 un Annenieku pagastā, kur lauksaimniecības īpaši aizsargājamās dabas zemes aizņem vairāk nekā 60%. Auru pagastā teritorijas, kurās lauksaimniecības zemes aizņem aptuveni pusi saimnieciskā darbība ir pagasta teritorijas. Lauksaimniecībā aizliegta ar normatīvo aktu izmantojamās zemes mazāk par pusi no novada Satiksmes infrastruktūras 965 1831,6 teritorijas aizņem Zebrenes, Bikstu, Jaunbērzes 6 objektu apbūves zeme un Naudītes pagastos . Ūdens objektu zeme 22 578,6 Individuālo dzīvojamo 2747 530,7 Krimūnu pag. 83,5 māju apbūves zeme Bērzes pag. 81,3 Ražošanas objektu 218 366,8 apbūves zeme Penkules pag. 74,3 Sabiedriskas nozīmes 190 213,9 Dobeles pag. 73,8 objektu apbūves zeme Annenieku pag. 63,1 Dabas pamatnes un 91 201,1 Auru pag. 51,4 rekreācijas nozīmes zeme Daudzdzīvokļu māju 414 167,6 Naudītes pag. 48,5 apbūves zeme Jaunbērzes pag. 47,0 Komercdarbības objektu 113 51,0 Bikstu pag. 46,8 apbūves zeme Inženiertehniskās apgādes 103 37,2 Zebrenes pag. 38,7 tīklu un objektu apbūves Dobeles pilsēta 0,5 zeme Derīgo izrakteņu ieguves 7 33,9 050100 teritorijas 4.attēls. Lauksaimniecības zemju platība KOPĀ 12806 88816,6 administratīvajās vienībās (%)
5 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu 6 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija informācija 10
90% lauksaimniecības zemju veido aramzeme, Krimūnu, Penkules, daļēji Auru, Bērzes, 7% ganības, 2% augļu dārzi, 1% pļavas7. Jaunbērzes un Dobeles pagastā, kur ir augsta zemes auglība (50‐61 balles), notiek zemes intensīva izmantošana lauksaimnieciskajai 3820,9 ražošanai, tādēļ arī dabiskās ekosistēmas šeit ir 7% aramzeme saglabājušās ievērojami mazāk. 537,3 46530,1 augļu dārzs Annenieku, Naudītes, daļēji Auru, Bikstu un 1% 90% pļava Zebrenes pagastā ir mazāk auglīgas augsnes (35‐ 50 balles), kas veicinājis ainaviski vērtīgo mežu 831,3 ganības 2% teritoriju, dabisko pļavu ekosistēmu un citu bioloģisko un ainavu daudzveidības saglabāšanos. 5.attēls. Lauksaimniecības zemju Ņemot vērā, ka lauksaimnieciskajā ražošanā tiek sadalījums (%) ieviestas intensīvās saimniekošanas metodes, Dobeles novadā lielākā daļa lauksaimniecībā pastāv iespējamība pasliktināties ūdens un izmantojamo zemju augsnes raksturojas ar augsnes kvalitātei. Latvijā noteiktas atsevišķas augstu auglību, kas ir pamats lauksaimniecības paaugstinātam riskam pakļautas zonas, tai nozares stabilitātei un attīstībai, un labu ražu skaitā visa Dobeles novada teritorija ‐ īpaši iegūšanai. jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas Daļa novada lauksaimniecības zemju atbilst paaugstinātas prasības ūdens un augsnes nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju8 aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības statusam, un to izmantošana ir veicama saskaņā izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem11. ar normatīvajiem aktiem par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām9. 3.4. MEŽI 4.tabula. Vidējais svērtais LIZ kvalitatīvais Pēc Valsts zemes dienesta 2012.gada datiem, novērtējums10 pēc zemes lietošanas veida meža zemes aizņem Administratīvā Balles/ha 26230,3 ha jeb 29,5% no novada teritorijas vienība kopplatības. Novada teritorija nav ar augstu Krimūnu pagasts 61 mežainuma koeficientu un mežsaimniecības Bērzes pagasts 57 nozare novadā nav attīstīta. Penkules pagasts 55 Dobeles pagasts 53 Pēc Valsts meža dienesta 2012.gada meža Jaunbērzes pagasts 53 inventarizācijas datiem 27746,2 ha novada Auru pagasts 50 teritorijas aizņem meža zemes, no tām 26099 Bikstu pagasts 45 ha mežs (94% no meža zemēm), 308,3 ha purvi, Annenieku pagasts 44 327,8 ha lauces, 465,6 ha pārplūstošas Naudītes pagasts 38 teritorijas, 545,5 ha atrodas zem infrastruktūras Zebrenes pagasts 36 objektiem12. Procentuāli lielākās meža zemju teritorijas ir valsts īpašumā (61,2%)13.
7 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha), 01.01.2013., Valsts zemes dienesta informācija 8 Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, komersantu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1 ha) un atbilst šādiem nosacījumiem: •nogabala zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 60 ballēm; •nogabala platība nav mazāka par 50 ha. 9 28.05.2013. MK noteikumi “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” 11 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas 10 Informācija no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., sistēmas par teritoriālo vienību vidējo svērto lauksaimniecībā 48.lpp izmatojamās zemes kvalitatīvo novērtējumu (2008.gada 5.marts), 12 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati Valsts zemes dienesta dati 13 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati 11
241,4 Pēc koku sugām lielākās platības novada 0,9% teritorijā aizņem bērzs – 7843 ha, egle – 6206 ha, priede, 4685 ha un baltalksnis – 2691 ha. Pēc koksnes krājas – bērzs – 1,872 milj.m3, 9897,7 priede – 1,417 milj.m3, egle – 1,148 milj.m3, 37,9% 3 15 Privāti baltalksnis – 0,381 milj.m . 15959,9 Valsts Pēc mežaudzes vecuma lielākā koksnes krāja 2012.gadā bija mežaudzēm no 51 līdz 80 61,2% Pašvaldība gadiem (8.attēls.)
virs 100 663775 6.attēls. Novada meža sadalījums pēc 91 līdz 100 437501 piederības 81 līdz 90 532910 71 līdz 80 874611 Pēc platības lielākās meža zemju teritorijas 61 līdz 70 1039554 atrodas Jaunbērzes, Zebrenes, Auru, Bikstu un 51 līdz 60 766978 Naudītes pagastos. 41 līdz 50 567390 31 līdz 40 326631 Jaunbērzes, Zebrenes, Bikstu, Naudītes un Auru 21 līdz 30 217765 pagastā esošie mežu masīvi ir lieli un aizņem 11 līdz 12 135384 ievērojamu daļu no pagastu teritorijām. Bērzes, 1 līdz 10 59821 Krimūnu un Penkules pagasta mežu masīvi ir nelieli un vērojams mozaīkveida zemes 0 500000 1000000 1500000 lietojums, lauksaimniecībā izmantojamajām 8.attēls. Koksnes krāja pēc mežaudzes 3 zemēm mijoties ar nelielām meža teritorijām. vecuma (m )
Dobeles pilsēta 13,3 AS „Latvijas Valsts meži” apsaimniekojamos Krimūnu pagasts 555,2 mežos izdalījusi rekreācijas mežu teritorijas: Bērzes pagasts 836,9 Silakalnu masīvs Bikstu pagastā, Pokaiņu mežs Penkules pagasts 1188,7 Naudītes pagastā, Zebrus masīvs un daļa Dobeles pagasts 1319,8 Vilkukalna‐ Krievkalna masīva Zebrenes pagastā. Annenieku pagasts 2184,8 Visu šo teritoriju apsaimniekošana paredzēta saskaņā ar to individuālajiem apsaimniekošanas Naudītes pagasts 3875,5 plāniem. Bikstu pagasts 3890,6 Auru pagasts 4140,7 Dobeles novada teritorijā esošie mežu masīvi veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu – novada Zebrenes pagasts 4633,8 paugurainajā daļā kā telpiskās struktūras Jaunbērzes… 5106,9 vertikālais elements, pastiprinot pauguru 0 2000 4000 6000 vertikālās dimensijas izteiksmību, un novada līdzenajā daļā – kā mozaīkveida ainavas 7.attēls. Meža zemju platības novada administratīvajās vienībās (ha) elements. Novada rietumu daļā esošais meža mas īvs ir atzīstams par bioloģiski, ainaviski un Lielākajā daļā novada meža zemju nav noteikti klimatiski nozīmīgu un būtu saglabājams kā saimnieciskas darbības ierobežojumi ‐ 25599,28 vienots mežu masīvs. Veidojot vējlauzes, mežu ha (92%). 665,2 ha platībā aizliegta saimnieciskā masīvi pilda arī papildus lomu kā aizsargbarjera, darbība, kopšanas cirte aizliegta 345,4 ha aizkavējot spēcīgo valdošo rietumu/ platībā, galvenā cirte ‐ 286,4 ha, kailcirte ‐ ziemeļrietumu vēju ietekmi16. 868,27 ha platībā14.
15 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati 16 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 14 "Meža statistika 2012", Valsts meža dienesta dati 52.lpp 12
3.5. ŪDENS RESURSI Novadā ir 49 valsts nozīmes ūdensteces un ūdensnotekas (skatīt 1.pielikumā). Dobeles novada ūdensteces un ūdenstilpes ir nozīmīgas ne tikai kā hidroenergoresursi un Dobeles novada ūdenstilpes ir ezeri, ūdens resursi, bet tām ir arī liela nozīme kā uzstādinātas ūdenskrātuves un raktie dīķi. Ezeru ainavu estētiskajām vērtībām un tās tiek izvietojums novadā ir nevienmērīgs, visi atrodas izmantotas aktīvajai atpūtai un rekreācijai. Lielupes baseina apgabalā. Dobeles novada hidrogrāfisko tīklu veidojošās ūdensteces atrodas Lielupes baseinā, kam ir 6.tabula. Ezeri un ūdenskrātuves Dobeles novadā19 izteikts hidrogrāfiskais tīkls un salīdzinoši biezs Ezers vai ūdenskrātuve. Īss apraksts mazo upju tīkls. Lielupes baseinā ietilpst 26 Administratīvā teritorija dabīgie upju ūdensobjekti, 12 ezeru Annenieku ūdenskrātuve Bērzes upes uzpludinājums, ūdensobjekti un 7 stipri pārveidoti virszemes Annenieku pagasts spoguļa laukuma platība 27,4 ha, vidējais dziļums 2,0 m, ūdensobjekti, kā arī viens pārejas objekts – maksimālais – 5,9 m. Rīgas līča pārejas ūdeņi. Slagūnes dzirnavezers Balžņas upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 1,1 ha. Novadā lielākā no upēm ir Lielupes baseina Annenieku pagasts Platība ir 412 ha, ezers ir 3,6 km pirmās pakāpes pieteka Bērze. Bērzes upes Zebrus ezers Bikstu pagasts garš un 1,75 km plats, vidējais augštece atrodas Austrumkursas augstienē, dziļums 1,5 m, maksimālais – lejtece – Zemgales līdzenumā. Upes baseina 4,5 m. Zebrus ezers ir arī platība ir 1180 km2, gada notece 0,25 km3, vislielākais visā Austrumkursas kritums 108 m (1m/km). Augšpus Bikstiem augstienē. Gaurata ezers Platība 13,8 ha, lielākais Bērzē ietek Zušupīte, kas novada Zebrus ezera Dobeles pagasts dziļums 15,5 m. No ezera iztek ūdeņus. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Gauratas upīte. Bērzes upe ir noteikta par karpveidīgo zivju Lāču dīķis Mākslīgi veidota ūdenskrātuve resursu prioritārajiem ūdeņiem un peldūdeņiem Dobeles pagasts 29 ha platībā. piemērotiem ūdeņiem17. Apguldes ezers Platība 38.7 ha, 1,5 km garš un Naudītes pagasts 0,25 kam plats, vidējais dziļums Novada teritorijā uz Bērzes upes uzbūvētas 2,5 m, maksimālais dziļums 3,9 četras mazās hidroelektrostacijas: Bikstu un m. Annenieku pagastā, Dobeles pilsētā un Bērzes Mazapguldes dzirnavu Sesavas upes uzpludinājums, spoguļa laukuma platība 7,1 km pagastā. ūdenskrātuve Naudītes pagasts 18 5.tabula. Dobeles novada HES Naudītes ūdenskrātuve Sesavas upes uzpludinājums, HES nosaukums. Administratīvā teritorija Naudītes pagasts platība 22 ha, vidējais dziļums Annenieku HES 2,2 m, maksimālais – 4,5 m. Dimzu ūdenskrātuve Auces upes uzpludinājums 11,4 Annenieku pag. Penkules pagasts ha platībā. Bikstu‐Paleju dzirnavu HES Bikstu pagasts Skujaines ūdenskrātuve Skujaines upes uzpludinājums, Bērzes dzirnavu HES Penkules pagasts platība 27,5 ha Bērzes pagasts Lielais Vipēža ezers Platība 20,1 ha, 0,84 km garš un Dobeles HES Zebrenes pagasts 0,3 km plats, vidējais dziļums Dobeles pilsēta 3,3 m. Ezerā atrodas viena sala Otra lielākā upe, kas šķērso Dobeles novadu, ir 0,2 ha platībā. Mazā Vipēža ezers Spoguļa laukuma platība 2,6 ha, Auces upe, kas iztek no Lielauces ezera (Auces Zebrenes pagasts vidējais dziļums 2,2 m, novads) un ietek Svētes upē Jelgavas novadā. maksimālais – 2,5 m. Penkules pagastā uz Auces upes ir izveidota Svētes ezers Platība 55 ha, vidējais dziļums mākslīgā Dimzu ūdenskrātuve. Pārējās novadu Zebrenes pagasts 1,3 m, maksimālais – 2,2 m. šķērsojošās upes ir nelielas Bērzes un Auces upes pietekas.
17 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 52.lpp 19 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas 18 Mazās hidroenerģētikas asociācija, plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., http://www.mhea.lv/mazashes.html 58.lpp 13
Silkalnu smilts‐grants atradne (108,5 ha), bet 3.6. PAZEMES ŪDEŅI otra lielākā ir Krievukalna atradne (92 ha), kura Dobeles novada teritorijā pazemes ūdeņi tiek netiek izmantota. izmantoti ūdensapgādes un kanalizācijas Māls. Visvairāk māla atradņu un prognozējamo vajadzībām. Tie atrodas devona (smilšakmens, laukumu atrodas Zebrenes pagastā. Māla dolomīts) un kvartāra nogulumos (smilts). iegulas sastopamas arī novada austrumu daļā – Novada iedzīvotāji ir nodrošināti ar dzeramā Zemgales līdzenumā. Tās izveidojās māla ūdens resursiem. frakcijām uzkrājoties senā Zemgales pieledāja Pagājušā gadsimta 60.‐80.gados Latvijā tika baseina gultnē, kā arī Baltijas ledus ezera pētīti ģeotermālie ūdeņi un secināts, ka galvenie gultnē. Novadā lielākā ir Straumēnu atradne ģeotermālie resursi saistīti ar pazemes (1200 ha, prognozēto krājumu apjoms sasniedz ūdeņiem, kuru temperatūra pārsniedz 30 24 milj.m3) Krimūnu pagasta ziemeļaustrumu grādus pēc Celsija, un pamatklintāja karstajiem malā, kura turpinās arī Jelgavas novada Glūdas iežiem. Latvijā ir izplatīti ūdeņi ar temperatūru un Zaļenieku pagastā. Neskatoties uz to, ka no 30 līdz 60 grādiem, kas ir zema potenciāla atradnē ir liels krājumu apjoms, māla ieguve termālie ūdeņi, bet kurus var izmantot tajā nav lietderīga, jo teritorijā uz karbonātisko siltumenerģijas iegūšanai un apkures mālu cilmieža izveidojušās lauksaimniecībā vajadzībām. nozīmīgās – auglīgās karbonātiskās augsnes. Visvairāk māla atradņu un prognozējamo Arī Dobeles novada Penkules pagastā tika veikta laukumu ir Zebrenes pagastā. No sešām termālo pazemes ūdeņu ģeoloģiskā izpēte. atrastajām un pētītajām atradnēm divas ir Urbumos siltuma plūsmas spriegums sasniedz izpētītas sīkāk. Lielākā un perspektīvākā ir 60‐90 mW/m2. Kristāliskā pamatklintāja ieži tur Zebrenes atradne (21,4 ha), kuras māla krājumu atrodas 1100‐1500 m dziļumā un to apjoms ir 8,74 milj.m3 un otra ir Bramaņu temperatūra ir 36‐600oC. Kembrija pazemes atradne (54,0 ha) ar kopējo krājumu apjomu ūdeņu (ar to 0 virs 400oC) siltumenerģijas 1,81 milj.m3, kura atrodas arī Blīdenes novadā. resursi ir 200‐300 Gcal gadā no 1 km2. Tomēr termālo ūdeņu izmantošanu sarežģī augstā Bērzes pagasta teritorijā 1983.gadā, veicot ūdeņu mineralizācijas pakāpe–līdz 130g/l20. izejvielu izpēti Kalnciema kombināta vajadzībām, tika atklāti divi plaši bezakmens 3.7. DERĪGIE IZRAKTEŅI mālu izplatības lauki – Lielkrievaiņi 3 Dobeles novada teritorijā derīgie izrakteņi (prognozētais krājumu apjoms 12 milj.m ) un sastopami dažāda vecuma un dziļuma iežos – Līvbērze (prognozētais krājumu apjoms 100 3 pamatklintājā, pamatiežos, gan kvartāra milj.m ), kuri daļēji iestiepjas arī kaimiņu – nogulumos. Praktiskai izmantošanai nozīmīgi ir Jelgavas novada Līvbērzes pagasta teritorijā. derīgi izrakteņi, kas atrodas tuvāk zemes Līvbērzes perspektīvajā laukumā derīgajai virspusei. Visbiežāk izmantotie derīgie izrakteņi slāņkopai raksturīga divdaļīga uzbūve: apakšējā ir smilts‐grants, māls, kūdra, sapropelis, nereti daļā ieguļ limnoglaciālie māli, bet augšējā – arī laukakmeņi, kas saistīti ar kvartāra Baltijas ledus ezera mālainie aleirīti, savukārt nogulumiem. Lielkrieviņu perspektīvajā laukumā derīgo slāņkopu veido tikai limnoglaciālie māli. Smilts un grants. Smilts un grants ir vispieprasītākie un visvairāk izmantotie derīgie Māla atradnes ir sastopamas arī Auru pagastā izrakteņi. Smilts un grants ir nepieciešama ceļu Gardenes atradne (~32,5 ha platībā, ar 3 būvē, to uzturēšanā un kā celtniecības prognozējamiem krājumiem 0,7 milj.m ), materiāls. Novadā esošajās atradnēs tikpat kā Penkules pagastā, taču tās netiek izmantotas. nav tīras grants iegulu, kopā ar granti vai oļainu Kūdra. Kūdra ir viens no nozīmīgākajiem granti ir arī smilts frakcijas. Pēc Valsts Ģeoloģijas derīgajiem izrakteņiem. Purvu nogulumi ir dienesta datiem Dobeles novadā vislielākā ir samērā jauni, jo to veidošanās līdz ar kūdras uzkrāšanos sākās tikai pēcleduslaikmetā. 20 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas Pašreizējos klimatiskajos apstākļos kūdra ir plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., uzskatāma par atjaunojamiem dabas resursiem. 59.lpp 14
Kūdras atradnēs kūdras biezumam jābūt vismaz Sapropeli var izmantot augšņu uzlabošanā, kā 0,3 m, bet rūpnieciski izmantojama atradne ir piedevu lopbarībai, arī medicīnā, kā sorbentu tad, ja kūdras biezums nav mazāks par 1,3 m. ūdens attīrīšanā, ģeoloģisko urbumu skalošanas Neizmantojami ir tie krājumi, kas atrodas dabas šķidrumos un būvmateriālu ražošanā. Iegūstot liegumu teritorijā, zem mežu stādījumiem, sapropeli, notiek aizaugošo ezeru attīrīšana, kas inženiertehniskajām celtnēm, ūdenstilpēm, kā sekmē ūdenstilpju atjaunošanos, tādējādi arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes. padara tos pievilcīgākus tūrismam un atpūtai. Atradņu izvietojums novadā ir nevienmērīgs un Sapropeļa iegulu apzināšana ir veikta visos visizplatītākie ir zemie jeb zāļu purvi. Novadā bijušā Dobeles rajona ezeros, bet detalizēti vienīgā kūdras atradne, kurā notiek pētījumi tika veikti tikai Lielauces ezerā (Auces saimnieciskā darbība ir Jaunbērzes pagasta novads). Novadā ir apsekotas sapropeļa Drabiņu purvs. Visvairāk kūdras atradņu ir atradnes Zebrenes pagastā – Zebrus (dabīgi valgu sapropeļa krājumi 5702,9 tūkst. m3) un Zebrenes pagastā, taču tās netiek izmantotas. 3 Novada lielākā kūdras atradne – Zebrus‐Elku Lielais Vipēdis (krājumi 1096 tūkst.m ) un atrodas Zebrenes pagastā, kas ietilpst Naudītes pagastā – Apgulde. Zebrus ezers kompleksajā dabas lieguma zonā. Samērā atrodas pārpurvotā Austrumkursas augstienes bagāts ar kūdras atradnēm (16 atradnes) ir starppauguru ieplakā. Sapropeļa atradne ir Annenieku pagasts, bet tām pārsvarā ir neliela izplatīta ezera rietumu daļā 130,8 ha lielā platība. Bikstu pagastā ir 12 kūdras atradnes, laukumā. Sapropeli varētu izmantot taču neviena no tām netiek izmantota. Naudītes augstvērtīga mēslojuma ražošanai, pēc pagastā kā nozīmīgākā ir atzīmējama Ūsiņu bioloģisko analīžu veikšanas – arī lopbarībā vai atradne 118 ha platībā, kas varētu būt citās nozarēs. Pēc provizoriskiem datiem Naudītes pagasta Apguldes ezerā sapropeļa izmantojama rūpnieciskai izstrādei, viena neliela 3 kūdras atradne ir arī Bērzes pagasta teritorijā. krājumi ir 774 tūkst.m . Dati par novada kūdras atradnēm vērtējami kā Atbilstoši Latvijas Vides ģeoloģijas un novecojuši (20.gs. 60‐to ‐ 80‐to gadu izpētes) un meteoroloģijas centra (LVĢMC) derīgo izrakteņu to detalizācija ir nepietiekama, lai objektīvi krājumu bilances datiem par 2011.gadu, Dobeles novadā tiek izmantotas 7 derīgo secinātu par šī resursa izmantošanas 21 ekonomisko izdevīgumu. izrakteņu atradnes . Sapropelis. Sapropelis ir sastopams ezeros, dīķos, arī atsevišķos purvos (aizaugušajos ezeros) zem kūdras. Dažādās ūdenstilpēs sapropeļa sastāvs ir atšķirīgs, tā kvalitāti raksturo bioloģiskais sastāvs, minerālvielu piejaukums, dzelzs un kalcija oksīda saturs un citas īpašības. Sapropeļa kvalitāte un krājumu apjoms nosaka tā izmantošanas iespējas.
21 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 61‐ 63.lpp 15
7.tabula. 2011.gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts22 Nr. Atradne, Derīgais Derīgā izrakteņa Akceptētie Krājumi Krājumi Krājumi bilancē pagasts izraktenis izmantošana krājumi 01.01.2010. 01.01.2011. 01.01.2012. tūkst.m3 tūkst.m3 tūkst.m3 18. Bērzupe smilts Būvniecībai A* ‐ 605,40 584,53 577,76 574,22 Annenieku N* – 0,00 pag. 42. Bites smilts‐grants Būvniecībai, A – 0,00 0,00 0,00 0,00 Annenieku ceļu būvei N – 29,20 pag. smilts Būvniecībai, A – 0,00 0,00 0,00 0,00 ceļu būvei N – 139,20 43. Dikuri smilts‐grants Būvniecībai, A – 147,50 132,21 132,21 131,77 Naudītes pag. meža ceļu būvei N – 0,00 un remontam smilts Būvniecībai, A – 505,20 457,88 457,43 457,43 meža ceļu būvei N – 0,00 un remontam 44. Grantiņi smilts‐grants Būvniecībai, A – 76,60 76,60 76,54 76,50 Naudītes pag. ceļu būvei N – 0,00 smilts Būvniecībai, A – 111,50 111,50 107,68 105,29 ceļu būvei N – 0,00 45. Silkalni Bikstu smilts‐grants Būvniecībai, A ‐5131,40 5 112,17 5 107,76 5 107,70 pag. ceļu būvei N – 663,90 smilts Būvniecībai, A ‐2517,00 2 511,81 2 502,55 2 502,14 ceļu būvei N – 311,90 46. Silkalni II smilts‐grants Būvniecībai, A – 404,25 317,01 316,45 316,13 Bikstu pag. ceļu būvei un N – 0,00 remontam smilts Būvniecībai, A ‐1212,75 975,70 974,23 958,29 ceļu būvei un N – 500,00 remontam 20 Drabiņu purvs kūdra Lauksaimniecībā A ‐1941,25 1 878,82 1 861,43 1 836,23 Jaunbērzes N – 0,00 pag.
22Derīgo izrakteņu krājumu bilance par 2011. gadu, LVĢMC, Apzīmējumi ‐ A – izpētītie krājumi, N – novērtētie krājumi 16
IZSARGĀJAMĀS DABAS aizsargājamas putnu sugas kā melnais stārķis, 4.A vakarlēpis, vidējais, trīspirkstu un baltmuguras TERITORIJAS UN OBJEKTI dzenis, melnā un pelēkā dzilna. Liegumam izstrādāts dabas aizsardzības plāns 2011.‐ 4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS 2020.gadam25. TERITORIJAS Skujaines un Svētaines ieleja. Natura 2000 Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas teritorija. Administratīvais iedalījums: Dobeles platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā un novada Penkules pagasts un Tērvetes novada tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas Tērvetes un Bukaišu pagasts. Platība: 130 ha, nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, dibināšanas gads ‐ 2004.g. nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides Dabas vērtības: dabas liegums izveidots, lai pārraudzību, saglabāt sabiedrības atpūtai, aizsargātu ES nozīmes un Latvijā aizsargājamus izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas23. meža, pļavu, atsegumu un avotu biotopus, kā arī neregulētu upju ielejas, kas Zemgalē ir reti Novadā ir divas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sastopamas. Nozīmīgākie ES Biotopu direktīvas un objektu kategorijas: dabas liegumi un dabas 1.pielikuma biotopi ir boreālie meži, pārmitri pieminekļi. platlapju meži, upju straujteces, minerālvielām 4.1.1. DABAS LIEGUMI bagāti avoti un avotu purvi, nogāžu un gravu meži Zebrus un Svētes ezers. Natura 2000 teritorija. un avoti, kas veido avotkaļķus. Sastopamas četras Administratīvais iedalījums: Zebrenes un Bikstu īpaši aizsargājamas augu sugas: lielā zvaigznīte pagasts. platība ‐ 935 ha, dibināšanas gads ‐ (atrodama tikai Zemgalē), stāvlapu 1957.g. dzegužpirkstīte, bezdelīgactiņa, rūsganā melncere, Dabas vērtības: teritorija izveidota, lai aizsargātu kā arī ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma suga ‐ Zebrus un Svētes ezeru un to apkārtējo ainavu. spilvainais ancītis. Liegumam izstrādāts dabas Dabas lieguma galveno daļu aizņem eitrofi ezeri, aizsardzības plāns 2011.‐2020.gadam26. sastopami arī purvaini meži un minerālvielām 4.1.2. DABAS PIEMINEKĻI bagāti avoti un avotu purvi. 2001.gadā, pēc 60 27 gadu pārtraukuma, atkal konstatēta dzeltenā Saskaņā ar normatīvajiem aktiem , novada dzegužkurpīte, ir arī neliela lēzeļa lipares teritorijā atrodas viens dabas piemineklis – Zebrus populācija. Ezers ir piemērota barošanās vieta avoti ‐ ainavisku avotu grupa Bikstu pagastā. retām un īpaši aizsargājamām sikspārņu sugām un Dabas pieminekļu kategorijā tiek iekļauti nozīmīga putnu aizsardzības veta. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu Liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru laika periodam no 2004. līdz 2014.gadam un augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav 16.05.2006. pieņemti MK noteikumi Nr.390 mazāks par 16.03.2010. MK noteikumu Nr.264 "Dabas lieguma "Zebrus un Svētes ezers" „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie individuālie aizsardzības un izmantošanas aizsardzības un izmantošanas noteikumi noteikumi"24. 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem). Līvbērzes liekņa. Natura 2000 teritorija. 4.2. MIKROLIEGUMI Administratīvais iedalījums: Dobeles novada Atsevišķu aizsargājamo dzīvnieku, augu un sēņu Jaunbērzes pagasts un Jelgavas novada Līvbērzes aizsardzībai nepieciešamības gadījumā var izveidot pagasts. Platība ‐ 144 ha, dibināšanas gads: mikroliegumus, kuru izveidošanas kārtību nosaka 1999.g. normatīvie akti. Dobeles novada teritorijā ir Dabas vērtības: izcili pārmitru platlapju (ošu, noteikti 43 mikroliegumi, kuros ir aizliegtas vai melnalkšņu, apšu) meži, piemistrojumā arī ozoli. ierobežotas darbības, kas apdraud tur esošās retās Teritorijā daudz retu un aizsargājamu putnu sugu, sugas vai biotopu pastāvēšanu28. konstatēta reta sikspārņu suga ‐ brūnais garausainis. Viena no vistālāk uz rietumiem izvirzītajām atradnēm ES Biotopu direktīvas sugai ‐ 25 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/YKuXZw spilvainajam ancītim. Sastopamas arī tādas 26 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/VyADX8 2717.04.2001. MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” 23 likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, 2.panta2.daļa 28 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums 24 Dabas aizsardzības pārvaldes dati, http://goo.gl/PFkJis 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 85.lpp 17
4.3. VIETĒJAS NOZĪMES AIZSARGĀJAMĀS 4.4. AINAVAS DABAS TERITORIJAS Ainava ir cilvēka redzeslokā esošo elementu Novada teritorijā ir vairāki vietējās nozīmes kopums, tā ir gan dabas, gan cilvēka radīta un stādījumi – parki ‐ mākslīgi veidotas teritorijas, ietver arī redzamos klimatiskos un apgaismojuma kuru apstādījumus veido 80 – 100 gadus veci koki, apstākļus. Dabā pastāv: tās pārstāv dendroloģiskās un kultūrvēsturiskās . dabiskā – cilvēka neietekmēta vai maz vērtības un ir piemērotas sabiedrības atpūtai un ietekmēta ainava; audzināšanai. . kultūrainava – cilvēka un dabas kopēji veidota Novada dendroloģiskie stādījumi ir noteikti kā ainava. vietējas nozīmes aizsargājamās teritorijas: Ainavai ir noteiktas raksturīgas pazīmes, taču tā . Dobeles pilsētā: mežaparks „Ķestermežs”, nepārtraukti mainās, ainava, ko redzam šodien, Latviešu mācītājmuižas parks, Vācu sastāv no dažādu laika periodu mantotiem mācītājmuižas parks un Luterāņu baznīcas parks; elementiem. Dobeles novads atrodas divos . Penkules pagastā: Penkules skolas apstādījumi; atšķirīgos dabas rajonos‐ Viduslatvijas zemienē un Penkules baznīcas apstādījumi un Penkules Austrumkursas augstienē, kas nosaka novadam kultūras nama apstādījumi; raksturīgās ainavas īpatnības un dabas objektus. Vienlaicīgi vienas teritorijas ietvaros tiek apvienota . Auru pagastā: Auru ciema parks 2,6 ha platībā. intensīva zemes izmantošana lauksaimnieciskajai Parka teritorijā izbūvēta neliela estrāde; ražošanai ar gleznainu ainavu. . Krimūnu pagastā: Skolas parks, kas atrodas Krimūnu ciematā pie skolas, ir izkopts un Teritorijas sadalījums pa dabas rajoniem ir papildināts ar jauniem stādījumiem, kuri veikti aptuveni vienāds. Galvenās dabas rajonu un dabas par godu dažādiem notikumiem, parkā ierīkota apvidu atšķirības, kā arī raksturīgākās iezīmes ugunskura vieta un neliela brīvdabas estrāde, nosaka teritorijas zemes virsmas reljefs. Akāciju ciematā Audžu muižas parks (nekopts Dobeles novadā ir sastopami pieci ainavu tipi: privātīpašums), Krimūnu ciematā „Iepazīšanās . līdzenuma ainavas ar smilšaino un mālaino dārzs”, kurā stādījumus uzsākts veikt 2008.gadā līdzenumu mežaini, smilšaino Baltijas jūras un Krimūnu ciematā „Smilšu pulkstenis”, kurš apgrāko stadiju, fluvioglaciālo un limnoglaciālo iestādīts 2009.gadā; līdzenumu āraini, mālaino limnoglaciālo un . Dobeles pagastā: parks Lejasstrazdu ciematā, morēnas līdzenumu stipri iekultivēto āraini; iepretim skolai; . viļņota reljefa ainavas ar drumklinu āru stipri . Naudītes pagastā: Naudītes ciemā atrodas iekultivētu ainavu; ūdenskrātuve, kuras malā ir izveidots parks ar . mozaīkveida pauguru un paugurgrēdas ainavas brīvdabas estrādi 1.1 ha platībā un Apguldes ar mežāru morēnas pauguraini; ciema Vecapguldes muižas parks, kurš ir valsts . unikālas ainavas ar ezeru ainavu, terasēto upju aizsargājams kultūras piemineklis, parka platība ieleju un ielejveida pazeminājuma ainavu un ~ 8,0 ha, t.sk. mežaparks 5,3 ha. Parka lielākā upju ainavu; daļa atrodas privātīpašumā; . cilvēka ietekmes ainava ar urbanizēto ainavu . Zebrenes pagastā: Zebrenes centra parks; pilsētā. . Bikstu pagastā: parks pie Bikstu pamatskolas; Dobeles novada pagastu teritorijas atrodas divu . Annenieku pagastā: izkopta teritorija pie Bērzes atšķirīgu dabas rajonu apvidos, tādējādi upes. ievērojami atšķiras virsmas absolūtais augstums Ar Dobeles novada teritorijas plānojumu kā un reljefs. Reljefs un tā formu uzbūve ir viens no ainaviski nozīmīgas un novada mērogā būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka ainavas dabas aizsargājamas dabas teritorijas ir noteiktas Bērzes, komponentu struktūru un ietekmē cilvēku 29 Sesavas un Auces upes ieleju teritorijas . saimniecisko darbību. Austrumu daļā ainavas attīstību ietekmē zemes augstā auglība un līdz ar to tās intensīvā izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai.
29 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums Rietumu ‐ vidusdaļai raksturīgais mežainums un 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 86.lpp reljefs, un mazāk auglīgās augsnes veicinājušas 18
ainaviski vērtīgo mežu teritoriju, dabisko pļavu IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS ekosistēmu, un citu bioloģisko ainavu 6. daudzveidības saglabāšanos. Laukos vairāk 6.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITS dominē tuvi un vidēji tuvi skati, kas noslēdzas viensētu pudurī vai meža sienā. 6.1.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA Novada ainavisko tēlu veidojošie faktori: 01.07.2013. Dobeles novada teritoriju kā savu . lauksaimniecības teritorijas kopā ar viensētām; dzīvesvietu bija deklarējuši 23275 iedzīvotāji32. . mežu masīvi un atsevišķi mežu puduri; 01.07.2013. Dobelē bija deklarējušies 10673 . dabas pamatnes teritorijas ar ezeru un upju iedzīvotāji (45,9% no novada iedzīvotāju skaita). ainavām; Starp novada pagastiem salīdzinoši vairāk . daudzdzīvokļu māju un individuālo māju apbūve iedzīvotāju deklarējušies Auru pagastā (3276 pagastu ciemos; iedzīvotāji, jeb 14,1% no kopskaita) un Bērzes . dabīgās pļavas un atsevišķi koku puduri; pagastā (1888 iedzīvotāji, jeb 8,1% no kopskaita). . pilsēta ar blīvo apbūvi un gleznaino Bērzes upes Katrā no pārējiem novada pagastiem deklarējušies ainavu30. no 533 (Zebrenes pagasts) līdz 1182 iedzīvotājiem (Krimūnu pagasts) (2,3‐5,1% no kopskaita). 5. KULTŪRVĒSTURISKAIS 9.tabula. Deklarēto iedzīvotāju skaita izmaiņas novada 33 MANTOJUMS administratīvajās vienībās Admin. 01.01. 01.01. 01.01. Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma vienība 2013. 2012. 2011. daļa ‐ senkapi, kapsētas, ievērojamu personu Annenieku 1035 1076 1114 34 darbības vietas, pilsētu vēsturiskie centri, kā arī pagasts (‐3,85%) (‐3,4%) (‐1,9%) ēkas un to grupas, mākslas darbi, iekārtas un Auru 3329 3354 3385 interjera priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, pagasts (‐0,7%) (‐0,9%) (4,3%) zinātniska, mākslinieciska vērtība. Bērzes 1895 1912 1938 pagasts (‐0,9%) (‐1,3%) (‐0,9%) 8.tabula. Dobeles novada kultūrvēsturisko pieminekļu Bikstu 1007 1023 1049 31 veidi pagasts (‐1,6%) (‐2,5%) (0,6%) Vērtību grupa un pieminekļu veids Skaits Dobeles 10771 10895 11066 Valsts nozīmes, t.sk.: 40 pilsēta (‐1,1%) (‐1,5%) (‐1,3%) arheoloģijas 21 Dobeles 899 916 938 arhitektūras 15 pagasts (‐1,9%) (‐2,3%) (‐1,4%) mākslas 3 Jaunbērzes 1082 1077 1079 pilsētbūvniecības 1 pagasts (0,5%) (‐0,2%) (‐2,1%) vēsturiska notikuma vieta 1 Krimūnu 1186 1196 1201 Vietējas nozīmes, t.sk.: 68 pagasts (‐0,8%) (‐0,4%) (‐0,7%) arheoloģijas 14 Naudītes 783 826 850 arhitektūras 54 pagasts (‐5,2%) (‐2,8%) (‐1,7%) Penkules 1002 1023 1045 Novadā atrodas 109 valsts aizsardzības kultūras pagasts (‐2,1%) (‐2,1%) (‐1,7%) pieminekļi – 68 vietējas nozīmes un 41 valsts Zebrenes 543 545 562 nozīmes piemineklis. Valsts un vietējas nozīmes pagasts (‐0,4%) (‐3,0%) (‐0,5%) aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu Dobeles 23532 23843 24227 sarakstu skatīt 2.pielikumā. novads (‐1,3%) (‐1,6%) (‐0,5%) Viens no ievērojamākajiem valsts nozīmes kultūras No 01.01.2010. līdz 01.01.2013. Dobeles novada pieminekļiem novadā ir Dobeles pilsētas teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies vēsturiskais centrs un Tirgus laukums, kas par 818 jeb 3,36%. veidojies 1495.gadā, vienlaikus ar baznīcas celtniecību.
32 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 01.07.2013., Iedzīvotāju reģistra dati, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 33 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, Iedzīvotāju reģistra dati, 30 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada teritorijas plānojums Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 68.lpp 34 iekavās norādītas iedzīvotāju skaita izmaiņas procentos, salīdzinot 31 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dati ar iepriekšējā gada 1.janvāri 19
24400 24350 robežām Latvijā. 23 jeb 5% aptaujas dalībnieku 24200 24227 plāno pārcelties uz dzīvo ārpus Latvijas.
24000 23843 6.1.2. DZIMUMSTRUKTŪRA UN GALVENĀS VECUMA 23800 GRUPAS 23532 23600 2013.gada sākumā 11239 jeb 47,7% no novada pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija vīrieši, 12293 jeb 23400 52,3% ‐ sievietes36. 2010. 2011. 2012. 2013. 2013.gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam bija 3398 (14,4%), 9.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas darbspējas vecumā – 15497 (65,9%), bet virs darbspējas vecuma – 4637 (19,7%)37. Salīdzinoši mazāks iedzīvotāju skaita samazinājums bija 2010.gadā, kad Dobeles novada divos pagastos bija vērojams pat iedzīvotāju skaita 3398 4637 pieaugums (Auru pagastā (4,3%) un Bikstu pagastā 14,4% 19,7% (0,6 %)). 2012.gadā Dobeles novada teritoriālajās vienībās bijis iedzīvotāju skaita samazinājums, izņemot Jaunbērzes pagastu (0,46%), vislielākais – Naudītes pagastā (‐5,21%), Annenieku pagastā (‐3,81%) un 15497 Bikstu pagastā (‐2,05%).35 65,9% Pēdējos trīs gados novada iedzīvotāju skaits sarucis vidēji par 273 iedzīvotājiem gadā. līdz darbspējas vecumam Saglabājoties esošajām tendencēm, turpmāko darbspējas vecumā septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies pēc darbspējas vecuma par 1911 iedzīvotājiem jeb 8,12%. 10.attēls. Iedzīvotāju galvenās vecuma Iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē iedzīvotāju grupas (%) dabiskais pieaugums (dzimstības un mirstības Salīdzinājumā ar situāciju valstī, Dobeles novada attiecība) un ilgtermiņa migrācija. iedzīvotāju sadalījuma rādītāji pa vecuma grupām Novada teritorijā, līdzīgi kā valstī un Zemgales ir pozitīvāki, lai gan novadā turpina samazināties novadā, dabiskā pieauguma rādītājs ilgstoši bijis iedzīvotāju īpatsvars līdz darbaspējas vecumam un negatīvs, tomēr iedzīvotāju skaits galvenokārt darbaspējas vecumā. Novadā ar katru gadu samazinājies ilgtermiņa migrācijas dēļ. palielinās iedzīvotāju īpatsvars pēc darbaspējas 38 Lai veicinātu iedzīvotāju skaita saglabāšanos, vecuma. nepieciešams īstenot dažādus sociālās un 6.1.3. NACIONĀLAIS SASTĀVS ekonomiskās vides uzlabošanas pasākumus gan vietējā, gan valstiskā līmenī. Iedzīvotāju motivāciju 01.01.2013. 17134 (73,6%) novada iedzīvotāju bija izvēlēties Dobeles novadu kā savu dzīvesvietu latvieši, 3134 (13,5%) krievi, 1016 (4,4%) galvenokārt ietekmē nodarbinātības iespējas, baltkrievi, 606 (2,6%) lietuvieši, 1385 (5,95%) ‐ 39 pieejamais pakalpojumu klāsts, drošības sajūta, kā citas tautības . (11.attēls). arī mobilitātes iespējas. Veicot iedzīvotāju aptauju, uz jautājumu, vai tuvākajos 5 gados tiek plānots mainīt dzīvesvietu, lielākā daļa respondentu ‐ 361 jeb 81% no visiem aptaujātajiem ‐ atbildējuši noraidoši. 37 jeb 8% norādījuši, ka plāno mainīt Dobeles novada 36 Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pa dzimumiem, Iedzīvotāju reģistra robežās, bet 28 jeb 6% ‐ ārpus Dobeles novada dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 37 Darbspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās, Iedzīvotāju reģistra dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 38 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 35 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās, Iedzīvotāju reģistra dati, 39 Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva, Iedzīvotāju Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde reģistra dati 01.01.2013., Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20
2,6% 1,1% 1,2% 10.tabula. Ciemi un citas blīvi apdzīvotas vietas Dobeles novadā 01.07.2011.41 1,7% Latvieši % no Admini‐ Blīvi Iedz. pagas 2,0% stratīvā Ciems apdzīvota Krievi skaits ta teritorija vieta iedz. 4,4% Baltkrievi Annenieku Kaķenieki 550 50,23 Ukraiņi pag. Annenieki 80 7,31 13,5% Poļi 73,6% Ķirpēni 356 10,55 Lietuvieši Auri 305 9,03 Auru pag. Gardene 1484 43,96 Čigāni Lielbērze 288 8,53 Citas tautības Liepziedi 173 5,12 Miltiņi 600 31,06 11.attēls. Novada iedzīvotāju nacionālais Bērze 280 14,49 Bērzes pag. sastāvs (%) Šķibe 400 20,70 Ruņči 70 3,62 6.2. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA Vilciņi 50 2,59 Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas un Biksti 290 27,78 Dobeles novada apdzīvoto vietu telpisko struktūru Mazbiksti 75 7,18 veido trīs veidu apdzīvoto vietu tipi – pilsēta, Upenieki 103 9,87 40 Bikstu pag. ciemi, viensētas . Jaunā māja 12 1,15 Bikstu Novada apdzīvojuma struktūru var uzskatīt par 46 4,41 stacija monocentrisku, ‐ liela daļa iedzīvotāju dzīvo Līvi 47 4,50 novada centrā ‐ Dobeles pilsētā. Aizstrautnieki 245 26,49 Dobeles pilsēta ir novada centrs, tā ir izglītības, Dobeles Lejasstrazdi 489 52,86 pag. pakalpojumu, atpūtas, darba vieta arī pārējiem Bērzbeķe 47 5,08 novada iedzīvotājiem. Dobele ir daudzfunkcionāla Bitenieki 12 1,30 pilsēta, ar centra ietekmi uz pārējo novada Jaunbērzes teritoriju ‐ lielākā daļa novada iedzīvotāju regulāri pag. Jaunbērze 680 63,14 vai vismaz reizi nedēļā apmeklē pilsētu. Akācijas 235 19,55 Katrā novada pagastā ir viens vai vairāki ciemi, kā Krimūnas 470 39,10 Krimūnu Ceriņi 103 8,57 arī citas blīvi apdzīvotas vietas, kurām nav ciema pag. statusa. Novada teritorijā pēdējo 30 gadu laikā nav Degu muiža 11 0,92 izveidots neviens jauns ciems. Lauciņi 27 2,25 Parūķis 50 4,16 Novada centrs – Dobeles pilsēta noteikta kā reģiona nozīmes attīstības centrs. Naudītes Apgulde 171 20,33 pag. Naudīte 344 40,90 Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas Līdumi 46 5,47 pieskaitāmi novada nozīmes attīstības centri – Kaķenieki, Biksti, Jaunbērze, Krimūnas, Naudīte un Penkule 448 32,32 Penkule, kā arī vietējas nozīmes attīstības centri – Ābeles 38 3,72 Annenieki, Ķirpēni, Auri, Gardene, Miltiņi, Šķibe, Penkules Ālave 19 1,86 pag. Baldonas 31 3,04 Bērze, Aizstrautnieki, Lejasstrazdi, Akācijas, Ezeriņi 47 4,60 Apgulde un Zebrene, kas raksturojas ar kompaktu Skujaine 66 6,46 daudzdzīvokļu ēku un savrupmāju izvietojumu un Vecvagares 83 8,13 attīstītu inženiertehnisko un publisko Zebrenes infrastruktūru. pag. Zebrene 290 52,82
40 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, 9.pants 41 Dobeles novada pašvaldības informācija 21
12.attēls. Dobeles novada apdzīvojuma struktūra
22
11.tabula. Iedzīvotāju blīvuma izmaiņas Dobeles Lielākā daļa novada pagastu iedzīvotāju izvēlas novadā, cilv./km dzīvot ciemos vai citās blīvi apdzīvotās vietās 42 01.01. 01.01. 01.01. 01.01. 01.01. (13.attēls ). 2008. 2009. 2010. 2011 2012. Annenieku pagasts 13,91 13,66 13,26 13,02 12,57 Zebrenes pag. 47,252,8 Auru pagasts 28,3 29,31 29,40 29,23 30,47 30,19 Penkules pag. 71,7 Bērzes pagasts 33,3 24,99 24,42 24,26 24,04 23,72 Naudītes pag. 66,7 Bikstu pagasts 25,5 Krimūnu pag. 74,5 10,92 11,00 10,86 10,92 10,65 Dobeles pilsēta 36,9 Jaunbērzes pag. 63,1 1 395,13 1405,13 1 401,75 1 383,25 1 361,88 Dobeles pagasts 14,3 Dobeles pag. 85,7 13,45 13,11 13,07 12,89 12,59 Jaunbērzes pagasts 45,1 Bikstu pag. 54,9 10,28 10,15 9,97 9,76 9,74 Krimūnu pagasts Bērzes pag. 27,5 72,5 17,55 17,14 17,10 16,99 16,92 Naudītes pagasts Auru pag. 22,8 77,2 10,04 9,90 9,64 9,48 9,21 Annenieku pag. 42,8 Penkules pagasts 57,2 14,94 14,59 14,35 14,11 13,81 050100 Zebrenes pagasts Viensētās, % 6,21 6,19 6,23 6,20 6,01 Iedzīvotāju skaits ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, % Dobeles novads 27,64 27,56 27,37 27,23 26,80 13.attēls. Iedzīvotāju sadalījums pagastu Zemgales reģions ciemos un lauku teritorijā (%) 26,4 26,3 26,1 25,8 25,52 Latvija Salīdzinot ar Zemgales reģionu kopumā, Dobeles 35,2 35,0 34,8 34,5 34,34 novadā ir nedaudz lielāks iedzīvotāju blīvuma uz 1 2 43 km rādītājs, taču tas ir zemāks nekā vidēji Latvijā OCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA (14.attēls). 7.S 7.1. IZGLĪTĪBA LATVIJA 31,6 Izglītības pakalpojumu sniegšanu Dobeles novadā Tukuma novads 25,2 nodrošina šādas izglītības iestādes44: Dobeles novads 24,6 . 6 pirmsskolas izglītības iestādes; . 15 vispārējās izglītības iestādes; Zemgales reģions 23,3 . 1 profesionālās izglītības iestāde; Jelgavas novads 18,5 . 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes; Tērvetes novads 16,1 . 1 interešu izglītības iestāde; Auces novads 14 . 1 izglītības atbalsta iestāde; . 1 speciālā pirmsskolas izglītības iestāde; Brocēnu novads 12,4 . 1 speciālā skola; Jaunpils novads 11,7 . 1 pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs. 02040 Izstrādāta izglītības iestāžu tīkla attīstības 14.attēls. Iedzīvotāju blīvums 2012.g. koncepcija 2010.‐2015.gadam un Profesionālās (cilv/km2) izglītības iestāžu Dobeles Amatniecības Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinājies arī vidusskolas un Apguldes arodvidusskolas attīstības iedzīvotāju blīvums (11.tabula). un investīciju stratēģija 2010.‐2015.gadam, kuru realizācijai būs nepieciešami papildus ieguldījumi
nozares infrastruktūras uzlabošanā.
42 Dobeles novada pašvaldības informācija 43 Centrālās statistikas pārvaldes dati 44 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 23
Pašvaldība nepārtraukti strādā pie izglītības Pie septiņām novada skolām ir izveidotas iestāžu infrastruktūras sakārtošanas un materiāli pirmsskolas izglītības grupas, kuras uz 2012./13. tehniskās bāzes uzlabošanas, gan ieguldot savus mācību gada sākumu apmeklēja 192 bērni. līdzekļus, gan piesaistot dažādu fondu 13.tabula. Izglītojamo skaits novada skolu pirmsskolas finansējumu. Trīs novada skolas ir pielāgotas izglītības iestāžu grupās49 bērniem ar īpašām vajadzībām (Dobeles Kristīgā Izglītības iestāde 2009./1 2010./1 2011./1 2012./1 pamatskola, Dobeles 1.vidusskola, Bērzupes 0. 1. 2. 3. speciālā internātpamatskola). 2010.gadā 11 Bikstu 28 16 17 13 izglītības iestādēs tika veikti siltināšanas darbi45. pamatskola Dobeles Kristīgā 17 11 9 ‐ 7.1.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA pamatskola Dobeles novadā darbojas 6 pirmsskolas izglītības Gardenes 92 80 91 72 iestādes – Annenieku pagasta PII „Riekstiņš, Auru pamatskola Krimūnu 31 35 31 30 pag. PII „Auriņš”, Dobeles pilsētas PII „Zvaniņš”, PII pamatskola „Jāņtārpiņš”, PII „Spodrītis ” un Jaunbērzes pag. PII Lejasstrazdu 27 27 27 23 „Minkuparks”. Dobeles novadā ir arī viena speciālā pamatskola pirmsskolas izglītības iestāde „Valodiņa”, kuru Mežinieku 17 ‐ ‐ ‐ apmeklē bērni ar runas traucējumiem. pamatskola Naudītes 21 15 15 11 Kopējais bērnu skaits novada pirmsskolas izglītības pamatskola iestādēs 2012./13. mācību gada sākumā ‐ 884 Penkules 29 31 37 38 bērns. Pēdējo četru gadu laikā izglītojamo skaits ir pamatskola 46 Bērzupes spec. ‐ ‐ 7 5 pieaudzis (12.tabula). Dobeles novada internātpamatsk pirmsskolas izglītības iestādēs 2012.gada ola 1.septembrī strādāja 150 pedagogi. KOPĀ 262 215 234 192
Pamats bērnu skaita pieaugumam pirmsskolas 7.1.2. VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA izglītības iestādēs ir PII „Spodrītis” rekonstrukcija 2010.‐2011.gadā. ES projekta „Pirmsskolas Vispārējo izglītību Dobeles novadā var iegūt izglītības iestādes „Spodrītis" rekonstrukcija Upes sekojošās vispārējās izglītības iestādēs: ielā 14, Dobelē” ietvaros tika izbūvēts jauns . Annenieku pamatskolā; divstāvīgs korpuss 120 vietām blakus esošajai ēkai, . Bikstu pamatskolā; kur tika izvietotas 6 grupu telpas nodarbībām, . Dobeles Kristīgajā pamatskolā; rotaļām un atpūtai, guļamtelpas bērniem, . Dobeles sākumskolā; apkalpojošā personāla un administrācijas telpas, . Gardenes pamatskolā; aktu zāle47. . Krimūnu pamatskolā; 12.tabula. Bērnu skaits Dobeles novada pirmsskolas . Lejasstrazdu pamatskolā; izglītības iestādēs48 . Mežinieku pamatskolā; Izglītības 2009./ 2010./ 11. 2011./ 2012./ . Naudītes pamatskolā; iestāde 10. 12. 13. . Penkules pamatskolā; Annenieku PII 54 69 71 67 . Dobeles 1.vidusskolā; Riekstiņš . Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā Auru PII Auriņš 35 40 47 45 Dobeles PII 203 208 208 208 vidusskolā; Jāņtārpiņš . Dobeles Valsts ģimnāzijā; Dobeles PII 116 118 167 206 . Bērzupes speciālajā internātpamatskolā. Spodrītis Dobeles PII 60 60 59 60 Lai arī novadā bērnu skaits samazinās, Valodiņa vispārizglītojošās programmas 1.klasē uzsāk un Dobeles PII 227 239 226 226 turpina apgūt par 20% vairāk bērnu, nekā Zvaniņš attiecīgajā gadā novadā dzimuši, jo Dobeles Jaunbērzes PII 68 94 88 72 novads tradicionāli sniedz izglītības pakalpojumus Minkuparks KOPĀ 763 828 866 884 diviem kaimiņu novadiem – Auces un Tērvetes.
45 Dobeles novada pašvaldība, Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam, 68.lpp 46 Dobeles novada pašvaldības dati 47 Dobeles novada pašvaldības dati 48 Dobeles novada Izglītības pārvaldes dati 49 Dobeles novada pašvaldības dati 24
14.tabula. Izglītojamo skaits vispārējās izglītības 15.tabula. Izglītības iestāžu noslodze52 iestādēs50 Izglītojamo Izglītības iestādes Maksimālā Noslodze Izglītības 2008./ 2009./ 2010./ 2011./ 2012./ skaits nosaukums ietilpība % iestāde 09. 10. 11. 12. 13. 01.09.2012. Annenieku Annenieku 78 74 72 63 66 66 216 30,6% pamatskola pamatskola Auru Bikstu pamatskola 86 180 55,0% 38 ‐ ‐ ‐ ‐ pamatskola Dobeles Kristīgā 225 220 102,3% Bērzes pamatskola 48 ‐ ‐ ‐ ‐ pamatskola Dobeles 135 218 61,9% Bikstu sākumskola 106 151 102 88 86 pamatskola Gardenes 123 300 65,0% Dobeles pamatskola 845 797 674 748 709 1.vidusskola Krimūnu 104 200 52,0% Dobeles pamatskola 469 472 406 ‐ ‐ 2.vidusskola Lejasstrazdu 97 200 48,5% Dobeles AV pamatskola 228 248 263 413 ‐ vidusskola Mežinieku 119 210 56,7% Dobeles pamatskola Amatniecības Naudītes 66 200 33,0% un pamatskola ‐ ‐ ‐ ‐ 419 vispārizlgīto‐ Penkules 118 200 59,0% jošā pamatskola vidusskola Dobeles 709 900 78,8% Dobeles 1.vidusskola Kristīgā 213 186 184 241 225 Dobeles pamatskola Amatniecības un 419 550 76,2% Dobeles vispārizglītojošā 149 148 147 150 135 sākumskola vidusskola Dobeles Dobeles Valsts 390 520 75,0% Valsts 494 494 475 411 390 ģimnāzija ģimnāzija Gardenes Nākotnē novada pamatskolas, kurās ir mazs 166 153 151 127 123 pamatskola skolēnu skaits, varētu reorganizēt kā sākumskolas Krimūnu 86 85 81 68 74 ar apmācību no 1. līdz 6.klasei, tādējādi lielākajām pamatskola skolām būtu iespēja strādāt ar lielāku valsts Lejasstrazdu 77 80 76 73 74 finansējumu, savukārt mazo skolu bērni varētu pamatskola Mežinieku mācīties tuvāk mājām. 107 135 118 111 119 pamatskola Dobeles novada vispārējās izglītības iestādēs Naudītes 91 87 81 67 55 2012.gada 1.septembrī strādāja 276 pedagogi un pamatskola Penkules amatniecības prasmes varēja apgūt pie 37 103 97 92 83 80 pamatskola pedagogiem. Zebrenes 58 ‐ ‐ ‐ ‐ pamatskola 2003.gadā Dobeles pilsētas ģimnāzija ieguva Bērzupes Valsts ģimnāzijas statusu. Dobeles Valsts spec.internāt 74 80 83 83 72 ģimnāzijai ir nozīmīga loma spējīgāko skolēnu p‐sk. potenciālajā attīstībā, skolēnu zināšanu kvalitātes KOPĀ 3430 3287 3005 2726 2627 paaugstināšanā un valsts izglītības kvalitātes Skolēnu skaits Dobeles novada vispārizglītojošās veicināšanā. Ģimnāzijā zināšanas iegūst ne tikai skolās ar katru gadu samazinās. Dobeles novada Dobeles, bet arī apkārtējo novadu pusaudži un skolas spēj uzņemt 4114 skolēnu, taču skolu jaunieši53. 51 maksimālais piepildījums ir 66,65% .
50 Dobeles novada pašvaldības informācija 52 Dobeles novada pašvaldības informācija 51 Dobeles novada pašvaldības informācija 53 Dobeles novada pašvaldības informācija
25
7.1.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA 17.tabula. Apguldes profesionālās vidusskolas piedāvātās mācību programmas un audzēkņu skaits56 Dobeles novada profesionālās izglītības sistēmas Audzēkņu skaits infrastruktūru profesionālajā izglītībā veido 2007./ 2008./ 2009./ 2010./ 2011./ 2012./ Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā 08. 09. 10. 11. 12 13. vidusskola (dibinātājs – pašvaldība) un Apguldes Būvdarbi/ Apdares darbu tehniķis profesionālā vidusskola (dibinātājs – valsts, bet 101 101 101 101 101 101 2013.gada jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Būvdarbi /Ēku celtnieki 54 46 42 36 20 ‐ ‐ nodota pašvaldībai ). Būvdarbi/ Krāšņu podnieks 2012./2013.mācību gadā abās skolās kopā ‐ ‐ ‐ 16 26 23 mācības uzsāka 383 audzēkņi. Dobeles Būvdarbi /Mūrnieki 38 46 28 9 15 14 Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola Saimniecības vadīšana/ Saimniecības vadītājs nodrošina izglītības ieguvi 253 audzēkņiem piecās 23 10 21 31 43 23 programmās, no kurām jau četrus gadus Kopā pieprasītākā ir autotransporta mehāniķis. 208 203 193 151 163 130
Pieprasījums pēc profesionālās izglītības Dobeles novada izglītības iestādēs piedāvātajām Pēc reformas Dobeles novadā ir vairāk nekā 23 apgūstamajām profesijām pieaug. tūkstoši iedzīvotāju, savukārt izglītības iestāžu pakalpojumus izmanto ne tikai bijušā Dobeles
rajona novadu Tērvetes un Auces, bet arī – Saldus, 16.tabula. Amatniecības un vispārizglītojošās Bauskas, Tukuma, Jelgavas un Talsu rajonu vidusskolas piedāvātās mācību programmas un izglītojamie. Sekojošie nosacījumi determinē audzēkņu skaits55 lietderību saglabāt Dobeles novadā profesionālās Programmu Audzēkņu skaits izglītības iegūšanas iespējas tās transformējot nosaukums 2007./ 2008 2009 2010 2011 2012 atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai un 08. ./09. ./10. ./11. ./12 ./13. mūsdienu prasībām: Autotrans‐ 65 64 82 89 88 81 ports . divas sekmīgi darbojošās profesionālās izglītības iestādes, kas galvenokārt realizē Frizieru 41 41 41 36 45 52 pakalpojumi pieprasītas profesionālās izglītības programmas ar atbilstošu pedagoģiskā personāla potenciālu, Ēdināšanas 84 75 77 75 61 49 turklāt konkurējošas programmas Zemgales pakalpojumi reģiona izglītības iestādes pārsvarā nepiedāvā, Viesnīcu 19 37 48 64 60 60 pakalpojumi . atbilstošs iedzīvotāju skaits un vecuma
struktūra Dobeles un kaimiņu novados, kuru Datortehniķis 11 pieprasījums pēc profesionālās izglītības ļauj Kopā: 209 217 248 264 254 253 izveidot izglītības iestādi ar vietu skaitu līdz 600 un vairāk izglītojamajiem, no tiem līdz 400 vietām profesionālās izglītības programmās, Apguldes arodvidusskolā 2012./2013.mācību gadā izglītošanos uzsāka 130 audzēkņi. Skolā tiek . Dobeles ģeogrāfiskais izvietojums un tam realizētas četras izglītības programmas. atbilstoša satiksmes infrastruktūra, kas nodrošina iespēju nokļūt līdz izglītības iestādei Pašvaldības pienākums ir pildīt normatīvajos aktos pietiekami plaša apkārtējā reģiona noteiktos uzdevumus izglītībā, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem, profesionālās izglītības iestāžu iegūt kvalitatīvu, mūsdienu kritērijiem atbilstošu sadarbības tradīcijas un noslēgtās vienošanās vispārējo un profesionālo izglītību tās ar uzņēmējsabiedrībām57. iedzīvotājiem.
54 Ministru kabineta 16.07.2013. rīkojums Nr.322 (prot. Nr.37 3.§) „Par Apguldes Profesionālās vidusskolas reorganizāciju” 56 Dobeles novada pašvaldības informācija 55 Dobeles novada Izglītības pārvaldes dati 57 Dobeles novada pašvaldības informācija
26
7.1.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES UN INTEREŠU Dobeles Jauniešu dome centra speciālistu vadībā ir IZGLĪTĪBA, JAUNATNES POLITIKA veikusi nozīmīgu darbu jaunatnes politikas veidošanā pašvaldībā, iesaistoties dažādos Dobeles novadā darbojas Mūzikas skola, Mākslas projektos, organizējot informatīvi izglītojošus skola, Sporta skola un Bērnu un jauniešu centrs. pasākumus, veicinot sabiedrisko aktivitāti, dodot 18.tabula. Izglītojamo skaits profesionālās ievirzes un iespēju piedalīties jauniešiem svarīgu lēmumu 58 interešu izglītības iestādēs pieņemšanā59. Iestādes Audzēkņu skaits nosau‐ 7.1.5. PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBA 2007./ 2008./ 2009./ 2010./ 2011./ 2012./ kums 08. 09. 10. 11. 12 13. Pieaugušo izglītību Dobeles novadā koordinē un Dobeles 101 117 118 118 118 143 realizē Dobeles Pieaugušo izglītības un Mākslas uzņēmējdarbības atbalsta centrs (turpmāk tekstā skola PIUAC). Dobeles PIUAC speciālisti 2012.gadā Dobeles 223 223 223 223 223 223 Mūzikas pilnveidojuši 53 neformālās izglītības programmas. skola 2012.gadā kopā īstenoti kursi un semināri 1686 Dobeles 886 867 516 492 448 418 dalībniekiem 47986 cilvēkstundu apjomā, kas Sporta skola veido apmēram 11% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (katrs desmitais ekonomiski Dobeles 275 253 216 206 224 217 BJC aktīvais iedzīvotājs Dobeles novadā 2012. gadā Kopā: 1485 1460 1073 1039 1013 1001 centrā ir mācījies vismaz 3 stundas). Dobeles Mūzikas skola piedāvā mācības 13 2012.gadā īstenoti kursi 534 pašvaldības un tās profesionālās ievirzes izglītības programmās, iestāžu darbiniekiem 3773 cilvēkstundu apjomā. Dobeles Mākslas skola –2 profesionālās ievirzes Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru izglītības programmās, Dobeles Sporta skola – 8 2012.gadā organizēti bezdarbnieku un darba profesionālās ievirzes izglītības programmās un meklētāju konkurētspējas paaugstināšanas Dobeles Bērnu un jauniešu centrs – 15 interešu pasākumi 188 cilvēkiem 23860 cilvēkstundu izglītības programmās. apjomā. Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs ir Dobeles PIUAC 2012.gadā sniedza konsultācijas, Dobeles novada pašvaldības izglītības atbalsta informāciju, apmācības 485 uzņēmējiem. Centrs iestāde, kas dibināta 1999.gadā un nodarbojas ar turpina iepazīstināt dažādas mērķa grupas par sabiedrības fiziskās, garīgās un sociālās labklājības apmācību un uzņēmējdarbības uzsākšanas uzlabošanu un ir viens no pašvaldības darba ar iespējām, finanšu resursu piesaisti gan topošajiem jaunatni īstenošanas instrumentiem. Centra uzņēmējiem, gan jaunajiem uzņēmējiem, mērķauditorija ir bērni un jaunieši vecumā no 3 mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī 60 līdz 25 gadiem. Centrs strādā, lai veicinātu jauniešiem . jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanu, sekmējot viņu izglītošanos, īpaši jomās, kas saistītas ar veselīgu dzīvesveidu, radītu apstākļus jaunatnes pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē, atbalstītu jauniešus īstenot savas idejas, kā arī sniegt zināšanas, kā šis idejas realizēt, nodrošinātu jauniešiem atbalstu karjeras izvēlē, sekmējot patstāvību lēmumu pieņemšanā un karjeras plānošanā. Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra paspārnē darbojas divas biedrības: Dobeles Jauniešu dome un Jauniešu izglītības un iniciatīvu centrs "Saspraude”.
59 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam”, 72.lpp 58 Dobeles novada pašvaldības informācija 60 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
27
7.1.6. NOVĒRTĒJUMS 62 SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS61 IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI Stiprā puses Vājās puses Pirmsskolas izglītība Dienesta viesnīcas Vairums aptaujāto pirmskolas izglītības Iespējas iegūt trūkums; daudzveidīgu un pakalpojumus novērtējuši pozitīvi – 180 jeb 40% kvalitatīvu izglītību; Nolietojusies izglītības respondentu uzskata, ka tie ir apmierinoši un 115 iestāžu Nodrošinātas vietas PII, jeb 25,6% ‐ drīzāk apmierinoši. Tikai 4% aptaujāto materiāltehniskā bāze; pieejamas vietas lauku PII; Augstas skolēnu norādījuši, ka ar pirmskolas pakalpojumu Dobeles Jaunatnes izmaksas mazajās lauku pieejamību un kvalitāti ir drīzāk neapmierināti un iniciatīvu un veselības skolās; centra darbība; 2% ‐ neapmierināti. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – Kvalitatīvas izglītības Plašs profesionālās ievirzes 91,6%. pieejamība bērniem ar izglītības piedāvājums; garīgās veselības 11 nosiltinātas un traucējumiem; Vispārējā izglītība. uzlabotas izglītības Trūkst mūžizglītības Vispārējās izglītības pakalpojumi vērtēti lielākoties iestādes; attīstības plāna; Pieejama metodiskā pozitīvi – 179 jeb 39,8% respondentu uzskata, ka Nepietiekami pieejama palīdzība; to kvalitāte un pieejamība ir apmierinoša un 168 pieaugušo izglītība; Pieejama tālākizglītība; jeb 37,3% ‐ drīzāk apmierinoša. Drīzāk Izglītības iestāžu neapmierināti ar vispārējās izglītības kvalitāti un savstarpējā sadarbība pieejamību ir 5,8% respondentu, neapmierināti – projektu izstrādē; Veiksmīga skolēnu, 1,8%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 91,1% Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta Profesionālā izglītība attīstības centra un Profesionālās izglītības pakalpojumus 73 jeb 16,2% uzņēmēju sadarbība; aptaujāto vērtē apmierinoši, bet 121 jeb 26,9% ‐ Iespējas Draudi drīzāk apmierinoši. 52 jeb 11,6% uzskata, ka tie ir Sociālās vides Paplašināt daudzveidīgu drīzāk neapmierinoši, bet 27 jeb 6% ‐ pasliktināšanās; interešu izglītības neapmierinoši. Liela daļa respondentu (177 jeb Demogrāfiskās piedāvājumu skolās; situācijas 39,3%) savu novērtējumu šim pakalpojumam nav Veicināt īpaši talantīgo pasliktināšanās; snieguši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 71,1% bērnu izaugsmi; Iedzīvotāju migrācija uz Mācību procesā izmantot ārvalstīm; vispusīgas informāciju Interešu izglītība Skolu skaita tehnoloģijas; Lielākoties pozitīvi novērtēta arī interešu izglītības samazināšanās novadā; Piedalīties ES finansētajās kvalitāte un pieejamība. 95 jeb 21,1% mūžizglītības programmās; respondentu uzskata, ka tā ir apmierinoša, 179 jeb Rekonstruēt un modernizēt mācību 37,8% ‐ drīzāk apmierinoša. 60 jeb 13,3% aptaujas iestādes; dalībnieku interešu izglītības pakalpojumus Nodrošināt infrastruktūru novērtējuši drīzāk neapmierinoši, bet 23 jeb 5,1% ‐ bērniem ar kustību neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – traucējumiem; 76,1%. Nodrošināt mūžizglītības pamatprasmes; Optimizēt izglītības Pieaugušo izglītība iestādes; Vairāk kā puse respondentu pieaugušo izglītības iespējas Dobeles novadā vērtē pozitīvi: 91 jeb 20,2% ‐ apmierinoši, bet 151 jeb 33,6% ‐ drīzāk apmierinoši. Drīzāk neapmierinošu vērtējumu snieguši 77 jeb 17,1%, bet neapmierinošu – 36 jeb 8% aptaujāto. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 68,2%
62 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 61 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības, izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus viedokli snieguši 450 respondenti. 28
7.2. KULTŪRA Dobeles novada bibliotēku darbinieki pagastos, kur nav kultūras pasākumu organizatoru un Novadā darbojas Kultūras un sporta pārvaldes kultūras namu, organizē arī kultūras un sporta struktūrvienības, kas, saskaņā ar iedzīvotāju pasākumus, veidojot bibliotēku, kā interesēm un pieprasījumu, sniedz novada multifunkcionālu iestādi. Uz jaunām, iedzīvotājiem pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas piemērotākām telpām Krimūnu pamatskolas ēkā, un personīgās pilnveidošanās iespējas: renovētām par pašvaldības līdzekļiem, tika . Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11 pārcelta Krimūnu pagasta bibliotēka. Jaunās telpās filiālēm un grāmatu izsniegšanas punktu; strādā arī Lejasstrazdu bibliotēka65. . Šķibes jaunatnes centrs; . Dobeles Novadpētniecības muzejs; Kultūrvēsturiskās vērtības tiek vāktas, pētītas un . Dobeles novada Tūrisma informācijas popularizētas ar muzeju starpniecību. Dobeles centrs; Novadpētniecības muzeja apmeklētāju skaits . Dobeles sporta centrs; turpina pieaugt. Muzejā tiek veidotas arvien . Dobeles pilsētas kultūras nams; jaunas interaktīvās nodarbības un radošās . Kaķenieku kultūras un sporta centrs; darbnīcas, piedāvātas tematiskās ekskursijas pa . Jaunbērzes kultūras nams; Dobeli. Dobeles Novadpētniecības muzejs . Penkules kultūras nams; paplašinājis piedāvājumu, veidojot . Bikstu kultūras un atpūtas centrs; muzejpedagoģiskās programmas un dažādus . Krimūnu tautas nams; atraktīvus pasākumu piedāvājumus Dobeles . Penkules sporta centrs63. pilsdrupās. Dobeles novada kultūras un tautas nami ir vienīgie profesionālās mākslas pieejamības nodrošinātāji 19.tabula. Muzeji Dobeles novadā66 lauku apvidū ‐ tie veido, īsteno un uztur vietējo Muzeja nosaukums Piederība kultūrvidi. Pēdējos 5‐7 gados ir ieguldīti ievērojami Dobeles Novadpētniecības Pašvaldības līdzekļi kultūras un tautas namu sakārtošanā. Par muzejs pašvaldības līdzekļiem ir rekonstruēta Dobeles K.Ulmaņa piemiņas muzejs Latvijas Zemkopības kultūras nama skatuve un Krimūnu tautas nama „Pikšas” ministrija telpas, savukārt, Bikstu un Penkules kultūras nama P.Upīša memoriālais muzejs Latvijas Augļkopības rekonstrukcija ir paveikta par ES fondu līdzekļiem. institūts Tā kā pašvaldībai ir nepietiekami finanšu resursi, Penkules novadpētniecības Penkules pamatskola lai pilnībā sakārtotu kultūras namu infrastruktūru muzejs un iegādātu mūsdienīgu aprīkojumu un inventāru, tad regulāri tiek meklēta iespēja piesaistīt ES 2012.gada decembrī Dobeles novadā darbojās 43 līdzekļus, lai realizētu plānotos pasākumus64. pieaugušo un bērnu amatiermākslas un tautas Katrā pagasta centrā ir nodrošināta iespēja mākslas kolektīvi, kas ir par 6 vairāk nekā izmantot bibliotēku pakalpojumus, t.sk., 2011.gadā67. bezmaksas internetu. Dobeles novadā izveidota Biedrību skaitam ir tendence palielināties, kas Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11 saistīts ar iespēju piesaistīt finansējumu no Eiropas filiālbibliotēkām: Bērzes, Šķibes, Krimūnu, Bikstu, Savienības fondiem un iedzīvotāju aktivitātes Annenieku, Penkules, Naudītes, Jaunbērzes, palielināšanos. Zebrenes, Aizstrautnieku un Lejasstrazdu bibliotēku un vienu grāmatu izsniegšanas punktu Auru ciematā. Bibliotēkās tiek veikts novadpētniecības darbs galvenokārt tekstuālās informācijas līmenī.
65 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 63 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 66 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma 64 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam.” 2011. – 2014.gadam.” 67 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
29
20.tabula. Tautas mākslas un amatiermākslas NOVĒRTĒJUMS 68 kolektīvu skaits Dobeles novadā 70 2010.gada oktobrī 2012.gada oktobrī SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS Kolektīvi Dalībnieki Kolektīvi Dalībnieki Stiprā puses Vājās puses Kultūras iestāžu Tautas Profesionāli, materiāltehniskās bāzes; mākslas 16 388 22 420 pieredzējuši un radoši Nemotivējošs atalgojums kolektīvi speciālisti kultūras kultūras darbiniekiem; Amatier‐ namos un bibliotēkās; Lauku ierobežotas mākslas 25 247 16 170 Pietiekošs kultūras iespējas iedzīvotājiem kolektīvi iestāžu tīkls; apmeklēt pasākumus Interešu Aktīvas sabiedriskās 43 657 ‐ ‐ novada centrā; pulciņi organizācijas spēj Ierobežota kultūras Kopā nodrošināt papildus 43 657 38 590 iestāžu pieejamība novadā, finansējuma piesaisti; cilvēkiem ar īpašām tai skaitā: Amatu māja attīstās kā vajadzībām; Annenieku novada lietišķās tautas 3 28 3 28 pagasts mākslas centrs; Auru 2 32 2 32 Augsti sasniegumi tautas pagasts mākslas kolektīviem; Bikstu 4 58 5 70 Laba sadarbība ar pagasts izglītības iestādēm gan Dobeles 15 326 12 247 pilsētā, gan pagastos pilsēta Pietiekoši atraktīvs, Jaunbērzes 2 23 3 23 kvalitatīvs un radošs pagasts muzeja piedāvājums; Krimūnu 6 77 6 77 Laba sadarbība starp pagasts novada kultūras Penkules 9 93 5 93 iestādēm; pagasts Zebrenes Iespējas Draudi 2 20 2 20 Iedzīvotāju aktivitātes pagasts Amatu mājas kā mazināšanās; Amatniecības centra Demogrāfiskās situācijas darbības paplašināšana; pasliktināšanās; 21.tabula. Biedrības un nodibinājumi, kas darbojas Brīvdabas estrādes Iedzīvotāju maksātspējas kultūras jomā Dobeles novadā (uz 2010.gada restaurācija; samazināšanās; oktobri)69 Iespējas piesaistīt ES un Biedrības un nodibinājumi, kuri darbojas Darbības vieta citu fondu līdzekļus; kultūras jomā Dobeles novadā 71 Dobeles lietuviešu kultūras biedrība Dobele IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI Dobeles vācu kultūras biedrība Dobele Kultūras un izklaides pasākumu kvalitāti un biedrība "Ar Dieveri dancot gāju" Dobele pieejamību apmierinoši novērtējuši 104 jeb 23,1% Dobeles kultūras biedrība Dobele respondentu, drīzāk apmierinoši – 197 jeb 43,8%, Dobeles vēstures biedrība Dobele drīzāk neapmierinošu vērtējumu snieguši 101 jeb 22,4% aptaujas dalībnieku, bet neapmierinošu – Literārā biedrība "Spārni" Dobele 30 jeb 6,7%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 69,7%. biedrība "Koris Vizma" Dobele biedrība „Koris Viesturzeme” Dobele deju studija „XDS” Dobele 7.3. SPORTS biedrība "Strautiņš" Auru pag. Sporta jomu organizē, vada un koordinē Kultūras biedrība „Elise” Auru pag. un sporta pārvalde, kuras speciālists strādā ciešā sieviešu klubs "Senēcija" Bikstu pag. sadarbībā ar novada un valsts sporta klubiem un biedrībām.
70 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības, 68 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus 2011. – 2014.gadam.” 71 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 69 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā 2011. – 2014.gadam.” viedokli snieguši 450 respondenti.
30
Sporta bāzes Dobeles novadā: handbols, armvrestlings, pauerliftings, karatē, . 14 sporta zāles; dambrete, šaušana, riteņbraukšana, svarcelšana . stadions (400 m); un triatlons74. . sporta laukumi; . šautuve; NOVĒRTĒJUMS . peldbaseins; SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS75 . 2 svarcelšanas zāles; Stiprā puses Vājās puses . mototrase (privātā); Nolietojusies sporta Sporta bāžu pieejamība; . kompleksais sporta spēļu laukums (sintētiskais infrastruktūra un Laba sadarbība ar sporta inventārs; segums‐basketbols, handbols, teniss); biedrībām; Nolietojies sporta . skeitparks; Laba sadarbība ar Sporta inventārs; . akadēmiju, LOK, sporta hokeja laukums. Nepietiekoša aktīva veterāniem, tautas dzīvesveida Sporta bāžu skaits novadā ir pietiekams, taču sporta asociāciju; popularizēšana; nepieciešama infrastruktūras uzlabošana, un kā Nodrošinātas talantīgo Nepietiekams sportistu izaugsmes viena no primārajām vajadzībām ir Dobeles sporta finansējums lauku sporta iespējas; centra stadiona kompleksa rekonstrukcija. centru attīstībai; Dobeles sporta hallē tiek 72 22.tabula. Sporta organizāciju skaits Dobeles novadā rīkotas Eiropas čempionāta spēles Organizatoriskās formas Organizāciju skaits handbolā un Latvijas 2010.g.oktobrī 2012.g.oktobrī čempionāta sacensības; Sporta organizācijas: Iespējas Draudi Mazkustīgs dzīvesveids; valsts un pašvaldību 3 2 Uzlabot sporta bāžu Nepietiekams iestādes, tai skaitā infrastruktūru; finansējums sporta aģentūras Izveidot olimpisko sporta infrastruktūras attīstībai; veidu centru; biedrības un nodibinājumi 12 16 Izveidot un attīstīt Profesionālās ievirzes 1 1 slēpošanas trasi, sporta izglītības iestādes skriešanas un pastaigu (sporta skolas) un sporta takas Ķestermežā; klubi Popularizēt sporta un brīvā laika aktivitātes, Dobeles novadā darbojas profesionālās ievirzes izmantojot sociālos sporta izglītības iestāde Dobeles Sporta skola, kurā tīklus; 2012.gadā audzēkņi darbojās astoņās izglītības Sadarboties ar programmās: basketbolā, handbolā, šaušanā, bruņotajiem spēkiem un peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, nevalstiskajām organizācijām; vieglatlētikā un galda tenisā. Palielināt atbalstu 23.tabula. Sporta skolas audzēkņu skaits 2007.‐ iedzīvotāju iniciatīvām; 2012.gadā73
2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI76 /08. /09. /10. /11. /12. /13. Audzēkņu 886 867 516 492 448 418 97 jeb 21,6% respondentu atzīmējuši, ka ar sporta skaits pasākumu kvalitāti un pieejamību Dobeles novadā ir apmierināti, bet 182 jeb 40,4% ‐ drīzāk Dobelē sporta dzīvē ir iespējas piedalīties arī apmierināti. Par drīzāk neapmierinošiem tos vērtē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Novadā ir 65 jeb 14,4%, bet neapmierinošiem – 19 jeb 4,2% pasākumi, kurus organizē sporta biedrības ‐ aptaujāto. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 76,9%. sacensības šaušanā un Zemgales rudens sporta svētki. Novada sportistiem ir vērā ņemami sasniegumi gan vietējā līmeņa, gan 74 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam.” starptautiskajās sacensībās tādos sporta veidos kā 75 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus 76 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 72 Dobeles novada pašvaldības informācija izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā 73 Dobeles novada pašvaldības informācija viedokli snieguši 450 respondenti.
31
7.4. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN VESELĪBAS 24.tabula. Sociālo pakalpojumu centra klientu skaits 2009.‐2012.gads77 APRŪPE Gads Klientu Klientu Klientu skaits 7.4.1. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN PALĪDZĪBA skaits skaits Atbalsta Dobeles novadā sociālos pakalpojumus nodrošina dienas dienas centrā Dobeles novada Sociālais dienests, kas sniedz centrā centrā ģimenēm sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos „Stariņš” „Solis” pakalpojumus Dobeles novada pašvaldības 2009. 138 8 85 2010. 159 11 113 iedzīvotājiem, nodrošina pašvaldību funkciju 2011. 250 12 141 izpildi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības 2012 (līdz 248 13 149 jomā Dobeles novada administratīvajā teritorijā. 1.novembrim) Dienesta pakļautībā ir sociālo pakalpojumu Sociālo pakalpojumu centra visu trīs nodaļu sniedzēju struktūrvienības: klientu skaits laika posmā no 2009.gada līdz . Ģimenes atbalsta centrs “Lejasstrazdi “, 2012.gadam ir ar pieaugošu tendenci. . Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, . grupu dzīvokļi, Dobeles novada sociālajā dienestā 2012.gadā . aprūpes mājās birojs. sniegtas konsultācijas 5382 personām, sociālo Sociālo pakalpojumu centrs sastāv no trīs palīdzību saņēma 3858 personas (16,18% no nodaļām: novada iedzīvotāju kopskaita), tai skaitā: . Atbalsta centrs ģimenēm; . bērni – 1380 personas; . dienas centrs „Solis” ‐ personām ar garīga . pilngadīgās personas – 2478, no kurām 846 rakstura traucējumiem; pensionāri, 1182 darbaspējas vecuma . dienas centrs „Stariņš” ‐ pirmspensijas un nestrādājošie un 450 darbaspējas vecuma pensijas vecuma cilvēkiem. strādājošie iedzīvotāji. Atbalsta centrā ģimenēm tiek nodrošināta sociālā No sociālās palīdzības saņēmēju skaita 2457 un psiholoģiskā palīdzība krīzes situācijā personas ir trūcīgas un 740 – maznodrošinātas. nonākušām personām un ģimenēm, veicinot viņu 125 personas, kurām tika sniegta sociālā palīdzība, sociālās un psiholoģiskās stabilitātes atgūšanu. pašvaldībā veica algotus pagaidu sabiedriskos 78 Centrā tiek nodrošināti sociālās rehabiltiācijas darbus. pakalpojumi ar izmitināšanu bērniem, kuri cietuši 25.tabula. Pabalstos izmaksātie līdzekļi, LVL 79 no prettiesiskām darbībām, personām nonākušām Pabalsta veids 2010.g. 2011.g. 2012.g. krīzes situācijās, ģimenēm un/vai bērniem ar GMI līmeņa nodrošināšanai 258 356 266 866 237 152 nepietiekamām pašaprūpes un sociālajām Dzīvokļu pabalsts 166 535 135 672 126 175 prasmēm. No 2011.gada ir iekļauta ģimeņu Skolēnu ēdināšanai 64 834 52 585 52 710 Vecāku līdzdalības maksājumu 21 500 17 611 17 714 izglītošana 3 tematiskajās grupās. segšanai PII Dienas centrs „Solis” nodrošina sociālās Veselības pabalsts 37 081 15 055 16 823 rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga Izglītībai un audzināšanai 25 880 19 780 17 900 Bāreņiem un bez vecāku 22 177 24 378 30 531 rakstura traucējumiem, kuras sasniegušas 16 gadu gādības palikušiem bērniem vecumu, neapmeklē speciālās izglītības iestādes pēc ārpusģimenes aprūpes un nav nodarbinātas algotā darbā. Dienas centrā beigšanās un pabalsts tiek nodrošinātas radošās nodarbības, notiek audžuģimenēm pašaprūpes un saskarsmes iemaņu apguve, Vienreizējs pabalsts ārkārtas 9 747 11 706 12 782 situācijā veicināta intelektuālo spēju saglabāšana un Ģimenei sakarā ar bērna 16 985 9 500 10 050 kultūras pasākumu apmeklēšana. piedzimšanu Veselības uzlabošanai politiski 3 760 3 400 3 500 Dienas centrs „Stariņš” sniedz sociālos represētai personai pakalpojumus Dobeles novada administratīvajā Citi pasākumi 2 884 ‐ ‐ teritorijā deklarētiem pirmspensijas un pensijas KOPĀ 629 739 556 553 525 337 vecuma iedzīvotājiem. Dienas centrs nodrošina iespēju integrēties sabiedrībā, mazināt sociālo 77 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada izolāciju un vientulības sajūtu, iesaistoties sev pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats interesējošās nodarbībās, pašizglītojoties, saturīgi 78 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats pavadot laiku un savstarpēji komunicējot. 79 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
32
2012.gadā pabalstos izmaksāts par 5,61% līdzekļu Stiprā puses Vājās puses mazāk nekā 2011.gadā un par 16,58% mazāk nekā sabiedriskās kārtības aprūpes un sociālās nodrošināšanai; rehabilitācijas pakalpojuma 2010.gadā80. Preventīvs darbs ar pieaugušām personām; 26.tabula. Sociālo palīdzību saņēmušo personu skaits bērniem skolās drošības Trūkst mobilās aprūpes mājās 81 jomā; brigādes; Pabalsta veids 2010.g. 2011.g. 2012.g. Nav sociālo gultu pakalpojuma; GMI līmeņa nodrošināšanai 1547 1433 1338 Audžuģimeņu trūkums; Dzīvokļu pabalsts 3814 3340 2931 Videonovērošanas kameras Skolēnu ēdināšanai 924 641 609 nav pietiekamā daudzumā; Vecāku līdzdalības 296 222 204 Iespējas Draudi maksājuma segšanai PII ES fondu un citu finanšu Sabiedrības novecošanās; Veselības pabalsts 1142 719 601 instrumentu piesaiste; Aug jauna sociālā riska grupu Izglītībai un audzināšanai 1277 987 879 Alternatīvo sociālo paaudze;; Bāreņiem un bez vecāku 72 70 80 aprūpes pakalpojumu Atkarības; gādības palikušiem izveide ‐ specializētas bērniem pēc ārpusģimenes Deinstitucionālisms; darbnīcas izveide, aprūpes beigšanās un nodarbinot klientus, kas pabalsts audžuģimenēm dzīvo grupu dzīvokļos; Vienreizējs pabalsts 176 208 136 Pakalpojumu izveide ārkārtas situācijā riska grupu jauniešiem Ģimenei sakarā ar bērna 629 190 200 piedzimšanu 84 Veselības uzlabošanai 188 170 175 IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI politiski represētai personai 55 jeb 12,2% respondentu apmierinoši vērtē Citi pasākumi 10 ‐ ‐ KOPĀ 10 075 7 980 7 153 sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, 131 jeb 29,1% ‐ drīzāk 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 827 apmierinoši, 70 jeb 15,6% ‐ drīzāk neapmierinoši, ir samazinājies sociālo palīdzību saņēmušo bet 38 jeb 8,4% ‐ neapmierinoši. Trešdaļai personu skaits. Pavisam nedaudz ir palielinājies respondentu šajā jautājumā nebija viedokļa. pabalsta bāreņiem un bez vecāku gādības Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 63,3% palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās un pabalsta audžuģimenēm (par 10), 7.4.3. VESELĪBAS APRŪPE pabalsta ģimenei sakarā ar bērna piedzimšanu (par 10) un pabalsta veselības uzlabošanai politiski Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina SIA represētai personai (par 5) saņēmēju skaits, „Dobeles un apkārtnes slimnīca”. Slimnīcā vidējais savukārt pārējo pabalstu veidu saņēmēju skaits ir strādājošo skaits ‐230. Slimnīca sniedz stacionāro samazinājies82. neatliekamo medicīnisko palīdzību, sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas 7.4.2. NOVĒRTĒJUMS nodaļā, sekundāro ambulatoro medicīnisko SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS83 palīdzību, ārstēšanu dienas stacionāros, kas Stiprā puses Vājās puses izveidoti pie ambulatorās un stacionārās daļas un Infrastruktūra un Nemotivēto iedzīvotāju maksas medicīniskos pakalpojumus. materiāltehniskā bāze skaita palielināšanās; sociālo pakalpojumu Informācijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai; komunikācijas trūkums starp nodrošināšanai diennakts stacionārā atvērtas 85 Pašvaldības institūcijām; gultas deviņos profilos (terapijas, neiroloģijas, struktūrvienību Zems sociālā darba prestižs; ķirurģijas, traumatoloģijas, ginekoloģijas, sadarbība sociālajos Nepietiekama infrastruktūra dzemdniecības, pediatrijas, infekcijas, jautājumos; personām ar īpašām Pietiekams darbinieku vajadzībām; reanimācijas), tai skaitā darbojas dienas stacionārs skaits un kapacitāte Trūkst ilgstošas sociālās visās minētajās nodaļās. 2002. gadā izveidota hemodialīzes nodaļa (5 gultas).
80 Dobeles novada Sociālā dienesta informācija, Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 81 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 82 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 84 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 83 sagatavots, izmantojot Attīstības programmas Veselības un sociālo izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus viedokli snieguši 450 respondenti.
33
Slimnīcas ambulatorajā daļā darbojas speciālisti – Iespējas Draudi ķirurgs, traumatologs ortopēds, ginekologs, Sadarbība ar Sabiedrības novecošanās, dermatovenerologs, onkologs, oftalmologs, nevalstiskajām Nabadzīgo un sociālajam organizācijām veselības riskam pakļauto paaudžu otolaringologs, radiologs diagnosts, veicināšanas jomā; veidošanās; ftiziopulmonologs, kardiologs, rehabilitologs, Satiksmes uzlabošana, Pieaugošs sociālā dienesta fizioterapeits, ergoterapeits, nefrologs, ārsts traumatisma risku klientu skaits ar dziļām laborants, ultrasonogrāfists, neirologs, mazināšana, vides sociālām problēmām; pieejamības uzlabošana; Legālās narkotikas; endoskopists. Jauno speciālistu SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīcā” ārstējas piesaistīšana, nodrošinot pacienti no Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Bauskas, ar dzīvojamo fondu; 85 Atbalsta grupu Saldus un Tukuma pilsētām un novadiem .Kā organizēšana vienu no „vispopulārākajām” slimnīcas nodaļām atkarīgajiem, var minēt dzemdību nodaļu, kur pakalpojumus līdzatkarīgajiem u.c. izvēlas saņemt ne tikai novada jaunās māmiņas, mērķu grupām; bet arī ļoti daudzas pacientes no citiem novadiem Veselības veicināšanas infrastruktūras un Rīgas. Kā priekšnosacījums kvalitatīvu un drošu attīstīšana ‐ sporta medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanai laukumu, āra trenažieru iedzīvotājiem ir modernu un jaunu diagnostisko un izveide, pagalmu ārstniecisko tehnoloģiju ieviešana, esošo sakārtošana; modernizācija un darba vides sakārtošana, kas arī Sabiedrības informēšanas 86 kampaņu organizēšana; ir Dobeles slimnīcas nākotnes plāni . Fondu līdzekļu piesaiste Bez Dobeles slimnīcas pakalpojumiem ambulatoro veselības veicināšanai;
medicīnisko palīdzību novadā nodrošina Krimūnu 88 pagasta feldšeru punkts, Naudītes pagasta IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI Apguldes feldšeru punkts, Naudītes pagasta Lielāka iedzīvotāju neapmierinātība izpaužas feldšeru punkts, Penkules feldšeru punkts, SIA attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu "Bēnes doktorāts", ambulance, 3 doktorāti un 11 kvalitāti un pieejamību. Apmierinoši to vērtē tikai ģimenes ārsta prakses vietas. 27 jeb 6% respondentu, drīzāk apmierinoši – 156 Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas jeb 34,7%, drīzāk neapmierinoši – 138 jeb 30,7%, pilsētā un viena Annenieku pagastā. neapmierinoši – 74 jeb 16,4%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 49,9% 7.4.4. NOVĒRTĒJUMS 7.5. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN TIESĪBU SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS87 Stiprā puses Vājās puses AIZSARDZĪBA Novadā darbojas SIA Iedzīvotāju sociālā apātija, „Dobeles un apkārtnes nevērīga attieksme pret 7.5.1. TIESĪBU AIZSARDZĪBA slimnīca”; veselību; Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi ir aizstāvēt bērna Pieejama pamata Finansējuma trūkums; un aizgādnībā esošas personas personiskās un infrastruktūra un Trūkst visaptverošas materiāltehniskā bāze; programmas darbam ar mantiskās intereses un tiesības. 2012.gadā Laba starpinstitucionālā visām mērķgrupām par bāriņtiesā ierosināta 101 lietas. 31.12.2012. sadarbība pašvaldības veselības aprūpes Dobeles novada lietvedībā atradās 702 lietas. ietvaros; pakalpojumu un veselības 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Labs veselības veicināšanas jautājumiem; veicināšanas darbs ar Līderu trūkums darbam ar pieaudzis to personu skaits, kuriem ar bāriņtiesas jauniešiem; mērķgrupām pagastos; lēmumu atņemtas aprūpes tiesības pār bērniem, Aprūpes gultu trūkums kā arī to personu skaits, par kuriem bāriņtiesa cilvēkiem gados, aprūpētāju lēmusi sniegt prasību tiesā par aizgādības tiesību trūkums; atņemšanu. Galvenais iemesls aprūpes tiesību
atņemšanai un aizgādības tiesību atņemšanai ir
85 Dobeles novada pašvaldības informācija 86 Dobeles novada pašvaldības informācija 88 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 87 sagatavots, izmantojot Attīstības programmas Veselības un sociālo izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā jautājumu 16.04.2013. darba grupas rezultātus viedokli snieguši 450 respondenti.
34
bijis vecāku pārmērīga alkohola lietošana, kā arī 2012.gadā Pašvaldības policijā strādāja 14 vardarbība pret bērnu. darbinieki. 2012.gadā organizēti regulāri Dobeles 2012.gadā vairāk kā 3 reizes ir pieaudzis to bērnu novada pašvaldības mācību iestāžu apmeklējumi, lai informētu skolu jauniešus par pašvaldības skaits, kuri ir atgriezušies savā bioloģiskajā 91 ģimenē.89. policijas darbu . Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas Dobeles 7.5.2. SABIEDRISKĀ DROŠĪBA iecirknī sastādīto administratīvo protokolu skaits Sabiedrisko kārtību Dobeles novadā nodrošina laika periodā no 2005.gada līdz 2009.gadam ir Valsts policijas Dobeles iecirknis un Dobeles samazinājies par 1024 protokoliem. Arī 2010.gadā novada Pašvaldības policija. tika vērojams sastādīto protokolu skaita kritums (par 278), taču 2011.gadā tas ir palielinājies par Dobeles novada Pašvaldības policijas pārraudzībā Septiņu gadu laikā notikuši 1 897 ceļu satiksmes ir Dobeles novada administratīvā teritorija, Valsts negadījumi, kuros ievainoti 513 un gājuši bojā 38 policijas Dobeles iecirkņa pārraudzībā ir bijušā cilvēki. Noziedzīgo nodarījumu skaits strauji Dobeles rajona (tagad Dobeles novads, Auces pieaudzis 2011.gadā ‐ palielinājies uz pusi. novads, Tērvetes novads) teritorija. 2010.gada nogalē, piesaistot ES līdzekļus, Dobeles 7.5.3. NOVĒRTĒJUMS 90 pilsētā tika uzstādītas 11 novērošanas kameras . IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI92 Pilsētā tiek veikta video novērošana, kas atvieglo Apmierinošu vērtējumu par sabiedriskās kārtības pašvaldības policijas darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Dobeles novadā snieguši vien 32 nodrošināšanā un palīdz identificēt jeb 7,1% aptaujāto, drīzāk apmierinošu – 219 jeb likumpārkāpējus. 48,5%, drīzāk neapmierinošu – 91 jeb 20,2%, neapmierinošu – 46 jeb 10,2%. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 67,2%.
91 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 89 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 92 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 90 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā 2011. – 2014.gadam”, 82.lpp viedokli snieguši 450 respondenti.
35
15.attēls. Pakalpojumu pieejamība novada apdzīvotajās vietās.
36
NOVĒRTĒJUMS 8. EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA 96 IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI 8.1. ATTĪSTĪBAS INDEKSS Aptaujā zems vērtējums sniegts attiecībā uz Latvijā teritoriālo vienību attīstības novērtējumam nodarbinātību un darbavietu pieejamību. Tikai lieto teritorijas attīstības indeksu, kas ir vispārināts 9,1% respondentu to novērtēja apmierinoši un rādītājs. Indeksa aprēķināšanā tiek izmantoti viena 26,2% drīzāk apmierinoši, bet 23,6% ‐ drīzāk gada sākotnējie dati, taču attīstības temps netiek neapmierinoši un 29,1% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtēts. Lai redzētu attīstības līmeņa izmaiņas, tiek vērtējuma rādītājs – 40,2% rēķināts teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss. 30.04.2013. 1420 27.tabula. Dobeles novada teritorijas attīstības 31.01.2013. 1460 indekss93 31.01.2012. 1812 Teritorijas attīstības līmeņa indekss pēc 2009.g. pēc 2010.g. pēc 2011.g. datiem 31.01.2011. 2166 datiem datiem V R V R V R 0 500 1000 1500 2000 2500 16.attēls. bezdarbnieku skaits 0,042 44 0,119 37 0,058 39 30.04.2013. 10,1 Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss 31.01.2013. 10,4 pēc 2009.g. pēc 2010.g. datiem, pēc 2011.gada datiem, salīdz. ar salīdz. ar 2009.g. datiem, salīdz. 31.01.2012. 11,3 2008.g. ar 2010.g. V R V R V R 31.01.2011. 13,4 ‐1,225 58 0,264 39 0,184 38 051015 17.attēls. bezdarba līmenis (%) Teritorijas attīstības līmeņa indekss novadam trīs 8.3. UZŅĒMĒJDARBĪBA gadu laikā ir bijis pozitīvs, visaugstāko rangu (37.), starp 110 novadiem, sasniedzot 2010.gadā. 2013.gada augusta sākumā novada teritorijā Savukārt pēc teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu reģistrēts 1521 uzņēmējdarbības subjekts. indeksa rādītājiem novadam augstākais rezultāts Dobeles novadā kopējais Latvijas uzņēmumu bijis 2011.gadā, kad tika sasniegts 38 rangs. reģistrētā pamatkapitāla apjoms ‐ 30,87 miljoni latu (vidēji 22,34 tūkst. latu uzņēmumā97). 8.2. NODARBINĀTĪBA Lai arī novadā ir vairāki spēcīgi ražošanas Būtisks novada teritorijas attīstības rādītājs ir uzņēmumi, tomēr ražošanas uzņēmumu īpatsvars iedzīvotāju nodarbinātība. Kopš ir tikai 4% no kopējā uzņēmumu skaita. Lielākā 31.01.2011.bezdarbnieku skaits samazinājies no daļa uzņēmumu ‐ 70% sniedz dažāda veida 2166 līdz 1420 30.04.2013. (16.attēls94) pakalpojumus. Pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu Bezdarba līmenis pēdējo divu gadu laikā skaita, visvairāk uzņēmumu nodarbojas ar samazinājies no 13,4% 31.01.2011. līdz 10,1% graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru 30.04.2013. (17.attēls95) audzēšanu (44 uzņēmumi), nekustamā īpašuma pārvaldīšanu (23 uzņēmumi) un automobiļu apkopi un remontu (19 uzņēmumi)98.
96Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti. 97 Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms Latvijas novadu 93 Valsts reģionālās attīstības aģentūras dati, V – vērtība, R ‐ rangs griezumā, Lursoft statistika, 02.08.2013. 94 Nodarbinātības valsts aģentūras dati 98 Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu skaita 95 Nodarbinātības valsts aģentūras dati 2012. gadā, Lursoft statistika, 02.08.2013.
37
28.tabula. Uzņēmumu Reģistra reģistros reģistrēto 29.tabula. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu101 99 subjektu skaits 02.08.2013. Uzņēmums Apgrozījums pret
Uzņēmējdarbības forma Skaits (LVL) 2011.g. nodibinājums 1 1 AS „Dobeles 62,2 milj. 10% biedrība 123 dzirnavnieks” pilnsabiedrība 1 2 SIA „ELAGRO” 41,0 milj. ‐17% akciju sabiedrība 6 3 AS „CORDOBA” 25,1 milj. nav datu filiāle 7 4 SIA „EAST METAL” 24,5 milj. 25% individuālais komersants 221 5 SIA „AGROLATS” 20,9 milj. ‐57% sabiedrība ar ierobežotu atbildību 517 6 SIA „ASTARTE‐ 20,7 milj. 20% draudze 14 NAFTA” sabiedriskā organizācija 2 7 SIA „GAĻAS 14,4 milj. 32% individuālais uzņēmums 63 PĀRSTRĀDES kooperatīvā sabiedrība 13 UZŅĒMUMS zemnieku saimniecība 552 NĀKOTNE” paju sabiedrība 1 8 SIA „TENACHEM” 13,9 milj. 9% 9 SIA „MĀRKSMENS” 10,8 milj. 19% 10 Lauksaimniecības 9,8 milj. 7,39 2012.gadā lielākais apgrozījums bijis pakalpojumu reizes uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas preču kooperatīvā ražošanas, lauksaimnieciskās ražošanas, sabiedrība „Agrario” metālapstrādes un degvielas tirdzniecības jomās 11 SIA „TENAPORS” 7,5 milj. 6% 12 SIA „E WOOD” 5,4 milj. 42% (29.tabula). Piecpadsmit uzņēmumi ar lielāko 13 SIA „Baltic Breeders” 5,4 milj. 5% apgrozījumu 2011.gadā no divdesmit atrodas 14 SIA „LŪCIJA” 4,2 milj. 9% Dobeles pilsētā, trīs – Jaunbērzes pagastā, un pa 15 SIA „Biolak Baltic” 3,6 milj. 2,39 vienam Krimūnu un Bērzes pagastā. Vislielākais reizes uzņēmumu skaits jau vēsturiski ir Dobelē, savukārt 16 SIA „Agrofirma Zelta 3,5 milj. 17% vismazākais – Dobeles un Zebrenes pagastā. Druva” Novada ekonomiskā attīstība ir saglabājusi 17 Sabiedrība ar 3,0 milj. 13% saimnieciskās attīstības tradīcijas, kas balstītas uz ierobežotu atbildību „Dobele Agra S.I.A.” rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecības 18 SIA „Latvi Dan Agro” 2,9 milj. 4% produkcijas ražošanu, kā arī tiek meklēti jauni 19 Firma SIA „ZIEDI JP” 2,7 milj. 48% attīstības virzieni un iespējas pakalpojumu sfērā. 20 SIA „Dobeles 2,5 milj. 2% Viena no Dobeles novada priekšrocībām – izdevīgs enerģija” ģeogrāfiskais izvietojums un transporta Perspektīvākās nozares un eksportspējīgākie infrastruktūra. Novada uzņēmējdarbības vide ir novada uzņēmumi: cieši saistīta ar Zemgales reģiona uzņēmējdarbības vidi kopumā. Neskatoties uz dažādām negatīvām . ķīmiskā ražošana (SIA „TENACHEM”, SIA tendencēm (iedzīvotāju skaita dabiskās kustības „TENAPORS”, A/S Ķīmiskā rūpnīca „Spodrība”, un migrācijas negatīvais saldo, darbaspējīgā SIA „B C Trade Ltd.”); vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, IKP . metālapstrāde un mašīnbūve (SIA „EAST samazināšanās uz vienu iedzīvotāju, sabiedrības METAL”, SIA „Sanders Abrasives”); novecošanās u.c.), uzņēmējdarbības vide ir . apģērbu ražošana (SIA „NYBO Dobele”); atbilstoša ilgtspējīgai sociālekonomiskajai . lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas attīstībai100. ražošana (AS „Dobeles Dzirnavnieks”, SIA „AGROLATS”, SIA "JP Ziedi", SIA „Dobele Agra S.I.A.”, kooperatīvā sabiedrība „Auru grauds”, z/s „Lielvildavas”, SIA „ELAGRO”); . augkopība un lopkopība (SIA „Latvi Dan Agro”, „Baltic Breeders”, SIA „Lauku Agro”); 99 Subjektu reģistrācijas dinamika Uzņēmumu Reģistra reģistros . mežizstrāde un kokapstrāde (SIA „E WOOD”); sadalījumā pa to tiesiskajām formām, Lursoft Statistika, 02.08.2013. 100 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam.”, 84.lpp 101 Lursoft statistikas dati, 02.08.2013.
38
. tirdzniecība un pakalpojumi (SIA „ELAGRO”, SIA neapmierinošu vērtējumu, bet 35 jeb 7,8% ‐ „Mārksmens”, Dobeles rajona patērētāju neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – biedrība, SIA „Lūcija”, SIA „Dobeles un apkārtnes 67,4%. 102 slimnīca”) . Vērtējums par sadzīves pakalpojumu (frizētava un 8.4. NOZARU RAKSTUROJUMS tml. pakalpojumi) galvenokārt ir apmierinošs (39,8%) vai drīzāk apmierinošs (45,8%). Tikai 5,1% 8.4.1. PAKALPOJUMI respondentu to novērtējuši drīzāk neapmierinoši, Vislielākais reģistrēto uzņēmumu skaits ir bet tikai 2% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma pakalpojumu sniegšanas nozarē, no tiem lielākā rādītājs – 90,2%. daļa reģistrēti Dobeles pilsētā. Pakalpojumu 133 (29,6%) aptaujas dalībnieku pasta nozarē ir ne tikai lielākais reģistrēto uzņēmumu pakalpojumus vērtē apmierinoši, bet 179 jeb skaits, bet arī vislielākais nodarbināto īpatsvars 39,8% ‐ drīzāk apmierinoši, savukārt 68 jeb 15,1% ‐ salīdzinājumā ar pārējām nozarēm. drīzāk neapmierinoši un 28 jeb 6,2% ‐ No kopējā uzņēmumu skaita, kas sniedz neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – pakalpojumus, 140 uzņēmumi jeb 40% piedāvā 76,5%. skaistumkopšanas un ar veselību saistītus Galvenokārt pozitīvi novērtēti banku pakalpojumi. pakalpojumus, uzskaites, grāmatvedības, audita Kā apmierinošus tos atzīmējuši 219 (48,7%) un revīzijas pakalpojumus, foto, arhitektūras un aptaujāto, drīzāk apmierinošus ‐ 174 (38,7%), projektēšanas pakalpojumus un citur drīzāk neapmierinošus – 22 (4,9%), bet neklasificētus pakalpojumus. neapmierinošus ‐ 8 (1,8%) aptaujātie. Pozitīvā 29 % uzņēmumu darbība saistīta ar dažāda veida vērtējuma rādītājs – 91,8%. preču mazumtirdzniecību, 7% uzņēmumu no Aktīvās atpūtas un tūrisma pakalpojumus kopējā uzņēmumu skaita nodarbojas ar kravu aptaujātie Dobeles novada iedzīvotāji vērtē pārvadājumiem, 6% sastāda uzņēmumi, kas dažādi– 14,9% uzskata, ka tie ir apmierinoši, 37,3% piedāvā ēdināšanas un izmitināšanas ‐ drīzāk apmierinoši, 21,8% ‐drīzāk neapmierinoši, pakalpojumus un pakalpojumus, kas saistīti ar bet 9,6% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma nekustamajiem īpašumiem un to pārvaldīšanu, rādītājs – 62,5% uzņēmumi, kas nodarbojas ar automobiļu apkopi un remontu sastāda 5% no kopējā pakalpojumu 8.4.2. LAUKSAIMNIECĪBA sniedzēja skaita103. Novadā, tāpat kā citviet Zemgalē, ir salīdzinošas priekšrocības lauksaimniecībā ‐ vairāk kā puse no NOVĒRTĒJUMS 104 novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamās IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI zemes. Dobeles novada teritorijā ir augstvērtīgas Mazumtirdzniecības pakalpojumi pēc aptaujāto lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir iedzīvotāju domām lielākoties ir gan kvalitatīvi, nozīmīgs faktors lauksaimniecības nozares gan pieejami. 106 (23,6%) tos vērtē apmierinoši, attīstībā. 237 (52,7%) – drīzāk apmierinoši, 62 (13,8%) – Zemgales lauksaimnieki ir aktīvi Eiropas Savienības drīzāk neapmierinoši, bet 22 (4,9%) – finansējuma piesaistītāji. 2010.gadā Zemgalē neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – lauksaimniecībā veiktas 22 miljonu latu lielas 80,1%. investīcijas. Dobeles novadā lauksaimniecības 88 jeb 19,6% aptaujas dalībnieku sabiedriskās nozarē darbojas 21% uzņēmumu no visiem ēdināšanas pakalpojumus Dobeles novadā vērtē ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem. apmierinoši, bet 168 jeb 37,3% ‐ drīzāk No visiem ar lauksaimniecību saistītiem apmierinoši, 89 jeb 19,8% snieguši drīzāk uzņēmumiem visvairāk pārstāvētas jauktās saimniecības ‐ 68 jeb 46%, kurās nodarbojas gan ar augkopību, gan lopkopību, piemēram, SIA 102 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības „Agrofirma Zelta druva”, SIA „Penkule”, SIA programma 2011. – 2014.gadam.”, 86.lpp 103 Valsts ieņēmumu dienesta dati „AGRO‐KAĶENIEKI”, SIA „Ziedi JP”. 104 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
39
52 saimniecībās jeb 35% pamatdarbība ir 8.4.3. RAŽOŠANA graudkopība, kas ir otrs populārākais Rūpnieciskā ražošana ir koncentrēta Dobeles lauksaimniecības pamatdarbības veids, piemēram, pilsētā. Vēsturiski Dobelē veidojušās vairākas SIA „Dobele Agra”., SIA „, SIA Lauku Agro”, SIA rūpnieciskās zonas, kurās joprojām notiek „Joži”, SIA „ELACO”, ZS „Lazdiņi”, KS „AURU saimnieciskā darbība un atrodas lielākie novada GRAUDS”, liela daļa produkcijas tiek eksportēta uz uzņēmumi – AS „Dobeles dzirnavnieks”, SIA Eiropas Savienību. Eksportspējīgākie uzņēmumi „TENAX”, AS „Ķīmiskā rūpnīca „Spodrība””, SIA cūkkopībā un dzīvnieku atražošanā ir SIA „Latvia „Baltic Candles Ltd”. Diemžēl šo teritoriju iespējas Dan Agro”, SIA „Baltic Breeder”. Graudaugu, ir praktiski izsmeltas. Pēc neatkarības atgūšanas pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanā ‐ SIA radušās jaunas industriālās zonas. Viena no tām ir „Lauku Agro”, SIA „ELACO”, SIA „Dobele Agra”, SIA bijušās PSRS karaspēka teritorijas, ko agrāk pazina „AGROLATS”, SIA „Domnieki”. kā Dobeli‐1. Tur savu mājvietu raduši vairāki nelieli Lielākie lauksaimniecības uzņēmumi ir ģeogrāfiski uzņēmumi, kā arī ir pieejama brīva industriālā koncentrēti novada teritorijā, kur ir zona 72 257 m2 platībā. Pilsētā ir vēl viena brīva augstvērtīgākās lauksaimniecībā izmantojamās industriālās ražošanas teritorijas zona 52 083 m2 zemes – Krimūnu, Auru, Penkules, Bērzes un platībā, kā arī Auru pagasta Gardenē ir pieejamas Jaunbērzes pagastā. Atsevišķas zemnieku brīvas ražošanas teritorijas ar kopējo platību 17,32 saimniecības nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu (ZS ha. Visas minētās teritorijas ir novada pašvaldības „Čiekuri”, ZS „Dārzi”, ZS „Dārzniecība”), piena īpašumā. lopkopību (SIA „Jurģi G J”, SIA „Ziedi‐2”, SIA „Kalna Šobrīd valdošās tendences rūpnieciskajā ražošanā oši”), cūkkopību (SIA „Latvi Dan Agro”, SIA „Baltic ir inovāciju ieviešana un ilgtspējīgas attīstības Breeders”), ar putnkopību (ZS „Laukgaļi”). principa ievērošana, kas ražošanas nozarē Aktuāla tendence ir bioloģiski ražoto produktu izpaužas kā tādu tehnoloģiju, produktu un izmantošana sabiedriskās ēdināšanas sektorā. pakalpojumu izstrāde un ieviešana, kas samazina Dobeles novadā ir 7 zemnieku saimniecības, kas ietekmi uz vidi. Šīs tendences novērojamas gan nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības attiecībā uz ražošanas procesu, gan arī gala produkcijas ražošanu. produktu. Nozīmīga loma augļkopības nozares attīstībā ir Pasaulē arvien pieaug interese par Latvijas Valsts Augļkopības institūtam Dobelē, kas atjaunojamajiem energoresursiem, ko ir ir vadošā zinātniskā institūcija Latvijas augļkopības ietekmējis pieprasījums pēc enerģijas, fosilā nozarē. Pētījumu rezultāti rekomendāciju, jaunu kurināmā krājumu sarukšana, vides piesārņojums produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā regulāri un klimata pārmaiņas. Novada teritorijā darbojas tiek nodoti Latvijas komercaugļkopjiem un divas biogāzes ražotnes – SIA „Bio Auri” Auru pārtikas ražošanas uzņēmumiem. pagasta Ķirpēnos un SIA „Bio Ziedi” Dobeles Dobeles novada lauksaimniecības nozares attīstība pagasta Aizstrautniekos, kuru pamatdarbības ir cieši saistīta ar efektīvu zemes platību veids ir elektrības ražošana. Uzņēmumos tiek izmantošanu, radot pievienoto vērtību. Lai domāts, kā lietderīgi izmantot ražošanas procesā efektīvāk izmantotu resursus, iegādātos jaunāko iegūto siltumu. tehniku, meklētu jaunus risinājumus savai Ražošanas uzņēmumi pārstāv dažādus sektorus – saimnieciskajai darbībai, uzņēmēji plaši izmanto sākot ar pārtikas ražošanu un beidzot ar Eiropas Savienības piedāvātās atbalsta tekstilrūpniecību. programmas. Zemgalē vispopulārākā ir lauku Kā vienus no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem saimniecību modernizācijas programma. Zemgales Dobeles novadā var minēt: reģionā 2011.gadā šajā programmā tika iesniegti 215 projekti par kopējo summu 35,1 milj. latu. SIA „Tenax” Vienlaicīgi ir jāattīsta ar lauksaimniecību nesaistīti Lielākais būvķīmijas, sendvičtipa paneļu un uzņēmumi tajos lauku apvidos, kuros citas siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs. 105 ekonomiskās darbības veidi būtu efektīvāki . Vietējā tirgū pieprasījuma kritums ir lielāks nekā ārvalstīs, tāpēc SIA „Tenax” izmanto eksporta
105 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības iespējas. Kompānijai ir divi meitas uzņēmumi: SIA programma 2011. – 2014.gadam.”, 90‐93.lpp
40
„Tenapors”, kas ražo siltumizolācijas materiālus, Candles Ltd.” piedalījās Eksporta un Inovācijas kā arī SIA „Tenachem”, kas nodarbojas ar Balvas konkursā par eksportspējīgāko uzņēmumu, būvķīmijas ražošanu. SIA „Tenachem” eksportē kur lielo un vidējo uzņēmumu grupā ieguva 3.vietu 95% no visa saražotā. 50% ražojumu tiek kā eksportspējīgākais uzņēmums Latvijā. 99 % eksportēti uz NVS valstīm – Krieviju, Baltkrieviju, savas produkcijas uzņēmums eksportē, Ukrainu. Polijai tiek apmēram 15% produkcijas, pamattirgus ir Skandināvijas valstis. Sveces ir bet pārējais eksports nonāk Eiropas valstīs, kā arī kvalitatīvas, ieguvušas Eiropas kvalitātes zīmi RAL, Meksikā, Arābu Emirātos, Šrilankā, Irānā, Korejā kuru piešķir Eirpopas Kvalitātes Asociācija, un citur. SIA „Tenapors” apmēram 55% saražotās uzņēmumā ražotās stearīna sveces ieguvušas produkcijas realizē Latvijas tirgū, vēl 25% ‐ Lietuvā Skandināvijā tik populāro, videi draudzīgo un Igaunijā, bet pārējo eksportē uz Krieviju un produktu EKO SWAN zīmi106. citām valstīm. 8.4.4. TŪRISMS A/S „Ķīmiskā rūpnīca Spodrība” Dobeles novada tūrisma piedāvājumā tiek Viens no Latvijā lielākajiem sadzīves ķīmijas izmantoti novadā esošie dabas un kultūras resursi. ražotājiem, kura pirmsākumi meklējami Tūrisma objekti ir diezgan daudzveidīgi ‐ pilskalni, 1921.gadā. 1960.gadā fabrikas ražotnes tika dažādu ievērojamu cilvēku dzīves un darba vietas, pārvietotas uz Dobeli, kur veco dzirnavu teritorijā dabas objekti un apskates saimniecības. Nelielais tika uzceltas jaunas rūpnīcas ražotnes un attālums no Rīgas ir noteicis Dobeles novadu administrācijas telpas. Kopš 2006.gada rūpnīcas galvenokārt kā vienas dienas tūrisma galamērķi. īpašnieki ir Islandes investori. Uzņēmumā ir ieviesta Vides Pārvaldības sistēma atbilstoši ISO Tūrisma nozarē būtu nepieciešams veidot kopīgus 14001‐2004 standartam, Kvalitātes vadības produktus/pakalpojumus, jeb tā saucamās sistēma atbilstoši ISO 9001‐2008 standartam. paketes gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem, jo tūrisma vietas novadā pārsvarā ir pārāk mazas, lai A/S „Dobeles dzirnavnieks” tās būtu vienīgais tūristu gala mērķis. Šādas 1976.gadā tika atklāts Dobeles dzirnavnieks, kas paketes varētu veidot, sadarbojoties gan ar sākotnēji saukts par Jelgavas labības kombinātu. vietējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, gan Gadu gaitā tas ir attīstījies un izveidojies kā arī ar ārvalstu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. nozīmīgākais graudaugu pārstrādes uzņēmums Piemēram, Dobeles, Auces un Tērvetes novados Dobeles novadā, lielākais Latvijā un viens no varētu izveidot kopīgu tūrisma piedāvājumu, vadošajiem uzņēmumiem Baltijā. Uzņēmuma iekļaujot tajā apskates objektus katrā no galvenie darbības virzieni ir labības produktu novadiem, kā arī iekļaujot šo piedāvājumu kopējā pārstrāde, visu veidu miltu un miltu maisījumu Latvijas apceļošanas piedāvājumā vai Latvijas ‐ ražošana, mannas, putraimu, grūbu, pārtikas kliju Lietuvas apceļošanas piedāvājumā. Ņemot vērā ražošana, dzīvnieku barības ražošana, novadu tuvo novietojumu pie Lietuvas, būtu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un iespējams izveidot kopīgus velotūrisma maršrutus, piegādes serviss, labības produktu glabāšana. kur daļa laika tiek pavadīta Latvijā un daļa Lietuvā Uzņēmums 2011.gadā ir apgrozījis 56,8 milj. Ls, u.tml. kas ir par 62 % vairāk nekā 2010.gadā un par 96 % Dobeles novadu var raksturot kā ļoti perspektīvu vairāk nekā 2008.gadā. Kopš 2008.gada „Dobeles teritoriju komplekso tūrisma pakalpojumu dzirnavnieks” kļūst par starptautiska pārtikas sniegšanai, dabas, kultūras un rekreatīvajam koncerna partneri, kurā ietilpst Vācijas lielākās tūrismam, kā arī šā brīža aktualitātei – dzirnavas „Saalemühle Alsleben GmbH” un ekotūrismam. Igaunijas lielākās dzirnavas „Tartu Veskikam”, kam pieder 80% uzņēmuma akciju. Apvienošanās deva Tūrismam nozīmīgas teritorijas: iespēju modernizēt ražošanas iekārtas un attīstīt . Dobeles pilsēta un tuvākā apkārtne –P.Upīša tehnoloģiskos procesus, paverot jaunas iespējas piemiņas muzejs un dārzs, iedzīvotāju daiļdārzi savstarpējai sadarbībai un darbinieku apmācībai. un stādaudzētavas, sveču ražotne; SIA „Baltic Candles Ltd.” Uzņēmums ir lielākais sveču ražotājs Baltijā, un 106 viens no lielākajiem Eiropā. 2009. gadā SIA „Baltic Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam.”, 93‐94.lpp
41
. Bērze – K.Ulmaņa dzimtā puse („Pikšas”, Bērzes NOVĒRTĒJUMS baznīca, kapi, skoliņa, ūdensdzirnavas un IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI109 „Lejnieki”). Aktīvās atpūtas un tūrisma pakalpojumus . aktīvā atpūta pie Zebrus ezera (makšķerēšana, aptaujātie Dobeles novada iedzīvotāji vērtē dažādi laivošana, peldēšanās, pastaigu takas, – 14,9% uzskata, ka tie ir apmierinoši, 37,3% ‐ velomaršruts, sporta laukumi „Niedrās”); drīzāk apmierinoši, 21,8% ‐drīzāk neapmierinoši, . vislielākais tūristu apmeklējums Dobelē ir maija bet 9,6% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma beigās un jūnija sākumā, kad P.Upīša dārzā ir rādītājs – 62,5% ceriņu ziedēšanas laiks; . cauri Dobelei iet ārvalstu tūristiem ieteiktais un 8.5. INVESTĪCIJAS popularizētais Zemgales klasiskais maršruts Rīga Investīcijas pašvaldībās un to teritorijā strādājošos – Bauska – Rundāles pils – Eleja – Vilce – Tērvete uzņēmumos var tikt piesaistītas no dažādiem – Dobele – Jelgava – Valgunde – Rīga; avotiem– subsidētais finansējums, kredīti, . Dobele ir pa ceļam arī tiem ceļotājiem, kas no iekšzemes un ārvalstu investīcijas u.c. Kopš Bauskas un Jelgavas puses dodas Kurzemes Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, novada virzienā un otrādi; attīstībai aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi, jo . ārvalstu ceļotāji pa ceļam parasti apskata lielākā vai mazākā mērā projekta izmaksas tiek Dobeles pilsdrupas, kas tiek ieteiktas ārvalstīs segtas no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. izdotajos tūrisma ceļvežos par Baltijas valstīm107. 30.tabula. Apmeklētākie tūrisma objekti novadā108 Objekta nosaukums 2010.g 2011.g. 2012.g. P.Upīša muzejs un dārzs 29700 30000 29500 (iesk.klasiskās mūzikas koncertu) Pokaiņu mežs 6 000 6 800 8 700 K. Ulmaņa muzejs 6 200 4 520 5 646 "Pikšas" Dobeles muzejs 5 286 7370 7 420 SIA "Baltic Candles Ltd." 3 230 2700 3 100 E.Tones orhidejas un 1 980 1910 980 eksotiskie dzīvnieki Štelmaheru akmeņu 1 260 1100 1 200 dārzs Klūgu ģimenes ainavu 1 100 1182 1 280 dārzs Z/S "Rūķīšu tējas" 1200 1000 800 Bauzes dārzs 200 420 660 Atpūtas komplekss ‐ 420 1 500 "Eglieni" Viesu māja "Dzirnaviņas" 420 570 1 029 Viesu māja "Eglāji" ‐ 1 200 1 250 Vācu biedrības nams ‐ ‐ 100 Viesu māja "Dabaicēni" ‐ ‐ 1 700 Beņķu dārzs ‐ ‐ 350 SIA "Mary's Delicate ‐ ‐ 150 Line" izšūšanas darbnīca Viesnīca "Dobele" ‐ ‐ 1 231 Atpūtas komplekss ‐ ‐ 612 "Gaurats" Dobeles TIC 2 500 3521 4 547
107 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības 109 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam programma 2011. – 2014.gadam.”, 94‐95.lpp izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā 108 Dobeles novada tūrisma informācijas centra dati viedokli snieguši 450 respondenti.
42
30.tabula. Pašvaldības realizētie projekti110 Projekta nosaukums ES fonds Kopējais finansējums Bērzes pag.ceļa Nr.27 Kreijas‐ceļš V1103 rekonstrukcija ELGF 75 903,00 Dobeles pagasta investīcijas ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošana ELGF 66 222,31 Tilta rekonstrukcija pār Bērzes upi Upeniekos, Bikstu pagasts ELFLA 89 981,55 Penkules pagasta kultūras nama vienkāršotā rekonstrukcija, 08‐06‐L32100‐000351 ELFLA 53 897,10 Rotaļu laukumu būvniecības sporta un atpūtas laukumu rekonstrukcija Naudītes ELFLA 58 000,00 pag. Penkules pag. autoceļa Nr.41 Ķeturi‐Stūrīši rekonstrukcija ELGF 40 888,20 Jaunbērzes pag.ceļa Nr.57‐P98 rekonstrukcija ELGF 6 784,70 Atbalsts kora tradīciju turpinājumam DVĢ ELFLA Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana ERAF 196 784,00 Dobeles 1.vidusskolā un Dobeles 2.vidusskolā Velotūrisma attīstība Dobeles pilsētas teritorijā ERAF 828 664,00 Vēsturiskā tirgus laukuma rekonstrukcija ERAF 644 118,00 Izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana Dobeles novadā KPFI 1 953 633,87 Dobeles 1.vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem ERAF 66 796,50 traucējumiem Atraktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā ERAF 69 466,30 Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas ERAF 136 275,73 pievilcības veicinātājs (Amatu māja) Jaunbērzes pagasta sociālās mājas Ausmaņa ielā 16 rekonstrukcija siltumnoturības ERAF 135 374,93 paaugstināšanai Bērzupes internātpamatskolas rekonstrukcija ERAF 97 383,00 Pirmsskolas izglītības iestādes „Spodrība” rekonstrukcija ERAF 936 312,13 Ceļa Auri‐Apgulde‐Naudīte rekonstrukcija ELFLA 1 151 330,00 Augsto virvju un lentošanas distances izveide DVĢ ELFLA 9 981,10 Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra telpu remonts ELFLA 10 082,64 Kopēji ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā ERAF 50 412,00 Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā ERAF 703 565,00 Satiksmes drošības uzlabojumi Penkules un Jaunbērzes pagastos Dobeles novadā ERAF 98 890,00 Speciālistu piesaiste Dobeles novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes ESF 21 000,00 stiprināšanai Dobeles novada teritorijas attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana ESF 34 000,00 Dobeles novada 2.vidusskolas rekonstrukcija, pielāgojot profesionālās izglītības ERAF 555 356,00 iestādes vajadzībām Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana ES un citu ārvalstu finanšu ESF 22 000,00 palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanā Pārrobežu sadarbība uzņēmējdarbības sistēmas attīstībai Dobeles un Jonišķu ERAF 132 075,14 rajonos Radoša pieaugušo apmācība ESF 1 800,00 Pasniedzēju un pieaugušo izglītojamo motivācija ESF 280 708,16 Personāla un organizācijas attīstība labklājības jomā Dobelē Latvijā Vestra Jotalandes 11 000,00 reģiona Sabiedrības veselības departaments (Zviedrija) Auru pag.ceļa Nr.14 autoceļš P103‐Vildavas rekonstrukcija ELGF 68 775,11 Apgaismojuma aparatūras iegāde un uzstādīšana DVĢ ELFLA 9 996,77 Mežinieku sporta zāles aprīkojuma iegāde ELFLA 10 000,00 Dobeles novada Ģimeņu atbalsta centra attīstība ESF 80 561,00 Jaunas grupas telpu izveide PII „Spodrītis” ERAF URBAN GREEN ERAF 104 525,52 RAIN‐WATER‐MAN ERAF 156 086,44 Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas ESF 21 000,00 izmantošanas attīstības projektu īstenošanai Dobeles nov. Jaunbērzes pag. izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu attīstība ELFLA 9 827,62 Bērnu rotaļu laukuma izbūve Krimūnu pag.Krimūnās ELFLA 9 800,83 Video projektora un ekrāna iegāde kultūras un atpūtas piedāvājuma uzlabošanai ELFLA 9 946,20 Dobeles pilsētas un novada iedzīvotājiem Zaļās ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā 1.kārta ERAF Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles pilsētā (II kārta) ERAF
110 Dobeles novada pašvaldības informācija 43
NOVĒRTĒJUMS SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS111 SVID analīze – uzņēmējdarbība Dobeles novadā112 Stiprā puses Vājās puses Zems inovatīvo uzņēmumu skaits. Mazumtirdzniecības un Novada ģeogrāfiskais novietojums; pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu dominance; Augstvērtīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme; Finanšu pieejamības trūkums; Rūpnieciskās ražošanas attīstībai pieejamas pašvaldības Degradētas teritorijas un nepietiekami attīstītas teritorijas teritorijas; uzņēmējdarbības veikšanai; Pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta centra darbība; Nepietiekama sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem un Lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu ražošana un pašvaldību; ķīmija definēti kā novada galvenie attīstības virzieni; Iedzīvotāju skaita samazināšanās; Eksportspējīgi ražošanas un pārstrādes uzņēmumi; Tūrisma produktu nepietiekama daudzveidība; Inovatīvu produktu izstrāde; Tūrisma informācijas centrs, kas koordinē tūrisma 30. aktivitātes; Iespējas Draudi Industriālo teritoriju attīstība, izmantojot ES līdzekļus; Nodarbinātību neveicinoša valsts politika; Kooperācijas veicināšana starp uzņēmējiem; Izglītības konkurētspējas mazināšanās; Uzņēmēju un uzņēmējdarbību atbalstošo institūciju sadarbības veicināšana; Uzņēmēju un zinātnieku sadarbības veicināšana; Latvijas Valsts augļkopības institūta potenciāla izmantošana; Latvijas Lauksaimniecības universitātes tuvuma priekšrocību izmantošana; Mūžizglītības attīstīšana; Dalība starptautisko projektos; Biolauksaimniecības, mājražotāju produkcijas popularizēšana; Novada zīmola attīstīšana; IT izmantošana novada tēla attīstībā un veidošanā; Ziemas sporta veidu infrastruktūras izbūve; Tūrisma objektu iesaiste starptautiskā tūrisma tīklā;
SVID analīze – Vide, lauksaimniecība un mežsaimniecība113 Stiprā puses Vājās puses Novada ģeogrāfiskais novietojums, Jelgavas un Rīgas Nepietiekoša derīgo izrakteņu atradņu izpēte; tuvums; Lietus un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmu Dzelzceļa infrastruktūra; neapmierinošais stāvoklis un neesamība; Labs sakaru komunikāciju tīkls; Nepietiekama sabiedrības informētība par vides Pilsētas ūdensapgādes sistēmas ūdens kvalitāte; jautājumiem; Attīstīts tūrisms; Labiekārtojuma trūkums atpūtas objektos; 50 dalītās atkritumu šķirošanas punkti, 2 laukumi; Nepietiekami finanšu resursi vides pasākumu realizēšanā; Nesakārtotas un neapsaimniekotas meliorācijas sistēmas; Neizmantoti, sagruvuši objekti – grausti; Ierobežotas kapsētu teritorijas; Komposta vietu neesamība; Resoru savstarpējā nesaskaņotība;
111 Sagatavots, izmantojot Attīstības programmas izstrādes darba grupu rezultātus 112 Izmantoti 18.04.2013. Uzņēmējdarbības jautājumu darba grupas rezultāti 113 Izmantoti 18.04.2013. Vides, lauksaimniecības un mežsaimniecības jautājumu darba grupas rezultāti
44
Iespējas Draudi Meža resursu kā atjaunojamās enerģijas resursu Nekustamo īpašumu nonākšana ārzemju pilsoņu īpašumā; izmantošana; Biogēno elementu satura pieaugums ūdenstilpēs, ūdens Netradicionālās lauksaimniecības attīstīšana un kvalitātes pasliktināšanās un ūdenstilpju aizaugšana; popularizēšana; Rekreācijas zonu attīstība, peldvietu ierīkošana; Termālo ūdeņu apzināšana, padziļināta izpēte un izmantošana;
SVID analīze – Nekustamais īpašums un būvniecība114 Stiprā puses Vājās puses Nepietiekoši uzturētas meliorācijas būves; Dobeles novada ģeogrāfiskais novietojums; Ceļu infrastruktūras sliktais stāvoklis; Sakārtota datu bāze par iznomātajiem/neiznomātajiem Nepietiekams finansējums vietējas nozīmes pieminekļu īpašumiem; restaurācijai; Izveidotas apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu Ainavu arhitekta trūkums; sniegšanas struktūrvienības; Vienota redzējuma par publisko teritoriju attīstību Pašvaldības izpratne par kultūras pieminekļu saglabāšanu; neesamība. Labi sazarots ceļu tīkls; Daudz degradētu teritoriju un graustu. Nelegālā būvniecība; Iedzīvotāju zemā maksātspēja; Dzīvojamā fonda novecošanās; Vandālisms; Iespējas Draudi Kultūrvides sagraušana un noplicināšana; Finansējuma palielināšana kultūras pieminekļu uzturēšanai Kultūrvēsturisko pieminekļu sabrukšana; un aizsardzībai; „Melnā” arheoloģ Jauno speciālistu piesaistīšana un esošo izglītošana ija; nekustamo īpašumu un inženierinfrastruktūras Tiesiski normatīvās bāzes neprognozējamība un izmaiņas; apsaimniekošanas jomā; Iedzīvotāju zemā maksātspēja; Augsts bezdarba līmenis; Iedzīvotāju aizbraukšana; Enerģijas tarifu pieaugums;
114 Izmantoti 17.04.2013. Nekustamā īpašuma un būvniecības jautājumu darba grupas rezultāti
45
Autoceļa Nr. Autoceļa nosaukums 9. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN V1112 Tērvete – Penkule PAKALPOJUMI V1122 Apguldes stacija – Bukaiši V1123 Jaunsesava – Penkules stacija 9.1. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA V1124 Naudīte – Apguldes meh.skola V1125 Auri – Apguldes dzirnavas 9.1.1. VALSTS AUTOCEĻI V1126 Dobele – Penkule Autoceļu tīkls ir viens no galvenajiem transporta V1127 Dobele – Bēne V1128 Dobele – Īle – Auce infrastruktūras pamata elementiem, tas nodrošina V1129 Naudīte – Slagūne – Upenieki iedzīvotāju mobilitāti un veicina novada V1130 Kaķenieki – Slagūne ekonomisko aktivitāti. Dobeles novadā ceļu tīkls V1131 Biksti – Apšenieki nodrošina novada iedzīvotāju mobilitātes iespējas, V1132 Pievedceļš Bikstu stacijai kā arī rada labus reģiona centra ‐ Jelgavas, valsts V1133 Pievedceļš Annenieku HES galvaspilsētas, kā arī starptautiskās lidostas un V1138 Pievedceļš Auru stacijai ostu sasniedzamības rādītājus. V1140 Jaunsesava – Ziedugravas Dobeles novadā ir salīdzinoši labi sazarots ceļu V1428 Jurģi – Jostas stacija – Upenieki tīkls – viens valsts galvenais autoceļš, seši valsts 9.1.2. PAŠVALDĪBAS CEĻI reģionālie autoceļi un 24 valsts vietējie autoceļi (31.tabula). Pašvaldības ceļu kopgarums ‐ 598,28 km, no tiem tikai ~42 km ir ar asfaltbetona segumu, 492 km ar Autoceļš P104 Tukums–Auce‐Lietuvas robeža ir grants segumu, 5 km bez seguma, 3,4 km ar vienīgais reģionālais autoceļš ar daļēju grants betona segumu, 0,64 km ar bruģa segumu. segumu. Autoceļš savieno apdzīvotās vietas Pašvaldības ceļu sarakstu skatīt 3.pielikumā. Tukuma, Jaunpils, Dobeles un Auces novados Latvijā ar Šauļu apriņķi Lietuvā. 2013.‐2014. gadā Liela daļa pašvaldības ceļu ir nolietojušies un plānota autoceļa P104 posma Zebrene – Lielauce nepieciešami rekonstrukcijas darbi. Dobeles rekonstrukcija, kuras rezultātā autoceļš no novada teritorijā (gan pilsētā, gan lielākajās Tukuma līdz Aucei būs klāts ar nepārtrauktu apdzīvotajās vietās) trūkst ietvju un autostāvvietu. asfaltbetona segumu un vienlaicīgi sekmēs valsts 32.tabula. Pašvaldības ceļu raksturojums117 galvenā autoceļa A9 pieejamību un veicinās Pagasts Kopgarums, Melnais Grants Bez‐ ekonomiskās aktivitātes novadā115. km segums, segums, seguma km km km 31.tabula. Valsts autoceļi Dobeles novadā116 Auru pag. 62,55 2,7 59,85 ‐ Autoceļa Nr. Autoceļa nosaukums Bikstu pag. 56,44 2,86 53,58 ‐ valsts galvenais autoceļš Zebrenes 69,02 5,0 64,02 ‐ A9 Rīga – Skulte – Liepāja pag. valsts reģionālie autoceļi Naudītes 52,03 1,1 50,93 ‐ P96 Pūri‐ Auce – Grīvaiši pag. P97 Jelgava – Dobele‐ Annenieki Jaunbērzes 60,15 2,04 46,81 11,3 P98 Jelgava – Tukums pag. P102 Dobele‐ Jaunbērze Annenieku 65,04 3,5 51,44 10,1 P103 Dobele‐ Bauska pag. P104 Tukums – Auce ‐ Lietuvas robeža Bērzes 63,61 9,38 54,23 ‐ valsts vietējie autoceļi pag. V1098 Dobele – Krimūnas – Zaļenieki ‐ Ūziņi Penkules 48,91 3,9 45,01 ‐ V1100 Biksti – Lieluži pag. V1101 Dobele – Lestene – Tukums Dobeles 67,13 6,72 60,41 ‐ V1102 Līvbērzes stacija – Bērze pag. V1103 Šķibes skola – Bērze Krimūnu 48,193 1,020 42,329 4,844 V1104 Lukstiņi – Dungas pag. V1105 Krimūnu stacija – Šķibe Kopā 593,073 38,22 528,609 26,244 V1106 Augstkalne – Bēne
115 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam.”, 37.lpp 116 VAS „Latvijas valsts ceļi” dati 117 Dobeles novada pašvaldības informācija 46
118 33.tabula. Pašvaldības ielu raksturojums 9.1.3. MEŽA CEĻI Pagasts Kop‐ Melnais Grants Bez garums, segums, segums, seguma, Dobeles novadā atrodas AS „Latvijas Valsts meži” km km km km ceļi 148 km garumā. Meža ceļi ir ar grants vai Auru pag. 9,837 8,12 1,717 ‐ grunts segumu, to uzturēšanu veic AS „Latvijas Bikstu pag. ‐ ‐ ‐ ‐ Valsts meži”. Meža ceļu sarakstu skatīt Zebrenes 3,028 2,694 0,334 ‐ 4.pielikumā. pag. Naudītes 1,27 1,27 ‐ ‐ 9.1.4. VELOCELIŅI pag. Jaunbērzes 2,57 1,85 0,72 ‐ Dobeles novada teritorijā trūkst veloceliņu. pag. 2008.gadā Dobeles pilsētā tika izbūvēti divi gājēju Annenieku 2,404 2,124 0,28 ‐ un velosipēdu celiņi (300 m un 540 m garumā). pag. Pagastu ciemos un teritorijās nav izbūvētu Bērzes pag. 6,69 4,00 2,69 ‐ Penkules 1,824 1,824 ‐ ‐ veloceliņu, tomēr ir jāapsver to būvniecības pag. iespējas, lai veicinātu lauku teritoriju attīstību un Dobeles ‐ ‐ ‐ ‐ paplašinātu tūrisma iespējas. Vienlaikus pag. nepieciešams risināt velonovietņu izveidošanas Krimūnu 2,234 2,234 ‐ ‐ jautājumus pie novada izglītības iestādēm un pag. publiskām vietām, attīstīt atpūtas vietas veloceliņu Dobeles 46,418 26,613 18,595 1,208 tuvumā, tādējādi veicinot velotūrisma attīstību pilsēta novada teritorijā120. Kopā 76,273 50,729 24,336 1,208 Dobeles pilsētā 2012.gadā pabeigts 8,25 km garš veloceliņš. NOVĒRTĒJUMS 119 RANSPORTLĪDZEKĻI IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI 9.1.5.T Izteikti negatīvs vērtējums sniegts par Dobeles Novada teritorijā 2013.gada janvārī reģistrēti 4961 novada ielu un ceļu stāvokli. Tikai 14 (3,1%) transportlīdzekļi, no kuriem 3740 vieglie, 459 aptaujātie to novērtējuši apmierinoši un 25 kravas, 6 autobusi, 390 piekabes un puspiekabes, 129 motocikli un tricikli, 6 kvadricikli, 231 (5,6%)– drīzāk apmierinoši. Drīzāk neapmierinoši 121 ceļu un ielu stāvokli novērtējuši 60 jeb 13,3% mopēds . aptaujāto, bet lielākā daļa jeb 339 (75,3%) 9.1.6. DZELZCEĻŠ respondenti to novērtējuši neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 8,9% Dobeles novada teritoriju šķērso trīs stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Tikai 43 jeb 9,6% gājējiem paredzēto iecirkņi122: infrastruktūras kvalitāti un pieejamību vērtē . Ventspils ‐ Tukums II (Jaunbērzes pagasta apmierinoši un 130 jeb 28,9% ‐ drīzāk apmierinoši. teritorijā); Pārējie respondenti snieguši negatīvu vērtējumu: . Jelgava ‐ Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, 122 jeb 27,1% ‐ drīzāk apmierinošu, bet 138 jeb Annenieku, Bikstu pagasta un Dobeles pilsētas 30,7% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma teritorijā). rādītājs – 40% . Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža (Krimūnu, Auru, Vairāk ir to respondentu, kuri ielu apgaismojumu Naudītes un Penkules pagasta teritorijā). kvalitāti un pieejamību Dobeles novadā vērtē Pārvadājumi pārtraukti līnijā Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts pozitīvi. 63 jeb 14% aptaujāto to novērtējušo robeža. Līnija Jelgava ‐ Liepāja tiek izmantota apmierinoši, 184 jeb 40,9% ‐ drīzāk apmierinoši, pasažieru un kravu pārvadājumiem, līnijā Ventspils 95 jeb 21,1% ‐ drīzāk neapmierinoši, bet 85 jeb ‐ Tukums II tiek veikti vienīgi kravu pārvadājumi. 18,9% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 57,8%
120 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības 118 Dobeles novada pašvaldības informācija programma 2011. – 2014.gadam.”, 42.lpp 121 119 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, http://www.csdd.lv 122 izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā 20.10.1998.MK noteikumi Nr. 411 „Noteikumi par stratēģiskās un viedokli snieguši 450 respondenti. reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu”
47
18.attēls.Valsts autoceļi Dobeles novadā
48
9.1.7. SABIEDRISKAIS TRANSPORTS 9.1.8. CAURUĻVADI Novada teritorijā tiek nodrošināti sabiedriskie Jaunbērzes pagastu šķērso naftas un naftas pārvadājumi gan ar satiksmes autobusiem, gan produktu cauruļvads, Annenieku un Jaunbērzes taksometriem. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu pagastu šķērso gāzes vads. tiek veikti maršrutā Jelgava – Liepāja. 9.1.9. LIDLAUKI Dobeles novada teritoriju pasažieru pārvadājumu jomā apkalpo SIA „Dobeles autobusu parks” ar Novadā atrodas trīs privāti mazie lidlauki ‐ autoostu Dobeles pilsētā. SIA „Dobeles autobusu Krimūnu, Dobeles un Penkules pagastā, kas netiek parks” pārziņā ir: izmantoti un to perspektīvā attīstība ir neskaidra. . pasažieru pārvadājumi; 9.2. ŪDENSAPGĀDE UN NOTEKŪDEŅU . pasažieru autotransporta pakalpojumi fiziskām un juridiskām personām; ATTĪRĪŠANA . starptautiskie pārvadājumi; 9.2.1. ŪDENSAPGĀDE SIA „Dobeles autobusu parks” nodrošina pasažieru Centralizēto ūdensapgādes tīklu apsaimniekošanu pārvadājumus: Dobeles novada apdzīvotajās vietās veic SIA . Dobeles pilsētā, ko veido divi autobusu pilsētas “Dobeles Ūdens”. Dobeles novadā pavisam ir 53 maršruti; artēziskās akas, no kurām 33 darba kārtībā, 4 – . autobusu satiksmi ar apdzīvotām vietām rezerves un 16 tamponējamas akas (skatīt Dobeles, Auces, Tērvetes, Jaunpils, Jelgavas un 5.pielikumā). Tukuma novados; . autobusu satiksmi ar Rīgu, Jelgavu, Saldu. Kopējais ūdensapgādes tīklu garums novada teritorijā ir 91065 m, ūdensapgādes pakalpojumus Dobeles novada teritorijā pasažieru pārvadājumu saņem 15955 novada iedzīvotāju jeb 66,92 % no pakalpojumus sniedz uzņēmumi: visiem novada iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumus . a/s „Nordeka”; izmanto 221 novada uzņēmums un 216 iestādes. . SIA „Saldus autobusu parks”; Ūdensapgādes tīklu raksturojumu skatīt . a/s „Liepājas autobusu parks”; 6.pielikumā. . SIA Jelgavas autobusu parks”. 34.tabula. SIA “Dobeles Ūdens” apkalpojamās Dobeles Uzņēmumi pasažieru pārvadājumus nodrošina novada teritorijas124 maršrutā Liepāja – Saldus – Dobele – Jelgava – Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju Rīga, kā arī a/s „Liepājas autobusu parks” skaits pasažierus apkalpo maršrutā Dobele – Bauska. Dobeles pilsēta 10804 Annenieku pagasta Annenieku ciems 78 Novadā tiek veikti skolēnu pārvadājumi. Annenieku pagasta Kaķenieku ciems 550 Annenieku pagasta apdzīvota vieta 12 NOVĒRTĒJUMS „Rundēļi” 123 IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI Auru pagasta Auru ciems 306 Nedaudz vairāk ir to respondentu, kuri sabiedriskā Auru pagasta Gardenes ciems 1461 Auru pagasts Kroņauces (Ķirpēnu) ciems 354 transporta pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Auru pagasts Liepziedu ciems 170 vērtē pozitīvi. Apmierinošu vērtējumu snieguši 65 Auru pagasta apdzīvota vieta „Spriksteles” 46 jeb 14,4%, drīzāk apmierinošu – 136 jeb 30,2%, Bērzes pagasts Bērzes ciems 165 drīzāk neapmierinošu – 77 jeb 17,1%, bet Bērzes pagasts Miltiņu ciems 532 neapmierinošu – 54 jeb 12%. Pozitīvā vērtējuma Bērzes pagasts Šķibes ciems 366 rādītājs – 60,5%. Bikstu pagasta Bikstu ciems 286 Bikstu pagasta Līvu ciems 49 Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems 269 Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems 483 Jaunbērzes pagasta Jaunbērzes ciems 601 Krimūnu pagasta Akāciju ciems 230 Krimūnu pagasta Ceriņu ciems 116 Krimūnu pagasta Krimūnu ciems 465
123 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti. 124 Dobeles novada pašvaldības informācija
49
Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju NAI NAI Jauda Tips NAI rakstu‐ skaits nosaukums izbūvēša m3/dn rojums Penkules pagasta Penkules ciems 365 nas gads Penkules pagasta Skujaines ciems 66 NAI Šķibes ciemā Penkules pagasta apdzīvota vieta 83 Bikstu ciema 2010 75 BIO Bikstu pag. „Vecvagari” NAI „Lāses” Penkules pagasta apdzīvota vieta 31 Bikstu skolas 2010 3,5 BIO (jauda 4,5 3 „Baldones” NAI Līvu m /dn) Bikstu Zebrenes pagasta Zebrenes ciems 327 ciemā pag. „Alejas” Aizstrautnie 2010 35 BIO Dobeles pag. 9.2.2. NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA ku ciema Aizstrautniek NAI u ciemā Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80020 Lejasstrazdu 1980 400 BIO Dobeles pag. m un kanalizācijas pakalpojumus saņem 15133 ciema NAI Lejasstrazdu (63,47%) novada iedzīvotāju. Lielākā daļa no ciemā iedzīvotājiem, kam netiek nodrošināti centralizēti Jaunbērzes 1980 400 BIO Jaunbērzes ciema NAI pag. kanalizācijas pakalpojumi, notekūdeņus uzkrāj „Burbuļi” izvedamajās krājakās vai arī tos novada vidē bez Akāciju 2010 35 BIO Krimūnu pag. attīrīšanas. ciema NAI Akāciju ciemā Krimūnu 1982 150 BIO Krimūnu pag. Gandrīz visos lielākajos ciemos ir izbūvētas ciema NAI Krimūnu notekūdeņu attīrīšanas ietaises (NAI), no kurām ciemā daļa novecojusi un tajās ir jāveic rekonstrukcijas Penkules 1989 100 BIO Penkules pag. darbi. Kanalizācijas sistēmas novada teritorijā ciema NAI „Attīrīšanas” Zebrenes 2004 100 BIO Zebrenes izveidotas daudzu gadu laikā. Vecākās sistēmas ciema NAI pag. pārsvarā jauktas, tajās tiek savākti gan sadzīves, Zebrenes gan ražošanas, gan arī lietus notekūdeņi, to ciemā tehniskais stāvoklis vairākumā ciemu ir NOVĒRTĒJUMS neapmierinošs. Četros ciemos kanalizācijas 126 sistēmu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs – IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI Bērzes, Bikstu, Akāciju un Zebrenes ciemā, tikai 72 jeb 16% aptaujas respondentu ūdensapgādes Bikstu pagasta Līvu ciemā sistēma ir labā tehniskā un kanalizācijas pakalpojumus vērtē apmierinoši, stāvoklī. 201 jeb 44,7% ‐ drīzāk apmierinošo, 61 jeb 13.6% ‐ 35.tabula. Dobeles novada notekūdeņu attīrīšanas drīzāk apmierinoši, 66 jeb 14,7% ‐ neapmierinoši. iekārtu raksturojums125 Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 68,3%. NAI NAI Jauda Tips NAI rakstu‐ nosaukums izbūvēša m3/dn rojums 9.3. ELEKTROAPGĀDE nas gads Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un Dobeles 2001 3500 BIO Bērzes pag. pilsētas NAI „Krīgeri” 330 kV gaisvadu elektrolīnijas. Dobeles pilsētas Kaķenieku 1987 200 BIO Annenieku teritorijā atrodas AS „Latvenergo” 110 kV ciema NAI pag. transformatoru apakšstacija „Dobele”. Kaķenieku ciemā Elektroenerģijas piegādi Dobeles novadam Auru ciema 1987 200 BIO Auru pag. pie nodrošina VAS „Latvenergo”, A/S „Sadales tīkli”, NAI mājām Dienvidu tīklu Dobeles iecirknis, kura pārziņā ir „Zemgalieši” vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 Gardenes 1997 450 BIO Auru pag. kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru ciema NAI Gardenes ciemā apakšstacijas. Ķirpēnu 1982 200 BIO Auru pag. Lai uzlabotu piegādājamās elektroenerģijas ciema NAI Ķirpēnu kvalitāti, klientiem A/S „Sadales tīkli” 2010.gadā ciemā Bērzes 1991 100 BIO Bērzes pag. rekonstruējuši apakšstacijas, nomainot ciema NAI „Tīrība” Šķibes ciema 1979 400 BIO Bērzes pag. 126 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā 125 SIA „Dobeles Ūdens” informācija viedokli snieguši 450 respondenti.
50
transformatorus Bērzes, Annenieku, Krimūnu, Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta tikai Auru, Jaunbērzes un Zebrenes pagastā127. Dobeles pilsētā, kur centralizētajiem Lai samazinātu zudumus pārvades tīklos, siltumapgādes tīkliem ir pieslēgtas visas 2011.gadā Dobeles pilsētā izbūvētas jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas un lielākā daļa kabeļlīnijas esošo gaisa vadu līniju vietā sabiedrisko objektu pilsētas robežās (~75‐80% Kr.Valdemāra ielā, Ķiršu ielā gar garažām, Čakstes māju). Pilsētas siltumtrases garums ir 22,7 km un ielā, Avotu ielā, Kr.Barona ielā un Zemgales ielā. patērētājus ar siltumu un karsto ūdeni apgādā 6 2012. gadā pabeigti darbi Uzvaras ielā. 2010.gadā katlu mājas, kur par kurināmo tiek izmantota ierīkots ielu apgaismojums Naudītes pagasta dabasgāze. Apguldes ciemā, 2011.gadā Bikstu ciemā un Novada pagastu teritorijās tiek izmantotas lokālas Krimūnu pagasta Ceriņu ciemā. 2012.gadā apkures sistēmas, kur kā kurināmais tiek rekonstruēti 3 transformatora punkti Auru izmantota gan malka, gan ogles, gan dabasgāze. pagastā, nomainītas gaisvadu līnijas uz Kā negatīvu aspektu pie lokālas apkures sistēmas kabeļlīnijām 1,5 km garumā. Bērzes pagastā izmantošanas var minēt to, ka pagastu teritorijās rekonstruēts transformatora punkts, Krimūnu tā daudzviet ir ierīkota arī daudzdzīvokļu mājās, pagastā rekonstruēts transformatora punkts un izbūvējot un ierīkojot katram savu skursteni, nomainīta gaisvadu līnija uz kabeļlīniju 0,8 km tādējādi degradējot apkārtējo ainavu un garumā. Naudītes pagastā rekonstruēti 3 paaugstinot ugunsbīstamību ēkās. transformatora punkti. NOVĒRTĒJUMS Sadales tīkla elektopārvades līnijas novada IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI128 teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa Centralizētās siltumapgādes pakalpojumus 46 jeb elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās vietās, 10,2% aptaujāto novērtējuši kā apmierinošus, bet tādējādi samazinot drošības riskus avāriju vai 120 jeb 26,7% ‐ drīzāk apmierinošus, 60 jeb 13,3%‐ dabas stihiju rezultātā. 2013.gadā plānots drīzāk neapmierinošus, bet 63 jeb 14% ‐ nomainīt gaisvadu līniju uz kabeļlīniju 0,3 km neapmierinošus. Liela daļa – 161 jeb 35,8% ‐ garumā Jaunbērzes pagasta Draudzības ielā un 1 respondentu vērtējumu nav snieguši. Pozitīvā km garumā Dobeles pagasta Lejasstrazdu un vērtējuma rādītājs – 57,4% Aizstrautnieku ciemā. 9.5. GĀZES APGĀDE Nepieciešams palielināt elektroenerģijas jaudu Dobeles novada teritorijā atrodas sabiedrības esošajām un plānotajām rūpniecības zonām. ekspluatācijas iecirkņa „Gāzes transports” Vienlaikus padomju laikos celto dzīvojamo māju ekspluatācijas zonā esoši gāzesvadi: elektrokabeļi neatbilst mūsdienu . gāzesvadi ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem nepieciešamībām. (pārvades gāzesvadi) Iecava – Liepāja DN 500 9.4. SILTUMAPGĀDE mm un DN 350 mm; . pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Nākotne” Galvenais siltumenerģijas ražotājs Dobeles pilsētā DN 150 mm; un Zebrenes pagastā ir pašvaldības . pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Dobele” DN kapitālsabiedrības uzņēmums SIA „Dobeles 200 mm; enerģija”, kas nodarbojas ar centralizēto . pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Sloka” DN siltumapgādes sistēmas tīklu uzturēšanu, kā arī 250 mm; siltumapgādes iekārtu uzturēšanu un . pārvades gāzesvada atzars uz GRS „Dzirkstele” apkalpošanu. DN 150 mm Siltumapgādes nodrošinājums Dobeles novada un sabiedrības Liepājas iecirkņa ekspluatācijas teritorijā ir atšķirīgs – tiek izmantota gan zonā esoši: centralizēta siltumapgādes sistēmas, gan lokālās . augstā spiediena (P<0,6 Mpa) sadales apkures sistēmas. gāzesvadi un to iekārtas;
128 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 127 Dobeles novada pašvaldība, „Dobeles novada attīstības izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā programma 2011. – 2014.gadam.”, 45.lpp viedokli snieguši 450 respondenti.
51
. vidējā spiediena (P<0,4 Mpa) sadales gāzesvadi Tā kā dabasgāze ir viens no ekoloģiski tīrākajiem un to iekārtas; kurināmā veidiem, kura izmantošana pieaug, . zemā spiediena (P<0,005 Mpa) sadales pilsētā ir paredzēta gāzes apgādes sistēmas gāzesvadi un to iekārtas. attīstība. Gāzes vadu garums novada teritorijā ‐ 164 466 m, Latvijai ir labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, lai tie šķērso Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu. Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares Viena no pazemes dabasgāzes krātuvēm varētu galapunktu Dobeles pilsētā. Novadā atrodas 7 tikt izveidota arī Dobeles novadā, kur ir piemērota gāzes regulēšanas punkti ēkā (GRP), 14 gāzes struktūra dabasgāzes uzglabāšanai. Dobeles regulēšanas punkti skapī un 221 mājas regulators, struktūra ir izvietota, galvenokārt, Dobeles novada pakalpojuma saņēmēji ir gan iedzīvotāji, gan Annenieku, Bikstu un Zebrenes pagastā, pavisam pašvaldības un valsts iestādes, gan uzņēmumi129. nedaudz arī Naudītes un Auru pagastā131. 36.tabula. Dobeles novada gāzes apgāde130
9.6. SAKARI UN KOMUNIKĀCIJAS v
ī
m m
m
gab. Dobeles novada teritorija ir labi nodrošināta ar jais gab.
gab.
ē sakaru komunikācijām. Fiksētos sakarus nodrošina teritorija Zemais Vid Augstais MR, GRP, ā SGRP, spiediens, spiediens, spiediens,
Administrat SIA „Lattelecom”, pieejamība ir pietiekoša, Annenieku 3086 780 6645 1 1 1 modernizēta ciparu sistēma. Mobilos sakarus pag. novadā nodrošina vairāki operatori – SIA „Latvijas Auru pag. ‐ 4088 ‐ ‐ ‐ 26 Mobilais telefons”, SIA „Tele2” un SIA „Bite Bērzes pag. 13389 1667 31058 4 5 8 Bikstu pag. 7921 ‐ 4422 ‐ 3 4 Latvija”. Dobeles pag. ‐ ‐ 3750 ‐ ‐ ‐ Visos novada pagastos un pilsētā ir izveidoti Dobeles pilsēta 25722 9405 ‐ 1 3 177 publiskie interneta pieejas punkti. Interneta Jaunbērzes 3029 1016 4981 1 2 6 pag. pakalpojumus novadā sniedz SIA „Ilva”, SIA „Net”, Krimūnu pag. 280 1201 ‐ ‐ ‐ 11 SIA „Datorcentrs”, kā arī mobilo sakaru sniedzēji. Dobeles novada Naudītes, Penkules un Zebrenes Dobeles pilsētā iedzīvotājiem ir pieejama pagasta teritorija nav gazificēta. Dobelē darbojas kabeļtelevīzija, savukārt pārējā novada teritorijā ir SIA „Latvijas Propāna gāze”, kas realizē pieejami virszemes TV un satelīta TV 132 sašķidrināto gāzi – apkalpo stacionāros gāzes pakalpojumi . apgādes stacijas un balonus. NOVĒRTĒJUMS Dabas gāzi kā siltumenerģijas avotu izmanto IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI133 Dobeles pilsētas sešas katlu mājas. Interneta pakalpojumu kvalitāte un pieejamība Novadā gāzes apgādes pakalpojumus izmanto ap Dobeles novadā tiek vērtēta pozitīvi – 217 jeb 4000 iedzīvotāji, ap 20 pašvaldības un valsts 48,2% aptaujāto to uzskata par apmierinošu un iestādes, ap 50 uzņēmumu un citi pakalpojuma 173 jeb 38,4% ‐ drīzāk apmierinošu. Tikai 6,7% to saņēmēji. vērtē kā drīzāk neapmierinošu un 2,7% ‐ Pēdējos 10 gados ir samazinājusies dabasgāzes neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – izmantošana ražošanas objektos, taču dabasgāzes 90,3% patēriņa pieaugums ir individuālo patērētāju vidū. 9.7. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Attīstot piegādes un sadales tīklu, dabasgāzi būtu iespējams izmantot katlumājās, ražošanas Novadā sadzīves atkritumu savākšanu īsteno objektos, kā arī individuālajiem lietotājiem pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Komunālie viendzīvokļu mājās un šķidrās gāzes aizvietošanai pakalpojumi”. Novada teritorijā atrodas vairākas saimnieciskām vajadzībām daudzdzīvokļu mājās.
131 Dobeles novada pašvaldība „ Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 103.lpp 129 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 132 Dobeles novada pašvaldība „ Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 102.lpp 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 109.lpp 130 AS „Latvijas Gāze” informācija, Dobeles novada pašvaldība 133 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 103.lpp viedokli snieguši 450 respondenti.
52
rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves un nav Novada lauku teritorijā pārsvarā notiek nevienas darbojošās. lauksaimnieciskā, kas nerada gaisa piesārņojumu, lielāko gaisa piesārņojumu novada teritorijā rada Dobeles novadā ir ierīkoti dalītās atkritumu 135 vākšanas punkti (DAV), pilsētā ir ierīkoti šķiroto pilsētā esošie, lielie rūpniecības uzņēmumi . atkritumu savākšanas punkti. Visi atkritumi tiek 10.2. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI nogādāti atkritumu poligonā „Brakšķi” Jelgavas PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS novada Līvbērzes pagastā. Lai samazinātu atkritumu noglabāšanu „Brakšķos”, novada Kā viens no nozīmīgākajiem ūdens vides teritorijā jāierīko kompostēšanas laukums, kur piesārņojuma avotiem ir punktveida veikt bioloģiski noārdāmo atkritumu mulčēšanu. piesārņojums.
NOVĒRTĒJUMS Dobeles novada potenciāli piesārņotās un IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI134 piesārņotās vietas, kā arī to īsu raksturojumu skatīt 7.pielikumā. Piesārņotu un potenciāli Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu piesārņotu vietu apsaimniekošana jāveic atbilstoši kvalitāte un pieejamība vērtēta dažādi, bet normatīvo aktu prasībām. galvenokārt pozitīvi – 73 jeb 16,2% respondentu to uzskata par apmierinošu, 202 jeb 44,9% ‐ drīzāk 10.3. PAAUGSTINĀTA RISKA OBJEKTI UN apmierinošu, 88 jeb 19,6% ‐ drīzāk neapmierinošu, TERITORIJAS bet 70 jeb 15,6% ‐ neapmierinošu. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 63,5% Paaugstināta riska teritorijas ir tās, kuras apdraud dabas stihijas vai cilvēku darbības izraisītas katastrofas, kas rada materiālo zaudējumu vai 10. VIDES STĀVOKLIS vides piesārņojumu. Saskaņā ar Valsts civilās Dobeles novada vides kvalitāte kopumā ir aizsardzības plānu, atbilstoši katastrofas vērtējama kā laba un atbilstoša esošajiem raksturam, tās radīto postījumu apjomam un normatīviem. reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir: . vietēja mēroga katastrofas – ja katastrofas 10.1. GAISA KVALITĀTE radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas Saimnieciskās darbības rezultātā rodas divu veidu pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmeši gaisā: un skartās pašvaldības administratīvajā . stacionāro avotu izmeši, kas rodas teritorijā esošie resursi ir pietiekami siltumenerģētikā no katlumājām, rūpniecībā katastrofas pārvaldīšanai; utml.; . reģionāla mēroga katastrofas – ja katastrofas . mobilo avotu izmeši, kas rodas no radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas autotransporta, dzelzceļa u.c. pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skarto pašvaldību administratīvajā teritorijā Līdzīgi kā Zemgales reģionā kopumā, gaisa un valstī esošie resursi ir pietiekami katastrofas kvalitāte novadā nav aktuālo vides jautājumu lokā pārvaldīšanai; un to var uzskatīt par labu. Dobeles novadā nav . valsts mēroga katastrofas – katastrofas radīto lielu gaisa piesārņojuma avotu un kopumā gaisa postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju kvalitāte vērtējama kā atbilstoša esošajiem vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi normatīvajiem aktiem. nav pietiekami katastrofas pārvaldīšanai; Novada teritorijā par nebūtisku var uzskatīt . dabas katastrofas136. transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Lai gan novada teritoriju šķērso trīs dzelzceļa līnijas, vilciena kustība pa tām notiek samērā reti un būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei nerada.
135 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 134 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 73.lpp izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā 136 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums viedokli snieguši 450 respondenti. 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 74.lpp
53
37.tabula. Paaugstināta riska teritorijas un objekti Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu, 137 Dobeles novadā Dobeles pilsētā atrodas viens paaugstinātas Ārkārtējo situāciju Riska teritorijas un objekti bīstamības objekts – SIA „Oktāns” naftas bāze cēloņi Uzvaras ielā 52. Rūpnieciskā riska DUS „D.J.”, „Lūcija”, „Astarte objekti Nafta” Dobelē, rūpniecības 10.4. DEGRADĒTĀS TERITORIJAS uzņēmumi, minerālmēslu noliktava Kā degradētas teritorijas novadā noteiktas Avārijas Katlu mājas, ūdensvadi, teritorijas un būves, kas iepriekš tikušas enerģētikas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas izmantotas vai apbūvētas, bet pašlaik ir pamestas komunālās vai tiek izmantotas nepilnīgi. Būves, pārsvarā, ir saimniecības padomju laika saimnieciskie objekti, kuriem nav objektos izdevies atrast pielietojumu mūsdienu ekonomikas Transporta avārijas Dzelzceļa līnijas Rīga‐Reņģe, apstākļos – pamatā tās ir lopu fermas, kurās Jelgava‐Ventspils, Jelgava‐ darbība jau ilgstoši nenotiek. Būves ir daļēji Liepāja, valsts galvenais autoceļš nojauktas vai pussagruvušas un izdemolētas, A9 Rīga‐Skulte‐Liepāja, autoceļi teritorijas ir vizuāli nepievilcīgas un atzīmējamas Cilvēku masu Kultūras/tautas nami, sporta kā ainavu degradējošas. pulcēšanās vietas centri, skolas, pagastu ciemu teritorijas, pilsēta Par otru problēmgrupu var uzskatīt kolhozu laikos Ēku un būvju Vecās, neapsaimniekotās ēkas uzceltās un ekspluatācijā nenodotās sagrūšana daudzdzīvokļu ēkas un daudzdzīvokļu mājas Auru Ugunsnedrošie un Maģistrālais gāzesvads pag. Gardenē. Gardenes ciematā vairākas ēkas ir sprādzienbīstamie palikušas neapdzīvotas pēc Padomju armijas objekti izbraukšanas no Latvijas un laika gaitā tās ir Vides piesārņojums Potenciāli piesārņotās teritorijas, kļuvušas pat bīstamas. bijušo artēzisko urbumu vietās pazemes ūdeņu piesārņojums, Degradēto teritoriju efektīva izmantošana nav Zebrenes bīstamo atkritumu atsākama bez ievērojamām investīcijām to poligons, bīstamo atkritumu rekultivācijā un ēku rekonstrukcijā138. novietne „BAO” AS Gardene Ugunsgrēka risks Bīstamo atkritumu novietne 10.5. ŪDENS KVALITĀTE „BAO” AS Gardene, sausajos vasaras periodos meža masīvi un Virszemes ūdens piesārņojumu, galvenokārt, purvi, kas, galvenokārt, skar izraisa notekūdeņu novadīšana, kuru sastāvs ir Jaunbērzes, Naudītes un atkarīgs no attīrīšanas iekārtu esamības, komunālo Zebrenes pagastu, kūlas notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes, rūpniecisko dedzināšana, kokapstrādes notekūdeņu sastāvā esošajām bīstamajām vielām, uzņēmumi difūzā piesārņojuma no lauksaimnieciskās Plūdu teritorijas Applūšanas apdraudētas: Bērzes ražošanas, lietus ūdens noteces un meliorācijas pag. Miltiņu ciema dienvidu sistēmu ekspluatācijas. ražošanas teritorijas, teritorijas gar Bērzes upi no Bērzes ciema Par galveno visu novada upju ūdens kvalitāti līdz Līvbērzes pag.robežām, ietekmējošo faktoru var uzskatīt lauksaimniecību. Dobeles pilsētā – Bērzes labā Lielās lauksaimniecības platības, zemes intensīva krasta palienu pļavas, posmā no izmantošana un nepārdomāta zemju pilsētas robežas līdz Brīvības apsaimniekošana rada lielu slodzi novada upēm un ielai, un kreisā krasta palienu var apdraudēt ūdeņu kvalitāti iekšzemes ūdeņos. pļavas, pie Skolas ielas posmā Tā kā lauksaimniecībā tiek izmantota intensīvā līdz Dobeles HES. saimniekošana, tad novada pagasti pēc organiskā Bīstama apkārtējai videi un iedzīvotājiem ir un minerālmēslojuma lietošanas ietilpst augsta jebkura novada teritorijā izvietotā uzņēmuma riska pakāpes kategorijā. Savukārt Bērzes upei avārija, tāpēc līdz minimumam jāsamazina avāriju lielāko piesārņojumu rada Dobeles pilsēta. Bērzes varbūtība.
138 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 137 Dobeles novada pašvaldības informācija 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 76.lpp
54
upe augšpus pilsētas ir vērtējama kā vāji Otra teritorija, kurā noglabā bīstamos atkritumus, piesārņota, taču lejpus pilsētas tajā ir liela biogēnu ir Zebrenes pagastā esošais bīstamo atkritumu koncentrācija. Ja augšpus Dobeles Bērzes upe poligons „Zebrene”. Poligons atrodas VARAM atbilst karpveidīgo zivju ūdens prasībām, tad piederošā teritorijā 7,2 ha platībā, tajā ir posms lejpus Dobeles neatbilst normatīvos atkritumu pieņemšanas, pārfasēšanas, pārsniegtā nitrītu slāpekļa, amonija slāpekļa un noglabāšanas un infrastruktūras zona. Plānotais kopējā fosfora daudzuma dēļ139. poligona darbības ilgums ir 20 gadi, kuru laikā ir Kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšana visiem paredzēts noglabāt 180 000 t bīstamo atkritumu. Latvijas iedzīvotājiem ir aktuāla gan no Eiropas Poligonā ir atļauts noglabāt tikai apstrādātus tiesību normu izpildes viedokļa, gan arī kā bīstamos atkritumus un tajā tiek ievērotas visas prasības, lai nerastos nekāds vides nozīmīgs sabiedrības veselības jautājums. Novadā 141 dzeramo ūdeni iegūst no pazemes ūdens avotiem, piesārņojums . kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus. 38.tabula. Rekultivētas atkritumu izgāztuves Dobeles 142 Dzeramajam ūdenim ir liels dzelzs piemaisījums, novada teritorijā kas ir raksturīgi ūdens horizontam. Novadā Pagasts Sadzīves Darbības Vietas centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni iegūst atkritumu laika kategorija no 41 artēziskās akas. Kvalitatīva dzeramā ūdens izgāztuve beigas, ieguvei ir uzstādītas 22 ūdens atdzelžošanas gads iekārtas140. Auru „Lemkini” 2009. PT pag. 10.6. BĪSTAMIE ATKRITUMI Bikstu „Aizupji” 2001. PPT Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam pag. atkritumi tiek iedalīti bīstamos atkritumos un Dobeles pie 2001. PPT sadzīves atkritumos. pag. „Glūdaiņiem” Dobeles Lejasstrazdos 2001. PPT Latvijā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pag. organizēšanu un koordinēšanu atbildīga Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra (BAPA). Krimūnu „Galiņi” 1995. PPT BAPA uzdevums ir nodrošināt bīstamo atkritumu pag. pārstrādes valsts objektu, sadedzināšanas iekārtu, Penkules „Ķeturi” 2001. PPT poligonu un citu infrastruktūras valsts objektu pag. drošu apsaimniekošanu. Zebrenes „Grabas” 2003. PPT pag. Auru pagasta Gardenē atrodas bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS. Tā atrodas pietiekami tālu no 10.7. KAPSĒTAS apdzīvotām vietām un aizņem 8,4 ha lielu platību. Dobeles novada pašvaldības teritorijā ir 44 Glabātuves tehniskais risinājums atbilst kapsētas, no tām 20 darbojas, 15 ‐ slēgtas, 3 ‐ starptautiskajiem noteikumiem un nav paredzams, daļēji slēgtas (apbedīšanas notiek ļoti reti) un 6 ka, normālu darbību laikā, varētu rasties videi vai karavīru kapi. cilvēku veselībai kaitīgi izmeši. Pat avāriju, piemēram, ugunsgrēka gadījumā iespējamā Vairākos novada kapos ir jāuzlabo to ietekme var būt neliela un tikai ierobežotā labiekārtojums un teritorijas sakoptība, kā arī ir teritorijā, objekts kopumā ir labi piemērots nepieciešams risināt jautājumu par Bikstu, Vērpju, 143 bīstamo atkritumu uzglabāšanai. No ģeoloģiskā Bērzes un Virkus kapu teritoriju paplašināšanu . viedokļa, pateicoties mālainu iežu klātbūtnei ar zemām filtrācijas īpašībām, teritorija ir jāatzīst par piemērotu pesticīdu pagaidu glabāšanai.
141 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp 139 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 142 Dobeles novada pašvaldības informācija, PT – piesārņota teritorija, 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp PPT – potenciāli piesārņota teritorija 140 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 143 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 77.lpp 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 78.lpp
55
39.tabula Dobeles novada kapsētas144
Administratīvā teritorija Kapsēta Statuss Annenieku kapi Darbojas Baznīcas kapi Darbojas Annenieku pagasts Karmaču kapi Slēgti Vecie kapi Slēgti Ausātu kapi Slēgti Sarkankroga kapi Slēgti Baronu kapi Slēgti Auru pagasts Lielbērzes kapi Darbojas Jaku kapi Slēgti Tīlaišu brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi Virkus kapi Darbojas Bērzes kapi Daļēji slēgti Bērzes pagasts Strazdu viduslaiku kapi Slēgti Šķibes brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi Bērzes brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi Bikstu kapi Darbojas Bikstu pagasts Upes kapi Darbojas Lapsu kapi Slēgti Dobeles pilsētas kapi Darbojas Dobeles pilsēta Brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi Bāļu kapi Darbojas Bietleru kapi Darbojas Dobeles pagasts Brenču kapi Darbojas Sidrabiņu kapi Slēgti (vajadzības gadījumā var atsākt glabāšanu) Nāreiku kapi Slēgti Aņģu kapi Darbojas Branču kapi Darbojas Jaunbērzes pagasts Vācu kapi Vācu armijas 1. un 2. Pasaules karā kritušo karavīru apbedījumi pie Kazupes parka Poču brāļu kapi 2. Pasaules karā kritušo karavīru kapi Vērpju Darbojas Pluņķu Slēgti Krimūnu pagasts Glūdas Slēgti Vīndedžu Slēgti Ilksiņu Slēgti Meža kapi Darbojas Sēju kapi Darbojas Jaunsesavas kapi Darbojas Naudītes pagasts Kursīšu kapi Glabā ļoti reti Teņu kapi Slēgti Mūrnieku kapi Slēgti Māskaļķu kapi Slēgti Sējas kapi Darbojas Penkules pagasts Plēpju kapi Slēgti Zemzaru kapi Slēgti Grenču kapi Darbojas Grabu kapi Darbojas Ārīšu kapi Darbojas Zebrenes pagasts Zebrenes (baznīcas) kapi Glabā ļoti reti Villiku kapi Slēgti Liepkalnu kapi Slēgti Slagūnes kapi Darbojas
144 Dobeles novada pašvaldības informācija
56
Dome, atbilstoši kompetencei, ir atbildīga par 11. NOVADA PAŠVALDĪBAS pašvaldības institūciju tiesisku darbu un finanšu līdzekļu izlietojumu. Dobeles novada dome PĀRVALDE saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu sastāv no 17 deputātiem. Dobeles novada pašvaldība izveidota 2009.gada 1.jūlijā, kad administratīvi teritoriālās reformas 11.2. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA rezultātā apvienojās 11 teritoriālās vienības – Pašvaldības administrācija ir pašvaldības iestāde, Dobeles pilsēta un Annenieku, Auru, Bērzes, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, arī tās darba organizatorisko un tehnisko Penkules un Zebrenes pagasts. apkalpošanu. Centrālo administrāciju vada Pašvaldība darbojas saskaņā ar likumu „Par pašvaldības izpilddirektors. pašvaldībām”, kas reglamentē tās kompetenci, Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība tiesības un pienākumus. iedzīvotājiem tiek nodrošināta centrālajā Dobeles novada pašvaldība ir vietējās pārvaldes administrācijā un pagastu pārvaldēs. institūcija, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – Dobeles novada pašvaldības darbinieku amatu domes – un tās izveidoto institūciju starpniecību struktūrā 2012.gadā bija apstiprināta ar 162 amata nodrošina pašvaldības kompetencē esošo funkciju vietām, faktiskais vidējais darbinieku skaits ‐ 158. un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts normatīvo aktu prasības un Personāla vispārējo izglītības līmeni raksturoja novada iedzīvotāju intereses. Pašvaldības sekojoši rādītāji: maģistra grāds – 7,6%, augstākā galvenais uzdevums – būt par novada ilgtspējīgas izglītība – 41,2%, vidējā speciālā – 21,5%, vispārējā attīstības iniciatoru, katalizatoru un koordinatoru vidējā – 29,7% pašvaldībā nodarbinātajiem. Vairāk un sekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitātes nekā puse (75,3%) no 2012.gadā pašvaldībā uzlabošanos.145 nodarbinātajiem bija sievietes, vīrieši – 24,7%. 11.1. NOVADA DOME 2012.gadā personāla vecuma struktūra būtiski nav mainījusies un to raksturo šādi rādītāji: 5,7% Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina strādājošo bija vecumā no 20 ‐ 29 gadiem, 15,8% ‐ ievēlēta pašvaldības institūcija – dome, kas vecumā no 30 ‐ 39 gadiem, 29,8% ‐ vecumā no 40 pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības ‐ 49 gadiem, 43% ‐ vecumā no 50 ‐ 59 gadiem un institucionālo struktūru, lemj par autonomo 5,7% no visa pašvaldības personāla vecāki par 60 funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu, kā arī gadiem146. kārtību, kādā tiek nodrošināta pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpilde, apstiprina pašvaldības budžetu un pārrauga tā izpildi.
145 Dobeles novada pašvaldība „Dobeles novada teritorijas plānojums 2013.‐2025.gadam. Paskaidrojuma raksts”, 2013.g., 78.lpp 146 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 57
Dobeles novada DOME
KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS Komisijas, padomes u.c. domes dibinātas FINANŠU UN BUDŽETA VIETNIEKS institūcijas
TAUTSAIMNIECĪBAS UN KOMISIJAS ATTĪSTĪBAS IZPILDDIREKTORS IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN BĀRIŅTIESA SPORTA VIETNIEKS SOCIĀLĀ
PAŠVALDĪBAS KAPITĀLSABIEDĪBAS
ADMINISTRĀCIJA IESTĀDES SIA «DOBELES
PAGASTU PĀRVALDES (10) SOCIĀLAIS DIENESTS ENERĢIJA»
SIA «DOBELES ADMINISTRATĪVĀ NODAĻA NODAĻAS: KULTŪRAS UN ŪDENS» SPORTA PĀRVALDE FINANŠU UN SIA «DOBELES GRĀMATVEDĪBAS NODAĻA AUTOBUSU PARKS» IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ATTĪSTĪBAS UN PLĀNOŠANAS NODAĻA SIA «DOBELES UN APKĀRTNES SKOLAS SLIMNĪCA» JURIDISKĀ NODAĻA PIRMSKOLAS SIA «DOBELES IZGL. IESTĀDES KOMUNĀLIE KOMUNĀLĀ NODAĻA PAKALPOJUMI»
BŪVVALDE PAŠVALDĪBAS SIA «NAMNIEKS» POLICIJA DZIMTSARAKSTU NODAĻA SIA «GARDENES PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS NAMI» UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS NEKUSTAMO ĪPAŠUMU ATBALSTA CENTRS NODAĻA SIA «SESAVA KP»
19.attēls.Dobeles novada pašvaldības struktūrvienības147
147 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 58
40.tabula. Dobeles novada pašvaldības administrācija 148 ATBILDĪGĀ PAŠVALDĪBAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI INSTITŪCIJA ADOPCIJA, AIZGĀDNĪBA, AIZBILDNĪBA, BĒRNU TIESĪBAS Bāriņtiesa Adopcija Apliecinājuma izdarīšana Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai izsniegšana Aizgādnība, rīcībnespējīgo personu interešu aizstāvība Ārpusģimenes aprūpe – aizbildnība ‐ audžuģimene – viesģimene Bērna aprūpes tiesību atņemšana, atjaunošana, prasības sniegšana tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai vecākiem Bērna personisko interešu aizstāvība attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām Mantisko interešu aizstāvība Vecāku domstarpību izšķiršana TIESĪBU AIZSARDZĪBA, PERSONAS STATUSS UN CITI UZ PERSONU ATTIECINĀMI PAŠVALDĪBAS PAKALPOJUMI Juridiskā nodaļa Dokumentu noformēšana politiski represētās personas statusa piešķiršanai Dokumentu noformēšana nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanai Politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības atkārtota izsniegšana Administratīvā Dokumentu kopiju, sociāli tiesiska rakstura izziņu izsniegšana no lietvedībā esošajiem dokumentiem nodaļa Amatpersonu un speciālistu apmeklējuma laika iepriekšēja pieteikšana Iesnieguma veidlapas izsniegšana. Informācijas sniegšana par iesnieguma virzību DZĪVESVIETAS DEKLARĒŠANA, REĢISTRĀCIJA, ANULĒŠANA Administratīvā Dzīves vietas deklarācijas anulēšana nodaļa Dzīves vietas deklarēšana Izziņa par pēdējo dzīvesvietu Izziņa par radniecību DZIMTSARAKSTU PAKALPOJUMI – DZIMŠANAS, LAULĪBU, MIRŠANAS REĢISTRĀCIJA Dzimtsarakstu Laulības reģistrācija nodaļa Baznīcā noslēgto laulību reģistrācija Laulību jubileju ceremoniju organizēšana Dzimšanas fakta (tai skaitā svinīga) reģistrācija Miršanas fakta reģistrācija Civilstāvokļa aktu ierakstu papildināšana, labošana, anulēšana un atjaunošana, pamatojoties uz personu iesniegumu, Dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, tiesas spriedumu vai administratīvo aktu Personas vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņa Civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta – apliecība, atkārtota apliecība, izziņa, izraksts no reģistra, izsniegšana, tai skaitā no arhīva fondos esošajiem dokumentiem Informācijas sniegšana tiesiski ieinteresētām personām UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA PAKALPOJUMI ‐ ATĻAUJAS, SASKAŅOJUMI, LICENCES Komunālā Tirdzniecības atļaujas izsniegšana ielu tirdzniecības vietās nodaļa Licenču un licences kartīšu izsniegšana pasažieru pārvadājumu veikšanai ar vieglajiem taksometriem Dobeles novada administratīvajā teritorijā. Atļauja rakšanas darbu veikšanai Dobeles novada administratīvajā teritorijā Saskaņojuma izsniegšana alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai novietnē Publisku pasākumu atļaujas izsniegšana Būvvalde Izkārtnes/reklāmas projekta saskaņošana un reklāmas eksponēšanas atļaujas izsniegšana Vasaras kafejnīcas projekta saskaņošana BŪVNIECĪBA Būvvalde Plānošanas un arhitektūras uzdevumu izsniegšana Būvprojekta akceptēšana Būvatļaujas izsniegšana
148 Dobeles novada pašvaldība. Dobeles novada attīstības programma 2011. – 2014.gadam, 59.lpp
59
ATBILDĪGĀ PAŠVALDĪBAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI INSTITŪCIJA Būvatļaujas pagarināšana Būvatļaujas pārreģistrēšana Būvobjekta pieņemšanas ekspluatācijā akta izsniegšana Ēkas fasādes vienkāršotā renovācijas un vienkāršotās renovācijas/rekonstrukcijas apliecinājuma karšu akceptēšana Ēku, būvju krāsojuma saskaņošana un akceptēšana Ārpus meža augošu koku ciršanas atļaujas saņemšana Izziņa zemesgrāmatai par jaunbūvju nostiprināšanu (iesākta būvniecība līdz nodošanai ekspluatācijā) TERITORIJAS PLĀNOJUMS UN TOPOGRĀFISKĀ INFORMĀCIJA Attīstības un Izziņa par zemes gabala perspektīvo izmantošanu atbilstoši teritorijas plānojumam plānošanas Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas pārbaude, reģistrācija, sagatavošana un izsniegšana nodaļa NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS – APSAIMNIEKOŠANA, PIRKŠANA, PĀRDOŠANA, ĪRE, NOMA Nekustamo Par pirmpirkuma tiesību izmantošanu (neizmantošanu) uz nekustamo īpašumu īpašumu nodaļa Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma sadalīšanai Par nekustamā īpašuma sadalīšanu Par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu Par zemes lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu Par zemes platības precizēšanu nekustamajam īpašumam Par adreses un nosaukuma piešķiršanu Par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā Par pašvaldībai piederošās vai piekrītošās apbūvētās zemes nomu Par pašvaldībai piederošās vai piekrītošās neapbūvētās zemes nomu Par nedzīvojamo telpu nomu Izziņa par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām Par medību tiesību nodošanu Izziņa par dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamajām daļām Vienošanās par privatizējamas mājas zemes zem dzīvokļu domājamās daļas nodošanu bez atlīdzības Izziņa par lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo platību Izziņa par zemes vienības apgrūtinājumiem FINANSES, NODOKĻI, FINANŠU DEKLARĀCIJAS Finanšu un Informācijas sniegšana nodokļu maksātājam par aprēķināto un samaksāto nekustamā īpašuma nodokli grāmatvedības nodaļa Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu izsniegšana pēc pieprasījuma Pašvaldības sniegto pakalpojumu maksājumu iekasēšana, rēķinu izsūtīšana Pašvaldības budžetā kļūdaini ieskaitīto maksājumu pārskaitīšana un pārmaksu atmaksa IZGLĪTĪBA ‐ PIRMSSKOLA, PAMATSKOLA, VIDUSSKOLA, MŪŽIZGLĪTĪBA Izglītības Sociāltiesiska rakstura izziņu, izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšana no Dobeles novada Izglītības pārvalde pārvaldes arhīva fondos esošajām lietām Bērnu, jauniešu uzņemšana pirmsskolas izglītības un izglītības iestādēs Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšana Dobeles novada pedagoģiski medicīniskā komisija Problēmskolēnu ģimeņu konsultēšana Transporta izdevumu kompensācijas izglītojamajiem Dobeles PIUAC Profesionālās tālākizglītības, pilnveides un interešu izglītības programmu izstrāde un īstenošana Informācija un konsultācijas par mūžizglītības iespējām Biroja pakalpojumi, telpu noma SOCIĀLIE PAKALPOJUMI Sociālais Krīzes centra un atbalsta centra pakalpojums ģimenēm un bērniem dienests Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem Dienas aprūpes centra pakalpojums pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem
60
ATBILDĪGĀ PAŠVALDĪBAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI INSTITŪCIJA Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Ģimenes atbalsta centrs «Lejasstrazdi» (ārpusģimenes aprūpe) pakalpojums Grupu dzīvokļu pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Aprūpes mājās pakalpojums personām, kuras nevar sevi aprūpēt PABALSTI, VALSTS UN PAŠVALDĪBU PALĪDZĪBA, SOCIĀLĀS GARANTIJAS Sociālais Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām dienests Izziņas saņemšana par trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu atbilstību MK noteikumiem Nr. 299, 30.03.2010.«Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu» Izziņas saņemšana par ģimenes (personas) ienākumu atbilstību MK noteikumiem Nr.1046, 19.12.2006 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība» noteiktajā kārtībā MK noteikumi Nr.857, 15.11.2005.«Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajiem bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās» MK noteikumi Nr.550, 17.06.2009. «Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību» SOCIĀLĀ ATBALSTA PASĀKUMI Sociālais Sociālās palīdzības saņemšana un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa izziņas saņemšana dienests atbilstoši Dobeles novada domes 2009.gada 26.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.15 «Par sociālās palīdzības pabalstiem Dobeles novadā» Bērna piedzimšanas pabalsts Pabalsts politiski represētām personām veselības uzlabošanai PALĪDZĪBA DZĪVOKĻU JAUTĀJUMU RISINĀŠANĀ, SOCIĀLIE DZĪVOKĻI Dzīvokļu Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā komisija/ Nekustamo īpašumu nodaļa KULTŪRA, SPORTS Kultūras Telpu un sporta bāzu noma sporta nodarbībām pārvalde Telpu un brīvdabas norises vietu noma kultūras pasākumiem Sadarbība kultūras un sporta pasākumu organizēšanā, pasākumu organizēšana Bibliotēku pakalpojumi un bezmaksas interneta izmantošana tajās TŪRISMA INFORMĀCIJA Kultūras Tūrisma informācijas apkopošana, informatīvo materiālu gatavošana pārvalde Tūrisma informācijas sniegšana un informatīvo materiālu izplatīšana UZŅĒMĒJDARBĪBAS INFORMĀCIJA Dobeles PIUAC Konsultatīvais un informatīvais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. 11.3. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti. Pašvaldības ekonomiskais pamats ir īpašums, manta, kā arī finanšu resursi, kas veidojas no 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gada budžeta juridisko un fizisko personu maksājumiem ieņēmumiem, novadā ir palielinājušies budžeta 149 pašvaldības budžetā, valsts budžeta dotācijām un ieņēmumi par 266 802 LVL jeb gandrīz par 2 % . mērķdotācijām, aizņēmumiem, valsts un pašvaldību nodevām, pašvaldību budžetā ieskaitītajiem naudas sodiem, ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības, juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem un citiem ieņēmumiem. Pašvaldības budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo
149 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
61
41.tabula. Budžeta finansējums un tā izlietojums 2012.gadā Nr.p.k. Finansiālie rādītāji 2011.gada izpilde Apstiprināts budžetā Izpilde 1. Finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā) 14 193 179 15 036 379 14 459 981 1.1. Nodokļu ieņēmumi 7 159 508 7 702 003 7 700 934 1.2. Nenodokļu ieņēmumi 115 134 219 750 213 692 Maksas pakalpojumi un citi pašu 548 187 539 889 491 592 1.3. ieņēmumi 1.4. Transferti 6 349 089 6 560 825 6 031 297 1.5. Ārvalstu finanšu palīdzība 2 811 1.6. Ziedojumi un dāvinājumi 21 261 13 912 19 655 2. Izdevumi( kopā) 16 016 740 15 744 414 15 169 651 2.1. Uzturēšanas izdevumi (kopā) 12 269 382 12 398 047 11 918 360 2.1.1. Kārtējie izdevumi 10 421 472 10 612 289 10 251 130 2.1.2. Procentu izdevumi 209 765 220 154 219 152 2.1.3. Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti 1 358 450 1 286 020 1 179 250 2.1.4. Uzturēšanas izdevumu transferti 279 695 279 584 268 828 2.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem 3 740 292 3 344 867 3 251 062 2.3. Zaudējumi no valūtas kursa svārstībām 6 966 1 500 229 Nenodokļu ieņēmumus – 213 683 LVL jeb 1,5% no 11.3.1. PAMATBUDŽETA IEŅĒMUMI kopējiem ieņēmumiem ‐ veido valsts un 2012.gadā Dobeles novada pašvaldības pašvaldības nodevas, sodi un sankcijas, ieņēmumi pamatbudžeta kopējie ieņēmumi ir 14 117 049 no pašvaldības kapitāla izmantošanas, īpašuma LVL, kas ir 96,0% no apstiprinātā pārskata gada atsavināšanas un citi dažādi nenodokļu ieņēmumi. plāna un 102,2%, salīdzinot ar iepriekšējā pārskata Maksas pakalpojumu ieņēmumi – 491 592 LVL jeb gada ieņēmumiem. 3,5% no kopējiem ieņēmumiem. Tie sastāv no Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veido ieņēmumiem no maksas par pašvaldībai nodokļu ieņēmumi – iedzīvotāju ienākuma piederošās nekustamās un kustamās mantas nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis (par zemi, izmantošanu. ēkām, mājokļiem), azartspēļu nodoklis, kā arī 2012.gadā pašvaldības pamatbudžetā dažādu nenodokļu ieņēmumi, kuros ietilpst maksājumi par transfertu veidā maksājumos saņemts finansējums budžeta iestāžu sniegtajiem maksas 5 746 844 LVL, kas veido 40,7% no kopējiem pakalpojumiem, dažādas valsts un pašvaldību ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, nodevas, valsts un pašvaldību budžeta transferti samazinājies par 269 838 LVL. Kā valsts budžeta un citi ieņēmumi. transferti tiek saņemti līdzekļi izglītības Lielāko daļu – 7 662 119 LVL jeb 54,3% no pedagoģisko darbinieku atalgojumam, speciālo kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem veido izglītības iestāžu uzturēšanai nepieciešamie nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma līdzekļi, kā arī līdzekļi Eiropas Savienības nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai. Kā azartspēļu nodoklis), kas, salīdzinot ar 2011.gadu, pašvaldības budžeta transfertus uzskaita izglītības pieauguši par 532 051 LVL jeb 7,5%. No tiem savstarpējos norēķinus, kā arī savstarpējos iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 6 646 515 LVL jeb norēķinus par sociālajās iestādēs ievietotām 150 47,1% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar personām . 2011.gadu, palielinājies par 442 189 LVL jeb 7,1%, 2012.gadā kopējie pamatbudžeta ieņēmumi uz nekustamā īpašuma nodoklis – 977 295 LVL jeb vienu Dobeles novada iedzīvotāju bija 583 LVL, kas 6,9% no kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar ir par 39 LVL mazāk nekā 2011.gadā (2011.gadā 2011.gadu, pieaudzis par 82 632 LVL jeb 9,2% un kopējie pamatbudžeta ieņēmumi uz vienu Dobeles azartspēļu nodoklis ‐ Ls 38 309 jeb 0,3% no novada iedzīvotāju ‐ 622 LVL). kopējiem ieņēmumiem, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis par 7 230 LVL jeb 23,3%.
Pārskata gadā veikts aktīvs darbs ar nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem.
150 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 62
11.3.2. PAMATBUDŽETA IZDEVUMI 11.4. PAŠVALDĪBAS LĪDZDALĪBA Kopumā 2012.gadā izlietoti līdzekļi 14 803 640 LVL KAPITĀLSABIEDRĪBĀS apmērā, kas ir par 5,5% mazāk nekā 2011.gadā. 2012.gadā Dobeles novada pašvaldībai bija Šie līdzekļi nodrošināja veiksmīgu novada iestāžu līdzdalība 9 kapitālsabiedrībās, kurās Dobeles darbību, plānoto pasākumu, programmu un novada pašvaldības līdzdalība ir 100%. Kopējā projektu realizāciju. 2012.gadā pašvaldība pamatkapitāla vērtība 2012.gada 1.janvārī bija 6 veiksmīgi turpinājusi sākto projektu realizāciju, kā 895 530 LVL, savukārt, 2012.gada 31.decembrī – 8 arī ir sākti vairāki jauni projekti infrastruktūras 164 163 LVL. Līdzdalība uzskaitīta pēc izmaksu sakārtošanai un attīstīšanai. Lai nodrošinātu metodes. līdzekļu pieejamību projektu realizācijai, ir ņemti kredīti Valsts kasē. Kopējās pašvaldības saistības Kapitāldaļu palielinājums 2012.gada laikā ir 1 268 2012.gada beigās ir 5 762 363 LVL. 633 LVL, t.sk. kapitālsabiedrībās no Dobeles novada pašvaldības bez atlīdzības saņemti un Kapitālieguldījumiem ‐ infrastruktūras objektu pārvērtēti pamatlīdzekļi 1 178 633 LVL, ieguldīti izveidei, kapitālajiem remontiem un pamatlīdzekļu naudas līdzekļi SIA „Dobeles un apkārtnes iegādei ‐ 2012.gadā novirzīti 3 210 735 LVL, kas ir slimnīca” pamatkapitālā LVL 90 000 apmērā, 21,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem, kapitāldaļas pārreģistrētas Uzņēmumu reģistrā. uzturēšanas izdevumi veido 11 592 697 LVL jeb 78,3% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. 2010.gada 13.jūlijā tika pieņemts Dobeles novada domes lēmums Nr.181/11 par SIA „Zebrenes Aplūkojot izdevumu struktūru nozaru griezumā, nami” darbības izbeigšanu, uz ko pamatojoties secināms: notiek likvidācijas process. . lielākā daļa pamatbudžeta izdevumu 42.tabula. Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību 7371214 LVL jeb 49,8% ir izlietoti izglītības kapitālā154 funkciju nodrošināšanai, Uz 01.01.2012. Uz 31.12.2012. Uzņēmuma . 1 750 603 LVL jeb 11,8% ir izlietoti vadības Līdzdal. Līdzdal. nosaukums Ls Ls funkciju izpildei un administrēšanai, % % . 1 498 478 jeb 10,1 % ir izlietoti teritoriju SIA „Dobeles 1 353 190 100 1 353 190 100 un mājokļu apsaimniekošanai151. enerģija” SIA „Dobeles 297 019 100 297 019 100 autobusu parks” Izdevumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju SIA 187 737 100 187 737 100 2012.gadā bija 611 LVL, kas ir par 95 LVL mazāk „Komunālie nekā 2011.gadā (2011.gadā kopējie pamatbudžeta pakalpojumi” izdevumi uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju ‐ SIA 155 000 100 155 000 100 152 „Namnieks” 706 LVL) . SIA „Dobeles 2 709 570 100 3156203 100 ūdens” 11.3.3. SPECIĀLĀ BUDŽETA IZPILDE SIA „Dobeles 2 178 000 100 3000000 100 Speciālā budžeta ieņēmumi 2012.gadā bija 323 un apkārtnes 277 LVL, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 38 652 slimnīca” SIA „Gardenes 4 884 100 4884 100 LVL vai 10,7% mazāk. Speciālo budžetu veido nami” dabas resursu nodokļa ieņēmumi un SIA „Sesava 4 010 100 4010 100 mērķdotācijas pašvaldību autoceļu fondam. KP ” SIA „Zebrenes 6 120 100 6120 100 Speciālā budžeta līdzekļi 313 940 LVL apmērā nami” izlietoti ceļu un ielu uzturēšanai un remontam, 35 Kopā 6 895 530 ‐ 8164163 ‐ 210 LVL apmērā izlietoti atkritumu apsaimniekošanai novada teritorijā153.
151 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 152 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 153 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats 154 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
63
11.5. PAŠVALDĪBAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA vērtības, salīdzinot datus ar Valsts zemes dienesta datiem un pielīdzinot vērtības kadastrālajām NOVĒRTĒJUMS vērtībām, kā arī pašvaldības bilancē uzņemtas Dobeles novada teritorijā saskaņā ar datiem par neizpirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Dobeles novada pašvaldības nekustamo īpašumu saskaņā ar likumu „Par zemes reformas uz 2012.gada 31.decembri lielāko daļu aizņem pabeigšanu lauku apvidos”. pašvaldībai piederošā un piekrītošā Pašvaldība uzskaitījusi un apkopojusi datus par tās lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas tiek rīcībā esošajām zemēm, ēkām, būvēm un iznomāta novada fiziskajām un juridiskajām dzīvokļiem, kas ir reģistrēti zemesgrāmatā, kā arī personām. Pašvaldībai pieder meži, kas veido par pašvaldībai piekritīgiem objektiem, kas vēl nav nelielas platības, kā arī karjeri. reģistrēti zemesgrāmatā. Lai pašvaldība varētu Pašvaldības nekustamā īpašuma vērtība 2012.gadā racionāli un lietderīgi apsaimniekot savus palielinājusies par 1 424 307 LVL. Tas skaidrojams nekustamos īpašumus, ir jāveic objektu ar to, ka tika aktualizētas nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. 43.tabula. Pašvaldības īpašumu bilances (atlikusī) Dobeles pilsētas teritorijā izbūvēts 8,25 vērtība, 31.12.2012155. km garš veloceliņš, kas savieno 12 pilsētas Īpašuma Bilances Bilances Bilances apskates objektus; rekonstruēti 2 raksturojums (atlikusī) (atlikusī) (atlikusī) sabiedriskās nozīmes tilti pār Bērzes upi; vērtība vērtība vērtība maršrutā izveidotas atpūtas vietas ar pašvaldības īpašumiem, īpašumiem, kuri īpašumiem kuri ierakstīti nav ierakstīti soliņiem un galdiņiem, velonovietnēm, (LVL) zemesgrāmatā) zemesgrāmatā tualeti Ķestermežā, izbūvēts auto (LVL) (LVL) stāvlaukums Ķestermežā, rekonstruētas 5 Zeme 6 141 698 3 058 631 3 083 067 pieturvietas, izbūvēts apgaismojums gar Ēkas 12 590 1 069 664 11 520 855 519 veloceliņu, uzstādīti satiskmes Būves 14 810 0 14 810 533 organizācijas līdzekļi, aizsargbarjeras, 2 533 luksofori, uzstādīts informatīvais stends, Dzīvokļi 1 535 889 1 459 069 76 820 izstrādātas informatīvās norādes, KOPĀ: 35 078 5 587 364 29 491 275 pastkarte un velomaršruta buklets latviešu 639 un angļu valodā. Projekta kopējās 11.6. PUBLISKĀS INVESTĪCIJAS izmaksas 1 104 664 LVL, no kurām ERAF finansējums un valsts dotācija 622 013 LVL INFRASTRUKTŪRĀ PAŠVALDĪBAS un 482 650 LVL ‐ pašvaldības ADMINISTRATĪVAJĀ TERITORIJĀ līdzfinansējums. Viens no tautsaimniecības attīstību galvenajiem . 2010.gada oktobrī sāktais projekts „Ceļa raksturotājiem ir investīciju apjoms valstī kopumā Auri‐Apgulde‐Naudīte rekonstrukcija” un konkrētajā pašvaldībā. Nozīmīgs rādītājs ir (Nr.10‐06‐L32100‐000272). Tika veikta investīcijas, kuras pašvaldība piesaista, realizējot projekta tehniski ekonomiskā analīze un Eiropas Savienības fondu un programmu ceļa rekonstrukcijas tehniskā projekta projektus. izstrāde, rekonstruēts ceļš un uzstādīti Pārskata periodā pašvaldības projektiem, satiksmes organizācijas līdzekļi. Projekta investējot pilsētas attīstībai nozīmīgās sfērās un kopējās izmaksas 1 440 076 LVL, no tām objektos, ir piesaistīts Eiropas Savienības ELFLA finansējums – 772 998 LVL un struktūrfondu finansējums, valsts budžeta līdzekļi, pašvaldības – 667 078 LVL. kā arī novirzīti pašvaldības budžeta līdzekļi. . 2010.gadā uzsāktais projekts „Vēsturiskā 2012.gadā realizētie un pabeigtie projekti: Tirgus laukuma rekonstrukcija” (PPA/3.4.2.1.1/09/02/001). Pilsētā ir . 2009.gadā uzsāktais projekts „Velotūrisma rekonstruēts un labiekārtots Vēsturiskais attīstība Dobeles pilsētas teritorijā” tirgus laukums, uzstādīti 6 masīvkoka soli, (VPA/3.4.2.1.2/08/01/008), kura rezultātā 9 divpusēji soli, atkritumu urnas; veikta piegulošo gājēju celiņu izbūve, uzstādītas apgaismojuma laternas, nodrošināts 155 Dobeles novada pašvaldības 2012.gada publiskais pārskats
64
elektrības pieslēgums publisko pasākumu . 2012.gadā īstenots projekts „Dobeles nodrošināšanai, izveidotas reklāmas novada Jaunbērzes pagasta izglītības pastkartes latviešu un angļu valodā un iestāžu ēdināšanas pakalpojuma attīstība" videomateriāls par laukumu. Projekta (Nr.12‐06‐LL30‐L413101‐000005), kura kopējās izmaksas 597 026 LVL, no kurām rezultātā iegādāts un uzstādīts PII ERAF finansējums un valsts budžeta „Minkuparks” moderns aprīkojums ēdiena dotācija 380 659 LVL un 216 366 LVL – pagatavošanai; iegādāts ēdiena sadales pašvaldības finansējums. aprīkojums ēdiena sadales nodrošināšanai . 2010.gadā iesāktais projekts „Dobeles PII „Minkuparks” grupiņām; iegādāts novada pašvaldības kapacitātes aprīkojums ēdiena pārvadāšanai uz stiprināšana Eiropas Savienības un citu Meženieku pamatskolu. Projekta kopējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto izmaksas 9 828 LVL, kur publiskais projektu īstenošanā” (projekts finansējums – 7 310 LVL un pašvaldības Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/045). finansējums 2 518 LVL. Projekta ietvaros tika veikts pētījums par . 2012. gadā izstrādāts pētījums „Dobeles Eiropas Savienības politiku instrumentu un novada atjaunojamo energoresursu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības energoefektivitātes izmantošanas iespēju līdzfinansēto projektu ieviešanu Dobeles analīze”, izpildītājs SIA "AC Konsultācijas"; novadā. Projekta kopējās izmakas – 22 . Pārskata gadā realizēts projekts „Bērnu 000 LVL (100% ESF finansējums). rotaļu laukuma izveide Krimūnu pagasta . 2011.gadā iesāktais projekts „Kopēji Krimūnās", kura rezultātā izveidots bērnu ūdens apsaimniekošanas pasākumi rotaļu laukums. Projekta kopējās izmaksas pārrobežu Lielupes baseinā”, kurā tika 9 800 LVL, no kurām 8 099 LVL – publiskais izstrādāts tehniski ekonomiskais finansējums un 1 701 LVL – pašvaldības pamatojums un tehniskais projekts finansējums. Gardenes dzeramā ūdens un notekūdeņu . 2012.gadā īstenots projekts apsaimniekošanai. Projekta kopējās „Videoprojektora un ekrāna iegāde izmaksas 71 144 EUR, ERAF finansējums ‐ kultūras un atpūtas piedāvājuma 60 472 EUR, valsts budžeta dotācija – 3 uzlabošanai Dobeles pilsētas un novada 557 EUR, pašvaldības finansējums – 7 115 iedzīvotājiem", kura rezultātā tika iegādāts EUR videoprojektors un ekrāns. Projekta . 2011.gadā iesāktais projekts „Mežinieku kopējās izmaksas 9 946 LVL, no kurām skolas sporta zāles aprīkojuma iegāde”. publiskais finansējums 8 197 LVL un Projekta rezultātā tika iegādāts sporta pašvaldības finansējums – 1 749 LVL. zāles aprīkojums. Projekta kopējās Dobeles novada pašvaldības 2013.gada izmaksas – 9 931 LVL, kur publiskais kopbudžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) finansējums – 8 140 LVL un 1 791 LVL ‐ ieņēmumi prognozēti 13 201 795 latu apjomā (522 pašvaldības finansējums. LVL uz vienu Dobeles novada iedzīvotāju), kas, . 2012.gadā īstenots projekts salīdzinot ar 2012.gada budžetu, ir par 490 105 „Apgaismojuma aparatūras iegāde un LVL jeb 3,7 % vairāk. uzstādīšana Dobeles Valsts ģimnāzijā”, 2013.gada pamatbudžeta prognozētie ieņēmumi ir kura ietvaros tika veikta vienkāršotā 12 907 153 LVL un speciālā budžeta ieņēmumi 294 renovācija un nodrošināts kvalitatīvs 642 LVL. Ieņēmumu īpatsvars ir šāds: apgaismojums skolas aktu zālē, uzlabojot pamatbudžets – 97,77% un speciālais budžets – mēģinājumu un koncertdarbības apstākļus 2,23 %. pašdarbības kolektīviem. Projekta izmaksas 9 997 LVL, kur 7 375 LVL Pašvaldības budžeta izdevumi plānoti, ņemot vērā publiskais finansējums un 2 622 LVL – reālās finanšu iespējas, nodrošinot pašvaldības pašvaldības finansējums. funkciju izpildi un piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.
65
2013.gadā pašvaldība turpinās iepriekšējos konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pārskata gados iesākto projektu realizāciju, kā arī uzņēmējdarbībai labvēlīgas infrastruktūras saskaņā ar pašvaldības izvirzītajām attīstības izveidi, uzlabojot satiksmes dalībnieku prioritātēm izstrādās jaunus projektus, lai iespēju drošību, darba vietu un sabiedrisko robežās apgūtu Eiropas struktūrfondu līdzekļus: pakalpojumu pieejamību, dzīves vietas . 2013.gadā tiks turpināta 2011.gadā sāktā pievilcību un dzīves kvalitātes celšanos, projekta „Teritorijas attīstības plānošanas mobilitāti starp novada centru un kapacitātes paaugstināšana” īstenošana, pagastiem. Zaļās ielas rekonstrukcijas kura ietvaros notiek Dobeles novada 1.kārtas ietvaros tiks veikta ielas un ar to teritorijas plānojuma 2013.‐2025.gadam saistītās infrastruktūras rekonstrukcija un Dobeles novada attīstības programmas (posmā no Tirgus laukuma līdz Krasta 2014.‐2020.gadam izstrāde. Projekta ielai). Projekta izmaksas 572 652 LVL, kur kopējās izmaksas 34 000 LVL, kas ir 100 % ERAF finansējums 452 398 LVL, valsts Eiropas Sociālā fonda finansējums. budžeta dotācija – 12 885 LVL pašvaldības finansējums – 107 369 LVL. Projekta . Tiks turpināts 2012.gadā iesāktais projekts īstenošanas laiks 2012.gada decembris – „Pirmsskolas izglītības iestādes "Spodrītis" 2013.gada decembris. telpu renovācija" (3DP/3.1.4.3.0/12/IPIA/VRAA/002), kura . Turpināsies 2010.gadā uzsāktais projekts mērķis ir veikt PII vecā korpusa telpu „2.vidusskolas telpu renovācija, pielāgojot vienkāršotu renovāciju, lai izveidotu vienu profesionālās izglītības iestādes jaunu grupu 10 bērniem vecumā no 1‐2 vajadzībām” gadiem, apmierinot novada iedzīvotāju (Nr.3DP/3.1.3.2.0/10/APIA/VIAA/007). pieprasījumu pēc šāda vecuma bērnu Projekta mērķis ir izveidot pieskatīšanas un izglītošanas, kā arī multifunkcionālu izglītības centru Dobeles sekmēt vecāku nodarbinātību. Projekta novadā, integrējot vispārējās vidējās un kopējās izmaksas 25 597 LVL, kur ERAF profesionālās izglītības programmu apguvi finansējums un valsts budžeta dotācija ir – apvienojot Dobeles 2. vidusskolu, 24 951 LVL, pašvaldības līdzfinansējums ir Dobeles Amatniecības vidusskolu un 3 646 LVL. Apguldes arodvidusskolu sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu un izmaksu . Turpināsies 2012.gadā uzsāktais projekts efektivitātes palielināšanu, vienlaicīgi „Brīvības ielas rekonstrukcija Dobeles uzlabojot izglītības pieejamību Dobeles un pilsētā (II kārta)” apkārtējo novadu izglītojamajiem. (Nr.3DP/3.2.1.2.0/12/APIA/SM/032), kas Projekta kopējās izmaksas 713 868 LVL, paredz Brīvības ielas rekonstrukciju posmā kur ERAF finansējums ir 554 599 LVL un no Baznīcas ielas līdz dzelzceļa pašvaldības finansējums ir 159 269 LVL. pārbrauktuvei un pārbrauktuves līdz Projekta īstenošanas laiks 2010.gada pilsētas robežai Jelgavas virzienā. Projekta decembris – 2013.gada decembris. ietvaros tiks veikta ūdens apgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūve, vājstrāvas . 2012.gadā tika uzsākta Latvijas ‐ Lietuvas ārējo tīklu izbūve, luksoforu pārrobežu sadarbības programmas elektroapgādes un apgaismojuma, projekta „Aizsargāta zaļā zona un siltumapgādes ārējo tīklu izbūve. Projekta ūdenstilpes Zemgales un Ziemeļlietuvas kopējās izmaksas 1 388 524 LVL, kur ERAF pilsētās". Projekta īsais nosaukums ir „Zaļā finansējums 566 392 LVL, valsts budžeta pilsētvide" īstenošana, kura mērķis ir dotācija – 18 205 LVL un pašvaldības saglabāt zaļās zonas un ūdenstilpnes līdzfinansējums – 224 535 LVL. Zemgales reģiona un Ziemeļlietuvas reģiona pilsētās, veicot investīcijas zaļās . Tiks turpināts 2012.gadā uzsāktais zonas infrastruktūrā, šādā veidā samazinot projekts „Zaļās ielas rekonstrukcija pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi, Dobeles pilsētā 1.kārta” saglabājot zaļās teritorijas nākamajām (Nr.3DP/3.6.2.1.0/12/IPIA/VRAA008). paaudzēm. Projekta Vadošais partneris ir Projekta mērķis ir Dobeles novada
66
Zemgales plānošanas reģions. Dobeles 777 EUR, valsts budžeta dotācija – 11 105 novada pašvaldība projekta ietvaros EUR. iekārto Dobeles pilsdrupām piegulošo . 2013.gadā ir plānots realizēt LEADER teritoriju Bērzes upes labajā krastā, projektus sekojošās rīcībās: sociālo un izstrādā labiekārtošanas projektu Bērzes publisko pakalpojumu kvalitātes upes kreisajam krastam (aiz Mūzikas uzlabošana vietējo iedzīvotāju dzīves skolas), rīko arhitektu plenēru un kvalitātes nodrošināšanai ‐ projekts piedalīsies attīstības un teritorijas „Bikstu kapličas vienkāršotā renovācija un plānotājiem rīkotajos apmācību tās pieejamības nodrošināšana”; izglītības, semināros. Projekta kopējās izmaksas 148 kultūras un vēstures mantojuma 726 LVL, kur 126 417 LVL ir ERAF saglabāšanas, pilnveidošanas un finansējums, valsts budžeta dotācija – 7 pieejamības uzlabošanas aktivitāšu 436 LVL, pašvaldības finansējums – 14 873 veicināšana vietējiem iedzīvotājiem – LVL. Projektu plānots pabeigt 2013.gada projekts „Apgaismošanas iekārtu iegādes oktobrī. un uzstādīšana Dobeles kultūras namā”; . Turpināsies 2011.gadā uzsāktais projekts sadzīves un amatniecības pakalpojumu „Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra kvalitātes uzlabošana vietējo iedzīvotāju attīstība” dzīves kvalitātes nodrošināšanai un (Nr.1DP/1.4.1.2.4./10/APIA/NVA/065), nodarbinātības veicināšanai – projekts kura mērķis ir veicināt novada sociālās „Tirgus kiosku iegādes amatnieku un atstumtības riskam pakļauto ģimeņu mājražotāju gadatirgu nodrošinājumam”; integrāciju sabiedrībā, paplašinot ģimeņu vietējo sabiedrisko aktivitāšu veicināšana atbalsta centra telpas, paplašinot sniegto – interešu, aktīvās atpūtas un brīvā laika pakalpojumu apjomu un uzlabojot to pavadīšanas infrastruktūras izveide un kvalitāti; attīstīt mērķa grupas sociālās un pilnveide vietējiem iedzīvotājiem, vides funkcionālās prasmes, sekmējot to sakārtošana un teritoriju labiekārtošana – iekļaušanos darba tirgū. Projekta kopējās projekts „Bērnu rotaļu laukuma izveide izmaksas 80 561 LVL, kas ir 100 % ESF 1.kārta Dobeles novada pašvaldības PII finansējums. „Zvaniņš””. . 2012.gadā tika uzsākta projekta 11.7. SADARBĪBA UN KOMUNIKĀCIJA „Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides Valsts iestāžu pakalpojumi kvalitātes uzlabošanai” īstenošana, kura Dobeles novada teritorijā izveidotās valsts iestāžu mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana struktūrvienības sniedz pakalpojumus ne tikai Lielupes baseina apgabala Zemgales Dobeles novada, bet arī apkārtējo novadu reģionā un Lietuvas pierobežas reģionos, iedzīvotājiem. kā arī apdzīvoto teritoriju applūšanas Izglītības pakalpojumi draudu mazināšana, ieviešot inovatīvus lietus ūdens kanalizācijas Novada izglītības iestāžu pakalpojumus izmanto apsaimniekošanas risinājumus. Dobeles gan Tērvetes un Auces novadu, gan bijušo Saldus, novada pašvaldība ir projekta vadošais Bauskas, Tukuma, Jelgavas un Talsu rajonu partneris un kopā ar 6 partneriem no izglītojamie. Dobeles novada Izglītības pārvalde Latvijas un Lietuvas īsteno projektu, kura kopīgi ar apkārtējo novadu pašvaldībām un ietvaros tiks veiktas investīcijas un Latvijas augstskolu mācību spēkiem īsteno izstrādāti tehniskie projekti lietus ūdens izglītības projektus. kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijai un Veselības aprūpe uzlabošanai. Projekta kopējās izmaksas – 1 SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīcā” ārstējas 855 583 EUR. Dobeles novada pašvaldības pacienti no Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Bauskas, kā projekta vadošā partnera izmaksas – Saldus un Tukuma pilsētām un novadiem. 222 091 EUR, kur ERAF finansējums ir 188
67
Tūrisms . 1 reizi mēnesī tiek izdots pašvaldības Tūrisma informācijas centra darbinieki piedalās informatīvais izdevums „Dobeles Novada Tūrisma gadatirgos Latvijā un tuvajās ārvalstīs, Ziņas” (tirāža 5500); popularizējot tūrisma iespējas novada teritorijā. . darbojas mājas lapa www.dobele.lv (vidēji Tūrisma nozarē būtu nepieciešams veidot kopīgus 7000 ‐ 8000 apmeklējumu mēnesī); produktus, pakalpojumus un tūrisma maršrutus ar . tiek organizētas pašvaldības amatpersonu kaimiņu pašvaldību, Zemgales reģiona un Lietuvas un speciālistu tikšanās un sadarbība ar tuvāko pašvaldību tūrisma piedāvājumiem. dažādām sabiedrības mērķa grupām: Sabiedriskās attiecības uzņēmējiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, jauniešiem; Dobeles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību galvenie uzdevumi ir: . tiek rīkotas informatīvas sanāksmes iedzīvotājiem par komunālās saimniecības . nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt un infrastruktūras projektu īstenošanu pēc iespējas plašāku informāciju un novadā; skaidrojumu par domes pieņemtajiem lēmumiem un to īstenošanu, kā arī izzināt . tiek veikta pašvaldības publicitātes iedzīvotāju viedokli par novada attīstībai pasākumu rīkošana (oficiālas pieņemšanas svarīgiem jautājumiem, tādējādi sekmējot pie domes priekšsēdētāja, publiska sabiedrības atbalstu pašvaldības darbībai; investīciju projektu līgumu parakstīšana, novada simbolikas popularizēšana u.c.); . veicināt pašvaldības atpazīstamības un pozitīva tēla veidošanu, popularizējot . tiek organizētas domes priekšsēdētāja un novadu, tā simboliku un pašvaldības priekšsēdētaja vietnieka vizītes pagastos, darbu; iedzīvotāju pieņemšana; . organizēt informācijas apmaiņu un . tiek veikta informācijas izplatīšana, sadarbību ar pašvaldības partneriem pieredzes apmaiņa un kopīgi projekti ar Latvijā un ārzemēs. ārvalstu partneriem Engelholmā (Zviedrija), Šmelnē (Vācija), Koninā Sabiedrisko attiecību un komunikācijas funkciju (Polija), Akmenē un Jonišķos (Lietuva), organizē un veic divi darbinieki – vecākais Rakverē (Igaunija); konsultants un sabiedrisko attiecību speciālists, kuri iekļauti Administratīvajā nodaļā, bet faktiski . tiek organizēta informācijas izplatīšana un strādā tiešā sadarbībā ar novada domes pieredzes apmaiņa ar citām pašvaldībām priekšsēdētāju. Ikdienā primāro saziņu ar Latvijā, tai skaitā Saldus, Kandavas, Talsu, iedzīvotājiem veic Apmeklētāju pieņemšanas un Kuldīgas, Tukuma, Gulbenes un Daugavpils informācijas centra darbinieces, pieņemot novados. iedzīvotāju iesniegumus, pretenzijas un sūdzības NOVĒRTĒJUMS un sniedzot viņiem informāciju, kas saistīta ar 156 pašvaldības kompetencē esošo jautājumu SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS risināšanu. Stiprā puses Vājās puses Sabiedriskajās attiecībās pašvaldība pielieto gan Novada ģeogrāfiskais Nepietiekama vienvirziena, gan divvirzienu komunikācijas novietojums; komunikācija starp Pietiekams transporta tīkls; iestādēm, metodes. Daudz nevalstisko struktūrvienībām, Galvenie komunikācijas pasākumi: organizāciju, iespēja kapitālsabiedrībām; izveidot nevalstisko Nepietiekama . tiek veikta sadarbība ar masu mēdijiem organizāciju centru komunikācija starp (preses relīzes, ikmēneša preses Labs izglītības iestāžu deputātiem un sabiedrību; konferences, intervijas u.c.) – galvenokārt, izvietojums novada Labas pārvaldības principa nepietiekama realizācija; ar laikrakstu „Zemgale” un ziņu aģentūru teritorijā; LETA, kā arī ar Neatkarīgo Rīta Avīzi un TV studiju „Spektrs”, kas gatavo sižetus LTV1 156 sagatavots, izmantojot attīstības programmas izstrādes Novadu ziņām; Sabiedrības un apdzīvoto vietu attīstības jautājumu 18.04.2013. darba grupas rezultātus
68
Spēcīga zinātniskā bāze; Savlaicīgas informācijas Strādā SIA „Dobeles un trūkums par pašvaldības apkārtnes slimnīca”; projektiem, pasākumiem; Daudz spēcīgu uzņēmumu Nepietiekama pieredzes Laba sociālā dienesta apmaiņa starp pagastu darbība; pārvaldēm; Bezmaksas informatīvais Nepietiekama saziņa ar izdevums „Novada ziņas” nevalstiskajām un citām organizācijām;
Iespējas Draudi Finanšu līdzekļu Plašāk izmantot nepietiekamība; elektroniskās saziņas iespējas; Iedzīvotāju aizplūšana no novada; Iedzīvotāju motivēšana Vienaldzīga, neieinteresēta uzsākt uzņēmējdarbību; attieksme pret cilvēku; Optimizēt skolu tīkla optimizācija, vienlaicīgi Bezdarbs. uzlabojot skolēnu pārvadājumus; Dobeles novada zīmola attīstīšana; Uzlabot pieredzes apmaiņu ar citām pašvaldībām Latvijā un ārzemēs; Saturiski un vizuāli pilnveidot pašvaldības izdevumu un mājas lapu;
IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI157 Lielākā daļa respondentu pašvaldības darbu vērtē pozitīvi‐ 68 jeb 15,1% to aptaujā novērtēja apmierinoši un 199 jeb 44,2% ‐ drīzāk apmierinoši. 91 jeb 20,2% aptaujāto pašvaldības darbību vērtē drīzāk neapmierinoši, bet 56 jeb 12,4% ‐ neapmierinoši. Pozitīvā vērtējuma rādītājs – 64,5%
157 Dobeles novada attīstības programmas 2014.‐2020.gadam izstrādes ietvaros veikta Dobeles novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujā viedokli snieguši 450 respondenti.
69
izmantotas 7 derīgo izrakteņu atradnes – 6 smilts‐ KOPSAVILKUMS grants un viena kūdras atradne. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS Novads atrodas Latvijas dienvidu daļā, Zemgales Novada teritorijā iekļaujas trīs dabas liegumi ‐ plānošanas reģionā. Novada kopējā platība 889,79 Zebrus un Svētes ezers, Līvbērzes liekņa, Skujaines km2. Dobeles novads izveidots 2009.gadā, un Svētaines ieleja. Dabas pieminekļi‐ Zebrus avoti apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 pagastiem: un vairāki dižkoki. Novada teritorijā izveidoti 43 Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, mikroliegumi. Vairāki dendroloģiskie stādījumi Jaunbērzes, Naudītes, Krimūnu, Penkules un noteikti kā vietējas nozīmes aizsargājamās Zebrenes pagastam. teritorijas. Dobeles novads robežojas ar Auces, Brocēnu, KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu. Novadā atrodas 109 valsts aizsardzības kultūras 99,1% no novada teritorijas aizņem pagastu pieminekļi. Viens no ievērojamākajiem valsts teritorijas, 0,90% ‐ pilsēta. nozīmes kultūras pieminekļiem novadā ir Dobeles DABAS RESURSI pilsētas vēsturiskais centrs un Tirgus laukums. Pēc zemes lietošanas veida lielāko daļu novada IEDZĪVOTĀJI teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā 01.07.2013. Dobeles novada teritoriju kā savu zeme – 51719,6 ha jeb 58,2% un meža zemes – dzīvesvietu bija deklarējuši 23275 iedzīvotāji. No 26230,3 ha jeb 29,5% no teritorijas kopplatības. 01.01.2010. līdz 01.01.2013. Dobeles novada Lielākais lauksaimniecības zemju procentuālais teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies īpatsvars ir Krimūnu, Bērzes, Penkules, Dobeles un par 818 jeb 3,36%. Pēdējos trīs gados novada Annenieku pagastā, kur lauksaimniecības zemes iedzīvotāju skaits sarucis vidēji par 273 aizņem vairāk nekā 60%. Dobeles novadā lielākā iedzīvotājiem gadā. Saglabājoties esošajām daļa lauksaimniecībā izmantojamo zemju augsnes tendencēm, turpmāko septiņu gadu laikā raksturojas ar augstu auglību, kas ir pamats iedzīvotāju skaits samazināsies par 1911 lauksaimniecības nozares stabilitātei un attīstībai, iedzīvotājiem jeb 8,12%. un labu ražu iegūšanai. Daļa novada 2013.gada sākumā pastāvīgo iedzīvotāju skaits līdz lauksaimniecības zemju atbilst nacionālās nozīmes darbspējas vecumam bija 3398 (14,4%), lauksaimniecības teritoriju statusam, un to darbspējas vecumā – 15497 (65,9%), bet virs izmantošana ir veicama saskaņā ar normatīvajiem darbspējas vecuma – 4637 (19,7%) 01.01.2013. aktiem par nacionālas nozīmes lauksaimniecības 17134 (73,6%) novada iedzīvotāju bija latvieši, teritorijām. 3134 (13,5%) krievi, 1016 (4,4%) baltkrievi, 606 Novada teritorija nav ar augstu mežainuma (2,6%) lietuvieši, 5,95% ‐ citas tautības. koeficientu un mežsaimniecības nozare novadā APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA nav attīstīta. Procentuāli lielākās meža zemju Novada apdzīvojuma struktūru var uzskatīt par teritorijas ir valsts īpašumā (61,2%). Pēc platības monocentrisku, ‐ liela daļa iedzīvotāju dzīvo lielākās meža zemju teritorijas atrodas Jaunbērzes, novada centrā ‐ Dobeles pilsētā. Dobeles pilsēta ir Zebrenes, Auru, Bikstu un Naudītes pagastos. novada centrs, tā ir izglītības, pakalpojumu, Lielākajā daļā novada meža zemju nav noteikti atpūtas, darba vieta arī pārējiem novada saimnieciskas darbības ierobežojumi ‐ 25599,28 ha iedzīvotājiem. Dobele ir daudzfunkcionāla pilsēta, (92%). ar centra ietekmi uz pārējo novada teritoriju ‐ Novadā lielākā no upēm ir Lielupes baseina pirmās lielākā daļa novada iedzīvotāju regulāri vai vismaz pakāpes pieteka Bērze. Novada teritorijā uz Bērzes reizi nedēļā apmeklē pilsētu. upes uzbūvētas četras mazās hidroelektrostacijas: Katrā novada pagastā ir viens vai vairāki ciemi, kā Bikstu un Annenieku pagastā, Dobeles pilsētā un arī citas blīvi apdzīvotas vietas, kurām nav ciema Bērzes pagastā. Otra lielākā novadu šķērsojošā statusa. Novada teritorijā pēdējo 30 gadu laikā nav upe – Auce. Ezeru izvietojums novadā ir izveidots neviens jauns ciems. Novada centrs – nevienmērīgs, visi atrodas Lielupes baseina Dobeles pilsēta noteikta kā reģiona nozīmes apgabalā. Lielākie ‐ Zebrus ezers, Svētes ezers. attīstības centrs. Novada teritorijā atrodas vairākas smilts un Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas grants, māla, kūdras un sapropeļa atradnes. Tiek pieskaitāmi novada nozīmes attīstības centri – Kaķenieki, Biksti, Jaunbērze, Krimūnas, Naudīte un 70
Penkule, kā arī vietējas nozīmes attīstības centri – Novadā darbojas Kultūras un sporta pārvaldes Annenieki, Ķirpēni, Auri, Gardene, Miltiņi, Šķibe, struktūrvienības: Bērze, Aizstrautnieki, Lejasstrazdi, Akācijas, . Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar 11 Apgulde un Zebrene, kas raksturojas ar kompaktu filiālēm un grāmatu izsniegšanas punktu; daudzdzīvokļu ēku un savrupmāju izvietojumu un . Šķibes jaunatnes centrs; attīstītu inženiertehnisko un publisko . Dobeles Novadpētniecības muzejs; infrastruktūru. . Dobeles novada Tūrisma informācijas centrs; . Dobeles sporta centrs; PĀRVALDE, KOMUNIKĀCIJA UN SADARBĪBA . Dobeles pilsētas kultūras nams; Novada pārvaldi īsteno Dobeles novada . Kaķenieku kultūras un sporta centrs; pašvaldība, tās struktūrvienības un iestādes. . Jaunbērzes kultūras nams; Dobeles novada Dome sastāv no 17 deputātiem, . Penkules kultūras nams; kuri darbojas šādās komitejās: finanšu un budžeta . Bikstu kultūras un atpūtas centrs; komitejā, tautsaimniecības un attīstības komitejā, . Krimūnu tautas nams; sociālajā komitejā, kā arī izglītības, kultūras un . Penkules sporta centrs. sporta komitejā. Sporta bāzes Dobeles novadā: Dobeles novada pašvaldības pakļautībā ir 43 . 14 sporta zāles; iestādes un struktūrvienības, kā arī 8 . stadions (400 m); kapitālsabiedrības. . sporta laukumi; . šautuve; 2012. gadā Dobeles novada pašvaldības . peldbaseins; pamatbudžeta kopējie ieņēmumi ir 14 117 049 . 2 svarcelšanas zāles; LVL, savukārt kopējie izdevumi ‐ 14 803 640 LVL. . mototrase (privātā); Lielākā daļa pamatbudžeta izdevumu 7371214 LVL . kompleksais sporta spēļu laukums (sintētiskais jeb 49,8% ir izlietoti izglītības funkciju segums‐basketbols, handbols, teniss); nodrošināšanai. . skeitparks; Komunikācija ar sabiedrību notiek, izmantojot . hokeja laukums. novada mājas lapu www.dobele.lv, informatīvo Sociālā dienesta pakļautībā ir sociālo pakalpojumu izdevumu “Dobeles novada ziņas”, tiek organizēta sniedzēju struktūrvienības: sadarbība ar masu mēdijiem (preses relīzes, . Ģimenes atbalsta centrs “Lejasstrazdi “, ikmēneša preses konferences, intervijas u.c.) – . Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, galvenokārt, ar laikrakstu „Zemgale” un ziņu . grupu dzīvokļi, aģentūru LETA, kā arī ar Neatkarīgo Rīta Avīzi un . aprūpes mājās birojs. TV studiju „Spektrs”. Sociālo pakalpojumu centrs sastāv no trīs Sadarbība ar apkārtējiem novadiem tiek īstenota nodaļām: vairākās nozarēs, īpaši izceļamas izglītības, . Atbalsta centrs ģimenēm; veselības aprūpes, kā arī tūrisma joma, realizējot . dienas centrs „Solis” personām ar garīga kopīgus projektus rakstura traucējumiem; SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA . dienas centrs „Stariņš” pirmspensijas un Izglītības pakalpojumu sniegšanu Dobeles novadā pensijas vecuma cilvēkiem. nodrošina šādas izglītības iestādes: Veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina SIA . 6 pirmsskolas izglītības iestādes; „Dobeles un apkārtnes slimnīca”. Bez Dobeles . 12 vispārējās izglītības iestādes; slimnīcas pakalpojumiem ambulatoro medicīnisko . 2 profesionālās izglītības iestādes; palīdzību novadā nodrošina Krimūnu pagasta . 3 profesionālās ievirzes izglītības iestādes; feldšeru punkts, Naudītes pagasta Apguldes . 1 interešu izglītības iestāde; feldšeru punkts, Naudītes pagasta feldšeru punkts, . 1 izglītības atbalsta iestāde; Penkules feldšeru punkts, SIA "Bēnes doktorāts", . 1 speciālā pirmsskolas izglītības iestāde; ambulance, 3 doktorāti un 11 ģimenes ārsta . 1 speciālā skola; prakses vietas. . 1 pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
71
Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas dabas objekti un apskates saimniecības. Nelielais pilsētā un viena Annenieku pagastā. attālums no Rīgas ir noteicis Dobeles novadu Sabiedrisko kārtību Dobeles novadā nodrošina galvenokārt kā vienas dienas tūrisma galamērķi. Valsts policijas Dobeles iecirknis un Dobeles Investīcijas pašvaldībās un to teritorijā strādājošos novada Pašvaldības policija. uzņēmumos var tikt piesaistītas no dažādiem avotiem– subsidētais finansējums, kredīti, EKONOMIKA iekšzemes un ārvalstu investīcijas u.c. Kopš Teritorijas attīstības līmeņa indekss novadam trīs Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, novada gadu laikā ir bijis pozitīvs, visaugstāko rangu (37.), attīstībai aktīvi tiek piesaistīti ES fondu līdzekļi, jo starp 110 novadiem, sasniedzot 2010.gadā. lielākā vai mazākā mērā projekta izmaksas tiek Savukārt pēc teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu segtas no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. indeksa rādītājiem novadam augstākais rezultāts bijis 2011.gadā, kad tika sasniegts 38 rangs. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA Bezdarba līmenis pēdējo divu gadu laikā AUTOCEĻI samazinājies no 13,4% 31.01.2011. līdz 10,1% Dobeles novadā ir salīdzinoši labi sazarots ceļu 30.04.2013. tīkls – viens valsts galvenais autoceļš, seši valsts reģionālie autoceļi un 24 valsts vietējie autoceļi. 2013.gada augusta sākumā novada teritorijā reģistrēts 1521 uzņēmējdarbības subjekts. Pašvaldības ceļu kopgarums ‐ 598,28 km, no tiem tikai ~42 km ir ar asfaltbetona segumu, 492 km ar Dobeles novadā kopējais Latvijas uzņēmumu grants segumu, 5 km bez seguma, 3,4 km ar reģistrētā pamatkapitāla apjoms ‐ 30,87 miljoni betona segumu, 0,64 km ar bruģa segumu. Liela latu (vidēji 22,34 tūkst. latu uzņēmumā). daļa pašvaldības ceļu ir nolietojušies un Novada ekonomiskā attīstība ir saglabājusi nepieciešami rekonstrukcijas darbi. saimnieciskās attīstības tradīcijas, kas balstītas uz DZELZCEĻŠ rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecības Dobeles novada teritoriju šķērso trīs stratēģiskās produkcijas ražošanu, kā arī tiek meklēti jauni (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi: attīstības virzieni un iespējas pakalpojumu sfērā. . Ventspils ‐ Tukums II (Jaunbērzes pagasta Viena no Dobeles novada priekšrocībām – izdevīgs teritorijā); ģeogrāfiskais izvietojums un transporta . Jelgava ‐ Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, infrastruktūra. Annenieku, Bikstu pagasta un Dobeles pilsētas Lai arī novadā ir vairāki spēcīgi ražošanas teritorijā). uzņēmumi, tomēr ražošanas uzņēmumu īpatsvars . Glūda ‐ Reņģe ‐ valsts robeža (Krimūnu, Auru, ir tikai 4% no kopējā uzņēmumu skaita. Lielākā Naudītes un Penkules pagasta teritorijā). daļa uzņēmumu ‐ 70% sniedz dažāda veida SABIEDRISKAIS TRANSPORTS pakalpojumus. Pēc nozarē ietilpstošo uzņēmumu Novada teritorijā tiek nodrošināti sabiedriskie skaita, visvairāk uzņēmumu nodarbojas ar pārvadājumi gan ar satiksmes autobusiem, gan graudaugu un citu lauksaimniecības kultūru taksometriem. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu audzēšanu (44 uzņēmumi), nekustamā īpašuma tiek veikti maršrutā Jelgava – Liepāja. pārvaldīšanu (23 uzņēmumi) un automobiļu apkopi un remontu (19 uzņēmumi). ŪDENSAPGĀDE 2012.gadā lielākais apgrozījums bijis Kopējais ūdensapgādes tīklu garums novada uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas preču teritorijā ir 91065 m, ūdensapgādes pakalpojumus ražošanas, lauksaimnieciskās ražošanas, saņem 15955 novada iedzīvotāju jeb 66,92 % no metālapstrādes un degvielas tirdzniecības jomās. visiem novada iedzīvotājiem, kā arī pakalpojumus Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumi 20120.gadā ‐ AS izmanto 221 novada uzņēmums un 216 iestādes. „Dobeles dzirnavnieks” (62,2 milj.), SIA „ELAGRO” NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA (41,0 milj.) un AS „CORDOBA” (25,1 milj.). Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80020 Dobeles novada tūrisma piedāvājumā tiek m un kanalizācijas pakalpojumus saņem 15133 izmantoti novadā esošie dabas un kultūras resursi. (63,47%) novada iedzīvotāju. Gandrīz visos Tūrisma objekti ir diezgan daudzveidīgi ‐ pilskalni, lielākajos ciemos ir izbūvētas notekūdeņu dažādu ievērojamu cilvēku dzīves un darba vietas, attīrīšanas ietaises, no kurām daļa novecojusi un ir
72
jāveic rekonstrukcijas darbi. Kanalizācijas sistēmas GĀZES APGĀDE novada teritorijā izveidotas daudzu gadu laikā. Gāzes vadu garums novada teritorijā ‐ 164 466 m, Vecākās sistēmas pārsvarā jauktas, tajās tiek tie šķērso Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, savākti gan sadzīves, gan ražošanas, gan arī lietus Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares notekūdeņi, to tehniskais stāvoklis vairākumā galapunktu Dobeles pilsētā. Dobeles novada ciemu ir neapmierinošs. Četros ciemos Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorija kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis ir nav gazificēta. apmierinošs – Bērzes, Bikstu, Akāciju un Zebrenes Latvijai ir labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, lai ciemā, tikai Bikstu pagasta Līvu ciemā sistēma ir izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu. labā tehniskā stāvoklī. Viena no pazemes dabasgāzes krātuvēm varētu ELEKTROAPGĀDE tikt izveidota arī Dobeles novadā, kur ir piemērota Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un struktūra dabasgāzes uzglabāšanai. 330 kV gaisvadu elektrolīnijas. Dobeles pilsētas SAKARI UN KOMUNIKĀCIJAS teritorijā atrodas AS „Latvenergo” 110 kV Dobeles novada teritorija ir labi nodrošināta ar transformatoru apakšstacija „Dobele”. sakaru komunikācijām. Fiksēto sakaru pieejamība Elektroenerģijas piegādi Dobeles novadam ir pietiekoša, modernizēta ciparu sistēma. Mobilos nodrošina VAS „Latvenergo”, A/S „Sadales tīkli”, sakarus novadā nodrošina vairāki operatori. Visos Dienvidu tīklu Dobeles iecirknis, kura pārziņā ir novada pagastos un pilsētā ir izveidoti publiskie vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 interneta pieejas punkti. kV) elektrolīnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Novadā sadzīves atkritumu savākšanu īsteno SILTUMAPGĀDE pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Komunālie Siltumapgādes nodrošinājums Dobeles novada pakalpojumi”. Novada teritorijā atrodas vairākas teritorijā ir atšķirīgs – tiek izmantota gan rekultivētas sadzīves atkritumu izgāztuves un nav centralizēta siltumapgādes sistēmas, gan lokālās nevienas darbojošās apkures sistēmas. Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta tikai Dobeles pilsētā, kur KAPSĒTAS centralizētajiem siltumapgādes tīkliem ir Dobeles novada pašvaldības teritorijā ir 44 pieslēgtas visas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas kapsētas, no tām 20 darbojas, 15 ‐ slēgtas, 3 ‐ un lielākā daļa sabiedrisko objektu pilsētas daļēji slēgtas (apbedīšanas notiek ļoti reti) un 6 robežās (~75‐80% māju). Pilsētas siltumtrases karavīru kapi. garums ir 22,7 km un patērētājus ar siltumu un karsto ūdeni apgādā 6 katlu mājas, kur par kurināmo tiek izmantota dabasgāze. Novada pagastu teritorijās tiek izmantotas lokālas apkures sistēmas.
73
PIELIKUMI 1.PIELIKUMS. DOBELES NOVADA VALSTS NOZĪMES ŪDENSTECES UN ŪDENSNOTEKAS Kopgarums Regulētā posma Nr.p.k. Nosaukums ŪSIK kods novadā, km garums, km 1. Abaviņa 362934:01 3,00 3,00 2. Akāciju grāvis 382434:01 7,62 7,62 3. Ālave 38222:01 29,42 29,42 4. Apguldes ezera grāvis 382224:01 11,17 10,55 5. Apšupes strauts 381646:01 5,98 5,98 6. Auce 3824:01 37,74 4,36 7. Aurupīte 382226:01 6,27 6,27 8. Balžņa 382272:01 10,42 10,42 9. Bērze 3822:01 102,91 0,00 10. Bikstupe 38226:01 15,72 11,81 11. Bitšķēpu strauts 3822552:01 4,04 4,12 12. Čabu grāvis 3816462:01 6,31 6,31 13. Dreimaņu strauts 381642:01 9,01 9,01 14. Eglone 382632:01 6,41 6,41 15. Gardene 382254:01 17,89 17,89 16. Gaurata 38168:01 11,57 11,57 17. Govainis 38244:01 11,79 11,79 18. Grieņu grāvis 381656:01 8,29 8,29 19. Jaunzemju grāvis 3826616:01 1,23 1,23 20. Jugliņa 382228:01 15,24 15,24 21. Kalves grāvis 3816814:01 5,93 5,93 22. Kaulaiņu grāvis 382262:01 1,04 1,04 23. Kliederu grāvis 3816832:01 5,10 5,10 24. Krievaine 3826618:01 0,91 0,91 25. Leinertu dīķu strauts 382242:01 6,95 6,95 26. Līčupe 382294:01 4,56 4,56 27. Mežinieku upīte 38174196:01 4,85 4,85 28. Midzeņu grāvis 3822576:01 5,30 5,30 29. Mucenieku grāvis 3822542:01 8,55 8,55 30 Pienava 38166:01 14,26 8,06 31. Pikšu grāvis 3822112:01 2,15 2,15 32. Puktu grāvis 382422:01 1,94 1,94 33. Rīgava 38246:01 5,06 5,06 34. Sellīte 381662:01 5,76 5,76 35. Sesava 38224:01 22,35 1,91 36. Šķibes dārza grāvis 382222:01 7,43 7,43 37. Skujaine 38266:01 5,85 0,00 38. Smukupīte 3822922:01 1,32 1,26 39. Snierājs 382252:01 8,39 8,39 40. Strautiņauce 3824312:01 3,60 3,60 41. Strautiņu grāvis 382432:01 5,08 5,08 42. Stūrupe 382292:01 6,75 0,55 43. Tērvete 3826:01 4,10 0,00 44. Upenieku grāvis 382436:01 5,03 5,03 45. Vecbērzes poldera apvadkanāls 3816:01 10,65 10,65 46. Vecmiķeļu grāvis 382462:01 0,58 0,58 47. Vecslampe 38164:01 4,29 4,29 48. Virkus grāvis 381682:01 7,70 7,70 49. Zušupīte 382274:01 2,86 2,86 KOPĀ: 397,75 306,77 74
2.PIELIKUMS. VALSTS UN VIETĒJAS NOZĪMES AIZSARGĀJAMO NEKUSTAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU SARAKSTS Nr.p. Pieminekļa Atrašanās vieta un Aizsardz. Nr. Vērtības grupa Pieminekļa nosaukums k. veids pieminekļa datējums Annenieku pagasts 1. 724 Valsts nozīmes Cibēnu senkapi (Kapeņu Arheoloģija Kapeņu ezera Z krastā pie kalniņš) Ružām 2. 726 Valsts nozīmes Ozolkalna senkapi ar Arheoloģija Pie bijušiem Cibēniem un upurakmeni Ružām 3. 4844 Valsts nozīmes Annenieku kapliča Arhitektūra 18.gs. 2.puse 4. 4845 Valsts nozīmes Annenieku luterāņu Arhitektūra 18./19.gs. baznīca 5. 725 Vietējas nozīmes Avotiņu senkapi Arheoloģija Pie Avotiņiem 6. 4846 Vietējas nozīmes Annas muižas apbūve Arhitektūra 18.gs.beigas, 19./20.gs. 7. 4848 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Annas muižā, 19./20.gs. 8. 4847 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Annas muižā, 18./19.gs. Auru pagasts 9. 732 Vietējas nozīmes Kviešu apmetne Arheoloģija Pie Kviešiem un Pavāriņiem, Sesaviņas labajā krastā 10. 733 Vietējas nozīmes Oškalnu senkapi (Zviedru Arheoloģija Pie Oškalniem kapi) 11. 734 Vietējas nozīmes Pēkaiņu senkapi Arheoloģija Pie Pēkaiņiem 12. 4865 Vietējas nozīmes Lielbērzes kapu kapliča Arhitektūra Lielbērze, 19. gs. 1.puse Bērzes pagasts 13. 4872 Valsts nozīmes Virkus muižas apbūve Arhitektūra Virkus muižā 18./19.gs. 14. 4879 Valsts nozīmes Bērzes luterāņu baznīca Arhitektūra 18. gs. v. 19. gs. v. 15. 4888 Valsts nozīmes Parks Arhitektūra Virkus muižā, 18.gs.beigas 16. 740 Vietējas nozīmes Strazdu viduslaiku Arheoloģija Pie Strazdiem kapsēta (Kapu kalns) 17. 4880 Vietējas nozīmes Bērzes muižas apbūve Arhitektūra 19.gs. 18. 4876 Vietējas nozīmes Bērzes ūdensdzirnavu Arhitektūra 19. gs. 2.puse apbūve 19. 4875 Vietējas nozīmes Bērzes kapliča Arhitektūra Pie Bērzes luterāņu baznīcas, 1935.g. 20. 4878 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Bērzes ūdensdzirnavās, 1892.g. 21. 4877 Vietējas nozīmes Dzirnavas Arhitektūra Bērzes ūdensdzirnavās, 1863.g. 22. 4881 Vietējas nozīmes Dzīvojamā māja Arhitektūra Bērzes muižā, 20. gs. „Saulieši” 30.gadi 23. 4882 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra "Kārkli", Bērzes muižā, 1857.g. 24. 4883 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Bērzes muižā, 19. gs. vidus 25. 4884 Vietējas nozīmes Kreijas muižas kungu Arhitektūra Kreijās, 18. gs. 2.puse māja 26. 4886 Vietējas nozīmes Kapliča Arhitektūra Virkus muižā, 19. gs. 2.puse 27. 4887 Vietējas nozīmes Klēts, vēlāk dzīvojamā Arhitektūra Virkus muižā, 18. gs. vidus māja 19. gs. vidus 28. 4885 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Virkus muižā, 18. gs. vidus Bikstu pagasts 29. 742 Valsts nozīmes Audaru senkapi Arheoloģija Pie Audariem 30. 743 Valsts nozīmes Lejascīsku apmetne Arheoloģija Pie Lejascīskām 31. 746 Valsts nozīmes Ezerlūķu pilskalns Arheoloģija Zebrus ezera A krastā pie Ezerlūķiem 32. 4892 Valsts nozīmes Bikstu muižas apbūve Arhitektūra 19.gs. 75
33. 4891 Valsts nozīmes Bikstu ūdensdzirnavas Arhitektūra „Paleju dzirnavas”, 18./19.gs. 34. 4893 Valsts nozīmes Pils Arhitektūra Bikstu muižā, 1865.g. 35. 741 Vietējas nozīmes Smiltnieku pilskalns Arheoloģija Bikstu mežniecība, Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerlūķu pilakalna 36. 744 Vietējas nozīmes Zvirgzdu senkapi Arheoloģija Pie Ropēniem (Zviedru kapi, Kapu birzs) 37. 745 Vietējas nozīmes Vērpju senkapi Arheoloģija Pie Vērpjiem 38. 4898 Vietējas nozīmes Upesmaižas apbūve Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse 39. 4890 Vietējas nozīmes Bikstu dzelzceļa stacija Arhitektūra Vecbikstos, 1933.g. 40. 4896 Vietējas nozīmes Kūts, vēlāk kalpu māja Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. 2.puse 41. 4897 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. vidus 42. 4895 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Bikstu muižā, 19.gs. 1863.g. 43. 4894 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Bikstu muižā, 18./19.gs. 44. 4899 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse 45. 4901 Vietējas nozīmes Kūtis (2) Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse 46. 4902 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. vidus 47. 4900 Vietējas nozīmes Kalpu māja Arhitektūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse Dobele 48. 752 Valsts nozīmes Dobeles pilskalns ar Arheoloģija Bērzes upes labajā krastā priekšpili un viduslaiku pils 49. 753 Valsts nozīmes Dobeles senpilsēta Arheoloģija Bērzes upes labajā krastā, uz D un R no Dobeles pilskalna 50. 3331 Valsts nozīmes Kapa plāksne Māksla Dobeles luterāņu baznīcā, A.Tīzenhauzenai datēta ar 1648.gagu 51. 3329 Valsts nozīmes Epitāfija F.Drahenfelsam Māksla Dobeles luterāņu baznīcā, datēta ar 17.gs.sākumu 52. 4903 Valsts nozīmes Livonijas ordeņa Arhitektūra Bērzes upes labajā krastā, pilsdrupas 1335. ‐1347.g. 53. 4904 Valsts nozīmes Latviešu biedrības nams Arhitektūra Baznīcas iela 6, 1939.g. 54. 4919 Valsts nozīmes Dobeles luterāņu baznīca Arhitektūra Baznīcas iela 1, datējums: 1495., 1595., 1907.g 55. 7431 Valsts nozīmes Dobeles pilsētas Pilsētbūvniecība Vietas raksturojums: vēsturiskais centrs Francmaņa un Baznīcas ielas pāra numuru puses apbūve, Zaļā iela, līnija paralēli Tirgus laukuma DR robežai 25m attālumā no tās, Skolas iela, Viestura ielas nepāra numuru puses apbūve, Bērze, upē ietekošais strautiņš D no stadiona, Tērvetes iela, Īles iela, līnija paralēli Tērvetes ielai 95m R virzienā no tās līdz Ādama ielai, 280m gara līnija R virzienā, līnija paralēli tiltam 100m uz ZA no tā, Uzvaras iela, Brīvības iela līdz Francmaņa ielai 16. – 19.gs.
76
56. 754 Vietējas nozīmes Dobeles baznīcas Arheoloģija Pie Dobeles luterāņu viduslaiku kapsēta baznīcas 57. 4905 Vietējas nozīmes Vecā aptieka Arhitektūra Baznīcas iela 12, 1806.g. 1929.g. 58. 4907 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 2, 19.gs. vidus 59. 4908 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 2b, 19.gs. vidus 60. 4909 Vietējas nozīmes Pagasta nams Arhitektūra Brīvības iela 3a, 19.gs. vidus 61. 4910 Vietējas nozīmes Vācu mācītājmuižas Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. apbūve sākums 62. 4912 Vietējas nozīmes Klēts Arhitektūra Brīvības iela 52, 19.gs. vidus 63. 4913 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. 2. puse 64. 4911 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Brīvības iela 50, 19.gs. sākums 65. 4906 Vietējas nozīmes Dobeles un apkārtnes Arhitektūra Brīvības iela 11, 1919.g. slimnīca 66. 4914 Vietējas nozīmes Skola Arhitektūra Dzirnavu iela 2, (DVĢ,) 1940.g. 67. 4915 Vietējas nozīmes Savrupmāja Arhitektūra Miera iela 15, 1936.g. 68. 4916 Vietējas nozīmes Skola Arhitektūra Skolas iela 2, (Mūzikas skola), 19./20.gs. 69. 4917 Vietējas nozīmes Ūdens tornis Arhitektūra Stacijas iela 5, 1929.g. 70. 4918 Vietējas nozīmes Dobeles dzelzceļa stacija Arhitektūra Stacijas iela 2, 1929.g. 71. 4920 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Tirgus laukums 2, 19.gs. vidus 72. 4922 Vietējas nozīmes Dzīvojamā ēka Arhitektūra Zaļā iela 15, 19.gs. 2.puse Dobeles pagasts 73. 755 Valsts nozīmes Bāļu – Šķērstaiņu Arheoloģija Pie Bāļām un Šķērstaiņiem senkapi un apmetne 74. 756 Vietējas nozīmes Zilā kalna senkapi Arheoloģija Pie bijušām Gobām 75. 757 Vietējas nozīmes Ošu senkapi Arheoloģija Pie Ošiem 76. 4889 Vietējas nozīmes Bērzbeķes muižas Arhitektūra 19. gs. vidus apbūve 77. 4873 Vietējas nozīmes Kūts Arhitektūra Bērzbeķes muižā, 19.gs.vidus 78. 4874 Vietējas nozīmes Kūts ar dzīvokli Arhitektūra Bērzbeķes muižā, 19.gs.vidus Jaunbērzes pagasts 79. 4936 Valsts nozīmes Lustes muižas pils Arhitektūra Lustes muižā, 18.gs. 2.puse 80. 8820 Valsts nozīmes Latvijas Atbrīvošanas Vēsturiska Jaunbērzes pag., 1919.g. kara kaujas piemiņas notikuma vieta vieta pie Batariem Krimūnu pagasts 81. 4937 Vietējas nozīmes Glūdas luterāņu baznīca Arhitektūra Glūdā, 1848.g. Naudītes pagasts 82. 765 Valsts nozīmes Pokaiņu senkapi Arheoloģija Bēnes mežniec. Naudītes (Metamais kalns) iec. 9. Kv. Pie Caunām 83. 766 Valsts nozīmes Vecpokaiņu senkapi I, II Arheoloģija Īles mežniecībā Zeltiņu iec. (Kapiņu kalns) pie Vecpokaiņiem 84. 767 Valsts nozīmes Jāņogānu senkapi Arheoloģija Ppie bijušiem Mauriem 85. 769 Valsts nozīmes Dēliņkalns – pilskalns Arheoloģija Pie Lejasdēliņiem 86. 770 Valsts nozīmes Spurīšu apmetne Arheoloģija Pie Spurīšiem
77
87. 3345 Valsts nozīmes Balkona margas Māksla Vecapguldes muižas pilī, 18.gs.beigas 88. 4946 Valsts nozīmes Vecapguldes muižas Arhitektūra Apguldē, 18. gs. 2.puse apbūve 89. 4947 Valsts nozīmes Pils Arhitektūra Apguldē, 18. gs. 2.puse 90. 768 Vietējas nozīmes Ogānu pilskalns Arheoloģija Pie bijušiem Ogāniem 91. 771 Vietējas nozīmes Soda kalniņš – nostāstu Arheoloģija Pie Susuriem vieta 92. 4949 Vietējas nozīmes Lielapguldes muižas Arhitektūra Apgulde, 19.gs. 1.puse apbūve 93. 4950 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse 94. 4952 Vietējas nozīmes Stallis Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse 95. 4951 Vietējas nozīmes Kalpu māja Arhitektūra Lielapguldes muižā 19.gs. 1.puse 96. 4948 Vietējas nozīmes Parks Arhitektūra Vecapguldes muižā, 18.gs. Penkules pagasts 97. 772 Valsts nozīmes Laģu apmetne Arheoloģija Pie Dzintariem, abpus Kroņauces – Auces šosejai 98. 773 Valsts nozīmes Kamradžu pilskalns Arheoloģija Pie Kamradžiem (Cepļa kalns) 99. 775 Valsts nozīmes Ķūru senkapi Arheoloģija Starp Ķūriem, Mazlūsveriem un Jaunzemjiem 100. 776 Valsts nozīmes Ruņģu apmetne Arheoloģija Starp Ruņģiem un Dravniekiem 101. 777 Valsts nozīmes Kamradžu senkapi Arheoloģija Z no Kamradžiem 102. 774 Vietējas nozīmes Ķūru apmetne Arheoloģija Starp Ķūriem un Jaunzemjiem 103. 4954 Vietējas nozīmes Ālaves muižas apbūve Arhitektūra 19. gs. 2.puse 104. 4955 Vietējas nozīmes Kungu māja Arhitektūra Ālaves muižā, 19.gs. 2.puse 105. 4956 Vietējas nozīmes Stallis ‐ kūts Arhitektūra Ālaves muižā, 19.gs. 2.puse 106. 4953 Vietējas nozīmes Penkules luterāņu Arhitektūra (1691.g.) 1865.g., 1878.g. baznīca Zebrenes pagasts 107. 793 Valsts nozīmes Elkukalns – kulta vieta Arheoloģija Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kvartāls, Svētezera Z krastā 108. 794 Valsts nozīmes Grabu kapu senkapi Arheoloģija Pie Grabu kapsētas 109. 795 Valsts nozīmes Kaupju senkapi Arheoloģija Pie Kaupju veikala, bijušiem Rēderiem
78
3.PIELIKUMS. NOVADA PAŠVALDĪBAS CEĻI Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls Annenieku pagasts A grupa 1 Rogu ceļš 2,88 grants 2 Mazkrāgu ceļš 3,36 grants melnais 3 Bultu ceļš 2,745 segums bez 4 Gaujas ‐ Mazkrāgu ceļš 0,6 seguma 1,308 grants 5 Kambaru ceļš 4,917 grants Zebras‐ Lapsas‐ Kalnēji 6 ceļš 4,825 grants 7 Oškalnu ceļš 0,6 grants bez
0,3 seguma 0,304 grants 8 Cibēnu ceļš 1,635 grants 9 Kalnaģigaru ceļš 2,212 grants 10 Skuju ‐ Bezdelīgu ceļš 0,363 grants 11 Skolas ceļš 0,144 grants 12 Baznīcas ceļš 1,25 grants 13 Ilmāru ‐ Kalnbērziņu ceļš 1,017 grants 14 Brūnu ceļš 0,25 bruģis 0,16 grants 15 Ļuku ceļš 7,192 grants 16 Ļuku ciemata ceļš 0,2 grants bez
0,31 seguma 17 Ausātu ceļš 3,24 grants A grupa kopā: 35,607 grants melnais 2,745 segums bez 1,21 seguma 0,25 bruģis 39,81 B grupa melnais 18 Jaunpavāri‐ Brieži 0,035 segums 2,265 grants melnais 19 Kaķenieki ‐k.Imantas 0,75 segums 0,24 grants 20 Klāvindriķu ceļš 0,48 grants 21 Ziedoņu mājas ceļš 0,23 grants 22 lambrekšu ‐Pastaru ceļš 1,2 grants 79
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls bez
1,434 seguma 23 Jākšu ‐Piedaiņu ceļš 1,4 grants bez
1,84 seguma 24 Kapu ceļš 0,393 grants 25 Apšenieku ceļš 0,35 grants bez
1,235 seguma Ļuķu kopmītnes ‐ Birzmaļi 26 ceļš 2,45 grants B grupa kopā: 9,008 grants melnais
0,785 segums bez
4,509 seguma 14,302 C grupa 27 Ģerdāņi‐ Abavieši 1 grants bez
0,25 seguma 28 Baložu ceļš 1 grants bez
0,479 seguma 29 Privātkūtiņu ceļš 0,614 grants 30 Bultu ceļš m. 0,3 grants 0,08 bruģis 0,105 grants 31 Mazkalēji‐ Pīlādži ceļš 0,8 grants 32 Bajāru ceļš 0,566 grants 33 Gigāru ceļš 0,25 grants bez
0,55 seguma 34 Reiņi‐ salas ceļš 0,55 grants bez
0,935 seguma 35 Ļuku fermas ceļš 0,8 grants bez 36 Mežingas ceļš 2,2 seguma 37 Brīvzemnieku ceļš 0,452 grants C grupa kopā: 6,437 grants bez
4,414 seguma 0,08 bruģis 10,931 Pašvaldības ceļi 65,05
80
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls Annenieku pagastā Auru pagasts A grupa 14‐Alejas‐Siļķes‐ 1 Mazvildavas 4,5 grants 32‐Auri‐ Apguldes melnais 2 dzirnavas 3,2 segums A grupa kopā: 4,5 grants melnais 3,2 segums 7,70 B grupa 3 1‐BAO‐ Liepājas šoseja 3,4 betons melnais 0,9 segums bez 0,5 seguma 4 2‐Lielbērze‐Oliņas‐Celmi 1,789 grants 3‐Velna krogs‐ Silenieki‐ 5 Zemnieki 1,056 grants 6 4‐Oliņas ‐Zvaigznes 1,754 grants 5‐Mētras‐Rentes‐ Klabji‐ 7 Liepziedi 4,375 grants 8 6‐Virši‐ Sniedzes 0,376 grants 9 7‐Baloži‐Baldēļi 0,825 grants 10 8‐Balvas‐Spriksteles 1,875 grants 9‐Smilgas‐Selgas‐ 11 Apguldes dzirnavas 2,877 grants 10‐Vīganti‐Auziņas‐ 12 Pēkaiņi 2,332 grants 13 11‐Ziņģi‐ Ziemeļi‐ Āpšēni 3,015 grants 12‐Zemgalieši ‐ Tīlaiši‐ 14 Siļķes 3,352 grants bez 15 13‐Jaunsmēdalu ceļš 0,3 seguma 1,2 grants 14‐Alejas‐Siļķes‐ 16 Mazvildavas 4,5 grants 15‐Priežkalni‐Bites ‐ melnais 16 Garbiļi 0,64 segums 1,16 grants 17 16‐Bērzaiņi ‐Dimzas 0,956 grants 18 17‐Namdari‐Cimermaņi 0,538 grants 19 18‐Auru stacija‐ Olderti 0,832 grants 20 19‐Liesmas‐ Prinči‐Rīti 1,537 grants 21 20‐Rīti‐Lielčankas 2,325 grants
81
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls 21‐Rīti‐ Dzelzkalni‐Zariņi‐ 22 Strautnieki 2,98 grants 0,27 bruģis 22‐Silakurti‐ Mazie melnais 23 Svēderi‐Kāvužas 0,5 segums 3,61 grants 24 23‐Tīkužas ‐Baļļas 1,225 grants 24‐Eizenfeldes‐Mazie 25 Svēderi 1,61 grants 26 29‐Austrumi‐Bāliņi 2,85 grants melnais 27 31‐Bērzkrastu ceļš 0,15 segums 0,1 grants melnais 0,108 segums B grupa kopā: 3,4 betons melnais 2,30 segums bez 0,8 seguma 49,05 grants 0,27 bruģis 55,817 C grupa 28 26‐Mežansi‐Mucenieki 4,025 grants melnais 29 30‐Bites ‐Ziņģi 0,4 segums 0,358 grants C grupa kopā: 4,425 grants melnais 0,4 segums 4,825 Pašvaldības ceļi Auru pagastā 68,34 Bērzes pagasts A grupa 1‐Šoseja P97‐ Virkus melnais 1 muiža 0,49 segums 2,9 grants 6‐Šoseja P97‐ Teņņi ‐ 2 Ustupji 1,86 grants 7‐Šoseja P97‐ Miltiņi ‐ melnais 3 Šoseja P102 3,16 segums 1,31 grants
82
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls 13‐ŠosejaP97‐Dobeles melnais 4 NAI 0,58 segums 1,15 grants 5 14‐ŠosejaP97‐ Plēpji 1,29 grants 15‐ŠosejaP97‐ Mazbajāri‐ 6 Kalniņi 2,28 grants 16‐ŠosejaP97‐ Mušas‐ melnais 7 Smiltnieki 3,07 segums 1,98 grants 8 21‐ŠosejaP102‐Priņči 0,85 grants 9 25‐ŠosejaP102‐Salenieki 3,35 grants 10 27‐Kreijas ‐ ceļšV1103 6,11 grants 29‐CeļšV1142‐Peizes‐ 11 Upmaļi 1,47 grants 30‐CeļšV1142‐Vilki‐ 12 ceļšV1103 1,35 grants melnais 13 44‐CeļšV1102‐Mazkūras 0,22 segums 5 15 0,71 grants melnais A grupa kopā: 7,52 segums 26,61 grants 34,13 B grupa melnais 14 11‐Miltiņi ‐ Strēbeles 0,28 segums 0,12 grants 12‐Ceļš Nr.7‐ Niedras‐ 15 Ielejas 1,12 grants 23‐Virkus kapi‐ Prinči‐ 16 ceļšNr.1 1,98 grants 24‐CeļšNr.7‐ Salenieki‐ 17 Golsti 3,1 grants 26‐Kreijas‐ Eglītes ‐ melnais 18 Miltiņi 0,58 segums 1,63 grants 19 31‐Smiltnieki‐ Dravnieki 0,71 grants 32‐Tiltnieki‐Dzeņi‐ 20 ceļšNr.33 2,69 grants 33‐Pikšas‐ Daujāti‐ 21 Dārgzemji 3,64 grants 22 34‐Meimaņi‐ ceļšNr33 0,94 grants 23 35‐Blažēvici‐ Kārliņi 0,67 grants 24 36‐Meimaņi‐ Zelmeņi 0,98 grants 37‐Bērzes Baznīca‐ Dīķi‐ melnais 25 Līči 0,84 segums
83
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls 2,42 grants 26 38‐CeļšNr.37‐Mūrnieki 0,5 grants 27 39‐Dīķi‐ Bērzes dzirnavas 0,45 grants 28 40‐CeļšNr.37‐ Nolejas 0,89 grants 41‐Bērzes baznīca‐ Ķiķi‐ melnais 29 Dārziņi 0,14 segums 18 108 2,95 grants 30 42‐Ķiķi‐ Rozenvaldi 1,27 grants 43‐Bērzes pienotava‐ 31 Avotiņi 0,36 grants melnais B grupa kopā: 1,84 segums 26,42 grants 28,26 C grupa melnais 32 28‐ Ceļš Nr.16‐ Grīvieši 0,02 segums 0,54 grants 33 22‐ Runči ‐Centības 0,66 grants melnais C grupa kopā: 0,02 segums 1,2 grants 1,22 Pašvaldības ceļi Bērzes pagastā 63,61 Bikstu pagasts A grupa 1 Bebri‐Andri‐ Auces ceļš 2,49 grants 2 Pūces ‐Auces ceļš 1,74 grants Upes smēde‐ Upes dzirn.‐ 3 Liepājas šos. 1,87 grants 4 Ārijas‐Upes smēde 0,47 grants Bērze 12,3 67,8 Dzelzsbetons Upes smēde‐Venteri‐ 5 Auces ceļš 2,87 grants Upenieki‐ Krūzas ‐ 6 Liepājas šos. 2,04 grants melnais 7 Kapi‐ Centrs‐ Tukuma c. 1,44 segums 8 Saulīšu kalte‐ Ģerikas 2,52 grants 9 Ciemati‐ Līdumi 0,58 grants 10 Lauciņi Strazdiņi 0,94 grants 11 Tukuma ceļš‐ Kadiķi 1,25 grants 12 Skola ‐Līvi‐ Dzidras 1,22 grants Bikstupe 18 157,7 Dzelzsbetons 13 Brīvības ‐ Abavieši 2,95 grants Bikstupe 11 67,6 Koks
84
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls 14 Stacija‐ Audari 2,41 grants Liepājas šos.‐Bērziņi ‐ 15 šoseja 2,9 grants 16 Liepājas šos.‐Lejas puķes 1,34 grants 17 Upmaļi‐ Jaunā mājaLīči 3,08 grants 18 Grāvnieki‐ Kundziņi 2,47 grants 19 Bajāri‐ Dzirnaviņas 0,5 grants A grupa kopā: 33,64 grants melnais 1,44 segums 35,08 B grupa 20 Magones ‐Riekstiņi 0,29 grants 21 Magones ‐Griezes 0,26 grants melnais 22 Virši‐ Ezerkalni 0,24 segums 23 Darbnīcas ‐Macki 0,85 grants 24 Mazbiksti‐ Gobas 0,98 grants 25 Brieži ‐Ķīļi 3,24 grants 26 Brieži ‐ Ropēni 0,36 grants 27 Rudeņi‐ Pilsāti 2,31 grants melnais 28 Palejas‐ Dzirnaviņas 1,18 segums 29 Silāres ‐ Mārsili 0,15 grants B grupa kopā: 8,44 grants melnais 1,42 segums 9,86 C grupa bez 30 Krūzu ceļš ‐Papardes 0,59 seguma bez 31 Zuši‐ Cīskas 2,02 seguma bez 32 Silakalni ‐Pilskalns 2,13 seguma 33 Vēsmas ‐Jojas 3,7 grants bezsegu 34 Zvaigznītes ‐Salas 0,79 ma Pievadceļš ‐ Zebrus 35 ezeram 0,65 grants 36 Ceriņi ‐ Seski 1,62 grants C grupa kopā: 5,97 grants bez 5,53 seguma 11,5
85
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls Pašvaldības ceļi Bikstu pagastā 56,44 Dobeles pagasts A grupa 1A_Pīpenes Imantas‐ 1 Cūku komplekss 3,08 grants 2A‐ Pienava‐ Garauta ez. 2 Pīpenes 7,46 grants 3A‐ Putniņi‐Sprūdi‐ 3 radziņi 5,09 grants 4A‐ Jaunļobas‐Granti‐ 4 šos.Dobele‐ Jaunbērze 7,66 grants 5A‐Bietleri‐ Nabadziņi‐ 5 Ķepji 4,16 grants 6A‐Plamši‐ Ozolu spice‐ 6 Sidrabiņu kapi 4,28 grants 7A‐ Nabadziņi‐Ozolu 7 spice 4,22 grants 8A‐šos.Dobele‐ Jaunbērze‐Lejasstrazdi‐ melnais 8 šos.Jaunbērze 2,76 segums 9A‐ Lejasstrazdi‐ 9 Min.mēslu nolk. 1,95 grants 10A‐ Šos.Dobele‐Lestene 10 Aizstrautnieki‐ Kalna oši 1,43 asfalts A grupa kopā: 37,9 grants melnais 2,76 segums 1,43 asfalts 42,09 B grupa B11‐ Bērzbeķe Jaunās 11 mājas 1,53 grants 12 B12‐ Zariņi‐ Brenči 1,48 grants 13 B13‐ Brenči‐ Kīkas 1,59 grants B14‐Aizstrautnieki‐ 14 Brenči 1,99 grants 15 B15‐Grantiņi‐ Priežu sargi 1,59 grants B16‐ Cūku komp.‐ 16 Lejasstrazdi 0,88 grants B17‐ Upes gaurata caut.‐ 17 Gaurata k 0,29 grants B18‐ Lejasstrazdu 18 attīr.iek 0,32 grants 19 B19‐ Galenieki‐ Brāļu kapi 0,78 grants B20‐Šos.Dobele‐ 20 Jaunbērze‐ Pienavas upe 1,37 grants 21 B21‐ Ceļš uz Bietleru 0,06 grants
86
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls kapiem B22‐ Aizsstrautnieku 22 attīr.iek. 0,08 grants B23‐ Aizstrautnieku melnais 23 iekškv. Ceļi‐ielas 0,94 segums B24‐Lejasstrazdu melnais 24 iekškv.ceļi‐ ielas 1,22 segums 25 B25‐ Brenči‐ Brenču kapi 0,61 grants B26‐ Lejasstrazdu melnais 26 ciemats‐ darbnīcas 0,5 segums B27‐ Lejasstrazdu skola‐ melnais 27 darbnīcas 0,35 segums B grupa kopā: 12,57 grants melnais 3,01 segums 15,58 28 C28‐ Jaunļobas ‐Reķi 0,7 grants 29 C29‐ Ozolāres ‐ Mežmaļi 0,46 grants 30 C30‐ Zariņi‐ Kalte 0,42 grants C31‐ Jaunās mājas ceļš‐ 31 Bletleri‐Nabadziņi ‐ Ķepji 0,59 grants 32 C32‐ Brenči‐ Nāreikas 0,61 grants C33‐ Kokzāģētava‐ 33 Darbnīcas ‐ Aizstrautnieki 0,97 grants C36‐ Šos. Dobele‐ Annenieki‐ Gardenes 34 stacija 1,36 grants 35 C37‐ Vidiņi‐ Lāču dīķis 0,91 grants 36 C38‐ Ausekļi 0,38 grants C39‐ Pārbrauktuve‐ 37 Lagzdas 1,41 grants 38 C40‐ Kalnasvilpji 0,37 grants 39 C41‐ Brīvzemnieki 0,72 grants 40 C42‐ Šalkas 0,37 grants 41 C43‐ Bērzbeķe 0,08 grants 42 C44‐ Liepas ‐ Vagari 0,11 grants 9,46 grants C grupa kopā: 9,46 Pašvaldības ceļi Dobeles pagastā 67,13 Jaunbērzes pagasts B grupa 1 1‐Pikšas ‐Ērzeļi 0,3 grants melnais 0,1 segums 0,8 grants
87
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls bez 1,17 seguma 2 2‐Pikšas ‐ Čabas 0,98 grants bez 3,49 seguma melnais 3 3‐Apšupji‐ Katlāpji 0,66 segums 2,79 grants 4 5‐Klētnieki‐ Ķīši 4,22 grants melnais 5 6‐Zaļie ‐ Auziņas 0,2 segums 1,93 grants 6 7‐Straupji ‐Ziediņi 2,17 grants 7 8‐Aņģi‐Noras 0,76 grants bez 1,06 seguma 8 21‐Sildeži‐ Vanadziņi 1,01 grants 9 23‐Graviņas ‐ Sniķeri 2,3 grants 10 36‐Druvas‐Saulstari 3,27 grants 11 37‐Sniķeri‐ Buķelis 3,19 grants 12 40‐legzdas ‐Dīķi‐ Ozoliņi 1,85 grants 13 42‐Jukši‐ Buķelis 2,97 grants 14 44‐Buķelis ‐ Ielejas 3,43 grants 15 46‐Jūrnieki‐ Legzdiņas 0,87 grants 16 51‐Danckas‐Zariņi 1,91 grants 17 52‐Bērzmeži‐ Zariņi 2,07 grants 18 54‐Pūliņi‐ Vēsmas 0,77 grants bez 0,27 seguma B grupa kopā: 37,59 grants melnais 0,96 segums bez 5,99 seguma 44,54 C grupa bez 19 4‐Saules ceļš 0,26 seguma 20 9‐Vazdiķi 0,94 grants 21 10‐Sarmas 1,47 grants melnais 22 12‐Centrs ‐ Tumšsili 0,7 segums 0,9 grants 23 24‐Graviņas 0,2 grants 24 26‐Bērzu iela ‐Madaras 0,18 bez
88
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls seguma melnais 25 29‐Vidiņi 0,21 segums bez 26 32‐Ābeļdārzs 0,43 seguma 27 33‐Degvielas bāze 0,11 grants bez 0,06 seguma 28 34‐Attīrīšanas iekārtas 0,46 grants melnais 29 35‐Inviduālās garažas 0,17 segums 0,05 grants bez 30 38‐Birzes 0,39 seguma 31 39‐Branču kapi 0,17 grants 0,358 grants bez 32 41‐Dīķi‐ Gundegas 0,89 seguma 33 43‐Buķelis ‐ Āres 1,24 grants bez 34 45‐Sīpele‐ Pulciņi 0,43 seguma bez 35 47‐Saulieši 0,36 seguma 36 48‐Vīganti 0,51 grants 37 49‐Ruciņi 0,55 grants 38 50‐Puriņi‐ Mazdegaiņi 1,9 grants bez 39 53‐Līdumi 1,58 seguma bez 40 55‐Maisiņi‐ Sprīdīši 0,33 seguma 41 56‐Auniņi 0,25 grants 57‐Draudzības iela‐ bez 42 graviņas 0,4 seguma 43 58‐CeļšNr.57‐ P 98 0,23 grants C grupa kopā: 9,34 grants melnais 1,08 segums bez 5,31 seguma 15,73 Pašvaldības ceļi Jaunbērzes pagastā 60,27 Krimūnu pagasts A grupa 1 1‐Dobele‐ Skujas 1,784 grants melnais 2 3‐Zaļā iela‐ Skujas 0,1 segums
89
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls 0,963 grants melnais 3 4‐ Fiņķi‐ Mazšvalkovski 0,055 segums 0,035 bruģis 5‐Rūgtiņi‐ Vairogi‐ 4 Pokaiņi 2,973 grants 7‐Kalnieši‐ Ūdri‐ 5 Upeslejas 0,47 grants 6 8‐Plepīši ‐ Ezernieki 2,31 grants 9‐Pietura"Vērpji"‐ 7 Jaunvērpji 0,57 grants 11‐Dobele‐Zaļenieki‐ 8 Avotiņu karjers 0,163 grants 9 12‐Jaunstakles‐ Avotiņi 0,797 grants 10 14‐Jaunstakles‐ Klijēni 3,467 grants 11 15‐Lācgalvas‐ Bištēviņi 2,542 grants 18 12 16‐Bištēviņi‐ Krastiņi 1,297 grants 13 17‐Ceriņi‐ Krastiņi 0,728 grants 18‐Pūri ‐ Auce‐ Grīvaiši‐ bez 14 Čēmaiši 1,048 seguma 19‐Glūda‐ Dzelzceļa 15 ēka61 0,489 grants 16 21‐ Glūda‐ kalna Micaiši 0,506 grants 17 22‐ Skolasiela‐ Austrumi 0,727 grants 23‐Asteres‐ Upmaļi‐ melnais 18 Rimeikas 1 segums 0,27 grants 25‐Akācijas‐ Vīndedžu 19 kapi 1,53 grants melnais 20 27‐ Akācijas‐ Ilksiņi 0,35 segums 0,85 grants 21 6‐Mazšvalkovski‐Pokaiņi 1,103 grants 22 24‐ Meķi‐ Ikvildas 0,878 grants 23 31‐ Panākumi‐ Zemgalieši 0,386 grants bez 24 30‐ Mazveidnieki‐ Jurīši 0,964 seguma 25 20‐ Glūda‐ Glūdas kapi 0,089 grants 26 32‐Panākumi‐ Baņi 5,441 grants 24 A grupa kopā: 30,33 grants melnais 1,51 segums 0,04 bruģis bez 2,01 seguma 33,89
90
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls C grupa 27 2‐Skujas ‐ Bebri 1,646 grants 28 10‐Jaunvērpji‐Vācpēteri 0,787 grants 26‐Bērziņi‐ Lācīši‐ bez 29 Daugavas‐ Saulgoži 1,905 seguma 28‐Akācijas‐ Ilksiņi‐ 30 Zaļ.pag.‐ "kalnaudzes" 0,15 grants 31 33‐Lācītbirzes‐ Čankas 0,51 grants bez 32 34‐Čankas‐ Laimītes 0,776 seguma 35‐Panākumi‐ Baņi‐ 33 Tābari 0,44 grants 36‐Īkšķīši‐ Tērv.pag. 34 Mālzemnieki 1,677 grants 37‐Panākumi‐ Baņi‐ bez 35 Ķērkšļi 2,503 seguma 38‐Ķērkšļi‐ 36 Zaļ.pag.Zaļenieki‐ Tērvete 0,304 grants 18 39‐"Krimūnas"‐ 37 Attīr.iek."Krimūnas' 0,382 grants bez 38 40‐Lauku iela‐ Vecgrāveri 0,82 seguma 18 bez 39 41‐Vecgrāveri‐Ug.depo 0,295 seguma 40 42‐Lejasbākuļi‐ Ružas 1,397 grants C grupa kopā: 7,293 grants bez 6,299 seguma 13,59 Pašvaldības ceļi Krimūnu pagastā 47,48 Naudītes pagasts A grupa 1 Apgulde ‐Penkule 2,595 grants 2 Apguldes centrs‐kārkliņi 0,3 grants bez 0,2 seguma Vecpokaiņi ‐Caunas ‐ 3 Bāliņi 1,1 grants bez 1,76 seguma melnais 4 Apguldes Centrs 0,2 segums 0,5 grants bez 1,2 seguma 5 Aurīši‐ Rambas 1,407 grants 6 Kursīšu kapi ‐ Bēnes 2,905 grants
91
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls robeža bez 1,205 seguma Jaunsesava‐Dēliņi‐ 7 Naudīte 3,4 grants Starp ceļiem Naudīte‐ Apgulde un Dēliņi ‐ bez 8 Naudīte 0,21 seguma melnais 9 Naudīte ‐ Brākši 0,143 segums 4,197 grants 10 Zirņi ‐Līdumi 3,32 grants Ziedugravas‐ Ūdenskrātuve‐ melnais 11 Mačmūrnieki 0,83 segums bez 0,15 seguma A grupa kopā: 19,72 grants melnais 1,17 segums bez 4,73 seguma 25,62 B grupa 12 Apgulde‐ Lielapgulde 0,46 grants bez 1,15 seguma Lielapgulde‐ Lielapguldes 13 fermas 0,192 grants bez 0,204 seguma Slagūnes ceļš‐ bez 14 Kalnabeltes 0,8 seguma bez 15 Lejnieki ‐ Niedrupes 1,25 seguma bez 16 Sējas ‐ valdotas ‐Skrajas 2,404 seguma 17 Amatnieki‐ Ružēni 1,5 grants bez 18 Krūmiņi‐ lejas Līpaldi 0,975 seguma 19 Mazpoķi ‐ Bēnes robeža 1,5 grants bez 1,36 seguma 20 Krūmkalni‐ Birznieki 1,81 grants 21 Mūrnieki‐ Ķeburas 1,29 grants bez 22 Āķi‐ Mazjoži‐ Zelmeņi 1,7 seguma 23 Uz Mašmūrniekiem 0,5 bez
92
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls seguma bez 24 Uz attīrītavu 0,27 seguma B grupa kopā: 6,75 grants bez 10,61 seguma 17,37 C grupa bez 25 Kilģi 0,3 seguma 26 Medņi‐ Dambīši 0,37 grants bez 0,14 seguma 27 Sprīdīši 0,196 grants bez 28 Brieži ‐ Vilikas 0,698 seguma Gar Ceriņiem ‐ Annenieku 29 pagrieziens 0,3 grants bez 30 Uz Strautiņiem 0,365 seguma bez 31 Uz Strēlniekiem 0,61 seguma bez 32 Leinerti‐ Laumas 1,51 seguma bez 33 Ružēni‐ Viesturi‐ Freimaņi 1,56 seguma bez 34 Misiņi‐ Stariņi 0,195 seguma bez 35 Kraķi ‐ Pavēņi 0,98 seguma Uz minerālmēslu bez 36 noliktavu 0,305 seguma bez 37 Uz Rubeņiem 0,51 seguma bez 38 U z Meža kapiem 0,69 seguma bez 39 Sējas kapi 0,16 seguma bez 40 Uz Bļodniekiem 0,16 seguma C grupa kopā: 0,87 grants bez 8,18 seguma 9,05 Pašvaldības ceļi Naudītes pagastā 52,04 Penkules pagasts A grupa
93
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls melnais 1 2‐Noras ‐Cīrulīši 0,624 segums 0,256 grants melnais 2 3‐Šoseja ‐ Noras 0,701 segums 5‐Aizupji‐ Liekniņi‐ melnais 3 Augstkalnes ceļš 0,268 segums 0,916 grants melnais 4 6‐Ābeļu iela ‐Rožlejas 0,62 segums 0,57 grants melnais 5 8‐Šoseja ‐ Sēju kalte 0,322 segums 0,778 grants 11‐Supas‐ Penkules, 6 Naudītes ceļš 2,464 grants 7 20‐Baldonas ‐ Jukšas 2 grants 21‐Augstkalnes ceļš ‐ 8 Vārpas 2,75 grants 9 24‐Ceroņi ‐ Magones 1,962 grants 27‐Purva Klauciņas ‐ 10 Mazjaunzemji 1,448 grants 11 33‐Pāvili‐ Zariņi 0,408 grants 12 41‐Ķetruri‐ Stūrīši 3,798 grants 13 42‐Zemgaļi‐ Māliņi 2 grants A grupa kopā: 19,4 grants melnais 2,5 segums 21,9 B grupa melnais 14 1‐Ziediņi ‐ Liepkalni 0,396 segums melnais 15 4‐Liepkalni ‐ Aizupji 0,13 segums Auce 15,7 92,9 Dzelzsbetons 1,208 grants melnais 16 7‐Sēju kalte ‐ Magones 0,546 segums melnais 17 9‐Rīti ‐Gaidas 0,128 segums 18 13‐Vīksnas‐ Klauciņas 2,08 grants 19 14‐Lielbaldonas ‐ Sunīši 1,15 grants 20 15‐Ceļmalas‐ Bituļi 2,028 grants Auce 19,8 121 Koks 21 16‐Kalna Počas‐ Čaibļi 1,106 grants Auce 8,9 32,15 Koks 22 17‐Kalna Počas‐ Dubļi 1,986 grants 23 19‐Baldonas ‐Rūķi 0,31 grants 24 23‐Laģi ‐ Sietiņi 1,23 grants
94
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls 26‐Ābeļu iela ‐Purva 25 Klauciņas 1,422 grants 26 28‐Skaistas ‐ Āķi 0,506 grants 29‐Mazbērzemnieki‐ 27 Ruņģi 0,593 grants 28 34‐Saulgrieži ‐ Ābeļu iela 0,912 grants 29 35‐Šķutes ‐ Avoti 2,572 grants 30 40‐Brīviņi ‐ Kalna Počas 2,25 grants Auce 9,7 45,5 Koks 31 43‐Aizupji ‐ Vārpas 1,653 grants 32 44‐Strautiņi ‐ Rozītes 0,824 grants B grupa kopā: 21,83 grants melnais 1,2 segums 23,03 C grupa melnais 33 9‐Rīti ‐ Gaidas 0,112 segums 34 12‐Sēju kalte‐ Sējas kapi 0,474 grants 35 18‐Drēģeļi‐ Krogzemji 1 grants 36 31‐Dimzu kalte‐ Romji 0,602 grants 37‐Pumpuri ‐ Augstkalnes 37 ceļš 1,11 grants 38 38‐Abrakaši‐ Mazkuģi 0,696 grants C grupa kopā: 3,88 grants melnais 0,11 segums 3,99 Pašvaldības ceļi Penkules pagastā 48,91 Zebrenes pagasts A grupa melnais 17,5 1 Auce c.‐Berki‐ Centrs 5 segums Bērze 18,15 156 149,7 Dzelzsbetons 9,92 grants 2 Stūraiši ‐Trase 2,1 grants 3 Sniķeri‐ Auces c. 3,75 grants Bērze 11,7 68,7 Dzelzsbetons 4 Auces c.‐ Dainas‐ Vilikas 3,85 grants 5 Auces c.‐ Nespējnieki 2,03 grants 6 Auces c. ‐Dārznieki 0,57 grants 7 Auce c.‐ Skujiņas 0,42 grants 8 Jašpēteri‐ Lūši ‐Svētes 4,85 grants 9 Auces c.‐ Svilpji 2,76 grants A grupa kopā: 30,25 grants 5 melnais
95
Ceļu raksturojošie parametri Ceļi Tilti un satiksmes pārvadi Nr.p.k. Ceļa nosaukums Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m2 materiāls segums 35,25 B grupa 10 Beku c. ‐ Trase 5,15 grants 11 Modri‐ Stūraiši 3,45 grants 12 Centrs ‐ Rožkalni 5,938 grants 13 Kalte ‐Brizuļi 0,482 grants 14 Svilpju c.‐Priedaiši 0,65 grants B grupa kopā: 15,67 grants 15,67 C grupa 15 Stūraiši ‐ Meždambji 2,35 grants 16 Berķi ‐ Miešķi 0,36 grants 17 Berku c.‐ Jaunsauszari 0,37 grants 18 Berku c. ‐ Grabas 0,31 grants 19 Berku c.‐ Kurpnieki 0,24 grants 20 Berku c.‐ Strautiņi 2,55 grants 21 Trase‐ Eglītes 0,23 grants 22 Berku c.‐ Kannenieki 0,2 grants Bērze 11,8 65 Betons 23 Rožkalni‐ Šķietnieki 1,41 grants 24 Rožkalnu c.‐ Rambužas 0,69 grants 25 Rambužu c.‐ Tīkas 1,5 grants 26 Lodītes Jankas 3,43 grants 27 Nespējnieku c.‐ Pluņķi 1,14 grants 28 Svilpju c.‐Mežružas 1,23 grants 29 Robežnieki‐ Franki 1,1 grants 30 Naudītes c. ‐ Daudzumi 0,46 grants 31 Rožkalnu c.‐ Zemītes 0,22 grants 32 Rožkalnu c.‐ Beikas 0,31 grants C grupa kopā: 18,1 grants 18,1 Pašvaldības ceļi Zebrenes pagastā 69,02
96
4.PIELIKUMS. MEŽA CEĻI DOBELES NOVADĀ Ceļa nosaukums Garums, km Ceļa segums Sesku ceļš 1,695 grants Kasparu ceļš 0,250 bezseguma Pakaišu muižas ceļš 2,348 grants Janku ceļš 1,548 bezseguma Vanagu ceļš 0,711 bezseguma Poldera ceļš 7,463 bezseguma Robežstigas ceļš 2,355 bezseguma Kapu meža ceļš 1,072 grants Vidusceļš 0,305 bezseguma Apšenieku ceļš 0,950 grants Auniņu ceļš 0,973 grants Tītarkalnu ceļš 4,371 grants Lapsu ceļš 1,186 bezseguma Mežružu ceļš 1,714 bezseguma Mangaļu ceļš 6,25 grants šķembas Degu ceļš 0,508 bezseguma Priedaiņu ceļš 0,226 bezseguma Jostu ceļš 3,02 grants šķembas Krūmiņu ceļš 0,344 bezseguma Čagu ceļš 3,002 bezseguma Ružu ceļš 4,929 bezseguma Bites ceļš 1,430 grants Garlauku ceļš 0,897 grants Dobeles mežniecības ceļš 2,885 bezseguma Skaparu ceļš 0,805 bezseguma Zaļais ceļš 0,774 bezseguma Spindeļu stiga 2,208 grants Kaķenieku ceļš 1,396 bezseguma Namiķu ceļš 2,635 grants Zebrenes trase 4,875 bezseguma Ceplīšu ceļš 1,786 bezseguma Pokaiņu ceļš 1,185 bezseguma Penkule‐Zvani 2,811 grants Stūraišu ceļš 1,226 bezseguma Karjeru ceļš 1,605 bezseguma Liepu ceļš II 2,89 bezseguma Strautiņu ceļš 0,38 grants Ziemeļu ceļš 1,126 grants Mucenieku ceļš 1,481 bezseguma Lielkuģu ceļš 1,563 grants šķembas Vecais Slagūnes ceļš 2,163 grants Bēnes trase 3,47 grants Bites ceļš 2 posms 1,038 grants Lapsu ceļš 0,576 bezseguma Geriku ceļš 1,175 bezseguma Ķīļa ceļš 1,688 bezseguma Cerību torņa ceļš 3,112 bezseguma Ausātu ceļš 3,627 bezseguma Siļķu meža ceļš 0,486 bezseguma Priedaiņu ceļš 1,774 bezseguma Kalnu ceļš 2,823 bezseguma Meniķa ceļš 0,796 bezseguma Svilpju ceļš 1,495 bezseguma
97
Sarmu dambis 5,28 bezseguma Pliķu stiga 1,842 grants šķembas Pētervalde‐Mežvidi 1,056 grants Lejupceļš 2,067 bezseguma Īsais ceļš 0,07 grants šķembas Silakalnu ceļš 3,268 bezseguma Zebrus ezera ceļš 0,533 grants Ciroles ceļš 1,948 bezseguma Elkukalna ceļš 0,75 bezseguma Lūšu ceļš 1,014 grants Jaunais ceļš 3,917 grants Mežsarmu ceļš 0,361 bezseguma Dzelzceļnieku ceļš 0,99 grants Kalnciema šoseja‐Melnbikši 1,119 bezseguma Ausātu ūdenskrātuves ceļš 1,872 bezseguma Pētervalde‐Ūsiņu purvs 4,83 grants Vāļu ceļš 4,28 bezseguma Franku ceļš 1,771 bezseguma Pokaiņu aplis 5,365 grants Liekņu ceļš 1,507 bezseguma Ciematu ceļš 3,5 grants Sievu ceļš 4,75 grants šķembas Meženieku ceļš 7,53 grants Legzdiņa stiga 3,48 bezseguma Bataru ceļš 1,855 grants Dišleru ceļš 1,895 grants
98
5.PIELIKUMS. ŪDENS ŅEMŠANAS AVOTI DOBELES NOVADĀ (2011.G.)
Iegūtais Aizsargjosla, m Atļautais ūdeņu Urbuma ūdens Akas ieguves Funkcionālā Apdzīvota vieta Aka izbūves daudzums Stingra Bakteri‐ dziļums, m daudzums, nozīme Ķīmiskā gads 3 2011.g., režīma oloģiskā m /gadā m3/gadā Dobeles pilsēta Kombināts 1 2000 70 218635 275166 darba 10 0 Plānā 1605 ha Kombināts 2 2000 70 218270 3774 darba 10 0 Kombināts 3 2000 70 218270 105398 darba 10 0 Rz‐1 1976 65 218270 119882 darba 10 0 Stacijas 1 1982 62 0 0 tamponējama 10 0 615 Krasta 9a Nr.1 1977 41 0 0 tamponējama 10‐30 0 860 Krasta 9a Nr.2 1968 42 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Zemgales iela 1 1984 46.5 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Krimūnu pag. Ceriņu ciems P. Upīša iela 1975 65 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Auru pag. Liepziedu ciems Zemīši 1990 65.2 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Annenieku pagasta Annenieku centrs 1968 60 7482 4107 darba 10 0 130 Annenieku ciems Annenieku pagasta Jaunais centrs 1990 110 43800 46626 darba 10 0 420 Kaķenieku ciems Pavāri 1968 116 12775 0 rezerves 10 0 190 Ģerdēni 1962 81 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Rundēļi 1991 115 1460 1419 darba n/d n/d n/d Auru pagasta Auru ciems Auru ciemats Nr.1 1974 72 29930 11018 darba 10‐30 0 270 Purmaļi 1990 88 3285 0 rezerves n/d n/d n/d Auru ciemats Nr.2 1969 45 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Auru pagasta Gardenes Gardene Nr1 1961 100 53290 3554 darba 10 0 plānā ‐ ciems Gardene Nr2 1969 87 53290 41913 darba 10 0 204 ha Gardene Nr3 1977 78 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Auru pagasta Ķirpēnu Beikas centrs 1978 41 0 5082 darba 10 0 360 ciems Urbumi 2007 78 20440 8108 darba 10 0 360 Pogas 2 n/d n/d 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Auru pagasta apdz. vieta Spriksteles 1987 35 3650 3030 darba n/d n/d n/d "Spriksteles" Bērzes pagasta Bērzes 2.iec. ciemata 1975 220 25550 3798 darba 10 0 0 ciems 99
Bērzes pagasta Miltiņu Klubs Liepu ielā n/d 45 17155 1940 darba 10 0 200 ciems Urbumi 2007 45 17155 13951 darba 10‐30 0 442 Birztalas 1978 45 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Rašenbaumi 1971 60 0 0 tamponējama 10 0 250 Dobeles NAI Bērzes Krīgeri 2001 71 365 149 darba n/d n/d n/d pagasta "Krīgeros" Līči 1976 65 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Bērzes pagasta Šķibes Šķibe 1 1970 195 16790 11591 darba 10 0 125 ciems Šķibe 2 1983 200 16790 18220 darba 10 0 125 Bikstu pagasta Bikstu Centrs 1976 138 19710 12317 darba 10 0 225 ciems Bikstu pagasta Līvu ciems Līvi 1966 105 5475 970 darba 10 0 120 Dobeles pagasta Šalkas 1965 55 11315 9559 darba 10 30 305 Aizstrautnieku ciems Zeme pie Šalkām 2009 49 11315 1287 darba 10 40 320 Dobeles pagasta Lejasstrazdi 1962 86.28 13505 14284 rezerves 10 0 215 Lejasstrazdu ciems Vagari‐Skolas 1968 60 13505 7016 darba 10 0 275 Vagari n/d n/d 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Jaunbērzes pagasta Jaunbērze 1 1956 155 18250 10140 darba 10 0 280 Jaunbērzes ciems Jaunbērze 2 1979 205 17885 15790 darba 10 0 315 Krimūnu pagasta Akāciju Akācijas 1968 52 14600 5539 darba 10‐30 0 150 ciems Krimūnu pagasta Krimūnu Krimūnas 1 1985 46.4 13140 8734 darba 10 0 170 ciems Krimūnas 2 1966 51 10950 0 tamponējama n/d n/d n/d Penkules pagasta apdz. Dimanti 1987 60 1680 647 darba n/d n/d n/d vieta "Baldones" Penkules pagasta Penkules Centrs 2 1988 65 24820 8773 darba 10 0 270 ciems Centrs 1 1973 60.5 0 0 tamponējama n/d n/d n/d Penkules pagasta Upeslīči 1973 61 2956 1558 darba 10 0 90 Skujaines ciems Penkules pagasta Dārzniecība 1988 100 2080 616 darba n/d n/d n/d Vecvagares ciems Zebrenes pagasta Palejas 2004 80 11315 6888 darba 10 0 360 Zebrenes ciems Centrs 2 1962 72 11315 0 rezerves n/d n/d n/d
100
6.PIELIKUMS. ŪDENSAPGĀDES TĪKLU RAKSTUROJUMS
rzes
vieta
vieta vieta vieta ē
ciems ciems
ciems
ciems
ciems
ciems
ciems Jaunb
vota vota
vota ī ī ī ciems
vota ī ciems nu
ciems enieku Aizstrautnieku
ciems
ciems ciems ū ķ
ciems
u ciju
apdz apdz ciems ņ ā Ka Annenieku
apdz ciems
nu
pag. Zebrenes rzes Penkules Skujaines ē ibes
Ak Krim
vu Lejasstrazdu
ē ķ ī
pag.apdz
L Š Milti B
pag. irp
Bikstu
pag. pag.
pag. pag. .
Auru Gardenes pag. Ķ
pag. pag.
pag. pag.
pag.
pag.
i” pag. pag. pag. rzes pag. pag
ēļ
nu nu ē
pag. pag. pag.
ū ū rzes rzes rzes ē ē ē B B B „Spriksteles” Jaunb ciems Krim Krim Penkules Penkules Penkuels Auru „Vecvagari” Penkules Auru Auru Auru ciems Dobeles „Rund Dobeles Annenieku Annenieku Bikstu Bikstu Annenieku „Baldones” Zebrenes 1975. Reko 1976. 1958. Ūdensapg , Reko nstru Reko Reko 1968. 1965. 1972. 1972. 1978. 1987. 1971. rekon 1966. 1960. 1968. 1968. 1964. 1987. 1987. ādes rekon nstru kcija nstru nstru – – 1991. – – – ‐ ‐ struk ‐ – ‐ – 1971. 1973. ‐ ‐ sistēmas struk kcija ‐ 2009. kcija kcija 1990. 1990. 1990. 1990. 1990. 1990. 1990. cija – 1990. 1990. 1990. 1990. 1988. 1990. 1990. izbūves cija – 2003. ‐ 2011. 2004. 2009. 2008. gadi 2009. 2010. Spiediens sistēmā 2,0‐ 2,0‐ 2,0‐ 2,0‐ 2,5‐ 4,0‐ 2,0‐ 2,5‐ 2,0‐ 2,0‐ 2,0‐ 2,0‐ 2,0‐ 3,0 2,5 1,4 2,5 1,6 3,0 3,5 1,4 2,5 (atmosfēr 2,5 2,5 2,5 2,5 3,0 4,5 2,5 3,0 2,5 2,5 2,5 2,5 2,5 as) Sacilpoju ma raksturoj Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Ir Nav Nav Nav Ir Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav Nav ums (ir/nav) Avāriju skaits ~2 3 ‐ ~3 3 2 1 1 1 1 1 ~1 1 1 3 ~3 2 ~5 1 ~1 ~3 1 gadā Ūdens zudumi (m3/dnn), 8,6 77,9 2,45 11,7 49,3 22,1 5,9 2,2 13,8 36,3 20,3 1,0 9,6 36,3 23,9 7,7 9,6 9,6 2,4 0,36 0,97 5,6 pēc aprēķina Ūdens zudumi 2842 1799 1325 1325 (m3/gadā) 3132 895 4278 8066 2159 806 5022 7399 379 3498 8720 2809 3498 3498 882 130 355 2052 6 4 1 1 , pēc aprēķina 101
7.PIELIKUMS. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS VIETAS
Nr.p. Vietas Darbības nozare Raksturojums k. nosaukums (tips) Dobeles pilsēta 1. ZS 51.bataljons, Vispārīgā valsts Pilsētas nomale, purvains, krūmāji, blakus novadgrāvis, ģeoloģiskā Aizsardzības dienestu darbība situācija‐smilts, kūdra, gruntsūdens‐0,5 m, tuvākā aka‐700 m, ministrijas tuvākās mājas‐700 m, objektam valsts aizsardzība valdījuma objekts, Lauku 98 2. DUS „Astarte Automobiļu Tuvākais ezers, dīķis‐120 m, tuvākā upe Bērze‐1,35 km, ģeoloģiskā nafta”, Brīvības degvielas situācija‐augšējā daļā mūsdienu tehnogēnie nogulumi (~0,6 m) un 60 mazumtirdzniecība fluvioglaciālie nogulumi (smiltis), dziļāk morēna (2,0 m dziļumā), gruntsūdens‐2,1‐2,3 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐60 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ mazdārziņi, teritorijā 3 „uzpildes saliņas”, lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtas un administratīvā ēka. Veikti sanācijas darbi 3. SIA „Oktāns” DUS Automobiļu Tuvākā upe, strauts‐130 m, ģeoloģiskā situācija‐virskārtā tehnogēnie un degvielas degvielas nogulumi (1,5‐2,0 m), smilts, grants un oļi, gruntsūdens‐2,6‐3,2 m, bāze, Uzvaras 52 mazumtirdzniecība tuvākās mājas‐45 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ mazdārziņi, Bērzes upe, uzglabā naftas produktus lielā daudzumā 4. Katlu māja Krasta Tvaika un karstā Tuvākā upe‐Bērze, 120 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐ ielā 9 ūdens piegāde 1,5 m, tuvākās mājas‐30 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, tvaika un karstā ūdens piegāde, darbojās līdz 1999.g. un izmantoja šķidro kurināmo 5. Mazuta Tvaika un karstā Tuvākais ezers, dīķis‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐ saimniecības ūdens piegāde 1,6 m, tuvākās mājas‐50 m, mazuta pārkraušana un glabāšana, katlu katlu māja, mājā izmantots šķidrais kurināmais Spodrības 4a 6. SIA „Aksioma” Automobiļu Tuvākais ezers, dīķis‐210 m, tuvākā upe, strauts‐230 m, ģeoloģiskā DUS, Liepājas degvielas situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās šoseja 35 mazumtirdzniecība mājas‐400 m, teritorijā 3 virszemes un 7 pazemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 285 m3 un 5 uzpildes vietām, ap kurām ir cietais segums 7. SIA „Lūcija” DUS Automobiļu Tuvākais ezers, dīķis‐220 m, tuvākā upe Bērze‐750 m, ģeoloģiskā „Alco A”, Jāņa degvielas situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās Čakstes 1 mazumtirdzniecība mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 3 uzpildes punkti, administratīvā ēka, 8 pazemes rezervuāri un lietus notekūdens attīrīšanas ietaises, teritorija asfaltēta 8. A/S „Spodrība”, Ziepju un Tuvākā upe Bērze‐10 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, grants, Dzirnavu 1 mazgāšanas, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga tīrīšanas un teritorija‐skola, Bērzes upe, mazdārziņi, ķīmiskā rūpnīca darbojas spodrināšanas kopš 1960.gada līdzekļu ražošana 9. DUS „Relserviss”, Automobiļu Tuvākā upe Bērze‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, grants, Uzvaras 46a degvielas gruntsūdens‐1,3 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga mazumtirdzniecība teritorija‐mazdārziņi 10. SIA „Baltijas Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐330 m, tuvākā upe Bērze‐300 m, ģeoloģiskā sveces” Uzvaras situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐50 m, ķīmiskā 14a rūpniecība no 1966.gada 11. SIA „Baltijas Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐300 m, tuvākā upe Bērze‐220 m, ģeoloģiskā sveces”, Uzvaras situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,3 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā 44 īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada 12. Defreo, ķīmiskā Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐350 m, tuvākā upe Bērze‐240 m, ģeoloģiskā rūpnīca, Smilšu 2 situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākās mājas‐40 m 13. SIA „TENAX”, Ķīmiskā rūpnīca Tuvākais ezers, dīķis‐200 m, tuvākā upe‐480 m, ģeoloģiskā situācija‐ Spodrības 1 un 3 smilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐80 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ķīmiskā rūpniecība no 1966.gada 102
Annenieku pagasts 14. SIA „Agro‐ Automobiļu Tuvākā upe, strauts‐20 m, ģeoloģiskā situācija‐aleirītisks māls, Kaķenieki” degvielas gruntsūdens‐4,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā degvielas bāze, mazumtirdzniecība īpaši jutīga teritorija‐Bēres upe, 1995.gadā teritorijā bija 10 Annenieku ciemā virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 130 m3 un 5 uzpildes vietām. Šobrīd teritorijā atrodas kokapstrādes uzņēmums 15. SIA „Agro‐ Automobiļu Tuvākā upe, strauts‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, Kaķenieki” degvielas gruntsūdens‐3 m, tuvākās mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga degvielas bāze mazumtirdzniecība teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 10 virszemes rezervuāri ar kopējo Kaķeniekos tilpumu 235 m3 un 6 uzpildes vietām. DUS teritorija atrodas mehāniskajā sektorā Auru pagasts 16. KS „Auru grauds”, Sadedzināšanas Kā kurināmais tiek izmantota dīzeļdegviela „Ziņģi” iekārtas kaltes apsildīšanai 17. SIA „Rīgas Cūku ferma Tuvākā upe Jugliņa‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐virskārtā aramzeme, kombinētās tālāk smilts un smilšmāls, dziļāk dolomīti, vēl dziļāk māls, merģelis, lopbarības tuvākā aka‐artēziskā 300 m, tuvākās mājas‐300 m rūpnīca”, ferma intensīvai cūku audzēšanai „Kroņauce”, „Pogas”‐1 18. p/s „Kroņauce” Cietā, šķidrā un Tuvākais ezers, dīķis‐50 m, tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐ degvielas bāze, gāzveida kurināmā smilts, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, Ķirpēnu ciems un līdzīgu produktu tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, upe Ālave, teritorijā 11 vairumtirdzniecība virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 300 m3 un 4 uzpildes vietām 19. P/s „Auri” Cietā, šķidrā un Tuvākā upe, strauts‐50m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, degvielas bāze gāzveida kurināmā gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐70 m, objekta un līdzīgu produktu tuvumā mazdārziņi, teritorijā 12 virszemes, ar kopējo tilpumu 320 vairumtirdzniecība m3 un 4 uzpildes vietām 20. Bijusī PSRS Bijušās PSRS armijas Tuvākais ezers, dīķis‐teritorijā, tuvākā upe‐10 m, ģeoloģiskā situācija‐ armijas teritorija daļa, teritorijā smilšmāls, gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐teritorijā, tuvākās mājas‐ Gardenē, BA bīstamo atkritumu 50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, bērnudārzs, ūdenstornis, novietne glabātuve tanku garāžu vietā iekārtota toksisko atkritumu glabātuve, darbības ar naftas produktiem un ķīmiskajiem atkritumiem Bērzes pagasts 21. SIA „G un S”, Kokapstrādes Tuvākā upe Bērze‐250 m, ģeoloģiskā situācija‐Q smilšmāls, tuvākā kokapstrādes iekārtas aka‐400 m, tuvākās mājas‐400 m, kokapstrādes iekārtas, kurās cehs „Imantas” pārstrādā vairāk kā 3000 m3 zāģbaļķu gadā, iekārtas koksnes impregnēšanai, kurināmā ražošana no koksnes, t.sk. koka skaidām, koksnes miltiem, granulām, ja izmanto 100 m3 un vairāk izejvielu gadā 22. P/S „Zelta druva” Degvielas bāze Tuvākā upe Bērze‐70 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐ degvielas bāze, 1,6 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga Miltiņi teritorija‐Bērzes upe, teritorijā 10 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 500 m3 un 6 uzpildes vietām, pie kurām ir cietais segums 23. SIA „Sandra” Degvielas bāze Tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 degvielas bāze, m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga Šķibes ciems teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 12 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 320 m3 un 4 uzpildes vietām, pie kurām ir cietais segums 24. Kodinātava, Pesticīdu noliktavu, Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,7 m, „Kodinātava” sēklu kodinātava tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m 25. Vērpīši, Miltiņu Slaucamo govju Tuvākā upe‐20 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, ciems „Vērpīši” ferma tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐350 m Bikstu pagasts 26. „Apsītes” Degvielas bāze Tuvākā upe‐1,5 km, tuvākais meliorācijas grāvis‐50 m, ģeoloģiskā
103
degvielas bāze, situācija‐grants, gruntsūdens‐2,2 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās „Apsītes” mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dziļurbuma aka, darbojās līdz 1996.gadam 27. „Līvi” pie dz/c Amonjaka Tuvākā upe‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐2 m, pārbrauktuves glabātuve tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐skola, augļu dārzs, šobrīd nedarbojas, bet līdz 1988.gadam cisternās tika uzglabāts amonjaks lauksaimniecības vajadzībām 28. „Muldas” pie Amonjaka Tuvākā upe Bērze‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐aleirīti, māls, kapiem, „Putniņi” glabātuve gruntsūdens‐2,3 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐100 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, šobrīd nedarbojas, bet līdz 1988.gadam cisternās tika uzglabāts amonjaks lauksaimniecības vajadzībām 29. Rekultivējamā Rekultivēta Tuvākā upe Bikstupīte‐500 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, tuvākā aka‐ atkritumu atkritumu izgāztuve 300 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ izgāztuve Bikstupīte, izgāztuve slēgta 2001.gadā un 2002.gadā rekultivēta „Aizupji” 30. „Strazdiņi” Minerālmēslu Tuvākā upe‐350 m, ģeoloģiskā situācija‐grants, gruntsūdens‐2,3 m, noliktava tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐300 m, noliktava darbojās līdz 1994.gadam Dobeles pagasts 31. Bijušā ķimikāliju Bijusī ķimikāliju Tuvākā upe‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, noliktava noliktava tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, nedarbojas kopš 1993.gada Aizstrautniekos 32. Bijušā ķimikāliju Bijusī ķimikāliju Tuvākais ezers, dīķis‐150 m, tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐ noliktava noliktava mālsmilts, gruntsūdens‐1,9 m, tuvākā aka‐250 m, tuvākās mājas‐250 Lejasstrazdos m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dīķis, nedarbojas kopš 1993.gada 33. Minerālmēslu Minerālmēslu Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2,1 m, noliktava „Kaijas” noliktava tuvākā aka‐80 m, tuvākās mājas‐80 m, noliktava nedarbojas kopš 1993.gada 34. Rekultivētā Rekultivēta sadzīves Tuvākā upe, strauts‐80 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, atkritumu atkritumu izgāztuve gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, izgāztuve pie darbojās līdz 2001.gadam, šobrīd rekultivēta „Glūdaiņiem” 35. Rekultivētā Rekultivēta sadzīves Tuvākā upe, strauts‐70 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, atkritumu atkritumu izgāztuve gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐120 m, tuvākās mājas‐120 m, darbojās izgāztuve līdz 2001.gadam, šobrīd rekultivēta Lejasstrazdos 36. k.s. „Lejasstrazdi” Degvielas uzpildes Tuvākais ezers, dīķis‐50 m, tuvākā upe, strauts‐150 m, ģeoloģiskā DUS stacija situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākā aka‐70 m, tuvākās mājas‐30 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzeramā ūdens urbums, teritorijā 5 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 130 m3 un 3 uzpildes vietām 37. Bijušās PSRS Degvielas bāze Tuvākā upe Bērze‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐ naftas bāze 2,5 m, tuvākās mājas‐800 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Bērzes upe, degvielas cisternas daļēji novāktas 38. ZS IMC poligons, Vispārīgā valsts Tuvākā upe Bērze‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, Aizsardzības dienestu darbība gruntsūdens‐3 m, tuvākā aka‐30 m, tuvākās mājas‐30 m, teritorijai ministrijas valsts aizsardzība valdījuma objekts, Dobeles virsmežniecības teritorijā Jaunbērzes pagasts 39. P/s „Jaunbērze” Cietā, šķidrā un Kopējais aktīvā laika periods‐26 gadi (1970‐1996), tuvākā upe, degvielas bāze, gāzveida kurināmā strauts‐50m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, Jaunbērzes pag. un līdzīgu produktu tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, objekta tuvumā mazdārziņi, Ausmaņa iela 2a vairumtirdzniecība teritorijā 13 virszemes un 5 pazemes rezervuāri, ar kopējo tilpumu
104
800 m3 un 5 uzpildes vietām 40. Minerālmēslu Minerālmēslu Tuvākā upe, strauts‐400 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, noliktava pie noliktava gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā „Vidiņiem” īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, bērnudārzs, šobrīd minerālmēsli netiek uzglabāti 41. DUS „Graviņās” Degvielas uzpildes Tuvākā upe, strauts‐800 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, stacija gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐400 m, tuvākās mājas‐400 m, DUS darbību sākusi 2004.gadā Krimūnu pagasts 42. Krimūnu Degvielas bāze Tuvākā upe Ālave‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, aleirīti, degvielas bāze, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, teritorijā „Jaungrāveri” 8 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 150 m3 un 4 uzpildes vietām (1999.gadā) 43. Akāciju degvielas Degvielas bāze Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe Auce‐300 m, ģeoloģiskā bāze, „Jaunaudži” situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, teritorijā 1995.gadā bija 14 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 200 m3 un demontētām uzpildes vietām, šobrīd neizmanto 44. Akāciju ķimikāliju Pesticīdu noliktava Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe Auce‐300 m, ģeoloģiskā noliktava, situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās „Jaunaudži” mājas‐150 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, šobrīd neizmanto 45. SIA „Dobele Minerālmēslu Tuvākā upe‐30 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1,7 m, Agra” noliktava tuvākā aka‐700 m, tuvākās mājas‐700 m, tuvumā īpaši jutīga minerālmēslu teritorija‐Auces upe, šobrīd izmanto noliktava, lidlauks 46. Rekultivētā Rekultivēta sadzīves Tuvākā upe‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, sadzīves atkritumu izgāztuve tuvākā aka‐600 m, tuvākās mājas‐600 m atkritumu izgāztuve, „Galiņi” 47. Krimūnu katlu Tvaika un karstā Tuvākais ezers, dīķis‐400 m, tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐ māja ūdens piegāde mālsmilts, gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzeramā ūdens ieguves vieta, sākotnēji tika izmantots šķidrais kurināmais, šobrīd katlu māja nedarbojas 48. Vērpju lopu Lopu kapsēta Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe ‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐ kapsēta „Vērpji” kūdra, tuvākā aka‐250 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Vērpju purvs, šobrīd neizmanto 49. Mežiņu Minerālmēslu Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, minerālmēslu noliktava tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐40 m, kopš 1990.gada minerālmēsli noliktava, netiek uzglabāti „Mežiņi” 50. Glūdas Minerālmēslu Tuvākā upe‐350 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, minerālmēslu noliktava tuvākā aka‐70 m, tuvākās mājas‐70 m, kopš 1990.gada minerālmēsli noliktava, netiek uzglabāti, noliktava atradās baznīcā „Glūdas” 51. Glūdas sēklu Sēklu kodinātava Tuvākā upe‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, kodinātava, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ „Glūdas” augļudārzs, kopš 1990.gada aktīva darbība nenotiek 52. Akāciju sēklu Sēklu kodinātava Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, tuvākās mājas‐50 m, kodinātava, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, darbojas arī šobrīd „Madaras” Naudītes pagasts 53. Apguldes l/s Degvielas bāze Tuvākais ezers‐ Apguldes ezers 350 m, tuvākā upe, strauts‐200 m, skolas DUS ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐dzīvojamā teritorija, ezers, teritorijā 9 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu
105
123 m3 4 uzpildes vietas, ap kurām cietais segums 54. P/s „Naudīte” Mehāniskās Tuvākā upe Sesava‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, degvielas bāze darbnīcas un gruntsūdens‐1,5 m, tuvākā aka‐100 m, tuvākās mājas‐250 m, degvielas bāze tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ūdenstornis, skola, teritorijā 8 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 275 m3, 5 uzpildes vietas, visur cietais segums 55. Ferma „Brakši” Lopu ferma Tuvākais ezers‐250 m, tuvākā upe, strauts‐300 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,2 m, tuvākā aka‐200 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐Apguldes dzirnavezers, ferma darbojās līdz 1996.gadam 56. Ferma „Liesmas” Lopu ferma Tuvākā upe‐550 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐ūdenstornis, ferma darbojās līdz 1998.gadam 57. Naudītes Minerālmēslu Tuvākā upe Sesava‐50 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐1 minerālmēslu noliktava m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās mājas‐250 m, tuvumā īpaši jutīga noliktava teritorija‐Sesavas upe, izmanto arī šobrīd 58. Ferma „Brieži” Lopu ferma Tuvākais ezers‐650 m, tuvākā upe, strauts‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, ferma darbojas arī šobrīd 59. Ferma Lopu ferma Tuvākā upe Sesava‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐smilts, gruntsūdens‐ „Mūrnieki” 1,2 m, tuvākā aka‐50 m, tuvākās mājas‐300 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, Sesavas upe, ferma nedarbojas kopš 1989.gada Penkules pagasts 60. SIA „Penkule” Degvielas uzpildes Tuvākā upe‐250 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 degvielas bāze stacija m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐50 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, teritorijā 11 virszemes rezervuāri ar kopējo tilpumu 470 m3 un 10 uzpildes vietām, visapkārt cietais segums 61. Šķindeļi‐Krūmiņi Minerālmēslu Tuvākā upe Govainis‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, noliktava gruntsūdens‐2 m, tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐500 m, noliktava darbojas kopš 1985.gada 62. Gateris Pesticīdu noliktava Tuvākā upe Ālave‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,6 m, tuvākā aka‐150 m, tuvākās mājas‐150 m, pesticīdu noliktava darbojās līdz 1990.gadam, šobrīd gateris 63. Ķeturi‐atkritumu Atkritumu izgāztuve Tuvākā upe‐150 m, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, gruntsūdens‐1,5 izgāztuve m, tuvākā aka‐450 m, tuvākās mājas‐450 m, sadzīves atkritumi karjerā uzkrāti līdz 2001.gadam Zebrenes pagasts 64. Sadzīves Sadzīves atkritumu Tuvākā upe‐100 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, atkritumu izgāztuve tuvākā aka‐500 m, tuvākās mājas‐500 m, aktīvā laika periods‐1991.‐ izgāztuve 2003. 65. Minerālmēslu Minerālmēslu un Tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐smilšmāls, gruntsūdens‐2 m, noliktava ķimikāliju noliktava tuvākā aka‐600 m, tuvākās mājas‐600 m, objekts darbojās līdz 1992.gadam 66. Bijusī degvielas Degvielas uzpildes Tuvākais dīķis‐200 m, tuvākā upe‐200 m, ģeoloģiskā situācija‐ bāze stacija mālsmilts, gruntsūdens‐1,8 m, tuvākās mājas‐200 m, tuvumā īpaši jutīga teritorija‐mazdārziņi, DUS darbojās līdz 1992.gadam Piesārņotās vietas Nr.p. Vietas Darbības nozares Raksturojums k. nosaukums Dobeles pilsēta 1. SIA „ZemNor”, Minerālmēslu un Tuvākais ezers 150 m, tuvākā upe, strauts‐400 m, ģeoloģiskā Uzvaras 14e slāpekļa situācija‐uzbērta grunts, kam seko putekļaina, ar ūdeni savienojumu piesātināta smilts un mālsmilts, gruntsūdens‐2,5 m, tuvākā
106
ražošana, aka‐150 m, tuvākās mājas‐200 m, noliktavu teritorija ir daļēji lauksaimnieciskie noklāta ar cieto segumu un tajā iebūvēti horizontāli virszemes pakalpojumi ūdeņu savācēji kolektori Auru pagasts 2. Atkritumu Lielākā Dobeles Tuvākais ezers, dīķis‐250 m, tuvākā upe, strauts‐meliorācijas izgāztuve raj.atkritumu grāvji ierobežo izgāztuvi, ģeoloģiskā situācija‐mālsmilts, māls „Lemkini” izgāztuve un smilšmāls, gruntsūdens‐0,5 m, tuvākā aka‐300 m, tuvākās (rekultivēta) mājas‐300 m, tuvumā ir īpaši jutīga teritorija‐purvs Potenciāli nepiesārņotas vietas Nr.p. Vietas Darbības nozares Raksturojums k. nosaukums Dobeles pilsēta 1. ZS 51.bataljons, Pilsētas teritorijā, Tuvākais dīķis‐Lāču, 2000 m, tuvākā upe‐Bērze, 1000 m, mācību centrs, Padomju armijas smilšmāls, mālsmilts, gruntsūdens‐2,0 m, tuvākās mājas‐400 Aizsardzības bijušās ēkās m, tuvumā ir īpaši jutīga teritorija‐purvs ministrijas valdījuma objekts, Lauku 15 un Kazarmu 2 un 6 Bērzes pagasts 2. SIA „BAKA PRO” Iekārtas zivju un ‐ zivju pārstrādes vēžveidīgo cehs, Šķibes iela produktu 15a ražošanai, t.sk. konservētu un saldētu produktu ražošanai
107
Dobeles novada attīstības programma 2014.‐2020.gadam PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
Izstrādātājs –SIA „Reģionālie Projekti” Kontakti: Rūpniecības iela 32b – 502, Rīga, LV – 1045, Latvija. Tel.: +371 67 32 08 09, Fakss: +371 67 32 09 07 www.rp.lv