Aspazija — Literāte Un Sabiedriska Darbiniece Aspazija — Literāte Un Sabiedriska Darbiniece

ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE

Atslēgas vārdi: Latvijas Aspazija, pseidonīms, rakstniecība, politika, dzimums, jaunrade, recepcija

Aspazija (1865–1943, dzimusi Johanna Emīlija Lizete Rozenberga) raksturota kā izcila dzejniece, dramaturģe, polemiste — viena no publiskajā telpā vispretrunīgāk vērtētajām personībām latviešu literatūrā un kultūrā. Viņas biogrāfija ir Latvijas sievietes–rakstnieces un politiski aktīva cilvēka, un arī laikmeta biogrāfija. Aspazijai ir izcila nozīme latviešu rakstnie- cības modernizācijā un intelektuālās diskusijas veicināšanā par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par sieviešu emancipācijas, tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, nācijas un valsts radīšanas pamatjautājumiem. Apcerējumos par Aspaziju, visbiežāk viņa raksturota kā izcila dzejniece, taču viņa ir arī viena no spilgtākajām un nozīmīgākajām lugu autorēm, kas pavērusi jaunu lappusi latviešu dramaturģijā, arī erudīta esejiste un polemiste. Par pseido- nīmu izvēloties Aspazijas vārdu, viņa ir saskatījusi sev tuvu un radniecīgu dvēseli un prātu sengrieķu Aspazijā (Aspasia, sgr. Ασπασία). Atskaites sistēma un konteksts, kādā līdz šim parasti skatīta un vērtēta Aspazija, ir Rainis. Aspazija viņu tandēmā figurē kā sekundāra būtne, kaut gan Aspazijai ir sava unikāla vieta un nozīme latviešu nacionālās kultūridentites un Eiropas ideju vēstures kontekstā.

“Aspazija! Cik pretenciozs, cik nejēdzīgs kultūras dārgumiem, tomēr būtu problemā- pseidonīms!” — Roalda Dobrovenska romā- tiski apgalvot, ka Aspzija ir arī latviešu na- na “Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka cionālās kultūras ikona, proti, ikonogrāfiski, septiņas dzīves” lappusēs izsaucas Raiņa zinātniski pētnieciski pēc noteiktas sistēmas māsa Dora1. Šāda reakcija — pārsteigums aprakstīta un kanonizēta vērtība. Gan vēs- un neizpratne — pirmoreiz izdzirdot Latvijas turiskā griezumā, gan mūsdienu sociālās Aspazijas vārdu, nav retums. Sevišķi cittau- realitātes un literatūras un kultūras teoriju tiešiem, kam latviešu kultūras ainava sveša, skatījumā — Aspazijas fenomens šodien uz- Aspazijas vārds saistās ar Seno Grieķiju, pie- dod vairāk jautājumu, nekā sniedz gatavu ņemot ka, piem., Aspazijas bulvāris Rīgas atbilžu. centrā ir nosaukts par godu Grieķijas Aspazi- Zīmīgi, ka 2008. g. Kultūras ministrijas jai. Taču kopš Jaunās strāvas laikiem2 Latvi- paspārnē izveidotajā Latvijas kultūras kano- jai ir pašai sava Aspazija — izcila rakstniece nā Aspazija un viņas darbi nav iekļauti3. Tas un sabiedriski politiska darbiniece, viena no varētu būt saistīts arī ar atbilstošas zinātnis- visicilākajām, tiesa, arī vispretunīgāk vērtē- kās artikulācijas, kas aprādītu Aspazijas de- tajām, Latvijas kultūras personībām. Apjau- vuma kultūrvēsturiskās nozīmes un aktuali- tas līmenī daudzu laikabiedru apziņā Aspa- tātes mūsdienu procesos, nepietiekamību. zija šodien ir viens no latviešu nacionālās Rainim šajā ziņā tomēr ir laimējies: 20. gs.

45 LETONIKAS VI KONGRESS

70.–80. g. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Tu no tā vaļā netiec. [..] Tā tas notika arī Andreja Upīša valodas un literatūras institūtā ar Aspaziju. [..] Kas ir Aspazija? Gluži svešs sagatavoja un klajā laida Raiņa Kopotu rak vārds, svešā tautā, svešos laikos. [..] Man stu 30 sējumos (1977–1986) akadēmisko jāatzīstas, ka es šo grieķisko vārdu nemaz izdevumu, literārajā apritē atgriežot pēckara nebūtu kā savu pseidonīmu izraudzījusēs, ja cenzūras laikā aizliegtos darbus, kā arī vei- es, pirmo reizi to lietodama, būtu kaut cik cinot virkni monogrāfisku pētījumu par Raini prātīgāka un vecāka bijusi [..] Es arī viņu lū- klājā nākšanu. Aspazijai nācās samierināties koju atmest, kad vecāka un prātīgāka kļuvu ar Kopotiem rakstiem sešos sējumos (1985– [..] tas arī uz manām grāmatām netika dru- 1988) daiļliteratūras apgādā “Liesma” ar kāts (“Sarkanās puķes” no Elzas Rozenberg). ievērojami mazāku pētniecisko kapacitāti. Man bija jāatgriežas atkal pie Aspazijas un Tendenci koncentrēties uz Raini, Aspaziju pie tās arī jāpaliek.”5 viņam līdzās pieciešot kā latviešu dižgara Prāts un neprāts, jaunība un vecums, radošajā biogrāfijā nenovēršamu faktu, ie- nejaušība un likumsakarība, likteņa lēmums dzīvina padomju idejiski estētiskā skola. Kā vai viņas pašas griba — tā ir galvenā šī citāta dziļi simbolisks žests un apliecinājums tam substance un arī ar Aspazijas literāro un cil- ir Aspazijas bulvāra nosaukuma maiņa Lat- vēcisko portretu nesaraujami saistīti jautāju- vijas galvaspilsētā Rīgā, 1950. g., to pārdē- mi. Drāma “Aspazija” nepieder viņas daiļra- vējot par Padomju bulvāri4 (Raiņa bulvārim des augstākajām virsotnēm, tomēr ir būtiska padomju vara nosaukumu neatņem un ne- rakstnieces garīgā portreta raksturojumā. nomaina). Šādai attieksmei pret Aspaziju ir Pseidonīmu “Aspazija” dzejniece pirmo rei- sava priekšvēsture. zi lieto, parakstot dzejoli “Jaunā gadā”, kas Ziņojuma virsraksta “Aspazija — literāte publicēts laikraksta “Dienas Lapa” pielikumā un sabiedriska darbiniece” formulējums stāv 1887. g. 24. decembrī, un tas ir spēcīga sa- pāri kāda viena Aspazijas teksta žanra, vei- biedriski politiskā patosa un nacionālo cen- da, virziena, idejiski tematiskas līnijas vai tienu manifests: dzīvesstāsta epizodes robežām. Tā mērķis ir ieskicēt dažas vispārīgas domājamās tē- Jaunā gadā jauniem darbiem mas, kas sevi pieteikušas Raiņa un Aspazijas Laika gars mūs aicina, 150 gadu jubilejas norisēs, saistībā ar Aspa- Tautas karogs jaunus spēkus zijas kā latviešu rakstniecībā hrestomātikas Sevim apkārt pulcina. autores literārā mantojumuma aktualizāciju. [..] Viņas ekstravagantais/izaicinošais pseido- Lai dus Milda ievu birzē, nīms — tā izvēles motivācija un kultūrvēstu- Saldu vēsmu šūpota, riskais fons, tā nozīme dzejnieces attiecībās Cīņas dievs, uz troņa kāpis, pašai ar sevi un sabiedrību, viņas literārās un Tagad Tevi aicina: sabiedriskās reputācijas veidošanā —, šķiet [..] atgādinājuma vērti momenti. Citēju fragmen- Šurpu, tautas zeltainīte, tu no Aspazijas raksta “Kā radusies drāma Darbs ir tevi aicina: Aspazija”, kas tapis saistībā ar viņas drāmas Raksti vārdus tautas sirdī “Aspazija” (1923) klajā nākšanu, tātad laikā, Dziļākus kā zīdautā. kad viņas radošā mūža lielākā daļa ir jau no- dzīvota. “Dzejnieka traģika ir viņa nedarītais Tikai savienoti spēki, darbs. Tāds darbs top bieži stiprāks par pašu Dūša, vingrums, rosība darītāju. Ja reiz kāda ideja, embrions, ziedu Tautu vidū liesmu burtiem puteklīts iekritis tavā radošajā fantāzijā, tad Rakstīs vārdu “Latvija.6

46 ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE

Jāatzīmē, ka tikai gadu iepriekš (1886) Par viņas devumu latviešu dzejas attītībā ir nācis klajā austriešu dzejnieka Roberta Aspazijai ir izteikti vizcildinošākie vērtējumi, Hamerlinga romāns “Aspasija”, kas leģen- sākot ar sava laika erudītākā literatūrkritiķa dām apvītai Grieķijas zelta laikmeta varonei Jāņa Asara priekšvārdu “Aspazija un viņas pievērš 19. gs. nogales Eiropas literārās sa- dzeja” Aspazijas “Rakstu” izdevumam, kas biedrības uzmanību. Aspazijas vārds gados nāca klajā Anša Gulbja apgādā Pēterburgā vēl pavisam jaunai censonei Elzai Rozenber- 1904. g.: “Ar Aspaziju jāuzsāk mūsu moder- gai liptin pielīp Jelgavas Dorotejas meiteņu nās rakstniecības vēsture. Viņa bija šīs rakst- ģimnāzijā, kur viņa aizraujas ar Bībeles un niecības pirmais skaļākais vārds, tās krāšņā- grieķu mitoloģijas tēmām, un, skolu beidzot, kais, i n d i v i d u e l ā k a i s zieds. Tikai pēc dāvanā saņem Hamerlinga romānu “Aspasi- viņas tiklab chronoloģiskā, kā spilgtuma ziņā ja”7, bet dažus gadus vēlāk (1900) to pār- nāca Poruks. Un tad modernās dzejas piepil- tulko latviski. Rakstot drāmu “Aspazija”, viņa dītājs Rainis. [..] Ar Aspaziju dvēsele ienāca apzināti pievēršas sava pseidonīma seman- rakstniecībā.”11 tikai, un, kā norāda grieķu klasiskā literārā Šāds izteikti pozitīvs Aspazijas daiļra- mantojuma pētniece Vita Paparinska, “Elzas des vērtējums turpinās visos nozīmīgākajos Rozenbergas intuitīvā Aspasijas personības 20. gs. latviešu literatūrvēsturiskā procesa izpratne ir apbrīnojama, jo tā hronoloģiski pētījumos, izņemot sociālistiskā realisma priekšlaicīgi piesaka mūsdienu zinātniskajos ideoloģijas ziedu laikus padomju Latvijā12. pētījumos gūtās atziņas.”8 Arī “Jaunākās latviešu rakstniecības vēstu- Sengrieķu Aspazija ir viena no populā- res” (1921) autors Andrejs Upīts Aspaziju rākajām antīkās pasaules sievietēm, lai arī cildina — “Aspazijas dzeja ir tikpat plaša kā viņas dzīves laikam (5. gs. p. K.) pietuvinā- dzīve. Gandrīz vai katra jūta, kas kādreiz ie- tos tekstos parādās pakārtoti sasaistē ar At- trīcas cilvēka dvēselē ir dabūjusi izpausmi ēnu valstsvīru Periklu. Aspazija ir patstāvīga, Aspazijas dzejā.”13 Kā redzams, viņš norā- spriestspējīga, skaista un izglītota sieviete, da uz Aspazijas dzejas tā saukto vispārcil- intelektuāli līdzvērtīga Grieķijas izcilākajiem vēcisko dimensiju, dzimuma, ar ko slavena prātiem, bet Periklam — mīlēta un mīloša sie- Aspazija, apstākli neizceļot (padomju varas va. Antīko avotu ziņas par Aspaziju ir pretrunī- gados Upīts kļūst par vienu no niknākajiem gas un viņas personības vērtējums nevienno- Aspazijas noliedzējiem). zīmīgs, jo Aspazija ir sieviete, kura no sievietei Savukārt latviešu drāmas pētnieki Raiņa atvēlētās privātās zonas ir izgājusi publiskā priekšteču un literāro skolotāju vidū izceļ arī telpā un ar savu viedokli tiecas ietekmēt valsts Aspaziju, atgādinot, ka tā sauktās rainiskās politiskās norises9. Jāatzīst, ka savas personī- dramaturģijas aizsācēja būtībā ir Aspazija, un bas kodolā un starojumā Latvijas Aspazija ir “nav vajadzīgi īpaši pierādījumi, lai redzētu, antīkās Aspazijas dubultniece, un laika gaitā ka Raiņa “Uguns un nakts” vai “Indulis un savu pretenciozā pseidonīma izvēli attaisno. Ārija” pēc virziena ir tuvi Aspazijas “Vaidelo- Arī Latvijas Aspazija ir patstāvīgi spriestspējī- tei” un “Sidraba šķidrautam””14, kas tapušas ga un izglītota sieviete, intelektuāli līdzvērtīga labu laiku pirms Raiņa drāmu klājā nākša- sava laika Latvijas izcilākajiem prātiem, mīlē- nas. Atklāts ir arī jautājums par Aspazijas ta un mīloša dzīves biedre valstiski domājo- lomu Gētes “Fausta” tulkošanā. Pirmo reizi šajam ģēnijam Rainim, un arī viņa vēl arvien “Fausts” publicēts “Mājas Viesa Mēnešrak mūsu kultūras reljefa kartē parādās pakārto- sta” 1897. g. 1.–12. nr., un kā tulkotāji uzrā- ti, proti, sasaistē ar Raini, par ko liecina arī dīti Aspazija un Rainis. Tulkojuma pirmpubli- Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas gada cējumu ievada Jāņa Poruka apcere, uzsverot, norises Latvijā un ārpus tās10. ka ar šo tulkojumu “mūsu ģeniālā dzejniece

47 LETONIKAS VI KONGRESS

Elza Rozenberg (Aspazija) un jaunais dzej- psihorerapeits Viesturs Rudzītis. Šogad pub- nieks Rainis iemantos pie mums, latviešiem, licētās grāmatas “Meita un Māte. Aspazija, nemirstošu slavu.”15 Arī “Fausta” tulkojuma nācijas dibinātāja”19 apakšvirsrakstā V. Ru- pirmizdevuma grāmatā (1898, Ernsta Plāt- dzītis netieši atsaucas uz itāļu žurnālites un esa apgāds) titullapā kā tulkotāji ir uzrādīti rakstnieces Kjāras Makoni darbu “Sarkanā Aspazija un Rainis, bet nākamajos “Fausta” komēta” (2004), kam uz ceturtā vāka dots izdevumos Aspazijas vārds vairs neparādās. žanra apzīmējums “Stāsts — provokācija un Iepriekšteiktajā par Latvijas Aspaziju kā viela pārdomām” (K. Makoni Aspaziju nosau- sengrieķu Aspazijas 20. gs. dubultnieci Latvijā kusi par nācijas dibinātāju)20. visapšaubāmākais varētu likties apgalvojums, Atgriežoties pie domas par Aspazijas in- ka arī Latvijas Aspazija savos spriedumos ir telektuālo kapacitāti, raksturojuma “kaismīga “intelektuāli līdzvērtīga” sava laika izcilāka- publicistika” vietā labāk iederētos “argumen- jiem Latvijas prātiem. Intelektuālā dimensija tēta publicistika”, jo savos publicistiska- Aspazijas portretējumā nav bijusi izcelta, kaut jos rakstos Aspazija parādās kā intelektuāli gan viņas literārārajā mantojumā un arī citos spraiga, precīza un argumentēta polemiste. avotos šāda pamatojuma netrūktu. Arī kādā polemikā, kurā viņu ierāva, kaut gan Tēmas “Aspazija — literāte un sabiedris- tieša sakara ar Aspaziju pašu tai nebija. Runa ka darbiniece” formulējums, iespējams, skan ir par publicistisku rakstu kopu, kas latviešu pārāk tradicionāli un tomēr svešādi, jo Aspa- literatūrkritikas vēsturē iegrāmatota ar nosau- zijas portretējumos kā pirmais un nereti arī kumu “Polemika par Aspaziju un “Dzimtenes vienīgais atslēgas vārds figurē “dzejniece”, Vēstnesi””21. Domu krustugunīs nonāk Āronu arī tik reprezentatīvā izdevumā kā “Latviešu Matīss, no vienas puses, un Andrejs Upīts, rakstniecība biogrāfijās.”16 Tas varētu nekrist Janis Jansons (Brauns), Kārlis Skalbe, Jānis acīs, ja šāds minimālisms tiktu ieturēts arī Akuraters, Jānis Jaunsudrabiņš u.c. tā laika citu šķirklu aprakstos, bet Raiņa šķirkli ieva- redzamākie autori, no otras puses. Anonī- da divi raksturvārdi “dzejnieks, dramaturgs”17 mi polemikā iesaistās arī vairāki “Maskavas (kaut gan Raiņa dramaturģija nav mazāk studenti un kursistes”, tā ilgst divus gadus dzejiska par Aspazijas dramaturģiju). Turklāt (1911–1913), kopumā producējot apmēram daudziem citiem literātiem doto raksturvārdu četrdesmit rakstus. Polemika izvēršas starp skaits parasti ir lielāks par vienu vai diviem, laikrakstiem “Jaunā Dienas Lapa“ un “Dzim- piem., literatūras kritiķis, tulkotājs, publi- tenes Vēstnesis”, kam Aspazija, Šveices cists, žurnālists, skolotājs, sabiedrisks darbi- trimdā būdama, uztic publicēt izvilkumus no nieks. Vismaz daļa no tiem būtu attiecināmi sava jaunā dzejoļu krājuma “Ziedu klēpis”, arī uz Aspaziju. proti, pretējās frontēs stāvošiem šo laikrakstu Aspazijas portretējumos līdz šim izcelts autoriem. Lai atvairītu pārmetumus un uz- viņas izcilais dzejnieces devums, dramatur- brukumus, ka Aspazija atļaujas sadarboties ģija un publicistika, domājams, izrādījušies ar “Dzimtenes Vēstnesi” (polemikā marķētu salīdzinoši neērti apceres objekti, bet viņas kā reakcionāru “bulvāru avīzi”), viņa raksta: proza bijusi atstāta tikpat kā novārtā18. Ru- “Lai tomēr priekš nākotnes principiāli uzsvēr- nājot par publicistiku, parasti izcelta publicis- tu savu stāvokli, man jāsaka, ka es neatbildu tiskā kaisme, bet dramaturģija vērtēta atturīgi par neviena laikraksta virzienu, kurā man at- un kritiski, sevišķi agrīnās drāmas “Atriebēja” gadās kādreiz kādu rindiņu rakstīt, jo tad man (1987) un “Zaudētas tiesības” (1893), kas būtu jānogremdējas visos sīkumos un dienas laikabiedru skatījumā traktētas kā “nemo- jautājumos, [..] tas man atņemtu laiku, un rāliskas”. Pēdējā laikā ar Aspazijas drāmu, es tad ar rakstniecību nevarētu nodarboties. drāmas personāža psihoanalīzi ir nodarbojies Mans darba lauks ir literatūra, ne publicistika.

48 ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE

Starpība abām tā, ka vienai ir trokšņainais “noskaidrojās Aspazijas atziņa par savu vietu ikdienas tonis un otra turpretī runā kluso un uzdevumiem politiski diferencētajā lat- valodu, ko dzird tikai nākotne.”22 Arī uz Pē- viešu sabiedrībā, noskaidrojās arī, kam As- terburgas studentu marksistu uzbrukumiem pazija vēlas kalpot — atsevišķai šķirai, resp. Aspazija atbild ar pašcieņu un pašapziņu, — politiskai partijai, kas iedomājas šo šķiru “mana persona, kas ar saviem uzskatiem ne- pārstāvam, vai mākslai kā visas tautas īpa- kad un nekur nav aiz žoga slēpusies, nedo- šumam.”26 mā, ka visa mana gadiem ilgā darbība būtu Saistībā ar Aspazijas diskreditācijas mēģi- tik mazvērtīga, ka kādu anonīmu studentu nājumiem jāpiemin vēl kāda Šveices trimdas mājiens to varētu uz vietas sagāzt.”23 laika polemika, kurā aktīvu dalību Aspazijas Šajā polemikā notiek sevišķi asa saķerša- ja ne diskreditācijā, tad tomēr slānīšanā ņem nās ar A. Upīti, par ko liecina Aspazijas rak Krievijas impērijā un Rietumeiropā studējošā stu virsraksti “Piezīmes pie Andr. Upīša raksta jaunatne (Latvijai savas augstskolas tolaik “Jansons un jaunlaiku literatūra””, “Andrejs vēl nebija). To provocē Aspazijas vērojumi Upīts vairāk nekā “tikai feļetonists””, “Atbil- un secinājumi, kas apkopoti rakstā “Kāds la- de uz Andreja Upīša neatbildēšanu” u tml., bums mums no mūsu studējošām sievietēm?” un tie ir principiāli, ar pasaules uzskatu un (1909). Citēju raksta fragmentu: “Kādu labu- nacionālās literatūras un kultūras politiku bū- mu mūsu izstudējušās dāmas tautai ir ne- tiski saistīti jautājumi. sušas, tas jau ir pieredzēts. Gandrīz neviena Šo polemiku atgādinu arī tāpēc, ka tā ne- pate no tām, kad tās savu iekš- vai ārzemes reti tiek aizmirsta, runājot par Lugano perio- doktoru nolikušas un to latviešu laikrakstos du Aspazijas radošajā biogrāfijā. Piem., kādā izsludinājušas, nepaliek pie savas tautas, bet šā gada (autors nav norādīts) laikraksta “Kul- izmeklējas sev darba lauku tāļāk Krievijā vai tūrzīmes” slejā, līdzās Raiņa Lugāno perioda citur, kur tas ienesīgāks.”27 Aspazijas raksts darbu bagātīgajam uzskatījumam (ieskaitot sanikno Bernē studējošās latviešu pilsonisko arī norādi uz Raiņa publicistiku), par Aspa- aprindu jaunkundzes, un bernietes pretstatā ziju teikts: “Aspazija saraksta un izdod tikai Aspazijai atbild kolektīva/anonīma pretrak- divus dzejoļu krājumus — “Saulains stūrītis” sta veidā, Aspaziju privāti aizskarot. Citēju un “Ziedu klēpis”24, nepieminot ne Aspazijas Aspazijas raksta “Atbilde protestējošām ber- Lugano laika publicistiku, ne arī faktu, ka nietēm”(1909) fragmentu: “Es nedomāju, ka no 1913. g. periodikā sāk parādīties viņas zem “protestējošām bernietēm” saprotamas autobiogrāfiskā proza, kas ar virsrakstu “No visas studējošās latvietes; [..] Vesels nomas- atzīšanas koka” 1919. g. Rīgā nāk klājā grā- kējies pūlis uzbrūk man vienai, kur es savu matā (vēl pirms abu trimdinieku atgriešanās pārliecību biju parakstījuse ar savu pilnu vār- Latvijā). du! [..] Un es gribu atbildēt nevis vairīdamās Šo polemiku kā būtisku pavērsienu un atsizdama uzbrukumus uz šā papīra kau- Aspazijas personības struktūrā un daiļrades jas lauka, bet, kā dzejnieks saka, savu krūti recepcijā fiksē trimdas literatūrkritiķis Jānis atsegdama visām brūcēm.”28 Uz studenšu Rudzītis, 1964. g. publicējot apceri “Trim- aizrādījumiem par šai diskusijai neatbilstošu diniece polemizē” un secinot, ka no “Dienas Aspazijas izglītības līmeni, Aspazija atbild — Lapas” puses šīs polemikas “nolūks ir bijis “ja man priekš tiem pašiem divdesmit gadiem diskreditēt Aspazijas personību, mazināt vi- kāds būtu ļāvis izvēlēties starp zinātni un dze- ņas nozīmi latviešu literatūras un politisko ju, tad es, bez šaubām, tomēr būtu izvēlēju- centienu vēsturē.”25 Viņa teiktajam ir grūti sies pirmo. Z i n ā t n e b i j a m a n a s nepiekrist. J. Rudzītis uzsver, ka šajās ne- j a u n ā s, e k s a l t ē t ā s d v ē s e l e s apdomīgiem apvainojumiem bagātās ķildās a u g s t ā k a i s i d e ā l s u n m ē r ķ i s.”29

49 LETONIKAS VI KONGRESS

Aspazijas tiecību tuvoties zinātnes pa- patiesības un atklāsmes motīvi. Diskutējot saulei apliecina “Prologs” (1893), ko viņa par dabas un humanitāro zinātņu robežšķir sacerēja par godu Rīgas Latviešu biedrības tnēm, kādam no dzejoļu krājumā “Ziedu klē- 25 g. jubilejas sarīkojuma uzvedumam, kas pis” (1911) publicētajiem dzejoļiem ir dots guva plašu sabiedrības atzinību kā kultūras virsraksts “Zinātnes”. Citēju fragmentu: nacionālisma ideju caurstrāvots30. “Prologs” ir veidots kā dramatisks polilogs, kurā sasau- Ar botāniku, cas Ģēnija, Latvijas, Mākslas, Zinātnes un In- Es, nabaga skuķe, dustrijas balsis, akcentējot šo jomu sinerģijas Nekur tālu neaiztiku! spēku, kas liekami topošās Latvijas pamatu Es nespēju nākt pie nekāda gala: pamatos. Aspazijas vērojumi, secinājumi un Iekš kādas sistēmas jāiedala viedokļi ir autentiski, proti, pašas pārdomāti Tā zilā ilgu puķe. un izsvērti, un tā ir spēcīga intelekta pazī- me. Aspazijas domas autentiskums un spēks Un fizikā — spilgti izpaužas viņas runās Latvijas Satver Arī šā tā!... smes sapulcē (1920. un 1921. g.), kas ir at- Man likumus izprast bij grūti, sevišķa tēma. Tomēr Aspazijas diskreditācijas Jo tas, ko ieslēdz formulas, mēģinājumu Šveices trimdas laikā atbalsis Un spēki, kas ārēji parādās, liek sevi manīt arī pēc atgriešanās dzimtenē. Vēl neizpauž dziļāko būti.33 Piem., 1933. g. Čikāgā tiek laista klajā ap- jomīga enciklopēdija “400 Outstanding Wo- Aspazija ir publicējusi arī virkni teorētis- men of the World”31, kur ir portretētas arī ku un literatūrkritisku rakstu, piem., “Latvie- jauno Baltijas valstu — Latvijas Lietuvas un šu lirika dažādos laikmetos” (par modernās Igaunijas — izcilākās sievietes. Latviju šajā dzejas būtību un sūtību, uzsverot Raiņa ta- enciklopēdijā pārstāv Marija Pēkšen, Paula lanta nozīmi gadsimtu mijas latviešu dzejā), Gaidule, Biruta Skujeniece, Zelma Cēsniece- “Estētiskas piezīmes par divām Raiņa lu- Freudenfelde un Elza Žiglevica. Visu cieņu gām” (plaši izvēršot drāmu “Uguns un nakts” šīm sievietēm, bet kā varēja aizmirst Aspazi- un “Jāzeps un viņa brāļi” idejiski tematisko ju!? Lai arī tas ir retorisks jautājums, aizdomu satvaru), “Nākotnes romāns”, “Par formu ēna uz Aspaziju krīt arī šogad sāktajā pasāku- (piezīmes “Nākotnes cilvēka” projektam)”, mu ciklā “Gadu gredzeni latviešu literatūrā”, “Sofokla laikmets un darbi”, “Ibsena “Nora””, kur diskusijai par Aspaziju ir dots nosaukums un šis uzskaitījums ir ļoti nepilnīgs. Cilvē- “Vai Aspazijas daiļrade ir nacionāla?”32 Sak, ciskās esības traktējumā dzimumidentitātes Raiņa daiļrade, pats par sevi, protams, ir na- sakarā šobrīd valda divas galējības — “sociā- cionālā, bet par Aspaziju īsti droši neesam. lais konstruktīvisms” (cilvēks ir konstruējams, Ja nacionālā literatūra kā literatūrzinātniska neatkarīgi no dzimuma) un “bioloģiskais de- kategorija uz latviešu literatūru ir attiecinā- terminisms” (dzimums ir nenovēršama no- ma, kāpēc lai nacionāla nebūtu Aspazijas lemtība, sevišķi sievietei). Aspazijas piemērs, daiļrade? dzīve un jaunrade liek domāt par līdzsvaru, Jāatzīmē, ka Aspazija par pasaules izzi- dzimumu socializācijas problēmas nevien- ņas, zinātnes un izglītības jautājumiem pole- kāršojot, un, piem., ekofeminisma ideju mizēja ne tikai publicistikā, bet arī dzejā, dia- perspektīvā viņas piemērs/fenomens izrādās logā ar zinātni ļaujot ieskanēties arī specifiski visnotaļ laikmetīgs, aktuāls un mūsdienu cil- feminiem motīviem. Piem., dzejoļu cikls vēkam iedvesmojošs. “Skuķīša gudrības grāmata”, “Jāzepa sapņi” Cildinot Aspazijas devumu latviešu kultū- u.c., ko caurvij pasaules izziņas, gudrības, rā un politikā “100 Latvijas personību encik-

50 ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE lopēdijā” (2006) teikts, ka “Aspazija noliek vijas Aspazija, kas sāk jaunu ēru gan latviešu savu talantu un vētraino dabu uz Raiņa ta- dzejā, gan dramaturģijā, un savu aktualitā- lanta altāra.”34 Tas varētu būt labi domāts, ti nav zaudējusi arī šodien, pelna aptverošu tomēr izskan ar zināmu nožēlas pieskaņu, ka akadēmisku kopotu rakstu sagatavošanu un Aspazijas pašas talants palicis nerealizēts, ka izdošanu. Aspazijas darbu zinātniskā artiku- viņas pašas veikums mūsu literatūrā un kul- lācija nekādā ziņā neapšauba un nemazina tūrā tomēr īsti pietiekams nav, iespējams, ne- Raiņa nozīmi Latvijas kultūras un sabiedriski apzināti kultivējot Aspazijas kā Raiņa “upura” politiskajā vēsturē un mūsdienu nacionālās tēlu. Es nekādā ziņā nedomāju un negribu kultūridentitātes meklējumu procesos. teikt, ka, lai ieraudzītu Aspazijas fenomenu, no pjedestāla būtu jānogāž Rainis. Literatūr- Avoti un piezīmes zinātnieku Raiņa labā padarītais darbs savā 1 Dobrovenskis R. Rainis un viņa brāļi. Vie- ziņā izgaismo arī Aspazijas personību, sevišķi na dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Ka- Raiņa Kopotu rakstu 30 sējumos akadēmis- rogs, 1999. 247. lpp. kais izdevums, kur neiztrūkstoši katra sējuma 2 Sākot ar Teodora Zeiferta “Latviešu personu rādītājā ir arī Aspazija. rakstniecības vēsturi” trīs sējumos (1922– Laikā, kad receptīvās estētikas teorijas li- 1925), 19. gs. 90. g. latviešu literatūr- teratūrzinātne un kritika vēl nepazīst, J. Asars vēsturiskā procesa raksturojumā kā saraksta: “Ar to, kā sabiedrība uzņem vienu vai biedriski politiska un “visaptveroša garīga otru rakstnieku, viņa uzraksta apliecību par kustība” būtisku vietu ieņem Jaunā strāva, sevi pašu.”35 Saistībā ar Aspazijas Rakstu par vienu no spilgtākājiem tās reprezen- pirmo burtnīcu klajā nākšanu 1904. g., viņš tantiem izceļot Aspaziju un viņas dzejoļu izvirza jautājumu — “vai tautas pašākā daļa krājumu “Sarkanās puķes” (1897). būs izauguse — līdz Aspazijai?”36 Lielās mūža 3 No sieviešu dzimuma autorēm Latvijas gadskārtas ir ne tikai izcilu kultūras personu kultūras kanonā uzņemtas divas — Vizma atceres un daudzināšanas, bet arī viņu at- Belševica un Regīna Ezera. Jāšaubās, vai stātā mantojuma aktuālizācijas un pārvērtē- viņas ar lēmumu Aspaziju atstāt aiz svītras šanas laiks, un šodien nākas atzīt, ka liela būtu gandarītas. Ar Kultūras ministrijas daļa Aspazijas darbu ir nogrimusi aizmirstībā. paspārnē 2008. g. izstrādāto kultūras ka- Savu 100. jubileju Rainis un Aspazija nosvi- nonu var iepazīties http://www.kulturaska- nēja padomju Latvijā. Padomju okupācijas nons.lv/lv/1/8/ laikā Rainis tika marķēts kā izcils dzejnieks 4 Divas paralēlas centrālās maģistrāles Rī- (tiesa, ar proletariāta dzejnieka vairogu). No gas centrā — Raiņa bulvāris un Aspazi- Aspazijas proletariāta dzejnieces tēlu izveidot jas bulvāris — savus nosaukumus iegūst neizdodas. Tieši otrādi — literatūrzinātniskās 1920. g., godinot abu rakstnieku atgrie- varas ieskatā viņa kļūst par tādu kā piedauzī- šanos no Šveices trimdas. Aspazijas bul- bas akmeni Raiņa radošajā biogrāfijā, piem., vāris par Padomju bulvāri tiek pārdēvēts Andreja Upīša apgalvojumā, ka “Pēc Raiņa 1950. g., bet savu vēsturisko nosaukumu nāves Aspazija [..] kā vien iespēdama, centās (atbrīvojoties no Padomju bulvāra vārda) aizmiglot Raiņa monumentālo revolucionāra atgūst 1989. g. tēlu tautas piemiņā, nopūlēdamās pataisīt to 5 Aspazija. Kopoti raksti 6. sējumos. 4. sēj. par vidusmēra pilsoni.”37 Rīga: Liesma, 1987. 646. lpp. Atļaujos domāt, ka, neraugoties uz Aspa- 6 Dzejolis “Jaunā gadā” palicis ārpus dzejoļu zijas ziedošanos Raiņa ģēnijam, viņi abi ir lat- krājumiem. Citēts no: Aspazija. Kopoti viešu kultūrā līdzvērtīgi lielumi — valstiski un raksti 6 sējumos.1. sēj. Rīga: Liesma, nacionāli. Arī literārā devuma ziņā izcilā Lat- 1985. 335. lpp.

51 LETONIKAS VI KONGRESS

7 Savu izglītības ceļu Aspazija apraksta au- Rīga: Zinātne, 2003. 41. lpp. tobiogrāfisku tēlojumu ciklā “No atzīšanas 17 Rainis. Turpat, 470. lpp. koka”, vēlāk to iekļaujot bērnības atmiņu 18 Šādu attieksmi pret Aspazijas prozu apšau- grāmatā “Zila debess zelta mākoņos”, ba latviešu izcelsmes trimdas literatūrzi- kas piedzīvojusi vairākus atkārtotus izde- nātniece Astrīda Stanke. Sk. Stahnke A. B. vumus un Saulcerītes Vieses vērtējumā ir Aspazija and her Lyrical Prose. Jur- labākā Aspazijas prozas grāmata. mala Art and Cultural Society: 2015. 8 Paparinska V. Sengrieķu Aspzija: per- 270 lpp. sonības dekonstrukcija. Aspazijai 150. 19 Rudzītis V. Meita un Māte. Aspazija, nā- Dzimumsocialitāte kultūras un varas cijas dibinātāja. Rīga: VR apgāds, 2015. mijattiecībās/Gender, Power and Culture 419 lpp. Interactions. Starptautiska zinātniska kon- 20 Makoni K. Sarkanā komēta. Kādas tikša- ference. 2015. g. 15.–17. aprīlis, Rīga un nās hronika. Rīga: Karogs, 2004. 148. Jūrmala. Tēzes/Abstracts. Rīga: Latvijas lpp. Universitāte, 2015. 55. lpp. 21 Latviešu literatūras kritika. 3. sēj. Rīga: 9 Henry M. M. Prisoner of History: Aspasia Latvijas valsts izdevniecība, 1958. 27.– of Miletus and Her Biographical Tradition. 129. lpp. New York & Oxford: OUP, 1995. 22 Aspazija. Atbilde “Dienas Lapas” redak- 10 Piem., Latvijas stendu Frankfurtes grā- cijai. Latviešu literatūras kritika. 3. sēj. matu tirgū šogad papildināja multimedi- Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība,1958, āla ekspozīcija “Raiņa T Elpa. Plašums. 66. lpp. Dziļums. Bezgalība”, tādējādi arī starp- 23 Aspazijas paskaidrojums. Latviešu litera- tautiskajai publikai akcentējot Raiņa tūras kritika. 3. sēj. 63. lpp. un Aspazijas 150. jubilejas gadu. Sk. 24 Kultūrzīmes. 2015. 8.–14. sept. 7. lpp. www.la.lv/latvijas-stends-frankfurtes-gra- 25 Rudzītis J. Raksti. Vērtējumi un apce- matu-tirgu-bus/ Varētu jautāt, kāpēc tikai res par latviešu literatūru, 1935–1970. Raiņa telpa, kāpēc ne Aspazijas istaba, Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1977. 63. lpp. kas varētu būt ne mazāk vērtīgs piedāvā- 26 Turpat. jums Latvijas grāmatniecības marketin- 27 Aspazija. Kopoti raksti. 5. sēj. Rīga: Lies- gam ārzemēs? ma, 1988. 466. lpp. 11 Asars J. Aspazija un viņas dzeja. Latviešu 28 Turpat, 470. lpp. literatūras kritika. Rīga: Latvijas Valsts iz- 29 Turpat, 471. lpp. devniecība, 1956. 770. lpp. 30 Buceniece E. Aspazija. Ideju vēsture Lat- 12 Piem., Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vijā. Antoloģija. Jaunā strāva — 20. gs. Valodas un literatūras institūta sagatavo- sākums. I daļa. Rīga: Izdevniecība RaKa, tās “Latviešu literatūras vēstures” 3. sēj. 2005. 2.–43. lpp. (1956) vai Andreja Upīša “Latviešu litera- 31 400 Outstanding Women of the World. tūra”. I daļa (1951). Compiled by Minna Moscherosch Scmidt. 13 Upīts A. Jaunākā latviešu rakstniecības Chikago, 1933. vēsture. Rīga: D. Zeltiņa un A.Golta ap- 32 https://www.youtube.com/watch?v=LTZ gāds, 1921. 147. lpp. Tk8H6DRM&list=PLxc2e81TLgVTn1QT 14 Hausmanis V. Raiņa dramaturģija. Rīga: EL_UU1et-tc4rM8eG&index=1 Zinātne,1973. 12. lpp. 33 Aspazija. Kopoti raksti. 1.sēj. Rīga: Lies- 15 Rainis. Kopoti raksti. 16. sēj. J. V. Gēte. ma, 1985. 307. lpp. Fausts. Komentāri. 492. lpp. 34 Apinis P. 100 Latvijas personību. Rīga: 16 Aspazija. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. SIA Nacionālais apgāds, 2006. 48. lpp.

52 ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE

35 Aspazijas Rakstu izdevums ar izvērstu kā. Mājas Viesa Mēnešraksts. 1904. 926. Jāņa Asara biogrāfiski literatūrkritisku ie- lpp. vadu “Aspazija un viņas dzeja” nāk klajā 37 Upīts A. Latviešu literatūra. Pirmā daļa 1904. g. Anša Gulbja apgādā Pēterburgā. (1885–1905). Rīga: Latvijas Valsts izdev- 36 Asars J. Jaunās grāmatas mūsu beletristi- niecība, 1951. 193. lpp.

Aspazija — the Latvian women writer and politician

Ausma Cimdiņa [email protected] Summary

Keywords: Latvian Aspasia, pen-name, authorship, politics, gender, creative work, reception

Aspazija (1865–1943; born Johanna Emīlija Lizete Rozenberga) — represented as an outstanding Latvian poet, playwright, public journalist — in the public space is one of the most challenging and contradictorily viewed personalities in the Latvian literature and culture. The life of Aspazija was turbulent and legendary; her biography is one of a Latvian female writer and a politically active person, as well as the biography of the epoch. Aspazija plays a significant role in the modernisation of the Latvian literature, and in the promotion of the intel- lectual discussion about the key concepts of the man’s existence and meaning of life, women’s emancipation, national past and modern society, foundation of the nation and state. Aspazija is recognized as an outstanding poet, but she is also one of the most significant and greatest playwrights, who opened a new, drama page in the Latvian literature, and also an erudite essayist. By selecting the pseudonym Aspazija (Aspasia, in Ancient Greek Ασπασία) she has obviously found a kindred spirit, a woman whose heart and mind mirrors the views and values of the Latvian woman writer. The reference system and context that have been used to examine and evaluate Aspazija is Rainis, where she is represented as a secondary phenomenon in the tandem of Rainis and Aspazija, however, she has her own unique place and significance in the context of the search of the Latvian cultural identity and history of European ideas.