ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE Ausma Cimdiņa [email protected] Atslēgas vārdi: Latvijas Aspazija, pseidonīms, rakstniecība, politika, dzimums, jaunrade, recepcija Aspazija (1865–1943, dzimusi Johanna Emīlija Lizete Rozenberga) raksturota kā izcila dzejniece, dramaturģe, polemiste — viena no publiskajā telpā vispretrunīgāk vērtētajām personībām latviešu literatūrā un kultūrā. Viņas biogrāfija ir Latvijas sievietes–rakstnieces un politiski aktīva cilvēka, un arī laikmeta biogrāfija. Aspazijai ir izcila nozīme latviešu rakstnie- cības modernizācijā un intelektuālās diskusijas veicināšanā par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par sieviešu emancipācijas, tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, nācijas un valsts radīšanas pamatjautājumiem. Apcerējumos par Aspaziju, visbiežāk viņa raksturota kā izcila dzejniece, taču viņa ir arī viena no spilgtākajām un nozīmīgākajām lugu autorēm, kas pavērusi jaunu lappusi latviešu dramaturģijā, arī erudīta esejiste un polemiste. Par pseido- nīmu izvēloties Aspazijas vārdu, viņa ir saskatījusi sev tuvu un radniecīgu dvēseli un prātu sengrieķu Aspazijā (Aspasia, sgr. Ασπασία). Atskaites sistēma un konteksts, kādā līdz šim parasti skatīta un vērtēta Aspazija, ir Rainis. Aspazija viņu tandēmā figurē kā sekundāra būtne, kaut gan Aspazijai ir sava unikāla vieta un nozīme latviešu nacionālās kultūridentites un Eiropas ideju vēstures kontekstā. “Aspazija! Cik pretenciozs, cik nejēdzīgs kultūras dārgumiem, tomēr būtu problemā- pseidonīms!” — Roalda Dobrovenska romā- tiski apgalvot, ka Aspzija ir arī latviešu na- na “Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka cionālās kultūras ikona, proti, ikonogrāfiski, septiņas dzīves” lappusēs izsaucas Raiņa zinātniski pētnieciski pēc noteiktas sistēmas māsa Dora1. Šāda reakcija — pārsteigums aprakstīta un kanonizēta vērtība. Gan vēs- un neizpratne — pirmoreiz izdzirdot Latvijas turiskā griezumā, gan mūsdienu sociālās Aspazijas vārdu, nav retums. Sevišķi cittau- realitātes un literatūras un kultūras teoriju tiešiem, kam latviešu kultūras ainava sveša, skatījumā — Aspazijas fenomens šodien uz- Aspazijas vārds saistās ar Seno Grieķiju, pie- dod vairāk jautājumu, nekā sniedz gatavu ņemot ka, piem., Aspazijas bulvāris Rīgas atbilžu. centrā ir nosaukts par godu Grieķijas Aspazi- Zīmīgi, ka 2008. g. Kultūras ministrijas jai. Taču kopš Jaunās strāvas laikiem2 Latvi- paspārnē izveidotajā Latvijas kultūras kano- jai ir pašai sava Aspazija — izcila rakstniece nā Aspazija un viņas darbi nav iekļauti3. Tas un sabiedriski politiska darbiniece, viena no varētu būt saistīts arī ar atbilstošas zinātnis- visicilākajām, tiesa, arī vispretunīgāk vērtē- kās artikulācijas, kas aprādītu Aspazijas de- tajām, Latvijas kultūras personībām. Apjau- vuma kultūrvēsturiskās nozīmes un aktuali- tas līmenī daudzu laikabiedru apziņā Aspa- tātes mūsdienu procesos, nepietiekamību. zija šodien ir viens no latviešu nacionālās Rainim šajā ziņā tomēr ir laimējies: 20. gs. 45 LETONIKAS VI KONGRESS 70.–80. g. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Tu no tā vaļā netiec. [..] Tā tas notika arī Andreja Upīša valodas un literatūras institūtā ar Aspaziju. [..] Kas ir Aspazija? Gluži svešs sagatavoja un klajā laida Raiņa Kopotu rak- vārds, svešā tautā, svešos laikos. [..] Man stu 30 sējumos (1977–1986) akadēmisko jāatzīstas, ka es šo grieķisko vārdu nemaz izdevumu, literārajā apritē atgriežot pēckara nebūtu kā savu pseidonīmu izraudzījusēs, ja cenzūras laikā aizliegtos darbus, kā arī vei- es, pirmo reizi to lietodama, būtu kaut cik cinot virkni monogrāfisku pētījumu par Raini prātīgāka un vecāka bijusi [..] Es arī viņu lū- klājā nākšanu. Aspazijai nācās samierināties koju atmest, kad vecāka un prātīgāka kļuvu ar Kopotiem rakstiem sešos sējumos (1985– [..] tas arī uz manām grāmatām netika dru- 1988) daiļliteratūras apgādā “Liesma” ar kāts (“Sarkanās puķes” no Elzas Rozenberg). ievērojami mazāku pētniecisko kapacitāti. Man bija jāatgriežas atkal pie Aspazijas un Tendenci koncentrēties uz Raini, Aspaziju pie tās arī jāpaliek.”5 viņam līdzās pieciešot kā latviešu dižgara Prāts un neprāts, jaunība un vecums, radošajā biogrāfijā nenovēršamu faktu, ie- nejaušība un likumsakarība, likteņa lēmums dzīvina padomju idejiski estētiskā skola. Kā vai viņas pašas griba — tā ir galvenā šī citāta dziļi simbolisks žests un apliecinājums tam substance un arī ar Aspazijas literāro un cil- ir Aspazijas bulvāra nosaukuma maiņa Lat- vēcisko portretu nesaraujami saistīti jautāju- vijas galvaspilsētā Rīgā, 1950. g., to pārdē- mi. Drāma “Aspazija” nepieder viņas daiļra- vējot par Padomju bulvāri4 (Raiņa bulvārim des augstākajām virsotnēm, tomēr ir būtiska padomju vara nosaukumu neatņem un ne- rakstnieces garīgā portreta raksturojumā. nomaina). Šādai attieksmei pret Aspaziju ir Pseidonīmu “Aspazija” dzejniece pirmo rei- sava priekšvēsture. zi lieto, parakstot dzejoli “Jaunā gadā”, kas Ziņojuma virsraksta “Aspazija — literāte publicēts laikraksta “Dienas Lapa” pielikumā un sabiedriska darbiniece” formulējums stāv 1887. g. 24. decembrī, un tas ir spēcīga sa- pāri kāda viena Aspazijas teksta žanra, vei- biedriski politiskā patosa un nacionālo cen- da, virziena, idejiski tematiskas līnijas vai tienu manifests: dzīvesstāsta epizodes robežām. Tā mērķis ir ieskicēt dažas vispārīgas domājamās tē- Jaunā gadā jauniem darbiem mas, kas sevi pieteikušas Raiņa un Aspazijas Laika gars mūs aicina, 150 gadu jubilejas norisēs, saistībā ar Aspa- Tautas karogs jaunus spēkus zijas kā latviešu rakstniecībā hrestomātikas Sevim apkārt pulcina. autores literārā mantojumuma aktualizāciju. [..] Viņas ekstravagantais/izaicinošais pseido- Lai dus Milda ievu birzē, nīms — tā izvēles motivācija un kultūrvēstu- Saldu vēsmu šūpota, riskais fons, tā nozīme dzejnieces attiecībās Cīņas dievs, uz troņa kāpis, pašai ar sevi un sabiedrību, viņas literārās un Tagad Tevi aicina: sabiedriskās reputācijas veidošanā —, šķiet [..] atgādinājuma vērti momenti. Citēju fragmen- Šurpu, tautas zeltainīte, tu no Aspazijas raksta “Kā radusies drāma Darbs ir tevi aicina: Aspazija”, kas tapis saistībā ar viņas drāmas Raksti vārdus tautas sirdī “Aspazija” (1923) klajā nākšanu, tātad laikā, Dziļākus kā zīdautā. kad viņas radošā mūža lielākā daļa ir jau no- dzīvota. “Dzejnieka traģika ir viņa nedarītais Tikai savienoti spēki, darbs. Tāds darbs top bieži stiprāks par pašu Dūša, vingrums, rosība darītāju. Ja reiz kāda ideja, embrions, ziedu Tautu vidū liesmu burtiem puteklīts iekritis tavā radošajā fantāzijā, tad Rakstīs vārdu “Latvija.6 46 ASPAZIJA — LITERĀTE UN SABIEDRISKA DARBINIECE Jāatzīmē, ka tikai gadu iepriekš (1886) Par viņas devumu latviešu dzejas attītībā ir nācis klajā austriešu dzejnieka Roberta Aspazijai ir izteikti vizcildinošākie vērtējumi, Hamerlinga romāns “Aspasija”, kas leģen- sākot ar sava laika erudītākā literatūrkritiķa dām apvītai Grieķijas zelta laikmeta varonei Jāņa Asara priekšvārdu “Aspazija un viņas pievērš 19. gs. nogales Eiropas literārās sa- dzeja” Aspazijas “Rakstu” izdevumam, kas biedrības uzmanību. Aspazijas vārds gados nāca klajā Anša Gulbja apgādā Pēterburgā vēl pavisam jaunai censonei Elzai Rozenber- 1904. g.: “Ar Aspaziju jāuzsāk mūsu moder- gai liptin pielīp Jelgavas Dorotejas meiteņu nās rakstniecības vēsture. Viņa bija šīs rakst- ģimnāzijā, kur viņa aizraujas ar Bībeles un niecības pirmais skaļākais vārds, tās krāšņā- grieķu mitoloģijas tēmām, un, skolu beidzot, kais, i n d i v i d u e l ā k a i s zieds. Tikai pēc dāvanā saņem Hamerlinga romānu “Aspasi- viņas tiklab chronoloģiskā, kā spilgtuma ziņā ja”7, bet dažus gadus vēlāk (1900) to pār- nāca Poruks. Un tad modernās dzejas piepil- tulko latviski. Rakstot drāmu “Aspazija”, viņa dītājs Rainis. [..] Ar Aspaziju dvēsele ienāca apzināti pievēršas sava pseidonīma seman- rakstniecībā.”11 tikai, un, kā norāda grieķu klasiskā literārā Šāds izteikti pozitīvs Aspazijas daiļra- mantojuma pētniece Vita Paparinska, “Elzas des vērtējums turpinās visos nozīmīgākajos Rozenbergas intuitīvā Aspasijas personības 20. gs. latviešu literatūrvēsturiskā procesa izpratne ir apbrīnojama, jo tā hronoloģiski pētījumos, izņemot sociālistiskā realisma priekšlaicīgi piesaka mūsdienu zinātniskajos ideoloģijas ziedu laikus padomju Latvijā12. pētījumos gūtās atziņas.”8 Arī “Jaunākās latviešu rakstniecības vēstu- Sengrieķu Aspazija ir viena no populā- res” (1921) autors Andrejs Upīts Aspaziju rākajām antīkās pasaules sievietēm, lai arī cildina — “Aspazijas dzeja ir tikpat plaša kā viņas dzīves laikam (5. gs. p. K.) pietuvinā- dzīve. Gandrīz vai katra jūta, kas kādreiz ie- tos tekstos parādās pakārtoti sasaistē ar At- trīcas cilvēka dvēselē ir dabūjusi izpausmi ēnu valstsvīru Periklu. Aspazija ir patstāvīga, Aspazijas dzejā.”13 Kā redzams, viņš norā- spriestspējīga, skaista un izglītota sieviete, da uz Aspazijas dzejas tā saukto vispārcil- intelektuāli līdzvērtīga Grieķijas izcilākajiem vēcisko dimensiju, dzimuma, ar ko slavena prātiem, bet Periklam — mīlēta un mīloša sie- Aspazija, apstākli neizceļot (padomju varas va. Antīko avotu ziņas par Aspaziju ir pretrunī- gados Upīts kļūst par vienu no niknākajiem gas un viņas personības vērtējums nevienno- Aspazijas noliedzējiem). zīmīgs, jo Aspazija ir sieviete, kura no sievietei Savukārt latviešu drāmas pētnieki Raiņa atvēlētās privātās zonas ir izgājusi publiskā priekšteču un literāro skolotāju vidū izceļ arī telpā un ar savu viedokli tiecas ietekmēt valsts Aspaziju, atgādinot, ka tā sauktās rainiskās politiskās norises9. Jāatzīst, ka savas personī- dramaturģijas aizsācēja būtībā ir Aspazija, un bas kodolā un starojumā Latvijas Aspazija