Debess Debess Pavasaris

Indekss 2214 ZVAIGÞÒOTÂ ZVAIGÞÒOTÂ 2009 DEBESS DEBESS PAVASARIS

STARPTAUTISKAIS ASTRONOMIJAS GADS 2009 ATKLÂTS PARÎZÇ

Orbita Sciences Corporation projektçtais kosmosa kuìis Cygnus sâkotnçji tiktu izmantots kravu pârvadâðanai, vçlâk arî pilotçjamiem lidojumiem. Attçls: OSC

GALAKTIKU SADURSMES – IZPLATÎTA PARÂDÎBA – VELKAS SIMTIEM MILJONU GADU

Ðâdi varçtu izskatîties SpaceX kosmosa kuìa Dragon pilotçjamâs versijas iekðçjais pilotu un sistçmu izvietojums. Attçls: SpaceX ASTRONOMIJA ATGRIEÞAS SKOLÂ Kas IR “LIEKÂ SEKUNDE”? Kâ IEGUVA ÛDENI KOSMISKAJÂ STACIJÂ «MIR»? Sk. M. Sudâra rakstu “Space Shuttle pensijâ, iespçjams, nâkoðgad vçl neies”. TOP A S V PRIVÂTU KOMPÂNIJU KOSMOSA KUÌI

Cena Ls 1,85 PIRMIE Z M P PASTMARKÂS 01.08.2008. plkst. 12:54 GMT: pçdçjie Saules stari (attçlâ pa kreisi) pirms pilnâs fâzes. Pilnâ fâze plkst. 12:55 GMT (pa labi). Saules labajâ augðçjâ malâ labi redzama protuberance. Diska apakðçjâ kreisajâ malâ iespçjams novçrot Mçness reljefu. Vainagâ labi redzamas magnçtiskâ lauka lînijas, kas veido izteiktus starus polos (pa diagonâli no kreisâs apakðçjâs malas uz labo augðçjo malu). Fotokamera: Sony Alpha 700, jutîba: ISO 200, objektîvs: Sony SAL–500F80, reflektora tipa konstrukcija, diafragma: f/8. Ekspozîcijas laiks: 1/640 s. Novçroðanas vieta 49°58’05.28" N, 85°57’37.97" E. Fotografçjis autors Sk. G. Ðíilas rakstu “Par Saules aptumsumu Sibîrijâ jeb Altaja odiseja 2008".

Laiks abonçt þurnâlu

6. att. Mijiedarbîgas galaktikas. Saplûstoðu galaktiku attçli no 59 attçlu lielas kolekcijas, kas iegûta ar Habla kosmisko teleskopu un publicçta ðî teleskopa 18. gadadienâ 2008. gada 24. aprîlî. NASA/ESA/STScI/AURA (The Hubble Heritage Team) – ESA/Hubble Collaboration/University of Virginia, Charlottesville, NRAO, Stony Brook University (A. Evans) Sk. Z. Alksnes, A. Alkðòa rakstu “Ðíîbâs spirâliskâs galaktikas”.

Vâku 1. lpp.: Izdevniecîbâ “Mâcîbu grâmata” Pâris gravitacionâli mijiedarbojuðos galaktiku Arp 147. Galaktikas redzamas tâ, ka iegûts atveidojumâ Rîgâ: Raiòa bulvârî 19, 172. telpâ un daiïumâ nevainojams '10'. Galaktika pa kreisi jeb '1' ðai attçlâ ir samçrâ “netraucçta”, nemaz nerunâjot vai Klijânu ielâ 2d, 413. telpâ, iemaksâjot skaidru naudu par gludo zvaigþòu gaismas apli, kura malas ðíiet tuvu gandrîz mûsu skata virzienâ. Galaktika pa labi – ðî vai pieprasot rçíinu pâra '0' – biezs zils riòíis, kas sastâv no jaunâm ârkârtîgi spoþâm masîvâm zvaigznçm, izveidojies pçc pa tâlruni 67325322 tam, kad galaktika pa kreisi izgâjusi cauri galaktikai pa labi. vai e-pastu [email protected] Attçls iegûts ar Habla kosmiskâ teleskopa (Hubble Space Telescope) kameru WFPC2 (Wide Field Planetary Latvijas Pastâ Camera 2) caur trim daþâdu krâsu filtriem – zilo, redzamâs gaismas un infrasarkano, ko pârstâv attiecîgi nodaïâs: abonçðanas indekss 2213 zilâ, zaïâ un sarkanâ krâsa. Galaktiku pâris nofotografçts 2008. gada 27.–28. oktobrî. pa tâlruni: 67008001 : www.pasts.lv NASA, ESA, M.Livio et al. (STScl) internetâ Cena vienam numuram – Ls 1,75 Sk. No Galileja lîdz Habla teleskopam. visam gadam – Ls 10,50 Papildus informâcija: www.lu.lv/terra 2009. gadâ TERRA iznâks janvâra, marta, maija, jûlija, septembra un novembra sâkumâ SATURS Pirms 40 gadiem “Zvaigþòotajâ Debesî” ZVAIGÞÒOTÂ E.Musteïa apsveikums “Zvaigþòotâs debess” redakcijai. Gulda josla. Latvijas PSR Zinâtòu akadçmijas Radioastrofizikas observatorijâ...... 2 Zinâtnes ritums DEBESS Ðíîbâs spirâliskâs galaktikas. Zenta Alksne, Andrejs Alksnis ...... 3 LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, Jaunumi Zvaigþòu bçrnistaba – HII apgabals Gum 29. LATVIJAS UNIVERSITÂTES Andrejs Alksnis ...... 8 ASTRONOMIJAS INSTITÛTA Asteroîda 2008 TC3 sadursme ar Zemi tika paredzçta. Dmitrijs Docenko ...... 9 POPULÂRZINÂTNISKS Valdis Lapoðka GADALAIKU IZDEVUMS Par “lieko” sekundi...... 11 Starptautiskais Astronomijas gads 2009 IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS Starptautiskâ astronomijas gada sâkums Parîzç: ÈETRAS REIZES GADÂ Latvijas delegâtu iespaidi. Mârtiòð Gills, Ilgonis Vilks ...13 Kosmosa pçtniecîba un apgûðana Japeta josta. Jânis Jaunbergs ...... 19 Space Shuttle pensijâ, iespçjams, nâkoðgad vçl neies. 2009. GADA PAVASARIS (203) Mârtiòð Sudârs ...... 21 Plançtu pavadoòu latviskie nosaukumi. Ilgonis Vilks ..24 Latvijas Universitâtes mâcîbu spçki Fizikas autodidakts Roberts Krastiòð. Jânis Jansons ....28 Latvijas zinâtnieki Credo Spatioso Numen in Orbe (saruna ar Dr.habil.math. Aivaru Lorencu). Agnis Andþâns ...... 37 In memoriam: Dr.habil.phys. Juris Tambergs (11.08.1942-25.11.2008) ...... 44 Astronomijas vasaras skolas Redakcijas kolçìija: Ar Ziemeïvalstu teleskopu Kanâriju salâs. Olesja Smirnova, Arturs Barzdis ...... 48 LZA koresp. loc. Dr. hab. math. A. Andþâns Skolâ (atbild. redaktors), LZA Dr. astron. h. c. Astronomijas atgrieðanâs skolâ. Dzintra Knohenfelde ..51 Dr. phys. A. Alksnis, K. Bçrziòð, Latvijas jauno matemâtiíu izlases komplektçðana Dr. sc. comp. M. Gills,Ph. D. J. Jaunbergs, 2008.gadâ. Agnis Andþâns ...... 53 Dr. phil. R. Kûlis,I. Pundure (atbild. sekr.), Latvijas 36. atklâtâ skolçnu astronomijas olimpiâde. Mâris Krastiòð ...... 55 Dr. phys. L. Roze, Dr. paed. I. Vilks Marss tuvplânâ Tâlrunis 67034581 Ûdens marsieðiem. Jânis Jaunbergs ...... 59 Amatieriem E-pasts: [email protected] 2008.g. 1.augusta Saules aptumsuma vçrojumi http://www.astr.lu.lv/zvd Daugavas krastâ. Mârtiòð Gills ...... 64 http://www.lu.lv/zvd Par Saules aptumsumu Sibîrijâ jeb Altaja odiseja 2008. Gatis Ðíila ...... 66 Çrgïa stâsts par Mçness aptumsumu. Mâris Krastiòð, Mârtiòð Gills...... 73 Darbu sâk publisko demonstrçjumu observatorija Râmkalnos. Mârtiòð Gills ...... 76 Jaunas grâmatas Mûþîbas valdnieki. Natâlija Cimahovièa ...... 79 Kosmosa tçma mâkslâ Visuma tçma filatçlijâ (4.turpin.). Jçkabs Ðtrauss ...... 85 Rîga, 2009 Zvaigþòotâ debess 2009.gada pavasarî. Juris Kauliòð .....88 1 PIRMS 40 GADIEM ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

LATVIJAS PSR ZINÂTÒU AKADÇMIJAS POPULÂRZINÂTNISKÂ GADALAIKU IZDEVUMA ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS REDAKCIJAI PSRS Zinâtòu akadçmijas Astronomijas padome apsveic populârzinâtnisko izdevumu Zvaigþòotâ debess ar desmit gadu pastâvçðanu un novçl redakcijas kolektîvam sadarbîbâ ar daudzajiem autoriem turpinât vçrtîgo astronomijas zinâðanu popularizâcijas darbu. Vienlaikus PSRS Zinâtòu akadçmijas Astronomijas padome ar noþçlu atzîmç, ka sakarâ ar ðâ izdevuma krievu dublikâta trûkumu Zvaigþòotâ debess paliek praktiski nepieejama ïoti plaðam poten- ciâlam lasîtâju pulkam, kuri, iepazinuðies ar tâs saturu, seviðíi ar unikâlajiem materiâliem par astronomijas vçsturi, neapðaubami kïûtu par ðâ izdevuma uzticîgiem cienîtâjiem. PSRS Zinâtòu akadçmijas Astronomijas padome cer, ka nâkamajâ desmitgadç Zvaigþòotâ debess atklâs savus noslçpumus un tâs lapaspuses kïûs pieejamas visiem padomju astronomiem un vçl jo lielâkam astronomijas amatieru pulkam. E. MUSTELIS, PSRS Zinâtòu akadçmijas Astronomijas padomes priekðsçdçtâjs, PSRS ZA korespondçtâjloceklis

GULDA JOSLA

Ievçrojamâ angïu astronoma Viljama Herðela dçls Dþons 1834. gadâ devâs uz Labâs Cerîbas ragu. Viens no viòa uzdevumiem bija noteikt dienvidu zvaigþòu spoþumu. To veicot, Dþ. Herðels ievçroja, ka visspoþâkâs zvaigznes izvietotas pret Piena Ceïu noliektâ joslâ. Sîkâk dienvidu debess spoþo zvaigþòu redzamo sadalîjumu izpçtîja Bendþamins Gulds, strâdâdams Kordovas observatorijâ Argentînâ pagâjuðâ gadsimta otrajâ pusç. Pçc B. Gulda datiem, vairums spoþo zvaigþòu lîdz 4. redzamajam lielumam kon- centrçjas savrup un veido joslu, kas pret Piena Ceïu noliekta gandrîz 20° leòíî. Josla tika nosaukta Gulda vârdâ. Spektru klasifikâcijas sâkðana palîdzçja noskaidrot, kâdas îsti zvaigznes ietilpst Gulda joslâ. Gulda joslai pieder spoþâkâs A spektra klases zvaigznes, kâ arî tuvâkie starpzvaigþòu putekïu un gâzes mâkoòi. Radionovçrojumi 21 cm viïòu garumâ liecina, ka gar Gulda joslu koncentrçts neitrâlais ûdeòradis. Karsto O, B zvaigþòu tuvumâ tas jonizçts un parâdâs emisijas miglâju veidâ. (Saîsinâti pçc Z. Alksnes raksta 20.–23. lpp.)

LATVIJAS PSR ZA RADIOASTROFIZIKAS OBSERVATORIJÂ

1968. gada 10. decembrî Radioastrofizikas observatorijas Zinâtniskâ padome noklausîjâs pârskatu par observatorijas darbu 1968. gadâ, ko nolasîja tâs direktors J. Ikaunieks. Pârskata gadâ ir pabeigti un apkopoti monogrâfijâ sarkano milþu zvaigþòu statistiskie pçtîjumi, kas ilga piecus gadus. Turpinâjâs Saules integrâlâ radiostarojuma novçroðana 400 Mhz frekvencç. 1968. gadâ turpinâjâs pçtîjumi sakarâ ar lielâ radiointerferometra konstrukcijas izstrâdâðanu (bâzes garums 2 km), interferometra 30 m ante- nas apstarotâja sistçmas pçtîjumi. Pârskatu par RO zinâtniski organizatorisko darbu sniedza zinâtniskâ sekretâre I. Daube. Aizvadîtajâ gadâ observatorijâ notikuðas vairâkas Vissavienîbas mçroga konferen- ces un sanâksmes. Lielu darbu observatorijas lîdzstrâdnieki veikuði astronomijas popularizâcijas laukâ. (Saîsinâti pçc I. Daubes raksta 51.–53. lpp.) 2 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS ZINÂTNES RITUMS

ZENTA ALKSNE, ANDREJS ALKSNIS ÐÍÎBÂS SPIRÂLISKÂS GALAKTIKAS

Aplûkojot optiskos staros iegûtos spirâlis- raksturîgs piemçrs ir galaktika M101, kas re- ko galaktiku attçlus, vairums no tâm izskatâs dzama 1. attçlâ. Tik izteikta galaktikas uzbû- pçc pareizi veidotiem, koðiem zariem izrak- ves asimetrija gan ir reti sastopama. Asimet- stîtiem riteòiem. Vienkârðâ acu uzmetienâ ðo rija pastâv arî otras masas daïas – neitrâlâ galaktiku diski liekas pavisam simetriski. Bet, ûdeòraþa jeb HI gâzes sadalîjumâ. rûpîgi analizçjot to paðu galaktiku starojuma Masas sadalîjuma asimetrija neapðaubâmi sadalîjumu, bieþi vien tiek atrasta diezgan iz- atstâj iespaidu arî uz galaktikas dinamiku. Asi- teikta virsmas spoþuma asimetrija – viena ga- metrijas esamîba astronomiem bija zinâma jau laktikas puse mçdz bût spoþâka un tâlâk iz- 20. gs. vidû, bet tolaik viòi ðo faktu labprât pletusies par otru, pretçjo pusi. Ðâdas asimet- ignorçja, jo pçtît galaktiku dinamiku, ar ko rijas bûtîba, protams, slçpjas galaktikas ma- viòi tolaik aktîvi nodarbojâs, asimetriskâ diskâ sas asimetriskâ sadalîjumâ, bet nevienâdais bûtu pârâk sareþìîti. Astronomu grupa Dþ. virsmas spoþums tikai atspoguïo masas spî- Boldvins, D. Lindenbels (J.E. Baldwin, doðâs daïas jeb zvaigþòu sadalîjuma asimet- D. Lynden–Bell, abi no Kembridþas Anglijâ) riju. Daþkârt masas sadalîjuma asimetrija ir tik un R. Sanèîzi (R. Sancisi, no Groningenas izteikta, ka izpauþas pat atseviðíu spirâïzaru Nîderlandç), izpçtîjusi neitrâlâ ûdeòraþa gâzes kroplîbâ, kad kâds no zariem izskatâs atðâvies sâòus, lîks un greizs, pa- darot galaktiku neglîtu. Tâdas neglîtas, kroplîgas spirâliskâs galaktikas

1. att. Kompozîts galaktikas M101 attçls, kas veidots no 51 ar Habla kosmisko teleskopu iegûta individuâla fotouzòçmuma un vairâkiem ar daþâdiem Zemes virsas teleskopiem uzòemtiem attçliem. Attçls ietver 10×13 loka minûtes.

News Release STScI–2006–10 3 sadalîjumu vairâkâs galaktikâs, 1980. gadâ kus no ârpuses bagâtîgi aptver neitrâlâ ûdeò- parâdîja, ka masas sadalîjuma asimetrija spi- raþa gâzes mâkoòi. Tâ kâ ðie mâkoòi atro- râliskajâs galaktikâs tomçr ir pietiekami bieþi das vçl tuvâk galaktikas malâm nekâ zvaig- sastopama un pietiekami skaidri izteikta parâ- þòotie apgabali, tad to sadalîjumâ ðíîbums dîba, lai to òemtu vçrâ. Viòi pirmie ieviesa izpauþas îpaði labi (2. att.). Tiem lasîtâjiem, jçdzienu lopsided galaxies, ko varçtu tulkot kuri mçìinâs 2. attçlâ saskatît tos paðus spi- kâ “ðíîbâs galaktikas”. Kopð tâ laika ir nâcis râïu zarus, kas ir redzami 1. attçlâ, nebûs klajâ ne viens vien ðíîbo galaktiku pçtîjums. panâkumu, jo zvaigþòu iezîmçtajos zaros Ðo pçtîjumu rezultâtus ir apkopojuði È. Dþogs praktiski nav neitrâlâ ûdeòraþa. Pie tam jâie- (Chanda J. Jog no Bangalores, Indijâ) un vçro, ka 1. attçlâ redzamais lauks 2. attçlâ F. Kombs (Francoise Combes no Parîzes ob- aizòem tikai ap 2×2 cm tâ centrâlajâ daïâ. servatorijas) apskatâ, kurð kïuva pieejams Lai gan galaktiku ðíîbums to malâs ir la- 2008. g. novembrî. bâk pamanâms, tas nebût nenozîmç, ka ga- Vispirms abi autori parâda, cik liela nozî- laktiku centros nav nekâdas novirzes no re- me galaktiku ðíîbuma pçtîðanâ ir novçroju- gulâra, simetriska vielas sadalîjuma. Izman- miem spektra infrasarkanajâ daïâ. Tieði ðajâ tojot lielas leòíiskâs izðíirtspçjas novçroju- spektra daïâ visvairâk staro vecâs, ilgi dzîvo- mus, ir diezgan pârliecinoði izdevies atklât, juðâs zvaigznes, kas kïuvuðas aukstas un tâ- ka daïai spirâlisko galaktiku centrâ ir daþâdas pçc izskatâs sarkanas. Tâs veido galaktiku dis- novirzes. Lai saprastu, cik komplicçti veido- ku masas lielâko daïu. Ja novçrotu optiska- jumi ir ðie galaktiku centri, kaut nedaudz ie- jos staros, informâcija tiktu iegûta galvenokârt pazîsim mûsu Piena Ceïa centru. Mûsu Ga- par ðajos viïòu garumos spçcîgi starojoðâm laktikas centrâlais apgabals ar râdiusu 30 lo- jaunâm, karstâm zilajâm zvaigznçm, kas tikai iezîmç spirâïu zarus – koðu, bet ne masas ziòâ nozîmîgu galaktikas diska sastâvdaïu. Bez tam galaktikâs esoðie varenie putekïu mâkoòi vâji iedarbojas uz zvaigþòu izstaroto infrasarkano gaismu, absorbçjot to niecîgi. Tâpçc infrasarkanos staros izdarîtie novçro- jumi sniedz îstenîbai tuvu zvaigþòu masas sa- dalîjuma ainu galaktikâ un uzreiz ïauj spriest par ðíîbuma klâtbûtni vai tâ trûkumu. Tur- pretî zvaigþòu optisko starojumu putekïi spç- cîgi absorbç un izkliedç, kâpçc zvaigznçm bagâti galaktikas apgabali mânîgi var izskatî- ties blâvi un no zvaigznçm brîvi. Precîzi izla- bot optiskajâ starojumâ putekïu ietekmes dçï ieviesuðos kïûdu nav iespçjams. Galaktiku novçroðana infrasarkanos staros strauji attîstîjâs pagâjuðâ gadsimta 90. gados. Izmantojot iegûtos novçrojumu datus, noskaidrojies, ka aptuveni vienai treðdaïai novç- roto galaktiku veco zvaigþòu masas sadalî- jumâ pastâv asimetrija, turklât izteiktâk tâ ir 2. att. Neitrâlâ ûdeòraþa HI sadalîjums galak- jûtama galaktiku disku malâs, nevis vidusdaïâ. tikâ M101. Attçls ietver ap 40×35 loka minûtes. Spirâlisko galaktiku zvaigznçm pildîtos dis- Allan &Goss (1979) 4 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS ka minûtes ir zvaigþòu, gâzes un putekïu pârbagâts. Putekïu mâkoòi un molekulârâs gâzes mâkoòi tur veido vairâkus tâdus kâ apïus ap centru. Ðâ apgabala vidû atrodas apmçram 40×70 loka sekunþu plaðs zvaigþòu kopums, kurâ jaunas zvaigznes rodas straujâk nekâ jebkur citur Piena Ceïâ, turklât daudzas no tâm ir ïoti masîvas un karstas, spçjîgas ap sevi radît milzîgus jonizçtâs gâzes burbuïus. Savukârt ðâ zvaigþòu kopuma centru aizòem Piena Ceïa kodols. Kodolâ jau sen ir pamanîta ïoti savdabîga detaïa – maza, sîka trîszaru spirâlîte, kuru veido jonizçta gâze un karsti putekïi (3. att.). Vietâ, kur spirâlîtes zari dalâs, atrodas kodola vissvarîgâkâ sastâvdaïa – su- permasîvs melnais caurums. Niecîgâ apgabalâ ar râdiusu R≈10 loka sekundes jeb 1,3 gaismas gadi koncentrçta masa, kas lîdzinâs 2,6 miljoniem Saules masu. Uzskatâmîbas dçï pie-

4. att. Piena Ceïa galaktikas centra objektu izvietojums: norâdîti minispirâles zari (Eastern arm, Northern arm) un arka (Western arc), minidobums (mini–cavity), kodolu ietveroðais disks (circum– nuclear disk) u.c. UCLA Galactic Center Group, un Genzel et al. 1994, Reports of Progress in Physics, 57, 417

vienojam Piena Ceïa kodola shematisku attç- lu, kurâ parâdîta minispirâle un to aptveroðâs detaïas (4. att.). Melnie caurumi tagad ir at- rasti gandrîz visâs spirâliskâs galaktikâs. Mel- najos caurumos nemitîgi ieplûst, iekrît un pazûd kâda daïa galaktikas masas. Izrâdâs, 3. att. Minispirâle mûsu Galaktikas centrâ re- ka ne vienmçr melnais caurums atrodas tieði dzama 6 cm garuma radioviïòos ar Ïoti lielo in- galaktikas kodolâ. Mûsu kaimiògalaktikâ M31 terferometru pie Sokoro (Socorro), Òûmeksikas jeb Andromedas miglâjâ ir konstatçts tieði tâds pavalstî, ASV. Minispirâle sastâv no ziemeïu zara, gadîjums. Tur galaktikas kodols, kas pastâv austrumu zara un rietumu arkas. Attçla malas ga- tikai ap 3,3 gaismas gadu liela zvaigþòota dis- rums ir 4 loka minûtes, kas atbilst ap 10 parse- ka veidâ, un melnais caurums neatrodas vie- kiem. UCLA (University of California, Los Angeles) nuviet; tie novirzîti viens no otra, iespçjams, galaktikas blîduma dinamisko spçku ietekmç. Galactic Center Group 5 Kâ zinâms, spirâliskâs galaktikas nemitîgi rotç – grieþas ap savu asi, taèu nevis kâ viens vesels cietas vielas ritenis, bet gan pçc saviem likumiem. Saka, ka galaktikâm piemît diferenciâla rotâcija, jo to masa piedalâs rotâ- cijâ ar neviendabîgu leòíisko âtrumu atkarîbâ no izvietojuma attiecîbâ pret centru – jo tâ atrodas tâlâk no centra, jo lçnâk izdara ap- griezienu. Galaktikas rotâcijas lîkne râda, kâ mainâs orbitâlais kustîbas âtrums ap centru lîdz ar attâlumu no centra. Parasti galaktikâm rotâcijas lîknes ir vienâdas visâs pusçs no centra. Ðíîbajâm galaktikâm arî kinemâtikâ parâ- 5. att. Galaktikas DDO 9 rotâcijas lîknes lieci- dâs novirze no simetrijas, un rotâcijas lîknes na par kinemâtikas ðíîbumu ðai galaktikâ: lîknes galaktikas pretçjâs pusçs ir atðíirîgas (5. att.). ir atðíirîgas galaktikas pretçjâs pusçs. Horizontâlâ È. Dþogs un F. Kombs pievçrsuðies arî ga- ass – vietas attâlums no galaktikas centra kilopar- laktiku ðíîbuma tapðanas cçloòiem. Viòi norâ- sekos, vertikâlâ ass – vietas rotâcijas âtrums km/ da, ka visticamâkais iemesls, kas rada masas sek. Gaiðie aplîði attiecas uz to galaktikas daïu, ku- sadalîjuma asimetriju, ir galaktiku savstarpçjâ ra no mums attâlinâs galaktikas grieðanâs dçï, tum- mijiedarbîba gravitâcijas spçku ietekmç. Jau ðie – uz to daïu, kura mums tuvojas. galaktikâm satuvojoties, to diskos rodas gra- Swater et al. 1999, MNRAS 304, 330 vitâcijas nestabilitâte un masas pârvietoðanâs pievilkðanâs spçku ietekmç. Galaktikâm satiku, tad sîkâ galaktika tiek pilnîbâ savaòìota duroties, gravitâcijas spçki iedarbojas seviðíi un asimilçta, niecîgi papildinot lielâs galakti- intensîvi, radot plaðas novirzes no masas sakas masu. Tomçr rezultâtâ tâ lielâs galakti- dalîjuma simetrijas. Galaktiku sadursmes ir ïoti kas mala, kurâ mazâ galaktika iestrçgusi, kïûst izplatîta parâdîba. Tâs ir notikuðas visos lai- biezâka un plaðâka, tâ kïûstot ðíîba. kos, kamçr vien galaktikas pastâv, un notiek Nav izslçgti arî citi papildu cçloòi galak- vçl tagad. It seviðíi daudz sadursmju ir bijis tiku saðíiebðanai. Tâda, piemçram, var bût Visuma jaunîbâ, kad galaktikas atradâs daudz vienpusîga un intensîva starpgalaktiku gâzes cieðâk cita pie citas nekâ tagad. Katra galak- ieplûðana jeb akrçcija galaktikas diskâ, radot tiku sadursme ilgst simtiem miljonu gadu, iz- tajâ spçcîgi noðíiebtu masas sadalîjumu. Tas ejot daudzas stadijas, kurâs novçrojama daþâ- var izpausties, piem., kâda atseviðía spirâïu das pakâpes masas asimetrija. Mûsdienâs zara deformçðanâ. Habla kosmiskais teleskops ir uzkrâjis lielu Tâ kâ ðíîbums ir novçrojams krietnai daïai kolekciju daþâdâs sadursmes stadijâs esoðu galaktiku, tad ðíiet, ka, reiz tapusi, masas sa- galaktiku attçlu. Lûk, daþi attçli no ðîs kolek- dalîjuma asimetrija saglabâjas ilgu laiku. Taèu cijas (6. att. sk. vâku 2. lpp.). patiesîbâ tâ nevar notikt, jo galaktiku dife- Pçtot attçlus un modelçjot sadursmju pro- renciâlâs rotâcijas dçï ðíîbais masas sadalî- cesu, astronomi ir atzinuði, ka galaktiku sa- jums drîz vien pârkârtojas un izlîdzinâs. Òe- dursmes notiek ïoti bieþi, vçl bieþâk, nekâ mot vçrâ ðo izlîdzinoðo ietekmi, jâsecina, ka nesen domâja. Ja saduras apmçram vienâdas novçrotos galaktiku ðíîbuma gadîjumus drî- masas galaktikas, tad katra no tâm beidz pa- zâk rada nevis reiz tapuða ðíîbuma ilglai- stâvçt patstâvîgi, jo abas saplûst kopâ, radot cîgums, bet gan îslaicîgu saðíiebðanas pro- jaunu, ilgstoði visai asimetrisku veidojumu. Ja cesu bieþa atkârtoðanâs. It seviðíi tas ðíiet liela, masîva galaktika saduras ar sîku galak- ticami, ja par galveno ðíîbuma izraisîtâju uz- 6 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS skatâm galaktiku mijiedarbîbu gravitâcijas malâ, kur rotâcijas âtrums ir vismazâkais, vie- spçku ietekmç. Tiklîdz viens mijiedarbîbas las blîvums pieaug, vietâm kolapsç jeb sabrûk efekts izplçnçjis, tâ, skaties, galaktika jau at- kopâ, radot jaunas zvaigþòu tapðanas ligzdas. kal pietuvojusies citai vai pat sadûrusies ar Ap karstâm zvaigznçm pildîtajâm ligzdâm ro- citu galaktiku, un ðíobîðanas process sâkas das vareni jonizçtâ ûdeòraþa HII burbuïi, pa- no jauna. Ne velti galaktikâs, kas tagad ir darot ainu seviðíi krâðòu. Ðâda notikumu gai- izolçtas no citâm, var samanît kâdreizçjo sa- ta esot novçrojama izteikti ðíîbajâ galaktikâ dursmju pçdas. M101. È. Dþogs un F. Kombs îpaði ir pievçrsuðies Ðíîbuma ietekmes cita joma ir saistîta ar ðíîbuma pastâvçðanas nosacîjumiem galakti- melnajiem caurumiem galaktiku centros. Mel- ku centros, kas, izrâdâs, ir ïoti sareþìîti un nie caurumi rada un baro tâ saucamos aktîvos atkarîgi no centros pastâvoðiem fizikâliem kodolus, kas parasti ir ârkârtîgi starjaudîgi vi- apstâkïiem. Kamçr kâda galaktika ir vientuïa, sos vai vismaz vairumâ elektromagnçtiskâ tâs centrâ tapuðais ðíîbums var bût gan îslai- spektra viïòu garumu. Galaktiku aktîvie ko- cîgs, nepastâvîgs, gan pavisam lçnâm zûdoðs, doli savu ârkârtçjo starjaudu saglabâ pastâ- spçjîgs saglabâties simtiem galaktikas apgrie- vîgu ilgstoði, gandrîz vai mûþîgi, un tâdçï lie- zienu. Ðíîbuma pastâvçðanas ilgumu nosaka liski izmantojami Visuma pçtîjumiem seviðíi centrâlâ blîduma masa, tajâ mîtoðâ melnâ cau- lielos attâlumos no mums, ïaujot iegût ziòas ruma masa, ap melno caurumu esoðâ akrçci- par norisçm Visuma senatnç. Tajos gadîjumos, jas diska masa, gâzes daudzums galaktikas kad melnie caurumi un galaktiku kodoli ir centrâlajâ daïâ u.c. Bet, ja divas vientuïas ga- novirzîti viens no otra, neatrodas vienuviet, laktikas ir satikuðâs, sadûruðâs un saplûst, tad aktîvo kodolu tapðana, baroðanâs un augðana saplûðanas procesâ allaþ radîsies ðíîbums, kas var bût apgrûtinâta vai pat apdraudçta. Aktî- pastâvçs, kamçr vien saplûðana turpinâsies. vais kodols var vienkârði neizveidoties. Kâda nozîme galaktiku ðíîbumam ir to Pçdçjos gados ir noskaidrojies: pçtot ðíîbo dzîvç? Teorçtiskie prâtojumi un procesu skait- galaktiku gravitâcijas spçku lauku, izdodas liska modelçðana râda, ka kaut cik ilgstoðs spriest arî par galaktiku aptveroðâs tumðâs vie- ðíîbums kâ diskâ, tâ centrâ var nopietni ie- las sadalîjumu jeb tâ saucamâ tumðâs vielas tekmçt galaktikas attîstîbu. Pirmâm kârtâm tas halosa formu, par tâ iespçjamo eliptiskumu. var ietekmçt zvaigþòu tapðanu galaktikâ. Ma- Galaktikas ðíîbuma veidoðanos spçcîgi ie- sas sadalîjuma ðíîbums rada arî rotâcijas âtru- tekmç vide, kurâ galaktika pastâv. Galaktiku ma starpîbu ap 15–30 km/s galaktikas atðíirîgi grupâs un kopâs, kur galaktikas atrodas vi- apdzîvotâs pusçs. Tâ jau ir vçrâ òemama sai cieði viena pie otras, to masas sadalîjuma rotâcijas asimetrija. Tajâ galaktikas malâ, kur ðíîbums izpauþas divtik lielâ mçrâ nekâ reti rotâcijas âtrums ir vislielâkais, tas var izretinât izkaisîtâs lauka galaktikâs, turklât spçcîgi iz- masas sadalîjumu un tâdâ veidâ nobremzçt teikts ðíîbums piemît praktiski visâm kopu- zvaigþòu tapðanas gaitu. Galaktikas pretçjâ ma loceklçm. D

www.astronomija2009.lv

7 JAUNUMI

ANDREJS ALKSNIS ZVAIGÞÒU BÇRNISTABA – HII APGABALS GUM 29

Lielâ (gandrîz – 58 grâdu) dienvidu de- Milzîgâ miglâja centra apvidû atrodas samçrâ bess platuma joslâ, Latvijâ nesaskatâmâ Pie- maz pçtîta zvaigþòu kopa Westerlund 2, par na Ceïa zonâ atrodas milzîgs ûdeòraþa gâzes kuras esamîbu 1960. gadâ pirmoreiz ziòojis apgabals (1. att.), kuru Austrâlijas astronoms zviedru astronoms Bengts Vesterlunds (1921.– Kolins Gams (Colin Gum) savâ 1955. gada 4.06.2008.). Pçdçjâ laikâ ðo kopu pçta visai katalogâ reìistrçjis ar numuru 29. Apgabalâ intensîvi, un jaunâkie mçrîjumi liecina, ka tâ esoðo karsto zvaigþòu spçcîgâ starojuma dçï atrodas no mums 26 tûkstoðu gg attâlumâ, ûdeòraþa atomiem ir norauti elektroni, citiem kas atbilst vietai mûsu Galaktikas spirâïu za- vârdiem, ûdeòradis tur ir jonizçts. Ðâdus gara, tâ sauktâ Kuìa Íîïa zara, ârmalâ. Izrâdâs, laktiku apgabalus astronomi apzîmç kâ HII ka Westerlund 2 kopas zvaigznes ir ïoti jau- (izrunâ “hâ divi”) apgabalus. nas: to vecums ir tikai viens lîdz divi miljoni HII apgabals Gum 29 patieðâm ir milzîgs: gadu, tas ir apmçram tûkstoðdaïa Saules ve- tas stiepjas 200 gaismas gadu (gg*) plaðumâ. cuma. Patieðâm “bçrnudârzs”! Aplûkojamâs kopas tuvumâ (2. att. zaïo lîniju iezîmçtâ vietâ) atrodas vçl viens ievç-

1. att. Interesantais debess objekts nofoto- grafçts ar Maksa Planka/Eiropas Dienvidobserva- torijas (ESO) 2,2 metru teleskopu, kas atrodas ESO 2. att. Niecîga daïiòa (apmçram 1 cm2) no 1. Lasijas observatorijâ 2400 metru augstumâ Ataka- attçla ðajâ palielinâjumâ râda zvaigþòu kopu Wes- ma tuksnesî Èîlç. terlund 2 un neparasto dubultzvaigzni. 8 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS rîbas cienîgs objekts – divu milzîgi masîvu ka abas zvaigznes pieder pie Volfa–Raijç zvaig- zvaigþòu pâris. Katrai no ðîs dubultzvaigznes þòu tipa – masîvâm zvaigznçm mûþa beigu sastâvdaïâm ir masa, kas pârsniedz 80 Saules stadijâ, kad tâs izmet pasaules telpâ milzîgu masas. Astronomi lîdz ðim atraduði tikai daþas daudzumu vielas. Rentgenstaru novçrojumi ap- tik masîvas zvaigznes. Katra no ðîm zvaigznçm stiprina, ka nepârtraukti notiek izmesto vielas apriòío otru 3,7 dienâs. Novçrojumi liecina, strûklu savstarpçjas sadursmes, kas rosina spç- cîgu rentgenstarojumu. *1 gg = 9,461×1012 km (gandrîz 10 triljonu km) Pçc ESO 37/08 - Press Photo D

DMITRIJS DOCENKO ASTEROÎDA SADURSME AR ZEMI TIKA PAREDZÇTA

2008. gada 6. oktobrî tika atklâts kâds neap 12,8 km/s 19 grâdu leòíî pret horizontu. liels asteroîds, taèu tam piemita arî ïoti ne- Pçc ðâ ziòojuma astronomijas amatieri un parastas îpaðîbas: ðis jaunatklâtais debess íer- profesionâïi visâ pasaulç sâka novçrot ðo ob- menis atradâs ïoti tuvu Zemei, un vçl vairâk, jektu pie debesîm pçdçjâs stundâs pirms tâ izrçíinâtâ orbîta krustoja Zemes virsmu. Tâ sadursmes ar Zemi (sk. 1. att.). Kopâ tika pirmoreiz tika paredzçta Zemes sadursme ar veikti vairâk nekâ 1000 novçrojumu! Rezultâtâ dabisku objektu. 11 stundu laikâ MPC izsniedza 24 orbîtas pre- Atklâjumu izdarîja ar plaða (1 grâds) redzes- cizçjumus. Precizçt orbîtu palîdzçja arî aste- lauka 1,5 metru Kasegrçna sistçmas telesko- roîda milzîgâ horizontâlâ paralakse. Orbîtas pu automâtiskâ CSS (Catalina Sky Survey) de- aprçíina precizitâte bija tik liela, ka sadur- bess apskata ietvaros, kas tiek veikts uz Lem- smes laiks (maksimâla bremzçðanâs atmosfçrâ mona kalna observatorijas pie Taksonas (Ari- 02:45:54 UTC augstumâ ap 14 km) tika pa- zonas ðtats, ASV). Dati tika apstrâdâti Arizo- redzçts ar precizitâti lîdz 15 sekundçm! Me- nas Universitâtç, no kurienes tie tika aizsûtîti teoroîda kustîbas trajektorija pirms sadursmes uz Mazo plançtu centru (Minor Planet Cen- ir parâdîta 2. attçlâ. ter, MPC). Daþu stundu laikâ pçc pirmâ pa- Vienlaikus tika veikti arî ðâ objekta spek- ziòojuma ðis objekts tika novçrots ar vçl trim trâlie pçtîjumi, kas ïautu tieði izmantot aste- teleskopiem (divi Arizonâ un viens Austrâlijâ), roîdu un meteorîtu klasifikâciju (ja meteorîts kâ rezultâtâ tika izrçíinâta ðâ objekta orbîta, tiktu atrasts). Ar 4,2 m lielu Viljama Herðela tam tika pieðíirts nosaukums 2008 TC3 un ti- teleskopu, kas atrodas Kanâriju salâs, tika ka ziòots, ka objekts sadursies ar Zemi 7. ok- reìistrçts 2008 TC3 redzamais spektrs no 550 tobra rîtâ un, visdrîzâk, sadegs Zemes atmo- lîdz 995 nm, un ðo objektu klasificçja kâ C sfçrâ. NASA Reaktîvâs kustîbas laboratorija (Jet vai M tipa asteroîdu. Atbilstoði nav zinâms, Propulsion Laboratory, JPL) vienlaikus ziòoja, vai nokrituðais meteorîts ir hondrîts vai dzelzs ka íermenis ieies atmosfçrâ 7. oktobrî ap 02:46 meteorîts. UTC virs Sudânas ziemeïdaïas. Pçc objekta Nav zinâms, vai kâds no Zemes virsmas spoþuma tika novçrtçts, ka tas ir aptuveni trîs novçroja ðâ asteroîda kriðanu, jo Nûbijas tuks- metrus liels. No izrçíinâtâs orbîtas izrietçja, ka nesis, kur notika asteroîda sadursme ar Zemi, pirms sadursmes objekts kustçsies ar âtrumu ir ïoti maz apdzîvots. Tomçr tika ziòots par

9 2. att. Meteoroîda ceïð virs Sudânas. Sarkanâ lînija ir objekta trajektorija, tâ beidzas, kur trajektorija ðíçrso Zemes virsmu. Zaïâ lînija norâda virzienu, kurâ tika reìistrçta infraskaòa no objekta sprâdziena. Dzeltenais riòíis parâda Meteosat 8 objekta pozîciju. Avots: Vikipçdija

vienu tieðo bolîda novçrojumu, kas veikts no kâdas KLM lidmaðînas, kas lidoja aptuveni 1400 km attâlumâ no kriðanas vietas. Sprâdzienu novçroja arî ar vairâkiem Ze- mes mâkslîgajiem pavadoòiem. ASV izlûkpa- vadoòi novçroja bolîdu 02:45:40 UTC 37 km 1. att. Erika Allena asteroîda 2008 TC3 novçro- augstumâ. Meteoroloìiskais pavadonis Meteo- jumi vienu stundu pirms tâ sadursmes ar Zemi. sat 8 novçroja spoþu infrasarkanu avotu me- Katrâ attçlâ uz nekustîgu zvaigþòu fona parâdîta teoroîda kriðanas laikâ. asteroîda trajektorija. Katrs attçls ir daþu 10 se- Pçc daþâm stundâm (ap 05:10 UT) arî seis- kunþu ekspozîciju summa, kuras tiek atdalîtas ar miskie detektori, kas atradâs Kenijâ, reìistrçja 10 sekundçm (gaiða svîtra ir asteroîda ceïð 10 se- infraskaòas vilni ar frekvenci ap 0,2 Hz, kas kunþu laikâ). Laika intervâls starp abiem attçliem nâca aptuveni no ziemeïiem (sk. 2. att.) un ir 10 minûtes. Ir redzams, ka 10 minûðu laikâ as- ilga daþas minûtes. Ðie dati ïâva noteikt sprâ- teroîds nozîmîgi paâtrinâjâs Zemes gravitâcijas dzienâ izdalîto jaudu, kas izrâdîjâs ekvivalenta laukâ, kâ arî mainîja savu kustîbas virzienu. ap 1–2 trotila kilotonnâm. Autors: Eric Allen, Observatoire du Cegep de Objekti, kas pçc izmçra lîdzîgi 2008 TC3, Trois–Rivieres, Champlain, Quebec, Canada krît uz Zemi vidçji divreiz gadâ. D 10 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS VALDIS LAPOÐKA PAR “LIEKO” SEKUNDI

2008. gada 31. decembrî 23 stundâs 59 minûtçs un 59 sekundçs pçc koordinçtâ pasaules laika UTC pasaules pulksteòiem tika pievienota “liekâ” sekunde (“leap second”).

Astronomijâ diennakts ir laika intervâls nekâdi nav saistîta ar Zemes rotâciju un tâs starp divâm pusnaktîm jeb, citiem vârdiem, parametriem, kuri turklât ir mainîgi. Pat ja, diennakts ir laika intervâls starp diviem seko- piemçram, kâdu atompulksteni startçs, vidçjai joðiem vidçjâs Saules apakðçjo kulminâciju Saulei esot apakðçjâ kulminâcijâ, tas nenozî- momentiem kâdâ novçroðanas vietâ uz Ze- mç, ka, atompulkstenim noskaitot 24 stun- mes. Laika skalu, kuru iegûst, izmantojot Ze- das, vidçjâ Saule noteikti atradîsies apakðçjâ mes rotâciju, dçvç par vietçjo laiku, bet vie- kulminâcijâ. Veidojas neatbilstîba starp Zemes tçjo laiku uz nulles meridiâna izdala atsevið- rotâcijas laiku un atomlaiku. Pçc BIPM iero- íi – sauc par pasaules laiku un apzîmç ar UT1 sinâjuma tika nolemts TAI saglabât nemainîgu, (Universal Time). Diennakti sadala îsâkos lai- tas ir, negrozît. ka intervâlos – stundâs, minûtçs un sekundçs. Lai tomçr varçtu izmantot augstas preci- Lîdz 1960. gadam laika mçrvienîba SI sistç- zitâtes atomlaiku un sasaistît to ar Zemes mâ – sekunde – tika definçta kâ 1/86400 daïa rotâcijas parametriem, izveido treðo laika ska- no vidçjâs Saules diennakts ilguma. lu – koordinçto pasaules laiku UTC (Univer- Laika mçrîðanai izmanto arî daþâdu kon- sal Time Coordinated). Ðajâ laika skalâ izman- strukciju pulksteòus. Visaugstâko precizitâti to ar atompulksteòiem iegûto SI sekundi. laika mçrîðanâ nodroðina pulksteòi, kuru dar- Vienlaikus Starptautiskais Zemes rotâcijas die- bîbas pamatâ ir fizikâli procesi atomos un mo- nests (International Earth Rotation and Re- lekulâs, atompulksteòi (atomic clock). Starp- ference Systems Service, IERS) seko starpîbai tautiskais Svaru un mçru birojs (BIPM, Bure- starp koordinçto pasaules laiku UTC un pa- au International des Poids et Mesures) koor- saules laiku UT1. Ja starpîba starp abâm lai- dinç apmçram 50 nacionâlâs laboratorijas visâ ka skalâm pârsniedz 0.9 sekundes, UTC lai- pasaulç, kurâs kopâ darbojas apmçram 200 ka skalâ kâdâ no gada diennaktîm, parasti atompulksteòu. Saòemot laika mçrîjumus no 31. decembrî, tiek izmainîts sekunþu skaits, visâm laboratorijâm un veicot aprçíinus, tiek to vai nu palielinot, vai samazinot par sekun- iegûts atomlaiks TAI (Temps Atomique Inter- di, tas ir, kâdas diennakts ilgums ir 24 stun- national – franc., International Atomic Time). das 0 minûðu un 1 sekunde (vai arî 23 stun- 1967. gadâ 13. Ìenerâlajâ Svaru un mçru kon- das, 59 minûtes, 59 sekundes, kas lîdz ðim ferencç par laika mçrvienîbu SI (System In- nekad nav bijis) un tikai pçc tam sâkas nâka- ternational) sistçmâ definçja sekundi kâ lai- mâ diennakts. Tâdâ veidâ UTC laika skala iz- ku, kurâ notiek cçzija 133 atoma izstarotâ sta- manto atomlaika augsto precizitâti un vien- rojuma 9192631770 svârstîbu periodi noteik- laikus ir sasaistîta ar Zemes rotâcijas paramet- tos apkârtçjâs vides apstâkïos. Literatûrâ ir sa- riem. Bet nav labuma bez sliktuma, jo jârû- stopams apzîmçjums SI sekunde. Saskaitot 60 pçjas par visu pulksteòu pârregulçðanu pçc SI sekundes, iegûstam minûti, 60 minûtes vei- kârtçjâs korekcijas. do stundu, 24 stundas veido diennakti, tâtad Apkopojot iegûstam, ka mums ir trîs lai- pçc 86400 sekundçm sâkas jauna diennakts. ka skalas: laika skala, kas saistîta ar Zemes Tomçr atompulksteòu nomçrîtâ diennakts kustîbu, – pasaules laiks UT1, atomlaiks TAI

11 un treðâ laika skala, kuru izmantojam ikdie- dienesta interneta mâjas lapâ hpiers.obspm.fr. nâ, – koordinçtais pasaules laiks UTC. Jâat- Ðai paðâ saitâ atrodams arî papildu sekunþu zîmç, ka UTC ir pasaules laiks, tas ir, laiks uz skaits, kuru nepiecieðams zinât, lai izrçíinâtu 0 meridiâna. Tâpçc, lai iegûtu UTC vçrtîbu, TAI. DUT1 vçrtîba mainâs nepârtraukti, bet Latvijâ no pulksteòa, kurð râda joslas laiku, TAI–UTC vçrtîba mainâs tikai pçc kârtçjâs pa- râdîjuma jâatòem divas stundas, bet, tâ kâ pildu sekundes. Piemçram, posmâ no 1999. UTC netiek veikta pâreja uz vasaras laiku, tad lîdz 2006. gadam nebija nepiecieðams veikt vasaras mçneðos, kad Latvijâ notikusi pâreja nevienu korekciju, un TAI–UTC visus ðos ga- uz vasaras laiku, jâatòem trîs stundas. dus bija 32 sekundes, kas iekrâjuðâs kopð Sakarîba starp UTC un UT1: atomlaika TAI ievieðanas. 2006. gadâ UTC UT1 = UTC + DUT1 nâcâs izmainît par vienu sekundi un starpîba (DUT1 – starpîba (difference) starp pasaules kïuva 33 s, bet no 2009. gada 1. janvâra star- laiku UT1 un koordinçto pasaules laiku UTC pîba ir 34 sekundes. tiek publicçta IERS izdotâ biïetenâ). Ar SI sekundes definçðanu un atomlaika Sakarîba starp TAI un UTC: skalas uzturçðanas koordinâciju nodarbojas TAI = UTC + papildu sekunþu skaits. Bureau International des Poids et Mesures, IERS publicç Zemes rotâcijas un kustîbas tâs konsultatîvâ komiteja Consultative Com- parametrus specializçtos biïetenos. Dati, to mittee for Time and Frequency; mâjas lapa skaitâ arî DUT1 katrai dienai, atrodami minçtâ internetâ www.bipm.org. D

JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ

Latvija plâno attîstît sadarbîbu kosmosa jomâ Lai attîstîtu Latvijas kosmosa programmu, iesaistîtos kosmisko pçtîjumu un kosmisko tehnoloìiju izstrâdes projektos un sagatavotos Latvijas dalîbai Eiropas Kosmosa aìentûrâ ESA (European Space Agency) sadarbîbas valsts statusâ, Izglîtîbas un zinâtnes ministrija (IZM) izstrâdâjusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par lîgumu starp Latvijas Republikas valdîbu un Eiropas Kosmosa aìentûru par sadarbîbu kosmosa jomâ miermîlîgiem mçríiem”, kas 2009.gada 15.janvârî izsludinâts Valsts sekretâru sanâksmç. Savstarpçjo vienoðanos par Latvijas izteikto vçlmi slçgt sadarbîbas lîgumu Latvijas Republikas un Eiropas Kosmosa aìentûras pârstâvji panâca 2008.gada 16.aprîlî, un IZM izstrâdâtais noteikumu projekts ir nâkamais solis sadarbîbas turpinâðanâ un kopîgo mçríu sasniegðanâ. Latvijas dalîba ESA pirmajâ etapâ paredz noslçgt sadarbîbas lîgumu, kas nozîmç iepazîðanâs fâzi starp aìentûru un jauno dalîbvalsti, kas ilgst piecus gadus. Sadarbîbas lîguma ietvaros jaunâ dalîbvalsts saòem no aìentûras atbalstu projektu realizçðanai, zinâtnieku apmaiòas programmâm, apmâcîbas procesa organizçðanai, kâ arî pieredzes un informâcijas apmaiòai. No Latvijas puses ðajâ laika posmâ tiek sniegts apstiprinâjums, ka tâ vçlas kïût par aìentûras dalîbvalsti, savukârt aìentûra apstiprina ðâ procesa uzsâkðanu. MK noteikumu projektu IZM 2009.gada janvârî saskaòojusi ar ESA, dokumenta izstrâdes laikâ òemti vçrâ Tieslietu ministrijas, Ârlietu ministrijas, Aizsardzîbas ministrijas, Vides ministrijas, Satiksmes ministrijas, Iekðlietu ministrijas, Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijas izteiktie iebildumi un priekðlikumi. Noteikumu projektu paredzçts îstenot valstij pieðíirtâ budþeta ietvaros. No IZM Komunikâcijas nodaïas informâcijas I.P. 12 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS ILGONIS VILKS, MÂRTIÒÐ GILLS OFICIÂLAIS STARPTAUTISKÂ ASTRONOMIJAS GADA SÂKUMS PARÎZÇ: LATVIJAS DELEGÂTU IESPAIDI

Starptautiskâ astronomijas gada (SAG2009) la prçmiju laureâti un, protams, UNESCO pâr- organizatori jau 2008. gada pirmajâ pusç bi- stâvji. Interesanti, ka pirmo sçdi, kurâ tika ja ieplânojuði, ka obligâti ir nepiecieðams or- teiktas oficiâlâs uzrunas, vadîja pazîstamais ganizçt svinîgu atklâðanas pasâkumu konfe- rences formâtâ, kurâ uzrunas teiktu arî augsta ranga valstu un starptautisko organizâciju vadîtâji. Vçl agrâk virmoja idejas, ka varçtu notikt lieli multimediju un uguòoðanas pa- vadîti pasâkumi vairâku valstu lielpilsçtu centros, tomçr no ðîs idejas drîz vien ekonomis- ku apsvçrumu dçï nâcâs atteikties. Neskato- ties uz to, piemçram, Èehija 2009. gada 7. janvârî organizçja svinîgu pasâkumu Prâgas vecpilsçtas centrâlajâ laukumâ, akcentçjot savas valsts vçsturisko saikni ar astronomiju. SAG2009 atklâðanas ceremonija notika 2009. gada 15. un 16. janvârî UNESCO mîtnç Parîzç. No Latvijas pasâkumâ piedalîjâs ðo rin- Atklâðanas ceremonijas laikâ. Foto: M. Gills du autori – Mârtiòð Gills (SAG2009 koordinators Latvijâ), Ilgonis Vilks un konkursa kâr- tîbâ izvçlçtais LU Fizikas un matemâtikas fa- kultâtes Fizikas programmas 2. kursa students Mârtiòð Sandars. Pasâkumâ piedalîties bija aicinâts arî Latvijas vçstnieks Francijâ Jânis Kârkliòð. Atklâðana bija vçrienîga. Par to liecina gan lielais dalîbnieku skaits – aptuveni 900 cilvçku, gan daþâdas prominences, kas uzstâjâs ar priekðlasîjumiem. Viòu vidû bija Starptautiskâs astronomijas savienîbas prezidente Katerîne Cesarska, Eiropas Dienvidu observatorijas direktors Tims de Zeuvs, kosmosa izpçtes kompânijas Thales Alenia Spa- ce vadîtâjs Reinalds Sezneks, Lielbritânijas ka- Hulieta Fjerro demonstrçja senâko Maiju raliskais astronoms lords Mârtins Rîss, Nobe- grâmatu jeb Drçzdenes kodeksu. 13 kâda Japânas ministrijas pârstâvja uzstâðanâs, kurð bija nosûtîts uz konferenci paða minis- tra vietâ un pat ne îpaði orientçjâs vienkârðâs astronomijas lietâs. Katerîne Cesarska stâstîja par Starptautiskâ astronomijas gada mçríiem un visâm globâ- lajâm programmâm. Prezentâcija jauki pârstei- dza ar to, ka bija attçls ar SAG2009 logo daþâdâs valodâs. Latviskâ versija bija pirmajâ rindâ treðâ bilde! Tâlâk divu dienu laikâ ziòo- jumos tika aptverti svarîgâkie mûsdienu astronomijas jautâjumi, sâkot ar astronomijas pirmsâkumiem un beidzot ar jaunas paaudzes kosmiskajiem teleskopiem un paralçlajiem Vi- sumiem. Ne visi runâtâji bija uzdevuma augs- tumos. Daþi savu tekstu bez prezentâcijas Ubçrs Rçvs stâsta par paralçlo Visumu eksis- iemidzinoði nobubinâja neskaidrâ angïu va- tences iespçjamîbu. lodâ. Taèu izcilâkie astronomi mâcçja arî spil- gti pasniegt savu sakâmo. Te îpaði gribçtos izcelt Hulietu Fjerro no Meksikas, kura savu stâstîjumu par maiju astronomiju pavadîja ar konkrçtiem uzskates lîdzekïiem, kurus ik pa brîdim izvilka no liela èemodâna. Savukârt pulsâru atklâjçja Dþoslîna Bella–Bçrnella no

SAG2009 galvenais koordinators Pedro Russo un IAU prezidente Katerîne Cesarska. franèu mûziíis Þans Miðels Þârs, kurð prog- rammâ bija minçts kâ UNESCO labâs gribas sûtnis. Sâkuma daïa bija veltîta oficiâlajâm uz- runâm. UNESCO ìenerâldirektors Koiðiro Ma- cura uzsvçra gada nozîmi zinâtnes un izglîtî- bas stiprinâðanai visâ pasaulç. Vairâku valstu valdîbu pârstâvji izcçla tieði to paðu domu, bet ar saviem nelieliem akcentiem. Kopumâ izskatîjâs, ka vairâkas runas tiek teiktas tîri formâli protokola pçc, un îpaði to parâdîja Delegâtu vidû bija arî dzîvs Johans Keplers. 14 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS dâvâjums realizçtos ANO deklarçtâ tematis- kajâ gadâ. Vçsturiska detektîva cienîgus fak- tus atklâja Dþordþa Salibas prezentâcija, pie- mçram, ka grieíi tieðâ veidâ pârnesuði virkni plançtu kustîbas modeïu uz saviem zinât- niskajiem darbiem, – ar uzskatâmiem piemç- riem, kâ zinâtne izmantoja rezultâtu kopçðanu un kâ ilgstoði bija iesakòojuðâs daþas pârrak- stot pieïautâs kïûdas! Îvs Freno stâstîja par astronomiskajiem pçtîjumiem Antarktîdâ. Ðajâ ledus kontinentâ ir ideâli atmosfçras apstâkïi, tomçr tur ir teh- niskâs un loìistikas problçmas – viss atrodas tâlu no civilizâcijas un tur ïoti auksts. Konfe- rences dalîbniekiem râdîja nelielu dokumen- tâlu filmu. Maiks Majors, pirmâs citplançtas atklâjçjs, stâstîja, kâ notikusi citplançtu atklâ- ðanas un izpçtes attîstîba. Referents îpaði ak- centçja kosmisko misiju nozîmi, lai atklâtu mazâka izmçra citplançtas nekâ lîdz ðim. Ze-

ESA kosmiskâs observatorijas Herschel makets mçrogâ 1:10.

Lielbritânijas ar auklâ iesieta pîkstoða virtu- ves taimera palîdzîbu mâcçja nodemonstrçt daþâdus efektus, kas raksturîgi dubultsistçmâ ietilpstoðiem pulsâriem. Interesanti bija arî dzirdçt stâstîjumu par reliktâ starojuma atklâ- ðanas apstâkïiem no paða starojuma lîdzatklâ- jçja Roberta Vilsona (ASV) mutes, viòð 1978. gadâ kopâ ar Arno Penziasu saòçma Nobela prçmiju. Pie atraktîvajiem referâtiem bûtu mi- nams arî Andrç Braika stâsts par Saules sistç- mas pçtîjumiem (îpaði akcentçtas kosmisko aparâtu misijas, kas pçtîjuðas Jupitera grupas plançtas), kur daþi attçli parâdîjâs ar interesantu vçstîjuma kontekstu. Ar stâstîjumu par Galileo Galileja laiku, veiktajiem pçtîjumiem un pirmo teleskopu uzstâjâs iepriekðçjais IAU prezidents Franko Paèîni. Viòð ir arî SAG2009 idejas lîdzautors un aktîvs virzîtâjs. Bija nepiecieðami septiòi ESA kosmiskâs observatorijas Planck makets gadi, lai IAU Itâlijas pârstâvju izvirzîtais pie- mçrogâ 1:10. 15 sekundârais spogulis starta laikâ tiks pielocîti, jo teleskopa izmçri ir tik lieli, ka to iespçjams “iebâzt” nesçjraíetç tikai salocîtâ veidâ. Ârpusç pie UNESCO çkas bija izvietota ek- spozîcija, kas reklamçja divus Eiropas kos- miskâs aìentûras teleskopus, kurus aprîlî plâ- nots palaist kosmosâ ar vienu nesçjraíeti, – Herschel un Planck. Herðels darbosies tâlajâ infrasarkanajâ un submilimetru diapazonâ un uztvers visaukstâko un vistâlâko Visuma objektu starojumu. Ðâ teleskopa spogulis ir vis- lielâkais, kâds ir bijis kosmiskajiem teleskopiem, – 3,5 metri. Savukârt Planks ir ilgi gaidî- tais pavadonis, kas turpinâs pavadoòu CO- BE un WMAP iesâktos reliktâ starojuma pçtî- jumus. Sagaidâms, ka Planka sastâdîtâ reliktâ starojuma karte dos iespçju gût nozîmîgus kosmoloìiskus secinâjumus. Planka pavadoòa modeïa demonstrçðanu pavadîja gaismas Latvijas delegâti (no labâs): Mârtiòð Gills, Il- efekti uz kupola un aizrautîgs gidu stâstîjums. gonis Vilks un Mârtiòð Sandars. Pasâkuma ietvaros notiekoðajâ izstâdç bija iespçja iepazîties ar SAG2009 atbalstoðo kompâniju un organizâciju produktiem un mes izmçra plançtu atklâðanai ar spoþuma iz- darba virzieniem. Blakus telpâs – astronomis- maiòas metodi ir tehniski izaicinâjumi, jo ku fotogrâfiju un mâkslas darbu izstâde. Izstâ- trokðòu lîmenis ir par augstu, lai kvalitatîvi des ietvaros bija iespçja iegâdâties un saòemt izðíirtu tik nelielu spoþuma samazinâðanos. ar autogrâfiem daþâdas grâmatas. Ârâ pie Reinhards Gencels veltîja savu referâtu masî- çkas bija novietots Baader kupols (pacman viem melnajiem caurumiem. Stâstîjumu ilus- tipa), kas esot vienlîdz labi izmantojams ama- trçja animâcija – virtuâls ceïojums cauri mûsu tieru un profesionâïu vajadzîbâm. Galaktikai un uz citâm galaktikâm. Privâtâ sarunâ Starptautiskâs astronomijas NASA pârstâvis Dþonatans Gârdners ie- pazîstinâja ar jaunâs paaudzes Dþeimsa Ve- ba kosmisko teleskopu (JWST – James Webb Space Telecope), ar kuru 2013. gadâ paredzçts aizstât novecojoðo Habla kosmisko teleskopu. Dþeimsa Veba kosmiskâ teleskopa spo- guïa diametrs bûs 6,5 m, un tas spçs ieska- tîties tâlâk Visumâ un sniegs skaidrâkus attç- lus nekâ Habla kosmiskais teleskops, kura spoguïa diametrs ir gandrîz trîs reizes mazâks. Teleskopam ir neparasta konstrukcija – at- lokâms vairâkslâòu saulessargs, kas to pa- sargâs no Saules starojuma. Spogulis sastâvçs no seðstûra segmentiem un bûs vaïçjs, bez Pie UNESCO centra izvietotajâ ekspozîcijâ arî teleskopa caurules. Spoguïa malçjâs zonas un pilna skata kupola piedâvâjums. 16 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Viens nâk no ASV, otrs no Japânas. Abi tiek piedâvâti izjauktâ veidâ, ikviens pats var tos salikt no iepakojumâ piegâdâtajâm detaïâm. Îpaði noderîgs izglîtojoðiem mçríiem ir ASV variants, un, pasûtot vairumâ, tâ cena varçtu bût mazâka par 15 ASV dolâriem (http:// galileoscope.org.s24296.gridserver.com). SAG2009 Latvijas koordinatoram îpaði no-

Atklâðanas dienâs debesis bija skaidras, un pat gaiðajâs Parîzes debesîs bija redzama Vençra. Galileo Galileja teleskopa precîza replika. Bûs apskatâma arî F. Candera – kosmosa muzejâ. savienîbas Izglîtîbas komisijas vicepreziden- te Rosa Marija Rosa no Spânijas pastâstîja, ka ðogad, tieði Starptautiskajâ astronomijas gadâ, nenotiks tradicionâlâ vasaras skola, kuru or- ganizç Eiropas Astronomijas izglîtîbas aso- ciâcija. Iemesls – ir mainîjusies Eiropas Dien- vidu observatorijas, kura pçdçjos gados fi- nansçja vasaras skolu, finanðu politika. Arî turpmâkais vasaras skolu liktenis ir stipri ne- skaidrs. Þçl, jo ðî vasaras skola pulcçja aiz- rautîgus astronomijas skolotâjus no visas Eiro- pas un arî Latvijas, dodot iespçju iegût uni- kâlu pieredzi un impulsu tâlâkam darbam ar ASV veidotais Galileja teleskops, kas ir viegli saviem skolçniem. Vasaras skolas organizç- saliekams un izjaucams. ðanâ un nodarbîbu vadîðanâ bija iesaistîjies arî viens no raksta autoriem – Ilgonis Vilks. Kâds vâcu astronomijas amatieris bija pa- òçmis lîdzi uz pasâkumu skaisti inkrustçtu Galileja pirmâ teleskopa repliku. Viòð pastâs- tîja, ka ðâdus teleskopus piedâvâ Vâcijas fir- ma AstroMedia (www.astromedia.de). Vienu komplektu, no kura paðam jâizgrieþ un jâsa- lîmç attiecîgâs detaïas, viòð uzdâvinâja Ilgo- nim Vilkam. Nu precîza Galileja teleskopa ko- pija kuplinâs teleskopu èetrsimtgadei veltîto ekspozîciju F. Candera – kosmosa muzejâ. In- teresanti, ka pasâkuma ietvaros bija iespçjams iepazîties vçl ar diviem Galileja teleskopu analogiem – tiesa, mûsdienu izpildîjumâ. Paðu saliekama Galileja teleskopa japâòu versija. 17 derîgas bija diskusijas ar citu valstu SAG2009 leru un bija gan lîdzîgs viòam, gan atbilstoði koordinatoriem. Jâatzîmç arî specifika, ka ne saìçrbies. visos gadîjumos kontaktpersonas jeb SPoC ir Atklâðanas pasâkumu noslçdza koncerts. profesionâli astronomi. Tie ir ar zinâtni saistîti Pasaulslavenais Kronos kvartets un UNESCO cilvçki, kuri aktîvi popularizç astronomiju un koris izpildîja Terija Railija skaòdarbu Saules ir saistîti ar zinâtnes pasauli. Ja runâjam par gredzeni (Sun Rings). Mûsdienu klasiskâ mû- pasâkumiem, tad ne visas valstis ir saplâno- zika, kuru nav vienkârði klausîties. Mûzika un juðas programmu visam gadam. Daþi aktîvi vizuâlais pavadîjums raisa jautâjumus par Vi- piedalîsies starptautiskajos projektos un sarîkos sumu, cilvçces alkâm, kosmosa bezkaislîgo daþus seminârus, bet, piemçram, neplâno vis- dabu, par jautâjumiem, kâdçï vçlamies kaut aptveroðus debess demonstrçjumus. Ja Latvijâ ko atklât un kâ viss attîstâs. mums veiksmîgi izdosies realizçt vairâk nekâ Atklâðanas pasâkums nebija domâts kâ pusi plânotâ, atbilstoði valsts nelielajam izmç- zinâtnisks pasâkums, kur zinâtnieki prezentç ram bûsim paveikuði relatîvi daudz. savu jaunâko zinâtnisko pçtîjumu rezultâtus. Kuluâros risinâjâs interesantas sarunas un Ðajâ gadîjumâ galvenais bija iegût visaptvero- varçja sastapt neparastas personas, piemçram, ðu pârskatu par astronomiju – no tâs pirmsâ- Dþonu Makfârlandu no ASV, kurð uzdeva sevi kumiem lîdz mûsdienu aktuâlâkajiem jautâju- par slaveno vâcu astronomu Johannesu Kep- miem. Uzreiz jâsaka, ka tas ir izdevies. D

Aicinâjums astronomam un astronomijas atbalstîtâjam

2009. gada 9. un 10. oktobrî notiks populârzinâtniska konference Astronomija Latvijâ, kuras mçríis ir informçt interesentus (fizikas skolotâjus, skolçnus, studentus, vaïasprieka astronomus un citu zinâtòu nozaru pârstâvjus) par izvçlçtâm astronomijas tçmâm, îpaði saistîbâ ar mûsu valsti. Starptautiskâ astronomijas gada organizatoru vârdâ aicinu Jûs atbalstît ðo konferenci ar referâtu. Ir ieskicçtas ðâdas tçmas (papildu informâcija bûs www.astronomija2009.lv) – Mantojums: Popularizçðana un izglîtîba: * Astronomijas vçsture Latvijâ * Astronomija skolçniem * Ievçrojami mûsu valsts astronomi * Astronomija ikkatram * Astronomijas elementi latvieðu folklorâ * Astronomija masu saziòas lîdzekïos * Ar astronomiju saistîti objekti mûsu valstî * Grâmatas, izdevumi, þurnâli, www lapas Institûcijas, infrastruktûra un projekti: * Astronomu sagatavoðana Latvijâ * Mûsu valstî tradicionâlie pçtîjumu virzieni Ilgtspçja: * Ieskats pçtniecîbas institûciju darbîbâ * Tumðâs debess saglabâðana * Plâni, jaunie pçtîjumu virzieni * Astronomijas terminoloìija Vaïasprieka astronomija: latvieðu valodâ * Interneta iespçjas vaïasprieka astronomiem * Latvijas astronomi ârzemçs * Vaïasprieka astronomu aktivitâtes * Astronomija un komercdarbîba Aicinu ikvienu, kurð profesionâlaja darbâ saistîts ar vai brîvajâ laikâ interesçjas par astronomiju, pieteikt savu referâtu(us) sev vçlamajâ apjomâ. Referâtu pieteikðana (nosaukums un ilgums) – lîdz 31. maijam. Cerot uz sadarbîbu, Mârtiòð Gills, SAG2009 koordinators Latvijâ, tâlr. 29289205, e-pasts: [email protected]

18 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS KOSMOSA PÇTNIECÎBA UN APGÛÐANA

JÂNIS JAUNBERGS JAPETA JOSTA

Krâðòajâ Saturna saimç riòío tâdas ledus nu grçdas raðanos, lai gan daþas hipotçzes ir pasaules, kurâm lîdzîgu Saules sistçmâ nav. izvirzîtas. Kamçr planetologi diskutç, vai nâkamo ro- Òemot vçrâ Japeta jostas stingri ekvato- botzondi sûtît Titâna darvas purvos vai uz En- riâlo novietojumu, neviïus nâk prâtâ Saturna celâda geizeriem, arvien jauni attçli un mçrîju- gredzeni. Arî mana pirmâ doma bija tâda, ka mi pienâk no Cassini aparâta, kas jau piekto varbût Japets ir ar vienu sânu “izbraucis cau- gadu pçta arî mazâk slavenus Saturna sistç- ri” kâdam agrâk eksistçjuðam Saturna gredze- mas objektus. nam. Uzkrâjot gredzena daïiòas uz virsmas, Attâlâ, 15,47 grâdus noðíiebtâ orbîtâ, 2,9 Japets varçtu tâdçjâdi iegût masîvu ledus val- reizes tâlâk par Saturna galveno pavadoni ni. Vairâki apsvçrumi tomçr runâ pretî gre- Titânu atrodas Japets – vidçji liela ledus lode dzena uzslaucîðanas hipotçzei. Pirmkârt, Ja- ar 1470 kilometru diametru un raibu, interesantu virsmu (sk. Jaunbergs J. “Saturna jocî- gais pavadonis Japets”, ZvD, 2007./2008. gada ziema, 40. lpp.). Japets ir pçdçjais no Sa- turna regulârajiem pavadoòiem, tâlâk atrodami vien mazi objekti nekârtîgâs orbîtâs. Pirmâ Cassini pârlidojuma reizç 2004. gada 31. decembrî atklâjâs vçl viena îpatnîba, kas Japetu izceï starp citiem milzu plançtu pavadoòiem. No lielâka attâluma Cassini uz- òemtajâs fotogrâfijâs Japets atgâdinâja raibu valriekstu, kas it kâ sastâv no divâm cieði kopâ saspiestâm puslodçm ar izblîduðu ek- vatoriâlo joslu (1. att.). Tuvâki uzòçmumi ap- liecinâja, ka apmçram pusi Japeta ekvatora klâj masîva kalnu grçda, vietâm pat 13 kilo- metrus augsta un lîdz 70 kilometriem plata (2. att.). Ledus pavadoòu vâjajâ gravitâcijâ tâdi kalni var pastâvçt ïoti ilgi, un daudzie triecienkrâteri Japeta kalnu jostâ liecina, ka tâ saglabâjusies jau no paðiem Japeta pirm- sâkumiem (3. att.). Japeta kalnu josla ir tâds pârsteigums, uz kâdu zinâtnieki vienmçr cer, sûtot zondes uz tâlâm pasaulçm. Pagaidâm neviens nevar pâr- 1. att. Japeta josta ietver tumðo Japeta puslo- liecinoði izskaidrot tik taisnas un ðauras kal- di. NASA/JPL/Cassini foto 19 Gredzenu hipotçzes variants paredz, ka gredzeni bija ap paðu Japetu, jo tas atrodas pietiekami tâlu no Saturna, kur Saturna gra- vitâcija netraucçtu lokâla gredzena pastâvçða- nai ap Japetu, piemçram, pçc liela komçtas trieciena, kas varçja no ðâ pavadoòa izsist ledus daïiòu mâkoni. Ar laiku, ðâdam gredze- nam nosçþoties uz virsmas, varçja rasties ek- vatoriâla kalnu grçda. Vairumam planetologu ðobrîd ðíiet tica- mâk, ka Japeta ekvatoriâlo valni izveidoja paða Japeta viela. Varbût, ûdenim Japeta dzî- lçs sasalstot un garozai izpleðoties, pa raduðos plaisu izspiedâs viskoza ûdens–amonjaka magma? Zinâmus mâjienus par Japeta pagâtni dod arî ðâ pavadoòa stipri saspiestâ forma – tâ atbilst 10 stundu rotâcijas periodam, kamçr mûsdienâs Japets faktiski grieþas ar 79,33 Ze- 2. att. Japeta jostas augstums pakâpeniski mai- mes diennakðu periodu. Saturna paisumu ie- nâs atkarîbâ no ìeogrâfiskâ platuma. tekmç samazinoties rotâcijas âtrumam, sasa- NASA/JPL/Cassini foto lusî Japeta virsma pirms miljardiem gadu bûtu deformçjusies, pakïaujot ekvatoriâlo zonu tik peta orbîta ir ïoti tâlu no Saturna gredzeniem stiprai tektoniskai spriedzei, ka uz ekvatora (4. att.). Saturna gredzeni izvietojas plançtas varçja izspiesties kalnu grçda. Roða dobuma iekðienç, kur Satur- na paisuma spçki pârsniedz da- ïiòu savstarpçjâs pievilkðanâs spç- kus. Japeta orbîtas attâlumâ Sa- turna gredzeni nekad nebûtu pa- stâvçjuði, jo daïiòu savstarpçjâ gravitâcija tâs savilktu kopâ. Otr- kârt, ja nu Japets kâdreiz bûtu ie- maldîjies Saturna gredzenu zonâ, paisuma spçki to bûtu paðu pâr- vçrtuði gredzenâ ap Saturnu. Treðkârt, Japeta orbîta ir slîpa at- tiecîbâ pret Saturna gredzenu sis- tçmu, un gredzena daïiòu uzslau- cîðana notiktu ar plaðâku virsmas reìionu, ne tikai uz Japeta ekvatora.

3. att. Tuvplânâ redzami tumðas putekïu segas klâti, triecienkrâteru iz- dangâti kalni. NASA/JPL/Cassini foto 20 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Pagaidâm ðos pretrunîgos viedokïus nevar samierinât, un bez papildu datiem nav daudz iespçju atrisinât Japeta jostas mîklu. Tâlâkajâ Cassini lidojuma plânâ tikðanâs ar Japetu vairs nav paredzçta, jo Japets ir pârâk tâlu no galvenajiem intereses objektiem – Titâna un Encelâda. Iespçjams, ka Japets savu intrigu glabâs vçl simtu gadu, lîdz seis- mometru tîkls izzinâs tâ iekðçjo struktûru un parâdîs ekvatoriâlâs kalnu grçdas izcelsmi. Saite: http://saturn.jpl.nasa.gov/ Cassini misijas mâjas lapa Avoti: Bernd Giese, Tilmann Denk, Gerhard Neukum, Thomas Roatsch, Paul Helfenstein, Pe- ter C. Thomas, Elizabeth P. Turtle, Alfred McEwen, Carolyn C. Porco. The topography of Iapetus’ le- ading side.– Icarus, Vol. 193, Issue 2, February 2008, P. 359–371 4. att. Japets riòío Saturna sistçmas perifçrijâ, J.C. Castillo–Rogez, D.L. Matson, C. Sotin, T.V. tâlu no Saturna gredzeniem. Johnson, J.I. Lunine, P.C. Thomas. Iapetus’ Zîmçjums no Wikipedia. geophysics: Rotation rate, shape, and equatorial ridge.– Icarus, Vol. 190, Issue 1, September 2007, P. 179–202 D

MÂRTIÒÐ SUDÂRS, kompânija Thales Alenia Space (Turîna) SPACE SHUTTLE PENSIJÂ, IESPÇJAMS, NÂKAMGAD VÇL NEIES

Oficiâli ðis ir priekðpçdçjais gads, kad no bieþi notiek, realitâte ir mazliet citâda. Òemot Kenedija kosmiskâ centra startç daudzkârt iz- vçrâ paðreizçjo NASA budþeta samazinâjumu mantojamie kosmoplâni Space Shuttle. Pçc un jaunâ kosmosa kuìa izstrâdes progresu, Columbia katastrofas tika stingri nolemts, ka cerîbas, ka pilotçjami lidojumi ar Orion varçtu Space Shuttle tiks izmantots lîdz 2010. gadam sâkties pirms paredzçtâ laika – 2014. gada (kad pabeigs starptautiskâs kosmiskâs staci- septembra, ir pavisam nelielas, pesimistiskâ- jas bûvi) un pçc tam visi pilotçjamie lidoju- kie inþenieri prognozç, kas tas pat varçtu no- mi tiks veikti ar jau atpazîstamîbu ieguvuðo tikt tikai pçc 2016. gada. Lîdz ar to rodas si- Orion, kas principâ ir Apollo lîdzîga kapsula, tuâcija, ka vismaz 3–4 gadus NASA nav nekâ- tikai lielâka un spçjîga nest 4–6 astronautus. das iespçjas sûtît savus astronautus uz ISS (In- Tâ kâ Orion kosmosa kuìî un tâ raþoðanas ternational Space Station), neizmantojot kâ- procesâ tiek lietotas ïoti daudzas jau pârbau- das citas valsts (t.i., Krievijas) pakalpojumus. dîtas un gatavas tehnoloìijas no Space Shut- Pçc Columbia katastrofas 2003. gadâ NA- tle un Apollo, ðâds risinâjums ðíiet âtrs un lçts SA jau bija nonâkusi ïoti lîdzîgâ situâcijâ. Vi- ceïð uz lçtâkiem un droðâkiem pilotçjamiem sa atlikusî Space Shuttle flote lîdz katastrofas kosmiskajiem lidojumiem. Bet, kâ jau ïoti izmeklçðanas beigâm un droðîbas uzlaboða- 21 nas pasâkumu îstenoðanai izmantota netika, tâ ka vienîgais ceïð bija noslçgt 44 miljonu ASV dolâru vçrtu lîgumu ar Krievijas kompâ- niju Rosaviakosmos, kas atseviðíos lidojumos ïautu sûtît NASA astronautus uz ISS kosmosa kuìa Soyuz sastâvâ, kâ arî izmantot daïu no Progress kravnesîbas. Lîdz Space Shuttle lidojumu atsâkðanai de facto kontrole pâr ISS pie- derçja Krievijai. Paredzot, ka ðâda situâcija varçtu atkârtoties, NASA no 2006. gada noslç- dza papildu lîgumu 700 miljonu USD vçrtîbâ par Soyuz un Progress izmantoðanu, ieskai- tot lîdz 2011. gadam. Un ko pçc tam? Atðíirîbâ no 2003. gada ðobrîd ASV at- Kliper kosmosa kuìis pçc bremzçðanas raíeð- tiecîbas ar Krieviju ir krietni vien saspîlçtâkas, dzinçju atdalîðanas. Attçls: Techno–Science.net kam par pamatu galvenokârt ir ASV plâno- tais pretraíeðu vairogs Austrumeiropâ un mini gadu vai divus pirms Orion, kas nozîmç, litârais konflikts Gruzijâ. Lai gan sadarbîba koka joprojâm paliktu tie paði 3 vai 4 tukðie miskâs izpçtes jomâ ðíietami turpinâs kâ ie- gadi starp Space Shuttle aizieðanu un Orion rasts, nevarçtu teikt, ka politiskajiem notiku- ieraðanos. miem bûtu maza ietekme kosmisko lidoju- Þurnâla Aerospace America 2008. novem- mu programmâs. Krievija, kâ lîdz ðim, tur- bra numura rakstâ Delaying the Shuttle’s reti- pinâs izmantot savu Soyuz sistçmu, bet ASV rement ir minçts alternatîvs scenârijs notiku- izmisîgi meklç alternatîvas, lai nezaudçtu va- miem. Minçts, ka paðreiz NASA iekðienç tiek doðo lomu kosmosa izpçtç, un vçl jo vairâk – novçrsti un noklusçti ðíçrðïi, kas varçtu kavçt lai nebûtu nepiecieðamîbas Soyuz izmantoða- Space Shuttle lidojumu turpinâðanu, jeb Space nas dçï politiski piekâpties daþos strîdîgos Shuttle izmantoðanas pagarinâðana patiesîbâ ir jautâjumos, tâdçjâdi bûtiski palielinot Krievi- visai ticama realitâte. Viens ðíçrslis gan pa- jas lomu un spçku starptautiskajâ politikâ. liek – kur programmas turpinâðanai meklçt Iespçjams, ka Senâts nemaz neatbalstîtu ðâdu nepiecieðamos naudas lîdzekïus? Taèu ideju kâ tâlâku lîguma slçgðanu ar Krieviju, taèu ir vie- tâdu Senâts, visticamâk, varçtu arî atbalstît. na problçma. Lai ðo programmu îstenotu, NASA budþetâ Vai bez Soyuz vispâr ir vçl kâdas citas al- bûtu nepiecieðami papildu lîdzekïi aptuveni ternatîvas? Teorçtiski ir. Ðobrîd ASV detalizçtas 3 miljardi USD gadâ (kas ir aptuveni 15% no projektçðanas stadijâ atrodas veseli divi privâ- paðreizçjâ budþeta un pilnîgs sîkums, salîdzi- tu kompâniju kosmosa kuìi, kuri nâkotnç tiks not ar karam Irâkâ un Afganistanâ atvçlçta- izmantoti pilotçjamiem lidojumiem. Viens no jiem lîdzekïiem). Pastâv iespçja turpinât Spa- tiem ir SpaceX radîtais Dragon, otrs Orbital ce Shuttle programmu arî ar mazâkiem lîdzek- Sciences Corporation projektçtais Cygnus (sk. ïiem, taèu tas nozîmçtu lîdzekïu noòemðanu vâku 4. lpp.). Dragon atrodas jau testçðanas Orion programmai, attâlinot to vçl par kâdiem stadijâ, bet, tâpat kâ Cygnus, sâkotnçjie lido- diviem gadiem. Lîdz ðim abi prezidenta kan- jumi bûs nepilotçjami un tiks lietoti tikai kra- didâti solîja NASA budþetu palielinât par 2 vas pârveðanai. Pilotçjami lidojumi bûtu miljardiem USD gadâ, kas joprojâm ir ne- iespçjami tikai pçc vairâkiem gadiem. Opti- daudz “par îsu”. mistiskâkajâ gadîjumâ Dragon varçtu parâ- Tâlâkâ NASA attîstîbâ pçc 2011. gada tiek dîties uz kosmiskâs izpçtes skatuves aptuve- diskutçts jau par trim scenârijiem. Ticamâkais 22 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Pagaidâm vienîgais no “at- vaïinâtajiem” Space Shuttle sai- mes locekïiem Enterprise ir ap- lûkojams nacionâlajâ aeronau- tikas un kosmosa izpçtes mu- zejâ Vaðingtonas pilsçtâ ASV. Pâ- rçjie divi no vairs nelidojoðajiem “brâïiem” gâjuði bojâ katastrofâs pacelðanâs un nolaiðanâs laikâ.

Attçls: www.american– architecture.info

raþoðanâ nodarbinâtajiem cilvçkiem. Nebûtu nepiecie- no tiem ir tâds, ka NASA tomçr tiktu pie ðama darbinieku atlaiðana un atkârtota kad- nepiecieðamâ trûkstoðâ finansçjuma, lai tur- ru sagatavoðana pçcâk. pinâtu Space Shuttle programmu un arî Ori- Iespçjams, ne tikai man, ðâ raksta auto- on pilnveidi. Pârçjie divi scenâriji ir daudz pe- ram, bet arî daudziem citiem pagaidâm ðíiet simistiskâki, tomçr iespçjami, ja turpinâsies visai neskaidra NASA kosmiskâs izpçtes vîzi- ASV ekonomikas krîze. Otrais scenârijs bûtu ja pçc 2016. gada, kad beidzas ISS oficiâlais 2011. gadâ vispâr atteikties no ISS un Space kalpoðanas laiks. Pagaidâm ASV nav izteiku- Shuttle programmâm un fokusçties tikai un si vçlmi turpinât investçt lîdzekïus ðajâ kos- vienîgi uz Orion un Constellation program- miskajâ infrastruktûrâ, un ïoti iespçjams, ka mâm. ISS tiktu atstâta Krievijas, Eiropas un staciju vçl vairâkus gadus turpinâs uzturçt Japânas rokâs. Treðais un vissliktâkais sce- paðreizçjie sabiedrotie. Bet to, vai plânotie li- nârijs nozîmçtu atteikðanos no pilotçjamiem dojumi uz Mçnesi un tâlâk Constellation pro- lidojumiem uz kâdu laiku vispâr, iesaldçjot grammas ietvaros notiks tik drîz, vçl râdîs arî Orion. Tâdâ gadîjumâ NASA kosmisko li- laiks, jo paðreizçjâs ekonomiskâs krîzes ap- dojumu kompetencç paliktu vien bezpilota stâkïos iedzîvotâji nevçlas dzirdçt nekâdas po- starpplançtu zondes un lîdzîgi lidaparâti, bet pulisma idejas. ASV vadoðâ loma kosmosâ tiktu zaudçta. Lai Krievija pagaidâm bûtiskus jaunumus savâ gan aukstais karð ir sen beidzies, ðâds noti- kosmosa flotç neplâno, jo valdîbas atbalsta kumu pavçrsiens, iespçjams, nepavisam ne- trûkuma dçï bûtiski tiks aizkavçta jaunâs pa- patiktu ASV vçlçtâjiem un nodokïu maksâtâ- audzes kosmosa kuìa Kliper izstrâde. Par spîti jiem, jo tiktu zaudçts nacionâlais lepnums – sâkotnçjiem plâniem sâkt to izmantot jau ðo- NASA kosmiskâ lidojumu programma. gad pagaidâm nekas neliecina, ka projekts Cik ilgi varçtu tikt pagarinâta Space Shut- vispâr tiks îstenots tuvâko gadu laikâ, lai gan tle programma? Pagaidâm ðíiet, ka visreâ- ir iespçjami arî negaidîti pavçrsieni, jo par dalî- lâk – lîdz aptuveni 2013. gadam, tâdâ veidâ bu ðajâ projektâ interesi ir izrâdîjusi arî ESA. atstâjot “caurumu” vairs tikai gadu divu ga- Tomçr nekâda vienoðanâs vçl nav panâkta, jo rumâ. Tâ kâ Space Shuttle un Orion izman- atðíîrâs Krievijas un Eiropas vçlmes attiecîbâ to daudzus kopîgus elementus (piem., cietâ uz kosmosa kuìa konfigurâciju. Tâtad pavi- kurinâmâ raíeðdzinçjus, kriogçnâs tehno- sam droði lîdz 2012. gadam lidos tie paði loìijas), tiktu nodroðinâts pastâvîgs darbs Soyuz–TMA kosmosa kuìi, kas ðodien. D 23 ILGONIS VILKS PLANÇTU PAVADOÒU LATVISKIE NOSAUKUMI

20. gadsimta beigâs un 21. gadsimtâ atklâti daudzi jauni milzu plançtu pavadoòi. Jupiteram 2008. gada beigâs bija zinâmi 63 pavadoòi, Saturnam – 60, Urânam – 27, bet Neptûnam – 13. Tâ kâ jauno pavadoòu nosaukðanai izmantoti mazâk pazîstami grieíu un citu tautu mitoloìijas tçli, bieþi rodas grûtîbas ar ðo nosaukumu atveidoðanu latvieðu valodâ. Autors piedâvâ iespçja- mo transkripciju. Grieíu mitoloìijas tçlu vârdi òemti no M. Vecvagara sastâdîtâs Sengrieíu– latvieðu îpaðvârdu vârdnîcas (Rîga, FSI, 2007, 504 lpp.). Vairums Urâna pavadoòu ir nosaukti Viljama Ðekspîra lugu varoòu vârdos. Tie ir atveidoti latviski atbilstoði V. Ðekspîra Kopotu rakstu izdevumâ (Rîga, Liesma, 1965) lietotajai rakstîbai. No citu tautu mitoloìijas veidotajiem pavadoòu nosaukumiem izmantota angliskâ izruna, ja iespçjams, koriìçjot saskaòâ ar oriìinâlva- lodas izrunu. Tabulâs doti arî noderîgâkie dati par paðiem pavadoòiem. Latviskais Angliskais Nosaukuma Vidçjais attâlums Izmçri, Atklâðanas nosaukums nosaukums izcelsme no plançtas, km km gads Jupitera pavadoòu nosaukumi Mçtida Metis Grieíu mitoloìija 128100 44 1979 Adrâsteja Adrastea Grieíu mitoloìija 128900 16 1979 Amalteja Amalthea Grieíu mitoloìija 181400 168 1892 Tçbe Thebe Grieíu mitoloìija 221900 98 1979 Jo1 Io Grieíu mitoloìija 421800 3643 1610 Eiropa2 Europa Grieíu mitoloìija 671100 3122 1610 Ganimçds Ganymede Grieíu mitoloìija 1070400 5262 1610 Kallisto Callisto Grieíu mitoloìija 1882700 4821 1610 Temisto Themisto Grieíu mitoloìija 7507000 9 2000 Lçda Leda Grieíu mitoloìija 11165000 18 1974 Himalija Himalia Grieíu mitoloìija 11461000 160 1904 Lîsiteja Lysithea Grieíu mitoloìija 11717000 38 1938 Elara Elara Grieíu mitoloìija 11741000 78 1905 Karpo Carpo Grieíu mitoloìija 16989000 3 2003 Euporija Euporie Grieíu mitoloìija 19302000 2 2001 Ortosija Orthosie Grieíu mitoloìija 20721000 2 2001 Eunante Euanthe Grieíu mitoloìija 20799000 3 2001 Tione Thyone Grieíu mitoloìija 20940000 4 2001 Mnçme Mneme Grieíu mitoloìija 21069000 2 2003 Harpalike Harpalyke Grieíu mitoloìija 21105000 4 2000 Hermipe Hermippe Grieíu mitoloìija 21131000 4 2001 Prâksidike Praxidike Grieíu mitoloìija 21147000 7 2000 Telksinoja Thelxinoe Grieíu mitoloìija 21162000 2 2003 Iokaste Iocaste Grieíu mitoloìija 21269000 5 2000 Ananke Ananke Grieíu mitoloìija 21276000 28 1951 1 Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Îo, taèu astronomiskajos tekstos lieto formu Jo. 2 Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Europa, taèu astronomiskajos tekstos lieto formu Eiropa. 24 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Latviskais Angliskais Nosaukuma Vidçjais attâlums Izmçri, Atklâðanas nosaukums nosaukums izcelsme no plançtas, km km gads Arhe Arche Grieíu mitoloìija 22931000 3 2002 Pâsiteja Pasithee Grieíu mitoloìija 23096000 2 2001 Haldene Chaldene Grieíu mitoloìija 23179000 4 2000 Kalç Kale Grieíu mitoloìija 23217000 2 2001 Isonoja Isonoe Grieíu mitoloìija 23217000 4 2000 Aitne Aitne Grieíu mitoloìija 23231000 3 2001 Erinome Erinome Grieíu mitoloìija 23279000 3 2000 Tâigete Taygete Grieíu mitoloìija 23360000 5 2000 Karme Carme Grieíu mitoloìija 23404000 46 1938 Kalike Kalyke Grieíu mitoloìija 23583000 5 2000 Eukelade Eukelade Grieíu mitoloìija 23661000 4 2003 Kallihora Kallichore Grieíu mitoloìija 24043000 2 2003 Helike Helike Grieíu mitoloìija 21263000 4 2003 Euridome Eurydome Grieíu mitoloìija 22865000 3 2001 Autonoja Autonoe Grieíu mitoloìija 23039000 4 2001 Sponde Sponde Grieíu mitoloìija 23487000 2 2001 Pâsifaja3 Pasiphae Grieíu mitoloìija 23624000 58 1908 Megakleite Megaclite Grieíu mitoloìija 23806000 6 2000 Sinope Sinope Grieíu mitoloìija 23939000 38 1914 Hçgemone Hegemone Grieíu mitoloìija 23947000 3 2003 Aoide Aoede Grieíu mitoloìija 23981000 4 2003 Kalliroja Callirrhoe Grieíu mitoloìija 24102000 7 1999 Killçne Cyllene Grieíu mitoloìija 24349000 2 2003 Kore Kore Grieíu mitoloìija 24543000 2 2003 3 Astronomijâ lieto formu Pasife, taèu korektâk izmantot mitoloìijâ pieòemto formu Pâsifaja. Saturna pavadoòu nosaukumi Pâns Pan Grieíu mitoloìija 133600 20 1981 Dafnis Daphnis Grieíu mitoloìija 136500 7 2005 Atlants Atlas Grieíu mitoloìija 137700 32 1980 Prometejs Prometheus Grieíu mitoloìija 139400 100 1980 Pandora Pandora Grieíu mitoloìija 141700 84 1980 Epimçtejs Epimetheus Grieíu mitoloìija 151400 119 1980 Jânuss Janus Romieðu mitoloìija 151500 178 1980 Mimass1 Mimas Grieíu mitoloìija 185600 397 1789 Metone Methone Grieíu mitoloìija 194000 3 2004 Antç Anthe Grieíu mitoloìija 197700 1 2004 Pallçne Pallene Grieíu mitoloìija 211000 4 2004 Encelads2 Enceladus Grieíu mitoloìija 238100 499 1789 Telesto Telesto Grieíu mitoloìija 294700 24 1980 Tçtija, Tetîda Tethys Grieíu mitoloìija 294700 1060 1684 1Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Mimants, taèu astronomiskajos tekstos lieto formu Mimass. 2 Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Enkelads, taèu astronomiskajos tekstos lieto formu Encelads. 25 Latviskais Angliskais Nosaukuma Vidçjais attâlums Izmçri, Atklâðanas nosaukums nosaukums izcelsme no plançtas, km km gads Kalipso Calypso Grieíu mitoloìija 294700 19 1980 Dione Dione Grieíu mitoloìija 377400 1118 1684 Helçna3 Helene Grieíu mitoloìija 377400 32 1980 Polideuks Polydeuces Grieíu mitoloìija 377400 4 2004 Reja Rhea Grieíu mitoloìija 527100 1528 1672 Titâns Titan Grieíu mitoloìija 1221900 5150 1655 Hiperions4 Hyperion Grieíu mitoloìija 1464100 266 1848 Japets5 Iapetus Grieíu mitoloìija 3560800 1436 1671 Kiviuks Kiviuq Inuîtu mitoloìija 11111000 16 2000 Idþirâks Ijiraq Inuîtu mitoloìija 11124000 12 2000 Fçbe6 Phoebe Grieíu mitoloìija 12944300 240 1898 Pâliaks Paaliaq Inuîtu literatûra 15200000 22 2000 Skadi Skathi Skandinâvu mitoloìija 15541000 8 2000 Albiorikss Albiorix Íeltu mitoloìija 16182000 32 2000 Bevîna Bebhionn Îru mitoloìija 17119000 6 2004 Eriaps Erriapo Gallu mitoloìija 17343000 10 2000 Siarnâks Siarnaq Inuîtu mitoloìija 17531000 40 2000 Skols Skoll Skandinâvu mitoloìija 17665000 6 2006 Tarvosa Tarvos Gallu mitoloìija 17983000 15 2000 Tarkeiks Tarqeq Inuîtu mitoloìija 18009000 7 2007 Greipa Greip Skandinâvu mitoloìija 18206000 6 2006 Hirokina Hyrrokkin Skandinâvu mitoloìija 18437000 8 2004 Mundilveri Mundilfari Skandinâvu mitoloìija 18685000 7 2000 Jarnsaksa Jarnsaxa Skandinâvu mitoloìija 18811000 6 2006 Narvi Narvi Skandinâvu mitoloìija 19007000 7 2003 Berjelmirs Bergelmir Skandinâvu mitoloìija 19338000 6 2004 Sutungs Suttungr Skandinâvu mitoloìija 19459000 7 2000 Hati Hati Skandinâvu mitoloìija 19856000 6 2004 Bestla Bestla Skandinâvu mitoloìija 20129000 7 2004 Farbauti Farbauti Skandinâvu mitoloìija 20390000 5 2004 Trims Thrymr Skandinâvu mitoloìija 20474000 7 2000 Ajirs Aegir Skandinâvu mitoloìija 20735000 6 2004 Kari Kari Skandinâvu mitoloìija 22118000 7 2006 Fenrirs Fenrir Skandinâvu mitoloìija 22453000 4 2004 Surters Surtur Skandinâvu mitoloìija 22707000 6 2006 Imirs Ymir Skandinâvu mitoloìija 23040000 18 2000 Logi Loge Skandinâvu mitoloìija 23065000 6 2006 Fornjots Fornjot Skandinâvu mitoloìija 25108000 6 2004 3 Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Helene, taèu latvieðu tekstos tradicionâli saukta par Trojas Helçnu. 4 Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Hiperîons, taèu astronomiskajos tekstos lieto formu Hiperions. 5 Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Îapets, taèu astronomiskajos tekstos lieto formu Japets. 6 Sengrieíu–latvieðu vârdnîcâ Foibe, taèu astronomiskajos tekstos lieto formu Fçbe.

26 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Latviskais Angliskais Nosaukuma Vidçjais attâlums Izmçri, Atklâðanas nosaukums nosaukums izcelsme no plançtas, km km gads Urâna pavadoòu nosaukumi Kordçlija Cordelia V. Ðekspîra luga 49800 40 1986 Ofçlija Ophelia V. Ðekspîra luga 53800 42 1986 Bjanka Bianca V. Ðekspîra luga 59200 51 1986 Kresîda Cressida V. Ðekspîra luga 61800 80 1986 Dezdemona Desdemona V. Ðekspîra luga 62700 64 1986 Dþuljeta Juliet V. Ðekspîra luga 64400 93 1986 Porcija Portia V. Ðekspîra luga 66100 135 1986 Rozalinda Rosalind V. Ðekspîra luga 69900 72 1986 Kupidons Cupid V. Ðekspîra luga 74800 10 2003 Belinda Belinda A. Poupa poçma 75300 80 1986 Perita Perdita V. Ðekspîra luga 76420 20 1986 Paks Puck V. Ðekspîra luga 86000 162 1985 Meba Mab V. Ðekspîra luga 97734 10 2003 Miranda Miranda V. Ðekspîra luga 129900 471 1948 Ariels Ariel A. Poupa poçma 190900 1158 1851 Umbriels Umbriel A. Poupa poçma 266000 1169 1851 Titânija Titania V. Ðekspîra luga 436300 1578 1787 Oberons Oberon V. Ðekspîra luga 583500 1522 1787 Francisko Francisco V. Ðekspîra luga 4276000 22 2001 Kalibans Caliban V. Ðekspîra luga 7231000 72 1997 Stefans Stephano V. Ðekspîra luga 8004000 32 1999 Trinkuls Trinculo V. Ðekspîra luga 8504000 18 2001 Sikoroksa Sycorax V. Ðekspîra luga 12179000 150 1997 Margareta Margaret V. Ðekspîra luga 14345000 20 2003 Prospers Prospero V. Ðekspîra luga 16256000 50 1999 Seteboss Setebos V. Ðekspîra luga 17418000 47 1999 Ferdinands Ferdinand V. Ðekspîra luga 20901000 21 2003 Neptûna pavadoòu nosaukumi Najâda Naiad Grieíu mitoloìija 48200 58 1989 Talasa Thalassa Grieíu mitoloìija 50100 80 1989 Despoina Despina Grieíu mitoloìija 52500 148 1989 Galateja Galatea Grieíu mitoloìija 62000 158 1989 Lârisa Larissa Grieíu mitoloìija 73500 192 1989 Protejs Proteus Grieíu mitoloìija 117600 416 1989 Tritons Triton Grieíu mitoloìija 354800 2706 1846 Nereîda Nereid Grieíu mitoloìija 5513400 340 1949 Halimçde Halimede Grieíu mitoloìija 15728000 61 2002 Sao Sao Grieíu mitoloìija 22422000 40 2002 Lâomedeja Laomedeia Grieíu mitoloìija 23571000 40 2002 Psamate Psamathe Grieíu mitoloìija 46695000 38 2003 Nçso Neso Grieíu mitoloìija 48387000 60 2002 D

27 LATVIJAS UNIVERSITÂTES MÂCÎBU SPÇKI

JÂNIS JANSONS FIZIKAS AUTODIDAKTS ROBERTS KRASTIÒÐ

jaunas idejas daþâdâs pçtniecîbas un dzîves jomâs [3]. LU Fizikas institûta direktors doc. F. Gulbis viòu 1921. gada 1. aprîlî pieòçma Subasistents darbâ par subasistentu un paturçja darbâ gan- Roberts Krastiòð drîz visu savu vadîbas laiku, kaut arî R. Kras- 1930. gadu sâkumâ. tiòð atteicâs kârtot valsts eksâmenus LU, jo “nezinot, kurð viòu varçtu eksaminçt” [3]. Viòð pat tika zinâtniskâ komandçjumâ uz Vâciju, Franciju un Ðveici no 1924. gada 15. oktobra lîdz 1925. gada 15. janvârim [2, 89. Roberts Krastiòð Latvijas Universitâtç (LU) lp.]. Berlînes universitâtç R. Krastiòð semi- strâdâja tikai par subasistentu (jaunâko asis- nâros bija diskutçjis ar slavenajiem modernâs tentu), jo viòam nebija ar dokumentu apstip- fizikas pamatlicçjiem, Nobela prçmijas lau- rinâtas augstâkâs izglîtîbas. Bet, neskatoties reâtiem M. Planku un A. Einðteinu. uz to, viòð bija zinoðs fizikâ, kâri sekoja lîdzi Fizikas institûtâ R. Krastiòð pamatâ nodar- jaunâkajiem sasniegumiem zinâtnç, vienmçr bojâs ar pirmo kursu studentu apmâcîbu fi- pauda savas îpatnçjâs domas par jaunumiem zikas praktiskajos darbos laboratorijâ. Bet un aizrautîgi un godkârîgi diskutçja par savâm mâjâs Jûrmalas gatvç viòð bija iekârtojis savu idejâm ar darbabiedriem un studentiem. Vis- privâto fizikas laboratoriju [4]. Tajâ viòð varçja maz viena no viòa idejâm – “ditonu” hipotç- netraucçti nodoties eksperimentâlajiem pçtîju- ze – ir guvusi eksperimentâlu pamatojumu, miem visu savu brîvo laiku un bez jebkâdiem bet diemþçl nav ierakstîta fizikas vçsturç ar pçtniecîbas vadîtâju ierobeþojumiem. Ðos eks- R. Krastiòa vârdu, jo viòð to nav laikus pub- perimentus gan ierobeþoja subasistenta ne- licçjis starptautiski lasîtâ un atzîtâ þurnâlâ, bet lielâ alga. Taèu arî Fizikas institûtâ bija ïoti tikai [1]. Tomçr ir vçrts pieminçt subasisten- trûcîgi materiâlie apstâkïi praktiskam darbam tu R. Krastiòu kâ pçtnieku, kas veicinâjis fi- pçtniecîbâ. Lielâkâ daïa naudas lîdzekïu tika zikâlâs domas attîstîbu LU. izlietoti fizikas zinâtnisko þurnâlu un grâma- Roberts Krastiòð piedzima 1895. gada 31. tu iegâdei. Taèu tas ïâva lîdzstrâdniekiem un janvârî Bruknas pagastâ [2]. Viòð studçja Har- studentiem sekot lîdzi visiem nozîmîgâkajiem kovas universitâtç, bet neieguva akadçmis- fizikas jaunumiem un diskutçt par tiem ik- ko grâdu. Pirmâ Pasaules kara laikâ viòð die- nedçïas kolokvijos. Ðo iespçju R. Krastiòð nçja kâ Armijas Radiotelegrâfa kareivis [2, 42. pilnâ mçrâ izmantoja. lp.]. Viòa izglîtîba – III kursa students, tâ viòð Ìimenes dzîvç R. Krastiòð arî bija sav- pats rakstîjis dokumentos [2, 49. lp.]. Tomçr dabîgs. Kâ atcerçjâs un autoram pastâstîja viòð bija ïoti apdâvinâts, orientçjâs daudzâs doc. J. Fridrichsona meita Meta Ðterns, viòð fizikas un citu zinâtòu nozarçs un veidoja savâm trijâm meitâm bija devis seviðíus vâr-

28 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS dus: Gaisma, Saule un Zvaigzne. Viòa sieva rus un turpinâjis izteikt oriìinâlus spriedumus Olga (dzim. Garuta) bija matemâtiíe un da- par visdaþâdâkajâm fizikas jomâm. Paðlaik baszinâtniece. Olgas mâsa ir komponiste Lûci- zinâms, ka R. Krastiòð ir uzrakstîjis tikai vie- ja Garûta. Vecâkâ meita Gaisma kopâ ar mâti nu zinâtnisku publikâciju [1]. bieþi vien piedalîjâs eksperimentos mâjas la- Daïa no R. Krastiòa pçtîjumiem Fizikas in- boratorijâ lîdz tam laikam, kad padomju oku- stitûta laikâ ir aprakstîta laikrakstâ [4]. Sâkumâ pâcijas vara ar likumu aizliedza privâto la- viòa prâtu nodarbinâja Saules plankumu iz- boratoriju pastâvçðanu un arî R. Krastiòam tâ celsme, kas tad vçl nebija îsti izpçtîta. 1923. bija jâlikvidç [5]. gadâ viòð laboratorijas apstâkïos demonstrçja Pirmajâ padomju okupâcijas laikâ 1940./ lîdzîgu plankumu veidoðanos sakarsçtâs gâ- 41. mâcîbu gadâ, kad LU Matemâtikas un da- zçs un tvaikos, ja tur pastâv siltuma enerìijas bas zinâtòu fakultâte tika sadalîta divâs – Da- plûsmas ar krasi atðíirîgâm temperatûrâm. bas zinâtòu fakultâtç un Fizikas un matemâti- Ðos plankumus varçja nofotografçt, un R. kas fakultâtç, subasistents R. Krastiòð tika pa- Krastiòð tos nosauca par “energeniem”. augstinâts par zinâtnisko darbinieku. Arî fi- Tâlâk minçtajâ laikrakstâ ir rakstîts: “Kon- zikas studijâm un zinâtnei tad tika pieðíirta struçjot un izlietojot ïoti jutîgos mçrinstru- daudz lielâka nozîme nekâ pirms tam, jo pa- mentus, b. Krastiòð ir noskaidrojis, ka par ab- domju valdîba labi apzinâjâs, ka uz fizikas solûtu turçtais, ilgi nesatricinâmais Volta li- jaunâkajâm atziòâm balstâs visa tehnikas attîs- kums ir principâ nepareizs kâ bûtîbâ, tâ for- tîba un lîdz ar to arî valsts saimnieciskâ un mulçjumâ un ka tas var tikt uzskatîts par ap- militârâ varenîba. 1940. gada novembrî R. tuvenu likumu. Bdr. Krastiòa metallelemen- Krastiòð tika uz Atomkodolu fizikas apsprie- tu pçtîðanai konstruçtie un lietotie mçrinstru- di PSRS Zinâtòu akadçmijâ un uzstâjâs dis- menti daudzkârt jutîgâki par ðâda veida la- kusijâ par “ditonu” un “ditonîdu” hipotçzi [6]. bâkajiem instrumentiem, kâdi ðobrîd pazîsta- Slavenais fizikas teorçtiíis L.D. Landaus to mi pasaules ievçrojamâko fiziíu kabinetos.” novçrtçja, secinot, ka ditonu hipotçzes pa- Îsti gan nav skaidrs, kas rakstâ tiek saukts reizîbu var pierâdît tikai objektîvs pçtnieks par Volta likumu? Iespçjams, ka ir domâts eksperimentâlâ ceïâ. Oma likums. Turklât jâatzîmç, ka mûsdienâs Paaugstinâjums amatâ par zinâtnisko dar- fiziíiem ir jau labi zinâms, ka jebkurð likums binieku un jaunâs iespçjas R. Krastiòam tâ precîzi apraksta tikai kâdas dabas parâdîbas patika, ka viòð laikrakstâ [4] izteicâs: “Nekad aptuvenu modeli un, jo precîzâks tuvinâjums nav bijis tik viegli strâdât kâ tagad.” Bet, kad ir izvçlçts, jo labâka ir teorijas likuma un prak- vâcu karaspçks 1941. gada 1. jûlijâ okupçja ses saskaòa. Rîgu un LU Padome atjaunoja veco kârtîbu Minçtajâ avîzes rakstâ uzzinâm, ka jau un ieòemamos amatus, arî R. Krastiòam bija 1923. gadâ R. Krastiòð augstas enerìijas ra- atkal jâkïûst par subasistentu. Tas, bez ðau- diâcijas pçtîðanai izmantojis miglas kameras bâm, viòam nepatika, un laikam arî viòa iz- – Vilsona kameras, ekspansijas iegûðanai lie- teiktâs simpâtijas pret padomju varu bija par tojot gumijas membrânas. Pats È.T. Vilsons iemeslu tam, ka 21. jûlijâ zinâtniskais darbi- gumijas membrânas sâcis lietot tikai 1933. nieks R. Krastiòð tika svîtrots no mâcîbspçku gadâ. Tâtad R. Krastiòð viòu bija apsteidzis saraksta [2, 39. lp.]. Viòð pârgâja strâdât uz par veseliem 10 gadiem. Mâjas laboratorijâ rûpnîcu VEF. Par turpmâko R. Krastiòa dzîves R. Krastiòð ar Vilsona kamerâm pçtîjis kos- gâjumu autoram trûkst ziòu, vienîgi no Dr. miskos starus un to pârvçrtîbas, tiem ejot cau- habil. phys. T. Purîða stâstîtâ ir zinâms, ka ri ðíçrðïiem. pçckara laikâ R. Krastiòð cîtîgi apmeklçjis Eks- Latvijas Fizikas un matemâtikas biedrîbas perimentâlâs fizikas katedras rîkotos seminâ- 1939. gada 20. oktobra sçdç R. Krastiòð bija 29 uzstâjies ar referâtiem: 1) Par îpatnîbâm atse- viðíu sietveidîgu laukumu sistçmu parâdîbâm uz brîvu ûdeòu virsmâm un 2) Par îpatnâm parâdîbâm uz Mçneða, kas novçrojamas atse- viðíu un sietveidîgu laukumu veidos [7]. Diemþçl trûkst ziòu par to, ko îsti “sietvei- dîgu” R. Krastiòð ir atklâjis uz ûdens un Mç- ness virsmâm. Ïoti interesantu ieskatu par zinâtniskâ dar- binieka R. Krastiòa domu gâjumu un tâ iz- klâstu sniedz stenogramma no Latvijas Valsts universitâtes Fizikas un matemâtikas fakul- tâtes atklâtâs zinâtniskâs sçdes 1941. gada 9. maijâ [8]. Tâ ir speciâli veltîta R. Krastiòa ziòojumam par jauna fizikas principa atklâ- Subasistents Roberts Krastiòð 1936. gadâ labo- ðanu, ko viòð veicis kâ virsplâna darbu uz 1. ratorijâ. maija svçtkiem. Citçðu fragmentus no R. Kras- tiòa runas: “Biedri, cienîjamie klâtesoðie! Mans ðâ vakara Vajadzçja íerties pie solîjuma realizçðanas. Kâ uzdevums ir pamatot principu – fizikas pamatli- tas ir zinâms, zinâtne savâ ilgajâ mûþâ ir uzkrâ- kumu, kuru es esmu spiests uzskatît par jaunu. jusi ïoti vçrtîgas atziòas. Daudzas no ðîm vçrtîgâm Vispirms daþi vârdi par to, kâ viòð ir radies, atziòâm ir sakopotas mâcîbâ, ko sauc par dialek- kâdâ sakarîbâ. Ir labi, ja mçs lietas apskatâm to tisko materiâlismu. Tur ir arî grieíu slaveno zinât- sakarîbâ, laikâ un telpâ. Jûs zinât, ka tagad mûsu nieku piedzîvojumi, pieòçmumi, pieeja zinâtnis- zemç ir uzsâkta jauna paraða – sociâlistiskâ saku problçmu atrisinâðanai, metodika. Kâ jûs zi- censîba. Tai laikâ, kad ðâda veida sacensîbas pie niet, ir pasaulç vairâki pasaules uzskati. Viens sa- mums sâka ieviesties, notika arî pârrunas, kâ ðîs ka, ka dabâ ir likumîbas, ka dabas notikumi ir pa- sacensîbas varçtu izpausties zinâtnç. Reiz ar vie- doti noteiktiem likumiem, kuri ir izpçtâmi; un ir nu no klâtesoðiem mçs it kâ, ar atïauju teikt, pus tâdi, zinâtnei sveðâki, kas saka, ka dabâ viss no- pa jokam, pus nopietni runâjâm, vai mçs nevarçtu tiek pçc kâdas neizprotamas, ðíiet, pat untumai- izaicinât uz sacensîbu viens otru. Kâ mçs sacen- nas, ar atïauju teikt, gribas. sîbu varam saprast savâ profesijâ? Kâda mûsu pro- Kâdu pieeju, kâdus pamatizteicienus pieejai fesija ir? Kas ir tas vçrtîgais, ko mûsu profesija var izvçlçties? Piem., ir izteiciens, ka progress ir gaidot? – Dabas likums. Vai mçs nevarçtu sacensties dâms tur, kur kâdai tçzei ir radusies antitçze. jaunu fizikas likumu atraðanâ? – Lîgums bija jau Tçzes un antitçzes attîstîbas procesâ rodas jaunas gandrîz noslçgts. Aizkavçjâs tikai ar to, ka va- atziòas. Tâtad mans uzdevums bija uzmeklçt tâdu jadzçja sanâkt kopâ ar tiesneðiem un to parakstît. tçzi un kâdu citu, kura dotai bûtu antitçze. Tai paðâ laikâ mûsu fakultâtç tika organizçta Tajâ darbâ, oficiâlajâ, ko es strâdâju, lieta virsplâna individuâlo saistîbu uzòemðanâs. Man grozâs ap atomu un kosmisko staru skaldproduk- arî vajadzçja ko derîgu apòemties veikt. Ar savu tiem. Kosmiskie stari pçc bûtîbas nes vislielâko parakstu es apliecinâju solîjumu lîdz 1. maijam enerìijas koncentrçjumu (vairâk par biljonu vol- atklât virs plâna vismaz vienu jaunu fizikas liku- tu laukos iegûstamus). Ðie enerìijas koncentrçju- mu. Tas varbût var tâ pârdroði skançt – likumus mi, kosmiskiem stariem saduroties ar atomu ko- taèu nevar uz pasûtîjumu atklât, dzirdçju sakâm. doliem, izklaidçjas. Ðie procesi, kas ir novçrojami, Bet solîjums bija jau dots un neatlika nekas cits, ir ïoti bagâtîgi. Triecienu notikumi vislielâkâ izvçlç kâ to pildît. nâk priekðâ taisni kosmisko staru notikumos. Bet 30 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS tur ðajos meklçjumos es vadîjos no daþâm tçzçm, jam. Viena no visplaðâk lietotâm ir mehâniskâ ener- kas ir antitçzes jau pazîstamâm antitçzçm. Jûs zi- ìija, tad ir siltuma, elektriskâ, optiskâ, akustiskâ utt. niet, ka ir izteiciens, tçze, ka matçriju var pârvçrst Visi enerìiju veidi nav lîdzvçrtîgi no cilvçka derî- enerìijâ un otrâdi – enerìiju matçrijâ. Ðîm tçzçm guma un izlietojamîbas viedokïa. Ir tâ, ka viens antitçzes ir tâs, no kurâm es vadîjos, ka nekâdas enerìijas veids vieglâk pârvçrðams otrâ nekâ atpa- enerìijas materializâcijas un matçrijas anihilâci- kaï. Kâ zinâms, citas enerìijas vieglâk pârvçrðas sil- jas nav. tuma enerìijâ, un tad nu ir radîts izteiciens, ka vi- Ir tâ, ka fizikâ tiek lietoti vârdi, kam ir vairâkas su enerìiju pârveidoðanâs iet siltuma virzienâ. Sa- nozîmes. Tâ, piem., mçs lietojam vârdu “masa” kâ karâ ar to ir radies postulâts, termodinamikas 2. vielas matçrijas, substances apzîmçjumu; citreiz princips, kurð vienâ formulçjumâ saka, ka izoter- tam tiek pieðíirta vçl cita nozîme, piem., par ma- miskas (jâdomâ reâlas) telpas enerìija nav ðajâ su sauc pretçjo lielumu paâtrinâjamîbai íermeòu paðâ telpâ izmantojama. Ja dabas notikumi ies dinamikâ. Viens íermenis var tikt vieglâk paât- minçtâ virzienâ, tad enerìijas avoti izsîks, viss ni- rinâts, otrs mazâk. Tam íermenim, kas ir vieglâk velçsies, iestâsies vispârçja nâve, kâ daþi saka. paâtrinâms, saka, ka masa ir mazâka. Bet ðis Pret ðo principu ir celti iebildumi. Jâsaka, ka paâtrinâðanas mehânisms var bût daþâds un, ðo zinâtne un tehnika iet uz priekðu un no tâ, ko mçs mehânismu neievçrojot, cilvçki saka – ja ir darî- saucam par reâlu izotermisku telpu, mçs dabûsim ðana ar pretçju lielumu paâtrinâjamîbai, tad tâ enerìiju, un, liekas, daþi to jau tagad prot (arî ir íermeòa masa, un operç ar to. Bieþi ðis “ma- bez tâ saucamo Maksvela velniòu palîdzîbas). Bet sas” jçdziens jûk ar vielas, tâs daudzuma jçdzie- tas ðeit nebûtu no svara. No svara ir tas, ka ir nu – rodas, varbût neviïus, tçzçm bieþi neapzinâ- nepiecieðamas enerìijas. – Kâdas enerìijas mçs tas antitçzes. patçrçjam, cik mehâniskâs, cik akustiskâs, cik op- Tâtad te bija tçzes un antitçzes, kuras valstot tiskâs, cik elektriskâs? Kâdas pârvçrtîbas tiek iz- varçja cerçt nâkt pie jaunas un lielâkas skaidrîbas. darîtas ar ðîm enerìijâm? No tautsaimniecîbas vie- Tâdâ ceïâ darbs tika ievadîts, radâs viens otrs dokïa ir no svara rîkoties ar ðîm enerìijâm saprâ- jauns izteiciens attiecîbâ uz tâ saucamo masu tîgi. Ja kâdas enerìijas pietrûkst, tad kâdu citu va- daudzíermeòu sistçmâs. Bet ðai darba procesâ ram pârvçrst ðajâ. Bet pie ðîm enerìiju pârvçrtîbâm vairâk un vairâk sâka izcelties viena jauna tçze, notiek zudumi, izklaide. Visu kâdu enerìiju nekas radâs apm. pusotru nedçïu priekð 1. maija. kad nevaram pârvçrst citâ. Vienu varam vieglâk Kad ðî tçze bija radusies un pârliecîba radusies, pârvçrst, otru mazâk viegli. Lietderîbas skaitïi ir ka viòa ir jauna un arî pareiza, un derîga, tad daþâdi. Pie daþâm pârvçrtîbâm tie tuvojas 1, citas atïâva man paziòot Universitâtes vadîbai, ka, tos gadîjumos tie ir tikai tûkstoðâs daïas, tad ir mil- pçc manas pârliecîbas, mans solîjums ir izpildîts jonâs daïas un pat miljardâs daïas – atomu ko- un es esmu ar mieru, ar atïauju teikt, stâties tie- dolu skaldîjumos. Tâtad zinâtnes uzdevums ir sas priekðâ. palîdzçt ar ðîm enerìijâm taupîgi, saprâtîgi apie- Ðai tçzç iet runa par enerìiju, par íermeòa ties un atrast pilnîgâko pâreju iespçjamîbas no vie- darba spçjâm. Ir pazîstami vairâki principi, ku- nas uz otru. ros iet runa par enerìiju. Ir pazîstams enerìijas Bet priekð tâ it kâ pietrûkst principu, no ku- princips, kurâ saka, ka enerìija nevar izzust un riem vadoties varam vieglâk un saprâtîgâki iekâr- nevar rasties. Ja vienâ vietâ tâ pazûd, tad atkal tot vienas enerìijas pârieðanu otrâ. Gaismu mçs tâ rodas citâ vietâ tâdâ pat daudzumâ, kaut arî tikai 1% apmçrâ varam pârvçrst elektriskâ ener- iespçjami citâdâ veidâ. ìijâ. Vçlams bûtu iegût vairâk, jo, ja ne visa, tad Tad ir viens princips, kas runâ par enerìijas lielâkâ daïa no enerìijas, ko izlietojam, ir pârvei- vçrtîbu jeb attiecîgi mazvçrtîbu. Jûs ziniet, ka cilvç- dota gaismas jeb saules enerìijâ. ces dzîves vajadzîbu apmierinâðanai mums ir va- Enerìija ir darba spçjas. Es savas tçzes for- jadzîgas daþâdas enerìijas, un mçs arî tâs lieto- mulçjumâ esmu izvairîjies no vârda “enerìija” 31 lietoðanas, jo tas ir drusku sagandçts no tiem, ku- gurç? Tai bûtu vieta katrâ fizikas mâcîbu grâmatâ, ri matçriju “pierâdâmi” pârvçrð par enerìiju un kur iet runa par triecieniem. Vispârçjâs formulas enerìiju par matçriju. It kâ tâ. Bet, kad mçs runâ- gan tiek pievestas – lai katrs dara ar viòâm, ko jam par darba spçjâm, tad tâs piemît íermenim. grib, bet bieþâk, liekas, nekâ nedara. Bet tas te Pie tam mazâkais divi íermeòi ir nepiecieðami. nebûtu no svara. No svara ir tas, ka triecoðais íer- Tâtad darba spçjas ir mazâkais divu íermeòu menis atdod maksimumu enerìijas tad, kad ma- îpaðîbas. Vai darba spçjas var eksistçt tâpat bez sas ir vienâdas, bet, kad masas ir daþâdas, tad, íermeòa lîdzdalîbas – îpaðîbas bez tâ, kâ îpaðîbas jo daþâdâkas tâs top, jo vairâk atdotâs enerìijas viòas ir, – to man bûtu grûti, pat neiespçjami ie- daudzums tuvojas nullei. Ja abu íermeòu ma- domâties. sas ir vienâdas, triecoðais íermenis atdod triek- Tad tçzç runa iet par darba spçju izklaidi un tajam visu enerìiju. Ja masas nav vienâdas, tad kad ðî izklaide ir vismazâkâ. Tiek teikts, ka dar- triecoðais íermenis atdod tikai vienu daïu ener- ba spçju izklaide ir vismazâkâ, ja ðai darba ìijas, otru daïu viòð patur – notiek darba spçjas spçju izpausmç dalîbu òemoðo dabas pamat- izklaide, tâs sadrumstaloðanâs. Tas bûtu îsumâ daïiòu (fizikâlo elementu) vienlîdzîba ir vis- par triecieniem.” lielâkâ. Tad R. Krastiòð pâriet pie svârstîbu rezo- Ðis princips atgâdina pçc formas maksimuma nanses izklâsta un demonstrçjumiem, kas arî un minimuma principus, kâdi ir jau pazîstami. pamato viòa jauno hipotçzi: Ir mums pazîstami: mazâkâs iedarbes princips, “Tad vçl ir pazîstamas tâ saucamâs uzspiestâs îsâkâ ceïa princips, tâpat arî taisnâkâ ceïa prin- svârstîbas. Kâda svârstîties spçjîga sistçma visvieg- cips utt. lâk uzòem svârstîbu enerìiju tad, ja viòas paðsvâr- Man bûtu sîkâk jâpakavçjas pie manas tçzes stîbâm ir tâds pats bieþums, kâds ir uzspiedçja sastâvdaïâm. Profesors Gulbis vçlâs, lai vçlreiz no- svârstîbâm. Atcerçsimies tâ saucamâs rezonanses lasu ðo tçzi. Ðî tçze skan: “Dabas (fizikâla) íer- lieknes, kuras attçlo sakarîbas starp uzòemto ener- meòa darba spçju izklaide ir vismazâkâ, ja ìiju un svârstîbu bieþuma attiecîbâm (râda zî- ðo darba spçju izpausmç (realizçðanâ) dalî- mçjumu Nr. 2.). bu òemoðo dabas pamatdaïu (fizikâlo ele- Ðîs lieknes (pirmâ, ko es zîmçju, un otrâ) ir mentu) vienlîdzîba ir vislielâkâ.” stipri lîdzîgas. Es domâju, mums vajadzçtu sîkâk Tâlâk R. Krastiòð skaidro, ko viòð saprot pie tâ pakavçties. Pçc ðîm lieknçm ir redzams, ka ar íermeòu darba spçju un tâs izkliedi. Seci- enerìijas pâreja no viena íermeòa uz otru ir vis- na, ka visvienkârðâk un saprotamâk var parâ- lielâkâ, kad ðie íermeòi ir îpaðîbâs vienâdi.” dît jauno principu ar íermeòu mehânisko Turpinâjumâ R. Krastiòð skaidro íermeòu kustîbu. Kâ piemçru râda divu íermeòu sa- “vienâdîbas” jeb “vienlîdzîbas” bûtîbu un zu- dursmes ar svârstiem: dumu raðanos, ja íermeòi, kas triecas viens “Ja mums ir viens lodveidîgs elastîgs íermenis pret otru, nav absolûti elastîgi vai to formas ar noteiktu masu m1 un noteiktu âtrumu v1 un ir daþâdas (sfçriskas un elipsoîdiskas), kâ arî ðis íermenis triecas pret kâdu citu, stâvoðu, kura triecieni ir daþâdi (galiski un sâniski). Tâlâk masa m2 atðíiras no triecoðâs masas m1, tad trieco- R. Krastiòð pâriet uz vairâku íermeòu gadîju-

ðâ íermeòa enerìijas zudums E0–E1 jeb triektâ íer- miem: meòa ieguvumu E2 un triektâ íermeòa masas fun- “Atgrieþamies atkal pie eksperimenta. Te man kcijai ir sekojoðs izskats (râda zîmçjumu Nr. 1.). ir diegos pakârtu vienâdu bumbiòu virkne. Ja es Mums ir darîðana ar liekni, funkciju, kurai ir vienu no tâm (malçjo) atvçþu, palaiþu vaïâ, tâ maksimums tad, kad triektai bumbiòai masa ir triecas pret pirmo un, kâ zinâms, atlec virknes vienâda ar triecoðâs masu. Ðî liekne atgâdina re- pçdçjâ bumbiòa ar tuvu triecoðâs trieciena âtru- zonanses liekni pie svârstîbâm, Grûti saprast, kâ- mu. Neviïus rodas iespaids, ka triecoðâ izskrçjusi pçc liekne ar tik principiâlu nozîmi nekur nefi- visai virknei cauri. Te ir gadîjums, kur enerìija,

32 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS lai tas ir uzsvçrts, it kâ netraucçti bûtu plûdusi statç, ka ne fizikâ, ne arî matemâtikâ nav îstu tâlâk. kvantitatîvu parametru, kas raksturotu ðo Ja masas ir daþâdas, tad tas nav tâ, tad ener- “vienlîdzîbas” vai “nevienâdîbas” pakâpi. To- ìija tiek lauzta, izklaidçjas. Te ir tie paði likumi, mçr viòð ievieð operatorus, kas raksturo vidçji kuri, kâ jûs ziniet, nâk priekðâ optikâ. Ja mçs ap- kvadrâtisko nevienâdîbu, òemot vçrâ arî lo- skatâm ðâdus sareþìîtus triecienu virknes gadîju- cekïu kârtîbas iespaidu, gan diskrçtiem íer- mus, tad varam teikt, ka tad, ja bumbiòas ir vienâ- meòiem, gan arî íermeòiem, kuriem îpaðîbas das, tad, lai kâdas sadursmes un to kârtîbas bûtu, ir “nevienlîdzîgas nepârtraukti”, piem., blîvu- enerìija savâ plûsmâ netiek mainîta, ne âtrums ma sadalîjums ir nepârtraukts. mainâs, ne virziens, nedz notiek tâs skaldîðanâs– Tâlâk R. Krastiòð pâriet pie ðâ jaunâ prin- izkliede. Turpretim, ja bumbiòas ir nevienâdas, cipa praktiskâs lietoðanas, lai skaidrotu daþâ- tad notiek izklaide un, jo lielâka, jo nevienâdâ- das dabas parâdîbas bez jau minçtajâm. Viòð kas bumbiòas ir ieslçgtas notikumos. Te varçtu pie- apskata metâlu elektrîbas supravadîðanu, hçlija vest veselu rindu izteicienu, kâ ðî enerìija skaldâs siltuma virsvadîðanu un anomâlo plûstamîbu pie ðiem triecieniem. Piem., ja pret vienâdu mazâ- jeb virsðíidrîbu ïoti zemâs temperatûrâs, kas ku bumbiòu virkni triecas lielâka, tad no triecie- viss tajâ laikâ pavisam nesen ir eksperimentâli nu vietâm cauri mazâm aizplûst enerìija pakâpe- atklâts. Viòð piemin arî to, ka ðis jaunais prin- niski ar daþâdiem ìeometriski krîtoðiem âtrumiem; cips var pat tikt attiecinâts uz cilvçku sabiedrî- tâpat pakâpeniski, ìeometriski krîtoði samazinâs bu, jo tâ arî ir dabas sastâvdaïa. Runas beigâs arî triecoðâ íermeòa âtrums. Arî pie sareþìîtiem R. Krastiòð dod kopsavilkumu: triecienu notikumiem mçs redzam: ja bumbiòas “1. Ir formulçts princips, kurð tiek uzskatîts par ir vienâdas, tad enerìijas izklaides nav, jeb, pa- jaunu un kurð saista savâ starpâ fizikâlu ele- reizâk, tâ ir vismazâkâ. Ja neredzçtu mehânismu, mentu darba spçju izklaidi un ðajâ darba spç- tad mçs varçtu teikt, ka enerìija skrien cauri bez ju izpausmç dalîbu òemoðo fizikâlo elementu pretestîbas, kaut gan patiesîbâ ir notikuðas sareþ- vienlîdzîbu jeb attiecîgi nevienlîdzîbu. ìîtas enerìijas maiòas; bet viòas ir notikuðas tâ, 2. Ir precizçti jçdzieni, kuri tiek lietoti principa for- ka visa kinçtiskâ enerìija ir pârvçrtusies poten- mulçjumâ. ciâlajâ, tâ atkal nâkoðâs bumbiòas kinçtiskâ utt., 3. Tiek pievesti principu ilustrçjoði eksperimenti. un tad kinçtiskâ enerìija parâdâs otrâ galâ. Bet 4. Tiek doti izteicieni par saliktu íermeòu vienlî- tas ir tikai tad, kad íermeòi ir vienâdi. Bet, ja ir dzîbas, attiecîgi nevienlîdzîbas matemâtisku daþâdi, enerìija skaldâs, viss izklaidçjas grûti pâr- definçðanu. redzami un dotâ íermeòa darba spçjas saiet biez- 5. Tiek doti izteicieni par ðî principa pielietoðanu putrâ, ar atïauju teikt. jaunu parâdîbu atklâðanâ un Tâdu piemçru ir ïoti daudz arî citâs fizikas no- 6. izteicieni par tâ pielietoðanu lîdz ðim mîklainu daïâs. Bet varbût ar ðiem piemçriem pietiek, lai dabas parâdîbu (elektriskâs virsvadîðanas, sil- varçtu uzskatît manu tçzi par kaut cik pamatotu tuma virsvadîðanas un virsðíidrîbas, kuras ir un ne no gaisa grâbtu.” atklâtas un to pazîmes novçrojamas vielâs pie Runas turpinâjumâ R. Krastiòð skar jautâju- zemâm temperatûrâm) izpraðanâ un izpçtî- mu, kas ir “dabas pamatdaïas”: “Pagaidâm ðanâ.” aprobeþosimies ar to, ka sapratîsim zem tâ Ðajâ sçdç dalîbnieki varçja uzdot tikai jau- íermeòus un to daïas, uz kurâm tie dabiski tâjumus R. Krastiòam, bet debates un slçdzie- dalâs, to masas un saites, kâ arî to paðsvâr- na izdarîðana bija paredzçta nâkamajâ fa- stîbas.” Tâlâk viòð diezgan izvçrsti, lietojot kultâtes padomes zinâtniskajâ sçdç, kas vçl matemâtiskus paòçmienus, apskata, kas ir netika konkrçti izziòota. Viens no jautâju- “vienlîdzîba ir vislielâkâ”, “vienlîdzîba lielâka miem bija prof. F. Gulbim: “Vai tieðâm jûs vai mazâka” un “nevienlîdzîba”. Viòð kon- domâjat, ka viss tas ir jauns, vai tikai jaunos 33 vârdos ietçrpts?” Uz to R. Krastiòð atbildçja: íermeòiem âtrumi ir vienâdi, to masas var “Es domâju, ka princips ir jauns, esmu spiests pat atðíirties, bet enerìijas jeb darba spçjas domât, ka ir jauns, jo nekur dokumentçtus es ðos kopçjâs plûsmas lielums noteiktâ virzienâ ne- izteicienus neesmu atradis. Varbût ir kâdi pierâ- mainîsies. dîjumi par to, ka ir ðie izteicieni agrâk taisîti tâdâ Turpinâjumâ L. Jansons apskata elektris- veidâ? ko svârstîbu rezonansi. Te viòð uzdod jautâju- Man ar vienu no klâtesoðajiem bija saruna, un mu: “Vai jâbût visiem vienas kontûras ele- es izteicos, ka Lukrçcijs ir jau agrâk ïoti skaidri mentiem tâdiem paðiem kâ otrâ sistçmâ, vai izteicies, kâpçc daþâdi íermeòi krît vienâdi âtri, arî viena kontûra atseviðíiem elementiem priekð Galileja. Es saòçmu uz to atbildi – tas nav savstarpçji jâbût “vienâdiem”? Vajag no svara, kas agrâk izteicies, bet kas uzsvaru li- L1*C1=L2*C2, vai varbût C1=C2 un L1=L2 vai pat cis, un to ir Galilejs darîjis. L1=C1=L2=C2?” (Domâti induktivitâtes un ka- Un, ja arî ðajâ gadîjumâ bûtu kâdi izteicieni, pacitâtes reaktîvo pretestîbu moduïi.) Cik zi- tad es saku, ka es uzsvaru lieku un saku, ka te nâms, lai kontûrs rezonçtu, svarîga ir tikai mums ir darîðana ar fizikas pamatlikumu, prin- kontûra paðsvârstîbu frekvences atbilstîba uz- cipu, kam ir plaða pielietoðana.” spiedçja svârstîbu frekvencei, turklât elektris- Par turpmâko R. Krastiòa vienlîdzîbas kais kontûrs (vai mehâniskais svârsts) var re- principa apsprieðanu un slçdziena izdarîðanu zonçt arî pie harmoniskâm uzspiedçja frek- Fizikas un matemâtikas fakultâtes padomes vencçm. zinâtniskajâs sçdçs trûkst ziòu. Bet sagla- Tâlâk L. Jansons apskata gaismas staru bâjuðies ir doc. L. Jansona pieraksti, lai opo- lauðanu un refleksiju uz robeþvirsmas starp nçtu R. Krastiòam viòa jaunâ principa aiz- divâm vidçm ar atðíirîgiem lauðanas koefi- stâvçðanâ. Pierakstu sâkumâ L. Jansons uz- cientiem un jautâ: “Kur te ir izkliedçtâ ener- dod jautâjumu par darba spçju izklaidi: “Vai ìija? Vai tas nozîmç, ka nav nekâda vien- zem tâs jâsaprot tâ enerìija, darba spçja, kas lîdzîba? Vai svarîgi ðeit kriðanas un lauðanas 1) neiet vairs iepriekðçjâ virzienâ, vai 2) ko leòíi?” Beigâs viòð secina: “Liekas, ka tâ pa- enerìiju saòçmuðais íermenis vairs nespçj matdaïa, kura katrâ enerìijas izklaides pro- nodot tâlâk?” Pierakstu turpinâjumâ viòð ir iz- cesâ ir tâ svarîgâ, katrreiz ir vai nu jâuzmin, vedis matemâtiskâs izteiksmes enerìijas iz- vai arî, pielietojot to paðu principu no otra klaidei divu elastîgu loþu 1) centrâlâ triecienâ gala, pçc enerìijas izklaides jâatrod. Jeb ci- un 2) slîpâ triecienâ. Pirmajâ gadîjumâ izklai- tiem vârdiem ðis princips skan: Enerìijas iz- de ir minimâla, ja loþu masas vienâdas, bet klaide ir proporcionâla izklaidçjoðâ íermeòa otrajâ, ja papildus arî trieciena leòíis ir mi- îpaðîbai x (kura nav zinâma, kamçr ðo prin- nimâls, kâ tas arî eksperimentos ir novçro- cipu nepielieto no otra gala).” Pierakstu bei- jams. Taèu secinâjumos viòð arî konstatç: “Ja gâs L. Jansons ar sarkanu krâsu un pasvîtro- absolûta vienâdîba: vienâdas lodes un vietu uzrakstîjis: “Visu cienîbu pret Krastiòa iz- nâdi âtrumi, tad pirmâ lode nemaz otrai ne- turîbu un neatlaidîbu!” atdod enerìiju.” Tâlâk ir izvesta enerìijas iz- Jâpiezîmç, ka R. Krastiòa jaunâ principa kliede centrâlâ neelastîgâ íermeòu sadursmç. formulçjumâ trûkst precizçjuma, ka runa ir Secinâjums lîdzîgs – enerìijas izkliedes nav par “darba spçju pârneses (pârraides vai at- nemaz, ja íermeòu âtrumi ir vienâdi, turklât deves) noteiktâ virzienâ zudumiem”. Bez nemaz nav vajadzîgs, lai íermeòu masas bûtu tam, kâ jau to konstatçjis L. Jansons, lai ener- vienâdas. Tâtad mehâniskâ enerìija, kas sum- ìija izklaidçtos vismazâk, ir svarîgs tikai viens mâri piemît abiem íermeòiem, tiks bez iz- íermeòu vai vides raksturlielums (t. i., íer- klaides pârnesta noteiktâ virzienâ. Ðajos gadî- meòu masa vai âtrums, svârsta rezonanses jumos, t. i., kad elastîgiem vai neelastîgiem frekvence, vides optiskais lauðanas koeficients

34 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS u. tml.). Visos iespçjamos gadîjumos to ne- vai negatîvs lâdiòð. Viòð atzîmç, ka K. An- var iepriekð pateikt, neanalizçjot konkrçto dersons jau 1936. gadâ kosmiskajos staros ti- gadîjumu iznâkumus. Tos tad arî apraksta ka atklâjis “smaga elektrona” daïiòu un vçlâk atbilstoðie fizikas likumi noteiktâm dabas palicis priekðâ to nosaukt par mezotronu (me- râdîbâm, turklât kvantitatîvâ veidâ, nevis ti- zonu) – “vidû esoðo”. (Tâ eksistenci 1935. kai kâ R. Krastiòam – aprakstoði. gadâ bija paredzçjis H. Jukava un par to 1949. Referâta sâkumâ R. Krastiòð pieminçja izo- gadâ saòçmis Nobela prçmiju.) R. Krastiòð ðâ termisku telpu, t. i., vidi, kuras visos pun- raksta beigu daïâ vçl piemin, ka, pçtot kos- ktos temperatûra ir vienâda jeb vienlîdzîga. misko staru un radioaktîvâs parâdîbas mig- Viòð konstatçja, ka “..izotermiskas (jâdomâ las kamerâs, viòð konstatçjis, ka no atomiem reâlas) telpas enerìija nav ðajâ paðâ telpâ iz- atdalâs daïiòas, kas gaisu jonizç stiprâk par mantojama”. Pieòemot, ka vide ir homogçna, alfa daïiòâm, un nosaucis tâs par megatro- no tâ izriet, ka tâdâ vidç siltuma enerìija jeb niem – lielâm daïiòâm. Viòð izsaka cerîbu, darba spçja nekur nevar pârvietoties jeb tâ “ka jau tuvâkajâ laikâ izdosies sîkâk ðíirot izkliedçjas pilnîbâ, neskatoties uz to, ka vi- un definçt vairâk vai mazâk izcilus ditonu des visu “dabas pamatdaïiòu (fizikâlo ele- kompleksus un to jonus, un to starpâ arî me- mentu) vienlîdzîba ir vislielâkâ”. Jâsecina, ka gatronu pasugas un klasificçt tos no ditonu jaunâ principa autors R. Krastiòð bija nonâcis teorijas viedokïa”. Rakstam viòð klât pielicis pretrunâ pats ar saviem spriedumiem un se- divus attçlus – miglas kameru fotogrâfijas no cinâjumiem. Tâpçc jau laikam viòa jaunais fizikas þurnâliem Jornal de Physique un Re- princips nav ticis atzîts un pieòemts kâ da- views of modern Physics, kuros uzòemtos tre- bas likums. kus skaidro no savas ditonu hipotçzes vie- R. Krastiòð publikâcijas Ditonu hipotçze [1] dokïa, lai pamatotu tâs ticamîbu. sâkumâ rakstîja, ka 1933. gada 13. oktobrî LU Rakstam ir pievienota redakcijas piezîme, fizikas kolokvijâ referâtâ par kosmiskajos sta- ka rakstâ apskatîtâ ditonu hipotçze ir pretrunâ ros nesen atklâtajiem pozitroniem (lîdzîgi lîdz ðim pieòemtâm un pa daïai atzîtâm te- elektroniem, bet ar pozitîvu lâdiòu – atklâjis orijâm, tâpçc raksts tiek publicçts diskusijas 1932. g. K. Andersons) viòð izteicis pieòçmu- kârtîbâ. Redakcija arî parâda vairâkas reakci- mu par jaunas daïiòas iespçjamu eksistenci jas inducçtas radioaktivitâtes procesos, kuru – pozitîvâ un negatîvâ elektrona apvienîbu, analîze liek secinât, ka elektrons un pozitrons kura kâ sastâvdaïa ieietu atomu kodolos. Ðo savienojoties anihilç (kâ tagad zinâms, pâr- hipotçtisko daïiòu viòð nosaucis par “ditonu” vçrðas divos pretçji vçrstos gamma kvantos ar – no diviem sastâvoðu. Tâ tâtad bûtu elek- 511 keV enerìiju, ko izmanto pozitronu emi- triski neitrâla, lîdzîga jau pazîstamajam neit- sijas tomogrâfijâ), bet “ditona hipotçze, liekas, ronam, taèu ar gandrîz 1000 reiþu mazâku pasargâtu mûs no tâda matçrijas neiznîcîbas masu nekâ tam. Tâda apvienîba ir iespçja- likumam pretimrunâjoða iznâkuma”. ma, jo ûdeòraþa atoms arî ir pozitîvas daïiòas No mûsdienu priekðstatu viedokïa jâpie- – protona un negatîvas – elektrona apvienîba, bilst, ka enerìija tiek uzskatîta par matçrijas turklât ditons bûtu brîvs no masu asimetri- sastâvdaïu un tagad mçs zinâm daudzas parâ- jas. Ditons var rasties brîvs, ja kodols saòem dîbas, kurâs masa pâriet enerìijâ un otrâdi. enerìijas triecienu un sadalâs, bet trieciena Jau arî minçtâ rakstu krâjuma [1] nâkamajâ enerìija nav tik liela, lai paðu ditonu sadalîtu. rakstâ (I. Rabinoviès. Par modernâs fizikas Tâlâk R. Krastiòð sprieþ, ka varçtu arî veido- vadîtajâm idejâm. 56.–63. lpp.) tas tiek pie- ties ditonu kopas – ditonîdi, kuru masas bûtu tiekami skaidri pateikts. Bet kritiíiem ir jâsa- starp protona (vai neitrona) un elektrona prot, ka R. Krastiòð bija mâcîjies fiziku vçl masâm un kuriem bûtu iespçjams arî pozitîvs tad, kad valdoðâ bija tâ saucamâ klasiskâ fi- 35 zika, un viòa darbîbas laikâ tikai veidojâs mo- laiks gan ir ïoti mazs. Arî viòa ditonîdi ir ne- dernâs fizikas priekðstati un jçdzieni ïoti dau- sen atklâti kâ pozitroniju molekulas. dzu un asu diskusiju iznâkumâ. Arî ditonu Rezumçjot R. Krastiòa devumu LU fizikas hipotçzes apsprieðana pieder pie ðîm disku- attîstîbâ, ir jâsecina, ka tâds “nemiera gars” sijâm. kâ viòð bija ïoti vçrtîgs, lai darbinieku disku- R. Krastiòa paredzçjums par ditoniem ir sijâs par jaunâkajiem zinâtnes atklâjumiem iz- guvis eksperimentâlu apstiprinâjumu 1950. kristalizçtos patiesîba. Ne velti Fizikas institûta gadu sâkumâ, bet ðî daïiòa tika nosaukta par direktors F. Gulbis paturçja fizikas autodidak- pozitroniju [9], jo kodolfiziíi to bija atklâjuði tu R. Krastiòu pie sevis darbâ divdesmit ga- neatkarîgi no R. Krastiòa. Pozitroniju dzîves dus. Atsauces 1. R.O. Krastiòð. Ditonu hipotçze. – LU Matemâti- ñòâà ìåçîòðîíîâ. /Äèñêóññèÿ/. – Ñîâåùàíèå kas zinâtòu studentu biedrîbas Rakstu krâjums, ïî âîïðîñàì ôèçèêè àòîìíîãî ÿäðà. Àêàäå- I, Rîgâ, 1940, 53.–56. lpp. ìèÿ Íàóê ÑÑÑÐ. Ìîñêâà, 20–26 íîÿáðÿ 1940 2. Latvijas Valsts vçstures arhîvs, 7427. fonds, 13. ã. – Maðînraksts uz 3 lpp., glabâjas LU Fizikas apraksts, 859. lieta, 93 lp. vçstures krâtuvç. 3. F. Dravnieks. Latvijas Universitâtes (LU) Fizi- 7. Latvijas Fizikas un Matemâtikas biedrîbas sçþu kas institûts un tâ fiziíi. – Akadçmiskâ Dzîve, materiâli. – Glabâjas LU Vçstures muzejâ. 21. rakstu krâjums, 1979., 3.–12. lpp. 8. Latvijas Valsts universitâtes Fizikas un matemâti- 4. A. Muiþnieks. Jaunâ zinâtnieka darbs. – Jau- kas fakultâtes atklâtâ zinâtniskâ sçde 1941. ga- nais Komunars 1941. g. 30. janvârî, 3. lpp. da 9. maijâ. Stenogramma, 14. lpp. maðînrakstâ. 5. http://gramata21.lv/users/krastina_gaisma/ Glabâjas LU Fizikas vçstures krâtuvç. 6. Ð. ß. Êðàñòûíúø. Êîñìè÷åñêèå ëó÷è. Ñâîé- 9. http://en.wikipedia.org/wiki/Positronium D

ÐOGAD ATCERAMIES , ÐOGAD ATCERAMIES , ÐOGAD ATCERAMIES

Pirms 140 gadiem – 1869. gadâ uzcelts Rîgas Politehnikuma observatorijas tornis, pârbûvçts 1931. gadâ. Sk. arî A.Balklava un L.Rozes rakstus 2002. gada “Zvaigþòotajâs Debesîs” – Vasara (176), 84.-89. lpp. un Rudens (177), 90.-95. lpp.

Pirms 130 gadiem – 1879. g. 31. janvârî Rîgas Politehnikuma tornî prof. A. Beks (Alexander Beck) ar Fraunhofera refraktoru novçrojis kâ Mçness redzamais disks pârklâj Sietiòa zvaigznes (Plejâdes Vçrða zvaigznâjâ). Ðî ir pirmâ publikâcija par astronomiskiem novçrojumiem (Astronomische Nachrichten, Kiel, Band 95, Nr. 2264, 1879, 24.VI) tagadçjâ LU Astronomiskajâ observatorijâ. Sk. vairâk Leonids Roze. – “Zvaigþòotâ Debess”, 1978/79, Ziema (82), 46.-47. lpp.

Pirms 120 gadiem – 1889. g. 19. maijâ Rîgâ dzimis Edgars Lejnieks, latvieðu matemâtiíis un izcils pedagogs, Latvijas Universitâtes (LU) profesors (1919-1934), LU Centrâlâs bibliotçkas organizçtâjs un pârzinis, vairâku mâcîbu grâmatu autors. Miris 1937. g. 11. februârî Rîgâ. E.Lejnieka fotoattçlu (autors V. Rîdzenieks) sk. Astronomiskais kalendârs 1989, 59. lpp. I.D.

36 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS LATVIJAS ZINÂTNIEKI

CREDO SPATIOSO NUMEN IN ORBE*

Pagâjuðâ gada nogalç Elektronikas un da- filozofija bija ïoti ideoloìizçta, un mani at- torzinâtòu institûta profesors Aivars Lorencs baidîja marksistiskais gars, kas tur valdîja. Tâ atzîmçja savu 75 gadu jubileju. Kopð pusau- rezultâtâ nospriedu: nç, nu tad arî filozofiju dþa gadiem bûdams neredzîgs, viòð kïuvis par nestudçðu. Mana intelektuâlâ nosliece bija uz habilitçto matemâtikas doktoru, vienu no ie- eksaktajâm zinâtnçm, un matemâtika man vçrojamâkiem Latvijas zinâtniekiem, visâ pa- skolâ labi padevâs. Tâ nospriedu, ka studçðu saulç atzîtu un godâtu speciâlistu konstruk- matemâtiku. Pçc tam savu izvçli neesmu no- tîvâs matemâtikas jomâ. Profesora Lorenca þçlojis un priecâjos, ka matemâtika devusi dzîves ceïð var kalpot par uzòçmîbas, izturîbas manam intelektam tâdu slîpçjumu, par kâdu un godîguma paraugu visiem skolçniem, stu- citâs disciplînâs varbût bûtu grûti runât. Ma- dentiem un jaunajiem zinâtniekiem. temâtika ir tâda zinâtne, kas ïoti ïoti attîsta Ar A. Lorencu sarunâjâs A. Andþâns. teorçtisko jeb, teiksim, abstrakto domâðanu un liek cilvçkam pieturçties pie striktâm pre- Agnis Andþâns: Cienîjamo profesor, jûs misâm, pie slçdzieniem, kas nebalstâs uz pâr- esat viens no ievçrojamâkajiem Latvijas zinât- lçcieniem un piedomâtiem argumentiem, bet niekiem, mûsu laikâ viens no izcilâkajiem kur katram apgalvojumam vajag uzrâdît ko- datorzinâtniekiem un matemâtiíiem diskrç- rektus pamatojumus. Tas, es domâju, man arî tâs matemâtikas jomâ. Lûdzu, sakiet, kas dzîvç ir palîdzçjis daudzas lietas izlemt kojums ðíiet galvenais un bûtiskâkais matemâ- rektâk nekâ tajâ gadîjumâ, ja es bûtu izglîto- tikâ un datorzinâtnçs, kâpçc esat izvçlçjies jies un darbojies humanitârâ virzienâ. Un, pro- tieði ðo darbîbas jomu? tams, ðai disciplînai ir sava pievilcîba ar tâs Aivars Lorencs: Uz to man nâkas atbildçt iekðçjo harmoniju, ar tâs iekðçjâm problç- drusku prastâ veidâ. Izvçlçjies ðo disciplînu mâm, kuras man vienmçr ir likuðâs pietie- tiku lielâ mçrâ aiz praktiskiem apsvçrumiem, kami interesantas, lai ar tâm nodarbotos. proti: tâ kâ esmu pirmâs grupas redzes in- Kaut arî, it îpaði pçc Latvijas neatkarîbas valîds, es rçíinâjos ar to, ka studçt fiziku – it atgûðanas, zinâtne tika tik vâji atbalstîta, ka îpaði teorçtisko fiziku, kura mani ïoti pievil- gandrîz, varçtu teikt, nâcâs no savas puses ka, diez vai tâ pa îstam varçðu. Tur tomçr ir piemaksât, lai ar to nodarbotos. Bet es to arî jâizpilda eksperimenti, galu galâ teorija nenoþçloju, un ðobrîd stâvoklis ir drusku uz- nav atraujama no eksperimentâlâs daïas. Man labojies. Kaut gan atkal pie apvârðòa ir savil- likâs, ka tas bûs samçrâ sareþìîti. No otras kuðies negaisa mâkoòi pâr zinâtni, es tomçr, puses, mani pievilka arî filozofiskie jautâju- cik nu man vçl bûtu atlicis laika, esmu ga- mi, un pusaudþa gados jau lasîju daþâdus fi- tavs ziedot savu enerìiju, savu intelektu ðai lozofu darbus, kâdi nu tajâ laikâ bija pieeja- zinâtnei. mi. Kâdu brîdi domâju par ðîs disciplînas stu- A.A.: Jûs esat konstruktîvâ virziena pâr- dijâm. Taèu, kâ jau jûs zinât, padomju laika stâvis matemâtikâ. Es negribçtu teikt, ka viens virziens ir labâks vai sliktâks par otru, tomçr * Es ticu, ka pasaule ir dieviðías harmonijas pilna. konstruktîvistu pasaulç ir stipri mazâk nekâ 37 tâ saucamo klasiskâ virziena pârstâvju. Kas temâtiía Ðpekera darbiem, kas bija publicçjis jûs mudinâja ðim virzienam pievçrsties? ïoti interesantu pçtîjumu par konstruktîvi de- A.L.: Vispirms man jâsaka, ka pat nees- finçtiem reâliem skaitïiem. Ðpekers pierâdîja, mu îsti konstruktîvâ virziena pârstâvis, kaut ka daþas teorçmas, kuras ir spçkâ klasiskajâ gan izglîtîbu ðajâ virzienâ esmu saòçmis ïoti matemâtikâ, nav un nevar bût spçkâ kon- nopietnu un esmu pat uzrakstîjis grâmatu, kas struktîvajâ izpratnç, kad reâlâ skaitïa jçdziens pârtulkota angïu valodâ un pilnîgi veltîta kon- ir ieviests nevis intuitîvâ veidâ vai balstoties struktîvajam virzienam matemâtikâ. Kas ma- uz klasiskâs matemâtikas postulâtiem, bet lie- ni ðajâ virzienâ stimulçjis? Nu, protams, mans kot pamatâ algoritma jçdzienu. Tâdam reâla zinâtniskais vadîtâjs aspirantûras laikâ, tagad skaitïa jçdzienam piemît daþâdas dîvainîbas, teiktu – doktorantûras studiju laikâ, tas bija kuras klasiskajâ matemâtikâ liktos pârstei- slavenâ krievu matemâtiía Andreja Markova dzoðas. Piemçram, ja mums ir doti divi kon- dçls. Slavenais Andrejs Markovs vecâkais ir struktîvi reâli skaitïi, mums nav iespçjas teikt, ïoti pazîstams visâ pasaulç kâ viens no iz- ka tie ir vai nu vienâdi, vai daþâdi. Klasis- cilâkajiem varbûtîbu teorijas speciâlistiem. Un kajâ matemâtikâ tas ir acîmredzams fakts, ka viòa dçls, arî Andrejs Markovs, savukârt bija jebkuri divi reâli skaitïi ir vai nu vienâdi, vai Padomju Savienîbâ pazîstams kâ izcils ma- atðíirîgi. Konstruktîvâ matemâtikâ tas tâ nav. temâtiskâs loìikas pârstâvis. Viòu bija ïoti ie- Konstruktîvâ matemâtika prasa, lai jûs uzrâ- tekmçjuði tâdi zinâtnieki kâ Heitings, Brau- dîtu konstruktîvu paòçmienu, ar kura palî- ers un daïçji droði vien arî Hermanis Veils. dzîbu var katrâ gadîjumâ pârbaudît, kura no Heitings un Brauers, intuicionisma pârstâvji, ðîm iespçjâm pastâv. Izrâdâs, ka tâda paòç- savos loìiskajos apcerçjumos bija izteikuði ïoti miena nav un nevar bût. Tâpçc arî jums nav nopietnu kritiku klasiskajam matemâtikas vir- tiesîbu apgalvot, ka katri divi A un B ir vai zienam. Andreju Markovu – manu zinâtnis- nu vienâdi, vai atðíirîgi. Kad es biju Andreja ko vadîtâju – ðie argumenti ïoti ietekmçja, un Markova skolnieks, viòð ïoti rûpçjâs par to, viòð domâja, ka intuicionisma virzienu va- lai viòa audzçknis arî akceptçtu konstruktîvo jadzçtu nostâdît uz daudz striktâkiem pama- virzienu matemâtikâ. Arî man ðis virziens likâs tiem, nekâ tas bija Heitinga un Brauera dar- pietiekami pievilcîgs. Vienlaikus es sapratu, bos. Un, proti, uz tanî laikâ, tâtad 30. un 40. ka lielâkâ matemâtiíu daïa diez vai ies pa gados, izstrâdâtâ precizçtâ algoritma jçdzie- konstruktîvisma ceïu, jo tas liktu viòiem at- na bâzes. Uz ðâ pamata tad viòð arî atteicâs teikties no ïoti pievilcîgâm teorçmâm, kuras no daþâdâm niansçm, kas ir sastopamas in- matemâtikâ ir labi pazîstamas. Arî visa kon- tuicionistu darbos, un uzstâdîja jautâjumu tâ, struktîvo pierâdîjumu teorija ir balstîta ne jau ka visam pamatâ jâliek algoritma jçdziens. Es uz klasisko loìiku, ne uz klasisko izteikumu ðeit neieðu izteikties sîkâk par precizçtâ al- rçíinu un klasisko predikâtu rçíinu bâzes, goritma jçdziena bûtîbu, bet fakts: tas ir in- bet uz konstruktîvo izteikumu rçíinu un kon- struments, ar kura palîdzîbu var pierâdît ne struktîvo predikâtu rçíinu bâzes. Tas daþkârt tikai to, ka tâds un tâds algoritms eksistç, bet prasa daudz smagâkus pierâdîjumus it kâ arî pierâdît negatîvus apgalvojumus, ka tâds vienkârðâm lietâm, bet nu tâda tâ loìika ir. un tâds algoritms attiecîgâ jautâjuma atrisinâ- Piemçram, konstruktîvajos izteikumu rçíinos ðanai vispâr nav iespçjams. Tâtad Andrejs netiek atzîts treðâ izslçgtâ likums, proti, ka Markovs dibinâja matemâtikas novirzienu, kas katrs apgalvojums ir vai nu patiess, vai ap- bija balstîts uz algoritmu teorijas bâzes, un lams – A vai neA. Treðais nav dots. Kâ teica izstrâdâja konstruktîvâ virziena pamatus ma- viduslaiku loìiíi, tertium non datur. Kon- temâtikâ. Varçtu gan teikt, ka daþus nopiet- struktîvajâ loìikâ ðis likums nav spçkâ, un tâ nus principus viòð paòçma no Ðveices ma- vietâ var lietot tikai likumu (kas, protams, ir

38 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS spçkâ arî klasiskajâ matemâtikâ), ka divi ap- nolûkam der vienâdi labi. Tikai, kâ jau teicu, galvojumi A un neA nevar bût reizç patiesi. jautâjums ir, cik çrti ir rîkoties vienas vai ot- Tur ir spçkâ tikai noliegums, ka nevar bût ras disciplînas ietvaros. Bet tas ir lîdzîgi tam, reizç A un neA – pretrunu likums. Jûs sapro- kâ, piemçram, runâjot par Eiklîda vai ne- tat, ka tas sareþìî pierâdîjumus un daudzas eiklîda ìeometrijâm. Protams, Lobaèevska (to lietas, kuras klasiskajâ matemâtikâ ir pierâdâ- daþreiz arî sauc par Lobaèevska–Bojaî, ievçro- mas vienkârði, konstruktîvajâ matemâtikâ pra- jot ðâ slavenâ ungâru ìeometra nopelnus) sa ïoti sareþìîtus pierâdîjumus. No otras pus- ìeometrijâ ir tâdas lietas, kuras nu nekâdâ es, mçs varam sacît, ka klasiskajâ matemâtikâ gadîjumâ netiek akceptçtas Eiklîda ìeomet- tur, kur íeramies klât pie rezultâtu tieðas rijâ. Bet tas nebût nenozîmç, ka Lobaèevska lietoðanas praksç, galu galâ situâcija arî vairs ìeometrija nebûtu piemçrojama to ìeomet- nav tik glîta un jauka, kâ tas izskatâs teorijâ. risko jautâjumu risinâðanâ, kur ir piemçrota Kaut vai tâ pati Koðî teorçma: ja jums ir ne- Eiklîda ìeometrija. Mçs zinâm, ka viss jautâ- pârtraukta funkcija, kas definçta segmentâ jums atduras pret to, cik çrts ir viens vai otrs [a;b] un segmenta galos pieòem vçrtîbas ar modelis. Savulaik, piemçram, slavenais vâcu pretçjâm zîmçm, teiksim, galapunktâ b pie- matemâtiíis Kârlis Frîdrihs Gauss mçìinâja ar òem vçrtîbu ar “+” zîmi, galapunktâ a vçrtîbu rûpîgiem mçrîjumiem noskaidrot: vai tomçr ar “–” zîmi, tad ir punkts, kurâ ðî funkcija nevar liela mçroga trijstûrî pamanît atðíirîbas pieòem vçrtîbu “nulle”. It kâ ïoti jauka te- no tâ, ka iekðçjo leòíu summa ir 180°? Ja ðîs orçma, viegli pierâdâma klasiskajâ matemâ- atðíirîbas varçtu pamanît tikai milzîga izmçra tikâ. Konstruktîvajâ matemâtikâ to nevar pie- trijstûros, tâdos, kuriem jau ir kosmiski izmçri, râdît. Bet arî lietojumos, lai varçtu nullpun- tad kâdâ ziòâ mçs varçtu teikt, ka Lobaèev- ktu atrast, ir jâuzrâda procedûra, kâ to izdarît. ska ìeometrija nav piemçrojama mûsu zemes Lûk, tad mçs saduramies ar to paðu, ar ko apstâkïos? Tas pats sakâms arî par konstruk- konstruktîvajâ matemâtikâ: tâdu vispârîgu al- tîvo un klasisko matemâtiku. Loìiskâs kon- goritmu, kas darbotos nevainojami jebkurâ si- strukcijas ir zinâmâ mçrâ atðíirîgas, bet lie- tuâcijâ, nemaz nevar uzrâdît. Ðo daþâdo ap- tojumu lauks abâm ir viens un tas pats, un svçrumu dçï man konstruktîvais virziens vçl tur nekâdu bûtisku atðíirîbu nav. ðodien liekas simpâtisks. Bet es arî saprotu: A.A.: Jûs pieminçjât savu vadîtâju Andre- rakstot savos pçtîjumos tâdâ garâ kâ tajâ savâ ju Markovu, kas, protams, ir ïoti izcils zinât- grâmatâ par varbûtisko automâtu konstruk- nieks. Vai ir vçl kâdi cilvçki, kuru zinâtniskâ tîvo teoriju, diez vai es daudz lasîtâju atradîðu. darbîba jûs ir bûtiski iespaidojusi? Nav skaidrs, vai tas bûtu îsti piemçroti dau- A.L.: Nu mçs runâjam par personâm vai dziem zinâtniekiem, kuri vispâr par ðo jautâju- personîbâm, ar kurâm esmu tieði sastapies vai mu loku interesçjas. kuru referâtus esmu dzirdçjis kâdos seminâros A.A.: Paldies. Vçl viens îss jautâjums ðajâ vai konferencçs. Man gribçtos teikt, ka tâdu virzienâ. Vairums cilvçku, kas nav profesi- îpaðu ietekmi uz mani gandrîz neviens cits onâli matemâtiíi, tomçr ðai brîdî gribçtu zi- nav atstâjis. Bet nevaru noliegt, ka uz mani nât: kâ tad ir îstenîbâ – vai pareiza ir kla- zinâmu iespaidu ir atstâjuði arî tâdi ievçroja- siskâ vai konstruktîvâ matemâtika? mi padomju matemâtiíi kâ Rubanovs, kâ A.L.: Pareiza ir kâ viena, tâ otra. Ja mçs mans pirmais oponents, kad aizstâvçju dok- skatâmies uz matemâtiku kâ uz teorçtisku tora disertâciju, Igors Kovaïenko no Kijevas. konstrukciju, kâ uz teorçtisku disciplînu, kâ Varçtu teikt, ka no ârzemju matemâtiíiem uz uz teorçtisku modeli, kuru var lietot daþda- mani zinâmu iespaidu ir atstâjuði slavenâ loìi- þâdu praktisku jautâjumu risinâðanâ, tad gan ía Alonso Èerèa darbi. Bet, ka tiem bûtu tâda klasiskâ, gan konstruktîvâ matemâtika ðim îpaða ietekme, es negribçtu teikt. Mani savâ 39 laikâ ir pietiekami fascinçjuði daþi pçtîjumi, A.A.: Kâ jums ðíiet, kurâ virzienâ ma- kuri sarakstîti ar Hermaòa Veila roku; viòð ir temâtikâ tuvâkajâ laikâ ir sagaidâmi vislielâ- viens no izcilâkajiem 20. gadsimta vâcu ma- kie atklâjumi? temâtiíiem. Varçtu nosaukt arî daþas lietas, A.L.: Tas ir sareþìîts jautâjums. Domâju, kas saistîtas ar skaitïu teorijas jautâjumiem, ka lielâkie sasniegumi ir sagaidâmi divu vai bet te bûtiskâks ir cits aspekts. Skaitïu teorija vairâku disciplînu sadures zonâ. Mçs zinâm, manî radîja ïoti nopietnu interesi tikai pçc protams, ka ir skaitïu teorija, ir algebra, bet tam, kad sâku nodarboties ar kriptogrâfijas ir arî algebriskâ skaitïu teorija. Mçs zinâm, ka jautâjumiem. Mûsdienu kriptogrâfijai skaitïu ir kriptogrâfija, kas ir, protams, pilnîgi eksakta teorija ir zinâmâ nozîmç pamatu pamats. Nu, disciplîna, un ir arî skaitïu teorija. Abas lietas tur ir divi pamati. Viens ir varbûtîbu teorijas tagad ir lielâ mçrâ vienotas. Skaitïu teorijas atzinumi, otrs ir skaitïu teorijas atzinumi at- rezultâti papildina kriptogrâfisko metoþu ar- tiecîbâ uz procesu sareþìîtîbu. Uz mani ïoti senâlu, un kriptogrâfu izstrâdâtâs metodes sa- lielu iespaidu atstâjuði tie kriptogrâfijas spe- vukârt var tikt attiecinâtas arî uz daþu labu ciâlisti, kuri savâ laikâ izstrâdâja tâ sauktâs skaitïu teorijas jomu. Es runâju par tâdâm dis- publiskâs atslçgas kriptosistçmas. Tas bija ciplînâm, kas no vienas nozares paòem, teik- zinâmâ mçrâ pârsteigums, jo kâ ierindas cilvç- sim, problemâtiku, bet no otras nozares – me- kam, kurð sâkumâ ar kriptogrâfijas lietâm todes. Tas pats sakâms arî, piemçram, par aktîvi nenodarbojâs, man likâs – kâ, nu no- ìeometriju. Mçs zinâm, ka ir, piemçram, di- teikti ir jâglabâ stingrâ slepenîbâ tâ atslçga, ferenciâlìeometrija, konstruktîvâ ìeometrija, ar kuru ðifrçju savu ziòojumu! Bet, lûk, izrâ- fraktâïu teorija, kas lielâ mçrâ saistîta ar ìeo- dîjâs, ka var pasniegt kaut vai uz paplâtes metriju, un tâ tâlâk. Ja nopietni jâatbild uz pretiniekam savu ðifrçðanas atslçgu, bet tas ðo jautâjumu, tad man ðíiet, ka ir sagaidâmi viòam nenodroðina nekâdas iespçjas manis ïoti nopietni rezultâti tajâ varbûtîbu teorijas saðifrçto ziòojumu dekodçt, atðifrçt. Pub- nozarç, ko sauc par stohastiskiem jeb gadîju- liskâs atslçgas kriptosistçmas izveidotâju dar- ma procesiem. Ðodien arvien bieþâk mçs sa- bi mani iespaidoja taisni ar ðo pârsteidzoðo duramies ar tâdâm lietâm, ka no ïoti “ðaubîga” faktu, likâs – nu kâ tad tâ? Ja iedodu savu materiâla, piemçram, no gaisa vai no ûdens, ðifrçðanas atslçgu, tad taèu galu galâ preti- izveidojas sistçmas, kuras uzvedas gandrîz kâ nieks dabû visu zinât par manu kriptogram- no cieta materiâla bûvçtas. Kaut vai tie paði mu, par manu saðifrçto ziòojumu. Izrâdâs – taifûni, tornado, virpuïviesuïi. Ir nopietni pçtî- nekâ! Tas ir saistîts ar komplementârâs at- jumi tâdâs disciplînâs kâ, piemçram, haosa slçgas iegûðanu, kuru viòð var iegût tikai pçc teorija, un tur parâdâs ïoti interesanti, varçtu ïoti smagiem skaitïojumiem, kas varbût izteikt, pârsteidzoði rezultâti. Bet ðie pârstei- pildâmi tikai vairâkos desmitos gadu. Ðodien dzoðie rezultâti ir cieði saistîti ar stohastisko ir konstruçti tâdas jaudas datori, kas kom- procesu teoriju. Domâju, ka tieði ðîs discip- plementârâs atslçgas var iegût daþkârt neie- lînas attîstîba varçtu ienest ârkârtîgi interesan- domâjami îsâ laikâ. Ir parâdîjusies ziòa, ka tas atziòas mûsu dzîvç. Varçtu teikt, ka sto- amerikâòi jau uzstâdîjuði datoru, kura dar- hastisko procesu teorija izmanto tikai ðauras, bîbas âtrums sniedzas kvadriljonos operâci- specifiskas varbûtîbu teorijas metodes. Nç! Jau ju sekundç. Ja triljonu mçs rakstâm ar 12 pati varbûtîbu teorija ir ieausta matemâtiskajâ nullçm, miljardu – ar 9 nullçm, tad kvadril- analîzç. Tâtad vispirms matemâtiskâs analîzes jons ir jau ar 15 nullçm. Tâds operâciju skaits metodes ir tâs, kuras liekamas pamatâ visa vienâ sekundç! Tas liek ïoti nopietni pârdo- ðâ jautâjumu loka pçtîðanâ. Bez ðaubâm, ne mât lîdz ðim lietotâs publiskâs atslçgas krip- jau visu arî varbûtîbu teorijas disciplînâs risi- tosistçmas. na ar analîtiskajâm metodçm. Ïoti savdabîgs

40 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS pçtîjumu lauks, arî saistîts ar varbûtîbu teori- ienâkumiem. Vienlaikus es ceru: ja viòð bûs ju, bet ar tâs diskrçto daïu, ir subjektîvâs varbû- labs savas nozares speciâlists, tad maizes rie- tîbas un to izlietojums. Ir darbi, kuros saauþ cienu viòð sev nodroðinâs. Otrkârt, brîdinu: kopâ no vienas puses mûsu subjektîvos vçr- ðâda veida domâðanas izkopðana nenodroði- tçjumus par tâdu vai citâdu notikumu iestâ- nâs viòu pilnîbâ pret ïaunprâtîgâm ietekmçm, ðanos, no otras – objektîvos râdîtâjus, un tad kuras bûs viltîgi izdomâtas, lai cilvçkam sa- uz apvienojuma bâzes izdara secinâjumus, kam grozîtu prâtu. Ir divas filozofiskas koncepci- ir ïoti bûtiska nozîme lçmumu pieòemðanâ. jas: vienu sauc par maniheismu, otra ir tâ A.A.: Kad es biju students, jûs jau bijât sauktais objektîvais ideâlisms vai objektîvais ievçrojams zinâtnieks. Kad mçs studiju grupâ materiâlisms. Maniheisms mâca, ka uz katra runâjâm par jums, tad gandrîz vai ar svçtu soïa mçs varam sagaidît kâda pilnîgi neprog- godbijîbu. Ko jûs ðodien varçtu sacît vçl jau- nozçjama ïauna dçmona izspçlçtu joku. Ob- nâkiem cilvçkiem, tiem, kas tagad mâcâs sko- jektîvajâ nostâjâ mçs, ja arî saduramies ar ne- lâ un kuri gribçtu veltît savu dzîvi zinâtnei, parastâm parâdîbâm, par kurâm agrâk esam it seviðíi matemâtikai? Ko jûs viòiem ieteiktu iedomâjuðies, ka tâdas vai nu nevar pastâvçt, ðai brîdî darît? vai tâdâm vispâr nav vietas pasaulç, tomçr A.L.: Vispirms es viòiem ieteiktu izturçties nedomâjam, ka kâds ïauns spçks tâs speciâli pietiekami rezervçti pret to mantu kultu, kas izdomâjis, lai mums ieriebtu. Man ïoti patîk, tagad ir laidis dziïas saknes mûsu sabiedrîbâ kâ savâ laikâ Norberts Vîners citçja Einðteina un kam skrien pakaï ïoti daudzi sabiedrîbas izteicienu, kas vâcu valodâ skançja “der Herr locekïi, nedomâjot par to, ka tam visam ir Gott ist raffiniert, aber boshaft ist Er nicht” – diezgan maza vçrtîba, ja mçs nopietni uz ðîm “Dievs tas Kungs ir gan rafinçts, bet ïaun- lietâm skatâmies. Otrkârt, es viòiem ieteiktu prâtîgs viòð nav”. Tâtad es ieteiktu jauniem rçíinâties ar to, ka savu intelektuâlo spçju, cilvçkiem izkopt dabaszinâtnieka pieeju: ja enerìijas veltîðana matemâtikai nudien prasîs neizdodas ar lîdzðinçjâm teorijâm izskaidrot noteiktu paðdisciplînu, tieði intelektuâlo pað- kâdu parâdîbu, tad vienkârði jâsaprot, ka ne- disciplînu. Es viòiem rekomendçtu rezervçti esam vçl pietiekami tajâ iedziïinâjuðies. Bet, izturçties pret þurnâlistu vai politiíu, vai daþâ- ja jaunais cilvçks vai arî jau ne jaunais cilvçks du citâdu PR meistaru tirâdçm, kas tiek pa- darbosies sabiedrîbâ, sabiedriskâs attiecîbâs, sniegtas plaðsaziòas lîdzekïos un kuru argu- tur gan viòam ir jârçíinâs ar to, ka viòa da- mentâcija ïoti bieþi ir ar baltiem diegiem ðûta, baszinâtnieka pieeja var nebût derîga. Ja lîdz lai neteiktu vçl vairâk. Daþkârt tâ ir pat tieði ðim esat pârnestâ nozîmç spçlçjis savu sabied- orientçta uz to, lai cilvçks ar vâjâku intelek- riski politisko spçli pçc tâdiem un tâdiem no- tuâlo sagatavotîbu ïoti âtri tiktu ieausts tâdâ teikumiem, tad tas nenozîmç, ka pretinieks uzskatu tîklâ, kurâ îsti loìiska pamata faktis- ievçros ðos spçles noteikumus visu laiku. ki nav, bet kas ârçji izskatâs pievilcîgs un Viens divi, jums jârçíinâs, ka situâcija pçkðòi loìiski sabalansçts. Ja jaunais cilvçks jau ðo- tiks izmainîta un parâdîsies “ïaunais dçmons”, brîd izturçsies rezervçti pret tâdâm lietâm un kurð jums sajauks kârtis. Pret ðâdâm briesmâm nodarbosies ar sava intelekta disciplinçðanu, arî matemâtiskâs studijas pilnîbâ nenodro- tad es viòam vçlu vislielâko veiksmi matemâ- ðinâs. Tâpçc arî es pats personîgi, kad mani tikas studijâs un arî ieteiktu ðîs studijas kâ aicinâja iestâties tajâ vai citâ partijâ, turçjos tâdas, kas viòam ïaus tomçr labâk izprast pa gabalu, teikdams: tomçr nejûtu, ka varçðu blçòas, ar kurâm sabiedrîba tiek barota. Pro- ðajos ûdeòos tâ îsti droði kuìot. Mana dabas- tams, ir lietas, pret ko matemâtiskâs studijas zinâtniskâ attieksme ðeit bûtu traucçklis. ðo cilvçku nenodroðinâs, un pat ne viena lieta A.A.: Jûs pieminçjât Andreju Markovu, vien. Tâs viòu diez vai nodroðinâs ar lieliem kurð jûs ir ïoti ietekmçjis kâ zinâtnieks. Varbût 41 ir kâdi citi cilvçki, kas nav zinâtnieki, bet ku- A.A.: Vai jûs varçtu îsi, koncentrçti saòemt rus jûs gribçtu atzîmçt ar îpaði labu vârdu? kopâ savu dzîves galveno kredo? Saprotot, cik A.L.: Vispirms es gribçtu ar labu vârdu milzîgas grûtîbas jums ir bijis jâpârvar un cik atzîmçt savus augstskolas, tas ir, Latvijas Uni- varenâ veidâ to esat spçjis izdarît, stâstîjums versitâtes, pasniedzçjus, kâ abus jau nelaiíus par to, kas jûs ir vadîjis, lasîtâjiem varçtu bût docentu Detlovu un profesoru Âriòu. Profe- ârkârtîgi audzinoðs. sors Âriòð – viòð, kad lasîja man lekcijas, vçl A.L.: Nu kâ lai es jums formulçju ðo kre- nebija profesors – mani fascinçja ar savu do? Mana ìimene, it îpaði mans tçvs (mâte ârkârtîgi brîvo un krâsaino priekðnesumu un ïoti agri nomira, man bija tikko septiòi gadi, arî ar ïoti cilvçcisku attieksmi. Protams, man kad es paliku bez mâtes) mani audzinâja ïoti jau tâs studijas arî bija saistîtas ar savâm pro- skarbâ garâ, bet audzinâja manî vispirms âr- blçmâm, ar savu specifiku, un es vienmçr kârtîgi godîgu attieksmi pret visu to, ko da- priecâjos, ka ðie pasniedzçji vienmçr ar iz- ru, lai es izdarîtu tâ, kâ nâkas, nevis kaut kâ pratni izturçjâs pret manâm îpaðajâm vçlmçm. pavirði. Lai es izturçtos godîgi, nevis kâ blçdis Nu ko es vçl varçtu îpaði izcelt? Bija perso- vai þuïiks, pret citiem cilvçkiem. Ðinî ziòâ viòð na, kura ir vçrtçjama kontroversâli. Tas ir bija ârkârtîgi stingrs un konsekvents gan pret bijuðais Elektronikas un datorzinâtòu institûta saviem bçrniem, gan arî pats pret sevi, un ar direktors, ðâ institûta dibinâtâjs. Viòð ir iz- to viòð ielika ïoti nopietnus pamatus manai darîjis arî virkni muïíîbu un aplamîbu savâ tâlâkai uzvedîbai. Un arî vienlaikus visa mûsu administratîvajâ darbâ, bet vienlaikus arî at- ìimenes dzîve noritçja pietiekami skarbos ceros viòu kâ cilvçku, kurð sabiedriski poli- apstâkïos gan pirms kara, gan kara gados, gan tiskos jautâjumos ieturçja tiem laikiem lîdzsva- arî pçckara gados. Arî mani tâ iemâcîja neèîk- rotu nostâju. Pçc vienas manas uzstâðanâs fi- stçt un neþçloties par sîkumiem un mazsva- lozofu seminârâ, kurâ izteicu daþas pietieka- rîgâm lietâm un orientçties uz galveno, uz mi “íecerîgas” domas, daïa filozofu tâs ak- mçrítiecîgu darbu. Un domâju: ja nu es gri- ceptçja, bet atradâs cilvçki, kuri bija ïoti “pa- bçtu îsi savilkt kopâ tâdu kâ kredo, tad sacîtu, reizi” ideoloìiski orientçti un kuri nolçma, ka ka vispirms tâ ir mana labvçlîgâ attieksme ar Lorencu vajadzçtu izrçíinâties par viòa pret lîdzcilvçkiem. Jebkuru, pat vismazâko muïíîbâm vai, pareizâk sakot, pat ne par labvçlîbas izpausmi vai pozitîvu attieksmi no muïíîbâm, bet par viòa izlçcieniem. Un tad, viòu puses esmu vienmçr augstu novçrtçjis, lûk, partijas biroja sçdç, kur mani uzaicinâja kaut arî varbût ne katru reizi ir bijusi darîðana sniegt atskaiti par saviem izlçcieniem, kad ar lielu atbalstu. Otra lieta ir tâ, ka esmu, kâ viens no biroja locekïiem sita dûri galdâ un jau minçju, no vecâku puses orientçts gan kliedza, ka viòð ies sûdzçties par Lorenca uz- uz godîgu attieksmi pret darbu, gan arî uz vedîbu akadçmijas partijas komitejâ, tad Edu- to, lai tas, ko saku vai ko daru, bûtu ar godî- ards Aleksandroviès Jakubaitis, lai viòam vieg- guma segumu. Nekad neesmu varçjis ciest tâs las smiltis, bija tas, kurð teica: tâdâ veidâ jau negodîgâs lietas, ar kurâm esmu sadûries gan mçs varam aizrunâties lîdz Íînas kultûras re- politikâ, gan sabiedriskajâ dzîvç, gan arî zi- volûcijas saukïiem, ka viòð nekâdâ gadîjumâ nâtnç. Jûs jau labi zinât, ka arî ðeit jâsasto- to neatbalstîs, ka viòð nesaskata nekâdu pa- pas ar daþâdâm negâcijâm, tâs mani vienmçr matu celt traci. Un tâ, kaut arî ir bijuði mo- ir kaitinâjuðas un esmu vienmçr centies iz- menti, kad mçs ar viòu esam pat ïoti saskan- turçties maksimâli korekti un godîgi pret ci- dalçjuðies, kad viòð ir mçìinâjis pat zinâmâ tu nopelniem, un neesmu centies savçjos kaut mçrâ man ieriebt, vienlaikus gribu atzîmçt arî, kâdâ veidâ izlikt priekðplânâ un noniecinât ka uz galîgâm dullîbâm viòð tomçr nebija citu sasniegumus. Man tas vienmçr ir ðíitis orientçts. nepieòemami. Var bût, ka kaut kur, pats ne-

42 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS apzinâdamies, esmu pârkâpis ðos principus, pazaudçju redzi, pazaudçju rokai pat pâris bet pamatos tie man ir bijuði kâ sava veida pirkstus. Tas nu mani nostâdîja gauþâm ne- vadugunis. Tâtad atkârtoju vçlreiz, ka pirmais pievilcîgâ situâcijâ, un ar to saistîjâs vesela ir labvçlîga attieksme pret cilvçkiem, ja vien virkne nepatîkamu lietu. Bet iedomâjos, kas viòi ir parâdîjuði kaut vai minimâlu pozitîvu bûtu noticis, ja nebûtu redzi zaudçjis. Zinu, attieksmi pret mani, un, cik nu esmu spçjis, ka es vispirms paliktu turpat, tajâ paðâ Kur- savukârt esmu centies arî citiem sniegt savu zemes nostûrî, tâpat kâ mans brâlis, droði vien atbalstu, ja vien to esmu varçjis izdarît; ot- kïûtu par zvejnieku, varbût ar to atðíirîbu, rais – neatlaidîba, mîkstèaulîbas noliegðana ka mani tomçr bez zvejniecîbas vilinâja arî no manu vecâku puses; visbeidzot, godîgums mehânika. Tâ mani ðausmîgi interesçja, tâpçc pret saviem pienâkumiem, pret savu darbu arî stâstîju, ka mani sâkumâ vairâk pievilka un arî pret citiem. Ja nu mçs òemam tîri fizika nekâ matemâtika. Nu, lûk, varbût es zinâtnisko sfçru, tad lielâ mçrâ esmu vienmçr kïûtu par kâda Kolkas zivju apstrâdes uzòç- balstîjies uz to paðu Einðteina formulçto prin- muma mehâniíi. Bet tâlâk diez vai, jo vien- cipu, “der Herr Gott ist raffiniert, aber bos- kârði visa tâ apkaime nebût nestimulçja uz haft ist Er nicht”. Ja mçs kaut ko ðobrîd ne- to, ka vajadzçtu îpaði censties un mâcîties. saprotam, nevaram izskaidrot, tad ne tâpçc, Brâlis, piemçram, pabeidza pamatskolu tikai ka kaut kâds ïauns dçmons to ir pçkðòi sa- kâ vakarskolu, jo tad, kad viòam bija 16 ga- grozîjis vai aizzîmogojis ar septiòiem zieìe- du, pçc tiem kara gadiem viòam pateica: “Tev ïiem. Mums ðobrîd nav pietiekamas izpratnes, nav ko te slaistîties, jâiet jûrâ zvejot!” Viòð arî nav risinâjuma attiecîgam jautâjumam, bet 16 gadu vecumâ gâja jûrâ reizç ar zvejnie- kâdreiz mçs to droði vien iegûsim. Agnosti- kiem, tur bija pat ïoti sareþìîtas situâcijas. Vie- cismu zinâtniskâ laukâ nekad neesmu at- nu reizi vçtras laikâ viòu tik tikko neapgâza balstîjis. Kaut gan arî saprotu: mçs nevaram ar visu motorlaivu un viòi bûtu noslîkuði ta- pretendçt, ka kâdâ jaukâ dienâ atrisinâsim vi- jos lielajos viïòos, vienlaikus viòð dabûja arî sus kosmosa noslçpumus, visas matemâtiskâs tâdu nepatîkamu lietu kâ tuberkulozi ar asi- teorçmas. Visi fizikâlie likumi, visas íîmiskâs òojoðâm kavernâm, un intelektuâlâ ziòâ viòð reakcijas mums bûs skaidras, un tâ tâlâk. Nç! daudz no manis neatðíîrâs. Var bût, ka nebi- Uz to mums nav ko cerçt. Ar katru nâkamo ja tik dzîvîga tâ intelektuâlâ interese viòam paaudzi pasauli arvien vairâk apgûsim, vairâk kâ man, bet zinâmâ mçrâ uz viòu atstâja ie- izpratîsim, vairâk spçsim izdarît. Tâda pârlie- spaidu tas, kâdâ vidç viòð auga un dzîvoja. cîba manî ir ïoti dziïi iekðâ, un nedomâju, ka Nu, lûk, domâju, ka ðis nepatîkamais, varçtu nopietnam zinâtniekam vajadzçtu vadîties pçc pat teikt vçl vairâk, ðis ïoti bçdîgais fakts mani kâdiem citiem principiem. izrâva no tâs vides un ielika pavisam citâ. Ma- A.A.: Paldies. Varbût pats svarîgâkais jauna vecâmamma (un arî viòai esmu pateicîgs, tâjums. Jums tuvojas 75 gadi, es jums novçlu jo viòa bija tâ, kura patieðâm pirmâ domâja: vçl ilgu mûþu, bet kâ lielam, radoðam zi- ko tad tas zçns darîs, turpat palikdams, – re- nâtniekam îpaði daudz laika ðâdâ vecumâ dzi viòð ir pazaudçjis, nu ko viòð tur var darît, laikam vairs nav nevienam. Es nejautâju, vai par zvejnieku viòð nevar bût, par strâdnieku esat apmierinâts ar to, ko esat izdarîjis zinât- nevar bût, par zemkopi nevar bût; kas tur nç: ar to varçtu lepoties jebkurð. Bet vai jûsu no viòa iznâks – tâ sakot, visiem pa kâjâm dzîve ir laimîga? maisîsies) rûpçjâs par to, lai mani atvestu uz A.L.: Vai es sacîtu, ka mana dzîve ir laimî- Rîgu, uz Vâjredzîgo un neredzîgo internâtsko- ga? Ziniet, tomçr teikðu, ka jâ. Esmu par to lu. Tur liela pateicîba arî manai pirmajai Kol- ðaubîjies tikai daþas dienas mûþâ. Pieòemsim, kas skolotâjai Marijai Neilandei. Viòa bija tâ, ka nebûtu notikusi tâ nelaime, kâ rezultâtâ kas mani atveda, vecâmamma ar viòu tur 43 kontaktçjâs un sarunâjâs, un viòa atveda mani nu kaut vai èetrinieku. Pagâjuði daudzi gadi, uz skolu un iekârtoja. Tie pirmie gadi skolâ un tagad uz tâdiem râda ar pirkstiem – â, tas bija drausmîgi. Mçs tur pusbadâ dzîvojâm, tur atkal grib izlekt! Nu nç! Tur tâdâ ziòâ bija vienos kautiòos. Visâdi salaðòas tur bija arî tieðâm lieliska atmosfçra, neraugoties uz dau- skolçnu vidû, un kas bieþi vien tik tur nebi- dzâm negâcijâm, un tas beidzot mani novirzîja ja. Mçs gaidîjâm lîdz pusnaktij, kamçr atved uz to, ka sâku domât arî par studijâm. Bija vienkârði sausu maizi, lai izdalîtu ap pulksten arî daþi tâpat redzi zaudçjuði puiði, kuri pirms 12 vai pusvieniem naktî no bâzes atvestu mai- manis iestâjâs augstskolâ, viens tâds bija Ed- zes ðíçli. Apsçþos uz gultas malas un sâku gars Runga, viòð studçja vienu kursu augstâk ðo maizes ðíçlîti grauzt, viens pieskrien, kurð par mani. Viòð bija jau iestâjies fakultâtç un drusku redz, izrauj to maizes ðíçli no rokâm beidzis pirmo kursu, kad es tikai iestâjos. un aizjoòo. Nu, es viòu nevarçju noíert, jo Viòam tomçr studijas veicâs, un nospriedu – viòð drusku redzçja, es neredzçju nemaz, un kâpçc arî es nevaru? Galu galâ galîgs muïíis cauri tâ balle. Paliku ar tukðu vçderu lîdz neesmu. Nu, un pçc tam jau, kad es kon- nâkamajai dienai. Atmosfçra nebût tanî ziòâ statçju, ka tur tajos pulciòos, kâdi mums iz- nebija tâ patîkamâkâ, bet, kâ jau teicu, manî veidojâs studiju laikâ (es darbojos kosmonau- tâ tomçr ielika sîkstumu un lika neèîkstçt par tikas pulciòâ), tâpat arî profesors Âriòð un sîkumiem, lai arî varbût daþreiz ne tikai par Detlovs stimulçja aktîvi mçìinât arî kaut ko sîkumiem, un tur tomçr valdîja ïoti aktîva paðam pierâdît, – kad konstatçju, ka varu to garîgâ gaisotne. Gan uz kultûras lietâm, gan izdarît, tas deva stimulu arî turpinât studijas uz mûziku, uz mâcîðanos, katrs lepojâs ar to, un kaut ko vairâk sasniegt. Tâpçc nepavisam ja varçja kaut ko iemâcîties. Ja ðodien galve- negribu teikt, ka mans dzîves ceïð izveido- nokârt skolçns lepojas, ka viòð ir atkal no- jies nelaimîgs tâdçï, ka bçrnîbâ pazaudçju re- bastojis vai nav kaut ko iemâcîjies, kâ mani dzi un kïuvu 1.grupas invalîds, redziet, cik mazbçrni stâsta, tad mâcîbas tajâ skolâ bija grûti un tamlîdzîgi, nç! Grûtîbas ir, protams, goda vietâ. Pat pçdçjie stulbeòi staigâja pa bijuðas daudzas un daþâdas, kâ jau teicu, bet gaiteni zubrîdami, murminâdami gramatikas vai tad tiem, kuri redz un kuriem visi locekïi vai matemâtikas likumus, un purpinâja, no ir veseli, vai viòiem viss ir viegli? Daþam la- rîta piecçluðies, lai tikai varçtu atbildçt, un bam varbût dzîvç ir vçl trakâkas grûtîbas lepojâs ar to, ka ir dabûjuði teicamu atzîmi, nâcies pârvarçt. D

IN MEMORIAM DR. HABIL. PHYS. JURIS TAMBERGS (11.08.1942. – 25.11.2008.)

Tumðajâ, drçgnajâ 25. novembra rîtâ vi- pasaules kara laikâ Tambergu ìimene nonâca siem negaidîti noslçdzies vçl viens zinâtnei Kurzemç, kur tâ arî palika: dzîvoja lauku mâ- ziedots dzîves gâjums. Juris Tambergs dzimis jâ – Talsu rajona Ìibuïu pagasta Imantâs, 1942. gada 11. augustâ Rîgâ, skolotâju ìime- vecâki strâdâja lauku skolâ un apstrâdâja pie- nç. Viòa tçvs, Jânis Tambergs, bija beidzis Lat- mâjas zemi. Tâ Juris no agrâm bçrnu dienâm vijas Universitâtes Filoloìijas fakultâtes Baltu iepazina lauku darbus. Juris mâcîjâs Kolkas filoloìijas nodaïu kâ Jâòa Endzelîna skolnieks, un vçlâk Ìipkas pamatskolâ, tad Dundagas arî Jura Tamberga mâte studçja filoloìiju. Otrâ vidusskolâ. Viòa mîïâkie mâcîbu priekðmeti 44 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS rizçðanâ, bija Latvijas Zinâtnieku savienîbas un Latvijas Fizikas biedrîbas biedrs. Jura Tamberga dzîves pamatvienâdojumu raksturo trîs fundamentâli parametri [D, D, D] – Dievs, domas un darbs. Dievs. Uz Juri Tambergu var pilnîbâ at- tiecinât teicienu “Intelligo, ut credam; credo, ut intelligam” (“Es saprotu, lai es ticçtu; es ticu, lai es saprastu”), kuru viòð pats bija licis kâ epigrâfu savai ievadapcerei Zinâtnie- Juris Tambergs (1942–2008) ka ceïð pie Dieva 2008. gadâ iznâkuðajai Ar- tura Balklava-Grînhofa grâmatai Mûsdienu zinâtne un Dievs. Jura Tamberga zinâtniskâs bija ìeogrâfija, vçsture, fizika un astronomi- darbîbas virzienu un fundamentâlo raksturu ja. Pçc vidusskolas beigðanas 1960. gadâ Ju- lielâ mçrâ noteica nepiecieðamîba izzinât Ra- ris Tambergs devâs uz Rîgu, iestâjâs Latvijas dîtâja mums dâvâtâs pasaules uzbûvi un di- Valsts universitâtes Fizikas un matemâtikas fa- þenumu. Tas bija viòa personîgais kalpojums kultâtç, kuru pabeidza 1965. gadâ ar fiziía Dievam. Kopð Latvijas neatkarîbas atjaunoða- (kodolfiziía) diplomu. Pçc LVU beigðanas Ju- nas Juris Tambergs varçja ðo uzdevumu veikt ris Tambergs tika norîkots par skolotâju Kul- daudz plaðâk un atklâtâk – sâkot ar 1991. g. dîgas vidusskolâ, tomçr bût par skolotâju ne- sagatavojot un lasot lekciju kursus par zinât- bija viòa aicinâjums. To gadu, kuru viòð no- nes un reliìijas kopsakarîbâm LU Teoloìijas dzîvoja Kuldîgâ, Juris Tambergs veltîja, lai fakultâtç un vçlâk Ev. lut. baznîcas Lutera patstâvîgi pçc grâmatâm padziïinâti studçtu akadçmijâ, publicçjot rakstus par ðo tçmu kvantu elektrodinamiku un vispârîgo relati- daþâdos izdevumos, sniedzot priekðlasîjumus vitâtes teoriju. daþâdâs auditorijâs. Visa Jura Tamberga dzîve 1967. gadâ ar LZA Fizikas institûta Kodol- bija mçìinâjums ielikt savu íieìeli jaunas pa- reakciju laboratorijas vadîtâja Pçtera Prokof- radigmas veidoðanâ, kas nomainîtu paðreiz jeva atbalstu Juris Tambergs atgrieþas Rîgâ un valdoðo postmodernismu, apliecinâjums tam, sâk strâdât Salaspils kodolreaktorâ, vispirms ka ticîbai un patiesîbai ir jçga un ka garîgais par inþenieri, tad par jaunâko zinâtnisko lîdz- ir pârâks par materiâlo. strâdnieku, vecâko zinâtnisko lîdzstrâdnieku, Domas. Jurim Tambergam bija raksturîga profesoru – lîdz pat LZA Kodolpçtniecîbas dziïa un kaismîga interese par fundamentâ- centra likvidâcijai 1998. gada beigâs. Viss Ju- lâkajâm pasaules uzbûves teorijâm no vispâ- ra Tamberga zinâtnieka darba mûþs bija sais- rîgâs relativitâtes lîdz stîgu teorijai. Viòð aktîvi tîts ar vienu darba vietu – Salaspils kodolre- sekoja visâm jaunâkajâm idejâm un atklâju- aktora kodolreakciju laboratoriju, izejot cau- miem, kurus skaidroja, balstoties uz savu ri visâm reorganizâcijâm. Kopð 1999. gada, plaðo erudîciju. Juris Tambergs nebija ðaura kad kodolreakciju laboratorija tika iekïauta no zinâtnes lauciòa speciâlists, viòam piemita jauna izveidotajâ LU Cietvielu fizikas institûta spçja aptvert visu plaðo fundamentâlâs mikro– Radiâcijas fizikas laboratorijâ, lîdz pat sava un makropasaules zinâtnes ainu, saskatît kop- mûþa beidzamajai dienai Juris Tambergs bija sakarîbas un attîstîbas tendences. Un vissvarî- LU CFI vadoðais pçtnieks, vadîja LZP finan- gâkais bija tas, ka Juris Tambergs prata ðîs sçtos kodolteorijas pçtnieciskos grantus, strâ- sareþìîtâs koncepcijas, nezaudçjot to funda- dâja ar studentiem un doktorantiem. Juris mentalitâti, pasniegt saprotamâ veidâ gan Tambergs aktîvi piedalîjâs zinâtnes popula- kolçìiem, gan studentiem, gan citiem intere- 45 Juris Tambergs 2008. gada 1. oktobrî Zvaigþòotâs Debess 50 gadu svinîbâs LU Mazajâ aulâ. Foto: M. Gills, A. Ginters sentiem savâs lekcijâs un populârzinâtniskos ma pakâpes. Viòð strâdâja, neskaitot stundas apcerçjumos*. Bûtiski arî, ka Jura Tamberga un dienas: veicot teorçtiskus pçtîjumus un intereses nebût neaprobeþojâs tikai ar fiziku, apgûstot jaunas koncepcijas, lasot zinâtnisko viòa intereðu lokâ ietilpa arî citas fundamentâ- literatûru, sagatavojot zinâtniskos un zinâtni lâs teorijas: gan dabas zinâtòu, gan arî hu- popularizçjoðos rakstus, recenzijas, prezentâ- manitârajâ jomâ. Par jebkuru tçmu viòam bi- cijas, lekcijas studentiem, birokrâtiskos plânus ja savs oriìinâls redzçjums, kas varçja arî ne- un atskaites. Tos, kas strâdâja viòam lîdzâs, sakrist ar oficiâli atzîto, tomçr Juris Tambergs bieþi vien kaitinâja viòa pedantisms visâ, kas vienmçr kaismîgi aizstâvçja savu viedokli. attiecas uz darbu: viòð pârrakstîja un pârla- Viòam varçja nepiekrist, bet viòa domas ne- boja ikkatru, pat vissîkâko tekstu n–tâs rei- varçja ignorçt, un diskusijâs ar Juri Tamber- zes, lîdz tas atbilda viòa prasîbâm. Îpaðu vçrî- gu katrs guva iespçju izvçrtçt un pilnveidot bu viòð pievçrsa latvieðu valodas lietoju- savas zinâðanas un uzskatus. Saskarsmç ar Juri mam – îpaðîba, kuru acîmredzot Juris Tam- Tambergu nebija vienaldzîgo: viòu varçja pie- bergs bija aizguvis no saviem vecâkiem, va- òemt vai noliegt, bet savu iespaidu viòð atstâja lodniekiem. uz visiem, kas viòu pazina, kas pie viòa mâcî- Bet svarîgâkais ir tas, ka Juris Tambergs jâs un kas kopâ ar viòu nostrâdâja ilgus ga- bija patiesi ïoti labs cilvçks. Mûsdienu prag- dus kodolfizikas jomâ. matiskajâ pasaulç tas ir liels retums. Viòð Darbs. Darba tikumu un pamatîgumu Ju- nemâcçja atteikt nevienam, kas lûdza viòa ris Tambergs bija mâcîjies no saviem vecâ- palîdzîbu: gan ar padomu, gan ar darbu, gan kiem, kâ arî mantojis no saviem senèiem. materiâli. Savu iespçju robeþâs viòð atbalstîja Viòam bija raksturîga sistemâtiska pieeja vi- studentus un jaunos zinâtniekus, dodot visiem uzdevumiem, neatkarîgi no to svarîgu- òiem iespçju aizbraukt uz kâdu konferenci, kâ arî veltît zinâtnei mazliet vairâk laika, ne- domâjot par sadzîvi, palîdzçja tiem, kas devâs * Sk. Zvaigþòotajâ Debesî Tambergs J. Kvantu veidot zinâtnisko karjeru ârpus Latvijas. Kopð mehânikas un teoloìijas dialoga problçmas. – 90. gadu sâkuma Juris Tambergs aktîvi cînîjâs, 2004, Rudens (185), 3.–10. lpp. un 2004/05, Zie- lai saglabâtu fundamentâlos kodolfizikas pçtî- ma (186), 3.–10. lpp. – Sast. jumus Latvijâ, vadot LZP finansçtos pçtnie- 46 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS ciskos grantus, kâ ârðtata pasniedzçjs lasot toties uz visâm grûtîbâm. Tomçr ar katru ga- lekcijas LU Fizikas un matemâtikas fakultâtç, du slodze kïuva lielâka, îpaði psiholoìiskâ, vadot bakalauru, maìistru un doktorantu pçt- un Jura Tamberga sirds neizturçja. Palika ne- nieciskos projektus. Juris Tambergs ar savu pabeigti pçtîjumi, manuskripti, studentu dar- degsmi un azartu patiesîbas meklçjumos, ar bu vadîba, nepabeigts pçtnieciskais grants un savu ticîbu zinâtnieka darba jçgai bija patiess teorçtiskâ sadaïa no jauna iesniegtajâ kodol- iedvesmas avots visiem, kam palaimçjâs strâ- fizikas granta pieteikumâ. Palika daudzas ne- dât ar viòu kopâ, apliecinâjums tam, ka zinât- realizçtas ieceres, neatklâtas patiesîbas un ne- nieka darbs sniedz îstu gandarîjumu, neska- pabeigtas diskusijas. Mums Tevis ïoti pietrûks, Juri! LU CFI Radiâcijas fizikas laboratorijas kolektîvs

JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ

No Galileja lîdz Habla teleskopam 1609. gadâ, itâïu zinâtnieks Galileo Galilejs (Galilei), uzzinâjis par holandieðu optiíu izgudrotu tâlskati, uzkonstruçja analoìisku “cauruli” pats un nâkamajâ gadâ pirmo reizi izmantoja to debess íermeòu novçroðanâ, likdams sâkumu jaunai çrai debess spîdekïu pçtniecîbâ – teleskopiskâs astronomijas çrai. Pavçrsis tâlskati uz Jupiteru, Galilejs jau pirmajâ vakarâ atrada tam apkârt trîs zvaigznîtes, kas izrâdîjâs tâ pavadoòi. Pçc daþâm dienâm viòð atklâja vçl vienu pavadoni (ðos èetrus pavadoòus bieþi sauc Galileja vârdâ). Jupitera pavadoòu atklâðanai bija liela nozîme Kopernika heliocentriskâs sistçmas apstiprinâðanâ. 1610. gada laikâ Galilejs atklâja kalnus uz Mçness virsmas, novçroja Vençras fâzes un mîklainos Saturna gredzenus. Galileja zinâtniskiem atklâjumiem, kas publicçti 1610. gadâ Vençcijâ monogrâfijâ Siderius Nuncius (latîòu valodâ Zvaigþòu vçstnieks) bija ievçrojama nozîme tâlâkâ zinâtnes un kultûras attîstîbâ. Pat ar mazu teleskopu – tikai 4 cm diametrâ – Galilejs atrada debesi aizpildîtu ar pârsteigumiem, kas apgâza cilvçka izpratni par visumu. Galileja tâlskaði. Divi Svinot teleskopa kâ astronomiska instrumenta 400 gadus, 2009. gads no viòa instrumentiem lîdz izsludinâts par Starptautisko astronomijas gadu. Pirmie 1609. gadâ kon- ðim laikam glabâjas muzejâ struçtie teleskopi bija refraktori, kamçr, lçcu vietâ izmantojot spoguïus, Florencç. Òutons (Isaac Newton) 1668. gadâ izgatavoja pirmo reflektoru. Attçls no Ñ.È.Ñåëåø- íèêîâ «Àñòðîíîìèÿ è êîñìîíàâòèêà», 1967, ESA un NASA starptautiskâs sadarbîbas projekts Habla Kosmiskais tele- Êèåâ skops (Hubble Space Telescope – HST) ir iespaidîgs orbitçjoðs reflektors ar gaismu savâcoðo spoguli 94 collas (240 cm) diametrâ. Teleskops ir nosaukts amerikâòu astrofiziía Edvîna Pauela Habla (Edwin P. Hubble) vârdâ, kura atklâjumi 1920-jos gados likuði pamatus ârpusgalaktikas astronomijai. Orbîtâ ap 380 jûdzçm (610 km) virs Zemes HST skata debesis ârpus Zemes atmosfçras. Astronomi ir izmantojuði HST, lai iegûtu debess objektu un parâdîbu attçlus tik precîzus kâ nekad iepriekð nav novçrots. Turpinâjums 84. lpp.

47 ASTRONOMIJAS VASARAS SKOLAS

OÏESJA SMIRNOVA, ARTURS BARZDIS AR ZIEMEÏVALSTU TELESKOPU KANÂRIJU SALÂS

2008. gada 18.–26. augustâ La Palmas salâ totâs observatorijas kopâ veido Eiropas Zie- (Spânijâ) norisinâjâs astronomijas vasaras sko- meïu observatoriju kompleksu (Eiropas Dien- la, kurâ bija iespçja piedalîties arî ðâ raksta vidu observatorija atrodas Èîlç), kas ir viens autoriem. Ðo praktiskâs novçroðanas astrofi- no pasaules galvenajiem astrofizikas pçtnie- zikas skolu jau vairâkus gadus organizç Dâni- cîbas centriem. Ðeit atrodas tâdi ievçrojami jas Astrofizikas pçtniecîbas augstskola (DARS) astronomiskie instrumenti kâ Lielais Kanâri- savu doktorantu apmâcîbai darbam ar lielâko ju teleskops (Gran Telescopio Canarias; 3., Ziemeïvalstu teleskopu – 2,56 m Ziemeïval- 4. att.) ar 10,4 m spoguïa diametru, pasaulç stu optisko teleskopu (Nordic Optical Tele- lielâkais 17 m atmosfçras gamma staru Èeren- scope jeb NOT). Tâ kâ ðogad pieteikuðos pað- kova teleskops MAGIC (5. att.) un otrs lielâ- mâju astronomijas studentu skaits nebija liels, kais saules teleskops – 1 m Zviedrijas saules skolâ tika aicinâti piedalîties arî citu valstu teleskops (SST) (2. att.). studenti. Galvenais Ziemeïvalstu astronomu novç- Ziemeïvalstu optiskâ teleskopa observa- roðanas instruments sâka savu darbu 1988. torija (sk. 1. att.) atrodas 2382 m augstumâ gadâ. Ðâ teleskopa konstruktoru prioritâte bija virs jûras lîmeòa Los Muèaèos kalnâ La Pal- radît sistçmu, kas nodroðinâtu optimâlu iegûs- mas salâ, kas ir piektâ lielâkâ Kanâriju arhi- tamâ attçla kvalitâti, jo no zinâtniskâ viedokïa pelâga sala. Astronomiskajiem novçrojumiem vairâkumâ gadîjumu teleskopa attçla kvalitâte labvçlîgais klimats un izcila nakts debess caur- ir daudz svarîgâks parametrs nekâ spoguïa spîdîba ir kïuvuði par iemeslu vairâku Eiro- izmçrs. Paðlaik teleskops ir aprîkots ar vairâ- pas valstu observatoriju izveidei tieði ðajâ vietâ kiem instrumentiem: daþâdu izðíirtspçju (2. att.). La Palmas un Tenerifes salâ izvie- spektrogrâfiem, polarimetriem, fotometris-

1. att. Skats uz Ziemeïvalstu optiskâ teleskopa (NOT) paviljonu no Los Muèaèos kalna augstâkâ punkta; pa kreisi NOT saulrietâ. Visi foto: A. Barzdis 48 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS 2. att. Daþas no Los Muèaèos kalnâ izvietotajâm observatorijâm: (no kreisâs) William Herschel Te- lescope (Lielbritânija), Dutch Open Telescope (Nîderlande), Solar Swe- dish Telescope (SST, Zviedrija), Isa- ac Newton Telescope (Lielbritânija). kajâm kamerâm un pat koro- nogrâfu. Novçrojumus ar ðo teleskopu var veikt ne tikai Zie- meïvalstu astronomi vien, bet arî citu valstu zinâtnieki, un îpaða priekðroka tiek dota studentu un jauno zinâtnieku projektiem. Skolas laikâ dalîbniekiem bija iespçja veikt gan fotometriskos, gan spektroskopiskos pçtî- jumus. Novçrojumiem tika izmantots augstas izðíirtspçjas spektrogrâfs FIES (FIbre–fed Ec- helle Spectrograph), kas sâka darboties pavisam nesen, kâ arî daudzus pçtîjumus veica ar ALFOSC (Andalucia Faint Object Spectrog- raph and Camera) – instrumentu, kuru var izmantot gan fotometriskajiem pçtîjumiem, gan arî vâju objektu, tâdu kâ kvazâru, tâlu 3. att. Lielais Kanâriju teleskops (Gran Tele- galaktiku vai arî vâju zvaigþòu spektroskopi- scopio Canarias) saulrietâ. jai. Pçtîjumu virzieni skolâ bija visdaþâdâkie – sâkot ar Saules sistçmas asteroîdu fotometriskajiem novçrojumiem ar mçríi noteikt to rotâcijas periodu un citus fizikâlos raksturlielumus, beidzot ar rentgena starotâju un pat gamma starotâju pçtîju- miem. Daudziem studentiem piedalîðanâs ðajâ vasaras skolâ bija lieliska iespçja iegût fun- damentâlus novçrojumu datus savas doktora disertâcijas izstrâdei, piemçram, raksta au-

4 . att. Skolas dalîbnieki zem 10,4 m Lielâ Kanâriju teleskopa kupola. 49 6. att. Ziemeïvalstu optiskais teleskops, Vilja- 5. att. Skolas dalîbnieki ekskursijas laikâ pie ma Herðela teleskops un citas observatorijas skatâ MAGIC gamma staru teleskopa. no Los Muèaèos kalna saulrietâ.

tori ðim mçríim uzòçma vairâku metâldeficîta îstenoðanâ un novçrojumu datu apstrâdç, kâ un oglekïa zvaigþòu spektru attçlus. Skolas arî jaunus draugus un patîkamus iespaidus dalîbnieki ieguva nenovçrtçjamu praktisko par Kanâriju salâm un tâs observatorijâm (6. pieredzi optisko novçrojumu plânoðanâ, att.). D

Jaunâkie ieguvumi “Zvaigþòotâs Debess” bibliotçkâ Grâmatas Kitchin, C.R. ASTROPHYSICAL TECHNIQUES. – Fifth Edition, CRC Press, Taylor & Francis Group, USA, 2009, 564 p. McLean, Ian S. ELECTRONIC IMAGING in ASTRONOMY: Detectors and Instrumentation. – Second Edition, Springer Praxis Books, UK, 2008, 552 p. Eckehard Rothenberg. BLICK IN DIE STERNENWELT: 2006, 2007, 2008, 2009. – Astronomischer Kalender der Archenhold-Sternwarte, Berlin-Treptow; 2005, 2006, 2007, 2008; 52 S. Rolling Stone. Commemorative Edition. Barack Obama and the Triumph of Hope. – 2008, USA, 134 p. Þurnâli Monthly Notices of the ROYAL ASTRONOMICAL SOCIETY. – Vol. 391, No. 1, 3-4; 21 November , 11 December – 21 December 2008; p. 1-480, 1009-2016. Vol. 392, No. 1-4, 1 January – 1 February 2009, p. 1-1600. Vol. 393, No. 1-3, 11 February – 1 March 2009, p. 1-1072. ASTRONOMY NOW. – Vol. 23: No. 1, January 2009, 110 p. + Year Planner 2009; No. 2, February 2009, 106 p.; No. 3, March 2009, 90 p. BBC Sky at Night. – December 2008, 114 p. +Calendar 2009, +CD video Apollo 8 Special, 50 min. SKY & TELESCOPE. – February 2009, vol. 117, no. 2, 96 p.

Vairâk skat. http://www.lu.lv/zvd/2008/pavasaris/jaunieguvumi.html, http://www.lu.lv/zvd/2008/ vasara/jaunieguvumi.html, http://www.lu.lv/zvd/2008/rudens/jaunieguvumi.html, http://www.lu.lv/zvd/ 2008/ziema/jaunieguvumi.html un http://www.astr.lu.lv/zvd/ZvD_bibl.htm.

50 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS SKOLÂ

DZINTRA KNOHENFELDE, ASTRONOMIJAS ATGRIEÐANÂS SKOLÂ

Pçc daudzu gadu pârtraukuma Baldones Astrophysics@Space Science u.c. Skolotâja ir vidusskolas skolçniem ar 2008./2009. mâcîbu uzstâjusies starptautiskajâs konferencçs Krie- gadu atkal ir iespçja apgût astronomiju. To vijâ, Turcijâ un citâs valstîs. mâcâs skolçni, kas apgûst gan vispârçjâs vidç- M. Eglîte jau vairâkus gadus ir rosinâjusi jâs izglîtîbas vispârizglîtojoðâ virziena (divas vidusskolçnus pievçrsties zinâtniskai pçtniecî- stundas nedçïâ), gan arî humanitârâ un sociâlâ bai. 2006. gadâ trîs 12. klases skolçni veica virziena (viena stunda nedçïâ) programmu. pçtîjumu Volfa–Raijç (WR) zvaigþòu meklç- Kâpçc atkal atgriezâmies pie ðî mâcîbu ðana ar Ðmita teleskopa uzòçmumiem un ie- priekðmeta? pazinâs ar zvaigþòu spektrâlo klasifikâciju. Baldones skolçniem jau daudzus gadus ir Viòi, izmantojot zvaigþòu katalogus, samek- bijusi liela privilçìija – blakus pilsçtai Riekstu- kalnâ atrodas Latvijas Universitâtes Astronomi- jas institûta Astrofizikas observatorija, kur sko- lçni mâcîbu ekskursijâs gan dienâ, gan vçlâ vakarâ varçja apskatît Ðmita teleskopu, papçtît zvaigznes. Tas skolçnos radîja interesi par astronomiju, un bieþi vien skançja jautâjums: “Kâpçc mçs nemâcâmies par kosmosu skolâ?” Tika jaukti arî divi daþâdi jçdzieni – astronomija un astroloìija. Ar tâm nedaudzajâm zinâ- ðanâm, ko skolçni par astronomiju guva fizikas stundâs, nebût nebija gana. Skolçni vçlçjâs uzzinât daudz vairâk par makropasauli – kosmosu, plançtâm, zvaigznçm. Un vçl – liela nozîme ir tam, vai skolâ ir pedagogs, kurð spçj mâcît ðo priekðmetu. Mums tâds skolotâjs ir. Baldones vidusskolâ kopð 1993. gada strâdâ kompetenta, radoða, aizrautîga fizikas skolotâja Mârîte Eglîte. Viòas sirdslieta visu mûþu ir bijusi astronomija. M. Eglîte lîdztekus darbam skolâ ir arî LU AI Astrofizikas observatorijas asistente, kopâ ar dzîvesbiedru Ilgmâru Eglîti (observatorijas vadîtâju) veikusi zinâtniskos darbus un par tiem ir rakstîjusi zinâtniskâs publikâcijas vairâ- Reinis Bizûns un Jânis Putniòð Spânijâ pirms kos izdevumos, piemçram, Baltic Astronomy, darba prezentâcijas.

51 11. klases skolnieki Matîss Maès un Jçkabs Reiniks 2008. gada zinâtniskâ pçtîjuma zvaigþòu foto- metrijâ izpildes laikâ: pie Baldones Ðmita teleskopa (pa kreisi), apstrâdâ fotometrisko novçrojumu datus (pa labi). Foto: I. Eglîtis lçja 3 WR zvaigznes Gulbja zvaigznâjâ. Ðis pas Jauno zinâtnieku kongresâ Valensijâ (Spâ- darbs konkurçja ar otru, arî 12. klases divu nijâ – skat. Abstracts off all projects pp 12 skolçnu zinâtnisku pçtîjumu Saules aktivitâtes http://ec.europa.eu/research/young scientists/ un cilvçku sajûtu kopsakarîba. Lai raksturo- valencia/press–centre_en.htm). Latvijas Astro- tu Saules aktivitâti, skolçni izmantoja astronomijas biedrîba R. Bizûnu un J. Putniòu ap- nomiskâ pavadoòa SOHO novçrojumus. Pa- balvoja ar diplomu, kurâ izteica uzslavu par ralçli tika anketçti 100 respondenti un pçtîta labi izstrâdâto darbu. viòu paðsajûta mçneða garumâ. Tika iegûti in- Skolotâja M. Eglîte rosinâja darbu turpinât teresanti un arî negaidîti rezultâti, kas varçtu arî nâkamajâ gadâ. J. Putniòð izstrâdâja vçl bût pamatâ plaðâkam pçtîjumam. vienu darbu Auksto zvaigþòu klasifikâcija iz- Ar seviðíu interesi pçtîjumu Vçlo zvaigþòu dalîtos debess apgabalos. Arî ar ðo darbu Jânis spektrâlâ klasifikâcija izvçlçtos debess apga- guva panâkumus – saòçma 2. pakâpes dip- balos 2007. gadâ veica 11. klases skolçni lomu Latvijas 32. skolçnu zinâtniskajâ kon- R. Bizûns un J. Putniòð. Lielu daïu sava brîvâ ferencç. laika zçni pavadîja observatorijâ, pçtot Ga- Arî ðogad top jauni vidusskolçnu pçtnie- laktiku, izvirzot hipotçzi – ar Ðmita tipa tele- ciskie darbi astronomijâ. Pçdçjos trîs gados skopu un lâdiòsaites matricu ir iespçjams at- tos strâdâjuði jau 9 skolçni, un interese par dalît oglekïa zvaigznes no pârçjâm sarka- ðâdu brîvâ laika pavadîðanu nemazinâs. najâm zvaigznçm, iespçjams veikt zvaigþòu Esam gandarîti arî par to, ka Baldones vi- spektrâlo klasifikâciju – un pierâdot to. Dar- dusskolai ir iespçja iesaistîties dabaszinâtòu ba prezentâcijâ skolasbiedri bija pârsteigti, ka projektâ Kvalitatîvai dabaszinâtòu apguvei Reinim un Jânim izdevies atklât divas oglekïa, atbilstoðas materiâlâs bâzes nodroðinâðana 14 jaunas S zvaigznes, klasificçt 26 M zvaig- Baldones vidusskolâ, tâ ietvaros tiks renovçts znes. Darba rezultâti ieinteresçja arî pârçjos fizikas (tas ir arî astronomijas) kabinets un skolçnus. R. Bizûns un J. Putniòð ar ðo dar- saòemts moderns aprîkojums, tostarp arî te- bu ieguva 1. vietu Rîgas rajonâ un 1. pakâpes leskops. Skolçniem bûs lielâkas iespçjas gût diplomu Latvijas 31. skolçnu zinâtniskajâ kon- ne tikai sistemâtiskas, zinâtniski pareizas zinâ- ferencç. Milzîgu pieredzi abi zçni guva Eiro- ðanas, bet arî veidot augstâkâ lîmeòa izziòas 52 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS prasmes, apgût jaunâkâs tehnoloìijas un ak- gandrîz seðus mçneðus. Aptauju rezultâti lie- tîvi iesaistîties mâcîbu procesâ. cina, ka viòi ir gandarîti par piedâvâto iespçju Baldonç skolçni astronomiju mâcâs jau apgût ðo mâcîbu priekðmetu. D

AGNIS ANDÞÂNS LATVIJAS JAUNO MATEMÂTIÍU IZLASES KOMPLEKTÇÐANA 2008. GADÂ

Piedâvâjam to uzdevumu atrisinâjumus, n aibi ≤ 1 ()+ = 1 kas tika izmantoti pçdçjâs atlases sacensîbâs, Tâpçc ∑∑∑ai bi . = a + b 4 2 veidojot Latvijas jauno matemâtiíu izlasi dalî- i 1 i i bai 49. starptautiskajâ matemâtikas olimpiâdç a 2 a b a 2 + a b Tâ kâ i + i i = i i i = a , Spânijâ. Uzdevumu tekstus skat. Zvaigþòotâs a + b a + b a + b i Debess 2008./2009. g. ziemas laidienâ (52.– i i i i i i 54. lpp.). a 2 a b tad ∑ i + ∑ i i = ∑ a = 1 un + + i ai bi ai bi 1. Izmantosim matemâtisko indukciju. Pie- a 2 a b 1 1 râdîsim, ka mçs papildus uzdevumâ minçta- ∑ i = 1 − ∑ i i ≥ 1 − = , k.b.j. + + jam varam vçl garantçt, lai saskaitâmo dau- ai bi ai bi 2 2 dzums bûtu kâds no skaitïiem 1; 2; 4; ...; 2k;... (izsakot daþâdus skaitïus, ðis daudzums var 3. Pierâdîsim vispirms, ka ∆ABC un ∆ mainîties). A1B1C 1 mediânu krustpunkti sakrît; izman- 1 tosim vektorus. Bâze. 1 = . = 2k Ja AC 1 : C 1B k : 1 , 1 i = ∑ 2 BA1 : A1C k : 1 , CB : B A = k : 1 , Induktîvâ pâreja. Ja n = , tad 1 1 k tad, izvçloties patvaïîgu vektoru sâkumpun- 2k 2 ∑ i +1 + + + + 2 2 2 ... 2 OA + k ⋅OB OB + k ⋅OC k = = 2 reizes ktu O, OC , OA , n + 1 = . 1 1+ k 1 1 + k k +1 2 OC + k ⋅OA OB = . 1 1 + 2. Pierâdîsim, ka meklçtâ vçrtîba ir . Tâ 1 k 2 = = = = = ir sasniedzama, ja a1 a2 ... an b1 ... = = 1 bn . 1. zîm. n Pierâdîsim, ka tâ nav samazinâma. a b a + b Viegli pârbaudît, ka ∀i i i ≤ i i . + ai bi 4 53 Ja ∆ABC un ∆A B C mediânu krust- ≤ + + + ⋅ + + + < 1 1 1 x 1 x 2 ... x k y 1 y 2 ... y k punkti ir attiecîgi M un M , tad 1 < n ⋅ n = n . ⋅ = + + = 3 OM OA1 OB1 OC 1 ⋅ ≤ ⋅ ≤ Tâ kâ katram i x i y i 1 , tad x i y i (OA +OB +OC )+ k(OA +OB + OC ) ≤ ⋅ = = x i y i . Tâpçc kopçjais laukums L apmie- + 1 k = + + ≤ rina sakarîbu L x 1 y 1 ... x k y k = + + = ⋅ OA OB OC 3 OM . ≤ + + ≤ x 1 y 1 ... x k y k n , k.b.j.

5. Ðíirojot gadîjumus atkarîbâ no tâ, kâda

ir an un an+1 paritâte, iegûstam: vismaz viens no locekïiem a , a , a , a , a noteikti 2. zîm. n n+1 n+2 n+2 n+4 ir 2. Tâlâk apskatâm vairâkas iespçjas. = = A. an an+1 2 . Tad arî visi nâkamie virknes locekïi ir 2. = = B. an 2 , an+1 3 . Tad nâkamie virknes locekïi ir 5; 2; 7; 3; 2; 5; 7; 2; 3 un periods Tâpçc OM = OM , tâtad M un M sakrît. 1 1 ir sasniegts. = = Tâ kâ no teorçmas par Eilera taisni zinâm, C. an 3 , an+1 2 . Tad nâkamie virknes = = ka MH 2MO un M 1H 1 2M 1O1 , vajadzî- locekïi ir 5; 7; 2; 3 un esam nonâkuði pie gais izriet no Talesa teorçmas. iepriekðçjâ gadîjuma. = = + ∈ D. an 2 , an+1 6k 1 (k Z ). Tad nâ- 4. Novelkam visiem daudzstûriem “atbalsta kamie virknes locekïi ir 3; 2 un esam taisnes” no visâm èetrâm pusçm (sk. 3. zîm.). nonâkuði pie iepriekðçjâ gadîjuma. = = − ∈ E. an 2 , an+1 6k 1 (k N ). Tad a = +n+2 ir skaitïa 6k+1 dalîtâjs. Ja an+2 6t 1 ∈ = = (t N ), tad an+3 2 , an+4 3 un esam 3. zîm. = − nonâkuði pie gadîjuma B. Ja an+2 6t 1 ∈ < (t N ), tad skaidrs, ka an+2 an+1 ; tur- = + klât an+3 2 , tâpçc an+4 ir skaitïa 6t 1 dalîtâjs. Ja tas ir formâ 6z + 1 , nonâkam Katram no raduðamies taisnstûriem, kas pie D gadîjuma; ja tas ir formâ 6z − 1 , ietver melno daudzstûri, apakðçjo malu un tad tas ir mazâks par a . Turpinâm tâlâk. sânu malas atstâjam nemainîgas, bet augðçjo n+2 Ja kâdreiz kârtçjais nepâra loceklis ir for- malu pazeminâm, kamçr taisnstûra laukums mâ 6z + 1 , nonâkam pie D gadîjuma. Sa- kïûst vienâds ar melnâ daudzstûra laukumu. vukârt situâcija, kad visi tâlâkie nepâra Aizstâjam katru melno daudzstûri ar iegûto locekïi ir formâ 6z − 1 , nav iespçjama, jo taisnstûri. Îpaðîba par taiðòu kopîgiem pun- tad tie veidotu bezgalîgu dilstoðu virkni. ktiem ar daudzstûriem saglabâjas. Pieòemsim, ka ir k taisnstûri ar vertikâlâm 6. Pieòemsim, ka vienâ projektâ paredzçts malâm x , x , ..., x un horizontâlâm malâm 1 2 k uzstâdît baltus, bet otrâ – melnus automâtus. y , y , ..., y ; tad x + x + ... + x < n un 1 2 k 1 2 k Apskatîsim kâdu baltu automâtu B . No tâ var y + y + ... + y < n . Saskaòâ ar Koðî – 1 1 2 k aizbraukt lîdz kâdam melnam M (jo melnie Bunjakovska nevienâdîbu 1 automâti apmierina prasîbu a); vispirms no B ⋅ + ⋅ + + ⋅ ≤ 1 x 1 y 1 x 2 y 2 ... x k y k aizbraucam uz kâdu laukumu un tad – uz 54 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS melno automâtu). Lîdzîgi no M1 var aizbraukt un M2. Kâ iepriekð secinâm, ka no M1 un no uz kâdu baltu automâtu B2. Tad B1 un B2 ir M2 var aizbraukt uz B. Tad no M1 var aiz- viens un tas pats automâts (citâdi no B1 varçtu braukt uz M2 (kaut vai braucot caur B) – aizbraukt uz B2). Tâtad B1 un M1 savstarpçji iegûta pretruna. “atbilst” viens otram. Parâdîsim, ka ðî atbilstîba Tâtad no katra balta automâta var aiz- ir viennozîmîga; tad uzdevums bûs atrisinâts. braukt tieði uz vienu melnu, un lîdzîgi no Pieòemsim, ka no baltâ automâta B var katra melna automâta var aizbraukt tieði uz vienu baltu D aizbraukt uz diviem melniem automâtiem M1 .

MÂRIS KRASTIÒÐ LATVIJAS 36. ATKLÂTÂ SKOLÇNU ASTRONOMIJAS OLIMPIÂDE

2008. gada 25. un 26. aprîlî norisinâjâs Valsts 1. ìimnâziju, trîs – Rîgas 40. vidusskolu, Latvijas 36. atklâtâ skolçnu astronomijas olim- divi – Ernsta Glika Alûksnes Valsts ìimnâziju, piâde, kuru organizçja Latvijas Universitâtes bet pa vienam – Jâzepa Mediòa Rîgas Mûzi- (LU) Fizikas un matemâtikas fakultâte un kas vidusskolu un Rîgas 95. vidusskolu. Latvijas Astronomijas biedrîba (LAB). Viens Olimpiâdes pirmâ kârta tradicionâli tika no galvenajiem astronomijas olimpiâdes uz- rîkota LU Fizikas un matemâtikas fakultâtes devumiem vçsturiski ir bijis popularizçt astro- telpâs Zeïïu ielâ 8. Tâs sâkumâ olimpiâdes nomijas zinâtni skolu jaunatnes vidû. Ðî ir arî dalîbnieki atbildçja uz 20 testa jautâjumiem. lieliska iespçja skolçniem pârliecinâties par Vislabâkos rezultâtus testâ uzrâdîja Emîls Vei- savâm spçjâm izmantot gan skolâ, gan paðiz- de no Jâzepa Mediòa Rîgas Mûzikas vidus- glîtoðanâs ceïâ iegûtâs astronomijas zinâðanas skolas 2. kursa un Anda Baumerte no Rîgas praksç. Bieþi vien astronomijas olimpiâde Valsts 1. ìimnâzijas 12. klases, katrs iegûstot kalpo arî kâ papildu stimuls vecâko klaðu 9 punktus no 10 iespçjamiem, kâ arî Juris skolçniem savu turpmâko izglîtîbu saistît ar Poïevskis no Rîgas Valsts 1. ìimnâzijas 12. eksaktajâm zinâtnçm, kuras piedâvâ apgût LU klases, kurð ieguva 8 punktus. Taèu visob- Fizikas un matemâtikas fakultâte. jektîvâko ainu par olimpiâdes dalîbnieku zi- Savu dalîbu Latvijas 36. atklâtajâ skolçnu nâðanâm parasti sniedz piecu uzdevumu risi- astronomijas olimpiâdç bija pieteikuði lielâ- nâjumi. Ðajâ jomâ vislabâk veicâs E. Veidem. koties Rîgas skolçni. Kaut arî agrâk atklâtâ Viòð ieguva 32 punktus no 50 iespçjamiem. astronomijas olimpiâde guva salîdzinoði plaðu Vçrtçjot uzdevumu sareþìîtîbu un òemot vçrâ atsaucîbu Latvijas novados un daþkârt tajâ ir olimpiâdes dalîbnieku sekmes to risinâðanâ, piedalîjuðies pat ârvalstu pârstâvji, pçdçjo par visgrûtâko olimpiâdes þûrija atzina 4. gadu statistika liecina, ka ïoti reti skolçni no uzdevumu par pârnovas sprâdzienâ sakarsçto citâm Latvijas vietâm mçro ceïu uz Rîgu, lai starpzvaigþòu gâzes apgabalu. Kopumâ pçc piedalîtos astronomijas olimpiâdç. Tâpat zinâ- pirmâs kârtas ar 41 punktu no 60 iespçja- ma ietekme uz ðo statistiku noteikti ir astro- miem lîderpozîcijâs izvirzîjâs E. Veide. Otro nomijas tçmu iekïauðanai fizikas kursâ un arî labâko rezultâtu ar 37 punktiem sasniedza tam, cik skaidri ðajâ kursâ astronomija tiek J. Poïevskis, bet treðo – Rîgas Valsts 1. ìim- izcelta kâ atseviðía zinâtne. Latvijas 36. atklâ- nâzijas 12. klases skolnieks Raitis Grþibovskis, tajâ skolçnu astronomijas olimpiâdç piedalîjâs kurð pirmajâ kârtâ ieguva 33 punktus. Olim- 15 skolçni, no kuriem astoòi pârstâvçja Rîgas piâdes dalîbnieku sniegumu pirmajâ kârtâ 55 vçrtçja Kristîne Adgere, Zanda Alute, Kârlis Atrisinâjums. Ja Saules deklinâcija ir 0°, Bçrziòð un ðo rindu autors. tâ lec austrumos un Saules azimuts ir 90°. Olimpiâdes otrajâ kârtâ, kas norisinâjâs LU Saules deklinâcija ir 0° tikai pavasara vai Astronomijas institûta telpâs Raiòa bulvârî 19, rudens ekvinokcijas dienâ. Pavasara ekvi- tâs dalîbniekiem bija jâapliecina savas zinâ- nokcija ir 20. vai 21. martâ, bet rudens ekvi- ðanas par daþâdiem astronomijas teorijas jau- nokcija – 22. vai 23. septembrî. Ðajos datumos tâjumiem, kâ arî nozîmîgiem astronomiskiem diena ir nedaudz garâka par 12 stundâm. Tam atklâjumiem Saules sistçmâ, Galaktikâ un Vi- ir vairâki iemesli. Pirmkârt, dienas laikâ Saules sumâ. Paralçli zinâðanu pârbaudei olimpiâdes deklinâcija nedaudz palielinâs, tâpçc Saule dalîbnieki varçja iepazîties ar LU Astronomijas riet nedaudz vçlâk kâ pçc 12 stundâm kopð institûta bibliotçkas literatûras krâjumiem un saullçkta. Otrkârt, Saules lçktu definç kâ pir- Frîdriha Candera muzeja ekspozîciju. Olim- mâ Saules diska punkta parâdîðanos virs hori- piâdes dalîbnieku atbildes vçrtçja Dr. paed. zonta, un tas notiek nedaudz âtrâk kâ Saules Ilgonis Vilks, Ph. D. Jânis Jaunbergs, Kristîne diska centra parâdîðanâs. Analoìiski Saules Adgere, Zanda Alute, Kârlis Bçrziòð, Mârtiòð diska pçdçjais punkts pazûd aiz horizonta Keruss un ðo rindu autors. Pirmâs kârtas lî- nedaudz vçlâk kâ Saules diska centrs. Treð- deris E. Veide arî otrajâ kârtâ sasniedza visla- kârt, refrakcija paceï Saules attçlu nedaudz bâko rezultâtu, iegûstot 38 punktus no 40 augstâk par reâlo virzienu uz diska centru, iespçjamiem. Tikai par vienu punktu no lîde- tâpçc no rîta Saule uzlec nedaudz âtrâk, bet ra atpalika Rîgas 95. vidusskolas 12. klases vakarâ noriet nedaudz vçlâk. Piemçram, skolnieks Valçrijs Zavjalovs. Pârçjo olimpiâdes 2008. gada pavasara ekvinokcijas datumâ die- dalîbnieku sniegums otrajâ kârtâ bija salî- nas ilgums bija 12h13m. dzinoði pieticîgâks. Kopvçrtçjumâ E. Veide ar 79 punktiem no 2. Skatoties no mazâs plançtas Junonas, 100 iespçjamiem izcînîja pârliecinoðu pirmo Saules spoþums periodiski mainâs par 1,15 vietu. Otrajâ vietâ ar 62 punktiem ierindojâs zvaigþòlielumiem. Izskaidrot ðo spoþuma J. Poïevskis, bet treðo vietu ar 55 punktiem maiòu! Par cik zvaigþòlielumiem mainâs ma- dalîja V. Zavjalovs un Rîgas Valsts 1. ìim- zâs plançtas spoþums novçrotâjam, kas atro- nâzijas 12. klases skolnieks Matîss Plâte. Atzi- das tuvu Saulei? nîba tika izteikta Rîgas Valsts 1. ìimnâzijas Atrisinâjums. Saules spoþums mainâs tâ- 10. klases skolniekam Edgaram Sedolam (52 dçï, ka attâlums no mazâs plançtas lîdz Saulei punkti) un R. Grþibovskim (50 punktu). No- ir mainîgs, jo Junonas orbîta ir eliptiska. Jo slçgumâ olimpiâdes uzvarçtâji saòçma LAB tuvâk mazâ plançta ir Saulei, jo spoþâk Saule diplomus un olimpiâdes organizatoru sarû- izskatâs tâs debesîs. pçtâs balvas. Mazâ plançta pati gaismu neizstaro, bet Informâcija par Latvijas 36. atklâto skolçnu tikai pârstaro Saules gaismu. Tâpçc mazâs astronomijas olimpiâdi ir pieejama arî LAB plançtas redzamais spoþums ir atkarîgs gan mâjas lapas www.lab.lv sadaïâ Olimpiâdes. no attâluma starp Sauli un mazo plançtu dSJ (jo tuvâk Saulei ir mazâ plançta, jo vairâk OLIMPIÂDES UZDEVUMI gaismas krît uz tâs virsmu), gan arî starp mazo plançtu un novçrotâju d (jo tuvâk mazâ UN TO ATRISINÂJUMI JN plançta ir novçrotâjam, jo spoþâka tâ izska- 1. Saulei lecot, tâs deklinâcija ir 0°. Noteikt tâs). Redzamo gaismas intensitâti I ar attâlumu Saules azimutu! Kurâ datumâ Saules dekli- d saista apgriezto kvadrâtu likums: I ~ 1/d2. nâcija ir vienâda ar nulli? Cik gara ðajâ datumâ Novçrotâjam uz mazâs plançtas Saules spo- 2 ir diena? þums ir vienâds ar IS ~ 1/dSJ , bet novçrotâ- 56 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS 3 jam tuvu Saulei (t.i., dJN = dSJ) mazâs plançtas    2 =  1  + a M  = redzamâs gaismas intensitâte ir vienâda ar TZ  1  2 2 4  2  aZ  IJ ~ 1/(dJN dSJ ) ~ 1/dSJ . Saskaòâ ar Pogsona 3 formulu, kas saista spoþumu zvaigþòlielumos   2  2 ar gaismas intensitâti, lg (I /I ) = 0,4(m –m ),  1   a T  3  1J 2J 2J 1J = +  Z M  = TZ  1    kur ar indeksiem 1J un 2J ir apzîmçti mo-  2   a T   menti, kad mazâ plançta ir vistuvâk Saulei   Z Z  un vistâlâk no tâs. Uzdevumâ dotâ Saules 3  2  2 zvaigþòlielumu starpîba novçrotâjam uz ma-    3  ∆ = 1 + 1 TM  ≈ ⋅ ≅ zâs plançtas ir vienâda ar mS = (m2S–m1S) = TZ     1,42 TZ 518 dienas  2 2  TZ   = 2,5 lg (I1S/I2S) = 1,15. Savukârt meklçjamâ   Junonas zvaigþòlielumu starpîba novçrotâjam ∆ Lîdz ar to kosmiskâ kuìa lidojuma ilgums tuvu Saulei ir vienâda ar mJ = (m2J–m1J) = 4 4 bija aptuveni 259 dienas (8,5 mçneði). = 2,5 lg (I1J/I2J) = 2,5 lg (d2SJ /d1SJ ) = = 2·2,5 lg (d 2/d 2) = 2·2,5 lg (I /I ) = 2·∆m . 2SJ 1SJ 1S 2S S 4. Pârnovas sprâdzienâ zvaigznes apvalks Tâdçjâdi Junonas spoþums novçrotâjam, 44 kas atrodas tuvu Saulei, mainâs par 2,30 tiek nomests, izdalot aptuveni 10 J lielu zvaigþòlielumiem. enerìiju, kas sakarsç apkârtçjo starpzvaigþòu gâzi lîdz aptuveni 106 K temperatûrai. Noteikt, 3. Kosmosa kuìis no Zemes lidoja uz Mar- cik lielu starpzvaigþòu gâzes apgabalu sakar- su pa eliptisku orbîtu, kas perihçlijâ pieskârâs sç viens pârnovas sprâdziens, ja zinâms, ka Zemes orbîtai, bet afçlijâ – Marsa orbîtai. ðî gâze satur trîs daïiòas kubikcentimetrâ, Atrast lidojuma ilgumu, ja zinâms, ka Zeme sastâv no atomârâ ûdeòraþa un ðâ apgabala temperatûra pirms pârnovas sprâdziena bija apriòío Sauli 365,25 dienâs, bet Marss apriò- 4 4 ío Sauli 687 dienâs! 10 K! Ievçrojiet, ka 2·10 K temperatûrâ starp- Atrisinâjums. zvaigþòu ûdeòradis jonizçjas! Kosmosa kuìa orbîtas lielâ Atrisinâjums. pusass a = (a + a )/2, kur a un a ir attie- Vidçjâ vienas daïiòas ener- k Z M Z M 3 cîgi Zemes un Marsa orbîtas lielâ pusass. Kos- ìija temperatûrâ T ir ε = kT , ja ðai daïiòai mosa kuìa lidojuma ilgums ir vienâds ar pusi 2 nav iekðçjo brîvîbas pakâpju (ðai formulâ no kuìa apriòíoðanas perioda T , jo kuìis − k k = 1,38 ⋅ 10 23 J/K ir Bolcmana konstante). lidoja tikai vienâ virzienâ (uz Marsu). Saskaòâ Tâda enerìija piemît gan gâzes atomiem, gan ar treðo Keplera likumu T 2 ~ a 3 . Tâpat no k k arî plazmas (jonizçtâs gâzes) elektroniem un treðâ Keplera likuma izriet, ka (T /T )2 = (a /a )3 k Z k Z atomu kodoliem. Ja plazmas temperatûra pçc un (T /T )2 = (a /a )3, kur T ir Zemes apriò- − M Z M Z Z sakarsçðanas ir 106 K, tad ε = 2,07 ⋅10 17 J. íoðanas periods un T ir Marsa apriòíoðanas M Tâtad pârnovas sprâdziens spçs sakarsçt periods. Izsakot kuìa orbîtas periodu caur N = E / ε = 4,829 ⋅1060 daïiòu. kuìa orbîtas lielo pusasi, saistot kuìa orbîtas tot Pçc sakarsçðanas vienâ kubikcentimetrâ at- lielo pusasi ar abu plançtu orbîtu lielajâm radîsies n = 2n = 6 daïiòas (trîs protoni un pusasîm un izsakot Marsa orbîtas lielo pusasi 0 trîs elektroni, n ir sâkotnçja ûdeòraþa atomu caur Zemes orbîtas lielo pusasi, iegûst, ka 0 koncentrâcija). Tâtad pârnovas sprâdziens sa- kuìa apriòíoðanas periods karsçs tilpumu V = N n = 8,048 ⋅1059 cm3 = 3 3 3 = 27 400 pc .  a  2  a + a  2 Izmantojot lodes tilpuma formulu, iegûst, T = T  k  = T  Z M  = k Z   Z   ka pârnovas sprâdziena sakarsçtâ starpzvaig-  aZ   2aZ  þòu gâzes apgabala izmçrs ir vienâds ar 57 1   3 ()()z + 1 2 − 1 1 1   v = c .  6  3  6 N  3 6 E ()()+ 2 + d =  V  =   =  tot  = z 1 1  π   π   π 3  n  2n kT  Skaitliski v = 1,74·105 km/s. Pçc Habla  0 2  likuma aprçíina attâlumu rH = v/H, kur 1 H = 70 km/(s·Mpc) ir Habla konstante. Skait-  2 E  3 =  tot  ≈ 37,4pc. liski r = 2490 Mpc jeb 8,12 miljardi gaismas  π  H  n0kT  gadu. Iegûtais attâlums vairâk nekâ divas reizes 5. 2008. gada martâ amerikâòu astronomi atðíiras no uzdevumâ dotâ objekta attâluma, fiksçja5. 2008. gamma gada starojuma martâ amerikâòu uzliesmojumu, astronomi kas jo Habla “konstante” îstenîbâ nav konstante, bijafiksçja novçrojams gamma starojuma arî optiskajâ uzliesmojumu, diapazonâ kaskâ bet ar laiku mainâs. Tâpçc attâluma noteik- +5bijam ,5novçrojams spoþs objekts. arî optiskajâLîdz ar to diapazonâ objekts GRB kâ ðanai lîdz objektiem ar lielu sarkano nobîdi 080319B+5m,5 spoþs kïuva objekts. par vistâlâko Lîdz ar objektu,to objekts kas GRB bija nevar izmantot vienu Habla konstantes vçr- novçrojams080319B kïuva ar neapbruòotupar vistâlâko objektu,aci. Pçc kasobjekta bija tîbu. Uzdevuma nosacîjumos ir dots tâ sauk- sarkanâsnovçrojams nobîdes ar neapbruòotu z = 0,94 tikaaci. noteikts,Pçc objekta ka tais spoþuma attâlums lîdz objektam, kas ir tassarkanâs atrodas nobîdes 6100 Mpcz = attâlumâ.0,94 tika noteikts, ka ievietojams absolûtâ zvaigþòlieluma aprçíinâ- tas Aprçíinâtatrodas 6100 attâlumu Mpc attâlumâ.lîdz minçtajam objek- ðanas standarta formulâ. tam,Aprçíinât izmantojot attâlumu Habla lîdzlikumu, minçtajam un izskaidrot objek- Òemot vçrâ, ka objekta redzamais rezultâtutam, izmantojot atðíirîbu! Habla Cik likumu,liels bija un objekta izskaidrot ab- zvaigþòlielums m = 5m,5, un zinot attâlumu solûtaisrezultâtu zvaigþòlielums? atðíirîbu! Cik Aptuveniliels bija cikobjekta reiþu ab- ðis r lîdz objektam parsekos, absolûto objekta objektssolûtais bijazvaigþòlielums? spoþâks par Aptuvenilielu galaktiku, cik reiþu kuras ðis zvaigþòlielumu M aprçíina pçc formulas absolûtaisobjekts bija spoþums spoþâks parir –21 lielum,5? galaktiku, kuras M = m + 5 – 5 lg r. Skaitliski M = –38m,4. absolûtaisAtrisinâjums. spoþums Lai ir –21aprçíinâtum,5? attâlumu Objektu spoþuma starpîba ir aptuveni 17 lîdz objektamp GRB 080319B, izmantojot Hab- zvaigþòlielumi. Piecu zvaigþòlielumu starpîbai la likumu,Atrisinâjums. ir jâzina Laiobjekta aprçíinâtu “attâlinâðanâs attâlumu ât- atbilst simtkârtîga spoþuma attiecîba. Tâtad lîdzrums” objektam v. Tâ kâ GRB sarkanâ 080319B, nobîde izmantojot (z = 0,94) Hab- ir objekts bija aptuveni 100·100·100·2,52 = 6·106 laliela, likumu, âtruma ir aprçíinâðanaijâzina objekta ir“attâlinâðanâs jâizmanto rela- ât- reizes spoþâks par galaktiku. Jâpiebilst, ka rums”tîvistiskâ v. Tâformula kâ sarkanâ nobîde (z = 0,94) ir objekts bija tik spoþs tikai pâris minûtes. liela, âtruma aprçíinâðanai ir jâizmanto rela- Tâtad lielâ galaktika izstaro tikpat daudz ener- tîvistiskâ formula ìijas aptuveni 10 gadu laikâ. D

PIRMO REIZI ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

Dzintra Knohenfelde – 1972. gadâ beigusi Latvijas Valsts uni- versitâtes Filoloìijas fakultâti, 1999. gadâ Latvijas Universitâtç ie- guvusi humanitâro zinâtòu maìistra grâdu. Strâdâ Baldones vidus- skolâ par latvieðu valodas un literatûras skolotâju, kopð 2008. gada ir Baldones vidusskolas direktore.

58 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS MARSS TUVPLÂNÂ

JÂNIS JAUNGERGS ÛDENS MARSIEÐIEM

Diskutçjot par lidojumiem uz Marsu, vis- vianta veidiem un izmantoðanas shçmâm, bieþâk dzirdamâ iebilde ir: “Tur taèu nav taèu vispârçjâ tendence ir skaidra – jo ilgâks skâbekïa, ko elpot!” Ðie oponenti ir dzirdçjuði, lidojums, jo materiâli ir jâizmanto efektîvâk, ka Marsa atmosfçra ir ïoti retinâta un sastâv pçc iespçjas raþojot ûdeni, skâbekli un citus galvenokârt no ogïskâbâs gâzes, un neaiz- labumus no atkritumiem, kuri rodas astronau- sargâts cilvçks uz Marsa neizdzîvotu pat mitu dzîvîbas procesos. nûti. No tâ izriet viedoklis, ka uz Marsa cilvç- Agrînajos kosmosa kuìos un îslaicîgos li- kiem nav ko meklçt. dojumos pçc materiâlu reciklçðanas nebija lie- Man kâ Marsa entuziastam uz to ir gatava las vajadzîbas, un tâdos gadîjumos mçdz ru- atbilde, ka arî Latvijâ ziemas mçneðos neaiz- nât par atvçrtu dzîvîbas nodroðinâðanas sargâts cilvçks neizdzîvotu un tâpçc jau sen sistçmu, kur skâbekli òem lîdzi balonos, ir izgudrotas daþâdas dzîvîbas nodroðinâðanas lîdzîgi kâ nirçjs ar akvalangu. Arî ûdeni var tehnoloìijas – apìçrbs, mâjas, apkures sistç- òemt lîdzi gatavâ veidâ (piemçram, Sojuz kos- mas un pârtikas konservçðanas metodes. Ce- mosa kuìos) vai iegût kâ blakusproduktu ïojot pâri tuksneðiem un jûrâm, tirgotâji un elektrîbas raþoðanâ skâbekïa–ûdeòraþa deg- karotâji jau pirms tûkstoðiem gadu sastapâs vielas elementos (Apollo vai Shuttle lidoju- ar nepiecieðamîbu òemt lîdzi dzeramo ûde- mos). Nevienâ no agrînajâm kosmosa prog- ni, bet alpînisti un aviatori pçdçjâ gadsimtâ rammâm (Vostok/Voshod, Mercury, Gemini, iemâcîjâs nodroðinâties ar skâbekli. Apollo, Sojuz, Skylab) ûdens netika atkârtoti Lidojumi ârpus Zemes atmosfçras, pro- izmantots, un pirmie ar ðo jautâjumu prak- tams, ir vçl viens solis prom no tropisko tiski sâka nodarboties padomju kosmisko sta- dþungïu komforta, kurâ attîs- tîjâs cilvçku suga. Kosmiskajâ vakuumâ nav citu resursu, kâ vienîgi Saules gaisma un lîdzi paòemtie materiâli. Daþâdi kosmosa kuìi atðíiras ar pro-

Jaunâ iekârta ûdens reciklç- ðanai, ko STS–126 lidojumâ Space Shuttle nogâdâja uz Starptautisko kosmisko staciju. Iekârta raþo dzeramo ûdeni no astronautu urîna un izlietotâ mazgâðanas ûdens. NASA foto 59 Starptautiskâs kos- miskâs stacijas dzîvîbas nodroðinâðanas shçma. NASA zîmçjums

ûdens ar niecîgiem orga- nisko vielu un amonjaka piejaukumiem, tâpçc to Mir stacijâ pçc papildu filtrçðanas izmantoja par dzeramo ûdeni. Otru reciklçtâ ûdens kategoriju Mir stacijâ ieguva no mazgâðanas ûdens, ko pçc filtrçðanas un dezinfekcijas atkârtoti izmantoja higiçnas vajadzîbâm. Treðais, visgrûtâkais reìenerâcijas process ciju bûvçtâji, kas centâs uzstâdît lidojumu il- bija no bioloìiskajiem atkritumiem. Ar va- guma rekordus samçrâ nelielâs kosmiskajâs kuuma destilâcijas palîdzîbu no apkalpes sa- stacijâs ar ïoti ierobeþotu apgâdes jaudu. vâktâ urîna iztvaicçja ûdeni, no kâ tâlâk elek- Cenðoties noslçgt ûdens izmantoðanas cik- trolîzes iekârtâ raþoja skâbekli un ûdeòradi. lu, ir noderîgi ðíirot ûdeni saturoðos atkritu- Atkarîbâ no ðîs iekârtas darbîbas pat pusi el- mus pçc netîrîbas pakâpes un nepiecieðamajiem reìenerâcijas paòçmieniem. Piemçram, kos- miskajâ stacijâ Mir izmantoja trîs reìenerâcijas paòçmienus. Kondensâts no kabînes gaisa ir vistîrâkais no ûdeni satu- roðajiem atkritumiem – tas rodas gaisa kondicionierî, kur ledusska- pim lîdzîga dzesçðanas iekârta kondensç lieko gaisa mitrumu, ko ir izelpojuði apkalpes locekïi. Kondensâts faktiski ir destilçts

Phoenix zondes klâjs un analîzes kambaru durvis, ko ekskavatora roka bagâtîgi nobârstîja ar grunti. NASA/University of Arizona/ Phoenix foto 60 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Atrodi atðíirîbas! Pietika ar èetrâm Marsa dienâm, lai no Phoenix ekskavatora izraktâs tran- ðejas iztvaikotu viss ledus. Nemai- nîgi palika balti sâïi, ko ðajâ vietâ kâdreiz atnesis ûdens. NASA/University of Arizona/ Phoenix foto pojamâ skâbekïa varçja izmantot atkârtoti, jo caurmçrâ aptuveni puse organisma patç- rçtâ skâbekïa izdalâs ûdens veidâ, bet otra puse – ogïskâ- bâs gâzes veidâ. Elektrolîtiski sadalot metabolismâ raduðos ûdeni, teorçtiski var atgût pusi ieelpotâ skâbekïa, bet ogïskâ- bo gâzi bez zaïo augu palî- dzîbas atkârtoti izmantot nevar, tâpçc paðreizçjâs kosmis- kajâs stacijâs oglekïa ciklu pat nemçìina noslçgt un viss ar pârtiku piegâdâtais ogleklis aizplûst kosmosâ. Slçgtâ cikla dzîvîbas nodroðinâðanas ta, pirms bûs aizòemtas Saules sistçmas ob- sistçmas, protams, tiks veidotas, ja cilvçki ga- jektu cietâs virsmas. Apmetoties uz dzîvi, diem ilgi dzîvos uz Mçness, kur pagaidâm nav piemçram, uz asteroîdiem vai Marsa, prasîbas atklâtas vçrâ òemamas ûdens ledus iegulas un pret slçgtajâm dzîvîbas nodroðinâðanas sistç- ir vçl mazâk cerîbu atrast oglekïa vai slâpekïa mâm atslâbs, jo, teiksim, uz Marsa nav nekâ- rezerves, kas bûtu nepiecieðamas pârtikas au- das vajadzîbas reìenerçt ogïskâbo gâzi, kas dzçðanai. Jau kopð kosmosa çras sâkuma ir neierobeþotos daudzumos pieejama no at- skaidrs, ka slçgto dzîvîbas nodroðinâðanas mosfçras. Vçl jo vairâk, Marsa atmosfçrâ at- sistçmu pamatâ bûs pârtikas audzçðana, iz- rodams arî slâpeklis, kas ir liels retums iekðçjâ mantojot apkalpes izelpoto ogïskâbo gâzi un Saules sistçmâ, kâ arî ûdens ledus, kas pç- citus bioloìiskos atkritumus. Ideâla slçgtâ dzî- dçjos gados piesaista vislielâko interesi. Tâ- vîbas nodroðinâðanas sistçma ïautu kosmosa pçc, nokïuvuði uz Marsa, kosmosa ceïotâji ja kuìim kïût pilnîgi neatkarîgam no Zemes, un ne gluþi atvçrs logus, tad vismaz atvçrs daþus astronauti varçtu apmesties uz dzîvi jebkurâ dzîvîbas nodroðinâðanas sistçmas reìenerâci- tukðâ kosmiskâs telpas punktâ, kur pietiek Sau- jas ciklus – mazâk centîsies atkârtoti izman- les gaismas. Ir pat izstrâdâtas vîzijas par kos- tot ûdeni, ogïskâbo gâzi un amonjaku. Tâliem miskâm cilvçku kolonijâm, kas pçc iedzîvotâju kosmosa ceïojumiem izveidotâ slçgtâ dzîvîbas skaita pârsniegtu daþu labu Zemes valsti. nodroðinâðanas sistçma atkal kïûs daïçji at- Tukða telpa tomçr nav visinteresantâkâ vçrta, kâ mûsdienu kosmiskajâs stacijâs. vieta kolonizâcijai un diez vai tiks apdzîvo- Domâjot par Marsa ekspedîcijâm un ap-

61 bija sakasîts pietiekams paraugs analîzei. Pat tos paraugus, kurus izdevâs nogâdât lîdz íî- miskâs analîzes kambaru durvîm, aizkavçja triviâlas mehâniskâs problçmas – konstrukcijas kïûdas dçï daþas kambaru durvis nemaz nevarçja lîdz galam atvçrt, bet citos gadîju- mos grunts izrâdîjâs pârâk kunkuïaina, lai iz- birtu cauri sietiem un iekïûtu íîmiskâs ana- lîzes kambaros. Grunts paraugi, kurus izdevâs âtri nogâdât Phoenix zondes nolaiðanâs raíeðdzinçji aizpûta o grunts virskârtu un atsedza cietu virsmu, kas gan analîzes aparâtâ un izkarsçt, tieðâm 0 C tem- netika analizçta. Tas varçtu bût ûdens ledus. Attçls peratûrâ izdalîja ûdens tvaikus, bet tie, kuri uzòemts ar ekskavatora kausam piestiprinâtu fo- pâris dienu atradâs ekskavatora kausâ, bija tokameru. Marsa vçjos izþuvuði pavisam sausi. Nav arî NASA/University of Arizona/Phoenix foto ðaubu, ka attçlos redzamais baltais materiâls, kurð daþu dienu laikâ sublimçjâs, bija ûdens ledus – citu iespçju vienkârði nav. Grunts íîmiskâ analîze mçrenâ daudzumâ dzîvojamâm bâzçm, ar ogïskâbâs gâzes un uzrâdîja magnija, nâtrija un kâlija hlorîdus un slâpekïa resursiem viss ir vienkârði, un jau sulfâtus, un skaidrs, ka ðos sâïus satur ne ti- tagad var konstruçt siltumnîcas, kâ arî íîmis- kai grunts, bet arî ûdens, kuru nâkotnes Marsa ko aparatûru, kura no atmosfçras raþotu da- kolonizatori iegûtu no mûþîgâ sasaluma. To- þâdus derîgus materiâlus. Interesantâk ir ar Marsa ûdens rezervçm, kas, protams, ir mil- zîgas, taèu grûtâk pieejamas. Daþâdi orbitâli mçrîjumi liecina, ka Marsa grunts satur ledu gan polârajos, gan arî mçrenajos platuma grâdos, pat pie 40. ziemeïu paralçles, taèu ûdens izvilkðana no mûþîgâ sasaluma var prasît zinâmas pûles. Vistieðâko pieredzi jautâjumâ par piekïuvi mûþîgâ sasaluma ledum ieguva Phoenix ro- bots, kas uz Marsa darbojâs no 2008. gada 25. maija lîdz 2. novembrim. Ðîs misijas ietvaros bija paredzçts ar robota roku ierakties gruntî un paòemt astoòus grunts vai ledus paraugus analîzei portatîvâs íîmiskâs analîzes krâsniòâs. Par spîti tam, ka Phoenix plânoto trîs mçneðu vietâ uz Marsa darbojâs piecus mçneðus, iecerçto astoòu analîþu vietâ iz- devâs veikt tikai piecas. Bçdîgi, ka tâ arî ne- Phoenix zonde nolaidâs samçrâ tipiskâ ziemeïu izdevâs paòemt nevienu îstu ledus paraugu, lîdzenuma vietâ, taèu aiz polârâ loka. Apdzîvotai jo ledus izrâdîjâs pârâk ciets, lai to pagrâbtu Marsa bâzei diez vai kâds izvçlçtos tâdu vietu, kur ar miniatûrâ ekskavatora kausu, un tas ledus, jâpârdzîvo polârâs naktis, bet zemâkos platuma ko izdevâs no mûþîgâ sasaluma noskrâpçt, grâdos ledus gruntî bûs mazâk. iztvaikoja apmçram dienas laikâ, pirms vçl NASA zîmçjums 62 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS mçr ekskavatori ir zaudçjuði savas pozîcijas ûdens iegûðana no ledu saturoðâs grunts pra- marsieðu acîs, un bûs jâmeklç cita mûþîgâ sa- sîs ne mazums pûïu un specializçtas tehni- saluma rakðanas metode. kas. Vçl grûtâk klâsies ekvatoriâlajâ joslâ, kur Novçrojot, cik viegli Phoenix izraktais grunts ir pavisam sausa, bet atmosfçras nie- Marsa ledus iztvaikoja, jâdomâ par sublimâci- cîgais mitrums sola pavisam minimâlas ie- jas paòçmieniem ûdens izvilkðanai no mûþîgâ spçjas iegût vien daþus kilogramus ûdens sasaluma. Ziemeïu puslodes lîdzenumos va- gadâ. Ðíiet loìiski, ka ûdens cena uz Marsa sarâ pie Marsa tipiskâ atmosfçras spiediena bûs pietiekami augsta, lai to atmaksâtos iz- 600–700 paskâliem ûdens sâks intensîvi iz- dalît no atkritumiem un iespçju robeþâs iz- tvaikot 0–2 oC temperatûrâ. Tâdu grunts tem- mantot atkârtoti. Diez vai to darîs ar sareþ- peratûru var panâkt ar Saules enerìiju, ko var ìîtâm un kaprîzâm destilâcijas un filtrçðanas “noíert”, piemçram, pârsedzot virsmu ar sil- metodçm kâ kosmiskajâs stacijâs, drîzâk tam tumu izolçjoðu, taèu Saules stariem caurspîdî- kalpos siltumnîcas, kur no netîrâ ûdens, sa- gu burbuïplçvi. Marsa entuziasti tagad var do- smalcinâtas Marsa grunts un ar Marsa ogï- mât un eksperimentçt, kâ vislabâk ar Saules skâbo gâzi papildinâtâ gaisâ marsieði audzçs stariem sasildît Marsa grunti, savâkt iztvaiko- salâtus un ziròus. juðo ûdeni un tvaikus sasaldçt par tîru ledu. Otra sublimâcijas metode ir aktîvâka – sil- Saites: dot grunts virsslâni ar mikroviïòiem. Var ie- http://www.shuttlepresskit.com/scom/29.pdf – domâties mikroviïòu kombainu, kurð naktî Space Shuttle dzîvîbas nodroðinâðanas sistçmas ap- lçnâm virzâs pa Marsa polârajiem lîdzenu- raksts miem, silda grunti un iesûc raduðos ûdens http://chview.nova.org/station/life–sup.htm – tvaikus tilpnç, kuru no ârpuses dzesç ar auk- NASA populârzinâtnisks apraksts par dzîvîbas no- sto nakts gaisu. droðinâðanas sistçmâm Tiem marsieðiem, kuri nevçlçsies dzîvot http://phoenix.lpl.arizona.edu/ – Marsa zon- tieði uz saltajâm polârajâm ledus cepurçm, des Phoenix mâjas lapa D

“ZVAIGÞÒOTO DEBESI” var abonçt: • Latvijas Pasta nodaïâs, indekss 2214, pa tâlruni 67008001 vai internetâ www.pasts.lv; • izdevniecîbâ “Mâcîbu grâmata” Rîgâ, Raiòa bulvârî 19, 172. telpâ (tâlr. 67034325) un Klijânu ielâ 2d-413 – skaidrâ naudâ vai, pieprasot rçíinu, pa tâlr. 67325322 vai e-pastu [email protected]. Abonçðanas cena 2009. gadam Ls 6.- (Rudens laidiena pielikumâ – Astronomiskais kalendârs 2010), vienam numuram – Ls 1.50.

Kur Rîgâ var iegâdâties “ZVAIGÞÒOTO DEBESI”? • Apgâda Mâcîbu grâmata veikalâ Raiòa bulvârî 19 I stâvâ (172. telpâ, tâlr. 7034325) • Izdevniecîbas Zinâtne grâmatnîcâ Zinâtòu akadçmijas Augstceltnç • Grâmatu namâ Valters un Rapa Aspâzijas bulvârî 24 • Jâòa Rozes grâmatnîcâ Kriðjâòa Barona ielâ 5 • Karðu veikalâ Jâòa sçta Elizabetes ielâ 83/85 • Rçriha grâmatu veikalâ A.Èaka ielâ 50 u.c. Prasiet arî novadu grâmatnîcâs! Visçrtâk un lçtâk – abonçt. Uzziòas 67325322

63 AMATIERIEM

MÂRTIÒÐ GILLS 1. AUGUSTA SAULES APTUMSUMA NOVÇROJUMI DAUGAVAS KRASTÂ

Latvijas Astronomijas biedrîba nâca klajâ ar priekðlikumu 2008. gada 1. augustâ padarît pieejamus daïçjâ Saules aptumsuma novçro- jumus pçc iespçjas plaðâkam iedzîvotâju lo- kam. Ðo iniciatîvu atbalstîja Hansabanka, un sadarbîbâ ar Astronomijas attîstîbas fondu tika noorganizçta Mobilâs observatorijas nobâ- zçðanâs uz pusi dienas Rîgâ, Daugavas krastâ esoðajâ laukumâ pie Hansabankas çkas. Cil- vçku un masu saziòas lîdzekïu atsaucîba bija liela. Aptumsuma laikâ Mobilo observatoriju apmeklçja vairâk nekâ 400 interesentu. Laiks bija labs, un iespçja bija jâizmanto, jo Mobilâ observatorija novietojusies Daugavas nâkamais Saules aptumsums Latvijâ bûs novç- krastâ pie Hansabankas centrâlâs çkas. rojams ne tik drîz – 2011. gada 4. janvârî. Visi foto: M. Gills

Piedâvâjam nelielu fotoreportâþu no pasâ- kuma norises vietas.

Otrs Coronado teleskops atradâs ârpus Mobilâs observatorijas. Lai arî abi Coronado teleskopi de- Mobilâs observatorijas iekðpusç lielais Meade va iespçju lîdzvçrtîgâ veidâ palûkoties uz Sauli, ðoreiz kalpoja tikai kâ montçjums, pie kura ir pie- ârpusç esoðais piesaistîja mazâku uzmanîbu nekâ stiprinâts Coronado Saules novçrojumu teleskops. viss tas, kas bija Mobilajâ observatorijâ.

64 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Papildus Saules tieðajiem novçrojumiem ar Brîþiem pie observatorijas veidojâs vairâku des- îpaði sagatavotiem teleskopiem pie Mobilâs obser- mitu cilvçku gara rinda. vatorijas bija novietots ekrâns, uz kura bija aplûko- jama Saules attçla projekcija.

Daþi novçrojumu dalîbnieki bija bruòojuðies Saules novçrojumu brilles ar Black Polymer ar nopietnu fotoaparatûru. filtru uz novçrojumu laiku bija iespçjams aizòem- ties un pçc tam dot nâkamajam novçrotâjam.

Saules aptumsuma maksimums. Rîgâ fâze sa- Televîzijas þurnâlisti vçlçjâs ne tikai nofilmçt sniedza 0,49. aptumsumu, bet arî uzzinât cilvçku iespaidus. D 65 GATIS ÐÍILA PAR SAULES APTUMSUMU SIBÎRIJÂ JEB ALTAJA ODISEJA 2008

Saules aptumsums ir parâdîba, kas jau Lçmums doties uz Turciju novçrot 2006. kopð senseniem laikiem mulsinâjusi Zemes gada 29. marta Saules aptumsumu tika pie- ïauþu prâtus. Kâda leìenda vçsta, ka 2. gadu òemts visai âtri – gribçjâs iegût labas kvalitâtes simtenî pirms mûsu çras Íînas imperatora bildes un arî apmeklçt Turciju, kurâ lîdz tam galmâ bijuði divi brâïi astrologi. Kâ jau astro- nebiju bijis. Par 2006. gada 29. marta Saules logiem klâjas, zîlçjuði pçc zvaigznçm likteòus aptumsuma novçrojumiem jau tika rakstîts un nâkotni, taèu vieglâ dzîve reiz beigusies Zvaigþòotajâ Debesî 2006. gada vasaras nu- strauji un traìiski. Kâdâ jaukâ dienâ noticis murâ (59.–74. lpp.). 2006. gada martâ jau bi- pilns Saules aptumsums, kuru auðîgie astro- ju apbruòojies ar daudz nopietnâku tehniku logi nebija paredzçjuði. Imperatoram raduðâs – manâ arsenâlâ bija divas fotokameras – vie- pamatotas aizdomas par astrologu kvalifikâci- na filmu un viena ciparu, kâ arî paðdarinâti ju, un viòð licis tai paðâ dienâ “zinâtniekiem” un rûpnieciski raþoti saules filtri. Atgriezies nocirst galvu. mâjâs un kârtîgi izpçtîjis iegûtos fotoattçlus, Par laimi, mûsdienâs Saules aptumsumi ir secinâju, ka kvalitâte ir neapmierinoða, taèu aprçíinâti jau simtiem gadu uz priekðu (un ir iespçjams iegût arî labâkas bildes (ZvD arî atpakaï – vçsturiskie dati), tâpçc Saules 2006. gada vasaras pirmâ vâka bilde). aptumsumus un to gaitu uz Zemes ir iespç- Tâpçc lçmums par nâkamo Saules aptum- jams izskaitïot lîdz sekundes daïâm. Mani suma apmeklçjumu Sibîrijâ bija pats par sevi vienmçr ir pârsteidzis fakts, ka no Zemes sa- saprotams. 2007. gada nogalç un 2008. gada skatâmie Mçness un Saules disku diametri sâkumâ LAB sanâksmçs tika runâts par ek- sakrît tik precîzi (atkarîbâ no Mçness attâlu- spedîcijas organizçðanu uz Sibîriju Saules ap- ma no Zemes – Mçness orbîta ir mazliet elip- tumsuma novçroðanai. Kâ jau tas gadâs tâda tiska: ekscentricitâte 0,0549), lai Mçness disks veida pasâkumos – sâkumâ braucçju skaits pilnîbâ nosegtu Saules disku. ir liels, taèu, kad lieta nonâk lîdz darîðanai, Saules aptumsuma novçroðana kâ man, tâ tad entuziastu skaits stipri noplok. Rezultâtâ arî daudziem citiem astronomijas amatieriem no Latvijas uz Sibîriju aizbrauca trîs grupas ir viens no interesantâkajiem un emocionâli un viena grupa uz Mongoliju. Mûsu grupâ piesâtinâtâkajiem brîþiem. Pirmo pilno Saules bija èetri cilvçki – es, Gatis Ðíila kâ grupas aptumsuma novçrojumu veicu kopâ ar dau- vadîtâjs un mani draugi no Holandes Marsels, dziem citiem Latvijas kolçìiem Ungârijâ, ne- Anka un Mea. 2008. gada pavasarî sâku ap- lielâ pilsçtiòâ Balatonfîredâ, Balatona ezera zinât draugus un paziòas, kas ir bijuði Sibîrijâ krastâ, 1999. gada 11. augusta rîtâ. Dodoties un Altaja kalnos. Caur paziòu paziòâm saòç- uz Saules aptumsuma novçrojuma vietu, bija mu ieteikumu vçrsties pie kâdas ìimenes, kas tikai aptuvens priekðstats par ðo dabas feno- jau vairâkus gadus kopâ ar draugiem vada menu. Mans fotogrâfa arsenâls tolaik bija ne- tûrisma gidu biznesu Altaja kalnos liela Canon filmu kompaktkamera. Uz iegûta- www.altaystrannik.ru. Sazvanîjos ar grupu jiem attçliem bija redzami tikai spoþi riòíîði vadîtâju Agniju Serþantovu un Jeïenu Podgor- un pilnîgi nekas no tâ varenâ skata, kas bija novu un noskaidroju, ka viòiem tieði ir plâns debesîs. Taèu emocionâlais lâdiòð nebija sa- doties kalnos vçrot aptumsumu Kolban (3105 lîdzinâms ne ar vienu citu lîdz tam veiktu as- m) kalna virsotnç. Mçnesi pirms izbraukðanas tronomisku novçrojumu. gatavojâm dokumentus iekïûðanai pierobeþas

66 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS zonâ (Altaja kalnos robeþojas Krievija, Kaza- lemju paeksperimentçt ar fototehniku. Sony hija, Íîna, Mongolija). Apbrînojamâ veidâ iz- 500 mm objektîvam uzstâdu filtru uz aizmu- devâs nosûtît faksu uz daudzu tûkstoðu kilo- gurçjâ filtra turçtâja un uzòemu daþus Sau- metru attâlo robeþpunktu un tika saòemta les attçlus. Attçlos redzams, ka uz Saules nav atïauja ierasties kalnos. Sâkotnçji mûsu plâns neviena plankuma – tâtad Saules aktivitâte ir bija doties kopâ ar Juri Kauliòu un viòa pa- ïoti zema. Fotografçju vçl, un vienâ brîdî acis vadoni, taèu Juris Kauliòð izvçlçjâs citu mar- apþilbina spilgta gaisma – izrâdâs, filtrs, atro- ðrutu, tâpçc mûsu ceïi Altajâ ðíîrâs. Ar ma- doties pârâk tuvu fokusa punktam, ir izkusis. niem Holandes draugiem 25. jûlijâ satikâmies Ðâda konstrukcija neder – bûs jâliek filtrs priek- Maskavâ. Paviesojâmies naktî pie kopçjiem ðâ. Tikai laimîgâ kârtâ nenodaru ïaunumu re- draugiem Piemaskavas vasarnîcâ un 26. jûlijâ dzei. Barnaulâ mûs sagaida ðoferis ar privâto kâpâm vilcienâ, lai dotos uz Novosibirsku. Uz automaðînu, kas mûs aizved tâlâk uz Altaja kal- perona mûs laipni izvadîja Juris Kauliòð ar niem. Rezultâtâ galapunkts tiek sasniegts ap ceïabiedri. Sâkotnçji mans plâns bija braukt trijiem naktî. Vakariòas un uz auss. plackarðu vagonâ, taèu mani Holandes draugi 30. jûlijs. Agri pieceïamies, lai postos ceïâ. bija pakonsultçjuðies ar zinâtâjiem, kas jau bija Ðinî brîdî mûs sagaida pirmâs nepatikðanas – iepazinuði postpadomijas dzelzceïa kultûru, Ankai ir slikta dûða un viòa vçlas palikt bâzes un nolçma braukt kupeju vagonâ. Vilciens no nometnç. Tomçr bâzes saimniece Raisa iesa- Maskavas lîdz Novosibirskai ceïâ ir 49 stun- ka: “Jûs neuztraucieties – kalnu gaiss viòu das. Holandieði piedzîvoja kultûrðoku, kad paziòoju, ka vilcienâ nav duðas, bet tualetes sanitâro zonu dçï ir slçgtas 20 minûtes pirms un pçc katras pieturas. Brauciens vilcienâ ma- niem ceïabiedriem izvçrtâs visai eksotisks – restorâna vagons, tirgotâji uz peroniem pie- turvietâs un vilciena vagonos un daudzas citas lietas viòiem bija liels pârsteigums. 28. jûlijs. Novosibirskâ mûs sagaidîja Ni- kolajs Vorons – mâkslinieks un uzòçmçjs, vietçjâs mâkslas akadçmijas absolvents, un laipni izmitinâja pie sevis. Sâkotnçjâ plânâ arî viòð bija paredzçjis piedalîties ekspedîcijâ, taèu biznesa darîðanu dçï pârdomâja. 29. jûlijs. Nokïûðana no Novosibirskas lîdz mûsu galamçríim – Muïtas ciematam Altaja kalnu masîva pakâjç ir visai sareþìîts pasâ- kums, jo sabiedriskâ transporta infrastruktûra Altajâ nav visai labi attîstîta. Taèu privâtais bizness lieliski aizpilda niðu, un aktîvajâ tûris- ma sezonâ daudzi ðoferi ar privâtajâm maðî- nâm un mikroautobusiem ir gatavi izpalîdzçt apjukuðajiem ceïiniekiem. Nikolajs mums pa- lîdz noorganizçt mikroautobusu lîdz Barna- ulai. Novosibirskas stacijâ satiekam Juri Kau- liòu ar ceïabiedri un dodamies uz Barnaulu. Kamçr kâdâ pieturvietâ gaidu kolçìus, no- Juris Kauliòð un Anka Parry (Holande). 67 izârstçs! Sçdiniet tikai zirgâ un uz priekðu, rît paði redzçsiet, ka viòa bûs vesela kâ rutks!” Tâ arî darâm – sasçþamies visi zirgos un divu zir- gupuiðu pavadîbâ dodamies satikt mûsu grupu. Visu dienu pavadâm sedlos vai ejam kâjâm un vçlâ pçcpusdienâ satiekam grupu, kas iekâr- tojusi bâzes nometni gleznainâ Akèana upes ielejâ apmçram 1900 m virs jûras lîmeòa. Iepa- zîstamies ar grupas lo- cekïiem, kas sabraukuði Mûsu grupa 17 cilvçku sastâvâ pirms doðanâs no pirmâs bâzes nomet- no daþâdâm Krievijas nes uz otro. No kreisâs: Dmitrijs no Òiþòijvartovskas (Krievija), Agnija no pilsçtâm, un pârsteigti Ufas (Krievija), Jeïena no Òiþòijvartovskas (Krievija), Roberts no Ufas (Krie- uzzinâm, ka grupâ ir arî vija), Dirks no Esenes (Vâcija), Svetlana, Nafisa, Alisa no Ufas (Krievija), divi puiði no Vâcijas – Gatis no Liepâjas (Latvija), Jeïena no Èitas (Krievija), Anna no Ufas (Krie- Karstens un Dîtrihs. Ko- vija), Anka, Mea un Marsels no Arnemas (Holande), Karstens no Esenes pçjais grupas dalîbnieku (Vâcija), Dmitrijs no Òiþòijvartovskas (Krievija). Aiz kadra palicis Jevgeòijs skaits ar pavadonçm ir no Òiþòijvartovskas (Krievija). Bildes autors ir Jevgeòijs Bundja. 17 cilvçku! Sagaidîtâji mûs sacienâ ar tipisku kalnu tûristu launagu otrajâ bâzes nometnç pakâpjamies pa klintîm un izsniedz telti. Vakarâ pie ugunskura nola- vçl vairâkus simtus metru, lîdz nonâkam pie su nelielu lekciju visiem grupas biedriem par burvîga kalnu ezera ar gaiði zilu ûdeni. Ûdens to, kas ir Saules aptumsums, kâda ir tâ gaita, vçsums ir vilinoðs, un grupas biedri metas ko un kâ novçrot un kâdi droðîbas pasâku- peldus; taèu ðeit vilðanâs – ûdens temperatûra mi jâievçro. Demonstrçju arî no NASA mâjas pat viskarstâkajâs vasaras dienâs svârstâs ap lapas izdrukâtâs kartes un savu GPS iekârtu. 6–8 grâdiem virs nulles. Tâpçc nekâda lielâ 31. jûlijâ pârnesam daïu mantu uz nomet- pelde nesanâk – âtri iekðâ un âtri ârâ. Pçc nes vietu, kurâ nakðòosim naktî no 2. uz 3. peldes dodamies atpakaï uz pirmo bâzes no- augustu. Nometnes vieta paredzçta ap 2200 metni, lai gatavotos lielajam notikumam 1. m virs jûras lîmeòa Akèana ezera krastâ pie augustâ. Vakarâ pârbaudu fototehniku, no kalnu pârejas. Ðâdâ augstumâ vairs neaug ko- Baader saules filtra plçves un kartona lok- ki, tâpçc mûsu mugursomâs bez pârtikas un snçm uzkonstruçju filtru 500 mm Sony ob- konserviem ir arî prieþu un egïu zari, kas bûs jektîvam, Olympus filmu kameras objektîvam. nepiecieðami ugunskura kurinâðanai un çdie- Vçl no pâri palikuðajiem Baader saules filtra na gatavoðanai. Ðî ir pirmâ nopietnâ pârgâjie- gabaliem salîmçju pâris saulesbriïïu grupas na diena, un man rodas priekðstats par ma- biedriem. Nakti pavadu ârpus telts, priecâjo- nis paða un manu draugu fizisko sagatavotî- ties par dzidrajâm kalnu debesîm. bu – âtrâkie gâjçji mçs neesam, tas nu ir 1. augusts. Pamostos ar vieglâm trîsâm – pilnîgi skaidrs. Pçc mugursomu izkrauðanas ðodien BÛS! Sagatavoju trîs fotoaparâtu kom- 68 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS brîdî mâkoòi noiet nost no Saules diska. Òe- mot vçrâ mûsu izdevîgo skata punktu, vçro- jam iespaidîgu skrejoðo çnu ðovu uz daudzu desmitu kilometru attâlumâ esoðajâm kalnu korçm, lîdz galvenais brîdis ir klât – vçl pçdç- jais Saules stars un nu jau pilnîga tumsa. Mûsu grupas kolçìi sagaida aptumsumu pusceïâ no kalnu kores – dzirdami meiteòu spiedzieni un puiðu ûjinâðana. Pats sçþu ar vaïâ muti un pârmaiòus spieþu pogas uz viena un otra aparâta – mainît regulçjumus vairs nav laika, gribas tikai baudît îso mirkli. Un pçkðòi jau Pirmajâ dienâ uz kalnu pârejas 2300 m aug- parâdâs atkal pirmie Saules stari – neticami, stumâ virs jûras lîmeòa. Fonâ vietçjie altajieðu zir- bet pusotra minûte jau ir beigusies. Turpinâm gu puiði. vçl klikðíinât savus fotoaparâtus, bet piedzî- vojuma eiforija jau ir pâri. Apskatos iegûtâs plektus – Olympus E–500 fotoaparâtu ar 70– pilnâs fâzes attçlus – ir izdevies! Tas, kas re- 300 mm objektîvu un B+W 100000–kârtîgu dzams uz bildçm, pârsniedz manis cerçto re- saules filtru, Sony Alpha–700 ar 500 mm re- zultâtu! Bija vçrts mçrot ðo smago ceïu, jo flektora tipa objektîvu un paðrocîgi uztaisîtu iegûtie attçli ir par kârtu labâki nekâ 2006. filtru no Baader Solar Filter. Un Olympus gadâ Turcijâ uzòemtie. Tâtad sagatavoðanâs OM–10 filmu kameru ar Opteka reflektora ti- nav veikta velti. Sagaidâm kolçìus no kalna pa 500 mm objektîvu un uz UV aizsardzîbas virsotnes un parâdâm savus iegûtos attçlus. filtra uzstiprinâtu (ar ûdens piliena palîdzîbu Visi priecâjas par skaistajâm protuberancçm uz attaukotas virsmas) Baader Solar Filter. (sk. vâku 3. lpp.) uz Saules diska malâm. Kad uz grupas vadîtâjas aicinâjumu ielikt so- Iekoþam îsu maltîti un turpinâm ceïu lejup. mâ daïu pârtikas paziòoju, ka soma jau gana smaga, viòa pasvârsta somu, nosaka, ka es îsti ar galvu nedraudzçjos, un iesaka kravu atvieglot. Rezultâtâ Olympus OM–10 ar aprî- kojumu un statîvu tiek atstâts nometnç. Kal- nos dodos tikai ar divâm digitâlajâm fotoka- merâm un statîviem. Taèu stâvajâ kâpumâ katrs grams velk uz leju, tâpçc izpalîdzîgâs biedrenes Anna un Alise no Ufas palîdz nest statîvus. Ap 16:30 sasniedzam augstumu 2845 m. Lîdz virsotnei palikuði kâdi 200 m, bet saprotu, ka ir jâizðíiras – iekarot virsotni vai uzòemt bildes. Nolemju palikt 2845 m augs- tumâ, lai savlaicîgi izvietotu aparatûru. Ar ma- Pirmie Saules stari pilnâs fâzes beigâs. Kad ni paliek abi vâcieði. Uzliekam aparatûru, sa- pilnâ fâze bija beigusies, “logs” aizvçrâs un Sauli gatavojamies un sâkam gaidît. Ar baþâm vçro- un Mçnesi periodiski aizklâja mâkoòi. Fotokame- jam, ka cits pçc cita Sauli aizsedz mâkoòi. ra Sony Alpha 700. Jutîba ISO 200. Objektîvs Sony Sâkoties pirmajam kontaktam, pârmaiòus ir SAL–500F80, reflektora tipa konstrukcija. Diafrag- mâkoòi, pârmaiòus nav. Turam îkðíus, lai ma f/8. Ekspozîcijas laiks 1/640 s. Attçla uzòem- redzçtu pilno fâzi. Par laimi, tieði atbildîgajâ ðanas laiks 01.08.2008. 12:56 GMT. 69 Aptumsuma vçroðanas dçï atpaliekam no gra- fika. Grupas vadîtâjas mazliet nokïûdâs ceïa izvçlç, un nokïûstam pie kraujas malas – iesâòus no lçzenâ nokâpiena; jâiet atpakaï. Tâ nonâkam beidzot pie strauta, kas ir mûsu orientieris, jau galîgâ krçslâ un paðas posma beigas ejam jau ar lukturîðiem rokâs. Lîdz ar tumsas iestâðanos sasniedzam nometni, kurâ gaida lejâ palikuðie. Viens otru apsveicam ar lielisko novçrojumu: mçs to izdarîjâm – ie- guvâm lieliskas Saules aptumsuma bildes, un tas bija to vçrts. Naktî piedzîvojam îstu lie- tusgâzi ar zibeòoðanu pa kalnu korçm un Kalnu tûristi ietur maltîti otrajâ bâzes nometnç skaïiem pçrkona dârdiem. (2200 m) pçc grûtas pârgâjiena dienas. Ðefpavâra 2. augusts. Savâcam visas mantas, teltis un îpaðais dienas piedâvâjums – âtri gatavojamie ma- pârtikas krâjumus un dodamies uz otro bâzes karoni ar savvaïas loku salâtiem... nometnes vietu, kur mûs jau gaida iepriekð aiznestâ pârtika un kurinâmais. Pârgâjiens izvçrðas gana grûts, jo somas ir pilnas un sma- mugursomâm cauri netiekam. Izveidojam dzî- gas. Vçlâ pçcpusdienâ ierîkojamies nometnç vu cilvçku íçdi un padodam mugursomas no un sakuram ugunskuru. No kalniem pûð rokas rokâ. Otrâ pusç nokâpiens ir lçzens, auksts vçjð, un, spieþoties ap ugunskuru, spç- kaut gan slapjâ laikâ arî varçtu bût bîstams, lçjam mçmo ðovu. Grupas vadîtâja nervozi jo vietâm mazi akmeòi. Tiekam lîdz Kuiguka vçro debesis, jo nâkamajâ rîtâ jâveic pârgâ- ezeram, 2028 m. Apkârt ezeram lçkâjam at- jiens pâr pâreju, kurai pieðíirta kategorija 1A kal kâ kazas pa klinðu bluíiem. No ezera iz- (zemâkâ no kategorijâm, taèu nesagatavotiem tek Kuiguka upe ar skaistu ûdenskritumu 24 tûristiem var bût grûti pârvarama). Taèu nakts metru augstumâ. Netâlu no ûdenskrituma ir paiet mierîgi un lietus nelîst. skaista bâzes vieta ar skatu uz upes krâcçm 3. augusts – jâforsç A1 klases pâreja. Lai un ûdenskritumu. Iekârtojam bâzi ïoti glez- arî pârejâ veicamais kâpiens nav pârâk augsts nainâ vietâ. Laiku pa laikam pa taciòu garâm 2500 m, pâreja ir sareþìîta, jo augstâk kïûst bâzei paiet nelielas tûristu grupas. Kâ jau tas aizvien stâvâka un stâvâka. Turklât nepatîka- klâjas kalnos, visi tûristi viens otru sveicina. mi, ka klinðu vietâ ðeit ir akmentiòi, pa ku- Pûzdamas un elsdamas atnâk pâris apaïas tan- riem var viegli sâkt slîdçt uz leju. Turklât ðâdâ tes. Pierunâju, lai uzkâpj augðâ gar ûdens- virsmâ nav iespçjams uzstâdît droðîbas atsai- kritumu un paskatâs uz Kuiguka ezeru. Nâkot tes. Pamazâm sâkam kâpienu, bet vienâ brîdî atpakaï, saka lielo paldies – esot bijis tâ vçrts. priekðâ ejoðâ Nafisa no Ufas sâk slîdçt uz le- 4. augusts. Nâkamajâ dienâ mâkoòi nolai- ju. Âtri saíeru viòu un abi piespieþamies pie þas un iesprûst ielejâ starp kalniem. Varam sienas – viss kârtîbâ, varam turpinât ceïu. Pie redzçt, ka mazliet augstâk virs mums mâkoòi paðas pârejas augðas kâdâ brîdî arî es jûtu, sniega veidâ krît uz kalnu nogâzçm. Laiks ir ka pamats zem kâjâm sâk slîdçt. Piespieþos, slapjð un drçgns. Pçc programmas mums ir cik varu, pie sienas un, lçni elpojot, turpinu plânots doties apskatît tuvçjo kalnu ezeru, piesardzîgi pârvietoties. Saíeru klints stûri un taèu grupa ir sagurusi un neizrâda interesi. nostâjos droðâkâ vietâ. Noslauku aukstos Grupas vadîtâjas nolemj vienu dienu atpûs- sviedrus un turpinu ceïu. Paðâ pârejas augð- ties. Visi staigâ no vienas telts uz citu, spçlç galâ ir tik ðaura sprauga starp klintîm, ka ar kârtis un pa kluso iejauc tçjâ lîdzi paòemtos

70 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Skaistais Kuiguka kalnu ezers 2028 m augstumâ. Ûdens tempe- ratûra +6 grâdi. Tâlumâ starp kalniem un sniegiem redzama pâre- ja. Autora foto

ðòabjus un konjakus. Uzòçmî- gâkie dodas nelielâs pastaigâs pa tuvçjo meþu un nogâzçm. 5. augusts. Pçdçjâ diena, un mums jâdodas lejâ no kalniem. Jâveic apmçram 25 km lîdz kempingam. Tâ kâ jâiet no kalna lejâ, tad iet nav pârâk grûti un vietâm kïûst pat monotoni. Nu jau pçdçjie metri un atkal ðoferis – noguris un ðíendçjas: ”Nav miera! esam bâzç. Mûs sagaida Raisa un padzirda Cilvçki kâ aptrakuði ðogad uz to Altaju! Vi- ar tçju – pirts jau kuras un çdiens gatavojas. siem vajag tikai, lai vedu, bet kâ lai neved – Izdodas aprunâties ar bâzes saimnieku Alek- nauda jâpelna, kamçr nâk. Paguïu pâris stun- seju. Viòa istabâ pie sienas karâjas Rçriha mie- du un atkal ceïâ.” Arî mçs pa ceïam uztaisâm ra karogs ar trîs sarkaniem punktiem aplî. stundas pauzi, lai ðoferis var mazliet atpûsties, Pastâstu, ka esmu no Rîgas un esmu lasîjis bet mçs – paçst brokastis. Bijskâ mûs jau gai- Nikolaja Rçriha darbus, un man patîk Mâkslas da ðofera brâlis ar autobusa biïetçm uz reisu muzejâ vçrot Rçrihu gleznas. Iegûstu namatç- Bijska–Novosibirska. Labi, ka bijâm iepriekð va uzticîbu, un pârmijam pâris frâzes par parûpçjuðies par biïetçm, jo cilvçku daudz un augstâm tçmâm. Beidzot ieslçdzu mobilo tele- visi autobusâ netiek iekðâ. Novosibirskâ mûs fonu un atrodu pârklâjuma zonu. Sazvanu sagaida turienes draugi. Iztaujâjam viòus par Mârtiòu Gillu. Uzzinu, ka esot bijusi mediju to, kâ vçrojuði Saules aptumsumu Novosibir- interese par mûsu grupas rezultâtiem. Tâpat skâ. Izrâdâs – neviena mâkonîða, un pilnâs uzzinu, ka Jurim Kauliòam nepaveicies – ap- fâzes laikâ pat esot redzçts krîtam meteors. tumsuma momenta laikâ Sauli aizseguði mâ- Naktî satiekamies stacijâ ar Juri Kauliòu, kurð koòi. Kad esam atveduði no tuvçjâ ciemata gaida vilcienu uz Maskavu. Dalâmies iespai- alu un nomazgâjuðies pirtî, mûs gaida lielais dos par redzçto Saules aptumsuma laikâ un mielasts. Vârîti kartupeïi ar svaigiem dârze- kalnu pârgâjienos. òiem un marala gaïu ir patîkama pârmaiòa 7. augusts. Dienâ ekskursija pa Novosi- pçc nedçïas âtri vârâmo zupu un þâvçto augïu birsku un Nikolaja Rçriha muzeja un Rçriha diçtas. Pçc maltîtes visi savâcamies lielâkajâ biedrîbas nama apmeklçjums. Sev par lielu bûdiòâ, çdam pîrâgus, dzeram tçju un vînu pârsteigumu uzzinu, ka Novosibirskas Rçri- un dziedam dziesmas lîdz rîta gaismai. ha muzejâ nav nevienas Nikolaja Rçriha glez- 6. augusts. No rîta ap èetriem aizbrauc nas oriìinâla. Ar lepnumu stâstu gidei, ka pirmâ meitene – viena no mûsu grupas gidçm mums Rîgâ ir visai plaða Nikolaja un Svjatos- Jeïena Podgornova no Èitas. Arî mçs sâkam lava Rçrihu gleznu kolekcija. Tâs paðas die- kravât somas. Pârçjie grupas dalîbnieki no nas vakarâ ir norunâta tikðanâs ar Valdimiru Òiþòijvartovskas un Ufas vçl dienu uzkavçsies Kïimovu – ceïotâju, kinooperatoru, reþisoru bâzç. Ap plkst. 6 atbrauc mums jau zinâmais dokumentâlistu un savdabîgu filozofu. Nojau- 71 ðot Vladimira dzîves stilu, pçc pieredzes no- kâ piedalîjies pirmajos eksperimentos Novo- organizçjam ciemakukuli – pâris pudeïu vîna sibirskas universitâtç ar Kozireva spoguïiem. un uzkodas. Sagatavotais cienasts tiek atzinîgi Vçlâk, kad par ðiem eksperimentiem sâka in- novçrtçts, un pçc pâris glâzçm namatçvs kïûst teresçties èekisti, Vladimirs ar kolçìi aizgâjis runîgs. Pastâsta par savu operatora darbu no projekta. Vakarâ ar metro atgrieþamies pie Hosç Arguellesa1 ekspedîcijas laikâ pa Altaju draugiem, lai atzîmçtu atvadas. un Sibîriju, par saviem videodarbiem Altaja 8. augusts. No rîta lidmaðîna mûs aizved ðamaòu filmçðanâ un citâm interesantâm ek- no Novosibirskas uz Maskavu, kur mûs sagai- spedîcijâm. Vladimirs ir gatavs mums parâdît da divas ziòas: ir sâkusies olimpiâde un Krie- uzòemtos materiâlus, taèu mçs ierobeþotâ lai- vijas karð ar Gruziju. Kïûst mazliet neomulîgi, ka dçï esam spiesti atteikties. Vladimirs râda un sâkam apspriesties, vai mçs karastâvokïa pa logu lielu celtni tâlumâ un saka – lûk, tur gadîjumâ varçsim nokïût mâjâs. Taèu noskaid- tâs çkas pagrabâ stâv slavenie Kozireva spo- rojam, ka viss kârtîbâ – gaisa satiksme ar Lat- guïi. Kad iepleðu lielas acis, Vladimirs man viju un Holandi nav pârtraukta. Vakarâ sapul- izstâsta îsumâ Kozireva2 teoriju un pastâsta, cinâm savus Maskavas draugus un izstâstâm

1 Hosç Arguelless (Jose' Argüelles) dzimis 1939. 2 Nikolajs Kozirevs (dz. 1908. gada 19. augustâ gada 24. janvârî ASV, Minesotas ðtata Roèesterâ. (2. septembrî pçc vecâ stila) un miris 1983. gada Ieguvis mâkslas vçstures doktora grâdu Èikâgas 27. februârî) – izcils krievu zinâtnieks, 1928. gadâ universitâtç, plaðâk pazîstams kâ maiju kalendâra pabeidzis Ïeòingradas universitâtes Fizikas un ma- izplatîtâjs un Planetârâs mâkslas kustîbas (Planet temâtikas fakultâti. Strâdâjis PSRS Galvenajâ ob- Art Network) dibinâtâjs. Ieguvis lielâku publicitâti, servatorijâ Pulkovâ. 1936. gadâ arestçts un izsûtîts. 1987. gadâ bûdams viens no galvenajiem iniciato- 1946. gadâ pçc kolçìu astronomu vairâkkârtçjiem riem Harmoniskâs konverìences pasâkumu orga- lûgumiem priekðlaicîgi atbrîvots kâ talantîgs zinât- nizçðanâ. 1987. gadâ izdevis pirmo grâmatu Mai- nieks. 1947. gadâ aizstâvçjis doktora disertâciju par ju faktors: Ceïð aiz tehnoloìijas (The Mayan Fac- tçmu Zvaigþòu enerìijas avoti un zvaigþòu iekðç- tor: Path Beyond Technology). Hosç Arguelless ap- jâs uzbûves teorija (Èñòî÷íèêè çâ¸çäíîé ýíåðãèè raksta maiju kalendâru kâ “harmonisku lunâro ka- è òåîðèÿ âíóòðåííåãî ñòðîåíèÿ çâ¸çä). No 1947. lendâru, kas sastâv no 13 mçneðiem pa 28 dienâm lîdz 1958. gadam strâdâjis Krimas Astrofizikas ob- un 1 dienu ârpus laika”. Arguelless ir vçrsies ANO servatorijâ. 1958. gadâ pilnîbâ reabilitçts. Kopð ar priekðlikumu nomainît esoðo Gregora kalendâru 1958. gada strâdâjis Pulkovas observatorijâ. Veicis pret maiju kalendâru. Viòa aprakstîtais maiju ka- daudzus nozîmîgus zinâtniskus atklâjumus, kas lendârs tradicionâlo maiju civilizâcijas pçtnieku ap- saistîti ar zvaigþòu fiziku, plançtu un Mçness uzbû- rindâs tiek apðaubîts, jo neatbilst daþâdiem vçstu- vi. Izstrâdâjis îpaðu teoriju ar nosaukumu Likum- riskiem avotiem. Hosç Arguellesa dibinâtâ kustîba sakarîbu mehânika (Ïðè÷èííàÿ ìåõàíèêà), kas aktîvi darbojas ap 90 valstîs, popularizçjot maiju raksturo laiku kâ fizikâlu lielumu. Lai eksperimentâli kalendâru. Kustîbas moto – “laiks ir mâksla”. Kus- pierâdîtu savu teoriju, Nikolajs Kozirevs konstruçjis tîba atbalsta Nikolaja Rçriha dibinâto Miera paktu îpaðus “laika spoguïus” – izliektas alumînija virs- un Rçriha Miera simbolu ar trîs sarkaniem pun- mas, kas, savstarpçji savienotas un vertikâli no- ktiem apïa centrâ, kas simbolizç “mieru caur kul- stâdîtas, veido gliemeþnîcas formu. Neviens no Ko- tûru”. Savas ekspedîcijas laikâ Altajâ Hosç Argu- zireva veiktajiem eksperimentiem oficiâlâs zinâtnie- elless tikâs ar Altaja pirmiedzîvotâjiem un ðama- ku aprindâs netiek uzskatîts par pârliecinoðu, lai òiem un pçtîja altajieðu kalendâra un maiju ka- pierâdîtu viòa teoriju. Taèu Likumsakarîbu mehâni- lendâra lîdzîbas. Viòð nolasîja arî vairâkas lekcijas kas teorijai mûsdienâs ir daudzi sekotâji Krievijâ un interesentiem Novosibirskas universitâtç. arî ârvalstîs. Ar Kozireva spoguïiem arî mûsdienâs tiek veikti daþâdi eksperimenti. 72 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS piedzîvojumus, râdâm bildes. teresentu grupa braucienam uz Íînu pa ðâdu 9. augusts. Pçcpusdienâ man ir lidmaðîna marðrutu: izlidoðana no Rîgas uz Pekinu 16. no Maskavas uz Rîgu. Lidostâ satieku Linar- jûlijâ. Dzîvoðana 3 zvaigþòu viesnîcâs. 20. du ar mâsu, kas atgrieþas no Mongolijas. Pa- jûlijâ pârbrauciens ar vilcienu no Pekinas uz lielâmies viens otram ar iegûtajiem attçliem Ðanhaju. 22. jûlijâ pilnâ Saules aptumsuma un dalâmies iespaidos. novçroðana Ðanhajas apkârtnç. Atgrieðanâs Ekspedîcijas pçdçjâ dienâ atvadoties no Rîgâ 25. jûlijâ. Aptuvenâ ceïojuma cena Ls holandieðu draugiem, man ðíita, ka kopâ ir 1000, iekïaujot Íînas vîzas, aviobiïetes, vil- nodzîvota vesela mûþîba, nevis 10 dienas. Kâ ciena biïetes un dzîvoðanu viesnîcâ. Intere- teica mûsu grupas vadîtâja Agnija: “Kalnos senti var saòemt papildu informâciju: tâlr. viena diena iet par gadu.” Protams, mçs varç- 29287755 vai [email protected]. jâm sarîkot pâris dienu ekspedîciju uz Novo- Cerams, ka 2009. gada 22. jûlijâ Ðanhajâ sibirsku – atlidot ar lidmaðînu un aizlidot, un mums ies tikpat jautri, cik 2008. gada 1. au- vçrot aptumsumu ideâlos laika apstâkïos, taèu gustâ Altajâ. tad iegûtajiem attçliem bûtu pavisam cita vçr- Paldies Olympus pârstâvniecîbas Latvijâ tîba un ekspedîcijai nebûtu tâs ekspedîcijas darbiniekiem Jânim Kârkliòam un Oskaram garðas. Vanagam, kâ arî Sony pârstâvniecîbas Baltijâ Nâkamais pilnais Saules aptumsums ar re- darbiniekiem Oskaram Kaminskim un Jurim kordilgu pilno fâzi apmçram 6 minûtes ðíçr- Simanovskim par palîdzîbu fototehnikas sagâ- sos Íînas teritoriju. Ðobrîd tiek organizçta in- dâðanâ ekspedîcijas laikâ. D

MÂRIS KRASTIÒÐ, MÂRTIÒÐ GILLS ÇRGÏA STÂSTS PAR MÇNESS APTUMSUMU

Augusts Latvijas Astronomijas biedrîbas galvenâs cerîbas saistot ar labvçlîgiem laika (LAB) pasâkumu kalendârâ ik gadu ir atzî- apstâkïiem daïçjâ Mçness aptumsuma laikâ. mçts kâ laiks, kad tiek rîkots tradicionâlais Otro gadu pçc kârtas seminârs tika rîkots astronomijas amatieru Çrgïa seminârs. Ðim Baumaòu Kârïa Viïíenes pamatskolâ. Ðâdu pasâkumam ir sena vçsture. Sâkotnçji tas ti- izvçli noteica gan ideâlie apstâkïi astronomiska nosaukts par Çrgïa nometni, jo pirmo rei- ko novçrojumu veikðanai skolas apkaimç, gan zi 1989. gadâ notika Çrgïu novadâ, bet 2008. arî dzîvoðanai un izglîtojoðiem pasâkumiem gadâ tika organizçts jau 20. reizi. Konkrçti se- piemçrotâs telpas. LAB izsaka pateicîbu sko- minâru norises datumi parasti ir tikuði pie- las direktorei Ilzei Âdamsonei par ieinteresç- skaòoti Perseîdu meteoru plûsmas maksimu- tîbu, atsaucîbu un veiksmîgo sadarbîbu Çrgïa mam. Taèu daþkârt seminâra laikâ uzmanîbas sigmas organizçðanâ. centrâ ir bijuði arî citi ievçrojami notikumi, Neraugoties uz saîsinâto norises laiku, piemçram, Saules aptumsums 1999. gadâ. Tâ Çrgïa sigmas programmâ bez nakts novçro- kâ Perseîdu meteoru plûsmas aktivitâte pçdç- jumiem tika ietvertas arî visas pârçjâs gadu jos gados bija aizvien samazinâjusies, Çrgïa gaitâ ierastâs aktivitâtes – projektu izstrâde, sigmu tika nolemts pieskaòot 2008. gada 16. lekcijas un astronomiskâs spçles. Seminâru augusta daïçjam Mçness aptumsumam. Se- vadîja Mâris Krastiòð. Savukârt piecpadsmit minâra organizatori arî saîsinâja pasâkuma il- seminâra dalîbnieki izveidoja trîs darba gru- gumu no trijâm uz divâm novçrojumu naktîm, pas ar visai oriìinâliem nosaukumiem – Mazâ 73 optimismu, jo galvenais notikums jau bija gai- dâms tikai vçlajâs vakara stundâs un naktî uz svçtdienu. Tâ kâ Viïíe- nes apkârtne bija iepazî- ta jau iepriekðçjâ gadâ organizçtajâ ekskursijâ, ðogad tuvçjo novadu iz- pçte tika veikta vairâkâs atseviðíâs grupâs. Inte- resants atradums bija Íirbiþu meþa muzejs, kas ir ierîkots vçl padomju laikos, taèu arî mûsdienâs sniedz aiz- Amatieru astronomijas seminâra Çrgïa sigma dalîbnieki. Foto: M. Gills vien aktuâlu informâciju par meþa iemîtniekiem drosmîgâ tostera piedzîvojumi kosmosâ, 5 un koku apsaimniekoðanu. minûtes vçlâk un Citi. Atlika vien cerçt, ka Viïíenes apkaimes apceïoðana tika apvie- debesis divâs seminâra naktîs neslçpsies aiz nota ar gaidâmâ Mçness aptumsuma reklamç- pelçkiem mâkoòiem un ïaus veikt nakts pro- ðanu. LAB kâ Eiropas debess demonstrçjumu jektiem nepiecieðamos novçrojumus. programmas Les nuits des e' toiles dalîbniece bija Seminâra pirmais vakars bija veltîts vçstu- saòçmusi plakâtus ar daïçja Mçness aptumsu- riskâm atmiòâm par Çrgïa nometnes pirm- ma attçlu un iespçju tajos ierakstît praktisku sâkumiem, Siguldâ un citos Latvijas novados informâciju par novçrojumu laiku un vietu. Ðie pavadîtajâm novçrojumu naktîm. Prezentâci- plakâti tika izvietoti pie tuvâkâs un tâlâkâs ju par ðo tçmu bija sagatavojis Mârtiòð Gills. vietâs atrodamiem ziòojumu dçïiem. Gandrîz divdesmit gadu laikâ Çrglis ir pagu- vis apceïot teju visus Latvijas novadus, bet visbieþâk tas ir nolaidies Vidzemç. Praktiski visi seminâri ir palikuði vçsturç ar kaut ko unikâlu – neaizmirstamiem pârgâjieniem, ie- vçrojamu vietu apskati, daudzveidîgiem astronomiskiem novçrojumiem un zvaigþòu piepildîtâm tumðâm nakts debesîm. Mçness aptumsums bija viens no retajiem izòçmu- miem, kas Çrgïa seminâros lîdz ðim vçl nebija novçrots. Pirmâ nakts Çrgïa sigmas dalîbniekus ne- iepriecçja ar skaidrâm debesîm, tâdçï laiks tika veltîts cita veida radoðâm aktivitâtçm un vienkârðai atpûtai. Arî sestdienas, 16. augusta rîts meteoroloìisko apstâkïu ziòâ nebija daudzsoloðs. Debesis aizvien bija apmâkuðâs, tâdçï seminâra dalîbniekiem atlika saglabât Dmitrijs Docenko stâsta par tumðo matçriju. 74 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Daïçjais Mç- ness aptumsums daþâdâs fâzçs. Foto: M. Gills

Otrâs dienas radoðâ daïa tika sâkta ar gru- iestâjâs aptumsuma maksimâlâ fâze – 0,81. pu prezentâcijâm, kâ arî Dmitrija Docenko Kaut arî pçcâk debesîs atkal sâka parâdîties referâtu par tumðâs matçrijas eksistenci. Sa- mâkoòi, Mçness bija redzams lîdz pat daïçjâ vukârt pçcpusdienâ M. Gills pastâstîja par aptumsuma beigâm, un visi seminâra dalîb- 2009. gadâ Latvijâ ieplânotajiem Starptautiskâ nieki varçja bût gandarîti par veiksmîgajiem astronomijas gada pasâkumiem. Pievakarç, aptumsuma novçrojumiem. Sazinoties ar no- gaidot Mçness aptumsuma sâkumu, tematis- vçrotâjiem daþâdâs Latvijas vietâs, izrâdîjâs, ki ïoti atbilstoði bija stâstîjumi par pilnâ Sau- ka daudzviet Latvijâ nebija tik ïoti paveicies les aptumsuma novçrojumiem Sibîrijâ 2008. ar laika apstâkïiem un debesis bija apmâkuðâs gada 1. augustâ. Savos iespaidos par Saules jau nakts sâkumâ. aptumsuma ekspedîciju dalîjâs Agnese Zalc- 17. augusts bija viena no karstâkajâm mane un Liene Rieksta, kâ arî vieslektors Ju- 2008. gada vasaras dienâm. Debesîs spoþi ris Kauliòð. rotâjâs Saule, taèu Çrgïa sigmas dalîbniekiem Pçc radoðâ gaisotnç pavadîtâs dienas bija vislielâkais prieks bija par lieliskajiem pagâ- pienâcis ilgi gaidîtais brîdis, kad bija jâsâkas juðâs nakts iespaidiem. Seminâra noslçgumâ Mçness ieieðanai Zemes pusçnâ. Kaut arî ne- darba grupas prezentçja savus projektus, bet gribîgi, taèu daþviet rietumu pusç mâkoòi jau kâdu laiku centâs izklîst. Ikviens seminâra dalîbnieks cerçja, ka mâkoòi paðíirsies arî dienvidaustrumu pusç, kur lîdz ar krçslas iestâðanos bija uzlçcis apaïais Mçness. Kad pulksteòi sâka skaitît dienas 23. stundu, si- tuâcija debesîs jau bija pavisam daudzsoloða un ðíita, ka pats Mçness bija pavçlçjis mâ- koòiem izklîst. Seminâra dalîbnieki sagatavoja darbam teleskopus un fototehniku, un daïçjâ Mçness aptumsuma novçrojumi varçja sâkties. Drîz vien debesis pilnîbâ noskaidrojâs, un vairâk nekâ 25 acu pâri ar sajûsmu norau- dzîjâs, kâ Mçness aizvien izteiktâk iekrâsojas Juris Kauliòð dalâs savos iespaidos par pilnâ tumði sarkanâ tonî. 10 minûtes pçc pusnakts Saules aptumsuma novçrojumiem Sibîrijâ. 75 Daïçjâ Mçness aptumsuma novçrojumi pie Sludinâjumu dçlis Viïíenes centrâ – labajâ Baumaòu Kârïa Viïíenes pamatskolas pusç plakâts, kas aicina novçrot Mçness aptumsumu pçcâk saòçma organizatoru sarûpçtâs balvas. satura elementiem. LAB plâno Çrgïa tau rîkot Trîs dienas un divas naktis bija aizritçjuðas kâ plaðâku pasâkumu ar, iespçjams, ilgâku un palikuðas ar skaistu ierakstu Çrgïa seminâ- norises laiku. Visticamâk, seminâram bûs di- ru vçstures lappusçs. vas daïas – pirmajâ daïâ bûs daþâdi astronomijas pasâkumi skolçniem, bet otrajâ daïâ bûs 2009. gads Çrgïa seminâram ir îpaðs, jo astronomijas amatieru un iepriekðçjo gadu apritçs tieði divdesmit gadu kopð pirmâs as- nometòu dalîbnieku salidojums. Visi intere- tronomijas vasaras nometnes rîkoðanas. Tâ kâ senti ir aicinâti sekot aktuâlâkajai informâci- ðî jubileja tiks atzîmçta Starptautiskâ astrono- jai par Çrgïa tau organizçðanu un norises lai- mijas gada zîmç, seminâra organizatoriem ir ku LAB mâjas lapas www.lab.lv sadaïâ Vasa- labs iemesls pasâkumu pilnveidot ar jauniem ras seminâri. D

MÂRTIÒÐ GILLS DARBU SÂK PUBLISKO DEMONSTRÇJUMU OBSERVATORIJA RÂMKALNOS

Jau vairâk nekâ divdesmit gadu rîdzinie- daudz gaiðâks. Ne mazums çku un pilsçtvi- ki ir pieraduði pie iespçjas skaidros treðdienu des elementu ir izgaismoti ar augðupejoðiem vakaros Latvijas Universitâtes Astronomiskajâ staru kûïiem. Rîgas centrâ varam aplûkot Mç- tornî ar teleskopu vçrot debesis. Otro sezo- nesi, plançtas, raksturîgâkâs zvaigþòu kopas. nu ðâda iespçja ir arî pirmdienu vakaros. In- Ko vçl? Kvalitatîvi debess novçrojumi ir jâveic teresentu netrûkst, tomçr ikvienam vaïasprie- ârpus pilsçtas. Tomçr tâlu ârpus pilsçtas tum- ka astronomam ir labi zinâms, ka lielas pil- ðâ nostûrî publiska observatorija draud pa- sçtas centrs nav piemçrotâkâ vieta astrono- likt bez apmeklçtâjiem. Jâbût vçl kâdam la- miskiem novçrojumiem. Îpaði tâpçc, ka pç- bam iemeslam, lai cilvçki nâktu uz debess dçjos desmit gados Rîgas centrs ir kïuvis novçrojumu vietu. Un tâdu tieðâm izdevies

76 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Observatorija neilgi pirms atklâðanas.

Foto: A. Ginters atrast observatorijai, kas oficiâli savu lûku NTM 500 montçjumu. Ðis ASV raþotais mo- vçra Starptautiskâ astronomijas gada priekð- dernais sçrijveida teleskops ir ar Rièija–Kret- vakarâ – 2008. gada 9. decembrî. Tâ ir Star- jçna optisko sistçmu, Kasegrçna sistçmas te- space observatorija atpûtas centrâ Râmkalni. leskopa paveids, bet ar samazinâtu komu. Te- Ðo vietu daudzi labi pazîst saistîbâ ar iespçju leskopa modelis ir izvçlçts tâds, lai iegûtâ izbaudît rodeïu braukðanas prieku, piedalîties attçla kvalitâte neliktu vilties sagaidâmajâ re- daþâdâs sportiskâs atrakcijâs, kâ arî ziemâ zultâtâ. Ievçrîbas cienîgs ir firmas Astelco laisties lejup no kalna ar slçpçm. Pâris gadu Systems (Vâcija) radîtais New Technology Mo- garumâ vçl pirms observatorijas bûvdarbu unt teleskopa montçjums, kas ir pilnîbâ da- sâkðanâs Râmkalnu piekalnç tos kâ stacionâro torvadâms. Jau tîri vizuâli ir redzams, ka tas mîtnes vietu (t.i., tajâs dienâs un naktîs, kad spçj neierasti âtri pârorientçt teleskopu (ðo- nebija ieplânoti izbraukumi uz daþâdâm Lat- brîd lîdz 30 grâdiem/sekundç, teorçtiski – vijas vietâm) sev bija izvçlçjusies Mobilâ ob- lîdz 100 grâdiem/sekundç), kâ arî iestâdîðanu servatorija. Notika arî debess spîdekïu de- nepiecieðamajâ punktâ izdara ar augstu pre- monstrçjumi, un apmek- lçtâju interese izrâdîjâs diezgan liela. Tas Astro- nomijas attîstîbas fonda vadîtâjam Mârtiòam Eih- valdam radîja domu Râm- kalnos veidot stacionâru observatoriju. Ieceres îste- noja astronomijas popula- rizçðanas un ziòu portâls Starspace.lv. Tâs îpaðnie- ka Aròa Gintera vadîbâ ir tapusi neliela koka çka ar sniegbaltu kupolu. Zem ðâ kupola slçpjas 16'’ Me- ade LX 200R teleskops ar Râmkalnu atraðanâs vieta. Google Maps karte 77 cizitâti – 5 loka sekundes. Saprotams, ka ðâda specifiska iekârta ir datorvadâma, taèu interesants ir arî tehniskais risinâjums – montçjumâ tiek izmantoti spçcîgi tieðâs piedziòas elektro- motori, bet kustîgâs daïas tehniski nav saka- binâtas ar zobratiem, tâs savstarpçji “peld” sa- spiesta gaisa vidç. Pie novitâtçm jâpiemin arî Austrâlijâ raþotais kupols, kas darbojas ar dienas laikâ uzkrâto saules enerìiju. Sabiedrîbas uzmanîbu publiskas observatorijas atvçrðanas fakts piesaistîja momentâni. Varbût pirmo reizi ielûkojoties teleskopâ ... Gada nogalç tâ bija viena no retajâm po- zitîvajâm ziòâm masu saziòas lîdzekïos. Presç Sauli bûs iespçja kliedçt mîtu, ka Saule ir izskançja arî daþâdi pârspîlçjumi, ka tas esot spoþs un neinteresants disks. lielâkais un spçcîgâkais teleskops Latvijâ (cit- Observatorija nopietni piedalâs Starptau- viet – Baltijâ). Protams, teleskops ir jauns un tiskâ astronomijas gada pasâkumos. Darbîbas moderns, bet atliek atcerçties, ka Baldones plânos ietilpst konferenèu telpas izbûve, lai Riekstukalna observatorijâ ir trîs teleskopi, ar turpat lîdztekus debess demonstrçjumiem bû- lielâku spoguïa diametru (120 cm Ðmita tele- tu iespçja nolasît ilustratîvi bagâtas lekcijas skopam un 55 cm abiem Kasegrçna sistçmas par astronomiju. 2009. gada maijâ un sep- teleskopiem dubultpaviljona çkâ). Interesants tembrî Râmkalnos notiks skolu astronomijas ir fakts, ka reiz astronomijas amatieru rîcîbâ festivâli. Tâlâkas nâkotnes ieceres tiek saistîtas jau bija teleskops ar 50 cm spoguli (Blumba- ar iespçju noteiktâs nakts stundâs ðo telesko- ha teleskops) Siguldas novçroðanas bâzç. Ta- pu izmantot robotizçtâ reþîmâ – novçrojumi gad atkal tiem, kuriem astronomija ir vaïas- tiks veikti interneta lietotâju uzdevumâ. prieks, ir iespçja izmantot kârtîgu teleskopu. Nokïût no Rîgas puses lîdz observatorijai Jâcer, ka jaunajai observatorijai apmeklç- var, pirms Sçnîtes nogrieþoties uz Rîgas–Val- tâju netrûks un laika apstâkïi bûs labvçlîgi. mieras ceïa. Pirms Gaujas tilta labajâ pusç ir Meade teleskopu papildina Coronado sçrijas zîme Automaðînu stâvlaukums un Râmkal- teleskops droðiem un kvalitatîviem Saules nu çkas. Detalizçtu informâciju par Starspa- novçrojumiem. Tâdçjâdi arî dienâ observato- ce observatorijas darbu Râmkalnos var atrast rija nestâvçs dîkâ un ar detalizçto skatu uz portâlâ www.starspace.lv. D

Ziemas laidienâ publicçtâs krustvârdu mîklas atbildes Lîmeniski: 5. Prospero. 7. Galateja. 8. Nimbus. 10. Bruno. 11. Rçmers. 13. Atlants. 17. Ariel. 18. Hidra. 19. Ciolkovskis. 22. Grâca. 23. Skots. 28. Altairs. 31. Kohaba. 32. Niksa. 33. Kasîni. 34. Granulas. 35. Eiridome Stateniski: 1. Dreiers. 2. Heiss. 3. Klero. 4. Ijiraks. 6. Orbîta. 7. Giotto. 9. Baiers. 12. Mezers. 14. Andromeda. 15. Megreks. 16. Kiviuks. 20. Arneba. 21. Ðteins. 24. Kvaoars. 25. Glenns. 26. Ariane. 27. Erinome. 29. Galle. 30. Ikars

78 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS JAUNAS GRÂMATAS

NATÂLIJA CIMAHOVIÈA MÛÞÎBAS VALDNIEKI

Visas tautas ir meklçjuðas spîdekïos saikni ar norisçm savâ dzîvç. Ilgos vçrojumos ir veidojuðâs daþâdas pasaules uzskatu sistçmas. Senlaikus gûtâs atziòas ir saglabâjuðâs daþâdu tautu folklorâ. Bet izcilâ stâvoklî ir senâ Çìip- te, kur jau pirms vairâkiem gadu tûkstoðiem priesteriem bija iespçja sava laika pasaules uzskatu dokumentçt akmenî. Çìiptes hieroglifus un varenâs bûves ir pçtîjuði daudzu valstu zinâtnieki. Arî Latvijas pçtnieki ir darbojuðies ðajâ jomâ. Gandrîz pirms 100 gadiem nozîmîgus pçtîjumus veicis profesors Francis Balodis (1882–1947). Uz viòa publikâcijâm balstîti vçl mûsdienu pçtîju- mi par çìiptieðu mâkslu un kultûru. Pçtniecîbas tehnoloìiju attîstîbas gaitâ ir kïuvis iespçjams vçstures liecîbas dokumentçt ar precîzâm metodçm. Latvijas zinâtnieki plaði izmantojuði fotogrammetrisko metodi senu bûvju telpiskâ stâvokïa fiksçðanai. Ar ðo metodi ir precizçts daþâdu seno bûvju, arî Rîgas Doma velvju stâvoklis. Ðî pieredze deva iespç- ju latvieðu zinâtniekiem piedalîties ekspedîcijâ uz Çìipti, lai dokumentçtu seno Karnakas vçsturç. Ðajâ sakarîbâ tapusi ekspedîcijas fo- templi pie Luksoras. Pçc ðâ darba sekmîgas togrammetrisko darbu zinâtniskâ vadîtâja Jâòa veikðanas Latvijas zinâtniekus aicinâja darbu Klçtnieka grâmata Mûþîbas valdnieki, kur turpinât, lai pçtîtu pasaulç pirmâs un lielâkâs stâstîts gan par Çìiptes mitoloìiju un tâs at- akmens piramîdas – Dþosera piramîdas ta- spoguïojumu senajos tempïos un piramîdâs, gadçjo stâvokli. Pirmais izpçtes posms tika gan par mûþîbas un mûþîgo pârvçrtîbu izprat- pabeigts 2007. gadâ, iegûstot gluþi jaunus fak- ni cilvçces kultûras pirmsâkumos. tus par ðîs piramîdas uzbûvi. Tika atklâtas Grâmatai ir piecas nodaïas, kas vada lasî- agrâk nezinâmas galerijas un telpas, kâ arî tâju atklâsmes ceïâ – no debess íermeòu per- mâkslas un rakstu pieminekïi. sonificçtâm gaitâm lîdz cilvçka dvçseles ne- Rûpîgais darbs senajâ vidç veicinâja pçt- mirstîbas idejai un tâs attçlojumam seno bûvju nieku izpratni par Çìiptes senâs kultûras vad- îpatnçjâs struktûrâs. lînijâm un par to nozîmi pasaules kultûras Ðo ceïojumu aizsâk seno çìiptieðu pante-

79 oss jeb Nuns. No tâ die- viðíâ paðierosmes ceïâ radâs saules dievs Atums, kurð izveidoja sev apmetni – Benbena uzkalnu. Analogi arî Nî- las vidusdaïas apgabala Hermopoles priesteri pasaules sâkumu saska- tîja pirmatnçjâ okeânâ, no kura cçlâs saules dievs Ra. Bet Memfisas domâtâji pasaules radî- ðanâ galveno lomu pie- ðíîra zemei un tâs die- viðíajam garam Ptaham. Ptahs bija radîjis visu, Dþosera piramîda skatâ no Nîlas ielejas. kas veidoja cilvçku dzîvi uz zemes. Viòð arî radîjis saules dievu Atumu un citus dievus. ona apraksts. Tâ daudzveidîbas izpratnei labs Vçstures gaitâ, mainoties novadu politis- palîgs ir senâs Çìiptes hronoloìija, kas dota kajai lomai, dievu panteona virsvadîbâ parâ- grâmatas noslçgumâ. Tâ aptver vairâk nekâ dîjâs citi dievi. Tâ Tçbâs priekðplânâ tika iz- 6000 gadu laika posmu – no neolîta perioda virzîts neredzamais un apslçptais debess dievs (ap 4500.–3000. g. p.m.ç.) lîdz Koptu–Bizan- Amons, kas pakâpeniski ieguva arî saules die- tijas periodam (30. p.m.ç.–395. m.ç.), kura va Ra îpaðîbas un bieþi tika nosaukts kopîgâ beigâs Çìipti iekaro arâbi, kas atnes citâdu vârdâ Amons–Ra. Tçbu priesteri pasludinâja kultûru. Amonu par vienîgo pasaules radîtâju. Tâdâ Informâcija par senajiem ticçjumiem ir kârtâ veidojâs pamats monoteismam, kas lai- nonâkusi lîdz mums fragmentârâ veidâ. Savâ ka gaitâ iegâja vçlâkajâs pasaules reliìijâs. laikâ katrs politiskais un lîdz ar to reliìiskais centrs izplatîja savu versiju gan par pasaules radîðanu, gan par savu lokâlo dievu lomu pasaules sistçmas pastâvçðanâ. Tomçr visâ ap- mçram 5000 gadu ilgajâ senâs Çìiptes attîstîtâs kultûras laika posmâ pasaules uzskats pama- tojâs divâs faktu grupâs: 1) Çìiptes pastâ- vçðanas ekonomiskais pamats bija zemko- pîba; 2) zemkopîbas iespçjas noteica klima- tisko faktoru stabilitâte, cieði saistîta ar debess spîdekïu regulârajâm gaitâm. Çìiptes zemkopîbas pamats bija Nîlas ûde- òi, kas regulâri atnesa auglîgâs dûòas. Tâpçc arî pasaule, tika domâts, bija radusies no pir- matnçjo ûdeòu plaðuma. Lejasçìiptes reliìiskâ Grâmatas autors Jânis Klçtnieks Dþosera pi- centra variantâ tas bija pirmatnçjais ûdens ha- ramîdas pakâjç. 80 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Karnakas tempïa 7. pilons ar Amona skulptûrâm.

Çìiptieðu seno mîtu apko- pojums atrodams sengrieíu rakstnieka Plutarha (ap 46.–ap 120. g.) traktâtâ Par Izîdu un Ozîrisu. Tajâ atrodama arî astronomiska informâcija, tostarp Ozîrisa dvçseles zvaigznes Sîri- usa redzamîbas periods un Sîri- usa heliakâlâ lçkta saistîba ar Nîlas plûdu sâkumu. Bet Izîdas un Ozîrisa dçls Hors cîòâs ar ienaidniekiem bija ieguvis spârnotu saules disku, kurð kâ uzvaras simbols attçlots uz vairâku tempïu dât tempïa pilona telpisko datorizçto modeli ar vârtiem. hieroglifu un reljefu attçlu precîzu izvietojumu. Par dievu varenîbu un tâs saistîbu ar pries- Uzmçrîjumus, ko agrâk veica no stalaþâm, pâr- teru un valdnieku darbîbu liecinâja grandi- zîmçjot hieroglifus un attçlu detaïas uz papîra, ozie tempïi un piramîdas. Dievu pielûgðanai tagad veica ar fotogrammetrisko metodi. tika celti daudzi tempïi, kur novietotas dievu Iegûtos rezultâtus atzinîgi novçrtçja Çìip- un valdnieku skulptûras. Tâ tika apliecinâts tes Kultûras ministrija un Senlietu Augstâkâ pa- arî valdnieku dieviðíîgums, lîdz ar to mono- dome, tâ rezultâtâ Latvijas ekspedîcija saòç- teisms kïuva par pamatu valdnieku izcilâ stâ- ma jaunu atïauju pçtîjumu turpinâðanai ðajâ vokïa fiksçðanai. Bet savai pçcnâves varenîbai tempïu kompleksâ, lai dokumentçtu valdnie- valdnieki bûvçja savas dvçseles mâjokïus – ces Hatðepsutas laikâ bûvçtâ tempïa 8. pilo- piramîdas. nu. Ðai darbâ ekspedîcija izmantoja jaunu me- Latvijas zinâtnieku pirmais uzdevums bija Karnakas tempïa 7. pilona telpiskâ stâvokïa un uz sienas attçloto tekstu dokumen- tçðana. Pilons bija bûvçts pirms 3500 gadiem, un cilvçku van- dalisma un zemestrîèu postîju- mu rezultâtâ no tâ bija sagla- bâjuðâs vairs tikai ap 6 m augstas sienas un valdnieka skul- ptûru fragmenti. Ekspedîcijas laikâ veiktie fotogrammetriskie uzmçrîjumi deva iespçju izstrâ-

Karnakas tempïa 7. pilona sie- na no dienvidpuses. 81 nekad nenorietoðo zvaigþòu apgabalu. No ap- bedîjuma telpas atzarojâs trîs gaiteòi, kas arî pavçrsti pret galvenajâm debespusçm. Pi- ramîdas daþâdâs telpas paredzçtas valdnieka dvçseles atdzimðanas ceïam un cikliska- jiem ceïojumiem kopâ ar Ozîrisu. Ðajâ grâmatas nodaïâ aprakstîtas arî vairâ- kas citas piramîdas, tostarp Hufu jeb Heopsa piramîda Gîzâ. Çìiptes piramîdas mûsu laikos sâkotnçji tika uzskatîtas par miruðo faraonu mûþîgâs atdusas vietâm, taèu jaunâkie pçtîjumi liecina, ka îstenîbâ piramîdas bija domâtas sen- çìiptieðu valdnieku dvçseïu saglabâðanai, tâm savienojoties ar saules dieva mûþîgo gaitu. Ðim nolûkam dvçselei vajadzçja veikt sareþ- ìîtu ceïu piramîdas labirintos, tur attîroties no pirmsnâves grçkiem. Par dvçseles mâjokli tika uzskatîta sirds. Tâpçc faraona sirdi mçdza apbedît atseviðíâ kamerâ. Aizkapa gaitâs miruðo valstîbas dievi vispirms veica sirds un dvçseles novçrtçðanu uz patiesîbas svariem. Dvçseles taisnîguma vai Astronomijas skolotâji no Latvijas pie Dþosera vainas pakâpi Ozîrisa klâtbûtnç novçrtçja die- piramîdas (2007. gads). viðíie tiesneði. Taisnîgai un grçkos attaisnotai dvçselei atïâva doties pie Ozîrisa, lai kopâ ar viòu veiktu mûþîgos kosmiskos ceïojumus. Bet todiku, strâdâjot ar lâzera skençðanas apa- grçcîga dvçsele bija lemta iznîcîbai, to atdeva ratûru. Ðis jaunais solis senatnes pie- minekïu dokumentçðanas tehnoloìijâ nostiprinâja Latvijas zinâtniskâs ek- spedîcijas prioritâti pasaules kultûras mantojuma izpçtç. Karnakas tempïu izpçtç sasniegtie rezultâti pavçra Latvijas zinâtniekiem iespçju veikt pçtîjumus Dþosera pi- ramîdâ. Tâ ir pasaulç vecâkâ akmens piramîda, uzcelta pirms 4650 gadiem virs Çìiptes senâs valsts III dinastijas valdnieka Hora Netjeriheta jeb Dþo- sera kapavietas. Valdnieka kapavieta iekârtota zem piramîdas – klintâjâ iz- cirstâ ðahtâ apmçram 30 metrus dziïi pazemç. Uz valdnieka apbedîjuma kameru kâdreiz veduðas kâpnes, kas Pazemes galeriju izpçte ar ìeoradaru. Ar aparatûru inþ. bija orientçtas uz debess ziemeïpola Georgijs Ðicovs, blakus LU prof. Valdis Segliòð. 82 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS dienai savs kalps. Tomçr, lai nonâktu kopâ ar Ozîri- su debesu tâlçs, dvçselei vajadzçja vçl iziet cauri septiòiem Ozîrisa miruðo valsts apgabaliem. Vçlâk to skaitu pa- pildinâja lîdz desmit. Katrâ miruðo valsts apgabalâ atkarîbâ no grçcîgu- ma pakâpes Ozîriss izdalîja dvçselçm mâjvietas. Par vârtu sargiem tur bija pazemes dievîbas, kas arî saðíiroja dvçseles atkarîbâ no grçku lieluma. Mazâk grçcîgâs drîkstçja doties lîdzi Ozîrisam uz nâkamo mûþîbas apgabalu, bet pilnîgi grçcîgâs iznîcinâja. Heraldiskie Dþosera hieroglifi. Dvçseïu patiesuma pakâpi noteica pçc dzîves laika uzvedîbas, par vie- nezvçram Ammitetam, kurð grçcîgo dvçseli nu no galvenajâm uzskatot piedalîðanos lûg- kopâ ar sirdi tûdaï aprija. ðanâs un tempïu rituâlos, tai skaitâ ziedojuma Divu patiesîbu – nevainîgs vai vainîgs – papildinâðanâ. Tempïu priesteru varâ arî bija tiesas priekðâ katram cilvçkam vajadzçja pie- tiesîbas dot miruðâ cilvçka mûmijai papirusa râdît savu nevainîbu, apliecinot savas dzîves tîstokli ar tekstiem grçku noþçloðanai. Attais- laika rîcîbas atbilstîbu tikumiskajâm normâm, notâ dvçsele ieòçma vietu saules dieva laivâ piemçram, apgalvojot: un kopâ ar viòu piedalîjâs mûþîgajâ ikdienas “Ak, Useh–nemmt (Platus soïus speroðais), kas riòíojumâ pa debesjumu. nâk no Anu (Heliopoles), es neesmu da- Grâmatas ceturtajâ daïâ lasâm par Çìip- rîjis ïaunu cilvçkiem. tes priesteru gluþi eksaktajiem secinâjumiem Ak, Fenti (Oðòâtâj) no Hermenu (Hermopo- par debess spîdekïu gaitâm. Tâdâ veidâ mûþî- les), es neesmu zadzis. bas valdnieku pârstâvji uz zemes kïuva arî Ak, Kverti no Amenteta, es neesmu gulçjis ar par laika iedalîjuma pârzinâtâjiem. Ðîs gudrî- vîrieti. bas no viòiem mâcîjâs arî citu zemju domâtâji. Ak, Basti no Bastas, es neesmu çdis sirdis. Abus galvenos laika iedalîjumus – dien- Ak, Serti no Anu (Heliopoles), es neesmu bi- nakti un gadu – pârzinâja Ozîrisa mûþîgais jis bez iemesla nikns. palîgs dieviðíais Tots, rakstu mâkslas un ka- Ak, Sehriu no Utenas, es neesmu bijis okðíeris. lendâra patrons. Dziïu nozîmi çìiptieðu pries- Ak, Neb–abui (Divradzi) no Sauti (Saisas), teri piedçvçja miruðâ saules dieva Ra–Ozîri- es neesmu bijis pïâpîgs.” sa nakts ceïojumam pazemç. Vakarâ Ra zau- Analogas grçku noliegðanas kârtulas pâr- dçja spçku un nomira, aizpeldot savâ saules mantotas vçlâkajâs pasaules tautu reliìijâs, laivâ aiz rietumpuses apvârðòa. Peldot tâlâk piemçram, pazîstamajos Mozus 10 bauðïos. pa pazemes debess upi, cînoties divpadsmit Taisnîgâs dvçseles nonâca zaïajos niedru nakts stundâs ar daþâdiem ienaidniekiem, laukos Iaru jeb nosacîtâ paradîzes vietâ, kur saules dievs no jauna atdzima svçtâ skarabe- tâs sagaidîja mûþîga svçtlaime un visus dzîvî- ja veidolâ un tumsai pienâca gals. Ar dieviðío bas eksistencei vajadzîgos darbus veica kal- gaismu viòð pârklâja visu pasauli, izgaismojot pi. Tie nelielu mâla figûriòu veidâ doti miru- zemi, visu dabu un cilvçkus. Ðai atdzimðanai ðajam lîdzi kapâ. Diþciltîgo gadîjumâ to skaits atkârtojoties ik dienas, izveidojâs gada 365 die- varçja sasniegt pat 360 vai 365 – katrai gada nu kalendârais cikls. Tas labi sakrita ar Nîlas 83 ûdens lîmeòa svârstîbâm starp ikgadçjiem dabas stihisko spçku darbîbas rezultâtâ. Ana- plûdu cikliem, kas brînumainâ kârtâ arî bija logi, darbojoties Dþosera piramîdâ, latvieðu 365 dienas. Çìiptieðu kalendârajâ sistçmâ lie- zinâtniekiem izdevâs fiksçt gan zinâmo un pa la nozîme bija arî Sîriusa heliakalâ lçkta lai- daïai sagruvuðo, gan vçl neizpçtîto pazemes kam, kas iezîmçja sausuma periodâ izkaltuðajai gaiteòu izvietojumu. To noslçpumu atklâðana augsnei tik ïoti vajadzîgo Nîlas plûdu sâkumu. ir nâkamo ekspedîciju uzdevums. Latvijas ekspedîcijas darbs Karnakas tem- Seno laikmetu liecîbas allaþ ir aicinâjums plî un Dþosera piramîdâ aprakstîts grâmatas tâlâkiem meklçjumiem. Seno çìiptieðu pasau- piektajâ daïâ. Ar fotogrammetriskâm meto- les skatîjums palîdz mums izprast daudzus dçm nosakot Karnakas tempïa 7. un 8. pilo- mûsdienu uzskatu pamatus, jo mûþîgâ at- na stâvokli, ir kïuvis iespçjams saglabât in- dzimðana pavada cilvçci tâs daudzveidîgajâs formâciju par ðîs senâs bûves stâvokli, kas laika garîgo meklçjumu gaitâs. Grâmatu izdevis gaitâ var neglâbjami pazust gan marodieru, gan “Tapals” 2008. gadâ, apjoms 215 lpp. D

JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ , JAUNUMI ÎSUMÂ

No Galileja lîdz Habla teleskopam (turpinâjums, sâkums 47. lpp.) Tie ietver fotogrâfijas ar zvaigznçm, ko iekïauj putekïainie apvalki, kas kâdu dienu spçj izvçrsties planetârâs sistçmâs, galaktiku attçlus uz Visuma novçrojamâs robeþas, fotogrâfijas ar galaktikâm, kas sadûruðâs un plosa viena otru gabalos, un uzvedinoðas liecîbas, ka vairâkumam galaktiku ir masîvi melnie caurumi to centros (sk., piem., HKT “redz” magnçtisku monstru eruptîvâ galaktikâ. – ZvD, 2008, Rudens (201), 42.lpp.; sk. vairâk Alksne Z., Alksnis A. Habla Kosmiskâ teleskopa pirmâ desmitgade. –ZvD, 2001, Pavasaris (171), 3.–12. lpp.).

HST lieliski parâdîjis savas kameras WFPC2 spçjas, iegûstot dubultgredzenu galaktiku Arp 147 (sk. vâku 1. lpp.), kas atrodas Valzivs (Cetus) zvaigznâja virzienâ vairâk nekâ 400 miljonu gaismas gadu attâlumâ no Zemes. Kad galaktikas saduras, tâs iziet cauri viena otrai, to individuâlâs zvaigznes reti nonâk saskarç. Starpzvaigþòu gâzu un putekïu mâkoòi kondensçjas, izraisot zvaigþòu veidoðanâs vilni, lai izvâktos no sadursmes vietas, lîdzîgi kâ òirbu vilnîði pâri dîía virsmai. Arp 147 ir Pekulâro galaktiku atlantâ (Arp Atlas of Peculiar Galaxies), ko sastâdîjis Haltons Habla Kosmiskais teleskops HST brîvâ orbîtâ. HST Arps 1960-jos gados un publicçjis 1966. gadâ. – orbitçjoða observatorija – kopð 1990. gada riòío ap Zemi augstu virs atmosfçras. No www.asd-network.com NASA attçls I.P.

84 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS KOSMOSA TÇMA MÂKSLÂ

JÇKABS ÐTRAUSS VISUMA TÇMA FILATÇLIJÂ (4. turpinâjums) III. KOSMISKÂS ÇRAS SÂKUMS UN TÂS ATSPOGUÏOJUMS PASTMARKÂS

Bezpilota kosmiskie lidojumi Pastâv uzskats, ka mûsdienu kosmiskâ çra Jâsaka, ka pirmâ PSRS pastmarka (katalo- sâkâs 1957. gada 4. oktobrî, kad PSRS palai- ga Nr. 2092), kas “veltîta” ZMP lidojumam, da izplatîjumâ pirmo cilvçka radîto debess bija izteikti savdabîga. Uz 1957. g. 7. oktobrî íermeni – Zemes mâkslîgo pavadoni (ZMP), emitçtâs vçrtszîmes K. Ciolkovska simtgadei kas pirmo reizi sasniedza pirmo kosmisko bija 1957. g. 28. novembrî izdarîta melna ti- âtrumu (7,9 km/s). pogrâfiska uzdruka “Pirmais Zemes mâkslî- Ðis vçsturiskais notikums satricinâja ne ti- gais pavadonis pasaulç – 1957”. kai cilvçces eksaktos prâtus, bet arî filatçlis- Pârzinot tâ laika poligrâfiskâs jaudas un tu “brâlîbu” – kosmosa tçma piedzîvoja vçl iespçjas, to varçtu attaisnot: lielais notikums neredzçtu uzplaukumu un popularitâti. iepriekð tika turçts stingrâ slepenîbâ; lai iz- Tas lika pasta administrâcijai ne tikai PSRS, dotu jebkâdu poligrâfisko izdevumu, bija bet arî citâs valstîs, kas nebija iesaistîjuðâs kos- jâveic garas “saskaòoðanas” darbîbas daþâdâs mosa izpçtç, radît un emitçt daudz jaunu past- uzraugoðajâs iestâdçs; poligrâfiskie uzòçmu- marku ar Sputòik–1 attçlu. mi strâdâja neoperatîvi, utt.

85 1957. gada 3. no- vembrî PSRS palaida iz- platîjumâ otro ZMP ar dzîvu bûtni – suni Lai- ku. Arî ðim notikumam par godu visâ pasaulç tika izdotas jaunas pastmarkas, un ðîs emisijas par godu daþâdâm gadadienâm turpinâs vçl joprojâm.

Lielâ sajûsma par ðo notikumu gan aizçnoja citu aspektu – suns Pirmâ îstâ PSRS pastmarka, veltîta diþajam zinâtnes vârdâ kïuva par pirmo zinâmo kos- notikumam (kataloga Nr. 2093), tika emitçta mosa iekaroðanas upuri, jo tajâ laikâ kosmis- vçlâk. Uz tâs bija redzama zemeslode, kam kie lidaparâti vçl nespçja atgriezties uz Zemes. visapkârt riòío ZMP, un uzraksts “1957. g. 4. oktobris – Pasaulç pirmais padomju Zemes Arî ðajâ reizç jâmin, ka PSRS pastmarka mâkslîgais pavadonis”. krasi atðíîrâs no citu valstu vçrtszîmçm, jo Vçrtszîme bija drukâta dobspiedç – melni tajâs dominçja galvenais varonis – suns ar zils attçls uz gaiðzila papîra. Nominâls – 40 kosmisko lidaparâtu fonâ. PSRS markâ uz Vi- kapeikas. Vçlâk ðo paðu zîmçjumu atkârtoti suma un Kremïa fona vçrojama J. Vuèetièa izmantoja citâs pastmarkâs, mainot papîru, skulptûra Uz zvaigznçm, daïa no zemeslo- krâsu toòus un nominâlu. des un nosacîts lidojoðs ZMP.

86 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS Kopð 1958. gada kosmosa izpçtes jomâ iesaistîjâs arî ASV, un tâ paða gada 1. februârî ar paðu izstrâdâto nesçjraíeti ievadîja orbîtâ savu pirmo ZMP “EXPLORER–1”. Jau 15. mai- jâ PSRS palaida savu treðo Sputòiku.

Tas tieðâ veidâ parâda, cik veikli PSRS & CO izmantoja zinâtnes un kosmonautikas sasniegumus savas ideoloìijas izplatîðanâ. (Turpmâk vçl)

Pamanîta kïûda 2008/09.gada ziemas laidienâ

J.Ðtrausa rakstâ “Visuma tçma filatçlijâ. II. Vçsturisks atskats filatçlijas pirmsâkumos un 20. gs. 50. gados pasaules pastmarku ap- Visuma pçtîjumu atspoguïojums pasaules ritç pirmo reizi parâdâs PSRS un Varðavas pastmarkâs” 62. lpp. beigâs 63. lpp. sâkumâ pakta valstu emitçtâs pastmarkas ar kosmo- teikuma “Zinâtnes par ìçnijiem un sa un ZMP motîviem, kas veltîtas PSKP un korifejiem.” vietâ jâbût “Zinâtnes pasaulç komjaunatnes kongresiem un gadadienâm, tâdus sauc par ìçnijiem un korifejiem”. starptautiskâm sanâksmçm, cîòai par mieru Atvainojamies autoram un lasîtâjiem. visâ pasaulç u. c. ar kosmosa izpçti nesais- Sastâdîtâja tîtiem notikumiem.

87 JURIS KAULIÒÐ ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS 2009. GADA PAVASARÎ

Pavasara ekvinokcija 2009. gadâ bûs 20. Apmçram lîdz maija vidum var ieteikt ar martâ plkst. 13h44m. Ðajâ brîdî Saule atradîsies teleskopiem aplûkot ðâdus debess dzîïu ob- pavasara punktâ, ieies Auna zodiaka zîmç jektus: vaïçjâs zvaigþòu kopas M44 un M67 (E) un ðíçrsos debess sfçras ekvatoru, pâr- Vçþa zvaigznâjâ; galaktikas M65, M66, M95, ejot no dienvidu puslodes uz ziemeïu puslodi. M96 un M105 Lauvas zvaigznâjâ. Daudz ga- Ðis ir astronomiskâ pavasara sâkuma brîdis, laktiku atrodas arî Jaunavas un Berenikes senlatvieðiem lielâ diena – Lieldienas. Matu zvaigznâjâ. Tomçr to aplûkoðanai nepie- Pâreja uz vasaras laiku notiks naktî no 28. cieðami visai lieli teleskopi. uz 29. martu. Maija otrajâ pusç un jûnijâ naktis ir ïoti Vasaras saulgrieþi un astronomiskâ pava- gaiðas. Tâpçc tad redzamas tikai visspoþâkâs sara beigas ðogad bûs 21. jûnijâ plkst. 8h45m. zvaigznes. Par debess dzîïu objektu novçro- Tad Saule ieies Vçþa zodiaka zîmç (H), tai ðanu nevar bût pat runas. Kâ orientieri ðajâ bûs maksimâlâ deklinâcija, un tas noteiks to, laikâ var kalpot Spika (Jaunavas α) un Arkturs ka nakts no 20. uz 21. jûniju bûs visîsâkâ visâ (Vçrðu Dzinçja α). Austrumu, dienvidaustru- 2009. gadâ un 21. jûnija diena visgarâkâ. Patie- mu pusç tad jau labi redzami spoþie vasaras sâ Jâòu nakts tâtad bûs no 20. uz 21. jûniju. zvaigznâji: Lira, Gulbis un Çrglis. Pats pavasara sâkums ir ïoti labvçlîgs krâð- Debess sfçra kopâ ar plançtâm 2009. gada òo ziemas zvaigznâju novçroðanai. Ðajâ laikâ pavasarî parâdîta 1. attçlâ. Orions, Vçrsis, Persejs, Vedçjs, Dvîòi, Lielais Pavasara vakari ir ïoti labvçlîgi augoða Suns un Mazais Suns ir labi redzami jau tûlît Mçness novçroðanai. Tad var ieraudzît arî pçc Saules rieta rietumu, dienvidrietumu pu- pavisam ðauru (jaunu) Mçness sirpi. 27. mar- sç. Îstie pavasara zvaigznâji tad redzami dien- tâ var cerçt ieraudzît 26 stundas un 26. aprîlî vidaustrumu, austrumu pusç vai vçl nav uz- apmçram 40 stundas vecu (jaunu) Mçnesi. lçkuði. Aprîïa beigâs un maijâ jau tûlît pçc satum- PLANÇTAS ðanas Hidra, Sekstants, Lauva, Jaunava, Kauss, Krauklis, Berenikes Mati, Vçrðu Dzinçjs un Pavasara sâkumâ un aprîïa pirmajâ pusç Svari ir labi novçrojami debess dienvidrietu- Merkurs nebûs redzams, jo 31. martâ tas bûs mu, dienvidu pusç. Visvairâk spoþu zvaigþòu augðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (aiz Saules). ir Lauvas zvaigznâjâ. Tâpçc tâ izteiksmîgâ 26. aprîlî Merkurs nonâks maksimâlajâ figûra labi izceïas pavasara debesîs. Vçl atse- austrumu elongâcijâ (20°). Tâpçc, sâkot ar viðías spoþas zvaigznes ir Jaunavas, Vçrðu aprîïa vidu un apmçram lîdz 5. maijam to Dzinçja un Kraukïa zvaigznâjâ, kâ arî Skor- varçs ieraudzît pçc Saules rieta, zemu pie ho- piona zvaigznâjâ, kurð gan Latvijâ novçrojams rizonta, ziemeïrietumu pusç. Tas rietçs vairâk tikai daïçji. Faktiski tieði maijs ir vislabâkais nekâ divas stundas pçc Saules, un tâ spoþums laiks, lai ieraudzîtu Antaresu (Skorpiona α) aprîïa beigâs bûs +0m,4. un citas ðâ zvaigznâja zvaigznes (pçc pus- 18. maijâ Merkurs atradîsies apakðçjâ kon- nakts, ïoti zemu pie horizonta). junkcijâ ar Sauli (starp Zemi un to). Tâpçc

88 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS 20.03.2009.–20.04.2009.

20.04.2009.–21.05.2009.

21.05.2009.–21.06.2009. 1. att. Ekliptika un plançtas 2009. gada pavasarî. maija otrajâ pusç un jûnija sâkumâ tas nebûs 24. maijâ plkst. 2h 6° uz augðu un 21. jûnijâ novçrojams. plkst. 10h 6° uz augðu no Merkura. 13. jûnijâ Merkurs nonâks maksimâlajâ 2009. gada pavasaris bûs nelabvçlîgs Venç- rietumu elongâcijâ (23°). Tomçr arî pavasara ras novçroðanai. 27. martâ tâ atradîsies apak- beigâs tas praktiski nebûs redzams, jo lçks ðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (starp Zemi un to) – neilgi pirms Saules lçkta un bûs ïoti gaiðs. pavasara sâkumâ un aprîlî nebûs redzama. 26. martâ plkst. 7h Mçness paies garâm 5° Vençras elongâcija âtri pieaugs, un 5. jû- uz augðu, 26. aprîlî plkst. 20h 1,3° uz augðu, nijâ tâ nonâks maksimâlajâ rietumu elongâcijâ

89 (46°). Tomçr tâs novçroðana rîtos bûs ne Pavasara sâkumâ un aprîlî Saturns bûs pârâk laba – tâ lçks neilgu laiku pirms Saules labi redzams praktiski visu nakti. Tâ spoþums un naktis bûs gaiðas. ðajâ laikâ bûs +0m,5, un tas atradîsies Lauvas 26. martâ plkst. 18h Mçness paies garâm zvaigznâjâ. 5° uz leju, 22. aprîlî plkst. 18h 0,5° uz augðu, Maijâ un jûnijâ Saturns bûs redzams nakts 21. maijâ plkst. 5h 5° uz augðu un 19. jûnijâ lielâko daïu, izòemot rîta stundas. Tâ spoþums plkst. 19h 7° uz augðu no Vençras. samazinâsies lîdz +1m,0. Pavasara sâkumâ un aprîlî Marss nebûs 7. aprîlî plkst. 6h Mçness paies garâm 6° redzams, jo lçks gandrîz reizç ar Sauli. uz leju, 4. maijâ plkst. 10h 6° uz leju un 31. Arî maijâ tas praktiski nebûs novçrojams. maijâ plkst. 20h 6° uz leju no Saturna. Tikai paðâs pavasara beigâs starpîba starp Pavasara sâkumâ un aprîlî Urâns praktiski Saules un Marsa lçktiem sasniegs gandrîz nebûs novçrojams. Pçc tam, maija otrajâ pusç, divas stundas. Marss atradîsies Auna zvaig- to varçs mçìinât ieraudzît rîtos, zemu pie znâjâ, un tâ spoþums bûs +1m,1. Tomçr trau- horizonta dienvidaustrumu pusç. cçs ïoti gaiðâs naktis. Jûnijâ tas bûs redzams rîta stundâs kâ 24. martâ plkst. 13h Mçness paies garâm +5m,8 spoþuma spîdeklis. Tomçr novçroðanu 3° uz augðu, 22. aprîlî plkst. 19h 5° uz augðu, stipri apgrûtinâs ïoti gaiðâs naktis un nelielais 21. maijâ plkst. 20h 5,4° uz augðu un 19. jûnijâ augstums virs horizonta. plkst. 19h 5° uz augðu no Marsa. Visu ðo laiku Urâns atradîsies Zivju zvaig- Paðâ pavasara sâkumâ Jupiters praktiski znâjâ. nebûs novçrojams. Aprîlî un maijâ tas bûs 25. martâ plkst. 22h Mçness paies garâm redzams rîta stundâs, jûnijâ – nakts otrajâ 4° uz augðu, 22. aprîlî plkst. 10h 4° uz augðu, pusç. Tâ spoþums tad bûs –2m,6 un redzamais 19. maijâ plkst. 23h 4° uz augðu un 16. jûnijâ ekvatoriâlais diametrs – 46”. Ðajâ laikâ un visu plkst. 8h 4,5° uz augðu no Urâna. pavasari tas atradîsies Meþâþa zvaigznâjâ. Saules un plançtu kustîbu zodiaka zîmçs 22. martâ plkst. 23h Mçness paies garâm sk. 3. attçlâ. 0,8° uz augðu, 19. aprîlî plkst. 19h 1,6° uz augðu, 17. maijâ plkst. 9h 2° uz augðu un 13. jûnijâ plkst. 19h 2,5° uz augðu no Jupitera. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2009. gada pavasarî parâdîta 2. attçlâ.

3. att. Saules un plançtu kustîba zodiaka zîmçs. i – Saule – sâkuma punkts 20. martâ plkst. 0h, beigu punkts 21. jûnijâ plkst. 0h (ðie momenti attiecas arî uz plançtâm; simbolu novietojums atbilst sâkuma punktam). a – Merkurs b – Vençra c – Marss d – Jupiters e – Saturns f – Urâns g – Neptûns 1 – 17. aprîlis 23h; 2 – 7. maijs 8h; 3 – 31. maijs 4h. 90 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS 2. att. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2009. gada pavasarî. Jo (J), Eiropa (E), Ganimçds (G), Kallisto (K). Austrumi attçlâ atrodas pa labi, rietumi – pa kreisi. 91 MAZÂS PLANÇTAS

2009. gada pavasarî tuvu opozîcijai un spoþâkas par +9m bûs èetras mazâs plançtas – Cerera (1), Pallâda (2), Vesta (4) un Irene (14). Cerera: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 10h43m +25°53’ 1.646 2.550 7.2 30.03. 10 37 +25 51 1.712 2.551 7.4 9.04. 10 33 +25 26 1.797 2.553 7.6 19.04. 10 32 +24 40 1.896 2.555 7.8 29.04. 10 34 +23 39 2.006 2.558 8.0 9.05. 10 38 +22 24 2.125 2.561 8.1 19.05. 10 44 +21 00 2.248 2.564 8.3 29.05. 10 52 +19 27 2.373 2.568 8.4 8.06. 11 01 +17 48 2.499 2.571 8.5 18.06. 11 12 +16 04 2.624 2.576 8.6 Pallâda: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 5h32m –9°50’ 2.014 2.144 8.6 30.03. 5 47 –7 03 2.094 2.139 8.7 9.04. 6 04 –4 30 2.178 2.136 8.7 19.04. 6 22 –2 13 2.265 2.133 8.8 29.04. 6 41 –0 14 2.354 2.133 8.9 9.05. 7 01 +1 28 2.443 2.133 8.9 19.05. 7 21 +2 51 2.533 2.136 8.9 29.05. 7 42 +3 58 2.622 2.139 9.0 Vesta: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 3h21m +14°54’ 3.055 2.571 8.4 30.03. 3 36 +16 08 3.158 2.571 8.4 9.04. 3 52 +17 17 3.251 2.572 8.5 19.04. 4 08 +18 21 3.333 2.571 8.5 29.04. 4 25 +19 19 3.404 2.571 8.5 9.05. 4 43 +20 09 3.463 2.570 8.4 Irene: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 14h35m –0°25’ 1.301 2.166 9.4 30.03. 14 31 +0 13 1.245 2.172 9.2 9.04. 14 24 +0 48 1.211 2.179 9.0 19.04. 14 15 +1 14 1.199 2.187 8.9 29.04. 14 06 +1 23 1.211 2.195 9.0 9.05. 13 58 +1 13 1.247 2.205 9.2 19.05. 13 51 +0 42 1.304 2.215 9.4

92 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS KOMÇTAS

C/2008 T2 (Cardinal) komçta. Ðî jaunatklâtâ komçta 13. jûnijâ bûs perihçlijâ. Tâpçc ðopavasar to varçs novçrot ar teleskopiem un labiem binokïiem. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.): α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 4h25m +49°15’ 1.727 1.760 9.6 25.03. 4 38 +46 44 1.727 1.709 9.5 30.03. 4 50 +44 11 1.730 1.659 9.4 4.04. 5 03 +41 37 1.733 1.610 9.3 9.04. 5 15 +39 01 1.738 1.562 9.1 14.04. 5 27 +36 23 1.743 1.517 9.0 19.04. 5 39 +33 43 1.749 1.473 8.9 24.04. 5 51 +31 01 1.755 1.431 8.8 29.04. 6 03 +28 18 1.761 1.391 8.7 4.05. 6 14 +25 32 1.768 1.355 8.6 9.05. 6 26 +22 44 1.773 1.321 8.5 14.05. 6 37 +19 54 1.779 1.291 8.4 19.05. 6 48 +17 02 1.784 1.265 8.3 24.05. 6 59 +14 07 1.788 1.243 8.2 29.05. 7 10 +11 10 1.791 1.226 8.1 3.06. 7 21 +8 11 1.794 1.213 8.1

Kopfa (22P/Kopff) komçta. Ðî periodiskâ komçta 25. maijâ bûs perihçlijâ. Arî ðo komçtu 2009. g. pavasarî varçs novçrot ar teleskopiem un labiem binokïiem. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.): α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 4.04. 19h24m –17°55’ 1.429 1.660 9.5 9.04. 19 38 –17 29 1.381 1.645 9.3 14.04. 19 52 –17 00 1.335 1.632 9.2 19.04. 20 06 –16 28 1.290 1.620 9.0 24.04. 20 19 –15 53 1.248 1.609 8.9 29.04. 20 33 –15 16 1.208 1.600 8.7 4.05. 20 46 –14 39 1.170 1.592 8.6 9.05. 20 58 –14 00 1.133 1.586 8.5 14.05. 21 11 –13 21 1.099 1.582 8.4 19.05. 21 23 –12 42 1.066 1.579 8.3 24.05. 21 35 –12 04 1.034 1.578 8.2 29.05. 21 46 –11 28 1.004 1.578 8.2 3.06. 21 56 –10 54 0.976 1.580 8.1

93 MÇNESS 12. maijâ 16h10m Meþâzî 15. maijâ 5h03m Ûdensvîrâ Mçness perigejâ un apogejâ. 17. maijâ 17h18m Zivîs Perigejâ: 2. aprîlî plkst. 5h; 28. aprîlî plkst. 20. maijâ 2h31m Aunâ 10h; 26. maijâ plkst. 7h. 22. maijâ 7h41m Vçrsî Apogejâ: 16. aprîlî plkst. 13h; 14. maijâ 24. maijâ 9h35m Dvîòos plkst. 6h; 10. jûnijâ plkst. 19h. 26. maijâ 9h59m Vçzî 28. maijâ 10h46m Lauvâ Mçness ieieðana zodiaka zîmçs (sk. 4. att.). 30. maijâ 13h19m Jaunavâ 21. martâ 12h08m Ûdensvîrâ (O) 1. jûnijâ 18h18m Svaros 23. martâ 23h09m Zivîs (P) 4. jûnijâ 1h45m Skorpionâ 26. martâ 7h04m Aunâ (E) 6. jûnijâ 11h25m Strçlniekâ 28. martâ 12h10m Vçrsî (F) 8. jûnijâ 23h01m Meþâzî 30. martâ 16h37m Dvîòos (G) 11. jûnijâ 11h54m Ûdensvîrâ 1. aprîlî 19h32m Vçzî (H) 14. jûnijâ 0h33m Zivîs 3. aprîlî 22h34m Lauvâ (I) 16. jûnijâ 10h53m Aunâ 6. aprîlî 2h03m Jaunavâ (J) 18. jûnijâ 17h22m Vçrsî 8. aprîlî 6h24m Svaros (K) 20. jûnijâ 20h02m Dvîòos 10. aprîlî 12h24m Skorpionâ (L) 12. aprîlî 21h02m Strçlniekâ (M) METEORI 15. aprîlî 8h29m Meþâzî (N) 17. aprîlî 21h20m Ûdensvîrâ Pavasaros ir novçrojamas trîs vçrâ òema- 20. aprîlî 8h56m Zivîs mas plûsmas. 22. aprîlî 17h10m Aunâ 1. Lirîdas. Plûsmas aktivitâtes periods ir 24. aprîlî 21h48m Vçrsî no 16. lîdz 25. aprîlim. 2009. gadâ maksi- 27. aprîlî 0h03m Dvîòos mums gaidâms 22. aprîlî plkst. 14h, kad plûs- 29. aprîlî 1h39m Vçzî 1. maijâ 3h57m Lauvâ 3. maijâ 7h38m Jaunavâ 5. maijâ 12h53m Svaros 7. maijâ 19h49m Skorpionâ 10. maijâ 4h51m Strçlniekâ

4. att. Mçness kustîba zodiaka zîmçs. Mçness kustîbas treka iedaïa ir viena diennakts. H Jauns Mçness: 26. martâ 18h06m; 25. aprîlî 6h23m; 24. maijâ 15h11m. U Pirmais ceturksnis: 2. aprîlî 17h34m; 1. maijâ 23h44m; 31. maijâ 6h22m. I Pilns Mçness: 9. aprîlî 17h56m; 9. maijâ 7h01m; 7. jûnijâ 21h12m. T Pçdçjais ceturksnis: 17. aprîlî 16h36m; 17. maijâ 10h26m; 16. jûnijâ 1h15m.

94 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS SPOÞÂKO ZVAIGÞÒU AIZKLÂÐANA AR MÇNESI

Mçness Mçness Datums Zvaigzne Spoþums Aizklâðana Atklâðana augstums fâze 29. III ε Ari 4m,7 22h02m 22h49m 16°–11° 11% 13. IV π Sco 2m,9 1h47m 2h43m 3°–6° 88%

Laiki aprçíinâti Rîgai. Pârçjâ Latvijâ aizklâðanas laika nobîde var sasniegt 5 minûtes uz vienu vai otru pusi. mas intensitâte var bût apmçram 15–20 mete- dienvidu puslodç. ori stundâ (reizçm var pârsniegt pat 90 mete- 3. η Akvarîdas. Plûsmas aktivitâtes periods orus stundâ). ir no 19. aprîïa lîdz 28. maijam. 2009. gadâ 2. π Puppîdas. Ðî plûsma novçrojama lai- maksimums gaidâms 6. maijâ plkst. 3h. Tâs kâ no 15. lîdz 28. aprîlim. 2009. gadâ maksi- intensitâte var sasniegt pat 85 meteoru stundâ. mums gaidâms 23. aprîlî plkst. 19h. Intensitâte Tomçr reâli novçrojamais meteoru skaits pie ir mainîga un reizçm var sasniegt 40 meteoru mums ir daudz mazâks, jo arî ðî plûsma labâk stundâ, tomçr tâ daudz labâk novçrojama novçrojama dienvidu platuma grâdos. D

PIRMO REIZI ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

Gatis Ðíila – dzimis 1974. g. 6. septembrî Liepâjâ. Ka vçlos kïût par astronomu, zinâju jau kopð bçrnîbas – 2. klases dziedâðanas burtnîcâ bija jâuzzîmç sava nâkotnes profesija, un es uzzîmçju milzîgi lielu teleskopu un mazu vîriòu, kas skatâs teleskopâ, – sevi. Laikam visvairâk mani ietekmçja bçrnîbâ mammas pirms gulçtieðanas lasîtâ Tuves Jansones grâmata Komçta nâk. 1986. g. ar aizrautîbu vçroju Haleja komçtas atnâkðanu. Astronomijai vairâk pievçrsos kopð 1998. g. augusta, kad draugi no Rîgas 1. ìimnâzijas mani pierunâja doties uz astronomijas nometni Çrgïa Teta Burtniekos. Tad vairâkus gadus pçc kârtas aktîvi piedalîjâmies Çrgïa nometnçs kâ komanda Intelek- tuâïi. 2001. g. nometnç Çrgïa Lambda ieguvâm I vietu. 1999. un 2006. gadâ devos ekspedîcijâs uz Saules aptumsuma novçrojumiem. Regulâri apmeklçju Latvijas Astronomijas biedrîbas sapulces, kaut arî biedrîbas biedrs nekad neesmu bijis. Profesionâlâ karjera man nav tieði saistîta ar astronomiju. Paðreiz man mâjâs novçrojumiem ir divi nelieli amatierteleskopi – Meade Venus 76 mm reflektors ar 700 mm fokusa attâlumu un Meade 2000 sçrijas 127 mm reflektors ar 1000 mm fokusa attâlumu. Reizçm taisu arî Mçness, Saules, plançtu un zvaigznâju fotogrâfijas ar kâdu no saviem daudzajiem fotoaparâtiem. Kaut arî no NASA un Hubble teleskopa mâjas lapas var nokopçt daudz kvalitatîvâkas Mçness fotogrâfijas, vienmçr ir patîkamâk draugiem parâdît savçjâs...

95 CONTENTS “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” FORTY YEARS AGO Congratulations to Editorial Board of “Zvaigþòotâ Debess” by E.R.Mustel, President of the Astronomical Council of the USSR Academy of Sciences. Gould’s Belt. A.Alksne (abridged). At the Radioastrophysical Observatory of the Latvian Academy of Sciences. I.Daube (abridged). DEVELOPMENTS in SCIENCE Lopsided Galaxies. Z.Alksne, A.Alksnis. NEWS HII Region Gum 29 – a Stellar Nursery. A.Alksnis. On Collision of Asteroid 2008 TC3 with the Earth. D.Docenko. On “Leap Second”. V.Lapoðka. INTERNATIONAL YEAR of ASTRONOMY 2009 Beginning of the International Year of Astronomy in Paris: Impressions by Latvian Delegates. I.Vilks, M.Gills. SPACE RESEARCH and EXPLORATION Equatorial Ridge on Iapetus. J.Jaunbergs. Space Shuttle Is Not Likely to Retire Next Year. M.Sudârs. Planet Satellite Names in Latvian. I.Vilks. ACADEMIC STAFF of the UNIVERSITY of LATVIA Self-Taught in Physics Roberts Krastiòð. J.Jansons. LATVIAN SCIENTISTS Credo Spatioso Numen in Orbe (Interview with Dr.habil.math. Aivars Lorencs). A.Andþâns. In Memoriam: Dr.habil.phys. Juris Tambergs (11.08.1942-25.11.2008). ASTRONOMY SUMMER SCHOOLS With Nordic Optical Telescope in Canary Islands. O.Smirnova, A.Barzdis. At SCHOOL Astronomy Returned to School Syllabus. Dz.Knohenfelde. Assembling New Team of Latvian Mathematicians in 2008. A.Andþâns. Latvia’s 36th Open Astronomical Olympiad for Secondary School Students. M.Krastiòð. MARS in the FOREGROUND Water for Martians. J.Jaunbergs. For AMATEURS Observations of Partial Solar Eclipse on the Banks of Daugava. M.Gills. On Total Solar Eclipse in Siberia or Altai’s Odyssey 2008. G.Ðíila. Eagle's Story about Lunar Eclipse. Star Party σ Aquilae in Viïíene. M.Krastiòð, M.Gills. Public Observatory in Râmkalni. M.Gills NEW BOOKS Lords of Eternity. N.Cimahovièa. COSMOS as an ART THEME Universe as Philately Subject (4th continuation). J.Ðtrauss. The STARRY SKY in the SPRING of 2009. J.Kauliòð

ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ (¹203, Âåñíà, 2009) Â «ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS» 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ Ïèñüìî Ý.Ð.Ìóñòåëÿ, ïðåäñåäàòåëÿ Àñòðî- íîìè÷åñêîãî ñîâåòâ ÀÍ ÑÑÑÐ, ðåäàêöèè íàó÷íî-ïîïóëÿðíîãî èçäàíèÿ «ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS». Ïîÿñ Ãóëäà (ïî ñòàòüå Ç.Àëêñíå). Â Ðàäèîàñòðîôèçè÷åñêîé îáñåðâàòîðèè ÀÍ Ëàòâèéñêîé ÑÑÐ (ïî ñòàòüå È.Äàóáå). ÏÎÑÒÓÏÜ ÍÀÓÊÈ Àñèììåòðè÷íûå ñïèðàëüíûå ãàëàêòèêè. Ç.Àëêñíå, À.Àëêñíèñ. ÍÎÂÎÑÒÈ Çâ¸çäíûå ÿñëè – îáëàñòü HII Gum 29. À.Àëêñíèñ. Î ñòîëêíîâåíèè àñòåðîèäà 2008 TC3 ñ Çåìë¸é. Ä.Äîöåíêî. Î «ëèøíåé ñåêóíäå». Â.Ëàïîøêà. ÌÅÆÄÓÍÀÐÎÄÍÛÉ ÀÑÒÐÎÍÎÌÈ×ÅÑ- ÊÈÉ ÃÎÄ 2009 Íà÷àëî Ìåæäóíàðîäíîãî Àñòðîíîìè÷åñêîãî ãîäà â Ïàðèæå: âïå÷àòëåíèÿ äåëåãàòîâ Ëàòâèè. È.Âèëêñ, Ì.Ãèëëñ. ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ Ïîÿñ ßïåòà. ß.ßóíáåðãñ. Space Shuttle âîçìîæíî íà ïåíñèþ â ñëåäóþùåì ãîäó åù¸ íå ïîéä¸ò. Ì.Ñóäàðñ. Íàçâàíèÿ ñïóòíèêîâ ïëàíåò íà ëàòûøñêîì ÿçûêå. È.Âèëêñ. ÏÐÅÏÎÄÀÂÀÒÅËÈ ËÀÒÂÈÉÑÊÎÃÎ ÓÍÈÂÅÐ- ÑÈÒÅÒÀ Àâòîäèäàêò-ôèçèê Ðîáåðòñ Êðàñòèíüø. ß.ßíñîíñ. Ó×¨ÍÛÅ ËÀÒÂÈÈ Credo spatioso numen in orbe (ðàçãîâîð ñ Dr.habil.math. Àéâàðñîì Ëîðåíöñîì). À.Àíäæàíñ. In memoriam: Dr.habil.phys. Þðèñ Òàìáåðãñ (11.08.1942-25.11.2008). ËÅÒÍÈÅ ØÊÎËÛ ÀÑÒÐÎÍÎÌÈÈ Ñ òåëåñêîïîì Ñåâåðíûõ ñòðàí íà Êàíàðñêèõ îñòðîâàõ. Î.Ñìèðíîâà, À.Áàðçäèñ. Â ØÊÎËÅ Âîçâðà- ùåíèå àñòðîíîìèè â øêîëó. Äç.Êíîõåíôåëäå. Êîìïëåêòàöèÿ ñáîðíîé ìîëîäûõ Ëàòâèéñêèõ ìàòåìàòèêîâ â 2008 ãîäó. À.Àíäæàíñ. Ëàòâèéñêàÿ 36-àÿ îòêðûòàÿ îëèìïèàäà ïî àñòðîíîìèè äëÿ øêîëüíèêîâ. Ì.Êðàñòèíüø. ÌÀÐÑ ÂÁËÈÇÈ Âîäà äëÿ Ìàðñèàíñêîé áàçû. ß.ßóíáåðãñ. ÑÒÐÀÍÈÖÀ ËÞÁÈÒÅËÅÉ Íàáëþäåíèÿ Ñîëíå÷íîãî çàòìåíèå 1.VIII 2008 íà áåðåãó Äàóãàâû. Ì.Ãèëëñ. Î Ñîëíå÷íîì çàãìåíèè â Ñèáèðè èëè Àëòàéñêàÿ îäèññåÿ 2008. Ã.Øêèëà. Ðàññêàç «Îðëà» î Ëóííîì çàòìåíèè. Ì.Êðàñòèíüø, Ì.Ãèëëñ. Ðàáîòó íà÷èíàåò ïóáëè÷íàÿ îáñåðâàòîðèÿ â Ðàìêàëíû. Ì.Ãèëëñ. ÍÎÂÛÅ ÊÍÈÃÈ Âëàñòåëèíû Âå÷íîñòè. Í.Öèìàõîâè÷. ÒÅÌÀ ÊÎÑÌÎÑÀ â ÈÑÊÓÑÑÒÂÅ Òåìà Âñåëåííîé â ôèëàòåëèè (4-å ïðîäîëæ.). Å.Øòðàóññ. ÇÂ¨ÇÄÍÎÅ ÍÅÁÎ âåñíîé 2009 ãîäà. Þ.Êàóëèíüø THE STARRY SKY, No. 203, SPRING 2009 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS, 2009. GADA PAVASARIS Compiled by Irena Pundure Reì. apl. Nr. 0426 “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2009 Sastâdîjusi Irena Pundure In Latvian © Apgâds “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2009 Redaktore Anita Bula Datorsalicçjs Jânis Kuzmanis 96 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2009. GADA PAVASARIS 01.08.2008. plkst. 12:54 GMT: pçdçjie Saules stari (attçlâ pa kreisi) pirms pilnâs fâzes. Pilnâ fâze plkst. 12:55 GMT (pa labi). Saules labajâ augðçjâ malâ labi redzama protuberance. Diska apakðçjâ kreisajâ malâ iespçjams novçrot Mçness reljefu. Vainagâ labi redzamas magnçtiskâ lauka lînijas, kas veido izteiktus starus polos (pa diagonâli no kreisâs apakðçjâs malas uz labo augðçjo malu). Fotokamera: Sony Alpha 700, jutîba: ISO 200, objektîvs: Sony SAL–500F80, reflektora tipa konstrukcija, diafragma: f/8. Ekspozîcijas laiks: 1/640 s. Novçroðanas vieta 49°58’05.28" N, 85°57’37.97" E. Fotografçjis autors Sk. G. Ðíilas rakstu “Par Saules aptumsumu Sibîrijâ jeb Altaja odiseja 2008".

Laiks abonçt þurnâlu

STARPTAUTISKAIS ASTRONOMIJAS GADS 2009 ATKLÂTS PARÎZÇ

Orbita Sciences Corporation projektçtais kosmosa kuìis Cygnus sâkotnçji tiktu izmantots kravu pârvadâðanai, vçlâk arî pilotçjamiem lidojumiem. Attçls: OSC

GALAKTIKU SADURSMES – IZPLATÎTA PARÂDÎBA – VELKAS SIMTIEM MILJONU GADU

Cena Ls 1,85 PIRMIE Z M P PASTMARKÂS