LZA Vēstis a Daļa, 2016. Gada 2. Numurs
Total Page：16
File Type：pdf, Size：1020Kb
RAKSTI ZEmESLodES aPdZīvoTīBa un CiLvēCES iLgTSPēja Pēteris Guļāns [email protected] Atslēgas vārdi: zemeslodes resursi, biokapacitāte, iedzīvotāji, dzimstība, apdzīvotība, nabadzība, migrācija, dzimstības regulēšana Objektīvais cēlonis Eiropā notikušajiem terora aktiem un migrantu skaita pieaugumam ir neatbilstības palielināšanās starp planētas Zeme resursu apjomu un cilvēces vajadzību pēc tiem. Tā kā cilvēks visus patēriņa labumus gūst no zemes, tā dzīves līmeni jeb patēriņa apjo- mu izsaka vidējas produktivitātes zemes platībā, kas nepieciešama to saražošanai. Cilvēcei pieejamie planētas Zeme resursi, ieskaitot arī ūdeņus, ir ~ 12 miljardi vidējās produktivi- tātes hektāru. Tā kā šis resurss ir relatīvi konstants, bet cilvēku skaits mainās, zemes pla- tība uz iedzīvotāju strauji sarūk. 2014. g. kopējais negatīvais migrācijas saldo pasaulē bija 4,4 miljoni cilvēku. Attīstītās valstis nevar uzņemt visus migrantus, katastrofāli nepazeminot pamatiedzīvotā- ju labklājības līmeni. Noteicošais iemesls tautsaimniecības industrializācijai un tās ietekmei uz planētas temperatūru ir zemeslodes apdzīvotības radikāls palielinājums. Abstrahējoties no starpvalstu atšķirībām, vidējais iespējamais pasaules iedzīvotāju labklājības līmenis ir pretēji proporcionāls zemeslodes iedzīvotāju skaitam. Ja iedzīvotāju skaits netiks regulēts, zemeslodes resursu noēšana un cilvēces bojāeja būs nenovēršama. Cilvēcei pieejamie zemeslodes resursi var pašreizējam iedzīvotāju skaitam (7,324 mil- jardi) nodrošināt vidējo patēriņa līmeni, kas adekvāts 1,5–2,0 gha/iedz. Tas atbilst Ēģiptes vidējam iedzīvotāju patēriņa apjomam (1,66 gha/iedz.). Lai nodrošinātu patēriņa līmeni — vidēji 4,5 ha uz iedzīvotāju — iedzīvotāju skaits jāsamazina līdz 2,6–2,7 miljardiem, tas ir, līdz apdzīvotības līmenim, kāds bija 1950. g. (2,519) un 1955. g. (2,756). Terora akti, kas notika Parīzē 2015. g. Šādi soļi, saprotams, ir loģiski. Tomēr tā ir nogalē un Briselē 2016. g. sākumā, pama- un būs cīņa tikai ar šīs satraucošās parādības toti satrauca Rietumu pasaules iedzīvotājus. sekām, nenovēršot tās cēloņus. Skaudrā un Līdz ar terorisma un tā veicēju nosodījumu labi zināmā patiesība ir tāda, ka, nelikvidējot pastiprinājās arī nedrošības sajūta, jo ne- cēloņus, teroraktu atkārtošanos pilnīgi no- viena Eiropas, un ne tikai Eiropas, pilsēta vērst neizdosies. nav pasargāta no šādu vai līdzīgu gadījumu Cēloņi meklējami mūsdienu pasaules atkārtošanas. To novēršanu vai tikai ierobe- galvenās pretrunas saasinājumā, un, proti, žošanu, kā rāda publicētā informācija, attīs- strauji palielinās neatbilstība starp planētas tītās valstis cer sasniegt, audzējot speciālo Zeme resursu esamību un cilvēces vajadzī- dienestu veiktspēju un darbības efektivitāti. bu pēc tiem. Cilvēks, kā zināms, visu savu 4 ZEmESLodES aPdZīvoTīBa un CiLvēCES iLgTSPēja vajadzību apmierināšanai nepieciešamos jamu daļu (4,2 miljardi ha jeb 8,3 procenti) resursus (uzturs, apģērbs, mājoklis, pār- aizņem tuksneši un ledāji. Bioloģiski produk- vietošanās līdzekļi u.tml.) gūst no zemes. tīvā zemes virsmas platība ir tikai 8,9 miljardi Zemi izmanto arī atkritumu apglabāšanai, ha jeb 17,6 procenti. Cilvēks savu vajadzību bet ar kokiem un citiem zaļiem augiem klā- apmierināšanai izmanto arī jūrās mītošās zi- to virsmu — kaitīgo izmešu absorbēšanai. vis un citus bioloģiskos resursus. Par to, kādai ir izstrādātas metodes, kā cilvēka patēriņa bioloģiski produktīvās zemes platībai atbilst apjomu izteikt zemes vidējās produktivitā- ūdeņiem klātā zemeslodes virsma, pētnie- tes platībā jeb globālajos hektāros (gha), ku uzskati nedaudz atšķiras. vairums tomēr kas ir nepieciešami patērēto labumu sara- sliecas to noteikt kā līdzvērtīgu nedaudz virs žošanai un atkritumu absorbēšanai. nosakot trīs miljardiem bioloģiski produktīvās zemes patēriņa apjomu gha uz vienu iedzīvotāju, hektāru. Tādējādi kopējā bioloģiski produk- paveras iespēja veikt cilvēku labklājības tīvā mūsu planētas platība iznāk aptuveni līmeņu starpvalstu salīdzinājumus. Lai cil- 12 miljardi gha1. vēce varētu ilgstoši eksistēt, pasaules iedzī- minētie 12 miljardi hektāru nosaka pie- votāju kopums nedrīkst patērēt vairāk, nekā ļaujamo cilvēces kopējā patēriņa robežu, iz- zemeslode spēj atražot. Šī tēze attiecas uz teiktu gha, kuru nedrīkst pārsniegt, nemazinot atjaunojamiem, respektīvi, bioloģiskajiem nākamajām paaudzēm pieejamos patēriņa re- resursiem. ne mazākas problēmas sagaidā- sursus. diemžēl šis nosacījums kopš pagājušā mas, izsīkstot zemes dzīlēs iegūstamo neat- gadsimta otrās puses vairs netiek nodrošināts. jaunojamo derīgo izrakteņu (energoresursu, Cilvēce patērē vairāk, nekā planēta spēj atra- dažādu rūdu un citu) krājumiem. žot. galvenais iemesls ir zemeslodes iedzīvo- no mūsu planētas virsmas kopējās platī- tāju skaita straujš palielinājums. īpaši strauji bas (50,6 miljardi ha) lielāko daļu (37,5 mil- cilvēku populācija auga pagājušajā gadsim- jardi ha jeb 74,1 procents) klāj ūdeņi. ievēro- tā: no 1650 miljoniem 1900. g. līdz 6070 8 7,324 7 6,127 6 5 4,75 4,071 4 Iedz.sk., miljardi Zeme uz iedzīvotāju, ha 2,95 3 2,525 1,96 2 1,64 1 0 1950 1975 2000 2015 1. att. Pasaules iedzīvotāju skaits un bioloģiski produktīvās zemes platība uz iedzīvotāju 5 RAKSTI miljoniem 2000. g.2 Tātad simt gados uz mūsu kopotajos datos ir informācija (gan ne par planētas mītošo cilvēku skaits palielinājās par visām valstīm) par fertilitātes jeb dzimstības 4420 miljoniem un tās apdzīvotības blīvums koeficientu (bērnu skaits attiecināts uz re- 3,7 reizes. augot iedzīvotāju skaitam, ze- produktīvā vecuma sieviešu skaitu). no šīs mes platība, attiecināta uz vienu iedzīvotā- informācijas izriet, ka Eiropas, amerikas un ju, strauji sarūk. Līdz ar to zūd reālā iespē- Āzijas attīstītajās jeb tā saucamajās bagāta- ja nodrošināt visiem planētas iedzīvotājiem jās valstīs, kurās patvērumu meklē daudzi nepieciešamos resursus ikdienas elementāro mūsdienu migranti, šis rādītājs ir zems, bet vajadzību apmierināšanai. iedzīvotāju skaita trūcīgajās attīstības (galvenokārt Āzijas un izmaiņas un to nodrošinājuma ar zemes platī- Āfrikas) valstīs tas ir augsts. Zināmu priekš- bu samazinājums pēdējo 65 gadu laikā (kopš statu par situāciju pasaulē sniedz 1. tab. pagājušā gadsimta vidus) uzskatāmi redzams skaitļi. Tajā, izmantojot internetā pieejamo 1. attēlā3 . informāciju, sniegti dati ne par visām, bet ti- Bioloģiski produktīvās zemes kopējā platī- kai par 27 valstīm jeb 13,5 procentiem no to ba praktiski nemainās, bet iedzīvotāju skaits kopējā skaita. Stāvoklis šajās valstīs tuvināti strauji palielinās. iedzīvotāju skaita dinamika atspoguļo situāciju pasaulē. Tabulā iekļautās rāda, ka, tai saglabājoties, pārredzamajā nā- valstis sadalītas divās grupās atkarībā no to kotnē stāvoklis ne tikai neuzlabosies, bet kļūs iedzīvotāju migrācijas rādītāja: pozitīvs vai vēl daudz sliktāks. jau tagad cilvēces resursu negatīvs migrācijas saldo. abās grupās valstis patēriņš apmēram pusotras reizes pārsniedz sakārtotas dilstošā secībā pēc to teritorijas planētas spēju tos atražot. Līdz ar to cilvē- biokapacitātes uz vienu iedzīvotāju. Tabulas ces eksistencei nepieciešamie resursi, tēlaini veidošanā izmantoti divi internetā pieejamie runājot, tiek “noēsti”, lai gan liela daļa cilvē- datu avoti: biokapacitāte un ekoloģiskās pē- ces dzīvo dziļā nabadzībā, bez reālām cerī- das nospiedums (2007) no valstu saraksta bām to pārvarēt. Resursu pārmērīga patēriņa par to ekoloģiskās pēdas nospiedumu5 un sekas atspoguļojas jūru un okeānu ūdeņu dzimstības koeficients, iedzīvotāju skaits un piesārņojuma palielinājumā un attiecīgi to migrācijas saldo (2014) no valstu saraksta, bioloģiskās produktivitātes samazinājumā. sakārtota pēc iedzīvotāju skaita6. otrs uzskatāms piemērs ir planētas mežu uzmanību saista tabulas otrajā un treša- platību sistemātisks sarukums. divdesmit jā ailē sniegto skaitļu attiecība. Kā attīstīta- gados (1990–2010) pasaules kopējā mežu jās, tā arī attīstības valstīs tie nesakrīt. Tikai platība samazinājās par 135 miljoniem ha nedaudzās (no tabulā minētajām Kanādā, jeb par 3,2 procentiem. visstraujāk tā saruka austrālijā un indonēzijā) biokapacitāte pār- Āfrikā — par 10 procentiem un dienvidame- sniedz ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Lielā- rikā — par 8,7 procentiem4, t.i., kontinentos, kajā daļā valstu patēriņš (ekoloģiskās pēdas kuros vērojams arī iedzīvotāju skaita straujš nospiedums) pārsniedz tās biokapacitāti. To palielinājums — Āfrikā par 64 un Latīņame- iespējams sasniegt divējādi: 1) eksportējot rikā par 31,5 procentiem. zemes dzīlēs iegūtās izejvielas, izgatavojot un viens no būtiskiem pasaules galvenās pārdodot ārvalstīs rūpniecības un citu nozaru pretrunas saasināšanās iemesliem ir daudzās produkciju, sniedzot ārvalstniekiem dažādus valstīs vērojamais ļoti straujais iedzīvotāju pakalpojumus un šo darījumu rezultātā iegū- skaita pieaugums, kuru rada lielais bērnu tos līdzekļus izlietojot patēriņa līdzekļu iegā- skaits ģimenē. Tas savukārt, palielinot ap- dei citās valstīs un 2) vienkārši tērējot vairāk, gādājamo ģimenes locekļu skaitu, ierobežo nekā vietējie resursi (biokapacitāte) to pieļauj. iespējas kāpināt valsts iedzīvotāju labklājī- attīstītajās valstīs šo pārsniegumu nodroši- bu. apvienoto nāciju attiecīgā dienesta ap- na, realizējot pasaules tirgū tautsaimniecības 6 ZEmESLodES aPdZīvoTīBa un CiLvēCES iLgTSPēja 1. tab. Biokapacitāte, dzimstība un iedzīvotāju migrācija valsts Biokapacitā- Ekoloģiskās dzimstības iedzīvotāju migrācijas te gha/iedz pēdas no- koeficients skaits, milj. saldo spiedums gha/iedz. valstis ar pozitīvu migrācijas saldo Kanāda 14,92 7,01 1,66 35,5 225751 austrālija 14,71 6,84