www.RodnoVery.ru www.RodnoVery.ru

LĪBIEŠI SENATNĒ THE LIVS IN ANTIQUITY www.RodnoVery.ru r

KlL T C K KAPITĀLA FONDS Izdevums tapis ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu This publication has been supported by a grant from the Culture Capital Foundation of Latvia

Teksta autori: J. Ciglis, S. Zirne, I. Žeiere Tulkojums angļu valodā: Valdis Bērziņš Māksliniece: Aina Alksne-Alksnīte Fotogrāfs: Roberts Kaniņš

Text: J. Ciglis, S. Zirne, I. Žeiere English translation: Valdis Bērziņš Illustrations: Aina Alksne-Alksnīte Photograph: Roberts Kaniņš

Vaka noformējumam izmantota važiņrota no Ikšķiles 45. kapa R D M I 2238a, R. Kalniņa foto Cover illustration: chain ornament from burial 45, Ikšķile. Photo: R. Kalniņš.

Izdošanai sagatavots un drukāts: SIA “N.I.M.S.” Valodas korektore: I. Gorenko Datormaketētāja: S. Lipska

Prepared for publication and printed by N.I.M.S. Ltd Literature editor: I. Gorenko Lay-out designer: S. Lipska

© Latvijas Vēstures muzejs ISBN 9984-9485-I-X © tulkojums angļu vai. Valdis Bērziņš www.RodnoVery.ru

SATURS CONTENTS

Ievads...... 5 Introduction...... 5 Lībiešu etniskās vēstures izpēte...... 6 Research on the ethnic history of the Livs...... 6 Lībiešu apdzīvotā teritorija un The Liv-populated area and sabiedrības sociālā struktūra...... 10 Liv social structure...... 10 Lībiešu kultūras uzplaukums The Rise of Liv Culture in 10.-13. gadsim tā...... 16 the 10th- 13th Centuries...... 16 Apbedīšanas tradīcijas...... 1 6 Burial practices...... 16 Apģērbs un rotas...... 20 Costume and ornaments...... 20 Nodarbošanās...... 34 Occupations...... 34 Reliģiskie priekšstati un ticējumi...... 42 Religious ideas and beliefs...... 42 Lībiešu dzīvesvietas, Rīgas lībieši...... 46 Liv settlements. The Riga Livs...... 46 Izmantotā literatūra...... 51 Literature...... 5 1 www.RodnoVery.ru

IEVADS INTRODUCTION

Lībieši ir viena no Latvijas pamattautām ar The Livs are among the indigenous inhabitants senu un savdabīgu kultūru un sarežģītu vēsturi. of Latvia, with an ancient and unusual culture and Tie ietilpst Baltijas somugru tautību lokā un a complicated history. They belong to the Finnic iekļaujas Baltijas jūras somu valodas dienvidu group of peoples and Liv is included in the southern grupā. Lībiešu etnoģenēze vēl pilnībā nav group of Finnic languages. The ethnic origin of the noskaidrota, jo gan jautājumā par Baltijas Livs has not yet been established with certainty, somu, gan lībiešu kā to pēcteču izcelsmi and there is still no consensus among researchers zinātnieku vidū nav vienprātības, turklāt on the origins of the Livs and their descendants, pieejamais materiāls ir pretrunīgs. the available evidence being contradictory. Konkrētāk par lībiešu kultūras attīstību We can speak more specifically of Liv cultural var runāt kopš 10. gadsimta, kad Daugavas development from the 10th century onwards, when lejtecē parādās jauni, līdz šim nezināmi new sites, unknown in previous periods and pieminekļi, kurus saista ar šo tautu. connected with the Livs, appear on the lower Arheoloģijas dati neapstiprina dažu autoru Daugava. Archaeological data does not support the viedokli par Daugavas un Gaujas lībiešu view put forward by some authors regarding the vietējo izcelsmi. local origin of the Daugava and Gauja Livs. Rakstītajos vēstures avotos ziņas par Written sources provide information about the lībiešiem atrodamas, sākot ar 11. gadsimtu, Livs from the 11th century onwards, where they kad tie pieminēti skandināvu rūnu rakstos. are mentioned in Scandinavian runes. For the 12th 12. gadsimtā informācija par lībiešiem century, evidence concerning the Livs is also to be iegūstama arī Nestora hronikā, savukārt found in the Chronicle of Nestor, and the greatest visplašākās ziņas lasāmas Indriķa hronikā. amount of material occurs in the Chronicle of Kurzemē lībiešu vārds vēstures avotos lasāms Henry of Livonia. In Kurzeme, the Livs are named tikai kopš 14. gadsimta. Pirms tam minēta in historical sources only since the 14th century. kāda etniskā grupa - vendi, par kuras Before this, mention is made of an ethnic group, izcelsmi arī pastāv dažādi uzskati. Izstādes the Vends, on whose origins views vary. The authors autori Baltijas somu iedzīvotājus Kurzemē of the exhibition connect the Finnic inhabitants of 10.-14. gadsimtā saista ar vendiem. Kurzeme in the 10th—14th century with the Vends. Lībieši bija pirmie, pret kuriem The Livs were the first people against whom the 13. gadsimta sākumā tika vērsta vācu ieka­ German invaders turned their aggression in the early rotāju agresija Latvijā. Līdz ar to tie pirmie arī 13th century. Thus, they were also the first to be nokļuva vācu pakļautībā. Pēc lībiešu apdzīvotās subjugated by the Germans. All of the conquered zemes nosaukuma visa pakļautā teritorija tika territory was referred to as Livonia, after the name nosaukta par Livoniju, un vēstures attīstības given to the lands populated by the Livs, and in the gaitā šis nosaukums tika attiecināts uz visu future course of history this name was applied to all iekaroto Austrumbaltijas teritoriju. conquered lands in the East Baltic. Patlaban pieejamie arheoloģijas materiāli Currently available archaeological evidence liecina, ka lībiešu kā etnosa izcelšanās shows that the origin of the Livs as an ethnic group 10. gadsimtā nav bijusi vienkārša - to in the 10th century was not simple: it included veidojušas vairākas etniskās grupas, kas several components that affected the course of dažādos laika posmos ietekmējušas attīstības development at various times. The Scandinavians gaitu. Sākotnējā lībiešu veidošanās posmā had an important role in the initial period of liels iespaids bijis skandināviem. 12. gadsimtā formation. In the 12th century, the Finnic peoples lībiešu kultūras attīstību iespaidojuši somi. also influenced the development of Liv culture. Ilgstoši dzīvojot līdzās baltiem, lībieši lielā Having lived alongside the Balts for an extended mērā ietekmējās arī no viņu kultūras un, period, the Livs too, were strongly influenced by iekļaujoties kopējā sabiedrības attīstības this culture and, joining in a common process of procesā, pakāpeniski kļuva par tās neat­ social development, they gradually came to form ņemamu sastāvdaļu. an integral part of that culture.

5 www.RodnoVery.ru

LlBIEŠU e t n is k ā s v ē s t u r e s RESEARCH ON THE ETHNIC IZPĒTE HISTORY OF THE LIVS

Lībiešu etnoģenēzes problēmām Latvijā Researchers already began to turn their pētnieki sāka pievērst uzmanību jau attention to the question of Liv ethnic origins in 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta the second half of the 18th and early 19th century, sākumā, taču viņu izteikumiem nebija but their assertions were without any scientific zinātniskā pamatojuma, jo avotu bāze bija basis, since the sources available to them were nepietiekama. Senākie pētnieki A. L. Šlecers, insufficient. The earlier researchers, such as kas publicēja mācītāju piesūtītos tekstus (49; A. L. Schloser, who published texts submitted by 79, 33. lpp.), un K. F. Vatsons (70) uzskatīja, pastors (1; 77, 33) and K. F. Watson (70), ka lībieši bijuši daļa somu iedzīvotāju, kas considered that the Livs formed part of a Finnic senatnē apdzīvojuši ievērojamu Baltijas daļu un population inhabiting a large area of the Baltic in ko tikai vēlāk baltu ciltis atspiedušas uz jūras the ancient past and were only later pushed back piekrasti. Pēc Šegrēna pierakstiem F. J. Vīde- to the very coast by the Baltic tribes. The Liv- mana izdotā lībiešu-vācu un vācu-lībiešu German and German-Liv dictionary (50), vārdnīca (50), gramatika un valodas teksti (51) grammar and texts (51) published by deva iespēju lībiešu valodu salīdzināt ar citām F. J. Wiedemann after notes by Sjorgen, permitted radniecīgām valodām. 1866. gadā izdotajā darbā comparison between Liv and other kindred somu valodnieks J. Koskinens, pamatojoties uz languages. In a work published in 1866, Finnish dažiem lībiešu un karēļu valodai kopīgiem linguist J. Koskinen, based on some common elementiem, izteica pieņēmumu, ka lībieši uz elements between Liv and Karelian languages, Rīgas jūras līča piekrasti ieceļojuši no Karēlijas suggested that the Livs had immigrated to the coast aptuveni 8. gadsimtā (85, 33. lpp.). O. Donnels of the Gulf of Riga from Karelia in approximately uzsvēra lībiešu valodas lielu radniecību ar vepsu the 8th century (83, 33). O. Donnell emphasised un lapu valodu (61, 20. lpp.). Dāņu valodnieks that Liv was closely related to Veps and Sami (61, V. Tomsens (W. Thomsen), apšaubot lībiešu 20). Danish linguist W. Thomsen, questioning any valodas tuvu radniecību ar karēļu un vepsu close relationship with Karelian and Veps, valodu, atbalsta domu, ka lībieši un igauņi supported the view that the Livs and Estonians izceļojuši no agrākajām dzīvesvietām pie Ladogas had emigrated from their previous home at Lakes un Oņegas ezera aptuveni 8. un 9. gadsimtā (34, Ladoga and Onega in around the 8th or 9th 42. lpp.). A. Bīlenšteins rakstīja, ka lībieši un century (34, 42). A. Bielenstein writes that the kurši (kurus viņš pieskaitīja Baltijas somiem) Livs and Couronians (which he includes among ienākuši Latvijā pa jūras ceļu no Karēlijas (14, Finnic peoples) arrived in Latvia by sea from 373.-374. lpp.). Līdzīgus uzskatus pauda Karelia (14, 373-374). S. Bogojavlenskij S. Bogojavļenskis, tikai viņš centās pierādīt, ka expressed similar views, though he, for example, lībieši ieceļojuši pa sauszemi caur Pleskavas un tried to prove that the Livs had come overland Vitebskas guberņām (80, 95. lpp.) un Ludzas through Pskov and Vitebsk Provinces (78, 95), Odukalna kapulauks ir viņu ierīkots. leaving in their path Ludzas Odukalns cemetery. 19. gadsimta otrajā pusē populārs bija A popular view in the second half of the 19th viedoklis, ka lībieši ir senākie šīs teritorijas century was that the Livs were the earliest inhabitants iedzīvotāji. Šādus uzskatus pauda J. Dērings of this area. Such views were expressed by J. Doring (26, 68. lpp.) un K. Grevings (32). 20. gadsimtā (26, 68) and K. Grewingk (32). In the 20th century, tā domāja arī Vestrēns-Dolls (71). this view was upheld by Westren-Doll (71). Līdz ar pirmajiem arheoloģiskajiem Along with the first archaeological excavations in izrakumiem Latvijas teritorijā par atrasto Latvia, archaeologists could discuss the ethnic senlietu etnisko piederību varēja spriest association of the artefacts that were found. arheologi. H. Brakels uzskatīja, ka visi senkapi H. Brackel considered that all the ancient cemeteries Daugavas un Gaujas lejtecē piederējuši igauņu of the lower course of the Daugava and Gauja were senčiem; šķiet, lībiešus viņš pieskaitīja those of the ancestors of the Estonians, and it seems igauņiem (16). Viņa laikabiedrs F. Krūze he included the Livs among the Estonians (16). His 19. gadsimta 30. gados iegūtās senlietas contemporary F. Kruse attributed the artefacts found piedēvēja varjagiem-rusiem (39, S. 25-26, in the 1830s to the Varangian Rus (39,25-26, Beilage Beilage 2-3). So F. Krūzes viedokli apšaubīja 2-3). Kruse’s opinion was questioned by J. K. Bāhr, 6 www.RodnoVery.ru

J. K. Bērs, kurš Aizkraukles un Siguldas Sak- who connected the artefacts found at Aizkraukle and sukalna izrakumos iegūtās senlietas saistīja ar in excavations at Siguldas Saksukalns with indigenous vietējiem iedzīvotājiem - lībiešiem (10). inhabitants - the Livs (10). In the 1870s-90s as a 19. gadsimta 70.-90. gados intensīvās Gaujas result of intensive excavation of Liv cemeteries along lejteces, mazāk Daugavas lībiešu kapulauku the lower course of the Gauja, and to a lesser extent izpētes gaitā tika uzkrāts bagātīgs lībiešu along the lower Daugava, a rich collection of Liv senlietu materiāls. Salīdzinoši niecīgs bija no artefacts accumulated. In connection with the Tenth šīm teritorijām iegūtais agrā un vidējā dzelzs All-Russian Congress of Archaeologists in 1896, laikmeta atradumu skaits. Sakarā ar Krievijas R. Hausman provided a scientific interpretation of X arheologu kongresu Rīgā 1896. gadā all of the archaeological material collected up to that R. Hausmanis zinātniski izvērtēja visu līdz šim time. In the introduction to the congress catalogue, laikam uzkrāto arheoloģisko materiālu. Kon­ he provides a detailed review of Liv material culture, gresa kataloga ievadā viņš sniedzis detalizētu but also notes that he cannot find the origins of lībiešu materiālās kultūras apskatu, taču arī this culture in archaeological material from earlier piebildis, ka nespēj saskatīt šai kultūrai saknes periods, pointing to the paucity of evidence. For agrāka laika arheoloģiskajā materiālā, tādējādi this reason, he gives the first real scientific account atzīstot tā trūcīgumu. Šī iemesla dēļ viņš of the question of Liv ethnic origins, based on firm pirmoreiz īsti zinātniski, balstoties uz konkrēta archaeological evidence: did the Livs immigrate arheoloģiskā materiāla bāzes, apskata lībiešu to this area (western Vidzeme) as newcomers, a etnoģenēzes problēmu - vai lībieši kā jauna, foreign people? (33) In the course of excavations sveša tauta šeit (Rietumvidzemē) ir ieceļojusi by A. Buchholtz at the Middle Iron Age cemetery (33). Pēc A. Buhholca veiktajiem izrakumiem of Katlakalna Pļavniekkalns on the Daugava, it was vidējā dzelzs laikmeta kapulaukā pie Dau­ established that the territory mapped by gavas - Katlakalna Pļavniekkalnā tika pierādīts, A. Bielenstein as having been populated by the ka A. Bīlenšteina ap 1250. gadu noteiktajā Livs at around 1250 (14, Map III, V) was in the lībiešu teritorijā (14, karte III, V) 5.-7. 5th—7th century inhabited by Baltic tribes. Based gadsimtā dzīvojušas baltu ciltis. Iegūstot jaunus on new evidence, R. Hausman reached the materiālus, R. Hausmanis secina, ka lībieši šajā conclusion that the Livs had arrived in this area teritorijā ienākuši pēc 7. gadsimta (34,43. lpp.). after the 7th century (34, 43). Nevar nepieminēt M. Eberta netiešos The indirect contribution of M. Ebert to the nopelnus lībiešu problēmas risināšanā. Viņš Liv question should be mentioned. He was the first pirmoreiz iedalīja 1.-5. gadsimta Austrum- to divide the East Baltic region in the 1st—5th baltijas reģionu divās kultūras grupās: dienvi­ centuries into two cultural groups: a southern du - baltu un ziemeļu - Baltijas somu ar ak­ Baltic and a northern Finnic group, the latter with mens krāvuma kapulaukiem (27). Šo iedalījumu taranā (stone setting) cemeteries (27). In the 20. gadsimta 20.-30. gados atbalstīja visi ievē­ 1920s and 30s this division was accepted by all rojamākie Baltijas arheologi. Kopš Eberta the leading Baltic archaeologists. From the time darba parādīšanās Baltijas ziemeļu daļai un of Ebert’s work, the taranā graves characteristic Somijai raksturīgie akmens krāvuma kapi tiek of the northern part of the Baltic and Finland were saistīti ar somu, igauņu un lībiešu senčiem. la connected with the ancestors of the Finns, kolektīvajā darbā “Latvijas archaioloģija”, Estonians and Livs. Thus, in the collective work uzsverot, ka atradumi ir nabadzīgi, M. Šmī- ‘Latvijas archaioloģija’, noting the paucity of finds, dehelme lībiešu saknes meklē Ziemeļkurzemē, M. Šmīdehelme sought the roots of the Livs in Vidzemes ziemeļrietumos un pie Gaujas, agrāko northern Kurzeme, western Vidzeme and on the akmens krāvuma kapulauku teritorijā (53, River Gauja, within the territory where the taranā 68. lpp.), turpretim F. Balodis lībiešu izcelsmes cemeteries had previously been in use (53, 68), jautājumu atzina par neatrisinātu (53, while F. Balodis considered the question of Liv 117. lpp.). Šajā darbā E. Šturms pirmoreiz arī origins as unresolved (53, 117). In this work for bronzas laikmeta kultūru iedala divās - ziemeļu the first time, E. Šturms also divided Bronze Age un dienvidu - grupās un uzskata, ka teritoriju culture into two groups, northern and southern, uz ziemeļiem no Daugavas apvienojušas assigning the territory north of the River Daugava somugru ciltis (53, 34. lpp.). Pēc F. Jākobsona to Finno-Ugric tribes (53, 34). After excavations pētījumiem Kandavas Reinās, E. Šņores by F. Jākobsons at Kandavas Reinas and by izrakumiem Laidzes Lazdiņos un Popes mežā E. Šņore at Laidzes Lazdiņi and Pope forest, it tika noskaidrots, ka akmens krāvuma kapulau­ was established that taranā cemeteries existed in ki eksistē arī Ziemeļkurzemē un tie pastāvējuši northern Kurzeme as well and that they remained ilgāk nekā Vidzemē. To augšējā hronoloģiskā in use longer than in Vidzeme. Their upper 7 www.RodnoVery.ru robeža atbilst agrākajiem smilšu uzkalniņiem chronological boundary corresponded to the Abavas baseinā. Vidzemes lībiešu teritorijā tā earliest barrow graves in the River Abava basin. arī netika iegūti materiāli, kas saistītu akmens In the territory of the Vidzeme Livs, material that krāvuma kapulaukus ar vēlākajiem lībiešu might connect the tarand cemeteries with later Liv pieminekļiem. sites has not been obtained. Balstoties uz jaunajiem materiāliem, Based on this new evidence, F. Balodis was F. Balodis pirmais izsacījis domu, ka lībieši the first to put forward the view that the Livs Vidzemē ir ienākuši no Ziemeļkurzemes (5). had arrived in Vidzeme from northern Kurzeme Sīkāk šo uzskatu pamatoja E. Šņore (55, (5). This view was presented in more detail by 23375.-23294. sleja) un īpaši E. Šturms (57, E. Šņore (55, 23375-23294), and particularly 20. lpp.; 58, 26.-53. lpp.), kurš rūpīgi izanali­ by E. Šturms (57, 20; 58, 26-53), who conduc­ zēja Kurzemes arheoloģisko materiālu un ted a thorough analysis of archaeological material pierādīja, ka pēc apbedīšanas tradīcijām Abavas from Kurzeme and revealed the great similarity baseinā esošie smilšu uzkalniņi ir ļoti līdzīgi in burial practices between the barrows of the Gaujas lībiešu kapu uzkalniņiem (58, 37. lpp.). Abava basin and the barrows of the Gauja Livs Vienīgi nebija īstas vienprātības, kad sākusies (58, 37). There was lack of agreement only lībiešu izceļošana no Kurzemes. Sākotnēji regarding the time when the Livs had begun to E. Šturms lībiešu izceļošanas sākumu emigrate from Kurzeme. Initially, E. Šturms attiecināja uz 9.-10. gadsimtu, norādot, ka dated the beginning of Liv emigration to the 9th— visintensīvākā tā bijusi ap 1000. gadu (57, 10th century, reaching a culmination around the 22. lpp.)- Vēlāk lībiešu ienākšanu Vidzemē viņš year 1000 (57, 22). Later he dated the arrival of datē ar 1050. gadu (59, 1462. lpp.)- Arī the Livs in Vidzeme to 1050 (59, 1462). F. Balodis nebija savos uzskatos konsekvents F. Balodis was also inconsistent in his views, and un lībiešu ienākšanas laiku Vidzemē attiecinājis dated the immigration of the Livs into Vidzeme gan uz 900. gadu (6, XVII lpp.), gan 9. (8, to 900 (6, X V II), to the 9th century (8, 157) or 157. lpp.) un 10. gadsimtu (7, 138.-139. lpp.). to the 10th century (7, 138-139). Pretēji 30.-40. gadu latviešu arheologu In contrast to the view of the Latvian viedoklim P. Johansens uzskatīja, ka lībieši esot archaeologists of the 1930s and 40s, P. Johansen ieradušies Kurzemē neilgi pirms 1000. gada, considered that the Livs had arrived in Kurzeme to iekarojuši un bijuši kungu kārta (36, S. 303). slightly before 1000, conquered the land and Savai teorijai par lībiešu izcelsmi ziemeļaus­ formed a ruling class (36, 303). Johansen based trumu Vidzemē (36, S. 303-306) P Johansons his theory of Liv origins in north-eastern Vidzeme daļēji pamatojumu rod somu valodnieka V. Ki- (36, 303-306) partially on linguist V. Kiparskys parska tēzē, ka lībiešu valoda pēc dažām idea that certain features connect the Liv language pazīmēm vairāk saistīta ar vepsu, nevis igauņu more closely with the Vep’s language than with un somu valodu (36, S. 274; 38, S. 43). V. Ki- Estonian or Finnish (36, 274; 38, 43). In his works, parskis uzskata, ka lībieši ap 1000. gadu (38, V. Kiparsky expressed the view that the Livs had S. 47) ir ienākuši Kurzemē pa jūras ceļu; par arrived in Kurzeme by sea around the year 1000 to liecinot lībiešu vietvārdu koncentrācija (38,47), regarding as evidence of this the jūrmalā un gar lielajām upēm (37, S. 47). concentration of Liv place-names along the sea Jaunākajos laikos seno teoriju par lībiešu shore and the major rivers (37,47). More recently, ienākšanu no Pieladogas zemēm ir mēģinājis the theory of Liv immigration from the Ladoga atdzīvināt J. Ozols, pamatojoties uz V. Kiparska area has been revived by J. Ozols, based on atziņām (46, 24.-26. lpp.). Pēc J. Ozola V. Kiparsky’s ideas (46, 24-26). According to domām, lībiešus Latvijā esot nometinājuši Ozols, the Livs were settled in Latvia with the vikingi kā sabiedrotos iekaroto tirdzniecības Vikings as their allies in order to protect the trade ceļu nodrošināšanai. routes over which they had gained control. Mūsdienās valodnieku vidū lībiešu izcelsmes Currently, there is, however, no consensus jautājumā tomēr nav vienprātības. Igauņu among linguists on the question of Liv origins. valodnieks P. Ariste uzskatīja, ka lībiešu valoda Estonian linguist P. Ariste regarded Liv as one of bijusi viena no senākajām patstāvīgajām Baltijas the oldest separate Finnic languages, which already somu valodām, kas jau 1. g. t. pr. Kr. nošķīrusies in the 1st millennium BC separated from the others no pārējām (79, c. 32), turklāt viņš iedalījis lībiešu (79, 32), and he includes Liv, along with Estonian valodu kopā ar igauņu un votu valodu Baltijas and Vote, in a southern group of Finnic languages, somu valodu dienvidu grupā, bet vepsu - ziemeļu Veps being included in the northern group (79,36). grupā (79, c. 36). Jaunākā laika somugru valodu More recently, Finno-Ugric language specialist speciālists P. Alvre domā, ka lībieši ir pirmā P. Alvre has suggested that the Livs represented 8 www.RodnoVery.ru migrācijas viļņa no austrumiem pārstāvji, kas a first wave of migration from the east, who later vēlāk saskarsmē ar baltu cilšu pārstāvjiem came into contact with the Baltic tribes and veidojuši Baltijas jūras somu rietumu valodu formed a western group among Finnic languages grupu (2, 291.-299. lpp.; 15, 52.-53. lpp.). Savas (2, 291-299; 15, 52-53). P. Alvre sees a basis for teorijas pamatojumu P. Alvre saskata antropologu his theory in physical anthropology studies, where pētījumos, kas liecina par somu un igauņu the Finns and Estonians are separated into two dalīšanos divos antropoloģiskajos tipos - rietumu anthropological types: western and eastern. un austrumu. Savukārt T. R. Vītso ir izvirzījis R. T. Viitso has put forward a hypothesis that the hipotēzi par Baltijas somu veidošanos divu Finnic peoples developed when two different atšķirīgu kultūru - ķemmes-bedrīšu un tekstilās cultures merged: the Comb Ware and Textile- keramikas - saplūšanas rezultātā (69, 258.- Impressed Ware cultures (69, 258-266). The 266. lpp.). Valodnieks pieļauj trīs Baltijas somu linguist suggests three possible variants of a Finnic valodu koka variantus. Vienā no tiem T. R. Vītso language tree. In one variant, Viitso connects the lībiešu izcelsmi saista ar otro Baltijas somu origin of the Livs with a second wave of Finnic migrācijas vilni, kā arī izsaka domu, ka iespējama migration, and expresses the view that the dienvidigauņu un lībiešu attīstība no viena Baltijas southern Estonians and Livs may have developed somu pirmvalodas zara. Šo kopīgo pirmvalodu from one branch of a Finnic source language. He viņš nosaucis par “Gaujas pirmvalodu”. Lībiešu calls this common source language the ‘Gauja dzimteni Gaujas lejtecē meklē arī E. Vēri (41, source language’. Both linguists regard Liv as one 21. lpp.). Turklāt gan Alvre, gan Vītso lībiešu of the oldest separate Finnic languages. E. Vaāri valodu uzskata par vienu no senākajām also seeks the homeland of the Livs in the lower patstāvīgajām Baltijas jūras somu valodām. Gauja area (41, 21). Arī antropologi pauž dažādus uzskatus Anthropologists have also expressed various lībiešu cilmes jautājumā. Pēc R. Grāveres views on the question of Liv origins. According to domām, lībieši Daugavas lejtecē radušies no R. Grāvere, the Livs of the lower Daugava dažādām tautām, kuru vidū ir gan skandināvu, developed from different components, including gan dažas Pieladogas somu grupas (31, 50.- Scandinavians and certain Finnic groups of the 52. lpp.). Savukārt R. Deņisova lībiešu saknes Ladoga area (31, 50-52), while R. Deņisova seeks meklē Rietumvidzemes senākajos iedzīvotājos, the roots of the Livs among the earliest inhabitants viņu attīstības gaitu mēģinot izsekot līdz pat of western Vidzeme, trying to trace these roots bronzas laikmetam (81, c. 77). right back to the Bronze Age (81, 77). 20. gadsimta otrajā pusē gandrīz visi arheo­ In the second half of the 20th century, almost logi piekrīt uzskatam, ka lībieši nav ieceļojuši all archaeologists came to agree with the idea that Latvijā vidējā vai vēlajā dzelzs laikmetā no the Livs had not immigrated to Latvia in the Middle Pieladogas zemēm, un Baltijas jūras somu, or Late Iron Age from the Ladoga area, and instead tostarp lībiešu, izcelsmi saista ar neolīta connected the origins of the Finnic peoples, including ķemmes-bedrīšu vai tekstilās keramikas izpla­ the Livs, with the spread of the Neolithic Comb tīšanos Baltijā. Problēmas būtība - vai samērā Ware or Textile-Impressed Ware in Latvia. The lielais iedzīvotāju skaits Daugavas un Gaujas essence of the problem is to decide whether the lejtecē ir cēlies no vietējiem elementiem vai ari considerable population of the lower Daugava and radies tāpēc, ka lībieši masveidā izceļojuši no Gauja areas developed from local elements, or Ziemeļkurzemes. Diskusijas par šo jautājumu whether it was the result of mass immigration of atsāka 20. gadsimta 50. gados H. Moora, kas Livs from northern Kurzeme. H. Moora, who apšaubīja uzskatu, ka lībieši ienākuši Vidzemē regarded Liv immigration from Kurzeme as an no Ziemeļkurzemes. Viņš izteica domu, ka artificial construction, revived this dispute in the lībieši ir to vietējo Vidzemes somu iedzīvotāju 1950s. He suggested that the Livs were the pēcnācēji, kuri dzīvojuši Daugavas un Gaujas descendants of a local Finnic population living along lejteces zemēs starp baltiem un savus mirušos the lower Daugava and Gauja among the Balts and varēja apbedīt uzkalniņos (42, 167.-168. lpp.). who may have buried their dead in barrows (42, Uzskatīdams H. Mooru par autoritāti, arī 167-168). Following H. Moora as his authority, A. Stubavs Ķentes pilskalna materiālā mēģi­ A. Stubavs sought to identify an increase in the nāja saskatīt igauniskā un somiskā elementa Estonian and Finnic element in the Middle Iron Age pieaugumu vidējā dzelzs laikmetā, ko izraisa at Ķente hillfort that might have been brought about jaunu iedzīvotāju pieplūdums mierīgā ceļā no by a new peaceful immigration from Estonia and igauņu un lībiešu teritorijām (52, 119. lpp.; 86, the Liv lands (52, 119; 86, 50-54). E. Tonisson 50.-54. lpp.). Līdzīgus secinājumus ir guvis arī reached a similar conclusion. He considered that E. Tenisons. Viņš bija pārliecināts, ka lībiešu the ancestors of the Livs had lived among the Balts 9 www.RodnoVery.ru priekšteči agrajā un vidējā dzelzs laikmetā in the Early and Middle Iron Age, losing their dzīvojuši starp baltiem, zaudējot dominējošo dominant position. He admits that there may have stāvokli. Viņš pieļauj arī domu, ka daļa been a partial migration of Livs from Kurzeme to Kurzemes lībiešu migrējusi uz Vidzemi (63, Vidzeme (63, 178-188). On the question of the 178.-188. lpp.). Jautājumā par Metsepoles Metsepole Livs origin, he adheres strictly to the view lībiešu izcelsmi viņš stingri izsaka viedokli, ka that they were the descendants of the people who tie ir Ziemeļvidzemes akmens krāvuma created the taranā cemeteries of northern Vidzeme kapulauku pēcnācēji (60, 43. lpp.). Joprojām (60,43). Still current is the view that the Livs arrived pastāv arī uzskats, ka lībieši Vidzemē ir in Vidzeme from Kurzeme (65; 82, 292-299). ienākuši no Kurzemes (66; 82, S. 292-299). Something of a compromise between the two views Abu minēto viedokļu kompromisu pauž is to be found in a joint publication by Ē. Mugurēviča, Ē. Tenisona un A. Zariņas Ē. Mugurēvičs, Ē. Tonisson and A. Zariņa, but here kopdarbs, taču arī šajā izdevumā atzīts, ka too it is admitted that the question of Liv origins lībiešu izcelsmes jautājums vēl nav atrisināts has not been completely resolved (83, 142). (83, c. 142). In the view of the authors of the exhibition, the Pēc izstādes autoru domām, lībieši ir Livs began to develop in the lower Daugava area in veidojušies Daugavas lejtecē, sākot ar 9.-10. the 9th and 10th century from people belonging to gadsimtu, no šeit ienākušiem dažādu etnisko various ethnic groups who had arrived here. The grupu pārstāvjiem. Kā viena no tām minami Finnic inhabitants of Kurzeme are suggested as Baltijas somu iedzīvotāji Kurzemē. having been one of the main components.

LĪBIEŠU APDZĪVOTĀ TERITORIJA THE LIV-POPULATED AREA UN SABIEDRĪBAS SOCIĀLĀ AND LIV SOCIAL STRUKTŪRA STRUCTURE

Vēlā dzelzs laikmeta beigās (12. un 13. gad­ At the end of the Late Iron Age (turn of the simta mijā) lībieši Vidzemē apdzīvoja ap 7000- 13th century), the Livs in Vidzeme inhabited an area 7500 km2 lielu teritoriju gar Rīgas jūras līča of about 7000-7500 km2 along the eastern shore of austrumu piekrasti apmēram no Salacas iztekas the Gulf of Riga, approximately from the mouth of līdz Cēsīm un tālāk uz dienvidiem līdz Aiz­ the River Salaca up to Cēsis and then south to krauklei. Dienvidos lībiešu apdzīvoto teritoriju Aizkraukle. In the south, the Liv-inhabited area was robežoja Daugava, taču Daugavas lejtecē arī generally delimited by the River Daugava, however upes kreisajā krastā dažas teritorijas bija lībiešu along the lower course of the Daugava there were apdzīvotas (Tomes Nariņi). Straupes un also certain areas on the left bank of the Daugava Aizkraukles novados lībieši dzīvoja jaukti ar inhabited by the Livs (Tomes Nariņi cemetery). In latgaļiem. Ziemeļkurzemē tagadējos Tukuma, the Straupe and Aizkraukle areas, the Livs formed Talsu un Ventspils rajonos Baltijas somi (vendi) a mixed population with the Latgallians. In northern dzīvoja jaukti ar kuršiem. Minētajā teritorijā Kurzeme in the present areas of Tukums, Talsi and 12. un 13. gadsimta mijā dzīvoja ap 20 000 Ventspils, Finnic peoples (Vends) were mixed with lībiešu (12, S. 390, 392, 393; 63, S. 185-186). Couronians. About 20,000 Livs inhabited this area Pēc rakstīto avotu ziņām un arheoloģiskās around the turn of the 13th century (12, 390, 392, izpētes rezultātiem var izdalīt piecus lībiešu ap­ 393; 63, 185-186). dzīvotus apgabalus: Daugavas, Gaujas (Tu­ Based on written sources and archaeological raidas), Metsepoli, Idumeju un Ziemeļkurzemi. research, five Liv-populated areas can be distin­ Taču tie nebija valstiski veidojumi. guished: Daugava, Gauja (Turaida), Metsepole, Daugavas lībiešu (rakstītos avotos saukti Idumeja and northern Kurzeme. These, however, arī Veinalenses) teritorija bija apmēram cannot be regarded as states. 2000-2100 km liela. Tā bija visblīvāk The territory of the Daugava Livs (also referred apdzīvota. īpaši daudz iedzīvotāju bija to in written sources as Veinalenses) covered Daugavas ielejā no Ikšķiles līdz Salaspilij. Te approximately 2000-2100 km2 and was the most nelielā teritorijā atklātas 17 dzīvesvietas densely populated. Particularly dense was settlement (pilskalni, ciemi) un 16 kapulauki. Dom ā­ in the Daugava valley from Ikšķile to Salaspils. Here, jams, Daugavas lībiešu skaits bijis ap 10 000- within a small area, 17 settlement sites (hillforts and 12 000 (63, S. 185). Daugavas lībiešiem bija villages) and 16 cemeteries have been discovered. vairāki lieli centri. To apdzīvotās teritorijas The Daugava Livs are thought to have numbered 10 www.RodnoVery.ru

METSEPOLE

IDUMEJA

GAUJAS LĪBIEŠI y ^ 3 9 j7

• PILSKALNI

O CIEMI

1. attēls. Lībiešu apdzīvotā teritorija 13. gadsimta sākumā. Fig. 1. The area populated by the Livs, early 13th century. 1 - Vīkšēnu pilskalns; 2 - Skaņkalnes pilskalns; 3 - Lauru pilskalns; 4 -Ungurkalns; 5 - Bļodas kalns; 6 - Grebu pilskalns; 7 - Ķezberkalns; 8 - Liepupes pilskalns; 9 - Vējiņu pilskalns; 10 - Panūtas kalns; 11 - Ērgļu kalni; 12 - Batarejas kalns; 13 - Kūduma Baznīckalns; 14 - Kvēpenes pilskalns; 15 - Riekstu kalns; 16 - Kaupiņu pilskalns; 17 - Vikmestes pilskalns; 18 - Turaidas pilskalns; 19 - Viešu pilskalns; 20 - Lojas pilskalns; 21 - Krusta kalns; 22 - Satezeles pilskalns; 23 - Veckalns (Sidgundas pilskalns); 24 - Kastrānes pilskalns; 25 - Užēnu pilskalns; 26 - Senais kalns; 27 - Salaspils; 28 - Lejaskalnu pilskalns; 29 - Daugmales pilskalns; 30 - Lielvārdes pilskalns; 31 - Aizkraukles pilskalns; 32-33 - Rīgas ciemi; 34 - Rumbula; 35 - Vejstūri; 36 - Laukskola; 37 - Lipši; 38 - Kābeles; 39 - Liepenes; 40 - Ciemupe; 41 - Ikšķile; 42 - Vecdole; 43 - Rauši; 44 - Vampenieši; 45 - Mārtiņsala; 46 - Nāvessala 11 www.RodnoVery.ru austrumdaļā iezīmēja spēcīgi nocietinātas around 10,000-12,000 (63, 185), and had several pilis Aizkrauklē, Lielvārdē. Daugavas lejtecē major centres. In the eastern part of their territory, atradās piecas lielas apmetņu grupas: Ikšķile, these were marked with well-fortified castles at Aiz­ Kābeles - Lipši, Daugmale - Laukskola, kraukle and Lielvārde. There were five large groups Salaspils - Mārtiņsala - Doles salas augšgals of settlements along the lower course of the Daugava: un Rīga. Katrā no šiem centriem bija Ikšķile, Kābeles-Lipši, Daugmale-Laukskola, pilskalns, vairākas apmetnes un kapulauki, Salaspils-Mārtiņsala-upstream end of Dole Island, and īpaši jāpiemin Daugmales pilskalns ar Riga. Each of these centres had a hillfort, several senpilsētu, ostu un diviem kapulaukiem. Tieši settlements and cemeteries. Worthy of particular note pretim pilskalnam Daugavas pretējā krastā is Daugmale hillfort with its proto-town, harbour and Laukskolā atradās divas lielas apmetnes ar two cemeteries. Immediately opposite the hillfort on kopējo platību 10 ha un plašu kapulauku, kur the other bank of the Daugava at Laukskola there atsegti 609 apbedījumi. Līdz 12. gadsimta were two large settlements with a total area of 10 ha pēdējam ceturksnim Daugmales pilskalns bija and a large cemetery, where 609 burials have been lielākais tirdzniecības centrs Daugavas lejtecē unearthed. Up to the last quarter of the 12th century, ar jauktu iedzīvotāju sastāvu un agrās pil­ Daugmale hillfort was the foremost trading centre sētas - vīkas iezīmēm (77, 39.-43. lpp.). Kā on the lower Daugava, with a mixed ethnic pirmais spēcīgi nocietinātais pilskalns composition and features of an early town - a vik Daugavas ūdensceļā no jūras puses tas (77, 39^3). Being the first well fortified hillfort on kontrolēja visu Daugavas tirdzniecību (47, the Daugava waterway from the direction of the sea, 110. lpp.). it controlled all trade along the Daugava (47, 110). 12. gadsimta beigās Daugavas lībiešu In the late 12th century within the territory of the teritorijā Ikšķile kļūst par kristīgās misijas un Daugava Livs, Ikšķile developed as the centre of a vēlāk bīskapijas centru ar pirmo mūra pili un Christian mission and later the seat of a bishopric baznīcu Latvijas teritorijā (29, 495.-501. with the first stone castle and church within the lpp.), bet ar 13. gadsimta sākumu tās vietu territory of Latvia (29, 495-501), and from the 13th ieņem Rīga (22, 7.-13. lpp.). century Riga took over this role (22, 7-13). Gaujas lībiešu skaits bijis ap 5000-6000 The Gauja Liv population is reckoned at around (63, S. 185). No tiem lielākā daļa koncentrējās 5000-6000 (63, 185). Most of this population was pāris desmitu kvadrātkilometru lielā teritorijā concentrated in an area of a few tens of square Siguldas, Krimuldas un Turaidas apkārtnē. Par kilometres around Sigulda, Krimulda and Turaida. Gaujas lībiešu kultūru varam spriest The culture of the Gauja Livs can be studied mainly galvenokārt pēc kapulauku materiāliem, jo from cemetery evidence, since settlement sites have dzīvesvietas ir maz pētītas. Nozīmīgākie been little excavated. The most important centres Gaujas lībiešu centri bija spēcīgi nocietinātie of the Gauja Livs were the strongly fortified pilskalni. Gaujas labajā krastā tāds bija Kaupo hillforts. On the right bank of the Gauja these lielā pils, kuru pēc arheoloģiskajos izrakumos included the Great Castle of Kaupo, which, on the iegūtajiem materiāliem lokalizē vēlākās basis of archaeological evidence, has been identified Turaidas mūra pils vietā (30, 11.-13. lpp.). as lying beneath the later stone and brick castle of Otrs nozīmīgs Gaujas lībiešu centrs bija Turaida (30, 11-13). A second important centre Satezeles pilskalns Gaujas kreisajā krastā - of the Gauja Livs was Satezele hillfort on the left lībiešu vecākā Dabreļa rezidence. Citi pilskalni bank of the Gauja - the residence of the Liv elder Gaujas lībiešu teritorijā, izņemot Kārļa kalna Dabrelis. Other hillforts in the territory of the pilskalnu, nav plašāk pētīti, un par to Gauja Livs, apart from Kārļa kalns hillfort, have apdzīvotību vēlajā dzelzs laikmetā grūti not been subject to extensive excavation and it is spriest. Pēc vizuālā izskata daļa no tiem (Viešu hard to say whether they were occupied during the un Vikmestes pilskalns) varētu būt vēlā dzelzs Late Iron Age. In terms of their appearance, some laikmeta nocietinājumi. 13. gadsimta of them (Vieši and Vikmeste hillforts) may be Late rakstītajos avotos ir minēti vairāk nekā desmit Iron Age fortresses. 13th century written sources Gaujas lībiešu ciemi (11, 22.-27. lpp.), bet tie mentions more than ten villages of the Gauja Livs precīzi dabā līdz šim nav lokalizēti un (11, 22-27), but these have so far not been arheoloģiski pētīti. identified in the field and studied archaeologically. Platības ziņā lielākā - ap 3000 km2 - Vidzemes In terms of its area, the largest territory of the lībiešu teritorija bija Metsepole, kuras nosaukumu Vidzeme Livs, covering around 3000 km2, was tulko kā “meža zeme”. Tenisons, šķiet, ir minējis Metsepole. It seems that Tonisson has over­ pārspīlēti lielu senās Metsepoles iedzīvotāju estimated the population of ancient Metsepole, 12 www.RodnoVery.ru skaitu - ap 6000-9000 (63, S. 185). Jau pats giving a figure of 6000-9000 (63, 185). The name nosaukums “meža zeme; puse” norāda, ka itself, meaning ‘forest land’ is indicative of a teritorija ir mazapdzīvota. To apliecina arī sparsely populated area. This is confirmed by arheoloģijas materiāls - niecīgais zināmais vēlā archaeological findings: the number of known Late dzelzs laikmeta pieminekļu skaits. Tas centri Iron Age sites is very small. The centres were in atradās tagadējo Limbažu, Skultes, Liepupes the present areas of Limbaži, Skulte and Liepupe. apkārtnē. Metsepoles galveno pili lokalizē gan The main castle of Metsepole has been identified Liepupes pilskalnā (35368), gan Dikļu apkārtnē - as Liepupe hillfort (35368), as the Grebi hillforts Grebu pilskalnos (17, 201. lpp.), gan pie Aģes in the vicinity of Dikļi (17, 201), or as Stārsti upes Stārstu pilskalnā (14, S. 62). Metsepoles hillfort on the River Aģe (14, 62). The Metsepole teritorija ir arheoloģiski visvājāk pētīta. area is archaeologically the least studied. Ceturtais lībiešu apdzīvotais novads bija The fourth area populated by the Livs was Idumeja, kuru lokalizē nelielā teritorijā Gaujas Idumeja, identified as a small territory within the labās pietekas Braslas baseinā. Tas teritorija basin of the Brasla, a right tributary of the River bija apmēram vēlākās Straupes draudzes Gauja. This area corresponded approximately to lielumā, un šeit lībieši dzīvoja kopā ar latgaļiem. that of the later Parish of Straupe. Here the Livs Te nelielā attālumā cits no cita atrodas vairāki formed a mixed population with Latgallians. There pilskalni, kas gan nav arheoloģiski pētīti, un are several hillforts close together, which have 10.-13. gadsimta kapulauki (62, 198.- not been excavated, as well as 10th—13th century 206. lpp.). Idumejas iespējamais centrs varēja cemeteries (62, 198-206). The centre of Idumeja atrasties Ērgļukalna pilskalnā pie Riebiņu may have been at Ērgļukalns hillfort at Lake ezera. Netālu no pilskalna zināms vēlā dzelzs Riebiņi. Not far from the hillfort is an Iron Age laikmeta kapulauks. cemetery. Kā atsevišķa Baltijas jūras somu iedzīvotāju The Vends are a separate Finnic group inhabiting grupa Vidzemē minami vendi. Indriķa hronikā Vidzeme. The Chronicle of Henry of Livonia (35, teikts (35, X, 14), ka tie ir no Ventas lejteces X, 14) tells us that these were a group of Livs from kuršu izspiesta Kur­ Kurzeme, whom Couronians zemes lībiešu grupa, kas ousted from the lower Venta vispirms pārcēlās uz area and who first moved to Rīgas teritoriju, vēlāk, the site of Riga and later, kuršu vēlreiz padzīta, having once again been apmetās tagadējo Cēsu driven out by the Couro­ teritorijā (82, S. 292- nians, settled in the present 299). Viņu centrs bija area of Cēsis (82, 292-299). Riekstu kalna pilskalnā Their centre was Riekstu Cēsīs (3, 125.-141. lpp.) kalns hillfort in Cēsis (3, un kapulauks pie tagadē- 125-141), with a corres­ jās Cēsu dzelzceļa ponding cemetery at the stacijas. present site of Cēsis railway Ziemeļkurzemi apdzī­ station. voja vendi, kuru pēcnācēji Northern Kurzeme was vēlāk ieguva mākslīgi inhabited by the Vends, radītu nosaukumu - whose descendants later Kurzemes lībieši. Tie di­ were given an artificially vās 13. gadsimta rakstīta­ created name - the Kur­ jos avotos minētajās zeme Livs. In two lands zemēs - Vanemaa un mentioned in 13th century Vindā - dzīvoja jaukti ar written sources, the Livs kuršiem. Arheoloģiski ir formed a mixed population pētīti gan Kurzemes lī­ with the Couronians. Both biešu līdzenie kapulauki flat cemeteries (Tukuma (Tukuma Jaunais tirgus 2. attēls. Ieroči. Šķēpu gali. Jaunais tirgus laukums) laukums), gan uzkalniņu Fig. 2. Weapons. Spearheads. and barrow cemeteries kapulauki (Matkules To- 1 - RDM I 905 Salaspils Jaunzemji; 2 - A (Matkules Tojāti, Sabiles jāti, Sabiles Krievu kapi). 8796:2 Virbu Veģi, 9. kaps; 3 - A 9980:34 Krievu kapi) have been Dzīvesvietās (Talsu pils­ Salaspils Laukskola; 4 - A 7344:2 Lībagu excavated. At settlement kalns, Sabiles senpilsēta) Ķīļi; 5 - RDM 1 2951 Aizkraukle sites (Talsi hillfort and www.RodnoVery.ru

3. attēls. Zobenu maksts galu apkalumi. Fig. 3. Sword scabbard chapes. 1 - A 11771:69 Krimuldas Liepenes II grupas 4. uzkalniņš; 2 - RDM I 471a Turaidas Pūteļi, 22. kaps; 3 - A 9012:1 Doles Aušas; 4 - RDM I 687 Aizkraukle; 5 - A 11771:30 Krimuldas Liepenes I grupas 13. uzkalniņš.

arheoloģiskajos pētījumos atsegtās iedziļinātās Sabile proto-town) semi-subterranean buildings celtnes ar atklātiem pavardiem ir ļoti līdzīgas were found with open hearths that were very Daugavas lībiešu pieminekļos konstatētajām. similar to those of the Daugava Livs. 14 www.RodnoVery.ru

Lībiešu sabiedriskās attīstības pakāpi pētnieki In terms of social development, researchers have ir raksturojuši gan kā pārejas periodu uz feodālu described the Livs as being in a transitional period valsti (4,5.-17. lpp.), gan kā vadonības sabiedrību to a feudal state (4, 5-17) or as a society based on (54, 141.-145. lpp.). No Daugavas lībiešu chiefdoms (54, 141-145). A prominent role vadoņiem īpaši tika izcelts 12. un 13. gadsimta around the turn of the 13th century is attributed mijā Mārtiņsalā dzīvojošais Ako, ko dēvēja par to Ako, who lived at Mārtiņsala and is described virsaiti un vecāko (princeps ac senior). as a chief and elder {princeps ac senior). Gaujas lībiešu vidū ievērojamāko stāvokli Kaupo was a prominent figure among the Gauja ieņēma Kaupo, kuru Indriķa hronikā hronists Livs, described in the Chronicle of Henry as the dēvē par Gaujas lībiešu it kā valdnieku un vecāko quasi-ruler and elder of the Gauja Livs (quasi rex (quasi rex et seniorum de Thoreyda) (35, VI, 3). et seniorum de Thoreyda) (35, VI, 3). The elders Nedaudz zemāku stāvokli ieņēma zemes of the land had a slightly inferior position, and vecākie, starp kuriem jānosauc Indriķa hronikā among the Gauja Livs these included Dabrelis, minētie Gaujas lībieši Dabrelis, Anno un Anno and Vesiķis, mentioned in the Chronicle of Vesiķis. Spriežot pēc šī laika lībiešu kapu Henry. Judging from the grave inventories of the inventāra, ar viņiem būtu saistāmi tie vīriešu Livs of this period, these figures might be apbedījumi, kuru kapu inventārā ir zobeni, ar connected with male burials having swords, axes sudrabu inkrustēti cirvji, šķēpi un krāšņi sud­ with silver inlay, spears and ornate silver sword raba zobena maksts apkalumi. Par iespējamo scabbard bindings. The fact that, for example at karadraudzes pastāvēšanu Gaujas lībiešu zemēs Krimuldas Liepenes cemetery, only male burials varētu liecināt fakts, ka, piemēram, Krimuldas with rich grave-goods and weapons were found, Liepeņu kapulaukā ir konstatēti tikai vīriešu might indicate the possible existence of a chief’s apbedījumi ar bagātīgām piedevām, ieročiem. military retinue among the Gauja Livs. On the

4. attēls. Lībiešu kapulauki 10.-13.gadsimtā. Fig. 4. Liv cemeteries, 10th-13th century. 1 - Ance; 2 - Ozolmežs; 3 - Laukumuiža; 4 - Sīkli; 5 - Landze; 6 - Laugaļi; 7 - Pēči; 8 - Talsi (pie pilskalna); 9 - Vecčumalas; 10 - Nurmuiža; 11 - Kalnenieki; 12 - Lejaslāči; 13 - Dziļlejas; 14 - Ķīļi; 15 - Zunnas; 16 - Strautiņi; 17 - Sabiles Krievu kapi; 18 - Valgale; 19 - Bienes; 20 - Kandava; 21 -Reinas; 22 - Tukuma tirgus laukums; 23 - Tukuma mācītājmuiža; 24 - Krastiņi; 25 - Zviedru kalns; 26 - Zvejnieki; 27 - Pūricas; 28 - Strīķi; 29 - Baukalns; 30 - Jātnieki; 31 - Cēsu dzelzceļa stacija; 32 - Grindulis; 33 - Kuiļi; 34 - Čiekuri; 35 - Mežšauti; 36 - Pūteļi; 37 - Karātavkalns; 38 - Priedes; 39 - Talēns; 40 - Krimuldas baznīca; 41 - Liepenes; 42 - Saksukalns; 43 - Saknītes un Atvasītes; 44 - īdiņi; 45 - Vecrubenīši; 46 - Rīga; 47 - Vejstūri; 48 - Šīranti; 49 - Laukskola; 50 - Jaunzemji; 51 - Kābeles; 52 - Zariņi; 53 - Rumuļi; 54 - Tīnūži; 55 - Freimaņi; 56 - Zēvaldi; 57 - Lielpēči; 58 - Lielvārdes pārceltuve; 59 - Bajāri; 60 - Skrīveri; 61 - Lielrututļi; 62 - Aizkraukle; 63 - Lejasžagari; 64 - Vampenieši I; 65 - Vampenieši II; 66 - Rauši; 67 - Daugmale; 68 - Nariņi www.RodnoVery.ru Taču šajā gadījumā jāņem vērā fakts, ka līdzās other hand, we are cautioned by the discovery of a kapulaukam ir atklāta ciema vieta. village site near the cemetery.

LĪBIEŠU KULTURAS UZPLAUKUMS THE RISE OF LIV CULTURE IN THE 10.-13. GADSIMTĀ 10TH-13TH CENTURIES APBEDĪŠANAS TRADĪCIJAS BURIAL PRACTICES

10. gadsimta beigās Daugavas baseina The Livs who arrived at the lower course of the lejtecē ienākušie lībieši veiksmīgi iesakņojās River Daugava in the late 10th century successfully jaunajā vidē un, pateicoties izdevīgajai vietai established themselves in the new environment and, Daugavas tirdzniecības ceļa lejtecē, jau thanks to their advantageous position on the lower 11. gadsimta vidū piedzīvoja ievērojamu uz­ course of the Daugava trade route; they were plaukumu. Līdzīgi pieminekļi šajā laikā flourishing already in the 11th century. At this time, parādījās arī Gaujas novadā. similar sites appeared in the Gauja district as well. Pieminekļi, kas visspilgtāk atspoguļo šo The sites that best reflect this new, unusual culture jauno, savdabīgo kultūru un parāda tās attīstī­ and show its development are the cemeteries where bu, ir kapulauki, kuros ienācēji apglabāja sa­ the newcomers buried their dead. The burial practices vus mirušos. Apbedīšanas tradīcijās izpaužas show ethnic and local characteristics, so cemeteries etniskās un lokālās īpatnības, tāpēc kapulauki are an important class of cultural and historical ir nozīmīgs kultūrvēstures piemineklis, kas monument, permitting a better understanding of labāk palīdz izprast daudzas ar etnosu many questions relating to the origins, development izcelšanos, attīstību un migrāciju saistītus jau­ and migration of the ethnic group. The cemeteries tājumus. Daugavas lībiešu kapulauki ir pla­ of the Daugava Livs have been more extensively šāk pētīti nekā to apbedījumi Gaujas baseinā excavated than those in the Gauja basin or northern vai Ziemeļkurzemē. Turklāt lībiešu kapulauka Kurzeme. In addition, it should be mentioned that atklāšana 1837. gada plūdos pie Aizkraukles the discovery of a Liv cemetery at Aizkraukle fol­ deva stimulu pirmajiem arheoloģiskajiem lowing a flood in 1837 provided the stimulus for the pētījumiem Latvijā un first archaeological research šīs zinātnes nozares in Latvia and the develop­ attīstībai. ment of the discipline. Daugavas lībiešu ap­ Most characteristic of dzīvotajās teritorijās the areas inhabited by the raksturīgāki ir līdzenie Daugava Livs are flat ce­ kapulauki, bet dažās meteries, but in some pla­ vietās mirušie apbedīti arī ces the deceased were also uzkalniņos. buried in barrows. Līdzenajos kapulaukos The flat cemeteries have sastopami gan skeletkapi, both inhumations and cre­ gan ugunskapi. Ugunskapi mations. The latter are more vairāk tipiski 10.-11. gad­ typical of the 10th—11 th simtam, kad tie veido pat century, when they made up vienu trešo daļu no visiem a third of the total number apbedījumiem (40, 195. of burials (40, 195). Three lpp.). Iespējams izdalīt trīs forms of cremations may be veidu ugunskapus: distinguished: • sārta paliekas, kurā • remains of a funeral pyre, mirušais sadedzināts where the deceased was kopā ar rotām un iero­ burnt together with all the čiem, ieraktas 30-50 ornaments and weapons, cm dziļumā un ap 50 buried at a depth of 30-50 cm lielā laukumā. Pil­ cm and covering an area of dījumā atrod degušu about 50 cm diameter. The 5. attēls. Salaspils Laukskolas 13. kaps kaulu fragmentus, fill includes burnt bone frag­ (ugunskaps). (V. Ģintera foto) senlietu paliekas, kā ments, remains of artefacts, Fig. 5. Burial 13 (cremation), Salaspils as well as charcoal and ash; arī oglītes un pelnus, Laukskola. (Photo: V. Ģinters) 16 www.RodnoVery.ru

• otra veida ugunskapos sārta paliekas ieraktas • remains of a funeral pyre buried in long N W - garenās, Z R -D A virzienā orientētās bedrēs, SE oriented pits, and possibly placed in small un iespējams, ka tās bijušas ievietotas nelielos coffins. The artefacts were broken before place- šķirstos. Sārtam paredzētās senlietas iepriekš ment on the pyre, as is characteristic of tikušas salauztas, kā tas raksturīgs kuršu Couronian burials; apbedījumiem, • a separate group consists of burials with gene­ • trešo grupu veido apbedījumi, kuros vairums rally similar features, but with artefacts placed pazīmju sakrīt, bet senlietas izvietotas in as a whole, in an unburnt state. veselas, nedegušas. Inhumations dominate among 12th—13th Skeletkapi dominē 12.-13. gadsimta apbe­ century burials. The deceased were placed in dījumos. Mirušie apglabāti šķirstos, kas ierakti 40- coffins buried at a depth of 40-100 cm, up to 140 100, vietām 140 cm dziļumā ar Z R virzienā vērstu cm in certain cases, with the head oriented towards galvgali abiem dzimumiem, bet 12.-13. gadsimta the NW for both sexes, but with a dominant N apbedījumiem pārsvarā ir jau Z orientācija. Senāk orientation for 12th and 13th century burials. The apbedāmie guldīti šauros bluķa šķirstos, bet pēc earlier burials were placed in narrow log coffins, tam - naglotos dēļu šķirstos. Tie bieži vien and the later ones in nailed plank coffins. These ievērojami pārsniedz apbedītā garumu, lai varētu often significantly exceed the stature of the galvgalī novietot lībiešiem tik raksturīgo māla deceased, in order to permit the clay vessels, trauku, kurā, iespējams, bijis ēdiens. Šo trauku possibly containing food and so characteristic of arhaiskās formas, kas panāktas, tos gatavojot ar the Livs, to be placed at the head. The archaic rokām, norāda uz tradīciju senumu. Tomēr ar forms of these hand-formed vessels reflect the 11. gadsimta otro pusi arī apbedīšanas rituāla ancient origins of the tradition. However, already traukus sāk aizstāt uz podnieku ripas gatavotie in the second half of the 11th century vessels used vieglie un precīzie trauki. Mirušajiem saskaņā ar in funerary rites also began to be replaced by light paražām līdzi dotas rotas, ieroči, monētas un daži and regular vessels made on a potter’s wheel. In darbarīki. Kapavieta nereti izklāta ar gaišām accordance with tradition, the deceased were given smiltīm, vai arī tās pildījumā sastopamas ornaments, weapons, coins and particular tools. ugunskuru paliekas - pelnaini-ogļaina zeme, kas The grave itself was often spread with light-coloured

6. attēls. Salaspils Laukskolas 2. kaps (skeletapbedījums). Fig. 6. Burial 2 (inhumation), Salaspils Laukskola. 17 www.RodnoVery.ru liecina par piekopto rituālu. Šim nolūkam varēja sand or else remains of a fire in the form of earth kalpot pie kapavietām atsegtie 50 x 50-200 cm rich in ash and charcoal, representing traces of lielie un līdz 50 cm dziļie ogļainie laukumi, kuros ritual. This may have been the purpose of 50x50- atrasti deguši graudi, dzīvnieku kauli, trauku 200 cm large and up to 50 cm deep charcoal-rich lauskas un dažādu dzelzs un bronzas priekšmetu areas, containing burnt grain, animal bones, fragmenti. Ar rituāliem tiek saistīti arī olu potsherds and fragments of various iron and bronze ziedojumi apbedījumos, degušu dzīvnieku kaulu artefacts. Offerings of eggs placed with burials, fragmentu atradumi un suņu vai tikai to galvu finds of burnt bone fragments and burials of dogs apbedījumi. or of their heads only. Skeletapbedījumiem Daugavas baseinā Inhumations in the Daugava basin are raksturīgs visai rets kapu izvietojums un nereti characterised by very sparse arrangement of virs kapa izveidots akmens krāvums vai arī nelieli graves, often with stones piled over the grave or akmens iežogi kapavietas malās. Reizēm lielāki lining the sides of the grave. Sometimes large akmeņi izmantoti kā balsti, kas novietoti kājgalī stones function as supports, placed at the head vai galvgalī. Dažkārt neliels akmens bijis novie­ or foot. In particular cases, a large stone has been tots pie mirušā kājām, bet to nozīme nav zināma. placed at the feet of the deceased, but the function Lai gan akmens krāvumu un iežogu izmantošana is unclear. Although the use of piles and lines of apbedījumos sasaucas ar vidējā dzelzs laikmeta stones in burials has parallels with Finnic burial Baltijas somu apbedīšanas tradīcijām Ziemeļ- traditions in northern Latvia in the Middle Iron latvijā, to tieša pārmantojamība Daugavas ba­ Age, direct continuity in the Daugava basin seinā nav pierādāma. cannot be proven. Vampeniešu I un Lipšu kapulaukos konsta­ The Vampenieši I and Lipši cemeteries have tētas atsevišķas zonas ar bērnu apbedījumiem separate zones of child burials (83, 136). (83, 136. lpp.). In many cemeteries of the Daugava Livs, burial Daudzos Daugavas lībiešu kapulaukos was stopped in the 13th century and the first 13. gadsimtā apbedīšana tiek pārtraukta un Christian cemeteries were established near the baznīcu tuvumā ierīkotas pirmās kristīgās churches. The earliest Christian cemeteries were kapsētas. Senākās kapsētas izveidotas Mārtiņsalā at Mārtiņsala and Ikšķile, with the first burials in un Ikšķilē, kur pirmie apbedījumi veikti the late 12th century. These cemeteries were used 12. gadsimta beigās. Tas izmantotas līdz pat right up to the 17th century. These cemeteries were 17. gadsimtam. Šo kapsētu teritorijas bija fenced in and the dead were buried in dense rows, iežogotas, un mirušos tajās apbedīja ciešās rindās, mostly without grave-goods. The fact that a lielākoties bez piedevām. Tas, ka daļai apbedījumu proportion of burials still show characteristic Liv vēl novērojamas arī lībiešiem raksturīgās burial practices, indicates that the transition to apbedīšanas tradīcijas, pierāda, ka pāreja uz Christianity was a gradual one (83, 137). Burial kristietību notikusi pakāpeniski (83, 137. lpp). practices also changed in the 13th century in the Apbedīšanas tradīcijas 13. gadsimtā izmainās arī previously utilised cemeteries: the numbers of iepriekš lietotajos kapulaukos - ievērojami sarūk ornaments given to grave-goods decrease, weapons līdzi dodamo rotu daudzums, ieroču atradumi are rarely provided and breast ornaments and neck- sastopami reti, un izzūd krūšu rotas un kaklariņķi. rings disappear. Ar 11. gadsimta otro pusi lībiešu apbedījumi From the second half of the 11th century, Liv konstatēti arī Gaujas baseinā, galvenokārt tie burials are also found in the Gauja basin, mainly koncentrējas ap Siguldu, Turaidu un Krimuldu. concentrating around Sigulda, Turaida and Šim apvidum tipiski uzkalniņu kapulauki, kas Krimulda. Typical for this area are barrow parasti izvietoti upju, ezeru vai strautu tuvumā cemeteries. The barrows are usually near rivers, un veido lielākas vai mazākas grupas. Tie sabērti lakes or streams and form various-sized groups. no smiltīm līdz 2,5 m augstumā un 3-15 m They were thrown up of sand, up to a height of diametrā un izvietoti tuvu cits citam, tāpēc to 2.5 m and a diameter of 3-15 m, arranged close to pamatnes ir saplūdušas kopā. Katrā uzkalniņā one another, merging at the bases. Each barrow parasti apbedīts viens, dažkārt divi, retos usually contains one burial, sometimes two, and in gadījumos trīs mirušie. Pārsvarā tie ir rare cases three. These are mostly inhumations, skeletapbedījumi, bet sastopami arī ugunskapi - but cremations are also found, being present in tie konstatēti 20% pētīto uzkalniņu (83, 20% of excavated barrows (83, 138). The 138. lpp.). Skeletkapos apbedījumi veidoti, inhumations had graves dug into the subsoil or else mirušos ierokot pamatzemē, novietojot uz were placed on the ground surface, or sometimes pamatzemes vai dažkārt uz speciāli veidota on a specially- formed raised earthen platform.

18 www.RodnoVery.ru

zemes paaugstinājuma. Virs apbedītā vai ap Stones were placed on or around the burial, and to atrasti akmeņi, savukārt uzkalniņu pil­ an admixture of charcoal is found in the fill of the dījumā konstatēts arī oglīšu piejaukums. barrows. Most of the burials are oriented N-S, as Lielākā daļa apbedīto guldīti Z-D un ZR-DA well as NW -SE, with a proportion of the female virzienā, bet daļa sieviešu apbedījumu orientēti burials oriented NE-SW. Most of the grave Z A -D R virzienā. Lielāko daļu kapa inventāra inventory consists of weapons: spears, swords, less veido tieši ieroči - šķēpi, zobeni, retāk cirvji, commonly axes, which are often very ornate, being kas bieži vien ir ļoti grezni, rotāti ar sudrabu. decorated with silver. Ornaments form the Sieviešu apbedījumos noteicošā loma ir rotām, dominant class of grave-goods on female burials, taču jāpiebilst, ka šeit nav konstatētas skan- but it should be noted that the Scandinavian dināviskā tipa bruņurupuču saktas. Mirušie tortoise brooches are not to be found here. The nereti apbedīti kopā ar suni, kas novietots kapa dead were often buried along with a dog, placed at kājgalī, un līdzi dots viens vai pat vairāki trauki the foot of the grave, and a vessel, or even several ar ēdienu. vessels with food were provided. Vidzemes ziemeļrietumdaļā, kas vēstures In the north-western part of Vidzeme, described avotos dēvēta par Metsepoli, zināms ļoti maz in historical sources as Metsepole, very few sites from šī perioda pieminekļu. Iespējams, ka tā bijusi this period are known. The area may have been maz apdzīvota. Pētniecības trūkuma dēļ mate­ sparsely populated. For lack of research in the area, riālu ir ļoti maz, tāpēc plašāk raksturot šī there is very little material, so it is impossible to apvidus apbedīšanas tradīcijas nav iespējams. characterise the burial traditions in this area in detail. Kurzemē pēc arheoloģiskā materiāla somiskas In Kurzeme, Finnic archaeological sites are cilmes pieminekļi zināmi jau kopš agrā dzelzs known already from the Early Iron Age, although laikmeta, lai gan rakstīto avotu ziņas par lībiešiem written sources mentions the Livs only since 14th rodamas, tikai sākot no 14. gadsimta. Pētniecību century. The situation is complicated by the great sarežģī lielā apbedīšanas tradīciju dažādība, kas diversity of burial practices observable in this area novērojama šajā reģionā 10.-13. gadsimtā, turklāt in the 10th—13th century, while the amount and pētījumu daudzums un līmenis ir nepietiekams, standard of research is inadequate for a full lai pilnībā izprastu situāciju. Līdzās akmens šķirstu understanding of the situation. Besides stone cist kapiem, kas šeit zināmi jau kopš 1. gadsimta, graves, which are known here from the 1st century, konstatēti arī divējādi uzkalniņi. two forms of barrows have also been found. Somu cilmes iedzīvotājiem daļa pētnieku Researchers have also attributed to the Finnic piedēvē ar 10.—11. gadsimta sākumu datētos peoples the barrows dating from the 10th to early smilšu uzkalniņu kapus Abavas vidustecē. Tie 11th century along the middle course of the River uzbērti ap 0,5-2 m augsti un sasniedz 5-18 m Abava. These were up to 0.5-2 m high, 5-18 m in diametru. Mirušie šajos uzkalniņos apglabāti diameter. The dead were buried in the subsoil ierakti pamatzemē ar galvu Z -D vai Z A -D R underneath the barrows with the head to the N or virzienā. Uzkalniņa virsmu sedz līdz 7 cm biezs NE. The surface of the barrow is covered by a layer pelēcīgs pelnu-ogļu slānītis, savukārt pārējo of ash and charcoal up to 7 cm thick, the rest of uzkalniņu veido smilts. Tajos sastopami arī the barrow consisting of sand. Cremations have ugunskapi, kuros mirušie orientēti ZR-DA also been found, oriented N W -SE. Male burials virzienā. Vīriešu apbedījumos atrasti šķēpi, were provided with spears, leather belts and ādas jostas, pakavsaktas, sieviešu - kaklariņķi, penannular brooches, while female burials had stikla krelles, gredzeni, turklāt kopumā kapu neck-rings, glass beads and rings, but in general piedevas ir trūcīgas. Kapos atrasti arī māla grave-goods are sparse. Pottery vessels or trauki vai to lauskas. potsherds are also found in the graves. Dažu zināmo ap 0,5 m augsto un 3-7 m There are some stone cairns of up to 0.5 m diametra lielo akmens krāvumu uzkalniņu height and 3-7 m in diameter whose dating and hronoloģija un etniskā piederība vēl jāskaidro. ethnic association remains to be established. Lai gan iepriekšējos periodos šāda veida Although such cairns of small stones covered krāvumi no nelieliem akmeņiem, ko pārsedz by larger ones were Finnic collective burials lielāki, zināmi kā somiskas cilmes kolektīvie during earlier periods, they now occur as single apbedījumi, tagad tie sastopami kā individuālie, burials where, in charcoal-rich earth between kuros ogļainā zemē starp akmeņiem atrod the stones, artefacts, human and animal bones senlietas, cilvēku un dzīvnieku kaulus. are found. Kā jauna parādība šim reģionam jāmin Flat inhumation graves, appearing in northern līdzenie skeletkapi, kas Ziemeļkurzemē Kurzeme in the 11th century in the present areas of 19 www.RodnoVery.ru 11. gadsimtā parādās tagadējā Tukuma un Tukums and Talsi and replacing the barrow graves, Talsu rajonā un nomaina uzkalniņkapus. Tie represent a completely new feature in the region. ierīkoti grantskalnos, kuros mirušie apglabāti These were established on gravel hills, the dead being līdz 130 cm dziļās, pamatzemē ieraktās kapu buried in graves up to 130 cm deep dug into the bedrēs un guldīti uz muguras ar galvu Z A - subsoil, placed in a supine position with the head to D R virzienā. Kapu pildījumam raksturīgs arī the NE. The grave fill is characterised by a small neliels oglīšu piejaukums. Spriežot pēc rakstu­ admixture of charcoal. Judging from the rīgākajām kapu piedevām - kaklariņķiem ar characteristic grave-goods: neck-ringswith threaded uzvērtām spirālēm vai krellēm, rotadatām ar spirals or beads, dress-pins with unusual chain- īpatnējiem važturiem un piekariem, ar bronzu holders and pendants, knife sheaths bound with apkaltām nažu makstīm, kas atšķiras no kuršu bronze. The burials differ from those of the senlietām, tie varēja piederēt vendiem, jo Couronians, and may be Vend graves, because līdzīgi materiāli tika iegūti arī Cēsu kapulaukā, somewhat similar material has been obtained from ko saskaņā ar hronikas ziņām saista ar tiem. Cēsis cemetery, which, on the basis of information Taču pēc 12./13. gadsimta šie kapulauki vairs in the chronicle, is connected with the Vends. netiek izmantoti, un šo faktu daļa zinātnieku However, these cemeteries were no longer used after izmanto kā pierādījumu lībiešu izceļošanai uz the 12th/13th century, and this has been suggested Daugavas lejteci. as evidence of Liv emigration to the lower Daugava. Vēl viens jauns apbedīšanas veids Ziemeļ- Another new form of burial in northern kurzemē konstatēts 12. gadsimta pieminekļos, Kurzeme occurs on 12th century sites, being more kas gan vairāk izplatīts 13.-14. gadsimtā un widespread in the 13th and 14th centuries and konstatēts arī Rīgā. Šiem līdzenajiem skelet- occurring in Riga too. These flat inhumation graves kapiem raksturīga nenoteikta mirušo orientācija are characterised by inconsistent orientation (SW - (D R -Z A , Z R -D A , R -A ) un bagāts kursisku N E, N W -SE, W -E) and a rich array of Couronian- formu rotu klāsts. Šajos kapulaukos nav uguns- form ornaments. These burials have no cremations, kapu, tāpēc tos nesaista ar kuršiem, bet gan ar so they are not connected with the Couronians, etniski jauktiem iedzīvotājiem, kas radušies but rather with an ethnically mixed population that kuršu un somu cilmes iedzīvotāju saskarsmes formed as the result of contact between people of gaitā un kuru apzīmējums literatūrā iegājis kā Couronian and Finnic origin, traditionally referred “kuronizētie lībieši”. to in the literature as “Couronised Livs”. Daudzās atšķirīgās apbedīšanas tradīcijas, The many different burial traditions observable kādas novērojamas Baltijas somu apdzīvotajās in the areas inhabited by people of Finnic teritorijās 10.-13. gadsimtā, norāda uz vairāku extraction in the 10th—13th century indicate the lokālu grupu pastāvēšanu, kas veidojušās existence of several local groups, which developed saskarsmē ar citām kultūrām un to nesējiem, in contact with other cultures, rather than a single nevis vienotu etnosu, kas dzīvojis trīs atšķirīgos ethnic group that inhabited three different areas. reģionos. To apliecina gan arheoloģiskais, gan This idea is supported by archaeological, as well antropoloģiskais materiāls. as anthropological evidence.

APĢĒRBS UN ROTAS COSTUME AND ORNAMENTS

Apģērbs un ar to nēsātās rotas ir viena no The costume and ornaments worn represent one svarīgākajām kultūras mantojuma daļām, jo of the most important aspects of cultural heritage, tajos, pateicoties gatavošanas, nēsāšanas un since, owing to the persistence of traditions of rotāšanas tradīciju noturībai, ilgstoši saglabājas manufacture, wear and ornamentation, ethnic etniskās īpatnības. characteristics remain intact there for a long time. Pateicoties Daugavas lejteces kapulauku Thanks to research on the cemeteries of the arheoloģiskajiem izrakumiem, radās iespēja lower Daugava, it has been possible to study all of detalizēti izpētīt visus līdz šim zināmos ma­ the material hitherto available on Liv costume. The teriālus par lībiešu apģērbu. Pētījumu results of this study, presented in the book ‘Liv apkopojuma rezultātā tapusī A. Zariņas Costume in the 10th—13th century’ by A. Zariņa grāmata “Lībiešu apģērbs 10.-13. gadsimtā” (75), provide the main source used to characterise (75) raksturo šī perioda lībiešu apģērbu. Liv costume of the period. There is a much smaller Ievērojami mazāk atklājumu izdarīts Gaujas amount of evidence from sites in the Gauja area novada pieminekļos un Ziemeļkurzemē, kur and northern Kurzeme, where the ethnic 20 www.RodnoVery.ru

iedzīvotāju etniskais sastāvs ilgstoši bijis composition was a mixed one for an extended jaukts. Visvairāk materiālu iegūts par sie­ period of time. The greatest amount of material viešu un bērnu tērpiem, kurus daudzos has been obtained concerning female and children’s gadījumos papildināja bagāts rotu klāsts un costume, in many cases supplemented with a rich krāšņi apģērbu rotājumi, kas sekmēja audumu array of ornaments and splendid decoration of the saglabāšanos. Par daudz atturīgākajiem costume, which has ensured preservation of the vīriešu tērpiem, līdzīgi kā citur, saglabājies fabric. As elsewhere, there is much less evidence ievērojami mazāk liecību. concerning the more modest attire of the men.

SIEVIEŠU APĢĒRBS FEMALE COSTUME

Apkopojot zināmos atradumus, iespējams Bringing together the known finds, it is possible rekonstruēt sievietes tērpa komplektu, kurā to reconstruct a set of women’s garments, which ietilpst garš krekls, plecos saspraužami brunči, includes a long shirt, a skirt fastened at the villaine, galvassega, kāju sietavas un ādas apavi, shoulder, a woollen mantle, a headdress, puttees kā arī vilnas jakas. and leather footwear, as well as woollen jackets. Kapos atrastie vienkārtņa linu un dažkārt The fragments of plain-woven linen and arī vilnas audumu fragmenti nav tik lieli, lai sometimes also woollen fabric found in graves are pilnībā raksturotu not sufficiently large to krekla piegriezuma permit characterisation of daļas. Iespējams, ka all parts of the cut of the tie bijuši tunikveida shirt. Possibly, the shirts griezuma ar garām, were of tunic form with sašaurinātām piedur­ long, narrow sleeves, knēm līdzīgi kā citu- similar to those worn viet Ziemeļeiropā. elsewhere in Northern Sieviešu apbedījumos Europe. Penannular tikpat kā nav atrastas brooches, used to fasten pakavsaktas, ar ko mē­ the slit at the front, are dza aizspraust krekla almost absent on female iegriezumu, jo to lībie­ burials, because Liv tēm aizsedza brunču women covered this with augšmala. Pieļaujams, the upper edge of the ka vajadzības gadījumā skirt. Possibly, the slit was šķēlums bijis sasiets ar fastened with a string if saitīti. necessary. Uz to, ka valkāti Skirts were worn plecos saspraužami fastened on the shoul­ brunči, norāda ne tikai 7. attēls. Plecos saspraužamo brunču pielieto­ ders, that is indicated apbedītās sievietes krū­ jums. not only by woollen šu un plecu daļā atras­ Fig. 7. Mode of wearing a skirt suspended over fabric found in the tie vilnas audumi, bet the shoulders. region of the chest and arī iecienītās bruņuru­ shoulders, but first and puču saktas vai rotadatu pāri, kas savienoti ar foremost by pairs of the tortoise brooches that važiņām. Šādas krūšu rotas atrodamas ikvienā were so popular, or else by dress-pins, connected pieaugušas lībietes apbedījumā. Līdzīgi brunči by chains. Such breast ornaments are found on valkāti daudzās Ziemeļeiropas zemēs. Brunču all burials of adult Liv women. Similar skirts were saspraušanai to augšmalās izveidotas īpašas worn in many countries of Northern Europe. cilpas, caur kurām izvērtas adatas. Kon­ For fastening the skirts, special loops were made statētas arī uz ārpusi atliektas brunču augš­ in their upper margin, through which pins were malas, kas piespraustas ar īpašu nelielu passed. Upper edges of skirts have also been saktiņu. Brunču audumi gatavoti vienkāršajā found that are turned outwards, fastened with a vai skujainajā četrnīšu trinītī no vienkārtīgiem special small brooch. Skirt fabrics were mainly vilnas pavedieniem. Tie bijuši zilā, brūnganā simple or broken 2/2 twill of single-strand krāsā, bet atsevišķos gadījumos arī divkrāsaini woollen thread. They were blue or brown, or in (75, 28. lpp.). certain cases two-coloured (75, 28). 21 www.RodnoVery.ru Vairāk nekā 10 apbedī­ More than ten burials jumos atrasti virs brun­ have been found with frag­ čiem nēsātu vilnas tunik- ments of tunic-form jackets veida jaku fragmenti (75, worn over the skirt (75, 29. lpp.). Jakas šūtas no 29). These jackets were divām daļām ar dziļu sown from two parts with a atvērumu priekšpusē un large opening at the front garām, sašaurinātām and long, narrow sleeves. piedurknēm. Jaku garums The jackets extended to just bijis nedaudz virs above the knee. Wedge- ceļgaliem. Saglabājušies shaped pleats along the side arī ķīļveida ielaidumi sānu seams have also been vīlēs. Priekšpuses atvē­ preserved. The opening at rumi un apakšmalas the front and the lower hem izrotātas ar celainēm un was decorated with tablet- uzšūtu metāla rotājumu woven bands and zones of joslām. Rotājumu joslu sewn-on metal ornaments. noslēgumos izveidoti These decorative zones vēdekļveida pušķi no ended with fan-shaped spirālēm. Apakšmalas tassels of spirals. The width rotājumu joslas platums of the decorative zone along mēdz būt no nepilna the bottom varies from less centimetra līdz 5 cm plats. than 1 cm to 5 cm. Augstu tehniskās attīs­ Liv artisans had reached tības līmeni 11.-12. gad­ a high level of technical 8. attēls. Mežģītās jostas fragmenta atda­ simta lībiešu amatnieki development in the 11th and rinājums pēc Ikšķiles Zariņu 8. kapa bija sasnieguši jostu dari­ 12th centuries in the manu­ materiāliem, (pēc A. Zariņas) nāšanā. Lībietēm rakstu­ facture of belts. Charac­ Fig. 8. Replica of a sectin of sprang belt rīgas mežģītā pinuma teh­ teristic of the Livs were belts found on burial 8, Ikšķiles Zariņi, (after nikā gatavotas jostas, kuru made in sprang technique, A. Zariņa) fragmenti atrasti aptuveni fragments of which have 20 apbedījumos (75, 10. lpp.). Tas gatavotas no been found on about 20 burials (75,10). These were šķeterētiem sarkanas vilnas pavedieniem, made from plied red thread, 3-9 cm wide and elastic, savstarpēji krustojot blakus esošos pavedienus, crossing with the adjacent threads. By changing the bijušas 3-9 cm platas, elastīgas. Mainot direction of crossing of the threads, various forms of pavedienu krustošanas virzienus, veidoti dažādi relief were created, as well as geometric patterns reljefi, ģeometriski raksti, kas atgādina adījuma reminiscent of knitting. The ends of the belts were struktūru. Jostu gali parasti sapīti aukliņās. Gan usually plaited into strings. Various forms of tablet- tērpu malu apdarēm, gan apģērba sasiešanai woven bands were used for edging garments and for lietotas dažādu veidu celaines - vienkāršas, vien­ fastening clothing: simple, single-colour relief bands, krāsainas reljefas; greznas rakstainas celaines ar as well as ornate patterned bands with a design usually ielasītu rakstu, kas parasti gatavotas, baltā linu made by weaving coloured woollen threads into a white pamatā ieaužot krāsainus vilnas rakstus. Jostas linen background. The belts were wound around the apņemtas augumam vismaz divas reizes, dažkārt middle at least twice, sometimes attaching the long piesaistot tērpam arī garās krūšu rotu važiņas. chains of the breast ornament to the costume as well. Krāšņākā lībiešu sievietes tērpa sastāvdaļa The most elaborate part of the Liv woman’s ir villaine. Nerotāto villaiņu fragmenti sagla­ costume was the woollen mantle. Fragments of bājušies tikai izņēmuma gadījumos. Pama­ undecorated woollen mantles have been preserved tojoties uz Laukskolas kapulauka only in exceptional cases. Based on a study of pētījumiem, 25% gadījumu sievietes Laukskola cemetery, women were buried with apbedītas ar rotātām villainēm un ne vienmēr decorated woollen mantles in only 25% of cases, and šīs sievietes bijušas labi situētas, tāpēc A. not all of these women were of high status, so Zariņa Zariņa rotāto villaiņu lielo īpatsvaru saista connects the large proportion of decorated woollen ne tik daudz ar mantisko stāvokli, cik ar mantles not so much with material status as with tradīcijām (75, 36. lpp.)- Apbedījumos tradition (75, 36). In the burials, woollen mantles villaines atrastas pārsegtas visā garumā pār are found covering the whole length of the body. In mirušo. Retos gadījumos tās bijušas apliktas rare cases they were placed on the shoulders, but not 22 www.RodnoVery.ru

9. attēls. Salaspils Laukskolas 459. kapa villaines rekonstrukcija, (pēc A. Zariņas) Fig. 9. Reconstruction of a woolen mantle from burial 459, Salaspils Laukskola. (after A. Zarina) ap pleciem nesaspraustas. Rotājumu fastened. The remains of the decoration found on paliekas, ko atsedz apbedījumos, ļauj spriest burials permits the dimensions of the woollen mantles par villaiņu izmēriem, kuru garums bijis 130— to be reconstructed. These were 130-180 cm in 180 cm, platums - 70-100 cm. Tas austas length, with a width of 70-100 cm. They were woven četrnlšu trinītī no vienkārtīgiem vilnas in 2/2 twill of single-strand woollen thread. The pavedieniem. Tradicionālā villaiņu krāsa ir traditional colour of woollen mantles was dark blue, tumši zila, uz kuras labi izceļas metāla rotā­ contrasting with the metal decoration. The decorative jumi. Rotājošie elementi - bronzas gredzen­ elements - bronze rings, spirals and wire loops - are tiņi, spirālītes, riņķīši ir līdzīgi baltu lieto­ similar to those of the Balts, but the technique of tajiem, bet atšķirīgs ir rotājuma izveides application and the composition serves to distinguish paņēmiens un tā kompozīcija, kas atšķir Liv woollen mantles from others. Tin rosettes are a lībiešu villaines no citām. Sevišķi raksturīgs particularly characteristic element of Liv costume, rotājuma elements lībiešu apģērbā ir alvas these being used to decorate the costume in large rozetes, kas lietotas lielā skaitā. Sākot ar numbers. From the 12th century, yellow glass beads 12. gadsimtu, rotāšanai izmantotas arī dzel­ were used for decoration, gradually replacing bronze tenās stikla krellītes, kas pakāpeniski no­ elements. Sometimes all of the mentioned forms of mainīja bronzas detaļas. Dažkārt visi minētie decoration were used together. rotājumu veidi lietoti vienkopus. The decoration on Liv woollen mantles is arranged Kompozicionāli rotājums lībiešu villainēs in straight lines all around the edges, leaving the izkārtots taisnās rindās visapkārt villaines centre undecorated. Interestingly, the zones of malām, vidus laukumu atstājot brīvu. Savdabīgi, decoration along the edges of the woollen mantles ka rotājumu joslas villaiņu malās vienmēr always completely cover the tablet-woven bands pilnībā nosedz malām piešūtās celaines, bet galu attached to the sides of the mantle, while the bands celaines atstātas nenosegtas. Villaiņu apdarei at the ends have been left uncovered. The tablet- lietotās celaines ir vienkāršas un vienveidīgas, woven bands used to edge the woollen mantles are un tām nav bijusi dekoratīva nozīme. Malām simple and uniform, and did not have a decorative piešūtās celaines parasti ir svītrainas vai function. The tablet-woven bands along the sides were svītrainas ar skujiņām, galos pieaustas šauras, usually striped, or else striped and herringbone- vienkāršu rakstu celaines. decorated, with narrow, simple bands along the ends. Villaiņu rotājums laikā no 10. līdz 13. gad­ The decoration of woollen mantles developed and simtam attīstās un izmainās. Vairāk tas changed between the 10th and 13th century. This attiecas tieši uz malu rotājumu, jo rotājums applies particularly to the decoration along the sides, 23 www.RodnoVery.ru galos gandrīz nemaz nemainās. To veido viena because the decoration of the ends remained vai divas velku galiem uzvērtu bronzas riņķīšu practically unaltered. This consisted of zones of joslas, izkārtotas vai nu vienā, vai pretējos bronze wire loops threaded onto the ends of the virzienos, aiz tām seko pieausta vienkārša warps, arranged in one direction or opposite celaine, bet gali pabeigti ar sapītām bārkstīm. directions, followed by a simple tablet-woven band 10.-13. gadsimtā bijušas villaines, kurām attached by weaving, the ends terminating in a plaited rotāti tikai gali, tomēr pārsvarā tieši malas ir fringe. In the 10th—13th centuries, woollen mantles vairāk rotātas, un to izveidē lietoti vairāki zi­ occur which are decorated only at the ends, but nāmi varianti. Atkarībā no rotājuma platuma usually it is the sides that are most decorated, and villaines stūros izveidoti attiecīga izmēra several variants of this decoration are known. pušķi, uzverot uz velku galiem rotājošus ele­ Depending on the width of the ornamentation, tassels mentus. Jo platāks veidots malu rotājums, jo of appropriate size were placed at the corners of the krāšņāki ir villaiņu woollen mantle, the tassels stūri. Zināmas vairā­ being threaded onto the warp kas villaines ar atseviš­ ends. The wider the ķi izgatavotu smalku decorations along the sides, bronzas spirālīšu vē- the more ornate are the rumu, kas piestiprinā­ corners of the woollen ti villaiņu audumam mantle. Several woollen galos vai malās ar mantles have been found bronzas riņķīšu palī­ with separately made dzību. Tie gatavoti decoration of fine bronze joslu vai rozešu veidā spirals, attached to the ends un ir tipiski 11.-13. or sides of the woollen mantle gadsimta villaiņu un with the help of bronze wire priekšautu rotājumi loops. These were made in Somijā un Igaunijā. the form of bands or rosettes Maz materiāla and are typical 11th—13th iegūts par lībiešu century woollen mantle and sieviešu galvassegām. apron ornaments in Finland Bronzas rotājums tām and Estonia. izmantots nedaudz. There is little evidence Trijos apbedījumos regarding the headdresses of atrastas šauras austas Liv women. Bronze matu lentes ar mais- decoration is very little used. veida eģēm zilā krāsā. Narrow woven hair bands Tas pārlocītas un gar have been found on three malām rotātas ar burials, with blue pouch-like bronzas gredzen­ borders. These were folded tiņiem un riņķīšiem. over and decorated along the Precīzs to garums nav edge with small bronze rings nosakāms, bet gali no­ and wire loops. The precise slēgušies ar nelieliem 10. attēls. Matu lentes fragmenti. Cēsu kapu­ length is not known, but the pušķiem. Dažkārt ap­ lauka 7. apbedījums. A 184 ends terminated in small bedījumos konstatētas Fig. 10. Fragments of a hair band from tassels. Sometimes, remains galvasautu paliekas. burial 7, Cēsis. of headcloths have been Retos gadījumos tiem found on burials. In rare bijusi rotāta auduma mala, kas segusi pieri un, cases they had a decorated fringe that covered the apņemot galvu, beigusies pakauša daļā. No tā forehead and surrounded the head, terminating at secināms, ka galvasauta platums bijis ap 60 the back. From this it can be concluded that the cm, bet par garumu precīzu ziņu nav. headcloth was about 60 cm wide, but there is no Rotājumu veido eģei piešūtu gredzentiņu precise information about the length. The decoration virkne, savukārt auduma malai - uzšūtu alvas consists of a string of small rings sewn onto the edge rozešu josla. Reizēm rotājumiem lietoti arī of the border, with a band of tin rosettes sewn onto bronzas spirāļu posmi, kas piestiprināti the edge of the fabric. Sometimes sections of bronze auduma malai. Metāla vainagu nēsāšana spirals were also used, attached to the side of the lībietēm nav bijusi raksturīga. 24 www.RodnoVery.ru

Kāju ietērpšanai iz­ fabric. Metal crowns were mantotas ap 3 m garas un not characteristic part of the ap 10 cm platas vilnas Liv woman’s costume. sietavas tumši zilā krāsā. The legs were clothed in Tās tina ar nelielām dark blue woollen puttees atkāpēm no potītes līdz about 3 m long and about 10 ceļgalam. Pēdām lietoti cm wide. These were wound atsevišķi auti, bet ādas around in an overlapping apavu iekšpusē, līdzās fashion from the ankle up to audumu paliekām kon­ the knee. Separate cloths statēti arī adatas pinuma were used for the feet, and fragmenti, kas varētu būt 11. attēls. Kāju sietavas. A 11384:1-2 on the insides of the leather izmantoti zeķēm. Sietavu footwear fragments of nostiprināšanai lietoja Dundagas Ozolmežs. Fig. 11. Leggings from Dundagas Ozolmežs. naalbinding were found, celaines vai speciālus which might be from socks. spirāļu vērumus. Dažkārt Tablet-woven bands or special spiral ornaments were šie abi varianti apvienoti. Ļoti retos gadījumos used to fasten the puttees. Sometimes the two variants rotāts bijis pats sietavu audums. Vidzemes are found conjointly. In very rare cases the fabric of lībiešu kapulaukos zināmi trīs gadījumi, kad the puttees itself is decorated. Three cases are known sietavu mala rotāta ar uzšūtu gredzentiņu rindu from Liv cemeteries in Vidzeme where the edges of vai divām gredzentiņu un alvas rozešu rindām the puttees are decorated with a row of sewn-on rings (75, 15. tabula 17-19). Biežāk sietavu rotājumu or two rows of rings and tin rosettes (75, Table 15 funkciju pildījuši dekoratīvie apsēji, ar kuriem 17-19). More often, ornamental fabric straps were nostiprināti sietavu gali. Plašāk sastopamais used for decoration, these also fastening the ends of nostiprinājuma veids ir celaines ar audu vietā the puttees. The most widespread form of fastening ievērtiem bronzas riņķīšiem, kas zvīņveidā klāj was a tablet-woven band with bronze wire loops woven visu celaini. Vienas šādas celaines kopgarums ir in place of the weft, covering the whole band like ap 660 cm, un abās celainēs bija jāiestrādā vairāk scales. The total length of one such band is around nekā 4000 bronzas riņķīšu. 660 cm, and both bands would have included over 4000 bronze wire loops.

VĪRIEŠU APĢĒRBS MALE COSTUME Vīriešu apģērbu atradumu skaits ir ievērojami mazāks, jo tas bijis minimāli rotāts. Vīriešu The number of finds relating to male costume is tērpos etniskas detaļas sastopamas daudz retāk. considerably smaller, because the costume was Līdzīga situācija novērojama arī citās Rietum­ minimally decorated. In male costume, ethnically eiropas zemēs. specific elements are much less common. The Ņemot vērā audumu fragmentu atrašanās situation in Western European countries is similar. vietu apbedījumā, iespējams noteikt šo fragmentu Based on the locations of various textile fragments piederību dažādām apģērba daļām - krekliem, on the burial, these fragments can be assigned to jakām, apmetņiem, biksēm, kāju sietavām; tomēr different garments: shirts, jackets, cloaks, trousers fragmentu nelielo izmēru dēļ nav iespējams tos and puttees, but because of the small size of these plašāk raksturot. Ne vienmēr palīdz konkrētā fragments, the garments cannot be characterised fragmenta atrašanas vietas fiksēšana, jo more precisely. Recording of the find location of the atsevišķām tērpa daļām lietotie audumi īpaši particular fragment is not always helpful, because the neatšķiras cits no cita. Ja nav saglabājušās fabrics used for various items of clothing do not raksturīgas detaļas, grūti konkretizēt to piederību particularly differ. If characteristic details have not noteiktam apģērbam. Turklāt jāņem vērā, ka sur/ived, it is hard to attribute them to a particular vilnas audumi lietoti arī kapavietas izklāšanai un piece of clothing. It should be borne in mind that mirušā pārsegšanai. woollen fabrics were also used to line the grave and Jakas un apmetņi parasti gatavoti no visai cover the deceased. blīviem un bieziem vilnas audumiem. Biežāk Jackets and cloaks were usually made of very sastopamais audums ir četrnīšu trinītis no dense, thick woollen fabrics. The commonest form vienkārtīgiem pavedieniem. Dažkārt velkos of weave is the 2/2 twill of single-strand thread. lietoti šķeterēti pavedieni. Daļa audumu bijuši Sometimes, plied threads are used for the warps. Some uzvelti. Par jaku piegriezumu var spriest pēc fabrics were felted. The cut of jackets can be seen 25 www.RodnoVery.ru Lipšu kapulauka 82. kapa from the finds of burial 82 atradumiem. Šeit saglabā­ at Lipši cemetery. Here a jies liels jakas sānu daļas large fragment of a jacket fragments mirušā jostasvie­ side has been found from tā un garās piedurknes vi­ the middle of the body, dusdaļa. Jakas piedurknes along with the mid-part of platums ir 16 cm. Tas uz le­ a long sleeve. The sleeve ju sašaurinātas, un slīpi no­ is 16 cm wide. It narrows grieztās auduma malas sa­ towards the cuff and the šūtas ar plakano vīli. Ļoti obliquely cut edges of the reti virsdrēbes greznotas ar fabric have been sown metālu. Līdz šim zināms ti­ together with a flat seam. kai viens virsjakas atradums The over-clothes very ar rotātu kakla iegriezuma rarely are decorated with daļu. Rotājums ļoti vien­ metal. So far, only one kāršs - audumam uzšūtas find of a jacket with a divu alvas rozešu rindas. decorated neck has been Kā liecina audumu found. The ornament is a krokās atrastie atšķirīgie very simple one, consis­ vilnas un linu vienkārtņa ting of two rows of tin audumu fragmenti, zem rosettes sewn onto the jakām nēsāti krekli, kas fabric. krūšu daļā sasņemti ar sak­ As indicated by frag­ tu. Ar lielajām, masīvajām ments of a different saktām sasprausti apmetņi. woollen or linen plain- Kāju sietavas austas no woven fabric found in the kvalitatīva materiāla, 12. attēls. Salaspils Vejstūru 54. kapa vīrieša pleats of the fabrics, bijušas 10-15 cm platas, ar tērpa rekonstrukcija, (pēc A. Zariņas) shirts were worn under maisveida eģēm malās, Fig. 12. Reconstruction of male costume the jackets, fastened on parasti zilā krāsā. Biežāk from burial 54, Salaspils Vejstūri. (after the chest with a brooch. sastopam ie audumi ir A. Zariņa) Large, heavy brooches skujainais un parastais were used to fasten trinītis. Notinot stilbus spirālveidā, tie zem cloaks. ceļgala nostiprināti ar celaini. Sietavu rotājumi Puttees for the legs were woven from good quality sastopami reti un konstatēti tikai noslēguma material, they were 10-15 cm wide, with pouch-like galā. Bronzas gredzentiņi vai nu aplocīti borders along the sides, and usually blue. The most auduma galam, vai kopā ar spirālītēm uzšūti common fabric types are broken and simple twill. audumam. Dažkārt galos piestiprinātas pinuma The shins were wound in spiral fashion and the puttees tehnikā gatavotas rotājumu joslas ar bronzas fastened with a tablet-woven band under the knee. spirālīšu greznojumu un rozetveida papla­ Puttee ornamentation is quite rare and has been found šinājumiem galos. Ar bronzu reizēm rotāti arī only at the end of the puttee. Small bronze rings were apsēju gali. either wound around the end of the fabric or else Arī bikšu piegriezumu noteikt pēc iegūtajiem sewn onto the fabric together with spirals. Sometimes, atradumiem nav iespējams, jo līdz šim nav plaited decorative bands were attached to the ends atrastas nekādas to raksturojošās detaļas. with bronze spiral ornamentation and rosette-like Visai maz materiālu gūts par vīriešu galvas­ broadened ends. The ends of the puttees were segām. Trijos kapos mirušajiem ap galvu atrastas sometimes also decorated with bronze. ievestās brokāta lentes, kas galvenokārt uztve­ The cut of the trousers cannot be described from ramas kā norāde uz augstu sociālo stāvokli. the finds, because no characteristic details have been obtained.

BĒRNU APĢĒRBS CHILDREN S COSTUME Izrakumos reti izdodas gūt liecības par bērnu apģērbu. Pateicoties tam, ka lībiešu bērnu tērpu Excavations rarely provide evidence of darināšanai un rotāšanai tikusi veltīta īpaša children’s costume. Thanks to the special attention uzmanība, iespējams spriest par to sastāvdaļām that Livs gave to making and decorating children’s 26 www.RodnoVery.ru

un veidolu. Rotājumi costume, the elements and bērnu apģērbos sastopami form of this costume can biežāk nekā pieaugušo be established. Decoration tērpos. Apģērba piegrie­ is more commonly found zums, apdare un tam on children’s clothing than piederošās rotas bija tādas on adult costume. The cut pašas kā pieaugušajiem, and decoration of the tikai veidotas atbilstoši clothes and the ornaments augumam. Nav novērotas differ from those of adults būtiskas atšķirības starp only in size. No significant meiteņu un zēnu tērpiem. differences have been Bērni nēsājuši linu observed between girls and auduma kreklus, kas pēc boys costume. piegriezuma varēja būt Children wore long linen tādi paši kā pieaugušajiem. shirts, which may have been Kakla iegriezumi bija of identical cut to those of sasprausti ar mazām adults. The opening at the saktiņām. Vairākos gadī­ neck was fastened with a jumos konstatēts, ka bērni small brooch. In several bijuši apbedīti tikai kreklā, cases it has been found that lai gan parasti virs tā vil­ children were buried in a shirt ktas vilnas auduma tunik- only, although usually a veida jakas ar garām pie­ tunic-form jacket with long durknēm. Jaku sānu vīles sleeves was worn on top. The dažkārt bijušas sašūtas ar seams at the sides of the atšķirīgas krāsas deko­ jacket were sometimes sewn ratīvu, skujiņā izkārtotu 13. attēls. Doles Vampeniešu I 88. kapa un with decorative herringbone šuvi. Piegriezuma veids Salaspils Laukskolas 331. kapa bērnu stitching of a different labi konstatējams pēc ro­ tērpu rekonstrukcijas, (pēc A. Zariņas) colour. The cut can be tājuma. Jakām parasti Fig. 13. Reconstruction of children’s cos­ clearly seen from the rotātas kakla iegriezuma tume from burial 88, Doles Vampenieši I, decoration. Jackets were malas, dūrgali un apakš­ and burial 331, Salaspils Laukskola. usually decorated along the mala. Patlaban zināmi (after A. Zarina) edges of the neck opening, vairāk nekā 30 bērnu the cuffs and the lower hem. apbedījumi ar rotātām virsjakām, un gandrīz Currently, over 30 children’s graves with decorated visām tām var rekonstruēt tērpa greznojuma jackets are known, and the form of decoration on veidu. Jāuzsver, ka visi šie atradumi iegūti tikai the costume can be reconstructed for almost all of Daugavas baseina kapulaukos. Rotāto tērpu them. It should be emphasised that all of these finds īpatsvars bijis visai liels. No 160 Laukskolas have been obtained from the cemeteries of the kapulaukā atklātajiem bērnu apbedījumiem rotāti Daugava basin. A very large proportion of costume svārki ir konstatēti 57 kapos, tātad 37% gadījumu was decorated. O f 160 child burials from Laukskola, (75, 57. lpp.). Arī tad, ja viena virs otras vilktas decorated jackets were found on 57 burials, or 37% divas jakas, tās abas bijušas rotātas (Doles (75, 57). Also in cases where two jackets were worn Vampenieši I, 88. kaps). one on top of the other, they were both decorated Rotājuma materiāli un izveides principi (Doles Vampenieši I, burial 88). bija tādi paši kā pieaugušo tērpiem. Visvairāk The material used for decoration and the akcentētā bērnu tērpa daļa ir kakla principles of decoration were the same as for adult iegriezuma līnija. Pēc rotājuma redzams, ka costume. The most emphasised part of the kakla iegriezums bijis līdz 15 cm dziļš, bet children’s costume was the line of the opening at dažkārt līdz par jostasvietai. Dziļākās atveres the neck. From the decoration it can be seen that aizspraustas ar saktu. Neliels iegriezums the slit at the neck was up to 15 cm long, sometimes vienmēr bijis arī aizmugurē. Atlocījumu extending to the middle. The longer slits were ārmalās piešūtas sarkanas pavedienu pīnītes, fastened with a brooch. There was always also a aiz kurām uzšūts rotājums, kas izkārtots small slit at the back. Sewn onto the outside edges ciešās paralēlās joslās. Rotāto joslu skaitam of the lapels were plaited red threads, behind which laika gaitā ir tendence pieaugt no vienas joslas there was sewn decoration, arranged in closely senākajos atradumos līdz pat 10 blakus spaced parallel bands. The number of decorated 27 www.RodnoVery.ru esošām rindām greznākajos 11. gadsimta bands had a tendency to increase over time from a tērpos. Rindās izkārtoti bronzas gredzentiņi, single band in the oldest finds to as many as ten riņķīši, garākas bronzas spirāles, krellītes un adjacent rows in the most ornate 11th century alvas rozetes. Reizēm taisno joslu rotājumu costumes. These rows include bronze rings, wire papildina puslokos vai līklocī izkārtotas loops, elongate bronze spirals, along with beads gredzentiņu rindas. Rotājumu joslu and tin rosettes. Sometimes the decoration, savienojuma vietās izveidoti dažādu izmēru arranged in straight bands, is augmented with rows pušķi no bronzas spirālītēm un gredzen­ of small rings arranged in semicircles or zigzags. tiņiem. Tie gatavoti arī tad, ja iegriezuma The junctions of decorated bands had various-sized apmaļu rotājumiem nav lietots metāls. tassels of bronze spirals and rings. These are also Acīmredzot šajos gadījumos iegriezumus present even if metal has not been used for edging rotājušas celaines vai pīnītes, kuru gali the opening. Evidently, in such cases the slit was izmantoti pušķu veidošanai. Ļoti bieži pušķi decorated with tablet-woven or plaited bands, the papildināti ar dažādiem amuletiem - ends of which were used to form the tassels. Very zvārguļiem, dzīvnieku zobiem, krellēm un commonly, the tassels are augmented with various stikliņiem. Ja rotātā josla bijusi šaura, pušķa amulets - tinklers, animal teeth and beads. If the vietā lietoti piekariņi. decorative band was narrow, then pendants were Jakas apņemtas ar jostām, sakrokojot used in place of the tassel. audumu 3-5 cm dziļās ielocēs. Dažkārt kapā The jackets were girdled with belts, forming 3- atrastas pat divas trīs dažādas jostas (75, 5 cm deep pleats in the fabric. Sometimes even 61. lpp.). Meiteņu apbedījumos konstatētas two or three different belts have been found on tikai austās jostas, bet zēnu apbedījumos - gan one burial (75, 61). Only woven belts were found austās, gan ādas jostas. Laukskolas kapulaukā on girls’ burials, while boys’ burials had both woven ādas jostas bijušas trešdaļai zēnu, un daudzas and leather belts. At Laukskola cemetery, one third no tām rotātas ar apkalumiem (75, 61. lpp.) of boys had leather belts, many of these being Pie visu veidu jostām karināti amuleti un dažādi decorated with metal fittings (75, 61). All forms priekšmeti - maki, naži, ķemmes u. c. of belts had various attached articles, such as Par galvassegu rotājumu un dižciltības simbolu purses, knives, combs etc. uzskatāmas brokāta lentes, kādas atrastas trijos The brocade bands found in three juvenile Daugavas lībiešu pusaudžu kapos. Par bikšu un Daugava Liv graves can be considered headdress brunču lietošanu reālu liecību pagaidām maz. ornaments and symbols of highborn status. At

14. attēls. Salaspils Laukskolas 381. kapa bērna jakas atdarinajums. (pēc A. Zariņas) Fig. 14. Replica of child’s jacket from burial 381, Salaspils Laukskola. (after A. Zarina) 28 www.RodnoVery.ru Brunču saspraušanai lietotās bruņurupuču saktas present there is no actual evidence regarding the meiteņu apbedījumos atrastas tikai atsevišķos wearing of trousers or skirts. Tortoise brooches gadījumos. Vairākas lielās saktas, kas atrastas have been used to fasten skirts only on a few girls’ zēnu apbedījumos, iespējams, tikušas izmantotas, burials. Several large brooches found on male lai ar tām saspraustu apmetni, bet konkrētu burials suggest the possibility that they were used pierādījumu to eksistencei nav. Arī apbedījumos to fasten a cloak, but there is no definite evidence konstatēto villaiņu palieku pētījumi nepierāda, ka of this. The remains of woollen mantles found in tās speciāli gatavotas bērniem, jo tās varēja būt graves do not show that they were specially made ieliktas kapā kā pieauguša cilvēka ziedojums vai for children, since they may have been placed in kā kapa pārsegs. the graves as an offering by an adult or as a Lai gan kapulaukos materiālu par apaviem covering of the burial. nav daudz, atrodamas norādes par to iespējamo Although there is little cemetery material rotāšanu. No atradumiem redzams, ka gan regarding footwear, there are indications that it pieaugušie, gan bērni valkājuši kurpjveida ādas may have been decorated. The finds show that both apavus, kas virs potītes bijuši sastiprināti ar adults and children wore shoe-like leather ādas saitīti. Pie pēdām atrastās gredzentiņu footwear, fastened above the ankles with leather grupiņas un zvārguļi varēja tikt izmantoti laces. Groups of rings and tinkers found next to siksniņu galu rotāšanai. Nereti potītes rajonā the feet may have decorated the ends of the laces. konstatētas spirāles, kas arī uzskatāmas par Spirals are often found in the area of the ankle, apavu rotājumu sastāvdaļu. and these may be regarded as forming part of Lībiešu senajā apģērbā saskatāma mij­ footwear decoration. iedarbība ar līdzās dzīvojošajām tautām. Viens The ancient costume of the Livs shows interaction no tās izpausmes veidiem ir šo tautu ma­ with neighbouring peoples. One of the expressions teriālās kultūras elementu daļēja izmantošana of this is in the partial utilisation and adoption of un pārņemšana, pielāgojot šos aizguvumus elements of the material culture of these peoples, savai izpratnei, iespējām un tradīcijām. Tērpos adapting the borrowings to their own tastes, saskatāmas gan skandināviskas ietekmes, gan possibilities and traditions. The costume shows somu un igauņu iespaidā radušies rotājumu Scandinavian influences, as well as decorative elementi, gan baltiem raksturīgas detaļas. Arī elements that developed under Finnish and Estonian lībiešu apģērba veidošanas principi un tra­ influence, and elements characteristic to the Balts. dīcijas ietekmējušas blakus dzīvojošos latgaļus The costume manufacturing principles and traditions un sēļus, kuru tērpos 12. gadsimtā parādās of the Livs also influenced their neighbours, the lībiešu tērpu elementi. Vairākas lībiešu tērpu Latgallians and Selonians, whose costume shows sastāvdaļas un to gatavošanas principi pār­ elements of Liv costume in the 12th century. Several mantoti un saglabājušies tautastērpos līdz pat components of Liv costume and the principles of their 19. gadsimtam. manufacture have been inherited and preserved in folk costumes right up to the 19th century.

ROTAS ORNAMENTS Lībiešu kultūras savdabība lielā mērā izpau­ žas arī rotās un tai raksturīgajā ornamentikā, The specific character of Liv culture is largely kurā apvienoti ģeometriskie un augu motīvi. seen in ornaments and characteristic decoration, Tapāt kā visai kultūrai, arī rotām raksturīga liela which combines geometric and floral motifs. Like skandināvu, baltu un Baltijas somu ietekme. the culture in general, the ornaments also show con­ Pie tērpiem nēsāto rotu komplektācija siderable Scandinavian, Baltic and Finnic influence. senatnē zināmā laika posmā bija diezgan The sets of ornaments worn on the costume vienveidīga. To acīmredzot noteica tradīcijas, during any particular period were quite unvarying. kas mainījās visai lēni. Lībiešu rotu komplekti This was evidently determined by traditions that izceļas ar lielu bagātību un greznību, kā tas were very slow to change. Liv jewellery sets are raksturīgs tautām, kurām liela loma atvēlēta distinguished by their richness and splendour, tirdzniecībai. characteristic of peoples for whom trade played Sieviešu rotu komplektu lībietēm 10.-12. an important role. gadsimtā veidoja kaklarotas, krūšurotas, ap­ The 10th—12th century Liv women’s jewellery set roces un gredzeni. Daļai rotu bija praktiska consisted of necklaces, breast ornaments, armbands nozīme, jo tās izmantoja tērpu aizdarei, bet and rings. A proportion of these ornaments had a citām - vairāk simboliski rotājoša loma. Ja practical significance, being used to fasten the 29 www.RodnoVery.ru pats rotu komplekts, ko sievietes lietoja costume, while others had more symbolic and konkrētajā laika posmā, bija līdzīgs sastāva decorative role. While the jewellery set used by ziņā, tad atšķirīgus tos darīja rotu greznums, women for a particular time period was the same in daudzums un kvalitāte, kas bija atkarīga no terms of its composition, the particular sets as worn materiālajām iespējām. To neapšaubāmi were distinguished by the elaboration of the iespaidoja arī sociāli ekonomiskā un politiskā ornaments, and their number and quality, which situācija. 11. gadsimta otrā puse ir laiks, kad depended on material conditions. This was lībiešu kultūra piedzīvoja uzplaukumu. No šī undoubtedly also affected by the socio-economic and posma arī saglabājušās visgreznākās rotas. Pēc political conditions. The second half of the 11th tam rotu daudzums, to apjoms un krāšņums century is the time when Liv culture flourished. The pakāpeniski samazinās, ko noteica vēsturiskās most splendid ornaments come from this period. situācijas maiņa. During the following period, the amount of jewellery Visraksturīgākā lībiešu sievietes rota ir and its size and splendour gradually declines, a masīvā krūšu važiņu rota ar t. s. bruņurupuču consequence of changing historical conditions. saktām, kas tika izmantotas garo, plecos The most characteristic form of Liv woman’s saspraužamo brunču nostiprināšanai, tāpēc ornament was the massive chain breast ornament vienmēr lietotas pāros pa vienai uz katra pleca. with so-called tortoise brooches, used to fasten the Tas savienoja bronzas važiņas, kas iestiprinātas long skirt at the shoulders, and so always occurring saktu apakšmalās. Senākie šo saktu paraugi in pairs, one on each shoulder. These were nākuši no Skandināvijas. Tas ir lielas, ovālas connected with bronze chains attached to the lower saktas ar ažūru, zvēru stila ornamentiem edges of the brooches. The earliest examples of greznotu virspusi. 10.-11. gadsimta apbedī­ these brooches came from Scandinavia. These were jumos šādas saktas iegūtas gan Kurzemes large, oval brooches with an openwork surface with reģionā, gan Daugavas lībiešu apdzīvotajos animal-style decoration. In 10th-11 th century rajonos, kur tās piedzīvojušas izmaiņas, jo burials, such brooches have been found both in tikušas pārveidotas atbilstoši iedzīvotāju Kurzeme and in the area populated by the Daugava gaumei. Saktu izmēri tiek samazināti, un to Livs, where they undergo change and are adapted

16. attēls. Bruņurupuču saktas. Fig. 16. Tortoise brooches. 1 - A 8432 Kandava; 2 - A 1637 Doles 15. attēls. Lībiešu važiņrota. Vampenieši; 3 -A 10390:7Lielvārdes pārceltuve; Fig. 15. Liv chain ornament. 4 - RDM 1 2229“ Ikšķiles Kābeles 36. kaps; 5 - RLB 560 Krimulda. A 2360" Salaspils Laukskola 30 www.RodnoVery.ru

18. attēls. Rotadatas. Fig. 17. Knife in a bronze sheath. Fig. 18. Dress-pins. A 12255:41 Skrīveru Lielrutuli, 9. kaps A 7202:1 Piltenes Sīkļi rotāšanai sāk izmantot stilizētu augu to suit local tastes. The size of the brooches ornamentus. Saktām pievieno ažūrus decreases, and stylised floral designs are used for trlsstūrveida važturus ar vairākām važiņām. Ja decoration. Openwork triangular chain-holders with to ir daudz (dažkārt līdz pat 9 rindām), tās several chains were attached to the brooches. If there izkārto speciāli važiņu sadalītāji. Važiņu garumi were many chains (sometimes as many as nine rows), bija dažādi, bet nereti tās sniegušās līdz pat they were arranged on special chain dividers. The ceļgaliem, tāpēc, lai netraucētu, važiņas ar jostu chains varied in length, but often reached right down apņemtas un piesaistītas tērpam. Pie tām to the knees, so to prevent them from getting in the vienmēr piestiprināti dažādi amuleti un ikdienā way, they were attached to the costume by winding nepieciešami priekšmeti - ķemmes, atslēgas, the belt around them. Suspended from the chains adatu kārbiņas, naži. Dažnedažādu amuletveida there were always various amulets and everyday piekariņu lietošana lielā skaitā raksturīga gan utensils: combs, keys, needle-cases and knives. The sievietēm un vīriešiem, gan bērniem. Bieži use of a great variety of amulet-pendants was very sieviešu apbedījumos atrod nažus greznās characteristic of women, men and children. Often, makstīs. Senākās no tām gatavotas no bronzas, knives in ornate sheaths are found in women’s bet 12.-13. gadsimtā vairāk izplatītas no ādas graves. The earliest sheaths were made of bronze, darinātas makstis ar bronzas sloksnīšu rotājumu. but in the 12th and 13th centuries leather sheaths Ar 12. gadsimta otro pusi saktām with decoration of bronze strips became widespread. pievienoto važiņu skaits un garums samazinās, With the second half of the 12th century the līdz 13. gadsimtā tās pārstāj lietot. Kurzemē number and length of chains attached to the brooches važiņu rotas ir mazāk greznas, un šeit decreases, and in the 13th century their use stopped neattīstās lībiskā bruņurupuču saktu forma. altogether. In Kurzeme, chain ornaments were less Šim reģionam raksturīgākas ir rotadatas, ornate, and here the typical Liv form of the tortoise kurām piestiprināti važturi ar važiņām, kas ir brooch did not develop. Characteristic of this region daudz mazākā skaitā. Sastopamas gan kuršu are dress-pins with attached chain-holders and chains, tipa trīsstūradatas ar divkāršām ripām galos the latter being much fewer in number. Couronian- un pinuma ornamentu, gan adatas ar pa­ type pins with a triangular head, a double disc at the plašinātu ažūru galvas augšdaļu, gan zemgaļu top and plaited ornamentation, pins with a broadened tipa krustadatas. Šādas važiņrotas iegūtas arī openwork top of the head and Semigallian-type Daugavas un Gaujas baseina lībiešu pie­ cruciform pins all occur there. Such chain ornaments minekļos. Citas saktas tērpu saspraušanai have also been found on Liv sites in the Daugava and lietotas reti. 31 www.RodnoVery.ru

20. attēls. Kreļļu rotas. Fig. 20. Bead necklaces. 1 - A 8922:9 Mazstraupes Zvejnieki, 2 - RDM 1 1033 Krimulda; 3 - A 12221:162 Aizkraukles Lejasžagari, 22. kaps

19. attēls. Krustadatas. Fig. 19. Cruciform pins. A 8316:1-5 Tukuma tirgus laukums, 1. kaps

21. attēls. Kaklariņķi ar uzvērtām spirālēm. Fig. 21. Neck-rings with threaded spirals. 22. attēls. Kaklarotas. 1 - A 8948:3 Salaspils Laukskola, 7. kaps; 2 - Fig. 22. Necklaces. A 8947:3 Salaspils Laukskola, 6. kaps; 1 - A 8922:10 Mazstraupes Zvejnieki; 2 - A 3 - RDM 11712h Aizkraukle; 4 - A 8699:20 7344:29 Lībagu Ķīļi; 3 - A 7266:2 Virbu Tukuma tirgus laukums, 6. kaps Zunnas; 4 - A 7344:57 Lībagu Ķīļi www.RodnoVery.ru Lībiešiem bijuši tikai dažu veidu kaklariņķi, Gauja basins. Other forms of brooches are rarely un tos viņi nēsājuši daudz mazākā skaitā nekā used to fasten the costume. balti, jo liela loma bija ievesto kreļļu rotām. Tas The Livs had only a few forms of neck-rings, and lietoja gan vienas pašas, gan vērtas kopā ar kauri these were worn by them much less than by the Balts, gliemežvākiem un dažādiem piekariem un imported bead necklaces playing more important role nēsāja pat vairākas virtenes vienlaikus. No among the Livs. The beads were threaded together Skandināvijas tika aizgūts kreļļu nēsāšanas veids with cowrie shells and various pendants and could vairākās paralēlās rindās, ieverot tās speciālos even be worn in several strings. The fashion of kreļļu turētājos, kuri piestiprināti saktām. wearing bead necklaces in several parallel rows was Ziemeļkurzemē gan stikla, gan bronzas krelles borrowed from Scandinavia, threading them on vēra uz bronzas stieples kopā ar kauri special necklace-holders that were attached to the gliemežvākiem. Visizplatītākais kaklariņķu brooches. In northern Kurzeme, both glass and veids ir baltiem raksturīgais no trīs stieplēm bronze beads were threaded on bronze wire together vītais kaklariņķis ar cilpu galiem. Lietoti arī with cowrie shells. The most widespread form of neck- kaklariņķi ar pogas un kāša galiem, kā arī ring was the neck-ring twisted from three strands of kaklariņķi ar uzvērtām spirālēm, kas tipiski tieši wire with loop ends, characteristic of the Balts. Also Ziemeļkurzemes pieminekļiem.

23. attēls. Aproces. Fig. 23. Armbands. 1 - RDM 1 1683Aizkraukle; 2 - RDM 149? Lielvārdes Ipšas; 3 - RLB 811 Vidzeme; 4 -A 5821 Salaspils Dakteru muiža; 5 - RDM 1 1654 Aizkraukle; 6 - KPM 110 Daugmale; 7 - A 12799:3 Salaspils Šīranti; 8 - RLB 810 Vidzeme

Lībiešiem raksturīgas dobās, ornamentētas in use were neck-rings with button and hook ends, as aproces ar sašaurinātiem galiem, kuras nēsātas well as neck-rings threaded with spirals, which are pa 1-3 uz katras rokas. No citu veidu aprocēm typical of sites in northern Kurzeme. biežāk lietotas spirālaproces. Characteristic of the Livs are hollow, decorated Nēsāto gredzenu skaits bijis visai ievērojams, armbands with narrowed ends, between one and nereti pat visos pirkstos. Izplatītākais veids ir three being worn on each arm. O f other armband spirālgredzeni, lietoti arī gredzeni ar paplašinātu, forms, the most common were spiral armbands. ornamentētu priekšpusi. īpatnējākais gredzenu Considerable numbers of rings were worn, veids, kas galvenokārt sastopams lībiešu often on all the fingers. The most widespread form pieminekļos, ir gredzeni ar spirālēs atliektiem was the spiral ring, alongside with them rings with galiem. 12. gadsimta otrajā pusē un 13. gadsimtā a broadened, ornamented front were also in use. arī lietoto gredzenu daudzums samazinās. The most unusual form of ring, mainly occurring Vīrieši nēsājuši nedaudz rotu. Nozīmīgākā on Liv sites, is the ring with ends bent back in a un arī greznākā tērpa daļa viņiem neapšaubāmi spiral. The number of rings declines in the second bijusi josta ar bronzas apkalumiem. Laukskolas half of the 12th and the 13th century. kapulauka pētījumi liecina, ka apkaltas ādas Men wore few ornaments. The most important 33 www.RodnoVery.ru

24. attēls. Pakavsaktas. Fig. 24. Penannular brooches. 1 - A 1676 Līgatne; 2 - A 8699:23 Tukuma tirgus laukums, 6. kaps; 3 - A 2364 Salaspils Laukskola; 4 - RDM 11016 Krimulda; 5 - A 11771:62 Krimuldas Liepenes II grupas 4. uzkalniņš; 6 - A 12694:416 Kokneses kapulauks jostas bijušas 30% vīriešu apbedījumu (75, and ornate part of male costume was without any 53. lpp.). Lai gan jostu sastāvdaļas līdzīgas visos doubt a belt with bronze bindings. Studies on novados, lībiešiem biežāk sastopamas Laukskola cemetery show that leather belts with skandināvu un Austrumu izcelsmes detaļas. metal fittings were present on 30% of male burials Jostas parasti sadalītas ar riņķiem vairākos (75, 53). Although belt components were similar posmos, un tām pievienoti dažādi piekari, kā to those used in all the other regions, those of the arī ikdienā lietojami priekšmeti - maki, naži, Livs more commonly have details of Scandinavian tirgotāja piederumi u. c. and eastern origin. The belts are usually divided into Tērpu aizdarei izmantotās saktas gal­ several sections with rings, and various pendants venokārt bijušas ar magoņpogaļu galiem vai arī are attached, as well as articles of everyday use, such kuršu tipa ar rēdžu galiem. Sastopamas arī as purses, knives, merchants’ utensils etc. vienkāršās pakavsaktas ar atrotītiem galiem un The brooches used to fasten costume were vāļveida saktas ar spirāļu ornamentu. Gaujas mainly with poppy-head ends, or of the Couronian novada pieminekļos iegūtas saktas ar type with tenon ends. Also occurring are simple noplacinātu, rotātu loku un daudzskaldņu penannular brooches with bent-back ends and club- galiem. Aproces un gredzeni vīriešu apbe­ shaped brooches with spiral ornamentation. dījumos sastopami ļoti reti. Brooches with a flattened, decorated bow and polyhedral ends have been found on sites of the Gauja area. Brooches and rings are very rare in NODARBOŠANĀS male burials.

Lībiešu dzīvesvietās un kapulaukos iegūtais arheoloģiskais materiāls sniedz liecības par OCCUPATIONS iedzīvotāju saimniecisko dzīvi un nodarbošanos. Dominējošā saimniecības nozare dzelzs Archaeological material from settlement sites laikmetā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, lībiešu an^ cemeteries provides evidence of populations apdzīvotajos novados bija zemkopība. Par economic life and occupation, galveno zemes apstrādes darbarīku vēlajā dzelzs The dominant economic activity in the Iron laikmetā kļuva spīļarkls ar dzelzs lemešiem, kas Age in Liv areas, as in all of the territory of Latvia, 34 www.RodnoVery.ru

ievērojami atviegloja zemes apstrādi un labi was agriculture. The forked plough with iron noderēja sēklas un mēslojuma iestrādāšanai ploughshares became main tool for tillage in the zemē. Liela nozīme bija arī ziemāju ieviešanai; Late Iron Age, significantly aiding cultivation and jau 8.-9. gadsimtā par galveno labības kultūru used to work seed and manure into the ground. kļuva ziemas rudzi. Analizējot arheoloģiskajos The introduction of winter crops was very izrakumos Daugmalē, Doles Raušos, Lipšos, important, winter rye becoming the main cereal Salaspils Laukskolā un Mārtiņsalā iegūto augu crop already in the 8th/9th century. Analysis of sēklu materiālu, konstatēts, ka galvenie seeds obtained in archaeological excavations at kultūraugi bija rudzi, divgraudu un parastie Daugmale, Doles Rauši, Lipši, Salaspils kvieši, auzas, griķi, lini, prosa, rāceņi, kā arī eļļas Laukskola and Mārtiņsala has shown that the main augs - idra (48, 113. lpp.). Graudu tālākai crops were rye, emmer and bread wheat, oats, pārstrādei izmantoja graudberžus, bet 11. buckwheat, flax, millet and turnips, as well as the gadsimtā Latvijas teritorijā parādās nozīmīgs oil plant- false flax (48, 113). For grain tehnisks jaunievedums - rokas dzirnas. processing, grindstones were used, and in the 11 th Zemkopībā pamazām pārgāja uz trīslauku century an important technical innovation sistēmu, kas efektīvāk nodrošināja ar pārtiku arī appeared in the territory of Latvia - the rotary neražas gados un ļāva veidot pārtikas rezerves. hand quern. In agriculture, the three-field system Par šādu uzkrājumu veidošanu liecina Daugmalē, was gradually adopted, more effective for Doles Raušos, Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā providing food in bad years and permitting food un citur atrastie pagrabi un saimniecības bedres. reserves to be established. The cellars and pits Otra nozīmīgākā saimniecības nozare bija found at Daugmale, Doles Rauši, Mārtiņsala, lopkopība, kuras attīstību veicināja arī tīrumu Salaspils Laukskola and elsewhere are evidence zemkopības paplašināšanās. Uzturā visvairāk that reserves of food were being stored. lietoja cūkgaļu. Daugmales pilskalnā iegūto The second most important economic activity cūku kaulu skaits aptuveni 1,5 reizes was keeping of a livestock, the development of pārsniedza liellopu kaulu skaitu (67,172. lpp.). which was stimulated by more widespread Iztikas nodrošināšanai audzēja arī govis, kas cultivation of permanent fields. Pork was the most bija gan piena, gan gaļas lopi, vēršus, ko varēja widely consumed meat. The number of pig bones izmantot arī kā vilcējspēku. Arheoloģiskajā recovered at Daugmale exceeded the number of materiālā, kas iegūts senajās dzīvesvietās, cattle bones by 50% (67, 172). For subsistence, sastopami priekšmeti, kas norāda uz cows were also kept, both as milk and meat animals, lopkopības attīstību - no dzelzs izgatavoti govju and bullocks, which were used for traction.

25. attēls. Darbarīki - dzirkles, sirpis, vērpjamas vārpstas skriemelis. Fig. 25. Tools: shears, sickle, spindle whorl. 1 -RD M I I 712* Aizkraukle 4. kaps; 2 - RDM I 796 Salaspils Mārtiņsala; 3 - A 12221: 231 Aizkraukles Lejasžagari, 28. kaps; 4 - A 9973:2 Salaspils Laukskola, 18. kaps www.RodnoVery.ru

26. attēls. Dzelzs izstrādājumi - cirvji, šķēpa gals, piesis. Fig. 26. Iron objects: axes, spearhead, spur. 1 - A 12221:13 Aizkraukles Lejasžagari, 6. kaps; 2 - RDM I 470b Turaidas Pūteļi, 39. kaps; 3 - A 7695:1 Salaspils; 4 - RDM 1 470c Turaidas Pūteļi, 39. kaps zvani un zvārguļi, kas atviegloja gana darbu, Archaeological material obtained on ancient dažādas zirglietas (pakavi, iemauktu detaļas, settlement sites includes artefacts that reflect the kāpšļi, ledus pieši u. c.), dzirkles aitu cirpšanai. development of keeping a livestock: iron cowbells Līdztekus galvenajām saimniecības nozarēm and tinklers, which were an aid to herders, various pastāvēja arī medniecība un zvejniecība. īpaša horse-trappings (horseshoes, parts of bridles, nozīme bija kažokzvēru medībām, jo zvērādas stirrups, crampons etc.), and sheep shears. kļuva par dižciltīgo apģērba svarīgu atribūtu un In parallel with the main economic activities, tika izmantotas maiņai (67, 173. lpp.). hunting and fishing were also practiced. Analizējot arheoloģiskajos izrakumos iegūto Particularly important was the hunting of fur- dzīvnieku kaulu materiālu, konstatēts, ka 11.- bearing animals, because furs had become an 12. gadsimtā visbiežāk medītais dzīvnieks bija important element of the attire of nobles and were bebrs (Sabile, Mārtiņsala), atsevišķās lībiešu the trade object (67, 173). Analysis of animal bone dzīvesvietās gar Daugavu (Ikšķile) tas gan bija obtained in archaeological excavations has retāk sastopams, tomēr kopumā to var established that in the 11th and 12th centuries the uzskatīt par vienu no iecienītākajiem most commonly hunted animal was the beaver kažokzvēriem. Vērtīgs medījums bija arī (Sabile, Mārtiņsala). On certain Liv sites along the caunas (Sabilē 7,15% no analizētā materiāla), Daugava (such as Ikšķile) it was not so common, lāči (Mārtiņsalā, Ikšķilē līdz 10%), zaķi but overall it can be regarded as one of the most (Mārtiņsalā, Sabilē 6-7%), āpši (Daugmalē, prized fur animals. Other valued forays included 7-8%), mazāk medītas lapsas (Mārtiņsalā the marten (7.15% of analysed material at Sabile), tikai 0,64%) (45, 224.-227. lpp.). bear (up to 10% at Mārtiņsala and Ikšķile), hare Zvejniecības loma lībiešu apdzīvotajās (6-7% at Mārtiņsala and Sabile) and badger (7- teritorijās bija diezgan liela - to noteica 8% at Daugmale). Foxes were less commonly ģeogrāfiskā situācija upju tuvumā. Analizējot hunted (only 0.64% at Mārtiņsala). (45, 224-227). Daugmales pilskalnā iegūtos zivju kaulus, Fishing had a very important role in Liv- 36 www.RodnoVery.ru

27. attēls. Makšķerēšanas piederumi. Fig. 27. Fishing equipment. / - RDM I 2565 ; 2 - RDM I 2566; 28. attēls. Priežu mizas pludiņš ar īpašuma zīmi. 3 - R D M 12371; 4 - RDM 12372; 5 - R D M I (zīmējis J. Ņikiforovs) 2388; 6 - RDM 1 2389 Salaspils Mārtiņsala; Fig. 28. Pine bark float with ownership mark. 7 - A 12705: 68 Daugmale (drawing: J. Ņikoforovs) Rīga, Mārstaļu iela 12/14 konstatēts, ka zvejoja plaužus, asarus, līdakas, populated areas, a consequence of the geographical vimbas, stores, zandartus, raudas un sapalus location, near rivers. Analysis of fish bone obtained (LVM AA 655). Procentuāli daudz atrasti from Daugmale hillfort has shown that catches dažādu izmēru dzelzs makšķerāķi un žebērkļi. included bream, perch, pike, vimba, sturgeon, Zvejā izmantoja arī tīklus, par ko liecina pikeperch, roach and chub (LVM A A 655). There atrastie tīklu gremdi. Par zvejniecības īpašo is a large percentage of various-sized iron hooks nozīmi lībiešu saimnieciskajā dzīvē liecina arī and leisters. Nets were also used for fishing, as atradumi Rīgā, vecpilsētas teritorijā, 12.-14. indicated by finds of net-sinkers. The special role gadsimta kultūrslāņos. Tie ir tīklu pludiņi, koka of fishing in Liv economic life is also indicated by irbuļi, akmens gremdi, žebērkļi, harpūnas, evidence from Riga, from 12th—14th century makšķerāķi, murdi, koka saiva tīklu aušanai. occupation layers in the Old Town. These are net- Daļai Rīgā atrasto tīklu pludiņu sastopamas floats, wooden rods, stone sinkers, leisters, īpašumzīmes. Ta, piemēram, Alksnāja ielā no harpoons, fishhooks, fish-traps and a wooden 100 atrastajiem pludiņiem 11 ir ar zīmēm, Peldu bobbin for net making. A proportion of the net- un Ūdensvada ielā no 365 pludiņiem ar zīmēm floats found in Riga have ownership marks. Thus, ir 27 (25, 78.-79. lpp.). for example, of 100 net-floats found in Alksnāja Par vienu no saimniecības palīgnozarēm Street, 11 have marks, while of 365 floats from Peldu and Ūdensvada Streets, 27 have marks (25, uzskatāma dravniecība, kas nodrošināja ar medu un vasku. Medus tika lietots gan kā 78-79). saldviela, gan kā ārstniecības līdzeklis, vasks - Beekeeping can be regarded as an ancillary sveču liešanai. Indriķa hronikā 1199. gadā economic activity, providing honey and wax. Honey minēta medus dzēriena vārīšana un dzeršana was used as a sweetener and medicine, while wax Salas un Ikšķiles lībiešu sapulcē: “...tāpēc viņi was made into candles. The Chronicle of Henry in pēc savas paražas izvārīja medaļu...” (35, II, 1199 mentions the brewing and drinking of mead 8). Medalus reizē bija gan atspirdzinošs, gan at a meeting of the Livs of Sala and Ikšķile: ‘...so reibinošs dzēriens. Interesantas ir arī arheo­ they made mead according to their tradition...’ (35, loģiskajos izrakumos Vecrīgā iegūtās liecības II, 8). Mead was both a refreshing and an par dravniecību. Tā, Alberta laukuma intoxicating drink. Interesting evidence regarding izrakumos 12.-13. gadsimta celtnes vietā beekeeping has also been found in archaeological atrasta ar tāsīm apšūta kriju vācele, kas bijusi excavations in Old Riga. Thus, in excavations in pildīta ar medus kārēm. Līdzīga neliela kriju Alberta Square on the site of a 12th—13th century vācele, pildīta ar vasku, iegūta atradumos Peldu building, a spruce bark container covered in birch- un Ūdensvada ielas stūrī (25, 46.-47. lpp.)* bark was found, filled with honeycomb. A similar find, a small spruce bark container filled with wax, 37 www.RodnoVery.ru Nozīmīga vieta saimnieciskajā dzīvē bija amat­ was obtained at a site on the corner of Peldu and niecībai, un laika gaitā vērojama specializēšanās Ūdensvada Streets (25, 46-47). dažādās amatniecības nozarēs. Viena no Crafts played an important economic role, svarīgākajām bija melno metālu apstrāde. with specialisation in various crafts developing Lielākajos lībiešu apdzīvotajos centros over time. One of the most important craft acti­ arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas dzelzs vities was the working of ferrous metals. In the ieguves krāsnis. Dzelzi ieguva no vietējām purva course of archaeological excavations at the major rūdām. Kalējs ar savu darbu nodrošināja gan ar Liv settlement sites, iron-smelting furnaces have ikdienā lietojamiem darbarīkiem - nažiem, been found. Iron was obtained from local bog dzirklēm, slīmestiem, izkaptīm, zirglietām u. c., ore. The smith provided everyday utensils such gan ar ieročiem. Arheoloģiskais materiāls rāda as knives, shears, drawknives, scythes, horse- kalēja amata prasmes pilnveidošanos - bieži trappings, as well as weapons. Archaeological atrasta gan parasta dzelzs, gan damascētā tērauda evidence reflects the development of the smith’s priekšmeti. Par kalēja darba rīkiem ieskatu sniedz craft: artefacts not only of iron, but also of Doles Raušos atrastais 11. gadsimta kalēja Damascus steel have been found. The 11th depozīts, kura sastāvā ir lakta ar kvadrātveida century smith’s hoard from Doles Rauši virsmu un nelielu ragu, divas kalēja lūkšas, četri provides a picture of smiting tools. This includes atšķirīga izmēra veseri, kas paredzēti dažāda a square-topped anvil with a small horn, two sets lieluma metāla priekšmetu apstrādei, garš, masīvs of tongs, four different sized hammers, used for caurumsitis, mazāks caurumsitis un vesercērte. working metal artefacts of different sizes, a long, Ar šiem rīkiem varēja veikt galvenās melno heavy puncheon, a smaller puncheon and a metālu apstrādes operācijas - plāšanu, hammer-chisel. With these tools one could sēdināšanu, apliekšanu, saliekšanu un ieciršanu perform the main tasks in the working of ferrous (40, 254. lpp.). Nereti kalējs apvienoja melno un metals: flattening, annealing, bending, folding krāsaino metālu apstrādi - dzelzs priekšmeti tika and hacking (40, 254). Often, the smith rotāti ar bronzu, varu, sudrabu vai tika alvoti. combined working of ferrous and non-ferrous Spriežot pēc pilskalnos un kapulaukos metals: iron artefacts were decorated with iegūtajiem arheoloģiskajiem atradumiem, liela bronze, copper or silver, or were tinned. nozīme bija krāsaino metālu apstrādei. Pilskalnos Judging from archaeological finds at hillforts un senpilsētās darbojās liels skaits rotkaļu and cemeteries, working of non-ferrous metals darbnīcu, laika gaitā uzlabojās un pilnveidojās was very important. A large number of jewellery izmantojamie darbarīki, vērojama pāreja uz masu smiting workshops existed at hillforts and proto­ produkcijas ražošanu. Rotaslietas parasti gatavoja towns. Tools improved and developed over the no bronzas, nereti - no sudraba; acīmredzot tas course of time, and a transition to mass bija atkarīgs no pasūtītāja sociālā stāvokļa. Senā production can be observed. Jewellery was Doles Raušu ciema rotkaļa darbnīcā tika atrastas usually made of bronze, often also of silver, and 18 kg un 7 kg smagas vara plāksnes, kas liecina this was evidently related to the social status of par daudzveidīga importētā izejmateriāla the customer. At the ancient jewellery smith’s izmantošanu krāsainā metāla apstrādē (56, workshop at Doles Rauši village, copper ingots 127. lpp.). Bronza tika kausēta māla tīģeļos, pēc weighing 18 kg and 7 kg were found, evidence of tam lieta veidnēs. Analizējot dzīvesvietās iegūtās the use of a variety of imported raw materials (56, lejamās veidnes, var izdalīt trīs to veidus: 127). Bronze was cast in clay crucibles and poured vienreizējās māla, kas iegūtas, lietojot into moulds. Casting-moulds obtained from izkausējamu vaska veiduli; divdaļīgās, kas iegūtas, residential sites can be classed into three groups: lietojot pastāvīgu veiduli; atklātās māla veidnes, temporary clay moulds used with a wax core that ko lietoja bronzas stienīšu liešanai (1, 50.- melted, two-part moulds obtained by means of a 51. lpp.). Lībiešu dzīvesvietās atrastas samērā re-usable core, and open clay moulds, used to cast daudz lejamās veidnes, kas tika izmantotas bronze bars (1, 50-51). Quite a large number of dažādu piekariņu un citu rotu atliešanai. Krāsaino casting moulds have been found at Liv settlement metālu apstrādē laika gaitā mainījās izgatavošanas sites, used for casting pendants and other tehnoloģija - ap 10. gadsimtu liešana kļūst par ornaments. With time, the technique used in sagatavošanas operāciju kalšanai. Lībiešu working non-ferrous metals changed: around the dzīvesvietu (Daugmale, Mārtiņsala, Talsi, Rīga 10th century, casting became a preparatory u. c.) arheoloģiskajā materiālā pārstāvēti galvenie operation before beating. Archaeological material rotkaļu darbarīki - laktas, veseri, citņi, vīles, from Liv residential sites (Daugmale, Mārtiņsala, pincetes u. c., atrasti arī sakusuši sudraba Talsi, Riga etc.) includes the main jewellery fragmenti un lejamveidnes alvas podziņu smiting tools: anvils, hammers, chisels, files, 38 www.RodnoVery.ru

29. attēls. Lejamveidnes. Fig. 28. Casting moulds. 1 - A 11971:1164 Daugmale; 2 - A 11431:2293 Talsi; 3 - A 12695:477 Daugmale; 4 - A 11431:1885; 5 - A 11431:1184 Talsi atliešanai, ar ko parasti rotāja apģērbu. Iegūtais pincers etc., and molten fragments of silver have materiāls liecina ne vien par bronzas, bet ari been found, as well as casting moulds for making sudraba un alvas apstrādi. Vietējie rotkaļi bieži the tin buttons that usually adorned the costume. izgatavoja arī dažādu importēto priekšmetu Finds shows that not only bronze, but also silver atdarinājumus, lai gan pārsvarā ievēroja vietējās and tin were worked. Local craftsmen often also tradīcijas rotu darināšanā. made imitations of various imported artefacts, Daugavas lejteces rajona iedzīvotāji bija arī though in the main they kept to the local traditions vieni no lielākajiem dzintara apstrādātājiem, of jewellery manufacture. patērētājiem un eksportētājiem (47, 111. lpp.). The lower Daugava area was also one of the Daugmales pilskalnā atrasti gan dažādi no major areas for the working, consumption and dzintara gatavoti piekariņi (cirvīši, krustiņi, export of amber (47, 111). At Daugmale hillfort, lunulas), gan dzintara krelles. Par šo priekšmetu a variety of amber pendants have been found (in izgatavošanu vietējās darbnīcās liecina the shape of axes, crosses and crescent moons), as vairākkārt atrastie dzintara depozīti un dažādi well as amber beads. That these items were made pusgatavi dzintara priekšmeti. in local workshops can be seen from the finds of Viena no amatniecības nozarēm, kas several amber hoards and various semi­ nodrošināja ar ikdienā nepieciešamajiem manufactured amber artefacts. sadzīves priekšmetiem, bija podniecība. Līdz pat One of the craft activities that provided utensils 11. gadsimtam dažādu izmēru māla trauki tika to serve everyday needs was pottery making. Up gatavoti ar rokām, ap 11. gadsimtu tika ieviesta to the 11th century, vessels of various sizes were ātri rotējošā podnieku ripa, kas ļāva izgatavot formed by hand, but around the 11th century the kvalitatīvākus un daudzveidīgākus traukus un fast potter’s wheel began to be introduced, aizsākt jaunu - amatniecisko stadiju trauku permitting the manufacture of vessels of superior 39 www.RodnoVery.ru

30. attēls. Trauki. Fig. 30. Vessels. 1 - A 10374:1 Lielvārdes pārceltuve, 2. kaps; 2 - A 12221:69 Aizraukles Lejasžagari, 13. kaps; 3 - A 9974:1 Salaspils Laukskola, 19. kaps; 4 - A 8948:1 Salaspils Laukskola, 7. kaps; 5 - RDM 136A53 Turaidas Pūteļi, 54. kaps ražošanā. Ripas keramikas māla podi bija ar quality and greater variety, beginning a new stage izteiktu paplašinājumu vidusdaļā un S-veida of this activity, that of pottery-making as a craft. profilējumu augšdaļā. To virsma bija vai nu bez Pottery vessels made on the wheel were markedly ornamenta, vai rotāta ar paralēlām vai līkloču wider in the middle, with an S-shaped profile at līnijām un tradicionālu ornamentu - svītru, the rim. The surface was either left undecorated līkloci, bedrīti. Uz atrastajiem traukiem nereti or else ornamented with parallel or zigzag lines sastopamas podnieku zīmes - visbiežāk krusts and a traditional ornament consisting of lines, aplī vai krustotas līnijas (Krimuldas Liepenēs, zigzags and pits. Potters’ marks often occur on Doles Raušos, Daugmales pilskalnā, Laukskolā, vessels, most commonly a cross within a circle or Skrīveru Palatā u. c. atrastie trauki) (28,88. lpp.). crossed lines (vessels from Krimuldas Liepenes, 10.-13. gadsimtā lībiešu apdzīvotajās Doles Rauši, Daugmale hillfort, Laukskola, teritorijās vērojams arī mājamatniecības Skrīveru Palāta etc.) (28, 88). nozares - audumu izgatavošanas uzplaukums. In the 10th—13th century, such domestic crafts Arheoloģiskie izrakumi lībiešu dzīvesvietās as weaving also saw further development. uzrāda plašu atradumu klāstu, kas saistāmi ar Archaeological excavations at Liv settlement sites aušanu un apģērbu gatavošanu. Tie ir aužamo have revealed a wide range of finds connected with stāvu atsvari, celi jostu gatavošanai, kaula, bron­ weaving and costume manufacture. These include zas un dzelzs šujamadatas ar adatu kārbiņām, warp-weights for vertical looms, tablets for vērpjamo vārpstu skriemeļi. Salīdzinot 10.-13. weaving bands, as well as bone, bronze and iron gadsimta latgaļu, sēļu un lībiešu audumus, sewing needles with needle-cases, and spindle vērojams līdzīgs attīstības līmenis, tomēr whorls. Comparison between Latgallian, Selonian jāpiebilst, ka lībieši agrāk nekā citur (11. gs.) and Liv fabrics shows a similar level of ieviesuši amatnieka speciālista darbu (trīsnīšu development, but it may be noted that among the trinīša audumi), arī četrnīšu trinīša audumiem Livs, manufactures by specialist artisans (2/1 twill kvalitāte augstāka, pateicoties izdevīgākai fabrics) appear earlier than elsewhere (in the 11th ģeogrāfiskai situācijai (75). century), and the quality of 2/2 twill fabrics also īpaša nozīme lībiešu apdzīvotajās zemēs bija improved, owing to the advantageous geographical tirdzniecībai, ko lielā mērā noteica izdevīgais situation (75). ģeogrāfiskais stāvoklis pie Daugavas un Gaujas, Trade had a special role within the Liv lands, kur veidojās nozīmīgākie tirdzniecības un mainly a consequence of the advantageous amatniecības centri. Viena no svarīgākajām geographical situation along the lower courses of tirdzniecības un satiksmes maģistrālēm the rivers Daugava and Gauja, where the most Austrumeiropā bija Daugavas ūdensceļš un pa tās important trading and crafts centres developed. One krastiem ejošais sauszemes ceļš (47, 101. lpp.). of the most important trade and traffic routes in Lielākajos lībiešu apdzīvotajos centros un Eastern Europe was the Daugava waterway and the 40 www.RodnoVery.ru

kapulaukos iegūtie importētie priekšmeti liecina road that ran along its bank (47, 101). Imported par tirdznieciskajiem sakariem gan ar artefacts found at the major Liv-inhabited centres Skandināvijas, gan Austrumeiropas zemēm. Par and their cemeteries indicate trading contacts with tirdzniecības īpašo nozīmi saimnieciskajā dzīvē Scandinavia and the lands of Eastern Europe. Also liecina arī lielais atrasto monētu skaits un tirgotāju indicative of the important place of trade in the apbedījumu piedevas. Tieši lībiešu apdzīvotajās economy is the large number of coins and vietās atrasts vislielākais skaits monētu un arī characteristic grave-goods of merchants. It is in the lielākie 10.-12. gadsimta monētu depozīti - Liv areas that the largest number of coins have been Aizkrauklē, Daugmalē un Salaspils Laukskolā (13, found and also the largest 10th—12th century coin 119. lpp.). Netieši šie sudraba uzkrājumi liecina hoards, at Aizkraukle, Daugmale and Salaspils par vispārējo lībiešu sabiedrības pārticības līmeni. Laukskola (13,119). These silver reserves indirectly Tiek uzskatīts, ka 10. gadsimta otrajā pusē testify general level of welfare in the Liv society. It Latvijas teritorijā parādījās pirmie vietējie tirgotāji. is considered that in the second half of the 10th Par tirdzniecisko sakaru paplašināšanos liecina century the first merchants appeared among the arī pieaugošais atrasto importēto priekšmetu local population of the territory of Latvia. The skaits. Ta, Salaspils Laukskolas kapulaukā 10- development of trading contacts is also indicated 11. gadsimtā apbedījumos no Skandināvijas by an increased number of imported artefacts. Thus, importēto rotu skaits iegūts 9% kapu, bet 11- among 10th—11 th century burials at Salaspils 12. gadsimtā jau 70% (54, 143. lpp.). Pilskalnos Laukskola cemetery, 9% have ornaments imported atrastās bronzas svariņu detaļas un atsvariņi, kā from Scandinavia, while for the 11th—12th century arī apbedījumi, kuros tie atrasti, liecina, ka this figure rises to 70% (54, 143). Components of tirdzniecība kļūst par atsevišķu saimniecības bronze scales and weights from hillforts, as well as nozari. Lielākā daļa tirgotāju apbedījumu burials with these items show that trade were datējami ar 11.-12. gadsimtu, parasti svariņi un becoming a separate occupation. Most merchant atsvariņi atrasti vīriešu un zēnu apbedījumos līdz burials date from the 11th and 12th centuries, scales ar tradicionālajām rotām un ieročiem. Bagātīgās and weights usually being placed in the graves of kapu piedevas minētajos apbedījumos liecina par men and boys along with the traditional ornaments tirgotāju piederību dižciltīgam, materiāli and weapons. The rich grave inventories in these nodrošinātam sabiedrības virsslānim. To rāda arī cases show that the merchants belonged to a high- plaši pārstāvētie aizsardzībai nepieciešamie ieroči, ranking, materially independent upper social kas nereti ir īpaši grezni un dārgi, - šķēpi ar stratum. This is also seen from the widespread sudraba rotājumu, zobens ar damascēta tērauda weaponry, often very ornate and expensive: spears

31. attēls. Aizkraukles pilskalna sudrablietu depozīts in situ. (V. Urtāna foto) Fig. 31. Silver hoard at Aizkraukle hillfort in situ. (Photo: V. Urtāns) 41 www.RodnoVery.ru ierakstu, krāsoti vairogi, jātnieka piederumi, kas with silver decoration, a sword of Damascus steel liecina arī par to īpašnieku dzīvesveidu. Tirgotāju with an inscription, painted shields, and horse- apbedījumos pārstāvēti arī daudz ievestie vai pēc trappings, also reflecting the lifestyle of the users. to parauga darinātie priekšmeti, kas norāda uz Burials of merchants also have many imported tāliem sakariem, galvenokārt ar Skandināviju (76, artefacts or copies of imports, indicating distant 103. lpp.)- Rosīgā tirdzniecības dzīve veicināja contacts, mainly with Scandinavia (76, 103). These lībiešu kultūras uzplaukumu 10.-13. gadsimtā. active trading contacts to a large degree formed the unique character of Liv culture and stimulated its development in the 10th—13th century. RELIĢISKIE PRIEKŠSTATI UN TICĒJUMI RELIGIOUS IDEAS AND Lībiešu reliģiskie priekšsati un ticējumi BELIEFS atspoguļojas gan iegūtajā arheoloģiskajā materiālā, gan vienā no nozīmīgākajiem The religious ideas and beliefs held by the Livs rakstītajiem avotiem - Livonijas Indriķa hronikā. are reflected in archaeological material and in one Nozīmīga loma lībiešu pasaules uzskata of the most important written sources - the skaidrošanā ir apbedīšanas tradīcijām, kur liela Chronicle of Henry of Livonia. uzmanība pievērsta ugunsritiem - ogles atrastas Very important for interpreting the world-view gan kapos, gan tiem līdzās kurinātos sārtos, of the Livs are their burial practices, in which rites turklāt ugunskura vietās atrasti arī dažādi involving fire play an important role. Charcoal is ziedojumi - māla trauku lauskas, bronzas found in graves and in the fires that were lit beside zvārgulīši, dzīvnieku kauli, jo ugunskuros tika them, and fireplaces also contain remains of various sadedzinātas mirušajam piederošas lietas. offerings: potsherds, bronze tinklers and animal Iespējams, ka ugunsritu mērķis bija attīrīt zemi bones. The belongings of the deceased were burnt no ļaunu spēku ietekmes. Ar rituāliem saistīti in the fire. Possibly, the aim of these fire rituals arī daudzie olu ziedojumi apbedījumos. Ola ir was to purify the earth from the effect of evil forces. dzīvības simbols - somugru mitoloģijā no pīles Also connected with rituals are the many offerings olas cēlusies zeme un dzīvība uz tās. Savdabīga of eggs found with burials. The egg is a symbol of tradīcija saistāma ar dzīvnieku upurēšanu - suņa life: in Finno-Ugric mythology the earth and earthly vai tā galvas novietošanu mirušajam pie kājām. life developed from a duck’s egg. There was an Šīs tradīcijas īstā nozīme nav skaidra, bet unusual tradition of animal sacrifice: a dog or a pieļaujama līdzība ar suņa lomu, kāda tam dog’s head was placed at the feet of the deceased. ierādīta grieķu mitoloģijā, kur suns tiek uz­ The precise meaning of this tradition is not clear, skatīts par mirušo dvēseļu pavadoni un sargu but a parallel with the role of the dog in Greek mirušo valstībā. mythology may be suggested, where the dog is Ziedojumi sastopami ne tikai kapos, bet arī considered the companion of the souls of the dead celtnēs. Latvijā senākie zem celtnēm guldītie and their protector in the land of the dead. ziedojumi atrasti Talsu un Daugmales pilskalnos Sacrifices occur not only in cemeteries, but also un lībiešu apmetnēs Daugavas lejtecē, arī Rīgā. under buildings. The earliest foundation offerings Pēc latviešu tautas ticējumiem celtnes pamati found in Latvia are from Talsi and Daugmale jānodrošina pret visu ļauno, kas varētu kaitēt hillforts and the Liv settlements of the lower mājai un tās iedzīvotājiem. Analizējot celtņu Daugava, including Riga. According to Latvian folk ziedojumus, tiek izdalīti vairāki to veidi: beliefs, the foundations of a building had to be priekšmetu ziedojumi, dzīvnieku galvaskausi un protected against all evil that might befall the house to daļas, veselu dzīvnieku ziedojumi, cilvēku and its inhabitants. Foundation offerings have been ziedojumi (19,19. lpp.). Tie atklāti gan zem ēku analysed into several forms: offerings of artefacts, pamatiem, gan atsevišķām celtnēm. Ta, Salaspils whole or partial animal skulls, sacrifices of whole Laukskolā zem atsegtas krāsns pamatiem tika animals, and human sacrifices (19,19). These have atklāts ziedojums - māla trauka lauskas un been found under building foundations and under senlietas (74,86. lpp.). Rīgas 12. gadsimta ciemu particular buildings. Thus, at Salaspils Laukskola, ēkās atrasti ziedojumam likti priežu mizas tīklu an offering was found, under the foundations of a pludiņi, koka rituāla nūjiņas ar iegrieztu stilizētu stove, consisting of potsherds and artefacts (74, cilvēka galvu un bronzas kaklariņķis (19, 86). Offerings under the houses of the 12th century 22. lpp.). Pie dzīvnieku un to daļu ziedojumiem villages on the site of Riga include pine bark net- pieskaitāmi Rīgā atrastie zirgu, retāk govju floats, ritual wooden sticks with a carved human galvaskausi un āža ragi. Rīgā atrasti ari veselu head, and a bronze neck-ring (19, 22). Offerings 42 www.RodnoVery.ru

32. attēls. Zirga galvas ziedojums zem vārtu torņa Talsu pilskalnā. (A. Karnupa foto) Fig. 32. Sacrifice of a horse-head under the gate tower of Talsi hillfort. (Photo: A. Karnups) dzīvnieku ziedojumi, tostarp govs skelets zem of animals and animal parts include horse skulls, 13. gadsimta graudu noliktavas (19, 22. lpp.), less commonly cow skulls and goats’ horns. vesela dzīvnieka ziedojums konstatēts arī Sacrifices of whole animals have also been found Mārtiņsalā, savukārt Daugmales senpilsētā zem in Riga, including that of a cow under a 13th vārtu torņa bija likts cilvēka galvaskausa century granary (19, 22), and a whole animal has fragments. been found at Mārtiņsala too. Part of a human īpaša loma lībiešu ticējumos bija cilvēku skull had been placed under a gate-tower of figūrām, pie kurām pieskaitāmi četri kokā griezti Daugmale proto-town. cilvēku tēli, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos Human figures had a particular role in Liv Rīgā. Vēl 19. gadsimtā pie lielceļa starp Salaspili beliefs. These include four wooden figures carved un Ikšķili atrasta no iesarkana, sīkgraudaina in wood, found in archaeological excavations in granīta veidota cilvēka galva ar izteiktiem Riga. In the 19th century a human head carved in vaibstiem un reljefu seju; līdzīgs atradums reddish, fine-grained granite was found near the konstatēts arī Mārtiņsalā ziedojumu vietas highway between Salaspils and Ikšķile, having tuvumā (64,106. lpp.). Šie tēli varētu būt saistāmi expressive facial features carved in relief. A similar ar mājas garu, elku, dēmonu attēlojumu vai piece has been found near the offering place at totēmiem, bieži tos uzskata par līdzi nēsājamiem Mārtiņsala (64, 106). These figures may be dievu tēliem vai amuletiem. connected with household spirits, idols, demons Liela daļa arheoloģiskajos izrakumos iegūto or totems, and often they are regarded as amulets priekšmetu liecina par zemkopju ideoloģijas or portative representations of deities. izpausmēm, kas galvenokārt sastopamas tieši A large proportion of artefacts obtained in ornamentikā. Ģeometriskā raksta galvenās archaeological excavations reflect expressions of iezīmes — aplis un trīsstūris, kā arī augu a farming ideology, which mainly can be seen in ornaments, kas no visām Baltijas tautām ornamentation. The main elements of the visvairāk sastopams tieši lībiešu arheoloģiskajā geometric ornament: the circle and triangle, as well materiālā, saistāms ar zemkopju un lopkopju as the floral ornamentation which, among all the tautām raksturīgā zemes un debesu kulta peoples of the Baltic, is most characteristic of Liv izplatīšanos, ko pavada auglības maģija (78, archaeological material, may be connected with the 5.-6. lpp.) spread of the earth and sky cult characteristic of 43 www.RodnoVery.ru Lībiešu dzīvesvietās un kapulaukos atrastās farming peoples, accompanied by fertility magic rotaslietas rāda gan minētos ornamenta motīvus, (78, 5-6). gan sava laika kulta tradīcijas. īpaši daudzveidīgi Ornaments from Liv settlements and cemeteries ir atrastie piekariņi. Kopš 10. gadsimta reflect the decorative motifs already mentioned, raksturīgākie no tiem ir zoomorfie piekariņi. as well as the cult traditions of the time. Particularly Sieviešu kapos atrastās dzīvnieku figūriņas un diverse are finds of pendants. From the 10th putnveida piekariņi uzskatāmi par amuletiem ar century, the most characteristic are zoomorphic rituālu nozīmi, kas lībisko iedzīvotāju vidū pendants. Animal figurines and bird pendants saglabājas līdz pat 15. gadsimtam. found in female graves can be regarded as amulets Izplatīti bija zirdziņveida piekariņi. Zirgam of ritual significance, used among the Livs right lībiešu ticējumos bija īpaša nozīme. Pēc up to the 15th century. ticējumiem zirgam piemīt nākotnes pareģa un A widespread form is that of the horse pendant. likteņlēmēja loma. Indriķa hronikā, runājot par The horse had a special role in Liv beliefs: it had a notikumiem Turaidā 1191. gadā, aprakstīts rituāls, role of prophesying and deciding fate. The kad zirgam vajadzēja kāpt pāri zemē noliktam Chronicle of Henry, describing events in Turaida šķēpam. Ta kā zirgs pirmo pār šķēpu lika “dzīvības in 1191, describes a ritual where a horse must step lēmēja kāju”, tika saglabāta brāļa Teoderiha across a spear laid on the ground. Since the horse dzīvība (35,1, 10). Turklāt zirgs ticējumos saistīts first stepped across the spear with the ‘life-giving arī ar sauli, kas zemkopju tautām nodrošina foot,’ the life of the monk Theodericus was spared labklājību un auglību, tāpēc tas tik bieži redzams (35,1 ,10). The horse is also connected with beliefs atrastajās sieviešu rotās (73, 251. lpp.). concerning the sun, ensuring welfare and fertility Liels skaits atrasto piekariņu attēlo dažādus for farming peoples, and maybe for this reason is putnus, kas veidoti gan vienā plāksnē, gan plastiski represented among women’s ornaments (73, 251). un bieži rotāti ar ģeometriskā ornamenta motīviem. A large number of pendants depict various Ūdensputna kultam ir ļoti senas tradīcijas. Baltijas birds, shown in outline or in the round, and often somu tautām tas vērojams jau neolīta laikmeta adorned with geometric designs. The water-bird

33. attēls. Piekariņi-amuleti. 34. attēls. Zoomorfie piekariņi. Fig. 33. Amulet pendants. Fig. 34. Zoomorphic pendants. 1 - A 564 Vecgulbenes Dumpi; 2 - A 4656 1 - A 9964:6722; 2 - A 9964:2916; 3 - A Ikšķiles baznīca, 52. kaps; 3 - RDM 1 1785 9964:4390; 4 - A 12695:358; 5 - A 12900:140 Ikšķile; 4 - RDM I 2610; 5 - R D M I 2338 Daugmale; 6 - RDM I 2229° Ikšķiles Kābeles Salaspils Mārtiņsala 32. kaps; 7-A 11971:1954 Daugmale 44 www.RodnoVery.ru

mākslā, savukārt Vidus- cult has very ancient pievolgas apgabalu somu roots, and already is ciltīm tas raksturīgs m. ē. 1. found in the Neolithic art un 2. gadsimtā (73,251. lpp.) * of Finnic peoples, also un vēlāk. 4 characteristic of the Arheoloģiskajā mate­ 4 : Finnic groups inhabiting riālā pārstāvēti arī piekariņi the Middle Volga area in ar govs, āža vai vērša the 1st and 2nd centuries atveidojumu, kas liecina A D (73, 251) and later. Ļ par šo dzīvnieku kulta l Šk The archaeological pastāvēšanu. Daugmales material also includes pilskalnā atrasta bronzas pendants with cow, billy- lejamveidne apaļa pieka­ goat or bull representa­ riņa ar vērša galvu atlie­ tions, testifying to the šanai. Interesanti ir arī existence of cults connec­ stilizētie divgalvaino putnu £ M ted with these animals. At un dzīvnieku piekariņi, Daugmale hillfort, a kuru figūrām, tāpat kā 35. attēls. Piekariņi-amuleti. bronze casting mould has Jumim latviešu mitoloģijā, Fig. 35 Amulet pendants. been found for casting vajadzēja pastiprināt to 1 - A 12695:429; 2 - A 12817:171; 3 - A round pendants with a rituālo nozīmi (73, 251. 12826:295; 4 - A 11971:1430 Daugmale; 5 bull’s head. Also interes­ lpp.). Pie zoomorfajiem - RDM 1 1293Aizkraukle; 6 - A 12600:39; 7 ting are the stylised bird piekariņiem būtu jāpie­ - A 12600: 61; 8 - A 12777:2; 9 - A 12695: and animal pendants with skaita arī ar tiem saistītie 253 Daugmale two heads. Like the Jumis dzīvnieka zobu piekariņi, figure in Latvian mytho­ kas parasti sastopami sieviešu apbedījumu logy, this may have increased their ritual potency (73, inventārā - visbiežāk tie ir lāča zobu un bebra 251). Among animal pendants we should also include kauliņu piekariņi, iestiprināti bronzas apkalumā animal tooth pendants, usually found in the un važiņā. inventories of female graves. Most commonly these Lībiešu kapulaukos atrasts liels skaits are pendants of bear teeth and beaver bones, attached dažādu no dzintara darināto piekariņu - tie to a bronze fitting and chain. sastopami gandrīz katrā vīriešu apbedījumā. Liv cemeteries have produced a large number Dzintaru dēvē par “saules akmeni”, senie grieķi of amber pendants, which occur in almost all uzskatīja, ka tas cēlies no saules. Ticējumos male burials. Amber is usually described as the dzintaram parasti piedēvē veiksmes ‘sun stone’, and the ancient Greeks considered nodrošinātāja un sargātāja lomu. that it came from the sun. Beliefs usually Runājot par piekariņiem, būtu jāmin arī attribute to amber the role of ensuring luck and dažādu sadzīves priekšmetu atveidojumi - protection. bronzas cirvīši, duncīši, karotītes, atslēgas. Among pendants we should also mention Cirvji pēc formas parasti atgādina dzelzs representations of various everyday utensils: platasmens kaujas cirvjus, sastopami arī bronze axes, daggers, spoons and keys. The form divasmeņu cirvīši, iespējams, tiem bijusi līdzīga of axes is usually reminiscent of iron broad-bladed funkcija kā ziemeļģermānu Tora āmuram - battle-axes. There are also double-bladed axes, līdzīgi dieva Pērkona atribūtam (78, 8. lpp.). possibly with a similar function to the Thor’s Lībiešu plašie kontakti ar kaimiņu tautām hammer of the Northern Germanic peoples and atspoguļojas arī atrasto piekariņu materiālā. Latvijā the same attribute of the god Pērkons (78, 8). zināmi 27 tā saucamās Rjurikoviču cilts zīmes The Livs’ wide contacts with neighbouring piekariņi, no kuriem 26 nāk no lībiešu apdzīvotās peoples are also reflected in the range of pendants. teritorijas un uz tiem attēlots skandināvu izcelsmes In Latvia, 27 so-called Ryurikovich tribal insignia Krievijas kņazu trijžuburis. Iespējams, ka šādi pendants are known, 26 of them coming from the piekariņi bijuši lībiešu valdošo dzimtu atšķirības Liv-inhabited area. These depict the trident, zīme sievietēm laikposmā no 11. gadsimta beigām symbol of the Russian princes of Scandinavian līdz 13. gadsimta sākumam (43, 80. lpp.). origin. Possibly, these pendants were a Iespējams, līdzīga nozīme bijusi bruņoto jātnieku distinguishing mark for ruling Liv families from figūriņām, kādas zināmas no atradumiem the late 11th to the early 13th century (43, 80). Daugmalē (2) un Laukskolā (1). 12. gadsimta Possibly, figurines of armed riders, known from

45 www.RodnoVery.ru lībiešu vidē izplatās daudz kristietības atribūtu: finds at Daugmale (2) and Laukskola (1), had a krustiņi, emaljētas māla Lieldienu olas u. c., kas similar meaning. Widespread among the Livs in nēsāti kopā ar pagāniskajiem amuletiem. the 12th century were various Christian signs, such Lībiešiem ilgstoši saglabājas pagāniskās as crosses, enamel Easter eggs etc., worn together tradīcijas. Vēl viduslaikos tika nesti upuri uz with pagan amulets. īpašām svētām alām, pēc kuru izvietojuma Pagan traditions continued for a long time. Even Latvijas ziemeļu daļā var secināt, ka tās savu in the Middle Ages, offerings were left in special dievu pielūgšanai izmantoja Baltijas somi - sacred caves. The distribution of these caves in lībieši, vendi un igauņi. Svētupes upurala ir northern Latvia suggests that they were used for arheoloģiski pētīta - tajā kopumā atrastas 628 worship by the Finnic peoples: the Livs, Vends and 14.-19. gadsimta monētas, sīkas rotas, Estonians. A cave on the River Svētupe where apģērba piederumi, holandiešu pīpju kātu offerings were made has been archaeologically fragmenti. Upuralas kultūrslānī bija excavated, producing 628 coins from the 14th—19th saglabājušās arī olu čaumalas, kas bija viens century, small ornaments, parts of clothing and stem no izplatītākajiem ziedojuma veidiem. Alā fragments of clay pipes. The cultural layer in the cave atklāti seni uzraksti un zīmējumi, tostarp contained preserved eggshell, eggs being one of the astoņi krusti un jumja zīme. Lībiešu upurala most widespread forms of offering. Ancient minēta vēl 17.-18. gadsimta baznīcas inscriptions and drawings have been found in the cave, vizitācijas protokolos (65, 79. lpp.). including eight crosses and a Jumis sign. The Liv cave where offerings were made is mentioned in the records of 17th and 18th century church inspections (65,79). LĪBIEŠU DZĪVESVIETAS. RĪGAS LĪBIEŠI LIV SETTLEMENTS. Lībiešu apdzīvotajā teritorijā ir zināmi vairāki THE RIGA LIVS desmiti nenocietinātu apmetņu - ciemu un pilskalnu. Lībiešu pilskalni vienmēr ierīkoti stāvos Several tens of unfortified settlement sites or upju krastos, ar sāngravām norobežotās vietās, villages and hillforts are known from the Liv- bijuši dabīgi labi aizsargāti. Papildus mākslīgi inhabited area. Liv hillforts were always erected on izveidoti vaļņi, grāvji un pastāvinātas nogāzes. steep riverbanks, cut off by ravines, with good

36. attēls. Aizkraukles pilskalns. (V. Urtāna foto) Fig. 36. Aizkraukle hillfort. (Photo: V. Urtāns) 46 www.RodnoVery.ru

Tikai daļā pilskalnu ir izdarīti arheoloģiskie natural protection. This was supplemented with izrakumi vai kā savrupatradumi iegūtas ripas artificial banks, ditches and steepened slopes. Only keramikas lauskas, kas liecina par to apdzīvotību a few hillforts have been archaeologically excavated vēlajā dzelzs laikmetā. Vairums pilskalnu kā or have provided stray finds of wheel-made pottery, novadu centri ir minēti arī rakstītajos avotos. indicating that they were occupied in the Late Iron Daugavas lībiešu teritorijā plašāki izrakumi ir Age. Most of these are also mentioned as district veikti Daugmales, Salaspils un Aizkraukles centres in written sources. In the lands of the pilskalnos, savukārt Gaujas lībiešu zemēs - Daugava Livs, large-scale excavation has been Turaidas pilskalnā. Ziemeļkurzemē Talsu pilskalna conducted at the hillforts of Daugmale, Salaspils arheoloģisko izrakumu apakšējos slāņos iegūts and Aizkraukle, and on Turaida hillfort in the land vendiem raksturīgs materiāls. of the Gauja Livs. Material characteristic of the Ieskatu par lībiešu pilskalnu nocietinājumiem Vends has been found in excavations of the lower dod pētījumi Turaidas pilskalnā. (30, 11.- layers of Talsi hillfort in northern Kurzeme. 13. lpp.). Izrakumos tika konstatēts, ka pils An insight into the defences of Liv hillforts has aizsargsistēmas pamats bijis zemju valnis un been obtained from excavations at Turaida hillfort stabos balstīta guļkoku sēta. Ap 4-5 m plata un (30, 11-13). It was found that the system of 1,5-2 m augsta vaļņa paliekas tika konstatētas fortifications was based on an earthen rampart and a austrumu nogāzē. Dienvidu priekšpils wall of horizontal logs supported with posts. The dienvidaustrumu daļā, kur sākotnēji kalna reljefā remains of the rampart, about 4-5 m wide and 1.5- bijusi neliela ieplaka, vaļņa kodolā bijušas guļbūves 2 m high, were found on the eastern slope. In the tehnikā veidotas koka kameras. Rietumu nogāzē south-eastern part of the southern outer bailey, where tika konstatēts, ka guļkoku sētu balstošie there was originally a small depression in the relief of vertikālie baļķi bijuši līdz 0,3 m diametrā un ierakti the hill, the core of the earthen bank consisted of 0,6-0,8 m dziļās bedrēs. Pilskalna nogāzes wooden chambers. On the western slope it was found padarītas stāvākas ar zemju uzbērumiem, kuru that the vertical posts supporting the wall of horizontal nostiprināšanai likti vairākkārtēji koku klāsti. Pēc logs were up to 0.3 m in diameter, dug into 0.6-0.8 Turaidas pilskalnā konstatētajām koka celtņu m deep pits. The slopes of the hillfort were steepened paliekām noskaidrots (30, 11.-13. lpp.), ka tās with earthworks, reinforced with several spreads of bijušas celtas guļbūves tehnikā ar krusta pakšiem logs. From the remains of wooden buildings on un izvietotas aizsargsienu tuvumā. To izmēri: 4- Turaida hillfort it has been established that these were 4,5 x 5-5,5 m. Visām celtnēm bijusi grīda, kas log-built structures measuring 4-4.5x5-5.5 m, veidota, noliekot blīvi apaļkokus vai plēstu koku having corner joints with projecting log ends, arranged puses novietojot ar plakano pusi uz augšu. Ēkas along the defensive wall (30,11-13). All the buildings apsildītas ar akmeņu krāsnīm. had floors of closely spaced roundwood or half-round Daudz plašāk ir pētīti Daugavas lībiešu split logs placed with the flat surface upwards. The ciemi - Laukskola, Rauši, Ikšķile, Mārtiņsala houses were heated by means of stoves of piled stones. u. c. Par lībiešu ciemu plānojumu var spriest Much more research has been done on the pēc izrakumiem Salaspils Laukskolas lībiešu Daugava Liv villages - Laukskola, Rauši, Ikšķile, ciemu teritorijā. Kā liecina izrakumi, gar Mārtiņsala etc. The plan of the Liv villages has been Daugavas krastu apmēram 1 km garumā stiepās established from excavations in the territory of divi 4-5 ha lieli ciemi, starp kuriem apmēram Salaspils Laukskola Liv villages. As shown by 300 m garu joslu aizņēma 6 ha plašs kapulauks. excavations along the bank of the Daugava, two Celtnes ciemu vietās bijušas izvietotas 6-7 villages of 4-5 ha covered a stretch of about 1 km, grupās ar 8-10 m atstatumu starp tām pa between which a cemetery of 6 ha stretched for apmēram 50 cieši līdzās novietotām ēkām. Ēkas about 300 m. Within the villages, the buildings were izvietotas paralēlās rindās gar ielām, kas arranged in six or seven groups, spaced 8-10 m situētas slīpi pret upi (72, 83. lpp.). Ap apart, with about 50 closely spaced buildings in each dzīvojamām ēkām izvietotas saimniecības group. The houses were arranged in parallel rows bedres. Dzīvojamās celtnes ciemu vietās bija along streets that were laid out at an oblique angle līdz 50 cm iedziļinātas zemē. To iedziļinātās to the river (72, 83). Storage pits were arranged daļas aizņēma 2-4 x 3-6 m, tajās atradās around the houses. The houses in the villages were pavards, dažās — bedre-pagrabs, retāk akmeņu in hollows up to 50 cm deep. The semi-subterranean krāsns (72, 82.-83. lpp.). parts of the houses occupied 2-4x3-6 m, and Dažiem lībiešu ciemiem (Mārtiņsala, contained a hearth, sometimes also a pit-cellar, less Salaspils) ir bijuši nocietinājumi (40, 193. lpp.). commonly a stove of piled stones (72, 82-83). Mārtiņsalas dienvidaustrumu daļā konstatēts Some Liv centres (Mārtiņsala, Salaspils) were pret Daugavu orientēts nocietinājums - vaļņ- fortified (40, 193). In the southern part of 47 www.RodnoVery.ru veida 3 m plats un 1 m augsts zemes uzbērums. Mārtiņsala Island a fortification facing the Daugava No dienvidu puses salas paaugstināto daļu was found, consisting of a 3 m wide and 1 m high aizsargājusi 2,5-3 m plata apdzīvota stabu earthwork resembling a rampart. From the konstrukcijas aizsardzības zona, kas sakritusi ar southern side a 2.5-3 m wide inhabited post-built seno Daugavas krasta līniju. defensive zone, coinciding with the ancient bank Ziemeļkurzemes dzīvesvietās (Talsu of the River Daugava, protected the higher part pilskalns, Sabiles senpilsēta) atrastas iedzi­ of the island. ļinātās celtnes ar atklātiem pavardiem ir ļoti The semi-subterranean buildings with open līdzīgas Daugavas lībiešu pieminekļos hearths on the residential sites of northern konstatētajām. Kurzeme (Talsi hillfort, Sabile proto-town) are Vieni no Rīgas pirmiedzīvotājiem bijuši very similar to those found at sites on the lībieši. Pēc A. Caunes domām, Rīgas lībiešu Daugava. novada varbūtējā teritorija pletās ziemeļos no The Livs were among the indigenous Rīgas jūras līča Daugavas abos krastos, inhabitants of Riga. In the opinion of A. Caune, rietumos - no Lielupes grīvas līdz tās kreisās the district of the Riga Livs may have stretched pietekas Iecavas grīvai, dienvidos - pa to the shore of the Gulf of Riga in the north along Iecavas upi un tās kreiso pieteku Misu, both banks of the Daugava, from the mouth of austrumos - Juglas ezera un Ķīšezera rajonā. the Lielupe River to the mouth of its left Iespējamā robeža ar Salaspils lībiešiem gāja tributary, the Iecava River, in the west, along the gar Rumbulas krācēm (24, 8. lpp.). Rīgas Iecava River and its left tributary the Misa River lībiešu pilsētveida apmetne atradās Daugavas in the south, and along Lakes Jugla and Ķīšezers labajā krastā, apmēram 10 km no jūras, in the east. The boundary with the Livs of Salas­ tagadējās vecpilsētas teritorijā. To veidoja divi pils may have been at the Rumbula rapids on lībiešu ciemi, divi kapulauki un pilskalns - Daugava (24, 8). The town-like settlement of the Indriķa hronikā minētais Senais kalns - Riga Livs was on the right bank of the Daugava “Mons Antiguus”(35, VII, 5; VIII, 1; XI, 4; about 10 km from the sea, in the area of the XIV, 5). Šis Vendu pilskalns, pēc vairākuma present Old Town. This consisted of two Liv pētnieku domām, 17. gadsimtā atradies villages and a hillfort, mentioned as the Ancient noraktā Kubes kalna vietā, apmēram 1 km Hill {Mons Antiquus) in the Chronicle of Henry attālumā no lībiešu ciemiem, tagadējās (35, V II, 5; V III, 1; X I, 4; XIV, 5). This hillfort Esplanādes rajonā (18, 25.-26. lpp.). Katra of the Vends is though to have been located at Rīgas lībiešu ciema teritorija bijusi ne vairāk Kubes kalns, flattened in the 17th century, about kā 3 ha. Pirmais ciems Daugavas krastā 1 km from the Liv villages in the present territory aizņēma apmēram 300 m garu un 100 m platu of the Esplanade (18, 25-26). Neither of the Liv joslu, sākot no Rīgas upes ietekas Daugavā villages covered more than 3 ha. One village, on pie tagadējās Mārstaļu ielas, un robežojās ar the bank of the Daugava, occupied an appro­ tagadējo Rātslaukumu. Otrs ciems atradās ximately 300 m long and 100 m wide belt, starting pretējā pussalas pusē Rīgas upes krastā from the outfall of the River Rīdzene, where Mār­ apmēram 200 x 150 m lielā teritorijā, staļu Street now lies, up to the present Town tagadējā Alberta un Vecpilsētas laukuma Square. The other village was on the opposite side apkārtnē. Rīgas apmetnes divu ciemu of the interfluve on the bank of the River Rīga, pastāvēšana lielā mērā skaidrojama ar tās occupying an area of about 200 x 150 m in the area jaukto etnisko sastāvu. Vendiem raksturīgās of the present Alberta and Vecpilsētas Squares. senlietas galvenokārt sastopamas Daugavas The existence of two villages at Riga can largely piekrastes ciema teritorijā. Otru Rīgas upes be explained in terms of mixed ethnic composition. ciemu apdzīvojuši Daugavas lībieši. Starp Artefacts characteristic of the Vends are mostly abiem ciemiem atradusies ap 200 m plata found in the area of the village on the bank of the neapbūvēta josla (22, 7.-13. lpp.). Daugava. Daugava Livs inhabited the other village, Acīmredzot katra ciema iedzīvotāji savus on the River Riga. Between the two villages there mirušos apbedīja atsevišķā kapulaukā. Rīgas was a belt of open land, about 200 m wide (22, 7- upes lībiešu ciema kapulauks atradās tagadējā 13). Evidently, the inhabitants of each village Rātslaukuma un Kungu ielas rajonā (23, 32.- buried their dead in their own cemetery. The 36. lpp.), bet otrs - Doma baznīcas apkārtnē cemetery of the Liv village on the River Riga was (20, 104. lpp., 112. lpp.; 24, 9. lpp.). located in the area of the present Town Square and Rīgas lībiešu apmetnes apdzīvotības sākumi Kungu Street (23, 32-36), the other being near meklējami 10.—11. gadsimtā, par ko liecina the present Dom Church (20, 104, 112; 24, 9). dažas ar šo laiku datējamas senlietas, bet The beginnings of habitation at the settlement 48 www.RodnoVery.ru

nepārprotams 11. gadsimta kultūrslānis ar of Riga date from the 10th—11th century, as celtniecības liecībām nav konstatēts nevienā indicated by various artefacts from this period, but izrakumu vietā (21, 7.-11. lpp.). 12. gadsimta no definite 11th century cultural layer with kultūrslāņi atsegti abās ciemu vietās. Tajās structural remains has been found in any konstatēti ielu koku klāsti, nodegušu koka excavation site (21, 7-11). 12th century layers dzīvojamo un saimniecības ēku paliekas, have been found at both village sites. These ziedojumi zem celtņu pamatiem, liecības par contained road coverings of wooden logs, remains dzelzs ieguvi. Arheoloģiskais materiāls sniedz of burnt wooden houses and outbuildings, ziņas arī par Rīgas lībiešu nodarbošanos - foundation offerings and indications of iron metāla, koka, dzintara un kaula apstrādi, smelting. There is also archaeological evidence of zvejniecību, dravniecību un lopkopību. īpaša the occupations of the Riga Livs: working of metal, nozīme bijusi zvejniecībai, jo ar zvejniecību wood, amber and bone, fishing, beekeeping and saistītie materiāli ir atrasti arī tajās sētās, kur keeping of a livestock. Fishing was particularly dzīvojuši amatnieki. Starp atradumiem relatīvi important, finds connected with fishing having been daudz senlietu ir no senās Krievzemes un found even in those households occupied by craft Rietumeiropas. workers. Among the finds there are a relatively Jau apmetnes pastāvēšanas senākajā posmā large number of artefacts from Ancient Russia and nelielā skaitā atrastās kuršu, zemgaļu, latgaļu Western Europe. un sēļu senlietas liecina par šo tautību klāt­ A small number of Couronian, Semigallian, būtni pirmsvācu Rīgā. Lībiešu lielie zaudējumi Latgallian and Selonian artefacts dating from the 13. gadsimta krusta karos, Rīgas pilsētas earliest period of the settlement provide evidence that iedzīvotāju daudznacionālais sastāvs, ko these peoples were also present in Riga in the period pastiprināja baltu ciltīm piederīgu iedzīvotāju before the Germans arrived. The great loss of life pieplūdums, veicināja Rīgas lībiešu pakāpenis­ that the Livs suffered in the Crusades of the 13th ku asimilāciju. Vēl 14. gadsimtā Rīgas pilsētas century and the multi-ethnic composition of the city kancelejas grāmatās sastop ierakstītus lībiešu of Riga, increased by an influx of people belonging vārdus, bet 17. gadsimtā viņi ir jau asimilēju­ to Baltic groups, led to gradual assimilation of the šies (24, 9.-10. lpp.). Riga Livs. In the 14th century Liv names may still be found in the city records, but by the 17th century the Riga Livs had been assimilated (24, 9-10).

37. attēls. Rīgā atsegtā 13. gadsimta celtne Mārstaļu ielā 3. (D. Svarānes foto) Fig 37 13th century building discovered at No. 3, Mārstaļu Street, Riga. (Photo: D. Svarāne) 49 www.RodnoVery.ru

38. attēls. Rīgā, Mārstaļu ielā 12/14 atrastā koka bļoda. D. Svarānes arheoloģiskā uzraudzība 1986. gadā. (zīmējis J. Ņikiforovs) Fig. 38. Wooden bowl found at No 12/14 Mārstaļu street, Riga. Archaeologigal supervision by D. Svarāne. (drawing: J. Nikiforovs)

50 www.RodnoVery.ru IZMANTOTĀ LITERATŪRA LITERATURE

1. Anteins A . Bronza Latvijā. - R.,1988. 2. Alvre P. Lāāneneeresoome aluskeele varaseest murdeliigendusest silmas pidades // Keel ja kirjandus. - 1973. - Nr. 3. - 151.-162. un Nr. 5. - 291.-299. lpp. 3. Apals J. Vendi un Cēsu Riekstu kalns // Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. - R 1998. - 125.-141. lpp. 4. Ābelnieks R. Gaujas lībiešu sabiedrības attīstības pakāpe XII un X III gadsimta mijā//LU Zinātniskie Raksti. 555. sēj.: Feodālisma problēmas Baltijā. - Rīga, 1992. - 5.-17. lpp. 5. Balodis F. Die baltisch-finisch-ugrische Grenze in Lettland in vorgeschitler Zeit // Memoires de la Societē Finno-Ougrienne. - Helsinku, 1933. - Vol. 67 - S. 24-34. 6. Balodis F. Ievadam // Latviešu kultūra senatnē. - R., 1937. - I-X X X lpp. 7. Balodis F. Latviešu vēsture. 1. sēj, 1. daļa. Aizvēsture. - R., 1938. 8. Balodis F . Arkeologiska sympunkter pa Livisk bosāting i Lettland // Forvānnen. - Stockholm, 1944. - Bd. 39.- S. 146-157. 9. Balodis F. Mūsu senču sūtība Baltijas telpā // Latvju kultūra. - Vācija, 1948.- 5.-19. lpp. 10. Bāhr J. K. Die Grāber der Liven. - Dresden, 1850. 11. Beitiņa L. Rakstītas ziņas par Turaidas un Kubeseles līvu ciemiem // Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē; Apdzīvotības problēmas. - R.,1999. - 22.-27. lpp. 12. Beninghoven F. Die Orden der Schwertbruder. - Koln, Graz, 1965. 13. Berga T. Latvijas 10.-12. gadsimta dzīvesvietās iegūtās monētas // Arheoloģija un etnogrāfija. - R., 1987. - X II laid. - 119.-128. lpp. 14. Bielenstein A. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in dergegenwart und im 13. Jahrhundert. - St. Petersburg, 1892. 15. Boiko K. Fizioģeogrāfiskie apelatīvi Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemu vietvārdos // Onomastica lettica. - R., 1990. - 52.-85. lpp. 16. Brackel H. H. Beitrag zur Kenntnis der Alterthūmer, besonders aus Bronze, welche in der Ostseeprovinzen Russlands aus der Erde gegraben werden // Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte und Alterthumskunde der ruissischen Ostseeprovinzen. - 1840. - Bd. 1 - H. 3 - S. 352-418. 17. Brastiņš E. Latvijas pilskalni. Vidzeme. - R., 1930. 18. CauneA. Rīgas plānojums pirms 13. gadsimta//Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. - R., 1976. - 25. un 29. lpp. 19. Caune A. Celtņu ziedojumi Rīgā 12.-16. gadsimtā // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem. - R., 1979, 19.-22. lpp. 20. Caune A. Jauni atklājumi Rīgas 12. gadsimta kapulaukā un to nozīme pilsētas pirmsākumu skaidrojumā // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - 1988. - Nr. 10. - 104.-112. lpp. 21. Caune A. No 1938. līdz 1987. gadam veikto arheoloģisko pētījumu ieguldījums Rīgas pirmsākumu skaidrojumā // Rīgas arheoloģija, 50. - R., 1988. - 7.-11. lpp. 22. CauneA. Rīgas loma Daugavas lejteces apgabalā // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. - 1992. - Nr. 3. - 7.-13. lpp. 23. Caune A. Jaunatklātā 12. gadsimta rīdzinieku apbedījumu vieta bijušā Rātslaukuma teritorijā // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1994. un 1995. gada pētījumu rezultātiem. - R., 1996. - 32.-36. lpp. 24. Caune A . Rīgas lībieši // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A sērija. - 1998. - Nr. 3. - 8. lpp. 25. Caune A . Rīgas lībieši un viņu īpašumzīmes. - R., 1998. 26. Doring J. Ueber die Herkunft der Kurlāndischen Letten // Sitzungsberichte der Kurlāndischen Gesellschaft fūr Literatur und Kunst aus dem Jahre 1880. - Mitau, 1881. - S. 47-118. 27. Ebert M. Die baltischen Provinzen Kurland, Livland, Estland // Praehistorischen Zeitschrift. - Leipzig, 1913. - Bd. V. - Heft. 3-4 - S. 498-559. 51 www.RodnoVery.ru

28. Graudonis J. Ikšķiles Rumuļu kapulauks // Arheoloģija un etnogrāfijā. - R., 1987. - X V laid. - 82.-93. lpp. 29. Graudonis J. Arhaologische Forschungen in Uekūll // Zeitschrift fūr Ostmitteleuropa - Forschung. - 1995. - H. 4 - S. 475-508. 30. Graudonis J. Kaupo lielā pils // Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē; apdzīvotības problēmas. - R., 1999. - 11.-13. lpp. 31. Grāvere R. Lībieši antropoloģiskās izpētes gaismā // Lībieši. - R., 1994. - 34.-53. lpp. 32. Grewingk C. Erlāuterungen zur Karte des Stein-, Bronze- un ersten Eisenalters von Liv-, Est- und Kurland. - Dorpat, 1884. 33. H ausm an R. Einleitung zur Abtheilung Archāologie // Katalog der Ausstellung zum X archāologischen Kongress in Riga 1896. - R., 1896. - S. I-LX X X X V . 34. Hausman R. Ubersich ūber die archāologische Forschung in der Ostseeprovinzen im letzten Jahrzehnt // Arbaiten des Ersten baltischen Historikertages zu Riga 1908. - R., 1911. - S. 1-52. 35. Indriķa hronika. A. Feldhūna tulkojums. Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - R., 1993. 36. Johansen R Kurlands Bewohner zu Anfang der historichen Zeit // Baltische Lande. - Leipzig, 1939. - S. 263-306. 37. Kiparsky V Die Kurenfrage // Suamalaisen Tiedeakatemian Toimituksia. - Helsinki, 1939. - Sarja B., Nide 42. 38. Kiparsky V Die Ostseefinnen im Balticum // Baltische Lande. - Leipzig, 1939. - S. 17-42. 39. Kruse F. Necrolivonica oder Altherthūmer Liv-, Est- und Curlands bis zur Einfūhrung der christlichen Religion in der Kaiserlich Russichen Ostsee- Governements. - Dorpat, 1842. 40. Latvijas PSR arheoloģija. - R., 1974. 41. Lībiešu cerības un liktenis / K. Boiko intervija ar Tartu Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes somugru valodu katedras profesoru Eduardu Vēri // Avots. - 1988. - Nr. 11. - 22.-24. lpp. 42. Moora H. Pirmatnējās kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā. - R., 1952. 43. Mugurēvičs Ē. Piekariņi artā saucamo Rjurikoviču cilts zīmi Latvijā 11.-13. gadsimtā//Arheoloģija un etnogrāfija. - R., 1994. - XV II. laid. - 76.-83. lpp. 44. Mugurēvičs Ē. Komentāri // Indriķa hronika. - R., 1993. 45. Mugurēvičs Ē., Mugurēvičs A. Meža dzīvnieki Latvijā // Latvijas mežu vēsture. - R., 1999, 207.- 250. lpp. 46. Ozols J. Lībiešu jautājums // Universitas. - 1971. - Nr. 27. - 24.-28. lpp. 47. Radiņš A . Daugavas ceļš un Daugmale // Cauri gadsimtiem. Latvijas Vēstures muzeja Raksti. Nr. 7. - R., 2000. - 101.-121. lpp. 48. Rasiņš A., Tauriņa M. Kultūraugu un nezāļu sēklas Rīgas un tās apkaimes arheoloģisko izrakumu materiālos // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1980. un 1981. gada pētījumu rezultātiem. - R., 1982. - 111.-113. lpp. 49. SchloserA. Gesammelte Nachrichten von den Ueberresten der Liven, in Livland und Kurland. 1770. 50. SjorgenJ. A. Livisch-deutsches und Deutsch-livisches Worterbuch / Bearbeit von F. J. Wiedemann. - St. Petersburg, 1861. 51. Sjorgen J. A. Livische Grammatik nebst Sprachproben. Im Auftrage der kaiserlichen Akademie der Wissenshaften bearbeitet und mit historische ethnographischen Einleitung versehen von Wiedemann. - St. Petersburg, 1861. 52. Stubavs A. Ķentes pilskalns un apmetne. - R., 1976. 53. Šmīdehelme M. Vidējais dzelzs laikmets // Latvijas archaioloģija. - R., 1926. 54. ŠnēA . Vara un vadonība lībiešu sabiedrībās aizvēstures beigās // Cauri gadsimtiem. Latvijas Vēstures muzeja Raksti. Nr. 7. - R., 2000. - 141.-148. lpp. 55. Šņore E. Lībieši (aizvēsture) // Latviešu Konversācijas vārdnīca. - R., 1935. - 91. burtnīca, 23275- 23294. sleja. 56. Šņore E. Daugavas lībieši Doles salā. - Arheoloģija un etnogrāfija. - R., 1996. - X V III laid. - 111.-130. lpp. 57. Šturms E. Talsu novada aizvēsture // Atsevišķs novilkums no “Talsu novads”. - R., 1935. - 29. lpp. 52 www.RodnoVery.ru 58. Sturms E . Zur Vorgeschichte der Liven // Eurasia septemtrionalis antiqua. - Helsinki, 1936 - Bd. X - S. 25-53. 59. Šturms E. Lībieši. Aizvēsture // Latvju enciklopēdija. - Stokholma, 1952. - 1953., 2. sēj. - 1461 - 1464. lpp. 60. Tenisons Ē. Lībieši un Kurzemes lībieši // Onomastica lettica. - R., 1990. - 51. lpp. 61. Tenisons Ē. Arheologu domas par lībiešu izcelsmi // Lībieši. - R.,1994. - 16.-33. lpp. 62. Tonis son E. Lisandeid Idumea ajaloole // Pronksiajast varase feodalismi. - Tallinn, 1966 - Lk. 198.-206. 63. Tonis son E. Die Gauja-Liven und ihre materialle Kultur (11 Jh .- Amfang 13 Jhs.) - Tallin,1974. 64. UrtānsJ. Senie elku tēli Latvijā // Latvijas PSR Zinātnu Akadēmijas Vēstis. 1979. - Nr. 5 (382). - 103.-112. lpp. 65. Urtāns 7.Svētupes lībiešu Upuralas arheoloģiskās izpētes rezultāti // Zinātnu Akadēmijas Vēstis. 1980. - Nr. 11. - 71.-84. lpp. 66. Urtāns V Etniskās atšķirības apbedīšanas tradīcijās un kapu inentārā Latvijā 5.-9. gs. // Arheoloģija un etnogrāfija. - R., 1970. - IX laid. - 61.-85. lpp. 67. Vasks A ., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture. - R., 1997. 68. Veri E . Par lībiešiem un lībiešu valodu // Lībieši. - R., 1994. - 248.-277. lpp. 69. Vītso R. T. Lībiešu valoda pārējo Baltijas jūras somu valodu vidū // Lībieši. - R., 1994. - 258.-266. lpp. 70. Watson K.Fr.Ueber die Abstammung der lettischen Sprache von der slavisch-russischen und ūber der Einfluss das gotischen und finnischen auf Lettische // Jahres Verhandlungen der Kūrlandischen Gesellschaft fūr Literatur und Kunst. - Mitau, 1822. - Bd. II - S. 269-281. 71. Westren-Doll A. Die zeitliche Prioritāt der Liven vor der Letten im Ostbalticum // Opetetud Eesti Seltsi Aastaraamat 1923. - Tartu, 1924. - S. 32.-49. 72. Zariņa A. Salaspils Laukskolas lībiešu ciems // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1972. gada pētījumu rezultātiem. - R., 1973. 73. Zariņa A . Daži Mārtiņsalas kapsētas kapu senlietu kompleksi ar stilizētu dzīvnieku figūru piekariņiem // Arheoloģija un etnogrāfija. - R., 1974., X I laid. 74. Zariņa A . Krāsnis Salaspils Laukskolas lībiešu 10.-13. gadsimta ciemu vietās // Arheoloģija un etnogrāfija - R., 1978. - X II laid. - 76.-99. lpp. 75. Zariņa A. Lībiešu apģērbs 10.-13. gadsimtā. - R., 1988. 76. Zariņa A. Kapi ar tirgotāja piederumiem Salaspils Laukskolas kapulaukā (10.-13. gs.) //Arheoloģija un etnogrāfija. - R., 1997. - X IX laid. - 97.-106. lpp. 77. Zem ītis G . Daugmale (10.-12.gs.) - senākā pilsētveida apmetne Daugavas lejtecē un Rīgas priekštece // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - 1993. - Nr. 3. - 39.-43. lpp. 78. Zemītis G.Lībiešu reliģiskie priekšstati vēlā dzelzs laikmeta beigās (12.-13. gs.) pēc rakstītiem avotiem un arheoloģiskām liecībām // Lībiešu gadagrāmata 1999. - 5.-11. lpp. 79. Apucma 77. JIhbm h jihbckhh H3biK// Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.- 1958-Nr. 11.- c. 20-45. 80. EoeonejieHCKuū C. Af.PacKonKH b JIh^juih^ckoh h KypjwHflCKOH ry6epHHHx jictom 1896 ro,aa // Tpyflbi aecHToro apxeoJioraMecKoro cbe3aa b Pure. — M ., 1900. — T. 3. — c. 92— 116. 81. Jlenucoea P. fl. O reHe3Hce npH6ajiTHHCKHX (ļ)HHHOB // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - 1982. - Nr. 7. - c. 65-88. 82. Myeypeeun 3 . npoSjieMa BemjoB paHHero (ļ)eo^ajiH3Ma b JlaTBHH // Berichte ūber den II International Kongress fur slawische Archāologie. - Berlin, 1973 - S. 291-299, Taf. 5-8. 83. Myeypeeun 3., 3apuHft A ., Tmhuccoh 3. JIhbm // Suomalaiset Euroopassa. Itāmerensuomalaiset kansat 6-15 vuosisadoilla. Historallis-arkeologisia tutkimusia. Osa I. Itāmerensuomalaisten muovauttuminen, Suomen ja Kaakois-Baltian heimot. - MocKBa, 1990. - c. 131-151. 84. noBecTb BpeMeHHbix JieT / nepeBozi jļ. C. JlHxaneBa. — neTpo3aBoacK, 1991. 85. Cedoe B. B. JIhbw // O h h h o—yrpbi h 6ajiTbi b anoxy cpe^HeBeKOBbH. Apxeo;iornfl C C C P . — MocKBa, 1987. — c. 23—34. 86. Cmydaec A. fl. HeKOTopbie acneKTbi 3THoreHe3a jihbob h 6ajiTOB // npo6;ieMbi 3thhhcckom hctophh 6ajīTOB. Te3HCbi iiOKJia^OB. - Pnra, 1977. — c. 50—54. 53 www.RodnoVery.ru

Izdošanai sagatavots: SIA N.I.M.S. Rīga, LV 1009, Pērnavas ielā 47/3, tālr. 7311424, fakss 7311126, e-pasts [email protected] Drukāts: SIA NIPO NT Rīga, LV 1009, Pērnavas 47/3, tālr. 7311622 www.RodnoVery.ru