Purvu Aizsardzība Un Apsaimniekošana Īpaši Aizsargājamās Dabas Teritorijas Latvijā
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
PURVU AIZSARDZĪBA UN APSAIMNIEKOŠANA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJĀS LATVIJĀ MIRE CONSERVATION AND MANAGEMENT IN ESPECIALLY PROTECTED NATURE AREAS IN LATVIA Autori/Authors Baiba Bambe, Valda Baroniņa, Aigars Indriksons, Laimdota Kalniņa, Jānis Ķuze, Juris Nusbaums, Māra Pakalne, Aivars Petriņš, Digna Pilāte, Valdis Pilāts, Agnese Priede, Ilze Rēriha, Liene Salmiņa, Voldemārs Spuņģis, Uvis Suško Redaktore / Editor Māra Pakalne Rīga 2008 SATURS Priekšvārds Māra Pakalne 1. Purvi Latvijā Purva biotopi un to aizsardzība. Māra Pakalne 8 Purvu veidošanās un attīstība Latvijā. Laimdota Kalniņa 20 2. Purvu vērtības un to aizsardzība 2.1. Dabas liegums “Cenas tīrelis” 28 Cenas tīreļa veidošanās un attīstība. Laimdota Kalniņa 30 Augi un biotopi dabas liegumā “Cenas tīrelis”. Māra Pakalne 34 Cepurīšu sēnes (Agaricales s.l.) Cenas tīrelī. Inita Dāniele 38 Bezmugurkaulnieki dabas liegumā “Cenas tīrelis”. Voldemārs Spuņģis 38 Putni dabas liegumā “Cenas tīrelis”. Aivars Petriņš 42 Zīdītājdzīvnieki dabas liegumā “Cenas tīrelis”. Valdis Pilāts 46 2.2. Dabas liegums “Stiklu purvi” 50 Vasenieku purva ģeoloģiskā attīstība un veģetācijas vēsture. Laimdota Kalniņa 52 Augi un biotopi dabas liegumā “Stiklu purvi”. Ilze Rēriha 56 Dabas lieguma “Stiklu purvi” ezeri un to ūdensaugu flora. Uvis Suško 62 Bezmugurkaulnieki dabas liegumā “Stiklu purvi”. Voldemārs Spuņģis 68 Sauszemes gliemežu fauna dabas lieguma “Stiklu purvi” mežos. Digna Pilāte 70 Putni dabas liegumā “Stiklu purvi”. Aivars Petriņš 72 Zīdītājdzīvnieki dabas liegumā “Stiklu purvi”. Valdis Pilāts 74 2.3. Dabas liegums “Klāņu purvs” 78 Klāņezera un Klāņu purva veidošanās un attīstība. Laimdota Kalniņa 80 Dabas lieguma “Klāņu purvs” augi un biotopi. Valda Baroniņa 84 Klāņezera raksturojums, makrofītu flora un izmaiņas 10 gados. Uvis Suško 90 Bezmugurkaulnieki dabas liegumā “Klāņu purvs”. Voldemārs Spuņģis 92 Sauszemes gliemežu fauna dabas liegumā “Klāņu purvs”. Digna Pilāte 96 Putni dabas liegumā “Klāņu purvs”. Aivars Petriņš 96 Zīdītājdzīvnieki dabas liegumā “Klāņu purvs”. Valdis Pilāts 100 2.4. Dabas liegums “Vesetas palienes purvs” 104 Dabas lieguma “Vesetas palienes purvs” augi un biotopi. Baiba Bambe 106 Bezmugurkaulnieki dabas liegumā “Vesetas palienes purvs”. Voldemārs Spuņģis 110 Putni dabas liegumā “Vesetas palienes purvs”. Aivars Petriņš 112 Zīdītājdzīvnieki dabas liegumā “Vesetas palienes purvs”. Valdis Pilāts 114 3. Purvu apsaimniekošana un monitorings Nosusināšanas ietekmes novēršana augstajos purvos. Juris Nusbaums 118 Ūdens līmeņa paaugstināšana meliorācijas ietekmētajās Ķemeru tīreļa daļās: paņēmieni un pirmie rezultāti. Jānis Ķuze, Agnese Priede 132 Gruntsūdens līmeņa monitorings LIFE projekta “Purvi” vietās. Aigars Indriksons 142 Apsaimniekošanas ietekme uz purvu veģetāciju. Liene Salmiņa, Baiba Bambe 152 Laipu un skatu torņu būvniecība purvā. Juris Nusbaums 158 Pielikumi 162 Contents Foreword Māra Pakalne 1. Mires in Latvia Mire habitats and their protection. Māra Pakalne 9 Mire origin and development in Latvia. Laimdota Kalniņa 21 2. Mire values and their conservation 2.1. Cena Mire Nature Reserve 29 Origin and development of Cena Mire. Laimdota Kalniņa 31 Plants and habitats in Cena Mire Nature Reserve. Māra Pakalne 35 Agaricoid fungi (Agaricales s.l.) in Cena Mire. Inita Dāniele 39 Invertebrates in Cena Mire Nature Reserve. Voldemārs Spuņģis 39 Birds in Cena Mire Nature Reserve. Aivars Petriņš 43 Mammals in Cena Mire Nature Reserve. Valdis Pilāts 47 2.2. Stikli Mires Nature Reserve 51 Geological and vegetation history of Vasenieki Mire. Laimdota Kalniņa 53 Plants and habitats in Stikli Mires Nature Reserve. Ilze Rēriha 57 Lakes in Stikli Mires Nature Reserve and their macrophyte flora. Uvis Suško 63 Invertebrates in Stikli Mires Nature Reserve. Voldemārs Spuņģis 69 Terrestrial snail fauna of the forests in Stikli Mires Nature Reserve. Digna Pilāte 71 Birds in Stikli Mires Nature Reserve. Aivars Petriņš 73 Mammals in Stikli Mires Nature Reserve. Valdis Pilāts 75 2.3. Klāņi Mire Nature Reserve 79 Origin and development of Klāņi Lake and Klāņi Mire. Laimdota Kalniņa 81 Plants and habitats in Klāņi Mire Nature Reserve. Valda Baroniņa 85 Klāņi Lake, its macrophyte flora and changes ir the last 10 years. Uvis Suško 91 Invertebrates in Klāņi Mire Nature Reserve Voldemārs Spuņģis 93 Terrestrial snail fauna of Klāņi Mire Nature Reserve. Digna Pilāte 97 Birds in Klāņi Mire Nature Reserve. Aivars Petriņš 97 Mammals in Klāņi Mire Nature Reserve. Valdis Pilāts 101 2.4. Veseta Floodplain Mire Nature Reserve 105 Plants and habitats in Veseta Floodplain Mire Nature Reserve. Baiba Bambe 107 Invertebrates in Veseta Floodplain Mire Nature Reserve. Voldemārs Spuņģis 111 Birds in Veseta Foodplain Mire Nature Reserve. Aivars Petriņš 113 Mammals in Veseta Floodplain Mire Nature Reserve. Valdis Pilāts 115 3. Management and Monitoring of Mires Preventing drainage influence in the raised bogs. Juris Nusbaums 119 Raising of water table in areas, influenced by drainage in Ķemeru Mire, Latvia: methods and first results. Jānis Ķuze, Agnese Priede 133 Monitoring of groundwater level in the LIFE project “Mires” sites. Aigars Indriksons 143 The effect of management on mire vegetation. Liene Salmiņa, Baiba Bambe 153 Building of a nature trail and watching tower in a mire. Juris Nusbaums 159 Annexes 163 Foto: U. Muzikants Priekšvārds Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa, tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Purvi ir mājvieta augu sugām, kuras ir pielāgojušās izdzīvošanai specifiskajos purva apstākļos, kurus raksturo pastāvīga vai periodiska mitruma pārpilnība un kūdru veidojoša veģetācija. Kaut arī augstie purvi ir barības vielu ziņā ļoti nabadzīgi, tajos tomēr sastopamas daudzas retu augu, dzīvnieku un sēņu sugas. Īpaši sugām bagāti ir kaļķainie zāļu purvi. Purvi Latvijā ir veidojušies pēdējo 10 000 gadu laikā. Tos šajā laikā ir ietekmējusi klimata maiņa, bet mūsdienās – cilvēka darbība, kura atstāj ietekmi ne tikai uz purva ekosistēmām, bet arī tām piegulošajiem mežiem, pļavām, upēm un ezeriem. Purvi ir nozīmīgs informācijas nesējs gan par seno veģetāciju, kura pastāvējusi pirms tūkstošiem gadu un par kuru var spriest, veicot purvu veidošanās un attīstības izpēti, izmantojot sporu-putekšņu analīzi, gan arī par patreizējo cilvēka darbības ietekmi, kuras sekas atspoguļojas gan izmainītajā purvu veģetācijā, gan arī augu sugu sastāvā un veģetācijas struktūrā. Purvus cilvēks ir ietekmējis galvenokārt tos nosusinot, lai izmantotu kūdras ieguvei, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Papildus purvus ietekmē ugunsgrēki, kā arī purva ezeru eitrofikācija. Ir pētījumi, ka purvus ietekmē arī skābie lieti un smagie metāli. Lai novērstu cilvēka darbības negatīvo ietekmi, četrās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Cenas tīrelī, Stiklu purvos, Klāņu purvā un Vesetas palienes purvā, kuras ir nozīmīgas gan dzīvniekiem, gan arī augu valstij, 2004. gadā tika uzsākts EK LIFE- Daba programmas projekts “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā”, kurš tika realizēts līdz 2008. gada decembrim. Projekta gaitā veikta Cenas tīreļa, Stiklu purvu, Klāņu purva un Vesetas palienes purva dabas liegumu dabas vērtību, hidroloģiskā un ģeoloģiskā izpēte. Grāmatā apkopoti materiāli gan par iepriekšējo pētījumu rezultātiem, gan arī jaunie, kuri ir nākuši klāt, izstrādājot dabas aizsardzības plānus. Projekta vietu izpēte veikta, lai šajās teritorijās varētu realizēt purvu apsaim- niekošanas pasākumus. Šie pasākumi ietver purvu nosusināšanas negatīvo ietekmju novēršanu, lai degradētājās vietās varētu atjaunoties dabiskā veģetācija, kura ir nepieciešama augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanai. Salīdzinot ar daudzām Rietumeiropas valstīm, Latvijā purvu ir saglabājušies ievērojami vairāk. Līdz ar to Latvijas purvi ir citu valstu pētnieku interešu lokā, jo var tikt uzskatīti par purvu etalona objektiem, kurus neizmainītā veidā citās Eiropas valstīs sastapt vairs nav iespējams, jo cilvēka darbības rezultātā ir pilnībā zudusi dabiskā augsto purvu veģetācija. Dr. biol. Māra Pakalne Projekta vadītāja Latvijas Dabas fonds EK LIFE-Daba projekts “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” Foreword Mires in Latvia are an important part of the landscape and have a great value in preserving the biological diversity. Mires are a habitat for plant species that have adapted to the specific mire conditions that are characterised by permanent or periodic water level and peat forming vegetation. Although the raised bogs are poor in nutrients, they shelter many rare plant, animal and fungi species. Especially rich in species are calcareous fens. Mires in Latvia have developed during the last 10 000 years. During this time they have been influenced by the climate changes, but at present – by human activities that have left an impact not only to mire ecosystems but also to the neighbouring ones, like forests, rivers and lakes. Mires is an information source about the past vegetation that has existed thousands years ago about which it is possible to judge by studying mire origin and vegetation history using spore-pollen analysis. Mires tell also about the present human impact that finds reflection in the transformed plant cover of mires, as well as plant species composition and vegetation structure. Mires are influenced mostly by drainage for peat extraction, agriculture and forestry. In addition, fires change the mire vegetation, as well as lake eutrophication. There are studies that also acid rains and heavy metals affect mires. To prevent this human influence, in the four especially protected nature areas