Stratēģiskās Attīstības Plāns 2012

APSTIPRINĀTS ar RPAS "Rīgas Centrāltirgus" valdes 2015.gada 19.februāra lēmumu Nr.02-1/101 (Prot. Nr.8)

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" Stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam (aktualizēts)

Rīga, 2015

Saturs 1. Ievads ...... 3 1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis ...... 3 1.2. Saīsinājumi ...... 4 2. Kopsavilkums ...... 5 2.1. Biznesa plāna mērķis ...... 5 2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts ...... 5 2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi ...... 7 2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija ...... 7 2.5. Prognozētie finanšu rezultāti ...... 8 3. Uzņēmums un tā vadība ...... 9 3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība ...... 9 3.2. Uzņēmuma organizatoriskā struktūra ...... 14 4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība ...... 14 4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas ...... 15 4.2. Ilgtermiņa nomas saistības ...... 15 4.3. Apmeklētāju plūsmas analīze ...... 16 4.4. Vēsturiskie finanšu dati ...... 18 5. Nozares apraksts ...... 20 5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa ...... 20 5.2. Nozares tendences un to analīze ...... 22 5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri ...... 23 5.4. Normatīvo aktu vide ...... 25 5.5. Citas nozares īpatnības ...... 30 6. Uzņēmuma attīstības stratēģija ...... 31 6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes...... 31 6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības ...... 32 6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars ...... 32 6.3.1. Prioritāte: "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana" ...... 33 6.3.2. Prioritāte "Klientu apmierinātības paaugstināšana" ...... 38 6.3.3. Prioritāte "Drošas vides nodrošināšana" ...... 38 6.3.4. Prioritāte "Publiskā tēla veidošana" ...... 39 6.3.5. Prioritāte "Ietekmes uz vidi mazināšana" ...... 39 6.3.6. Prioritāte: "Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū" ...... 39 6.3.7. Prioritāte "Finanšu rādītāju uzlabošana" ...... 39 6.4. Darbības riski ...... 40 7. Finanšu prognozes ...... 41 7.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums ...... 41 7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze ...... 41 7.3. Naudas plūsmas prognoze ...... 43 7.4. Bilances prognoze ...... 45 7.5. Prognozētie uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji ...... 46 8. Pielikumi ...... 47 8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma ...... 47 8.2. Vidzemes tirgus teritorijas shēma ...... 48 8.3. Āgenskalna tirgus teritorijas shēma ...... 49 8.4. Tirgus "Latgale" teritorijas shēma ...... 50 8.5. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts...... 51 8.6. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts ...... 53

1. Ievads

1.1. Biznesa plāna izstrādes pamatojums un mērķis

Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk – Sabiedrība) stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam (turpmāk arī – vidēja termiņa darbības stratēģija) izstrādāts pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības 17.02.2011. vēstuli Nr.RD-11- 501-nd, kurā Sabiedrībai tika lūgts izstrādāt vidēja termiņa attīstības stratēģiju. Biznesa plāna izstrādes mērķis ir sagatavot pilnvērtīgu pārskatu pār Sabiedrības esošo darbību un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata termiņā. Sākotnējā Sabiedrības stratēģiskās attīstības plāna redakcija izstrādāta stadarbībā ar auditoru kompāniju SIA "Ernst & Young Baltic", kas apstiprināta ar Sabiedrības valdes 15.09.2011. lēmumu Nr.390 (Prot. Nr.39) un Sabiedrības ārkārtas akcionāru sapulces 02.11.2011. lēmumu (Prot. Nr.5) ar kuru valdei uzdots nepieciešamības gadījumā stratēģiskās attīstības plānu aktualizēt. Ar Sabiedrības valdes 2013.gada 5.decembra lēmumu apstiprināts aktualizētais Sabiedrības Stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018.gadam, kas 2013.gada 16.decembrī izskatīts un apstiprināts Sabiedrības ārkārtas akcionāru sapulcē (prot. Nr.7). Akcionāru sapulce Sabiedrības valdei uzdevusi nepieciešamības gadījumā aktualizēt stratēģiskās attīstības plānu 2012. – 2018. gadam. 2015.gada 1.janvārī spēkā stājies Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz noteikumus publisku kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādei un informācijas par kapitālsabiedrību publiskošanai. Ievērojot minēto Sabiedrība ir aktualizējusi vidēja termiņa darbības stratēģiju, atjaunojot tajā informāciju, kas skar Sabiedrības finanšu rādītājus (ieņēmumu struktūru un rentabilitāti, peļņas un zaudējumu aprēķinu, bilanci, finanšu informācijas prognozes), īstenojamos projektus un ar tiem saistītās investīcijas, mārketinga jautājumus un būtiskākās normatīvo aktu izmaiņas. Aktualizētā informācija balstīta uz faktisko situāciju, plānotajiem projektiem un Sabiedrības darbības attīstību. Vidēja termiņa stratēģijā nav aktualizēta 5.nodaļa "Nozares apraksts", tādēļ tā satur vietām novecojušu informāciju, bet, lai to novērstu Sabiedrība 2015.gada otrajā pusē plāno pasūtīt pētījumu par situāciju nekustamā īpašuma (tirdzniecības platību) nomas tirgū Rīgas pilsētas teritorijā, nozares tendencēm un to analīzi. Saskaņā ar Sabiedrības statūtu 15.1.apakšpunktu valdei papildus likumā noteiktajam nepieciešama iepriekšēja akcionāru sapulces piekrišana Sabiedrības kārtējā gada budžeta un darbības stratēģijas apstiprināšanai. Līdz ar to Sabiedrības kārtējā gada budžetam ir jābūt saskaņotam ar Sabiedrības vidēja termiņa stratēģiju un darbības stratēģiju kārtējam gadam, kas izstrādājama pamatojoties uz Sabiedrības vidēja termiņa stratēģiju. Sabiedrības stratēģiskās attīstības plāns 2012. – 2018. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas sevī ietver būtiskākās Sabiedrības darbības prioritātes, īstenojamos projektus un atbilstošu budžeta plānošanu.

1.2. Saīsinājumi

Tabula Nr. 1 Biznesa plānā izmantotie saīsinājumi Saīsinājums Skaidrojums AS Akciju sabiedrība B Budžets CSB Centrālā statistikas pārvalde ES Eiropas Savienība EUR Eiro F Fakts ha Hektārs KF Kohēzijas fonds km2 Kvadrātkilometrs LR Latvijas Republika LVL Lats milj. Miljons m2 Kvadrātmetrs MK Ministru kabinets n/d Nav datu NĪ Nekustamais īpašums NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis P Prognoze PPP Publiskā un privātā partnerība RCT RPAS "Rīgas Centrāltirgus" RPAS Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība t/c Tirdzniecības centrs tūkst. Tūkstotis u.c. Un citi UIN Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2. Kopsavilkums 2.1. Vidēja termiņa stratēģijas mērķis Vidēja termiņa stratēģijas izstrādes mērķis ir sniegt pilnvērtīgu pārskatu par Sabiedrības vēsturisko un esošo darbību (2010. – 2014.g.) un plānoto stratēģisko virzību vidējā pārskata termiņā (2015. – 2018.g.), ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, kuras stājušas spēkā no 2015.gada 1.janvāra.

2.2. Īss uzņēmuma un tā darbības apraksts Uzņēmuma izveide un darbība RPAS "Rīgas Centrāltirgus" tika dibināta 1994.gadā pamatojoties uz Rīgas domes 20.12.1994. lēmumu Nr.754 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" dibināšanu". Sabiedrības vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Komercreģistrā Sabiedrība pārreģistrēta 09.11.2004. RCT pārvaldes institūcija ir valde, kuras sastāvā ir trīs valdes locekļi. Sabiedrības pamatkapitāls ir 10 060 036 (desmit miljoni sešdesmit tūkstoši trīsdesmit seši) euro, ko veido 10 060 036 (desmit miljoni sešdesmit tūkstoši trīsdesmit sešas) akcijas. Katras akcijas nominālvērtība ir 1 (viens) euro. RCT darbības mērķis sākotnēji bija izveidot vienotu valsts nozīmes daudzfunkcionālu tirdzniecības un apkalpes centru, bet galvenais virziens bija Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma apsaimniekošana un vairošana, tirdzniecības vietu izveidošanas organizācija, izsole, iznomāšana, tirdzniecības vietu tarifu politikas realizēšana, tirdzniecību veicinošas tirgus infrastruktūras attīstība. Šobrīd saskaņā ar Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktu Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" ir kapitālsabiedrība, kura izveidota Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai un komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu – kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšanai, dalībai kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, saimnieciskās darbības veicināšanai, racionālai un lietderīgai pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, veicot publiskas personas komercdarbību nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgo pakalpojumu pieejamību, un kurā infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Sabiedrība, pārvaldot un apsaimniekojot no Rīgas pilsētas pašvaldības nomātos un Sabiedrības īpašumā esošos nekustamo īpašumus – Centrāltirgus, Vidzemes tirgus, Āgenskalna tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas, tur esošās ēkas un būves, saglabā kultūrvēsturisko mantojumu (ēkas), vidi, kā arī, nodrošinot tirgošanās iespējas, sekmē saimniecisko darbību Rīgas pilsētas teritorijā. Šobrīd RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pavisam kopā pārvalda un apsaimnieko zemi 131945,00 m2 platībā, kā arī ēkas un būves 57831,90 m2 platībā. Sabiedrība veic komercdarbību nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā un tirgus darbības nodrošināšanas jomā. Sabiedrības kā tirgus pārvaldītāja darbība atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām ir vērsta uz tirgus pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu un unikālās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu. RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pamatdarbības ieņēmumus veido nomas ieņēmumi no iznomātajām tirdzniecības vietām, noliktavām, saldētavām, telpām, ēkām un zemes gabaliem. 2013. gadā Sabiedrībā vidēji strādāja 202 darbinieki. Sabiedrība 2013. gadu noslēdza ar EUR 7 000 969 neto apgrozījumu un EUR 156 502 peļņu.

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.panta ceturto daļu vidēja termiņa stratēģijā ir jāiekļauj informācija par veiktajām iemaksām valsts vai pašvaldību budžetā. 2014.gadā Sabiedrība valsts vai pašvaldības budžetā ir veikusi sekojošas iemaksas: Veiktās iemaksas 2 182 231,89 Dividendes 0,00 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 0,00 Pievienotās vērtības nodoklis 857 500,00 Nekustamā īpašuma nodoklis 274 426,92 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 667 960,42 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 376 035,80 Citi nodokļi un nodevas 6 308,75 Tirgus darbības raksturojums Rīgas Centrāltirgus ir lielākais no Sabiedrības pārvaldītajiem tirgiem, tas atrodas ekskluzīvā vietā pašā pilsētas centrā. 1998. gadā plašā Rīgas Centrāltirgus teritorija iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Rīgas Centrāltirgus simbols ir pieci paviljoni – Zivju, Sakņu, Gastronomijas, Piena un Gaļas paviljoni, kas specializējas konkrētas produktu grupas tirdzniecībā. Tirdzniecība paviljonos tiek veikta speciāli iekārtotos stendos vai tirdzniecības vietās ar vitrīnām vai plauktiem, tirdzniecības galdiem, baseiniem. Centrāltirgū ir izveidots Zemnieku tirgus, kur laikā no plkst.19:00 līdz 07:00 zemnieki no autotransporta var tirgoties ar lauksaimniecības produkciju. Darbojas arī Zemnieku diennakts tirgus. Savukārt tā sauktajā Centrāltirgus "Atklātajā teritorijā" un "Slēgtajā teritorijā" tirdzniecība tiek veikta no tirdzniecības galdiem vai tirdzniecības nojumēm brīvā dabā vai kioskos. Visas tirdzniecības vietas atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām ir numurētas un noteiktas Sabiedrības apstiprinātos tirdzniecības vietu plānos. Katrai tirdzniecības vietai ir noteikts tirdzniecības vietas nomas maksas tarifs kalendārā gada ietvaros, kas tiek apstiprināts ar Sabiedrības valdes lēmumu. Sabiedrība tirgoties gribētājiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, saņemot nepieciešamos dokumentus, izsniez tirdzniecības atļaujas, kas izpaužas kā tirdzniecības vietu nomas līgumi, tirdzniecības vietu abonementi – līgumi vai arī tirdzniecības vietas izmantošanas dienas apmaksa. Tirdzniecība ārpus tirdzniecības vietu plānā notektajām ir aizliegta. Minētā tirdzniecības kārtība ir noteikta visos Sabiedrības pārraudzītajos tirgos. Rīgas Centrāltirgu dienā apmeklē vidēji 80 – 100 tūkst. cilvēku. Saskaņā ar 2013.gada februārī veikto pētījumu lielākā daļa (~70%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē Centrāltirgū pavada vismaz stundu. Vairāk laika katrai iepirkšanās reizei atvēl tieši regulārie apmeklētāji. Gandrīz puse (43%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē iztērē vairāk kā 14,23 EUR (10 Ls). 8,54 – 14,23 EUR (6 – 10 Ls) vienā iepirkšanās reizē izdod trešdaļa apmeklētāju, savukārt mazāk kā 8,54 EUR (6 Ls) atstāj 21% Centrāltirgus apmeklētāju. Tirgus apmeklētāju norādītās tirgus priekšrocības ir zemāka cena, lielāka izvēle un svaigi produkti. Lielākā daļa (71%) Centrāltirgus apmeklētāju atbildējuši, ka mēdz apmeklēt tirgu ar mērķi iegādāties Latvijā ražotas sezonas pārtikas preces. Centrāltirgus plašo Latvijas produktu klāstu ir novērtējuši 40% aptaujāto (regulāro apmeklētāju vidū – 60%), bet gandrīz katrs piektais (19%) ir minējis, ka palielinājies tirdzniecības vietu skaits. To, ka RCT ir uzlabojusies produktu kvalitāte, atzinuši 17% iedzīvotāju. Pārliecinošs vairākums aptaujāto atzinuši iepirkšanos Centrāltirgus kā pietiekami ērtu un ātru (minējuši 78% aptaujāto); to, ka Centrāltirgus piedāvā plašāku Latvijas produktu un preču klāstu nekā citas tirdzniecības vietas, atzinuši 71% aptaujāto; Centrāltirgū var iepirkties lētāk nekā citur un pēdējā gada laikā kļuvis ievērojami tīrāks un sakoptāks kopumā piekrīt 69% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju. Izvēloties iepirkšanās vietas, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir viegla sasniedzamība, vietas tīrība un sakoptība, drošība, ērta atrašanās vieta, iepirkšanās

ērtums un ātrums, augsta apkalpošanas kultūra, plašs Latvijas produktu un preču klāsts un lētāka iepirkšanās. Šie aspekti kopumā ir svarīgi vidēji 90% iedzīvotāju. Nedaudz vairāk kā pusei (52%) ir svarīgi, lai iepirkšanās vieta būtu tāda, kurp nedēļas nogalēs vai brīvdienās var doties kopā ar ģimeni un iepirkties. Kaut arī lielākā daļa (66%) Centrāltirgus apmeklētāju ir saskārušies ar kādu nepatīkamu situāciju saistībā ar pārdevējiem, tomēr kopš 2009.gada situācija ir ievērojami uzlabojusies – gandrīz visu negatīvo faktoru minēšanas biežums ir ievērojami mazāks. Joprojām apmeklētājiem visbiežāk nākas saskarties ar nelegālas produkcijas piedāvājumiem, tomēr šis rādītājs no 56% 2009.gadā ir samazinājies līdz 39% 2013.gada aptaujā. Ievērojami mazāks īpatsvars Centrāltirgus apmeklētāju sūdzas par pārdevēju nelaipnu attieksmi (33% 2009.g.; 15% 2013.g.) vai smēķēšanu darba vietā (2009.g. 34%; 2013.g. 21%). Biežāk minētie iemesli, kāpēc Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji neiepērkas Centrāltirgū vai nedara to biežāk, ir "nav pa ceļam" (34%) un "grūti piebraukt / novietot auto" (27%). Ievērojami samazinājies ir to respondentu īpatsvars, kuri kā traucējošu iemeslu min vides nesakārtotību vai drošības trūkumu. Uzņēmuma darbību daļēji ierobežo noslēgtie ilgtermiņa nomas līgumi atsevišķiem Centrāltirgus objektiem. Atsevišķu objektu nomas līgumu termiņš Centrāltirgū sniedzas līdz pat 2045.gadam.

2.3. Nozares analīzes galvenie secinājumi Tirgus darbības galveno konkurenci veido lielveikali un tirdzniecības centri, kā arī mazie tirgus laukumi Rīgas mikrorajonos un izbraukuma tirdzniecība, kas tiek organizēta regulāri vai arī par godu gadskārtu svinībām Vecrīgā, pie lielveikaliem un citur kā atsevišķi tirdziņi, piemēram, par godu Līgo svētkiem, Mārtiņdienai, Ziemassvētkiem, Meteņiem, Miķeļiem un Lieldienām. Pašreizējais tirgus tirdzniecības apgrozījuma līmenis sasniedz aptuveni 8 – 13% daļu no kopējā apgrozījuma Rīgā. Ņemot vērā tirgus apmeklētāju demogrāfisko profilu un ienākumu līmeni, prognozējams, ka konkurentu izaugsme būs straujāka un vidējā termiņā Centrāltirgus nozīme nozarē varētu sarukt. Lai saglabātu apmeklētāju plūsmu esošajā līmenī jāveic plānveidīga tirgus rekonstrukcija, kas ļautu tirgum piedāvāt līdzīgu komforta līmeni, kā galvenajiem konkurentiem, kas atrodas blīvāk apdzīvotajos Rīgas reģionos, it īpaši attiecībā uz piekļuvi ar autotransportu. Novērojama RPAS "Rīgas Centrāltirgus" salīdzinoša nevienlīdzība ar konkurentiem normatīvo aktu regulējuma jomā. Nevienlīdzīgs regulējums ir saskatāms izbraukuma tirdzniecības tiesiskajā regulējumā, kas nav patstāvīgi tirgi ar piešķirtu tirgus statusu, piemēram, dažādi svētku un tematiskie tirdziņi vai arī tirdziņi, kuri vienā vietā tiek organizēti regulāri, bet ar pašvaldību tiek saskaņota kā izbraukuma tirdzniecība. Piemēram, Kalnciema tirgus, Vecrīgas tirdziņi, tirdziņi pie lielveikaliem un tml. Tiesiskā regulējuma atšķirība izpaušas kā vienkāršota tirdzniecības atļauju saņemšana un vienkāršota pārtikas aprites kontrole. Proti, tirgū strādāt gribošajiem, atšķirībā no izbraukuma tirdzniecības dalībniekiem, tirdzniecības atļaujas saņemšanai ir nepieciešams tirgus pārvaldniekam iesniegt virkni dokumentu, kā arī tirdzniecības uzsākšanai nepieciešams uzrādīt pārtikas preču izcelsmes dokumentus un pārtikas drošību apliecinošus dokumentus. Tirgus darbībā atkarībā no laika apstākļiem ir novērojama izteikta sezonalitāte: vasaras sezonā (aprīlis – septembris) un ziemas sezonā (oktobris – marts) būtiski atšķiras tirdzniecības intensitāte tirgus paviljonos vai teritorijā un pieprasījums pēc dažādām produktu grupām.

2.4. Uzņēmuma attīstības stratēģija Sabiedrības turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz pamatprincipu, ka RPAS "Rīgas Centrāltirgus" daļēji saglabā nekomerciālu funkciju, un neizmanto tam iznomātā vai īpašumā esošo nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu objektu.

Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas un tml. Plānots, ka RPAS "Rīgas Centrāltirgus" stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši sekojošām stratēģiskajām prioritātēm: ► Nekustamā īpašuma apsaimniekošana un sakārtošana – tirgus (ēku, būvju, laukumu) īpašumu atjaunošana un pārbūve, izmantojot Sabiedrības finanšu resursus, ES un citu pieejamo finansējuma programmu līdzfinansējumu. ► Klientu apmierinātības paaugstināšana – komforta un sakārtotas vides nodrošināšana gan tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem, gan tirgus apmeklētājiem (pircējiem, tūristiem). ► Drošas vides nodrošināšana – pārtikas preču drošas aprites, sanitāro un higiēnas normu nodrošināšana tirgus teritorijā, noziedzības risku mazināšana. ► Publiskā tēla veidošana – RPAS "Rīgas Centrāltirgus" kopējā tēla veidošana un komunicēšana sabiedrībā. ► Ietekmes uz vidi mazināšana – vides piesārņojuma un nelietderīgi tērētu resursu samazināšana. ► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – tirgus atpazīstamības veicināšana starptautiskā mērogā un Rīgas pilsētas viesu piesaistīšana tirgus apmeklēšanai. ► Finanšu rādītāju uzlabošana – darbības efektivitātes paaugstināšana.

2.5. Prognozētie finanšu rezultāti Prognozētie finanšu rezultāti norāda, ka saskaņā ar prognožu pieņēmumiem, biznesa plānā noteikto stratēģisko mērķu sasniegšana un investīciju programmas īstenošana paredzētajā apjomā ir iespējama, izmantojot Sabiedrības rīcībā esošo kapitālu, nepiesaistot ārējos finansējuma avotus. Ievērojot minēto, uzņēmumam vidējā termiņā prognozējams stabils ieņēmumu līmenis, kas vienlaicīgi nodrošina arī stabilus neto peļņas radītājus. Piesaistot ārējo finansējumu (piemēram, ES, KPFI un tml.) Sabiedrības investīciju programmu iespējams koriģēt, tādējādi plānotos ieguldījumu projektus pārvaldīto tirgu uzlabošanā varētu īstenot īsākā termiņā. Uzņēmuma darbībā dominējoša ietekme saglabājas Centrāltirgus ieņēmumiem.

Attēls Nr. 1. Prognozētā Sabiedrības ieņēmumu struktūra un rentabilitāte

8000 7000

6000 Latgalīte 5000 Āgenskalna tirgus 4000 Vidzemes tirgus 3000 .Tūkst.,EUR Centrāltirgus 2000 Bruto peļņa 1000 Neto peļņa 0

Piezīme: ieņēmumu struktūras un rentabilitātes atspoguļošanai izmantoti Sabiedrības 2012., 2013.gada pārskata dati, 2014. un 2015. gada budžetā iekļautie dati un prognozes 2016. – 2018.gadam.

3. Uzņēmums un tā vadība 3.1. Uzņēmuma līdzšinējā darbība Uzņēmuma dibināšana RPAS "Rīgas Centrāltirgus" tika dibināta 1994.gadā pamatojoties uz Rīgas domes 20.12.1994. lēmumu Nr.754 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" dibināšanu". Sabiedrības pamatkapitāls ir 10 060 036 (desmit miljoni sešdesmit tūkstoši trīsdesmit seši) euro, ko veido 10 060 036 (desmit miljoni sešdesmit tūkstoši trīsdesmit sešas) akcijas. Katras akcijas nominālvērtība ir 1 (viens) euro. Sabiedrības vienīgais dibinātājs un akcionārs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Komercreģistrā Sabiedrība pārreģistrēta 09.11.2004. RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pārvaldes institūcija ir valde, kuras sastāvā ir trīs valdes locekļi. Sabiedrības pienākums ir, pārvaldot un apsaimniekojot savus un pašvaldības nekustamos īpašumus, Rīgas pilsētas teritorijā saglabāt unikālu kultūrvēsturisko vidi – Centrāltirgu, Vidzemes tirgu, Āgenskalna tirgu, un organizētu tirgu darbu, tādējādi sekmējot saimniecisko darbību pašvaldībā. Sabiedrība būtisku darbu iegulda, lai piesaistītu vairāk Latvijas produktu audzētājus, mājražotājus un preču izgatavotājus (amatniekus). RCT kā tirgu pārvaldītājs apsaimnieko Centrāltigus, Vidzemes tirgus, Āgenskalna tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas, tirdzniecības ēkas un aprīkojumu, un atbild par Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu. Uzņēmuma apsaimniekotais nekustamais īpašums Saskaņā ar Rīgas domes 1998.gada 18.augusta lēmumu Nr.6269 Rīgas dome iznomāja nekustamos īpašumus RCT esošo būvju un teritorijas uzturēšanai un apsaimniekošanai un vienota valsts nozīmes daudzfunkcionāla tirdzniecības un apkalpes centra pakāpeniskai izveidošanai. Pamatojoties uz minēto lēmumu, kā arī citiem Rīgas domes lēmumiem, Rīgas domes Īpašuma departaments Sabiedrībai ir iznomājis sekojošus Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamos īpašumus – zemes gabalus, ēkas un būves (skat., tabulu Nr. 1 un tabulu Nr.).

Tabula Nr. 2 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nomātā zeme IZNOMĀTĀJS Kadastra Nomas mērķis adrese apzīmējums RD Īpašuma departaments 0100 028 0055 Brīvības iela 90A Vidzemes tirgus būvju un Zeme starp Brīvības, Matīsa, teritorijas uzturēšana un apsaimniekošana Tērbatas ielām RD Īpašuma departaments 0100 004 2026 8001 Gaiziņa iela 0100 004 0161 Pūpolu iela 1, Spīķeru iela 8 0100 004 0165 zeme pie noliktavas Maskavas ielā 1 0100 004 0069 8003 Maskavas iela RD Īpašuma departaments 0100 057 0141 8002 Nometņu iela 64 Āgenskalna tirgus uzturēšana un apsaimniekošana RD Īpašuma departaments 0100 004 0071 8003 Centrāltirgus iela 1

Tabula Nr. 3 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nomātās telpas IZNOMĀTĀJS Būves kadastra Nomas mērķis adrese apzīmējums RD Īpašuma departaments 0100 028 0055 001 gaļas paviljons Brīvības iela 90A 0100 028 0055 002 piena paviljons 0100 028 0055 003 saldētava

RD Īpašuma departaments ēkas un būves Rīgā, Āgenskalna tirgū, Nometņu ielā 64 Nometņu iela 64 (grupa 57, grunts 141) RD Īpašuma departaments 0100 004 0071 053 tirdzniecības paviljons (gaļas) - Centrāltirgus iela 1 paviljoni, kafejnīca, nojume, 0100 004 0071 060 tirdzniecības paviljons (piena) - Centrāltirgus iela 3 k-1 tualete 0100 004 0071 063 tirdzniecības paviljons (gastronomijas) - Centrāltirgus iela 3 k-2 0100 004 0071 065 tirdzniecības paviljons (dārzeņu) - Centrāltirgus iela 3 k-3 0100 004 0071 074 tirdzniecības paviljons (zivju) - Centrāltirgus iela 3 k-4 0100 004 0071 010 kafejnīca - Centrāltirgus iela 3 k-6 0100 004 0071 061 nojume (noliktava) 0100 004 0071 079 tualete RD Īpašuma departaments 0100 004 0012 021 tualetes ēka Turgeņeva iela 4 SIA "RETREKS" 0100 041 0011 002 garāža Turgeņeva iela 25 SIA "OTTO" Firsa 0100 040 0151 apbūve uz Firsa Sadovņikova ielas 9 - 52 tirdzniecības Sadovņikova iela 9 kioski, 57 tirdzniecības nojumes, tualetes ēka

Tabula Nr. 4 RPAS "Rīgas Centrāltirgus" īpašumā esošie īpašumi Adrese Kadastra numurs Nosaukums Brīvības iela 90 0100 528 0019 tirdzniecības kiosks nojume sabiedriskā tualete nojume Brīvības iela 90B 0100 528 0033 veikala būve F.Sadovņikova iela 9 0100 040 0151 zemes gabals Gaiziņa iela 5 k-1 0100 004 0012 zemes gabals 3 nojumes Centrāltrigus iela 1 k-5 0100 504 0029 sadzīves ēka Maskavas iela 1 0100 004 0072 zemes gabals noliktava Pūpolu iela 5 0100 004 0077 zemes gabals administratīvā ēka Pūpolu iela 7 0100 004 0076 zemes gabals noliktava Spīķeru iela 2 0100 004 0075 zemes gabals noliktava Turgeņeva iela 4 0100 004 0007 zemes gabals transformatoru apakšstacija nojume Turgeņeva iela 6 0100 004 0010 zemes gabals ēdnīca 19 tirdzniecības paviljoni 2 veikali administratīva ēka RCT pārvaldīšanā un apsaimniekošanā ir Centrāltirgus, Vidzemes tirgus, Āgenskalna tirgus un tirgus "Latgale" teritorijas un tur esošās ēkas un būves. Ņemot vērā grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ir izstrādāta un ar RCT akcionāru sapulci saskaņota RCT nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība, kas nosaka Sabiedrībai

piederošo un no Rīgas domes iznomāto nekustamo īpašumu – ēku, būvju, nedzīvojamo telpu un zemes gabalu vai to daļu – turpmākās iznomāšanas kārtību un kārtību, kādā Sabiedrība saņem nomas lietošanā no trešajām personām (no Rīgas domes nekustamos īpašumus nomā Rīgas domes noteiktajā kārtībā) nekustamos īpašumus – ēkas, būves, nedzīvojamās telpas un zemes gabalus vai to daļas. Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 4. pantu un 1. pielikumu Centrāltirgus atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr.128 "Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts" Āgenskalna tirgus (Rīga, Nometņu iela 64) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr.6670, savukārt Centrāltirgus paviljonu ansamblis Rīgā, Nēģu ielā 7, ir valsts kultūras piemineklis Nr.6633 "Centrāltirgus paviljonu apbūves ansamblis". 1998.gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, iekļāvās UNESCO "Pasaules kultūras mantojuma objektā "Rīgas vēsturiskais centrs" (aizsardzības Nr.852). Apsaimniekojot nekustamo īpašumu, Sabiedrība saglabā unikālo Rīgas kultūrvēsturisko vidi – gan Centrāltirgu, gan Vidzemes tirgu, gan Āgenskalna tirgu. Ieņēmumus, kas gūti, nododot apakšnomā no Pašvaldības nomātos un Sabiedrības īpašuma esošos nekustamos īpašumus, Sabiedrība novirza būvju, ēku un tirgu teritoriju uzturēšanai, apsaimniekošanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Šobrīd Sabiedrības nomātais un īpašuma esošais nekustamais īpašums veido aptuveni 132 tūkst. m2 zemes un 58 tūkst. m2 ēku un būvju (skat. dalījumu tabulā zemāk).

Tabula Nr. 5 RCT pārvaldītā NĪ platības, m2 Tirgus Zemes platība Ēku un būvju platība Centrāltirgus 101075.00 45508.6 Vidzemes tirgus 20028.00 6660.3 Āgenskalna tirgus 8433.00 5 663.00 Tirgus Latgale 2409.00 - KOPĀ: 131945.00 57 831.90

Centrāltirgus apsaimniekojamās teritorijas sastāvā ietilpstošo objektu (skat. shēmu pielikumā) platības norādītas tabulā zemāk:

Tabula Nr. 6 Centrāltirgus objektu platības, m2 Laukumi Zemes platība Ēku platība Gogoļa laukums 3703.00 - Nēģu laukums 4 950.00 - Slēgtā teritorija 7 703.00 - Rūpniecības preču tirgus 13055.00 5706.9 Zemnieku diennakts tirgus 1150.00 552.9 Ēkas un būves Ēku un būvju platība Gaļas paviljons pagrabs 4374.9 1. stāvs 4771.8 2. stāvs 444.8 3. stāvs 155.1 Piena paviljons pagrabs 2308.0 1. stāvs 2470.6 Gastronomijas paviljons pagrabs 2264.5 1. stāvs 2590.0 Dārzeņu paviljons pagrabs 2268.4 1. stāvs 2615.8 Zivju paviljons pagrabs 2462.8 1. stāvs 2816.1 2. stāvs 809.9 Spīķeri Maskavas iela 1 3139.0 Spīķeru iela 2 1464.6

Pūpolu iela 7 1315.3 Pūpolu iela 5 1021.1 Starppaviljonu apbūve 4 409.0 Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu Ar Rīgas domes 18.12.2012. lēmumu Nr.5631 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" īstenoto valsts pārvaldes uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem" (prot. Nr.101, 32.§) pieņemts lēmums apstiprināt sekojošu Rīgas pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu sarakstu, kurā nepieciešami Sabiedrības īstenoto valsts pārvaldes uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai: 1) Maskavas ielā 5, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0008: zemesgabala (kopējā platība 2162 m2) daļa ārpus ielu sarkano līniju robežām, administratīvā ēka (kadastra apzīmējums 0100 004 0008 001); 2) Bez adreses kadastra Nr.0100 004 0047: zemes kopējā platība 18 m2 (kadastra apzīmējums 0100 004 0043); 3) Maskavas ielā 3, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0009: zemesgabals (platība 2956 m2), administratīvā ēka (kadastra apzīmējums 0100 004 0009 001), darbnīca (kadastra apzīmējums 0100 004 0009 002), katlumāja (kadastra apzīmējums 0100 004 0009 003); 4) Bez adreses kadastra Nr.0100 004 0053: zemes kopējā platība 112 m2 (kadastra apzīmējums 0100 004 0046); 5) Maskavas ielā, Nēģu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0071: zemesgabala (kopējā platība 61 050 m2) daļa ~ 56 419 m2 platībā ārpus Nēģu ielas un Pūpolu ielas sarkanajām līnijām (~3653 m2) un dzelzceļa nodalījuma joslas (~978 m2), kafejnīca (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 010), gaļas tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 053), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 058), piena tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 060), nojume (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 061), gastronomijas tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 063), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 064), dārzeņu (sakņu) tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 065), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 066), tunelis (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 068), zivju tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 074), sabiedriskā tualete (kadastra apzīmējums 0100 004 0071 079), ar tirdzniecības paviljoniem (kadastra apzīmējumi: 0100 004 0071 053; 0100 004 0071 060; 0100 004 0071 063; 0100 004 0071 065; 0100 004 0071 074) saistītās pazemes būves un telpu grupas; 6) Maskavas ielā 1, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0072: zemesgabals (platība 1015 m2), noliktava (kadastra apzīmējums 0100 004 0072 001); 7) Spīķeru ielā 2, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0075: zemesgabals (platība 576 m2), noliktava (kadastra apzīmējums 0100 004 0075 001); 8) Pūpolu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0076: zemesgabals (platība 573 m2), noliktava (tirdzniecības komplekss) (kadastra apzīmējums 0100 004 0076 001); 9) Nēģu ielā 7, Rīgā kadastra Nr.0100 004 0083: zemesgabals (platība 571 m2), administratīvā ēka (biroju ēka) kadastra apzīmējums 0100 004 0083 009); 10) Brīvības ielā 90A, Rīgā kadastra Nr.0100 028 0055: zemesgabals (kopējā patība 20 028 m2), tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 001), tirdzniecības paviljons (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 002), saldētava (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 003), sardzes ēka (kadastra apzīmējums 0100 028 0055 026); 11) Nometņu ielā 64, Rīgā kadastra Nr.0100 057 0141: zemesgabals (platība 8929 m2), tirgus paviljons (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 001), Āgenskalna tirgus (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 002), sardzes ēka (kadastra apzīmējums 0100

057 0141 003), nojume (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 004), kiosks (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 005), noliktava (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 007), noliktava (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 008), kiosks (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 009), noliktava (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 010), garāža (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 011), kioski (kadastra apzīmējumi: no 0100 057 0141 012 līdz 0100 057 0141 014), kafejnīca (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 023), kafejnīca (kadastra apzīmējums 0100 057 0141 024).

Ņemot vērā minēto Rīgas domes lēmumu, tuvākajos gados norādītos īpašumus kā mantisko ieguldījumu plānots ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā. Ar Rīgas domes 15.01.2013. lēmumu Nr.5757 (prot.nr.103, 23.§) "Par Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu ieguldīšanu Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" pamatkapitālā" nolemts ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamos īpašumus Rīgā, Spīķeru ielā 2 (kadastra numurs 0100 004 0075), Pūpolu ielā 7 (kadastra numurs 0100 004 0076), Maskavas ielā 1 (kadastra numurs 0100 004 0072). Ar Rīgas domes 12.11.2013. lēmumu Nr.364 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamā īpašuma domājamo daļu ieguldīšanu Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" pamatkapitālā" (prot. Nr.11, 31.§) nolemts ieguldīt Sabiedrības pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās nekustamā īpašuma Brīvības ielā 90B, Rīgā (kadastra Nr.01005280033), 59/206 domājamās daļas par Uzņēmumu reģistra sarakstā iekļautā mantisko ieguldījuma vērtētāja noteikto vērtību.

3.2 Uzņēmuma organizatoriskā struktūra Attēls Nr.2 Uzņēmuma organizatoriskā struktūra

* Uzņēmuma organizatoriskā struktūra apstiprināta ar Sabiedrības valdes 17.12.2014. lēmumu Nr.02-1/624 (Prot. Nr.53). Spēkā no 01.01.2015.

4. Uzņēmuma saimnieciskā darbība

4.1. Pakalpojumu apraksts un maksas Sabiedrība sniedz šādus nomas pakalpojumus: ► tirdzniecības vietu noma, tirdzniecības platību noma, noliktavu (saldētavu) noma, mazgātavas telpu noma, garderobes skapīšu noma, nekustamā īpašuma telpu noma, zemes noma; ► termiņš atbilstoši nomas līguma veidam un tajā paredzētajam termiņam tiek noteikts no 1 dienas – 1 gadam vai ilgāk; tirdzniecības vietu nomas līgumu darbība tiek noteikta kalendārā gada ietvaros; nekustamo īpašumu noma tiek veikta atbilstoši nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtībai, kas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā ir saskaņota ar Sabiedrības akcionāru sapulci; ► nomas maksa atbilstoši nomas objektam, tā izmantošanas veidam un platībai tiek noteikta ar Sabiedrības valdes lēmumu: ► par tirdzniecības vietu, tekošo metru vai platības kvadrātmetru (lēmums par tirdzniecības vietu un telpu nomas maksas cenrāža apstiprināšanu kalendārajam gadam); ► par iznomātās telpas vai zemes kvadrātmetru (lēmums par nekustamā īpašuma nomas maksas bāzes likmes noteikšanu kalandārajam gadam). Nomas maksu noteikšanas stratēģija Pašlaik RCT nomas maksas nosaka atbilstoši iznomājamā objekta tipam, atrašanās vietai un citiem objektīviem rādītājiem. Kā atskaites punkts nomas maksu noteikšanā tiek izmantots NĪ ekspertu vērtējums par zemes un apbūves nomas maksu bāzes likmēm. Šīs bāzes likmes norāda minimālo nomas maksu līmeni, kas, slēdzot nomas līgumus, ir jāievēro RCT.

4.2. Ilgtermiņa nomas saistības RCT spēkā esošie ilgtermiņa nomas līgumi ar apakšnomniekiem apkopoti tabulā.

Tabula Nr. 7 RCT ilgtermiņa nomas līgumi Ēka/Teritorija Nomnieks Termiņš Āgenskalna tirgus SIA "Roveks" 07.08.2021. Starppaviljonu apbūve SIA "Reverse" 31.01.2045. Spīķeris Maskavas ielā 1 SIA "Mions Noma" 01.06.2015. Gastronomijas paviljons SIA "Viaro" 31.12.2015. Slēgtā teritorija SIA "Mercados" 01.12.2018. SIA "Tirdzniecības nams Latgales Gogoļa laukums 31.12.2020. priekšpilsētā" Rūpniecības preču tirgus SIA "Promenex" 31.12.2044. RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pastāvīgi veic pārrunas ar ilgtermiņa nomniekiem un atbilstošas tiesiskas darbības, par ilgtermiņa nomas līgumu nosacījumu ievērošanu, tādējādi maksimāli nodrošinātu RCT tiesiskās un ekonomiskās intereses. Šo darbību rezultātā ir panākta vienošanās par ilgtermiņa nomas līguma pārtraukšanu 2013.gada 1.martā par Zivju paviljona nomu un 2014.gada 31.decembrī izbeigts nomas līgums par Piena paviljona nomu.

4.3 Apmeklētāju plūsmas analīze Kopējais apmeklētāju skaits Rīgas Centrāltirgus aptuvenais aplēstais apmeklētāju skaits dienā ir 80-100 tūkst. (29- 36 milj. gadā). Novērots, ka pirmssvētku dienās apmeklētāju skaits var būtiski pārsniegt 100 tūkst. Biznesa plāna izstrādē par pamatu tika ņemta konservatīvā aplēse – 80 tūkst. apmeklētāju dienā (29 milj. gadā). Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaita būtiskas izmaiņas (kopējā skaita samazināšanos), kas fiksētas 2011.gadā notikušajā tautas skaitīšanā, kā arī ievērojot ekonomiskās emigrācijas tendences, Sabiedrība 2014.gadā plāno veikt pētījumu par Centrāltirgus apmeklētēju aktuālā skaita noteikšanu. Esošie pieņēmumi par aptuveno apmeklētāju skaitu ir balstīti uz agrāk veikta pētījuma pamata. Apmeklētāju raksturojums 2013.gada februārī tika veikts pētījums, kurā aptaujāti 500 Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji (respondenti) par Rīgas Centrāltirgus apmeklēšanas paradumiem un vērtējumu. Pētījumu īstenoja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS". Pētījuma rezultātā tika novērotas šādas apmeklētāju tendences: ► Aptaujas dati liecina, ka kopumā RCT pēdējā gada laikā ir iegriezušies 81% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju. RCT pircēju īpatsvars salīdzinājumā ar 2009.gadu ir nedaudz samazinājies – šogad RCT ir iepirkušies 70% iedzīvotāju, savukārt 2009.gadā tie bija 78%. ► Neliels samazinājums vērojams arī regulāro klientu (iepērkas tirgū vismaz reizi mēnesī) vidū. 2009.gadā vismaz reizi mēnesī RCT iepirkās 46% iedzīvotāju, savukārt 2013.gadā 37% iedzīvotāju. ► Vērojama tendence - palielinoties iedzīvotāju vecumam, pieaug regulāro pircēju īpatsvars. ► Lielākā daļa (~70%) RCT apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē Rīgas Centrāltirgū pavada vismaz stundu. Vairāk laika katrai iepirkšanās reizei atvēl tieši regulārie RCT apmeklētāji. ► Gandrīz puse (43%) apmeklētāju vienā iepirkšanās reizē RCT, pērkot ikdienas un/ vai pārtikas preces, iztērē vairāk kā 14,23 EUR (10 Ls). 8,54 – 14,23 EUR (6 – 10 Ls) vienā iepirkšanās reizē par ikdienas un/ vai pārtikas precēm izdod trešdaļa apmeklētāju, savukārt mazāk kā 6 Ls atstāj 21% RCT apmeklētāju. Šie dati ir līdzīgi 2009.gada aptaujā iegūtajiem rādītājiem. ► Iespēju apmeklēt RCT Zemnieku nakts tirgu ir izmantojuši 34% RCT apmeklētāju. Aktīvāki RCT Zemnieku nakts tirgus apmeklētāji ir rīdzinieki, cilvēki vecumā no 45 līdz 64 gadiem, kā arī tie, kuru mājsaimniecībā ir automašīna. ► Analizējot datus par vispār pirktajām precēm, redzams, ka RCT pircēju intereses un paradumi pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījušies – joprojām pirktākās preču kategorijas ir gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī saknes, augļi un dārzeņi. Šīs produktu grupas RCT mēdz pirkt gandrīz 70% apmeklētāju. Nedaudz vairāk kā puse apmeklētāju RCT mēdz pirkt zivis un zivju produkciju, savukārt pienu un piena produkciju – katrs trešais. Salīdzinājumā ar 2009.gada rādītājiem, šogad nedaudz ir samazinājies to apmeklētāju īpatsvars, kuri RCT pērk saknes, augļus un dārzeņus, kā arī ziedus. Pārējās preču grupās statistiski nozīmīgas izmaiņas nav novērojamas. ► Ja analizē izmaiņas visbiežāk pirkto preču sarakstā, tad, kaut arī kopumā visbiežāk pirktās preces joprojām ir gaļa un gaļas izstrādājumi, saknes, augļi un dārzeņi, kā

arī zivis un zivju produkcija, tad, salīdzinājumā ar 2009.gadu, būtiski palielinājies to apmeklētāju īpatsvars, kuri RCT visbiežāk mēdz pirkt zivis un zivju produkciju (no 23% 2009.gadā uz 35% 2013.gadā), kā arī ir palielinājies pieprasījums pēc gaļas un gaļas izstrādājumiem; toties pieprasījums pēc saknēm, augļiem un dārzeņiem ir nedaudz samazinājies (no 51% 2009.gadā uz 43% 2013.gadā). ► Arī šogad lielākā daļa (71%) RCT apmeklētāju atbildējuši, ka mēdz apmeklēt tirgu ar mērķi iegādāties Latvijā ražotas sezonas pārtikas preces. Ļoti bieži tie ir tieši regulārie RCT apmeklētāji. ► Aptaujas dati liecina, ka gandrīz visi aptaujātie (85%) pēdējā gada laikā ir pamanījuši kādas no Rīgas Centrāltirgus aktivitātēm. Īpaši vērīgi ir bijuši regulārie RCT apmeklētāji. ► Kopumā visvairāk pamanītās aktivitātes ir pārbūves un labiekārtošanas darbi RCT paviljonos un teritorijā, kā arī dažādi RCT teritorijā organizēti kultūras pasākumi (šīs aktivitātes ir pamanījuši attiecīgi 54% un 53% aptaujāto; regulāro apmeklētāju grupā rādītāji ir vēl augstāki ~80%). ► Ar RCT saistītās publikācijas presē un informāciju radio un TV ir pamanījusi apmēram puse aptaujāto. To, ka RCT tiek pieminēts kulinārijas raidījumos, ir pamanījusi ~1/3 respondentu. Gandrīz katrs ceturtais (24%) ir pamanījis OKartes koncertu. ► RCT plašo Latvijas produktu klāstu ir novērtējuši 40% aptaujāto (regulāro apmeklētāju vidū – 60%), bet gandrīz katrs piektais (19%) ir minējis, ka palielinājies tirdzniecības vietu skaits. To, ka RCT ir uzlabojusies produktu kvalitāte, atzinuši 17% iedzīvotāju. ► Savukārt katrs desmitais ir pamanījis jauno transporta iebraukšanas un kontroles sistēmu. Viszemākais pamanīšanas biežums ir RCT medijiem - laikraksta "Centrāltirgus vēstis" izdošanu pagaidām ir pamanījuši tikai 6%, bet jauno RCT mājas lapu - 5% aptaujāto. ► Aplūkojot RCT vērtējumu dažādos tēla parametros, redzams, ka visaugstāk novērtēta ir RCT atrašanās vieta – gandrīz visi respondenti (93%) piekrīt apgalvojumam, ka RCT ir ērta atrašanās vieta. ► Pārliecinošs vairākums aptaujāto atzinuši iepirkšanos RCT kā pietiekami ērtu un ātru (minējuši 78% aptaujāto); to, ka RCT piedāvā plašāku Latvijas produktu un preču klāstu nekā citas tirdzniecības vietas, atzinuši 71% aptaujāto; RCT var iepirkties lētāk nekā citur un Pēdējā gada laikā kļuvis ievērojami tīrāks un sakoptāks kopumā piekrīt 69% Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju. ► Izvēloties iepirkšanās vietas, Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir viegla sasniedzamība, vietas tīrība un sakoptība, drošība, ērta atrašanās vieta, iepirkšanās ērtums un ātrums, augsta apkalpošanas kultūra, plašs Latvijas produktu un preču klāsts un lētāka iepirkšanās. Šie aspekti kopumā ir svarīgi vidēji 90% iedzīvotāju. ► Nedaudz vairāk kā pusei (52%) ir svarīgi, lai iepirkšanās vieta būtu tāda, kurp nedēļas nogalēs vai brīvdienās var doties kopā ar ģimeni un iepirkties. Mazāk svarīgs aspekts, kurš tiek ņemts vērā, izvēloties iepirkšanās vietu, ir iespēja kaulēties. Kopumā tas ir svarīgs 36% iedzīvotāju. ► Kaut arī lielākā daļa (66%) RCT apmeklētāju ir saskārušies ar kādu nepatīkamu situāciju saistībā ar RCT pārdevējiem, tomēr kopš 2009.gada situācija ir ievērojami uzlabojusies - gandrīz visu negatīvo faktoru minēšanas biežums ir ievērojami

mazāks. Joprojām apmeklētājiem visbiežāk nākas saskarties ar nelegālas produkcijas piedāvājumiem, tomēr šis rādītājs no 56% 2009.gadā ir samazinājies līdz 39% 2013.gada aptaujā. Ievērojami mazāks īpatsvars RCT apmeklētāju sūdzas par pārdevēju nelaipnu attieksmi (33% 2009.gadā à 15% 2013.gadā) vai smēķēšanu darba vietā (34% à 21%). ► Biežāk minētie iemesli, kāpēc Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji neiepērkas RCT vai nedara to biežāk, ir "nav pa ceļam" (34%) un "grūti piebraukt/ novietot auto" (27%). Ievērojami samazinājies ir to respondentu īpatsvars, kuri kā traucējošu iemeslu min vides nesakārtotību vai drošības trūkumu.

4.3. Vēsturiskie finanšu dati Peļņas vai zaudējumu aprēķins

RCT peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultāti 2010. – 2013. gadam apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 8 peļņas vai zaudējumu aprēķins 2010. – 2013. gadam, LVL 2010 2011 2012 2013 IEŅĒMUMI 4 419 104 4 535 866 4 879 284 4 920 309 Centrāltirgus 3 915 477 4 016 920 4 327 854 4 421 818 Vidzemes tirgus 383 067 346 211 369 385 337 317 Āgenskalna tirgus 120 560 172 735 182 045 161 174 IZMAKSAS -3 592 393 (3 251 568) (3 837 150) (3 943 429) Personāla izmaksas -930 078 (897 565) (1 100 115) (1 113 773) Komunālie maksājumi -802 658 (756 629) (803 443) (817 735) Nolietojums -318 467 (362 685) (405 767) (531 660) Citas izmaksas (1 541 190) (1 224 689) (1 529 463) (1 480 261) BRUTO PEĻŅA 826 711 1 294 298 1 042 134 976880 Administrācijas izmaksas -527 711 (537 423) (578 594) (681 578) Pārējie sabiedrības saimnieciskās darbības -16 672 (994 208) (19 188) (21 036) ieņēmumi/(izmaksas) neto Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 17 527 31 539 23 858 18 013 Nekustamā īpašuma nodoklis -156 247 (173 251) (154 905) (131 472) Uzņēmuma ienākuma nodoklis -27 685 -85 125 85 001 (50 817) NETO PEĻŅA 115 923 (464 170) 396 668 109 990 Bruto rentabilitāte 18,7% 28,5% 21,3% 20% Neto rentabilitāte 2,6% (10,2%) 8,1% 2%

Salīdzinot 2010., 2011., 2012 un 2013. gadu, ir redzams, ka RCT kopējie ieņēmumi pieaug, attiecīgi LVL 4,4 milj., LVL 4,5 milj., LVL 4,8 milj., LVL 4.9 milj. Tāpat ir saskatāms stabils bruto peļņas līmenis ar nebūtiskām svārstībām.

Bilance

RCT bilances rādītāji 2010. – 2013. gadam apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 9 bilances rādītāji 2010. – 2013. gadam, LVL 2010 2011 2012 2013 ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 2 837 423 2 848 334 5 446 871 7 695 165 Nemateriālie ieguldījumi 367 269 297 325 234 377 170 789 Pamatlīdzekļi 2 470 154 2 551 009 5 143 892 7 506 591 Atliktā nodokļa aktīvs - - 68 602 17 785 APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 1 263 095 762 790 913 638 1 131 034 Krājumi 52 330 40 935 39 206 51 477 Debitori 228 815 277 418 285 354 140 059 Nauda un tās ekvivalenti 981 950 444 437 589 078 939 498 KOPĀ AKTĪVS 4 100 518 3 611 124 6 360 509 8 826 199 PAŠU KAPITĀLS 3 565 348 3 101 009 5 885 489 8 143 523 Akciju kapitāls 2 472 829 2 472 829 4 815 634 7 047 934 Rezerves 39 418 39 249 84 256 - Pārskata gada nesadalītā 109 990 115 923 (464 170) 396 668 peļņa/(zaudējumi) Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 937 178 1 053 101 588 931 985 599 KREDITORI 535 170 510 115 475 020 682 676 Ilgtermiņa kreditori 111 533 Nākamo periodu ieņēmumi 27 400 - - - Citi ilgtermiņa kreditori - 16 399 - - Īstermiņa kreditori 507 770 493 716 475 020 571 143 KOPĀ PASĪVS 4 100 518 3 611 124 6 360 509 8 826 199

Bilances struktūra liecina par to, ka RCT nav grūtību īstermiņa saistību kārtošanā, jo apgrozāmie līdzekļi 2 reizes pārsniedz īstermiņa kreditoru apjomu. Ieguldījumi nekustamā īpašuma uzturēšanai tiek finansēti no pašu līdzekļiem, nepiesaistot aizņemto kapitālu.

Kapitālieguldījumi

RCT veiktie ieguldījumi NĪ 2010. – 2013. gadā apkopoti nākamajā tabulā.

Tabula Nr. 10 kapitālieguldījumi 2010. – 2013. gadā, LVL 2010 2011 2012 2013 Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde 196 982 128 763 469 161 133 758 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 106 170 140 268 161 942 673 505 KOPĀ IEGULDĪJUMI 303 152 269 031 631 103 807 263

5. Nozares apraksts1 Kaut gan RCT īsteno savu darbību teritorijā ar kultūrvēsturisku un sociālu nozīmi neveicot pilnībā komerciālu funkciju, tomēr RCT darbojas un konkurē NĪ tirdzniecības nomas tirgū, tādējādi vidēja termiņa stratēģijas definēšanai jāņem vērā nozares apstākļi un tendences.

5.1. Nozares apjoms Rīgā un RCT tirgus daļa Mazumtirdzniecības situācija Rīgā Mazumtirdzniecības sektora attīstību Rīgā un Latvijā kopumā būtiski iespaidoja ekonomiskā lejupslīde 2008. gadā. Sarūkošais ienākumu apjoms un augstais bezdarba līmenis veicināja mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu par aptuveni 8% 2008. gadā un 29% 2009. gadā (CSB dati). Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma dati Rīgas statistiskajā reģionā par 2008. un 2009. gadu, norāda uz nedaudz mazāku kritumu kā Latvijā kopumā – 25%. Rīgas reģions 2009. gadā veidoja aptuveni LVL 2 286 milj. jeb 60% no kopējā Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma. Konkurentu analīze Rīgā mazumtirdzniecības sektorā darbojas: ► tirgi; ► iepirkšanās centri un lielveikalu ķēdes; ► individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali. Rīgas teritorijā izvietoti 25 tirgus laukumi (t.sk., RCT pārvaldītie; sarakstu skat. pielikumā Nr. 8.5.), tāpat vairāk kā 140 lielveikalu ķēžu veikali (Rimi, Maxima, IKI, Elvi) un vairāk kā 9 iepirkšanās centri (Alfa, Spice, Mols, Galerija Centrs, Olympia, Domina, Barona centrs, Galerija Rīga, Dole u.c.). Ņemot vērā Rīgas Centrāltirgus izmēru un to, ka apmeklētāji ierodas tirgū veikt salīdzinoši apjomīgus pirkumus, individuālie pārtikas un saimniecības preču veikali nav uzskatāmi par tiešiem konkurentiem, jo to apmeklētāji pārsvarā iepērk konkrētu preci vai produktu. Konkurences kopējais raksturojums RCT darbībai pastāv divu veidu konkurence: ► konkurence par klientiem – nomniekiem, kas nodrošina RCT ieņēmumus. Ņemot vērā tirgus teritoriju specifiku, par tiešiem konkurentiem šeit uzskatāmi faktiski tikai citi tirgus laukumi Rīgā; ► konkurence par apmeklētājiem, kas nodrošina pieprasījumu pēc RCT tirdzniecības platībām. Šajā gadījumā par konkurentiem uzskatāmi ne tikai citi tirgus laukumi, bet arī iepirkšanās centri (lielveikalu ķēdes);

RCT konkurentu – iepirkšanās centru – salīdzinošie rādītāji norādīti tabulā zemāk.

1 Vidēja termiņa stratēģijā nav aktualizēta 5.nodaļa "Nozares apraksts", tādēļ tā satur vietām novecojušu informāciju, bet, lai to novērstu Sabiedrība 2015.gada otrajā pusē plāno pasūtīt pētījumu par situāciju nekustamā īpašuma (tirdzniecības platību) nomas tirgū Rīgas pilsētas teritorijā, nozares tendencēm un to analīzi.

Tabula Nr. 11 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010) Apmeklētāju skaits Kopējā telpu Apgrozījums Objekts gadā (milj.) platība (m2) gadā(LVL/m2) Origo 38,0* 35 300 2 274 Alfa 9,0 62 000 1 835 Galerija Centrs 8,7 23 800 1 780 Spice 7,7 77 000 1 967 Mols 4,0 32 800 n/d Barona Centrs 3,8 7 500 3 137 Dole 2,9 17 000 n/d Stockmann n/d 11 000 3 146 Centrāltirgus 29,0 47 174 1 000-1 800** Avots: publiski pieejamā informācija, RCT sniegtā informācija Piezīmes: *Origo apmeklētāju skaitā ierēķināti arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apmeklētāji.** RCT apgrozījums tiek rēķināts kopējai tirgus teritorijai

Salīdzinošā informācija norāda, ka RCT, neskaitot t/c Origo (kura apmeklētāji daļēji ir arī dzelzceļa pasažieri), ir ievērojami lielāks apmeklētāju skaits nekā konkurentiem. Tāpat tikai diviem konkurentiem – t/c Alfa un t/c Spice ir lielāka telpu platība, tomēr RCT papildus telpu platībai ir arī ievērojamas atklātās tirdzniecības platības. Apgrozījuma salīdzinošais rādītājs norāda, ka pašvaldības funkcijas pildīšana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana ietekmē Centrāltirgus komerciālo potenciālu. Pieņemot, ka tirgus apmeklētājs vidēji tērē LVL 6-10 vienā apmeklējuma reizē, vidējais apgrozījums uz kopējo tirgus teritoriju ir zemāks nekā salīdzinošais līmenis citiem tirdzniecības centriem Rīgā, it īpaši diviem tuvākajiem tirdzniecības centriem. Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums Galveno Rīgas Centrāltirgus konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norādīts attēlā zemāk

Attēls Nr.3 Tirdzniecības objektu izvietojums Rīgas pilsētas teritorijā

Piezīme: attēlā norādīti lielākie Rimi un Maxima veikali

Konkurentu ģeogrāfiskais izvietojums norāda, ka galvenā to koncentrācija ir Rīgas mikrorajonos, kur ir lielākais iedzīvotāju blīvums. Tādējādi, lai nezaudētu konkurences priekšrocību, RCT ir jācenšas maksimāli nodrošināt ērtu piekļuvi apmeklētājiem ar autotransportu, kas ļautu atsvērt priekšrocības ko sniedz iepirkšanās centri rajonos. Tirgus daļa Saskaņā ar CSB datiem, mazumtirdzniecības apgrozījums Rīgas statistiskajā reģionā 2009. gadā veidoja LVL 2 285 milj. Tādējādi aplēstā RCT tirgus daļa (pieņemot LVL 174-290 milj. apgrozījumu) ir aptuveni 8-13%. Ņemot vērā tiešo konkurentu skaitu šāda tirgus daļa norāda, ka RCT ir būtisks nozares pārstāvis.

5.2. Nozares tendences un to analīze Vēsturiskās tendences Vēsturiskās mazumtirdzniecības nozares tendences redzamas tabulā zemāk:

Tabula Nr. 12 Mazumtirgotāju apgrozījuma dinamika (2008-2010) 2008. gads 2009. gads 2010. gads Izmaiņas, % Tirgotājs (LVL milj.) (LVL milj.) (LVL milj.) (09-10) RIMI 451 404 392 -3% Maxima 485 391 368 -4% IKI 40 44 73 65% AIBE 6,2 4,9 4,2 -13,7% Prisma 10,9 12,2 13,6 11% Sky 34 21,5 19,6 -9% ELVI* 24 24 n/d - RCT* 174 174 174 - Avots: publiski pieejamā informācija Piezīme: RCT un ELVI pieņemts aptuvenas skaitlis

Kopš 2008.gada visiem tirgotājiem ir krasi samazinājies apgrozījums. Lielākajiem tirgus dalībniekiem, kas ir RIMI un Maxima, apgrozījums ir turpinājis lejupslīdi, kaut gan šī lejupslīde ir būtiski mazāka, salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tirgū izaugsme ir jauniem dalībniekiem, kā Prisma un IKI, abiem kopš ienākšanas tirgū apgrozījums turpina augt. Lielveikalam SKY, līdzīgi kā Rimi un Maxima, apgrozījums turpina kristies. "IKI" ir ieplānojis tuvāko gadu laikā dubultot savu tirgus daļu. Kopš ienākšanas Latvijas tirgū "IKI" ir attīstījies visstraujāk no visiem tirgotājiem un uz doto brīdi ieņem stabilu trešo vietu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū. Prisma ir plānojusi tuvākajā laikā Rīgā atvērt vismaz 5 jaunus veikalus. Šajā procesā plāno ieguldīt 10,5 -12,7 milj. LVL. Pašlaik Prisma ir atvērti divi veikali t/c "Domina" un t/c "Riga Plaza". Prognozējamās tendences nākotnē Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un izaugsmes atgriešanos 2010. gadā, arī mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums ir nostabilizējies un sācis uzrādīt nelielu pieaugumu. CSB apkopotie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina, ka sākot ar 2010. gada 3. ceturksni kopējais apgrozījums Latvijā sāka pieaugt (skatoties pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Saskaņā ar ekspertu prognozēm, 2011. gadā ir sagaidāms neliels mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums arī gada griezumā. Saskaņā ar Swedbank ekspertu prognozēm privātais patēriņš Latvijā varētu pieaugt par 2,9% 2012. gadā un 3,6% 2013. gadā (Swedbank ekonomikas apskats, Augusts 2011), kas līdzīgā apmērā varētu atspoguļoties arī mazumtirdzniecībā. Arī turpmākais vidējā termiņa mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums nav saigaidāms augstākā līmenī kā IKP izaugsme.

Ņemot vērā, ka tirgus apmeklētāju pamata sociālā grupa ir ar salīdzinoši zemāku un lēnāk augošu ieņēmumu līmeni, sagaidāms, ka vidējā termiņā konkurentu apgrozījuma pieaugums būs straujāks, tādējādi samazinot RCT tirgus daļu.

5.3. Salīdzinošie ārvalstu piemēri Galvaspilsētu lielākie tirgi Baltijā

Tabula Nr. 13 Tirgus laukumi Baltijas galvaspilsētās Tirgus Pilsēta Preces Tips Platība Darba laiks RPAS Rīgas Atvērta tipa ar Rīga, Latvija Pārtika, nepārtika, 7,2 ha 7–18 Centrāltirgus paviljoniem Atvērta tipa ar p-s 7-17 AS Keskturg Tallina, Igaunija Pārtika, nepārtika - paviljoniem sv 7-16 Atvērta tipa ar UAB Kalvariju Turgus Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika 3,5 ha o-sv 7– 16 paviljoniem Hales Turgus Aizvērta tipa, viss p-s 7- 18 Viļņa, Lietuva Pārtika nepārtika 0,84 ha (UAB "Tugvos") vienā telpā sv 7–15 Avots: publiski pieejamā informācija

UAB Kalvariju Turgus 2009 gadā uzsāka tirgus rekonstrukciju kura paredz paviljonu atjaunošanu un vairāk tirdzniecības vietu uzstādīšanu. Kā piemērs tam ir jauna zivju paviljona, kā arī paplašināt esošos paviljonus. Klientu vajadzībām ir plānots uzcelt jaunu divstāvīgu autostāvvietu ar vismaz 440 vietām. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 50 miljoni litu (10,2 milj. latu). Tirgus atrodas pilsētas centrā. Hales Turgus, viens no vecākajiem Baltijas tirgiem tika rekonstruēts 2006. - 2008. gadā (informācija nāk no neoficiāliem avotiem un atšķiras). Tirgus ēkas rekonstrukcija sākās 2002.gadā. Pārbūves izmaksas bija 30 miljoni litu (6,2 milj. latu) Tirgus ir vienā paviljonā kurš ir 8600 m2. Informācija par platību ir aptuvena un atšķiras dažādos avotos. Šis tirgus nodrošina aptuveni 600 darba vietas. Ir autostāvvieta ar 150 vietām. Tirgus atrodas vecpilsētā. Kopš 2002.gada tirgu pārvalda UAB "Tugva" kas no pašvaldības nomā zemi un ēkas. Ņemot vērā to, ka Lietuva PPP projektos sāka iesaistīties vienīgi 2009. gadā, šis nav uzskatāms par PPP veida projektu, tomēr šī pieredze norāda uz sekmīgu publiskā un privātā sektora sadarbību tirgus teritorijas rekonstrukcijā un apsaimniekošanā. Tirgi Eiropā Stokholma: Östermalms Saluhall ► Viens paviljons, higiēnas nolūkos visa darbība notiek iekšā; ► paviljona vidū atrodas kafejnīcas un restorāni, kur ēdiens tiek pagatavots klienta klātbūtnē; ► apmeklētājiem ir iespēja arī novērot pārstrādes procesu (kafijas pupiņu pārstrādi, gaļas griešanu, šokolādes gatavošanu utt.) ► galvenais uzsvars tiek likts uz pārtikas kvalitāti un katra pārdevēja uzdevums ir detalizēti informēt pircēju par produkciju nevis uzbāzīgi pārdot savu produkciju; Darba laiki: Pirmd.-Ceturd. 9:30 – 20:00; Piekt. 9:30 – 18:30; Svētd: 9:30 – 16:00; Sestdienās nestrādā. Tirgus pieder Stokholmas pašvaldībai un lai gan tam nav piešķirts aizsargājama objekta statuss, tas tiek atzīts par kulturāli svarīgu objektu. Būtiski partnerības vai attīstības projekti nav plānoti.

Helsinki: Hakaniemen Kauppahalli ► Tirgus sastāv no diviem stāviem – pirmajā stāvā ir galvenokārt pārtikas produkti (38 veikali), savukārt, otrajā ir izvietoti rokdarbi un suvenīri (30 veikali); ► sezonas laikā tiek veidots āra tirgus, kur var iegādāties svaigus dārzeņus un sezonālos produktus; ► tirgus piedāvā ne tikai vietējo pārtiku, bet arī afrikāņu, tuvo austrumu, indiešu un āziešu pārtikas produktus; ► tā kā tirgus ir celts bijušā strādnieku rajonā, to vairumā lieto vietējie iedzīvotāji nevis tūristi, tādēļ cenas nav pārlieku augstas; ► tirgus ļoti uzsver savu zaļo/eko ievirzienu; ► lai piesaistītu klientus, tirgus vadība mēdz organizēt kulturālos pasākumus. Darba laiki: Pirmd. – Piektd: 8-18, Sestdien: 8-16; Svētdien nestrādā. Tirgus pieder Helsinku pašvaldībai un nekāda būtiska informācija par sadarbību ar privātajām kompānijām nav atrodama. Florence: San Lorenzo Mercato Centrale ► Tirgus ir izvietots vienā galvenajā paviljonā (pārtikas tirdzniecība tika pārcelts uz iekštelpām, lai saglabātu produktu svaigumu), bet apkārt tam tirgotāji ir izvietojuši savus kioskus (pārdod drēbes, suvenīrus); ► galvenokārt tiek realizēta vietējā produkcija: vīns, siers, pasta; ► tirgus un tā apkārtne ir slavena ar daudziem āra pasākumiem – brīvdienu svētkiem septembrī (Rificolona), āra teātriem, lai uzlabotu tirgus un apkārtējā rajona popularitāti. Tādēļ to galvenokārt apmeklē tūristi. Darba laiki: Pirmd.-Sestd.: 7:00 – 14:00. Dažkārt arī strādā sestdienu pēcpusdienās. Barselona: Mercant de la Boquiria ► Izvietots vienā paviljonā, kur paviljona vidū ir izvietoti restorāni, savukārt, tiem apkārt tiek pārdoti visa veida pārtikas produkti; ► tirgus ir sasniedzis savu augsto kvalitāti (atzīts par vienu no pasaules labākajiem pārtikas tirgiem), sadarbojoties ar vairākām privātkompānijām. Starp partneriem ir augstas kvalitātes konditorijas izstrādājumu kompānijas, restorāni, augļu audzētāji utt. Darba laiki: Pirmd. – Sestd.: 8:00 – 20:00 Tirgu pārvalda no tirgotājiem ievēlēta asociācija. Tirgus sadarbojas ar Barselonas pašvaldību, veidojot projektus par tirgus darbības uzlabošanu visā Vidusjūras reģionā. PPP projekti ES, kas ir saistībā ar mazumtirdzniecību Rietumeiropas ES valstīs plaši izplatīta forma publiskas nozīmes objektu attīstīšanā vai rekonstrukcijā ir privātā partnera piesaiste, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) principus. Kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem, kam ir komercdarbības potenciāls, privātā partnera iesaiste parasti norisinās, ka privātais partneris veic ieguldījumus objektu atjaunošanā un uz noteiktu termiņu pārņem objektu apsaimniekošanā, iegūstot tiesības uz komercieņēmumiem no objekta apsaimniekošanas. Šāds modelis rada priekšrocības pašvaldībai, jo privātajam partnerim ir iespējas veikt efektīvāku apsaimniekošanu, kā arī privātā sektora uzņēmums ir mazākā mērā ierobežots ar normatīvo regulējumu. Ņemot vērā iespējamo tālāku RCT objektu attīstību (Āgenskalna vai Vidzemes tirgus) izmantojot PPP modeli, zemāk apkopota informācija par PPP projektiem, kas saistāmi ar mazumtirdzniecības sektoru. ► Beļģija, projekta nosaukums, Arēna. Projekta ietvaros tika izveidota dzīvojamā zona ar vairākiem iepirkšanās punktiem vecu baraku teritorijā. ► Čehija, projekta nosaukums, Autoosta Trebič. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt jaunu autoostu, kurā būtu apvienota ar liela izmēra iepirkšanās centru.

► Francija, projekta nosaukums, Le Mans Station. Projekta ietvaros tikai uzbūvēts 25 000 sēdvietu liels stadions, kurā ietilpst pārtikas mazumtirdzniecības veikali un viesnīcas. ► Ļubļanā, bija paredzēts PPP projekta ietvaros uzbūvēt 8 ha lielu iepirkšanās centru. Finansiālu apstākļu dēļ šis projekts ir apstājies.

5.4. Normatīvo aktu vide RPAS "Rīgas Centrāltirgus" darbības tiesiskā regulējuma apraksts un būtiskākie normatīvie akti Pamatojoties uz Rīgas domes 1994.gada 13.maija lēmumu Nr.263 un 1994.gada 20.decembra lēmumu Nr.754 Centrāltirgus apsaimniekošanai tika dibināta Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" (turpmāk – Kapitālsabiedrība). Kapitālsabiedrības darbības mērķis saskaņā ar statūtiem, kas apstiprināti ar Rīgas domes 1995.gada 21.februāra lēmumu Nr.1105, bija izveidot vienotu valsts nozīmes daudzfunkcionālu tirdzniecības un apkalpes centru teritorijā, kuru ierobežo Rīgas pilsētas kanāls, Daugavas krastmala, Turgeņeva iela un Gogoļa iela, veicot Rīgas domes noteiktos pasākumus privātā kapitāla piesaistīšanai Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība "Rīgas Centrāltirgus" kā kapitālsabiedrības darbības mērķis saistībā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi atbilstoši Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktam ir – kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšana, dalība kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, saimnieciskās darbības veicināšana, racionāla un lietderīga pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana, publiskas personas komercdarbību veikšana nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgo pakalpojumu pieejamību, un kurā infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punktu pašvaldības funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5.punktu Rīgas pilsētas pašvaldībai deleģēta autonomā funkcija – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu. Ievērojot Rīgas domes 28.10.2008. lēmumu Nr.4349 "Par atteikumu nodot privatizācijai Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" akcijas" un Rīgas domes 09.11.2010. lēmumu Nr.2212 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam", minētā funkcija ir uzskatāma par vienu no pamatojumiem Rīgas pilsētas pašvaldības komercdarbībai, proti, dalībai RCT. Kapitālsabiedrība kā tirgus pārvaldītājs apsaimnieko tirgus teritoriju, tirdzniecības ēkas un aprīkojumu un atbild par Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu. Kapitālsabiedrībai būtu jāveic visas nepieciešamās darbības, lai sakārtotu (gan juridiski, gan faktiski) tās apsaimniekošanā nodotos nekustamos īpašumus, veidojot kvalitatīvu tirgus vidi gan tirgotājiem, gan pircējiem. RCT akcionāru sapulce jau ir lēmusi (03.03.2011. protokols Nr.2) konceptuāli atbalstīt RCT valdes darbības Eiropas Savienības finansējuma programmu piesaistīšanai Centrāltirgus tirdzniecības paviljonu rekonstrukcijai. Ņemot vērā Centrāltirgus kultūrvēsturisko nozīmi un stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu, Centrāltirgus būtu jāattīsta par iecienītu tūrisma objektu. Tāpat būtu svarīga tradicionālo kultūras vērtību popularizēšana tirgus teritorijā, kas veicinātu gan tūrisma attīstību, gan tautas jaunradi. Atbilstoši RCT 19.10.2010. akcionāru sapulcē lemtajam (protokols Nr.4) RCT būtu jāveicina Latvijā ražotās (tajā skaitā ekoloģiskās) produkcijas tirdzniecība, tādējādi sekmējot

arī zemnieku un zvejnieku saimniecību, mazo un vidējo komersantu saimniecisko darbību gan pašvaldībā, gan valstī kopumā. Centrāltirgus teritorijai, pamatojoties uz Rīgas domes 1996.gada 11.jūnija lēmumu Nr.3345, Rīgas domes 1998.gada 27.janvāra lēmumu Nr.5516 un Rīgas domes 2009.gada 16.jūnija lēmumu Nr.5418, noteikts tirgus statuss, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumiem Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" apsaimnieko RPAS "Rīgas Centrāltirgus". Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām ir izstrādāta un ar RCT akcionāru sapulci 2014.gada 12.maijā apstiprināta RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība. RCT nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtība, kas nosaka Sabiedrībai piederošo un no Rīgas domes iznomāto nekustamo īpašumu – ēku, būvju, nedzīvojamo telpu un zemes gabalu vai to daļu – turpmākās iznomāšanas kārtību un kārtību, kādā Sabiedrība saņem nomas lietošanā no trešajām personām (no Rīgas domes nekustamos īpašumus nomā Rīgas domes noteiktajā kārtībā) nekustamos īpašumus – ēkas, būves, nedzīvojamās telpas un zemes gabalus vai to daļas. No 2013.gada 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas skar skaidras naudas ierobežojumus darījumos ar fiziskām personām un kapitālsabiedrībām. Tika samazināts slieksnis līdz 1500 euro, sasniedzot kuru, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kā arī samazināts slieksnis līdz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), sasniedzot kuru, nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Tādējādi juridiskai personai, fiziskai personai, kura ir individuālais komersants, kā arī fiziskai personai, kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro, neatkarīgi no tā, kādā laika periodā darījums notiek. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmajā un l.1daļā noteiktais ierobežojums nodokļu maksātājiem veikt skaidrā naudā darījumu ar vienu darījuma partneri, neatkarīgi no tā, kādā laika periodā darījums notiek. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas neliedz veikt darījumus, kas pārsniedz 7200 euro, bet gan vienīgi paredz ierobežojumu veikt šādus darījumus skaidrā naudā. Darījumu, kas pārsniedz 7200 euro, ir jāveic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Sabiedrībai, veicot tirgus teritoriju pārvaldīšanu, lielākā naudas aprite ir saistīta ar skaidras naudas ieņēmumiem no maksas par iznomātajām tirdzniecības vietām, kas tiek iznomātas uz tirdzniecības vietu nomas līgumu, tirdzniecības vietu nomas abonementu – līgumu un tirdzniecības vietas nomas dienas apmaksas pamata, izsniedzot pretī elektronisko kases aparāta čeku. Lielākā skaidras naudas aprite tirgū, ņemot vērā lauksaimniecības produktu ražošanas sezonalitāti, ir novērojama no aprīļa līdz decembrim, kad vietējie ražotāji (lauksaimnieki) aktīvi ved uz tirgu pārdot pašu saražot produkciju. Tirdzniecības vietu nomas līgumi tiek slēgti ar darbības termiņu no viena mēneša līdz 12 mēnešiem. Savukārt tirdzniecības vietu nomas abonementi – līgumi tiek slēgti ar apmaksu par 15 vai 30 dienām. Tirdzniecības vietas nomas dienas apmaksu veic tie nomnieki, kuri savu produkciju ved pārdot uz tirgu neregulāri. Daudzi no nomniekiem vienlaicīgi slēdz vairākus tirdzniecības vietu nomas līgumus, tirdzniecības vietu nomas abonentus – līgumus un nekustamā īpašuma nomas līgumus. Tā kā naudas aprite par preču iegādi tirgū norit vienīgi skaidrā naudā, nomnieki par iznomātajām tirdzniecības vietām un telpām norēķinus ar Sabiedrību pamatā veic skaidrā naudā Sabiedrības kasē. Bezskaidras naudas norēķini ar Sabiedrību daudziem nomniekiem ir apgrūtinājums. Tirdzniecība, piemēram, Zemnieku nakts tirgū vai arī Zemnieku diennakts tirgū, notiek nakts laikā. Pēc 2004.gada 22.janvāra grozījumiem likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" likuma 7.panta otrās daļas

6.punkts nosaka tabakas izstrādājumu realizācijas aizliegumu teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss. Esošā likuma norma ir objektīvi nepamatota un ierobežojoša pret tabakas mazumtirdzniecību teritorijas, kurām piešķirts tirgus statuss, lai gan šīs teritorijas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar pārējiem preču mazumtirdzniecības dalībniekiem. Likuma norma, kas paredz minētos ierobežojumus, paredz atšķirīgu attieksmi pret šīm personām. Vēsturiski tirgi tika izveidoti pilsētu centros, kur var veikt tirdzniecību tirgotāji gan no attiecīgās pilsētas, gan no citām pilsētām un novadiem. Ņemot vērā šo aspektu, tirgi vienmēr pulcējuši lielu tirgus apmeklētāju un tirgotāju skaitu. Tirgus apmeklētāji atbilstoši savām vajadzībām un ienākumiem vēlas iegādāties dažāda veida preces, kas nepieciešamas sadzīvei, piemēram, pārtikas un nepārtikas preces, t.sk., arī tabakas izstrādājumus, kuru tirdzniecības noteikumi tiek pastiprināti ar normatīvo aktu prasībām. LR normatīvajos aktos ir noteiktas vairākas speciālās normas, kuras komersantam ir jāizpilda, lai tas iegūtu tiesības nodarboties ar tabakas izstrādājumu tirdzniecību. Atceļot tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu tirgos, komersanti, kuri saņemtu tiesības veikt tirdzniecību ar tabakas izstrādājumiem, tirdzniecības licences saglabāšanai, būtu motivēti ievērot normatīvo aktu prasības attiecībā uz tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kā arī, lai nodrošinātu veselīgu konkurenci, informēt tiesībsargājošās institūcijas par šo normu neievērošanu no negodprātīgu komersantu puses. Viens no RCT darbību nekustamo īpašumu apsaimniekošanā būtiski ietekmējošiem faktoriem ir jaunais būvniecības jomas normatīvais regulējums. 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas maina līdzšinējo būvniecības kārtību, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un iesaistīto pušu atbildību. Jaunais normatīvais regulējums nosaka ne tikai būtiskās izmaiņas būvdarbu veikšanā, bet arī izvirza prasības, kādām jāatbilst būvēm visā to ekspluatācijas laikā – mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība; lietošanas drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte; ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. RCT, apsaimniekojot nekustamos īpašumus, jānodrošina šo prasību ievērošana.

Latvijas Republikas likumi: RCT darbību reglamentē virkne LR likumu, būtiskākie no tiem – likums "Par pašvaldībām", Valsts pārvaldes iekārtas likums, Komerclikums, Publisko iepirkumu likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem RCT ir publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras akcijas 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, RCT savā darbībā ir jāievēro ne vien privāto tiesību (t.sk., komercdarbību) regulējošas tiesību normas, bet arī vispārējas un speciālas publisko tiesību normas, kas uzliek virkni papildu pienākumu attiecībās pret valsti, pašvaldību, dažādiem speciālajiem dienestiem un institūcijām.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi: 1. Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". 2. Ministru kabineta 30.03.2010. noteikumi Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību".

Rīgas domes saistošie noteikumi: 1. Rīgas domes 13.05.1994. lēmums Nr.263.

2. Rīgas domes 20.12.1994. lēmums Nr.754. 3. Rīgas domes 11.06.1996. lēmums Nr.3345. 4. Rīgas domes 27.01.1998. lēmums Nr.5516. 5. Rīgas domes 27.09.2005. saistošie noteikumi Nr.17 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums". 6. Rīgas domes 16.06.2009. lēmums Nr.5418. 7. Rīgas domes 28.10.2008. lēmums Nr.4349 "Par atteikumu nodot privatizācijai Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošās Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" akcijas". 8. Rīgas domes 09.11.2010. lēmums Nr.2212 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam". Tirdzniecības darbību reglamentējošie normatīvie akti

Latvijas Republikas likumi: 27.02.1997. likums "Par mērījumu vienotību". 18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums".

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi: Ministru kabineta 18.05.1999. noteikumi Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas". Ministru kabineta 09.01.2007. noteikumi Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu". Ministru kabineta 07.03.2006. noteikumi Nr.180 "Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi". Ministru kabineta 12.05.2010. noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Sanitāro prasību normatīvie akti Pārtikas un veterinārās uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē reglamentē ļoti liels daudzums Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas, izdoti ārējie normatīvie akti (skat. Pielikumu). Papildus šiem normatīvajiem aktiem tirdzniecībā ar pārtikas produktiem jāievēro arī Pārtikas un veterinārā dienesta izdotie rīkojumi un instrukcijas. Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu Normatīvie akti, kas regulē darbības ar nekustamo īpašumu – īpašuma, valdījuma un lietošanas tiesību nostiprināšanu, ieguldīšanu pamatkapitālā, celtniecību, nomu, atsavināšanu:

Latvijas Republikas likumi: 1. 28.01.1937. likums "Civillikums". 2. 22.12.1937. likums "Zemesgrāmatu likums". 3. 14.10.1998. likums "Civilprocesa likums" . 4. 20.11.1991. likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". 5. 07.07.1992. likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību". 6. 12.02.1992. likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". 7. 29.03.1995. likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". 8. 19.05.1994. likums "Par pašvaldībām". 9. 19.07.1995. likums "Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums". 10. 30.01.1997. likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās". 11. 05.02.1997. likums "Aizsargjoslu likums".

12. 04.06.1997. likums "Par nekustamā īpašuma nodokli". 13. 31.10.2002. likums "Publiskas personas mantas atsavināšanas likums". 14. 29.05.2003. likums "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums". 15. 01.12.2005. likums "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums". 16. 14.09.2006. likums "Zemes ierīcības likums". 17. 13.10.2011. likums "Teritorijas attīstības plānošanas likums". 18. 09.07.2013. likums "Būvniecības likums." 19. 16.10.2014. likums "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums".

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi: 1. Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi". 2. Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.495 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība". 3. Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"; 4. Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumi Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru". 5. Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.600 "Vispārīgie būvnoteikumi".

Secinājumi RCT darbība ir pakļauta dažāda veida normatīvo aktu regulējumam, kas aptver gan tiešās tirdzniecības darbības regulējumu, gan paša uzņēmuma darbību. Normatīvo aktu vides analīzes rezultātā secināms, ka RCT atrodas salīdzinoši nevienlīdzīgā situācijā pret tiešajiem konkurentiem – tirdzniecības centriem un lielveikaliem, šādu aspektu dēļ: ► RCT saskaņā ar Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktu ir jānodrošina Rīgas pilsētas pašvaldības funkcijas (uzdevumu) izpildi – Kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas sekmēšana, dalība kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, saimnieciskās darbības veicināšana, racionāla un lietderīga pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana, veicot publiskas personas komercdarbību nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgo pakalpojumu pieejamību, un kurā infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. ► Ievērojot minēto, RCT nevar rīkoties ar uzņēmumu un nekustamo īpašumu vienīgi komerciālos nolūkos; ► RCT tirdzniecības nodrošināšanai kā tirgus pārvaldītājam ir saistošs papildus regulējums (Ministru kabineta 12.05.2010. noteikumi Nr.440 " Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"), kas specifiski nosaka tirdzniecības organizēšanas kārtību un atsevišķu būtisku jautājumu saskaņošanu ar pašvaldību; ► lielai daļai objektu RCT apsaimniekotā NĪ sastāvā ir piešķirts valsts kultūras pieminekļa statuss, kas ierobežo uzņēmuma iespējas veikt būtiskas izmaiņas apbūvē; ► rīcībai ar mantu jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Publiso iepirkumu likums; ► uzņēmumam savā komercdarbībā papildus Komerclikumam jāievēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un citas speciālo likumu normas, kas attiecas vienīgu uz publiskas personas kapitālsabiedrībām;

► RCT apsaimniekotajām teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss, ir nepamatoti noteikts ierobežojums mazumtirdzniecībai ar tabakas izstrādājumiem, kas RCT nostāda nevienlīdzīgā situācijā ar citiem mazumtirdzniecības dalībniekiem, lielveikaliem.

5.5. Citas nozares īpatnības

Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus RCT apsaimniekoto tirgus teritoriju darbībā ir novērojama izteikta sezonalitāte. Vasaras sezonā (aprīlis – septembris) ļoti intensīva sakņu, dārzeņu un augļu tirdzniecība notiek atklātajās tirgus teritorijās apkārt paviljoniem, tādējādi radot nepilnu platību noslodzi paviljonos. Ziemas sezonā (oktobris – marts) tirdzniecība faktiski notiek tikai iekštelpās, ļoti blīvi aizpildot paviljonu tirdzniecības platības. Tāpat ir novērojamas sezonālās pieprasījuma svārstības dažādām produktu grupām, piemēram, ziemas sezonā ir izteikti paaugstināts pieprasījums pēc citrusaugļiem. Tā kā pašlaik tirdzniecības vietu izcenojumos šīs tendences netiek ņemtas vērā (noteiktā maksa ir nemainīga), nākotnē būtu vēlams ieviest diferencētus tarifus ziemas un vasaras sezonā, kā arī apsvērt iespēju diferencēt tarifu pa preču grupām atkarībā no to sezonālā pieprasījuma.

6. Uzņēmuma attīstības stratēģija 6.1. Stratēģijas izstrādes pamatnostādnes RCT vidēja termiņa stratēģija izstrādāta uz šādām pamatnostādnēm par uzņēmuma esošajām stiprajām un vājajām pusēm, iespējām un draudiem (skat. tabulu zemāk).

Tabula Nr. 14 RCT SVID analīze Stiprās puses Vājās puses ► RCT ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības objekts ► RCT teritorijas. ēku, būvju un Rīgas pilsētā ar izdevīgu ģeogrāfisko inženierinfrastruktūras pašreizējais stāvoklis novietojumu, plašāko tirdzniecības teritoriju ir neapmierinošs, atsevišķos gadījumos pat un ļoti apjomīgu apmeklētāju plūsmu; pirmsavārijas stāvoklī; ► tirgū pieejamā produkcija ir ar zemāku cenu, ► Tirgus pašlaik nenodrošina pietiekamu kā konkurentiem; komforta līmeni salīdzinājumā ar ► RCT ir ļoti stabila finanšu situācija, konkurentiem, it īpaši klientiem, kas dodas uzņēmumam ir likviditātes rezerve un nav uz tirgu ar autotransportu. ilgtermiņa saistību ar kredītiestādēm; ► pašreizējais tirgus produktu izvietojums ir ► RCT ir būtiski lielāka produktu, it īpaši haotisks un netiek pilnībā ievērots dalījums pārtikas, izvēle kā konkurentiem un unikāls pa paviljoniem. produktu izvietojuma princips; ► RCT darbību un attīstību ierobežo noslēgtie ► tirgus sniedz personīgu kontaktu starp ilgtermiņa nomas līgumi, kuru termiņš pircēju un pārdevēju, kas nav sastopams atsevišķiem objektiem sasniedz 2045. gadu; lielveikalos. ► uz klientiem netiek pilnībā pārdalītas komunālo pakalpojumu izmaksas skaitītāju trūkuma dēļ; ► uzņēmuma vadības mainība politiskās situācijas ietekmē, kā rezultātā trūkst stratēģisko risinājumu plānveidības, nav apstiprināta vienota telpiskās attīstības vīzija; ► lielāka normatīvo aktu regulējošā ietekme salīdzinājumā ar konkurentiem; ► nepārdomātas pašvaldības politikas rezultātā ir izveidojusies nevajadzīga konkurence. Iespējas Draudi ► Pilnīga tirgus teritorijas un ēku atjaunošana, ► Tirgus apmeklētāju skaita un pirktspējas novēršot esošos piekļuves, drošības un vides kritums salīdzinoši lielā vidējā vecuma dēļ; trūkumus, bet saglabājot kultūrvēsturisko un ► nepietiekams valsts (pašvaldības) atbalsts sociālo vidi. pārbūves programmas realizēšanai, kā ► produktu novietojuma reorganizācija un rezultātā programma var tikt izpildīta zonējuma nodrošināšana ar tarifu politikas nepilnīgi; palīdzību; ► apmeklētāju plūsmas migrācija pie ► zemnieku kooperatīvu pārstāvniecības konkurentiem periodos, kad tiks intensīvi veicināšana tirgū; veikti remontdarbi; ► aktīvas mārketinga kampaņas īstenošana un ► ilgtermiņa nomnieku nesadarbošanās ar RCT ārvalstu tūristu plūsmas piesaistīšana; pārbūves programmas realizēšanā; ► juridisko apgrūtinājumu samazināšana, ► tirdzniecības normatīvā regulējuma neslēdzot ilgtermiņa līgumus pēc esošo pastiprināšana, kas neļautu saglabāt termiņa beigām; tradicionālo tirgus darbību. ► sabiedriskā transporta galapunktu (it īpaši maršruta taksometru) pārplānošana, apvienojot ar Rīgas Starptautisko autoostu. ► privātā partnera piesaiste atsevišķu objektu apsaimniekošanā.

6.2. Uzņēmuma misija, vīzija un vērtības Vīzija Rīgas Centrāltirgum kļūt par Latvijas iedzīvotāju un ārvalstu tūristu iecienītu un apmeklētu vietu, kurā cilvēkiem ir iespējams ne tikai ērti un patīkami iepirkties un socializēties, bet arī baudīt tradicionālās kultūras vērtības un kultūrvēsturiskos objektus Rīgas pilsētas centrā. Kļūt par vietu, kur saglabāta un nodrošināta tikai tirgū pieejama unikāla tirdzniecības pieredze, vieta, kurā iespējams iegādāties Latvijas zemnieku, amatnieku un mājražotāju preces. Misija Efektīva un finansiāli ilgtspējīga tirgus apsaimniekošana, saglabājot tirgu kā vietēji un starptautiski atpazīstamu unikālu iepirkšanās un socializēšanās vietu priekš tirgus apmeklētājiem. Vērtības ► Sabiedrības apsaimniekotie tirgi ir atvērti, pieejami un sasniedzami. ► Tirgus ir drošs gan tā vides, gan pieejamās pārtikas un produktu ziņā. ► Tirgus ir unikāls kultūrvēsturiskais mantojums arhitektūras, tirdzniecības vietu plašuma un produktu izkārtojuma veidolā. ► Tirgus nodrošina tikai tirgū sastopamu personisku saskarsmi starp pircēju un pārdevēju.

6.3. Kopējais stratēģiskais ietvars RCT turpmākā darbība un attīstība pamatojas uz pamatprincipu, ka RCT daļēji saglabā nekomerciālu funkciju, un neizmanto tam nodoto nekustamo īpašumu kā pilnībā komerciālu objektu. RCT savā attīstībā ievēro normatīvo aktu prasības un attīstības plānošanas dokumentus – Rīgas domes 2014. gada 27.maija lēmumu Nr.1173 (prot. Nr.30, 15.§) "Par Rīgas attīstības programmas 2014.–2020.gadam un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam apstiprināšanu" ar ko apstiprināta Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programma 2014.–2020.gadam. Tas nozīmē, ka uzņēmuma kopējā darbības stratēģijā ir jāievēro ierobežojumi, ko rada pašvaldības publiskās funkcijas pildīšana, kas liedz sasniegt pilnīgu komerciālā potenciāla realizēšanu un peļņas maksimizēšanu, piemēram, transformējot tirgus platības cita veida komercplatībās, kā biroju vai dzīvojamās ēkas, daudzstāvu autostāvvietas utt. Plānots, ka RCT stratēģiskā attīstība norisināsies atbilstoši zemāk uzskaitītajām stratēģiskajām prioritātēm: ► Nekustamā īpašuma apsaimniekošana un sakārtošana – prioritāte, kas saistāma ar tirgus (ēku, būvju, laukumu) īpašumu atjaunošanu un pārbūvi, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, izmantojot Sabiedrības finanšu resursus, ES un citu pieejamo finansējuma programmu līdzfinansējumu. ► Klientu apmierinātības paaugstināšana – prioritāte, kas saistāma ar komforta un sakārtotas vides nodrošināšanu gan tirgus tiešajiem klientiem – nomniekiem, gan tirgus apmeklētājiem (pircējiem, tūristiem). ► Drošas vides nodrošināšana – prioritāte, kas saistāma ar pārtikas preču drošas aprites, sanitāro un higiēnas normu nodrošināšanu apsaimniekoto tirgus teritorijās, noziedzības risku mazināšana. ► Publiskā tēla veidošana – prioritāte, kas saistāma ar RCT kopējā tēla veidošanu un komunicēšana sabiedrībā. ► Ietekmes uz vidi mazināšana – prioritāte, kas saistāma ar vides piesārņojuma un nelietderīgi tērētu resursu samazināšanu.

► Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū – prioritāte, kas saistāma ar Centrāltirgus atpazīstamības veicināšanu gan starptautiskā, gan vietējā mērogā. ► Finanšu rādītāju uzlabošana – prioritāte, kas saistāma ar RPAS "Rīgas Centrāltirgus" darbības efektivitātes paaugstināšana.

6.3.1. Prioritāte: "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana"

Stratēģisko prioritāti "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana" plānots realizēt atbilstoši šādam darbu plānam:

Tabula Nr.15 Darbu plāns Gads Objekts Projekts Izpilde Kanālmala Pārbūves projekta izstrāde Izstrādāts projekts, nodots inženiertehniskajam speciālistam izskatīšanai un atzinuma sniegšanai Rūpniecības Autostāvvietas izveide, Apstiprināts attīstības preču tirgus tirdzniecības vietu samazināšana priekšlikums par intermodālā satiksmes mezgla izveidi Gaļas Saldētavu izbūve Izvērtēta steidzamība un paviljons aizstāts ar garderobju izbūvi Zivju paviljons Saldētavu izbūve Atlikts uz 2015.gadu Piena paviljons Pilna tehniskā ekspertīze Pasūtīta, tiks saņemta 2015.gada februārī Gastronomijas Pilna tehniskā ekspertīze Pasūtīta, tiks saņemta pav. 2015.gada februārī Sakņu Pilna tehniskā ekspertīze Pasūtīta, tiks saņemta paviljons 2015.gada februārī 2014 Zivju paviljons Pilna tehniskā ekspertīze Pasūtīta, tiks saņemta 2015.gada februārī Gaļas Pilna tehniskā ekspertīze Pasūtīta, tiks saņemta paviljons 2015.gada februārī Atklātā Seguma pārbūves projekta Projekts pasūtīts, tiks teritorija izstrāde saņemts 2015.gadā RCT Spīķeri Fasāžu un jumtu pārbūves Eksperta atzinumi saņemti, projektu izstrāde (5 gab.), projektu izstrāde pārcelta uz atzinums + ekspertīze 2015.gadu Vidzemes Zemes un ēku ieguldīšana RCT Sarakste ar RD Īpašuma tirgus pamatkapitālā departamentu Piena paviljons Nomas līguma izbeigšana ar Nomas līgums izbeigts ilgtermiņa nomnieku un pārņemšana RCT apsaimniekošanā Gastronomijas Nomas līguma izbeigšana ar Nomas līgums tiks izbeigts paviljons ilgtermiņa nomnieku un 2015.gadā pārņemšana RCT apsaimniekošanā

Kanālmala Pārbūves projekta saskaņošana un būvdarbu iepirkuma izsludināšana Zivju paviljons Piebūves tehniskā projekta izstrāde; centralizēto aukstumiekārtu, saldējamo kameru un kompresoru telpas pārbūve (projekts un izbūve) Gastronomijas Nomas līguma izbeigšana ar ilgtermiņa nomnieku paviljons Piena paviljons Administrēšanas uzsākšana, iekšējo elektroapgādes tīklu pārbūves projekts, ārdurvju nomaiņa 2015 Gaļas Grīdas seguma remonts; iekšējo elektroapgādes tīklu paviljons rekonstrukcija; ārdurvju nomaiņa Atklātā Elektrotīklu tehniskais projekts teritorija Spīķeri Tehniskie projekti 5 spīķeriem Āgenskalna Jauna nomas līguma noslēgšana, investīciju plāna apstiprināšana tirgus Vidzemes Nomas līguma noslēgšana, attīstības plāna izstrāde tirgus Rūpniecības Attīstības priekšlikuma realizēšanas uzraudzība un kontrole preču tirgus Kanālmala Būvniecības darbu 1.kārta Zivju paviljons Piebūves remonts – biroju izbūve Gastronomijas Administrēšanas uzsākšana, iekšējo elektroapgādes tīklu pav. pārbūves projekts Piena paviljons Iekšējo elektroapgādes tīklu rekonstrukcija Gaļas Centralizēto aukstumiekārtu, saldējamo kameru un kompresoru paviljons telpas tehniskais projekts 2016 Atklātā Seguma pārbūves 1.kārtas īstenošana teritorija Āgenskalna Atjaunošanas un pārbūves darbu uzraudzība, nomas līguma tirgus saistību izpildes kontrole Vidzemes Attīstības priekšlikuma apstiprināšana tirgus Rūpniecības Nomas līguma saistību uzraudzība un kontrole preču tirgus Kanālmala Būvniecības darbu 2.kārta Visi paviljoni Tehnisko projektu pasūtīšana Gaļas Centralizēto aukstumiekārtu, saldējamo kameru un kompresoru paviljons telpas pārbūve Atklātā Seguma pārbūves 2.kārtas īstenošana teritorija 2017 Āgenskalna Atjaunošanas un pārbūves darbu uzraudzība, nomas līguma tirgus saistību izpildes kontrole, Zemes un ēku ieguldīšana RCT pamatkapitālā Vidzemes Atjaunošanas un pārbūves darbu uzraudzība, nomas līguma tirgus saistību izpildes kontrole, Zemes un ēku ieguldīšana RCT pamatkapitālā Rūpniecības Nomas līguma saistību uzraudzība un kontrole preču tirgus

Kanālmala Būvniecības darbu 3.kārta Atklātā Seguma pārbūves 3.kārtas īstenošana teritorija Visi paviljoni Tehnisko projektu saskaņošana Gastronomijas Iekšējo elektroapgādes tīklu rekonstrukcija pav. Slēgtā Attīstības priekšlikuma sagatavošana 2018 teritorija Āgenskalna Atjaunošanas un pārbūvesdarbu uzraudzība, nomas līguma tirgus saistību izpildes kontrole, Vidzemes Atjaunošanas un pārbūvesdarbu uzraudzība, nomas līguma tirgus saistību izpildes kontrole, Rūpniecības Nomas līguma saistību uzraudzība un kontrole preču tirgus Kopējās teritorijas telpiskās attīstības vīzijas izstrāde 2011. gada 24. augustā RCT organizēja publisku pasākumu, kurā tika uzsākta diskusija par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un iespējamo tirgus ēku pārbūves plānu. Lai RCT sekmīgi realizētu stratēģisko prioritāti "NĪ apsaimniekošana un sakārtošana", nepieciešams turpināt iesākto diskusiju un, pieaicinot attiecīgus ekspertus, izstrādāt kopēju tirgus teritorijas telpiskās attīstības vīziju, kas kalpotu par pamatu tālākai tirgus ēku un laukumu pārbūves realizēšanai. Telpiskās attīstības vīzija tiktu plānota saistībā ar pieguļošo teritoriju attīstību: ► jāparedz tirgus cieša saikne ar īstenoto Spīķeru kvartāla revitalizācijas projektu (starp Turgeņeva un Maskavas ielām), kas radītu vienmērīgu tirgus teritorijā un šajā kvartālā esošo Spīķeru attīstību; ► tirgus teritorijas attīstībai jābūt saskaņotai ar Rīgas pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Pārbūves darbu veikšana Pārbūves darbu plāns kultūrvēsturisko pieminekļu – Centrāltirgus tirdzniecības paviljonu, rekonstrukcijai, saglabāšanai, vides sakārtošanai ietver šādus darbus: ► paviljonu pilna būvekspertīze; ► paviljonu konstrukciju labošana; ► metāla konstrukciju apstrāde ar ugunsdrošu krāsu; ► grīdas seguma nomaiņa; ► elektrotīklu nomaiņa; ► centralizētās aukstuma sistēmas modernizēšana un saldētavu izbūve pagrabstāvos; ► āra teritoriju seguma nomaiņa; ► kanālmalas rekonstrukcija; ► un tml. Tirgus paviljonu un ēku attīstības koncepcija Nepieciešams uzturēt un modernizēt Gaļas, Piena, Gastronomijas, Sakņu un Zivju paviljonus, pagrabstāvu zem paviljoniem 2 ha platībā, kā arī RCT piederošos spīķerus: ► paviljonu grupai kā galvenā tiks izvirzīta ēku fasāžu (t.sk. jumtu ) atbilstība to vēsturiskajam veidolam.. ► Paviljonu atjaunošanas darbu apjomos paredzēts iekļaut: ► Paviljonu konstrukciju labošanu; ► Inženierkomunikāciju atjaunošanu; ► Jaunas apkures un kondicionēšanas sistēmas izveidi; ► Paviljonu fasāžu remontu un siltināšanu;

► Energoefektivitātes pasākumu ieviešanu. ► tiks veikta pagrabu labiekārtošana un attīstīšana. ► noliktavu spīķeru apbūves modernizācija, pielāgojot to spīķeru apbūvei starp Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielām, kas pašlaik tiek sakārtota un ir pietuvinājusies to vēsturiskajam veidolam. Atklāto teritoriju un tirgus ielu pārbūve Tiks veikta "Atklātās teritorijas" atjaunošana, kas sastāv no tirgus laukuma ar tirdzniecības galdiem, nojumēm (kioski starp Gaļas paviljonu un Nēģu ielas spīķeriem) un atklātām tirdzniecības vietām zem nojumēm "Slēgtajā teritorijā", "Nēģu laukumā". ► Pārbūves darbu apjomos paredzēts iekļaut: ► Rīgas Centrāltirgus laukuma seguma atjaunošanu; ► Video novērošanas sistēmas uzstādīšanu; ► Saskaņota dizaina un vienota stila tirdzniecības nojumju uzstādīšanu. ► "Slēgtās teritorijas", "Atklātās teritorijas" un "Nēģu laukuma" kiosku ēku demontāža. ► Tiks veikta piegādes un apkalpojošā transporta plūsmu optimizācija, sakārtojot ielu tīklu un piekļuves iespējas katram no objektiem/būvēm. Pārējiem objektiem plūsma tiks optimizēta, nosakot ierobežotu piegādes/apkopes laiku. ► Gājēju drošākai Maskavas ielas (tramvaja sliežu ceļa) šķērsošanai virzienā uz Daugavmalu, Spīķeru ielas galā paredzēts izveidot "gulošā policista" veida gājēju pāreju ar iesegumu esošo tramvaja sliežu līmenī. Vidzemes tirgus attīstības koncepcija ► Ar Rīgas domes 18.12.2012. lēmumu Nr.5631 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" īstenoto valsts pārvaldes uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem" (prot. Nr.101, 32.§) pieņemts lēmums Vidzemes tirgus zemi un ēkas ieguldīt RPAS "Rīgas Centrāltirgus" pamatkapitālā. ► Ņemot vērā, ka Vidzemes tirgus ir skaidri nodalāms RCT objekts, kā arī izvērtējot esošo tirgus rentabilitāti un tirgus platības atbilstību tirdzniecības funkcijai, šī tirgus apsaimniekošanai 2015.gadā saskaņā ar Vidzemes tirgus attīstības plānu varētu tikt piesaistīts stratēģisks partneruzņēmums. ► 2015.gadā nepieciešams īstenot Vidzemes tirgus apsaimniekošanas reorganizāciju, kas sevī ietvertu Vidzemes tirgus teritorijas nodošanu ilgtermiņa apakšnomā nomniekam līdz 2021. gada augustam, izstrādājot konkrētu attīstības stratēģiju, kurā jāpiedāvā risinājums Gaļas paviljona pārbūvei, jo tā ir vēsturiski nozīmīga būve, kas turklāt tirgum var iedot jaunu dzīvi. Būtisks apakšnomas nosacījums - saglabāt Vidzemes tirgus darbības statusu.

Rūpniecības preču tirgus attīstības koncepcija ► 28.12.2013. Rūpniecības preču tirgus teritorija tika iznomāta autostāvvietas un tirdzniecības organizēšanas darbības nodrošināšanai. ► Akcionāru sapulce 2014. gada 13. novembrī (prot. Nr.6) piekrita grozījumiem 28.12.2013. noslēgtajā nekustamā īpašuma nomas līgumā Nr. 05-117/13, kas paredz Rūpniecības preču teritorijā līdz 2018.gada 31.decembrim uzbūvēt intermodālo satiksmes mezglu atbilstoši izstrādātajam attīstības priekšlikumam, un līdz 2044.gada 31.decembrim apsaimniekot intermodālo satiksmes mezglu, nodrošinot tirdzniecību un autostāvvietu darbību. ► 2014.gadā noslēgta vienošanās par grozījumiem nomas līgumā, pagarinot nomas termiņu, un mainot nomas mērķi – saskaņā ar SVID analīzē norādīto iespēju

"Sabiedriskā transporta galapunkta pārplānošana (it īpaši maršruta taksometru)", atbalstot Attīstības priekšlikumu par intermodālā satiksmes mezgla izbūvēšanu.’ ► Turpmāk paredzēts uzraudzīt Attīstības priekšlikuma īstenošanas gaitu, tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, lai darbības atbilstu būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Āgenskalna tirgus attīstības koncepcija ► Ar Rīgas domes 18.12.2012. lēmumu Nr.5631 "Par Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" īstenoto valsts pārvaldes uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai nepieciešamajiem Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem" (prot. Nr.101, 32.§) pieņemts lēmums Āgenskalna tirgus zemi un ēkas ieguldīt RCT pamatkapitālā. ► Ņemot vērā, ka Āgenskalna tirgus struktūra ļauj to nodot vienam nomniekam, šī tirgus pārbūve un tālāka apsaimniekošana arī turpmāk var tikt realizēta piesaistot partneruzņēmumu no privātā sektora. ► 2015.gadā 15.janvārī Āgenskalna tirgus apsaimniekošanai noslēgts jauns apakšnomas līgums līdz 2021. gada 7.augustam. ► Iznomājot Āgenskalna tirgus teritoriju, nomniekam uzlikts par pienākumu izstrādāt Āgenskalna tirgus investīciju plānu, saskaņā ar noslēgto nomas līgumu veikt ieguldījumus ēku un teritorijas sakārtošanai, novirzot šim mērķim 75% no tīrajiem ieņēmumiem. ► Nomas maksa noteikta, pamatojoties uz sertificēta vērtētāja AS "BDO" 14.10.2014. nomas maksas vērtējumu "Tirgus nomas maksas bāzes vērtības noteikšana ēkām un zemei Rīgā, Nometņu ielā 64 (kadastra Nr.0100 057 0141)", ņemot vērā nosacījumu, ka Nomnieks 75% (septiņdesmit piecus procentus) no tīrajiem ieņēmumiem izmanto Īpašuma esošo ēku atjaunošanas, pārbūves un restaurācijas darbiem. ► Saskaņot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju Āgenskalna tirgus kompleksa pārbūves darbu programmu un uzsākt saskaņotus atjaunošanas darbus. Juridisko jautājumu sakārtošana Jāturpina darbs pie juridisko jautājumu sakārtošanas: ► esošo ilgtermiņa apakšnomnieku līgumsaistību sakārtošana, jaunu apakšnomas līgumu slēgšana saskaņā ar akcionāru sapulces apstiprināto RPAS "Rīgas Centrāltirgus" nekustamā īpašuma iznomāšanas un nekustamā īpašuma nomāšanas kārtību, paredzot nomnieku ieguldījumus iznomātajos nekustamajos īpašumos; ► vērtēt iespējas pārtraukt ilgtermiņa līgumus pirms termiņa, pārņemt Gastronomijas paviljona pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. ► NĪ tiesiskā statusa sakārtošana: ► patvaļīgās būvniecības novēršana, kadastrālās uzmērīšanas lietu atjaunošana atbilstoši esošajai situācijai; ► RCT apsaimniekoto īpašumu ieguldīšana uzņēmuma pamatkapitālā; ► pagaidu ēku termiņu pārbaude un prettiesiski saglabātās pagaidu apbūves nojaukšana. Prioritātes realizēšanas pamatprincipi Nākotnē veicot plānotos darbus attiecībā uz investīciju programmas realizāciju, RCT rīkosies saskaņā ar šādiem pamatprincipiem: ► Virzība uz preču sortimenta un tirdzniecības vides sakārtotību, izmantojot tarifu politiku un klientu atlasi.

► Tirgus unikalitātes saglabāšana – neveikt izmaiņas vēsturiskajā produktu izvietojuma principā pa paviljoniem, un nodrošināt pašlaik tirgū nopērkamo preču grupu pieejamību arī nākotnē. ► Pārbūves gaitā nodrošinot nepārtrauktu tirdzniecības procesu, pēc iespējas īstenot pārdomātu esošo nomnieku migrāciju – neveikt esošās laukumu apbūves demontāžu pirms tiek nodrošināta vieta, uz kuru pārvākties. ► Tirdzniecība un komercdarbība saglabājas kā prioritārais telpu un teritoriju aizpildīšanas segments.

6.3.2. Prioritāte "Klientu apmierinātības paaugstināšana" Šī stratēģiskā prioritāte attiecināma ne tikai uz RCT kā NĪ apsaimniekotāja tiešajiem klientiem – telpu un tirdzniecības vietu nomniekiem, bet arī tirgus klientiem – apmeklētājiem, lai sekmētu Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto ilgtermiņa attīstības mērķa IM3 "Ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide" sasniegšanu. Turpināt pastāvīgi īstenot sekojošus darbus prioritātes realizēšanai vidējā termiņā: ► Apmierinātības celšana saistībā ar: ► tirgus ēku, tehnisko telpu un laukumu pārbūvi; ► zonējuma pārkārtošanu un apmeklētāju labāku informētību. ► Pēc nepieciešamības organizēt lielāko tirgotāju (nomnieku) sapulces par nomniekiem aktuāliem jautājumiem. ► Ik gadu pilnveidot nomas maksas tarifu politiku, pēc iespējas ņemt vērā sezonalitātes un atsevišķu preču un produktu grupu īpatnības. ► Pilnveidot esošo norēķinu sistēmu par autotransporta iebraukšanas un stāvēšanas pakalpojumu Centrāltirgū. Nodrošināt pakāpenisku pāreju uz autotransporta iebraukšanas un stāvēšanas sistēmas automātisku darbību, norēķinu par autostāvvietas izmantošanu veikšanu norēķinu automātos.

6.3.3. Prioritāte "Drošas vides nodrošināšana" Šīs stratēģiskās prioritātes realizācija veicama galvenokārt RCT apsardzes dienesta sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldības policiju, Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu. Veikt prioritātes īstenošanai sekojošus pasākumus: ► 2015.gadā veikt visu līdz 2015.gadam izbūvēto vājstrāvas sistēmu, t.i., video, apsardzes, ugunsdzēsības signalizāciju un trauksmes (apziņošanas) sistēmas auditu ar mērķi integrēt tās vienā centralizētā sistēmā ar vienotu vadību, uzturēšanu un apkalpošanu; ► 2015. – 2018.gadā izveidot vienotu vājstrāvas video, apsardzes, ugunsdzēsības signalizācijas un trauksmes (apziņošanas) sistēmu; ► Turpināt pastāvīgi īstenot profilaktiskos pasākumus – pārbaudes, apgaitas utt. Papildus kontroles pirms tirgotājam tiek izsniegta atļauja veikt tirdzniecības teritorijā, kas nodrošinātu pilnīgāku sanitāro normu un tirdzniecības noteikumu ievērošanu. Papildus tam, drošības sajūtu apmeklētājiem plānots pavairot ar skaidri atšķiramām un pamanāmām Centrāltirgus darbinieku formām, kas radītu iespaidu, ka atbildīgie darbinieki pastāvīgi uzrauga tirgus darbību; ► 2015.gadā atbilstoši HACCP (angļu val. – Hazardz Analyses and Critical Control Points; latv. val. – bīstamību analīze un kritiskie kontroles punkti) prasībām izveidot nomniekiem piemērojamu vienotu pārtikas produktu drošu aprites paškontroles standartu, kas noteiktu nepieciešamās pārtikas aprites drošības procedūras tirdzniecības vietās un nomājamajās platībās.

6.3.4. Prioritāte "Publiskā tēla veidošana" Lai realizētu stratēģisko prioritāti – veidotu pozitīvu RCT sabiedrisko tēlu RCT ir apstiprināta Mārketinga un komunikācijas stratēģijas 2013. – 2015.gadam. Katru gadu, ņemot vērā šo stratēģiju, tiek apstiprināts Mārketinga un komunikācijas pasākumu plāns kalendārajam gadam. Ņemot vērā Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 3.pielikuma 8.punktu RCT katru gadu saistībā ar publiskā tēla veidošanu cita starpā ir šādi uzdevumi: ► pastāvīgi, izmantojot mājas lapu, preses izdevumus, televīziju un radio, informēt sabiedrību par iespējām RCT iegādāties Latvijā ražotu kvalitatīvu svaigu, sezonai atbilstošu produkciju; informēt par RCT darbības rezultātiem un jaunumiem; tirdzniecības vietu pieejamību Centrāltirgū; nomas maksas tarifiem; sociālajām aktivitātēm; tematiskajiem vai gadskārtu tradīciju tirdziņiem; ► izdodot vismaz 6 laikraksta "Centrāltirgus vēstis" izdevumus gadā; ► regulāra latviešu tradicionālo kultūras vērtību popularizēšana: latviešu gadskārtu svētku (Līgo, Ziemassvētki, Meteņi u.c.) svinēšana; ► dalība ikgadējā Mākslinieku savienības rīkotā mākslas projektā "Mākslas dienas"; ► atbalstīt dažādas citas sociālās aktivitātes (mākslas projekti, foto izstādes un utt.); ► popularizēt Centrāltirgu kā UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautu vietu Rīgas vēsturiskajā centrā, lai piesaistītu ne tikai ārvalstu tūristus, bet arī visus Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Rīgas Centrāltirgu.

6.3.5. Prioritāte "Ietekmes uz vidi mazināšana" 2014. – 2015.gadā, ņemot vērā Centrāltirgus paviljonu pilnu tehnisko ekspertīzi izstrādāt Attīstības koncepcija ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Koncepcija īstenojama 2015. – 2020.gadā. Koncepcijas realizēšanas uzsākšana 2015.gads. Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā: ► ēku pārspiedienu testu un infrasarkano termogrāisko apsekošana, lai noteiktu gaisa infiltrāciju caur neblīvumiem un konstatētu novēršamos defektus; ► saldējamo iekārtu un sistēmu audits.

6.3.6. Prioritāte: "Tūrisma attīstīšana Centrāltirgū" RCT ir senākais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas Rīgas pilsētas centrā un ir kļuvis par iecienītu iepirkšanās vietu, kas piesaista ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārvalstu tūristus, jo ir viens no lielākajiem Eiropas pilsētu centru tirgus laukumiem ar senām tradīcijām, kas meklē iespējas apvienot tirgus kultūrvēsturisko mantojumu ar mūsdienu kultūras aktivitātēm, tādēļ RCT kļuvis par neatņemamu tūrisma ceļvežos norādītu apskates objektu. Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai: ► pastāvīgi nodrošināt iespēju tūrisma kompānijām uz sadarbības līguma pamata ar RCT rīkot ekskursijas un degustācijas ārvalstu tūristu grupām; ► tūrisma jomā turpināt attīstīt sadarbību ar "Live Riga"; ► 2015.gadā izstrādāt Centrāltirgus muzeja un informācijas centra konceptu; ► Centrāltirgus muzeju izveidot līdz 2018.gadam; ► 2015. – 2019.gadā pakāpeniski izveidot nepieciesāmaās norādes tirgus teritorijā; ► līdz 2019.gadam Centrāltirgus teritorijā izveidot un uzstādīt tūristu piesaistes objektu.

6.3.7. Prioritāte "Finanšu rādītāju uzlabošana" Pašreizējais RCT finanšu stāvoklis vērtējams kā apmierinošs, tādējādi nav paredzami būtiski pasākumi finanšu rādītāju uzlabošanai. Īstenojamie darbi prioritātes realizēšanai vidējā termiņā: ► naudas līdzekļu vadības procedūru pilnveidošana; ► skaidras naudas aprites mazināšana, pilnveidojot klientu norēķinu sistēmu (pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem); ► zaudējumu kontrole, nomnieks par tirdzniecības vietu norēķinās pirms uzsāk tirdzniecību.

6.4. Darbības riski

Tabula Nr. 16 RCT būtiskie darbības riski un iespējamie pasākumi to mazināšanai Riska Iespējamie pasākumi riska Riska raksturojums nosaukums mazināšanai Pieprasījuma Veicot intensīvu atjaunošanas Riska mazināšanas pasākumu samazinājums programmu un aizverot daļu no ietvaros nepieciešams izstrādāt pārbūves paviljoniem vai teritorijām var pārdomātu atjaunošanas grafiku, rezultātā notikt apmeklētāju plūsmas kas minimāli ierobežotu pārveidošanās uz konkurējošiem apmeklētāju neērtības. Iespējama objektiem, kur iedzīvotājiem nav arī labvēlīgāka nomas maksu jāsaskaras ar radītajām neērtībām. politika remontdarbu laikā tiem nomniekiem, kas spiesti pārcelties uz citām nomas platībām remontdarbu dēļ. Tirdzniecības ierobežojumiem jābūt minimāliem, lai tiktu nodrošināta tirdzniecības nepārtrauktība.

Ilgtermiņa RCT plānotie investīciju projekti Plānoto investīciju programmu investīciju nav saistīti ar būtiskiem riskiem īstenot no RCT rīcībā esošajiem finansēšanas dēļ investīciju finansēšanas finanšu līdzekļiem. Turpināt risks piesaistes. Riski var rasties, ja racionālu plānošanu un projektu tiktu pieņemti lēmumi būtiski īstenošanu. Izmaiņu gadījumā riska paplašināt investīciju programmu mazināšanas nolūkos nepieciešams ar nozīmīgiem projektiem, kuru savlaicīgi izskatīt iespējas piesaistīt realizēšanai būtu nepieciešams līdzfinansējumu no citiem avotiem. piesaistīt kredītresursus. Nepieciešams apsvērt iespēju piesaistīt privātā sektora finansējumu, realizējot atsevišķu tirgus objektu attīstību sadarbībā ar privāto partneri.

7. Finanšu prognozes 8.1. Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums

Lai izstrādātu RCT finanšu prognozes, t.sk. peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmu, bilanci, tika definēti būtiskie prognožu sagatavošanai nepieciešami pieņēmumi. Pieņēmumu definēšanai tika izmantota RCT pārstāvju sniegtā informācija, tika noteikti galvenie ieņēmumu, izmaksu u.c. finanšu pozīciju virzītāji, t.i., tos ietekmējošie faktori, kuru izmaiņas ņemtas vērā finanšu pozīciju prognožu izstrādē. Būtisko finanšu pieņēmumu prognožu raksturojums sniegts nākamajā tabulā.

Tabula Nr.17 Finanšu prognožu pieņēmumu raksturojums Pieņēmumu grupa Pieņēmumu raksturojums VISPĀRĪGIE PIEŅĒMUMI Prognožu veidošanas princips Prognožu 2013. – 2018.gadam finanšu datu avoti: 2013.gadam dati no gada pārskata, 2014. – 2015. gadam sagaidāmās izpildes budzēta dati; Finanšu datu periods 2016. – 2018. gadam ņemot vērā vadības koncepcijas plānu attiecībā uz apsaimniekošanu; Prognozes veidotas no 2015. līdz 2018. gadam 2013. gada prognozei tika izmantoti gada pārskata faktiskie finanšu rādītāji un 2014.gada budžeta finanšu rādītāji, finanšu Finanšu datu struktūra rādītāji pēc 2014. gada tiek prognozēti, pamatojoties uz pieņēmumiem Bāzes periods Par prognožu bāzes periodu tiek pieņemts 2012. gads Makroekonomiskie pieņēmumi Aprēķinos ņemtas vērā prognozētās patēriņa cenu izmaiņas un Inflācijas ietekme darba algas (bruto) izmaiņas. Prognozes veiktas, ievērojot pastāvošās PVN, UIN un NĪN Nodokļu likmes nodokļu likmes. PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINA, NAUDAS PLŪSMAS, BILANCES PIEŅĒMUMI Pakalpojumu ieņēmumi Ieņēmumu daļai pieaugums netiek plānots, sakarā ar Vidzemes tirgus, Āgenskalna tirgus jauna attīstības plāna realizāciju, Rūpniecības preču tirgus teritorijas attīstību un no apakšnomniekiem pārņemto Centrāltirgus Piena un Gastronomijas paviljonu attīstību. Nākotnes attīstības koncepcija balstīta uz to, lai mazinātu risku, Ieņēmumi ka tiek iznomāts objekts par nomas maksu, kas termiņa beigās ir mazāka par investīcijām, kādas pēc nomas perioda beigām ir nepieciešamas objekta sakartošanā. Koncepcija paredz noteikt nomas maksu atbilstoši pastāvošai tirgus situācijai,vienlaicīgi paredzot, ka apsaimniekotājs ir arī atbildīgs par nekustamā īpašuma saglabāšanu un attīstīšanu.

Ņemot vērā investīciju objektus un investīciju realizācijas gaitu, Ieņēmumu līmenis būtiskas RCT pamatdarbības ieņēmumu svārstības netiek remontdarbu laikā prognozētas.

Pieņēmumu grupa Pieņēmumu raksturojums Darbības izmaksas Pieņemts, ka balstoties uz vadības nākotnes koncepciju attiecībā Izmaksu izmaiņas uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanu - Vidzemes tirgus, pārņemšanas gaitā Āgenskalna tirgus, Rūpniecības preču tirgu, Centrāltirgus objektu attīstības ietvaros samazinās administratīvās izmaksas. Investīciju pieņēmumi Ikgadējo investīciju Ikgadējo investīciju apmērs pieņemts bāzes gada līmenī, kas apjoms tiek indeksēts ar inflāciju. Pārbūves un Investīciju apjoms 2013.-2018. gadā tiek pieņemts atbilstoši atjaunošanas RCT pārbūves un investīciju plānam, ņemot vērā RCT finanšu programmas investīciju prognozes. apjoms Finanšu prognozēs pieņemts šāds pārbūvju un atjaunošanas darbu grafiks: ► 2015. gadā –Zivju paviljona centralizētās aukstumiekārtas un saldētavu pārbūve; Gaļas paviljona iekšējo elektrotīklu pārbūve ► 2016. gadā – Kanālmalas pārbūves uzsākšana; Atklātās teritorijas seguma pārbūves 1.kārtas īstenošana; Piena Pārbūves un paviljona iekšējo elektrotīklu pārbūve atjaunošanas darbu plāns ► 2017. gadā – Kanālmalas pārbūves turpināšana; Gaļas paviljona centralizētās aukstumiekārtas un saldētavu pārbūve; Atklātās teritorijas seguma pārbūves 2.kārtas īstenošana ► 2018. gadā – Gastronomijas paviljona iekšējo elektrotīklu pārbūve; Atklātās teritorijas seguma pārbūves 3.kārtas īstenošana; Kanālmalas pārbūves 3.kārta Pārbūves un Pieņemts, ka 2013. – 2018.gadā RCT no saviem līdzekļiem atjaunošanas darbu iegulda no 0,45 līdz 1,1 milj. EUR gadā programmas finansēšana Nolietojuma periods Pieņemts, ka investīciju amortizācijas periods ir 10 līdz 20 gadi

Tabula Nr.18 Ieguldījumu prognoze 2015. – 2018.

2015 2016 2017 2018 Kopā, EUR Gaļas pav. 383 487 150 000 210 000 743 487 Piena pav. 39 978 180 000 30 000 249 978 Gastr.pav. 36 979 7 000 30 000 150 000 223 979 Sakņu pav. 36978 30 000 66 978 Zivju pav. 156 978 70 000 30 000 256 978 Atklātā ter. 38 200 100 000 100 000 250 000 488 200 Teritorijas starp zivju pav.un Maskavas ielu 1 labiekārtošana 10 000 10 000 Kanālmala 18 319 500 000 450 000 650 000 1 618 319 Spīķeri 125 735 125 735 Kopā: 846 654 1 007 000 880 000 1 050 000 3 786 654

8.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze Tabula Nr. 19 Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze 2013. – 2018. EUR EUR EUR EUR EUR EUR 2013F 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P IEŅĒMUMI 7 000 969 6 894 851 6 610 897 6 476 215 6 477 715 6 480 715 Centrāltirgus 6 304 182 6 220 837 6 189 865 6 190 020 6 191 520 6 194 520 Vidzemes tirgus 469 697 412 898 228 617 176 200 176 200 176 200 Āgenskalna tirgus 227 090 224 329 155 628 73 000 73 000 73 000 Latgalīte 36 787 36 787 36 995 36 995 36 995 IZMAKSAS -5 610 994 -5 608 462 -5 421 265 -5 303 950 -5 303 751 -5 303 651 Personāla izmaksas -1 584 756 -1 618 433 -1 514 401 -1 503 500 -1 501 400 -1 501 300 Komunālie maksājumi -1 163 532 -1 133 749 -1 134 707 -1 135 000 -1 137 030 -1 137 030 Nolietojums -1 283 762 -1 077 977 -1 057 835 -950 050 -950 050 -950 050 Citas izmaksas -1 578 944 -1 778 303 -1 714 322 -1 715 400 -1 715 271 -1 715 271 BRUTO PEĻŅA 1 389 975 1 286 389 1 189 632 1 172 265 1 173 964 1 177 064 Administrācijas izmaksas -969 798 -1 010 116 -924 189 -918 200 -918 200 -917 050 Pārējie sabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumi/(izmaksas) -29 932 -39 480 -12 379 -12 380 -12 380 -12 380 neto Procentu ieņēmumi/(izmaksas) neto 25 631 36 289 36 300 36 300 36 300 36 300 Nekustamā īpašuma nodoklis -187 068 -262 501 -270 000 -268 000 -265 000 -265 000 Uzņēmuma ienākuma nodoklis -72 306 -4 980 -4 980 -4 980 -4 980 -4 980 NETO PEĻŅA 156 502 5 601 14 384 5 005 9 704 13 954

Bruto rentabilitāte 19.9% 18.7% 18.0% 18.1% 18.1% 18.2% Neto rentabilitāte 2.2% 0.1% 0.2% 0.1% 0.1% 0.2% RCT peļņas un neto rentabilitātes rādītāji nav augsti, tomēr saglabājas bez būtiskājām svārstībām; ► ieņēmumu samazinājums prognozes periodā saistīts ar jaunu vadības koncepciju attiecībā uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, nosakot nomas maksu atbilstoši pastāvošai tirgus situācijai, vienlaicīgi liekot akcentu uz to, ka tirgus apsaimniekotājs ir arī attīstītājs; ► prognozes periodā ņemot vērā ieņēmumu kritumu tiek paredzēta saimnieciskās darbības izmaksu optimizēšana efektīvāk un kvalitatīvāk organizējot iepirkumus.

8.3. Naudas plūsmas prognoze

Tabula Nr.20 Naudas plūsmas prognoze 2013. – 2018.

EUR EUR EUR EUR EUR EUR 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P Peļņa vai zaudējumi pirms procentu maksājumiem 390 245 236 793 253 064 241 685 243 384 247 634 Nodokļi -259 374 -267 481 -274 980 -272 980 -269 980 -269 980 Apgrozāmā kapitāla izmaiņas -172 207 603 740 -466 133 -531 388 8 114 78 420 Nolietojums 1 283 762 1 077 977 1 057 835 950 050 950 050 950 050 Pamatdarbības neto naudas plūsma 1 242 426 1 651 029 569 786 387 367 931 568 1 006 124 Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde -199 202 -181 000 -80 761 -181 000 -181 000 -181 000 Ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos -1 223 954 -514 000 -849 654 -1 007 000 -880 000 -1 050 000 Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma -1 423 156 -695 000 -930 415 -1 188 000 -1 061 000 -1 231 000 Procentu ieņēmumi (kavējuma nauda) 24 189 24 900 24 900 25 612 25 612 25 612 Procentu izdevumi -285 -711 -711 -711 -711 -711 Finansēšanas darbības neto naudas plūsma 23 904 24 189 24 189 24 901 24 901 24 901 NETO NAUDAS PLŪSMA -156 826 980 218 -336 440 -775 732 -104 531 -199 975 Pieejamie naudas līdzekļi pārskata gada beigās 1 336 785 2 317 003 1 980 563 1 204 831 1 100 300 900 325

Galvenais novērojums un secinājums: ► Ņemot vērā, ka RCT investīciju apjoms prognozētajā periodā ir proporcionāls pa gadiem un nevienā gadā ievērojami nepārsniedz pamatdarbības neto naudas plūsmu, tad papildus finansējums prognozētajām investīcijām nav nepieciešams.

8.4. Bilances prognoze

Tabula Nr.21 Bilances prognoze 2013. – 2018. LVL EUR EUR EUR EUR EUR EUR 2013P 2013F 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 7 752 723 10 949 234 10 011 208 10 300 215 11 051 196 11 029 132 11 066 966 Nemateriālie ieguldījumi 171 271 243 011 136 404 67 386 45 896 45 727 45 062 Pamatlīdzekļi 7 581 452 8 234 430 7 464 999 6 656 003 7 340 974 7 370 304 7 044 468 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos 2 471 793 2 409 805 3 576 826 3 664 326 3 613 101 3 977 436

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 845 349 1 609 316 2 646 813 2 357 058 1 500 431 1 507 300 1 337 116 Krājumi 37 964 73 245 73 245 96 139 42 000 45 000 45 500 Debitori 292 385 199 286 256 565 280 356 253 600 362 000 391 291 Nauda un tās ekvivalenti 515 000 1 336 785 2 317 003 1 980 563 1 204 831 1 100 300 900 325

KOPĀ AKTĪVS 8 598 072 12 558 550 12 658 021 12 657 273 12 551 627 12 536 432 12 404 082

PAŠU KAPITĀLS 8 042 148 11 587 190 11 624 520 11 638 904 11 641 775 11 646 499 11 656 896 Akciju kapitāls 7 047 934 10 028 307 10 060 036 10 060 036 10 060 036 10 060 036 10 060 036 Pārskata gada nesadalītā peļņa 8 615 156 502 5 601 14 384 2 871 4 724 10 397 Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 985 599 1 402 381 1 558 883 1 564 484 1 578 868 1 581 739 1 586 463

KREDITORI 555 924 971 360 1 033 501 1 018 369 909 852 889 933 747 186 Ilgtermiņa kreditori - nākamo periodu ieņēmumi 120 224 158 697 146 331 222 775 121 599 109 233 96 866 Īstermiņa kreditori 435 700 812 663 887 170 795 594 788 253 780 700 650 320

KOPĀ PASĪVS 8 598 072 12 558 550 12 658 021 12 657 273 12 551 627 12 536 432 12 404 082

Galvenie novērojumi un secinājumi: ► neskatoties tu to, finansiālās darbības rezultāts plānots ar nelielu bruto peļņas īpatsvaru, RCT nepastāv maksātnespējas draudi, jo ir augsts iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas līmenis; ► prognozes periodā RCT neveic ilgtermiņa kredītsaistību piesaisti. Bilancē iekļautie nākamo periodu ieņēmumu saistāmi ar investīciju publiskā līdzfinansējuma daļas atzīšanu.

8.5. Prognozētie uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji

EUR EUR EUR EUR EUR EUR Nr. Darbības efektivitātes p.k. rādītājs 2013P 2014P 2015P 2016P 2017P 2018P Kopējā likviditāte 1. (apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības) 1.98 2.98 2.96 1.9 1.93 2.06 ► Rāda to, cik lielā mērā uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi spēj segt īstermiņa saistības. Ja koeficients ir virs 1, tad tas nozīmē, ka uzņēmumam ir pietiekami apgrozāmie līdzekļi, lai segtu īstermiņa maksājumus; savukārt, ja rādītājs ir zemāks par 1, tas nozīmē, ka uzņēmums nespētu apkalpot maksājumus piegādātājiem, ja saimnieciskā darbība uz kādu laiku tiktu apturēta. Pārāk liels rādītājs (virs 2) norāda uz iesaldētu naudu apgrozāmajos līdzekļos, kuru, iespējams, var izmantot efektīvāk

Absolūtā likviditāte (īstermiņa 2. vērtspapīri+naudas līdzekļi/īstermiņa saistības) 1.64 2.61 2.49 1.53 1.41 1.38 ► Rāda, kādu īstermiņa saistību daļu uzņēmums var segt vistuvākajā laikā. Komerciālā rentabilitāte 3. (peļņa pēc nodokļiem/neto apgrozījums), % 2.24 0.08 0.22 0.08 0.15 0.22 ► Rāda, cik liela ir tīrā peļņa no katra ienākumu lata. Pašu kapitāla rentabilitāte 4. (Pārskata gada peļņa / pašu kapitāls x 100), % 1.35 0.05 0.12 0.04 0.08 0.12 ► Rāda, cik liela ir atdeve no katra īpašnieku ieguldītā lata. Šādā veidā var salīdzināt atdevi ar citiem potenciālajiem ieguldījumu veidiem

Īpašuma koeficients (pašu 5. kapitāls/bilances aktīvs) x 100 % 92% 92% 92% 93% 93% 94% ► Raksturo uzņēmumā izmantojamo līdzekļu sabalansētību. Jābūt vismaz 0.60 līmenī.

Bruto rentabilitāte (bruto 6. peļņa / neto apgrozījums x 100), % 19.85 18.66 18.00 18.10 18.12 18.16 ► Rāda, cik rentabla ir pamatdarbība vai pamatprodukcija, kas neietver uzņēmuma administrēšanu, pārdošanu un citas netiešās izmaksas. Rādītājs parāda arī vidējo uzcenojumu pārdotajam produktam.

EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un 7. amortizācijas) / neto apgrozījums x 100), % 24.34 19.64 20.02 18.59 18.61 18.67 ► Rāda, cik rentabla ir kopējā saimnieciskā darbība, neņemot vērā pamatlīdzekļu nolietojumu, kā arī procentu maksājumus un nodokļus. Amortizācijas atskaitījuma dēļ īpaši svarīgs šis rādītājs ir nozarēs ar ietilpīgiem pamatlīdzekļiem.

8. Pielikumi 8.1. Centrāltirgus teritorijas shēma

8.2. Vidzemes tirgus teritorijas shēma

8.3. Āgenskalna tirgus teritorijas shēma

8.4. Tirgus "Latgale" teritorijas shēma

8.5. Rīgas pilsētas teritorijā esošo tirgus laukumu saraksts Tirgus Adrese Rajons Potenciālie Konkurence klienti Lubānas tirgus Lubānas iela 113a Dārzciems Pļavnieki , Purvciems, Hypermarket "RIMI", LV-1073 Dārzciems, Lāču muižas tirgus, Šķirotava Aiviekstes tirgus "Maxima" veikali, "IKI" veikali Mežciema tirgus Hipokrāta iela 55 LV- Mežciems Mežciems- Jugla- Purvciema tirgus, "RIMI" 1079 Teika- – t/p "Alfa", "RIMI", "Maxima" veikali, "IKI" veikali "Lāču muižas" Nīcgales iela 46 LV- Dārzciems Dārzciems- "Maxima" XXX, Lubānas tirgus 1035 Purvciems- tirgus, Purvciema tirgus, "Maxima" veikali, "IKI" veikali Vidzemes tirgus Brīvības iela 90 LV- Centrs Pārvalda centrāltirgus 1001 Vecmīlgrāvja A.Dombrovska iela 67 Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Sarkandaugavas tirgus, tirgus LV-1015 Mīlgrāvis, Tirgus Vīnkalns, "RIMI", Sarkandaugava, "Maxima", "IKI" Vecāķi, Vecdaugava, Mangaļsala, Kundziņsala Saimniecības nams Daugavgrīvas iela 67 Dzirciems Dzirciems, Iļģuciems, Maxima XXX, Stefānijas LV-1007 Imanta, Zasulauks, tirgus, Āgenskalna tirgus, Ķīpsala. Nordeķu sēta "Maxima", "RIMI", "IKI" Purvciema tirgus Stirnu iela 25 LV- Purvciems Purvciems, Lāču muižas tirgus, 1035 Mežciems Hypermarkets "RIMI", "Maxima" XXX, "Maxima" "RIMI", "IKI" Aiviekstes tirgus Ilūkstes iela 24a LV- Pļavnieki Pļavnieki, Dreiliņu tirgus, Lubānas 1082 Dārzciems, Dreiliņi, tirgus, Lāču muižas tirgus, Šķirotava Klāni, Gabrija, "RIMI", "Maxima", "IKI" Zolitūdes tirgus J.Endzelīna iela 11 Zolitūde Zolitūde, Imanta, Maxima XXX, LV-1029 Mūkupurvs, Hypermarket "RIMI", Šampēteris, Kurzemes tirgus, "RIMI", Pleskodāle "IKI" Ziepniekkalna J.Čakstes gatve 70 Ziepniekkalns Ziepniekkalns, "RIMI", "Maxima", "IKI", tirgus LV-1076 Torņakalns, "Prisma" Atgāzene, Bišumauiža, Nordeķu sēta Buļļu iela 24 LV-1055 Iļģuciems Iļģuciems, Dammes tirgus, Zemgales Imanta, tirgus, Saimniecības nams, Dzirciems, "RIMI" "Maxima" XXX, Spilve, "IKI" Kleisti Stefānijas tirgus Kūdras iela 8 LV- Zasulauks Zasulauks, Āgenskalna tirgus, 1083 Āgenskalns, Saimniecības nams, Dzirciems, Kurzemes tirgus, Imanta, "Maxima" XXX, Šampēteris "Maxima", "IKI" Dreiliņu tirgus A.Deglava iela 151 Dreiliņi Dreiliņi, Aiviekstes tirgus, Gabrija, LV-1021 Pļavnieki, Klāni, Lāču muižas tirgus, Purvciems, Purvciema tirgus, Mežciems Mežciema tirgus, Lubānas tirgus, Hypermarket "RIMI", "Maxima" XXX, "Maxima", "RIMI", "IKI" Tirgus Vīnkalns Meldru iela 1a LV- Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Vecmīlgrāvja tirgus, 1015 Mīlgrāvis, Sarkandaugavas tirgus, Sarkandaugav, Vecāķi, "RIMI", "Maxima", "IKI" Vecdaugava, Mangaļsala, Kundziņsala

Tirgus Re-Kā Bultu iela 2 LV-1057 Ķengarags Ķengarags, Ķengaraga tirgus, Rīgas Maskavas forštate, centrāltirgus, Hypermarket Šķirotava, Rumbula "RIMI", "RIMI" "Maxima", "IKI" Gabrija SIA Lubānas iela 129a, Pļavnieki Pļavnieki, Dreiliņu tirgus, Aiviekstes LV-1021 Dārzciems, Dreiliņi, tirgus, Klāni, Hypermarket Šķirotava "RIMI", "Maxima", "IKI" Kurzemes tirgus Kurzemes prospekts Imanta Imanta, Iļģuciems, Dammes tirgus, Nordeķu 141 LV-1069 Anniņmuiža, Zolitūde, sēta, Saimniecības nams Zasulauks, Dzirciems, Stefānijas tirgus, Zolitūdes Kleisti tirgus, Āgenskalna tirgus, RIMI", "Maxima" XXX, "IKI" Čiekurkalns AS Ropažu iela 70 LV- Čiekurkalns Čiekurkalns, Purvciema tirgus, 1006 Teika, Mežciema tirgus, "RIMI", Jugla, "Maxima", "IKI" Mežaparks, Brasa, Dammes tirgus Dammes iela 36a LV- Imanta Imanta, Iļģuciems, Kurzemes tirgus, Nordeķu 1069 Anniņmuiža, Zolitūde, sēta, Saimniecības nams Zasulauks, Dzirciems, Stefānijas tirgus, Zolitūdes Kleisti tirgus, Āgenskalna tirgus, RIMI", "Maxima" XXX, "IKI" Bolderājas tirgus Stūrmaņa iela 29 LV- Bolderāja Bolderāja, Dammes tirgus, 1016 Daugavgrīva, Kurzemes tirgus, Voleri, "Maxima", "IKI" Spilve, Kleisti, Buļļi AS Rīgas Turgeņeva iela 4, Maskavas Centrāltirgus Nēģu iela 7 LV-1050 forštate Ķengaraga tirgus Maskavas iela 250a Ķengarags Ķengarags, Tirgus Re-Kā, Rīgas LV-1063 Maskavas forštate, centrāltirgus, Hypermarket Šķirotava, Rumbula "RIMI", "RIMI", "Maxima", "IKI" Āgenskalna tirgus Nometņu iela 64 LV- Āgenskalns Āgenskalns, Dammes tirgus, Kurzemes 1002 Ķīpsala, tirgus, Stefānijas tirgus, Zasulauks, Saimniecības nams, Dzirciems, Hypermarket "RIMI", "Centrs", "Maxima" XXX, Torņakalns, "Maxima", "IKI" Bieriņi, Pleskodāle Klāni Lubānas iela 125/127 Pļavnieki Pļavnieki, Dreiliņu tirgus, Aiviekstes LV-1021 Dārzciems, Dreiliņi, tirgus, Gabrija, Lubānas Šķirotava tirgus Hypermarket "RIMI", "Maxima", "IKI" Mildas tirdziņš E. Birznieka-Upīša Centrs Tirgus iz maza izmēra Rīgas centrāltirgus, iela LV-1050 bet ļoti izdevīgi situēts "RIMI", Stockman, pilsētas centrā, kur "Maxima", "IKI" ikdienā šķērso liels daudzums cilvēku.

8.6. RCT darbību ietekmējošo normatīvo aktu saraksts Sanitāro prasību ievērošana Eiropas Komisijas regulas: 1) Pārtikas likumdošanas komisija (Codex Alimentarius Commision) 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regula (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveidot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa (EK) Nr.882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem. 7) Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem. 8) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004. 9) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā. 10) Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004. 11) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1662/2006), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. 12) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1663/2006, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. 13) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1664/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz īstenošanas pasākumiem saistībā ar noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un atceļ dažus īstenošanas pasākumus. 14) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1665/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar kuru nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā. 15) Komisijas 2006. gada 6. novembra Regula (EK) Nr. 1666/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai. 16) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1243/2007, ar kuru groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. 17) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1244/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz ieviešanas pasākumiem, kas saistīti ar noteiktiem pārtikā

lietojamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, un paredz īpašus noteikumus par oficiālo kontroli gaļas pārbaudei. 18) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1245/2007, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu attiecībā uz šķidra pepsīna izmantošanu Trichinella noteikšanai gaļā. 19) Komisijas 2007. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1246/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu tiem pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ieved lietošanai pārtikā paredzētu zivju eļļu. 20) Komisijas 2007. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1441/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem. 21) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1019/2008, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. 22) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1020/2008, ar kuru groza II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 par identifikācijas marķējumu, svaigpienu un piena produktiem, olām un olu produktiem un dažiem zvejniecības produktiem. 23) Komisijas 2008. gada 17. oktobra Regula (EK) Nr. 1021/2008, ar kuru groza I, II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, un Regulu (EK) Nr. 2076/2005 attiecībā uz dzīvām gliemenēm, dažiem zvejniecības produktiem un darbiniekiem, kas piedalās oficiālās kontrolēs kautuvēs. 24) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ( Vienotā TKO regula ) (OV L 299, 16.11.2007., 1./149. lpp.) 25) Padomes Regula (EK) Nr. 361/2008 ( 2008. gada 14. aprīlis ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula). 26) Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 ( 2007. gada 21. decembris ), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (OV L 350, 31.12.2007., 1./98. lpp.). 27) Komisijas Regula (EK) Nr. 1221/2008, ( 2008. gada 5. decembris ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē attiecībā uz tirdzniecības standartiem. 28) Komisijas 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem importa kārtības piemērošanai augļiem un dārzeņiem. 29) Padomes 1996. gada 28. oktobra nolikums (EK) 2201/96 par kopīgu pārstrādātu augļu un dārzeņu produktu tirgu organizāciju. Komisijas 1997. gada 16. aprīļa Regula (EK) Nr. 659/97, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai intervences pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē. 30) Par kopējo a/d tirgus organizāciju: Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju. 31) Komisijas 1997. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 888/97, ar ko groza dažus noteikumus standartos attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem. 32) Komisijas regula (EK) Nr. 408/2001 (2003. gada 5. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem. 33) Komisijas 2001. gada 8. jūnija Regula (EK) Nr. 1135/2001, ar ko groza noteikumus par klasificēšanu pēc lieluma, noformēšanu un marķēšanu, kuri noteikti atsevišķu svaigo dārzeņu tirdzniecības standartos, un groza Regulu (EK) Nr. 659/97.

34) Komisijas 2001. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem. 35) Komisijas regula (EK) Nr. 453/2002 (2002. gada 13. marts), ar ko attiecīgi pielāgo Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1799/2001, (EK) Nr. 2125/95 un (EK) Nr. 3223/94 attiecībā uz kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem un dārzeņiem. 36) Komisijas regula (EK) Nr. 48/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko nosaka normas, kuras piemērojamas dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumiem vienā tirdzniecības iepakojumā. 37) Komisijas regula (EK) Nr. 46/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības standartus attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā. 38) Komisijas regula (EK) Nr. 47/2003 (2003. gada 10. janvāris), ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 I pielikumu. 39) Komisijas regula (EK) Nr. 907/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza tirdzniecības standartus, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem attiecībā uz noformējumu un marķējumu. 40) Komisijas Regula (EK) Nr. 6/2005( 2005. gada 4. janvāris), ar kuru labo Regulas (EK) Nr. 46/2003 un (EK) Nr. 47/2003 attiecībā uz dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumu vienā tirdzniecības iepakojumā . 41) Komisijas Regula (EK) Nr. 386/2005 (2005. gada 8. marts), ar kuru groza vairākas regulas attiecībā uz Kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem un dārzeņiem un dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem.

Latvijas Republikas likumi: 1) 19.02.1998. likums "Pārtikas aprites uzraudzības likums". 2) 18.03.1999. likums "Patērētāju tiesību aizsardzības likums". 3) 09.12.1999. likums "Dzīvnieku aizsardzības likums". 4) 26.04.2001. likums "Veterinārmedicīnas likums". 5) 07.04.2004. likums "Preču un pakalpojumu drošuma likums". 6) 15.11.2007. likums "Ģenētiski modificēto organismu aprites likums".

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi: 1) Ministru kabineta 27.11.2001. noteikumi Nr.494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm". 2) Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība". 3) Ministru kabineta 08.07.2003. noteikumi Nr.377 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības dažādu veidu cukuriem". 4) Ministru kabineta 16.09.2003. noteikumi Nr.522 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum". 5) Ministru kabineta 18.03.2004. noteikumi Nr.142 "Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm". 6) Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.276 "Noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli". 7) Ministru kabineta 08.04.2004. noteikumi Nr.277 "Noteikumi par atliekvielu kontroli un tās finansēšanas kārtību".

8) Ministru kabineta 20.04.2004. noteikumi Nr.334 "Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam". 9) Ministru kabineta 20.07.2004. noteikumi Nr.606 " Veterinārās prasības to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu apritei, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam". 10) Ministru kabineta 27.07.2004. noteikumi Nr.631 "Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas darbību pārtikas apritē". 11) Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumi Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi". 12) Ministru kabineta 31.05.2005. noteikumi Nr.381 "Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām dehidrētajiem piena produktiem un kārtību, kādā novērtējama minēto produktu atbilstība šīm prasībām". 13) Ministru kabineta 14.06.2005. noteikumi Nr.409 "Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības". 14) Ministru kabineta 05.07.2005. noteikumi Nr.488 "Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un izmantošanai pārtikas ražošanā". 15) Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 " Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību". 16) Ministru kabineta 18.10.2005. noteikumi Nr.782 "Noteikumi par mazgāšanas līdzekļu būtisko prasību ievērošanas uzraudzību". 17) Ministru kabineta 18.07.2006. noteikumi Nr.597 "Kārtība, kādā novērtējama jaunās pārtikas atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām". 18) Ministru kabineta 01.08.2006. noteikumi Nr.637 " Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku". 19) Ministru kabineta 05.09.2006. noteikumi Nr.744 "Kārtība, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci". 20) Ministru kabineta 05.12.2006. noteikumi Nr.981 " Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm". 21) Ministru kabineta 27.02.2007. noteikumi Nr.156 "Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi". 22) Ministru kabineta 27.11.2007. noteikumi Nr.811 "Slaucamo govju pārraudzības kārtība". 23) Ministru kabineta 02.06.2008. noteikumi Nr.400 "Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai". 24) Ministru kabineta 30.06.2008. noteikumi Nr.470 "Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtība, kādā novērtējama svaigu augļu un dārzeņu atbilstība tirdzniecības standartiem". 25) Ministru kabineta 22.09.2008. noteikumi Nr.784 "Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība". 26) Ministru kabineta 13.10.2008. noteikumi Nr.844 "Mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība". 27) Ministru kabineta 24.03.2009. noteikumi Nr.262 "Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli augu un dzīvnieku izcelsmes produktos". 28) Ministru kabineta 20.09.2005. noteikumi Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību".

29) Ministru kabineta 02.06.2009. noteikumi Nr.503 "Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi". 30) Ministru kabineta 07.07.2009. noteikumi Nr.742 "Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība". 31) Ministru kabineta 28.07.2009. noteikumi Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles". 32) Ministru kabineta 13.10.2009. noteikumi Nr.1171 "Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām". 33) Ministru kabineta 17.11.2009. noteikumi Nr.1325 "Noteikumi par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, to ievešanai Latvijā un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm". 34) Ministru kabineta 02.02.2010. noteikumi Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība". 35) Ministru kabineta 16.02.2010. noteikumi Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas".