LaikrakstsLATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide NR. 35 2009. gada 5. maijā TĪMEKLĪ Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected] Latvieši var sasniegt visas virsotnes! Latvijas karogs plī- voja Austrālijas aug- stākā vietā – Koziosko (Kosciuszko) kalna galotnē 2228m virs jūras līmeņa, kad (no kreisās) Pēteris Miglis, Pēteris Cīrulis un And- ris Laucis 17. aprīlī pie -3°C temperatūras to tur uznesa. Vai kāds lasītājs var pateikt, vai tā ir pirmā reize, kad Latvijas karogs plīvo Austrālijas virsotnē? Latvija tuvojas ledus hokeja galotnei Par spīti zaudējumam Krievijai, Latvija iekļūst Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Pasaules čempionātā, kas notiek jadzēja uzvarēt pamatlaikā. F grupas iekļūs ceturtdaļfinālā, bet at- Šveicē, ledus hokejā Latvija iekļuvu- Latvijas izlase E grupas pirmajā likušajām četrām komandām čempio- si ceturtdaļfinālā. Nākamā Latvijas spēlē ceturtdien, 30. aprīlī ar rezul- nāts ir beidzies. izlases spēle ar Kanādas izlasi notiks tātu 2:1 pārspēja mājiniekus, Šveices Atskatoties vēsturē, Latvija līdz 7. maijā pulksten 17.15 pēc Latvijas valstsvienību. Latvijas hokeja izlase šim trīs reizes ir spēlējusi pasaules laika. 2. maijā aizvadīja otro maču pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, bet ne reizi Latvijas tikšana vai netikšana ce- čempionāta otrā posma apakšgrupu nav tikusi tālāk. Pēdējo reizi ceturtdaļ- turtdaļfinālā izšķīrās pirmdien, 4. mai- turnīrā, E grupas spēlē tikās ar Franci- finālā Latvija spēlēja 2004. g., kad ar jā ASV un Šveices izlašu spēlē. Latvijas jas valstsvienību, uzvarot to ar 1:7. 1:4 zaudēja Zviedrijai. Toreiz, kā arī hokeja valstsvienība dramatiskā kārtā Sagrāvi pasaules čempionāta pē- 1997. g. izcīnītā septītā vieta līdz šim iekļuva pasaules čempionāta ceturtdaļ- dējā spēlē E grupā svētdien, 3. maijā ir Latvijas izlases labākais sasniegums finālā, jo Latvijai vietu ceturtdaļfinālā piedzīvoja Latvijas hokeja izlase, ar pasaules čempionātos. Vēl ceturtdaļfi- nodrošināja ASV izlases zaudējums 1:6 zaudējot Krievijas valstsvienībai. nālā 1997 .g. Latvija ar 4:5 zaudēja Slo- pagarinājumā 3:4 pret Šveici, kurai va- Četras labākās komandas no E un vākijai, bet 2000. g. – ar 1:3 Čehijai. ∎ Afganistānā atkal latviešu upuri 1. maijā agri no rīta starptautiskajā mā ievainoti vēl divi Latvijas karavīri. operācijā Afganistānā kaujas laikā gā- Ievainotā karavīra veselības stāvoklis juši bojā divi Latvijas karavīri – ser- tiek raksturots kā smags, bet stabils. Saturs žants Voldemārs Anševics un dižka- Viens ir hospitalizēts. Otrs cietušais ir Austrālijas ziņas...... 1, 2, 3, 13 reivis Andrejs Merkuševs. guvis vieglus ievainojumus un turpina Latvijas ziņas...... 1, 5, 10, 11 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienestu. Redakcijā...... 3 komandieris ģenerālmajors Juris Šīs kaujas laikā gājuši bojā arī trīs Maklakovs preses brīfingā paziņoja, ASV un trīs ANA karavīri. Vēl trīs LR prezidents...... 3 ka uzbrukums Afganistānas Nacio- ANA karavīri guvuši ievainojumus. Atmiņas – nālās armijas (ANA) novērošanas Iespējams, karavīriem starptautiskās Maruta Dēliņa-Tauriņa...... 4, 14 postenim Kunāras provincē noticis ap operācijas laikā Afganistānā uzbruku- Jaunatnes dienas...... 5, 7 plkst. 3 pēc Latvijas laika. Uzbruku- ši Taliban kaujinieki. ∎ Latvijas bibliotēkas & muzeji...6, 7 Māksla...... 8, 9, 12, 13 Latvijas īsziņas...... 10 Atklāta vēstule: Eiropas Parlaments...... 11 Par Uzvaras pieminekļa plāksnīti Lasītāju vēstules...... 14 Atklāta vēstule prezidentam, premjeram, Saeimas Atceries...... 15 Datumi...... 15 priekšsēdētājam, Rīgas mēram* 04. maijs 2009 Sarīkojumi un ziņojumi...... 16 Turpinājums 10. lpp. Lata kurss...... 16 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā FOTO Kārlis Ātrens Akadēmiskai vienībai Atāls – 50 Akadēmiskā vienība Atāls svi- dentu organizācijām, veicis/ sekojošo: nēja savu 50 gadu jubileju 2. maijā. • Iesaistīt neorganizētos studentus, • Atāls 1970os gados bija skaitliski Sabraukuši viesi no citām Austrālijas • Būt gataviem sargāt savas valsts lielākā akadēmiskā organizācija pavalstīm, ieskaitot Akadēmiskās vie- brīvību un kultūru. Adelaidē ar 62 biedriem. nības Auseklis pārstāvi no Melburnas. Balstoties uz toreiz izstrādāta- • Atāls uztur latvietību un latvisko Ir arī viesi no citām akadēmiskajām jiem mērķiem/principiem dibināta kultūru vienībnieku garā – Atāls organizācijām Adelaidē, ieskaitot Kor- arī 1959. gada 3. maijā jaunā vienība sabiedriskā dzīvē lieto latviskus porāciju Kopas Seniors un Studenšu Atāls. Šai jaunajai akadēmiskajai vie- izteicienus, piemēram, rakstvedis korporāciju Kopas seniore. nībai vecie Latvijas vienībnieki deva, sekretāra vietā. Ievadā Atāla vecākā Dace Darziņa manuprāt, ļoti piemērotu vārdu – At- • Atāls dod Atāla biedriem akadē- stāsta, ka vienībnieki, kuri 1959. gadā āls, kas nozīmē – otrreiz augoša zāle, misko gaisotni/ apkārtni, kurā var to dibināja, piederēja Vienību savie- kad pirmā nopļauta. pārrunāt teorētiskus jautājums, kā nībai, kura tika dibināta 1935. gada Dibinātāji bija: arī draugu vidi, un ar šiem drau- 24. maijā vienības Austrums telpās. Dabas zinātņu profesors Kārlis giem attīstās stipras un ilgstošas Tur 9 organizācijas parakstīja Vienī- Ābele – no vienības Atauga, jurists draudzības. bu savienības statūtus. LU padome Voldemars Alksnis – no vienības At- • Atālieši 1960os un 70os gados at- šos statūtus pieņēma un apstiprināja auga, ārkārtas prof. inženieru zinībās balstīja latviešu sabiedrības būv- 1935. gada 9. oktobrī un Vienību sa- Jānis Ātrens – no vienības Līdums, darbus – Tālavas celšanu, baznī- vienības atklāšana notika 1936. gada juriste Lenora Ātrena – no vienības cas būvi, latviešu izglītības centru 26. janvārī ar gājienu uz Brāļu kapiem Ausma, ārste Veronika Bergfelde – no Dzintaros un strādāja latviešu, kā un svinīgu aktu pēc tam. vienības Ausma, ārste Helga Grasti- arī vispārējā sabiedrībā – daži vada Jaunās Vienību savienības vecā- ņa – no vienības Latviete, tautsaim- kais E. Roze atklāja sanāksmi ar uz- nieks Kārlis Līdums – no vienības Turpinājums 13. lpp. runu, kurā iztirzāja savienības mērķus Kursa, sabiedrisks darbinieks Arvīds un darbības principus proti: Lūks – no vienības Zelmenis, zobārs- • par visu augstāk stādīt kalpošanu te Irēne Minkevica (Minkiewicz) – no Published by Sterling Star Pty Ltd zinātnei un brīvajai tēvzemei, vienības Ausma, jurists Arvēds Pļav- ABN 54053671855 • Audzināt skaidrus, nesavtīgus tau- nieks no vienības Kursa, ārste Mal- Redakcija / Editorial Office: tas darbiniekus, da Puķīte – no vienības Ausma, taut- Sterling Star • Neatsvešināties no savas arāju tau- saimnieks Alberts Skābe – no vienības PO Box 6219 tas – nesot zinātnes templī iegūto Kursa, skolotāja Inga Vītola – no vie- SOUTH YARRA, VIC 3141 gaismu atpakaļ uz tēva sētu, nības Ausma, agronoms Osvalds Vī- AUSTRALIA • Izskaust no akadēmiskās, sabied- tols – no vienības Līdums. riskās dzīves visu nebrīvības laikos Atālam ir tie paši mērķi, kas Vienī- Tel/fakss: (03) 98273753 no svešām tautām ieplūdušo un ne- bu Savienībai bija Latvijā. [email protected] apzinīgi pieņemto, Atāls ir cītīgi strādājis savos 50 [email protected] • Sadarboties ar citām latviešu stu- darba gados un ir panācis/sasniedzis/ www.laikraksts.com Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena izdrukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: © Sterling Star and individual authors 2009. All rights reserved. Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par FOTO Kārlsi Ātrens tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur „Atāla“ vecākie. No kreisās: Juris Skābe, Kārlis Ātrens, Valdis Tomanis, Dace tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Dārziņa, Ilze Tomasa (Thomas), Pēteris Strazds, Aivars Līdums. Otrdien, 2009. gada 5. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp. Adelaides draudzei 60 Adelaides latviešu Svētā Pētera draudze 3. maijā atzīmēja savu 60. dzimša- Sveicināti,Redakcijā lasītāji! nas dienu ar pateicības dievkalpojumu, kurā piedalījās prāvests Kolvins Mak- Sveicam visas mātes Mātes dienā! fersons (Colvin MacPherson). Pēc dievkalpojuma dāmu komiteja bija sarīkojusi Notikumi tik ātri attīstās, ka mums kafijas galdu baznīcas zālē. ∎ pēdējā mirklī nācās pārkārtot šīs nedē- ļas laikrakstu, un vairāki sagatavoti materiāli pārcēlās uz nākamo numuru. Atkal upuri Afganistānā. Misija tur ir ar lielu bīstamību, bet, ja mēs pretendējam uz pilnvērtīgu NATO locekles statusu, tad mums arī jāuz- ņemas attiecīgie riski. Nevar atdalīt mūsu piedalīšanos kopīgos NATO spēkos no tā, ka mēs sagaidām, ka ci- tas NATO locekles uzņemsies risku mūsu labā. Pagājušās nedēļas laikrakstā mēs sūdzējāmies par dažu latviešu politiķu un Rīgas Pieminekļu padomes labprā- tīgo izdabāšanu mūsu zemes okupan-

tiem, atļaujot atjaunot vēstures falsifi- FOTO Pēteris Strazds kāciju – pateicību Padomju armijai par Latvijas „atbrīvošanu“. Šonedēļ pub- licējam atklātu vēstuli Latvijas prezi- dentam, premjeram, Saeimas priekšsē- dētājam un Rīgas mēram, kurā daudzi Sidnejā svin Ģimenes dienu Latvijā un ārzemēs pazīstami cilvēki Sidnejas Vienības draudze 3. maijā atzīmēja Ģimenes dienu ar sarīkojumu sūdzas par šo pašu nelietību. baznīcas zālē pēc dievkalpojuma. ∎ Atklātu vēstuli mums arī ir atsū- tījusi Misiņa bibliotēkas vadība un Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta vadība, lai pievērstu uzmanību kļū- mīgam veidam, kā paredzēts pārkārtot bibliotēkas. Tomēr ir arī labas ziņas. Visa Lat- vija dzīvo līdzi Pasaules čempionātam ledus hokejā, kur Latvija ir paspējusi sasniegt ceturtdaļfinālu. Austrālijā turpinās 50 un 60 gadu jubileju svinī- bu vilnis. Sakarā ar laikraksta „Aus- trālijas Latvietis“ 60 gadu jubileju, aicinājām pirmā un ilggadīgā redakto-

ra un īpašnieka Emīla Dēliņa ģimeni FOTO Gundega Zariņa pastāstīt savas atmiņas par avīzi. ∎ Valsts prezidents par ārvalstu pilsoņu drošību Rīgā Pēc pēdējā laikā vijas tēlu, kas ekonomiskās lejupslīdes pastāv prakse nekompetenci vai nevē- arvien vairāk izskanē- apstākļos ir īpaši kaitējošs. Valdis Zat- lēšanos risināt problēmas attaisnot ar jušas informācijas par lers lūdza sniegt informāciju par pasā- atbilstošu tiesību normu trūkumu. ārvalstu tūristu apkrāp- kumiem, kas tiek veikti vai ir plānoti, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja šanas un fiziskas ietek- lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un 2009/04/29 mēšanas gadījumiem, drošību Rīgā un novērstu kaitējumu Valsts prezidents Val- ārvalstu pilsoņiem un Latvijas valsts dis Zatlers ir nosūtījis tēlam kopumā. vēstuli iekšlietu mi- Vēstulē Valsts prezidents norāda, nistrei Lindai Mūrniecei, ekonomikas ka pēc pagājušā gada nogales valsts in- ministram Artim Kamparam, ārlietu stitūciju pārstāvju sanāksmēm situāci- Mums vēl ir vieta ministram Mārim Riekstiņam un Rīgas ja nav uzlabojusies. Valsts Prezidents Domes priekšsēdētājam Jānim Birkam. uzskata, ka gan Krimināllikumā, gan Jūsu sveicieniem, Vēstulē Valsts prezidents pauž Administratīvo pārkāpumu kodeksā satraukumu ar valsts un pašvaldību ir pietiekami daudz normu vainīgo apsveikumiem, institūciju nespēju nodrošināt ārvalstu saukšanai pie atbildības un sodīšanas. pilsoņu drošību un novērst kaitējumu Turklāt iepriekš medijos ir publicē- Cenapaziņojumiem. $5 par 1 cm vienā valsts tēlam. Viņš norāda, ka šī prob- ta informācija par to, ka prokuratūra lēma skar vairākas svarīgas valsts dar- atcēlusi vairāk kā 50 policijā pieņem- slejā. Minimums $10. bības jomas, piemēram, ekonomiku tus lēmumus par atteikšanos uzsākt Tieši šis laukumiņš saistībā ar tūrisma attīstību un pakal- kriminālprocesus par iespējamām pojumu nozari kopumā, sabiedrisko prettiesiskām darbībām pret ārvalstu izmaksās tikai $29. drošību un kārtību, kā arī kopējo Lat- tūristiem. Tas liecina, ka joprojām 4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā Uzaugot ar avīzi Laikraksta „Austrālijas Latvietis“ pirmais numurs iznāca 1949. gada 9. maijā, un šīs nedēļas sestdienā tas sasniegs 60 gadu vecumu. No laikraksta paša sākuma līdz pat 2000. gadam, kad viņš laikrakstu pārdeva jaundibinātai privātai akciju sabiedrībai, Emīls Dēliņš bija avīzes sirds un dvēsele. Bet sirdij un dvēselei ir arī vesela ģimene, un, ja daudz ir rakstīts par paša redaktora darbu, tad bieži aizmirsts, ka visa ģimene ir dzīvojusi šim darbam līdzi. Mums ļoti interesēja uzzināt, kā mazi (un ne tik mazi) bērni uztvēra šo intensīvo nodarbošanos ar vienu no nedaudziem pilna laika darbiem Austrālijā, kas bija veltīts tikai latviešu sabiedrībai. Tāpēc aicinājām Emīla Dēliņa ģimeni izteikties par tēmu: „Uzaugot ar avīzi“. Šajā numurā ievietojam Marutas Dēliņas-Tauriņas interesantās atmiņas.

Sveicinam, vēlējam tev labu laimi, Šmita, Bārdas kungs meklēdams vie- jāiet uz pastu, kas bija ikdienas rituāls, Ilgus gadus nodzivot! tu, kur apsēsties, apsēdās uz palodzes, un no kura atkal viņš mēdza iznākt ar Tā parasti mē- kur atradās viens no Arnolda Šmita lielu vēstuļu žūksni. Mašīnā viņš to at- dzam sveikt savus kaktusiem. Smiekli skanēja bez mitē- taisīja, ātri izskatīja, izzortēja rakstus radus, draugus un šanās, kad apaļais Bārdas kungs lēca un čekus un tad gāja uz banku. paziņas dzimšanas gaisā, turēdams sāpīgo vietu, skaļi Prātā nāk vēl viens ilggadīgs avī- dienās, vārda die- bļaudams. zes darbinieks – Gunārs Novackis. nās vai kādā jubi- Bārdas kungu satiku reizi nedēļā, Viņš dzīvoja Smita ielā (Smith Street) lejas gadījumā. Bet kādreiz spiestuvē, kad braucu tētim lī- Kolingvuda (Collingwood), un arī tur sveikt laikrakstu – dzi, jo zināju, ka pa ceļam man nopirks mēdzām doties vismaz reizi nedēļā. tas gan ir sasnie- saldējumu uz vafeles, un ka varbūt da- Tur māja bija aiz augstas dzelzs sētas, gums, par kuru es būšu ieiet un parunāt ar Bārdas kungu. un arī tad man tētis teica: „Nebūšu īpaši varu lepoties, jo no bērna kājas Viņš man vienmēr prasīja: „Nu Maru- ilgi,“ izkāpa no mašīnas un aizgāja esmu bijusi lieciniece šī pasākuma bū- tiņa, vai esi bijusi klausīga?“ Ja atbil- uz Novacka māju, atgriežoties ar lielu tībai, attīstībai un izaugšanai līdzās ar dēju: „Jā“, tad viņš no kabatas izņēma papīra rulli, šoreiz ar sludinājumiem. mani pašu par lielo cilvēku. konfekti. Otra iespēja uzzināt ko vai- Atkal neredzēju nevienu cilvēku. Kā tad bērns redz šāda pasākuma rāk par Bārdas kungu bija, kad braucu Bet daudz cilvēkus redzēju katru veidošanos? Noteikti pavisam citādi tētim līdzi, lai nodotu manuskriptus trešdienu, kad mājās līmēja avīzi. Tad kā pieaugušais. Iespaidi rodas no atmi- Bārdas kungam labošanai un vēlāk visas nezināšanas atklājās, un tā bija tā ņā palikušiem vārdiem, sejām un noti- salikšanai. Bārdas kungs bija vieni- reize, kur, manuprāt, radās mana inte- kumiem, kuri pirmsākumos ir mazliet nieks, kurš īrēja istabiņu Melburnas rese par avīžniecību un sabiedrību vis- miglaini un vēlāk paliek skaidrāki. Armadeilas (Armadale) priekšpilsētā. pārīgi. Tur sanāca līmētāji, kas salocīja Mūsmājās avīze bija ikdienas sa- Piebraucot pie viņa mājas, katru reizi avīzi un aplika to ar iepriekš sagata- stāvdaļa, jo tā tika radīta mājās. Tā bija bija parastais rituāls – tētis novietoja votām adresēm. Tur piedalījās tētis, kā bērns, kurš veidojās un attīstījās mašīnu un teica: „Nebūšu ilgi“; izkāpa Bārdas kungs, Raituma kungs, Sūnas ikdienas dzīves rāmjos. Kā pavisam no mašīnas, aizsoļoja uz mājiņu, attai- jaunkundze, Stilves kundze un Mež- maza meitene, varbūt trīs gadus veca, sīja vārtus un tad aizgāja pie Bārdas ciema kundze. Avīžu līmēšana ilga atceros veco rakstāmmašīnu, kas stā- kunga istabas loga, kurš bija mazliet trīs ar pus stundas. Kjū mājā tā noritē- vēja uz tēva darbistabas galda mūsu vaļā, uzcēla logu un iemeta iepriekš ja lielā istabā pie garā galda. Tur es vēl mājā Kjū (Kew) un pie kuras tētis allaž sagatavotu manuskripta rulli iekšā pa tikai lūrēju aiz stūra un klausījos lielo mēdz sēdēt ziemas dienās pie gāzes logu. Vienmēr brīnījos par šo rituālu, cilvēku runas. Kādreiz Bārdas kungs sildītāja, aiz pievērtām durvīm, klik- bet savā prātā nodomāju, tas laikam mani pārsteidza klausoties un teica: šķinot taustiņus milzīgā ātrumā. Ik pa tāpēc, ka tētis vienmēr tik aizņemts un „Marutiņa, aiz durvīm nav pieklājīgi laikam koridorā iezvanījās telefons, un steidzīgs. klausīties“. Pēc 1958. gada visa šī pro- tētis steigšus aizstaigāja, pacēla klau- Arnolds Šmits arī spēlēja svarīgu cedūra noritēja mūsmājas garāžā Aus- suli, nopietnā balsī ierunādams vien- lomu avīzes attīstībā. Pirmos gadus tumaivenho, kur katru trešdienu, sākot mēr to pašu „Dēliņš“. Kādreiz sekoja: viņš dzīvoja Balaratā, Viktorijā, bet ap pulksten trim, pie īpaši sastādītiem „Labi. Darīsim tā, Zigurd. Būšu paras- 1958. gadā kļuva mūsu kaimiņš Aus- gariem galdiem, un tur arī es drīkstē- tā laikā“. trumaivenho, (East Ivanhoe). Bijis ju iet palīgā līmēt. Tur strādāja tētis, Zigurds. Tas pazīstamais vārds, ar žurnālists Latvijā, viņam bija tipiska mamma, Šmita kungs, Šmita kundze kuru vēl tik spilgti saistās atmiņās par žurnālista maniere – smaidīgs, šar- un Laiviņa kundze. Ziemā telpu sildīja avīzi. Zigurds Bārda, Friča un Paulī- mants. Vienmēr bučoja dāmām roku, sildītājs, un tā omulīgā gaisotnē dabū- nes Bārdas dēls, bija avīzes burtlicis, kas man ļoti nepatika. Sauca mani ju zināt visas jaunākās klačas un sa- kas Čeltenhamas (Cheltenham) spies- par Marutas jaunkundzi. Viņam bija biedriskos notikumus. Avīzes tika sa- tuvē darbojās melnā drukā līdz elko- tā pati paraša, kas Bārdas kungam ar liktas lielos bunduļos pa pavalstīm, un ņiem, saliekot avīzi piecdesmitajos tiem sarullētiem manuskriptiem, un nākamā rītā tētis tās aizveda uz lielo gados. Man viņš bija Bārdas kungs, viņš tos mēdza nest ik pa pāris die- pastu pilsētā. Līmētāji nostrādājās ga- bet citiem Zigurds. Viņš bija maza nām no savas mājas uz mūsējo un arī līgi melni, un vakara tumsai pienākot, auguma, apaļš vīriņš ar milzīgu smai- ielikt tos dīvainā vietā – mūsu elektrī- devās mājās tīri noguruši. du, spīdīgu pliku galvu un vienreizēju bas kastē. Nekad nevarēju saprast, kā- Apbrīnojami, kādas lietas atceros humoru. Bez viņa šķiet, avīze nebūt pēc šiem cilvēkiem bija tik maz laika, no šīm līmēšanām. No galvas iemācī- varējusi iznākt, un viņš pie tās strādā- ka sazinājās ar papīra ruļļiem! Šmita jos visas Austrālijas pavalstu abonē- ja vairāk kā trīsdesmit gadus. Viņam kungs mēdza rakstīt uz tādām garām tāju adreses. Uzzināju, kādas lomas rakstītais vārds bija mīļš; nākdams papīra strēmelēm ar zilas tintes pild- ir tautiešiem mūsu sabiedrībā, kādi no literātu ģimenes, viņš pats rakstī- spalvu. Viņam bija īpaši pienākumi. sarīkojumi paredzēti. Uzzināju par ja dzejas un feļetonus, kuri smīdināja Rakstīja par sportu un arī sleju ar no- mūsdienu autoriem Anšlavu Eglīti, vietējās Melburnas Preses Kopas bied- saukumu Nedēļas Piezīmes. Andreju Eglīti un Mintautu Eglīti un rus, kā arī pārējo sabiedrību daudzus Jā. Avīzes darbs prasīja daudz lai- nolēmu, ka laikam viņi visi brāļi, kas gadus. Bet vienu reizi dabūjām abas ar ka. No rīta tētis sāka strādāt jau pulk- nesatiek, tāpēc dzīvo katrs savā zemē! draudzeni Baibu Kreišmani krietni iz- sten sešos. Tad septiņos viņš taisīja Uzzināju par franču autoriem Eiženu smieties arī par viņu, kad vienā Preses mums brokastis un tad pirms astoņiem Jonesko (Eugène Ionesco) un Žani Kopas saietā pie Austrālijas Latvieša veda mūs uz autobusu un kādreiz pat otrā svarīgākā līdzstrādnieka Arnolda uz skolu uz Kjū (Kew), kur viņam bija Turpinājums 14. lpp. Otrdien, 2009. gada 5. maijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp. Afganistānā kritušie A f g a n i s t ā n ā tība nav pieļaujama. Ministri nedrīkst pieciešams, kamēr afgāņi paši gatavi 1. maijā Latvijai emocionāli šādos gadījumos reaģēt, aizstāvēt savu valsti. Der atcerēties, krita divi tās kara- kā to darīja Mūrnieces kundze. Tā ka britu jūrnieki arī krita par Latviju vīri, kopā jau trīs ir vieglprātīga rīcība, jo var vedināt 1919. g., kas, diemžēl nav pieminēts mūsu karavīri šajā mūsu sabiedrotiem domāt, ka uz mums filmā Rīgas sargi. Viņi ir tepat Latvijā valstī. Tie ir pie- nevar paļauties. Tas ir ļoti bīstami. Ja apglabāti. Bet 1939. g. negribējām paši pulcējušies vairāk uz mums nevar paļauties, tad kāpēc aizstāvēt savu valsti, jo aizbildinājā- nekā 1000 NATO nākt mums palīgā, kad saucam palī- mies, ka bez sabiedrotajiem nevaram. un to sabiedro- gā? Vai mēs iedomājamies, ka varēsim Rezultātā mūsu vīriem nācās karot to karavīriem, kas krituši pret talibu mūsu valsti labāk aizstāvēt paši vien? un mirt divās svešās, mums naidīgās nemierniekiem un al-Kaeda kauji- Ja viens vai divi no četriem NATO iz- armijās, kur dzīvību zaudēja 100 000. niekiem: amerikāņi, kanādieši, bri- nīcinātājiem, kas sargā mūsu debesis, Bet vēlāk, PSRS okupācijas armijā no ti, vācieši, franči, igauņi, austrālieši, iekrīt jūrā un piloti iet bojā, vai tad Latvijas krita vairāk nekā pussimts zviedri, utt., nemaz neminot pašus Af- NATO pareizi darītu, ja atsauktu savu PSRS okupētajā Afganistānā. Nebūtu ganistānas karavīrus. misiju sargāt Baltijas jūras telpu? PSRS iebrukusi Afganistānā, šodien Diemžēl Latvijas valdības nostāja Lai cik tas arī nepatīkami būtu šā- mēs tur arī nebūtu. nebija vienota. Aizsardzības ministrs dās reizes atgādināt, tomēr jāteic, ka Valsts augstākās intereses tomēr Imants Lieģis aizstāvēja mūsu turp- mums ir vairāk bojā gājušo karavīru te- prasa nopietnāku nostāju no atbildī- māko dalību NATO operācijās, bet pat Latvijā pildot savus dienesta pienā- gām amatpersonām, kurām uzticētā Iekšlietu ministre Linda Mūrniece kumus nekā starptautiskās misijās Bal- valsts drošība nemierīgajā un strauji paziņojusi, ka tie ir pārāk lielu zau- kānos, Irākā, un Afganistānā. Vai tāpēc mainīgajā pasaulē. Atsevišķi ministri dējumi, un Latvijai savus karavīrus likvidēt mūsu armiju un kara floti? nedrīkst paust savu viedokli nesaska- jāatsauc. Skaidrs, ka ar militāru varu ne- ņot to ar valdības nostāju. To ātri pa- Lieki teikt, ka tik svarīgos jau- gūsim uzvaru Afganistānā – to visi mana mūsu draugu un nedraugu gal- tājumos kā šādos, kas skar Latvijas zini – vislabāk to zina ASV prezidents vas pilsētās. nacionālās intereses, un ir runa par Baraks Obama, kas krasi šovasar pa- Atis Lejiņš mūsu karavīriem, kas gatavi Latviju lielinās amerikāņu karavīru skaitu Latvijas Ārpolitikas institūta aizstāvēt ar ieročiem, šāda nevienprā- nelaimes plosītā zemē. Bet tas ir ne- goda direktors

Jaunatnes dienas Adelaidē Kopš 2003. g., un pielikuši savas rokas pie darba, tai- tipa koncertus un pasākumus. Ir pa- kad Latviešu Jau- sot rīkošanu vieglāku un iespējas vai- redzēts Atklāšanas koncerts, Tautas natnes Apvienība rākas. No Mazām Jaunatnes Dienām deju koncerts, Jauniešu koncerts un Austrālijā (LJAA) esam nolēmuši noturēt 32. Jaunatnes Jaungada balle, kā arī Jauniešu izbrau- atkal uzsāka dar- Dienas mūsu unikālā Adelaides stilā kums, Jautrā pēcpusdiena, Interesanti bību, un pēc liela ar pilnu, modernu, lielu un interesantu saviesīgie vakari un ALJK (Austrāli- pārtraukuma atkal programmu. jas Latviešu Jauniešu Kongress). notika Jaunatnes Dienas, Austrālijas Jaunatnes Dienas notiks no sest- Programmā piedalīsies pazīstamas latviešu jaunieši ir cītīgi strādājuši, uz- dien, 26. līdz ceturtdien, 31. decem- tautas deju, mūzikas, un folkloras gru- turot un sakopjot latviešu kultūru Aus- brim. Būs daudz iespēju piedalīties un trālijā, reiz pa diviem gadiem plānojot apmeklēt gan pazīstamus, gan jauna Turpinājums 7. lpp. lielu pasākumu Kultūras Dienu vietā. Šogad tas gods un pienākums kaut ko noorganizēt bija atstāts Dienvidaus- trālijas latviešu jauniešu rīcībā. Tādēļ pirms sešiem mēnešiem bija lielas pār- runas par to, kas notiks ar Jaunatnes Dienām šī gada beigās. Diemžēl, mūsu latviešu sabiedrība Adelaidē ir ar laiku samazinājusies, un vairāki jaunieši ir pārvākušies uz citām vietām. Turklāt, balles, viesības un svētki nenotiek tik bieži kā reiz bija, un nav daudz cilvē- ku, kas brīvprātīgi piedalās lielos pa- sākumos un savā laikā spēj tos rīkot. Sākumā domājām rīkot saucamās Mazās Jaunatnes Dienas kongresu stilā. Tās būtu bijušas īsākas un vieg- lāk plānot, bet arī neatspoguļotu visas jauniešu spējas. Tad nolēmām vismaz sākt plānot un redzēt, kas notiks. Tagad, kad laiks ir mazliet pagājis un varam skaidrāk aplūkot nākotni, es ar lielu jūsmu varu pasludināt, ka FOTO Daina Rudaka Jaunatnes Dienas šogad notiks ar pil- Rīcības komiteja. No kreisās: Anna Perejma, Rūdis Dancis, Līsa Perejma, Alek- nu programmu. Ar vislielāko prieku sandrs Šmits, Zinta Šmita, Matīss Biezaitis, Rasma Celinska, Martiņš Medenis, esmu redzējis, kā jaunieši Adelaidē ir Anna Hepvorta (Hepworth). Iztrūkst: Marks Karvelis, Krišjānis Putniņš, Daina atbalstījuši Jaunatnes Dienu sapulces Rudaka. 6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā Vai vēlamies Latviju bez vēsturiskās atmiņas?! 24. aprīļa valdības sēdē nolemts, krājumu, tostarp – 210 inkunābulām ka IZM līdzekļu taupīšanas nolūkā šīs (grāmatas, kas iespiestas līdz 1500. ga- ministrijas pakļautībā esošā Latvijas dam), arī tādām, kas ir vienīgie ek- Akadēmiskā bibliotēka, kuras sastā- semplāri pasaulē. Vērtīgi seno hro- vā kā pastāvīga strukturālā vienība ir niku noraksti latīņu valodā iegūti no iekļauta Misiņa bibliotēka, tiek nodota kādreizējiem Rīgas katoļu klosteriem Kultūras ministrijai, veicot bibliotēkas un baznīcām, piemēram, 13. gadsimta strukturālās izmaiņas. beigās rakstītās „Psalterium Davidis“ Ko nozīmē strukturālās izmaiņas? (Dāvida psalmi) un „Parabolae Salo- To, ka praktiski tiek likvidētas divas monis“ (Zālamana līdzības). Ar grez- nozīmīgākās bibliotēkas – viena no nām miniatūrām rotāta 15. gadsimta Jānis Misiņš 1938. gadā. vecākajām bibliotēkām Eiropā un „Stundu grāmata“ latīņu un franču va- vecākā, pilnīgā latviešu bibliotēka. lodā. Vecākā inkunābula, kas saglabā- arī pilnīgākais trimdā izdoto latviešu Reorganizācijas iecere ir Rūpniecības jusies Latvijā, ir lapa no latīņu valodas grāmatu, žurnālu, laikrakstu u.c. ie- ielā 10 glabātos materiālus – Misiņa mācību grāmatas „Catholicon“, ko, do- spieddarbu krājums. bibliotēkas krājumu un Rokrakstu un mājams, 1460. gadā Maincā iespiedis Bibliotēka brīnumainā kārtā pār- reto grāmatu krājumu – pārvest uz Si- vēl pats J. Gūtenbergs. dzīvojusi karus un revolūcijas, tā izdzī- lakroga depozitāriju, kurā izvieto lie- Bibliotēkas glabāto inkunābulu voja krievu okupācijas laikā, šīs bib- totājiem nevajadzīgo literatūru. tematika ir dažāda – Akvīnas Toma, liotēkas dēļ mūs apbrīno citas valstis, Latvijas Akadēmiskā bibliotē- Alberta Lielā, Bonaventuras un citu jo nekur pasaulē nav tai līdzīgas. Vai ka, viena no senākajām bibliotēkām viduslaiku filozofu sacerējumi. Biblio- tiešām valdība lems to atņemt tautai? Eiropā, vecākā zinātniskā bibliotēka tēkā glabājas arī J.K. Broces u.c. uni- Uz pārbrauktuves zirgus nemaina. Baltijas jūras valstu reģionā, dibināta kālas kolekcijas. Krīzes laikā neveic neatgriezeniskas, 1524. gadā. No 1524. līdz 1945. ga- Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā sasteigtas reformas. Bibliotēkas pār- dam ar nosaukumu „Rīgas pilsētas iekļautās Misiņa bibliotēkas krājums strukturēšana, nemaz nerunājot par bibliotēka“ (Bibliotheca Rigensis) tā šajā kopējā apjomā sastāda vairāk likvidāciju, radīs jukas, prasīs milzu bija pazīstama ne vien Baltijā, bet arī nekā 1 miljonu glabājamo vienību – līdzekļus, laiku, neviens nesapratīs, ārzemēs. 1945. gadā to pārdēvēja par nacionālās kultūras bagātība, par kuru kas par ko atbild. Vai kāds ir aprēķinā- „Valsts vēsturisko bibliotēku“, bet E. Virza savulaik teicis, ka šī bibliotē- jis, cik daudz līdzekļu, cilvēku spēka 1946. gadā nodeva Zinātņu akadēmi- ka „ir grāmatās pārvērsta un plauktos un laika varētu prasīt, teiksim, tik lie- jai un tā sāka saukties – „Latvijas PSR noguldīta tauta“. Šajā krājumā ir sa- las bibliotēkas „pārstrukturizēšana“? Zinātņu akadēmijas Fundamentālā vākts viss, kas kopš drukas pirmsāku- Tie būtu milzu līdzekļi, darbs, kuru bibliotēka“. 1946. gadā Zinātņu akadē- miem līdz šai dienai uzrakstīts Latvijā pabeidzot, pasaules ekonomiskā krīze mijai tiek nodota arī vecākā un pasaulē jebkurā valodā, viss, kas rakstīts par noteikti būs beigusies. Ikkatra biblio- pilnīgākā latviešu literatūras krātuve Latviju un latviešiem, viss, ko latvieši tēkas krājumu pārvietošana ir kā ne- Misiņa bibliotēka, kuru 1885. gadā rakstījuši neatkarīgi no izdevuma va- liels ugunsgrēks bibliotēkai, kur nu vēl dibinājis izcilais latviešu bibliofils un lodas un izdošanas vietas, un latviešu pārvietošana uz depozitāriju, seno ie- bibliogrāfs Jānis Misiņš. 1954. gadā autoru darbu tulkojumi svešvalodās. spieddarbu glabāšanai nepiemērotiem Zinātņu akadēmija administratīvi K. Barons savāca tautas mutvārdu apstākļiem! Kad atjēgsies, pie atbildī- apvieno šīs divas grāmatu krātuves, daiļradi – dainas, ar to Latvija lepojas. bas saukt nevienu nevarēs, jo atbildīgi dodot lasītājiem iespēju izmantot abu J. Misiņš savāca vienkopus mūsu raks- skaitīsies citi, un, reiz steigā reorgani- unikālo bibliotēku fondus. Atbilstoši tīto vārdu, ar to Latvija vienmēr varē- zētu, pārstrukturizētu vai pat likvidē- jaunajām Zinātņu akadēmijas funkci- jusi lepoties. Šie ir vienlīdzīgi tautas tu, uz zinātniskiem pamatiem veidotu, jām, 1992. gadā Latvijas Zinātņu aka- garīgās kultūras liecinieki, sava veida bibliotēku atjaunot nevarēsim. dēmijas Fundamentālā bibliotēka tika simboli. Likvidējot nacionālās literatūras pārdēvēta par Latvijas Akadēmisko Pateicoties tam, ka arī trimdas krātuvi, iznīcināsim paši savas valsts bibliotēku, bet Misiņa bibliotēka kļuva zemēs dzīvojošie latvieši labi atcerē- un tautas garīgās saknes. Vai tādu nā- par bibliotēku bibliotēkā. jās šo unikālo bibliotēku, viņi pirmām kotnē vēlamies redzēt Latvijas tēlu? Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir kārtām savus grāmatu u.c. iespieddar- Bez garīgajām vērtībām, garīgajām Baltijā vecākā bibliotēka ar bagātīgu bu, savu arhīvu sūtījumus adresēja Mi- saknēm? Bez vēsturiskās atmiņas? grāmatu, periodisko izdevumu krāju- siņiem, kā tautā mīļi dēvē šo bibliotē- Anna Šmite mu, seno rokrakstu un reto grāmatu ku. Un kopš 80. gadu beigām savākts Misiņa bibliotēkas vadītāja

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA Rīga 2009. gada 29. aprīlī Nr. 01/1-103 Atklāta vēstule Sakarā ar izglītības un zinātnes un reto grāmatu krājumu, ieskaitot ar unikālo Jāņa Misiņa bibliotēku nozares optimizācijas plāniem lūdzam pazīstamo J.K. Broces Monumente, (dib. 1885), plašāko 17. – 20. gs. latvis- vispusīgi izsvērt Latvijas Akadēmis- kura izdošana (1992 – 2007) kļuvusi kās literatūras krājumu, kura statusu kās bibliotēkas statusu un nepieņemt par starptautiski nozīmīgu pasākumu. noteic J. Misiņa dāvinājuma noteiku- šajā jautājumā sasteigtus lēmumus. Būtībā šajā bibliotēkā koncentrēts vēr- mi Rīgas pilsētai: šī bibliotēka nav Latvijas Akadēmiskā bibliotēka tīgākais inkunābulu un reto grāmatu pievienojama citām vai iekļaujama to ir vēsturiskās Rīgas bibliotēkas (Bib- krājums Latvijā ar nepārvērtējamu zi- sastāvā. Misiņa bibliotēka ir galve- liotheca Rigensis) tiešs turpinājums. nātnisku un kultūras vērtību. Pats bib- nais atbalsta punkts Letonikas valsts Šo bibliotēku nodibināja 1524. gadā liotēkas nepārtrauktas pastāvēšanas pētījumu programmai, un zinātnieku pēc M. Lutera rosinājuma un tā ir ve- fakts kopš 1524. gada ir ļoti nozīmīga letonistu sadarbība ar šo bibliotēku cākā zinātniskā bibliotēka Baltijas jū- Latvijas kultūrvēstures vērtība, kas ir teicama. Tāpat arī ļoti uzteicami ir ras valstu reģionā, kas glabā ārkārtīgi būtu fiksējama UNESCO mantojumā. nozīmīgu seno rokrakstu, inkunābulu Šis krājums dzīvo simbiozē Turpinājums 7. lpp. Otrdien, 2009. gada 5. maijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp. Okupācijas muzejs strādā efektīvi Šajās dienās varētu zemāks: LVL 8,85 uz apmeklētāju. efektivitāte nemazināsies, drīzāk – izšķirties jautājums, kā Salīdzinājumā Okupācijas muzejs pieaugs. Nākotnes Nama projekta va- turpināsies Okupācijas 2008. gadā operatīvajā budžetā izdeva dītājs Valters Nollendorfs kā faktorus muzeja Nākotnes Nama LVL 342 441, apkalpojot 108 349 ap- min, pirmkārt, muzeja saimnieciskās attīstība. Ēkas rekons- meklētājus, t.i., LVL 3,16 uz apmeklē- un darba efektivitātes substanciālu trukcijas skiču projekts tāju. Muzejs 2008. gadā saņēma valsts pieaugumu, ko nav iespējams patlaba- ir apstiprināts Rīgas dotāciju LVL 95 640. Valstij, tātad, nējos darba apstākļos un saspiestībā. būvvaldē un saskaņā viens Okupācijas muzeja apmeklētājs Otrkārt, vadoties no pieredzes sa- ar valdības 2007. gada izmaksāja LVL 0,88. Tas nozīmē, ka gaidāms, ka mūsdienīgā ekspozīcija, 8. maija rīkojumu iesniegts VAS Valsts Okupācijas muzejs strādājis gandrīz ko segs Nākotnes Namam ziedoti un nekustamie īpašumi tālākai rīcībai, trīs reizes efektīvāk nekā caurmēra piesaistīti līdzekļi, saistīs lielāko ap- t.i. tehniskā projekta izstrādei un celt- Latvijas muzejs, bet valsts par katru meklētāju skaitu. Jau 14. jūnijā atklās niecības darbiem. Patlaban projekts muzeja apmeklētāju maksājusi teju par ES un ziedotāju līdzekļiem veido- gaida Kultūras ministrijas akceptu šo desmitreiz mazāk nekā caurmērā. tu interaktīvu Gulaga karti, kam jau darbu sākšanai. VNĪ aprēķina, ka, dar- Protams, ne visi skaitļi ir pilnībā sa- paredzēta vieta jaunajā ekspozīcijā. bu sākot tagad, projektu varētu pabeigt līdzināmi, atkarībā no muzeju speci- Treškārt, apmeklējumu skaitu palie- 2011. gadā un tas izmaksātu trīs mil- fikas un izdevumu kategorijām, bet linās Nākotnes Nama paplašinātās jonus latu. Valsts sāktu atmaksāt celt- Okupācijas muzejs kā valsts akreditēts iespējas piemēroti apkalpot apmeklē- niecības izmaksas pēc rekonstrukcijas muzejs atbilst akreditācijas normām. tājus. Jau tagad zināmas grupas, kuras darbu pabeigšanas 20 gadu posmā. Tam ir krājumi, pamatekspozīcija, tajā varēs daudz lielākā skaitā un kvalitā- Viens no jautājumiem, kas valsts regulāri rīko tematiskas izstādes, tajā tē apkalpot Nākotnes Namā, ieskai- ekonomisko problēmu dēļ jāatbild, norit pētniecība, tajā ir izglītības prog- tot Latvijas skolotājus un skolēnus, ir par izmaksām – vai valsts var to ramma un citas aktivitātes, ieskaitot studentus, pētniekus un sabiedrības atļauties. Vai Okupācijas muzejs val- starptautisku sadarbību. Muzejs gan mērķa grupas, kurām paredzēts veidot stij nav pārāk dārgs? Lietojot vienu nemaksā nomu par ēku, kas ar Saei- daudzveidīgu un daudzpusīgu muzeja efektivitātes mērauklu – izmaksas mas apstiprināto Latvijas Okupācijas aktivitāšu programmu, ieskaitot filmu uz muzeja apmeklētāju, pierādās, ka muzeja likumu nodota muzeja lietoša- vakarus, lekciju sērijas, konferences Okupācijas muzejs ir – lēts. Tā laik- nai, bet sedz visus ar ēkas uzturēšanu un citus sarīkojumus, kas nav iespē- raksts Diena rakstā Pārveidos mu- un apkopšanas saistītos izdevumus, jami vecajā ēkā. „Attīstot Nākotnes zejus 25.04.2009. min Muzeju valsts ieskaitot nodokļus, remontus, apsildī- Namu, lielāko uzmanību veltam sa- pārvaldes datus, ka reorganizācijai šanu, elektrību, datoru sistēmas uztu- viem apmeklētājiem,“ tā Nollendorfs, lemtajā Rakstniecības, teātra un mū- rēšanu. „bet piesaistot apmeklētājus, muzejs zikas muzejā 2008. g. katrs apmek- Vai Nākotnes Nams šai ziņā ne- palielina darbības un iedarbības efek- lētājs maksājis LVL 116,05. Vidējais nozīmēs sadārdzinājumu? Muzeja va- tivitāti.“ Latvijas muzeju rādītājs bijis krietni dība ir pārliecināta, ka muzeja darba Okupācijas muzejs

Latvijas Zinātņu akadēmija Latvijas zinātniskā potenciāla). ES tēkā būtu pat ļoti vēlama. Turpinājums no 6. lpp. struktūrfondu izmantošana paredz Mēs aicinām rast optimālu risi- Teikas centra modernizāciju, kur būtu nājumu un iezīmēt gaitu, apspriežot bibliotēkas veiktie lekciju pasākumi jāiekļauj arī šīs Akadēmiskās bibliotē- problēmu ar kompetentiem speciālis- un izstādes. Šie notikumi saistās ar kas daļas radikāla pārveidošana. tiem. ēku Rūpniecības ielā 10. Tās identi- Ja šī, nepārspīlējot var sacīt, Latvi- Par situāciju Latvijas Akadēmis- tātes saglabāšana ir būtiska Rīgai un jas intelektuālā bagātība kaut uz laiku kajā bibliotēkā vēlamies informēt arī Latvijai. tiek darīta nepieejama zinātniekiem un LR Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Akadēmiskajā bibliotēkā Lielvār- universitāšu mācībspēkiem un netiek LR Ministru prezidentu Valdi Dom- des ielā 24 ir koncentrēta nozīmīgākā radoši pilnveidota, tas radītu milzu brovski, LR Izglītības un zinātnes literatūra dabaszinātnēs, īpaši ķīmijā, zaudējumu Latvijas zinātnei. Bez šau- ministri Tatjanu Koķi un LR Saeimas datu bāzes, referatīvie žurnāli, starp- bām, ir jādiskutē par Latvijas Akadē- Izglītības, zinātnes un kultūras komi- tautiskie izdevumi. Lielvārdes ielā 24 miskās bibliotēkas attīstības nākotnes sijas priekšsēdētāju Jāni Strazdiņu. dislocētā bibliotēka ir vitāli nepiecie- modeļiem, par tās ciešāku saistību ar Ar cieņu šama Latvijas Organiskās sintēzes Latvijas Universitāti vai attiecībām ar Jānis Stradiņš institūtam, Fizikālās enerģētikas insti- Nacionālo bibliotēku. Mūsuprāt, visas LZA Senāta priekšsēdētājs tūtam, Elektronikas un datorzinātņu vecās letonikas literatūras koncentrē- Letonikas valsts programmas institūtam, Koksnes ķīmijas institū- šana vienuviet varētu kļūt bīstama ne- padomes priekšsēdētājs profesors tam, LU Polimēru mehānikas institū- paredzamas stihiskas nelaimes gadīju- tam, u.c. Teikas rajonā izvietotajiem mā, tādēļ Misiņa bibliotēkā sarūpētā Ivars Kalviņš pētniecības institūtiem, kuros strādā krājuma glabāšana šķirti no lielajām Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vairāk nekā 500 zinātņu doktoru (1/4 letonikas vērtībām Nacionālajā biblio- Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs

Jaunatnes dienas Adelaidē Dienas. Ceru, ka gada beigās Adelaidē Tālākos laikraksta numuros būs Turpinājums no 5. lpp. redzēšu visus savus draugus un pazīs- sīkāka informācija par pasākumiem, tamos, kā arī daudz labvēlīgu latviešu biļetēm un tīmekļa adresi, kur visa in- pas no Austrālijas, kā arī viesi no Lat- un austrāliešu no visām paaudzēm. formācija būs pēc laika sasniedzama. vijas, kuri būs redzami gan paši savos Pilna programma un JD logo tiks iz- koncertos, gan arī saviesīgos vakaros. Ko svinēsi, ko svinēsi, sludināta drīz. Sagaidu, ka vasara Adelaidē pēc Ziemassvētkus nosvinējat! Ziemassvētkiem atkal būs brīnišķīga – Brauciet klāt pie jauniešiem, Aleksandrs Šmits 3 x 3 Saiets Adelaides kalnos, Vasaras Tie dziedās’ līdz jaungadam! Priekšsēdis Vidusskola Dzintaros un 32. Jaunatnes 32. Jaunatnes dienu Rīcības komiteja 8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā Māksla TLKA 50 gadu jubilejas koncerts Toronto Ar varenu fi- bija nevainojams, nālu ir izskanējusi kurā neapšaubāmi šīs sezonas Toronto bija jūtama māksli- Latviešu Koncer- nieku milzīgā piere- tapvienības gada dze gan saspēlē, gan koncertu sērija, čello sonātes inter- klausītājiem pie- pretācijā. Profesora dāvājot ļoti plašu V. Aides smalkais un izciliem māk- pirkstu piesitiens un sliniekiem bagātu koncertu, kas bija fantastiskā klavieru veltīts skaņu meistaram Tālivaldim spēles virtuozitāte Ķeniņam par godu viņa 90 gadu mūža pārsteidza ar vieglu- veikuma piemiņai. Koncerts notika mu un vienkāršību 19. aprīlī Glengulda (Glenn Gould) sarežģītajā klavieru studijā, pulcējot klausītāju pilnu zāli, partijā Scherzo daļā. FOTO Ēriks Dzenis tai vidū T. Ķeniņa radus, draugus un Kā spilgts kontrasts Kvintetes. No kr. P. Seminovs, U. Tone (pirmās vijoles), Toronto profesionālās mūzikas pār- tai sekoja Andante pianists A. Streļājevs, altists A. Jansons, čello J. Ķeniņš. stāvjus no kanādiešu aprindām. molto sostenuto, kas T. Ķeniņa daiļrade ietver plašu piepildīja izpildījuma dramatismu, kla- vas. Koka pūšamajam instrumentam ir skaņdarbu klāstu; – astoņas simfoni- vieru partijai saplūstot ar čella smeldzī- arī iespējama spēcīga skaņas dinamika jas, 12 koncertžanra darbu, trīs kantā- go toni, vibrējošo stīgu raudot pusto- un milzīgas tehniskās iespējas, par ko tes, sacerējumi korim, klaviermūzika, ņos un disonējošos intervālu lēcienos. klausītāji varēja pārliecināties, klauso- kā arī skaņdarbi dažādiem kameran- Protams, ka koncertā uzstājās ties J. Valdepenas muzikālajā spēlē. sambļu sastāviem. Komponists ir Lat- latviešu publikas izauklētais un ie- Koncerta pirmās daļas nobeigu- vijas Republikas triju zvaigžņu ordeņa mīļotais pianists Artūrs Ozoliņš. Kā mā dzirdējām divus atšķirīga rakstu- kavalieris, JVLMA Goda profesors, zināms viņš ir bijis viens no kompo- ra skaņdarbus: Čakona (Chaconne, Toronto universitātes profesors un nista Tālivalža Ķeniņa talantīgākiem spāņu v.) – solo vijolei, komponētu Emeritus titula īpašnieks pēc 32 gadu un mīļākiem skolniekiem. T. Ķeniņš 1978. gadā, un Concertante flautai un ilga darba šajā augstskolā. Par mūža 1961. gadā uzrakstīja savu Pirmo kla- klavierēm, komponētu 1966. gadā. ieguldījumu saņēmis Lielo mūzikas vieru Sonāti un to veltīja Artūram, kas Lai gan Čakona ir cēlusies Spāni- balvu 2005. gadā. „Es nemeklēju jau- arī tika izpildīta koncertā. Mistiski di- jā 16. gs. un sākotnēji ir tautas deja, nas lietas, es meklēju jaunus ceļus, kā sonējošie akordi vijās ar melodiskām T. Ķeniņš to ietērpa variāciju formā, izteikt vecas idejas“, tā par savu mūzi- frāzēm un sekvenču vāliem. Artūra ņemot par pamatu Ej saulīte drīz pie ku teica pats komponists. „rotaļīgie pirkstiņi“ zibēja pasāžu un Dieva tēmu. Čakone ir viens no pir- T. Ķeniņš ir ne tikai izcils kompo- dubultnošu virknēs. Zibēja ne tikai majiem veltījumiem Latvijas māksli- nists, bet arī lielisku ideju realizētājs, viņa tehnikas meistarība, bet arī viņa niekiem – vijolniecei Ievai Graubiņai. bijis Toronto Latviešu Koncertapvie- muzikalitāte, kas sevišķi izpaudās Vēlāk to ir izpildījusi un kompaktdis- nības pamatlicējs un kopš 1959. gada Sonātes otrās daļas izsmalcinātajā kā ierakstījusi Rasma Lielmane. Šinī septiņus gadus tās priekšsēdētājs. Pa- pedalizācijā un dziedājumā, kur kom- koncertā klausītāji dzirdēja jaunās teicoties T. Ķeniņa un viņa domubied- ponists bija ievijis Prokofjeva „Romeo mākslinieces Unas Tones izpildīju- ru Marisa Vētras, Jāņa Cīruļa spožajai un Džuljetas“ smeldzīgās tēmas, lai- mu. Una Tone ir dzimusi Rīgā, beigusi idejai, nu jau 50 gadus, katru gadu tiek kam zinot, ka Artūrs uz tām ir meis- Em. Dārziņa mūzikas vidusskolu, tad rīkoti koncerti, kas dod iespēju dzirdēt tars. Priekšnesums bija neapšaubāmi turpinājusi izglītību Floridā. Šodien latviešu mūziku un latviešu izcilos pārdomāts līdz pēdējai niansei, taču viņa dzīvo un strādā kā vijolniece Ņu- māksliniekus Toronto publikai. visvairāk fascinēja viņa cilvēciskā jorkā. U. Tone pārliecinoši demons- Šoreiz koncerta programmā bija būtība, viņa māka radīt savstarpējo trēja visus iespējamos vijoļtrikus un Tālivalža Ķeniņa skaņdarbi, kas lie- kontaktu un kopējo ideju, kas sniedza tehniskos paņēmienus; staccato vo- los vilcienos atspoguļoja komponista klausītājiem lielu baudu. lante un staccato a ricocher, tour de daiļrades ceļu gandrīz no pirmsākuma Pēc savas solo uzstāšanās Artūrs force – plašie akordu tvērieni pa visām līdz viņa mūža galam. Viens no tiem, Ozoliņš pie klavierēm pavadīja Toronto stīgām un, protams, dubultnotis, kas 1950. gadā rakstītā Sonāte čellam; Simfoniskā Orķestra pirmo klarnetis- prasa no izpildītāja rafinētu virtuozi- savā laikā guvusi „Premier Prix“ Parī- tu Džoakīnu (Joaquin) Valdepenas. tāti. Veiksmīgi demonstrēja flaželetus zes konservatorijā un ir Jāzepa Vītola Abi lielie meistari izpildīja 1960. gadā visaugstākajās pozīcijās, lielos lēcie- piemiņas fonda pasūtījums. Saņemtā komponēto Divertismentu klarnetei un nus melodiskajā līnijā, ar ko arī pavi- Parīzes godalga atvēra durvis Toronto klavierēm. Jau paša skaņdarba nosau- sam teicami tika galā. Tāpēc jo vairāk universitātē, kur T. Ķeniņš strādāja 32 kums, kas nozīmē – Uzjautrināšanās, ir piedodama nedaudz pietrūkstošā gadus. norādīja mūzikas raksturu. Instrumen- smalko nianšu krāsainība un filozofis- Čello sonātes izpildītāji bija kom- ta siltais tonis un dzīvais izpildījums kais raksturs, – variācijām izskanot ar ponista kolēģis un audzēknis, tagad To- uzbūra acu priekšā krāsainu latvisku vairāk ornamentālu iedabu. ronto Universitātes profesors pianists dabas gleznu ar lauku ainavas ilūziju, Concertante flautai un klavierēm Viljams Aide (William Aide) un izci- radot akustisku skaņas telpu dažādos izpildīja Roberts Aitken, kam arī šis lais čellists, bijušais Toronto simfonis- sadzīves momentos, gan rotaļās, dejās, darbs bija veltīts. Pie klavierēm bija kā orķestra koncertmeistars un Toronto nebēdnīgu bērnu klaigās, putnu dzies- jau iepriekš minētais pianists Viljams universitates čello klases docents Dā- mās ar humora pilnu finālu. Šis brīniš- Aide. Roberts Aitkens Toronto ir viens vids Heteringtons (David Heterington), ķīgais skaņdarbs izskanēja visā pilnībā, no laikmetīgās mūzikas entuziastiem, abi ir ierakstījuši Sonāti 1997. gada parādot instrumenta plašās diapazona kompaktdiskā. Koncerta izpildījums iespējas, kas apņem vairāk kā trīs oktā- Turpinājums 9. lpp. Otrdien, 2009. gada 5. maijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp. Elīna Garanča Ņujorkā un Austrālijā Viņai lieli aplausi „The Met“ operā „Pelnrušķītes“ lomā. To varēs arī noskatīties Austrālijā Latvijas Goda konsulāts Ņujorkā for coloratura fireworks, as in her final un Latvijas Nacionālās Operas Ģilde aria, Non piu mesta, she unleashes im- sestdien 2. maijā rīkoja pieņemšanu pressive technique and ringing high par godu izcilajai latviešu dziedātā- notes. It doesn’t hurt that she looks jai –mecosoprānam Elīnai Garančai. great on stage and conveys a touching Dienu iepriekš Elīna Garanča uzstājās sense of vulnerability“). (Garanca and pirmizrādē Rosīnī operā La Ceneren- Brownlee shine as Rossini’s Cinderel- tola (Pelnrušķīte) Ņujorkas Metropoli- la and her prince at Met opera – Mike tēna operā. Silverman, Arts & Living, AP News). Ziņas aģentūra Associated Press Pieņemšanu apmeklēja vairāk rakstīja par Elīnas sniegumu 1. mai- nekā 70 operas cienītāji, kam tika jā (kurā viņa spēlēja vadošo lomu, pasniegts Elīnas Garančas jaunais Adželīnu): „Garančai, kurai bija debi- kompaktdisks Bel Canto, ko izdevis Mecosoprāns Elīna Garanča un pie- ja pērngad citā Rosini operā, Seviļļas prestižais klasiskās mūzikas ierakstu ņemšanas rīkotājs Daris G. Dēliņš, LR bārddzinī, ir brīnišķīga balss, kuru apgāds Deutsche Grammophon. Diskā goda konsuls Ņujorkā. viņa izmanto ar izcilu māku. Liela daļa slavenā latviešu dziedātāja izpilda sev Pelnrušķītes mūzikas ir maiga un žēla- tuvākos bel canto šedevrus – gan plaši http://www.themetinaustralia.info/ , baina, un Garanča dzied tās frāzes ar pazīstamus hītus, gan mazāk dziedā- kur uzskaitītas izrāžu vietas un laiki. izkūstošu maigumu. Bet, kad no viņas tas ārijas no 19. gadsimta pirmās pu- 2009. g. 5. maijā iznāks jauns tiek prasīta koloratūras pirotehnika, ses itāļu operām (Doniceti, Bellīni, Deutsche Grammophon kompakt- kā viņas pēdējā ārijā Non piu mesta, Rosīni), apliecinot, ka apzīmējums bel disks – Belinī I Capuleti e I Montecc- viņa palaiž iespaidīgu tehniku un zva- canto (skaistā dziedāšana) šim reper- hi, kur Elīna Garanča dzied kopā ar iz- nošas augstas notis. Arī nav slikti, ka tuāram nav nejaušs. cilo soprānu Anna Netrebko. Netrebko uz skatuves viņas izskats ir varens, un Elīna Garanča atkal uzstāsies La un Garanča šo operu uzveda šā gada izsaka aizkustinošu vārīgumu.“ („Ga- Cenerentola 6. un 9. maijā. pavasarī Karaliskajā operas namā, ranca, who debuted last year in another 9. maija izrāde ir The Met ope- Koventgārden, Londonā (Royal Opera Rossini opera, Il Barbiere di Siviglia, ras 2008-2009. g. sezonas nobeigums House, Covent Garden, London). has a gorgeous voice that she uses with un tiks nodota HD (High-Definition) Par Elīnu Garanču var vairāk lasīt exceptional skill. Much of Cinderella’s tiešizrādē, ko varēs noskatīties ki- viņas vietnē www.elinagaranca.com. music is soft and plaintive, and Garan- nocentros visā pasaulē (ieskaitot arī Daris G. Dēliņš ca sings those phrases with melting Austrālijā, kur to izrādīs 23., 24. un Latvijas goda konsuls Ņujorkā tenderness. But when the part calls 28. maijā). Skat tuvāk informāciju Laikrakstam „Latvietis“ TLKA jubilejas koncerts Viņas teatrālais talants spilgti izpau- un frāzējums, instrumenta vibrāci- Turpinājums no 8. lpp. dās dziesmu tulkojumos angļu valodā, ja, – veido mūzikas izpildījuma vien- publikā izraisot aplausus. Lieliska bija reizīgumu. Dzirdi sagūsta šī netiešā kas rīko sēriju koncertus, aicinot un at- arī mākslinieces skatuviskā stāja un valoda; kustība un pārvērtība, skaņu skaņojot mūsdienu jauno komponistu dikcija, skaidri varēja saprast katru iz- valdzinājums, kas saista uzmanību ar darbus, no visām pasaules malām, tai dziedāto vārdu un tā niansi. pārnesumu no viena pie cita mūzikas skaitā no Latvijas. Abu mākslinieku Un visbeidzot koncerta noslēgu- tēla un instrumenta. Kvintetā visām izpildījums fascinēja ar augstu profe- mā skanēja T. Ķeniņa viens no pēdē- daļām cauri vijās smalks polifons au- sionalitāti visos līmeņos. Kā daudzbal- jiem skaņdarbiem, – Kvintets klavie- dekls. Precīzā lociņu saspēle, visu ins- sīga fūga, mijoties no viena instrumen- rēm un stīgu kvartetam, komponēts trumentu lieliskais balanss un dziedo- ta uz otru, no vienas balss uz nākamo, 1994. gadā kā Latviešu Koncertapvie- šie toņi stīgās un klavierēs, mijoties ar netraucējot skaņdarba emocionālajam nības un Ontario Mākslas padomes Baha citātiem un franču impresionis- plūdumam Canzonas vientuļajā dzies- pasūtījums komponista 75. gadu jubi- ma krāsām; viss kopā veidoja lielisku mā. Diemžēl lielo flīģeļu atvērtais vāks lejai. Šo skaņdarbu komponists veltīja izpildījumu. Andrēja Streļājeva smal- deva klavieru dinamikas pārsvaru pāri pianistam Armandam Ābolam, piedzī- kā auss, neskatoties uz plaši atvērto maigajai flautas spēlei, lai gan no otras vojot divus pirmatskaņojumus, pirmo klavieru vāku, meistarīgi atrada pa- puses, klausītāji varēja lieliski baudīt Toronto ar autoru pie klavierēm, otro reizo balansu, kas nebija tik veiksmīgs sirmā pianista augsto profesionalitāti ar Armandu Ābolu un RIX kvarteta iepriekšējos pavadījumos. un muzikalitāti. izpildījumā Latvijā. Piedevās kvintets nospēlēja T. Ķe- Kā atslodze koncerta otrās daļas Koncertā uzstājās latviešu māks- niņa apdari dziesmiņai Aijā žūžu. programmā tika ietvertas Dziesmi- linieku zvaigžņu kvintets; pianists–ēr- Tā noslēdzās Toronto Koncert- ņas Amandai, komponētas 1984. gadā ģelnieks, Toronto universitātes dok- apvienības 50. gadu jubilejas sezona par godu komponista mazmeitas pie- torants Andrējs Streļājevs, Toronto un izskanēja 201. koncerts. Latviešu dzimšanai. Katram Tālivalža Ķeniņa simfoniskā orķestra vijolnieks Pēteris sabiedrībā visus šos gadus ir biju- skaņdarbam ir savs iedvesmas avots. Seminovs, Ņujorkas vijolniece Una ši daudz atbalstītāju un, pateicoties Dažādi darbi ir veltīti gandrīz vi- Tone, Koncertapvienības valdes locek- tiem, Toronto apkārtnes latviešiem ir siem ģimenes locekļiem, tuvākiem lis altists Artūrs Jansons un šī koncerta bijusi iespēja dzirdēt latviešu kompo- draugiem, skolniekiem, veltījumi an- komponista dēls, čellists Juris Ķeniņš. nistu mūziku un māksliniekus gan no sambļiem un dažādiem notikumiem. Mēs klausāmies mūziku, bet ar ko Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Jaukās un humoristiskas Dziesmiņas tā mūs saista? Ar ko tā mūs suģestē Austrālijas, Eiropas un Latvijas. Arī Amandai izpildīja Vilma Indra Vītola un pietur pie sevis? Mūzikā klauso- šoreiz koncertu ir atbalstījuši Māra un ar pianistu Pēteri Zariņu pie klavie- ties, skaņas un emocijas ir nesarauja- Juris Ķeniņi, Ruth un Indulis Keniņi, rēm. Piecas dziesmiņas ar Aspazijas, mi saistītas. Detaļas – spilgtie krāsu Artūrs Jansons, Dzidra Martinaitis, Raiņa, Ē. Ādamsona un V. Strēlertes vilcieni, viļņojošās frāzes, izvērstās Dr. Ingrīda Strautmane. Paldies! dzejoļiem, Vilma Vītola izpildīja ar- pasāžas, taustiņu un stīgu piesitieni Helēna Gintere tistiski dzīvi un skatuviski pievilcīgi. dažādos līmeņos, līniju veidojums Laikrakstam „Latvietis“ 10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā

Repšem lielāka vara iespējuLatvijas par misijas uzturēšanu īsziņas Afga- Pilsoniskās savienības (PS) priekš- Valdība ceturtdien, 30. aprīlī ak- nistānā, taču pēdējie traģiskie notiku- sēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uz- ceptēja grozījumus likumā par budžetu mi pierāda, ka Latvijai sava misija no skata, ka iekšlietu ministrei Lindai finanšu vadību, kas paredz palielināt -fi Afganistānas ir jāved prom. „Latvija Mūrniecei vēl daudz jāmācās, lai spētu nanšu ministra Einara Repšes pilnvaras nevar atļauties tik lielus zaudējumus,“ uz savu un valdības darbu paskatīties (JL) – viņam būs tiesības dot rīkojumu sacījusi Mūrniece. no valsts interešu viedokļa, jo Mūr- Valsts kasei noteiktam periodam pie- Aizsardzības ministrs Imants Lie- nieces pēdējie izteikumi par Latvijas mērot konta lietošanas ierobežojumus. ģis (PS) uzskata, ka, neraugoties uz līdzdalību NATO militārajā operācijā 1. maija traģiskajiem notikumiem Af- Afganistānā liecina par viņas nespēju * * * ganistānā, Latvijai ir jāturpina sava izvērtēt procesus kopsakarībās un vi- Rīgas mēra kandidāti misija Afganistānā: „Mūsu pienākums ņai trūkst jebkāda izpratne par starp- 30. aprīlī LNT nosauca populārākos ir kopā ar mūsu sabiedrotajām NATO tautisko drošību, lai gan viņa pati neil- Rīgas mēra amata kandidātus – Nils dalībvalstīm piedalīties operācijā Af- gu brīdi ir bijusi aizsardzības ministre. Ušakovs (SC), par kuru būtu gatavi ganistānā, kur mēs aizstāvam demo- „No Mūrnieces teiktā var secināt, balsot 21% vēlētāju un Ainars Šlesers krātiju un brīvību, mūsu karavīri tur ka iekšlietu ministre būtu gatava lik- (LPP/LC), par kuru balsot gatavojas ir pēc savas gribas, un es augsti vēr- vidēt, piemēram, kriminālpoliciju vai 16.8% vēlētāju. Trešais populārākais ir tēju viņu līdzdalību.“ Aizsardzības ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Ģirts Valdis Kristovskis (PS) un viņu ministrs nenoliedz, ka situācija Af- jo darbs šajos dienestos ir dzīvībai bīs- atbalsta 13,7% vēlētāju, viņam seko ganistānā ir bīstama, īpaši Austrumu tams,“ teicis Kristovskis un turpina: Aleksejs Loskutovs (SCP), kuru atbal- reģionā, kur dienē un turpinās dienēt „Savukārt, ja iekšlietu ministre domā, sta 12,4% vēlētāju, bet par Andri Ārga- Latvijas, ASV un afgāņu karavīri. ka misijas pārtraukšana Afganistānā li (TP) balsot gatavojas 6,3% vēlētāju. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš palīdzētu aizsardzībai paredzēto nau- Ingmāru Līdaku (ZZS) atbalsta 4,4%, (TP) uzsvēra, ka Latvijai misija Afga- du novirzīt kādai citai nozarei, tad tas Edgaru Jaunupu (JL) – 3,5%, bet līdz- nistānā ir jāturpina, lai arī šādi kara- līdzinās pilnīgi aplamam priekšsta- šinējo Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni vīru zaudējumi ir traģēdija. Šī pašlaik tam, ka, teiksim, pensiju naudu varētu Birku (TB/LNNK) tikai 3% vēlētāju. ir lielākā NATO misija, un Latvija ne- novirzīt ārstu un skolotāju algām vai drīkst iedomāties, ka drošības situāci- otrādi. Tāds domāšanas veids minis- * * * jas uzlabošana Afganistānā ir citu val- tram nav piedodams. Īpaši aizskaroši Latvija Afganistānā stu pienākums, bet mēs savus spēkus ir tas, ka Mūrniece brīdī, kad Latviju Bijusī aizsardzības, bet tagadējā izvietosim tikai tur, kur situācija ir sta- pāršalca traģiskā vēsts, nāca klajā ar iekšlietu ministre Mūrniece (Jaunais bila. Tas, ko Afganistānā veic Latvijas skaļiem un populistiskiem paziņoju- laiks) rosināja valdību, ka Latvijas karavīri, ir novērtēts gan Latvijā, gan miem, bet pat neiedomājās izteikt līdz- karavīri nekavējoties jāizved no Afga- no sabiedroto puses, un starptautiskā jūtību kritušo karavīru ģimenēm. Šāda nistānas. Viņa minējusi, ka no finanšu operācija stabilizē drošības situāciju rīcība liecina, ka ministrei arī pie- viedokļa Latvijai vajadzējis apsvērt visā pasaulē, norādīja ārlietu ministrs. trūkst cieņas pret cilvēku dzīvībām.“∎ Atklāta vēstule nacionālu kopienu līdzās pastāvēšanā Daina Dumpe, Vera Singajevska, Liāna Turpinājums no 1. lpp. vienā teritorijā. Turklāt šī provokācija Langa, Janīna Kursīte, Gundega Repše, tiek organizēta, iesaistoties citas valsts Indra Roga, Mihails Gruzdovs, Ābele, 23. aprīlī Latvijas presē parādījās oficiālām varas iestādēm, tādējādi Ināra Slucka, Evita Sniedze, Jānis Ska- nis, Dita Lūriņa, Dina Kuple, Raimonds detalizēta informācija par to, ka īsi tā uzlūkojama par iejaukšanos otras Staprāns, Irēne Avens, Voldemārs Avens, pirms 9. maija ar Maskavas pilsētas valsts iekšējās lietās. Otrkārt, ar šo rī- Vija Vētra, Normunds Laizāns, Ainārs finansiālu atbalstu un Rīgas Piemi- cību tiek norādīts, kam ir reālā vara un Ančevskis, Mārtiņš Heimrāts, Baiba Kan- nekļu padomes akceptu tiek atjaunots ietekme gan Rīgā, gan Latvijā un kas fi- gere, Lāsma Kugrēna, Jānis Siliņš, Egīls uzraksts Uzvaras piemineklim Rīgā, nansē ne tikai pieminekļu atjaunošanu. Zirnis, Ivars Bērziņš, Uģis Prauliņš, An- Pārdaugavā, kas vēstīs, ka pieminek- Pamatoti rodas jautājums, kāds varētu sis Bērziņš, Roze (Rozālija) Stiebra, Ieva lis celts „Padomju Latvijas un Rīgas būt nākamais projekts padomju laika Struka, Edvīns Raups, Kristians Brekte, atbrīvotājiem“. piemiņas atjaunošanai un heroizācijai. Māra Mennika, Niks Ērglis, Juris Hiršs, Pieminekļu padome, par spīti Rī- Treškārt, Rīgas Pieminekļu padomes Laura Hirša, Juris Vaivods, Ieva Puķe, Inese Ramute, Mārtiņš Meiers, Māris Bez- gas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka lēmums liek domāt arī par pašu latvie- mers, Krišjānis Salmiņš, Madars Zvagu- iebildumam, ka uzraksta atjaunošana šu bezprincipiālu attieksmi jautājumā lis, Kārlis Neimanis, Arnolds Osis, Valdis aizskars tūkstošiem latviešu nacionā- par Latvijas okupāciju – okupētās va- Zilveris, Uldis Anže, Ruta Cimdiņa, Ivars lās jūtas, savu akceptu argumentē ar ras atgriešanos okupētajā teritorijā 20 Puga, Dace Bonāte, Ilze Rudolfa, Mārīte vārdiem, ka pieminekļiem jātiek atjau- gadus pēc okupācijas beigām nosaukt Balode, Anna Eižvertiņa, Līvija Akurā- notiem to vēsturiskajā izskatā un nav par „atbrīvošanu“ ir politisks, nevis es- tere, Līga Liepiņa, Pauls Putniņš, Juris būtiski, kāda ideoloģiskā slodze šim tētisku uzskatu diktēts lēmums. Lisners, Lidija Pupure, Dace Makovska, uzrakstam ir konkrētajā laikā. Uzskatām, ka Latvijas Republikas Gatis Strads, Juris Pučka, Renāte Štein- Kaut arī pēdējo mēnešu notikumi vadībai, par spīti citu svarīgu jautā- berga, Ramons Kepe, Guna Zeltiņa, Anda Kubuliņa, Valdis Celms, Esmeralda Trei- Latvijas ekonomikā un politikā šķiet jumu risināšanai, bija jāaizstāv Rīgas mane (Ermale), Gundega Saulīte, Kaspars daudz satraucošāki un ar tālejošākām mēra Jāņa Birka nostādne un jāietekmē Zvīgulis, Egils Melbārdis, Anda Kubuli- sekām neatkarīgās Latvijas pastāvēša- Rīgas Pieminekļu padomes lēmums, ņa, Jānis Strupulis, Maija Svarinska, Anda nā, kad ekonomiskajam bankrotam var apturot tā realizāciju un nododot šo jau- Burtniece, Dzintra Hirša, Silvija Brice, sekot arī politiskais, Maskavas pilsētas tājumu plašam speciālistu vērtējumam. Brigita Šiliņa, Beata Laksova, Zigurds Akmentiņš, Māra Vīgante, Anita Kvāla, vadības un Latvijā dzīvojošo krievu * simboliski iecerētais demonstratīvais Gunārs Tūls, Ingrīda Žagata, Tenis Preiss, Pēteris Vasks, Dzintra Geka, Franks Inta Lehmusa-Briede, Mārīte Skudra, Ilga solis nav tik nevainīgs, par kādu to uz- Efrajims Gordons, Jānis Rokpelnis, Māra dod Rīgas pieminekļu padome. Martinsone, Aldis Kļaviņš, Ināra Kalnarā- Zālīte, Uldis Bērziņš, Ieva Akuratere, Dai- ja, Jānis Dreiblats, Aivars Kalnarājs, Jānis Pirmkārt, tā ir apzināta provokāci- nis Stalts, Ģirts Valdis Kristovskis, Daiga ja nacionālo jūtu kurināšanai, lai saasi- Gaismiņa-Šiliņa, Lolita Cauka, Edmunds nātu jau tā trauslo līdzsvaru divu lielu Freibergs, Astrīda Kairiša, Uldis Dumpis, Turpinājums 11. lpp. Otrdien, 2009. gada 5. maijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Atis Lejiņš: „Darboties Latvijas labā var visi...“ vēl dziļākā nelaimē. Tā ir sena grieķu zēt – ir jāuzņemas arī atbildība. Es definīcija par krīzi – vai nu uz vienu ceru, ka politikā nāks arī jauni cil- pusi, vai – otru. vēki. Un man bija liels prieks redzēt, Šobrīd Latvija ir grūtākā situācijā ka vismaz viens no publikā esošajiem nekā Igaunija vai atsevišķas citas kai- cilvēkiem bija gatavs uzreiz piedalīties miņvalstis, mūsu situāciju drīzāk var politikā. salīdzināt ar Ungāriju un Rumāniju, Runājot par Eiropas Parlamentu, kur, līdzīgi kā Latvijā, politiku notei- bieži vien mūsu deputāti līdz šim nav kusi tā saucamā oligarhu diktatūra. strādājuši tā, kā to vajadzētu. Arī te, Tomēr tās labās ziņas, ko cilvēki vēlas protams, nevar visus mest pār vienu dzirdēt, ir tas, ka mēs esam uzvarējuši kārti – dažam darba bijis vairāk, ci- šo diktatūru. Vai vismaz spēruši lielu tam mazāk, bet, vadoties no manas soli uzvaras virzienā, kas nozīmē ti- profesionālās pieredzes vadot Ārpoli- kai vienu – Latvijai ir iespējas griezt tikas institūtu, es varu teikt droši: es stūres ratu uz pozitīvu pārmaiņu pusi. noteikti varētu uzreiz darboties Ārpo- Piemēri šādām pozitīvām pārmaiņām litikas komitejā. Kā Zviedrijas ārlietu ir vairāki. Piemēram, grozījumi drošī- ministrs Karls Bilts (Carl Bildt) man 6. aprīlī Atis Lejiņš piedalījās sie- bas likumos – to mēs esam uzvarējuši, teica Igaunijas prezidenta Lennarta viešu studentu korporācijas Spīdola rī- Vaira Vīķe-Freiberga apturēja Saei- Meri piemiņas konferencē: „Tev tikai kotā literārā vakarā, kurā arī lūgti viesi mas pieņemtos, oligarhiem izdevīgos divās trijās nedēļās jāiemācās proce- bija vīriešu studentu korporācija Lett- grozījumus, bija referendums. Un par- dūras. Tu jau uzreiz māki runāt un sa- galia. „Es runāju par kopējo situāciju laments bija spiests piekāpties. Tad bija proti lietas būtību.“ Turklāt Karls Bilts pasaulē un arī par krīzi Latvijā – kā tā tas slavenais mutatis mutandi likums, nāk no citas partijas, nevis Zviedrijas ir pārvarama, kādi ir mani priekšliku- ko Saeima pieņēma jau prezidenta sociāldemokrātiem. mi un kāpēc es vispār ienācu politikā,“ Zatlera laikā. Likuma būtība – bagātos Daudz darba Latvijas labā būtu arī tā Atis Lejiņš. Lūk, ko par pasākumu nevarēs tiesāt (arī tas bija tieši oligarhu Zinātnes un izglītības komitejā, kur arī saka Latvijas Sociāldemokrātiskās aizstāvībai). Prezidents šo likumu at- noderētu mana ļoti lielā pieredze dar- strādnieku partijas Eiropas Parlamen- meta atpakaļ, un beigās atkal Saeima bā Ārpolitikas institūtā. Eiropas Parla- ta deputātu kandidātu saraksta līderis, piekāpās. Tas viss bija pateicoties t.s. mentā es varētu strādāt, lai cīnītos pret bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta lietussargu revolūcijai, lielajai sabied- tiem negatīvajiem ekonomiskajiem direktors Atis Lejiņš: rības aktivitātei. Labā ziņa ir arī tā, ka spēkiem Latvijā, principā pret mono- „Interese par pasākumu bija ļoti tagad beidzot pieņemts anti-mafijas li- poliem, kā, piemēram, Latvenergo un liela, zāle – pilna, bija daudz jautāju- kums – tas prasīja divus gadus. Mums Latvijas Gāze, kuri principā pārstāv mu un īsos vārdos mēģināju paust savu sabiedrība ir pietiekami stipra, kas var nevis Latvijas, bet Krievijas ekono- viedokli par to, cik ātri pasaule mai- cīnīties pret oligarhu varu. Diemžēl miskās un arī politiskās intereses. Ei- nās, kādas problēmas ir mums pašiem process vēl nav beidzies – nupat biju- ropas Parlaments ir ļoti ietekmīga vie- Latvijā, kādas pasaulē, piemēram, Af- šais Zemkopības ministrs, tagad Saei- ta, lai to izmantotu (gluži kā Eiropas ganistānā, Irākā, Irānā, Palestīnā, Iz- mas deputāts Mārtiņš Roze no Zaļo un Savienības komisārs Andris Piebalgs) raēlā... Arī tā lielā ekonomiskā krīze, Zemnieku savienības, kas, kā zināms, cīņai pret monopoliem un veicinātu al- kas varētu izvērsties līdzīgi 30. gadu ir labos draugos ar skandalozo Vents- ternatīvās enerģijas izmantošanu Lat- krīzei, skar visu pasauli. Ne tikai Lat- pils mēru Aivaru Lembergu, ierosinā- vijā. Tādā veidā mest tiltu uz spēkiem viju vien. Un atceramies, ka 30. gados, jis priekšlikumu samazināt prokuroru Latvijā – atbalstīt tos Briselē. kad vēl nebija Eiropas Savienības, kad standartus un atlaist tos prokurorus, Bija ļoti patīkami, ka es kā sociāl- nebija NATO un ANO, viss beidzās ar kas zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā. demokrāts tieku aicināts piedalīties 2. pasaules kara sākumu. Tāpat kā to- Ar šādu piegājienu drīz prokurori būs korporāciju pasākumos. Katrā ziņā reiz, arī tagad nav gatavu risinājumu, neizdevušies studenti no Juridiskās fa- ir skaidrs: darboties Latvijas labā var ir tikai daudzi neatbildēti jautājumi – kultātes, bet lielākas lietas iztiesāšanā gan labējie, gan kreisie. Jautājums ir ko, kā un kādā veidā darīt. Bet pamatā piedalīties negribēs neviens. tikai par vēlēšanos to darīt, nepakļau- ir divas iespējas – vai nu iet uz labo Kāpēc es pats eju politikā? Nevar jot valsts intereses, piemēram, oligar- pusi, meklēt risinājumu, vai arī iekrist tā vienkārši stāvēt no malas un kriti- hu mūžam augošajām vajadzībām.“ ∎ Atklātā vēstule – Turpinājums no 10. lpp. Bordāns, Ināra Ieviņa, Arturs Bērziņš, Līga Pučka, Aina Mālmeistere, Rita Melnace, Ilze Tērauda, Dzintra Klētniece, Nauris Klēt- nieks, Kristīne Klētniece, Iveta Ščerbača, Vīva Ieviņa, Eva Mārtuža, Egīls Venters, Jānus Johansons, Anta Krūmiņa ,Velta Skurste- ne, Ruta Birgere, Zane Jančevska, Pēteris Vilkaste, Māra Niedra, Ieva Dubiņa -Āva, Ina Druviete, Māris Brancis, Rolfs Ekmanis, Ainārs Zelčs, Astra Moora, Jānis Miķelsons, Zane Rozenberga, Aigars Liepiņš, Elita Smēdiņa, Sarmīte Gaismiņa, Andris Alksnis, Kaspars Garkevičs, Dace Bormane, Ivars Vecans, Rute Lediņa, Uldis Siliņš, Ilze, Ludmila Vita Siliņa, Irēna Gransberga, Tamāra Soboļeva Kristiņa, Ludmila Leimane, Astrīda Gulbe, Zaiga Fridrihsberga, Aivars Fridrihsbergs,Irīda Bauze, Linda Gaismiņa,Anita Grase, Gunta Celma, Ligita Krūmkalns, Ainārs Vizulis, Baiba Zunte, Mārcis Gobiņš, Uldis Punkstiņš, Vitauts Mihalovskis, Pēteris Zilgalvis, Ingrida Bulmane, Nikolajs Bulmanis, Andrejs Broks, Andris Millers, Raimonds Cīrulis, Mikus Zelmenis, Zvaigznīte Gintere, Ojārs Ginters, Sarma Gintere, Jānis Rožkalns, Miķelis Žideļūns, Anta Bergmane, Laura Ritenberga, Māra Dzene, Aldis Hartmanis, Andra Rācenāja, Andis Kudors, Zigurds Strīķis, Jānis Ratkevičs, Jānis Kušķis, Velga Līcīte, Gunta Kļava, Andris Kuz- ņecovs, Vita Kudiņa, Edīte Kudiņa, Norberts Kudiņš, Marija Kaupere, Irēna Maija Šlesere, Juris Šlesers, Argita Daudze, Maksims Strunskis, Baiba Nasteviča, Viktors Gammeršmidts, Maija Meirāne, Inguna Grants, Jānis Ulmis, Mārtiņš Pučka, Ivars Benks, Gatis Staprēns, Māra Grudule, Ilona Rubene, Aija Uzulēna, Baiba Zunte, Leonīds Platups, Vija Dzintare, Uldis Blukis, Renate Gravere, Li- nards Počs, Indra Rubene, Liene Jakovļeva, E. Ozoliņa, Undīne Preisa, A. Roze-Jumiķe, Maruta Bička, Biruta Ceplīte ,Vanda Svirska ,Vita Brieže, Andrejs Brieže ,Roberts Ceplītis ,Mārtiņš Pilders, Agita Mačuka, Anna Mežsarga, Mārtiņš Liepa, Anita Valmiera, Ivars Vanags, Ģirts Rāviņš, Inga Cipule, Anna Birzgale, Zane Peļņika, Gundega Apsīte, Jānis Vējiņš, Aina Vējiņa, ... ∎ 12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā Konkurss „Zelta Ābele 2008“ Laikā, kad Lat- Saeimas Informācijas centra vadītāja, las romāns viju pārņēmusi Inese Kārkliņa – izdevniecības Bal- Mīla. Benja- dižķibele – kā tagad taEko ražošanas daļas vadītāja, Ruta miņa un šī- sabiedrībā ir popu- Svaža – Arctic Paper Baltic States brīža teātra lāri dēvēt krīzi, Lat- izpilddirektore, māksliniece Gita Trei- aktualitāte – vijas grāmatizdevēji ce, māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, monoizrāde turpina nu jau 16 ga- mākslinieks Aivars Plotka, māksli- Benjamiņa. dus ilgo tradīciju un nieks Aivars Sprūdžs. Kā dzīvot izvēlas gada skaistā- Jautāta par šī gada grāmatu kon- mo de r n a m ko grāmatu. kursa iezīmēm, asociācijas izpild- c i l v ē k a m Šogad Latvijas grāmatizdevēju direktore Dace Pugača raksturoja Baņutas Ru- asociācijas rīkotajā grāmatu mākslas vairākas pozitīvas tendences. Īpaši besas režijā konkursā Zelta ābele 2008 savu dalību iepriecinošs ir fakts, ka šogad atkal ar Indru Burkovsku titullomā (www. ar 2008. gadā iznākušajām grāmatām plaši pārstāvēta nominācija Bērnu un benjamina.lv). un kalendāriem pieteikuši 42 izdevēji jaunatnes grāmatas. Šajā nominācijā Pēc Jāņa Lejas, Grāmatizdevēju ar 88 izdevumiem. Zelta Ābele ir viens izvirzītas 7 grāmatas. Te uzteicams asociācijas valdes priekšsēdētāja ie- no vecākajiem profesionālajiem noza- dzejnieces Ineses Zanderes devums, vadvārdiem, Emīlijas Benjamiņas as- res konkursiem Latvijā, kurā atspogu- kuras vadītā izdevniecība Liels un prātīgajiem komentāriem un Latvijas ļojas grāmatizdevēju mākslinieciskās mazs regulāri iepriecina mazos lasī- jaunā kultūras ministra Inta Dāldera novitātes, grāmatu drukātāju jaunās tājus un viņu vecākus ar saturiski un vēstules nolasīšanas, satrauktā publika tehniskās iespējas un svaigākie atklā- vizuāli saistošām grāmatām. Šogad vakara gaitā uzzina, kuras grāmatas jumi papīra ražošanas tehnoloģijā. Šis papildinājies arī nomināciju skaits un ieguvušas gada skaistāko titulus. Un, konkurss vienmēr ir bijis un būs veltī- dažādojušies to nosaukumi. Konkursā lūk – jums tautas izglītības un kultūras pa- iekļautas tādas nominācijas kā Rokas- • gada notikums grāmatniecībā – matam – grāmatām un to veidotājiem. grāmatas, Fotoalbumi, Katalogi. Par Lielais pasaules atlants, Jāņa sēta, No brīža, kad 2009. gada 26. feb- atzīmējamu notikumu ar atsevišķu • gada mākslinieks – māksliniece ruārī Starptautiskajā izstāžu centrā nomināciju nosaucams Karšu izdev- Gita Treice, Latvijas Grāmatu izstādes 2009 ie- niecības Jāņa sēta izdevums Lielais • latviešu dzeja – Edvīns Raups. tvaros Latvijas Grāmatizdevēju aso- pasaules atlants. Putn. Gita Treice, Jāņa Rozes ap- ciācijas izpilddirektore Dace Pugača J ā a t - gāds, informēja plašu mediju loku un intere- zīmē, ka • latviešu dokumentālie izdevumi – sentus par grāmatu mākslas konkursu n o m i n ē t ā s Iveta Erdmane. Dzelzs vīri, koka Zelta ābele 2008 norisi un paziņoja g r ā m a t a s kuģi. Arta Ozola-Jaunarāja, Jānis konkursa žūrijas 27 izdevēju 45 nomi- jau paspē- Jaunarājs, Rīgas Vēstures un kuģ- nētos izdevumus 12 kategorijās, nu jau jušas pie- niecības muzeja filiāle Ainažu jūr- pagājuši divi mēneši. Šajā laikā līdz dalīties arī skolas muzejs, pat noslēguma ceremonijai 24. aprīlī Baltijas grā- • tulkotā daiļliteratūra – Džovanni Latvijas Mākslas akadēmijas aulā ar matu māk- Bokačo. Dekamerons. Valdis Ville- skaistākajām grāmatām varēja iepazī- slas kon- rušs, Jumava, ties izstādē Latvijas Nacionālās biblio- kursā, kur • bērnu un jaunatnes grāmatas – tēkas Elizabetes ielas skatlogā, Rīgas žūrijas at- Ojārs Vācietis. Mēnesim robs. Rei­ Centrālajā bibliotēkā un lielākajās fili- zinību un nis Pētersons, Ivs Zenne, Liels un ālēs, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā d i p l o m u mazs, un grāmatu namā Valters un Rapa, kur saņēmis do- • zinātniskās grāmatas – Edvīns Lie- grāmatu draugi tās varēja arī iegādā- kumentālais piņš, Dainis Seregins. No Leitnera ties. Lai iepazīstinātu plašāku sabied- izdevums Karaostas stāsti, Džovanni līdz Ērenpreisam. Ingrīda Zābere, rības daļu ar nominētajām grāmatām, Bokačo Dekamerons, Krievu mūsdie- Latvijas Industriālā mantojuma Rīgas pilsētā bija izvietoti lielformāta nu dzeja Latvijā. Nu jau tradicionāli fonds, stendu plakāti, kas tapa ar Kultūrka- lasītāji savu skaistāko grāmatu izvēlas • rokasgrāmatas – Ieva Salmane. pitāla fonda un Rīgas domes atbal- aptaujā portālā www.delfi.lv. Uvarētāja Gardēža gads. Ilze Dušele, Rīgas stu. Katras nominētās grāmatas vāks godā Delfu balsojumā šogad Talsu pil- Viļņi, pielīdzināms sava veida gleznieciskai sētas domes izdotais krāšņais un krā- • mācību grāmatas – Sērija Studijas izpausmei. Šāda vizuālā informācija sainais fotoalbums Talsi 7x7x7. bibliotēka: Pēteris Bankovskis. Ju- ienesa spilgtu māksliniecisku un in- „Modernais cilvēks vienmēr atbal- ris Baklāns, Vija Maldupe; Elita formatīvu zīmi pilsētas ainavā. sta visu jauno un plaukstošo! Ansone. Padomjzemes mitoloģija; Konkursa Zelta ābele 2008 žūrijas Došu jums padomu, kā moderni Raivis Austriņš. Supergrafiķi; Jānis darbu veiksmīgi vadīja mākslas zināt- attīstīt latviešu grāmatniecības noza- Taurens. Gints Gabrāns, Anta Pen- niece Ingrīda Burāne, bet tās sastāvā res uzplaukumu. Izdevējam jau laikus ce, Neputns, d a r b o j ā s jānolūko jauni talanti - burtliči, grā- • mākslas izdevumi – Sastādītāja g rāmatiz- matu sējēji, mākslinieki...“ noslēguma Rūta Rinka. Ansis Cīrulis. Saules d o š a n a s ceremonijas viesus – grāmatizdevējus, pagalmos. Liene Drāzniece, Ne- p r of e s i o - māksliniekus, grāmatu un papīra tir- putns, nāļi – Ieva gotājus, bibliotekārus, grāmatu dru- • fotoalbumi – Viena diena Latvijā. Bečere – kātājus un cienījamos galveno balvu Galvenais mākslinieks Juris Petraš- žurnāla Ie- pasniedzējus uzrunā Emīlija Benjami- kevičs, viena diena.lv, Jāņa Rozes spiedgrafika ņa, kuras lomā azartiski iejūtas aktri- apgāds, redaktore, se Indra Burkovska. Jāteic, ka Latvijā • katalogi – Sastādītāja Aija Brasli- Anita Dū- jau labu laiku ir vērojama interese par ņa. Latvijai topot. Māksla un laik- diņa – Lat- šīs 30. gadu Latvijas valsts pirmo lē- mets. No de facto līdz de iure. Zane vijas Re- diju, kuras izdevējdarbība aizsākās kā p u b l i k a s avīžu pārdevējai. Laimas Muktupāve- Turpinājums 13. lpp. Otrdien, 2009. gada 5. maijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp. Vēl par bakalauriem Sidnejā Laikraksta Latvietis 34. numurā nodaļā Atceries rakstījām par jauniem latviešu bakalauriem, kuri minēti laikraksta Austrālijas Latvietis 1959. g. 2. maija numurā. Šajās dienās Jaundienvidvelsas universitātes inženierzi- nātņu fakultāte atzīmēja savu 50 gadu pastāvēšanu, un publicējusi vairākas vecas fotogrāfijas, to starpā uzņēmu- mu, kurā redzami četri pirmā izlaiduma absolventi – no kreisās: Uldis Bārda (miris) – strādājis Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā, Vīnē (Austrijā); Aldis Birzulis – LR goda konsuls Jaundienvidvelsā, Kvīnslandē un Aus- trālijas Ziemeļu teritorijā, inženieruzņēmuma Birzulis and Associates vadītājs, sabiedrisks darbinieks; Vidvuds Košķins (miris) – bijis ievērojams inženieris Jaundien- vidvelsas Elektrības komisijā u.c. iestādēs, ilggadējs sabiedrisks darbinieks LR goda konsuls; Juris Greste – mācībspēks Kvīnslandes Tehniskajā Universitātē arhitek- tūras fakultātē, pilsētu dizaina privātkonsultants, apbal- vots ar Austrālijas valsts goda medaļu Order of Australia Medal – OAM. ∎ Vienībai „Atāls“ – 50 tām akadēmiskām organizācijām. – kopējamais Turpinājums no 2. lpp. • Atāls rīkojis darba svētkus – tā ir papīrs, lietotas vienību / vienībnieku paraža no drēbes, grāma- latviešu sabiedrību, vai ir vadījuši, Latvijas brīvības laikiem, kurā tas, zobu pasta piemēram, Jānis Ātrens bija ALB darbs ir iecerēts visai tautai par un rīsi un ro- priekšsēdis 15 gadus. labu. Atāls dāvināja runātāja kated- zīnes..Zaubes • Tagad Dr. Valdis Tomanis ir Latvi- ru Tālavai, Prezidenta Čaka gleznu skola vienmēr jas Goda konsuls Dienvidaustrālijā, Tālavas kafejnīcā, vairākus gadus rakstveidā pa- Dr. Pēteris Strazds vada DLOA. no vietas atālieši stādīja kociņus teicas par sūtī- 51ALKD rīcības komitejā darbo- bērnu nometnē Kursā (tā bija sko- jumiem. jās atālieši. Tāpat arī pēdēja LAAJ las nometne, ko, jāpiemin, atālietis Atāls zin valdē Adelaidē. Ilgus gadus atāliets Kārlis Līdums uzdāvināja latviešu un priecājās, FOTO Kārlis Ātrens Kārlis Ātrens bija skautu vienības draudzei jauniešu latviskai izglī- ka nav vienīgā Svētku runas teicējs priekšnieks. Nama kooperatīva tībai). Mēs esam stādījuši kociņus ziedotāja, kas Arnis Siksna. priekšnieks ir atālietis Ints Puķītis. Sidrabenē, Dzintaros, mēs uzraks- palīdz savām kādreizējām un tagad at- Draudzes priekšsēdis ir atālietis tījām Adelaides latviešu bibliotēkai jaunotām organizācijām Latvijā. Dr. Ivars Ozols. pirmo kartotēku/katalogu, kas vēl Kaut arī Atāls ir pilnīgi jauna vie- • Atāls ir izaudzinājis vairākas stu- tagad tiek lietots. nība, kam nav priekšteces Latvijā, atā- dentu paaudzes, vairums no kuriem • Vēl kā daļu no darba svētkiem, At- lieši ir aicināti piedalīties un pieslieties vēl runā latviski, strādā Latvijā, vai āls kopš 1992. gada atvēlējis $500 ikvienai no augšā minētām vienībām, arī latviešu sabiedrībā šeit. Mums katru gadu humanitārai palīdzībai ja tās ir atjaunojušas savu darbu Lat- ir daži sekmīgi, pat ļoti sekmī- Latvijā. Tas izpaužas kā grāmatu, vijā. Tas ir ļoti apmierinoši. Bez tam gi cilvēki savā laukā, piemēram mācāmvielu sūtīšana skolām Latvi- Atāls cer turpināt savu darbu šeit Aus- prof. Andrejs Ātrens – būvmate- jā. Šo darbu lielākoties veic Rasma trālijā vēl ilgus gadus. rialu zinībās, prof. Alnis Vedigs – Lācis un Jānis Caune, organizējot Irīna Ozoliņa iepazīstināja ar šī medicīnā, mūzikā profesore Andra pabalstu Zaubes 9-gadīgai pamat- vakara svētku runātāju atālieti Arni Dārziņa un čellists Jānis Laurs; arī skola un bērnudārzam. Šī ir sko- Siksnu, kurš izglītojies kā arhitekts citos laukos Atālam netrūkst sava la, kurā krievu valodu nedzirdam, Adelaidē, strādājis ilgus gadus kā pil- darba pratēji – piemēram Irīna Ozo- kurā bērni paši audzē saknes kop- sētas plānotājs Kanberā un sasniedzis liņa – mākslā. Atālā ir biedri, kuri ir katlam. Skolotāji brīvlaikā izdara dzīves mērķi, strādājot kā vecākais saņēmuši Valsts apbalvojumus – ir būves labojumus, krāsošanu un ci- lektors Brisbanes Universitātē, kur arī no Austrālijas, ir no citām zemēm: tus apkopšanas darbus. ieguvis PhD grādu. Arnis mums ļoti piemēram, Margotu Puķīti Ķīna ap- Šogad aizsūtītas: 173 grāmatas uz interesanti un izsmeļoši stāstīja par balvoja ar Ķīnas medaļu, Daci Dār- Lūznavas profesionālo vidusskolu Rē- latviešu izcelsmes arhitektiem Austrā- ziņu Austrālija apbalvoja ar Order zeknē, 87 grāmatas Viļānu arodvidus- lijā un viņu sekmēm un panākumiem. of Australia Medal un Latvija iecēla skolai Viļānos, 20 grāmatas Rēzeknes Vakaru beidzām ar garšīgām vaka- par Atzinības Krusta kavalieri. mākslas akadēmijai (Austrālijas lat- riņām, kuras kuplina raitas sarunas un • Atāls atceras LU gada svētkus un viešu mākslinieki), 2 grāmatas Sau- skanīgas dziesmas. organizē tos rotācijas kārtībā ar ci- les skolai Daugavpilī, Zaubes skolai Kārlis Ātrens Konkurss „Zelta Ābele 2008“ mas avots topošajiem māksliniekiem izjukt. Tie ir kā sengrieķu titāni, kas Turpinājums no 12. lpp. ir Miķeļa Goppera izdevniecības Zelta dodas cīņā ar Olimpa dieviem un va- ābele mākslinieka Voldemāra Krasti- ronīgi izcieš uzlikto sodu, turot uz sa- Ernštreite, Neputns. ņa radītais zīmols. viem pleciem debess jumu. Nominācijā latviešu proza un ka- Ceremonija izskan ar Emīlija Ben- Grāmatizdevējs visos laikos bija, lendāri šogad apbalvoto nav. jamiņas uzmundrinošajiem vārdiem: ir un būs šāds spēkavīrs, kas notur Šogad skaistāko grāmatu izdevē- „Dāmas un kungi! tautas gara jumu.“ ji balvā saņem Jaņa Rozentāla Rīgas Mums jāatceras, ka vienmēr cil- mākslas vidusskolas pasniedzējas gra- vēku sabiedrībā ir sastopami Atlanti, Kultūras projektu vadītāja fiķes Ināras Garklāvas un Lauras Ko- sabiedrības pīlāri. Guna Bīriņa vaļevskas audzēkņu darbus. Iedves- Bez tiem pasaules lietu kārtība var Laikrakstam „Latvietis“ 14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā Uzaugot ar avīzi Viņš vienmēr mēdza plēst jokus bez Rakstītam vārdam manā dzīvē bija Turpinājums no 4. lpp. gala. Vienu reizi mūsu jaunajā dzīvo- liela nozīme, un tas bija tēva un mā- jamā istabā viņš tā aizrāvās, ka aiz sa- tes nopelns, ka pievērsa mani latviešu Anvī (Jean Marie Lucien Pierre Ano- jūsmas, stāstot kādu anekdoti un visus valodas kopšanai. Iestājos arī Preses uilh), kā arī par Mārtiņu Zīvertu un smīdinādams, ar kājām norīvēja svaigi kopā un iemīlēju Austrālijas un ārzem- viņa lugām, kuras tētis tulkoja. Un tad nolakoto grīdu! ju latviešu, kā arī cittautiešu literatū- pats galvenais, kad varēšu iet uz teātri. Tāpat dabūju iepazīties ar ļoti ras daiļdarbus. Tā bija mana lielākā mīlestība – latvie- impozantu dāmu, kuras dzejas lasīju Par visu to varu pateikties manai šu teātris. Bija jāapmeklē Austrālijas avīzē – Elgu Rodzi–Leju, kas ieradās dziļai saistībai ar Austrālijas Latvieti Latviešu teātra izrādes un arī Melbur- pie mums ar vīru no Pertas sportīgā nepilnus 60 gadus. Prieks, kas nāk no nas Latviešu teātra izrādes. Īpaši ie- automašīnā, pārspīlēti augstu papēžu rakstīšanas, iegūts no manu vecāku mīļoju Sidnejas Latviešu teātra apcie- kurpēs, baltām saulesbrillēm uz acīm, lielās mīlestības uz mūsu valodu, viņu mojumus Teātra Festivāla laikā. Tad smēķējot cigareti ar īpašu smalku tu- cīņas par neatkarīgu Latviju, kā arī ieradās mani draugi Gulberga kungs ramo! Viņas pirmie vārdi, izkāpjot no mīlestība uz mūsu kultūras garaman- un Lita Zemgale un viesojās mūsmājās mašīnas, bija: „Nu, kungi, kas jauns?“ tām, kuras viņi loloja un centās nodot Preses kopas saietos. Gulberga kungs Tas, manuprāt, bija stils! tālāk nešanai nākamai paaudzei. vienmēr ieradās uzcirties ar kravati un Sidnejiešus pieminot, nevaru aiz- Latviešiem ir sakāmvārds: „Pastā- Lita Zemgale augstu papēžu kurpēs ar mirst mūsu ģimenes ļoti tuvo draugu vēs tas, kas pārmainīsies“. Austrālijas skaisti uzfrizētiem matiem. Viņi atne- un avīzes Sidnejas redaktoru Aleksi Latvietis ir pastāvējis un arī pārmainī- sa šokolādes, un man vienmēr mamma Dunāju, jeb citādi pazīstamo Alek- jies un šodien turpina informēt mūsu lūdza pacienāt ciemiņus ar ciemiņa sandru Zariņu. Viņš rakstīja avīzei no sabiedrību. Tā loma ir tāda pati, kāda atnesto šokolādi. Bija jākniksē, kad tās pirmsākumiem un bieži ar visu ģi- tā bija pirms 60 gadiem – informēt sasveicinājāmies. Brālis Jānis bija tāds meni viesojās mūsmājās. Viņa devums sabiedrību. Protams, tas tiek darīts ar kaunīgāks un palika ārpus dzīvojamās avīzei ir neaizmirstams un neizsme- jaunu tehnoloģiju caur jaunas paau- istabas, sēžot uz trepēm, jo nepatika ļams, un viņa personība un sirsnība dzes acīm. Prieks par šī svarīgā pasā- pievilkt kāju, kad sasveicinājās! vienmēr pacilāja sirdi. kuma turpinājumu. Ceru, ka lasītāji, Un šais reizēs spilgti atceros īpaši Visi šie piedzīvojumi un iespaidi jaunā paaudze saskatīs vajadzību šī iemīļotus ciemiņus, kuri, literāti būda- neapšaubāmi noveda pie tā, ka arī pati laikraksta turpināšanai un atbalstīs to mi, bieži viesojās Preses Kopas aprin- sāku rakstīt avīzei. Vadīju Jaunatnes pēc saviem spēkiem. dās. Ļoti iemīļots bija Uldis Siliņš ar Nodaļu vairākus gadus un arī sāku Maruta Dēliņa–Tauriņa savu īpatnējo smaidu un teatrālo seju. rakstīt par atsevišķiem sarīkojumiem. Laikrakstam „Latvietis“

dienuLasītāju nav svinējuši. vēstules spiestu tos mūsu sirmajām galvām, bet Kad apmetos uz dzīvi Austrālijā, te uzklausītu, ko saka Jānis Jaunsudra- Paldies! svinēja mātes dienu. Tanī dienā apcie- biņš: „Māte uztur dzīvas cilvēku paau- Grupa Lāpa sirsnīgi pateicas vi- moju savu māti. Kad apprecējos, radās dzes atpakaļ līdz Ievai un joprojām līdz siem līdzjutējiem, kuri mūs atbalstīja arī sievas māte, un tad sieva pati kļuva pat zemes mūža pēdējai stundai. Māte Alena mūzikas Ansambļu karā (Allans māte. Tad, kā tāds joks, uzradās tēva ir neizsīkstošas mīlestības avots, tāpēc Music Battle of the Bands) finālā un diena, jo lielveikali bija izgudrojuši, ka mūžīga kā pati mīla. Māte ir stāvēju- citos koncertos. Ceram, ka Jūs atbal- tā varētu pacelt veikalu apgrozījumu. si, bērnam piedzimstot, nāves priekšā: stīsiet mūs arī nākotnē! Nekāds ļaunums jau no tā neradās, un mātei nav grūti sava bērna dēļ nomirt Vēlreiz liels paldies! tēva diena turpina veģetēt. Tikai mātes kaut kuru brīdi, ja tas būtu vajadzīgs. “Lāpa” (Markus Saltups, jēdzienam vairs nav gluži tik izteikti Māte ir laicības nemirstīgā daļa, cilvē- Sebastians Krūmiņš, Aleksandra unikāla nozīme. ces ciltskoka sakne un reizē zaļa lapa.“ Flada (Alexandra Flood), Daris Manā dzīves posmā esmu sapratis, Jēkabs Ziedars Leitmanis, Ingus Purens) ka ģimene sastāv no tēva, mātes un 26.04.2009, Melburnā bērniem. Kad uzradās ģimenes dienas ✍ ✍ ✍ svinēšanas ideja, tas jau bija jauki un ✍ ✍ ✍ patīkami, bet fakts tomēr bija nepār- Mātes diena un citas dienas protams – mātes diena vairs netika Interesanta ziņa Tagad ap mātes dienas datumu ir svinēta. Sievietes dievišķā dzīvības 25. aprīļa laikrakstā Diena lasāms saradušas tik daudzas un dažādas die- radīšanas spēja vairs netika svinēta. raksts: Pārveidos muzejus. Tur minēts, nas, kā sēnes pēc lietus. Starp sēnēm Tā bija diskontēta! ka Latvijā, caurmērā, katrs muzeja ir labas sēnes, ir suņu sēnes un ir pat Šodien no ārzemēm ir ienācis uz- apmeklētājs valstij izmaksā Ls 8,85 indīgās mūšmires. Kā ir ar tām die- skats, ka tradicionālā, tēva, mātes un gadā. Dārgākais, Rakstniecības,Teātra nām? Vai tur arī nav kādas suņu sēnes bērnu, ģimene ir novecojis stereotips, un Mākslas Muzejs pat Ls 116,05 gadā. uzradušās? kas balstās uz patriarhālu sabiedrības Okupācijas Muzejs 2008. gadā iz- Kad es augu ulmaņlaika Latvijā, iekārtu, kas ieaudzina bērnos fašisma maksājis Ls 3,11 uz katru apmeklētāju, bija tikai mātes diena un to svinēja tieksmes. Šodienas modernā ģimene un tikai Ls 0,75 valsts naudas. OM rāda plaši un izteikti. Kad ienāca krievu ir katrs kopdzīves pāris neatkarīgi no latviešiem un pasaulei ne tikai mūsu okupanti, uzradās internacionālā sie- tā vai tie ir pretēju dzimumu vai ne, tautas ciešanu gaitas un tomēr sīkstu viešu diena. To reprezentēja ādas jakā un vai tie ir baznīcā laulāti vai ne. Šie izturību un cerību nākotnei, bet arī rāda tērpta sieviete ar mašīnpistoli pār krū- cilvēki uzskata, ka no sievietēm prasīt, to, ka privātā saimniekošana var būt ra- tīm. Mēs to dienu saucām par interna- lai viņas dzemdē bērnus, ir sieviešu žīgāka ne kā valsts saimniekošana. cionālo plintnieču dienu. No tās vēlāk cilvēktiesību pārkāpšana. No kā izriet, It sevišķi ārvalstu tautieši, ieskai- esot izveidojusies sieviešu diena, kad ka mātes diena nav svinama, un ģime- tot mūs Austrālijā, var būt gandarīti populārām darba kolēģēm esot dāvātas nes diena ir svinama citā datumā. Ne par to, ka vispār OM radās un ar mūsu puķes, bet tās, kuras puķes neesot sa- mātes dienas datumā. atbalstu spējis pastāvēt. ņēmušas, puķes pirkušas pašas, lai ne- Kā būtu, ja mēs saviem bērniem Ināra Graudiņa būtu tukšām rokām pa ielu jāiet. Mātes nemācītu šādus absurdus un neuz- OM pārstāve Austrālijā Otrdien, 2009. gada 5. maijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

zijai līdzīgs neliels troksnis. Apmek- cas kulturālajiem priekšnesumiem. lētāju acis novērsās no tēlotājiem uz To ievērojot, katoļu Ģimenes dienas Atzerees? skatuves, jo caur zāles balkona logiem sarīkojums Melburnā sadalīts pa 2 varēja redzēt, ka ārpusē šaudās lielas dienām: referāts ar piedevām 10. maijā uguns liesmas. Atskanēja daži izbaiļu bez maksas un deja ar citām izpriecām Pirms 50 gadiem saucieni, un ļaudis sāka spiesties lau- 8. maijā – par naudu. Laikraksts Austrālijas Latvietis kā pa zāles durvīm – neviens īsti ne- Tādā gadījumā „ačgārni“ risinājies Nr. 485, 1959. g. 9. maijā saprata, kas un kur deg. Bija iespaids, Melburnas latviešu biedrības nesenais ka apdraudēta zāle. Ātri gan atskanēja 10 g. jubilejas sarīkojums, kur koncer- Panika teātrī saucieni, kas aicināja ieturēt kārtību tā bija vairāk apmeklētāju nekā tad pat Ugunsgrēks pārtrauc Slinkās sievas un apmeklētājiem palikt uz vietas. No- un turpat tūlīt sekojošā ballē. Kā tā? izrādi Melburnā skaidrojās, ka ugunsgrēks izcēlies ne- Vispirms panika un pēc tam tum- tālās drēbju tīrītavas trīsstāvu namā un * * * sa pārtrauca Austrālijas latviešu teātra pieņem grūti kontrolējamus apmērus. Adelaides šacha entuziasts K. Lī- iestudētās K. Miķelsones 4 cēlienu lu- dums panācis, ka Parafīldas priekš- gas Slinkā sieva izrādi 2. maija vakarā * * * pilsētā viena no jaunajām ielām nodē- Melburnā un apmeklētājiem vajadzēja Priekšlasījumi un citas gudras vēta – Chess Street. K. Līduma vadītā doties mājā neredzējušiem teātri līdz lietas bez maksas, bet deju prieki par būvfirma Adelaide Building Co Ltd. beigām. Kad izrādes 3. cēlienā Indri- naudu – tā izšķīrusies Latviešu katoļu minētajā pilsētas daļā apbūvēja lielāku ķis (R. Priekuns) pašreiz mēģināja vērt biedrības Austrālijā Melburnas noda- apgabalu un izvēlējās arī ielu nosau- diegu adatā, lai savam kreklam piešūtu ļa, grozot savu sarīkojumu līdzšinē- kumus. Mūsu līdzstrādnieks G.E.B., pogas, ko nebija izdarījusi viņa slinkā jo technisko izkārtojumu. Biedrības komentējot šo notikumu, saka: „Jā- sieva Anita (M. Ozoliņa), aiz skatī- valde esot vērojusi, ka sarīkojumu domā, ka Austrālijā šacham šāds gods tājiem pārpilnās Nortkotes pilsētas apmeklētāji galvenokārt pievēršas iz- parādīts pirmo reizi. Nezin, kā ir citur nama zāles ārpusē atskanēja eksplo- priecu daļai, bet samērā pasīvi atsau- pasaulē?“ ∎ rība Latgale. jautājumos.. 1936. latv. ASV fiziķis Juris Upatnieks 1965. latviešu ārsts un politiķis Gun- Datumi (1962. kopā ar Emetu Leitu izgatavoja dars Daudze. (Saeimas priekšsēdētājs). vienu no pirmajām hologrammām.) Vārdu dienas, dzimšanas 1945. ģenerālis Jodls paraksta Vācijas 10.maijs dienas un zīmīgi notikumi bezierunu padošanos. Maija, Paija 1947. Pinebergā (Vācijā) dibināta stu- Mātes diena (2009) 5. maijs dentu korporācija Fraternitas Cursica. 1655. dibināta Jēkabpils (Jacobusstadt) Ģederts, Ģirts Tobago. 1911. dzejniece Elza Ķezbere. 8. maijs 1882. Tērbatas šaržēto konvents lega- 1929. PLDK (Pertas) aktieris Jūlijs Staņislava, Staņislavs, Stefānija lizē Lettoniu. Bernšteins. Nacisma sagrāves diena un Otrā pa- 1895. pulkvežleitnants, pēdējais Latvi- 1955. teātra un kino aktrise Indra Bur- saules kara upuru piemiņas diena jas sūtnis PSRS Fricis Kociņš (nogali- kovska. 1882. Latvijas diplomāts, publicists nāts 1941.g.). 1959. ērģelniece Vita Kalnciema. Kārlis Ozols, (miris 1941.). 1911. žurnālists, muzikologs Rai- 1989. tika pieņemts Latvijas PSR Va- 1907. filoloģe, rakstn. Lūcija Bērziņa. monds Skrābāns. lodu likums, kas pasludināja latviešu 1908. rakstniece Anita Daugule. 1936. aktieris Aivars Kalnarājs. valodu par valsts valodu. 1923. mākslinieks, keramiķis Poli- 1943. ALT aktrise un režisore Ieva karps Černavskis. Kaina. 6. maijs 1925. gleznotāja Felicita Pauļuka. Didzis, Gaidis 1933. Rīgā dib. studenšu korp. Aurora. 11. maijs 1879. gleznotājs Kārlis Brencēns. 1950. Latvijas politiķe, matemātiķe Karmena, Manfreds, Milda 1882. Latvijas armijas ģenerālis Jānis Tatjana Ždanoka. 1835. dzejnieks, komponists Kārlis Kurelis (miris 1954. g.). 1991. Romas pāvests atjauno Rīgas Baumanis (Baumaņu Kārlis). 1893. politiķis, preses darbinieks, sa- metropoliju kopā ar Rīgas arhidiacēzi 1919. Andrievs Niedra paziņo, ka viņš biedrisks darbinieks Jānis Rubulis. un Liepājas diecēzi. nodibinājis jaunu Latvijas valdību, gā- 1909. aktrise Irma Laiva. 1999. ugunsgrēkā daļēji nodega Lat- žot Ulmaņa valdību. 1910. sabiedrisks darbinieks, skolotājs, vijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 1921. dzejnieks, dziesmu tekstu autors Melburnas Latv. biedrības Daugavas Zemgales sētas ēka Kapu rinka. Alfrēds Krūklis. skolas pārzinis Gerhards Brēmanis. 1932. baletdejotājs Haralds Riten- 1914. rakstnieks Jānis Klīdzējs (pseid. 9. maijs bergs. Jānis Rugājs, Jānis Bridējs). Einārs, Ervīns, Klāvs 1951. dzejn. un rakstn. Laimdota Sēle. 1921. mediķis, zinātn. Jānis Kļaviņš. Eiropas diena 1955. latviešu ģitārists, rokgrupas Līvi 1923. dziedātājs, ALT aktieris, sabied- 1907. rakstnieks, publicists, skolotājs dibinātājs Ēriks Ķiģelis (miris 1985.). risks darbinieks Dzintars Veide. Vilis Ešots. 1959. atklāj pilnīgi atjaunoto Braku 1922. kinorežisors Rolands Kalniņš. dzīvojamo māju. Koka guļbūvju spe- 7. maijs 1944. lit. vēsturnieks Imants Pijols. ciālists namdaris Līcītis un jumiķis Henriete, Henrijs, Jete 1945. Žukovs un Keitels Berlīnē pa- Kreics tik līdzeni noklājuši jēkuli, ka 1874. politisks darbinieks, žurnālists, raksta Vācijas padošanās apstiprinā- jumtā nevar iespiesties neviena lietus rakstnieks Miķelis Valters. jumu. lāse. Kas tas jēkulis tāds ir, to daudzi 1879. Rīgā tiek atvērts pirmais piena 1949. sāk iznākt laikraksts Austrālijas vairs nezināja, bet Brakos, par laimi veikals. Latvietis. klāt bija 77 gadus vecais Kārlis Štein- 1899. Latvijas Sociāldemokrātiskās 1955. Latvijas politiķe Tatjana Koķe bergs, ko savulaik Blaumanis atveido- strādnieku partijas vadošais darbi- (Izglītības un zinātnes ministre). jis Kārlēna un Noliņa tēlos.– Jēkulis ir nieks Bruno Haralds Kalniņš.. 1959. Stokholmā, pirmo reizi Zvied- garstiebru rudzu salmi, ko lieto jumtu 1924. rokdarbniece, daiļamatu meista- rijas augstskolu vēsturē latviete Velta klāšanai. Citādi jau to latviski nesauc, re Jette Užāne. Rūķe–Draviņa atklātā disputā aizstā- – viņš laipni paskaidroja. 1928. dibināta Latgales studentu bied- vēja doktora grādu latviešu valodas 1973. mūziķis Andris Ābelīte. ∎ 16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 5. maijā

Sarīkojumi,Kvīnslandes draudzes latv. ev.lut.draudze ziņas un ziņojumi20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. Adelaidē Diakone Brigita Saiva. Uzkožamie, draudzīga atmosfēra. Trešdien, 6. maijā, plkst. 13.00 No- Svētdien, 17. maijā, plkst. 11.30 Diev- Piektdien, 22. maijā, plkst. 15.00 – vuss Tālavā. Jauni spēlētāji var pie- kalpojums ar dievgaldu (māc. Māra 20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. biedroties katrā laikā – novuss – spēle Saulīte) Nācaretes baznīcā. Pēc tam Uzkožamie, draudzīga atmosfēra. jauniem un veciem! pārrunas par „Debesbraukšanas die- Piektdien, 8. maijā, plkst. 18.00 Irī- nu“. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, nas Ozoliņas gleznu izstādes atklāša- Svētā Jāņa baznīcā na Pepper Street Gallery, Magill. Visi Melburnā Prāv. Kolvins Makfersons (Colvin laipni aicināti! Sestdien, 9. maijā, plkst. 13.00 Dau- MacPherson). Sestdien, 9. maijā, plkst. 14.00 Kur- gavas skolas Mātes dienas sarīkojums Svētdien, 10. maijā, plkst. 10.00 zemes cietokšņa atcere DV namā. Latviešu ciemā. Dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Rādīs filmu „Leģionāru pārbedīšana Sestdien, 9. maijā, plkst. 14.00 Kur- Svētdien, 17. maijā, plkst. 10.00 Diev- Kurzemes Brāļu kapos Lestenē.“ DV zemes cietokšņa atcere un Mātes die- kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. vīru koris „Daugava“, kafijas galds. nas sarīkojums DV mītnē. Dziedās Visi laipni aicināti. ansamblis „Daina“. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības Svētdien, 10. maijā, plkst. 9.30 No- Otrdien, 12. maijā, plkst. 11.00 Se- draudze vuss Tālavā. Jauni spēlētāji var pie- nioru saiets Latviešu ciemā. Mātes Māc. Raimonds Sokolovskis. biedroties katrā laikā – novuss – spēle dienai veltīts sarīkojums ar priekšne- Svētdien, 10. maijā, plkst. 10.00 kār- jauniem un veciem! sumiem. tējais dievkalpojums. Svētdien, 10. maijā, plkst. 12.30 ASK Svētdien, 17. maijā, plkst. 15.00 Gai- Svētdien, 17. maijā, plkst. 10.00 kār- gadskārtējā pilnsapulce Tālavā. du un skautu gadskārtējais sarīkojums tējais dievkalpojums. Trešdien, 13. maijā, plkst. 10.00 ALB Latviešu namā. Laima sarīkojums ALB namā – „In- Zelta piekrastē dependent Living“ sniegs informāciju Melburnas Sv. Krusta draudze Trešdien, 6. maijā, plkst. 12.00 Svi- par „Continence Management“. Pēc Māc. Aldis Elberts. nēsim Mātes dienu kopā ar lietuvie- tam sekos pārrunas pie kafijas / tējas Sestdien, 9. maijā, plkst. 9.00 – 12.00 šiem Cascade Gardens, Informāciju krūzītes. Baznīcas un pagalma uzkopšanas tal- sniedz Joan 55992581. Svētdien, 17. maijā, plkst. 12.00 ka. Lūdzu pieteikties pie Ērika Birzuļa Ceturtdien, 7. maijā, plkst. 11.00 Klubs rīko pusdienas Tālavas kafejnī- 0418 348538. Kārtējā baltiešu mēneša tikšanās Vācu cā. K. Ātrens gatavos pusdienas. Mak- Svētdien, 10. maijā, plkst. 10.00 Lūg- klubā, Gooding Dve & Jondique Ave, sa $12 no personas. Lūdzu pieteikties šana baznīcā. Carrara (starp Pacific Fair un Robina I. Puķītim līdz 14. maijam, tālr. 8261 Svētdien, 10. maijā, plkst. 11.00 Liel- Town Centre). ∎ 9931. dienu laika piektā svētdiena – diev- Svētdien, 17. maijā, plkst. 14.00 kalpojums ar dievgaldu. Svinēsim arī „Baltic Food Festival“ Baltiešu Ap- Ģimenes (Mātes) dienu! rūpes namā, 58 Avenue Rd., Paradise. Svētdien, 17. maijā, plkst. 9.00 Lūg- Negribat paši izdrukāt? Visi lūgti baudīt pēcpusdienu kopā šana baznīcā. ar mūsu tautiešiem, kas dzīvo šeit. Svētdien, 17. maijā, plkst. 10.00 Vai nav ātrā interneta pievienojuma? Spēlēs pūtēju orķestris un būs iespēja Draudzes ārkārtas pilnsapulce baznī- nopirkt igauņu, latviešu un lietuviešu cas zālē. ēdienus. Svētdien, 17. maijā, plkst. 14.00 Diev- Trešdien, 20. maijā, plkst. 10.30 auto- kalpojums ar dievgaldu Latviešu cie- Labprāt KRĀSĀS buss aties no Tālavas Aprūpes grupas mā. izdrukāsim un nosūtīsim sēņošanas izbraukumam uz Kuitpo laikrakstu „Latvietis“. mežu. Paņemiet līdzi grozu sēnēm Ņūkasle un „groziņu“. Atpakaļ plānojam būt Trešdien, 6. maijā – 31. maijam. ap plkst. 15.30. Dalības maksa $15 Lauras Vecmanes (no Latvijas) gleznu Dāviniet sev vai citam! no personas. Pieteikties pie Margo- izstāde SOAG School of Arts Gallery, tas Puķītes līdz 15. maijam pa tālruni 15 Elizabeth St., Tighes Hill. Tālr. 8261 9931. (02)49691811. soag.gallery@bigpond. Abonements Trešdien, 20. maijā, plkst. 13.00 No- com. Oficiāla atklāšana sestdien, 16. $35 par 10 numuriem vai vuss Tālavā. Jauni spēlētāji aicināti maijā plkst. 18-20. $70 par 20 numuriem un mudināti piebiedroties katrā laikā – novuss – spēle jauniem un veciem! Sidnejā ar piegādi Austrālijā. Ceturtdien, 7. maijā, plkst. 12.00 Sa- Adelaides Sv. Pētera draudze iets un draudzības pēcpusdiena DV Sterling Star Pty Ltd Mācītājs Māris Lukaševics. namā. PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141 Sestdien, 16. maijā, plkst. 9.00 – Piektdien, 8. maijā, plkst. 12.00 Se- [email protected] 14.00 Draudzes dāmu komitejas rīko- nioru saiets Latviešu namā. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“ tais „Sīkumtirdziņš“ baznīcas zālē. Piektdien, 8. maijā, plkst. 15.00 – Piedāvājam labas lietotas mantas un 20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts. grāmatas, kā arī kafiju un mājas cepu- Uzkožamie, draudzīga atmosfēra. mus. Visi laipni aicināti! Sestdien, 9. maijā, plkst. 13.00 Gads- kārtējais Vanadžu labdarības sarīko- Brisbanē jums un Kurzemes cietokšņa atcere Otrdien, 12. maijā, plkst. 10.00 Brīv­ DV namā. Muzikāli priekšnesumi, Latvijas Bankas kurss 5. maijā. ļaužu sanāksme Latviešu namā – Lat- pusdienas. Vēlams pieteikties līdz 7. 1 EUR Lata= 0,702804 (piesaistes kurss kurss) vijas DVD filma „Rīgas sargi“. Rīta maijam. Tālr. 9790 1140. 1 AUD = 0,3840 1 NZD = 0,2990 tēja un pusdienas $15. Piektdien, 15. maijā, plkst. 15.00 – 1 GBP = 0,7830 1 USD = 0,5290