DOCSLIB.ORG

Rokasgrāmata Par Biotopu Apsaimniekošanu

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Rokasgrāmata Par Biotopu Apsaimniekošanu Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā Redaktors: Ainārs Auniņš Rakstu krājums izdots LIFE-Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu aizsardzībai” Nr. LIFE04NAT/LV/000198 ietvaros Rīga, 2008 UDK 58+502(474.3)(063) Ak 690 Atbildīgais redaktors: Ainārs Auniņš Redkolēģija: Ainārs Auniņš Uģis Bergmanis Guntis Brūmelis Māris Laiviņš Otars Opermanis Valodas konsultanti: Ivars Kabucis un Valda Baroniņa Vāka fotogrāfijas: Ainārs Auniņš un Jānis Reihmanis Maketu un vāka dizainu veidojusi Ilze Reņģe Citēšanas paraugs: Ķuze J., Liepa A., Urtāne L., Zēns Z. 2008. Palienes režīma atjaunošana Slampes upes lejtecē. Grām.: Auniņš A. (red.) Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā. Latvijas Universitāte, Rīga, 45–55. © Latvijas Dabas fonds, 2008 © Fotogrāfiju autori, fotogrāfijas, 2008 © Latvijas Universitāte, 2008 ISBN 978-9984-825-64-7 Saturs Priekšvārds: dabas apsaimniekošana un tās efektivitātes monitorings Ainārs Auniņš . 5 Boreālo zālāju atjaunošana un regulārā apsaimniekošana: LIFE-Daba projektu pieredze Anton Gazenbeek . 9 Dabisko zālāju apsaimniekošana augāja daudzveidībai Solvita Rūsiņa . 29 Palienes režīma atjaunošana Slampes upes lejtecē Jānis Ķuze, Andis Liepa, Loreta Urtāne, Zigurds Zēns . 45 Dabisko zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz veģetāciju aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja” Solvita Rūsiņa . 57 Klānu pļavu hidroloģijas un veģetācijas atjaunošanas pieredze Lubāna mitrājā Uģis Bergmanis . 73 Pļavu biotopu kā putnu dzīves vietu atjaunošana Engures ezera dabas parkā 2003.–2007. gadā Aivars Mednis . 81 ES nozīmes zālāju biotopu un sugu aizsardzības statuss saistībā ar Latvijas Lauku attīstības programmu Viesturs Lārmanis . 91 Pirmie dabīgās noganīšanas rezultāti divās teritorijās Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā Dainis Ozols . 101 Mežu un slapju virsāju ar grīņa sārteni Erica tetralix L. eksperimentālā apsaimniekošana dabas liegumā „Sakas grīņi” Liene Salmiņa . 111 Krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa (L.) O. Schwarz) vitalitāte un ieteicamās apsaimniekošanas metodes dabas liegumā „Čužu purvs” Pēteris Evarts-Bunders . 123 Upju biotopu apsaimniekošana: Salacas un Jaunupes rekultivācijas pieredze Andris Urtāns . 131 Ūdensputnu medības Kaņiera ezerā 1993.–2005. gadā – dabas resursu nenoplicinošas izmantošanas piemērs Jānis Vīksne, Māra Janaus, Andris Stīpnieks . 143 Priekšvārds: dabas apsaimniekošana un tās efektivitātes monitorings Ainārs Auniņš, Latvijas Dabas fonds, Mazcenu aleja 3, Jaunmārupe, LV-2166, [email protected] Pirms sešiem gadiem, 2002. gadā, iznāca rakstu krā- cētu pētījumu ziņojumu, kuri dokumentē “neveiksmi”. jums „Aktuāli savvaļas sugu un biotopu apsaimnie- Tādejādi ļoti daudz pieredzes var iegūt no “veiksmes košanas piemēri Latvijā”, kura mērķis bija nodot tā- stāstiem” dabas apsaimniekošanā, bet reti var uzzināt lāk tobrīd svaigāko dabas apsaimniekošanas pieredzi par gadījumiem, kad izvēlētā apsaimniekošanas meto- Latvijā (Opermanis 2002). Krājumā bija apkopoti div- de nav izrādījusies efektīva un cerētais rezultāts nav padsmit raksti un katrs no tiem analizēja konkrētu pie- sasniegts. Arī šis krājums nav izņēmums un „veiksmes mēru dabas apsaimniekošanā vai plānošanā, aptverot stāsti” tajā dominē. Tomēr gribu uzsvērt, ka negatīvas plašu ekosistēmu un organismu spektru. pieredzes dokumentēšanai, īpaši neveiksmes iemeslu Kopš tā laika ir pagājis pietiekams laika periods, lai analīzei, ir ne mazāka nozīme kā pozitīvas pieredzes uzkrātos jaunas zināšanas sugu un biotopu apsaimnie- nodošanai, jo tā dod iespēju no līdzīgām neveiksmēm košanas jomā. Izmantojot dažādu Eiropas Savienības izvairīties nākotnē un ļauj plānot apsaimniekošanu, un Latvijas fondu līdzekļus dažādu projektu vai valsts ņemot vērā arī faktorus, kuri citādi tiktu uzskatīti par programmu ietvaros, ir veikti daudzveidīgi biotopu mazsvarīgiem. atjaunošanas vai uzturēšanas pasākumi. Ir svarīgi šo Lai pieredzi varētu nodot, tā jādokumentē. Detalizēti pieredzi apkopot, lai plānojot apsaimniekošanas pasā- jāatbild uz trim jautājumiem: kumus nākotnē, varētu izmantot jau uzkrāto pieredzi. • kā mēs to darījām, Lai gan eksistē daudz dažādu izdevumu, kas pretendē • kas šo darbību rezultātā mainījās, uz rokasgrāmatas statusu dabas apsaimniekošanā (pie- mēram, Sutherland, Hill 1995, van Andel, Aronson • vai plānotais mērķis tika sasniegts. 2006 u.c.), nav iespējams radīt universālu dabas ap- Svarīgi ir pirms apsaimniekošanas pasākumu plā- saimniekošanas rokasgrāmatu, kura dotu atbildes uz nošanas un īstenošanas definēt sasniedzamo mērķi. Ar visiem jautājumiem, kas apsaimniekošanas pasākumu mērķi nav jāsaprot apsaimniekošanas darbību kvantita- īstenotājiem varētu rasties. Pirmkārt, katra vieta, katrs tīvie rādītāji (piemēram, “mūsu mērķis ir nopļaut 1000 gadījums ir unikāls. Viena un tā pati metode, to pie- ha aizaugošo pļavu”), bet gan panākamās izmaiņas lietojot dažādās vietās, var dot atšķirīgus rezultātus, jo, sugu populāciju lielumos, demogrāfiskajos rādītājos lai cik arī līdzīgas nebūtu šīs vietas, daļa darbojošos vai biotopu platībā un kvalitātē. Mērķi vēlams definēt faktoru vienmēr atšķirsies. Otrkārt, lai gan dabas ap- kvantitatīvi, piemēram, sugas populācijas pieaugums saimniekošana balstās uz jau zināmajām likumsaka- teritorijā par 50% 5 gadu periodā. Tas ļaus arī pēc pa- rībām dabā, zināšanām par apsaimniekojamās sugas sākumu īstenošanas novērtēt, vai izvirzītais mērķis ir vai biotopa ekoloģiju, nepārtraukti nāk klāt jauna in- sasniegts. formācija, jaunas zināšanas, kas ļauj uzlabot iepriekš Kad mērķis ir definēts, jāanalizē mērķa sasniegša- izmantotās metodes vai pat radikāli maina priekšstatus nas iespējas – kādām metodēm panākt, lai mērķa sugas par “pareizu apsaimniekošanu”. Tādēļ dabas apsaim- populācija pieaugtu/stabilizētos, uzlabotos mērķa bio- niekotāja uzdevums ir vadīties nevis pēc kāda viena, topa platība/kvalitāte. Jāzina, kādi ir galvenie faktori, autoritatīva, tomēr iespējams novecojuša avota, bet kas sugu vai biotopu ietekmē nelabvēlīgi, nepiecieša- gan pastāvīgi sekot līdzi informācijas plūsmai, dažādu mības gadījumā jāveic priekšizpēte, kas ļautu to no- dabas apsaimniekošanas projektu pieredzei Latvijā un skaidrot. Darbu plānošanas stadijā rūpīgi jāizanalizē ārvalstīs, kuru rezultāti ir dokumentēti un publicēti. citu projektu ietvaros veiktie līdzīga rakstura pasāku- Dabas apsaimniekošanas zinātnē līdzīgi kā vairumā mi no to radītā īstermiņa un ilgtermiņa efekta, izmak- citu zinātnes nozaru pētniekiem ir tendence publicēt ti- su, darbietilpības un blakusefektu viedokļa. Dažādas kai tādu pētījumu (pasākumu) rezultātus, kur izdevies alternatīvi iespējamās metodes savstarpēji jāsalīdzina, kādas likumsakarības pierādīt vai rezultāts atbildis ņemot vērā, ka teritorijā, kurā apsaimniekošanas pa- autoru priekšstatam par sagaidāmo. Ļoti maz ir publi- sākumus paredzēts īstenot, dažādu faktoru ietekme 5 Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā var būtiski atšķirties no tām teritorijām, kur šīs me- nedrīkst nonākt pretējā galējībā, kad arī daļa būtiskāko todes pielietotas iepriekš. Šīs atšķirības var ietekmēt faktoru netiek kontrolēta, tādejādi neļaujot izdarīt seci- ne tikai izmaksas, bet arī to, vai mērķis tiks sasniegts. nājumus par notikušo izmaiņu patiesajiem iemesliem. Nepieciešamības gadījumā jāapsver modifikācijas Monitoringu plānojot, svarīgi ir pievērst uzmanību tā metodēs vai metožu kombinēšana. Lai arī inovācijas reprezentativitātei, no kā izriet datu ievākšanas vietu ir tās, kas attīsta dabas apsaimniekošanas zinātni, to plānojuma (sampling design) stratēģija un datu ievāk- plānošana un īstenošana jāveic īpaši uzmanīgi. Ņemot šanas metodika (Sutherland 2006). vērā, ka runa iet par apdraudētu sugu populācijām vai Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monito- apdraudētu biotopu platībām, jāievēro t.s. „maksimā- rings ir jāuzsāk pirms tiek uzsākta pašu apsaimniekoša- lās piesardzības princips” – jāizvairās tās pakļaut ris- nas pasākumu īstenošana. Tā neievērošana arī ir viena kam pasākuma neizdošanās gadījumā. Tādēļ jaunu, no raksturīgākajām kļūdām, ko dažkārt pieļauj dabas inovatīvu metožu pielietošana nebūtu plānojama lielos apsaimniekotāji. Dažādu biotisku un abiotisku faktoru apjomos un vietās, kur tā varētu ietekmēt sugu vai bio- ietekmē sugu populācijas starp gadiem var svārstīties topu vērtīgākās atradnes. Vislabāk tos īstenot kā nelie- diezgan plašā amplitūdā. Ir svarīgi zināt šo amplitūdu, lus eksperimentālus pasākumus. Iegūtā pieredze ļaus lai varētu korekti interpretēt monitoringa indikatoru izvērtēt metodes pielietošanas iespējas citur, jau lielā- izmaiņas pēc apsaimniekošanas pasākumu veikšanas. kā apmērā, ar vai bez modifikācijām. Izvēles procesā Tas nozīmē, ka optimālā gadījumā fona situācijas no- alternatīvās metodes jāanalizē kontekstā ar definēto skaidrošanai monitoringa datu ievākšana būtu jāuzsāk mērķi: lai sasniegtu definētā mērķa kvantitatīvos rādī- jau vairākas sezonas pirms pasākumu īstenošanas. tājus, cik vietās vai cik lielās platībās pasākumi jāīste- Līdzīgi, nepietiek tikai ar datu ievākšanu vietās, no, kādas būs to īstenošanas izmaksas, u tml. Šī analī- kur tiek īstenoti apsaimniekošanas pasākumi. Pēc ze ļaus izvēlēties potenciāli efektīvāko no metodēm un tādas pašas metodikas dati ir jāvāc arī t.s. kontroles noformulēt apsaimniekošanas darba uzdevumu. Dabas teritorijās, kur apsaimniekošanas pasākumi īstenoti apsaimniekošanas pasākuma darba uzdevums nosaka netiek. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad īstenoto kvantitatīvos apjomus, kādos pasākumi projekta ietva-
Load more

Recommended publications
  • THE 9 Th EUROPEAN CONFERENCE on ECOLO GICAL RESTO RATIO N
    ORGANIZERS SER2014 The 9 ISBN 978-951-40-2481-8 (paperback) th ISBN 978-951-40-2480-1 (PDF) Restoration on Ecological Conference European (Eds.) Anne Tolvanen & Anne-Maarit Hekkala N IO T A R O T S E R L A IC ABSTRACTS G O L O C E N O CE N RE FE ON C AN PE RO th EU 9 THE Au gust 3–8, 2014, Oulu, Finland Schedule at Glance Sun Aug 3 Mon Aug 4 Tue Aug 5 Wed Aug 6 Thu Aug 7 Fri Aug 8 Bus to University Bus to University Bus to University Bus to University Registration Plenary: Plenary: Parallel: and coffee Hanski De Groot EU Life Aradóttir Resilience Morning 1 Peatlands Opening ceremony: Coffee Green infra Kolström Environmental education Lajunen Parallel: Hölzel EU Life Coffee Grassland: balancing Coffee bd Peatlands Plenary: Parallel: Plenary: Mineral extraction Alanen Building networks sites Câmara Murphy Grasslands Passive restoration Tolvanen Palmer Peatlands: biogeochemical Marine/freshwater Morning 2 Native plant material Mid- Pre- conference Lunch Closing Ceremony conference excursions excursion July 31– Aug 3 Lunch Lunch Parallel: Lunch EU Life Parallel: Parallel: Farmland Bus to City Building networks Improved evaluation Peatlands Alternative grazing Grasslands Mineral extraction sites Ecosystem services Peatlands: Sponsors Passive restoration Native plant material biogeochemical Afternoon 1 Forests Marine/freshwater Green infra FEDERATION OF FINNISH LEARNED SOCIETIES Coffee Coffee Coffee Parallel: Parallel: Posters 2 SER EU 2020 EU Life Europe General Alternative grazing Grasslands member- Ecosystem services Peatlands ship meeting Post-conference Afternoon 2 Native plant material Marine/freshwater excursion Forests Traditional knowlege Aug 8-11 Registration Posters 1 Bus to City Bus to City at hotel Scandic LIFE Peat Land Use 17:00-20:00 Bus to City Evening Ice-breaker City of Oulu Conference Dinner reception Bus to City LIFE Peat Land Use The 9th European Conference on Ecological Restoration Abstracts Editors: Anne Tolvanen and Anne-Maarit Hekkala August 3–8, 2014, Oulu, Finland Tolvanen, A.
    [Show full text]
  • English Summary ( )
    NATIONAL PLANNING TOOL FOR THE IMPLEMENTATION OF THE RAMSAR CONVENTION ON WETLANDS (And the approved format for National Reports to be submitted for the 9th Meeting of the Conference of the Contracting Parties, Uganda, 2005) Ramsar COP9 National Planning Tool-National Report Format Page 2 TABLE OF CONTENTS (see footnote 1) INSTITUTIONAL INFORMATION .......................................................................................................4 SUMMARY OF IMPLEMENTATION (OPTIONAL) ............................................................................4 OPERATIONAL OBJECTIVE 1. INVENTORY AND ASSESSMENT .................................................6 OPERATIONAL OBJECTIVE 1.1: Describe the extent of wetland resources, especially at global and national (or, where appropriate, provincial) scales, in order to inform and underpin implementation of the convention and in particular the application of the wise use principle ..6 OPERATIONAL OBJECTIVE 1.2: Assess and monitor the condition of wetland resources, both globally and nationally (or, where appropriate, provincially), in order to inform and underpin implementation of the Convention and in particular the application of the wise use principle......................................................................................................................................................................................................9 OPERATIONAL OBJECTIVE 2. POLICIES AND LEGISLATION, INCLUDING IMPACT ASSESSMENT AND VALUATION........................................................................................................16
    [Show full text]
  • What Is NATURA 2000 ?
    What is NATURA 2000 ? Useful information for land owners, residents and tourism providers in NATURA 2000 sites LCTA ”Lauku ceļotājs” 2010 This project is partly financed by the European Union (ERDF) within the Interreg IVB Programme © Material reproduction, distribution, and reproduction without the consent of the association is prohibited ___________________________________________________________________________ What is NATURA 2000? NATURA 2000 is a network of nature protected areas of European importance. It has been established to protect rare and endangered plant and animal species and their habitats (biotopes) in Europe. In Latvia the network was based upon the existing nature protected areas, adding 122 new sites. It means that every EU country develops its own system of NATURA2000 sites as a part of the whole NATURA2000 system. Thus, NATURA 2000 sites are nature protected areas of European scale and importance. Human beings can also be an important and essential part of nature, through implementing long term, well considered management measures targeted at conservation of territories and protection of species, for, example, taking care for overgrown meadows, restoration of endangered species etc. The status of NATURA2000 does not automatically mean termination of all economic activities – it rather means well thought over activities, including economic, at the same time respecting the “needs” of the natural values which are of European significance – biological diversity, species, biotopes, landscape, etc. In most cases, visitors are welcome to NATURA2000 sites – those visitors respecting the natural as well as human born heritage. Many NATURA2000 sites are important environmental cognitive objects. What does the term NATURA 2000 mean? Natura means „nature” in Latin, and 2000 is the year by which the system was supposed to be built.
    [Show full text]
  • Conceptual Model of the Long-Term Socio-Ecological
    PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 68 (2014), No. 1/2 (688/689), pp. 1–19. DOI: 10.2478/prolas-2014-0001 Review CONCEPTUAL MODEL OF THE LONG-TERM SOCIO-ECOLOGICAL RESEARCH PLATFORM OF ENGURE ECOREGION, LATVIA Viesturs Melecis*#, Mâris Kïaviòð**, Mâris Laiviòð*, Solvita Rûsiòa*, Gunta Spriòìe*, Jânis Vîksne*, Zaiga Kriðjâne**, and Solvita Strâíe*** * Institute of Biology, University of Latvia, Miera iela 3, Salaspils, LV-2169, LATVIA [email protected] ** Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, Raiòa bulv 19, Rîga, LV-1586, LATVIA *** Latvian Institute of Aquatic Ecology, Daugavgrîvas iela 8, Rîga, LV-1007, LATVIA # Corresponding author Contributed by Viesturs Melecis The article discusses the results of the national project aimed at elaboration of a conceptual inte- grated model of the Engure LT(S)ER (Long-Term Socio-Ecological Research) platform of Latvia. The platform represents the drainage basin of costal Lake Engure (644 km2) together with the coastal marine zone of the Gulf of Rîga. The core zone of the ecoregion is the Lake Engure Na- ture Park (LENP), which is a Ramsar site. The conceptual model is a slightly modified version based on the DPSIR (Drivers–Pressures–States–Impacts–Responses) concept. The socio- ecological system was spatially demarcated and drivers were subdivided in two groups — exter- nal and local ones. The Engure ecoregion was subdivided into seven zones or sub-regions mostly demarcated by natural geological and geographical barriers. Each zone has a specific set of drivers and pressures as well as a specific ecosystem structure and elements of biodiversity.
    [Show full text]
  • Dabas Brīvdienas Baltijā (PDF)
    Bezmaksas www.celotajs.lv [email protected] [email protected] • • Narva Narva Valmiera Valmiera NAISāre (NAISAar) www.keskkonnaamet.ee/ Kāli METEOrītA KRāTERI (KAALI METEORIIDIKRAAtrid) SAUKAS DABAS PARKS Ventspils VECPIEBALGAS AIZSargāJAMO AINAVU APVIDUS Ventspils Varņu (Varniai) reģiOnālAIS PARKS F: +371 67830041 +371 F: 67617600 +371 T: • • www.saukasdabasparks.lv www.vecpiebalga.lv www.varniai.lt NAISAAR Pärnu KAALI METEORITE CRATERS Pärnu THE SAUKA NATURE PARK THE VECPIEBALGA REGION OF PROTECTED LANDSCAPES THE VARNIAI REGIONAL PARK Kaunas Tartu Tartu 6 public/Keskkonnaharidus/ 21 53 (only in Latvian) 69 (only in Latvian) 85 (only in Lithuanian) 1046 ­ Kalnciema iela 40, 3. stāvs, Rīga, LV Rīga, stāvs, 3. 40, iela Kalnciema Naissaare_rajad_EST.pdf LATVIJA / LATVIA Daugavpils Daugavpils “Lauku ceļotājs” “Lauku Mežiem klāta sala (6. lielākā Igaunijas sala) A forested island in the Bay of Finland which is the Deviņu krāteru grupa. Tās galvenais krāteris This is actually a group of nine craters, and some Parks veidots Sēlijas paugurvaļņa ainavas This park was established to protect the landscapes Veidots Vidzemes augstienes centrālās This area was established to protect the lakes of the Meklējams Žemaitijas augstienes vidusdaļā In the central part of the Žemaitija Highland, Valmiera ISBN 978 9934 8181 4 1 4 8181 9934 978 ISBN th SlītereS NACIOnālAIS PARKS www.slitere.lv (click on the window at the right which says Ventspils www.celotajs.lv Somu līcī 14 km Z no Tallinas. Vēl pirms 6 largest Estonian island and is found 14 km to the (līdz 100 m diametrā un 16 m dziļumā) ir of them are as much as 100 m in diameter and un biotopu aizsardzībai.
    [Show full text]
  • Lat Veg 25.Indd
    127 PIRMO 25 LatVijas Veģetācijas NUMURU RAKSTU SARAKSTS, autoru alfabētiskais RĀDITĀJS; AUGU taksonu UN AUGU SABIEDRĪBU sintaksonu RĀDĪTĀJS Nr. 1 (1998) 1. Laiviņš M. Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija [Synantrophisation and eutrophication of Latvian boreal pine forests], 137. Nr. 2 (1999) 2. Laiviņš M. Priekšvārds, 5–6. 3. Laiviņš M., Jermacāne S. Neofītās laimiņu (Sedum L.) un dievkrēsliņu (Euphorbia L.) sabiedrības Latvijā [Neophytic Sedum L. and Euphorbia L. communities in Latvia], 7–28. 4. Jermacāne S. Smaržzāles-parastās smilgas sabiedrību Anthoxanthum-Agrostietum tenuis Sill. 1933 em. Jurko 1969 klasifikācija un ekoloģija Latvijā (Piejūras zemiene, Austrumlatgale, Vidzemes augstiene) [Anthoxanthum-Agrostietum tenuis Sill. 1933 em. Jurko 1969 classification and ecology in Latvia], 29–80. 5. Kreile V. Krustkalnu rezervāta meža augu sabiedrības [Forest plant communities in Krustkalni Nature Reserve], 81–106. 6. Laiviņš M. Bioģeogrāfu aktivitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, 107–108. 7. Jermacāne S. Klimats un veģetācija. Starptautiskais Veģetācijas zinātnes asociācijas 42. simpozijs, 109–110. Nr. 3 (2001) 8. Piterāns A. Latvijas ķērpju konspekts [Checklist of the lichens of Latvia], 5–46. 9. Āboliņa A. Latvijas sūnu saraksts [List of bryophytes of Latvia], 47–87. Nr. 4 (2001) 10. Laiviņš M. Priekšvārds, 5. 11. Zviedre E. Engures ezera mieturaļģu veģetācija [The charophyta vegetation of Lake Engures], 7–16. 12. Pakalne M., Čakare I. Spring vegetation in the Gauja National Park [Avoksnāju veģetācija Gaujas nacionālajā parkā], 17–36. 13. Ofkante D. Baltijas jūras pludmales un primāro kāpu augu sabiedrības Kurzemes piekrastē [Beach and primary dune vegetation of the Baltic Sea coast in Kurzeme, Latvia], 35–50. 128 14. Jermacāne S., Laiviņš M.
    [Show full text]
  • Eiropas Savienības Aizsargājamie Biotopi Latvijā
    EIROPASEIROPAS SAVIENĪBASSAVIENĪBAS AIZSARGĀJAMIEAIZSARGĀJAMIE BIOTOPIBIOTOPI LATVIJĀLATVIJĀ NOTEIKŠANASNOTEIKŠANAS ROKASGRĀMATAROKASGRĀMATA 2.2. PRECIZĒTSPRECIZĒTS IZDEVUMSIZDEVUMS EIROPAS SAVIENĪBAS AIZSARGĀJAMIE LATVIJĀ SAVIENĪBAS BIOTOPI EIROPAS ROKASGRĀMATA SAGATAVOTA: projekta „Metodikas un rokasgrāmatas izstrāde ES nozīmes biotopu noteikšanai dabā” ietvaros, kurš finansēts ar Norvēģijas finanšu instrumenta granta palīdzību no Norvēģijas „Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmatas” 2. precizētais izdevums izdots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu FSC® F000219 EIROPAS SAVIEnības aizsargāJAMIE BIOTOPI LATvijā NOTEikšanas ROKasgrāmaTA 2. PREcizētS IZDEVUMS Galvenais redaktors: Ainārs Auniņš Autori: Ainārs Auniņš, Liene Auniņa, Baiba Bambe, Lelde Eņģele, Sandra Ikauniece, Ivars Kabucis, Brigita Laime, Viesturs Lārmanis, Ilze Rēriha, Ieva Rove, Solvita Rūsiņa, Rūta Sniedze-Kretalova, Solvita Strāķe Rīga 2013 UDK 502(474.3)(035) EI 720 Galvenais redaktors: Ainārs Auniņš Redkolēģija: Ainārs Auniņš Rūta Sniedze-Kretalova Valda Baroniņa Ivars Kabucis Valodas redaktores: Valda Baroniņa Inese Bernsone Makets: Marta Grīnberga un SIA „E Forma” Konsultanti: Juris Aigars, Madara Alberte, Austra Āboliņa, Valda Baroniņa, Vilnis Bernards, Edgars Dreijers, Laura Grīnberga, Vadims Jermakovs, Mārtiņš Kalniņš, Jānis Kotāns, Vija Kreile, Māris Laiviņš, Vita Līcīte, Aivars Markots, Ilona Mendziņa, Anita Namatēva, Ansis Opmanis, Māra Pakalne, Aivars Petriņš, Alfons Piterāns, Agnese Priede, Ingrīda Puriņa, Agnija
    [Show full text]
  • 1 Coastal, Inland Dune and Heath Habitats
    1 1 PROTECTED HABITAT MANAGEMENT GUIDELINES FOR LATVIA Coastal, inland dune and heath habitats Protected Habitat Management Guidelines for Latvia Coastal, Inland Dune and Heath Habitats Editor in chief: Brigita Laime Authors: Brigita Laime (Chapters 1, 5.3, 5.4, 6.2, 7, 8, 9, 10, 11, 13, 14, 15, 16), Liene Auniņa (Chapter 17), Sandra Ikauniece (Chapter 15), Juris Jātnieks (Chapters 5.1, 6.4), Ērika Kļaviņa (Chapter 6.3), Jānis Lapinskis (Chapters 10, 11, 12, 13, 14), Ieva Mārdega (Chapter 18), Digna Pilāte (Chapter 16), Agnese Priede (Introduction, Chapters 4, 5.1, 5.2, 5.3, 5.4, 6.1, 6.2), Jānis Priednieks (Chapter 10), Voldemārs Spuņģis (Chapter 14), Andris Širovs (Chapter 3), Didzis Tjarve (Chapters 2, 7, 14) The scientific reviewers: Laimdota Kalniņa, Vija Znotiņa English translation: SIA “Skrivanek Baltic” Authors of drawings: Daiga Segliņa, Jānis Lapinskis Design layout: Ivs Zenne Authors of maps: Jānis Lapinskis, Pēteris Rozenbaks, Inese Vanaga Photographies: Liene Auniņa, Kaspars Goba, Sandra Ikauniece, Gunārs Janaitis, Ērika Kļaviņa, Žanis Kūdriņš, Brigita Laime, Jānis Lapinskis, Kārlis Lapiņš, Andris Maisiņš, Ieva Mārdega, Ints Mednis, Ansis Opmanis, Pēteris Ozols, Māra Pakalne, Agnese Priede, Ilze Priedniece, Donatas Pupienis, Voldemārs Spuņģis, Vaira Strautniece, Didzis Tjarve, Kristīne Vilciņa, Valts Vilnītis, Edgars Vimba, Daina Vītola. Cover photo: Vita Oša Book quotation example: Laime B. (ed.) 2017. Protected Habitat Management Guidelines for Latvia. Volume 1. Coastal, Inland Dune and Heath Habitats. Nature Conservation Agency, Sigulda Chapter quotation example: Kļaviņa Ē. 2017. Legal Framework. In: Laime B. (ed.) Protected Habitat Management Guidelines for Latvia. Volume 1. Coastal, Inland Dune and Heath Habitats.
    [Show full text]
  • Conceptual Model of the Long-Term Socio-Ecological
    PROCEEDINGS OF THE LATVIAN ACADEMY OF SCIENCES. Section B, Vol. 68 (2014), No. 1/2 (688/689), pp. 1–19. DOI: 10.2478/prolas-2014-0001 Review CONCEPTUAL MODEL OF THE LONG-TERM SOCIO-ECOLOGICAL RESEARCH PLATFORM OF ENGURE ECOREGION, LATVIA Viesturs Melecis*#, Mâris Kïaviòð**, Mâris Laiviòð*, Solvita Rûsiòa*, Gunta Spriòìe*, Jânis Vîksne*, Zaiga Kriðjâne**, and Solvita Strâíe*** * Institute of Biology, University of Latvia, Miera iela 3, Salaspils, LV-2169, LATVIA [email protected] ** Faculty of Geography and Earth Sciences, University of Latvia, Raiòa bulv 19, Rîga, LV-1586, LATVIA *** Latvian Institute of Aquatic Ecology, Daugavgrîvas iela 8, Rîga, LV-1007, LATVIA # Corresponding author Contributed by Viesturs Melecis The article discusses the results of the national project aimed at elaboration of a conceptual inte- grated model of the Engure LT(S)ER (Long-Term Socio-Ecological Research) platform of Latvia. The platform represents the drainage basin of costal Lake Engure (644 km2) together with the coastal marine zone of the Gulf of Rîga. The core zone of the ecoregion is the Lake Engure Na- ture Park (LENP), which is a Ramsar site. The conceptual model is a slightly modified version based on the DPSIR (Drivers–Pressures–States–Impacts–Responses) concept. The socio- ecological system was spatially demarcated and drivers were subdivided in two groups — exter- nal and local ones. The Engure ecoregion was subdivided into seven zones or sub-regions mostly demarcated by natural geological and geographical barriers. Each zone has a specific set of drivers and pressures as well as a specific ecosystem structure and elements of biodiversity.
    [Show full text]