Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā Redaktors: Ainārs Auniņš Rakstu krājums izdots LIFE-Daba projekta „Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu aizsardzībai” Nr. LIFE04NAT/LV/000198 ietvaros Rīga, 2008 UDK 58+502(474.3)(063) Ak 690 Atbildīgais redaktors: Ainārs Auniņš Redkolēģija: Ainārs Auniņš Uģis Bergmanis Guntis Brūmelis Māris Laiviņš Otars Opermanis Valodas konsultanti: Ivars Kabucis un Valda Baroniņa Vāka fotogrāfijas: Ainārs Auniņš un Jānis Reihmanis Maketu un vāka dizainu veidojusi Ilze Reņģe Citēšanas paraugs: Ķuze J., Liepa A., Urtāne L., Zēns Z. 2008. Palienes režīma atjaunošana Slampes upes lejtecē. Grām.: Auniņš A. (red.) Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā. Latvijas Universitāte, Rīga, 45–55. © Latvijas Dabas fonds, 2008 © Fotogrāfiju autori, fotogrāfijas, 2008 © Latvijas Universitāte, 2008 ISBN 978-9984-825-64-7 Saturs Priekšvārds: dabas apsaimniekošana un tās efektivitātes monitorings Ainārs Auniņš . 5 Boreālo zālāju atjaunošana un regulārā apsaimniekošana: LIFE-Daba projektu pieredze Anton Gazenbeek . 9 Dabisko zālāju apsaimniekošana augāja daudzveidībai Solvita Rūsiņa . 29 Palienes režīma atjaunošana Slampes upes lejtecē Jānis Ķuze, Andis Liepa, Loreta Urtāne, Zigurds Zēns . 45 Dabisko zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz veģetāciju aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja” Solvita Rūsiņa . 57 Klānu pļavu hidroloģijas un veģetācijas atjaunošanas pieredze Lubāna mitrājā Uģis Bergmanis . 73 Pļavu biotopu kā putnu dzīves vietu atjaunošana Engures ezera dabas parkā 2003.–2007. gadā Aivars Mednis . 81 ES nozīmes zālāju biotopu un sugu aizsardzības statuss saistībā ar Latvijas Lauku attīstības programmu Viesturs Lārmanis . 91 Pirmie dabīgās noganīšanas rezultāti divās teritorijās Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā Dainis Ozols . 101 Mežu un slapju virsāju ar grīņa sārteni Erica tetralix L. eksperimentālā apsaimniekošana dabas liegumā „Sakas grīņi” Liene Salmiņa . 111 Krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa (L.) O. Schwarz) vitalitāte un ieteicamās apsaimniekošanas metodes dabas liegumā „Čužu purvs” Pēteris Evarts-Bunders . 123 Upju biotopu apsaimniekošana: Salacas un Jaunupes rekultivācijas pieredze Andris Urtāns . 131 Ūdensputnu medības Kaņiera ezerā 1993.–2005. gadā – dabas resursu nenoplicinošas izmantošanas piemērs Jānis Vīksne, Māra Janaus, Andris Stīpnieks . 143 Priekšvārds: dabas apsaimniekošana un tās efektivitātes monitorings Ainārs Auniņš, Latvijas Dabas fonds, Mazcenu aleja 3, Jaunmārupe, LV-2166, [email protected] Pirms sešiem gadiem, 2002. gadā, iznāca rakstu krā- cētu pētījumu ziņojumu, kuri dokumentē “neveiksmi”. jums „Aktuāli savvaļas sugu un biotopu apsaimnie- Tādejādi ļoti daudz pieredzes var iegūt no “veiksmes košanas piemēri Latvijā”, kura mērķis bija nodot tā- stāstiem” dabas apsaimniekošanā, bet reti var uzzināt lāk tobrīd svaigāko dabas apsaimniekošanas pieredzi par gadījumiem, kad izvēlētā apsaimniekošanas meto- Latvijā (Opermanis 2002). Krājumā bija apkopoti div- de nav izrādījusies efektīva un cerētais rezultāts nav padsmit raksti un katrs no tiem analizēja konkrētu pie- sasniegts. Arī šis krājums nav izņēmums un „veiksmes mēru dabas apsaimniekošanā vai plānošanā, aptverot stāsti” tajā dominē. Tomēr gribu uzsvērt, ka negatīvas plašu ekosistēmu un organismu spektru. pieredzes dokumentēšanai, īpaši neveiksmes iemeslu Kopš tā laika ir pagājis pietiekams laika periods, lai analīzei, ir ne mazāka nozīme kā pozitīvas pieredzes uzkrātos jaunas zināšanas sugu un biotopu apsaimnie- nodošanai, jo tā dod iespēju no līdzīgām neveiksmēm košanas jomā. Izmantojot dažādu Eiropas Savienības izvairīties nākotnē un ļauj plānot apsaimniekošanu, un Latvijas fondu līdzekļus dažādu projektu vai valsts ņemot vērā arī faktorus, kuri citādi tiktu uzskatīti par programmu ietvaros, ir veikti daudzveidīgi biotopu mazsvarīgiem. atjaunošanas vai uzturēšanas pasākumi. Ir svarīgi šo Lai pieredzi varētu nodot, tā jādokumentē. Detalizēti pieredzi apkopot, lai plānojot apsaimniekošanas pasā- jāatbild uz trim jautājumiem: kumus nākotnē, varētu izmantot jau uzkrāto pieredzi. • kā mēs to darījām, Lai gan eksistē daudz dažādu izdevumu, kas pretendē • kas šo darbību rezultātā mainījās, uz rokasgrāmatas statusu dabas apsaimniekošanā (pie- mēram, Sutherland, Hill 1995, van Andel, Aronson • vai plānotais mērķis tika sasniegts. 2006 u.c.), nav iespējams radīt universālu dabas ap- Svarīgi ir pirms apsaimniekošanas pasākumu plā- saimniekošanas rokasgrāmatu, kura dotu atbildes uz nošanas un īstenošanas definēt sasniedzamo mērķi. Ar visiem jautājumiem, kas apsaimniekošanas pasākumu mērķi nav jāsaprot apsaimniekošanas darbību kvantita- īstenotājiem varētu rasties. Pirmkārt, katra vieta, katrs tīvie rādītāji (piemēram, “mūsu mērķis ir nopļaut 1000 gadījums ir unikāls. Viena un tā pati metode, to pie- ha aizaugošo pļavu”), bet gan panākamās izmaiņas lietojot dažādās vietās, var dot atšķirīgus rezultātus, jo, sugu populāciju lielumos, demogrāfiskajos rādītājos lai cik arī līdzīgas nebūtu šīs vietas, daļa darbojošos vai biotopu platībā un kvalitātē. Mērķi vēlams definēt faktoru vienmēr atšķirsies. Otrkārt, lai gan dabas ap- kvantitatīvi, piemēram, sugas populācijas pieaugums saimniekošana balstās uz jau zināmajām likumsaka- teritorijā par 50% 5 gadu periodā. Tas ļaus arī pēc pa- rībām dabā, zināšanām par apsaimniekojamās sugas sākumu īstenošanas novērtēt, vai izvirzītais mērķis ir vai biotopa ekoloģiju, nepārtraukti nāk klāt jauna in- sasniegts. formācija, jaunas zināšanas, kas ļauj uzlabot iepriekš Kad mērķis ir definēts, jāanalizē mērķa sasniegša- izmantotās metodes vai pat radikāli maina priekšstatus nas iespējas – kādām metodēm panākt, lai mērķa sugas par “pareizu apsaimniekošanu”. Tādēļ dabas apsaim- populācija pieaugtu/stabilizētos, uzlabotos mērķa bio- niekotāja uzdevums ir vadīties nevis pēc kāda viena, topa platība/kvalitāte. Jāzina, kādi ir galvenie faktori, autoritatīva, tomēr iespējams novecojuša avota, bet kas sugu vai biotopu ietekmē nelabvēlīgi, nepiecieša- gan pastāvīgi sekot līdzi informācijas plūsmai, dažādu mības gadījumā jāveic priekšizpēte, kas ļautu to no- dabas apsaimniekošanas projektu pieredzei Latvijā un skaidrot. Darbu plānošanas stadijā rūpīgi jāizanalizē ārvalstīs, kuru rezultāti ir dokumentēti un publicēti. citu projektu ietvaros veiktie līdzīga rakstura pasāku- Dabas apsaimniekošanas zinātnē līdzīgi kā vairumā mi no to radītā īstermiņa un ilgtermiņa efekta, izmak- citu zinātnes nozaru pētniekiem ir tendence publicēt ti- su, darbietilpības un blakusefektu viedokļa. Dažādas kai tādu pētījumu (pasākumu) rezultātus, kur izdevies alternatīvi iespējamās metodes savstarpēji jāsalīdzina, kādas likumsakarības pierādīt vai rezultāts atbildis ņemot vērā, ka teritorijā, kurā apsaimniekošanas pa- autoru priekšstatam par sagaidāmo. Ļoti maz ir publi- sākumus paredzēts īstenot, dažādu faktoru ietekme 5 Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā var būtiski atšķirties no tām teritorijām, kur šīs me- nedrīkst nonākt pretējā galējībā, kad arī daļa būtiskāko todes pielietotas iepriekš. Šīs atšķirības var ietekmēt faktoru netiek kontrolēta, tādejādi neļaujot izdarīt seci- ne tikai izmaksas, bet arī to, vai mērķis tiks sasniegts. nājumus par notikušo izmaiņu patiesajiem iemesliem. Nepieciešamības gadījumā jāapsver modifikācijas Monitoringu plānojot, svarīgi ir pievērst uzmanību tā metodēs vai metožu kombinēšana. Lai arī inovācijas reprezentativitātei, no kā izriet datu ievākšanas vietu ir tās, kas attīsta dabas apsaimniekošanas zinātni, to plānojuma (sampling design) stratēģija un datu ievāk- plānošana un īstenošana jāveic īpaši uzmanīgi. Ņemot šanas metodika (Sutherland 2006). vērā, ka runa iet par apdraudētu sugu populācijām vai Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monito- apdraudētu biotopu platībām, jāievēro t.s. „maksimā- rings ir jāuzsāk pirms tiek uzsākta pašu apsaimniekoša- lās piesardzības princips” – jāizvairās tās pakļaut ris- nas pasākumu īstenošana. Tā neievērošana arī ir viena kam pasākuma neizdošanās gadījumā. Tādēļ jaunu, no raksturīgākajām kļūdām, ko dažkārt pieļauj dabas inovatīvu metožu pielietošana nebūtu plānojama lielos apsaimniekotāji. Dažādu biotisku un abiotisku faktoru apjomos un vietās, kur tā varētu ietekmēt sugu vai bio- ietekmē sugu populācijas starp gadiem var svārstīties topu vērtīgākās atradnes. Vislabāk tos īstenot kā nelie- diezgan plašā amplitūdā. Ir svarīgi zināt šo amplitūdu, lus eksperimentālus pasākumus. Iegūtā pieredze ļaus lai varētu korekti interpretēt monitoringa indikatoru izvērtēt metodes pielietošanas iespējas citur, jau lielā- izmaiņas pēc apsaimniekošanas pasākumu veikšanas. kā apmērā, ar vai bez modifikācijām. Izvēles procesā Tas nozīmē, ka optimālā gadījumā fona situācijas no- alternatīvās metodes jāanalizē kontekstā ar definēto skaidrošanai monitoringa datu ievākšana būtu jāuzsāk mērķi: lai sasniegtu definētā mērķa kvantitatīvos rādī- jau vairākas sezonas pirms pasākumu īstenošanas. tājus, cik vietās vai cik lielās platībās pasākumi jāīste- Līdzīgi, nepietiek tikai ar datu ievākšanu vietās, no, kādas būs to īstenošanas izmaksas, u tml. Šī analī- kur tiek īstenoti apsaimniekošanas pasākumi. Pēc ze ļaus izvēlēties potenciāli efektīvāko no metodēm un tādas pašas metodikas dati ir jāvāc arī t.s. kontroles noformulēt apsaimniekošanas darba uzdevumu. Dabas teritorijās, kur apsaimniekošanas pasākumi īstenoti apsaimniekošanas pasākuma darba uzdevums nosaka netiek. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad īstenoto kvantitatīvos apjomus, kādos pasākumi projekta ietva-