LATVIJAS INTERESES EIROPAS SAVIENĪBĀ 2013/1 Izdevumu Finansē No Eiropas Komisijas Un Latvijas Valdības Noslēgtās Vadības Partnerības Līdzekļiem
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
2013 / 1 LATVIJAS INTERESES EIROPAS SAVIENĪBĀ 2013/1 Izdevumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību. Izdevuma autors uzņemas pilnu atbildību par izdevuma saturu, un Eiropas Komisija neatbild par to, kā var tikt izmantota izdevumā iekļautā informācija. Redakcijas kolēģija: Daunis Auers (Latvijas Universitāte), Andris Gobiņš (Eiropas Kustība Latvijā), Māris Graudiņš (Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā), Guna Japiņa (Latvijas Ārlietu ministrija), Mindaugs Jurkinas (Viļņas Universitāte), Anna Marija Legloaneka (Starptautisko studiju un pētījumu centrs, Sciences Po), Imants Lieģis, Žaneta Ozoliņa (Latvijas Universitāte), Fabricio Tasinari (Dānijas Starptautisko pētījumu institūts), Bens Tonra (Dublinas Universitāte). Zinātniskā redaktore Žaneta Ozoliņa Projekta vadības grupa Iveta Reinholde, Nora Vanaga Literārā redaktore Inga Kanasta-Zabarovska Angļu valodas redaktore Zinta Uskale Maketētāja Inese Siliniece Māksliniece Kristīne Plūksna Redakcijas kolēģijas adrese: Latvijas Politologu biedrība Lomonosova iela 1A, Rīga, LV-1019 Tālrunis: 67140533 e-pasts: [email protected] www.politologubiedriba.lv Iespiests SIA Dardedze hologrāfija ISSN 2243-6049 Ķengaraga iela 10a, Rīga Saturs Redaktora sleja 5 Valdis Dombrovskis. Ceļš uz eiro: mūsu iespējas un izaicinājumi 7 I. Eiropas Savienības institūCijas 11 Inese Vaidere. Eirozonas pilnveidošana kā tās pastāvēšanas nosacījums 11 Vija Mičūne. Eiropas Stabilizācijas mehānisma darbības pamatprincipi 27 Inese Grumolte. Parlamentārā uzraudzība ES lietās Latvijā: Eiropadome un ES Ministru Padome 40 II. Eiropas Savienības politikas 49 Deniss Titarenko. Eiropa ceļā uz stabilāku un patiesu Ekonomikas un monetāro savienību 49 Igors Kasjanovs. Eiropas Savienības valstis bez eiro — vairākas. Iemesli un situācijas — atšķirīgas 61 Natalja Viilmann. The Changeover to the Euro in Estonia 74 Gints Trupovnieks. Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā 81 Konference “Pieredze un gatavošanās eiro”: diskusija un secinājumi 94 Ilze Rūse. Latvijas nevalstisko organizāciju aktivitāte interešu pārstāvībā nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī 99 III. Intervija 95 Slovakian “Mr. Euro”: Latvia will enjoy the benefits of the Euro. Interview with Igor Barat, Special Representative of the Government of Slovakia of Euro issues 115 IV. PREZIDENTūRAS Aktualitātes 123 Agnija Tumkevič. Preparation for the Presidency of the EU Council: Lithuania’s experience of the priority setting process 123 Redaktora sleja 5 Redaktora sleja Pie lasītājiem nonāk žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” 2013. gada pirmais numurs, kurš iezīmē izdevuma trešo gadskārtu — Lat- vijas apstākļos tas jau līdzinās ilgdzīvotāja mūžam analītisko izdevumu klāstā. Iemesls tam ir ne tikai Latvijas sabiedrības interese par Eiropas integ- rācijas procesiem un valsts vietu tajā, bet visnotaļ sparīgā, pretrunīgā un interešu sadursmēm bagātā ES politika. Pēdējo mēnešu notikumi uz Eiropas politiskās skatuves ir rosinājuši daudzveidīgas diskusijas — tikko ir noslēdzies ES daudzgadu budžeta saga- tavošanas un dalībvalstu vienošanās process, kurā politiskās kaislības sita augstu vilni, taču noslēdzās ar jau tradicionālu rezultātu — labākais no iespē- jamajiem variantiem, kurā neviens nav zaudētājs, bet neviens nav arī uzvarē- tājs. Taču diskusijas vēl turpināsies Eiropas Parlamentā, no kura būs jāsaņem apstiprinājums. Viedokļu apmaiņa EP ir gaidāma visnotaļ asa, jo šis ir pir- mais ES budžeta piedāvājums, kurš būs mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo, un raisa bažas, vai tas spēs nodrošināt krīzes skartās ES izaugsmi. Nelielu adrenalīna devu Eiropas diskusijām pievienojis Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron), savā runā par Eiro- pas nākotni akcentējot pastāvošās problēmas (birokratizāciju, neefektivitāti, demokrātijas deficītu, nacionālo interešu nerespektēšanu u.c.) un apņemša- nos konsultēties ar sabiedrību referenduma formātā par Apvienotās Kara- listes iespējamo izstāšanos no ES, ja netiks meklēti risinājumi. Iecerētais politiskais triumfs no šīs uzstāšanās tomēr nav izdevies, jo idejisku un poli- tisku novitāšu šajā runā nav. Minētās problēmas ES ir bijušas aktuālas visu tās pastāvēšanas laiku un to risināšana ir atkarīga nevis no vienas vai otras valsts izstāšanās, bet gan aktīvas līdzdalības valstu apvienībā. Runā skaidri iezīmējas viena no lielākajām Apvienotās Karalistes bažām, ka līdz ar eirozo- nas nostiprināšanos un ciešāku tās integrāciju valstij draud palikšana tā sau- camajā otrā ātruma Eiropā, jo tai būs ievērojami mazāka iespēja piedalīties lemšanā par svarīgiem finanšu un ekonomiskās attīstības jautājumiem, un tas mazinās tās politisko nozīmību ES. 6 Redaktora sleja Latvija 2013. gadu pavadīs eiro zīmē. Notiks gatavošanās dalībai eiro- zonā un pārejai uz Eiropas valūtu. Pēdējo mēnešu laikā ir sākusies diskusija starp pārejas uz eiro atbalstītājiem un kritiķiem. Tāpēc ir tikai likumsaka- rīgi, ka arī žurnāls “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” kļūst par vienu no diskusijas dalībniekiem, apkopojot dažādu finanšu un ekonomikas nozaru ekspertu zināšanas par eiro tematiku. Lasītājiem ir dota iespēja gan vienko- pus rast informāciju par tādiem svarīgiem jautājumiem kā Eiropas Stabili- zācijas mehānisma darbība un tā principi, Latvijas atbilstība noteiktajiem Māstrihtas kritērijiem, Ekonomikas un monetārās savienības darbība, gan arī iepazīties ar Igaunijas un Slovēnijas pieredzi pārejā uz eiro. Žurnāla eiro tematiku papildina pētījums par parlamenta lomu ES politikas uzraudzībā, nevalstisko organizāciju lomu Latvijas interešu pārstāvniecībā ES un Lietu- vas pieredzi, gatavojoties veikt prezidentūras funkcijas ES Padomē. Izdevuma tapšanu atbalstījusi Latvijas Banka un Finanšu ministrija. Žaneta Ozoliņa, LU profesore, žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” zinātniskā redaktore Dace Kalsone, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja, izdevuma līdzredaktore Ceļš uz eiro: mūsu iespējas un izaicinājumi Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents Lai arī pievienošanās Eiropas vienotajai valūtai ir bijusi teju visu valdību prioritāšu sarakstā jau kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savie- nībā, tikai pašlaik — gandrīz 10 gadus pēc šī notikuma — Latvijai ir pirmā reālā iespēja to paveikt, kļūstot par 18. eirozonas valsti. Šī gada 31. janvārī Saeima pieņēma Eiro ieviešanas kārtības likumu, tā pabeidzot juridisko sagatavošanos eiro ieviešanai. Nākamais solis — marta sākumā nosūtītais ārkārtas konverģences ziņojuma pieprasījums Eiropas Komisijai — pēc būtības ir Latvijas iesniegums dalībai eirozonā un pēdējais lēmums, ko Latvija pieņem, lai pievienotos Eiropas vienotajai valūtai. Ziņo- jums varētu būt gatavs maijā un tad, pēc vairākiem ziņojuma izskatīšanas raundiem ES valstu finanšu ministru padomē un Eiropadomē, Latvija vasa- ras vidū varētu saņemt uzaicinājumu iestāties eirozonā. Tā ir formālā procedūra, taču patiesībā ceļš uz eiro bijis ievērojami garāks. Sākotnēji tika plānots eiro ieviest 2008. gadā, tad 2011. gadā. Ja pir- majā gadījumā divciparu izaugsmes eiforijā pietrūka apņēmības cīnīties ar inflāciju, tad 2011. gadā eiro ieviešana nebija iespējama, jo arī 2008. un 2009. gadā piedzīvotais smagais ekonomikas kritums neļāva izpildīt Māstrih- tas kritērijus attiecībā uz budžeta deficītu un ilgtermiņa procentu likmēm. Tomēr pašā krīzes karstumā visskaidrāk iezīmējās nepieciešamība ieviest eiro pēc iespējas drīzāk. Tam ir vairāki iemesli. Parādoties pirmajām baumām par ekonomikas satricinājumiem, latu procentu likmes daudzkār- šojās, valsts zaudēja piekļuvi finanšu tirgiem un iedzīvotāji steidza mainīt savus uzkrājumus latos pret eiro, baidīdamies par iespējamo lata devalvā- ciju. Strauji pieaugot kredītprocentu likmēm, uzņēmumi bankrotēja vai bija spiesti maksāt ievērojamas summas par kredītu apkalpošanu. Valstij nācās 8 Valdis Dombrovskis lūgt ārvalstu finansiālo palīdzību, jo starptautiskajā finanšu tirgū tai neviens aizdot nevēlējās. Iedzīvotāji, savukārt, par valūtas maiņām no latiem uz eiro un otrādi komisijas maksās iztērēja desmitiem miljonus latu. Ja eiro būtu ticis ieviests jau 2008. gadā, tas viss mums būtu gājis secen un arī ekono- miskā krīze visdrīzāk nebūtu bijusi tik smaga. Turklāt Latvijai būtu bijis pieejams Eiropas Centrālās bankas finansējums Parex bankas stabilizēšanai un tam būtu bijis nepieciešams krietni mazāks valsts budžeta līdzekļu apjoms. Eiro ir līdzeklis straujākai attīstībai un labklājības pieaugumam. Papil- dus lielākai iedzīvotāju uzkrājumu un ienākumu stabilitātei eiro veicinās arī investīciju ieplūdi valstī. Kā rāda Igaunijas pieredze, eiro ieviešanas gadā ārvalstu investīcijas nefinanšu sektorā dubultojās. Investīciju ieplūde nozīmē jaunas darba vietas un ilgtermiņā straujāku ekonomikas izaugsmi. Ciešāka ekonomiskā integrācija ES veicinās arī eksporta pieaugumu, kā arī lētāku un ērtāku tirdzniecību ar mūsu svarīgākajiem partneriem, jo 70% Latvijas ārējās tirdzniecības notiek ar ES valstīm. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, ja tiek ieviests eiro, līdz 2020. gadam eksports būs par 5% lielāks, nekā tas būtu, saglabājot latu. Papildus ekonomiskajiem ieguvumiem eiro ieviešana sola arī tūlītējus finansiālus ieguvumus — galvenokārt tie būs zemākas procentu likmes un izzūdošas konvertācijas izmaksas. Valūtas devalvācijas riskam pazūdot no valsts kredītriska aprēķina, samazināsies valsts aizņemšanās izmaksas. Valsts kases aprēķini liecina, ka aizņemšanās izmaksu samazinājums par 1% vidēji gadā valsts budžetam ietaupītu ap 30 miljoniem