Nr 713 2014. g. martā

Lai mūsu sportistiem Sočos veicas! Kuŗš gan nezina, ka ir sākušās 22. Ziemas olimpiskās spēles Krievijas kūrortpilsētā Soči. Divas nedēļas sportisti no visas pasaules sacentīsies dažādos ziemas sporta veidos. Ir visnotaļ labas izredzes, ka Latvijas komanda no Sočiem pārbrauks mājās ar medaļām. Piemēram, Martins Dukurs pagājušās sezonas laikā skeletona disciplīnā daudz biežāk guva uzvaru nekā zaudēja un sezonas beigās bija pirmajā vietā pasaulē, saņemot arī lielu naudas balvu par to, ka uzvarējis pēdējos trīs sacensību posmos. Ļoti iespējams, ka sezonas kronis būs zelta medaļa. (2010. gada spēlēs Kanadā Martins ieguva sudraba medaļu.) Ļoti labus rezultātus ir sasniedzis arī viņa brālis Tomass, un nav izslēgta iespēja, ka abi brāļi kāps uz pjedestala. Kamaniņu sportā pirms četriem gadiem brāļi Juris un Andris Šici ieguva sudraba medaļu, un viņi piedalās arī šogad. Varbūt izredzes ir arī viņiem. Tāpat Latvijai ir labas bobsleja komandas. Citur nekas īpaši nespīd. Mums ir spēcīga hokeja komanda, bet pret pasaules grandiem diez vai izdosies noturēties. Biatlonā Latvija kādreiz bija spēcīga, pēdējos gados nekas īpašs nav sasniegts. Kalnu slēpošanā mūsu valsts nav un nevar būt lielvalsts, jo Gaiziņš kā nekā ir tikai 311,5 metrus augsts. Arī daiļslidošanā jau sen nevienam no Latvijas nekādu dižu panākumu nav bijis. Medaļas mājās pārvedīs, visticamāk, tie, kuŗi lielā ātrumā triecas lejup pa trasi uz skeletona, kamaniņās vai bobā. Lai kur Olimpiskās spēles tiek rīkotas un lai kādos apstākļos tās notiek, spēles pašas ir sadraudzības un draudzīgas konkurences sarīkojums. Tāpēc vēlreiz – lai mūsu sportistiem veicas, turēsim visi īkšķus, lai tas tā būtu! Redakcija

1 SLB Grāmatnīca A.Priedīte – Rīga Sidnejas Latviešu namā 32 Parnell St, Strathfield 2135 Tālr.: 9745 1435 vai 9744 8500

DARBA LAIKS pirmdienās, otrdienās no plkst. 14.00 – 18.30, ceturtdienās no plkst. 10.00 – 12.00 sestdienās no plkst. 9.00 – 12.00, un stundu pirms lielajiem sarīkojumiem. Trešdienās, piektdienās un svētdienās grāmatnīca slēgta.

Piedāvājam, rietumos un Latvijā izdotās audio kasetes un CD’s, Rīgas pilsētas plānus, ādas, sudraba, dzintara izstrādājumus, latviskas apsveikumu kartītes u.c.

Kārtojam visus SLB biroja darbus kā biedru maksas, telpu īres naudas, Rituma un Jaunās Gaitas abonementu maksas.

Grāmatnīcā pieejama kopējamā mašīna.

Nākamais senioru saiets piektdien, 14. martā, plkst. 12.00 Latviešu namā (skat. 3. lpp.).

Naudas sūtījumi uz Latviju idnejas Latviešu biedrība piedāvā iespēju SLB biedriem pārsūtīt naudu uz SLatviju. Šim nolūkam SLB ir atvērusi kontu Danske bankā, Rīgā. Naudas pārsūtījumi tiek kārtoti katru ceturtdienu. SLB sūtīšanas likme, neatkarīgi no sūtamās summas, ir AUS $15.00. Iemaksājot naudu SLB grāmatnīcā, ir jāpaziņo saņēmēja vārds, uzvārds, adrese, telefona numurs, personas kods un saņēmēja bankas konta numurs (IBAN). Pēc Latvijas likuma saņēmējs nedrīkst uzdot cita cilvēka bankas konta numuru. Čekus lūdzu rakstīt uz: Sydney Latvian Society Ltd vārda. Nauda tiks pārskaitīta saņēmēja bankas kontā Latvijas eiro.

2 Valde apstiprina bezvada interneta Senioru saiets (WiFi) iekārtošanu namā galvenokārt 14. martā skolas vajadzībām. Marta Senioru saietā redzēsim Baiba Liepiņa ierosina, ka aprūpes filmu angļu valodā „Take Home Latvia”, organizācijas Laimas birojs būtu jāpārceļ skatīsimies/klausīsimies Elīnu Garanču no viņas privātmājas uz Latviešu namu. dziedot koncertos, un arī aplūkosim Valde ņems vērā šo ierosinājumu. ziņas no Latvijas. Pēteris Kļaviņš Pēc pamielošnās ar Dāmu kopas gādātiem gardumiem starpbrīdī, skatīsimies īsu Latvijas TV raidījumu „Latvieši Austrālijā”, un segmentu no TV Daudz baltu dieniņu sērijas „Latvijas stāsti”. LB apsveic biedrus, kuŗi sasnieguši Ivars Šeibelis Scienījamu gadu vecumu sākot ar sešdesmitiem gadiem, viņu piecu, desmit un virs deviņdesmit gadu mijās. SLB valdes sēde 2014. gada februārī SLB ir apsveikusi 5. februārī Elzu Miezi, Veltu Mežkazu, Gundaru Sēdi vadīja valdes priekšsēdis Jānis Liepiņu, Veltu Krūmiņu, Ingrīdu Kārkliņu, Grauds un protokolēja Inese Pētersone. Ausmu Švānu, Aldi Birzuli, Karīnu Baumani, Ilonu Glebi, Vairu Zemīti un Kasieris Imants Līcis ziņo, ka pašlaik Brigitu Saivu. Biedrībā sastāv 489 biedri, no kuŗiem 19 ir goda biedri un 116 mūža biedri. Pagājušomēnes biedrībā ir ies- Ritumu abonē 70 tautieši. Pēdējos divos tājušies trīs jauni biedri – Dženija mēnešos uz Latviju ir aizsūtīti 25 biedru (Jenny) Simpsona, Ingrīda Veidnere, naudas pārvedumi kopsummā $17,170. Zenta Vanaga un Gunta Rasmane.

Mūžībā aizgājis SLB biedrs kopš 1965. gada Uldis Misiņš Dzimis 1930. g. 26. decembrī, Latvijā Miris 2014. g. 6. februārī, Sidnejā, Austrālijā Piemin Sidnejas Latviešu biedrība

3 LATVIJAS KONSULĀTS SIDNEJĀ Goda konsulāros pakalpojumus sniedzu no mana biroja normālā darba laikā pēc iepriekšējas sazināšanās: Birzulis Associates Pty Ltd 583 Darling Street, Rozelle, NSW 2039 Tel: (02) 9555 7230 Fax: (02) 9555 7239 E-pasts: [email protected] Aldis Birzulis

Sandra Dragūna un Daina Kaina apmācīs dziedātgribētājus Kultūras dienu kopkoŗa koncerta repeartuārā. Pirmais mēģinājums notiks 5. martā. Notis izdalīs uz vietas, bet lūdzu ņemiet līdzi zīmuļus, labus garastāvokļus un, galvenais, dziedātprieku! Visi mīļi gaidīti – gan pieredzējuši dziedātāji, gan tādi, kuŗi stāsies koŗa rindās pirmo reizi, gan tādi kas vēl nezin vai piedalīsies Kultūras dienās. Sidnejas latviešu Pulcēsimies kuplā skaitā un baudīsim latvju dziesmu! Kultūras dienu koris Sīkāka informācija par Sidnejas 2013. gada beigas latviešu Kultūras dienu kori pieejama bija iedvesmas pilns laiks Kultūras dienu mājas lapā www.al55kd. Sidnejas latviešu dziedātājiem com vai rakstot [email protected]. un diriģentiem. Vispirms Daina Kaina atbrauca diriģents Ints Teterovskis palīdzēt sagatavot jaunu dziesmotu ansambli uzstāties 18. novembŗa aktā. Tad decembrī četri sidnejieši devās Sācies jauns gads uz Melburnu piedalīties diriģēšanas Sidnejas latviešu meistarklasē ar Ivaru Cinkusu. Un tagad, pēc īsas atpūtas, esam pamatskolā un spēļu gatavi atkal strādāt. Jāgatavojas uz grupā Kultūras dienām Sidnejā! Kopkoŗa Skolas gadu uzsākām ar sapulci programma jau sastādīta. Tagad jāmācās un talku 1. februārī. Sakārtojām skolas dziesmas. telpas un tagad mūsu skolai ir jauna 2014. gadā trešdienas vakaros no vadība. Paldies Mārai Morai (Moore) plkst 19:30 Sidnejas latviešu namā par lielo darbu visos iepriekšējos 4 gados! Viņas darbu tagad pārņem Galviņš, Aleks Brauns, Lilita Goldsmith vesela komanda Daivas Tuktēnas un citi. Viņu klasi vadīs Dace Celinska. vadībā. Daiva Tuktēna ir jaunā skolas Apsveicam jauno pirmās klases administrātore. Toms Veidners būs skolotāju – Elitu Luci. Tiešām jauki galvenais runātājs. Ingrīda Veidnere redzēt skolotāju saimes paplašināšanos. vēl turpinās kā administrātores palīdze. Ceturto klasi vadīs Inese Pētersone. Valda Teilora (Taylor) būs skolas kasiere, Piekto klasi Valdis Krādziņš un Ilze un Anne Odete (Audette) oficiālā Jezerska. Vidusskolas klasi – Marita kasiere. Dažādos darbos palīdzēs visi Lipska un Vija Sieriņa. Dziedāšanu pārējie vecāki. vadīs Sandra Dragūna un Daina Kaina Skola šogad sāksies jaunā laikā. Spēļu grupu šogad vada Māra Varēsim ilgāk pagulēt un sāksim 9.45 Goldsmita (Goldsmith). no rīta. Skola beigsies 1.00. Tuvākie pasākumi skolā būs: Pirmās skolas dienas vakarā (1. Draudzīgais aicinājums un februārī) notika SPARA peldēšanas atvadīšanās no vecākās vidusskolas sacensības. Liels Paldies Tomam, klases notiks 1. martā. Ingrīdai un palīgiem. Bērniem ļoti patika! Bērni varēs noklausīties kā Nu jau pagājusi arī otrā skolas vidusskolniekiem gāja Annas Ziedares nedēļa Sidnejas pamatskolā. Mācību Vasaras vidusskolā, noskatīties filmiņas darbu uzākām 8. februārī. Liels prieks un redzēt bildes no 2014.gada janvāŗa par jaunajiem mazākajiem skolniekiem. 3x3 nometnes Tūlangijā. Šogad skolu sagatavošanas klasē Nupat esam saņēmuši jaunas uzsāk 7 jauni bērni: James Poulos, grāmatas no Latvijas. Pagājušogad Saša (Sascha) Daltona, Tia Sproģe, pieteicāmies un saņēmām Latvijas Marta Svilāne, Konrāds Svilāns, Emīls Foto: Māra Mora Sidnejas Latviešu biedrības 2014. gada skolas saime 5 atbalsta naudu diasporas skolām. No skaņas, jo Arturs un Inta Uškāni, pēc tās un Austrālijas valsts pabalstiem arī līdzdalības 3x3 nometnē un viesošanās esam iegādājušies vēl planšetdatorus Vasaras vidusskolā, tur vadīja orķestri un datorus. Tas ļoti palīdzēs skolotājiem danču vakarā: Arturs ar plēšenēm, bet Inta un bērniem, kas protams ir sajusmā ar piesitieniem dižbungām. Bija vēl septiņi par technoloģiju. Paldies Latvijai, citi orķestranti, no kuŗiem te pieminēšu Andri kas pat krīzes laikā atrod naudu Kariku, Ojāru Gresti, Dainu Kainu, Vēsmu latvietības saglabāšanai Austrālijā un Putniņu, Tāli Štubi un Ivaru Štubi. Danču Latviešu biedrībai par telpām. Ar prieku vakars norita 3 daļās ar 2 starpbrīžiem un pieņemsim arī jebkādu citu palīdzību. dejotāju pulkā manījām ar saviem bērniem Šogad gatavosim arī priekšnesumu vai mazbērniem vecās mātes vai vecākus. Kultūras dienām Sidnejā, lai arī Viņu pulkā jāpiemin Paulu Svilānu, Mārtiņu bērni varētu piedalīties šinī svarīgajā Tuktēnu, Viju Sieriņu, Ināru Krūmiņu un pasākumā. citus, bet bija arī atsevišķi, citu starpā, Jānis Visi ar lielu entuziasmu sākam jauno Čečiņš, Linda Ozere, Pēteris Kļaviņš, Jānis gadu latviešu skolā. Ceram uz ļoti labu Grauds, Dzidra Mičele, Edgars Štubis, gadu latviešu valodas mācīšanā un kultūras dzīvē. Ir jaunumi arī virtuvē. Latviešu skolas laikā mēs jau ilgi esam bijuši lutināti gan ar Krūmiņa kundzes garšīgajām maizitēm, gan Lolitas Jurānes latviešu ēdieniem un kūkām. Liels paldies viņām un ceram uz vēl vairāk gardumiem. Nevaram iztikt bez pīrādziņiem, paldies Foto: Ojārs Greste Celinska kungam. Un Danco jauni un netik jauni šogad mums ir arī jauns kafijas automāts ar kuŗa palīdzību var Edgars Greste, Voldis Kains, Toms Mačēns, pagatavot ne tikai garšīgu kafiju, bet Maija Upeniece, Sandra Dragūna un citi, no arī tēju ar pienu un kanēli (chai latte) un kuŗiem daži nadzīgi piedalījās pasākuma kakao bērniem. Nāciet un nogaršojiet! fotografēšanā. Ieva Lapiņa & Daiva Tuktēna Vakaru atklājot, Jānis Čečiņš paskaidroja, ka šis ir jau otrs vakars sakarā ar gada beigās plānotām 55. Kultūras dienām, kuŗu kreklos daudzi bija Danču vakara prieki ietērpušies. Pirmais šāda mērķa sarīkojums Sestdien, 25. janvāŗa bija jau iepriekšējā gada 16. novembrī un vakarā no Mārtiņa Siliņa zāles būs vēl citi. Kafejnīcā varēja iegādāties Sidnejas Latviešu Namā, uzkodas un atspirdzinošus dzērienus pret Stratfīldas Parnella ielā 32. samaksu, bet ieejas maksa sarīkojumā bija atskanēja priecīgas mūzikas 10 dolāru. 6 Danču programmā bija latviešu tautas vidusskolā. Pirms viņi izlidoja dejas, no kuŗām varu pieminēt, citu starpa, mājās uz Daugavpili, Artūrs ar Tūdaliņ, tagadiņ, Mugurdanci un Pērkonīti, Intu, kopā ar Sidnejas latviešu bet trešo daļu iesāka ar kādu man nezināmu, mūzikantiem novadīja danču bet melodisku īru deju. Ļoti priecīgi bija vakaru Latviešu namā. Bija gados jaunākie danču daībnieki, domāju sapulcējušies apmēram 40 līdz 3 gadiem vai pat jaunāki. cilvēki Mārtiņa Siliņa zālē, no Pārrunājot jaunākos notikumus ar divgadnieka līdz sirmgalvjiem, Pēteri Kļaviņu, cita starpā pieminēja dancot, dziedāt un izbaudīt latviešu kopību. neseno grāmatu pārnešanu no rokas Kad pēdejais dancis bija izspēlēts, bija rokā Rīgā no vecās bibliotēkas Barona un liels prieks redzēt, ka jaunieši negribēja iet Elīzabetes ielas stūrī līdz jaunai Gaismas mājās bet uzsāka kopdziesmas, aicinot pilij Pārdaugavā, kuŗu pirms dažām dienām viens otru ar “Mīļā Dainiņ’ dzied vien pārraidīja arī Austrālijas televīzijas ziņās. dziesmiņ...”. Izskanēja jauniešiem iemīļotās Pirmā grāmata daudzrocīgai pārnešanai dziesmas “Ai, jēl man vieglu prātu”, “Auga, no rokas rokā bijusi Ernesta Glika izdotā auga rūžena”, “Es izjāju prūšu zemi”, “Pie Bībele. alus galda sēdēja”, kā arī sen dziedātās Juris Krādziņš dziesmas “Bēdu, manu lielu bēdu”, “Es nenācu šai vietā”, “Skaista ir jaunība” un vēl daudz citas. Šī bija Artūra sestā viesošanās Austrālijā, Danču vakars ar kopš 2001. gada jānvāra, kad Artūrs pirmo reizi piedalījās 3x3 saietā. Tur Jānis Čečiņs Artūru Uškānu iepazinās ar Artūru un aicināja Artūru pēc Šī gada 25. janvārī gada atgriezties un iemācīt mums dančus. sidnejiešiem bija izdevība Tā arī notika. 2001. gada decembrī Artūrs izdancoties un sadziedāt sidnejiešiem iemācīja gan danču soļus, gan kopā ar mums iecienītu mūziku. Tajā gada jaungada ballē Latviešu draugu, Latvijas mūzikantu namā Artūrs, kopā ar Sidnejas muzikantiem, Artūru Uškānu. Artūrs ir iepazīstināja plašāku latviešu publiku ar labi pazīstams, kā ģeniāls cilvēks un dančiem. Šī bija sagatavošanās uz 2002. apdāvināts mūzikants, visiem, kas ir gada Kultūras dienām Sidnejā, kuŗa ietvaros piedalījušies Vasaras vidusskolā un trīsreiztrīs (3x3) saietos kopš 2001. gada un mācījušies no viņa dančus un dziesmas. Artūrs ir tas, kuŗš iepazīstināja Austrālijas latviešus ar dančiem, kuŗi ir tagad tik populāri latviešu sabiedrības sarīkojumos. Pateicoties Artūram, mēs visi ar sajūsmu lēkājam Pankūkdanci, Cūkas driķos, Einam šeinam, Skroders, Barabolja, Krakovjaku un daudz citus dančus!

Arī šogad Artūrs, kopā ar sievu Foto: Ojārs Greste Intu, piedalījās 3x3 saietā un Vasaras Danči 7 notika plašs danču vakara ar izcilo ansambli bijusi laba, un O. Kampe ieteicis turpināt “Iļģi” no Latvijas, kuŗiem pievienojās gleznošanu. Gleznot viņa sākusi savas mūzikanti no Sidnejas, Melburnas un dzīves piecdesmito gadu beigās. Viņas Adelaides. No šīs saspēlēšanās izveidojās pirmā gleznu izstāde arī bijusi Daugavas Sidnejas mūzikas ansamblis “Kas tie tādi”, Vanagu namā un tagad, kad viņai jau 95 kuŗi vairākus gadus spēlēja danču vakaros. gadi, šī varot būt pēdējā. Artūra danču apmācības arī bija tas, kas Izstādē bija redzami kādi desmit iedvesmoja sidnejieti Viktoriju Mačēnu sākt darbi. Vairākiem no skatītājiem īpaši spēlēt akordeonu. Tagad mūzika latviešu patika jūras skats no Jūrkalnes. Bija pasākumos nav iedomājama bez Viktorijas arī skati no Austrālijas. Arī glezna ar akordeona! Latvijas pirti. Parasti jau pirtī pirmās Sarīkojumu organizēja Sidnejas 2014. gājušas sievietes, bet pēc tam, kad vīri gada Kultūras dienu komiteja un visi pirtī, sievietes gatavojušas vakariņas. ienākumi bija par labu šī gada Kultūras Atklājēja ar V. Niedoliņu iepazinusies dienām. Paldies visiem, kas piedalījās pagājušā gadsimta 80tos gados. Tagad sakārtot Mārtiņa Siliņa zāli, spelēt mūziku, viņa dzīvo aprūpes namā un šodien ēdienus gatavot, apkalpot publiku kafejnīcā, nebija varējusi ierasties. Varbūt uz un beigās izslaucīt grīdu! Paldies arī nākamo trešās sestdienas saietu 19. Sidnejas Latviešu biedrībai par atbalstu. februārī. Gatavojaties uz Kultūras dienām Juris Krādziņš Sidnejā! Ojārs Greste

Brīnumainais koraļļu Gleznu izstāde parks un skaistā Daugavas Vanagu Latgale namā Senioru saietu 14. februārī iesākot, 6. februārī DV Draudzības Ivars Šeibelis vispirms aicināja ar pēcpusdienas laikā Austrālijas latviešu klusuma brīdi pieminēt bijušo saietu mākslinieku apvienības Austrālijā vadītāju Uldi Misiņu. (ALMA) vicepriekšsēde un DV valdes Saietā vispirms noskatījamies locekle Biruta Apene-Klarka atklāja filmu par brīnumaino koraļļu parku vai Viktorijas Niedoliņas gleznu izstādi. pili (Coral Castle) Floridas pussalā, Viņa pastāstīja, ka Viktorija Niedoliņa Amerikā, ko izveidojis Eduards dzimusi 1918. gadā Pēterburgā. Esot Liedskalniņš (1881-1951). Tā tagad jau labi zīmejusi jaunībā, bet vēlāk atrodas kādus 25 kilometrus no Miami gleznot iemācījusies pašmācības ceļā. pilsētas. Ap 1919.gadu viņu uz lauku Latvijā skolā gājusi Skrīveros. Austrālijā ceļa, automašīnā braucot savā laika gleznotājs un labs ģimenes draugs Otto saticis zemes īpašumu tirgotājs Mozers. Kampe viņai iedevis kādas gleznas Nepazīstamais bijis tikai 90 mārcinu reprodukciju krāsās un aicinājis viņu smags, diloņslims vīrietis. Mozers to atdarināt. Ja izdošoties labi, tad ar kundzi viņu izārstējuši un vēlāk lai turpinot gleznot, bet, ja ne, tad lai viņam pārdevuši, pēc paša lūguma vairāk nemēģinot. Atdarinātā glezna visnabadzīgāko zemi ar plānu augsnes 8 kārtu pāri koraļļu akmeņiem. Tur Eduards kas atrodas pie Florīdas. Parasti viņš Liedskalniņš izkalis un izveidojis no akmensbluķus pārvietojis, kad citi nav koraļļiem parku, ko tagad uzlūko par bijuši tuvumā. astoto pasaules brīnumu, salīdzinot ar Reiz viņam uzbrukuši ļaundari Ēģiptes piramidām, Babilones gaisa aplaupīšanas nolūkā un smagi dārziem, Rodas salas milzi un citiem piekāvuši. Viņš tad iegādājies citu brīnumiem. Dažādie veidojumi izkalti zemes Īpašumu un noīrējis automašīnu no 10-30 tonnu smagiem akmeņiem un bluķu pārvešanai. Auto vadītājam licis nav noskaidrots, kā viņš to spējis izdarīt, aiziet tālāk un neskatīties, bet, kad minot mēnesgaismas pievilkšanas tas atgriezies, akmens bluķis jau bijis spēku, levitāciju jeb pacelšanās spēju, novietots uz pārvedamās platformas. vai trišu (bloku) sistēmu. Palīdzot Desmit- tonnīgs akmens bluķis bijis varbūt arī mezgls zemes spēku tīklā, lietots arī vārtu vietā, un mazs bērns varējis šos vārtus atvērt. No biežās lietošanas atvēršanas mechanisms ar laiku nodilis. Kad pēc viņa nāves to gribējuši izlabot, tas nav tik labi vairs izdevies. No akmens bluķiem izveidoti arī šūpuļkrēsli. Savai pilij viņš uzcēlis un izkalis kādus 73 miljonus mārciņu koraļļu akmeņu. Kaimiņi viņu raksturojuši kā mazu, laipnu un inteliģentu cilvēku. Savu pili viņš Klinšu vārti Koraļļu parkā cēlis savai „saldai” sešpadsmitgadniecei (sweet sixteen), kuŗu viņš atcerējies no jaunības savā Latvijas laikā. Filma bija angļu valodā un domāta tūrisma veicinašanai uz Floridu. Otra filma, latviešu valodā, par Latgali, sākas Torņa ielas ēdnīcā Rīgā, kur Trīsdesmit tonnu akmens Koraļļu parkā satikušies Gundars 9 Krēders un Dīvs Reiznieks kā Latgales māca skolā. apceļotāji. Jau sākumā piemin, ka Latgalē Iepazīstināja arī ar podnieku Aivaru ir 22% bezdarbs un tad vēlāk parāda Ušpeli. Citur vēstures entūziasti ceļ mazus, bet sekmīgus uzņēmumus 10.-12. gadsimta latgaļu pili. Tuvumā kur apmāca sekmīgus un ražīgus tai esot ap 42 pilskalnu. Nobeidza ar strādniekus. Filmā rādīja uzņēmumus „Poļīcs vasals”. „Latgales galdnieks”. „Nook”, „Ditton” Juris Krādziņš Daugavpilī un bungu ražotavu Balvos. Bija vēl Ziemeļlatgales uzņēmumu centrs Balvos. Mūs arī iepazīstināja ar Jāņa Macāna ģimeni, kas ir zvejnieks un zivju kūpinātājs Īdenē pie Lubānas. Vienīgā fotografija Vispār pieminēja, ka Latgalē ir plaukstošas saimniecības, bet arī un Dzintara ceļš nabadzība. Piedrujā iedzīvotāju skaits Kīno kluba izrādē 15. februārī samazinājies par 30%. Tur ir baltkrievi un Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa krievi un stradā simtlatnieku strādnieki. zālē. Kā pirmo parādīja filmu par vienīgo Andrejs un Olga no Moldovas uzcēluši fotografiju, kuŗu uzņēma 1918. gada 18. plaukstošu saimniecību. Klajumos novembrī Rīgas Nacionālā teātrī, kad saimnieki nodarbojas ar zirgu izjādi. tur uz skatuves dibināja Latvijas valsti. Antons Arnicāns ir svaru cēlājs, kas Šī fotografija redzama daudzās vēstures ieguvis daudz medāļu. Viņš pamāca, ka grāmatās; tur redzami priekšā valsts dzīvē jābūt pacietīgam un jāatrod mērķi. vīri, bet aizmugurē koris, kas dziedāja Parādīja Baltinavas vidusskolas Latvijas himnu. direktoru Imantu Slišānu. Rādīja svētkus Toreiz Rīgā bija vēl vācu Aglonā. 165,000 latgaliešu lietojot kaŗaspēks. Daudzas valstis jau bija Latvijas uzņēmums meklē kontaktus Austrālijā! latgaliešu izloksni ikdienā. Daugavpils atdalījušās no Krievijas, tajā skaitā teātrī iestudē Šēkspira lugu. Artūrs arī Igaunija un Lietuva. Starptautiski Meklējam uzņēmumus, kam pieder kravas automašīnas, au- Uškāns tur bijis latgaliešu izloksnes atzīta bija Nacionālā Padome. Bija tobusi, traktortehnika, spectehnika (kokvedēji, atkritumvedēji, konsultants. arī Demokrātiskais bloks. Tad 17. betonvedēji), un kas jau šobrīd vai tuvākā nākotnē patērēs Jau no Latvijas valsts sākuma posma novembrī nodibinaja Latvijas Tautas AdBlue produktu. valsts piešķīra Latgalei pašnoteikšanos Padomi, kas nākamā dienā deklarēja kultūras un valodas jautājumos. Meklējam potenciālos klientus un lūdzam Jums palīdzēt ar Pēc 1934. gada ministru prezidents jebkādu kontaktinformāciju. K. Ulmanis aizliedzis latgaliešu izloksnei valodas statusu. Mūsu kontakti: [email protected] Rādīja arī Feimaņu baznīcu. Tālrunis: +61 04 12855320 Arī Gunāru Igauni, Saeimas deputātu, kas devis svinīgo AdBlue by CrossChem solījumu latgaliešu izloksnē. VDA licensed product, highest quality, best prices! Viņam par to pārmeta un lika www.crosschem.net.au to lasīt vidus izloksnē. Viņš ir arī mūzikants un parādīja savu mūzikas mūzeju. Iznākusi „Latgaliešu – latviešu Latvijas valsts proklamēšanas akts 1918. gada vārdnīca”. Latgaliešu izloksni atkal 18. novembrī Rīgas nacionālā teātrī. 10 Latvijas valsts nodibināšanu. Tautas nosūtīta uz Sibiriju 1941. gada 14. padome bija pagaidu parlaments. Jānis jūnijā no savas mājas pie jūras. Kad Čakste bija Tautas padomes pirmais atgriezās, nedrīkstēja tuvoties jūrai, jo priekšsēdētājs. Latvijas Tautas padome krievi noecēja smiltis. Tautas ārstniecībā nodibināja Latvijas pagaidu valdību, dzintaru kūpina pie deguna vai auss, kuŗas ministru prezidents bija Kārlis lai izārstētu slimības, piemēram, Ulmanis. Vili Rīdzenieku ielūdza, lai vairogdziedzeri. uzņemtu fotografiju no svinigā akta. Vaira Vīķe – Freiberga stāstīja par Otrās filmas režisors ir Rodrīgo dzintara kalnu mūsu folklorā. Rikards. Tā ir pirmā daļa `Baltijas Nidu, Kuršu jomā Lietuvā, vietējie zelts` no filmu sērijas `Dzintara ceļš`, sauc par Dieva pasauli. Tur atrasts uzņemta 1993. gadā. Filma vispirms arī daudz dzintara figūriņu no ļoti stāsta par Dzintara ceļu no Baltijas līdz seniem laikiem. Dzintara istaba atradās senai Romai. Toreiz dzintaru sauca par Carskoje Selo jau no 1755.gada, netālu elektronu. no Sv. Pēterburgas, Krievijā. Istabas Livonijas ordeņa laikā Baltijā par dzintara paneļus darinājis dāņu dzintara dzintara piesavināšanos draudēja ar meistars Gotfrīds Volframs Berlīnē. nāvi pakaŗot. Toties cariskās Krievijas Tā kā cars Pēteris I bija ļoti laikos sodīja ar miesas vai naudas sodu. sajūsmināts par dzintara paneļiem, Dzintara gabalus jūrā var sagrābt ar Prūsijas valdnieks Vilhelms Fridrichs tos ķeseli, bet jauzmanās no fosfora, kas arī uzdāvinājis viņam. No tiem izveidojās atrodams jūrmalā un deg, ja saskaŗas dzintara istaba Carskoje Selo. II ar skābekli. Pasaules kaŗa beigās dzintara istabas Stāstīja par lībiesu ģimeni, kas iekārta bija nonākusi Kēnigsbergā,

Pulkveža Oskara Kalpaka, viņa bataljona un studentu rotas PIEMIŅAS DIEVKALPOJUMS UN AKTS notiks svētdien, 2014. g. 9. martā plkst. 15.30 Sidnejas latviešu draudzes Svētā Jāņa baznīcā, 30 Bridge Rd Homebush. Diekalpojumu vadīs prāvests fil! C MacPherson Patr! Svētku runu teiks com! Mārtiņš Gulbis, sel! Korporāciju Kopa Sidnejā un Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļa laipni lūdz visus piedalīties dievkalpojumā, aktā un pēc akta saviesīgā brīdī.

11 Austrumprūsijā. No turienes tā nozuda. smalkas līnijas. Tur redzamas četras Dzintara istabu vēlāk restaurēja no figūras. Amuletes aizsargāja pret jauna. Ir arī vienreizējs skaņas efekts. Ja ļauniem gariem. sasit plaukstas vairākas reizes dzintara Pēdējā ragana jeb spīgana Lietuvā istabas vidū, zāle sāk dūkt. stāstīja, ka nekad nav nesusi dzintara Filmā rādīja arī dzintara kausu no krelles, jo, kam ir augstākā pakāpe Kēnigsbergas, tagadējā Kaļīņingrada. tautas medicīnā, un viņas senčiem (Senprūši šo vietu sauca par tādas bijušas vismaz 32 paaudzēs, ir Karaļaučiem. (JK)) Rādīja arī senāko augstāki par jebkādu rotājumu. Viss dzintara amuletu, ko varēja būt veidojusi viņas spēks ir sevī. kimbru cilts, kas ļoti sen apdzīvoja Juris Krādziņš. tagadējo Dāniju. Dzintarā ir ievilktas

LASĪTĀJU DOMAS

Esiet sveicināti Laiks negaida 2014. gadā ne uz vienu Iesoļojot jaunajā Kad gadu pārākums top smags gadā jūtos pacilāta, Un liekas lēnām sveras smagāks. kā dāvanu saņēmusi. Tad nedomā, ka esi pusmūžā, Jā, priekšā stāv 2014. Ka laika daudz vēl spēlēt, diet un strādāt. gads visā tā dažādībā ar priekiem, bēdām un Tu strādāt vari, kaut gan mazliet lēnāk kusties pārsteigumiem. Nav šaubu, ka Un kādreiz kauli šur tur iesāpās katra gada sākumā jāapņemas būt Tad mīkstais krēsls stūrī liekas smaidošs, garīgi un pēc iespējām arī fiziski Tev gribas brīdi tanī iesēsties. stimulētiem, lai izpildītu savām Un sēdot noskaties, kā ekrānā, uz dzīvi raibo, spējām atbilstošos uzdevumus un Kad enerģijas netrūka sev māju celt, sasniegtu pat vairāk par iecerēto. Kad sabiedrībā biji pirmā galā – Mēdzam runāt par likteņa Tu ceļoji, bij’ viegli kalnā kāpt. nolemtību. Vai tā nav gļēva padošanās ja sakām: „Nebēdā, būs Tu domā viss vēl nebūs beidzies, jau labi”. Tāds uzskats palēnina Ka laika daudz tik ļauj maz atpūsties, enerģijas plūsmu, laiks paiet Bet dzīves pulkstens rāda drīz būs desmit. neauglīgā bezdarbībā. Kam būsi vajadzīgs, kad enerģijas trūks. Ir jāveic visu iespējamo, lai dzīve, pat tās beigu posmā, būtu pilnvērtīga Biruta Klarka un stimulējoša, tā sagādājot labsajūtu un prieku sev un tuviniekiem. Aina Sveile.

12 Pateicība nezaudēja savu kluso sapni - uzbūvēt laika mašīnu. Sirsnīgi pateicamies mācītājam Šodien, saskaņā ar masu medijos Kolvinam Makfersonam (Colvin pieejamo informāciju, šī - ievērojamā McPherson) un ērģelniecei Tamārai zinātnieka iecere, ko viņš bija lolojis kopš Koškinai par mūsu vīra un tēva Ulža savas jaunības - ir gatava īstenošanai. Misiņa izvadīšanu pēdējā gaitā. Īpašs paldies korporācijai “Selonija” par goda Zinātnieks uz Einšteina vienādojumu sardzes sastādīšanu. Mūsu pateicība pamata ir izstrādājis ne tikai teoriju, bet arī Sidnejas Latviešu biedrības dāmām, īstu modeli, kurš tik tiešām - izgatavots kas rūpējās par bēŗu mielastu. Tāpat arī pietiekamā lielumā un aprīkojumā - sirsnīgi pateicamies visiem, kas mūs spētu nogādāt Pagātnē mikrodaļiņas atcerējās gan tuvumā, gan tālumā. (subatomic particles angl.). Šobrīd - tikai mikrodaļiņas, bet zinātnieks paredz, ka Anita Misiņa un Linda Galviņa šajā gadsimtā citi ies tālāk un izstrādās agregātu, balstoties uz šo atklājumu, un radīs iespēju cilvēka transportācijai Laika mašīna Pagātnē. Bet patlaban izgatavojamā ierīce ir paredzēta mikrodaļiņu nosūtīšanai “XX gadsimts bija telpas ceļojumu Pagātnē. Ar to palīdzību būs iespēja uz apguves laikmets. XXI gadsimts būs Pagātni ļoti sekmīgi nosūtīt informāciju. laika ceļojumu apguves laikmets.” (prof. (Kaut vai ar Morzes ābeces metodi, kā Ronalds Mallett) pirmajiem telegrafiem). Vai ir iespējams ceļot laikā? Vai varētu Īsumā, un vienkāršiem terminiem iekāpt kādā “laika mašīnā” un apciemot runājot - zinātnieks skaidro mehānisma pagātni? Vai nākotni? Kādi būtu iespaidi uzbūvi, kas balstās uz Einšteina atklājumu, uz tagadni, ja tas būtu iespējams? ka laiks un telpa ir vienoti. Einšteins, kā Manuprāt, šādi jautājumi īsāku viens no pirmajiem mūsdienu zinātnes vai ilgāku laika sprīdi ir nodarbinājuši aprindās, atzina Vienoto lauku (Unified visu cilvēku prātus. Cits ir skeptiski field angl.) Tādējādi caur laiku ir liela noskurinājies. Cits - aizrāvies ar zinātnisko varitāte iespējai pārvietoties gandrīz tāpat fantastiku, apzinoties, ka tā ir “zinātniskā kā caur telpu, ja to pareizi pielieto. fantastika”. Bet cits - paturējis dziļi sevī Šai sakarā R. Mallett ir izdarījis domu par varbūtību. atklājumu, kas balstās uz moderno Un - pie trešajiem ir pieskaitāms lāzertehnoloģiju. Šodien eksistē lāzeri, Konektikutas Universitātes (ASV) profesors kas var radīt karstumu līdzīgu Saules Ronalds Mallett. Bērnībā zaudējis tēvu, epicentram. Ar lieljaudas laboratorijas kurš pāragri bija aizgājis mūžībā, Ronalds lāzeriem - tos novietojot pareizā dziļajā pārdzīvojumā guvis iedvesmu, kas konfigurācijā un apļveidīgi sakuļot - līdzīgi viņu vadījusi mūža lielāko daļu - uzbūvēt kā samaisot kafiju tasītē ar tējkaroti - telpā laika mašīnu, un, ja iespējams - nokļūt rodas izliekums. Telpa ir elektromagnetiska ar to pagātnē, lai brīdinātu savu tēvu par (un satur vēl milzums neskaitāma veida smēķēšanas kaitīgumu, ko toreiz medicīna enerģijas). Šis izliekums rada starpību vēl nebija atzinusi. laika/telpas kontinuumā un nogādā tanī Tā, laikam ejot, Ronalds kļuva par ievietotos priekšmetus, šai gadījumā - ļoti cienījamu un ievērojamu personību mikrodaļiņas - Pagātnē. Citiem vārdiem mūsdienu zinātnes aprindās, bet nekad - ievietotie priekšmeti izliektā telpā - iznirst 13 no tās PIRMS ievietošanas brīža. Telpas informāciju - piemēram uz 9. maiju vai uz un tās sakulšanas ātruma ietekme uz laika 8. maiju u.t.t. Tikai līdz tam brīdim pagātnē, plūsmu jau pirms vairākām dekādēm tika kamēr tā ir bijusi darbībā. Kāpēc? Tāpēc, atklāta un pārbaudīta zinātniski - ievietojot ka ir vajadzīgs KUR tām mikrodaļiņām no virsskaņas lidmašīnā atompulksteni un telpas liekuma iznirt. Citiem vārdiem - tā ceļojot ar to apkārt Zemeslodei. Izrādījās ir tiešā laika mašīna (real time mashine atkārtotos eksperimentos, ka tik tiešām angl.). Kaut arī šādi ierobežojumi eksistē, šādi “sakulta” telpa izmaina laika plūsmu tomēr tas ir uzskatāms par milzīgu soli un atompulksteņi - salīdzinot ar tiem, kas zinātnē laika/telpas pētniecības laukā. atradās uz Zemes - vienmēr uzrādīja Un - par lielu atklājumu. ievērojamu starpību. Tas notika katru Prof. Ronalds Mallett ir arī domājis par to reizi un ir atkārtojams effekts. Tikko - kāds iespaids būs uz sociālo un filozofisko lidojuma ātrums samazinājās, tā arī vidi sabiedrībā - kad viņa atklājums tiks laika ritēšanas ātrums mainījās, kamēr pieejams plašai pielietošanai. Pirmkārt jau izlīdzinājās - atgriežoties uz Zemes. - kas būs, kad viņš pats pirmo reizi mašīnu Aptuveni līdzīgā veidā darbojas jebkura iedarbinās? Pēc viņa domām - mašīna izmēra telpas izliekuma agregāts. Šai saņems informāciju, ko viņš pats caur to būs gadījumā - telpas izliekums tiks radīts ar nosūtījis sev no Nākotnes. Resp. – tagad lieljaudas lāzeriem, tos atbilstošos leņķos mašīnu iedarbinot – tanī pienāks informācija virpinot milzīgā ātrumā - tādējādi radot no Nākotnes, kas ar mašīnas starpniecību laika/telpas kontinuumā “caurumu”. Šai tiks nogādāta Tagadnē. Paredzamais effekts caurumā temperatūra var būt: - 273C, ir šāds: mašīnu iedarbinot, tanī it kā no tāpēc paliek jautājums - kādā veidā būtu nekurienes uzrastos mikrodaļiņas, saturot iespējams caur to transportēt cilvēku? Bet informāciju Morzes vai citā veidā. tas, kā izsakās R. Mallett - ir nākotnes Marita Lipska: Raimond, tas viss jautājums. Šobrīd reālais - ir mikrodaļiņu izklausās gan pasakaini gan vienreizēji. nosūtīšana Pagātnē. Raimonds Sokolovskis: Tā jau ir, Eksistē viens ierobežojums. Ar šo laika Marita. Bet – ja nu tā laika mašīna mašīnu nevar neko nosūtīt uz Nākotni. darbojas? Šāda veida laika mašīna, kuru, starp M.L.: Tad jau redzēsim. Paliek vēl daži citu, daudzu zinātnieku aprindās - reāli jautājumi... uzskata par pirmo reāli darbojošos laika R.S.: Lūdzu. mašīnu - tā spēs nogādāt informāciju, un M.L.: Vai neiestāsies liels sajukums? vēlāk priekšmetus, varbūt cilvēkus - tikai Pagātnē. R.S.: Iespējams. Tomēr, drīzāk gan, ka nē. Jo, kā jau mēs to zinām – Dabai piemīt Otrkārt - pagātnē tikai līdz tam brīdim, pašregulēšanās spēja. Un nekādi “laika kad šī mašīna būs pirmo reizi iedarbināta. paradoksi” nevarētu iestāties. Un - ar noteikumu, ka tā visu laiku darbojas. Piemēram : ja to iedarbina 10. maijā Ar mācītāju Raimondu Sokolovski un tura visu laiku darbībā, tad - teiksim sarunājās Vienības draudzes locekle nākamajā dienā 11. maijā vai 20. maijā Marita Lipska vai pēc gada - varēs nosūtīt informāciju uz (vielas fragmenti ņemti no lekcijām pagātni - uz jebkuru datumu, bet - ne agrāk un publikācijām par prof. R. Mallett; skat. kā uz 10. maiju, kad mašīna tika pirmo arī uz YouTube “The World’s First Time reizi iedarbināta. Ja tā ir iedarbināta 10. Machine” 5 daļas; u.c.) maijā, tad 11. maijā nevar caur to nosūtīt Raimonds Sokolovskis

14 XXII ziemas olimpiskās spēles

Latvijas ziemas Kristaps Mauriņš, Andris Šics/Juris Šics, Oskars Gudramovičs/Pēteris olimpieši Kalniņš. Šā gada 6. februārī ar īpašu AirBaltic Šorttreks: Roberto Puķītis. lidmašīnu uz XXII Ziemas olimpiskajām Bobslejs: Oskars Melbārdis, Oskars spēlēm Sočos devās Latvijas olimpieši Ķibermanis, Daumants Dreiškens, kā arī valsts prezidents Andris Bērziņš. Arvis Vilkaste, Jānis Strenga, Raivis Ziemas olimpiskajās spēlēs Latviju Broks, Helvijs Lūsis, Vairis Leiboms, pārstāvēja 58 atlēti, kas piedalījās 9 Intars Dambis. dažādās sporta disciplīnās. Distanču slēpošana: Arvis Liepiņš, Inga Kad šis Rituma izdevums bija gatavs Dauškāne, Jānis Paipals. presei Latvijai bija 4 olimpiskās medaļas: Skeletons: Martins Dukurs, Tomass – skeletonā Martins Dukurs ieguva Dukurs, Lelde Priedulēna. sudraba medaļu, kamaniņu sacīkstēs Kalnu slēpošana: Kristaps Zvejnieks, brāļi Andris Šics un Juris Šics ieguva Roberts Rode, Mārtiņš Onskulis, divas bronza medaļas – kamaniņu Agnese Āboltiņa, Lelde Gasūna. divnieku sacensībās un kamaniņu Hokejs: Kristers Gudļevskis (Sirakjūsas stafetes sacensībās un 4 vīru bobsleju «Crunch», AHL), Ervīns Muštukovs sacensībās Melbārža ekipāža ieguva («Esbjerg», Dānija), Edgars Masaļskis sudrabu. («Poprad», Slovākija), Sandis Ozoliņš, Un Latvijas hokeja komanda pasaules Arvīds Reķis, Georgijs Pujacs, Krišjānis mērogā ieguva goda pilno astoto vietu. Rēdlihs, Kristaps Sotnieks, Lauris Latvijas olimpiskā komanda Soču Dārziņš (visi - Rīgas «Dinamo», KHL), olimpiskajās spēlēs Oskars Bārtulis (Doņeckas «Donbass», Ātrslidošana: Haralds Silovs. KHL), Artūrs Kulda (Ufas «Salavat Biatlons: Žanna Juškāne, Andrejs Julajev», KHL), Ralfs Freibergs Rastorgujevs. (Boulinggrīnas «Falcons», NCAA), Kamaniņas: Ulla Zirne, Elīza Tīruma, Miks Indrašis, Mārtiņš Cipulis, Vitālijs Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, Pavlovs (visi - Rīgas «Dinamo»),

SIDNEJAS LATVIEŠU BIEDRĪBAS VIETNE TĪMEKLĪ (Internet website) Aicinam Jūs apciemot mūsu vietni: www.sydneylatviansociety.org.au vai arī www.slb.org.au Plašais saturs pieejams latviešu un angļu valodās

15 Mārtiņš Karsums (Maskavas «Dinamo», braucienu summā ieņēma ceturto KHL), Miķelis Rēdlihs, Jānis Sprukts vietu, otro reizi karjerā paliekot aiz (abi - Jaroslavļas «Lokomotiv», KHL), olimpiskā goda pjedestāla. Ronalds Ķēniņš (Cīrihes «ZSC Lions», Pēc pirmās dienas sacensībām Šveice), Kaspars Daugaviņš (Ženēvas bija skaidrs, ka par zeltu cīnīsies «Servette», Šveice), Herberts Vasiļjevs Martins Dukurs un Tretjakovs. Otrās (Krēfeldes «Pinguine», Vācija), Koba dienas pirmajā braucienā Martins Jass (Liberecas «Bili Tygri», Čehija), Dukurs apsteidza konkurentu, taču Juris Štāls («Poprad», Slovākija), tikai par 0,02 sekundēm, kas būtiski Armands Bērziņš (Atirau «Beibaris», neļāva summā pietuvoties krievu Kazahstāna), Zemgus Girgensons skeletonistam. Pēdējā braucienā (Bufalo «Sabres», NHL). Tretjakovs atkal bija labāks un summā apsteidza Martinu Dukuru par 0,81 sekundi. Interesanti, ka Tretjakovs visos Martins Dukurs kļūst savos četros braucienos vienādi par divkārtējo līdz pat sekundes simtdaļai veica starta ieskrējienu. Atšķirībā no olimpisko čempionu iepriekšējās un šajā sezonā rādītā DELFI.lv | 15. februāris 2014 18:56 citās trasēs, Tretjakovs šoreiz savā Latvijas skeletonists Martins mājas trasē sākumā iegūto pārsvaru Dukurs sestdien XXII Ziemas nepazaudēja distances laikā un olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba spēja vēl palielināt pārsvaru pār godalgu, otro reizi karjerā kļūstot par Martinu Dukuru, kas visas sezonas olimpisko vicečempionu. laikā dominēja Pasaules kausa Pirms četriem gadiem Vankūveras izcīņā. olimpiskajās spēlēs Martins Dukurs Bronzas godalgu ieguva dramatiski piekāpās mājiniekam amerikānis Metjū Antuāns, kuŗš Džonam Montgomerijam, bet šoreiz uzvarētājam zaudēja 2,97 sekundes. nācās atzīt mājinieka Aleksandra Tomasu Dukuru no bronzas medaļas Tretjakova pārākumu. Otrs Latvijas šķīra 0,32 sekundes. skeletonists Tomass Dukurs četru Atgādinām, ka sacensību pirmajā dienā Tretjakovs šokēja visu skeletona pasauli, pārliecinoši veicot divus braucienus un apsteidzot Martinu Dukuru par 0,56 sekundēm. Savukārt Tomass Dukurs pēc pirmās dienas bija sestais, pārliecinoši zaudējot abiem līderiem, bet saglabājot cerības uz bronzas godalgu. Foto: AP/Scanpix Foto: 16 Trīskārtējie olimpiskie medaļnieki brāļi Šici vēlas ātrāk tikt pie savām ģimenēm BNS 2014. gada 13. februārī 23:05 Nu jau par trīskārtējiem olimpiskajiem medaļniekiem kļuvušie kamaniņu ieteica pārdomāt visas vietas, kur braucēji – brāļi Andris un Juris Šici, varam kļūdīties, kā arī novēlēja, lai pēc ceturtdien olimpiskajās spēlēs gūtā visai komandai viss izdodās. Tagad ir panākuma komandu stafetē, neslēpa, lieliskas emocijas un milzīgs prieks par ka viņiem ir milzīgs prieks par visu visu komandu, jo šīs medaļas ir smaga komandu, taču atzina, ka ļoti vēlas pēc darba rezultāts,» atzina Andris Šics. iespējas ātrāk tikt mājās pie savām ģimenēm. «Mums ir bijusi gara sezona, bet XXII ziemas olimpiādes rezultāti mājās ir mazi bērniņi, Vieta Valsts Zelta Sudraba Bronza Kopā sievas, kas ilgi nav redzētas. Bērniņi aug 1 Krievija 13 11 9 33 griezdamies, tāpēc 2 Norvēģija 11 5 10 26 gribas pēc iespējas 3 Kanada 10 10 5 25 ātrāk mājās un izbaudīt 4 ASV 9 7 12 28 katru mirkli ko varam,» 5 Holande 8 7 9 24 aģentūrai BNS 6 Vācija 8 6 5 19 sacīja Vankūveras 7 Šveice 6 3 2 11 olimpisko spēļu 8 Baltkrievija 5 0 1 6 sudraba medaļnieks 9 Austrija 4 8 5 17 un divkārtējs Soču 10 Francija 4 4 7 15 olimpisko spēļu 11 Polija 4 1 1 6 bronzas goalgas 12 Ķīna 3 4 2 9 ieguvējs Juris Šics. 13 Koreja 3 3 2 8 Savukārt Andris 14 Zviedrija 2 7 6 15 Šics atklāja, ka pēc 15 Čehija 2 4 2 8 trešdien izcīnītās 16 Slovēnija 2 2 4 8 trešās vietas divnieku 17 Japāna 1 4 3 8 sacensībās, mājinieki 18 Somija 1 3 1 5 ne tikai pauduši prieku 19 Lielbritānija 1 1 2 4 par panākumu, bet 20 Ukraina 1 0 1 2 vēlējuši arī veiksmīgu 21 Slovākija 1 0 0 1 startu komandu stafetē. 22 Itālija 0 2 6 8 «Viņi [mājinieki] 23 Latvija 0 2 2 4 novēlēja veiksmi, un 24 Austrālija 0 2 1 3

17 Viņš arī pateicās komandas no rīta viss bija kārtībā, iespējams, ka treneriem un atbalstītājiem. «Vakar es tikai sapņoju, ka neguļu,» smēja [trešdien] ieguvām pārliecību, ka varam Andris Šics. uzrādīt labu rezultātu arī komandu Piektdien brāļiem Šiciem tiks cīņā, tāpēc stafetē vēlējāmies parādīt pasniegtas katram pa divām bronzas vēl labāku sniegumu. Pēc vakardienas medaļām. Apbalvošana notiks sacensībām centāmies pēc iespējas olimpiskajā parkā Medaļu laukumā. ātrāk tikt olimpiskajā ciematā, Vispirms plkst. 18.22 pēc Latvijas laika aizbraucām mājās, salikām kamanas Šiciem kaklā tiks kārtas medaļas par noliktavā, pazvanījām mājiniekiem un divnieku sacensībām, bet plkst. 18.37 mēģinājām iet gulēt. Protams, bija grūti viņi uz goda pjedestāla dosies kopā ar aizmigt, jo saviļņojums bija liels. Pašam Elīzu Tīrumu un Mārtiņu Rubeni. likās, ka neesmu pavisam gulējis, taču Ceturtdien, brīdī, kad bronzas

Sidnejas Latviešu biedrības 2014. gada BIEDRU PĒCPUSDIENA

Svētdien 13. aprīlī, plkst. 12.00

Dāmu kopas pusdienas. Atspirdzinājumi. Pārsteigumi.

UZSTĀSIES LATVIJAS MĀKSLINIECES Čelliste Margarita Balanas un pianiste Ilze Dzērve.

Mākslinieces labi pazīstamas Eiropas koncertzālēs un būs tikko kā uzstājušās Adelaides starptautiskajā čella festivālā.

Koncerta sākums plkst. 13.30

Ieeja SLB biedriem un biedru bērniem līdz 18.g.v. – BRĪVA Ieeja nebiedriem - $25, pensionāriem un studentiem $20. (Var nākt uz koncertu neapmeklējot Biedru pēcpusdienu.)

18 medaļnieki sniedza intervijas Latvijas 54. minūtē, vairākumu no zilās līnijas žurnālistiem, viņus sazvanīja un realizējot Šī Vēberam. Latvijas rindās pateicības vārdus teica arī Latvijas izcēlās Lauris Dārziņš un Kristers prezidents Andris Bērziņš, bet pirms Gudļevskis, kuŗš atvairīja 55 metienus. tam katru samīļoja arī Saeimas Latvijas izlasei, kas pirmo reizi priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kuŗa vēsturē sasniedza olimpisko spēļu Sočos ir ieradusies neapmaksāta ceturtdaļfinālu, šovakar nevarēja atvaļinājuma laikā. «Tas ir kaut kas palīdzēt vīrusu saķērušais Kaspars fenomenāls, es jūs visus apsveicu. Es Daugaviņš. Tāpat galvenais treneris Teds jutu, ka kaut kam labam ir jābūt. Cepuri Nolans deva priekšroku Ziemeļamerikā nost un kāju virsū, lai jums visiem veicās spēlējošajam vārtsargam Kristeram arī turpmāk,» sacīja Bērziņš. Gudļevskim, vakardienas varoni Edgaru Jau ziņots, ka Latvijas kamaniņu Masaļski atstājot uz rezervistu soliņa. braucēji Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis un divnieka ekipāža Andris Šics/Juris Šics ceturtdien izcīnīja Soču olimpisko spēļu bronzu stafetē, kuŗa olimpiskajā programmā ir iekļauta pirmo reizi šī sporta veida vēsturē. Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem šajā disciplīnā kļuva vācieši Natālija Geizenbergere, Felikss Lohs un Tobiass Vendls/Tobiass Arlts, kuŗi iepriekšējās dienās bija izcīnījuši zelta medaļas attiecīgi sieviešu, vīriešu Mūsējie sāka aktīvi, pēc Mika Indraša un divnieku sacensībās. Sudraba piespēles no aizvārtes uzbrūkot Mārtiņam medaļas ieguva mājinieki krievi, bet Karsumam. Taču ceturtajā minūtē Latvijas komanda par vienu sekundes meistarību nodemonstrēja Kanādas desmitdaļu apsteidza 4.vietu ieņēmušo valstsvienības pirmais virknējums - pēc Kanādu. tālas piespēles Nacionālās hokeja līgas rezultatīvākais spēlētājs Sidnijs Krosbijs nerealizēja izgājienu vienatnē, bet cits Pitsburgas “Penguins” pirmās maiņas Hokeja dzimtene uzbrucējs Kriss Kunics netrāpīja tukšos vārtos, pārbaudot Latvijas izlases vārtu Kanāda 54. minūtē konstrukcijas izturību. salauž vareno Kanādas spiediens uz Gudļevska sargāto vārtu priekšu tikai auga, latviešu sirdis un 14. minūtē olimpiskie čempioni Ulvis Brože 2014. gada 19. februārī izvirzījās vadībā. Divkārtējais Stenlija 54. minūtē rezultāts bija neizšķirts. kausa ieguvējs Čikāgas “Blackhawks” Un tad 2014. gada olimpiskās spēles uzbrucējs Patriks Šārps rezultatīvā beidzās Latvijas valstsvienībai hokejā, metienā pārvērta Rika Neša piespēli kas cīnījās vareni, tomēr ar 1:2 atzina no aizvārtes - 1:0. Izcēlās kanādiešu pašreizējās čempiones Kanādas ceturtā maiņa, bet Latvijas hokejisti pārspēku. Sāncenši uzvaras ripu iemeta atbildi parādā nepalika. 19 aizskrēja Mārtiņš Karsums un Zemgus Girgensons. Visi kopīgi rūpējās arī par vārtu drošību - Patrikam Marlo izdevās bakstīšana, taču ripu uz līnijas apturēja aizsargs Kristaps Sotnieks. Pret Zviedriju labākais atvairītais metiens turnīrā bija Gudļevskim. Nākamajā mačā viņu apsteidza Masaļskis, bet šovakar priekšā izrāvās arī Sotnieks. 49. minūtē uzbrukuma smailē vēlreiz Pēc otrā laukuma galā uzvarēta nonāca Dārziņš, taču kanādiešus iemetiena Artūrs Kulda ar izcilu piespēli turpināja glābt vārtsargs. Pie atlēkušās izveda Lauri Dārziņu vienatnē pret ripas neizdevās tikt Miķelim Rēdliham. Kanādas izlases pirmo numuru Keriju Trīs minūtes vēlāk Georgijs Pujacs Praisu. Latviešu snaiperis nepievīla atstāja latviešus mazākumā. Pēc - izteiksmīga māņkustība, metiens Drū Dautija metiena no distances no neērtā tvēriena zem pārlitkņa, un Gudļevskim talkā nāca pārliktnis, bet rezultāts kļuva 1:1!!! Sapnis? 54. minūtē salūza latviešu sirdis. Otrajā trešdaļā no aizvārtes izslidoja Ar spēcīgu šāvienu no zilās līnijas un Gudļevska cimdā ripu raidīja Kanādu vadībā izvirzīja aizsargs Šī Nacionālajā hokeja līgā 60 spēlēs 30 vārtus guvušais uzbrucējs Korijs Perijs, savukārt Losandželosas “Kings” snaiperim Džefam Kārteram neizdevās realizēt izgājienu vienatnē pret latviešu tautas varoni. Tikmēr noslēdzošās trešdaļas sākumā talkā nāca arī veiksme - Nacionālās hokeja līgas rezultatīvākais spēlētājs un Kanādas izlases kapteinis Sidnijs Krosbijs tukšu vārtu priekšā netrāpīja pa ripu. Vakar spēli aizvadījušie Latvijas spēlētāji nenogura - pretuzbrukumā

Telpu pieteikumi 2014. gadam Lai varētu, iespēju robežās, apmierināt latviešu telpu lietotāju vēlmes, laipni lūdzam pieteikt telpu vajadzības Imantam Līcim. Pieteikumu lapas var dabūt SLB grāmatnīcā. „Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.” SLB valde

20 Vēbers - 2:1. Ripa ielidoja Gudļevska tāds pats laiks summā bija arī krievam sargāto vārtu tuvajā stūrī; mirkli iepriekš Aleksandram Kasjanovam. latviešu vārtsargam bija nepieciešams Tomēr ceturto braucienu Kasjanovs ožamais spirts, jo kanādieši nežēloja un veica ļoti labi, kamēr latviešiem turpināja mest. brauciens nebija tas veiksmīgākais, Izskaņā paniku pie sāncenšu vārtiem no krieva atpaliekot par 18 sekundes iesēja Armands Bērziņš un Girgensons. simtdaļām. Taču pēc tam vairākkārt Latvija cīnījās un atdeva visus spēkus, trasē kļūdījās kanādietis Džastins bet piekāpās olimpiskajiem čempioniem Kripss, kuŗš summā atkrita uz sesto un hokeja dzimtenes pārstāvjiem - 1:2. vietu, bet latviešu divnieks aizsteidzās Mājās varam braukt ar augstu paceltām viņam priekšā, summā iegūstot piekto galvām un astoto pozīciju, kas ir Latvijas vietu. izlases labākais sasniegums vēsturē. Ceturtajā braucienā Melbārdis uzrādīja astoto labāko rezultātu. Savukārt par olimpisko čempionu pirmo reizi karjerā kļuva 39 gadus Melbārža divnieks vecais krievs Aleksandrs Zubkovs ar stūmēju Alekseju Vojevodu, kuŗš Sočos izcīna augsto summā Melbārža divnieku apsteidza 5. vietu par 1,09 sekundēm. LETA 2014. gada 17. februārī, 16:52 Iepriekš Zubkovs divniekos bija Latvijas bobsleja pilots Oskars izcīnījis tikai bronzu - pirms četriem Melbārdis ar stūmēju Daumantu gadiem Vankūveras olimpiskajās Dreiškenu pirmdien izcīnīja augsto 5. spēlēs. vietu Soču olimpisko spēļu divnieku Tikmēr otra Latvijas divnieka ekipāža ekipāžu sacensībās. Zelta medaļu - Oskars Ķibermanis ar Vairi Leibomu - ieguva Aleksandra Zubkova pilotētā šajā Olimpiādē ierindojās 16.vietā. Krievijas komanda Par olimpisko vicečempionu kļuva Pirms noslēdzošā brauciena Šveices pirmā ekipāža ar pilotu Beātu Melbārdis kopā ar stūmēju Daumantu Hefti un stūmēju Aleksu Baumanu, Dreiškenu bija dalītā piektajā vietā, jo Zubkovam piekāpjoties par 0,66 sekundēm. Tikmēr par mata tiesu bronzu izcīnīja amerikānis Stīvens Holkombs ar stūmēju Stīvenu Lengtonu, ceturtajā vietā finišējušo Kasjanovu apsteidzot tikai par 0,03 sekundēm. No Holkomba Melbārdis atpalika par 0,21 sekundi. Zīmīgi, ka amerikāņi medaļu divnieku sacensībās izcīnījuši pirmo reizi kopš

Foto: AFP/LETA Foto: 1952.gada. Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens. 21 Melbārža četriniekam kas tobrīd nodrošināja vismaz sudraba medaļu. sudrabs! Apsveicam! Savukārt Zubkovs ceturto braucienu TVNET/LETA 2014. gada 23. veica vājāk par latviešiem, taču summā februārī, 11:25 saglabāja līdera godu, izcīnot jau Sudraba medaļu Soču olimpiskajās otro zelta medaļu šajā Olimpiādē. spēlēs bobsleja četrinieku ekipāžām Iepriekš viņš bija labākais arī divnieku svētdien izcīnīja Oskara Melbārža sacensībās. komanda ar stūmējiem Daumantu Melbārdis no Zubkova atpalika par Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, deviņām simtdaļām. iegūstot ceturto godalgu Latvijai šajās Tikmēr otrs latviešu četrinieks ar Olimpiādes spēlēs. Zelta medaļu pilotu Oskaru Ķibermani un stūmējiem četriniekos izcīnīja Aleksandra Zubkova Raivi Broku, Helviju Lūsi un Vairi pilotētā Krievijas komanda. Mūsu valstij Leibomu olimpiskās spēles noslēdza šīs ir sasniegumiem bagātākās ziemas 14.vietā, no Zubkova atpaliekot par 2,38 olimpiskās spēles vēsturē. sekundēm. Ceturtajā vietā savukārt ierindojās Krievijas ekipāža ar pilotu Alek- sandru Kas- janovu, kas no trijnieka atpalika par tikai par trim sekundes simtdaļām. Pirmo seši- nieku tikmēr noslēdza Džons Džeksons no Foto: REUTERS/SCANPIX Lielbritānijas un vācietis Maksimiljans Arnts. Pirms izšķirošā, ceturtā brauciena Melbārža ekipāža bija otrajā pozīcijā, «No sirds sveicu un patiesi lepojos no līdera krieva Zubkova četrinieka ar Oskara Melbārža pilotētās bobsleja atpaliekot par 0,17 sekundēm. Toties četrinieku ekipāžas izcilo sasniegumu latvieši par 0,28 sekundēm bija labāki – izcīnīto sudraba medaļu XXII Ziemas par amerikāņa Stīvena Holkomba olimpiskajās spēlēs Sočos! Sportisti pilotēto četrinieku, kas atradās trešajā Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, pozīcijā. Arvis Vilkaste un Jānis Strenga, viņu treneri un komanda olimpiskajās spēlēs Noslēdzošo braucienu ne pārāk spoži apliecināja savu meistarību un sekmīgi veica Vankūveras olimpisko gribasspēku, spēju darboties vienoti spēļu čempions četriniekiem Holkombs, un sasniegt izvirzīto augsto mērķi,» bet Melbārdis to veica bez lielām kļūdām apsveicot komandu, pauda Valsts un saglabāja vietu pirms amerikāņa, prezidents Andris Bērziņš. 22 Neizzinātā vēsture

aizmirst mūsu zemē notiekošā Neizzinātā vēsture starptautisko kontekstu. Kam būtu Izvilkums no žurnāla Ir 2014-2-12 jāpievērš uzmanība, domājot par šo Kāpēc latvieši bija tik sarkani? Kur lielo notikumu - Pirmā pasaules kaŗa notika Latvijas Brīvības cīņu perioda simtgadi? lielākā kauja? Par mūsu vēl aizvien slikti Latvijas vēsture nav izolēta no kopējiem izprasto pagātni stāsta vēsturnieks Ēriks procesiem, kas notiek visā Eiropā. Mēs Jēkabsons bieži uzskatām, ka mūsu vēsture beidzas Pirmā pasaules kaŗa sākuma simtgade tur, kur beidzas mūsu robežas - pie visā Eiropā uzjundījusi lielu interesi par Zilupes, pie Valkas, pie Mažeiķiem. Tā šo fundamentālo vēsturisko lūzumu, kuŗš mēs domājam arī par Brīvības cīņām jeb radikāli izmainīja Eiropas kaŗti un pagrieza Neatkarības kaŗu. tās attīstību citā virzienā. Viens no mūsu Kuŗš no šiem diviem nosaukumiem zinošākajiem šā perioda vēsturniekiem ir jums šķiet pareizāks? Ēriks Jēkabsons, kuŗš pagājušajā gadā Neatkarības kaŗš. Par brīvību cīnījās tika atzīts par «gada vēsturnieku» un bijis pilnīgi visas puses, ieskaitot pirmās arī nesen izstāžu zālēArsenāls atklātās Latvijas padomju valdības vadītāju Pēteri vērienīgās izstādes 1914 zinātniskais Stučku un proletāriešus. Brīvības cīņas konsultants. Šķiet, ka simt gadu būtu ir skaists, romantisks nosaukums. Taču pietiekami ilgs laiks, lai apzinātu šo vēsturi, cīņa bija par valsts neatkarību, tāpēc tomēr izrādās, ka to vēl ļoti maz saprotam. «neatkarības kaŗš» ir tuvāks patiesībai. Jūs esat teicis, ka Latvijā bieži Bet par Pirmo pasaules kaŗu - mēs

Latvijas uzņēmums meklē kontaktus Austrālijā! Meklējam uzņēmumus, kam pieder kravas automašīnas, au- tobusi, traktortehnika, spectehnika (kokvedēji, atkritumvedēji, betonvedēji), un kas jau šobrīd vai tuvākā nākotnē patērēs AdBlue produktu. Meklējam potenciālos klientus un lūdzam Jums palīdzēt ar jebkādu kontaktinformāciju. Mūsu kontakti: [email protected] Tālrunis: +61412 855 320 AdBlue by CrossChem VDA licensed product, highest quality, best prices! www.crosschem.net.au

23 bieži vien dzīvojam mītos. Piemēram, ka saprast, kas notiek Latvijā. latviešu strēlnieki bija pirmā nacionālā Latvija nav ūnikums, lai gan pie mums vienība. Paskatoties plašāk, visas impērijas šīs izpausmes varbūt ir spilgtākas, jo no 1915.gada sāka meklēt veidus, kā latvieši un igauņi ieņem īpašu vietu pārlauzt kaŗa gaitu, kas bija neparedzēti, Krievijas impērijas tautu mozaīkā. nepiedodami ieilgusi. Ģenerāļi, valdnieki Kāpēc īpašu? sāk izmisīgi domāt, ko darīt. Tad parādās Tās ir visizglītotākās no lielākajām jauna tipa ieroči. Taču nāciju gatavība tautām. Man ir hipotēze, ka tieši tāpēc savām valstīm ir tik augsta, ka arī to var šīm tautām bija [raksturīgs] boļševisms izmantot cīņai pret [nacionālo] ienaidnieku. vai kreisais noskaņojums. Ja tu esi Armēņu družīnas ir kaujas kāres pilnas iet vienkāršs cilvēks, kas beidzis pagasta cīņā pret turkiem tajā brīdī, kad pārējām skolu vai pilsētas skolu, tev ir tam laikam daļām vairs negribas īsti kaŗot. Vācu samērā laba izglītība. Atšķirībā no Penzas kaŗaspēkā ir somu vienības, kas cīnās zemnieka, kuŗš neprot ne lasīt, ne rakstīt par savas tautas neatkarību. Rīgas un vispār nezina, kas notiek pasaulē, frontē somu jēgeri stāvēja pret latviešu tu lasi avīzes. Tev nav pati augstākā strēlniekiem. Austroungārijas kaŗaspēkā izglītība, bet tā ir pietiekama, lai saprastu, bija dažādu tautu vienības, no kuŗām ka kaut kas šajā zemē [nav kārtībā]. Tevi slavenākie ir poļi. Strēlnieki ir sastāvdaļa apspiež pēc nacionālā principa vācietis - procesā, kas raksturīgs visām reģiona vēsturiskais ienaidnieks, krievu cara vara valstīm. Tā ir kļūda, ka raugāmies uz šiem mēģina tevi rusificēt, un tāpēc, ka esi cēlies notikumiem izolēti, jo tā nav iespējams no zemniekiem, tev nav tādu tiesību kā

Mūžībā aizgājis mūsu mīļais

JĀNIS VEISS

DzimIs 1922. gada 28. decembrī, Cēsīs, Latvijā Miris 2014. gada 10. februārī, Sidnejā, Austrālijā

Par viņu sēro sieva Elga, meita Rita ar vīru Stephen, dēls Ēriks ar sievu Pamela. Mazmeita Daina ar vīru Josh un mazmazmeitiņa Gracie. Mazmeita Lāra un mazdēli Karl un Dane. Kā arī māsas Rasa un Pārsla ar ģimenēm Latvijā.

Pār kalniem aiztrauc dziesma, Klusi tālē izgaisīs. Atmiņas kā kvēlas liesmas Mūžam sirdī nezudīs.

24 visiem pārējiem. Kreisie sociāldemokrāti Izrādās, ka viņu bijis ļoti daudz. piedāvā ārkārtīgi vienkāršu, radikālu Joprojām šo pētījumu turpinu. Tieši risinājumu. Tāpēc 20.gadsimta sākumā tagad atklāju Krievijas bibliotēkas ļoti daudzi latvieši un arī igauņi [bija kreisi]. mājaslapā cara pavēles armijai To mēs arī nezinām - mēs latviešiem 19.gadsimta beigās, tur ir visi uzvārdi. pierakstām «sarkanumu», taču igauņiem Esmu atklājis jau 800 cilvēku, kas bija ir precīzi tas pats. virsnieki pirms Pirmā pasaules kaŗa. Taču Turklāt latvieši bija gatavi savam val- Krievijas uzbrukuma taktika bija tāda, stiskumam, tieši tāpat kā somi, igauņi, ka virsnieks varonīgi dodas uzbrukumā čehi. Nedaudz citādi bija lietuviešiem, ierindas priekšā, rādot priekšzīmi. Visi kuŗiem inteliģences īpatsvars bija mazāks, virsnieki burtiski trīs mēnešu laikā krita. bet kuŗi savas vēsturiskās valsts atmiņas Pēc tam sāka paātrināti gatavot virsniekus dēļ bija pat gatavāki neatkarībai. Kaŗš četru mēnešu kursos, un 1917.gadā armijā atbrīvoja šos spēkus 1917. un 1918.gadā. profesionālu virsnieku bija palicis ļoti maz Oponenti varētu teikt - kur tad kāds - tie, kam bija paveicies, ka viņus tikai latvietis [pirms kaŗa] teica, ka mēs gribam ievainoja, vai arī tie, kas sēdēja štābos un neatkarību? Somi prasa, lietuvieši prasa, intendantūrās. Pārējie gāja bojā, un starp bet jūs neprasāt. Taču čehi arī neprasīja, viņiem bija milzīgs skaits latviešu. tomēr neviens nenoliedz, ka viņi ir gatavi. Lielā virsnieku skaita skaidrojums Ir runa par gatavību plašākā nozīmē - ka jāmeklē vēsturiskajos apstākļos. Kad ir pietiekami daudz inteliģences, kam ir 19.gadsimta 70.gados rodas iespēja nacionālā pašapziņa, un ka ir pietiekami arī zemnieku kārtas pārstāvjiem iegūt liels ekonomiskais slānis, kam ir savi virsnieka profesiju, masveidā to sāk darīt īpašumi un manta, ka ir sava kultūra. Pēc latvieši un igauņi. Ja saimniekam ir septiņi, tā visa mēs neatpaliekam pat no poļiem, astoņi, deviņi bērni, tad viņam nav līdzekļu kuŗiem vēlmes trūkumu pēc valstiskuma visus izskolot pat ģimnāzijā. Savukārt uz neviens nepārmet. kaŗaskolu - trīsgadīgajiem tā sauktajiem Jūs esat veicis pētījumu par latviešu virsniekiem cariskās Krievijas armijā. Turpinājums 31. lpp.

SLB biedru maksas un Rituma abonementi 2014. gadam Maksājumus var nokārtot SLB grāmatnīcā Rīga, vai nosūtīt pa pastu uz PO Box 457, Strathfield NSW 2135. Čeki un naudas pārvedumi rakstāmi uz Sydney Latvian Society Ltd vārda. Biedru maksas (ieskaitot Rituma piesūtīšanu) strādājošiem – $33.00; pensionāriem – $27.50 un studentiem – $15.00 Mūža biedra maksa $440.00 Rituma abonements tiem, kas nav SLB biedri $44.00. Minētās summās ir ieskaitīts GST.

25 Sidnejas Latviešu biedrības grāmatnīca “Rīga” piedāvā:

Biedrības 2014. gada KALENDĀRS

Rotas lietas Nameja 7-dienu u.c.gredzenus Latvijas 90 gadu jubilejas 1 Lata piemiņas monētas Kā arī dažāda lieluma sudraba latviskās rotas lietas

Rokdarbi – Keramika, koka un ādas izstrādājumi, audumi

Grāmatas Jauna grāmata! „TO BONEGILLA FROM SOMEWHERE” – by Wanda Skowronska. Stāsts par diviem DP emigrantiem, angļu valodā. Tiks izdota šā gada 8. septembrī.

Vēl dabūjama „THE LONG ROAD TO RēZEKNE” – A journey to Eastern Latvia, by Wanda Skowronska. Cena $18.

Oskara Lapas triloģija: Pirmā grāmata: – „THE PATH OF THE MOON” cena $25 Otrā grāmata izdota 2002. gadā: – „ADELINA’S GARDEN” cena $30 Trešā grāmata izdota 2011. gadā: – „CASTLE OF LIGHT” cena $25

Okupācijas mūzeja grāmatu galds piedāvā: „SKORPIONA SLAZDĀ” $23 – Jauna grāmata „SIBĪRIJAS VĒSTULES UZ BĒRZA TĀSS” $33 „VIŅI, CEĻĀ” $20.50 „A STOLEN CHILDHOOD” $25 „WITH DANCE SHOES IN SIBERIAN SNOWS” $43 „SVEŠA VARA” $18.50 „VIA DOLOROSA” – piektā grāmata $21 „VIA DOLOROSA” – sestā grāmata $33.50

CD – “Mīlas lidojums” Trīs Latvijas tenori

SPECIĀLS IZDEVUMS Dubult-CD „LAIKMETS SVEŠĀ ZEMĒ” Visas pazīstamās vokālās grupas “Laikmets” dziesmas ierakstītas divos kompaktdiskos. Ideāla dāvana jubilejām, Ziemsvētkiem u.c. Cena $20.

26 DAUGAVAS VANAGU SIDNEJAS NODAĻAS ZIŅAS 2014. gada martā

Latviešu leģiona piemiņas svētbrīdis Atcerēsimies un godināsim savus leģionārus! Sestdien, 2014. g. 15.martā plkst 11.00 Rukvudas latviešu kapu nodalījumā Svētbrīdi vadīs mācītājs Kolvins Makfersons(Colvin Macpherson) Ar karogiem piedalīsies DV Kanberas nodaļas un Korporāciju kopas Sidnejā pārstāvji. Pusdienas plkst. 12.00 Sidnejas DV namā (lūdzu pieteikties līdz 13. martam) un plkst. 13.00 Leģiona atceres dienas sarīkojums. Sarīkojumā atcerēsimies arī DV labvēli nelaiķi Uldi Jostiņu. Visi laipni aicināti.

Tīšām ignorē vanagu jauniešus un Dienas un nedienas vanadzēnus Latvijā. To problēmu nokārtos Daugavas Vanagu jauniešiem DVCV savā 2014. gada sēdē. Latvijā. Bet 2013. gadā un” tūlīt”? DVCV prezīdijs Sākās pagājušā gadā gatavojoties un DV (arī Sidnejas nodaļa) apmaksāja tos uz XXV Vispārējiem dziesmu un XV svētku izdevumus. Deju svētkiem.Vietām pat ar speciāliem Bet kā turpmāk ar DV jauniešiem un vilcieniem koŗu un deju kopu dalībniekiem, vanadzēniem? Ārpus Latvijas jaunieši kur DVL dziedātāji un dejotāji. Pašvaldības novecos, un nevar cerēt uz kādu pietiekošu apsolījušas par visu samaksāt. Ļoti labi. jauno biedru rašanos. Vienīgā vieta kur Tikai vietām ievēlēta jauna pašvaldiba, kas varētu būt tāds pieaugums ir tikai Latvijā. nevarējusi tādus izdevumus ieskaitīt savā To jau sen zinājām, tikai biedru lielums budžetā. Bet vēl ir jau DV Centrālas valdes negribēja par to domāt, runāt un ko tur darīt. dažu tūkstošu latu budžets, ko kontrolē Varbūt tagad sāks? DV Centrālā valdē ievēlētais jaunatnes Lai nu kā, tomēr Daugavas Vanagu vadītājs. Viņš 2011.gadā ievēlēts no DV pamats ir bijušie latviešu kaŗavīri pēc Otrā Vācijā. Uzzinot, ka Vācijā un citās DV zemēs pasaulses kaŗa. ārpus Latvijas tik pat kā neesot DV jauniešu Ko tagad jaunie skolās mācījušies par un vanadzēnu, tad neesot kam maksāt par latviešu kaŗavīriem sākot ar pamatskolu, DV jauniešiem. tad arodskolu un vidusskolu, arī studējot

27 augstskolās un universitātēs, mācījušies Latvijā noorganizēja maza skaita ātrus un sapratuši kapēc latvieši kaŗoja pret konkursus šī gada sākumā: iebrucējiem abos pasaules kaŗos? Konkurss līdz 13 gadiem, par Pumpura Latvieši nav gribējuši kaŗot. Latviešu „Lāčplēsi” 1. balva 15 Euro; 2.balva 10 Euro; militāro vienību vadītājiem un arī viņu 3. balva 5 Eiro padotajiem vajadzēja būt gudriem un Konkurss līdz 16 g par Pumpura drošsirdīgiem, lai gūtu panākumus pret „Lāčplēsi” 1. balva 15 Eiro; 2.balva 10 Eiro; lielāka skaita ienaidnieku ar iespējīgi Piecas 3. balvas 5 Euro katra. maziem saviem zudumiem. Tie ir mūsu Konkurss 16-20 gadiem par Andreja varoņi, kuŗi pieminēti un iepazīti skolu Eglīša dzeju. Jaunieši nepiedalījās. stundās, rakstos par viņiem. Pēc Pirmā Konkurss līdz 30 gadiem par Vili Janumu pasaules kaŗa Latvijas skolās stāstīja par un leģionāru izglābšanu, 1. balva 80 Eiro. pulkvedi Briedi kā viņš izmantojis apkārtni Loti labs raksts par Janumu. un ienaidnieka vājās vietas, lai gūtu spožus Tagad Latvijā domā gatavot filmu panākumus: pavasarī: paliekošie „veca „Dvēseļu putenis”, pabeigšot gatavu uz sniega” mazi plankumi mainās ar tumšu Latvijas valsts simtgades jubileju. Tā saka zemi, vieglāk pietikt pie vācu dzeloņdrātīm Aleksandra Grīna mazmeita’ Piemiņas un tos klusumā izgriezt, tā sagatavojot akmens ir Biržu (tagad Kalna) pagastā, pārsteidzošu uzbrukumu ar minimāliem Grīnu dzimšanas mājās „Ziedos”. zaudējumiem. To taktiku vēlreiz un plašāk Starplaikā tomēr nevajadzētu aizmirst latvieši izmatoja slavenajās Ziemassvētku jaunatni Latvijā. kaujās baltos pārvalkos. Otrā Pasaules kaŗā slavu guva pulkvedis H. Vabulis Vilis Janums, izglābjot 1944. gada sākumā savu pulku no liela pārspēka krievu zemē, kad zaudētas blakus vācu vienības Divi cienījami leģionāri aizsaulē („vācieši labi uzbrucēji, bet nav mācījušies 2014.g. februārī divu nedēļu posmā kā atkāpties”). Otrs viņa panākums 1945. atvadījamies no diviem Sidneja nodaļas gada aprīļa beigās un maija sākumā bija ilgadīgiem vanagiem un bijušiem leģionāriem. Januma dotie paskaidrojuni savai vācu 4. februārī Rukvudas krematorijā Vienības priekšniecībai par pulka kustības virzienu draudzes mācītājs Raimonds Sokolovskis un vajadzību itkā uz viņam doto virzienu izvadīja pēdējā ceļā 92.g.v. Herbertu Berlīnes aizsardzībai, bet, apejot Berlīni Bisenieku un 18. februārī Svētā Jāņa tās dienvidos, organizēti „pazuda un baznīcā Hombušā mācītājs Kolvins nomaldījās” Šverīnas mežā līdz, noliekot Mekfersons izvadīja 91.g.v. Jāni Veisu. ieročus, 2. maijā padevās amerikāņiem bez Abus iesauca leģionā un abi tika nosūtīti kādiem karavīru zudumiem abās pusēs. uz Krievijas fronti 19. un 15. divīziju sastāvos. Lai pārbaudītu tagadējos vanagu jaunos Pēc vairrākkārtīgiem ievainojumiem Jānis zināšanai par latviešu varoņiem, vanagi atradās Vācijā un Herberts ar 15. divīziju

Daugavas Vanagi dziļās sērās piemin savu mūžībā aizgājušo biedru Jāni Veisu – dzimis 1922. g. 1. augustā, Cēsīs, Latvijā miris 2014. g. 10. februārī, Sidnejā, Austrālijā viņš nodaļā sastāvēja no 1978. gada (35 gadus) Par viņu sēro Daugavas Vanagu organizācijas biedri.

28 nokļuva Pomerānijā, kur atkāpšanās krēsliem, ugunskuŗa vieta, kur pulcēties procesā iekrita krievu gūstā. Pateicoties atceres dienās pēc dievkalpojuma viņa Daugavpils jaunības dienās iegūtās kapos vai baznīcā. Līdz šim tas notika krievu valodas zināšanām viņš no gūsta vēsturisko Kurzemes kauju vietā Rumbās izbēga. Jānis arī, kā daudz citi leģionāri, (vairākus kilometrus no Lestenes). nosēdēja gūstā Beļģijā. Prioritāte būtu ratiņkrēslu uzbrauktuve Iebraucot Austrālijā dzīve eventuāli pie baznīcas, kā arī informācijas stends nostabilizējās Sidnejā, kur abi 1978.gadā par latviešu kaŗavīriem/leģionāriem iestājās Sidnejas nodaļā. Herberts vienmēr 2.pasaules kaŗa laikā. atbalstīja vanagu ziedojuma vākšanas Par atbalstu Lestenes baznīcas akcijas, kā ari izpalīdzēja kad vajadzēja atjaunošanai DV nolēma jau centrālās nama darbos vai pasākumos. valdes sēdē 2011.gadā, piešķirot 5000 Jānim Sidnejas vanagu nams un tās latu. Šis atbalsts ir jāturpina, jo izpostītā darbība bija viņa sirdslieta. Kur vajadzēja baznīca blakus Brāļu kapiem simbolizē kautko parbūvēt,salabot, uzlabot, aptīrīt, kādu nedalāmu vienotību Latvijas pieskrūvēt vai nokrāsot Jānis bija tūlīt klāt likteņstāstā. Projekta izmaksas ir lielas. un ar prieku izdarīja! Ar ģimeni un draugiem Arī jautājums, vai šie uzlabojumi ir regulāri atbalstīja sarīkojumus un pa šiem nepieciešami. Par to lems DV centrālās gadiem izbaudīja „savu namu” un draugu valdes sēdē jūlijā Kanadā, kur sanāks klatbūtni pie novusa un biljarda galdiem. DV pārstāvji no visām zemēm. Abu leģionāru bērēs Gundega Zariņa Ilga Niradija atvadījās Sidnejas nodaļas un DV Austrālijas priekšnieka Jāņa Priedkalna vārdā. Martā saiņi uz Latviju! Gundega Zariņa Marta pirmajā nedēļā jānodod pakas DV namā tālāk sūtīšanai uz Adelaidi un Latviju. Katras pakas sūtījums maksā Lestenes brāļu kapi un baznīca $45 un klāt vēl jāpieskaita $450 par katru Tuvojas 16.marts Latviešu leģiona kubikmetru. atceres diena, kad Rīgā pie Brīvības Saņēmēja vārds, adrese un telefona pieminekļa pulcēsies bijušie leģionāri numurs jāiesniedz uz atsevišķas lapas, un viņu piederīgie, lai ar vainagiem jo uz saiņa neparādās privāt informācija, un ziediem godinātu 2.pasaules kaŗā tikai numurs. kritušos brīvības cīnītājus. Citi dosies Tuvāka informācija pie Gundeguas uz Lestenes Brāļu kapiem, kur atdusas Zariņas tel. 02 9520 8200; mob. 0420 kāds tūkstotis Latviešu leģiona kaŗavīru. 705 263 vai DV namā tel. 02 9790 1140.. Pārējo vārdi iegravēti kapsētas granita sienu plāksnēs. Ir cerība, ka Latvijas Sarīkojumi DV namā valdībai izdosies atvest no Krievijas kaut 2014. gada martā un aprīlī. daļu no tur kritušo leģionāru pīšļiem. Galvenokārt tos, kuŗi apglabāti kopā ar Ceturtdien, 6. martā, plkst. 12.00 vāciešu kaŗavīriem. saiets un draudzības pēcpusdiena. DV Kanadas valdes priekšsēdis Juris Ceturtdien, 3. aprīlī, plkst. 12.00 Eglitis ir ierosinājis atbalstīt Tukuma saiets un draudzības pēcpusdiena. novada domes projektu Brāļu kapu Svētdien, 9. martā, plkst. 15.30, sv. apkārtnes sakopšanai un uzlabošanai. Jāņa baznīcā, Hombušā plkv. Kalpaka Ir paredzēta nojume ar galdiem un piemiņas dievkalpojums un akts. Ar 29 karogu piedalās Daugavas Vanagi. Friday from 2pm to 4pm. Sestdien, 15. martā, plkst. 11.00 Available for purchase at the bookshop are Latviešu leģiona piemiņas brīdis Latvian artifacts, souveniers and traditional Rukvudas kapos. Skat. sludinājumu. Latvian jewelery. Latviešu un angļu valodas stundas. Ieinteresētiem lūdzu sazināties DV biroju 02 9790 1140 Daugavas Vanagu un Latvijas Okupācijas vai Gundegu Zariņu 02 9520 8200, lai mūzeja sadarbībā ir iznākusi vērtīga varētu vienoties par dienu un laiku. lielformāta grāmata Latviešu leģionāri. Grāmatā sakopoti vēl nepublicēti foto Katru piektdien no plkst. 13.00 līdz uzņēmumi no leģionāru cīņām un dzīves plkst. 17.00 notiek novusa spēles. Gaidām frontē. Attēliem paskaidrojumi latviešu jaunus spēlētājus. Kopas vadītājs Richards un angļu valodās. Grāmatas cena $A Puisēns, tālr. (02) 9481 8658. 98.– ar piesūtīšanu un tā pasūtināma un Katru otrdien no plkst. 10.00 līdz nauda iemaksājama Okupācijas mūzeja 14.00. Biljards. Visi laipni lūgti. Gaidām pārstāvei Austrālijā Inārai Graudiņai, 141 jaunus biedrus. Darley Rd RANDWICK, NSW 2031, tel. (02) 9399 3708. Grāmatu piesūtīs tieši no Okupācijas mūzeja Rīgā, un parasti Biedru maksas strādājošiem paiet tikai 10 – 12 dienas no samaksas $25.00, pensionāriem $20.00, mūža saņemšanas un grāmatas piesūtīšanas. biedriem $240.00 DV Mēnešraksta abonements For those interested in the Latvian Legion, $48.00 par vienu gadu. the Daugavas Vanagi organization and the Annual membership. Occupation Museum of Latvia have joined Full/associate membership $25 / forces and produced quarto sized book Concession $20. LATVIAN LEGIONAIRES which includes Please send cheques or money orders never before published photographs payable to “Latvian Relief Society, Sydney of battles and life on the frontline. All Branch Ltd”; to P.O. Box 94 Bankstown, commentaries are in English and Latvian. NSW, 1885

Apskatīšanai DV Sidnejas nodaļā ir DV Birojs un grāmatnīca Gredzens Austrālijas Brāļu Kapu atbalsta fonda Birojs un grāmatnīca ir atvērta otrdienās izdotā grāmata Rīgas Brāļu kapi. no plkst 9.00 līdz 12.00. un piektdienās no Grāmatu var pasūtināt caur DV Sidnejas 14.00 līdz 16.00. Grāmatnīcā var pasūtināt nodaļu. sudraba gredzenus un rotas lietas. Šī Fonda ierosinātājs bija Jānis Vējiņš, Melburnā, kuŗš kopā ar sidnejieti Eigitu The office and bookshop is open every Timermani ir, ar ziedojumu vākšanas Tuesday from9am to 12noon and every akcijām, atbalstījis Zemessargus.

DAUGAVAS VANAGU NAMS 49 Stanley St, Bankstown; tel. 02 9790 1140; fax 02 9796 7777 DV Sidnejas nodaļas pasta adrese: PO box 94, Bankstown, NSW 1885, E-pasts: [email protected]. Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļas Ziņu atbildīgā redaktore Gundaga Zariņa.

30 Neizzinātā vēsture aprēķiniem, virsnieku skaits bija vismaz 10 000, taču virsnieku skaits latviešu Turp. no 25. lpp. strēlnieku vienībās ir daudz mazāks. junkuru kursiem - ir iespēja aizsūtīt jaunāko Protams, ļoti daudzi krita Ziemassvētku dēlu, jo tur visu maksā valsts un viņam tiek kaujās, taču netālu no Latvijas 5.armijas garantēts zināms stāvoklis sabiedrībā. Tā sektorā Smorgoņas purvos šādas kaujas grupa bija pakļauta rusifikācijas draudiem ilga gadu. Katru dienu tikpat daudz kritušo daudz vairāk nekā citas, tomēr tā bija kā Ziemassvētku kaujās. Drausmīgi, ka latviešu inteliģences daļa. To, ka daudzi krievu ģenerāļi izmēģināja šo taktiku - veikt no viņiem bija nacionāli noskaņoti vai spēja uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas -, šo nacionālo noskaņojumu atgūt, pierādīs un tāpat no tā nebija nekādas jēgas, taču tā kaŗa beigas. bija tikai viena maza epizode visā Krievijas frontē, kur nepārtraukti norisinājās cīņas. Daudzi latviešu virsnieki tika iesaistīti Kas ir Ziemassvētku kaujas salīdzinājumā strēlnieku pulkos, kuŗi pēc tam frontē ar Verdenas cietokšņa kaujām Rietumu ļoti noasiņoja un tad aizgāja Ļeņina frontē? Ja latvieši būtu citās armijas daļās, pavadā. Ņemot vērā šo pieredzi, vai visticamāk, viņus aizsūtītu uz 5.armijas bija pareizi izveidot strēlnieku vienības, sektoru, kur viņi varbūt būtu krituši vēl jo beigās lielākā daļa tomēr nekalpoja vairāk. Par viņiem neviens neatcerētos, neatkarīgās Latvijas izcīnīšanā? tāpat kā neviens neatceras tos, kas krita Tas ir vēl viens mīts, tāpat kā ideja, ka Austrumprūsijā. Tur vienā vietā stāv viņi brīvprātīgi izvēlējās [atbalstīt Ļeņinu]. piemineklis, taču tas ir prom no mūsu [Šādas vienības 1915.gadā] izveido ne tikai atmiņas. latvieši. Lozungs ir tāds: mēs nodrošināsim latviešiem labāku sabiedrisko, politisko Bet piesliešanās boļševikiem? situāciju - autonomiju, par kuŗu runā jau Ir pietiekami daudz liecību arī par no 1915.gada. Vienlaikus tiks izpildīta to, ka došanās prom no Latvijas 1918. lielā vēlme [atbrīvot Kurzemi un Zemgali], gadā arī nav gluži strēlnieku vēlme. Visu jo ir milzīga bēgļu masa, kas no turienes Latviju 1918.gadā ieņēma vācieši. Tie, ir aizgājusi un grib atgriezties mājās. Pēc kas ir Krievijā, nevar atgriezties mājās, lielā latviešu skaita krišanas kaujā vai jo viņi neieredz vāciešus, un tie daži, gūstā kaujās Polijā 1915.gada februārī kas atgriežas, tiek aizsūtīti uz gūstekņu [parastās armijas daļās] ir viedoklis, ka nometnēm Vācijā. Tad labāk palikt Krievijā, labāk ir cīnīties savā zemē. savā kaŗaspēka daļā starp savējiem. Jā, strēlnieki noasiņoja, bet nevar Ir viens piemērs, kas labi ilustrē, garantēt, ka viņi nebūtu noasiņojuši tāpat. kāpēc strēlniekus nevar uzskatīt par Igauņi izveido savas rezerves vienības klasiskiem sarkanajiem, kā pie mums 1917.gadā, taču kritušo skaits igauņiem pieņemts. Cilvēks dzimis 1897.gadā. nav īpaši mazāks proporcionāli uz igauņu Astoņpadsmit gadu vecumā brīvprātīgi [kopskaitu]. Viņi krīt citās kaŗaspēka iestājas strēlniekos. Viņu nosūta uz fronti, daļās, atsevišķi. Turklāt ir mīts, ka visi un par varonību cīņā pret vāciešiem viņš tika koncentrēti latviešu vienībās. Tur bija dabū Svētā Jura krustu, kas ir augstākais kādi desmit, divpadsmit tūkstoši. Kopējo apbalvojums, ko var saņemt zemāko latviešu skaitu cara armijās mēs nekad dienesta pakāpju kaŗavīri. 1917.gadā viņš neuzzināsim, bet, pēc vienas versijas, ir starp tiem džekiem, kas dodas uz Petro- tie bija kādi 140 tūkstoši. Pēc maniem gradu apsargāt valdību, jo viņam stāsta, ka tā beidzot dos mums brīvību. Viņš maina 31 sardzes pie Ļeņina kabineta, kuŗš viņu reāls stāsts, bet tādu ir daudz. paņem aiz pogas un saka: o, latvieši, jūs Padomju Latvijas armija, kas sastāvēja pareizi darāt, aizstāvot mūsu valdību, jo pamatā no strēlniekiem, 1919.gadā tikai un vienīgi mēs dosim jums brīvību, sabruka, jo liela daļa dezertēja. Pēc tam neviens cits nerunā par latviešu valsti. atlikušos ātri izveda no Latvijas, lai šīs Pēc tam viņu nosūta uz Sibīriju kaŗaspēka daļas nesabruktu galīgi, un tās cīnīties pret čehiem, kur par varonību iesaistīja cīņās pret baltajiem. Krievijas viņš saņem tikko nodibināto Kaujas plašumos viņiem nekas cits neatlika kā sarkanā karoga ordeni. 1918.gada turēties kopā, un pēc tam lielākā daļa beigās komisārs viņam saka: tagad atgriezās mājās un ieņēma augstus mēs visi brauksim mājās atbrīvot zemi amatus Latvijas armijā. no vāciešiem, beidzot mēs viņus metam Jūs esat teicis, ka vēl ir ļoti daudz ārā. Dziedot Dievs, svētī Latviju, viņi lietu, kuŗas nezinām par šo laiku. Kādi dodas mājās, kur konstatē, ka kaut kas būtu daži piemēri? nav riktīgi. Piemēram, militārā vēsture, par Pretī nav vācieši, bet baskājaini kuŗu ir stereotips, ka tur viss izpētīts, ir kaŗavīri, kas lamājas «Läti kuradid» visneizpētītākā no visām. Lielākā kauja, (latviešu velni - igauņu val.). Viņš kas notika Latvijas teritorijā Neatkarības atrod kaut kādu Ziemeļlatvijas avīzi kaŗa periodā, nebija ne Cēsu kauja, ne un redz, ka viņa dienesta biedri otrajā cīņa pret Bermontu. Divās, trijās dienās pusē izveidojuši Ziemeļlatvijas brigādi. ir septiņi vai astoņi simti kritušo pavisam Tad viņš iebāž sarkanā karoga ordeni citā cīņā - pie Daugavpils 1919.gada celmā un pie pirmās iespējas padodas. septembrī, kur vienā pusē kaŗo poļi un Somi viņu ar biedriem gandrīz nošauj lietuvieši, savā starpā nesadarbojoties, bet kā boļševiku, taču viņus izglābj kāds otrā pusē sarkano latviešu strēlnieku pulks dienesta biedrs no Ziemeļlatvijas un sarkano igauņu brigāde. brigādes, kuŗā viņi tūlīt arī iestājas, un Par to mums pēc 1920.gada negribējās par varonību kaujās pret sarkanajiem runāt, jo poļi un lietuvieši par šo teritoriju Latgalē viņš saņem Lāčplēša Kaŗa kaŗoja kā par savējo. Poļiem šo teritoriju ordeni. Pēc tam viņš divdesmit gadu izdevās atbrīvot tikai tāpēc, ka viņi iesaistīja nodienē Latvijas armijā. tanku rotu ar franču apkalpēm - tā ir 1941.gadā viņš ir viens no retajiem, vienīgā reize, kad mūsu teritorijā ir tanku kuŗu neizsūta, bet atvaļina, un viņš sāk uzbrukums. 30.gados viens no viņiem kopt zemi - to, ko viņš visu šo laiku ir ieradās Latvijas sūtniecībā Parīzē un gribējis darīt. Taču 1943.gadā viņam pieprasīja sev Brīvības cīņu desmitgades rodas konflikts, sakaujas krogā ar vācu piemiņas medaļu. virsniekiem, kas kaut ko nicīgu pateikuši. Skaidrs, ka ļoti daudz kas vēl būtu Viņu iesēdina Centrālcietumā, taču izzināms. Kā jūs vērtējat Latvijas uz turieni viņam no pagasta valdes vēstures pētniecības stāvokli pašreiz? pienāk iesaukšanas pavēle leģionā. Viņš Iespēju robežās darām, ko varam, taču komandē bataljonu 19.divīzijā Kurzemē finansiālais un infrastruktūras stāvoklis nav un par varonību kaujās saņem Dzelzs labs. Es klausos savu rektoru, kuŗš stāsta krustu. Pēc tam viņu represē. Un, kad viņš - mēs paši esam vainīgi, ka nemeklējam atgriežas Latvijā, strādā par dārznieku finansējumu starptautiskajos grantos. Es Rīgā un sagaida Atmodu. pats meklēju un saņemu, citādi nevarētu ar Viņa vārds ir Pēteris Lapainis, un tas ir savu ģimeni izdzīvot. Vienlaikus es redzu, 32 ka Igaunijā un Lietuvā šī situācija ir pilnīgi lai uzturētu ģimeni, man jānopelna trīsreiz atšķirīga. tik, cik nopelnu šeit. Pašlaik man nākotne šķiet neskaidra, Stāvoklis ir nenormāls, salīdzinot maigi izsakoties. Ļoti pesimistisks skats. arī ar to, kā dzīvo un strādā vēsturnieki Mēs diezgan stabili grimstam lejā, un, ja Lietuvā, kāda pret viņiem ir attieksme. mūs [vēsturniekus] pievienos kā katedru, Man bija šoks, kad decembrī aizbraucu teiksim, Humanitārajai fakultātei, varētu uz konferenci Viļņā. Tur ir liela Vēstures palikt tikai daži pasniedzēji. Pašlaik mums fakultāte ar pētniecības centriem. Šeit slodzes uztaisītas pēc tādas shēmas, ka, mums ir daži kabineti pagalma ēkā strādājot pēc labākās sirdsapziņas, laika Ekonomikas fakultātes stūrī. zinātnei atliek ļoti maz, vienīgi pa naktīm. Pauls Raudseps Un vēl jādomā, kā piepelnīt klāt iztiku, jo,

PBLA ZIŅU APSKATS lai precizētu materiālās palīdzības veidu un apjomu. Uz Ukrainu plānots nogādāt arī medikamentus un pirmās palīdzības 21. februārī sniegšanai nepieciešamos materiālus. Latvijas Sarkanais Krusts sāk ziedojumu Ziedot var, veicot pārskaitījumu vākšanu Ukrainas nemieros cietušajiem uz biedrības «Latvijas Sarkanais Šodien (21. februārī) ārlietu ministrs Krusts» (reģistrācijas numurs Edgars Rinkēvičs (RP) aicināja Latvijas 40008002279) «Swedbank» kontu Sarkanā Krusta vadību sākt ziedojumu LV28HABA0140J04577004, kā maksājuma vākšanu, lai nodrošinātu Ukrainas Sarkano mērķi norādot «Ukrainai». Potenciālie Krustu ar nepieciešamo palīdzības ziedotāji sīkāku informāciju var saņemt, sniegšanai Kijevas nemieros cietušajiem, zvanot pa tālruni 67 336 651. vēsta Leta. Jau vēstīts, ka otrdien (18. februārī) Atsaucoties ārlietu ministra aicinājumam, Kijevā sākās iepriekš nepieredzēti asiņainas Latvijas Sarkanais Krusts atvēris ziedojuma un vardarbīgas sadursmes protestētāju un kontu, kurā, norādot ziedojuma mērķi milicijas starpā. Atbilstoši mediju ziņām «Ukrainai», savāktos līdzekļus nodos šonedēļ dzīvību zaudējuši 80 protestētāji Ukrainas Sarkanajam Krustam, aģentūru un drošības spēku pārstāvji. (ir.lv) Leta informēja Ārlietu ministrijas Preses Rinkēvičs: ES sankciju piemērošana centrā. Ukrainas amatpersonām joprojām ir Latvijas Sarkanais Krusts ir sācis aktuāla sarunas ar Ukrainas māsas organizāciju, Eiropas Savienības (ES) lēmums 33 par sankciju piemērošanu Ukrainas Pirmā Baltijas kanāla (PBK) raidījumā amatpersonām ir aktuāls arī pēc Ukrainas «Vremja» starp Ukrainā notiekošo slaktiņu prezidenta Viktora Janukoviča noslēgtās un Baltijas valstīm tika vilktas tiešas vienošanās ar opozīciju, aģentūrai Leta paralēles, atkārtojot mītu par krieviem kā pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs «otrās šķiras» pilsoņiem, utt. Pirmo Baltijas (RP). kanālu skatās simtiem tūkstoši Latvijas Sankcijas nav sods, ministrs atgādināja. iedzīvotāju. Vai Jums neliekas, ka šīs Sankcijas ir mehānisms, kā pastiprināt Krievijas naida propagandas retranslācija politisko spiedienu, lai tiktu pildīta noslēgtā Latvijā, tuvina mūsu valsti Ukrainas vienošanās. Tāpēc šis mehānisms ir jāuztur scenārijam, ņemot vērā lielo krievu skaitu un nevar pakāpties malā, sacīja ministrs. valstī? Kaut gan Kijevā noslēgta vienošanās Sacītais attiecas ne tikai uz PBK. Arī starp Janukoviču un opozīciju, tomēr rūgtā «RTR Planeta», «TV Centr» un «NTV- pieredze neļauj Eiropas Savienībai (ES) Mir» raidījumi, kurus es vakar noskatījos atslābt un tā turpinās stingri sekot līdzi kā Lattelecom televīzijas abonents, visi notikumu attīstībai Ukrainā. “ES darba rīku pārraidīja klaji tendencionzus sižetus par kastei jābūt gatavībā - arī sankciju darba Ukrainā notiekošo, atsevišķos no kuriem rīkiem,” teica Rinkēvičs. Viņš pastāstīja, ka pat izskanēja aicinājumi nogalināt ikvienu, konkrēts saraksts ar personām, pret kurām kurš darīs pāri krieviem. piemēros ES sankcijas, tiks publiskots Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas dažu dienu laikā, jo tā saskaņošana notiek līdzekļu likumu NEPLP uzdevums ir noteiktā kārtībā. veicināt Latvijas nacionālajām interesēm Kā jau vēstīts, Ukrainas prezidents atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu Viktors Janukovičs piektdien paziņoja, programmu politiku. Man ir grūti saprast, ka izsludina prezidenta pirmstermiņa kā Putina Krievijas TV kanālu graujošās vēlēšanas un atgriešanos pie 2004. gada propagandas izplatīšana Latvijas krievu (un konstitūcijas. (nra.lv) ne tikai) vidū atbilst Latvijas nacionālajām Edvīns Šnore: Latvijas mediju politika interesēm. Kurš uzņemsies atbildību par tuvina mūsu valsti Ukrainas scenārijam sekām šai smadzeņu skalošanai, kura Atklāta vēstule Nacionālās elektronisko notiek ar Jūsu akceptu un par Latvijas plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nodokļu maksātāju naudu? priekšsēdētājam Aināram Dimantam. Es Jūs aicinu palūkoties uz Latvijas Pēdējās dienās Kijevā risinās prātam mediju telpu ne tikai no peļņas viedokļa (kā neaptverama traģēdija. Nogalināti jau to pastāvīgi sludina Lattelecom), bet arī no vairāk nekā 70 cilvēki, upuru skaits turpina Latvijas interešu un savu bērnu drošības augt. Pārsteidzoši, kā šie notikumi tiek viedokļa. Krievijas piektās kolonnas atspoguļoti Latvijas informatīvajā telpā. vairošana un ideoloģiskā stiprināšana ar Latvijas valsts kontrolētais uzņēmums Kremļa propagandu nav Latvijas interesēs. Lattelecom pārraida Krievijas TV sižetus, Tā tikai šķeļ un grauj mūsu valsti. Tādēļ kurus citādi kā par svešas valsts kara es aicinu pārtraukt izplatīt šo propagandu propagandu nosaukt grūti. Runa nav Latvijas teritorijā, pirmām kārtām apturot tikai par galēji vienpusīgu notiekošā Krievijas TV tā saucamo ziņu raidījumu atspoguļojumu, runa ir par klaju kūdīšanu retranslācijas. (apollo.lv, autors Edvīns un naida kurināšanu. Šnore) Piemēram, vakar 20. februārī 23:00 Saeima kavējas lemt par okupācijas noliegšanas kriminālatbildību 34 Pēc Ārlietu ministrijas iebildumiem brīvības ierobežojumiem. “Mums vairāk Saeima vakar (20. februārī) nolēma neskatīt nekā 50 gadus vārda brīvība bija liegta Krimināllikuma grozījumus, kas paredz – Latvijas neatkarību noliedza, karogu noteikt kriminālatbildību par okupācijas aizliedza, cilvēkus sēdināja cietumā. No fakta noliegšanu. Taču pilnībā no šīs ieceres tāda viedokļa raugoties, diskusija par deputāti vēl nav atteikušies. okupāciju nav jārisina ar kriminālatbildības Jau rakstīju, ka pagājušonedēļ Saeimas noteikšanu,” ziņu aģentūrai Leta paudis Juridiskā komisija atbalstīja Nacionālās ministrs. apvienības (NA) iniciatīvu papildināt Ņemot vērā ministrijas iebildumus un Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas piekrītot uzskatam, ka par tik būtiskiem paredzēja sodu par PSRS vai nacistiskās grozījumiem nepieciešamas plašākas Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas debates, deputātu vairākums vakar publisku noliegšanu vai apšaubīšanu. nobalsoja par Krimināllikuma grozījumu Kā jau bija gaidāms, neapmierinātību ar izņemšanu no dienaskārtības. “Es ceru, šādu likumprojektu pauda Krievijas Ārlietu ka kļūdos, bet man tas vairāk izskatās ministrija un vairāki Krievijas Valsts domes pēc politiskas nevēlēšanās pieņemt šādus deputāti. Drīz vien viņiem pievienojās grozījumus,” ĀM iebildumus pēc Saeimas arī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un sēdes vērtēja viens no likumprojekta Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās autoriem Gaidis Bērziņš (NA). Viņš arī cilvēktiesību institūcijās birojs. nepiekrīt apgalvojumam, ka debates ir Abas minētās iestādes vēstulē Saeimas bijušas nepietiekamas, jo jau 2010. gadā Juridiskajai komisijai brīdināja, ka šāds nacionāļi Saeimā snieguši idejiski ļoti pants varētu būt pretrunā Satversmei, līdzīgu likumprojektu. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību Arī Saeimas Krimināltiesību politikas aizsardzības konvencijai, kā arī Eiropas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrai. (“Vienotība”) joprojām uzskata, ka šādi “Vārda brīvība ietver tiesības paust ne tikai grozījumi ir nepieciešami, bet piekrīt, ka par tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami, šo jautājumu vajadzīga plašāka diskusija. bet arī tādus, kas aizskar, šokē, satrauc,” “Varbūt arī nebija pareizi tik svarīgus atsaucoties uz ECT lietu “Axel Springer AG grozījumus likt uz trešo lasījumu. Ja pēc pret Vāciju”, atgādināts ĀM vēstulē. šī panta ierosināta lieta nonāks līdz ECT, Saskaņā ar līdzšinējo ECT praksi vārda tad tiesa, pieņemot lēmumu, ņems vērā arī brīvība neaizsargā tikai tādus izteikumus, likumdevēja debates,” paskaidroja Judins. kas satur aicinājumus uz vardarbību, Nākamnedēļ Krimināltiesību politikas holokausta noliegšanu, rasu vai etniskā apakškomisija kopā ar ekspertiem turpinās naida kurināšanu. Ministrija arī atkārto no diskusiju par okupācijas noliegšanas “Saskaņas centra” deputātiem dzirdētos kriminalizēšanu. (Latvijas Avīze, autors pretargumentus, ka vairāki likumprojekta Ģirts Zvirbulis) jēdzieni esot neskaidri – piemēram, kurš Noziegums pret vēsturi un kā spēs izvērtēt, vai attaisnošana Saeimas deputāti vēlas panākt bijusi “ļaunprātīga”, bet “apšaubīšana” grozījumus Krimināllikumā, kas par – aizvainojoša. Arī savos publiskajos okupācijas fakta noliegšanu ļautu piespriest izteikumos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pat reālu cietumsodu. Šis priekšlikums asi vērsās pret okupācijas noliegšanas uzjundījis diskusiju par vārda brīvības kriminalizēšanu, pielīdzinot šādu praksi robežām. Tikmēr Krievija gatavo atbildes pašu okupācijas režīmu īstenotajiem vārda triecienu «Baltijas nacistiem» 35 Mortgage Loans 3.99% 5.76% fixed for 12 months Comparison Rate on new loans secured by first mortgage for the first 12 months the discounted rate of 3.99% p.a. and then it reverts to the variable rate which is currently 5.90% p.a.

Comparison rate is 5.76% p.a. Based on a loan of $150,000.00 for 25 years with costs of $900.00.

Hurry this rate will not last long You don’t have to be Latvian to borrow money from us For full terms and conditions contact us: Latvian Australian Credit Co-operative Society Ltd

Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā Phone 1300 658 528 Email Address: [email protected] Website: www.latviancredit.com.au Australian Credit Licence 247391 RIT082-11/13

36 Latvijas sociālistu līderis Alfrēds Likumprojekts paredz, ka par PSRS un Rubiks savulaik jau pavadīja sešus nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku gadus aiz restēm, izciešot sodu par īstenotās agresijas publisku noliegšanu, aktīvo pretdarbību Latvijas neatkarības attaisnošanu vai slavināšanu varētu sodīt atjaunošanai, bet nelokāmo uzskatu dēļ pat ar trīs gadu cietumsodu. viņam varētu draudēt jaunas nepatikšanas, Saeimas Juridiskā komisija bija devusi ja piepildīsies nacionālā spārna deputātu zaļo gaismu šī likumprojekta izskatīšanai iecere par kriminālatbildību personām, kas parlamentā, un balsojums bija plānots apšaubījušas Latvijas okupācijas faktu. jau šonedēļ, tomēr valdošā koalīcija, 78 gadus vecais Rubiks daudzkārt paudis neraugoties uz Nacionālās apvienības viedokli, ka nekādas okupācijas nav bijis (NA) iebildumiem, nolēma piebremzēt un Latvijas pievienošana PSRS notikusi likumprojekta virzīšanu. Kā iemesls tika tikpat brīvprātīgi kā iestāšanās Eiropas minēts tas, ka vēl jāizvērtē, kā šāda Savienībā. [...] likuma pieņemšana ietekmēs Latvijas Pagājušogad vēl lielāku skandālu starptautiskās saistības cilvēktiesību izraisīja Rubika izteikumi par 1949. gada aizsardzības jomā. 25. marta represijām, kas, pēc viņa domām, Likumprojekts jau bija paspējis izraisīt nav vērtējamas viennozīmīgi. Rubiks starptautisku rezonansi un asu reakciju pavēstīja, ka daudzi esot represēti «pēc no Krievijas puses. Saeimas deputātu nopelniem», jo sadarbojās ar fašistiem. ieceri Krievijas politiķi, kā ierasts, saistīja Par šiem izteikumiem pret Rubiku tika ar «nacisma atdzimšanu» Baltijā. «Viņi ir ierosināts kriminālprocess, bet janvāra galīgi nojūgušies; izrādās, ka mēs viņus sākumā tas tika izbeigts. Drošības policija esot okupējuši no 1940. līdz 1991. gadam. konstatēja, ka Rubika izteikumos nav Patiesībā mēs viņus un visu Eiropu izglābām noziedzīga nodarījuma sastāva: lai gan no fašisma. Viņi ir fašisma līdzskrējēji un viņa paustais viedoklis ir nepamatots un tagad ņirgājas par krieviem,» pavēstīja neatbilst vēstures faktiem, tomēr vārda tradicionāli daiļrunīgais Krievijas politiķis brīvība ietver tiesības «individuāli traktēt Vladimirs Žirinovskis. Vēl tiešāks savos vēstures notikumus». Drošības policijai izteikumos bija Valsts domes Starptautisko gan nāksies atkārtoti izskatīt šo lietu, lietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs jo prokuratūra nesen nolēma atjaunot Puškovs, kurš paziņoja: vismaz trešdaļa kriminālprocesu pret Rubiku, kurš pašlaik mūsdienu Latvijas politiskās elites ir pēcteči ir Eiropas Parlamenta deputāts. tiem, kas «Latviju gribēja redzēt kā Trešā Kriminālprocess ierosināts pēc reiha sastāvdaļu un lieliski jutās laikā, kad Krimināllikuma 74. panta, kas par genocīda valsts teritorija bija pievienota Ādolfa Hitlera un noziegumu pret cilvēci publisku impērijai». [...] slavināšanu, noliegšanu vai attaisnošanu Puškova izteikumi, visticamāk, paredz naudas sodu, piespiedu darbu vai bija mērķēti uz Nacionālās apvienības līdz pat piecus gadus ilgu cietumsodu. politiķiem, kas jau ilgstoši cenšas panākt, Šis pants pagaidām nav ļāvis saukt pie lai Krimināllikums ļautu saukt pie atbildības atbildības Alfrēdu Rubiku, bet Saeimā personas, kas publiski noliedz Latvijas pašlaik tiek izskatīts likumprojekts, kas okupācijas faktu. Viens no NA līderiem, paredz papildināt Krimināllikumu ar bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš specifisku pantu, saskaņā ar kuru varētu vēsta, ka nacionāļi negrasās atteikties no sodīt tieši par okupācijas noliegšanu un savas ieceres. Taču pašlaik likumprojekta totalitāro režīmu noziegumu attaisnošanu. apstiprināšanu esot aizkavējis vienprātības 37 un politiskās gribas trūkums koalīcijā. latviešu un krievu sanaidošanas zupu. Pēc viņa domām, Latvijas politiķi, atliekot Urbanovičs pats gan arī ir izcēlies ar izšķirošo balsojumu, esot pakļāvušies pretrunīgām tēzēm okupācijas jautājumā, Krievijas spiedienam. «Fakts paliek fakts piemēram, «okupācija bija, bet okupantu — vispirms bija Žirinovska paziņojums, tam nav». Viņš arī sarakstījis grāmatu Nākotnes sekoja mūsu ārlietu ministra izteikumi pret melnraksts, kurā pausts no Latvijas likumprojekta pieņemšanu.» vēsturnieku vairākuma atšķirīgs skatījums Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uz pirmskara Latviju un nonākšanu PSRS (Reformu partija) nosūtīja vēstuli Saeimas sastāvā. «Šajā grāmatā nav neviena Juridiskajai komisijai, paužot bažas, ka vārda, par ko man būtu jākaunas,» uzsver pašlaik piedāvātā Krimināllikuma grozījumu Urbanovičs, kurš nebaidās no iespējamām redakcija ir pārāk neskaidra un uzskatāma represijām pret okupācijas noliedzējiem. [...] par vārda brīvības ierobežojumu. «Vārda Ja grozījumi Krimināllikumā tiks brīvība sevī ietver tiesības paust ne pieņemti, tie varētu attiekties arī uz Saeimas tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir deputātu Nikolaju Kabanovu (Saskaņas tīkami, bet arī tādus, kas aizskar, šokē centrs), kurš nereti saniknojis latviešus un satrauc,» uzsver Rinkēvičs. Pēc viņa ar skandaloziem izteikumiem. Kabanovs domām, Latvijas sabiedrībā pastāvošās apgalvo, ka šāda likuma pieņemšanas domstarpības par okupāciju nav risināmas gadījumā Latvija kļūtu par apsmieklu visas ar kriminālatbildības ieviešanu, jo tas tieši pasaules priekšā. «Eiropa mūs nesapratīs, uzjundītu atmiņas par okupācijas laiku, kad ja redzēs, ka Latvija mēģina sodīt cilvēkus citādi domājošos sēdināja cietumā. par viņu uzskatiem.» Likumprojekta aizstāvji iebilst, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija likums palīdzētu saukt pie atbildības patiešām aizsargā tiesības uz vārda brīvību, padomju režīma slavinātājus, kas izplata taču vienlaikus nosaka arī izņēmumus, latviešu tautai naidīgus uzskatus. Sociālistu kas ļauj ierobežot vārda brīvību un sodīt līderis Rubiks no stāšanās tiesas priekšā par naidu kurinošiem izteikumiem. Tas nebaidās, jo nejūtas vainīgs par saviem attiecas arī uz mēģinājumiem attaisnot izteikumiem. Viņš atturējās plašāk komentēt genocīdu un noziegumus pret cilvēci. Saeimā iesniegto likumprojektu, jo vēl nav Daudzās Eiropas valstīs ir spēkā likuma paspējis ar to kārtīgi iepazīties. normas, kas paredz cietumsodu par Otrā Saeimas deputāts, viens no Saskaņas pasaules kara laikā pastrādāto noziegumu centra līderiem Jānis Urbanovičs nacionāļu un holokausta noliegšanu. Piemēram, virzīto likumprojektu salīdzina ar, viņaprāt, 2005. gadā Austrijas tiesas priekšā stājās bezjēdzīgām diskusijām par Satversmes britu vēsturnieks Deivids Ērvings, kurš tika preambulas pieņemšanu. Tas esot apsūdzēts holokausta noliegšanā. Ērvings skaidrojams ar priekšvēlēšanu kampaņas bija izteicies, ka Hitlers patiesībā esot gaisotni un mēģinājumiem atkal uzsildīt centies palīdzēt ebrejiem un Aušvicas gāzes kameras esot izdomājums. Austrijas tiesa

Sidnejas Latviešu biedrības 2014. gada kalendārs ar Sidnejas pilsētas fotografijām dabūjams SLB grāmatnīcā Rīga. Cena $10.

38 viņam piesprieda trīs gadu cietumsodu, bet Krievijas varas iestāžu nežēlastībā, jo Ērvings aiz restēm pavadīja tikai gadu, līdz nesen vērsās pie saviem skatītājiem ar tika izraidīts no valsts. provokatīvu jautājumu: vai Otrā pasaules Pirms vairākiem gadiem pieņemtās kara laikā nebūtu bijis labāk, ja Ļeņingrada Eiropas Savienības nostādnes gan tieši (tagadējā Sanktpēterburga) tiktu atdota paredz izmantot krimināltiesības, lai vērstos vāciešiem, tādējādi glābjot simtiem tūkstošu pret noteiktām rasisma un ksenofobijas dzīvību? Krievijas amatpersonas paziņoja, izpausmēm. Austrumeiropas valstis ka jau šāda jautājuma uzdošana zaimo centušās izmantot šīs nostādnes, lai panāktu Ļeņingradas blokādes upuru piemiņu; nosodījumu ne tikai nacistiskās Vācijas, bet Dožd kanāls nekavējoties tika izņemts arī komunistisko režīmu noziegumiem. no kabeļtelevīzijas piedāvājuma klāsta. Piemēram, Lietuvas kriminālkodeksā Nākotnē par šādiem «izlēcieniem» būs 2010. gadā tika iekļauts pants, kas paredz iespējams saukt arī pie kriminālatbildības. kriminālatbildību par PSRS un nacistiskās Krievijā izskan aicinājumi vēl stingrāk Vācijas agresijas slavināšanu un pastrādāto vērsties pret vēstures pārskatīšanu, noziegumu attaisnošanu. Pēc likuma piemēram, Krievijas Valsts bibliotēkas pieņemšanas tiesas priekšā nācās stāties vadītājs Aleksandrs Vislijs ierosinājis kreiso politiķim Aļģirdam Paleckim, kurš izņemt no bibliotēku fondiem grāmatas, kas bija apšaubījis oficiālo versiju par 1991. «attaisno nacismu». Piemēram, tas attiektos gada 13. janvāra notikumiem pie Viļņas arī uz Latvijā labi zināmā vēstures pētnieka televīzijas torņa, paužot viedokli, ka toreiz Viktora Suvorova darbiem. Domājams, savējie šāva uz savējiem. Tiesa viņam ka nežēlastībā kristu arī britu vēsturnieka piesprieda vairāk nekā 10 000 litu (ap 3000 Antonija Bīvora pētījumi, saskaņā ar tiem eiro) naudassodu. [...] «atbrīvotāju» Sarkanās armijas karavīri Pašlaik arī Krievijas parlamentā tiek Vācijā izvaroja divus miljonus sieviešu. gatavots likumprojekts, kas faktiski ir ļoti Krievijas tiesībsargs Vladimirs Lukins līdzīgs tam, ko grasās pieņemt mūsu gan paudis viedokli, ka piedāvātie Saeima. Tikai ar atšķirīgiem mērķiem, jo kriminālkodeksa grozījumi nav Kremļa partijas Vienotā Krievija izstrādātais nepieciešami. «Tie apsteidz notikumus. priekšlikums paredz aizstāvēt Krievijas Mēs vēl neesam tikuši galā ar Čingishanu. skatījumu uz Otrā pasaules kara vēsturi. Vajadzētu nosodīt viņa ietekmi, sniegt Krievijas kriminālkodeksā plānots iekļaut juridisko vērtējumu viņa darbībai. Pēc tam pantu, kas ļautu saukt pie kriminālatbildības varētu izvērtēt arī nelikumīgo Napoleona par Nirnbergas tribunāla secinājumu iebrukumu,» ironizē Lukins. [...] apšaubīšanu un centieniem izplatīt «melīgu Ar lieliem upuriem izcīnītā uzvara pār informāciju» par PSRS rīcību Otrā pasaules nacistisko Vāciju joprojām ir galvenais kara laikā. Par šādiem pārkāpumiem balsts, kas veido arī mūsdienu Krievijas draudēs līdz 300 000 rubļu (ap 6200 eiro) sabiedrības izpratni par PSRS lomu XX naudassods vai brīvības atņemšana līdz gadsimta vēsturē. Šis uzskats nepārprotami trim gadiem. atbalsojas arī Latvijā. «Daļai sabiedrības Valsts domes deputāti apgalvo, ka nav skaidra priekšstata, vai Latvijā bija likumprojekta aktualitāti izgaismojis okupācija,» atzīst Okupācijas muzeja nesenais gadījums ar TV kanālu Dožd. Tas vēsturnieks Uldis Neiburgs. Viņš gan ir viens no retajiem Krievijas plašsaziņas šaubās, vai šo problēmu būs iespējams līdzekļiem, kas uzdrošinās paust valdošo atrisināt, ieviešot kriminālatbildību par varu kaitinošus viedokļus. Dožd ir kritis okupācijas noliegšanu. Tam piekrīt arī

39 Latvijas Universitātes starptautisko tiesību pastrādāto noziegumu noliegšanu paredz pētnieks Artūrs Kučs, kurš uzskata, ka šis naudassodu vai brīvības atņemšanu līdz jautājums risināms galvenokārt ar izglītības diviem gadiem. sistēmas palīdzību. «Mums jācenšas Krievija. Valsts dome grasās papildināt panākt, lai nevienam skolēnam, kurš Latvijā kriminālkodeksu ar pantu, kas būs vērsts pabeidzis skolu, nebūtu šaubu par to, kas pret «nacisma reabilitāciju». Saskaņā šeit notika 1940. gadā.» ar likumprojektu pie kriminālatbildības Viena no viņiem ir dzejniece Māra Zālīte, varēs saukt personas, kas uzdrošināsies kas dzimusi izsūtījumā Sibīrijā. «Mūsu noliegt Nirnbergas tribunālā konstatētos sabiedrībā ir grūti vienoties par kopīgu faktus, attaisnos kara laikā pastrādātos vēstures izpratni, ja vieni domā, ka Latvija nacistu noziegumus, kā arī izplatīs melīgu bija okupēta, savukārt citiem šķiet, ka viņi šo informāciju par PSRS rīcību Otrā pasaules valsti nevis okupēja, bet gan izglāba.» Zālīte kara laikā. Par to draudēs līdz 300 000 rubļu uzskata, ka kriminālatbildības ieviešana (ap 6200 eiro) naudassods vai brīvības par okupācijas fakta noliegšanu būtu atņemšana līdz trim gadiem. Ja nacisma atbalstāms solis. «Likumi jau netiek rakstīti attaisnošana notikusi, izmantojot dienesta godīgiem cilvēkiem, jo viņiem ir savi stāvokli vai plašsaziņas līdzekļus, sods būs iekšējie, sirdsapziņas likumi. Protams, vēl bargāks: līdz 500 000 rubļu (ap 10 300 cilvēkiem var būt dažādi uzskati, bet ir eiro) naudassods vai brīvības atņemšana jautājumi, kuros nav vietas interpretācijai. līdz pieciem gadiem. Tie ir vēstures fakti, kuru apšaubīšana ir Vācija. Ņemot vērā traģisko Otrā amorāla, jo nozīmē necieņu pret šo valsti pasaules kara pieredzi, Vācijā pieņemti un tautu.». ļoti stingri likumi, kas paredz bargu sodu Par vārdiem jāatbild. Kā dažādas valstis par holokausta un citu nacistiskā režīma ar likuma spēku cenšas nosargāt vēsturisko noziegumu noliegšanu. Personas, kas patiesību. atzītas par vainīgām Hitlera režīma Latvija. Krimināllikumu plānots noziegumu slavināšanā vai noliegšanā, papildināt ar šādu pantu: par PSRS vai var sodīt ar naudassodu vai līdz pat piecu nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku gadu cietumsodu. Līdzīgi soda mēri ir spēkā īstenotās agresijas publisku noliegšanu, arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, par to draud pat 20 gadu cietumsods. rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu soda Francija. Francijā, kur ir spēcīga armēņu ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem kopiena, 2012. gadā tika pieņemts likums, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar kas paredzēja bargu sodu par armēņu piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. genocīda noliegšanu (par genocīdu tiek Lietuva. 2010. gadā tika pieņemti uzskatīti notikumi pirms gandrīz 100 grozījumi kriminālkodeksā, kas par gadiem, kad Osmaņu impērijā gāja bojā PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas vairāk nekā miljons armēņu). Francijas slavināšanu, kara noziegumu un genocīda likums par armēņu genocīda noliegšanu attaisnošanu, kā arī 1990. un 1991. gadā paredzēja 45 000 eiro naudassodu vai

Nākamais Ritums būs 2014. gada aprīlī. MATERIĀLUS NĀKAMAJAM RITUMAM REDAKCIJA LŪDZ IESNIEGT LĪDZ 2014. g. 15. MARTAM.

40 brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, Latvijas Nacionālās operas uzstāsies Rīgā tomēr vēlāk Konstitucionālā tiesa atzina, dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes ka tas ir pretrunā Francijas konstitūcijai. – Maija Kovaļevska, Inese Galante, Likums tika atcelts, tomēr Francijas politiķi Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Gidons grasās to pārstrādāt un pieņemt atkārtoti. Krēmers, Miša Maiskis, Baiba Skride, Iveta (Žurnāls „Sestdiena”, 2014. gada 21. Apkalna, Vestards Šimkus, Raimonds Pauls februāris, autors Ģirts Kasparāns) un Laima Jansone, kā arī kori un orķestris Ar «Kremerata Baltica» uzstāšanos Andra Pogas vadībā. sāksies «Rīga 2014» koncertu cikls Koncertu cikls «Dzimuši Rīgā» «Dzimuši Rīgā» noslēgsies ar Marisa Jansona un Bavārijas 7. martā ar izcilā vijolnieka Gidona Radio orķestra koncertu, kas norisināsies 7. Krēmera un orķestra «Kremerata Baltica» novembrī pulksten 19 Latvijas Nacionālajā koncertu sāksies pirmais Rīgas kā operā. Pasaulslavenais latviešu diriģents Eiropas kultūras galvaspilsētas koncertu Mariss Jansons koncertu veltīs savam cikls «Dzimuši Rīgā». Koncertu cikls tēvam, izcilajam diriģentam Arvīdam «Dzimuši Rīgā» ir viens no Eiropas kultūras Jansonam, godinot viņa 100 gadu jubileju. galvaspilsētas programmas muzikālajiem Informācija ir pieejama arī kultūras portālā notikumiem, kura ietvarā Rīgā uzstāsies www.riga2014.org. (tvnet.lv) dzimušās akadēmiskās mūzikas izcilības Lidostas valdē paņem savējo – Gidons Krēmers, Baiba Skride, Miša [...] Nākamotrdien (25. februārī) Maiskis, Mariss Jansons un daudzi citi gaidāmajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē pasaules slavu guvuši mūziķi, kuru dzimtās valdes locekles amatā plānots iecelt saknes ir meklējamas Rīgā. bijušā premjera Valda Dombrovska (V) Jau 7. martā pulksten 19 jaunajā biroja vadītāju Olitu Augustovsku, kas pēc kultūras centrā «Ziemeļblāzma» orķestris valdības maiņas algotu darbu ir zaudējusi. «Kremerata Baltica» kopā ar Rīgā dzimušo Neoficiāla informācija par ieceri vispirms vijolnieku Gidonu Krēmeru un solistu, krievu izskanēja portālā Pietiek.com, vēlāk Dienai izcelsmes pianistu Andreju Korobeiņikovu to apstiprināja satiksmes ministrs Anrijs būs sarūpējuši īpašu programmu, kurā būs Matīss (V). Viņš nenoliedza arī to, ka alga iespējams dzirdēt V.A. Mocarta koncerta šajā amatā ir ievērojama – apmēram 4000 interpretāciju. Zīmīgi, ka šis koncerts notiks eiro mēnesī. «Protams, tā ir liela naudas Vecmīlgrāvī, kas tādējādi arī bagātina summa, vēl jo vairāk, ja salīdzina algas Rīgas apkaimju kultūras daudzveidību. valsts pārvaldē. Bet tas nav tā, ka visi, Biļetes uz koncertu var iegādāties «Biļešu kas palikuši bez darba, tagad kaut kur tiks paradīzes» kasēs un internetā. iekārtoti,» skaidroja A. Matīss. [...] Savukārt 17. maijā pulksten 19 Latvijas Ministrs atzīstas, ka pats uzrunājis O. Nacionālajā operā koncertu ciklu «Dzimuši Augustovsku, jo «šo valdi ir nepieciešams Rīgā» turpinās operdziedātāja Inga Kalna, stiprināt tieši no pārvaldības viedokļa. kura sniegs krāšņu solokoncertu ievērojamā Vairākus mēnešus jau tiek veikta britu diriģenta Džuliana Reinoldsa izmeklēšana noklausīšanās lietā. Viņa ar muzikālajā vadībā. Programmā: Gaetāno savu pieredzi varētu palīdzēt saprast, kas Doniceti, Džoakīno Rosīni, Džuzepes tad tur īsti notiek.» Uz jautājumu, vai obligāti Verdi u. c. mūzika. Biļetes uz koncertu šī jautājuma risināšanā bija jāieceļ kāds var iegādāties Latvijas Nacionālās operas papildu valdes loceklis, A. Matīss vēlreiz kasēs. uzsver, ka viņai ir pieredze pārvaldībā un 6. jūlija vakarpusē krāšņā koncertā pie ir svarīgi, lai «lidostai ar ministriju būtu 41 cieša saikne, lai turpmāk nenotiktu līdzīgi politisku personāžu ielikšanai dažādos brīnumi.» Viņš arī uzsver, ka speciāli vadošos amatos.» Viņš min Latvijas gaisa vieta nevienam gatavota netika. Lidostas satiksmi, Pasažieru vilcienu, Zasulauka vadītājs Aldis Mūrnieks no valdes locekļa vagonparku, Latvijas dzelzceļa meitas tika pārcelts par priekšsēdētāju, tāpēc uzņēmumu Cargo, tāpat arī Latvijas atbrīvojusies viņa vieta. valsts ceļus un citus, kur amatos iekārtoti A. Mūrnieks Dienai komentāru sniegt politiski cilvēki. «Tas ir tā sauktais politiskās atteicās, jo nezinot, kas notiks akcionāru atbildības jautājums. Vienīgi aviācija ir sapulcē: «Es to visu neesmu izdomājis, un tā joma, kura ir balstīta profesionālos es to visu neradu. Vai tur liks kādu vai kādu un komerciālos pamatos. Katra vadoša atlaidīs, to nekad nevar zināt. Par to atbild cilvēka ielikšana rada kaut kādas sekas un Satiksmes ministrija, lai tā arī komentē. Es saistības. Lidostas gadījumā tie ir pasažieri šo jautājumu nevaru komentēt, jo tas tiešām un aviokompānijas, kurām tiek uzlikts ir akcionāru lēmums.» papildu slogs,» secina T. Linkaitis. [...] Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Pati Olita Augustovska Dienai atklāj, ka Aivis Freidenfelds norāda, ka to, cik pēc darba Valda Dombrovska birojā viņa valdes locekļu var būt valsts un pašvaldību bija gatavojusies strādāt darbā, kas nav kapitālsabiedrībās, nosaka Ministru saistīts ar valsts pārvaldi. «Nav tā, ka man kabineta (MK) noteikumi, turklāt izrādās, ka būtu ļoti, ļoti jācenšas rūpēties tikai par šo, patlaban valdē ir divas brīvas vietas. «MK jo strādāt man būtu kur. Mani šim amatam noteikumi nosaka valdes locekļu skaitu un uzrunāja Anrijs Matīss jau janvārī. Es viņu pastāvīgo atlīdzību. Tas tiek izvirzīts solījos to apsvērt un pārdomāt, jo lidostas atbilstoši finanšu rādītājiem. Lidosta ir īpaši joma ir ļoti interesants darba lauks,» stāsta liela, un noteikumi paredz, ka te var būt ne O. Augustovska, bilstot, ka viņa lidostā vairāk kā septiņi valdes locekļi. Patlaban ir ir strādājusi (bijusi padomes locekle) un pieci,» atklāj A. Freidenfelds. [...] «tas darbs ir zināms». Informācija par Aviācijas eksperts Tālis Linkaitis to atalgojumu gan viņai bija jaunums: «Es pat dēvē par politisku, nevis profesionālu nezinu, goda vārds, kāda alga. Neesmu lēmumu. Viņš uzskata, ka O. Augustovskai painteresējusies.» nav vajadzīgās pieredzes, lai ieņemtu tik Aicināts komentēt, kāpēc O. nozīmīgu amatu. «Kā lai vērtēju cilvēku, Augustovska jau vairākkārt tikusi virzīta kurš ir strādājis pavisam citā jomā un dažādos atbildīgos amatos, bijušais nozarē?» uz jautājumu, ko viņš domā premjers Valdis Dombrovskis ir izvairīgs. par gaidāmajām izmaiņām lidostas valdē, «Pareizākais būtu dot iespēju nozares atjautā T. Linkaitis. Viņš norāda, ka aviācijas ministrijai un izvēlētajam pretendentam jomā būtu jāstrādā cilvēkiem ar specifiskām sniegt savus argumentus un skaidrojumus. zināšanām konkrētajā nozarē, turklāt būtu Ar politiku saistītiem cilvēkiem ir jārēķinās jābūt zinošiem citās jomās, piemēram, ar papildu sabiedrības uzmanību,» norāda mārketingā un drošības jautājumos. V. Dombrovskis. (Diena, autore Aļona «Pašreizējā situācijā, kad nekādas papildu Zandere) funkcijas valdei netiek liktas klāt, tik atklātā 20. februārī veidā valdē ielikt politisku cilvēku man Ārvalstu mediji daiļrunīgi raksta par liekas pilnīgi ačgārni. Tas nekādi neatbilst Latvijas - Kanādas spēli labas pārvaldības principiem,» secina T. Latvijas sīvo pretošanos Kanādas izlasei Linkaitis. Viņš bilst, ka satiksmes jomā pamanījuši ļoti daudzi. Iespējams, pirmo Latvijā kopumā «ir ļoti izvērstas tradīcijas reizi vēsturē sociālajā vietnē «Twitter» uz 42 brīdi populārāko tēmu vidū veselas trīs bija stāvējis vārtos. Gudļevskis spēles beigās saistītas ar Latviju - #CANvsLAT, Latvia 2-1, vai nu cieta no atūdeņošanās, vai arī bija Kristers Gudlevskis. Tikmēr ārvalstu mediji ieguvis kaut kādu alerģiju pret gumiju cenšas cits citu pārspēt daiļrunībā, rakstot pēc tam, kad kanādieši nepagurstoši par notikumiem spēles laukumā. Ārvalstu viņu apmētāja ar ripu,» daiŗunīgi raksta mediji Kanādas un Latvijas hokeja spēli «Toronto Star». «UUUUN UZELPOJAM» nodēvējuši par olimpisko trilleri. Populārākie lakoniska ir lielākā interneta ziņu apkopotāja vārdi - pārbīlis, izsprukšana, knapi. «Huffington Post» Kanādas versija, skaidri «Kanādas vīriešu hokejs izspraucas parādot, ka spēle kanādiešiem diezgan garām Latvijai,» raksta ASV laikraksts burtiski bijusi elpu aizraujoša. Un ne jau «The Wall Street Journal», pieminot, ka no sajūsmas. (lsm.lv, autors Toms Pastors, Latvijas vārtsargam Gudļevskim tā bijusi Panorāma) zvaigžņota spēle, kas pārbaidījusi favorītus Īvāns asi kritizē ES klusēšanu attiecībā kanādiešus. uz notiekošo Ukrainā Kanādas nacionālā raidorganizācija Latvijas Atmodas laika aktīvists CBC uz notikumiem laukumā atskatās, Dainis Īvāns asi kritizē Eiropas Savienību minot, ka viņu komanda ceturtdaļfināla (ES), kas ļoti vārgi iesaistās Ukrainas maču pret Latviju uzskatīja par «pastaigu konflikta risināšanā. Īvāns sarunā ar parkā», bet kļūdījās. Smagi kļūdījās. Teds Latvijas Televīziju ES bezdarbību vērtē kā Nolans bija sarūpējis gigantisku pārbīli gan noziegumu. Īvāns atzinis, ka tiešraidē seko savas dzimtenes izlasei, gan kanādiešu līdzi notikumiem Ukrainā. Tur notiekošo hokeja faniem. viņš salīdzina ar Atmodas laika notikumiem Latvija pret Kanādu lika visu un vēl Latvijā un visā Baltijā. vairāk, padarot spēli par pārsteidzoši «Faktiski jau šīs barikādes, kas pašlaik līdzvērtīgu par spīti atšķirīgajiem spēku ir Ukrainā, uz mums attiecas tikpat daudz, samēriem. Kanāda valdīja pār ledu, smagi kā toreiz mūsu barikādes Rīgā, jo tur nomētājot Latviju, taču latvieši ar savu izšķiras Eiropas liktenis. Vai uzvarēs kaut «nekad nesaki nekad» mentalitāti locījās, kādas eiropeiskas vērtības un demokrātija, bet nelūza,» rezumē CBC. vai viss padomju despotisms, tā viduslaiku «Kanāda izvelk uzvaru pār Latviju,» šļura lēnām sāks rāpties atpakaļ,» teic - uzsver «Chicago Tribune», skaidrojot, Īvāns. ka brīdī, kad Kanādai izmisīgi vajadzēja «Baltijas valstu valdības tomēr labāk uzbrukumu, tā to ieguva no aizsardzības pazīst šo ienaidnieku, kas tagad grib - aizsarga Šī Vēbera vārtiem vairākumā. iznīcināt ukraiņu tautu. Ir jābūt ļoti aktīviem, Tikmēr Kanādas lielākās pilsētas jo ES klusēšana, manuprāt, jau zināmā Toronto pārdotākais laikraksts «Toronto mērā kļūst par noziegumu. Viņiem ir Star» raksta par to, ka Kanāda knapi jāpieņem sankcijas. Un šajā gadījumā, izvairījās no sensācijas un savas hokeja man liekas, ka sankcijas ir jāpieņem ne tikai izlases vislielākās izgāšanās vēsturē. pret Ukrainu, bet ir pilnīgi atklāti jāpasaka Laikraksts atzīmē - nebūtu pārsteigums, un jābrīdina arī Krievija no iejaukšanās ka parādīsies jūra ar cilvēkiem, kuri tagad Ukrainas iekšējās lietās,» sacīja Īvāns. ir pārliecināti, ka pusfinālā pret ASV Kanāda «Krievija mierīgi nodibina savu tiks pilnībā sabradāta. hegemoniju Ukrainā, Krievija mierīgi Laikraksts slavē Gudļevski, sakot, gatavojas atkārtot Gruzijas teritorijas ka mača beigās viņš izskatījās vairāk kā okupācijas scenāriju, un ES bikli klusē un noskrējis Bostonas maratonu un mazāk kā uzklausa Krievijas pārmetumus. Tas tomēr 43 nekam neder,» norāda Īvāns. (apollo.lv) Latvija taču tirgo savu produkciju uz Krieviju! Atis Lejiņš: Absurdas, nekompetentas, Tāpat Vācija, Francija, Polija u.c. Vienīgais, dezinformējošas versijas par notikumiem kurš tiešām varētu rezultātā liegt Ukrainai Ukrainā tirgoties ar Krieviju, ir... pati Krievija. To tā Vakar (19. februārī), skatoties TV arī darījusi - ieviešot embargo Ukrainas diskusiju raidījumu „Sastrēgumstunda”, produktiem, pirms Janukovičs devās uz nācās zināmā mērā šausmināties par tajā Viļņu novembra beigās, kad bija paredzēts valdošo gan dezinformācijas, gan vienkārši parakstīt asociācijas līgumu ar ES. nezināšanu. Runājot par krīzes iemesliem Tāpēc jau arī neparakstīja. Bet, kad Ukrainā, izskanēja daudz versiju, cita par studenti Kijevā aizgāja par to demonstrācijā, citu absurdāka. Līdz pat tam, ka Ukrainā viņus apsita policija. Tāpēc jau Ukrainas notiekošā asinspirts esot teju Vācijas tauta tūlīt izgāja masveidā ielās, lai ierosināta, lai iznīcinātu konkurentu tirgū. protestētu pret šo vardarbību! Vispirms par neparakstīto asociācijas Vai arī NATO devums Ukrainai būtu līgumu. Te jāmin, ka runa bija ne tikai par to, „nekas”? Ir ieguldītas diezgan lielas bet arī par visaptverošu un padziļinātu brīvās summas Ukrainas armijas modernizācijā, tirdzniecības līgumu, kas atceltu Ukrainai pārejā no padomju modeļiem uz rietumu muitas maksu uz ES valstīm un faktiski stilu. NATO patlaban arī dara daudz, lai ietaupītu Ukrainai pusmiljardu eiro gadā. Ukrainas krīzes „risināšanā” neiejauktos tās Vai par šo būtu runājis diskusijas dalībnieks bruņotie spēki. Arī ASV prezidents Baraks vakar raidījumā, kurš minēja, ka saistīšanās Obama nule notikušajā Meksikas samitā ar ES Ukrainai neko nedotu? Valsts savā runā teica: Ukrainas armija iejaukties ekonomikas modernizācija, ilgtermiņā IKP nedrīkst. pieaugums 6% apmērā - tas acīmredzot Bet Krievija rīkojas tieši otrādi - runājot ir šis runātāja domātais „nekas”.Turklāt agresīvas varas valodā. Necivilizēti, primitīvi. ES sniegusi ļoti lielu tehnisko palīdzību (ir.lv, autors Atis Lejiņš ir 11.Saeimas Ukrainas ekonomikas modernizācijai jau deputāts, Vienotība) agrāk, summas mērojamas virs viena Aija Valentīna Zāns, no Anglijas atbrauca miljarda eiro! studēt ģeoloģiju Faktiski ES Ukrainai jau tagad ir trešais Vai jūsu uzvārdā ir nosaukts kāds lielākais eksporta tirgus, pamati tam gliemezis? Gliemeža fosilija? Aijas ir likti pat jau 90-ajos. Ukraina pārdod Zāns uzvārdā ir - Plagioptychus zansi. mašīnu iekārtas, ķimikālijas, izejvielas, Pārakmeņojušos, daudzus simtus miljonu lauksaimniecības produktus utt. Visus gadu vecu paleozoja un mezozoja ēras šos gadus pastāv abpusēji izdevīgi molusku 1956. gadā Jamaikā atrada viņas līgumi, kuriem patlaban visaptverošs vectēvs Verners Zāns. Latviešu emigrants brīvās tirdzniecības līgums būtu ļoti labs nomira 1961. gadā, bet viņa dēls, Aijas tētis papildinājums, bet asociācijas līgums kā Valdis, ar viņas mammu satikās Anglijā, jumts visam minētajam. kur studēja inženierzinātnes. Par to, ka Tāpēc izbrīna un sadusmo arī vectēvs pirms kara bijis ievērojams ģeologs izskanējušais apgalvojums, ka šo līgumu Latvijā, Aija uzzināja tikai koledžas laikā noslēgšana liegtu Ukrainai tirdzniecību Anglijā. Dzirdot, ka meita skolā kā izvēles ar Krieviju, jo Ukrainai nāktos ieviest ES priekšmetu izraudzījusies ģeoloģiju, to standartus. pateicis tēvs. Eiropas Savienības valstis tagad arī «Kāds vectēvs bija ģeologs, sapratu pašas tirdzniecībā sadarbojas ar Krieviju. tikai pēc tam,» Aija izvelk kaudzi grāmatu. 44 Virspusē ir 1942. gada izdevums Latvijas Esmu pārliecināta, ka daudzu latviešu minerāli un ieži, kura redaktors bija Latvijas galvās uzpeld šis jautājums, kad kārtējo Universitātes docents Zāns. Caur dīpīšu reizi lasām Latvijas un pasaules latviešu nometnēm nonākot Jamaikā, vectēva avīzēs par drūmo un gandrīz bezcerīgo plašā dabaszinātņu bibliotēka izputināta, Latvijas nākotni. bet apdzeltējusī karalaika grāmata izmetusi Kādā vakarā Spānijas TV rādīja spāņus, loku ap pasauli, tagad ar mazmeitu kas dzīvo Latvijā, apprecējuši latvietes, atgriezusies Rīgā. audzina mazos “hispanoletones” un ir ļoti «Studēt ģeoloģiju Latvijā - tas ir labi iedzīvojušies mūsu tautā un zemē. patriotisms,» saka Aija Zāns. «Tēvs ir Viņi visi runā latviski, viņu bērni jau čivina dzimis Latvijā. Es piedzimu 1991. gadā abās valodās, un viņi izskatās un izklausās Anglijā, bet pirmos soļus spēru Latvijā, mēs laimīgi. Daži no viņiem saka, ka mācīšoties ar vecākiem bieži braucām šurp. Kaut arī krieviski, ņemot vērā, ka 40% (!) Latvijas šeit cilvēki, piemēram, neprot stāvēt rindās iedzīvotāju ir krieviski runājošie un darbam kā angļi, bāžas virsū, es tik un tā jūtos savā ar publiku ir jāprot krievu valoda. Tagad vidē, savā ādā.» esam acīmredzot nonākuši tik tālu, ka Aija Zāns mācās LU Ģeogrāfijas krievu valoda kļūst par otro valsts valodu! un zemes zinātņu fakultātes 3. kursā, Nav vairs tālu, kad tā kļūs par pirmo valsts raksta bakalaura darbu par jūras valodu! Viss notiek laikā, kad samazinās bezmugurkaulniekiem brahiopodiem, kas dzimstība un pieaug mirstība. Simtiem uzieti urbumos puskilometru zem zemes, tūkstošu latviešu jau aizbraukuši un vēl ordovika nogulumos. «Arī vectēvam patika aizbrauc no Latvijas uz zemēm, kur maksā gliemji un koraļļi, protams, Jamaikā tos lielākas algas! pētīt ir vienkāršāk. Jamaikā viņš atrada un Pa to laiku arvien lielāks skaits krieviski aprakstīja derīgā izrakteņa boksīta nogulas. runājošo apmetas uz dzīvi Latvijā, gan Nodibināja ģeologu biedrību un Jamaikas pērkot īpašumus, gan ievedot strādniekus ģeoloģisko muzeju - puse no koraļļiem tur ir savām fabrikām, gan apmetoties “vizītē” viņa savākti. Ģeoloģija bija visa viņa dzīve.» pie radiem... Viņu kļūst arvien vairāk. Ne Aija atceras ģeoloģijas ievadlekciju tikai no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas, fakultātē - pasniedzēja demonstrē Ukrainas un citām krieviski runājošām ievērojamā zinātnieka Vernera Zāna bildi, valstīm. Tā kā Latvijai jau trūkst strādnieku un kursabiedri sauc: «Aija, tavs uzvārds!» un speciālistu, mūsu Valdis Dombrovskis Pasniedzējai pēc lekcijas teikusi: jā, esmu ierosina plašāk atvērt mūsu zemes durvis viņa mazmeita. Par vectēvu viņa zina imigrācijai. Bet kādai? Vēl vairāk imigrantu mazāk, nekā vēlētos. Tēvs, kurš arī jau ir no krieviski runājošām valstīm? Kuri noteikti miris, rādījis bijušo Zānu māju Mežaparkā, negribēs un viņiem arī nevajadzējās runāt Jamaiku pagaidām nav izdevies apciemot. latviski, jo te visi tik un tā runā krieviski! To «Žēl, ka tur palika vectēva kaps.» Tomēr, būs panākusi mūsu valdības un Saeimas ja nebūtu kara, Aijas tēvs ar mammu, klanīšanās un padevība krieviem. visticamāk, nebūtu satikušies. Viņu Manos 95 gados esmu dzīvojusi ģimenes ir no dažādām Latvijas vietām un vairākās valstīs, bet nekur neesmu no atšķirīgām aprindām, turklāt mamma redzējusi tik lielu nacionālās pašapziņas piedzima jau Anglijā. (Žurnāls „Ir”, 2014. un pašcieņas trūkumu, kāds izveidojies 50 gada 20. februāris, autore Ieva Puķe) padomju okupācijas gados mūsu dzimtenē. Aina Rodriguez-Mata: Quo vadis, Letonia Mums faktiski atliek ievest strādniekus no (Kurp dodies, Latvija)? austrumiem un tādām zemēm, kas nerunā 45 krieviski, bet būtu motivēti mācīties runāt jo mēs visi zinājām, ka neskatoties uz latviski. Ar to, protams, pieaugtu latviski asinīm, Eiropas politiķu telefona zvaniem, runājošo skaits, līdz ar to latviskā gaisotne, aicinājumiem pārtraukt vardarbību un atsākt kultūra un ietekme. politisko dialogu, pat brīdinājumiem par Ir pienācis brīdis, kad latviešu tautai sankcijām Janukovičs nav atsaucis ultimātu jāizšķiras par savu “būt” vai “nebūt”. Mūsu līdz pulksten 18 atbrīvot laukumu. demogrāfiskais pulkstenis rāda piecas Bezspēcības sajuta bija briesmīga. minūtes pirms 12. Ir pēdējais brīdis to Tā droši vien jutās Baltijas valstu draugi apstādināt! Pretējā gadījumā mēs pasaules 1991. gada asiņainajā janvārī, noskatoties, vēstures atskatā būsim iekļauti kā baltu kā Viļņā un Rīgā nogalina cilvēkus. Arī tauta, kura beidza eksistēt 21. gadu simtā. viņiem nebija nekādu iespēju iejaukties, (Latvijas Avīze, autore Aina Rodriguez- ja Maskava ar tankiem un specvienību Mata) kaujiniekiem nolemtu iztīrīt Rīgu, Viļņu un 19. februārī Tallinu no barikādēm. Sandra Kalniete: WTF, EU?! Tomēr padomju režīms apstājās Vakar (18. februārī) Kijevā Janukoviča pēc pirmajiem Rietumu līderu zvaniem, režīms ir sācis īstu karu pret savu tautu. kas sasniedza Gorbačovu. Drauds ar Šis brutālais uzbrukums un nevainīgi ekonomiskām sankcijām bija tik spēcīgs, izlietās asinis piešķīra īpašu politisku ka Baltijas valstu brīvības cīnītājus un emocionālu vērtību fotoizstādei un neiznīcināja. Toreiz Padomija bija viena. koncertam, kas vakar notika Eiropas Bez jebkāda ekonomiska un cita atbalsta Parlamenta Jehudi Menuhina zālē. no ārpasaules. Un tas atstāja Gorbačovu Pianists Dmitro Sukhovienko sēdēja ar bez izvēles. Janukovičs nav viens. Aiz muguru pret klausītājiem. Tieši tāpat, kā viņa stāv Krievija ar savu gāzes naudu un visu pasauli aplidojušajā dziļi simboliskajā militārajiem muskuļiem. Bez tam kā Putins, fotogrāfijā, kur vientuļš pianists spēlē tā Janukovičs zina, kādas sekas var būt mūziku līdz zobiem bruņotu “Berkuta” “mīkstčaulībai” - Padomijas sabrukums, kaujinieku melnai sienai. Sukhovienko rožu revolūcija Gruzijā, arābu pavasaris. spēlēja Šopēnu un ukraiņu komponistu Vakar Janukovičs ir pārgājis savu darbus un fonā uz liela ekrāna bija redzami Rubikonu un viņam vairs nav ceļa atpakaļ, spilgti fotomirkļi no tautas revolūcijas Kijevā. jo viņu, tāpat kā citus kritušos diktatorus, Klātbūtnes sajūta bija pilnīga. Mēs gaida tiesa un sods par noziegumiem visi zinājām, ka neilgi pirms koncerta pret paša tautu. Tāpēc viņa uzvarai vai “Berkuta” kaujinieki bija sākuši uzbrukumu zaudējumam jābūt totālam. Tā ir cīņa uz Neatkarības laukumam, ka vardarbība dzīvību un nāvi. Ja uzvarēs Janukovičs, tur turpinās arī koncerta laikā. Bija pirmie tad apglabās mirušos, pārpildīs cietumus astoņi nogalinātie. Pirms koncerta, protams, un laimīgi būs tie, kas paglābsies būs bēgļi runāja EP deputāti. Par solidaritāti, atbalstu, Eiropā. izteica līdzjūtību, taču šie vārdi uz Kijevā Eiropas Savienības bezzobainā pozīcija, notiekošā slaktiņa fona izklausījās tik kas īpaši skaidri parādījās nesenajā ārlietu bezspēcīgi. ministru sanāksmē, manī rada kauna Komisārs Fīle tikko bija beidzis telefona sajūtu. 2008. gada vasarā, kad Krievija sarunu ar pagaidu premjerministru Serhiju iebruka Gruzijā, pateicoties Baltijas valstu Arbuzovu, kurā tas Fīlem bija apsolījis, un Polijas neatlaidībai, izdevās iekustināt ka vairāk upuru nebūs. Tukšs solījums, Turpinājums 51. lpp. 46 Dārza svētki būs svētdien, 4. maijā. (Tuvāka informācija nākamā Ritumā) GRĀMATAS Mācītāja sprediķu grāmata – „Ticība ir darbības vārds”, kā arī „Dzīvības Maize” – sprediķi un Dieva Vārda izlase var iegādaties no draudzes grāmatgalda. Cenas $12.00 un $8.00. BĪBELES STUNDAS Notiek draudzes namā, ceturtdienās, plkst.10.00. Tuvāka informācija pie mācītāja. DEŽŪRAS DIEVKALPOJUMOS MARTĀ Svētdien, 2. I.Liepiņš Svētdien, 9. U.Hāgens Svētdien, 16. A.Kristovskis Svētdien, 23. J.Turmanis DIEVKALPOJUMI SV.JĀŅA Svētdien, 30. J.Trumpmanis BAZNĪCĀ, 30 Bridge Rd, HOMBUŠĀ APRĪLĪ MARTĀ Svētdien, 6. I.Birze Svētdien, 2. plkst. 10.00 – Lasītais Svētdien, 13. J.Rīmanis dievkalpojums. Svētdien, 9. plkst. 10.00 – Ciešanu laika ALTĀRA DEKORĒŠANA dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. DIEVKALPOJUMOS MARTĀ Svētdien,9. plkst. 15.30 – Kalpaka piemiņas dievkalpojums. Svētdien,2. B.Liberta/R.Hāgena Svetdien,9. L.MacPherson Svētdien, 16. plkst. 10.00 – Ciešanu laika Svētdien,16. T.Koškina/V.Parcell dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Svētdien,23. L.MacPherson Pēc dievkalpojuma, mācītāja referāts Svētdien,30. M.Timermane/A.Zodiņa par Ciešanu laiku. Svētdien, 23. plkst. 10.00 – Ciešanu APRĪLĪ laika dievkalpojums ar Svēto Vakar- Svētdien,6. R.Plikše/L.Vilciņa ēdienu. Pēc dievkalpojuma būs raugu Svētdien,13. A.Medne/S.Graudiņa pankūkas. Draudzes mājas lapa: Svētdien, 30. plkst. 10.00 – Ciešanu laika www.sydneylatvianchurch.org.au dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Dievkalpojumu un referātu ieskaņojumi APRĪLĪ Visi dievkalpojumi, kā arī referāti tiek Svētdien, 6. plkst. 10.00 – Ciešanu laika ieskaņoti uz CD. Daži arī uz DVD. dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Tos var iegādāties pie draudzes Svētdien, 13. plkst. 10.00 – Pūpolu grāmatgalda vai mācītāja. svētdienas dievkalpojums ar Svēto Par draudzes nama zāles lietošanu Vakarēdienu. un citām saimnieciskām lietām lūdzam griezties pie draudzes priekšnieka

47 vai draudzes dāmu komitejas Draudzes mācītāja mājas adrese priekšnieces. 9 Beaumaris St, Enfield, 2136 Telefons (02) 9715 3424 SAZINĀŠANĀS Mobilais telefons 0412 024 476 Draudzes mācītājs E-pasts [email protected] Mācītājs Colvin S. MacPherson Pieņem draudzes locekļus drau- Draudzes priekšnieks dzes kancelejā pirms un pēc E.Timermanis dievkalpojumiem. Citās reizēs, 271 Hudson Pde, Clareville, 2107 ieskaitot vakarus, pēc vienošanās. Mājas tel. (02) 9918 2306 Mobilais telefons 0414 479 001 Draudzes kancelejas tel. (02) 9746 1934 E-pasts: [email protected] Fakss (02) 9764 3318 Adrese: Dāmu komitejas priekšniece 30 Bridge Road, HOMEBUSH, 2140 Tamāra Koškina Draudzes E-pasts 69 Wyomee Ave, West Pymble, 2073 [email protected] Telefons (02) 9449 3716 Web: www.sydneylatvianchurch.org.au E-pasts [email protected] Mobilais tel. 0421 320 870

Gavēņa dievkalpojums. Svētdien, 23. martā plkst. 9.30 III Gavēņa dievkalpojums. Svētdien, 30. martā plkst. 9.30 IV Gavēņa dievkalpojums. Dievkalpojumus vadīs mācītājs Raimonds Sokolovskis. DEŽŪRAS DIEVKALPOJUMOS Svētdien, 2. Olafs Šics LATVIEŠU EV. LUT. VIENĪBAS Svētdien, 9. Amans Myla DRAUDZE, The Boulevarde, Svētdien, 16. Alberts Zālfelds STRATFĪLDĀ Svētdien, 23. Olafs Šics Jo Viņš ir uzcēlies, lai arī tu uzceltos. Svētdien, 30. Olafs Šics Kā caur vienu bija visiem krišana, BAZNĪCU PUŠĶOS tāpat caur Vienu ir uzcelšana. Un Svētdien, 2. Marita Lipska – ticīgajiem papriekšu, saskaņā ar Svētdien, 9. Gundega Zariņa apsolījumu. Alleluja. Svētdien, 16. Judīte Zālfelde R.S. (Bībelē sk.Rom.5:17, Jņ.1:17, Svētdien, 23. Biruta Apene Ebr.13:15, Atkl.20:6, u.c.) Svētdien, 30. Marita Lipska SVĒTDIENAS DIEVKALPOJUMI DRAUDZES NODEVAS MARTĀ Lūdzam nosūtīt uz draudzes kasiera Svētdien, 2. martā plkst. 9.30 Valdemāra Dūšeļa adresi, 11. dievkalpojums. Byanbi Place Castle Hill, NSW Svētdien, 9. martā plkst. 9.30 I Gavēņa 2154. Čeki rakstāmi uz “Latvian dievkalpojums. Bībeles stunda. Unity Congregation”, vai “Latviešu Svētdien, 16. martā plkst. 9.30 II Vienības draudze” vārda. Tās ir 48 $100, pazeminātā $60, studējošiem Draudzes priekšniece jauniešiem $5 gadā. Informāciju var diakone Gundega Zariņa saņemt no zemāk minētajiem valdes 16 Ferntree Rd. Engadine,NSW, 2233 locekļiem. Telefons (02) 9520 8200 Draudzes mācītājs Draudzes diakone Raimonds Sokolovskis Biruta Apene-Clark 32 Parnell Street, Strathfield, 2135 2A Melrose St Croydon Park, Tel. mob. 0438 694 520. NSW, 2133 Telefons (02) 97471271 Draudzes mācītājs pieņem draudzes Draudzes valdes sekretāre locekļus pirms un pēc dievkalpojumiem Ingrīda Rēbauma un citos laikos pēc vienošanās. 5/1-3 Elsham Rd. Auburn, NSW, 2144 Telefons (02) 9643 1090

devās uz pirmo finālu lai cīnītos par meistara godu. Pēc ļoti sīvām cīņām pirmā finalā iekļuva 7 melburnieši (Smalkais, Andersons, Cekuliņa, Miglis, Paeglis, Kārkliņš un Mirovics), 2 no Sidnejas (Puisēns un Graudiņš), viens no Adelaides (Brakovskis), viens no Centralā Krasta (Ruņģis) un viens no Balaratas (Danielovs). 2014.g. ALM meistara godu ieguva Jānis Brakovskis (ASK) atstājot melburniešus Smalko un Kārkliņu otrā un trešā vietā. Dzidra Cekuliņa (MDVNK) izcīnīja pirmo vietu dāmām atstājot Lindu Pešudovu (CKN) otrā vietā un Ausmu Pūci (Venta) trešā vietā. Dubultspēlēs piedalījās vienpadsmit Nr 654 2014. g. martā pāri un fināls sagādāja interesantu un aizraujošu noslēgumu turnīram. Katrs 2014.g. ALM novusā pāris spēlēja ar katru un dienas beigās Sestdien un svētdien 25. un 26. divi pāri, Dimis Pešudovs ar meitu Lindu janvarī 24 novusa spēlētāji pulcējās no Centralā Krasta un Ivars Mirovics ar Latviešu ciemā, Melburnā lai sacenstos Ēvaldu Paegli no Melburnas, nobeidza Austrālījas Latviešu Meistarsacīkstēs ar vienādu rezultātu pirmā vietā. Sekoja novusā. Ieradās seši spēlētāji no pārspēle, kuŗu rīkotāji bija nolēmuši kā Adelaides, trīs no Sidnejas, četri no divu setu partijas un pārspēles turpinās Centralā Krasta, divi no Balaratas un kamēr viens pāris uzvar abus setus. mājinieki deva deviņus. Spēlētāju starpā Pirmā pārspēles partija nobeidzās bija arī sešas dāmas. 1-1, melburnieši uzvarēja pirmo setu Spēletāji bija sadalīti četrās un CKN otro. Otrā pārspēles partija priekšgrupās no kuŗām trīs labākie sagadāja sensāciju. Pēc sava gājiena

49 Paeglis atsāja pedejo kaulinu Mirovicam vieglā pozicijā. Nākošais gājiens bija Lindai viņai bija jāiesit četri kaulini, lai uzvarētu setu. Pirmie divi bija samērā viegli un viņa ar tiem ātri tika galā, bet tad palika divi kauliņi tumsā aiz strīpas. Pirmais Sākās 2014.g. ALM dubultspēļu pirmās vietas pārspēle. bija tuvu pie No kriesās Dimis Pešudovs (CKN), Ivars Mirovics (MDVNK), kabatas un to Linda Pešudova (CKN), Evalds Paeglis (MDVNK) viņa veikli iedzina kabatā. Skatītāji sirsnīgi aplaudēja. viņas kārta viņa ātri no tiem tika vaļā. Pēdējais kauliņš bija daudz grūtākā Pirmo reizi Austrālijas novusa vietā pie malas un gandrīz vienādā dubultspēļu vēsturē ALM meistari ir tēvs attālumā no abām kabatām. Linda ar ar meitu. Ir bijuši vīrs ar sievu un brāļi acu mēru novērtēja vietu kur ripu sist bet nekad tēvs ar meitu. Gala rezultāti: un tad ar drošu un spēcīgu sitienu sūtīja pirmā vietā Linda un Dimis Pešudovi ripu pret pretējo malu lai tā ar rikošeti (CKN), otrā vietā Evalds Paeglis ar Ivaru dodās uz kauliņu. Ripa nozibēja pāri Mirovicu abi (MDVNK) un trešā vietā galdu un kauliņš pazuda kabatā. Tāds Dzidra Cekuliņa (MDVNK) ar Richardu troksnis no skatītājiem nebija dzirdēts Puisēnu (SNK) gadiem novusa sacīkstēs. Pēdejā setā Juris Zemitis Dimis atstāja Lindai tikai trīs kauliņus samērā vieglās pozicijās un kad pienāca

Sekojošie bērni piedalījās sacen- Jaundienvidvelsas sībās – Džeims Pūlos (James Poulos), latviešu peldēšanas Aleksis Teilors (Taylor), Sigrida Veidnere, Minna Telora (Taylor), Sofija Pūlos sacensības (Sophie Poulos), Lāra Veidnere, Selga Šā gada 1. februārī notika Jaun- Tuktēna, Ženevīva Odete (Genevieve dievidvelsas latviešu peldēšanas Audette), Kaija Mora (Moore), Varis sacensības. Piedalījās 21 peldētājs Hislops (Hyslop), Karla Tuktēna, vecumā no 5 līdz 60 gadiem! Sacensību Laima Jurāne, Zinta Mora (Moore) un visvecākais peldētājs Vitauts Ādamsons Mičels Odete (Mitchel Audette). Vīriešu piedalījās visās peldēšanas sacensībās sacensībās piedalījās Aleksis Hislops un peldēšanu stilos no 25 metriem līdz (Alex Hyslop), Vitauts Ādamsons, Skots 100 metriem. Teilors (Scott Taylor), Toms Veidners 50 un Andrejs Pūlos (Andrew Poulos). No kiem, kas ne tikai atveda bērnus, bet arī visiem bērniem izcili labi nopeldēja Varis palīdzēja ar sacensību vadīšanu. Visi Hislops (Hyslop), kas piedalījās visās bērni un vecāki pavadīja jauku vakaru sacensībās un visos peldēšanas stilos un vareni nopeldējās. ar ļoti labiem laikiem. Uz redzēšanos nākošgad! Spara valde pateicās visiem vecā- Toms Veidners

Jaundienvidvelsas 2014. gada latviešu peldēšanās sacensību saime.

un iesaldējot kontus Eiropas bankās. Un šis īpaši attiecas uz Austrijas, Kipras PBLA ziņas – turpinājums. no 46. lpp. un Latvijas bankām, kuras kontrolē arī Ukrainas oligarhi. Eiropas ālietu ministriem Eiropu politiskam spiedienam un aktīvai ir jāizsauc Ukrainas vēstnieki un jāizskaidro, diplomātijai. Šoreiz Eiropas Savienības cik sāpīgas un mērķētas būs sankcijas “profils” ir ļoti zems, nepieļaujami zems. pret režīmu. Eiropas sabiedriskajiem un Man ir kauns par mūsu ērto bezzobainumu. politiskajiem līderiem ir skaidri un noteikti Kuram eksporta tirgi, citam gāzes jādemonstrē solidaritāte ar Ukrainas tautu adata, trešam bailes «Ko teiks Krievija?» - gan simboliskā līmenī (atbalsta akcijas un tikmēr Ukrainā izvēršas vardarbība. un vizītes Ukrainā), gan praktiskā līmenī Labi, ka Latvijas ārlietu ministrs beidzot (mediķu palīdzība, vardarbībā cietušo pēc ieilgušām frāzēm «ar pieaugošu atbalsta fonds u.tml.) satraukumu sekojam, paužam nožēlu un Svētdien beidzas Olimpiāde. Putina aicinām visas puses...» sapratis, ka jārosina rokas vairs nesaistīs olimpiskā mierneša ES ieviest sankcijas pret atbildīgajiem. Ko tēls. Viņš varēs steigties palīgā savam domā valsts prezidents, vispār neviens nav domubiedram un diktatora amata brālim dzirdējis. Janukovičam. Vai arī to ES līderi noskatīsies Ko darīt? Janukoviča režīma īstenotā un neies tālāk par stingriem politiskiem vardarbība ir ne tikai stingri jānosoda, paziņojumiem. Laiks rīkoties! (ir.lv, autore bet arī nekavējoties jāpielieto sankcijas Sandra Kalniete ir Eiropas Parlamenta pret režīma amatpersonām un viņu deputāte, Vienotība) finansētājiem - tai skaitā anulējot vīzas

51 March 2014

PUBLISHED BY THE SYDNEY LATVIAN SOCIETY

Latvian and Russian presidents meet For the first time in history, Latvian and for first time Lithuanian Olympic delegations departed Latvian Institute for the Olympics on a special airBaltic “Boeing 737” airplane repainted for the On February 7 in Sochi, during a special occasion. dinner hosted by International Olympic Committee President Thomas Bach, Sandis Ozoliņš was chosen to carry Latvian President Andris Bērziņš and the Latvian flag at the Opening Ceremony Russian President Vladimir Putin met for by his fellow athletes. Ozoliņš will captain the first time. the Latvian national ice hockey team, with Sochi being his third and the team’s fourth Bērziņš and Putin confirmed that Olympics. He is currently the captain of Latvian-Russian relations are important „Rīgas Dinamo” in the KHL, but has also for both sides in their brief meeting. Then- played in the NHL for 15 years, winning President Valdis Zatlers’ invitation for the Stanley Cup in 1996. Putin to visit Latvia is still in effect. “I wish everybody to have Estonian Bērziņš also met with other leaders, composure, Lithuanian tenacity and including Chinese President Xi Jinping Latvian passion. If you believe in victory, and United Nations Secretary General victory believes in you,” said Latvian Ban Ki-moon. Olympic Committee (LOC) Secretary Latvian Olympic Team Goes to Sochi General Žoržs Tikmers, stressing the Latvian Institute importance of Baltic cooperation. Seen off by President of Latvia Bobsleigh Silver Ends Drought Andris Bērziņš, most athletes of the Viesturs Zariņš – February 23, 2014 Latvian Olympic delegation departed for the Winter Olympics in Sochi on It was a long time coming but the February 6. First competitions with Latvia’s 4-man bobsleigh crew consisting Latvian participation will be in biathlon of 26 year old pilot Oskars Melbārdis and and luge on February 8. crew members Daumants Dreiškens (29), Jānis Strenga (28) and Arvis Vilkaste (24) President Bērziņš wished the brought home a silver on the last day of Olympians, especially the Latvian the Sochi Games. They finished behind national ice hockey team, luck and to Russia by 9/100th of a second. After a become a team of personalities. Latvia shaky 1st heat when they finished 5th, will be represented at the Sochi Olympics the crew nailed it on the second when by 58 athletes in nine different disciplines: they shot up to 2nd place and kept that speed skating, biathlon, bobsleigh, position through the 3rd and 4th heats. cross-country skiing, alpine skiing, luge, skeleton, ice hockey and short track. Twenty six years ago at the Calgary 52 pilot Kibermanis will be a future force in Latvian bobsleigh. Earlier in the week during the two-man bobsleigh competition, pilot Oskars Melbārdis and brakeman Daumants Dreiškens came in 5th while Kibermanis and Leiboms finished 16th. Latvia’s flag bearer at the Sochi Olympics closing ceremonies is bobsleigher Daumants Dreiškens. He has been competing in bobsleigh since

Photo: AFP/Scanpix Photo: 2003 and was chosen by the Latvian Olympic Committee as an athlete who Olympics in 1988, a four man crew piloted sets the example for others through his by Zintis Ekmanis consisting of three character, work ethic, perseverance and Latvians and a Russian, and a two man teamwork. crew piloted by Jānis Kipurs, brought Perhaps the only black mark for home a gold and a bronze. Unfortunately Latvia at these Olympics was that hockey the medals went to the Soviet Union. Four player Vitalijs Pavlovs tested positive in years earlier in Sarajevo, Zintis Ekmanis random doping tests conducted on four piloted a 2-man sled to a bronze. players from each team after every game. When the Soviets decided to take Ostensibly it was a food supplement. up bobsleighing in 1980 they leveraged Pavlovs plays for Dinamo Riga in the the luge tradition in Latvia and Latvians KHL. were front and centre in Soviet bobsleigh. Top 10 finishes for Latvia included There were high hopes that the medals a 4th place finish by Tomass Dukurs in would continue after Latvia regained the skeleton just shy of a medal, a 5th in independence. That was not to be the two-man bobsleigh, 9th place by Andrejs case. Bobsleighing is an expensive Rastorgujevs in the 12.5km biathlon sport. Sleighs are high tech and cost over pursuit, 10th place by Mārtiņš Rubenis $100,000 each. Latvian bobsleighing in the luge and another 10th place by struggled as the country transitioned to a Oskars Gudromovičs and Pēteris Kalniņš free market economy where state funding in the men’s double luge. As a footnote, had to be replaced by private sponsors. Latvia pocketed one of only three goals The luge and skeleton are less scored in hockey against Canada as the expensive and Latvian athletes in Canadians advanced and eventually won those sports were able to eclipse the gold against Sweden. bobsleighers. But over the last few With two silver and two bronze seasons, the bobsleighers were starting medals, this is Latvia’s best Winter to podium on the World Cup circuit and Olympics showing topping the two they finally delivered on February 23 at medals picked up in 2010 at Vancouver. Sochi. Latvia is proving to be a sliding power and Meanwhile Latvia’s second crew along with Russia and the United States consisting of Oskars Kibermanis, Raivis were the only countries with medals in Broks, Helvījs Lūsis and Vairis Leiboms all three disciplines, the bobsleigh, luge finished 14th. Only twenty years old, and skeleton. 53 Russia won the official medals It stayed that way until well into the standing where a gold counts more than third period with Latvia playing a physical a silver and a silver more than bronze. and disciplined game. The defense and Norway came second and Canada third. spectacular play by 21 year old Latvian The United States came second in the goaltender and Tampa Bay Lightning unofficial total number of medals count prospect Kristers Gudļevskis shut out regardless of colour. Latvia placed a the Canadians. distant 23rd with 26 out of 89 countries By that point Canada was throwing at Sochi picking up medals. everything they had and Latvia was But Latvia was the only one of the hanging on weathering the storm. Just three Baltic countries to medal. under seven minutes from the end, a Viesturs Zariņš lives in Canada shot from the point through traffic beat and is a periodic contributor to Latvians Gudļevskis on the short side. Online. He was a member of the World Latvia had a couple of chances late in Federation of Free Latvians executive the game but in the end Canada survived board from 1991 through 1999 and a and now moves on to the semi-finals board member of the Latvian National against the United States. The Swedes Federation in Canada for 10 years, take on the Finns in the other semi-final including three years as its president. after Finland knocked out Russia earlier Epic David and Goliath Battle in Sochi in the day. Viesturs Zariņš - February 19, 2014 The star of the Latvia - Canada game Latvia pulled off an upset at Sochi in was goaltender Kristers Gudļevskis men’s hockey on February 18 beating who stopped 55 of 57 shots. Latvia only favoured Switzerland 3:1. That set up had 16 against Canada. He became a David and Goliath battle the next day an instant hero. Media outlets across between Latvia and Canada. Canada marvelled at his play. Canada is loaded with NHL stars led Ironically the head of the Canadian by captain and superstar Sidney Crosby. team at Sochi is Steve Yzerman. He is They were expected to cruise by Latvia also the general manager at Tampa Bay. on their way to the semi-finals. In 15 A good time for Gudļevskis to impress his previous outings against Canada dating boss sitting in the stands! back to 1936, Latvia lost all but one, some by huge margins. The exception was a tie back in 1997. But the match at Sochi played out differently. Latvia gave Canadians watching back home from coast to coast a huge scare as their team barely made it past the upstarts with a late 2:1 victory. Canada opened with a goal in the first period but Latvia evened the score with a long lead pass by Artūrs Kulda to Lauris Dārziņš who broke in on Canadian AFP/Scanpix Photo: goaltender Carey Price to put it up in the Latvian goaltender Gudlevskis and top shelf. defenceman Sotnieks keep Canada puck out. 54 Zemgus Girgensons, Lauris Dārziņš, they pick companies participating in the Jānis Sprukts, Artūrs Kulda, Oskars “Honest Introducer of the Euro” initiative. Bārtulis and Sandis Ozoliņš all had The goal of the initiative is to great games but everyone on the team encourage businessmen to recalculate deserves credit for coming through. prices in euros in a precise and correct Canadian Ted Nolan, who is an manner (1 lat = 1,423 euros). experienced professional and junior Saeima postpones review of Immi- coach as well as Latvia’s head coach, gration Law amendments has also been a huge factor for Latvia Latvian Institute at Sochi. Even though winless in the On January 30, the Saeima decided first three games they came close to postpone the review of amendments to against higher ranked teams. According the Immigration Law until April10. to Latvian players, Nolan believed Saeima was originally scheduled in them and made them believe in to review the bill on January 30, but the themselves. Nolan who is also coach of matter had to be postponed because the the NHL’s Buffalo Sabres will be back as responsible committee has not completed Latvia’s coach in this year’s IIHF World reviewing proposals for the bill and is yet Championships in May. to decide whether a new bill should be Despite the loss, today’s game was drafted. a huge moral victory for Latvia. Taking All For Latvia-For Fatherland And Canada to the wire in hockey is like a Freedom/LNNK has proposed to amend lesser country almost defeating Brazil in the Immigration Law so as to keep the World Cup. And the PR this brings the annual residence permits quota for Latvia ... it’s something the Latvian unchanged, but at the same time to government could never buy. remove the option that a third country 80% of residents believe businessmen citizen may apply for Latvia’s residence have been ho nest when introducing permit by paying 50 000 euros into the euro state budget. The latter proposal is also News Agency LETA supported by Unity. 80 percent of residents believe that Unity also proposed to increase the businessmen have been honest when minimum amount of real estate purchase introducing the euro in Latvia, according which gets the buyer a temporary to a survey carried out by the market and residence permit in Latvia from 150 000 public opinion research center SKDS. to 250 000 euros. 56 percent believe that nearly all As reported, the Saeima passed companies have been honest when the amendments in the final reading introducing the euro in Latvia, 24 percent on October 31 last year, confirming the believe that only one-half of businesses coalition’s compromise on the system of were honest, while 12 percent point out temporary residence permits. that all companies have been dishonest The amended law provides that when adopting the euro. a third-country citizen may apply for For 67 percent, it is important that Latvia’s temporary residence permit, valid retailers and service providers are honest for a period of up to five years, if he or introducers of the euro. 44 percent admit she makes a payment of 50 000 euros that, if they have to choose among into the state budget. several retailers or service providers, 55 Latvia’s ‘’Brainstorm’’ to perform at manufacturing recorded an increase of the Sochi Olympics 2 percent, whereas industrial production Latvian Institute output declined by 0.6 percent, including One of Latvia’s most popular pop/ a 2.2 percent decrease in mining and rock bands “Brainstorm” (Prāta Vētra) will quarrying and a 3.6 percent fall in perform at the Sochi Olympics. electricity and gas supply. The initiative to invite the band Compared to the fourth quarter of has come from the organizers of the 2012, industrial production output in Olympics, as ‘’Brainstorm’’ is a popular the fourth quarter last year reduced by band not only in Latvia, but in Russia 0.6 percent, of which by 10.8 percent in as well. electricity and gas supply, while output The band will perform on February in mining and quarrying increased 6.9 13 on the Olympic Village’s main stage. percent and in manufacturing 2.7 percent. The Olympic Village will also have Ziedonis’ ideas live on in charity fund a ‘’Latvian house’’, where Latvian Viegli second album entrepreneurs, artists and athletes will Egils Kaljo - January 02, 2014 be able to present themselves and The charity fund Viegli, created to speak with the international audience by aid the realization of the ideas of Latvian organizing various events and concerts. poet Imants Ziedonis, who passed Manufacturing industry records 0.6% away in 2013, has released a second growth album of songs with words by Ziedonis, Latvian Institute entitledVakars. Pietura. Jasmīns. Latvia’s industrial production in The first album, simply entitled Viegli, manufacturing grew by 0.6 percent and was released in 2011, and featured a in mining and quarrying - by 3.9 percent number of different Latvian musicians. in 2013 as compared with 2012. Musicians who appear on Vakars. The biggest increases in 2013 were Pietura. Jasmīns. include Jānis Holšteins recorded in computer, electronic and - Upmanis (Goran Gora), Māra Upmane optical product manufacturing – up by – Holšteine (of Astro-n-out), Renārs 27.6 percent, in furniture manufacturing Kaupers (of Prāta vētra), Jānis Strapcāns, – a 10.6 percent increase, and in Raimonds Gusarevs (El Mars) and Jānis manufacture of electrical equipment – 9 Šipkēvics (of Instrumenti). percent. The profits from the album will go to Successful economic results were the upkeep of Ziedonis’ summer home observed also in sections having the Dzirnakmeņi. greatest share in Latvia’s manufacturing The fund, founded in 2010, also field, namely, in production of food organized a competition to determine the products - 6.4 percent increase, wood design of a new Latvian stamp featuring processing - 3.3 percent, and manufacture Ziedonis, which will appear in January of fabricated metal products - 2.3 percent 2014. increase. For more information about the album In the fourth quarter of 2013, and the fund, please visithttp://www. compared to the third quarter last year, fondsviegli.lv (in Latvian)

Edited by Pēteris Kļaviņš 56