DEBESS ZVAIGÞÒOTÂ 2014 DEBESS PAVASARIS ‘ PLANCK NOVÇROJA: VISUMS IZPLEÐAS LÇNÂK Nekâ ZINÂTNIEKI DOMÂ

Indekss 2214 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS ZVAIGÞÒOTÂ 2014 DEBESS PAVASARIS PLANCK NOVÇROJA: VISUMS IZPLEÐAS LÇNÂK nekâ ZINÂTNIEKI DOMÂ

Fotogrâfijas, kas iegûtas laika posmâ no 2012. lîdz 2013. gada rudens-ziemas mçneðos. Sk. Kemlers K. Astrofotogrâfija Latvijâ – sapòi un realitâte. ZEMES MAGNÇTISKAIS LAUKS un RÎGAS DINAMO EKSPERIMENTS Kas ZINÂMS par ÍÎNAS KOSMISKAJÂM PROGRAMMÂM? Atkal RÎGÂ IR CEÏOJOÐAIS KAUSS BALTIJAS CEÏÐ! ASTROFOTOGRÂFIJA LATVIJÂ – PACIETÎBA un MÂKSLA Cena 3,00 CEÏOJUMS uz HIBRÎDO SAULES APTUMSUMU KENIJÂ Zemes magnçtiskâ lauka shematiskâ ilustrâcija. Zemes magnçtiskais ziemeïpols faktiski ir dienvidpols. Magnçtiskie ziemeï- un dienvidpoli atðíiras no ìeogrâfiskajiem poliem. Ievçrojiet, ka kompasa adatai attçlâ ir balts (dienvidi) gals, kas norâda ziemeïus, un spçka lîniju bultas vçrstas no dienvidiem uz ziemeïiem. Avots: Peter Reid, The University of Edinburgh, nasa.gov Sk. Ðvarcs K. Zemes magnçtisms: izcelðanâs un evolûcija.

Vâku 1. lpp.: Mâkslinieka priekðstats par Eiropas Kosmosa aìentûras ESA orbitâlo observatoriju Planck, kas palaista kopâ ar kosmisko teleskopu Herschel novçrojumiem infrasarkanajâ gaismâ 2009. g. 14. maijâ, sasniedzot Zemes orbîtas Lagranþa punktu L , turpinâja NASA pavadoòu COBE (1989, ≈4.5 g.) un kosmosa zondes Morfoloìiskâs formas: I, II, III, IV. Uzòemðanas vieta: Rîga, Èiekurkalns, Íîðezera krasts; 2013. g. 18. 2 h m WMAP (2001, >12 g.) iesâktos reliktâ starojuma CMB (Cosmic Microwave Background) pçtîjumus. Darbojâs jûlijâ 1 40 , ekspozîcija 2.5 sek; gaismas jutîba (ISO) 200, tehnika Canon EOS 500D + Jupiter 37A 135 lîdz 2013. g. 23. oktobrim. Eiropas Planks ir ieguvis precîzâko un detalizçtâko karti, kâda jebkad sastâdîta mm f 3.5 objektîvs. vecâkajai gaismai Visumâ. Sk. Dinsbergs I. Sudrabaino mâkoòu novçrojumi 2013. gada vasarâ. Avots: esa.int, ESA – D. Ducros Sk. Docenko D. Kosmiskâs observatorijas Planck pçdçjie novçrojumi un pirmie rezultâti. SATURS ZVAIGÞÒOTÂ Pirms 40 gadiem «Zvaigþòotajâ debesî» Starptautiskâs astronomu savienîbas Ârkârtçjâ ìenerâlâ asambleja Polijas Tautas Republikâ. DEBESS Magnçtiskâs zvaigznes. Saule un Zemes klimats...... 2 Zinâtnes ritums LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, Kurts Ðvarcs. Zemes magnçtisms: LATVIJAS UNIVERSITÂTES izcelðanâs un evolûcija...... 3 ASTRONOMIJAS INSTITÛTA Raitis Misa. Tuvâk Lielajam Sprâdzienam – LHC paveiktais un plâni...... 11 POPULÂRZINÂTNISKS Atklâjumi GADALAIKU IZDEVUMS Dmitrijs Docenko. Kosmiskâs observatorijas Planck IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS pçdçjie novçrojumi un pirmie rezultâti...... 16 ÈETRAS REIZES GADÂ A.A. Dîvainas formas miglâju veidojums ap NGC 3572 Kosmosa pçtniecîba un apgûðana Ints Íeðâns. Íînas ceïð uz kosmosu...... 22 2014. GADA PAVASARIS (223) Citâs observatorijâs Valdis Lapoðka. Vispasaules Virtuâlâ observatorija...... 29 Atskatoties pagâtnç Andrejs Alksnis. Baldones Ðmidta teleskopam drîz bûs pusgadsimts...... 31 Kârïa Kaufmaòa piemiòas stipendiâti Emîls Veide. Par jaunieðu piesaistîðanu astronomijai.....36 Redakcijas kolçìija: Skolu jaunatnei Maruta Avotiòa. Latvijas skolçnu komandai I vieta LZA kor. loc. Dr. hab. math. A. Andþâns (atbild. redaktors), LZA Dr. astron. h. c. sacensîbâs Baltic Way 2013...... 38 Dr. phys. A. Alksnis, K. Bçrziòð, Amatieriem Dr. sc. comp. M. Gills (atb. red. vietn.), Ivo Dinsbergs. Sudrabaino mâkoòu novçrojumi Ph. D. J. Jaunbergs, Dr. phil. R. Kûlis, 2013. gada vasarâ...... 43 I. Pundure (atbild. sekretâre), Mâris Krastiòð. Zvaigþòotas naktis Dr. paed. I. Vilks Kurzemes vçstures noskaòâs...... 47 Tâlrunis 67 034 581 Kristaps Kemlers. Astrofotogrâfija Latvijâ – sapòi un realitâte...... 50 E-pasts: [email protected] Mârtiòð Gills. Debess vçrotâju 10 salidojumi...... 57 www.astr.lu.lv/zvd Jaunas grâmatas www.lu.lv/zvd Lipska Ilze. Stîvens Hokings un Leonards Mlodinovs: Digitâlais arhîvs: http://ejuz.lv/zvd Diþenais plâns...... 58 Natâlija Cimahovièa. Megalîti – laikmetu vçstîjums.....60 Hronika Ilgonis Vilks. Ikdienâ pietrûkst zvaigþòu? Nâc pie mums!...... 62 Mâcîbu grâmata Agnese Zalcmane. Eclipse-tour 2013: Kenija...... 63 Rîga, 2014 Jautâ lasîtâjs Vai Zemes magnçtiskajam laukam ir frekvence?...... 72 1 Juris Kauliòð. Debess spîdekïi 2014. gada pavasarî....73 PIRMS 40 GADIEM ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

STARPTAUTISKÂS ASTRONOMU SAVIENÎBAS ÂRKÂRTÇJÂ ÌA POLIJAS TAUTAS REPUBLIKÂ

1973. gads bija Kopernika gads, kad visa civilizçtâ pasaule atzîmçja 500. dzimðanas dienu vienam no lielâkajiem cilvçces diþgariem, mûsdienu astronomijas pamatlicçjam Nikolajam Kopernikam. Sakarâ ar to Starptautiskâ astronomu savienîba (SAS) pieòçma lçmumu bez kârtçjâs SAS 15. Ìenerâlâs asamblejas Austrâlijâ (Sidnejâ, 21.-30. aug.) sasaukt arî SAS Ârkârtçjo ìenerâlo asambleju (ÂÌA) 4.-12. septembrî Polijâ N. Kopernika dzîves un darba vietâs (Varðavâ, Toruòâ un Krakovâ), kas pulcçja vairâk nekâ 1000 biedru. ÂÌA darbâ piedalîjâs ap 40 valstu zinâtnieki, visvairâk no ASV (ap 140) un PSRS (ap 120), tâs ietvaros notika seði zinâtniski simpoziji: Saules sistçmas un mazo zvaigþòu sistçmu stabilitâte, Gravitâcijas starojums un gravitâcijas kolapss un Zvaigþòu evolûcijas vçlâs stadijas Varðavâ, Kosmoloìisko teoriju salîdzinâðana ar novçrojumu datiem Krakovâ un Plançtu sistçmas pçtîjumi un Kopernika astronomija un tâs fons Toruòâ. Asamblejas atklâðanâ Varðavâ Zinâtnes un kultûras pilî Polijas TR Ministru Padomes priekðsçd. P. Jaroðeviès uzsvçra astronomijas îpaðo lomu pârçjo zinâtòu starpâ un atzîmçja, ka astronomija ir viena no vecâkâm un svarîgâkâm zinâtòu nozarçm, kas vienmçr ir bijusi bagâta ar lieliem atklâjumiem, kuri pârsteiguði ar saviem mçrogiem un rezultâtiem un kam bijusi milzîga nozîme zinâðanu evolûcijâ, pasaules uzskata veidoðanâ un civilizâcijas attîstîbâ. Tâpat kâ kâdreiz, kad astronomijas zinâðanas bija pamatâ kuìniecîbas attîstîbai, dodot iespçju atklât jaunas jûras un kontinentus, tagad tâ paver ceïu kuìiem kosmiskajâ telpâ, îstenojot sensenos cilvçces sapòus un izzinot dabas visdziïâkos noslçpumus. (Saîsinâti pçc Z. Alksnes, A. Balklava, J. Francmaòa raksta 1.-18. lpp.)

MAGNÇTISKÂS ZVAIGZNES

Spektra klaðu intervâlâ no B5 lîdz F0 ap 10% zvaigþòu ir t. s. pekulârâs (neparastâs) A zvaigznes (Ap zvaigznes). To pekularitâte izpauþas tâdçjâdi, ka daþâm lînijâm ðo zvaigþòu spektros piemît anomâla intensitâte salîdzinâjumâ ar tâm paðâm lînijâm normâlu zvaigþòu spektros. Ðîm zvaigznçm raksturîgi arî ïoti spçcîgi magnçtiskie lauki ar intensitâti tûkstoði un pat desmiti tûkstoðu gausu. Kâ râda novçrojumi, Ap zvaigþòu magnçtiskais lauks ir mainîgs, vienlaikus mainâs arî lîniju intensitâte spektrâ, turklât daþâdi – daïa no tâm vienâdâ fâzç ar magnçtisko lauku, bet daþas – pretçjâ fâzç. Labas teorijas magnçtisko zvaigþòu izskaidroðanai vçl nav. Ðajâs zvaigznçs notiekoðie procesi ar lielâm grûtîbâm pakïaujas skaitliskiem aprçíiniem. Iespçjams, ka magnçtiskajâs zvaigznçs darbojas kâ iekðçji, tâ ârçji faktori. (Saîsinâti pçc E. Grasberga raksta 18.-21. lpp.)

SAULE UN ZEMES KLIMATS

Zemes magnçtiskâ lauka dienvidpols – vieta, kur mûsu puslodç Zemes magnçtiskâ lauka horizontâlâ komponente ir visvâjâkâ. Magnçtiskâ lauka spçka lînijas te vçrstas gandrîz perpendikulâri Zemes virsmai, tâpçc tieði te u.c. vietâs ar vâju horizontâlo komponenti atmosfçras zemâkos slâòos paaugstinâtas Saules aktivitâtes laikâ spçj iekïût augstas enerìijas protoni un ietekmçt Zemes atmosfçras cirkulâciju. Tas arî fizikâli izskaidro Saules aktîvo daïiòu ietekmi uz Zemes atmosfçru. Lîdz ar to arî radies jauns apstiprinâjums daudzu pçtnieku uzskatam par Saules aktivitâti kâ vienu no svarîgâkajiem faktoriem, kas nosaka Zemes klimatu. (Saîsinâti pçc N. Cimahovièas raksta 26.-27. lpp.) 2 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS ZINÂTNES RITUMS

KURTS ÐVARCS ZEMES MAGNÇTISMS: IZCELÐANÂS UN EVOLÛCIJA

1. Vçsturisks atskats Katrs no mums pazîst kompasu ar kustîgo magnçtadatu, kas râda ziemeïu-dienvidu virzienu (1. att.). Magnçtiskos ieþus (magnetîtu) Íînâ pazina jau 3. gadu tûkstotî p. Kr. Droði avoti par magnçtismu un kompasu senajâ Íînâ un Grieíijâ saglabâjuðies no 5. gs. p. Kr. Íînâ Haòu dinastijas laikâ (3. gs. p. Kr.) tika lietots savdabîgs kompass karotes formâ, kas pavçrsts uz dienvidiem (2. att). Íînieðu zinâtnieks Ðen Kuo (1031-1095) izgudroja peldoðo kompasu navigâcijai un pazina arî deklinâcijas leòíi – leòíi starp magnçtiskâ 1. att. a – Zemes magnçtisko lauku raksturo lauka virzienu un ìeogrâfisko ziemeïu-dien- spçka lînijas, kas iziet no Zemes iekðçjâ magnçta vidu virzienu (1. att.). Eiropâ kompasu sâka ziemeïpola un beidzas dienvidpolâ; b – magnç- izmantot tikai 12. gs. tiskie ziemeïu un dienvidpoli atðíiras no ìeogrâ- Lîdz pat 16. gadsimtam kompasu izman- fiskiem poliem, vidçjais deklinâcijas leòíis 11°; toja navigâcijai, neinteresçjoties par Zemes c – magnçtiskâ lauka horizontâlâ komponente magnçtiskâ lauka dabu un izcelðanos. Pirmos (inklinâcijas leòíis) Ziemeïu puslodç vçrsta uz aug- zinâtniskos pçtîjumus par Zemes magnçtismu ðu un Dienvidu puslodç uz leju no horizontâlâs veica angïu zinâtnieks Viljams Gilberts (Wil- plaknes. liam Gilbert, 1554-1603). Viòð uzskatîja, ka Zemes iekðienç ir liels pastâvîgais magnçts, kas nosaka kompasa magnçtadatas virzienu. Viòð arî pirmais aprakstîja magnçtiskos mine- râlus, kas pievelk dzelzs skaidiòas un ietekmç magnçtadatas virzienu. Ðodien mçs zinâm, ka tie ir minerâli, kuru sastâvâ ir dzelzs (Fe), niíeïa (Ni) vai kobalta (Co) atomi. Gilberts pazina arî inklinâcijas leòíi – magnçtadatas novirzi no horizontâlas plaknes (1. att.). Zie- meïpuslodç magnçtadatas ziemeïpols ir novir- zîts uz leju, bet dienvidpuslodç uz augðu. Kompasos inklinâcijas leòíis parasti ir kom- 2. att. Íînieði pazina magnçtismu jau senatnç. pensçts un uz kompasu iedarbojas tikai Ze- Attçlâ redzams kompass no 3. gs. p. Kr. karotes mes magnçtiskâ lauka horizontâlâ komponen- veidâ, kas râda dienvidu virzienu.

3 te. Kristofors Kolumbs (Cristoforo Colombo, 1451-1506) ceïojumâ uz Ameriku novçroja deklinâcijas leòía atkarîbu no ìeogrâfiskâm koordinâtâm. Bûtisku atklâjumu par elektriskâs strâvas radîto magnçtisko lauku 1820. gadâ veica dâòu fiziíis H. K. Ersteds (Hans Christian Oersted, 1777-1851, 3. att.). Lekciju de- monstrâcijâ viòð novçroja magnçtadatas novirzi strâvas vada tuvumâ (4. att.). Ðo parâ- dîbu sîkâk aplûkoja franèu zinâtnieks Andrç Marî Ampçrs (Andre-Marie Ampere, 1775- 1836). Viòð novçroja mijiedarbîbu starp diviem elektriskiem vadiem, kuri pievelkas, ja 4. att. Magnçtiskâ lauka spçka lînijas ap pastâ- strâvas virziens abos vados ir vienâds, un vîgo magnçtu (a) un strâvas vadu (b). Lorenca atgrûþas - ja pretçjs. Tas bija pirmais eksperi- spçka virziens (c) un magnçtiskâ lauka vizuali- ments par magnçtisko mijiedarbîbu. zâcija ar dzelzs skaidiòâm (d). Magnçtiskâ lauka indukcija B ir proporcionâla magnçtiskâ lauka intensitâtei H: [B]=Vs/m2=N/Am; [H]=A/m. Mag- nçtiskâ lauka enerìijas blîvums w [J/m3] ir vienâds -6 w=½ BH, kur B=µ0H un µ0=1,257×10 N/m ir magnçtiskâ lauka konstante.

mana efektu, 3. att.) atklâja likumsakarîbu, ka uz kustoðu elektrisku lâdiòu magnçtiskâ laukâ darbojas spçks perpendikulâri magnç- tiskâ lauka un kustîbas virzienam (Lorenca 3. att. Ðie zinâtnieki lika pamatus elektromag- spçks, 4. att. c). nçtisma izpratnei. Deviòpadsmitâ gadsimta beigâs izveido- jâs uzskats, ka Zemes magnçtisko lauku no- Tâlâku ieguldîjumu elektromagnçtismâ de- saka liels pastâvîgs magnçts zemeslodes iek- va angïu zinâtnieks M. Faradejs (Michael ðienç (magnçtiskais dipols). Faraday, 1770-1845, 3. att.), kas atklâja elektromagnçtiskâs indukcijas likumus, kas ir 2. Zemes magnçtiskais lauks ðodienas elektrotehnikas pamatâ. Faradejs Pirmos sistemâtiskos magnçtiskâ lauka mç- magnçtisko lauku raksturoja ar indukcijas rîjumus veica vâcu matemâtiíis un fiziíis K. F. lînijâm, kas raksturo lauka intensitâti un virzie- Gauss (Carl Friedrich Gauß, 1777-1855). nu (no magnçta ziemeïpola uz dienvidpolu, Viòð 1832. gadâ sadarbîbâ ar V. E. Veberu 4. att. a). Faradejs arî ievieð metodi magnç- (Wilhelm Eduard Weber, 1804-1891) mçrîja tiskâ lauka vizualizâcijai ar dzelzs skaidiòâm Zemes magnçtisko lauku, izmantojot paðu iz- uz stikla vai papîra virs pastâvîgâ magnçta gudroto magnetometru. Magnetometrâ bija (4. att. d). Divi elementârie magnçti ar vienâ- papildu magnçts, kas kalpoja kâ etalons un diem poliem atgrûþas un ar daþâdiem pievel- palielinâja mçrîjumu precizitâti. Gauss arî no- kas. Nedaudz vçlâk holandieðu zinâtnieks dibinâja pirmo magnçtisko observatoriju pie H. A. Lorencs (Hendrik Antoon Lorentz, 1853- Getingenas universitâtes. Mçrîjumi pierâdîja, 1928, Nobela prçmija 1902. gadâ par Zç- ka Zemes magnçtiskais lauks ikdienâ mainâs 4 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS nedaudz (±10%) un ðîs izmaiòas saistâs ar mâtiskus novçrojumus. Magnçtiskâs vçtrâs avotiem ârpus Zemes. Magnçtiskâ lauka inten- raksturîgâs magnçtiskâ lauka izmaiòas uz sitâte ir vislielâkâ uz magnçtiskajiem poliem Zemes sniedzas no 100 nanoteslâm (nT) lîdz (ap 60 mikroteslas, µT) un vismazâkâ uz ekva- 1 mikroteslai (µT). Magnçtiskâs vçtras saistâs tora (ap 30 µT). Latvijâ magnçtiskâ lauka inten- ar tâ saucamo Saules vçju. Tâ ir lâdçto daïiòu sitâte ir ap 40 µT (horizontâlâ komponente ir (pamatâ protonu un elektronu) plazma, kas ap 17 µT). Ðodien, pateicoties Zemes mâkslî- no Saules virsmas tiek izsviesta Zemes virzienâ gajiem pavadoòiem, kosmiskajâm stacijâm un ar âtrumu 300-1200 km/s. Ðai elektronu- kosmiskajiem lidojumiem uz Mçnesi, magnç- protonu plazmai ir arî neliels magnçtiskais tiskâ lauka sadalîjums ap Zemi ir labi izpçtîts. lauks (ap 5 nT), kas nedaudz ietekmç arî Ze- Lîdz aptuveni 100 km augstumam sniedzas mes magnçtisko lauku. Zemes magnçtiskâ jonosfçra. Te novçrojamas daþâdas Zemes lauka izmaiòas traucç radiosakarus un navi- magnçtiskâ pamatlauka fluktuâcijas stundu un gâciju. Magnçtiskâs vçtras iespaido arî mûsu diennakts mçrogâ. Zemes magnetosfçra stiep- nervu sistçmu. Atmosfçrâ Saules vçjð magnç- jas aptuveni lîdz 10 Zemes râdiusiem (64 000 tisko polu tuvumâ izraisa polârblâzmas – km!) Saules pusç un 100 reiþu tâlâk pretçjâ slâpekïa un skâbekïa molekulu gaismas emi- pusç. Tâ ir robeþa, kur Zemes magnçtiskais siju (5. att.). lauks saplûst ar Saules magnçtisko lauku. Ne- Jau senatnç bija pazîstami magnçtiskie raugoties uz ðiem izmçriem, aptuveni 95% no minerâli, kas lîdzîgi pastâvîgajiem magnç- kopçjâs Zemes magnçtiskâ lauka enerìijas tiem pievelk dzelzs skaidiòas un ietekmç kom- koncentrçta Zemes iekðienç. pasa magnçtadatu. Ðodien zinâm, ka pastâ- Zemes magnçtiskais lauks novirza lâdçtâs vîgie magnçti sastâv no dzelzs (Fe), niíeïa daïiòas, kas plûst no Saules (Lorenca spçks). (Ni) vai kobalta (Co) un magnçtiskie minerâli Ðî magnçtiskâ ekranizâcija ir ïoti bûtiska dzî- ir ðo elementu savienojumi (oksîdi, sulfîdi u.c.). vîbas eksistencei uz Zemes. Blakus mazâm Ðo íîmisko elementu un to savienojumu mag- magnçtiskâ lauka intensitâtes izmaiòâm jau nçtiskâs îpaðîbas varçja izskaidrot tikai 20. 19. gadsimtâ novçroja spçcîgâkas anomâ- gadsimtâ pçc kvantu teorijas izveidoðanas, lijas, kas saistîtas ar Saules aktivitâti. Pirmâ kas izskaidroja atomu, molekulu un kristâlu Saules vçtra reìistrçta 1859. gadâ. Tagad îpaðîbas, tai skaitâ arî magnçtismu. Vielu speciâli Zemes mâkslîgie pavadoòi veic siste- magnçtiskâs îpaðîbas nosaka to atomârâ uz- bûve un elektroniskâs îpaðîbas. Tipiski mag- nçtiskie materiâli ir dzelzs, niíelis un kobalts, kuru atomus var uzskatît par elementâriem magnçtiem. Lai dzelzs plâksnîti pârvçrstu pa- stâvîgâ magnçtâ, ðî plâksnîte jânovieto mag- nçtiskâ laukâ, kas elementâros atomâros magnçtus orientç (6. att.). Parasti ðim nolû- kam izmanto elektromagnçtus. Lîdzîgi dzel- zij arî magnçtiskos minerâlos elementâros atomu magnçtus var orientçt lauka virzienâ. Viens no izplatîtâkajiem magnçtiskiem mine- râliem ir magnetîts – dzelzs oksîds, kura sastâvâ ietilpst divvçrtîgie (Fe2+) un trîsvçr- 3+ 2+ 3+ 5. att. Polârblâzma ir Saules vçja izraisîtâ tîgie (Fe ) dzelzs atomi (Fe (Fe )2O4, gâzu izlâde atmosfçrâ ar gaismas emisiju no skâ- 6. att.). Attçlâ 6 b arî parâdîti Fe3O4 mono- bekïa un slâpekïa molekulâm. kristâli atradnçs Bolîvijâ (attçlâ redzami 5 7. att. Zemestrîèu avoti. Zemestrîces rodas litosfçras plâtòu (1, 2) sadursmçs vai vulkânu izvirdumos (3). Zemestrîces parasti notiek 5-15 km 6. att. Minerâla magnetîta kristâliskais reþìis dziïumâ, un seismiskie viïòi no hipocentra izplatâs (a) un magnetîta monokristâli Bolîvijas atradnçs (b). caur Zemes daþâdiem slâòiem (8. att.). Dzelzs kristâlu kubiskais reþìis (c) un elementâro lauka izmaiòas Zemes evolûcijâ. Magnçtiskâ magnçtu orientâcija magnçtiskâ laukâ (d). lauka virziena maiòu parasti aplûko vulkânu lavâ, kas satur arî magnetîtu. Karstâ lavâ magnetîta monokristâli kopâ ar fluorîtu magnçtisms izzûd un atjaunojas tikai atdzi-

(CaF2)). ðanas procesâ, fiksçjot ðâ perioda Zemes Augstâs temperatûrâs magnçtiskos mate- magnçtiskâ lauka virzienu. riâlos elementâro magnçtu orientâcija tiek Izmantojot ðo metodi, varçja novçrtçt, ka izjaukta un tie zaudç magnçtiskâs îpaðîbas. Zemes magnçtisko polu apmaiòa (pârpolçða- Ðo parâdîbu atklâja franèu zinâtnieks Pjçrs na) notiek aptuveni 10 000 gadu laikâ. Bei- Kirî (Pierre Curie (1859-1906), Nobela prç- dzamâ magnçtisko polu maiòa notika pirms mija 1903. gadâ). Ðo kritisko temperatûru, 780 000 gadiem (periods ir lielâks nekâ virs kuras vielu magnçtisms izzûd, sauc par vidçjais). Arî ðodien Zemes magnçtiskie poli

Kirî (TC) temperatûru (Fe TC = 760 °C un mag- nav nekustîgi un migrç ar âtrumu daþi desmiti netîtam (Fe3O4) TC = 585 °C). kilometru gadâ. Magnçtiskais pols pçc Kanâ- Magnçtiskiem ieþiem ir svarîga loma Ze- das observatorijas mçrîjumiem pârvietojas mes evolûcijas izpçtç. Divdesmitajâ gadsimtâ katru dienu par 90 metriem ziemeïrietumu magnçtisma pçtîjumi atsedza minerâlu ato- virzienâ, kas gadâ veido ap 30 km. mâro struktûru un elementâro magnçtu orien- tâciju. Ðie pçtîjumi deva jaunu ieskatu gan 3. Zemes iekðçjâ uzbûve Zemes magnçtiskâ lauka vecumâ, gan arî Kaut gan senajâ Grieíijâ un Babilonijâ magnçtiskâ lauka izmaiòâs evolûcijas pro- zinâja, ka Zeme ir lode, un rûdas iegûðana cesâ. Ìeologi atklâja minerâlus ar magnçtis- ðahtâs bija pazîstama jau ceturtajâ gadu tûk- ku orientâciju, kuru vecums ir 3,5 miljardi ga- stotî pirms Kristus, priekðstats par Zemes uzbû- du! Jau tik sen uz Zemes eksistçja magnçtis- vi bija visai miglains. Vulkânu izvirdumi un kais lauks. Tâlâkie pçtîjumi parâdîja, ka Ze- karstâ lava radîja priekðstatu, ka Zemes iek- mes evolûcijâ magnçtiskais lauks daudzas ðienç ir ugunîga ðíidra lava. Tikai 19. gad- reizes mainîjis savu virzienu ar periodu 200- simta beigâs un 20. gadsimtâ izveidojâs re- 300 tûkstoði gadu. Tas nozîmç, ka periodiski âls priekðstats par sareþìîto Zemes uzbûvi (7.- magnçtiskais ziemeïpols kïuva dienvidpols un 9. att.). otrâdi. Zinot ieþu vecumu (radioaktîvâ datç- Zemes iekðçjo uzbûvi palîdzçja noskaid- ðana), pçc elementâro magnçtu orientâcijas rot zemestrîces un ar tâm saistîtie novçrojumi. izmaiòâm minerâlos var noteikt magnçtiskâ Zemestrîces rodas litosfçras plakòu sadursmçs 6 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS vai vulkânisko izvirdumu rezultâtâ (7. att.). Ilggadçjie seismiskie novçrojumi (ap ze- Litosfçras plaknes ir daþâdi sadalîtas pa konti- meslodi ir simtiem seismisko staciju!) un ìeo- nentiem. Latvija un lielâkâ Eiropas daïa atbilst logu pçtîjumi par minerâlu íîmisko sastâvu mçrenâm seismiskâm zonâm. Zemestrîcçs iz- noskaidroja Zemes sareþìîto iekðçjo uzbûvi dalâs milzîga enerìija, kas no hipocentra (9. att.). Zemes garoza, augðçjâ mantija (lîdz izplatâs caur Zemes garozu uz visâm pusçm 700 km dziïumam) un apakðçjâ mantija (lîdz (7. un 8. att.). Zemestrîcçs mehânisko sprie- 2885 km dziïumam) ir cietâ fâze (neraugoties gumu rezultâtâ rodas divu tipu viïòi: P un S uz litosfçras plakòu kustîbu zemestrîcçs), kuru viïòi (8. att.). P viïòos mehâniskais spriegums sastâvâ ietilpst silîcija (46%), magnija (38%) mainâs viïòu izplatîðanâs virzienâ (longitudi- un dzelzs oksîdi (7,5%). Ðis slânis ir ar di- nâlie viïòi), bet S viïòos perpendikulâri (trans- elektriskâm (izolatora) îpaðîbâm. Zem ðâ cie- versâlie viïòi). Viïòu nosaukums cçlies no to tâ slâòa atrodas ðíidrais ârçjais (lîdz izplatîðanâs âtruma, kas P viïòiem (5000- 5155 km dziïumam) un cietais iekðçjais ko- 8000 m/s) ir lielâks nekâ S viïòiem (3000- dols (lîdz Zemes centram, 9. att.). Iekðçjais 4500 m/s). P viïòi seismiskajâs stacijâs pie- un ârçjais kodols pamatâ sastâv no dzelzs nâk âtrâk (primârie – angliski primary) nekâ (80%) un niíeïa (20%) cietâ un ðíidrâ agre- S viïòi (sekundârie – angliski secondary). gâtstâvoklî ar nelieliem skâbekïa un sçra pie- Mehânisko viïòu izplatîðanâs âtrums atkarîgs maisîjumiem. Zemes iekðienç ar dziïumu pie- no vielas elastiskajâm îpaðîbâm un vielas aug arî spiediens, kas Zemes centrâ sasniedz blîvuma (formula 8. att.). P viïòi izplatâs jeb- 3,5 miljonus atmosfçru. kurâ vidç (gâzçs, ðíidrumos, cietâs vielâs), Zemes iekðçjâs uzbûves un temperatûras kamçr S viïòi var izplatîties tikai cietâs vielâs. noteikðana prasîja ilggadçjus ìeologu pçtî- Tas dod arî iespçju atðíirt ðíidros un cietos jumus, izmantojot fizikas un astronomijas sa- slâòus Zemes iekðienç (8. un 9. att.). sniegumus un datus. Lai noteiktu Zemes iek- ðçjo struktûru (íîmisko sastâvu un ìeometriju), blakus seismisko viïòu âtrumu mçrîjumiem

8. att. Seismiskie viïòi un to izplatîðanâs Zemes iekðienç: (a) P viïòi ar mehâniskiem spriegumiem viïòu izplatîðanâs virzienâ; (b) S viïòi ar mehâ- niskiem spriegumiem perpendikulâri izplatîðanâs virzienam; (c) Seismisko viïòu izplatîðanâs Zemes 9. att. Zemes iekðçjâ uzbûve: 1 – kontinenta iekðienç. Viïòu izplatîðanâs âtrums atkarîgs no garoza; 2 – okeâniskâ garoza; 3 – augðçjâ man- vielas elastiskajâm îpaðîbâm (konstante K) un vie- tija; 4 – apakðçjâ mantija; 5 – ârçjais kodols; 6 – las blîvuma (ρ, sk. formulu). Viïòi Zemes iekðienç iekðçjais kodols. A – Zemes garoza – mantijas maina virzienu – lûst un atstarojas, kas zemeslodes robeþa; B – kodola – mantijas robeþa; C – ârçjâ otrâ pusç rada çnas joslas. un iekðçjâ kodola robeþa. 7 vajadzçja zinât íîmisko elementu sadalîjumu. ðu un atpakaï. Novçrtçtais ðíidruma kustîbas Vajadzçja òemt vçrâ mehânisko viïòu izpla- âtrums ir ap 100 km/gadâ jeb ap 3 mm/s tîðanâs âtrumu ðíidrâ un cietâ metâlu kausç- (ìeoloìiskâ mçrogâ tas nav tik mazs, lielâks jumâ. Vajadzçja arî novçrtçt elektrisko vadît- nekâ kontinentu plakòu kustîba). Zemes rotâ- spçju ðíidrajâ ârçjâ kodolâ, kas prasîja mate- cijas dçï uz ðíidrumu darbojas papildu spçks, riâlu fizikâlo îpaðîbu mçrîðanu augstâs tempe- kas konvekcijas kustîbu pârvçrð spirâlveida ratûrâs un lielâ spiedienâ. jeb virpuïveida kustîbâ. Tâ kâ ðíidrâ metâla Vçl sareþìîtâk ir novçrtçt temperatûru Ze- kustîba ir arî elektrisko lâdiòu kustîba, tad tâ mes iekðienç. Ðim nolûkam vajadzçja novçr- rezultâtâ inducçjas magnçtiskais lauks. tçt Zemes sâkotnçjo temperatûru, sasilðanu no Lai magnçtiskais lauks inducçtos, ir nepie- radioaktîviem sabrukðanas produktiem (238U, cieðams elektrîbu vadoðs ðíidrums ar pietie- 40K u.c.) un siltumatdevi apkârtçjai kosmis- kami lielu tilpumu, kurâ notiek konvekcija. kajai telpai. Galarezultâtâ izveidojâs mode- Zemes rotâcija konvekciju pârvçrð spirâlveida lis, kas redzams 9. attçlâ. kustîbâ, kas inducç magnçtisko lauku. Sa- Òemot vçrâ gan Zemes iekðçjo sastâvu, vukârt elektrisko lâdiòu novirze magnçtiskâ gan temperatûru, Zemes magnçtisko lauku laukâ (Lorenca spçks, 4. att.) rada jaunu mag- nevarçja izskaidrot ar pastâvîgu magnçtu nçtisko lauku, kas var pastiprinât esoðo. Ro- Zemes iekðienç. Vajadzçja radît jaunus mo- das savdabîgs ìeodinamo, kas izskaidro Ze- deïus Zemes un zvaigþòu magnçtiskâ lauka mes magnçtisko lauku un tâ izmaiòas laikâ, skaidrojumam. Ðâdu iespçju deva H. Alvçnsa kâ arî magnçtisko polu maiòu (10. att. a). (Hannes Alfvens (1908-1995), Nobela prç- mija 1970. gadâ) izveidotâ magnçtiskâ hid- 5. Zemes magnçtiskais lauks un rodinamika, kas aplûko elektrovadoða ðíid- Rîgas dinamo eksperiments ruma, gâzes vai plazmas kustîbu elektriskâ Priekðstati par Zemes magnçtisko lauku kâ un magnçtiskâ laukâ. Ðai fizikas nozarei ir elektromagnçtiskâs indukcijas parâdîbu (ìeo- svarîga loma plazmas fizikâ un astrofizikâ, dinamo) radâs 20. gadsimta otrajâ pusç, kad kâ arî tehniskos lietojumos. bija noteikta zemeslodes iekðçjâ uzbûve un

4. Kâ rodas Zemes magnçtiskais lauks Atzinumi par Zemes iekðçjo uzbûvi un fizikâlâs likumsakarîbas par elektromagnç- tisko indukciju 20. gadsimta otrajâ pusç izskaidroja Zemes un zvaigþòu magnçtisko lauku. Zinot, ka elektriskâ strâva rada mag- nçtisko lauku, fiziíi aplûkoja elektromagnç- tisko indukciju Zemes iekðienç. Ðim nolûkam var kalpot tikai ðíidrais ârçjais kodols (9. att.). Ðâ slâòa biezums ir ap 2300 km, un tas sastâv pamatâ no ðíidrâs dzelzs un niíeïa, kuru elektriskâ vadîtspçja, òemot vçrâ temperatûru un augsto spiedienu, ir ap vienu 10. att. a – Zemes magnçtiskâ lauka ìeodi- desmitdaïu no dzelzs elektriskâs vadîtspçjas namo (vienkârðota shçma ar virpuïstrâvâm); b – normâlos apstâkïos. Sakarâ ar augsto tem- Saules plankumi optiskâ teleskopâ (diametrs ap peratûru un temperatûras gradientu no apak- 20 000 km); c – turbulentie virpuïi Saules virsçjos ðçjâ slâòa uz augðçjo notiek konvekcija – slâòos sniedzas lîdz fotosfçrai un pastiprina lokâlo ðíidrâ metâla cirkulâcija no apakðas uz aug- magnçtisko lauku plankumos. 8 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS bija attîstîta magnetohidrodinamika (MHD). tâlâs shçmas tika novçrota arî Karlsrûes Ko- Ðo procesu izpçtç ievçrojama loma bija Lat- dolpçtniecîbas centrâ Vâcijâ (Kernforschungs- vijas fiziíiem, LZA Fizikas institûta MHD no- zentrum Karlsruhe). Daudzos zinâtniskos þur- daïas lîdzstrâdniekiem. nâlos MHD paðierosmes eksperimentâlais ap- Viss sâkâs ar Jçnas universitâtes profesora stiprinâjums tika minçts kâ viens no gada Maksa Stçnbeka (Max Steenbek, 1904- interesantâkajiem sasniegumiem fizikâ. 1981) vizîti Salaspilî 1966. gadâ. Profesors Laboratorijas eksperimentu mçrogi mil- M. Stçnbeks bija starptautiski pazîstams zi- joniem reiþu atðíiras no Zemes, Saules un nâtnieks MHD jomâ un astrofizikâ. Viòð kopâ Galaktikas izmçriem. Tâpçc Zemes magnç- F. Krauzi (Fritz Krause) un K.H. Redleru (Karl- tisko lauku un tâ izcelðanos vajadzçja papil- Heinz Rädler) [1] formulçja turbulento elektro- dus aplûkot ar datoru simulâciju un aprç- magnçtisko paðierosmes principu lielos astro- íiniem. Uzdevums nav vienkârðs. Ìeodinamo nomiska izmçra tilpumos, kas, kâ vçlâk no- efekts – magnçtiskâ lauka paðierosme ir atka- skaidrojâs, ir magnçtiska lauka avots Visumâ rîga no vides elektriskâs vadîtspçjas, lâdiòu (plançtâs, zvaigznçs, galaktikâs). Vizîtes lai- nesçju âtruma un turbulences (virpuïstrâvas), kâ radâs ideja, ka turbulento elektromagnç- kâ arî no vides izmçriem (tilpuma). Aprç- tisko paðierosmi eksperimentâli var pârbaudît íiniem vajadzçja noteikt Zemes magnçtisko laboratorijâ, izmantojot ðíidro metâlisko nât- lauku un tâ stabilitâti laikâ. Pirmos veiksmîgos riju (ðíidrs metâls ar augstâko elektrisko vadît- datoru aprçíinus 90. gados veica amerikâòu spçju, kuðanas temperatûra T = 92 °C). Eks- fiziíi G.A. Glacmaiers (G. A. Glatzmaier) un periments ir sareþìîts un prasa gan augstu P.H. Roberts [3]. Viòi pierâdîja, ka ârçjais eksperimentâlu tehniku, gan teorçtisku pieeju. Zemes magnçtiskais lauks tuvinâti ir mag- Toreizçjais Fizikas institûta direktors LZA aka- nçtiskâ dipola lauks (lauks, ko rada liels pa- dçmiíis I. Kirko piekrita ðim eksperimentam, stâvîgais magnçts), neraugoties uz to, ka Ze- un jaunais teorçtiíis fizikas zinâtòu doktors mes iekðienç magnçtiskâ lauka topogrâfija Agris Gailîtis (tagad LZA akadçmiíis un LU izrâdîjâs daudz sareþìîtâka (magnçtisko mul- profesors) uzòçmâs ðâ projekta vadîbu. Dabâ tipolu superpozîcija). Bûtisks simulâcijas re- eksistçjoðo turbulenci bija jâaizstâj ar pârdo- zultâts bija magnçtiskâ lauka nestabilitâte – mâtu, organizçtu, iepriekð aprçíinâtu spi- periodâ 200 000 lîdz 300 000 gadu – lauks râlisku metâla plûsmu. A.Gailîtis [2] izstrâ- sabrûk un daþu tûkstoðu gadu laikâ izmaina dâja teorçtisku modeli detalizçtam tâdas plûs- Zemes magnçtiskos polus. Ðie rezultâti labi mas aprçíinam, kas laboratorijas apstâkïos sakrît ar ìeoloìiskajiem novçrojumiem. ïautu realizçt MHD paðierosmi. Eksperimentos no paða iesâkuma piedalîjâs LZA akadçmiíis 5. Magnçtiskais lauks Visumâ Oïìerts Lielausis, viens no MHD virziena pa- Turbulentâ elektromagnçtiskâ paðierosme matlicçjiem Latvijâ. Latvijas fiziíi ðai jomâ ir process, kas inducç magnçtisko lauku elek- joprojâm ir starptautiski vadoðie. Eksperimenti trîbu vadoðâ vidç pie virpuïveida elektrisko un teorçtiskie aprçíini bija sareþìîti, un tikai lâdiòu kustîbas. Ðis process darbojas visâ 90. gadu beigâs aprakstîto MHD paðierosmi Universâ un nosaka plançtu, zvaigþòu un izdevâs novçrot eksperimentâli. Pirmo reizi, galaktiku magnçtisko lauku. 1999. g. 11. novembrî, ðâds eksperiments Magnçtiskais lauks pçc ìeodinamo princi- tika veikts LU Fizikas institûtâ. Ðis Salaspils pa tiek inducçts debess íermeòos ar ðíidru fiziíu sniegums guva starptautisku atzinîbu kâ elektrîbu vadoðu iekðçjo slâni. Apollo kos- Rîgas dinamo eksperiments (Riga Dy- miskie lidojumi uz Mçnesi un Zemes mâk- namo Experiment). Nedaudz vçlâk, pçc mç- slîgie pavadoòi uz Mçness nekonstatçja mag- neða, MHD paðierosme pçc citas eksperimen- nçtisko lauku. No tâ var secinât, ka Mçness 9 iekðienç paðreiz nav ðíidra elektrîbu vadoða paðierosmes efektam. Pçc aprçíiniem kon- kodola. Tomçr beidzamâ Apollo 17 lidojumâ vekcijas strâvas Saules iekðienç sasniedz 1012 uz Mçnesi 1972. gadâ tika atrasti minerâli ampçrus (tûkstoð miljardus!), kas nosaka Sau- ar magnçtisku orientâciju, no kâ var secinât, les centrâlo magnçtisko lauku, kura intensitâte ka Mçness evolûcijâ (Mçness vecums ir tikai uz virsmas ir 100 µT (tikai aptuveni divreiz nedaudz mazâks par Zemes vecumu) eksis- lielâka par Zemes magnçtisko lauku). tçja ðíidrs elektrîbu vadoðs kodols un magnç- Blakus ðim centrâlajam magnçtiskajam tiskais lauks. laukam uz Saules virsmas ir papildu mag- Astronomiskie novçrojumi nepârprotami nçtiskais lauks, kas saistâs ar Saules plan- konstatçja magnçtisko lauku zvaigznçm pçc kumiem (10. att. b). Saules plankumi rodas Zçmana efekta zvaigþòu gaismas emisijas no turbulentâm masas kustîbâm Saules virsç- spektros. Zçmana efektu – spektrâlo lîniju jos slâòos. Ðie elektrovadoðie virpuïi Saules saðíelðanos magnçtiskâ laukâ 1896. gadâ iekðçjâ magnçtiskâ laukâ papildus inducç atklâja holandieðu fiziíis P. Zçmans (Pieter lokâlu magnçtisko lauku Saules plankumos Zeeman (1865-1943), Nobela prçmija (10. att. c). Magnçtiskais lauks Saules plan- 1902. gadâ kopâ ar K. Lorencu). Saðíel- kumos ir tûkstoðiem reiþu spçcîgâks par Sau- ðanâs lielums ir proporcionâls magnçtiskâ les centrâlo magnçtisko lauku un sasniedz lauka intensitâtei, un to plaði izmanto astro- intensitâti 0,4 T. Saules plankumi ir nestabili fizikâ. Vislabâk izpçtîtâ zvaigzne ir Saule un un mainâs daþu dienu ritmâ. Saules plan- tâs magnçtiskais lauks. kumu magnçtisms vidçji mainâs 11 gadu pe- Saules un zvaigþòu sastâvs stipri atðíiras riodâ. Saules plankumu magnçtiskais lauks no Zemes sastâva. Saules virsçjie slâòi pama- rada magnçtiskâs vçtras un ietekmç parâ- tâ sastâv no ûdeòraþa (70%) un hçlija (28%), dîbas uz Zemes. turklât metâli ir tikai ap 2%. Saules virsmas Elektromagnçtiskâ paðierosme ir univer- temperatûra ir ap 6000 °C. Saules centrâ sâls process magnçtiskâ lauka veidoðanâ Vi- temperatûra ir daþi desmiti miljonu Celsija sumâ. Zvaigþòu magnçtiskais lauks mainâs grâdu, kas nodroðina kodoltermiskâs reak- miljardiem gadu ilgajâ evolûcijas procesâ. cijas – Saules enerìijas avotu. Augstâ tempe- Tas labi novçrojams neitronu zvaigznçm, kas ratûra un temperatûras gradients, karstâ elek- ir savas evolûcijas beigu posmâ. Magnçtiskâ trovadoðâ plazma un Saules rotâcija ir ideâli lauka saglabâðanâs likumi neitronu zvaig- nosacîjumi turbulentâs elektromagnçtiskâs znçm pastiprina sâkotnçjo magnçtisko lauku lîdz intensitâtei 108 T (simts miljoni teslu!). Papildliteratûra 1. Steenbeck, M., Krause, F. and Readler, K.-H. A calculation of the mean electromotive force in an electrically conducting fluid in turbulent motion, under the influence of Coriolis forces. – Z. Naturforsh., 1966, 21a, 369-376. 2. Gailitis A. Mathematical backround of the Riga dynamo experiment. – Geophysical & Astrophysical Fluid Dynamics, Vol. 107, Issue 4, 2013. 3. Glatzmaier, G.A., Roberts P.H. A three-dimensional self-consistent computer simulation of the geomagnetic field. – Nature, Vol. 377 (1995), 203. D

ÐOPAVASAR ATCERAMIES , ÐOPAVASAR ATCERAMIES , ÐOPAVASAR ATCERAMIES 150 gadu – 1864. g. 12. aprîlî Neretas tuvumâ nokrituði divi meteorîti – viens 13, otrs 11 mârciòu smags. Neretas meteorîts ir tipisks akmens meteorîts (hondrîts). I. D.

10 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS RAITIS MISA TUVÂK LIELAJAM SPRÂDZIENAM – LHC PAVEIKTAIS UN PLÂNI

Cilvçce no zinâtnisko atklâjumu laikmeta pçtîjumu organizâcijas CERN vadoðâ pçtnie- strauji iesoïo zinâtniskâs meistarîbas laikme- ka, Daïiòu kûïu izpçtes nodaïas vadîtâja tâ. Laikmetâ, kad daudz kas tâds, kas ðíita (Beams Department) Dr. Paul Collier vieslek- ïoti tâlas nâkotnes un zinâtniskâs fantastikas cija “Lielais Hadronu paâtrinâtâjs – statuss sfçrâ esam, var kïût par realitâti tuvâko gadu un plâni” (Large Hadron Collider – Status and desmitu laikâ. Tomçr vçl arvien tiek veikti arî Plans). Lekcijas galvenais temats bija pats reizçm pârsteidzoði atklâjumi. Daþi notiek elementârdaïiòu paâtrinâtâjs LHC un, kâ joko- gandrîz nejauði, kâ nesen atklâtais grafçns1, jot uzsvçra Dr. Collier, nebija pârâk daudz citi prasa lielus finanðu ieguldîjumus un ir informâcijas par teorçtiskâs fizikas tçmâm. mçrítiecîga darba rezultâts. Tâda ir arî 2013. gada Nobela prçmijas laureâtu fizikâ Paâtrinâtâji Pîtera Higsa (Peter Higgs) un Fransuâ Englçra Daudzi jau zina, ka CERN nav tikai viens (Francois Englert) teorçtiski paredzçtâs un Lielais Hadronu paâtrinâtâjs. Elementârdaïiòu 2012. gadâ eksperimentâli apstiprinâtâs Hig- paâtrinâtâji laika gaitâ veidoti arvien lielâki, sa daïiòas atklâðana. Lai to paveiktu, bija un LHC ir lielâkais no tiem, bet arî visi ie- nepiecieðams veikt ne vairâk un ne mazâk priekð veidotie tiek izmantoti. Daudzi no tiem, kâ lielâko fizikas eksperimentu, ko cilvçce lai sagatavotu daïiòu kûïus priekð LHC. jelkad ir veikusi, – izveidot un daïçji sekmîgi Viens no svarîgâkajiem lielumiem, kas rak- darbinât Lielo hadronu pretkûïu paâtrinâtâju sturo elementârdaïiòu paâtrinâtâju, ir tas, cik LHC (Large Hadron Collider). daudz notikumu – t.i., elementârdaïiòu sadursmju notiek. Ðo skaitu nosaka tas, cik “spilgts” CERN pârstâvja vizîte ir daïiòu kûlis, proti, cik daïiòu tajâ ir, un var- 2013. gada 4. oktobrî Rîgas Tehniskâs bûtîba, ka sadursme notiks. Sadursmju skaitu universitâtes (RTU) Materiâlzinâtnes un lietið- tâtad var palielinât, palielinot daïiòu kûïa blî- íâs íîmijas fakultâtç notika Eiropas Kodol- vumu vai “spilgtumu” (apzîmç ar L).

Dr. Paul Collier un uzmanîgie klausîtâji.

Foto: Eduards Lapsa, RTU Datorikas skola.

1 http://lv.wikipedia.org/wiki/Grafçns (angl. LHC 27 km garâ tuneïa un dipolu magnçta http://en.wikipedia.org/wiki/Graphene) ðíçrsgriezums. CERN foto 11 Palielinât L vçrtîbu faktiski arî ir galvenais LHC inþenieru uzdevums, un tas ir sasniegts, jo tieði LHC ir ðobrîd jaudîgâkais elemen- târdaïiòu paâtrinâtâjs. LHC izvietots riòíveida pazemes tunelî, kas atrodas vidçji 100 m zem zemes. Tuneïa garums ir 27 (26,83, ja precîzi) km. LHC veidots, lai nodroðinâtu 7 TeV protonu kûïa sadursmi ar otru 7 TeV protonu kûli. LHC veidots, lai varçtu paâtrinât un veikt sadursmes, arî izmantojot svina atomu kodolus. Daïiòu sadursmes tiek novçrotas èet- ros daþâdos eksperimentos, kas katrs pçta citu ðo sadursmju aspektu. Pçdçjâ dipolu magnçta nolaiðana tunelî. LHC tapðana CERN foto 1983. gadâ CERN pirmo reizi tiek izska- tîta ideja par divu protonu kûïu paâtrinâtâju. lu raþoðanas industrializâcija, jo to nepie- 1984. gadâ notiek pirmie projektçðanas dar- cieðamais skaits ir tik liels, ka tos izgatavot bi, kuru galvenais uzdevums ir radît piemç- pa vienam nav praktiski lietderîgi. rotu magnçtisko dipolu dizainu. Magnçtiskie 2006. gadâ tiek piegâdâts pçdçjais, dipoli ir elektromagnçti, kas veido un virza 1232. dipols (visi ir 14,3 m gari). Galvenie daïiòu kûli vajadzîgajâ virzienâ (LHC ga- elementi LHC izveidei ir gatavi. CERN rîcîbâ dîjumâ virza pa apli). Jo jaudîgâki magnçti, tagad 37 000 t supravadoðu elektromagnçtu. jo lielâkas enerìijas daïiòu kûli iespçjams 2008. gadâ 27 km garajâ tunelî uzstâdîts izmantot. Tâtad tieði magnçtiskie dipoli ir pçdçjais dipols un atdzesçts lîdz to darba svarîgâkâ daïiòu paâtrinâtâja sastâvdaïa. temperatûrai (tâtad supravadoðam stâvoklim) LHC paredzçto magnçtu stiprums ir ap 9 T, –271,3 °C. 10. septembrî LHC sâk darbîbu, un tik stipri magnçti nekad vçl nebija tikuði paâtrinot pirmo daïiòu kûli. No idejas lîdz projektçti. realizâcijai pagâjuði 25 gadi. 1994. gadâ tiek uzbûvçts un sekmîgi tes- tçts pirmais dipols. Nâkamais solis bija dipo- Tehniskie izaicinâjumi Kaut arî ðeit bûs minçti raksturlielumi, kas ikdienâ nav plaði izmantoti ârpus specifiskâm fiziíu aprindâm, tomçr materiâls par LHC bez tiem bûtu nepilnîgs. Dipolu magnçtiskâ lauka stiprums praksç ir 8,4 T. LHC darba temperatûra – 1,9 K. Dipolu solenoîdos plûst 13 000 A stipra strâ- va. Kûïa enerìija ir 362 MJ (1 MJ izkausç ap 2 kg vara). Supravadoðu elektromagnçtu spolçs uzkrâtâ enerìija – 10 000 MJ. Lai nodroðinâtu 1,9 K darba temperatûru, LHC darbinâðanai tiek izmantotas ap 130 t saðíidrinâta hçlija. Interesanti, ka, atdzesçjot LHC lîdz darba temperatûrai, tas saîsinâs par LHC dipolu magnçts sniegâ. CERN foto 80 m. Katrs dipols kïûst par apmçram 4 cm 12 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS îsâks. Tas, protams, jâòem vçrâ, veidojot sa- la sieniòas. Tâtad tiek sasniegts mçríis, ka vienojumus starp dipoliem. Kopçjais daþâdu kûlis virzâs, neskarot 27 km garâs un 56 mm savienojumu skaits ir ap 2000. resnâs izliektâs caurules sienas!!! Faktiskais Bet tomçr kâ novçrtçt, cik liela tad ir dipo- kûïa izmçrs tiek ierobeþots 2,2 mm ietvaros. los uzkrâtâ 10 GJ enerìija (kâ induktivitâte supravadîtâjâ)? Lîdzîga enerìija ir, piemç- 9 dienas vçlâk ram, Nimitz klases aviâcijas bâzes kuìim, Sekmîgi sâcis savu darbu 2008. gada kas sver 90 000 t un traucas 55 km/h âtru- 10. septembrî, LHC tomçr spçja darboties mâ. Problçma ir, ka gadîjumâ, ja LHC dar- tikai deviòas dienas. Vienâ no dipolu savie- bîbâ gadâs kïûme, ir noteikts, ka visu ðo ener- nojumu vietâm veidojâs pretestîbas zona. ìiju jâspçj aizvadît no LHC 40 sekunþu laikâ, Savienojumâ viens metinâjums bija neatbil- lai LHC nerastos mehâniski bojâjumi. stoðs standartiem, kas nepiecieðami sistçmâs, Daïiòu kûïa 362 MJ enerìija ðíiet salî- kur tiek izmantots saðíidrinâts hçlijs. Rezultâtâ dzinoði neliela, bet ðis enerìijas apjoms kon- veidojâs elektriskais loks, kas pârrâva saðíid- centrçts 89 mikrosekundes îsâ impulsâ, jo tik rinâtâ hçlija vadu. Rezultâtâ 275 MJ ener- ilgs laiks paiet, kamçr daïiòu kûlis ar gaismas ìijas tika eksplozîvi izkliedçti hçlijâ, tam ïoti âtrumu veic pilnu apli pa LHC. Ðâ impulsa strauji iztvaikojot. Tika zaudçtas apmçram jauda ir ap 4 TW. Viena daïiòu kûïa enerìija 4 t hçlija. ir pielîdzinâma TGV âtrvilciena sastâva ener- ìijai, kad tas traucas ar 200 km/h âtrumu. Atkal aktuâls ir jautâjums, kâ, ja kas atgadâs, daþu mikrosekunþu laikâ ðo enerìijas dau- dzumu (4 TW impulsâ) aizvadît no LHC, nera- dot postîjumus? Tâ kâ daudzas LHC detaïas veidotas no vara (kuðanas temperatûra 1356 K), ilustrâ- cijai var minçt, ka daïiòu kûlis spçj izkausçt apmçram 500 kg vara, bet magnçtu sole- noîdos uzkrâtâ enerìija – 1500 kg vara katrâ LHC astotdaïâ. Tâtad, ja kaut kas norit nepareizi, tad LHC vietâ ïoti îsâ laikâ var iegût daudzas tonnas (nu kâdas 12) izkausçta vara. Tâtad ir jâbût ïoti uzmanîgiem un jâveic Bojâtâ dipolu magnçtu savienojuma vieta, kurâ daudz droðîbas pasâkumu, lai novçrstu bojâ- radâs saðíidrinâtâ He noplûde deviòas dienas pçc jumus LHC. Viena metode, kas tiek lietota, ir LHC darbîbas sâkðanas. CERN foto daïiòu kûïa kolimâcija. Tâ kâ kûlis nav ciets objekts un daïa no to veidojoðajâm daïiòâm ar laiku iziet pârâk tâlu ârâ no kûïa, ðîs da- LHC atjaunoðana prasîja apmçram gadu ïiòas tiek vienkârði nofiltrçtas, kûli laiþot cauri (lîdz 2009. gada 29. novembrim). Bija jâno- noteikta izmçra caurumam, kuram cauri tiek maina apmçram 50 elektromagnçti, tika uzla- tikai pats kûlis, bet novirzîjuðâs daïiòas atsitas bota pârspiediena aizsardzîbas sistçma, lai pret kolimatora (pavisam 108 gabali ar koli- nâkamreiz sakarsçtâ gâze spçtu labâk izkïût matora sieniòu attâlumu lîdz daïiòu kûlim 10 no LHC. Bija jâiztîra apmçram 4 km kûïa mikrometri) virsmu. Tâdçjâdi tiek panâkts, ka vakuuma kanâlu (to, kas 56 mm diametrâ). kûlis ar milzîgo enerìiju (362 MJ) neskar Papildus tika uzstâdîti 6500 jaunu sensoru, elektromagnçtos izveidotâ 56 mm lielâ kanâ- kas ïaus labâk atklât lîdzîgas kïûmes. Bez tam 13 Lielais pârtraukums 1 (LP1) 2013. gada februârî LHC tika apturçts, un ðobrîd norit uzlaboðana, kuru plânots pa- beigt 2014. gada decembrî. Mçríis ir veikt tehniskus uzlabojumus tâ, lai bûtu iespçjams LHC darbinât ar lielâku daïiòu kûïa enerìi- ju – vismaz 6 TeV. Jâpiebilst, ka desmit nedçïas aizòçma LHC uzsildîðana no 1,9 K lîdz istabas tempe- ratûrai. Ðajâ laikâ no sistçmas tika izòemtas 130 t saðíidrinâtâ hçlija. 70 t tiek uzglabâtas CERN, pârçjais atgriezts apritç. Interesanti, ka LHC izmanto vairâkus procentus no visa pasaules hçlija apjoma. Dr. Paul Collier (stâv otrais no labâs) ar kolç- ìiem un Space Shuttle STS-134 komandu. CERN foto (Photograph: Maximilien Brice, Date: 15 Oct 2009) tika izveidota sistçma, kas ïautu izvairîties no ðâdiem metinâðanas defektiem nâkotnç. Un droðîbas pçc tika nolemts LHC darbinât ar apmçram pusi jaudas – 3,5-4 TeV. Vçlâk plâ- nots visus savienojumus pârstrâdât, un tad LHC varçtu darbinât ar lielâku kûïa enerìiju. Tieði ðie uzlaboðanas darbi ðobrîd notiek, un raksta tapðanas brîdî LHC netiek izmantots fizikas eksperimentiem. LHC dipolu magnçta ðíçrsgriezuma grafika. CERN foto Higsa daïiòa2 Protams, tieði uz to, ka, izmantojot LHC, Uzlaboðana norit, bet ko tad varam sagai- izdosies eksperimentâli apstiprinât Higsa daïi- dît, kad LHC atkal atsâks darbu? Ir plânots, òas eksistenci, tika liktas lielas cerîbas. 2010. ka kûïa enerìija pçc LP1 bûs vismaz 6,25 gada oktobrî tika konstatçtas pirmâs pazî- TeV. Jau ðâ gada martâ tiks veikts eksperi- mes, ka ðâda daïiòa tieðâm varçtu eksistçt. ments, lai noskaidrotu, vai to bûs iespçjas 2012. gada 4. jûliju CERN sauc par Higsa palielinât lîdz 6,5 TeV jau uzreiz pçc dar- dienu, jo tieði ðajâ datumâ tika paziòots, ka bîbas atsâkðanas. Vçlâk enerìijas lîmeni bei- ir atklâta elementârdaïiòa, kas atbilst Higsa dzot plânots palielinât lîdz LHC sâkotnçji daïiòai. Ðobrîd ir apstiprinâts, ka tâ tieðâm plânotajiem 7 TeV katram daïiòu kûlim. 3 ir Higsa daïiòa jeb Higsa bozons . LHC plânots izmantot vismaz lîdz 2030. gadam. Ðajâ laikâ plânoti vçl divi lielie pâr- 2 Dumbrâjs O. Higsa bozons. – ZvD, 2012, traukumi. LP2 plânots ap 2018. gadu, bet Pavasaris (215), 15.-17. lpp. LP3 – ap 2022. gadu. 2022. gada pârtrau- 3 Docenko D. Komentârs: Par Higsa bozona kumâ plânots veikt dipolu magnçtu uzlabo- atklâðanu. – ZvD, 2012, Rudens (217), 4. lpp. ðanu, tos nomainot, jo esoðie bûs stipri bojâti 14 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS LHC radiâcijas dçï un tikpat bûtu jâmaina. Arî maksimâli iespçjamâ L vçrtîba ap ðo laiku bûs sasniegta. Tâdçï pçc LP2 plânots iedarbinât iekârtu ar bûtiskiem uzlabojumiem un citu nosaukumu – HL-LHC. Tajâ plânots izmantot jauna tipa dipolus (Nb3Sn). Tas ïaus bûtiski palielinât L vçrtîbu un tâtad nodroðinât lielu daïiòu sadursmju (notikumu) skaitu. Nâkamie soïi ir vçl palielinât iekârtas parametrus un izveidot HE- LHC ar divu kûïu enerìiju 33 TeV (tâtad viena LHC un citu CERN objektu izvietojums. kûïa enerìija bûs 16,5 TeV). HE-LHC izveidei CERN foto tiktu izmantots jau esoðais LHC tunelis. Nâkamais solis, kas ðobrîd tiek izvçrtçts, Pârsteidzoði, ka kopçjais CERN gada bu- ir VHE-LHC ar enerìiju 100 TeV izveide. Ðai dþets, ieskaitot visus izdevumus, kas saistîti iekârtai bûtu jâveido jauns tunelis. Tâ garums ar LHC darbinâðanu, ir vien apmçram 900 plânots vismaz 80 km vai pat 100 km. miljoni eiro. Tâ diez vai ir uzskatâma par augstu cenu organizâcijai, kas pasaulei devu- Noslçguma pârdomas si tîmekli un neskaitâmus medicînâ un tehnikâ Kopð pirmajâm pârdomâm par to, kâpçc izmantotus atklâjumus un izgudrojumus. pasaule ir tâda, kâda tâ ir, un kâpçc daþâdas Savukârt tieði daïiòu paâtrinâtâji, kâ LHC, parâdîbas izpauþas tâ un ne citâdi, pagâjuði mums ïauj pietuvoties Lielajam Sprâdzienam. daudzi gadsimti. Ir veikti milzîgi atklâjumi un Daïiòu sadursmes brîdî tiek – uz ïoti îsu brîdi izprastas daudzas lietas, kas paðos pamatos 4 un mazâ mçrogâ – radîti apstâkïi, kâdi bija nosaka to, kâpçc pasaule ir tâda , kâdu mçs neilgi pçc Lielâ Sprâdziena. Palielinot daïiòu to ikdienâ redzam un jûtam. Lai nedaudz kûïa enerìiju (mçra GeV), var pietuvoties pietuvotos visu lietu sâkumam, jâveic patiesi Visuma raðanâs brîdim. Ðobrîd LHC var ras- grandiozs darbs. Jâveido iekârtas, kâ LHC. ties apstâkïi, kâdi tie bija apmçram 1·10-12 (0.001 ns) sekundes pçc Lielâ Sprâdziena. 4 Balklavs A. Antropais princips. – ZvD, 2005, Tas ir Visuma vecuma apgabals, kuru nav Pavasaris (187), 3.-11. lpp. http://www.lu.lv/ iespçjams pçtît astronomiski (tas ir iespçjams, zvd/2005/pavasaris/antropais/, https://dspace. sâkot ar Visuma vecumu ap 300 000 gadu), lu.lv/dspace/handle/7/1340 – pçtot reliktstarojumu.D

ÐOPAVASAR ATCERAMIES , ÐOPAVASAR ATCERAMIES , ÐOPAVASAR ATCERAMIES

125 gadi – 1889. g. 19. maijâ Rîgâ dzimis latvieðu matemâtiíis un izcils pedagogs Edgars Lejnieks, Latvijas Universitâtes (LU) profesors (1919-1934), LU Centrâlâs bibliotçkas organizçtâjs un pârzinis, vairâku mâcîbu grâmatu autors. Miris 1937. g. 11. februârî Rîgâ. E. Lejnieka fotoattçlu (autors V. Rîdzenieks) sk. Astronomiskais kalendârs 1989, 59. lpp.

100 gadu – 1914. g. 15. maijâ Vladimirs Zlatinskis, strâdâdams par skolotâju, Jelgavâ savâ privâtajâ observatorijâ atklâja jaunu komçtu 1914b, kas vçlâk nosaukta viòa vârdâ. V. Zlatinska ziòojums par komçtas atklâðanu Krievijas astronomijas amatieru biedrîbas vçstîs ir viena no viòa pçdçjâm publikâcijâm. I.D. 15 ATKLÂJUMI

DMITRIJS DOCENKO KOSMISKÂS OBSERVATORIJAS PLANCK PÇDÇJIE NOVÇROJUMI UN PIRMIE REZULTÂTI

Reliktais starojums (kriev. Ðåëèêòîâîå èçëó- tâ starojuma pçtîjumiem veltîtâ kosmiskâ ob- ÷åíèå) jeb kosmiskais mikroviïòu fona sta- servatorija ir Eiropas Kosmosa aìentûras ESA rojums (angl. cosmic microwave background “Planks” (oriìinâlâ Planck), nosaukta vâcu radiation, CMBR) tika izstarots îsi pçc Lielâ fiziía Maksa Planka vârdâ. Sprâdziena, kad atdziestoðâ plazma, kas Tâ tika palaista 2009. gada maijâ ar gandrîz viendabîgi piepildîja visu telpu, kïuva Ariane 5 nesçjraíeti no Kuru kosmodroma caurspîdîga savam siltuma starojumam ûdeò- Franèu Gviânâ un sâka savus zinâtniskos raþa rekombinâcijas rezultâtâ. Reliktais sta- novçrojumus jûlijâ, sasniedzot Zemes orbîtas rojums tiek aktîvi pçtîts pçdçjos 50 gadus, Lagranþa punktu L2 aptuveni 1,5 milj. km jo tas dod tieðu informâciju par mûsu Visuma attâlumâ no tâs (sk. vâku 1. lpp.). 2011. stâvokli tad, kad tas bija tikai 370 tûkstoðus gadâ “Planka” zinâtniskâs sadarbîbas gru- gadu vecs. Tas ir atspoguïots arî “Zvaigþòo- pas dalîbniekiem kïuva pieejami novçrojuma tajâ Debesî”, piemçram, rakstâ “Reliktâ staro- dati (debess spoþuma intensitâtes kartes katrâ juma pçtîjumiem 2006. gada Nobela prç- no deviòâm frekvences joslâm no 30 lîdz mija fizikâ”. – 2006./07. gada ziema, 23.- 900 GHz) par pirmajiem 15,5 mçneðiem. To 25. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle kvantitatîva analîze ilgst lîdz ðim laikam, bet /7/1180. 2013. gada 21. martâ tika publiskoti pirmie Reliktais starojums tika atklâts no Zemes datu analîzes rezultâti – attîrîtâs reliktâ staro- virsmas, taèu tâ pçtîjumiem traucç jebkuras juma spoþuma kartes un no tâm izrietoðie dabas siltuma starojums, tostarp no Zemes kosmoloìiskâ modeïa parametri. atmosfçras, tâpçc augstas kvalitâtes pçtîjumi Ðajâs deviòâs frekvences joslâs novçro- var tikt veikti tikai no kosmosa1. Jaunâkâ relik- jumus veic divi – zemâs (LFI, ar joslâm ap 30, 44 un 70 GHz) un augstâs (HFI, ar se- 1 Reliktâ starojuma pçtîjumi tiek veikti arî no ðâm joslâm no 100 lîdz 900 GHz) – frekven- Zemes virsmas, bet tam ir piemçroti tikai augstâkie, ces instrumenti. Tâdâ veidâ no katra debess aukstâkie un sausâkie Zemes punkti. Piemçram, apgabala tika iegûts zemâs izðíirtspçjas SPT (South Pole Telescope) darbojas no Dienvid- spektrs, kas ïâva noteikt, kâda daïa no novç- pola (sk. Alksnis A. Astronomija Antarktikâ.– ZvD, rotâs intensitâtes nâk no reliktâ starojuma un 2006, Rudens (193), 3.-9. lpp. https://dspace. kâda no citiem tuvâkiem radiostarojuma avo- lu.lv/dspace/handle/7/1172), ACT (Atacama tiem: punktveida avotiem mûsu Galaktikâ un Cosmology Telescope) darbojas no 5 km augstâ ârpus tâs, galaktikas elektronu sinhrotronu Èahnantora plato Èîlç. starojuma un galaktikas putekïu siltuma sta- Par vçsturisko atklâjumu sk. Balklavs A. Pirmat- rojuma. nçjâ starojuma eksistence apstiprinâjusies. – ZvD, Pavadoòa detektori tika aktîvi dzesçti lîdz 1967, Pavasaris (35), 18.-21. lpp. temperatûrai ap 0,1 K, izmantojot hçliju-3, 16 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS tâpçc tâ instrumentiem bija ierobeþots dzîves · Sinhrotrona starojums, kas rodas, re- laiks. Jau 2012. gada janvârî dzesçjoðais latîvistiskiem elektroniem kustoties Galakti- hçlijs-3 beidzâs, kas apzîmçja LFI instrumenta kas magnçtiskajâ laukâ. Tas ir intensîvâks dzîves beigas, bet HFI instruments turpinâja zemâs frekvencçs, tâpçc tâ ietekmi var savu darbîbu lîdz 2013. gada oktobrim, iz- aptuveni novçrtçt pçc zemfrekvenèu ra- mantojot divas citas dzesçðanas íçdes. Plâ- diodebess apskatiem (2. att.). Uz ðîs kar- nojot pavadoòa darbîbu, tika gaidîts, ka ins- tes var redzçt vairâkus lokus, katrs no tiem trumenti veiks divus visas debess apskatus, atbilst pârnovas paliekai: palieku èaulâs taèu realitâte izrâdîjâs labâka par plâniem: ir relatîvi stiprs magnçtiskais lauks, kura LFI veica piecus, bet HFI – astoòus pilnus izplatîðanâs starpzvaigþòu vidç paâtrina debess apskatus. elektronus un ïauj tiem starot sinhrotrona starojumu. Lielâkie loki atbilst mums tuvâ- Reliktâ starojuma priekðplâna fons kâm èaulâm. Reliktais starojums nav vienîgais starojuma avots “Planka” reìistrâcijas joslâs. Bez tâ ðajâ diapazonâ staro vçl daudzu citu tipu avoti, kas rada “priekðplâna fonu” (angl. fore- ground) reliktajam starojumam. Galvenais priekðplâna fona avots ir mûsu Galaktika – Piena Ceïð. Tâ radiostarojums ir ne tikai sa- dalîts pa nozîmîgu debess sfçras daïu, bet zemâs (zem 30 GHz) un augstâs (virs 200 GHz) frekvencçs pat pârsniedz reliktâ starojuma anizotropiju intensitâti (ap 100 µK), sk. 1. att. Priekðplâna difûzo Galaktikas avotu tipi ir 2. att. Zemfrekvenèu radiostarojuma visas debess apskats 408 MHz frekvencç. Ðî un nâkamâs debess kartes ir parâdîtas galaktikas koordinâtu

Reliktâ starojuma fluktuâcijas sistçmâ, tas ir, Galaktikas plakne iet horizontâli Priekðplâna fons kopâ caur attçla centru. Avots: sk. 1. att.

Rotçjoðo putekïu starojums · Bremzes starojums (vâcu Bremsstrah- Putekïu siltuma starojums lung) jeb brîvi-brîvo pâreju starojums ro- Bremzes starojums das, starpzvaigþòu vides elektroniem kus- Sinhrotrona starojums toties jonu tuvumâ un tâ rezultâtâ zaudçjot enerìiju. Tam piemçrotâ vide ir jauno Antenas temperatûra (µK) zvaigþòu raðanâs apgabali, tâpçc tâ karte (3. att.) parâda, ka avoti ir stipri neho- mogçni un atrodas netâlu no Galaktikas Frekvence (GHz) plaknes. Lai novçrtçtu bremzes starojuma 1. att. Reliktâ starojuma spektra salîdzinâjums intensitâti, tiek izmantota ûdeòraþa Hα ar priekðplâna fona spektru temperatûras vienîbâs. lînija redzamajâ diapazonâ (656 nm), Avots: Bennett, C.L., et. al., 2013, ApJS, 208, kas arî rodas jonizçtâ ûdeòraþa (H II) 20B un LAMBDA (http://lambda.gsfc.nasa.gov) apgabalos. 17 3. att. Ûdeòraþa Hα lînijas karte, kas atspo- 5. att. Priekðplâna mikroviïòu starojuma avotu guïo bremzes starojuma intensitâti radioviïòu dia- karte. Ir redzama Galaktikas plakne, ekliptikas pazonâ. plakne, kâ arî spoþâkie galaktiskie un ârpusgalak- Avots: sk. 1. att. tiskie objekti. Avots: Bennett, C.L., p. 43, Fig. 12.

· Putekïu siltuma starojums nâk no jama, ja putekïi atrodas siltâ gâzç ar aug- putekïiem, kas ir sasildîti lîdz 10-30 K stâku temperatûru. Necentrâlâs sadursmes temperatûrai. Tâ karte, iegûta ar tâlâ infra- ar gâzes daïiòâm (galvenokârt protoniem) sarkanâ starojuma detektoriem (kosmiskâs noved pie putekïu grauda âtras grieðanâs, observatorijas IRAS, kâ arî DIRBE, 4. att.), kas izraisa starojumu, ja putekïu graudam parâda, ka aukstâ starpzvaigþòu vide arî ir elektriskais dipola moments. Tâ sada- ir sakoncentrçta reìionâ ap Galaktikas lîjums pa debesi ir lîdzîgs putekïu siltuma plakni. starojuma sadalîjumam. · Rotçjoðo putekïu starojums ir visstip- · Ekliptiskâ gaisma, kas nâk no putek- râkais 10-60 GHz diapazonâ un nâk no ïiem mûsu Saules sistçmâ. Arî ðie putekïi starpzvaigþòu putekïiem, kas rotç ar lîdzî- ir silti un dod savu ieguldîjumu uz mikro- gu frekvenci. Ðî frekvence, kaut gan ðíiet viïòu starojuma kartes. ïoti augsta, atbilst putekïu “rotâcijas tem- Protams, mûsu Galaktikâ ir arî daudzi peratûrai” ap 100 K, kura ir pilnîgi iespç- lokalizçtie un punktveida avoti (jaunâs pârno- vu paliekas, spoþâkie zvaigþòu veidoðanâs apgabali). Visi ârpusgalaktikas priekðplâna avoti arî ir lokalizçti. Tie ir: · radiogalaktikas ar stipru bremzes starojumu; · galaktikas ar augstu starpzvaigþòu vides blîvumu, kurâs ir stiprs putekïu siltuma starojums; · galaktiku kopu starpgalaktiku vide, kurâ notiek reliktâ starojuma Komptona izkliede uz karstiem elektroniem (Sjuòajeva-Zeïdo- vièa jeb îsâk SZ efekts). Priekðplâna avotu aptuvenais sadalîjums 4. att. Putekïu siltuma starojuma karte. uz debess sfçras ir parâdîts 5. attçlâ. Ðis Avots: sk. 1. att. attçls tika iegûts, atòemot vienas frekvences karti no otras. Tâ kâ reliktâ starojuma iegul-

18 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS dîjums temperatûras vienîbâs nav atkarîgs no frekvences, tad ðî starpîbas karte parâda tikai priekðplâna fona avotus. Kaut gan galvenais “Planka” teleskopa uzdevums ir reliktâ starojuma pçtîjumi, tas ir arî ârkârtîgi noderîgs, lai pçtîtu ðos priekð- plâna avotus. Mûsu Galaktikâ “Planks” atklâ- ja vairâkus simtus aukstu gâzes mâkoòu un kodolu, pçtîja molekulâros mâkoòus un rotç- joðo putekïu îpaðîbas. Izmantojot SZ efektu, “Planks” ir novçrojis gandrîz 1000 galaktiku 7. att. Attîrîta reliktâ starojuma visa debess kopu, no kuriem viòa pirmatklâtâs kopas vei- karte, iegûta ar “Planka” teleskopu. do vairâk nekâ ceturtdaïu. Autori: ESA and Planck collaboration

Tîrâ reliktâ starojuma karte tuâcijas ir vienâdas visâs individuâlo joslu Precîzi pçtot un salîdzinot mikroviïòu staro- mikroviïòu kartçs 6. attçlâ. juma kartes, kas iegûtas daþâdâs frekvencçs Ðî arî ir mûsu Visuma karte, kas tika “uz- (6. att.), var atdalît daþâdus priekðplâna avo- òemta” laika momentâ, kad Visumam bija tu ieguldîjumus no reliktâ starojuma un iegût tikai ap 380 tûkstoði gadu, pateicoties tam, tâ karti. Ðî karte, kas publiskota 2013. gada ka mikroviïòu fotoni gandrîz nemijiedarbojâs martâ, ir parâdîta 7. attçlâ. Kaut gan tâ pâr- ar vielu pçc tam. klâj visu debesi, ir jâatceras, ka Galaktikas No ðîs tîrâs kartes var iegût daþâda veida centra virzienâ ir augsts priekðplâna fons, informâciju. Svarîgâkâ informâcija ir paslçpta tâdçï tâ apgabalâ reliktâ starojuma fluktuâciju tâ leòíiskajâ spektrâ, t.i., fluktuâciju intensi- karte nav tik precîza. Reliktâ starojuma inten- tâtes atkarîbâ no to raksturîgâ leòíiskâ izmç- sitâte nav atkarîga no frekvences (tempera- ra (8. att.). Ja paða reliktâ starojuma esamîba tûras vienîbâs), tâdçï 7. attçlâ parâdîtâs fluk- bija pierâdîjums karstâ Lielâ Sprâdziena mo-

Multipols

6. att. Visas debess kartes, kas novçrotas ar 8. att. Reliktâ starojuma temperatûras fluktu- Planka instrumentiem katrâ no deviòâm joslâm. âciju leòíiskais spektrs no “Planka” datiem. Lai Reliktâ starojuma anizotropijas ir izteiktas tikai uz uzlabotu redzamîbu, horizontâlâ ass ir logarit- zemâko frekvenèu kartçm tâlu no Galaktikas plak- miskâ skalâ lîdz multipolam l=50 un lineârâ skalâ nes. Autori: ESA and Planck collaboration tâlâk. Autori: ESA and Planck collaboration 19 delim, tad tâ fluktuâciju leòíiskais spektrs ir nei svarîgâkais rezultâts no “Planka” misijas, inflâcijas teorijas pierâdîjums. Bez tam leò- bet tas ir galvenais rezultâts, ko var populâri íiskâ spektra pîíu pozîcijas, augstumi un pla- parâdît plaðai publikai. tumi dod detalizçtu informâciju par Visuma Starp citiem jau esoðiem rezultâtiem ir izpleðanâs vçsturi, kas tiek noteikta pçc daþâ- masîvâko galaktikas kopu pilnais debess ap- du tipu matçriju un enerìiju (barionu jeb pa- skats bez attâluma ierobeþojuma no Sjuòa- rastâ viela, tumðâ matçrija, tumðâ enerìija, jeva-Zeïdovièa efekta novçrojumiem (optiskie starojums) daudzuma. debess apskati ir jutîgâki pret tuvâkiem objek- Ir jâpiebilst, ka Habla konstante paramet- tiem, bet SZ efekts nav atkarîgs no sarkanâs rizç Visuma izpleðanâs âtrumu ðobrîd, tâpçc nobîdes, tâtad arî attâluma), kâ arî Galak- no reliktâ starojuma kartes var neatkarîgi tikas putekïu un aukstâs gâzes kartes. noteikt Habla konstanti. Piemçram, “Planka” Kâ nâkamo lielo rezultâtu gaida reliktâ datiem noteiktâ Habla konstantes vçrtîba starojuma polarizâcijas karti un tâ analîzi. (67,8 ± 0,8 km/s/Mpc) ir ievçrojami precî- Polarizâcijas virziens un amplitûda ir vçl divi zâka par nesen noteikto vçrtîbu no infrasarka- reliktâ starojuma parametri, kurus var novçrot niem cefeîdu novçrojumiem, kas iegûti ar no katra debess punkta (papildus starojuma Spitcera kosmisko teleskopu (“Habla konstan- temperatûrai un spektram). Polarizâcijas karti tes noteikðana”. – ZvD, 2013. gada pava- var sadalît tâ saukto E un B modu kartçs; ðîm saris, 2.-5. lpp. http://www.lu.lv/zvd/2013 modâm ir atðíirîgi avoti un stiprumi. Relatîvi /pavasaris/habls/). stiprâ E moda tika pirmoreiz novçrota no Daþas no “Planka” novçrojumos iegûto Zemes 2002. gadâ (DASI eksperiments) un kosmoloìisko parametru vçrtîbâm ir apkopo- izpçtîta ar WMAP kosmisko observatoriju. tas tabulâ. Visus datus veiksmîgi apraksta Tâs avots ir reliktâ starojuma izkliede agrînâ esoðais teorçtiskais modelis, bet modeïu para- Visumâ. Daudz vâjâkâ B moda tika pirmoreiz metru vçrtîbas nenozîmîgi atðíiras no iepriekð novçrota 2013. gadâ ar SPT (Dienvidpola noteiktâm vçrtîbâm. teleskopu, South Pole Teleskope); ðogad ir Pçdçjais parametrs – skalâro fluktuâciju cerîbas iegût daudz detalizçtâku informâciju spektrâlais indekss – raksturo Visuma izpleða- par to no “Planka” datiem. Tâs avots ir gravi- nâs dinamiku inflâcijas fâzç, parâdot, kâ tâcijas viïòi, kas radâs uzreiz pçc inflâcijas mainâs inflâcijas âtrums. perioda beigâm. Taèu ðo kosmoloìiski interesanto B modu novçrojumus apgrûtina tas, ka Sagaidâmie rezultâti no daïa no E modu signâla pârvçrðas par B “Planka” datu analîzes modâm, reliktajam starojumam izplatoties Reliktâ starojuma karte nav pirmais, nav caur gravitâcijas bedrçm gravitâcijas lçco- pçdçjais un, pilnîgi iespçjams, nav arî zinât- ðanas efekta dçï. Tabula. Ar “Planka” datiem iegûto daþu kosmoloìisko parametru vçrtîbas. “Planka” un citu Parametrs, simbols “Planka” vçrtîba novçrojumu kombinçtâ vçrtîba

Visuma vecums t0, miljardos gadu 13.81 ± 0.06 13.80 ± 0.04

Habla konstante H0, km/s/Mpc 67.4 ± 1.4 67.8 ± 0.8 Ω Barionu blîvums kritiskâ blîvuma vienîbâs b 0.0486 ± 0.0007 0.0487 ± 0.0005 Ω Tumðâs matçrijas blîvums kritiskâ blîvuma vienîbâs c 0.263 ± 0.007 0.261 ± 0.004 Ω Tumðâs enerìijas blîvums kritiskâ blîvuma vienîbâs ^ 0.686 ± 0.020 0.692 ± 0.010

Skalâro fluktuâciju spektrâlais indekss ns 0.962 ± 0.009 0.961 ± 0.005

20 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Jâatgâdina, ka lîdz ðim ir apstrâdâta tikai starojuma kartçm un no tiem noteiktas kosmo- neliela daïa no “Planka” novçrojumu datiem. loìisko parametru vçrtîbas, bet pilnâ datu Ðogad tiks publicçti beigu varianti reliktâ masîva analîze ir tikai sâkumstadijâ.D

ÎSUMÂ ,ÎSUMÂ ,ÎSUMÂ ,ÎSUMÂ , ÎSUMÂ , ÎSUMÂ , ÎSUMÂ

Dîvainas formas miglâju veidojums ap NGC 3572. Elpu aizraujoðu zvaigþòu pasaules ainavu veido jaunâs zvaigznes – tâ 2013. gada 13. novembra fotoziòojumu eso1347 piesaka Eiropas Dienvidobservatorija (ESO). Ðâ ziòojuma objekts ir dîvainas formas miglâju veidojums ap zvaigþòu kopu NGC 3572, kas atrodas debess dienvidu puslodes zvaigznâjâ Carina, ko latviski tulkojam kâ “Kuìa Íîlis”. NGC 3572 uzòçmumi, ko astronomu grupa ESO as- tronoma Dþakomo Bekari (Giacomo Beccari) vadîbâ ieguva ar Maksa Planka bied- rîbas un ESO 2,2 m teleskopu, kas uzstâdîts ESO Lasil- jas* (La Silla) observatorijâ Èîlç, lietojot trîs gaismas filtrus, savietoti vienâ attçlâ. Zvaigznes ðajâ attçlâ redzamas kâ zili-balti mazâki vai lielâki punktveida spîdekïi. Sarkanais veidojums – gâzes un putekïu mâkonis ðajâ attç- lâ esot tik labi saredzams kâ nevienâ agrâk iegûtâ uzòç- mumâ. Te redzams, kâ no ap- kârtçjâm jaunâm karstâm zvaigznçm plûstoðâs gâzes Zvaigþòu kopa NGC 3572, gâzes un putekïu miglâji ap to. Attçls un putekïu plûsmas – tâ sau- izveidots no uzòçmumiem, kas iegûti ar MPG/ESO 2,2 m diametra camais zvaigþòu vçjð – ir de- teleskopu caur gaismas filtriem zilajâ, vizuâlajâ un sarkanâs ûdeòraþa formçjuðas starpzvaigþòu gâ- lînijas H diapazonâ. Redzeslauks 30×20 loka minûtes. zes mâkoòus, izveidojot tajos α ESO/G. Beccari attçls

iespiedumus, lokus, dîvainus veidojumus, kas pa- * ESO Lasiljas (La Silla) observatorija – Eiropas zîstami ar nosaukumu “ziloòa snuíi”. Spoþâkâs Dienvidobservatorijas pirmâ observatorija Èîles no ðîs zvaigþòu kopas zvaigznçm ir daudz ma- Atakamas tuksneða ârmalâ (sk. latviski http:// sîvâkas nekâ Saule un beigs savu pastâvçðanu, www.eso.org/public/latvia/teles-instr/lasilla/) eksplodçjot kâ supernovas. A. A.

21 KOSMOSA PÇTNIECÎBA UN APGÛÐANA

INTS ÍEÐÂNS ÍÎNAS CEÏÐ UZ KOSMOSU

Piezîme. Publiski pieejamâ informâcija viòð veica revolucionârus aerodinamikas un par Íînas kosmiskajâm programmâm ir ïoti reaktîvâs kustîbas pçtîjumus un izstrâdâja ierobeþota un skopa. Ir daudz minçjumu un starpkontinentâlas kosmiskâs lidmaðînas di- baumu, un pilnîgi noteikti daudz nezinâmo. zainu, kas vçlâk pârtapa amerikâòu program- mâ X-20 Dyna-Soar un vçl vçlâk Space Shut- Krieviem bija Sergejs Koroïovs, amerikâ- tle. Èens Èsens arîdzan strâdâja par pasnie- òiem – Verners fon Brauns, íînieðu kosmosa dzçju Masaèûsetsas Tehnoloìiju institûtâ. programma nav iedomâjama bez vîra vârdâ 1950. gadâ Èens Èsens nolçma atgriezties Èens Èsens (angliskâ presç meklçjams kâ Íînâ, un ðis lçmums iedzina amerikâòus stûrî. Qian Xuesen). Èenam Èsenam bija pielaide slepeniem do- kumentiem, un viòð pavisam noteikti zinâja Èens Èsens (1911–2009) daudz par daudz par jaunâkajâm amerikâòu 1935. gadâ Èens Èsens ieradâs ASV, lai militâristu tehnoloìijâm un kosmosa program- studçtu Kalifornijas Tehnoloìiju institûtâ un mu. Amerikâòi viòu neizlaida no ASV. Dip- vçlâk atgrieztos Íînâ. 1943. gadâ viòð bija lomâtiskâs diskusijas starp Íînu un ASV ievil- viens no JPL (Jet Propulsion Laboratory) dibi- kâs piecu gadu garumâ, kuru laikâ Èens nâtâjiem un pirmajiem amerikâòu nesçju iz- strâdâtâjiem. Pçc kara Èens Èsens pçtîja Lappuses augðâ – Change 3 un Yutu uz Mçness. vâcu raíeðu industriju un intervçja amerikâòu http://d1jqu7g1y74ds1.cloudfront.net/ rokâs nonâkuðo Verneru fon Braunu. Ðai laikâ wp-content/uploads/2014/01/ 22 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS mosa programmu. Lidojumam ar pilotçjamo Shuguang-1 tika atlasîti 19 astronautu kandi- dâti. Uz militârâ nesçja DF-4 bâzes tika bû- vçta jauna Long March-1 SLV raíete – pa- redzçta kravu nogâdâðanai orbîtâ. Pirmais mçìinâjums 1969. gadâ notika steigâ – cen- ðoties apsteigt japâòus sava pavadoòa palai- ðanâ – un bija neveiksmîgs. Ar otro mçìinâ- jumu 1970. gadâ íînieðiem izdevâs nogâdât Íînieðu kosmosa programmas aizsâcçjs Èens orbîtâ pirmo Íînas pavadoni Dong Fang Èsens (Qian-Xuesen, 1955). Hong. Pavadonis raidîja datus uz Zemi 28 Avots: http://static.guim.co.uk/sys-images/ dienas, bet orbîtâ atrodas joprojâm. 1974. Guardian/About/General/2009/11/1/ gadâ pirmo startu pieredzçja Long March 1257098436493/ 2A, ar kuru bija paredzçts nogâdât kosmosâ arî pilotçjamo Shuguang-1. Starts bija neveik- Èsens atradâs nosacîtâ mâjas arestâ. (Bau- smîgs. Gadu vçlâk modificçts Long March 2C mo, ka viòu apmainîja pret 11 amerikâòu pacçla orbîtâ pavadoni Fanhui Shi Weixing. pilotiem, kuri atradâs gûstâ kopð Korejas ka- Ðíita, ka ar mainîgâm sekmçm viss attîstâs, ra.) 1955. gadâ Èens Èsens beidzot atgrie- bet 1976. gadâ mira diþenais Mao, viòa zâs Íînâ, un íînieðu kosmosa programmas pçctecim vairs nebija Hruðèova/Kenedija/ pirmais cçliens varçja sâkties. Mao kosmiskâ entuziasma, un daudzas pro- Oficiâli íînieði savu kosmosa programmu grammas tika vienkârði pârtrauktas. sâka 1956. gada 1. martâ, kad tika pieòemts Íînas aerokosmiskâs programmas divpadsmit gadu plâns. Gadu vçlâk krievi izvirzîjâs kos- miskâs sacensîbas vadîbâ, palaiþot Sputnik. Íînieði apòçmâs nogâdât orbîtâ savu pirmo pavadoni lîdz 1959. gadam. Spçki gan bija krietni pârvçrtçti, lîdz pirmajam pavadonim vçl bija tâlu. Ap 1960. gadu Padomju Savie- nîbas un Íînas komunistiskâ draudzîba pa- juka, un íînieðiem savas tehniskâs problçmas nâcâs risinât paðu spçkiem. Lîdzîgi kâ krievi un amerikâòi, arî íînieði sâkumâ koncentrçjas uz militâriem nesçjiem, kas spçtu nogâdât kodolieroèus jebkurâ vietâ pasaulç, un kos- Íînas pirmais pavadonis Dong Fang Hong. miskie starti tika nobîdîti otrâ plânâ. Pirmo Avots: http://weebau.com/satpics/D/ raíeti íînieðiem izdevâs palaist vçl 1958. gadâ. Tâ bija krievu R-2 kopija, kas savukârt bija balstîta uz vâcu V-2. 1960. gadâ pirmo Ðajâ laikâ íînieði turpinâja sekmîgi attîstît startu piedzîvoja íînieðu paðu bûvçtâ T-7. gan militâros DF, gan komerciâlos Long Aukstâ kara gaisotnç 1960-tie íînieðiem pa- March nesçjus. Par orbitâlajiem pavadoòiem gâja, sekmîgi attîstot militâros nesçjus. tika runâts maz, bet dziïâ kosmosa zondes Tikai 1967. gadâ, vçrojot krievu un ameri- un pilotçjamie lidojumi tika pamesti novârtâ. kâòu Mçness sacensîbu, arî íînieði nolçma 1986. gadâ Íîna nâca klajâ ar ambiciozu nepalikt malâ un sâkt savu pilotçjamo kos- pilotçjamo lidojumu un kosmiskâs stacijas 23 projektu, bet tas bija vairâk komunistiskâs Pilotçjamie lidojumi partijas PR gâjiens nekâ reâls mçríis, uz kuru 60-to beigâs aizsâkto pilotçjamo lidojumu tiekties. Ðis projekts tâ arî îsti netika sâkts, programmu ar Shuguang kuìiem neizdevâs tomçr bija par pamatu nâkamajai, nu jau realizçt. 80-tajos piesauktâ programma bija visnotaï nopietnai programmai. tukðas runas. Savukârt 90-tajos aizsâktâ pilo- 1993. gadâ tika dibinâta Íînas Aerokos- tçjamo lidojumu programma tiek realizçta miskâ ministrija, kuras galvenâ sastâvdaïa ir rûpîgi un mçrítiecîgi. Íînas Nacionâlâ kosmosa administrâcija 1999. gadâ ar nelielu aizkavçðanos star- (CNSA – China National Space Administra- tçja automâtiskais Shenzhou 1. Tam bija vien- tion). Ðoreiz mçríi bija konkrçti un tika reali- kârðots dizains, ar to tika testçtas atseviðías zçti pragmatiski. sistçmas un Long March 2F nesçjs. Uz tâ Pirms pievçrðamies divâm lielajâm íînieðu nebija dzîvîbas nodroðinâðanas sistçmu, lai kosmosa programmâm, nevar nepieminçt gan kravâ atradâs sçklas. Veicis 14 orbîtas, melnâko dienu Íînas un visas cilvçces kosmo- tas sekmîgi nolaidâs Íînas ziemeïos netâlu sa programmu vçsturç. 1996. gada 15. feb- no robeþas ar Mongoliju. 2001. gada jan- ruârî no Xichang kosmosa centra startçja vârî startçja automâtiskais Shenzhou 2. Ðis Long March 3B nesçjs ar ASV Intelsat-708 jau bija pilnvçrtîgs pilotçjamais lidaparâts. sakaru pavadoni kravas nodalîjumâ. Jau pir- Nolaiþamajâ aparâtâ, orbitâlajâ aparâtâ un majâs pâris sekundçs pçc starta bija skaidrs, uz îpaðas paletes kuìa ârpusç tika veikti 64 ka nebûs labi. Pacçlies virs starta toròa, ne- daþâdi fizikas, bioloìijas un tehniskie ekspe- sçjs sasvçrâs un drîz vien ietriecâs zemç, rimenti. Tai skaitâ pçc nedçïu ilga lidojuma izraisot milzîgu eksploziju. Ziòas par notiku- uz Zemes atgriezâs pçrtiíis, suns un trusis, mu ir pretrunîgas. Oficiâli Íîna paziòoja, ka bet orbîtâ palika seðas peles. 2002. gada bojâ gâjuði 6 un ievainoti 57 cilvçki. Ja ar martâ startçja automâtiskais Shenzhou 3. Ðis to domâts kosmosa centra personâls, tad iz- bija pirmais Shenzhou kuìis, kas pilnîbâ pie- klausâs ticami. Bet raíete nogâzâs un eks- mçrots cilvçka lidojumam kosmosâ. Tajâ atra- plodçja tuvçjâ ciematâ. Starptautiskie novç- dâs taikonauta manekens, kas simulçja cil- rotâji un Intelsat pârstâvji 5 stundas tika turçti vçka fizioloìiskâs funkcijas un testçja dzîvî- bunkurâ, pirms evakuçti tâlâk no postîjumu bas nodroðinâðanas sistçmas kosmosa kuìî vietas. Pa ceïam bija redzams lîdz pamatiem un uz Zemes. Kosmosa kuìî arîdzan tika veik- nopostîtais ciems, kuru apsargâja Íînas bru- ti 44 daþâdi eksperimenti, bet lidojuma laikâ òotie spçki. Tiek minçts, ka piecas stundas vairâkkârt tika mainîta orbîta, iespçjams, lai íînieðiem bija nepiecieðamas, lai sakoptu testçtu sistçmas, kas nâkotnç bûs nepiecieða- katastrofas vietu tik, cik vien tas attiecîgajos mas kosmosa kuìu saslçgðanai orbîtâ. Shen- apstâkïos bija iespçjams. Reâlais bojâ gâjuðo zhou 3 lidojums tika salîdzinoði plaði atspo- skaits nav zinâms. Tiek minçti skaitïi lîdz pat guïots medijos. Tâ startu vçroja augstas amat- 500 cilvçkiem. Otrs precedents bija saistîts personas, bet nolaiðanâs tika dokumentçta un ar Intelsat tehnoloìijâm. Tâs bija izmçtâtas materiâli vçlâk bija publiski pieejami. 2002. plaðâ teritorijâ, tai skaitâ arî slepenas kodç- gada decembrî startçja vçl viens automâ- ðanas iekârtas, un nu íînieðiem bija iespçja tiskais Shenzhou 4. Misija bija maksimâli tâs savâkt. Vçlâk ðis incidents tika izmeklçts tuvinâta reâla cilvçka lidojumam. Taikonauta ASV Kongresâ, kas izteica nosodîjumu Intel- manekenam bija gan guïammaiss, gan pâr- sat korporâcijai par lçmumu izmantot Íînas tika un pat zâles, ko tas varçtu “lietot”, ja pakalpojumus ðâdâ gadîjumâ. Bet… íînieðu pçkðòi sajustos nelâgi. Sekmîgais lidojums un nesçjs bija divas reizes lçtâks par amerikâòu eksperimenti pârliecinâja íînieðus, ka viòi ir vai eiropieðu alternatîvâm. gatavi sûtît kosmosâ cilvçku.

24 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS kïuva par Íînas varoni, bet viòu gaida Gaga- rina liktenis. Tika pieòemts oficiâls lçmums, ka Jangs Livei vairs nekad netiks norîkots citiem lidojumiem kosmosâ.

Shenzhou 6 2005. gada oktobrî Fei Junlongs (Fei Jun- long) un Nî Haiðengs (Nei Haisheng) devâs piecu dienu misijâ ar Shenzhou 6. Atðíirîbâ no visiem iepriekðçjiem programmas startiem ðis tika translçts Íînas centrâlâs televîzijas tie- ðajâ çterâ. Tai paðâ laikâ taikonautu darba grafiks piecu dienu laikâ tâ arî ir palicis publiski nezinâms. Palicis iespaids, ka misija bija gana tehniska, ar daudziem praktiskiem uzde- vumiem. Shenzhou 6 sekmîgi nolaidâs plâno- Íînas pirmais taikonauts Jangs Livei (Yang Liwei). tajâ apgabalâ vien 1 km attâlumâ no mçría. Avots: http://www.spacefacts.de/bios/ portraits_hi/taikonauts/ Shenzhou 7 Shenzhou 5 2008. gada septembrî trîs taikonauti – Þai 2003. gada 15. oktobris ir diena, ko Þigangs (Zhai Zhigang), Lû Bomings (Liu Bo- Íîna1 trekniem burtiem ierakstîja vçsturç. ming) un Dþings Haipengs (Jing Haipeng) – Jangs Livei (Yang Liwei) ar Shenzhou 5 kïuva devâs nepilnu trîs dienu îsâ lidojumâ ar Shen- par pirmo íînieti, kurð devies kosmosâ ar zhou 7. Misijas galvenais mçríis nepârprotami íînieðu kosmosa kuìi. Lîdz tam ko tâdu pa bija pirmais íînieðu izgâjiens atklâtâ kosmosâ. spçkam bija paveikt tikai Padomju Savienîbai Þai Þigangs 22 minûtes “pastaigâjâs” ârpus un ASV. Jau 10 gadus iepriekð Jangs Livei kosmosa kuìa. Ðai laikâ viòam bija tikai divi kopâ ar citiem 1500 kandidâtiem tika atlasîts pienâkumi – pamât televîzijas kamerâm ar Íînas taikonautu vienîbai. 1998. gadâ 14 no viòiem turpinâja gatavoðanos lidojumam ar Shenzhou, un tikai dienu pirms starta tika izlemts, kurð no trim dosies kosmosâ pirmais. Shenzhou 5 lidojums noritçja kâ pa notîm. Perfektam startam sekoja perfekta misija, kurai sekoja perfekta nolaiðanâs. 21 stundu ilgajâ lidojumâ tika nolidotas 14 orbîtas, kuru laikâ Jangs Livei izpildîja vairâk nekâ 200 daþâdu iepriekð paredzçtu uzdevumu. Misija tika rûpîgi dokumentçta, taèu nekas netika râdîts tieðajâ çterâ. Íînas “labâkajâs” tra- dîcijâs par sekmîgu startu tika paziòots pus- stundu pçc notikuma. Pçc lidojuma Jangs Livei Íînas pirmais taikonauts atklâtâ kosmosâ Þai 1 Sk. Ðmelds I. Íîna – treðâ kosmosa lielvalsts. Þigangs (Zhai Zhigang). – ZvD, 2003/04, Ziema (182), 33.-35. lpp. https: Avots: http://i.dailymail.co.uk/i/pix/2008/ //dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1385 09/28/ 25 Íînas karodziòu un savâkt kuìa ârpusç no- Shenzhou 10 stiprinâtos eksperimentus. Abi uzdevumi tika Otrais un pçdçjais lidojums uz Tiangong- sekmîgi paveikti, un tos tieðajâ çterâ translçja 1 notika 2013. gada jûnijâ. Nî Haiðengs, Íînas televîzija. Misijas laikâ no kosmosa ku- Shenzhou 6 veterâns, Þangs Èigangs (Zhang ìa tika palaists neliels BanXing satelîts, kâ arî Xiaoguang) un Vanga Japinga (Wang Ya- pirmo reizi íînieði izmantoja atbalsta satelîtus ping) stacijâ pavadîja 12 dienas. Nav zi- datu pârraidîðanai no Shenzhou 7. nâms, ko apkalpe ðai laikâ stacijâ darîja. Shenzhou 5, 6 un 7 (pirmais íînietis kos- Vienîgais publiski pieejamais un plaði atspo- mosâ, divi íînieði kosmosâ, trîs íînieði kos- guïotais notikums ir Vangas Japingas kos- mosâ un izgâjiens atklâtâ kosmosâ) noslçdz miskâ lekcija, kuras laikâ viòa bezsvara ap- pilotçjamo lidojumu pirmo posmu. Lîdz nâ- stâkïos demonstrçja saistoðus fizikas eksperi- kamajai misijai jâgaida èetri gadi, bet vis- mentus. Tos tieðraidç vçroja miljoniem skolçnu pirms 2011. gada septembrî orbîtâ tika no- un studentu. Pçc 12 dienâm stacijâ Shenzhou gâdâta pirmâ íînieðu orbitâlâ stacija Tian- 10 veica unikâlu manevru, aplidojot staciju, gong-1. 10,4 metrus garâ un 8,5 tonnas sma- un atgriezâs uz Zemes. gâ stacija tika pacelta 362 km augstâ orbîtâ. Apkalpes vajadzîbâm ir pieejama 15 m3 pla- ða telpa, kur “grîda” nokrâsota nedaudz tum- ðâkâ tonî nekâ “griesti”. Stacijâ ir diezgan maz aparatûras, un tâs galvenais mçríis ir apgût kosmisko staciju bûvçðanu, uzturçðanu un apmeklçðanu. Vispirms turp devâs auto- mâtiskais Shenzhou 8. Saslçgðanâs noritçja perfekti, un pirmâ íînieðu kosmiskâs stacijas apkalpe varçja posties ceïâ.

Shenzhou 9 Lidojuma komandieris – Dþings Haipengs, Shenzhou 7 veterâns, kuram tas bija otrais lidojums kosmosâ. Kopâ ar viòu uz staciju Vangas Japingas (Wang Yaping) mâcîbu stunda. devâs Lî Vangs (Liu Wang) un pirmâ íîniete Avots: http://media.redding.com/media/img/ kosmosâ Lî Janga (Liu Yang). Apkalpe tika photos/2013/06/20/ paziòota dienu pirms starta 2012. gada jû- nijâ. Gandrîz divu nedçïu ilgâs misijas laikâ Nav nekâdu oficiâlu ziòu par nâkamajiem stacijâ apkalpe pavadîja tikai nepilnas èetras Shenzhou lidojumiem. Sagaidâms, ka nâka- dienas. Ziòas par aktivitâtçm ir skopas. Tika mâ misija dosies uz jauno Tiangong-2 staciju. ziòots par zinâtniskiem eksperimentiem un Tâ bûs nedaudz lielâka par Tiangong-1, un tehnikas demonstrâcijâm, bet konkrçti aprak- to plânots pacelt orbîtâ 2015. gadâ. Tai va- sti nav pieejami. Atslçguðies no stacijas, íînie- rçtu sekot Tiangong-3. Skatoties vçl tâlâk nâ- ði no tâs attâlinâjâs un tad atkârtoti pieslç- kotnç, pçc 2020. gada, íînieði plâno bûvçt dzâs, izmantojot rokas vadîbu. Tas bija plâ- modulâru staciju. Par galveno moduli kalpotu nots manevrs tehnikas testçðanas un prakti- Tiangong-3 tipa stacija, bet laboratoriju mo- zçðanâs nolûkos. Simulatorâ uz Zemes Lî duïi bûtu bâzçti uz Tiangong-2 dizaina. To Vangs ðo manevru bija izmçìinâjis vairâk apkalpotu ar automâtiskiem Shenzhou 1 tipa nekâ 1000 reiþu, un reâlos apstâkïos tas kravas kuìiem un vçlâka parauga Shenzhou noritçja bez starpgadîjumiem. pilotçjamiem kuìiem. 26 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Íînas Mçness programma Paðreizçjâ Íînas Mçness izpçtes programma ir iedalîta trîs daïâs: orbitâlâs misijas, misijas uz Mçness virsmas un paraugu no- gâdâðana uz Zemi. Pirmo daïu íînieði ir veiksmîgi pabeiguði. 2007. gada oktobrî startçja pirmâ íînieðu Mçness zonde Change 1. Tâ tika sekmîgi ievadîta 200 km augstâ Mçness orbîtâ, kur gadu un èetrus mçneðus veica Mçness izpçti. Izmantojot stereokameru, lâzera altimetru, daþâdus spektrometrus un mikroviïòu radio- metru, íînieði ieguva Mçness 3D karti ar 120 Change 2 asteroîda Toutatis apmeklçjums. metru izðíirtspçju un Mçness virsmas íîmisko Avots: http://spiff.rit.edu/richmond/ritobs/ elementu karti, îpaðu uzmanîbu pievçrðot hç- dec13_2013/ lijam-3. Ne mazâk nozîmîgi ir inþenierteh- niskie sasniegumi, bûvçjot ðâdu zondi. 2009. tçja Change 3. Pçc nedçïas tas iegâja Mç- gada 1. martâ Change 1 tika kontrolçti no- ness orbîtâ, un vçl pçc nedçïas 1200 kg mesta uz Mçness virsmas. Sekojot Change 1, smagais nolaiþamais aparâts sekmîgi “pie- 2010. gada oktobrî tika palaists uzlabots zemçjâs” uz Mçness virsmas. Paredzçts, ka Change 2. Sâkotnçji zonde atradâs 100 km stacionârâ stacija darbosies vismaz gadu. Tai augstâ orbîtâ, sastâdot Mçness karti ar 10 paðâ dienâ no nolaiþamâ aparâta tika no- metru izðíirtspçju, bet vçlâk orbîta tika mai- celts 140 kg smagais Yutu Mçness visurgâjçjs nîta uz eliptisku ar zemâko punktu vien 15 (sk. att. raksta sâkumâ). Mçness dienâ tas km virs Mçness virsmas. Ðâdâ augstumâ íî- saòem enerìiju no saules paneïiem, bet Mç- nieði ieguva Mçness attçlus ar 1,3 metru iz- ness naktî tas guï, sildoties no radioaktîvajâm ðíirtspçju. Apgabali, kas ðâdâ veidâ tika bil- baterijâm. Raksta tapðanas brîdî Yutu ir sek- dçti, bija iepriekð izraudzîtâs potenciâlâs mîgi izgulçjis pirmo nakti, pamodies un turpi- Change 3 nolaiðanâs vietas. Arî citi zinât- na pçtît Mçness virsmu2. Paredzçts, ka trîs niskie instrumenti bija krietni uzlaboti. 2011. mçneðu laikâ tas pçtîs ~3 km2 plaðu Mçness gada jûnijâ Change 2 pabeidza primâro apgabalu. Turpinâjumâ 2015. gadâ ir plâ- misiju, tomçr atðíirîbâ no Change 1 netika nots palaist Change 4. Tas lielâ mçrâ bija nomesta uz Mçness, bet turpina darboties, plânots kâ Change 3 rezerves aparâts, bet, testçjot íînieðu kosmiskâs tehnoloìijas. Pabei- òemot vçrâ Change 3 sekmes, domâjams, dzis Mçness novçrojumus, Change 2 devâs bûs krietni uzlabots un ar skatu nâkotnç. uz Zemes-Saules L2 (Lagranþa punktu). Pçc Mçness programmas treðajâ daïâ plânots tam – 2012. gada decembrî – apmeklçja palaist Change 5 Mçness paraugu atveðanas asteroîdu 4179 Toutatis. Asteroîdam tika pâr- misiju. Starts paredzçts 2017. vai 2018. lidots 3,2 km attâlumâ, uzòemot virsmas attç- lus ar 10 metru izðíirtspçju. Paðreiz Change 2 turpina ceïu dziïâk kosmosâ bez noteikta 2 2014. gada 25. janvârî Change 3 misijas galamçría, bet ar inþeniertehniskiem mçr- vadîba paziòoja par mehânisku anomâliju. Neofi- íiem testçt Íînas dziïâ kosmosa komunikâci- ciâla informâcija liecina, ka pirms otrâs Mçness ju, sekoðanas un kontroles sistçmas. nakts nav izdevies pielocît vienu no saules pa- Programmas otrais posms ðobrîd tiek sek- neïiem. Aukstâ nakts Yutu var izrâdîties liktenîga mîgi realizçts. 2013. gada 1. decembrî star- (2014. gada 27. janvâris). 27 gadâ. Sagaidâms, ka zonde atvedîs 2 kg Íînai Zemes orbîtâ atrodas daþâdi saka- Mçness paraugu, kas iegûti no 2 metru dzi- ru, meteoroloìiskie, navigâcijas, zinâtniskie ïuma. un militârie pavadoòi, bet dziïâ kosmosa misi- Par tâlâkiem Mçness izpçtes plâniem zijas tâlâk par Mçnesi lîdz ðim nav realizçtas. òas ir nekonkrçtas. Íînieði ne reizi vien ir 2006. gadâ CNSA paziòoja, ka sâk ilg- minçjuði vçlmi organizçt pilotçjamas Mçness termiòa Marsa izpçtes programmu. 2011. misijas. Kâ iespçjamais laiks tiek minçts gada novembrî kopâ ar krievu Phobos-Grunt 2025.-2030. gads. Ne velti íînieði strâdâ pie ceïâ devâs arî íînieðu Marsa orbitâlâ zonde Long March 9 nesçja, kuram jâvar pacelt Yinghuo-1. Kâ zinâms, Phobos-Grunt tehnisku orbîtâ 130 tonnas un trajektorijâ uz Mçnesi problçmu dçï iestrçga Zemes orbîtâ un vçlâk nogâdât 50 tonnas derîgâs kravas. Tas ir nogâzâs atmosfçrâ kopâ ar Yinghuo-1. amerikâòu Saturn V un krievu N1 klases ne- 2017. gadâ Kuafu projekta ietvaros íînieði sçjs, kuram Zemes orbîtâ vien nemaz tik plâno palaist trîs kosmiskâs Saules novçroða- daudz lietojuma nav. nas observatorijas. D

ÎSUMÂ: “Latvieði un Latvija”; IV sçjums; Latvijas kultûra, izglîtîba, zinâtne. 2014. gada 17. februârî ZA Augstceltnç notika konference sakarâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas èetrsçjumu akadçmisko rakstu “Latvieði un Latvija” atvçrðanas svçtkiem – plaðâkâ krâjuma, kâds jebkad Latvijâ izdots par ðo tematu. IV sçjumâ (816 lpp.), kas veltîts latvieðu izglîtîbas, zinâtnes un kultûras procesu analîzei un to mijiedarbîbai ar citu tautu kultûrâm, akadçmiía Jâòa Stradiòa rakstâ ir atsauces uz “Zvaigþòoto Debesi” un ievietotas (184. lpp.) arî ziòas par ðo gadalaiku izdevumu (sk. 4. att.). I. P.

PIRMO REIZI ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

Ivo Dinsbergs – pçc bûtîbas ornitologs, putnu gredzenotâjs. Intereses, aizrau- ðanâs: fotografçðana, meteoroloìija, astronomija. Bûdams rîdzinieks, daudz dienu un nakðu ir pavadîjis ârpus galvaspilsçtas, vçrodams un gre- dzenodams putnus un fotografçdams neparastas debess parâ- dîbas, arî sniegpârsliòas. Ar viòa darbiem ilustrçta latvieðu tautasdziesmu un ticçjumu grâmata Sniegpârsliòas stâsts (ap- gâds Jumava, 2013, 64 lpp.). Kristaps Kemlers – Rîgas Celtniecîbas koledþâ ieguvis (2003) arhitekta- tehniía kvalifikâciju. Vada pats savu uzòçmumu Studio Point un daþreiz arî kâ brîvmâkslinieks strâdâ Vilks Postproduction un citiem. Intereses – trîsdimensiju animâcija, kino vizuâlie efekti, astrofotogrâfija, astronomija, ìitârspçle. Ar “Zvaig- þòoto Debesi” ir pazîstams un pat ir lasîjis, jo pirms gadiem desmit tçvs Ziemas- svçtkos uzdâvinâjis ZvD gada abonementu. 28 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS CITÂS OBSERVATORIJÂS

VALDIS LAPOÐKA VISPASAULES VIRTUÂLÂ OBSERVATORIJA

Lîdz 20. gadsimta otrajai pusei astrono- dâs observatorijâs, bet arî attâlinâtu informâ- miskâ informâcija glabâjâs observatorijâs cijas apstrâdi. Lielâkajâs valstîs ar daudzâm fotoplaðu (arî fotofilmu) kolekciju un drukâtu observatorijâm tika izveidoti astronomisko tabulu, katalogu veidâ. Attîstoties internetam datu un arhîvu centri, kuri uzglabâja astrono- un ciparu tehnoloìijâm, tâs nonâca arî astro- miskos katalogus, arhîvus, astronomisko viet- nomu rîcîbâ kâ jauns veids astronomiskâs òu spoguïattçlus un bibliotçku datubâzes. Ðie informâcijas iegûðanai, saglabâðanai, apstrâ- centri nodroðinâja lietotâjus ar daþâdiem pa- dei un apmaiòai. Jaunâs paaudzes teleskopi, kalpojumiem informâcijas atlasç un apstrâdç, detektori un mçriekârtas ïâva atteikties gan kâ arî nodarbojâs ar informatîvâs infrastruk- no fotoplatçm, gan no drukâtajiem katalo- tûras modernizâciju, lai uzlabotu sniegto pa- giem, nomainot tos ar datu saglabâðanu digi- kalpojumu kvalitâti. tâlâ formâtâ. Tâ kâ vienlaicîgi turpinâjâs datu apmaiòa Sâkotnçji informâcijas nesçji bija perfo- starp observatorijâm, datu centriem, lieto- kartes, perfolentes, magnçtiskâs lentes, kas tâjiem izmantojot interneta sakarus (darbu tika uzglabâtas observatorijâs. Tâlâka dator- tieðsaistes reþîmâ), aktuâls kïuva jautâjums tehnikas attîstîba pavçra iespçju datus sa- par kâdu vienotu noteikumu izstrâdi un pie- glabât failos paðos datoros iebûvçtajos cie- òemðanu obligâtai ievçroðanai, observato- tajos diskos (protams, nepiecieðamîbas gadî- rijâs un datu centros veicot informatîvo vie- jumâ kopijas uzglabâjot ârçjos datu nesçjos). nîbu noformçðanu. Plaðâks redzçjums, ideja Paralçli notiekoðâ pâreja no analogajiem uz ðâdas informatîvâs infrastruktûras izveidei digitâlajiem sakariem un interneta attîstîba ieguva nosaukumu virtuâlâ observatorija. Vir- spçja ne tikai nodroðinât pieòemamu âtrdar- tuâlâs observatorijas materializâcija ïauj zi- bîbu datòu pârsûtîðanai starp datoriem daþâ- nâtniekam, astronomam attâlinâti izmantot

Digitâlâs informâcijas glabâtuve. Avots: http://www.3dnews.ru/797231 29 zinâtniskajos pçtîjumos daþâdu valstu astro- tika formâli izveidota Ukrainas Virtuâlâ ob- nomijas datu centru un observatoriju krâju- servatorija, kurâ brîvprâtîgi apvienojâs 11 mos esoðos katalogus, attçlu arhîvus un piedâ- observatorijas un zinâtniski pçtnieciskie in- vâtâs programmas vienotâ sistçmâ. stitûti, apòemoties ievçrot Ukrainas Virtuâlâs Sâkotnçjie pçtîjumi par virtuâlâs observa- observatorijas un Alianses standartus. Ukrai- torijas izveides iespçjamîbu notika projektu nas Virtuâlâs observatorijas darbîba orga- lîmenî daþâs no pasaules vastîm, bet 2002. nizçta piecâs darba grupâs. 2013. gada va- gadâ triju valstu Nacionâlo virtuâlo observa- sarâ Ukrainas Virtuâlâ observatorija (Ukraini- toriju organizâcijas Astrogrid (Apvienotâ Ka- an Virtual Observatory – UkrVO) tika uzòemta raliste), GAVO (German Astrophysical Virtual Starptautisko Virtuâlo observatoriju aliansç. Observatory, VFR) un NVO (National Virtual Observatory, ASV) nodibinâja Starptau- tisko Virtuâlo observatoriju aliansi (IVOA – International Virtual Observatory Alliance). Nâkamajos gados Aliansei pievie- nojâs vçl citu valstu nacionâlâs virtuâlâs observatorijas. 2013. gada beigâs virtuâlo observatoriju projekti tiek realizçti 19 pasaules valstîs, kâ arî Aliansç uzòemtajâs Eiropas Virtuâlajâ observatorijâ (European Virtual Observatory – EURO-VO) un Eiropas Kosmo- sa aìentûrâ (ESA – European Space Agen- cy). Savukârt Eiropas Virtuâlajâ observatorijâ pârstâvçtas Francija (OV France), Apvienotâ Starptautiskâs Virtuâlo observatoriju alianses Karaliste, Vâcija, Itâlija (VObs.it), Nîderlan- IVOA logo. 21 dalîbnieka vidû ir arî Armçnijas de, Spânija (SVO), kâ arî Eiropas Dienvid- ArVO, Krievijas RVO un Ukrainas UkrVO virtuâlâs observatorija ESO un ESA. observatorijas. Alianses seðas darba un piecas intereðu Avots: http://www.ivoa.net/about/member- grupas nodarbojas ar virtuâlâs observatorijas organizations.html pilnvçrtîgai realizâcijai nepiecieðamo standartu izstrâdi un jau esoðo uzlaboðanu, bet jâuz- Latvijas Universitâtes Astronomijas institûta sver, ka pati Alianse nav ne datu centrs, ne Baldones Astrofizikas observatorijâ notiek observatorija. Kâ piemçru varam aplûkot jau- astronomisko fotoplaðu un fotofilmu arhîva nâko Alianses dalîbnieci – Ukrainas Vir- digitalizâcija un jaunu attçlu iegûðana ar tuâlo observatoriju. Ap 2010. gadu Uk- CCD matricu. Nâkotnç, publicçjot ðos mate- rainas Astronomiskâs asociâcijas izveidotâ riâlus internetâ publiskai piekïuvei, bûtu ïoti darba grupa izstrâdâja Ukrainas Virtuâlâs vçlams jau no paða sâkuma ievçrot Starp- observatorijas koncepciju, mçríus un uzde- tautiskâs Virtuâlo observatoriju ali- vumus, kur starp sâkotnçjiem bija izveidot Uk- anses apstiprinâtos standartus. Tâdus rainas observatoriju arhîvos pieejamâs as- kâ VOTable (astronomiskâs informâcijas sa- tronomiskâs informâcijas reìistru, attîstît ap- glabâðana un apmaiòa, izmantojot speci- vienoto digitâlo arhîvu, izveidot Ukrainas Vir- alizçtu XML formâtu), UCD1+ (Unified Con- tuâlâs observatorijas saitu, astronomisko da- tent Descriptor), SIA (Simple Image Access), torprogrammu izstrâde. 2011. gada sâkumâ SSA (Simple Spectral Access) un citus. Raksta sagatavoðanâ izmantota informâcija no www.ivoa.net un www.ukr-vo.org. D

30 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS ATSKATOTIES PAGÂTNÇ

ANDREJS ALKSNIS BALDONES ÐMIDTA TELESKOPAM DRÎZ BÛS PUSGADSIMTS

Ðogad – 2014. gada decembrî paies pus- izgatavoðanu Baldonei bijis parakstîts jau simts gadu, kopð Baldones observatorijas lie- 1959. gadâ [1]. lâkais optiskais teleskops – 80/120/240 cm Tâ kâ jaunajam teleskopam paredzçtâ Ðmidta sistçmas teleskops, pa sastâvdaïâm paviljona jeb toròa bûvdarbi vçl nebija pa- sakârtots 46 kastçs (1. att.), atstâja optikas beigti, nâcâs atvestâs kastes ievietot vienkâr- firmas Carl Zeiss Jena teritoriju. Jaunizgata- ðâ pagaidu mâjiòâ (2. att.). 1965. gadâ Bal- votâ teleskopa ceïð firmas pârstâvja Kitlera dones observatorijâ ieradâs Carl Zeiss Jena kunga pavadîbâ caur Rostokas un Rîgas ostu pârstâvji Hermanis un Kitlers [1]. Tikai veda uz Baldones Riekstukalnu, kur veidojâs 1966. gada vasaras sezonâ Riekstukalnâ un paplaðinâjâs Zinâtòu akadçmijas astrono- varçja sâkties Ðmidta teleskopa montçðana mijas observatorija. Lîgums par teleskopa un uzstâdîðana.

ÐMIDTA TELESKOPA MONTÂÞAS DIENASGRÂMATA: 1. jûl. – 24. sept. 1966.

Dienasgrâmatas neesmu radis rakstît; mani piedzîvojumi tâlâku komandçjumu vai mâ- cîbu izbraucienu reizçs daïçji tapa ietverti

1. att. Teleskopa optikas detaïu sainî ievietotâ Carl Zeiss firmas ieliktâ garantija un glabâðanas 2. att. Ðajâ ðíûnîtî Ðmidta teleskops gaidîja instrukcija. teleskopa toròa celtniecîbas pabeigðanu. 31 vçstulçs uz mâjâm vai kolçìiem. Bet to sagla- Pçc darba pienâk baumas, ka vâcieði to- bâðana bija atkarîga no vçstuïu saòçmçja. mçr braukðot ðurp. Sarunâju ar Zariòu1, ka Taèu nâca laika posms Zinâtòu akadçmijas atnesîs segas un gultas piederumus. Meklçju astronomiem, kad likâs gluþi nepiecieðami bibliotçkas telpu atslçgu, esot Vaidziòas1 gal- veicamo darba gaitu regulâri pierakstît. Tas dâ, kas ir aizslçgts, bet viòa pati – atva- bija tai laikâ, kad Baldones Riekstukalnâ jaun- ïinâjumâ. uzceltajâ astronomiskâs novçroðanas apaïajâ Vçl pirms Ik-a u.c. aizbraukðanas runâju çkâ – tornî ar puslodes veida grozâmo jumtu ar viòu. Viòð saka – vislabâk, ja vâcieði pa- bija jâuzstâda moderns optiskais teleskops. liktu dzîvot viesnîcâ un viòus vadâtu rîtos ðurp, Tâ detaïas jau kâdu laiku iepriekð bija atgâ- vakaros atpakaï, citâdi neçrtîbas ar gulçðanu dâtas Riekstukalnâ no toreizçjâs Vâcijas De- un çdinâðanu. mokrâtiskâs Republikas optikas firmas Carl Ðmidtâ strâdâ lîdz vakaram 23-iem Ju- Zeiss Jena. Teleskopa uzstâdîðana un samon- miíis1, Dâboliòð1, Zanders1, Gekiðs1, lîdz tçðana bija veicama Carl Zeiss firmas darbi- 20[-iem] Ozols. Tovakar vâcieði tomçr neat- niekiem ar mûsu ïauþu lîdzdalîbu. brauca. 2. jûl. jâpieòem Ðmidts, pie celtnes strâ- Viss sâkâs tâ: dâ vairâk mûsu cilvçku nekâ celtnieku: Dâbo- 1. jûl. rîtâ A. Treimanei1 pa telefonu pa- liòð, Zanders pie lûku vâkiem, Breòíis pie teikts, ka ðodien ieradîsies vâcieði montçt elektrîbas, Jumiíis pie aizvariem, vçlâk arî Ðmidta teleskopu. Zvanîju uz Rîgu, b. [bied- Gekiðs. Sievietes mazgâ grîdas – E. Biða1, rene] Daube1 sacîja, ka saòemta telegrama A. Orniòa1, Z. Jumiíe. Ap vienpadsmitiem – vâcieði ieradîsies ðodien Rîgâ. Par viòu gaidâm vâcieðus. ieraðanâs laiku Baldonç ziòu nav. Îsi pirms pusvieniem ierodas Andersons, Vçlâk atnâk Treimane – zvanîjis Ikaunieks1 kam jâpiedalâs pieòemðanas komisijâ. Sanâ- [turpmâk arî I-ks], ka bûðot komisija, jâsakot kam kopâ Baltâ mâjâ – Breòíis, Jumiíis, Spuï- man un Andersonam2. ìis1, Gekiðs, es un no celtn. Andersons, Pçc pusdienas eju uz Ðmidtu [Ðmidta tele- Ozols. Saskaòojam Aktâ rakstâmos montâþas skopa paviljonu-torni], Ikaunieks priekðâ, arî laikâ izpildâmos darbus un trûkumus. Treijs1 un Andersons, Ozols1, Zavadskis2. Verandâ ienâk Ik-s, lai es un Andersons Apskatâm pçdçjo reizi neizdarîtos celtnieku tûlît ejot pie vâcieðiem. Prasu, ko ðie tik vçlu darbus. Ierodas Z. Jumiíe1 un ziòo Ikaunie- atbraukuði, sen jau gaidîjâm, mums komisijas kam: zvanîjusi Daube, ka viesnîcâ vietu vâ- sçde un nevaru iet. Ðis drîz ienâk vçlreiz – cieðiem nevarot dabût, tâpçc vedîðot uz Bal- lai ejot. Norunâjam, ka sâks jau pârrakstît doni, esot jâsagatavo vieta pârgulçðanai. Aktu bez manis un Andersona. Ikaunieks pasmej un atbild, ka vâcieðus ðurp Ðmidtâ Treijs ar vâcieðiem apskata tele- nevedîs un nekas nav jâdara. skopa pamata virsu. Tur ir Denðtedts3 [Denn- Ik-s iedod man pavçli par Ðmidta pie- stedt] un divi mazâka auguma frièi, viens ar òemðanu 2. jûl. un par tehnisko grupu op- nesimpâtisku apaïu [ ... ] ìîmi, otrs pajauns tiskâ instrumenta montâþai. Man jâatbildot zçnîgs puisis. Pirmais elektriíis, otrs – Den- par vâcieðu uzturçðanos L[atvijas] P[adom- ðtedta palîgs – mehâniíis. ju] S[sociâlistiskajâ] R[epublikâ]. Lai es gâ- Denðtedts saka, ka braucis ðurp ar sa- dâjot, kur vâcieðus te observatorijâ novie- trauktu sirdi, vai tik viss bûs gatavs. Pavirði tot. Izlasu pavçles, tehniskajâ grupâ trûkst apskatot, saka “gut, gut”. Breòía1. Ik-s saka – Daubes kïûda, un ar Sareþìîtâkie ir jautâjumi par [ceïam]krâ- savu roku ieraksta Breòíi un pieliek pa- nu un maðînu, tos kârto ar Treiju. Ienâk Jumi- rakstu. íe – Breòíim un Treijam jâejot uz sapulci.

32 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Breòíis aiziet. Treijs paliek. Norunâjam ar vâcieðiem, ka viòi gulçs un dzîvos viesnîcâ, bet ar maðînu no rîtiem vedîs ðurp un vakarâ atpakaï. Vçlâk saku Ik-am, kâ norunâjuði; viòð saka, ka viòiem jâdzîvo te Riekstukalnâ. Viòð tûlît steidzami ar vâcieðiem (un citiem) aizbrauc. Izrâdâs – iepriekðçjâ vakarâ tieðâm pie- cos zvanîts, ka vâcieði brauks ðurp uz Ob- servatoriju. Bijusi tâda Samsona4 pavçle. Akadçmijâ 14 ârzemnieki, un daþi novietoti Salaspilî. Rabinoviès1 tomçr paðâ vakarâ, vezdams viesus no lidostas, iegriezies vies- nîcâ un apsolîjis personâla sievieðiem atïaut pirmâm paskatîties Ðmidta teleskopâ, un tâ vâcieði tikuði [viesnîcas] numuros. 2. jûl. filmçju ar 16 mm kameru, ielikta A[astrofizikas] L[laboratorijâ] saòemtâ 45 Gost filma. Vakarâ ejam zemençs uz Krustu [izcirtums AL radiointerferometram]. 3. jûl. ejam uz Daugavu caur Sakaiòu pilskalnu. Dodamies ar autobusu atpakaï. Nofotografçju Ðmidtu ar Zenîtu. 2 ekspozîci- jas vakarâ, viena çnâ, otra saulç. 4. jûl. Sestdien biju ievçrojis, ka, kupola aizvaru aizverot, beigâs mazliet aizíeras viens aizvars (labais, no iekðas skatoties). Skaidrs, ka vainîga lata, ko pielika sestdienas rîtâ pçc Jumiía ierosinâjuma. Eju no rîta pie 3. att. Ðmidta teleskopa paviljons 1965. gada Jumiía uz darbnîcu. Apskatâm: jâ, íeras. augusta beigâs. Rîkojam trepes, Jumiíis kâpj augðâ no ârpu- ses, cînâs, tçð nost latu, mçs ar Ozolu turam nâju, ka pagaidâm viòi brauks ar satiksmes trepes. Pçc divpadsmitiem ierodas Treijs – Ik-s autobusu. Grib braukt 6:20 no Rîgas (7:00 licis man novietot vâcieðus Observatorijâ. esot par vçlu) ar Ratstrautu [autobusu]. Atbraucis arî muitnieks un ver vaïâ vâcieðu Vçl zvanu uz Rîgu par maðînu rît – Lam- instrumentu kastes. Treijs atsauc Spuïìi un zei1, tad uz garâþu. Tad no Daubes ziòa, ka Breòíi, un es eju pie vâcieðiem. rît maðînas nebûs. Zvanu vçl Daubei, kas îsti Vajadzîga maðîna, ko aizvest rîkus uz ar maðînu un lai dod kaut mazo Villîti. Vâcieði Ðmidtu. Mûsu maðîna Rîgâ pçc algas. Celt- ar mieru kaut 6os no rîta izbraukt. niekiem arî nav. Sûtu Gekiðu pçc telefonistu Denðtedts râda, ka pamats pret kupola maðînas. Pa to laiku vâcieði sâk nest kastes centru nepareizs par 10 cm. Izmçrâm – star- rokâm, ved Andersons ar motociklu. Tele- pîba ir ap 3 cm. Prasa, lai rît pârbaudot fonisti nâk palîgâ un daïu aizved. azimutu pçc Saules, saku – iezîmes ir. Vai Vienos Treijs aizbrauc kopâ ar muitnieku. pareizi? Saku – pçc Saules un [pçc] Polâr- Treijs teica, ka [Zinâtòu] akadçmija nedod zvaigznes pârbaudîts. Vieta sadales skapim maðînu. Tâpçc nav ar ko vâcieðus vest. Noru- it kâ par ðauru. Cik îsti vajaga, neviens ne- 33 Tâ arî izdara. Atrast vajadzîgo kasti ir grûti un izcelt neiespçjami bez jumta nocelðanas. Tâpçc jâplçð jumts nost. Gekiðs ar Âboliòu uzved Ðmidtâ 2 çdnîcas galdus un 3 krçslus. Eju rçíinât Saules azimutus, lai pârbaudîtu meridiâna virzienu Ðmidtâ. Kad atgrieþos ap 10iem, vâcieði jau atvçruði Schaltschrank, sâkts lauzt jumtu ðíûnim. Denðtedts saka, ka ir grûtîbas ar sadales skapja ievietoðanu. Kabeïus vajadzçjis ieguldît ðahtâ grîdâ tâpat kâ zemkupola telpâ. Arî paredzçtais izgrie- zums sienâ par ðauru, pacelt skapi uz augðu neïauj augðçjâ dzelzsbetona sija. Jâlauþ grî- 4. att. Carl Zeiss pârstâvis Helmuts Kitlers (Hel- dâ ðahta un jâzâìç kabeïu cauruïu gali nost. mut Kittler)– otrais no labâs, ZA Remontu un celt- Kâ to izdarît? Eju atkal uz darbnîcu pie Jumi- niecîbas pârvaldes un ZA Astrofizikas labora- ía pçc padoma. Viòð nâk skatît. Nosprieþam, torijas darbinieki Riekstukalnâ 1965. g. 5. decem- ka jâlauþ grîda ap caurulçm, jâizkaï ðahta brî iepazîstas ar teleskopa toròa bûvdarbu gaitu. un jâmçìina nozâìçt caurules. Kas to darîs; es saku – jâdara celtniekiem, bet to priekð- nieka neviena nav. Vâcietis þçlojas, ka nav zina. Ir 160 cm, it kâ vajaga 180 cm. Jâgrieþ neviena, kas rîkotu, nav celtnieku priekðnieku, nost margas toròa dienvidu pusç, lai varçtu nav mûsçjo. Viòiem paðiem jâlauþot jumts un iecelt detaïas. citi neparedzçti darbi. – Pati montâþa vçl Norîkoju Âboliòu1 rît pretî uz Baldoni nemaz nav sâkusies. Denðtedts saka, ka Aka- 7:20. Nav taisngrieþu 220 V lîdzstrâvai. dçmija augstu tik vçrtç radioastronomiju, bet Pçc darba aizeju ar Mâri [dçlu] peldçties. par Ðmidtu nav nekâdas intereses. Ko es tur Kad atnâkam, otrajâ istabâ [dzîvoklî] griestu varu atbildçt? apmetums (ap 1 kvadrâtmetru) ar lampu un Eju teikt Spuïìim, lai iet uz Ðmidtu lauzt vadiem nogâzies uz grîdas, vadâ vçl karâjas sienu. Tas viòam neesot jâdara, lai es pats da- apmetuma gabali. Breòíis ar Mugurçvièu1 rot. Saku, ka tomçr kas jâdara, jo pavçle ir. dzirdçjuði blîkðíi un skrçjuði ârâ skatîties, kas Zvanu direktoram vispirms par maðînu vâ- notiek. Labi, ka neviens nebija apakðâ. Ar cieðu veðanai. Maðînu nevarot dabût, lai es Mâri satîrâm un iznesam 3 spaiòus apmetu- pats ejot pie Cepïa4 un gâdâjot. Saku, va- ma gabalu, saslaukâm un izmazgâju. Spul- jaga cilvçkus palîgâ. Esot jau èetri nozîmçti dze puðu, elektrîbas nav. Meklçju koríos vai- (Spuïìis, Breòíis, Gekiðs un Ârija1). Saku, ar nu. Breòíis vçlâk saka: telefona kabeïa racçji Spuïìi nevaru sarunât, Gekiðam viòð pats pârrâvuði elektrîbas kabeli pie Zaïâs mâjas uzdevis pârzinât telefonu centrâles montâþu. [laboratorijas çka]. Transformatora kabeïi Iks – visiem èetriem minçtiem 7 stundas jâ- izsisti. Ap 20 tomçr elektrîbu salabo. strâdâ pie Ðmidta. Tad stâstu, ka vajag vai- 5. jûl. vâcieði ierodas jau 7:20. Âboliòð râk – lauzt jumtu, kalt zem Schaltschranka viòus ielaidis Ðmidtâ. Ejam vispirms uz ga- grîdu un paplaðinât izgriezumu. Tas jâdarot râþu, kur atrodas Schaltschrank [sadales celtniekiem, ne mums, viòi esot atbildîgi. Sa- skapja] kaste. Tâ apkrauta ar krçsliem, gal- ku, ka celtnieku priekðnieku nav. Viòð saka, diem u.c. mçbelçm. Jâgaida, kad atnâks mû- ka zvanîðot tiem. Lai mçs tur klât neíeroties. su cilvçki. Eïïas iekârtas kaste ir ðíûnî, bet Eju uz Ðmidtu, vâcieði kopâ ar mûsu vîriem Zariòa nâks tikai deviòos. Jâlauþ durvis vaïâ. lauþ ðíûòa jumtu – arî Spuïìis. Ðmidtâ Jumiíis

34 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS un Zanders kaï grîdu – uz celtniekiem nav âmuru dzelzs caurules pârkalðanai. Jumiíis tik drîz ko gaidît. to pabeidz un pçc tam cauruli noloka un Saku vâcieðiem, ka Ik-s teicis: Akadçmija nolauþ. Citas bûs resnâkas. maðînu nedod. Tad jâgâdâ mçneðbiïete. Dabûju vçl no Biða2 atslçgu, kas slçdz Ozols zina, ka vajadzîga bilde un dokuments Ðmidta ârdurvis, tâs nodod Spuïìis Denðted- no darba vietas. Turpat Jumiíe Z. gadâs, tam. Iedodu arî provizorisku drçbju pakara- vajaga tûlît nofotografçties, jâkâpj vâcieðiem mo, ko lietoja vçl klempneri [skârdnieki – no jumta zemç, lai nofotografçtu. Tomçr pie- kupola jumta klâjçji] un Markvarts3. Spuïìis zvanu uz Baldones autoostu – vajagot tikai ðos aizved uz autobusu 15:30. Zvanu vçl naudu mçneðkartes iegâdei, neko citu. Bervaldam1 [uz ZA Augstceltni] jautâjumâ Lieku Gekiðam gâdât teodolîtu, Ârijai – par krânu, bet nav ne Bervalda, ne Treija. pulksteòa korekciju. Vçlâk tik iedomâjos, ka Vajadzîgs vçl lîdzstrâvas taisngriezis, vis- pârrautâ kabeïa dçï nav iespçjams kupolu labâk 7 kW, var iztikt ar 5,5 kW. pagriezt un noteikt meridiânu. Lamze sarunâ teica, ka I-ks uzlicis rezolûciju: Mûsu maðînai jâbrauc uz Rîgu kabeïa lie- A[strofizikas] L[laboratorijai] transporta nav, lai tâ. Spuïìis aizved vâcieðus pusdienâs. Lûdzu novieto vâcieðus Baldonç vai lai gâdâ maðînu. noskaidrot îsti par mçneðkartçm. Viòi uzzi- Taisngriezis 5,5 kW vajadzîgs lîdz jûlija nâjuði, ka vajadzîgs dokuments no iestâdes, beigâm. un ðodien esot pçdçjâ diena saòemðanai. (Turpmâk vçl) Ârijai jâuzraksta papîri un jâdabû Breòía paraksts. Sazvanos vçl ar Lamzi, ja vâcieðiem Vçres autoostâ kas aizíersies, viòi tai zvanîs. 1. Bervalds E., Ikaunieks J. Lielais Ðmits Bal- Jumiíis ar Zanderu ir izkaluði ðahtu, un donç – Zvaigþòotâ debess, 1967, Pava- Denðtedts pats izmçìina roku ar meiseli un saris (35), 1.-12. lpp.

1 Astrofizikas laboratorijas darbinieki (ziòas no Darba grâmatiòu un ielikuma lapu kustîbas grâ- matas. 1965.IX.1.-1979.X.1.): Treimane, Aîda – vec. inþeniera v.i. (Saules pçtniecîbâ); Daube, Ilga – fiz.-mat. zin. kand., zin. sekretâre; Ikaunieks, arî Ik-s, Jânis – fiz.-mat. zin. kand., direktors; Treis, Arturs – vec. inþeniera v.i.; Ozols, Jânis – vec. mehâniíis; Jumiíe, Zenta – vec. laborante (astrofizikâ); Breòíis, Jânis – IV kat. atslçdznieks (mehâniíis, elektriíis); Zariòa, Alvîne – noliktavas pârzine; Vaidziòa, Aina – direkt. vietn. s.-a. l.; Jumiíis, Visvaldis – VI kat. atslçdznieks (smalkmehâniíis); Dâboliòð, Imants – VI kat. atslçdznieks (tehniíis mehâniíis); Zanders, Guntis – IV kat. atslçdznieks (mehâniíis); Gekiðs, Jânis – IV kat. elektro- tehniíis (mehâniíis); Biða, Elvîra – (apkopçja) vec. kurinâtâja (15.10.1967.); Orniòa, Ausma – vec. laborante (astrofizikâ); Spulìis, Gunârs – diplom. fiziíis (LVU), vec. inþ. – gr. vad.; Rabinoviès, Izaks – matemâtiíis, jaun. zin. lîdzstr.; Lamze, Elizabete – sekret.-maðînrakst.; Âboliòð, Guntis – ðoferis; Mugurçviès, Pçteris – jaun. zin. lîdzstr. (Saules pçtniecîbâ); Alksne, Ârija – diplom. astron. (LVU), jaun. zin. lîdzstr.; Bervalds, Edgars – galv. inþenieris. 2 ZA Remontu un celtniecîbas pârvaldes darbinieki: Andersons, inþ.; Zavadskis, inþ.; Biða, Oïìerts – celtnieks. 3 VDR firmas Carl Zeiss Jena darbinieki: Denðtedts, inþenieris; Markvarts, elektriíis. 4 Zinâtòu akadçmijas vadîba: Samsons, Vilis – ZA Prezidija galv. zinâtniskais sekretârs; Ceplis, Alberts – ZA Prezidija pilnvarotais. Ðmidts – Observatorijas darbinieku sarunvalodâ parasti Ðmidta teleskopa paviljons (tornis).

35 KÂRÏA KAUFMAÒA PIEMIÒAS STIPENDIÂTI

EMÎLS VEIDE PAR JAUNIEÐU PIESAISTÎÐANU ASTRONOMIJAI

Esmu ïoti pateicîgs LU Fondam par pie- 1 ðíirto K. Kaufmaòa piemiòas stipendiju. Tâ man ir palîdzçjusi daudzçjâdâ ziòâ, sâkot jau ar tâm pamatlietâm, kas ir mûsu katra ikdienas sastâvdaïa, kâ dzîvokïa îres, pâr- tikas u.c. izdevumu segðana, tâ arî ar visâm mûsdienu studentam tik ïoti nepiecieðamajâm lietâm, kas veicina produktîvu mâcîbu procesu, t.i., jaunu mâcîbu lîdzekïu un tehnisko lîdzekïu iegâde. Esmu ieguvis (2013) bakalaura grâdu fizikâ un tagad studçju mate- mâtiku maìistrantûrâ. Tâ kâ fizikas un mate- 3 mâtikas bakalaura programmâm ir pietiekami daudz kopîgu kursu, tad var pâriet no vienas programmas uz otru. Mana ikdiena sastâv no lekciju apmek- lçðanas Latvijas Universitâtç (LU), kur apgûstu Matemâtikas maìistra lîmeòa studiju programmu, darba Tehniskâs jaunrades namâ “Annas 2” (turpmâk – TJN “Annas 2”), kur vadu astronomijas pulciòu, kâ arî darba Rî- gas Valsts 1. ìimnâzijâ, kur strâdâju par astronomijas skolotâju un mâcu astronomiju 12. klaðu skolçniem.

2 Visbieþâk sastopamâ ceïa zîme Austrâlijâ.

1 – pirmo reizi izdevâs paðam nofotografçt Saules aptumsuma pilno fâzi (14.11.2012. 6h39s, Olympus SP-570 UZ, ekspozîcija: 1/3 s). 2 – Saules attçla projekcija caur koku lapâm daïçjâ aptumsuma laikâ. Uz zemes redzami daudzi mazi sirpji. 3 – novçrotâ Saules aptumsuma daïçjâ fâze, fotografçts ar paða iepriekð sagatavotu Black Po- lymer filtru (14.11.2012. 6h24s, Olympus SP-570 UZ, ekspozîcija: 1/13 s).

36 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Pie slavenâs Uluru klints (UNESCO Pasaules mantojuma objekts) lielâ karstumâ.

Ar Kaufmaòa stipendijas palîdzîbu man Tehniskâs jaunrades nama “Annas 2” Astro- izdevâs îstenot ceïojumu uz Austrâliju 2012. nomijas pulciòa kabinets, projekts “Astronomija gada nogalç, kura mçríis bija novçrot debess Senajâ Íînâ”. Katram pulciòa dalîbniekam bija dienvidu puslodes zvaigznâjus (daudzus no uzdevums atrast informâciju par daþâdiem ar astro- tiem Latvijâ nekad neredzçsim) un pilno Sau- nomiju saistîtiem atklâjumiem un notikumiem Senajâ les aptumsumu. Novçrojumi bija veiksmîgi, Íînâ un izveidot plakâtu ar atbilstoðu noformçjumu, kâ arî izdevâs uzòemt labas fotogrâfijas, ku- ar kuru Astronomijas pulciòa dalîbnieki piedalîjâs ras joprojâm turpinu izmantot nodarbîbâs TJN “Annas 2” izstâdç “austrumAnna”. Labâko gan TJN “Annas 2” astronomijas pulciòa au- dalîbnieku darbi piestiprinâti pie sienas. dzçkòiem, gan Rîgas Valsts 1. ìimnâzijas skolçniem, kuri 12. klasç apgûst izvçles mâcî- kas un matemâtikas fakultâtes Matemâtikas maìistra lîmeòa studiju programmâ un pie- bu priekðmetu “Astronomija”. Tas palîdz ie- teikðos ERASMUS studijâm kâdâ ârzemju dvesmot jaunos, zinâtkâros skolçnus, kas, iespçjams, bûs mûsu topoðie Latvijas zinât- augstskolâ. Ðobrîd jau esmu saòçmis apstip- rinâjumu par manâm studijâm pavasara se- nieki. Ir prieks, ka katru gadu vairâki mani mestrî Brçmenes universitâtç (Vâcijâ) tâpat skolçni turpina studijas Latvijas Universitâtes Fizikas un matemâtikas fakultâtç. Ar daþâ- matemâtikas maìistra lîmeòa studiju programmai. Katram ERASMUS studentam tiek pieðíir- dâm interesantâm mâcîbu metodçm cenðos ta stipendija, tomçr tâ nav paredzçta visu pçc iespçjas vairâk jaunieðus piesaistît ðai zinâtnei. Un stâsti par daþâdiem braucieniem, izdevumu segðanai, kas saistîti ar mâcîbâm un uzturçðanos ârzemçs, tâpçc jau laikus esmu kas organizçti tieði astronomisku notikumu dçï, iekrâjis papildu lîdzekïus, tai skaitâ K. Kauf- viòiem ðíiet îpaði aizraujoði, jo tâ ir pieredze, kuru nevar iegût, piemçram, lasot grâmatas. maòa piemiòas stipendiju. Lieki piebilst, ka ârzemju studiju laikâ man nebûs iespçjas no- Par ðo braucienu jau esmu uzrakstîjis rakstu pelnît algu, kâ tas ir ðobrîd, esot Latvijâ un “Saules aptumsums íenguru zemç” Latvijas Universitâtes þurnâlam “Alma Mater”, kas at- mâcot astronomiju divâs iepriekðminçtajâs iz- glîtîbas iestâdçs. rodams 2013. gada pavasara numurâ (24.- 25. lpp.). Þurnâla elektroniskâ versija ir Plaðâka informâcija par astronomijas nodar- www.lu.lv/par/mediji/zurnals-alma-mater/. bîbâm TJN “Annas 2” atrodama lapâ www. D Atlikuðo summu esmu uzkrâjis, un tâ ir ma- draugiem.lv/astroprojekti. nâ kontâ vçl joprojâm, jo jau pçrnâ gada sâ- Red. piezîme: 2012./13. akad. gada Latvijas kumâ sapratu, ka noteikti gribçðu turpinât stu- Universitâtes Kârïa Kaufmaòa piemiòas stipendiâta dijas astronomijas un matemâtikas nozarç, Emîla Veides moto: Kurð grib, tas meklç iespçjas; tâpçc iestâðos (ko arî esmu izdarîjis) LU Fizi- kurð negrib, tas meklç iemeslus. 37 SKOLU JAUNATNEI

MARUTA AVOTIÒA LATVIJAS SKOLÇNU KOMANDAI I VIETA SACENSÎBÂS BALTIC WAY 2013

2013. gada 7.-11. novembrî Latvijas Universitâtes (LU) Fizikas un matemâtikas fakultâtç notika starptautiskâs skolçnu komandu sacensîbas matemâtikâ Baltic Way 2013, ko organizçja LU A. Lie- pas Neklâtienes matemâtikas skola (NMS) sadarbîbâ ar Valsts izglîtîbas satura centru (VISC). Atðíirîbâ no klasiskajâm mate- mâtikas olimpiâdçm, kurâs piedalâs individuâlie risinâtâji, Baltic Way 1 ir komandu sacensîbas, kurâs risinâtâji, savâ starpâ konsul- tçjoties, 4,5 stundu laikâ risina un iesniedz risinâjumus 20 uzde- vumiem. Komanda sastâv no ne vairâk kâ 5 skolçniem, komandas vadîtâja un vadîtâja vietnieka. Tradicionâli tiek piedâvâti 5 uzdevumi algebrâ un analîzç, 5 uzdevumi ìeometrijâ, 5 uzdevumi skait- ïu teorijâ un 5 uzdevumi kombinatorikâ. Katra uzdevuma risinâ- jumu vçrtç ar 0–5 punktiem. Ceïojoðais kauss. Foto: Agnese Ðuste

Skolçnu komandu sacensîbu Baltijas ceïð 2013 atklâðanas kopbilde. Foto: Agnese Ðuste 38 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Sacensîbâs piedalîjâs 55 skolçni no 11 Komandas vadîtâjs bija LU profesors An- valstîm – Dânijas, Igaunijas, Somijas, Vâci- dris Ambainis – kâdreizçjais Latvijas koman- jas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvçìijas, das dalîbnieks no Daugavpils 12. vsk. Viïòâ Polijas, Krievijas (Sanktpçterburgas) un Zvied- 1989. g. 26. nov., un vadîtâja vietnieks – rijas. Latviju sacensîbâs pârstâvçja: Juris Ðkuðkovniks. · Deniss Dunaveckis (Daugavpils krievu Skolçnus startam gatavoja LU A. Liepas vidusskola-licejs, 11. klase), NMS rîkoto izlases nodarbîbu lektori: Alek- sandrs Belovs, Mârtiòð Kokainis, Rûdolfs · Vladislavs Kïevickis (Rîgas 40. vidus- Kreicbergs, Juris Smotrovs, Mâris Valdats, skola, 12. klase), Jevgçnijs Vihrovs, komandai saliedçties pirms · Oïegs Matvejevs (Rîgas Ostvalda vi- sacensîbâm palîdzçja Juris Ðkuðkovniks un dusskola, 12. klase), Agnese Íerubiòa. Latvijas komanda vienpadsmit valstu · Pârsla Esmeralda Sietiòa (Rîgas konkurencç izcînîja pirmo vietu, par vienu Valsts 1. ìimnâzija, 12. klase), punktu apsteidzot Krievijas un Polijas koman- · Aleksejs Zajakins (Rîgas 89. vidus- du. Sacensîbu rezultâti apkopoti zemâk re- skola, 11. klase). dzamajâ tabulâ.

Pçdçjo gadu laikâ 11 dalîbvalstu kon- kurencç Latvijas komandas labâkais sa- sniegums bija 2011. gadâ Vâcijâ, Greifsvaldç iegûtâ otrâ vieta. Pirmo reizi Latvijas komanda 11 dalîbvalstu konku- rencç 1. vietu izcînîja 1998.5 gadâ, kad sacensîbas notika Polijâ, Varðavâ. Tabulâ nâkamajâ lappusç apkopoti Latvijas komandas panâkumi kopð 1990.2, 4, 6 gada, kad sacensîbas Baltijas ceïð tika rî- kotas pirmo reizi. Latvijâ sacensîbas Baltic Way tika or- ganizçtas jau ceturto reizi (1990.2, Balvas uzvarçtâjiem un dalîbniekiem. 1993.3, 2003.7 un 2013. gadâ). 2014. Foto: Agnese Ðuste gadâ sacensîbas notiks Lietuvâ. 39 Iegûtâ Dalîbvalstu Iegûtâ Dalîbvalstu Gads Gads vieta skaits vieta skaits 1990 1. 3 2002 9. 11 1991 1. 3 2003 4. 11 1992 4. 8 2004 8./9. 12 1993 2. 8 2005 5. 12 1994 2. 9 2006 9. 11 1995 2. 9 2007 6. 11 1996 2. 10 2008 7. 11 1997 6. 11 2009 6. 11 1998 1. 11 2010 4. 10 Sacensîbu koordinatori – skolçnu darbu vçrtçtâji. 1999 6. 10 2011 2. 11 Foto: Mâris Valdats 2000 2. 10 2012 9. 10 nâdîba: 2001 3. 11 2013 1. 11

Piedâvâjam lasîtâjiem sacensîbâs risinâtos uzdevumus (norâdîta valsts, kas uzdevumu iesûtîja). 5. uzd. (Latvija, autors LU FMF prof. An- drejs Cibulis) Skaitïi 0 un 2013 ierakstîti divâs Algebra pretçjâs kuba virsotnçs. Pârçjâs 6 kuba vir- 1. uzd. (Dânija) Pieòemsim, ka n ir pozi- sotnçs jâieraksta kaut kâdi reâli skaitïi. Uz tîvs vesels skaitlis. Pieòemsim, ka no tabulas katras kuba ðíautnes tiks uzrakstîta ðîs ðíaut- nes galapunktos esoðo skaitïu starpîba. Kâdâ gadîjumâ uz ðíautnçm uzrakstîto skaitïu kvad- râtu summa bûs vismazâkâ?

Kombinatorika 6. uzd. (Vâcija) Ziemassvçtku vecîtim ir izvçlas n skaitïus tâ, lai nekâdi divi izvçlçtie vismaz n dâvanas, kas paredzçtas n bçr- skaitïi nebûtu vienâ rindâ vai vienâ kolonnâ. niem. Zinâms, ka katram i ∈ {1, 2, ..., n}, Noteikt, kâda ir lielâkâ iespçjamâ vçrtîba ðo i-tais bçrns uzskata xi > 0 no tâm par labâm n skaitïu reizinâjumam. dâvanâm. Pieòemsim, ka 2. uzd. (Somija) Pieòemsim, ka k un n ir

pozitîvi veseli skaitïi un x1, x2, ..., xk, y1, y2, ..., yn ir pa pâriem atðíirîgi veseli skaitïi. Poli- . nomam P ar veseliem koeficientiem izpildâs Pierâdît, ka Ziemassvçtku vecîtis var iedot

P(x1) = P(x2) = ... = P(xk) = 54 un katram bçrnam pa dâvanai tâ, ka bçrns sa- P(y1) = P(y2) = ... = P(yk) = 2013. òem dâvanu, ko viòð uzskata par labu. Noteikt lielâko iespçjamo vçrtîbu reizi- 7. uzd. (Polija) Uz tâfeles uzrakstîts po- nâjumam k·n. zitîvs vesels skaitlis. Spçlçtâji A un B spçlç 3. uzd. (Lietuva) Ar R tiek apzîmçta visu ðâdu spçli: katrâ gâjienâ spçlçtâjs izvçlas uz reâlo skaitïu kopa. Atrast visas funkcijas tâfeles esoðâ skaitïa n dalîtâju m un aizstâj n f : R→R, kurâm izpildâs ar n–m. Spçlçtâji gâjienus izdara pârmaiòus, f(xf(y)+y)+f(–f(x)) = f(yf(x) –y)+y A izdara pirmo gâjienu. Spçlçtâjs, kurð nevar visiem reâliem skaitïiem x un y. izdarît gâjienu, zaudç spçli. Pie kâdiem sâ- 4. uzd. (Polija) Pierâdît, ka visiem pozi- kotnçjiem skaitïiem spçlçtâjam B ir uzvaroða tîviem reâliem skaitïiem x, y, z izpildâs nevie- stratçìija? 40 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS 8. uzd. (Polija) Saunâ ir n istabas, katrai no kurâm ir neierobeþota ietilpîba. Nevienâ istabâ nevar vienlaikus bût vîrietis un sieviete. Vîrieði grib bût vienâ istabâ tikai ar vîrieðiem, ar kuriem viòi nav savstarpçji pazîstami, un sievietes – tikai ar sievietçm, ar kurâm viòas ir pazîstamas. Noteikt lielâko k, kuram k lau- lâti pâri var vienlaikus apmeklçt saunu, ja zinâms, ka divi vîrieði pazîst viens otru tad un tikai tad, ja viòu sievas pazîst viena otru. 9. uzd. (Krievija) Valstî ir 2014 lidostas un nevienas trîs no tâm nav uz vienas taisnes. Divas lidostas savieno tieðs reiss tad un tikai tad, ja taisne caur ðîm divâm lidostâm sadala Uzdevumu izvçli vada þûrijas vadîtâjs LU asoc. valsti divâs daïâs, katrâ no kurâm ir 1006 prof. Juris Smotrovs – savulaik Latvijas komandas lidostas. Pierâdît, ka nav divu lidostu ar îpa- dalîbnieks (Rîgas 1. vsk.) Viïòâ 1989. g. 26. no- ðîbu, ka no pirmâs var aizlidot uz otru, ap- vembrî. Foto: Mâris Valdats meklçjot katru no 2014 lidostâm tieði vienu reizi. majam gâjienam). Atrast mazâko un lielâko 10. uzd. (Latvija, LU MII pçtn. Mârtiòð iespçjamo darbîbu skaitu, pçc kura visi trij- Opmanis) Balts vienâdmalu trijstûris ir sadalîts stûri bûs melni. n2 vienâdos mazâkos trijstûros, izmantojot taisnes, kas paralçlas trijstûra malâm. Par Ìeometrija trijstûru rindu sauksim visu to trijstûru kopu, 11. uzd. (Dânija) Dots ðaurleòíu trijstûris kas atrodas starp divâm blakusesoðâm para- ABC ar AC > AB. Ar D apzîmçsim A projek- lçlâm taisnçm, kas veido trijstûru reþìi. Viens ciju uz BC un ar E un F apzîmçsim D projek- stûrî esoðs trijstûris arî tiek uzskatîts par trij- cijas attiecîgi uz AB un AC. Ar G apzîmçsim stûru rindu. taiðòu AD un EF krustpunktu. Ar H apzîmçsim Mçs gribam nokrâsot visus trijstûrus mel- otru taisnes AD krustpunktu ar trijstûra ABC nus ar ðâdu darbîbas virkni: izvçlamies trij- apvilkto riòía lîniju. Pierâdît, ka stûru rindu, kas satur vismaz vienu baltu trij- AG·AH = AD2. stûri un pârkrâsojam visus ðîs rindas trijstûrus 12. uzd. (Polija) Trapece ABCD ar pa- melnus (piemçrs ar iespçjamu situâciju pçc matiem AB un CD ir tâda, ka trijstûra BCD èetriem gâjieniem pie n = 6 parâdîts 1. zîm.; apvilktâ riòía lînija krusto taisni AD punktâ bultiòas parâda iespçjamos variantus nâka- E, kas atðíiras no A un D. Pierâdît, ka trijstûra ABE apvilktâ riòía lînija pieskaras taisnei BC. 13. uzd. (Zviedrija) Visas tetraedra skaldnes ir taisnleòía trijstûri. Ir zinâms, ka trim no tetraedra malâm ir vienâds garums 1. zîm. s. Atrast tetraedra tilpumu. 14. uzd. (Zviedrija) Riòía lînijas a un ß ar vienâdiem râdiusiem krustojas divos punktos, viens no kuriem ir P. Ar A un B apzî- mçsim attiecîgi punktam P diametrâli pretçjos punktus uz riòía lînijâm a un ß. Treðâ riòía lînija ar tâdu paðu râdiusu iet caur punktu P 41 un krusto a un ß attiecîgi punktos X un Y. Pierâdît, ka taisnes XY un AB ir paralçlas. 15. uzd. (Latvija, M. Opmanis) Èetrâm riòía lînijâm, kas atrodas vienâ plaknç, ir viens un tas pats centrs. Riòía lîniju râdiusi veido stingri augoðu aritmçtisku progresiju. Pierâdît, ka nav kvadrâta, kuram katra vir- sotne atrodas uz citas riòía lînijas.

Skaitïu teorija 16. uzd. (Dânija) Pozitîvu veselu skaitli n sauc par skaistu, ja eksistç vesels skaitlis k, 1

17. uzd. (Igaunija) Pieòemsim, ka c un 20. uzd. (Dânija) Atrast visus polinomus n > c ir pozitîvi veseli skaitïi. Marijas sko- f ar nenegatîviem veseliem koeficientiem un lotâjs uzraksta uz tâfeles n pozitîvus veselus îpaðîbu, ka visiem pirmskaitïiem p un pozi- skaitïus. Vai ir taisnîba, ka visiem n un c tîviem veseliem skaitïiem n eksistç pirmskaitlis Marija var apzîmçt skolotâja uzrakstîtos skait- q un pozitîvs vesels skaitlis m, kuriem izpildâs n m ïus ar a1, ..., an tâ, lai cikliskais reizinâjums f(p ) = q . (a1–a2)·(a2–a3)·...·(an-1–an)·(an–a1) bûtu kon- gruents ar 0 vai c pçc moduïa n? Uzdevumu atrisinâjumi pieejami Baltic 18. uzd. (Somija) Atrast visus veselu Way 2013 mâjaslapâ www.bw2013.lu.lv. skaitïu pârus (x, y), kuriem y3 – 1 = x4 + x2.

19. uzd. (Somija) Pieòemsim, ka a0 ir Sîkâka informâcija par notikuðo komandu sa- pozitîvs vesels skaitlis un an = 5an-1+ 4, visiem censîbu Baltijas ceïð rezultâtiem (1990-2012) pie- n = 1. Vai var a0 izvçlçties tâ, lai a54 dalîtos ejama NMS mâjaslapâ http://nms.lu.lv/goda- ar 2013? plaksne/olimpiazu-laureati/. D

1 Andþâns A. Baltijas ceïð – arî matemâtikâ. – ZvD, 1990, Rudens (129), 56.-57. lpp. 2 Andþâns A. Baltijas ceïð matemâtikâ turpinâs. – ZvD, 1992, Rudens (137), 38.-39. lpp. 3 Andþâns A. Par starptautiskâm sacensîbâm matemâtikâ. – ZvD, 1995, Rudens (149), 58. lpp. 4 Ramâna L. Starptautiskâ komandu olimpiâde Baltijas ceïð matemâtikâ. – ZvD, 1997, Rudens (157), 53.-55. lpp. 5 Andþâns A. Un atkal tâ ir pie mums! – ZvD, 1999, Vasara (164), 39.-42. lpp. 6 Andþâns A. Starptautiskâ komandu olimpiâde Baltijas ceïð matemâtikâ. – ZvD, 2001, Pavasaris (171), 53.-55. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1436 7 Andþâns A. Starptautiskâ komandu olimpiâde Baltijas ceïð 2003 matemâtikâ. – ZvD, 2004, Vasara (184), 43.-46. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1373

42 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS AMATIERIEM

IVO DINSBERGS SUDRABAINO MÂKOÒU NOVÇROJUMI 2013. GADA VASARÂ

Kâ vaïasprieka astronomijas amatieris es- ram, ziemeïblâzmu – tiem bûtiski netraucç mu daudz laika pavadîjis, vçrojot daþâdus pilsçtas gaismas piesâròojums. Tieði otrâdi – debess objektus, bet sudrabainie mâkoòi man veiksmîgi iekomponçti, tie kopâ ar çkâm un ðíiet viena no skaistâkajâm, iespaidîgâkajâm gaismâm rada krâðòu fotogrâfiju. un mistiskâkajâm dabas parâdîbâm. Pirmo Lîdz 2009. gadam biju tikai nejauðs to vçro- reizi par to eksistenci uzzinâju pirms teju 10 tâjs – katru gadu bija mçríis vismaz vienreiz gadiem, bet “skatît vaigâ” sudrabainos mâko- redzçt sudrabainos. Tomçr 2010. gadâ, pa- òus man pirmâ iespçja bija 2007. gada jûlijâ mazâm apgûstot nakts objektu fotografçðanas Jelgavâ uz Pilssalas. prasmes, sapratu, ka ar vienu reizi gadâ Galvenokârt koncentrçjos uz to fotogra- nepietiks! Tâ nu aizsâkâs cîòa ar miegu, brîvo fçðanu, tâpçc daudzas naktis un lielas miega laiku un citiem darbiem. Galu galâ viss bei- rezerves nâkas ziedot labâkâ kadra meklç- dzâs ar to, ka faktiski jebkas tika pakârtots jumos. Sudrabainajiem mâkoòiem ir arî viena sudrabaino mâkoòu novçroðanai. Tika izmç- liela priekðrocîba salîdzinâjumâ ar, piemç- ìinâts viss, lai tiktu pie labâka skata... Drîz vien uzzinâju par sudrabaino mâko- òu novçrotâju tîklu, secinâju, ka fotografçjot pie reizes var arî pierakstît svarîgâkos parametrus: spoþumu, morfoloìiskâs formas, aug- stumu virs horizonta, par laiku un datumu nemaz nerunâjot. Tâ nu tapa mans pirmais ziòo- jums novçrotâju tîklam... Ðobrîd, noslçdzot 2013. gada sezonu, varu droði teikt: sudrabaino mâkoòu kïûst arvien vairâk un tie top spoþâki!

Attçlâ lappuses augðâ – morfoloìiskâs formas: Morfoloìiskâs formas: II, III. Uzòemðanas vieta: I, II, III, IV, O?, S?. Uzòemðanas vieta: Rîga, Èiekur- Druviena, Madonas novads; 2013. g. 14. jûlijâ kalns, Íîðezera krasts; 2013. g. 18. jûlijâ 0h31m, 0h47m, ekspozîcija 10 sek; gaismas jutîba (ISO) ekspozîcija 5 sek; gaismas jutîba (ISO) 200, tehni- 200, tehnika Canon EOS 500D + Canon EF-S 18- ka Canon EOS 500D + Canon EF-S 18-55 mm 55 mm f 3.5 – 5.6 IS objektîvs. f 3.5 – 5.6 IS objektîvs. 43 Morfoloìiskâs formas: I, II, III, IV, O, S?. Uzòemðanas vieta: Rîga, Èiekurkalns, Íîðezera krasts; 2013. g. 4. jûlijâ 1h09m, ekspozîcija 2 sek; gaismas jutîba (ISO) 400, tehnika Canon EOS 500D + Canon EF-S 18-55 mm f 3.5 – 5.6 IS objektîvs.

Agri iesâkusies, 2013. gada sezona bija spoþiem sudrabainajiem mâkoòiem. Bieþuma necerçti veiksmîga, ar rekordlielu nakðu skai- ziòâ tik tieðâm pagâjusî sezona pârspçj visas tu, kad bija vçrojami sudrabainie mâkoòi. man zinâmâs, tomçr visbieþâk tie bija vâji un Kopâ 2013.gadâ man sanâca pavadît 14 neizteikti, iespçjams, ðâ iemesla dçï arî sabied- naktis ar ðiem îpatnçjiem mâkoòiem. rîbâ valda uzskats par 2013. gada sezonu Pirmo mâkoòu parâdîðanâs reizi fiksçju kâ ïoti sliktu sudrabainajiem mâkoòiem. naktî no 26. uz 27. maiju Saulkrastos, kad Pçdçjâ nakts, kad novçroju sudrabainos ïoti vâji un neizteikti tie bija redzami ziemeïu mâkoòus, bija no 17. uz 18. jûliju (sk. arî puses debesîs. Pçc agrâ uznâciena ðíita, ka vâku 3. lpp.), lai gan droði zinâms, ka tie ðogad sezona bûs veiksmîga ar daudziem ïoti bija redzami vçl jûlija beigâs, par ko liecina

1. tabula. Sudrabaino mâkoòu novçrojumi (2013). Laiks Morfoloìiskâs Augstums virs Nr. Datums Vieta Spoþums (vietçjais) formas horizonta (o) 1. 26./27. maijs Saulkrasti 23:15 – 3:30 1 II 10 2. 03./04. jûn. Rîga, Teika 2 I, II 15 3. 09./10. jûn. Rîga, Teika 00:10 – 3:25 2 II, IV 35 4. 10./11. jûn. Rîga, Teika 23:50 – 3:20 2/3 II, III, IV 45 5. 11./12. jûn. Íemeri, 00:40 – 3:50 4(5?) I, II, III, IV, P 80 Bigauòciems 6. 18./19. jûn. Rîga, Teika 01:35 – 3:20 2/3 I, II, III 30 7. 19./20. jûn. Rîga, Teika 00:40 – 3:35 3/4 I, II, III, IV, V, S 40 8. 01./02. jûl. Rîga, Teika 23:20 – 3:10 3 II, IV 35 9. 02./03. jûl. Rîga, Teika 00:30 – 3:00 2 II, III 10 10. 03./04. jûl. Rîga, Íîðezers 23:25 – 3:30 4 II, III, IV 40 11. 08./09. jûl. Druviena, 23:10 – 2:00 2 II, III 20 Gulbenes nov. 12. 09./10. jûl. Druviena 23:00 – 00:00 2/3 II, IV 30 13. 13./14. jûl. Druviena 23:30 – 3:20 4 I, II, III 50 14. 17./18. jûl. Rîga, Íîðezers 23:35 – 3:10 5 I, II, III, IV, S 30

44 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS novçrojumi Lietuvâ, bet augusta sâkumâ soci- Mâkoòainîbas dçï katru gadu izkrît dau- âlajos tîklos parâdîjâs ziòa, ka naktî no 5. dzas naktis – novçrojumus veikt vienkârði nav uz 6. augustu Valmieras apkârtnç tika novçro- iespçjams. Tâpçc reâlais sudrabaino mâkoòu ti sudrabainie mâkoòi un ziemeïblâzma reizç. parâdîðanâs reiþu skaits noteikti ir lielâks. Diemþçl, kâ jau daudzas astronomiskâs parâdîbas, arî sudrabainos mâkoòus traucç Sudrabaino mâkoòu veids: novçrot zemâkie – troposfçras mâkoòi. Arî I: Plîvurveida. Sudrabainie mâkoòi bez minçto ziemeïblâzmu kopâ ar sudrabaina- noteiktas formas. Mçdz bût fonâ citâm jiem mâkoòiem neizdevâs novçrot tieði zemo formâm. slâòu mâkoòu dçï, kas “veiksmîgi” uzradâs II: Lînijas (svîtras). Paralçlas, slâòainas tieði pirms tumsas iestâðanâs. lînijas. Var krustoties ar maziem leòíiem.

Morfoloìiskâs formas: I, II, III, IV. Uzòemðanas Morfoloìiskâs formas: I, III. Uzòemðanas vieta: vieta: Rîga, Èiekurkalns, Íîðezera krasts; 2013. g. Rîga, Èiekurkalns, Íîðezera krasts; 2013. g. 4. 4. jûlijâ 1h00m, ekspozîcija 5 sek; gaismas jutîba jûlijâ 1h04m, ekspozîcija 2.5 sek; gaismas jutîba (ISO) 200, tehnika Canon EOS 500D + Canon EF- (ISO) 320, tehnika Canon EOS 500D + Jupiter S 18 -55 mm f 3.5 – 5.6 IS objektîvs. 37A 135 mm f 3.5 objektîvs.

Morfoloìiskâs formas: II, III, IV. Uzòemðanas Morfoloìiskâs formas: I, II, III, IV. Uzòemðanas vieta: Rîga, Èiekurkalns, Íîðezera krasts; 2013. vieta: Rîga, Èiekurkalns, Íîðezera krasts; 2013. g. 18. jûlijâ 0h35m, ekspozîcija 1.3 sek; gaismas g. 4. jûlijâ 1h15m, ekspozîcija 30 sek; gaismas jutîba (ISO) 200; tehnika Canon EOS 500D + jutîba (ISO) 400, tehnika Canon EOS 500D + Jupiter 37A 135 mm f 3.5 objektîvs Canon EF-S 18 -55 mm f 3.5 – 5.6 IS objektîvs. 45 III: Viïòveida. Maziem vilnîðiem lîdzîgi sud- novçrojumi nepilnîgo datu un laika trûkuma rabainie mâkoòi. Ïoti raksturîga to pa- dçï nav ievietoti novçrotâju tîkla sarakstâ. zîme. Pilns manu novçrojumu saraksts ir redzams IV: Virpuïveida. Izteikti savçrpti vai virpuï- 1. tabulâ. veida sudrabainie mâkoòi. Pastâv liela varbûtîba, ka kâda nakts tika V: Sareþìîta struktûra. palaista garâm, kad apmâcies bija gan Lat- Tips O: Forma, kas neietilpst I-IV grupâs. vijâ, gan Lietuvâ. Diemþçl nav publiski pieeja- Tips S: Sudrabainie mâkoòi ar spoþiem mi dati par sudrabaino mâkoòu novçroju- “mezgliem”. miem no Igaunijas. Tips P: Vilnîði, kas ðíçrso lînijas. 2. tabula. Sudrabaino mâkoòu novçrojumi2 (2010-2013)3. Tips V: Tîklveida struktûra. Gads Novçrojumu skaits Novçrojumu skaits Lietuvâ* Sudrabaino mâkoòu spoþums: 2013 14 15 1. Ïoti vâji un neizteikti sudrabainie mâ- 2012 12 14 koòi. 2011 9 10 2. Skaidri saskatâmi, bet neizteikti sud- 2010 10 12 rabainie mâkoòi. 3. Sudrabainie mâkoòi skaidri redza- * Saskaòâ ar sudrabaino mâkoòu novçrotâju tîkla mâjas- mi, ar izteiktâm kontûrâm. lapâ pieejamo informâciju. 4. Ïoti spilgti, pievçrð nejauðu novçro- tâju uzmanîbu. Ðobrîd jau 2014. gada sezona vairs nav 5. Ekstremâli spoþi sudrabainie mâkoòi. Pa- aiz kalniem! D dara vasaras nakti krietni gaiðâku. 2 Sk. arî “Zvaigþòotajâ Debesî”: Blûms J. Sud- Aplûkojot datus, kas pieejami sudrabaino rabaino mâkoòu novçrojumu rezultâti 2003. ga- mâkoòu novçrotâju tîkla mâjaslapâ1, re- dâ. – 2004, Vasara (184), 70.-71. lpp. https:// dzams, ka 2013. gada sezonâ Lietuvâ bija dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1373; Blûms J. vismaz 15 atseviðías naktis, kad tika novçroti Sudrabainie mâkoòi 2004. gada vasarâ. – 2005, sudrabainie mâkoòi. Deviòas naktis sakrita Vasara (188), 82.-84. lpp. https://dspace.lu.lv/ ar maniem novçrojumiem. Tomçr pârçjâs se- dspace/handle/7/1334; Paupers O. Sudrabaino ðâs naktîs sudrabainie mâkoòi tika novçroti mâkoòu stereo uzòçmums. – 2006, Rudens (193), tikai Lietuvâ, bet Latvijâ, visticamâk, tropo- 60. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/ sfçras mâkoòu dçï – ne. Ðâdi mçs kaut maz- 1172; Barzdis A., Smirnova O. Sudrabaino mâko- liet tuvinâmies reâlajam nakðu skaitam ar òu fotogrâfiskie novçrojumi 2006. gada jûlijâ.– sudrabainajiem mâkoòiem. 2006/07, Ziema (194), 73.-75. lpp. https:// Diemþçl gan nav iespçjams pateikt, vai dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1180; Sokolovs visi Lietuvâ zinâmie novçrojumi ir ievietoti A. Sudrabainie mâkoòi 2009. gada vasarâ. – sudrabaino mâkoòu novçrotâju tîkla mâjas- 2010, Pavasaris (207), 59. lpp. lapâ. Taisnîbas labad jâteic, ka arî visi mani 3 Ðiïina M. Vasaras novçrojumi Carnikavâ. – ZvD, 2012, Rudens (217), vâku 4. lpp. http:// 1 http://www.mcewan.co.uk/nlc/ www.lu.lv/zvd/2012/rudens/carnikava/

ABONÇ ZVAIGÞÒOTO DEBESI! Abonçt lçtâk, kâ pirkt! Uzziòas 67 325 322

46 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS MÂRIS KRASTIÒÐ ZVAIGÞÒOTAS NAKTIS KURZEMES VÇSTURES NOSKAÒÂS

Piltene ir pilsçta ar neaizmirstamu lomu oficiâlâ atklâðana. Tajâ klâtesoðos sveica Pil- Kurzemes vçsturç. Kaut arî ðobrîd tâ kartç tenes vidusskolas direktore Baiba Ðulca un ðíiet nedaudz noðíirta no apkârtçjiem no- seminâra dibinâtâjs Dr. paed. Ilgonis Vilks. vadiem, no 13. gadsimta beigâm lîdz pat Pçc dalîbnieku komandu izveides, kâ arî die- 16. gadsimtam Piltene bija Kurzemes bîs- nas un nakts projektu izlozes pirmâs dienas kapijas centrs. Mûsdienâs par Piltenes seno programmu noslçdza Emîla Veides ieskats vçsturi liecina Piltenes pilsdrupas Vecventas pilna Saules aptumsuma novçrojumos Austrâ- krastâ, baznîca un senâ pilsçtas koka arhi- lijâ 2012. gada novembrî, kâ arî ðo rindu tektûra. Ðâdâs Kurzemes vçstures noskaòâs autora stâstîjums par meteoru novçroðanas 2013. gadâ no 8. lîdz 11. augustam tika praktiskajâm niansçm. Diemþçl 2013. gada rîkots 25. amatieru astronomijas seminârs karstâkâs dienas izskaòâ Kurzemes pusç de- “Çrgïa psî”. Lai pasâkuma programma bûtu besis bija visai cieði nomâkuðâs un ik pa daudzveidîga un tâ dalîbnieki varçtu iepa- brîdim zemi sasniedza arî kâda lietus lâse, zîties arî ar Ventspils Starptautiskâ radioastro- tâdçï astronomiskie novçrojumi seminâra pir- nomijas centra (VSRC) aktualitâtçm, pirmo majâ naktî nebija iespçjami. reizi kopð 2007. gada seminârs ilga èetras Pelçcîgais un samçrâ vçjainais 9. augusta dienas un trîs naktis. rîts neviesa îpaðas cerîbas uz drîzu laika Pirmâs seminâra dienas pçcpusdienâ da- apstâkïu uzlaboðanos, taèu tas netraucçja lîbnieki pulcçjâs viesmîlîgajâ Piltenes vidus- seminâra dalîbniekiem labâ noskaòojumâ skolâ (sk. 1. att.), kuras infrastruktûra bija kâ doties ekskursijâ uz VSRC (sk. 2. att.), kur vie- radîta “Çrgïa psî” rîkoðanai, jo lîdzâs vidus- sus sagaidîja Dr. habil. phys. Juris Þagars (sk. skolas çkai atrodas internâts, bet tikai daþus 3. att.) un Dr. phys. Ivars Ðmelds. Pçc îsas desmitus metru tâlâk – astronomiskiem novç- ievadlekcijas seminâra dalîbnieki divâs gru- rojumiem visnotaï piemçrotais Piltenes sta- pâs devâs iepazît gan radioteleskopu RT-32, dions. Vçlâk vakarpusç notika “Çrgïa psî” gan pazemes tuneïus, kas abas antenas

1. att. Seminâra dalîbnieki pie Piltenes vidusskolas.

47 Pçc atgrieðanâs Piltenç seminâra otrâs dienas vakara programmu ievadîja komandu prezentâcijas, kuras ðoreiz vçrtçja þûrija. Turpinâjumâ Dr. sc. comp. Mârtiòð Gills sniedza tradicionâlo ieskatu Çrgïa seminâru vçs- turç, bet pçcâk seminâra dalîbnieki piedalîjâs ïoti aizraujoðâ spçlç “Atmini astrofrâzi!”. Ot- râs dienas programmas izskaòâ seminâra dalîbniekiem bija iespçja iepazîties ar daïu no Aivja Meijera plaðâ fizikas eksperimentu klâsta. Kaut arî pa dienu laika apstâkïi îpaði nemainîjâs un debesis visu laiku bija apmâ- kuðâs, nakts pirmâ stunda nâca ar patîkamu pârsteigumu, jo mâkoòi sâka pamazâm iz- 2. att. Seminâra dalîbnieki pie Ventspils Starp- klîst, bet ap pusnakti debesis jau bija gandrîz tautiskâ radioastronomijas centra teleskopa RT-32. pilnîgi skaidras. Piltenes stadionâ Arnis Gin- ters un Nikolajs Nikolajevs uzstâdîja savus teleskopus, un astronomiskie novçrojumi va- (RT-32 un RT-16) savieno ar bijuðo datu ap- rçja sâkties. Paralçli vasaras debess dzîïu strâdes centra çku. Interesantâ un izglîtojoðâ objektu novçrojumiem vairâki seminâra dalîb- VSRC objektu apskate noslçdzâs atjaunotajâ nieki skaitîja arî meteorus. Tiesa, Perseîdu VSRC administratîvajâ çkâ, kur I. Ðmelds pa- aktivitâte, kâ jau pçdçjos gados ierasts, ne- stâstîja par VSRC veiktajiem radioastrono- bija pârâk augsta, taèu novçrotâji tika atal- miskajiem novçrojumiem, bet J. Þagars – par goti ar atseviðíiem îpaði spoþiem meteoriem. maza izmçra mâkslîgo pavadoòu bûvniecîbu, Sestdienas, 10. augusta rîta stundâs de- perspektîvâm un jaunumiem saistîbâ ar pa- besis atkal drîz vien apmâcâs. Taèu iepriek- vadoòa “Venta-1” plânoto nogâdâðanu kos- ðçjâs nakts pozitîvâs emocijas noteikti ïâva mosâ. cerçt, ka izdosies sagaidît vçl vienu zvaig- þòotu nakti. Seminâra treðâs dienas programmu atklâja Valdis Balcers ar stâstîjumu “Eiro- pa un kosmoss: caur politiku uz zvaigznçm”. Pçcâk Gatis Ðíila seminâra dalîbniekus iepa- zîstinâja ar daudzâm fototehnikas niansçm, kas jâzina, lai ar parastiem vai profesionâ- liem fotoaparâtiem varçtu iegût kvalitatîvus astronomisko objektu fotoattçlus. Priekðpus- dienas programmu noslçdza Andas Priedîtes un E. Veides rîkotâs astronomiskâs orientç- ðanâs sacensîbas “Astronomiskais skrçjiens Piltenç”, kas apvienoja Piltenes nozîmîgâko vietu apceïoðanu un astronomijas teorçtisko zinâðanu pârbaudi. Rasinot lietus lâsçm, sestdienas pçcpus- dienâ “Çrgïa psî” programmâ pienâca laiks 3. att. Juris Þagars iepazîstina seminâra dalîb- spçlei “Kosmiskais cirks”. Pçdçjos gados niekus ar RT-32 tehnisko aprîkojumu. “Kosmiskais cirks” ir iemantojis lielu atsaucî- 48 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS bu, un arî ðajâ reizç seminâra dalîbnieki aizstâvçðanai. Kaut gan to pavadîja pçkðòi aktîvi iesaistîjâs uzvarçtâja noskaidroðanâ. uznâkuðais stiprais negaiss, tas neliedza se- Pçcpusdienas cçliens turpinâjâs ar M. Gilla minâra dalîbniekiem lieliski nodemonstrçt pro- stâstîjumu par Eiropas Dienvidobservatorijas jektu izstrâdç ielikto radoðo enerìiju, zinâ- (ESO) teleskopu ALMA un tâ revolucionâro ðanas un izdomu. Îpaði interesanta bija die- konstrukciju, kâ arî teleskopa salikðanas ât- nas projektu aizstâvçðana, jo tâs ietvaros ar rumsacensîbâm, kas ðoreiz tika organizçtas kustîbâm un daþâdiem palîglîdzekïiem bija ar elektroniskâs vides palîdzîbu ierastâ tele- jâparâda dinamiski astronomiskie procesi, skopa “Alkor” vietâ. piemçram, galaktiku sadursme (sk. 4. att.) vai Astronomiskajiem novçrojumiem labvçlîgu komçtas pârvietoðanâs pa orbîtu (sk. 5. att.). laika apstâkïu gaidâs pienâca sestdienas va- Uz ðâdas radoðas nots “Çrgïa psî” noslçdzâs. kars, un “Çrgïa psî” programma turpinâjâs Nobeigumâ seminâra dalîbnieki saòçma Lat- ar I. Vilka lekciju “Laiks fiziía acîm”, kas deva vijas Astronomijas biedrîbas (LAB) speciâlos iespçju iepazît laika skaitîðanu no daþâdiem Çrgïa seminâra diplomus, kâ arî dalîjâs vçl aspektiem. Vakara programmas izskaòâ se- pçdçjos iespaidos par kopîgi pavadîto laiku. minâra dalîbnieki piedalîjâs spçlç “Astro Ali- as”, kâ arî turpinâja iepazîties ar daudz- veidîgajiem A. Meijera fizikas eksperimentiem. Neapðaubâmi lielâko gandarîjumu sestdienas vakarâ sagâdâja debesis, kas visai negaidot lîdz ar tumsas iestâðanos pilnîbâ noskaidrojâs un vçlâkajâs stundâs sniedza vçl daudz neaizmirstamu mirkïu, ïaujot veikt arî pilnvçrtîgus praktiskos novçrojumus nakts projektiem. Spoþas Saules apspîdçts, nâca seminâra noslçdzoðâs dienas rîts. Arî gaiss bija visai silts, un ar pozitîvâm emocijâm, kas gûtas iepriekðçjâ naktî, seminâra dalîbnieki gata- vojâs noslçdzoðajam pasâkumam – projektu

5. att. Komçtu orbîtu modelçðana. Visi attçli ir raksta autora foto.

LAB izsaka îpaðu pateicîbu par palîdzîbu “Çrgïa psî” organizçðanâ B. Ðulcai, A. Prie- dîtei, E. Veidem, I. Vilkam, M. Gillam, N. Nikolajevam, A. Ginteram un SIA “Starspa- ce”, kâ arî þurnâlam “Zvaigþòotâ Debess”. 2014. gadâ no 7. lîdz 11. augustam Val- mierâ tiks rîkots 26. amatieru astronomijas seminârs “Çrgïa omega”. Sîkâka informâcija par seminâru bûs pieejama internetâ LAB mâjaslapâ www.lab.lv un SIA “Starspace” 4. att. Divu galaktiku sadursmes praktiskâ de- mâjaslapâ www.starspace.lv. D monstrâcija. 49 KRISTAPS KEMLERS ASTROFOTOGRÂFIJA LATVIJÂ – SAPÒI UN REALITÂTE

Kâpçc sâku? Tâ nu iegâdâjos pirmo teleskopu. Nebija Jau no agras bçrnîbas zvaigznes ir ïoti pilnîgi nekâdas sapratnes par zvaigznçm. Ne- interesçjuðas un, tâ kâ dzîvoju laukos, esmu zinâju îsti nevienu zvaigzni debessjumâ, un, varçjis aizrautîgi sçdçt laukâ tumsâ un vien- kâ jau daþkârt normâliem cilvçkiem bçrnîbâ, kârði tâs vçrot. Vienmçr ðíitis ïoti interesants vecâki bija ierâdîjuði, ka Jupiters (ko tad es viss, kas ar tâm saistîts un ko par tâm var vçl nezinâju) debessjumâ ir polârzvaigzne. uzzinât. Vçrojot saulrietu, patika iztçloties, kâ Pirmo reizi teleskopu uzstâdîju Jâòu naktî. telpiski Saules gaisma apspîd Zemi, tâdçjâdi Biju ârkârtîgi norûpçjies, ka kaut ko nesaprotu apjaust milzîgo telpu mums apkârt. un daru nepareizi, jo, pagrieþot teleskopu uz Lîdz ar kaut kâdu sapratni par to, kas ir Andromedas galaktiku, neko tâ arî teleskopâ teleskops un ko tas dara, esmu sapòojis, ka nespçju saskatît. Tajâ brîdî, protams, man tâdu reiz gribçtu. nebija ne jausmas, ka Jâòi ir laiks, kad laikam labâk ir lîgot, ne nodarboties ar astro- Kâ sâku? nomiju, bet aplûkotais Mçness bija fantastisks Kopð bçrnîbas sapòiem pagâja daudz un raisîja iedvesmu turpinât. gadu, lîdz beidzot kâdu dienu dzîvç viss iz- Pagâja vasara, pienâca augusts un pavei- vçrtâs tâ, ka pilnîgi spontâni izlçmu iegâ- câs ar nedçïu skaidra laika. Pa vasaras brî- dâties teleskopu. Burtiski sadegu ar domu par vajiem brîþiem biju ar lielu interesi smçlies to un rakos cauri interneta kosmosam, lai informâciju un pilnveidojis sapratni gan par atrastu sev noderîgu informâciju. Sâkotnçjâ to, ko ar teleskopu var redzçt, gan par dau- sapratne par teleskopu gan bija ïoti maza un dziem citiem tehniskiem aspektiem. Tâ nu kâ jau vairumam cilvçku droði vien ðíiet, ja uzstâdîju teleskopu tikai treðo reizi, kopð no- ierîcei vârdâ ir teleskops, tad zvaigznes ir pirku. Pirmo nakti veltîju vizuâlajiem novç- sasniegtas un mâjâs bûs privâtais “Habls”. rojumiem un beidzot savâm acîm ieraudzîju Bet, tâ kâ daba mani apveltîjusi ar ziemeï- gan kaimiòieni Andromedu, gan daþâdus nieka vçso prâtu, nenopirku pirmo EBAY at- citus kosmosa tâlos un blâvos objektus. Ot- rasto teleskopu par 400 $ un sâku padzi- rajâ naktî azarta pilns, cîtîgi sagatavojies un ïinâtâk vâkt informâciju par teleskopiem un burtiski nosvîdis regulçjoties, biju izlçmis foto- to veidiem. grafçt. Kâ pirmo es nepielûdzami gribçju Tâ kâ pats nodarbojos ar reklâmu, mû- nofotografçt Andromedu. Bet kâ varçju foto- zikas un kinofilmu vizuâlo efektu radîðanu, grâfijâ redzçt, tad fokuss vçl nebija mans jau no pirmâs domas par teleskopa iegâdi draugs. radâs arî vçlme ar to fotografçt. Ideja par Labi, nospriedu, ka Andromeda noteikti zvaigþòu fotografçðanu burtiski pâròçma, nav tâ skaistâkâ, jâgrieþ uz Virpuïa (Whirl- tâpçc vâcu informâciju par to, kâda veida pool) galaktiku. Tâs nosaukums skan skaisti. teleskops bûtu piemçrotâks fotografçðanai, Un ne velti skan skaisti. Ar ðo galaktiku arî neiztçrçjot par to milzu naudu. Protams, jo sâkâs mans ceïojums amatieru astrofotogra- vairâk tajâ iedziïinâjos, jo sapratu, ka gluþi fçðanas pasaulç. Ieraugot attçlu fotoaparâta lçts hobijs tas nav, bet sapnis par zvaigznçm ekrâniòâ, kliedzu aiz laimes. Tajâ brîdî ðíita bija tuvâks kâ vçl nekad, un kam gan mçs pilnîgi neiespçjami, ka ko tâdu esmu nofoto- ðeit esam, ja ne sapòoðanai. grafçjis tepat Latvijâ, nebûdams ne tuvu astro-

50 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Virpuïa galaktika – Messier 51. Ar ðo attçlu Burbuïa miglâjs – NGC 7635. Ðis ir mans lîdz piepildîju savu sapni nofotografçt ðo galaktiku ðim lielâkais fotogrâfijas izaicinâjums, jo objekts pienâcîgi rûpîgi, lai spçtu parâdît tâs krâðòumu. ir blâvs un prasîgs pret fotografçtâju. noms, un varçtu teikt, ka, pateicoties ðai ga- ziòa par to liek tos uzlûkot ne tikai kâ skaistu, laktikai, arî saslimu ar ðo savdabîgo hobiju. krâsainu gâzu “mâkoni”, bet arî kâ kaut ko maìisku, gluþi kâ tâdu sava veida zvaigþòu Dievu. Protams, interesanti ðíiet arî pârçjie Ko un kâ fotografçju? kosmosa brînumi, bet, tâ kâ ar fotografçðanu Nav noteiktu standartu, ko un kâ fotogra- nodarbojos tikai divarpus gadus, no kuriem fçju, bet, jo vairâk ar to nodarbojos, jo grûtâk tikai pçdçjo gadu esmu sâcis darboties ar izlemt. Tas galvenokârt tâpçc, ka Latvija nav nopietnâku aprîkojumu, tad nav bijis daudz astrofotografçðanai piemçrotâkâ vieta un, jo iespçju visu paeksperimentçt. nopietnâku rezultâtu gribas sasniegt, jo vai- Saules sistçmas plançtas neesmu fotogra- râk laika un sareþìîtâku plânoðanu vajag. fçjis tâ nopietni, jo tam vajag specifisku ap- Latvijas astrosezonâ (ja tâ to nosaucam) reâla rîkojumu un gan vçl lîdz tam nonâkðu. iespçja var bût reizi vai maksimums divas mçnesî, kas dod 9 lîdz – lielas veiksmes ga- Ar ko fotografçju? dîjumâ – 18 skaidras naktis gadâ, un tad Sâkotnçji sâku fotografçt ar 8" Òûtona ti- jâcer, ka tajâ laikâ nav pilnmçness, atmo- pa teleskopu un Nikon spoguïkameru uz Sky- sfçras mitrums ir zems, temperatûra stabila watcher raþojuma EQ5 vâcu ekvatoriâlâs un nav tâ, ka klients darbâ steidzami grib konstrukcijas Goto statîva. Manuprât, ðis tele- nodot projektu. skops ir lielisks ne tikai fotografçðanai, bet Tomçr atbildot uz “ko?” – patîk fotografçt arî vizuâliem iespaidiem. galaktikas. Tâs aizrauj ar faktu, ka ir tâlu tâlu No astrofotografçðanas viedokïa ir gaiða no mums un, cik zinâms, sastâv no ïoti dau- optika, kas ir liels pluss Latvijas nestabilajos dzâm zvaigznçm un miglâjiem, kas kopâ laikapstâkïos, jo samazina vçlamo fotogrâ- veido ðîs krâðòâs galaktikas, turklât paði dzî- fijas ekspozîciju laiku labai signâla/trokðòa vojam vienâ tâdâ kopumâ, un tas liek aiz- attiecîbai. Mînuss ir spoguïa komas defor- domâties par to, kâ mçs izskatâmies “no ma- mâcija (zvaigznes ovâlojas) pa perifçro attçla las”. Tâpat ne mazâk mîïi ir difûzie miglâji, daïu, bet tam ir izdomâts komas korektors un kas, cik zinâms, ir kâ zvaigþòu cehi, un ap- tâ nav problçma, ja vien neuztrauc iespç-

51 bet visai âtri piera- du un tagad, ðíiet, nemaz nevaru sevi iedomâties fotogra- fçjam ar spoguïka- meru. Ðâdai CCD kamerai, nopietni fotografçjot kosmosa dzîïu objektus, ir daudz priekðrocî- bu, par kurâm gribu mazliet pastâs- tît, jo uzskatu, ka tas bûtu jâzina ik- jamie spoþu zvaigþòu atspîdumi korektora vienam, kas vçlas astrofotografçðanai pie- stikliòos. vçrsties vairâk nekâ tikai virspusçji. Tâ kâ, nodarbojoties ar astrofotografçða- 1. Pirmais noteikti jâmin tas, ka kameras sen- nu, nâkas saprast, ka Zeme grieþas diezgan sors tiek kontrolçti dzesçts, kas ievçrojami âtri, tikpat âtri sapratu, ka salîdzinoði lçtâ mazina sensora radîto termâlo troksni bil- statîva spçja sekot zvaigznçm nodroðina tikai dç un tâdçjâdi uzlabo kosmosa objekta aptuveni minûti ilgas ekspozîcijas, kas ir ne- signâla attiecîbu pret sensora fona troksni, pietiekami ilgi nopietnai tumðo kosmosa ob- kâ arî vienkârðo kalibrâcijas procedûru jektu fotografçðanai, un sâku “rakties” iekðâ fotogrâfiju pçcapstrâdei. Tâ kâ sensora t.s. autogidçðanas lauciòâ. Iegâdâjos mazu temperatûra ir kontrolçjama, nav jâzaudç un lçtu refraktora teleskopu, uzmontçju uz vçrtîgais fotonu íerðanas laiks, jo, lai no- lielâs trubas un klât tam iegâdâjos webka- droðinâtu vienâdu gaismas kadru un kalib- meru gidçðanai. Bet, kâ vçlâk izrâdîjâs, web- râcijas kadru kameras sensora temperatû- kamera nav gluþi astrokamera, un tâ nâcâs ras raksturu, nav ðie kalibrâcijas kadri iegâdâties arî cienîgu autogidçðanas kameru, jâuzòem fotografçðanas naktî. lai nodroðinâtu pienâcîgu jutîbu mçría zvaig- 2. Kâ otru faktu gribu atzîmçt to, ka mono- znes atraðanai. hromam sensoram nav krâsu bayer (sk. Pçc autogida nâca atklâsme, ka pati svarî- 53. lpp.) matricas, kâda sensoram ir pa- gâkâ lieta ðajâ visâ ir statîvs. Tâpçc veco rastâ DSLR kamerâ, kuras gadîjumâ èet- statîvu pârdevu un kâ optimâlo labâko vari- rus sensora pikseïus kamera krâsu datu antu iegâdâjos ekvatoriâlo EQ6 statîvu. iegûðanai izmanto kâ vienu superpikseli Pçc labâka statîva drîz vien sapratu, ka un tâdçjâdi ne tikai zaudç izðíirtspçju, jâiegâdâjas arî cita galvenâ kamera, jo, lai bet arî ne gluþi korekti tumðajâ diapa- arî Nikon diezgan lieliski tiek galâ ar sensora zonâ ataino krâsas, jo “superpikselis” termâlo “troksni”, tomçr, kâ sapratu, astro- sastâv no zila, sarkana un diviem zaïiem fotogrâfijâ tas nav vienîgais svarîgais faktors pikseïiem, kâ rezultâtâ dominç zaïâ un dienas gaismai radîta kamera ir un paliek krâsa un krâsu balanss, kâ esmu sapratis, dienas gaismas kamera. tiek izjaukts. Protams, var apstrâdes pro- Ilgi pçtot un lasot informâciju, izlçmu par cesâ iegût nosacîti labas krâsas, “izvel- labu dzesçtai CCD sensora monohromai ka- kot” blâvâkâs krâsu skalas, bet kvalitatîva merai ar elektroniski mainâmu filtru rulli. Iesâ- krâsu apstrâde prasa ievçrojami daudz kumâ viss, salîdzinot ar DSLR, ðíita sareþìîts, laika. 52 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS jot attçla kopçjo izðíirtspçju, bet iegûstot nosacîti tîrâku signâlu tumðâkajiem RGB vai ðaura diapazona filtriem. 5. Piektais fakts, kuru gribu atzîmçt, ir tas, ka ðâdas kameras fotografçtie dati ir 16 bitu, kas nozîmç 65 536 gradâcijas foto- grâfijâ starp melno un balto pretçji 8 bi- Bayer matricas shçma. tu – 256, 12 bitu – 4096, vai 14 bitu – 16 384 DSLR RAW failu gadîjumâ. 3. Kâ treðo gribu atzîmçt iespçju eksperi- 6. Pçdçjo gribu atzîmçt monohromâs kame- mentçt ar filtriem. Fotografçt ðauru gais- ras èipa linearitâti, kas dod papildu mas viïòu diapazonos, tâdçjâdi iegûstot priekðrocîbas fotogrâfiju kalibrçðanâ un to kontrastainus attçlus no daþâdu gâzu íî- apstrâdç. misko sastâvu kosmiskajiem elementiem, Visbeidzot sapratu, ka mans Òûtona tipa kâ ðajâs fotogrâfijâs ar Plîvura miglâju un teleskops, lai arî optiski gaiðs, tomçr nav pie- slaveno Oriona miglâju: Ha (hydrogen mçrots monohromai CCD kamerai, jo ar visu alpha) OIII (oxygen) un SII (sulfur). Ðeit arî garo monohromâs kameras ekipçjuma optis- jâmin fakts, ka, izmantojot ðâdus filtrus, ko “vilcieniòu” teleskopa dizaina îpatnîbu dçï ir iespçjams diezgan veiksmîgi fotografçt dabût kameru fokusâ kïuva neiespçjami, lîdz difûzos miglâjus liela pilsçtas vai citas ar ko sâku meklçt jaunu teleskopu. Izvçle bija gaismas piesâròojuma vietâs. grûta, jo amatieru tirgus ir pilns ar teleskopiem, bet, ilgi izvçrtçjot plusus, mînusus un finanses, izvçlçjos 8" Rièi-Kretjçna (Ritchey– Chre’tien) konstrukcijas teleskopu. Un, kâ prakse pierâda, mana izvçle nav bijusi slikta. Teleskops ir viegls, brîvs no iepriekð minçtâs Òûtona teleskopa spoguïa komas, kas nozî- mç – nav lieku gaismas satum- ðinâjumu vai nevçlamu spo- þu zvaigþòu ra- dîtu atspîdumu fotogrâfijâs. RC teleskopam arî ir ievçrojami garâka fokusa distance, kas ïauj eksperi- 4. Ceturtais fakts, ko gribu atzîmçt, ir CCD mentçt un sa- kameras iespçja pikseïus bloíçt grupâs – jûgt daudzas superpikseïos. Tâ rezultâtâ kamera “mâk- un daþâdas ie- slîgi” uz matemâtiskas interpolâcijas pa- rîces diezgan mata uzlabo kosmosa gaismas signâla garâ optiskajâ attiecîbu pret sensora troksni, mazinot sen- “vilcieniòâ” arî sora radîtos trokðòus, tâdçjâdi gan upurç- nâkotnç. 53 Kur fotografçju? diezgan manâms, bet cenðos fotografçt ob- Tâ kâ laikapstâkïi astrofotogrâfijai piemç- jektus tuvu zenîtam, kur piesâròojums tik ïoti rotajâ sezonâ pârsvarâ ir visai skarbi, esmu netraucç. Ðovasar uzbûvçju arî sev tâdu kâ fotografçjis pçc iespçjas tuvâk vietai, kur at- observatoriju, lai mazinâtu uzstâdîðanâs laiku kausçt nosaluðâs íermeòa daïas, un tâ nu ir un veiksmîgâk risinâtu vçja un mitruma radî- sanâcis, ka tas ir Cçsu rajonâ, pie manas tâs problçmas. omîtes. Vieta ir tikai seðus kilometrus no Cçsu pilsçtas robeþas un gaismas piesâròojums ir Kâ tas notiek? Kosmosa objekti fotogrâfijâs ir skaisti un krâðòi, bet, tos aplûkojot, nerodas nekâds priekðstats par to, kas notiek, pirms attçls ir nonâcis pie sava skatîtâja. Tâpçc izdomâju, ka vislabâk par to pastâstît varçðu ar tâdu kâ vizuâlu shçmu (54., 55. lpp.). Jâatzîmç arî fakts, ka viena attçla uzòemðanai parasti veltu vismaz vienu skaidro nakti. Objektu senâ gaisma ir mûsu acs jutîbas mçrogâ ïoti, ïoti blâva un lielâkoties neredzama, tâdçjâdi nepiecieðams fotografçt ar ilgâm, lîdz pat 20 (atkarîbâ no objekta spoþuma un atmosfçras apstâkïiem) vai vairâk minûðu atkârtotâm eks- pozîcijâm, lai pastiprinâtu kosmosa objekta

54 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS *

* Stakot – no angïu stacking – slâòu salikums, Attçlos (sk. arî 54. lpp.) slâòoðana: darbîbas pa- redzama shçma, kâ no- matâ ir datorâ ar tam pa- tiek viena objekta fotogra- redzçtu programmatûru fçðana no plânoðanas lîdz vairâku atseviðíu attçlu pat gala rezultâtam. (ekspozîciju) likðana citu virs cita; tâdçjâdi iespç- jams labâk noðíirt vâjo kosmosa gaismas signâlu no fotokameras radîtiem elektroniskiem traucçju- miem jeb fona trokðòa. signâlu un atbrîvotos no atmosfçras un fotokameras sensora radîtiem traucçjumiem, ko iepriekð visu laiku dçvçju par troksni.

Rezultâts Tâlâk attçlos redzams trakâs plânoðanas un visu pârçjo izdarîbu rezultâts. Visi attçli (sk. vâku 4. lpp.) uzòemti 2013. gadâ pavasara (marts, aprîlis) un rudens (septembris, oktobris) mçneðos. Attçlu labajâ stûrî ir infor- mâcija par fotogrâfijas ekspozîciju ilgumiem un izmantotajiem filtriem. PacMan miglâjs – NGC 281. Attçls pa kreisi ir kombinçts no standarta un ðaura diapazona Kas bûtu jâòem vçrâ cilvçkam, fotogrâfijâm, kâ rezultâtâ krâsas neataino vizuâli kas vçlas sâkt pats fotografçt? redzamâs patiesâs krâsas, bet gan t.s. pseido- Uz ðo jautâjumu es ilgi domâju, ko lai krâsas ar iekrâsojumu atbilstoðu katram ðaura dia- pastâsta, bet izdomâju, ka bildes nâkamajâ pazona filtram. Attçls pa labi ir standarta RGB lappusç (sleja pa labi) spçs stâstît vairâk. krâsu attçls, kas ataino vizuâli redzamâs krâsas. 55 Vaïa galaktika – NGC 4631. Ðî galaktika interesanta ne tikai ar to, ka tâs forma atgâdina tçlainu vali, bet arî ar faktu, ka orientçta pret mums plaknç, pretçji ierastajiem “virpuïiem” tâ redzama no sâniem.

Ja vçl ko noderîgu, tad ikvienam, kas vç- las ar ðo hobiju nodarboties Latvijas apstâk- ïos, ir laicîgi jâapbruòojas ar lielu apòçmîbu, pacietîbu un prieku par to visu, jo bez tâ, manuprât, âtri bûs teleskops krûmos. Noteikti jâòem vçrâ fakts, ka Latvija nav “astroklimata” zeme un reizes, kad tâ nopietni izdosies ko pafotografçt, tikpat labi var bût tikai seðas gadâ, jo fotografçðanai derîgo tumðo nakðu sezona ilgst no augusta pçdçjâs nedçïas lîdz maija pirmajai nedçïai, kas ko- pâ ir astoòi mçneði, no kuriem vairums ir lietus, vçja vai sniegputeòu pilni, nemaz neru- nâjot par zemo temperatûru un koðo draugu Mçnesi, kas noteikti spîdçs tieði tad, kad bûs beidzot noskaidrojies. Gribu vçlreiz pieminçt statîva nozîmi foto- grafçðanâ. Tâ ir ïoti liela. Manuprât, pati svarîgâkâ. Statîvam astrofoto ekipçjumâ bûtu jâbût vislabâkajam no visa ekipçjuma, un tam bûtu jâbût ekvatoriâlâs konstrukcijas statîvam, aprîkotam ar datorizçti kontrolçjamiem lçn- gaitas elektromotoriem. Tâpat ïoti svarîgi ir Kopumâ katram ceïð uz rezultâtu noteikti laikus padomât par rasas likvidçðanas iespç- bûs pilnîgi savs, kas arî padara ðo nodar- jâm. Latvijâ ir ïoti mitrs klimats ar svârstîgu boðanos tik interesantu. Pats galvenais, ma- temperatûru, un tâdçï uz optikas âtri sâk vei- nuprât, ir sapnis, kuru gribas sasniegt. Ja tâds doties rasa, kas momentâ sagrauj jebkâdu bûs, tad viss noteikti izdosies. Lai daudz iespçju ko skaistu nofotografçt. skaidru nakðu! D 56 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Mçness un Jupiters. 14. janvârî Mçness un Jupiters bija sarîkojuði nelielu izrâdi. Tie bija vienîgie debesu objekti, kuru atstarotâ Saules gaisma spçja iz- spiesties cauri mâkoòu segai. Interesanti, ka ðis ir mazâkais pilnmçness ðogad (Mç- ness apogejâ 16. janvârî). Eksponçjot ilgâk (15 s, 25 s), vei- dojas interesanti izgaismojuma efekti mâ- koòos. Bilde tapusi ar Canon 450D un 18- 55 mm objektîvu, ekspozîcija 15 s, vieta – Rîga, Íengarags. Raitis Misa

MÂRTIÒÐ GILLS DEBESS VÇROTÂJU 10 SALIDOJUMI Pirms pieciem gadiem, Starptautiskâ astronomi- notika krietni labâk aprîkotâ piemâjas observato- jas gada 2009 ietvaros ar profesionâlo un vaïas- rijâ Suntaþos. Tâ kâ laika apstâkïi nav paredzami, prieka astronomu, kâ arî skolu iesaisti notika ne labi noderçja telpas un lekciju zâle, un tieði piesâ- viens vien astronomijas popularizçðanas pasâkums tinâtais lekciju bloks ir kïuvis par îpaðu Starparty (sk. Aprîïa sâkums ar astronomiju. – ZvD, 2009, sastâvdaïu. Daïu no tâm video formâ var uzmeklçt Vasara (204), 11.-15. lpp. https://dspace.lu.lv/ www.starspace.lv vai www.youtube.com. dspace/handle/7/1440). Daþi no tiem tika organi- 10. Starparty bija ieplânots laikâ, kad visâ zçti vienu reizi, bet viens, kas 4. aprîlî notika starp- pasaulç notika Mçness novçroðanas pasâkumi tautiskas akcijas Global Star Party ietvaros, izdevâs kampaòas International Observe the Moon Night, tik saistoðs, ka gluþi dabiski bija interese tâdus rîkot un organizatori bija noorganizçjuði lekciju bloku atkârtoti, lîdz jau 2013. gada 13. oktobrî Starparty par citu plançtu pavadoòiem jeb mçneðiem. Infor- jeb Debess vçrotâju salidojums notika 10. reizi. matîvi un aizraujoði referâti par Jupitera pavadoni Pasâkumi, kuros ârpus pilsçtas pulcçjas tie, Eiropu (lektors I. Zariòð), Saturna pavadoòiem kuriem ir teleskopi un tie, kuri tikai vçlas ielûkoties Titânu (I. Íeðâns) un Enceladu (J. Jaunbergs), kâ smalkajos optiskajos instrumentos, citviet pasaulç arî Saules sistçmas plançtu pavadoòiem zinâtnis- ir ar stabilâm tradîcijâm. Lîdz 2009. gadam tam kajâ fantastikâ (I. Bite). Ar netradicionâlu un atrak- pa reizei ðâdas tikðanâs pie mums tika rîkotas, tîvu stâstîjumu viesojâs kinoblogeris S. Musatovs. tomçr tie bija vienas reizes pasâkumi. Jau divdes- Protams, bija ne tikai lekcijas, bet arî nopietnas mit gadus vasarâs tika rîkoti Çrgïa seminâri, tomçr diskusijas aparatûras un meistarîbas jautâjumiem to galvenais akcents ir 2-3 dienakðu garumâ sniegt astronomijas amatieru vidû. Bija iespçja vçrot izglîtojoðu funkciju. Savâ ziòâ bija izveidojies debess objektus daþâdos vietçjos un uz pasâkumu pieprasîjums pulcçties bieþâk un datumos, kad ir atvestos teleskopos. tumðâka debess. Viens no noteicoðajiem Starparty Var tikai apbrînot Ginteru ìimeni, kura SIA panâkumiem ir tikðanâs vieta ar infrastruktûru de- Starspace ietvaros visus ðos gadus ir organizçjusi bess novçrojumiem un lekcijâm. To visu ðo gadu ðos pasâkumus, jo to sagatavoðanâ ir ieguldîts laikâ ir nodroðinâjis astronomiski orientçtais uzòç- pamatîgs darbs un ne mazums lîdzekïu. Gribas mums SIA Starspace. Pirmâs divas reizes tikâ- ticçt, ka ðâdi pasâkumi turpinâsies ik katru pava- mies Râmkalnu nelielajâ observatorijâ, bet turp- sari un rudeni. 11. reizes datums jau ir nosprausts – mâk izvçlçtâs aprîïa un oktobra sestdienâs viss 2014. gada 12. aprîlis. D 57 JAUNAS GRÂMATAS

ILZE LIPSKA STÎVENS HOKINGS UN LEONARDS MLODINOVS: “DIÞENAIS PLÂNS”

Vçlme izlasît Stîvena Hokinga un Leonar- da Mlodinova grâmatu “Diþenais plâns” sak- òojas 12 gadu senâ pagâtnç, kad man bija vidusskolas pçdçjâ klasç jâizvçlas studiju virziens. Lai gan biju jau izðíîrusies par labu filozofijai, tomçr izpçtîju visu, ko Latvijâ var apgût fizikas jomâ, un vienu brîdi bija dilemma, ko darît. Mâcîties it kâ praktiskâko fiziku vai palikt pie vispâr tik “nederîgâs” filozofijas? Lasot Hokinga grâmatu, dilemma tapa daudz skaidrâka un loìiskâka. Jo, ja cilvçku interesç viena no ðîm jomâm, ir gandrîz ne- iespçjami palikt vienaldzîgam pret otru. Kâ autores gadîjumâ, interese par filozofiju nebija iespçjama bez intereses par fiziku, jo abas zinâtnes meklçja atbildes uz jautâju- miem: Kâ mçs varam izprast pasauli, kurâ No angïu valodas (The Grand Design) tulkojis atrodamies? Kâ darbojas visums? Kâda ir I. Vilks, mâkslinieks T. Folks. “Jâòa Rozes” apgâds, realitâtes daba? No kurienes tas viss ir ra- 2013, 176 lpp. dies? Vai visumam vajadzîgs radîtâjs? Ho- kings gan ir neþçlîgs un turpina: “Tradicionâli literatûra ir pat aizraujoðâka, jo ir reâlâka ðie jautâjumi piedien filozofijai, bet filozofija un aktuâlâka, vismaz tiem, kuri ðad tad aizdo- ir mirusi.” Bet viòa apgalvojumu var saprast, mâjas par iepriekð minçtajiem jautâjumiem. jo filozofijas akcenti ir mainîjuðies un pa- Grâmata ir uzrakstîta ïoti vienkârði un sa- saules uzbûvi tâ ir atstâjusi citu zinâtòu ap- protami, vien daþas reizes nâcâs pârlasît guves lauciòâ, sev vairâk paturot Cilvçku un kâdu rindkopu vçlreiz, lai uztvertu domu, kas viòa Pasauli, uztveri, valodu. pirmajâ reizç netapa skaidra (îpaði jau par Bet nu pie grâmatas. Tâ ir fantastiska! Kad tâm alternatîvajâm vçsturçm). Tas gan jau sen vakarâ bçrni bija nolikti gulçt, nolçmu nevis bija zinâms, ka fizika nebût nav konkrçta iesnausties, bet ieskatîties grâmatâ. Jâ... un zinâtne, tâ vienmçr sâk ar minçjumu, modeli, tik pçc divâm stundâm attapos, ka teju puse kuru pielâgot esoðajam. Lasot ðo grâmatu, grâmatas izlasîta. Nestâstiet, ka zinâtniskâ par to varçja vçlreiz pârliecinâties. Kvantu literatûra ir garlaicîgâka par daiïliteratûras fizika man ðíiet gandrîz vai reliìioza, kaut satraucoðajiem siþetiem. Îstenîbâ zinâtniskâ gan par ðâdu izteikumu no autoriem varçtu 58 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS “dabût pa ausîm”, jo viòi dieva/u esamîbu atkost noslçpumu? Saprast? Brîþiem jau tie- “atïauj” tikai tâm sabiedrîbâm, kuras nesa- ðâm (citçju autorus) – “tas izklausâs pçc zi- prot apkârt notiekoðo. Bet vai tad reliìijas nâtniskâs fantastikas, bet tâ nav”. Kaut gan bûtîba nav ticîba? Un, ja tu kaut ko nevari vai ðî nav tâ îstâkâ un patiesâkâ zinâtniskâ pierâdît lîdz galam vai pieòem kâdu atskaites fantastika? Un tâda tâ arî paliks, kamçr noslç- punktu, arî ðeit pielavâs ticîba, jo, lai visi pums nebûs atrisinâts. Vai tas kâdreiz notiks? pârçjie secinâjumi bûtu pareizi, ir jâtic pre- Izlasiet ðo grâmatu un izlemiet, vai bûsiet misu patiesumam. optimists vai pesimists, bet diez vai spçsiet Kas ir diþenais plâns? Visaptveroða teori- noticçt, ka pasaule radîta 4004. gadâ pirms ja, kas izskaidrotu mûsu visumu, sâkot jau ar mûsu çras, 27. oktobrî plkst. 9:00 no rîta. tâ raðanos. “Ja pasaule ir radusies pirms no- Vismaz man gribçtos domât, ka mûsdienâs teikta laika, kas bija pirms tam? Dievs ne- ðo Îrijas arhibîskapa noteikto radîðanas brî- gatavo elli cilvçkiem, kas uzdod ðâdus jautâ- numa datumu neviens neòem par pilnu. jumus, teica agrînais kristieðu filozofs svçtais Daudz faktu, daudz informâcijas – ðai Augustîns.” Autori mums pastâsta visu ðîs teo- grâmatai IR jâbût grâmatplauktâ, rokas stie- rijas meklçðanas vçsturi, sâkot ar to, ka piemin piena attâlumâ. Jautâsiet – kâdçï? Mûsu ik- daþus mîtus par pasaules izcelðanos, tâlâk – dienas dzîvi neietekmç ne tas, vai M teorija seno grieíu minçjumus un novçrojumus, vidus- izrâdîsies galîga vai ne, ne arî tas, kâdâ laiku filozofu uzskatus un jo îpaði daþâdâs trajektorijâ izkârtojas molekulas un vai ðo teorijas, kas sâkâs lîdz ar G. Galileja un Î. Òû- trajektoriju var iepriekð noteikt... Labi, pie- tona novçrojumiem un likumiem. Îpaði cîtîgi kritîðu, ka daudzus itin nemaz neinteresç tas, tiek izstâstîta kvantu fizika, Einðteina relati- kâ radusies pasaule un kâ tâ darbojas, un vitâtes teorija, jo, to visu apvienojot, papil- kâpçc tieði tâ... Nu tad tiem tieðâm ðo grâ- dinot, – Hokings uzskata – bûs iespçjams ne matu nevajag, un visticamâk, ka viòi arî neiet tikai saprast visumu tagad, bet saprast arî tâ ne uz grâmatnîcâm, ne uz bibliotçku. Bet izcelðanos. Kas to bûtu domâjis, ka fizikas pârçjiem, kuri ir ZINÂTKÂRI, kurus interesç likumi, ko mums skolâ vajadzçja mâcîties, ir atbildes uz neatbildçtiem jautâjumiem, jums tik nepilnîgi. Tâpat kâ ìeometrija... Bet ar kaut bûs aizraujoði mazliet paplaðinât savas iz- ko ir jâsâk, lai varçtu domât tâlâk. pratnes robeþas. Tas noteikti notiks, jo Ho- Grâmatu caurvij patîkams, viegls humors, kings un Mlodinovs ieskatu savâ Diþenajâ kas ïauj uz fiziku palûkoties nevis kâ uz kaut plânâ stâsta mums, parastiem mirstîgajiem, ko nopietnu, bet kâ uz izaicinâjumu – vai vari viegli saprotamâ veidâ.D

PIRMO REIZI ZVAIGÞÒOTAJÂ DEBESÎ

Ilze Lipska – Latvijas Universitâtç ieguvusi bakalaura grâdu (2006) filozofijâ. Nodarboðanâs vairâk saistîta ar lauksaimniecîbu, ir sava saimniecîba, kurâ audzç dârzeòus un zaïumus cauru gadu, arî tad, kad aiz loga -20 grâdi. Ja vaicâ, vai iegûtâ izglîtîba noder, tieðâm saka – JÂ! – jo “bez filozofijas nebûtu nonâkusi tur, kur esmu”. Intereses – cilvçks un tâ vieta pasaulç, veselîgs dzîvesveids, kulinârija, grâmatas, raksta blogus par grâmatâm un kulinâriju. “Zvaigþòoto Debesi” pçtîjusi un lasîjusi, kad studçjusi, jo toreiz ðíitis dabîgi, ka no intereses par filozofiju izriet interese arî par pârçjâm zinâtnçm, jo visas galu galâ mçìina saprast vienu un to paðu, tikai daþâdi formulçtu un no daþâdiem skatu punktiem: Kas mçs esam? 59 NATÂLIJA CIMAHOVIÈA MEGALÎTI – LAIKMETU VÇSTÎJUMS

Latvijas Universitâtes profesors Valdis Segliòð ir turpi- nâjis savus pçtîjumus par mûsu plançtas iemîtnieku senâ- kajiem pasaules izpratnes priekðstatiem. “Zvaigþòotajâ Debesî” jau rakstîjâm* par V. Segliòa Çìiptes ekspedîcijâ vâktajâm ziòâm par sarkofâgu un piramîdu sakrâlajiem tekstiem. Tajos atrodami senie priekðstati par cilvçka aizka- pa dzîves telpu, par norisçm tajâ. Ðie senie teksti liecina, ka cilvçks ir allaþ lûkojis izprast un paplaðinât ne vien savu dzîves telpu, bet arî garîgo pasauli. Monogrâfijâ par megalîtiem V. Segliòð sniedz bagâtîgu materiâlu par senajiem akmens krâvumiem, kas atrodami visos kontinentos. Par megalîtiem apzîmç senlaikus vei- dotos akmens krâvumus – atseviðíus akmeòus un to grupas un to îpatnçjus kompleksus rindu un apïu izkârtojumâ. Plaði pazîstama ir Stounhendþa, Karnaka un citas. Ðie krâvumi ir mûsu tâlo senèu dzîves dokumentçjums, liecîba par viòu vajadzîbâm un priekðstatiem. Ðî informâcija gan ir mûsdie- nu cilvçkam aizðifrçta, tomçr meklçjam ceïus tâs izpratnei. Mûsdienâs pastâv vienots priekðstats par megalîtu raða- nâs laiku. Tas ir neolîta laikmets, kad cilvçki no klejotâjiem un medniekiem pârtapa par t.s. vietsçþiem – zemkopjiem. Ðâda dzîvesveida maiòa tad arî izraisîja gan izpratni par pasauli, gan nepiecieðamîbu iezîmçt savu vietu telpâ un aiz- sargât to. Neolîtam raksturîgâs cilvçka dzîvesveida pârmai- òas V. Segliòð ir aplûkojis savas grâmatas atseviðíâ nodaïâ. Grâmatâ pavisam ir 18 nodaïas, kurâs attîstîbu daudzu gadu tûkstoðu ilgâ posmâ. detalizçti aplûkotas megalîtu kultûras izpaus- Bet neatbildçts paliek eksistenciâlais pa- mes mûsu plançtas visos kontinentos, saistot matjautâjums: konkrçti kâda dzîves nepiecie- tâs arî ar ziòâm par seno iedzîvotâju mig- ðamîba spieda cilvçkus veidot ðos akmeòu râciju. veidojumus, izmantojot acîmredzot tam lai- Savam pçtîjumam V. Segliòð ir izmantojis kam asprâtîgus tehniskus paòçmienus. Ðai savu personîgo pieredzi un arî pasaules zi- problçmai V. Segliòð ir tuvojies tikai aptuveni. nâtniskajâ literatûrâ publicçtos datus – agrâku Viòð min cilvçku vajadzîbu veidot sakrâlos gadu publikâcijas un pçdçjo gadu elektro- centrus, saglabâjot to lokalizâciju ïoti ilgâ niskas atsauces. Dati papildinâti ar daudzâm laikâ. Tâ senie persu zikurâti, izrâdâs, ir bû- literârâm atkâpçm, lîdz ar to esam ieguvuði vçti virs kâdreizçjiem seniem tempïiem. Ðâda interesantu lasâmvielu par cilvçku sabiedrîbas svçtvietu lokalizâcijas pârmantojamîba ir kon- statçta arî citviet. Tas liek domât par ðîs parâ- * Sk. Cimahovièa N. Laikmetu sasaiste: latvie- dîbas cçloòiem. Tâpat zîmîgs ir dzîvojamo ðu zinâtnieku pçtîjumi Çìiptç. – ZvD, 2013, Pava- zonu izvietojums tâlos lokos ap senajâm svçt- saris (219), 67.-69.lpp. vietâm centrâ. 60 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS 1 – Raksturîgs kromlehs (Cromleque dos Almendres), Portugâle, Evoras apkârtne. 2 – Kerovmoras megalîtu komplekss Îrijâ. 3 – Raksturîgi dolmeni Portugâlç. 4 – Mamulos Pantiani megalîti Gruzijâ. 5 – Raksturîgs Dienvidkorejas dolmens Gochang, tajâ saskatâmi kâ ziemeïu, tâ arî dienvidu bûvniecîbas stila elementi. 6 – Lielvârdes krustakmens. 7 – Gebeklitepes tempïu rekonstrukcija. 8 – Kelaniðas megalîti Skotijâ (apm. 2000. g. p.m.ç.). 9 – Stonhendþas galvenâ bûve mûsdienâs. 10 – Senie no akmeòiem veidotie apïi Golânas augstiençs (Rujm el-Hiri jeb Galgal Harefaim).

V. Segliòð nav izteicis hipotçzes 6 1 par megalîtu kompleksu vietu izvçli, kâdu izdarîjuði mûsu senie priekð- teèi, bet tikai daþviet minçjis viòu nepiecieðamîbu fiksçt spîdekïu lçktus un rietus, lîdz ar to novçrojumu vietai iegûstot svçtvietas statusu. Kâ zinâmâ mçrâ noslçdzoðu se- cinâjumu V. Segliòð izsaka ðâdu 2 spriedumu: “Vairâk iepazîstot mega- lîtu kultûras pasaulç, pamazâm zûd pârliecîba, ka ðîs bûves savulaik ir veidotas tikai utilitâru motîvu vai senu elkdievu vienkârðotai pielûg- smei.” (321. lpp.). Lîdz ar to lasî- tâjam paveras iespçja gût secinâ- jumus paðam. 7 3 Interesanti ir ìeoloìes Lijas Bçr- 8 ziòas secinâjumi. Viòa pçtî Zemes garozas ìeofizikâlo anomâliju iz- pausmi gan augu valstî, gan dabas mobilo iemîtnieku dzîvesveidâ. Lija Bçrziòa ir atklâjusi cilvçka apmetòu pakârtojumu Zemes garozas struk- 4 tûrâm. Ðîs saiknes visuzskatâmâkais râdîtâjs ir seno apmetòu lokveida izvietojuma saglabâðanâs cauri gadsimtiem. Tâ izpauþas, piemç- ram, seno pilsçtu plânojumos. L.Bçr- ziòa uzskata, ka ìeofizikâlo ano- mâliju loki ap senajâm svçtvietâm 9 5 ir raduðies daþâda lieluma meteo- rîtu kriðanas vietâs, deformçjot Ze- 10 mes garozas virskârtas struktûru. Katrâ ziòâ megalîtiskas bûves ir mums ïoti svarîgs tâlo paaudþu vçstî- jums par savu pasaules izpratni un cilvçka vietu tajâ. D 61 HRONIKA

ILGONIS VILKS IKDIENÂ PIETRÛKST ZVAIGÞÒU? NÂC PIE MUMS!

2013. gada decem- Projektu realizç Latvijas Universitâtes Zi- brî Latvijas Universitâtç nâtòu un tehnikas vçstures muzejs. Doma par durvis vçra minipla- ðâdu planetâriju bija jau sen, taèu tâs îste- netârijs, kurâ iespç- noðanai trûka lîdzekïu. 2013. gadâ muzejs jams aplûkot visu, kas uzvarçja Latvijas Universitâtes Fonda konkur- saistîts ar zvaigþòota- sâ “Latvijas Universitâtes labâkais projekts”. jâm debesîm, – sâkot ar Pateicoties Fonda finansçjumam, bija iespç- Mçnesi un beidzot ar eksotiskiem jams izveidot planetâriju. melnajiem caurumiem un tâlâm galaktikâm. Planetârijâ var redzçt, kâ izskatâs debesis ne tikai uz Zemes, bet arî uz Mçness vai tâlas plançtas, kâ arî doties domu ceïojumâ pagât- nç un nâkotnç. Vârds “mini” pievienots tâpçc, ka atðíirîbâ no tradicionâlâ planetârija zvaigþòotâs debesis un astronomiskie videorullîði tiek demons- trçti uz liela, plakana ekrâna. Jaunâ plane- târija atvçrðana pieskaòota kâdreizçjâ Rîgas Republikas Zinîbu nama planetârija* 50 gadu jubilejai, kurð sâka darboties 1964. gadâ un kuru ar nostalìiju atceras vecâkâ rîdzinieku Miniplanetârija atklâðana Latvijas Universitâtes paaudze. Agrâk debess parâdîbas bija jâde- (LU) Zinâtòu un tehnikas vçstures muzeja zâlç monstrç ar mehânisku ierîèu palîdzîbu, bet 2013. gada 5. decembrî. LU rektora prof. Mârèa tagad digitâlas tehnoloìijas spçj parâdît visu, Auziòa uzruna. ko vien spçj iztçloties cilvçka fantâzija. Foto: Toms Grînbergs, LU Preses centrs * Sk. rakstus Zvaigþòotajâ debesî: Kondraðeva L., Zimina I. Jaunais Rîgas planetârijs. – 1964, Miniplanetârijs atrodas Latvijas Univer- Rudens (25), 35.-37. lpp.; Kondraðeva L., Zimina sitâtes galvenajâ çkâ Raiòa bulvârî 19, LU I. Rîgas planetârija pirmâ gadadiena. – 1965, Vçstures muzeja zâlç 4. stâvâ (415. telpa). Rudens (29), 24.-27. lpp.; Miezis J. Republikâniskâ Seansi notiek reizi nedçïâ, ceturtdienâs Zinîbu nama 10 gadi. – 1974, Rudens (65), 6.- plkst. 18:00, atskaitot svçtku dienas. Uz 11. lpp.; Miezis J. Republikâniskajâ Zinîbu namâ. tiem iepriekð iespçjams pieteikties tîmekïa – 1975, Pavasaris (67), 56. lpp.; Kondraðeva L. lapâ http://www.lu.lv/planetarijs. Apmeklç- Rîgas mazajâ planetârijâ. – 1998/99, Ziema juma maksa pieauguðajiem 2 eiro. Skolç- (162), 80. lpp.; Vilks I. Kur palikusi planetârija niem, studentiem, pensionâriem un invalîdiem iekârta? – 1999, Rudens (165), 90. lpp. 1 eiro. D 62 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS AGNESE ZALCMANE ECLIPSE-TOUR 2013: KENIJA

2013. gada 3. novembrî Zeme un Saule atkal atradâs tâdâs pozîcijâs, ka noteiktâs vietâs uz Zemes bija redzams Saules aptumsums. Taèu ðoreiz ðis îpaðais notikums bija vçl îpaðâks nekâ parasti, jo to nevar nosaukt konkrçti ne par pilnu, ne konkrçti par gredzenveida aptumsumu. Daþâs pasaules vie- tâs bija redzams pilns, bet citâs gredzenveida. Ðâda veida aptumsumiem dots savs nosaukums – hibrîds aptumsums. Savu îpaðî- bu dçï ðâdu aptumsumu pilnâ fâze pat aptumsuma joslas centrâlajâ daïâ ir ïoti îsa. Pagâjuðâ gada aptumsumam tuvâkâ saus- zemes valsts joslas centram bija Gabona, un tur pilnâs fâzes aptumsums ilga 1 minûti. Autore ar draugiem aptumsumu devâs vçrot Aptumsuma redzamîbas karte. Zaïð – ilgâkais uz Keniju, kur pilnâs fâzes ilgums bija tikai aptumsums, sarkans – brauciena mçríis. 15 sekundes. Pçtot daþâdus brauciena variantus, sâkot- divas nedçïas pirms pârçjiem, lai izbaudîtu nçji gribçjâs piedzîvot pçc iespçjas ilgâku kâpðanu Kenijas kalnâ. pilno fâzi, taèu, apskatot Gabonas laikap- Pirmajâ dienâ apskatîjâm Nairobi. Pilsçta stâkïus ðajâ gadalaikâ, autore saprata, ka likâs ïoti rosîga, cilvçki draudzîgi. Apðaude doma nav diez cik laba. Prognozes solîja tirdzniecîbas centrâ mçnesi iepriekð bija iz- 90% varbûtîbu, ka debesis segs mâkoòi. Tas raisîjusi nelielu nemieru, taèu, esot Nairobi tika pamatots ar lietus sezonas un lietusmeþu uz vietas, nedroðîbas sajûtas nebija. Lielisks apvienojumu ðajâ apgabalâ, kâ arî iepriek- ðçjo gadu novçrojumiem. Valstis vairâk uz austrumiem nelikâs daudz labâkas, taèu Ke- nijas ziemeïos tika prognozçts pârsvarâ skaidrs laiks. Turklât Kenija ir droðâka un attîstîtâka valsts nekâ, piemçram, Kongo. Bijâm salasîjuðies astoòi braucçji – Agne- se, kas Eclipse-tour braucienus organizç, zviedrs Anderss, kas braucienos piedalâs jau kopð Íînas aptumsuma 2009. gadâ, dabas- zinâtòu students Artis, fizikas skolotâja Ilva, astronomijas pasniedzçjs, grâmatu autors un speciâlists Ilgonis, fizikas profesors Vitolds ar sievu Inâru un ceïoðanas entuziasts Rûdolfs. Visi satikâmies tikai pçc garâ lidojuma no Eiropas jau Kenijas galvaspilsçtâ Nairobi, jo Nairobi pie kâjâm uz Kenyatta konferenèu Anderss un Rûdolfs uz Keniju bija devuðies centra jumta. 29.okt.2013. 63 skats pavçrâs no Kenyatta Konferenèu centra jumta. Kaut arî çka nav pçc rietumu standartiem diez cik augsta (105 m, 30 stâvi), Nai- robi nav daudz ðâda augstuma çku, lîdz ar to gandrîz visa pilsçta bija mums pie kâjâm. Nâkamajâ dienâ bija paredzçts sâkt braucienu pa valsti un maðînâs pa lielam iekra- vâties jau iepriekðçjâ vakarâ. Taèu izrâdîjâs, ka noîrçtâs pilnpiedziòas maðînas ir aizkavç- juðâs. Kamçr tâs gaidîjâm, saimnieks sâka uztraukties par mûsu paredzçto marðrutu un nolçma mums noîrçtos auto nedot, bet tâ vietâ Skaidrâs debesis Masai Mara dabas parkâ. sagâdât deviòvietîgu dþipu ar ðoferi. Mçs 30.okt.2013. Foto: I. Vilks nebijâm îpaði priecîgi par ðâdu pavçrsienu vairâku iemeslu dçï. Vçlâk baþas izrâdîjâs Nâkamo dienu, 31. oktobri, piepildîja pamatotas, taèu bija arî gadîjumi, kad prie- daþnedaþâdi dzîvnieki un putni. Sâkumâ stâ- câjâmies, ka ðâdi sanâcis. jâmies gandrîz pie katras skaistâs Tomsona No rîta iepirkâm pârtiku veikalâ blakus gazeles, gnu antilopes, bifeïa un zebras, bet bçdîgi slavenajam tirdzniecîbas centram. Bija vçlâk jau kïuvâm izvçlîgi un uzkavçjâmies jocîga sajûta redzçt klâtienç to, kas iepriekð tikai retâku dzîvnieku un putnu tuvumâ – zi- bija redzçts tikai ârzemju ziòu izlaidumos. Pçc loòu, hiçnu un strausu. Þirafes pârsvarâ turç- vairâku stundu brauciena nonâcâm Masai Ma- jâs no mums pa visai lielu gabalu, taèu lauva ra dabas parkâ, taèu, tâ kâ Saule jau tuvojâs gozçjâs saulîtç uz akmeòiem diezgan tuvu rietam, apskatît dzîvniekus ðajâ dienâ nede- mûsu novçroðanas vietai lîdz brîdim, kad lielâ vâmies. Gan Nairobi, gan Masai Mara atro- auditorija viòai apnika un viòa cçli iesoïoja das nedaudz uz dienvidiem no ekvatora, bet garajâ zâlç maðînas tiesas attâlumâ no pçc iepriekðçjâ gada Austrâlijas brauciena mums. Vçlâk redzçjâm arî vienu þirafi tuvumâ dienvidu puslode dienâ vairs tik îpaða nelikâs. Toties vakarâ, kad zem ïoti tumðâm un skaidrâm debesîm Ilgonis veda mûs eks- kursijâ pa zvaigznçm, brîþiem atkal bija sajûta, ka esam kaut kur nomal- dîjuðies. Ziemeïu pusç joprojâm bija vçrojami mums pazîstamie zvaigznâji, piemçram, Kasiopeja, Andromeda un Persejs, bet pçc dienvidu puses zvaig- znâjiem nâcâs rakties atmiòâ un ska- tîties zvaigþòu kartç. Tâ kâ visi bija paòçmuði lîdzi binokïus dzîvnieku vç- roðanai, izmantojâm tos kâ lieliskus pa- lîglîdzekïus debess novçrojumiem un redzçjâm vairâkus miglâjus un zvaig- þòu kopas, kâ arî lielisko Andromedas galaktiku. Spoþâ Vençra gan mçìinâja mûs apþilbinât, bet arî kalpoja kâ orien- Dzîvnieku kauli – pârpalikumi pçc plçsoòu dzîrçm lielâs tçðanâs palîgs zvaigznçs. gnu migrâcijas laikâ. Foto: I. Vilks 64 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Masai Mara dabas parkâ: lauva, þirafe gatavojas padzerties, zebras. Foto: V. Grabovskis un ilgi gaidîjâm, lai savâm acîm ieraudzîtu, Ðajâ brîdî mçs gan vçl ticçjâm, ka ðoferis kâ tâ noliecas dzerðanai. Vienâ brîdî paspç- ceïus zina labâk, bet ðî sajûta drîz pârgâja. râm daþus soïus Tanzânijâ, jo ceïð bija pie- Kâ par nelaimi, arî nokïûstot uz valsts pirmâs tuvojies robeþai pâris metru attâlumâ. Drîz kategorijas ceïa no Tanzânijas uz Kisumu, pçc tam nonâcâm pie upes, kuru patvçrumam brauciens nekïuva raitâks – to kavçja neskai- no karstâs saules izmantoja vairâki nîlzirgu tâmie guloðie policisti un arî vairâki remont- bari un pâris krokodili. Lielâkâ krokodilu bal- darbu posmi. Par guloðajiem policistiem bi- lîte dzîvnieku migrâcijas laikâ gan jau sen jâm tikpat pârsteigti, kâ bûtu tu, lasîtâj, ja pie bija beigusies, un varçjâm vienîgi apskatît tâdiem nâktos piebremzçt ik pçc pâris kilo- pâri palikuðos kaulus, ar ko bija sçtin nosçts metriem uz Rîgas-Tallinas ðosejas. upes pretçjais krasts. Nakts Viktorijas ezera kempingâ pagâja, Pârbraukuði upi, nokïuvâm dabas parka nîlzirgu rûcienu pavadîta, kaut arî nâkamajâ daïâ, sauktâ par Mara trijstûri, ko norobeþo rîtâ nevienu no vaininiekiem neredzçjâm. upe un pârvalda cita organizâcija. Likâs, ka Ezera tâlâkais krasts patieðâm nebija saska- ðajâ daïâ dzîvnieku ir vairâk, kaut arî ie- tâms, kaut arî atradâmies vien blakus tâdam spçjams, ka tie vienkârði dzîvo blîvâk, jo ðis kâ piedçklim, lîcim – galvenâ ezera daïa apgabals ir gandrîz trîs reizes mazâks nekâ viïòojâs daþus desmitus kilometru uz rietu- parka daïa upes otrâ krastâ. Ðîs dienas ga- miem. Diemþçl peldçties ðajâ ezerâ bûtu bijis lamçríis bija Kisumu pilsçta pie milzîgâ Vik- neprâts, jo tajâ mâjo nejauki parazîti, kam torijas ezera. Diemþçl vairâkkârtçju riepu labpatîk iemitinâties zem cilvçku âdas. plîsumu un samudþinâtu un ðoferim nepazîs- Pçc veikala apmeklçjuma turpinâjâm ceïu tamu ceïu dçï tur nokïuvâm tikai ap pusnakti. uz ziemeïiem un pirmo reizi ðíçrsojâm ekva- 65 toru. Pçc nelielas braukâðanas ðurpu-turpu, Marich Pass studiju centrs atrodas diez- klausot daþâdu cilvçku padomiem par pie- gan lielas nekurienes vidû. Elektrîbu ðeit ne- braukðanas iespçjâm, iebraucâm papusdie- manîjâm, gaismu deva petrolejas lampas un not pretî iespaidîgam ûdenskritumam. Kaut mûsu gâzes plîtiòas. Pirmoreiz gulçjâm zem arî tas bija patâlu, otrâ pusç platai gravai, moskîtu tîkliem – jauna pieredze. Visi kem- gaiðbrûnâs ûdens mutuïu kaskâdes bija labi pingâ sastaptie cilvçki, tâpat kâ mçs, devâs redzamas. Turpinâjumâ ceïð kïuva ðaurâks, vçrot Saules aptumsumu Lodvaras pusç. Tran- sliktâk asfaltçts. Ja pretî nâca smagâ maðîna sportlîdzekïi bija daþâdi pilnpiedziòas auto, ar piekabi, braucâm ar vienu riteni uz neas- tai skaitâ kaut kas lîdzîgs autobusa un kravas faltçtâs nomales. Kad pçcpusdienâ beidzâs maðînas krustojumam. skola, visas ceïmalas bija pilnas desmitiem Ceïa sâkums nâkamajâ dienâ bija acij bçrnu – katra ciema tuvumâ citas krâsas sko- patîkams, ar kalniem vienâ ceïa malâ un pla- las formâs. Bçrni ðeit uz skolu iet kâjâm – pat ðu lîdzenumu otrâ. Jo tâlâk uz ziemeïiem de- vairâk nekâ desmit kilometrus. vâmies, jo dzeltenâka kïuva sâkotnçji zaïâ Sâkoties krçslai, nokïuvâm kalnainâ ap- veìetâcijas krâsa, lîdz visapkârt redzçjâm gabalâ, kas mûsu auto radîja lielas grûtîbas. tikai smilðu krâsas skatus. Bija redzami nelieli Vçlâk tam visam pievienojâs izcili slikts ceïð, koki un krûmi, taèu bez manâma zaïuma uz kas, kaut arî joprojâm pirmâs kategorijas un tiem. Vienîgi augstie termîtu veidotie toròi valsts nozîmes, bija pârklâts ar asfaltu tikai krâsu nemainîja, jo tie bija smilðu krâsâ arî pa pusei. Tuvojoties Marich Pass studiju cen- zaïajâ apgabalâ. Lielâkâ ceïa daïa bija bez tram, kur bija sarunâta mûsu naktsmîtne, par asfalta, kaut arî vietâm ceïa vidû kâdus atli- îsajiem asfaltçtajiem ceïa posmiem daudz kumus manîjâm. Vçlâk ceïð bija izbraukts kâ garâki bija tâdi, kur asfalts jau daþus gadus veïas dçlis, un mçs lielus gabalus braucâm nebija redzçts. Kaut arî pçc Kisumu mûsu pa ceïa sânos pustuksneða augsnç iebrauk- auto bija divas jaunas riepas, ðoferis brauca tâm sliedçm. Mçs nebijâm vienîgie. Reizçm lçnâm un uzmanîgi. Attâlums, kas Google ðie nomales ceïi sazarojâs pat vairâk nekâ ceïa kartç norâdîts kâ paveicams mazâk èetrâs joslâs. nekâ èetrâs stundâs, mums aizòçma deviòas Pçcpusdienâ nokïuvâm Lodvarâ un iekâr- stundas. tojâmies kâdas viesu mâjas istabiòâs. Iepriekð

Moskîtu tîkli Marich Pass studiju centra guïvie- Termîtu nams augstumâ krietni pârsniedz brau- tâm. 1.nov.2013. ciena transportlîdzekli. Foto: I. Vilks 66 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS bijâm ðajâ pilsçtâ sarunâjuði namatçvu caur Couchsurfing* projektu, taèu kâ par nelaimi namatçvs, kaut arî puisis ap trîsdesmit, lîdz mûsu atbraukðanai nenodzîvoja. Nâkot atpa- kaï uz mîtnes vietu pçc veikala apmeklçjuma, sadraudzçjâmies ar kâdu studentu, ko uzaici- nâjâm uz vakariòâm un kurð mums pastâstîja daudz par vietçjiem ïaudîm un to dzîvi. Ðajâ valsts apgabalâ izglîtotâkie cilvçki runâ trîs valodâs – vietçjo cilðu valodâ (turkana), svahili valodâ, kurai ir valsts nozîme, un angliski. Taèu studenta vecâki protot tikai nedaudz vâr- du svahili valodâ un angïu valodu neprot ne- Pelde sârmainajâ Turkana ezerâ. Foto: I. Vilks maz. Viòð pats tai brîdî gatavojâs eksâmeniem un cerçja vçlâk kïût par vides biologu. òu, Bellatriksi Oriona augðdaïâ, Aldebaranu Nâkamâ bija Saules aptumsuma diena, Vçrsî, Oriona vidusdaïu, Saipu Oriona lejas- taèu to novçrot gatavojâmies tikai pçcpus- daïâ un Sîriusu Lielajâ Sunî. dienâ. Rîta pusç devâmies uz vairâku desmitu Lai nokïûtu aptumsuma vietâ, ðíçrsojâm kilometru attâlo Eliye Springs kûrortu pie Tur- izþuvuðas upes gultni, kas daudzo atbraucçju kana ezera. Kaut arî ceïveþos minçts, ka ðî dçï jau bija gana izbraukâta. Bija sapulcç- vieta vairs nav tik populâra, kâ tâ ir bijusi juðies daudzi cilvçki, visi cenðoties rast kâdu agrâk, nonâkot galâ, redzçjâm daudz cilvç- patvçrumu no karstâs saules zem plikajiem ku. Lielâkâ daïa no tiem, ðíiet, bija ieraduðies kokiem. Aptumsumam sâkoties, projicçjâm vçrot aptumsumu. Daudz laika mums nebija, Saules attçlu no Ilgoòa tâlskata uz baltas jo, lai nokïûtu aptumsuma vietâ Turkana ezera papîra lapas un gandrîz uzreiz iemantojâm krastâ kâdus 50 km uz ziemeïiem, bija jâ- vairâku vietçjo cilvçku auditoriju. Debesîs bija brauc vismaz 50 km atpakaï un tad atkal uz daþi viegli mâkonîði, laiks bija labs. Taèu tad priekðu, jo starp abâm vietâm ceïð neeksistç. nez no kurienes austrumu puses debesis kïuva Tomçr laiks tika pavadîts lieliski – lielâkoties tumðas un nokrâsojâs smilðu krâsâ. Pçc brîþa baudot ezera interesanto, dabiski ziepjaino ûdeni, kuru tâdu padara zemç esoðie sârmi. Turpinot ceïu, piestâjâm un sa- meklçjâm senu, domâjams, astro- arheoloìisku vietu ar nosaukumu Namoratunga, kur vairâki lîdz pat metru augsti, gludi akmens bluíi veidoja tâdu kâ akmens dârzu. Tiek uzskatîts, ka tas veidots ap- mçram 300 gadu p.m.ç. Domâ- jams, ka 19 akmens bluíi bija iz- vietoti attiecîbâ pret septiòâm zvaigþòu sistçmâm, kâdas tâs bija redzamas tai laikâ – Trijstûri, Sieti- Namoratungas astro-arheoloìiskais akmeòu dârzs. * www.couchsurfing.org Foto: V. Grabovskis 67 1

3 2 4

1: Saules aptumsuma projicçðana da- ïçjâs fâzes laikâ, laikapstâkïi labi. 3.nov.2013. 16h45m 2: Tuvojas draudîga smilðu vçtra. Foto: I. Vilks 3: Saule caur filtru daïçjâs fâzes laikâ. 16h54m 4: Smilðu vçtras mâkoòu uzvara aptumsuma pilnâs fâzes lai- kâ. Foto: A. Sköld novçrot aptumsumu ðoreiz, taèu kâds viòu kolçìis, kas bija devies ziemeïrietumu virzie- parâdîjâs arî vçjð, kurð ðo nejauko smilðu nâ no Lodvaras, bija spçjis novçrot aptum- mâkoni veicîgi dzina uz mûsu pusi. 10 mi- sumu uz ceïa, kas ved uz nemierîgo kaimiò- nûtes pirms pilnâs fâzes sâkuma tas aizklâja zemi Dienvidsudânu. Sauli un diemþçl paðíîrâs vien 5 minûtes pçc Nâkamajâ dienâ, 4. novembrî, pçc pieti- pilnâs fâzes beigâm. Pilnâs fâzes brîdî strauji cîgâ, taèu uzvaroði skanoðâ veikala Kiliman- kïuva tumðs lîdz pat labai krçslai, taèu nakts jaro apmeklçjuma devâmies atpakaï uz dien- neiestâjâs, jo pilnâs fâzes apgabals bija ïoti vidiem. Ðoferîtis bija satrençjies braukt pa neliels un, skatoties uz sâniem, varçja redzçt bedrainajiem ceïiem un steidzâs tâ, ka pçc- dienu. Drusku noskumuði pavçrojâm daïçjo pusdienâ jau bijâm nokïuvuði Marich Pass fâzi un tad arî devâmies atpakaï, jo ceïð studiju centrâ un varçjâm doties ekskursijâ uz nebija ideâls braukðanai tumsâ, kas iestâtos tuvçjo Pokotu cilts ciemu. Ïaudis dzîvo ne- pat pirms daïçjâs fâzes beigâm. lielâs apaïâs kleía bûdâs, kurâs ir viena vai Pçc vakariòâm iespaidos dalîties pienâca divas gultas un pavarda vieta. Skursteòa nav, aptumsuma vçrotâji no Krievijas, kas bija taèu ir atvere dûmiem sienas augðpusç. Vecâ- apmetuðies ðajâ paðâ naktsmîtnç. Runâjâm ki dzîvo vienâ bûdâ tikai ar mazâkajiem bçr- ar viòiem arî par iepriekðçjiem aptumsumiem niem un zîdaiòiem. Lielâkiem bçrniem tiek Kçrnsâ Austrâlijâ, Ðanhajâ Íînâ un Novo- celta paðiem sava bûda. Vîrieði dienas pava- sibirskâ Krievijâ. Arî viòiem nebija izdevies da, ganot kazas, kas ir vietçjo galvenais 68 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Pokotu tautas bûda. Pa labi – pokotu tautas sievietes skalo zeltu. Foto: V. Grabovskis gaïas, piena un asins devçjs. No dzîviem dâjâm. No siltas vasaras ðajâ kalnâ bijâm dzîvniekiem notecinâtâs asinis tiek dzertas nokïuvuði vçsâ rudenî, bet, par laimi, vasaras kopâ ar pienu, kâ arî izmantotas çdiena gata- nakts atgriezâs, nobraucot lejâ no grçdas un voðanâ. Govis ir, bet maz, un tâs ganâs pa- iebraucot Nakuru pilsçtâ. Ðajâ vakarâ arî ðas. Sievietes savukârt vâc materiâlus bûdu uzzinâjâm: ja çdienkartç rakstîts puskilo- celðanai un laboðanai, kâ arî skalo zeltu vie- grams ceptas kazas gaïas, tas nozîmç 400 g tçjâ upç. Visi pietiekami lieli bçrni iet skolâ kazas kaulu un 100 g gaïas. Gaïa bija pasîk- un mâcâs sâkotnçji par savu ciemu, tad par sta, taèu garðîga. Ðo pieredzi gan autorei savu apgabalu un beigâs jau par visu Keniju atkârtot vçlâk negribçjâs, jo lielâkâ daïa pil- un pasauli. Saulei rietot, daþi drosmîgâkie sçtu tuvumâ dzîvojoðo kazu pârtika pa pusei devâs peldçties uz upi, kurâ joprojâm strâdâ- no ceïmalâs izmestajiem atkritumiem. ja sievieðu grupiòa ar zelta skaloðanas bïo- No rîta visus papildus modinâtâjiem modi- dâm. Neradâs gan iespaids, ka tâ bûtu veik- nâja arî kâda sparîga musulmaòa lûgðana smîga un ienesîga nodarbe. Upe bija sekla, skaïrunî stundas garumâ. Pçc veikala apmek- bet strauja, ar biezu grants slâni pamatâ. lçjuma devâmies uz Bogoria ezera nacionâlo Agri no rîta Anderss, Rûdolfs un Artis de- parku apskatît tur mîtoðos tûkstoðus flamingu, vâs vçrot vietçjos putnus gida pavadîbâ, ka- pa ceïam apstâjoties uz ekvatora. Parks bija mçr pârçjie izbaudîja garâku miegu. Tâ kâ samçrâ applûdis pat lîdz tâdam lîmenim, ka izbraucâm vçlâk, neatlika laika mest palielus parka vadîbai nâcies izbûvçt tajâ jaunus ce- lîkumus uz nâkamajiem ûdenskritumiem un ïus. Flamingu patieðâm bija daudz, tomçr devâmies taisnâkajâ ceïâ uz ceturto lielâko dienas notikums bija olu vârîðana turienes Kenijas pilsçtu Nakuru. Pa ceïam atkal nâcâs karstajos avotos. Diemþçl, kâ jau nepieredzç- ðíçrsot kalnus, un brîþiem likâs, ka tûlît, tûlît juði karsto avotu olu vârîtâji, nezinâjâm, ka vajadzçs visiem pielikt spçku stumðanâ, lai tâs var tikt “pavârîtas” zem akmeòiem, kur mûsu auto dabûtu kârtçjâ kalnâ. Ðoferîtim tâm mutuïoðanas un karstâ ûdens dçï klât tikt izdevâs maðînas spçkus kâdâ atelpas brîdî nekâdi. Bet olas, kas netika ziedotas avotu drusku uzlabot, un tikâm pâri kalniem bez dieviem, apçdâm ar gardu muti tieði laikâ, stumðanas. Nâkamajâ lielâkajâ pilsçtâ tika lai paspçtu salçkt maðînâ pirms lietusgâzes. nomainîts degvielas filtrs, un nu auto gâja Atpakaïceïâ daþi sâkotnçjie ceïi bija tâ applû- daudz raitâk. duði no pçkðòâ lietus, ka neredzçjâm, vai tur Jau tumsâ pârbraucâm ekvatoru pretçjâ maz apakðâ ir ceïð, – braucâm pçc atmiòas, virzienâ, bet ceïð bija tumðs un kalnainâ reìi- tçmçjot uz vietu, kur ceïð parâdâs, nâkot ârâ onâ (2800 m), lîdz ar to apstâties nebija no ûdens. Tikuði ârâ no parka, devâmies uz iespçjams. Bet zinâjâm, ka ekvatoru ðíçr- ðâ vakara apmetnes vietu pie Kenijas kalna. sosim vçl pâris reizes, tâdçï daudz nebç- Diemþçl nebijâm sâkuði ceïu pietiekami laicî- 69 ceïa beigâm. Pçc kâda laika soïoðanas mûs tomçr uz 3000 m uzveda cits pilnpiedziòas auto. Ieðana bija slapja, strautiòð tecçja mums pretî pa taciòu, un izmirkâm labi. Dûðîgâkie tika lîdz 3700 m augstumam aiz koku robe- þas, taèu viss kalns bija tîts vienâ lielâ slapjâ mâkonî, lîdz ar to knapi varçjâm redzçt ie- ðanas virzienu, kur nu vçl jebkâdus skatus. Tomçr bija patîkami izkustçties pçc ilgâs sç- dçðanas auto. Otra daïa komandas ðai laikâ Tûkstoði flamingu Bogoria ezerâ. Foto: I. Vilks devâs uz Aberdare nacionâlo parku ar lietus- meþiem un mçìinâja atrast ûdenskritumus. Pçc vairâku reiþu auto stumðanas ârâ no dub- ïiem viòi diemþçl lîdz ûdenskritumiem netika. Pçc gara pârbrauciena no Kenijas kalna uz Mombasu, vçrojot baobabus un attâlus negaisus pa ceïam, tajâ nonâcâm pçc tumsas iestâðanâs. Ðeit mûs sagaidîja plaðâkais jebkur piedzîvotais sastrçgums. Ceïam ir divas joslas – katra savâ virzienâ. Ceïam ir arî divas nomales – katra savâ virzienâ. Kad auto vadîtâjam liekas, ka viòa auto rinda kustas par lçnu, viòð brauc vai nu uz nomali, vai pa pretçjâ virziena joslu. Ja pretçjâ virziena joslâ auto kustas par lçnu, tad vadîtâjs brauc pa pretçjâ virziena nomali. Diemþçl îstâ virziena ceïa auto rinda vienmçr kustas par lçnu, jo to aizòem smagie auto, gaidot Olu vârîðana Bogoria ezera karstajos avotos. uz ostu. Ceïa turpinâjumâ ir tilts ar vienu joslu Foto: V. Grabovskis katrâ virzienâ, bez nomalçm. Lîdz ar to visi, kas braukuði pa nomali vai pa pretçjâ vir- gi, lai varçtu izbaudît skaistos skatus, braucot ziena joslu vai nomali, ðeit iestrçgst, ja kâds augðâ kârtçjâ kalnu grçdâ. Arî pie kâda vçlas izmantot tiltu pretçjâ virzienâ, kur veido- skaista ûdenskrituma nokïuvâm tikai pçc jas lîdzîga situâcija. Par laimi, ðeit talkâ nâca tumsas iestâðanâs, un no skata nekâ. Vakarâ vietçjie kârtîbas uzturçtâji, kam palçnâm, izrâdîjâs, ka rezervçtâ viesu mâja ir beigusi strîdoties ar autovadîtâjiem, izdevâs izkârtot pastâvçt, bet îpaðnieks mûs nav sarunâjis joslu uz nomales pretçjâ virziena satiksmei, izmitinât blakus viesu mâjâ, kâ to bija solîjis. un pçc kâdas pusstundas mums izdevâs tikt Tomçr zem klajas debess nepalikâm, noîrç- ðaurajai bezizejai cauri. jâm istabiòas citâ vietâ. Pa nakti atkal lija, bet rîts uzausa saulains. Pa nakti uznâca lietus un saslapinâja visu Devâmies ekskursijâ pa pilsçtu, kamçr mûsu kalnu, kurâ daþiem no mums bija doma do- auto tika nogâdâts remontdarbnîcâ, kur pava- ties augðup nâkamajâ dienâ. Tomçr mçs ne- dîja visu dienu lîdz pat vçlai pçcpusdienai. padevâmies slapjumam un gâjâm. Mûsu auto Mçs savukârt laiku izmantojâm, lai pçc pilsç- gan padevâs ceïa dubïos ïoti îsi pçc parka tas ekskursijas ar vietçjo sabiedrisko transpor- robeþas un vairâkus kilometrus pirms auto tu dotos uz piepilsçtas pludmali. Indijas oke-

70 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Zilonis uz Âfrikas augstâkâs virsotnes Kiliman- dþâro fona. Foto: V. Grabovskis

Kokgriezçju darbnîcâ pie Mombasas. Foto: V. Grabovskis

âna ûdens bija silts un pârsteidzoði caurspî- dîgs, lai gan zem kâjâm jutâm daudz zâlainu un reizçm dzeloòainu augu. Kokosriekstu sula kâ filmâs, un tad jau arî mûsu auto bija klât. Paspçjâm vçl iegriezties kokgriezçju darbnî- Gepards Amboseli dabas parkâ. Foto: I. Vilks câs, kuras var drîzâk nosaukt par roku darba rûpnîcu zem nojumes. Lai arî kâdi darba ap- balvu no katra tam, kas to ieraudzîs. Un, kad stâkïi, bet cilvçki savu darbu dara ïoti prasmî- jau gandrîz bijâm atmetuði cerîbas, Ilva, izbâ- gi un no koka veido daþâdus priekðmetus, zusi galvu pa maðînas jumtu, tieðâm vienu ie- tostarp visu veidu dzîvnieku figûras. raudzîja. Gepards nepozçja ilgi, lîdz ar to ne Nakti pavadîjâm jau labu gabalu no Mom- visiem izdevâs to nofotografçt, taèu punkts uz basas, lai nâkamajâ dienâ varçtu laicîgâk tikt i beidzot bija uzlikts. Arî ðoferîtim izdevâs veik- lîdz slavenajam Amboseli dzîvnieku parkam. smîgi nokïût otrâ pusç izþuvuðam ezeram, tajâ Tur nokïuvâm pçcpusdienâ, un mûsu skatus neiestiegot, lai gan brîþiem likâs, ka labi nebûs. priecçja milzîgais Kilimandþâro kalns un zilo- Vçl tikai divsimt kilometri ceïâ uz lidostu, òu grupas tam blakâm. Saulei rietot, devâmies un tad dosimies mâjâs. Diemþçl 150 kilometru uz naktsmîtni parka ârpusç. Ðíiet, ka no darba pirms lidostas izrâdîjâs, ka auto atkal ir pro- mâjup devâs arî þirafes, kas naski soïoja tai blçmas, lîdz beigâs tas nespçja pabraukt ar paðâ virzienâ. Tâ kâ nâkamajâ dienâ parkâ vairâk kâ 17 km/h. Ðoferîtis sarunâja mik- iebraucâm lîdz ar atvçrðanu un þirafes tajâ roautobusu, uz kura jumta tika uzkrautas visas neredzçjâm, nolçmâm, ka viòas, iespçjams, mûsu mantas, un tâ mçs mûsu pilnpiedziòas ir aizgulçjuðâs un kavç. Pçdçjâ nakts ðai valstî auto atstâjâm 100 km pirms Nairobi. mûs atkal priecçja ar neskaitâmâm zvaig- Tâds, lûk, Kenijas brauciena stâsts, kas znçm, un spoþi spîdçja arî Vençra. norisinâjâs no 2013. g. 28. oktobra lîdz 11. Krustu ðíçrsu izbraukâjot parku, centâmies novembrim. Piedzîvojumu netrûka! Papildu ieraudzît gepardu. Pat sarunâjâm 1 dolâra informâciju meklç www.eclipse-tour.org.D 71 JAUTÂ LASÎTÂJS

VAI ZEMES MAGNÇTISKAJAM LAUKAM IR FREKVENCE?

Sveicinâti! Mani nu jau kâdu laiciòu urda jautâjums, uz kuru es tâ arî skaidru atbildi neesmu atradis (pat googlç ne). Un proti – vai Zemes magnçtiskajam laukam ir frekvence, vai arî tas ir pastâvîgs un tâ intensitâte mainâs tikai atkarîbâ no ìeogrâfiskâ platuma? Ðis jautâjums mani ieinteresçja tâdçï, ka pats mâcos Rîgas Tehniskâs universitâtes Enerìçtikas un elektrotehnikas fakultâtç, kur, protams, tiek aplûkoti arî ar magnçtiskajiem laukiem saistîti jautâjumi. Bet tâ kâ mûsu fakultâte ar tik plaðâm vidçm kâ kosmoss nenodarbojas, nolçmu pajautât to jums – kosmosa speciâlistiem. Ceru, ka spçsiet atbildçt uz manu jautâjumu. Ar cieòu, Rahims Geidarovs Atbild LZA akadçmiíis (fizika) prof. Kurts Ðvarcs Zemes magnçtisms un kompass bija pazîstami jau pirms Kristus dzimðanas. Un lîdz mums nonâkuðas ziòas no piektâ gadsimta p. Kr. Zemes magnçtiskais lauks ir pastâvîgâ magnçta lauks (magnçtisks dipols), un tâ frekvence ir nulle (kâ elektriskai lîdzstrâvai). Zemes magnçtiskâ lauka intensitâtes izmaiòas laikâ ir nelielas un izskaid- rojamas ar Saules magnçtiskâ lauka fluktuâcijâm. Zemes magnçtiskâ lauka izcelðanâs noskaidrota tikai 20. gadsimtâ pçc Zemes iekðçjâs uzbûves izpratnes un jaunas fizikas nozares – magneto- hidrodinamikas – attîstîbas. Papildu informâciju var atrast enciklopçdijâ WIKIPEDIA. 1) “Zemes magnçtiskais lauks” un detalizçtâk angïu un vâcu valodâ: 2) “Earth’s magnetic field” 3) “Erdmagnetfeld”. Vairâk sk. rakstâ “Zemes magnçtiskais lauks: izcelðanâs un evolûcija” ðâ numura 3.–10. lpp.

Eiropas Kosmosa aìentûras ESA pa- vadoòu trio SWARM (spiets) 2013. gada 22. novembrî palaists no Pïesetskas kosmodroma (Krievijâ), lai sîki pçtîtu Zemes magnçtisko lauku. Swarm pavadoòi lido divâs daþâdâs polârajâs orbîtâs – divi blakus 450 km augstumâ un treðais 530 km augstumâ. Misija plânota uz 4 gadiem un balstîta uz Dânijas pavadoòa O/rsted un Vâcijas ìeozinâtniskâ pavadoòa CHAMP pieredzi, kura lâzernovçrojumos piedalîjies arî LU Astronomijas institûts (sk. Salmiòð K. GFZ Atzinîba LU AI par CHAMP lâzernovçrojumiem. – ZvD, 2010, Rudens, 12. lpp. http://www.lu.lv/ zvd/2010/rudens/champ/). Attçla avots: focusterra.ethz.ch, ESA/AOES Medialab 72 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS JURIS KAULIÒÐ DEBESS SPÎDEKÏI 2014. GADA PAVASARÎ

Pavasara ekvinokcija 2014. gadâ tus: vaïçjâs zvaigþòu kopas M44 un M67 bûs 20. martâ plkst. 18h57m. Ðajâ brîdî Vçþa zvaigznâjâ; galaktikas M65, M66, Saule atradîsies pavasara punktâ, ieies Auna M95, M96 un M105 Lauvas zvaigznâjâ. zodiaka zîmç (E) un ðíçrsos debess sfçras Daudz galaktiku atrodas arî Jaunavas un Be- ekvatoru, pârejot no dienvidu puslodes uz renikes Matu zvaigznâjâ. Tomçr to aplûko- ziemeïu puslodi. Ðis ir astronomiskâ pa- ðanai nepiecieðami visai lieli teleskopi. vasara sâkuma brîdis, senlatvieðiem Lielâ Maija otrajâ pusç un jûnijâ naktis ir ïoti diena – Lieldienas. gaiðas. Tâpçc tad redzamas tikai visspoþâkâs Pâreja uz vasaras laiku notiks naktî no 29. zvaigznes. Par debess dzîïu objektu novç- uz 30. martu. roðanu nevar bût pat runa. Kâ orientieri ðajâ Vasaras saulgrieþi un astronomiskâ pava- laikâ var kalpot Spika (Jaunavas α) un Arkturs sara beigas ðogad bûs 21. jûnijâ plkst. (Vçrðu Dzinçja α). Austrumu, dienvidaustrumu 13h51m. Tad Saule ieies Vçþa zodiaka zîmç pusç tad jau labi redzami spoþie vasaras (a), tai bûs maksimâlâ deklinâcija, un tas zvaigznâji: Lira, Gulbis un Çrglis. noteiks to, ka nakts no 21. uz 22. jûniju bûs Debess sfçra kopâ ar plançtâm 2014. g. visîsâkâ visâ 2014. gadâ un 21. jûnija diena pavasarî parâdîta 1. attçlâ. visgarâkâ. Patiesâ Jâòu nakts tâtad bûs no Pavasara vakari ir ïoti labvçlîgi augoða 21. uz 22. jûniju. Mçness novçroðanai. Tad iespçjams redzçt Pats pavasara sâkums ir ïoti labvçlîgs krâð- arî pavisam ðauru (jaunu) Mçness sirpi. Ðo- òo ziemas zvaigznâju novçroðanai. Ðajâ lai- gad 31. martâ var cerçt ieraudzît 23 stundas kâ Orions, Vçrsis, Persejs, Vedçjs, Dvîòi, Lie- un 30. aprîlî 36 stundas vecu (jaunu) Mçnesi. lais Suns un Mazais Suns ir labi redzami jau tûlît pçc Saules rieta rietumu, dienvidrietumu PLANÇTAS pusç. Îstie pavasara zvaigznâji tad redzami dienvidaustrumu, austrumu pusç vai vçl nav Pavasara sâkumâ Merkuram bûs liela uzlçkuði. rietumu elongâcija (vairâk nekâ 20°). Tomçr Aprîïa beigâs un maijâ jau tûlît pçc satum- ðajâ laikâ tas praktiski nebûs redzams, jo lçks ðanas tipiskie pavasara zvaigznâji – Hidra, neilgi pirms Saules lçkta. Sekstants, Lauva, Jaunava, Kauss, Krauklis, Savukârt 26. aprîlî Merkurs atradîsies Berenikes Mati, Vçrðu Dzinçjs un Svari ir labi augðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (aiz tâs). Tâpçc novçrojami debess dienvidrietumu, dienvidu arî aprîïa otrajâ pusç un maija pirmajâ pusç pusç. Visvairâk spoþu zvaigþòu ir Lauvas zvaig- tas nebûs novçrojams. znâjâ. Tâpçc tâ izteiksmîgâ figûra labi izceïas 25. maijâ Merkurs nonâks maksimâlajâ pavasara debesîs. Vçl atseviðías spoþas zvaig- austrumu elongâcijâ (23°) – maija otrajâ pusç znes ir Jaunavas, Vçrðu Dzinçja un Kraukïa tas rietçs apmçram divas stundas pçc Saules zvaigznâjâ, kâ arî Skorpiona zvaigznâjâ, kas rieta. Tâpçc ðajâ laikâ to varçs mçìinât ierau- gan Latvijâ novçrojams tikai daïçji. Faktiski tieði dzît vakaros zemu pie horizonta ziemeïrietu- maijs ir vislabâkais laiks (pçc pusnakts, ïoti zemu pusç. Tâ spoþums ðajâ laikâ bûs +0m,6. mu pie horizonta), lai ieraudzîtu Antaresu (Skor- Tomçr atraðanu un novçroðanu ievçrojami piona α) un citas ðâ zvaigznâja zvaigznes. apgrûtinâs ïoti gaiðâs naktis. Apmçram lîdz maija vidum ar teleskopiem Savukârt jau 20. jûnijâ Merkurs bûs apak- var ieteikt aplûkot ðâdus debess dzîïu objek- ðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (starp Zemi un to). 73 Tâpçc pavasara beigâs tas nebûs novçrojams. Aprîïa otrajâ pusç, maijâ un jûnijâ situ- 29. martâ plkst. 2h Mçness paies garâm âcija bûs lîdzîga, bet Vençru vairs praktiski 6° uz augðu, 29. aprîlî plkst. 17h 2° uz leju nevarçs redzçt, jo tâ lçks neilgi pirms Saules un 30. maijâ plkst. 18h 6° uz leju no Mer- un traucçs ïoti gaiðâ debess. kura. 27. martâ plkst. 9h Mçness paies garâm 3° 22. martâ Vençra atradîsies maksimâ- uz augðu, 25. aprîlî plkst. 23h 3° uz augðu 25. lajâ rietumu elongâcijâ – 47°. Tomçr tâs novç- maijâ plkst. 17h 1,5° uz augðu no Vençras. roðana pavasara sâkumâ un aprîïa pirmajâ 8. aprîlî Marss atradîsies opozîcijâ. Tâ- pusç bûs apgrûtinâta – jo tâ lçks tikai ap- pçc pavasara sâkumâ, aprîlî un maija pirma- mçram stundu pirms Saules. Vençras spoþums jâ pusç tas bûs labi novçrojams praktiski visu bûs –4m,4. nakti. Ðî opozîcija gan nebûs pârâk izdevîga 74 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS novçrojumiem, jo tâ redzamais spoþums sa- ïoti labi redzams praktiski visu nakti. Tâ spo- sniegs –1m,5 un redzamais leòíiskais dia- þums ðajâ laikâ bûs +0m,1 un tas visu pa- metrs bûs tikai 15". vasari atradîsies Svaru zvaigznâjâ. Maija otrajâ pusç un lîdz pavasara bei- Paðâs pavasara beigâs Saturns bûs labi gâm Marss bûs redzams nakts lielâko daïu, redzams nakts lielâko daïu, izòemot rîta stun- izòemot rîta stundas. Tâ spoþums pavasara das. Pavasara beigâs tâ spoþums samazinâ- beigâs samazinâsies lîdz –0m,1. sies lîdz +0m,3. Visu 2014. g. pavasari Marss atradîsies 21. martâ plkst. 5h Mçness paies garâm Jaunavas zvaigznâjâ. 1° uz leju, 17. aprîlî plkst. 10h 1° uz leju, 14. aprîlî plkst. 18h Mçness paies garâm 14. maijâ plkst. 15h 1° uz leju un 10. jûnijâ 4° uz leju, 11. maijâ plkst. 14h 3° uz leju un plkst. 21h 1° uz leju no Saturna. 8. jûnijâ plkst. 2h 2° uz leju no Marsa. Pavasara sâkumâ un aprîlî Urâns prak- Pavasara sâkumâ un aprîïa pirmajâ pusç tiski nebûs novçrojams, jo 2. aprîlî bûs kon- Jupiters bûs labi novçrojams lielâko nakts junkcijâ ar Sauli. Pçc tam, maija otrajâ pusç, daïu, izòemot rîta stundas. Tâ spoþums marta to varçs mçìinât ieraudzît rîtos, zemu pie beigâs bûs –2m,2 un redzamais ekvatoriâlais horizonta austrumu, dienvidaustrumu pusç. diametrs – 39". Aprîïa otrajâ pusç un maijâ Jûnijâ tas bûs redzams rîta stundâs kâ Jupiteru varçs novçrot vakaros. Savukârt jûni- +5m,9 spoþuma spîdeklis. Tomçr novçroðanu jâ lîdz pavasara beigâm tas vçl bûs nedaudz stipri apgrûtinâs ïoti gaiðâs naktis. novçrojams vakaros, zemu pie horizonta zie- Visu ðo laiku Urâns atradîsies Zivju zvaig- meïaustrumos. znâjâ. Visu pavasari Jupiters atradîsies Dvîòu 31. martâ plkst. 1h Mçness paies garâm zvaigznâjâ. 2° uz augðu, 27. aprîlî plkst. 13h 2° uz aug- 6. aprîlî plkst. 23h Mçness paies garâm ðu, 24. maijâ plkst. 21h 2° uz augðu un 21. 6° uz leju, 4. maijâ plkst. 15h 6° uz leju, un jûnijâ plkst. 4h 1,5° uz augðu no Urâna. 1. jûnijâ plkst. 9h 6° uz leju no Jupitera. Saules un plançtu kustîbu zodiaka zîmçs Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba sk. 3. attçlâ. 2014. g. pavasarî parâdîta 2. attçlâ. Paðâ pavasara sâkumâ un aprîïa pirmajâ pusç Saturns bûs labi novçrojams gandrîz visu nakti, izòemot vakara stundas. 10. maijâ tas atradîsies opozîcijâ. Tâpçc aprîïa otrajâ pusç, maijâ un jûnija pirmajâ pusç tas bûs

3. att. Saules un plançtu kustîba zodiaka zîmçs. i – Saule – sâkuma punkts 20. martâ plkst. 0h, beigu punkts 21. jûnijâ plkst. 0h (ðie mo- menti attiecas arî uz plançtâm; simbolu novie- tojums atbilst sâkuma punktam). a – Merkurs b – Vençra c – Marss d – Jupiters e – Saturns f – Urâns g – Neptûns 1 – 20. maijs 5h; 2 – 7. jûnijs 15h. 75 2. att. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2014. gada pavasarî. Jo (J), Eiropa (E), Ganimçds (G), Kallisto (K). Austrumi attçlâ atrodas pa labi, rietumi – pa kreisi.

76 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS MAZÂS PLANÇTAS

2014. g. pavasarî tuvu opozîcijai un spoþâkas vai ap +9m bûs trîs mazâs plançtas – Cerera (1), Pallâda (2) un Vesta (4). Interesanti, ka Cerera un Vesta aprîlî bûs opozîcijâ, gandrîz vienlaikus ar Marsu, un tâpat kâ tas atradîsies Jaunavas zvaigznâjâ. Abas mazâs plançtas visu laiku atradîsies tikai daþu grâdu attâlumâ viena no otras, turklât Vestas spoþums sasniegs gandrîz vai maksimâli iespçjamo – +5m,8. Tâtad Vestu varçtu mçìinât ieraudzît pat ar neapbruòotu aci! Cerera: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 14h12m +1°49’ 1.726 2.612 7.4 30.03. 14 06 +2 31 1.674 2.618 7.2 9.04. 13 58 +3 08 1.647 2.624 7.0 19.04. 13 50 +3 36 1.646 2.630 7.0 29.04. 13 41 +3 48 1.672 2.637 7.1 9.05. 13 33 +3 43 1.723 2.643 7.4 19.05. 13 28 +3 19 1.796 2.650 7.6 29.05. 13 24 +2 39 1.888 2.657 7.8 8.06. 13 23 +1 44 1.995 2.664 8.0 18.06. 13 24 +0 37 2.114 2.671 8.2 Pallâda: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 9h36m –0°48’ 1.317 2.206 7.3 30.03. 9 36 +3 07 1.398 2.221 7.6 9.04. 9 39 +6 27 1.500 2.236 7.9 19.04. 9 44 +9 08 1.619 2.253 8.1 29.04. 9 52 +11 12 1.749 2.271 8.3 9.05. 10 02 +12 42 1.888 2.290 8.5 19.05. 10 13 +13 43 2.031 2.309 8.7 29.05. 10 25 +14 19 2.176 2.329 8.9 8.06. 10 39 +14 34 2.322 2.350 9.0 Vesta: α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.03. 14h03m +0°22’ 1.332 2.241 6.2 30.03. 13 57 +1 25 1.274 2.233 6.0 9.04. 13 49 +2 26 1.240 2.225 5.8 19.04. 13 40 +3 16 1.230 2.217 5.8 29.04. 13 31 +3 48 1.245 2.210 5.9 9.05. 13 23 +3 56 1.283 2.203 6.1 19.05. 13 18 +3 40 1.340 2.196 6.3 29.05. 13 15 +3 01 1.413 2.189 6.5 8.06. 13 16 +2 02 1.499 2.184 6.7 18.06. 13 19 +0 48 1.594 2.178 6.9 77 KOMÇTAS

C/2012 K1 (Panstarrs) komçta. Ðî komçta 2014. g. 27. augustâ bûs perihçlijâ. 2014. g. pavasarî tâ bûs novçrojama ar labiem binokïiem un teleskopiem. Turklât visu ðo laiku tâ bûs nenorietoða un redzama visu nakti. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.):

α δ Datums 2000 2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 14.04. 15h16m +41°51’ 1.602 2.310 9.2 19.04. 14 52 +44 33 1.546 2.251 9.0 24.04. 14 24 +46 52 1.505 2.192 8.8 29.04. 13 52 +48 33 1.480 2.132 8.6 4.05. 13 18 +49 28 1.472 2.073 8.5 9.05. 12 44 +49 32 1.478 2.014 8.4 14.05. 12 12 +48 50 1.499 1.955 8.3 19.05. 11 43 +47 29 1.531 1.896 8.2 24.05. 11 19 +45 42 1.572 1.837 8.1 29.05. 10 58 +43 38 1.621 1.779 8.1 3.06. 10 40 +41 26 1.676 1.721 8.0 8.06. 10 26 +39 11 1.733 1.663 7.9 13.06. 10 15 +36 58 1.791 1.607 7.8 18.06. 10 05 +34 48 1.849 1.551 7.7

APTUMSUMI

Pilns Mçness aptumsums 15. aprîlî. Apogejâ: 8. aprîlî plkst. 18h; 6. maijâ plkst. Ðis aptumsums bûs novçrojams Ziemeïamerikâ, 13h; 3. jûnijâ plkst. 7h. Dienvidamerikâ un Klusajâ okeânâ. Aptum- suma maksimums plkst. 10h46m (pçc Latvijas Mçness ieiet zodiaka zîmçs (sk. 4. att.): laika), kad pilnâs fâzes lielums bûs 1,291. 21. martâ 17h40m Strçlniekâ (M) Latvijâ aptumsums nebûs redzams. 23. martâ 22h04m Meþâzî (N) 26. martâ 0h40m Ûdensvîrâ (O) Gredzenveida Saules aptumsums 28. martâ 2h12m Zivîs (P) 29. aprîlî. Ðâ aptumsuma gredzenveida 30. martâ 4h55m Aunâ (E) fâze bûs novçrojama Antarktîdâ. Aptumsuma 1. aprîlî 8h22m Vçrsî (F) daïçjâ fâze bûs redzama Austrâlijâ, Antark- 3. aprîlî 14h49m Dvîòos (G) tîdâ un Indijas okeâna dienvidu daïâ. Aptum- 6. aprîlî 0h41m Vçzî (H) suma maksimums plkst. 9h03m (pçc Latvijas 8. aprîlî 12h51m Lauvâ (I) laika) Antarktîdas daïâ pretî Austrâlijai. 11. aprîlî 1h09m Jaunavâ (J) Latvijâ aptumsums nebûs redzams. 13. aprîlî 11h34m Svaros (K) 15. aprîlî 19h21m Skorpionâ (L) MÇNESS 18. aprîlî 0h45m Strçlniekâ 20. aprîlî 4h29m Meþâzî Mçness perigejâ un apogejâ 22. aprîlî 7h19m Ûdensvîrâ Perigejâ: 27. martâ plkst. 20h; 23. aprîlî plkst. 24. aprîlî 9h56m Zivîs 3h; 18. maijâ plkst. 15h; 15. jûnijâ plkst. 6h. 26. aprîlî 13h02m Aunâ 78 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS 4. att. Mçness kustîba zodiaka zîmçs. Mçness kustîbas treka iedaïa ir viena diennakts. H Jauns Mçness: 30. martâ 21h45m; 29. aprîlî 9h14m; 28. maijâ 21h40m. U Pirmais ceturksnis: 7. aprîlî 11h31m; 7. maijâ 6h15m; 13. jûnijâ 7h11m. I Pilns Mçness: 15. aprîlî 10h42m; 14. maijâ 22h16m; 13. jûnijâ 7h11m. T Pçdçjais ceturksnis: 24. martâ 3h46m; 22. ap- rîlî 10h52m; 21. maijâ 15h59m; 19. jûnijâ 21h39m.

Spoþâko zvaigþòu un plançtu aizklâðana

2014. gada pavasarî tumðajâ diennakts periodâ Zemes dabiskais pavadonis Mçness neaizklâs spoþas zvaigznes un plançtas.

28. aprîlî 17h25m Vçrsî METEORI 30. aprîlî 23h57m Dvîòos 3. maijâ 9h14m Vçzî Pavasaros ir novçrojamas trîs vçrâ òema- 5. maijâ 20h57m Lauvâ mas plûsmas. 8. maijâ 9h25m Jaunavâ 1. Lirîdas. Plûsmas aktivitâtes periods ir 10. maijâ 20h20m Svaros laikâ no 16. lîdz 25. aprîlim. 2014. gadâ 13. maijâ 4h08m Skorpionâ maksimums gaidâms 22. aprîlî plkst. 21h, 15. maijâ 8h45m Strçlniekâ kad plûsmas intensitâte var bût apmçram 15- 17. maijâ 11h13m Meþâzî 20 meteori stundâ (reizçm var pârsniegt pat 19. maijâ 12h59m Ûdensvîrâ 90 meteorus stundâ). 21. maijâ 15h20m Zivîs 2. π Pupîdas. Ðî plûsma novçrojama 23. maijâ 19h02m Aunâ laikâ no 15. lîdz 28. aprîlim. 2014. gadâ 26. maijâ 0h29m Vçrsî maksimums gaidâms 24. aprîlî plkst. 2h. In- 28. maijâ 7h48m Dvîòos tensitâte ir mainîga un reizçm var sasniegt 30. maijâ 17h14m Vçzî 40 meteoru stundâ, tomçr tâ daudz labâk 2. jûnijâ 4h44m Lauvâ novçrojama dienvidu puslodç. 4. jûnijâ 17h21m Jaunavâ 3. η Akvarîdas. Plûsmas aktivitâtes peri- 7. jûnijâ 5h02m Svaros ods ir no 19. aprîïa lîdz 28. maijam. 2014. 9. jûnijâ 13h39m Skorpionâ gadâ maksimums gaidâms 6. maijâ plkst. 11. jûnijâ 18h24m Strçlniekâ 10h. Tâs intensitâte var sasniegt pat 85 mete- 13. jûnijâ 20h06m Meþâzî oru stundâ. Tomçr reâli novçrojamais meteoru 15. jûnijâ 20h29m Ûdensvîrâ skaits pie mums ir daudz mazâks, jo arî ðî 17. jûnijâ 21h27m Zivîs plûsma labâk novçrojama dienvidu platuma 20. jûnijâ 0h27m Aunâ grâdos.D

79 CONTENTS “ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS” FORTY YEARS AGO Z.Alksne, A.Balklavs, J.Francmanis. Extraordinary General Assembly of the International Astronomical Union in People’s Republic of Poland (abridged). E.Grasbergs. Magnetic Stars (abridged). N.Cimahovièa. The Sun and Earth’s Climate (abridged). DEVELOPMENTS in SCIENCE K.Schwartz. Magnetic Field of the Earth: Origin and Geological Evolution. R.Misa. Closer to the Big Bang – LHC Status and Plans. DISCOVERIES D.Docenko. Last Observations and First Results of the Planck Space Observatory. SPACE RESEARCH and EXPLO- RATION I.Íeðâns. China’s Race to Space. In OTHER OBSERVATORIES V.Lapoðka. Worldwide Virtual Observatory. FLASHBACK A.Alksnis. Half a Century of Baldone Schmidt Telescope Soon. WINNERS of KÂRLIS KAUFMANIS’ MEMORIAL SCHOLARSHIP E.Veide. Attracting Young People to Astronomy. For SCHOOL YOUTH M.Avotiòa. Latvian Students Team Takes First Place in Competition “Baltic Way 2013”. For AMATEURS I.Dinsbergs. Observations of Nuctilucent Clouds in the Summer of 2013. M.Krastiòð. Starry Nights in the Moods of Kurzeme History. Star Party ψ Aquilae. K.Kemlers. Astrophotography in Latvia: Dreams and Reality. M.Gills. Ten Star Parties for Hobby Astronomers. NEW BOOKS I.Lipska. Stephen Hawking and Leonard Mlodinow: The Grand Design. N.Cimahovièa. Megaliths as Epistle of Ages. CHRONICLE I.Vilks. Missing Stars in Your Everyday Life? Come to Us! A.Zalcmane. Eclipse-tour 2013: Kenya. READERS’ QUESTIONS Does Earth’s Magnetic Field Have Any Frequency? J.Kauliòð. ASTRONOMICAL PHENOMENA in the Spring of 2014.

ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ (¹ 223, Âåñíà, 2014) Â «ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS» 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ ×ðåçâû÷àéíàÿ Ãåíåðàëüíàÿ Àññàìáëåÿ Ìåæäóíàðîäíîãî Àñòðîíîìè÷åñêîãî Ñîþçà â Ïîëüñêîé Íàðîäíîé Ðåñïóáëèêå (ïî ñòàòüå Ç.Àëêñíå, À.Áàëêëàâñà, Þ.Ôðàíöìàíà). Ìàãíèòíûå çâeçäû (ïî ñòàòüå Ý.Ãðàñáåðãà). Ñîëíöå è êëèìàò Çåìëè (ïî ñòàòüå Í.Öèìàõîâè÷). ÏÎÑÒÓÏÜ ÍÀÓÊÈ Ê.Ùâàðö. Ìàãíèòíîå ïîëå Çåìëè: ïðîèñõîæäåíèå è ãåîëîãè÷åñêîå ïðîøëîå. Ð.Ìèñà. Áëèæå ê Áîëüøîìó Âçðûâó – ñòàòóñ è ïëàíû Áîëüøîãî àäðîííîãî êîëëàéäåðà. ÎÒÊÐÛÒÈß Ä.Äîöåíêî. Ïîñëåäíèå íàáëþäåíèÿ è ïåðâûå ðåçóëüòàòû êîñìè÷åñêîé îáñåðâàòîðèè Planck. ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ È.Êåøàíñ. Ïóòü Êèòàÿ â êîñìîñ. Â ÄÐÓÃÈÕ ÎÁÑÅÐÂÀÒÎÐÈßÕ Â.Ëàïîøêà. Âñåìèðíàÿ Âèðòóàëüíàÿ îáñåðâàòîðèÿ. ÎÃËßÄÛÂÀßÑÜ â ÏÐÎØËÎÅ À.Àëêñíèñ. Òåëåñêîïó Øìèäòà â Áàëäîíå ñêîðî èñïîëíèòñÿ ïîëîâèíà ñòîëåòèÿ. ÑÒÈÏÅÍÄÈÀÒÛ ÏÀÌßÒÈ ÊÀÐËÈÑÀ ÊÀÓÔÌÀÍÈÑÀ Ý.Âåéäý. Î ïðèâëå÷åíèè ìîëîäeæè ê àñòðîíîìèè. Äëÿ ØÊÎËÜÍÎÉ ÌÎËÎÄÅÆÈ Ì.Àâîòèíÿ. Ëàòâèéñêàÿ êîìàíäà øêîëüíèêîâ çàíàëà I ìåñòî â ñîðåâíîâàíèÿõ Baltic Way 2013. ËÞÁÈÒÅËßÌ È.Äèíñáåðãñ. Íàáëþäåíèÿ ñåðåáðèñòûõ îáëàêîâ ëåòîì 2013 ãîäà. Ì.Êðàñòèíüø. Çâeçäíûå íî÷è, îêðàøåííûå èñòîðèåé Êóðçåìå. Ñåìèíàð “ψ Îðëà” â Ïèëòåíå. Ê.Êåìëåðñ. Àñòðîôîòîãðàôèÿ â Ëàòâèè – ìå÷òû è ðåàëüíîñòü. Ì.Ãèëëñ. Äåñÿòü ñëeòîâ ëþáèòåëåé àñòðîíîìèè. ÍÎÂÛÅ ÊÍÈÃÈ È.Ëèïñêà. Ñòèâåí Õîêèíã è Ëåîíàðä Ìëîäèíîâ: Âåëèêèé çàìûñåë. Í.Öèìàõîâè÷. Ìåãàëèòû – ïîâåñòâîâàíèå ýïîõ. ÕÐÎÍÈÊÀ È.Âèëêñ. Â åæåäíåâíîé æèçíè íåäîñòàeò çâeçä? Ïðèõîäè ê íàì! À.Çàëöìàíå. Eclipse-tour 2013: Êåíèÿ. ÑÏÐÀØÈÂÀÅÒ ×ÈÒÀÒÅËÜ Åñòü ëè ÷àñòîòà ó ìàãíèòíîãî ïîëÿ Çåìëè? Þ.Êàóëèíüø. ÍÅÁÅÑÍÛÅ ÑÂÅÒÈËÀ âåñíîé 2014 ãîäà. THE STARRY SKY, No. 223, SPRING 2014 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS, 2014. GADA PAVASARIS Compiled by Irena Pundure Reì. apl. Nr. 0426 “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2014 Sastâdîjusi Irena Pundure In Latvian © Apgâds “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2014 Redaktore Anita Bula Datorsalicçjs Jânis Kuzmanis 80 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2014. GADA PAVASARIS Zemes magnçtiskâ lauka shematiskâ ilustrâcija. Zemes magnçtiskais ziemeïpols faktiski ir dienvidpols. Magnçtiskie ziemeï- un dienvidpoli atðíiras no ìeogrâfiskajiem poliem. Ievçrojiet, ka kompasa adatai attçlâ ir balts (dienvidi) gals, kas norâda ziemeïus, un spçka lîniju bultas vçrstas no dienvidiem uz ziemeïiem. Avots: Peter Reid, The University of Edinburgh, nasa.gov Sk. Ðvarcs K. Zemes magnçtisms: izcelðanâs un evolûcija.