Mūzikas Akadēmijas Raksti VI

Total Page:16

File Type:pdf, Size:1020Kb

Mūzikas Akadēmijas Raksti VI Mūzikas akadēmijas raksti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 2009 VI Mūzikas akadēmijas raksti, 6 Rīga: Musica Baltica, 2009, 316 lpp. ISBN 978–9984–588–38–4 Redakcijas kolēģija: Boriss Avramecs (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) Anda Beitāne (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Tamāra Bogdanova (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) Mārtiņš Boiko (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Joahims Brauns (Joachim Braun; Bar-Ilanas Universitāte, Ramatgana) Jons Brūveris (Jonas Bruveris; Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) Ēvalds Daugulis (Daugavpils Universitāte) Lolita Fūrmane (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Ilma Grauzdiņa (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Ingrīda Gutberga (Bostonas Universitāte) Baiba Jaunslaviete (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Jefims Jofe (Efim Yoffe; Levinska Izglītības koledža, Telaviva) Kevins K. Kārnss (Kevin C. Karnes; Emorija Universitāte, Atlanta) Arnolds Klotiņš (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) Jānis Kudiņš (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Tatjana Kuriševa (Tatjana Kurysheva; Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorija) Ilze Šarkovska-Liepiņa (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) Jeļena Ļebedeva (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Georgs Pelēcis (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Jānis Torgāns (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Audrone Žuraitīte (Audronė Žiūraitytė; Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) Sastādītāja un atbildīgā redaktore Baiba Jaunslaviete Konsultants Jānis Torgāns Angļu valodas tekstu tulkotājas un redaktores: Ieva Masļenčenko, Īrisa Vīka Vācu valodas tekstu tulkotāji un redaktori: Valentīna Bērziņa, Ulrihs Tomass (Ulrich Thomas) Makets: Kristīna Bondare Dizains: Dita Pence Nošu datorsalikums: Līga Muceniece © Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija K. Barona iela 1, Rīga LV–1050 © Mareks Bobets (Marek Bobéth), Dzintra Erliha, Rūta Gaidamavičūte (Rūta Gaidamavičiūtė), Baiba Jaunslaviete, Kerri Kota (Kerri Kotta), Rudīte Lindebeka-Līvmane, Gerhards Loks (Gerhard Lock), Jānis Petraškevičs, Raimonds Petrauskis, Ieva Rozenbaha, Gundega Šmite, Armands Šuriņš, Jānis Torgāns, Judīte Žukiene (Judita Žukienė), Inese Žune © Musica Baltica, 2009 Reģ. Nr. 40103114067 K. Barona iela 39, Rīga LV–1011, Latvija Tel.: +371 7275575, fakss: +371 7272755, e-pasts: [email protected] www.musicabaltica.com Saturs Priekšvārds 4 MŪZIKAS ZINĀTNE: LEKSIKAS UN TERMINOLOĢIJAS AKTUĀLIE JAUTĀJUMI Jānis Torgāns Valodas lietojuma stāvoklis un problēmas mūzikas apritē mūsdienās 6 MŪZIKAS VĒSTURE Inese Žune Vijole Latvijas tautskolotāju izglītībā un darbībā 24 Baiba Jaunslaviete Latviešu un igauņu dziesmu svētki laikposmā līdz Pirmajam pasaules karam: kopīgais un atšķirīgais 40 KOMPONISTS UN VIŅA JAUNRADE LATVIJA Ieva Rozenbaha Rekviēms latviešu mūzikā. Žanra invariantu meklējot 56 Dzintra Erliha Dzejas motīvi Lūcijas Garūtas solodziesmās 77 Armands Šuriņš Ādolfa Skultes Devītā simfonija – viņa radošā ceļa vainagojums 93 LATVIJA/VĀCIJA Rudīte Lindebeka-Līvmane Johana Gotfrīda Mītela ērģeļfantāzijas žanra attīstības kontekstā 121 Marek Bobéth Eduard Erdmann (1896–1958). Leben und Wirken eines deutschbaltischen Künstlers 131 LIETUVA Judīte Žukiene Programmatisms, neoprogrammatisms un citas signifikācijas izpausmes lietuviešu mūzikā 167 Rūta Gaidamavičūte Vidmanta Bartuļa operas 182 IGAUNIJA Gerhard Lock ... um spannenden Klang zu erzeugen. Einige analytische Betrachtungen zu Lepo Sumeras In Es 199 Kerri Kotta On the tonal structure of Helena Tulve's Vertige: Suggestions for the voice leading analysis of post-tonal music 223 LAIKMETĪGĀS KOMPOZĪCIJAS TEHNIKAS: TEORIJA UN ANALĪZE Jānis Petraškevičs Par Karlheinca Štokhauzena skaņdarba Gruppen seriālās organizācijas pamatprincipiem 235 Gundega Šmite Mūzikas un vārda mijiedarbe: Pītera Steisija analīzes sistēma un tās izmantojums 21. gadsimta latviešu vokālās mūzikas kontekstā 264 ATSKAŅOTĀJMĀKSLAS TEORIJA Raimonds Petrauskis Mūsdienu klavierimprovizācijas stilistiskie virzieni 289 JVLMA MUZIKOLOĢIJAS HRONIKA (2008–2009) 301 Īsas ziņas par publikāciju autoriem 313 Priekšvārds Mūzikas akadēmijas rakstu 6. krājums turpina attīstīt iepriekšējos gados aizsāktās satura līnijas, taču vienlaikus ieskandina arī jaunas tēmas. Jāņa Torgāna raksts (rubrika Mūzikas zinātne: leksikas un terminoloģijas aktuālie jautājumi) veltīts muzikoloģiskās valodas aktualitātēm. Daudzi jauni termini (piemēram, Latvijā agrāk nezināmu mūzikas instrumentu nosaukumi) mūsdienu apritē ienāk strauji un tik bagātīgā klāstā, ka kļūst tulkotājam par cieto riekstu – tāpat kā citzemju komponistu skaņdarbu nosaukumi, kas, jo īpaši 20.–21. gadsimta mūzikā, bieži izceļas ar daudznozīmību. Rosinošas un diskusijas vērtas varētu būt gan raksta vispārējās nostādnes, gan konkrēti piemēri dažādo jēdzienu un nosaukumu latviskojumam. Inese Žune (rubrika Mūzikas vēsture) izsekojusi, kā latviešu vidē 19. gadsimta otrajā pusē / 20. gadsimta sākumā veidojās vijoļspēles apmācības sistēma un kā to ietekmēja politikas un kultūras tendences. Savukārt Baibas Jaunslavietes uzmanības centrā ir norises šī paša laikmeta kormūzikas dzīvē – kopīgās un atšķirīgās iezīmes latviešu un igauņu dziesmu svētku kustības pirmsākumos. Citā rakursā latviešu mūzikas tematiku turpina krājuma visplašākās rubrikas – Komponists un viņa jaunrade – pirmie trīs raksti. Ievas Rozenbahas 4 pētījuma vadlīnija ir latviešu rekviēma attīstība, kas aplūkota gan žanra vispārējās evolūcijas, gan baznīcas dzīves laikmetīgo tendenču kontekstā. Dzintra Erliha pievērsusies Lūcijai Garūtai – komponistei un arī dzejniecei, daudzu savu solodziesmu tekstu autorei; viņas jaunradē vērojamas interesantas paralēles starp mūziku un vārdamākslu. Īpaši jāizceļ Armanda Šuriņa raksts, kurš veltīts 2009. gada jubilāram simtgadniekam Ādolfam Skultem. Šis pētījums ietver skaņraža pēdējās vai, kā autors tēlaini izsakās, atvadu simfonijas – Devītās – dziļu un daudzpusīgu apskatu, izvērtējot tās vietu citu Ā. Skultes simfoniju kopainā. Divu autoru uzmanības centrā ir ievērojamu vācu komponistu radošās personības, kas nozīmīgas arī Latvijas kultūrvēsturē. Rudīte Lindebeka- Līvmane pēta J. S. Baha kādreizējā skolnieka Johana Gotfrīda Mītela – ilggadēja Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieka – rokrakstus Berlīnes Valsts bibliotēkā un raksturo tos saiknē ar 18. gadsimta ērģeļmūzikā populāro fantāzijas žanru. Savukārt Mareks Bobets sniedz bagātīgu un plašu komponista un pianista, Cēsīs dzimušā Eduarda Erdmaņa portretējumu. Pirmoreiz Mūzikas akadēmijas rakstu vēsturē piedāvāts ieskats kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – muzikologu veikumā. Judīte Žukiene iztirzā programmatismu, neoprogrammatismu un citas signifikācijas izpausmes lietuviešu skaņumākslā, sākot ar klasiķa Mikolaja Konstantīna Čurļoņa daiļradi un beidzot ar mūsdienu mūzikas opusiem. Rūta Gaidamavičūte aplūko Vidmanta Bartuļa operas, rodot tajās interesantas sasauces gan ar eksperimentiem teātra mākslā, gan laikmetīgo estētiku kopumā. Abi raksti, domājams, var rosināt paralēles, salīdzinājumus ar latviešu mūzikas attīstības tendencēm. Igauņu autori savukārt padziļināti pēta atsevišķus skaņdarbus, demonstrējot dažādu analīzes metožu sniegtās iespējas: Gerhards Loks pievērsies Lepo Sumeras kompozīcijai In Es divām klavierēm (spektrālā analīze), Kerri Kota – Helēnas Tulves opusam Vertige paplašinātajām klavierēm (Heinriha Šenkera analīzes metode). Daļēji radniecīga tematika risināta arī nākošajā rubrikā (Laikmetīgās kompozīcijas tehnikas: teorija un analīze). To ievada Jāņa Petraškeviča raksts, kas veltīts vienai no fundamentālām 20. gadsimta otrās puses kompozīcijas teorijām – Karlheinca Štokhauzena uzskatu sistēmai un tās izpausmēm skaņdarbā Gruppen. Savukārt Gundega Šmite aplūko Pītera Steisija piedāvātos laikmetīgās vokālās mūzikas analīzes principus un iespējas tos izmantot mūsdienu latviešu komponistu (Andra Dzenīša, Mārtiņa Viļuma, Santas Ratnieces u. c.) darbu raksturojumā. Krājumu noslēdz Raimonda Petrauska pētījums rubrikā Atskaņotāj- mākslas teorija. Autora uzmanības centrā ir klavierimprovizācijas žanrs un tā attīstība mūsdienās, ko viņš iztirzā gan klavierspēles pedagoģijas, gan stilistikas un mūzikas psiholoģijas rakursā. Šāds tematikas loks iepriekš Mūzikas akadēmijas rakstos nav skarts; nākotnē tas, cerams, gūs vēl nozīmī- gāku vietu. 5 Krājuma sastādītāja Baiba Jaunslaviete MŪZIKAS ZINĀTNE: LEKSIKAS UN TERMINOLOĢIJAS AKTUĀLIE JAUTĀJUMI Valodas LIETOJUMA stāvoklis UN PROBLĒMAS MŪZIKAS APRITĒ MŪSDIENĀS Jānis Torgāns Sabiedrība nevar pastāvēt bez saziņas. Mēs visi runājam un rakstām, skatāmies televīzijas raidījumus, klausāmies koncertus, ieskaņojumus un gūtos iespaidus salīdzinām ar recenzentu atsauksmēm, sūtām un saņemam īsziņas. Visās šajās norisēs galvenais darbarīks ir valoda. Precīzāk – valodas prasme: griba un spēja izmantot valodas līdzekļus, lietot valodu ne tikai pareizi un saprotami, bet arī skaisti, uzmanību saistoši, tēlaini, asprātīgi. Dzīvi. Tas attiecas uz visām cilvēka darbības jomām. Arī uz mūziku – tās norisēm, organizācijām un institūcijām, mūzikas mācīšanu, kritiku, pētniecību, ikdienas saziņu. Tomēr – šodien mēs vairs nerunājam un nerakstām tā, kā vakar, un nepavisam ne tā, kā pirms piecdesmit un 6 simts gadiem. Ļoti spēcīga, spilgta pagājības valoda – kaut vai Emīla Dārziņa rakstos un recenzijās – arī mūsdienās ir apbrīnas vērta (turklāt šādos gadījumos arī pati doma parasti ir būtiska, dziļa, svarīga). Taču mēs jūtam laika distanci, saprotam, ka valoda ir mainījusies, attīstījusies, bagātinājusies, bet dažos
Recommended publications
  • Hugo Distler (1908-1942)
    HUGO DISTLER (1908-1942): RECONTEXTUALIZING DISTLER’S MUSIC FOR PERFORMANCE IN THE TWENTY-FIRST CENTURY by Brad Pierson A dissertation Submitted in partial fulfillment of the Requirements for the degree of Doctor of Musical Arts University of Washington 2014 Reading Committee: Geoffrey P. Boers, Chair Giselle Wyers Steven Morrison Program Authorized to Offer Degree: School of Music © Copyright 2014 Brad Pierson ii Acknowledgements It has been an absolute joy to study the life and music of Hugo Distler, and I owe a debt of gratitude to many people who have supported me in making this document possible. Thank you to Dr. Geoffrey Boers and Dr. Giselle Wyers, who have served as my primary mentors at the University of Washington. Your constant support and your excellence have challenged me to grow as a musician and as a person. Thank you to Dr. Steven Morrison and Dr. Steven Demorest for always having questions and forcing me to search for better answers. Joseph Schubert, thank you for your willingness to always read my writing and provide feedback even as you worked to complete your own dissertation. Thank you to Arndt Schnoor at the Hugo Distler Archive and to the many scholars whom I contacted to discuss research. Your thoughts and insights have been invaluable. Thank you to Jacob Finkle for working with me in the editing process and for your patience with my predilection for commas. Thank you to my colleagues at the University of Washington. Your friendship and support have gotten me through this degree. Finally, thank you to my family. You have always supported me in everything I do, and this journey would not have been possible without you.
    [Show full text]
  • UDC: 78.03+78.071.2 Yu. Rusnak TRADITIONS of the GERMAN PAINOFORTE HIGHER SCHOOL in the WORLD's PERFORMANCE the Ukrainian S
    UDC: 78.03+78.071.2 Yu. Rusnak TRADITIONS OF THE GERMAN PAINOFORTE HIGHER SCHOOL IN THE WORLD’S PERFORMANCE The article is devoted to the consideration of the German pianoforte art formation and origination of the state music education in Germany in the XIX century in connection with the activities of Weimar and Leipzig schools, grouped around the figures of F. Mendelssohn–Bartholdy and F. Liszt. There were noted peculiarities of the pedagogic traditions extension in the context of the existence of the higher music educational establishments and outside them, taking into account the creative activity of the students of outstanding musicians of their day. Keywords: pianoforte higher school, state music education, German pianoforte tradition, pedagogic tradition, art movement. The Ukrainian scientists and musicians have a nodding acquaintance with the German pianoforte school as a historical phenomenon, covering several centuries and including names of famous piano players, performers and teachers. That is why, there is a need to study and reconstruct it. The existing information thereof is op–ed articles in German. There are almost no theoretical works in German related to the modern German pianoforte school. On the other hand, historical backgrounds, traditions and trends of the German pianoforte art existence, creative career of the outstanding musicians of Germany are important principles for studying this issue. The German pianoforte higher school as an educational category is compendium of concepts, which require reconstruction and discussion. Historical backgrounds of the music higher school formation as an educational establishment allow to add to the notion of “pianoforte higher school” an idea of the structured state education in terms of music academies (conservatories of music), as well as a category of school as movement and trend of creative activity of the people of art group, united by the “leader”, founder and central representative of the school.
    [Show full text]
  • BEETHOVEN Cds UND Dvds
    1 | S e i t e BEETHOVEN CDs UND DVDs DVD TU3-1 Mutt Anne-Sophie Mutter: a life with Beethoven; documentary film / written and directed by Reiner E. Moritz. Lambert Orkis, piano. Hamburg: Deutsche Grammophon, 2000. 1 DVD + Beiheft CD TF1-00 Beet Archduke Trio: Piano Trio in B flat major Op. 97; 1810/11 / Ludwig van Beethoven. Brilliant Classic. 1 CD CD TE1-0 Beet Bagatelles, op. 126 & op. 33: Rondos, Andante Favori / Beethoven. Alfred Brendel, piano. Brilliant Classics, 1964. 1 CD DVD TW4 Beet Beethoven: The Beethoven Project music documentary / a film by Christian Berger; with Die Deutsche Kammerphilharmonie Bremen conducted by Paavo Järvi. Frankfurt / Main: Sony Music, 2010. 1 DVD + Beiheft CD TP6 Klaz Beethoven meets Cuba / Klazz Brothers & Cuba Percussion. Berlin: Sony BMG Music Entertainment Germany GmbH, 2019. 1 CD DVD TD1 Beet Beethoven Project: a ballet by John Neumeier; recorded live at the Festspielhaus Baden-Baden, 3 & 4 October 2019 / music by Ludwig van Beethoven. Berlin: C Major Entertainment GmbH, 2020. 1 DVD + Beiheft DVD TD2 Beet Beethoven - Tage aus meinem Leben: Episoden aus dem Leben und Schaffen des Komponisten in den Jahren 1813 bis 1819; ein DEFA-Film von 1954 / ein Film von Horst Seemann; mit Donatas Banionis; Stefan Lisewski und Musik von Ludwig van Beethoven. Berlin: SUNBREEZE Multimedia Productions, 1954. 1 DVD CD TE3-5 Beet Beethoven - Vol. 8. Cellosonaten: die Werke für Violoncello und Klavier / Mischa Maisky, violoncello; Martha Argerich, piano. Hamburg: Deutsche Grammophon, 1993. 2 CD + Beiheft CD TP6 Jazz Beethoven's breakdown / Jazzrausch Bigband; music by Ludwig van Beethoven arranged by Leonhard Kuhn except Sonata I-IV composed by Leonhard Kuhn; special guest: Nils Landgren, trombone.
    [Show full text]
  • Liste 5 Kammermusik Klaviermusik Klavierauszüge Partituren
    Liste 52 Bei Unzustellbarkeit bitte zurück an Absender KammermusikPartituren KlaviermusikKlavierauszüge KlavierauszügeFaksimiles gesamtausgaben Partituren Musikantiquariat Bernhard A. Dr. Kohl GmbH Mozartstraße 17 D-70180 Stuttgart MUSIKANTIQUARIAT DR. BERNHARD A. KOHL GMBH Mozartstraße 17 D-70180 Stuttgart/Germany Telefon + 49 (0) 7 11 - 60 02 46 Fax + 49 (0) 7 11 - 6 20 77 46 [email protected] www.musikantiquariat-kohl.de Ich bin interessiert an Katalogen über: Ich möchte Ihnen zum Kauf anbieten: 1 Unsere bisher erschienenen Kataloge Katalog 1: Autographen, Musikdrucke, Musikliteratur (167 Nummern) Katalog 2: Autographen, Faksimiles, Bücher (301 Nummern) MUSIKANTIQUARIAT Katalog 3: Das XX. Jahrhundert (I), Hauer-Schönberg-Webern- DR. BERNHARD A. KOHL GMBH Berg. Notendrucke und Autographen (361 Nummern) Mozartstraße 17 D-70180 Stuttgart/Germany Katalog 4: Hector Berlioz (1803–1869), Eine Hommage in Autographen zum 200. Geburtstag (108 Nummern) Telefon + 49 (0) 7 11 - 60 02 46 Fax + 49 (0) 7 11 - 6 20 77 46 Katalog 5: Musikliteratur (mit Theater und Zeitschriften) [email protected] (1355 Nummern) www.musikantiquariat-kohl.de Katalog 6: Musikdrucke aus vier Jahrhunderten (352 Nummern) Die Geschäftsbedingungen (siehe unsere Homepage) Liste 1: Faksimiles (83 Nummern) senden wir auf Anfrage auch gerne zu. Katalog 7: (Musik-) Bücher, Autographen, Porträts (394 Nummern) BESTELLUNG ______ aus KATALOG BERUF: E-MAIL: VORNAME: NAME (bitte deutlich): Aufführungsmaterial NR. (mit Salon-Orchester) (Seite 1) Partituren Oper, Operette ( Seite 2) STICHWORT Partituren Orchester, Ensemble (Seite 3) Klavierauszüge Oper, Operette (Seite 8) Klavierauszüge Oratorium, Kantate (Seite 25) Studienpartituren (Seite 35) Faksimiles (Seite 41) Gesamtausgaben (Seite 46) PREIS NR. TEL.: STRASSE: PLZ/ORT: © 2008 Dr. Bernhard A. Kohl STICHWORT Sitz der© Gesellschaft:2006 Dr.
    [Show full text]
  • Die Zauberflöte“
    Z E I T S C H R I F T D E R HOCHSCHULE FÜR MUSIK UND THEATER „FELIX MENDELSSOHN BARTHOLDY“ L E I P Z I G hmt aktuell Kooperation zwischen Bach- Wettbewerb und HMT vertieft 2 0 1 3 | ■ Leipziger Notenspur und 3 5 UNESCO-Bewerbung ■ Neue Folge Musikgeschichte(n): j o u r n a l Katzenorgel und Komponiermaschine MT B e RIC h t e SOMMERSEMESTER Sonderkonzert Bach in der Box ■ 1. Jazzfest mini B e RIC h t e a u s s e R h a l B 3 5 | 2 0 1 3 Musik als Lebenshilfe – HMT- Studierende am Orff-InstItut Salzburg B e I l a G e Der Untergrund der Hochschule journal Titelfoto: ERFOLGREICHE OPERNPRODUKTION MT „DIE ZAUBERFLÖTE“ Bericht Seite 46ff. INHALT EDITORIALS 2 HMT AKTUELL Im Juli 2014: Vertiefte Kooperation zwischen der HMT und dem Internationalen Johann-Sebastian-Bach-Wettbewerb Leipzig 4 Elfrun-Gabriel-Stipendium ins Leben gerufen 6 MENTOSA läuft weiter! Vierter Durchgang startete Anfang März 7 Leipziger Notenspur und UNESCO-Bewerbung – die Grassistraße 8 ist mit dabei 8 Lehrpraxis Violine – Mit fünf Grundschulkindern als Seminarschüler wieder ein Stück praxisnäher 10 Vortrag Prof. Dr. Claus-Steffen Mahnkopf – Folge II: Grenzen der Musikpädagogik 12 Vergessene Jubiläen VII: Leo Smit (1900–1943) 16 Musikgeschichte(n) I: Katzenorgel und Komponiermaschine 18 Gehen muss man, gehen, gehen – Intendanzwechsel am Gorki-Theater Berlin 22 Publikumsstimmen zu HMT-Veranstaltungen im Internetportal Two TickeTs 23 Die Anekdote: Der Neunmalkluge 24 ALUMNI-NACHRICHTEN Was macht eigentlich … Annekathrin Bahls (Klarinette)? 26 BERICHTE DEZEMBER: Studioproduktion Undine 28 DEZEMBER: Adventskalender im Dittrichring 29 JANUAR: Sonderkonzert Bach in der Box 30 JANUAR: Lortzing-Wettbewerb 31 FEBRUAR: Konzert der Wagner-Stipendiaten 33 FEBRUAR: Bericht vom HNO-Symposium 34 MÄRZ: Märchenaufführungen des Schauspielinsituts 36 MÄRZ: Rockmusical Woodstock 38 APRIL: Ariadne auf Naxos – Opernproduktion der FR Alte Musik 39 journal APRIL: Im Irrenhaus von Mr.
    [Show full text]
  • M Javelinotc M Javelinot C Muh-Seeö Zhah-Vuh-Lee-No C
    M javelinot C M Javelinot C muh-seeö zhah-vuh-lee-no C (character in the opera Dialogues des Carmélites [deeah-lawg day kar-may-leet] — Dialogues of the Carmelites [KAR-muh- l§tss]; music by Francis Poulenc [frah6-seess pôô-lah6k]; libretto by Poulenc after Georges Bernanos [zhawrzh behr-nah-nawss]) Ma C Ma, Yo-Yo C MAH, YO-yo C (the Chinese family name is Ma, but the musician is often known as Yo-Yo Ma in the United States) Ma belle mere requiem C A ma belle-mère (requiem) C ah mah bell-mehr (ray-küee-emm) C (song by Gioachino Rossini [johah-KEE-no rohss-SEE-nee]) Ma belle rebelleC O ma belle rebelle C o mah bell ruh-bell C (Oh My Pitiless Beauty) C (song by Charles Gounod [sharl gôô-no]) Ma bergere ma lumiere C Ma bergère, ma lumière C mah behr-zhehr, mah lü-meeehr C (song by Jehan Planson [zhehah6 plah6-soh6]) Ma bravi ma benone C Ma bravi! Ma benone! C mah BRAH-vee! mah bay-NO-nay! C (excerpt from the opera Il barbiere di Siviglia [eel bar-beeAY-ray dee see-VEE-leeah] — The Barber of Seville [suh-VILL]; music by Gioachino Rossini [johah-KEE-no rohss-SEE-nee]; libretto by Cesare Sterbini [chay-ZAH-ray stayr-BEE-nee] after Pierre-Augustin Caron de Beaumarchais [peeehr-o-güss-teh6 kah-raw6 duh bo-mar-sheh] and Giuseppe Petrosellini [joo- ZAYP-pay pay-tro-zayl-LEE-nee]) Ma dallorrido divulsa C Ma dall’orrido divulsa C mah dahl-lohr-REE-doh dee-VOOL-sah C (aria from the opera Un ballo in maschera [oon BAHL-lo een MAH-skay-rah] — A Masked Ball; music by Giuseppe Verdi [joo-ZAYP-pay VAYR-dee]; libretto by Antonio Somma [ahn- TAW-neeo SOHM-mah]
    [Show full text]
  • Max Planck Institute for the History of Science Physiologie Des Klaviers
    MAX-PLANCK-INSTITUT FÜR WISSENSCHAFTSGESCHICHTE Max Planck Institute for the History of Science 2009 PREPRINT 366 Julia Kursell (Hrsg.) Physiologie des Klaviers Vorträge und Konzerte zur Wissenschaftsgeschichte der Musik 5. Oktober 2006 Marco Stroppa (*1959) MINIATURE ESTROSE, 1ER LIVRE (1990-2002) Einführung von Florian Hoelscher Moai Ninnananna Innige Cavatina Birichino Tangata manu Passacaglia canonica Prologos. Anagnorisis I Florian Hoelscher, Klavier II 14. Dezember 2006 KONTAKTSTÖRUNGEN Andreas Mayer *** John Cage (1912-1992) SONATAS AND INTERLUDES FOR PREPARED PIANO (1946/1948) Sonata I Sonata II Sonata III Sonata IV First Interlude Sonata V Sonata VI Sonata VII Sonata VIII Second Interlude Third Interlude Sonata IX Sonata X Sonata XI Sonata XII Fourth Interlude Sonata XIII Sonatas XIV and XV: „Gemini“ Sonata XVI Markus Hinterhäuser, Klavier III 15. Februar 2007 L’ART DE TOUCHER LE CLAVECIN – ODER DIE WAHRE ART, DAS CLAVIER ZU SPIELEN. ZUR ENTWICKLUNG DER SPIELTECHNIK AUF CLAVICHORD, CEMBALO UND FORTEPIANO IN DER ERSTEN HÄLFTE DES 18. JAHRHUNDERTS Conny Restle Vortrag mit Klangbeispielen an Originalinstrumenten und Nachbauten *** MUSIKALISCHES PROGRAMM Johann Sebastian Bach (1685-1750) Inventio 6, E-Dur, BWV 777 François Couperin (1668-1733) aus L’ART DE TOUCHER LE CLAVECIN (Paris 1716) Premier et Second Prélude aus PIÈCES DE CLAVECIN, ZWEITER BAND (Paris 1716) Les Baricades Misterieuses Conny Restle, Cembalo und Clavichord Cembalo: Horst Rase, Berlin 1990 (Kopie nach Michael Mietke, Berlin, um 1700) Clavichord: Christian Gottlob Hubert, Ansbach 1784 *** IV Johann Sebastian Bach aus DAS WOHLTEMPERIERTE CLAVIER I Präludium und Fuge Nr. 15, G-Dur, BWV 860 aus DAS MUSIKALISCHE OPFER, BWV 1079 1. Ricercar a 3 Lodovico Giustini di Pistoia (1685-1743) aus SONATE DA CIMBALO DI PIANO, E FORTE DETTO VOLGARMENTE DI MARTELLETTI (Florenz 1732) Suonata III Li-Chun Su, Hammerflügel Hammerflügel: J.
    [Show full text]
  • Obligato / Obligé: a Musical Etymology
    University of Pennsylvania ScholarlyCommons Publicly Accessible Penn Dissertations 2017 Obligato / Obligé: A Musical Etymology Suzanne Anita Bratt University of Pennsylvania, [email protected] Follow this and additional works at: https://repository.upenn.edu/edissertations Part of the History Commons, and the Music Commons Recommended Citation Bratt, Suzanne Anita, "Obligato / Obligé: A Musical Etymology" (2017). Publicly Accessible Penn Dissertations. 2197. https://repository.upenn.edu/edissertations/2197 This paper is posted at ScholarlyCommons. https://repository.upenn.edu/edissertations/2197 For more information, please contact [email protected]. Obligato / Obligé: A Musical Etymology Abstract ABSTRACT OBLIGATO / OBLIGÉ: A MUSICAL ETYMOLOGY Suzanne Anita Bratt Emily I. Dolan Ask for a definition of the musical term obligat“ o”; receive a different answer from everyone asked. What truth this axiom possesses lies in the multiple meanings acquired by the word during the past four hundred years. The varied definitions that presently circulate – an obligatory musical line, a virtuosic one, a filigree or descant, the use of a specific instrument, the use of organ pedal, the interaction of solo instrument and voice – all convey this complex legacy. Through analyses of music in manuscript, printed scores, and publishing materials, this dissertation concludes that certain meanings of “obligato” are active at different points in the history of Western musicking. Meanings activated by different instruments and in different genres can indicate the places of those instruments within an expected hierarchy, and can create those genres. This dissertation begins by considering certain in consistencies in the use of obligato terminology: situating scholarly discussion of the power of the obbligato violin in “Erbarme dich” alongside Sebastian Bach’s own use of the term.
    [Show full text]
  • JMB Findbuch 2004
    01.01 Schriftwechsel mit Heinrich Schumann betr. das Archiv für JMB u.a. mit Dietrich Möseler, Prof. Herbert Rühl und Prof. Karl-Heinz Reinfordt. Darin Zeitungsausschnitt (Kopiert) beh. Hamburger Volks- und Jugendmusikwoche (1929) und Konzept eines Briefes an Bundespräsident v. Weizsäcker 1986. Bericht 1984 der Mitgliederversammlung des Archivs der JMB, vorgelegt von Herbert Rühl. Gutachten 1976-1977 erstellt, betr. Archiv der JMB. Enthält auch kleine Fotosammlung von Mitdlieden- und Mitgliedsversammlungen des Archivs JMB 1980-1988 1929-1988 01.02 Schriftwechsel mit Heinrich Schumann für das Archiv der JMB, besonders mit Radio u. Fernsehsendern (WDR, NDR, Radio Bremen) über die Öffentlichkeitsarbeit. Auch Brief von Waltraud Jonas/ Vlotho 1971-1984. Darin auch Abhandlung, Tobias Nestler „Lagerfeuer, Klotzmarsch und Verdun 1984“. Anliegend Reportage mit Karl-Heinz Wocker (1961) und Kopie „Aufruf Rundfunk-Spielschar – Hamburg“ 1948 1948-1984 01.03 Schriftwechsel und Sammlungsgut Heinrich Schumann vor allem mit: Hermann Rauhe, Alfred Toepfer 1984-1985, auch Spendengesuche, Notensammlung zu Singstunden, auch Auflistung der Schallplatten im Archiv 1983-1985 01.04 Schriftwechsel Heinrich Schumann in Vorbereitung der Mitgliederversammlung 1983, darin besonders Wolfgang Stumme, Wilhelm Scholz, Waltraud Jonas, Hildegard Jöde 1983 1 01.05 Vertraulicher Bericht des Fritz Reusch an Heinrich Schumann über die Singwoche von Walther Hensel (1926) auch Briefe von Fritz Jöde 1933/1937 1926-1937 01.06 Schriftwechsel Heinrich Schumann 1983-1986, Betr. Unterbringung des Archivs nach der Auflösung des derzeitigen Standortes. Vorbereitungen zum 25 jährigen Bestehen des Archivs. Briefwechsel mit der Deutschen Grammophongesellschaft über die Überlassung einer Schallplattensammlung. Darin enthalten Jahresabrechnungen des Archivs vom Geschäftsjahr 1984, Kostenvoranschläge 1984 und eine Einladung zum Seminar für Volksmusikpflege von 1930.
    [Show full text]
  • What Hugo Distler's Totentanz Reveals About His Life and Music Alison Elizabeth Allerton Louisiana State University and Agricultural and Mechanical College
    Louisiana State University LSU Digital Commons LSU Doctoral Dissertations Graduate School 2017 "Leave All That You Have, That You May Take All:" What Hugo Distler's Totentanz Reveals About His Life and Music Alison Elizabeth Allerton Louisiana State University and Agricultural and Mechanical College Follow this and additional works at: https://digitalcommons.lsu.edu/gradschool_dissertations Part of the Music Commons Recommended Citation Allerton, Alison Elizabeth, ""Leave All That You Have, That You May Take All:" What Hugo Distler's Totentanz Reveals About His Life and Music" (2017). LSU Doctoral Dissertations. 4287. https://digitalcommons.lsu.edu/gradschool_dissertations/4287 This Dissertation is brought to you for free and open access by the Graduate School at LSU Digital Commons. It has been accepted for inclusion in LSU Doctoral Dissertations by an authorized graduate school editor of LSU Digital Commons. For more information, please [email protected]. “LEAVE ALL THAT YOU HAVE, THAT YOU MAY TAKE ALL:” WHAT HUGO DISTLER’S TOTENTANZ REVEALS ABOUT HIS LIFE AND MUSIC A Monograph Submitted to the Graduate Faculty of the Louisiana State University and Agricultural and Mechanical College in partial fulfillment of the requirements for the degree of Doctor of Musical Arts in The College of Music and Dramatic Arts by Alison Elizabeth Allerton B.M.E., James Madison University, 2000 M.M., University of Rochester, 2008 May 2017 ACKNOWLEDGMENTS I wish to express my profound gratitude to those who have helped me complete this study. First and foremost, I am deeply indebted to my mentor, Dr. John Dickson, whose endless support and encouragement, not only in the writing process but throughout my degree, enabled me to explore my intellectual curiosities, take risks with confidence, and find success in all my endeavors.
    [Show full text]
  • Studie Zur Psychologischen Gesangsschule Von Franziska
    Inhaltsverzeichnis Vorbemerkung .............................................................................................................................. 3 1. Biographische Quellen und Lebensbeschreibung................................................................. 6 1.1. Frühe Jahre (1887–1927) ................................................................................................... 9 1.1.1. Kindheit und Jugend (1887–1907).............................................................................. 9 1.1.2. Entscheidung für die Musik...................................................................................... 13 1.1.2.1. Carl Adolf Martienßen....................................................................................... 13 1.1.3. Studienjahre in Berlin und Leipzig (1907–1914) ..................................................... 15 1.1.4. Bewegte Jahre (1914–1927) ..................................................................................... 17 1.1.4.1. Paul Lohmann .................................................................................................... 20 1.2. Mittlere Jahre (1927–1949)......................................................................................... 23 1.2.1. Erste Professur (München 1927–1930) .................................................................... 23 1.2.2. Berliner Jahre (1930–1945) ...................................................................................... 25 1.2.3. Interim in Weimar (1945–1949) ..............................................................................
    [Show full text]
  • Dokumentation 2017/18 Klavier Und Bewegung Beiträge Vom Kongress
    Dokumentation 2017/18 Klavier und Bewegung Beiträge vom Kongress in Weimar 2017 und vom Seminar in Stuttgart 2018 144 Seiten, Staccato Verlag, Düsseldorf 2019 ISBN 978-3-932976-77-3 Horst Hildebrandt: Angewandte Musikphysiologie – Beiträge zur Prävention und Lösung von medizinischen Problemen beim Spiel von Tasteninstrumenten Henriette Gärtner: Musik im Fluss – Die Einheit von Körper und Klavier Wolfgang I. Schöllhorn: Übe niemals das Richtige, um richtig gut zu werden Martin Widmaier: Denk- und Spielbewegungen im Raum der Möglichkeiten. Differenzielles Bewegungslernen am Klavier Jonathan Sheratte: Sinn oder Unsinn; das Spiel der Gewohnheit Karl Betz: Künstlerisches Pedalisieren Olga Weiß: Von Hand zu Hand. Ein Vergleich der Fingersetzung unterschiedlicher Ausgaben des Kinderalbums op. 39 von Tschaikowsky Simone Foth: Aufbau der pianistischen Technik im Rahmen von Musikschularbeit Ulrike Wohlwender: Von der Skizze zum Bild. Musizierendes Lernen in der Klavierstunde und zuhause Carolin Schreier: Von der Skizze zum Bild. Musizierendes Lernen im Schülervorspiel Bernhard Billeter: 50 Klaviersonaten von Leopold Koželuch, eine Fundgrube für Konzert und Unterricht Dokumentation 2016/17 Mit Hand und Fuß – Zum Berufsalltag des Klavierpädagogen Beiträge vom Kongress in Köln 2016 und vom Seminar in Essen 2017 144 Seiten, Staccato Verlag, Düsseldorf 2018 ISBN 978-3-932976-75-9 Ulrike Wohlwender: „Ich fühle, dass der Druck immer hier im Handgelenk bleibt“ Overuse-Syndrom einer Pianistin im Spiegel der Individualität ihrer Hand Henriette Gärtner: Musiker – Hochleistungssportler der kleinen Muskeln Lisa Schäfer: Zum Gebrauch der Dämpfungsaufhebung in der Claviermusik des 18. Jahrhunderts Rainer Nonnenmann: Anschläge, Einschläge, Vorschläge. Zur spezifischen Gestik zeitgenössischer Klaviermusik Clemens Maria Kitschen: Spiel mir das Lied vom Blatt Barbara Zech-Günther: „TASTENPFADE – SAITENPFADE.
    [Show full text]