Mūzikas akadēmijas raksti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 2009 VI Mūzikas akadēmijas raksti, 6 Rīga: Musica Baltica, 2009, 316 lpp. ISBN 978–9984–588–38–4 Redakcijas kolēģija: Boriss Avramecs (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) Anda Beitāne (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Tamāra Bogdanova (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) Mārtiņš Boiko (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Joahims Brauns (Joachim Braun; Bar-Ilanas Universitāte, Ramatgana) Jons Brūveris (Jonas Bruveris; Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) Ēvalds Daugulis (Daugavpils Universitāte) Lolita Fūrmane (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Ilma Grauzdiņa (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Ingrīda Gutberga (Bostonas Universitāte) Baiba Jaunslaviete (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Jefims Jofe (Efim Yoffe; Levinska Izglītības koledža, Telaviva) Kevins K. Kārnss (Kevin C. Karnes; Emorija Universitāte, Atlanta) Arnolds Klotiņš (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) Jānis Kudiņš (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Tatjana Kuriševa (Tatjana Kurysheva; Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorija) Ilze Šarkovska-Liepiņa (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts) Jeļena Ļebedeva (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Georgs Pelēcis (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Jānis Torgāns (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) Audrone Žuraitīte (Audronė Žiūraitytė; Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) Sastādītāja un atbildīgā redaktore Baiba Jaunslaviete Konsultants Jānis Torgāns Angļu valodas tekstu tulkotājas un redaktores: Ieva Masļenčenko, Īrisa Vīka Vācu valodas tekstu tulkotāji un redaktori: Valentīna Bērziņa, Ulrihs Tomass (Ulrich Thomas) Makets: Kristīna Bondare Dizains: Dita Pence Nošu datorsalikums: Līga Muceniece © Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija K. Barona iela 1, Rīga LV–1050 © Mareks Bobets (Marek Bobéth), Dzintra Erliha, Rūta Gaidamavičūte (Rūta Gaidamavičiūtė), Baiba Jaunslaviete, Kerri Kota (Kerri Kotta), Rudīte Lindebeka-Līvmane, Gerhards Loks (Gerhard Lock), Jānis Petraškevičs, Raimonds Petrauskis, Ieva Rozenbaha, Gundega Šmite, Armands Šuriņš, Jānis Torgāns, Judīte Žukiene (Judita Žukienė), Inese Žune © Musica Baltica, 2009 Reģ. Nr. 40103114067 K. Barona iela 39, Rīga LV–1011, Latvija Tel.: +371 7275575, fakss: +371 7272755, e-pasts: [email protected] www.musicabaltica.com Saturs Priekšvārds 4 MŪZIKAS ZINĀTNE: LEKSIKAS UN TERMINOLOĢIJAS AKTUĀLIE JAUTĀJUMI Jānis Torgāns Valodas lietojuma stāvoklis un problēmas mūzikas apritē mūsdienās 6 MŪZIKAS VĒSTURE Inese Žune Vijole Latvijas tautskolotāju izglītībā un darbībā 24 Baiba Jaunslaviete Latviešu un igauņu dziesmu svētki laikposmā līdz Pirmajam pasaules karam: kopīgais un atšķirīgais 40 KOMPONISTS UN VIŅA JAUNRADE LATVIJA Ieva Rozenbaha Rekviēms latviešu mūzikā. Žanra invariantu meklējot 56 Dzintra Erliha Dzejas motīvi Lūcijas Garūtas solodziesmās 77 Armands Šuriņš Ādolfa Skultes Devītā simfonija – viņa radošā ceļa vainagojums 93 LATVIJA/VĀCIJA Rudīte Lindebeka-Līvmane Johana Gotfrīda Mītela ērģeļfantāzijas žanra attīstības kontekstā 121 Marek Bobéth Eduard Erdmann (1896–1958). Leben und Wirken eines deutschbaltischen Künstlers 131 LIETUVA Judīte Žukiene Programmatisms, neoprogrammatisms un citas signifikācijas izpausmes lietuviešu mūzikā 167 Rūta Gaidamavičūte Vidmanta Bartuļa operas 182 IGAUNIJA Gerhard Lock ... um spannenden Klang zu erzeugen. Einige analytische Betrachtungen zu Lepo Sumeras In Es 199 Kerri Kotta On the tonal structure of Helena Tulve's Vertige: Suggestions for the voice leading analysis of post-tonal music 223 LAIKMETĪGĀS KOMPOZĪCIJAS TEHNIKAS: TEORIJA UN ANALĪZE Jānis Petraškevičs Par Karlheinca Štokhauzena skaņdarba Gruppen seriālās organizācijas pamatprincipiem 235 Gundega Šmite Mūzikas un vārda mijiedarbe: Pītera Steisija analīzes sistēma un tās izmantojums 21. gadsimta latviešu vokālās mūzikas kontekstā 264 ATSKAŅOTĀJMĀKSLAS TEORIJA Raimonds Petrauskis Mūsdienu klavierimprovizācijas stilistiskie virzieni 289 JVLMA MUZIKOLOĢIJAS HRONIKA (2008–2009) 301 Īsas ziņas par publikāciju autoriem 313 Priekšvārds Mūzikas akadēmijas rakstu 6. krājums turpina attīstīt iepriekšējos gados aizsāktās satura līnijas, taču vienlaikus ieskandina arī jaunas tēmas. Jāņa Torgāna raksts (rubrika Mūzikas zinātne: leksikas un terminoloģijas aktuālie jautājumi) veltīts muzikoloģiskās valodas aktualitātēm. Daudzi jauni termini (piemēram, Latvijā agrāk nezināmu mūzikas instrumentu nosaukumi) mūsdienu apritē ienāk strauji un tik bagātīgā klāstā, ka kļūst tulkotājam par cieto riekstu – tāpat kā citzemju komponistu skaņdarbu nosaukumi, kas, jo īpaši 20.–21. gadsimta mūzikā, bieži izceļas ar daudznozīmību. Rosinošas un diskusijas vērtas varētu būt gan raksta vispārējās nostādnes, gan konkrēti piemēri dažādo jēdzienu un nosaukumu latviskojumam. Inese Žune (rubrika Mūzikas vēsture) izsekojusi, kā latviešu vidē 19. gadsimta otrajā pusē / 20. gadsimta sākumā veidojās vijoļspēles apmācības sistēma un kā to ietekmēja politikas un kultūras tendences. Savukārt Baibas Jaunslavietes uzmanības centrā ir norises šī paša laikmeta kormūzikas dzīvē – kopīgās un atšķirīgās iezīmes latviešu un igauņu dziesmu svētku kustības pirmsākumos. Citā rakursā latviešu mūzikas tematiku turpina krājuma visplašākās rubrikas – Komponists un viņa jaunrade – pirmie trīs raksti. Ievas Rozenbahas 4 pētījuma vadlīnija ir latviešu rekviēma attīstība, kas aplūkota gan žanra vispārējās evolūcijas, gan baznīcas dzīves laikmetīgo tendenču kontekstā. Dzintra Erliha pievērsusies Lūcijai Garūtai – komponistei un arī dzejniecei, daudzu savu solodziesmu tekstu autorei; viņas jaunradē vērojamas interesantas paralēles starp mūziku un vārdamākslu. Īpaši jāizceļ Armanda Šuriņa raksts, kurš veltīts 2009. gada jubilāram simtgadniekam Ādolfam Skultem. Šis pētījums ietver skaņraža pēdējās vai, kā autors tēlaini izsakās, atvadu simfonijas – Devītās – dziļu un daudzpusīgu apskatu, izvērtējot tās vietu citu Ā. Skultes simfoniju kopainā. Divu autoru uzmanības centrā ir ievērojamu vācu komponistu radošās personības, kas nozīmīgas arī Latvijas kultūrvēsturē. Rudīte Lindebeka- Līvmane pēta J. S. Baha kādreizējā skolnieka Johana Gotfrīda Mītela – ilggadēja Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieka – rokrakstus Berlīnes Valsts bibliotēkā un raksturo tos saiknē ar 18. gadsimta ērģeļmūzikā populāro fantāzijas žanru. Savukārt Mareks Bobets sniedz bagātīgu un plašu komponista un pianista, Cēsīs dzimušā Eduarda Erdmaņa portretējumu. Pirmoreiz Mūzikas akadēmijas rakstu vēsturē piedāvāts ieskats kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – muzikologu veikumā. Judīte Žukiene iztirzā programmatismu, neoprogrammatismu un citas signifikācijas izpausmes lietuviešu skaņumākslā, sākot ar klasiķa Mikolaja Konstantīna Čurļoņa daiļradi un beidzot ar mūsdienu mūzikas opusiem. Rūta Gaidamavičūte aplūko Vidmanta Bartuļa operas, rodot tajās interesantas sasauces gan ar eksperimentiem teātra mākslā, gan laikmetīgo estētiku kopumā. Abi raksti, domājams, var rosināt paralēles, salīdzinājumus ar latviešu mūzikas attīstības tendencēm. Igauņu autori savukārt padziļināti pēta atsevišķus skaņdarbus, demonstrējot dažādu analīzes metožu sniegtās iespējas: Gerhards Loks pievērsies Lepo Sumeras kompozīcijai In Es divām klavierēm (spektrālā analīze), Kerri Kota – Helēnas Tulves opusam Vertige paplašinātajām klavierēm (Heinriha Šenkera analīzes metode). Daļēji radniecīga tematika risināta arī nākošajā rubrikā (Laikmetīgās kompozīcijas tehnikas: teorija un analīze). To ievada Jāņa Petraškeviča raksts, kas veltīts vienai no fundamentālām 20. gadsimta otrās puses kompozīcijas teorijām – Karlheinca Štokhauzena uzskatu sistēmai un tās izpausmēm skaņdarbā Gruppen. Savukārt Gundega Šmite aplūko Pītera Steisija piedāvātos laikmetīgās vokālās mūzikas analīzes principus un iespējas tos izmantot mūsdienu latviešu komponistu (Andra Dzenīša, Mārtiņa Viļuma, Santas Ratnieces u. c.) darbu raksturojumā. Krājumu noslēdz Raimonda Petrauska pētījums rubrikā Atskaņotāj- mākslas teorija. Autora uzmanības centrā ir klavierimprovizācijas žanrs un tā attīstība mūsdienās, ko viņš iztirzā gan klavierspēles pedagoģijas, gan stilistikas un mūzikas psiholoģijas rakursā. Šāds tematikas loks iepriekš Mūzikas akadēmijas rakstos nav skarts; nākotnē tas, cerams, gūs vēl nozīmī- gāku vietu. 5 Krājuma sastādītāja Baiba Jaunslaviete MŪZIKAS ZINĀTNE: LEKSIKAS UN TERMINOLOĢIJAS AKTUĀLIE JAUTĀJUMI Valodas LIETOJUMA stāvoklis UN PROBLĒMAS MŪZIKAS APRITĒ MŪSDIENĀS Jānis Torgāns Sabiedrība nevar pastāvēt bez saziņas. Mēs visi runājam un rakstām, skatāmies televīzijas raidījumus, klausāmies koncertus, ieskaņojumus un gūtos iespaidus salīdzinām ar recenzentu atsauksmēm, sūtām un saņemam īsziņas. Visās šajās norisēs galvenais darbarīks ir valoda. Precīzāk – valodas prasme: griba un spēja izmantot valodas līdzekļus, lietot valodu ne tikai pareizi un saprotami, bet arī skaisti, uzmanību saistoši, tēlaini, asprātīgi. Dzīvi. Tas attiecas uz visām cilvēka darbības jomām. Arī uz mūziku – tās norisēm, organizācijām un institūcijām, mūzikas mācīšanu, kritiku, pētniecību, ikdienas saziņu. Tomēr – šodien mēs vairs nerunājam un nerakstām tā, kā vakar, un nepavisam ne tā, kā pirms piecdesmit un 6 simts gadiem. Ļoti spēcīga, spilgta pagājības valoda – kaut vai Emīla Dārziņa rakstos un recenzijās – arī mūsdienās ir apbrīnas vērta (turklāt šādos gadījumos arī pati doma parasti ir būtiska, dziļa, svarīga). Taču mēs jūtam laika distanci, saprotam, ka valoda ir mainījusies, attīstījusies, bagātinājusies, bet dažos