MŪZIKAS SAULE 3 EIRO Nr. 3 (103) 2020 Cilvēks un skaņa SKAŅU REŽISORI DJ PADOMJU DISKOTĒKA ELEKTRONISKAS MEITENES JĀNIS KALNIŅŠ UN TRĪS HAMLETI BIŠTĒVIŅŠ UN VĪTOLIŅŠ MŪZIĶI UN ŠAHS 2.–17. | oktobris | 2020 Rudens Kamermūzikas Festivāls Piektdien, 2. oktobrī, 19.00 koncertzālē “Lielais dzintars” Piektdien, 9. oktobrī, 19.00 Lielajā ģildē Sestdien, 3. oktobrī, 19.00 Dzintaru koncertzālē Rudens Bēthovena Septītā simfonija un kamermūzikas Artemis Quartet festivāla atklāšana Vēbera klarnetes koncerts Bēthovens un Vasks Jērgs Vidmanis, diriģents un solists (klarnete) Vineta Sareika, vijole Sujoena Kima, vijole Sinfonietta Rīga Gregors Zīgls, alts Harieta Kreiga, čells Programmā: Kārlis Marija fon Vēbers Programmā: Pirmais koncerts klarnetei un Ludvigs van Bēthovens orķestrim 15. stīgu kvartets Jērgs Vidmanis | Con brio Pēteris Vasks | 6. stīgu kvartets Ludvigs van Bēthovens | Septītā (pirmatskaņojums) simfonija Trešdien, 7. oktobrī, 14.00 Latvijas Mūzikas akadēmijā Ceturtdien, 15. oktobrī, 19.00 Mazajā ģildē Dokumentālā lma Šūmaņa iedvesmotie Artemis: Santa Vižine, alts Guntis Kuzma, klarnete The Neverending Quartet Agnese Egliņa, klavieres (pirmizrāde Latvijā) Pirms filmas Programmā: Roberts Šūmanis tikšanās ar Widmung, Adagio un Allegro, Vinetu Sareiku “Pasakstāsti”, “Fantāzijskaņdarbi” Ģerģs Kurtāgs | Hommage R. Sch. Jērgs Vidmanis | Es war einmal… Sestdien, 17. oktobrī, 19.00 Dzintaru koncertzālē Rudens Johans Sebastiāns Bahs kamermūzikas festivāla noslēgums Pārsteidzoši atklāta, līdz aizkustinājumam tieša un Goldberga aizrautīga ir nīderlandiešu režisores Hesteres Overmarsas variācijas dokumentālā filma par cilvēcību un izvēlēm, par skatuves partneriem, kas it kā nav tava Reinis Zariņš, ģimene, bet reizē ir kas vairāk klavieres kā tikai kolēģi un draugi, par zaudējumiem, ko pieprasa smalkākā no muzicēšanas formām, un laimes mirkļiem, ko Programmā: tā spēj sniegt. Johans Sebastiāns Bahs Goldberga variācijas BWV 988 festivāla Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs un patrons koncertu norises vietās 67205485 Pēteris latvijaskoncerti.lv Vasks kamermuzika.lv skaņu režija Juris Griņevičs 4 CILVĒKS PIE KLOĶIEM skaņu režija Anete Ašmane 7 SKAŅU REŽIJAS CEĻŠ MŪZIKAS AKADĒMIJĀ saruna ar Rolandu Kronlaku skaņu režija Anete Ašmane 10 IEPRIEKŠ NEPAMANĪTA PASAULE Varis Kurmiņš, Normunds Slava, Normunds Šnē, Jenss Šīnemanis skaņu režija Anete Ašmane 15 JAUNIE SPĒKI SKAŅU REŽIJĀ Kristaps Andris Austers, Lilita Dunska, Ausma Lāce, Pauls Dāvis Megi, Agnese Streļča, Krišs Veismanis, Andrejs Zarenkovs skaņu režija Liene Jakovļeva 20 IR TIKAI JĀDARA saruna ar Tāli Timrotu elektronika Lena Sme 24 MEITENES UN ELEKTRONIKA Sign Libra, Elizabete Balčus, Evija Vēbere, Waterfl ower un MNTHA skaņu režija Aleksandra Line 29 ARODA SKAISTUMA UN KOPĪGĀS VALODAS ATRAŠANAS FILOZOFIJA saruna ar Gustavu Ērenpreisu dīdžeji Anna Marta Burve 32 GOD IS A DJ saruna ar Uldi Rudaku un DJ Monsta dīdžeji Gunda Miķelsone 37 DĪDŽEJI. PIEZĪMES Mixmaster AG, DJ Krii, DJ Aspirīns un Elvi Soulsystems dīdžeji Kevins K. Kārnss 42 DISKO KULTŪRA UN RITUĀLAIS CEĻOJUMS dīdžeji Ernests Valts Circenis Galvenais redaktors / Orests Silabriedis 49 RIETUMU OĀZES BADA LAIKOS Atbildīgā redaktore / Ilze Medne par diskotēku fenomenu padomju Latvijā Populārās mūzikas nodaļas redaktore / Dace Volfa Redakcija / Anete Ašmane, Anna Marta Burve, Dāvis Eņģelis, Gunda Miķelsone in memoriam Mākslinieks / Oskars Stalidzāns Bens Lunns Direktore / Sandra Zandberga 53 DIVI GARA MILŽI DEVUŠIES MŪŽA MIERĀ Izdevējs / Mūzikas un mākslas atbalsta fonds Vītauts Barkausks un Vidmants Bartulis Reģ. apliecības nr. 40008064512 vēsture Redakcijas adrese: Sudrabu Edžus iela 16-10, Rīga, LV-1014 Armands Znotiņš Tālrunis: 29359688 54 KAS IR JĀNIS VĪTOLIŅŠ UN OĻĢERTS BIŠTĒVIŅŠ? e-pasts: [email protected] muzikassaule.lv vēsture Anita Vanaga Uz vāka – skaņu režisors Gustavs Ērenpreiss 58 JĀŅA KALNIŅA TRĪS HAMLETI Foto – Jānis Porietis vēsture Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu “Mūzikas Saule” obligāta. Velga Kince Publicētajos rakstos autoru paustās domas ne vienmēr sakrīt ar redakcijas viedokli. 65 LAI LĪGOJAM, LAI SVINAM! Par reklāmu saturu redakcija neatbild. muzikologi Orests Silabriedis Žurnāls izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. 66 SKATS LAIKRAKSTOS: 1950–1994 Vija Briede, Vija Muške, Sofi ja Vēriņa mūzika un šahs Dāvis Eņģelis 70 MĒS TE CITS CITAM ZAUDĒJAM Atbalsta: 74 CD VĒRTĒJUMI 74 ieraksti 80 ANSIS BĒTIŅŠ KLAUSĀS MŪZIKAS SAULE 1/2020 1 NOTIKUMI Cilvēki, kuriem darīšana ar skaņu Šajā MS laidienā satiekamies ar mūzikas apkalpojošo personālu – uzzinājām, ka tajā dienā Uldis devies citā saulē. Iztēlojos vientulības skaņu režisoriem un dīdžejiem. Īstenībā viņiem nav diez ko daudz ko- un apskaidrības salikumu, kas bija tur tajā Pļaviņu pamales divstāvu pīga, un arī tas apzīmējums ‘apkalpojošais personāls’ var šķist drusku nama dzīvoklī. Paliek Ulda raksti, teksti presē un saruna Latvijas Radio nekorekts, taču pēc būtības tieši tā tas arī ir – gan skaņu režisori, gan 3 “Klasika” ēterā 2008. gada martā. dīdžeji apkalpo tos, kas izslāpuši pēc skaņām. Ja nu reiz esam uz šī viļņa, teikšu arī, ka Dāvja Eņģeļa šaha zīmē Nu jau vairākus gadus Mūzikas akadēmijā māca topošos skaņu tapušais raksts ir savā ziņā piemiņas zīme diviem izciliem mūzikas režisorus. Katedras vadītājs Rolands Kronlaks atklāti runā par to, kas vides pārstāvjiem – ievērojamajam fl autistam Vilnim Strautiņam sanācis, un par to, ko varētu vēlēties. Turpat līdzās mēs satiekamies ar (1939–2018) un darbīgajam trombonistam Boļeslavam Voļakam, no diviem skaņu ierakstu producēšanā rūdītiem vīriem, kas kādu brīdi kura atvadījāmies 2020. gada maijā. Abi bija izcilības gan mūzikas bijuši pasniedzēji Mūzikas akadēmijas Mūzikas tehnoloģiju katedrā laukā, gan šaha spēlē. un vairs nav pasniedzēji. Runa par Latvijas mūziķu vidē augstu vēr- Lena Smelova mums šoreiz dod apjomīgu tekstu par elektronis- tēto Normundu Šnē un pasaules labāko atskaņotājmākslinieku ap- kām meitenēm, un šīs meitenes ir koša Latvijas mūzikas aprites parā- rindās labi zināmo Jensu Šīnemani. Nepieskaramies tēmai, kāpēc viņi dība, ar ko lepojamies, ja arī ne vienmēr pieņemam. pārtraukuši pasniedzēju gaitas. Turpat līdzās citi vidējās un vairāki Armands Znotiņš turpina Latvijas mūzikas vēstures apskatīšanu jaunās paaudzes pārstāvji. Dažu jauno skaņu ierakstu producentu un ķeras pie mazāk zināmiem komponistiem, un mēs esam nolēmuši esam pamanījuši, klausoties pēdējā laikā klajā nākušos CD, citi jaunie šo līniju turpināt. Ir arhīvi, par kuriem nemaz īsti nezinām visu, un, kas vēl gaida, kad atklāsim viņus. zina, varbūt atradīsies kāds Jāņa Vītoliņa balets, kāda Oļģerta Bištēvi- Mazzināma un maz saprotama tā skaņu režisoru vide, taču ar šo ņa partitūra vai, piemēram, Romualda Grīnblata balets “Rīga”, kas pie- vismaz mēģinām tuvoties tai. dzīvoja sekmīgu ģenerālmēģinājumu, taču kaut kādas ideoloģiskas Vēl sliktāk ar saprašanu, kā būt labam dīdžejam. Atceros Stūra mā- neatbilstības dēļ līdz pirmizrādei netika. jas atklāšanu, kad mūziku spēlēja Uldis Rudaks. Neticamā vieglumā, Balto laukumu Latvijas mūzikas vēsturē joprojām daudz, un, starp apbrīnojamā skaņdarbu saderīgumā viņš, liekas, ar acu skatienu cilā- citu, tieši šie laukumi savulaik likuši Sofi jai Vēriņai par savu uzmanības ja savas skaņuplates, un tās bezmaz pašas sēdās uz atskaņotāja, un lauku izvēlēties Latvijas mūzikas vēsturi. Jā, mēs turpinām ieskatīties adata maigi pieskārās tam knapi saskatāmajam celiņam platē, un viss padomju laika periodikā un drusku “atdzīvināt” tos, kas apkalpoja notika kā tāda fascinējoša burvju mākslinieka (ne šovmeņa) priekš- mūzikas vēsturi pirms pusgadsimta. Šoreiz mūsu personības ir Vija nesumā bez neviena vārda nebeidzamā mūzikas apbūrumā, kamēr Muške, Sofi ja Vēriņa un Vija Briede. nakts saudzīgi klājās pār vietu, kurā savulaik spīdzināja, pratināja, Bet mākslas zinātniece Anita Vanaga, kuras darbība jo sevišķi foku- nogalināja. sējas uz scenogrāfi ju, mums dod mūzikas vēsturnieka cienīgu tekstu Pieskaramies arī tēmai par diskotēkām padomju laikā. Jaunajam par Jāņa Kalniņa operu “Hamlets”, kas ir viena no vislabākajām mūsu komponistam Ernestam Valtam Circenim labi līdzēja 2013. gada žur- operām. Cerams, izdosies Baltajam namam pēc diviem gadiem plā- nāla “Leģendu” laidiens, kurā Ralfs Dravnieks izjautāja 70.–80. gadu notais inscenējums, taču scenogrāfam nebūs viegli, ja viņš būs uzme- diskotēku korifejus. Apzināti lūdzām tekstu par šo periodu rakstīt cil- tis aci Herberta Līkuma un Pētera Rožlapas veikumam pirms nepilna vēkam, kurš piedzimis desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas. Likās gadsimta. interesanti uzzināt, par ko brīnās un ko nojauš tie, kas nedzīvoja tajā Daudz nezināma un aizmirsta ir ap mums, un ir liels prieks to visu laikā, ko pieņemts bez vārda ierunas nosodīt, bet kurā tomēr jutāmies atcerēties un meklēt, par to domāt un rakstīt. Paliekam kopā! laimīgi, jo tas bija mūsu agras jaunības laiks. Raksta tapšanas laikā lūdzu, lai Ernests sazinās ar rakstu un zīmju meistaru Uldi Beķeri – Pļaviņu vientuļnieku, kurš cēlās agri, pēc rīta kafi jas ņēma otiņas, krāsas un pats pēc saviem priekšstatiem vilka smalkus rakstus. Tā vienkārši – paskatās uz lietu, parādību, vietu vai tevi un zīmē rakstu. Uldis domāja, ka viņš ir viens no pēdējiem, kas to dara tā sentēviski ar roku, un tas liekas ticami. Un jā, Ernests zva- “Mūzikas Saules” galvenais redaktors nīja Uldim 25. augustā, un neviens neatbildēja. Dažas dienas vēlāk Orests Silabriedis – Jānis Porietis Foto 2 MŪZIKAS SAULE 1/2020 rākus šos izmērā nelielos instrumentus un priekšnesumu papildinot arī ar vokāliem