Pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām
SABIEDRĪBAS APTAUJA UN DZIĻĀS INTERVIJAS AR MEDIJU EKSPERTIEM
Pētījums ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes īpašums un var tikt izmantots pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ieskatiem SATURS
A. LATVIJAS SABIEDRĪBAS APTAUJA ...... 4
I. METODOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA
Aptaujas tehniskā informācija ...... 4
Respondentu sociāli demogrāfiskais profils ...... 6
Terminu skaidrojums ...... 7
Statistiskās kļūdas novērtēšanas tabula ...... 8
II. GALVENIE SECINĀJUMI ...... 9
III. APTAUJAS REZULTĀTI
1. Mediju lietošanas ieradumi
1.1. Mediju lietošanas biežums ...... 21
1.2. Interesējošās tēmas ...... 45
1.3. Mediju izvēle dzimtās valodas kontekstā ...... 64
2. Latvijas sabiedrisko mediju lietošana ...... 65
3. Uzticēšanās Latvijas sabiedriskajiem medijiem ...... 103
4. Latvijas sabiedriskā televīzija - priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi ...... 113
5. Latvijas sabiedriskais radio - priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi ...... 137
6. Latvijas sabiedrisko mediju vienotais portāls www.lsm.lv - priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi ...... 159
7. Raidījumu atkārtojumi sabiedriskajā televīzijā un radio – attieksme, izmantošana ...... 167
8. Latvijas sabiedriskie mediji un medijpratība ...... 173
IV. APTAUJAS ANKETA ...... 181
2 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris B. DZIĻĀS INTERVIJAS AR MEDIJU EKSPERTIEM ...... 188
I. METODOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA ...... 188
II. GALVENIE SECINĀJUMI ...... 188
III. PĒTĪJUMA REZULTĀTU ANALĪZE
1. Latvijas sabiedrisko mediju saturs – vērtējums, problēmas, ieteikumi
1.1. Vietējās ziņas ...... 190
1.2. Starptautiskās ziņas ...... 194
1.3. Analītika, pētniecība ...... 196
1.4. Ekonomika, uzņēmējdarbība ...... 198
1.5. Kultūra ...... 200
1.6. Politika ...... 202
1.7. Izklaide ...... 203
1.8. Saturs bērniem un jauniešiem ...... 206
1.9. Sports ...... 209
1.10. Sabiedrības veselība, medicīna ...... 212
1.11. Izglītība ...... 214
1.12. Drošība, valsts un sabiedrības aizsardzība ...... 216
1.13. Latviskā dzīvesziņa ...... 218
1.14. Reliģija ...... 220
1.15. Mediji, medijpratība...... 222
1.16. Viedokļu dažādība ...... 224
1.17. Atkārtojumi ...... 228
1.18. Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem ...... 230
1.19. Citi priekšlikumi sabiedrisko mediju darba un satura pilnveidei ...... 232
2. Latvijas sabiedrisko mediju satura nodošana komerciālajiem medijiem ...... 238
3. Sabiedriskais pasūtījums un komerciālie mediji ...... 241
3 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris LATVIJAS SABIEDRĪBAS APTAUJA
I.METODOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA
Aptaujas tehniskā informācija
PĒTĪJUMA PASŪTĪTĀJS: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (Doma laukums 8A, Rīga, LV-1939). PĒTĪJUMA VEICĒJS: Tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” (Bruņinieku iela 8a-5, Rīga, LV-1010, Tālr.: +371 67314002; http://www.latvianfacts.lv). MĒRĶA GRUPA: Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem un vecāki, tajā skaitā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāji un jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem. IZLASE: Reprezentatīva sabiedrības izlase, kas veidota pēc daudzpakāpju nejaušās stratificētās atlases principa kombinēti ar kvotu elementiem. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1547 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem un vecāki. Stratifikācijas pazīmes: a) ģeogrāfiskā; b) nacionālā. Ģeogrāfiskais pārklājums: visi Latvijas reģioni (132 izlases punkti). Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem. APTAUJAS METODE: Aptauja tika veikta, izmantojot kombinētu datu ieguves metodi: 75% interviju iegūtas, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīves vietās un 25%, izmantojot datorizētas telefonintervijas. INTERVĒTĀJI: Intervēšanu veica 63 “Latvijas Faktu” intervētāji. Intervētāju instruktāžu un darba kvalitātes pārbaudi veica 5 “Latvijas Faktu” intervētāju tīkla reģionālie pārraugi. Intervēšana notika latviešu un krievu valodās. INTERVĒŠANAS LAIKS: 5.10.2020. – 28.10.2020.
4 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Aptaujā sasniegtās izlases salīdzinājums ar iedzīvotāju statistiku
Respondentu skaits Iedzīvotāju Respondentu skaits izlasē pirms svēršanas statistika* (%) izlasē pēc svēršanas (%) (%) Kopā 100.0% 100.0% 100.0%
Dzimums Vīrieši 45.9% 44.8% 44.4% Sievietes 54.1% 55.2% 55.6%
Vecums 16-24 11.3% 10.5% 10.2% 25-34 14.4% 16.9% 16.7% 35-44 17.1% 15.8% 15.7% 45-54 17.0% 16.5% 16.4% 55-64 20.3% 16.5% 16.8% 65 gadi un vairāk 19.9% 23.8% 24.1
Tautība Latvieši 67.0% 62.0% 63.1% Cittautieši 33.0% 38.0% 36.9%
Reģions Rīga 33.9% 33.1% 33.7% Pierīga 18.0% 18.2% 18.1% Vidzeme 9.8% 9.9% 9.3% Kurzeme 11.1% 12.6% 12.2% Zemgale 11.7% 12.0% 11.9% Latgale 15.4% 14.2% 14.8%
Dati tika svērti pēc pazīmēm: tautība, dzimums, vecums, reģions. Atskaitē izmantoti svērti procenti un nesvērts skaits. *Avots: LR Centrālā Statistikas Pārvalde
5 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Respondentu sociāli demogrāfiskais profils
Pētījuma izlases sadalījums (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
16-30 gadi 19% MG
Vīrieši 44% Dzi-
mums Sievietes 56% 16-24 10% 25-34 17% 35-44 16%
45-54 16% Vecums 55-64 17% 65+ 24% Latvieši 63%
Cittautieši 37% Tautība Pamata 15% Vidējā, vid.spec. 51%
Izglītība Augstākā 33% Līdz 250 EUR 11% 251 - 350 EUR 17% 351 - 450 EUR 14%
451 - 600 EUR 14% mēnesī
601 EUR un vairāk 15% Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu
vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Atteikums 29% Strādā 58%
Nestrādā 42%
-nātība Nodarbi Rīga 34%
Cita pilsēta 39% vieta
Apdzīvotā Lauki 28% Rīga 34% Pierīga 18% Vidzeme 9%
Kurzeme 12% Reģions Zemgale 12% Latgale 15%
Ir 29% g.
Bērni Nav
līdz 15 līdz 71% ģimenē Ir 15%
Bērni Nav 85%
ģimenē līdz 6 g. 6 līdz
Ir 20%
g. no 7 no
Bērni Nav
līdz 15 līdz 80% ģimenē 6 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Terminu skaidrojums
Izlase: Latvijas iedzīvotāju kopuma mikromodelis.
Izglītība: • Pamatizglītība – respondents ar nepabeigtu vai pabeigtu pamatskolas, nepabeigtu vidējo izglītību. • Vidējā, vidējā speciālā – respondents ar vispārējo vidējo, vidējo profesionālo, nepabeigtu augstāko izglītību. • Augstākā – respondents ar augstāko izglītību vai iegūtu zinātnisko grādu.
Reģions: • Rīga - Rīgas pilsēta. • Pierīga: Pilsētas – Jūrmala; Novadi – Alojas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Stopiņu, Tukuma novads. • Vidzeme: Pilsētas – Valmiera. Novadi – Alūksnes, Amatas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Cēsu, Ērgļu, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Līgatnes, Lubānas, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Strenču, Valkas, Varakļānu, Vecpiebalgas novads. • Kurzeme: Pilsētas – Ventspils, Liepāja. Novadi – Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils novads. • Zemgale: Pilsētas – Jelgava, Jēkabpils. Novadi – Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku, Viesītes novads. • Latgale: Pilsētas – Daugavpils, Rēzekne. Novadi – Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes novads.
Dzīvesvieta: • Rīga - Rīgas pilsēta. • Cita pilsēta - Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Valmiera, Jēkabpils un citas pilsētas. • Ciems, lauki - pagasti, lauku viensētas.
Ienākumu līmenis: Ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.) pēc nodokļu nomaksas (ienākumi sadalīti kvintilēs): • Zems – līdz 250 eiro • Vidēji zems – no 251 līdz 350 eiro • Vidējs – no 351 līdz 450 eiro • Vidēji augsts – no 451 eiro līdz 600 eiro • Augsts – 601 eiro un vairāk
Lietotie saīsinājumi: N – izlases lielums NA – nav atbildes TV – televīzija MG – mērķa grupa (jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem)
7 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultātu statistiskās kļūdas noteikšanas tabula
Pētījumu rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Analizējot un skaidrojot pētījumā iegūtos rezultātus, tas ir jāņem vērā. Atšķirības, kuras iekļaujas statistiskās kļūdas robežās jeb ir mazākas par to, var uzskatīt par nenozīmīgām. Statistiskā kļūda ar 95% varbūtību tiek aprēķināta pēc šādas formulas:
(100 − ) Precizitātes intervāls = 1,96 n = atbilžu sadalījums procentos %; n = respondentu skaits
Ātrākais un ērtākai statistisko mērījumu kļūdas noteikšanai, ir lietderīgi izmantot statistiskās kļūdas novērtēšanas tabulu. Lai noteiktu statistisko mērījumu kļūdu, nepieciešams zināt nesvērtu respondentu skaitu atbilstošajā apakšgrupā (tabulā atzīmēts ar N) un rezultātu procentos. Izmantojot šos lielumus, tabulas attiecīgajā iedaļā var atrast statistiskās mērījumu kļūdas robežas +/- procentos ar 95% varbūtību.
Lietojot pētījuma rezultātu statistiskās kļūdas noteikšanas tabulu, šajā pētījumā par kopējās izlases bāzi jāpieņem N = 1500.
Pētījuma rezultātu statistiskās kļūdas noteikšanas tabula (ar 95% varbūtību)
Atbilžu Respondentu skaits (bāze) sadalījums N = % 50 75 100 150 200 300 350 400 500 600 800 1000 1200 1500 2000 2 vai 98 4.0 3.2 2.8 2.3 2.0 1.6 1.5 1.4 1.3 1.1 1.0 0.9 0.8 0.7 0.6 4 vai 96 5.6 4.5 3.9 3.2 2.8 2.3 2.1 2.0 1.8 1.6 1.4 1.3 1.1 1.0 0.9 6 vai 94 6.8 5.5 4.8 3.9 3.4 2.8 2.5 2.4 2.1 2.0 1.7 1.5 1.4 1.2 1.0 8 vai 92 7.7 6.2 5.4 4.4 3.8 3.1 2.8 2.7 2.4 2.2 1.9 1.7 1.6 1.4 1.2 10 vai 90 8.5 6.9 6.0 4.9 4.3 3.5 3.1 3.0 2.7 2.5 2.1 1.9 1.7 1.5 1.3 12 vai 88 9.2 7.5 6.5 5.3 4.6 3.8 3.4 3.3 2.9 2.7 2.3 2.1 1.9 1.6 1.4 15 vai 85 10.1 8.2 7.1 5.9 5.1 4.1 3.7 3.6 3.2 2.9 2.5 2.3 2.1 1.8 1.6 20 vai 80 11.4 9.2 8.0 6.6 5.7 4.6 4.2 4.0 3.6 3.3 2.8 2.5 2.3 2.0 1.8 25 vai 75 12.3 10.0 8.7 7.1 6.1 5.0 4.5 4.3 3.9 3.6 3.0 2.8 2.5 2.2 1.9 30 vai 70 13.0 10.5 9.2 7.5 6.5 5.3 4.8 4.6 4.1 3.8 3.2 2.9 2.6 2.3 2.0 35 vai 65 13.5 11.0 9.5 7.8 6.8 5.5 5.0 4.8 4.3 3.9 3.3 3.1 2.8 2.4 2.1 40 vai 60 13.9 11.3 9.8 8.0 7.0 5.7 5.1 4.9 4.4 4.0 3.4 3.1 2.8 2.5 2.2 45 vai 55 14.1 11.4 9.9 8.1 7.0 5.8 5.2 5.0 4.5 4.1 3.5 3.2 2.9 2.5 2.2 50 vai 50 14.2 11.5 10.0 8.2 7.1 5.8 5.2 5.0 4.5 4.1 3.5 3.2 2.9 2.5 2.2
Piemēram, ja pētījuma rezultātā no visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 12,0% ir noradījuši, ka viņi pauž apstiprinošu attieksmi pret spriedumu vai izteikumu “X“, tad ar 95% varbūtību mēs varam teikt, ka statistiskā mērījuma kļūda šeit ir + / - 1.6% robežās. No tā izriet, ka mērķa grupa, kura identificē sevi ar spriedumu vai izteikumu “X“, ir no 10.4% līdz 13.6%.
8 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris II. GALVENIE SECINĀJUMI
1. Mediju lietošanas ieradumi 1.1. Mediju lietošanas biežums
❑ Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, pēdējā gada laikā sabiedrībā nav būtiski mainījusies mediju veidu (kā televīzija, radio, prese, internets) izvēle. Līdzīgi kā 2018. – 2019.g., arī 2020.g. pētījuma rezultāti liecina, ka populārākais medijs sabiedrībā ir televīzija, ko:
✓ Kopumā skatās 89% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Vismaz reizi nedēļā – 84% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Katru vai gandrīz katru dienu – 60% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.) respondentu.
❑ Nākamās vietas populārāko mediju sarakstā ieņem:
➢ Interneta ziņu portāli:
✓ Kopumā lieto 80% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Vismaz reizi nedēļā – 73% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Katru vai gandrīz katru dienu – 47% (-4% salīdzinājumā ar 2019.g.) respondentu.
➢ Sociālie mediji (kā piem., Youtube, Facebook, Twitter u.tml.):
✓ Kopumā lieto 75% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Vismaz reizi nedēļā – 71% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Katru vai gandrīz katru dienu – 54% (+2% salīdzinājumā ar 2019.g.).
➢ Radio:
✓ Kopumā klausās 80% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Vismaz reizi nedēļā – 67% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Katru vai gandrīz katru dienu – 45% (-4% salīdzinājumā ar 2019.g.).
➢ Preses izdevumi:
✓ Kopumā lasa 73% (-4% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Vismaz reizi nedēļā – 49% (rezultāts nav mainījies);
✓ Katru vai gandrīz katru dienu – 11% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.).
9 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies lietotāju skaits arī salīdzinoši retāk lietotajiem informācijas resursiem - video un audio straumēšanas pakalpojumiem:
➢ Video straumēšanas pakalpojumi:
✓ Kopumā lieto 31% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Vismaz reizi nedēļā – 19% (rezultāts nav mainījies);
✓ Katru vai gandrīz katru dienu – 7% (rezultāts nav mainījies) respondentu.
➢ Audio straumēšanas pakalpojumi:
✓ Kopumā lieto 30% (+3% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Vismaz reizi nedēļā – 19% (+2% salīdzinājumā ar 2019.g.);
✓ Katru vai gandrīz katru dienu – 7% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.).
❑ Līdzīgi kā iepriekšējie, arī 2020.g. pētījuma rezultāti liecina, ka dažādu informācijas resursu izvēle ir cieši saistīta ar respondentu vecumu. Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj tradicionālo tendenci - jo gados jaunāki ir aptaujas dalībnieki, jo biežāk tiek lietoti dažādi interneta mediji un digitālās platformas. Pētījuma mērķa grupā, jauniešu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem, gandrīz visi (vairāk par 90%) aptaujātie vismaz reizi nedēļā lieto sociālos medijus (kā piem., Youtube, Facebook, Twitter u.tml.) un ziņu portālus, vairākums aptaujāto vismaz reizi nedēļā lieto, gan audio (kā piem., Spotify), gan video (kā piem., Netflix) straumēšanas pakalpojumus. Jo gados vecāki ir respondenti, jo biežāk priekšroka tiek dota tradicionāliem informācijas kanāliem kā televīzija un radio.
1.2. Interesējošās tēmas
❑ Visas pētījuma instrumentārijā iekļautās tēmas interesē nozīmīgu Latvijas sabiedrības daļu. Vairākumu aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, lietojot medijus, interesē sekojošas tēmas: ✓ Vietējās ziņas (interesē 88% respondentu); ✓ Starptautiskās ziņas (82%); ✓ Izklaide (74%); ✓ Sabiedrības veselība, medicīna (73%; biežāk (>80%) interesē sievietes un gados vecākos (65+) iedzīvotājus); ✓ Kultūra (66%; biežāk (>75%)minēja sievietes, gados vecākie (65+) iedzīvotāji un respondenti ar augstāko izglītību); ✓ Drošība, valsts un sabiedrības aizsardzība (59%); ✓ Analītika, pētniecība (51%; biežāk (65%) interesē respondentus ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni).
10 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Lielu sabiedrības daļu interesē arī sekojošas tēmas: ✓ Latviskā dzīvesziņa (50%; biežāk minēja latvieši, sievietes un gados vecākie (65+) iedzīvotāji); ✓ Izglītība (48%; biežāk (>65%) minēja jaunieši vecumā līdz 24 gadiem un respondenti ar augstāko izglītību); ✓ Ekonomika, uzņēmējdarbība (45%; biežāk (>50%) interesē respondentus ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, vīriešus, aptaujātos vecumā no 35 līdz 44 gadiem); ✓ Politika (39%; pētījuma rezultāti atklāj tendences – jo gados vecāki ir aptaujas dalībnieki, kā arī, jo augstāks ir respondentu izglītības un ienākumu līmenis, jo lielāks ir politikas interesentu loks); ✓ Profesionālais sports (39%; biežāk interesē vīriešus (61%)); ✓ Saturs bērniem (33%; interesē 60% aptaujas dalībnieku, kuru ģimenēs ir bērni vecumā līdz 15 gadiem); ✓ Tautas sports (32%; biežāk interesē vīriešus (46%)); ✓ Saturs jauniešiem (32%; interesē 58% aptaujāto jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem); ✓ Reliģija (24%; biežāk interesē gados vecākos (65+) iedzīvotājus (39%)).
1.3. Mediju izvēle dzimtās valodas kontekstā
❑ Dominējošā daļa (85%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrita tam, ka viņiem ir svarīgi lietot mediju saturu dzimtajā valodā. Tā atbildēja 87% aptaujāto latviešu un 81% cittautiešu. 13% pētījuma dalībnieku apgalvoja, ka viņiem mediju izvēlē nav svarīgs dzimtās valodas faktors. Salīdzinoši biežāk (20% gadījumu) tā atbildēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem.
2. Latvijas sabiedrisko mediju lietošana
❑ Latvijas sabiedrisko mediju lietotāju loks sabiedrībā sasniedz 80,5% un tas nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējā, 2019.g. pētījuma rezultātiem. Pētījuma rezultāti iezīmē auditorijas, kur sabiedrisko mediju lietotāji ir salīdzinoši mazāk, kur prioritāri jāvelta uzmanība jaunu sabiedrisko mediju lietotāju piesaistei. Tie ir jaunieši, cittautieši un Latgales iedzīvotāji.
❑ Latvijas sabiedriskās televīzijas skatītāju skaits pēdējā gada laikā nav mainījies, to skatās divas trešdaļas (68%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma rezultāti liecina par tradicionālo tendenci – jo gados vecāki ir respondenti, jo lielāks ir sabiedriskās televīzijas regulāro skatītāju loks. ✓ LTV1 skatītāju auditorija sasniedz 62% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to skatās 46% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.), katru vai gandrīz katru dienu - 27% (+2% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju; ✓ LTV7 skatītāju auditorija ir 62% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to lieto 45% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.), katru vai gandrīz katru dienu skatās 14% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujas dalībnieku.
11 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Latvijas sabiedriskā radio lietotāju loks nedaudz, bet tomēr ir ar negatīvu tendenci. Tomēr vēl aizvien Latvijas sabiedriskais radio aptver lielāko sabiedrības daļu, kādu no LR stacijām lieto 54% (-4% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. ✓ Par Latvijas radio 1 klausītājiem sevi uzskata 35% (-3% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vismaz reizi nedēļā LR1 klausās 22% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.), katru vai gandrīz katru dienu – 13% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.) pētījuma dalībnieku; ✓ Latvijas radio 2 ir salīdzinoši lielākā klausītāju auditorija (36%; -4% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to klausās 22% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.), katru vai gandrīz katru dienu – 12% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujas dalībnieku; ✓ Latvijas radio 3 klausītāju auditorija sasniedz 13% (-5% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to klausās 5% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju; ✓ Latvijas radio 4 klausītāju auditorija ir 15% (-4% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to klausās 7% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju; ✓ Latvijas radio 5 klausītāju auditorija ir 13% (-3% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to klausās 5% (-2% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju; ✓ Latvijas radio 6 NABA klausītāju auditorija ir 12% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to klausās 3% (-1% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju. ✓ Pētījuma rezultāti iezīmē tendenci - jo gados vecāki ir respondenti, jo lielāks ir Latvijas radio klausītāju loks, Latvijas radio vairāk klausās latvieši un lauku iedzīvotāji.
❑ Pētījuma rezultāti liecina, ka pieaug sabiedrisko mediju izmantošana internetā, digitālajās platformās, sociālajos medijos. Jo īpaši strauji pieaugusi Latvijas sabiedrisko mediju kontu popularitāte sociālajos medijos, kā Facebook, Twitter, Youtube, Instagram u.c. ✓ Par LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontu lietotājiem sevi uzskata 38% Latvijas iedzīvotāju un viņu skaits pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis (+14% salīdzinājumā ar 2019.g.); ✓ Vismaz reizi nedēļā LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus lieto 28% (+12% salīdzinājumā ar 2019.g.) iedzīvotāju; ✓ Katru vai gandrīz katru dienu LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus lieto 15% (+7% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju.
❑ Būtiski ir atzīmēt, ka LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju konti pētījuma mērķa grupā (16-30 gadi) ir populārākie sabiedriskie mediji, jauniešu vidū tie tiek izmantoti plašāk un biežāk nekā tradicionālie sabiedriskie mediji – televīzija, radio.
12 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Nedaudz pieaugusi ir arī Latvijas sabiedrisko mediju LTV un Latvijas radio vienotā portāla www.lsm.lv izmantošana: ✓ Par sabiedrisko mediju vienotā portāla www.lsm.lv lietotājiem sevi uzskata 28% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.) Latvijas iedzīvotāju, vismaz reizi nedēļā to lieto 14% (+2% salīdzinājumā ar 2019.g.) respondentu; ✓ Sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm kopumā lieto 19%, vismaz reizi nedēļā – 6% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju; ✓ Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv kopumā lieto 9% (+2% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā – 4% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju; ✓ Lsm.lv vietni bērniem www.bernistaba.lsm.lv kopumā lieto 8% (+3% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā – 3% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.) aptaujāto iedzīvotāju; ✓ Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv lietotāju auditorija ir 6% (+1% salīdzinājumā ar 2019.g.), vismaz reizi nedēļā to lieto 2% pētījuma dalībnieku.
3. Uzticēšanās Latvijas sabiedriskajiem medijiem
❑ Nemainīgi augsts ir Latvijas sabiedrības uzticēšanās līmenis sabiedriskajiem medijiem: ✓ Latvijas sabiedriskajai televīzijai kopumā uzticas 86%, savukārt neuzticas – 8% Latvijas sabiedrisko mediju lietotāju; ✓ Latvijas sabiedriskajam radio kopumā uzticas 83%, savukārt neuzticas – 9% respondentu; ✓ Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam www.lsm.lv kopumā uzticas 77% (+5% salīdzinājumā ar 2019.g.), savukārt neuzticas – 9% (-3% salīdzinājumā ar 2019.g.) respondentu. ✓ Salīdzinājumā ar 2019.g. rezultātiem, šogad Latvijas televīzijas un radio uzticēšanās reitingi (attiecīgi 78 un 74 punkti) nav būtiski mainījušies. Sabiedrībā pieaugusi uzticēšanās Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam www.lsm.lv (68 punkti; +8 salīdzinājumā ar 2019.g.). ✓ Ja Latvijas sabiedrībā uzticēšanās reitinga līderi ir Latvijas televīzija un Latvijas radio, tad pētījuma mērķa grupā, respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem, augstākais uzticēšanās reitings ir Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam www.lsm.lv.
13 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 4. Latvijas sabiedriskā televīzija - priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi
❑ Respondenti, kuri neskatās LTV vai dara to reti, šo izvēli visbiežāk pamatoja sekojoši: ✓ Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ nepatīk/ garlaicīgs – minēja 24% aptaujāto, kuri neskatās LTV vai dara to reti; ✓ Laika trūkums/ jāstrādā/ jāmācās (10%); ✓ Problēmas saprast latviešu valodu (10%).
❑ Latvijas sabiedriskās televīzijas satura kvalitāte kopumā apmierina dominējošo daļu tās skatītāju: ✓ LTV1 satura kvalitāte kopumā apmierina 86% kanāla skatītāju, neapmierina – 11% skatītāju; ✓ Analoģiski rezultāti vērojami arī par LTV7 – satura kvalitāte apmierina 85%, neapmierina – 11% skatītāju; ✓ Iegūto rezultātu salīdzinājums ar iepriekš veiktajiem mediju pētījumiem ļauj apgalvot, ka Latvijas sabiedriskās televīzijas satura kvalitātes vērtējums sabiedrībā uzlabojas, pieaug skatītāju auditorijas lojalitāte. 2018.-2019.g. respondentiem tika prasīts vispārēji novērtēt sabiedriskās televīzijas satura kvalitāti, šogad tika prasīts vērtēt konkrēti LTV1 un LTV7. Abos gadījumos iegūtie rezultāti ir pozitīvāki nekā vispārējie sabiedriskās televīzijas satura kvalitātes vērtējumi 2018.-2019.g. Acīmredzot, sabiedrībā pozitīvi tiek vērtētas pēdējo gadu veiktās pārmaiņas Latvijas sabiedriskās televīzijas saturā, kopējās tendences sabiedriskās televīzijas attīstībā.
❑ Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijas sabiedrībā līdzīgi pozitīvi tiek vērtētas arī citas vietējās televīzijas, kas rada saturu latviešu valodā. Nozīmīgākais sabiedriskās televīzijas konkurents TV3 kopumā tika vērtēts vēl pat nedaudz pozitīvāk nekā LTV – TV3 satura kvalitāte apmierina 90%, neapmierina – 7% kanāla skatītāju.
❑ Sabiedriskās televīzijas skatītāji šogad tika lūgt sniegt arī izvērstāku vērtējumu dažādos LTV satura virzienos, tēmās. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem skatītājus salīdzinoši vairāk apmierina Latvijas televīzijas darbs sekojošos virzienos: ✓ Vietējās un starptautiskās ziņas. Ziņu saturs visbiežāk tika vērtēts pozitīvi, gan pēc apjoma (vairāk nekā 80% skatītāju vietējo un starptautisko ziņu apjomu vērtē kā pietiekošu), gan arī kvalitatīvi – vietējās ziņas apmierina 92%, starptautiskās ziņas – 87% LTV skatītāju; ✓ Kultūras saturs. Kultūras saturu kā pietiekamu vērtēja 70% skatītāju, tas apmierina 82% interesentu; ✓ Drošība, valsts un sabiedrības aizsardzība – tēmu kā pietiekami atspoguļotu sabiedriskajā televīzijā vērtēja 67% skatītāju, tās izklāsts apmierina 76% interesentu; ✓ Politika – tēmu kā pietiekami atspoguļotu sabiedriskajā televīzijā vērtēja 65% skatītāju, tās izklāsts apmierina 76% interesentu. Politiku aptaujātie skatītāji ievērojami biežāk (25% gadījumu) raksturoja kā par daudz pārstāvētu tēmu Latvijas televīzijā, citas tēmas tā tika vērtētas mazāk nekā 10% gadījumu.
14 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Kopumā arī pārējo pētījuma instrumentārijā iekļauto tēmu apjoms un atspoguļojums sabiedriskajā televīzijā tika vērtēts galvenokārt pozitīvi. Latvijas televīzijas satura piedāvājums katrā no tēmām interesentus vairākumā gadījumu apmierināja.
❑ Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, sabiedrībā pašlaik ir papildus interese par sekojošām tēmām, tās, kā pārāk maz atspoguļotas sabiedriskajā televīzijā, minēja vismaz 20% aptaujāto LTV skatītāju. ✓ Sabiedrības veselība, medicīna. Likumsakarīgi, ka Covid 19 pandēmijas laikā, sabiedrības dienaskārtības aktualitāšu galvgalī ierindojas veselības, medicīnas jautājumi. Tēmu kā nepietiekami plaši atspoguļotu Latvijas televīzijā minēja 29% aptaujāto skatītāju, šis viedoklis visai vienmērīgi bija pārstāvēts dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās. ✓ Izklaide – 27% skatītāju skatījumā izklaides saturs ir pārāk maz pārstāvēts Latvijas televīzijā, arī šis uzskats vienmērīgi bija pārstāvēts dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās. ✓ Saturs jauniešiem – kā pārāk maz pārstāvētu LTV nosauca 24% skatītāju. Interesanti, ka pašu jauniešu vidū (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) tā domā tikai 19% skatītāju. ✓ Saturs bērniem – kā pārāk maz pārstāvētu LTV nosauca 23% skatītāju. Respondentu vidū, kuru ģimenēs ir bērni vecumā līdz 15 gadiem, bērnu saturu kā nepietiekošu vērtēja 36% aptaujāto, respondentu vidū, kuru ģimenēs ir bērni pirmsskolas vecumā, tā domā pat 45% aptaujāto. ✓ Izglītība – kā pārāk maz pārstāvētu LTV nosauca 20% skatītāju.
❑ Spontāni saucot tēmas/ satura virzienus, kuru trūkumu sabiedriskajā televīzijā izjūt aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, biežāk nosauktās vēlmes bija tās pašas, kas iepriekšējā pētījumā – labu filmu un seriālu, kā arī vispār labas izklaides trūkums Latvijas sabiedriskajā televīzijā (minēja 4% LTV skatītāju). Gandrīz puse (44%) aptaujāto skatītāju nespēja nosaukt kādu konkrētu vēlmi Latvijas televīzijas saturā, kādus konkrētus raidījumus, programmas vai tēmas, kas viņiem trūktu, parasti atbildot, ka viņus viss kopumā apmierina.
❑ Vērtējot sportam atvēlēto raidlaiku Latvijas televīzijā, sporta interesenti ievērojami biežāk pauda viedokli, ka vairāk laika vajadzētu atvēlēt sporta translācijām (tā atbildēja 40% LTV skatītāju), nevis, ka vairāk vajadzētu sporta analītikas (tā atbildēja 8% skatītāju). 39% skatītāju atzina, ka viņus sports neinteresē.
❑ Divas trešdaļas (67%) LTV skatītāju kopumā apmierina viedokļu dažādība Latvijas sabiedriskās televīzijas saturā, raidījumos. Kritisku viedokli pārstāvēja 23% skatītāju, salīdzinoši biežāk – ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, Rīgā dzīvojošie.
15 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrībā par Latvijas televīziju valda kopumā pozitīvi priekšstati un Latvijas televīziju raksturo pievilcīgs tēls. Aptaujāto LTV skatītāju skatījumā Latvijas televīzija atbilst tādām īpašībām kā: ✓ Moderns. Raksturīgākā LTV īpašība no piedāvātajām, tā domā vairāk nekā 60% LTV skatītāju. Šis viedoklis visai vienmērīgi bija pārstāvēts visās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās. ✓ Daudzpusīgs; ✓ Dinamisks; ✓ Aizraujošs; ✓ Atraktīvs.
❑ Sabiedrības priekšstatos Latvijas televīzija netiek uztverta kā provinciāla vai vecišķa. Šīs īpašības kopumā tika vērtētas kā neatbilstošas Latvijas televīzijai.
5. Latvijas sabiedriskais radio - priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi
❑ Respondenti, kuri neklausās Latvijas radio vai dara to reti, šo izvēli visbiežāk pamatoja sekojoši: ✓ Nav pieejams radio – tā atbildēja 17% aptaujāto, kuri neklausās Latvijas radio vai dara to reti; ✓ Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ nepatīk/ garlaicīgs; ✓ Priekšroku dod citiem radio; ✓ Laika trūkums/ jāstrādā/ jāmācās; ✓ Nav vajadzības/ vēlmes/ intereses.
❑ Latvijas sabiedriskā radio satura kvalitāte kopumā apmierina dominējošo daļu tās skatītāju: ✓ Latvijas radio 1 satura kvalitāte kopumā apmierina 90% klausītāju, neapmierina – 6% klausītāju. Salīdzinot 2020.g. rezultātus ar 2018.-2019.g. veiktajiem mediju pētījumiem (kad tika prasīts vispārēji novērtēt sabiedriskā radio satura kvalitāti), jāatzīmē, ka Latvijas radio satura kvalitātes vērtējums sabiedrībā ir nedaudz uzlabojies; ✓ Latvijas radio 2 apmierina 90% klausītāju, neapmierina – 5% radiostacijas klausītāju; ✓ Latvijas radio 3 apmierina 82% klausītāju, neapmierina – 5% radiostacijas klausītāju; ✓ Latvijas radio 4 apmierina 84% klausītāju, neapmierina – 7% radiostacijas klausītāju; ✓ Latvijas radio 5 apmierina 80% klausītāju, neapmierina – 6% radiostacijas klausītāju; ✓ Latvijas radio 6 NABA apmierina 76% klausītāju, neapmierina – 5% radiostacijas klausītāju; ✓ Latvijas radio podkāsti apmierina 78% klausītāju, neapmierina – 8% LR podkāstu klausītāju.
16 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Latvijas radio klausītāji šogad tika lūgt sniegt arī izvērstāku vērtējumu dažādos sabiedriskā radio satura virzienos, tēmās. Pētījuma rezultāti liecina, ka LR klausītājiem iebildes neraisa sabiedriskā radio pamata virzieni – vietējās un starptautiskās ziņas, kultūras, kā arī izklaides saturs: ✓ Vietējās ziņas apmierina 89% LR klausītāju, 84% klausītāju vietējo ziņu apjomu vērtē kā pietiekošu; ✓ Starptautiskās ziņas apmierina 82% LR klausītāju, 76% klausītāju starptautisko ziņu apjomu vērtē kā pietiekošu; ✓ Kultūras saturs. Kultūras saturu kā pietiekamu vērtēja 72% skatītāju, tas apmierina 84% interesentu; ✓ Izklaides saturs. To kā pietiekamu vērtēja 70% skatītāju, tas apmierina 77% interesentu;
❑ Kopumā arī pārējo tēmu apjoms un atspoguļojums sabiedriskajā radio tika vērtēts kā pietiekošs, interesenti ar tēmu izklāstu vairākumā gadījumu ir kopumā apmierināti.
❑ Kā nepietiekami pārstāvētās tēmas Latvijas radio, visbiežāk tika minētas: ✓ Sabiedrības veselība, medicīna. Tēmu kā nepietiekami plaši atspoguļotu Latvijas radio minēja 25% aptaujāto klausītāju. Tāpat kā sabiedriskās televīzijas, arī sabiedriskā radio gadījumā paaugstināta interese par veselības, medicīnas jautājumiem, acīmredzot, saistāma Covid 19 pandēmiju. ✓ Saturs bērniem – kā pārāk maz pārstāvētu Latvijas radio nosauca 21% klausītāju. Respondentu vidū, kuru ģimenēs ir bērni vecumā līdz 15 gadiem, bērnu saturu kā nepietiekošu vērtēja 34% aptaujāto, respondentu vidū, kuru ģimenēs ir bērni pirmsskolas vecumā, tā domā 37% aptaujāto. ✓ Saturs jauniešiem – kā pārāk maz pārstāvētu Latvijas radio nosauca 20% skatītāju. Pašu jauniešu vidū (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) šis uzskats pausts pat retāk (14%), līdzīgi tā tas bija arī LTV gadījumā.
❑ Spontāni biežāk nosauktās tēmas/ satura virzieni, kuri varētu plašāk būt pārstāvēti Latvijas radio programmā: ✓ Vairāk mūzikas (minēja 4% LR klausītāju); ✓ Analītiskie/ pētnieciskie raidījumi (3%); ✓ Grāmatu lasījumi/ lugas (3%).
❑ Jāatzīmē, ka divas trešdaļas (64%) aptaujāto LR klausītāju nespēja nosaukt kādus konkrētus raidījumus vai tēmas, kas viņiem trūktu Latvijas radio, parasti atbildot, ka viņus viss kopumā apmierina.
❑ Dominējošo daļu (71%) aptaujāto radioklausītāju kopumā apmierina viedokļu dažādība Latvijas sabiedriskā radio saturā, raidījumos. Kritisks skatījums par viedokļu dažādību Latvijas radio bija 19% LR klausītāju, salīdzinoši biežāk – Rīgas iedzīvotājiem, ar augstāku izglītības līmeni, vecumā no 45 līdz 54 gadiem.
17 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Latvijas sabiedriskā radio raksturojumi atklāj tā tēla līdzību ar Latvijas sabiedrisko televīziju. Vairākums aptaujāto klausītāju Latvijas radio raksturoja kā: ✓ Daudzpusīgs; ✓ Moderns.
❑ Sabiedriskā radio klausītāju skatījumā Latvijas radio kopumā atbilst arī tādām īpašībām kā: ✓ Dinamisks; ✓ Aizraujošs; ✓ Atraktīvs.
❑ Līdzīgi kā LTV, arī Latvijas radio sabiedrībā netiek uztverts kā provinciāls vai vecišķs medijs. Šīs īpašības kopumā tika vērtētas kā neatbilstošas Latvijas radio.
6. Latvijas sabiedrisko mediju vienotais portāls www.lsm.lv - priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi
❑ Respondenti, kuri nelieto Latvijas sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv, parasti to pamatoja sekojoši:
✓ Nav vajadzības/ vēlmes/ intereses – minēja 32% aptaujāto, kuri nelieto Latvijas sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv; ✓ Priekšroku dod citām interneta vietnēm/ portāliem (18%); ✓ Nelieto/ nav interneta (14%); ✓ Neatpazina portālu www.lsm.lv/ nepopulārs (11%).
❑ Latvijas sabiedrisko mediju vienotā portāla www.lsm.lv, sabiedrisko mediju arhīva vietnes www.replay.lsm, kā arī LTV, LR un www.lsm.lv sociālo mediju kontu satura kvalitāte apmierina dominējošo daļu (vairāk nekā 75%) lietotāju: ✓ Latvijas sabiedrisko mediju vienotā portāla www.lsm.lv satura kvalitāte kopumā apmierina 88% lietotāju un tas ir būtiski vairāk (+21%) nekā 2019.g. pētījumā. Tas liecina, ka sabiedrisko mediju vienotā portāla lietotāji pozitīvi vērtē medija attīstību. Portāla www.lsm.lv satura kvalitāte neapmierina 6% (-5% salīdzinājumā ar 2019.g.) tā lietotāju. ✓ Salīdzinot 2020.g. rezultātus ar 2018.-2019.g. veiktajiem mediju pētījumiem (kad tika prasīts vispārēji novērtēt sabiedriskā radio satura kvalitāti), jāatzīmē, ka Latvijas radio satura kvalitātes vērtējums sabiedrībā ir nedaudz uzlabojies; ✓ Sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm pozitīvi vērtēja 87%, kritiski – 7% lietotāju; ✓ LTV, LR un LSM.LV sociālo mediju kontu (Facebook, Twitter, Youtube, Instagram u.c.) satura kvalitāte kopumā apmierina 84%, neapmierina – 9% lietotāju. ✓ Lsm.lv vietne krievu valodā rus.lsm.lv apmierina 83%, neapmierina – 7% lietotāju; ✓ Lsm.lv vietne bērniem www.bernistaba.lsm.lv apmierina 79%, neapmierina – 9% lietotāju; ✓ Lsm.lv vietne angļu valodā eng.lsm.lv apmierina 75%, neapmierina – 13% lietotāju. 18 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Pētījuma rezultāti liecina, ka lietotāju skatījumā sabiedrisko mediju portāla saturs ir pietiekoši daudzveidīgs, visas tēmas, galvenokārt, tika vērtētas kā pietiekoši pārstāvētas portālā. Līdzīgi kā sabiedriskajā radio un TV, arī portālā www.lsm.lv, kā nepietiekami pārstāvētās tēmas, visbiežāk tika minēts bērnu un jauniešu saturs (minēja attiecīgi 19% un 24% portāla lietotāju).
7. Raidījumu atkārtojumi sabiedriskajā televīzijā un radio – attieksme, izmantošana
❑ Pētījuma rezultāti liecina, ka televīzijas un radio lietotāju vairākums mēdz izmantot raidījuma atkārtojumus, arhīvus. Situācijā, ja nav redzēts/ dzirdēts kāds interesējošs raidījums, iespējamie rīcības varianti sadalījās ļoti līdzīgi: ✓ 22% respondentu noskatītos/ noklausītos raidījumu TV/ radio arhīvā; ✓ 21% mediju lietotāju to noskatītos/ noklausītos, kad tas tiktu atkārtots TV/ radio programmā. Tā biežāk atbildēja pensijas vecuma respondenti. ✓ 21% respondentu to noskatītos/ noklausītos internetā, vietnē replay.lsm.lv. Biežāk šo risinājumu izvēlas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni. ✓ 31% aptaujāto sabiedrisko mediju lietotāju apgalvoja, ka neskatās raidījuma atkārtojumus, nelieto arhīvus.
❑ Raidījumu atkārtojumu apjoms Latvijas sabiedriskajā televīzijā un radio sabiedrībā būtiskas pretenzijas neraisa. Vairākums (55%) aptaujāto sabiedrisko mediju lietotāju pauda viedokli, ka raidījumu atkārtojumi Latvijas sabiedriskajā televīzijā un radio ir pietiekošā skaitā. 14% respondentu pārstāvēja viedokli, ka raidījumu atkārtojumi ir pārāk daudz, savukārt pēc 6% sabiedrisko mediju lietotāju domām, raidījumu atkārtojumi ir pārāk maz.
19 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
8. Latvijas sabiedriskie mediji un medijpratība
❑ Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, sabiedrības vairākums augstu vērtē savu medijpratību, uzskatot, ka spēj atšķirt patiesas no viltus ziņām, kā arī pozitīvi vērtē Latvijas sabiedrisko mediju ieguldījumu medijpratības stiprināšanā un viedokļu daudzveidības nodrošināšanā. Vairākums aptaujāto sabiedrisko mediju lietotāju piekrita izteikumiem: ✓ Sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) nodrošina viedokļu daudzveidību (piekrita 63%, nepiekrita 25% aptaujāto sabiedrisko mediju lietotāju); ✓ Parasti es spēju atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām (piekrita 63%, nepiekrita 25%). Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās iegūto rezultātu analīze atklāj, ka pašapzinīgāki medijpratības jautājumos, vērtējot to augstāk, ir iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, latvieši; ✓ Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) ataino manus uzskatus (piekrita 63%, nepiekrita 25% respondentu); ✓ Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) palīdz man atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām (piekrita 63%, nepiekrita 25%).
❑ Tomēr liela sabiedrības daļa ir saskārusies vai pieļauj viltus ziņu iespēju arī Latvijas sabiedriskajos medijos: ✓ Latvijas sabiedriskajos medijos (LTV, LR, Lsm.lv) gadās viltus ziņas (izteikumam piekrita 46%, nepiekrita 26% aptaujāto sabiedrisko mediju lietotāju).
20 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris III. APTAUJAS REZULTĀTI
1. Mediju lietošanas ieradumi
1.1. Mediju lietošanas biežums
Aptaujas jautājums:
- “Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat šos medijus vai informācijas resursus?”
Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat šos medijus vai informācijas resursus? (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
Televīzija 60% 18% 5%3%3% 11%
Sociālie mediji (kā piem., Youtube, 53% 14% 4%2%2% 25% Facebook, Twitter u.tml.)
Interneta ziņu portāli 47% 20% 6% 4%3% 20%
7% Radio 45% 18% 5% 6% 20%
Preses izdevumi (drukātā vai online 11% 18% 19% 12% 13% 27% veidā)
Audio straumēšanas pakalpojumi 5% 7% 7% 5% 70% (kā, piem., Spotify u.tml.) 7%
Video satura straumēšanas 5% 7% 5% 69% pakalpojumi, arhīvi (kā, piem., 7% 7% Netflix u.tml.)
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vairākas reizes nedēļā Vienu reizi nedēļā Dažas reizes mēnesī Retāk Neizmanto
21 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Dažādu mediju veidu izmantošana (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) Izmanto vispār Izmanto vismaz reizi nedēļā Izmanto katru vai gandrīz katru dienu
Televīzija 89% 84% 60%
Interneta ziņu portāli 80% 73% 47%
Sociālie mediji (kā piem., Youtube, Facebook, Twitter 75% 71% 53% u.tml.)
Radio 80% 67% 45%
Preses izdevumi (drukātā 73% 49% 11% vai online veidā)
Video satura straumēšanas pakalpojumi, arhīvi (kā, 31% 19% 7% piem., Netflix u.tml.)
Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, piem., 30% 19% 7% Spotify u.tml.)
Vispār izmanto sekojošos mediju veidus (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
89% Televīzija 90% 88%
80% Radio 82% 83%
80% Interneta ziņu portāli 82% 79%
75% Sociālie mediji (kā piem., youtube, 76% facebook, twitter u.tml.) 72%
73% Preses izdevumi (drukātā vai online veidā) 77% 71%
31% Video satura straumēšanas pakalpojumi, 30% arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.) 2020 17% 2019 30% 2018 Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, 27% piem., Spotify u.tml.) 20%
0% 25% 50% 75% 100%
Sekojošos mediju veidus izmanto vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
84% Televīzija 83% 79%
73% Interneta ziņu portāli 75% 72%
71% Sociālie mediji (kā piem., youtube, 72% facebook, twitter u.tml.) 69%
67% Radio 69% 71%
49% Preses izdevumi (drukātā vai online veidā) 49% 52%
19% Video satura straumēšanas pakalpojumi, 19% arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.) 2020 10% 2019 19% 2018 Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, 17% piem., Spotify u.tml.) 14%
0% 25% 50% 75% 100%
24 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sekojošos mediju veidus izmanto katru vai gandrīz katru dienu (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
60% Televīzija 61% 61%
53% Sociālie mediji (kā piem., youtube, 54% facebook, twitter u.tml.) 52%
47% Interneta ziņu portāli 51% 52%
45% Radio 49% 52%
11% Preses izdevumi (drukātā vai online veidā) 13% 16%
7% Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, 8% piem., Spotify u.tml.) 2020 8% 2019 7% 2018 Video satura straumēšanas pakalpojumi, 7% arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.) 3%
0% 25% 50% 75% 100%
25 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem (22.-24.lpp):
Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat šos medijus vai informācijas resursus? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295)
Sociālie mediji (kā piem., Youtube, 85% 9% 3%1%0%2% Facebook, Twitter u.tml.)
Interneta ziņu portāli 63% 22% 7%2%2%3%
Radio 26% 21% 8% 11% 11% 22%
6% Televīzija 25% 32% 9% 7% 20%
Video satura straumēšanas pakalpojumi, arhīvi (kā, piem., 23% 18% 10% 10% 9% 30% Netflix u.tml.)
Audio straumēšanas pakalpojumi 23% 20% 9% 9% 7% 32% (kā, piem., Spotify u.tml.)
Preses izdevumi (drukātā vai online 9% 18% 14% 33% veidā) 12% 14%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vairākas reizes nedēļā Vienu reizi nedēļā Dažas reizes mēnesī Retāk Neizmanto
26 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Dažādu mediju veidu izmantošana (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295) Izmanto vispār Izmanto vismaz reizi nedēļā Izmanto katru vai gandrīz katru dienu
Sociālie mediji (kā piem., Youtube, Facebook, Twitter 98% 97% 85% u.tml.)
Interneta ziņu portāli 97% 92% 63%
Televīzija 80% 67% 25%
Radio 78% 55% 26%
Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, piem., 68% 53% 23% Spotify u.tml.)
Video satura straumēšanas pakalpojumi, arhīvi (kā, 70% 52% 23% piem., Netflix u.tml.)
Preses izdevumi (drukātā 67% 39% 9% vai online veidā)
Vispār izmanto sekojošos mediju veidus (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295)
98% Sociālie mediji (kā piem., youtube, 99% facebook, twitter u.tml.) 98%
97% Interneta ziņu portāli 97% 93%
80% Televīzija 84% 78%
78% Radio 83% 83%
70% Video satura straumēšanas pakalpojumi, 70% arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.) 39%
68% Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, 69% piem., Spotify u.tml.) 2020 53% 2019 67% 2018 Preses izdevumi (drukātā vai online veidā) 79% 63%
0% 25% 50% 75% 100%
Sekojošos mediju veidus izmanto vismaz reizi nedēļā (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295)
97% Sociālie mediji (kā piem., youtube, 98% facebook, twitter u.tml.) 97%
92% Interneta ziņu portāli 83% 81%
67% Televīzija 68% 63%
55% Radio 62% 66%
53% Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, 52% piem., Spotify u.tml.) 2020 41% 2019
52% 2018 Video satura straumēšanas pakalpojumi, 52% arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.) 26%
39% Preses izdevumi (drukātā vai online veidā) 36% 36%
0% 25% 50% 75% 100%
29 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sekojošos mediju veidus izmanto katru vai gandrīz katru dienu (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295)
85% Sociālie mediji (kā piem., youtube, 85% facebook, twitter u.tml.) 89%
63% Interneta ziņu portāli 51% 56%
26% Radio 31% 38%
25% 2020 Televīzija 32% 36% 2019 2018 23% Video satura straumēšanas pakalpojumi, 22% arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.) 9%
23% Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, 25% piem., Spotify u.tml.) 27%
9% Preses izdevumi (drukātā vai online veidā) 9% 14%
0% 25% 50% 75% 100%
30 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? TELEVĪZIJA (I) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 60% 23% 6% 11%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 25% 41% 13% 20%
Sievietes 65% 21% 4% 10%
Dzimums Vīrieši 55% 25% 8% 12%
16-24 18% 46% 14% 22%
25-34 41% 34% 10% 14%
35-44 48% 33% 6% 13% Vecums 45-54 67% 20% 5% 8%
55-64 72% 17% 3% 8%
65+ 88% 6%1%6%
Latvieši 60% 24% 6% 10% Tautība Cittautieši 62% 22% 5% 11%
Augstākā 51% 28% 7% 13%
Vidējā, vid.spec. 65% 20% 5% 10% Izglītība
Pamata 64% 22% 5% 9%
Augsts 54% 28% 8% 11%
Vidēji augsts 59% 26% 5% 10%
Vidējs 80% 11% 5% 4%
Vidēji zems 74% 14% 4% 8% ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes
Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu Zems 70% 15% 1% 14%
Strādā 53% 28% 7% 12%
Nestrādā 70% 17% 4% 9% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
31 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? TELEVĪZIJA (II) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 60% 23% 6% 11% Kop
Rīga 58% 24% 6% 12%
Cita pilsēta 59% 25% 6% 10%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 65% 19% 5% 11%
Rīga 58% 24% 6% 12%
Pierīga 57% 26% 6% 11%
Vidzeme 62% 24% 2% 11% Reģions Kurzeme 65% 22% 5% 7%
Zemgale 69% 22% 3% 7%
Latgale 58% 20% 9% 13%
5 un vairāk 52% 29% 5% 13%
4 50% 33% 6% 10%
3 53% 28% 9% 10%
2 68% 19% 4% 9% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 66% 14% 5% 14%
Ir 53% 31% 6% 10%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 64% 20% 5% 11% Bērniģimenē
Lieto 63% 23% 5% 8%
Latvijas medijus
Nelieto 45% 21% 8% 26% sabiedriskos
LTV 70% 25% 5%0%
Latvijas Radio 63% 24% 5% 7% Vispār lieto Vispār LSM.lv 52% 31% 8% 9%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
32 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? INTERNETA ZIŅU PORTĀLI (I) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 47% 26% 7% 20%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 63% 29% 5%3%
Sievietes 46% 26% 7% 21%
Dzimums Vīrieši 49% 26% 7% 18%
16-24 58% 34% 4% 4%
25-34 61% 29% 7% 3%
35-44 61% 28% 6% 5% Vecums 45-54 51% 30% 8% 11%
55-64 44% 29% 7% 20%
65+ 24% 15% 8% 53%
Latvieši 50% 26% 7% 17% Tautība Cittautieši 42% 27% 7% 24%
Augstākā 61% 24% 7% 8%
Vidējā, vid.spec. 44% 27% 7% 22% Izglītība
Pamata 28% 26% 8% 38%
Augsts 63% 24% 6% 6%
Vidēji augsts 54% 30% 6% 10%
Vidējs 31% 35% 9% 25%
Vidēji zems 31% 25% 7% 37% ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes
Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu Zems 30% 26% 10% 34%
Strādā 55% 31% 7% 6%
Nestrādā 36% 19% 7% 38% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
33 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? INTERNETA ZIŅU PORTĀLI (II) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 47% 26% 7% 20% Kop
Rīga 55% 21% 9% 16%
Cita pilsēta 46% 30% 5% 19%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 40% 27% 8% 25%
Rīga 55% 21% 9% 16%
Pierīga 58% 18% 4% 20%
Vidzeme 26% 39% 8% 28% Reģions Kurzeme 45% 28% 9% 19%
Zemgale 41% 25% 7% 27%
Latgale 37% 41% 5% 18%
5 un vairāk 48% 33% 8% 11%
4 64% 23% 6% 7%
3 54% 34% 7% 6%
2 42% 24% 8% 26% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 36% 21% 6% 38%
Ir 58% 30% 7% 5%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 43% 24% 7% 26% Bērniģimenē
Lieto 48% 26% 7% 19%
Latvijas medijus
Nelieto 44% 24% 9% 23% sabiedriskos
LTV 47% 26% 7% 21%
Latvijas Radio 47% 25% 7% 21% Vispār lieto Vispār LSM.lv 65% 28% 5%2%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
34 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? SOCIĀLIE MEDIJI (I) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 53% 18% 5% 25%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 85% 12% 1%2%
Sievietes 51% 19% 5% 25%
Dzimums Vīrieši 54% 17% 4% 24%
16-24 90% 9% 1%1%
25-34 78% 18% 2%2%
35-44 67% 24% 3% 6% Vecums 45-54 54% 22% 6% 18%
55-64 40% 22% 8% 30%
65+ 18% 13% 6% 64%
Latvieši 55% 18% 5% 22% Tautība Cittautieši 49% 18% 4% 29%
Augstākā 57% 22% 4% 17%
Vidējā, vid.spec. 51% 18% 5% 26% Izglītība
Pamata 47% 10% 4% 39%
Augsts 67% 15% 5% 13%
Vidēji augsts 55% 24% 6% 15%
Vidējs 34% 26% 5% 35%
Vidēji zems 38% 15% 4% 43% ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes
Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu Zems 38% 19% 4% 39%
Strādā 62% 22% 5% 11%
Nestrādā 40% 13% 4% 44% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
35 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? SOCIĀLIE MEDIJI (II) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 53% 18% 5% 25% Kop
Rīga 48% 20% 6% 26%
Cita pilsēta 58% 17% 3% 22%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 51% 17% 4% 28%
Rīga 48% 20% 6% 26%
Pierīga 61% 13% 2% 24%
Vidzeme 51% 20% 5% 24% Reģions Kurzeme 56% 14% 5% 25%
Zemgale 46% 19% 4% 31%
Latgale 55% 23% 3% 20%
5 un vairāk 62% 21% 4% 13%
4 73% 17% 3% 7%
3 61% 22% 5% 12%
2 44% 18% 5% 33% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 38% 14% 4% 44%
Ir 69% 22% 3% 5%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 46% 16% 5% 33% Bērniģimenē
Lieto 52% 19% 5% 25%
Latvijas medijus
Nelieto 54% 15% 5% 27% sabiedriskos
LTV 48% 19% 5% 27%
Latvijas Radio 48% 19% 6% 27% Vispār lieto Vispār LSM.lv 68% 22% 5% 5%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
36 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? RADIO (I) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 45% 23% 13% 20%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 26% 29% 22% 22%
Sievietes 45% 21% 12% 21%
Dzimums Vīrieši 44% 25% 14% 17%
16-24 15% 30% 24% 31%
25-34 38% 29% 18% 15%
35-44 46% 23% 16% 15% Vecums 45-54 45% 26% 11% 17%
55-64 54% 21% 9% 16%
65+ 54% 14% 7% 25%
Latvieši 49% 22% 14% 15% Tautība Cittautieši 37% 24% 11% 28%
Augstākā 49% 25% 11% 15%
Vidējā, vid.spec. 44% 23% 13% 20% Izglītība
Pamata 37% 18% 17% 28%
Augsts 49% 18% 17% 16%
Vidēji augsts 49% 26% 12% 13%
Vidējs 49% 24% 9% 18%
Vidēji zems 52% 20% 8% 20% ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes
Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu Zems 42% 18% 9% 31%
Strādā 46% 25% 14% 15%
Nestrādā 43% 20% 12% 26% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
37 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? RADIO (II) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 45% 23% 13% 20% Kop
Rīga 50% 20% 13% 18%
Cita pilsēta 38% 25% 14% 23%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 48% 22% 12% 18%
Rīga 50% 20% 13% 18%
Pierīga 45% 22% 15% 18%
Vidzeme 38% 36% 4% 22% Reģions Kurzeme 41% 17% 24% 17%
Zemgale 41% 21% 12% 26%
Latgale 43% 28% 8% 20%
5 un vairāk 44% 26% 16% 14%
4 41% 29% 16% 14%
3 41% 24% 15% 20%
2 49% 22% 10% 19% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 43% 18% 13% 26%
Ir 46% 29% 14% 11%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 44% 20% 13% 23% Bērniģimenē
Lieto 48% 22% 14% 16%
Latvijas medijus
Nelieto 23% 30% 9% 38% sabiedriskos
LTV 49% 21% 14% 16%
Latvijas Radio 60% 24% 16% 0% Vispār lieto Vispār LSM.lv 45% 26% 17% 12%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
38 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? PRESES IZDEVUMI (drukātā vai online veidā) (I) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 11% 38% 24% 27%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 9% 30% 28% 33%
Sievietes 11% 41% 23% 25%
Dzimums Vīrieši 11% 33% 27% 29%
16-24 6% 23% 30% 42%
25-34 12% 35% 25% 28%
35-44 15% 32% 27% 26% Vecums 45-54 14% 34% 29% 23%
55-64 10% 40% 26% 24%
65+ 10% 50% 16% 24%
Latvieši 12% 41% 23% 25% Tautība Cittautieši 11% 32% 27% 30%
Augstākā 16% 40% 21% 23%
Vidējā, vid.spec. 11% 35% 26% 28% Izglītība
Pamata 4% 39% 25% 32%
Augsts 18% 32% 22% 27%
Vidēji augsts 17% 40% 22% 21%
Vidējs 5% 46% 26% 22%
Vidēji zems 13% 40% 26% 21% ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes
Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu Zems 6% 36% 21% 37%
Strādā 13% 35% 27% 25%
Nestrādā 8% 42% 21% 29% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
39 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? PRESES IZDEVUMI (drukātā vai online veidā) (II) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 11% 38% 24% 27% Kop
Rīga 14% 35% 23% 28%
Cita pilsēta 9% 38% 28% 25%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 11% 40% 21% 29%
Rīga 14% 35% 23% 28%
Pierīga 11% 32% 25% 32%
Vidzeme 6% 40% 14% 41% Reģions Kurzeme 12% 42% 30% 16%
Zemgale 9% 56% 16% 19%
Latgale 9% 30% 37% 24%
5 un vairāk 11% 40% 20% 29%
4 12% 34% 27% 27%
3 11% 32% 30% 28%
2 11% 40% 23% 26% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 11% 42% 22% 25%
Ir 12% 34% 27% 27%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 11% 39% 24% 27% Bērniģimenē
Lieto 12% 41% 23% 24%
Latvijas medijus
Nelieto 7% 21% 30% 42% sabiedriskos
LTV 12% 44% 23% 21%
Latvijas Radio 14% 45% 23% 19% Vispār lieto Vispār LSM.lv 16% 44% 24% 16%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
40 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? VIDEO satura straumēšanas pakalpojumi, arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.)(I) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 7% 12% 12% 69%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 23% 28% 18% 30%
Sievietes 5% 10% 12% 74%
Dzimums Vīrieši 10% 15% 12% 63%
16-24 23% 36% 15% 26%
25-34 18% 21% 20% 41%
35-44 6% 15% 19% 60% Vecums 45-54 3% 7% 14% 76%
55-64 1%5% 8% 87%
65+ 0%2%3% 95%
Latvieši 9% 14% 14% 63% Tautība Cittautieši 4% 9% 9% 79%
Augstākā 7% 15% 17% 61%
Vidējā, vid.spec. 6% 10% 9% 75% Izglītība
Pamata 9% 14% 11% 66%
Augsts 11% 14% 18% 56%
Vidēji augsts 6% 14% 16% 65%
Vidējs 1%7% 8% 85%
Vidēji zems 2% 7% 9% 82% ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes
Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu Zems 3% 8% 7% 81%
Strādā 7% 14% 15% 63%
Nestrādā 6% 10% 7% 77% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
41 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? VIDEO satura straumēšanas pakalpojumi, arhīvi (kā, piem., Netflix u.tml.)(II) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 7% 12% 12% 69% Kop
Rīga 9% 16% 16% 59%
Cita pilsēta 7% 11% 10% 72%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 4% 9% 10% 77%
Rīga 9% 16% 16% 59%
Pierīga 11% 12% 9% 67%
Vidzeme 4% 8% 7% 81% Reģions Kurzeme 7% 15% 17% 61%
Zemgale 3% 8% 8% 81%
Latgale 3% 7% 8% 82%
5 un vairāk 5% 18% 17% 59%
4 12% 17% 15% 55%
3 9% 17% 17% 57%
2 5% 9% 9% 77% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 4% 7% 5% 84%
Ir 9% 18% 19% 54%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 6% 10% 9% 75% Bērniģimenē
Lieto 7% 12% 12% 68%
Latvijas medijus
Nelieto 6% 12% 9% 72% sabiedriskos
LTV 6% 12% 13% 69%
Latvijas Radio 7% 13% 14% 66% Vispār lieto Vispār LSM.lv 12% 22% 20% 47%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
42 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? AUDIO straumēšanas pakalpojumi (kā, piem., Spotify u.tml.) (I) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 7% 12% 11% 70%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 23% 29% 15% 32%
Sievietes 5% 10% 10% 74%
Dzimums Vīrieši 10% 13% 12% 64%
16-24 30% 32% 13% 25%
25-34 13% 24% 19% 44%
35-44 7% 13% 22% 59% Vecums 45-54 3% 8% 11% 77%
55-64 0%3% 6% 90%
65+ 1%2%2% 95%
Latvieši 8% 14% 12% 66% Tautība Cittautieši 5% 8% 10% 77%
Augstākā 7% 16% 14% 62%
Vidējā, vid.spec. 6% 9% 10% 75% Izglītība
Pamata 11% 10% 11% 68%
Augsts 11% 13% 15% 61%
Vidēji augsts 7% 14% 14% 65%
Vidējs 2%6% 9% 83%
Vidēji zems 3%4% 9% 83% ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes
Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu Zems 2% 7% 6% 85%
Strādā 7% 14% 15% 64%
Nestrādā 7% 9% 7% 77% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
43 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat ... ? AUDIO straumēšanas pakalpojumi (kā, piem., Spotify u.tml.) (II) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
ā Kopā 7% 12% 11% 70% Kop
Rīga 9% 16% 15% 60%
Cita pilsēta 7% 10% 9% 74%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 4% 8% 11% 77%
Rīga 9% 16% 15% 60%
Pierīga 12% 11% 8% 68%
Vidzeme 6% 6% 9% 79% Reģions Kurzeme 1% 13% 17% 68%
Zemgale 2% 8% 8% 82%
Latgale 6% 7% 7% 79%
5 un vairāk 7% 18% 15% 60%
4 13% 16% 16% 56%
3 8% 16% 18% 58%
2 5% 9% 8% 78% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 4% 7% 5% 85%
Ir 9% 17% 20% 54%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 6% 10% 8% 76% Bērniģimenē
Lieto 7% 12% 11% 70%
Latvijas medijus
Nelieto 7% 13% 12% 69% sabiedriskos
LTV 7% 11% 12% 71%
Latvijas Radio 7% 13% 12% 69% Vispār lieto Vispār LSM.lv 11% 21% 18% 50%
0% 25% 50% 75% 100%
Katru vai gandrīz katru dienu Vienu vai vairākas reizes nedēļā Retāk Neizmanto
44 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.2. Interesējošās tēmas
Aptaujas jautājums:
- “Cik lielā mērā, lietojot medijus, Jūs interesē (ir Jums svarīgas) sekojošas tēmas? Vai Jūs tā interesē, drīzāk interesē, drīzāk neinteresē, neinteresē?”
Cik lielā mērā Jūs interesē sekojošas tēmas lietojot medijus? (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
Vietējas ziņas 35% 53% 9% 3%0%
Starptautiskās ziņas 24% 58% 14% 4%1%
Izklaide 25% 49% 16% 9% 1%
Sabiedrības veselība, medicīna 25% 47% 16% 10% 1%
Kultūra 22% 44% 22% 10% 1% Drošība, valsts un sabiedrības 17% 41% 22% 17% 2% aizsardzība
Analītika, pētniecība 14% 37% 30% 18% 1%
Latviskā dzīvesziņa 15% 35% 24% 22% 5%
Izglītība 12% 36% 28% 22% 2%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 9% 36% 33% 21% 1%
Politika 11% 28% 33% 26% 2%
Profesionālais sports 17% 23% 23% 35% 2%
Saturs bērniem 10% 22% 26% 38% 3%
Tautas sports 9% 23% 26% 39% 3%
Saturs jauniešiem 8% 25% 28% 36% 4%
Reliģija 7% 17% 28% 44% 4%
0% 25% 50% 75% 100%
Ļoti interesē Drīzāk interesē Drīzāk neinteresē Neinteresē Nezina\ NA
45 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs interesē sekojošas tēmas lietojot medijus? (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
Vietējas ziņas 88% 12% 0%
Starptautiskās ziņas 82% 18% 1%
Izklaide 74% 25% 1%
Sabiedrības veselība, medicīna 73% 26% 1%
Kultūra 66% 32% 1% Drošība, valsts un sabiedrības 59% 39% 2% aizsardzība
Analītika, pētniecība 51% 48% 1%
Latviskā dzīvesziņa 50% 45% 5%
Izglītība 48% 50% 2%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 45% 54% 1%
Politika 39% 59% 2%
Profesionālais sports 39% 59% 2%
Saturs bērniem 33% 64% 3%
Tautas sports 32% 65% 3%
Saturs jauniešiem 32% 64% 4%
Reliģija 24% 72% 4%
0% 25% 50% 75% 100%
Interesē + drīzāk interesē Neinteresē + drīzāk neinteresē Nezina\ NA
46 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik lielā mērā Jūs interesē sekojošas tēmas lietojot medijus? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295)
Izklaide 79% 20% 1%
Vietējas ziņas 78% 21% 1%
Starptautiskās ziņas 74% 24% 2%
Sabiedrības veselība, medicīna 65% 33% 1%
Kultūra 61% 36% 3%
Izglītība 59% 37% 4% Drošība, valsts un sabiedrības 58% 39% 3% aizsardzība
Saturs jauniešiem 47% 50% 3%
Profesionālais sports 47% 50% 3%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 43% 54% 3%
Analītika, pētniecība 39% 58% 2%
Latviskā dzīvesziņa 38% 54% 8%
Tautas sports 36% 59% 5%
Politika 29% 68% 3%
Saturs bērniem 28% 69% 3%
Reliģija 13% 81% 6%
0% 25% 50% 75% 100%
Interesē + drīzāk interesē Neinteresē + drīzāk neinteresē Nezina\ NA
47 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Vietējas ziņas (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 88% Kop
16-30 gadi 78% MG
Vīrieši 85% Dzi-
mums Sievietes 90%
16-24 gadi 71%
25-34 gadi 85%
35-44 gadi 86%
45-54 gadi 87% Vecums 55-64 gadi 94%
65+ gadi 93%
Latvieši 87%
Cittautieši 88% Tautība
Pamata 82%
Vidējā, vid.spec. 88%
Izglītība Augstākā 90%
Zems 84%
Vidēji zems 93%
Vidējs 92% mēnesī Vidēji augsts 91%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 86% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 88%
nātība Nestrādā 87% Nodarbi- Rīga 85%
Cita pilsēta 90% vieta
Apdzīvotā Lauki 87%
Ir 85%
Bērni Nav 89%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 90%
skos Nelieto 74%
medijus Sabiedri LTV 95%
Latvijas Radio 93%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 92% Lieto vismaz Lieto
48 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Starptautiskās ziņas (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 82% Kop
16-30 gadi 74% MG
Vīrieši 84% Dzi-
mums Sievietes 80%
16-24 gadi 71%
25-34 gadi 75%
35-44 gadi 82%
45-54 gadi 84% Vecums 55-64 gadi 86%
65+ gadi 86%
Latvieši 80%
Cittautieši 85% Tautība
Pamata 75%
Vidējā, vid.spec. 80%
Izglītība Augstākā 88%
Zems 76%
Vidēji zems 85%
Vidējs 87% mēnesī Vidēji augsts 84%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 85% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 82%
nātība Nestrādā 81% Nodarbi- Rīga 83%
Cita pilsēta 83% vieta
Apdzīvotā Lauki 79%
Ir 76%
Bērni Nav 84%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 83%
skos Nelieto 77%
medijus Sabiedri LTV 86%
Latvijas Radio 85%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 88% Lieto vismaz Lieto
49 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Izklaide (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 74% Kop
16-30 gadi 79% MG
Vīrieši 72% Dzi-
mums Sievietes 76%
16-24 gadi 79%
25-34 gadi 79%
35-44 gadi 77%
45-54 gadi 77% Vecums 55-64 gadi 68%
65+ gadi 69%
Latvieši 76%
Cittautieši 71% Tautība
Pamata 80%
Vidējā, vid.spec. 74%
Izglītība Augstākā 71%
Zems 77%
Vidēji zems 80%
Vidējs 79% mēnesī Vidēji augsts 73%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 71% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 75%
nātība Nestrādā 72% Nodarbi- Rīga 72%
Cita pilsēta 75% vieta
Apdzīvotā Lauki 75%
Ir 77%
Bērni Nav 73%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 75%
skos Nelieto 69%
medijus Sabiedri LTV 76%
Latvijas Radio 76%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 68% Lieto vismaz Lieto
50 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Sabiedrības veselība, medicīna (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 73% Kop
16-30 gadi 65% MG
Vīrieši 61% Dzi-
mums Sievietes 82%
16-24 gadi 59%
25-34 gadi 69%
35-44 gadi 68%
45-54 gadi 72% Vecums 55-64 gadi 74%
65+ gadi 83%
Latvieši 74%
Cittautieši 70% Tautība
Pamata 63%
Vidējā, vid.spec. 72%
Izglītība Augstākā 77%
Zems 73%
Vidēji zems 78%
Vidējs 74% mēnesī Vidēji augsts 72%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 75% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 71%
nātība Nestrādā 74% Nodarbi- Rīga 65%
Cita pilsēta 79% vieta
Apdzīvotā Lauki 73%
Ir 70%
Bērni Nav 74%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 76%
skos Nelieto 56%
medijus Sabiedri LTV 80%
Latvijas Radio 77%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 80% Lieto vismaz Lieto
51 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Kultūra (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 66% Kop
16-30 gadi 61% MG
Vīrieši 52% Dzi-
mums Sievietes 78%
16-24 gadi 63%
25-34 gadi 62%
35-44 gadi 63%
45-54 gadi 67% Vecums 55-64 gadi 65%
65+ gadi 75%
Latvieši 69%
Cittautieši 62% Tautība
Pamata 50%
Vidējā, vid.spec. 64%
Izglītība Augstākā 78%
Zems 63%
Vidēji zems 69%
Vidējs 63% mēnesī Vidēji augsts 70%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 70% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 65%
nātība Nestrādā 69% Nodarbi- Rīga 66%
Cita pilsēta 67% vieta
Apdzīvotā Lauki 66%
Ir 64%
Bērni Nav 68%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 69%
skos Nelieto 52%
medijus Sabiedri LTV 75%
Latvijas Radio 75%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 82% Lieto vismaz Lieto
52 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Drošība, valsts un sabiedrības aizsardzība (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 59% Kop
16-30 gadi 58% MG
Vīrieši 59% Dzi-
mums Sievietes 58%
16-24 gadi 57%
25-34 gadi 56%
35-44 gadi 59%
45-54 gadi 53% Vecums 55-64 gadi 60%
65+ gadi 64%
Latvieši 63%
Cittautieši 51% Tautība
Pamata 56%
Vidējā, vid.spec. 57%
Izglītība Augstākā 63%
Zems 57%
Vidēji zems 59%
Vidējs 55% mēnesī Vidēji augsts 58%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 61% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 59%
nātība Nestrādā 58% Nodarbi- Rīga 53%
Cita pilsēta 61% vieta
Apdzīvotā Lauki 62%
Ir 57%
Bērni Nav 59%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 62%
skos Nelieto 41%
medijus Sabiedri LTV 66%
Latvijas Radio 68%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 68% Lieto vismaz Lieto
53 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Analītika, pētniecība (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 51% Kop
16-30 gadi 39% MG
Vīrieši 56% Dzi-
mums Sievietes 47%
16-24 gadi 34%
25-34 gadi 45%
35-44 gadi 51%
45-54 gadi 55% Vecums 55-64 gadi 55%
65+ gadi 56%
Latvieši 53%
Cittautieši 47% Tautība
Pamata 37%
Vidējā, vid.spec. 46%
Izglītība Augstākā 65%
Zems 38%
Vidēji zems 50%
Vidējs 53% mēnesī Vidēji augsts 55%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 65% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 52%
nātība Nestrādā 49% Nodarbi- Rīga 54%
Cita pilsēta 49% vieta
Apdzīvotā Lauki 49%
Ir 44%
Bērni Nav 53%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 53%
skos Nelieto 37%
medijus Sabiedri LTV 58%
Latvijas Radio 59%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 63% Lieto vismaz Lieto
54 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Latviskā dzīvesziņa (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 50% Kop
16-30 gadi 38% MG
Vīrieši 42% Dzi-
mums Sievietes 56%
16-24 gadi 40%
25-34 gadi 37%
35-44 gadi 47%
45-54 gadi 47% Vecums 55-64 gadi 60%
65+ gadi 60%
Latvieši 58%
Cittautieši 36% Tautība
Pamata 37%
Vidējā, vid.spec. 49%
Izglītība Augstākā 57%
Zems 48%
Vidēji zems 56%
Vidējs 50% mēnesī Vidēji augsts 58%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 52% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 49%
nātība Nestrādā 50% Nodarbi- Rīga 42%
Cita pilsēta 53% vieta
Apdzīvotā Lauki 54%
Ir 49%
Bērni Nav 50%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 55%
skos Nelieto 22%
medijus Sabiedri LTV 63%
Latvijas Radio 63%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 61% Lieto vismaz Lieto
55 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Izglītība (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 48% Kop
16-30 gadi 59% MG
Vīrieši 36% Dzi-
mums Sievietes 58%
16-24 gadi 66%
25-34 gadi 55%
35-44 gadi 60%
45-54 gadi 42% Vecums 55-64 gadi 38%
65+ gadi 40%
Latvieši 52%
Cittautieši 42% Tautība
Pamata 39%
Vidējā, vid.spec. 40%
Izglītība Augstākā 65%
Zems 39%
Vidēji zems 41%
Vidējs 40% mēnesī Vidēji augsts 54%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 51% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 50%
nātība Nestrādā 46% Nodarbi- Rīga 53%
Cita pilsēta 46% vieta
Apdzīvotā Lauki 45%
Ir 60%
Bērni Nav 44%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 50%
skos Nelieto 39%
medijus Sabiedri LTV 49%
Latvijas Radio 51%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 67% Lieto vismaz Lieto
56 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Ekonomika, uzņēmējdarbība (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 45% Kop
16-30 gadi 43% MG
Vīrieši 51% Dzi-
mums Sievietes 40%
16-24 gadi 42%
25-34 gadi 45%
35-44 gadi 51%
45-54 gadi 47% Vecums 55-64 gadi 46%
65+ gadi 39%
Latvieši 49%
Cittautieši 38% Tautība
Pamata 30%
Vidējā, vid.spec. 41%
Izglītība Augstākā 58%
Zems 29%
Vidēji zems 39%
Vidējs 44% mēnesī Vidēji augsts 48%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 59% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 49%
nātība Nestrādā 39% Nodarbi- Rīga 48%
Cita pilsēta 44% vieta
Apdzīvotā Lauki 41%
Ir 48%
Bērni Nav 44%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 48%
skos Nelieto 29%
medijus Sabiedri LTV 50%
Latvijas Radio 51%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 62% Lieto vismaz Lieto
57 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Politika (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75%
ā Kopā 39% Kop
16-30 gadi 29% MG
Vīrieši 46% Dzi-
mums Sievietes 34%
16-24 gadi 24%
25-34 gadi 31%
35-44 gadi 33%
45-54 gadi 40% Vecums 55-64 gadi 45%
65+ gadi 51%
Latvieši 42%
Cittautieši 36% Tautība
Pamata 27%
Vidējā, vid.spec. 39%
Izglītība Augstākā 46%
Zems 32%
Vidēji zems 41%
Vidējs 42% mēnesī Vidēji augsts 45%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 49% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 39%
nātība Nestrādā 40% Nodarbi- Rīga 36%
Cita pilsēta 42% vieta
Apdzīvotā Lauki 40%
Ir 32%
Bērni Nav 42%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 41%
skos Nelieto 30%
medijus Sabiedri LTV 48%
Latvijas Radio 49%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 52% Lieto vismaz Lieto
58 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Profesionālais sports (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75%
ā Kopā 39% Kop
16-30 gadi 47% MG
Vīrieši 61% Dzi-
mums Sievietes 22%
16-24 gadi 50%
25-34 gadi 42%
35-44 gadi 41%
45-54 gadi 41% Vecums 55-64 gadi 38%
65+ gadi 32%
Latvieši 40%
Cittautieši 38% Tautība
Pamata 49%
Vidējā, vid.spec. 38%
Izglītība Augstākā 37%
Zems 40%
Vidēji zems 35%
Vidējs 35% mēnesī Vidēji augsts 39%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 43% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 42%
nātība Nestrādā 36% Nodarbi- Rīga 39%
Cita pilsēta 38% vieta
Apdzīvotā Lauki 42%
Ir 42%
Bērni Nav 38%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 39%
skos Nelieto 40%
medijus Sabiedri LTV 40%
Latvijas Radio 42%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 39% Lieto vismaz Lieto
59 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Saturs bērniem (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75%
ā Kopā 33% Kop
16-30 gadi 28% MG
Vīrieši 19% Dzi-
mums Sievietes 43%
16-24 gadi 15%
25-34 gadi 51%
35-44 gadi 44%
45-54 gadi 25% Vecums 55-64 gadi 26%
65+ gadi 30%
Latvieši 36%
Cittautieši 27% Tautība
Pamata 24%
Vidējā, vid.spec. 31%
Izglītība Augstākā 39%
Zems 43%
Vidēji zems 33%
Vidējs 30% mēnesī Vidēji augsts 31%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 27% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 35%
nātība Nestrādā 30% Nodarbi- Rīga 29%
Cita pilsēta 33% vieta
Apdzīvotā Lauki 37%
Ir 60%
Bērni Nav 22%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 34%
skos Nelieto 22%
medijus Sabiedri LTV 36%
Latvijas Radio 36%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 46% Lieto vismaz Lieto
60 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Tautas sports (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75%
ā Kopā 32% Kop
16-30 gadi 36% MG
Vīrieši 46% Dzi-
mums Sievietes 22%
16-24 gadi 41%
25-34 gadi 33%
35-44 gadi 34%
45-54 gadi 32% Vecums 55-64 gadi 30%
65+ gadi 29%
Latvieši 34%
Cittautieši 29% Tautība
Pamata 42%
Vidējā, vid.spec. 32%
Izglītība Augstākā 29%
Zems 34%
Vidēji zems 30%
Vidējs 33% mēnesī Vidēji augsts 30%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 26% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 33%
nātība Nestrādā 31% Nodarbi- Rīga 31%
Cita pilsēta 33% vieta
Apdzīvotā Lauki 34%
Ir 35%
Bērni Nav 31%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 33%
skos Nelieto 28%
medijus Sabiedri LTV 33%
Latvijas Radio 38%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 35% Lieto vismaz Lieto
61 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Saturs jauniešiem (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75%
ā Kopā 32% Kop
16-30 gadi 47% MG
Vīrieši 23% Dzi-
mums Sievietes 39%
16-24 gadi 58%
25-34 gadi 37%
35-44 gadi 41%
45-54 gadi 26% Vecums 55-64 gadi 24%
65+ gadi 22%
Latvieši 37%
Cittautieši 24% Tautība
Pamata 39%
Vidējā, vid.spec. 29%
Izglītība Augstākā 34%
Zems 39%
Vidēji zems 28%
Vidējs 28% mēnesī Vidēji augsts 32%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 24% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 32%
nātība Nestrādā 33% Nodarbi- Rīga 26%
Cita pilsēta 34% vieta
Apdzīvotā Lauki 38%
Ir 49%
Bērni Nav 26%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 34%
skos Nelieto 21%
medijus Sabiedri LTV 33%
Latvijas Radio 33%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 45% Lieto vismaz Lieto
62 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Lietojot medijus, interesē sekojoša tēma: Reliģija (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547) 0% 25% 50% 75%
ā Kopā 24% Kop
16-30 gadi 13% MG
Vīrieši 18% Dzi-
mums Sievietes 30%
16-24 gadi 15%
25-34 gadi 13%
35-44 gadi 16%
45-54 gadi 20% Vecums 55-64 gadi 30%
65+ gadi 39%
Latvieši 23%
Cittautieši 27% Tautība
Pamata 22%
Vidējā, vid.spec. 26%
Izglītība Augstākā 22%
Zems 23%
Vidēji zems 29%
Vidējs 31% mēnesī Vidēji augsts 24%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Augsts 17% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 19%
nātība Nestrādā 31% Nodarbi- Rīga 24%
Cita pilsēta 26% vieta
Apdzīvotā Lauki 21%
Ir 16%
Bērni Nav 28%
ģimenē līdz 15 g. 15 līdz Lieto 25%
skos Nelieto 18%
medijus Sabiedri LTV 29%
Latvijas Radio 30%
reizi nedēļā reizi LSM.lv 26% Lieto vismaz Lieto
63 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.3. Mediju izvēle dzimtās valodas kontekstā
Aptaujas jautājums:
- “Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošam izteikumam – “man ir svarīgi lietot mediju saturu dzimtajā valodā"?”
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošam izteikumam? Man ir svarīgi lietot mediju saturu dzimtajā valodā (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
Pilnībā piekrīt 60%
Drīzāk piekrīt 25%
Drīzāk nepiekrīt 10% Pilnībā nepiekrīt Nezina\ NA 3% 2%
Cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat sekojošam izteikumam? Man ir svarīgi lietot mediju saturu dzimtajā valodā (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
Latvieši 87% 11% 2%
Cittautieši 81% 16% 3%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
64 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 2. Latvijas sabiedrisko mediju lietošana
Aptaujas jautājums:
- “Cik bieži Jūs lietojat katru no sekojošajiem Latvijas medijiem…?”
Lieto kādu no Latvijas sabiedriskajiem medijiem (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; n=1547)
2020 80,5%
2019 81%
0% 25% 50% 75% 100%
65 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Lieto Latvijas sabiedriskos medijus (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 80% Kop
16-30 gadi 73% MG
Vīrieši 80% Dzi-
mums Sievietes 81%
16-24 71%
25-34 76%
35-44 77%
45-54 83% Vecums 55-64 83%
65+ 86%
Latvieši 91%
Cittautieši 63% Tautība Pamata 81%
Vidējā, vid.spec. 79%
Izglītība Augstākā 83%
Zems 81%
Vidēji zems 80%
Vidējs 80%
mēnesī Vidēji augsts 85%
Augsts 82%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 79%
nātība Nestrādā 82% Nodarbi- Rīga 78%
Cita pilsēta 78% vieta
Apdzīvotā Lauki 86%
Rīga 78%
Pierīga 86%
Vidzeme 92%
Kurzeme 90% Reģions Zemgale 91%
Latgale 55%
Ir 83%
Bērni Nav 80% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
66 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV1 un LTV7) lietošana (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
2020 68% 21% 11%
2019 69% 22% 10%
2018 72% 16% 12%
0% 25% 50% 75% 100% Skatās Latvijas sabiedrisko televīziju (LTV1 un/ vai LTV7) Skatās TV, bet neskatās Latvijas sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7) Neskatās televīziju
67 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Latvijas sabiedriskā radio (LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, LR6 NABA, LR podkāsti) lietošana (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
2020 54% 26% 20%
2019 58% 25% 18%
2018 63% 21% 17%
0% 25% 50% 75% 100% Klausās Latvijas radio Klausās radio, bet neklausās Latvijas radio Neklausās radio
68 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Skatās Latvijas televīziju (LTV1, LTV7) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 68% Kop
16-30 gadi 53% MG
Vīrieši 68% Dzi-
mums Sievietes 69%
16-24 52%
25-34 59%
35-44 63%
45-54 75% Vecums 55-64 73%
65+ 78%
Latvieši 78%
Cittautieši 51% Tautība Pamata 70%
Vidējā, vid.spec. 67%
Izglītība Augstākā 69%
Zems 67%
Vidēji zems 70%
Vidējs 70%
mēnesī Vidēji augsts 72%
Augsts 70%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 66%
nātība Nestrādā 71% Nodarbi- Rīga 65%
Cita pilsēta 68% vieta
Apdzīvotā Lauki 72%
Rīga 65%
Pierīga 73%
Vidzeme 80%
Kurzeme 74% Reģions Zemgale 81%
Latgale 46%
Ir 69%
Bērni Nav 68% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
69 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Klausās Latvijas radio (LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, LR6 NABA, LR podkāsti) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 54% Kop
16-30 gadi 42% MG
Vīrieši 55% Dzi-
mums Sievietes 54%
16-24 33%
25-34 50%
35-44 54%
45-54 56% Vecums 55-64 58%
65+ 63%
Latvieši 68%
Cittautieši 31% Tautība Pamata 50%
Vidējā, vid.spec. 51%
Izglītība Augstākā 61%
Zems 53%
Vidēji zems 57%
Vidējs 53%
mēnesī Vidēji augsts 60%
Augsts 59%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 55%
nātība Nestrādā 54% Nodarbi- Rīga 55%
Cita pilsēta 46% vieta
Apdzīvotā Lauki 65%
Rīga 55%
Pierīga 63%
Vidzeme 56%
Kurzeme 60% Reģions Zemgale 63%
Latgale 31%
Ir 54%
Bērni Nav 55% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
70 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik bieži Jūs lietojat katru no sekojošajiem Latvijas medijiem…? (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
LTV1 27% 13% 6% 7% 8% 38%
LTV LTV7 14% 19% 9% 9% 10% 38%
Latvijas Radio 2 12% 8% 4% 5% 8% 64%
Latvijas Radio 1 13% 6% 4% 5% 8% 65%
Latvijas Radio 4 3% 3%1%3% 5% 85%
Latvijas Radio 5 1%2%2%3% 5% 87%
Latvijas radio Latvijas Latvijas Radio 3 1%2%2%2% 6% 87%
Latvijas Radio 6 NABA 1%2%3% 6% 88%
Latvijas radio podkāsti 1%1%2% 5% 91%
LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju konti 15% 9% 4% 4% 6% 62%
Sabiedrisko mediju vienotais portāls www.lsm.lv 3% 6% 5% 7% 7% 72%
Sabiedrisko mediju arhīva vietne www.replay.lsm 1%2% 3% 5% 8% 81%
Lsm.lv vietne bērniem www.bernistaba.lsm.lv 2%2%2%3% 91% mediju konti mediju
Lsm.lv vietne angļu valodā eng.lsm.lv 2%1%1%3% 92% Portāls lsm.lv, sociālo lsm.lv, Portāls Lsm.lv vietne krievu valodā rus.lsm.lv 1%1%1%3% 94%
TV3 26% 20% 9% 7% 4% 34%
TV24 8% 11% 10% 10% 9% 52%
4% 8% 8% 10% 10% 59% Citi mediji Citi Re:TV
Sportacentrs 2% 6% 5% 5% 7% 75%
0% 25% 50% 75% 100% Katru vai gandrīz katru dienu Vairākas reizes nedēļā Vienu reizi nedēļā Dažas reizes mēnesī Retāk Nelieto
Latvijas sabiedrisko mediju lietošana (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
Izmanto vispār Izmanto vismaz reizi nedēļā Izmanto katru vai gandrīz katru dienu
LTV1 62% 46% 27%
LTV7 62% 43% 14% LTV
Latvijas Radio 2 36% 24% 12% Latvijas Radio 1 35% 22% 13% Latvijas Radio 4 15% 7% 3% Latvijas Radio 5 13% 5% 1% Latvijas Radio 3 13% 5% 1%
Latvijas radio Latvijas Radio 6 NABA 12% 3% 0,4% Latvijas radio podkāsti 9% 2% 0,2%
LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus 38% 28% 15% Sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv 28% 14% 3%
Sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm 19% 6% 1% Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv 9% 4% 0,1%
Lsm.lv vietni bērniem www.bernistaba.lsm.lv 8% 3% 0,2% medijukonti
Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv 6% 2% 0,3% Portālslsm.lv, sociālo
TV3 66% 55% 26% TV24 48% 29% 8%
Re:TV 41% 20% 4% Citimediji Sportacentrs 25% 13% 2%
72 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Vispār izmanto sekojošos medijus (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
62% LTV7 64% 2020
LTV 62% LTV1 63% 2019
36% Latvijas Radio 2 40% 35% Latvijas Radio 1 38% 15% Latvijas Radio 4 19% 13% Latvijas Radio 5 Latvijas radio Latvijas 16% 13% Latvijas Radio 3 18% 12% Latvijas Radio 6 NABA 13%
LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju 38% kontus 24% Latvijas sabiedrisko mediju vienoto 28% portālu www.lsm.lv 27% Sabiedrisko mediju arhīva vietni 19% www.replay.lsm 19% 9% Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv 7% Lsm.lv vietni bērniem 8% www.bernistaba.lsm.lv 5% 6% Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv Portāls lsm.lv, sociālo mediju konti mediju sociālo lsm.lv, Portāls 5%
0% 25% 50% 75% 100%
Sekojošos medijus izmanto vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
46% LTV1 48% 2020
LTV 43% LTV7 45% 2019
24% Latvijas Radio 2 25% 22% Latvijas Radio 1 24% 7% Latvijas Radio 4 9% 5% Latvijas Radio 5 Latvijas radio Latvijas 7% 5% Latvijas Radio 3 7% 3% Latvijas Radio 6 NABA 4%
LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju 28% kontus 16% Latvijas sabiedrisko mediju vienoto 14% portālu www.lsm.lv 12% Sabiedrisko mediju arhīva vietni 6% www.replay.lsm 5% 4% Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv 3% Lsm.lv vietni bērniem 3% www.bernistaba.lsm.lv 2% 2%
Portāls lsm.lv, sociālo mediju konti mediju sociālo lsm.lv, Portāls Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv 2%
0% 25% 50% 75%
74 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sekojošos medijus izmanto katru vai gandrīz katru dienu (Bāze = visi aptaujas dalībnieki)
27% LTV1 2020 25% 2019 14% LTV7 15%
13% Latvijas Radio 1 12%
12% Latvijas Radio 2 11%
3% Latvijas Radio 4 4%
LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju 15% kontus 8%
Sabiedrisko mediju vienoto portālu 3% www.lsm.lv 3% 0% 25% 50%
75 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik bieži Jūs lietojat katru no sekojošajiem Latvijas medijiem…? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295)
LTV1 7% 10% 6% 12% 14% 51%
LTV LTV7 3% 9% 7% 14% 15% 53%
Latvijas Radio 1 2%2% 5% 5% 8% 78%
Latvijas Radio 2 2% 5% 3% 4% 10% 76%
Latvijas Radio 5 3% 3% 4% 6% 83%
Latvijas radio podkāsti 3%2% 5% 8% 82%
2%3% 4% 6% 85%
Latvijas radio Latvijas Latvijas Radio 6 NABA
Latvijas Radio 4 2%2%2% 5% 89%
Latvijas Radio 3 1%1%3% 6% 88%
LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus 23% 9% 5% 5% 10% 47%
Sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv 4% 7% 8% 13% 9% 58%
Sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm 2% 5% 10% 10% 73%
Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv 3%4%2%4% 88% mediju konti mediju Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv 1%2%2%2% 4% 88%
Portāls lsm.lv, sociālo lsm.lv, Portāls Lsm.lv vietni bērniem www.bernistaba.lsm.lv 2%2%2%5% 90%
TV3 17% 18% 11% 10% 7% 36%
Sportacentrs 3% 5% 7% 6% 8% 71%
TV24 3%4% 8% 12% 13% 61% Citi mediji Citi
Re:TV 1%1% 7% 11% 13% 66%
0% 25% 50% 75% 100% Katru vai gandrīz katru dienu Vairākas reizes nedēļā Vienu reizi nedēļā Dažas reizes mēnesī Retāk Nelieto
Latvijas sabiedrisko mediju lietošana (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem; N=295)
Izmanto vispār Izmanto vismaz reizi nedēļā Izmanto katru vai gandrīz katru dienu
LTV1 49% 24% 7%
LTV7 47% 19% 3% LTV
Latvijas Radio 1 22% 10% 2% Latvijas Radio 2 24% 9% 2% Latvijas Radio 5 17% 7% 0,3% Latvijas radio podkāsti 18% 5% 0,4% Latvijas Radio 6 NABA 15% 5%
Latvijas radio Latvijas Radio 4 11% 3% Latvijas Radio 3 12% 3%
LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus 53% 37% 23% Sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv 42% 19% 4%
Sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm 27% 7% 0,4% Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv 12% 6%
Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv 12% 6% 1% medijukonti
Lsm.lv vietni bērniem www.bernistaba.lsm.lv 10% 4% Portālslsm.lv, sociālo
TV3 64% 47% 17% Sportacentrs 29% 14% 3%
TV24 39% 14% 3% Citimediji Re:TV 34% 9% 1%
77 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Vispār skatās LTV1 (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 62% Kop
16-30 gadi 49% MG
Vīrieši 61% Dzi-
mums Sievietes 63%
16-24 50%
25-34 54%
35-44 59%
45-54 65% Vecums 55-64 66%
65+ 70%
Latvieši 77%
Cittautieši 37% Tautība
Pamata 61%
Vidējā, vid.spec. 60%
Izglītība Augstākā 65%
Zems 59%
Vidēji zems 64%
Vidējs 61% mēnesī Vidēji augsts 68%
Augsts
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu 67% vienuģimenes locekli Strādā 60%
nātība Nestrādā 65% Nodarbi- Rīga 58%
Cita pilsēta 61% vieta
Apdzīvotā Lauki 69%
Rīga 58%
Pierīga 69%
Vidzeme 76%
Kurzeme 70% Reģions Zemgale 77%
Latgale 36%
Ir 64%
Bērni Nav 61% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
Skatās LTV1 vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 46% Kop
16-30 gadi 24% MG
Vīrieši 42% Dzi-
mums Sievietes 50%
16-24 20%
25-34 31%
35-44 43%
45-54 48% Vecums 55-64 55%
65+ 64%
Latvieši 61%
Cittautieši 21% Tautība Pamata 37%
Vidējā, vid.spec. 46%
Izglītība Augstākā 51%
Zems 47%
Vidēji zems 54%
Vidējs 51%
mēnesī Vidēji augsts 54%
Augsts 48%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 43%
nātība Nestrādā 51% Nodarbi- Rīga 44%
Cita pilsēta 42% vieta
Apdzīvotā Lauki 54%
Rīga 44%
Pierīga 49%
Vidzeme 55%
Kurzeme 51% Reģions Zemgale 59%
Latgale 28%
Ir 42%
Bērni Nav 48% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
79 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Skatās LTV1 katru vai gandrīz katru dienu (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75%
ā Kopā 27% Kop
16-30 gadi 7% MG
Vīrieši 22% Dzi-
mums Sievietes 31%
16-24 4%
25-34 11%
35-44 17%
45-54 22% Vecums 55-64 36%
65+ 51%
Latvieši 38%
Cittautieši 9% Tautība Pamata 24%
Vidējā, vid.spec. 27%
Izglītība Augstākā 28%
Zems 31%
Vidēji zems 36%
Vidējs 33%
mēnesī Vidēji augsts 30%
Augsts 28%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 20%
nātība Nestrādā 37% Nodarbi- Rīga 23%
Cita pilsēta 26% vieta
Apdzīvotā Lauki 33%
Rīga 23%
Pierīga 30%
Vidzeme 36%
Kurzeme 31% Reģions Zemgale 37%
Latgale 15%
Ir 17%
Bērni Nav 31% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
80 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār skatās LTV7 (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 62% Kop
16-30 gadi 47% MG
Vīrieši 63% Dzi-
mums Sievietes 61%
16-24 44%
25-34 51%
35-44 57%
45-54 68% Vecums 55-64 68%
65+ 73%
Latvieši 72%
Cittautieši 47% Tautība Pamata 67%
Vidējā, vid.spec. 62%
Izglītība Augstākā 62%
Zems 62%
Vidēji zems 66%
Vidējs 65%
mēnesī Vidēji augsts 66%
Augsts 65%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 60%
nātība Nestrādā 66% Nodarbi- Rīga 60%
Cita pilsēta 62% vieta
Apdzīvotā Lauki 65%
Rīga 60%
Pierīga 63%
Vidzeme 78%
Kurzeme 66% Reģions Zemgale 77%
Latgale 42%
Ir 60%
Bērni Nav 63% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz 81 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Skatās LTV7 vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 43% Kop
16-30 gadi 19% MG
Vīrieši 42% Dzi-
mums Sievietes 44%
16-24 14%
25-34 24%
35-44 35%
45-54 45% Vecums 55-64 53%
65+ 64%
Latvieši 49%
Cittautieši 32% Tautība Pamata 43%
Vidējā, vid.spec. 44%
Izglītība Augstākā 40%
Zems 47%
Vidēji zems 54%
Vidējs 52%
mēnesī Vidēji augsts 45%
Augsts 41%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 38%
nātība Nestrādā 50% Nodarbi- Rīga 40%
Cita pilsēta 42% vieta
Apdzīvotā Lauki 46%
Rīga 40%
Pierīga 40%
Vidzeme 55%
Kurzeme 40% Reģions Zemgale 58%
Latgale 34%
Ir 34%
Bērni Nav 46% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
82 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār klausās Latvijas Radio 1 (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75%
ā Kopā 35% Kop
16-30 gadi 22% MG
Vīrieši 34% Dzi-
mums Sievietes 36%
16-24 18%
25-34 29%
35-44 33%
45-54 33% Vecums 55-64 40%
65+ 45%
Latvieši 48%
Cittautieši 12% Tautība
Pamata 30%
Vidējā, vid.spec. 31%
Izglītība Augstākā 44%
Zems 30%
Vidēji zems 38%
Vidējs 35%
mēnesī Vidēji augsts 42%
Augsts 35%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 34%
nātība Nestrādā 36% Nodarbi- Rīga 37%
Cita pilsēta 30% vieta
Apdzīvotā Lauki 39%
Rīga 37%
Pierīga 42%
Vidzeme 28%
Kurzeme 33% Reģions Zemgale 46%
Latgale 18%
Ir 35%
Bērni Nav 35% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
83 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Klausās Latvijas Radio 1 vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 22% Kop
16-30 gadi 10% MG
Vīrieši 21% Dzi-
mums Sievietes 23%
16-24 7%
25-34 12%
35-44 17%
45-54 21% Vecums 55-64 28%
65+ 36%
Latvieši 31%
Cittautieši 7% Tautība Pamata 18%
Vidējā, vid.spec. 19%
Izglītība Augstākā 29%
Zems 22%
Vidēji zems 29%
Vidējs 26%
mēnesī Vidēji augsts 26%
Augsts 20%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 19%
nātība Nestrādā 26% Nodarbi- Rīga 25%
Cita pilsēta 17% vieta
Apdzīvotā Lauki 26%
Rīga 25%
Pierīga 27%
Vidzeme 22%
Kurzeme 16% Reģions Zemgale 30%
Latgale 11%
Ir 19%
Bērni Nav 24% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
84 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār klausās Latvijas Radio 2 (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75%
ā Kopā 36% Kop
16-30 gadi 24% MG
Vīrieši 34% Dzi-
mums Sievietes 38%
16-24 17%
25-34 34%
35-44 35%
45-54 37% Vecums 55-64 43%
65+ 43%
Latvieši 52%
Cittautieši 10% Tautība Pamata 30%
Vidējā, vid.spec. 35%
Izglītība Augstākā 42%
Zems 37%
Vidēji zems 40%
Vidējs 33%
mēnesī Vidēji augsts 45%
Augsts 39%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 37%
nātība Nestrādā 35% Nodarbi- Rīga 32%
Cita pilsēta 31% vieta
Apdzīvotā Lauki 49%
Rīga 32%
Pierīga 41%
Vidzeme 46%
Kurzeme 48% Reģions Zemgale 45%
Latgale 17%
Ir 37%
Bērni Nav 36% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
85 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Klausās Latvijas Radio 2 vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 24% Kop
16-30 gadi 9% MG
Vīrieši 21% Dzi-
mums Sievietes 27%
16-24 8%
25-34 12%
35-44 19%
45-54 26% Vecums 55-64 33%
65+ 35%
Latvieši 35%
Cittautieši 6% Tautība Pamata 20%
Vidējā, vid.spec. 24%
Izglītība Augstākā 26%
Zems 32%
Vidēji zems 30%
Vidējs 25%
mēnesī Vidēji augsts 27%
Augsts 23%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 22%
nātība Nestrādā 26% Nodarbi- Rīga 20%
Cita pilsēta 19% vieta
Apdzīvotā Lauki 36%
Rīga 20%
Pierīga 25%
Vidzeme 34%
Kurzeme 28% Reģions Zemgale 36%
Latgale 12%
Ir 20%
Bērni Nav 26% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
86 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār klausās Latvijas Radio 3 (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 13% Kop
16-30 gadi 12% MG
Vīrieši 14% Dzi-
mums Sievietes 12%
16-24 9%
25-34 15%
35-44 12%
45-54 14% Vecums 55-64 12%
65+ 14%
Latvieši 18%
Cittautieši 5% Tautība Pamata 10%
Vidējā, vid.spec. 10%
Izglītība Augstākā 19%
Zems 9%
Vidēji zems 13%
Vidējs 10%
mēnesī Vidēji augsts 20%
Augsts 17%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 14%
nātība Nestrādā 11% Nodarbi- Rīga 12%
Cita pilsēta 12% vieta
Apdzīvotā Lauki 15%
Rīga 12%
Pierīga 20%
Vidzeme 12%
Kurzeme 10% Reģions Zemgale 17%
Latgale 5%
Ir 15%
Bērni Nav 12% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
87 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār klausās Latvijas Radio 4 (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 15% Kop
16-30 gadi 11% MG
Vīrieši 19% Dzi-
mums Sievietes 12%
16-24 8%
25-34 13%
35-44 14%
45-54 17% Vecums 55-64 18%
65+ 17%
Latvieši 12%
Cittautieši 21% Tautība Pamata 17%
Vidējā, vid.spec. 14%
Izglītība Augstākā 16%
Zems 16%
Vidēji zems 14%
Vidējs 16%
mēnesī Vidēji augsts 18%
Augsts 19%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 16%
nātība Nestrādā 15% Nodarbi- Rīga 16%
Cita pilsēta 13% vieta
Apdzīvotā Lauki 18%
Rīga 16%
Pierīga 13%
Vidzeme 12%
Kurzeme 15% Reģions Zemgale 21%
Latgale 13%
Ir 13%
Bērni Nav 16% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
88 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār klausās Latvijas Radio 5 (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 13% Kop
16-30 gadi 17% MG
Vīrieši 16% Dzi-
mums Sievietes 11%
16-24 16%
25-34 18%
35-44 17%
45-54 13% Vecums 55-64 10%
65+ 9%
Latvieši 18%
Cittautieši 5% Tautība Pamata 10%
Vidējā, vid.spec. 10%
Izglītība Augstākā 19%
Zems 9%
Vidēji zems 10%
Vidējs 7%
mēnesī Vidēji augsts 20%
Augsts 21%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 15%
nātība Nestrādā 10% Nodarbi- Rīga 14%
Cita pilsēta 10% vieta
Apdzīvotā Lauki 17%
Rīga 14%
Pierīga 17%
Vidzeme 10%
Kurzeme 11% Reģions Zemgale 18%
Latgale 5%
Ir 17%
Bērni Nav 12% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
89 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār klausās Latvijas Radio 6 NABA (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 12% Kop
16-30 gadi 15% MG
Vīrieši 16% Dzi-
mums Sievietes 8%
16-24 14%
25-34 17%
35-44 16%
45-54 12% Vecums 55-64 8%
65+ 7%
Latvieši 16%
Cittautieši 5% Tautība Pamata 8%
Vidējā, vid.spec. 10%
Izglītība Augstākā 16%
Zems 8%
Vidēji zems 7%
Vidējs 8%
mēnesī Vidēji augsts 17%
Augsts 17%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 14%
nātība Nestrādā 8% Nodarbi- Rīga 14%
Cita pilsēta 8% vieta
Apdzīvotā Lauki 14%
Rīga 14%
Pierīga 10%
Vidzeme 7%
Kurzeme 14% Reģions Zemgale 18%
Latgale 4%
Ir 16%
Bērni Nav 10% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
90 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār lieto Latvijas radio podkāstus (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 9% Kop
16-30 gadi 18% MG
Vīrieši 12% Dzi-
mums Sievietes 7%
16-24 15%
25-34 21%
35-44 10%
45-54 6% Vecums 55-64 4%
65+ 4%
Latvieši 13%
Cittautieši 3% Tautība Pamata 9%
Vidējā, vid.spec. 7%
Izglītība Augstākā 13%
Zems 3%
Vidēji zems 6%
Vidējs 5%
mēnesī Vidēji augsts 12%
Augsts 14%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 11%
nātība Nestrādā 7% Nodarbi- Rīga 8%
Cita pilsēta 9% vieta
Apdzīvotā Lauki 10%
Rīga 8%
Pierīga 13%
Vidzeme 5%
Kurzeme 14% Reģions Zemgale 13%
Latgale 3%
Ir 14%
Bērni Nav 7% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
91 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār lieto Latvijas sabiedrisko mediju LTV un Latvijas Radio vienoto portālu www.lsm.lv (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75%
ā Kopā 28% Kop
16-30 gadi 42% MG
Vīrieši 29% Dzi-
mums Sievietes 28%
16-24 32%
25-34 49%
35-44 35%
45-54 31% Vecums 55-64 19%
65+ 12%
Latvieši 40%
Cittautieši 8% Tautība Pamata 14%
Vidējā, vid.spec. 21%
Izglītība Augstākā 46%
Zems 19%
Vidēji zems 19%
Vidējs 19%
mēnesī Vidēji augsts 38%
Augsts 41%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 36%
nātība Nestrādā 17% Nodarbi- Rīga 33%
Cita pilsēta 22% vieta
Apdzīvotā Lauki 31%
Rīga 33%
Pierīga 29%
Vidzeme 17%
Kurzeme 40% Reģions Zemgale 31%
Latgale 12%
Ir 42%
Bērni Nav 23% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
92 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Latvijas sabiedrisko mediju LTV un Latvijas Radio vienoto portālu www.lsm.lv lieto vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 14% Kop
16-30 gadi 19% MG
Vīrieši 13% Dzi-
mums Sievietes 14%
16-24 15%
25-34 23%
35-44 19%
45-54 16% Vecums 55-64 11%
65+ 5%
Latvieši 19%
Cittautieši 4% Tautība Pamata 3%
Vidējā, vid.spec. 9%
Izglītība Augstākā 25%
Zems 11%
Vidēji zems 8%
Vidējs 10%
mēnesī Vidēji augsts 19%
Augsts 20%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 18%
nātība Nestrādā 7% Nodarbi- Rīga 19%
Cita pilsēta 10% vieta
Apdzīvotā Lauki 12%
Rīga 19%
Pierīga 13%
Vidzeme 9%
Kurzeme 15% Reģions Zemgale 11%
Latgale 6%
Ir 20%
Bērni Nav 11% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
93 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār lieto Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 6% Kop
16-30 gadi 12% MG
Vīrieši 7% Dzi-
mums Sievietes 5%
16-24 12%
25-34 12%
35-44 7%
45-54 3% Vecums 55-64 4%
65+ 3%
Latvieši 8%
Cittautieši 2% Tautība Pamata 3%
Vidējā, vid.spec. 5%
Izglītība Augstākā 9%
Zems 4%
Vidēji zems 3%
Vidējs 2%
mēnesī Vidēji augsts 8%
Augsts 11%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 8%
nātība Nestrādā 3% Nodarbi- Rīga 6%
Cita pilsēta 6% vieta
Apdzīvotā Lauki 6%
Rīga 6%
Pierīga 7%
Vidzeme 7%
Kurzeme 9% Reģions Zemgale 3%
Latgale 4%
Ir 9%
Bērni Nav 5% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
94 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Vispār lieto Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 9% Kop
16-30 gadi 12% MG
Vīrieši 11% Dzi-
mums Sievietes 8%
16-24 9%
25-34 14%
35-44 10%
45-54 10% Vecums 55-64 9%
65+ 5%
Latvieši 8%
Cittautieši 12% Tautība Pamata 5%
Vidējā, vid.spec. 8%
Izglītība Augstākā 13%
Zems 7%
Vidēji zems 6%
Vidējs 10%
mēnesī Vidēji augsts 12%
Augsts 11%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 12%
nātība Nestrādā 6% Nodarbi- Rīga 10%
Cita pilsēta 9% vieta
Apdzīvotā Lauki 9%
Rīga 10%
Pierīga 10%
Vidzeme 7%
Kurzeme 9% Reģions Zemgale 10%
Latgale 8%
Ir 11%
Bērni Nav 8% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
95 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Vispār lieto Lsm.lv vietni bērniem www.bernistaba.lsm.lv (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 8% Kop
16-30 gadi 10% MG
Vīrieši 6% Dzi-
mums Sievietes 9%
16-24 5%
25-34 16%
35-44 13%
45-54 6% Vecums 55-64 5%
65+ 4%
Latvieši 10%
Cittautieši 3% Tautība Pamata 4%
Vidējā, vid.spec. 5%
Izglītība Augstākā 14%
Zems 4%
Vidēji zems 6%
Vidējs 6%
mēnesī Vidēji augsts 13%
Augsts 8%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 10%
nātība Nestrādā 5% Nodarbi- Rīga 7%
Cita pilsēta 7% vieta
Apdzīvotā Lauki 9%
Rīga 7%
Pierīga 9%
Vidzeme 5%
Kurzeme 14% Reģions Zemgale 10%
Latgale 3%
Ir 16%
Bērni Nav 4% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
96 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Vispār lieto sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 19% Kop
16-30 gadi 27% MG
Vīrieši 19% Dzi-
mums Sievietes 19%
16-24 21%
25-34 31%
35-44 29%
45-54 19% Vecums 55-64 14%
65+ 7%
Latvieši 26%
Cittautieši 7% Tautība Pamata 11%
Vidējā, vid.spec. 14%
Izglītība Augstākā 31%
Zems 11%
Vidēji zems 10%
Vidējs 17%
mēnesī Vidēji augsts 28%
Augsts 25%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 24%
nātība Nestrādā 12% Nodarbi- Rīga 24%
Cita pilsēta 14% vieta
Apdzīvotā Lauki 21%
Rīga 24%
Pierīga 18%
Vidzeme 6%
Kurzeme 25% Reģions Zemgale 27%
Latgale 7%
Ir 29%
Bērni Nav 15% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
97 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Vispār lieto LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus (Facebook, Twitter, Youtube, Instagram u.c.) (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75%
ā Kopā 38% Kop
16-30 gadi 53% MG
Vīrieši 37% Dzi-
mums Sievietes 38%
16-24 48%
25-34 55%
35-44 46%
45-54 38% Vecums 55-64 33%
65+ 19%
Latvieši 45%
Cittautieši 25% Tautība Pamata 31%
Vidējā, vid.spec. 34%
Izglītība Augstākā 47%
Zems 32%
Vidēji zems 28%
Vidējs 25%
mēnesī Vidēji augsts 45%
Augsts 48%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 46%
nātība Nestrādā 27% Nodarbi- Rīga 30%
Cita pilsēta 41% vieta
Apdzīvotā Lauki 43%
Rīga 30%
Pierīga 42%
Vidzeme 45%
Kurzeme 46% Reģions Zemgale 48%
Latgale 32%
Ir 48%
Bērni Nav 34% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
98 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus (Facebook, Twitter, Youtube, Instagram u.c.) lieto vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 28% Kop
16-30 gadi 37% MG
Vīrieši 25% Dzi-
mums Sievietes 30%
16-24 36%
25-34 38%
35-44 33%
45-54 29% Vecums 55-64 24%
65+ 15%
Latvieši 32%
Cittautieši 20% Tautība Pamata 23%
Vidējā, vid.spec. 25%
Izglītība Augstākā 34%
Zems 25%
Vidēji zems 21%
Vidējs 20%
mēnesī Vidēji augsts 34%
Augsts 32%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 34%
nātība Nestrādā 19% Nodarbi- Rīga 18%
Cita pilsēta 34% vieta
Apdzīvotā Lauki 31%
Rīga 18%
Pierīga 31%
Vidzeme 40%
Kurzeme 29% Reģions Zemgale 40%
Latgale 27%
Ir 36%
Bērni Nav 24% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
99 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Skatās TV3 vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 25% 50% 75% 100%
ā Kopā 55% Kop
16-30 gadi 47% MG
Vīrieši 51% Dzi-
mums Sievietes 58%
16-24 44%
25-34 56%
35-44 55%
45-54 55% Vecums 55-64 53%
65+ 61%
Latvieši 70%
Cittautieši 29% Tautība Pamata 57%
Vidējā, vid.spec. 54%
Izglītība Augstākā 56%
Zems 58%
Vidēji zems 61%
Vidējs 51%
mēnesī Vidēji augsts 57%
Augsts 55%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 54%
nātība Nestrādā 57% Nodarbi- Rīga 52%
Cita pilsēta 53% vieta
Apdzīvotā Lauki 60%
Rīga 52%
Pierīga 53%
Vidzeme 75%
Kurzeme 75% Reģions Zemgale 65%
Latgale 25%
Ir 62%
Bērni Nav 52% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
100 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Skatās TV24 vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 29% Kop
16-30 gadi 14% MG
Vīrieši 29% Dzi-
mums Sievietes 29%
16-24 9%
25-34 19%
35-44 25%
45-54 28% Vecums 55-64 36%
65+ 42%
Latvieši 39%
Cittautieši 11% Tautība
Pamata 25%
Vidējā, vid.spec. 29%
Izglītība Augstākā 30%
Zems 33%
Vidēji zems 38%
Vidējs 30% mēnesī Vidēji augsts 33%
Augsts
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu 30% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu Strādā 26%
nātība Nestrādā 33% Nodarbi- Rīga 28%
Cita pilsēta 26% vieta
Apdzīvotā Lauki 35%
Rīga 28%
Pierīga 30%
Vidzeme 39%
Kurzeme 33% Reģions Zemgale 40%
Latgale 13%
Ir 24%
Bērni Nav 31% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
101 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Skatās Re:TV vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 20% Kop
16-30 gadi 9% MG
Vīrieši 20% Dzi-
mums Sievietes 21%
16-24 7%
25-34 15%
35-44 17%
45-54 22% Vecums 55-64 26%
65+ 28%
Latvieši 28%
Cittautieši 7% Tautība Pamata 19%
Vidējā, vid.spec. 21%
Izglītība Augstākā 20%
Zems 29%
Vidēji zems 26%
Vidējs 19%
mēnesī Vidēji augsts 24%
Augsts 19%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 18%
nātība Nestrādā 24% Nodarbi- Rīga 14%
Cita pilsēta 20% vieta
Apdzīvotā Lauki 28%
Rīga 14%
Pierīga 21%
Vidzeme 29%
Kurzeme 25% Reģions Zemgale 36%
Latgale 12%
Ir 19%
Bērni Nav 21% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
102 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Lieto Sportacentrs vismaz reizi nedēļā (Bāze = visi aptaujas dalībnieki; N=1547)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
ā Kopā 13% Kop
16-30 gadi 14% MG
Vīrieši 21% Dzi-
mums Sievietes 6%
16-24 14%
25-34 14%
35-44 13%
45-54 14% Vecums 55-64 13%
65+ 9%
Latvieši 15%
Cittautieši 8% Tautība Pamata 15%
Vidējā, vid.spec. 13%
Izglītība Augstākā 11%
Zems 13%
Vidēji zems 11%
Vidējs 9%
mēnesī Vidēji augsts 14%
Augsts 15%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu vienuģimenes locekli Strādā 14%
nātība Nestrādā 11% Nodarbi- Rīga 10%
Cita pilsēta 11% vieta
Apdzīvotā Lauki 17%
Rīga 10%
Pierīga 16%
Vidzeme 8%
Kurzeme 19% Reģions Zemgale 20%
Latgale 5%
Ir 13%
Bērni Nav 12% ģimenē līdz 15 g. 15 līdz
103 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 3. Uzticēšanās Latvijas sabiedriskajiem medijiem
Aptaujas jautājums: - “Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem medijiem?”
Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem medijiem? (Bāze (n) = respondenti, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju)
Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām 39% 47% 5%3%6% LTV1 un LTV7 (n=1068)
Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. programmām LR1, LR2, 42% 41% 6% 3% 8% LR3, LR4, LR5, LR6 (n=861)
Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam 30% 46% 6% 3% 14% www.lsm.lv (n=561)
0% 25% 50% 75% 100% Uzticas Drīzāk uzticas Drīzāk neuzticas Neuzticas Nezin/ NA
Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem medijiem? (Bāze (n) = respondenti, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju)
Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām 86% 8% 6% LTV1 un LTV7 (n=1068)
Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. programmām LR1, LR2, 83% 9% 8% LR3, LR4, LR5, LR6 (n=861)
Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam 77% 9% 14% www.lsm.lv (n=561)
0% 25% 50% 75% 100% Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
104 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem 2020 medijiem? (Bāze (n) = respondenti, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju) 2019 Neuzticas + drīzāk neuzticas Uzticas + drīzāk uzticas
-8% Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. 86% programmām LTV1 un LTV7 -10% 86%
-9% Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. 83% programmām LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, -10% LR6 85%
-9% Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam 77% portālam www.lsm.lv -12% 72%
-25% 0% 25% 50% 75% 100%
Latvijas sabiedrisko mediju uzticēšanās reitings (skalā no -100 līdz 100) (Bāze (n) = respondenti, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju)
2020 78 Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām LTV1 un LTV7 2019 76
Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. 74 programmām LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, LR6 75
68 Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam www.lsm.lv 60
-25 0 25 50 75 100
105 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem medijiem? (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju)
Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam 33% 49% 3%3% 12% www.lsm.lv (n=146)
Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām 31% 51% 6% 3% 9% LTV1 un LTV7 (n=157)
Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. programmām LR1, LR2, 27% 47% 9% 3% 15% LR3, LR4, LR5, LR6 (n=123)
0% 25% 50% 75% 100% Uzticas Drīzāk uzticas Drīzāk neuzticas Neuzticas Nezin/ NA
Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem medijiem? (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju)
Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam 82% 6% 12% www.lsm.lv (n=146)
Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām 82% 9% 9% LTV1 un LTV7 (n=157)
Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. programmām LR1, LR2, 74% 11% 15% LR3, LR4, LR5, LR6 (n=123)
0% 25% 50% 75% 100% Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
106 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem medijiem? (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju) 2020 Neuzticas + drīzāk neuzticas Uzticas + drīzāk uzticas 2019 -6% Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam 82% portālam www.lsm.lv -14% 67%
-9% Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. 82% programmām LTV1 un LTV7 -10% 85%
-11% Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. 74% programmām LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, -13% LR6 76%
-25% 0% 25% 50% 75% 100%
Latvijas sabiedrisko mediju uzticēšanās reitings (skalā no -100 līdz 100) (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri lieto attiecīgo sabiedrisko mediju)
77 Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam 2020 portālam www.lsm.lv 2019 53
73 Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām LTV1 un LTV7 75
Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. 62 programmām LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, LR6 63
-25 0 25 50 75 100
107 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām LTV1 un LTV7 (I) (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; N=1068)
ā Kopā 86% 8% 6%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 82% 9% 9%
Sievietes 87% 7% 6%
Dzimums Vīrieši 85% 9% 6%
16-24 75% 12% 13%
25-34 83% 10% 7%
35-44 86% 9% 5%
Vecums 45-54 85% 11% 5%
55-64 89% 5% 6%
65+ 90% 5% 4%
Latvieši 88% 8% 4% Tautība Cittautieši 81% 9% 10%
Augstākā 86% 9% 5%
Vidējā, vid.spec. 87% 7% 6% Izglītība
Pamata 83% 11% 7%
Augsts 85% 11% 4%
Vidēji augsts 92% 6% 2%
Vidējs 87% 8% 4%
Vidēji zems 91% 5% 4%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 89% 9% 2% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 86% 8% 6%
Nestrādā 87% 8% 5% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100% Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
108 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām LTV1 un LTV7 (II) (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; N=1068)
ā Kopā 86% 8% 6% Kop
Rīga 84% 8% 8%
Cita pilsēta 87% 7% 6%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 87% 9% 4%
Rīga 84% 8% 8%
Pierīga 86% 9% 5%
Vidzeme 87% 7% 5%
Reģions Kurzeme 83% 13% 5%
Zemgale 90% 7% 3%
Latgale 90% 3% 7%
5 un vairāk 88% 6% 7%
4 86% 7% 7%
3 81% 13% 6%
2 89% 6% 5%
Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 85% 8% 7%
Ir 87% 9% 5%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 86% 8% 6% Bērniģimenē
LTV 86% 8% 6%
Latvijas Radio 87% 8% 5% Vispār lieto Vispār LSM.lv 87% 9% 5%
LTV 92% 5% 3%
nedēļā Latvijas Radio 92% 6%2%
LSM.lv 90% 7% 2% Lieto vismaz reizi vismaz Lieto
0% 25% 50% 75% 100% Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
109 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. programmām LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, LR6 (I) (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; N=861)
ā Kopā 83% 9% 8%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 74% 11% 15%
Sievietes 85% 7% 8%
Dzimums Vīrieši 81% 11% 7%
16-24 72% 6% 22%
25-34 74% 15% 11%
35-44 84% 10% 7% Vecums 45-54 83% 11% 6%
55-64 87% 7% 7%
65+ 88% 7% 6%
Latvieši 85% 8% 7% Tautība Cittautieši 77% 12% 11%
Augstākā 84% 8% 8%
Vidējā, vid.spec. 84% 9% 7% Izglītība
Pamata 78% 12% 10%
Augsts 79% 11% 10%
Vidēji augsts 85% 11% 4%
Vidējs 92% 7% 2%
Vidēji zems 90% 4% 5%
ģimenes locekli mēnesīģimeneslocekli Zems 86% 10% 4% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 81% 11% 9%
Nestrādā 86% 7% 7% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
110 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. programmām LR1, LR2, LR3, LR4, LR5, LR6 (II) (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; N=861)
ā Kopā 83% 9% 8% Kop
Rīga 82% 8% 9%
Cita pilsēta 82% 9% 9%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 85% 10% 5%
Rīga 82% 8% 9%
Pierīga 83% 10% 7%
Vidzeme 88% 9% 3%
Reģions Kurzeme 74% 13% 13%
Zemgale 85% 10% 5%
Latgale 92% 2% 6%
5 un vairāk 82% 6% 12%
4 86% 7% 8%
3 73% 17% 10%
2 87% 6% 6%
Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 82% 10% 7%
Ir 83% 10% 7%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 83% 9% 8% Bērniģimenē
LTV 85% 8% 7%
Latvijas Radio 83% 9% 8% Vispār lieto Vispār LSM.lv 81% 10% 9%
LTV 90% 6% 4%
nedēļā Latvijas Radio 90% 7% 3%
LSM.lv 88% 8% 4% Lieto vismaz reizi vismaz Lieto
0% 25% 50% 75% 100% Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
111 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam www.lsm.lv (I) (Bāze = respondenti, kuri lieto portālu lsm.lv; N=561)
ā Kopā 77% 9% 14%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 82% 6% 12%
Sievietes 80% 7% 14%
Dzimums Vīrieši 73% 12% 15%
16-24 80% 9% 11%
25-34 80% 9% 12%
35-44 83% 10% 7% Vecums 45-54 77% 8% 15%
55-64 68% 11% 21%
65+ 63% 9% 28%
Latvieši 80% 8% 12% Tautība Cittautieši 63% 14% 23%
Augstākā 80% 8% 11%
Vidējā, vid.spec. 74% 10% 16% Izglītība
Pamata 68% 8% 24%
Augsts 77% 9% 14%
Vidēji augsts 81% 8% 10%
Vidējs 72% 16% 12%
Vidēji zems 81% 8% 11%
ģimenes locekli mēnesīģimeneslocekli Zems 76% 8% 16% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 79% 9% 11%
Nestrādā 70% 8% 22% Nodarbinātība 0% 25% 50% 75% 100%
Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
112 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam www.lsm.lv (II) (Bāze = respondenti, kuri lieto portālu lsm.lv; N=561)
ā Kopā 77% 9% 14% Kop
Rīga 84% 4% 12%
Cita pilsēta 73% 13% 14%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 72% 11% 17%
Rīga 84% 4% 12%
Pierīga 78% 11% 11%
Vidzeme 57% 19% 24%
Reģions Kurzeme 76% 11% 12%
Zemgale 66% 11% 23%
Latgale 70% 13% 17%
5 un vairāk 91% 5% 4%
4 79% 8% 13%
3 75% 12% 13%
2 73% 11% 16%
Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 74% 4% 21%
Ir 80% 10% 11%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 75% 9% 17% Bērniģimenē
LTV 77% 9% 15%
Latvijas Radio 77% 9% 14% Vispār lieto Vispār LSM.lv 77% 9% 14%
LTV 80% 7% 13%
nedēļā Latvijas Radio 80% 7% 12%
LSM.lv 84% 9% 8% Lieto vismaz reizi vismaz Lieto
0% 25% 50% 75% 100%
Uzticas + drīzāk uzticas Neuzticas + drīzāk neuzticas Nezin/ NA
113 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 4. Latvijas sabiedriskā televīzija - priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi
Aptaujas jautājums respondentiem, kuri neskatās Latvijas televīziju vai dara to reti:
- “Jūs minējāt, ka neskatāties LATVIJAS TELEVĪZIJU vai dariet to reti. Sakiet, lūdzu, kāpēc Jūs to neskatāties?”
KāpēcJūs neskatāties LATVIJAS TELEVĪZIJU vai dariet to reti? Biežāk minētās atbildes (Bāze = respondenti, kuri neskatās LTV vai dara to reti; N=592)
Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ 24% nepatīk/ garlaicīgs Laika trūkums/ jāstrādā/ 10% jāmācās
Nesaprot/ slikti saprot 10% latviešu valodu
Nav televizora 8%
Neskatās televīziju 7%
Izmanto citus medijus/ ir daudz citu iespēju gūt 7% informāciju Nav vajadzības/ vēlmes/ 6% intereses
Informāciju gūst 6% internetā Skatās tikai/ gandrīz tikai Krievijas TV 5% kanālus
Reti skatās televīziju 3%
Priekšroku dod citiem TV kanāliem 2% (neprecizējot) Nav LTV programmu 2% mājās Citas intereses/ aktīvs dzīvesveids/ TV ir 2% veltīga laika izšķiešana
Nezina/NA 2%
0% 10% 20% 30%
114 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Retāk tika minētas sekojošas atbildes: - LTV skatās reti, tikai to, kas interesē - Priekšroku dod filmu TV kanāliem - Informāciju gūst sociālajos tīklos - Priekšroku dod Netflix - Daudz reklāmu - Tendencioza/ melīga/ angažēta informācija/ demagoģija/ propaganda - Vecmodīgs/ kaitinošs/ bezgaumīgs - Saturs orientēts uz gados vecākiem cilvēkiem - Priekšroku dod YouTube - Vienveidīga informācija/ vieni un tie paši cilvēki runā vienu un to pašu - Nekvalitatīvs saturs/ nav informatīvs/ analītisks/ oriģināls - Pārāk nopietni/ negatīvi/ depresīvi/ daudz negatīvās informācijas - LTV skatās tikai izklaidējošu saturu - Trūkst labu filmu - Priekšroku dod TV3 - Priekšroku dod populārzinātniskajiem TV kanāliem - Nav raidījumu krievu valodā - Nepatīk raidījumu vadītāji - LTV skatās tikai sporta translācijas - Priekšroku dod Re:TV, kur ir reģionu ziņas - Pārāk maz izklaides - Pārāk dārgs pakalpojums - Priekšroku dod Facebook - Nepatīk balsis, kuras ierunā filmas - Klausās radio podkāstus - Interesējošos raidījumus skatās LSM vietnē replay.lv.
115 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
KāpēcJūs neskatāties LATVIJAS TELEVĪZIJU vai dariet to reti? Biežāk minētās atbildes (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri neklausās LATVIJAS TELEVĪZIJU vai dara to reti; N=175)
Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ 25% nepatīk/ garlaicīgs
Laika trūkums/ jāstrādā/ 13% jāmācās
Informāciju gūst 10% internetā
Nav televizora 10%
Neskatās televīziju 8%
Nav vajadzības/ vēlmes/ 7% intereses
Izmanto citus medijus/ ir daudz citu iespēju gūt 6% informāciju Skatās tikai/ gandrīz tikai Krievijas TV 4% kanālus Saturs orientēts uz gados vecākiem 3% cilvēkiem Citas intereses/ aktīvs dzīvesveids/ TV ir 3% veltīga laika izšķiešana
Priekšroku dod Netflix 3%
Nezina/NA 3%
0% 10% 20% 30%
116 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Cik lielā mērā apmierināts Jūs esat ar sekojošo Latvijas mediju piedāvātā satura kvalitāti kopumā?”
Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar sekojošo Latvijas mediju piedāvātā satura kvalitāti kopumā? (Bāze (n) = respondenti, kuri regulāri lieto attiecīgo mediju)
LTV1 (n=854) 28% 58% 10% 1%3% LTV LTV7 (n=820) 23% 63% 10% 1%4%
TV3 (n=965) 33% 57% 6%1%3%
Sportacentrs (n=289) 30% 56% 6%1%7% Citi mediji Citi Re:TV (n=489) 22% 62% 7%1% 8%
TV24 (n=623) 24% 58% 10% 1% 7%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā apmierina Drīzāk apmierina Drīzāk neapmierina Pilnībā neapmierina Nezina\ NA
117 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar sekojošo Latvijas mediju piedāvātā satura kvalitāti kopumā? (Bāze (n) = respondenti, kuri regulāri lieto attiecīgo mediju)
LTV1 (n=854) 86% 11% 3% LTV LTV7 (n=820) 85% 11% 4%
TV3 (n=965) 90% 7% 3%
Sportacentrs (n=289) 86% 7% 7% Citi mediji Citi
Re:TV (n=489) 84% 8% 8%
TV24 (n=623) 82% 11% 7%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar sekojošo Latvijas mediju piedāvātā satura kvalitāti kopumā? (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri regulāri lieto attiecīgo mediju)
LTV7 (n=96) 86% 8% 5% LTV LTV1 (n=106) 82% 9% 9%
TV3 (n=169) 91% 6% 3%
Sportacentrs (n=61) 91% 8% 2% Citi mediji Citi TV24 (n=79) 86% 5% 9%
Re:TV (n=61) 84% 7% 8%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
118 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar LATVIJAS TELEVĪZIJAS piedāvātā satura kvalitāti kopumā? (I) (Bāze = respondenti, kuri skatās LTV; n=955)
ā Kopā 86% 11% 3%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 82% 9% 9%
Sievietes 89% 8% 3%
Dzimums Vīrieši 81% 15% 3%
16-24 gadi 80% 11% 9%
25-34 gadi 85% 11% 4%
35-44 gadi 87% 11% 3%
Vecums 45-54 gadi 83% 14% 3%
55-64 gadi 86% 11% 3%
65+ gadi 89% 10% 1%
Latvieši 88% 10% 2% Tautība Cittautieši 76% 17% 7%
Augstākā 84% 14% 2%
Vidējā, vid.spec. 87% 9% 4% Izglītība
Pamata 86% 12% 2%
Augsts 78% 17% 5%
Vidēji augsts 88% 9% 3%
Vidējs 89% 11% 0%
Vidēji zems 91% 9% 0%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 83% 16% 1% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 86% 11% 4% nātība Nodarbi- Nestrādā 86% 12% 2%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
119 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Tagad es Jums nosaukšu dažādas tēmas un Jūs man par katru no tām pasakiet, vai, Jūsuprāt, tā Latvijas televīzijā ir atspoguļota par maz, pietiekoši vai par daudz?”
Vai, Jūsuprāt, šīs tēmas Latvijas televīzijā ir atspoguļotas par maz, pietiekoši vai par daudz? (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju vismaz reizi nedēļā; N=832)
Vietējas ziņas 86% 10% 2%2%
Starptautiskās ziņas 82% 11% 4%3%
Kultūra 70% 17% 5% 8% Drošība, valsts un sabiedrības 67% 16% 4% 13% aizsardzība
Politika 65% 2% 25% 8%
Analītika, pētniecība 62% 17% 5% 16%
Latviskā dzīvesziņa 62% 18% 3% 16%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 62% 13% 6% 19%
Izklaide 61% 27% 4% 7% Sabiedrības veselība, 60% 29% 2% 8% medicīna
Reliģija 57% 8% 9% 27%
Izglītība 57% 20% 5% 19%
Profesionālais sports 54% 17% 5% 25%
Tautas sports 53% 15% 4% 29%
Saturs bērniem 45% 23% 4% 29%
Saturs jauniešiem 42% 24% 3% 31%
0% 25% 50% 75% 100% Pietiekoši Par maz Par daudz Nezina\ NA
120 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pauda viedokli, ka attiecīgā tēma LATVIJAS TELEVĪZIJĀ ir pārstāvēta PĀRĀK MAZ (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju vismaz reizi nedēļā; N=832) Sabiedrības veselība, 29% medicīna
Izklaide 27%
Saturs jauniešiem 24%
Saturs bērniem 23%
Izglītība 20%
Latviskā dzīvesziņa 18%
Analītika, pētniecība 17%
Kultūra 17%
Profesionālais sports 17%
Drošība, valsts un 16% sabiedrības aizsardzība
Tautas sports 15%
Ekonomika, 13% uzņēmējdarbība
Starptautiskās ziņas 11%
Vietējas ziņas 10%
Reliģija 8%
Politika 2%
0% 10% 20% 30% 40%
121 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Vai, Jūsuprāt, šīs tēmas Latvijas televīzijā ir atspoguļotas par maz, pietiekoši vai par daudz? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri skatās Latvijas televīziju vismaz reizi nedēļā; N=78)
Vietējas ziņas 89% 4% 6%1%
Starptautiskās ziņas 78% 9% 10% 3%
Kultūra 76% 8% 5% 11% Drošība, valsts un sabiedrības 69% 13% 5% 12% aizsardzība
Profesionālais sports 67% 16% 4% 13%
Politika 66% 1% 23% 10%
Izglītība 65% 17% 4% 14%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 64% 15% 6% 15% Sabiedrības veselība, 63% 22% 4% 11% medicīna
Latviskā dzīvesziņa 62% 13% 5% 20%
Izklaide 62% 28% 4% 6%
Tautas sports 59% 14% 6% 21%
Analītika, pētniecība 57% 21% 9% 13%
Reliģija 56% 4% 11% 29%
Saturs jauniešiem 49% 24% 3% 25%
Saturs bērniem 46% 21% 4% 30%
0% 25% 50% 75% 100% Pietiekoši Par maz Par daudz Nezina\ NA
122 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskās televīzijas satura piedāvājumu katrā no manis nosauktajām jomām? Vai Jūs esat pilnībā apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai pilnībā neapmierināts?”
Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskās televīzijas satura piedāvājumu katrā no sekojošām jomām? (Bāze (n) = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju un kurus interesē attiecīgā tēma)
Vietējas ziņas (n=901) 92% 5%3%
Starptautiskās ziņas (n=807) 87% 9% 5%
Kultūra (n=691) 82% 11% 7% Drošība, valsts un sabiedrības 76% 13% 11% aizsardzība (n=628)
Politika (n=442) 76% 9% 15% Ekonomika, uzņēmējdarbība 75% 15% 10% (n=487)
Latviskā dzīvesziņa (n=595) 74% 14% 12%
Analītika, pētniecība (n=545) 74% 15% 11% Sabiedrības veselība, 72% 19% 9% medicīna (n=751)
Tautas sports (n=333) 72% 18% 11%
Reliģija (n=256) 70% 19% 10%
Izklaide (n=727) 69% 24% 7%
Izglītība (n=471) 68% 18% 14%
Profesionālais sports (n=399) 67% 25% 7%
Saturs bērniem (n=343) 60% 26% 14%
Saturs jauniešiem (n=332) 58% 25% 16%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
123 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskās televīzijas satura piedāvājumu katrā no sekojošām jomām? (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri skatās Latvijas televīziju un kurus interesē attiecīgā tēma)
Vietējas ziņas (n=101) 94% 2%3%
Starptautiskās ziņas (n=87) 89% 6% 6%
Izglītība (n=69) 81% 5% 13%
Reliģija (n=18) 81% 6% 13%
Kultūra (n=79) 80% 13% 7% Ekonomika, uzņēmējdarbība 78% 18% 4% (n=61)
Tautas sports (n=54) 78% 13% 10%
Latviskā dzīvesziņa (n=58) 76% 7% 17% Drošība, valsts un sabiedrības 75% 8% 16% aizsardzība (n=77) Sabiedrības veselība, 75% 12% 12% medicīna (n=85)
Izklaide (n=88) 74% 17% 9%
Politika (n=43) 73% 6% 22%
Analītika, pētniecība (n=59) 72% 17% 11%
Profesionālais sports (n=64) 71% 25% 3%
Saturs jauniešiem (n=67) 69% 16% 15%
Saturs bērniem (n=38) 64% 23% 12%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
124 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik apmierināts vai neapmierināts Jūs esat ar Latvijas televīzijas BĒRNU SATURA piedāvājumu ? (Bāze = respondenti, kuri skatās LTV un kurus interesē bērnu saturs)
Respondenti, kuri skatās LTV, un kuru ģimenēs ir 60% 28% 12% bērni vecumā līdz 15 gadiem
Respondenti, kuri skatās LTV, un kuru ģimenēs ir 61% 29% 11% bērni vecumā līdz 6 gadiem Respondenti, kuri skatās LTV, un kuru ģimenēs ir 56% 30% 14% bērni vecumā no 7 līdz 15 gadiem 0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
Cik apmierināts vai neapmierināts Jūs esat ar Latvijas televīzijas JAUNIEŠU SATURA piedāvājumu ? (Bāze = respondenti, kuri skatās LTV un kurus interesē jauniešu saturs)
Jaunieši, 16 - 24 gadi, kuri skatās LTV un kurus 72% 15% 13% interesē jauniešu saturs
Visi respondenti, kuri skatās LTV un kurus interesē 58% 25% 16% jauniešu saturs
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
125 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Aptaujas jautājums:
- “Cik apmierināts Jūs esat ar viedokļu dažādību Latvijas sabiedriskās televīzijas saturā? Vai Jūs esat pilnībā apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai pilnībā neapmierināts?”
Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas televīzijas saturā? (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; n=955)
Drīzāk apmierina 52% Drīzāk neapmierina 19%
Pilnībā neapmierina 4%
Nezina\ NA Pilnībā 10% apmierina 15%
Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas televīzijas saturā? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri skatās Latvijas televīziju; n=120) Drīzāk apmierina 64%
Drīzāk neapmierina 10%
Pilnībā neapmierina 2%
Nezina\ NA 13% Pilnībā apmierina 11%
126 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas televīzijas saturā? (I) (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; n=955)
ā Kopā 67% 23% 9%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 76% 12% 13%
Sievietes 67% 23% 10%
Dzimums Vīrieši 68% 24% 9%
16-24 gadi 72% 7% 21%
25-34 gadi 74% 20% 6%
35-44 gadi 61% 29% 10%
Vecums 45-54 gadi 61% 32% 7%
55-64 gadi 70% 22% 9%
65+ gadi 69% 21% 10%
Latvieši 70% 22% 8% Tautība Cittautieši 60% 27% 13%
Augstākā 59% 33% 8%
Vidējā, vid.spec. 71% 20% 8% Izglītība
Pamata 74% 10% 15%
Augsts 64% 27% 9%
Vidēji augsts 63% 27% 10%
Vidējs 73% 24% 3%
Vidēji zems 70% 21% 8%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 77% 16% 6% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 64% 28% 8% nātība Nodarbi- Nestrādā 72% 18% 11%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
127 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas televīzijas saturā? (I) (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; n=955)
Kopā 67% 23% 9% Kopā
Rīga 60% 32% 8%
Cita pilsēta 70% 20% 10%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 72% 18% 10%
Rīga 60% 32% 8%
Pierīga 73% 19% 7%
Vidzeme 67% 16% 17% Reģions Kurzeme 71% 26% 3%
Zemgale 70% 13% 18%
Latgale 73% 21% 6%
5 un vairāk 68% 19% 13%
4 64% 22% 13%
3 64% 26% 10%
2 71% 23% 6% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 66% 23% 11%
Ir 70% 19% 11% līdz 15 g. 15 līdz Nav 9%
Bērniģimenē 66% 25%
LTV 69% 23% 8%
nedēļā Latvijas Radio 70% 23% 7%
Lietovismaz reizi LSM.lv 69% 24% 7%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
128 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Kāds saturs (raidījumi, programmas, tēmas) Jums pietrūkst LATVIJAS TELEVĪZIJĀ? Ko vajadzētu vēl iekļaut?”
Kāds saturs (raidījumi, programmas, tēmas) Jums pietrūkst LTV? Biežāk minētās atbildes (Bāze = respondenti, kuri skatās LATVIJAS TELEVĪZIJU; N=955)
Filmas, seriāli 5%
Izklaide 4%
Bērnu auditorijai paredzēts 3% saturs
Sporta raidījumi, 3% translācijas
Teātra izrādes/ operas 3%
Attīstoši, izglītojoši raidījumi 3%
Analītiski pētnieciski 3% raidījumi
Pusaudžu un jauniešu 3% auditorijai peredzēts saturs
Vairāk satura krievu valodā 3% (ziņas, raidījumi, filmas)
Viss apmierina 21%
Nezina/NA 23%
0% 10% 20% 30% 40%
129 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Retāk tika minētas sekojošas atbildes: - Raidījumi par dabu, ģeogrāfiju - Saturs par veselību, medicīnu (t.sk. par Covid-19) - Veidot interesantākus raidījumus - Mazāk reklāmas - Vēsture (raidījumi, filmas) - Vairāk koncertus - Latviešu filmas un seriāli - "Vienkāršo cilvēku" dzīve, sadzīve - Pozitīvs saturs, pozitīvi sasniegumi Latvijā - Kultūras raidījumi - Vairāk humora raidījumu - Vairāk šovu - Raidījumi par tūrismu, ceļošanu - Dokumentālas filmas / raidījumi - Jaunās / mūsdienu filmas - Vairāk satura par lauksaimniekiem / zemniekiem / lauku dzīvi - Sabiedrībai aktuāls saturs, vairāk raidījumu par dzīvi un notikumiem Latvijā - Mazāk atkārtojumu - Raidījumi par zinātni, tehnoloģijām - Raidījumi par sociālām tēmām, sociālo aizsardzību, cilvēktiesībām - Viedokļu dažādība un diskusijas - Samazināt politikas saturu - Ekonomika, uzņēmējdarbība, bizness (ziņas, raidījumi, diksusijas) - Raidījumi par medībām - Ziņas, reportāžas par notikumiem ārzemēs - Raidījumi par dzīvniekiem - Vairāk latviskās dzīvesziņas - Raidījumi par izglītību - Raidījumi par dārzkopību / puķkopību - Kulinārijas raidījumi - Raidījumi par reliģiju - Uzlabot profesionalitāti - Komēdijas, komēdijseriāli - Tiešraides - Mūzikas raidījumi, muzikālie šovi - Raidījumi ar populāriem māksliniekiem / aktieriem / mūziķiem - Kriminālseriāli, detektīvseriāli un filmas, asa sižeta filmas - Patiesība, saturs kuram var ticēt - Vairāk satura / raidījumu par reģioniem / novadiem - Ziņas jāraida biežāk un operatīvāk
130 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Politikas ziņas / raidījumi - Filozofija, psiholoģija, ezotērika, meditācija - Mazāk raidījumu pakaļdarinājumu / veidot oriģinālraidījumus - Vides, ekoloģijas jautājumi, atkritumu šķirošana - Mainīt raidījumu vadītājus / žurnālistus - Reģionālās / novadu ziņas - Trūkst dinamikas - Vairāk hokeja translācijas - Sakārtot / uzlabot raidlaikus / ētera laikus - Grāmatu lasījumi / lugas - Raidījumi par nodarbinātību / darbu - Kultūras dzīve ārzemēs - Profesionālais sports - Kriminālās ziņas - Mācīt runas mākslu - Vietējais / nacionālais sports - Jāšanas sports / raidījumi par zirgiem - Vairāk raidījumu par kaitīgo ieradumu nodarīto ļaunumu - Cirka priekšnesumi / izrādes - Raidījumi par mazākumtautībām / diasporām Latvijā - Raidījumi autovadītājiem - Mazāk sporta raidījumus - Vairāk popularizēt LTV / pašreklāma - Sieviešu auditorijai paredzēts saturs - Labdarība - Mainīt ziņu pasniegšanas veidu - Trūkst surdotulkojumi / titri - Daudzveidīgākus raidījumus.
131 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Runājot par sporta tēmas atspoguļojumu Latvijas televīzijā, kuram no sekojošajiem apgalvojumiem Jūs piekrītat vairāk?”
Runājot par sporta tēmas atspoguļojumu Latvijas televīzijā, kuram no sekojošajiem apgalvojumiem Jūs piekrītat vairāk ... ? (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; n=955)
Vēlētos vairāk sporta Vēlētos vairāk translāciju sporta analītikas 40% 8%
Nezina\ NA 10% Neinteresē sports Cita atbilde 39% 3%
132 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Runājot par sporta tēmas atspoguļojumu Latvijas televīzijā, kuram no sekojošajiem apgalvojumiem Jūs piekrītat vairāk ... ? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri skatās Latvijas televīziju; n=120) Vēlētos vairāk sporta translāciju 48% Vēlētos vairāk sporta analītikas 11%
Nezina\ NA Neinteresē 6% sports Cita atbilde 31% 4%
133 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Tagad es jums nolasīšu vairākus raksturojumus, bet Jūs, lūdzu, pasakiet, cik lielā mērā tie, Jūsuprāt, atbilst Latvijas Televīzijas raidījumiem, to pasniegšanas veidam? Atbildei, lūdzu, izmantojiet 5 punktu skalu, kur „2” nozīmē „pilnībā atbilst”, bet „-2” nozīmē „pilnībā neatbilst””
Cik lielā mērā sekojošie raksturojumi, Jūsuprāt, atbilst vai neatbilst LATVIJAS TELEVĪZIJAS raidījumiem, to pasniegšanas veidam? (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; n=955)
Moderns 21% 42% 23% 7% 3% 4%
Daudzpusīgs 15% 37% 30% 11% 3% 4%
Dinamisks 13% 35% 31% 11% 3% 7%
Aizraujošs 11% 31% 34% 15% 4% 4%
Atraktīvs 9% 32% 35% 14% 4% 6%
Tendenciozs 7% 26% 32% 13% 9% 14%
Provinciāls 7% 21% 28% 23% 11% 10%
Vecišķi 6% 16% 24% 24% 20% 10%
0% 25% 50% 75% 100%
2 (Pilnībā atbilst) 1 0 -1 -2 (Pilnīgi neatbilst) Nezin\ NA
134 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris LATVIJAS TELEVĪZIJAS raksturojumi Vidējais vērtējums 5 punktu skalā, kur -2 nozīmē "pilnīgi neatbilst", bet 2 - "pilnībā atbilst" (Bāze = respondenti, kuri skatās Latvijas televīziju; n=955)
Moderns 0.7
Daudzpusīgs 0.5
Dinamisks 0.5
Aizraujošs 0.3
Atraktīvs 0.3
Tendenciozs 0.1
Provinciāls -0.1
Vecišķi -0.4
-2 -1 0 1 2 pilnīgi neatbilst pilnībā atbilst
135 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik lielā mērā sekojošie raksturojumi, Jūsuprāt, atbilst vai neatbilst LATVIJAS TELEVĪZIJAS raidījumiem, to pasniegšanas veidam? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri skatās Latvijas televīziju; n=120)
Moderns 25% 42% 20% 8% 2%2%
Dinamisks 9% 50% 20% 16% 2%3%
Daudzpusīgs 19% 36% 26% 13% 5%1%
Aizraujošs 16% 36% 24% 20% 3%1%
Atraktīvs 16% 31% 28% 17% 4% 4%
Tendenciozs 6% 23% 36% 15% 8% 12%
Provinciāls 6% 21% 27% 28% 11% 7%
Vecišķi 8% 15% 14% 33% 24% 6%
0% 25% 50% 75% 100%
2 (Pilnībā atbilst) 1 0 -1 -2 (Pilnīgi neatbilst) Nezin\ NA
136 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris LATVIJAS TELEVĪZIJAS raksturojumi Vidējais vērtējums 5 punktu skalā, kur -2 nozīmē "pilnīgi neatbilst", bet 2 - "pilnībā atbilst" (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri skatās Latvijas televīziju; n=120)
Moderns 0.8
Daudzpusīgs 0.5
Dinamisks 0.5
Aizraujošs 0.4
Atraktīvs 0.4
Tendenciozs 0.0
Provinciāls -0.2
Vecišķi -0.5
-2 -1 0 1 2 pilnīgi neatbilst pilnībā atbilst
137 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 5. Latvijas sabiedriskais radio – priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi
Aptaujas jautājums respondentiem, kuri neklausās Latvijas radio vai dara to reti:
- “Jūs minējāt, ka neklausāties LATVIJAS RADIO vai dariet to reti. Sakiet, lūdzu, kāpēc Jūs to neklausāties?”
KāpēcJūs neklausāties LATVIJAS RADIO vai dariet to reti? Biežāk minētās atbildes (Bāze = respondenti, kuri neklausās LATVIJAS RADIO vai dara to reti; N=805)
Mājās/ auto/ darbā nav 17% radio Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ 15% nepatīk/ garlaicīgs Priekšroku dod citiem 14% radio (nekonkretizējot)
Laika trūkums 11%
Nav vajadzības/ vēlmes/ 9% intereses
Klausās tikai/ gandrīz 5% tikai mūziku
Neklausās radio 4%
Informāciju gūst 4% internetā
Informāciju gūst 4% televīzijā
Nesaprot/ slikti saprot 4% latviešu valodu
Radio klausās tikai 3% automašīnā
Priekšroku dod radio 3% SWH Izmanto citus medijus/ ir daudz citu iespēju gūt 3% informāciju Priekšroku dod radio 3% Alise+
Nezina / NA 3%
0% 10% 20% 30%
138 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Retāk tika minētas sekojošas atbildes: - Priekšroku dod radio Skonto - Nedrīkst/ nav iespēju klausīties darbā/ radio traucē - Nemūsdienīga/ slikta mūzika - Nekvalitatīvs saturs/ trūkst aktuālas informācijas/ tukša runāšana - Vecmodīgs/ vecišķs/ bezgaumīgs - Latvijas radio klausās reti - Priekšroku dod radiostacijām krievu valodā - Priekšroku dod European hit radio - Radio izmanto tikai fonam, neiedziļinoties saturā - Priekšroku dod Spotify - Priekšroku dod Divu krastu radio (Daugavpils) - Tendencioza/ angažēta informācija/ demagoģija/ propaganda - Klausās tikai Doma laukumu (krievu val.) - Vienveidīga informācija/ visos medijos viens un tas pats - Pārāk nopietni/ negatīvi/ piesātināti - Priekšroku dod Kristīgajam radio - Priekšroku dod radio TOP - Neinteresē ziņas - Daudz reklāmu - Neinteresē latviešu mūzika - Priekšroku dod Retro radio - Nezina/ neatpazina Latvijas radio - Priekšroku dod radio Tev - Lieto podkāstus - Priekšroku dod Star FM - Priekšroku dod Super FM - Radio klausās tikai viedtālrunī
139 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
KāpēcJūs neklausāties LATVIJAS RADIO vai dariet to reti? Biežāk minētās atbildes (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri neklausās LATVIJAS RADIO vai dara to reti; N=206)
Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ 21% nepatīk/ garlaicīgs
Priekšroku dod citiem 17% radio (nekonkretizējot)
Mājās/ auto/ darbā nav 11% radio
Nav vajadzības/ vēlmes/ 10% intereses
Laika trūkums 10%
Klausās tikai/ gandrīz 8% tikai mūziku
Informāciju gūst 6% internetā
Neklausās radio 5%
Radio klausās tikai 3% automašīnā
Priekšroku dod radio 3% SWH
Priekšroku dod Spotify 3%
Nezina / NA 3%
0% 10% 20% 30%
140 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Cik lielā mērā apmierināts Jūs esat ar sekojošo Latvijas mediju piedāvātā satura kvalitāti kopumā?”
Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar sekojošo Latvijas radio kanālu piedāvātā satura kvalitāti ? (Bāze (n) = respondenti, kuri regulāri lieto attiecīgo mediju)
Latvijas Radio 2 (n=464) 44% 46% 5% 5%
Latvijas Radio 1 (n=437) 39% 50% 6%1%4%
Latvijas Radio 4 (n=147) 26% 58% 7% 9%
Latvijas Radio 3 (n=110) 35% 47% 5% 13%
Latvijas Radio 5 (n=136) 27% 53% 6% 14%
Latvijas radio podkāsti (n=67) 15% 63% 6%2% 14%
Latvijas Radio 6 NABA (n=98) 17% 58% 5% 20%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā apmierina Drīzāk apmierina Drīzāk neapmierina Pilnībā neapmierina Nezina\ NA
141 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar sekojošo Latvijas radio kanālu piedāvātā satura kvalitāti ? (Bāze (n) = respondenti, kuri regulāri lieto attiecīgo mediju)
Latvijas Radio 2 (n=464) 90% 5% 5%
Latvijas Radio 1 (n=437) 90% 6% 4%
Latvijas Radio 4 (n=147) 84% 7% 9%
Latvijas Radio 3 (n=110) 82% 5% 13%
Latvijas Radio 5 (n=136) 80% 6% 14%
Latvijas radio podkāsti 78% 8% 14% (n=67)
Latvijas Radio 6 NABA 76% 5% 20% (n=98)
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
142 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar LATVIJAS RADIO piedāvātā satura kvalitāti kopumā? (I) (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; n=437)
ā Kopā 90% 6% 4%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 88% 10% 3%
Sievietes 92% 5% 3%
Dzimums Vīrieši 87% 8% 5%
16-24 gadi 95% 5%0%
25-34 gadi 84% 7% 9%
35-44 gadi 86% 8% 6%
Vecums 45-54 gadi 96% 3%1%
55-64 gadi 87% 7% 6%
65+ gadi 91% 7% 2%
Latvieši 91% 5% 4% Tautība Cittautieši 78% 16% 5%
Augstākā 89% 6% 5%
Vidējā, vid.spec. 89% 7% 4% Izglītība
Pamata 92% 3%4%
Augsts 93% 4%3%
Vidēji augsts 89% 7% 4%
Vidējs 98% 2%0%
Vidēji zems 93% 3%3%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 80% 11% 9% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 88% 7% 6% nātība Nodarbi- Nestrādā 91% 6% 3%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
143 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Tagad es Jums nosaukšu dažādas tēmas un Jūs man par katru no tām pasakiet, vai, Jūsuprāt, tā Latvijas radio ir atspoguļota par maz, pietiekoši vai par daudz?”
Vai, Jūsuprāt, šīs tēmas Latvijas radio ir atspoguļotas par maz, pietiekoši vai par daudz? (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio vismaz reizi nedēļā; N=646)
Vietējas ziņas 84% 10% 3%3%
Starptautiskās ziņas 76% 14% 4% 6%
Kultūra 72% 13% 6% 9%
Izklaide 70% 16% 5% 9% Drošība, valsts un sabiedrības 65% 14% 5% 16% aizsardzība
Latviskā dzīvesziņa 62% 16% 4% 18%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 62% 11% 5% 23%
Politika 62% 3% 25% 10% Sabiedrības veselība, 61% 25% 4% 10% medicīna
Izglītība 60% 16% 4% 21%
Analītika, pētniecība 58% 16% 5% 21%
Reliģija 52% 10% 9% 29%
Profesionālais sports 50% 13% 6% 30%
Tautas sports 49% 12% 5% 34%
Saturs bērniem 43% 21% 3% 32%
Saturs jauniešiem 41% 20% 4% 35%
0% 25% 50% 75% 100%
Pietiekoši Par maz Par daudz Nezina\ NA
144 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pauda viedokli, ka attiecīgā tēma LATVIJAS RADIO ir pārstāvēta PĀRĀK MAZ (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio vismaz reizi nedēļā; N=646)
Sabiedrības veselība, 25% medicīna
Saturs bērniem 21%
Saturs jauniešiem 20%
Analītika, pētniecība 16%
Latviskā dzīvesziņa 16%
Izklaide 16%
Izglītība 16%
Drošība, valsts un 14% sabiedrības aizsardzība
Starptautiskās ziņas 14%
Kultūra 13%
Profesionālais sports 13%
Tautas sports 12%
Ekonomika, 11% uzņēmējdarbība
Reliģija 10%
Vietējas ziņas 10%
Politika 3%
0% 10% 20% 30% 40%
145 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Vai, Jūsuprāt, šīs tēmas Latvijas radio ir atspoguļotas par maz, pietiekoši vai par daudz? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri klausās Latvijas radio vismaz reizi nedēļā; N=65)
Vietējas ziņas 86% 3%5% 5%
Izklaide 76% 12% 5% 7%
Starptautiskās ziņas 76% 7% 7% 10% Sabiedrības veselība, 72% 18% 4% 6% medicīna
Kultūra 70% 9% 4% 17%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 68% 9% 3% 20% Drošība, valsts un sabiedrības 65% 18% 4% 12% aizsardzība
Izglītība 65% 9% 2% 24%
Latviskā dzīvesziņa 64% 12% 6% 18%
Profesionālais sports 61% 10% 5% 24%
Reliģija 60% 4% 12% 24%
Analītika, pētniecība 56% 14% 8% 22%
Politika 55% 4% 30% 11%
Tautas sports 54% 10% 7% 29%
Saturs jauniešiem 53% 16% 3% 27%
Saturs bērniem 42% 20% 5% 33%
0% 25% 50% 75% 100% Pietiekoši Par maz Par daudz Nezina\ NA
146 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskā radio programmu un pārraižu satura piedāvājumu katrā no manis nosauktajām jomām? Vai Jūs esat pilnībā apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai pilnībā neapmierināts?”
Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskā radio programmu un pārraižu satura piedāvājumu katrā no sekojošām jomām? (Bāze (n) = respondenti, kuri klausās Latvijas radio un kurus interesē attiecīgā tēma)
Vietējas ziņas (n=681) 89% 5% 6%
Kultūra (n=549) 84% 7% 9%
Starptautiskās ziņas (n=622) 82% 9% 9%
Izklaide (n=562) 77% 14% 10%
Politika (n=344) 75% 9% 16%
Latviskā dzīvesziņa (n=459) 75% 10% 14% Sabiedrības veselība, 74% 14% 12% medicīna (n=559) Drošība, valsts un sabiedrības 73% 11% 16% aizsardzība (n=493)
Reliģija (n=191) 72% 15% 14%
Analītika, pētniecība (n=432) 71% 14% 15% Ekonomika, uzņēmējdarbība 71% 13% 16% (n=385)
Izglītība (n=383) 68% 13% 20%
Profesionālais sports (n=312) 66% 18% 16%
Tautas sports (n=271) 65% 16% 19%
Saturs bērniem (n=260) 60% 21% 19%
Saturs jauniešiem (n=251) 60% 17% 24%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
147 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskā radio programmu un pārraižu satura piedāvājumu katrā no sekojošām jomām? (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri klausās Latvijas radio un kurus interesē attiecīgā tēma)
Vietējas ziņas (n=71) 87% 5% 8%
Izklaide (n=71) 84% 6% 10%
Starptautiskās ziņas (n=65) 82% 8% 11%
Kultūra (n=65) 81% 10% 9% Ekonomika, uzņēmējdarbība 81% 12% 8% (n=45)
Latviskā dzīvesziņa (n=43) 80% 9% 11% Sabiedrības veselība, 80% 13% 8% medicīna (n=61)
Politika (n=29) 79% 12% 10% Drošība, valsts un sabiedrības 78% 10% 13% aizsardzība (n=56)
Profesionālais sports (n=49) 77% 12% 11%
Izglītība (n=53) 73% 8% 19%
Analītika, pētniecība (n=44) 73% 14% 13%
Reliģija (n=15) 73% 5% 22%
Saturs jauniešiem (n=44) 71% 9% 19%
Tautas sports (n=40) 71% 13% 16%
Saturs bērniem (n=26) 64% 23% 12%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
148 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Cik apmierināts vai neapmierināts Jūs esat ar Latvijas radio BĒRNU SATURA piedāvājumu ? (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio un kurus interesē bērnu saturs)
Respondenti, kuri klausās LR, un kuru ģimenēs ir bērni 58% 24% 19% vecumā līdz 15 gadiem
Respondenti, kuri klausās LR, un kuru ģimenēs ir bērni 59% 23% 17% vecumā līdz 6 gadiem
Respondenti, kuri klausās LR, un kuru ģimenēs ir bērni 57% 25% 18% vecumā no 7 līdz 15 gadiem
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
Cik apmierināts vai neapmierināts Jūs esat ar Latvijas radio JAUNIEŠU SATURA piedāvājumu ? (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio un kurus interesē jauniešu saturs)
Jaunieši, 16 - 24 gadi, kuri klausās LR un kurus 85% 7% 7% interesē jauniešu saturs
Visi respondenti, kuri klausās LR un kurus 60% 17% 24% interesē jauniešu saturs
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
149 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Kāds saturs (raidījumi, programmas, tēmas) Jums pietrūkst LATVIJAS RADIO? Ko tajos vajadzētu vēl iekļaut?”
Kāds saturs (raidījumi, programmas, tēmas) Jums pietrūkst LATVIJAS RADIO? Biežāk minētās atbildes (Bāze = respondenti, kuri klausās LATVIJAS RADIO; N=742)
Vairāk mūzikas 4%
Analītiskie / pētnieciskie 3% raidījumi
Grāmatu lasījumi / lugas 3%
Kultūras raidījumi (ar populāriem māksliniekiem/ 2% aktieriem, mūziķiem)
Vairāk izklaides, humora 2% raidījumu, šovu
Sabiedrībai aktuālā 2% informācija
Bērnu raidījumi 2%
Vairāk ārzemju ziņas / 2% reportāžas
Raidījumi par veselību / medicīnu (t.sk. par Covid- 2% 19) Interesantākus, dinamiskākus raidījumus, 2% mainīt pasniegšanas veidu
Viss apmierina 34%
Nezina/NA 30%
0% 10% 20% 30% 40%
150 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Retāk tika minētas sekojošas atbildes: - Attīstošie, izglītojoši raidījumi, rīkot interaktīvus konkursus - Vairāk diskusijas / debates ar nozaru ekspertiem - Vairāk sporta raidījumu / translāciju - Sadzīviska satura raidījumi (par "vienkāršiem" cilvēkiem, ģimeni) - Vairāk pozitīva satura (piem., sasniegumi Latvijā) - Raidījumi par dzīves vērtībām, psiholoģija, ezotērika, meditācija, reliģija - Raidījumi par vēsturi - Vairāk teātra izrādes / operas - Raidījumi par dabu, dzīvniekiem, ģeogrāfiju, tūrismu, ceļošanu - Vairāk latviešu mūzikas - Praktisku padomu raidījumi (piem., dārzkopībā, kulinārijā) - Jauniešu / pusaudžu raidījumi - Viedokļu dažādība - Vairāk satura / raidījumu par Latviju - Vairāk ziņas / satura krievu valodā - Vairāk tiešraides - Mazāk ziņu / raidījumu par politiku - Mazāk atkārtojumu - Labāku pārklājumu - Ekonomika (uzņēmējdarbība, bizness, nodarbinātība) - Mazāk reklāmas - Raidījumi par zinātni, tehnoloģijām - Vairāk mūsdienīgas mūzikas - Vairāk patiesības; satura, kam var ticēt - Garāku Aida Tomsona raidījumu - Vairāk latviskās dzīvesziņas - Reģionālās / novadu ziņas - Mainīt raidījumu vadītājus / žurnālistus - Vairāk satura par lauksaimniekiem / zemniekiem / lauku dzīvi - Politikas ziņas / raidījumi - Sabiedrības sociālās aizsardzības tēmas - Vairāk satura / raidījumu par reģioniem / novadiem - Raidījumi par izglītību - Vajadzīgs radio tirgus katru vakaru - Kulinārijas raidījumi - Garāku Brīvo Mikrofonu - Attīstīt radio platformu internetā - Mazāk raidījumu pakaļdarinājumu / veidot oriģinālraidījumus - Raidījumi par dzīvniekiem - Raidījumi autovadītājiem
151 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Vairāk koncertus - Informācija par ielu un ceļu satiksmi - Uzlabot profesionalitāti - Mācīt runas mākslu - Vairāk raidījumu par kaitīgo ieradumu nodarīto ļaunumu - Sakārtot / uzlabot raidlaikus / ētera laikus - Tēmu dažādība - Rīta vingrošana - Vides / ekoloģijas jautājumi
152 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Aptaujas jautājums:
- “Cik apmierināts Jūs esat ar viedokļu dažādību Latvijas sabiedriskā radio saturā? Vai Jūs esat pilnībā apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai pilnībā neapmierināts?”
Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas radio saturā? (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; n=742)
Drīzāk apmierina 50%
Drīzāk neapmierina 15%
Pilnībā neapmierina 4%
Nezina\ NA Pilnībā 10% apmierina 21%
Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas radio saturā? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri klausās Latvijas radio; n=89) Drīzāk apmierina 51%
Drīzāk neapmierina 12%
Pilnībā neapmierina 3%
Nezina\ NA 10% Pilnībā apmierina 24%
153 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas radio saturā? (I) (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; n=742)
ā Kopā 71% 19% 10%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 75% 15% 9%
Sievietes 73% 15% 12%
Dzimums Vīrieši 68% 24% 8%
16-24 gadi 71% 15% 14%
25-34 gadi 77% 17% 6%
35-44 gadi 69% 24% 7%
Vecums 45-54 gadi 58% 26% 16%
55-64 gadi 74% 16% 10%
65+ gadi 73% 17% 10%
Latvieši 71% 19% 10% Tautība Cittautieši 67% 20% 13%
Augstākā 66% 25% 8%
Vidējā, vid.spec. 72% 16% 12% Izglītība
Pamata 77% 12% 10%
Augsts 69% 21% 11%
Vidēji augsts 66% 23% 10%
Vidējs 74% 22% 5%
Vidēji zems 77% 17% 6%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 69% 13% 18% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 67% 22% 11% nātība Nodarbi- Nestrādā 75% 16% 10%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
154 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs apmierina vai neapmierina VIEDOKĻU DAŽĀDĪBA Latvijas radio saturā? (II) (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; n=742)
Kopā 71% 19% 10% Kopā
Rīga 67% 27% 7%
Cita pilsēta 71% 18% 11%
Apdzīvotāvieta Lauki 74% 13% 13%
Rīga 67% 27% 7%
Pierīga 72% 19% 9%
Vidzeme 71% 18% 11% Reģions Kurzeme 75% 20% 5%
Zemgale 71% 7% 22%
Latgale 75% 11% 14%
5 un vairāk 71% 15% 14%
4 72% 19% 9%
3 64% 23% 13%
2 72% 18% 9% Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 71% 20% 9%
Ir 72% 20% 8% līdz 15 g. 15 līdz Nav 11%
Bērniģimenē 70% 19%
LTV 72% 18% 9%
nedēļā Latvijas Radio 72% 18% 9%
Lieto vismaz reizi vismaz Lieto LSM.lv 66% 24% 10%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierināts Pilnībā + drīzāk neapmierināts Nezina\ NA
155 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Tagad es jums nolasīšu vairākus raksturojumus, bet Jūs, lūdzu, pasakiet, cik lielā mērā tie, Jūsuprāt, atbilst Latvijas radio raidījumiem, to pasniegšanas veidam? Atbildei, lūdzu, izmantojiet 5 punktu skalu, kur „2” nozīmē „pilnībā atbilst”, bet „-2” nozīmē „pilnībā neatbilst””
Cik lielā mērā sekojošie raksturojumi, Jūsuprāt, atbilst vai neatbilst LATVIJAS RADIO raidījumiem, to pasniegšanas veidam? (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; n=742)
Daudzpusīgs 24% 33% 24% 10% 2% 7%
Moderns 20% 36% 25% 6% 4% 9%
Dinamisks 14% 37% 25% 10% 2% 11%
Aizraujošs 17% 31% 28% 14% 4% 7%
Atraktīvs 13% 29% 30% 14% 5% 9%
Tendenciozs 9% 19% 30% 13% 12% 17%
Provinciāls 8% 20% 26% 20% 13% 13%
Vecišķi 5% 15% 22% 22% 21% 15%
0% 25% 50% 75% 100%
2 (Pilnībā atbilst) 1 0 -1 -2 (Pilnīgi neatbilst) Nezin\ NA
156 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris LATVIJAS RADIO raksturojumi Vidējais vērtējums 5 punktu skalā, kur -2 nozīmē "pilnīgi neatbilst", bet 2 - "pilnībā atbilst" (Bāze = respondenti, kuri klausās Latvijas radio; n=742)
Daudzpusīgs 0.7
Moderns 0.7
Dinamisks 0.6
Aizraujošs 0.5
Atraktīvs 0.3
Tendenciozs 0.0
Provinciāls -0.1
Vecišķi -0.5
-2 -1 0 1 2 pilnīgi neatbilst pilnībā atbilst
157 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik lielā mērā sekojošie raksturojumi, Jūsuprāt, atbilst vai neatbilst LATVIJAS RADIO raidījumiem, to pasniegšanas veidam? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri klausās Latvijas radio; n=89)
Daudzpusīgs 16% 40% 27% 8% 4% 6%
Moderns 18% 33% 25% 10% 8% 5%
Dinamisks 10% 42% 28% 8% 8% 5%
Aizraujošs 13% 36% 31% 13% 4% 3%
Atraktīvs 11% 35% 32% 14% 4% 5%
Tendenciozs 8% 26% 27% 14% 9% 16%
Vecišķi 8% 21% 12% 28% 15% 15%
Provinciāls 9% 19% 20% 28% 11% 13%
0% 25% 50% 75% 100%
2 (Pilnībā atbilst) 1 0 -1 -2 (Pilnīgi neatbilst) Nezin\ NA
158 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris LATVIJAS RADIO raksturojumi Vidējais vērtējums 5 punktu skalā, kur -2 nozīmē "pilnīgi neatbilst", bet 2 - "pilnībā atbilst" (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri klausās Latvijas radio; n=89)
Daudzpusīgs 0.6
Moderns 0.4
Aizraujošs 0.4
Dinamisks 0.4
Atraktīvs 0.4
Tendenciozs 0.1
Provinciāls -0.1
Vecišķi -0.2
-2 -1 0 1 2 pilnīgi neatbilst pilnībā atbilst
159 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 6. Latvijas sabiedrisko mediju vienotais portāls www.lsm.lv – priekšstati, satura vērtējums, ieteikumi
Aptaujas jautājums respondentiem, kuri nelieto Latvijas sabiedrisko mediju vienotais portāls www.lsm.lv vai dara to reti:
- “Jūs minējāt, ka neapmeklējat Latvijas sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv vai dariet to reti. Sakiet, lūdzu, kāpēc Jūs to neapmeklējat?”
KāpēcJūs neapmeklējiet Latvijas sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv vai dariet to reti? Biežāk minētās atbildes (Bāze = respondenti, kuri neapmeklē lsm.lv vai dara to reti; N=1120)
Nav vajadzības/ vēlmes/ 32% intereses
Priekšroku dod citām interneta vietnēm/ 18% portāliem
Nelieto/ nav interneta 14%
Neatpazina portālu www.lsm.lv/ nav 11% populārs
Laika trūkums 7%
Izmanto citus medijus 4%
Maz/ reti lieto internetu 3%
Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ 3% nepatīk
Nesaprot/ slikti saprot 2% latviešu valodu
Priekšroku dod Delfi 2%
Izmanto replay.lv, lai noskatītos interesējošos 2% raidījumus
Nezina/NA 4%
0% 10% 20% 30% 40% 160 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Retāk tika minētas sekojošas atbildes: - Vienveidīga informācija/ visos medijos viens un tas pats - Citas intereses - Nekvalitatīvs saturs/ nav informatīvs/ analītisks/ oriģināls - Priekšroku dod Tvnet/ Apollo - lsm.lv lieto reti, ja kaut kas īpaši ieinteresē - Priekšroku dod Facebook - Portālā grūti orientēties/ pārbāzts ar informāciju/ neērts - Tendencioza/ nepatiesa/ neuzticama informācija/ propaganda - Portālā izmanto tikai arhīvus.
Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
KāpēcJūs neapmeklējiet Latvijas sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv vai dariet to reti? Biežāk minētās atbildes (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri neapmeklē lsm.lv vai dara to reti; N=178)
Nav vajadzības/ vēlmes/ 36% intereses
Priekšroku dod citām interneta vietnēm/ 29% portāliem Neatpazina portālu www.lsm.lv/ nav 12% populārs
Laika trūkums 7%
Saturs nepiesaista/ neliekas interesants/ 6% nepatīk Izmanto replay.lv, lai noskatītos interesējošos 3% raidījumus
Priekšroku dod Delfi 2%
Nezina/NA 4%
0% 10% 20% 30% 40%
161 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Cik lielā mērā apmierināts Jūs esat ar sekojošo Latvijas mediju piedāvātā satura kvalitāti kopumā?”
Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar sekojošo mediju piedāvātā satura kvalitāti ? (Bāze (n) = respondenti, kuri regulāri lieto attiecīgo mediju)
Sabiedrisko mediju vienotais 88% 6% 6% portāls www.lsm.lv (n=338)
Sabiedrisko mediju arhīva 87% 7% 6% vietni www.replay.lsm (n=185)
LTV, LR un/vai LSM.LV 84% 9% 7% sociālo mediju kontus (n=502)
Lsm.lv vietne krievu valodā 83% 7% 10% rus.lsm.lv (n=87)
Lsm.lv vietne bērniem 79% 9% 12% www.bernistaba.lsm.lv (n=75)
Lsm.lv vietne angļu valodā 75% 13% 13% eng.lsm.lv (n=52)
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
162 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts vai neapmierināts ar sekojošo mediju piedāvātā satura kvalitāti ? (Bāze (n) = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri regulāri lieto attiecīgo mediju)
Sabiedrisko mediju vienotais 95% 5% portāls www.lsm.lv (n=97)
Sabiedrisko mediju arhīva 94% 3%3% vietni www.replay.lsm (n=50)
LTV, LR un/vai LSM.LV 92% 6%2% sociālo mediju kontus (n=126)
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk apmierina Pilnībā + drīzāk neapmierina Nezina\ NA
163 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Aptaujas jautājums:
- “Tagad es Jums nosaukšu dažādas tēmas un Jūs man par katru no tām pasakiet, vai, Jūsuprāt, tā portālā www.lsm.lv ir atspoguļota par maz, pietiekoši vai par daudz?”
Vai, Jūsuprāt, šīs tēmas portālā www.lsm.lv ir atspoguļotas par maz, pietiekoši vai par daudz? (Bāze = respondenti, kuri lieto portālu lsm.lv vismaz reizi nedēļā; N=302)
Vietējas ziņas 78% 8% 1% 12%
Kultūra 71% 9% 2% 18%
Starptautiskās ziņas 69% 14% 2% 15% Sabiedrības veselība, 65% 15% 3% 18% medicīna
Izklaide 64% 14% 2% 19%
Politika 64% 5% 14% 17% Drošība, valsts un sabiedrības 61% 15% 2% 23% aizsardzība
Izglītība 61% 17% 1% 21%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 59% 15% 2% 24%
Analītika, pētniecība 58% 18% 2% 23%
Latviskā dzīvesziņa 53% 14% 3% 30%
Tautas sports 50% 11% 3% 36%
Profesionālais sports 50% 13% 4% 34%
Reliģija 48% 7% 5% 40%
Saturs bērniem 43% 19% 1% 37%
Saturs jauniešiem 41% 24% 1% 34%
0% 25% 50% 75% 100% Pietiekoši Par maz Par daudz Nezina\ NA
164 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Vai, Jūsuprāt, šīs tēmas portālā www.lsm.lv ir atspoguļotas par maz, pietiekoši vai par daudz? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri lieto portālu lsm.lv vismaz reizi nedēļā; N=73)
Vietējas ziņas 77% 9% 2% 13%
Starptautiskās ziņas 71% 12% 3% 14%
Ekonomika, uzņēmējdarbība 70% 10% 4% 15%
Politika 70% 1% 14% 14%
Izklaide 68% 20% 2% 10%
Analītika, pētniecība 67% 18% 1% 14%
Kultūra 67% 11% 4% 17%
Izglītība 67% 17% 2% 14% Sabiedrības veselība, 67% 13% 4% 15% medicīna Drošība, valsts un sabiedrības 65% 19% 2% 14% aizsardzība
Tautas sports 65% 5%3% 27%
Reliģija 64% 1%6% 28%
Latviskā dzīvesziņa 60% 15% 1% 24%
Profesionālais sports 60% 12% 3% 26%
Saturs jauniešiem 53% 27% 1% 19%
Saturs bērniem 45% 24% 3% 28%
0% 25% 50% 75% 100%
Pietiekoši Par maz Par daudz Nezina\ NA
165 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Kāds saturs, tēmas Jums pietrūkst vietnē LSM.LV? Ko vajadzētu vēl iekļaut?”
Kāds saturs, tēmas Jums pietrūkst vietnē LSM.LV? Biežāk minētās atbildes (Bāze = respondenti, kuri apmeklē LSM.LV; N=427)
Sporta saturs (profesionālais sports, 2% vietējais sports)
Izklaidējošs saturs 2% (slavenību iesaiste, humors)
Analītiski pētniecisks saturs 2%
Bērniem paredzēts saturs 2%
Sabiedrībai aktuāls saturs, ziņas (lielāks apjoms; 2% dažādība; operatīvāk)
Saturs par veselību, medicīnu (t.sk. par Copvid- 2% 19)
Ārzemju ziņas 2%
Viss apmierina 29%
Nezina / NA 48%
0% 20% 40% 60%
166 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Retāk tika minētas sekojošas atbildes: - Ekonomika, uzņēmējdarbība, nodarbinātība - Interesantāk pasniegts saturs - Kultūras saturs (tai skaitā kultūras dzīve ārzemēs) - Vairāk patiesības/ satura, kam var ticēt - Diskusijas, debates ar nozaru ekspertiem - Viedokļu dažādība - Daba, ģeogrāfija, ceļojumi - Pusaudžiem un jauniešiem paredzēts saturs - Filmas, seriāli - Reliģija - Saturs lauksaimniekiem, zemniekiem, par lauku dzīvi - Izglītojošs, attīstošs saturs - Pārāk daudz politikas - Notikumi un dzīve reģionos, novadu ziņas - Autovadītājiem paredzēts saturs - Mūzika (t.sk. muzikālie šovi) - Izglītība - Juridiska rakstura informācija - Sadzīviska rakstura saturs (par "vienkāršo" cilvēku dzīvi, ģimeni) - Dzīvnieku mīļiem paredzēts saturs - Latviskā dzīvesziņa - Izveidot savu aplikāciju MT - Vēsture - Veidot oriģinālu saturu - Laika ziņas - Zinātne un tehnoloģijas - Politika - Kriminālā informācija - Sakārtot raidlaiku izvēlni - Makšķerniekiem paredzēts saturs - Informācija par pasākumiem un izklaides vietām - Vairāk popularizēt LTV / pašreklāma - Kulinārija - Grāmatu, lugu audio lasījumi - Ilgāk pieejami raidījumu atkārtojumi - Sabiedrībā veikto aptauju rezultāti - Mazāk reklāmu - Dārzkopība, puķkopība - Pozitīvs saturs (Latvijas sasniegumi).
167 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 7. Raidījumu atkārtojumi sabiedriskajā televīzijā un radio – attieksme, izmantošana
Aptaujas jautājums:
- “Kā Jūs parasti rīkotos situācijā, ja neesat redzējis/ dzirdējis Jūs interesējošu raidījumu?”
Kā Jūs parasti rīkotos situācijā, ja neesat redzējis/ dzirdējis Jūs interesējošu raidījumu? (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262) Noskatos\ Noskatos\ noklausos noklausos to raidījumu TV\ internetā, vietnē radio arhīvā replay.lsm.lv 22% 21%
Noskatos\ Neskatos\ noklausos to, neklausos kad tas tiek atkārtojumus, atkārtots TV\ arhīvus radio 31% Nezina\ NA programmā 5% 21%
168 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Kā Jūs parasti rīkotos situācijā, ja neesat redzējis/ dzirdējis Jūs interesējošu raidījumu? (I) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
ā Kopā 21% 22% 21% 31% 5%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 7% 22% 33% 30% 8%
Sievietes 24% 22% 20% 30% 5%
Dzimums Vīrieši 18% 21% 23% 33% 5%
16-24 7% 23% 32% 31% 8%
25-34 10% 23% 33% 28% 6%
35-44 9% 25% 30% 31% 5%
Vecums 45-54 24% 26% 17% 29% 4%
55-64 20% 23% 18% 34% 5%
65+ 39% 15% 10% 34% 3%
Latvieši 21% 25% 23% 28% 3%
Tautība Cittautieši 23% 14% 17% 38% 8%
Augstākā 13% 26% 30% 26% 4%
Vidējā, vid.spec. 23% 22% 17% 34% 4% Izglītība Pamata 33% 11% 14% 35% 8%
Augsts 13% 32% 30% 22% 3%
Vidēji augsts 18% 26% 26% 26% 4%
Vidējs 31% 18% 17% 32% 3%
Vidēji zems 30% 14% 14% 40% 2%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 30% 21% 14% 29% 6% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 14% 26% 26% 30% 5% nātība Nodarbi- Nestrādā 31% 16% 15% 34% 5%
0% 25% 50% 75% 100% Noskatos\ noklausos to, kad tas tiek atkārtots TV\ radio programmā Noskatos\ noklausos raidījumu TV\ radio arhīvā Noskatos\ noklausos to internetā, vietnē replay.lsm.lv Neskatos\ neklausos atkārtojumus, arhīvus Nezina\ NA
169 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Kā Jūs parasti rīkotos situācijā, ja neesat redzējis/ dzirdējis Jūs interesējošu raidījumu? (II) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
ā Kopā 21% 22% 21% 31% 5% Kop
Rīga 18% 16% 29% 33% 4%
Cita pilsēta 20% 28% 17% 30% 5%
Apdzīvotā vieta Apdzīvotā Lauki 25% 20% 18% 32% 5%
Rīga 18% 16% 29% 33% 4%
Pierīga 20% 33% 20% 24% 3%
Vidzeme 17% 37% 7% 36% 2%
Reģions Kurzeme 27% 19% 17% 31% 5%
Zemgale 26% 18% 22% 25% 8%
Latgale 19% 13% 19% 42% 7%
5 un vairāk 15% 30% 23% 26% 6%
4 10% 26% 29% 29% 5%
3 15% 25% 22% 33% 4%
2 28% 20% 16% 31% 5%
Ģimenes locekļu skaits locekļu Ģimenes 1 26% 15% 22% 34% 3%
Ir 11% 27% 26% 29% 6%
līdz 15 g. 15 līdz Nav 25% 19% 19% 32% 4% Bērniģimenē
LTV 23% 24% 20% 28% 4%
Latvijas Radio 22% 23% 21% 29% 4% Vispār lieto Vispār LSM.lv 11% 26% 37% 21% 4%
LTV 26% 24% 18% 28% 4%
3% nedēļā Latvijas Radio 25% 24% 18% 29%
LSM.lv 9% 31% 40% 16% 4% Lieto vismaz reizi vismaz Lieto 0% 25% 50% 75% 100% Noskatos\ noklausos to, kad tas tiek atkārtots TV\ radio programmā Noskatos\ noklausos raidījumu TV\ radio arhīvā Noskatos\ noklausos to internetā, vietnē replay.lsm.lv Neskatos\ neklausos atkārtojumus, arhīvus Nezina\ NA
170 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Aptaujas jautājums:
- “Vai, Jūsuprāt, raidījumu atkārtojumi Latvijas sabiedriskajā televīzijā un radio ir …?”
Vai, Jūsuprāt, raidījumu atkārtojumi Latvijas sabiedriskajā televīzijā un radio ir …? (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
Pietiekošā skaitā 55%
Nezina\ NA 25%
Par maz Par daudz 6% 14%
171 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Vai, Jūsuprāt, raidījumu atkārtojumi Latvijas sabiedriskajā televīzijā un radio ir …? (I) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
Kopā 55% 13% 6% 25%
pā Ko
9% 5% 33%
grupa 52%
Mērķa 16-30 gadi
Sievietes 55% 13% 7% 25%
Dzimums Vīrieši 55% 14% 6% 25%
16-24 55% 9% 5% 32%
25-34 56% 11% 5% 29%
35-44 53% 12% 7% 28%
Vecums 45-54 55% 14% 7% 25%
55-64 54% 15% 6% 26%
65+ 57% 16% 8% 19%
Latvieši 57% 15% 7% 21%
Tautība Cittautieši 50% 11% 5% 35%
Augstākā 54% 12% 6% 28%
Vidējā, vid.spec. 56% 14% 6% 24% Izglītība Pamata 52% 17% 9% 22%
Augsts 58% 12% 5% 24%
Vidēji augsts 55% 17% 6% 23%
Vidējs 51% 17% 8% 25% mēnesī Vidēji zems 57% 16% 9% 18%
Ienākumu līmenis uz līmenis Ienākumu Zems 64% 14% 4% 18% vienu ģimenes locekli ģimenes vienu
Strādā 54% 13% 6% 28% nātība
Nodarbi- Nestrādā 57% 14% 7% 22%
0% 25% 50% 75% 100% Pietiekošā skaitā Par daudz Par maz Nezina\ NA
172 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Vai, Jūsuprāt, raidījumu atkārtojumi Latvijas sabiedriskajā televīzijā un radio ir …? (II) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
Kopā 55% 13% 6% 25%
pā Ko
Rīga 54% 17% 4% 25%
vieta Cita pilsēta 59% 10% 4% 26% Apdzīvotā Lauki 51% 13% 11% 25%
Rīga 54% 17% 4% 25%
Pierīga 62% 9% 6% 22%
Vidzeme 59% 9% 6% 25%
Reģions Kurzeme 53% 22% 4% 21%
Zemgale 46% 10% 15% 29%
Latgale 56% 7% 6% 32%
5 un vairāk 61% 13% 5% 22%
4 55% 14% 7% 24%
57% 11% 4% 28%
skaits 3
2 52% 15% 8% 25% Ģimenes locekļu Ģimenes 1 55% 13% 8% 24%
Ir 59% 12% 5% 24%
15 g. 15 Bērni
Nav 54% 14% 7% 26% ģimenē līdz ģimenē
LTV 59% 15% 7% 19%
Latvijas Radio 58% 16% 7% 19%
Vispār lieto Vispār LSM.lv 57% 15% 6% 21%
LTV 60% 15% 8% 17%
Latvijas Radio 59% 16% 7% 18% reizi nedēļā reizi
Lieto vismaz Lieto LSM.lv 58% 14% 8% 21%
0% 25% 50% 75% 100%
Pietiekošā skaitā Par daudz Par maz Nezina\ NA
173 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 8. Latvijas sabiedriskie mediji un medijpratība
Aptaujas jautājums:
- “Tagad es Jums nolasīšu dažus apgalvojumus, par katru no tiem, lūdzu pasakiet man, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat vai nepiekrītat – pilnībā piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat vai pilnībā nepiekrītat?”
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošiem izteikumiem? (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
Sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) nodrošina viedokļu 17% 46% 21% 4% 12% daudzveidību
Parasti es spēju atšķirt patiesas 18% 44% 23% 5% 10% ziņas no viltus ziņām
Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) ataino manus 9% 46% 23% 6% 16% uzskatus
Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) palīdz man atšķirt 11% 41% 22% 7% 18% patiesas ziņas no viltus ziņām
Latvijas sabiedriskajos medijos (LTV, LR, Lsm.lv) gadās viltus 11% 34% 20% 5% 29% ziņas
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā piekrīt Drīzāk piekrīt Drīzāk nepiekrīt Pilnībā nepiekrīt Nezina\ NA
174 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošiem izteikumiem? (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
Sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) nodrošina viedokļu 63% 25% 12% daudzveidību
Parasti es spēju atšķirt patiesas 62% 28% 10% ziņas no viltus ziņām
Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) ataino manus 54% 30% 16% uzskatus
Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) palīdz man atšķirt 52% 30% 18% patiesas ziņas no viltus ziņām
Latvijas sabiedriskajos medijos (LTV, LR, Lsm.lv) gadās viltus 46% 26% 29% ziņas
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
175 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Pētījuma rezultāti mērķa grupā – respondentu vidū vecumā no 16 līdz 30 gadiem:
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošiem izteikumiem? (Bāze = mērķa grupa: respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=217)
Parasti es spēju atšķirt patiesas 66% 24% 10% ziņas no viltus ziņām
Sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) nodrošina viedokļu 65% 19% 16% daudzveidību
Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) palīdz man atšķirt 48% 31% 21% patiesas ziņas no viltus ziņām
Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) ataino manus 46% 34% 20% uzskatus
Latvijas sabiedriskajos medijos (LTV, LR, Lsm.lv) gadās viltus 42% 28% 30% ziņas
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
176 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošam izteikumam? Sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) nodrošina viedokļu daudzveidību (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
ā Kopā 63% 25% 12%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 65% 19% 16%
Sievietes 64% 23% 13%
Dzimums Vīrieši 62% 26% 11%
16-24 68% 13% 19%
25-34 62% 24% 14%
35-44 55% 32% 14%
Vecums 45-54 60% 28% 12%
55-64 68% 24% 8%
65+ 66% 23% 10%
Latvieši 66% 24% 10%
Tautība Cittautieši 56% 27% 17%
Augstākā 58% 32% 10%
Vidējā, vid.spec. 67% 21% 12% Izglītība
Pamata 60% 21% 19%
Augsts 61% 30% 8%
Vidēji augsts 70% 23% 7%
Vidējs 63% 29% 9%
Vidēji zems 69% 20% 10%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 65% 23% 12% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 61% 27% 12% nātība Nodarbi- Nestrādā 66% 21% 12%
0% 25% 50% 75% 100%
Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
177 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošam izteikumam? Parasti es spēju atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām (I) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
ā Kopā 62% 28% 10%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 66% 24% 10%
Sievietes 59% 30% 11%
Dzimums Vīrieši 66% 25% 9%
16-24 66% 21% 13%
25-34 70% 21% 9%
35-44 68% 24% 9%
Vecums 45-54 57% 34% 8%
55-64 60% 27% 13%
65+ 56% 33% 11%
Latvieši 66% 26% 9% Tautība Cittautieši 52% 33% 14%
Augstākā 71% 21% 7%
Vidējā, vid.spec. 61% 28% 11% Izglītība
Pamata 44% 42% 14%
Augsts 75% 20% 5%
Vidēji augsts 68% 24% 8%
Vidējs 44% 43% 13%
Vidēji zems 57% 31% 12%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 55% 36% 10% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 66% 24% 10% nātība Nodarbi- Nestrādā 57% 33% 11%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
178 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošam izteikumam? Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) ataino manus uzskatus (I) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
ā Kopā 54% 30% 16%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 46% 34% 20%
Sievietes 56% 28% 16%
Dzimums Vīrieši 52% 32% 16%
16-24 47% 31% 22%
25-34 45% 36% 19%
35-44 53% 31% 16%
Vecums 45-54 52% 31% 17%
55-64 56% 30% 14%
65+ 64% 23% 12%
Latvieši 60% 27% 13% Tautība Cittautieši 41% 35% 24%
Augstākā 59% 28% 14%
Vidējā, vid.spec. 53% 30% 17% Izglītība
Pamata 49% 33% 19%
Augsts 56% 32% 12%
Vidēji augsts 62% 27% 10%
Vidējs 54% 30% 16%
Vidēji zems 58% 26% 16%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 54% 34% 12% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 51% 32% 17% nātība Nodarbi- Nestrādā 59% 27% 14%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
179 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošam izteikumam? Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, Lsm.lv) palīdz man atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām (I) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
ā Kopā 52% 30% 18%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 48% 31% 21%
Sievietes 52% 29% 19%
Dzimums Vīrieši 52% 31% 17%
16-24 49% 25% 26%
25-34 48% 34% 19%
35-44 52% 30% 18%
Vecums 45-54 50% 31% 19%
55-64 56% 27% 17%
65+ 54% 31% 16%
Latvieši 57% 29% 15%
Tautība Cittautieši 41% 33% 26%
Augstākā 58% 28% 14%
Vidējā, vid.spec. 50% 30% 19% Izglītība
Pamata 44% 33% 22%
Augsts 52% 33% 15%
Vidēji augsts 62% 28% 10%
Vidējs 51% 35% 14%
Vidēji zems 51% 28% 21%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 53% 31% 16% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 51% 30% 19% nātība Nodarbi- Nestrādā 54% 30% 17%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
180 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
Cik lielā mērā Jūs piekrītiet vai nepiekrītiet sekojošam izteikumam? Latvijas sabiedriskajos medijos (LTV, LR, Lsm.lv) gadās viltus ziņas (I) (Bāze = respondenti, kuri lieto Latvijas sabiedriskos medijus; n=1262)
ā Kopā 46% 26% 29%
Kop grupa Mērķa 16-30 gadi 42% 28% 30%
Sievietes 45% 26% 30%
Dzimums Vīrieši 47% 26% 27%
16-24 49% 20% 31%
25-34 38% 34% 28%
35-44 48% 29% 22%
Vecums 45-54 45% 21% 34%
55-64 46% 26% 28%
65+ 48% 24% 29%
Latvieši 47% 27% 26% Tautība Cittautieši 43% 22% 35%
Augstākā 44% 33% 23%
Vidējā, vid.spec. 48% 22% 30% Izglītība
Pamata 40% 23% 37%
Augsts 43% 39% 19%
Vidēji augsts 51% 30% 19%
Vidējs 44% 25% 31%
Vidēji zems 47% 22% 31%
ģimenes locekli mēnesī locekli ģimenes Zems 47% 20% 34% Ienākumu līmenis uz vienu uz līmenis Ienākumu
Strādā 45% 28% 27% nātība Nodarbi- Nestrādā 46% 22% 31%
0% 25% 50% 75% 100% Pilnībā + drīzāk piekrīt Pilnībā + drīzāk nepiekrīt Nezina\ NA
181 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
IV. APTAUJAS ANKETA
Ievads: Labdien! (Labvakar!) Mans vārds ir ______, un es strādāju tirgus un sociālo pētījumu institūtā “Latvijas Fakti”. Mēs veicam sabiedriskās domas izpēti par visdažādākajiem jautājumiem. Šī aptauja ir veltīta mediju lietošanas paradumiem. Jūs šai aptaujai esat izraudzīts pilnīgi nejauši, gluži kā loterijā, un esat viens no daudziem cilvēkiem, kurus mēs intervējam visā Latvijā. Aptauja notiek pilnīgi konfidenciāli, un tomēr Jūs varat izvēlēties piedalīties tajā vai nē.
Q.1.Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat šos medijus vai informācijas resursus?
Q.1.Sakiet, lūdzu, cik regulāri Jūs izmantojat šos medijus vai informācijas resursus? Katru vai Vairākas Vienu Dažas VIENA ATBILDE PAR KATRU MEDIJU gandrīz katru reizes reizi reizes Retāk Neizmanto dienu nedēļā nedēļā mēnesī 1. Radio 1 2 3 4 5 6 2. Televīzija 1 2 3 4 5 6
3. Preses izdevumi (drukātā vai online 1 2 3 4 5 6 veidā) 4. Interneta ziņu portāli 1 2 3 4 5 6
5.Sociālie mediji (kā piem., youtube, 1 2 3 4 5 6 facebook, twitter u.tml.)
6. Audio straumēšanas pakalpojumi (kā, 1 2 3 4 5 6 piem., spotify u.tml.)
7. Video satura straumēšanas pakalpojumi, 1 2 3 4 5 6 arhīvi (kā, piem., netflix u.tml.)
Q2. Tagad es nolasīšu dažādas tēmas, par katru no tām lūdzu pasakiet, cik lielā mērā tā Jūs interesē (ir Jums svarīgas), lietojot medijus? Vai Jūs tā ļoti interesē, drīzāk interesē, drīzāk neinteresē, neinteresē? Nezina/ VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU Ļoti interesē Interesē Drīzāk neinteresē Neinteresē NA 1. Vietējas ziņas 1 2 3 4 99 2. Starptautiskās ziņas 1 2 3 4 99 3. Analītika, pētniecība 1 2 3 4 99 4. Ekonomika, uzņēmējdarbība 1 2 3 4 99 5. Kultūra 1 2 3 4 99 6. Politika 1 2 3 4 99 7. Izklaide 1 2 3 4 99 8. Saturs bērniem 1 2 3 4 99 9. Saturs jauniešiem 1 2 3 4 99 10. Profesionālais sports 1 2 3 4 99 11. Tautas sports 1 2 3 4 99 12. Izglītība 1 2 3 4 99 13. Sabiedrības veselība, medicīna 1 2 3 4 99 14. Drošība, valsts un sabiedrības 1 2 3 4 99 aizsardzība 15. Latviskā dzīvesziņa 1 2 3 4 99 16. Reliģija 1 2 3 4 99
182 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Q3. Cik bieži Jūs lietojat katru no manis nolasītajiem Latvijas medijiem…? Katru vai Vairākas Vienu Dažas VIENA ATBILDE PAR KATRU MEDIJU gandrīz reizes reizi reizes Retāk Nelieto katru dienu nedēļā nedēļā mēnesī LTV1 1 2 3 4 5 6 LTV7 1 2 3 4 5 6 Latvijas Radio 1 1 2 3 4 5 6 Latvijas Radio 2 1 2 3 4 5 6 Latvijas Radio 3 1 2 3 4 5 6 Latvijas Radio 4 1 2 3 4 5 6 Latvijas Radio 5 1 2 3 4 5 6 Latvijas Radio 6 NABA 1 2 3 4 5 6 Latvijas radio podkāsti 1 2 3 4 5 6 Latvijas sabiedrisko mediju LTV un Latvijas Radio vienoto 1 2 3 4 5 6 portālu www.lsm.lv Lsm.lv vietni angļu valodā eng.lsm.lv 1 2 3 4 5 6 Lsm.lv vietni krievu valodā rus.lsm.lv 1 2 3 4 5 6 Lsm.lv vietni bērniem www.bernistaba.lsm.lv 1 2 3 4 5 6 Sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm 1 2 3 4 5 6 LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus (Facebook, 1 2 3 4 5 6 Twitter, Youtube, Instagram u.c.) TV3 1 2 3 4 5 6 TV24 1 2 3 4 5 6 Re:TV 1 2 3 4 5 6 Sportacentrs 1 2 3 4 5 6
UZDOT TIEM, KAS LIETO (Jautājumā Q3. kodi 1-5) ATTIECĪGO SABIEDRISKO MEDIJU Q4.Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs uzticaties Latvijas sabiedriskajiem medijiem? Daļēji Daļēji Nezin/ Uzticos Neuzticos VIENA ATBILDE PAR KATRU MEDIJU uzticos neuzticos NA 1. Latvijas sabiedriskajam radio, t.i. programmām LR1, LR2, LR3, 1 2 3 4 99 LR4, LR5, LR6 2. Latvijas sabiedriskajai televīzijai, t.i. programmām LTV1 un LTV7 1 2 3 4 99 3. Latvijas sabiedrisko mediju vienotajam portālam www.lsm.lv 1 2 3 4 99
183 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Q5. Un cik lielā mērā apmierināts Jūs esat ar sekojošo Latvijas mediju piedāvātā satura kvalitāti kopumā? Vai Jūs esat pilnībā apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai pilnībā neapmierināts? JAUTĀTS TIEK TIEM, KAS LIETO ATTIECĪGO MEDIJU (Jautājumā Q3. kodi 1-4) Pilnībā Drīzāk Drīzāk Pilnībā Nezina/ VIENA ATBILDE PAR LATRU MEDIJU apmierināts apmierināts neapmierināts neapmierināts NA LTV1 1 2 3 4 99 LTV7 1 2 3 4 99 Latvijas Radio 1 1 2 3 4 99 Latvijas Radio 2 1 2 3 4 99 Latvijas Radio 3 1 2 3 4 99 Latvijas Radio 4 1 2 3 4 99 Latvijas Radio 5 1 2 3 4 99 Latvijas Radio 6 NABA 1 2 3 4 99 Latvijas radio podkāsti 1 2 3 4 99 Latvijas sabiedrisko mediju LTV un Latvijas 1 2 3 4 99 Radio vienoto portālu www.lsm.lv Lsm.lv vietne angļu valodā eng.lsm.lv 1 2 3 4 99 Lsm.lv vietne krievu valodā rus.lsm.lv 1 2 3 4 99 Lsm.lv vietne bērniem www.bernistaba.lsm.lv 1 2 3 4 99 Sabiedrisko mediju arhīva vietni www.replay.lsm 1 2 3 4 99 LTV, LR un/vai LSM.LV sociālo mediju kontus 1 2 3 4 99 (Facebook, Twitter, Youtube, Instagram u.c.) TV3 1 2 3 4 99 TV24 1 2 3 4 99 Re:TV 1 2 3 4 99 Sportacentrs 1 2 3 4 99
TĀLĀK DAŽI JAUTĀJUMI ATSEVIŠĶI PAR KATRU NO LATVIJAS SABIEDRISKAJIEM MEDIJIEM LATVIJAS RADIO (LR1, LR2, LR3 (Klasika), LR4 (Doma laukums) , LR5 (pieci.lv), LR6 (Radio Naba)
JAUTĀT RESPONDENTIEM, KURI NEKLAUSĀS LATVIJAS RADIO (KODI 5-6). PĒC TAM PĀRIET PIE NĀKOŠĀS SADAĻAS Q6.Jūs minējāt, ka neklausāties LATVIJAS RADIO vai dariet to reti. Sakiet, lūdzu, kāpēc Jūs to neklausāties? DETALIZĒTI PIERAKSTĪT UN PĀRJAUTĀT. Vai ir vēl kāds iemesls, kāpēc Jūs neklausāties LATVIJAS RADIO? ______
TURPMĀKOS JAUTĀJUMUS PAR LATVIJAS RADIO UZDOT LR KLAUSĪTĀJIEM (KODI 1-4) Q7. Kāds saturs (raidījumi, programmas, tēmas) Jums pietrūkst LATVIJAS RADIO? Ko tajos vajadzētu vēl iekļaut? DETALIZĒTI PIERAKSTĪT SNIEGTOS PASKAIDROJUMUS. JA RESPONDENTS NOSAUCIS TIKAI VIENU ATBILDI: Vai ir vēl kaut kas, kas pietrūkst? ______
184 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Q8. Tagad es Jums nosaukšu dažādas tēmas un Jūs man par katru no tām pasakiet, vai, Jūsuprāt, tā Latvijas radio ir atspoguļota par maz, pietiekoši vai par daudz? LASĪT UN ATZĪMĒT. VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU Par maz Pietiekoši Par daudz Nezina/ VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU NA 1. Vietējas ziņas 1 2 3 99 2. Starptautiskās ziņas 1 2 3 99 3. Analītika, pētniecība 1 2 3 99 4. Ekonomika, uzņēmējdarbība 1 2 3 99 5. Kultūra 1 2 3 99 6. Politika 1 2 3 99 7. Izklaide 1 2 3 99 8. Saturs bērniem 1 2 3 99 9. Saturs jauniešiem 1 2 3 99 10. Profesionālais sports 1 2 3 99 11. Tautas sports 1 2 3 99 12. Izglītība 1 2 3 99 13. Sabiedrības veselība, medicīna 1 2 3 99 14. Drošība, valsts un sabiedrības aizsardzība 1 2 3 99 15. Latviskā dzīvesziņa 1 2 3 99 16. Reliģija 1 2 3 99
Q9. JAUTĀT PAR TĒMĀM, KURAS RESPONDENTU INTERESĒ (KODI 1-2 Q2.) Q9. Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskā radio programmu un pārraižu satura piedāvājumu katrā no manis nosauktajām jomām? Vai Jūs esat pilnībā apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai pilnībā neapmierināts? LASĪT UN ATZĪMĒT. VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU Pilnībā Drīzāk Drīzāk Pilnībā Nezina/ VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU apmierināts apmierināts neapmierināts neapmierināts NA 1. Vietējas ziņas 1 2 3 4 99 2. Starptautiskās ziņas 1 2 3 4 99 3. Analītika, pētniecība 1 2 3 4 99 4. Ekonomika, uzņēmējdarbība 1 2 3 4 99 5. Kultūra 1 2 3 4 99 6. Politika 1 2 3 4 99 7. Izklaide 1 2 3 4 99 8. Saturs bērniem 1 2 3 4 99 9. Saturs jauniešiem 1 2 3 4 99 10. Profesionālais sports 1 2 3 4 99 11. Tautas sports 1 2 3 4 99 12. Izglītība 1 2 3 4 99 13. Sabiedrības veselība, medicīna 1 2 3 4 99
14. Drošība, valsts un sabiedrības 1 2 3 4 99 aizsardzība 15. Latviskā dzīvesziņa 1 2 3 4 99 16. Reliģija 1 2 3 4 99 17. Viedokļu dažādība 1 2 3 4 99
185 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Q10. Tagad es jums nolasīšu vairākus raksturojumus, bet Jūs, lūdzu, pasakiet, cik lielā mērā tie, Jūsuprāt, atbilst Latvijas radio raidījumiem, to pasniegšanas veidam? Atbildei, lūdzu, izmantojiet 5 punktu skalu, kur „5” nozīmē „pilnībā atbilst”, bet „1” nozīmē „pilnībā neatbilst”. LASĪT IZTEIKUMUS NEJAUŠĀ SECĪBĀ; VIENA ATBILDE PAR KATRU IZTEIKUMU Latvijas Radio raidījumi ir … Pilnībā Pilnīgi Nezin/ atbilst neatbilst NA Moderns 5 4 3 2 1 8 Provinciāls 5 4 3 2 1 8 Dinamisks 5 4 3 2 1 8 Aizraujošs 5 4 3 2 1 8 Atraktīvs 5 4 3 2 1 8 Daudzpusīgs 5 4 3 2 1 8 Vecišķi 5 4 3 2 1 8 Tendenciozs 5 4 3 2 1 8
LATVIJAS TELEVĪZIJA (LTV1 UN LTV7)
JAUTĀT RESPONDENTIEM, KURI NESKATĀS LATVIJAS TELEVĪZIJU (KODI 5-6). PĒC TAM PĀRIET PIE NĀKOŠĀS SADAĻAS Q11.Jūs minējāt, ka neskatāties LATVIJAS TELEVĪZIJU vai dariet to reti. Sakiet, lūdzu, kāpēc Jūs to neskatāties? DETALIZĒTI PIERAKSTĪT UN PĀRJAUTĀT. Vai ir vēl kāds iemesls, kāpēc Jūs neskatāties LATVIJAS TELEVĪZIJU? ______
TURPMĀKOS JAUTĀJUMUS PAR LATVIJAS TELEVĪZJU UZDOT LTV SKATĪTĀJIEM (KODI 1-4) Q12. Kāds saturs (raidījumi, programmas, tēmas) Jums pietrūkst LATVIJAS TELEVĪZIJĀ? Ko vajadzētu vēl iekļaut? DETALIZĒTI PIERAKSTĪT SNIEGTOS PASKAIDROJUMUS. JA RESPONDENTS NOSAUCIS TIKAI VIENU ATBILDI: Vai ir vēl kaut kas, kas pietrūkst? ______
Q13. Tagad es Jums nosaukšu dažādas tēmas un Jūs man par katru no tām pasakiet, vai, Jūsuprāt, tā Latvijas televīzijā ir atspoguļota par maz, pietiekoši vai par daudz? LASĪT UN ATZĪMĒT. VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU
Par maz Pietiekoši Par daudz Nezina/ VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU NA 1. Vietējas ziņas 1 2 3 99 2. Starptautiskās ziņas 1 2 3 99 3. Analītika, pētniecība 1 2 3 99 4. Ekonomika, uzņēmējdarbība 1 2 3 99 5. Kultūra 1 2 3 99 6. Politika 1 2 3 99 7. Izklaide 1 2 3 99 8. Saturs bērniem 1 2 3 99 9. Saturs jauniešiem 1 2 3 99 10. Profesionālais sports 1 2 3 99 11. Tautas sports 1 2 3 99 12. Izglītība 1 2 3 99 13. Sabiedrības veselība, medicīna 1 2 3 99 14. Drošība, valsts un sabiedrības aizsardzība 1 2 3 99 15. Latviskā dzīvesziņa 1 2 3 99 16. Reliģija 1 2 3 99
186 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris Q14. JAUTĀT PAR TĒMĀM, KURAS RESPONDENTU INTERESĒ (KODI 1-2 Q2.) Q14. Cik apmierināts Jūs esat ar Latvijas sabiedriskās televīzijas satura piedāvājumu katrā no manis nosauktajām jomām? Vai Jūs esat pilnībā apmierināts, drīzāk apmierināts, drīzāk neapmierināts vai pilnībā neapmierināts? LASĪT UN ATZĪMĒT. VIENA ATBILDE PAR KATRU TĒMU Pilnībā Drīzāk Drīzāk Pilnībā Nezina/ VIENA ATBILDE PAR LATRU IZTEIKUMU apmierināts apmierināts neapmierināts neapmierināts NA 1. Vietējas ziņas 1 2 3 4 99 2. Starptautiskās ziņas 1 2 3 4 99 3. Analītika, pētniecība 1 2 3 4 99 4. Ekonomika, uzņēmējdarbība 1 2 3 4 99 5. Kultūra 1 2 3 4 99 6. Politika 1 2 3 4 99 7. Izklaide 1 2 3 4 99 8. Saturs bērniem 1 2 3 4 99 9. Saturs jauniešiem 1 2 3 4 99 10. Profesionālais sports 1 2 3 4 99 11. Tautas sports 1 2 3 4 99 12. Izglītība 1 2 3 4 99 13. Sabiedrības veselība, medicīna 1 2 3 4 99 14. Drošība, valsts un sabiedrības 1 2 3 4 99 aizsardzība 15. Latviskā dzīvesziņa 1 2 3 4 99 16. Reliģija 1 2 3 4 99 17. Viedokļu dažādība 1 2 3 4 99
Q15. Runājot par sporta tēmas atspoguļojumu Vēlētos vairāk sporta translāciju ...... 1 Latvijas televīzijā, kuram no sekojošajiem Vēlētos vairāk sporta analītikas ...... 2 apgalvojumiem Jūs piekrītat vairāk? LASĪT UN Neinteresē sports (NETEIKT PRIEKŠĀ) ...... 3 ATZĪMĒT VIENU ATBILDI Cita atbilde (NETEIKT PRIEKŠĀ)______...... 4 Nezina / NA (NETEIKT PRIEKŠĀ) ...... 99
Q16. Tagad es jums nolasīšu vairākus raksturojumus, bet Jūs, lūdzu, pasakiet, cik lielā mērā tie, Jūsuprāt, atbilst Latvijas Televīzijas raidījumiem, to pasniegšanas veidam? Atbildei, lūdzu, izmantojiet 5 punktu skalu, kur „5” nozīmē „pilnībā atbilst”, bet „1” nozīmē „pilnībā neatbilst”. LASĪT IZTEIKUMUS NEJAUŠĀ SECĪBĀ; VIENA ATBILDE PAR KATRU IZTEIKUMU LTV ziņu raidījumi ir … Pilnībā Pilnīgi Nezin/ atbilst neatbilst NA Moderns 5 4 3 2 1 8 Provinciāls 5 4 3 2 1 8 Dinamisks 5 4 3 2 1 8 Aizraujošs 5 4 3 2 1 8 Atraktīvs 5 4 3 2 1 8 Daudzpusīgs 5 4 3 2 1 8 Vecišķi 5 4 3 2 1 8 Tendenciozs 5 4 3 2 1 8
DEMOGRĀFIJA
Intervijas datums: Aptaujas vieta D.1. Dzimums D.2. Cik Jums ir gadu? (PIERAKSTĪT):
______Vīrietis……..1 Sieviete………. 2 ______gadi
187 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris D.3. Jūsu Nav iegūta izglītība ...... 0 Arodizglītība (arodskola bez vidējās izglītības) Nepabeigta augstākā ...... 6 izglītība: Pamata (8-9 klases) ...... 1 ...... 3 Augstākā ...... 7 Nepabeigta vidējā ...... 2 Vidējā vispārizglītojošā (11-12 klases) ... 4 Zinātniskais grāds ...... 8 Vidējā profesionālā/ speciālā ...... 5
D.4. VAI JŪS PATREIZ STRĀDĀJAT? D.4.1. Vai savā pamatdarbā strādājat: JĀ...... 1 => JAUTĀT D.4.1. Pilna laika darba dienu ...... 1 NĒ ...... 2 => PĀRIET PIE D.4.3 Daļēja/nepilna laika darba dienu (uz pusslodzi u.tml.) ...... 2
D.4.2. Kādā nozarē Jūs pašlaik strādājat? (JAUTĀT PAR IENĀKUMU PAMATAVOTU) PIERAKSTĪT:______UN NOKODĒT Vadītāji - Uzņēmēji /īpašnieki privātā sektorā, augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji (valsts vai privātā sektorā) . 1 Vecākie speciālisti ...... 2 Speciālisti ...... 3 Kalpotāji ...... 4 Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki ...... 5 Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki ...... 6 Kvalificēti strādnieki un amatnieki ...... 7 Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri ...... 8 Vienkāršās profesijas, nekvalificēti strādnieki ...... 9
D.4.3. Jūs sacījāt, ka pašlaik Pensionārs, invalīds ...... 1 Mājsaimniece, bērna kopšanas atvaļinājumā ...... 3 nestrādājat. Kāds ir Jūsu Skolēns, students ...... 2 Bezdarbnieks, īslaicīgi nestrādā ...... 4 nodarbinātības statuss?
D.6. Kāda ir jūsu nacionalitāte / Latvietis ...... 1 Krievs...... 2 tautība? Cita (precizēt):______...... 3
D.6.1. Kādā valodā Jūs galvenokārt Latviešu ...... 1 Krievu...... 2 runājat ģimenē? Citā (precizēt) ______...... 3 IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES
D.7. Ģimenes stāvoklis? Neprecējies/ nav bijis precējies…… 1 Precējies/dzīvo kopā…….2 Šķīries……………………………………...3 Atraitnis…………………...4
D.8. Cik cilvēku (ieskaitot Jūs) dzīvo Jūsu ģimenē (ar kuriem Jums ir kopēja saimniecība)? PIERAKSTĪT______D.8.1. Cik bērnu vecumā līdz 6 gadiem (ieskaitot) ir Jūsu ģimenē (dzīvo kopā ar Jums)? PIERAKSTĪT ______D.9..Cik bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem (neieskaitot) ir Jūsu ģimenē (dzīvo kopā ar Jums)? PIERAKSTĪT ______
D10. UN KĀDI IR JŪSU ĢIMENES VIDĒJIE IENĀKUMI? Lūdzu saskaitiet visu ģimenes locekļu algas, bērnu pabalstus, pensijas un citus ienākumus, un nosauciet tās grupas burtu, kurš atbilst jūsu ģimenes kopējiem ienākumiem. ) KARTIŅA D. 10
1 (A) līdz 140 EUR 5 (E) 261 - 300 EUR 9 (I) 501 - 570 EUR 13 (M) 721 - 800 EUR 17 (Q) 1141 - 1300 EUR 2 (B) 141 - 170 EUR 6 (F) 301 - 355 EUR 10 (J) 571 - 600 EUR 14 (N) 801 - 855 EUR 18 (R) 1301 - 1400 EUR 3 (C) 171 - 200 EUR 7 (G) 356 - 430 EUR 11 (K) 601 - 655 EUR 15 (O) 856 - 1000 EUR 19 (S) 1401 - 2100 EUR 4 (D) 201 - 260 EUR 8 (H) 431 - 500 EUR 12 (L) 656 - 720 EUR 16 (P) 1001 - 1140 20 (T) 2101 EUR EUR un vairāk Nezin/NA 9999
D.10.1. Vidējais ienākums uz vienu Jūsu ģimenes locekli iepriekšējā mēnesī? Respondentam jāsaskaita visu ģimenes locekļu reālie ienākumi un summa jāizdala ar ______EUR ģimenes locekļu skaitu. uz vienu ģimenes locekli
188 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris B. DZIĻĀS INTERVIJAS AR MEDIJU EKSPERTIEM
I.METODOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA
PĒTĪJUMA PASŪTĪTĀJS: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (Doma laukums 8A, Rīga, LV-1939). PĒTĪJUMA VEICĒJS: Tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” (Bruņinieku iela 8a-5, Rīga, LV-1010, Tālr.: +371 67314002; http://www.latvianfacts.lv). IZLASE: 10 mediju eksperti METODE: Dziļās intervijas. INTERVĒŠANAS LAIKS: 2.10.2020. – 12.10.2020.
II. GALVENIE SECINĀJUMI
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:
❑ Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, LR, lsm.lv) sniedz augstvērtīgāko saturu sabiedrībai, ir labākie mediji Latvijā. Sabiedrība kopumā tiek labi informēta, taču kvalitatīvi varētu vēlēties vairāk. Sabiedrisko mediju reitingi ir kāpuši, iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas patērēt sabiedrisko mediju saturu. Nav sīvas konkurences, ir tikai viena komerciālā TV.
❑ Latvijas radio saturs tika vērtēts pozitīvi, kopumā labāks nekā Latvijas televīzijai. Latvijas radio piedāvājums ir pārdomātāks, tas ir tematiski plašāks un aktuālāks. Labas žurnālistikas piemēri - “Krustpunkti”, “Kultūras rondo”, “Kā labāk dzīvot”. Kā konkrēts prioritāri veicams uzdevums tika minēta aplikācijas izstrāde, lai LR1 varētu klausīties viedtālrunī.
❑ Latvijas televīzijas piedāvājums ir mazāk harmonisks, ir būtiski trūkumi. LTV trūkst labo padomu raidījums, kas līdzētu rast ātrus risinājumus dzīves kvalitātes uzlabošanā, aptverot sabiedriski nozīmīgās tēmas, kā finanšu un medijpratība, izglītība, veselība, LTV trūkst veselīga dzīvesveida satura.
❑ Sabiedrisko mediju vienoto portālu www.lsm.lv, kā patstāvīgu mediju, eksperti analizēja reti, jo tam faktiski nav sava oriģinālā satura. Portāls www.lsm.lv ir labs medijs, tur ir daudz materiālu, daudz tēmu, nedaudz haotisks, tomēr tas vēl aizvien tiek uztverts kā atbalsta medijs sabiedriskajai televīzijai un radio.
189 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris ❑ Vispārēji priekšlikumi sabiedrisko mediju satura pilnveidei:
✓ Operatīvāk reaģēt uz kādām sabiedriskām vajadzībām, nevis fokusēties uz nozaru tematikām. Izmantot starptematisku, starpžanrisku pieeju, skatīt problēmas kopsakarībās nevis šauri kādas tēmas, nozares ietvaros. Temati ir jāatlasa pēc to aktualitātes sabiedrības dienaskārtībā nevis jāveido šauri specializēti nozaru raidījumi, kuri dažkārt ir sausi, neaktuāli, garlaicīgi, rada aizdomas par to, ka ir ministriju pasūtījumi, līdz ar to neraisa uzticību;
✓ Meklēt jaunus veidus, platformas, lai piesaistītu pēc iespējas plašāku auditoriju. Attīstīt digitālās platformas, pakalpojumus, piemēram, aplikācijas, kas nodrošinātu pakalpojumu piekļuvei viedtālruņos un podkāstus;
✓ Saturā daudz ierēdņu, politikas, maz skaidrojošas, izglītojošas un noderīgas informācijas;
✓ Gatavot savu saturu krievvalodīgo auditorijai;
✓ Vajadzētu stiprināt reģionālo ziņu saturu, veidot to neatkarīgāku no vietējo pašvaldību ietekmes;
✓ Izskaust pasūtījuma sižetus sabiedriskajos medijos.
❑ Eksperti uzsvēra analītiskā satura stiprināšanas nepieciešamību sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, gan sabiedriskajos medijos, gan komerciālajos medijos, jo tas ir sabiedriski nozīmīgs saturs, kas prasa lielus resursus.
190 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris III. PĒTĪJUMA REZULTĀTU ANALĪZE
1. Latvijas sabiedrisko mediju saturs – vērtējums, problēmas, ieteikumi
1.1. Vietējās ziņas
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:
✓ Kopumā pozitīvs ekspertu vērtējums, svarīgākais ziņu raidījumos tiek pateikts ✓ Latvijas radio ziņu raidījumi kopumā tiek vērtēti pozitīvāk, raisīja mazāk iebildes, nekā LTV ziņu raidījumi ✓ Latvijas televīzijā augsta kvalitāte ir “Panorāmai”, Dienas un Nakts ziņām trūkst savas identitātes, savs saturs.
Respondentu teiktais:
- Vietējais saturs ir labs un pietiekošs, jo ziņu jomā neko ļoti unikālu nevar izgudrot. Ir bāze, ko nodrošina Leta un pēc tam katrs no medijiem rada ko oriģinālu klāt. - Kvalitatīvā ziņā vairāk patīk Latvijas radio saturs, LTV saturs nav tik “dziļš”, nav pietiekoši analītisks, brīžiem ir tendenciozs (t.i. ar kaut kādu noteiktu ievirzi). Bet sabiedriskiem mēdijiem ir jāpārstāv visas sabiedrības viedokļi, tad LTV ļoti bieži fokusējas uz vienu konkrētu viedokli, vienas konkrētas pozīcijas aizstāvēšanu un uzturēšanu, un citi aspekti tiek ignorēti, vai kaut kā citādi manipulatīvi degradēti. Tāpēc ir skepse pret LTV, un LR patīk labāk - “Panorāma” ir labs, kvalitatīvs produkts, taču dienas un nakts ziņu LTV raidījumi raisa pretenzijas. Galu galā “Panorāma” ir vienīgais jēdzīgais ziņu raidījums, pārējie ir taisīti pa roku galam, par tiem nav konceptuāli domāts, kā par kaut ko, kas ir pats par sevi. Pārējie ziņu raidījumi ir Panorāmas satelīti. Vai tas ir to vērts? Pie tik milzīga ziņu dienesta, kāds ir LTV, gribētu labākus ziņu raidījumus. Man nepatīk Dienas ziņas, jo tās nav dienas ziņas, tās neaptver tās dienas notikumus, nav saprotama atlase, kā šīs ziņas veidojas. Nesaprotams koncepts. Tas koncepts ir nomainījies nesen, agrāk tas bija skaidrāks, tās tiešām bija dienas ziņas – tās, kas notikušas konkrētā dienā, bez lielas redakcionālas atlases. Kopš Sandra Zviedre producē Dienas ziņas, tās kļuvušas kā viņas autorraidījums, ar lielu uzsvaru uz sociālām tēmām, dzīves pabērniem utml. Tas ir labi, bet tās nav Dienas ziņas. Manuprāt, viņai būtu jādod veidot savu raidījumu, ne ziņas. Arī Nakts ziņas nav kļuvis par raidījumu ar savu identitāti, kas pastāstītu kaut ko vairāk vai citu vēlajai skatītāju auditorijai, piemēram, ar lielāku uzsvaru uz ekonomiskajiem jautājumiem tiem skatītājiem, kuri daudz strādā un atnākuši vēlu. - Es labprāt redzētu oriģinālāku vēlo ziņu programmu LTV1 ar padziļinātu materiālu vai analīzi. Kā, piemēram, BBC, kad ap 22, 23 vakarā piedāvā padziļinātāku analīzi par dienas notikumiem. Bet tur vajag resursus. Bet tādā formātā, kā tagad, Nakts ziņas ir otrreizēja materiālu pārstrāde. Uzskatu, tas nav lietderīgi.
191 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Tā ir katastrofa. Pastāv ļoti liela vietējo ziņu atkarība no valdības preses relīzēm. Nav lielas atšķirības starp sabiedriskajiem medijiem un komerciālajiem medijiem, jo izmanto vienus un tos pašus informācijas/ ziņu avotus. Un tur dominē politiskie avoti un politiskā dienaskārtība. “Mazais cilvēks” tur nemaz nav atrodams. Tas ir paradoksāli, jo tieši radio un televīzijai vajadzētu iet pie mazā cilvēka un viņu parādīt kadrā. Covid-19 laikā netiek rādīti nedz biznesmeņi, nedz cietēji un slimnieki, ir tikai Viņķele. Mediji pauž tikai oficiālo viedokli. Facebook pašreizējā spriedze parādās, bet tā neatspoguļojas ziņās, medijos, jo, kā jau teicu, valdība īsti nezin, kā pareizi komunicēt. Žurnālisti neprot strādāt ar visu viņiem pieejamo informāciju. Varbūt ir izveidojies priekšstats, ka tas, kas nāk no valdības relīzes ir absolūta patiesība un interesanta visiem. Vieglāk paņemt visu jau gatavu, nekā skatīt katras pašvaldības publicēto relīzi, apkopot informāciju, formulēt kādu problēmu un pēc tam to analizēt un reportāžās meklēt risinājumus. Korespondenti redz visu caur ministru prizmu. Nav mums žurnālistikas skolas un kultūras. Žurnālists ir tikai mikrofona turētājs.
Reģionālās/ novadu ziņas
✓ Latvijas radio saturs kopumā vērtēts pozitīvāk nekā Latvijas televīzijai, gan pietiekamības, gan kvalitātes ziņā. Latvijas radio ir veiksmīgs korespondentu pārklājums reģionos, novadu ziņu trūkums nav jūtams. ✓ Vairāku ekspertu skatījumā LTV reģionālo ziņu apjoms ir nepietiekams, kā arī jāuzlabo reģionālo ziņu satura kvalitāte (izvēlēto notikumu aktualitāte, ietekme un nozīme nacionālā līmenī). Latvijas televīzija novadu ziņas ņem no reģionālajām televīzijām un tur situācija kvalitatīvi atšķiras. Novadu ziņas ir pārāk vecmodīgas, vienveidīgas, orientētas vienīgi uz notikumu un paveikto darbu apskatu, ir pašvaldībām izpatīkošas. ✓ Ir objektīvi apstākļi, kāpēc kādi reģioni ziņās parādās biežāk (Vidzeme, Latgale), citi retāk (Zemgale). Vidzemē ir spēcīgākā reģionālā televīzija, vairāk sižetu. Zemgalē reģionālā televīzija ir zemā līmenī. Latgalei sabiedriskajos medijos atvēlēta īpaša vieta, ir atsevišķi Latgalei veltīti raidījumi. ✓ Trūkst Rīgas ziņu, kaut gan Rīga visu laiku ir valsts līmeņa ziņās. Trūkst Rīgas apkaimju ziņas. ✓ Reģionu uzrunāšanai vairāk izmantot Re:TV kanālu.
- Piedāvājums nav pietiekams, jo reģioni maz pārstāvēti televīzijā, vajadzētu vairāk reģionālo ziņu. Latvijas radio šajā jomā ļoti cenšas, īpaši rīta raidījumos. Īsi pirms septiņiem tiek dots vārds reģionālajiem laikrakstiem, to redaktoriem. Protams, ne visiem un atvēlētais laiks ir ļoti īss, bet tomēr kādas reģionu vēsmas radio ienāk. Vienīgi ir jādomā par kvalitāti. Labi darbojas Alūksnē, tur viņiem vairāki korespondenti. Savu darbu labi veic žurnāliste Inga Ozola no Kurzemes un vairākas meitenes no Latgales reģiona – Daugavpils un Rēzeknes. Uzskatu, ka Latgales Ziņas ir labas un kvalitatīvas. Savukārt Vidzemē varētu vēlēties ko vairāk; arī viņiem ir sava korespondente, bet šķiet, ka darbojas mazāk. Gulbenes puse nav tik aktīva. Arī Latgalē visi nav pārstāvēti, bet tur vismaz cenšas. Savukārt Kurzemē ir interesanti sižeti. Tas viss – runājot tieši par radio. - Lielajos ziņu raidījumos ziņas no reģioniem sabiedriskajos mēdijos ir salīdzinoši maz, man prasītos vairāk. Sabiedriskie mēdiji vairāk koncentrējas uz Rīgu un politiskajām aktivitātēm nevis uz procesiem un norisēm reģionos.
192 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Ir īpaši raidījumi Latgalei, gan LTV, gan LR, bet apšaubu to nepieciešamību. Pārlieku liels akcents uz vienu reģionu var neieinteresēt citu reģionu iedzīvotājus, šāds specifisks saturs var radīt pretēju efektu labi domātām idejām. Vairākums aktualitāšu, notikumu notiek Rīgā, šeit tiek pieņemti lēmumi, te dzīvo katrs trešais iedzīvotājs. Neizbēgami, ka Rīga ziņās parādās vairāk - Vietējās ziņas, manuprāt, ir Rīgas centriskas – gan tāpēc, ka visi galvenie notikumi notiek Rīgā, gan tāpēc, ka par notikumiem Rīgā žurnālistiem ir vieglāk sagatavot saturu, jo tas vienkārši ir tuvāk. LR ir reģionālie korespondenti reģionos, bet viņi ir tikai daži un pārstāvniecība nav līdzvērtīga. Šis ir virziens, kuru sabiedriskie mediji varētu attīstīt, jo ir skaidrs, ka no visiem nacionāla mēroga medijiem tieši sabiedriskais medijs ir tas, kurš, ņemot vērā tā resursus, var ziņu daudzumu no reģioniem palielināt, pretstatā komerciālajiem medijiem, kam pirmām kārtām jādomā par ekonomisko aspektu. - LTV objektīvi Vidzemei tiek atvēlēta lielāka uzmanība, jo tur ir spēcīgāka reģionālā televīzija. Valmieras TV ir ReTV kodols un no turienes nāk ievērojami vairāk ziņu nekā no Zemgales, kuru visu noklāj viens žurnālists un viens operators. Ja ir tikai divi cilvēki, tad arī tas skatījums kļūst ļoti šaurs un šķiet, ka vairs nav starpības vai tā ziņa nāk no Bauskas vai no Saldus. Viss viens. Tas tāpēc, ka nav domu, ideju apmaiņa. Novadu ziņas ir ļoti anahroniskas. Tās stāsta visādas banalitātes. Ir tādi uzstādījumi – dzīvot laukos ir labi, dzīvot pilsētā slikti; lauku pirts – forši, moderna pirts – slikti; bioloģiskā saimniecība – labi, lielsaimniecība – slikti. Bez iedziļināšanās, kāpēc. Nav tam izskaidrojuma, tā viņi dzīvo. Sistēma nevar balstīties tādā finansējuma modelī, kur pašvaldība ir nozīmīgs finansētājs. Jo loģiski, ka medijā stāstīs to, kas ir arī pašvaldības interesēs. Tur nekas cits nevar rasties. Lielai daļai šo televīziju ir līgumi ar pašvaldību, ka jābūt tik un tik sižetiem par pašvaldību. Šīs reģionālās TV arī apkalpo pašvaldības. Vai NEPLP var nofinansēt, lai šīs televīzijas būtu neatkarīgas, šaubos - Trūkst Rīgas ziņu. Par to, kas notiek Rīgā. Tādā ikdienas dzīves līmenī. Kaut kur kaut kas varbūt parādās, kas kur noticis, bet ir apkaimju lietas, kuras es īsti neredzu, kur tas šobrīd parādās. Es domāju diskusijas par to, kas notiek Rīgā. Kad bija pašvaldību vēlēšanas, tad bija tās priekšvēlēšanu diskusijas, bet tas ir, acīmredzot, reizi četros gados. Es nedomāju, ka ir jāveido speciāla iecere Rīgas ziņām, bet man šķiet, ka tas ir neizmantots potenciāls sabiedriskajiem medijiem. Īpaši ņemot vērā, ka viņiem kopumā īsti neiet ar auditorijām galvaspilsētā, vajadzētu uzrunāt vairāk rīdziniekus. Agrāk bija tāds TV5, latviešu valodā, tur stāstīja par Rīgu vairāk. Tas nebija slikti. Es nesaku, ka jāveido speciāli raidījumi, bet jādomā, kā esošajā saturā tam vairāk pievērst uzmanības. - Reģionālās ziņas vairāk televīzijā redzētas, 18.00. Maz kas nonāk līdz “Panorāmai”, taču ziņās plkst. 18.00 tiek iekļauti sižeti no reģioniem. Cik zinu, pastāv zināmas problēmas ar vietējiem korespondentiem. Par politiku viņi negrib runāt. Arī analizējot reģionālo drukāto presi var redzēt to pašu – par politiku runāt nevēlas, varbūt baidās. Letai ir municipālo preses relīžu lenta, bet tajā neviens neskatās, jo negrib nodarboties ar informācijas apkopošanu. Turklāt ne tikai reģionālajā līmenī, bet arī pār-reģionālajā, ES līmenī. Var uz reģionālajām problēmām arī paskatīties caur ES politikas prizmu, tad vairākas lietas ir kļuvušas saprotamākas. Diemžēl, neprot apkopot ne zemāka, ne augstāka satura informāciju. Ja valdība piedāvā likt kaut ko jau gatavu, tad tas ir daudz vienkāršāk.
193 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Reģionālais saturs ir veidots tā, ka reģionālās televīzijas nodrošina to saturu, tur tas sniegums ir diezgan nevienmērīgs, un man liekas, ka pat LTV arī ne vienmēr ir apmierināta ar to piedāvājumu. Es tā saprotu, ka viņiem ir jāuztur tā vide šādā veidā subsidējot, bet, nu, vai tas ir tas sekmīgākais risinājums, es nezinu. Labāk redzētu, ka LTV un LR ir savi reģionālie punkti, kur viņi paši pasūt to saturu. Cik attīstīta ir tā reģionālā televīzija? Šobrīd Vidzemē reģionālā televīzija ir vairāk attīstīta, profesionāla, Latgalē arī ir labi. Pārējiem reģioniem ir nedaudz sliktāk. Reģionālajam saturam jābūt tādam, kas ir valsts iekšienē. Ko veido pati LTV un LR. LR gadījumā tas jau tagad notiek, bet LTV tas notiek sabiedriskā pasūtījuma ietvaros no reģionālām televīzijām. Es īsti nezinu, kāds tur ir uzstādījums. Man liekas, diezgan sarežģīti veidot ziņas, kad ir mikslis no dažādiem reģioniem. Vai nu tas ir jātaisa kā BBC, kad pēc Panorāmas beigām 5-10 minūtes iet novadu ziņas, bet tagad lielā mērā to nosedz ReTV kanāls. Es domāju, ka Dienas ziņām problēma ir ar tādiem materiāliem, kas ir interesanti visā Latvijā. Ja tagad ievieš sejas maskas, tad katrs reģions piedāvā savu fiksējumu, kā pirmajā dienā ir veicies ar masku valkāšanu katrā reģionā. Tas visiem būtu interesanti. Bet makrolīmenī kaut ko ziņojot, tas citiem nebūs interesanti. Dienas ziņas veidot, lai ir interesanti visiem. Ne pārāk šauri notikumi. Lai gan Dienas ziņām reitingi bija pat labāki, nekā Panorāmai. Varbūt ētera laiks ir labāks. - Mūsdienās mēs ļoti daudz runājam par reģionālo laikrakstu bēdīgo stāvokli (pašvaldību izdevumi, krītošās tirāžas utml.), un ir skaidrs, ka reģionālie laikraksti ne vienmēr ir visaugstākajā žurnālistikas kvalitātē… Tāpēc būtu labi, ja sabiedriskie mēdiji varētu šo reģionāli ziņu jomu vairāk attīstīt, jo ir liels risks, ka pārskatāmā nākotnē mums veidosies tas, ko rietumos sauc par “ziņu tuksnesi”, ar ko apzīmē parādību, ka ir tādi valsts reģioni, kuros vairs nav mediju, kuri stāstītu par to, kas tur notiek. Manuprāt, sabiedriskajiem mēdijiem būtu jāreaģē uz tāda veida situācijas attīstības iespējām nākotnē un jāstrādā uz to, lai šādi “ziņu vakuumi” neveidotos. - Rīga, un politiskais spektrs tiek plašāk pārstāvēts. Nesen kāda pētījuma ietvaros pētīju Latgales medijus, saturu, ziņas, kā, piem., Ludzas dzīve, Latgales televīziju utml. un sapratu, ka es esmu citā pasaulē. Tā man bija jaunatklāsme, tāpēc man šķiet, ka Latgale sabiedriskajos medijos parādas pārāk maz. Reģionālajos avotos atklājās, piemēram, mazas aptaujas rezultāti, ka pierobežā nemaz nav slikta sabiedrisko mediju kvalitāte un tas nav galvenais iemesls, kāpēc Latgalē cilvēki nepatērē sabiedriskos medijus, bet vairāk patērē Krievijas medijus. Šo viedokli tiražē lielie mediji, Rīgas mediji, Delfi. Bet šajā pētījumā atklājās, ka tā nemaz nav. - Nav sajūtas, ka trūktu informācijas no reģioniem.
194 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.2. Starptautiskās ziņas
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:
✓ Kopumā pozitīvs ekspertu vērtējums. Sabiedrisko mediju žurnālisti labi jūt tēmas, kuras sabiedrību interesē, uztrauc. ✓ LTV ir savi korespondenti Eiropā un tā ir liela priekšrocība. Skatītājs tiek informēts no notikumu vietas. ✓ Ekspertu komentāri un aculiecinieku izmantošana atsvaidzina ziņas, piešķir ārzemju ziņu aģentūru informācijai vietējā satura piedevu un oriģinalitāti. ✓ Sabiedrība kopumā tiek labi informēta, taču kvalitatīvi varētu vēlēties vairāk. Jādomā kā ziņas padarīt interesantas tieši Latvijas iedzīvotājiem, trūkst skaidrojuma, kā tie vai citi starptautiskie notikumi ietekmē Latviju, piemēram, arī iedzīvotāju ikdienu. Bieži trūkst plašāka notikumu skaidrojuma, piemēram, vēsturiskais konteksts, dažādas intereses un risinājumi. ✓ Iespējams, trūkst vairāk notikumu apskatu Baltijas kontekstā, no Lietuvas un Igaunijas, Baltijas reģiona. Tomēr, nav skaidrs, cik lielā mērā sabiedrību interesē šī tēma. ✓ LTV ne vienmēr gana operatīvi reaģē uz starptautiskajiem notikumiem brīvdienās
- Domāju, ka par galvenajiem starptautiskajiem notikumiem sabiedriskie mēdiji stāsta un labāk nekā komerciālie mediji. Latvijā, kā jau mazā valstī, starptautiskās ziņas ir tas, ko stāsta citi mediji, piem., BBC un citas lielās aģentūras un lielie mediji, un saprotu, ka finansiāli grūti ir paceļams tas, ka mums būtu vairāk korespondentu ārzemēs nekā to ir tagad, bet sniegtu vairāk oriģināla satura pienesumu nekā tas ir tagad, labāku kontekstu, kas būtu vairāk piemērots tieši Latvijas sabiedrībai. Starptautiskās ziņas ir interesantas tikai tad, ja notiek kaut kas “liels” (karš, lieli satricinājumu utml.), pārējā laikā tas nav nekas interesants, jo notiek tālu, un vietējais cilvēks sevi neasociē ar notikumu vietām, bet problēma varētu būt tāda, ka ne vienmēr mums tik labi pastāsta, ka tas, kas notiek Āfrikā vai kādā citā šķietami tālā zemē, var ietekmēt arī mūsu dzīvi, kas nozīmē to, ka svarīgs ir konteksta elements. Tāpēc ir jādomā par to, kā biežāk uz notikumu vietām nosūtīt savus reportierus, kas pievieno savu skatījumu un interpretāciju, vai arī ārzemēs sagatavotam saturam pievienot vietējo kontekstu. Cik zinu, tad Latvijas radio diskusiju raidījumos piedalās eksperti un stāsta par dažādiem notikumiem, un tas ir ļoti labi, bet vairāk jādomā par vietējā konteksta piešķiršanu ārzemju notikumiem. LSM portāls it kā cenšas piešķirt kontekstu ziņām, tur ir pat apakšvirsraksts “konteksts”, bet bieži vien tas izskatās tāds “formāls”, proti, - uzraksta par to, kāpēc mēs vispār to runājam, bet ar to var nepietikt. Ir jāpaskaidro, kā tas viss sākās, kas notiek, un kā tas ietekmēs mūs un pasauli globāli. - Man ļoti patīk Inas Strazdiņas darbs LTV – strādājusi Briselē, kompetenta, interesantas tēmas, savs skatījums, vēriens. - Karš Kalnu Karabahā sākās svētdienā, es skatījos Panorāmu, un tur par to neziņoja. Bija intervija ar Tihanovsku. Radās sajūta, ka par Baltkrieviju informācija tiek sniegta visu laiku, bet tā Karabaha tajā brīdī interesēja vairāk. LTV pietrūkst fleksibilitātes. Tosvētdien vēl bija sižets, kāpēc latvieši neslimo ar Covid, tāds gandrīz ezotērisks sižets, un es vēl padomāju – kas tas tāds? To visu stāsta, bet par Karabahu ne vārda. Bet tā bija svētdiena un svētdienā tā var gadīties - Sazvanīt kādus autoritatīvus ekspertus, pētniekus Latvijas žurnālistiem bieži vien ir ļoti sarežģīti, jo mēs neesam pirmie rindā. Taču tas ir svarīgi, ja to var izdarīt, tādējādi atsvaidzinot ziņas. - Jāpiekrīt, ka pārāk daudz skatāmies uz Rietumeiropu, iespējams, par maz ziņu ir no Baltijas valstīm, Baltijas reģiona 195 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris
- Svarīgi, lai ziņas ir relevantas un lokalizētas tieši mūsu auditorijai. Varbūt mazāk atkārtot to pamatinformāciju par notikumu. Tai publikai, kas lieto starptautiskos medijus, būtu jāspēj piedāvāt arī tāds saturs, kas ir lokalizēts vai relevants tieši mums. Labs piemērs ir tieši Baltkrievijas piemērs, kur mūsu mediji arī konsekventi uztur to interesi un ziņo, stāsta par cilvēkiem, kuri no turienes ir atbraukuši. Es šādu informāciju nevaru atrast starptautiskos medijos, tāpēc tas man ir interesanti - Esmu neapmierināts, jo starptautiskā dimensija no analītikas izkrīt vispār, mēs pasakām faktus, bet fakti cilvēkam neko nedod, ja netiek iedots nekāds background vai plašāka izpratne par situāciju. Mums pasaka faktu, ka Azerbaidžāna uzbrūk Armēnijai, bet padziļinātu analīzi vienkāršā valodā par to, kāpēc tas noticis, kāds ir vēsturiskais konteksts, kādas ir iespējamās šīs darbības konsekvences, kādas intereses, mēs nedzirdam. - Starptautiskās ziņas ir par maz. Latvijas radio ir vairāki ļoti forši raidījumi tieši par ārpolitiku vai starptautiskiem notikumiem. Taču man gribētos, lai tas starptautiskais konteksts būtu krietni vairāk medijos vispār kopumā, tostarp sabiedriskajos. Vēl būtiskāk – trūkst Baltijas konteksta. Latvijas mediju telpā kopumā pietrūkst starptautisko notikumu skaidrojums, tiek tikai sausi piefiksēti fakti. - Manuprāt, Baltijas konteksts sabiedrību ne īpaši interesē. - Latvijas Televīzija ņem pašu galveno. Un viņiem pašlaik ir aktuāls viens temats – Baltkrievija, kas atrodas mums tuvāk. Arī ziņas no ES, kur atrodas mūsu Valdis Dombrovskis, tiek sniegtas. Ja pieminam radio, tad otrdienās ir labs raidījums “Diplomātiskās pusdienas”. Varbūt ne tik daudz aktuālās ziņas, bet vairāk informācijas par dažādām valstīm. Kvalitatīvi strādā viņu korespondents Uģis Lībietis. Uzskatu, ka kopumā Latvijai šīs ārzemju ziņas ir pietiekamas. Baltijas valstu mērogā būtu nepieciešamas plašākas ziņas, īpaši radio. Televīzijā vēl kaut ko parāda, bet samērā maz. Kaut vai Makrona vizīte Lietuvā – tas taču bija nozīmīgs notikums. Latvija pati neveido savas starptautiskās ziņas, ļoti reti uz notikuma vietām ārzemēs tiek sūtīti Latvijas korespondenti (piem., savulaik uz Kijevu). Lielākoties tās ir citu aģentūru un raidstaciju veidotās ziņas - Esmu mediju atkarīgā un rītu es sāku ar pasaules ziņu monitoringu. Kā vecākās paaudzes cilvēkam, man nav perfekta angļu valoda, tāpēc, ja kaut kāda ziņa mani ieinteresē, tad es rēķinos ar to, ka sabiedriskie mediji sniegs paplašinātu skaidrojumu. Piemēram, man bija ļoti grūti angļu valodā izprast Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktu. Plašākas starptautiskās ziņas es tomēr skatos sabiedriskajā medijā latviski. Šāda veida sarežģītus notikumus ar vēsturiskām saknēm ir grūti izprast. Esmu tāds rafinēts lasītājs, es uztveru tikai papildinošo informāciju, kas man ir pietrūcis citos medijos. Es no sabiedriskā medija gaidu to, ka viņš nevis vienkārši uzraksta to, ka Makrons bija atbraucis, un tas bija forši, bet kāds ir bijis pārrunu atslēgas jautājums. - Šeit nav kādas savas īpašas dienaskārtības. Nezinu, pēc kādiem principiem ārzemju ziņas tiek atlasītas. Protams, tiek izmantotas lielās starptautiskās informācijas, ziņu aģentūras. Pietrūkst analītikas. Parāda it kā aktuālo, kaut vai notikumus Kalnu Karabahā, kur sprāgst un karo. Taču tur, kur nepieciešama analīze, nākotnes prognozes, izvērtējums – tur nav nekā, nav mums ārzemju žurnālistikas. Ja valstij trūkst savas starptautiskās identitātes un nostājas, tad arī žurnālistiem ir grūti veidot kādu virzienu, ir grūtāk saprast par ko iestājamies, kam palīdzam starptautiskajā arēnā, uz ko orientējamies. Korespondenti tiek reizēm sūtīti uz “karstajiem” punktiem, kur sprāgst un iet demonstrācijās, lai būtu kolorītāka bilde. Piemēram, Ukraina. Sākotnēji korespondents tur bija. Tagad notikumi turpinās, bet neviena no mūsējiem tur vairs nav. “Karstie” sižeti beigušies, būtu jāsāk apkopot un analizēt situāciju, bet tas ir lielāks darbs. 196 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.3. Analītika, pētniecība
✓ Kopumā labi analītiskie raidījumi, gan LR, gan LTV. ✓ Iespējams, atsevišķos gadījumos, kvalitāte cieš uz kvantitātes rēķina. Šī satura kvalitatīva sagatavošana prasa daudz laika un resursu, tāpēc - ja jāizvēlas, tad labāk analītiskos raidījumus gatavot kvalitatīvāk un retāk, nekā biežāk un mazāk kvalitatīvi. ✓ Iespējams, ka ekspertu izvēle analītiskajos raidījumos ir pārāk vienveidīga.
- Gribētos vairāk analītikas, mums vairāk ir ziņas, kas pastāsta to, kas ir noticis. Ir viedokļu aptaujas, diskusijas, bet nav trūkst analīzes. Man šķiet, ka pie mums par analīzi bieži vien tiek pasniegti tādi pagarināti ziņu sižeti, viedokļu aptaujas, kas tomēr nav analīze. Analīze ir kaut kas tāds, ko paši žurnālisti dara, nevis vienkārši apkopo ekspertu viedokļus. Uzskatu, ka sabiedriskajiem medijiem, gan radio, gan televīzijai, vajadzētu kopīgi veidot kaut kādu ekspertīzi konkrētos tematos. Jābūt kādam cilvēkam, kas ir eksperts ekonomikas jautājumos, kādam, kas ir eksperts politikas jautājumos, kuri paši spēj analizēt, piedāvāt kaut kādu apkopojumu, nevis vienkārši apjautāt ekspertus. Es skatos, ka ir kaut kādi mēģinājumi starptautiskajā politikā, bet nav tik daudz resursu, lai attīstītu šo analītiku. Būtu nepieciešams tomēr televīzijai un radio, sabiedriskajiem medijiem kaut kā konsolidēt tos iekšējos resursus. Latvijā trūkst tādi pamatīgi un apjomīgi pētījumi. Tādi, kur žurnālisti strādā pie viena temata vismaz vienu mēnesi vai vairāk. Uzskatu, ka sabiedriskie mediji varētu ieguldīt vairāk resursu šajā virzienā. Tas, protams, ir ļoti dārgi, bet es cerīgi skatos uz LR1, raidījumu “Atvērtie faili”, var redzēt, ka tur tiek ieguldīts darbs. Man liekas, ka ir vērts ieguldīt tādos ilgtermiņa pētījumos, kur varētu strādāt pie viena temata ilgāku laiku, un tad to tematu pēc tam vēl uzturēt dienas kārtībā un sekot, kā tas attīstās tālāk. “Aizliegtais paņēmiens” ir par garu. Tā pirmā raidījuma daļa vēl varētu būt skatāma, kur ir oriģināls pētījums, bet kopumā mani tā tematika neliekas īsti saistoša - Jo vairāk būs analītika un pētniecība un jo vairāk tiks atbildēts uz jautājumiem kāpēc, jo labāk. Tai jābūt arī konstruktīvai žurnālistikai – respektīvi, analītikas rezultātā jātiek parādītam tam, kādi ir risinājumi kaut kādai problēmai. Nepietiek tikai sausi kaut ko atklāt. Tas ir virziens, kas trūkst sabiedriskajos medijos un uz ko sabiedriskajiem medijiem būtu vairāk jāstrādā. Lai būtu konstruktīvā žurnālistika, kuras rezultātā rakstā ne tikai nofiksē situāciju, bet jau piedāvā risinājumus, kā to labot. - Saturs ir diezgan labs. Mēdz būt diezgan daudz gadījumu, kad tiek stāstīts par lietām, kas nekur citur neparādās. Latvijas radio var atļauties veltīt kādas 20-30 minūtes kādas konkrētai problēmai, tas ir pietiekami plaši. Arī De Fakto LTV1 kopumā dara labu darbu. Tā kā šis ir saturs, ko vienmēr var attīstīt, kā arī tas prasa lielus resursus, tad skaidrs, ka komerciālie mēdiji ne vienmēr tik daudz un tik augstā līmenī darīs, tāpēc, protams, ka šis ir saturs, ko sabiedriskajiem medijiem vajadzētu stiprināt vēl vairāk. Šāda satura izplatību ir vērts veicināt par sabiedrības naudu arī komercmedijos, bet nekonkurējot ar raidlaikiem, lai TV3 skatītājam nav jāupurē kaut kas, lai redzētu līdzīgas ievirzes raidījumu LTV1 (atrast veidu, lai ziņu un analītiskie raidījumu raidlaiki nepārklājas). - To, ko dara sabiedriskie mēdiji, viņi dara labi, bet, manuprāt, vajag rakt dziļāk
197 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Resursietilpīga žurnālistika. Latvijas radio ir uzņemts labs kurss šajā virzienā, A.Brauna, “Atvērtie faili”. Televīzijā sekmīgi strādā “De Facto”, kvalitātes latiņa ir gana augsta. “Aizliegtais paņēmiens”– interesants formāts, izglītojošs - “Aizliegtais paņēmiens” – labi strādā un ir ļoti veiksmīgs formā. Redzams, ka trūkst resursu, lai visu laiku uzturētu augstu kvalitāti tiem viņu pētījumiem. Katrā sezonā ir kaut kas tāds, par ko ir sajūsma, un kaut kas pilnīgi mazsvarīgs. Bet tā ir problēma visiem. Risināt to varētu, samazinot raidījumu skaitu, nav obligāti tiem jābūt katru nedēļu. Tas ir plānošanas jautājums un nevajadzētu kļūt par šīs plānošanas vergiem. LTV var elastīgi kārtot šīs lietas, tai nav nevienam jāatskaitās, kāpēc vienu pirmdienu raidījums ir, citu nav. “De Facto” – tas pats, ir savas tēmas, savi pētījumi, abi šie raidījumi nepārklājas, nedublē viens otru. Radio ir sava pētniecības daļa, viņiem ir vieglāk, jo nav jāgatavo vizuālais materiāls. Radio vairāk stāsta, tāpēc arī tēmas atšķiras no LTV. Svarīgi būtu saglabāt pētniecības redakcijas TV un radio un neapvienot tās. Ja ir lieli un vienoti, tad skatījums kļūst viens, neredz dažādas problēmas, sašaurinās daudzveidība. - “Nekā personīga” un “De Facto” saturiski labi veic savu darbu, tēmas nepārklājas, kas ir ļoti labi tādai mazai valstij kā Latvija. - Saprotu, ka tas tā izveidojies vēsturiski, taču man ir iebildumi pret pētnieciskajiem raidījumiem svētdienas vakarā, kad jāklausās, ka viss ir slikti. Man tas ir ar piespiešanos. - LTV ir analītiskie raidījumi, bet man tos ir ļoti grūti izturēt – garlaicīgi, pārāk gari/ilgi un stiepti. Pietrūkst interesantuma. Pozitīvi varu izcelt “Panorāmu”, arī Bojāra “Aizliegto paņēmienu”, lai gan pēdējo skatos samērā reti. Savukārt “Tieša runa” ar Gunti Bojāru bija ļoti stiepts un garlaicīgs. Un pamatoti, ka tas vairs netiek translēts, arī “Latvijas Avīzē” tika rakstīts par zināmu nogurumu attiecībā uz šo raidījumu. Pēdējā laikā arī “De Facto” ir trūcīgāk ar sižetiem un analīzi, iespējams Covid-19 dēļ. Veiksmīgs risinājums ir jaunais raidījums pēc “Panorāmas” “Šodienas jautājums” ar Aneti Bērtuli. Tas ir interesants un dinamisks. LR pie šāda tipa raidījumiem, acīmredzot, pieder “Krustpunkti”. Tomēr es uzskatu, ka “Krustpunktos” pārāk bieži aicina piedalīties ierēdņus. Šajos raidījumos pārāk daudz iekļautas vienu un to pašu ministru atskaites. Žurnālistu dalība tos mazliet atsvaidzina, taču tas notiek tikai vienreiz nedēļā – piektdienās
198 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.4. Ekonomika, uzņēmējdarbība
✓ Latvijas Radio ir labi pārstāvēta šī tēma. Pozitīvs piemērs – “Kā labāk dzīvot”, kur klausītājs var rast kādas atbildes, risinājumus finanšu pratības, ekonomikas jautājumos. ✓ Trūkst finanšu pratības satura LTV. Finanšu pratību kā tematu vajag vairāk integrēt esošajā saturā, nekā veidot šauri specializētu raidījumu. ✓ Latvijas radio pozitīvs piemērs ir “Kā labāk dzīvot”, kur sadzīviskā veidā tiek apskatīti finanšu pratības jautājumi. ✓ Maz žurnālistu, kas labi orientējas tēmā, trūkst kvalitatīva satura. ✓ Raidījumos daudz ierēdņu, politikas, maz skaidrojošas, izglītojošas un noderīgas informācijas.
- Latvijas Radio ir labi pārstāvēta šī tēma, sabiedrības vajadzības un aktuālākās tēmas ir pārstāvētas. Daudz raidījumi, kuros tiek skarti ekonomiskie jautājumi – Kā labāk dzīvot, Ģimenes studija, Krustpunkti, Monopols. LTV piedāvājums ekonomikas tēmā ir ievērojami trūcīgāks. LTV nav līdzvērtīga raidījuma “Ģimenes studijai” vai “Kā labāk dzīvot” Latvijas radio. Tāda veida raidījumiem vajadzētu būt arī televīzijā. Kādreiz Kristapam Pētersonam bija raidījums “Sarkanā līnija”, tagad tam līdzīga nav. Cilvēkiem jāzina, kas notiek ekonomikā, biznesa pasaulē. - Finanšu pratība ir ļoti svarīga un nepieciešama tēma, un pašlaik pat nevaru atcerēties, kad šāds saturs būtu redzēts sabiedriskajos mēdijos. Sabiedrībai ir ļoti vājš priekšstats par finansēm, naudas plānošanu un finanšu apriti, par kredītu % kas mums bankām ir jāmaksā utml. Ja skolā tas nav iemācīts, tad tas ir jādara medijiem, šī satura aktualizēšanu un stiprināšanu sabiedriskajos medijos es pilnīgi noteikti atbalstītu. - Kopumā par ekonomiku tiek stāstīts, bet tas, kas man pietrūkst, ir stāsti par to, ka mūsu ekonomikā notiek daudz kas labs, pietrūkst “veiksmes stāstu”. Izplatītais uzskats, ka valsts ekonomika ir sagrauta, ka mēs neko neražojam, neko neeksportējam un dzīvojam tikai uz parāda, neatbilst patiesībai. Un būtu labi veicināt arī šādu saturu un rādīt to, ka mums ir arī veiksmīgi uzņēmumi, ka mēs esam konkurētspējīgi un eksportspējīgi - Trūkst kvalitatīva satura. Laiku pa laikam šī tēma tiek risināta “Aizliegtajā paņēmienā” vai “De Facto”. Bija trešdienu diskusijas, bet tās nebija veiksmīgas, jo G.Bojārs tās nevadīja labi, domāju dēļ pārslodzes, kas viņam ir televīzijā. Bija tikai tāda parunāšanās. Trūkst ekonomikas satura, jo īpaši pašlaik, kad runājam par Covid seku pārvarēšanu. Daudzi saka, ka vajag pārveidot ekonomiku, bet nav tādas platformas, kur to varētu pārrunāt. Piekrītu, sabiedrību vajag izglītot finanšu pratībā, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka cilvēki nav tendēti mācīties un neticu, ka kāds raidījums uzlabotu šo situāciju. Vajadzētu tādu praktisku padomu raidījumu – ir Covid krīze, ko darīt? Ko darīt ar uzkrājumiem? Un tamlīdzīgi. Bet Latvijas radio ir raidījums “Kā dzīvot labāk” un tur ir visa šī informācija un tā regulāri atkārtojas – ko vajag darīt, ko nē, ko vajag ēst, ko nē utt., bet šķiet šī informācija nekrīt auglīgā augsnē. Pozitīvā ziņā ar analīzes dziļumu ekonomiskos jautājumos jāizceļ “Krustpunkti”. - Par daudz Latvijas Radio. Latvijas Radio gandrīz nav uzņēmējdarbības tēmas, bet ir finanses un ekonomika. Raidījumos pārāk bieži tiek aicināti ministri, ierēdņi un atgādina valdības oficiālo nostāju un ministru atskaites. Televīzijā šīs tēmas pārsvarā tiek atspoguļotas “Panorāmā” un ir pietiekamā apjomā. Tomēr daudzveidības šajos sižetos un raidījumos, tajā skaitā radio, nav. Ir tikai valdības lēmumu, darbības un politikas atveidojums. Ikdienas cilvēkam ir jābūt informētam par to, kas notiek un šo funkciju raidījumi veic, taču radio to ir par daudz 199 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Šī satura ir ļoti maz, es īsti pat nevaru pateikt, kur tas parādās. Ir atsevišķas nišas, piemēram, LR1 ir “Eiro fokusā”, ko finansē Latvijas Banka, tad arī kaut kādās ikdienas ziņās parādās. Es īsti neredzu ekspertus nedz televīzijā, nedz radio, kuri varētu mums izskaidrot sarežģītus makroekonomikas procesus. Līdz ar to saturs par uzņēmējdarbību, par biznesu, un arī par starptautisko biznesu ir tāds provinciāls. Ir liels fokuss uz nacionālo dienas kārtību, bet trūkst tāda plašāka skatījuma uz globālākiem jautājumiem. Jāmeklē starpdisciplionāra pieeja, labo padomu raidījums LR1 “Kā labāk dzīvot?” ir labs piemērs, viņi tomēr ir tematiski daudzveidīgi. LTV ir raidījums “Pārtikas revidents”, kas it kā ir diezgan šaura tematika, tomēr tur parādās, gan veselīgs dzīvesveids, gan kaut kādi pārtikas kvalitātes rādītāji, un pagaidām izskatās cerīgi. Bet tad ir jautājums, ko darīt ar citiem tematiem? Jautājums, kā to sabalansēt? Viena lieta ir palīdzēt iekārtot mājokli, bet cita lieta ir dot padomus dārzkopībā. Bet vai sabiedriskajiem medijiem ar to būtu jānodarbojas un ciktāl? Es domāju, ka to nevajadzētu darīt. Bet varbūt ir kaut kādas lietas, kā, piemēram, finanšu pratība vai veselīgs dzīvesveids, - tās ir kaut kādas kritiskās lietas, kur ir nepieciešami uzlabojumi, tam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību. - Latvijā gandrīz nav žurnālistu, kas vispār saprot biznesu un ekonomiku, tā arī laikam ir galvenā problēma. - Sižeti ir vairāk par konkrēto procesu, bet iztrūkst dziļāka analīze, par pienesumu, izmaiņām ekonomikā. Atkal ir sajūta par “sižeta šaurību” - runājam par jaunu uzņēmumu, jauniem attīstības virzieniem tendencēm, bet neiedod pastāsta par to plašākā kontekstā, ko ar to var darīt, kā to varam izmantot kopējā ekonomiskajā izaugsmē, ko tas dos valsts ekonomikai …, kādā virzienā valsts kopumā iet, kādu ieguvumu tas dos plašākā mērogā - Sabiedrība kopumā maz saprot uzņēmējdarbības specifiku un jo vairāk tā šajā jomā būs informēta, jo labāk. Sākot ar visām finanšu krīzēm, naftas cenām…sabiedrība kopumā nesaprot to, ka, piemēram, karu tuvajos austrumos tu ikdienā ieraugi benzīntankā, pērkot benzīnu. Vai arī tu to ieraugi, pasūtot paciņu no Amazon, jo tev pieaug transporta izdevumi. Tie ir tādi elementāri piemēri, bet tur var vēl dziļāk iet tajā iekšā, kāpēc ekonomika attīstās, kāpēc tā stagnē. Vispār kaut kādas prognozes ļautu cilvēkiem labāk plānot un saprast savu dzīvi. - Būtu jādomā, kā padarīt sabiedrību finanšpratīgāku. Kādreiz bija labs raidījums LTV, kuru ilgstoši vadīja Pēteris Liepiņš, par privatizācijas lietām. Tagad vajadzētu tādu, piemēram, par ātro kredītu lietām. Labas žurnālistikas piemērs – Aidis Tomsons. - Šobrīd mani interesē ziņas par pandēmijas ietekmi uz biznesu. Man ir pierakstīts, ka jāklausās “Točki nad i”, jo tur būs par tūrisma nozari. Viņu diskurss par savu nozari pandēmijas laikā ir zem katras kritikas, tas ir biedējoši un briesmīgi. - Eksperti tiek pieaicināt pie sižetu/ raidījumu veidošanas. Taču tiek ignorēts procesos iesaistīto viedoklis – uzņēmēju, biznesmeņu, to cilvēku, kas reālo strādā un darbojas. Tā ir visas Latvijas žurnālistu problēma, viņiem liekas, ka ministri un eksperti zina vislabāk, bet aizmirst reālos darītājus – uzņēmējus vai citus. Arī ārpus Covid-19 ziņas par ekonomiku un uzņēmējdarbību nav pietiekamas. Mans novērojums, ja uz diskusijām, uz raidījumiem tiek uzaicināti t.s. “smagsvari” politikā vai uzņēmējdarbībā, tad žurnālists kļūst pielaidīgs un pieklājīgs. Ja aicināti tiek mazāku partiju vai uzņēmumu pārstāvji, tad žurnālists ir krietni uzbrūkošāks, uzdod āķīgus jautājumus, jūtas drosmīgāks. Papildus tendence – trūkst dialoga; ja žurnālistam viesis vai viņa ideoloģiskā nostāja nepatīk, tad to var izteikti just un redzēt. Jautājumi tiek uzstādīti tendenciozi. Uzņēmēji bieži ir spiesti pārkāpt noteikumus, tādēļ baidās paust brīvu un patiesu viedokli, ja tiek intervēti vai aicināti publiski izteikties. Pamatoti vai nepamatoti, bet mazie uzņēmēji ir iebiedēti no dažādu iestāžu (piem., PVD) puses. Un žurnālisti viņiem nepalīdz, bet ietur t.s. “oficiālo līniju”. 200 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.5. Kultūra
✓ Kopumā pozitīvs ekspertu viedoklis, Latvijas sabiedriskie mediji sniedz visumā aptverošu priekšstatu par Latvijas kultūras dzīvi. ✓ Latvijas Radio tēma pārstāvēta un izvērsta kvalitatīvāk nekā LTV. Vienmēr pozitīvas atsauksmes tika veltītas “Kultūras rondo”. ✓ Trūkst labu kultūras raidījumu LTV, trūkst trūkst dziļāku, garāku sarunu, analīze, kritika, tendences utml. Ir vispārīgs saturs, pamatinformācija par kultūras jautājumiem ✓ Atvēlēt laiku arī starptautisko kultūras notikumu apskatiem.
- Ļoti labi tēma pārstāvēta un izvērsta Latvijas Radio – raidījums “Kultūras rondo” + kultūras ziņas. Kāpēc LTV nespēj izveidot sakarīgu saturu? LTV trūkst plašāki sižeti nevis tikai īsas ziņas afišas veidā. Gribētos, lai kultūras tēma LTV būtu pārstāvēta vismaz tādā pašā apjomā kā LR. Latvijas radio klausītājs spēj gūt aptverošu priekšstatu par kultūras notikumiem, piedāvājumu Latvijā, LTV šādu priekšstatu nesniedz. “Kultūršoks” - tikai 7 minūtes, tas ir pārāk maz. “Kultūrdeva” – krāsains, stilīgs, kičīgs, uz jauniešiem orientēts raidījums, bet satura kvalitāte apšaubāma. Pastāv draudi, ka vecie skatītāji aizies no LTV (grāmatu lasītāji, teātru apmeklētāji), bet jauni netiks piesaistīti. Sabiedrībā ir daudz grāmatu lasītāju, bet LTV netiek skarta latviešu literatūra, arī vizuālā māksla. Ir tikai 3 minūšu ziņas par kādas grāmatas prezentāciju vai kādu izstādi. Vakaros LTV nav labu kultūras raidījumu. - Ar kultūru ir ļoti dažādi. Piemēram, LR “Kultūras rondo” – ļoti labs, interesants raidījums. Liela dažādība, labi pieaicinātie cilvēki, kas tur strādā; piemēram, jaunais Toms Treibergs. Kultūras dzīve šajā raidījumā ir ļoti dažādi un pilnasinīgi pārstāvēta. Tad radio ir raidījuma “Labrīt” ietvaros (pirms 8.00 no rīta) kultūras dzīvei veltīti sižeti/ ieraksti. Tur ir labi veidotāji un sižeti interesanti. Līdz ar to varu secināt, ka Latvijas kultūras dzīve, kāda nu mums viņa pašlaik ir, radio ir labi un pietiekami atveidota. Taču attiecībā uz televīziju kaut kas tiek pārprasts; man šķiet, tur saturs vairāk vērsts uz izklaidi nevis dziļāku analīzi. Kultūras raidījumos parasti ir 2 priekšplānā sēdoši cilvēki + viena vadītāja. 2 viesi šim īsajam raidījumam ir par daudz un reizēm jādomā, kāpēc viņi vispār tur ir saukti. Ja vēl būtu kāda diskusija, dziļums vai kultūras problēma, bet tur nekā nav, tikai ļoti interesants režijas darbs un dinamisms, lai skatītājiem neapniktu. Man Gustavs Terzens (uz laiku “100g kultūras” vadītājs) un viņa darbība patīk, bet arī tā ir vairāk vērsta uz izklaidi. Iespējams, televīzijas formāts nemaz nepieļauj dziļu, interesantu kultūras dzīves stāstu - Šī tēma ir ļoti spēcīga. Ir daudz raidījumu, gan LTV, gan LR. Man patīk arī tas, ka LTV kultūras raidījumi spēj kultūru tvert daudz plašākā kontekstā. Kultūra netiek iztirzāta tikai kā māksla, mūzika un teātris, bet, piemēram, Covid-19 krīzes laikā šajos raidījumos arī reāli stāsta par šiem finanšu aspektiem, par mākslinieku iztikšanu un kā valsts veido atbalsta politiku - Ir būtiskas problēmas, jo laba žurnālistika paģēr nošķirt labas personiskās attiecības no žurnālistikas. Šinī ziņā ar šo jomu ir vissliktāk. Visas kultūras ziņas, manā skatījumā, sabiedriskajā medijā ir sabiedrisko attiecību iniciētas, proti, atveras muzejs – intervējam Zuzeum jauno direktori utml. Kultūras žurnālistika mums ir ļoti švakā līmenī. Esmu uzaugusi ar N.Naumaņa kvalitātes latiņu, es tādu līmeni ne tuvu neredzu nekur kultūras žurnālistikā pašlaik.
201 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Ļoti vispārīgi vērtējot, tā ir kultūras afiša – informācija par to, kas kur notiek. No vienas puses tiek teikts, ka kultūra ir tas, bez kā mēs nevaram izdzīvot, jo tā dod jaunas jēgas un interpretācijas, bet no otras puses – raidījumos viņi baidās interpretēt un strīdēties. Ir jūtams, ka pastāv sava veida selekcija – lielāka uzmanība tiek pievērsta latviskajai kultūras daļai un atsevišķiem žanriem (literatūrai un teātrim). Netiek pievērsta uzmanība dažādiem mūsdienu kultūras paveidiem vai jauktajiem modeļiem. Jauniešiem, studentiem, piemēram, “Kultūras rondo” nešķiet interesants, jo gari monologi. Tā ir vecā tipa kultūra, kas īsti neatbilst šodienas aktualitātēm. - Kultūra ir tradicionāli ļoti populārs temats sabiedriskajos medijos vēl no Padomju gadiem. Ir pietiekami daudz. Jautājums atkal ir par tām dažādajām auditorijām. Runājot par LR, tur tas saturs ir pietiekami daudzveidīgs gan tādām auditorijām, kas prasa padziļinātu pieeju kultūras jautājumos, gan tādiem, kuriem vajag tikai aktuālo informāciju, par to, kas notiek. LTV joprojām meklē to balansu. Šobrīd LTV trūkst augstvērtīga kultūras satura, kas iet dziļumā. Agrāk bija 100 g kultūra diskusija, un es domāju, ka tas bija labs formāts. Varbūt izpildījums nebija pārliecinošs. Jābūt diskusijai par kultūras jautājumiem. Daļēji to kompensēja Kultūršoks. Bet mums trūkst analītiska, kritiska, recenzijās balstīta skatījuma uz kultūru. Arī LR gadījumā ir diezgan komplimentārs piegājiens. Gribētos, lai saturs ir analītisks un kritisks par kultūras dzīvi, gan radio, gan TV. Analītiski apspriest, kas notiek Latvijas kultūras dzīvē un arī pasaulē. Mums pārāk izteikts ir vietējais konteksts. Nav labi, ka mēs uzzinām par to, kas notiek ārpusē tikai tad, kad mūsu lielie mākslinieki kaut kur parādās. Būtu svarīgi Latvijas kultūras dzīvi pētīt kaut kādā plašākā kontekstā. Tagad tas viss ir diezgan ierobežoti, tikai nacionālajā līmenī. - Latvijas radio izcils ir “Kultūras rondo”. LTV ļoti veiksmīgs raidījums ir “Teātris.zip”. - Ar kultūras tēmu gan man liekas, ka viss ir ļoti labi sabiedriskajos medijos.
202 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.6. Politika
✓ Politika ir TOP tēma Latvijā, tā tiek plaši atspoguļota. Vairākums eksperti nesaskatīja kādas būtiskas problēmas tēmas atspoguļojumā. ✓ Latvijas Radio tēma pārstāvēta un izvērsta kvalitatīvāk nekā LTV. ✓ Jāmeklē jauni veidi, formāti kā runāt par politiku ar sabiedrību, jo esošie, iespējams, sevi ir izsmēluši. ✓ Trūkumi – bieži vien mediji tikai atreferē amatpersonu vai politiķu teikto, tādējādi sniedzot viņu sagatavoto saturu. Mediju dienas kārtību būtu jādefinē pašiem medijiem.
- Vēl vairāk par politiku vairs nevarētu runāt, kā tas tiek darīts pašlaik. Par politiku ir ziņas caurām dienām, krustām šķērsām ir intervijas ar politiķiem. Ar premjeru un citiem. Domāju, ka ziņas par politiku ir pietiekamā daudzumā un sabiedrība ir nogurusi no politikas. - Politiskā analīze – pamatīga, laba. To varēja redzēt Rīgas domes vēlēšanu gadījumā. Bija viedokļu daudzveidība, katrs politiskais spēks tika pie vārda, bija daudz analīzes - Politika tiek rādīta daudz. Vienīgais trūkums, ar ko sirgst pilnīgi visi mediji, tai skaitā rietumu mediji, ir tas, ka mediji bieži vien mēdz būt atkarīgi no politikas, politiķi pieņemtajiem lēmumiem. Politiķi pieņem lēmumus un mediji vienkārši tos atreferē, tas vislabāk bija redzams ārkārtas stāvoklī, kad ēters tik pārpludināts ar nebeidzamām preses konferencēm, kas, protams, ir svarīgi un ir labi, ka ir kāds, kurš katru dienu Tev pastāsta par to, kā situācija attīstās un ko tad valdība ir nolēmusi. Bet mani mulsināja formāts – ziņa faktiski bija vienkārši preses konferences pārstāsts, žurnālists bija apmeklējis preses konferenci, ministrs kaut ko pavēstījis, visi uzdevuši kaut kādus jautājumus, mēs to aiznesam uz studiju, ātri samontējam, ieliekam Panorāmā un jūtamies, ka esam ziņu raidījumu par pusstundu garāku pataisījuši. Vienmēr ir svarīgi domāt, ko tieši mēs ar to sākotnējā avota sniegto informāciju darām. Politiķiem kā politiskajiem aktieriem patīk definēt dienas kārtību, tomēr mediju dienas kārtību būtu jādefinē pašiem medijiem. Žurnālisti dodas pie politiķiem vai citiem avotiem un ievāc informāciju par to, ko attiecīgais medijs nolēmis, ka tas ir svarīgi. Šī ir problēma visiem medijiem. - LTV mēģina uzturēt politisko diskusiju, ir meklējumos, likvidēts raidījums “Tieša runa” trešdienās. Arī mani šis formāts neuzrunā, ne “Tiešā runa”, ne arī jaunais. Par politiku var runāt interesantāk, un varbūt ir jāmeklē citi formāti. Manuprāt, pat TV24 ar tādu izklaidējošo piegājienu (“Preses klubs”) ir pat veiksmīgāki šajā ziņā. Nevarētu teikt, ka tā būtu augstvērtīga žurnālistika, bet man ir radies tāds vispārējs priekšstats, ka viņiem pat iet veiksmīgāk ar to viņu formātu. Man šķiet, ka LTV ir hroniska problēma ar politisko diskusiju formātiem. Neuzskatu, ka jāveido iknedēļas politiskās diskusijas. Tā tradīcija nāk no Dombura laikiem. Pētījumi liecina, ka sabiedrībā pieaug pretestība pret eliti, nepatika pret politisko saturu, apolitiski redzējumi. Jāinvestē un jāģenerē idejas, jāmeklē jauni formāti kā runāt par politiku, kā iesaistīt sabiedrību politiskajos procesos. Jāmeklē pieeju, lai cilvēkus iesaistītu sarunās par politiku. LR ir sekmīgāks šajā ziņā. LTV, tā vietā, lai meklētu jaunas idejas, vienkārši atsakās no raidījuma. Nekas jauns un svaigs vietā netiek piedāvāts. Labāk meklētu iespējas, kā to formātu uzlabot, kā padarīt to interesantāku, nevis vienkārši aizslēgt raidījumu ciet - Vēlēšanu rezultāti neliecina, ka sabiedrība ir izglītota politikā.
203 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.7. Izklaide
✓ Izklaidei sabiedriskajā medijā noteikti ir jābūt. Izklaidei sabiedriskajos medijos jābūt mākslinieciski augstvērtīgai, ar pievienotu kultūrvēsturisku vērtību. ✓ Latvijas radio ir vieglāk, ir vairāki kanāli, izklaides saturam - ir LR2, arī LR5. ✓ Sāpe – Jaungada raidījumi televīzijā. Tie nav konkurētspējīgi. ✓ Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāražo seriāli un arī šovi, labi un veiksmīgi piemēri ir “Sarkanais mežs” un “Likteņa līdumnieki”. Vairāki eksperti pozitīvi vērtējai sniedza pozitīvas atsauksmes par šovu “Latvju saimnieces”.
- Izklaidei sabiedriskajā medijā noteikti ir jābūt, jo mēs nevaram iedomāties nevienu daudz maz populāru mediju, kurā ir tikai nopietnais saturs. Izklaide cilvēkiem ir nepieciešama. Bez izklaides sabiedriskā medija saturs nebūs pilnvērtīgs un pievilcīgs un cilvēks šo saturu meklēs kaut kur citur. Ir jāražo gan seriāli, gan šovi, jautājums ir tikai par to kvalitāti. “Sarkanais mežs” ir ļoti veiksmīgs piemērs, bet ir arī seriāli par sadzīviskām tēmām, kurus nevar raksturot kā kvalitatīvu izklaides saturu. “Sarkanais mežs” ar savām kvalitātēm atbilst kultūras saturam. Ja seriāls saistīts ar mūsu vēsturi un kultūru un atbilst zināmiem augstvērtīguma kritērijiem, tad viennozīmīgi tā uzņemšana ir atbalstāma. Manuprāt, veiksmīgs ir LTV šovs “Gudrs, vēl gudrāks” ir ļoti veiksmīgs, tas parāda, ka mums ir forši, gudri jaunieši. Šis ir ļoti atbalstāms izklaides virziens. To skatās gan jauni, gan veci cilvēki. - Tā būtu sabiedrisko mediju misija – nevis taisīt vienkārši ļembastu un rādīt kaut kādu ekstrasensu šovu vai tamlīdzīgu sviestu, bet taisīt kaut ko, kam ir vērtība un kas būtu raksturojama kā kvalitatīva, inteliģenta izklaide. Latvijas mūzikas kanāls un LR2 ir – lai viņi to dara, tas ir ļoti labi. Nav dzirdēts, ka kāds komerciālais medijs būtu gatavs to šlāgera auditoriju kaut kā apkalpot. Kaut kad sen bija mēģinājumi, bet tie izgāzās. Piemērots virziens būtu kvalitatīvu latviešu oriģinālseriālu ražošana, tāds kāds bija “Sarkanais mežs”. Šādā virzienā varētu strādāt, jo to komerciālie mediji nedarīs. Viņi taisīs tādus šovus, kā “Viņas melo labāk” un tāda tipa vienkāršākus seriālus. Sabiedriskā TV varētu tiešām taisīt vēsturiskus, kvalitatīvus un izklaidējoši izglītojošus seriālus, kas nav tīra izklaide, bet ar pievienoto vērtību. Piemēram, Sirmā ēdiena raidījums, kas ir ēdiena raidījums vienlaikus sniedz informāciju un izglīto tevi par citu valstu kultūru un paražām. Visticamāk, ka komerciālajos medijos tu tādu saturu neiegūsi, jo viņiem tas neatmaksātos. LTV bija šovs par Latvijas upēm, kas bija vērsts uz jauniešu auditoriju. Izklaidējoši izglītojoši raidījumi varētu būt tas virziens, kas varētu būt Latvijas sabiedrisko mediju lauciņš, jo visticamāk komerciālie mediji to nedarīs - “Sarkanais mežs” un “Likteņa līdumnieki” ir labi un veiksmīgi piemēri, kā savienot mākslu, kultūru un izklaidi. Tādi noteikti būtu jāražo sabiedriskajam medijam. Veiksmīgs produkts ir “Latvju saimnieces” – aptver dažādus reģionus, tur ir nacionālā pašapziņa, inteliģents pasniegšanas veids. Paldies Dievam, ka “Lauku sēta” ir prom no LTV. Šovi ir lauciņš, kur LTV var radoši izpausties, vienlaicīgi esot inteliģentam un elegantam. TV3 ir veiksmīgs, pozitīvas emocijas raisošs šovs “Es mīlu tevi, Latvija!”.
204 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Nepiekrītu, ka LTV izklaide būtu provinciāla vai garlaicīga, tieši otrādi tādi raidījumi kā “Te!” vai M.Sirmā kulinārijas ceļojumi ir kvalitatīva izklaide ar pievienoto vērtību. Taču sabiedrība, iespējams, grib citu Izklaidi. Izklaides kvalitāte atkarīga no cilvēkiem, kas tur piedalās. Mums trūkst spilgtu personu. Taisnība, ka trūkst arī forša humora. Taču, ja Latvijā kāds sāktu jokot kā Urgants, viņam galva būtu nost uzreiz. Un to neizdarītu politiķi, bet pati sabiedrība. Mūsu pašu puritānisms un neuzdrīkstēšanās lielā mērā arī ierobežo to izklaidi. TV3 šovs “Es mīlu tevi, Latvija!”, kas būtu piemērots arī sabiedriskajam medijam, palika veiksmīgs tikai 3.sezonā. LTV nevajadzētu tagad veidot tādu līdzīgu šovu, jāmeklē sava forma, ideja. Bezjēdzīgi nav jākonkurē. Nav vērts cīnīties tajā jomā, kur kāds cits ir labāks. Jāveido kas atšķirīgs. Var atrast interesantas formas, skatoties, kas notiek kultūras jaunradē. Jāražo augstvērtīgi seriāli, “Sarkanā meža” līmeņa. Tam jābūt mākslinieciski augstvērtīgam gabalam, tā var būt ne tikai vēsture, kas lielā mērā ir vienkāršākais ceļš, bet arī, piemēram, nākotne vai kaut krimiķis. - Sabiedriskiem medijiem ir jārada jebkurš saturs, tai skaitā izklaide, kas ietver gan seriālus, gan šovus. Bet ir jābūt ļoti skaidrai redakcionālai līnijai par to, par ko tad šis seriāls vai šovs ir. Ja tas ir vērsts uz plašu publiku, ko pēc būtības var saražot arī komercmediji, tad es teiktu, ka tas nav jārada par sabiedrības līdzekļiem, bet ja tā radīšana maksā ļoti dārgi un tam ir kultūrvēsturiska vērtība, kā piemēram, seriāls “Sarkanais mežs”, tad skaidrs, ka tie jāveido sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, jo komercmedijiem nav tādu līdzekļu. Tas nav izklaides produkts, ko var saražot lielos apjomos. Ja ir seriālam vai šovam padziļināta pievienotā vērtība, tad tas ir sabiedrisko mēdiju produkts, bet ja tas ir vienkārši izklaidējošs produkts bez īpašas pievienotās vērtības, piemēram viegls detektīvseriāls, tad tas būtu jāatstāj komercmediju ziņā. Tas pats attiecas uz šoviem – ja šovs ir vienkārši izklaide, tad tas nav jāražo sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, bet ja tam ir audzinoša, izglītojoša ievirze vai kultūrvēsturiska pievienotā vērtība, tad tā radīšana ir jāatbalsta no sabiedriskiem līdzekļiem. Skaidrs, ka sabiedriskajā mēdijā ir jābūt izklaidei, tikai tai jābūt ar citu fokusu (ar izglītojošu ievirzi, kultūrvēsturisku pievienoto vērtību) nekā komercmedijiem - Savi vietējie seriāli ir vajadzīgi. Seriāls “Sarkanais mežs” attiecas uz vēsturi. Uzskatu, ka vēsture ir vairāk vajadzīga. Jau skolā vēsture ir tik maz, tad ko mēs varam runāt par patriotisko apziņu un par kaut ko savu? Vēl bija labs seriāls “Likteņa līdumnieki”, kas Latvijas kultūrai ļoti daudz ko deva. TV3 šovs “Es Tevi mīlu, Latvija” ar Artūru Skrastiņu bija labs. Uzskatu, ka sabiedriskajai televīzijai vienu tādu šovu vajadzētu. - Latvijas Televīzijai ir jārada izklaides saturs. Tas parādījās arī Covid-19 periodā, kad noskaņojuma uzturēšanai izklaide ir vajadzīga sabiedriskajos medijos/ raidījumos. Taču es neuzskatu, ka tieši kultūras raidījumi var kalpot par izklaidi. Kopumā ar izklaides raidījumiem LTV nav kaut kas īsti kārtībā, tomēr atsevišķas lietas nav sliktas. Piemēram, pēdējās Jaungada nakts izklaides pārraide nemaz nebija tik peļama. Radio ir daudzi labi literārie raidījumi un tur arī reizēm ir manāms humors. Turklāt tas nemaz nav slikts - arī Latvijā var atrast par ko pasmieties. Televīzijā ar humora raidījumiem ir problemātiskāk, arī Skuteļa šovu vairāk par diviem raidījumiem neesmu varējusi izturēt. “Sarkanais mežs” - ļoti labs produkts, kas spēj savienot kvalitatīvu izklaidi ar nopietnām tēmām. Tas ir formāts, kādā cilvēki labprāt uztver informāciju, veids, kā runāt par vēsturiskām lietām. Šādu seriālu, produktu, kas skar svarīgus notikumus mūsu valsts vēsturē tikai mēs paši arī varam radīt. Jāatbalsta labas idejas.
205 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Latvijas radio izklaides ir vairāk, jo ir vairāk kanālu, līdz ar to ir daudzveidīgāks saturs. Televīzijā tas izklaidējošais saturs pat īsti nav. Es pat īsti nezinu, vai tur tagad kaut kas ir. Kaut kādi šovi laiku pa laikam parādās. Ir kaut kādi hibrīdformāti, piemēram, šīs “Īstās latvju saimnieces”, kas kaut kādā ziņā ir veiksmīgs, jo tur ir gan izklaide, gan novadpētniecība, gan kultūvēstursikā piemiņa, gan arī vērtības, un tas tāds labs piemērs tam starptematiskajam, starpformāta raidījumam. Vēl laikam LTV ir šlāgeraptauja. Noteikti nepieciešams savs, oriģinālais saturs un šajos ierobežotajos finansiālajos apstākļos droši vien ir jābūt tādam virsmērķim, kā tas bija ar “Sarkano mežu”. Nedomāju, ka vienmēr jārada izklaide ar kādu pievienoto vērtību, lai tas atbilstu sabiedriskajam pasūtījumam. Augstvērtīga izklaide pati par sevi ir laba lieta. Bet, ņemot vērā, ka tās naudas ir tik, cik ir, būtu labi, ja tam būtu kāds augstāks virsmērķis. Es nepiekrītu tam skatījumam, ka sabiedriskajiem medijiem vajadzētu atteikties no šovu formātiem vai žanra. Es domāju, ka panākumu atslēga ir augsta profesionalitāte, izcilība, un arī pievienotā vērtība. Piemēram, TV3 sekmīgs ir “Es mīlu Tevi, Latvija”, kur ir šis patriotisms, vēstījums un izklaides elementi. Tas būtu tāds ideāls, kādai būtu jābūt tai izklaidei sabiedriskajos medijos. Bet es arī neredzētu nekādu problēmu, ja tā ir vienkārši laba izklaide, piemēram, kaut kāds humors vai talantu šovi, ja tas ir augstvērtīgi. Protams, jautājums ir par balansu. Ir bijuši periodi, kad LTV pārāk aizrāvās ar šo izklaidējošo saturu. Bet tagad ir laikam panākuši balansu. Tagad populāri ir formāti, kas cenšas miksēt izklaidi ar izglītojošo, kaut vai tas pats “Pārtikas revidents”. - Ģeniāls izklaides produkts bija realitātes muzikālais šovs “Dzimuši mūzikai”, kur jaunie akadēmiskie mūziķi veidoja savus priekšnesumus. Un tur bija lieliska žūrija. Un tāds pats bija par tēlotājmākslu. Tas notika skaistā mākslinieciskā vidē, viņi radīja mākslas darbus, un pēc tam Mākslas akadēmijas rektors to analizēja. To raidīja LTV7. - Kā labi piemēri, nāk prātā J.Skutelis LTV un “Monopols” LR. Mārtiņa Sirmā ceļojumi ēdienu pasaulē – izcila izklaide. - Protams, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāražo izklaide. Televīzijas un radio kanāliem ir jārada izklaides programmas, jo cilvēks nevar visu laiku tikai skatīties vai klausīties kaut ko nopietnu. Sabiedrisko mediju izklaides saturs var atšķirties no komerckanālos raidītā. Vispārīgi definējot – izklaides ir tas, kas vairāk iedarbojas uz emocijām nevis uz prātu. Sabiedriskajiem medijiem būtu jāražo seriāli un šovi. Lai gan jēdziens “šovs” ir visai plašs. Varbūt vēstures rekonstrukcijas. Hibrīdžanros emocionālais jeb izklaides aspekts var tikt ieviests faktuālajā un informatīvajā žanrā. Sabiedriskais medijs nevar paiet garām seriāliem, arī Youtube kanālam ne. Ja vēlamies piesaistīt jauniešu auditoriju, tad jāņem vērā, ka parādījušies jauni izteiksmes līdzekļi, jaunas zvaigznes, komunikatori. Arī ar šo ir jārēķinās sabiedriskajiem medijiem. Šeit jāizprot robeža – vai esat ziloņkaula tornī kā BBC 30-tajos gados vai Padomju laika televīzija 80-tajos gados, vai saprotam, ka auditorija ir dažāda un jauniešu interese par Youtube arī kaut ko izpauž. Arī tur ir savas mākslinieciskās tendences, kas būtu jāintegrē. Nedrīkst vīzdegunīgi novērsties no masām – “sak’ nezin, ko viņi tur grib”, jāizprot, kādas tendences tās pauž un caur to varētu atkal izpausties būtiskas sociālās un politiskās problēmas. Ja runā par latviešu un krievu auditorijas apvienošanu, tad ne jau sabiedriskie mediji veic lielāko, reālo darbu. Drīzāk neatkarīgās studijas, teātri, kuru izrādes, iestudējumi (izrāde “Trīs māsas” divās valodās), Rīgai veltīta mājaslapa www.1201.lv Diemžēl, sabiedriskajiem medijiem sabiedriskums veidojas citās platformās nevis tajās, kur cilvēki reāli iet un kaut ko organizē, dara.
206 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.8. Saturs bērniem un jauniešiem
✓ Ekspertu skatījumā saturs bērniem un jauniešiem varētu būt sekmīgāks, mūsdienīgāks, jo nav sajūtas, ka sabiedriskie mediji šajās auditorijās būtu populāri. Labāka situācija varētu būt bērnu auditorijā, jo bērni sabiedriskajiem medijiem tiek piesaistīti ar vecāku starpniecību. Saturs bērniem kopumā tika vērtēts pozitīvi, bet ir par maz Latvijā veidota oriģinālsatura. Trūkst izglītojošu raidījumu, kas palīdzētu bērniem rast atbildes uz aktuāliem jautājumiem viņu vecumā. ✓ Saturam jābūt izglītojoši izklaidējošam, jo garlaicīgu saturu jaunieši neskatīsies. ✓ Jāmeklē jauni risinājumi, jaunas platformas, veidi kā uzrunāt un noturēt bērnus pēc 9-10 gadu vecuma un jauniešus, kuri bieži vien nelieto sabiedrisko radio un TV. Trūkst pētījumu, datu par mediju izvēli jauniešu auditorijā. ✓ Ir atbalstāma jauniešiem veltīta izglītojoša (ne izklaides) satura izvietošana viņu izmantotajās interneta platformās vai sociālajos tīklos (Facebook, YouTube, Instagram, TikTok) , piemēram, par Latvijas kultūru, vēsturi un tml. Izglītojoši izklaidējošo jauniešu saturu var mēģināt iepludināt caur komerciālajiem medijiem. Iespējams, ka tas ir risinājums, jo tie darbojas visādās platformās. ✓ Iesaistīt jauniešus satura veidošanā, ļaut realizēt savas idejas. Jauniešus piesaista lietas, kur viņi redz sevi, draugus, pazīstamu vidi, klasesbiedrus, skolu.
- Problēma ir tā, ka saturu taisa salīdzinoši veci cilvēki, tāpēc galarezultātā sanāk, ka saturs ir pamācošs nevis noderīgs. Tas pamāca, kā bērnam būtu jādomā un jājūtas, bet tas nav pareizi. Ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, lai uzražotu labu saturu bērniem un jauniešiem. Ir jaunieši, kas neskatās TV, tāpēc pareizāk būtu prioritāri cīnīties par bērniem apmēram līdz 9 gadu vecumam, kamēr viņus vēl var sasniegt, jo viņi ir pie TV kopā ar saviem vecākiem. Pēc tam viņi informatīvo saturu patērē savos telefonos. Tur informācijas plūsma ir ļoti fragmentāra, specifiska, tur īpaši jāiedziļinās. - Saturam noteikti ir jābūt sabiedriskajos medijos, viņi jāsasniedz caur platformu, kur viņi ir. Jāmeklē, jājautā viņiem, lai gan parasti jauniešiem ir grūti noformulēt, ko viņi grib. Interesanti, kā klājas LR5, kas kā atsevišķs kanāls ir atvēlēts jauniešiem. - Saturs bērniem un jauniešiem ir par maz, bet man īsti nav receptes tam, ko tur īsti vajag, kā var jauniešus un bērnus uzrunāt. Ir daži labi piemēri – piemēram, brīvdienu rītā “Tutas lietas”. Es zinu, ka mani māsas bērni visi laimīgi to skatās. Tā viņi turpina skatīties raidījumu par lapsiņu no rītiem sestdienās, līdz pienāk brīdis, kaut kāds vecums, kad jaunieši pilnībā aizmigrē uz viedierīcēm un tur viņi skatās jau pavisam citus kanālus. Es zinu, ka mana meita lieto Youtube un Tiktok un Netflix. Taču tas ir atkarīgs arī no vecuma. Obligāti īstenojams virziens sabiedriskajiem medijiem, vairāk gan laikam televīzijai būtu izglītojošie raidījumi – piemēram, “Gudrs un vēl gudrāks” un viktorīnu sacensību raidījumi; šāda tipa jauniešiem veltīts saturs ir arī “Sporto visa klase”. Padomju laikā bija “Ko tu proti?” Tāds raidījums tagad nav, bet varbūt, ka tādu vajag. Jo komerciālie mediji rādīs multfilmas no rītiem un tas arī būs viss. Saturam ir jābūt izglītojoši izklaidējošam. - Multenes ir OK, bet tas ir par maz. Bērni kāpēcīšu vecumā nevar atrast atbildes uz visiem sevis interesējošiem jautājumiem, kā pasaule veidojusies, par procesiem dabā, mehānikā utml. Šāda satura bērniem nav. Bērnistabu esmu skatījies, tur īsti nav ko parādīt (4-6 gadus veciem bērniem), izņemot multenes. Sabiedriskiem mēdijiem, manuprāt, ir jārada oriģināls saturs konkrētai auditorijai orientēts 207 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Saturs bērniem ir maz. Radio – svētdienās un arī vakaros “Vakara pasaciņa”. Tas ir pierasts, labs un mīļš raidījums. Tomēr jautājums, cik daudzi bērni vēl vispār klausās radio? Pati ideja ir ļoti laba– pavisam īss raidījums pirms pašas gulēšanas. Televīzijā raidījumi bērniem noteikti ir vajadzīgi. Arī saturs jauniešiem ļoti maz. Studenti ļoti maz klausās LR1. Pirms vairākiem gadiem veiktajā aptaujā, nācās secināt, ka neviens no 80-100 1.kursa studentiem neklausījās LR1. Jaunatne visu skatās un klausās savos viedtālruņos. Televīzijā kādi jaunatnes raidījumi maz zināmi. Vienīgi “Gudrs un vēl gudrāks” ir ļoti labs, tāda tipa raidījumi noteikti vajadzīgs sabiedriskajos medijos. Ja jaunatni grib izglītot, piemēram, par latviešu kultūru, kultūras vēsturi – tad jā, vajag izvietot tādu saturu dažādās platformās (Instagram, Tik Tok u.tml.), jo ir ļoti maz jauniešiem domātu raidījumu ar šādu ievirzi. Ja runa ir par izklaidi, tad, manuprāt, nav tā tur jāliek. Arī skolās kultūras apguve ir sašaurināta līdz minimumam. Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir jābūt tiem, kas izglīto, raisa sarunas un diskusijas sabiedrībā nevis tikai izklaidē. Klausoties vakaros raidījumu “Monopols”, pievēršu uzmanību tam, kādas dziesmas tiek izvēlētas. Ļoti bieži ir tā, ka ilgstoši netiek atskaņots neviens latviešu gabals, tikai ārzemju. Jaunatnes raidījumi LR ir nepiedodami maz. - LR1 joprojām sestdienu un svētdienu rītos raida raidījumus bērniem. Es pieņemu, ka nav daudz to bērnu, kas sestdien 10 no rīta klausās LR1. Es pieņemu, ka labāki panākumi ir LSM bērnistabai, bet man nav nekādi dati un empīriski vērojumi. Tas ir sarežģīts jautājums, jo tomēr sabiedriskajiem medijiem viens no pamatelementiem ir universālisms, līdz ar to ir jānodrošina saturs arī ārpus digitālajām platformām. Kamēr nebūs tā pārliecība, ka visi to saturu var sasniegt digitālā vidē, tik un tā tas ir jāraida arī lineārajā apraidē. Bērnu un jauniešu saturu vajadzētu veidot, pirmkārt, digitālajā vidē, un vairāk sadarbojoties ar ārpakalpojumiem. Man šķiet, ka pašlaik raidījumi tomēr īsti nav veidoti ar mērķi, ka to klausīsies tikai bērni, bet tādā veidā tiek apkalpota arī vecākā paaudze, jo tie bērnu radījumi ir interesanti gan vecākai paaudzei, gan bērniem. Es domāju, ka tas var būt resursu ziņā nav veiksmīgi. Tērēt resursus tam, kas mērķauditorija nesasniedz. Ar saturu jauniešiem ir nedaudz veiksmīgāk, jo LR5 ir vairāki raidījumu, lai gan tie arī ir tuvāki vidējai paaudzei, nevis jauniešiem. Viens risinājums ir ārpakalpojums caur sabiedrisko pasūtījumu, bet tomēr zem LTV un radio, zem kaut kādas viņu digitālās platformas. Jo arī LTV, lai arī ir visnotaļ interesants produkts piektdienas vakaros “Gudrs un vēl gudrāks”, bet tomēr tie skolēni ir ļoti maz, kas viņus skatās. Varbūt labāk radīt kaut kādās interneta platformās. Bet tā ir kopumā sabiedrisko mediju problēma, kā noturēt un piesaistīt šo auditoriju. Jautājums, kas ir tas unikālais, oriģinālais, ko mēs varam piedāvāt tieši šeit Latvijā. Piefiksēju, ka vienu brīdi LTV veidoja seriālu jauniešiem, man, protams, ir skepse, cik lielā mērā mēs varam konkurēt ar to saturu, ko mums piedāvā angļu valodā. Diez vai ir vērts iet šajā virzienā. Ir drīzāk jāsaprot, ko mēs varam piedāvāt tādu, ko nevar piedāvāt lielie spēlētāji, un tad mēģināt iet tādā virzienā. Tas pats attiecas uz bērnu auditoriju. Jo tas piedāvājums ir liels. Un, ko mēs varam izdarīt tādu, ko nevar izdarīt ārpusē tie, kas ražo lielajiem pasaules tirgiem - Virzība pozitīvā virzienā LTV jau notiek. Labs piemērs bija Kristiānas Grāmatiņas un Roja Rodžera vadītās diskusijas ar politiķiem pirms RD vēlēšanām platformā “16+”. Tas ir veids kā ievilkt interneta personības televīzijas formātā un viņu auditorijas nāk līdzi. Bija interesanti, daudz cilvēciskuma. Jaunā paaudze maz tiek uzrunāta vēlēšanu kontekstā. Par digitālā satura ražošanu izvietošanai kādās platformās internetā tiek domāts un tas tiek arī darīts, tomēr tas noris lēni un sabiedriskie mediji tiek bieži kritizēti. Pašam medijam jāpierod pie šiem jaunajiem produktiem. Tā ir cita pasaule, cits veids, cita saruna. Mobilā žurnālistika. Kā veidot kadru? Kā pasniegt informāciju? Kā to pasniegt rakstiski? Kā to pasniegt vizuāli? Tas viss prasa papildus resursus, gan cilvēku, gan finanšu. Budžets ne vienmēr ļauj īstenot labas idejas, nauda ir ierobežota. 208 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Jauniešu saturs ir svarīgs un attīstāms, jo paaudzes neizbēgami mainās. Pagaidām mediji ir diezgan populāri, bet mēs nevaram prognozēt, vai tā tas būs arī pēc 20 gadiem. Vai mēs spēsim piesaistīt tos cilvēkus, kas tikai pašlaik veidojas kā mediju patērētāji? Mēdiju patēriņa ieradumi veidojas ilgākā laika posmā, un vienā brīdī tos izmainīt nevar, tāpēc par to ir jāsāk domāt jau tagad. Samērā nesen LTV demonstrēja seriālu jauniešiem “16+”, kas idejas līmenī bija laba iecere taisīt seriālu jauniešiem, bet saturiski tas man šķita dīvains. No vienas puses to bija mēģināts uztaisīt ar māksliniecisku pretenziju, bet no otras puses es īsti nesapratu par ko tas ir, ja neskaita to, ka jaunieši tur savā starpā pļāpā un vērpj vieglas intrigas. Manuprāt, tam pietrūka dinamikas, un man bija jādomā, kāds ir tā vēstījums. Pirmkārt, tur īsti neparādās tādas lietas, ko mēs gribētu popularizēt, tajā skaitā to, ka ir forši būt zinošam, ir forši sevi attīstīt un ir forši kaut ko jaunu apgūt. Tur tika demonstrēts tāds “slinks dzīvesveids”. Iecere laba, bet ne visai labi sanācis - Jāiesaista jaunieši satura radīšanā, piemēram, ir dzirdēts par jauno reportieru skolām ārvalstīs, kur jaunieši var nākt ar savām idejām un veidot savu saturu. Tur ir kaut kāda profesionāļu līdzdalība un uzraudzība. - LSM “Bērnistaba” ir veiksmīga vietne, kur vecāki ar saviem bērniem var kopā daudz ko darīt. - Labs LR raidījums “Vakara pasaciņa”. Bija labs LTV raidījums “Kas te? Es te!”.
209 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.9. Sports
✓ Sporta notikumu atspoguļojums, ziņas un analīze kopumā tika vērtēta pozitīvi, saturs ir augstvērtīgs, labākais Latvijā. Raidījumi ir interesanti, atraktīvi. Pozitīvie piemēri – “Sporta studija” LTV1 un “Piespēle” LR1. ✓ Sporta žurnālisti ir pārāk “tuvi”, draudzīgām attiecībām saistīti ar sporta funkcionāriem. Problēmas ir ar dažādu problēmu, trūkumu, finanšu skandālu atspoguļojumu sporta saimniecībā, institūcijās, jo sporta žurnālisti ir pārāk “tuvi”, draudzīgām attiecībām saistīti ar sporta funkcionāriem. Tāpēc, lai izgaismotu kādas problēmas sporta saimniecībā, nepieciešams izmantot citus, neitrālus žurnālistus, kuri specializējas šādos jautājumos un nav saistīti ar sporta vidi un cilvēkiem. ✓ Iespējams, sabiedriskajos medijos vairāk vajadzētu atspoguļot tautas sportu, taču svarīgi to izdarīt tā, lai tas skatītājam būtu interesanti. Tematiski tautas sportu nevajadzētu jaukt kopā ar profesionālo sportu. ✓ Trūkst sporta tēmas sasaiste ar veselīgu dzīvesveidu, trūkst sportiska dzīvesveida popularizācijas. LTV trūkst veselīga dzīvesveida satura , kas būtu integrēts, gan sporta, gan arī veselības raidījumos.
- Latvijas radio viss ir labākajā kārtībā – daudz sporta ziņu, plaša, pamatīga, laba analīze, daudz interviju. Ticu, ka neviens netiek atstāts pabērna lomā. Lielisks ir sporta žurnālists Māris Bergs, pats meklē un gatavo oriģinālu saturu. Sporta žurnālistikas specifika – tie kuri apraksta rezultātus, tie nekad netiek sūtīti gatavot saturu par finanšu problēmām sporta organizācijās, jo viņiem diemžēl vajag tās ciešās, labās attiecības ar sporta funkcionāriem, lai viņi varētu dabūt ekskluzīvu informāciju no klubiem, federācijām, sporta funkcionāriem. - LTV “Sporta studija” ir augstā līmenī, ar atrāvienu priekšā pārējiem. Protams, ka droši vien var visu ko izdomāt vēl labāk un interesantāk, bet tagad Covid laikā sporta studija ir viena no retajiem, kas ir aizgājusi arī internetā Youtube kanālā. Tiem kas interesējas par sportu, tas ir pareizais kanāls, ko izmantot. Tagad visu Covid laiku viņiem katru nedēļu bija tādas sižetu sērijas par to, kā pareizi finansēt Latvijas sportu. Tur tagad ir neskaitāmi viedokļi. Viņiem bija tiešām analītiska žurnālistika. Viņi analizēja to, kā tas notiek šobrīd, kā vajadzētu turpmāk, kādi ir risinājumi, ko kurš piedāvā, kādi ir viedokļi. Neviens cits šo Latvijā nedara. Sportacentrs nodarbojas ar to šauri – vairāk tādā izklaides virzienā. Savukārt, komerciālie mediji vienkārši rāda sporta translācijas. Ir jautājums par tautas un profesionālā sporta mijiedarbību, bet tas ir ļoti saistīts ar sporta finansēšanas sistēmu Latvijā. Tagad tas arī mainās un līdz ar to tagad orientēšanās varēs pretendēt uz valsts finansējumu un vēl arī citi sporti. Es domāju, ka tad arī kaut kā organiski tam sporta saturam ir jāiet līdzi. Profesionālais sports ir tāds bez kura esamības nekāds tautas sports arī nesanāks. Profesionālais sports ir tas, kas mudina jauniešus, skolniekus vispār sākt kaut ko darīt, tā kā vajag sabalansēt to visu. Sabiedriskajam medijam jārāda ir Olimpiskās spēles. Viņi tur dalās pēdējos gados ar TV3, bet pamata kanālam ir jābūt sabiedriskajiem medijam tāpēc, ka Olimpiskajās spēlēs liela daļa sporta veidu ir nekomerciālie, kurus komerciālie mediji noteikti nekad nerādīs. - Sports ir svarīgs. Kaut vai tāpēc vien, ka tā ir izklaides forma un cilvēki to skatās
210 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Sabiedriskajiem medijiem būtu jāfokusējas vairāk uz tādām lietām, ko komercmēdiji nevar, attiecībā uz sportu tas būtu vairāk amatieri un tautas sports, nevis profesionālais sports, kas visā pasaulē šobrīd jau ir bizness. Jautājums ir – vai sabiedriskajiem mēdijiem ir jāiegulda sabiedrības resursi tajā saturā, ko privātie mēdiji ir gatavi piedāvāt sabiedrībai bez maksas, jo tur ir viņu biznesa intereses (lielu profesionālā sporta pasākumu translāciju licences ir ļoti dārgas, bet privātie mediji tās ir gatavi pirkt, jo pēc tam to naudu atpelna izvietojot reklāmas translācijās, sabiedriskie mediji pēc iziešanas no reklāmas tirgus to nevarēs darīt)? Es teiktu, ka sabiedriskajiem mēdijiem par sabiedrības naudu tas nebūtu jādara. Galu galā tas ir arī veids kā saglabāt mūsu mēdiju ekosistēmu - Ja komermedijs ir gatavs sabiedrībai kaut ko dot bez maksas, tad tas ir komercprojekts un tas jāatstāj komercmēdiju ziņā, bet viss pārējais ar pievienotu vērtību ir sabiedrisko mēdiju uzmanības lokā. Piem., Maira brieža pēdējā cīņa…jā, piekrītu, ka šāds mačs var dot daudz pozitīvu emociju sabiedrībai, bet tas ir jautājums par budžeta apjomu un iespēju sabalansētību. Ir tādas ekskluzīvas lietas kā Mairis Briedis, bet šādu maču translācijas licences ļoti dārgu maksā, ka pat komercmēdijam neatmaksājās to iegādāties, tāpēc to raidīja tikai šauras attiecīgās nišas platformas, mūsu līdzekļi ir ierobežoti. Mums jārēķinās ar pašreizējo mēdiju kopējo telpu, kas pēdējo 5 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti būtiskas izmaiņas un budžetu – mūsu iespējas ir jāizvērtē “value for money” kategorijās. Ir piemērs par pasaules čempionāta futbolā, kura spēļu translēšanas licenci bija iegādājies LTV7, tad šīs licences cena, bija apmēram trešdaļa LTV gada budžeta. Tad ir jautājums, vai atmaksājas sabiedriskajam mēdijam iztērēt tika daudz naudas par viena sporta pasākuma translēšanu, ja tā izmaksas ir tik lietas, ka mēs ilgāku laika periodu varējām “pilināt” tās pašas vērtības savādāk, tas būtu lēnāk un pamazām, bet, iespējams, efektīvāk. - Sabiedriskajai televīzijai, manuprāt, jārāda Olimpiskās spēles, futbola, hokeja un basketbola čempionāti. LTV ir spēcīga sporta redakcija, viņiem jāprot atrast jaunos talantus, aktualitātes. Ir daudz dažādu kliedzošu notikumu futbola un basketbola federācijās, bet mēs par to neuzzinām, jo sporta žurnālisti mums par to nestāsta. Tādā kontekstā sporta žurnālistika ir švakā līmenī, varbūt “Sporta studija” mēģina kaut ko darīt. Sporta žurnālisti klusē, jo viņiem ir jātiek uz spēlēm, viņi ir inkorporēti tajā sistēmā. Var vēl saprast komercmedijus, taču sabiedriskajam medijam būtu jārunā par šīm problēmām. Diemžēl neesmu redzējis nevienu pētniecisku gabalu. - Man šķiet, ka labs satura virziens ir sportisks dzīvesveids. Par to, ka ikdienā dzīvojot mums daudziem ir sēdošais dzīvesveids, un to, kā tādā situācijā sev kaut kā mazliet palīdzēt. Droši vien, ka var popularizēt kaut kādas sportiskās aktivitātes, un tām nav vienmēr jābūt saistītām ar sacensībām. Katrs var pats pie sevis pavingrot. Manuprāt, saturs, kas stāstītu, kā vajadzētu vingrot cilvēkiem, kuri visu dienu ir nosēdējuši pie datora būtu kas vērtīgs. Cits jautājums ir kādā veidā to var pārdot auditorijai, jo mēs visi zinām, ka mums ir jābūt sportiskiem un mums jākustas, bet šīs zināšanas pašas par sevi ne vienmēr mudina tam visam pievērsties. Tāpēc nezinu, kādā veidā to ir iespējams realizēt, bet pati ideja par sportisku un veselīgu dzīvesveidu plašākā kontekstā noteikti būtu kas tāds, par ko vajag vairāk domāt. - Profesionālais sports piesaistīs auditoriju, un tas ir viens no sabiedrisko mediju uzdevumiem. Eiropas televīzijās sports tiek pasniegts arī izklaidējoša dzīvesstila formātā. Mūsu koncepcijā jau cilvēku grib ļoti audzināt, lai būtu veselīgs dzīvesveids, pareiza ēšana u.t.t, taču to var panākt ne tikai tieši audzinot, bet arī ar izklaidējošu raidījumu palīdzību, taču tad jāmeklē īpašas pieejas. Franču šovos, kas saistīti ar sportu (piem., Fort Boyard) ir gan līdzijušanas, gan sacensības momenti
211 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Sabiedrisko mediju saturā ir nepieciešams gan sports, gan veselīgs dzīves veids. Sports visos vēstures laika griežos ir bijusi izklaide. Sporta tēmas atspoguļojumam jābūt daudzpusīgam – no vienas puses, “modernās gladiatoru cīņas”, kas izklaidē sabiedrību, no otras puses tam jābūt par sportu kā veselīgu dzīves veidu, ko ir svarīgi popularizēt no sabiedrības veselības viedokļa. Analizējot nāves cēloņus, ļoti vienkārši ir nonākt pie sportiska dzīvesveida popularizēšanas nepieciešamības. Jābūt proporcijai, domāju, ka nedaudz par labu veselīgam dzīvesveidam, bet ne kā vienkārši izklaidei. Bet var padomāt kā pasniegt abus vienā – stāstot par jebkuru sporta veidu, var celt sportiska dzīves veida vērtību kā tādu. Proporcija ir redakcijas jautājums. - LR1 ir raidījums brīvdienās “Piespēle”, kur atkal vērojams mēģinājums sniegt informāciju uz visām debess pusēm, visām auditorijām - vairāk tai auditorijai, kas minimāli interesējas par sportu, mazāk tai, kuriem sports vairāk interesē. Ir nepieciešams daudzveidīgāks saturs. Jo auditorijas ir pietiekami daudzveidīgas. Redzu, ka sporta ziņu ietvaros viņi mēģina kaut kādā veidā apskatīt sporta politiku, bet tas ir ļoti garāmejoši. Viss tas grozās ap sporta notikumiem. Bet kaut kāda analītiska un pētnieciska piedāvājuma ir diezgan maz. Tur ir zināma problēma, kas ir vienojoša sportam un kultūrai, ka žurnālisti ir diezgan saistīti ar attiecīgo vidi un viņiem ir grūti distancēties. Tad ar to ir jānodarbojas citiem, piemēram, ziņu dienestam. - Tautas sportu vajadzētu atspoguļot, jautājums, kā to izdarīt. Adrenalīnu var gūt arī tautas sportā - LTV “Sporta studija” laba, M.Briedis bijis, viss ir OK. Latvijas radio ir labs raidījums “Piespēle”. - Sports radio ir vairāk nekā pietiekamā apjomā. Vienīgi pēdējā laikā ir citādi, iespējams tāpēc, ka notiek mazāk sporta pasākumu Covid-19 dēļ. Nepatīk, ka pusdienas radio raidījumos ir pārāk daudz uzmanības pievērsts tiem Latvijas sportistiem, kas strādā ārzemēs, ārzemju klubos. Viņi pelna savu naudu. Es zinu kādu sportistu, kas bija ļoti apvainojies, jo tik ļoti maz tiek atspoguļoti un reklamēti vietējā sporta uzvarētāji. Sporta ziņas katru reizi nav jāsāk ar NBA notiekošo, ir jāpievēršas arī vietējam sportam. Uzmanība lielāka jāpievērš ne tikai tautas sportam, bet arī tiem, kas palīdz tautas sportam attīstīties. Gribu uzsvērt, ka lokālajam, vietējam, nacionālajam sportam jābūt plašāk atspoguļotam, jābūt analīzei un raidījumiem. Par sporta aizkulisēm un nebūšanām, piemēram, futbola federācijā notiekošo, ir pietiekami daudz materiālu, raidījumu. - Sporta žurnālistiem jābūt atraktīviem, viņiem jābūt sava veida “zvaigznēm”. Sabiedrībai patīk zvaigznes, cilvēki tās gaida. Sportisti ne vienmēr ir pietiekami atraktīvi, piemēram, no Baldera savulaik nevarēja ne vārda dabūt ārā. Žurnālistam jāpaveic darbs, lai skatītājam būtu interesanti un lai viņi nejustu tās grūtības sižeta gatavošanas laikā. - Slikti, ja ir kāda sporta tiešraide LTV7, tad izkrīt ziņas krievu valodā. - LTV zaudējuši dažādu čempionātu translēšanas tiesības, jo nespēj konkurēt finansiāli.
212 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.10. Sabiedrības veselība, medicīna
✓ Latvijas radio tēma pārstāvēta labāk, tā vairāk sniedz noderīgu informāciju, praktiskus padomus. ✓ LTV vitāli trūkst veselīga dzīvesveida satura ✓ Kā tematu vajag vairāk integrēt esošajā saturā, risinot tābrīža aktualitātes vai analizējot kādu konkrētu problēmu, nekā veidot šauri specializētu raidījumu, jo tie, iespējams, nav efektīvi sabiedrības informēšanā, tos vairāk skatās ar nozari saistītie cilvēki; ✓ Trūkst žurnālistu, kuri specializējas medicīnā, kuri spēj uzdot kompetentus jautājumus, atmaskot dezinformāciju; ✓ Žurnālisti, kuri specializējas medicīnā, ar laiku kļūst pārāk komplimentāri, “tuvi” nozares pārstāvjiem. ✓ Covid 19 jautājumi sabiedriskajos medijos kopumā tiek atspoguļoti korekti un pietiekami plaši.
- LTV nav veselības raidījumu, nav arī par veselīgu dzīvesveidu, tas ir graujoši. Kādreiz bija raidījums “Veselība”. Sabiedrībai trūkst izglītojoša informācija, kur ko meklēt, kā labāk rīkoties, kā nē. Cilvēki bieži meklē kādas atbildes, “guglē”, bet viņiem ir grūti saprast, kurš avots ir uzticams. Ko atrod, to atrod. Sniegt labākās atbildes arī būtu sabiedriskā medija uzdevums. - Svarīgs temats, tā ir liela daļa valsts budžeta. Žurnālistiem ir jāturpina uzsāktais kurss, jāpilda sargsuņa loma, atklājot problēmas veselības sistēmas pieejamībā un pārvaldībā. Ir gadiem ilgas problēmas. Tas ir sabiedriskā medija uzdevums runāt par visām šīm lietām. Latvijas radio lieliski strādā Evija Unāma, viņas ieguldījums ir milzīgs informējot sabiedrību par vēža diagnostikas lietām, paleatīvo aprūpi. To nedarīs komercmediji. - Jābūt veselīga dzīvesstila saturam, sports + veselība (piem., sirds un asinsvadu slimības) + ēšana + vēl kaut kas. Mēs dzīvojam ļoti neveselīgi, paradumos esam ļoti postpadomiski. Pieaugot labklājības līmenim, pērkam treknāku pārtiku, jo tas rāda mūsu turības līmeni. Apvēlies cilvēks šķiet turīgs. Veselīga dzīvesveida tēma ir svarīga un nepietiekami pārstāvēta sabiedriskajos medijos. Daudzi cilvēki uzskata, ka tikai ārsts ir atbildīgs par viņa veselību, bez paša iesaistes. Trūkst veselīga dzīvesveida popularizēšana – kvalitatīva dzīve ir tevis paša rokās. Daudzi nesaprot, ka mūsu ikdienas izvēles ietekmē to, kā mēs jūtamies. Sabiedrībā palielinās tā saucamo “aptiekas narkomānu” skaits, kas visu laiku lieto kādus medikamentus, kaut ko regulē savā ķermenī. Labi sižeti par veselības tēmu ir radiožurnālā “Zināmais nezināmajā”. - Trūkst žurnālistu, kas specializētos sabiedriskajā medicīnā. Kaut vai par to pašu Covid ikdienas situāciju, nav vērts vērt vaļā sabiedriskos medijus, jo neko jaunu es tur neuzzināšu, tur būs viss tas pats, ko esmu lasījusi vietnē www.arkartassituacija.gov.lv. Es apjaušu, ko nozīmē šie dati, tie būtu jāskaidro arī sabiedrībai. Tas, ka ir 99 saslimušie, tas var nenozīmēt neko sliktu, bet, ja ir stacionēti 7 saslimušie, tas jau nozīmē kaut ko jau sliktāku. Ja tiek ziņots, ka ir inficēšanās avots jāprecizē 30 slimniekiem, tad tā jau ir bailīga ziņa. Bet “negrāmatīgs” lasītājs, viņš nokritīs ģībonī no šiem 99 cilvēkiem. Un šo te mazo skaidrojumu man šausmīgi trūkst. Un vispār man trūkst specializētu žurnālistu veselības jomā. Un to, kas strādā melu atspēkošanas jomā. Jo šī dezinformācija šobrīd veselības komunikācijā, pateicoties tādiem influenceriem, kā, piemēram, Pēteris Apinis, tas ir vienkārši šausmas šausmīgās. Un žurnālisti neprot viņus intervēt, jo viņi nav speciālisti, viņi neredz, kur ir šie te dezinformācijas aspekti, kur ir izdomājumos balstīti apgalvojumi, viņi nespēj to izķert. Tas ir tas, kas man šausmīgi pietrūkst. 213 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Sabiedrības veselība, kaut vai Covid 19 kontekstā - mums ir svarīgi zināt, kas notiek un kaut kā pasargāt sevi un apzināties iespējamos riskus veselībai. Tas noteikti ir kaut kas, par ko jāstāsta sabiedrībai - Covid-19 kontekstā es teiktu, ka esmu apmierināts. Jo tēma tika skaidrota diezgan plaši. Normālā periodā, ārpus Kovid-19 pandēmijas, sabiedrības veselība un medicīna kā tēma noteikti nav pietiekami izvērsta. Mēs vairāk koncentrējamies uz ārstu algām, amatiem un nebūšanām slimnīcu celšanā, bet tādas padziļinātas analīzes par to, kur tad ir problēmas un kā tās risināt, nav. Profesionāļi runā par lobijiem un nesakārtotu sistēmu, bet to mēs dzirdam ”dīvānu sarunās” un aizkulišu sarunās, bet sabiedriskais medijs, kuram būtu atklāti par to jārunā un jāanalizē kopējā medicīnas sistēma – to mēs neredzam - Saistībā ar Covid-19 parādīta un atspoguļota ļoti daudz. Ar veselību ir līdzīga situācija kā ar skolotājiem. Sižetos un raidījumos ārsti un skolotāji galvenokārt ir tikai finanšu kontekstā, viņu daudzpusība nav parādīta. Pašlaik, Covid-19 apstākļos varu izcelt žurnālu “IR”, jo viņi ļoti labi parāda mediķus, viņu darbu un grūtumus. Savukārt galvenie sabiedriskie kanāli runā tikai par naudu. Trūkst raidījumu, kurā būtu ietverta nevis veselības aprūpes politika, bet reāli ieteikumi, praktiski padomi iedzīvotājiem par veselīgu dzīvesveidu, situāciju risināšanu slimību gadījumos u.tml. Vienīgi LR ar veselību un medicīnu saistītie jautājumi tiek skatīti arī šādā griezumā. Televīzijā varētu būt vairāk šādu raidījumu, tajā skaitā fizisko nodarbību atspoguļojums - “Panorāmā” ir daudz nekritiska satura, jo tur ir A.Kinca, kura specializējas medicīnā. Sižeti nereti ir “plakani”, jo viņa jau tik ilgi ir iekšā medicīnas jomā un attiecības izveidojušās tik “čomiskas”, ka vairs nespēj apstrīdēt neko, ko intervējamais saka. “Pārtikas revidents” – raidījums, ko redzēju, man nelikās veiksmīgs – runāt par sēnēm Covid laikā. - Ja mēs gribam, lai sabiedrības veselības izglītība kaut kā uzlabojas, tad jāveido izglītojošus raidījumus, kur cilvēkiem paskaidro kaut kādas lietas, kas būtu pareizi un kā rīkoties. Tieši tā var atspēkot kaut kādas sazvērestības teorijas, mītus un tamlīdzīgas lietas, mēģinot skaidrot cilvēkiem, kamēr tas aiziet. Skaidrs, ka tas ir jādara sabiedriskajiem medijiem, jo neviens cits to nedarīs. Šo virzienu Latvijas radio ir vienīgais medijs Latvijā, kur katru nedēļu ir raidījumi par dažādām sabiedrības veselības un medicīnas problēmām. Vienu dienu tur nāk Danilāns, otru dienu psihiatri. Katrs ārsts tur tieši arī stundu, pusotru runā. Veselīga dzīvesveida popularizāciju varētu vairāk finansēt, jo sabiedrības kopējais veselības stāvoklis mums ir diezgan slikts Latvijā. Tas nozīmē, ka visticamāk vajag ieguldīt sabiedrības izglītošanā veselības jautājumos. Viena lieta ir runāt par ārstu algām, taču tās paaugstinot vien, sabiedrības veselības stāvoklis neuzlabosies. - Ir pietiekami. Ir bijuši raidījumi par invalīdiem, neredzīgajiem, sižeti žurnālos. Ir būtiski, ka tu seko līdzi šai dzīvei, tev neuzspiež zināšanas, bet parāda situāciju, kā ir vai nav jārīkojas, piemēram, satiekot neredzīgo. Labs piemērs no žurnālistu puses – Judīte Čunka un Aija Kinca no “Panorāmas”. Piemēram, pirms Asinsdonoru dienas Kinca nevis tikai paņēma no Letas relīzi, bet aizbrauca uz slimnīcu pie pazīstama anesteziologa, kam uzdeva arī jautājumu, ko viņš darot, ja nav vajadzīgo asiņu. Anesteziologs parādīja savas sadurstītās rokas. Tas bija iespaidīgi. Nākamajā dienā tika ziņots, ka negaidīti liels donoru pieplūdums. Tas bija Kincas panākums. Ir labi, ja pastāv t.s. “pieredzes stāsti”, ar tiem ir vieglāk identificēties.
214 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.11. Izglītība
✓ Kā tematu vajag vairāk integrēt esošajā saturā, risinot tābrīža aktualitātes vai analizējot kādu konkrētu problēmu, nekā veidot šauri specializētu raidījumu, jo tie, iespējams, nav efektīvi sabiedrības informēšanā, tos vairāk skatās ar nozari saistītie cilvēki; ✓ Nepieciešams daudzveidīgāks saturs, plaši pārstāvēti ir tikai sociāli politiskie aspekti (skolotāju algas, politiķu intervijas). Rodas priekšstats, ka izglītības darbinieki nemitīgi ir neapmierināti ar atalgojumu, tas neļauj paaugstināties skolotāju profesijas prestižam. ✓ Latvijas radio tēma pārstāvēta labāk, tur vairāk domāts, lai sniegtu sabiedrībai noderīgu informāciju, pozitīvs piemērs – “Ģimenes studija”.
- Nepieciešams daudzveidīgāks saturs, viegli ir rakstīt tikai par pedagogu protestiem un algām. Visi gatavi intervēt politiķus, ministru, taču trūkst padziļināta skatījuma daudzās izglītības tēmās, kaut gan nozare ir pārmaiņu procesā. Skolu reforma, bērnu adaptācija, vecāku iesaiste, problēmas augstākajā izglītībā, izcilības trūkums, zemi reitingi, zinātnieku skatījums. Šādu jautājumu analīze prasa ilgu laiku un mediji no tā izvairās. Labs piemērs ir LR “Ģimenes studija”, kur tiek skarti aktuāli jautājumi. - Tas varētu būt stāsts par mācību procesu Latvijā dažādos līmeņos. Piemēram, mums ir zināms, ka Latvijā ir liela problēma ar tā dēvēto mobingu skolās. Skolas laikā pārdzīvotā mobinga sekas var ietekmēt cilvēku pēc tam vēl gadu desmitiem uz priekšu. Manuprāt, ir vērts runāt par to, kas notiek izglītības sistēmā, un tas ir kaut kas tāds, kas ir saistošs ne tikai tiem, kas ar to tiešā veidā saskaras, bet arī plašākā kontekstā. Šīm tēmām ir vieta sabiedriskajā pasūtījumā. Domāju, ka tas ir domāts visiem, jo tās lietas, kuras ir saistītas ar izglītību, ietekmē mūs arī plašāk. Tāpat stāsts par augstāko izglītības sistēmu - mums ir gadu desmitiem diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti, par finansējumu, par to, cik mums ir daudz augstākās izglītības iestāžu. Tā jau nav tikai šajā sistēmā strādājošo cilvēku problēma; tas kaut kādā ziņā skar visu sabiedrību - Izglītībai noteikti ir jābūt sabiedriskajā pasūtījumā, bet tā nav atraujama ne no sporta, ne kultūras, ne bērnu un jauniešu raidījumiem. Izglītība ir viena no tām tēmām, kam jābūt integrētām visās citās tēmās. Atsevišķi kā tēmai, kuras ietvaros tiek veidoti speciāli regulāri raidījumi, kas veltīti akadēmisko izglītībai, droši vien tai nav jābūt. - Izglītības tēmai jābūt iekļautai kādā citā formā, saturā. Mūsdienās izdzirdot vārdus “raidījums par izglītību” jau šķiet, ka tur ir ieprogrammētas garlaicīgas sarunas par skolām. - Latvijas radio ir “Ģimenes studija”, arī “Kā labāk dzīvot”, kur skar šādus jautājumus. Ir liela vecāku interese par dažādiem jautājumiem, kā rast atbildes, piemēram, augstskolu reforma, kvotas, mācību grāmatu kvalitāte skolās, ar Covid 19 saistītie jautājumi utml. LTV nav tāda raidījuma. Protams, nevajag raidījumu ar nosaukumu “Izglītība”, vajag radoši padomāt kā to pasniegt sabiedrībai. Iespējams, “4.studijā” tiek skarti izglītības jautājumi. Cilvēki labprāt skatās tādus raidījumus kā “Gudrs, vēl gudrāks”. - Ārkārtas situācijas laikā par izglītību bija tikai 2% no kopējām ziņām, sižetiem; par mazo biznesu– 3%.
215 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Ar izglītību ir ļoti trūcīgi. Latvijas sabiedriskie mediji atspoguļo vairāk ar naudu saistītos jautājumus, bet uzmanība netiek pievērsta citām lietām. Kā uzlabot skolotāju profesijas prestižu, ja skolotāji izglītības saturam netiek piesaistīti kā eksperti? Kādreiz skolotāji (kā Kronvaldu Atis) bija slavenības. Medijos visu laiku uzsver, ka skolotājiem trūkst naudas. Esmu ar viņiem runājusi – nav tā taisnība. Tas, ka medijos skolotāju vietā runā arodbiedrība, tas ir ļoti slikti un nevajadzīgi. Par finanšu jautājumiem runā vairāk arodbiedrības nevis paši skolotāji. Izglītības jautājumu atspoguļojums ir slikts un arī paši raidījumi nav labi. Ar literatūru un kultūru saistītiem raidījumiem vajadzētu izglītot, taču tie vairāk izklaidē nevis izglīto. LR ir raidījums “Ģimenes studija” – vienīgais, kas pievēršas konkrētu jautājumu problemātikai, tiek sniegti kādi padomi, kas saistīti ar bērniem, ikdienas dzīvi, izglītības procesiem utt. Vēl jāvērš uzmanība radio raidījumam “Kā labāk dzīvot” (darba dienās, deviņos no rīta), arī tur tiek sniegti dažādi padomi un idejas sadzīves uzlabošanai. Latvijas Televīzijā trūkst šādu raidījumu.
216 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.12. Drošība, valsts un sabiedrības aizsardzība
✓ Tēmai jābūt pārstāvētai sabiedriskajos medijos, tomēr labāk to pasniegt ne kā šauri specializētu raidījumu, bet integrēt esošajā saturā. ✓ Kā tematu vajag vairāk integrēt esošajā saturā, risinot tābrīža aktualitātes vai analizējot kādu konkrētu problēmu, nekā veidot šauri specializētu raidījumu. ✓ Aizsardzības ministrijas finansēti raidījumi nevar pretendēt uz objektīvu skatījumu, saturs nebūs kritisks. Vēlams ir daudzveidīgs skatījums, saturs, nevis parādīt tikai vienoto valsts ideoloģisko nostāju.
- Tas, ka mums ir apdraudējums, laikam ir lielais valstiskais naratīvs, un tas tad arī visu laiku tiek uzturēts, tai skaitā sabiedriskajā mēdijā. Es neesmu pamanījis nekādu dziļāku plašāku analīzi par šo jautājumu sabiedriskajos medijos. Tēmai ir jābūt izvērstai, bet ja raidījumu pasūta Aizsardzības ministrija (vai jebkura cita ministrija citas tēmas ietvaros), tad ir skaidrs, ka raidījumā būs jūtama pasūtītāja interešu atspoguļojums, jo pasūtītājam ir ekspektācija pret saturu un, gribam vai negribam, bet skaidrs, ka šīs ekspektācijas tiks respektētas, jo citādi viņiem nebūs finansējums. Zināmā mērā šī problēma tiek risināta ar to, ka sabiedriskiem medijiem tiek piešķirts sabiedriskais finansējums un viņi izies no reklāmas tirgus un būs neatkarīgi no konkrēta finansējuma avota. Dotajā brīdī ir pietiekami liels raidījumu skaits, kas tiek finansēti no konkrētām valsts vai pašvaldību iestādēm un līdz ar to tas aizpilda ēteru, un varbūt pat saturs un tā vizuālais atspoguļojums ir ļoti labs un pat ļoti pieprasīts, bet sabiedrībai liekas, ka trūkst viedokļu dažādības un mediji pauž ļoti šauru skatījumu uz lietām. Domāju, ka vispār jāmaina filozofija, un jānosaka, ka valsts tiešā veidā nevar pasūtīt raidījumus ne sabiedriskajos, ne komercmedijos. Viņi var nodot līdzekļus kādam fondam un nodefinēt tēmas, kas pašlaik ir valstiski svarīgas, bet redakcionālo saturu atstāt absolūti mediju ziņā. Mēdiji parasti atrunājas, ka viņiem ir vadlīnijas un profesionālās ētikas kodeksi, pēc kuriem viņi vadās, bet diemžēl realitātē tie nedarbojas. Jautājums, vai medijos ir jālaiž tik daudz raidījumus, kurus finansē valsts iestādes vai valsts kapitālsabiedrības, ir aktuāls - Drošības tēmu vēlams būtu sasaistīt ar citām, piemēram, dezinformāciju, vēsturi, pierobežu novadi, tādējādi paplašinot skatījumu. Sabiedrība maz ko zina par daudzām ar drošību saistītām tēmām. Piemēram, varētu būt šovs – sacensības jaunsargiem, kur izklaides formātā arī sniegtu informāciju par jaunsardzi. “Latvijas sargs” – Aizsardzības ministrijas sponsorēts raidījums, nav uzticamības šāda veida raidījumiem. - ReTV ir regulāri raidījumi par armijas lietām. “Latvijas karavīrs” par Aizsardzības ministrijas finansējumu. Protams, ja ministrija apmaksā raidījumu, tad tā nav objektīva žurnālistika, saturs nebūs kritisks. Drošības jautājumi mums ir supersensitīvi. Ja tiks uzdoti nepatīkami jautājumi, žurnālistu sauks par “Kremļa trolli”. - Jādomā par veidu, kā ieinteresēt un informēt cilvēkus par, piemēram, rīcību x stundā. Tas ir grūts uzdevums. Ja sāktu masīvi stāstīt par pilsoņu pienākumiem, tas vēl vairāk atgrūstu daudzus. Zemessardze mokās, nespēj piesaistīt jaunus dalībniekus, cilvēki negrib. Bija interesants produkts LTV – dokumentālā filma, kur K.Roķis, tīri caur personisku stāstu, izgāja ievada apmācību
217 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Informācija ziņās ietverta, taču atkal no politikas un politikas veidotāju aspekta. Patriotisms nav ar varu uzbāžams, tas ir ļoti smalks process, to nevar darīt ar rupjiem dūrieniem. Galvenais ir zināt mērķi. Sabiedrībā pašlaik ir ļoti vajadzīga vīrišķība. Ar karavīru, karavīru dzīvi arī var parādīt vīrišķību. - Te ir jautājums, ko mēs saprotam ar aizsardzību. Tas varētu būt stāsts par vispārējo informācijas telpu Latvijā – proti, mums ir svarīgi, lai mums būtu spēcīga informācijas telpa, lai mums būtu spēcīgi vietējā satura ražotāji, kuri spēj konkurēt ar saturu, kas nāk no ārzemēm. Tā noteikti nav specifiska satura kategorija. Ja mums ir spēcīgi mediji, kuri spēj radīt labu un konkurētspējīgu saturu, tad jau tas tāpat ir ieguldījums arī valsts aizsardzībā. Par militārām lietām man ir dalītas jūtas – no vienas puses es apzinos, ka ir svarīgi, ka mums ir aizsardzības kapacitāte, un, ka mēs tādā veidā sevi varam vismaz kaut kādā mērā pasargāt pret briesmām. Tajā pašā laikā man ir subjektīva nepatika pret militarizāciju vispār, jo ļoti daudz par to runājot un mēģinot to atraktīvi pasniegt, beigu beigās mēs to militārismu sākam slavināt. Pirms pāris nedēļām es Latvijas televīzijā redzēju raidījumu, kurā bija divi jaunieši, padsmitnieki, kuri kopā ar zemessargiem iepazinās ar karavīru dzīvi. Viņi tur mācīja krāsoties, rādīja, kā šauj utt., un kā viņiem tas viss ļoti patīk. Tad jaunieši stāsta, ka paaugšoties lielāki un kļūšot par karavīriem. Man ir tādas dalītas jūtas – no vienas puses ļoti labi, ka mums ir cilvēki, kas labprātīgi dodas dienēt, bet ir problēma – ja mēs to visu slavinām, tad mēs aizmirstam piebilst, ko nozīmē karš un karavīra dzīve. Nevis, kad viņiem ir mācības, bet kad reāli ir kaut kas jādara. Proti, vai mēs redzam šīs profesijas otru pusi? Jo skaidrs, ka karavīru uzdevums ir strādāt tā, lai kara nebūtu, bet vienlaikus karavīrs eksistē tāpēc, ka karš ir. Vai mēs, stāstot par karavīra dzīvi un parādot to pievilcīgā gaismā, spējam parādīt arī tās citas lietas, kuras tādā vai citā veidā ir saistītas ar karošanu? Ideja par visaptverošu valsts aizsardzību to, kā rīkoties situācijās, kad notiek kāds apdraudējums, ir laba un ir svarīgi par to runāt. Jautājums, cik liela daļa no tiem cilvēkiem, kas pavasarī saņēma Aizsardzības ministrijas bukletu, kas savukārt tika diezgan neparocīgā veidā izplatīts, to izlasīja un arī kaut ko ar to darīja, bet te droši vien ir stāsts par to, ka tas viss nav risināms tikai ar vienu kampaņu. Tas ir kaut kas tāds par ko ir vērts domāt ilgtermiņā. Tādā ziņā es ļoti atbalstītu šādu tematiku - Tēmu varētu skart pastarpināti stāsti, piemēram, puisis aiziet armijā un kā tad viņam tur klājas.
218 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.13. Latviskā dzīvesziņa
✓ Sabiedriskie mediji skar nacionālās identitātes jautājumus, un tas ir svarīgi. Kā tematu vajag vairāk integrēt esošajā saturā nekā veidot šauri specializētus raidījumus. ✓ Trūkst mūsdienīga un plašāka skatījuma šajos jautājumos – kā globālā pasaule maina mūsu dzīvesziņu, kādi ir izaicinājumi, problēmas un to risinājumi mūsu identitātes uzturēšanai mūsdienās.
- Frāze “latviskā dzīvesziņa” man asociējas ar kaut kādu uzskatu vai sajūtu par tradīcijām. Ka, lūk, pie mums šeit tā dara un tā darījuši ir vienmēr, un šeit mēs tā darīsim arī turpmāk. Jautājums ir par to, kas to dzīvesziņu definē un kurš to popularizē. Skaidrs, ka nacionālā identitāte noteikti ir svarīga. Skaidrs, ka neviens cits bez Latvijas mūs pašus nepētīs un mūsu specifiskās, interesantās lietas neizcels. Pozitīvā ziņā saistībā ar identitāti man prātā nāk Latvijas radio raidījums ar Miku Kovjēru (?), angliskajā versijā tas bija “Things of Latvia”, kur viņš, kā ārzemnieks skatījās uz specifiskām iekšējām lietām, un tas bija jauki, jo ļauj ar ironiju paskatīties, kas ir tās specifiskās lietas, ko mēs darām, nevis tāpēc, ka tas ir racionāli, bet tāpēc, ka esam tā iesākuši darīt. Manuprāt, tas bija ļoti jauki, un tādā veidā ir veselīgi uz sevi skatīties. Bet kopumā es šo tēmu neredzu kā atsevišķu, bet gan caur stāstu par Latvijas kultūru un Latvijas vēsturi. - Latvijas radio labs piemērs – “Stipro stāsti”. Tur ir latviskums, lauku pamatīgums, stipras ģimenes. Trūkst tāda mūsdienīga skatījuma uz šīm lietām. Kā mēs sadzīvojam ar globalizāciju? Kā pretojamies tās spiedienam? Esam atvērta sabiedrība, kā sadzīvojam ar citiem? Daļā sabiedrības pastāv priekštati, ka ienāks migranti, sagraus mūsu kultūru. Jārunā par šiem jautājumiem, fokusējoties uz latvieti modernajā pasaulē. - Latviskās dzīvesziņas jēdzienu vairs gandrīz neizmantoju, tas bija aktuāls 90-ajos gados. Lietas, kas attiecas uz latvisko dzīvesziņu un tās popularizēšanu varbūt nav jāatspoguļo tieši. Varbūt var mācīt cilvēkus kā būt pašapzinīgākam, pašpietiekamam un tad ievīt latviskās dzīvesziņas elementus. Latviskā identitāte ir ļoti stiprināma, bet tas darāms smalki, neuzbāzīgi. Televīzijā būtu interesanti raidījumi par pieklājību, komunikāciju, saziņu, līdzīgi kā tie bija 90-ajos gados. Uzskatu, ka raidījums par latviešu saimniecēm nebija nemaz tik slikts, jo tā nav tikai kulinārija. Parādīti latviešu tautas tērpi, paražas. Nevaru iedomāties labāku raidījumu par šo tēmu. Latvijas radio labi veic savu darbu attiecībā uz vēstures mācīšanu, piemēram Liniņš. Tie ir labi raidījumi, kas dod arī ļoti daudz skolotājiem - Jebkuru tēmu var analizēt ļoti šauri – tikai vietējā kontekstā, un plaši – globālā kontekstā. LTV problēma, manuprāt, ir tā, ka tā jebkuru tēmu analizē ļoti šauri un tas rada priekšstatu par provinciālismu. Ļoti reti var redzēt plašu kontekstu. Latviskā dzīvesziņa ir atrodama, gan kultūrā, gan izklaidē, gan sportā, bet mēs par to nedzirdam, jo neviens tik dziļi šajās tēmās neiedziļinās. Nedomāju, ka šī tēma ir jāiztirzā kā atsevišķa tēma, bet integrēts stāsts par to, kur mēs latvieši pašlaik esam, kā mūs skars globalizācija un kā mums turpināt nest uz priekšu savas vērtības un attīstīt - Sabiedriskajiem medijiem vajadzētu runāt par nacionālo kultūru, bet arī tad, apzinoties, ka tas nav monotons, vienveidīgs veidojums. Ka ir ļoti dažādas, daudzveidīgas izpausmes, tradīcijas, identitātes ir ļoti daudzveidīgas dažādos reģionos, dažādās sabiedrības grupās. Par latviskumu, par tradīcijā, par kultūru – es domāju, ka šādi virzieni ir nepieciešami. 219 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Sabiedriskajiem medijiem vajadzētu runāt par nacionālo kultūru, apzinoties, ka tas nav monotons, vienveidīgs veidojums. Ka ir ļoti dažādas, daudzveidīgas izpausmes, tradīcijas, identitātes ir ļoti daudzveidīgas dažādos reģionos, dažādās sabiedrības grupās. Par latviskumu, par tradīcijām, par kultūru – es domāju, ka šādi virzieni ir nepieciešami. Saprast, ko īsti nozīmē latviskums, kur tas slēpjas, kur to atrast, un kā tas mijiedarbojas ar globālo. Tās interpretācijas ir ļoti plašas. Nacionālā identitāte var būt gan kultūras, gan etno definīcijā, bet var būt arī kā pilsoniskā definīcija. Piemēram, cik lielā mērā cilvēki identificējas ar pilsētu, ar reģionu, ar Latviju. Tie, kas dzīvo ārpus Latvijas, vai tie, kas ir atbraukuši uz Latviju. Tur var būt dažādi virzieni. Visi tie jautājumi, kas mūs identificē kā nāciju. LTV pagājušajā sezonā bija tāds raidījums “Pūra lāde”. Jā, varbūt var arī šādu konvenciālu pieeju ar amata meistariem. “Latvju saimnieces” man likās jau bija drosmīgāks piegājiens. LR tur bija par folkloru raidījums. Viņiem ir diezgan veiksmīga spēle ģimenēm “Greizie rati”, kas arī tā diezgan populārā veidā pasniedz to saturu. Ir raidījums radio “Globālais latvietis”. Es, protams, saprotu, ka ir šāds pasūtījums, ka ir vajadzīgs šāds saturs diasporām, bet man liekas, ka tas ir diezgan šauri. Es labprātāk redzētu par šīm dažādajām identitātēm, kas nāk vai iet prom no Latvijas. Vajag meklēt radošākus, inovatīvakus risinājumus - Speciāli šo tēmu, manuprāt, nevajag izvērst, jo faktiski viss saturs skar latvisko dzīvesziņu – kultūra, vēsture, valoda. - Pozitīvs piemērs – brāļu Ābeles dokumentālā filma “Baltu ciltis”. Tādā līmenī tas ir atbalstāmi, interesanti un vajadzīgi – kā šī vieta tapusi par Latviju, miera līgums ar Krieviju, Cēsu kaujas, pēdējās neatkarības stundas, “Sarkanais mežs”. Tāds saturs rada patriotismu, piederības sajūtu. Bet svarīgi ir uzsvērt, ka šajos projektos tiek meklēta mākslinieciskā forma, kā iesaistīt skatītāju, kā pasniegt informāciju. “Latvju saimnieces” gan man šķiet diezgan anahronisks, tāds kulinārijas čempionāts tautastērpos, tas ir ēšanas raidījums. - Es šo jēdzienu lietoju tikai ironiskā nozīmē, nevarēšu atbildēt, lai tas neizklausītos dzēlīgi.
220 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.14. Reliģija
✓ Reliģija kā temats ir pietiekami pārstāvēts sabiedriskajos medijos, LTV raida dievkalpojumu translācijas. Trūkst analītiskāka, dziļāka satura, diskusiju. ✓ Kā tematu vajag vairāk integrēt esošajā saturā nekā veidot šauri specializētu raidījumu ✓ Trūkst analītiska, izglītojoša, skaidrojoša satura. Nav satura par situāciju mūsdienās, aktuālajām tendencēm.
- Ņemot vērā, ka sabiedriskajiem mēdijiem ir jāatspoguļo visas sabiedrības intereses, un pietiekami liela sabiedrības daļa ir reliģioza, tad skaidrs, ka šai tēmai ir jābūt atspoguļota sabiedriskajos medijos. Es neskatos dievkalpojumus. Domāju, ka arī par reliģiju var runāt plašāk– var analizēt un iztirzāt to, kā reliģija ir veidojusies un attīstījusies. Mēs par reliģiju runājam ļoti šauri, tikai izejot no konkrētās konfesijas dogmas, bet nepaskatāmies plašāk – ko domā tie Latvijas iedzīvotāji, kas neapmeklē regulāri baznīcu, kāda ir viņu dzīves filozofija, ko viņi domā par reliģiju, dievu… šādas diskusijas es neesmu manījis. Es gaidu plašāku skatījumu uz reliģiskām vērtībām - Dievkalpojumu tiešraides ir, bet trūkst skaidrojošo raidījumu, sarunas. Pat ja neejam baznīcā, tā ir mūsu telpa, mūsu dzīvesziņa. Būtu interesanti, ja uz vienu sarunu aicinātu, piemēram, J.Rubeni, I.Cālīti, Z.Stankeviču. - Pietiekami. Ir sestdienas rītos raidījums “Mazās patiesības” – pietiekami labs un kvalitatīvs. Tas nav tikai par reliģiju, bet arī par morāli. Vēlētos uzsvērt, ka par morāles jautājumiem, līdzīgi kā par latvisko identitāti, ļoti maz tiek runāts - Par reliģiju man ir konfliktējošas jūtas, jo man ir pārdomas par to, cik šim saturam ir jābūt Latvijas sabiedriskajos medijos. Kad es aizbraucu pie vecākiem un dzirdu, ka iet dievkalpojumi, tad es nevaru saprast, kas tas tāds īsti ir, un kāpēc tam visam jābūt. Kaut kādā ziņā es saprotu, ka tam jābūt, jo tas cilvēkiem ir svarīgi, un mēs te atgriežamies pie viedokļu pārstāvniecības. Tādā kontekstā to var saprast – ja cilvēkiem ir svarīgs tas reliģiskais saturs, un viņi paši neiet uz dievkalpojumu, tad sabiedriskais medijs ar to palīdz. Tajā pašā laikā atceramies par valsts un reliģijas nošķirtību, kas, manuprāt, ir problēma Latvijā, jo mums tāpat ir arī politiķi, kuri naski dodas uz Aglonu, un šie visi pasākumi tiek ļoti plaši atspoguļoti. Nenoraidu reliģisku saturu, kā tādu, bet man pret to ir dalītas jūtas. Reliģijas saturam vajadzētu būt tikpat daudz kā tagad, vai arī tas būtu jāsamazina - Es sirgstu no kvalitatīvas informācijas trūkuma šajā jomā. Es pati neesmu ticīga, līdz ar to man ir vajadzīga informācija, lai saprastu norises, kas notiek reliģiskajā vidē. Augstāku baznīcas pārstāvju vidū ir maz ekspertu, viņi nav izmantojami kā eksperti. Mums ir ļoti maz cilvēku, kas par to var runāt. Agita Misāne, Jāna Jēruma-Grīnberga, I.Cālītis. Trīs un arī viss. Mēs tikai no dažiem cilvēkiem varam iegūt kādu jēdzīgu informāciju, kaut vai tā paša Mediņa jautājumā. V.Beinerte nopublicēja interviju ar arhibīskapu J.Vanagu, kas ir pilna ar ārprātu, bet mums nav ekspertu, kas to var analizēt. - Domāju, ka pietiek ar dievkalpojumu tiešraidēm, ja kādam tās vajadzīgas. Nedomāju, ka šajā tēmā sabiedrībai trūkst informācijas, interesentiem to būtu viegli atrast. Būtiskāk sabiedrību būtu informēt kā maksāt nodokļus
221 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Ar reliģiju ir vieglāk, jo tur ir skaidrs, kas tas ir par konceptu. Pašreizējā pieeja šobrīd ir šaura, tur ir dievkalpojumu translācijas, un ir raidījums sestdienas vai svētdienās no rīta TV. Vēlētos skatīties par reliģijas ētiku, morāli plašākā skatījumā. Un neveidot tādā šaurā specifikā tos raidījumus. Saprotu, ka baznīcā gājējiem ir nepieciešams tāds nišveidīgs piedāvājums. Raidījumos, kur ir reliģijas komponente, vēlams skatīties plašāk, mēģināt runāt par kaut kādiem lielajiem dzīves jautājumiem nevis veidot kaut kādus šaurus raidījumus par reliģiju. - Tā ir specifiska tēma, kura ir pietiekami plaši pārstāvēta. Ir kristīgais radio, dievkalpojumi LTV. Trūkst kritiskas pieejas, analīze, piemēram, tagad ir dažādi jaunie strāvojumi, tur ir daudz problēmu. - Man netraucē, ka tiek translēti dievkalpojumi brīvdienās. Ir arī kaut kāds raidījums par reliģiju radio. Man liekas, ka reliģija ir pietiekami atspoguļota, vairāk to nevajadzētu. - Varētu būt raidījums ar kultūrvēsturisku ievirzi, jo Latvija ir toleranta valsts un tajā ir diezgan daudz reliģiju. Reliģijai nav sevišķas lomas identifikācijas procesā. Ja var runāt par dalījumu, pretnostatījumu: latviešu-krievu auditorija, tad īpaši izcelt, piemēram, katoļus-luterāņus- pareizticīgos nevar. Baznīca tiek galā pati ar savām problēmām. Ja būtu reliģiskām tēmām veltīti raidījumi, tad varam runāt arī par zinātnei vai filozofijai veltītiem raidījumiem.
222 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.15. Mediji, medijpratība
✓ Medijpratība ir aktuāla un vajadzīga tēma, informatīvajā telpā ir daudz dezinformācijas. ✓ Mediju vide, mediju kritika - sensitīva tēma, mediji nevēlas publisku viņu darba analīzi. ✓ Kā tematu vajag vairāk integrēt esošajā saturā, risinot tābrīža aktualitātes vai analizējot kādu konkrētu problēmu, nekā veidot šauri specializētu raidījumu; ✓ Medijpratību nepieciešams analizēt skaidrojot faktorus, kuri nosaka mediju izvēles prioritātes.
- Mediju kritika Latvijā ir maz attīstīta, proti, kad mediji paši reflektē par to, ko dara citi mediji un mediju kritiķi. Tāda žanra attīstība liecina par veselīgu mediju vidi. Latvijā šāds žanrs nav attīstīts. Vienu brīdi Latvijas radio bija raidījums “Melnā kaste”, ko taisīja Anda Rožkalne, tas gan nebija par mediju kritiku, bet tomēr tajā tika apskatītas mediju lietas. Sabiedrībai droši vien gribētos zināt arī par to kā mediji optimizē savus budžetus utml. Svarīga ir arī medijpratības tēma, bet ar to mums Latvijā ir pamatīga problēma. Mēs visi esam iemācījušies, ka medijpratība irt svarīga, un tagad, pēdējos 4 gadus, kopš pēdējām ASV prezidenta vēlēšanām, kad sapratām, ka viltus ziņas ir problēma, mēs esam runājuši vienu un to pašu. Mēs visu laiku esam atkārtojuši sabiedrībai, ka ir ļoti svarīgi pārbaudīt informāciju, informācijas avotus un tamlīdzīgi, un tas viss ir pareizi, bet problēma ir tāda, ka veids, kādā Latvijas medijos ir parādīta medijpratības problemātika, ir primitīvs. Žurnālisti domā ka paši ir ļoti medijpratīgi, viņiem šķiet, ka viņi visu saprot, un prot atšķirt labo no sliktā, bet neiedziļinās jautājuma sarežģītībā. Proti, iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas kaut ko vienu un neizvēlas kaut ko citu, ir kompleksi. Tas ir saistīts ne tikai ar cilvēka tehniskajām prasmēm, piemēram, atpazīt avotus, bet arī ar viņa ideoloģiskajām predispozīcijām, piemēram, ja cilvēki neuzticas varai, tad viņi izturēsies arī skeptiski pret it kā korekta mēdija korekti pasniegtu informāciju, viņiem šķitīs, ka tas viss ir nopirkts. Neviens nevar līdz galam, kad tad norezonē konkrētā brīdī, kāpēc cilvēki “pavelkas” uz vienu vai otru lietu, kā piemēram tas ir gadījumā ar “QAnon” ASV. Latvijā tālāk par šo pamatlīmeni neesam tikuši, mēs iesakām pārbaudīt avotu un datumu, bet neejam tālāk – šajā daudz sarežģītākajā līmenī, kurā mēs skaidrotu, kā cilvēki domā, kas viņus padara uzņēmīgākus pret kaut kādām idejām, kā viņi vērtē saturu un cik daudzveidīgi ir cilvēka subjektīvie kritēriji, un kāpēc liela daļa izvēļu, ko mēs raksturojam kā nekvalitatīvas, tomēr ir ļoti racionāli pamatotas izvēles. Jo nav tā, ka cilvēks kaut ko lieto neapzināti, cilvēks racionālā ceļā ir nonācis pie šīs izvēles Tādā gadījumā ieteikums pārbaudīt faktus nedarbosies, jo iemesli, kāpēc viņš ir izvēlējies tieši avotu, ir pavisam citi. Šajā ziņā mēs neesam tālu tikuši, bet būtu vērts par to runāt, jo medijpratības problēma pastāvēs un nepazudīs, un ir jāmeklē veidi, kā pret dīvainām manipulācijām un dezinformācijām cīnīties - Man trūkst satura par pašu mediju nozari. Vispār par to neraksta. Mēs nemitīgi rakstām par citām tēmām, bet par medijiem nav nekā. Piemēram, medijpratības tēma ir atrisināta tik plakani! Nesen bija sarunu festivāls “Lampa” un tur katrā tēmā tika skarts medijpratības aspekts. Žurnālistiem tur bija jāsēž un jāfiksē idejas, varēja pierakstīt tēmas gadam uz priekšu. Pati mediju joma ir pilnībā neaprakstīta, tā ir tumšā tēma, kas vispār netiek skarta.
223 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Mediju tēma ir tikpat toksiska tēma, kā par kādiem bandītiem, jo katram medijam vienmēr būs ko teikt pretim, apšaubīt ko. Notiek Mediju atbalsta fonda konkursi, vienmēr ir kāds neapmierinātais, vienmēr ir kāds skandāls. Mediji nav pieraduši konkurēt ar projektiem un sagaidīt sava darba izvērtējumu. Ārkārtīgi jūtīgi to uztver. Profesionāla kritika ir ļoti laba lieta, tāpēc, protams, tas ir atbalstāmi. Tomēr iespējams to nevajag darīt pārāk publiski, tas momentāli medijus iedzen stresā. Tas varētu notikt, piemēram, NEPLPā, kā recenzijas, kur mediji sanāktu un profesionāli izrunātu lietas. Tādā veidā tās būtu vērtīgas sarunas. Ja tas būs publiski, tad sāksies milzīga aizstāvēšanās. Mediju lielākā vērtība, kas nosaka to jaudu, ir reputācija. Mediji to aizstāvēs līdz pēdējam. Tas ir saprotami, tāds pats efekts būtu, ja būtu publiska augstskolu vētīšana, kuram profesoram labākas lekcijas, kuram sliktākas. - Mediju vide, mediju kritika ir vajadzīga, bet arī ārkārtīgi sensitīva tēma. Par to liecina A.Rožukalnes pētījumi, raidījumu kritika. Mediju kritika vispār Latvijā ir neattīstīts žanrs. Sabiedrībā ir vājas zināšanas, ko dara mediji, kāpēc valsts dod naudu, kāpēc nevar visu saturu iepirkt, cik svarīga ir mediju loma demokrātijā un lēmumu pieņemšanas procesu kontrolē. Jādomā kā to pasniegt, lai tas būtu forši un atraktīvi. - “Krustpunktos” bija raidījums, kas veltīts medijiem, mediju videi. Nedomāju, ka tas ir kaut kas interesants, jo neviens negrib kritizēt žurnālistus. Nelielā apjomā šī kritika ienāk caur “Brīvo mikrofonu”. Domāju, ka nav nepieciešami speciāli medijiem un žurnālistiem veltīti raidījumi. - Mediju tēma, mediju kritika ir karsts kartupelis mediju vidū. Bija tāds raidījums “Oranžā kaste”, nebija slikti. - Ir svarīgi, lai medijpratība nepārvērstos par izklaidi. Cilvēki ir jāizglīto, aiz ziņu un faktu gūzmas ir jābūt augstākam mērķim – intelektam un izglītošanai. - Papildus diskusijas par pašu mediju “virtuvi” nav nepieciešamas, līdzīgi kā nav vajadzīgas tiešās translācijas no Saeimas. Lai paši visu izrunā, mums interesē produkts. Agrāk presē gan bija sastopami kritiski raksti par vienu vai citu jautājumu, kas saistīti ar masu medijiem. Tagad šādu rakstu vairs nav, un man nav zināms, kāpēc.
224 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.16. Viedokļu daudzveidība
✓ Viedokļiem ir jābūt konceptualizētiem. Masu medijiem par kaut ko ziņojot vai atspoguļojot kādu viedokli, ir jāpaskaidro, cik pamatots ir šis viedoklis ✓ Avotu un viedokļu dažādība nevar kļūt par pašmērķi. Nevajadzētu pieļaut, ka viedokļu dažādībai pieaicina dažādus pseidoekspertus, “ētera aizrunātājus” ✓ Vēlams būtu harmonizēt konservatīvā un liberālā pasaules skatījuma pārstāvniecību. Pašlaik medijos valda liberālais pasaules uzskats, kas ir salīdzinoši biežāk pārstāvēts žurnālistu, dažādu ekspertu, viedokļu līderu vidū. Sabiedrība ir vairāk konservatīva, tāpēc pārāk liberāls skatījums var atgrūst, cilvēki sevi tur neredz, sajūta - atkal grib pamācīt, kā pareizi, kā Eiropā. ✓ Censties nodrošināt plašāku viedokļu, ekspertu daudzveidību, tā ir tālu no pilnības. Saturā vairāk izmantot neatkarīgos ekspertus nevis amatpersonas un politiķus. Pārāk bieži tiek intervēti ierēdņi.
- Droši avoti nemaz nav daudz – kādas 3 lielās starptautiskās aģentūras un tad tiek piesaistīti kādi papildus, Baltkrievijas notikumu laikā ziņas ņem, piemēram, no Nexta. Ja lielo aģentūru ziņām var uzticēties, tad ar citiem avotiem nereti ir problēmas. Arī Nexta reiz ziņoja, ka Baltkrievijā ieradies Krievijas specnazs un tajā brīdī tā likās “gadsimta” ziņa. Beigās tā izrādījās nepatiesa. Tas raksturīgs daudziem maziem avotiem, kanāliem. Avotu dažādība nevar būt pašmērķis. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad viedokļu dažādībai pieaicina dažādus pseidoekspertus, lai tikai aizpildītu ēteru. Visu cieņu bijušajai Saeimas priekšsēdētājai I.Kreitusei, taču, kā redzu, nu viņa televīzijā komentē pilnīgi visu. Arī G.Bojāra raidījumā manīju “ētera aizrunātājus”. Viņi pierunās un aizpildīs ēteru, taču tas ir vienkārši troksnis. Sabiedriskajā medijā nevajadzētu ko tādu pieļaut. Trūkst interesantu cilvēku ēterā, tā tas ir, bet nav jau arī tā, ka tās interesantās personas kāds meklētu, piemēram, augstskolu vidē. Covid krīzes laikā nevar pārmest kādu viedokļu daudzveidības trūkumu, jo žurnālists nav epidemiologs un nevar likt ēterā alternatīvu viedokli, kas var izrādīties aplams. Piesardzīgums bija pareizais uzstādījums. - Runājot par izmantoto avotu daudzveidību, jāsaprot, kādi avoti tiek izmantoti,- ja tie ir tādi rietumu mediji kā BBC, “Associated Press” vai “Deutsche Welle”, tad lielos vilcienos tie nav fundamentāli atšķirīgi, uz to skatījums uz notikumiem ir diezgan līdzīgs. Kādam mēdz būt kādi papildus fakti, vai nianses, bet fundamentālu atšķirību nav. Bet avoti var būt arī cilvēks, eksperts, aculiecinieks, politiķis… ja mēs gribat uzlabot ziņu saturu, tad būtu labi, ja būtu vairāk šādu “tiešo” avotu (žurnālists ir sazinājies ar kādu, kas par to kaut ko vairāk zina, kas ir to pats personīgi piedzīvojis utml.). Skaidrs, ka tas, kā veidojas mūsu mediju saturs, ir kombinācija starp mūsu profesionālajiem standartiem un reālajām iespējām, tāpēc ne vienmēr ļoti augstu profesionālo standartu noteikšana dos labu rezultātu. - Medijos plaši pārstāvēts liberālais pasaules uzskats, kas ir salīdzinoši biežāk pārstāvēts žurnālistu, dažādu ekspertu, viedokļu līderu vidū. Sabiedrība ir vairāk konservatīva. Rodas pretrunas, dažkārt cilvēkiem var rasties sajūta, ka viņi tiek kaunināti par uzskatiem, kas līdz šim nebija nosodoši – atkal grib pamācīt, kā pareizi, kā Eiropā. Būtu labi, ja sabiedriskie mediji spētu sabalansēt šīs lietas, viens raidījuma vai diskusiju vadītājs varētu būt liberālāks, cits – konservatīvāks. Kādas galējības var nošķirt. Cilvēkus atgrūž pārāk liberāls skatījums, viņi sevi neredz tur. Atrod citus medijus, bet jau ar apšaubāmas kvalitātes informāciju.
225 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Tā, protams, ir populāra kritika un ne tikai Latvijā par to, ka žurnālisti kopumā ir vairāk liberāli noskaņoti. Man nav tāda iespaida, ka mūsu sabiedriskie mediji atbalsta kaut kādu noteiktu ideoloģisko strāvojumu. Es domāju, vismaz politisko partiju pārstāvniecības spektrā, kur piedāvājums ir daudzveidīgs. Problēma ir ar opozīciju, kura tiek mazāk pie vārda. Jo ziņas lielā mērā rotē ap oficiālo dienas kārtību. Tie, kas ir lēmumu pieņēmēji, tie arī tiek vairāk pie vārda, jo tie arī ir dažādos atbildīgos amatos. Un viņiem žurnālisti dod priekšroku kā informācijas avotiem. - Viedokļu daudzveidības trūkums bieži vien ir to cilvēku sajūta, kuriem pašiem ir savs viedoklis kādā jautājumā, bet viņi neredz šo viedokli atspoguļotu medijos. Ir grūti pateikt, ko ar šo darīt, jo viedokļu daudzveidību veidot pašas viedokļu daudzveidības dēļ ne vienmēr ir pamatoti. Viens piemērs: pēc raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” (LTV1), kas bija veltīts viendzimuma attiecību regulēšanai, publiskajā telpā izskanēja pārmetumi par viedokļu vienpusību, jo raidījumā virzīta liberālā dienaskārtība un tur nav neviena, kas domātu savādāk. Tad rodas jautājums - vai bija nepieciešams pārstāvēt viedokli, ka nekādas diskriminācijas nav, paši pie visa ir vainīgi, un valstī šajā jautājumā viss kārtībā? Jā, ir politiskās idejas vai uzskati, kas ir populārāki nekā citi, bet man nav viennozīmīgas pārliecības, ka sabiedriskajam medijam būtu obligāti jāpārstāv pilnīgi visu Saeimā ievēlēto partiju viedokļu spektru. Šis ir tas, manuprāt, sarežģītais jautājums par to, kā sabiedriskais pasūtījums iet kopā ar mediju neatkarību, proti,- vai mēs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros varam nodefinēt, ka jābūt pārstāvētiem gan konservatīviem, gan liberāliem, gan labējiem, gan kreisiem viedokļiem? Baidos, ka beigās tur nekas pārāk labs nesanāktu. Raidījumu vadītāji ir liberālāki savos uzskatos nekā sabiedrības vairākums, bet nav receptes, ko ar to darīt. Ko darīt ar cilvēkiem, kas tic visādām krāšņām “sazvērestības teorijām”, piemēram, ka sabiedrību pārvalda reptiloīdi, tad ir jautājums, vai sabiedriskam medijam ir jāpārstāv šāds pasaules uzskats? Vai tikai tas vien, ka sabiedrībā eksistē šāds uzskats, kalpo par pamatu tam, ka medijs veido tam atbilstoši savu redakcijas politiku? Man šķiet, ka īsti nē. Ir labi, ka tiek intervēti cilvēki ar dažādiem viedokļiem, bet jautājums ir par to, kurā virzienā tam sabiedriskajam pasūtījumam jāiet. Vai mēs varam definēt, ka kādai noteiktai daļai satura jābūt definētais, ka tas būs nacionāli konservatīvs? Nedomāju, ka būtu pareizi, ja NELPL sabiedriskā pasūtījuma ietvaros pateiktu, ka mums ir nepieciešams konservatīvs LR raidījums, kurā stāstīsim par tradicionālām vērtībām - piemēram, ka ģimene ir tikai vīrietis un sieviete, vai popularizētu kaut kādas reliģiskas dogmas. Kamēr tas ir diskusijas līmenī, ir raidījumi, kuros notiek viedokļu apmaiņa, tiek pārstāvētas dažādas pozīcijas, tikmēr viss ir kārtībā. Bet nedomāju ka ir pareizi, pateikt medijiem ka ir jābūt redakcijas nostādnei par to, ka jāatbalsta viena vai otra pozīcija. Vienmēr ir jautājums, vai kāds netradicionāls viedoklis tiks raidījumā arī paskaidrots un apšaubīts korektā veidā, vai tikai pausts. Pēc maniem novērojumiem, ja diskusiju laikā tiek pausts kāds viedoklis, kas stipri atšķirīgs no pārējiem, un varbūt nemaz neatbilst patreizējām zināšanām par kādu parādību, bieži vien neviens pat nenorāda, ka to ir paudis tikai viens cilvēks, un neatspēko to ar citiem argumentiem, lai cilvēki saprastu, ka tā ir aplamība. Tas ir tas lielais risks, - mēs mēģinām padarīt diskusiju dalībnieku un ekspertu pulku pēc iespējas krāšņāku un daudzveidīgāku, un šādā veidā var arī izskanēt informācija, kas nav korekta un pamatota… un tajā studijā nebūs neviena, kas argumentēti pastāstīs, ka šāds uzskats, piemēram, ir ekstrēms un nav samērojams ar demokrātijas pamatprincipiem. Visiem viedokļiem ir jābūt konceptualizētiem. Masu medijiem par kaut ko ziņojot vai atspoguļojot kādu viedokli, ir jāpaskaidro, cik pamatots ir šis viedoklis
226 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Mums tas sabiedrisko mediju saturs pārsvarā “grozās” ap Ministru kabinetu, “Saeimu” un Rīgas notikumiem, un raidījumos ir pārstāvēti pārsvarā politiķi un ierēdņi, maz ir pārstāvēts neatkarīgo ekspertu viedoklis. Tiek atreferēti politiskie lēmumi un procesi , bet tie netiek papildināti ar ekspertu viedokļiem. - Sabiedriskajā TV ir jūtams redakcijas uzstādījums par to, kas ir labi, pareizi, un kas ir slikti un nepareizi. Un attiecīgi tad, par to, ko redakcija uzskata par labu un pareizu, par to mēs runājam, to mēs tiražējam, bet par to, ko redakcija uzskata par sliktu un nepareizu, to nē. Tas neveicina domāšanu, neveicina izpratni, tur man pietrūkst viedokļu daudzveidība - Ekspertu izvēle nozīmē, ka ekspertīzei ir jābūt balstītai zinātniskajā pieejā un jābūt tam racionālajam kodolam, kāpēc žurnālists viņu izvēlējies kā ekspertu. Tāpēc viedokļu daudzveidība netiek nodrošināta ar skaitu, bet gan ar pārstāvniecību. Ir pilnīgi nekorekti vēlēšanu sakarā uzaicināt vienā studijā tādus cilvēkus politikā kā O.Burovu un mazos pārstāvjus no mazajām partijām. Man ļoti patika, kā analīzi veidoja “Ir” – pēc partiju lieluma un līdzīgākās ideoloģijas salīdzināja, un tad arī veidojas ļoti sakarīga diskusija. - Jāņem vērā, ka Latvijā ar tiem ekspertiem ir ļoti švaki – cik nu viņi te ir, tik nu ir un nekur viņi vietā nerodas un, savukārt, aicināt kaut kādu apšaubāmu ekspertu (tikai tāpēc, ka man vajag 20 viedokļus) nebūtu pareizi. Tas būtu šarlatānisms. Ja katrā raidījumā cilvēki runās par to, ka vajag vakcinēties pret kaut ko, un mēs tagad principa pēc, tikai tāpēc, lai būtu viedokļu dažādība pieaicināsim šarlatānu, kurš stāstīs, ka vajag ārstēties ar kumelīšu tēju un kaut kādām injekcijām– tas ļoti leģitimizētu to, ka tā ir metode, lai gan tā nav nekādā veidā zinātniska un kā citādi pamatota. Tāpēc vien nevajag tādu viedokli, lai pievilktu ķeksīti, ka mums ir bijuši 10 viedokļi, piemēram. Es domāju, ka tas ir redakcijas uzdevums sabalansēt tos viedokļus. Latvijas radio gadījumā liekas, ka tur viss ir kārtībā, tur uz raidījumiem aicina izteikties ļoti dažādus cilvēkus. - Nedomāju, ka t avotu daudzveidība mainīs kontekstu, bet drīzāk dažādos avotos var atrast citādas tēmas un plašāku analīzi. Parastās ziņas ir sausas – tur tiek teikts, ka notika tas, tur, ko tas teica par to un tas reaģēja tā. Taču, ja tu izmanto nevis vienkārši aģentūru ziņas, bet paskaties cita veida avotus- lielos laikrakstus vai televīzijas, tad tur jau vairāk ir tāda veida saturs, kas mēģina arī pateikt to, kāpēc kaut kas notika un kas notiks tālāk; tur būs prognozes. - Ja pamatinformācija tiek ņemta no Letas, tad viens un tas pats nāk no interneta resursiem un arī televīzija ar savām ziņām uzspiež savu. Tādā veidā tiek sašaurināts informācijas avotu loks un samazinās viedokļu daudzveidība. - Mani pārsteidz, ka sabiedriskie mediji ar savu, plašāku žurnālistu bāzi neizmanto savu potenciālu, lai palielinātu daudzveidību. Komerciālie kanāli dažos rādītājos ir pat mazliet labāki nekā sabiedriskie mediji, piem., tie paši Delfi, ja runā par viņu avotu dažādību. - Piekrītu, ka reizēm pieaicināto viesu jeb ekspertu dažādība un daudzveidība vēl neliecina par kvalitāti. Jo pie mums ir tāds kā ekspertu kults, arī t.s. “dīvāna eksperti”. Tāpēc vispirms jāuzdod jautājums – kas tiek nosaukts par ekspertu? Kā tiek izšķirts, kurš ir eksperts un kurš – nav? Arī man ir bijuši gadījumi, kad steidzīgi lūdz kaut ko nokomentēt, bet nav laika sagatavoties. Tad tiek lietotas ļoti vispārīgas frāzes, kas pēc būtības maz ko izsaka. Un man neviens nejautā, no kurienes dati, kādēļ tieši tāda argumentācija vai interpretācija. Tādēļ eksperti var mierīgi “izbraukt”, jo netiek prasīti argumenti vai fakti. No otras puses – ir medijiem tīkamie eksperti. Ja tu pasaki, kādu domu vai viedokli, kas medijiem nav tīkams, tevi vairs neaicina. Piemēram, Baltcom radio ir vieni politologi, kas savukārt neparādās Latvijas Radio. Arī raidījumos ir jūtami ideoloģiskie uzstādījumi, žurnālists nespēj noslēpt savas simpātijas vai antipātijas. Tiklīdz mainās valdības koalīcija, mainās ziņu galvenie uzstādījumi. 227 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Sabiedrība ir vairāk konservatīva, tajā skaitā gan latviešu, gan krievu auditorija. Sabiedriskajos medijos popularizēt tikai vienas puses viedokli nebūtu korekti. Ir jābūt viedokļu dažādībai, tikai jāizvērtē, kādi un cik zinoši eksperti tiek aicināti piedalīties raidījumos. Latviešiem liberālisms saistās vairāk ar kultūras liberālismu, vācu romantismu, kur katra cilvēka iekšējā brīvība izpaužas uz āru, caur kultūru. Savukārt ekonomika mums nav liberāla, nestrādā princips “Dari, ko gribi, pabaro sevi un savu ģimeni pats un neesi atkarīgs no valsts budžeta”. Sabiedriskajos medijos mēs sevi neatpazīstam (arī krieviskā auditorija), ja vienīgi cietēja vai lūdzēja lomā. Taču, kad mums ir īstas problēmas, tad tās netiek rādītas un atspoguļotas. - Būtu vēlams lai parādās viedokļu plurālisms, lai atzīst to, ka sabiedrība ir ļoti daudzveidīga. Ne tikai kultūras daudzveidībai ir jāparādās, bet arī ekonomikas, politisko interešu daudzveidībai. Jāseko līdz sabiedriskai dienaskārtībai, jāizzina sabiedrības, ne tikai ekspertu un ierēdņu viedoklis. Jābūt pieredzes stāstiem ne tikai kultūrvēsturiskajā jomā, bet arī sadzīviskajā
228 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.17. Atkārtojumi, podkāsti
✓ Ekspertu skatījumā atkārtojumi kopumā ir vajadzīgi, jo 1) tie aizpilda nepopulāros ētera laikus, jo tāpat nav jauna un oriģināla satura, ko likt ēterā; 2) tos skatās seniori, kuri nelieto tik intensīvi internetu. ✓ Vairāki eksperti atzina, ka klausās LR1 “Krustpunktu” atkārtojumu braucot vakarā mājās ar auto, ja nav izdevies raidījumu noklausīties pa dienu ✓ Eksperti izmanto un atbalsta plašāku podkāstu pielietošanu. ✓ Attīstīt neprofesionāļu veidoto podkāstu saturu digitālajās platformās, tādējādi demokrātiskā veidā risinot sabiedrības līdzdalības jautājumu.
- Man šķiet, ka tas lielā mērā ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, vai cilvēkam atkārtojumi ir vajadzīgi vai nē. Proti, ko pati auditorija par to saka. Vai mums ir liela auditorijas daļa, kura tiešām šos atkārtojumus skatās un klausās? Viena no tām lietām ir tas, ka atkārtojumi mēdz būt arī veids, kā lēti aizpildīt ēteru. Jautājums ir, vai mums ir dati, kas apliecina, ka tas saturs kaut kādā veidā tiešām piesaista auditoriju, kura nav varējusi noskatīties un noklausīties tajā laikā, kad tas gāja, vai tomēr tas ir lielā mērā izmaksu taupīšanas pasākums? Skaidrs, ka ir ievērojama auditorijas daļa, kura klausās radio kā ierīci un skatās televīziju kā ierīci, un līdz ar to viņiem, iespējams, tas ir svarīgi. Kopumā man nešķiet, ka tur ir kāda būtiska pretruna starp raidījumu atkārtojumiem un citām platformām, kā, piemēram, Netflix un podkāstiem, jo stāsts ir par to kā sabiedriskais medijs piedāvā cilvēkam piekļūt saturam, viņam ērtā laikā, pats par sevi tas nav nekas slikts. Ir labi, ja šis saturs ir pieejams www.lsm.lv , bet tai pat laikā droši vien ir cilvēki, kas labprāt skatās atkārtojumus lineārajā apraidē. - Nav variantu, jo nav iespējams saražot tik daudz oriģināla satura, lai nodrošinātu to 24 h diennaktī. Un arī sabiedrība nav viendabīga, ir dažāda ritma cilvēki, tāpēc atkārtojumi ir pilnīgi normāla mediju sastāvdaļa. Pietiekami liela sabiedrības daļa lieto tikai radio vai TV un nelieto modernās platformas. - Atkārtojumi noteikti ir nepieciešami. Iespējams, vasarā šo atkārtojumu ir pārāk daudz, taču kopumā – tie ir vajadzīgi. Ir tāda cilvēku kategorija, kas speciāli neies un nemeklēs atkārtojumu internetā, bet noklausīsies/ noskatīsies radio vai TV. Sestdienās un svētdienās varētu būt mazāk atkārtojumu. Piemēram, varētu likvidēt LR1 raidījuma “Piespēle” atkārtojumu, taču tas ir mans personisks viedoklis - Tur, protams, ir liela problēma, ka sabiedriskajiem medijiem ir jānodrošina tas universālisms, un, kamēr mums 100% LV iedzīvotāji nebūs apgādāti ar kvalitatīvu interneta pieslēgumu un paši nebūs pārgājuši uz to nelineāro piedāvājumu, tie atkārtojumi ir nepieciešami. Ir jānodrošina šis serviss. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas lieto lineāro TV. Jautājums par to balansu. Man pašam bieži ir licies, ka tie atkārtojumi LTV7 ir pārlieku daudz. Man kopumā nav skaidrs, kas ir LTV7 kanāls un ar ko tas īsti nodarbojas. Jāskatās, kā palielināt pašu saturu, lai nebūtu tik daudz atkārtojumu. - Patīk podkāsti, būtu priecīga, ja Latvijas radio savus galvenos ziņu raidījumus 12.00, 18.00 un “Krustpunktus” uzreiz liktu podkāstos. Diemžēl nevaru klausīties Latvijas radio telefonā, jo viņiem nav atbilstošas aplikācijas. Atkārtojumi ir vecākajai paaudzei.
229 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Podkāstus klausos ļoti daudz, bet tie kaut kādiem raidījumiem ir, kaut kādiem raidījumiem nav, un tad kaut kādi raidījumi pazūd uz kaut kādu brīdi, un tad atkal parādās. Protams, es saprotu, ka resursi ir tik, cik ir, tomēr ir jāmaina domāšana un jāsaprot, ka nelineārais ir tikpat svarīgs kā lineārais, bet tur ir jābūt vairāk resursiem. - Brīžiem atkārtojumi traucē, jā. Tāpēc, ka man ikdienā fonā ir ieslēgts Latvijas radio. Viņiem atkārtojās saturs un man, kā patstāvīgam klausītājam tas brīžiem krīt uz nerviem, ka es jau kaut ko esmu dzirdējis un jau otro reizi klausos. Radio, es domāju, ka dzīvais ēters kā tāds nekur nepazudīs, jo cilvēki aizvien fonā to klausās, braucot mašīnā vai dārzā strādājot. Televīzijas gadījumā gan standarta ēteram ir arvien mazāka jēga. Viņiem noteikti ir pētījumi, kuros ir pētīts, ko cilvēki un kā skatās, bet es, kā lietotājs nevaru iedomāties, ka es katru dienu eju skatīties pusastoņos Panorāmu vai arī kādu raidījumu katru piektdienas vakaru skatīšos – es viņu noskatos sestdienas rītā gultā ar datoru. Ēteram arvien zūd pieprasījums. Nē, nu protams, ka ir daudzi, kas katru dienu sagaida to Panorāmu un katru dienu skatās un ir bērni, kas sagaida to rītu katru nedēļu un noskatās “Kas te, es te” un “Tutu”. Atkārtojumi man vispār liekas ir bezjēdzīga padarīšana. Atkārtojumiem mūsdienās ir domāts dators. - Ir dažādi televizora lietošanas paradumi, tāpēc oficiālie atkārtojumi tomēr būtu nepieciešami.
230 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.18. Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem
✓ Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem ir viennozīmīgi atbalstāma, jo tas nāk par labu sabiedrisko mediju satura kvalitātei, veicina veselīgu konkurenci. Laba satura vārdā resursi nav jāžēlo.
- Konkurences nolūkos kaut kādā mērā ir jāatbalsta. Te es runāju par LTV, jo LR visu saturu ražo pats. Tas vispār ir fundamentāls jautājums par to, kādai tad jābūt sabiedriskajai TV – vai ejam uz to, ka visu ražojam iekšienē, vai dodam uz āru. Tas ir organizatorisks jautājums sabiedriskajam medijam – kā tas vispār grib darboties. Kaut kādā apjomā sabiedriskajiem medijiem sadarbībai ar neatkarīgajiem producentiem noteikti ir jābūt, jo tas veicina konkurenci paša medija satura veidošanā, lai nav visu laiku vieni un tie paši cilvēki, kas visu laiku “grozās savā vidē” un dala viens otram projektus, lai ir arī kāds no malas ar “svaigu” skatījumu uz lietām un kas konkurētspējīgu produktu un tādējādi pašķaida kaut kādas lietas, tas ir ļoti “veselīgi”. Tas ir ļoti veselīgi” arī no tā viedokļa, ka šāds finansējums nodrošina neatkarīgu producentu eksistenci kā tādu. Tas, cik lielam jābūt neatkarīgo producentu radīto produktu apjomam, ir atkarīgs no sabiedriskā medija izvēlētā darba organizācijas virziena. Ja medijs izšķiras par to, ka gandrīz visu savu saturu tas ražo pats, tad ņeatkarīgo producentu ražotajam produktu apjomam jābūt veselīgas konkurences robežās, bet ja maina darbības modeli, tad tas apjoms var būt savādāks. Ļoti svarīgi, lai šie neatkarīgo producentu radītie raidījumi patiešām būtu neatkarīgi, jo tā līdz šim ir bijusi problēma, ka neatkarīgie producenti lielākajā daļā gadījumu veidoja raidījumus par piesaistītajiem līdzekļiem, TV deva reklāmas laiku. Tagad ir jautājums, vai LTV spēs viņiem samaksāt un tā ietekme tur nebūs, kā arī jābūt ļoti caurspīdīgam iepirkumu procesa, lai neveidojas korporatīvas attiecības, kuru rezultātā nauda sabiedriskā pasūtījuma nauda tiek sadalīta starp vieniem un tiem pašiem 3 neatkarīgajiem producentiem, kas neveicinās nedz konkurenci, nedz satura kvalitāti. Vēl svarīgi ir mācīties no tuvējo kaimiņvalstu pieredzes un novērst situāciju, kad nostabilizējoties situācijai un palielinoties sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu apjomam, sabiedriskie mediji sāk celt vietējā ražojuma produktu iepirkumu cenas, kā rezultātā izjauc vietējo mediju ekosistēmu izslēdzot no spēles komercmedijus, kas vairs nevar atļauties samaksāt par neatkarīgo producentu radīto vietējo saturu. Tāpēc visam jānotiek soli pa solim un atbilstoši tirgus situācijai, atbilstoši tirgus cenām nevis vienkārši, lai izkonkurētu komercmedijus un “savāktu” visus kvalitatīvākos produktus. Ja LTV izpirks no komercmedijiem visus tajos raidītos labākos produktus, lai raidītu tos savos kanālos, tad tas nozīmēs, ka viņi domā nevis par visas Latvijas kopējo mediju ekosistēmu, bet tikai koncentrēti par sevi. Jābūt plašākai diskusijai par to, kā novērst šīs bažas, jo ja Latvijā paliks tikai viens medijs, tas nespēs pretoties kopējais globalizācijai un mūsu latviskā mediju vide būs vēl šaurāka. Šobrīd visiem Latvijas medijiem būtu kopīgi jāstrādā uz Latvijas informatīvo telpu nevis savstarpējo konkurējot, bet konkurējot ar globālajiem spēlētājiem. Pirms 5 gadiem tas nebija svarīgi, bet pašlaik tas ir ļoti svarīgi, jo situācija pasaulē un mediju vide ir ļoti izmainījusies. Sabiedriskajiem ir pilnīgi cita loma un uzdevumi nekā komercmedijiem, tāpēc fokuss no iekšējās konkurences starp sabiedriskajiem un komerc medijiem būtu jāmaina uz pēc iespējas augstākas kvalitātes vietējā satura radīšanu un nodrošināšanu medijos, lai vietējais skatītājs to novērtētu un pēc iespējas mazāk patērētu citu valstu radīto saturu, no kura mums tāpat neizdosies izvairīties.
231 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem noteikti jāveicina. Piemēram, Kārlis Lesiņš un Woodpecker studija, Vides Filmu studija u.tml. Radio tādu nav, lai gan tur būtu vienkāršāk izveidot šādus projektus. Vajadzētu būt iespējai, lai žurnālists varētu reģistrēties kā neatkarīgais producents un veidot savu raidījumu, ja ir ko teikt par kādu problēmu vai jautājumu. Projekta ietvaros varētu veikt arī pētījumus, tikai tad jābūt garantijai, ka raidījums izies ēterā, ka producents kaut ko nopelnīs un līdz ar to var atļauties pievērsties pētnieciskajai žurnālistikai, atļauties iegādāties vajadzīgo tehniku, aprīkojumu. Nav jāuztraucas, ka sabiedriskie mediji izmantos tikai neatkarīgo producentu darbu, bet paši vairs neko nedarīs. Ekonomika un tirgus attiecības visu sakārtos. Daudziem žurnālistiem un korespondentiem, kas tagad sūdzas saviem par autoritārajiem redaktoriem, būs iespēja pašiem lemt par darbu, sižetu, montāžas laiku u.tml. Tas arī ir liberālisms! Pats lem un pats dari. Vienīgi jābūt institūcijai, kas objektīvi izvērtē materiālu kvalitāti, izceļ labo, norāda uz kļūdām, izvēlas, kurus sižetus pieņemt vai nē. Taču nedrīkstētu būt tā, ka roka roku mazgā, jo arī tagad var redzēt kādus sižetus, par kuriem jādomā– kāpēc ieļauti un tiek rādīti. Nepieciešams veicināt žurnālistos konkurenci, lai būtu ieinteresēti radīt pēc iespējas labākus un kvalitatīvākus raidījumus, sižetus. Skatītājam un klausītājam ir vieglāk identificēties ar korespondentu, raidījuma vadītāju, tad, ja tas ir kāds vietējais aktīvists, cilvēks no tautas. Tāpēc ir interesanta doma, par neatkarīgajiem producentiem visā Latvijā. - Es neredzu tam nekādu problēmu. Manuprāt, tas ir stāsts par to, vai naudai, kura ir iedota sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, vajadzētu nonākt pie sabiedriskā medija, jo tam vienmēr trūkst naudas, vai arī vajag to dot kādam citam, tā vietā, lai finansētu sabiedriskā medija darbiniekus. Pēc būtības es neredzu problēmu ļaut citiem cilvēkiem veidot saturu, kamēr vien tas saturs ir labs un tiek izplatīts caur sabiedrisko mediju. Nav jau tā, ka sabiedriskais medijs savu reitingu var noturēt tikai uz atsevišķu producentu veidota satura pamata, sabiedriskajā medijā saturam jābūt augstā līmenī vispār. - Protams, ka jāatbalsta. Problēma drīzāk ir tā, ka labākie raidījumi arī ir neatkarīgo producentu produkts un televīzija “izlaižas” pie tā, ka labākais saturs nāk no malas. Kāpēc labākie raidījumi ir ārpus LTV? Varbūt šie žurnālisti vēlētos strādāt savādāk nekā tā, kā viņiem to līdz šim piedāvā sabiedriskais medijs. Tagad situācija un spēles noteikumi mainīsies dēļ sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus. - Vajadzētu domāt, kā to intensificēt. Jādomā, kā attīstīt neatkarīgo producentu tirgu arī radio sektorā, kaut gan nezinu, kāds tur vispār ir tas pieprasījums, cik tur ir to producentu. LTV gadījumā ir salīdzinoši daudz to neatkarīgo producentu un var bieži redzēt, ka neatkarīgo producentu saturs ir augstvērtīgāks formas pasniegšanas ziņā, viņi ir inovācijām atvērtāki. - Piedāvā augstvērtīgu saturu, piemēram, Vides filmu studija. Mārtiņa Sirmā ceļojumi. “Sarkanais mežs”. - Jau tagad noris sekmīga sadarbība. Raidījumi, kas man tiešām patīk un ko es skatos, ir informatīvi izglītojošie raidījumi, un tie jau visi ir neatkarīgo producentu taisīti. Vides filmu studija un I.Lasmanes-Brožes studija, kas producē raidījumus ar M.Sirmo.
232 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 1.19. Citi priekšlikumi sabiedrisko mediju darba un satura pilnveidei
✓ Meklēt jaunus veidus, platformas, lai piesaistītu pēc iespējas plašāku auditoriju. Attīstīt digitālās platformas, pakalpojumus, piemēram, aplikācijas, kas nodrošinātu pakalpojumu piekļuvei viedtālruņos un podkāstus. ✓ Operatīvāk reaģēt uz tādām sabiedriskām vajadzībām, nevis fokusēties uz nozaru tematikām. Izmantot starptematisku, starpžanrisku pieeju, skatīt problēmas kopsakarībās nevis šauri kādas tēmas, nozares ietvaros. Temati ir jāatlasa pēc to aktualitātes sabiedrības dienaskārtībā nevis jāveido šauri specializēti nozaru raidījumi, kuri dažkārt ir sausi, neaktuāli, garlaicīgi. ✓ Kļūt vairāk izglītojošiem un skaidrojošiem, būt inteliģentiem un drošiem informācijas sniedzējiem. ✓ Medijiem vajadzētu aktivizēt sabiedrību, aicinot iedzīvotājus iesūtīt savus sižetus, kas tādējādi padarītu sabiedrisko mediju pieejamāku un ļautu tās locekļiem atpazīt sevi un sev svarīgu problemātiku. Latvijas sabiedriskajiem medijiem profesionāli jāvada, jāuzrauga šis process. ✓ Vēlams vairāk veidot autorraidījumus, tie raisa diskusijas sabiedrībā. ✓ LTV trūkst labo padomu raidījumi, kas līdzētu rast ātrus risinājumus dzīves kvalitātes uzlabošanā, aptverot sabiedriski nozīmīgās tēmas, kā finanšu un medijpratība, izglītība, veselība utml. LTV trūkst integrēta veselīga dzīvesveida satura ✓ Veicināt vietējā satura radīšanu krievu valodā ✓ Veicināt konkurenci, ideju, viedokļu apmaiņu ✓ Izstrādāt sabiedrisko mediju attīstības stratēģiju ✓ Izskaust pasūtījuma sižetus sabiedriskajos medijos ✓ Izskaust “ierēdņu raidījumus” – praksi, ka saturu, galvenokārt, aizpilda amatpersonu, politiķu, ierēdņu sacītais. ✓ Par prioritāti uzskatīt raidījumu kvalitāti. Vienas konkrētas tēmas iknedēļas raidījumu bieži vien nevar regulāri aizpildīt ar augstas kvalitātes saturu. Nav nepieciešamības pēc iknedēļas raidījuma, ja to nevar piepildīt ar kvalitatīvu saturu ✓ Latvijas sabiedrisko mediju vienotajā portālā www.lsm.lv ir grūti orientēties, tas ir nepārskatāms, grūti saprast, vai tur ir kāds oriģināls saturs.
- Jāinvestē resursi, lai meklētu auditorijas, kā tās sasniegt. Ko darīt ar to auditoriju, kam pietiek tikai ar virsrakstu izlasīšanu? Tur jāmeklē jauni piegājieni. Tam ir veltīts maz uzmanības. Sabiedriskie mediji varētu būt aktīvāki, meklējot jaunas idejas, bet, protams, ka, atbildību par saturu ir jāuzņemas redakcijai. Līdz ar to, tur tomēr ir tāds risks, ka neprofesionāls saturs varbūt tas ienes lielāku daudzveidību un dažādību, bet atbildība tik un tā ir jāuzņemas redakcijai. Līdz ar to es drīzāk redzētu, ka ir kaut kāda profesionāļu vadīta lielāka sabiedrības līdzdalība satura radīšanā. Man šķiet, ka šobrīd tam tā diezgan garāmejoši pievērsta uzmanība. Būtu jāmeklē kaut kādas interesantas formas, kādā veidā iesaistīt auditoriju. Jāģenerē interese, jāmeklē risinājumi, kādā veidā sabiedrību iekļaut satura veidošanā, tagad tas notiek kūtri. Trūkst kaut kādu eksperimentālu, inovatīvu risinājumu. Ir jāinvestē nauda formātu ideju ražošanā. Eksperimentiem, inovācijām, kam arī ir jābūt daļai no sabiedriskā pasūtījuma. Jo skaidrs, ka mēs nevaram šeit un tagad nodefinēt kaut kādus noteiktus formātus, tur ir nepieciešamas ideju vētras un kaut kādi pasūtījumi no individuālajiem pasūtītājiem. Tieši, kas ir vērsti uz jaunu pieeju meklējumiem, kas būtu inovatīvi. Un tad skatīties, vai tas strādā, vai nestrādā. 233 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Jāizmanto visas iespējamās platformas, visi iespējamie veidi, lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju un sabiedriski svarīgais saturs nonāktu pie iespējami plašākas sabiedrības daļas. Svarīgākais ir saturs un pēc tam skatāmies, kur ir tā auditorija, kam tas saturs ir paredzēts. Ne viss ir jāliek pilnīgi visās platformās. Tēmas jāizvērš kompleksi un koordinēti. Piem., ja mums ir kāda problēma izglītībā un mēs to gribam izvērst, tad, ja mēs koordinēti strādājam, tad ir sižets par to LTV “Panorāmā”, ir diskusijas par to, bet no citiem aspektiem Latvijas Radio, tad ir kāds raksts LSM, un attiecīgi kaut kas no tā tiek izgriezts un uztaisīts priekš kāda podkāsta. Tāpēc svarīga, manuprāt, ir mediju apvienošana, jo viņiem ir jāveido sinerģija, un nebūtu pareizi par vienu un to pašu tēmu tērēt resursus un veidot vienu un to pašu un vēl mēģināt savstarpēji konkurēt savā starpā sabiedrisko mediju vidē, procesam būtu jābūt koordinētam un organizētam. Tāpēc ir saturs (problēma, notikums…) un mediju profesionāļi izdomā to, kā un kur mēs to pasniegsim katrai no auditorijām… un tad tas varētu arī pareizi “aiziet”. Nevis taisīt klasisko Aijas Kincas sižetu Panorāmā un izvietot to “Youtube” platformā un cerēt, ka jaunieši to skatīsies, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tas ir mediju profesionāļu uzdevums izdomāt kur un kā šo saturu izvērst. Un te ir vieta jebkurai platformai, tai skaitā arī komercmedijiem. Ja mēs redzam, ka attiecīgais komrecmedijs spējis piesaistīt konkrēto auditoriju, kas mums nav, tad iedodam savu saturu šim medijam nopērkot raidlaiku, tāpat kā maksājam par LTV torņiem, tāpat samaksājam arī komercmedijam par šī satura izvietošanu, lai šī informācija aiziet un cilvēki to spēj saņemt. - Diezgan liela sabiedrības daļa, pie kam ne tikai jaunieši, mūsdienās plaši izmanto dažādas platformas un tieši tur primāri iegūst informāciju. Sabiedriskā medija uzdevums ir sasniegt šīs auditorijas un nav svarīgi, kurā vietā tās sasniegt. Tāpēc sabiedriskajiem medijiem ir ļoti svarīgi ražot jebkuru saturu visdažādākajām platformām, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Ja attiecīgā auditorija lineārās apraides vietā lieto “Facebook”, tad sabiedriskā medijs izpilda savu misiju radot savu produktu ar sabiedriskā labuma saturu tieši šai platformai un sasniedzot minēto auditoriju. - Katrai platformai ir savi lietotāji un katrai platformai vajag pielāgotu un piemērotu saturu tieši tai platformai un auditorijai – Latvijas radio, televīzija un Youtube, Facebook, Twitter, Instagram. Tiktok vajag sākt ziņas taisīt jauniešiem. Tam visam jānotiek ir mijiedarbībā. Protams, ka katrai platformai saturs atšķiras. - LTV ir nepietiekami izglītojoši. Sabiedriskajam medijam ir jāprot sabiedrībai skaidrot nopietnas lietas, jāspēj izglītot. Jādomā, kā to pasniegt, lai skatītajam ir interesanti. LTV nereti ir atraktīvi un stilīgi, bet ar nepietiekami augstu satura kvalitāti. - Cik daudz ideju rodas sabiedriskajos medijos? Nemaz jau tik daudz. Savā vidē grozoties, nav tā, ka daudz ko var izdomāt. Ir tāds “aplenktās salas” sindroms, man arī tā likās, kad strādāju LTV, ka sabiedriskā televīzija ir vienīgā vieta, kur var paveikt kaut ko nozīmīgu žurnālistikā, ka apkārt vieni ienaidnieki. Palīdzētu tas, ja sabiedrisko mediju redakcijām būtu jākonkurē ar neatkarīgajiem producentiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem, nevis tā, ka dominējošā daļa ētera jau ir ieplānota sabiedriskā medija raidījumiem. Kad noris konkursi, tad neatkarīgie producenti dažkārt atnes patiešām izcilas idejas. Lai neatkarīgie tiktu televīzijā, viņiem patiešām jābūt pārākiem par pārējiem. Un viņi dzen uz augšu to līmeni ar savu izdomu, idejām, jaunām formām. Cilvēkam, kurš garantēti strādā televīzijā, viss tas nav obligāts, viņš taisa savu raidījumu un tā arī taisa. Televīzija ļoti pieķeras tradicionālajiem formātiem, tādam komfortablam stāvoklim, lai nekas nemainītos, piemēram, gadiem ilgi bez izmaiņām saglabājies tāds raidījums kā “Aculiecinieks”. Varbūt labāk vajag 1 dokumentālo filmu reizi 3 mēnešos? LTV nav fleksibli. Svarīgi būtu, lai LTV notiktu ideju, viedokļu apmaiņa. 234 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Visus šos dažādos tematus, kā medicīna, izglītība, drošība utt., nevajag aplūkot šauri. Nav nepieciešams veidot kādu atsevišķu raidījumu par izglītību vai par medicīnu. Dodu priekšroku starptematiskai, starpžanriskai pieejai. Piemēram, tā pati izglītība, tur ir jāskatās izglītības līmeņi, un tas ir ļoti cieši saistīts ar ekonomiku, ar kultūru utml. Gribētu redzēt saturā šādu redzējumu, kas ievelk problēmas kopsakarībās. Nevis šauri strādājam kultūras tematikā, bet skatāmies, kādā veidā tas saistīts ar citām tematikām. Šādu raidījumu mums trūkst. Tomēr vēl satura plānošanā aizvien diezgan populāra ir lielo tematu pieeja. Mums vajag kaut ko par kultūru, politiku vai jebkuru citu tematiku, bet jāskatās, kādā veidā mēs to varam redzēt kopsakarībās. Jāpaskatās, kas ir aktuālās lietas. Piemēram, tagad aktuāla lieta, kā strādāt mājās. Ja mums uznāk liels ekonomisks satricinājums, kā cilvēki var izdzīvot šādā laikā. Uzreiz iesviest ēterā kādu jaunu tematiku. Tas būtu tas, ko varētu vairāk darīt LTV. Radio varbūt var atļauties veidot tādus šaurākus, specifiskākus raidījumus. LTV labs starptematiskais raidījums ir “Ielas garumā”. Bija vēl mēģinājumi LTV, piemēram, “Gatavojam kopā ēst”, vienlaikus stāstot par mazajiem uzņēmējiem un startapiem. Tas arī ir labs hibrīdmēģinājums savienot dažādas lietas kopā. Tagad ir pandēmijas krīze, un vajag ziņot par to, vai mēs esam gatavi kaut kādām tādām ārkārtas situācijām. Varētu būt eksperiments, piemēram, vai mēs varam izdzīvot, ja ir mājās jāpaliek karantīnā 10 dienas. Un paskatīties kaut kādā eksperimenta formātā, vai mēs zinām, kā rīkoties tādā situācijā, vai mums ir tur nepieciešamie krājumi. Varbūt ar kaut kādiem šova elementiem. Man šķiet, ka “Aizliegtais paņēmiens” daļēji nodarbojas ar tiem jautājumiem, bet arī es to drīzāk redzētu kā tādu atsevišķu, ar īsu epizožu skaitu raidījumiem. - Atsevišķās, šaurās tēmas nevajag izdalīt kā atsevišķus raidījumus. Man liekas, ka pareizais piegājiens, kā būtu jāstrādā sabiedriskajam medijam – sabiedriskajā pasūtījumā būtu jābūt sadalījumam pa svarīgām nozarēm. Piemēram, lai būtu veselība, valsts drošība, mediju pratība un kaut kas vēl. Tad šīm tēmām būtu jābūt integrētām visā tajā saturā. Nevis tagad taisīt speciālu raidījumu par aizsardzību un speciālu raidījumu par medicīnu. Labāk ir, lai būtu integrēts saturs līdz pat ziņām. Sākot no ikdienas ziņu raidījumiem un tālāk pa ķēdīti programmās un tīklos, kas tur ir. Ja ir diskusiju raidījumi, tad noteikti tur ir kaut kādas diskusijas par veselību un par aizsardzību. - Tas, kas pašlaik pietrūkst visvairāk: debates vai sarunas par aktualitātēm, dažādām tēmām: latvieši-krievi, politika, eitanāzija, laulību atzīšana. Mierīga, intelektuāla viedokļu apmaiņa. Tādi raidījumi visbiežāk redzēti pirms vēlēšanām, kad iestājies klusuma periods, jo vairs nedrīkstēja notikt politiskā aģitācija un aicināt uz studiju politiķus. Piem., Rēdera vadītais raidījums, kur bija uzaicināta gana raiba ekspertu grupa – Petropavlovska, Ījabs, Bendiks u.c - Galvenais ir saturs, tas, ko grib pateikt. Tehnoloģijas nedrīkst nomākt saturu, neder, ja skatoties raidījumu galva iet uz riņķi, kā, piemēram, dažkārt tas ir “Kultūrdevā”. Jābūt līdzsvaram, nevajag pārspīlēt ar krāšņumu un atraktivitāti. Tam ir robežas. Tehnoloģiski moderni piemēri ir “Vides fakti”, “De Facto”, taču galvenais tur ir saturs. - Ja skatāmies CNN vai lielos ziņu portālus, viņi nemaz tik ļoti neaizraujas ar tik milzīgam novitātēm, viņi tomēr strādā uz spēcīgiem žurnālistiem, kas veido savu skatītāju loku. Man tīra forma noteikti ir būtiskāka, nekā pārslānīta ar visādiem “pričendāļiem”. Lai gan kaut kādā zinātnes raidījumā man tas šķiet labi, bet ziņu raidījumā man tas ir par daudz. Man daudz svarīgāks ir temps un vadītāju darbs. Es ieguldītos skaidrā, tīrā formā, redaktoru darbā. Piemēram, Rēdera intervēšanas stils ir ļoti labs. - Pašlaik ir informācijas pārbagātība un ja gribi sasniegt labus rezultātus, tad informācija ir jāpasniedz citādāk nekā agrāk. Jāpanāk, lai cilvēki identificējas, ieiet problemātikā un saprot, ka tas ir par viņu. Vienkārša informācijas sniegšana nestrādā. 235 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Trūkst tāda uzstādījuma, kas tad ir sabiedriskais medijs un kur mēs ejam. Ir koncentrēšanās uz 2 kapitālsabiedrībām, kuriem ir jāsasniedz konkrēti finanšu mērķi un sabiedrības sasniegšanas mērķi. Līdz ar to ļoti daudz resursu tērējam tam, kas ir ap šo saturu. Tas laiks, kad TV vajadzēja 21-stāvīgu ēku, lielas, plašas telpas, daudz kameru un statisku vidi, ir sen pagājis. Mediju vide ir ļoti dinamiska, šie uzņēmumi paši par sevi ir senili un ir iestrēguši savs priekšstatos par to, kas ir sabiedriskais radio vai sabiedriskā televīzija. Manuprāt, jautājums ir fundamentāls – kā vispār ir jāveido sabiedriskais medijs. Vai sabiedriskais medijs ir 1 vai2 kapitālsabiedrības ar ļoti lielu pašas veidotā satura apjomu, kur viss ir tāds smagnējs un vecišķš, jo aiz tā arī stāv ļoti daudz cilvēku, kas uztraucas par savām darba vietām, kas tur strādā ļoti daudz gadus, kam ir savas rutīnas un pieredzes un ir grūti pieņemt un iemācīt ko jaunu… Vai mēs tomēr koncentrējamies uz saturu, kas ir galvenais un kas mums ir jāsaražo, tad nu mēs skatāmies, vai šo saturu mēs varam saražot paši,- ja nevaram, tad atdodam to jauniem, inovatīviem, moderniem cilvēkiem, tagad mums ir informatīvi-analītisks saturs, kur svarīga pieredze, pilnīga neatkarība utt., tad šo ražojam paši. Tad mēs domājam par to, kā mēs šo saturu izplatīsim, ko mēs taisām priekš ētera TV, ko mēs taisām priekš interneta, ko mēs taisām priekš radio… kā tas savstarpēji sinerģējas, kā savstarpēji papildina viens otru. Mums nav tāda plaša skatījuma uz sabiedriskā medija darbību. Digitālā attīstība ir ļoti ātra, mēs pat nevaram prognozēt, kā tā attīstīsies pēc 3-5 gadiem. Ja mēs pašlaik runājam par lielas ēkas celtniecību, tad mēs īstenībā nedomājam par nākotni, bet gan par pagātni. Pašlaik nav skaidrs, cik vispār būs darbinieku, cik būs studijas, cik LTV ražos pats. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, iespējams mums vajadzīga viena liela studija Rīgas centrā un daudzas mazas studijas izvietotas pa visu Latviju, kas kaut ko ražo, darbojas un pasūta. Šodien mums varbūt ir 200 darbinieki, bet pēc 2 gadiem, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, būs nepieciešami – 100. Tagad mēs pasūtam ēkas celtniecību, kas reāli tiks pabeigta pēc 5-6 gadiem, mēs nezinām to, kāda būs tad mediju vide un tehnoloģijas, varbūt tas viss nebūs nepieciešams. Sanāk, ka mēs ceļam pagātnes ēku., jo tad, kad tā būs pabeigta, tā jau būs pagātne. Tā arī ir galvenā problēma, - mēs cenšamies mediju ielikt kaut kādā rāmī, neļaujam tam attīstīties līdzi laikam. Varbūt labāk īrējam telpas, pielāgojam tās šīs dienas tehnoloģiskajām vajadzībām, pēc 2-3 gadiem skatāmies, kas mums tagad vajadzīgs un risinām tekošās vajadzības. Varbūt mums vajadzēs mazāku telpu, bet labākas tehnoloģijas, kurās investēt ir daudz svarīgāk un jēgpilnāk. Tas ir daudz svarīgāk nekā piesiet sabiedrisko medijus kādai vienai vai otrai ēkai. - Jomās, kur neesmu spēcīga, savu viedokli formēju no pētnieciskās žurnālistikas materiāliem vai ziņu materiāliem, ko es izlasu LSM, tādos sistēmiskos jautājumos es vēlos uzticēties sabiedriskā medija žurnālistikai un ziņu dienestam. Paļaujos uz to, ka viņi šo ziņu būs pārbaudījuši. Ka viņi publicēs to informāciju, ka Tramps ir saslimis ar Covid tajā brīdī, kad viņiem būs absolūti droša pārliecība, ka tā ir pārbaudīta ziņa, nevis, ka to ir palaidis, piemēram, Fox News, lai dabūtu līdzjūtību vēlētājos. Es paļaujos uz LSM tādā ziņā, ka viņi tur nepublicēs nepārbaudītas ziņas. - Svarīga būtu vietējā satura ražošana krievu valodā. Šī tēma ir kā karsts kartupelis, ar ko neviens negrib nodarboties. Gudri būtu likt pie malas politiskos principus un turēt šos cilvēkus savā informācijas laukā nevis atkal viņus atstumt. Tas būtu svarīgi sabiedrības integrācijas mērķa dēļ. Ir LR4, ir labs raidījums “Točki nad i”, vajadzētu vēl kaut ko līdzīgu. Igaunijā ir atsevišķs kanāls ETV+, vienu brīdi izskatījās, ka tam ir labi reitingi. Protams, atsevišķs kanāls būtu labi, bet domāju Latvijā tā nebūs. - Saturs krievu valodā ir maz pārstāvēts, īpaši, ja mēs runājam par TV. Jāiegulda vairāk resursu, lai ražotu saturu krievu valodā. Vienalga, vai tas ir audio, vai vizuāls, vai tas ir radio, televīzijā vai internetā. 236 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Latviešu satura raidījumos nav krievu. Valdības dienaskārtībā mēs arī neesam. Nav arī pieredzes stāstu. Latviešiem lielā mērā saglabājies uzskats, ka krievu mediji, prese ir negatīvi noskaņota. Problēma ir tā, ka krievu mediji iet pie cilvēka, bet latviešu – pie ministra. Līdz ar to krieviskajos medijos veidojas lielāka daudzbalsība un mazie cilvēki biežāk parādās uzmanības lokā. - Pietrūkst t.s. “Labo padomu raidījumi”, it sevišķi televīzijā. Taču arī radio raidījums “Kā labāk dzīvot” vērtējams drīzāk kā sarunu šovs stundas garumā, kur pieaicināti dažādi eksperti un psihologi, kas skaidro kādas lietas. Jaunieši, studenti spēja atcerēties tikai dažus padomus, kas bija īsi un kodolīgi formulēti, nevis tās visas garās pārrunas. Tas atkal ir jautājums par formātu, kā mēs piesaistām auditoriju. Kā iepludinām vajadzīgo audzināšanu tā, lai tas būtu saistošs, jo pašlaik, diemžēl, pedagoģiski audzinošais patoss sabiedriskajiem medijiem ir diezgan liels. To vajag darīt, bet nepieciešams pasniegt netieši, “caur puķēm”. Citādi sanāk augstprātīga nostāja: mēs visu zinām labāk un tagad iemācīsim/ parādīsim jums, kā to vajag darīt. Varbūt reizēm jāpieaicina nevis eksperts, bet vienkāršais cilvēks. Arī Facebook būtu vēlams pasekot, kur atrodami pieredzes stāsti. Var mācīt, bet var dalīties ar savu pieredzi – tas ir citādi, jo runa ir par identificēšanos ar sižeta varoni. - LTV trūkst raidījumi ar padomiem dažādās dzīves situācijās, aktuālu problēmu risinājumiem, kā veselība, ģimene, izglītība, mājokļi, finanšu un medijpratība utml. Kaut ko stāstīt vajag tad, kad 1) ir aktuāls jautājums, kas uztrauc sabiedrību un 2) ir ko stāstīt (ir kvalitatīvs materiāls), lai nav runāšana runāšanas pēc. Latvijas Radio ir “Kā labāk dzīvot” – labs formāts, arī LTV vajadzētu līdzīgu raidījumi, mazs risks kļūt garlaicīgam. LTV trūkst raidījumi inteliģentu sarunu formātā. Saruna viens pret vienu rada iespaidu par pratināšanu. Kāpēc LTV dzimst tikai vakarā? Kāpēc LTV nav ziņu raidījumi pa dienu? Rīta pusē LTV ir vieni vienīgi seriāli. - Redzu draudus LTV, kur izaudzis milzīgs, spēcīgs, ietekmīgs ziņu dienests. Ja tu esi savācis visus, kuri tev ražo saturu vienā redakcijā, tad gribot negribot visi šie cilvēki pēc laika domās līdzīgi, uz lietām skatīsies līdzīgi, aicinās vienus un tos pašus ekspertus, nepamanīs atšķirīgo. Tā ir problēma LTV – visi tik ļoti ir uz viena viļņa, ka nespēj vairs ieraudzīt citu viedokli. - Latvijas sabiedriskajiem medijiem vajadzētu izvietot savus produktus alternatīvās vietnēs, kā TikTok, Instagram, Facebook. Mēs no televīzijas pārbēgam uz turieni, jo, piemēram, Latvijas Televīzija nezin savu skatītāju. Izklaide nozīmē arī pārslēgšanos no viena uz otru, žanriska daudzveidība, kas LTV nepiemīt - Latvijas radio problēma ir ar “Ģimenes studiju”, kura stāsta par ģimeni, kuras dabā nav. Sajūta, ka raidījumi ir samāksloti, vienmēr to dalībnieki ir tādi, kuru ģimenēs visi sadodas rokās, pārvar grūtības, neēd gaļu, neskatās televīziju vai tml. Manuprāt, šīs “glancētās” ģimenes var kādus klausītājus iedzīt depresijā, ņemot vērā, cik liels mums ir šķirto ģimeņu. Turpat nākamais raidījums pēc “Ģimenes studijas” – par vientuļo māti, kas viena kopj bērnu invalīdu. - Portāla LSM problēma ir tāda, ka tur visa ir tik daudz, bet nevar saprast, kas ir otrreizējs no tā, kas ir jau bijis TV un radio saturs, un kas ir bijis viņu pašu oriģinālsaturs. Man šķiet, ka tur ir vajadzīga kaut kāda kārtības ieviešana tajā struktūrā. Jo, atverot portālu, rodas apjukums, kur meklēt to oriģinālo saturu. Man drīzāk ir radies priekšstats par to, ka tomēr viņi pamatā piedāvā vēlreiz to, kas jau ir bijis. Tādā veidā man šis portāls vairs nešķiet tik noderīgs.
237 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Ciklu “Tautas sports” savulaik sporta žurnālisti izmantoja savai pašreklāmai, vingrojot un sportojot. Tagad tas pats notiek topošajā šovā “Ko tu proti, Latvija?”, kur par abām vadītājām, kaut neesam pazīstami, jau zinu visu ko – ko viņas dara, ko domā. LTV daudz runā par sevi, bieži “Panorāmā” esmu manījusi sižetus par viņiem pašiem. Man tas liekas bieži, neesmu redzējusi, ka TV3 taisītu sižetus par sevi. Bija sabiedrisko mediju pētījums par vēzi un “Panorāma” sākās ar 6 minūšu garu sižetu, kā viņi taisījuši šo pētījumu nevis ar kādām paša pētījuma atklāsmēm, tad bija “Panorāmas” jubileja, tad LTV bija neapmierināti ar savu budžetu un tā tas turpinās. - “Ierēdņu raidījumus” noteikti derētu samazināt - Man gribētos vairāk izcilības saturā. Žurnālistiskas izcilības praktiski nav, bet vajadzētu tiekties uz to. - Galvenais ir saturs, kā tas pasniegts. Ja E.Zirnis raksta par makšķerēšanu, es izlasu tik un tā, kaut pati nemakšķerēju. - Esmu konservatīvs, ja mani nesaista raidījuma saturs, tad nav tik būtisks pasniegšanas veids. Kāpēc bērni skatās Youtube? Tāpēc, ka uztaisīts vienkārši un prasti, kā dzīvē.
238 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 2. Latvijas sabiedrisko mediju satura nodošana komerciālajiem medijiem
✓ Latvijas sabiedrisko mediju saturs tiek veidots par nodokļu maksātāju naudu, tas pieder sabiedrībai, tāpēc sabiedrisko interešu vārdā tēmās un situācijās, kad tas ir svarīgi, Latvijas sabiedrisko mediju radītā satura nodošana komerciālajiem medijiem ir atbalstāma. ✓ Latvijas sabiedrisko mediju satura nodošana komerciālajiem medijiem noteikti der kā krīzes risinājums (pozitīvs piemērs – LTV ziņu satura nodošana PBK krievvalodīgās auditorijas informēšanai). ✓ Iespējams, sabiedrisko mediju saturu varētu izmantot visām auditorijām, kuras Latvijas sabiedriskie mediji pašlaik nespēj pilnvērtīgi sasniegt tiešā veidā, kā jaunieši un krievvalodīgie. ✓ Diez vai lietderīgi būtu to piekopt kā ikdienas praksi tradicionālos medijos, piemēram, televīzijā. Visticamāk, pašiem sabiedriskiem medijiem tas radītu pretenzijas. Grūti prognozēt, kādi būtu šī soļa ieguvumi, zaudējumi. ✓ Iespējams, varētu nodot kādu ziņu apkopojumu komerciālajiem radio, kuri paši nenodarbojas ar ziņu saturu. Tādējādi tiktu sasniegta tā iedzīvotāju daļa, kuri klausās tikai komerciālos radio. ✓ Vairāki respondenti atbalstīja sabiedrisko mediju satura nodošanu krievvalodīgajiem komercmedijiem valsts integrācijas politikas ietvaros, tādējādi nodrošinot krievvalodīgo mediju telpu ar “korekti” sagatavotām un pasniegtām ziņām.
- Katrā valstī ir sava mēdiju telpa, savas tradīcijas un faktiskā situācija un arī budžets jeb resursu ierobežotība. Un mēs zinām, ka sabiedriskiem medijiem ir katram savas auditorijas, bet viņiem pēc likuma ir jāaizsniedz arī visas citas auditorijas, Bet sabiedrisko mediju uzdevums ir sasniegt visu sabiedrību, tai skaitā tās grupas, kas nav viņu tiešā skatītāju vai klausītāju auditorija, tāpēc par sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem ir jāizmanto iespēja šo saturu izmantot arī komerc-medijos. Jautājumā par to, kam būtu jārada šis saturs, ir 2 iespējas: 1) to rada pats komercmedijs, pats pilda daļu no sabiedriskā pasūtījuma, 2) sabiedriskais pasūtījums pērk ēteru komercmedijos, lai tur izvietotu sabiedriskā medija radītu saturu, jo paša sabiedriskajā medijā to redz tikai neliela daļa sabiedrības. Jautājums, kas ir primārs – visa sabiedrība, kurai nepieciešams sabiedriskais saturs, vai atbalsts 2 kapitālsabiedrībām, viņu reitingu celšana. Sabiedrība maksā par satura radīšanu nevis par valsts kapitālsabiedrību uzturēšanu. Jautājums, vai sabiedriskiem medijiem vispār ir jābūt tādiem, kādi tie bijuši šos pēdējos 60 gadus. Mediju lietošanas tendences pasaulē mainās. Sabiedriskam medijam jākļūst par producentu, kas rada kvalitatīvu sabiedrisko saturu, kuru pēc tam lieto pats, kaut ko izvieto citās platformās, un kaut ko pērk citur, kaut ko no citu ražotā izvieto pie sevis. Nav īpašas atšķirības, vai sabiedriskā medija radītais saturs tiek izvietots “Youtube” vai “Facebook” platformās, vai “TV3”. Ja tur ir attiecīgā auditorija, kuru pats medijs tiešā veidā neaizsniedz, tad tas ir normāli, ka tur tiek izvietots viņa saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros attiecīgajā platformā pērkot ētera laiku. Te ir konceptuālā izšķiršanās - kas tad mūsdienās ir sabiedriskais medijs – vai tas ir konkrēta ēka un tehnoloģijas, vai tas ir jauns medijs, kas rada kvalitatīvu saturu un šis saturs sasniedz visu sabiedrību neatkarīgi no tā, kādu platformu attiecīgā sabiedrības daļa lieto. Uztraukties par to, ka kāds kaut kur aizies prom no sabiedriskiem mēdijiem, ir bezjēdzīgi, jo to, kas lieto sabiedriskos mēdijus, ir salīdzinoši maz, un neviens nekur neaizies, jo nav kam aiziet. Līdz ar to uzsākt cīņu par auditorijas noturēšanu ir bezjēdzīgi. Ir jābūt brendam, kas veido augstvērtīgu, kvalitatīvu saturu. Tam jābūt ir sabiedrisko mediju konceptam, nevis 239 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris jāuztraucas par to, cik tieši pensionāri vairs neskatās LTV vai neklausās Latvijas radio, jo šo saturu raida arī citas platformas, pie kam šo var regulēt nodrošinot attiecīgā raidījuma pirmatskaņojumu tieši sabiedriskā medija kanālā, kas nodrošinās attiecīgo kanālu prioritāti attiecībā pret komercmedijiem un platformām ieinteresētam skatītājam vai klausītājam.
- Nevaru pateikt, ka būtu kāds speciāls saturs, par kuru mēs varētu apgalvot, ka komerciālie mediji būtu krietni labākā pozīcijā, lai to saturu būtu jāveido tieši viņiem. Šovi – iespējams, bet arī par šoviem man nav strikta viedokļa. Šis jautājums sāka kļūt ļoti aktuāls tad, kad LTV iedeva sabiedrisko mediju saturu PBK. Tas bija ļoti diskutabli, un es skatījos to diskusiju, un es sapratu, ka no visām pusēm mēs varam kaut ko pamainīt. No vienas puses, ir labi, ja cilvēkiem ir pieejams saturs, kas ir ražots šeit un kas ir korekti izveidots. Tajā pašā laikā tas ir stāsts par to, kas ir tas medijs, kuru mēs šādā veidā stiprinām. Konkrētajā situācijā, ja tas ir tāds īstermiņa pasākums, kas var sniegt kaut kādu labumu arī sabiedriskajam medijam un tā atpazīstamībai, tad droši vien, ka tas ir apsverams. Bet gadījumā, ja sabiedrisko mediju saturs tiek dots komerciālajiem medijiem vispār, vai tas stiprinās sabiedrisko mediju kā tādu man ir grūti šajā brīdī apgalvot. Man šķiet, ka apsvērumam būtu jābūt tieši par to, vai tas stiprinās sabiedrisko mediju, tā atpazīstamību, uzticēšanos sabiedriskajam medijam, un vai varam sagaidīt, ka cilvēki, kuri to sabiedriskā medija saturu ir redzējuši komerciālajā medijā, varētu uz tā pamata biežāk izvēlēties sabiedriskā medija saturu. Argumentu, ka sabiedriskā medija saražotais produkts pieder valstij, jo tas tiek ražots par sabiedrības līdzekļiem, un apzinoties, to, ka vēl aizvien pietiekami liela sabiedrības daļa lieto tikai krievvalodīgo mediju saturu, tad no valsts integrācijas politikas viedokļa sabiedriskā medija saturu ir pareizi dot krievvalodīgajiem komercmedijiem, tādējādi pastāstot par notiekošo, izglītojot un integrējot krievvalodīgo auditoriju Latvijas sabiedrībā, es saprotu un pat atbalstu. Proti, ja šajā gadījumā mums ir pamats uzskatīt, ka tas palīdzēs integrācijai vai izpratnes veicināšanai sabiedrībā par kādiem aktuāliem jautājumiem tā paša Covid 19 kontekstā, tad tas droši vien ir kaut kas, ko vajadzētu apsvērt. Bet ir jautājums par to, vai mēs varam prognozēt to, kāds tam visam būs efekts, un vai mēs varam prognozēt, ka tas palīdzēs sabiedriskajiem medijiem un vai gadījumā tur ilgtermiņā nesanāk tā, ka šādā veidā mēs palīdzam komerciālajiem medijiem pelnīt naudu, un mēs paši varbūt, ka neko kā valsts daudz no tā neiegūstam. Krievvalodīgo auditorijas sasniegšana ir laba un aktuāla, bet jādomā, kā to darīt. Tas ir arī stāsts par sabiedriskajiem medijiem, par to, ko darīt ar LTV7. Koncepcijas ir visādas, bet kaut kādu iemeslu dēļ nekas nenotiek. Tas, ka valstij vajadzētu stiprināt krievu valodā esošo saturu, un stiprināt mediju, kurā cilvēki var informācijai sekot krievu valodā, nav apšaubāms. Domāju, ka vietējā satura ražošana krievu valodā par sabiedrības līdzekļiem, ir vajadzīga. Ja mēs nevaram sagaidīt, ka viņi no PBK pārlec uz LTV7, mēs nevaram sagaidīt, ka viņi no krievu valodas medijiem pārleks uz latviešu valodas medijiem. Tur tā barjera ir krietni lielāka. Svarīgākais ir nodrošināt krievvalodīgo auditoriju ar korektu saturu, kas nav pro-kremlisks vai propogandisks. Svarīgākais ir saturs, satura nostādnes un kvalitāte, tikai pēc tam mēs varam domāt par to, ko darīt ar valodu.
- Tikai kā krīzes risinājumu, kā šopavasar, kad aizvērās vienīgā krievu redakcija un sabiedrisko mediju saturs tika dots krievu auditorijas apziņošanai. Bet visumā tā nav laba prakse. LTV ir izaudzis caur konkurenci un tas ir dziļi iegājies viņu genomā. Tas radītu krīzi, ja ņemtu un dalītu viņu radīto saturu.
240 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Neredzu problēmas, ka komerciālie mediji, kuri nenodarbojas ar ziņu saturu, var izmantot sabiedriskā medija ziņu raidījumus, sižetus vai īsos ziņu kopsavilkumus (tos iepludināt savā saturā). Covid laikā to izdarīja. Vienlaikus arī komerciālo mediju auditorijai tika pateikts, ka nevajag vazāties riņķī un vajag sēdēt mājās. Tā kā kaut kādās situācijās tas noteikti strādā un iespējams, ja tas būtu patstāvīgi…es domāju, ka to vajadzētu darīt krievu saturā, lai tā daļa auditorijas nedzīvo savā nošķirtā informatīvajā telpā. - Saprotu, ka tur ir piesardzība no sabiedrisko mediju puses, jo viņi īsti negrib dalīties ar to saturu. Viena lieta ir kaut kāda krīzes situācija, kas prasa ārkārtējus risinājumus, bet otra lieta būtu kaut kādas auditorijas, ar ko paši sabiedriskie mediji tagad netiek galā, kuras uzrunā ne līdz galam. Es drīzāk to redzu tā, ka ir jāparedz iepirkums, kas mērķēts uz kaut kādām auditorijām, kā sabiedriskais pasūtījums ārpus sabiedriskās televīzijas, radio, un ir ar mērķi uzrunāt kaut kādas noteiktas auditorijas. - Rūpīgi jāizdiskutē, kādu saturu kur dot, lai neaizvilinātu cilvēkus prom no sabiedriskajiem medijiem. Nebūtu vēlams, ja šādus rīkojumus dotu “no augšas”, politiķi. - Latvijas sabiedrisko mediju sagatavotā informācija ir valsts īpašums, žurnālistam ir par to samaksāts. Ja valsts interesēs ir dot šo informāciju citiem, tad tā ir valsts izvēle. Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir lielāki resursi, kas ir svarīgi, piemēram, pētniecībā, ārkārtas situācijā, Covid laikā. - Jā, esmu par dalīšanos. Noteikti ir jāveicina satura veidošana krievu raidījumos iepludinot pro- latviskus elementus. Ir jābūt ļoti, ļoti saprātīgam un uzmanīgam, lai Latvijā krievu auditorijai krievu valodā spētu dot Latvijas saturu. Tas būtu brīnišķīgi, un – jo vairāk, jo labāk. Braucot sabiedriskajā transportā, esmu piefiksējusi krievu šoferus, kas klausās LR4. Ja šāda kanāla nebūtu, tad viņi klausītos tikai Krievijas un krievu kanālus (jo kanālus latviešu valodā taču neklausītos). Tas ir ļoti nesaprātīgs lēmums – samazināt labus un kvalitatīvus pro-latviskus raidījumus krievu valodā LR4. - Nav lielas atšķirības starp sabiedrisko mediju ziņu saturu un komerciālajiem medijiem. Vienkāršāk ir paņemt visu gatavu no valdības relīzēm. Varbūt televīzijas ziņās kaut kas tiek citādāk vai skaistāk vizualizēts, bet tas, ko žurnālists sauc par rāmējumu, ir viens un tas pats. Ir doma, ka krievu mediji ir atsvešināti no valsts, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji ņems no Letas valdības ziņas un nodos tālāk krievu medijiem. Grūti vērtēt to pozitīvi vai negatīvi, jo visi dod vienu un to pašu. Izlasi Delfus dienas laikā, tas pats ir televīzijā un citos medijos.
241 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris 3. Sabiedriskais pasūtījums un komerciālie mediji
✓ Sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu sadalei jābūt sabalansētai, pēc iespējas cenšoties saglabāt veselīgu Latvijas mediju vides ekoloģiju, kas ietver sevī gan to, ka komerciālo mediju satura stiprināšanai nevajdzētu notikt uz sabiedriskā medija rēķina (nevar līdzekļus iedalīt komercmedijam, ja pašam sabiedriskajam medijam trūkst naudas kvalitatīva satura ražošanai), gan to, lai, nostabilizējoties situācijai un sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu apguvei, preventīvi tikta novērsta iespēja sabiedriskie medijiem pacelt neatkarīgo producentu radīto produktu iepirkuma cenas pārāk augstu, tādējādi deformējot mediju tirgu, mediju vides ekosistēmu.. ✓ Ziņas, notikumu analīze, pētniecība, izglītojošs saturs ir sabiedrisko mediju ziņā, izklaide ir komerciālo mediju specializācija. ✓ Primārs ir augstvērtīgs saturs, tāpēc būtu atbalstāma jebkura ideja, kas ir sabiedrības interesēs. ✓ Ar sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem var stiprināt arī komerciālo TV un radio sabiedriski svarīga satura radīšanai, lai sasniegtu auditorijas, kur maz tiek izmantoti sabiedriskie mediji pa tiešo, - jaunieši, cittautieši. Tādējādi tiktu sasniegta tā iedzīvotāju daļa, kuri izmanto tikai komerciālos medijus.
- Ja mērķis ir veicināt kvalitatīva vietējā oriģināl-satura radīšanu un izplatīšanu, tad sabiedriskā pasūtījuma līdzekļus dot arī komercmedijiem ir atbalstāma lieta, bet, lai tas nenotiek uz sabiedriskā medija rēķina, lai neveidojas situācija, ka sabiedriskajam medijam nepietiek naudas, lai radītu saturu, jo pārāk liela līdzekļu daļa tiek iedota komercmediju satura stiprināšanai. Tēmas, kurās veidoto saturu varētu stiprināt ar sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem, varētu izrietēt no attiecīgā brīža aktualitātēm, tās būtu politiskie, ekonomiskie procesi visplašākajā nozīmē, kas pelna analītisku pieeju.
- Vērtīgi būtu atbalstīt kvalitatīvu saturu. Jāsaliek akcenti, jānodefinē jomas, kur var izmantot to naudu.
- Vispirms jāizvērtē kopaina – kādi ir šie raidījumi un kādi ir NEPLP mērķi attiecībā uz šo raidījumu saturu. Tas, kas nāk par labu Latvijai, Latvijas valstij, ir nepieciešams. Ir tēmas, piemēram, demogrāfija, kur citu kanālu līdzdalība būtu tikai apsveicama, jo jādara viss, lai stāvokli uzlabotu
- Būtu labi, ja valsts varētu nofinansēt vēl vienu televīzijas ziņu dienestu. Būtu labi, ja Latvijā būtu 3 centri, kur rasties dažādībai. Internets neaizstās sakārtotu ziņu izstāstīšanu. Izklaidi komercmediji paši var saražot. Grūtību gadījumā komercmedijos pirmos slēgs pētnieciskos raidījumus.
- Komerciālajiem radio vajag ziņas. Ziņas šobrīd ir tikai radio SWH un Skonto. Vajadzētu, lai cilvēks, kas patērē tikai kaut kādu izklaides saturu, lai viņš nejauši nonāktu arī pie nopietnāka satura. Ziņas ir virziens, kuru caur sabiedrisko pasūtījumu varētu ieviest arī tajās radiostacijās, kuras negatavo ziņu saturu. Es nedomāju, ka Eiropas hitu radio aktīvi kaut kādas ziņas raidīs, bet varbūt, ka arī tādi brīnumi ir iespējami
242 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris - Par sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem ir jāstiprina arī komerciālo TV un radio saturs, pie kam pa visu “perimetru” nevis kādas noteiktas tēmas. Ņemot vērā mūsu mediju patēriņu, nevar teikt, ka ir pamats tam, lai sabiedriskie mediji uzsāktu aktīvu konkurenci ar komercmedijiem par auditorijām un piedāvāt visu to, ko piedāvā komercmediji. Ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kas neuzticas vienam vai otram medijam un lieto tikai komercmedijus, jo tas uzrunā attiecīgo auditoriju un spēj radīt priekšstatu, ka ir neatkarīgs. Tāpēc arī šie komercmediji ir jāizmanto, lai iedotu viņu auditorijai šo te sabiedriski svarīgo saturu, tas attiecas gan par politiku, gan analītiku, gan kultūru, gan bērnu, jauniešu, gan sporta tematiku. - Droši vien, ka primāri būtu nepieciešams tāda veida saturs, ar ko netiek galā pats tirgus. Tas būtu kompensējošs mehānisms. Ja jāizvēlas, tad priekšroku vajadzētu dot tādam saturam, ko tirgus pats šobrīd īsti nespēj ģenerēt. Piemēram, subsīdijas no valsts puses nepieciešamas būtu kvalitatīva bērnu satura radīšanai. - Ziņas un pētniecība – tas ir sabiedrisko mediju lauciņš. Komercmediji lai nodarbojas ar izklaides lietām, Latvijas popkultūru. Varētu atbalstīt to, kur redzama kvalitāte, piemēram, “Nekā personīga”. Ja nebūs “Nekā personīga”, arī “De Facto” kritīsies kvalitāte.
243 © “Latvijas Fakti”, 2020.gada oktobris