2014.G. Novembris 64. Gads Nr.6 Jānis 20: Jēzus Viņam Saka: “Tāpēc Ka Tu Mani Redzēji, Tu Ticēji
Total Page：16
File Type：pdf, Size：1020Kb
2014.g. novembris 64. gads Nr.6 Jānis 20: Jēzus viņam saka: “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!”Šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. Jānis raksta, ka Toms nav bijis kopā ar citiem ar uzmodināto Lācaru. Un tomēr viņi nespēj ticēt, ka mācekļiem, kad Kungs Kristus pirmoreiz tiem parādīj- Jēzus pats ir augšāmcēlies no mirušajiem un atkal ās Lieldienu vakarā. Tas nav bijis nejauši, ka pirmo- kļuvis dzīvs. reiz Jēzus nāca, kad Toms nebija klāt - Jēzus būtu Tā apustuļu piemērā redzam, – kad Kristus atrauj varējis izvēlēties brīdi, kad vienkopus sastaptu visus no mums savu roku un tiekam atstāti paši savā vaļā, mācekļus, ar Tomu viņu vidū. Viss ir noticis ar no- mēs vairs neesam gluži nekas. Sievietes – Magdalēna domu - lai mēs gūtu mierinājumu, un lai Kristus aug- un citas, paši apustuļi jau bija apliecinājuši, ka ir re- šāmcelšanās tiktu apstiprināta ar vēl jo spēcīgāku lie- dzējuši augšāmcēlušos Kungu. Tomēr Toms negrib cību. Pirmoreiz pēc augšāmcelšanās Kristus ir parādīj- tam ticēt; viņam pat nepietiktu Kristu tikai redzēt un ies tiem mācekļiem, kas bija sapulcējušies vienuviet; aplūkot naglu rētas Viņa rokās – Toms grib likt savus bet pēc astoņām dienām pirkstus šajās rētās un savu Viņš atkal parādās, un šoreiz roku Kunga sadurtajos sānos. visiem, jo nu arī Toms ir Apustulis ir gatavs sevi atzīt viņu vidū. Šī otrā parādī- par pazudušu jo bez ticības šanās un atklāsme ir notikusi vēstij par Kristus augšām- Toma dēļ, un tā ir pat celšanos nevar būt ne grēku skaistāka kā pirmā, un mums piedošanas, ne pestīšanas. ļoti nozīmīga. Ja Kristus nav augšām- Vispirms redzam, cik cēlies, tad veltīga ir mūsu slu- nabadzīga un nožēlojama ir dināšana un arī veltīga jūsu cilvēka sirds, kad Dievs at- ticība. Un, ja Kristus nav uz- rauj no tās savu roku - tā modināts, tad jūs vēl esat kļūst tik vāja, ka to vairs savos grēkos. Tad arī tie ir praktiski nav iespējams stip- pazuduši, kas Kristū aizmi- rināt. Gan Toms, gan visi guši; – uzsvēra apustulis Neticīgais Toms – Brugghen, 17. g.s. pārējie mācekļi bija piere- Pāvils. Toms domā iet šo ceļu dzējuši laiku, kad viņi varēja būt sava Kunga tuvumā – viņš negrib būt glābts, bet pazudis, jo nevēlas ticēt, un dzirdēt, kā Viņš ar lielu spēku mācīja tautu, redzēt ka Kristus ir augšāmcēlies. Un viņš arī tiktu savā lielas brīnumu zīmes, ar kurām Viņš apstiprināja savu neticībā pazudināts, ja Kristus pats nebūtu viņu mācību, dziedinādams aklos, tizlos, spitālīgos, kurlos izglābis. un pat uzmodinādams trīs mirušos, no kuriem īpaši jā- Svētie Raksti mums māca, ka bez ticības cilvēks ir piemin Lācars, un ne tikai tādēļ, ka tas bija četras vienkārši akls un pilnīgi nocietināts. Rakstos arvien dienas gulējis kapā. Šķiet, ka Toms bija pats drošsirdī- varam redzēt, ka cilvēka sirds ir pati cietākā lieta – gākais no mācekļiem – kad Kristus gribējis atgriezties cietāka par tēraudu un dimantu. Bet, kad sirds kļūst Jūdejā lai dotos pie mirušā Lācara, Toms sacījis: bikla un nemierīga, tad varam teikt, ka ne ūdens, ne “Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!” Toms un citi eļļa nav tik mīksta, kā cilvēka sirds. mācekļi bija ne tikai redzējuši, kā Kristus uzmodināja Kad sirds izbīstas un ir nemierīga, tā, kā Raksti no mirušajiem Lācaru, viņi bija ēduši un dzēruši kopā saka, bīstas pat no čaukstošas lapas. Un, kad šāds iz- 2 2014. g. novembris 64. gads Nr.6 biedēts cilvēks, būdams viens savā kambarī, izdzird neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu roku nelieku kādā kaktā baļķu krakšķēšanu vai čīkstēšanu, tam Viņa sānos, es neticēšu.” Toms pārspīlē – viņš nevien šķiet, ka istabā dārd pērkons un sper zibens – viņš krīt atsakās ticēt savām acīm, bet grib aptaustīt Kristu ar tādās bailēs, ka neviens nespēj viņu mierināt, nedz rokām – itin kā gribētu sacīt: neviens mani nepierunās stiprināt; visi sprediķi un mierinājuma vārdi izrādās ticēt; es palikšu pie sava “nē” tik nelokāmi, ka neticēšu pārāk vāji, lai klusinātu izbiedēto sirdi. Tā nu cilvēka pats savām acīm, kaut arī redzēšu – kā jūs sakāt – ka sirds nezina mēru – tā ir vai nu akmens cieta, nedomā- Kungs ir augšāmcēlies. Ja jau man jātic, tad lai Viņš dama ne par Dievu, ne par velnu, vai arī – nemierīga, nāk man tuvāk, tik tuvu, ka, ja vien tas būtu iespējams, bailīga un izmisusi. es varētu aizskart ar roku Viņa dvēseli, likt roku viņa Kas sevišķi skaidri norāda, ka šie ļaudis ir sānos un Viņa sirds pukstus sataustīt. izbiedēti un zaudējuši drosmi - viņi iedomājas, ka redz Lai tas mums par mierinājumu – ka arī izciliem garu jeb spoku. Uzreiz ir aizmirsušās visas brīnumu apustuļiem ir nācies kļūdīties un paklupt. Tā redzam, zīmes un vārdi, ko bija redzējuši un dzirdējuši, kad kā Kristus savā Valstībā izturas pret vājajiem – Viņš Kristus bija viņu vidū. Četrdesmit dienas pēc augšām- panes pat tos, kuri ir tik cieti un spītīgi, kā Toms; arī celšanās, pirms Kristus šķīrās no saviem mācekļiem, tos Kristus negrib atstumt, ja vien tie vēlas palikt Viņa Viņam patiesi bija daudz darba –vajadzēja parādīties sekotāji, nevis sākt pārgalvīgi zaimot Viņu un kļūt par un atklāties dažādos veidos – gan visiem kopā, gan Tā ienaidniekiem. Tā Kristus mums māca neapgrēci- katram atsevišķi, ēst un dzert kopā ar tiem;, lai tie nāties un nekrist izmisumā pašiem, sastopoties ar tiem iegūtu pārliecību, ka Kristus ir augšāmcēlies. Un tomēr kas ticībā apmaldījušies un izmisuši, sekot Kristus šiem cilvēkiem to ir grūti aptvert. piemēram, izturēties pret tiem saudzīgi, kalpojot viņu Šīs četrdesmit dienas mūsu Kungs runāja ar vājumam, līdz arī tie spēs piecelties un atkal kļūt stipri. viņiem par Dieva Valstību, skaidrodams Rakstu Ar šo piemēru Kristus augšāmcelšanās tiek ne tik- vārdus, ka Dieva Valstībai ir jānāk un jābūt tādai ai parādīta un apliecināta. Caur neticīgo un stūrgalvīgo Valstībai, kurā visām tautām Kristus Vārdā tiek slu- Tomu, mācekli, kurš līdz pat astotajai dienai pēc dināta grēku piedošana. Un, kad Viņam bija jātiek uz- Kristus augšāmcelšanās notikuma palicis neticībā gluži ņemtam mākonī un aiznestam debesīs, viņi jautā: vai sastindzis – Kristus augšāmcelšanās spēks top “Kungs, vai Tu uzcelsi Israēlam valstību?” Viņu iepazīts kā mums par labu nākošs – Toms ar šo spēku domas par Kristus Valstību ir pavisam citādas, nekā tiek vests ārā no neticības, tiek izglābts no šaubām un viss, ko Viņš tiem iepriekš bija sacījis. nonāk pie drošas atziņas, tā, ka spēj sniegt skaistu, Mācekļi izbijās, ieraudzījuši Kristu, kas nāca pie brīnišķīgu liecību. viņiem lai darītu tos priecīgus un drošus. Un Kristus Tas – evaņģēlists saka – notiek tikai astotajā dienā nevar tikt galā ar šiem ļaudīm – Viņam jāpūlas visas pēc Kristus augšāmcelšanās, kad Toms, pretodamies četrdesmit dienas un jāizmanto dažādi mierinājumi un pārējo mācekļu liecībai, tikai nocietinās savā neticībā zāles, kā hospitālī, kur slimniekam neveiks nopietnu un jau ir gluži kā miris. Neviens necer, ka Kristus operāciju, pirms tā stāvoklis nebūs stabils. Ja varētu īpaši parādīties šim neticīgajam māceklim. Bet slimnieka sirds ir nestabila un ik pa brīdim metas tad Viņš nāk un rāda tieši tās pašas brūces – tik auļos, operācijas nevar sākties. Tikai, kad izdevies svaigas, kā tās bija pirms astoņām dienām, Viņš mācekļus piecelt un stiprināt – beidzot Viņš tiem var mudina, lai Toms liek savus pirkstus Viņa naglu rētās dot īstu, stipru ārstēšanu, proti – Svēto Garu, kas viņus un sānos. Kristus pārliecina Tomu, ļaudams viņam ielīksmo un dara pavisam drošus, tā, ka nu viņi vairs nevien redzēt, kā redzējuši citi, bet arī sataustīt un nav bikli un izbijušies. sajust šīs brūces, – kā Toms bija vēlējies: “Ja es Toma piemērā mums tiek parādīts Kristus augšām- neredzu naglu zīmes Viņa rokās…” Un Kristus saka: celšanās spēks. Viņš cieši un pat stūrgalvīgi turas pie “Neesi neticīgs, bet ticīgs!” savas neticības, lai gan visi pārējie mācekļi viņam ap- Kristus augšāmcelšanās spēkā, Toms pārvēršas un liecina, ka ir redzējuši augšāmcēlušos Kungu, tomēr apliecina, ka nevien tic Kristus augšāmcelšanās noti- Viņš vienkārši negrib tam ticēt. Šķiet, Toms ir bijis kumam, bet – Kristus augšāmcelšanās Tomu tā apskai- krietns, drosmīgs vīrs, kas mēdzis katru lietu labi pār- dro, ka viņš droši tic un apliecina ka Jēzus, ir patiess domāt un nav gribējis uzreiz ticēt citu sacītajam. Viņš Dievs un patiess Cilvēks, caur kuru arī Toms, reiz redzēja, kā pirms trim dienām Jēzus tika sists krustā, celsies augšām un līdz ar Viņu dzīvos mūžīgā, neiztei- kā Viņa rokās un kājās tika iedzītas naglas un sānos camā godībā un svētlaimē. To pieredzēs ne tikai Toms, iedurts šķēps. To Toms bija tik ļoti ņēmis pie sirds, ka bet visi, kas tam tic – kā Kristus pats Tomam saka: vienkārši nepievērsa uzmanību tam, ko citi runāja par “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas Kristus augšāmcelšanos. Viņš spītīgi atkārto: “Ja es neredz un tomēr tic!” 64. gads Nr. 6 2014. g. novembris 3 Galvenā lieta, kas mums no šīs Evaņģēlija vietas ir iemantojam mūžīgo dzīvošanu. Šie vārdi no rāda, ka jāmācās, ir ticība tam, ka Kristus augšāmcelšanās kļu- ticība nav kāda tukša, nedzīva doma par Jēzus augšām- vusi par mūsu īpašumu un paveic mūsos to, ka arī mēs celšanās notikumu, bet pārliecība par to, ka Viņš ir ceļamies augšām no grēka un nāves – kā Sv. Pāvils ar- Kristus, apsolītais Ķēniņš un Pestītājs, Dieva Dēls, vien bagātīgiem un mierinošiem vārdiem runā par šo caur kuru mēs visi tiekam atpestīti no grēka un mūsu ieguvumu, un arī pats Kristus šeit saka: “Svētīgi mūžīgās nāves; tādēļ jau Kristus ir miris un augšām- tie, kas neredz un tomēr tic!” Apustulis Jānis šī evaņ- cēlies. Vienīgi Viņa dēļ iemantojam mūžīgo dzīvību – ģēlija noslēgumā māca un mudina gūt no Kristus aug- Viņa Vārdā – nevis mūsu pašu, ne kāda cita cilvēka šāmcelšanās šādu labumu; viņš saka: Tas viss ir rakst- vārdā, nedz arī mūsu cienīguma vai darbu dēļ, bet tikai īts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai un vienīgi Kristus nopelna dēļ ,– kā arī apustulis jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.