2014.G. Novembris 64. Gads Nr.6 Jānis 20: Jēzus Viņam Saka: “Tāpēc Ka Tu Mani Redzēji, Tu Ticēji

Total Page:16

File Type:pdf, Size:1020Kb

2014.G. Novembris 64. Gads Nr.6 Jānis 20: Jēzus Viņam Saka: “Tāpēc Ka Tu Mani Redzēji, Tu Ticēji 2014.g. novembris 64. gads Nr.6 Jānis 20: Jēzus viņam saka: “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!”Šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. Jānis raksta, ka Toms nav bijis kopā ar citiem ar uzmodināto Lācaru. Un tomēr viņi nespēj ticēt, ka mācekļiem, kad Kungs Kristus pirmoreiz tiem parādīj- Jēzus pats ir augšāmcēlies no mirušajiem un atkal ās Lieldienu vakarā. Tas nav bijis nejauši, ka pirmo- kļuvis dzīvs. reiz Jēzus nāca, kad Toms nebija klāt - Jēzus būtu Tā apustuļu piemērā redzam, – kad Kristus atrauj varējis izvēlēties brīdi, kad vienkopus sastaptu visus no mums savu roku un tiekam atstāti paši savā vaļā, mācekļus, ar Tomu viņu vidū. Viss ir noticis ar no- mēs vairs neesam gluži nekas. Sievietes – Magdalēna domu - lai mēs gūtu mierinājumu, un lai Kristus aug- un citas, paši apustuļi jau bija apliecinājuši, ka ir re- šāmcelšanās tiktu apstiprināta ar vēl jo spēcīgāku lie- dzējuši augšāmcēlušos Kungu. Tomēr Toms negrib cību. Pirmoreiz pēc augšāmcelšanās Kristus ir parādīj- tam ticēt; viņam pat nepietiktu Kristu tikai redzēt un ies tiem mācekļiem, kas bija sapulcējušies vienuviet; aplūkot naglu rētas Viņa rokās – Toms grib likt savus bet pēc astoņām dienām pirkstus šajās rētās un savu Viņš atkal parādās, un šoreiz roku Kunga sadurtajos sānos. visiem, jo nu arī Toms ir Apustulis ir gatavs sevi atzīt viņu vidū. Šī otrā parādī- par pazudušu jo bez ticības šanās un atklāsme ir notikusi vēstij par Kristus augšām- Toma dēļ, un tā ir pat celšanos nevar būt ne grēku skaistāka kā pirmā, un mums piedošanas, ne pestīšanas. ļoti nozīmīga. Ja Kristus nav augšām- Vispirms redzam, cik cēlies, tad veltīga ir mūsu slu- nabadzīga un nožēlojama ir dināšana un arī veltīga jūsu cilvēka sirds, kad Dievs at- ticība. Un, ja Kristus nav uz- rauj no tās savu roku - tā modināts, tad jūs vēl esat kļūst tik vāja, ka to vairs savos grēkos. Tad arī tie ir praktiski nav iespējams stip- pazuduši, kas Kristū aizmi- rināt. Gan Toms, gan visi guši; – uzsvēra apustulis Neticīgais Toms – Brugghen, 17. g.s. pārējie mācekļi bija piere- Pāvils. Toms domā iet šo ceļu dzējuši laiku, kad viņi varēja būt sava Kunga tuvumā – viņš negrib būt glābts, bet pazudis, jo nevēlas ticēt, un dzirdēt, kā Viņš ar lielu spēku mācīja tautu, redzēt ka Kristus ir augšāmcēlies. Un viņš arī tiktu savā lielas brīnumu zīmes, ar kurām Viņš apstiprināja savu neticībā pazudināts, ja Kristus pats nebūtu viņu mācību, dziedinādams aklos, tizlos, spitālīgos, kurlos izglābis. un pat uzmodinādams trīs mirušos, no kuriem īpaši jā- Svētie Raksti mums māca, ka bez ticības cilvēks ir piemin Lācars, un ne tikai tādēļ, ka tas bija četras vienkārši akls un pilnīgi nocietināts. Rakstos arvien dienas gulējis kapā. Šķiet, ka Toms bija pats drošsirdī- varam redzēt, ka cilvēka sirds ir pati cietākā lieta – gākais no mācekļiem – kad Kristus gribējis atgriezties cietāka par tēraudu un dimantu. Bet, kad sirds kļūst Jūdejā lai dotos pie mirušā Lācara, Toms sacījis: bikla un nemierīga, tad varam teikt, ka ne ūdens, ne “Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!” Toms un citi eļļa nav tik mīksta, kā cilvēka sirds. mācekļi bija ne tikai redzējuši, kā Kristus uzmodināja Kad sirds izbīstas un ir nemierīga, tā, kā Raksti no mirušajiem Lācaru, viņi bija ēduši un dzēruši kopā saka, bīstas pat no čaukstošas lapas. Un, kad šāds iz- 2 2014. g. novembris 64. gads Nr.6 biedēts cilvēks, būdams viens savā kambarī, izdzird neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu roku nelieku kādā kaktā baļķu krakšķēšanu vai čīkstēšanu, tam Viņa sānos, es neticēšu.” Toms pārspīlē – viņš nevien šķiet, ka istabā dārd pērkons un sper zibens – viņš krīt atsakās ticēt savām acīm, bet grib aptaustīt Kristu ar tādās bailēs, ka neviens nespēj viņu mierināt, nedz rokām – itin kā gribētu sacīt: neviens mani nepierunās stiprināt; visi sprediķi un mierinājuma vārdi izrādās ticēt; es palikšu pie sava “nē” tik nelokāmi, ka neticēšu pārāk vāji, lai klusinātu izbiedēto sirdi. Tā nu cilvēka pats savām acīm, kaut arī redzēšu – kā jūs sakāt – ka sirds nezina mēru – tā ir vai nu akmens cieta, nedomā- Kungs ir augšāmcēlies. Ja jau man jātic, tad lai Viņš dama ne par Dievu, ne par velnu, vai arī – nemierīga, nāk man tuvāk, tik tuvu, ka, ja vien tas būtu iespējams, bailīga un izmisusi. es varētu aizskart ar roku Viņa dvēseli, likt roku viņa Kas sevišķi skaidri norāda, ka šie ļaudis ir sānos un Viņa sirds pukstus sataustīt. izbiedēti un zaudējuši drosmi - viņi iedomājas, ka redz Lai tas mums par mierinājumu – ka arī izciliem garu jeb spoku. Uzreiz ir aizmirsušās visas brīnumu apustuļiem ir nācies kļūdīties un paklupt. Tā redzam, zīmes un vārdi, ko bija redzējuši un dzirdējuši, kad kā Kristus savā Valstībā izturas pret vājajiem – Viņš Kristus bija viņu vidū. Četrdesmit dienas pēc augšām- panes pat tos, kuri ir tik cieti un spītīgi, kā Toms; arī celšanās, pirms Kristus šķīrās no saviem mācekļiem, tos Kristus negrib atstumt, ja vien tie vēlas palikt Viņa Viņam patiesi bija daudz darba –vajadzēja parādīties sekotāji, nevis sākt pārgalvīgi zaimot Viņu un kļūt par un atklāties dažādos veidos – gan visiem kopā, gan Tā ienaidniekiem. Tā Kristus mums māca neapgrēci- katram atsevišķi, ēst un dzert kopā ar tiem;, lai tie nāties un nekrist izmisumā pašiem, sastopoties ar tiem iegūtu pārliecību, ka Kristus ir augšāmcēlies. Un tomēr kas ticībā apmaldījušies un izmisuši, sekot Kristus šiem cilvēkiem to ir grūti aptvert. piemēram, izturēties pret tiem saudzīgi, kalpojot viņu Šīs četrdesmit dienas mūsu Kungs runāja ar vājumam, līdz arī tie spēs piecelties un atkal kļūt stipri. viņiem par Dieva Valstību, skaidrodams Rakstu Ar šo piemēru Kristus augšāmcelšanās tiek ne tik- vārdus, ka Dieva Valstībai ir jānāk un jābūt tādai ai parādīta un apliecināta. Caur neticīgo un stūrgalvīgo Valstībai, kurā visām tautām Kristus Vārdā tiek slu- Tomu, mācekli, kurš līdz pat astotajai dienai pēc dināta grēku piedošana. Un, kad Viņam bija jātiek uz- Kristus augšāmcelšanās notikuma palicis neticībā gluži ņemtam mākonī un aiznestam debesīs, viņi jautā: vai sastindzis – Kristus augšāmcelšanās spēks top “Kungs, vai Tu uzcelsi Israēlam valstību?” Viņu iepazīts kā mums par labu nākošs – Toms ar šo spēku domas par Kristus Valstību ir pavisam citādas, nekā tiek vests ārā no neticības, tiek izglābts no šaubām un viss, ko Viņš tiem iepriekš bija sacījis. nonāk pie drošas atziņas, tā, ka spēj sniegt skaistu, Mācekļi izbijās, ieraudzījuši Kristu, kas nāca pie brīnišķīgu liecību. viņiem lai darītu tos priecīgus un drošus. Un Kristus Tas – evaņģēlists saka – notiek tikai astotajā dienā nevar tikt galā ar šiem ļaudīm – Viņam jāpūlas visas pēc Kristus augšāmcelšanās, kad Toms, pretodamies četrdesmit dienas un jāizmanto dažādi mierinājumi un pārējo mācekļu liecībai, tikai nocietinās savā neticībā zāles, kā hospitālī, kur slimniekam neveiks nopietnu un jau ir gluži kā miris. Neviens necer, ka Kristus operāciju, pirms tā stāvoklis nebūs stabils. Ja varētu īpaši parādīties šim neticīgajam māceklim. Bet slimnieka sirds ir nestabila un ik pa brīdim metas tad Viņš nāk un rāda tieši tās pašas brūces – tik auļos, operācijas nevar sākties. Tikai, kad izdevies svaigas, kā tās bija pirms astoņām dienām, Viņš mācekļus piecelt un stiprināt – beidzot Viņš tiem var mudina, lai Toms liek savus pirkstus Viņa naglu rētās dot īstu, stipru ārstēšanu, proti – Svēto Garu, kas viņus un sānos. Kristus pārliecina Tomu, ļaudams viņam ielīksmo un dara pavisam drošus, tā, ka nu viņi vairs nevien redzēt, kā redzējuši citi, bet arī sataustīt un nav bikli un izbijušies. sajust šīs brūces, – kā Toms bija vēlējies: “Ja es Toma piemērā mums tiek parādīts Kristus augšām- neredzu naglu zīmes Viņa rokās…” Un Kristus saka: celšanās spēks. Viņš cieši un pat stūrgalvīgi turas pie “Neesi neticīgs, bet ticīgs!” savas neticības, lai gan visi pārējie mācekļi viņam ap- Kristus augšāmcelšanās spēkā, Toms pārvēršas un liecina, ka ir redzējuši augšāmcēlušos Kungu, tomēr apliecina, ka nevien tic Kristus augšāmcelšanās noti- Viņš vienkārši negrib tam ticēt. Šķiet, Toms ir bijis kumam, bet – Kristus augšāmcelšanās Tomu tā apskai- krietns, drosmīgs vīrs, kas mēdzis katru lietu labi pār- dro, ka viņš droši tic un apliecina ka Jēzus, ir patiess domāt un nav gribējis uzreiz ticēt citu sacītajam. Viņš Dievs un patiess Cilvēks, caur kuru arī Toms, reiz redzēja, kā pirms trim dienām Jēzus tika sists krustā, celsies augšām un līdz ar Viņu dzīvos mūžīgā, neiztei- kā Viņa rokās un kājās tika iedzītas naglas un sānos camā godībā un svētlaimē. To pieredzēs ne tikai Toms, iedurts šķēps. To Toms bija tik ļoti ņēmis pie sirds, ka bet visi, kas tam tic – kā Kristus pats Tomam saka: vienkārši nepievērsa uzmanību tam, ko citi runāja par “Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas Kristus augšāmcelšanos. Viņš spītīgi atkārto: “Ja es neredz un tomēr tic!” 64. gads Nr. 6 2014. g. novembris 3 Galvenā lieta, kas mums no šīs Evaņģēlija vietas ir iemantojam mūžīgo dzīvošanu. Šie vārdi no rāda, ka jāmācās, ir ticība tam, ka Kristus augšāmcelšanās kļu- ticība nav kāda tukša, nedzīva doma par Jēzus augšām- vusi par mūsu īpašumu un paveic mūsos to, ka arī mēs celšanās notikumu, bet pārliecība par to, ka Viņš ir ceļamies augšām no grēka un nāves – kā Sv. Pāvils ar- Kristus, apsolītais Ķēniņš un Pestītājs, Dieva Dēls, vien bagātīgiem un mierinošiem vārdiem runā par šo caur kuru mēs visi tiekam atpestīti no grēka un mūsu ieguvumu, un arī pats Kristus šeit saka: “Svētīgi mūžīgās nāves; tādēļ jau Kristus ir miris un augšām- tie, kas neredz un tomēr tic!” Apustulis Jānis šī evaņ- cēlies. Vienīgi Viņa dēļ iemantojam mūžīgo dzīvību – ģēlija noslēgumā māca un mudina gūt no Kristus aug- Viņa Vārdā – nevis mūsu pašu, ne kāda cita cilvēka šāmcelšanās šādu labumu; viņš saka: Tas viss ir rakst- vārdā, nedz arī mūsu cienīguma vai darbu dēļ, bet tikai īts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai un vienīgi Kristus nopelna dēļ ,– kā arī apustulis jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.
Recommended publications
  • BALTICA Volume 22 Number 1 June 2009 : 11-22
    BALTICA Volume 22 Number 1 June 2009 : 11-22 Changes in Latvia’s seacoast (1935-2007) Guntis Eberhards, Ineta Grīne, Jānis Lapinskis, Ingus Purgalis, Baiba Saltupe, Aija Torklere Eberhards, G., Grīne, I., Lapinskis, J., Purgalis, I., Saltupe, B., Torklere, A. 2009. Changes in Latvia’s seacoast (1935- 2007). Baltica, Vol. 22 (1), 11-22. Vilnius. ISSN 0067-3064. Abstract This paper presents the first compilation of available published scientific material from the 20 th century and results of research during the past 15 years in the seacoast process monitoring system. Using the first Latvian coastal land surveys from the 1930’s and analysis data from topographic maps from the 1980’s, changes in the Baltic coastline (growth and erosion) over a period of 50 to 60 years have been determined and maps of these changes have been made. The data indicates significant seacoast erosion that exceeds 50–60 m at the open Baltic seacoast, but reaches a maximum of 100–200 m, especially influenced by the large ports (Ventspils, Liepāja). Coastal erosion is significantly less along the coast of the Gulf of Riga. Coastal growth by the accumulation is seen along limited portions of the coast. During the last 15 years, coastal erosion due to severe storms has increased significantly by a factor of 1 to 3 times compared with the rate observed during the last 50–60 years of the 20 th century. Keywords Baltic Sea, coastal processes, storms, cartographic material analysis, change tendencies, influence of harbors, deficit of sediments. Guntis Eberhards [[email protected]], Ineta Grīne, Jānis Lapinskis [[email protected]], Ingus Purgalis, Baiba Saltupe, Aija Torklere, Faculty of Geography and Earth Sciences University of Latvia, Alberta Street 10, LV-1010 Riga, Latvia.
    [Show full text]
  • Investigation of Stock Market Integration in the Baltic Countries Vilma Deltuvaitė Kaunas University of Technology
    Economics and Business doi: 10.1515/eb-2016-0006 2016 / 28 Investigation of Stock Market Integration in the Baltic Countries Vilma Deltuvaitė Kaunas University of Technology Abstract – Recent rapid development of the Baltic stock markets tic stock markets; however, the global integration of Baltic stock raises the question about stock market integration level in these markets has increased during the recent global financial crisis. countries. Some empirical aspects of the Baltic stock market in- tegration have been analysed in the scientific literature, however, Soultanaeva (2008), Dubinskas & Stunguriene (2010), Masood a comprehensive analysis on the Baltic stock market integration et al. (2010), Brännäs & Soultanaeva (2011), Brännäs et al. (2012) level is still missing. The aim of the paper is to assess the regional focused on stock exchanges of the Baltic States and the influence integration level of the Baltic stock markets. The research object is stock markets in the Baltic countries. The following research and exerted by the Russian stock exchange. The overall findings of statistical methods have been applied in this study: the systemic these empirical studies suggest that only a weak relationship and comparative analysis of the scientific literature, Spearman’s between the Baltic stock market volatility and political risk fac- correlation coefficient, dynamic conditional correlation general- ized autoregressive conditional heteroskedasticity model, Grang- tors exists. However, the authors have found strong evidence that er causality test, generalized impulse response analysis, Johansen the Baltic stock markets are co-integrated and feedback effect cointegration test, autoregressive distributed lag model and error between analysed stock markets exists. They also found that a correction model.
    [Show full text]
  • Efiziešiem 4: “Esiet Krietni Cits Pret Citu.” Ziemas Vidus Ir Gada Vissniegainākais Laiks
    2015.g. marts 65. gads Nr.2 51. psalms: “Šķīstī mani, lai es topu baltāks par sniegu!” Efiziešiem 4: “Esiet krietni cits pret citu.” Ziemas vidus ir gada vissniegainākais laiks. Un šo lūgšanas petīciju atteicās ietilpināt laulību programā. gadu tas atkal tā ir bijis. Ir bijuši sniegi un sniegu Amerikāņu mācītājs rakstīja: “It may be idiomatic, but draudi. Vismaz mēs Ņujorkas apkārtnē esam laimīgi, I just don't get it. I don't understand ‘white days’.” ka lielākie draudi neīstenojas. Bet uz ziemeļiem un Man nesen bija izmaiņa ar manu vienīgo tuvo austrumiem rekorda sniegi ir bijuši un būs. melno draugu par baltuma nozīmes izpratni kā melno Uz dienas dziesmu lapiņas esmu ievietojis foto- saimē, tā baltiešu saimē. Pats nemēdzu iesaistīties grāfiju, kas rāda kā Latvijas lauki izskatās, kad tie Facebook debatēs, bet ar interesi sekoju kā mans sniega baltuma apņemti. Pirms ziemas National draugs šķendējās uz savas mājas lapas par “baltuma” Geogrphic šo Lielvārdes apkārtnes fotogrāfiju ie- saistīnu ar “labo” un “melnums” ar ļaunumu. Viņš vietoja mājas lapā kā pirmo, kas rāda ziemas secināja, ka melnajiem šī associācija ir nākusi par skaistumu dabas pasaulē. Reizēm zaļā, reizēm pelēcīgā sliktu. Savam draugam piekritu, kā šī ir nevēlam pasaule ir pilnīgi pārklāta ar šķīstu, dzidro baltumu. saistība, bet kontrastā vēlējos dalīties ar to kā Mēs latvieši jubilejās un lielās svinībām mēdzam “baltums” skan mums baltiešiem. jubilāriem novēlēt “daudz baltu dieniņu”. Varētu – pa Ziemeļu eiropas laukos taču nebija tieša pieredze jokam - teikt, ka šādā laikā šis novēlējums ir piepil- ar citām rasēm. Žīdi un čigāni bija vienīgi citādādākie dījies ar uzviju. Bet, kad mēs dziedot novēlam jubilār- ārpusnieki ar ko bija regulāri kontakti.
    [Show full text]
  • Migrācijas Fenomens Konfrontācijā Ar Latvijas Baznīcas Vēsturisko Pieredzi
    Migrācijas fenomens konfrontācijā ar Latvijas Baznīcas vēsturisko pieredzi Migration Phenomenon in Confrontation with the Historical Experience of the Church in Latvia Andris Priede, Dr. hist. eccl. (Latvija) Autors rakstā aplūko tādas tēmas kā Latvijas iekšējās un ārējās migrācijas pro- cess konfrontācijā ar Eiropas vēsturisko pieredzi, bibliskās saknes atbildības pilnai attieksmei pret svešinieku, svētceļnieku un tirgotāju nacionāli konfesionālās brālī- bas Eiropas kristīgās civilizācijas konsolidācijas procesā, Latvijas pamatiedzīvotāju sociāli-ekonomisko un politisko cēloņu determinētās iekšējās migrācijas ietekme uz valsts konfesionālo karti, kā arī iekšējās migrācijas reliģisko konsekvenču vienkār- šotos un politizētos vērtējumus. Iekšējās migrācijas lielākās plūsmas pēdējo divu gadsimtu laikā Latvijā un šī procesa konfrontācija ar valsts lielākajām reliģiskajām konfesijām rakstā tiek aplūkota, analizējot lielākos iekšējās migrācijas viļņus: 1) Vidzemes luterisko zemnieku ieceļošana Vitebskas guberņā pēc 1863. g. poļu-lietu- viešu sacelšanās apspiešanas. Procesa konfesionālās konsekvences – novada reka- tolizācijā iznīkušo luterāņu draudžu atjaunošana; 2) masveida došanās bēgļu gaitās Kurzemes evakuācijas rezultātā 1915. g.; 3) Latvijas valsts agrārreformas 20. gados radītās katoļticīgo latgaliešu saliņas un Latgales laukstrādnieku darbaspēks Kurze- mē un Vidzemē. Pretējā virzienā luterisko ierēdņu un armijas koncentrēšanās Lat- gales lielākajos centros un pierobežā; 4) II Pasaules kara nestās pārmaiņas, lielāka Latgales bēgļu skaita
    [Show full text]
  • The National Defence Concept
    Approved by the Cabinet of Ministers 24 May 2016 Adopted by Saeima /Parliament/ 16 June 2016 THE NATIONAL DEFENCE CONCEPT Riga, 2016 CONTENTS Introduction ..................................................................................................................................... 3 1. International Security Environment ............................................................................................ 3 2. General Basis of National Defence ............................................................................................. 4 3. Strategic Principles of National Defence .................................................................................... 5 3.1. State’s Capacity and Will to Act .............................................................................................. 6 3.1.1. Situational Awareness and Threat Identification ............................................................. 6 3.1.2. Inter-institutional Cooperation ......................................................................................... 6 3.1.3. Civic Engagement in National Defence ........................................................................... 7 3.1.4. Information Space and Cyber Security ............................................................................ 7 3.2. Deterrence Policy as a Mean for Reduction of External Military Threats ............................... 8 3.2.1. NATO Capacity and Allied Presence in Latvia ............................................................... 8 3.2.2. National
    [Show full text]
  • United Nations Group of Experts on Geographical Names
    UNITED NATIONS GROUP OF EXPERTS ON GEOGRAPHICAL NAMES NN EE WW SS LL EE TT TT EE RR NUMBER 23 JULY 2000 Inside this issue: § Preface Message from the Chairman 1 Report from the Vice-Chair 2 § News from Headquarters From the Secretariat 4 § From the Divisions No. 23, July 2000 United Nations Group of Experts on French-Speaking Division 5 Geographical Names Newsletter (ISSN Norden Division 7 1014-798) is published by Statistics Division, United Nations Department of § From the Working Groups Economic and Social Affairs. Working Group on Country Names 8 The designations employed and the Working Group on Gazetteers and Toponymic Data Files 9 presentation of the material in this Working Group on Toponymic Terminology 12 publication do not imply the expression of Working Group on Publicity and Funding 13 any opinion whatsoever on the part of the Working Group on Romanization Systems 14 Seceretariat of the United Nations Working Group on Training Courses in Toponymy 14 concerning the legal status of any country, territory, city or area, or of its authorities § From the Countries or concerning the delimitation of its frontiers or boundaries Canada 15 Latvia 18 Slovakia 23 Sudan 24 United States of America 25 § Other Reports and News GeoNames 2000 27 Ptolemy 29 15th UNRCC-AP 29 7th UNRCC-Americas 30 UNGEGN-Newsletter-23-Final.doc 1 News from the Headquarters Impressum U N G E G N The Newsletter of the United Nations Group of Experts on Geographical Names (UNGEGN Secretariat of the Group of Experts on NNEEWWSSLLEETTTTEERR Newsletter) is issued approximately twice Geographical Names a year by the Secretariat of the Group.
    [Show full text]
  • Distribution Agreement in Presenting This Thesis As a Partial Fulfillment of the Requirements for a Degree from Emory University
    Distribution Agreement In presenting this thesis as a partial fulfillment of the requirements for a degree from Emory University, I hereby grant to Emory University and its agents the non-exclusive license to archive, make accessible, and display my thesis in whole or in part in all forms of media, now or hereafter now, including display on the World Wide Web. I understand that I may select some access restrictions as part of the online submission of this thesis. I retain all ownership rights to the copyright of the thesis. I also retain the right to use in future works (such as articles or books) all or part of this thesis. Bradyn Schiffman March 22, 2018 Political ‘Hot’-topics and Latvian Identity Politics: Russian-minority narratives explored through media by Bradyn Schiffman Dr. Nikolay Koposov Adviser Department of Russian Language & Culture Dr. Nikolay Koposov Advisor Dr. Elena Glazov-Corrigan Committee Member Dr. Danielle F. Jung Committee Member 2018 Political ‘Hot’-topics and Latvian Identity Politics: Russian-minority narratives explored through media By Bradyn Schiffman Dr. Nikolay Koposov Adviser An abstract of a thesis submitted to the Faculty of Emory College of Arts and Sciences of Emory University in partial fulfillment of the requirements of the degree of Bachelor of Arts with Honors Department of Russian Language & Culture 2018 Abstract Political ‘Hot’-topics and Latvian Identity Politics: Russian-minority narratives explored through media By Bradyn Schiffman New Year’s is the most celebrated holiday in Russian culture. But why is it that people in Latvia still celebrate New Year’s on Moscow time? Media represents the Russian-speaking community in Latvia in a variety of ways.
    [Show full text]
  • Investment in the Baltic States
    Investment in the Baltic States A comparative guide to investment in Estonia, Latvia and Lithuania KPMG in the Baltics © 2015 KPMG Baltics SIA, a Latvian limited liability company and a member firm of the KPMG network of independent member firms affiliated with KPMG International Cooperative (“KPMG International”), a Swiss entity. All rights reserved. Preface Investment in the Baltic States is one of a series of booklets published by KPMG to provide information to those considering investing or doing business in various countries. This publication has been prepared by KPMG in Estonia, Latvia and Lithuania to assist those contemplating investment or commencing operations in the Baltic states. KPMG in the Baltics provides audit, tax and advisory services for local and multinational companies, government entities and inward investors. The information in this booklet is of a general nature and should be used only as a guide for preliminary planning purposes. Because of the continually changing legislative environment in the Baltics, the complexity of corporate, tax and social laws and regulations in each country and the steadily evolving nature of the respective economies, comprehensive professional advice and assistance should always be obtained before implementing any plan to invest in or immigrate to the Baltic states. KPMG with more than 300 staff in the Baltic states can provide such assistance and would be pleased to provide more detailed information on matters discussed in this publication. Every care has been taken to ensure that the information presented in this edition is correct and accurate as of 1 April 2015. Revised edition Riga, April 2015 © 2015 KPMG Baltics SIA, a Latvian limited liability company and a member firm of the KPMG network of independent member firms affiliated with KPMG International Cooperative (“KPMG International”), a Swiss entity.
    [Show full text]
  • Download Speeds in Latvia
    2019 '19 | Latvian Business Guide TABLE OF CONTENTS LATVIA IN FACTS 6 LATVIAN ECONOMY OVERVIEW 7 FOREIGN DIRECT INVESTMENT 15 INCENTIVES FOR INVESTORS 19 PROMISING BUSINESS SECTORS 24 HUMAN RESOURCES 27 BUSINESS INFRASTRUCTURE 32 OPERATING ENVIRONMENT 41 FINANCIAL ENVIRONMENT 46 TAXATION 47 QUALITY OF LIFE AND RECREATION 50 PROMOTION OF ENTREPRENEURSHIP, INVESTMENT, AND FOREIGN TRADE 53 USEFUL LINKS 67 '19 | Latvian Business Guide LATVIA IS THE CENTRAL COUNTRY OF THE BALTIC STATES On the world map, Latvia is located on the east coast of the Baltic Sea at the crossroads of Northern and Eastern Europe. Latvia, a parliamentary republic, is bordered by Estonia to the north, Russia and Belarus to the east, and Lithuania to the south, with a maritime border with Sweden to the west. The total length of Latvia’s coastline is 498 km. Latvia has almost 2 million inhabitants, of whom almost 1 million live in and around the capital city of Riga, the metropolis of the Baltic region. The second largest city is Daugavpils, with a population of about 83 000. With its relatively small population, Latvia is not a major market, but the country’s key advantage is its location, which provides access to its immediate neighbours. The population of the three Baltic States totals 6.1 million, approximately equal to the population of Denmark. On its doorstep are the Scandinavian countries, with 25 million people; Russia and the independent CIS states, with a combined population of about 280 million; and Eastern Europe, with about 100 million inhabitants. Latvia stands out for two major criteria eligible for any investor – infrastructure and labour force.
    [Show full text]
  • Download Thesis
    This electronic thesis or dissertation has been downloaded from the King’s Research Portal at https://kclpure.kcl.ac.uk/portal/ The Thaw in Soviet Latvia National Politics 1953-1959 Loader, Michael Awarding institution: King's College London The copyright of this thesis rests with the author and no quotation from it or information derived from it may be published without proper acknowledgement. END USER LICENCE AGREEMENT Unless another licence is stated on the immediately following page this work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivatives 4.0 International licence. https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/4.0/ You are free to copy, distribute and transmit the work Under the following conditions: Attribution: You must attribute the work in the manner specified by the author (but not in any way that suggests that they endorse you or your use of the work). Non Commercial: You may not use this work for commercial purposes. No Derivative Works - You may not alter, transform, or build upon this work. Any of these conditions can be waived if you receive permission from the author. Your fair dealings and other rights are in no way affected by the above. Take down policy If you believe that this document breaches copyright please contact [email protected] providing details, and we will remove access to the work immediately and investigate your claim. Download date: 07. Oct. 2021 THE THAW IN SOVIET LATVIA: NATIONAL POLITICS 1953 - 1959 Michael Loader A thesis submitted in partial fulfilment of the requirements for the degree Doctor of Philosophy Department of History King’s College London 2015 1 Abstract My dissertation offers the definitive account of the history of national communism in Soviet Latvia.
    [Show full text]
  • Small Languages – Small Geography? Jussi S. Jauhiainen
    GENERAL TRENDS Small languages – small geography? The production of knowledge and contemporary challenges for publishing in geography Jussi S. Jauhiainen Abstract: The article emerges from the debate concerning publishing in geography, especially regarding internationalism, the language of publishing, and the scope of geographical journals. English is the most common language of science – though only about 6% of the inhabitants of the earth speak it as a mother tongue. Increasingly, the evaluation of scientific activities is based on refereed publications in English at electronic databases (ISI, SSCI, etc.). In this article I consider the role of Geografiski Raksti/Folia Geographica (GRFG), a geographical journal published by the Latvian Geographical Society. In the GRFG a total of 53 articles by 51 different authors was published in 1999-2003. Human geographical themes dominate over physical geographical ones. The articles have been predominantly in Latvian (33) but all articles include at least a summary in English and there are also articles fully in English. English and Latvian make up a total of 84% of all references. Russian references are few and references in other languages are scarce. Language is significant in the production of particular geographical knowledge and geographical concepts are often best expressed in the mother tongue. GRFG is a unique arena for publishing geographical research in Latvian. Small languages contribute significantly in making great geography. Keywords: geographical journals, publishing, language, English, Latvia In the early 21st century there are more journals than ever available for publishing geographers’ research findings. The internet has made easier the on-line access to different journals of geography – at least for people at universities with institutional agreements.
    [Show full text]
  • Russian Minority in Latvia
    Russian Minority in Latvia EXHIBITON CATHALOG Foundation of MEP Tatjana Ždanoka “For Russian Schools”, Riga-Brussels 2008-2009 Riga-Brussels 2008-2009 The Exhibition “Russian Minority in Latvia” is supported by the Foundation of MEP Tatjana Ždanoka “For Russian Schools”, by European Parliament political group “Greens/EFA” as well as the External Economic and International Relations Department of Moscow City Government and the Moscow House of Fellow Nationals. Author Team: Tatjana Feigman and Miroslav Mitrofanov (project managers) Alexander Gurin, Illarion Ivanov, Svetlana Kovalchuk, Alexander Malnach, Arnold Podmazov, Oleg Puhlyak, Anatoly Rakityansky, Svetlana Vidyakina Design by Victoria Matison © Foundation “For Russian Schools” ISBN 978-9984-39-661-3 The authors express their gratitude for assistance and consultation to the following: Metropolitan of Riga and all Latvia Alexander Kudryashov and priest Oleg Vyacheslav Altuhov, Natalia Bastina, Lev Birman, Valery Blumenkranz, Olga Pelevin, Bramley (UK), Vladimir Buzayev, Valery Buhvalov, Dzheniya Chagina, Yury Chagin, Chairman of the Central Council of Latvian Pomorian Old Orthodox Church Biruta Chasha, Alexey Chekalov, Irina Chernobayeva, Nataliya Chekhova, Elina Aleksiy Zhilko, Chuyanova, Vitaly Drobot, Yevgeny Drobot, Dmitry Dubinsky, Nadezhda Dyomina, Editor in chief of daily newspaper “Vesti Segodnya” Alexander Blinov, the Vladimir Eihenbaum, Xenia Eltazarova, Zhanna Ezit, Lyudmila Flam (USA), vice-editor in chief Natalya Sevidova, journalists Yuliya Alexandrova and Ilya Svetlana
    [Show full text]