Efiziešiem 4: “Esiet Krietni Cits Pret Citu.” Ziemas Vidus Ir Gada Vissniegainākais Laiks
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
2015.g. marts 65. gads Nr.2 51. psalms: “Šķīstī mani, lai es topu baltāks par sniegu!” Efiziešiem 4: “Esiet krietni cits pret citu.” Ziemas vidus ir gada vissniegainākais laiks. Un šo lūgšanas petīciju atteicās ietilpināt laulību programā. gadu tas atkal tā ir bijis. Ir bijuši sniegi un sniegu Amerikāņu mācītājs rakstīja: “It may be idiomatic, but draudi. Vismaz mēs Ņujorkas apkārtnē esam laimīgi, I just don't get it. I don't understand ‘white days’.” ka lielākie draudi neīstenojas. Bet uz ziemeļiem un Man nesen bija izmaiņa ar manu vienīgo tuvo austrumiem rekorda sniegi ir bijuši un būs. melno draugu par baltuma nozīmes izpratni kā melno Uz dienas dziesmu lapiņas esmu ievietojis foto- saimē, tā baltiešu saimē. Pats nemēdzu iesaistīties grāfiju, kas rāda kā Latvijas lauki izskatās, kad tie Facebook debatēs, bet ar interesi sekoju kā mans sniega baltuma apņemti. Pirms ziemas National draugs šķendējās uz savas mājas lapas par “baltuma” Geogrphic šo Lielvārdes apkārtnes fotogrāfiju ie- saistīnu ar “labo” un “melnums” ar ļaunumu. Viņš vietoja mājas lapā kā pirmo, kas rāda ziemas secināja, ka melnajiem šī associācija ir nākusi par skaistumu dabas pasaulē. Reizēm zaļā, reizēm pelēcīgā sliktu. Savam draugam piekritu, kā šī ir nevēlam pasaule ir pilnīgi pārklāta ar šķīstu, dzidro baltumu. saistība, bet kontrastā vēlējos dalīties ar to kā Mēs latvieši jubilejās un lielās svinībām mēdzam “baltums” skan mums baltiešiem. jubilāriem novēlēt “daudz baltu dieniņu”. Varētu – pa Ziemeļu eiropas laukos taču nebija tieša pieredze jokam - teikt, ka šādā laikā šis novēlējums ir piepil- ar citām rasēm. Žīdi un čigāni bija vienīgi citādādākie dījies ar uzviju. Bet, kad mēs dziedot novēlam jubilār- ārpusnieki ar ko bija regulāri kontakti. Un kaut gan iem “daudz baltu dieniņu” – dzīvojot, strādājot, mīlējot “melnie” ir tagad kļuvis par nesenu ētnisku apzīmē- – mums parasti nav sniega prātā. (Kaut gan, ja jubilārs jumu, tas Latvijā neattiecas uz tiem, kam seņči nākuši ir liels slēpjotājs, tad sniegotas kalnu nogāzes varētu no Afrikas, bet uz čečeņiem. Draugam paskaidroju, ka arī rādīties apsveicēju iztēlē.) “daudz baltu dieniņu” nav kontrastā ar “melnām” bet Novēlējums “daudz baltu dieniņu” nenozīmē, ka ar “nebaltām” dienām. Nebaltas dienas ir tās, kur ceram uz lieliem sniegiem. Bet ko baltums novēlējumā nelaime ir piemeklējusi. Baltās dienas ir tās, kad var īsti nozīmē? (Un jautājums par baltuma nozīmē nav noģērbt netīrās darba drēbes. Baltās dienās tīrās baltās tikai par šo novēlējumu, jo mēs kā latvieši taču esmu drānās svinām laimi, ko piedzīvojam kopā ar ģimeni, baltu tauta uz Baltījas jūras krastiem.) Latviešiem ir draugiem un kaimiņiem. skaidrs, ka vārds “balts” ir saistīts ar labumu, šķīstību, Dalījos ar citām baltiešu baltuma izpratnes niances laimi, klusumu, svētību. Bet tieši tādēļ, ka mums šis ar latviešu tautas dziesmas palīdzību: “Mana balta jēdziens ir tik skaidrs, mums varbūt grūti iedomāties, māmuliņa mani balti audzināja.” Burtiskis anglisks ka citiem “baltums” neuzbur to pašu kā mums. tulkojums tautas dziesmas rindai būtu: “My little white Pirms pāris gadiem piedzīvoju spilgtu piemēru, mother raised me white.” Tādā versijā it kā piepildītos kas man to pierādīja. Biju aicināts piedalīties kādās visas mana melnā drauga nelabākās aizdomas par kāzās, kur līgava piederēja amerikāņu luterāņu “baltumu” kā rasiska pārrākumua saukli. Bet tas būtu draudzē, bet līgavainis mūsu draudzē. Amerikāņu pilnīgs pārpratums. mācītājam bija galvenie pienākumi vadot kāzas. Starp “Baltums” te pirmām kārtām pat nav krāsa. citu man uzticēja piedalīties lūgšanas litānijā ar kādu Baltums ir ētisks un garīgs apzīmējums. Baltums petīciju, ko es teiktu latviski un angliski. Iepriekš tautas dziesmas rindā “Mana balta māmuliņa mani iesniedzu savu petīcīju jaunlaulātam pārim novēlējot balti audzināja,” ir par attiecību raksturojumu. “daudz baltu dieniņu” - “many white days”. “Baltums” ir ētiksa un garīga šķīstība, kas nozīmē, ka Amerikāņū mācītājs apmulsa. Mēģināju viņam izteikt savu līdzcilvēku neizmanotjam savām savtīgām kā izpratu “baltuma” niances un nozīmi, bet viņš kā iekārēm, bet nesavtīgi tiecamies “mīlēt savu tuvāko kā nesaprata, tā nesaprata. Viņš manu “many white days” sevi pašu”. Tādēļ draugam proponēju tulkojumu, kas 2 2015. g. marts 65. gads Nr.2 vismaz aptuveni norāda uz šīm baltuma niancēm: “My atjauno manī pastāvīgu garu!” Ārpasaulē sniegi nāk un kind mother raised me to be kind.” atkal aiziet. Pasaule, kas vienu vakaru, vai vienu Apustulis Pāvils izsaka Jēzus mācības ētisko nedēļu ir aptērpta ar dzidru baltumu drīz vien atkal kodolu Efiziešu vēstules kulminācijā: “Esiet krietni rādās tik pat piedraņķota kā vienmēr. Paši vēlamies un cits pret citu” - angliskā tulkojumā: “kind one to citiem novēlam “daudz baltu dieņu”, bet mēs another”. Pāvils savu novelējumu Efiziešiem turipina: meklējam Dieva vadību un svētību, kas mūs pavadīs “Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā viņš un dienās “baltās, nebaltās”. dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis.” Varbūt Kad sniega baltums pasauli pārklāj, tad uz īsi pat varam šo mudi pārtulkot latviešu tautas dziesmu sprīdi iedomājamies, ka debess šķīstums ir nolaidies valodā: “Mūsu baltais Kristus visus Dieva bērnus balti virs zēmes. Bet dzīves ikdienā laime un nelaime, audzina.” (Tas ir mūsu īpašais uzdevums kā latviešu labais un ļaunais, baltais un nebaltais ir neizsījājami draudzei veidot kristīgu un latvisku ģimeni, kur augam samaisīti. Un cilvēks savā izmisumā un neticībā atkal un audzinām ticībā, cerībā un mīlestībā.) un atkal aizmirst labumu no kā esam cēlušies. Tai Ko piedzīvojam, kad ar pamatīgu sniegu ierodas vietā pagriežam muguru kā Dievam, tā arī savam “baltas dieniņas”? Ja ir kur jātrauc ar automašīnu, tad līdzcilvēkam. Bet Kristus bezbailīgās un nesavtīgās sniegs nav nekāda izpriece. Sniegs labākā gadījumā mīlestības priekšzīme ik dienas mūs aicina no jauna nozīmē kavēšanos un nedrošību. Bet ja nav nekur atgriesties un apgriesties, lai sākot ar mums pašiem, jāsteidzas, tad sniegs var būt gluži apburošs. Sniegs “Dieva prāts (varētu no jauna) notikt kā debesīs, tā arī šosejas un pilsētas trokšnus apklusina. Sniegs ziemas virs zemes.” Caur Kristu visa pasaule ir aicināta kailos kokus un dubļaino zemi apklāja ar apžilbinošu mainīties, aicināta mīlēt Dievu ar visu sirdi, prātu, svētku tērpu. Pasaules pārtapšana ārejā “baltumā”, dvēseli, un spēku un savu tuvāko kā sevi pašu, lai visa kādreiz arī lauj vismaz uz mirkli attātlināties no Dieva bērnu saime reiz varētu baudīt “baltas dienas”. pienākumu un rūpju saspīlējuma. Ja paļaujamies Kristus nesavtīgai mīlestībai, mums Dabas pārtapšana var mūs aizkustināt tikai tādēļ, ir iespēja no jauna atgūt “baltumu”, ko Dievs mums ka tā sasaucās ar iespējamu dvēselisku pārtapšanu. novēl, jo “būdami Dieva mīļotie bērni, (esam acināti) Psalmists tādēļ taču lūdz: “Mazgā mani, lai es topu darīt tāpat kā viņš - dzīvot mīlestībā, kā Kristus mūs ir baltāks par sniegu! Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi un mīlējis.” Āmen. Gada sapulces sprediķis - L. Saliņš Konspektīvs ziņojums par 2015. gada Draudzes gada sapulces norisi un lēmumiem - Sapulce notiek Jonkeru baznīcā. Sapulcē reģistrētais - Sapulce nolemj nepieņemt lauku īpašuma kom. 2015. skaits bija 36. budžetu, uzdodot draudzes valdei lemt par to. - Sapulces sākumā māc. L. Saliņš, izdala apsveic un - Draudzes valdei, sapulce ievēl Jāni Riekstiņu un pasniedz Gunāram Čačem un Ilzei Beiniķei Draudzes Andri Trautmani uz trīs gadiem, Andi Kancānu uz Atzinības rakstus. diviem gadiem (atvietojot Māri Jurēvicu), un Tāli - L. Saliņš ziņo par garīgo darbu Ņujorkas draudzē. Baueru uz vienu gadu (atvietojot Marģeri Pinni) ar - A. Lazda ziņo par draudzes vadības darbu. aklamāciju. - Vilmārs Beiniķis dod finanču ziņojumu. Proponētā - Draudzes priekšnieks A. Lazda ir ar mieru kandidēt 2015. gada budžetā nodevas nav paceltas un pārejās uz vēl vienu gadu priekšnieka amatam un viņu ievēl ar summas ir līdzīgas kā iepriekšējā gadā. aklamāciju. - Pilnsapulce nolemj ar aklamāciju iemaksāt $30,000 - Revīzijas komitejā pārvēl Raimondu Kerno un archibīskapa algas fondā (600 aktīvie draudzes locekļi Dagniju Spunteli-Lapiņu, un ievēl Lauri Vidzi; kā rev. reiz $50). kom. palīgus ievēl Gvido Teteri un Matīsu Puteni. - Sapulce pieņem 2015. g. budžetu, kas balansēts uz - Par ALA kongresa delegātiem uzstāda un ievēl ar $394,000. aklamāciju A. Lazdu (ex officio), Ingrīdu Jansonu, Juri - Darba pārskati, izņemot lauku Ipašuma kases Bļodnieku un Ivaru Bērziņu. pārskats, tiek pieņemti. Draudzes administrācija 2014. gadā Draudzes laicīgais darbības gads sākās ar gada Vilmārs Beiniķis. Draudzes valdes komitejās darbojās: sapulci Salas baznīcā, 9. februārī. Draudzes valde Revizijas komisija: Raimonds Kerno, Dagnija Spun- konstruējās un sāka darbību šādā sastāvā: priekšnieks tele-Lapiņa; Draudzes finanču komiteja: Andrejs Andrejs Lazda, priekšnieka vietnieks Raimonds Bau- Lazda, priekšsēdis, Vilmārs Beiniķis, Ingrīda Jansons, manis, sekretārs Marģers Pinnis, locekļi Gints Gulbis, Māris Jurēvics, Miķelis Rīsbergs; Palīdzības fonds: Ināra Jansone, Māris Jurēvics, Linda Rence, Miķelis Māra Ziediņa, priekšniece, Dagnija Spuntele-Lapiņa, Rīsbergs, Andris Trautmanis. Kasiera pienākumus veic kasiere, Ilze Buls, Aina Ozola, novadu pārstāvji; 65. gads Nr. 2 2015. g. marts 3 Uzticības fonds: Marģers Pinnis, priekšsēdis, Vilmārs komiteja: Raimonds Baumanis, Māris Jurēvics, Beiniķis, kasieris; Apdrošināšanas komiteja: Ingrīda Andrejs Lazda, Marģers Pinnis, Linda Rence, Mārtiņš Jansons, priekšsēde, Vilmārs Beiniķis, Rūdolfs Zālīte; Nākotnes fonda ieguldīšanas komiteja: