ZVAIGÞÒOTÂ ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS 2003 DEBESS VASARA

‘ 28. AUGUST MARSS LIELAJ OPOZÎCIJÂ

‘ PAVADOÒU LÂZERLOKÂCIJA LATVIJAS UNIVERSITÂTÇ

‘ “COLUMBIA” BOJÂEJA. Kas un kâpçc?

Plâna Zemes horizonta ðíçle, kas redzama no ‘ SAULES APTUMSUMI RÎG kosmoplâna “Space Shut- tle Columbia” 2003. gada kopð PILSÇTAS DIBINÂÐANAS 18. janvârî. NASA/“Shuttle” attçls

Sk. J. Jaunberga rakstu “Pârdomas pçc “Columbia” bojâejas”.

‘ JAUNS ZVAIGZNÂJS LATVIJAS AVÎÞZIÒÂ!

Pielikumâ – MARSA TOPOGRÂFISKÂ KARTE Ðo saulrietu virs Sahâras tuksneða fotografçjuði STS-111 apkalpes locekïi no kosmoplâna “Space Shuttle Endeavour” (2002. gada 5.–19. jûnijs). Fotografçðanas laikâ “Shuttle” atradâs virs Sudânas Sarkanâs jûras krasta tuvumâ. NASA/“Shuttle” attçls Sk. J. Jaunberga rakstu “Pârdomas pçc “Columbia” bojâejas”.

LU Astronomijas institûta satelîtu dienesta darba grupa pie LS-105 lâzerteleskopa 2002. gada vasarâ. No kreisâs: dienesta vadîtâjs vad. pçtnieks Dr. phys. K. Lapuðka, pçtnieki Mc. sc. I. Abakumovs un Mc. sc. V. Lapoðka.

K. Salmiòa foto

Sk. I. Abakumova rakstu “Satelîtu lâzerlokâcija Latvijâ”.

Vâku 1. lpp.: “Mars Smart Lander” nolaiðanâs beigu posms. JPL zîmçjums

Sk. J. Jaunberga rakstu “Neizbraucamais Marss”. SATURS Pirms 40 gadiem “Zvaigþòotajâ Debesî” ZVAIGÞÒOT Ðmidta teleskopi un Galaktikas pçtîjumi. Bulîðu meteorîtam 100 gadu...... 2 Zinâtnes ritums DEBESS Meklçjot neredzamo. Dmitrijs Docenko...... 3 Jaunumi Iespçjams kosmoloìisko gamma staru uzliesmojumu modelis. Arturs Balklavs...... 9 LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, Pieaug melno caurumu kandidâtu pulks. LATVIJAS UNIVERSITÂTES Arturs Balklavs...... 11 ASTRONOMIJAS INSTITÛTA Z Ursae Minoris un “RCB fenomens”. Arturs Barzdis...... 14 Kosmosa pçtniecîba un apgûðana POPULÂRZINÂTNISKS Pârdomas pçc “Columbia” bojâejas. Jânis Jaunbergs...... 18 GADALAIKU IZDEVUMS “Columbia” traìçdija. Kas un kâpçc notika? Mârtiòð Sudârs...... 22 IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS Satelîtu lâzerlokâcija Latvijâ. Igors Abakumovs...... 25 ÈETRAS REIZES GAD Latvijas zinâtnieki Zenta Alksne – jubilâre...... 29 Mans mûþs astronomijâ. Zenta Alksne...... 30 Latvijas Universitâtes mâcîbu spçki 2003. GADA VASARA (180) LU Astronomiskâs observatorijas dibinâtâjam profesoram Alfrçdam Þageram – 125. Jânis Klçtnieks...... 37 Astronomam Matîsam Dîriíim – 80...... 43 Atceroties Matîsu Dîriíi. I. Daube, I. Platais, N. un L. Èernihi, B. Mârsdens, D. Draviòð, J. Balodis, J. Kauliòð...... 45 Konferences un sanâksmes Astronomija LU 61. konferencç. Arturs Balklavs...... 61 Atziòu ceïi Daþi Universa tâlâs nâkotnes jeb eshatologijas jautâjumi. Imants Vilks...... 64 Skolâ Redakcijas kolçìija: Latvijas 53. matemâtikas olimpiâde. Agnis Andþâns...... 67 “Jauns zvaigznâjs” RCW 38. Andrejs Alksnis...... 69 A. Alksnis, A. Andþâns (atbild. red. Marss tuvplânâ vietn.), A. Balklavs (atbild. redaktors), Neizbraucamais Marss. Jânis Jaunbergs...... 71 Lielâkâ no lielajâm Marsa opozîcijâm! Juris Kauliòð...... 76 K. Bçrziòð, M. Gills, R. Kûlis, Amatieriem I. Pundure (atbild. sekretâre), Sudrabainie mâkoòi. Jânis Blûms...... 78 T. Romanovskis, L. Roze, I. Vilks Jaunas grâmatas Grâmata par dzîvîbas meklçjumiem Visumâ. Tâlrunis 7034580 Arturs Balklavs...... 82 E-pasts: [email protected] Kosmosa tçma mâkslâ http://www.astr.lu.lv/zvd Oïega Visocka gleznas Pçterbaznîcâ. Natâlija Cimahovièa...... 85 Hipotçþu lokâ Dainâs slçptâ informâcija. Natâlija Cimahovièa...... 86 Hronika Astronomijas institûts 2002. gadâ. Arturs Balklavs...... 88 Ierosina lasîtâjs Rîga, 2003 Saules aptumsumi Rîgâ (1201–2200). Kazimirs Lapuðka, Igors Abakumovs...... 90 Iespiests Latvijas–Somijas SIA Jautâ lasîtâjs Par plançtu X jeb 15. maija “saulrietu”. Arturs Balklavs.....94 “Madonas poligrâfists”, Madonâ, Zvaigþòotâ debess 2003. gada vasarâ. Juris Kauliòð...... 96 Saieta laukumâ 2a, LV-4801 Pielikumâ: Marsa topogrâfiskâ karte 1 PIRMS 40 GADIEM “ZVAIGÞÒOTAJ DEBESΔ

ÐMIDTA TELESKOPI UN GALAKTIKAS PÇTÎJUMI

Divdesmito gadu beigâs Bernhards Ðmidts jau bija pazîstams kâ labs astronomisko spoguïu un lçcu slîpçtâjs. Kad Hamburgas observatorijas direktors profesors R. Ðors (R. Schorr) viòu toreiz ierosinâja izgatavot spoguïteleskopu ar lielu gaismas spçju un lielu redzes lauku fotogrâfiskiem debess novçro- jumiem, viòð diez vai cerçja, ka optikas meistara pûles bûs tik veiksmîgas. 1930. gadâ izgatavotajam pirmajam Ðmidta sistçmas teleskopam relatîvais atvçrums (d:f) ir 1:1,74, bet derîgais redzes lauks uz izliektas filmas ir 16o diametrâ. Ðâds rezultâts pârsteidza visas pasaules speciâlistus: tas, pçc kâ daudzus gadus bija centuðies optiíi – apvienot vienâ teleskopâ refraktoru jeb lçcu teleskopu un reflektoru jeb spoguïteleskopu vçrtîgâkâs îpaðîbas –, bija panâkts. Ar B. Ðmidta izgudrojumu radâs îstais instruments debess spîdekïu masveida novçrojumiem. Galvenais uzdevums, ko veic ar Ðmidta teleskopiem, ir mûsu Galaktikas uzbûves pçtîðana. Galaktikâ ir ap 150 miljardiem zvaigþòu, katrai no tâm ir savas individuâlâs îpaðîbas, un pçc to îpaðîbâm vairâkumu zvaigþòu var iedalît vienâ no daþiem desmitiem galveno tipu. Jau 20 gadu Vornera un Sveizija observatorijas (Klîvlenda, ASV) Ðmidta teleskops (61/91/213) kombinâcijâ ar 4o objektîva prizmu tiek izmantots zvaigþòu spektru uzòemðanai tuvâ infrasarkanajâ spektra daï⠖ viïòa garums 6800–8800 À. Lielais redzes lauks ar skaidriem zvaigþòu attçliem – ðîs Ðmidta teleskopa izcilâs îpaðîbas varçtu tikt sekmîgi izmantotas arî zvaigþòu koordinâtu precîzai noteikðanai. Hamburgas observatorijas lielais Ðmidta teleskops ir izrâdîjies noderîgs arî astrometrijâ. Jâsecina, ka ar Ðmidta teleskopiem var veikt vispusîgus mûsu zvaigþòu sistçmas uzbûves pçtîjumiem nepiecieðamos mçrîjumus un novçrojumus. Apskatîtâ teleskopa tipa iespçjas zîmîgi raksturojis Ham- burgas observatorijas lîdzstrâdnieks H. Hafners (H. Haffner): “Ðmidta teleskops ir tik spçcîgs instruments, ka pat viduvçjâ klimatâ tas spçj dot milzîgu materiâla bagâtîbu. Vienâ naktî uzòemtas divdesmit plates ar tajâs ietilpstoðâs informâcijas pârpilnîbu spçj nodarbinât astronomu vairâkus mçneðus vai pat gadus.” (Saîsinâti pçc A. Alkðòa raksta, 10.–18. lpp.) BULÎÐU METEORÎTAM 100 GADU

1863. gada 2. jûnijâ ap pusastoòiem no rîta meteorîts nokrita Augðzemç, apmçram 3 km uz dienvidiem no Jçkabpils, Bulîðu meþniecîbas teritorijâ. Debesis bijuðas klâtas augstiem spalvu–gubu mâkoòiem (aitiòâm). Pçkðòi dienvidaustrumu virzienâ apmçram 40o augstumâ virs horizonta bijis dzirdams neparasts troksnis, it kâ bungu rîboòa. Pçc tam gandrîz 30 s turpinâjies it kâ pçrkona grâviens. Ðajâ laikâ 11 gadus vecais ganu zçns Mârtiòð Gçrings redzçjis nokrîtam paðu meteorîtu. Tas bija nokritis uzartâ un noecçtâ laukâ. Izsistâ bedre nebija perpendikulâra attiecîbâ pret zemes virsmu, bet gan slîpa rietumu–austrumu virzienâ, ap 1,5 pçdas (ap 0,5 m) dziïa. Daïa no ðî meteorîta (59,750 g) nokïuva Jelgavas muzejâ, bet pârçjais gabals (4365,425 g) – Tartu Universitâtes mineraloìiskajâ kabinetâ. Pçc íîmiskâ sastâva Bulîðu meteorîts ir tipisks akmens meteorîts. To veido galvenokârt (88%) olivîns un ðepardîts. Ðajâ masâ nevienmçrîgi izkaisîti mazi, apmçram 1 mm diametrâ, spîdoði meteorîtu dzelzs graudiòi. Meteorîta vidçjais îpatnçjais svars vienlîdzîgs 3,532. (Saîsinâti pçc I. Daubes raksta, 40.–41. lpp.)

2 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA ZINÂTNES RITUMS

DMITRIJS DOCENKO MEKLÇJOT NEREDZAMO

1. IEVADS iegûst informâciju par masas sadalîjumu ga- laktikâ. Punktveida centrâlajai masai ðî âtruma Cilvçces vçsturç ir bijuði daudzi gadîjumi, kad atkarîba no attâluma (t. s. rotâcijas lîkne) ir “acîmredzamie” atzinumi izrâdîjuðies nepareizi. dilstoða, bet viendabîgam vielas blîvumam – Jautâjums par to, no kâ sastâv Visums, ir viens lineâri augoða atkarîbâ no attâluma. Tâpçc no ðiem piemçriem. Senie cilvçki, ar Visumu sa- reâlas galaktikas rotâcijas lîkne maziem attâ- protot Zemi, domâja, ka tas sastâv no viòiem lumiem (kur zvaigþòu blîvums ir liels) ir au- pierastajâm vielâm un priekðmetiem. Pçc tam, kad goða, bet lieliem attâlumiem tai ir jâbût dilsto- tika noskaidrots Saules un citu zvaigþòu sastâvs, ðai (jo visa galaktika pievelk tâlo zvaigzni kâ zinâtnieki pieòçma viedokli, ka gandrîz visa viela viena “punktveida” masa). ir ûdeòradis un hçlijs, bet mums pierastie elementi – No daudzu spirâlo galaktiku novçrojumiem dzelzs, ogleklis, skâbeklis, slâpeklis – veido tikai ir zinâms, ka lieliem attâlumiem lîdz galaktiku niecîgu Visuma masas daïu. Mûsdienâs tika atklâts, centram zvaigþòu kustîbas âtrumi praktiski ka arî ðis viedoklis ir aplams. Izrâdîjâs, ka domi- nesamazinâs (sk. 1. zîm.). Tas liecina, ka bez nçjoðo masas daïu veido tâda viela, ko mçs pat redzamâs vielas galaktikâs pastâv arî tumðâ nevaram ieraudzît. matçrija, kas veido ap tâm halo. Saskaòâ ar eksperimentâliem datiem kopçjo Galaktiku iekðienç tumðâ matçrija visdrîzâk Metagalaktikas matçrijas un enerìijas blîvumu sastâv no ïoti blâvâm zvaigznçm, tâdâm kâ veido parastâ matçrija (barionu viela), nezinâmâ baltie vai pat melnie punduri. Par balto punduri tumðâ matçrija un neizprotamâ tumðâ enerìija. Vi- kïûst Saulei lîdzîgas zvaigznes pçc tam, kad dçjais barionu vielas blîvums ir apmçram 4% no tajâs tiek izlietota visa kodoldegviela. Tipiskâ kopçjâ blîvuma, tumðâs matçrijas – apmçram 23% baltâ pundura masa ir ap 0,6 Saules masas, un tumðâs enerìijas blîvums – apmçram 73%. bet izmçrs ir lîdzîgs Zemes izmçram. Baltie punduri lçnâm atdziest, lîdz tie kïûst par mel- 2. TUMÐÂS MATÇRIJAS najiem punduriem. Taèu ârpus galaktiku redza- PASTÂVÇÐANAS PIERÂDÎJUMI majiem diskiem tumðâs matçrijas ir par daudz, lai ðo faktu varçtu izskaidrot ar zvaigþòu pa- Pati tumðâs matçrijas eksistence vçl nav pierâ- liekâm. To veido kâda cita veida matçrija. dîta, kaut gan uz to norâda daudzi fakti. Jâpiemin, ka daþi zinâtnieki piedâvâ citu 2.1. Spirâlo galaktiku rotâcijas lîknes. skaidrojumu neparastam rotâcijas lîkòu izska- Spirâlajâs galaktikâs zvaigznes grieþas ap ga- tam. Viòi piedâvâ modificçt vispasaules gravi- laktikas centru pa gandrîz apïveida orbîtâm. tâcijas likumu tâ, lai novçrojamâs rotâcijas To kustîbas âtrums ir atkarîgs no galaktikas lîknes sakristu ar sagaidâmajâm. To sauc par masas daïas, kas atrodas zvaigznes orbîtas modificçtâs Òûtona dinamikas teoriju. Veicot iekðienç. Tâpçc, izmçrot zvaigþòu âtrumus ðîs izmaiòas, maziem attâlumiem gravitâcijas atkarîbâ no attâluma lîdz galaktiku centram, likums praktiski nemainâs. Kaut gan galaktiku 3 bûtu jâsadalâs atseviðíâs daïâs. Tomçr tas nenotiek, kas liecina par papildu pievelkoðu masu, kura notur galaktikas kopâ. Relatîvi nesen galaktiku kopâs atklâja jau- nu pretrunu, kas vienkârðâk bûtu atrisinâma, pieòemot, ka bûtisku kopçjâs masas daïu veido tumðâ matçrija. Proti, karstâs starpgalak- tiku gâzes temperatûra arî ir pârâk liela (sk. 2. att. 50. lpp.), lai to saturçtu tikai novç- rojamâ masa (t. i., atseviðíu galaktiku masu summa). 2.3. Gravitâcijas lçcas. Saskaòâ ar Ein- ðteina vispârîgo relativitâtes teoriju masas esamîba telpâ maina gaismas staru gaitu. Jo 1. zîm. Redzamâs vielas pievilkðana mûsu Ga- tuvâk gaisma nonâk kâdai masai un jo lielâka laktikâ ir nepietiekama, lai izskaidrotu Galaktikas ir ðî masa, jo lielâka ir stara noliekðanâs. Stars zvaigþòu lielos orbitâlos âtrumus. Zemâkâ lîkne maina savu izplatîðanâs virzienu masas virzie- ir rotâcijas lîkne, ja to bûtu ietekmçjusi tikai redza- nâ, it kâ masa pievilktu gaismu. mâ viela. Augðçjâ lîkne ar lielâkiem âtrumiem ir Tas izraisa “gravitâcijas lçcas”, ko veido eksperimentâli novçrotâ atkarîba. Ievçrojamâ star- daþas masîvas galaktiku kopas (sk. 3. att.). pîba starp divâm lîknçm ir liecîba tumðâs matçrijas Ja izrâdâs, ka precîzi aiz kâdas galaktiku ko- halo pastâvçðanai. pas atrodas cita, daudz attâlâka galaktiku www.astronomynotes.com kopa, tad attâlâkâs kopas izstarotâ gaisma tiek noliekta, tai ejot garâm tuvâk esoðai kopai. rotâcijas lîkòu formu var aprakstît ar ðo teoriju, Attâlâkâs kopas attçls tiek izkropïots, bet ðis neievieðot tumðo matçriju, citos gadîjumos ðî kropïojums ir stipri atkarîgs no tâ, kâds ir teorija nevar izskaidrot novçrojumu datus. “gravitâcijas lçcas”, t. i., tuvâkâs galaktiku 2.2. Galaktiku âtrumi galaktiku kopâs. kopas, masas sadalîjums. 1933. gadâ astronoms Fricis Cvikijs (Fritz Tâpçc, novçrojot kâdai galaktiku kopai Zwicky) pçtîja attâlo galaktiku kustîbas. Viòð “gravitâcijas lçcas” efektu, var diezgan precîzi novçrtçja kopçjo galaktiku kopas masu, izmçrot to spoþumus. Kad F. Cvikijs izmantoja citu metodi, lai novçrtçtu to paðu kopas masu, viòð ieguva 400 reiþu lielâku rezultâtu. Otrâ metode bija ðâda – viòð pieòçma, ka kopa atrodas dinamiskâ lîdzsvarâ, un no galaktiku âtrumiem attiecîbâ pret masas centru novçrtçja galaktiku kopas masu, kas ir nepiecieðama, lai uzturçtu ðo lîdzsvaru. Ðî nesaskaòa starp novçroto un izskaitïoto masu tika nosaukta par trûkstoðâs masas 3. att. Galaktiku kopa Abell 2218 veido gravitâcijas lçcu problçmu. attiecîbâ pret kâdu daudz tâlâku galaktiku kopu, kuras Galaktiku relatîvie âtrumi galaktiku galaktiku izkropïotie attçli ir redzami kâ nelieli loki. kopas ietvaros ir tik lieli, ka kopai www.seds.org/hst/A2218

4 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA reproducçt ðîs kopas masas sadalîjumu, pat 3. TUMÐÂS MATÇRIJAS ja ðî masa nav novçrojama (sk. 4. att. 50. lpp.). Un atkal – ðî izskaitïotâ masa ir daudz lielâka IESPÇJAMIE VEIDI par to masas vçrtîbu, kas izriet no atseviðíu Tâ kâ tumðo matçriju nevar ieraudzît vai ap- galaktiku un starpgalaktiku gâzes novçroju- taustît, tad var tikai netieði secinât par tâs esamîbu miem. Arî ðie novçrojumi parâda, ka bez “re- telpâ. Var ïoti daþâdi iedomâties iespçjamos vei- dzamâs” matçrijas kopâ eksistç arî “tumð┠dus, kâ var pastâvçt tumðâ matçrija – no niecîgâm matçrija. elementârdaïiòâm, kas sver 100 000 reiþu mazâk 2.4. Kosmoloìiskâ nukleosintçze. Kos- nekâ elektrons, lîdz melnajiem caurumiem, kuru moloìiskâs nukleosintçzes teorija apskata pro- masa miljoniem reiþu pârsniedz Saules masu. Di- cesus, kas notika daþas sekundes pçc Lielâ vas galvenâs klases, kurâs var sadalît tumðo matç- Sprâdziena. Tajâ laikâ no atseviðíiem proto- riju kandidâtus, zinâtnieki nosauca par MACHO niem un neitroniem veidojâs smagâko íîmis- (Massive Astrophysical Compact Halo Object; Ma- ko elementu kodoli, galvenokârt hçlija, deitç- sîvs astrofizikâls kompakts halo objekts) un WIMP rija un litija kodoli. Izveidojâs arî smagâki (Weakly Interacting Massive Particles; Vâji mij- kodoli, bet tikai ïoti niecîgos daudzumos. Visa iedarbojoðâs masîvâs daïiòas). MACHO ir lieli tum- ðî matçrija tiek saukta par barionu matçriju, jo ðâs matçrijas objekti – no mazâm zvaigznçm lîdz pçc masas to galvenokârt veido barioni, t. i., supermasîviem melnajiem caurumiem. Tie sastâv smagâs elementârdaïiòas (protoni un neitroni). no “parastâs” barionu matçrijas. Bet WIMP ir ma- Izveidojuðos elementu relatîvais sastâvs ir zas elementârdaïiòas, kas sastâv no cita veida atkarîgs no teorijas galvenâ parametra η, kas matçrijas, ko sauc par ne-barionu matçriju. ir barionu skaita pret fotonu skaitu attiecîba. Astronomi meklç MACHO, bet elementârdaïiòu No novçrojumu salîdzinâjuma ar teorijas pare- speciâlisti meklç WIMP. Tâ kâ MACHO atrodas dzçjumiem izriet, ka η = (5,1±0,3)·10 –10. No tâ pârâk tâlu, bet WIMP ir pârâk mazi, zinâtnieki seko, ka barionu blîvums veido (kritiskâ blî- izdomâja daþâdas speciâlas pçtîjumu metodes. vuma vienîbâs) Ω h2 = (0,020±0,002), kur h B 3.1. MACHO. Masîvie halo objekti ir ne- ir Habla konstante, dalîta ar 100 km/s/Mpc1 spîdoði (vai vâji spîdoði) objekti, ko satur (sk. 5. zîm. 50. lpp.). Kosmoloìiskâs nukleosin- galaktiku halo (ârçjâs daïas). Galvenokârt par tçzes teorija barionu blîvumu ðobrîd ïauj no- tâdiem var bût brûnie punduri un melnie teikt visprecîzâk. caurumi2. Ir ârkârtîgi grûti atklât tâdu íermeòu No citiem datiem ir zinâms, ka gaiðâs ma- eksistenci, bet tas kïûst vieglâk iespçjams ar tçrijas (t. i., zvaigþòu un gâzes) blîvums ir jaunâkiem teleskopiem un tehnoloìijâm. Ω h2 < 0,01, kas liecina par tumðo barionu gaiðâs Izmantojot Habla kosmisko teleskopu, ir (tas ir, parastâs vielas, kas neveido zvaigznes) iespçjams ieraudzît brûnos pundurus mûsu un eksistenci. Zinâms arî, ka kopçjais matçrijas tuvo galaktiku ârçjâs daïâs. Tomçr attçli nepa- blîvums ir Ω h2 ≈ 0,17, kas savukârt nozî- matçrijas râda tik daudz ðo objektu, cik astronomi ir mç, ka telpâ ir ïoti daudz ne-barionu matçrijas. cerçjuði tur redzçt. Pçtîjumi parâda, ka, pa- Bet lîdz ðai dienai nav precîzi zinâms, tieði matojoties uz Habla teleskopa rezultâtiem, kas veido ðo tumðo ne-barionu matçriju. Zi- brûnie punduri veido tikai ap 6% no galaktiku nâtnieki ir izanalizçjuði daþâdus variantus, halo vielas. kâdâ formâ tâ var pastâvçt. Apskatîsim tos.

2 Sk. arî rakstus A. Balklavs. “Brûno punduru 1 Kosmoloìijâ ir pieòemts izteikt skaitïus ðajâs problçma” – “ZvD”, 1995. g. rudens, 18.–20. lpp., vienîbâs, jo Habla konstantes vçrtîba ir zinâma un A. Balklavs. “Dienas kârtîb⠖ “melnie cau- tikai aptuveni. rumi”” – “ZvD”, 1972./73. g. ziema, 1.–15. lpp. 5 Astronomi izmanto arî gravitâcijas lçcas arî ar vâjo mijiedarbîbu. Tâ kâ abas mijie- efektu, meklçjot MACHO (sk. 6. zîm.). Ðî darbîbas ir ârkârtîgi vâjas, tad daïiòas praktiski “lçcoðana” notiek, kad brûnais punduris vai brîvi ðíçrso parasto matçriju. Tâ kâ katrai melnais caurums iziet precîzi starp kâdu gais- atseviðíai daïiòai ir ïoti maza masa, mums mas avotu (zvaigzni vai galaktiku) un novç- visapkârt jâbût lielam ðo daïiòu daudzumam. rotâju uz Zemes. Tad tumðâs matçrijas objekts Visu laiku Zemei un katram no mums iziet fokusç gaismu, un novçrotâjam ðíiet, ka gais- cauri tûkstoðiem un miljoniem ðo daïiòu. mas avots uz laiku kïûst spoþâks. Tâdçjâdi Neskatoties uz to, ka WIMP ideja sâkotnçji var ne tikai konstatçt tumðâs matçrijas objekta ðíiet nedabiska, fiziíu vairâkums uzskata, ka esamîbu, bet arî noteikt ðâ objekta masu no tâs tieðâm eksistç. Galvenâ problçma ir tâ, spoþuma maiòas lîknes formas. Praktisko grû- ka ðîs daïiòas tikai ïoti reti mijiedarbojas ar tîbu dçï ðis efekts MACHO meklçðanai tiek parasto matçriju. Pierâdît WIMP eksistenci var, izmantots tikai pçdçjo 10 gadu laikâ. novçrojot ðîs ârkârtîgi retâs sadursmes. Daþas Cita iespçja novçrot melno caurumu ir pçtît zinâtnieku grupas laboratorijâs atdzesç mo- tâ gravitâcijas ietekmi uz tuviem íermeòiem. nokristâlus gandrîz lîdz absolûtajai nullei un Kad daudzas zvaigznes grieþas ap kaut ko, bet seko siltuma izdalîðanai, kas varçtu rasties, nevaram ðo “kaut ko” saskatît, ir loìiski domât, saduroties kristâla atomam ar WIMP. Citos ka tas ir melnais caurums. Un novçrojumi ïauj projektos izmanto ârkârtîgi tîrus dabas objek- noteikt, vai tieðâm tur ir melnais caurums. Daþi tus (tîru ezeru ûdeni, Antarktikas ledu), kam tâdi supermasîvie melnie caurumi (ar masu, ir acîmredzama priekðrocîba – tie ir lielâki kas miljoniem reiþu pârsniedz Saules masu) un mijiedarbîbas atbilstoði notiek bieþâk. tika atrasti mûsu Galaktikâ. Neraugoties uz daudzajiem veiktajiem eks- Tomçr MACHO pçtîjumi neatklâja tik perimentiem, nevienâ no tiem nezinâmas kos- daudz brûno punduru un melno caurumu, lai moloìiskâs izcelsmes daïiòas netika noíertas. izskaidrotu visu tumðo matçriju. Tâpçc zinât- Jâpiemin, ka WIMP varçtu bût arî neitrîno, nieki uzskata, ka tumðâ matçrija ir MACHO kam saskaòâ ar jauniem atklâjumiem ir miera un WIMP kombinâcija. masa. Bet, pçc pçdçjiem novçrtçjumiem, tâ 3.2. WIMP. Cenðoties atrast neredzamo ir tik maza (ap 3 eV jeb 200 000 reiþu mazâka tumðo matçriju, zinâtnieki ir pieòçmuði, ka par elektrona masu), ka neitrîno veido tikai eksistç kâdas ne-barionu elementârdaïiòas, apmçram 0,3% no kopçjâ matçrijas un ener- kas ir atðíirîgas no mums pierastâs matçrijas. ìijas blîvuma. Tâpçc neitrîno nevar bût gal- Ðîs vâji mijiedarbojoðâs masîvâs daïiòas mijie- venâ WIMP sastâvdaïa. darbojas ar matçriju gravitatîvi un, domâjams, 4. JAUNIE DATI Spçcîgs gravitâcijas lauks maina gaismas staru gaitu Par tumðo matçriju un tumðo enerìiju daudz Attâla tika uzzinâts relatîvi nesen – pçdçjo 10 gadu laikâ. MACHO Galveno ieguldîjumu deva reliktâ starojuma pçtî- zvaigzne jumi, kâ arî 1a tipa pârnovu novçrojumi. Arî uz Zemes veiktie eksperimenti palîdz novçrst nepa- Novçrotâjs uz Zemes redz zvaigznes reizas hipotçzes par tumðâs matçrijas sastâvu. spoþuma palielinâðanos 4.1. Reliktâ starojuma pçtîjumi. Relik- 6. zîm. Gravitâcijas lçcas efekts izpauþas kâ tais starojums (daþreiz to sauc par kosmisko îslaicîgâ zvaigznes spoþuma palielinâðanâs, kad mikroviïòu fona starojumu) ir starojums, kas MACHO iziet precîzi starp to un novçrotâju. atnâk lîdz mums no tiem laikiem, kad Visums Autora zîmçjums vçl bija ïoti jauns un karsts – tâ vielas tempe-

6 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA ratûra bija ap 3000 grâdu. Mçs zinâm, ka, sît fakts, ka Visums izpleðas âtrâk, nekâ bija skatoties uz tâlajiem objektiem, mçs ielûko- paredzçts, ko var aprakstît, atbilstoði izvçloties jamies pagâtnç, jo gaismai ir vajadzîgs laiks, kosmoloìisko parametru vçrtîbas. lai no ðiem objektiem atnâktu lîdz mums. Jo Savienojot pârnovu un reliktâ starojuma tâlâks ir objekts, jo ilgâku laiku gaisma nâk novçrojumu datus (sk. 8. att. 51. lpp.), tika no tâ lîdz mums. Tâlâm galaktikâm ðis laiks novçrtçts matçrijas blîvums (ap 27% no kritis- jau ir samçrojams ar Visuma vecumu, bet kâ blîvuma). reliktais starojums nâk no objektiem, kas pa- 4.3. Tumðâ enerìija. Rodas jautâjums, stâvçja tikai apmçram 350 tûkstoðu gadu pçc kâpçc matçrijas blîvums nesakrît ar kopçjo Lielâ Sprâdziena3. Tajâ laikâ viela telpâ bija blîvumu. Ðî atðíirîba (ap 73% no kritiskâ blî- sadalîta gandrîz viendabîgi, bet, novçrojot at- vuma) rodas kaut kâdas matçrijas vai enerìijas ðíirîbas no viendabîbas, var izrçíinât kosmo- dçï, ko vispârinâti sauc par tumðo enerìiju. loìisko parametru vçrtîbas. Visprecîzâk var Tâs veids un fizikâlâ daba vçl nav zinâma. novçrtçt Habla konstanti, kâ arî kopçjo matç- Ðeit tiek minçti divi populârâkie tumðâs ener- rijas un enerìijas blîvumu. Saskaòâ ar pçdç- ìijas dabas izskaidrojumi. jiem datiem no WMAP kosmiskâ aparâta misi- • Tumðâ enerìija ir vakuuma nulles fluktu- jas (izziòoti 2003. gada 11. februârî) kopçjais âciju enerìija. Saskaòâ ar kvantu lauka matçrijas un enerìijas blîvums ir kïûdu robe- teoriju katram daïiòu tipam atbilst kâds þâs vienâds ar kritisko blîvumu4. lauks. Piemçram, fotonam atbilst elektro- 4.2. 1a tipa pârnovas. Novçrojot daudzas magnçtiskais lauks. Pat ja telpâ nav daïiòu, 1a tipa pârnovas, izrâdîjâs, ka to absolûtais atbilstoðâ lauka intensitâte nav precîzi zvaigþòlielums intensitâtes maksimumâ ir gan- vienâda ar nulli, bet tai ir ïoti maza, tomçr drîz vienâds. Ievçrojot intensitâtes samazinâ- nenulles vçrtîba. Tâ kâ telpâ ir lauks, ðim ðanâs âtrumu, tika atrasta sakarîba, kâ var vçl laukam ir arî enerìija. Tâ arî ir vakuuma precîzâk noskaidrot absolûto maksimuma enerìija. Diemþçl teorçtiski pagaidâm ne- zvaigþòlielumu. Bet, atrodot to un novçrojot var novçrtçt ðîs vakuuma enerìijas blî- redzamo pârnovas spoþumu, var izskaitïot vumu un salîdzinât tâs vçrtîbu ar eksperi- attâlumu lîdz pârnovai. Tâdâ veidâ novçrojot mentos noteikto. 42 ïoti tâlâs 1a tipa pârnovas (1998. gada dati), • Tumðâ enerìija ir kâds vçl nezinâms ska- tika uzzîmçta sakarîba starp attâlumu lîdz tâm lârs lauks (“kvintesence”). Var postulçt, ka un pârnovas novçroto sarkano nobîdi (sk. 7. telpâ pastâv papildu lauks, kura blîvums zîm. 51. lpp.). Izrâdîjâs, ka tâlâkâs pârnovas ir ïoti mazs. Ðis lauks arî papildina kopçjo atrodas vçl tâlâk, nekâ gaidîts. To varçtu izrai- blîvumu lîdz izmçrîtajai vçrtîbai. Tumðâ enerìija atðíiras no visiem matçrijas veidiem ar to, ka tâ ir pilnîgi viendabîgi sada- 3 Par relikto starojumu var sîkâk izlasît rakstâ lîta telpâ. Tam ir ïoti dîvains iemesls – gravitâ- D. Docenko, O. Docenko. “Reliktais starojums – cijas pievilkðanâs vietâ tai piemît gravitâcijas agrînâ Visuma liecinieks” – “Terra”, 2002. gada atgrûðanâs. Kaut tas ðíiet nedabiski, bet tas maijs, 12.–14. un 44.–45. lpp. ir vienkârðâkais veids, kâ izskaidrot novçro- 4 Par kritisko blîvumu Lielâ Sprâdziena teorijâ jumu datus. sauc Visuma vidçjâ blîvuma vçrtîbu, kurai atbilst 4.4. Zemes eksperimenti WIMP atra- plakana telpa. Mazâka vidçjâ blîvuma gadîjumâ ðanai. Jaunâs paaudzes Zemes eksperimentos telpai jâbût izliektai, bet lielâkai blîvuma vçrtîbai tiek meklçti apliecinâjumi tam, kâ WIMP daïi- atbilst ieliekta telpa. Inflâcijas teorija paredz, ka òas mijiedarbojas ar parasto vielu. Ðîs daïiòas vidçjais blîvums ir gandrîz vienâds ar kritisko mijiedarbojas ar vielu caur vâjo mijiedarbîbu blîvumu. (tâpat kâ neitrîno). Bet, tâ kâ ðîs mijiedarbîbas 7 Tabula. Daþu kosmoloìisko parametru precîzâkâs vçrtîbas pçc misijas WMAP pirmâ gada rezultâtiem. Analîzç òemti vçrâ arî iepriekðçjo pçtîjumu dati. Nosaukums Simbols Vçrtîba Nenoteiktîba Kopçjais matçrijas un enerìijas blîvums * Ω 1,02 0,02 tot Tumðâs enerìijas blîvums * Ω 0,73 0,04 Λ Barionu matçrijas blîvums * Ω 0,044 0,004 b Matçrijas blîvums * Ω 0,27 0,04 m Habla konstante, km/s/Mpc H 71 4 0 Visuma vecums, miljardi gadu t 13,7 0,2 0

* kritiskâ blîvuma vienîbâs lambda.gstc.nasa.gov/map/ stiprums ir ârkârtîgi mazs, ir jâizmanto vai nu eksperimentâlajai iekârtai un netiks novçrotas. milzîgi, vai arî ârkârtîgi jutîgi detektori. Tomçr tâs aiznesîs sev lîdzi kâdu impulsu, Pirmais paziòojums par iespçjamo WIMP un eksperimentâ tiks novçrota impulsa nesa- atraðanu atskançja no Itâlijas, veicot eksperi- glabâðanâs. Tas bûtu tieðais pierâdîjums tam, mentu DAMA, kurâ novçroja ðo daïiòu plûs- ka WIMP daïiòas eksistç. Saskaòâ ar ðodienas mas maiòu gada laikâ. Ðî plûsma mainâs, jo WIMP masas novçrtçjumiem (ap 100–200 mainâs Zemes kustîbas âtrums attiecîbâ pret GeV) tiek cerçts, ka aprakstîtais process bûs WIMP kosmisko plûsmu. Eksperimentâ tika novçrojams jau tuvâko 5–10 gadu laikâ. novçrtçta WIMP masa kâ 20–30 GeV5. Bet Tiks meklçtas arî WIMP daïiòu netieðâs vçlâkie eksperimenti (EDELWEISS, CDMS) gan- pazîmes. Piemçram, gamma staros tiks reìis- drîz noteikti parâdîja, ka DAMA eksperimenta trçti spoþie apgabali tur, kur WIMP koncen- rezultâts ir aplams. trâcija ir liela un notiek to anihilâcija. To varçs AMANDA eksperimenta ietvaros Antark- novçrot GLAST (Gamma-ray Large Area Spa- tîdas tîrajâ ledû tiek bûvçts milzîgs detektors, ce Telescope) kosmiskais teleskops, kas tiks kas sastâv no vairâkiem simtiem gaismas de- palaists 2006. gadâ. tektoru. Tur tiek meklçtas WIMP mijiedarbîbas Jâatkârto, ka neviens no Zemes WIMP pçdas ar ledu, kurâs rodas starojums. Ðo sta- meklçðanas eksperimentiem vçl nav devis rojumu arî novçro eksperimentâ, kas tika noteiktus rezultâtus. Ir noteikta tikai ðo daïiòu iesâkts 1999.–2000. gada antarktiskajâ vasarâ. masas zemâkâ robeþa – ap 30 GeV. Vçlâk detektora apjoms tiks palielinâts lîdz vienam kubiskajam kilometram (!) projekta 5. SECINÂJUMI “Ice Cube” ietvaros. WIMP daïiòas meklç arî paâtrinâtâjos, ku- Apvienojot pçtîjumu rezultâtus no pilnîgi ros notiek augsti enerìçtisku daïiòu sadur- atðíirîgâm nozarçm, tika noteiktas vairâku Vi- smes. Ja sadursmç izdalîtâ enerìija ir daþas suma kosmoloìisko parametru vçrtîbas (sk. ta- reizes lielâka nekâ WIMP miera masa, tad uz bulu). Tam bija nepiecieðams izmantot gan ðîs enerìijas rçíina var rasties daïiòu pâris: kosmoloìiskâs nukleosintçzes teoriju, gan arî WIMP un anti-WIMP, kas viegli izies cauri tâlo pârnovu un reliktâ starojuma novçrojumus. Rezultâtu precizitâte strauji aug, bet vispârîgie priekðstati nemainâs (vismaz pçdçjo 5 gadu 5 Elementârdaïiòu fizikâ masu ir pieòemts iz- laikâ). Tika noteikts aptuvens tumðâs matçrijas teikt enerìijas vienîbâs (MeV, GeV), pârejai izman- un tumðâs enerìijas vidçjais blîvums, kâ arî da- tojot pazîstamo vienâdojumu E = mc2. Tâdçjâdi ïçji tumðâs matçrijas sastâvs. Gaidâms, ka tuvâ- 1 GeV = 1000 MeV aptuveni atbilst 1,78·10–27 kg. ko 10 gadu laikâ tas bûs zinâms pilnîgi. ,

8 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA JAUNUMI

ARTURS BALKLAVS IESPÇJAMS KOSMOLOÌISKO GAMMA STARU UZLIESMOJUMU MODELIS

Ar pârsteidzoði lielu enerìijas ietilpîbu mîklas minot” – “ZvD”, 2001./02. g. ziema, (lîdz pat 1054 ergi) apveltîtie tâ sauktie kosmo- nr. 174, 3.–10. lpp.). loìiskie, t. i., ïoti tâlie, gamma starojuma M. c. rotâcija notiek vairâk vai mazâk blîvâ uzliesmojumi (γ-su) ir metuði nopietnu izaici- vidç, kas veidojusies gan no zvaigþòu sâkot- nâjumu astrofiziíiem, jo nav viegli iedomâties nçjâ kolapsâ neiesaistîtâs starpzvaigþòu vielas fizikâlu mehânismu vai procesu, kas varçtu (pârpalikuma), gan no masîvo zvaigþòu – m. c. enerìijâ pilnîgi pârvçrst apmçram Saules ma- priekðteèu – vçja, pulsâciju, uzliesmojumu un sai atbilstoðu zvaigzni (M ·c2 = 1,99·1033 g· ar tiem saistîto izvirdumu izmestajâm zvaigþòu ] ·(3·1010)2 (cm/s)2 = 1,8·1054 ergi), un izveidot vielas daïiòâm (atomiem, molekulâm), kas tam atbilstoðu modeli. Turklât, òemot vçrâ, pamazâm piesâtina m. c. apkârtçjo telpu. M. c. ka ðie uzliesmojumi uzrâda mainîbu laikâ, kas gravitâcijas lauka izraisîto dinamisko procesu skaitâms milisekundçs vai pat to daïâs, izriet gaitâ ðîs vielas daïiòas parasti noformçjas plâ- secinâjums, ka izmçri telpas apgabaliem, ku- nâka vai biezâka diska, faktiski tora, veidâ, ros notiek ðo γ-su enerìijas izdalîðanâs, nevar kas arî rotç ap m. c., tâ iekðçjai malai beidzoties bût lielâki par daþiem desmitiem vai simtiem ar Ðvarcðilda sfçras râdiusu R samçrojamâ grav km (l = c·t = 3·105 km/s · 10 –3 s = 300 km). attâlumâ, t. i., R = 2GM /c2, kur G ir gra- grav m. c. Tas izvirza patiesi grûti iedomâjamus risinâju- vitâcijas konstante = 6,6720·10 –11 N·m2·kg –2. mus iespçjamo modeïu konstrukciju detaïâm. Enerìijas, kâdas saistîtas ar rotçjoðu m. c., Lai samazinâtu ðîs milzîgâs γ-su ìenerçtâs ir patiesi iespaidîgas. Aprçíini râda, ka maksi- enerìijas vçrtîbas, priekðroka tiek dota daþâ- mâli âtri rotçjoðam m. c. ar masu M rotâcijas m. c. diem anizotropiem modeïiem, kuros uzlies- enerìija var sasniegt 0,29 M ·c2 un pie opti- m. c. mojuma avots starojuma enerìiju izdala nevis mâliem nosacîjumiem enerìija E (ergos), kas BZ visos virzienos vienâdi (izotropi), bet anizo- ir pieejama mijiedarbîbas dçï starp rotçjoðo tropi, proti, kolimçti (koncentrçti) kâdâ ðau- m. c. un tâ aptveroðo akrçcijas disku, faktiski râka vai platâka virsotnes leòía konusâ, t. i, akrçcijas toru (tâ sauktais Blendforda–Znajeka dþeta veidâ. Kâ vienu no arvien vairâk lieto- (Blendford–Znajek (BZ)) mehânisms), var tajiem un pçtîtajiem kosmoloìisko γ-su mo- sasniegt E = 0,3·1054 M /M . BZ m. c. ] deïiem var minçt modeli ar rotçjoðu melno Maksimâli iespçjamo m. c. rotâcijas enerìiju no- caurumu (m. c.), tâ saukto Kerra m. c., centrâ, saka tas, ka pie noteikta rotâcijas âtruma kolapsçjoðâ, jo, kâ râda attiecîgi pçtîjumi un aprçíini, tâds t. i., par m. c. topoðâ, objekta ârçjo slâòu âtrumam m. c. un tâ tuvumâ ritoðie vielas akrçcijas sasniedzot otro kosmisko âtrumu, centrbçdzes dçï procesi ir viens no efektîvâkajiem ðobrîd zinâ- viela sâk atrauties un, m. c. masai pârstâjot pieaugt, majiem starojuma enerìijas ìenerâcijas me- pârstâj palielinâties arî tâ rotâcijas enerìija. hânismiem (sk., piemçram, autora rakstu Akrçcijas tora (a. t.) un m. c. mijiedarbîb⠓Kosmoloìisko gamma staru uzliesmojumu palçninâs gan m. c. rotâcija, gan, a. t. kolap- 9 sçjot, samazinâs tora potenciâlâ gravitâcijas vçrtîbâm pieaugot lîdz apmçram B ~ 4,5·1013 Gs enerìija, jo tora iekðienç rit virpuïveida kustî- (salîdzinâjumam: Zemes magnçtiskâ lauka bas un, daþâdiem slâòiem aktîvi berþoties intensitâte polos ir ap 0,62 Gs; Gs – gauss) vienam gar otru, tiek zaudçta gan ðo slâòu un lîdz ar to mainîbas un ar to saistîtâs induk- rotâcijas, gan gravitâcijas potenciâlâ enerìija. cijas dçï ìenerçjot arî ïoti spçcîgu elektrisko Aplçses dod, ka enerìiju ∆E , ko var iegût, lauku, m. c. ergosfçrâ var tikt izraisîta vaku- rot bremzçjot m. c. mijiedarbîbâ ar M lielas uma sabrukðana, kas noved pie liela dau- a. t. masas a. t., ir ∆E ≈ 0,37 M ·c2, bet gravi- dzuma elektronu–pozitronu (e––e+) pâru (e±) rot a. t. tâcijas potenciâlâ enerìija ∆E , kura var raðanâs. grav izdalîties, toram kolapsçjot lîdz pçdçjai stabilai Kâ liecina pçtîjumi, ïoti spçcîgos gravitâcijas orbîtai ap m. c., t. i., apmçram lîdz jau piemi- un elektriskos laukos vakuumâ, t. i., ðíietamâ nçtajam R , ir ∆E ≈ 0,33 M ·c2. Lîdz ar tukðumâ, var parâdîties e± pâri. Ðo parâdîbu sauc grav grav a. t. to ðajâ mijiedarbîbâ kopçjâ pieejamâ, proti, par vakuuma sabrukðanu, jo izzûd (sabrûk) tuk- ne vienmçr izdalîtâ, bet izdalîties spçjîgâ ener- ðums (vakuums) un parâdâs viela. ìija var pieaugt lîdz pat apmçram 0,7 M ·c2, M. c. elektriskâ lauka potenciâla diferences, t. i., a. t. un jau pie M = (0,1–1)M tas var producçt ∆V aprçíini BZ mehânisma darbîbas gadîjumâ, dod a. t. ] (1053–1054) ergu lielas enerìijas vçrtîbas, kas ðâdu rezultâtu: ∆V = 1022 (M /M )·(B/1015) V m. c. ] râda, ka ðâds mijiedarbîbas process patieðâm (volts), kur B ir magnçtiskâ lauka intensitâte gau- ir spçjîgs enerìçtiski nodroðinât novçrotos sos. Tas nozîmç, ka m. c. tuvumâ elektriskâ lauka kosmoloìiskos γ-su. intensitâte E var sasniegt vçrtîbas E = ∆V/2πR = g Balstoties uz ðâdâm aplçsçm, jaunu mode- = 5·1015 (B/1015) V/cm un pie pietiekami lielâm ïa variantu ar rotçjoðu m. c. centrâ un tâ a. t. magnçtiskâ lauka vçrtîbâm (B ~ 1015 Gs) – radîtiem ugunsbumbu (fireball) uzliesmoju- izraisît vakuuma sabrukðanu. miem izvirzîjuði un izstrâdâjuði itâïu astrofiziíi Sîkâka ðâda e± pâru ìenerâcijas mehânisma G. Barbelini (G. Barbellini), A. Celoti (A. Ce- analîze râda, ka mainîgâ magnçtiskâ lauka dçï lotti) un F. Longo (F. Longo). Lai izskaidrotu tie rodas atseviðíu porciju – plazmoîdu – vairâkas bûtiskas novçroto γ-su detaïas, viòi formâ un uzliesmo kâ ugunsbumbas, kas iz- òçmuði palîgâ magnçtisko lauku, kas, kâ labi skaidro gan kosmoloìisko γ-su impulsveida, zinâms, ir neiztrûkstoða daudzu kosmisku gan γ starojuma kolimçto raksturu, jo lâdçtâs parâdîbu un procesu komponente. daïiòas (e±) magnçtiskâ laukâ, kustoties pa Nevienmçrîgi akrçcçjoðâ, t. i., akrçcijâ ie- riòíveida ap magnçtiskâ lauka spçka lînijâm saistîtâ kosmiskâ viela, kas, daþâdâm masas vîtâm orbîtâm, dod (ìenerç) sinhrotrono staro- porcijâm kolapsçjot, atbrîvo savu gravitâcijas jumu, kas ir virzîts noteiktâ veidâ, proti, arî potenciâlo enerìiju un ir augsti jonizçtas plaz- izplatâs gar ðîm lauka spçka lînijâm. Tâ kâ mas stâvoklî, m. c. tuvumâ var radît ïoti inten- lâdçtâs daïiòas ir relatîvistiskas, t. i., kustas sîvu un mainîgu magnçtisko, bet lîdz ar to ar gaismas âtrumam tuviem âtrumiem, un arî ïoti intensîvu un mainîgu elektrisko lauku. magnçtiskais lauks ir ïoti spçcîgs, tad ìene- Novçrtçjot mijiedarbîbas efektivitâti starp rçtais sinhrotronais starojums atrodas gamma rotçjoðu m. c. un to aptveroðâ kosmiskâs starojuma diapazonâ. vielas tora magnçtisko lauku, modeïa autori Arî ugunsbumbas izplatâs gar magnçtiskâ parâdîjuði, ka ðâ lauka intensitâte B pie no- lauka spçka lînijâm, t. i., dþeta veidâ, âtri teiktiem nosacîjumiem, kâ jau minçts, var bût izstarojot, atdziestot un izkliedçjoties magnç- ïoti liela, jo a. t. rotâcijas un vielas akrçcijas tiskâ lauka spçka lîniju konusa arvien lielâkâ dçï notiek magnçtiskâ lauka saspieðana un apjomâ. e± plazmas paâtrinâtu virzîbu un iz- lîdz ar to pastiprinâðana. Vislielâkâs vçrtîbas kliedi magnçtiskâ lauka spçka lîniju ierobe- magnçtiskais lauks iegûst a. t. iekðmalâ. Ðîm þotajâ konusâ veicina arî ìenerçtâ γ starojuma

10 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA spiediens. Daïu γ starojuma dod arî e± plazmas mos, novçrojumi ar lielu laika izðíirtspçju utt.) siltumstarojums, jo plazmoîdu temperatûra varçtu dot ïoti svarîgas ziòas par ugunsbum- sâkotnçji var sasniegt 1010 K, kâ arî inversais bas fâzi, bet tas savukârt ïautu spriest par Komptona efekts (relatîvistisku e± gadîjumâ pirmsuzliesmojuma norisçm utt. to sadursme ar elektromagnçtiskâ starojuma Uz masîvâm zvaigznçm, kâ m. c. un arî fotoniem ir elastîga, kâ dçï var pieaugt ðo kosmoloìisko γ-su priekðtecçm, kuras aktîvi fotonu enerìija) un e± anihilâcija. Taèu ðie piesâtina apkârtçjo starpzvaigþòu vidi ar sma- starojumi nav virzîti, t. i., tie ir izotropi, jo gajiem elementiem, norâda, piemçram, augsti tos neiespaido magnçtiskais lauks un galveno jonizçtas dzelzs lînijas, kas novçrotas daudzu ieguldîjumu kosmoloìisko γ-su ìenerçðanâ kosmisko rentgenstarojuma avotu spektros. dod, kâ jau minçts, e± sinhrotronais starojums. Kâ redzam arî no ðâ modeïa, m. c., ko Detalizçtâki aprçíini, kuri veikti, balstoties tieði vçl neviens nav novçrojis, kïûst arvien uz ðo modeli, ïauj izskaidrot visas galvenâs nepiecieðamâki, lai izskaidrotu daudzus ar novçrotâs kosmoloìisko γ-su îpaðîbas, tostarp lielu enerìiju ìenerâciju saistîtus kosmiskus gan ðo uzliesmojumu integrâlo ilgstîbu, gan procesus un parâdîbas. Ðajâ ziòâ situâcija îso pulsâciju ilgumu, kas râda, ka piedâvâtais astrofizikâ ir visai lîdzîga tai, kâda fizikâ bija mehânisms var kalpot kâ perspektîvs darba izveidojusies pagâjuðâ gadsimta 30. gados, modelis tâlâkiem pçtîjumiem. Viens no ðo kad, pçtot radioaktîvo β sabrukðanu un lai pçtîjumu virzieniem varçtu bût, piemçram, saglabâtu enerìijas nezûdamîbas likumu, ra- centieni atðifrçt to informâciju, kas slçpta ar dâs nepiecieðamîba postulçt neredzamo neitrî- kosmoloìiskajiem γ-su saistîtajos optiskâs no, kura “notverðana”, t. i., tieða novçroðana, pçcspîdçðanas jeb pçcblâzmas novçrojumos. saistâma tikai ar 1953.–1956. gadu, kad tika Analîze râda, ka detalizçti un paaugstinâtas novçrots process, kas ir inverss β sabrukðanai. precizitâtes pçcblâzmas spoþuma lîknes pçtî- Vai arî ðoreiz (un pçc cik gadiem) vçsture jumi (precîza fotometrija daþâdos viïòu garu- metîs lîdzîgu cilpu? ,

ARTURS BALKLAVS PIEAUG MELNO CAURUMU KANDIDÂTU PULKS

Melnie caurumi (m. c.) un to meklçjumi, ap centru âtruma mçrîjumiem. Tas, kâ zinâms, kâ jau “Zvaigþòotâs Debess” (“ZvD”) lasîtâji ïauj noteikt gravitçjoðâ objekta – Galaktikas itin bieþi ir informçti, joprojâm ir viens no kodola – masu un lîdz ar to izdarît secinâju- intriìçjoðâkajiem un tâdçï aktuâlâkajiem as- mus par tajâ slçptâs masas sablîvçjuma iespç- tronomisko pçtîjumu virzieniem. Pavisam jamo veidu pastâvçðanu, kâ vienu no pama- nesen (sk. “ZvD”, 2002./03. g. ziema, nr. 178, totâkajiem izskaidrojumiem par ðâdas lielas 16.–17. lpp.) bija publicçts A. Alkðòa raksts masas koncentrçðanos mazâ kosmiskâs telpas “Melnais caurums Galaktikas centrâ ir!” par tilpumâ izvirzot m. c. modeli. visai pârliecinoðiem m. c. pastâvçðanas pierâ- Uz lîdzîgu stratçìiju balstîti arî japâòu, dîjumiem mûsu Galaktikas centrâ. angïu un austrâlieðu astronomu grupas pçtî- Ðie pierâdîjumi balstîjâs uz Galaktikas cen- jumi par Seiferta galaktikas IC 2560 centrâlo tram ïoti tuvas zvaigznes kinemâtikas novç- daïu, kas publicçti Japânas Astronomijas bied- rojumiem, precîzâk, uz ðîs zvaigznes rotâcijas rîbas þurnâl⠓Publications of the Astronomi- 11 cal Society of Japan” (2001, vol. 53, No. 2, apstiprina, ka ðî galaktika pieder pie galak- p. 215–225). Viòi izmantojuði ðîs galaktikas tikâm ar aktîvu kodolu. centrâlajâ daïâ esoðo ûdens (H O) tvaiku mâ- Iesaistot H O mâzerstarojuma lînijas novç- 2 2 zerstarojumu, kas novçrots gan ar Nobejamas rojumos arî ïoti garas bâzes radiointerferomet- Radio observatorijas (NRO, Japâna) 45 m ra- rijas jeb VLBI (Very Long Base Interferometry) dioteleskopu, gan ar Parksas (Austrâlija) 64 m sistçmas, iegûst efektîvu lîdzekli daudzu kos- radioteleskopu, gan izmantojot Nacionâlâs misku objektu, tostarp aktîvo galaktiku cen- Radioastronomijas observatorijas (NRAO, trâlo daïu blîvo gâzu kondensâciju sadalîjuma ASV) ïoti garas bâzes reþìi – VLBA (Very Long struktûras, kinemâtikas un dinamikas pçtîju- Base Array). miem ar apmçram mas izðíirtspçju (1 mas = Kosmisko avotu H O tvaiku mâzerstaro- = 1 miliarcsekunde jeb tûkstoðâ daïa no leòía 2 jums 22 GHz (GHz – gigaherci = 109 herci) 1", t. i., 0",001). frekvencç, kâ zinâms, dod ïoti ðauru un spoþu Ðobrîd jau ir zinâms ap 20 galaktiku, kuru (un tâdçï labi novçrojamu) spektrâllîniju (lîni- kodoli emitç H O mâzerstarojumu. Ðîs galak- 2 jas centrâlâ frekvence λ laboratorijas apstâk- tikas, kam ðis starojums ir ïoti spçcîgs, salîdzi- o ïos ir = 22,235080 GHz (λ ≈ 1,35 cm)), kas not ar mûsu Galaktikas zvaigþòu veidoðanâs o ïauj izdarît starojoðâ aìenta âtruma augstas apgabalu ìenerçto H O starojumu, mçdz saukt 2 precizitâtes mçrîjumus arî tâdiem ïoti tâliem par megamâzeriem. objektiem kâ galaktikas. IC 2560 mâzersta- Galaktika IC 2560 ir viena no dienvidu rojuma spoþuma temperatûra ir 2,7·1011 K, kas puslodç redzamajâm galaktikâm. Tâ ir galak- tika (sk. 1. att.) ar aktîvu kodolu, un tâs attâli- nâðanâs âtrums, kas noteikts pçc H O mâzer- 2 starojuma spektrâllînijas sarkanâs nobîdes mç- rîjumiem, ir (2876±20) km/s. Tas, izmantojot Habla likumu, ïauj attâlumu lîdz ðai galaktikai vçrtçt ap 26 miljoniem parseku (ps, 1 ps = = 3,26 gaismas gadi jeb g.g.). Ar NRO spektrometru iegûtâ (sk. 2. att.) galaktikas IC 2560 mâzerspektra analîze ïâva veikt starojumu ìenerçjoðo apgabalu kustîbas âtrumu mçrîjumus plaðâ (1190–4560 km/s) diapazonâ. Novçrojumi ar VLBA savukârt ïâva izdarît augstas leòíiskas izðíirtspçjas (≥ 1 mas) novçrojumus. Novçrojumi ar NRO 45 m radioteleskopu tika veikti, radioteleskopa izejai kâ starojuma uztvçrçju pieslçdzot septiòus 2048 kanâlu akustiski optiskus spektrometrus ar augstu frekvences izðíirtspçju. Katra kanâla izðíirtspçja bija 37 kHz jeb, pârrç- 1. att. Seiferta galaktikas IC 2560 attçls no DSS íinot uz âtrumu, 0,5 km/s (uz 22 GHz frekvenci). (DSS – Digitized Sky Surveys – digitalizçts debess Katra spektrometra kopçjais caurlaides joslas pla- apskats). Ðo apskatu veidojis Kosmiskâ teleskopa tums bija 40 MHz, kas atbilda 540 km/s plaðam institûts (ASV), balstoties uz debess fotogrâfijâm, âtruma pârklâjumam. Septiòi spektrometri ar sav- kas iegûtas ar Palomâras kalna observatorijas starpçji pârklâjoðâm frekvenèu joslâm ïâva izdarît (ASV) Oðina un Apvienotâs Karalistes (Anglija) âtrumu mçrîjumus 1190–4560 km/s plaðâ diapa- Ðmita sistçmas teleskopiem. zonâ. Lîdzîgas kapacitâtes aparatûra tika lietota arî

12 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA 2. att. Galaktikas IC 2560 H O mâzerstarojuma spektrs, kas iegûts ar NRO 45 m radioteleskopu, 2 izlîdzinot 1996. gada janvârî – 2000. gada jûnijâ veikto ðâ objekta novçrojumu datus. Blakus centrâlajam pîíim redzamas uz spektra zilo un sarkano galu nobîdîtas detaïas, attiecîgi 2458–2661 km/s un 3089–3222 km/s rajonâ. Uz ordinâtu ass atliktas janskos (Jy) izteiktas mâzerstarojuma plûsmas vçrtîbas, uz abscisas – âtrumos (km/s) izteiktas starojuma frekvenèu vçrtîbas.

0,26 ps abâs pârçjâs observatorijâs, kas bija iesaistîjuðâs galaktikas IC 2560 novçrojumos. 0,07 ps Jâuzsver ðâdu pçtîjumu darbietilpîgums. Novç- rojumi vien ar NRO radioteleskopu ir ilguði 4,4 gadus, bet ar NRAO reþìi – 1,1 gadu. Ðie smalkie un ilgstoðie H O mâzersta- 2 rojuma frekvenèu spektra mçrîjumi kopâ ar augstas leòíiskas izðíirtspçjas mçrîjumiem, ko veica ar NRAO VLBA instrumentu un kas ïâva izsekot atseviðíu IC 2560 kodolam tuvu atro- doðos mâzerstarojuma apgabalu un avotu kus- m. c. tîbai, kâ arî novçrojumu datu apkopojums par IC 2560 optisko un rentgenstarojumu iepriekð minçtajai pçtnieku grupai ir devuði iespçju izveidot vispusîgi pamatotu galaktikas IC 2560 centrâlâs daïas astrofizikâlu modeli (sk. 3. att.). Disks ar Pçc ðâ modeïa, IC 2560 centrâlajâ apga- mâzerstarojuma balâ ir novçrojams kompakts, ap kodolu rotç- avotiem joðs kosmiskas vielas disks ar atseviðíiem H O 2 mâzerstarojuma avotiem, kas sadalîti pa ap- mçram 0,01x0,04 ps2 jeb 0,033x0,13 g.g.2 lielu laukumu. Diska vielas rotâciju apstiprina gan no kodola daþâdos attâlumos izvietoto vielas

3. att. Pa kreisi – galaktikas IC 2560 centrâlâs Centrâlâ lînija daïas diska ar mâzerstarojuma avotiem un m. c. centrâ shematisks attçls. 13 slâòu kustîbas âtruma mçrîjumi, gan mâzer- 108 gadu laikâ bûtu noticis jaunu zvaigþòu starojuma spektrâ novçroto zilâ gala detaïu veidoðanâs uzliesmojums, kâdam tik liela kos- kustîbas âtruma sistemâtiskâ nobîde (dreifs) miskâs matçrijas sablîvçjuma gadîjumâ neizbç- par apmçram 2,62±0,09 km/s gada laikâ gami bûtu vajadzçjis notikt, ïauj (spieþ) domât, (spektra sarkanâ gala detaïâm ðâdu vai lîdzîga ka ðajâ kodolâ slçpjas m. c. lieluma nobîdi nav izdevies konstatçt). Ðâdu IC 2560 rentgenstarojuma novçrojumi vielas âtruma dreifu skaidro ar diska vielas 2–10 keV diapazonâ râda, ka tâs spoþums ir rotâciju pa spirâlisku orbîtu, t. i., tâs pakâ- ap 1041 ergi/s. Ðâdu starjaudu, kâ râda akrç- penisku tuvoðanos un akrçciju (kriðanu) uz cijas procesa standartmodeïa aprçíini, var kodolâ slçpto spçcîgi gravitçjoðo objektu. nodroðinât apmçram 2·10 –5 M /gadâ liela ] Diska ârçjâ robeþa ir ap 0,26 ps (≈ 0,85 g.g.), vielas daudzuma kriðana uz kodola m. c. bet iekðçj⠖ ap 0,07 ps (≈ 0,22 g.g.), un ðo Pçtîjuma autori norâda uz vçl vienu ïoti robeþu rotâcijas âtrumi ir attiecîgi 213 km/s un interesantu sava darba blakusproduktu. Proti, 418 km/s. tâ kâ kodolu aptveroðâ akrçcijas diska lineârie Diska vielas rotâcijas parametri, kas aprç- parametri (ârçjais un iekðçjais râdiuss) ir no- íinâti, balstoties uz Keplera likumiem, dod teikti neatkarîgi no IC 2560 attâluma mçrîju- iespçju noteikt arî galaktikas centrâ esoðâs miem, tad tos varçtu izmantot, lai noteiktu matçrijas sablîvçjuma (kodola) masu, kura, patieso attâlumu lîdz IC 2560, neizmantojot izrâdâs, ir vçrtçjama kâ 2,8·106 M liela. Tas parasto metodi, t. i., Habla likumu, ja ar VLBI ] nozîmç, ka kosmiskâs matçrijas blîvums ko- jeb globâlâs radiointerferometrijas palîdzîbu dola apgabalâ ir > 2,1·109 M /ps3. Kâ râda (sk. A. Balklavs. “Globâlâ radiointerferomet- ] aprçíini, ja ðâda blîvuma kodolu veidotu ïoti rija” – “ZvD”, 1995. g. vasara, nr. 148, 2.– kompakta zvaigþòu kopa, tad tâs maksimâlais 13. lpp.) izdotos noteikt redzamos râdiusus dzîves ilgums bûtu ap 6·107 gadu. Tas ir daudz lielâ âtrumâ ap kodola m. c. rotçjoðiem un mazâk par galaktikas dzîves ilgumu, kurð ir mâzerlîniju emitçjoðiem avotiem vai planku- mçrâms ar ~1010 gadiem. Ðis secinâjums, kâ miem. Tas ïautu izdarît arî Habla konstantes arî tas, ka nav pazîmju, kas liecinâtu, ka vçrtîbas precizçðanu, kas vçl joprojâm ir ïoti IC 2560 kodola tilpumâ pçdçjo apmçram aktuâls astrofizikas uzdevums. ,

ARTURS BARZDIS Z URSAE MINORIS UN “RCB FENOMENS”

Z Ursae Minoris (Mazâ Lâèa zvaigznâja kad èetri astronomi (P. Bensone, Dþ. Kleitons, maiòzvaigzne Z) jau 1934. gadâ tika pieskai- P. Garnaviès un P. Skodija), kâdu laiku novç- tîta pie maiòzvaigznçm. Vizuâlajos staros tai rojot zvaigznes spoþuma maiòas, atklâja tâs tika novçrotas spoþuma maiòas ar aptuveni piederîbu R Coronae Borealis tipa maiòzvaig- divu zvaigþòlielumu lielu amplitûdu. Vispârçjâ znçm. maiòzvaigþòu katalogâ (General Catalog of Minçtâ astronomu grupa 1992. gadâ uz- Variable Stars) Z UMi ir ierakstîta kâ Miras sâka regulârus Z UMi spoþuma mçrîjumus. tipa maiòzvaigzne ar apmçram 2m,5 spoþuma Pçc gada, 1993. gada augustâ, zvaigznes spo- maiòas amplitûdu un 500 dienu periodu. Par þums pçkðòi ïoti strauji sâka kristies. Pçc pâris mirîdu Z UMi uzskatîja lîdz pat 1994. gadam, mçneðiem tas bija samazinâjies jau par 6m. Tad

14 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA tika uzòemts zvaigznes spektrs, lai noskaid- veida C molekulu kondensçðanâs putekïos 2 rotu zvaigznes spektra klasi un íîmisko sastâ- arî ir cçlonis novçrojamajai unikâlajai spo- vu. Spektrâ bija saskatâmas ûdeòraþa deficîta þuma maiòai, ko astronomi dçvç par “RCB (Hd) zvaigþòu raksturîgâs pazîmes – spçcîgas fenomenu”. Tuvu zvaigznei temperatûra ir par oglekïa molekulas C absorbcijas lînijas un ïoti augstu, lai varçtu notikt molekulu konden- 2 vâjas vai pat pilnîgi nenovçrojamas ûdeòraþa sçðanâs putekïos, taèu jau nelielâ attâlumâ Balmera sçrijas lînijas. Kâ tagad zinâms, visas temperatûra ir pietiekami zema un tur notiek R Coronae Borealis tipa (RCB) maiòzvaigznes strauja putekïu veidoðanâs. Veidojas biezi mâ- pieder tieði ûdeòraþa deficîta zvaigþòu grupai, koòi vai pat veseli putekïu slâòi ap zvaigzni. kuras lielâko daïu veido oglekïa bagâtâs HdC Kâ zinâms, sodrçji ir ïoti labs gaismas absor- zvaigznes. Kïuva skaidrs, ka Z UMi patiesîbâ bçtâjs (tâpçc arî sodrçju krâsa ir melna), tâdçï ir RCB tipa zvaigzne, kas agrâk neilgo pçtî- kïûst skaidri saprotams, ka cauri biezajiem jumu dçï kïûdaini tikusi uzskatîta par mirîdu. “sodrçju” mâkoòiem izlauþas tikai neliela daïa Interesanti, ka Z UMi spektrâ tika novçrota zvaigznes starotâs redzamâs gaismas. Zvaig- vieglâ elementa litija intensîva spektrâllînija znes redzamais spoþums mâkoòu veidoðanâs ar 6707,8À viïòa garumu. Zvaigznçs litijs “iz- laikâ strauji krîtas. Taèu pçc kâda laika zvaig- deg” jau to evolûcijas paðâ sâkumâ, kad zvaig- znes vçjð putekïus “aizpûð” tâlâk starpzvaig- znç sâkas pirmâs kodolreakcijas. Tâpçc Li, citi þòu telpâ, kur tie pamazâm izklîst. Ðis process vieglie elementi un radioaktîvie izotopi neva- ir daudz ilgâks par putekïu spontâno konden- rçtu bût sastopami pusmûþa un vecâs zvaig- sçðanos, un tâ laikâ novçrojama zvaigznes znçs. Taèu, kâ redzams, pat tâdâs vecâs zvaig- spoþuma lçna pieaugðana lîdz sâkotnçjai vçr- znçs kâ RCB maiòzvaigznçs Li eksistç! Iespç- tîbai. Z UMi spoþuma maiòa vizuâlajos staros jams, ka ðo zvaigþòu atmosfçrâs pastâv plaði ir grafiski parâdîta 1. attçlâ. Lîkne sastâdîta apgabali ar zemu temperatûru, kur magnç- pçc VSNET (Variable Star Network) datiem. tiskâ lauka paâtrinâti joni var izraisît îslaicîgas VSNET ir maiòzvaigþòu novçrotâju datu centrs, kodolreakcijas, kas producç daþâdu elementu uz kuru tiek sûtîti dati par spoþuma mçrîju- kodolus, to skaitâ arî Li. Te nu jâpiemin, ka miem daþâdiem objektiem. Novçrotâji ir da- RCB un pârçjâs Hd klases zvaigznes ir tieði þâda vecuma un daþâdu profesiju cilvçki no tâs, kuru atmosfçrâs patieðâm var ilgstoði pa- daþâdâm valstîm. Spoþuma mçrîjumus novç- stâvçt plaði apgabali, kur ir ïoti zema tempe- rotâji pçc tam sûta uz minçto datu centru, kur ratûra. Arî Z UMi pieder pie nedaudzajâm tie tiek apkopoti un pçc tam ir pieejami vi- aukstajâm RCB zvaigznçm, tâpçc tâs pçtîjumi, siem interesentiem. VSNET interneta adrese: iespçjams, ïautu noskaidrot, kâdos procesos http://vsnet.kusastro.kyoto-u.ac.jp/vsnet/ zvaigþòu atmosfçrâs rodas vieglie elementi un index.html. arî radioaktîvie izotopi, kas sabrûk ïoti îsâ RCB zvaigznes glabâ daudzus citus noslç- laikâ. pumus, ko astronomi vçl nav izpçtîjuði un Litija sintezçðanâs nav vienîgâ unikâlâ pa- varbût pat atklâjuði. Zinâmo RCB zvaigþòu râdîba RCB zvaigznçs. To atmosfçrâs pastâv skaits ir mazs, tâpçc jâpçta katrs no objektiem, apgabali ar tik zemu temperatûru, ka atomi lai varçtu spriest par to lîdzîbu vai atðíirîbu spçj grupçties molekulâs, pat ïoti sareþìîtâs. un to, kâ ðie objekti ir raduðies un kâ attîstâs. Tâ kâ RCB zvaigzòu augðçjie slâòi ir pârpildîti Droði zinâmas ir tikai apmçram 40 ðâdas zvaig- ar oglekli, tad ðajâs íîmiskajâs “laboratorijâs” znes. Fizikâlie raksturlielumi tâm ir ïoti atðíirîgi. pârsvarâ rodas daudz daþâdu oglekïa savie- Piemçram, R CrB atmosfçras temperatûra ir ïoti nojumu. Visvairâk rodas C un CN molekulu. liela – ap 20 000 °K, bet aukstajâm RCB 2 Tâs zemâ temperatûrâ kondensçjas sîkâs da- zvaigznçm – tikai ap 5 000–7 000 °K. RCB ïiòâs – putekïos, kas lîdzinâs kvçpiem. Mas- tipa mainîgums jeb “fenomens” ir raksturîgs 15 1. att. Z UMi spoþuma lîkne vizuâlajos staros pçc VSNET datiem. Redzami RCB maiòzvaigznçm raksturîgie straujie un dziïie minimumi, pçc kuriem seko lçna spoþuma pieaugðana lîdz sâkotnçjai vçrtîbai. Katru dziïo minimumu izraisa putekïu kondensâcija.

ïoti daþâdiem objektiem. Ir zinâmas pat novas, procesos no tâs atkal radâs jaunas zvaigznes. kas uzrâda lîdzîgu mainîgumu, un planetâro Tikai tâs jau bija ar smagajiem elementiem miglâju zvaigznes, kâ arî daþi unikâli objekti bagâtinâtas zvaigznes. Arî RCB zvaigznes ir (piemçram, FG Sge). Tiem visiem kopîga ir ïoti vecas, tâs lielu daïu masas izmet telpâ, tikai putekïu mâkoòu veidoðanâs jeb tâ sau- turklât daudz tieði oglekïa savienojumu. Tâpçc camais “RCB fenomens”. Vçl joprojâm nav îsti tâs ir neatòemama sastâvdaïa starpzvaigþòu skaidrs putekïu mâkoòu veidoðanâs mehâ- vides molekulâro savienojumu veidoðanâs nisms. RCB zvaigznes, neskaitot C , rada vçl ciklâ. 2 daudz citu molekulu, kas varçtu bût svarîgas Z UMi novçrojumi nesen ir uzsâkti arî dzîvîbas raðanâs procesos. Jâpiemin, ka Saule, Astrofizikas observatorijâ Baldones Riekstu- plançtas, to skaitâ Zeme un dzîvîba uz tâs, ir kalnâ ar 1,2 m diametra Ðmita teleskopu. raduðâs no vielas, kas jau vismaz vienreiz (ja Tiek uzòemti zvaigznes attçli zilajos un sar- pat ne vairâkas reizes) ir tikusi pârveidota kanajos staros, lai varçtu spriest par tâs krâ- zvaigþòu dzîlçs. Tâdi elementi kâ dzelzs, og- sas un spoþuma maiòu. 2002. gada beigâs leklis, skâbeklis Visuma attîstîbas sâkumâ ne- Z UMi atradâs spoþuma minimumâ, taèu slik- pastâvçja. Tie radâs vçlâk zvaigþòu kodolos to laikapstâkïu dçï nebija iespçjams to nofo- notiekoðajâs kodolreakcijâs. Kad ðîs zvaigznes tografçt (jâpiemin negatîvs fakts, ka Mazâ novecoja, liela daïa vielas tika izmesta starp- Lâèa zvaigznâjs no observatorijas redzams zvaigþòu telpâ un sareþìîtos kondensçðanâs Rîgas virzienâ, kur debesis ir ïoti gaiðas spç-

16 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA 2. att. Z UMi spoþuma pieaugðana, atgrieþoties no 2002. gada decembra minimuma. Novçrojumi vizuâlajâ spektra daïâ òemti no VSNET datu bâzes, bet sarkanajâ un zilajâ gaismâ zvaigznes spoþums mçrîts ar Ðmita teleskopu izdarîtajiem uzòçmumiem Astrofizikas observatorijâ Baldones Riekstukalnâ. cîgâ pilsçtas apgaismojuma dçï un objekta pâris nedçïu intervâlu. Zvaigznes spoþuma novçrojumi ir apgrûtinâti). Taèu ðâ gada pa- maiòa, tai atgrieþoties no pçdçjâ minimuma, vasarî, kad zvaigzne jau lçnâm atguvâs no parâdîta 2. attçlâ, kur kopâ ar VSNET datiem minimuma, laikapstâkïi bija visai labvçlîgi (vizuâlajâ gaismâ) atzîmçti arî mûsu mçrîjumi novçroðanai un tika uzòemti daþi attçli ar sarkanajâ un zilajâ gaismâ. ,

JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ

Plançta uzvedas kâ komçta. Izrâdâs, ka arî plançtas uzvedas kâ komçtas. Novçrojot eksoplançtu HD 209458b Pegaza zvaigznâjâ brîdî, kad tâ ðíçrsoja savu zvaigzni, tika konstatçts, ka aiz plançtas paliek ûdeòraþa aste. Plançtas orbîta atrodas tikai vienas astotdaïas Merkura orbîtas attâlumâ no zvaigznes, tâs atmosfçra sakarst un ûdeòradis pârvar plançtas gravitâcijas lauku, un, zvaigznes vçjam aizpûðot to prom no zvaignes, veidojas milzîga komçtai lîdzîga aste. Tika aprçíinâts, ka katru sekundi plançtu pamet ap 10 000 tonnu gâzveida ûdeòraþa. I. Z. 17 KOSMOSA PÇTNIECÎBA UN APGÛÐANA

JÂNIS JAUNBERGS PÂRDOMAS PÇC “COLUMBIA” BOJÂEJAS

Prasmîgi politiíi spçj savas intereses for- palielinât savas izredzes uz atkârtotu ievçlç- mulçt visskaistâkajos vârdos. Reizçm politiíu ðanu, palielinot bezdarbnieku pabalstus vai intereses ir cçlas, un tad viòu viedie vârdi baþîjoties par siltumnîcas efektu. paliek vçsturç. Prezidenta Kenedija 1961. ga- Pçc “Columbia” un tâs apkalpes (sk. att. da aicinâjums sasniegt Mçnesi “ne tâpçc, ka 49. un vâku 4. lpp.) traìiskâs sadegðanas, iee- tas ir viegli, bet tâpçc, ka tas ir grûti” kalpoja jot atmosfçrâ 2003. gada 1. februârî, abstraktâ par 20. gs. 60. gadu tehnoloìisk⠓uzrâviena” polemika par “Shuttle” droðîbu saskârâs ar katalizatoru un palîdzçja politiski vienot Savie- neþçlîgo realitâti. Kosmoplânu lidojumi izrâ- notâs Valstis, kas tolaik piedzîvoja rasu nemieru dâs vçl riskantâki, salîdzinot pat ar pesimistu vilni un nopietnas baþas par savu nâkotni. prognozçto vienu katastrofu uz 150 reisiem. Pavirði raugoties, gandrîz tikpat cçli mçríi Gan NASA aizstâvjiem, gan kritiíiem divas ir daudzajiem senatoriem un kongresmeòiem, katastrofas 113 lidojumos ir nepieòemamas, kas ir ïoti atklâti nobaþîjuðies par “Space Shutt- un kurð atbildîgs politiíis gan varçtu apgalvot le” kosmoplânu droðîbu. Rûpes par astronautu pretçjo? Atðíiras tikai piedâvâtie problçmas likteòiem demonstrç politiíu apdomîbu, sa- risinâjumi. “Shuttle” var ievietot muzejâ vai prâtu un tehnoloìisko kompetenci, turklât ne- atrakciju parkâ, un tâdçjâdi novçrst astronautu prasa îpaðu atbildîbu nelabvçlîga iznâkuma gadîjumâ. Politiskâs dzîves mierîgajâ ritum⠓Shuttle” droðîbas jautâjumi pârâk neizceïas uz terorisma apkaroðanas vai militâro ofensîvu plânoðanas fona, taèu “Shuttle” jautâjums var dot zinâmu morâlo kapitâlu tiem politiíiem, kas par to izrâda interesi. Uz “Shuttle” modernizçðanu un droðîbas uzlaboðanu, protams, var skatîties arî no finan- siâlâs puses, un tad daudzu politiíu motivâcija kïûst saprotamâka. Katram tautas pârstâvim Vaðingtonâ ir savas intereses – un kosmiskajâ programmâ ieinteresçti parasti ir tie, kuru vçlçðanu rajonos ietilpst NASA centri. Tie, kuri spçj “izkarot” palielinâtu federâlo finansçjumu saviem NASA centriem, var pamatoti cerçt uz veiksmi nâkamajâs vçlçðanâs. Savukârt tiem politiíiem, kuru ðtatos nav NASA centru, rak- sturîga skeptiska attieksme pret miljardiem “Atlantis” orbîtâ: redzams trauslais siltumaizsar- dolâru aizplûðanu ne visai efektîvajâs NASA dzîbas flîzîðu segums. programmâs. Ar NASA nesaistîtie politiíi var STS – 98, NASA foto

18 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA upurus nâkotnç – it seviðíi tâpçc, ka astronau- zîmç, ka ar vienu tonnu degmaisîjuma pietiek, tu profesija tad acîmredzot izzustu. Var arî lai 453 sekundes ilgi radîtu vienu vilces tonnu. censties “Shuttle” modernizçt, vienlaikus iegul- Augstâku specifisko impulsu var sasniegt vie- dot daudzus miljardus dolâru panîkuðajos NASA nîgi ar eksotiskiem, ïoti dârgiem un toksis- pçtnieciskajos centros – skaidrs, ka ðis variants kiem degvielu maisîjumiem, kas satur, pie- ir pievilcîgs ar NASA saistîtajiem politiíiem. mçram, ðíidro fluoru. Pat kodoldzinçji nevar Manâ uztverç vienîgais bûtiskais kritçrijs dot vairâk nekâ 900 kg·s/kg specifisko impul- ir ðo politisko lçmumu ietekme uz pilotçjamo su, ja par darbvielu kalpotu kodolreaktora Marsa ekspedîciju izredzçm. Paðlaik “Shuttle” karsçta ûdeòraþa strûkla. ir vienîgâ kosmiskâ transportsistçma ar adek- Ârçjâ degvielas tvertne, protams, ir ne- vâtu celtspçju èetru cilvçku Marsa ekspedîcijai piecieðama milzîgâ 720 tonnu degvielas krâju- pçc klasiskâs “Mars Direct” shçmas. Tiesa, no ma transportçðanai cauri atmosfçrai, un tâs orbîtâ paceltajâm 123 tonnâm ne vairâk kâ funkcijas beidzas tikai tad, kad ir sasniegts 24 tonnas ir derîga krava, bet pârçjâs 99 ton- orbitâlais âtrums. Degvielas tvertnes uzbûve nas – pats “Shuttle” kosmoplâns. Interesanti, gan ir vienkârða, taèu to ir vçrts ierindot starp ka “Shuttle” derîgâ krava ir lîdzîga kâ trîs nozîmîgâkajiem “Shuttle” elementiem. Par reizes vieglâkajai “Ariane 5” raíetei, kura spîti brutâlajiem ekspluatâcijas apstâkïiem, izmanto tâdu paðu degvielu kombinâciju kâ kad cietâs degvielas starta paâtrinâtâju vibrâ- “Shuttle”, bet kuras lidojumi izmaksâ trîs rei- cijas astronautiem “gandrîz izkratot zobus no zes lçtâk, salîdzinot ar “Shuttle” lidojumiem. mutes”, paâtrinâjuma pârslodzes dçï degviela Uzskatâmâk⠓Shuttle” priekðrocîba ir tâ faktiski sver trîsreiz vairâk nekâ miera stâvoklî spçja nogâdât derîgo kravu atpakaï no orbîtas un virsskaòas gaisa plûsma draud sagraut uz Zemi. No salîdzinâjuma ar “Ariane 5” seci- “Shuttle” konstrukcijas, ârçjâ degvielas tvertne nâm, ka divas treðâs daïas no “Shuttle” eks- tomçr kalpo nevainojami. Ârçjâ degvielas pluatâcijas izdevumiem ir veltîtas tieði ðim tvertne iemieso teicamu kompromisu starp mçríim. Atskatoties uz “Shuttle” 111 sekmî- struktûras stiprîbu un vieglumu. Ðî 30 tonnu gajâm misijâm, ir skaidrs, ka ðî spçja ir bijusi litija–alumînija sakausçjuma èaula taèu tiek nepiecieðama tikai retumis un nâkotnç to pacelta kosmosâ, un katra liekâ tonna attiecîgi paredzçts pârsvarâ izmantot Orbitâlâs stacijas samazinâtu “Shuttle” derîgâs kravas masu. veco iekârtu un citu atkritumu savâkðanai. Marsa ekspedîciju nesçjraíetes bûs pakïautas Mazefektîvais un aplami iecerçtais “Shuttle” lîdzîgâm mehâniskajâm slodzçm un lîdzîgâm tomçr satur lieliskus tehniskos risinâjumus, kas prasîbâm pçc viegluma, tâpçc “Shuttle” deg- var kïût izðíirîgi jaudîgu un lçtu Marsa raíeðu vielas tvertòu raþotni bûtu lietderîgi pielâgot bûvei. arî Marsa raíeðu korpusu izgatavoðanai. Galvenie dzinçji attîsta 232 tonnu vilci Starta paâtrinâtâji iedveð ðaubas un ne- katrs (sk. att. 49. lpp.), ðim nolûkam patçrçjot droðîbu gan astronautiem, gan “Shuttle” inþe- pustonnu ðíidra skâbekïa un ðíidra ûdeòraþa nieriem. Pçc starta paâtrinâtâja blîves defekta degmaisîjuma ik sekundi. Jaudas ziòâ tie trîs izraisîtâs “Challenger” eksplozijas 1986. gadâ reizes atpaliek no “Apollo” ekspedîciju “Sa- daudzkârt bija dzirdami aicinâjumi atteikties turn 5” raíeðu leìendârajiem F – 1 dzinçjiem, no cietâs degvielas par labu petrolejas un taèu “Shuttle” dzinçjiem ir visaugstâkais lietde- ðíidrâ skâbekïa paâtrinâtâjiem. Cietâs degvie- rîbas koeficients, kâds jebkad sasniegts lieljau- las paâtrinâtâju lçtums un vienkârðîba tomçr das dzinçjiem. Formâli to izsaka specifiskais ir to bûtiska priekðrocîba. Vairâkumam “Shutt- impulss I , un “Shuttle” dzinçju I =453 kg·s/kg le” sistçmu morâli un fiziski novecojot, starta sp sp ir pârsteidzoði tuvu teorçtiskajai robeþai ar paâtrinâtâju vienkârðîba ir iemesls, kâpçc to ûdeòraþa un skâbekïa degmaisîjumu. Tas no- modernizâcija ðobrîd nav prioritâte un to iz- 19 mantoðana droði vien turpinâsies. Bûtu visno- Tomçr kïûdâs tie, kas “Columbia” bojâejâ taï loìiski pieòemt, ka “Shuttle” paâtrinâtâju steidzas vainot Klintona administrâcijas neat- grandiozâ 1175 tonnu vilce palîdzçs no starta laidîgi samazinâto NASA budþetu vai arî do- laukuma pacelt arî Marsa raíetes. mâ, ka NASA finansçjuma pieaugums automâ- Galvenie dzinçji, degvielas tvertne un star- tiski nozîmçs iespaidîgus panâkumus kosmo- ta paâtrinâtâji ir tikai trîs piemçri “Shuttle” sâ. Panâkumus ne vienmçr var nopirkt par programmas nozîmei no Marsa ekspedîciju naudu, pat ja naudas ir ïoti ïoti daudz. Sa- plânoðanas viedokïa. Pârtraucot “Shuttle” pro- vienoto Valstu nodokïu maksâtâji NASA vaja- grammu, ðis tehnoloìiskais mantojums tiktu dzîbâm atdod 15 miljardus dolâru gad⠖ zaudçts, gluþi tâpat k⠓Apollo” programmas gandrîz tikpat, cik 60. gados, rçíinot tâ laika industriâlâ bâze izira pçc “Apollo” lidojumu dolâros. Ðodienas NASA tomçr nevienu cilvç- beigðanas. ku vairs nesûta uz Mçnesi, un arî tehnoloìijas Svarîgâk par rasçjumu arhivçðanu un ra- attîstîba pârsvarâ aprobeþojas ar papîra pro- þotòu uzturçðanu pie dzîvîbas ir saglabât teh- jektiem. Îstâ problçma nav naudas deficîts, noloìisko kultûru – to nepârvçrtçjamo piere- bet gan skaidri nosprausta mçría trûkums dzi, ko vecâkâs paaudzes inþenieri nodod pilotçjamiem lidojumiem un no tâ izrietoðâ jaunatnâcçjiem. Daudzi “Shuttle” programmas darbinieku demoralizâcija un apâtija. darbinieki ir mantojuði zinâðanas no “Apollo” Labs projektu vadîtâjs skaidri saprot, cik veterâniem, un Marsa ekspedîcijâm ïoti palî- darbiniekiem svarîgi apzinâties savu pûliòu dzçtu “Shuttle” pieredze, ieskaitot “Challen- jçgu. Jautâjums par pilotçjamo kosmisko lido- ger” un “Columbia” rûgto mâcîbu. jumu jçgu ir politiski jûtîgs, un atbildes uz ðo Tehnoloìiskâs kultûras turpinâðana, pro- jautâjumu parasti ir neveiklas vai pat apðau- tams, ir atkarîga no nepârtraukta finansçjuma. bâmas. Lai atrastu pareizo atbildi, ir jâizsijâ bieþi dzirdamâs puspatiesîbas un nepatiesîbas attiecîbâ uz cilvçku kosmisko lidojumu mçríiem. Zinâtniskie eksperimenti “Shuttle” lido- jumos vai Starptautiskajâ orbitâlajâ stacijâ vis- bieþâk ir saistîti ar kristâlu audzçðanu. Olbal- tumvielu un citu biomolekulu kristâli ir nepie- cieðami ðo molekulu uzbûves noskaidroðanai ar rentgenstaru difrakcijas metodi un lîdz ar to dziïâkai dzîvîbas procesu izpratnei. Taèu NASA nevajadzçtu solît, ka astronauti drîz atradîs kâdas brînumzâles. No simtiem zinât- nisko publikâciju, ko es esmu pçdçjâ gadâ pârlapojis, nevienas dati nav gûti no Orbitâlâs stacijas eksperimentiem. Droði vien tâdas pub- likâcijas eksistç, taèu tie retie eksperimenti, kas ir paveikti orbîtâ, lîdzinâs pilienam mucâ. Kâ gan citâdi, ja tûkstoðiem zinâtnieku uz Zemes katru dienu eksperimentç un visnotaï sekmîgi audzç olbaltumvielu kristâlus, kamçr Orbitâlâs “Atlantis” orbîtâ pçc atkabinâðanâs no Orbi- stacijas trîs astronauti jaunus eksperimentu tâlâs stacijas. materiâlus saòçma ar retajiem “Shuttle” reisiem, STS – 98, NASA foto kas tagad ir pârtraukti uz nenoteiktu laiku.

20 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA Bezsvara stâvokïa dotâs priekðrocîbas kris- objektiem. Ne mazâk svarîgi ir “Lacrosse” tâlu audzçðanâ nav tik lielas, lai Orbitâlâs kosmiskie radari, kas novçro Zemi naktî un stacijas divi piloti un viens pçtnieks apsteigtu caur mâkoòiem. Ðo un citu “slepeno” îpaðumu daudzos Zemes gravitâcijas laukâ par pusvelti palaiðanai un apsaimniekoðanai “Shuttle” kos- strâdâjoðos studentus un laborantus. Mums, moplâni ir perfekti piemçroti – gluþi tâpat, Zemes laboratorijâs strâdâjoðajiem, nebûtu kâ tie labi kalpo “Hubble” regulârai tehniskajai nekas iebilstams pret astronautu centieniem apkopei un modernizçðanai. mûs pârspçt. Taèu ir vçrts pieminçt, ka NASA Galvenais “Shuttle” militâri politiskais sa- budþets trîs reizes pârsniedz fundamentâlo sniegums tomçr bija neplânots. Padomju Sa- zinâtnisko pçtîjumu galvenâ sponsora Natio- vienîbas nerimstoðie centieni kopçt visus ame- nal Science Foundation piecu miljardu dolâru rikâòu panâkumus kïuva par iemeslu “Buran” budþetu un lîdzinâs medicînisko pçtîjumu kosmoplâna radîðanai. Taèu “Buran” izmak- aìentûras National Institutes of Health 15 sas pârsniedza “Shuttle” izmaksas, un ðis izde- miljardu budþetam. Skaidrs, ka NASA vajadzç- vumu slogs paâtrinâja PSRS ekonomikas sa- tu nodarboties ar kosmosa apgûðanu, nevis brukumu. Tâdçjâdi negaidîtâ un netieðâ veidâ kristalogrâfiju. Cerîba uz NASA panâkumiem “Shuttle” palîdzçja novest auksto karu lîdz medicînas jomâ eksistç tikai lçtticîgu þurnâ- mierîgam noslçgumam. listu iztçlç, kur to ir “iestâdîjuði” NASA sabied- PSRS valdîbas kïûdainais lçmums kopçt risko attiecîbu speciâlisti. “Shuttle” sakòojâs pârliecîbâ par amerikâòu Orbitâlâs rûpnîcas ir svarîgs elements pragmatismu un viòu tehnoloìiskâs kultûras zinâtniskâs fantastikas “paralçlajâ realitâtç”. Nav pârâkumu. Ja arî kâdam radâs ðaubas par noliedzams, ka daudzi rûpnieciski procesi bez- “Shuttle” lietderîbu, beigâs tomçr nostrâdâja svarâ noritçtu ja ne labâk, tad vismaz savâdâk, militârais arguments – nevar taèu pieïaut ne- ïaujot iegût materiâlus ar neparastâm îpaðîbâm. kâdus pârsteigumus. Daþi PSRS stratçìi ticçja, Dziïais vakuums, kas kosmosâ pieejams neie- ka “Shuttle” var kalpot par bumbvedçju (!) robeþotos daudzumos, ïauj bez problçmâm kodoluzbrukumam pret PSRS. Daudzi arî òç- destilçt ðíidrus metâlus un audzçt perfektus ma nopietni ASV “Zvaigþòu karu” program- pusvadîtâju kristâlus. Sapnis par orbitâlajâm mas blefu, kur “Shuttle” spçlçja centrâlo lomu. rûpnîcâm bija viens no iemesliem “Shuttle” Paties⠓Shuttle” jçga nav nedz militâra, programmas sâkðanai, tomçr ðis sapnis neiz- nedz pragmatiska. Pçc savas bûtîbas “Shuttle” turçja laika pârbaudi. Zemes rûpniecîbas straujâ ir tuvâks viduslaiku katedrâlei nekâ kravas attîstîba ir tâlu apsteigusi bezcerîgi dârgâs un auto. Tâpat kâ senâk arî mûsdienâs valdoðâ neefektîvâs kosmisko raþotòu ieceres. Pretçji elite atvçl daïu no valsts lîdzekïiem simbolisku fantastu prognozçm, tieði Zeme ir tehnolo- projektu finansçðanai, un “Shuttle” ir ðâdu ìiskâs izsmalcinâtîbas centrs, kamçr kosmiskâ projektu flagmanis. Viduslaiku feodâïi bûvçja tehnika morâli noveco un tâs dârdzîba kavç baznîcas ar nolûku tuvoties dvçseles nemir- sasniegt pienâcîgus modernizâcijas tempus. stîbai, “Shuttle” atbalstîtâji kalpo savai pârlie- Slepenâs lietas, kas notiek Zemei tuvâs cîbai par cilvçku sugas sûtîbu atstât Zemes orbîtâs, nevar bût gluþi slepenas, jo pavadoòu gravitâcijas vaþas. Humânisms ir tâ modernâ novçroðanas amatieri ar interesi seko visu ticîba, kuras vârdâ lido kosmoplâni. Ja “Shutt- lielo pavadoòu orbîtâm. Seviðíu uzmanîbu le” programma tiks pârtraukta, zinâtne un piesaista “slepenie” pavadoòi, par kuriem tehnoloìija no tâ necietîs, bet cilvçce zaudçs nevienam it kâ nevajadzçtu neko zinât. Kamçr kaut ko bûtisku – mûsu vârti uz Visumu ðíie- “Hubble” teleskops vçro dziïo Visumu, èetri tami aizvçrsies. lîdzîgie “Keyhole” sçrijas KH – 12 teleskopi “Columbia” bojâeja atkârtoti parâdîja, ka ir vçrsti lejup uz ASV nedraugu militârajiem Rietumu civilizâcijas humânisma katedrâle 21 balstâs uz nedroðiem pamatiem. Ïogâs arî pati tâtes uz Mçness vai Zemes–Mçness sistçmas ticîba cilvçka pârâkumam pâr dabu. Vides Lagranþa punktos tâpat pârâk neciestu no aizsardzîbas un dzîvnieku tiesîbu ekstrçmisti sakaru kavçjuma. Taèu Marss ir tâ vieta, kur liek cilvçku intereses pçdçjâ vietâ aiz slieku cilvçki joprojâm var bûvçt “katedrâles”, kas un þurku labklâjîbas. Taèu pats galvenais izai- veltîtas humânisma ticîbai. Marsa bâzç cilvç- cinâjums humânismam ir vçl priekðâ. Tâ ir kiem bûtu visas iespçjas sevi parâdît no labâ- konkurence ar maðînâm, kas îpaði asi izpau- kâs puses, risinot izdzîvoðanas problçmas þas kosmiskajâ arçnâ. Maðînâm nekaitç vaku- sareþìîtâ un resursiem bagâtâ vidç. Marss ums un bezsvars, tâm nav nepiecieðams skâ- tâpçc ir nâkamais posms ceïâ, kurâ devâs beklis, ûdens un pârtika. Maðînas ir mazâkas, “Columbia” apkalpe un visi pârçjie kosmo- vieglâkas un, ja nepiecieðams, stiprâkas par nauti un astronauti pirms tam. cilvçkiem. Tâs var darboties trîsdesmit gadus “Columbia” bojâejas iemesls ir jâatrod un bez pârtraukuma un izturçt tûkstoðiem reiþu jâizlabo, tâpat kâ citi defekti, kas droði vien spçcîgâku jonizçjoðâs radiâcijas devu nekâ tiks atklâti izmeklçðanâ. “Shuttle” lidojumi ir cilvçki. Vienîgais, kâ maðînâm pagaidâm trûkst, jâatsâk, lai netiktu neatgriezeniski zaudçts jau ir saprâts un patstâvîba. Kosmiskie aparâti ir sasniegtais. Bet NASA vadîbai vajag parâdît tikai tik spçjîgi, cik to atïauj sakari ar Zemi. kaut daïu no savu astronautu drosmes, un Tâpçc maðînu pârâkums pâr cilvçkiem sarûk apòemties sâkt kaut ko darît, lai paplaðinâtu lîdz ar attâlumu no misijas kontroles. cilvçku klâtbûtnes zonu Saules sistçmâ. NASA Viss, ko cilvçki var paveikt Zemes orbîtâ, vajag sava budþeta cienîgu mçríi, un ðis mçr- bûtu vieglâk izdarâms telemehâniski. Aktivi- íis ir Marss.

Saites: http://spaceflight.nasa.gov/gallery/ – “Shuttle” lidojumu foto arhîvs (sk. vâku 3. lpp.) http://www.astronautix.com/lvs/shuttle.htm – “Shuttle” vçstures pârskats http://www.astronautix.com/lvs/ares.htm, http://www.astronautix.com/lvs/shuttlec.htm – smagsvara nesçjraíeðu projekti, kas izmanto “Shuttle” komponentus ,

MÂRTIÒÐ SUDÂRS “COLUMBIA” TRAÌÇDIJA. KAS UN KÂPÇC NOTIKA?

Kosmosa kuìis “Columbia” bija viens no tieðâm vairs neatkârtotos. cilvçka sapòa – lidot izplatîjum⠖ îsteno- Ðis ir raksts par “Columbia” kosmoplânu tâjiem, kam palîdz tûkstoðiem cilvçku, lai un tâ pçdçjo lidojumu (sk. att. 52. lpp.), kad nedaudzi no mums varçtu palûkoties uz pa- tas sadega atmosfçras augðçjos slâòos, ieejot sauli no augðas. Taèu diemþçl dzîvç ir arî Zemes atmosfçrâ. Ðo notikumu rakstâ aplû- situâcijas, kad spçjam vienîgi bezspçcîgi nolû- koðu no tehniskâ viedokïa, sîkâk apskatot koties uz visu notiekoðo. Daudzi pat domâs notikumu secîbu, izmeklçðanâ savâktos datus nepieïâva, ka kaut kas tâds varçtu notikt ar un secinâjumus, kâ arî atseviðías kosmosa kâdu no “Space Shuttle” kosmoplâniem, jo kuìa konstrukcijas daïas un to îpatnîbas. îpaði pçc “Challenger” katastrofas, kad valdîja Nedaudz par paðu “Columbia”. “Colum- uzskats, ka tas vairs nedrîkst atkârtoties. To- bia” bija vecâkais no èetriem “Space Shuttle” mçr katastrofa notika, taèu arî ðoreiz jâsaka, kosmoplâniem, kas tika lietoti pirms traìiskâs ka ir jâdara viss iespçjamais, lai nekas tâds dienas. Savus lidojumus tas sâka 1981. gada

22 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA 12. aprîlî, kad “Columbia” kïuva par pirmo spârnoto kosmosa kuìi, kas nosçþas kâ lid- maðîna. Tam ir 7 cilvçku apkalpe, kuras izvie- tojums kabînç aplûkojams attçlâ. Orbitâlâs lidmaðînas spârnu vçziens ir 23,79 m, garums – 37,24 m un augstums – 17,27 m. Tâtad pçc saviem izmçriem un masas tas ir salîdzinâms ar vidçja izmçra pasaþieru lidmaðînu. Kosmo- plâna masa misijas STS–107 starta laikâ bija 119,4 t, nosçþoties tâ bija paredzçta 105,3 t. Lidojumâ izmantota superviegla ârçjâ degvie- las tvertnes versija ET–93A, kas bija par 3,3 t vieglâka nekâ standarta tvertne (ko lietoja “Columbia” kosmoplâna ârçjais izskats. pirms 1998. gada), tâdçjâdi ïaujot nogâdât uz kosmisko staciju vairâk kravas. Tvertnes struk- mu un bremþu sistçmu. 1984. gadâ katapul- tûra padarîta par 30% izturîgâka un par 5% tçjamos sçdekïus aizstâj ar parastas konstruk- mazâk blîva. Tvertne ir lielâk⠓Space Shuttle” cijas vieglâkiem, instalç GPS, veic bremþu sastâvdaïa, tâs garums (augstums) ir 6,6 m modificçðanu. 1991. gadâ veic vairâk nekâ 50 un diametrs – 8,18 m. uzlabojumus un modificçðanas, piemçram, Misija STS–107 bija “Columbia” 28. un uzstâda oglekïa bremzes un bremzçðanas iz- diemþçl pçdçjais lidojums. Kopð sava pirmâ pletni, kâ arî uzlabo priekðçjâ riteòa stûrç- lidojuma gan “Columbia”, gan arî pârçjiem ðanas mehânismu (nav vairs jânosçþas tikai “Space Shuttle” kosmoplâniem tika veikti vai- Draidenas lidojumu izmçìinâðanas centrâ râki nozîmîgi uzlabojumi. Jau 1982. gadâ tika (Dryden Flight Research Center) vai Edvardsa izdarîtas pirmâs kravas nodalîjuma un kabînes modificçðanas. Tajâ paðâ gadâ uzlaboja arî astronautu sçdvietas, termoaizsardzîbas sistç- Misijas speciâliste/lidojuma inþeniere Kalpana Èavla. Monitorçja nolaiðanâs procesu. Bija sagata- Misijas speciâliste Lorela Klârka. Nebija uzde- vota arî kâ rezerviste un varçja aizvietot pilotu vai vuma nolaiþoties, nodarbojâs ar eksperimentiem. pat komandieri. Veica savu otro lidojumu. Veica savu pirmo lidojumu. Pilots Viljams C. Makûls. Nosçðanâs laikâ asistç komandierim, uzmana âtrumu, aug- Kuìa komandieris Riks D. Has- stumu, bremzçjoðâ izpletòa izmeðanu uz bends. Uzraudzîja ieieðanu at- zemes. Veica savu pirmo lidojumu. mosfçrâ. Atbildîgais par visu mi- siju. Veica savu otro lidojumu. Kravas speciâlists Ilans Ramons. Nebi- ja uzdevuma nolaiþoties, nodarbojâs ar Kravas komandieris Maikls P. eksperimentiem. Veica savu pirmo lido- Andersons. Nebija uzdevuma jumu. nolaiþoties, nodarbojâs ar eksperi- mentiem. Veica savu otro lidojumu. Misijas speciâlists Deivids M. Brauns. Nebija uzdevuma nolaiþoties, nodarbojâs ar ekspe- Nolaiþoties trîs no septiòiem astronautiem bija ie- rimentiem. Veica savu pirmo lidojumu. saistîti darbîbâ.

Apkalpes sastâvs un izvietojums “Columbia” kabînç. 23 Gaisa spçku bâzç (Edwards AFB)) un, pro- radiokomunikâcija ar zemi, jo apkârt kuìim tams, termoaizsardzîbas sistçmu. 1994. gadâ izveidojas plazmas “vairogs”. Temperatûra uz novçrð raduðâs problçmas ar spârna priekðçjâs karstumaizsardzîbas plâksnîtçm sasniedz daïas koroziju, veic pilnîgu visa planiera ap- 1500–1600 oC. Ðajâ brîdî (~16 minûtes pirms skati. 1999. gadâ atklâjas daþas nepilnîbas paredzçtâs nosçðanâs) notika traìçdija, vistica- elektriskajos vados, kuru novçrðanai nepie- mâk, neizturçja daþas, iespçjams, stipri bojâtas cieðams papildu laiks. Vçl daþi termoaizsar- karstumaizsardzîbas plâksnîtes un kuìa kons- dzîbas sistçmas uzlabojumi, kâ arî parastie trukcija sadalîjâs 61,5 km augstumâ, 20 000 sçdekïi tiek aizstâti ar superviegliem. 1999. ga- km/h (M1 18) lielâ âtrumâ lidojot virs Teksa- da septembrî NASA uzsâk 17 mçneðus ilgu sas. 5,5 minûtes pirms nolaiðanâs radiosakari “Columbia” kapitâlo remontu. Lidojumi vçl jau ir atjaunoti, un kuìis planç nosçðanâs aizkavçjas, jo “Columbia” un daþiem citiem lidlauka virzienâ. Ðajâ laikâ tas ir pasaulç kosmoplâniem atklâj ieplaisâjuðas degvielas âtrâkais un dârgâkais planieris. Pilotiem ir padeves caurules. Tas atsâk lidojumus tikai jâtaupa kinçtiskâ un augstuma (potenciâlâ) 2002. gadâ, kad lidoja vienu reizi. Pçc lido- enerìija, lai sasniegtu skrejceïu. 0,8–1,3 minû- juma tam tiek veikti vçl daþi uzlabojumi (sk. tes pirms nosçðanâs pilots nostâda “Columbia” att. 52. lpp.). uz skrejceïa garenass un uz glisâdes. 30 se- Nolaiðanâs apraksts. 60 minûtes pirms kundes pirms nosçðanâs kosmoplâna priekðgalu nosçðanâs jau ~300 km augstumâ pilots nostâ- paceï 1,5 grâdu leòíî, lai samazinâtu nosçðanâs da kosmoplânu ieieðanai atmosfçrâ pareizâ leòíi un vertikâlo âtrumu, taèu ðajâ mirklî virzienâ, priekðgalu paceïot uz augðu, lai ar strauji sâk kristies horizontâlais âtrums. Ðasiju apakðçjâs virsmas laukumu sâktu bremzçt izlaiþ tikai pirms paða skrejceïa 30 m augstumâ, atmosfçras paðos augstâkajos slâòos. Âtrums lai nezaudçtu aerodinamisko kvalitâti. Un tad aptuveni 7,3 km/s. 25 minûtes pirms nolaiða- nâs aptuveni 80 km augstumâ sâkas intensîva 1 M – lidojoða íermeòa âtruma attiecîba pret silðana berzes dçï. Ðajâ brîdî ir apgrûtinâta skaòas âtrumu.

Pulkstenis pçc vietçjâ laika

Paredzçtâs un reâlâs nolaiðanâs trajektorijas.

24 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA arî nosçðanâs Kenedija kosmodromâ. videomateriâli. Pievçrðot tiem lielâku uzma- Pçdçjâ misija un nenotikusî piezemç- nîbu, tika atrasts iespçjamais avârijas cçlonis – ðanâs. Noskaidrot traìçdijas iemeslu, kas îsti liels putuplasta gabals. Brîdî, kad tas atdalîjâs, izraisîja kosmosa kuìa bojâeju, ieejot atmo- kosmoplâns pusotru reizi bija pârsniedzis ska- sfçrâ, NASA ir palîdzçjuði gan telemetrijas dati òas âtrumu, tâ ka tas varçja radît nopietnus no paða kuìa pirms sakaru pârrâvuma, gan bojâjumus. Vçl jo vairâk, kâ videomateriâlos aculiecinieku stâsti un video, pacelðanâs vi- bija redzams, tas skâra kreiso spârnu un ie- deoliecîbas, kâ arî eksperimentu datu ieraksta strçga starp ârçjo degvielas tvertni un kreisâ ierîce (Orbiter Experiment Support System), spârna iekðçjo daïu. NASA inþenieri brîdinâja kas tika atrasta neilgi pirms ðâ raksta tapðanas. par iespçjamiem bojâjumiem, tomçr izieðana Tajâ tika rakstîti dati no aptuveni 420 sen- atklâtâ kosmosâ nebija paredzçta un paðiem soriem, izvietotiem pa visu kosmoplânu. Sâ- astronautiem iespçjas novçrtçt situâciju no âr- kotnçji kâ traìçdijas iespçjamie iemesli tika puses nebija. Òemot vçrâ iepriekðçjo lidojumu minçti karstumaizsardzîbas plâksnîðu bojâ- pieredzi ar nozaudçtâm plâksnîtçm, ðíita, ka jums, datora kïûda, kontroles zaudçðana, me- lielam uztraukumam nav pamata, un varbût tâla nogurums, îssavienojuma izraisîts uguns- tieði tâ arî bija kïûda. Starp citu, jau astoò- grçks un pat meteorîta trâpîjums. Lîdz ðim desmitajos gados bija ieplânots apkalpi apgâ- izmeklçðanas gaitâ savâktâ informâcija un tâs dât ar instrumentu komplektu karstumizturîgo analîze liecina, ka tieði konstrukcijas sadalî- plâksnîðu remontam (sk. att. 53. lpp.). ðanos visticamâk izraisîja aerodinamiskâs pâr- Par to, kas notika nolaiðanâs gaitâ, var slodzes, kas radâs, borta datoram pagrieþot spriest tikai pçc sensoru un telemetrijas da- kosmosa kuìi nepareizâ leòíî. Taèu visa cçlo- tiem. Daþâdâs kosmoplâna vietâs ir novietoti nis bija bojâtas karstumaizsardzîbas plâksnîtes. sensori, kas galvenokârt veic temperatûras un Turpmâkajâs rindkopâs sîkâk par notikumu spiediena mçrîjumus. Ðie dati tiek pârraidîti secîbu. uz zemi, kâ arî ierakstîti Orbiter Experiment Uzreiz pçc traìçdijas jau izmeklçðanas Support System ieraksta kasetç. sâkumâ tika analizçti arî “Columbia” starta (Nobeigums sekos)

IGORS ABAKUMOVS SATELÎTU LÂZERLOKÂCIJA LATVIJÂ

Pirmsâkumi. Pagâjuðâ gadsimta 60. gadu uzòçmâs izstrâdât noteiktu aparatûras bloku beigâs un 70. gadu sâkumâ toreizçjâs sociâ- tâlmçra komplektâcijai. ÈSSR izstrâdâja un lisma nometnes Eiropas valstu zinâtòu akadç- izgatavoja lâzera impulsu ìeneratoru un veica miju organizâcijas “INTERKOSMOS” ietvaros galîgos montâþas darbus, Polija izstrâdâja un tika izveidota darba grupa ar mçríi radît apa- piegâdâja precîzu laika intervâlu mçrîðanas ratûras kompleksu, lai varçtu realizçt satelîtu iekârtu, Ungârija – osciloskopus un frekvenèu attâlumu mçrîjumus ar lâzera gaismas impulsa mçrîtâjus, VDR – datu reìistrâcijas iekârtas, palîdzîbu. Darba grupâ ietilpa Ungârijas, VDR, PSRS uzòçmâs izstrâdât un izgatavot teleskopa Polijas, Èehoslovâkijas un PSRS zinâtnieki. optisko sistçmu un montâþu ar sekoðanas Programmu koordinçja PSRS ZA Astronomijas mehânismu un pievadiem. PSRS ZA Astrono- padome, bet lâzera tâlmçra izveide notika mijas padome ðo darbu uzdeva veikt LVU ÈSSR zinâtnieku vadîbâ. Katra no dalîbvalstîm Astronomiskajai observatorijai, kurai tolaik 25 jau bija ievçrojama pieredze un panâkumi râdiuss tika lçsts 3000 km liels un tâds arî ðâdu sistçmu konstruçðanâ (M. Âbele, K. La- reâli bija. puðka). Ðâ modeïa nedaudz uzlabotais otrais Darbs veicâs ïoti sekmîgi un lielâ pacilâtîbâ, eksemplârs, kas kopâ ar visu palîgaparatûru un jau 1972. gadâ tika samontçts un nokom- tika ievietots pielâgotâ 20 t kravas konteinerâ, plektçts pirmais lâzerteleskopa “INTERKOSMOS 1973. gada aprîlî tika atvests uz LVU Astrono- LD – 1” eksemplârs, ko uzstâdîja Ondrþeijo- misko observatoriju un uzstâdîts observatorijas vas observatorijâ. Tur tas darbojâs no 1972. ga- teritorijâ LVU Botâniskajâ dârzâ. Pats lâzertele- da lîdz 1975. gadam, kad tika pârcelts uz skops bija novietots uz speciâlas platformas, Poznaòu Polijâ. kuru ar hidrauliskas sistçmas palîdzîbu varçja LD – 1 (sk. 1. att.) piederçja pie pirmâs çrti pacelt un nolaist vajadzîgajâ pozîcijâ. paaudzes lâzera tâlmçriem ar mçrîðanas preci- Darbs ar ðo lâzera tâlmçru ievadîja lâzer- zitâti apmçram 1,5–3,0 metri. Tam bija èetrasu astrometrijas çru Latvijâ. Intensîvs iekârtas ap- montâþa ar analogu elektromehânisku pieva- gûðanas process turpinâjâs lîdz pat 1973. ga- du un manuâlu sekoðanas âtruma un pozîcijas da beigâm, kad tika veikti mçrîjumi pavisam korekcijas iespçju. Atstaroto gaismas impulsu 404 satelîtu “GEOS – A”, “GEOS – B” un “BEB” uztvçrçju veidoja Kasegrçna (Cassegrain) sis- vijumiem, sasniedzot precizitâti ap ±1 m. Ob- tçmas teleskops ar galvenâ spoguïa diametru servatorijas zinâtnieki guva milzu pieredzi 320 mm un gidçðanas refraktoru ar 120 mm satelîtu lâzerlokâcijas metodes izmantoðanâ, apertûru. Lâzera ìenerators darbojâs uz rubîna vienlaikus saskatot arî trûkumus, kas bija rak- kristâla bâzes ar garumu 120 mm un diametru sturîgi ðai pirmajai iekârtai. Galvenais no tiem 10 mm. Ðis ìenerators raþoja apmçram 12 ns bija ievçrojamais trokðòu impulsu lîmenis, kas ilgus gaismas impulsus ar 694,3 nm viïòa radîja nopietnas problçmas derîgo impulsu garumu un 100 MW jaudu. Optisko slçdzi izdalîðanâ no kopçjâ impulsu fona. 1974. gada veidoja rotçjoða prizma. Teorçtiskais darbîbas sâkumâ LD – 1 otrais eksemplârs tika nogâdâts Çìiptç, Helvanas observatorijâ, kur sâka darbu 1974. gada septembrî. Treðais eksemplârs ðajâ paðâ gadâ tika uzstâdîts netâlu no Pataka- maijas ciemata Bolîvijâ, Altiplanas lîdzenumâ 3400 m augstumâ virs okeâna lîmeòa, ap- mçram pusceïâ starp Lapasas un Oruro pil- sçtâm. Ceturtais LD – 1 eksemplârs 1976. gadâ nonâca Kavaluras observatorijâ Indijâ, piek- tais – 1977. gadâ Kubas observatorijâ Santja- go de Cuba, sestais – Simeizas observatorijâ un septîtais Zveòigorodas observatorijâ pie Maskavas. LVU observatorijas zinâtnieki òçma aktîvu dalîbu ðo lâzera tâlmçru uzstâdîðanâ un ekspluatâcijâ minçtajâs valstîs un obser- vatorijâs. 1. att. Satelîtu lâzera tâlmçrs “INTERKOSMOS Kopð 1974. gada, kad LD – 1 tika pârvests LD – 1” 1973. gadâ Rîgâ, LVU AO. Augðâ pie tele- uz Çìipti, LVU Astronomiskajâ observatorijâ skopa – inþenieris Augusts Rubans, apakðâ pa labi – izveidojâs pârtraukums lâzermçrîjumu izpildç, satelîtu novçroðanas stacijas vadîtâjs, vecâkais zi- kura laikâ tika aktîvi strâdâts pie jauna tâlmçra nâtniskais lîdzstrâdnieks Kazimirs Lapuðka. konstruçðanas, kas bûtu pilnîbâ nokomplek-

26 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA tçts ar paðmâju (PSRS) raþotajiem elementiem locçjot satelîtu “GEOS – C”. Kopð ðâ brîþa un bûtu bez pamanîtajiem trûkumiem, kuri sâkâs sistemâtiska satelîtu lâzerlokâcija LVU piemita LD – 1 modelim. Tâdçjâdi tapa mode- Astronomiskajâ observatorijâ, kas joprojâm lis LD – 2, kas arî piederçja pie pirmâs paau- turpinâs. Sâkotnçjâ mçrîjumu precizitâte arî dzes lâzera tâlmçriem, bet atðíirîbâ no LD – 1 modelim LD – 2 bija apmçram 1–2 m robeþâs, modeïa tam bija divkanâlu optisko signâlu jo lâzera impulsa garums bija ap 20 ns un uztvçrçjs ar sakriðanas shçmas izmantoðanu, reìistrçðanai tika izmantoti parastie laika in- kas ïâva ievçrojami samazinât trokðòu impulsu tervâlu mçrîtâji uz frekvenèu mçrîtâju bâzes. daudzumu. Lâzera ìenerators uz rubîna kristâ- Laika posmâ lîdz 1985. gadam cieðâ sadarbîbâ la bâzes kopâ ar visu tâ elektroniku tika no- ar Alèevskas (Ukraina) Kalnu metalurìijas vietots uz teleskopa montâþas un pârvietojâs institûta lâzeru speciâlistu grupu un LPSR kopâ ar to, tâ stipri vienkârðojot sistçmas Zinâtòu akadçmijas Elektronikas un dator- konstrukciju un palielinot tâs droðîbu salî- zinâtòu institûta speciâlistiem signâlu apstrâ- dzinâjumâ ar LD – 1, kur visa lâzera elek- des nozarç LD – 2 modelis tika vairâkkârt tronika atradâs zem teleskopa platformas. modernizçts, lîdz tika sasniegta mçrîjumu pre- Sistemâtiska satelîtu lâzerlokâcija. cizitâte ±30 cm, kas bija tâ laika labâkais 1979. gadâ PSRS militârâs topogrâfijas eksperi- rezultâts visâ PSRS. mentâlajâ rûpnîcâ Rîgâ tika izgatavots pirmais Gadiem ejot un vairojoties pieredzei un LD – 2 eksemplârs un stacionâri uzstâdîts LVU zinâðanâm, pamazâm izgaismojâs arî modeïa Astronomiskajâ observatorijâ. (sk. 2. att.). Pir- LD – 2 vâjâs puses. Pirmkârt, jau ierobeþotâ mie mçrîjumi tika iegûti 1979. gada 7. jûnijâ, mçrîjumu precizitâte, ko limitçja galvenokârt lâzera impulsa garums ap 15 ns pçc moder- nizâcijas. Precizitâte robeþâs starp 30 un 50 cm bija derîga satelîtu orbîtu precizçðanai, bet nepietiekama rezultâtu izmantoðanai kosmis- kajâ ìeodçzijâ, nosakot precîzas observatoriju koordinâtas, Zemes rotâcijas parametrus un kontinentu dreifa lielumu. Otrkârt, samçrâ vâjâ optiskâ sistçma neïâva izdarît vidçji tâlo (6000 km) un tâlo (20 000 km) satelîtu lâzer- mçrîjumus, jo tos nebija iespçjams vizuâli saskatît un precîzi notçmçt staru. Treðkârt, nepietiekamâ sekoðanas precizitâte, ko limi- tçja analogâs, elektromehâniskâs sistçmas ie- spçjas, kura savukârt izslçdza precîzu seko- ðanu tâlajiem satelîtiem. Radâs doma kon- struçt otrâs vai pat treðâs paaudzes lâzera tâlmçru, kam nebûtu uzskaitîto galveno trû- kumu. Laimîgâ kârtâ ðâdas domas bija raduðâs arî citâs observatorijâs un institûtos. Ðajâ saka- râ 1983. gadâ LVU Astronomiskajâ observa- torijâ ar priekðlikumu piedalîties otrâs un 2. att. Satelîtu lâzera tâlmçrs LD – 2 1979. gadâ treðâs paaudzes lâzera tâlmçra ar galvenâ LVU AO Rîgâ. No apakðas uz augðu – lâzera izejas spoguïa diametru 1 metrs izstrâdç vçrsâs pro- kolimators, divi uztvçrçja kanâli un vizuâlais gi- fesors J. L. Kokurins no Ïebedeva Fizikas dçðanas teleskops. institûta Maskavâ. Kopîgais darbs veicâs ïoti 27 sekmîgi, un jau 1985. gadâ tâ pati Rîgas rûpnîca izgatavoja pirmo un pçc tam vçl èetrus tâlmçra eksemplârus. Jaunais tâlmçrs, kam bija nosau- kumi “KRIM”, “TPL”, “LS – 105”, tika izveidots pçc principa “trîs vienâ”. Tas nozîmçja, ka visas trîs galvenâs tâlmçra funkcijas, stara kolimçðana un noraidîðana, atstarotâ impulsa uztverðana un gidçðana–tçmçðana tiek reali- zçtas, izmantojot vienu un to paðu galveno optisko sistçmu (sk. 3. att.). Galveno optisko sistçmu veidoja sfçriska Kasegrçna–Kudç sistçma ar galvenâ spoguïa diametru 100 cm un fokusa attâlumu 11,6 metri, teleskopa tu- busa garums bija mazâks par 1 metru. Tâlmçrs tika novietots uz klasiskâs divasu Alt–Az mon- tâþas ar soïa motoru piedziòu, kuru âtrumu regulç dators pçc attiecîgâs programmas, tâ panâkot ïoti augstu satelîta sekoðanas preci- zitâti. Lâzera ìenerators sâkotnçjâ versijâ deva apmçram 5 ns garu impulsu, vçlâk tika nomainîts ar 360 ps impulsu un visbeidzot 240 ps garuma impulsu un enerìiju 100 mJ, ja viïòa garums ir 532 nm. Pirmie satelîta “LAGEOS – 1” attâluma mç- 3. att. Satelîtu lâzera tâlmçrs LS – 105 1987. ga- rîjumi (6000 km) tika iegûti 1987. gada 9. sep- dâ LVU Astronomiskajâ observatorijâ Rîgâ. tembrî. Lîdz tam gandrîz divus gadus ilga Visi attçli no K. Lapuðkas fotoarhîva tâlmçra regulçðana un sagatavoðana mçrî- jumiem. Bez jau minçtajâm lâzera ìeneratora observatorija piedalâs starptautiskajâ ILRS (In- modernizâcijâm bûtiski tika uzlabota arî tele- ternational Laser Ranging Service) organi- skopa vadîbas un datu reìistrçðanas aparatûra. zâcijas zinâtnisko programmu izpildç, kâ arî Satelîtu lâzermçrîjumi LU Astronomi- EUROLAS (European Laser Ranging Service) jas institûtâ. Ðobrîd lâzera impulsa izplatî- organizâcijas darbu programmâs. ðanâs laika intervâlu mçrîðana notiek, izman- Laika posmâ kopð 1987. gada iegûtie re- tojot LU Elektronikas un datorzinâtòu institûta zultâti devuði iespçju aprçíinât LU AI obser- signâlu apstrâdes speciâlistu izstrâdâtos aug- vatorijas ìeocentriskâs koordinâtas starptautis- stas precizitâtes hronogrâfus (Event Timer). kajâ ìeocentrisko koordinâtu sistçmâ ITRF – Mçrîjumu precizitâte sasniedz ±5 ps. Kopçjâ 2000, kâ arî aprçíinât kontinentu dreifa âtru- viena mçrîjuma vidçjâ kvadrâtiskâ kïûda ir ma vektoru Latvijai, kas ir 1,1 cm gadâ ziemeï- robeþâs no 0,9 lîdz 1,3 cm, un normâlpunktu austrumu virzienâ pie ziemeïiem. Nâkotnç vidçjâ kvadrâtiskâ kïûda ir 2 lîdz 5 mm. Pastâv paredzçts vçl paaugstinât mçrîjumu precizitâti droða iespçja strâdât ar tuvajiem, vidçji tâla- lîdz daþiem mm atseviðíam mçrîjumam, lai jiem un tâlajiem satelîtiem. Iegûtie rezultâti varçtu noteikt, piemçram, dreifa paâtrinâjuma noder praktiski visâm ar satelîtu lâzermç- lielumu un citus parametrus. Ðîs nâkotnes ie- rîjumiem saistîtajâm zinâtnes par Zemi pro- spçjas diemþçl var arî nerealizçties sakarâ ar grammâm. Ar ðo treðâs paaudzes lâzera tâlmç- paðreiz intensîvu zinâtnes un tâs lomas sabied- ru (sk. vâku 2. lpp.) LU Astronomijas institûta rîbâ noniecinâðanu neatkarîgajâ Latvijâ. ,

28 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA LATVIJAS ZINÂTNIEKI

ZENTA ALKSNE – JUBILÂRE

Pats darbiòð mani teica, pats gudrais padomiòð

No kreisâs: zinâtòu kandidâta disertâcijas autoreferâta (1970) titullapa, zinâtniskais vadîtâjs fiz.-mat. zin. dokt. J. Ikaunieks; Z. Alksnes – ZA Fizikas institûta Astronomijas sektora jaunâkâs zinâtniskâs lîdzstrâdnieces – broðûra (atbild. redaktore fiz.-mat. zin. kand. I. Daube, Rîga, 1955, 84 lpp., metiens 5000 eks.); autore – ZA Radioastrofizikas observatorijas zinâtniskâ sekretâre (izdevniecîba “Zinâtne”, Rîga, 1974, 88 lpp., metiens 3000 eks.).

Zenta Alksne, kas “Zvaigþòotâs Debess” lasî- nieks) 1971. gada decembrî pieðíirta LPSR Zinâtòu tâjam pazîstama kopð pirmâ tâs laidiena, ðovasar akadçmijas Prezidija pirmâ prçmija, 1986. gada 29. augustâ svin jubileju. Viòa ir viena no nedau- augustâ apbalvota ar PSRS Augstâkâs Padomes dzajiem Latvijâ ar astronoma diplomu – pçc Astro- Prezidija medaïu “Çà òðóäîâîå îòëè÷èå” (“Par nomijas katedras un astronomijas specialitâtes izcilu darbu”). likvidçðanas (1951) Latvijas Valsts universitâtç bei- Ar Z. Alksnes darba gaitâm un veikumu zinâtnç gusi Maskavas Valsts universitâti 1952. gadâ. Lîdz- sîkâk var iepazîties I. Daubes rakstos“ZvD”: “Jauna autore trim monogrâfijâm par oglekïa zvaigznçm, zinâtòu kandidâte” – 1971. g. vasara (52), 53.–55. no kurâm divas tulkotas angïu valodâ (ASV); divu lpp. un “Astrofiziíei Zentai Alksnei – jubileja” – 1998. populârzinâtnisku broðûru autore (sk. att.). No g. vasara (160), 45.–46. lpp. daudzajiem ierakstiem pateicîbu un apbalvojumu Ðoreiz jubilâre ir laipni piekritusi pastâstît lappusçs darba grâmatiòâ, kas 27.X.1952. izdota mums par savu mûþu astronomijâ pati. “Zvaig- M. Lomonosova Maskavas Valsts universitâtç, mi- þòotâ Debess” ir pateicîga jubilârei par aktîvo nçsim tikai divus: par monogrâfiju “Óãëåðîäíûå darbîbu tâs bagâtinâðanâ un novçl, lai viòas raksti çâ¸çäû” (“Oglekïa zvaigznes”, lîdzautors J. Ikau- vçl ilgi iepriecç lasîtâjus! Redakcijas kolçìija 29 ZENTA ALKSNE MANS MÛÞS ASTRONOMIJÂ

Mûþa 75. gadâ varu atskatîties uz garu manas bçrnîbas dâsnâ Saule, bagâtîgi liedama ceïu, kas nostaigâts, gûstot daþâda lîmeòa un savus starus, daþkârt pat cauri sîkas tûces virziena zinâðanas astronomijâ, kâ arî izman- atnestai lietus sturmîtei, kas atstâja siltas peï- tojot tâs pçtniecîbas darbâ. Mazâs skices at- íes baso kâju priekam. Citkârt savilkâs îsti spoguïo manu saskarsmi ar astronomiju îsâkos tumða padebess, no kuras ðíîlâs zibeòu ðaut- vai garâkos brîþos. ras, te triekdamâs stâvus zemç (tomçr nekad Manas bçrnîbas debesis. Esmu dzimusi neskardamas lielâs liepas, kuru garâ rinda Rîgâ 1928. gadâ skolotâja Kârïa Pçtersona un sedza ziemeïaustrumu malu), te saskriedamâs mâjsaimnieces Marijas Pçtersones, dz. Olands, augstu debesîs ugunîgâ pçrkona krustâ. Pçc ìimenç. Taèu manas bçrnîbas jaukâkie brîþi krietna gâziena pâri debesîm liecâs koðais pavadîti tçva mâtes, manas mîïâs vecmâmiòas varavîksnes tilts. Annas Pçtersones mâjâs Cçsu apriòía Liep- Nakts debess vçrojumi saistâs ar nâcienu kalnos. Pateicoties tam, ka mamma, bûdama no pirts sestdienas vakaros. Vakara nokrçslî, pavisam jauna sieviete, tomçr bija ar mieru it seviðíi vasaras nogalç, pie debess jau iede- ik vasaru pavadît vîramâtes mâjâs un uzòem- gâs pirmâs zvaigþòu liesmiòas, starp kurâm ties tur virçjas lomu visai kuplajai mâjnieku râmi peldçja spoþâ Mçness ripa, kas tomçr un vasarnieku saimei, es pilnîbâ izbaudîju izskatîjâs tâda kâ plankumaina. “Tur jau redza- lauku dzîves priekus un rûpes (sk. 1. att.). ma sieva ar ûdens nçðiem, ko Mçness parâvis Blakus atmiòâm par ikdienas gaitâm prâtâ augðâ, jo viòa tam râdîjusi pliku pçcpusi,” palikuðas spilgtâkâs dabas norises. skaidroja tçva mâsa Marîna. Vai tâ varçja bût? Stâvot Liepkalnu dzîvojamâs mâjas durvju Par manâm ðaubâm vçsta ìimenes leìenda. priekðâ, pâri smarþîgâm puíu dobçm un zaïo- Kâdu vakaru, stâvot turpat mâjas priekðâ, joðam sakòu dârzam pavçrâs plaðs skats uz mamma jutusi stingru grâbienu svârkos. Mei- debess dienvidu pusi. Tur augu dienu ripoja tene ar vienu roku ieíçrusies svârkos, ar otru sarâvusi bruncîðus uz augðu un pastiepusi dupðeli pret Mçnesi! Laimîgâ kârtâ debess spîdeklim mestais izaicinâjums palika bez sekâm, taèu, iespçjams, vçstîja par manî dîg- stoðo pçtnieces garu. Tas varçja bût noticis ap 1933. gadu. Kurð gan tolaik varçja iedo- mâties, ka jau pçc daþiem gadu desmitiem cilvçks patieðâm atradîsies uz Mçness. Ar pirkstu zemç vai debesîs. Mana dzî- ves ceïa izvçlç liela loma pieder tçvam – dabas zinîbu skolotâjam. Tçvs, beidzis gan tikai Valmieras Skolotâju seminâru, visu mûþu bija liels grâmatnieks – lasîtâjs vairâkâs valo- dâs, tulkotâjs, mâcîbu grâmatu sastâdîtâjs. 1. att. Runkuïu kaplçðana Liepkalnos 30. gadu Savas zinâðanas viòð jau agrînâ vecumâ dâsni nogalç. No labâs otr⠖ Zenta, pçdçj⠖ Marija sniedza man – vienîgajam bçrnam. Pçtersone. Aizmugurç – dzîvojamâs mâjas dien- Svçtdienas pastaigas, kas ritçja vai nu Rîgas vidu fasâde. pievârtç, vai cauri laukiem, pïavâm, meþiem

30 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA no vecmâmiòas mâjâm lîdz pat Gaujai un mums bija zivis, sâkot ar prâviem grunduïiem Amatai, bija pildîtas ar nemitîgiem dabas vçro- Amatâ un beidzot ar plauþiem Burtnieku eze- jumiem. Mana uzmanîba tika pievçrsta katra râ, kurus nâcâs uzðíçrst, pirms likt uz pannas. laukakmeòa formai, krâsai un struktûrai, katrâ Dabas vçrojumos gûtâ pieredze ziemâ tika grants atsegumâ tika meklçti pârakmeòojumi, papildinâta, abiem ar tçvu sirojot pa Vecrîgas tajâ skaitâ bruòu zivs fragmenti, tika aplûkots antikvariâtiem un aplûkojot attçlus tur bagâtîgi katrs liels vai mazs augs, izpçtot stublâja, lapu atrodamajos ârzemju þurnâlos (sk. 2. att.). un ziedu uzbûvi. Starp citu, tçvs man pavisam Zinâðanas krâjâs, un drîz vien man visa apkâr- mazai parâdîja vissenâko koku pârstâvi ar tçjâ daba ðíita kâ pilnîbâ izlasîta grâmata. vçdekïveida lapâm – ginku, kas aug Rîgâ, pie Neradâs ne mazâkâ vçlçðanâs kïût par biolo- Operas tiltiòa pâr kanâlu. Vçl pagâjuðo vasaru gu, zoologu, ìeologu vai citu Latvijas dabas tas mani sveica kâ mîïð ciemiòð no bçrnîbas, pçtnieku, kâda, kâ pieaugusi sapratu, bija tçva bet ðajâs dienâs izlasîju avîzç, ka ginks ap- vçlme. draudot garâmgâjçju dzîvîbu – tâpçc nozâìçt Tçvs pats manu prâtu ievirzîja pavisam citâ un cauri, ko íçpâties ar stiprinâðanu! gultnç ar saviem stâstiem par Zemes un cilvç- Pastaigu laikâ bez uzmanîbas nepalika arî ces pagâtni. Stâstîðana vai, pareizâk, pârrunas dzîvâ daba – kukaiòi, tauriòi, vardes, èûskas, notika Ìertrûdes ielas dzîvoklî ziemas vaka- taèu ar to preparçðanu nenoòçmâmies. Izòç- ros, kad es 5–10 gadu vecumâ jau biju gultâ, bet tçvs sildîja sânus pie baltâs podiòu krâsns. Stâsti iesniedzâs tajos laikos, kad Zemi klâja pirmatnçjie meþi, kuros bradâja varenie repti- ïi. Vçl aizraujoðâks sarunu temats bija cilvçku raðanâs. Spilgtâkais likâs kâdreiz Eiropu apdzî- vojuðo neandertâlieðu tçls. Iztçlç uzbûru ainas, kâ viòi, rungâm un akmeòiem bruòoti, barâ medîja zvçrus, kâ pçc tam mielojâs, kâ uz alu sienâm attçloja medîbu norisi. Tagad zinu, ka alu zîmçjumus atstâjis vçlâks cilvçces at- zars. Valodas par pirmatnçjo cilvçku mums viegli pârsviedâs uz tâlâko cilvçces attîstîbas gaitu, kuru spoþi izgaismoja iespaidîgie arhe- oloìiskie atradumi, piemçram, H. Ðlîmaòa atraktais Trojas zelts, H. Kârtera atklâtâs fara- ona Tutanhamona kapenes Çgiptç. Rakties zemç, lai celtu gaismâ seno civilizâciju noslç- pumus, tas man ðíita gana vilinoði! Taèu tçvs stâstîja arî par priesteriem, kas no Çìiptes tempïiem un Babilonas zikurâtiem vçroja spîdekïu gaitu debesîs un sastâdîja pirmos kalendârus. Vçlâk, bûdama jau pieau- gusi, lûkojos samtaini melnajâs dienvidu nakts debesîs, kurâs spîdekïi zaigoja lîdzîgi lâs- mainiem dimantiem, un sapratu, ka senajâs 2. att. Ceïð no mâjâm uz Vecrîgu veda pâri kultûras zemçs nemaz nevarçja nevçrot krâð- pilsçtas kanâlam. Uz tiltiòa kopâ ar tçvu Kârli òâs debesis (sk. 3. att.). Atgrieþoties bçrnîbas Pçtersonu 30. gadu vidû. atmiòâs, atceros, ka jau tolaik tçvs man bija 31 devis sajçgu par plançtu un zvaigþòu atðíirîgo noteica vçlme darboties kâdâ interesantâ jo- bûtîbu, par plançtu riòíoðanu ap Sauli. Pâr- mâ. Svaru kauss slîga par labu arheoloìijai, spriedâm dzîvîbas iespçjas uz plançtâm, it devos uz Universitâtes Vçstures fakultâti un seviðíi uz “kanâliem” izvagotâ Marsa. Tâ atkal atdûros, jo tajâ gadâ uzòemðana arheoloìijas bija bagâtîga viela iztçles ainâm. Tomçr visno- specialitâtç nenotika. Ja zemç rakties nebija pietnâkâs pârdomas raisîja spriedumi par visu lemts, atlika pirkstu pavçrst uz augðu, lai apkârtçjo pasauli kopumâ jeb, kâ tagad teiktu, bakstîtu debesîs. Tâ kïuvu par Fizikas un Visumu. Man nav îsta priekðstata, ko tçvs matemâtikas fakultâtes studenti ar paredzamo zinâja par mûsu Galaktiku un citâm galakti- specializâciju astronomijâ. kâm kâ Visuma salâm, ko viòð un ko es sapra- Astronomijas studijas Fizikas un matemâ- tu ar jçdzienu “Visums” un vai vispâr tâdu tikas fakultâtç tomçr nebeidzu, jo astronomijas lietojâm. Tas mums netraucçja spriedelçt par specialitâte 1951. gadâ tika likvidçta. Kopâ ar Visuma robeþâm telpâ. Kaut ko bez robeþâm diviem studiju biedriem mâcîbu kursu astro- telpâ nespçju iedomâties, tik pat maz varçju nomijâ 1952. gadâ beidzu Maskavas Univer- iztçloties ierobeþotu Visumu, jo kas tad atro- sitâtes Mehânikas un matemâtikas fakultâtç. das aiz tâ? Par Visuma robeþâm laikâ man Nenoticis brauciens uz Sibîriju. Mâcîbu nav nekâdu bçrnîbas atmiòu, man Visums bija laikâ Rîgâ un Maskavâ tiku gatavota kâ speciâ- mûþîgs. Kopumâ òemot, tçvam bija izdevies liste astrometrijâ. Îsu brîdi dabûju arî pastrâdât ieviest manâ apziòâ vçl vienu spçcîgu vili- ðajâ jomâ, jo pçc toreiz pastâvoðâs sadales nâjumu – darboðanos astronomijas jomâ. sistçmas mani norîkoja darbâ Maskavas Uni- Rosinoðo bçrnîbu pârtrauca karð. Tomçr versitâtes Ðternberga Astronomijas institûta cauri kara gadiem skolas gaitas virzîjâs uz Laika dienestâ. Ðis institûts ar observatoriju priekðu, lîdz 1947. gadâ pçc vidusskolas beig- tolaik atradâs vçl cara laikâ celtajâ çkâ Kras- ðanas bija jâizðíiras par studiju priekðmetu. naja Presòas rajonâ Maskavas vidienç. Laika Tolaik prâtu nemulsinâja ne bezdarba varbû- dienests aizòçma nelielu, iekârtâm pieblîvçtu tîba sliktas izvçles gadîjumâ, ne sekmîgas telpu pirmajâ stâvâ. karjeras iespçjas labas izvçles gadîjumâ. Izvçli No Laika dienesta tika raidîti pareiza laika signâli visai PSRS teritorijai. Pçc mçnesi ilgas praktizçðanâs mani atzina par pilntiesîgu dar- binieci un iekïâva atbildîgo deþurantu sarakstâ (sk. 4. att.). Ik pçc daþâm stundâm deþu- rantam bija jânoraida laika signâli pa vairâ- kiem kanâliem un kontroles labad paðam tie arî jâuztver. Strâdâjot ðo darbu, stindzinâja apziòa, ka mana kïûme var pazudinât kâdu ekspedîciju Sibîrijas taigâ, kâdu kuìi ziemeïu ledâjos un tamlîdzîgi. Tomçr gadîjâs kïûme, kas varçja pazudinât mani paðu. Deþurçjot 1952. gada 7. novembrî, pulksten 12 dienâ bija jâdod pareiza laika signâls arî tieði uz Kremli. Vajadzîgajâ brîdî pilnîgi noteikti no- spiedu attiecîgo slçdzi. Taèu pçc brîþa pa tieðo 3. att. Krimâ 1955. gadâ pie taciòas no Melnâs telefona lîniju atskançja vaicâjums, kâpçc nav jûras piekrastes uz Simeîzas observatoriju. Tur pienâcis signâls? Varçju tikai apgalvot, ka pirmo reizi ieraudzîju dienvidu debess krâðòumu. signâlu esmu padevusi, bet tas notikuma bûtî- Aizmugurç – Koðkas kalns. bu nemainîja.

32 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA agrâkais kursa biedrs Andrejs Alksnis, taèu sâkumâ kâdus desmit gadus piedalîjâmies atðíirîgos pçtîjumos. Pçc tam ilgus gadus ple- cu pie pleca veicâm zvaigþòu fotogrâfisko fotometriju. Vçlâk, kad mana veselîba paslik- tinâjâs, vîra gâdîgi jo gâdîgi aprûpçta varçju turpinât sekot norisçm astronomijâ. Strâdât kopâ iznâca arî ar daudziem citiem jaukiem cilvçkiem, kurus visus pieminçt te nevaru, bet tencinu viòus par sadarbîbu. Jânis Ikaunieks Zinâtòu akadçmijâ bija uzsâcis tâlu attîstîjuðos zvaigþòu – M, S un C spektra klaðu sarkano milþu – pçtniecîbu. Tâ kâ toreiz vçl Latvijâ teleskopu zvaigþòu novç- roðanai nebija, nâcâs pievçrsties statistikas darbiem, izmantojot citu pçtnieku iegûtus datus. Man kopâ ar Ilgu Kurzemnieci (vçlâk 4. att. Deþuranta postenî Laika dienestâ 1952. Daubi) un Drosmu Kalniòu (vçlâk Kondrat- gada decembrî Maskavas Valsts universitâtes Ðtern- jevu) tika dots uzdevums noteikt sarkano berga Astronomijas institûtâ. milþu îpatnçjâs kustîbas, t. i., pârvietoðanâs âtrumu pie debess. Manâ aprûpç nonâca C spektra jeb oglekïa zvaigznes. Bija jâizskata Laimîgâ kârtâ Laika dienesta vadîtâjs Pâ- milzums pozîciju (zvaigþòu koordinâtu) kata- vels Bakuïins saskaòâ ar savâm paraþâm pçc logu Rîgâ, Maskavâ, Pulkovâ un Kijevâ, kâ svçtku demonstrâcijas bija iegriezies pârbaudît arî jâmçra oglekïa zvaigþòu pozîcijas uz Pul- dienesta darbîbu. Viòð nekavçjoties izsauca kovas observatorijâ pçc mûsu lûguma uzòem- dienestu apkalpojoðo inþenieri, kurð nekâdu tâm zvaigþòotâs debess fotogrâfijâm. Tâ es tehnisku iemeslu neatrada. Tâpçc visa vaina no astrometrijas vaïâ netiku, tikai apguvu citu gûlâs uz mani. Izskatîjâs vairâk nekâ slikti: ðîs nozares virzienu. Gadiem mani aptvçra sveðzemniece labprâtîgi uzòçmusies deþûru skaitïi: pozîciju rindas katrai zvaigznei, to valsts svçtkos un nav padevusi laika signâlu redukcija uz vienu sistçmu, pçc tam îpatnçjo uz Kremli, kas vada svçtku norisi. Tolaiku ap- kustîbu aprçíinâðana, uz rakstâmgalda neþç- stâkïos varçju sagaidît visïaunâko. Taèu P. Ba- lîgi kratoties, grabot un tarkðíot skaitïoðanas kuïins manâ rîcîbâ ïaunu nolûku nesaskatîja, tehnikas tâ laika sasniegumam – elektriskajai vai gan citâdi viòð bûtu centies notikumu Reinmetâla rçíinmaðînai (sk. 5. att.). Kad nogludinât, un tas man beidzâs bez sekâm. íçros pie darba noslçguma – oglekïa zvaigþòu Kad pçc pusgadu ilgas kalpoðanas Laika die- statistisko paralakðu noteikðanas, bija sâkusies nestâ man pavçrâs ceïð uz Rîgu, kur cerçju elektronisko skaitïotâju çra. Tomçr vieglâk pievçrsties zvaigþòu pçtîðanai interesantâkâ nekïuva, jo perfokarðu sagatavoðana un pâr- aspektâ, P. Bakuïins sîvi pretojâs manai atbrî- baude lielam skaitïu masîvam izvçrtâs par voðanai, lîdz tomçr piekrita. darbietilpîgu un apnicîgu nodarbi. Zvaigznes skaitïu tîmeklî. Atgriezusies Tikmçr pamazâm izveidojâs novçroðanas Rîgâ, 1953. gada pavasarî sâku strâdât LPSR bâze Baldones Riekstukalnâ, un ZA Astrofi- Zinâtòu akadçmijas Fizikas institûta Astro- zikas laboratorija pârtapa par ZA Radioastro- nomijas sektorâ, kuru vadîja Jânis Ikaunieks. fizikas observatoriju. Par Astrofizikas daïas Astronomijas sektorâ strâdâja arî mans vîrs – galveno pçtniecîbas objektu kïuva tieði Galak- 33 nâjis oglekïa zvaigþòu fotometriju Gulbja zvaigznâja apgabalâ. Zvaigznçm ar îpatnçjâm spoþuma maiòâm tagad ir uzkrâtas un apstrâ- dâtas 30 gadu garas fotometrisko novçrojumu rindas, kas parâda îpatnîbu lielo daþâdîbu un paver iespçjas meklçt to iemeslus. Aktîvâ darba gados vienîgâ atkâpe no skait- ïu rindâm bija piedalîðanâs divu oglekïa zvaig- znçm veltîtu monogrâfiju sagatavoðan⠖ dar- bâ, kas prasîja cîtîgas literatûras studijas. Pirmâ bija J. Ikaunieka iecerçta un izplânota grâmata “Óãëåðîäíûå çâåçäû”, ko pçc viòa nâves nâcâs 5. att. Pie Reinmetâla rçíinmaðînas 50. gadu pabeigt vienai un kas iznâca 1971. gadâ. Mo- vidû ZA telpâs Smilðu ielâ 1. nogrâfijai “Õàðàêòåðèñòèêè óãëåðîäíûõ çâåçä Ãàëàêòèêè”, kas iznâca 1983. gadâ, jau bijâm tikas oglekïa zvaigþòu populâcija. Ar jauno trîs autori – A. Alksnis, U. Dzçrvîtis un es. Ðmita sistçmas teleskopu 1968. gadâ uzsâka Mazu gandarîjumu sagâdâja abu ðo grâmatu ðo zvaigþòu fotogrâfisko fotometrçðanu – spo- izdoðana arî angïu valodâ ASV. þuma mçrîðanu ar mçríi pçtît oglekïa zvaig- Visums ðodienas skatîjumâ. Pçdçjos 10 þòu spoþumu maiòas. Oglekïa zvaigznes foto- gados beidzot man ir radusies iespçja kaut grafçja vairâkos Piena Ceïa joslas apgabalos, cik iepazît bçrnu dienu dziïâko pârdomu ob- kas nonâca atseviðíu darbinieku pârziòâ. jektu – Visumu. To sekmçjis no “raþoðanas” A. Alkðòa un manâ ziòâ atradâs 240 kvadrât- grâdu plaðs un ap 150 oglekïa zvaigþòu ietve- roðs debess laukums Gulbja zvaigznâjâ. Bagâ- tâ novçrojumu klâsta raita apstrâde prasîja augstu darba automatizçðanu, kâdas nebija. Tâpçc man kopâ ar Zentu Jumiíi un Valdu Ozoliòu nâcâs pârtapt par tâdu “iekârtu”, kas nemitîgi veic mçrîjumus, sakârto tos pârskatâ- mâ veidâ un pârbauda, kâ arî sagatavo iespie- ðanai (sk. 6. att.). Darbs ritçja saspringti, jo bija jâveic precîzi un akurâti, tomçr iekïau- joties plânotajos termiòos. Tâ mani atkal apòç- ma skaitïi un skaitïi, kas neïâva pat pacelt galvu, lai padomâtu par oglekïa zvaigþòu atklâto spoþuma maiòu cçloòiem. Man liekas, ka visus darba gadus blîvi austs skaitïu tîmek- lis mani it kâ noðíîra no paðâm zvaigznçm, no to bûtîbas. Tomçr vçl pirms manas aizie- ðanas pensijâ kopâ ar vîru konstatçjâm, ka daïa novçroto zvaigþòu spoþumu maina îpat- nçji. Tâm vienlaikus ar periodiskâm spoþuma 6. att. Laukumâ pie Ðmita teleskopa paviljona svârstîbâm piemît ilglaicîgas maiòas. kopâ ar darba biedrençm (no labâs) Ilgu Daubi, Esmu priecîga, ka, laikiem un lîdz ar tiem Ireni Punduri, Zentu Jumiíi, Valdu Ozoliòu 1983. darba apstâkïiem mainoties, mans vîrs ir turpi- gadâ. 34 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA þòaugiem brîvlaistâs statuss un strauji augoðâ attîstîbas gaitu. Kâdu brîdi ðíita, ka galaktiku informâcijas plûsma par Visuma “íieìeïiem” – attîstîbas ceïu pilnîbâ atspoguïo hierarhiâlâ galaktikâm – sakarâ ar kosmosâ un uz Zemes attîstîbas teorija (HAT), saskaòâ ar kuru galak- izvietoto lielo teleskopu stâðanos ierindâ, kâ tiku nemitîgo sadursmju un saplûðanu dçï arî novçrojumu izvçrðanu ïoti plaðâ viïòu attîstîba virzâs no sîkâm, neregulârâm galak- garuma diapazonâ. Sekojot publikâcijâm, tikâm cauri diskveida spirâliskâm galaktikâm redzams, ka galaktiku pasaules izpçte ir iz- ar zvaigþòu raðanâs puduriem zaros lîdz gâzes virzîjusies priekðplânâ, salîdzinot ar zvaig- tukðajâm eliptiskâm galaktikâm, kurâs zvaig- þòu pasaules izpçti, kas dominçja manas znes vairs nerodas. Taèu parâdâs arvien jauni aktîvâs darbîbas laikâ. Zvaigþòu pasaule vis- dati par milzu eliptiskâm galaktikâm, kas maz daïçji tverama ar acîm nakts debesîs un tapuðas paðâ sâkumâ un izgâjuðas neatkarîgu ðíiet ne pârâk tâla, ne pârâk sveða. Tâpçc attîstîbas ceïu lîdz mûsdienu veidolam. Inte- ir samçrâ viegli iztçloties visdaþâdâko zvaig- resanta ir 2002. gada nogalç Eiropas Dienvidu þòu apdzîvotu sistçmu, ko saucam par Piena observatorijas (EDO) preses ziòojumâ atnestâ Ceïu un ar ko kopâ pastâvam tepat un tagad. vçsts par tikai divus miljardus gadu vecâm Daudz lielâks iztçles spçks ir vajadzîgs, un lielâm galaktikâm, kuru uzbûvç saskatîtas lai uzburtu galaktiku pasauli. No publikâcijâm tâdu paðu spirâïu zaru iezîmes kâ ïoti tuvâs gan var iepazît visdaþâdâkâs formas, izmçru, mûsdienu galaktikâs (sk. 7. att.). Tagad blakus uzbûves, starjaudas galaktikas. (Diemþçl sa- HAT tiek izstrâdâta galaktiku pasîvâs attîstîbas vâm acîm man nav bijis izdevîbas palûkoties teorija (PAT), pçc kuras masîvas galaktikas uz Piena Ceïam vistuvâko galaktiku – Lielo tapuðas jau Visuma jaunîbâ, pârdzîvojuðas Magelâna Mâkoni – neizteiksmîgu plankumu spçju zvaigþòu raðanâs periodu un tâlâk at- pie dienvidu puslodes debess.) Grûtîbas sâ- tîstâs mierîgi. kas, mçìinot galaktiku neaptveramo daudzu- Galaktiku pasaules uzbûves shçma, kâda tâ mu saistît vienotâ veselumâ telpâ, laikâ un paðlaik ir iezîmçjusies, ðíiet kaut cik pârlie- attîstîbâ. Balstoties uz plaðos debess apskatos cinoða, galaktiku veidoðanâs un attîstîbas ceïð iegûtajâm ziòâm par galaktiku nevienmçrîgo vçl arvien ir neskaidrs, bet jautâjums par Visu- sadalîjumu telpâ, var prâtâ bûvçt Visuma telpâ ma robeþâm un attîstîbu kopumâ man paliek peldoðas galaktiku kopas un kopu kopas, miglâ tîts. Ðajâ jomâ neesmu tikusi tâlâk par vaïòus un grçdas, kas aizòem neiedomâjami iepazîðanos ar Stîvena Hokinga atziòâm. Viòa lielus un tâlus telpas apjomus. Bûvçjot ðo sada- tçze par Visuma tîðanos sev apkârt un noslçg- lîjuma modeli, nâkas òemt vçrâ gaismas izpla- ðanos paðam sevî nav îsti aptverama. Es to varu tîbas ierobeþotâ âtruma radîtu parâdîbu – ie- vienîgi apvienot ar nostâdni, ka mûsu Visums spçju redzçt tâlâs galaktikas tikai tâdas, kâdas ir tikai nenozîmîga daïa no kâda cita veidojuma, tâs bijuðas sen – tad, kad tagad pie mums ietveroða vçl daudzus un daþâdus citus visumus. nonâkusî gaisma tâs pameta. Piemçram, Lielo Magelâna Mâkoni redzam tâdu, kâds tas bija pirms 200 000 gadiem, kad Zemi sâka ap- dzîvot neandertâlieði. Jo tâlâkas galaktikas ir novçrotas, jo senâkâ veidolâ tâs ir redzamas, citiem vârdiem, iedziïinoties telpâ, redzamas arvien jaunâkas, îsâku attîstîbas ceïu nogâjuðas galaktikas. Tâpçc pçtniekiem rodas iespçja 7. att. Tikai 2 miljardus gadus vecas galaktikas, izsekot galaktiku pârvçrtîbâm no to tapðanas kurâs samanâma lîdzîba mûsdienu spirâliskajâm lîdz mûsdienâs redzamajâm. Tomçr lîdzðinçjie galaktikâm. novçrojumi vçl neïauj droði iezîmçt galaktiku ESO PR Photo 35 Îstenîba un nieki par Saules saimi. Pa- citâm zvaigznçm ir pavçrusi iespçju pârbaudît ðai pçtît Saules sistçmas íermeòus nav nâcies, idejas par dzîvîbas eksistenci Visumâ. Kopð izòemot pâris gadîjumus. Piedalîjos pilna Sau- pirmâs citplançtas atklâðanas 1995. gadâ vâcu les aptumsuma novçroðanâ 1954. gada vasarâ un apkopoju ziòas par tâm. Lîdz ðim atklâtâs Lietuvâ pie Ðilutes. To gan vairâk uztvçru kâ vairâk nekâ 100 citplançtas diemþçl ir tikai reti iespçjamu piedzîvojumu, nevis kâ zinât- izskaitïotas, analizçjot to ietekmi uz saimniek- nisku eksperimentu. Izmantojot Baldones no- zvaigznçm. Sprieþot pçc topoðajiem citplançtu vçroðanas bâzes 20 cm refraktoru (sk. 8. att.), tieðas novçroðanas projektiem, vçl nesaskatîto 1959. gadâ kopâ ar vîru novçroju, kâ Vençra plançtu “bildçðanas” laiks nav aiz kalniem. pârklâj zvaigzni Lauvas α jeb Regulu. Pârklâ- Savâs skicçs jûtos spiesta atgriezties pie Saules ðanas norises izklâsts PSRS ZA Astronomiskajâ sistçmas plançtâm, kas vecumdienâs man mâcas cirkulârâ varçtu bût pirmâ publikâcija par virsû pavisam negaidîtâ veidâ. Protams, ne jau paðas astronomiskiem novçrojumiem Riekstukalnâ. plançtas izlçkuðas no orbîtâm! Mani traucç un tracina Saviïòojoði ðíita brîþi, kad sekoju N. Ârm- astrologu maldîgie apgalvojumi par plançtu ietekmi stronga un E. Oldrina gaitâm uz Mçness vai uz cilvçku dzîvi. Tos dienu no dienas neatlaidîgi kad aplûkoju automâtisko iekârtu atsûtîtos pauþ plaðsaziòas lîdzekïi, pat nodokïu maksâtâju Vençras un Marsa akmeòainâs virsmas attçlus. uzturçtais Latvijas Radio un TV. Tâpçc nav brînums, Mans bçrnu dienu sapnis par attîstîtu dzîvîbu ka astrologu atziòas iesakòojas cilvçkos. Spilgts pie- uz Marsa ir zudis, bet plançtu atklâðana pie mçrs teiktajam ir Lîgas Puriòas vadîtais raidîjums “Tâda ir dzîve” LTV1 ð. g. 6. februârî. Þurnâliste L. Pu- riòa, kuras raidîjumus bieþi skatos un kura meista- rîgi tos vada, ðoreiz vienai astronomei bija nostâdîjusi pretî èetrus profesionâlus astrologus un vçl daþus to lîdzskrçjçjus, ïaujot tiem daudzbalsîgi “pamatot horoskopu nepiecieðamîbu” cilvçku ikdienas gaitu plânoðanai un visa dzîves ceïa apzinâðanai. Kâpçc L. Puriòa tâ rîkojâs? Ðíita, ka viòa ir lîdz sirds dziïu- miem pârliecinâta astroloìijas atbalstîtâja. Un kâ gan lai nebûtu, ja astrologi kaï un kaï savu, bet astronomi necenðas tos atspçkot. Astronomiju skolâs vairs nemâca, bet plaðsaziòas lîdzekïos nav rakstu vai raidîjumu, kas skaidrotu astronomijas pamatus. Reti parâdâs ziòas par kâdu jaunatklâjumu, kas turklât bieþi tiek pasniegtas sagrozîtâ veidâ. Cilvçkiem trûkst zinâðanu, lai objektîvi spriestu par to, vai plançtas patieðâm var ietekmçt viòu dzîvi. Tâ pilnîgu astro- nomisko zinâðanu trûkumu minçtajâ raidîjumâ de- monstrçja visu cienîtais Pçteris Liepiòð, kura aktiera talanta priekðâ noliecu galvu un ceru, ka manu pie- zîmi viòð neuztvertu kâ goda un cieòas aizskârumu. Te nu es vainoju Latvijas astronomus, ka viòi savas zinâðanas nenes tautâ, ka nestâjas pretî astro- logiem. Bet vai pati to daru? Pasûkstîjos, bet nevçrsos ne pie L. Puriòas, ne pie U. Gravas, lai paskaidrotu 8. att. Pie 20 cm diametra refraktora Riekstu- raidîjuma neobjektivitâti, lai lûgtu ieplânot astrono- kalnâ 1959. gadâ. miska satura raidîjumus vismaz bçrniem. ,

36 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA LATVIJAS UNIVERSITÂTES MÂCÎBU SPÇKI

JÂNIS KLÇTNIEKS LU ASTRONOMISKÂS OBSERVATORIJAS DIBINÂTÂJAM PROFESORAM DR. MATH. ALFRÇDAM ÞAGERAM – 125

krâjçjam Kriðjânim Baronam. A. Þagers pçc Rîgas reâlskolas beigðanas studçja Rîgas Poli- tehniskâ institûta Íîmijas nodaïâ (1898–1913), kur ieguva íîmiía tehnologa grâdu. Interese par astronomiju viòam radusies studiju laikâ, kad uz brîva lîguma pamata bija uzsâcis pa- sniegt matemâtikas un kosmogrâfijas stundas Mangaïu jûrskolâ. Lai ðo darbu varçtu turpinât, viòam vajadzçja iegût atbilstoðâs jûrskolas skolotâja tiesîbas. Tâpçc viòð 1904. gada pava- sarî Pçterburgas Pedagoìiskajâ institûtâ nokâr- toja eksâmenus astronomijas skolotâja tiesîbu iegûðanai un tâ paða gada jûlijâ tika apstip- rinâts par Mangaïu jûrskolas astronomijas sko- lotâju. Kopð ðâ brîþa Alfrçda Þagera dzîves- gaitas cieði savijuðâs ar astronomiju. Mangaïu jûrskola tolaik bija augstâkâs ka- tegorijas tâlbraucçju kapteiòu un stûrmaòu Profesors Dr. math. Alfrçds Þagers (1878–1956) – sagatavoðanas skola. Kopð dibinâðanas (1876) astronomijas zinâtnes celmlauzis Latvijâ, LU Astro- to vadîja ievçrojamais latvieðu jûrniecîbas dar- nomiskâs observatorijas dibinâtâjs un izveidotâjs. binieks Jânis Breikðs (1850–1915), ar kura atbalstu Þageram izdevâs iekârtot nelielu ob- servatoriju un to nodroðinât ar pasâþinstru- 2003. gada 29. jûlijâ aprit 125 gadi, kopð mentu, sekstantiem, astronomisko pulksteni dzimis viens no latvieðu vecâkâs paaudzes as- un hronometriem. Observatorija kalpoja gan tronomiem, LU Astronomiskâs observatorijas mâcîbu vajadzîbâm – astronomijas un navigâ- izveidotâjs un ilglaicîgais vadîtâjs (1922–1944) cijas priekðmetu pasniegðanai, gan arî kâ laika profesors Dr. math. Alfrçds Þagers (1878.29.VII stacija, kas kuìniecîbu Rîgas ostâ nodroðinâja Aizkraukles pag. – 1956.18.I Longailendâ, ASV). ar pareizo laiku. Neilgi pirms Pirmâ pasaules Interesanti veidojies A. Þagera dzîves ceïð, kara jûrskola iegâdâjâs arî radioaparâtu un jo viòð neguva akadçmisku astronomisko iz- laika stacijâ sâka uztvert Parîzes radiostacijas glîtîbu, kâda toreiz bija vairâkiem Tçrbatas raidîtos precîzâ laika signâlus observatorijas Universitâtç studçjuðiem latvieðiem – Pçterbur- pulksteòu gaitas regulçðanai. gas Mçru un svaru palâtas darbiniekam Cand. 1909. gadâ Þagers piedalîjâs ilgâkâ mâcîbu astr. Fricim Blûmbaham vai tautasdziesmu braucienâ apkârt Eiropai kopâ ar tâlbraucçju 37 Neatkarîgâs Latvijas pirmajos gados agrâ- kâs Mangaïu jûrskolas vietâ Rîgâ atvçra Kriðjâ- òa Valdemâra vârdâ nosaukto jûrskolu, kurai par pârzini iecçla bijuðo navigâcijas skolotâju Ernestu Kalniòu (1920–1941). Ðajâ jûrskolâ arî Þagers vçl daþus gadus turpinâja astronomijas skolotâja darbu (1920–1923). Tomçr viòa dzî- vç notika jauns pavçrsiens, kas viòu vçl cieðâk pietuvinâja astronomijai. 1920. gada rudenî jaunizveidotâs Latvijas Augstskolas (no 1922. gada – Latvijas Univer- sitâte) Matemâtikas un dabaszinâtòu fakultâte uzaicinâja A. Þageru par docçtâju praktiskâs astronomijas un sfçriskâs trigonometrijas pa- sniegðanai un ievçlçja par lektoru. Uz Latviju tika aicinâts arî Fricis Blûmbahs, kurð tolaik Petrogradâ vadîja Mçru un svaru palâtu, bet viòð ðim aicinâjumam neatsaucâs, jo viòam jau bija uzticçti citi pienâkumi – astronomiskâ

Mangaïu jûrskolas pasâþinstruments. kapteini Vili Ðtrauhu un navigâcijas skolotâju Ernestu Kalniòu, kura laikâ kursantiem mâcîja praksç nepiecieðamos paòçmienus kuìa atra- ðanâs vietas noteikðanai. Iegûtâ pieredze A. Þa- geram noderçja, sastâdot astronomijas uzde- vumu krâjumu jûras navigâcijai, ko 1916. ga- dâ iespieda Petrogradâ. Pirms pasaules kara Mangaïu jûrskola skaitîjâs kâ viena no lielâka- jâm un moderni iekârtotâkajâm jûrskolâm Krievijâ. 1915. gada vasarâ, frontei tuvojoties Rîgai, jûrskolu evakuçja uz Gelendþiku Mel- nâs jûras piekrastç, kur A. Þageru apstiprinâja par jûrskolas priekðnieku, un ðo amatu viòð pildîja lîdz 1920. gadam, kad atgriezâs Latvijâ. Par darbîbu jûrskolas uzplaukumâ A. Þagers apbalvots ar krievu Sv. Staòislava un Sv. An- A. Þagera u. c. autoru sastâdîtâ jûras astro- nas ordeòiem. nomijas uzdevumu krâjuma titullapa.

38 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA teleskopa atgâdâðana uz Padomju Krieviju, ko nâm. Iegâdâtie instrumenti gan bija noderîgi cara valdîba pirms kara bija pasûtîjusi Anglijâ. studentu apmâcîbai astronomijâ, bet ne zi- Latvijas Augstskolai astronomijas pasnieg- nâtniskajai pçtniecîbai. ðanai nebija nekâdu instrumentu un mâcîbu Apstâkïi mainîjâs, kad Pasta un telegrâfa lîdzekïu, jo bijuðâ Rîgas Politehniskâ institûta departaments uzticçja Astronomijas kabinetam astronomijas kabineta iekârta bija evakuçta nodroðinât un regulçt pareizo laiku pasta, uz Krieviju un netika atgûta. Tâdçï sâkumâ telegrâfa, dzelzceïa un jûrniecîbas vajadzîbâm. praktiskos darbus astronomijâ A. Þageram Tas bija svarîgs valstisks uzdevums, kas prasîja nâcâs noturçt jûrskolâ, izmantojot tur esoðos izveidot stabilu laika dienestu ar atbilstoðu mâcîbu lîdzekïus. Tomçr, pateicoties viòa nodroðinâjumu. Ðajâ nolûkâ 1922. gada vasa- enerìiskajai rîcîbai un fakultâtes atbalstam, ras brîvlaikâ A. Þageru komandçja uz Vâciju, 1921. gada rudenî izdevâs izveidot jaunu As- lai iepazîtos ar laika staciju darbîbu un apara- tronomijas kabinetu, kur uzstâdîja vecajâ mâcî- tûru precîzâ laika pârraidîðanai pa telegrâfu bu çkâ saglabâjuðos Denkera (Nr. 34) un un telefonu. Knobliha (Nr. 2004) pulksteòus, ko Vâcijâ 1922. gada 18. oktobrî Universitâtes pado- pârtaisîja astronomiskajâm vajadzîbâm. Augst- me pçc Matemâtikas un dabaszinâtòu fakultâ- skola Vâcijâ pasûtîja arî vairâkus astronomis- tes priekðlikuma iepriekðçjo astronomisko kos instrumentus un vidçjâ laika Rîflera firmas kabinetu pârdçvçja par Astronomisko obser- pulksteni. No Slokâ dzîvojoðâ astronomijas vatoriju un par tâs pârzini apstiprinâja A. Þa- amatiera Dr. Kârïa Þiglçvica (1862–1933) no- geru. No 1923. gada 1. janvâra A. Þageru pirka arî G. Heides firmas 110 mm paralak- ievçlçja arî par praktiskâs astronomijas docen- tisko refraktoru ar pulksteòa mehânismu, ko tu. Observatorijas ðtatâ ieskaitîja subasistentu uzstâdîja galvenâs çkas tornî. No citâm privât- Leonîdu Slaucîtâju (1921–1924) un hrono- personâm iegâdâjâs universâlinstrumentu, metristu Ernestu Lipi, kurð lîdz tam bija veicis sekstantu, prizmu riòíi, Repsolda spoguïin- visu Universitâtes pulksteòu kontroli. Jaunâs strumentu, lîmeòrâþu pârbaudîtâju, teodolîtu Observatorijas sâkotnçjais uzdevums bija iz- un daþus sîkâkus mâcîbu lîdzekïus. Kabineta veidot laika staciju, apgâdât to ar nepiecieða- rîcîbâ nonâca arî astronomijas grâmatas no majiem instrumentiem un precîziem pulk- Rîgas Dabaspçtnieku biedrîbas u. c. perso- steòiem, bet tâlâkâ nâkotnç A. Þagers iecerçja to izveidot kâ ârpuspilsçtas astronomisko ob- servatoriju ar vairâkiem lieliem teleskopiem astrometrisko un astrofizikâlo pçtîjumu vaja- dzîbâm. 1923. gadâ pçc Þagera ierosinâjuma nâkamâs observatorijas projektu izstrâdâja Arhitektûras fakultâtes diplomands Vladimirs Ðervinskis. Taèu lîdzekïu trûkuma dçï tas neti- ka realizçts. Arî pçc savas nozîmes projekts neatbilda tâlaika valsts saimnieciskâs dzîves uzdevumiem, kur galvenais bija nodroðinât precîzo laiku un koordinâtu noteikðanu ìeo- dçzijas un kartogrâfijas vajadzîbâm. Observatorija vispirms tika nodroðinâta ar precîzu Rîflera firmas vidçjâ laika astronomis- A. Þagers un S. Slaucîtâjs astronomisko novç- ko pulksteni un “Telefunken” radiouztvçrçju. rojumu paviljonâ. Uz balstiem G. Heides pasâþ- 1923. gada pavasarî Observatorija saòçma pa- instruments un universâlinstruments (pa labi). sûtîto G. Heides lielo pasâþinstrumentu ar 39 110 mm objektîvu, ko pagaidâm uzstâdîja vçl uzstâdîja Rîflera firmas galveno zvaigþòu vecâs çkas pagalmâ. Nedaudz vçlâk saòçma laika pulksteni Nr. 457. Observatorijas laika arî Hildebranda lielo universâlinstrumentu, ko stacija saòçma Kopenhâgenas firmas “Radio- uzstâdîja uz Rîgas pirmâs triangulâcijas fon” dâvâto radioaparâtu un sâka sistemâtiski nullpunktâ (1880) izbûvçtâ staba. 1923. gada uztvert Parîzes un Nauenas radiostaciju raidî- vasarâ ar ðo instrumentu uzsâka astronomis- tos ritmiskos laika signâlus, pçc kuriem kon- kos novçrojumus Observatorijas ìeogrâfiskâ trolçja astronomisko pulksteòu gâjienus. Ob- platuma noteikðanai. Astronomiskajiem pulk- servatorijas laika dienesta darbâ iesaistîjâs steòiem Universitâtes vecâs çkas pagrabâ iz- subasistenti Leons Kokle (1923) un Rostislavs bûvçja speciâlu telpu ar temperatûras regulç- Lîkais (1923–1927). ðanas ietaisi un masîvu stabu, pie kura nostip- 1925. gadâ LU Observatorijas laika stacija rinâja Observatorijas rîcîbâ esoðos pulksteòus. sâka pârraidît precîzos laika signâlus telegrâ- Observatorijas elektrotehniíis J. Grînbaums fam un 1926. gadâ arî Rîgas radiofonam, kas laika dienesta vajadzîbâm uzstâdîja slçgtâfeles, katru vakaru pulksten 20h00m00s tos raidîja akumulatoru baterijas, strâvas izlîdzinâtâju un çterâ. Observatorija centrâlajâ telefona stacijâ ierîkoja kopçjo pulksteòu signâlu reìistrç- sinhronizçja îpaðu pulksteni, kas katru pilnu ðanas sistçmu. 1924. gadâ pulksteòu pagrabâ stundu deva laika signâlus ar precizitâti lîdz daþâm sekundes desmitdaïâm, ko varçja uz- tvert katrs telefona abonents. Arî Kr. Valde- mâra jûrskolas pulksteòi tika sinhronizçti, un tie katrâ pilnâ stundâ pârraidîja gaismas sig- nâlus. 1925. gadâ Observatorija ieguva Rîgas pil- sçtas atïauju novçroðanas paviljona izbûvei pie pilsçtas kanâla netâlu no Universitâtes vecâs çkas, kur pçc arhitektûras docenta Pau- la Kundziòa projekta uzbûvçja novçroðanas mâjiòu ar diviem masîviem stabiem pasâþin- strumenta novietoðanai. 1927. gada vasarâ jaunajâ novçroðanas paviljonâ A. Þagers ar lielo Heides pasâþinstrumentu, kas bija aprî- kots ar bezpersonisko mikrometru, uzsâka pirmos astronomiskos novçrojumus pulksteòu korekciju noteikðanai. A. Þagers uzsâka arî plaðâku pçtniecisko darbîbu, kur iesaistîja jaunos subasistentus Sergeju Slaucîtâju (1924– 1933) un Staòislavu Vasiïevski (1928–1933). Zinâtniskajâ pçtniecîbâ A. Þagers guva atzîtus panâkumus, atklâjot vçja un temperatûras ietekmi uz pasâþinstrumenta lîmeòrâþa stâ- vokli un ieteica novçroðanas laikâ lietot vçja aizsargus. Ðie pçtîjumi tika publicçti starptau- tiskajâ astronomijas þurnâl⠓Astronomische Nachrichten” (1936). Jâatzîmç, ka vçlâk 60. ga- G. Heides firmas 110 mm paralaktiskais refrak- dos Pulkovas Astronomiskâs observatorijas tors LU Astronomiskâs observatorijas toròa kupolâ. Laika dienesta vadîtâjs profesors Nikolajs Pav-

40 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA lovs izlietoja A. Þagera atklâto efektu un ievç- A. Þagers veica intensîvu mâcîbu darbu rojami uzlaboja pulksteòa korekciju noteik- un bija labs pedagogs. Matemâtikas nodaïas ðanas precizitâti, lietojot pasâþinstrumentam visu specialitâðu studentiem: matemâtiíiem, termisko izolâciju, tâdçjâdi novçrðot daþu fiziíiem, ìeofiziíiem un astronomiem, viòð sistemâtisko kïûdu ietekmi. pirmajâ gadâ lasîja èetras stundas nedçïâ vis- 20. gadu vidû A. Þagers aktîvi iesaistîjâs pârîgâs astronomijas kursu un vadîja praktis- Baltijas Ìeodçziskâs komisijas (BÌK) darbâ, kos darbus. Astronomijas studentiem viòð pa- ko 1925. gadâ nodibinâja Baltijas jûrai piegu- sniedza arî sfçrisko trigonometriju un prak- loðâs valstis, lai sekmçtu zinâtnisko sadarbîbu tisko astronomiju. Viòa vadîbâ studenti iepa- astronomisko, ìeodçzisko un kartogrâfisko zinâs ar debess spîdekïu novçroðanu un iz- darbu jomâs. Viens no ðîs komisijas mçríiem strâdâja diplomdarbus. Praktiskajos darbos bija noteikt nacionâlo pamatpunktu koor- palîdzçja arî subasistenti, bet vçlâkajos gados – dinâtas (garumu un platumu) un astronomiski asistenti. orientçt ìeodçzisko pamattîklu uz Zemes refe- Astronomiskajâ observatorijâ docenta rencelipsoîda. Latvijas valdîba norîkoja do- A. Þagera (no 1927. gada – vecâkais docents; centu A. Þageru kâ pilnvaroto pârstâvi ðajâ no 1939. gada – ârkârtas profesors) vadîbâ komisijâ, kas viòu savukârt ievçlçja ìeogrâ- izauga pirmâ akadçmiski izglîtotâ astronomu fiskâ garuma noteikðanas apakðkomisijâ. paaudze: Sergejs Slaucîtâjs (1929), Staòislavs A. Þagers lîdz 1936. gadam piedalîjies visâs Vasiïevskis (1933), Arturs Indriíis Brikmanis BÌK sçdçs, un viòa vadîbâ Latvijas astrono- (1939) un Jçkabs Videnieks (1940), kuri Uni- miskajâ nullpunktâ (kanâlmalas paviljona lie- versitâtç turpinâja savu zinâtnisko un peda- lais pîlârs) asistents S. Slaucîtâjs veica astrono- goìisko izaugsmi. Vairâki astronomijas specia- miskos novçrojumus divâs starptautiskâs ìeo- litâtes beidzçji – Kârlis Rezevskis, Augusts grâfiskâ garuma noteikðanas akcijâs – 1929. un Sûrîtis u. c. – kïuva par skolotâjiem. 1933. gadâ. BÌK ietvaros izveidojâs cieði kon- Astronomijas nozarojuma studentiem spe- takti ar ârvalstu astronomiem, kâ arî sadarbîba ciâlos teorçtiskos priekðmetus pasniedza Teo- ar LU Ìeodçzijas institûtu, kas bija ieinteresçts rçtiskâs astronomijas un analîtiskâs mehânikas augstas precizitâtes ìeogrâfisko koordinâtu institûta mâcîbspçki. Ðo institûtu 1925. gadâ noteikðanâ Latvijas I klases trigonometriskâ Matemâtikas un dabaszinâtòu fakultâtç izvei- tîkla izveidei. doja profesors Dr. phil. Alfrçds Kloze, kurð LU (1924–1929) veica nopietnu zinâtniskâs pçtniecîbas darbu un ieinteresçja tajâ arî citus kolçìus, kâ arî studentus. Dr. phil. Klozes ietekmç teorçtiskajâ astronomijâ un debess mehânikâ plaðâkus pçtîjumus veica docents Eduards Gçliòð un nâkamie zinâtnieki Eiþens Leimanis, Jirìens Vestermanis, Kârlis Ðteins, Alfrçds Putns un Jânis Ikaunieks. Astrono- miskâ observatorija un Teorçtiskâs astrono- mijas un analîtiskâs mehânikas institûts veica nozîmîgu darbu astronomijas kâ zinâtòu noza- res izaugsmei Latvijâ. A. Þagers sarakstîjis vairâk nekâ 10 darbu, K. Bamberga firmas (C. Bamberg, Askania– starp kuriem ir vairâkas mâcîbu grâmatas: Werke) pasâþinstruments un novçrojumu reìistrç- “Vietas ìeogrâfiskâ platuma un garuma no- ðanas ierîces (1929). teikðana” (1929), “Jûras astronomija” (1930) 41 A. Þagera 1932. gadâ publicçtâ Astronomiskâs Ârkârtas profesora A. Þagera grâmatas “Vispâ- observatorijas apraksta saturs. rîgâ astronomija” I daïas titullapa (1940). un “Vispârîgâ astronomija” (1940). Viòð bija ka veikti sistemâtiski astronomiskie novçro- arî lîdzstrâdnieks, skaidrojot Latvieðu konver- jumi pulksteòa korekciju noteikðanai. Obser- sâcijas vârdnîcâ astronomijas jçdzienus. Ie- vatorijas darbinieki galvenokârt veica teorç- saistot mâcîbu darbâ jaunos astronomus un tiska rakstura pçtîjumus, ko publicçja LU Ma- dodot viòiem iespçju praktizçties ârzemju temâtikas un dabaszinâtòu fakultâtes rakstu zinâtniskajos centros, uzlabojâs Astronomiskâs sçrijâ vai Astronomiskâs observatorijas rakstu observatorijas pçtnieciskâ darbîba. 1931. gadâ krâjumâ. ar heliostatu uzsâka reìistrçt Saules planku- Padomju okupâcija 1940. gadâ neienesa mus. Inþenieris elektrotehniíis Aleksandrs bûtiskas pârmaiòas Astronomiskâs observato- Akmentiòð uzbûvçja radiouztvçrçju precîzâ rijas darbâ. Observatoriju un Astronomijas laika radiosignâlu uztverðanai un izstrâdâja katedru pievienoja atdalîtajai Fizikas un ma- unikâlu kvarca pulksteni (1928). A. Þagers temâtikas fakultâtei. Katedru vadîja profesors uzlaboja Opolcera hronogrâfa lenðu mçrîðanas Eduards Gçliòð, tajâ strâdâja profesori A. Þa- ierîci, ko plaði lietoja pulksteòu korekciju gers un F. Blûmbahs, docenti S. Slaucîtâjs noteikðanai, salîdzinot radiosignâlus ar re- un S. Vasiïevskis un asistenti I. Brikmanis ìistrçtajiem pulksteòa sekunþu signâliem. Lai- un J. Videnieks. Astronomiskâs obsevatorijas ka stacijas darbinieki lielu darbu ieguldîja direktora amatâ palika profesors A. Þagers pulksteòu gâjienu noteikðanai un precîzâ laika un par zinâtnisko darbinieku kïuva asistents signâlu koriìçðanai. Tomçr Observatorijâ neti- K. Ðteins.

42 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA Vâcu okupâcijas laikâ A. Þagers izstrâdâja nâjums vispârîgâs astronomijas kursam, bet ðo disertâcijas darbu “Daþi papildinâjumi astro- grâmatu kara apstâkïu dçï nepaguva iespiest. nomisko mçrîjumu precizitâtes palielinâðanai, 1944. gada 21. septembrî A. Þagers devâs bçgïu novçrojumu un aprçíinu vienkârðoðanai”, ko gaitâs uz Vâciju, no kurienes pçckara periodâ aizstâvçja 1944. gada 16. maijâ. Rîgas Univer- izceïoja uz ASV, kur astronomisko darbîbu vairs sitâtes Matemâtikas un dabaszinâtòu fakultâtes neatsâka. Nesasniedzot 78 gadu vecumu, padome viòam pieðíîra matemâtikas doktora A. Þagera dzîves ceïð aprâvâs 1956. gada grâdu (Dr. math.). Bija uzrakstîts arî turpi- 18. janvârî Òujorkâ, Longailendâ. ,

ASTRONOMAM MATÎSAM DÎRIÍIM – 80

7. augustâ Matîsam Dîriíim bûtu 80, bet mus par ilgperioda komçtu pirmatnçjo orbîtu nu jau turpat desmit gadu viòa vairs nav mûsu noteikðanu un mazo plançtu orbîtu elementu vidû. Pateicoties M. Dîriía vispusîgajai darbîbai uzlaboðanu. 1962. gadâ M. Dîriíis pârgâjis astronomijâ, savulaik viòð kïuva par vienu no darbâ uz LVU Astronomisko observatoriju, kur pazîstamâkajiem Latvijas astronomiem. Zinât- viens no pirmajiem apguvis programmçðanas niskajâ darbâ viòa aizrauðanâs bija mazo planç- mâku, lai datortehnika kalpotu mazo plançtu tu pçtîðana, bet sabiedrîbas iepazîstinâðanâ ar pçtîðanâ. M. Dîriía lielais ieguldîjums Saules debess pçtniecîbu viòa starpnieki bija studenti, sistçmas mazo íermeòu kustîbas pçtniecîbâ astronomijas amatieri, astronomijas interesenti – ir iemûþinâts, ar Starptautiskâs astronomijas Astronomijas biedrîbas biedri, kurus arî viòð savienîbas Mazo plançtu centra lçmumu no- iesaistîja pçtniecîbas darbâ. Sabiedrîbu viòð tieði uzrunâja savâs lekcijâs, populârzinâtniskos referâtos, rakstos un grâmatâs. “Zvaigznes un Mçnesi man patika vçrot jau agrâ bçrnîbâ; atceros tumðos, skaidros vakarus Siguldâ, kad zvaigznes, ðíiet, nav saskaitâmas. Ìimnâzijas gados radâs dziïâka interese par astronomiju...” îsâ sarunâ stâstîjis M. Dîriíis (I. Daube, L. Roze. “Îsa saruna ar jubilâru Matîsu Dîriíi” – ZvD, 1973. g. rudens, 39.–41. lpp.). 1946. gadâ viòð beidzis astrono- mijas studijas LVU Fizikas un matemâtikas fakultâtç, bet jau no iepriekðçjâ gada strâdâjis par laborantu Astronomijas katedrâ un 1946. ga- dâ pârgâjis darbâ uz jaundibinâtâs Zinâtòu akadçmijas Fizikas un matemâtikas institûta Astronomijas sektoru. Mazo plançtu pçtnieks. 1953. gadâ Pul- kovas observatorijâ sekmîgi aizstâvçjis zinâtòu kandidâta disertâciju “Komçtu orbîtu pirmat- nçjâ rakstura noteikðana gadîjumâ, ja orbîtas Mazo plançtu rçíini ap 1970. gadu. ekscentricitâte ir tuvu 1” un turpinâjis pçtîju- No L. Dîriíes fotoarhîva

43 saucot mazo plançtu (1805) viòa vârdâ Dirikis (Minor Planet Circular Nr 3569, 1.01.1974) (Leonîds Roze. “Jaunie mazo plançtu nosau- kumi” – ZvD, 1974. g. rudens, 17.–19. lpp.). Pedagogs. Paralçli zinâtniskajam darbam M. Dîriíis 1947.–1950. gadâ lasîjis lekcijas astronomijâ Rîgas Pedagoìiskajâ institûtâ, 1960.–1961. gadâ Rîgas Pionieru pilî, bet no 1983. gada LVU Fizikas un matemâtikas fakul- tâtç un vçlâk arî Rîgas Tehniskajâ universitâtç (Leonîds Roze. “Mazo plançtu pçtnieks”– ZvD, 1992. g. rudens, 27.–29. lpp.). Astronomijas biedrîbas vadîtâjs. M. Dîri- íis bija viens no Latvijas Astronomijas bied- rîbas (LAB, toreiz Vissavienîbas Astronomijas un ìeodçzijas biedrîbas (VAÌB) Rîgas, vçlâk Latvijas, nodaïas) dibinâtâjiem 1947. gadâ, kïûdams par tâs sekretâru, bet 1962. gadâ par tâs priekðsçdçtâju. Ilgus gadus viòð vadîja arî Biedrîbas Astronomijas sekciju. Viòa darbîbas laikâ Biedrîbâ izvçrtâs ïoti aktîvs debess novçroðanas un teleskopu bûvnie- cîbas darbs. Seviðíi popularitâti Biedrîbas biedru vidû un ievçrîbu PSRS astronomu vidû ieguva sudrabaino mâkoòu novçroðana, kâ

Matîss Dîriíis Ðilutç pie teleskopa 1954. gada Saules aptumsuma novçroðanai. No Astrofizikas observatorijas fotoarhîva

arî Saules aptumsumu novçroðana, tâpat arî amatieru teleskopu bûve (M. Dîriíis, J. Franc- manis, J. Klçtnieks. “Vissavienîbas Astrono- mijas un ìeodçzijas biedrîbas Latvijas nodaïai 40 gadu” – ZvD, 1987. g. rudens, 54.–64. lpp.). Siguldâ tika izveidota ob- servatorija (M. Dîriíis. “Observatorija Sigul- d┠– ZvD, 1993. g. rudens, 50.–52. lpp.). Astronomijas popularizçtâjs. M. Dîriía grâmata “Pazîsti zvaigþòoto debesi”, kas iznâ- ca divos izdevumos, bija un vçl arvien ir Matîss Dîriíis (no kreisâs), Zenta Kauliòa un astronomijas amatieru rokasgrâmata, tâ rosi- Aleksandrs Mièulis 1954. gadâ Saules aptumsuma nâja jaunieðu interesi par Zemei apkârtçjo ekspedîcijas laikâ Lietuvâ pie Ðilutes. telpu un zvaigþòu pasauli. M. Dîriíis bija A. Alkðòa foto Astronomiskâ kalendâra redakcijas kolçìijas

44 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA loceklis, sâkot no tâ pirmâ laidiena 1953. ga- Matîsu Dîriíi kâ studentu, kâ pçtnieku, kâ dâ, bet atbildîgais redaktors no 1971. gada kolçìi, kâ jaunieðu audzinâtâju, kâ cilvçku lîdz mûþa beigâm. Viòa publikâcijas mûsu atseviðíâs epizodçs raksturo atmiòas, kas þur- þurnâlâ var atrast no pirmâ laidiena (M. Dîri- nâlam atsûtîtas pçc redakcijas kolçìijas lûgu- íis. “Astronomiskâs parâdîbas 1959. gada ma, kâ arî Jâòa Kauliòa (LAB) 12.III.2003. rudenî” – ZvD, 1959. g. rudens, 53.–60. lpp.). vçstules fragmenti. Redakcijas kolçìija

ATCEROTIES MATÎSU DÎRIÍI

Ilga Daube: – Domâs par Matîsu Dîriíi aiz- skatâs, bet lai visu atstâj tâdâ paðâ kârtîbâ, klîstu 60 un vairâk gadu tâlâ pagâtnç. Manâ kâ bijis. Vai nu aizrâdîjuma, vai citu iemeslu studiju laikâ grupiòa meiteòu astronomijas pro- dçï apskate drîz beidzâs. Students bija Matîss fesoram un LU Astronomiskâs observatorijas Dîriíis, un tâda bija mana pirmâ iepazîðanâs direktoram A. Þageram bija izgudrojuðas ðifru ar viòu. “Ursa Major” (“Lielais Lâcis”), bet viòa asisten- Ðo gadîjumu pieminu tâdçï, lai parâdîtu tiem – “Mazie Lâèi” jeb vienkârði – “minori”. Matîsa lielo interesi par grâmatâm, par zinât- Tagad vecâkais latvieðu astronoms Kârlis Kauf- nisko literatûru jau studiju gados. Ðâda inte- manis, par kuru rakstîts “Zvaigþòotâs Debess” rese nav raksturîga vidusmçra studentam, un iepriekðçjos divos laidienos, bûdams izteikts tumðmatis, bija “Melnais minors”. 1943. gadâ es pati biju kïuvusi par “mino- ru”. Sçdçju aiz stiklotajâm durvîm, kas asistentu istabiòu atdala no auditorijas (tagad LU 401. tel- pa), kurâ notika astronomijas speciâlo kursu lekcijas, kâ arî studentu praktiskie darbi. Mans pienâkums bija izsniegt viòiem vajadzîgâs tabulas u. c. materiâlus un, ja vajadzîgs, sniegt nepiecieðamos paskaidrojumus. Auditorijâ pie sienas, kas robeþojâs ar kâpòu telpu, stâvçja trîs balti skapji ar Astronomiskâs observatorijas bibliotçkas grâmatâm. Kâdâ jaukâ dienâ ievç- roju, ka kâds students ir plaði atvçris viena skapja abas durvis un “rokas” pa grâmatâm, ðíirsta, noliek sâòus, lasa, òem citas... Vai- râkkârt paskatos uz viòu ar “kaulainu aci”, bet students tâ iedzîvojies savâ nodarbîbâ, ka to nemaz nemana. Nç, domâju, tâ taèu ne- drîkst, ka students bez îpaðas atïaujas vçrs vaïâ skapjus un revidçs Observatorijas inventâru. Devos uzbrukumâ. Uz jautâjumu, ko viòð skapî grib atrast, students atbildçja, ka neko îpaðu nemeklç, tikai grib apskatît, kas te vis- Fizikas un matemâtikas zinâtòu kandidâta di- pâr atrodas, ka neko neòems. Nu, labi, lai sertâcijas autoreferâta titullapa (1952). 45 Matîss nebija vidusmçra students, bet nâka- mais zinâtnieks. Lielâ interese par literatûru viòu pavadîja visu mûþu. Pçckara gados viòð no tagadçjâs Pçterburgas Teorçtiskâs astrono- mijas institûta un no Pulkovas observatorijas vienmçr atgriezâs ar smagâm somâm, kas bija pilnas ar tur iegûto astronomijas literatûru (dubletiem u. c.), lai papildinâtu Rîgas krâ- jumus. Viòð regulâri apmeklçja ne tikai Rîgas un citu pilsçtu grâmatnîcas, bet arî antik- variâtus un bieþi atrada tur vçrtîgus izdevumus gan savai personîgajai, gan Astronomijas bied- rîbas bibliotçkai. Trîs gadus pçc pirmâs iepazîðanâs 1946. ga- da 1. jûlijâ mçs ar Matîsu kïuvâm par darba- biedriem. Mçs abi bijâm pieòemti par laboran- tiem jaundibinâtâs Zinâtòu akadçmijas Fizikas LVU Mazajâ aulâ 50 gadu jubilejâ Matîsu Dîriíi un matemâtikas institûta Astronomijas sekcijâ. sveic kolçìi no ZA Radioastrofizikas observatorijas Mûsu pienâkums bija aprçíinât mazo plançtu (no labâs) Andrejs Alksnis, Ilga Daube un Jurijs efemerîdas PSRS ZA Teorçtiskâs astronomijas Francmanis. institûta vadîbâ. Taèu vispirms vçl bija jâiegûst No L. Dîriíes fotoarhîva augstâkâ izglîtîba – rudens sesijâ jânokârto LVU valsts eksâmeni. Matîss tos kârtoja pir- moreiz, bet man tas bija jâdara atkârtoti, jo tronomijas biedrîbas kârtçjâ sanâksmç 1993. ga- 1943. gadâ iegûtais skaistais LU diploms un da jûnijâ. Runa bija par komçtâm un meteo- maìistra grâds Padomju Latvijâ nebija derîgs. riem. Toreiz, tâpat kâ agrâk, nodomâju – cik Eksâmenus nokârtojâm. Mûsu darbavieta vçl apbrînojami vienkârði, skaidri un loìiski! Ne vairâkus gadus bija Universitâtes Astronomis- vârda par daudz, ne par maz. Bez mazâkâs kajâ observatorijâ, vçlâkajâ Matîsa “cellç” (ta- vçlmes “paspîdçt” ar savâm zinâðanâm. Tâds gadçjâ 501. telpâ). Tolaik bieþi kopîgi devâ- bija viss viòa darba stils. Pieticîgs un pað- mies tuvâkos un tâlâkos ceïos pa Latviju, lai aizliedzîgs, bez mazâkâs godkâres. lasîtu populârzinâtniskas lekcijas skolâs u. c. Ar laiku mûsu ceïi daþâdâs specializâcijas Braucâm arî uz daþâdâm konferencçm un dçï it kâ paðíîrâs. 1962. gadâ Matîss atgriezâs sanâksmçm citâs PSRS republikâs. Aktîvi dar- LVU ðtatos, bet es paliku Zinâtòu akadçmijâ. bojâmies 1947. gadâ nodibinâtajâ Vissavie- Tomçr palikâm draudzîgi kolçìi. Vienmçr nîbas Astronomijas un ìeodçzijas biedrîbas varçju droði doties pie viòa pçc padoma. Rîgas nodaïâ un Zinîbu biedrîbâ. Jau toreiz Matîsa “droðâ pleca” sajûta, viòa laipnîbas un apbrînoju Matîsa prasmi vienkârði un sapro- labestîbas saulîte mani pavadîjusi turpat pus- tami izklâstît diezgan sareþìîtas parâdîbas. gadsimta garumâ. Par to esmu Matîsam mûþî- Atceros arî viòa pçdçjo publisko uzstâðanos As- gu pateicîbu parâdâ.

Imants Platais, IAU 8. komisijas (Astro- censoòu ceïi neizbçgami veda uz Matîsa grâ- metrija) viceprezidents, Dþona Hopkinsa Uni- matâm un perfokartçm piekrauto “celli” Lat- versitâte (ASV): – Sâkot ar pagâjuðâ gadsimta vijas Valsts universitâtes galvenâs çkas augð- seðdesmitajiem gadiem, jauno astronomijas stâvâ. Tâ arî es kâdu dienu 1968. gadâ sadû-

46 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA ðojos un no Cçsîm ierados Rîgâ, lai satiktos ar grâmatas “Pazîsti zvaigþòoto debesi” autoru un mçìinâtu iestâties VAÌB Latvijas nodaïas jaunatnes sekcijâ. Tas izrâdîjâs pavisam vien- kârði un pats galvenais – cik viegli un patî- kami bija runât ar cilvçku, ko tu redzi pirmo reizi. Ðî Matîsa leìendârâ pieejamîba jebkurâ laikâ noteikti ir spilgtâ atmiòâ visiem, kuriem ir bijusi izdevîba tikties ar viòu. Lai cik aiz- òemts viòð bûtu, Matîss vienmçr laipni apru- nâjâs ar jaunu vai vecu, ar profesionâlu astro- nomu vai vienkârði astronomijas cienîtâju. Vismaz vienu reizi manâ mûþâ Matîsa pado- mam ir bijusi izðíiroða nozîme. Kad 1970. ga- dâ man neizdevâs iestâties Ïeòingradas Valsts Ziemeïzemju un Baltijas astronomu sanâksmç universitâtes astronomijas nodaïâ, ðíita, ka Upsalâ (Zviedrija) 1990. gadâ (vidû no labâs) Ma- iespçja studçt ir izgaisusi, jo augusta vidû tîss Dîriíis un Antonijs Salîtis (Daugavpils Pedago- neviena augstskola iestâju dokumentus vairs ìiskais institûts). nepieòçma. Brînumainâ kârtâ tieði ðajâ gadâ No L. Dîriíes fotoarhîva LVU Fizikas un matemâtikas fakultâte izslu- dinâja papildu uzòemðanu fizikas skolotâju tika pârvietots astronomijas amatiera Miíeïa nodaïâ. Ðo izdevîbu Matîss silti ieteica izman- Gaiïa vadîbâ izgatavotais 0,5 m spoguïtele- tot, ko, lai gan mazliet negribîgi, tomçr iz- skops. Piepalîdzot ðajâ pasâkumâ, ievçroju, darîju un vçlâk pârgâju uz “îstajiem” fiziíiem. ka Matîss labprât ieklausîjâs citu domâs, kâ Pa vasarâm vidusskolas pçdçjos gados un tâds vai citâds darbs varçtu bût veicams, un studiju laikâ iznâca doties uz Siguldas bâzi, bija saprotoði iejûtîgs, ja kaut kas gadîjâs grei- lai novçrotu sudrabainos mâkoòus. Nereti zi. Lieki piebilst, ka ðâdâ draudzîgâ gaisotnç sagadîjâs, ka Matîss ar dzîvesbiedri Lidiju arî katram bija prieks strâdât. No vairâk nekâ div- turpat uzturçjâs. Tie bija aizraujoði brîþi, jo desmit gadu saskares ar Matîsu man vienmçr Matîss varçja vai stundâm ilgi diskutçt par atmiòâ paliks viòa tçls ar mazliet pieliekto jebkuru tçmu – vajadzçja tikai ierosinât. galvu un savdabîgi skanîgo balsi, kura nu jau Septiòdesmito gadu sâkumâ uz Siguldu desmit gadus kâ apklususi...

Nikolajs Èernihs un Ludmila Èerniha, mazo plançtu dienestu piemeklçja nopietnas Krimas Astrofizikas observatorija (Ukraina): grûtîbas. Mazâs plançtas ir teleskopos novç- – Ar Matîsu Dîriíi mums iznâca iepazîties 60. rojami objekti, kas diezgan âtri pârvietojas pie gadu vidû un pçc tam ilgus gadus sadarboties debess uz zvaigþòu fona. Lai tos novçrotu, ir ar viòu mazo plançtu pçtniecîbâ. Mçs tikâmies nepiecieðama iepriekð izrçíinâta efemerîda. ar viòu daudzâs konferencçs – Ïeòingradâ, Daudzu mazo plançtu atklâðana un to kustî- Maskavâ, Kijevâ, Rîgâ. bas îpatnîbas jau 19. gadsimtâ radîja nepiecie- Matîss piedalîjâs mazo plançtu efemerîdu ðamîbu izveidot starptautisku mazo plançtu skaitïoðanâ jau ar pirmajiem gadskârtçjiem dienestu, kura uzdevums bija efemerîdu aprç- “Efemerîdu” laidieniem, ko izdeva Teorçtiskâs íinâðana un publicçðana, orbîtu elementu astronomijas institûts. Tai laikâ Starptautisko koriìçðana un plânveidîgu novçrojumu orga- 47 nizçðana. Lîdz Otrajam pasaules karam ðo plaðâ sarakste ar viòu – vçsture par mûsu darbu veica Skaitïoðanas centrs Berlînç. Karð kopîgo darbu, novçrojot, meklçjot un identi- izjauca labi saskaòoto starptautisko organizâ- ficçjot mazâs plançtas, kuru orbîtas nav droði ciju. Berlînes Skaitïoðanas centrs izbeidza dar- zinâmas. Sarakstes gaitâ ir apspriesta daudzu bîbu. Gandrîz visas Eiropas observatorijas, kas desmitu mûsu atrasto nenumurçto plançtu bija aktîvi nodarbojuðâs ar mazo plançtu no- identifikâcija, pârbaudîti apmçram tikpat liela vçroðanu, pârtrauca ðo darbu. Kara izraisîtais skaita sen zinâmo, bet neprecîzu orbîtu mazo pârtraukums mazo plançtu novçrojumos un plançtu novçrojumi. darba apsîkums orbîtu koriìçðanâ un efeme- Matîss ir aprçíinâjis orbîtas vairâkâm mûsu rîdu aprçíinâðanâ arvien palielinâja to plançtu atklâtajâm mazâm plançtâm. Spilgtu rezultâtu skaitu, kam bija nepiecieðams uzlabot orbîtu viòð ieguva par mazo plançtu, ko mçs atklâ- elementus. Daþâm mazâm plançtâm efemerîdu jâm 1966. gada 16. maijâ un savâ katalogâ kïûdas izrâdîjâs tiktâl palielinâjuðâs, ka novçro- apzîmçjam ar K – 31. Mçs to novçrojâm divus jumos ðîs plançtas vairs nevarçja atrast, tâdçjâdi mçneðus, un orbîta, ko aprçíinâja Matîss Dî- pazaudçtu mazo plançtu skaits arvien pieauga. riíis, izrâdîjâs pietiekami droða. Viòð aprçíi- Ar tâdu pazaudçtu mazo plançtu “rehabi- nâja tâs kustîbu gadiem uz priekðu, un pçc litâciju” nodarbojâs Matîss Dîriíis – kâ teorç- viòa efemerîdas mçs sekmîgi to novçrojâm tiíis. Arî mçs ðai problçmai pievçrsâm îpaðu gan 1968. gadâ, gan 1969. gadâ un 1971. ga- uzmanîbu – kâ novçrotâji. Pçc viòa lûguma dâ. Galu galâ pçc mûsu novçrojumiem un mçs sûtîjâm viòam interesçjoðo mazo plançtu viòa aprçíiniem mazo plançtu K – 31 ierakstî- novçrojumu rezultâtus, pçc viòa efemerîdâm ja katalogâ un tâ ieguva pastâvîgo numuru fotografçjâm atseviðíus viòa norâdîtos debess (1796). Tas bija mûsu kopîgâ darba liels sa- apgabalus, lai meklçtu pazaudçtâs plançtas. sniegums. No vairâk nekâ tûkstoð mazo planç- Daþus mûsu novçrojumus viòð òçma no pub- tu, ko esam atklâjuði Krimas Astrofizikas ob- likâcijâm “Mazo plançtu cirkulâros” (“Minor servatorijâ trîsdesmit gadu laikâ, K – 31 = 1796 Planet Circulars”) un “Teorçtiskâs astrono- bija vienîgâ, kas kataloìizçta tikai pçc mûsu mijas Institûta Biïetenâ”, taèu bieþi vien mçs novçrojumiem. Matîss lûdza tai dot vârdu Rîga sûtîjâm viòam savus novçrojumus vçl “siltus”, (Riga). Mçs viòa lûgumu izpildîjâm, un Starp- pirms publicçðanas. Mums ir saglabâjusies tautiskais mazo plançtu centrs apstiprinâju ðo nosaukumu. Interesanti atzîmçt, ka nosauku- mu ðî mazâ plançta ieguva vienlaikus ar pa- stâvîgo numuru, kas arî ir neparasti. Darba attiecîbas ar Matîsu Dîriíi ar laiku pârauga mûsu draudzîbâ. Mçs iepazinâmies ar Matîsa dzîvesbiedri Lidiju, ciemojâmies pie viòiem, izpildîjâm cits cita sîkus saimnieciskus lûgumus. Atzîmçjot Matîsa Dîriía zinâtniskos sasnie- gumus, mçs nosaucâm mazo plançtu 1805 vârdâ Dirikis. Kâ jaukas atmiòas mums palikuði vairâk- kârtçjie braucieni uz Rîgu – uz Universitâtes un Observatorijas konferencçm. Ðîs daþâdiem astronomijas jautâjumiem veltîtâs konferences Lidija un Matîss Dîriíi ap 1980. gadu. bija kâ Vissavienîbas mçroga astronomijas No L. Dîriíes fotoarhîva konferences, un tâm bija svarîga nozîme.

48 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA Saullçkts STS-107 misijas 7. dienâ. “Columbia” apkalpes foto

“Shuttle” galveno dzinçju liesma ir gandrîz neredzama. STS-112, NASA foto

Sk. J. Jaunberga rakstu “Pârdomas pçc “Columbia” bojâejas”.

49 2. att. Galaktiku kopu Abell 2390 (augðâ) un MS2137,3–2353 (lejâ) attçli – kreisais attçls ir uzòemts rentgenstaros, bet labais – redzamajâ gaismâ. Rentgenstaros ir redzama karstâ starpgalaktiku gâze, bet optiskâ attçlâ – atseviðías galaktikas. Galaktiku un gâzes kopçjâ masa ir pârâk maza, lai noturçtu tik karstu gâzi, kas liecina par tumðâs matçrijas eksistenci kopâs. antwrp.gstc.nasa.gov/apod/

Hçlijs

Hçlijs–3

Relatîvâ koncentrâcija Litijs

Deitçrijs Blîvums 4. att. Galaktiku kopas Abell 2218 no lçcas 5. zîm. Kosmoloìiskâs kodolsintçzes teorija dod efekta reproducçtais masas sadalîjums. Fonâ ir iespçju izmçrît barionu vidçjo blîvumu Metagalak- attçlota galaktiku kopas fotogrâfija, bet lînijas tikâ pçc daþu izotopu pirmatnçjâm koncentrâcijâm. parâda vienâda blîvuma lîmeòus. Sk. D. Docenko rakstu “Meklçjot neredzamo”. 50 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA b m Spoþums

Sarkanâ nobîde z

7. zîm. Tâlo pârnovu novçrojumu dati lieci- na par Visuma paâtrinâto izpleðanos. Lai iegûtu rezultâtu, pçtîjumâ tika iekïauti arî tuvo pârnovu novçrojumi (punkti attçla kreisajâ pusç). Ar at- ðíirîgâm krâsâm parâdîtas lîknes, kas atbilst daþâdâm matçrijas blîvuma un kopçjâ blîvuma vçrtîbâm. Iekavâs pa labi ir uzrakstîtas vçrtîbas, kas atbilst katrai lîknei.

8. att. Pârnovu un reliktâ starojuma novç- rojumu datu savietojums. Uz attçla asîm ir at- likts (kritiskâ blîvuma vienîbâs) matçrijas blîvums Ω Ω m un tumðâs enerìijas blîvums Λ. Procenti râda varbûtîbu, kâdâ Visuma parametri atrodas atbilstoðâ iekrâsotâ apgabalâ saskaòâ ar divu eksperimentu datiem. Redzams, ka divi rezul- Ω ≈ tâti var bût savietoti rajonâ, kad Λ 0,7 un Ω ≈ lambda.gstc.nasa.gov/map/ m 0,3.

Sk. D. Docenko rakstu “Meklçjot neredzamo”.

51 1

1. “Columbia” piemiòai. 2. “Colum- bia” konstrukcijas izjukðanas brîdis. 3. Bojâta karstumaizsardzîbas plâksnîte pçc STS–87 misijas. 4. Atdalîjusies liela 3 atlûza lido blakâm kosmosa kuìim.

5. Sadalîjusies konstrukcija inerces dçï turpina lidot un berzes dçï 2 degt atmosfçrâ. 6. Ðî fotogrâfija uzòemta 16. janvârî starta brîdî. Norâdîta vieta, kur neilgi pçc pacelðanâs ietriecâs un iestrçga no ârçjâs degvielas tvertnes atlûzis putuplasta gabals, kas varçja nopietni sabojât karstumaizsardzîbas plâk- snîtes. 7. Fotogrâfijâ no zemes re- 7 dzams, ka putuplasta gabals atlûst no degvielas tvertnes un iestrçgst starp tvertni un “Columbia” kreiso spârnu.

4

5

6

52 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA “Columbia” termiskâs aizsardzîbas sistçma.

Kreisâ spârna struktûra.

Attçls no meteoroloìiskâ radara, ko lieto lietus un krusas noteikðanai mâkoòos. Tas izstaro un saòem atpakaï radioviïòus. Sarkanâ intensîvâ josla Daþu sensoru izvietojums uz “Columbia” ir krîtoðâs “Columbia” atlûzas, kas ïoti labi atstaro kreisâ spârna un to vadu atraðanâs vieta. radara radioviïòus.

Sk. M. Sudâra rakstu ““Columbia” bojâeja. Kas un kâpçc notika?”. 53 2003. gada “Mars Exploration Rover” lîdzâs 1997. gada “Sojourner”. JPL foto Marsa biedrîbas Mièiganas nodaïas imitçtais Marsa mobilis netâlu no Tuksneða bâzes Jûtas ðtatâ (ASV). Marsa biedrîbas foto Sk. J. Jaunberga rakstu “Neizbraucamais Marss”.

54 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA 12

Blakus: 1. No sçrijas “Kosmosa elpa”. 2. No sçrijas “Templis”.

Apakðâ: 3. No sçrijas “Kosmosa elpa”. 4. “Mûþîbas acs”.

J. Brenèa foto

Sk. N. Cimahovièas rakstu “Oïega Visocka gleznas Pçterbaznîcâ”.

3

4

Grâmatas “Life in the Universe” vâks.

Sk. A. Balklava rakstu “Grâmata par dzîvîbas meklçjumiem Visumâ”. 55 Sudrabainie mâkoòi, fotografçti 2001. gadâ 5. jûlijâ plkst. 2h05m (augðçjais) un 13. jûlijâ plkst. 2h37m (apakðçjais) Rîgâ, Zolitûdç, neizejot no mâjas, caur atvçrtu logu ar fotoaparâtu “Zenit-E”, izmantojot 37,4 mm f/2,8 objektîvu, uz “Fujicolor press 100 prof.” filmiòas, ekspozîcija 2 s. Autora foto Sk. J. Blûma rakstu “Sudrabainie mâkoòi”.

56 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA Matîss bija aktîvs latvieðu kultûras propa- torijâ, lai noskaòotu ðo programmu un iemâ- gandçtâjs, un pçc viòa lûguma mçs vienai no cîtu mums to lietot; viòi arî kïuva mûsu drau- mazajâm plançtâm (3233) devâm vârdu Krish- gi. Viòu vârdâ nosauktas mazâs plançtas Balo- barons, par godu Kriðjânim Baronam – pazîs- dis (4391) un Agita (4392). tamajam latvieðu mutvârdu daiïrades krâjçjam Matîss Dîriíis bija pazîstams ne tikai kâ un Dainu tçvam. ievçrojams astronoms teorçtiíis. Viòð daudz Matîss ne tikai pats palîdzçja mums. Viòa nodarbojâs ar zinâtnes popularizçðanu, aktîvi rosinâts, Jânis Balodis savu astronomisko ne- darbojâs un bija autoritâte Vissavienîbas Astro- gatîvu astrometrisko redukciju programmu nomijas un ìeodçzijas biedrîbas vadîbâ. Mçs piemçroja mûsu vajadzîbâm un uzstâdîja uz esam pateicîgi liktenim, ka savâ laikâ mums skaitïojamâs maðînas ES EVM Krimas obser- bija izdevîba viòu satikt un ar viòu sadar- vatorijâ. Jânis Balodis un Agita Tarasova iera- boties. Gaiðas atmiòas par viòu vienmçr paliks dâs pie mums Krimas Astrofizikas observa- mûsu sirdîs.

Braiens Mârsdens, Hârvarda–Smitsona numuru (1796), un M. Dîriíis ieteica tam dot Astrofizikas centrs, Kembridþa (ASV): – Ma- vârdu “Rîga”. Viòa asprâtîgâ identifikâcija, kas tîss Dîriíis un orbîtu aprçíinâðana. Es publicçta kopîgi ar V. Magoni 1976. gadâ, bija, sastapos ar Matîsu Dîriíi tikai vienu reizi ka 1941 HO =1956 EP = 1971 BH Tâ bija 1. Starptautiskâs Astronomijas savienîbas (IAU) asprâtîga tâpçc, ka katrâ no ðîm trim opo- 45. simpozijâ, kas notika Ïeòingradâ 1970. ga- zîcijâm nebija vairâk par diviem novçroju- da augustâ. Simpozija temats “Kustîba, evolû- miem. Uz ðo identifikâciju viòu acîmredzot cija un orbîtas, un komçtu raðanâs” bija mums abiem tuvs, jo mûs abus interesçja komçtu “pirmatnçjo” un “turpmâko” orbîtu aprçíinâðana galvenokârt, lai apstiprinâtu uz- skatu, ka visas komçtas (vismaz tâs, kurâm bija daudz novçrojumu) ir raduðâs Saules sistçmâ. Taèu Ïeòingradas simpozijâ mûsu kopîgâs intereses izpaudâs asteroîdâ (944) Hidalgo, jo mçs neatkarîgi viens no otra uz- stâjâmies ar referâtiem, kas ietvçra ðâ nepa- rastâ objekta “ilgtermiòa integrâciju” toreizçjâ terminoloìijâ. Tajâ laikâ tas nozîmçja orbîtas ekstrapolçðanu ne vairâk kâ vienu vai divus tûkstoðus gadu uz priekðu, un mçs ar Matîsu bijâm vienisprâtis, ka Hidalgo 1673. gadâ gâjis garâm Jupiteram tikai 0,38 (vai, kâ viòam ðíita, 0,36) astronomisko vienîbu attâlumâ. Citas kopîgas intereses mums bija mazo 1971. gada augustâ Maskavâ Starptautiskâs plançtu orbîtu aprçíinâðanâ un identificçðanâ. ìeodçzijas un ìeofizikas savienîbas (IUGG) XV Viens no objektiem, ar ko Matîss îpaði nodar- ìenerâlâs asamblejas laikâ N. Griðins (otrais no bojâs, bija Krimas Astrofizikas observatorijâ labâs), M. Dîriíis (ceturtais no labâs), È. Vilmans atklâtais asteroîds 1966 KB. Uz viòa aprçíi- (Tartu), M. un L. Dîriíes. nâtâs orbîtas pamata ðis objekts ieguva galîgo No L. Dîriíes fotoarhîva 57 vedinâja savstarpçjâ lîdzîba riòíveida orbîtâm, tika dots numurs, pamatojoties uz lîdzîgu kas bija aprçíinâtas attiecîgi no 1941. gada identifikâciju no ne vairâk kâ divu nakðu no- un 1956. gada novçrojumu pâriem. Ðîs orbîtas vçrojumiem katrâ opozîcijâ, gadîjâs 1986. ga- pçc kârtas numura sarakstâ atðíîrâs par 15, dâ. Ðo mazâs plançtas (3396) identifikâciju kas bija sakârtots pçc mezglu garuma un es izdarîju, Matîsa darba rosinâts, bet ar citas publicçts Mazo plançtu centrâ 1961. gadâ. metodes palîdzîbu. Kopð tâ laika ir bijuði vçl Viens pats novçrojums 1971. gadâ deva ap- daþi ðâda veida identificçðanas gadîjumi, bet stiprinâjumu, ka ðî identifikâcija ir pareiza. nekâdâ ziòâ tie nav parasti. Varbût zinâma loma bija arî izpratnei, ka ðis objekts ir Eosa saimes loceklis. Lîdz ar turp- Vçlâkajos gados Matîss nodarbojâs ar jautâ- mâkiem novçrojumiem ðis objekts 1978. gadâ jumu par nozîmîgu orbîtas datu iegûðanu no ieguva numuru 2091. Starp ðiem novçroju- minimâlas informâcijas. Vçl viens mani pa- miem daþi attiecâs uz asteroîdu 1924 PS, kurð stâvîgi interesçjoðs jautâjums – viòa pçdçjâ dîvainâ kârtâ arî bija ar riòíveida orbîtu un publikâcija þurnâl⠓Die Sterne” 1992. gadâ ietilpa jau minçto 15 orbîtu skaitâ 1961. gada ietver vienkârðu metodi parabolisko orbîtu ap- sarakstâ. Nâkamâ reize, kad mazai plançtai rçíinâðanai.

Dainis Draviòð, IAU 36. komisijas (Zvaig- þòu atmosfçru teorija) prezidents, Lundas Ob- servatorija (Zviedrija): – Astronomijas jomâ man Matîss Dîriíis ir bijis nozîmîga persona, jau iekams viòu pirmo reizi satiku, jâ, pat iekams pirmo reizi (kâ padsmitnieks) varçju apciemot Latviju. Astronomijas interesi bçrnîbâ man veici- nâja daþas vecâku sagâdâtas grâmatas, to- starp Matîsa Dîriía “Pazîsti zvaigþòoto de- besi”, kas bija atradusi ceïu arî pie mums uz Zviedriju. Atceros, ka tieði to grâmatu es ar lielu interesi daudzkârt izskatîju, pârlapoju un pârlasîju. Ðodien man ir grûti precîzi pa- teikt, kas visvairâk varçja saistît ðajâ grâmatâ, bet domâju, ka bûtiski bija zvaigznâju ap- raksti un to zîmçjumi, arî ziòas par atse- viðíâm zvaigznçm, kas pieðíîra tâm “perso- nîbu”. Zvaigznâju attçlus un kartes es savu- kârt nozîmçju un izmantoju daþos savas skolas darbu projektos, tâdçjâdi mazliet iz- vçrðot Matîsa Dîriía astronomijas populari-

Paðas populârâkâs M. Dîriía populârzinâtniskâs grâmatas otrâ, papildinâtâ izdevuma vâks (Rîga, “Zinâtne”, 1978, 143 lpp., metiens 5000 eks.).

58 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA zçðanas darbîbu arî starp zviedru skolçniem ca Rîgâ personîgi iepazîties ar Matîsu Dîriíi. un skolotâjiem. Bija jauki ar viòu tikties, taèu diemþçl ðie Tikai daudzus gadus vçlâk (kad jau biju kontakti nepaspçja dziïâk attîstîties, jo pârâk kïuvis par profesionâlu astronomu) man iznâ- agri viòð tika aizsaukts viòsaulç.

Jânis Balodis: – Matîsu Dîriíi pazîstu kopð 1966. gada, kad sâku strâdât LVU Astrono- miskâs observatorijas Zemes mâkslîgo pava- doòu novçroðanas stacijâ. Astronomu kopiena bija tauta, kas “dega” par savu zinâtni, “dega” darbâ, norobeþojoties skaistajâ debesu valstîbâ no tâs politiskâs vides un varas pârspçka, kas valdîja mûsu pasaules daïâ. Matîss Dîriíis kaut kâ nemanâmi bija astronomijas dzîves centrâ, nevienam netraucçjot, nevienu necenðoties pârspçt vai cînîties par kâdâm varas peripe- tijâm, netiecoties pçc karjeras, bet vienmçr aktîvs debaðu dalîbnieks par astronomijas tçmu gan Observatorijâ, gan Astronomijas un ìeodçzijas biedrîbâ starp kolçìiem un jaunat- ni, gan toreizçjâ Teorçtiskâs astronomijas in- stitûtâ Ïeòingradâ, kur viòð aktîvi piedalîjâs ar savu zinâtnisko darbu PSRS Astronomiskâs gadagrâmatas veidoðanâ. Matîsam bija labi sadarbîbas kontakti ar krievu demokrâtisko inteliìenci Teorçtiskâs astronomijas institûtâ un varbût arî Vissavienîbas Astronomijas un ìeodçzijas biedrîbâ. Man gribçtos uzsvçrt, ka mûsu debess mehâniíis Linârs Laucenieks arî virzîjâs pa Matîsa iestaigâto taku pie Ïeòin- LVU Astronomiskajâ observatorijâ (401. ist.). gradas teorçtiíiem un padomju çras pçdçjos No L. Dîriíes fotoarhîva desmit gados izveidojâs par regulâru LVU Astronomiskâs observatorijas zinâtnisko rakstu krâjumu redaktoru un ikgadçjo konferenèu dalîbnieks un atbalsta sniedzçjs arî ar Astrono- rîkotâju, kurâs parasti piedalîjâs ap 30–40 mijas un ìeodçzijas biedrîbas iespçjâm. vieszinâtnieku. Daþreiz ârzemju konferencçs Matîss bija labi pazîstams padomju astro- satiekot ðos bijuðos viesus, dzirdu no viòiem nomu vidç, un viòð bija iemantojis nedalîtu komplimentus, ka mûsu tâ laika konferences cieòu astrometristu aprindâs. Arî viòa vârdâ ïoti augstu kotçjâs Savienîbas astronomu un nosauktâ mazâ plançta ir astronomijas kolçìu ìeodçzistu vidç. Matîss bija neiztrûkstoðs to cieòas un goda apliecinâjums.

Sveicinâti! Filosofiskâ noskaòojumâ rak- Mçs ar dçlu ðajâs dienâs nodarbojamies òâjos pa veciem tekstiem un atradu pagâju- ar Riekstukalna dubultteleskopa çkas izmç- ðovasar Riekstukalnâ rakstîtas rindas (Sprie- ðanu. Tur ir observatorijas bibliotçka, mil- delçjums par dzîvi 2002.07.05): – zums daþâdu krâmu un drazu un mantas, ko 59 savulaik atveda no likvidçtâs Tautas obser- vatorijas Siguldâ. Pârcilâjot ðîs vecâs lietas – gan Baldones, gan Siguldas, radâs daudz pâr- domu. Jo tajâs faktiski ir atstâtas un nojau- ðamas veselas cilvçku DZÎVES un tâs ârkâr- tîgâs pârmaiòas, ko mums ir nâcies pârdzîvot dubulti, salîdzinot ar civilizçto pasauli, – gan tehnoloìiju lçcieni, gan pâreja no padomju laiku savdabîgâ dzîves stila uz brîvâ tirgus ekonomiku. Siguldas lietâs vispirms redzu divas dzîves. Savu. Tur ir diezgan daudz manu konstrukciju atlieku vai no kaut kurienes atvilktu krâmu un detaïu – ar domu – varbût noderçs. Matîsa Siguldas amatierobservatorijas teritorijâ 1960. Dîriía – gandrîz ik lietâ, ko paòemu rokâs. gadâ ar meitu Maiju. Viòa taupîba brîþam ir robeþojusies ar apsçs- No L. Dîriíes fotoarhîva tîbu. Taèu padomâjam par to laiku. Nedrîk- stçja izsviest pat pçdçjo drazu, jo nekad neva- mentus un pat detaïu kastîtçs, bieþi domâju: rçja zinât, vai, kaut ko konstruçjot, tu dabûsi cik daudz viens cilvçks dzîvç var padarît – ja vietâ piemçrotu. Nevarçja bût ne runas, ka viòð dara! Nupat pçdçj⠓Zvaigþòotajâ Debe- varçtu dabût kaut ko gatavu, piemçrotu iegâ- sî” pârlasot rakstu par prof. Ðmçlinga kungu, dâties vai pasûtît. Zinâms izòçmums ir Starp- pacilâjot vçl vecus rakstus, man ir radies ie- tautiskâ Ìeofiziskâ gada laikâ (1957–1958) spaids, ka tad, kad viòi bija jauni – savu spçju iegûtâs aerofotokameras. No kâdiem lûþòiem maksimumâ, kaut gan varbût vçl ne zinât- tas viss tapa un nereti pat darbojâs. Ne velti nieku pilnbriedum⠖ un tas bija 50. gadu mûsu “padomju” spçjas veikt kâdus darbus otrajâ pusç un 60. gadu sâkumâ, viòi dzîvoja ar primitîvâm iekârtâm un niecîgiem resur- tik intensîvu un savâ ziòâ romantisku, gribas siem vçl ðodien ar mazu lîdzjûtîbas un skau- teikt, pat trauksmainu dzîvi, kâda mums var- dîbas pieskaòu apbrîno visa pasaule. bût tikai retajam pieejama. Uz brîdi aizmirstas Tâ es vispâr sâku atcerçties to vecâs paau- to laiku relatîvais trûcîgums, daudzie padomju dzes astronomu dzîvi un darbu, no kuriem idiotismi, ar ko zinâtniekiem bija jâsastopas lielâkâ daïa jau vairs nav mûsu vidû. Matîss ik dienas. Informâcijas aprites nesteidzîba, kâ mans radinieks un cilvçks, ar kuru esmu “dzelzs priekðkars”. Taèu tajâ laikâ zinâtnieks daudz kopâ strâdâjis, ir spilgtâkais manâs varçja visu. Ja papçtâm, kas ir TAPIS tai laikâ, pârdomâs. Skatoties bezgala daudzos viòa tad ir liels pamats apgalvot, ka tik spçcîgas sîkajâ, skaidrajâ rokrakstâ aprakstîtos doku- gara dzîves mums tagad nav. Patiesâ cieòâ jûsu Jânis Kauliòð

Pavasara numurâ publicçtâs krustvârdu mîklas atbildes Lîmeniski: 7. Ðatalovs. 9. Kuriozas. 11. Tito. 12. Bçrnals. 13. Auns. 14. Bleks. 16. Algot. 17. Amçba. 21. Gamovs. 22. Saturn. 23. Talasa. 25. Korona. 28. Marss. 29. Etils. 30. Trops. 33. Paks. 35. Porcija. 36. Lçda. 37. Patrokls. 38. Titanîts. Stateniski: 1. Halo. 2. Tombo. 3. Astrâlas. 4. Ekvators. 5. Eross. 6. Koma. 8. Ariels. 10. Arneba. 15. Kvaoars. 18. Mariner. 19. Hobas. 20. Stari. 24. Antaress. 25. Kallisto. 26. Vasara. 27. Spîdçt. 31. Spika. 32. Kants. 34. Sçrs. 36. Luna.

60 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA KONFERENCES UN SANÂKSMES

ARTURS BALKLAVS ASTRONOMIJA LATVIJAS UNIVERSITÂTES 61. KONFERENCÇ

Latvijas Universitâtes (LU) gadskârtçjâs, mçram, uz splainu funkciju izmantoðanu, kura 61. zinâtniskâs konferences norisei 2003. gadâ ir arî autoru izstrâdâtâs programmas pamatâ. bija ieplânots diezgan liels laika posms – Splains ir speciâla funkcija, kas definçta kaut janvâra beigas – marta sâkums, taèu lielâkâ kâdâ argumentu apgabalâ, zinâmos ðâ apgabala konferences daïa notika ap februâra vidu. Tas intervâlos sakrît ar noteiktas, ne augstâkas par attiecâs arî uz Astronomijas sekciju, kuras n-tâs pakâpes polinomu un kam ðajâ apgabalâ ir dalîbnieki visai kuplâ skaitâ (23) uz savu sçdi nepârtraukts (n – 1)-kârtas atvasinâjums. Splaini LU Astronomijas institûta (AI) bibliotçkas zâlç tiek izmantoti funkciju interpolâcijai un kâ parasto, pulcçjâs 12. februârî. tâ parciâlo diferenciâlvienâdojumu tuvinâto atrisi- Astronomijas sekcijas sçdç ar ziòojumiem nâjumu iegûðanai. bija pârstâvçti abi Latvijas astronomisko pçtî- Dr. phys. J. Freimanis (AI) savâ ziòojumâ jumu centri – LU AI un Ventspils Starptau- “Simetriski sfçriska Grîna funkcija polarizçta tiskais radioastronomijas centrs (VSRC) – un starojuma daudzkârtçjâs izkliedes proces┠tajâ piedalîjâs arî Lundas Universitâtes (Zvied- referçja par saviem sasniegumiem starojuma rija) profesors un Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârneses vienâdojuma risinâðanâ, kas balstâs ârzemju loceklis D. Draviòð. Sçdi vadîja AI uz ðo ar robeþnosacîjumiem saistîtâ diferen- vadoðais pçtnieks Dr. phys. I. Eglîtis, un tajâ ciâlvienâdojuma atrisinâjumu meklçðanu in- tika nolasîti 11 zinâtniski ziòojumi, kas bija tegrâlâ formâ, izmantojot tâ sauktâs Grîna veltîti daþu veikto pçtîjumu un to gaitâ gûto funkcijas metodi. Tas prasa iedziïinâðanos arî svarîgâko rezultâtu izklâstam. visai komplicçtâ matemâtiskâ analîzç, taèu ðie Ziòojumus iesâka Latvijas astronomu jau- pçtîjumi ir ïoti svarîgi ne tikai astrofizikâ, kur nâkâs paaudzes pârstâvji. AI darbinieks un uz starojuma pârneses vienâdojumu atrisinâ- LU doktorands D. Docenko sniedza ieskatu jumiem balstâs, piemçram, daudzu ar zvaig- kopâ ar K. Bçrziòu (VSRC) izstrâdâtajâ darbâ þòu atmosfçrâm saistîtu uzdevumu risinâðana, “Jauna programmatûra novçrojumu datu vi- bet arî fizikâ u. c. nozarçs, kur darbojas punkt- zualizâcijai”, iepazîstinot ar abu autoru izvei- veida spçka, lâdiòu u. c. avoti. doto datorprogrammu, kas kalpo ar galaktiku Grîna funkcija, kuru sauc arî par avota vai statistiku saistîtu aprçíinu veikðanai un vçrsta izplatîðanâs funkciju, ir funkcija, kas apraksta lauka uz ðobrîd kosmoloìijâ ïoti aktuâlas problçmas, izplatîðanos no ðâ lauka (parasti punktveida) avota. proti, galaktiku klâsterizâcijas (puduroðanâs) Profesors D. Draviòð savâ ziòojum⠓Kas, procesa un tâ likumsakarîbu izpçti. Laikâ, kad izòemot Doplera efektu, nobîda zvaigþòu strauji pieaug tâlo galaktiku novçrojumu datu spektrâllînijas?” iepazîstinâja klausîtâjus ar tâm apjomi, tostarp ðo galaktiku sarkano nobîþu astrofizikâlos pçtîjumus veicinoðajâm iespç- un tâtad attâlumu novçrtçjumi, ðâdi pçtîjumi jâm, kâdas pavçruði jaunâkâs paaudzes astro- nav iedomâjami bez datorizçtâm datu apstrâ- nomiskie instrumenti un uz jaunâkajâm tehno- des programmâm, kas balstîtos uz vismo- loìijâm konstruçtâs aparatûras, kas ïauj izdarît dernâkajâm matemâtiskajâm metodçm, pie- agrâk nesasniedzamas precizitâtes spektrâllî- 61 niju nobîdes mçrîjumus un lîdz ar to pçtît saòemt 5 kredîtpunktus. AI bibliotçkai tika daþâdus un ïoti smalkus ar rotâciju, mikro- uzdâvinâts arî viens ðâ kursa eksemplârs, ko turbulenci u. c. saistîtus efektus. grâmatas formâ izdevusi Adisona Veslija (Ad- Profesors A. Alksnis (AI) savâ ziòojumâ dison Wesley) izdevniecîba (ASV) un par ko “Vai oglekïa zvaigzne DY Persei ir kâdas nedaudz ðâ raksta autors pastâstîs sadaï⠓Jau- maiòzvaigþòu klases prototips?” pastâstîja par nas grâmatas” (sk. ðâ numura 82.–84. lpp.). saviem jau ap 40 gadus veiktajiem DY Persei AI pçtnieks K. Salmiòð savâ ziòojumâ novçrojumiem un ðo novçrojumu rezultâtiem. “ZMP lâzerlokâcijas novçrojumu apstrâdes Ðî îpatnçjâ oglekïa zvaigzne, kuras spoþuma automatizâcija” izklâstîja viòa izstrâdâtâs da- maiòas periods sasniedz gandrîz 800 dienu torprogrammas darbîbas principus, kas pare- (precîzâk, 792 dienas), ir ïoti interesants maiò- dzçta ZMP lâzerlokâcijas seansos iegûto dau- zvaigznes tips, un ar Riekstukalna Ðmita tele- dzos tûkstoðos mçrâmo datu apstrâdei, rezul- skopu daudzu novçrotâju veiktie novçrojumi tâtu (galvenokârt normâlpunkta) iegûðanai un veido unikâlu datu bâzi objekta izpçtei. kïûdu novçrtçðanai un kas reâli îsâ laikâ, kâdu Dr. phys. I. Eglîtis savâ ziòojumâ (lîdzautori prasa ðîs globâlâs satelîtu sistçmas funkcio- A. Zalcmane (LU) un profesors A. Balklavs- nçðanas nodroðinâðana, bez ðâdas automati- Grînhofs (AI)) iepazîstinâja ar tâm zvaigþòu zâcijas vispâr nav iedomâjama. klasifikâcijas iespçjâm pçc to spektriem, kâdus RTU studente un arî AI programmçðanas var iegût ar Riekstukalna Ðmita teleskopu, inþeniere L. Osipova ziòojum⠓Zemei bîs- lietojot 4o objektîva prizmu. Pçtîjumâ parâdîts, tamo mazo plançtu novçroðana trajektoriju ka, izmantojot ðos spektrus, kïûda zvaigþòu precizçðanai ar lâzera tâlmçra mçrîjumiem” spektrâlâs klases noteikðanâ nepârsniedz ±3 (lîdzautori – vadoðais pçtnieks Dr. phys. M. Âbe- spektra apakðklases, kas ir pilnîgi pietiekami le (AI) un A. Balklavs-Grînhofs) klausîtâjus daudzu, tostarp ar liela skaita zvaigþòu vai iepazîstinâja ar aprçíinu rezultâtiem, kâdi lielu zvaigþòu lauku saistîtu, pçtîjumu nodro- iegûti, analizçjot lâzertâlmçru potenciâlu mazo ðinâðanai. plançtu orbîtu precizçðanai, kas nepiecieðams Dr. paed. I. Vilka (AI) ziòojums “Astrono- to bîstamîbas, t. i., sadursmes ar Zemi varbûtî- mijas priekðstatu veidoðanâs dinamika vispâr- bas noteikðanai. Ziòojumâ tika parâdîtas lâzer- izglîtojoðâs skolas mâcîbu proces┠bija veltîts lokâcijas metodes lietoðanas robeþas un plaðas kâda viòa pasniedzçjdarbâ veiktâ pçtîjuma starptautiskas kooperâcijas iespçjas. rezultâtu izklâstam. Ðis pçtîjums balstîjâs uz Ar iepriekðçjo ziòojumu sasaucâs arî Dr. divâs vispârizglîtojoðâs skolâs izdarîto testu phys. I. Ðmelda (AI) ziòojums “Zemei tuvo atbilþu statistisku analîzi un, ïaujot izdarît asteroîdu un kosmisko atkritumu pçtîjumi ar secinâjumus par astronomisko zinâðanu apgû- radiolokâcijas metodçm” (lîdzautors – Dr. ðanas dinamiku, dod iespçju spriest par mâ- habil. sc. ing. Z. Sîka (LZA FEI)), kurâ tika cîbu procesa efektivitâti un tâs uzlaboðanu. analizçtas Zemei tuvo asteroîdu un kosmisko Profesors D. Draviòð savâ otrajâ ziòojumâ lidaparâtu atlieku, kâ arî to savstarpçjâs sa- “Astrobioloìija: universitâtes kursi Zviedrijâ dursmçs radîto atlûzu orbîtu noteikðanas vai un citviet par dzîvîbas iespçjâm Visum┠iepa- precizçðanas iespçjas, izmantojot radiolokâ- zîstinâja klausîtâjus ar ïoti interesantu un zinâ- cijas un radiointerferometrijas metodes. Ðîs mâ mçrâ var pat teikt – eksotisku astrobio- problçmas aktualitâti nosaka arvien pieau- loìijas kursu, kâdu pçdçjâ laikâ studentiem goðais kosmiskâs telpas antropogçnais piesâr- piedâvâ Zviedrijâ, Kolorado Universitâtç (ASV) òojums un ar to saistîtâ kosmisko lidojumu u. c., kuru apgûstot, students bez ïoti intere- un kosmisko aparâtu droðîbas problçma. Gan santâm un daudzpusîgâm zinâðanâm ne tikai ðis, gan, kâ jau atzîmçts, iepriekðçjais ziòojums astronomijâ, bet arî bioloìijâ un ìeoloìijâ var seviðíi uzskatâmi parâdîja astronomijas iespç-

62 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA jas un gatavîbu risinât ne tikai fundamentâlas Atklâjot Astronomijas sekcijas sçdi, AI di- zinâtnes, bet arî ïoti specifiskas kâ ar sabied- rektors A. Balklavs-Grînhofs savâ uzrunâ atzî- rîbu, tâ ar tâs darbîbu kosmosâ saistîtas droðî- mçja: ir patiesi iepriecinoði konstatçt, ka, ne- bas problçmas, apliecinot astronomisko pçtî- skatoties uz ïoti nelabvçlîgajiem apstâkïiem, jumu vçl joprojâm izcili lielo nozîmi sabied- kâdus zinâtnei ir radîjuðas visas iepriekðçjâs rîbas attîstîbas visaktuâlâko vajadzîbu apmie- pçc treðâs Atmodas valdîbas, zinâtne un pat rinâðanâ. astronomija Latvijâ gan pastâv un var lepoties Astronomijas sekcijas sçdi noslçdza AI pçt- ar augstiem starptautiska lîmeòa pçtîjumiem nieka V. Lapoðkas ziòojums “Ar CIS aprîkotas un rezultâtiem, gan, un varbût tas ir visnozî- mçrsistçmas izveide un parametru izpçte as- mîgâkais, ka astronomija atkal sâk piesaistît tronomisko attçlu analîzei” (lîdzautors – jaunu cilvçku (K. Bçrziòð, D. Docenko, L. Osi- M. Âbele), kas bija veltîts tâs izstrâdes un pova un A. Zalcmane) uzmanîbu un vçlmi pçtîjumu rezultâtu atspoguïoðanai, kuri saistîti strâdât pie tâs attîstîbas. Tas uztur cerîbu, ka ar AI Astrofizikas observatorijas Baldones Riek- astronomija Latvijâ pastâvçs arî nâkotnç un stukalnâ Ðmita teleskopa modernizâciju, kâ ka latvieðus arî turpmâk varçs ierindot starp starojuma uztvçrçju astrofotoplates vietâ pielâ- tâm augstas kultûras nâcijâm, kas, apzinoties gojot lâdiòsaites matricu. mûsu cieðo saistîbu ar kosmisko pasauli, cen- CIS (C-mos Image Sensor) – C-mos tipa attçlu ðas dot ieguldîjumu tajâ valdoðo likumsaka- sensors (detektors) – CCD, t. i., lâdiòsaites matricai rîbu izpçtç, lai nenonâktu ar ðo pasauli drama- lîdzîga, bet atðíirîgâ tehnoloìijâ izgatavota attçlu tiskâ disharmonijâ, bet uzturçtu un veicinâtu veidojoða ierîce. civilizâcijas dzîvotspçju un droðîbu. ,

RISINA LASÎTÂJS 1 RISINA LASÎTÂJS 1 RISINA LASÎTÂJS 1 RISINA LASÎTÂJS

Ar ðo numuru tiek uzsâkta jauna sadaïa “Risina lasîtâjs”. Tajâ katrâ þurnâla numurâ lasîtâjiem piedâvâs divus astronomijas vai fizikas uzdevumus. Atrisinâjumus gaidîs pa parasto vai elektronisko pastu ne ilgâk kâ trîs mçneðus, t. i., lîdz þurnâla nâkamâ numura iznâkðanai, jo tajâ tiks publicçti uzdevumu atrisinâjumi. Pirmie trîs, kas iesûtîs pareizas atbildes, tiks nosaukti un labâko vai oriìinâlâko atrisinâjumu publicçs “Zvaigþòotajâ Debesî”. Mûsu adrese: “Zvaigþòotâ Debess” (ar norâdi “Risina lasîtâjs”), Raiòa bulvâris 19, Rîga, LV-1586; e-pasts: [email protected] (“ZvD” redakcijas kolçìija), [email protected] (sadaïas autors Dmitrijs Docenko). Neaizmirstiet uzrâdît savu vârdu un uzvârdu!

Uzdevumi 1. Astronoms Johans Heinrihs Mçdlers (J. H. Mädler; 1794–1874) Jurjevâ (tagadçjâ Tçrbata) piedâvâja ieviest kalendâru, pçc kura katros 128 gados ir 31 garais gads, t. i., katru 128 gadu laikâ tiek izlaists viens garais gads. Noteikt vidçjo gada garumu saskaòâ ar Mçdlera kalendâru un tâ kïûdas lielumu. Cik gados uzkrâsies vienu dienu liela kïûda? Tropiskâ gada garums ir 365,24219 dienas. 2. Komçta kustas ap Sauli pa parabolu, kuras perihçlijs ir 1 a. v. (sk. zîm.). Cik ilgi tâ pârvietosies no punkta P uz punktu Q? Ar bultiòâm norâdîta komçtas orbîta. 63 ATZIÒU CEÏI

IMANTS VILKS DAÞI UNIVERSA TÂLÂS NÂKOTNES JEB ESHATOLOÌIJAS JAUTÂJUMI

2000. gada novembrî Româ Pensilvânijas bridþas Universitâtç 1964. g.) Dþordþs Elliss izdevniecîba “Templeton Foundation Press” (George F. R. Ellis). noorganizçja simpoziju par Universa tâlâs Minçtie zinâtnieki savu dzîvi veltîjuði mç- nâkotnes perspektîvâm. Tajâ tika uzaicinâti ìinâjumam izzinât un saprast lielos mûsu esî- ievçrojami mûsdienu pasaules zinâtnieki: bas jautâjumus: katrs no viòiem uzrakstîjis Kembridþas Universitâtes matemâtikas zinâtòu vairâkas visâ pasaulç pazîstamas un vçrtîgas profesors J. Barouvs (John D. Barrow), Ade- grâmatas, daþus simtus zinâtnisku publikâciju. laides Universitâtes matemâtiskâs fizikas pro- Viòi braukâ pa visu pasauli, lasa lekcijas lie- fesors Pauls Deiviss (Paul Davies), Krakovas lajâs universitâtçs, uzstâjas radio un TV. Gal- Teoloìijas akadçmijas filosofijas profesors venais, kas raksturo viòu pieeju: viòu iztei- Maikls Hellers (Michael Heller), viens no pa- kumi un spriedumi balstâs uz zinâtnes rezul- saules ievçrojamâkiem teorçtiskâs astrofizikas tâtiem. Ja viòi sprieþ par lietâm, kas atrodas speciâlistiem Kembridþas Universitâtes As- ârpus zinâtnes iespçju lauka, tad tas tiek tronomijas institûta direktors Mârtins Rîss skaidri pateikts. (Martin Rees), Kembridþas, ASV un Francijas Pçc simpozija minçtâ izdevniecîba grâmatâ Zinâtòu akadçmijas goda loceklis profesors “Eshatoloìija no kosmoloìiskas perspektîvas” Frîmans Daisons (Freeman J. Dyson), Kembri- [1] publicçja simpozija dalîbnieku pârdomas dþas Universitâtes evolucionârâs paleobiolo- par Universa tâlo nâkotni kosmologu, fiziíu, ìijas profesors Saimons Moriss (Simon Con- biologu, spçïu teorijas speciâlistu, sociologu way Morris), Liverpûles Universitâtes Filoso- un teologu skatîjumâ. fijas nodaïas vadîtâjs Stîvens Klârks (Stephen Visas grâmatâ ievietotâs esejas ir skaistas un R. L. Clark), Òujorkas Universitâtes politikas interesantas savâ nozarç, pasniegtas autora – profesors, pasaulç pazîstams spçïu teorijas speciâlista – skatîjumâ. Ilustrâcijai aplûkosim tikai speciâlists Stîvens Brâmss (Steven J. Brams), vienu grâmatas redaktora Dþordþa Ellisa eseju Saseksas Universitâtes filosofijas un psiholo- “Esîbas veidi, laicîgais un mûþîgais”, (“Natures ìijas profesore Mârgareta Bodena (Margaret of Existence, Temporal and Eternal”). Ðîs esejas A. Boden), viens no mûsdienu ievçrojamâ- autors kopâ ar Stîvenu Hokingu 1973. gadâ kajiem teologiem Tîbingenas Universitâtes uzrakstîja grâmatu “Telplaika liela mçroga Protestantisma fakultâtes goda profesors Jir- struktûra” (“The Large Scale Structure of Space gens Moltmans (Jirgen Moltmann), Kalifor- Time”), viòð ir vairâk nekâ 200 zinâtnisku nijas Universitâtes Dabaszinâtòu un teoloìijas publikâciju un astoòu grâmatu autors. centra direktors Roberts Rasels (Robert John Autors aplûko daþâdus realitâtes veidus – Russell), Keiptaunas Universitâtes matemâ- fizisko un ontoloìisko1: “Hierarhiski struktu- tikas profesors (filosofijas doktora grâdu mate- mâtikâ un teorçtiskajâ fizikâ ieguvis Kem- 1 Metafizikas nozare, kas aplûko eksistences veidus.

64 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA rçtâ sistçmâ ir ne tikai daþâdi realitâtes lîme- no daudzajâm, tâs var parâdîties kâ ieraksti òi, kas visi tajâ pastâv savstarpçji saistîtâ, vârdnîcâ vai enciklopçdijâ, vai citâ drukâtâ saskaòotâ veidâ, bet tajâ var bût arî daþâdas, veidâ). atðíirîgas realitâtes – daþâdas pasaules, kâ Treðâ pasaule. Visu fizikâlo iespçju kopa. to jau agrâk norâdîjuði Platons, Popers, Ekls Tâ ir neizbçgami iebûvçta, ielikta matçrijas [2] un Penrouzs [3], [4], – kuras visas nopietni îpaðîbâs, bet tâ nav ielikta, ierakstîta kâdâs jâaplûko. Es pieòemu kâ dotu ikdienas pasau- speciâlâs fizikâlâs formâs. Tâ ir ontoloìiski les realitâti – galdi, krçsli un cilvçki, kuri tos reâla, tâ strikti nosaka visu, kas var notikt sajût. Vçl es piedçvçju realitâti ikvienam ob- fizikâlajâ pasaulç. Fizikâlie objekti var rasties, jektam, kam var bût demonstrçjams cçlonisks tikt realizçti saskaòâ ar ðo Aristoteïa fizikâlo iespaids uz ikdienas realitâti. Tâdçjâdi kâ- iespçju telpu. dam objektam tiek pieðíirta ontoloìiska reali- Tâ kaut kâdâ ziòâ satur visu iespçjamo tâte, ja tâ klâtbûtne reâlajâ ikdienas pasaulç objektu pirmtçlu jeb formu kopu, no kuras spçj radît novçrojamus cçloniskus efektus.” aktîvie aìenti realizâcijai izvçlas konkrçtus Autors bez fizikâlâs pasaules aplûko vçl eksemplârus Piemçram, konkrçtas cilvçku èetras cçloniski saistîtas, ontoloìiski reâlas domas, kas tiek realizçtas, izveidotas îstenîbâ, pasaules. Autors izvirza uzdevumu parâdît, ka reâlajâ pasaulç, patiesîbâ tiek paòemtas no “pirmkârt, katra no tâm ir ontoloìiski reâla ðîs lielâkâs iespçjamo domu telpas. Tâdçjâdi un, otrkârt, katra no tâm ir pietiekami un mçs varam sacît, ka iespçjamo ideju pasaules skaidri atðíirîga no pârçjâm”. Pavisam kopâ eksistence balstâs uz faktu, ka smadzenes ir ðâdas pasaules ir seðas, uzskatâmîbas labad fizikâli realizçtas pirmajâ pasaulç, bet to ie- tâs attçlotas zîmçjumâ, stingri ievçrojot esejas spçjamie stâvokïi tiek òemti no treðâs, no fizi- autora definîcijas un aprakstîtos pasauïu sa- kâlo iespçju pasaules (vai arî no ceturtâs – vienojumus. Platona jeb Dabas likumu pasaules). Ðî nav Pirmâ pasaule. Ikdienas pasaules realitâ- gadîjuma notikumu pasaule. ti – galdus, krçslus un cilvçkus, kuri tos sajût,– Ceturtâ pasaule. Fizikâlâ pasaulç nereali- es uzskatu par dotu. Bez tam vçl es piedçvçju zçtas matemâtiskâs formas, dabas likumi, kas realitâti jebkurai esîbai (entity), kam ir demon- ir treðâs pasaules fizikâlo iespçju pamatâ. Tâ strçjams cçlonisks sakars ar minçto ikdienas ir Platona ideju un koncepciju pasaule, kas ir realitâti. cilvçka apziòas (otrâs pasaules) pamats un No ðîs definîcijas izriet ïoti svarîgs slçdziens: avots, un, visbeidzot, Platona estçtiskâs formas, ja kâda no esîbâm tiek izslçgta no kopçjâs kuras ir cilvçku skaistuma izjûtu avots un pa- izpratnes shçmas, tad neizbçgami cçloòsa- mats. Ðîs Platona idejas sniedzas pâri fizikâlajai karîbu kopa kïûst nepilnîga (incomplete). eksistencei, tâs attiecas uz tâm pakïautajâm Otrâ pasaule. Katra ðîs pasaules koncep- struktûrâm, nevis uz to laicîgo fizikâlo eksis- cija – cilvçku domas, teorijas, racionâlâs ide- tenci gadîjuma notikumu izpildîjumâ. jas, mçríi, nojautas, jûtas, kâ arî sociâlie jç- Ðîm pasaulçm kaut kâdâ ziòâ jâbût eksis- dzieni – ir izsakâma daudzos un daþâdos tçjuðâm jau pirms Universa – kaut kâdâ Plato- veidos, tâs pastâv paðas par sevi neatkarîgi na telpâ citos universos vai multiversâ, augstâ- no tâ, kâdâ veidâ tâs ir ierakstîtas vai izteiktas. kâs dimensijâs vai kaut kâdâ citâ transcen- Fakts, ka tâm iespçjamas ðîs daudzâs un dentâ esîbâ, kas stâv pâri mûsu Universa daþâdâs reprezentâcijas, râda, ka tâs nevar tikt laicîgajiem un gadîjuma stâvokïiem, kuriem reducçtas uz daþâdiem smadzeòu stâvokïiem, bija noteikts sâkums. Ðîs idejas eksistç trans- kâ to daþreiz mçìina darît; drîzâk ir tâ, ka cendentâ telpâ, kas bija pirms Universa un smadzeòu stâvokïi ir ðo abstrakto koncepciju saglabâsies tâlâkajâ nâkotnç, kad pçdçjâ inte- fizikâlo reprezentâciju iespçjama klase (viena liìentâ bûtne bûs gâjusi bojâ. Ja tas tâ ir, tad 65 idejas eksistç vienmçr un ne tikai tâdâ nozî- paðuzupurçðanâs un dieviðíîgâs uzupurçðanâs mç, ka, ja tâs ir reiz raduðâs, tad tâs ir ierak- paradoksâlâ situâcija (kas savu dzîvîbu atdos, stîtas Universa vçsturç, bet tâdâ, ka tâs eksistç tas dzîvos mûþîgi), kas ir nesavienojama ar kâ abstrakta esîba kaut kâdâ mûþîgâ Platona loìiskâs argumentâcijas pasauli. pasaulç, lîdzîgi kâ pastâv Penrouza [3], [4] Mçs nevaram izvairîties no nepiecieðamî- Platona matemâtisko ideju pasaule. bas ieviest vçrtîbu sistçmu no ârienes, ienesot Piektâ pasaule. Vçrtîbu un jçgas kopa, savâ pasaulsuzskatâ bûtisku çtisko dimensiju. kas nosaka esîbas mçríi. Tâ ir ontoloìiski Autors raksta: “Man nekad nav paticis iztei- reâla, izpauþas caur pçtîjumiem un atklâsmi. kums: “No zemes jûs esat nâkuði un par zemi Ðî pasaule veido cilvçku morâles un çtikas jums jâpaliek.” Mçs esam enerìija, kas ir pâr- bâzi. Iepriekðminçtajâm transcendentâlajâm vçrðama gaismâ. Mçs esam uguns, ûdens un eksistences dimensijâm tâ pievieno atziòu par zeme. Mçs esam gaiss, atomi un kvarki. Vçl mçríi un jçgu: cilvçka çtiskâs izvçles ir svarî- vairâk, mçs esam sapòi, cerîbas un bailes, ko gas un nozîmîgas. Ðo transcendentâlo pasauïu kopâ satur gudrîba, bet sabojâ muïíîba. Tâ- atzîðana rada fizikâlâs pasaules cçlonîbu saka- dçjâdi daudz vairâk nekâ smiltis un pîðïi. rîbu izpratnes pamatu. Ðîs piektâs pasaules Bîbeles pantâ vajadzçtu bût: “Brînums jûs ievieðana rada çtikas izpratnes pamatu cilvçku esat un uz mistçriju jûs ejat.”” [5]. darbîbu pasaulç, atzîstot augstâka lîmeòa mçr- Kas ir ðîs piektâs pasaules jçgas un mçríu íu un jçgas pastâvçðanu. No ideju pasaules pamatâ? Tâs vissakarîgâkâ bâze ir transcenden- tâs atðíiras ar savu normatîvo dabu: tâs satur tâla esîba, kas ðîs vçrtîbas ieslçdz savâ esîbâ vçlamos ideâlus cilvçka darbîbas izvçlei. Bez un bûtîbâ, kura parasti ir Dieva koncepcija. ðiem ideâliem nav iespçjams novçrtçt cilvçka Sestâ jeb Dieva pasaule, ko daïçji aprak- darbîbu, piemçram, 11. septembra teroristu sta teoloìija, satur Universa un dzîves jçgas uzbrukumu ASV. noslçpumu. Galvenais teista pieòçmums ir, Esejas autora morâles pamatâ ir tâs para- ka ðî pasaule eksistç. Ðis ir augstâkâ mçrâ doksâlâ daba, kura ir apvienota ar garîgo strîdîgs izteikums, jo to nevar pierâdît vai apvârsni un paðuzupurçðanos un izteikta ar apgâzt ar zinâtnisku, filosofisku vai loìisku tâdu dziïu jçgu, kas ir pretrunâ ar loìisko argumentu palîdzîbu. Problçmas bûtîba ir ðîs argumentu pasauli. Ðîs morâles kategorijas ir metapasaules transcendencç – tâ nav piee- vairâk pârliecinoðas nekâ piespiedu. Piektâs jama novçrojumiem. pasaules vçrtîbas satur taisnîgumu un mîles- Dievs ir transcendents un darbojas, radot tîbu, tâm vairâk ir garîgâ apvârðòa un nevis pirmo lîdz piekto pasauli. Pasaules treðo un piespiedu raksturs, to pamatâ ir augstsirdîgs ceturto pasauli veido Dieva apziòa (The mind devîgums, garîga pçtniecîba un prakse, nevis of God). Dievs ir visu fizikas un bioloìijas loìika un intelektuâla analîze. Tâs centrâ ir likumu cçlonis un pirmavots. (Nobeigums sekos)

JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ

Saturnam vçl viens pavadonis. Kopð 2000. gada ðis ir pirmais pavadonis, kas atklâts Saturnam. Tâpat kâ 18 jaunos Jupitera pavadoòus, arî ðo atklâjis Skots Ðepards (Scott Shepard) no Havaju Universitâtes. Pirmo reizi Saturna pavadonis tika pamanîts 5. februârî, vçlâk, izmantojot 8,3 m Subaru teleskopu, tika noteikta pavadoòa orbîta. Jaunatrastâ pavadoòa S 2003 S1 diametrs varçtu bût ap 8 km, un tam ir neregulâra forma. I. Z. 66 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA SKOLÂ

AGNIS ANDÞÂNS LATVIJAS 53. MATEMÂTIKAS OLIMPIÂDE

Olimpiâdes pirmais posms notika skolâs vidusskola. Rajonu vçrtçjumâ priekðgalâ bija pagâjuðâ gada novembrî–decembrî, bet otrais Rîgas pilsçtas Centra rajons, Rîgas pilsçtas posms – februârî. Ðâ posma uzvarçtâji no Ziemeïu rajons, Valmieras rajons, Rîgas pilsç- visiem rajoniem un lielâkajâm pilsçtâm, kâ tas Zemgales priekðpilsçta, Jûrmalas pilsçta, arî vairâku spçcîgâko skolu komandas – pavi- Dobeles rajons, Tukuma rajons, Cçsu rajons, sam 287 jaunie matemâtiíi – 20. un 21. martâ Daugavpils pilsçta, Preiïu rajons un Rîgas sacentâs par zelta, sudraba un bronzas meda- pilsçtas Vidzemes priekðpilsçta. ïâm, atzinîbas rakstiem un tiesîbâm pârstâvçt Vçrtçjot pçc speciâli izstrâdâtas tabulas, Latviju 44. starptautiskajâ matemâtikas olim- vislabâk veicâs ðâdu skolotâju audzçkòiem: piâdç, kas notiks Japânâ ð. g. jûlijâ. 1. Dace Andþâne (Rîgas Valsts 1. ìimnâzija); Olimpiâdes finansçjumu un “sadzîvisko” 2. Viktors Gluhovs (Rîgas 40. vidusskola); pusi, kâ arî balvas nodroðinâja IZM, bet olim- 3. Maija Balode (Rîgas Valsts 1. ìimnâzija); piâdes idejiskâ vadîba kâ vienmçr bija Latvijas 4. Staòislavs Didiès (Daugavpils Krievu vi- Universitâtes rokâs. Starp cilvçkiem, kas vis- dusskola–licejs); vairâk darîja olimpiâdes veiksmîgai norisei, 5. Valda Skuja (Valmieras Pârgaujas ìimnâ- minçsim IZM ISEC metodiíi Inâru Akmeni, zija); klaðu komisiju vadîtâjus Daci Bonku, Mâri 6. Kristîne Ðevèenko (Rîgas Valsts 1. ìimnâ- Valdatu, Rihardu Opmani, Ainâru Galvânu, Ilzi zija); Franci un Juri Smotrovu, LU A. Liepas NMS 7. Svetlana Pavlova (Puðkina licejs); lîdzstrâdnieces Lâsmu Strazdiòu un Agnesi 8. Inna Gïebova (Rîgas 61. vidusskola); Zalcmani. Ïoti lielu atbalstu sniedza Rîgas 9. Aivars Anèupâns (Âgenskalna Valsts ìim- Valsts 1. ìimnâzija (direktors Mâris Brasla, nâzija). mâc. d. vad. Dainis Kriíis). Olimpiâdes noslçgumâ tika atlasîti 12 sko- Ar uzdevumu grûtîbas pakâpi lasîtâji var lçni, kas turpinâs cîòu par seðâm vietâm Latvi- iepazîties raksta nobeigumâ. Starp laureâtiem jas izlases sastâvâ. Nâkamaj⠓Zvaigþòotâs De- bija daþâdu Latvijas pilsçtu un novadu pâr- bess” numurâ pastâstîsim par atlases sacensîbâm. stâvji. Pavisam tika pieðíirtas 10 zelta, 15 sud- raba un 26 bronzas medaïas, kâ arî 29 atzi- Aicinâm lasîtâju neklâtienç patstâvîgi pa- nîbas raksti. Starp skolâm labâkâ jau 29. reizi spçkoties ar labâkajiem Latvijas jaunajiem ma- pçc kârtas izrâdîjâs Rîgas Valsts 1. ìimnâzija, temâtiíiem. tai sekoja Rîgas 40. vidusskola, Âgenskalna Valsts ìimnâzija, Daugavpils Krievu vidussko- 9. klase la – licejs, Preiïu Valsts ìimnâzija, Dobeles 1. Naturâlu skaitli sauc par simetrisku, ja, pilsçtas ìimnâzija, Valmieras Pârgaujas ìimnâ- izlasot tâ decimâlo pierakstu no otra gala, zija, DACVÌ, Valmieras ìimnâzija, Puðkina iegûst to paðu skaitli. Piemçram, simetriski ir licejs, Siguldas Valsts ìimnâzija un Nautrçnu skaitïi 111; 424; 88; 5225; 7. Ir zinâms, ka

67 visi seðciparu simetriskie naturâlie skaitïi dalâs 4. Kvadrâts ar malas garumu n sadalîts n2 ar naturâlu skaitli x. Kâdas var bût x vçrtîbas? vienâdâs kvadrâtiskâs rûtiòâs, kas izkrâsotas 2. Andris izvçlçjies 55 daþâdus naturâlus kâ ðaha galdiòð. Ar vienu gâjienu atïauts izvç- skaitïus, no kuriem neviens nepârsniedz 99. lçties taisnstûri, kas sastâv no nesadalîtâm Vai starp Andra izvçlçtajiem skaitïiem noteikti rûtiòâm (vismaz divâm) un kam visu malu ir divi tâdi, kuru starpîba ir garumi ir ar vienâdu paritâti (t. i., visi – pâra a) 11, skaitïi vai visi – nepâra skaitïi), un ðî taisnstûra b) 12? iekðpusç mainît rûtiòu krâsas uz pretçjo. Kâ- 3. Trijstûrî ABC zinâms, ka ∠BAC = 2∠ACB diem n, atkârtojot ðâdus gâjienus, var panâkt, un AC > AB. Uz malas AC atzîmçts tâds lai visas rûtiòas bûtu vienâ krâsâ? punkts D, ka CD = AB. Caur B vilkta taisne t 5. Katrâ ðaha galdiòa rûtiòâ ierakstîts skait- paralçli AC. Virsotnes A ârçjâ leòía bisektrise lis, kas pçc moduïa (absolûtâs vçrtîbas) nepâr- krusto t punktâ K; taisne, kas iet caur C un sniedz 1. Ir zinâms, ka katrâ kvadrâtâ ar izmç- paralçla AB, krusto t punktâ L. Pierâdît, ka riem 3x3 rûtiòas ierakstîto skaitïu summa ir 0. DK = DL. Kâda ir lielâkâ iespçjamâ visu 64 ierakstîto 4. Kâdâm a vçrtîbâm vienâdojumam skaitïu summa? ()()x 2 − 2ax − 4a 2 − 4 x2 − 4x − 2a3 − 2a = 0 ir tieði trîs daþâdas reâlas saknes? 11. klase 5. Kâdu lielâko daudzumu skaitïu var iz- 1. Atrisinât reâlos skaitïos vienâdojumu rakstît rindâ tâ, lai katru piecu pçc kârtas x2 + y 2 = 2z izrakstîtu skaitïu summa bûtu negatîva, bet sistçmu  y 2 + z 2 = 2x katru astoòu pçc kârtas izrakstîtu skaitïu sum-  2 2 ma – pozitîva? z + x = 2y. 2. Naturâlu skaitïu virknç a , a ,... pirmo 1 2 10. klase locekli a izvçlas patvaïîgi, un pie n ≥ 1 1 1 1 1. Atrisinât vienâdojumu = , pastâv vienâdîba = 3 + Kâds lielâ- an+1 an 2003. x − 2 x −10a kais daudzums virknes locekïu var bût na- kur a – parametrs, bet x – mainîgais. 2. Dots, ka a un b ir naturâli skaitïi, turklât turâlu skaitïu kvadrâti? a nedalâs ar 5. Skaitïu virkni x , x , x ,... veido: 3. No trijstûra ABC malas BC iekðçjâ pun- 1 2 3 kta D vilkti perpendikuli pret taisnçm AB un x = 5, x = ax + b, ja n = 1; 2; 3; ... . 1 n+1 n AC. Kâdam D stâvoklim attâlums starp ðo Kâdai lielâkajai k vçrtîbai iespçjams, ka visi perpendikulu pamatiem ir vismazâkais? skaitïi x , x , x ,...x ir pirmskaitïi? 1 2 3 k 4. Deviòu ciparu virkni sauc par labu, ja 3. Trijstûri ABC un MNL ir ievilkti vienâ un tai paðâ riòía lînijâ, turklât AB||MN (sk. tâ vienlaikus apmierina ðâdus divus nosa- zîm.). Taisnes MC un AL krustojas punktâ X; cîjumus: a) tâ satur visus ciparus no 1 lîdz 9, taisnes BC un LN krustojas punktâ Y. Pierâdît, b) neviens cipars, sâkot ar otro, nav par ka XY||MN. C L 1 lielâks nekâ iepriekðçjais cipars. Cik ir labu virkòu? 5. Pierâdît, ka pozitîviem a, b un c

a3 b3 c3 ab + ac + bc X + + ≥ . Y a + b b + c a + c 2

A B M N

68 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA 12. klase ka punkti A , B , C atrodas uz vienas taisnes. 1 1 1 1. Vai eksistç: 4. “Tabul┠1 2 3 4 5 a) tâdi naturâli skaitïi x, y un z, kas lielâki 3 5 7 9 par 1, ka x!·y! = z! ? 8 12 16 b) tâdi naturâli skaitïi a, b, c, d, e, kas 20 28 lielâki par 1, ka a!·b!·c!·d! = e! ? 48 2. Telpâ doti èetri punkti, kas neatrodas augðçjâ rindiòâ pçc kârtas izrakstîti naturâli vienâ plaknç. Cik ir trijstûra prizmu, kurâm skaitïi no 1 lîdz 5; nâkamajâs rindiòâs katrs ðie èetri punkti ir virsotnes? skaitlis vienâds ar abu virs tâ uzrakstîto skaitïu 3. Dots, ka ABC – ðaurleòíu trijstûris ar summu. Kâds skaitlis atrodas apakðçj⠓virsot- îsâko malu AB. No tâ virsotnçm perpendiku- nç” tabulâ, kura veidota lîdzîgi un kuras aug- lâri pretçjâm malâm vilkti stari, kas krusto ðîs ðçjâ rindiòâ izrakstîti naturâli skaitïi no 1 lîdz malas. Uz stariem atlikti punkti A , B , C tâ, 2003 ieskaitot? 1 1 1 ka AA = BC, BB = AC, CC = AB (A atlikts 5. Atrisinât reâlos skaitïos vienâdojumu 1 1 1 1 uz stara, kas vilkts no virsotnes A, utt.). Zinâms, ka C atrodas ABC iekðpusç, A un sistçmu x2 + y 2 + z 2 = 2 1 1  B – ârpus ABC un ∠AC B = 90o. Pierâdiet, + + = + , 1 1 x y z 2 xyz.

ANDREJS ALKSNIS LASA UN VÇRTÇ: “JAUNS ZVAIGZNÂJS” – RCW 38

Seðpadsmitgadîgais Jânis Blûms no Rîgas, lumu un diametru. Viòð gluþi pareizi secina: kurð atsûtîjis interesantâko komentâru par “Kas tas ir par zvaigznâju, kura redzamais publikâciju no avîzes (sk. “Konkurss “Lasi un leòíiskais diametrs ir 0° 2' 51,89". Tas ir tuvu vçrtç” – “Jauns zvaigznâjs”” – ZvD, 2003. g. cilvçka redzes izðíirtspçjas robeþai. Ðâdu vei- pavasaris, 92. lpp.), savâ, gan nevîþîgâ izskatâ dojumu nekâdâ gadîjumâ nedrîkst saukt par uzrakstîtajâ, bet saturâ pareizâ komentârâ nik- zvaigznâju.” ni izsakâs: “Nesaprotu, kâ var atklât jaunu Par elektronu mâkoni Jânis dzirdot pirmo- zvaigznâju...Visi zvaigznâji jau ir atklâti, un reiz un gribçtu zinât, kas tas ir par veidojumu. ir iezîmçtas precîzas to robeþas tâ, ka pie debesîm nav neviena lauku- miòa, kurð nepiederçtu kâdam no jau zinâmajiem zvaigznâjiem. Ðî ir pirmâ aplamîba.” Otru aplamîbu (kas îstenîbâ ap- liecina pirmo) Jânis demonstrç ar zîmçjumu (sk. att.) un objekta RCW 38 leòíiskâ diametra izskait- ïoðanu pçc “Rîgas Balss” publikâcijâ minçtiem datiem par ðâ objekta attâ-

Fragments no J. Blûma komentâra. 69 Savu komentâru viòð beidz ar slçdzienu: “Ma- apgabalu sarakstâ. Vçlâk atklâts, ka ðis apga- nuprât, kïûda ir tâda, ka vârda “zvaigznâjs” bals satur tûkstoðus jaunu – pirms nepilna vietâ vajadzçtu likt vârdu “zvaigþòu kopa”. miljona gadu raduðos zvaigþòu. Ðâda veida Prese tikai piebâþ cilvçku smadzenes ar neva- zvaigþòu kopas sauc arî par zvaigþòu veido- jadzîgâm un aplamâm lietâm.” ðanâs reìioniem. Jâòa norâdîto pirmo aplamîbu avîzes pub- Savukârt astronomi, kas 2002. gadâ lieto- likâcijâ ðíiet varçtu pamanît jau pamatskolas juði NASA piederoðo “Chandra” rentgenstaru skolçni, kurus parasti mâcîbu gaitâ kaut cik observatoriju, atklâjuði, ka no gâzes mâkoòa, iepazîstina ar astronomijas paðiem pamatiem. kas ietver ðo kopu, nâk neparasti spçcîgs Otrais Jâòa dotais pierâdîjums jau atbilst vidus- augstas enerìijas rentgenstarojums. Lai ðâds skolas pçdçjo klaðu lîmenim. Gala secinâjums, starojums rastos, jâbût elektroniem, kas paât- ka publikâcijâ vârds “zvaigznâjs” jâaizvieto rinâti lîdz triljoniem voltu enerìijai. Ðâdiem ar vârdu “zvaigþòu kopa” liecina par komen- elektroniem kustoties kopas magnçtiskajâ lau- târa autora patiesi izcilâm astronomijas zinâ- kâ, var rasties konstatçtais rentgenstarojums. ðanâm. Parasti tik enerìçtiski elektroni rodas zvaigþòu Labi, domâs liksim vârda “zvaigznâjs” vie- eksplozijâs, kâ arî spçcîgos magnçtiskos lau- tâ vârdu “zvaigþòu kopa” un lasîsim avîzes kos ap neitronu zvaigznçm vai melnajiem cau- publikâciju vçlreiz. Nu jau teksts liekas pieòe- rumiem. Iespçjams, ka objektâ RCW 38 pirms mams. Bet vai viss ir pareizi? tûkstoðiem gadu eksplodçjusi supernova. Lai plaðâk komentçtu ðo avîþziòu, vaja- Tâtad kïûda ir arî avîþziòas pirmajâ teiku- dzçja atrast tâs oriìinâlu. Izrâdîjâs, ka tas ir mâ, jo ne jau atklâta ir zvaigþòu kopa, bet NASA ziòojums presei 02-251, kas publicçts gan atklâts, ka to aptver augstas enerìijas NASA mâjaslapâ 2002. gada 18. decembrî. elektronu mâkonis. Arî virsraksta “Jauns Ðâ ziòojuma virsrakstu var tulkot tâ: “Jau- zvaigznâjs” pirmais vârds maldina, jo vârdam na (t. i., pçc vecuma jauna) zvaigþòu kopa “jauns” ir divas nozîmes: jauns gados, par atrasta liesmojam noslçpumainâ mâkonî.” cilvçku runâjot (vai miljonos un miljardos Pçc objekta nosaukuma RCW 38 var konstatçt, gadu, par zvaigznçm rakstot) un “vçl nebijis” ka tas jau zinâms vismaz kopð 1960. gada, vai “lîdz ðim nezinâms”, vai “jaunradîts”, vai kad Stromlo kalna observatorijas (Austrâlijâ) “jaunatklâts”. Minçtais virsraksts vedina do- astronomi Rodþers (Rodger A.W.), Kempbels mât, ka zvaigþòu kopa RCW 38 ir jaunatklâta, (Campbell C.T.) un Vaitouks (Whiteoak J.B.) bet oriìinâlâ ðis vârds lietots vecuma nozîmç to kâ 38. ierakstîjuði viòu sastâdîtajâ dienvidu (young). puslodes jonizçtâ ûdeòraþa mâkoòu jeb H Lûk, vçl viena aplamîba. , α

Sakarâ ar “Zvaigþòotâs Debess” 45. gadskârtu þurnâla redakcijas kolçìija izsludina APTAUJU “ZvD” – 45

1. Kâdas atzinîbas 45 gadu laikâ ir saòçmusi “Zvaigþòotâ Debess”? 2. Kâdas atzinîbas ðai laikâ ir saòçmuði tâs redakcijas kolçìijas locekïi? 3. Ko Tu esi guvis no “Zvaigþòotâs Debess”? Atbildes uz ðiem jautâjumiem gaidîsim lîdz 15. augustam pa pastu: “Zvaigþòotâ Debess” (ar norâdi “ZvD” – 45), Raiòa bulvâris 19, Rîga, LV-1586 vai e-pastu: [email protected]. Par sevi lûdzam uzrâdît: vârdu, uzvârdu, adresi, tâlruòa nr., kâ uzzinâjis par þurnâlu, cik ilgi to lasa. Labâko atbilþu autori tiks uzaicinâti uz “ZvD” svinîbu pasâkumu septembra vidû un saòems “ZvD” 45. jubilejas suvenîrus.

70 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA MARSS TUVPLÂNÂ

JÂNIS JAUNBERGS NEIZBRAUCAMAIS MARSS

Kosmiskajos mçrogos neliels, Marss vienâ Marsa mobiïi jau ðajâ desmitgadç spçs pâr- aspektâ tomçr ir lielâks par Zemi. Marsa vir- lûkot simtiem un tûkstoðiem reiþu plaðâkas sma piedâvâ tâlâkus un ievçrojami grûtâkus teritorijas nekâ statiskie “Viking” nolaiþamie ceïojumu marðrutus nekâ Zemes kontinenti. aparâti. Tik tieðâm, Marss ir gluþi kâ vienots, milzîgs Gluþi kâ militârâ konfliktâ nav iespçjams kontinents – gan burtiskâ nozîmç, no ceïojumu apvidu kontrolçt ar gaisa spçkiem vien, arî plânoðanas viedokïa, gan arî pçc nepârtrauktâs Marsa apguvç nâksies arvien vairâk uzma- tektoniskâs struktûras, kas nav saskaldîta neat- nîbas pievçrst tâdu robotu bûvei, kas spçj karîgi dreifçjoðâs kontinentu plâtnçs. ilgstoði izdzîvot un raþîgi darboties uz Marsa. Marsa “patriotiem” ar noslieci uz statistiku Lai Marsu patiesi iepazîtu, bûs jâbrauc pa tâ patîk uzsvçrt, ka Marsa platîba lîdzinâs visiem akmeòaino, ðíçrðïoto virsmu, kas jau nolai- Zemes kontinentiem, kopâ òemtiem. Taèu ðanâs fâzç vien ir bijusi liktenîga vairâkumam salîdzinâjumi ar Zemi âtri apsîkst, jo grûti no Zemes sûtîto robotu. lepoties ar teritoriju, kuras lielâko daïu ne- Laimîgie izòçmumi ir bijuði tikai trîs: Marsa viens nekad nav redzçjis citâdi kâ vien no virsmu sekmîgi sasniedza abi “Viking” aparâti 400 km augstuma pavadoòu iegûtajos attçlos. 1976. gadâ, kâ arî nesenais publikas mîlulis Veselas plançtas iepazîðana par ierobeþotiem “Mars Pathfinder” 1997. gadâ. Veiksmes kom- lîdzekïiem prasa rûpîgi aprçíinâtus kompro- ponents ðajâs inþeniertehniskajâs uzvarâs ir misa risinâjumus. Ik reizi, kad atrodas nauda nenoliedzams. Tomçr veiksmes varbûtîbu iz- kârtçjâ robota sûtîðanai uz Marsu, pirmais teikti palielinâja nolaiðanâs vietu rûpîgâ un lçmums ir: vai tas bûs pavadonis vai nolaiþa- ïoti konservatîvâ izvçle. mais aparâts? No iecerçtâ datu guvuma vie- Raugoties “Viking” un “Pathfinder” iegû- dokïa, ðis lçmums ir tulkojams ðâdi: vai mçs tajos attçlos, var rasties maldîgs priekðstats par gribam zinât mazliet par visu plançtu vai arî Marsu kâ lîdzenu, vienmuïu plançtu, kas vien- visu par mazîtiòu ðîs plançtas stûrîti? mçrîgi nokaisîta ar nelieliem akmeòiem. Tâds Protams, tehnoloìijas straujâ attîstîba var secinâjums bûtu loìisks, ja nolaiðanâs vietas mîkstinât kontrastu starp pavadoòu un nolai- bûtu izraudzîtas nejauði, kâ tas bija ar visiem þamo aparâtu iespçjâm. Pavadoòu fotokameru neveiksmîgajiem padomju Marsa aparâtiem. pieaugoðâ izðíirtspçja drîz ïaus uz Marsa vir- Îstenîbâ tomçr “Viking” un “Pathfinder” attçli smas ieraudzît atseviðíus akmeòus – 2005. neatspoguïo tipisko Marsu, bet gan tâs ïoti gadâ plânot⠓Mars Reconnaisance Orbiter” retâs, lîdzenâs un relatîvi droðâs vietas, ko (Marsa izlûkoðanas pavadonis) kameras ie- nervozie JPL menedþeri nolçma izmantot par cerçtâ 20–30 cm izðíirtspçja tuvosies labâko “lidlaukiem” dârgo un neveiklo “Viking” un Zemes militâro izlûkpavadoòu tehniskajiem “Pathfinder” robotu vajadzîbâm. Tâpçc nav râdîtâjiem. Nolaiþamo aparâtu mobilitâte savu- brînums, ka mçs ar robotu starpniecîbu esam kârt lîdzçs risinât problçmu no otras puses – redzçjuði tikai trîs garlaicîgâkos Marsa rajonus,

71 kur lîdzenumi stiepjas simtiem kilometru uz kas 4 000 kilometru garumâ pârðíeï visse- visâm debess pusçm, apvidus nav nedz îsti nâko, visbiezâko plançtas garozas daïu un akmeòains, nedz smilðains vai putekïains un vietumis sasniedz pat 10 km dziïumu. Kanjo- neatrodas pârâk augstu kalnos vai pârâk dziïi nu nogâzçs redzamâ tektoniskâ hronika bûtu ieplakâs. jâlasa lapu pa lapai, dokumentçjot katru ieþu Marsa ainavu garlaicîba ir bijusi maksa par slâni lîdz pat 4 miljardus gadu tâlai pagâtnei, droðîbu: protams, ka labâk pçtît vienmuïu kad Marss bija tikko izveidojies un Visums apvidu, nekâ atkal zaudçt kârtçjo Marsa mi- bija par treðdaïu jaunâks nekâ tagad. siju. Tomçr jau tagad mçs varam skatît tos Lai gan Valles Marineris kanjoni vietumis klinðainos, Marsa robotiem bîstamos rajonus, ir pietiekami plaði droðam trâpîjumam ar tâ- kas slçpj atbildes uz pagaidâm neatminçtâm diem Zemes sûtîtiem ðâviòiem kâ 2003. gada Marsa dabas vçstures mîklâm. Marsa pava- MER mobiïi (Mars Exploration Rovers – Marsa doòu iegûtie attçli skaidri râda vietas, kur izpçtes mobiïi, sk. att. 54. lpp.), tomçr ar trâpî- nokïût bûs ïoti ïoti grûti, bet no kuru izpçtes ðanu mçríî nav diezgan. Nolaiðanâs precizitâte ir atkarîgs, vai mçs patiesi iepazîsim Marsu. uz Marsa diemþçl nav pârâk augsta. Nolaiðanâs No iespaidîgajâm Marsa aizâm visgrandio- zonu parasti attçlo kâ elipsi, kuras garâ ass zâkâ ir Valles Marineris kanjonu sistçma, vçrsta zondes kustîbas virzienâ un pagaidâm

Valles Marineris nepieejamâs klintis ðajâ vietâ sasniedz 3 km augstumu.

72 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA sniedzas simtos kilometru. Ja nolaiðanâs elipsi Samazinot nolaiðanâs elipsi lîdz vienam ieplânotu Valles Marineris plaðâkajâ daïâ, kilometram, kïûtu pieejami nelieli Dienvidu nolaiðanâs punkts droði vien nebûtu tuvâk par augstieòu triecienkrâteri, kuru nogâzçs ir pa- 50 km no ìeoloìiski interesantajâm kanjonu manîtas ðíietamas ûdensteèu pçdas. Ðo hipo- nogâzçm, kur redzami seno ieþu atsegumi. tçtisko strautu gultòu izpçte varçtu âtri un Skaidrs, ka nâkotnç nepiecieðams uzlabot viegli pierâdît, vai Marss mûsdienâs ir hid- nolaiðanâs precizitâti, kâ arî palielinât Marsa roloìiski “dzîvs”. mobiïu darbîbas râdiusu. Marsa virsmas mobi- Augstas precizitâtes nolaiðanâs uz Marsa ïu misijas pagaidâm ir spçle ar nejauðîbâm, ir mâkslîgâ saprâta problçma. Lai cik precîza un par zinâtniski interesantu punktveida mçr- bûtu starpplançtu lidojuma trajektorija, pçc íu sasniegðanu var nopietni runât tikai tad, ieieðanas Marsa atmosfçrâ tçmçjuma precizi- kad mobiïi spçs ceïot tâlâk par nolaiðanâs tâte tiek zaudçta. Bremzçðanâs ceïu Marsa elipses robeþâm. atmosfçras augðçjos slâòos izteikti ietekmç Desmit kilometru nolaiðanâs precizitâte gan Saules aktivitâte, gan arî grûti paredzamâ ïautu nokïût, piemçram, Olympus Mons krâ- Marsa meteoroloìija. Precîzu akselerometru terî, kur ar ieþu radioíîmiskâs datçðanas meto- un þiroskopu ievaddati ïauj pat visai vienkâr- dçm varçtu noteikt pçdçjâ izvirduma laiku. ðam borta datoram aerodinamiski stûrçt no- Mobilis ar simt kilometru pârgâjîbas resursu laiþamâ aparâta aeroèaulu, lai kompensçtu varçtu apceïot Olimpa vulkâna krâteri un Marsa atmosfçras negaidîtâs ietekmes. atrast labâkos lavas paraugus. Augstâka lîmeòa mâkslîgais saprâts ir ne- piecieðams bremzçðanâs beigu posmâ, kad no skaidrajiem inerciâlâs navigâcijas datiem jâ- pârslçdzas uz orientçðanos Marsa virsmas attç- los un ðo attçlu operatîvu salîdzinâðanu ar datora atmiòâ glabâtu apvidus karti. Datori joprojâm pârâk neizceïas ar attçlu atpazîðanu, un Marss nebûs viegls mçríis ðâdai mâkslîgâ saprâta programmatûrai. Droðos nolaiðanâs rajonos ir maz raksturîgu virsmas detaïu, un to izskats mainâs atkarîbâ no apgaismojuma un atmosfçras putekïainîbas. Varbût nâksies izvçlçties tâdas nolaiðanâs trajektorijas, kas ðíçrso robotam viegli atpazîstamus orientierus. Pçdçjâs desmit sekundes pirms kontakta ar Marsa virsmu bûs pieblîvçtas ar drudþai- niem aprçíiniem, kad nolaiþamâ aparâta au- topilots ar radiostarojuma kûïiem zondçs Mar- sa virsmu un no iegûtajâm radara atbalsîm izvçlçsies iespçjami gludu un horizontâlu no- laiðanâs laukumu. Pçdçjie lidojuma mirkïi bûs îsta pârbaude programmçtâju darba kvalitâtei, jo, ja robots izlems nepareizi vai apjuks, pus- miljarda dolâru vçrtie pûliòi atkal pârvçrtîsies lûþòos. Neizbraucamie tumðo akmeòu lauki ap svai- Tieði tâdi ir galvenie izaicinâjumi, kas sa- giem krâteriem kontrastç ar gaiðo putekïu segu. gaida 2009. gada “Mars Smart Lander” (Marsa 73 trîs gadus, ja ne ilgâk – vismaz tikpat ilgi kâ vienkârðâku RTG darbinâtâs “Viking” zondes. Atðíirîbâ no “Viking”, kur otrais, treðais un ceturtais misijas gads nepiedâvâja daudz pârsteigumu, “MGE” elektroniskâs acis katru dienu ieraudzîs kaut ko jaunu, un tâ instru- mentiem katru dienu bûs pieejami jauni ak- meòi. Lieliskâ pârvietoðanâs spçja “MGE” ïaus atstât savu nolaiðanâs zonu tâlu aiz apvârðòa un bez problçmâm ceïot desmitiem kilometru no viena zinâtniskâ mçría lîdz nâkamajam. Gaismas âtruma ierobeþotais misijas kon- troles komandas reakcijas laiks, protams, spç- cîgi ietekmçs braukðanas stilu. Atkarîbâ no Zemes un Marsa savstarpçjâ stâvokïa, reak- cijas laiks var bût no 8 lîdz 40 minûtçm vai pat stundai, ja Saules konjunkciju laikâ tiktu izmantoti heliocentriski retranslâcijas pava- doòi. Tas ir laiks no notikuma uz Marsa, kad mobilis, piemçram, sastopas ar ðíçrsli, lîdz

Nezinâmas izcelsmes plaisas un alas Ziemeïu puslodes Utopia lîdzenumâ. gudro zondi, sk. att. vâku 1. lpp.). Pieòemsim, ka viss tomçr izdosies un “MSL” ar saviem ra- íeðdzinçjiem mîksti nosçdîsies, teiksim, kâdâ kanjonâ. Tâdâ gadîjumâ nav ðaubu, ka “MSL” kalpos par prototipu nâkotnes smagsvara no- laiþamajiem aparâtiem, kas uz Marsa nogâdâs lielus mobiïus un cietâs degvielas daudzpakâpju raíetes paraugu nogâdei uz Zemi. Pirmais “MSL” uz Marsa nogâdâs “Mobile Geobiology Explorer” (Mobilais ìeobioloìis- kais pçtnieks) mobili, kas bûs “Volkswagen” “vaboles” lielumâ. Atðíirîbâ no “Volkswagen” ðim seðu riteòu nezvçram bûs visu riteòu piedziòa un divi plutonija-238 termoelektris- kie ìeneratori. Neizsîkstoðais enerìijas avots ïaus apsildît elektroniskos komponentus auk- Erozijas sagrauztâ Marsa virsma Alba Patera stajâs Marsa naktîs un raþîgi darboties vismaz vulkâna tuvumâ.

74 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA “Prettanku apvidus” Tharsis augstienes ziemeïos, netâlu no Alba Patera vulkâna. Visi – MGS attçli Zemes doto atbildes rîkojumu saòemðanai – Svaigi meteoru krâteri uz Marsa ir sasto- citiem vârdiem, radio signâlu turp un atpakaï pami samçrâ bieþi, pateicoties ïoti lçnajiem ceïa laiks starp Marsu un Zemi. erozijas tempiem. Katrs krâteris ir tikpat kâ Lçnais reakcijas laiks ir galvenâ atðíirîba bezmaksas urbums, kas ìeologu uzmanîbai starp Marsa un Mçness mobiïiem. Uz Mçness piedâvâ milzum daudz ieþu paraugu no des- saprâts ir lieks – vienalga, vai tas bûtu elek- mit lîdz simt metru dziïumam. Bûtu loìiski ceïot troniskais vai dzîvais saprâts. Visiem iespç- no viena krâtera pie nâkamâ, nokâpt to iek- jamiem darbiem uz Mçness pietiek ar Zemes ðienç un izpçtît ieþu struktûru un sastâvu. cilvçku dotâm radio komandâm, kâ to parâ- Taèu pat tik lielam mobilim k⠓MGE” Marsa dîja padomju “Lunohod” mobiïi 1970. un svaigie krâteri nebûs pieejami. Ðâdu krâteru 1973. gadâ. Ðâdas maðînas faktiski nav roboti, apkaime ir nosçta ar trieciena izsviestajiem bet gan tâlvadîbas mehânismi, kas lîdzîgi ra- klinðu bluíiem, un riteòotam tâlvadîbas robo- diovadâmâm rotaïlietâm. tam nokïût lîdz krâtera malai bûtu tikpat neie- Marsa aktivitâtçm saprâta pakalpojumi tur- spçjami, kâ braukt ar “Volkswagen” pa ak- pretî ir grûti pieejami. Varçtu samierinâties ar meòaino Vidzemes jûrmalu. Ðis uzdevums ârkârtîgu kustîbas lçnumu – “Mars Pathfin- bûtu pa spçkam vienîgi astronautiem, kuri uz der” nelielais mobilis “Sojourner” ik dienu stundu vai divâm atstâtu savu mobili un ðíçr- pârvietojâs ne vairâk kâ daþus metrus. Labâks sotu krâteri aptveroðo akmeòu zonu ar ele- risinâjums ir Marsa mobiïu autonomijas attîs- mentâriem alpînistu paòçmieniem. tîðana, ko rudimentârâ formâ demonstrçja arî Kâpu lauki no robota perspektîvas ir tik- “Sojourner”, ar lâzera tâlmçru “aptaustot” pat kâ labirinti, jo enerìijas taupîðanas nolûkâ ðíçrðïus. Navigâcija brîvâ dabâ tomçr ir neti- nâksies braukt lîkloèiem, apmetot cilpas ap cami sareþìîts uzdevums, un var paiet daudzi katru lielâku kâpu. Apvidus karte ðeit nederçs, gadu desmiti, lîdz Marsa roboti spçs darboties jo kâpas pârvietojas, tâpçc pavadoòu uzòem- no Zemes neatkarîgâ reþîmâ. tie attçli âtri noveco. Tikai cilvçka âtrâ intuîcija Visradikâlâkais, efektîvâkais un, manu- ïautu viegli un droði atrast optimâlu ceïu, lai prât, pareizâkais risinâjums ir dzîvâ saprâta sasniegtu simt kilometru platas kâpu zonas imports uz Marsu. Vislabâkais Marsa mobilis apjoztos Ziemeïu polâros ledâjus labvçlîgos bûs tas, ko vadîs cilvçks, jo tieði saprâta laika apstâkïos pçc pavasara putekïu vçtru klâtbûtne ïaus sasniegt vislielâko âtrumu un aprimðanas, bet pirms rudens ledus miglâm droðîbu ðíçrðïotâ apvidû. Atðíirîbâ no Mç- un polârâs nakts. ness uz Marsa cilvçkiem tieðâm ir ko darît – Marsa alâs riteòotiem robotiem vispâr nav tâpçc, ka Marss ir samçrâ tâlu no Zemes, ko meklçt, taèu alas ir ïoti interesantas izpçtei un arî tâpçc, ka interesantâkâs Marsa vietas un vçl jo vairâk apdzîvoðanai. Vienîgais droði ir tik nepieejamas. zinâmais Marsa alu paveids ir lavas dobumi 75 vulkânu nogâzçs. Ilgstoðos izvirdumos, pie- Vienmuïo, lîdzeno Marsu mçs jau esam mçram, Havaju salâs, ïoti bieþi novçro lavas redzçjuði. Tâ fotogrâfijas rotâ þurnâlu un grâ- upju “aizsalðanu”, kad lava pârklâjas ar sacie- matu vâkus, enciklopçdiju lapas, un visiem ir tçjuðu garozu. Izvirdumam apsîkstot, lava aiz- skaidrs, ka tâds ir Marss – nedaudz akmeòains plûst, atstâjot alas. Lavas alas (angl. – lava un ne pârâk interesants. Taèu Marsa entuzi- tubes) viegli pamanît tad, ja alas jumts vietu- astiem negribas gludu, viegli pieejamu Marsu. mis iebrûk – ðâdu iegruvumu íçdîtes ir redza- Îstajam Marsam jâbût neizbraucamam, skar- mas Marsa vulkânu lçzenajâs nogâzçs. Lieki bam, jo vai gan citâdi bûtu interesanti to iepa- teikt, ka domas par Marsa alâm patîkami sa- zît? Par laimi, pavadoòu iegûtie attçli attaisno trauc daudzus Marsa kolonizâcijas entuziastus ðîs pretrunîgâs cerîbas. Îstais Marss ir riteòu un ðo alu izpçte bûtu nepiecieðama Marsa neskarts un nepieejams. Uz tâ cietajiem ak- vulkânu izpratnei. Diemþçl “MGE” lîdzîgi mo- meòiem salûzîs ne viens vien robots, un tieði biïi diezin vai varçs alâm piekïût. Ar Marsa tâpçc cilvçki turpinâs tos sûtît Marsa virzienâ, alu pçtniecîbu bûs jânodarbojas cilvçkiem. lîdz kïûs skaidrs, ka ar robotiem vien nepietiek.

Saites: http://mars.jpl.nasa.gov/mer/ – “Mars Exploration Rovers” lapa http://astrobiology.asu.edu/focus/mars/discuss/mepg/Golombek.ppt – pârskats par “Mars Smart Lander” plâniem http://www.marssociety.org/projects/rover/ – Marsa biedrîbas pilotçjamo mobiïu projekti http://www.norwebster.com/mars/lavatube.html – Marsa vulkâniskâs alas http://ic-www.arc.nasa.gov/ic/projects/ai-rovers/papers/IEEE-aero99.pdf – Marsa mobiïu auto- nomijas tehniska analîze ,

JURIS KAULIÒÐ LIELÂKÂ NO LIELAJÂM MARSA OPOZÎCIJÂM!

Ikvienam astronomijas interesentam ir labi Saules mainâs intervâlâ no 147,1 milj. lîdz zinâms, ka ârçjo plançtu novçroðanai pats 152,1 milj. km. Tâtad teorçtiski attâlums starp labâkais laiks ir tad, kad tâs atrodas opozîcijâ Zemi un Marsu opozîciju gadîjumâ var mainî- Saulei – tad ir vismazâkais attâlums no Zemes, ties intervâlâ no 54,6 milj. lîdz 102,1 milj. km. plançtas novçrojamas visu nakti, tâm ir mak- Reâlais intervâls gan ir no 55,5 milj. lîdz 101 simâlie spoþumi un redzamie leòíiskie izmçri. milj. km, jo orbîtu lielâs pusasis precîzi nesa- Lai arî Jupiteram, Saturnam, Urânam un Nep- krît (sk. att.). Kâ redzams, tad izmaiòa ir tûnam ðie attâlumi daþâdâs opozîcijas mainâs, gandrîz divas reizes un tâdçjâdi tas visai stipri tomçr tas ir nenozîmîgi un maz ietekmç ðo ietekmç novçrojumus no Zemes. Interesi izrai- plançtu novçroðanu. Citâdi tas ir ar Marsu. sa, protams, tâs opozîcijas, kad ir minimâlais Zemes kaimiòam Marsam ir samçrâ liela attâlums, it îpaði, ja tas ir mazâks par 60 milj. orbîtas ekscentricitâte – 0,0934, un tâpçc tâ km – tâs tad sauc par lielajâm opozîcijâm. attâlums no Saules var mainîties intervâlâ no Marsa opozîcijas atkârtojas apmçram ik pa 206,7 milj. km lîdz 249,2 milj. km. Zemes 2 gadiem 2 mçneðiem. Tâpçc katra nâkamâ orbîta nav tik ekscentriska – tâs attâlums no opozîcija notiek citâ orbîtas sektorâ, ar atðíi-

76 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA 1. tabula. Marsa lielâs opozîcijas 1. Attâlums Maksim. Maksim. Opozîcijas no Zemes redzamais redzamais datums (milj. km) spoþums diametrs (")

28.08.1988 59,1 –2m,8 23,77 m 3. Zeme Sa ule 2. Marss 27.11.1990 78,1 –2 ,0 18,11 m 56 milj.km 101 milj.km 8.01.1993 93,9 –1 ,5 14,95 12.02.1995 100,9 –1m,2 13,85 17.03.1997 98,7 –1m,3 14,19 24.04.1999 87,3 –1m,7 16,18 13.06.2001 68,2 –2m,3 20,79 28.08.2003 55,5 –2m,9 25,11

Marsa un Zemes novietojums daþâdâs opozî- 2. tabula. Marsa lielâs opozîcijas no 1850. cijâs: 1. – vidçjs attâlums; 2. – maksimâlais attâ- lîdz 2050. gadam Attâlums Maksim. Maksim. lums; 3. – minimâlais attâlums (lielâ opozîcija). Opozîcijas no Zemes redzamais redzamais datums (milj. km) spoþums diametrs (") rîgu attâlumu no Zemes un tikai ik pa 15 gadiem tâ atkal ir apmçram tajâ paðâ vietâ. 17.07.1860 58,5 –2m,7 23,95 Tâ arî Marsa lielâs opozîcijas atkârtojas ik pa 6.09.1877 56,2 –2m,9 24,85 15 (reizçm 17) gadiem (sk. 1. tabulu). 4.08.1892 56,2 –2m,8 24,81 Arî paðas lielâs opozîcijas katru reizi notiek 24.09.1909 58,5 –2m,8 24,03 citos datumos un nedaudz atðíirîgos apstâk- 23.08.1924 55,5 –2m,9 25,10 ïos (sk. 2. tabulu). 23.07.1939 58,0 –2m,8 24,13 Kâ redzams, tad ðâ gada opozîcija ir izcila – 10.09.1956 56,5 –2m,9 24,76 neviena cita opozîcija 200 gadu periodâ nav 10.08.1971 55,9 –2m,9 24,91 tik izdevîga novçrojumiem! Vçl vairâk – ja 28.09.1988 59,1 –2m,8 23,77 aplûko laiku, sâkot no 1000. gada un uz 28.08.2003 55,5 –2m,9 25,11 priekðu, tad tikai 2208. gada 22. augusta opo- 27.07.2018 57,5 –2m,8 24,31 zîcija bûs lîdzvçrtîga, un 2287. gada 27. au- 15.09.2035 56,9 –2m,8 24,61 gusta opozîcija mazliet pârsniegs tagadçjo! 14.08.2050 55,7 –2m,9 25,02 Ïoti spoþo Marsu bûs pavisam viegli ierau- dzît – pie debesîm nebûs neviena cita tik spoþa spîdekïa, ja neskaita, protams, Sauli un cepures un varbût pat ieraudzîtu slavenos Mçnesi. Vençra savukârt ðajâ laikâ nebûs no- Marsa “kanâlus”! Jau 70 reiþu palielinâjumâ vçrojama. Nebûs brînums, ja kâds to noturçs tâ disks bûs tik liels kâ Mçness disks, ja to pat par NLO! Vçl pietiekami siltâs augusta aplûko ar neapbruòotu aci. Vienîgais trûkums beigu naktis bûs ïoti piemçrotas, lai teleskopâ bûs samçrâ nelielais augstums virs horizonta – pavçrotu mûsu kaimiòu plançtu, tâs polârâs pat kulminâcijâ tas nepârsniegs 17–18°. ,

77 AMATIERIEM

JÂNIS BLÛMS SUDRABAINIE MÂKOÒI

Sudrabainos mâkoòus oficiâli atklâja V. K. Ce- muma laikâ tie tiek novçroti bieþâk. Saistîba raskijs 1885. gadâ Krievijâ. Sudrabainie (me- ar Saules aktivitâtes cikliem norâda arî uz zosfçras) mâkoòi ir visaugstâkie mâkoòi Ze- kosmiskâs telpas iedarbîbu uz Zemes augðç- mes atmosfçrâ. Tie tiek novçroti 75–95 km jiem atmosfçras slâòim. Ðo saistîbu varçsiet augstumâ. Vidçjais to parâdîðanâs augstums pamanît arî manâ novçrojumu tabulâ, kur var ir 82 km. Atðíirîbâ no troposfçras mâkoòiem redzçt, ka 2001. gadâ sudrabainie mâkoòi bija tie veidojas aktîvajâ Zemes atmosfçras un bieþi novçrojami, bet 2002. gadâ to bija ievç- kosmiskâs telpas mijiedarbîbas zonâ. Visbie- rojami mazâk nekâ 2001. gadâ. þâk sudrabainos mâkoòus novçro civilajâ un 80. gados Zviedrijâ veiktie raíeðeksperi- nautiskajâ krçslâ. Kad Saule ir iegrimusi 3– menti deva interesantu informâciju par sudra- 16° zem horizonta, tâ vçl apgaismo augðçjos baino mâkoòu sastâvu. 80–94 km augstumâ atmosfçras slâòus, apgaismojot no apakðas arî atklâts “smago” pozitîvo jonu slânis, kura sudrabainos mâkoòus, kas, atstarojot Saules klâtbûtne norâda uz ledus daïiòu veidoðanâs gaismu, kïûst redzami. Kâ parasti, tie tiek iespçjamîbu pie salîdzinâmi mazâm tempera- novçroti vasaras mçneðos, no maija lîdz sep- tûras maiòâm. Mâkoòi, kas sastâv no lîdzîgâm tembrim, 45.–70. platuma grâdos (Rîgas cen- ledus daïiòâm, var âtri izgaist, ja temperatûra tram 56o57' N). Ðajos platuma grâdos sudra- paaugstinâsies par 10–20 K. bainie mâkoòi parâdâs vidçji 9–20 reizes sezo- Kâ râda aprçíini un novçrojumi, mûsu nâ. Tie var bût novçrojami arî vairâkas nak- kosmiskajâ çrâ sudrabaino mâkoòu raðanâs tis pçc kârtas. Piemçram, Maskavâ 1981. ga- cçlonis var bût otrâs pakâpes ðíidrâs deg- dâ tie tika novçroti 8 naktis pçc kârtas no 8. lîdz vielas spçcîgo raíeðnesçju raíetes, kas funkci- 16. jûlijam. Atseviðíu mâkoòu dzîves ilgums onç 60–120 km augstumâ. Katrâ palaiðanâ ir no 10 minûtçm lîdz 5 stundâm. Sudrabaino raíeðnesçjs izmet 1200 t ûdens tvaika. Tâdçï mâkoòu spoþumu nosaka ar ballçm pçc 5 tiek uzskatîts, ka nâkamajâ desmitgadç sudra- ballu skalas, kur 1 balle atbilst tik tikko pama- baino mâkoòu veidoðanâs mezosfçrâ pieaugs nâmiem mâkoòiem un 5 balles – visspoþâ- par vairâk nekâ 50%. Aprçíinu autori ame- kajiem mâkoòiem. Daþkârt sudrabainie mâko- rikâòu ìeofiziíi apgalvo, ka lîdzîgas maiòas òi pieòem zeltainu nokrâsu, ja tie atrodas augðçjos atmosfçras slâòos diez vai ievçrojami zemu virs horizonta. ietekmçs Zemes klimatu. Novçrojumi râda, ka 56. platuma grâdâ Turklât viena no pçdçjâm hipotçzçm saista sudrabainie mâkoòi visbieþâk parâdâs no tre- sudrabainos mâkoòus ar ozona cauruma vei- ðâs jûnija dekâdes lîdz otrajai jûlija dekâdei, doðanos: to aktîvâ veidoðanâs veicina brîvâ kad tie aizòem lîdz daþiem miljoniem kvad- gâzveida ozona daudzuma samazinâðanos. Ja râtkilometru lielas platîbas. Sudrabaino mâko- ðim apgalvojumam atradîsies pamatojums, tad òu veidoðanâs ir saistîta arî ar Saules aktivi- sudrabaino mâkoòu novçrojumi iegûs îpaðu tâtes cikliem. Saules aktivitâtes cikla maksi- nozîmi.

78 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA Ledus kristâli, no kuriem sastâv sudrabainie rabaino mâkoòu daba joprojâm nav lîdz ga- mâkoòi, rada nopietnus draudus daudzkârt lam noskaidrota. Nav skaidrs, kâdas globâlâs lietojamo kosmisko aparâtu termiskâs aizsar- parâdîbas Zemes atmosfçrâ nosaka to veido- dzîbas keramiskajâm plâksnçm. Lidojot ar virs- ðanos, vai tie ir saistîti ar fizikâlajiem proce- skaòas âtrumu, keramisko plâkðòu pârkarðana siem apakðçjâ atmosfçras daïâ, kâdi fizikâli un postîjumi var izraisît katastrofâlas sekas. íîmiski procesi pavada to veidoðanos un sair- Turklât sudrabainie mâkoòi negatîvi ietekmç ðanu. Lai atbildçtu uz visiem ðiem jautâju- kosmisko aparâtu vadîðanas procesu blîvo at- miem, ir nepiecieðams augstas kvalitâtes no- mosfçras slâòu ieieðanas stadijâ. Tâdâ veidâ vçrojumu materiâls un tâ rûpîga analîze. Ðâ veidojas telpiski laicîgi ierobeþojumi kosmiskâs iemesla dçï pieaug amatieru observatoriju un tehnikas izmantoðanai sudrabaino mâkoòu vei- novçrojumu loma, kas var sniegt zinâtniekiem doðanâs zonâs. Ievçrojot ðo faktu, Kenedija ievçrojamu palîdzîbu novçrojumu datu uz- Kosmiskâ centra (ASV) speciâlisti ieviesa orbî- krâðanâ. tas slîpuma korekciju kosmiskâ kuìa “Space Shuttle” devîtâ lidojuma laikâ. (Tulkots un papildinâts no enciklopçdijas bçr- Neraugoties uz lielo informâcijas daudzu- niem 8. sçjuma “Àñòðîíîìèÿ” 2. izdevuma, autors mu par augðçjiem atmosfçras slâòiem, sud- M. D. Aksenova, izdevniecîba «Àâàíòà+», 2000.)

SUDRABAINO MÂKOÒU NOVÇROJUMU REZULTÂTI

Pirmo reizi nejauði ieraudzîju sudrabainos ciâli sudrabaino mâkoòu novçrojumus nolç- mâkoòus 2000. gada vasarâ. Pamodies palû- mu sâkt 2001. gada 1. jûlijâ, kad tâpat kâ kojos skaidrajâs debesîs pa logu un ieraudzîju iepriekð novçroju sudrabainos mâkoòus. No îstu dabas brînumu, par ko biju tikai lasîjis. ðâ brîþa sâku veikt regulârus sudrabaino mâ- Pavçroju mâkoòus kâdas desmit minûtes. Ofi- koòu novçrojumus. Katru skaidru nakti nogai-

2001. gada vasDUDV VXGUDEDLQR P—NR¼X QRYURMXPX UH]XOW—WL /H¼·LVNDLV augstums virs 6SRåXPV ‹ Datums Laiks Debespuse 3LH]¯PHV horizonta (loka EDOOV JU—GRV 1. 1.07.2001 2.30–…* 4 2. 4.07.2001 1.00–…* 3 3. 5.07.2001 0.30…* 5 5.07.2001 23.15– 4. 4 6.07.2001 –1.00 5. x.07.2001 1.00–2.30 Netika Netika 2 SLHUDNVW¯WV SLHUDNVW¯WV  EDOOHV YLHWM— SXVQDNW¯ ≈1.30, ]HPX YLUV KRUL]RQWD W—SF ]HOWDLQL QHYLV VXGUDEDLQL SF WDP DXJVW—N 6. 13.07.2001 0.45–…* 5 YLUV KRUL]RQWD XQ VXGUDEDLQL VSRåL QHYLV SF VSRåXPD EHW SF NRQWUDVWD DU VDPU— WXPãR GHEHVL 7. 14.07.2001 0.00–…* 2 * – nepilnveidotâs novçroðanas dçï tiek uzskatîts, ka atmosfçra, krçslai pastiprinoties, “aprija” sudrabainos mâkoòus savâ spoþumâ. x – informâcija pazuda. 79  JDGD YDVDUDV VXGUDEDLQR P—NR¼X QRYURMXPX UH]XOW—WL 3DYHGLHQX VWUOH $–5 YLU]LHQ— ≈10° 1. 9.06.2002 1.00–2.00 ZRZ–ZA 30 2 SODWXP— 1.00–2.00 ZR–ZRZ ≤30 2 NeliHOV GDXG]XPV YLU]¯M—V X] 5 SXVL -DXQL ºRWL GDXG] SDU—G¯M—V=$$ SXV WLNDL ° DXJVWXP— YLUV KRUL]RQWD  EDOOX VSRåXP—SDOQL 2. 23.06.2002 ≤ 1.30–3.00 ZA–ZAA 23 3 S—UYLHWRM—V 5 YLU]LHQ— PLQ ÌWV VDVQLHG]RW  EDOOX VSRåXPX QR V—NXPD ELMD ]HOWDLQL WDG VXGUDEDLQi 3. 9.07.2002 1.45–2.45 ZR–Z ≤15 2 4. 14.07.2002 0.45–3.40 ZR–A ≤40 4 3ODW¯ED YLVX ODLNX SDOLHOLQ—M—V 5. 23.07.2002 0.10–1.30 ZRZ–Z ≤9 2 *- LO LG G º LN N N I N OL L L L 2001. un 2002. gada YDVDUDV VXGUDEDLQR P—NR¼XQRYURMXPX UH]XOW—WX YLGM— VWDWLVWLND 9LGMDLV 1RYURMXPX 0QHVLV NDG Laiks, kad 6XGUDEDLQR P—NR¼X Sudrabaino 'HEHVSXVH NXU— daudzums SDU—G¯M—V YDUMD QRYURW OH¼·LVNDLV DXJVWXPV P—NR¼X YLVYDLU—NSDU—G¯M—V VH]RQ— sudrabainie sudrabainos virs horizonta (loka VSRåXPV VXGUDEDLQLH P—NR¼L UHL]V P—NR¼L P—NR¼XV JU—GRV EDOOV 6 MÌOLMV ≈1.30* ≈15** 3 ≈Z** *- * – daïçji pierakstîtie dati netika òemti vçrâ. ** – tikai no 2002. gada vasaras. dîju lîdz plkst. ≈ 2.30 naktî un, ja bija parâ- òu novçrojumu rezultâti, bet otrajâ tabul⠖ dîjuðies sudrabainie mâkoòi, veicu to novçro- abu gadu novçrojumu vidçjâ statistika. 2001. ga- jumus, kamçr tie bija redzami, bet, ja nebija dâ uzòçmu daþus sudrabaino mâkoòu fotouz- parâdîjuðies, gâju gulçt. Turklât es arî pierak- òçmumus (divus var aplûkot 56. lpp.). stîju svarîgâkos to raksturlielumus. 2001. gada Novçrojumi tiek veikti Rîgâ, Zolitûdç, vasara bija ïoti bagâta ar sudrabainajiem mâ- daudzdzîvokïu mâjas sestajâ stâvâ. Laba novç- koòiem, turklât visi sudrabainie mâkoòi, ko roðanas vieta – ziemeïu pusç ZRR–DAA ir es redzçju tajâ vasarâ, bija jûlijâ, bet 2002. gadâ redzama gandrîz visa debesjuma ziemeïu daïa, visâ vasarâ bija tikai pieci gadîjumi. 2002. ga- dienvidu lodþijâ arî nav slikta novçroðana. dâ novçrojumi tika pilnveidoti. Tika pierakstîts 2002. gadâ novçroðana tika pilnveidota, daudz vairâk informâcijas un datu par sudra- tâdçï tika pierakstîts salîdzinoði vairâk infor- bainajiem mâkoòiem. 2001. un 2002. gada no- mâcijas un datu. Pastâv iespçja, ka 2003. gadâ vçrojumus jûs varat aplûkot divâs tabulâs. un nâkamajos gados novçroðana tiks vçl piln- Pirmajâ tabulâ ir abu gadu sudrabaino mâko- veidota. ,

Kâ abonçt “ZVAIGÞÒOTO DEBESI”? Populârzinâtnisko gadalaiku izdevumu var abonçt trîs veidos: • abonçðanas centr⠓Diena” Rîgâ un tâ filiâlçs; • apgâd⠓Mâcîbu grâmata” Rîgâ, Katrînas dambî 6/8, personîgi vai arî • Latvijas Pasta nodaïâs, ieskaitot naudu “Mâcîbu grâmatai”, reì. Nr. LV 50003107501, kontâ PNS 1000096214 ar norâdi “Par þurnâlu “Zvaigþòotâ Debess””, atzîmçjot piegâdes periodu, pasûtâmo eksemplâru skaitu, kâ arî uzrâdot precîzu un salasâmu piegâdes adresi. Abonçðanas cena 2003. gadam Ls 4 (pielikum⠖ Astronomiskais kalendârs 2004. gadam), vienam numuram – Ls 1. Uzziòas pa tâlruni 7325322.

80 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA KRUSTVÂRDU MÎKLA

Lîmeniski. 3. Debess ziemeïu puslodes zvaigznâjs. 8. Vâcu astronoms, zvaigþòu kataloga sastâdîtâjs (1838–1915). 9. Jupitera pavadonis. 11. Holandieðu matemâtiíis un fiziíis, pçtîjis Zemes magnçtismu (1548–1620). 14. Garuma mçrvienîba astronomijâ. 16. Kâda sistçmu raksturojoða lieluma visu vçrtîbu kopums. 18. Krievu kosmonauts (“Sojuz T12”). 20. Pirmais melnâdainais astronauts (1983). 21. Sens Vençras nosaukums. 24. Viena no mazajâm plançtâm. 26. Zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznâjâ. 28. Izci- las iedzimtas spçjas, apdâvinâtîba. 29. Kosmiskâ radiostarojuma avoti. 32. Ziòas. 33. Latvieðu dzejnieks, kura vârdâ nosaukts Merkura krâteris. 34. Alpu vijolîte. Stateniski. 1. ASV astronauts (1968). 2. Viena no mazajâm plançtâm. 4. Darbîgums, kustîba. 5. Verti- kâlas ierîces vadu un antenu piestiprinâðanai. 6. Neptûna pavadonis. 7. Pirmâs starptautiskâs kosmiskâs ekipâþas dalîbnieks (ÈSSR; 1978). 10. Rîgas pilsçtas daïa, kurâ kâdreiz dzîvoja F. Canders. 12. Meksikâòu kosmonauts (1985). 13. Laupîtâjs grieíu mitoloìijâ, pazîstams ar savu gultu. 15. ASV astronauts, divreiz pabijis uz Mçness. 17. Urâna pavadonis. 18. Viena no mazajâm plançtâm. 19. Gaisa gars ìermâòu mitoloìijâ. 22. Amerikâòu astronoms, atklâjis zvaigþòu gaismas polarizâciju (1908). 23. Krievu kosmo- nauts (“Sojuz 23”). 25. Periods, ar kâdu atkârtojas Saules un Mçness aptumsumi. 27. Pirmâ PSRS ZMP nosaukums. 28. Mârsils. 30. Astronoms, vairâku Urâna un Neptûna pavadoòu atklâjçjs. 31. Viens no mehâniskâs kustîbas fizikâlajiem pamatlielumiem. Sastâdîjis Ollerts Zibens 1 2

3 4 5

6 7

8 9

10 11 12 13

14 15 16 17

18 19

20 21

22

23 24 25

26 27 28

29 30 31

32 33

34

81 JAUNAS GRÂMATAS

ARTURS BALKLAVS GRÂMATA PAR DZÎVÎBAS MEKLÇJUMIEM VISUMÂ

Veltîjums tâtes (Bouldera, ASV) un S. Ðostaks (Seth “Meklçjumi, lai saprastu dzîvîbu uz Zemes Shostak) no SETI institûta (Search for Extra- un dzîvîbas izredzes kaut kur citur Visumâ, terrestrial Inteligence – ârpuszemes saprâta pieskaras visdziïâkajiem cilvçka eksistences meklçjumi). Kurss ir apkopots grâmat⠓Life jautâjumiem. Tie izgaismo mûsu raðanos, in the Universe” (“Dzîvîba Visumâ”), kuru mâca mûs izprast, kâ un kâpçc mûsu eksis- 2003. gadâ ir laidusi klajâ izdevniecîba “Addi- tence uz Zemes kïuva iespçjama, un iedvesmo son Wesley” (Sanfrancisko, ASV) un kuras vienu mûs izzinât tâs neticamâs iespçjas, kas mûs eksemplâru (sk. att. 55. lpp.), kâ jau minçts var sagaidît Kosmosâ. Mçs veltâm ðo grâmatu (sk. ðâ numura 62. lpp.), profesors D. Draviòð visiem, kuri vçlas pievienoties ðajos meklç- uzdâvinâja LU Astronomijas institûtam. jumos, lîdz ar cerîbu, ka zinâðanas palîdzçs Grâmata ir tapusi vairâku zinâtòu nozaru – mûsu sugai rîkoties gudri un atbildîgi.” astronomijas, fizikas, íîmijas, bioloìijas, ìeo- (Grâmatas “Life in the Universe” autori) loìijas un filozofijas – sadurç un ïoti perfekti atklâj paðreizçjo situâciju ðíietami ekscentris- Daudzu eksoplançtu jeb citplançtu atklâ- ko, bet faktiski sakarâ ar jau visai tuvâ nâ- ðana (sk., piemçram, Z. Alksnes un A. Alkðòa kotnç plânotajiem lidojumiem uz Marsu un rakstu “Jauns pavçrsiens citplançtu meklç- lielo plançtu mçneðiem arvien aktuâlâko as- ðan┠– “ZvD”, 2002./03. g. ziema, nr. 178, trobioloìisko pçtîjumu jomâ. Bet ðîs grâmatas 3.–9. lpp.), kas devusi papildu apstiprinâju- pamats ir tâs atziòas, kas iegûtas, pçtot ðobrîd mu mûsu priekðstatiem, ka Visums ir vienots Visumâ vienîgo pazîstamo dzîvîbu – dzîvîbu vismaz tajâ nozîmç, ka tajâ darbojas visi tie uz Zemes, kâ arî iespçjamie loìiskie secinâ- paði fundamentâlie fizikas likumi, ko esam jumi un ekstrapolâcijas, ko ðie pçtîjumi ïauj atklâjuði savâ it kâ samçrâ ðaurajâ (ierobeþo- izdarît. tajâ) pasaulç (plançta Zeme), padarîja ekso- Apzinoties neiespçjamîbu îsâ apskatâ dot plançtu meklçðanu par vienu no ðobrîd visai ðâ apjomîgâ kursa izvçrstu analîzi, aprobeþo- izvçrstu astronomisko pçtîjumu virzieniem un simies ar grâmatas galveno daïu un nodaïu ir aktualizçjusi arî interesi par dzîvîbas pastâ- uzskaitîjumu un pievçrsîsim uzmanîbu da- vçðanas iespçjâm uz citu sauïu plançtâm. Kâ þiem, ðî apskata autoraprât, interesantâkajiem apstiprinâjums ðâdai interesei var kalpot gan jautâjumiem. pirmais sistematizçtais un grâmatas veidâ pie- 1. daïa – “Ievadot mâcîbu par dzîvîbu ejamais astrobioloìijas kurss, gan tas, ka ðo Visum┠– satur divas nodaïas: “Vai dzîvîbas kursu jau pasniedz vairâkâs ârvalstu univer- Visums?” un “Zinâtne par dzîvîbu Visumâ”. sitâtçs, kur gatavo astronomijas speciâlistus. 2. daïa – “Dzîvîba uz Zemes” – sastâv no Kursa programmu ir izstrâdâjuði trîs autori: trim nodaïâm: “Dzîvîbas daba”, “Zemes ìeolo- Dþ. Bennets (Jeffrey Bennett) un B. Dþekoskis ìiskâ vçsture” un “Dzîvîbas uz Zemes raðanâs (Bruce Jakosky) – abi no Kolorado Universi- un evolûcija”.

82 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA 3. daï⠖ “Dzîvîba Saules sistçm┠– ietilpst Tâdas ir visas baktçrijas. Tâm ir tikai viena mem- èetras nodaïas: “Dzîvîbas meklçjumi mûsu brâna, kas ðûnu kopâ ar iedzimtîbas nesçju DNS Saules sistçmâ”, “Marss”, “Dzîvîba uz Jupitera (dezoksiribonukleînskâbi) norobeþo no apkârtçjâs mçneðiem” un “Apdzîvojamîbas (habitability) vides. Otrs ðûnu tips – eikarioti – ir radies vçlâk, daba un evolûcija”. evolûcijas gaitâ ðûnâ izveidojoties vçl otrai mem- Pçdçjai, 4. daïai – “Dzîvîba starp zvaig- brânai, kas ietver kodolu ar DNS. znçm” – nodaïu skaits ir vçl par vienu lielâks, Baktçriju pârsteidzoðo dzîvotspçju labi ilustrç t. i., tajâ ir piecas nodaïas: “Apdzîvojamu pa- jau daþi no grâmatâ aprakstîtajiem faktiem par tâ sauïu meklçjumi”, “Ârpuszemes saprâta mek- sauktajâm ekstremofilajâm baktçrijâm. Tâ, piemç- lçjumi”, “Starpzvaigþòu ceïojumi”, “Fermî pa- ram, okeânu dzîlçs, kur vulkânisko avotu siltums radokss” un “Kontakts – meklçjuma un atklâ- uzkarsç ûdeni lîdz 400o C augstai temperatûrai, juma iejaukðanâs”. ûdenim tomçr paliekot ðíidrâ stâvoklî lielâ spie- Grâmatâ ir dots ïoti koncentrçts, bet tajâ diena dçï, ir atrastas plaukstoðas baktçriju koloni- paðâ laikâ pietiekami pilnîgs visu to astrono- jas, kas dzîvo ðo avotu tuvumâ 110o C augstas misko un astrofizikâlo atziòu izklâsts, kas tâ temperatûras apstâkïos. vai citâdi ir saistîts ar ârpuszemes dzîvîbas Otra galçjîba (ekstrçms) ir sausie Antarktîdas pastâvçðanas problçmas daþâdajiem un daudz- tuksneði, kur temperatûra tikai nedaudz dienu veidîgajiem aspektiem – plançtas un to raðanâs, gadâ paceïas virs sasalðanas punkta, reti lîst lietus zvaigznes un to enerìijas avoti, starpplançtu un snieg sniegs. Neskatoties uz ðiem dzîvîbai ðíie- un starpzvaigþòu ceïojumu iespçjas u. c. Un tami pilnîgi nepiemçrotajiem apstâkïiem, klinðu lîdzîgi ir arî ar citu grâmatâ ietverto zinâtnes plaisâs, kur tomçr iekïûst nedaudz ûdens no ðîm nozaru atziòâm, piemçram, dzîvu organismu retajâm lîðanas vai snigðanas reizçm, arî dzîvo galvenâs pazîmes (metabolisms (vielmaiòa), baktçrijas. reprodukcijas (vairoðanâs) spçjas, iedzimtîba, Ir atrastas baktçrijas (litofilas, t. i., klintis mîlo- mutâcijas (mainîba) u. c.), Zemes ieþu îpatnîbas ðas), kas mît lîdz daþiem kilometriem zem zemes un Zemes ìeoloìiskâ pagâtne utt. pilnîgâ tumsâ, ûdens pildîtâs un Zemes siltuma Pastiprinâtu interesi izraisa grâmatâ apko- sildîtâs klinðu porâs. potâ informâcija par dzîvo organismu patiesi Ir baktçrijas, kas dzîvo “normâlâm” baktçrijâm pârsteidzoðâs adaptâcijas jeb pielâgoðanâs pârâk skâbâs, sârmainâs vai sâïâs vidçs. Daudzas spçjas izpausmçm apkârtçjâs vides ïoti daþâ- no ðîm baktçrijâm ir anaerobas, t. i., spçj eksistçt dajiem un pat ekstremâlajiem apstâkïiem. Vis- tikai bezskâbekïa apstâkïos, jo skâbeklis to viel- vairâk tas, protams, attiecas uz visvienkârðâ- maiòai ir kâ inde. Daþas no ekstremofilajâm bak- kajâm dzîvîbas formâm, proti, prokariotu bak- tçrijâm var dzîvot arî parastos apstâkïos, bet citas tçrijâm un it seviðíi uz tâ sauktajâm ekstremo- tajos izdzîvot nevar, jo ðo baktçriju enzîmi, kas filâm baktçrijâm, kuras, kâ râda pçtîjumi, var nosaka metabolismu, evolûcijas gaitâ ir pielâgo- eksistçt un vairoties gan ïoti aukstos (ark- juðies izstrâdâties un funkcionçt tikai ðajos ekstre- tiskos), gan ïoti karstos ûdeòos vulkânisko mâlajos apstâkïos utt. avotu tuvumâ, bez Saules gaismas un skâbek- Apbrînojama ir arî dzîvo organismu spçja ïa klâtbûtnes utt. (sufiksu – phile (latv. izrunâ nelabvçlîgos apstâkïos iekapsulçties, pârtraukt k⠖ fils) var tulkot kâ mîloðs, t. i., ekstrçmus metabolismu un ðâdâ dziïâ, nâves miegam apstâkïus mîloðas baktçrijas). Tas ïauj domât, lîdzîgâ stâvoklî saglabât savu dzîvotspçju. ka ðâdas vienkârðâkâs dzîvîbas formas varçtu Nonâkot labvçlîgos apstâkïos, ðîs tâ sauktâs bût sastopamas arî uz citâm Saules sistçmas endosporas atdzîvojas, atjaunojot metabolismu un lîdz ar to arî uz citsauïu sistçmu plançtâm. un vairoðanos. Tas kalpo jau diezgan sen Visvienkârðâkie dzîvie organismi sastâv no izvirzîtâs panspermijas hipotçzes pamatoðanai, vienas prokariotiskas, t. i., bezkodola – ðûnas. pçc kuras ðâdas visprimitîvâkâs dzîvîbas for- 83 mu iedîgïi var klejot kosmiskajâ telpâ un, civilizâciju ierobeþoto eksistences laiku un nonâkot piemçrotos apstâkïos uz kâdas planç- iespçjamiem cçloòiem, kas ðo laiku varçtu tas, dot sâkumu dzîvîbas evolûcijai lîdz pat ierobeþot, ieskaitot civilizâcijas paðiznîcinâða- tâs vainagojumam – saprâtîgu bûtòu izveido- nos naidîgu grupçjumu saðíeltas sabiedrîbas ðanâs. Tâtad ðo primâro un visprimitîvâko dzî- izraisîtos kodolkaros un beidzot ar pieïâvu- vîbas formu – baktçriju – lîmenî ir sastopama mu, ka Zemes civilizâcija ir grûti izskaidrojams tik milzîga daþâdîba un pielâgoðanâs spçju izòçmums, respektîvi, ka tâ ir vienîgâ tehnolo- izpausme, ka tas padara pilnîgi iespçjamu tâm ìiski attîstîtâ civilizâcija visâ Metagalaktikâ vai lîdzîgu formu eksistenci uz vairâkâm citâm pat Visumâ, kas savukârt izraisa daudzus sma- Saules (un ne tikai Saules) sistçmas plançtâm gus kâ eksaktus, tâ eksistenciâlus un filozofis- un to mçneðiem. kus jautâjumus. Ar cerîbâm un centieniem Grâmatâ no zinâtniskâ viedokïa novçrtçta atrisinât Fermî paradoksu saistâs arî vçrienîgie arî tâda plaði tiraþçta “zinâtniska” informâcija, SETI projekti, kas arîdzan raduði savu atspo- faktiski, dezinformâcija, kas saistîta ar NLO guïojumu Dþ. Benneta, S. Ðostaka un B. Dþe- (neidentificçti lidojoðie objekti), kontaktiem koska grâmatâ, kâ uzdevums ir veicinât to ar citplançtieðiem, citplançtieðu autopsiju (lîía speciâlistu sagatavoðanu, kuru interesçs bûtu sekcija) u. c. sensacionâla pseidoinformâcija, iesaistîties kâdâ no jau ðobrîd iezîmçtiem as- kas apbrînojami viegli un lipîgi, nomâcot sa- trobioloìisko pçtîjumu virzieniem, kas tagad prâtu, iespieþas daudzu cilvçku galvâs. Grâ- ir kâ moderno astronomisko instrumentu un matas autori norâda, ka ðâda “informâcija” tehnoloìisko nodroðinâjumu, tâ bioloìijas u. c. neatbilst tâm prasîbâm, no kurâm galvenâs zinâtòu nozaru bagâtîgâ lîdzekïu arsenâla pa- ir faktu pieejamîba un pârbaudâmîba, kâdas vçrto iespçju robeþâs, un pilnveidotu mûsu tiek izvirzîtas korektai zinâtniskai informâcijai. zinâðanas par dzîvîbas un saprâta raðanos un Grâmatas autori ir pieskâruðies arî vienam izplatîbu Kosmosâ. no interesantâkajiem ar saprâtu un civilizâcijas Grâmatas apjoms ir visai iespaidîgs – 346 paâtrinâto attîstîbu saistîtajiem jautâjumiem, apmçram A4 formâta lappuses, neskaitot 6 kas pazîstams ar nosaukumu Fermî para- pielikumus, kâ arî lietoto terminu vârdnîcu, dokss. Tâ bûtîba ir no ðîs paâtrinâtâs attîstîbas literatûras, tçmu un attçlu autoru un avotu, izrietoðs secinâjums par neizbçgamu tehnolo- un priekðmetu râdîtâjus. Grâmata ir bagâtîgi ìiski augsti attîstîtu civilizâciju kosmisko eks- ilustrçta ar augstvçrtîgas kvalitâtes attçliem, pansiju, kam vajadzçtu izpausties kâ galak- un katras nodaïas nobeigumâ, kâ jau tas mâ- tikas (galaktiku) kolonizâcijai un ðâdas kolo- cîbu kursam piederas, ir dots îss kopsavil- nizâcijas fakta nenovçrojamîbu. Pçdçjo mçdz kums, pârbaudes jautâjumi, kuru uzdevums dçvçt arî par “Kosmosa drûmo klusçðanu”. ir nostiprinât un padziïinât izòemtâs vielas Ðo paradoksu pirmo reizi, proti, 1950. ga- izpratni, jautâjumi diskusijâm, kas ir arî ar dâ, noformulçja izcilais itâïu–amerikâòu fiziíis, domas (viedokïus) provocçjoðu raksturu un Nobela prçmijas laureâts Enriko Fermî, kurð uz ko nav stingri objektîvas atbildes, ar izska- minçto prçmiju saòçma 1938. gadâ par β sa- tîto tçmu saistîto problçmu uzskaitîjums un brukðanas izskaidroðanu un jaunas elemen- iespçjamâs tâ sauktâs Web projektu tçmas, târdaïiòas – neitrîno – postulçðanu (paredzç- kuru izstrâdâðana balstîtos arî uz grâmatas ðanu). beigâs doto interneta adreðu izmantoðanu un Ðâ paradoksa novçrðanai ir piedâvâti vairâ- sniegtu liecîbu par izskatîtâs tçmas apguves ki risinâjumi, sâkot ar pieòçmumu par ðâdu pilnîbu. ,

84 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA KOSMOSA TÇMA MÂKSLÂ

NATÂLIJA CIMAHOVIÈA OÏEGA VISOCKA GLEZNAS PÇTERBAZNÎCÂ

Pasaules bezgalîba ir nemitîgs izaicinâjums Oïegs Visockis (dz. 1956. gadâ) dzîvo Tal- cilvçka meklçjoðajam garam. Ðai bezgalîbâ linâ. Viòð ir ne vien gleznotâjs individuâlists, eksakts pçtîjums sastopas ar slçptu parâdîbu bet arî pedagogs – viòð vada mâkslas autor- izpausmçm. skolu, kurâ strâdâ ar bçrniem un pieaugu- Mijiedarbîbu starp zinâmo un nezinâmo ðajiem, organizçdams mâcîbu stundas atbil- lûko parâdît gleznotâjs Oïegs Visockis. Viòa stoði paða izstrâdâtajai programmai “Mâksla darbu galvenâ tçma ir dabas parâdîbu bezga- redzçt”. Mâkslinieks darbojas arî UNESCO lîgais ritums un augstâka gara klâtbûtne ðais Starptautiskajâ mâkslinieku organizâcijâ, Igau- norisçs. Pagâjuðâ gada nogalç, 20.XII.–19.I., nijas Akvarelistu apvienîbâ un Igaunijas Krie- Rîgâ, Pçterbaznîcâ bija iespçjams skatît Oïega vu mâkslinieku apvienîbâ. Îpaði jâuzsver, ka Visocka darbu izstâdi par tçmu “Ceïð uz Tem- O. Visocka gleznas eksponçtas arî N. Rçriha pli”. Te mûsu lasîtâjam pierastâ kosmiskâ tçma muzejâ Maskavâ un Kosmonautikas vçstures robeþojas ar abstraktiem priekðstatiem un ie- muzejâ Kalugâ. ved ðai mijiedarbîbâ arî skatîtâju. Izstâdi ir Par savu atziòu ceïu mâkslinieks saka: komentçjusi Krievijas Valsts krievu muzeja ve- “Dievnams kâ garîgais centrs, kura klâtbûtne câkâ zinâtniskâ lîdzstrâdniece profesore O. Pet- ir neredzami jauðama vienmçr un visur, tâ rova: “Oïega Visocka gleznas ir poçma par tçls pakâpeniski izpaudâs manâ apziòâ arku Bezrobeþîbu, kur redzamais pakïauts nere- un sfçru veidâ. Man ðîs arkas bija nevis kon- dzamajam un tçli rodas uz realitâtes, sapòa krçts vai simbolisks Dievnama atveids, bet un fantâzijas visai nosacîtâs robeþas, kur drîzâk gan Augstâkâ klâtesamîba. Lîdzîgi va- izsmalcinâtâs formâs ietvertâs smalkâs matç- ravîksnei debesîs, ko izsenis uzskata par Dieva rijas mûþîgajâ kustîbâ paveras Visuma nere- vçsti. dzamâs pasaules ar tâ elpu, skaòâm un krâ- Vçlâk manâ dzîvç parâdîjâs dzîvâs çtikas sâm. grâmatas un lîdz ar tâm cita pasaules un Îpaða vieta viòa daiïradç ir Kosmosa tç- cilvçka izzinâðanas pakâpe. Manî ðîs grâma- mai. Ðî tçma mûsdienu tçlotâjmâkslâ kïûst tas pirmâm kârtâm izraisîja vçlmi studçt Kul- aktuâla veselai mâkslinieku paaudzei. ..Cil- tûru visâs tâs izpausmçs... Pasaule caur Kul- vçka un Kosmosa vienotîbas apzinâðanâs un tûru sâka bezgalîgi paplaðinâties.” izpratne par kosmosu kâ par dzîvu vidi, kâ Mûsu izdevuma krâsu ielikumâ (sk. att. 55. par îpaðu garîgo telpu atbilst mûsu priekðsta- lpp.) reproducçtâs O. Visocka gleznas ar mâksli- tam par daili, veselumu un harmoniju.” nieka atïauju fotografçjis Jânis Brencis. ,

85 HIPOTÇÞU LOKÂ

NATÂLIJA CIMAHOVIÈA DAINÂS SLÇPTÂ INFORMÂCIJA Jânît's nâca pa gadskârtu

Latvju dainas ir ne vien skaistuma kârtulu arî kâdas palîgierîces dienu garuma atzîmçm. un tikumu kodekss, bet arî bagâtîgs izziòas Bet ðîs dienas tuvoðanos ïaudis ievçroja pçc materiâls senvçstures pçtniecîbai. Raksturîgs kâdu noteiktu zvaigznâju parâdîðanâs. Sekojot piemçrs te ir Jâòu dziesmas. tautasdziesmâm, Jâòu nakts krâðòo ainu vis- Jâòu laiks ir vasaras kulminâcija, kad Saule labâk raksturo debess apvidus, ko tagad apzî- sasniedz savas gada gaitas augstâko posmu. mçjam kâ Oriona zvaigznâju; ðâ apvidus rak- Jâòu dienu tagad svinam saskaòâ ar kalendâra sturîgâkâ iezîme ir trîs spoþâs zvaigznes: norâdçm, kas sakòojas kâdreiz ieviestajâs baz- nîcas likumîbâs. Taèu tolaik, kad cilvçki dzî- Nevienam tâda dârza voja pçc paðu veiktajiem zvaigþòotâs debess Kâ tam mûsu Jânîðam: novçrojumiem, vasaras saulgrieþus viòi notei- Zelta sçta, vara vârti, ca paði un svinçja gada îsâko nakti. Tâpçc Sidrabiòa atslçdziòa. arî latvieðu tautasdziesmâs ir ïoti daudz no- Paðâ dârza vidiòâ râdîjumu par Jânîða sagaidîðanu. Trîs sidraba avotiòi. Pirmâm kârtâm ir skaidri pateikts, ka Jâ- Vienâ dzçra raibas govis, nît's nâk tikai reizi gadâ, tâtad ðî diena ir Otrâ bçri kumeliòi, svarîgs gada dalîjuma punkts: Treðajâ avotâ Mîïâ Laima mazgâjâs. Ik gadînus Jânîts nâca Savus bçrnus aplûkot; Taèu ðis apvidus mûsu ìeogrâfiskajâ pla- Nu ienâca mûsmâjâ tumâ tagad novçrojams ziemâ! Precesijas dçï Paðâ Jâòu vakarâ. tas varçja parâdîties Jâòu dienas agrâ rîtâ vairâkus tûkstoðus gadu pirms mûsu çras, Bet gadâs, ka ðo dienu neuzmanîgi palaiþ akmens laikmetâ. Nâkas stipri ðaubîties, vai garâm: tâlaika Baltijas iemîtnieku debess apraksts bûtu saglabâjies tik mûsdienîgâ skançjumâ. Man pienâca Jâòu diena Diskutçjot par ðo problçmu Latvijas Astro- Nezinâma, negaidîta: nomiskâs biedrîbas biedru lokâ, izkristalizç- Ne man bija kroòi pîti, jâs kâda paradoksâla doma: minçtais zvaig- Ne dziesmiòas darinâtas. þòotâs debess apvidus apraksts varbût ienâ- cis pie mums lielâs tautu staigâðanas laikâ, Kâ tad ðo dienu senatnç noteica? Domâ- kad daudzas austrumzemju ciltis pârvietojâs jams, ka, veicot rûpîgus vçrojumus, tika atzî- ziemeïu virzienâ. Tâs nesa sev lîdzi arî savus mçtas Saules lçkta un rieta punktu nobîdes mîtus, kas bija saistîti ar dienvidzemçs labi pret kâdâm apvârðòa lînijas raksturîgâm zî- novçrojamajiem zvaigznâjiem. Vasaras saul- mçm. Iespçjams, ka mûsu senèu rîcîbâ bija grieþi primitîvâs zemkopîbas un lopkopîbas

86 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA apstâkïos bija ïoti svarîgs gada dalîjuma Sanâkat, Jâòu bçrni, punkts, tâpçc tâ aprakstu senie ïaudis atnesa Velciet Jâni maliòâ. sev lîdzi. No viòiem kâ mîtu to pârmantoja senie balti. Par ðâ mîta saikni ar seniem Jo senajos Austrumu mîtos Saule vasaras Austrumu nostâstiem liecina arî tautasdzies- beigâs iekrita pazemes ûdeòos. mas par Jânîti upç: Tâdâ kârtâ Jâòu dziesmas râda kultûru uzslâòoðanâs procesu, mûsu sasaisti ar indo- Jânîts kliedza, Jânîts brçca eiropieðu pasaules uzskatu pirmsâkotni. , Dziïas upes dibenâ;

15. VASARAS ASTRONOMIJAS NOMETNE ÇRGÏA NÎ

No 8. lîdz 11. augustam Ventspils rajona Jûrkalnç Latvijas Astronomijas biedrîba organizç ikgadçjo vasaras nometni astronomijas interesentiem – daþâdu profesiju pârstâvjiem, astronomijas amatieriem, studentiem un skolçniem. Programmâ: • Perseîdu novçrojumi; • debess objektu novçrojumi; • dienas un nakts novçrojumu projektu izstrâde un prezentâcija; • lekcijas un konkursi; • ekskursija pa Jûrkalnes apkârtnes interesantâkajâm vietâm. Apmeðanâs Jûrkalnes pamatskolâ. Lîdzi jâòem guïampiederumi (piepûðamais matracis un guïammaiss), siltas drçbes, higiçnas piederumi, rakstâmlietas, zvaigþòu karte un novçrojumu instrumenti (ja tâdi ir). Pieteikties lîdz 31. jûlijam: • jûnij⠖ pie Dmitrija Docenko LU Astronomijas institûtâ Raiòa bulvârî 19, 404. telpâ treðdienâs no plkst. 17.30 lîdz 20.00, sestdienâs no plkst. 10.00 lîdz 14.00; mob. tâlr. 6814274, e-pasts: [email protected]; • jûlij⠖ pie Ingas Zaèestes LU Astronomijas institûtâ Raiòa bulvârî 19, 404. telpâ otrdienâs no plkst. 17.00 lîdz 19.00; mob. tâlr. 9890710, e-pasts: [email protected] – vai pie Ivetas Murânes Tehniskâs jaunrades namâ Annas ielâ 2 ceturtdienâs no plkst. 15.00 lîdz 18.00; tâlr. 7374093, mob. tâlr. 9453718, e-pasts: [email protected]. Dalîbas maksa: Ls 5,- (organizatoriskie izdevumi, telpu îre, telðu vietas, automaðînu novietoðana); papildu izmaksas: Ls 6,- (nometnes autobuss lîdz Jûrkalnei un atpakaï) un Ls 6,- (çdinâðana 3 reizes dien⠖ brokastis, pusdienas, vakariòas). Skolas vecuma jaunieði nometnç drîkst piedalîties tikai kopâ ar pieauguðajiem (skolotâjs, vecâki, astronomijas kluba vadîtâjs u. c.), kuri par jaunieðiem pilnîbâ uzòemas atbildîbu. Piesakoties nometnei, jaunieðiem lîdz 18 gadiem nepiecieðama veselîbas izziòa (izsniedz ârstçjoðais ârsts) un potçðanas pases kopija. Ar nometnes autobusu izbraukðana no Rîgas 8. augustâ ap pusdienlaiku, bet no Jûrkalnes – 11. augustâ arî ap pusdienlaiku (laiks tiks precizçts). Sekojiet lîdzi jaunumiem interneta lapâ http://www.astr.lu.lv/LAB/index.htm! 87 HRONIKA

ARTURS BALKLAVS ASTRONOMIJAS INSTITÛTS 2002. GADÂ

2002. gada 31. decembrî Latvijas Univer- K. Salmiòð, programmçðanas inþeniere L. Osi- sitâtes (LU) Astronomijas institûtâ (AI) tika pova un elektronikas inþenieris J. Vjaters. sekmîgi pabeigti visu èetru 2001. gadâ iesâkto – A. Balklava-Grînhofa vadîtajâ z.p.p., t. i., un Latvijas Zinâtnes padomes (LZP) atbalstîto tuvo (≤ 1 kpc) oglekïa zvaigþòu (C*) rakstur- par valsts budþetu finansçto zinâtniskâs lielumu bibliogrâfiskâ kataloga izveidoðanas pçtniecîbas projektos (z.p.p.) ieplânoto darbu darbâ, tika apzinâti un savâkti C* platjoslas etapi, pie kuriem bija strâdâts kopð 2002. gada elektrofotometrisko novçrojumu dati un veikta 1. janvâra (pârskatu par 2001. gadâ veiktajiem ðo datu redukcija uz vienotu fotometrisku pçtîjumiem sk. autora rakst⠓Astronomijas (Dþonsona UBVRIJHKL) sistçmu, sastâdot ne- institûts 2001. gad┠– ZvD, 2002. g. vasara, piecieðamâs datorprogrammas, un salîdzinâtas nr. 176, 90.–93. lpp. un ZvD, 2002. g. rudens, zvaigþòu îpatnçjo kustîbu un paralakðu mçrî- nr. 177, 90.–93. lpp.). Tas ïâva pieteikt un jumu precizitâtes Hipparcos un Tycho–1 un saòemt LZP atbalstu ðo pçtîjumu turpinâðanai Tycho–2 katalogos, lai novçrtçtu individuâlos arî 2003. gadâ. attâlumus lîdz C* zvaigznçm un ðo zvaigþòu AI veikto z.p.p. izstrâdei 2002. gadâ kopâ ietverðanas iespçjas jaunveidojamajâ Saulei bija pieðíirti Ls 31 334, t. sk. M. Âbeles va- tuvo C* katalogâ. dîtajam – Ls 7306, A. Balklava-Grînhofa – AI Astrofizikas observatorijâ (AO) Riekstu- Ls 10 804, K. Lapuðkas – Ls 5783 un I. Ðmel- kalnâ veidotâ un publicçtâ ìenerâlkataloga da – Ls 7441, kas kopumâ bija par Ls 57 mazâk CGCS elektroniskâ versija papildinâta ar 423 nekâ 2001. gadâ un demonstrçja valstî jopro- jaunâm C*, bet 200 kataloga objektiem papil- jâm valdoðo attieksmi pret zinâtni un izglîtîbu. dinâti astrometriskie un fotometriskie dati. Zinâtniskâs pçtniecîbas projektu izpil- Ar Ðmita teleskopu Baldones Riekstukalnâ des galvenie 2002. gada darba rezultâti. iegûti 165 fotometriski uzòçmumi galvenokârt – M. Âbeles vadîtajâ z.p.p. turpinâts darbs spektra sarkanajâ un zilajâ daïâ îpatnçju C* Riekstukalna Ðmita teleskopa pielâgoðanâ kos- maiòzvaigþòu (DY Per, V366 Lac, RW LMi) misko objektu optiskâ starojuma reìistrçðanai mainîguma monitoringam, kâ arî novu mek- arî ar lâdiòsaites (CCD) matricu. Ar jaunkon- lçðanai un fotometrijai galaktikâ M31. Ana- struçto kaseti un CCD matricu VV 5402 izdarîti lizçti unikâlâs garperioda (periods 792 dienas) pirmie zvaigþòu novçrojumi. 5 s ilgâ ekspo- maiòzvaigznes DY Per lîdzðinçjos 17 ciklos zîcijâ tika iegûti lîdz 13. zvaigþòlielumam iegûtie novçrojumu dati, kas liecina, ka DY spoþu zvaigþòu attçli. Ðâdu zvaigþòu reìis- Per varçtu bût saikne starp RCB (R Coronae trçðanai uz astrofotoplates bûtu nepiecieðama Borealis) un LMM (Lielajâ Magelâna Mâkonî) apmçram 10 reiþu ilgâka ekspozîcija. Uzòç- atklâtajâm èetrâm DY Per lîdzîgajâm C*. muma redzeslauks uz CCD matricas gan ir tikai AI AO Ðmita teleskopa plaðu arhîva kata- 13'x10'. Izpildîtâji – vadoðie pçtnieki Dr. phys. loga elektroniskâ versija papildinâta ar 169 M. Âbele, Dr. phys. A. Alksnis un Dr. paed. (2002) jauniem ierakstiem, veikti uzlabojumi I. Vilks, pçtnieki V. Lapoðka, A. Pavçnis un un novçrstas atrastâs kïûdas un nepilnîbas. 88 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA Stîvensona Galaktikas oglekïa zvaigþòu Mçrîjumu rezultâti visu programmu ietva- vispârçjâ kataloga 3. izdevuma jeb CGCS ros publicçti elektronisko datu katalogu (EDK) elektroniskâ versija, kam dots identifikators formâ un izvietoti attiecîgajos starptautiskajos CGCS, III/227, ir pieejama Strasbûras (Fran- koordinâcijas un datu uzglabâðanas centros. cija) CDS mâjaslapâ: http://cdsweb.u-strasbg.fr/ Zinâtniskâs pçtniecîbas darbs virzîts uz cats/cats.html. mçrîjumu un novçrojumu kvalitâtes un kvan- Projektâ veiktais darbs atspoguïots arî di- titâtes uzlaboðanu. Turpinâjâs vispusîga piko- vâs zinâtniskâs publikâcijâs un seðos referâtos. sekunþu laika intervâlu mçrîtâju SETIC–1 un Projekta izpildç strâdâja: profesori Dr. phys. SETIC–2 izpçte reâlo novçrojumu reþîmâ. Re- A. Alksnis, A. Balklavs-Grînhofs, U. Dzçrvîtis, zultâti izmantoti jaunu mçrîtâju MOTIC un vadoðais pçtnieks Dr. phys. I. Eglîtis un asis- matemâtiskâ nodroðinâjuma izstrâdç. Kâ sva- tenti O. Paupers un I. Pundure. rîgs sasniegums jâatzîmç no satelîtiem atsta- – K. Lapuðkas vadîtajâ z.p.p. atbilstoði roto signâlu amplitûdu mçrîðanas iekârtas starptautisko koordinçjoðo organizâciju ILRS sistemâtiska izmantoðana lâzerlokâcijas pro- (International Laser Ranging Service), IGS cesâ un tâs matemâtiskâ nodroðinâjuma uzla- (International Global Positioning System Ser- boðana. Darbs veikts sadarbîbâ ar LU Elek- vice) un IERS (International Earth Rotation tronikas un datorzinâtòu institûta speciâ- Service) noteiktajâm darbîbas programmâm listiem Dr. habil. sc. comp. J. Artjuha vadîbâ. tika veikti intensîvi optiskie un radiometriskie Minçtâ iekârta radikâli samazina mçrîjumu novçrojumi un mçrîjumi, kâ arî regulâri gadîjuma un sistemâtisko kïûdu plaðâ ampli- gruntsûdens svârstîbu mçrîjumi, izveidojot tûdu diapazonâ. Izveidota aparatûras un pro- precîzu rezultâtu katalogus galvenajos datu grammnodroðinâjuma sistçma GPS mçrîjumu savâkðanas un sadales centros EDC (Minhe- rezultâtu automâtiskai izrakstîðanai no uztvç- nç), GSFC, NASA, Bernç un IFAG institûta rçja atmiòas, kodçðanai un nosûtîðanai uz BKG nodaïâ Frankfurtç pie Mainas. IFAG BKG, tiklîdz diennakts fails ir reìistrçts. Satelîtu AJISAI, LAGEOS–1, LAGEOS–2, Sistçma ieviesta ekspluatâcijâ. Turpinâjâs Vâci- REFLECTOR, ERS–2, GFO–1, TOPEX, STELLA, jas kolçìu sagâdâtâs aparatûras apgûðana un STARLETTE, CHAMP, JASON, METEOR–3, izmantoðana lâzerlokâcijas procesâ. Realizçti ENVISAT, GRACE–A un GRACE–B lâzerlokâ- paralçli lâzermçrîjumi ar SETIC–2 notikumu cijâ kopumâ veikti 10 361 022 mçrîjumi, kas hronogrâfu (Event Timer) un uzlaboto modeli izdarîti 158 naktîs un krçslas stundâs, izman- MOTIC (Modular Time Interval Counter) tâ tojot lâzerteleskopu LS–105. vispusîgai izpçtei un programmnodroðinâjuma Nepârtrauktâ diennakts ciklâ (365 diennak- izstrâdei, lai sagatavotu to kopîgai pçtîjumu tîs) realizçti radiometriskie mçrîjumi, izmanto- programmai ar Grâcas, Potsdamas un Herst- jot GPS satelîtu sistçmu. Izdarîto mçrîjumu dati monceux speciâlistiem 2003. gadâ. Turpinâta noformçti standartformâtos un operatîvi nosû- metodikas izstrâde un mehânisko un elektro- tîti uz IFAG BKG centru Vâcijâ, kas darbojas nisko sastâvdaïu izgatavoðana lâzerteleskopa EUREF sistçmâ. Kopçjais datu apjoms arhivçtâ kalibrçðanai caur galveno optisko sistçmu. veidâ pârsniedz 250 MB. Sagatavota bâze solenoidâlo slçdþu izman- Gravimetrijas programmas ietvaros turpi- toðanai teleskopa kanâlu âtrai pârslçgðanai, nâti sistemâtiski gruntsûdens lîmeòa svârstîbu veicot mçrîjumus dienas laikâ. Izdarîta tele- mçrîjumi Observatorijas teritorijâ (Rîgâ, Kan- skopa trîs galveno plakano spoguïu virsmas davas ielâ 2), veidojot ilgperioda datu bâzi pârpulçðana, lai sasniegtu nepiecieðamo vir- gravimetrisko mçrîjumu redukcijai, kas izdarîti smas plakanuma precizitâti un samazinâtu daþâdos gadalaikos. attçla izmçrus un uzlabotu tâ simetriju. (Nobeigums sekos) 89 IEROSINA LASÎTÂJS

KAZIMIRS LAPUÐKA, IGORS ABAKUMOVS SAULES APTUMSUMI RÎGÂ TÛKSTOÐ GADU PERIODÂ KOPÐ PILSÇTAS DIBINÂÐANAS

ϕ = 56°56’55” N λ = 24°03’33” E Informâcija par Latvijâ redzamajiem Saules aptumsumiem tiek publicçta sakarâ ar interesentu telefona zvaniem uz LU Astronomijas institûtu par Latvijâ novçrojamiem Saules aptumsumiem. Pilnie Saules aptumsumi treknâ iespiedumâ. Tabulâ doti: aptumsuma gads, datums, mçnesis un maksimâlâ aptumsuma fâze.

1201. 27. nov. 0,57 1207. 28. febr. 0,92 1208. 14. jûl. 0,37 1209. 3. jûl. 0,28 1213. 22. apr. 0,07 1216. 19. febr. 0,62 1218. 24. jûl. 0,84 1218. 19. dec. 0,23 1221. 23. mai. 0,01 1228. 28. dec. 0,51 1229. 17. dec. 0,17 1230. 14. mai. 0,95 1232. 15. okt. 0,18 1234. 1. mar. 0,70 1236. 3. aug. 0,86 1239. 3. jûn. 0,62 1240. 23. mai. 0,74 1241. 6. okt. 0,82 1245. 25. jûl. 0,59 1248. 24. mai. 0,30 1251. 16. okt. 0,61 1254. 14. aug. 0,46 1255. 30. dec. 0,71 1258. 3. jûn. 0,09 1261. 1. apr. 0,72 1263. 5. aug. 0,87 1267. 25. mai. 0,53 1270. 23. mar. 0,88 1276. 13. jûn. 0,83 1279. 12. apr. 0,86 1280. 1. apr. 0,62 1283. 30. janv. 0,55 1284. 19. janv. 0,05 1284. 15. jûn. 0,47 1285. 4. jûn. 0,16 1287. 7. nov. 0,27 1288. 2. apr. 0,47 1290. 5. sept. 0,80 1291. 25. aug. 0,25 1293. 5. jûl. 0,10 1300. 15. aug. 0,12

1308. 15. sept. 0,17 1309. 11. febr. 0,09 1310. 31. janv. 0,91 1312. 5. jûl. 0,66 1315. 4. mai. 0,15 1317. 6. sept. 0,53 1320. 6. jûl. 0,43 1321. 26. jûn. 0,93 1322. 9. dec. 0,08 1324. 24. apr. 0,79 1330. 16. jûl. 0,82 1331. 30. nov. 0,87 1333. 14. mai. 0,53 1334. 4. mai. 0,98 1337. 3. mar. 0,55 1338. 20. febr. 0,06 1339. 7. jûl. 0,78 1341. 9. dec. 0,69 1342. 5. mai. 0,08 1344. 7. okt. 0,55 1345. 26. sept. 0,61 1352. 14. mai. 0,44 1354. 17. sept. 0,38 1361. 5. mai. 0,45 1364. 4. mar. 0,64 1365. 21. febr. 0,03 1366. 7. aug. 0,87 1370. 25. mai. 0,70 1371. 9. okt. 0,32 1374. 8. aug. 0,04 1375. 29. jûl. 0,72 1376. 17. jûl. 0,18 1377. 10. janv. 0,28 1378. 27. mai. 0,45 1379. 16. mai. 0,36 1384. 17. aug. 0,47 1386. 1. janv. 0,83 1387. 16. jûn. 0,07 1391. 5. apr. 0,24

90 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA 1406. 16. jûn. 0,99 1408. 19. okt. 0,24 1409. 15. apr. 0,86 1411. 19. aug. 0,87 1414. 17. jûn. 0,09 1415. 7. jûn. 0,93 1418. 6. apr. 0,39 1419. 26. mar. 0,25 1424. 26. jûn. 0,89 1425. 10. nov. 0,47 1430. 19. aug. 0,48 1431. 12 febr. 0,75 1433. 17. jûn. 0,79 1436. 16. apr. 0,28 1437. 5. apr. 0,44 1438. 19. sept. 0,14 1439. 8. sept. 0,64 1440. 3. febr. 0,78 1446. 26. apr. 0,88 1447. 10. sept. 0,07 1448. 29. aug. 0,39 1450. 12. febr. 0,03 1453. 30. nov. 0,76 1460. 18. jûl. 0,60 1463. 18. mai. 0,34 1464. 6. mai. 0,25 1465. 20 sept. 0,80 1469. 9. jûl. 0,66 1472. 8. mai. 0,18 1473. 27. apr. 0,45 1475. 30. sept. 0,25 1476. 25. febr. 1,01 1478. 29. jûl. 0,40 1479. 19. jûl. 0,12 1479. 13. dec. 0,67 1482. 17. mai. 0,74 1485. 16. mar. 0,77 1486. 6. mar. 0,87 1487. 20. jûl. 0,82 1488. 9. jûl. 0,19 1489. 22. dec. 0,94 1491. 8. mai. 0,94 1493. 10. okt. 0,85 1494. 7. mar. 0,36 1497. 29. jûl. 0,47

1501. 17. mai 0,03 1502. 1. okt. 0,81 1513. 7. mar. 0,32 1514. 20. aug. 0,30 1518. 8. jûn. 0,83 1519. 23. okt. 0,58 1523. 11. aug. 0,18 1527. 30. mai. 0,72 1530. 29. mar. 0,74 1533. 20. aug. 0,44 1534. 14. janv. 0,50 1536. 18. jûn. 0,96 1537. 7. jûn. 0,04 1539. 18. apr. 0,43 1540. 7. apr. 0,96 1541. 21. aug. 0,50 1542. 11. aug. 0,65 1544. 24. janv. 1,00 1545. 9. jûn. 0,47 1547. 12. nov. 0,93 1548. 8. apr. 0,07 1551. 31. aug. 0,93 1553. 14. janv. 0,05 1554. 29. jûn. 0,24 1556. 2. nov. 0,87 1558. 18. apr. 0,25 1560. 21. aug. 0,29 1563. 20. jûn. 0,82 1567. 9. apr. 0,69 1573. 29. jûn. 0,10 1582. 20. jûn. 0,12 1584. 10. mai. 0,29 1588. 26. febr. 0,16 1590. 31. jûl. 0,53 1591. 20. jûl. 0,37 1594. 20. mai. 0,63 1595. 3. okt. 0,45 1598. 7. mar. 0,76 1599. 22. jûl. 0,21 1600. 10. jûl. 0,29

1601. 24. dec. 0,80 1605. 12. okt. 0,72 1607. 26. febr. 0,16 1609. 26. dec. 0,27 1610. 15. dec. 0,71 1612. 30. mai. 0,71 1614. 3. okt. 0,44 1617. 1. aug. 0,04 1621. 21. mai. 0,93 1624. 19. mar. 0,48 1627. 11. aug. 0,63 1630. 10. jûn. 0,67 1633. 8. apr. 0,32 1635. 12. aug. 0,56 1636. 1. aug. 0,49 1639. 1. jûn. 0,94 1644. 1. sept. 0,04 1645. 21. aug. 0,74 1649. 4. nov. 0,50 1652. 8. apr. 0,75 1654. 12. aug. 0,88 1655. 6. febr. 0,25 1656. 26. janv. 0,59 1659. 14. nov. 0,66 1661. 30. mar. 0,63 1664. 28. janv. 0,39 1665. 16. janv. 0,50 1666. 2. jûl. 0,67 1668. 4. nov. 0,38 1672. 22. aug. 0,19 1675. 23. jûn. 0,59 1676. 11. jûn. 0,29 1678. 21. apr. 0,24 1682. 1. sept. 0,14 1684. 12. jûl. 0,33 1689. 13. sept. 0,23 1693. 3. jûl. 0,37 1695. 6. dec. 0,71 1699. 23. sept. 0,87 91 1703. 14. jûl. 0,58 1706. 12. mai. 1,00 1707. 2. mai. 0,44 1708. 14. sept. 0,79 1709. 11. mar. 0,26 1710. 28. febr. 0,54 1711. 15. jûl. 0,82 1715. 3. mai. 0,95 1718. 2. mar. 0,27 1719. 19. febr. 0,48 1720. 4. aug. 0,10 1721. 24. jûl. 0,20 1722. 8. dec. 0,52 1724. 22. mai. 0,69 1726. 25. sept. 0,48 1730. 15. jûl. 0,57 1732. 17. dec. 0,13 1733. 13. mai. 0,97 1737. 1. mar. 0,86 1738. 15. aug. 0,02 1739. 4. aug. 0,85 1739. 30. dec. 0,35 1743. 23. mai. 0,19 1743. 17. okt. 0,04 1747. 11. mar. 0,19 1748. 25. jûl. 0,81 1750. 8. janv. 0,53 1753. 26. okt. 0,43 1758. 30. dec. 0,69 1760. 13. jûn. 0,52 1761. 3. jûn. 0,78 1762. 17. okt. 0,77 1764. 1. apr. 0,82 1765. 16. aug. 0,34 1766. 5. aug. 0,30 1769. 4. jûn. 0,47 1772. 3. apr. 0,04 1772. 26. okt. 0,30 1773. 23. mar. 0,65 1775. 26. aug. 0,74 1778. 24. jûn. 0,21 1779. 14. jûn. 0,18 1787. 15. jûn. 0,75 1788. 4. jûn. 0,36 1791. 3. apr. 0,65 1793. 5. sept. 0,87 1794. 31. janv. 0,15 1797. 24. jûn. 0,65

1801. 13. apr. 0,42 1802. 28. aug. 0,49 1803. 17. aug. 0,12 1804. 11. febr. 0,91 1806. 16. jûn. 0,01 1807. 29. nov. 0,20 1813. 1. febr. 0,52 1814. 17. jûl. 0,01 1816. 19. nov. 0,91 1818. 5. mai. 0,51 1820. 7. sept. 0,81 1826. 29. nov. 0,65 1827. 26. apr. 0,91 1833. 17. jûl. 0,69 1836. 15. mai. 0,87 1839. 15. mar. 0,01 1841. 18. jûl. 0,31 1842. 8. jûl. 0,84 1845. 6. mai. 0,35 1846. 25. apr. 0,04 1847. 9. okt. 0,66 1848. 27. sept. 0,04 1851. 28. jûl. 0,95 1855. 16. mai. 0,76 1857. 18. sept. 0,49 1858. 15. mar. 0,85 1860. 18. jûl. 0,51 1863. 17. mai. 0,52 1867. 6. mar. 0,81 1870. 22. dec. 0,80 1873. 26. mai. 0,21 1874. 10. okt. 0,66 1882. 17. mai. 0,27 1884. 27. mar. 0,06 1887. 19. aug. 0,95 1888. 7. aug. 0,14 1890. 17. jûn. 0,39 1891. 6. jûn. 0,52 1894. 6. apr. 0,22 1896. 9. aug. 0,76 1900. 28. mai. 0,40

1901. 11. nov. 0,44 1902. 31. okt. 0,33 1905. 30. aug. 0,50 1912. 17. apr. 0,99 1914. 21. aug. 1,01 1917. 23. janv. 0,72 1921. 8. apr. 0,80 1922. 28. mar. 0,16 1927. 29. jûn. 0,86 1928. 12. nov. 0,52 1933. 21. aug. 0,24 1936. 19. jûn. 0,65 1939. 19. apr. 0,58 1941. 21. sept. 0,68 1942. 10. sept. 0,46 1945. 9. jûl. 0,90 1949. 28. apr. 0,26 1952. 25. febr. 0,26 1954. 30. jûn. 0,96 1956. 2. dec. 0,65 1959. 2. okt. 0,08 1961. 15. febr. 0,85 1966. 20. mai. 0,55 1968. 22. sept. 0,67 1971. 25. febr. 0,49 1975. 11. mai. 0,47 1976. 29. apr. 0,44 1978. 2. okt. 0,07 1981. 31. jûl. 0,62 1982. 20. jûl. 0,38 1982. 15. dec. 0,63 1984. 30. mai. 0,20 1990. 22. jûl. 0,98 1993. 21. mai. 0,18 1994. 10. mai. 0,31 1996. 12. okt. 0,71 1999. 11. aug. 0,72

92 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA 2003. 31. mai. 0,86 2005. 3. okt. 0,30 2006. 29. mar. 0,48 2008. 1. aug. 0,50 2011. 4. janv. 0,85 2015. 20. mar. 0,79 2018. 11. aug. 0,004 2021. 10. jûn. 0,32 2022. 25. okt. 0,61 2025. 29. mar. 0,23 2026. 12. aug. 0,83 2027. 2. aug. 0,25 2029. 12. jûn. 0,17 2030. 1. jûn. 0,67 2034. 20. mar. 0,07 2036. 21. aug. 0,80 2037. 16. janv. 0,68 2039. 21. jûn. 0,96 2048. 11. jûn. 0,97 2050. 14. nov. 0,81 2053. 12. sept. 0,29 2059. 5. nov. 0,46 2060. 30. apr. 0,35 2061. 20. apr. 0,94 2062. 3. sept. 0,08 2065. 5. febr. 0,72 2065. 3. jûl. 0,07 2066. 22. jûn. 0,56 2069. 21. apr. 0,29 2072. 12. sept. 0,47 2075. 13. jûl. 0,85 2076. 26. nov. 0,71 2079. 1. mai. 0,34 2080. 13. sept. 0,88 2081. 3. sept. 0,65 2082. 27. febr. 0,71 2084. 2. jûl. 0,88 2088. 21. apr. 0,54 2091. 18. febr. 0,52 2093. 23. jûl 0,79

2102. 15. jûl. 0,31 2103. 4. jûl. 0,27 2104. 17. dec. 0,64 2113. 8. dec. 0,35 2115. 24. mai. 0,64 2119. 11. mar. 0,56 2120. 25. jûl. 0,73 2126. 16. okt. 0,95 2128. 1. mar. 0,09 2130. 30. dec. 0,55 2133. 3. jûn. 0,75 2135. 7. okt. 0,79 2136. 1. apr. 0,55 2141. 4. jûn. 0,16 2142. 25. mai. 0,996 2145. 23. mar. 0,27 2146. 12. mar. 0,72 2147. 26. aug. 0,46 2148. 14. aug. 0,19 2151. 14. jûn. 0,77 2157. 5. aug. 0,70 2160. 4. jûn. 0,68 2166. 25. aug. 0,91 2168. 10. janv. 0,22 2170. 8. nov. 0,15 2173. 12. apr. 0,66 2175. 16. aug. 0,38 2180. 17. nov. 0,63 2182. 3. apr. 0,41 2185. 31. janv. 0,18 2187. 6. jûl. 0,78 2189. 8. nov. 0,57 2190. 4. mai. 0,15 2192. 6. sept. 0,45 2195. 10. febr. 0,93 2196. 26. jûn. 0,59 2199. 25. apr. 0,02 2199. 18. nov. 0,07 2200. 14. apr. 0,85,

ÐOVASAR ATCERAMIES 1 ÐOVASAR ATCERAMIES 1 ÐOVASAR ATCERAMIES

Pirms 125 gadiem – 1878. gada 29. jûlijâ Aizkraukles pagastâ dzimis Alfrçds Þagers, latvieðu astronoms un pedagogs, LU Astronomiskâs observatorijas vadîtâjs (1922–1944), profesors (1940). Beidzis Rîgas Politehniskâ institûta Íîmijas fakultâti (1913). Pirms tam (1904) Pçterburgâ ieguvis astronomijas docçtâja tiesîbas un kopð 1903. gada bijis astronomijas skolotâjs Mangaïu jûrskolâ, kur iekârtojis observatoriju pareizâ laika noteikðanai. No 1915. lîdz 1920. gadam evakuâcijâ Gelendþikâ (Krievija) bijis ðîs jûrskolas priekðnieks. Pçc atgrieðanâs Latvijâ (1920) iekârtojis un (no 1922) vadîjis LU Astronomisko observatoriju. Sîkâk par profesora Þagera darbiem sk. M. Dîriía rakstu 1978. gada “Astronomiskâ kalendâra” 145.–147. lpp., A. Balklava rakstu “Zvaigþòotâs Debess” 2002. gada vasaras numura 84.–89. lpp. un J. Klçtnieka rakstu ðâ paða laidiena 37.–43. lpp. 1944. gadâ emigrçjis uz Vâciju, vçlâk uz ASV. Miris 1956. gada 18. janvârî Longailendâ. Apbalvots ar Sv. Staòislava, Sv. Annas un Triju Zvaigþòu ordeni. I. D. 93 JAUT LASÎTÂJS

Par “plançtu X” jeb par 15. maija “saulrietu” Atbilde daudziem interesentiem

From: [email protected] To: [email protected] Sent: Thursday, February 27, 2003 4:37 PM Subject: planeta X Sveicinâti, godâtie astronomi! Parasti par baumâm neinteresçjos un arî esmu spçjis tâs atðíirt no patiesas informâcijas. Bet ðoreiz bez Jûsu palîdzîbas neiztikt. Lieta tâ, ka nesen kâds draugs man atmeiïoja prof. Staðâna (it kâ no Òujorkas Zin. akad.) rakstu par kâdas plançtas tuvoðanos Zemei, kas notikðot maija vidû un izraisîðot lielas kataklizmas. Varçtu rakstu nosaukt par kârtçjâm baumâm, bet mulsina tas, ka Staðâns min desmitiem tieðu un netieðu pierâdîjumu no zinâtniskâm publikâcijâm un pat tiek piedâvâtas konkrçtas plançtas koordinâtas, pçc kurâm katrs ðo plançtu varot ieraudzît. Turklât, ja skatîtâjs uz ðo plançtu skatîðoties atkârtoti pçc nedçïas, tâ jau bûðot daudz lielâka, jo tâ taèu strauji tuvojas Zemei.. Bûðu ïoti pateicîgs, ja dosiet man kâdu objektîvu komentâru! Ar cieòu Jânis Roþkalns

From: Astra To: [email protected] Sent: Friday, February 28, 2003 10:39 AM Subject: Re: planeta X Labdien, godâtais interesent! Atsaucoties uz Jûsu e-vçstuli un pavisam îsi: 1) astronomu aprindâs, t. i., ne Latvijâ, ne ârzemçs, prof. Staðâns kâ astronomijas speciâlists nav zinâms (pazîstams); 2) autoritatîvos, t. i., tâdos zinâtniskos þurnâlos, kur ievieto tikai rûpîgi pârbaudîtu informâciju, paðlaik nav publikâciju par kâda it kâ jau labi pamanâma objekta tik nepârprotamu tuvoðanos Saules sistçmai, lai gan tajos nekavçjoties parâdâs ziòas par daudz vâjâka spoþuma (mazâka izmçra) kosmisku objektu (jaunu komçtu un asteroîdu) atklâðanu; 3) pieredze râda, ka ðâda satura informâciju parasti izplata nespeciâlisti attiecîgajâ nozarç. Ja Jûs interesç jaunâkie zinâtniskie atklâjumi kosmisko pçtîjumu jomâ, tad varam ieteikt lasît populârzinâtnisko þurnâlu “Zvaigþòotâ Debess” (arî par kosmiskajâm katastrofâm), bet, ja tikai ðâdas sensâcijas, tad iesakâm iepazîties ar LU Astronomijas institûta vadoðâ pçtnieka fizikas zinâtòu doktora Ivara Ðmelda speciâli ðim nolûkam sagatavoto materiâlu “Un atkal pasaules gals...”: http://home.lanet.lv/ ~shmeld/pasgals.html. Ar cieòu – LU Astronomijas institûta direktors un “Zvaigþòotâs Debess” atbildîgais redaktors Dr. phys. A. Balklavs-Grînhofs

Manâs rokâs nonâca ðâda kopija, acîmredzot no vietçjâ laikraksta (vçstulei pielikumâ 2 lpp. no www.smiltenite.lv – I. P.). Nolçmu vçrsties pie “Zvaigþòotâs Debess” ar jautâjumiem. 1. Vai Jums ir zinâms ðis fiziíis Staðâns? 2. Kâ Jûs raugâties uz viòa izvirzîto teoriju?

94 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA 3. Kas tâ par “plançtu”, kas tâ joòo pa Visumu? Vai tieðâm tâ ir jau fiksçta? 4. Vai redakcija nevarçtu ðo jautâjumu izskaidrot pa TV, jo citâdi mçs varam nomirt nezinâðanâ? Kamçr iznâks nâkamais “ZvD” numurs, mçs bûsim jau pagalam. Ar cieòu N. Ðâvçja (Valmiera)

Ï. cien. Nellijai Ðâvçjai Atbildot uz Jûsu jautâjumiem: 1) lîdz ðim fiziíis Arvîds Staðâns mums nebija zinâms. Viòð iekïuva mûsu redzes lokâ sakarâ ar mums adresçtajiem jautâjumiem gan elektroniskajâs vçstulçs, gan pa tâlruni par ““Plançtas X” tuvoðanos”; 2) teorija nav viòa formulçta. Tâ ir sakompilçta no ezoteriskâ literatûrâ sastopamâs informâcijas; 3) astronomiskie novçrojumi nekâdu reâlu “plançtu” neuzrâda; 4) TV par ðo jautâjumu nav izrâdîjusi interesi, un arî mçs uzskatâm, ka ðîm blçòâm nav ko pievçrst uzmanîbu. Pateicamies par uzticîbu “Zvaigþòotajai Debesij”! Ar cieòu – Arturs Balklavs-Grînhofs, “Zvaigþòotâs Debess” atbildîgais redaktors, 19.03.2003.

From: Dainis Dravins Sent: Thursday, March 13, 2003 12:58 PM Labdien Rîgâ! Par ðitâdu “Plançtu X” es pirmoreiz dzirdu, arî Arvîds Staðâns man nav pazîstams. Âtri pârlûkojot viòa mâjaslapu Jûsu (A. Balklava – I. P.) uzdotajâ adresç, ir skaidrs, ka – protams – tas viss ir tikai blçòas! Nopietnu informâciju par, piemçram, Zemei tuvâm mazâm plançtâm un tml. var atrast IAU “Central Bureau for Astronomical Telegrams” – http://cfa-www.harvard. edu/iau/cbat. html – un it seviðíi viòu “Minor Planet Center” – http://cfa-www.harvard.edu/iau/mpc.html –, taèu tas droði vien neietekmçs tos, kuri iedomâjas pasaules galu tuvâkajos mçneðos... Visu labu, Dainis (Lundas Observatorija, Zviedrija)

From: “STV” [email protected] To: [email protected] Sent: Monday, April 07, 2003 11:00 PM Subject: Kas notiek? Sveicinâti! Pirms mçneða, izdodot vietçjo laikrakstu “Mazpilsçta”, mums pagadîjâs visai interesants fizikas profesora Ekvadorâ latvieða Arvîda Staðâna materiâls par versiju, ka Zemei ðî gada maijâ tuvosies Nibiru plançta /Plançta X/ un notiks katastrofa ar Zemes polu nomaiòu. Par ðo materiâlu sâkâs aþiotâþa visâ Vidzemç un, jâatzîst, jutâmies vainîgi par ðo publikâciju. (..) Man Jums tikai daþi jautâjumi. Ko tas îsti nozîmç? Kâpçc Vieni runâ, bet Citi klusç. (..) Latvijas astro- nomijas portâlos nekâdas ziòas par to neatrodu. Ja tomçr tam ir savs pamats, tad vismaz bûtu pienâkums cilvçkus uzmanîgi informçt par izdzîvoðanas iespçjâm, kâdas ir aprakstîtas dotajâ portâlâ. Paldies! Gunârs Liedags, avîzes izdevçjs, Smiltenes TV îpaðnieks

From: “Astra” [email protected] To: “STV” [email protected] Sent: Tuesday, April 08, 2003 5:00 PM Subject: Re: Kas notiek? Sveicinâti, god. Gunâr Liedag! Uz jautâjumu, kâpçc Vieni runâ, bet Citi klusç, atbildçt var ïoti vienkârði: tie Vieni – neprofesionâïi – “redz”, bet tie Citi jeb otri, proti, profesionâlie astronomi – neredz. (..) Diemþçl lîdzðinçjo Latvijas valdîbu politika zinâtnes un izglîtîbas jomâ, kas izpaudusies zinâtnes grauðanâ un izglîtîbas orientçðanâ galvenokârt uz humanitâro izglîtîbu, ir veicinâjusi milzîgu tumsonîbas izplatîðanos. (..) Pateicamies par uzticçðanos! Ar cieòu A. Balklavs-Grînhofs 95 JURIS KAULIÒÐ ZVAIGÞÒOT DEBESS 2003. GADA VASARÂ

Astronomiskâ vasara 2003. gadâ sâksies Saules ðíietamais ceïð 2003. gada vasarâ 21. jûnijâ plkst. 22h10m. Saule tad ieies Vçþa kopâ ar plançtâm parâdîts 1. attçlâ. zodiaka zîmç (a), un tai bûs maksimâlâ Interesanta dabas parâdîba vasaras naktîs deklinâcija. Ðis ir patiesais vasaras saulgrieþu ir sudrabainie mâkoòi. Ziemeïu pusç, krçslas brîdis un tâtad îstâ Jâòu nakts ðogad bûs no segmenta zonâ ðad tad var redzçt gaiðas svît- 21. uz 22. jûniju. ras, joslas, viïòus, virpuïus. Tie tad arî ir paði 4. jûlijâ plkst. 9h Zeme atradîsies vistâlâk augstâkie (80–85 km) un caurspîdîgâkie no no Saules (afçlijâ). Tad attâlums bûs 1,01673 atmosfçras mâkoòiem – sudrabainie mâkoòi. astronomiskâs vienîbas. Jûlija beigas un augusta pirmâ puse ir ïoti Rudens ekvinokcija un astronomiskâs va- piemçrota meteoru novçrojumiem. Tad pavi- saras beigas bûs 23. septembrî plkst. 13h47m. sam neilgâ laikâ var cerçt ieraudzît kâdu no Ðajâ brîdî Saule ieies Svaru zodiaka zîmç (d) “krîtoðajâm zvaigznçm”. un pâries no debess sfçras ziemeïu puslodes uz dienvidu puslodi. Diena un nakts tad bûs PLANÇTAS aptuveni vienâdi garas. Vasaras pirmajâ pusç pie mums ir baltâs 5. jûlijâ Merkurs atradîsies augðçjâ kon- naktis – pilnîbâ nesatumst. Tâpçc tad redza- junkcijâ ar Sauli (aiz tâs). Tâpçc vasaras sâku- mas tikai paðas spoþâkâs zvaigznes. Par de- mâ un jûlijâ tas nebûs redzams. bess dzîïu objektu novçroðanu nevar bût pat 14. augustâ Merkurs nonâks maksimâlajâ runas. Ðajâ laikâ orientçties var pçc daþâm austrumu elongâcijâ (27°). Tomçr arî augustâ spoþâkajâm zvaigznçm – Vegas (Liras α), tas nebûs novçrojams, jo rietçs gandrîz reizç Deneba (Gulbja α) un Altaira (Çrgïa α), kuras ar Sauli. veido t. s. vasaras trijstûri. Vçl vairâkas spoþas 11. septembrî Merkurs atradîsies apakðçjâ zvaigznes ir Skorpiona zvaigznâjâ, bet tas konjunkcijâ ar Sauli (starp Zemi un to). Tâ- mûsu platuma grâdos ir grûti novçrojams, jo pçc arî lîdz septembra vidum tas nebûs re- pat kulminâcijâ ir ïoti zemu pie horizonta. dzams. Vasaras otrajâ pusç naktis jau ir tumðas, bet Paðâs pçdçjâs vasaras dienâs Merkura rie- vçl arvien siltas. Tad viegli var atrast un ie- tumu elongâcija sasniegs 17° un to bûs iespç- pazîties ar tipiskajiem vasaras zvaigznâjiem – jams ieraudzît rîtos, neilgi pirms Saules lçkta, Èûsku, Herkulesu, Ziemeïu Vainagu, Èûsk- zemu pie horizonta, austrumu pusç. Tâ spo- nesi, Bultu, Lapsiòu, Strçlnieku, Meþâzi, Delfî- þums bûs +0m,3. nu un Mazo Zirgu. No debess dzîïu objektiem 29. jûnijâ plkst. 5h Mçness paies garâm 2° var ieteikt novçrot ðâdus: Herkulesa zvaig- uz augðu, 31. jûlijâ plkst. 4h 4° uz augðu un znâjâ lodveida zvaigþòu kopas M13 un M92; 29. augustâ plkst. 4h 9° uz augðu no Merkura. Èûskas un Èûskneða zvaigznâjos lodveida 2003. gada vasarâ Vençrai bûs maza elon- kopas M5, M10 un M12; Liras zvaigznâjâ pla- gâcija, un 18. augustâ tâ atradîsies augðçjâ netâro miglâju M57; Lapsiòas zvaigznâjâ pla- konjunkcijâ ar Sauli (aiz tâs). Tâpçc visu ðo netâro miglâju M27; Strçlnieka zvaigznâjâ mig- laiku tâ nebûs novçrojama. lâjus – M8, M17 un M20. 28. jûnijâ plkst. 17h Mçness paies garâm Ðovasar îpaðu uzmanîbu ieteicams pievçrst 2° uz augðu, 28. jûlijâ plkst. 21h 3° uz augðu Marsam – tas augusta beigâs atradîsies lielajâ no Vençras un 27. augustâ plkst. 23h 3° uz opozîcijâ! augðu no tâs. 96 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA +45° +45° LIRA GULBIS DVÎÒI VEDÇJS ANDROMEDA +30° VÇRÐU a +30° DZINÇJS LAUVA VÇZIS AUNS HERKULESS +15° PEGAZS +15° VÇRSIS ÇRGLIS JAUNAVA ^ ^ MAZAIS 0° 0° d SUNS ZIVIS ÛDENSVÎRS SVARI ORIONS –15° g –15° MEÞÂZIS LIELAIS SUNS –30° –30° DIENVIDU STRÇLNIEKS SKORPIONS ZIVS –45° –45° 02322 21 20 19 18 171615 14 13 12 11 10 9876 5 4 3 2 1 0

22.06.2003.–23.07.2003.

+45° +45° LIRA GULBIS DVÎÒI VEDÇJS ANDROMEDA VÇRÐU +30° a +30° DZINÇJS LAUVA VÇZIS AUNS HERKULESS +15° PEGAZS +15° VÇRSIS ÇRGLIS JAUNAVA ^ ^ MAZAIS 0° 0° d SUNS ZIVIS ÛDENSVÎRS SVARI ORIONS –15° g –15° MEÞÂZIS LIELAIS SUNS –30° –30° DIENVIDU STRÇLNIEKS SKORPIONS ZIVS –45° –45° 0 23 22 2120 19 18 17 16 15141312111098 76543 210 23.07.2003.–23.08.2003.

+45° +45° LIRA GULBIS DVÎÒI VEDÇJS ANDROMEDA VÇRÐU +30° a +30° DZINÇJS LAUVA VÇZIS AUNS HERKULESS +15° PEGAZS +15° VÇRSIS ÇRGLIS JAUNAVA ^ ^ MAZAIS 0° 0° d SUNS ZIVIS ÛDENSVÎRS SVARI ORIONS –15° g –15° MEÞÂZIS LIELAIS SUNS –30° –30° DIENVIDU STRÇLNIEKS SKORPIONS ZIVS –45° –45° 0 23 22 21 20 19 18 17 161514 13 121110 9876 543 2 1 0 23.08.2003.–23.09.2003. 1. att. Ekliptika un plançtas 2003. gada vasarâ.

Ðovasar Marss nonâks lielajâ opozîcijâ. izòemot vakara stundas. Tâpçc tâ spoþums un leòíiskie izmçri bûs 28. augustâ Marss atradîsies lielajâ maksimâlie – visiem interesentiem ieteicams opozîcijâ. Tâpçc augustâ un septembrî tas izmantot ðo reto izdevîbu, lai teleskopâ pavç- bûs ïoti labi novçrojams praktiski visu nakti. rotu sarkano plançtu! Marsa redzamais spoþums sasniegs –2m,9 un Vasaras sâkumâ Marsa spoþums bûs –1m,3, leòíiskais diametrs bûs 25,11”. un tas bûs redzams nakts otrajâ pusç. Visu vasaru tas atradîsies Ûdensvîra zvaig- Jûlijâ tâ spoþums pieaugs lîdz –2m,3, un znâjâ. redzamîbas intervâls bûs gandrîz visa nakts, 17. jûlijâ plkst. 11h Mçness aizklâs Marsu, 97 13. augustâ plkst. 20h 1° uz augðu un 9. sep- tembrî Saturns jau bûs ïoti labi novçrojams tembrî plkst. 15h 1° uz augðu no Marsa. nakts otrajâ pusç. Tâ spoþums ðajâ laikâ jopro- Paðâ vasaras sâkumâ Jupiters vçl bûs îsu jâm vçl bûs +0m,1. brîdi novçrojams vakaros, tûlît pçc Saules Visu vasaru Saturns atradîsies Dvîòu zvaig- rieta. 22. augustâ tas nonâks konjunkcijâ ar znâjâ. Sauli. Tâpçc, sâkot apmçram ar 10. jûliju un 29. jûnijâ plkst. 13h Mçness paies garâm visu augustu, Jupiters nebûs novçrojams. 4° uz augðu, 27. jûlijâ plkst. 3h 4° uz augðu, Sâkot apmçram ar 10. septembri, tas kïûs 23. augustâ plkst. 18h 4° uz augðu un 20. sep- redzams rîta stundâs k⠖1m,7 spoþuma spî- tembrî plkst. 6h 4° uz augðu no Saturna. deklis. Paðâ vasaras sâkumâ Urâns bûs novç- Vasaras sâkumâ tas atradîsies Vçþa zvaig- rojams gandrîz visu nakti, izòemot vakara znâjâ. Paðâs jûnija beigâs Jupiters pâries uz stundas. Tomçr ðajâ laikâ un jûlija pirmajâ Lauvas zvaigznâju, kur arî bûs novçrojams lîdz pusç traucçs ïoti gaiðâs naktis. pat vasaras beigâm. 24. augustâ Urâns atradîsies opozîcijâ ar Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba Sauli. Tâpçc augustâ un septembra pirmajâ 2003. gada vasarâ parâdîta 3. attçlâ. pusç tas bûs novçrojams praktiski visu nakti. 2. jûlijâ plkst. 24h Mçness paies garâm 4° Turklât tad vairs netraucçs arî gaiðâs naktis. uz augðu, 30. jûlijâ plkst. 16h 4° uz augðu un Urâna spoþums ðajâ laikâ bûs +5m,7, tâ atra- 27. augustâ plkst. 10h 4° uz augðu no Jupitera. ðanai un aplûkoðanai nepiecieðams vismaz Paðâ vasaras sâkumâ Saturns nebûs novç- binoklis un zvaigþòu karte. rojams, jo 24. jûnijâ atradîsies konjunkcijâ ar Paðâs vasaras beigâs Urâns bûs redzams Sauli. Tas kïûs redzams, sâkot apmçram ar gandrîz visu nakti, izòemot rîta stundas. jûlija vidu rîta stundâs kâ +0m,1 spoþuma Visu vasaru tas atradîsies Ûdensvîra zvaig- spîdeklis. Augustâ tâ redzamîbas intervâls rîtos znâjâ. bûs vairâkas stundas pirms Saules lçkta. Sep- 16. jûlijâ plkst. 19h Mçness paies garâm 5° uz leju, 13. augustâ plkst. 3h 5° uz leju un 9. septembrî plkst. 9h 5° uz leju no Urâna. Saules un plançtu kustîbu zodiaka zîmçs sk. 2. attçlâ. 180° !

90° 2. att. Saules un plançtu kustîba zodiaka zîmçs.

i – Saule – sâkuma punkts 22. jûnijâ plkst. 0h, 2003.g. beigu punkts 24. septembrî plkst. 0h (ðie mo- VASARA menti attiecas arî uz plançtâm; simbolu novie- tojums atbilst sâkuma punktam). a – Merkurs b – Vençra c – Marss d – Jupiters 270° e – Saturns f – Urâns

g – Neptûns h – Plutons 1 – 29. jûlijs 11h; 2 – 28. augusts 17h; 0° 3 – 20. septembris 12h.

98 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA Jûnijs Jûlijs Augusts K J E GGKKE J J 22 23 23 E G 23 24 24

24 25 25

25 26 26

26 27 27

27 28 28

28 29 29

29 30 30

30 31 31

1 1 1

2 2 2

3 3 3

4 4 4

5 5 5

6 6 6

7 7 7

8 8 8

9 9 9

10 10 10

11 11 11

12 12 12

13 13 13

14 14 14

15 15 15

16 16 16

17 17 17

18 18 18

19 19 19

20 20 20

21 21 21

22 22 22

23 23 23 Jûlijs Augusts Septembris

3. att. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2003. gada vasarâ. Jo (J), Eiropa (E), Ganimçds (G), Kallisto (K). Austrumi attçlâ atrodas pa labi, rietumi – pa kreisi.

99 MAZÂS PLANÇTAS

2003. gada vasarâ opozîcijâ vai tuvu opozîcijai un spoþâkas par +9m bûs trîs mazâs pla- nçtas – Cerera (1), Pallada (2) un Vesta (4). Cerera: Datums α β Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 2000 2000 1.08. 5h44m +22°05’ 3,389 2,722 9,0 6.08. 5 52 +22 16 3,339 2,718 9,0 11.08. 6 00 +22 26 3,287 2,714 9,0 16.08. 6 08 +22 34 3,233 2,709 9,0 21.08. 6 16 +22 41 3,177 2,705 9,0 26.08. 6 24 +22 48 3,119 2,701 8,9 31.08. 6 32 +22 53 3,058 2,697 8,9 5.09. 6 39 +22 58 2,996 2,693 8,9 10.09. 6 46 +23 02 2,932 2,689 8,9 15.09. 6 53 +23 05 2,867 2,685 8,8 20.09. 7 00 +23 08 2,801 2,682 8,8 Pallada: Datums α β Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 2000 2000 26.08. 2h09m –3°52’ 2,168 2,839 9,0 31.08. 2 10 –5 00 2,106 2,828 8,9 5.09. 2 10 –6 14 2,048 2,816 8,8 10.09. 2 10 –7 33 1,995 2,805 8,7 15.09. 2 09 –8 55 1,947 2,793 8,6 20.09. 2 08 –10 21 1,905 2,781 8,5 Vesta: Datums α β Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 2000 2000 22.06. 12h30m +5°25’ 1,869 2,198 7,3 2.07. 12 40 +3 42 1,976 2,191 7,4 12.07. 12 52 +1 52 2,082 2,185 7,5 22.07. 13 04 –0 03 2,187 2,180 7,6 1.08. 13 18 –2 01 2,289 2,175 7,6 11.08. 13 33 –4 00 2,388 2,170 7,7 21.08. 13 49 –5 59 2,484 2,166 7,8 31.08. 14 06 –7 58 2,574 2,162 7,8 10.09. 14 24 –9 53 2,660 2,159 7,8 20.09. 14 42 –11 45 2,740 2,157 7,8

MÇNESS

Mçness perigejâ un apogejâ. Perigejâ: 11. jûlijâ plkst. 1h; 6. augustâ plkst. 17h; 31. augustâ 22h. Apogejâ: 25. jûnijâ plkst. 5h; 22. jûlijâ plkst. 23h; 19. augustâ plkst. 17h; 16. septembrî plkst. 12h.

100 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA Mçness ieieðana zodiaka zîmçs (sk. 15. augustâ 11h00m Aunâ 4. att.). 17. augustâ 21h53m Vçrsî 24. jûnijâ 6h16m Vçrsî (_) 20. augustâ 10h41m Dvîòos 26. jûnijâ 19h13m Dvîòos (`) 22. augustâ 22h45m Vçzî 29. jûnijâ 6h52m Vçzî (a) 25. augustâ 7h49m Lauvâ 1. jûlijâ 16h14m Lauvâ (b) 27. augustâ 13h27m Jaunavâ 3. jûlijâ 23h17m Jaunavâ (c) 29. augustâ 16h42m Svaros 6. jûlijâ 4h21m Svaros (d) 31. augustâ 19h00m Skorpionâ 8. jûlijâ 7h44m Skorpionâ (e) 2. septembrî 21h32m Strçlniekâ 10. jûlijâ 9h49m Strçlniekâ (f) 5. septembrî 0h52m Meþâzî 12. jûlijâ 11h21m Meþâzî ( g) 7. septembrî 5h15m Ûdensvîrâ 14. jûlijâ 13h38m Ûdensvîrâ (h) 9. septembrî 11h07m Zivîs 16. jûlijâ 18h14m Zivîs (i) 11. septembrî 19h10m Aunâ 19. jûlijâ 2h20m Aunâ (^) 14. septembrî 5h50m Vçrsî 21. jûlijâ 13h48m Vçrsî 16. septembrî 18h32m Dvîòos 24. jûlijâ 2h43m Dvîòos 19. septembrî 7h08m Vçzî 26. jûlijâ 14h23m Vçzî 21. septembrî 17h03m Lauvâ 28. jûlijâ 23h17m Lauvâ 31. jûlijâ 5h27m Jaunavâ 2. augustâ 9h48m Svaros METEORI 4. augustâ 13h13m Skorpionâ 6. augustâ 16h11m Strçlniekâ Jûlija otrajâ pusç un augustâ ir novçro- 8. augustâ 19h03m Meþâzî jamas vairâkas meteoru plûsmas. 10. augustâ 22h24m Ûdensvîrâ 1. Dienvidu δ Akvarîdas. Plûsmas aktivi- 13. augustâ 3h19m Zivîs tâtes periods ir laikâ no 12. jûlija lîdz 19. au- gustam. 2003. gadâ plûsmas maksimums gai- dâms 28. jûlijâ, kad vienas stundas laikâ var cerçt ieraudzît lîdz 20 meteoriem. Ap to paðu periodu aktîvas ir vçl daþas vâjâkas plûsmas. 180°

1.08 1.07

24.09 90°

1.09 4. att. Mçness kustîba zodiaka zîmçs. Mçness kustîbas treka iedaïa ir viena dien- 2003.g. nakts. VASARA 0 Jauns Mçness: 29. jûnijâ 21h39m; 29. jûlijâ 9h53m; 27. augustâ 20h26m. 15.09 7 Pirmais ceturksnis: 7. jûlijâ 5h32m; 5. augustâ 10h28m; 3. septembrî 15h34m. 1 Pilns Mçness: 13. jûlijâ 22h21m; 12. augustâ 270° 7h48m; 10. septembrî 19h36m. 15.08 6 Pçdçjais ceturksnis: 21. jûlijâ 10h01m; 20. au- h m h m 15.07 22.06 gustâ 3 48 ; 18. septembrî 22 03 . 0° 101 Tâpçc reâli novçrojamais meteoru skaits var Tad intensitâte var sasniegt pat 100–110 mete- bût vçl lielâks, vienîgi visi tie nepiederçs pie oru stundâ. Dienvidu δ Akvarîdu meteoru plûsmas. 3. Alfa–Aurigîdas. Ðîs mazizpçtîtâs plûs- 2. Perseîdas. Pieskaitâma pie paðâm aktî- mas aktivitâtes periods ir no 25. augusta lîdz vâkajâm plûsmâm. Tâs aktivitâtes periods ir 8. septembrim. Ðogad maksimums gaidâms no 17. jûlija lîdz 24. augustam. 2003. gadâ 1. septembrî plkst. 15h, kad intensitâte var bût maksimums gaidâms 13. augustâ plkst. 7h40m. apmçram 7 meteori stundâ. ,

Tabula. Zvaigþòu aizklâðana ar Mçnesi. Mçness Mçness Datums Zvaigzne Spoþums Aizklâðana Atklâðana augstums fâze 21.VIII Vçrða κ1 4m,2 2h 27m 3h00m 25o 41% 06.IX Strçlnieka ω 4,7 21 44 22 57 5 83 06.IX Strçlnieka 60 4,8 23 22 0 31 5 83 10.IX Ûdensvîra τ2 4,0 3 51 4 02 10 99 19.IX Vçrða 139 4,8 5 18 6 28 55 47

Laiki rçíinâti Rîgai, citur Latvijâ ±5 min, tâpçc novçrojumi jâsâk savlaikus. Mçness lielas fâzes un vasaras gaiðo nakðu dçï visas aizklâðanas praktiski ir novçrojamas tikai spçcîgâ binoklî vai teleskopâ. Zvaigznes aizklâðana ðíiet momentâna. Neviena plançta vasarâ netiek aizklâta. Tabulu sastâdîjis Aivis Meijers

JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ 1 JAUNUMI ÎSUMÂ

“Sojuz” kapsula ar astronautiem nosçþas neparedzçtâ vietâ. 3. maijâ, atgrie- þoties no Starptautiskâs kosmiskâs stacijas, “Sojuz” kapsula ar diviem ASV un vienu Krievijas kosmonautu novirzîjâs no normâlâs trajektorijas un nosçdâs 440 km attâlumâ no paredzçtâs vietas Kazahstânas tuksnesî. Kapsula atmosfçrâ iegâja pa stâvâku trajektoriju, nekâ bija paredzçts, lîdz ar to astronautiem bija jâiztur lielâkas pârslodzes nekâ parasti. Kâ kïûmes iemesli tiek minçta kïûda kapsulas novecojuðajâ program- matûrâ vai arî nepareizi nospiesta kâda poga. M. S.

Pçdçjie signâli no “Pioneer 10”. Pçdçjo signâlu no 1972. gada 2. martâ palaistâs plançtu zondes “Pioneer 10” NASA saòçmusi ðî gada 22. janvârî. Ðis pçdçjais un vçl divi iepriekðçjie signâli bija ïoti vâji, un, kad NASA mçìinâja kontaktçties ar “Pioneer 10” 7. februârî, tâ nesaòçma nekâdu signâlu. Domâ- jams, ka 31 darbîbas gada laikâ uz “Pioneer 10” ir beiguðies resursi ziòu nosûtîðanai uz Zemi un visticamâk vairs nesaòemsim nekâdu informâciju no kosmiskâs zondes, jo NASA nolçmusi vairs neatkârtot sakaru mçìi- nâjumus. Ðobrîd “Pioneer10” atrodas 82 a. v. attâlumâ no Zemes, un tâs mçríis ir zvaigzne Aldebarans Vçrða zvaigznâjâ, ko kosmiskajai zondei bûtu jâsasniedz pçc vairâk nekâ diviem miljoniem gadu. Kaut arî “Pioneer 10” zinâtniskâ misija beidzâs jau 1997. gada martâ, NASA uzturçja sakarus ar ðo zondi, lai pârbaudîtu komunikâciju tehnoloìijas nâkotnes starpzvaigþòu kosmiskajiem kuìiem. I. Z. 102 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2003. GADA VASARA PIRMO REIZI “ZVAIGÞÒOTAJ DEBESΔ

Arturs Barzdis – beidzis (2000) Ventspils 1. ìimnâziju, kur arî iepazinies ar “Zvaigþòoto Debesi”. Paðlaik studç fiziku Latvijas Universitâtç, strâdâ LU AI Astrofizikas observatorijâ Baldones Riekstukalnâ. Interesç dabaszinâtnes, îpaði astronomija un fizika, kâ arî datorzinâtnes. Kad ir iespçjams, brîvo laiku pavada dabâ; aizraujas ar makðíerçðanu, fotografçðanu un tehniku. Nâkotnç vçlas turpinât darbu astronomijâ un cer, ka pçc gadiem Latvijâ astronomijai tiks pievçrsta lielâka uzmanîba.

Jânis Blûms – mâcâs Rîgas Ziemeïvalstu ìimnâzijas 10. klasç. Nodarbojas ar debess spîdekïu un atmosfçras reto parâdîbu vizuâlo novçroðanu, bûvç daþâdus astronomiskos instrumentus (ir uzbûvçjis divus refraktora tipa teleskopus, Saules teleskopu un Zemes–Mçness modeli Saules un Mçness aptumsuma modelçðanai), paðlaik bûvç “spektrometru” Saules gaismas kvalitatîvai sadalîðanai varavîksnes krâsâs. Turklât instrumenti diezgan labi darbojas. Instrumentus bûvç no koka, kartona un optiskajâm detaïâm. Vçl nodarbojas ar raíeðbûvniecîbu un eksotermiskiem íîmis- kiem eksperimentiem. Astronomija interesç kopð 1999. gada rudens.

Ludmila Èerniha (Ëþäìèëà Èâàíîâíà ×åðíûõ) – Krimas Astrofizikas observatorijas (KrAO) zinâtniskâ lîdzstrâdniece, speciâliste mazo plançtu astrometrijâ. Beigusi Irkutskas Pedagoìijas institûta Fizikas un matemâtikas fakultâti (1959). PSRS ZA Ïeòingradas Teorçtiskâs astronomijas institûta (ITA) zinâtniskâ lîdzstrâdniece ar darba vietu ITA novçroðanas bâzç pie KrAO (1964–1998). Piedalîjusies mazo plançtu novçroðanas Krimas programmas organizçðanâ, vadîjusi ITA lîdzstrâdnieku grupu, veic regulârus mazo plançtu un komçtu pozîcijas novçrojumus, noteikusi precîzas koordinâtas daudziem tûkstoðiem asteroîdu, atklâjusi 268 (arî Matîsa Dîriía vârdâ nosaukto 1805 – Dirikis) jaunas mazâs plançtas – 2. vieta pasaulç starp sievietçm astronomçm.

Nikolajs Èernihs (Íèêîëàé Ñòåïàíîâè÷ ×åðíûõ) – fiz.-mat. zinâtòu doktors (1999), Krimas Astrofizikas observatorijas vadoðais zinâtniskais lîdzstrâdnieks, speciâlists Saules sistçmas mazo íermeòu astrometrijâ un dinamikâ, Starptautiskâs astronomu savienîbas un Eiropas Astronomijas biedrîbas biedrs. Beidzis Irkutskas Pedagoìijas institûtu (1959). No 1963. gada strâdâ KrAO. Piedalîjies tâlo kosmisko objektu astrometriskâs sekoðanas darbâ un Mçness lâzerlokâcijâ. Kopâ ar L. Èernihu organizçjis Mazo plançtu novçroðanas programmu KrAO. Viòa vadîtâ lîdzstrâdnieku grupa daudzus gadus bijusi vadoðâ Starptautiskajâ mazo plançtu novçroðanas dienestâ. 35 gados KrAO atklâts ïoti daudz jaunu mazo plançtu, no kurâm lîdz 2002. gada septembrim kataloìizçtas 1272 ar pastâvîgâ numura pieðíirðanu. Pats atklâjis 532 – tai skaitâ vairâkas ar Latviju saistîtâs – mazâs plançtas un divas komçtas. Starptautiskâ projekta Spaceguard ietvaros pçtî asteroîdus, kas pienâk tuvu Zemei.

Braiens Mârsdens (Brian G. Marsden) – dzimis Anglijâ, astronoms Smitsona Astrofizikas observatorijâ (Harvard–Smithsonian Center for Astrophysics) Kembridþâ, Masaèûsetsas pavalstî, ASV; interesçjas par komçtâm, asteroîdiem un dabiskiem pavadoòiem. Kopð 1978. gada viòð ir Starptautiskâs astronomijas savienîbas (Inter- national Astronomical Union – IAU) Mazo plançtu centra direktors un no 1968. lîdz 2000. gadam vadîjis IAU Astronomisko telegrammu centrâlo biroju. 103 CONTENTS “ZVAIGÞÒOT DEBESS” FORTY YEARS AGO Schmidt Telescope and Investigations of Galaxy by A. Alksnis (abridged). Bulîðu Meteorite – 100 by I. Daube (abridged) DEVELOPMENTS in SCIENCE Searching for the Invisible. D. Docenko NEWS Possible Model for Cosmological Gamma-Ray Bursts. A. Balklavs. The Number of Black Hole Candidates is Growing. A. Balklavs. Z Ursae Minoris and “RCB Phenomenon”. A. Barzdis SPACE RESEARCH and EXPLORATION Reflections on Spaceflights after Columbia. J. Jaunbergs. Columbia Tragedy. What and Why Happened. M. Sudârs. Satellite Laser Ranging in Latvia. I. Abakumov LATVIAN SCIENTISTS Zenta Alksne – Hero of the Day. My Life in Astronomy. Z. Alksne ACADEMIC STAFF of the UNIVERSITY of LATVIA Founder of the Astronomical Observatory of UL Professor Alfreds Þagers – 125. J. Klçtnieks. Astronomer Matîss Dîriíis – Remembering Matîss Dîriíis. I. Daube, I. Platais, N. Chernyh, L. Chernyh, B. Marsden, D. Draviòð, J. Balodis, Jânis Kauliòð CONFE- RENCES and MEETINGS Astronomy at the 61st Conference of the University of Latvia. A. Balklavs The WAYS of KNOWLEDGE Some Problems of Eshatology of the Universe. I. Vilks At SCHOOL Latvia 53rd Olympiad in Mathematics. A. Andþâns. Comment on the News of RCW 38 in the Newspaper “Rîgas Balss” A. Alksnis MARS in the FOREGROUND Difficult Terrain of Mars. J. Jaunbergs. The Greatest Great Opposition of Mars! Juris Kauliòð For AMATEURS Noctilucent Clouds. J. Blûms NEW BOOKS Book of Searching Life in the Universe. A. Balklavs SPACE THEME in ART Pantings by Oleg Visocky in St. Peter’s Church. N. Cimahovièa AMID HYPOTHESES Information Hidden in Dainas (Once a Year this Day is Coming). N. Cimahovièa CHRONICLE Institute of Astronomy in 2002. A. Balklavs READERS’ SUG- GESTIONS Solar Eclipses in Rîga (1201–2200). K. Lapuðka, I. Abakumovs READERS’ QUESTIONS About “Planet X” or “Sunset” of 15 May. A. Balklavs The STARRY SKY in the SUMMER of 2003. Juris Kauliòð. Supplement: The Topography of Mars by the MOLA

ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ Â «ZVAIGÞÒOT DEBESS» 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ Òåëåñêîïû Øìèäòà è èññëåäîâàíèå Ãàëàêòèêè (ïî ñòàòüå À. Àëêñíèñà). Ìåòåîðèòó «Áóëèøó» 100 ëåò (ïî ñòàòüå È. Äàóáå) ÏÎÑÒÓÏÜ ÍÀÓÊÈ Â ïîèñêàõ íåâèäèìîãî. Ä. Äîöåíêî ÍÎÂÎÑÒÈ Âîçìîæíàÿ ìîäåëü êîñìîëîãè÷åñêèõ ãàììà âñïûøåê. À. Áàëêëàâñ. Ðàñò¸ò ÷èñëî êàíäèäàòîâ íà ÷¸ðíûå äûðû. À. Áàëêëàâñ. Z Ursae Minoris è «ôåíîìåí RCB». À. Áàðçäèñ ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ Ðàçìûøëåíèÿ ïîñëå ãèáåëè Columbia. ß. ßóíáåðãñ. Òðàãåäèÿ Columbia. ×òî è ïî÷åìó ïðîèçîøëî? Ì. Ñóäàðñ. Ëàçåðíàÿ ëîêàöèÿ ñïóòíèêîâ â Ëàòâèè. È. Àáàêóìîâ ÓרÍÛÅ ËÀÒÂÈÈ Çåíòà Àëêñíå – þáèëÿð. Ìîÿ æèçíü â àñòðîíîìèè. Ç. Àëêñíå ÏÐÅÏÎÄÀÂÀÒÅËÈ ËÀÒÂÈÉÑÊÎÃÎ ÓÍÈÂÅÐÑÈÒÅÒÀ Îñíîâàòåëþ Àñòðîíîìè÷åñêîé îáñåðâàòîðèè ËÓ ïðîôåññîðó Àëôðåäó Æàãåðó – 125. ß. Êëåòíèýêñ. Àñòðîíîìó Ìàòèññó Äèðèêèñó – 80. Âñïîìèíàÿ Ìàòèññà Äèðèêèñà. È. Äàóáå, È. Ïëàòàéñ, Í. ×åðíûõ, Ë. ×åðíûõ, Á. Ìàðñäåí, Ä. Äðàâèíñ, ß. Áàëîäèñ, ßíèñ Êàóëèíüø ÊÎÍÔÅÐÅÍÖÈÈ è ÑÎÂÅÙÀÍÈß Àñòðîíîìèÿ íà 61-îé íàó÷íîé êîíôåðåíöèè Ëàòâèéñêîãî Óíèâåðñèòåòà. À. Áàëêëàâñ ÏÓÒÈ ÏÎÇÍÀÍÈß Íåêîòîðûå âîïðîñû ýñõàòîëîãèè Âñåëåííîé. È. Âèëêñ  ØÊÎËÅ 53-ÿÿ Ëàòâèéñêàÿ îëèìïèàäà ïî ìàòåìàòèêå. À. Àíäæàíñ. Çàìå÷àíèå îá èíôîðìàöèè î RCW 38 â ãàçåòå «Ðèãàñ Áàëññ». À. Àëêñíèñ ÌÀÐÑ ÂÁËÈÇÈ «Íåïðîåçæèé» Ìàðñ. ß. ßóíáåðãñ. Âåëè÷àéøåå èç âåëèêèõ ïðîòèâîñòîÿíèé Ìàðñà! Þðèñ Êàóëèíüø ËÞÁÈÒÅËßÌ Ñåðåáðèñòûå îáëàêà. ß. Áëóìñ ÍÎÂÛÅ ÊÍÈÃÈ Êíèãà î ïîèñêàõ æèçíè âî Âñåëåííîé. À. Áàëêëàâñ ÊÎÑÌÈ×ÅÑÊÀß ÒÅÌÀ â ÈÑÊÓÑÑÒÂÅ Êàðòèíû Îëåãà Âûñîöêîãî â ñîáîðå Ïåòðà. Í. Öèìàõîâè÷  ÊÐÓÃÓ ÃÈÏÎÒÅÇ Èíôîðìàöèÿ ñêðûòàÿ â äàéíàõ (åæåãîäíî ßíîâ äåíü). Í. Öèìàõîâè÷ ÕÐÎÍÈÊÀ Èíñòèòóò Àñòðîíîìèè â 2002 ãîäó. À. Áàëêëàâñ ÏÐÅÄËÀÃÀÅÒ ×ÈÒÀÒÅËÜ Ñîëíå÷íûå çàòìåíèÿ â Ðèãå (1201–2200). Ê. Ëàïóøêà, È. Àáàêóìîâ ÑÏÐÀØÈÂÀÅÒ ×ÈÒÀÒÅËÜ Î «ïëàíåòå Õ» èëè «êîíöå ñâåòà» 15 ìàÿ. À. Áàëêëàâñ ǨÇÄÍÎÅ ÍÅÁÎ ëåòîì 2003 ãîäà. Þðèñ Êàóëèíüø. Ïðèëîæåíèå: Òîïîãðàôè÷åñêàÿ êàðòà Ìàðñà

THE STARRY SKY, SUMMER 2003 ZVAIGÞÒOT DEBESS, 2003. GADA VASARA Compiled by Irena Pundure Reì. apl. Nr. 0426 “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2003 Sastâdîjusi Irena Pundure In Latvian © Apgâds “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2003 Redaktore Dzintra Auziòa Datorsalicçjs Jânis Kuzmanis

104 ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS: 2003. GADA VASARA Ðo saulrietu virs Sahâras tuksneða fotografçjuði STS-111 apkalpes locekïi no kosmoplâna “Space Shuttle Endeavour” (2002. gada 5.–19. jûnijs). Fotografçðanas laikâ “Shuttle” atradâs virs Sudânas Sarkanâs jûras krasta tuvumâ. NASA/“Shuttle” attçls Sk. J. Jaunberga rakstu “Pârdomas pçc “Columbia” bojâejas”.

LU Astronomijas institûta satelîtu dienesta darba grupa pie LS-105 lâzerteleskopa 2002. gada vasarâ. No kreisâs: dienesta vadîtâjs vad. pçtnieks Dr. phys. K. Lapuðka, pçtnieki Mc. sc. I. Abakumovs un Mc. sc. V. Lapoðka.

K. Salmiòa foto

Sk. I. Abakumova rakstu “Satelîtu lâzerlokâcija Latvijâ”.

Vâku 1. lpp.: “Mars Smart Lander” nolaiðanâs beigu posms. JPL zîmçjums

Sk. J. Jaunberga rakstu “Neizbraucamais Marss”. ZVAIGÞÒOTÂ ZVAIGÞÒOTÂ DEBESS 2003 DEBESS VASARA

‘ 28. AUGUST MARSS LIELAJ OPOZÎCIJÂ

‘ PAVADOÒU LÂZERLOKÂCIJA LATVIJAS UNIVERSITÂTÇ

‘ “COLUMBIA” BOJÂEJA. Kas un kâpçc?

Plâna Zemes horizonta ðíçle, kas redzama no ‘ SAULES APTUMSUMI RÎG kosmoplâna “Space Shut- tle Columbia” 2003. gada kopð PILSÇTAS DIBINÂÐANAS 18. janvârî. NASA/“Shuttle” attçls

Sk. J. Jaunberga rakstu “Pârdomas pçc “Columbia” bojâejas”.

‘ JAUNS ZVAIGZNÂJS LATVIJAS AVÎÞZIÒÂ!

Pielikumâ – MARSA TOPOGRÂFISKÂ KARTE “Zvaigþòotâs Debess” pielikums Marsa topogrâfiskâ MOLA (Mars Orbiter Laser Altimeter) karte NASA attçls

Sk. J. Jaunberga rakstu “Neizbraucamais Marss”. kas skaidri saglabâ miljardiem ga- du senus asteroîdu triecienkrâte- Acidalia rus. Syrtis tumðais plankums jau pirms vairâk nekâ simt gadiem piesaistîja Zemes astronomu uz- manîbu, bet patiesîbâ ir tikai vç- jains, tumðu akmeòu nosçts tuksnesis. Taèu Syrtis dienvidos ir 8 kilometrus dziïais Hellas baseins, kurð saglabâ dîvainus nogulum- ieþus un kura paaugstinâtais atmo- sfçras spiediens varçtu ieinteresçt Marsa kolonistus. J. Jaunbergs Tharsis

MARSS OPOZÎCIJÂ Elysium Laikâ no 1999. gada 27. aprîïa lîdz 6. maijam uzòemtajos attçlos “Hubble” teleskops parâda Marsu dabiskajâs krâsâs. Toreiz Marsa Ziemeïu puslodç valdîja vasara – Ziemeïu polârâ ledus cepure sa- mazinâjâs lîdz minimumam, un tâs apkaimç veidojâs cikloni. Èetri skati parâda Marsu 90 grâ- du pagriezienos: Acidalia rajons Syrtis ir interesants ar senu plûdu iele- jâm, bet Tharsis topogrâfijâ domi- Major nç milzu vulkâni Olimps, Askrejs, Pavonis un Arsia. Elysium apga- bals aptver plaðas augstkalnes, Marss dabîgâs krâsâs NASA/“Hubble” kosmiskâ teleskopa attçli “ZvD”, 2003, vasara