Elles Ķēķis Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Maija Meirāne, Juris Silenieks, Juris Šlesers, Lilita 21
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
286 RUDENS 2016 VOL. LXII ISSUE 286 62. GADAGĀJUMS Fall, 2016 RUDENS 286. NUMURS Jaunā Gaita, published since 1955, is a Latvian quarterly devoted to literature, S A T U R S the arts, and the discussion of ideas. 1. Jānis Kalmīte. Rija (glezna) Editor in Chief: 2. Juris Kronbergs – Valentīnei Lasmanei Rolfs Ekmanis 4. Sanita Upleja – Valentīne Lasmane [email protected] 5. Ligita Kovtuna – Par gaviļnieci Valentīni Lasmani Associate Editors 6. Krista Vārsberga – Sašūpota (glezna) Linda Treija 7. Uldis Bērziņš – Čabinu pierakstus [email protected] 9. Uldis Bērziņš – Iedzejot alvā Sarma Muižniece Liepiņa 10. Krista Svelbonas – Migranti (glezna) [email protected] 11. Ilze Lāce-Verhaeghe – Žanis Contributing Editors: 16. Vitauts (Vito) Sīmanis – Dzirnavas #3 (glezna) Voldemārs Avens, Māris Brancis, 17. Rita Laima Bērziņa – Elles ķēķis Vita Gaiķe, Anita Liepiņa, Maija Meirāne, Juris Silenieks, Juris Šlesers, Lilita 21. Maija Meirāne – ĒRPF balva Sarmai Muižniecei Zaļkalne 24. Sarma Muižniece-Liepiņa – Jūras skorpions 25. Osips Mandelštams – Lastočka Technical Editor: 26. Guntis Šmidchens – Zelta zirgs un igauņu pasakas Juris Žagariņš Phone: 413-732-3803 29. Līvija Baumane – Mūzika Ķezberes agrīnajā lirikā [email protected] 32. Ingus Barovskis – Literatūrzinātniece Dzidra Kalniņa Business Manager: 37. Madara Eversone – LPSR RS valde 1956-1969 38. Jānis Aistars – 60. gadu glezna Tija Kārkle 616 Wiggins Road 43. Sanita Upleja – Par sievietēm un liberālismu St. Paul, MN 55119, USA 45. MĀKSLA – Māris Brancis – Dagnijas dzīvesprieks [email protected] 46. Linda Treija – Latviešu mākslinieki Čikāgā JG home page and archive: 47. Rita Grendze – No sērijas Lamella <jaunagaita.net> 49. Vilnis Auziņš – Mārtiņa Buclera foto 50. VĒSTURE – Elga Zālīte – Latviešu trimdas arhīvi Subscription rates: un Baltijas studijas Kalifornijā 1 year: USD 39 EUR 36 CAD 55 55. DAŽOS VĀRDOS – (vg)(mb)(až)(fg)(dm)(lm)(mk)(re) 2 years: USD 76 EUR 71 CAD 101 68. Daina Dagnija. Tautiņu princese (kolāža) Single 69. NO LASĪTĀJU VĒSTULĒM issues: USD 10 EUR 9 CAD 13 70. GRĀMATAS – Juris Šlesers – par Rūmnieka un Miglas romānu Debess aiztur elpu Published by Jauna Gaita, Inc. 121 Harvard Street 73. Jānis Liepiņš – LNVM varoņdarbs Springfield, MA 01109-3821 75. Māris Brancis – Trim kārtām jostu jozu Contributions are tax-deductible 76. LABVĒĻI in the USA. JG pateicas par PBLA KF un labvēļu atbalstu Printed by SIA Drukātava, Rīga, Latvia and Dainas Dagnijas vāks (foto: Māris Brancis) – Karaļmeita. TigerPress, East Longmeadow, MA, USA 2007. Tekstilmontāža. 100 x 72 cm ISSN 0448-9179 Skat. Māra Branča rakstu 45. lpp. Trimdā mirušā Jāņa Kalmītes (1907-1996) Rija (arī: Rudens vakars Vidzemē, 1962) izstādē Kalmītes stāsts Pasaules Latviešu mākslas centrā Cēsīs (2016). Skat. 58. lpp. Foto: Māris Brancis Juris Kronbergs VALENTīNEi LASMANEi KĀDĀ SAMēRĀ apaļĀ JUBiLEJĀ Atceros Tevi no… jā atceros… logs atvērts, vējš no pagātnes, ne gluži caurspīdīgi vēstures plīvuri… Taču šis nav vēsturisks apskats vai manu atmiņu tēlojums, bet dzimšanas dienas, jubilejas dzejolis Tāpēc nost – nostalģija Tāpēc nepieminēšu ne Sandberga grāmatveikala Austrumeiropas nodaļu, ne Bredengas pļavas, ne Tavas idejas un atbalstu Eljas Skandināvijas nodaļas darbam, ne diskusijas Stokholmas latviešu Pagrabā Nepieminēšu to, ka dažam labam nelatvietim Tu liki latviešu valodas pamatus, piemēram, manam somu draugam Matti Similē, ar kuru pirms gada biju pie Tevis ciemos Pat nepieminēšu jauki pavadītās dienas Tavās Skudriņās uz laukiem, neteikšu nekā par daudzām citām lietām, piemēram par to, ka atceros Tevi kā balsi telefonā, toreiz kad tie, telefona klausuļi, bij ar saitītēm piesieti kā suņi savām būdām, un nemaz – jo taču pārāk neērti man, cilvēkam, tikpat kā 70 gadus vecam – nemaz nepieminēšu ka Tavā priekšā joprojām jūtos kā jaunietis, kā jau reiz teicu par savu paaudzi: mēs esam aizmāršīgā paaudze mēs novecojām bet aizmirsām pieaugt Mēs, Valentīne, esam veci draugi, un vecāka drauga par Tevi man nav Tu manā mūžā esi bijusi enerģija, loģiska argumentācija, spēja iejusties situācijās un citos Loģiska argumentācija prasa enerģiju un drosmi bez loģiskas argumentācijas nav saprašanas tā ir dzīves valoda tā ir mācību grāmata dzīves gramatikā tas ir realismā sakņots optimisms jo bez saknēm reālismā optimisms aizlido pa gaisu kā hēlija pildīts balons pāri Skansenam Stokholmā vai Brīvdabas muzejam Rīgā 2 Kādā dzejas pēcpusdienā tepat Igauņu namā pirms aptuveni diviem gadiem Tu pēc mana lasījuma teici: „Vai, kāda Tev bēdīga dzeja, bet zini, paliks labāk, man ir 98 gadi un es nekad neesmu jutusies tik priecīga kā tagad” Par to es priecājos, tam es ticu, kā var neticēt tik gara mūža pieredzē pamatotam optimismam Tev šodien jubileja mūsu informācijas laikmetam piemērota: cipari viens un divas nulles Tādēļ šodien iedzeršu vīnu suminot simtagdnieci Valentīni Vai, un būs vēl viena atskaņa: ar balsi ne pārāk klusu ne skaļu suminu Tevi, simtgadnieci Vaļu Foto: Ligita Kovtuna 3 Sanita Upleja Punkaharju sanatorijā Somijā. Viņas ierosmē 1996. gadā tapa dzejnieces Annas Dagdas piemiņas fonds, un viņas pārraudzībā tika VALENTīNE LASMANE izdoti dzejnieces kopotie raksti. – DZīVĀ VēSTURE Politiski nozīmīgs darbs bija okupētajā Lat- vijā apcietinātajai Lidijai Doroņinai-Lasmanei Vēsturi, tās pētīšanu, noliegšanu vai slavinā- dabūt politiskā patvēruma tiesības Zviedrijā šanu, iedziļināšanos vai noklusēšanu, pār- 1989. gadā. Kad 2013. gada novembrī Stok- skatīšanu vai sagrozīšanu var aplūkot dažādi. holmā Valentīne Lasmane saņēma PBLA Bal- Vēsturi var izteikt skaitļos un gadskaitļos, ie- vu, ar lielu cieņu viņu sumināja gan latvie- gūtās un zaudētās teritorijās, pārzīmētās un šu trimdas pārstāvji, gan pēdējos gados at- atkal pārzīmētās kartēs. Var izvēlēties redzēt braukušie tautieši. Viņa joprojām piedalās vai neredzēt aiz statistikas vienībām un pro- daudzos latviešu pasākumos Stokholmā. centiem paslēptos cilvēku likteņus, ciešanas un laimes brīžus. Aiz sauso faktu klāsta gan paliek daudz elpu aizraujošu ainu no Valentīnes Lasmanes dzī- Taču vēsturi var arī vienkārši izdzīvot, pašam ves, to skaitā ebreja izglābšana Kurzemē piedaloties tās veidošanā. Pārvarot savas iek- 1944. gadā un nogādāšana Zviedrijā, arī pra- šējās bailes, ķermenisku vājumu un laikme- tināšanas pieredze čekā 70. gados radniecī- tu griežu uzliktos pārbaudījumus. Nemitī- bas dēļ ar Lidiju Doroņinu-Lasmani. Par sa- gi smeļoties stiprumu garīgumā un dzīves- kariem ar padomju Latviju Valentīne Lasma- spēku darbā. Ar savu mūžu un darbu rādot ne savulaik izpelnījusies gan publisku iepļau- priekšzīmi jau vairākām paaudzēm. Tāda ir kāšanu Zviedrijā, gan tautiešu atteikšanos ar Zviedrijā dzīvojošā Valentīne Lasmane, kura viņu sarokoties. maijā atzīmēja 100. dzimšanas dienu, sumi- nāšanai atskanot abos Baltijas jūras krastos. Taču mums šodien būtu svarīgi paraudzī- ties uz viņas mūžu un darbu kā uz dzīvu lie- Par Lasmanes garajā un notikumiem bagāta- cību par mūsu tautas skarbo vēsturi pagā- jā mūžā izdarīto un pieredzēto varētu stās- jušajā gadsimtā. Ja raugās uz abstraktiem tīt daudz un gari, taču īpaši nozīmīgi mūsu gadskaitļiem, II Pasaules kara laiks un LCP tautas un valsts vēsturei ir uzsvērt viņas vei- darbība šķiet atrodamies patālā un noputē- kumu trijās jomās. Savulaik būdama Latvi- jušā vēstures plauktā. Taču, ja pievērš uzma- jas Centrālās padomes (LCP) darbiniece un nību, ka mūsu vidū vēl ir cilvēks, kurš pats iesaistīta bēgļu laivu organizēšanā, viņa do- organizējis bēgļu došanos uz Zviedriju, lai kumentēja šīs organizācijas pagrīdes dar- no atkārtotas padomju okupācijas paglāb- bību, bēgļu pārvešanu uz Zviedriju un vēs- tu un trimdā saglabātu Latvijas politisko un tīja par to gan latviešiem, gan zviedriem. kultūras eliti, kāda nu tā bija saglabājusies 1990. gadā iznākušajā grāmatā Pāri jūrai. pēc pirmās padomju okupācijas un nacis- 1944./45. g. Valentīne Lasmane sakārtojusi tu varas gadiem, tad tā nemaz neliekas tāla 130 liecinieku atmiņas. 2011. gadā iznāku- vēsture, bet gan dzīva un joprojām sāpīga si arī LCP darbinieka Leonīda Siliņa atmiņu tautas pieredze. grāmata Zviedru-latviešu palīdzības komite jas darbība, kuras sagatavošanā palīdzējusi Savulaik intervijā žurnālam Ir Valentīne Las- arī Lasmane. mane atzina, ka pēc Latvijas neatkarības at- jaunošanas bija ļoti nopietni domājusi par Pēc izglītības filoloģe Valentīne Lasmane bla- atgriešanos Latvijā un pat vairākus mēne- kus maizes darbam Zviedrijā daudz laika vel- šus nodzīvojusi atgūtajā, tēva savulaik celta- tījusi latviešu valodas mācīšanai gan latvie- jā namā Rīgā. Tomēr atrautībā no tuvajiem šiem, gan sveštautiešiem. Viņa sarakstījusi cilvēkiem sajutusi, ka viņa te vairs neiederas. mācību grāmatu zviedriem, kas vēlas iemācī- Ja mūsu tautas vēsture nebūtu tik joprojām ties latviešu valodu, kā arī sastādījusi grāma- pulsējoši sāpīga, kāda tā ir, tad nebūtu dau- tu A Course in Modern Latvian (ALA, 1985) dzu šādu rūgtu lēmumu un nepiepildītu ce- un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993). rību. Liels ir arī viņas ieguldījums latviešu kultūras Taču pat apstākļos, kad vienas tautas dažā- un sabiedriskajā dzīvē Zviedrijā. Viņa pieda- dām daļām jāsarunājas „pāri jūrām”, Valen- lījās Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes iz- tīnes Lasmanes piemērs, līdzīgi kā citu trim- veidošanā 1988. gadā rakstnieka nāves vietā dinieku savulaik paveiktais, skaidri rāda, ko 4 cilvēki var izdarīt, par spīti apstākļiem, tikai Atis Lejiņš un Saeimas priekšsēdētāja Ināra savas gribas vadīti. Viņa kopā ar savulaik Mūrniece. Visi kā viens uzsvēra lielo Valen- latviešu leģionā iesaukto vīru izaudzinājusi tīnes