LZA LOCEKĻU KORESPONDENCE Vislielākā divdesmitā gadsimta žēlastība Vatikāna Otrajam koncilam — 51

Zbigņevs Stankevičs [email protected]

Atslēgas vārdi: Baznīca, koncils, evaņģelizācija, atjaunotne, skaidrošana, dialogs, kopība

Vatikāna Otrā koncila teksti un mācība pareizi jāskaidro Latvijas kontekstā līdz ar katolisko Baznīcu. Kardināla Racingera intervija 1985. gadā palīdz izcelt sekojošas atziņas: gala dokumentu lasīšana palīdzētu atklāt koncila patieso garu. Koncils bija pravietisks, jo palīdz risināt pašreizējās problēmas. Baznīcas kustības un grupas, liturģiskā reforma, ticības dilogs dažādos līmeņos pauž tiekšanos pēc svētuma un dziļāku izpratni par Baznīcu kā noslēpumu un kopību. Baznīcas atjaunotne ir vērsta uz evaņģelizāciju un atbilstošām attiecībām ar pasauli. Koncila dokumenti ir saistīti savā starpā un to pastorālā nozīme nav šķirama no doktrinālās nozīmes. Baznīcas locekļiem jāpārdomā sava attieksme pret koncilu, iesaistoties liturģijā, Dieva Vārda novērtēšanā, misijā un tuvībā cilvēkiem ar žēlsirdības darbu veikšanu.

2016. gada 8. decembrī apritēja piec- na Otrā koncila dokumentiem, lai pareizi desmit viens gads, kopš darbu beidza Va- intepretētu šā Koncila mācību Latvijas tikāna Otrais koncils. Šogad šī koncila do- kontekstā un elpotu līdzi ar visu katolisko kumenti tiek izdoti latviešu valodā. Tas Baznīcu: “Šodien aizstāvēt īsto Baznīcas katoliskajai Baznīcai Latvijā ir ļoti būtiski, Tradīciju nozīmē aizstāvēt Koncilu. Tā ir arī jo palīdzēs saprast, kāpēc Vatikāna Otrais mūsu vaina, ja mēs reizēm (kā “labējiem”, koncils tiek uzskatīts par vislielāko 20. gs. tā arī “kreisajiem”) esam devuši iegan­ žēlastību Baznīcā. 1985. gadā kardināls stu domāt, ka Vatikāna Otrais koncils bijis J. Racingers — nākamais pāvests Benedikts “lūzums”, Tradīcijas atmešana. Ir pieļau- XVI — visus katoļus, kas tādi vēlas palikt jams vienīgi turpinājums, kas neļauj nedz mūsu sekularizētajā pasaulē, kur ticības atgriešanos pagātnē, nedz arī bēgšanu nā- dzīve piedzīvo satricinājumus, aicināja ne- kotnē; ne nostalģiju pēc anahronismiem, kādā ziņā “nedoties atpakaļ” un atgriezties ne arī nepamatotu nepacietību. Un mums “pie Vatikāna Otrā koncila autentiskajiem jāpaliek uzticīgiem Baznīcas šodienai, ne- tekstiem”. Lūk, cik liela nozīme ir tam, ka vis vakardienai vai rītdienai. Un šī Baznīcas cilvēkiem, kas lasa latviešu valodā, tagad šie šodiena ir Vatikāna Otrā koncila autentiskie dokumenti kļuvuši pieejami. dokumenti. Mums tie ir jāpieņem bez ieru- Mēs nevaram neuztvert nopietni J. Ra- nām, jo pretēja nostāja būtu līdzvērtīga šo cingera aicinājumu iepazīties ar Vatikā- dokumentu noliegšanai; taču jāpieņem bez

6 Vislielākā divdesmitā gadsimta žēlastība. Vatikāna Otrajam koncilam — 51 patvaļīgām interpretācijām, jo tās novestu laika posmā notika kultūras revolūcijas un pie dokumentu izkropļošanas.”1 sociālie satricinājumi, kurus Koncila tēvi ne- Vatikāna Otrā koncila dokumentu izde- būt nevarēja paredzēt, bet kas liecināja par vums latviešu valodā priesteriem, katehē- to, ka viņu toreiz pāragrās atbildes bija tieši tiem, visiem, kas vēlas labāk iepazīt Baznī- tās, kas kļuva vajadzīgas nākotnē. Tā nu kļūst cas mācību, sniegs iespēju tos lasīt latviešu redzams, ka atgriešanās pie dokumentiem ir valodā un attiecīgi Baznīcas dzīvē īstenot īpaši aktuāla, — tie mums sniedz īstos ins- Vatikāna Otrā koncila vadlīnijas. Tādējādi trumentus, kas nepieciešami, lai ķertos pie tas kļūst par svarīgu faktoru, lai Latvijā vei- mūsdienu problēmu risināšanas. Mēs esam cinātu garīgo atmodu. Protams, daļai ticīgo aicināti atjaunot Baznīcu nevis par spīti, bet šie dokumenti bija pieejami citās valodās, gan pateicoties īstajam Koncilam.”4 bet vairumam kristiešu tie bija nezināmi, un Bet, lasot šos tekstus, nepieciešams pa- viņi pirmo priekšstatu par tiem guva līdz ar reizs skatpunkts. “Uzskatīt, ka Baznīcas vēs- “Katoliskās Baznīcas katehisma” izdevumu ture sākas tikai ar Vatikāna Otro koncilu kā ar latviešu valodā 2000. gadā un “Katoliskās sava veida nulles punktu, — tas būtu pretru- Baznīcas katehisma” kompendiju, kas latvis- nā Koncila garam. Nav nekādas “pirmskonci- ki iznāca 2016. gadā. la” vai “pēckoncila” Baznīcas — ir tikai viena Ir tik svarīgi, lai arī kristieši Latvijā at- vienīgā Baznīca, kas dodas pretī Kungam, sauktos uz kardināla J. Racingera — vēlākā pastāvīgi padziļinādama un arvien labāk sa- pāvesta Benedikta XVI aicinājumu pieņemt prazdama ticības mantojumu, ko Viņš pats Vatikāna Otrā koncila dāvanu ar nolūku to pa- tai ir uzticējis. Šajā vēsturē nav lēcienu, nav reizi īstenot: “Ir jāatmet tāda nereāla doma, lūzumu un nav citu risinājumu kā vien ne- ka varētu turpināt ceļu tā, it kā Vatikāna Otrā pārtrauktība. Vatikāna Otrais koncils nekādā koncila nekad nebūtu bijis. (..) Taisnība — ziņā negribēja ticību “mainīt”, bet gan precīzi reformas prasa laiku, pacietību un gatavību izteikt. Dialogs ar pasauli ir iespējams, tikai riskēt, taču nedrīkst teikt: “Neveiksim tās, jo pamatojoties uz skaidri formulētu identitāti; tās ir bīstamas.” Gluži otrādi, es domāju, ka var “atvērties” un vajag “atvērties”, taču tikai īstais Vatikāna Otrā koncila laiks vēl nav pie- tad, ja tev pašam ir kaut kas sakāms un ja nācis un ka vēl nav sākusies tā īstā pieņem- pats pazīsti savu identitāti. Skaidri formulēta šana; (..). Dokumentu burta lasīšana mums identitāte ir nosacījums tam, lai šāda atvērtī- sniegs iespēju atklāt to patieso garu. Kad šie ba būtu iespējama.”5 nozīmīgie dokumenti tiks atklāti savā patie- Runājot par vienu no daudzajiem pozi- sumā, tie mums palīdzēs saprast notikušo un tīvajiem Koncila devuma aspektiem pasaulē rīkoties ar jaunu spēku.”2 un arī šeit, Latvijā, jānorāda, ka tas, kas rada Nedrīkst aizmirst, ka ikviens koncils vis- cerību vispārējā Baznīcā — arī Baznīcas krī- pirms ir “augšas” reforma, kurai pēc tam zes laikā Rietumu pasaulē —, ir jauno kus- jāpāriet uz pamatiem. Tas nozīmē — lai tību rašanās. Šīs kustības neviens nebija ne koncils nestu augļus, pēc tā jāseko svētuma plānojis, ne saucis. Tās rada ticībai raksturīgā vilnim. Kā teicis Jānis Pāvils II: “Mūsdienu vitalitāte. Tajās iezīmējas — gan ļoti klusu — Baznīcai nav vajadzīgi nekādi jauni reforma- kaut kas līdzīgs Vasarsvētkiem Baznīcā. Bez tori. Baznīcai ir vajadzīgi jauni svētie.”3 šaubām, visas šīs kustības ir saistītas ar vai- Kopā ar J. Racingeru jāatzīst, ka šodien rākām problēmām, tajās vairāk vai mazāk mēs atklājam Koncila “pravietisko” funkciju. slēpjas arī briesmas, taču tā tas ir ar visu Likās, ka daži Vatikāna Otrā koncila teksti dzīvo. Viena no problēmām, kas saistīta ar to pasludināšanas brīdī tiešām bija aizstei- šīm kustībām, ir: kā iekļaut jaunās kustības gušies priekšā savam laikam. “Turpmākajā Baznīcas vispārējā pastorālajā darbībā.

7 LZA LOCEKĻU KORESPONDENCE

Tagad arvien biežāk var sastapt grupas, par visu cilvēku, cilšu un kultūru brālības kurās apvienojušies jauni cilvēki, kas visā no- zīmi. Ja ir vienotība — Baznīca kļūst par zīmi. pietnībā ir pieņēmuši Baznīcas ticību, vēlas Bet tam nepieciešams dialogs. Pirms Koncila to visā pilnībā īstenot dzīvē un kas apveltīti daudzi cilvēki izvairījās no dialoga, baidoties ar lielu misionāro dedzību. Intensīvā ticības par ticības tīrību, un izvēlējās aizstāvēšanās dzīve nebūt nemudina viņus bēgt sentimen- stilu. Koncils māca pavisam ko citu. tālismā, noslēgties savā pasaulē, bet gan Dialogs ir tuvākmīlestības zīme, tas tiek iekļauties pilnīgā, integrālā katolicismā. Viņu sākts otra cilvēka labā. Dialogs — tas ir kaut paustais prieks par ticību ir kaut kas lipīgs. kas pavisam cits nekā vienaldzība. Vienaldzī- Šajās grupās dzimst patiesi aicinājumi uz ba ir kļūdaina. Dekrētā par ekumenismu no- priestera kalpojumu, klostera dzīvi un arī ģi- sodīts viltus irenisms (no gr. eirēnē — miers), menes dzīvi.6 kura būtību varētu izteikt šādi — es mīļā mie- Jānorāda, ka liturģiskā atjaunotne ir pats ra labad ne ar vienu nesākšu nopietnu dia- redzamākais Koncila darba rezultāts. Kaut arī logu, neatklāšu savus patiesos uzskatus, lai šajā jomā radās sava veida grūtības, tomēr saglabātu labas attiecības, tādējādi noklusē- vairums ticīgo to uztvēra ar prieku, un tā ne- jot savu patiesības izpratni un glabājot sveci susi daudz labu augļu. Par to liecina tas, ka zem pūra. Protams, te nav runa par to, ka ticīgie daudz aktīvāk pieņem sakramentus un mums vienmēr viss un visiem būtu jāsaka, labāk saprot liturģiskos tekstus. Taču jānorā- bet gan par to, ka mums tomēr ir pienākums da, ka šajā tik svarīgajā kristīgās dzīves jomā saprātīgā veidā patiesību nodot tālāk, tas ir, liturģiskās reformas gars ne vienmēr ticis pa- kļūt līdzdalīgiem Baznīcai uzticētajā evaņģe- reizi interpretēts, kā par to liecina liturģisko lizācijas misijā. Te ir runa par patiesību un priekšrakstu patvaļīgs skaidrojums dažviet mīlestību. Patiesībā nevar dalīties citādi kā pasaulē vai arī liturģisko darbību sakrālās vien ar pašas patiesības spēku. Sludinot pa- dimensijas ignorēšana. Īpaši tas attiecas uz tiesību, es dodu iespēju patiesībai pašai sevi Euharistiju, kuru bieži vien pārvērš par “brā- aizstāvēt. Bet es to nevaru uzspiest adminis- līgu maltīti”.7 tratīvi. Dialogs ir kā eksāmens, kurā jāprot Turklāt jāuzsver, ka Vatikāna Otrais kon- atklāt mīlestību pret cilvēku. cils ir pozitīvi padziļinājis skatījumu uz Baz- Jāatgādina, ka atvērtība prasa dziļāku iz- nīcu. Baznīca nav tikai institūcija ar hierar- pratni par Baznīcu, par to, kas mēs, kristieši, hisku struktūru. Baznīca ir arī komūnija jeb esam. Vatikāna Otrā koncila mācība uzsver, kopība (communio). Tas nozīmē, ka Baznīcā ka Baznīca ir noslēpums, Kristus noslēpums, var pastāvēt vienotība daudzveidībā. Tāpat un ka visu savu spēku tā smeļ no saiknes ar communio rezultāts visos Baznīcas līmeņos Kristu. Baznīca ir sakraments, tātad cilvēka ir līdzdalība un līdzatbildība.8 Kopš Vatikā- kopības ar Dievu zīme un instruments. Kar- na Otrā koncila veiksmīgi attīstās sadarbība dināls Racingers pasaules bīskapu ārkārtas starp lajiem un garīdzniekiem. Viens no Kon- sinodē, kas notika 1985. gadā un bija veltīta cila vērtīgākajiem augļiem ir sevis uzupurēša- divdesmitajai gadadienai kopš Vatikāna Otrā nas gars, kas daudzus no lajiem iedvesmojis koncila noslēguma, sacīja, ka mums sev jā- kalpot Baznīcai. Tā ir jauna pieredze, kas ap- atgādina tā būtiskā patiesība, ka Baznīca vis- liecina — mēs esam viena Baznīca.9 pirms ir Dieva dāvana. Tas nozīmē, ka mēs Koncils Baznīcai palīdzēja kļūt atvērtai Baznīcu, tas ir, tās pamatstruktūru — sakra- pret tiem, kas tai nav piederīgi; tas parādīja mentus, ganītājus un uzdevumus —, esam ceļu, kas ved uz ticības dialogu ar citu konfe- saņēmuši no Dieva. Bet tas, ko esam saņēmu- siju kristiešiem, ar tiem, kas piederīgi citām ši, ir neizmērojami lielāks par to, ko darām. reliģijām, un ar neticīgo pasauli. Mums jābūt Tādējādi Baznīcas celšana ir ne tik daudz

8 Vislielākā divdesmitā gadsimta žēlastība. Vatikāna Otrajam koncilam — 51 struktūru reforma, cik vispārējā aicinājuma Dieva Atklāsmi. Tātad ceļš uz mērķi rodams uz svētumu īstenošana. Sinodes tēvu norāde nevis līdzās mūsu veiktajai kalpošanai, pat uz noslēpumu un svētumu atklāj ceļu, kā īs- ne līdzās mūsu tuvākajiem, kuru rīcībā esam, tenot dzīvē Vatikāna Otrā koncila mācību.10 bet gan šajā kalpošanā.13 Konstitūcijas par Baznīcu (Lumen gen- Patiesībā Koncils tika sasaukts, lai do- tium) pirmā nodaļa pamatoti saucas “Baznī- mātu par Baznīcas atjaunotni saistībā ar cas noslēpums”. Bez šīs noslēpuma dimen- evaņģelizāciju, kas nepieciešama pasaulei, sijas Baznīca cilvēkiem būtu nenozīmīga, tā kura tik ļoti mainījusies. “Šodien mēs jūtam zaudētu savu identitāti un sāktu līdzināties vajadzību dziļāk izpētīt Vatikāna Otrā konci- citām sabiedriskajām institūcijām. Tā nesa- la patieso nozīmi, lai mēs varētu reaģēt uz cītu neko īpašu, tā nebūtu nekas īpašs. Mēs jaunajiem pasaules izaicinājumiem un tiem apzināmies, ka Baznīca kristiešu sirdī var at- izaicinājumiem, kurus pasaulei piedāvā Kris- jaunoties tikai tad, ja arvien dziļāk iesakņojas tus.”14 Gatavojoties Vatikāna Otrajam konci- šī garīgā noslēpuma dimensijā. Tās pirmais lam, pāvests Jānis XXIII teica, ka tā devīze raksturīgais elements ir vispārējais aicinā- ir aggiornamento jeb “atjaunotne”, kas nozī- jums uz svētumu. Šis aicinājums ir domāts mē apustuliskā darba pielāgošanu mūsdienu visiem. Ir ļoti svarīgi tieši tā saprast Baznīcas vajadzībām. Līdz ar Koncilu šī devīze kļuva dziļo realitāti un tādējādi izvairīties no nepa- populāra, taču pēckoncila laiks parādījis, ka reizām socioloģiskām un politiskām interpre- tā jāuztver pareizi. Bīskapi ārkārtas sinodē tācijām attiecībā uz tās būtību.11 Jo, kā teicis mūs brīdina, ka aggiornamento nav jāsaprot Koncils, cilvēks sev ir neatklāts noslēpums, kā piemērošanās, kas veicina sekularizāciju un izsmeļošu un neapstrīdamu atbildi uz jau- un cilvēku orientē tikai uz pasaulīgām vēr- tājumiem, kas to skar, sniegs tikai Dievs (sal. tībām. Sinode aicina pievērsties integrālai GS, 21). Cilvēka (ikviena cilvēka!) cieņas pa- cilvēka koncepcijai, kas, nenoniecinot ma- mats ir viņa līdzība Dievam, tāpēc arī cieņa teriālās vērtības un apliecinot viņa garīgās pret Dievu ir pamats cieņai pret otru cilvēku vērtības, cilvēku orientētu uz to, ka viņa ga- un visu radību. Bez šīs teocentriskās dimensi- lamērķis ir pārdabiskā pestīšana un ka tā ir jas cilvēka tiesību aizstāvēšana un atbalstīša- reāli sasniedzama. Tādējādi cilvēka priekšā na, kas mūsdienās Baznīcai ir tik svarīgi, ne paveras dziļas kopības ar Dievu perspektīva. tikai pārvēršas horizontālismā, bet arī zaudē Aggiornamento patieso un viltus nozīmi var pamatu un kļūst par lielu fikciju.12 noteikt, tikai raugoties no Kristus pashālā no- Baznīcas noslēpums slēpjas aiz sakra- slēpuma skatpunkta, kur krusts ir vienots ar mentālajām zīmēm. Sakramenti paliek kā augšāmcelšanās prieku. Jāatsakās no pārāk objektīvais ceļš uz svētumu. Tie ir žēlastības vieglas pielāgošanās pasaules vērtībām, kas zīmes. Tie pārdabiski vieno ar Kristu. Turklāt noved pie sekularizācijas Baznīcā. Taču nav mums nepieciešama lūgšana, noslēpuma me- pieļaujama arī ticīgo kopienas noslēgšanās ditatīva apziņa un ieklausīšanās Dieva Vārdā. sevī — tai jāapliecina misionārā atvērtība uz Tomēr patiesa kristietība nav tikai noslēpuma integrāli izprastu pasaules pestīšanu.15 Tāpat apcere. Nedrīkst aizmirst par nepieciešamību jāuzsver, ka plaši sastopamais jēdziens inkul- apzināti rēķināties ar Dieva gribu. Nopietni turācija atšķiras no tikai ārējas pielāgošanās, iedziļinoties Evaņģēlijā, mēs nonākam līdz jo tā nozīmē patiesu kultūras vērtību pārvei- vienkāršai realitātei: patiesa kristietība vis- di, integrējot tās kristietībā, un kristietības pirms ir kopība (jeb vienotība, savstarpējā iesakņošanos dažādās kultūrās. Pāvests Pā- saikne, līdzdalība) vertikālā un horizontālā vils VI teicis, ka atsvešinātība starp Evaņģē- aspektā, liecība un kalpošana (koinonia, dia- liju un kultūru ir mūsdienu drāma, kas bijusi konia, martyria). Tā arī ir cilvēka atbilde uz sastopama arī citos laikmetos.16

9 LZA LOCEKĻU KORESPONDENCE

Ir vērts ņemt vērā 1985. gada ārkārtas Vatikāna Otrā koncila darbu, ar pārliecību sinodes ieteikumus attiecībā uz Koncila mā- varam secināt: Vatikāna Otrais koncils tūk- cību. Nepieciešama nopietna Koncila tekstu stošgades mijā ir jauna cerības zīme Baznī- ekseģēze.17 Konkrētāk — jāsper četri secī- cai. Pievienojoties pāvesta Jāņa Pāvila II teik- gi soļi: no jauna plašāk un dziļāk jāiepazīst tajam, tam, ko 1975. gadā teica kardināls Koncils; iekšēji tas jāpieņem; ar mīlestību Racingers, un 1985. gadā notikušās bīskapu pret to jāattiecas; jāīsteno dzīvē tā mācība. sinodes paustajai pārliecībai, vēlreiz vēlos Tikai Koncila iekšēja pieņemšana un tā mā- kopā ar viņiem apliecināt: Vatikāna Otrais cības iemiesošana dzīvē Koncila dokumentus koncils ir vislielākā žēlastība, kuru Dievs Baz- var darīt dzīvus un dzīvību nesošus. Jo tikai nīcai devis 20. gadsimtā. Citiem vārdiem sa- Koncila mācībā rodami mūsdienu pasaules kot, tas ir bijis Dieva aicinājums Baznīcai sa- un Baznīcas problēmu atrisināšanas priekš- gatavoties ieiešanai 21. gadsimtā. Arī Latvijai noteikumi.18 Koncils ir liela žēlastība, kas pēc Padomju Ja runa ir par Koncila teoloģisko interpre- Savienības sabrukuma daudziem Baznīcā pa- tāciju, tad pirmām kārtām jāņem vērā visi līdzēja ar degsmi kalpot garīgajai atdzimšanai dokumenti, turklāt to savstarpējā saistībā, un nākotnē Latvijā būs jaunās evaņģelizācijas lai tādējādi būtu iespējams sniegt Konci- pamatā, lai Evaņģēlija prieks pārveidotu ka- la izteikumu sīku skaidrojumu, jo tie nereti tolisko Baznīcu pēc Dieva gribas, to tuvinātu ir ļoti sarežģīti. Īpaša vērība jāveltī četrām citām kristīgajām konfesijām un rādītu ceļu nozīmīgajām Koncila konstitūcijām, kuras visiem patiesības meklētājiem. palīdz saprast pārējos dekrētus un deklarā- Jāatzīst, ka laikā, kad notika Vatikāna cijas. Nedrīkst nodalīt dokumentu pastorālo Otrais koncils, Baznīca piedzīvoja nopietnu iezīmi no to doktrinālās nozīmes, tāpat kā krīzi. Šodien ticība daudzviet piedzīvo dziļus nav pieļaujams šķirt Koncila garu no burta. pārbaudījumus. Arī Latvijas sabiedrību skar Turklāt Koncils jāuztver saistībā ar Baznīcas sekularizācija, patēriņa mentalitāte un rela- Tradīciju. Koncilā mēs smelsimies gaismu, tīvisms, ietekmējot mūsu pašu ticīgo tautu, kas nepieciešama gan mūsdienu Baznīcai, kura ne vienmēr atbildīgi izmanto Dieva dā- gan cilvēkiem. Visos koncilos ir viena un tā vāto brīvību. Te svarīgi atcerēties, ko par Kon- pati Baznīca.19 cilu teicis pāvests Francisks, — viņš atsaucās Noslēgumā sinodes tēvi no sirds patei- uz Svētā pāvesta Jāņa XXIII sacīto un aicināja cās Dievam Tēvam par vislielāko šī gadsimta izvairīties no neauglīga pesimisma, raugoties žēlastību: par Vatikāna Otro koncilu.20 Vēstī- uz situāciju mūsdienu pasaulē, īpaši ticības jumā Dieva tautai vienprātīgi tika uzsvērts: jomā. “Šodien, kad apritējuši piecdesmit gadi “Pieņemot Koncilu pilnīgi, mēs tajā rodam kopš Vatikāna Otrā koncila, mums sāp šī laik- avotu, ko mūsdienu un rītdienas Baznīcai ir meta posts un mēs esam tālu no naiva opti- devis Svētais Gars... Mēs nešaubīgi ticam un misma, tomēr reālisms nedrīkst izpausties kā skaidri redzam, ka šodien Baznīca Koncilā mazāka uzticēšanās Garam un mazāka ne- rod gaismu un spēkus, ko Kristus ir apsolījis savtība. Šajā sakarībā varam vēlreiz ieklau- saviem sekotājiem katrā vēstures posmā.”21 sīties vārdos, kurus pāvests Jānis XXIII sacīja Iedziļinoties jautājumā par grūtībām, kā- tajā neaizmirstamajā 1962. gada 11. oktob- das pēdējo gadu desmitu laikā piedzīvo Baz- ra dienā: “Diemžēl mums nākas klausīties nīca, ir skaidri redzams, ka vainot tajās Vati- tādu cilvēku runās, kuri ir reliģiskas dedzības kāna Otro koncilu ir vairāk nekā pārsteidzīgi. pilni, taču viņu spriedumos par faktiem trūkst Šāda nostāja liecinātu par to, ka mēs vai nu objektivitātes un apdomīga izvērtējuma. Situ- neuztveram Koncila domu, vai arī uztveram ācijā, kādā atrodas mūsdienu sabiedrība, viņi to ļoti virspusēji un fragmentāri. Izanalizējot nespēj saskatīt neko citu kā tikai sabrukumu

10 Vislielākā divdesmitā gadsimta žēlastība. Vatikāna Otrajam koncilam — 51 un nelaimes (..) mūsu pienākums ir katego- Avoti riski nepiekrist šiem katastrofas praviešiem, 1 Raport o stanie wiary. Z Ks. Kardynałem kuri vienmēr sludina visļaunāko, it kā tuvo- Josephem Ratzingerem rozmawia Vittorio tos pasaules gals. Mūsdienās, kad cilvēce, Messori, “Michalineum”, Warszawa-Stru- šķiet, nonāk pie jaunas lietu kārtības, drīzāk ga, 1986, 25.–26. lpp. jācenšas saskatīt Dieva apredzības noslēpu- 2 Turpat, 33. lpp. mainos plānus, kas pakāpeniski īstenojas 3 Turpat, 35. lpp. cilvēku veiktajā, bieži pārsniedzot cerēto, un 4 Turpat, 28.–29. lpp. kas Baznīcas labā gudri izmanto visu, arī cil- 5 Turpat, 29.–30. lpp. vēciskās neveiksmes.”” (EG 84) 6 sal. turpat, 36. lpp. Ir vērts uzdot būtiskus jautājumus attie- 7 Dwudziestolecie Soboru Watykańskiego cībā uz Vatikāna Otro koncilu, lai varētu tur- II, Wydawnictwo Wrocławskiej księgarni pināt kardināla Vaivoda 1965. gadā sākto archidiecezjalnej, Wrocław, 1986, sal. Vatikāna Otrā koncila ceļu Latvijā. Kā mēs, 92. lpp. būdami Baznīcas locekļi, esam atbildējuši uz 8 Turpat, 25. un 76.–77. lpp. šo Dieva aicinājumu Latvijas kontekstā? Vai 9 Turpat, 28. lpp. liturģijas svinēšana tautas valodā un Dieva 10 Turpat, sal. 66., 72. lpp. Vārda svarīguma apzināšanās mums palīdz 11 Turpat, 39.–40., 68. lpp. īstenot aicinājumu dzīvot svētumā un kopā 12 Turpat, 68. lpp. ar visiem draudzes locekļiem veidot Baznīcu, 13 sal. Bolesław Kominek. Kościół po So- vai esam aktualizējuši savu misionāro uzde- borze, “Editions du dialogue”, Paris, vumu daudzveidīgā sabiedrībā kopā ar citiem 1969, 44.–45., 49., 52. lpp. kristiešiem un arī ar meklējošiem cilvēkiem? 14 Dwudziestolecie Soboru, 43. lpp. Vai, veicot žēlsirdības darbus gan garīgajā, 15 sal. turpat, 32.–33., 77., 79. lpp. gan materiālajā jomā, esam kļuvuši tuvāki 16 sal. turpat, 34. lpp. cilvēkiem, kas piedzīvo grūtības? Vai savā 17 sal. turpat, 79. lpp. dzīvē, Baznīcā un Latvijas sabiedrībā esam 18 Turpat, 88. lpp. īstenojuši “Evaņģēlija prieku”, kā par to runā- 19 sal. turpat, 11.–12. lpp. jis pāvests Francisks, savā apustuliskajā pa- 20 sal. turpat, 36.–37. lpp. mudinājumā Evangelii gaudium, raksturojot 21 Turpat, 39. lpp. mūsu ticību?

Par autoru Zbigņevs Stankevičs ir Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts. Rīgas arhibīskapa metropolīta amatam viņu 2010. gada 19. jūnijā ordinēja pāvests Benedikts XVI.

About the author Zbigņevs Stankevičs is a Latvian Roman Catholic Archbishop. He was appointed metropolitan archbishop of Riga on 19 June 2010 by Pope Benedict XVI.

11 LZA LOCEKĻU KORESPONDENCE

Vatican II as the greatest Grace of the 20th Century

Zbigņevs Stankevičs [email protected] Summary

Keywords: Church, Council, evangelization, renewal, interpretation, dialogue, communion

The texts and teachings of the Second Vatican Council should be interpreted correctly in the Latvian context in tune with the Catholic Church. Cardinal Ratzinger in his 1985 interview helps to bring up the following points: reading the final documents would help to discover the Council’s authentic spirit. The Council was prophetic as it helps to solve our current prob- lems. The Church movements and groups, liturgical reform, multilevel dialogue of faith express sanctity efforts and deeper understanding of the Church as mystery and communion. Church renewal is geared towards evangelization and proper relationship to the world. The Council documents are interrelated and its pastoral meaning should be united to its doctrinal sense. The Church members should examine their attitudes towards the Council, by engaging in lit- urgy, appraisal of the Word of God, mission and closeness to people through works of mercy.

12 raksti LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944)

Ilgars Grosvalds [email protected]

Atslēgas vārdi: Latvijas sieviete, izglītība, zinātne

Deviņpadsmitā gadsimta 60. gados pieauga latvju sieviešu centieni pēc augstākās izglītī- bas. Viena no pirmajām sievietēm, kas uz to aicināja, bija Karolīna Kronvalde-Rolofa. Pirmā sieviete, kas ieguva vidusskolas izglītību, bija skolotāja Gaiduļa Paula. Lai apmierinātu latvju sieviešu izglītības centienus, pedagogi entuziasti Natālija Draudziņa, Voldemārs Maldonis, Anna Rūmane-Ķeniņa, Paulīne Stabuša un Marija Rogule-Beķere nodibināja privātas vidus- skolas. Cariskajā Krievijā sievietes ceļš uz augstāko izglītību bija slēgts. Zināšanas augstsko- las kursa apmērā varēja iegūt, pabeidzot augstākos sieviešu kursus vai dodoties studēt uz Šveici un Franciju. Latvijas Republikas laikā sievietei pavērās plašas iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā. No 1919. līdz 1940. g. Latvijas Universitātē to ieguva 2065 sievietes (30,18 % no studējošo kopskaita). Izglītību sekmēja Izglītības ministra biedre un Daugavpils Skolotāju institūta direktore (1925–1940) Valerija Seile. Par Rīgas 3. vidusskolas direktori strādāja Emma Vitenberga-Liekne, par teicamām skolotājām ģeogrāfijā — Mērija Saule-Slei- ne un dabaszinātniece Ella Rītiņa. Par mācībspēkiem Latvijas Universitātē 1919.–1939. gadā bija 72 sievietes, t. sk. ārkārtas profesore filoloģijā Anna Ābele, fizioloģijā — Marija Tauja-Tīlmane. Filoloģijas doktore Zenta Mauriņa iedibināja filozofiskās esejas žanru. Viņas darbi publicēti latviešu vācu, zviedru, angļu un krievu valodā.

Deviņpadsmitā gadsimta vidū latviešu sie- lās bija 2045, pagasta skolās — 9511.1 vietēm bija mazas iespējas izglītoties. Sešdes- Visās Kurzemes skolās 1862. g. ziemā mācī- mitajos gados līdz ar tautas materiālās lab- jās 4386 meitenes un 7725 zēni, vasarā — klājības un garīgās kultūras attīstību pieauga 226 meitenes un 902 zēni.2 Liela nozīme sievietes centieni pēc izglītības. Lieli nopelni laukos bija mājapmācībai. Sieviete bija pir- to veicināšanā bija vienam no jaunlatviešu mā, kas apmācīja bērnus lasīšanā. kustības aizsācējiem Krišjānim Valdemāram 1860. g. Rīgā Rātes mācību iestādēs zi- un “Pēterburgas Avīzēm”, kas aicināja sievie- nāšanas ieguva 299 meitenes jeb 32,88% tes iegūt izglītību. Tajā laikā meitenes laukos no audzēkņu skaita. 1875. g. Rīgas pilsē- ieguva zināšanas pagasta un draudžu skolās, tas kolēģijas pārziņā esošās elementārsko- bet pilsētās — pašvaldību elementārajās sko- lās mācījās 803 meitenes (no kopskaita lās un privātajās meiteņu skolās. 36,75 %). 1869. g. Vidzemē mācījās 8167 meite- Vienklasīgās elementārskolas Rīgā bija nes, no tām draudzes skolās 442, pagasta izvietotas parastajās privātmājās, īrētās tel- skolās — 7720. Zēnu skaits draudzes sko- pās. Nebija ne garderobes, ne citu palīgtelpu.

14 LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944)

Meitenes un zēni mācījās šķirti, tikai divās aritmētiku, vēsturi, ģeogrāfiju, dabas zinības, skolās notika kopīgas apmācības. Pielietoja glītrakstīšanu, zīmēšanu, rokdarbus un dzie- “boksterēšanas” un iekalšanas metodes. dāšanu. Pilnu kursu beigušās absolventes Līdz pat astoņdesmitajiem gadiem Rīgā ieguva mājskolotājas tiesības. Ģimnāzija ga- nebija nevienas latviešu skolas. Rātes skolu tavoja augstākās kārtas meitenes ģimenes un kolēģija to izskaidroja šādi: dzimto valodu sabiedriskai dzīvei. latvieši iemācoties mājās ģimenē, bet tālāk Lomonosova ģimnāziju beigušas vairākas mācoties vācu skolās, jo tā paveroties iespēja ievērojamas latviešu skolotājas un sabiedris- iegūt labāk atalgotas vietas.3 kās darbinieces, tai skaitā pedagoģe Natālija Toreiz uzskatīja, ka sievietes pasauli vei- Draudziņa, rakstniece Ivande Kaija, tēlniece do četri lielie “K” — Kirche, Kinder, Kleider, Olga Loginova.6 Küche. Neskatoties uz to, sievietes centās 1805. g. Rīgā nodibināja augstāka tipa pēc augstākas gara pasaules. Arvien lielāks meiteņu skolu — Lielo meitu skolu ar vācu latvju meiteņu skaits Vidzemē un Kurzemē mācību valodu. 1875. g. to pārkārtoja par ieguva vidējo izglītību. sieviešu ģimnāziju ar sešgadīgu mācību prog- Viena no pirmajām latviešu sievietēm, rammu. kas aicināja pacelt sieviešu izglītību, bija Pēc senatora Manaseina revīzijas, ar kuru jaunlatviete, Kronvalda Ata dzīvesbiedre Ka- sākās pārkrievošanās laikmets Baltijā, astoņ- rolīna Kronvalde. “Baltijas Vēstnesī” 1870. g. desmito gadu beigās skola bija spiesta pāriet K. Kronvalde rakstīja: “Līdz šim pārāk maz uz krievu valodu. 20. gs. sākumā tā atguva gādāts par sievietes izglītību, sievietēm vēl privileģētās tiesības — mācīt vācu valodā. nav tik daudz skolu un grāmatu kā vīriešiem. 1884. gadā pilsētas valde skolai uzcēla Tas nāk no tam, ka vēl nesen latviešos no- jaunu speciālu ēku Nikolaja (K. Valdemāra māca katru mazāko iespēju skolās iet. No tā ielā 2). Tajā Latvijas Republikas laikā atra- visvairāk cietusi sieviete.”4 dās Rīgas 3. (sieviešu) vidusskola. Lai iegūtu Karolīna Lizete Kronvalde dzimusi Cariskās Krievijas pilntiesīgu vidējās izglī- 1836. g. 14. aprīlī Lielgramzdā ārsta Rolofa tības diplomu, tās absolventēm vajadzēja ģimenē. Izglītību ieguvusi pašmācības ceļā. kārtot gala eksāmenu krievu Lomonosova 1855. g. kā eksterne nolikusi mājskolotājas ģimnāzijā.7 eksāmenu. 1868. g. Tērbatā apprecējusies ar Ati Kronvaldu. Kopā ar vīru 1873. g. pārcēlu- *** sies uz Vecpiebalgu. Pēc A. Kronvalda nāves Ilgs bija latviešu sievietes ceļš uz vidējo 1875. gadā, dzīvojusi Rīgā. Strādājusi par izglītību. Lai to iegūtu, vajadzēja mācīties valodas skolotāju un vadījusi Latviešu biedrī- krievu vai vācu sieviešu ģimnāzijās. bas internātu. Mirusi 1931. gada 23. oktobrī Pirmā latviete, kas ieguva vidusskolas iz- Vecpiebalgā.5 glītību, bija vēlākā rakstniece Gaiduļa Paula, īstā vārdā Paulīne Gailīte. *** Gaiduļa Paula dzimusi 1848. g. 28. sep- 1868. g. ar Vidzemes ģenerālgubernato- tembrī Dzērbenē Jāņa Baloža ģimenē. Viņš ra grāfa Ivana Šuvalova gādību sāka darbī- strādājis par skolotāju Dzērbenē un Pēterbur- bu Lomonosova meiteņu ģimnāzija ar krievu gā, bijis pirmais latviešu mūzikas kritiķis. mācību valodu. 1871. gadā tā ieguva savu 1864. g. Paula beigusi Tērbatas ģimnāzi- skolas ēku Troņmantnieka (Raiņa) bulvārī 29. ju. 46 gadus strādājusi par skolotāju Dzērbe- Darbojās divas sagatavošanas un piecas pa- nē, aktīvi piedalījusies vietējā kultūras dzīvē. matklases, atvēra arī astoto — pedagoģisko Vīrs Toms Gailītis-Gaidulis bija skolotājs un klasi. Mācīja krievu, franču un angļu valodu, rakstnieks. Mirusi 1925. g. 3. februārī Rīgā.8

15 raksti

Latvju meitenes, apmeklējot vācu vidus- tenes. Par skolotājiem strādāja mākslinieki skolas, nereti pārvācojās. Lai saglabātu mei- Janis Rozentāls, Jūlijs Madernieks, kompo- tenēm latvisku garu, 1880. g. Rīgas Latvie- nists Emīls Dārziņš, dzejnieks Vilis Plūdonis šu palīdzības biedrība Avotu ielā 29 atvēra un valodnieks Kārlis Mīlenbahs. Skola saņē- Meitu skolu. Tajā mācīja latviešu, krievu un ma inspektora jaunlatvieša Friča Treilanda vācu valodu, rēķināšanu, rokdarbus, glīt- (Brīvzemnieka) palīdzību. rakstīšanu, zīmēšanu, ģeogrāfiju, dziedāša- 1903. g. skolā atvēra pedagoģisko klasi, nu, saimnieciskās zinības un grāmatvedību. kuru 1907. g. beidza pirmās 16 absolventes. 1892. g. skolu pārveidoja par sešklasīgu iz- Tā kā telpas kļuva par šaurām, 1910. g. skolu glītības iestādi. 1903. g. tajā sāka darboties pārcēla uz ēku Ģertrūdes ielā 32, ko uzcēla pedagoģiskā klase. Mācību valoda bija krievu. arhitekts Eižens Laube par N. Draudziņas lī- Liela vērība tika pievērsta arī latviešu valodai dzekļiem. Skolu nosauca par Natālijas Drau- un latviskā gara izkopšanai. Skola sekmīgi at- dziņas ģimnāziju. No 1895. līdz 1940. g. tīstījās. 1905. g. tajā mācījās 351 meitene.9 viņa bija tās īpašniece un direktore. Ģim- Skolu beigusi vēlākā Jelgavas Centrālā peda- nāziju beigušas bērnu psiholoģe Eleonora goģiskā institūta paraugpamatskolas skolotā- Upatniece, dzejniece Zinaida Lazda Šreibere. ja Milda Martinelli un Latvijas sūtņa Zviedrijā N. Draudziņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu or- dzīvesbiedre Milda Salnais. deni (IV šķ., 1926). Pedagoģe mirusi Rīgā Lai apmierinātu latvju sievietes izglītības 1949. g. 22. janvārī.11 centienus, Rīgā latviešu pedagogi entuzias- 1899. g. darbu uzsāka Paulīnes Sta- ti Natālija Draudziņa, Voldemārs Maldonis, bušas trešās kategorijas meiteņu skola. Anna Rūmane-Ķeniņa, Paulīne Stabuša un 1901. g. to pārveidoja par otrās kategorijas Marija Rogule-Beķere nodibināja privātās aug- mācību iestādi, 1907. g. tā ieguva privātās stākās vidējā tipa skolas. Mācītājs un skolo- ģimnāzijas nosaukumu.12 tājs V. Maldonis 1901. g. atvēra I kategorijas 1900. g. skolotāja Anna Rūmane-Ķeni- meiteņu skolu Rīgā, Peldu ielā 22. Tajā bija ņa atvēra otrās kategorijas meiteņu skolu. Tā divas sagatavošanas un četras pamatklases. 1904. g. kļuva par pirmās kategorijas skolu Ar laiku skola ieguva popularitāti, audzēkņu un 1907. g. — par ģimnāziju. Līdz 1912. g. skaits palielinājās un to pārcēla uz plašākām viņa bija tās direktore. Skola sākumā darbo- telpām Blaumaņa ielā 26, kur tā darbojās līdz jās Rīgas Latviešu biedrības namā, 1906. g. Pirmajam pasaules karam. 1905. g. skolai to pārcēla uz īpaši skolas vajadzībām cel- piešķīra valsts ģimnāzijas tiesības. V. Mal- to ēku Tērbatas ielā 15/17, kas piederēja doņa ģimnāziju beigusi O. Kulitāne-Stakle, A. Rūmanei-Ķeniņai. Skolā par skolotājiem M. Saule-Sleine, P. Jēgere-Freimane.10 strādājuši rakstnieki un mākslinieki K. Skalbe, Skolotāja Natālija Draudziņa 1895. g. at- A. Austriņš, V. Plūdonis, A. Saulietis, J. Ma- vēra Rīgā otrās pakāpes meiteņu skolu. dernieks, J. Kuga, E. Dārziņš.13 Natālija Draudziņa dzimusi 1864. g. 1908. g. darbību sāka ceturtā Beķeres 14. decembrī Lietuvā, Šauļu apriņķī, zem- privātā ģimnāzija Rīgā, Stabu ielā 14. To uz- kopju ģimenē. Mācījusies Mežotnes un Baus- turēja un līdz 1940. g. vadīja Marija Rogu- kas pamatskolās. Beigusi Lomonosova ģim- le-Beķere. nāziju ar mājskolotājas tiesībām. Marija Rogule-Beķere dzimusi 1882. g. 1887. g. Jelgavā N. Draudziņa atvē- 21. oktobrī Mēdzulā Jāņa Beķera ģimenē. ra meiteņu skolu. 1895. g., pārceļoties uz Beigusi ģimnāziju un ieguvusi vidusskolas Rīgu, nodibināja savu meiteņu skolu. Tā skolotājas tiesības. Apbalvota ar Triju Zvaig- ātri attīstījās. 1895. g. tajā mācījās 69, žņu ordeni. 1941. g. 14. jūnijā izsūtīta uz 1904. g. — 476, bet 1911. g. –— 694 mei- Sibīriju.14

16 LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944)

Vairums privātskolu, kas 20. gs. sākumā mineraloģe Irma Kvelberga, ķirurģe Olga Bor- darbojās Vidzemes un Kurzemes guberņā, mane, pedagoģe Valerija Seile un rakstniece bija meiteņu mācību iestādes. Valsts un paš- Minna Dišlere. Pēc Pirmā pasaules kara dau- valdības iestādes pilsētās uzturēja galveno- dzām no viņām akadēmiskā darbība noritēja kārt zēnu skolas. Privātajās sieviešu mācību Latvijas Universitātē. iestādēs bija augsta mācību maksa. Tajās Maskavā Augstākos sieviešu kursus bei- mācīties varēja atļauties bagātu pilsētu grunt- dza ķīmiķe Lidija Liepiņa, mineraloģe Katrī- nieku un lauku saimnieku meitas. Mazturīgās na Zēberga un dabas zinātniece Ella Rītiņa. meitenes bija spiestas apmierināties pilsētā Milda Liepiņa Augstākajos sieviešu kursos ar elementārskolām, laukos — ar pagasta un Maskavā apguva vēsturi, pēc tam Maskavas draudžu skolām un mājapmācību.15 Universitātē — pedagoģiju un psiholoģiju. 1904. g. Rīgā atvēra izglītības un sabied- Filoloģe Alise Karlsone 1915. g. beidza riskā darbinieka Viļa Olava privāto tirdznie- Kijevas universitāti.17 cības skolu. Tajā sākumā uzņēma tikai mei- Lidija Liepiņa strādājusi dažādās aug- tenes. 1907. g., kad atvēra komercskolas stākajās mācību iestādēs Maskavā. Viņa kā klases, varēja mācīties arī zēni. Te audzēkņi pirmā latviete Padomju Savienībā ieguva ķī- varēja iegūt pilnu vidējo izglītību. Bez vispā- mijas doktores (1937) un profesores (1940) rīgiem izglītības priekšmetiem mācīja preču nosaukumu. Kopš 1945. g. viņas dzīve un zinātni, korespondenci, grāmatvedību un da- darbs aizritēja Latvijā. Viņa strādājusi par žādus speciālus priekšmetus. Skola gatavoja profesori Latvijas Universitātē (1945–1958), kantora darbiniekus, grāmatvežus rūpniecī- Rīgas Politehniskajā institūtā (1958–1972) bas un tirdzniecības uzņēmumiem un ban- un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ne- kām. organiskās ķīmijas institūtā par Fizikālās 1905. g. atvēra Ata Ķeniņa privāto ko- un koloidālās ķīmijas laboratorijas vadītāju mercskolu. Par skolotājiem te strādāja peda- (1946–1960). 1951. g. viņu Latvijas PSR gogi K. Dēķens, K. Melnalksnis un rakstnieks Zinātņu akadēmijā ievēlēja par pirmo sievieti A. Saulietis. 1908. g. Martas ielā 5 uzsāka akadēmiķi.18 darbu skolotāja Ģederta Odiņa tirdzniecības F. Mīlenbaha grāmatā “Latvieši un lat- skola. Tā kļuva par latviešu progresīvo sko- vietes Krievijas augstskolās” atzīmēts, ka lotāju pulcēšanās vietu un jaunrades centru. 1906. g. Maskavas konservatoriju absolvē- Tajā, paužot jaunākās atziņas pedagoģijā, jusi Marija Gubene, bet Pēterburgas konser- enerģiski darbojās jaunais skolotājs Jānis vatoriju — Jūlija Maršalka, Natālija Šmidte, Greste. Mācību maksa komercskolās bija ze- Roze Fogelmane un Elīza Pēkšena.19 māka nekā ģimnāzijās: tajās mācījās daudz Marija Gubene dzimusi 1872. g. 27. au- latviešu, tai skaitā lauku jauniešu.16 gustā Kraukļu pagasta Nikolaja skolā tautsko- lotāja ģimenē. 1906. gadā beigusi Maskavas *** universitāti. No 1906. līdz 1919. g. strādā- Cariskajā Krievijā sievietei ceļš uz augstā- jusi Rīgas skolās par skolotāju. No 1919.– ko izglītību bija slēgts. Bija jāpārvar daudz 1936. g. — Latvijas Konservatorijas pe- šķēršļu, lai to iegūtu augstskolas apmērā. dagoģe, profesore (no 1927). Apdarinājusi Zināšanas varēja iegūt, pabeidzot Augstā- latviešu tautas dziesmas, komponējusi solo- kos sieviešu kursus. Pēterburgā tos absol- dziesmas. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni vēja valodniece Alma Ābele, bioloģe Marija (IV šķ., 1929). Mirusi 1947. g. 2. augustā Tauja-Tīlmane, mākslas vēsturniece Olga Rīgā.20 Rudovska, purvu pētniece Marija Galenie- Pēterburgas Konservatorijā studējušas ce-Liniņa, agronome Olga Kulitāne-Stakle, Katrīna Dombrovska, Bonifācija Rogge,

17 raksti

Dagmāra Rozenberga un Elza Stērste. dzīgas attiecības līdz viņas mūža beigām. B. Rogge Latvijas konservatorijā strādājusi Publicējusi monogrāfiju “Eleonora Dūze” no tās dibināšanas par klavierklases vadītāju, (itāļu valodā 1938, latviešu valodā 1940). bet E. Stērste, vēlākā rakstniece, — par Jel- 1925., 1936. un 1938. gadā apmeklējusi gavas mūzikas skolas (1913–1915) un Rīgas Latviju.24 pilsētas ģimnāzijas skolotāju (1918–1920). Pirmā latviete, kas studējusi ārzemēs *** Šveicē, Cīrihē, un Francijā, Monansjē (1892– Latvijas Republikā latviešu sievietēm jau 1897), bija Raiņa māsa Dora Stučka-Pliekšā- no paša sākuma bija iespēja iegūt ne vien ne. Lai gan viņa studijas nepabeidza, tās deva pamata un vidējo, bet arī augstāko izglītī- pamatu viņas intelektuālajai izaugsmei.21 bu dzimtajā valodā. 1919. g. 8. decembrī D. Pliekšāne 1893. g. “Dienas Lapā” pieņemtais likums par izglītības iestādēm rakstīja: “No Krievijas lielā mērā plūst stu- noteica visiem pilsoņiem bezmaksas obli- dentes uz Šveices un Francijas augstskolām. gātu pamatskolas izglītību. Apmācību ieva- Dzīšanās pēc augstākās izglītības no tīra dīja pirmskola (bērniem vecumā no 7 līdz principu jautājuma kļūst pamazām par ek- 8 gadiem), četrgadīgā pamatskola (no 9 līdz sistences jautājumu, kur studentes tīri dabīgi 12 gadiem), sešgadīgā pamatskola (no sāk piegriezt lielu vērību studiju praktiskajai 12 līdz 14 gadiem) un divgadīgā papildskola pusei, tiesībām, kādas tās piešķir un to saim- (vecākiem par 14 gadiem, skolu neapmeklē- nieciskajiem panākumiem dzīvē… jušiem bērniem). Kaut gan sieviete studente Parīzē nav Sākums bija grūts: trūka skolas ēku, mā- vairs nekāds retums, tomēr viņas stāvoklis cību līdzekļu un skolotāju. 1922./23. mā- pirmajā gadā ir diezgan grūts; katrai par sevi cību gadā ārpus skolas palika vairāk nekā jāizkaro sev cienība no profesoriem un bied- 63 tūkstoši jeb trešdaļa bērnu līdz 14 ga- riem.”22 diem. Daudz trūkumcietēju bija Ilūkstes ap- Pirmās Šveicē medicīnu studējušās riņķī Latgalē un Kurzemē Nīcas un Rucavas un beigušās latvietes ir: Klāra Hibšmane novadā, kur trīs četri bērni bieži vien iztika (1879–1946), Lonija Treigūte-Neiberga ar vienu apavu pāri. Pat Jaunjelgavas apriņķī (1880–1976), Anastasija Rūtenberga-Čikste skolu apmeklēja tikai 20% obligātās izglītī- (1878–1962), Anna Liberte-Rītere, Vikto- bas bērni. Likums paredzēja, ka bērniem, rija Cielēna u.c. Latvijas Republikas laikā kuri trūkuma dēļ nav spējīgi apmeklēt skolu, K. Hibšmane strādāja par higiēnas skolotāju jāsaņem materiālā palīdzība no pašvaldības Rīgas 3. vidusskolā, L. Treigūte-Neiberga — iestādēm, bet tās pašas bija trūcīgas. par ārsti Gintermuižas psihiatriskajā slimnī- Ar laiku skolu neapmeklējušo skaits saru- cā Jelgavā.23 Ārzemēs mūžs aizritējis ārstei ka. Atjaunoja veco skolu telpas, cēla jaunas O. Resnevicai-Sinjorelli. skolas. Lai sagatavotu pamatskolas skolotā- Olga Resnevica-Sinjorelli dzimusi 1883. g. jus, piecos gados dažādos kursos apmācīja 23. jūlijā Jaunsvirlaukas pagastā. Beigusi vairāk nekā 2,5 tūkstošus personu, tai skaitā ģimnāziju Jelgavā. Studējusi medicīnu Bernē daudzas sievietes.25 (Šveicē), Sjēnā un Romā (Itālijā). Apprecēju- Agrāko skolotāju semināru vietā, kur par sies ar medicīnas profesoru A. Sinjorelli, strā- tautskolotājiem sagatavoja tikai vīriešus, stā- dājusi viņa klīnikā Romā. Vadījusi vienu no jās skolotāju institūti, kur sievietes bija ievē- pazīstamākajiem saloniem Romā. To apmek- rojamā pārsvarā. Darbojās Rīgas Skolotāju lējuši O. Rodēns, Dž. Papini u.c. pazīstami institūts (1922–1938), Daugavpils Skolotāju mākslinieki un literāti. 1915. g. iepazinusies institūts (1923–1940) un Jelgavas Skolotā- ar aktrisi Eleonoru Dūzi, ar kuru bijušas drau- ju institūts (1925–1930). 1938. g. Rīgas

18 LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944)

Skolotāju institūta vietā nodibināja Cēsu Sko- Pamatskolās, papildskolās un bērnudār- lotāju institūtu. Trīsdesmito gadu sākumā jau zos strādāja 8556 skolotāji: 4810 sievietes bija sagatavots pietiekams skaits skolotāju. (56,2%) un 3746 vīrieši, mācījās 1047 97 No pamatskolas skolotāja profesiju ieguvuša- meitenes un 114 754 zēni. Skolotāju institū- jiem divas trešdaļas bija sievietes.26 tos izglītību ieguva 878 sievietes jeb 68,44% Pamata, vidējo un augstāko mācību iestā- no kopskaita. žu audzēkņu skaits 1933./34. mācību gadā Latvijas valsts izglītībai izdeva 14,7% no dots 1. tabulā.27 budžeta, kamēr pārējās Eiropas valstis vidēji

1. tab. Latvijas mācību iestādes 1933./34. mācību gadā

Audzēkņi Mācību spēki Tips vīrieši sievietes vīrieši sievietes kopā Pamatskolas, pirmskolas, papildu 114754 104797 3746 4810 8556 skolas, bērnudārzi Ģimnāzijas 5974 7521 1034 658 1692 Komercskolas 1019 1315 196 99 295 Skolotāju institūti 401 878 106 44 150 Angļu valodas institūts 34 377 12 2 14 Mājturības seminārs – 73 – 6 6 Tehnikumi 1389 15 214 10 224 Pasta un telegrāfa vidusskolas 47 67 11 6 17 Lietišķās mākslas vidusskola 35 44 12 4 16 Lauksaimniecības vidusskola 345 209 25 8 33 Dārzkopības vidusskola 37 12 1 – 1 Garīdznieku sagatavošanas iestādes 112 16 18 1 19 Žēlsirdīgo māsu skolas – 70 21 9 30 Jūrskolas 338 – 47 1 48 Zemākās arodu skolas 2639 413 305 50 355 Zemākās lauksaimniecības skolas u.c. 771 762 93 63 156 radniecīgās iestādes Kopā speciālās mācību iestādes 7167 4251 1061 303 1364 Privātās augstākās mācību iestādes 593 338 104 9 113 Latvijas Universitāte 6113 2525 347 36 383 Latvijas Mākslas akadēmija 145 66 21 1 22 Latvijas Konservatorija 148 147 25 12 37 Kopā valsts augstākās mācību iestādes 6406 2738 393 49 442

Avots: Ausējs L., Kronlīns J. Skolu sistēma. Latviešu konversācijas vārdnīca. 11. sēj., Rīga: A. Gulbis, 1934– 1935, 20923–20924. sl.

19 raksti

12,1%. Skolēnu skaita ziņā pamatskolās uz Pilsētnieku ģimenē. Mācījusies Vecpiebalgas vienu skolotāju Latvija bija otrajā vietā Eiropā draudzes skolā un Rīgā ģimnāzijā. Skolotā- aiz Zviedrijas. ja no 1907. g. Latvijas Universitātē studē- Sievietes vidējo vispārīgo izglītību ieguva, jusi pedagoģiju. Piedalījusies Latvijas Izglītī- galvenokārt mācoties dažāda tipa ģimnāzijās. bas biedrības dibināšanā. Apbalvota ar Triju Klasiskajā ģimnāzijā uzsvars bija uz tā sauca- Zvaigžņu ordeni. Mirusi 1946. g. majām vecajām valodām — latīņu un grieķu, Viņas vadītajā skolā audzēkņiem centās humanitārajās ģimnāzijās — uz humanitāra- dot zināšanas par kādu amatu: rokdarbiem, jiem priekšmetiem, angļu un vācu valodu, bet dārzkopību vai fotografēšanu.30 reālģimnāzijās — uz matemātiku, fiziku u.c. Talantīgā pedagoģe Emma Vitenber- eksaktajiem priekšmetiem. 1933./34. gadā ga-Liekne 15 gadus strādāja par Rīgas pil- ģimnāzijās mācījās 7521 meitenes (55,7% sētas 3. vidusskolas direktori. Viņa dzimusi no kopējā skaita).28 1886. g. 28. maijā Līgatnes pagastā lauk- saimnieka ģimenē. Beigusi Briseles Jaunās *** universitātes Filozofijas un literatūras noda- Latvijas izglītības sistēmā ne viena vien ļu. Rīgas pilsētas 3. vidusskolas direktore sieviete ieņēma vadošus amatus. V. Seile (1919–1934). Precējusies ar skolotāju Jāni strādāja par izglītības ministra biedri (1921– Liekni. Viņas vadītajā vidusskolā meitenes 1922) un Daugavpils skolotāju institūta di- ieguva vispārējo vidējo izglītību un kādu pie- rektori (1925–1940). mērotu amatu. Audzēknes gatavoja ģimenes Valerija Seile dzimusi 1891. g. 23. jū- dzīvei un bērnu audzināšanai. Bez vispārī- nijā Makašānu pagastā Seiļu ciemā trūcīgā giem priekšmetiem skolā pasniedza higiēnas, zemnieku ģimenē. Vecākiem pārceļoties uz anatomijas un bērnu kopšanas stundas. Pēterburgu, beigusi turienes Ņikiforova pri- E. Liekne periodikā rakstījusi par pedago- vātģimnāziju un Bestuževa Augstāko sieviešu ģijas jautājumiem. Apbalvota ar Triju Zvaig- kursu Filoloģijas un vēstures fakultāti (1919). žņu ordeni. Mirusi 1940. gadā Rīgā. Bijusi Krāslavas ģimnāzijas direktore (1920) Rīgas 3. vidusskolu beigušas aktrises Li- un Rēzeknes skolu inspektore (1926). Ilgi lita Bērziņa, Irma Laiva un Benita Ozoliņa.31 (1925–1940) strādājusi par Daugavpils Sko- Savas ģimnāzijas sekmīgi vadīja Natālija lotāju institūta direktori. Vadījusi Latgaliešu Draudziņa un Marija Beķere-Rogule. Rīgas skolotāju savienību, vēlāko Latgaliešu skolo- mājturības skolas priekšgalā bija agrono- tāju centrālo biedrību (1917–1940). me Milda Rozena, Jaungulbenes mājturības Publicējusi grāmatas “Latviešu valodas skolas — Zenta Ozoliņa. Rīgas V. Zālīša sintakse”, “Latgalīšu izlūksne”, 1921), “Lat- pamatskolas pārzines pienākumus pildījusi goles likteņi bēgļu laikmetā” (1936), “Paida- M. Saule-Sleine. goģikas vēsture” (I, 1944). Mērija Saule-Sleine dzimusi 1895. g. Valērija Seile ir Triju Zvaigžņu ordeņa 15. novembrī Rīgā veikala īpašnieka ģimenē. (1926) kavaliere un Tēvzemes balvas (1940) 1914. g. beigusi V. Maldoņa ģimnāziju. 1918.– laureāte. Pēc Otrā pasaules kara bijusi Rī- 1920. g. studējusi Maskavas, vēlāk Smo- gas 2. vidusskolas krievu valodas skolotāja ļenskas universitātē un 1921.–1931. g. — (1953–1957). Mirusi 1970. g. 10. maijā Latvijas Konservatorijā. 1923.–1945. g. strā- Rīgā.29 dājusi dažādās Rīgas vidusskolās. Rakstnieka Rīgas pilsētas 2. (meiteņu un zēnu) ģim- Pētera Birkerta, vēlāk ģeogrāfa Indriķa Sau- nāzijas pirmā direktore un inspektore bija les-Sleiņa sieva. Kopā ar P. Birkertu apkopo- Elma Grāve. Viņa dzimusi 1885. g. 9. augus- jusi “Latvju tautas anekdotes” (1925, 1926), tā Vecpiebalgā zemkopju Andreja un Marijas “Latviešu sakāmvārdus un parunas” (1927).

20 LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944)

Kopā ar I. Sleini sarakstījusi ģeogrāfijas grā- kumus. Eleonora Upatniece-Jēgere, ārste un matu “Dzintarzeme — dzimtene” (1937). bērnu psiholoģe, sarakstījusi “Mazbērna un Mirusi 1982. g. 26. decembrī Rīgā.32 bērna garīgā audzināšana”. Savus uzskatus bērnu psiholoģijā viņa plaši popularizējusi *** skolotāju un vecāku vidū, lasot lekcijas un Pirmā latviešu tautības akadēmiski izglīto- publicējoties periodikā.35 tā sieviete dabas zinātnēs Ella Rītiņa-Jēkab- sone rakstījusi par metodiskiem jautājumiem. *** Viņa beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju. Latvijas valstij ļoti svarīga bija arodizglītī- 1897. gadā uzsākusi darbu Jonatāna bied- ba: lauksaimniecībai, rūpniecībai un tirdznie- rības skolā Rīgā, kuru vadīja pārzinis Indriķis cībai bija vajadzīgi arodus apguvušie jaunieši. Rītiņš. 1898. g. viņi apprecējās. 1900. g. Meitenes un zēni pēc četrklašu (vēlāk — seš- E. Rītiņa iestājās Bernes universitātē Šveicē, gadu) pamatskolas beigšanas varēja iestāties bet no 1901. gada izglītību turpināja Mas- zemākās arodu skolās un zemākās lauksaim- kavas Sieviešu augstāko kursu dabaszinātņu niecības skolās un citās radniecīgās mācību nodaļā, kuru 1904. g. absolvēja. Strādāja iestādēs. 1933./34. g. zemākās arodu skolās A. Rūmanes-Ķeniņas ģimnāzijā un A. Ķeni- mācījās 413 meitenes (15,6% no audzēk- ņa reālskolā.1907. g. sarakstīja metodiskos ņu kopskaita) un zemākās lauksaimniecības norādījumus “Mazo dabas pētnieku audzinā- skolās 762 meitenes (49,7%). Arodizglītību tājiem”. Kopā ar vīru I. Rītiņu 1908. g. no varēja iegūt arī vairākās specializētās vidus- vācu valodas pārtulkojusi O. Šneila “Dabas skolās. 1933./34. g. lauksaimniecības vidus- stāstus”, bet 1911. un 1912. g. — B. Lans- skolā zinības apguva 209 meitenes (37,7% berga “Mežos un ārēs” (1.–2. d.). no kopskaita), Dārzkopības vidusskolā — Pirmā pasaules kara laikā ar citiem peda- 12 (17,0%), Lietišķās mākslas vidusskolā — gogiem sastādījusi Latvijas skolu programmu 44 (55,7%), Pasta un telegrāfa vidusskolā — projektu dabas zinātnēs un ģeogrāfijā. No 67 (58,7%).36 1917. gada rudens līdz aiziešanai pensijā Sazarotajā komercskolu tīklā sagatavo- 1936. gadā strādājusi Rīgas 1. ģimnāzijā. ja kantora darbinieces lauksaimniecības, 1926. gadā iznāca viņas “Vadonis skolēnu rūpniecības, tirdzniecības iestādēm un ban- darbiem dabas mācībā vidusskolām”. Apbal- kām. V. Olava komercskolai Rīgā, Valmieras vota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru. 1944. un Balvu pilsētas komercskolām pievienojās gadā emigrēja uz Vāciju, pēc tam uz ASV Daugavpils Latviešu biedrības komercsko- Denveru.33 la, pēc tam Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Gul- Skolotājas sarakstīja vairākas mācību grā- benes un Jaunjelgavas komercskolas. Tajās matas: Antonija Āre Kulmane “Ābeci mājai un 1933./34. gadā mācījās 1315 meitenes skolai”, Natālija Bastēna — franču valodas (55,8% no kopskaita).37 kursu “Cours practuque de langue francai- Latvijas Sarkanais krusts organizē- se”, 1.–2., Austra Dāle — grāmatu “Sievietes ja žēlsirdīgo māsu skolas Rīgā un Jelgavā. stāvoklis senajā Ēģiptē”. Izdota Rīgas pilsē- 1933./34. g. tajās mācījās 70 meitenes. tas 3. vidusskolas skolotājas Austras Kār­ Sievietēm bija mazākas iespējas nekā kliņas “Latviešu literatūras vēsture vidussko- vīriešiem iegūt vidējo profesionālo tehnisko lām” (1938) un “Latviešu literatūras vēsture” arod­izglītību. No vidējām tehniskām mācību (1939).34 iestādēm lielākās bija Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas pilsētas galvenā skolu ārste Eliza- Rīgas pilsētas vakara tehnikums, kas bija cie- bete Rūtenfelde izstrādājusi noteikumu, kas ši saistīts ar Rīgas pilsētas amatniecības sko- regulē skolu ārstu darbu, tiesības un pienā- lu, un Liepājas Valsts tehnikums, bet tajās

21 raksti

sievietes tikpat kā neuzņēma. Rīgas Valsts (1922–1936) un direktore (1927–1936), tehnikumā, kur zēniem bija pieejamas tādas Latvijas Universitātes (1929–1939) un Jel- specialitātes kā elektrotehnika, mehānika, ķī- gavas Lauksaimniecības akadēmijas Mājtu- mija, tehnoloģija, celtniecība, satiksmes ceļu rības vecākā lektore (1939–1941), Latvijas un dzelzceļu ekspluatācija, nemācījās nevie- Lauksaimniecības akadēmijas Mājturības un na meitene.38 mājsaimniecības docente (1944–1948). Mi- 1933./34. g. Rīgas tehnikumos zinības rusi 1991. g. 11. aprīlī Rīgā. apguva 1379 zēni, bet tikai 15 meitenes Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa (1,1%). 5. šķiru. Ir grāmatas “Mājsaimniecība” Sevišķu vērību arodizglītībai pievērsa (1931) līdzautore.41 K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā. Izglītības ministrs Jūlijs Auškāps uzskatīja, ka izglītības *** sistēmas pamatu pamats ir bezmaksas pa- Svešvalodu (angļu un franču) apgūšanu matskolas izglītība: “Mazāks vispārējās izglī- sekmēja Angļu valodas institūts un Franču tības līmenis nav pieļaujams, jo neatbilst ne valodas institūts, kurā strādāja speciālisti no laikmeta prasībām, ne mūsu tautas izglītības Anglijas un Francijas. tieksmēm, ne tās garīgai apdāvinātībai.” Viņš Angļu valodas institūtu nodibināja uzskatīja, ka jāizveido papildskolas ar amat- 1922. g. Institūtam bija divas nodaļas: pe- niecības un lauksaimniecības raksturu. Nā- dagoģiskā (ieskaitot literāro) un tirdzniecības. kamo vietu viņš ierādīja nevis vidusskolām, Pedagoģiskā nodaļā sagatavoja pamatskolas bet arodskolām: “Ģimnāzijas uzdevums ir un vidusskolas skolotājus, uzņēma vidussko- sagatavot jaunatni augstskolām, bet arodsko- las absolventus, bet tirdzniecības nodaļā — las — sagatavot praktiskai dzīvei. Nedrīkst arī jauniešus ar nepabeigtu vidējo izglītību. rasties tāds stāvoklis, ka, jaunatne ģimnāzi- Mācību kurss pedagoģiskā nodaļā bija četri jās atrauta no zemes, neatrazdama sev vietas gadi, bet tirdzniecības — trīs gadi. Institūtā ne dzīvē, ne augstskolā, zaudē pamatus zem mācījās 377 sievietes jeb 55,7% no studentu kājām.”39 kopskaita.42 Liela nozīme augstākai sieviešu izglītībai Franču institūtu (L’institut Francais de mājsaimniecībā bija Kaucmindes mājturības Riga) nodibināja 1921. g. ar Francijas valdī- semināram. Tajā uzņēma sievietes ar vidus- bas atbalstu. Tajā sagatavoja franču valodas skolas izglītību. Gatavoja diplomētas māj- skolotājus Latvijas vidusskolām. Mācību il- saimnieces un meiteņu rokdarbu skolotājas. gums bija trīs gadi, uzņēma vidusskolu beigu- Skolu sākumā uzturēja Lauksaimniecības šos. 1939./40. g. institūtā bija 88 studenti. centrālbiedrība, vēlāk Zemkopības ministri- Franču liceju (1921–1946) nodibināja ja. Par skolas direktori un skolotāju (1927– latviešu-franču tuvināšanās biedrība. Tajā 1936) strādāja viena no mājturības aktīvāka- bija bērnudārzs, pirmskola, sešklasīgā pa- jām darbiniecēm O. Kulitāne.40 matskola un vidusskola. 1939. g. skolā mā- Olga Kulitāne (dzim. Stakle) dzimusi cījās 379 audzēkņi.43 1888. g. 26. septembrī Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā. Beigusi V. Maldoņa *** ģimnāziju Rīgā (1907) un Stabuta Augstākos Latvijas Universitātē, kuru nodibināja lauksaimniecības kursus Petrogradā (1915). 1919. g. 28. septembrī, sievietēm pavērās Viņa bija Krievijas Ziemeļrietumu lauksaim- lielas iespējas studēt un iegūt augstāko izglī- niecības centrālbiedrības lopkopības un pien- tību filozofijā, filoloģijā, matemātikā, dabas- saimniecības speciāliste Petrogradā (1915– zinātnēs, ķīmijā, farmācijā, lauksaimniecībā, 1921), Kaucmindes semināra skolotāja mežsaimniecībā, medicīnā, veterinārmedicī-

22 LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944) nā, inženierzinātnēs, tautsaimniecībā, ties- binetu. E. Hauzenberga-Šturma sadarbībā ar lietās un teoloģijā. 1933./34. g. universitātē profesoru J. Endzelīnu sagatavoja materiālus studēja 2504 sieviete (29,26% no studējošo K. Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcai” skaita), to beidza 143 sievietes (28,71%). (1–4, 1924–1932), veica papildinājumus un No 1919. līdz 1939. g. universitāti absolvēja labojumus šai vārdnīcā (1–2, 1934–1946). 2065 (30,18%) sievietes.44 Anna Bērzkalne pētīja tautas ticējumus lat- Studentu kopējā skaita ziņā Latvija uz viešu tautas dziesmās. 10 tūkst. iedzīvotāju (30,3 sievietes) bija otrā Vēsturniece Olga Rudovska (1893–1963) vietā Eiropā aiz Igaunijas (37,7 sievietes), bet pievērsās antīko mākslas pieminekļu pētnie- studējošo sieviešu skaita ziņā — pat pirma- cībai. Pedagoģe Milda Liepiņa (1880–?) vei- jā vietā. Universitātē pieauga akadēmiskajā ca pētījumus eksperimentālajā un jaunatnes darbā iesaistīto sieviešu skaits. Tajā no 1919. psiholoģijā. Sarakstīja grāmatu “Rakstura tipi līdz 1939. g. strādāja 72 sievietes: Medicī- un rakstura audzināšana” (1938). nas fakultātē — 40, Lauksaimniecības — Zenta Mauriņa (1897–1978) iedibināja 8, Ķīmijas — 7, Filoloģijas un filozofijas, Ma- latviešu literatūrā filozofiskās esejas žanru. temātikas un dabaszinātņu — 6, Inženierzi- Savās esejās Z. Mauriņa risināja kultūrfilozo- nātņu — 2, Tautsaimniecības un tiesību zi- fiskas un estētiskas problēmas. Viņa pievēr- nātņu — 2, Veterinārmedicīnas — 1.45 sās lielām izcilām personībām pasaules un Doktora zinātnisko grādu Latvijas Uni- latviešu literatūrā, dižgariem, garīgās pasau- versitātē aizstāvēja sešas sievietes: me- les bagātībām un daudzšķautnainībai. dicīnā — Anna Bormane (1934), Lūcija Dabas zinātniece Marija Tauja-Tīlmane Jēruma-Krastiņa (1935), Marta Vīgante (1889–1975) veica nozīmīgus eksperimen- (1938), filoloģijā — Zenta Mauriņa (1938), tālus pētījumus, kuros noskaidroja augu audu lauksaimniecībā — Dagmāra Talce-Niedra un orgānu fizioloģisko darbību. (1940), pedagoģijā Milda Liepiņa (1943), Uzturvielu pētniece Irina Robežniece ārzemēs filoloģijā Minhenē to ieguva Alise (1892–1972), kas 1937. gadā strādāja Karlsone (1925) un ķīmijā Maskavā Lidija Zviedrijā pie bioķīmiķa Nobela prēmijas lau- Liepiņa (1937). reāta profesora N. K. fon Eilera-Helpina un Strādājot Latvijas Universitātē, līdz 1938. gadā Ungārijā pie Nobela prēmijas 1939. g. par ārkārtas profesorēm kļu- laureāta A. Sent-Gerga, pētīja P un C vita- va divas sievietes: filoloģe Anna Ābele un mīnus. fizioloģe Marija Tauja-Tīlmane, par privāt- Mineraloģe Irma Kvelberga (1887–1971) docentēm — astoņas sievietes: filoloģe Ali- noskaidroja īpatnēju iežu sairšanu parādību se Karlsone, mākslas vēsturniece Olga Ru- Korsikā “Die Tafoni-Verwiterungscheinung” dovska, pedagoģe Milda Liepiņa, bioloģe (1937). Olga Trauberga, farmaceite Irina Robežniece, Purvu pētniece Marija Galeniece-Liniņa piensaimniece Dagmāra Talce-Niedra, medi- (1880–1984) apskatīja Latvijas mežu un ķe Lūcija Jēruma-Krastiņa un veterinārmediķe purvu attīstību pēc ledus laikmeta, izmanto- Milda Kudiņa. jot putekšņu analīzes metodi. Ar pētījumiem filoloģijā-valodniecībā izcē- Mediķe Lūcija Jēruma-Krastiņa (1899– lās Anna Ābele (1881–1971) un Edīte Hau- 1968) izstrādāja darbu “Die Lettin von an- zenberga-Šturma (1901–1983). tropologischen Standpunkt”, kas apbalvots A. Ābele pētīja latviešu valodas zilbes un ar Kultūras fonda un Krišjāņa Barona fonda intonācijas, izskaidroja latviešu izlokšņu vo- balvām.46 kālismu, deva izlokšņu aprakstus, izveidoja Augstāko mūzikas izglītības iestādi Latvi- Latvijā pirmo eksperimentālās fonētikas ka- jas Valsts konservatoriju nodibināja 1919. g.

23 raksti

20. augustā. Tās iesākums un vadība saistās nām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Liel- ar profesora Jāzepa Vītola vārdu, kurš pirms vārds, 2000. 76.–88. lpp. tam bija profesors Pēterburgas Konservatori- 4 Kar. K. [Karoline Kronvalde]. Cienīgam jā. Jaunajā augstskolā bija kompozīcijas teo- garram. Baltijas Vēstnesis. 1870. Nr. 46., rijas un ērģeļu, klavieru, stīgu instrumentu, 47., 48. pūšamo instrumentu un dziedāšanas noda- 5 Kronvalde Karolīna. Es viņu pazīstu. Lat- ļas. Jau no paša sākuma par klavieru kla- viešu biogrāfiskā vārdnīca. USA: Gran ses vadītāju strādāja Bonifācija Rogge, kas Haven, Mich, 1975, 269 lpp.; Kronvalde beigusi Pēterburgas klavieru klasi, Dziedā- Karolīna. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. šanas nodaļas profesore bija operdziedātāja Rīga: Zinātne, 2003. 320. lpp. Ada Benefelde-Dzirne. Konservatorijā stu- 6 Lomonosova sieviešu ģimnāzija. A. Staris. dentu sieviešu un vīriešu skaits bija līdzīgs: Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1933./1934. g. mācījās 147 sievietes un 1944. gadam. 100. lpp. 148 vīrieši, par mācību spēkiem strādāja 7 Rīgas pilsētas Lielā meitu skola. A. Staris. 12 sievietes (32,43% no kopskaita) (1. tab.). Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz Līdz 1936./37. g. konservatoriju beidza 1944. gadam. 94. lpp. 318 sievietes.47 8 Gaiduļa Paula-Gailīte Paulīne. Es viņu Augstāko tēlotājas mākslas iestādi — pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Latvijas Mākslas akadēmiju nodibināja 170. lpp.; Gaiduļa Paula. Latviešu rakst- 1919. gada 20. augustā. Tās direktors no niecība biogrāfijās. 199. lpp. pirmās dienas bija Krievijas Mākslas akadē- 9 Rīgas latviešu labdarības biedrības meitu mijas loceklis Vilhelms Purvītis. Mākslas aka- skola. A. Staris. Skolas un izglītība Rīgā no dēmijā bija vispārējās mākslas klase, meis- sendienām līdz 1944. gadam. 104. lpp. tardarbnīca tēlniecībā, glezniecībā, grafikā, 10 V. Maldoņa meiteņu skola. A. Staris. Sko- lietišķajā mākslā un pedagoģiskie kursi. las un izglītība Rīgā no sendienām līdz Mākslas akadēmija līdzīgi konservatorijai 1944. gadam. 105. lpp. uzņēma apdāvinātus audzēkņus jau no pa- 11 Draudziņa Natālija. Es viņu pazīstu. Lat- matskolas. 1933./34. g. konservatorijā iegu- viešu biogrāfiskā vārdnīca. 135. lpp.; va zināšanas ar augstskolas izglītību — divi, Draudziņa Natālija. Draudziņas ģimnāzija. ar nepabeigtu augstskolas izglītību — 35, ar Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. Rīga: V. Be- vidusskolas — 118 un ar pamatskolas — 38 lokoņa izdevn., 2003. 208.–209. lpp. audzēkņi. 1933./34. g. Mākslas akadēmijā 12 P. Stabušas privātā sieviešu ģimnāzija. mācījās 66 sievietes (31,28% no kopskai- A. Staris. Skolas un izglītība Rīgā no sen- ta),48 pasniedza — viena sieviete (4,5%). dienām līdz 1944. gadam. 105. lpp. 13 Rūmane-Ķeniņa Anna. Es viņu pazīstu. Avoti un piezīmes Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. 424. lpp.; 1 Vičs A. Latviešu skolu vēsture, III grāmata. Rūmane-Ķeniņa Anna. Latviešu rakstniecī- (Vidzemeno 1800–1885). R.L.B., Derīgu ba biogrāfijās. 503.–504. lpp. grāmatu nodaļas izdevums, 1928. 656 14 Rogule Marija. Es viņu pazīstu. Latviešu lpp. biogrāfiskā vārdnīca. 414. lpp. 2 Vičs A. Latviešu skolu vēsture, II grāmata. 15 Mācību darbs pilsētu elementārskolā un (Kurzemeno 1800–1885). R.L.B., Derīgu vidējās mācību iestādēs. A. Staris, V. Ūsi- grāmatu nodaļas izdevums, 1926. 349 ņš, L. Žukovs. Skolas un izglītība Latvijā lpp. (1900–1926). Rīga: Raka, 2000. 29. lpp. 3 Skolas un izglītība Rīgā 19. gs. II pusē. A. 16 Tirdzniecības skolas un komercskolas. Staris. Skola un izglītība Rīgā no sendie- A. Staris, V. Ūsiņš, L. Žukovs. Skolas

24 LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944)

un izglītība Latvijā (1900–1920). 36.– 31 Pilsētas uzturētās ģimnāzijas. A. Staris. 38. lpp Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 17 Sievietes Augstākajos sieviešu kursos Krie- 1944. gadam. 137.–138. lpp. vijā. I. Grosvalds, I. Griņevičs. Latvijas 32 Saule-Sleine Mērija (dz. Marija Šopa). Lat- sievietes ceļā uz augstāko izglītību un zi- viešu rakstniecība biogrāfijās. 516. lpp. nātni. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 33 Vaivode E. T. Dabaszinību skolotāja Ella Rī- A daļa, 2014. 68. sēj. 5/6: 53.–55. tiņa. Laikmets un personība, 3. sēj. Rīga: 18 Страдынь Я. П. Памяти академика Л.Л. Raka, 2002. 190.–229. lpp. Лиепинь. Известия Академии наук Лат- 34 Es Jūs pazīstu. USA, Gran Haven, Mich, вийской ССР, серия химическая. 1986. 1975. Ārija-Āre Antonija. 37 lpp.; Natālija № 2. С. 131–137. Bastēna, turpat, 55. lpp.; Latviešu rakst- 19 Mühlenbachs Fr. Latvieši un latvietes Krie- niecība biogrāfijās. 132. lpp.; Kārkliņa vijas augstskolās. Jelgava: H. Alunāna dru- Austra, turpat, 284. lpp. kātava, 1908. 136 lpp. 35 Elizabete Rūtenfelde, 125. lpp.; Eleonora 20 Gubene Marija. Es viņu pazīstu. Latviešu Upatniece-Jēgere, turpat 124.–125. lpp. biogrāfiskā vārdnīca. 192. lpp.; Gubene A. Staris. Skolas un izglītība Rīgā. 200. lpp. Marija. Latvijas enciklopēdija, 2. sēj. 675. 36 Arodskolas. 20. gadsimta Latvijas vēsture, lpp. II. Neatkarīgā valsts 1918–1940. 732.– 21 Stučka Dora. Latviešu rakstniecība biogrā- 734. lpp.; Ausējs L., Kronlīns J. Skolu fijās. 566. lpp. sistēma. Latviešu konversācijas vārdnīca, 22 Pliekšāne D. Par ārzemju augstskolām. 11. sēj. 20868.–20923. sl. Dienas Lapa. 1893. Nr. 254. 37 Komercskolu vieta pilsētas vidējās izglītī- 23 Brant Lilija. Latviešu sieviete. Rīga: a/s bas sistēmā. A. Staris. Skolas un izglītī- Valters un Rapa ģenerālkomisija, 1931. ba Rīgā no sendienām līdz 1944. gadam. 28. lpp. 152.–153. lpp. 24 Resnevica-Sinjorelli Olga. Latviešu rakst- 38 R. Cinovska, I. Bombiza, I. Grosvalds, niecība biogrāfijās. 483. lpp. I. Forands, D. Vanaga. Rīgas Valsts teh- 25 Obligātās izglītības realizēšana. A. Staris, nikums 95. Rīga: Rīgas Valsts tehnikums, V. Ūsiņš. Izglītības un pedagoģijas zināt- 2014. 223 lpp. nes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts lai- 39 Grosvalds I. Latvijas izglītības ministrs kā. Rīga: Zinātne, 2000. 9.–15. lpp. (1938–1940). Profesors Dr. chem. Jūlijs 26 Turpat. Auškāps. Dzīve un darbs. Rīga: LU Akadē- 27 Ausējs L., Kronlīns J. Skolu sistēma. Lat- miskais apgāds, 2013. 78.–79. lpp. viešu konversācijas vārdnīca, 11. sēj. 40 Kaucmindes mājturības seminārs. Latvijas Rīga: A. Gulbis, 1934–1935, 20868.– enciklopēdija, 3. sēj. Rīga: V. Belokoņa iz- 20923. sl. devn., 2005. 347. lpp. 28 Vidusskolas jeb ģimnāzijas. 20. gadsimta 41 Kulitāne (dz. Stakle) Olga. Lauksaimniecī- Latvijas vēsture, II sēj. Neatkarīgā valsts bas augstākā izglītība Latvijā 1862–1999. 1918–1940. Rīga: Latvijas vēstures insti- Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības univer- tūts, 2003. 730.–732. lpp. sitāte, 1999. 198. lpp. 29 Seile Valerija. Es viņu pazīstu. Latviešu bio- 42 Angļu valodas institūts. Latvijas enciklo- grāfiskā vārdnīca. 434. lpp.; Seile Valerija. pēdija, 1. sēj. Rīga: V. Belokoņa izdevn., Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. Stokholma: 2002. 223. lpp. Trīs zvaigznes, 1953.–1955. 2260. lpp. 43 Franču institūts. Franču licejs. Latvijas en- 30 Grāve Elma. Es viņu pazīstu. Latviešu bio- ciklopēdija, 2. sēj. Rīga: V. Belokoņa iz- grāfiskā vārdnīca. 181. lpp. devn., 2003. 534. lpp.

25 raksti

44 Latvijas Universitāte divdesmit gados 46 Grosvalds I., Griņevičs I. Latvijas sievietes 1919–1939, 1. daļa. Vēsturiskās un sta- ceļā uz augstāko izglītību un zinātni. Lat- tistiskās ziņas par Universitāti un tās fa- vijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1. daļa. kultātēm. Rīga: LU, 1939. 920. lpp. 2014. 68. sēj. 5/6: 56.–63. 45 Latvijas Universitāte divdesmit gados 47 Latvijas Valsts konservatorija. Šilde A. 1919–1939, 2. daļa. Mācību spēku bio- Latvijas vēsture 1919–1940. Stockholm, grāfijas un bibliogrāfijas. Rīga: LU, 1939. Daugava, 1976, 447.–448. lpp. 647. lpp. 48 Latvijas Mākslas akadēmija. Šilde A. Latvi- jas vēsture 1919–1940. 448.–449. lpp.

Par autoru Dr. eng. Ilgars Grosvalds ir Latvijas valsts emeritētais zinātnieks. Pētījis Latvijas zinātnes un augstskolu vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Vērtējis Latvijas arhitektūras un kultūras pieminekļu javas un ķīmijas tehnoloģijas attīstību. Publicējis 21 grāmatu, ap 700 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus.

About the author Dr. eng. Ilgars Grosvalds is a state emeritus scientist of Latvia. He has investigated the history of Latvian science and education from the very beginnings to nowadays. Has investiga- ted mortars that were used in the Latvian architecture and culture monuments, as well as the development of the chemistry technologies. Has published about 21 books and 700 scientific and popular science articles.

26 LATVIJAS SIEVIETES IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ (1860–1944)

Latvian women in education and science (1860–1944)

Ilgars Grosvalds [email protected] Summary

Key words: Latvian women, education, science

In the 1860s, with the development of cultural and material life of the people in Latvia, there was a substantial urge among Latvian woman to acquire education. Among the first ones to achieve the secondary education was the teacher Karoline Kronvalde-Rolofa, as well as the writer and teacher Gaiduļa Paula. Female private secondary schools were established by Lat- vian schoolmasters such as Natalija Draudziņa, Voldemārs Maldonis, Anna Rūmane-Ķeniņa, Paula Stabuša, and Marija Rogule-Beķere. Up to 1917, in the Tsarist Russia there were numerous obstacles for women to obtain higher education. To acquire higher education, an option was studying at higher female courses or studying abroad in Switzerland or France. In the Republic of Latvia, from the very beginning, woman had ample opportunities to obtain not only the secondary but also the higher educa- tion in Latvian. From 1919 to 1940, 2065 woman (30.18% of the total number of students) gradu- ated from the University of Latvia. The leading position was taken by the winner of National Award (1940) Valerija Seile. She was the deputy Minister of Education, and from 1925 till 1940 — the Director of Pedagogical Institute in Daugavpils. There were talented teachers — headmaster of Riga 3rd Secondary School Emma Vitenberga-Liekne, geography teacher Mērija Saule-Sleine, and natural scientist Ella Rītiņa. There were 72 women among the teaching staff at the University of Latvia, among them two seniors — associated professor Alma Ābele, in philology, and Marija Tauja Tīlmane, in plant physiology. Doctor of Philology, Zenta Mauriņa initiated the genre of philosophical essays, many of her works were published in Latvian, German, Swedish, English, and Russian.

27 raksti Kaķenieku Pavāru pilskalns

Juris Urtāns [email protected]

Atslēgas vārdi: Pavāru pilskalns, folkloras ziņas, kultūrslānis, Kaķenieku senkapi pilskalna tuvumā

Divdesmitā gadsimta 30. gados ir pierakstīti trīs folkloras teksti par Āžu kalnu Bērzes upes krastā pie Kaķenieku Pavāru mājām. Šajos tekstos parādās Latvijas pilskalnu folklorai rak- sturīgi motīvi: nogrimusi pils, pazemes iedzīvotāji u.c. Uz vietas pārbaudot, konstatēts, ka vienam Āžu kalna galam ir pilskalna pazīmes: izlīdzināts plakums, stāvinātas nogāzes un kultūrslānis. Daļa no pilskalna norakta grantī. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos Pavāru pilskalna pakājē atklājas 0,50–0,60 m biezs kultūrslānis, tomēr datējami atradumi netika iegūti. Pavāru pilskalna tuvumā pie Kaķenieku mājām zināmi dzelzs laikmeta senkapi, tomēr to vieta mūsdienās nav lokalizēta. Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā veidolā, pēckara laikā Zemgalē ir vienīgais jaunatklātais pilskalns.

Realizējot Latvijas Zinātnes padomes fi- tas cilvēks varēs ieiet un redzēt visus šos ro- nansēto projektu “Latvijas pilskalnu teikas”, tājumus un vēl citu visu. Tad tas kļūs laimīgs tika vākta un apkopota vēstītājfolklora par visā savā dzīvē un arī, mironis būdams, būs Latvijas pilskalniem. Šajā vākumā konstē- laimīgs. tas vairākas tādas teikas, kas vēstīja par it Latviešu folkloras krātuve 1596, 3110. kā pilskalniem, kas ne mūsdienu Latvijas Teic. Līna Šķimelis, 67 g.v., Tukuma Zeb- arheoloģijai, ne kultūras mantojuma aizsar- renes Zāģeros; pier. Arvīds Retigs, Tukuma dzībai nebija zināmi. Tāda ar raksturīgu pils- Bikstu 6 — kl. pamatskolas 5. klases skol- kalnu folkloru1 saistīta vieta — Annenieku nieks, 1937. g. Āža kalns pie Pavāru mājām, kas kā pilskalns nebija zināma, — parādījās vismaz divās Āžu kalns 1937. g. pierakstītās teikās. Senos laikos tagadējā Āžu kalnā stāvēju- si ļoti grezna pils, kurā dzīvojušas ļoti skais- Teika par Āža kalnu tas daiļavas un arī prinči. Tad pils ir stāvējusi Bikstu pagastā Pavāru māju laukos atro- Annenieku daļā, bet tagad tā atrodas Bikstu das stāvs kalns kā āža mugura, tāpēc arī šo pagastā. Tā ir bijusi riktīga gaismas pils, bet kalnu nosauc par Āža kalnu. Gar stāvo Āža tagad tā ir nogrimusi, jo, kad uznākuši lieli kalnu tek Bērzes upe. Šinī kalnā ir bijuse plūdi un pils appludināta, tad tā ir atradu- mūsu sentēvu pils. Vēl tagad var redzēt vie- sies uz viena ļoti liela muklāja, kurai nav bi- nā pusē aizveltu lielu akmini un akminim jis satura un drīz arī tā ir nogrimusi. Ja kāds vienos sānos ir izkalts atslēgas caurums. Pi- viņas vārdu atminētu, tad tā tūlīt uzceltos, lij ir bijis vārds un, ja kāds cilvēks to vārdu bet diemžēl vēl neviens viņas vārdu nav at- uzminētu, tad durvis attaisīsies vaļā un tad minējis, jo tā ir nogrimusi, kamēr vēl viņa

28 Kaķenieku Pavāru pilskalns nav savu vārdu dabūjusi. Tagad no tiem lie- rakstījis ezoteriski noskaņotais novadpētnieks lajiem plūdiem ir palicis loti liels kalns, kuru Ivars Vīks, kurš par Pavāriem un Āža kalnu nu sauc par Āžu kalnu. Ūdens to kalnu ir rakstīja: Tikai kādu puskilometru no “Pavā- atskalojis Bikstenieku pusē un gar otru pusi riem”, tai pat Bērzes kreisajā krastā, atrodas nu iet vecupe. Un nu daudz pūrvietas zemes interesants, nostāstiem apvīts garš, šaurs pieder Pavāriem. Pavāri ir kādas mājas, kas paugurs — Āža kalns. Tas orientēts ZR–DA atrodas necik tālu no kalna, vairāk uz zie- virzienā. Āža kalna garums — apmēram meļiem. Un par Āža kalnu viņš ir iesaukts 0,6 km, augstums — līdz 15 m, platums tādēļ, ka tur bijuši ļoti lielā daudzumā āži. augšdaļā — 3–10 m. Tā DA daļa augstāka. Āžu kalnā ir arī slepenas alas, kurām priekšā Kalna dienvidu kraujā aug divi vareni ozo- ir aizvelti lieli akmeņi. Šīs alas gājējus neved li — 6,4 un 4,3 m apkārtmērā, kā arī sav- tieši uz pils vārtiem, kur prinči un princeses. dabīga neparasti tuvu augošu septiņu ozolu Ja kāds tur grib nokļūt, tad lai tas pamēģina. grupa. Latviešu folkloras krātuve 1596, 3577. Nostāsti par kalnu — par caurumu kal- Pier.: Herta Šperliņš, Tukuma Bikstu 6 — kl. na galā, kur, ja ielaižot pīli, tā izpeldot Bēr- pamatskolas 5. klases skolniece, 1937. g. zē, par apslēptām bagātībām, apakšzemes Āžu kalns minēts vēl kādā Anneniekos kambariem u.c. — visai līdzīgi tām teikām, 1936. gadā pierakstītā īsā teikā. kas stāsta par tādiem svētkalniem, kuri pār- Āžu kalns vērsti pilskalnos. Netālu no Zebras ezera atrodas kāds Āža Protams, ziņas par apslēptajām bagātībām kalns. To savienojot apakšzemes eja ar Zeb- urdījušas aktīvākos “novadpētniekus”. Jau mi- ras ezeru. Kādreiz kalnā kādā alā ielaista nētajā DA galā redzamais iedobums šķiet šo pīle un tā izpeldējusi ārā Zebras ezerā. “pētnieku” darbs. Te arī atrodas liels akmens, Latviešu folkloras krātuve 1575, 2619. kas, domājams, bijis senās svētnīcas centrā- Teic. Krišjānis Lieldidžus, 85 g.v., Annenieku lā daļa. Tā izmēri — 2,5 × 2,0 × 1,2 m. pag.; pier. L. Vītole, Dobeles pilsētas ģimnā- Teikas par šādiem akmeņiem vēsta, ka zem zijas 4.klases skolniece, 1936.g. tiem apslēpta naudas lāde — zviedru karaka- Šajā teikā Āžu kalns sasaistīts ar Zebrus se. Šeit tā meklēta vairākas reizes, jo akmens ezeru, tomēr ticami, ka arī šis teksts ir par noslīdējis no sākuma stāvokļa apmēram divus Pavāru Āžu kalnu, jo pie Zebrus ezera kāds metrus zemāk.3 cits Āžu kalns nav zināms. I . Vīks pamatoti uzskatīja, ka ar Āža kal- Āža kalna teikās, kuras savā laikā uz- nu saistītā folklora ir raksturīga pilskalniem, klausījuši un pierakstījuši vietējie skolēni, tomēr visur mēģinot saskatīt tikai senās ir tādi elementi, kas raksturīgi tieši Latvijas svētvietas, viņš arī visu palielo Āža kalnu uz- pilskalnu teikām (kādreiz kalnā bijusi pils, skatīja par tādu svētvietu, kas gan, viņaprāt, pils nogrimusi, pils pazemes apdzīvotāji, pils tikusi izveidota pilskalnā. Āža kalns, maz- vārda uzminēšana un iespējamā pils pacel- pamatoti uzskatot to par senču svētnīcu, šanās, akmens, kas sedz ieeju nogrimušajā jau jaunākos laikos ir pieminēts vēl vairākās pilī, u. c.), kas vedināja vietu pārbaudīt. Tas publikācijās.4 tika izdarīts 2009. g. 28. un 29. novembrī, Iztaujājot vietējos iedzīvotājus, tika gūts konstatējot, ka Āža kalna dienvidu galam ir apstiprinājums, ka par Āža kalnu sauc gare- pilskalna pazīmes.2 Iespējamam pilskalnam nu kalna kaupri Bērzes upes kreisajā krastā pēc tuvākās vecsaimniecības dots Pavāru Kaķenieku ciema tiešā tuvumā uz ziemeļaus- pilskalna vārds. trumiem no pēdējā. Kaupres dienvidu pusē ir Pavāru Āža kalnu kā iespējamo svētvietu Bērzes upes leja, bet ziemeļu pusē — plaša jau 1995. g. bija atradis, apmeklējis un ap- leja — kādreizējais purvājs, pēc teikām —

29 raksti

Bērzes kādreizējā gultne, kas tiešām tā va- ses. Kultūrslāņa nav kalna noraktajā austru- rētu būt bijis, un Āža kalna malu grants no- mu nogāzē un plakuma dienvidu daļā, kas rakumi, kas tagad appludināti ar dīķiem. Šīs norakuma dēļ sašaurinās līdz pāris metru ielejas ziemeļrietumu pusē pie lielceļa, kas no platumam. Pret Bērzi vērstā kalna dienvidrie- Kaķeniekiem ved uz Imantām, ir Pavāru mā- tumu nogāzes vidusdaļā, ap 4 m zem plaku- jas un plašs, tagad pamests un pussabrucis ma līmeņa, ir liels divās daļās saspridzināts padomju laika fermu komplekss. Āža kalnu akmens (4. att.), kam vidusdaļā ir urbuma Kaķenieku ļaudis izmanto kā pastaigu un at- kanāls. Vēl kāda liela šī paša akmens daļa pūtas vietu. novēlusies lejā pie Bērzes upes. Zem akmens Āža kalns ir apaudzis ar lapu kokiem, jaušama aizmilzuša, domājams, mantraču pašā dienvidaustrumu galā tas ir nodalīts, rakuma bedre. Akmens ar atslēgas caurumu apmēram ziemeļrietumu–dienvidaustrumu kā raksturīgs nogrimušās pils atribūts ir mi- virzienā orientēts, lapu kokiem apaudzis ne- nēts divās Āža kalna teikās. apšaubāmi mākslīgi pārveidots kalna paaug- Pavāru pilskalns, kas ir Āžu kalna daļa, stinājums — iespējama pilskalna paliekas 2010. g. aprīlī tika instrumentāli uzmērīts (1.–2. att.), kas virs kaupres līmeņa izceļas (3. att.). Lai tālāk skaidrotu vietas nozīmi, par 4–5 m, bet pret Bērzes upi, kuras ieleja saskaņojot ar zemes īpašnieci, tika saņem- ir kalna dienvidu un rietumu pusē — par vai- ta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības rāk nekā 10 m. Nogāze pret Bērzi ir dabiski inspekcijas arheoloģisko pētījumu atļauja stāva, apaugusi veciem lapu kokiem. Pilskal- pārbaudes izrakumiem jaunatklātajā Pavā- na austrumu, vairāk dienvidaustrumu puse ir ru pilskalnā. Pilskalna malas nostāvinājuma norakta ar grantsbedri, kas tagad uzpludināta ziemeļu pakājē 2010. g. 8. jūlijā kopā ar un pārvērsta par dīķi. Šķiet, ka kalna stāvā arheologu Ritvaru Ritumu tika veikts pārbau- austrumu nogāze virzienā uz ziemeļiem varē- des rakums 2 × 1 m lielā platībā (3. att.). tu būt saglabājusies neskarta. Te aug paliels Noskaidrojās, ka zeme te ir jaukta, pelēcīga, ap 100 gadu vecs ozols, kam te vajadzēja tā līdz 0,50–0,60 m dziļumam viendabīga būt jau pirms karjeru ierīkošanas. Kalna aus- (5. att.). Šajā kārtā sastopami atsevišķi stip- trumu pakājē ir jaunākos laikos veidots dam- rā ugunī deguši, saplaisājuši, zvirgzdaini ak- bis, caur kuru dīķu ūdeņi pa caurteku nonāk meņi un atsevišķas sīkas oglītes. Tika atrasti Bērzes upē. Kalna palikšņa izteiktākās daļas divi tuvāk nenosakāmi kaulu fragmenti un garums ap 30–40 m, platums platākajā vietā lielāks, dedzis māla apmetuma gabals ar ka- nepilni desmit metri (3. att.). ķētu baļķu sadures vietas nospiedumu, kas Vietai ir pilskalna pazīmes, tomēr iespēja- apliecina kādu guļbūvi. Iespējams, ka kādas mais pilskalns par apmēram pusi ir norakts, būves pārogļojošās paliekas jau iepriekš tika tāpēc tikai pēc ārējām pazīmēm pilskalns te konstatētas kalna nogāzē, kas vērsta pret nav drošāk nosakāms. Tā ziemeļrietumu zie- pārbaudes rakuma vietu. Dziļāk zem jauk- meļu gals ir nostāvināts; visā nostāvinājumā tās zemes kārtas iezīmējās māla slānis, kura un kalna augšmalā ir melnas krāsas intensīvs virspuse ap 0,05 m biezumā bija degusi kultūrslānis, kurā daudz šķeltu un degušu stiprā ugunī (5. att.). Šķiet, ka māla slānis akmeņu, tomēr nevienu keramikas lausku arī te iezīmēja pilskalna malas nostāvinājuma pēc rūpīgas meklēšanas zemes virskārtā ne- mākslīgo izveidojumu. izdevās atrast. Nogāzes augšmalā tūlīt zem Pārbaudes rakuma rezultātā datējoši un virskārtas bija atsegušies lielu degušu koku pilskalnu noteikti apliecinoši atradumi neti- (baļķu?) paliekas. Kultūrslānis ir arī nogāzē ka iegūti, tomēr neapšaubāmi ir arī tas, ka pret Bērzes upi; domājams, ka te tas laika par Pavāru pilskalnu nosauktajā vietā kād- gaitā lietus ūdeņu noskalots no kalna virspu- reiz ir notikusi aktīva cilvēku darbība. Varētu

30 Kaķenieku Pavāru pilskalns

1. att. Pavāru pilskalns skatā no ZA pāri uzpludinātajiem dīķiem

2. att. Pavāru pilskalna malas nostāvinājums

31 raksti

3. att. Pavāru pilskalna uzmērījums

uzskatīt, ka Āža kalna dienvidaustrumu galā, kalna stāvu, mākslīgu nostāvinājumu un pa- kas jau no dabas ir bijis piemērots pilskal- gaidām tuvāk nedatētu kultūrslāni. Pilskalna na ierīkošanai, tāds arī ir ticis iekārtots. Par stāva un tā tuvākās apkārtnes pārveidojumi pilskalnu te liecina vismaz trīs jau 1936. un vairs neļauj vizuāli Pavāru pilskalnu atpazīt 1937. g. fiksētās pilskalniem raksturīgās kā pilskalnu, tomēr var saprast, ka Pavāru teikas; pilskalna teiku drumslas fiksētas arī pilskalns nav bijis liels vai īpaši pārveidots. jaunākos laikos. Diemžēl tieši jaunākos lai- Varbūt te vietā atzīmēt, ka Kaķenieku ap- kos pilskalns par vairāk nekā pusi norakts kaimē līdz divpadsmit kilometru attālumā grantī, tomēr vēl ir saglabājis raksturīgo pils- no Pavāru pilskalna ir vēl vairākas vietas ar

32 Kaķenieku Pavāru pilskalns

4. att. Saspridzinātais teiku akmens Pavāru pilskalna dienvidrietumu nogāzē

Pavāru pilskalns

5. att. Izrakumu laukuma profils

33 raksti

6. att. Senlietas no Bikstu Kaķeniekiem

pilskalna tradīciju, bet bez noteikti fiksēja- veidā: Kurland. Kreis Tuckum Kirchspiel miem mākslīgiem un pilskalnam raksturī- Neuenburg Gut Bixten Gesinde Kakeneek. giem pārveidojumiem: Ezerlūķu pilskalns,5 Bes. Staatsrat E. Krüger (Kurzeme. Tukuma Smiltnieku pilskalns,6 Cibēnu Cepures apriņķis Jaunpils draudze Bikstu muiža Kaķe- kalns,7 Ogānu pilskalns8 un pēckara gados nieku mājas. Īp.[ašnieks] valsts padomnieks noraktais Šķietnieku pilskalns.9 Iespējams, E. Krīgers). Paraksts un sakritība ar vēlākās ka te parādās kāda lokāla apvidus savdabība publikācijās minēto un attēloto kaklariņķi ļauj pilskalnu izveidojumā un lietojumā. Tuvā- uzskatīt, ka šīs senlietas ceļas no Kaķenieku kais neapšaubāmais pilskalns ar noteiktiem māju apkārtnes. Atcerēsimies, ka mūsdienu mākslīgiem pārveidojumiem, intensīvu, at- plašākas apdzīvotās vietas — ciema — no- radumiem bagātu kultūrslāni ir Īles Spārnu saukums “Kaķenieki” ceļas no kādreizējo kalns,10 kas taisnā līnijā atrodas 13 km uz māju vārda. Fotogrāfijā attēlotajā planšetē dienvidiem no Pavāru pilskalna. ir vēl trīs pakavsaktas un, iespējams, maza Iespējams, kādas norādes Pavāru pilskal- aproce (?). Saktas pēc to veidojuma attiecas na datējuma un kultūrpiederības skaidroju- uz vēlo dzelzs laikmetu. Konkrētāka senkapu mam var dot liecība, ka pie Bikstu Kaķenieku vieta Kaķeniekos nav zināma, nav pat ne- mājām ir bijuši senkapi, kuros atrasts uz agro kādas norādes par tādas esamību. Pēckara dzelzs laikmetu attiecināms bronzas kakla- gados Kaķenieku māju apkaime ir ļoti lielā riņķis ar tauru galiem.11 Valsts Kultūras pie- mērā pārveidota. Šķiet, ka abas šīs vietas — minekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu Kaķenieku senkapi un Pavāru pilskalns — at- dokumentācijas centrā glabājas neliela foto­ radušās netālu viena no otras. grāfija (6. att.)12 no kādreizējā Latvijas Uni- Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā versitātes Mākslas kabineta, kura, spriežot veidolā, ir vienīgais pēckara laikā Zemgalē pēc fotogrāfijas veida, varētu būt izgatavota jaunatklātais pilskalns,13 kas uzskatāmi pa- 20 .gs. sākumā. Fotogrāfijā attēlota planšete rāda, ka arī tādās it kā ļoti labi arheoloģiski ar tai piestiprinātiem arheoloģiskiem priekš- zināmās teritorijās ir iespējami iepriekš nezi- metiem, trijiem planšetes apzīmējumiem un nāmu pilskalnu jaunatklājumi. parakstu vācu valodā drukātā un rokraksta

34 Kaķenieku Pavāru pilskalns

Avoti un piezīmes 7 A. Bielenstein. Die altlettische Burgberge 1 R. Ritums, I. Tāle, J. Urtāns, I. Vītola. Tei- Kurlands. Magazin der Lettische-literäri­ kas par Latvijas pilskalniem. Latvijas Uni- sche Gesellschaft. Bd. 14. St. 2. Mitau, versitātes Raksti. 695. sējums. Zemes un 1869. S. 43–46; E. Brastiņš. Latvijas vides zinātnes. Pilskalni Latvijas ainavā. pilskalni. Zemgale un Augšzeme. 41. lpp.; Latvijas Universitāte, 2006. 7.–26. lpp. J. Urtāns. Slagūnes Cibēnu senvietas. Aiz- 2 J. Urtāna 29.11.–01.12.2009. g. ziņo- mirstā meklējumos. Kultūras krustpunkti. jums. Glabājas Valsts kultūras pieminekļu Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko aizsardzības inspekcijas Pieminekļu do- rakstu krājums. 4. laidiens. Rīga: Apgāds kumentācijas centrā (turpmāk atsaucēs Mantojums, 2008. 169.–184. lpp. VKPAI PDC). Fiksācijas attēli: Valsts kul- 8 A. Bielenstein. Die altlettische Burgberge tūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurlands. S. 39; E. Brastiņš. Latvijas pils- 2009. g. disks CD-0410: Nr. 53: 01-26. kalni. Zemgale un Augšzeme. 41. lpp. 3 I . Vīks. Pavāri, kuri nav Pavāri. Zemgale 9 e. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Zemgale un [Dobelē]. 1995. g. 28. janvārī. Augšzeme. 41. lpp.; J. Urtāns. Šķietnieku 4 Dobeles rajons. Dobeles rajona padome, Silavu kalns. Vai tur bija pilskalns? Labie- 2007; J. A. Plaudis, E. Ozola. Sakrālā tis. 2010. g. 120. burtnīca. 4672.–4676. Latvija. Rīga: Jumava, 2012. 56. lpp. lpp. u. c. 10 e. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Zemgale un 5 A. Bielenstein. Die altlettische Burgberge Augšzeme. 23.–24. lpp. Kurlands. Magazin der Lettische-literäri­ 11 H. Moora. Die Eisenzeit in Lettland sche Gesellschaft. Bd. 14. St. 2. Mitau, bis etwa 500 N. Chr. I Teil: Die Funde. 1869. S. 41; E. Brastiņš. Latvijas pilskal- Tartu-Dorpat, 1929. S. 35. (Nr. 11); ni. Zemgale un Augšzeme. Rīga: Piemi- H. Riekstiņš. Latvijas archaioloģijas kartes. nekļu valde, 1926. 41. lpp. Latviešu aizvēstures materiāli. F. Baloža 6 A. Bielenstein. Die altlettische Burgber- un K. Strauberga redakcijā. I sēj. Rīga, ge Kurlands. Magazin der Lettische-li- 1930. 7. lpp.; Latvijas PSR arheoloģija. terärische Gesellschaft. Bd.14. St.2. Rīga: Zinātne, 1974. 330. lpp. Mitau, 1869. S.42; E. Brastiņš. Latvi- 12 VKPAI PDC. Inv. Nr. 23115.5569-1.I. jas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. 13 J. Urtāns. Dynamics of Hillfort Discovery Rīga: Pieminekļu valde, 1926. 41.lpp.; in Latvia (1940s–1990s). Acta Baltica J. Urtāns. Smiltnieku pilskalns. Labietis. 2005. Kaunas: Aesti, 2005. Pp.171– 2006.g. 111.burtnīca. 4240.–4246.lpp. 181.

Par autoru Dr. hist., Dr.habil.art. Juris Urtāns, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors. Zinātniskās intereses: pilskalni, kulta vietas, gaisa un zemūdens arheoloģija, arheoloģija un folklora, arheo- loģiskās vietas kā kultūrvēsturisks fenomens un to aploce.

About the author Dr. hist., Dr.habil.art. Juris Urtāns, professor at the Latvian Academy of Culture. Scientific interests: hillforts, cult sites, aerial and underwater archaeology, archaeology and folklore, archaeological sites as cultural phenomena and their surroundings.

35 raksti

Hillfort Pavāri at Kaķenieki

Juris Urtāns [email protected] Summary

Key words: Pavāri Hillfort, folklore records, cultural occupations, Kaķenieki burial next to hillfort

In the 1930s, three narratives were recorded about the hill Āžu kalns, located on the bank of the Bērze River, near Pavāri homestead in Kaķenieki. In those narratives there appear motifs characteristic of Latvian hillfort folklore, e.g. a sunken castle, underground inhabitants, etc. During the field visit at the site, it was discovered that one of end-points of the hill Āžu kalns has features of a hillfort, e.g., leveled platoeu, steepened slopes and a cultural (occupation) layer. Part of the hillfort was dug off by gravel extraction. In the course of archaeological test excavation at the foot of the hillfort Pavāri it was discovered that the cultural layer was 0.50–0.60 m thick. Unfortunately, findings that could be dated were not obtained. It is known that next to Pavāri hillfort there is an Iron Age ancient burial place near Kaķenieki homestead, however, the localisation of this burial place unknown. Even in changed shape, Pavāri hillfort is the first hillfort discovered in the middle part of Latvia — Zemgale after the Second World War.

36 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ iedzīvotāju un pārvaldes iesaiste Kuldīgas vēsturiskās pilsētvides apdzīvošanā un kopšanā

Jana Jākobsone [email protected]

Atslēgas vārdi: vēsturiskā pilsētvide, izpēte, arhitektūra, amatniecība, iedzīvotāji

Kopš 2003. gada, kad Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā tika iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā, Kuldīgā īstenota vecpilsētas vērtību izzināšanas, inventarizēšanas un apsaimniekošanas programma. Tās mērķis ir kvalitatīvi sakārtota un apdzīvota vēsturiskā kultūrvide. Kuldīgas kultūrvēsturiskais mantojums ir atzīts, un tas ir viens no augstu pilsēt- vides kvalitāti veidojošiem elementiem. Kuldīgas kultūrvēsturiskās identitātes kopšana ietver objektu un raksturīgo ainavu apzināšanu, atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī kuldīdznieku izglītošanu, iesaistīšanu un iedvesmošanu. Raksta mērķis ir atainot rīcību kopumu, kā arī analizēt piemērus, kas īstenoti un veicinājuši vēsturiskā centra iedzīvotāju attieksmes iz- maiņu: vēlmi turpināt materiālā mantojuma — pilsēttelpas — ielu un ēku atjaunošanu un nemateriālā mantojuma — amatnieku un iedzīvotāju prasmju paaugstināšanu tradicionālajā būvju celšanā un atjaunošanā.

Kuldīgas ir ievērojama ar Eiropā platāko viskām ielu perspektīvām, izcilām dabas un ūdenskritumu — Ventas rumbu, Ventas sen- augsti vērtējamām emocionālām vērtībām. lejas un senā ķieģeļu velvju tilta harmonisko Kuldīgas vecpilsēta (1. att.) ir veidojusies ansambli, kā arī ar vienreizējo pilsētvidi, kurā kopš 13. gs., un apbūves autentiskums ir sa- kā grāmatā lasāmi vēstures posmi un to rak- glabājis 20. gs. pirmās puses kultūrainavas sturīgās īpatnības pilsētplānojumā, arhitektū- raksturu.1 rā un pilsētas saimniecībā. Kuldīgā daba un gleznainā pilsētvide iz- Kuldīga ir retums starp Ziemeļaustrumu paužas ne tikai kultūrvēsturiskajās, bet arī Eiropas mazpilsētām, jo ietver šajā pasau- izteiksmīgās estētiskajās vērtībās, spilgti les daļā vislabāk saglabājušos un vismazāk raksturojot vietas identitāti. Vietas idenitātes pārveidoto kultūrvēsturisko 18.–19. gs. saglabāšana uztur kultūru daudzveidību un pilsētvidi ar raksturīgu dakstiņu jumtu ai- palīdz atsevišķiem reģioniem nesaplūst vien- navu, vēsturiskas apbūves ansambli, aina- dabīgā masā.

37 raksti

ES kultūras mantojuma balva EUROPA NOSTRA Izglītība, apmācība un izpratnes veicināšana par kultūras mantojumu “Kuldīgas Restaurācijas centrs” 2013

1. att. Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā

Kuldīgas novada pašvaldības arhīvs, 2014

ES kultūras mantojuma balva EUROPA NOSTRA Izglītība, apmācība un izpratnes veicināšana par kultūras mantojumu “Kuldīgas Restaurācijas centrs” 2013

EP Ainavu balvas nacionālās atlases fināliste (2016)

38

EP Ainavu balvas nacionālās atlases fināliste (2016) IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

Attieksme. Izmaiņu šāda situācija pagalmos mērķttiecīgi tiek nepieciešamība mainīta, veicinot privātās telpas atjauno- Latvija ir postpadomju valsts un izjūt šanu — iežogošanu un pagalmu apgūša- sekas, ko atstājis mantojumā apmēram 50 nu iedzīvotāju vajadzībām. gadus ilgušais padomju periods. Kuldīga ir Latvijas mazpilsēta un padomju laika ietek- me te jūtama pilsētvidē, īpašumtiesību jomā Vēsturiskās pilsētvides un ēku un iedzīvotāju attieksmē. saglabāšanas līmeņi Vēsturiskās pilsētvides un ēku saglabāša- 1. Pilsētvidē redzami ideoloģijas un laikmeta na Kuldīgā tiek risināta dažādos līmeņos: diktētie uzslāņojumi — ēku nojaukšana 1. Normatīvajos aktos. Visu līmeņu te- un pārbūve, repliku būvniecība, ielu un ritorijas plānošanas dokumentos, tai skaitā laukumu nosegšana ar asfaltu. Kuldīgas apbūves noteikumos noteikta kultūrvēsturis- pilsētas ģenerālplānos, kas izstrādāti un kā mantojuma saglabāšanas prioritāte, ne- apstiprināti padomju laikā — gan 1948. pieciešamība un nosacījumi. Saglabāšanas gadā2, gan 1974. gadā3, vēsturiskā cen- mērķis ir stipras vietējās kopienas veidošana tra ēkas tolaik tika uzskatītas par nolie- un ilgtspējīga attīstība. Latvijā kultūras man- totām un nojaucamām, tas daļēji arī īs- tojuma vērtību saglabāšanai ir pietiekama tenots, — apmēram 10% no vecpilsētas normatīvā bāze: starptautiskā līmenī — kon- ēkām nojauktas tehniskā stāvokļa dēļ, vencijas un hartas, valsts līmenī — likumi uzbūvējot vietā ēku atveidus4. Jau no un Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību 1969. g. Kuldīgas vecpilsētai ir valsts aiz- līmenī — teritoriju plānojumi un saistošie sardzības statuss5, tādēļ tā apzināti sagla- noteikumi. Valsts normatīvie dokumenti no- bāta arī padomju gados, tomēr pārveide saka saskaņošanas, būvniecības, uzraudzī- vecpilsētā ir notikusi. bas un citu procesu vispārējo kārtību, bet 2. Īpašumtiesību jomā — vēsturiskās būves, konkrētas pilsētas vides un objektu attīstību kas celtas kā vienas ģimenes ēkas, sada- nosaka pašvaldības līmenī. Pilsētu vēsturisko lītas kopīpašumos — atsevišķos dzīvokļos centru kvalitāti saglabā galvenokārt pašvaldī- ar koplietošanas telpām, zemesgabali bas — gan ar normatīvajiem aktiem, gan ar atsavināti, robežas pārkārtotas, izveidoti finansiālu un informatīvu atbalstu. Kultūrvēs- kopējie pagalmi. turisko mantojumu palīdz saglabāt formāli un 3. Ietekme jūtama arī iedzīvotāju vērtību sis- neformāli procesi. Izpildot tikai formālās pra- tēmā — viss pieder visiem un par to ir jā- sības, kvalitāti saglabāt nav iespējams. Stra- rūpējas kādam citam. Iedzīvotāju izpratnē tēģiskā līmenī Latvijas pilsētu normatīvo aktu šajā laikā veidojies uzskats, ka jārūpējas nostādnes ir vērstas uz kultūrvēsturiskā man- tikai par iedzīvi un dzīvokļa iekštelpām, tojuma saglabāšanu, taču katrai pilsētai ir par pārējo lai rūpējas valsts. Šādas at- savas prioritātes atbilstoši pilsētas attīstības tieksmes rezultātā ēkas nav uzturētas, to nostādnēm. Latvijas pilsētām trūkst konkrētu konstrukcijas, komunikācijas, koplietoša- kultūrvēsturiskā mantojuma, t.i., būvmanto- nas telpas, fasādes un pagalmi nolietoti juma saglabāšanas plānu, kuros būtu noteik- un nekopti, tādēļ ēkās bieži nepieciešami ta rīcība, atbildīgās personas, finansējums, apjomīgi restaurācijas darbi un pagalmos termiņš un uzraudzības instrumenti. Latvijas apjomīgi labiekārtošanas darbi. Pagalmi pašvaldībās, kuru teritorijā atrodas kultūrvēs- pārveidojušies par koplietošanas pagal- turiski objekti, to saglabāšana ir sarežģīts un miem — tranzīta cauriešanas, caurbrauk- pilnveidojams process, kurā pilsētas attīstība šanas vietām un autostāvvietām. Tagad jāskata ilgtermiņā.

39 raksti

2. Izpētes līmenī. Pilsētas vide laika gai- vēsturisko ēku saglabāšanas un atjaunošanas tā ir mainījusies, tādēļ, lai izprastu pilsētas prasības ir noteiktas pilsētas apbūves notei- vērtības un iespējas tās uzturēt, tiek pētīta kumos. Iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem pilsētas vēsture un attīstība pilsētbūvniecis- tos labāk saprast palīdz apbūves noteikumu kā kontekstā. Kuldīgas vecpilsēta analizēta, vizualizācija, kas izstrādāta kā dokumenta izvērtējot priekšnoteikumus, ko sniedz tās pielikums. Vizualizācijas daļā iekļautas tra- ģeogrāfiskais izvietojums un dabas apstāk- dicionālo ēku un to detaļu brīvrokas skices ļi, pilsētas attīstības vēsturiskie procesi, tur mērogā, fotofiksācijas un apraksti. dzīvojošā sabiedrība, kā arī tiesiskais regulē- jums. Pilsētbūvnieciskās vērtības zinātniski 4. Arhitektūras un detaļu atjaunošanā — pētījusi Latvijas pazīstamāko kultūrvēsturiskā ēkas nesošo konstrukciju, fasāžu, būvgald- mantojuma speciālistu grupa. Pētījuma rezul- niecības elementu — durvju, logu, slēģu, tāti atspoguļoti izdevumā “Kuldīga: arhitek- interjera detaļu restaurācijā. tūra un pilsētbūvniecība” (2014).6 Papildus top zinātnisks pētījums “Kuldīga. Laiki. Ai- 5. Amatniecības tradīciju apzināšanā, navas. Cilvēki”. Izpētīta un speciālistiem un stiprināšanā — vietējo amatnieku apzināša- interesentiem pieejama daļa no pilsētbūvnie- nā, iesaistīšanā, apmācībā, starptautiskas cības piemineklī esošo ēku arhitektoniskās sadarbības veicināšanā un labās prakses pār- inventarizācijas (2009)7. Pilsētbūvniecības ņemšanā. piemineklī inventarizētas 185 ēkas, un 165 no tām izstrādātas inventarizācijas anketas Kuldīgā paralēli būvvaldei, kas izstrā- un krāsu zondāžas. Tajās atspoguļoti ēkas dājusi vēsturiskās pilsētvides saglabāšanas un detaļu datējumi, saglabājušies oriģināli plānošanas dokumentus, sagatavo informē- elementi, uzslāņojumi, kas būtu demontēja- jošus materiālus un organizē būvniecības mi. Informācija apkopota kartēs, kas sniedz uzraudzību Kuldīgas vecpilsētā. 2009. g. vispārēju priekšstatu par vecpilsētas situāciju izveidota iedzīvotājus atbalstoša un iesaisto- un vērtībām. Izveidota digitāla vairāk nekā ša struktūra — Kuldīgas restaurācijas centrs 250 ēku datu bāze ar mūsdienu situāciju, (2. att.), kas atrodas vecpilsētā. vēsturiskām fotofiksācijām, publikācijām par Centra rīkotās izglītojošās akcijas iegu- ēkām, to pārbūvēm un krāsu risinājumiem8. vušas vecpilsētas iedzīvotāju un namu ap- Visi pētījumi pieejami interneta vidē, lai in- saimniekotāju labas atsauksmes. Tā rīkotos formāciju varētu iegūt gan ēku īpašnieki, gan pasākumus un praktiskās nodarbības labprāt projektētāji un apsaimniekotāji. apmeklē iedzīvotāji, restauratori, amatnieki, arhitekti un būvnieki. Restaurācijas centram 3. Izpratnes un prasmju veidošanas lī- izveidojusies cieša un veiksmīga sadarbība ar menī. Šajā līmenī iedzīvotājiem, īpašniekiem Ziemeļvalstu vecpilsētu līdzīgām iestādēm. un apsaimniekotājiem tiek rīkoti izglītojoši Centrs ir vieta, kur ikviens Kuldīgas vecpilsē- pasākumi, darbnīcas un veidoti praktiski iz- tas iedzīvotājs var vērsties pēc konsultācijas devumi. Izdevumā “Ceļvedis vēsturisko ēku un padoma — ko un kā pareizi darīt ar sev atjaunotājiem” viegli uztveramā valodā skaid- piederošo vēsturisko ēku. EUROPA NOSTRA rots vēsturisko ēku atjaunošanas process — 2013. g. ir piešķīrusi Kuldīgai balvu katego- atjaunošanas idejas koncepcija, sniegti prak- rijā “Izglītība, apmācība un izpratnes veici- tiski padomi un gada kalendārs, kad kādus nāšana par kultūras mantojumu”, to ieguva darbus veikt, norādītas normatīvās prasības Kuldīgas restaurācijas centra rīkotie pasāku- un īpašās Kuldīgas apbūves iezīmes9. Latvijas mi “Aktivitāšu komplekss Kuldīgas vecpilsē- plānošanas sistēmā detalizētas pilsētvides un tas saglabāšanai”.

40 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

2. att. 20. gs. koka ēka pirms un pēc atjaunošanas, 2009. gadā tajā izvietots restaurācijas centrs

41 raksti

3. att. Atjaunotās durvis Kuldīgas vecpilsētā 1905.g. ielā 12, Baznīcas ielā 32, Skrundas ielā 14, Jelgavas ielā 16

42 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

Latvijā vecpilsētās vēsturisko ēku atjau- Pilsētvides saglabāšanas un nošanai ir vairāki kavēkļi. Viens no tiem ir atjaunošanas pieeja īpašumtiesības — kopīpašums vienai ēkai, Mēdz teikt, ka Kuldīgā nav iespējams at- kurai vairāki (5–6) dzīvokļu īpašnieki, kam rast divas vienādas durvis, un tas nav pār- grūti vienoties par ēkas atjaunošanu un fi- spīlēti. To dekoratīvo detaļu bagātība un at- nansēm. Dzīvokļu īpašniekiem nepieciešams šķirība ir pārsteidzoša. Kuldīgā tiek īstenota skaidrot, ka viņiem pieder ne tikai dzīvoklis, “Kuldīgas durvju glābšanas programma”. Da- bet arī ēkas koplietošanas telpas — vējtveris, žādās darbnīcās un restaurācijas nometnēs pagalms, norobežojošās konstrukcijas — sie- atjaunotas jau vairāk nekā 25 durvis oriģinā- nas, jumts, pamati, ieejas durvis, kāpnes. lajās tehnikās. Vecās durvis tiek saglabātas Par tām jārūpējas visiem īpašniekiem kopīgi un atjaunotas pat tad, ja to apakšējā daļa ir vai šīs ēkas apsaimniekotājam. Tomēr būtis- satrupējusi. Šādā gadījumā labi saglabājušās kākā problēma ēku atjaunošanā vecpilsētā oriģinālās daļas tiek atjaunotas, satrupējušās ir īpašnieku un iedzīvotāju vērtību izpratne, demontētas un to vietas nomainītas (protezē- kas veidojusies padomju laikā un kuru ne- tas) ar piemērotu koku un krāsotas. Durvīm, pieciešams pakāpeniski mainīt. Piemēram, kas kalpojušas 150 gadu, izmantots daudz vienkāršāk ēkas apmetuma remontā izmantot labāks materiāls. Padomju laikā un mūsdie- cementa javu, jo tā ir pierasts un materiāls nās izgatavotajām kopijām raksturīgi neat- visur nopērkams. Ar to tiek remontētas ēkas, bilstoši kokmateriāli, krāsas un tām nav tik lai gan piemērotāka un lētāka ir kaļķu java, augstvērtīga amatnieciskā kvalitāte. Līdzīgi ir jo šis materiāls ir izmantots, ēku ceļot, un tā arī ar logiem. fizikālās īpašības sader ar jau esošajiem ma- Pilsētā redzamas atšķirīgas restaurācijas teriāliem. metodes, piemēram, ēkās Kalna ielā 13 un Restaurācijas centrā un pašvaldībā ie- 15 (4. att.). Ēkā Kalna ielā 13 notīrīta tikai dzīvotājus un speciālistus pastāvīgi izglīto, krāsa, kas drūp, un pāri krāsota lineļļas krāsa informē par Kuldīgas vērtībām, jo viņi, ik- tonī, kas noteikta saskaņā ar krāsu zondāžu. dienā dzīvojot ēkās un tās uzturot, ir pa- Tādējādi saglabāts autentisko detaļu krāsas tiesie vēsturiskās vides sargātāji. Ir rīkotas slānis ar virsmas faktūru, ko tās ieguvušas starptautiskās mantojuma laboratorijas, gadsimtu laikā. Ēkā Kalna ielā 15 būvgalnie- kurās vietējie iedzīvotāji, projektētāji, paš- cības elementiem, logiem un durvīm, notīrīti valdības un valsts institūciju speciālisti un visi krāsu slāņi un uzklāts jauns krāsas slānis, starptautiski eksperti diskutē par konkrētu arī lineļļas, kuru tonis saskaņots ar krāsu zon- problēmjautājumu un iespējām to risināt, dāžā noteikto. piemēram, par vēsturisko ēku siltināša- Lai saglabātu oriģinālās detaļas, ēku nu, fasādēm, jumtiem, būvgaldniecības daļas un detaļas uzkrāj, piemēram, slēģus, elementiem, uzslāņojumu (gan mūsdienu, logus, durvju furnitūru — rokturus, eņģes gan padomju laiku ietekmi). Jauniešiem u.tml. Ja tiek jaukta kāda ēka ārpus vecpil- notiek pasākumi pilsētas vēstures un arhi- sētas un detaļas neizmanto kādas konkrētas tektūras izzināšanai, piemēram, pilsētvides ēkas atjaunošanai, īpašnieku lūdz tās nodot spēle par arhitektūras stilu izpausmēm un restaurācijas centram, lai vietējos amatnie- ēku vēsturi. ciskos darinājumus atkārtoti izmantotu atjau- Jāuzsver, ka vēsturiskas pilsētvides un nojamās ēkās. ēku saglabāšanā liela nozīme ir oriģinālajām Kuldīgas vecpilsētā, tāpat kā jebkurā detaļām. Tikai tām ir patiesa vērtība, tādēļ Latvijas vecpilsētā, ēkas regulāri jākopj, lai īpaša uzmanība tiek veltīta oriģinālo detaļu tās pēc tam nebūtu apjomīgi jāatjauno. Kul- atjaunošanai, piemēram, durvīm (3. att.). dīgas restaurācijas centrā notiek praktiski

43 raksti

4. att. Atjaunotie būvgaldniecības elementi ēkās Kalna ielā 15 un Kalna ielā 13

44 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

5. att. Ar pašvaldības līdzfinansējumu atjaunotā 19. gs. beigu koka ēka. Darbus veikuši restaurācijas centra piesaistītie amatnieki

pasākumi, lai ēkas īpašnieki un iedzīvotāji Restaurācijas darbnīcas paši saviem spēkiem pašvaldības restaura- Amatniekiem, projektētājiem un ēku ap- tora uzraudzībā apgūtu iemaņas, kā uzturēt saimniekotājiem ik gadus rīkojam restaurāci- kārtībā sev piederošās vēsturiskās ēkas de- jas darbnīcas par aktuālām tēmām — logu, taļas. durvju un koka fasāžu atjaunošana, ēkas nesošo konstrukciju labošana un koka ēkas Projekti vērtīborientācijas maiņai nostiprināšana (6. att.). Darbnīcu mērķis un kultūrvēsturiskā mantojuma ir, izmantojot Skandināvijas valstu pieredzi, saglabāšanai praktiski veicot konservāciju un restaurāciju atbilstoši mūsdienu prasībām, panākt Kuldī- Projekts “Izglāb namu!” gas kultūrvēsturiskā mantojuma — materiālā Šī projekta ietvaros Kuldīgas un novada un nemateriālā — autentiskuma saglabāšanu dažādu jomu amatnieki — galdnieki, jumiķi, nākamajām paaudzēm. celtnieki — apguva zināšanas, kas nepiecie- šamas korektai vēsturisku ēku uzturēšanai un Akcija “Logu regulārā apkope” atjaunošanai. Šie amatnieki mācījās strādāt Ikgadēja akcija vecpilsētas iedzīvotājiem, tā, lai neradītu kaitējumu ēku kultūrvēsturis- kurā namu iemītnieki paši kopj sava īpašu- kajai vērtībai un saglabātu dekoratīvās deta- ma logus. Pašvaldības speciālisti bez maksas ļas, turklāt nodrošinot un saglabājot ēku vēs- sakārto dokumentus: izpēti, saskaņojumus turisko autentiskumu.10 un atskaites, un pašvaldība piedāvā darbam

45 raksti

6. att. Starptautiskā koka restaurācijas nometne — koka fasādes un apdares detaļu atjaunošana dzīvojamai ēkai 1905. gada ielā

nepieciešamos instrumentus, lineļļu rāmju atjaunojot vēsturiskās ēkas, iedzīvotāji bieži gruntēšanai, ķiti un krāsu. Šī ir iespēja ie- vien ar prasībām nav apmierināti. Pilsētnieki dzīvotājiem, izmantojot vien laiku un darbu, uzskata — ja viņi dzīvo šādā unikālā vietā, bez personīgo līdzekļu ieguldīšanas sakārtot tad pašvaldībai un valstij jārod finansiāls at- sava nama logus pieredzējušu ekspertu vadī- balsts ēku atjaunošanai. Uz jautājumu, vai bā. Šīs akcijas mērķis ir novērst kļūdu — lai iedzīvotāji vēlas dzīvot ēkās, kas būvētas pēc pašreizējo logu vietā netiktu ielikti jauni, bieži mūsdienu prasībām, t.i., pārcelties uz daudz- vien neatbilstoši, kā arī attīstīt ēku īpašnieku dzīvokļu mājām ārpus centra, pārsvarā atbil- prasmi sakārtot sava mājokļa logus, un tas des ir noraidošas. Tiek minēti dažādi iemesli: būs jādara regulāri. Akcija sekmē kopējo iz- nevēlēšanās dzīvot daudzdzīvokļu mājā; lieli pratni un saziņu ar pašvaldības atbildīgajiem maksājumi par apkuri; patīk dzīvot vecpil- speciālistiem, veicina attieksmes maiņu pret sētā u. c. Savukārt iedzīvotāji, kuri būtu ar kultūrvēsturisko mantojumu kopumā. Darbs mieru pārcelties uz daudzdzīvokļu mājām, sākotnēji notika brīvā dabā, teltī. Tagad iedzī- dzīvei vecpilsētā min šādus trūkumus: ir bi- votāji darbojas restaurācijas centrā (7. att.). rokrātiski šķēršļi, labierīcību trūkums, malkas Šādi pilsētā ir atjaunotas vairāk nekā 700 da- apkure utt.11. žādu laika posmu logu vērtnes. Kopš normatīvais regulējums pieļauj, pašvaldības privātu ēku — kultūras piemi- Atbalsts finansējumā nekļu vai to zonā esošu māju īpašniekiem, Iepazīstot striktos Kuldīgas vecpilsētas kas atjauno ēkas, līdzfinansē 50% no darbu saglabāšanas nosacījumus, kādi jāievēro, izmaksām, taču to var saņemt ierobežotā

46 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

7. att. Logu regulārās apkopes ikgadējā akcija, kurā iedzīvotāji paši atjauno savas ēkas logus

47 raksti

apjomā un konkrētiem darbiem. Līdzfinansē- mu, gan dzīvojamām funkcijām. Šis atļautās jumu iespējams iegūt ēkas nesošo konstruk- izmantošanas mērķis ļauj saglabāt vecpilsētu ciju sakārtošanai, ēkas apdares un vērtīgo apdzīvotu gan dienā, gan naktī. Pilsētas lau- detaļu atjaunošanai, pagalma labiekārtoša- kumā un teritorijās ap to ir paredzēta sabied- nai. Pieejamais finansējums mazai Latvijas risko un darījumu iestāžu būve. pašvaldībai ir neliels, tādējādi netiek veicināta Vecpilsētas funkcionālo attīstību lielā ēkas vispārēja restaurācija, bet gan tikai at- mērā nosaka pašvaldības īstenotā politika. sevišķu problēmzonu sakārtošana un ēkas Ja pilsētā plānots attīstīt jaunu darījumu atjaunošana pa daļām (5. att.), procesam centru vai atvērt jaunu iestādi, tad vispirms ilgstot vairākus gadus. Kā jau minēts iepriekš, tiek izvērtēta iespēja izvietot to kādā vecpil- pašvaldība finansē arī izpēti. Restaurācijas sētas ēkā, lai veicinātu tās izmantošanu un centrā tiek sagatavoti projekti, lai ēku īpašnie- sakārtošanu. Kuldīgā šādi plānots attīstīt kiem palīdzētu iegūt finansējumu no valsts un vairākas pašvaldībai piederošas ēkas, kas ES atbalsta fondiem. Pašvaldība apmaksā arī gadu desmitus stāvējušas tukšas. Piemēram, restauratorus, viņi konsultē un ierāda uzturē- tika izsludināts arhitektūras konkurss jaunās šanas darbus ēku īpašniekiem. bibliotēkas projektam ārpus vecpilsētas. Tā būtu jauna ēka, kas atbilstu visām mūsdie- Pilsētvides apgūšana un jaunu nu prasībām. Tomēr šī konkursa rezultāti funkciju piešķiršana netika apstiprināti. Izvērsās plašas Kuldīgas Vecpilsētā funkcionāli iederas pārvaldes arhitektu un citu iesaistītu specialistu disku- iestādes, kas ceļ vietas kvalitāti un prestižu, sijas par to, kura vieta vecpilsētā būtu pie- atbalstāma ir arī tirdzniecības, pakalpojumu mērotākā pilsētas bibliotēkai. Rezultātā tika un aprūpes ieviešana. Šādas ēkas vai telpu atrasts kompromiss — bibliotēka ir izvietota grupas attīstāmas saskaņā ar vecpilsētas restaurētā sinagogas ēku kompleksā Kuldī- kultūras, rekreācijas un tūrisma funkcijām. gas vecpilsētā, kurā 20. gs. piecdesmitajos Veiksmīgi kultūras un sporta objektu attīstī- gados bija ierīkots kinoteātris un kas ilgstoši bas piemēri ir mākslas izstāžu un semināru netika izmantota. Tolaik kompleksa ēkas tika centrs un bibliotēka bijušajā sinagogas ēku pārbūvētas un zaudēja lielu daļu vēsturiskās kompleksā un sporta skola un baseins agrā- vērtības. Lai šajā kompleksā izvietotu visas kajā Vācu biedrības namā. Savas funkcijas bibliotēkai nepieciešamās telpas, projektētā- ir saglabājušas skolu ēkas Kalna ielā 19, ja risinājumā bija paredzēta apjomīga stiklota Ventspils ielā 16, Pētera ielā 5, Jelgavas ielā piebūve, kas savienotu abas ēkas. Izvērtējot 62, Smilšu ielā 6, 1905. gada ielā 10 un šo variantu, pašvaldības atbildīgajiem spe- Liepājas ielā 33, kā arī jaunais Rātsnams ciālistiem pārrunās ar projekta pasūtītāju Baznīcas ielā 1. Kuldīgas vecpilsētā mūs- izdevās no piebūves celtniecības izvairīties, dienās izvietotas administratīvās iestādes. izveidojot tikai ēkas savienojošo galeriju Joprojām, īpaši Liepājas ielas ēkās, darbojas (8., 9. att.). mazie veikali, kafejnīcas, frizētavas, šūšanas Plānojot vēsturiskas ēkas paplašināša- darbnīcas u. tml. nu vidē, kuras vērtība ir pilsētas plānojums, Mūsdienās Kuldīgā izveidojušies divi ēkas un to iekšpagalmi, tā rūpīgi jāizvērtē, funkcionāli centri: Rātslaukums un Pilsētas jāapspriež ar speciālistiem un jāmēģina rast laukums, kas savienoti ar gājēju ielu. Pilsētas pilsētvidei piemērotāko risinājumu. Izvērtē- vēlamo un plānoto funkcionālo zonu attīstī- jot, piemēram, vajadzību paplašināt Kuldī- bu nosaka teritorijas plānojums. Saskaņā ar gas Rātsnamu, tika izstrādāti vairāki vari- to vecpilsētā pārsvarā ir atļauta jaukta tipa anti. Viens no tiem — pēc autoru domām, izmantošana — gan sabiedriskām un darīju- vēsturiskajā vidē iespējami iederīgākais —

48 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

8. att. Kuldīgas sinagogas ēku kompleksa pārbūves projekts. Pa kreisi — projekta sākotnējais variants (ar apjomīgām piebūvēm), pa labi — īstenojamais projekta variants — apjomi netiek mainīti, tikai savienoti ar galeriju12

9. att. Kuldīgas sinagogas ēku kompleksa pārbūves projekts par novada bibliotēku — mūsdienu situācija13

49 raksti

10. att. Ieceres makets Rātsnama piebūvei14

11. att. Kuldīgas Rātsnama paplašināšanas ieceres process

50 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

12. att. Par administrācijas ēku pārbūvēts vēsturiskais depo

bija ēku paplašināt, uzbūvējot piebūvi coko- Peldbaseina būvniecības iecere Kuldī- la stāva līmenī, kas no ielas nebūtu redza- gas vecpilsētā ir piemērs, kā esošā ēka var ma. Tomēr tas izjauktu tradicionālo pagalma pastāvēt un pildīt savu funkciju — būt sporta un Alekšupītes krastu ainavu. Izvērtējot šo skola, iegūstot papildu telpas. Pie ēkas, kas variantu un situāciju dabā, tika rasts piemē- celta un izmantota kā Vācu biedrības nams, rotāks risinājums: pārbūvēt vēsturisko depo ilgstošu diskusiju, vides un vēsturisko mate- ēku, kuru no 19. gs. 60. gadiem izmantoja riālu analīzes rezultātā paredzēta apjomīga par garāžu, pielāgojot to administrācijas tel- piebūve vietā, kur 20. gs. sākumā arī biju- pām. Lai vecpilsētā rastu vietu visām nepie- si ēka (14. att.). Jaunbūves projekts paredz ciešamajām funkcijām, pirmkārt, jācenšas izbūvēt mūsdienīgu peldbaseinu vēsturiskajā izmantot tur jau esošās ēkas. centrā: ēku, kas apjoma, rakstura un mate- Rātsnama pārbūves ieceri, variantus un riālu ziņā ir atbilstoša Kuldīgas pilsētvidei — rezultātus plānā skatīt 10.–12. att. apjomīga koka palīgēka ar tradicionālo

51 raksti

13. att. Ēka, kas atradās vietā, kur tagad izbūvēta ar vēsturisko biedrības namu savienota piebūve peldbaseinam

14. att. Zudušas ēkas vietā izbūvēts peldbaseins, bloķējot to ar vēsturisko biedrības namu15

kārniņu jumtu. Mūsdienu rokraksts lasāms tošanai. Iecerēta arī gleznu galerija, veikals. detalizācijā, ēkas tehnoloģijā un funkcijā Dažas no šīm iecerēm īstenotas jau pagāju- (14. att.). šajā gadsimtā, dažas patlaban. Arvien tiek Vēl arvien Kuldīgā ir arī vēsturiski nozī- domāts par katras palīgēkas saglabāšanu, jo mīgas palīgēkas: šķūņi, klētis, noliktavas utt. tās ir raksturīgas vēstures liecības vidē, kas Šo būvju izmantojums mūsdienās tiek mai- ataino dažādu laiku pilsētas saimniecību un nīts — gan apdzīvojumam, gan sabiedriska- amatniecību. jām vajadzībām, piemēram, kafejnīcu iekār-

52 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

Vēsturiskās ēkas var saglabāt, tām pie- šķirot citas funkcijas, ja iepriekšējās zau- dējušas nozīmi. Pašvaldība var noteikt, kur izvietot bibliotēku, skolu, biedrību ēku u. tml., kā arī sekmēt dažādu iestāžu at- rašanos vecpilsētā, bet tā nevar tiešā vei- dā ietekmēt darījumu apbūves izvietošanu vecpilsētā. Kā redzams, ir vajadzīgs īstenot pašvaldības atbalsta politikas programmu. Ja pilsētā tiktu īstenota šāda programma, kas vienlaikus ietvertu gan vecpilsētas sa- glabāšanu, gan attīstību, tad vecpilsētas loma pilsētas attīstībā saglabātos.

15. att. 20. gs. sākuma palīgēka Liepājas ielā 3 (dažādu gadu foto) mūsdienās tiek izmantota kā veikals un kafejnīca16

53 raksti

16. att. Palīgēkas, kuras paredzēts pielāgot sabiedriskajām funkcijām

54 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

Nobeigums Pieejams Kuldīgas novada pašvaldības Analizējot iedzīvotāju izglītošanai un ie- Būvniecības nodaļas arhīvā. saistīšanai paveikto, jāsecina, ka šim dar- 4 Pētījums “Kuldīgas pilsētas vēsturis- bam jābūt regulāram — pilsētvidē pastāvīgi kā centra apbūves inventarizācija”. Iz- jāorganizē apmācības, atjaunošanas darbi, strādātājs: SIA, Arhitektoniskā izpētes jāizplata informējoši bukleti par vecpilsētas grupa. [B. Eglāja, D. Lēvalde, Z. Bikše vērtībām un iedzīvotāju iespējām pašiem ar u. c.], 2009. Kuldīga. Kuldīgas pilsētas tām strādāt. Vērtību pārorientācija notiek lē- Dome. http://www.kuldiga.lv/index.php?- nām. Attieksmes maiņa vērojama galveno- cat=382 (skatīts 02.10.2011). Pieejams kārt jaunākās paaudzes vietējos iedzīvotājos Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības un pilsētniekos, kas no dažādām Latvijas nodaļas arhīvā. pilsētām pārceļas dzīvot uz Kuldīgu — ra- 5 A,LZV 473. f., 1. apr., 293. l., 97.–98. došuma, meistarības un individuālās pieejas lp. (Par valsts aizsargājamās un regulēja- veicinošo pilsētu ar tās īpašo auru. Kuldīgā mās apbūves zonas un Latvijas PSR Mi- kopējās vides autentiskuma vērtība ir ierin- nistru Padomes 1969. g. 6. aug. lēmumu das apbūves un pilsētvides detaļās, tādēļ Nr. 401 “Par valsts aizsargājamās un re- liela uzmanība vērsta to saglabāšanai un gulējamās apbūves zonu ievērošanu Kul- atjaunošanai. dīgas pilsētā”). Administratīvajiem darbiniekiem regulāri 6 Jākobsone J. Kuldīga jaunākajos laikos: jāinformē kuldīdznieki par kopējo pilsētvides Pilsētas plāni un pilsētainava; Pilsētas un atsevišķu ēku vērtību, to tehnisko stāvok- saimniecība un labiekārtojums; Pilsētbūv- li, nepieciešamajiem uzturēšanas darbiem un nieciskie projekti un apbūves noteikumi; atjaunošanas iespējām. Jau 1920. g. Heroni Senās ēkas mūsdienu pilsētvidē. Kuldīga: Martorels (Heroni Martorell), viens no Spāni- arhitektūra un pilsētbūvniecība. Sast. jas pieminekļu restaurācijas tēviem, rakstīja: Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš. Kuldīga: “Mūsu darbs ir nostiprināt un atjaunot ēkas, Kuldīgas novada pašvaldība, 2014. 31.– bet mums vajadzētu mēģināt arī ietekmēt 109. lpp. sabiedrības interesi par pieminekļiem, lai tā 7 Arhitektoniskā izpētes grupa SIA. Pētījums tos vairāk un vairāk novērtētu un saprastu. Jo “Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra apbū- sabiedriska atzinība ir saglabāšanas labākā ves inventarizācija”. Kuldīga, 2009. Pie- garantija.”17 Ieguldījumi izglītībā un kultūrā ejams Kuldīgas novada pašvaldības Būv- nav tikai demokrātiska rīcība, tas ir labākais niecības nodaļas arhīvā. http://www.old. veids, kā garantēt kultūrvēsturiskā mantoju- kuldiga.lv/?cat=382. ma aizsardzību nākotnē. 8 Kuldīgas vecpilsētas ēku elektroniskā datu bāze [tiešsaiste]. Kuldīgas novada pašval- Avoti un piezīmes dība http://www.ekas.kuldiga.lv/ (skatīts 1 Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā. 22.07.2015). UNESCO nacionālās nominācijas pietei- 9 Ceļvedis vēsturisku ēku atjaunošanā kums. Kuldīgas novada pašvaldība. Pēte- [tiešsaiste]. J. Jākobsone, K. Veinberga, ris Blūms, 2011. 64 lpp. I. Zariņa. http://kpkc.lv/wp/wp-content/ 2 Kuldīgas pilsētas izbūves projekts: pa- uploads/2013/09/CELVEDIS_web.pdf mata plāns: stāvoklis uz 1948. g. 1. jūl. (skatīts 22.07.2015). Pieejams Republikāniskā arhitektūras pla- 10 Projekts “Izglāb namu”. Apraksts. Do- nēšanas darbnīcā. kumenti [tiešsaiste]. Kultūras projektu 3 Kuldīgas pilsētas 1973. gada ģenerālais koordinācijas centrs. http://kpkc.lv/wp/? plāns un tā paskaidrojuma daļa. 78 lpp. page_id=20 (skatīts 22.07.2014).

55 raksti

11 Kuldīgas novada pašvaldība. Aptauja Pieejams Kuldīgas novada pašvaldības “Kuldīgas novada iedzīvotāju viedoklis par Būvniecības nodaļas arhīvā. Kuldīgas vecpilsētu”. Kuldīga, 2009. Pie- 15 Sporta skolas rekonstrukcija: tehniskais ejama Kuldīgas novada pašvaldības Būv- projekts. SIA “Diānas Zalānes projektu niecības nodaļas arhīvā. birojs”. Kuldīga. 2011. Pieejams Kuldīgas 12 Sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kul- novada pašvaldības Būvniecības nodaļas dīgas Galveno bibliotēku: 1., 2., 3. kārta: arhīvā. tehniskais projekts. SIA “Ozola un Bula 16 Jākobsone J. Kuldīga jaunākajos laikos... arhitektu birojs”. Kuldīga. 2009. Pieejams (sk. 6. atsauci). Kuldīga novada pašvaldības Būvniecības 17 Arabarri (A Public Limited Company Ma- nodaļas arhīvā naging the Buildings that Form Part of the 13 Turpat. Cultural Heritage of Álava). Kultūras man- 14 Ēku kompleksa Baznīcas ielā 1 un Strau- tojuma apsaimniekošana un saglabāšana tu ielas Kuldīgā rekonstrukcija : tehnis- Alavā: sociālais aspekts. Starptautiskas kais projekts. [Kuldīga : Virtu, SIA, 2009]. konferences “Tilts Kuldīgai — tilts uz pa- sauli” materiāli. Kuldīga, 2007.

Par autori Dr. arch. Jana Jākobsone ir Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas un komi- sijas vadītāja, pilsētas arhitekte (kopš 2005), Vecpilsētas un vides komisijas priekšsēdētāja (kopš 2011), vairāku pilsētvides attīstības koncepciju un pētījumu izstrādes vadītāja. Lektore par kultūrvēsturisko mantojumu. ICOMOS Latvija valdes priekšsēdētāja. Sertificēta, praktizē- joša arhitekte. Pēta kultūrvēsturiskā mantojuma integrācijas iespējas mūsdienu pilsētvidē un sabiedrībā. Publicējusi vairāk nekā 20 zinātnisku darbu un regulāri uzstājusies ar ziņojumiem zinātniskās konferencēs.

About the Author Dr. arch. Jana Jākobsone is a Chair of the Commission of the Construction Division of the municipality of Kuldīga county and main architect of Kuldīga town (from 2005), Chair of the Old Town and Environment Commission (from 2011), leader in elaboration of several concep- tions and studies on the urban environment. Lecturer on topics relating to the history of civili- zation. Chair of the Board of ICOMOS Latvija. Certified working architect. Research interests: integration of the culture-historical heritage into modern urban environment and society. Has published more than 20 research works, regularly has participated in scientific conferences.

56 IEDZĪVOTĀJU UN PĀRVALDES IESAISTE KULDĪGAS VĒSTURISKĀS PILSĒTVIDES APDZĪVOŠANĀ UN KOPŠANĀ

Involvement of inhabitants and Municipality of Kuldīga in preservation of historic urban environment

Jana Jakobsone Summary

Key words: historic urban environment, research, architecture, craftsmanship, inhabitants

The purpose of the article is to show the entire body of actions that had ensured changes of attitude towards the historic center of a small post-Soviet town Kuldīga regarding heritage: tangible — urban space, renovation of streets and buildings, as well as part of intangible herit- age — ability of craftsmen and inhabitants to renovate buildings with traditional methods and materials. The research on integration of the heritage of Kuldīga historic center and its viability nowa- days had been initiated in 2007 as a Promotion Paper. The Operational Plan had been worked out from conclusions of the research along with the everyday work of the author who is a council architect, as well and with the team of other specialists — restorers, architects, de- signers, lawyers, and top administration officers. The Plan has already partly been carried out, but it summarizes the positive tendencies and directions that could be used as an example for preservation of the historic center under circumstances of restricted finances and legislation. The urban environment is under constant development and the community desires to live in a high-quality urban environment. Municipality, monument protectors, and local inhabitants have different views on high urban quality. However, high-quality urban environment is a factor that determines the wish of people to live in a certain town. The cultural heritage of Kuldīga is one of the factors that contribute to high-quality urban environment — it has been created together with the surrounding environment, landscape in an easily perceptible scale and shows all the values that had been accumulated in a long-term period. Work on the identity of Kuldīga’s cultural heritage is connected with research, renovation, and preservation of characteristic objects and landscape as well as providing education, involvement, and inspiration to inhabitants of Kuldīga. Since 2003, when Kuldīga’s Old Town in the Primeval Valley of the Venta River was in- scribed into the UNESCO Tentative List, the municipality has purposefully worked on carrying out research, stock taking and management programme for the historic center. The purpose was renovation of historic cultural heritage on a high level. In order the historic center of a particular town — Kuldīga — could develop in such a way that “we did not threaten pos- sibilities of future generations to satisfy their needs by satisfying our needs today”, we have to rely on long-term planning principles, like preservation of cultural heritage, economic use of buildings, landscaping the public space, encouragement of culture interactions and in- tegration, improvement of public space and circumstances. The long-term space has three dimensions — economic, social and environmental, and balanced approach should be consid- ered for its planning. Although the cultural landscape of Kuldīga is regarded as an important value it is crucial to rely on present demands to improve both historic buildings and the urban space at the same time when planning events for preservation. In order to preserve values that are important for inhabitants, specialists, and tourists of the town, cultural values have to be defined first, then the necessary functional improvements planned, and then the area should be established where this could be carried out.

57 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Nataļja Jevsejeva [email protected]

Atslēgas vārdi: Romans Suta, Gruzija

Romans Suta atstāja Latviju 1941. g. vasarā un aizbrauca uz Gruziju. Iemesls tam bija Tbilisi kinostudijas direktora Mihaila Čiaureli aicinājums un kino dekoratora darba piedāvā- jums, ko Suta saņēma Maskavā sava komandējuma laikā 1941. g. pavasarī, kad iepazinās ar Čiaureli. Tbilisi Suta paspēja pabeigt trīs filmas, bet veiksmīgu karjeru izjauca viņa arests 1943. g. septembrī. Arestēts par kontrrevolucionāru darbību un pretpadomiskiem izteiku- miem, Suta pavadīja cietumā deviņus mēnešus. Lieta izmeklēšanas gaitā izvērtās par no- pietnu skaļu procesu, kurā tika arestēti 23 cilvēki, no tiem dažiem, ieskaitot Romanu Sutu, tika piespriests un izpildīts nāvessods. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīva materiāli ļauj daļēji rekonstruēt notikumus un saprast Romana Sutas lomu šajā lietā.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas Neskatoties uz augušo pētnieku interesi muzeja izveidošana 2008. g. aktualizēja šo par Sutas daiļradi, viņa biogrāfijā joprojām mākslinieku radošo mantojumu. Jaunie fun- eksistē baltie plankumi, un proti, līdz šim damentālie pētījumi turpināja mākslinieku nebija informācijas par viņa dzīves pēdējiem meitas Tatjanas Sutas (1923–2004) veikto gadiem un uzturēšanos Gruzijā. 1941. g. un ieguva citu mērogu. 2016. g. aprīlī, Ro- jūlija sākumā Suta ar pēdējo vilcienu, kas mana Sutas 120 gadu jubilejā, iznāca apjo- gāja austrumu virzienā, atstāja Latviju un mīga monogrāfija par mākslinieku, kurā tika devās caur Maskavu uz Tbilisi. Viņa Rīgas apkopots gan plašs vizuālais materiāls — kinostudijas kolēģis Vilis Lapenieks vēlāk Sutas glezniecība, grafika, lietišķā māksla, atcerējās,1 ka dažus mēnešus pirms aiz- scenogrāfija, fotogrāfijas, dokumenti, manu- braukšanas Suta, atrodoties komandējumā skripti, sarakste, gan arī speciālistu teksti par Maskavā, bija iepazinies ar toreizējo Tbi- viņa biogrāfiju un stājmākslu (Dr.art. Dace lisi kinostudijas direktoru Mihailu Čiaureli Lamberga), par Sutas dalību izstādēs Francijā (1894–1974). Sutu savaldzināja gruzīnu un viņa kontaktiem ar franču māksliniekiem režisora personība, un tieši tad viņš iede- (Dr.art. Gledisa Fabra — Gladys C. Fabre), gās ar domu aizbraukt uz Gruziju, jo vairāk par Sutas scenogrāfiju un interjeru nofor- tāpēc, ka Čiaureli, kam arī patika latviešu mējumiem (Dr.art. Nataļja Jevsejeva) un arī mākslinieks, aicināja Sutu strādāt Tbilisi ki- veikto kinomākslā (Dr.art. Inga Pērkone). nostudijā.

59 raksti

Pēc atbraukšanas uz Tbilisi Suta uzreiz jums drīz tika atcelts, bet kriminālais pants, tika pieņemts vietējā kinostudijā par māksli- neskatoties uz vairākiem T. Sutas rakstiskiem nieku dekoratoru. To apliecinošus dokumen- lūgumiem, palika negrozīts arī pēc lietas pār- tus vēl 20. gs. 50. gadu beigās Tbilisi kino- skatīšanas. Oficiālais pamatojums tam — studijas arhīvā redzēja Tatjana Suta un par “apsūdzību apstiprina lietas materiāli”, un to veica atbilstošus pierakstus savā kladē2, tas, ka “pats apsūdzētais bija atzinis savu bet bez precīziem fondu, aprakstu un lietu vainu”.6 numuriem. Diemžēl vēlākais ugunsgrēks 20. gs. 50. gadu beigās, neapmierināta arhīvā 20. gs. 90. gados, kura laikā gāja ar reabilitācijas rezultātiem, Tatjana Suta aiz- bojā liela daļa dokumentu, neļauj precizēt brauca uz Gruziju, kur meklēja informāciju par šo informāciju. Jaunajā amatā Suta uzreiz tēvu, mēģināja tikties un sazināties ar bijuša- sācis intensīvi strādāt pie filmas “Melnajos jiem viņa kolēģiem kinostudijā un citiem šajā kalnos” (režisors Nikolajs Šengelaja, 1903– lietā apsūdzētajiem cilvēkiem, tomēr viņai 1943), kas vēstīja par maza serbu ciemata neizdevās rast skaidrību esošajā situācijā — iedzīvotāju cīņu pret fašistisko karaspēku neviens negribēja tikties un stāstīt par šo Dienvidslāvijas kalnos. Šīs filmas pirmizrāde savas biogrāfijas drūmo epizodi, daudzi to- notika 1941. g. novembra sākumā. Jau nā- brīd vēl bija iebiedēti. Spriežot pēc T. Sutas kamajā gadā tika pabeigta vēl viena Sutas– brauciena laikā veiktajiem pierakstiem Tbilisi dekoratora filma “Nenotveramais Jans” (reži- kinostudijas arhīvā, iesniegumu par atbrīvo- sori Vladimirs Petrovs, 1896–1966, Izidors šanu no darba pēc paša vēlēšanās Suta bija Anņenskis,1906–1977) par čehu pagrīdes rakstījis no cietuma.7 Arī šie dokumenti ir gā- antifašistiem Prāgā 1939. gadā. Suta arī juši bojā minētajā ugunsgrēkā. Daļa no Tbili- strādāja pie filmas “Džurgaja vairogs” (reži- si kinostudijas arhīva šobrīd glabājas Gruzijas sori Semjons Dolidze, 1903–1983, Dāvids Valsts vēstures arhīvā, tomēr šajos fondos Rondeli, 1904–1976). Uz ekrāniem tā iznā- Sutas vārds nefigurē. Atsevišķu kinostudijas ca 1944. g. vasarā, bet titros Sutas vārda darbinieku arhīvi atrodas Gruzijas Teātra, li- vietā minēts viņa jaunais palīgs Jevgeņijs teratūras un mūzikas muzeja krājumā, bet arī Mačavariani. Iemesls šai cenzūrai ir Sutas tajos informācija par Sutu nav atrodama. Vie- arests 1943. g. septembrī. Faktiski filmas nīgā tur esošā liecība ir stopkadru fotogrāfijas pirmizrādes brīdī Suta pēc deviņiem cietumā no filmām, kuru tapšanā Suta bijis iesaistīts. pavadītajiem mēnešiem jau bija nošauts kā 20. gs. 90. gados ugunsgrēks plosījās tautas ienaidnieks. arī Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvā, kas Sutas ģimene Latvijā par to uzzināja tikai glabā dokumentus par Gruzijas teritorijā re- pēc Staļina nāves, kad PSRS sākās reabili- presētajiem cilvēkiem. Tomēr, ja arī tā nebūtu tāciju vilnis. Pirms tam uz rakstiskiem pie- noticis, tik un tā laikā, kad T. Suta atradās prasījumiem no instancēm nāca atbildes, ka Tbilisi, pieeja šim ministrijas arhīvam ierin- Suta joprojām strādā Tbilisi kinostudijā un das PSRS pilsoņiem bija liegta. Līdz savai dzīvo pēc pieraksta.3 1956.–1959. g. Roma- nāvei T. Suta dzīvoja pārliecībā, ka pret viņas na radinieki veica saraksti ar instancēm un tēvu ierosināta lieta bijusi safabricēta un visi noskaidroja, ka Sutas nošaušanas iemesls apvainojumi bijuši izvirzīti uz apmelojuma bijis bēdīgi slavenais “58. pants” — kontrre- pamata. Šo pozīciju viņa arī izklāstīja vairā- volucionārā darbība, bet bez tā tika minēts, kās publikācijās par tēvu.8 ka viņš arī tika apsūdzēts pēc 1932. g. li- Šobrīd Iekšlietu ministrijas arhīvs ļauj kuma4 par maizes kartiņu viltošanu, par ko piekļūt saviem fondiem, kuros atrodas arī piespriesta mantu konfiskācija un desmit brī- ieslodzītā R. Sutas lieta. Tajā ir desmit sē- vības atņemšanas gadi.5 Politiskais apvaino- jumi, no tiem astoņos ir minēts Sutas vārds.

60 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Pirmajā sējumā ir dokumenti par lietas uz- vecu jaunieti Ļevanu Šeliju (vai Turkiju) sākšanu, arestu pamatojumi, dokumenti par (1921–1943) — politisko ieslodzīto, kas tajā aresta termiņa pagarināšanu, apsūdzēto pār- brīdī dzīvoja Tbilisi nelegāli, ar viltotiem do- celšanu no viena cietuma uz otru un apsū- kumentiem kā Mustafa Šelija11. Tieši saistība dzības gala atzinums. Otrais sējums — Su- ar šo cilvēku kļuva par aresta iemeslu lielā- tas personīgā lieta, ar paša aizpildīto anketu kajai daļai apsūdzēto: kāds bija izmitinājis un cietumā veikto pēdējo fotogrāfiju. Trešajā Ļevanu pie sevis, kāds palīdzējis ar trans- sējumā ir apkopoti visu lietā apsūdzēto rea- portu, cits dabūja viņam ieroci — pistoli12. bilitācijas dokumenti, ceturtajā — no citiem Ļevans Šelija (vai Turkija) bija nācis no inteli- apsūdzētajiem konfiscētie dokumenti, kuru ģentas aristokrātu ģimenes, kuras locekļi cie- vidū diemžēl nav nekā no tā saraksta, kur ta boļševiku represijās, cieta arī pats Ļevans. uzskaitīts tas, kas bijis Sutam līdzi aresta Kā minēts lietas dokumentos, R. Suta tieši brīdī — pase, kara biļete, kinostudijas caur- ar šī jaunā gruzīnu drauga palīdzību gribēja laide, sarakste. Piektajā sējumā ir Gruzijas aizbēgt no PSRS13. Arestētais Sutas kolēģis un Latvijas izmeklētāju sarakste par Sutas no kinostudijas Vilhelms Sillers savos liecinā- ģimeni Latvijā. Saskaņā ar tā laika likumiem jumos ziņojis, ka no Sutas bija dzirdējis par tautas ienaidnieka ģimene bija jāizsūta uz viņa plāniem aizbraukt uz kādu frontes līnijai nometnēm. No izsūtīšanas R. Sutas sievu — tuvu pilsētu Kaukāzā (cits liecinieks piemin Aleksandru Beļcovu, meitu Taņu un māti Gruzijas piejūras pilsētu Batumi14), lai pārie- Natāliju Sutu izglāba tas, ka pirms savas tu vāciešu pusē un tad dotos caur Turciju uz aizbraukšanas uz Tbilisi viņš jau vairākus Eiropu. Sillers arī piesauc Sutas teikto, ka vi- gadus nedzīvoja kopā ar ģimeni.9 Izmek- ņam esot vienalga, kādas varas labā strādāt. lētājs izbeidza lietu, jo sievas, meitas un Zīmīgi, ka šo Sutas neizvēlīgumu politiskajos mākslinieka mātes liecības apstiprināja arī jautājumos atzīmēja vēl viņa laikabiedri no viņu kaimiņiene. Sestajā un septītajā sēju- Latvijas.15 Un tas, ko stāstīja Sutas kolēģis no mā Sutas vārds nefigurē. Astotajā sējumā ir Gruzijas, tiešām varēja būt taisnība. daļa no kameru ziņojumiem, ko pierakstīja Lietas dokumentos arestēto sakarā bieži drošībnieku piesūtītie spiegi katra arestanta minētie formulējumi — “dzimtenes node- kamerā. Tātad lietā trūkst dokumentu par vējs”, “antipadomiskā” un “kontrrevolucio- izmeklēšanas gaitu, iespējams, trūkst arī nārā darbība” — rada šaubīgu iespaidu un spiegu ziņojumu pierakstu no citām arestēto liek domāt, ka tie ir Staļina terora realizētāju kamerām. paranojas rezultāts. Reabilitācijas dokumenti Bez Sutas no Tbilisi kinostudijas tika liecina, ka arestētie tika pakļauti fiziskajam aizturēti vēl trīs cilvēki: mākslinieks Mihails un morālajam spiedienam.16 Pat minēts dro- Gociridze (īstajā uzvārdā Cagareišvili, 1901– šībnieka sadista vārds.17 Tas liek piesardzīgi 1975), stenogrāfiste Margarita Astvacaturova uztvert visas arestēto sniegtās ziņas un lie- (1912–2013) un rekvizitors, pēc izcelsmes cības. vācietis, kas dzimis un dzīvojis Gruzijā, Vil- Kā jau minēju, atsevišķu lietas sējumu vei- helms Sillers. Oficiālais Sutas aresta pama- do kameru ziņojumi. Tajos ir apkopoti spiegu tojums — pret padomju varu vērstie izteiku- pieraksti no trim kamerām. R. Sutas vārdu sa- mi un nodomi bēgt no PSRS uz ārzemēm: vos stāstos minēja viena no arestētajiem, kon- “Sistemātiskās naida izpausmes pret padom- krētāk, Marija Amiredžibi. Kā izriet no lietas ju varu; pretpadomiskā aģitācija.”10 Jau nā- materiāliem, vietējās dižciltīgās dzimtes pār- kamajos dokumentos šiem apvainojumiem stāve Marija boļševiku represijās zaudēja vīru tika pievienota maizes kartiņu viltošana un un visus īpašumus. Viņas dēls — Mzečabuks draudzīgie kontakti ar divdesmit divus gadus Amiredžibi (1921–2013) — vēlāk slavens

61 raksti

gruzīnu rakstnieks arī tika arestēts.18 Viņš bija pierakstītie ziņojumi no M. Amiredžibi kame- vienos gados ar Ļevanu, abi bija draugi. Ma- ras ir pārblīvēti ar maznozīmīgām detaļām, rijai šī uzturēšanās cietumā jau nebija pirmā. sīkiem faktiem, arī tādiem, kas neattiecas uz Viņa ar lepnību stāstīja spiedzei, kuru uzska- lietas būtību. Tas viss liek domāt, ka šie ziņo- tīja par savu bēdumāsu, ka iepriekšējā ares- jumi ir diezgan uzticams informācijas avots ta laikā viņa nenodeva nevienu no saviem notikumu rekonstrukcijai. Jādomā, ka dro- draugiem un paziņām. Marija minēja, ka pēc šībnieki izmantoja iegūtās ziņas pratināšanas tam viņai uz ielas sajūsmu par viņas drosmi laikā, lai mulsinātu arestētos un pārliecinātu izteica pat sveši cilvēki. Arī šoreiz Marija bija viņus, ka pārējie jau visu ir izstāstījuši un, tur- apņēmības pilna visu noliegt, nesaukt nevie- pinot klusēt, viņi tikai pasliktinās savu esošo nu vārdu un, vēl atrodoties brīvībā, arī pā- stāvokli. Tam droši vien bija grūti nenoticēt, rējos domubiedrus mēģināja pierunāt klusēt jo varēja būt piesaukti notikumi, frāzes, kuras aresta gadījumā. Tomēr pēc likteņa ironijas, varēja zināt tikai notikuma dalībnieki. Šo ver- pašai neapzinoties, viņa izklāstīja visus lietas siju par čekistu nelietību apliecina arī tas, ka apstākļus sīkās detaļās savai kameras spie- pēc spiedzes aprakstiem M. Amiredžibi pēc dzei19. Marija stāstīja, kā vakaros viņas dēls, katras pratināšanas kļuva arvien drūmāka un meita, arī Ļevančiks (domāts Ļevans Šelija) nomāktāka. Īsi pirms tiesas kameras spiedzei un latvietis R. Suta ar savu draudzeni Margo viņa bija teikusi, ka tiesas zālē viņa atteiksies (domāta Astvacaturova) pulcējās Marijas mā- no visām savām liecībām un teikšot, ka viņu joklī Sarkano partizānu ielā pie radiouztvērē- piespieda to visu parakstīt. Nav zināms, vai ja, kā viņi klausījās vāciešu ziņas no frontes, šo taktiku M. Amiredžibi izdevās īstenot, bet kā viņi visi gaidīja vācu armijas atnākšanu viņai tika piespriesti desmit brīvības atņem- uz Tbilisi20. Marija pieminēja, ka R. Sutu visi šanas gadi.22 ļoti cienīja (tas arī bija saprotami, jo lielākā No M. Amiredžibi kamerā stāstītā izriet, šī pulciņa daļa bija jauni cilvēki, bet Sutam ka jauniešiem — Ļevanam, viņas dēlam tolaik jau bija pāri 40 gadiem). Marija arī M. Amiredžibi un viņu domubiedriem bija naivi piebilda, ka viņa bija sajūsmināta par ambiciozi plāni. Viņi cerēja izmantot situā- R. Sutas viltotajiem pārtikas taloniem, jo ciju, kad fašistiskās Vācijas vara nomainīs “viņš zīmēja tā, ka nevarēja atšķirt no īsta- padomju varu, un juceklī, kas var iestāties jiem”, un nožēloja, ka šo ienesīgo pasākumu uz laiku, viņi ieņems radio staciju un paslu- nācās pārtraukt, kad arestēja vienu no iesais- dinās neatkarīgu Gruzijas Republiku.23 Gru- tītajiem cilvēkiem. Spiedze ziņojumā piefik- pas dalībnieki skaidri apzinājās, ka šis plāns sē arī M. Amiredžibi nostāstu par vienu no ir utopisks, un bija gatavi samierināties ar tādiem vakariem, kad pati Marija, Suta un zaudējumu, tomēr viņiem bija svarīgs pats vēl daži draugi, klausoties ziņas par vācu ka- neatkarības pasludināšanas fakts. Pēc tam raspēka uzbrukumu, sāka sapņot, kas notiks Ļevans plānoja bēgt no PSRS uz ārzemēm. pēc kara beigām, kad PSRS zaudēs — par Kara atbalstam grupai bija nepieciešami to viņiem šaubu nebija — un Staļinu sodīs dezertieri, kas tobrīd slēpās mežā. Tieši viņu starptautiskā tiesa. Katrs sāka piedāvāt ie- uzturēšanai vajadzēja drukāt viltus pārtikas spējamos soda veidus diktatoram, un, kā at- kartiņas.24 zīmēja Marija, ar īpaši bagātu iztēli izcēlās Kaut gan M. Amiredžibi nosauc maizes Suta, kurš stāstīja par inkvizīcijas spīdzināša- kartiņu viltošanu par ienesīgu pasākumu — nas veidu, kad cilvēkam atkailina nervus un, lietas materiālos ir minēts, ka talonu reali- raustot aiz tiem, liekot upurim kratīties kon- zācijā tika iegūts 50 000 rubļu25. Arestēto vulsijās.21 Grūti noticēt, ka kaut ko tādu spie- mantu konfiskācijas protokoli pārsteidz ar dze vai pati Marija varēja izdomāt. Spiedzes savu lakonismu. Lielākai daļai arestēto bez

62 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ gultas, krēsla un galda nekā nebija.26 Tas var pieraksta adreses liecināja, ka viņš tur ti- nozīmēt, ka nauda vai nu tika slēpta, vai nu kai pārlaida pāris nakšu tūlīt pēc atbrauk- pilnībā izlietota grupas nodomu realizācijai, šanas Gruzijā.30 Sutu arestēja Pļehanova bet ne atsevišķu iesaistītu cilvēku savtīgajiem ielā 129.31 Tur dzīvoja cits arestētais Šalva nolūkiem. Gvelesiāni — evakuēta hospitāļa mantzi- Ir zīmīgi, ka, kaut gan kopumā bija ares- nis, kas, spriežot pēc lietas dokumentiem, tēti 25 cilvēki un apsūdzēti 23, visas lietas rakstījis viltotas izziņas dezertieriem.32 Vai nosaukumam tika piešķirts R. Sutas vārds. Suta dzīvoja Pļehanova ielā, vai tikai tur Kāpēc? Noteikti Suta atšķīrās uz pārējo fona uzturējās tieši aresta brīdī — nav zināms. ar savu izcelsmi. Tikai ar to faktu, ka viņš ir Spiedze no M. Amiredžibi kameras ziņoja, atbraucis no Latvijas — vēl salīdzinoši nesen ka Marija nosauca Margaritu Astvacaturo- buržuāziskās valsts — Suta varēja tikt uzska- vu par Sutas mīļāko.33 Varbūt Suta dzīvoja tīts par aizdomīgu personu. Arhīva materiālos pie viņas Davitašvili ielā 9? Savās liecībās ir minēts, ka tieši pēc Sutas aresta lieta no viņš saka tieši tā.34 Bet pati Margarita sava kriminālas pārvērtās par politisku. Minēts arī mūža nogalē noliedza, ka viņai varēja būt tas, ka, pamatojoties uz Sutas liecībām, tika tuvas attiecības ar Sutu.35 Margarita arī mi- arestēti pārējie grupas dalībnieki.27 Tomēr nēja, ka maizes kartiņas tika drukātas pie jāatceras, ka R. Sutam, tāpat kā M. Amire- Mzečabuka Amiredžibi. Bet Sutas liecībās džibi, kamerā varēja atrasties čekistu spiegs. ir teikts, ka drukas ierīces tika pārvietotas Visi lietas materiāli cieta arhīva ugunsgrēkā no viena mājokļa uz otru36. Spriežot pēc 20. gs. 90. gados, un mape ar Sutas kameras lietas materiāliem, kādu laiku tās atradās ziņojumiem varēja aiziet bojā. Tādā gadījumā kinostudijas mākslinieka Mihaila Gociridzes Sutas vaina nav lielāka par M. Amiredžibi un dzīvoklī,37 bet beigās to konfiscēja vienam citu arestēto vainu, kuriem kamerā bija spie- no apsūdzētajiem — Givi Čhaidze.38 Drukai gi. Jāpiebilst, ka dokumentos apsūdzētajiem tika izmantots papīrs ar ūdenszīmēm, gu- ir minēts, uz kuru cilvēku liecību pamata ir mijas veltnītis drukai, skābe, glicerīns un apstiprināta viņu vaina, un lielai daļai mi- citas vielas. Grupa izmantoja arī spiestuves nēti citu arestēto vārdi, nevis Sutas vārds.28 talonu klišejas. Iespējams, ka Sutam no visiem grupas da- M. Astvacaturova atcerējās, ka Suta, at- lībniekiem bija vismazākā motivācija ziedot braucot, parādījās pirmoreiz kinostudijā laka savu dzīvību neatkarīgās Gruzijas idejai, bet kurpēs un baltā kreklā, un šajās laka kurpēs tas nenozīmē, ka viņš apzināti varēja kļūt par viņu arī aizveda no tiesas zāles nāves soda nodevēju. izpildīšanai.39 Sutu apglabāja kopējā kapā Par Sutas izciestajām fiziskajām mokām Tbilisi nomalē, kur atdusas vietu atrada arī liecina viņa pēdējā fotogrāfija, kurā redzama citi represētie. Šī vieta Gruzijas vēsturnie- mākslinieka novājējusī seja. Tās izteiksmē kiem un Iekšlietu ministrijas arhīva darbinie- nolasāms izmisums un rūgtums. Talonos par kiem ir zināma. Šobrīd tur iekārto memoriāla izsaukšanu uz pratināšanu minētais laiks ir plāksni un nelielu pieminekli. Tomēr punktu plkst. 2:00, 2:30, 3:00 naktī, plkst. 4:00 no šajā lietā droši vien izdosies pielikt tikai tad, rīta29 — laiks, kad cilvēkam ir tik grūti pre- kad izdosies atrast Romana Sutas dēlu — toties morālajam spiedienam. Tādā režīmā 1929. g. dzimušo Polu Valdemāru Sutu, kura pavadītie deviņi mēneši noteikti kļuva par no- vārdu mākslinieks pats ierakstījis savā anke- pietnu pārbaudījumu māksliniekam. tā40 un par kura māti un viņa paša pastāvē- Lietas materiāli nesniedz atbildes uz šanu Latvijā līdz šim nekas nebija zināms. visiem jautājumiem. Piemēram, nav zi- nāms, kur Suta Tbilisi dzīvoja. Kaimiņi pēc

63 raksti

Avoti un piezīmes ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, 1 Lapenieks V. Dullā Daukas piezīmes. lieta Nr. 24814-69, 8. sēj. Grand Haven (Michigan): Gauja, 1977. 15 Sils H. Jefiņi un stīvie bandīti no cikla 153.–154. lpp. “Tēvi un dēli”. Jaunā Gaita. Nr. 28, 1961. 2 Tatjanas Sutas pierakstu klade. 20. gs. 17.–24. lpp. Šajā tekstā Sils arī citē L. 60.–70. gadi. R. Sutas un A. Beļcovas Laicena viedokli par Sutu: “Mums var būt muzejs. Kol. Nr. SB/D-1908. labvēlība pret viņa darbu un prasmi, bet 3 LPSR Augstākās padomes prezidija priekš- tas nenozīmē, ka viņš kreisā frontē iestādi- sēdētāja Pieņemamās daļas izsniegta izzi- nātos.” Turpat, 24. lpp. 16 ņa N. Sutai par R. Sutas pieraksta adresi Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. Gruzijā. 1946. R. Sutas un A. Beļcovas 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, muzejs. Kol. Nr. SB/D-409. 3. sēj. 17 4 Likums par valsts īpašuma aizsardzību. Turpat. 18 Pieņemts 1932.gada 7.augustā. Tautā Saskaņā ar tiesas spriedumu Mzečabukam saukts — “likums par trim vārpiņām”. Amiredžibi bija jāpavada nometnēs 25 5 T. Sutai adresēts ziņojums no PSRS gadi, viņš trīs reizes bēga. Pirmajā reizē Galvenās kara prokuratūras. 22.09.1959. brīvībā pavadīja četrarpus gadus, dzīvoja R. Sutas un A. Beļcovas muzejs. Kol. Baltkrievijā un strādāja tur par mežsaim- Nr. SB/D-415. niecības direktoru. Otrreiz viņu noķēra pēc 13 mēnešiem un trešoreiz — pēc 32 stun- 6 Turpat. dām. Noriļskas nometnē bijis ieslodzīto 7 Tatjanas Sutas pierakstu klade. 20. gs. sacelšanās vadītājs. Pēc atbrīvošanas Ami- 60.–70. gadi. radžibi publicēja vairākus literārus darbus, 8 Suta T. Romans Suta. Rīga: Liesma, no kuriem slavenākais ir “Data Tutašhia” 1975. 115.–116. lpp.; Suta T. Romans (1. daļa, 1973. g., 2. daļa, 1975). Apgla- Suta. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996. bāts Gruzijas dižgaru panteonā Mtacmin- 17. lpp. das kalnā. 9 Beļcova un Suta salaulājās otrreiz 1941. 19 Šeit un turpmāk visi citētie fakti ir no g. 22. jūnijā, bet par šo faktu izmeklētājs, M. Amiredžibi kameras ziņojumu ma- spriežot pēc pratināšanas protokola un ci- pes. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. tiem dokumentiem, nebija informēts. Arī 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, Beļcova par to neko neteica. 8. sēj. 10 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 20 Pēc lietas materiāliem tādas pulcēšanās arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. notika vēl četros dzīvokļos. Apsūdzības sēj. Lapas visos lietas sējumos nav numu- gala atzinums. Gruzijas Iekšlietu ministri- rētas. jas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 11 Lietas dokumentos saukts gan par Musta- 24814-69, 1. sēj. fu Šeliju, gan Ļevanu Šelija. 21 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 12 Turpat. arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 13 Apsūdzības gala atzinumā citēts Tbilisi 8. sēj. Apsūdzības gala atzinumā ir mi- Kinostudijas rekvizitora V. Sillera teiktais nēts, ka tādu tribunālu ar visu pasaules pratināšanas laikā. Gruzijas Iekšlietu mi- valstu žurnālistu uzaicināšanu plānoja rī- nistrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta kot pēc varas pārņemšanas paši grupēju- Nr. 24814-69, 1. sēj. ma dalībnieki. Gruzijas Iekšlietu ministri- 14 Kameru ziņojumi no M. Amiradžibi kame- jas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. ras spiedzes Mērijas Š. Gruzijas Iekšlietu 24814-69, 1. sēj.

64 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

22 Apsūdzēto un piespriesto sodu saraksts. jas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 24814-69, 4. sēj. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 28 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 1. sējums. arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 23 Šie fakti arī minēti Vahtanga Džordžadze, 1. sēj. Arčila Culukidze un vēl četru apsūdzēto 29 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 66. apvainojumu sarakstā. Gruzijas Iekšlietu f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, 2. sēj. lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. Apsūdzības 30 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., gala atzinumā ir citēts plānotā radio pa- arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, ziņojuma teksts: “Gruzijas tautas griba 1. sēj. pasludina neatkarīgu valsti. Ja pat neiz- 31 Turpat. dosies gāzt padomju varu Gruzijā, tad lai 32 Apsūdzības gala atzinums. Turpat. visa pasaule zina, ka šī sacelšanās ir ap- 33 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., liecinājums tam, ka gruzīnu tauta nevēlas arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, padomju varas valdīšanas sistēmu”. Gru- 8. sēj. zijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., arh. 34 Apsūdzības gala atzinumā citēti Sutas Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. vārdi, kuros viņš saka, ka dzīvojis kopā ar 24 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. M. Astvacaturovu aptuveni divarpus 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, mēnešus pirms aresta. Gruzijas Iekšlietu 8. sēj. Par dezertieriem, arī Šalvas Svani- ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, lieta dzes liecības un apsūdzības gala atzinu- Nr. 24814-69, 1. sēj. mā, uzbrukuma minēto konkrēto laiku un 35 Autores telefona saruna ar M. Astvacaturo- uzbrukuma mērķu uzskaitīšanu. 6. f., arh. vas paziņu Nino Kitovani. 12.08.2016. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. 36 Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., 25 Apsūdzības gala atzinums. Gruzijas arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, Iekšlietu ministrijas arhīvs. 6. f., arh. 1. sēj. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, 1. sēj. 37 Turpat. 26 Protokoli par arestēto mantu konfiskāci- 38 Turpat. ju. Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvs. 39 Autores telefona saruna ar M. Astvacaturo- 6. f., arh. Nr. 44264, lieta Nr. 24814-69, vas draudzeni Nino Kitovani. 12.08.2016. 1. sēj. 40 Arestētā R. Sutas anketa. Gruzijas Iekšlie- 27 Dokumenti par lietas pārskatīšanu, kas tu ministrijas arhīvs. 6. f., arh. Nr. 44264, notika 1959. g. Gruzijas Iekšlietu ministri- lieta Nr. 24814-69, 2. sēj.

Par autori Dr.art. Nataļja Jevsejeva ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja un kolekcijas glabātāja. Zinātnisko interešu loks — Latvijas un Eiropas modernisms, 19.–20. gs. Eiropas māksla.

About the Author Dr. art. Natalja Jevsejeva is a curator of the Memorial Collection and Head of the Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova. Range of scientific interests — Latvian and European modernism, European art in the 19th and 20th centuries.

65 raksti

LAST YEARS OF LIFE IN GEORGIA OF ARTIST ROMANS SUTA (1896–1944)

Nataļja Jevsejeva [email protected] Summary

Romans Suta left Latvia in the summer of 1941 and moved to Georgia. The reason was a phone call from Director of Tbilisi Film Studio Mikhail Chiaureli who offered Suta a movie deco- rator job. Suta received this invitation during his visit in Moscow in the spring of 1941, when he met Chiaureli. In Tbilisi Suta managed to complete three movies but his successful career was disrupted by his arrest in September of 1943. Suta was arrested for counterrevolutionary activity and anti-Soviet statements and he spent nine months in prison. Investigation of this case turned out to be a serious and loud process that led to arrest of 23 people, and several of them, including Suta, were sentenced and executed. Materials of the Archive of the Minis- try of Internal Affairs of Georgia allows partially to reconstruct these events and understand the role of Suta in this case.

66 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Romans Suta (1943–1944)

Mzečabuks (Čabua) Amiredžibi

67 raksti

Šalva Maglakelidze Šalva Beridze

Leo Kereselidze Džordži Magalašvili

68 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Levans Abdušelišvili Levans (Mustafa) Šelija

Šalva Svanidze Mzečabuks (Čabua) Amiredžibi

69 raksti

Lēmums par R. Sutas arestu (sākums)

70 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Lēmuma beigu daļa

71 raksti

Arestētā R. Sutas anketa (sākums)

72 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Anketas turpinājums

73 raksti

Anketas beigu daļa

74 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Spriedums (sākums)

75 raksti

Spriedums (turpinājums)

76 MĀKSLINIEKA ROMANA SUTAS (1896–1944) PĒDĒJIE DZĪVES GADI GRUZIJĀ

Spriedums (beigu daļa)

77 raksti

Rakstisks ziņojums par nāvessoda izpildi 1944. g. 14. jūlijā

78 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) From the history of the later period of the life of a Latvian artist On the occasion of Romans Suta’s 120th birthday

Nikolai Javakhishvili [email protected]

The late period of life and activity of the famous Latvian painter, designer, and teacher Romans Suta (1896–1944) is connected with Georgia. The presented article dwells on Ro- mans Suta’s Tbilisi period and his nearest Georgian confreres. In the summer of 1941, Romans Suta came to Tbilisi. He started working in a Georgian movie studio as a painter. He has worked on movies: In Black Mountains (1941, Producer Nikoloz She­n­gelaia), Giorgi Saakadze (1942, Producer Mikhail Chiaureli), The Shield of Jurgai (1944, Pro­du­cers: Siko Dolidze and David Rondeli). Romans Suta’s successful career was stopped abruptly because of his arrest on 4 Sep- tember 1943. He was charged for being an “enemy of people” and for “faking bread­ cou- pons”. He was tried and sentenced to be shot on 14 July 1944. In 1959, Romans Suta was partly rehabilitated, because the Military Collegium of the USSR Supreme Court exculpated Romans Suta’s charge of “enemy of people”, but “faking bread cards” still remained into effect. The article shows the real reasons for accusations to Romans Suta. The me­moirs of his acquaintances, kept in the archives of the Ministry of Internal Affairs of Georgia, prove that Romans Suta was a member of the Georgian anti-Soviet or­ganisation “White George” (in Georgian, “Tetri Giorgi”). The leader of this or­ga­ni­­sa­tion was Levan (Mustafa) Shelia, the members: Levan­ Abdushelishvili,­ Shalva Svanidze,­ Mzechabuk (Chabua) Amiredjibi, Maria Amiredjibi (Nakashidze), Pavle and Archil Kharanauli,­­ Gior­ gi Machavariani, Vakhtang jordjadze, Archil and Giorgi Tsulukidze, Amiran Morchiladze, Vilhelm Siller, Eleonora (Nora) Pfefer, and others.­ The aim of the above organisation was to make use of the German–USSR war and meanwhile restore Georgia’s state independence. The article is based on a variety of archival materials.

Alongside with being a professional art- personal contacts with his European col- ist, Romans Suta was pretty much aware of leagues. the world history of culture and the current Starting from 1939, R. Suta got keen on events in contemporary arts, thanks to his arts. His first work was to design the scen- self-education and international trips, and ery for the film Uprising in Kauguri, made by

79 raksti

the Riga Film Studio. Afterwards the design- with Evgeni Machavariani, as well as on the er proceeded to make the scenery for Mel- film Giorgi Saakadze (1942–1943, directed ancholic Waltz, a film about the composer by Mikhail Chiaureli). Emīls Dārziņš, but this work was interrupted R. Suta’s successful career of a designer due to the outbreak of the war between Ger- was discontinued by his arrest on 4 Septem- many and the USSR. ber 1943. He was convicted according to According to the film director Vilis La­ Article 58-Ia and 58-II of the Criminal Code penieks, in the spring of 1941, he and of the RSFSR (on “enemies of the people”), R. Suta were in Moscow where they got ac- as well as for faking bread coupons (bread quainted with “the administrator of the Geor- cards) (in accordance with the Law of 7 Au- gian Film Studio”1. gust 1932) and was sentenced to ten years Since 1940, the famous theatre and film in camps and confiscation of property. On 14 director, actor, screenwriter, sculptor, painter July 1944, he was executed.4 and teacher Mikhail Chiaureli (1894–1974) In 1959, the Military Collegium of the was an artistic manager of the State Film Pro- USSR Supreme Court quashed the verdict duction of Georgia (later, Kartuli Pilmi “Geor- against R. Suta under Articles 58-Ia and 58- gian Film”). II, but upheld the verdict concerning bread According to Nataļja Jevsejeva, curator coupons. Therefore, he maintained the status of the Memorial Collection and Head of the of a repressed artist and was not completely Museum of Romans Suta and Aleksandra rehabilitated. Beļcova in Riga, “the head of the Georgian In his memoirs, the famous Georgian Film Studio offered R. Suta a job in Tbilisi; playwright and journalist Kita Buachidze the Latvian painter accepted the offer with (1914–2000), who, owing to his anti-Soviet pleasure. He was very fond of the Caucasus way of thinking, spent many of his youth and, particularly, of its central part — Geor- years under arrest, has revealed interesting gia, and everything associated with it. As the facts about R. Suta’s life in Tbilisi. He re- aforementioned V. Lapenieks said, R. Suta called that when, having endured a long and was “infected with the bacillus of the Cau- tiresome queue, characteristic of the Soviet casus”. In the spring of 1941, when the Ger- way of life, and having bought her favour- man armed forces were attacking on Riga, ite boots, Margarita (Margo) Astvatsaturova, Romans Suta understood that it was his last a resident of Tbilisi, told her friend R. Suta chance to leave and see Georgia. The painter about her sufferings, he jokingly replied: made the decision to leave quickly, without “And after that your portrait did not appear really waving goodbye to his family. As his on the cover of the Magazine USSR in Con- daughter Tatyana Suta recollects it, father struction to glorify how heroically you got called her mother (Alexandra Beltsova) and the boots?” told her that he was leaving.2 According to K. Buachidze, shortly after In 1941–1943, R. Suta lived in Tbi- the joke, M. Astvatsaturova and R. Suta were lisi working as a designer at the Georgian arrested.5 Film Studio.3 At the Georgian Film Studio, The essential question is the follow- R. Suta worked on the following films: In the ing: how realistic were the charges brought Black Mountains (1941, directed by Nikoloz against Romans Suta and having caused his Shengelaia), Elusive Jan (1942, directed by death? Answers to this question can be found Isidor Annensky and Vladimir Petrov), The among his friends and in the Archive of the Shield of Jurgai (1944, directed by Siko Ministry of Internal Affairs of Georgia. The Dolidze and David Rondeli) in association Archive preserves the materials6 providing

80 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) detailed information on the activities of overthrow the hated occupation regime and R. Suta and his associates. to regain the independence of the Georgian At the end of January 2011, I talked with state. We hoped that the German troops, who the prominent writer Mzechabuk (Chabua) successfully got hold of the northwestern part Amirejibi (1921–2013) about the organisa- of the North Caucasus and, by the Autumn tion “Tetri Giorgi” (“White George”). It should of 1942, stood at the border of central Geor- be noted that he is an author of famous nov- gia, would soon liberate us from the Soviet els, Data Tutashkhia, Gora Mborgali, George regime. In order to collect money for clan- the Brilliant, and a number of other writings. destine activities, we printed and sold fake The TV series Shores (1977, screenplay by bread coupons, in which R. Suta’s talent Chabua Amirejibi, directed by Giga Lortkip- and know-how appeared to be very benefi- anidze and Gizo Gabeskiria), based on his cial. He was a friend of Georgian artists with novel Data Tutashkhia, was a great success some of whom he got acquainted during his on the USSR television. He was awarded stay in Paris. Romans hated the Soviet re- the State Prize of the USSR (1979) and the gime which victimized his homeland as well Shota Rustaveli Prize (1994), and decorated as Georgia. Therefore, he enthusiastically with the Order of Honour and Order of Vakh- got involved in the activities of our organiza- tang Gorgasali (1st and 2nd Classes), as well tion. Levan Shelia and I respected Romans as of St. George (from the Georgian Orthodox very much who was 25 years older than Church). He was elected to the Parliament of we and was actually of a father’s age. He Georgia from 1992 to 1995. Three years be- frequently told us interesting stories of his fore his death, C. Amirejibi was consecrated life in independent Latvia and in countries as a monk by the blessings of the Catholicos- of Western Europe. The Latvian artist was Patriarch of All-Georgia Ilia II and was given fascinated by the rich history and culture of the name David. Due to his severe health the Georgian people. Our struggle for inde- condition, the Holy Synod of the Georgian pendence reminded him of the history of the Orthodox Church permitted the ceremony to freedom-loving Latvian people.” be held at the writer’s own apartment. He On May 26, 1943, “Tetri Giorgi” cele- was buried on the Mount of St. David (Mtats- brated the 25th anniversary of the restoration minda) in the Pantheon of Writers and public of Georgia’s statehood. The friendly feast was figures. led by the brilliant toastmaster Levan Ab­du­ Chabua Amirejibi told me the following: she­li­s­h­vili. Since his early years, he was an “After the outbreak of the war between ideological enemy of the Bolsheviks. Follow- Germany and the USSR, my close friend ing the Geor­gi­an tradition, at the end of the age-mate Levan (a.k.a. Mustafa) Shelia banquet, the toastmaster pronounced toasts founded the illegal national liberating or- to all the participants of the feast, among ganization “Tetri Giorgi”, and, together with them, for Romans Suta, a representative of me, both ethnic Georgians (mostly of the no- the older generation of our or­ga­ni­za­tion. List- ble descent) — Lean Abdushelishvili, uncle ing the merits of the Latvian artist, Uncle Le- (mother’s brother) of Levan Shelia, brothers van said: “When our common dream comes Archil and Giorgi Tsulukidze, Vakhtang Jor- true and our beloved homeland is finally jadze, Giorgi Machavariani, and others, and freed from the disgraceful occupational So- non-ethnic Georgians residing in Tbilisi — viet regime, we will establish the order “Tetri the artist Romans Suta, Eleonora (Nora) Pf- Giorgi” and reward our esteemed Romans for effer, Wilhelm Siller joined it. We were all his merits before Ge­orgia; he will be the first set up anti-Soviet. Our principal goal was to foreigner to be decorated with this prestigious

81 raksti

award. Moreover, we will ask Romans to stay work on the scenery of one of the films. I met in Tbilisi and will appoint him a manager of Romans by chance who was a staunch anti- the factory for printing of money­ and gov- communist. When Levan Shelia gave me an ernment treasury securities of Georgia!” All assignment about printing of bread coupons, of the participants of the banquet stood­ up, I had to find an appropriate professional. raised their glasses in honor of Romans and I was to act cautiously. I chose Romans as a expressed their unanimous support for the man with anti-Soviet ideas. I introduced him to­astmaster. to Levan who agreed to meet him. It turned It should be noted that during Romans out that Romans was very well aware how to Suta’s stay in Paris, young Georgian artists make any kind of clichés of zinc plates and to Elene Akh­vlediani (1898–1975), Ketevan transfer a resulting image onto paper. He will- Magalashvili (1894–1973), Lado Gudia­ ingly agreed to print fake bread coupons… shvili (1896–1980), and David Kakabadze When Levan Shelia moved from my apart- (1889–1952) lived there; later, they returned ment to another one, he took Romans and all to Georgia and became promi­ nent­ artists. the equipment with him… Our organization It should also be noted that, when the had several secret apartments in Tbilisi, one film Giorgi Saakadze was being made, the of which was located in upper Sololaki, in the film-makers looked for a young man with a house of Margarita Astvatsaturova, Romans’s pronounced Georgian appearance for the role friend.” of King Lu­arsab­ II, King of Kartli (Central The history of the organization “Tetri Georgia) (1592–1622; reigned in 1606– Giorgi” has been described in the novel 1614). 20-year-old Mze­cha­buk Amirejibi Gora Mborgali, in which the author, Chabua was among those invited for casting. He met Amirejibi, is mentioned under the assumed all the parameters, and his app­roval­ for the name Iagor Kargareteli (nicknamed as Gora role was virtually decided. There is even a Mborgali), Levan (Mustafa) Shelia — under photo in which Mzechabuk is dressed in the the assumed name of Kemal Turkia, and Ro- clothes of the Georgian king. However, quite mans Suta — under his real name7. unexpectedly he was rejected owing to his In Chapter 7 of the novel Gora Mborgali, no­ble­ descent. It may be assumed that it was we read: then when he met and made friends with the “…A certain Kemal Turkia, my age-mate, designer of the film studio Romans Suta. lived in Tbilisi. Initially, he was in prison as Poet Tamar Javakhishvili (b. 1937), wife a counter-revolutionary when he was fifteen. of Mzechabuk Amirejibi, confirms that her Kemal lost his parents in his early years. His hus­band always recalled Romans Suta with father, a hereditary intellectual, died; his great respect. She gave me an excerpt from mother, belonging to an ancient noble fam- an unpu­ b­ ­lished memoire by Mzechabuk ily, was hit by a tram when carrying a par- Amirejibi which reads: cel for her son in Ortachala prison. Having “There was a Latvian intellectual in served a three-year term, Kemal came back Tbi­lisi­ — the artist Romans Suta. He told me home in 1940… And during the war, when that, on the eve of the occupation of Riga by the Germans were on their way to Stalingrad, the Germans, he, together with other neces- suddenly rumors spread that Kemal was ar- sary individuals, was literally “kidnapped” rested once again but he managed to escape. by the Soviet secret police… Initially, he Even some details were provided: somebody was taken to Moscow, at the Mosfilm Stu- reported that Kemal had a radio receiver at dio, then, he moved to Tbilisi, to the Geor- home and he listened to German broadcasts. gian Film Studio where he was assigned to He was arrested immediately in the street.

82 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944)

On the embankment, Kemal escaped the se- allies. That was the plan, and I consider our curity officers, jumped into the passing truck activities necessary even in our days. The and was gone. As far as his escape was ac- movement was led by “Tetri Giorgi” — care- companied by chasing and shooting, it was fully conspiratorial, small, and with long- shouted from the rooftops. I and my mother standing traditions. As far as I am concerned, lived in a room in the outskirts of Saburtalo. “Tetri Giorgi” has existed for some centuries, Once, in the evening, Archil Morchiladze its preferred principle being ideological influ- knocked on our window. For several days, ence. Kemal Turkia worked for this organiza- he harbored Kemal at his place; however, tion but he did not know any of its members. he was no longer able to harbor him. Amiran Kemal created several groups with various was in search of a reliable shelter for him tasks. Ours was one of them. and asked me whether I could accept him. In that period, we collected money and I agreed without hesitation. This is how I got sent purchased weapons to our units in Du- acquainted with Turkia — in my opinion, with sheti and Tianeti. We were in need of sig- one of the most courageous man of the time, nificant sums of money. Violence and theft clever and good-looking… He was named Ke- were cate­go­ri­cally rejected. Somebody got mal in honor of his father’s close friend, an the idea to print fake bread coupons. We ethnic Azerbaijani… Our room was adjoined made a go of this place when the task was by a cramped pantry with a window into the undertaken by a professional. It was the street; Kemal set himself up there. Soon, he Latvian artist Romans Suta. When Germans brought a radio and we started listening to invaded Riga, he was evacuated to Tbilisi broadcasts. Kemal frequently disappeared at and found a job at the film studio. He was night. Of course, I told my mother who he brought to us right from his work, wearing was, and she reacted amenably to it. Over the same clothes with a bit of money in his time, I realized what Kemal did. Groups of pocket. Suta set things up brilliantly. Soon, deserters operated in each and every district for the purposes of secrecy, we had to move of Georgia: they were those who, from the our “enterprise” to another location. He used very outset, avoided general mobilization to meet Kemal only when it was absolutely and those who fled from the army. In a word, necessary. they were individuals who had no desire to The case was uncovered with the involve- sacrifice themselves to the Soviet empire. ment of Suta himself. He was a foreigner Those groups could be formed as fighting who did not know much about our reality; he forces loyal to the homeland. spoke what he thought; he didn’t like the So- Now, some words about why it was nec- viet regime. It was enough for Vanya Pankov, essary to build national armed forces in Geor- chief of the special department of the studio, gia. Let’s assume that the German National- to allocate an agent to him; it was Armenak Socialism and its military machine succeeded Danelyan, an incompetent film director who in defeating of the Soviet empire; however, was assigned to some insignificant job. When Germany would be confronted by the whole Germans were defeated near Stalingrad, Suta western coalition with which it could hardly started looking for ways how to flee abroad. succeed and would be defeated. In that case, Armenak Danelyan told him that he knew Georgia would need other, alternative armed a man who was ready to smuggle him over forces; they would oppose Germans if they the border for fifty thousand Rubbles. Suta reached Georgia. And, following the collapse shared his joy with Kemal. He asked him to of fascism, Georgians could rightfully claim show Armenak. Once, they made it. Kemal their independence in front of the victorious categorically forbade Suta to communicate

83 raksti

with him. Romans followed his advice; how- Naples (1936–1943), then, professor of the ever, would the secret police officers calm University of Naples. He was married to an down? This is what they rigged. Quite unex- Italian woman, Caterina Ruperto8. pectedly, Suta suddenly received an invitation The following émigrés were members of from Moscow to work on a film to be made the organisation: Kalistrate Salia, Mikheil Ke­ in Alma-Ata. Naturally enough, he agreed. dia, Elise Pataridze, David Mkheidze, Kon- They bought him a ticket and put on the train stantine Kobakhidze, and others9 . to Baku. Armenak and his men solemnly es- On 24 October 1924, members of the corted him… “Posse of the Sworn” were invited to the As it turned out later, right there, in Navt- convention of the organisation. The detach- lugi, secret police officers removed him from ment, led by the colonel of the army of the the train. We knew nothing about that. We Democratic Republic of Georgia Prince Kaik- did not go to escort him for obvious reasons, hosro (Kakutsa) Cholokashvili (1888–1930), especially in Navtlugi. Time passed; there selflessly fought the Soviet regime in Georgia were no news from Suta. That alerted us. We since March 1922, up to the suppression of had agreed that he should send us a postcard the aforementioned uprising. On the proposal right after his arrival. At the secret police, he of K. Cholokashvili, the said organisation was was tortured; and soon, they started to attack transformed into the patriotic union “Tetri our organization. As it turned out at face-to- Giorgi” (“White George”). face testimonies and, later, at the court, Suta It should also be noted that K. Choloka­ had reported that it was in the street where shvili is a national hero of Georgia. In Novem- Gora introduced him to Kemal Turkia. “He ber 2005, his remains were delivered from introduced me!” That was why secret police Paris to Tbilisi, and, after the memorial ser- officers decided to target me after Suta.” vice and funeral at St Trinity Cathedral, were Here we have to recollect the history of buried at the Pantheon of Georgian public fig- the organization “Tetri Giorgi” without which ures and writers, on Mount of St David. The the reader will hardly get oriented in the reali- burial ceremony was a great event of national ties of the Georgian national liberation move- importance. The Georgian people paid a de- ment in the past century. cent homage to the blessed memory of the Following the suppression of the anti-So- hero who dedicated his life to liberating of his viet uprising in Georgia, having started in late homeland.10 Au­gust, 1924, aimed at restoring of the inde- On 15 June 1925, the constituent assem- pendence of the Republic of Georgia (existing bly of the youth division of “Tetri Giorgi” was in 1918–1921), some of the rebels managed held in Paris. It was also aimed at restoring of to leave the country and, by way of crossing the independent Georgian state. As a leader the Tu­rkish­ border illegally, reached Europe, of the organisation was elected General Leo predominantly France. Kereselidze (1883–1943), veteran of the In late September 1924, “Momavali” First World War, one of the founders of the (“Future”), the Georgian émigrés politi- “Georgian Legion” in the territories of north- cal non-so­cial organization, was founded in western Turkey (formerly Georgian lands) to Paris which was aimed at restoring of the fight for the restoration of the independent independent Georgian state. Shalva Beridze Georgian state. The ideological leader of the (1892–1970) became a leader of the organi- organisation was Professor Meikheil (Mikha- sation. Later he beca­ ­me a doctor, head of the ko) Tsreteli (1878–1965), a well-known Department of Georgian Language and Lit- scholar of oriental studies, professor of Berlin erature at the Institute of ori­en­tal Studies in and Brussels universities.

84 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944)

Among the honorary members of “Tetri rate­ Salia. Since 1939, the organisation was Giorgi”, there were prominent representa- once again led by L. Kereselidze who died tives of the intellectual elite of the Georgian several years­ later11. S. Maglakelidze (1894– emigration, among them, the famous writer 1976) was Governor-General of Tbilisi in the Grigol Robakidze (1880–1962). period of the Demo­ ­cratic­ Republic of Georgia In 1926–1939, the organisation pub- (1918–1921). He was distinguished among lished in Paris the newspaper Tetri Giorgi the Georgian military fi­gh­­ting­ on the side whose motto was “Georgia above all”. The of Germans during the Second World War. newspaper was edited by Leo Kereselidze Before the outbreak of the war, he was ap- (1926–1930), Mi­khe­il Tsereteli (1930– pointed a military advisor (Militärberater) at 1934), Viktor Nozadze (1935–1936), then the General Staff of the German armed forc- again Leo Kereselidze (1936–1939). 106 is- es in the rank of Oberst (Colonel), and, on sues of the newspaper were published. 17 July 1944, he was awarded the rank of Other Georgian émigrés, too, worked for Major-General of the Wehrmacht. He had the newspaper: Prince Kaikhosro (Kakutsa) close links with the military leadership of Cholokashvili, writer Prince Shalva Amire- Germany, including Admiral Wilhelm Canaris, jibi (uncle of Mzechabuk Amirejibi), profes- the head of the Abwehr (military intelligence sor Prince Zurab Avalishvili, Prince Svimon and counter-intelligence). Tsitsishvili, Nakashidze, Prince Pridon Tsu- While in emigration, the organisation lukidze, Prince Gri­gol Diasamidze, Prince “Tetri Giorgi” sought support from western Vladimer Emukhvari, Prince Alexandre Khim- Eu­ro­pean countries in the struggle for the shiashvili, Prince Eliz­bar Makashvili, Major- liberation of Georgia from the occupational General Prince Alexandre Eristavi of Ksani Soviet regime. During the Second World War, who edited the supplement Samkhedro Germany acted as a patron of “Tetri Giorgi.” Purceli (Military Paper), Major-General Zaka- Acting with the principle “My enemy’s ria (Shakro) Bakradze, Shalva Ma­gla­ k­ elidze, enemy is my friend,” radical Caucasian and Leo and Maria Kereselidze, Kalistrate Salia, Ge­or­gian émigrés, among them, hailed the Prince Nikoloz (Koki) Dadiani, his son Mi­ outbreak of the war between Germany and khe­il Dadiani, Revaz Gabashvili, Tite Marg- the USSR with excitement. Those Georgian velashvili, Mikheil Kedia, Alexandre Manveli­ émigrés believed that Germany, in case of its shvili,­ Shalva Vardidze, David Sagirashvili, victory in the Second World War, would sup- Simonika Bereshiani, Solomon Machavari- port Georgia in restoring of its independence ani, Dimitri Chiabrishvili, Irakli Otkhmezuri, as it happened during the First World War. and others. Some of them, hoping to liberate the coun- In 1934, simultaneously with Tetri try from the Bolshevik regime, joined the Giorgi, another newspaper Momavali (Future) hostilities together with Germans as early as was published, edited by Alexandre Manvel- 22 June 1941. ishvili (1904–1994). Prince Irakli Bagrationi People are not unanimous even in our (1909–1997), Prince David Vachnadze, days concerning the Georgians who fought Prince Vladimer Emukhvari, and others col- on the side of Germans in the Second World laborated with the newspaper. War. Some believe that their behaviour was The Berlin division of “Tetri Giorgi” pub- justifiable, others don’t; however, in fact, in lished their own newspaper with the same that period, Germany was the only power to name (in 1930). fight the Bolshevik regime who buried Geor- In 1936–1939, “Tetri Giorgi” was led by gia’s independence, and that a certain part of Shalva Maglakelidze, his deputy being Kalist­­ Georgians (mostly political émigrés) assumed

85 raksti

Germany as their ally can be explained by World War12. Besides, Mikheil Tsereteli, one that circumstance. of the leaders of “Tetri Giorgi”, strongly op- Later the Georgian national-socialist posed the adop­ ­tion of the party’s constitution group, led by Giorgi Magalashvili, joined in exile, calling for the consideration in it of “Tetri Gi­o­r­gi”; following that, “Tetri Giorgi” local Caucasian peculiarities after moving the was transformed into the Georgian National- party’s activities to the homeland liberated Socialist Party “Te­tri Giorgi”. The most well- from the occupational Soviet regime. to-do Georgian immigrant in Germany was The organization “Tetri Giorgi” conduct- the doctor and journalist Gi­orgi Magalashvili ed its activities in exile till the mid 1950s. (1904–1969) who was born in Tbilisi to the The ideological successor became the or- family of nobleman Alexandre Magalashvili ganisation called “Solidarity of the Geor- and Princess Elene Javakhishvili. He studied gian Soldiers Abroad,” founded in Munich at Tbilisi State University. For further studies, on 26 January 1954; initially, it was led by he was sent to Germany where he graduated S. Maglakelidze, and later by his son Gaioz from the Faculty of Medicine, University of Maglakelidze13. Munich. He received his doctorate (1928) at It should also be added that, since 1923 the same university. He lived in Ising, Bavaria. till the mid 1930s, S. Maglakelidze and his His wife Baroness Monica Witt was a daugh- wife Maria Grass (who was a local German) ter of a rich German industrialist. During the lived in Latvia. It was there where their son Second World War, he was in charge of the Gaioz (a.k.a. Kajus-Marius) Maglakelidze Georgian centre (in Berlin) publishing, the (1919–1989) grew, later moving to Germa- magazine Georgian Nation (1943–1944), ny. All of them were fluent in Latvian.14 and was active in saving the lives of Georgian Influenced by the overseas organisation prisoners-of-war. He was a friend of the direc- “Tetri Giorgi”, at various periods of time, tor of the Institute for Continental European three underground groups emerged in the Studies, prominent physicist and geo-politi- territory of Georgia. Later all of them were cian, Dr. Alexandre Nikuradze (1901–1981) destroyed by the NKVD, and their members who was a close friend of Alfred Rosenberg were repressed. and Arno Schickedanz, the ideologists of In 1926–1937, one of the groups of the Third Reich. The latter was a would-be “Tetri Giorgi” was led by the lawyer Evgeni governor-general of Georgia. It should also be (Geno) Gvaladze (1900–1937) who was noted that the above mentioned A. Rosen- shot; another group was led by the colonel berg and A. Schickedanz were Baltic Ger- of the Democratic Republic of Georgia Prince mans who, in their young years, studied at Alexandre Chavchavadze (1870–1930) who the Riga Polytechnic Institute and were mem- was shot as well; and the third group was bers of the corporation “Rubonia”. After the led by Levan (Mustafa) Shelia (1921–1943) war, he chaired the Georgian community in who was shot dead when they attempted to West Germany. arrest him. Levan Shelia was born and raised It should be noted that, irrespective of the in the family of the noblemen Alexandre close cooperation of members of “Tetri Gior- Shelia and Nutsa Abdushelishvili. Since his gi” with Germans and service in the Wehr- childhood, he hated the Soviet regime and macht, racist ideology and anti-Semitism dreamed of liberating of his homeland. For was totally unacceptable for the Georgians. his involvement in a youth anti-Soviet organi- That was why they in fact saved the lives of a sation, L. Shelia was arrested and exiled to number of Jews, natives of Georgia, who be- Siberia back in 1937. In 1940, following came prisoners of the Nazi during the Second his early release, he returned to Georgia and

86 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) continued his struggle against the existing As far as detained Levan Abdushelishvili political regime. As well as members of the did not know about the death of his nephew, organisation created by him, he believed that in order to save him, he testified that he was the time of liberation of their homeland was in charge of “Tetri Giorgi”. That knighthood approaching. cost him a high price — he was executed. Based on the materials preserved at the The accused L. Abdushelishvili testified Archive of the Ministry of Internal Affairs of that he and his associated “were sure in Georgia, it becomes clear that, following his the rapid defeat of the Soviet Union based release, in December 1942, Levan Shelia, on which they agreed to make up an ille- “being summoned as a witness for another gal organization aimed at armed overthrow case to the NKVD, on his way he escaped the of the Soviet rule when the Germans would NKVD officer and went underground, hiding reach the Georgian border, and, before the in Tbilisi”15. adequate moment, in order to prevent exces- Despite of his young years, L. Shelia was sive victims and repressions, no active efforts famous for his chivalrous nature enjoying a were to be made against the Soviet regime”18. great reputation among the youth in Tbilisi. In As it turned out later, arrested on the that period, the city was not big, and virtually same charges Prince Mikheil Jorjadze (1895– all of its residents knew that Levan had al- 1946) gave his passport and military ID to ready been arrested on political charges and his relative Vakhtang Jorjadze (1921–1981), that, since 1942, he lived illegally, that giving who was close to Shelia, and it was Shelia him an image of a fearless hero. who gave them to him, “an active member of There is an interesting recollection about the counter-revolutionary organization, who, Levan16 by Tamar (Tatuli) Maskharashvili (b. during their removal at night on November 3, 1924). She is a daughter of the nobleman 1943, rendered armed resistance against the Alexandre Maskharashvili (1895–1937) and operatives of the NKGB of the GSSR”. It also Princess Barbare (Babo) Dadiani (1903– turned out that Vakhtang Barkalaia, arrested 1999). on the same charges, gave shelter to Levan Based on the materials preserved at the Shelia and provided him with a Parabellum Archive of the Ministry of Internal Affairs of revolver for 4500 Rubbles19. Georgia17, it becomes clear that members The protocols of interrogations” of the of “Tetri Giorgi” used to gather at the apart- accused individuals preserve fragments of ment of Levan’s uncle, Levan Abdushelishvili what Levan Shelia, leader of “Tetri Giorgi”, (1906–1944) who earlier was a member of said: “Shelia said that, in the process of the the Georgian National-Democratic Party. They armed uprising, as soon as the radio station in listened to German broadcasts by means of Navtlugi was taken over, speakers would read the radio receiver “T-6” belonging to L. Abdu- prepared texts, in foreign languages, of their shelishvili. Shalva Svanidze (1908–1944), address to the whole world: “Georgian peo- his school-mate, regularly visited him for that ple’s will proclaims by force “an independent reason. state” and, even if we will fail to overthrow the On 3 November 1943, in Tbilisi, Levan Soviet regime in Georgia, let the whole world Shelia was wounded when they attempted to know that this uprising is a document testify- arrest him and he rendered armed resistance. ing that the Georgian people does not want Badly wounded, L. Shelia was taken to pris- the Soviet rule”… As for the establishment of on hospital where he died. On the same day, the independent Georgian state, Shelia said, some of the other members of the organiza- initially, they would use Germans for that pur- tion were arrested. pose, and later they would get rid of them20.

87 raksti

The court materials refer to “Tetri Gior- arrested and is hiding from the authorities. gi” as “the illegal anti-Soviet nationalistic RESOLVED: the present case was accept- rebel organization,” Suta is referred to as ed for production of further investigation and Sutta Romans Yakovlevich, and the surname identification of all the links of the detainee of Mzechabuk and Maria Amirejibi — as SUTTA R. Y.”23. “Amirajibi”. In the “Detainee’s questionnaire”, The Archive of the Ministry of Internal Romans Suta stated that, beside the daugh- Affairs of Georgia preserves “The resolution ter Tatyana (b. 1923), he had an illegitimate on applying a measure of restrain to Sutta son — Paul-Voldemar (b. 1929). Romans Yakovlevich,” dated 5 September The accused Wilhelm Siller testified: 194321. The resolution reads: “Sutta comforted me that soon, some months “Sutta Romans Yakovlevich, born in later, the Soviet Union would be defeated by 1896, place of birth — village of Rauna, Germany, that Germans would come and the Riga-Venden district (former province of Lif- Soviet regime would no longer exist. I agreed land), specialist — painter, employment and with him and believed him… Once, Sutta told position — designer at the Georgian Film Stu- me that that he would go to one of the front- dio, not a party member, education — higher, line cities, and, when Germans occupied it, ethnic background — Latvian, citizen of the he would come to them and work for them, USSR, marital status — married, evacuated that it didn’t matter for him for whom he from Riga, family — 4 people, address — would work but not for the Soviet regime24. Gori str. 18, Tbilisi. The document “Information about Sutta He is suspected of crimes under 19–84 Romans Yakovlevich” reads: and 58/10 parts of Article 2 of the Criminal “…it was established that in 1941, after Code of the GSSR and, with a view to the fact the beginning of the war… he was evacuated that, while at large, Sutta may influence the from Latvia. As a freeloader, he lived at the investigation process, guided by Art. 145 and aforementioned address (Gori Street 18) at Art. 158 of the RSFSR Code of Criminal Pro- Anna Karagasheva’s. 5 or 6 months ago, he cedure, resolved: detention shall be applied was arrested. His family are in Latvia. No as a measure of restrain to prevent evasion other information has been established”25. from investigation and trial for Sutta Romans In the process of investigation, Romans Yakovlevich. Sutta admitted that he got acquainted with Investigator — Head of Department 3 of Levan Shelia in the family of Mzechabuk Division 2 NKGB of the GSSR, Captain of Amirajibi. State Security I. Malania (signature). It should also be noted that Mzechabuk The present resolution was reported to Amirejibi’s mother Maria Amirejibi (1893– me — R. Sutta (signature)22.” 1972), née Princess Nakashidze, was also The 18 September 1943 Resolution involved in the case. Her husband (that is, fa- reads: ther of Mzechabuk Amirejibi), lawyer, Prince “…according to the testimonies by the Irakli Amirejibi (1890–1938) was executed detainee SUTTA R. Y., he was denounced by the NKVD during the mass repressions in for living illegally in the city of Tbilisi and the USSR. conducting anti-Soviet agitations among The “Warrant for the arrest” of Mzechabuk employees of the State Film Studio, besides, Amirejibi, dated 26 October 1943, reads: intending to illegally cross the border togeth- “Amirajibi M. I. had criminal links with er with his associate Shelia Levan Alexan- the detainee Sutta R. Y. who testified that he drovich (a.k.a. Mustafa); the latter is not yet was an anti-Soviet element, was going to flee

88 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944) abroad, was associated with a criminal gang ter of a lawyer. She spent her childhood in producing fake bread coupons, that being led Switzerland. She was married to an engineer by the outlaw Shelia Levan (associated with a Giorgi Akhmeteli, brother of the theatre di- counter-revolutionary organization) who was rector Alexandre (Sandro) Akhmeteli. Alek- a close friend of Amirajibi M. I. sandre was arrested and executed in 1937, Sutta R. Y. testified that Amirajibi M. I., and Giorgi was arrested in 1942 and sent to Astvatsaturova Margo and others took part in exile for eight years for “anti-Soviet agitation”. the production of bread coupons, that all the That is why it is not surprising that Margarita participants of the aforementioned criminal was determined extremely anti-Soviet. She gang, including Amirajibi, were anti-Soviet worked as a stenographer at the Georgian elements and hostile to the existing rule. Ast- Film Studio where she met Romans Suta. vatsaturova, questioned as a witness, fully During the interrogation, she pleaded guilty confirmed the testimonies by the accused but stated that she was not a member of the Sutta and named Amirajibi as one of the organisation. The verdict of Margarita Astvat- participants of the aforementioned counter- saturova says: revolutionary gang”26. “…she is accused of being determined Sutta admitted that “together with mem- hostile against the Soviet power and, in May bers of the said organization, led by Shelia 1942, together with the defendant Sutta, she and Amirajibi, he arranged printing of fake conducted the defeatist anti-Soviet agitation bread coupons, opened a key to the fund and expressed desire to join the counter-rev- of bread coupons, and it was himself who olutionary organization, besides, on July 28, printed those bread coupons”, that “during 1943, she took part in printing of fake bread printing of fake bread coupons they listened coupons for 1500 Rubbles”29. to foreign radio broadcasts at Mzechabuk M. Astvatsaturova was released in 1953. Amirajibi’s place and were engaged in en- She lived in Tbilisi where she gave private les- trenched anti-Soviet conversations”. sons in French. She died at the age of 100.30 R. Suta testified that he took part in print- “Protocol of the Interrogation of Amira- ing of fake bread coupons at the apartment of jibi Mzechabuk Iraklievich of November 27, M. Astvatsaturova with whom he “cohabited 1943” says: for about 2–1/2 months,” that “he recruited “The illegal anti-Soviet nationalist organi- Wilhelm Siller whom he acquainted with zation in which I was involved since Janu- Shelia at his (Siller’s) place, he printed fake ary 1, 1943, was aimed at overthrowing the bread coupons as well”. Soviet rule in Georgia by means of an armed Romans Sutta provided a testimony uprising with the support and assistance of about the fact that “once Shelia took him to the Staff of the German army”31. a conspirative apartment in Didube where he Concerning his anti-Soviet beliefs, Mzech- printed bread coupons for 40 kg bread which abuk Amirejibi testified: were sold by Shelia himself”27. “…my anti-Soviet beliefs and hostile at- Archil Tsulukidze confirmed that, together titude to the existing system started since the with Romans Suta, he visited Astvatsaturo- time my father was arrested, that is, since va’s home where he brought the equipment 1938; besides, I was an opponent of social- for bread coupons packed in a bag for a gas ism and internationalism. I am a nationalist, mask28. supporter of “independent Georgia”. I want- Thus, fake bread coupons were mostly ed that the Georgian people enjoyed the right printed at the apartment of Margarita Astvat- for self-determination and believed that all saturova (1911–2011). She was a daugh- of those things were not available under the

89 raksti

Soviet rule. I considered that, in their hearts, of German imperialism in order to establish the Georgian intelligentsia, who, in my opin- “Independent Georgian Republic”. ion, are a significant majority among the With regard to the arrested individuals population in Georgia, have not reconciled within the investigation case, it is necessary and accommodated with the Soviet power. to carry out some additional investigation I was an opponent of the Soviet power… and activities, such as: re-qualification of alle- preferred seeing private property of tools and gations, interrogations, confrontation of wit- means of production as a basis of social re- nesses, identification of materials associated lationships”32. with alleged individuals, etc. The resolution, dated 30 December Based on the foregoing, it was resolved: 1943, with the endorsement “Confirmed” Initiate a motion to the Prosecutor of the and signed by the People’s Commissar of Georgian SSR on the extension of the term State Security of the Georgian SSR, 3rd Rank of the investigation and detention of the ar- Commissar Avksenti Rapava, and with the rested within Case No 22 for one month, that endorsement “Sanctioned” extension of the is, till 4 February 1944; this is to be commu- period of investigation till 15 December nicated to the internal prison of the NKGB of 1943, signed by the Deputy Prosecutor of the the Georgian SSR through Division “A” of the Georgian SSR Shonia, says: NKGB of the Georgian SSR. “I, investigator of the Division of Investiga- Senior Investigator of the Investigation tions of the NKGB of the GSSR, Major-Engi- Department of the NKGB of the GSSR, Major- neer Pavlenishvili, having discussed Case No Engineer Shota Pavlenishvili (signature). 22 on the accusation of Sutta Romans Yako- “I join” Deputy Head of the Investigation vlevich according to Art. 58-10 p. 2. and Art. Department of the NKGB of the GSSR, Major 19-84 of the Criminal Code of the GSSR — of State Security Artashes Markarov (signa- found out: on September 4, 1943, Sutta Ro- ture). mans Yakovlevich was arrested for anti-Soviet “I agree” Head of the Investigation De- agitation and intention to flee abroad. partment of the NKGB of the GSSR, Colonel In the process of investigation, pleading of Militia Mania (signature). guilty for the charges, he testified that he was REFERENCE: request for the extension of associated with the counter-revolutionary the term of the investigation is initiated for group, printed fake bread coupons together the third time. with members of the organization, who, as DETAINEES: Sutta R. Y., arrested on well as he, were the individuals with anti- 04.09.1943, Amirajibi C. I. — 26.10.1943, Soviet attitudes. Astvatsaturova M. M. — 30.10.1943, The said circumstance has been con- Morchiladze A. M. — 03.09.1943, Tsu- firmed with witness statements. lukidze A. A. — 03.09.1943, Jordjadze In connection with the foregoing within V. G. — 03.09.1943, Siller V. V. — the framework of the present case, 25 indi- 02.11.1943, Pfeffer N. G. — 10.11.1943, viduals have been arrested to date, among Gotsiridze M. G. — 10.11.1943, Jordjadze whom Svanidze S. V., Abdushelishvili L. K., M. Z. 09.11.1943, Tsulukidze G. A. — Kharanaurli P. L., Amirajibi M. I., Tsulukidze 12.11.1943, Machavariani G. S. — G. A., Tsulukidze A. A., and others admitted 12.11.1943, Ortavadze S. I. — 11.11.1943, to have been members of the illegal nation- Kharanauli P. A. — 11.11.1943, Tke- alistic rebel organization aimed at overthrow- maladze L. I. — 11.11.1943, Amirajibi ing of the Soviet rule in Georgia by means M. M. — 13.11.1943, Ishkhneli T. K. — of the armed uprising and with the support 11.11.1943., Tkavadze R. S. —

90 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944)

12.11.1943, Beridze V. P. — 16.11.1943, armed uprising with help of German imperial- Naneishvili L. R. — 19.11.1943, Barkalaia ism and at establishing the “Georgian inde- V. A. — 20.11.1943, Svanidze S. V. — pendent state”. 19.11.1943, Abdushelishvili L. K. — In the same case file, there is a text of the 23.11.1943, Kharanauli, A. — convicted on proclamation which was to be published by 10-1 Regulations on War Crimes., Gvelesiani members of the organisation “Tetri Giorgi” in S. S. — 19.12.1943, are detained at the in- case of the anti-Soviet uprising: “The Geor- ternal prison of the NKGB of the GSSR. gian people’s will proclaim the “independent Senior Investigator of the Investigation national state” by force and, even if eventu- Department of the NKGB of the GSSR, Major- ally we will fail in overthrowing of the Soviet Engineer S. Pavlenishvili (signature)”33. rule in Georgia, let the whole world know that The Archive of the Ministry of Internal Af- this uprising is a document testifying that the fairs of Georgia preserves the “Indictment”, Georgian people do not want the Soviet sys- dated 30 January 1944, dealing with all the tem of rule”34. members of the mentioned organisation. The The document “Indictment” says the fol- document has a chapter about the mem- lowing about Romans Suta (pp. 30–31): “He bers of the organisation with the title “Cir- is accused of, being hostile to the Soviet rule, cumstances of the emergence of the case” in conducting permanent anti-Soviet agitation which we read: “Temporary success of the among his surroundings. He established links German fascist troops, particularly the en- with one of the leaders of the illegal nation- emy’s breakthrough to Stalingrad and to the alistic rebel organization — Shelia Mustafa foothills of the Caucasus by the summer of who was then in hiding and who involved 1942 were accompanied with activation of him in illegal anti-Soviet activities, and with counter-revolutionary elements in the coun- whom he was going to flee abroad illegally; try, expecting the defeat of the Soviet Union he knew that Shelia belonged to a counter- in the war against Germany.” revolutionary organization and conducted In their counter-revolutionary aspirations illegal activities against the Soviet rule; be- to speed up the defeat of the Soviet power sides, members of the mentioned organiza- by way of providing all kinds of assistance tion involved him in printing of fake bread to German imperialism, in certain cases, the coupons for the sake of collecting money for hostile element tried to build counter-revolu- the needs of the organization. Together with tionary rebel groups in the country. Shelia and other member of the organization, In early 1942, the similar counter-rev- he illegally listened to radio broadcasts of the olutionary group was built initiated by the German army command. Together with She- accused in the present case Abdushelishcili lia Mustafa, he involved Siller Wilhelm in the Levan Karamanovich (former National-Dem- said organization who was assigned to con- ocrat) and Svanidze Shalva Varlamovich (for- duct anti-Soviet agitation, that is, the crimes mer Young Marxist), and joined by the now provided in Art. 58-10, p. 2, 58-II, 19-58-2 killed Shelia Mustafa Alexandrovich (returnee of the Criminal Code of the GSSR and in the from the exile; he was in hiding). Law of 07/08-1932. THROUGH THE INVESTIGATION IT WAS Accused Suta pleaded guilty but stated DETERMINED: In September 1943, the that he was not a member of the organization. present illegal anti-Soviet nationalistic rebel It was belied with the testimonies of: Amira- organisation, uncovered by the NKGB of the jibi, Svanidze, Tsulukidze A., Tsulukidze G., Georgian SSR, was aimed at overthrowing Morchiladze, Astvatsaturova, Jorjadze, Siller, of the Soviet rule in Georgia by means of an Gotsiridze, Tkavadze, and others”35.

91 raksti

At the end of the document “Indictment”, offenses committed by them, and based on dated 30 January 1944, we read: “The in- Art. 58-1a of the Criminal Code of the GSSR, vestigation of Case No 22 for the accused… shall be subject to capital punishment — shall be deemed completed, all the charges shooting, with the confiscation of personal against all the accused shall be considered property”37. proven and, with the permission of Military On 7–12 April 1944, the death penalty Prosecutor of the NKVD Troops of the GSSR against Levan Abdushelishvili and Romans and through Division “A” of the NKGB of Suta was confirmed. On 14 July 1944, the the GSSR, the case shall be directed for the execution was carried out.38 hearing to the Military Tribunal of the NKVD Thus, the organisation “Tetri Giorgi”, Troops of the GSSR. led by Levan (Mustafa) Shelia, consisted of The indictment was compiled on 28 Jan- representatives of two generations: 1) of the uary 1944, in Tbilisi, by the deputy head of average age (about 40 and older) and 2) of the Investigation Department of the NKGB the younger age (between 18 and 30). All of of the GSSR — Colonel of the State Security them were ardent opponents of the Soviet re- comrade Artashes Markarov”36. gime and wanted to restore the independent All the accused were held in Tbilisi, at the Georgian state. internal prison of the NKGB of the GSSR. By the decision of the Soviet law enforce- Members of the organisation “Tetri Giorgi” ment bodies, the principal ideological oppo- were punished in various ways. Specifically, nents of the older age (including the three Levan Abdushelishvili (b. 1906), Shalva Sva- aforementioned individuals) were physically nidze (b. 1908), and Romans Suta (b. 1896) destroyed, while younger ones were strictly were sentenced to death by firing squad; punished but still were kept alive. So they did Mzechabuk Amirejibi (b. 1921) and Pavle in relation to women regardless of their age. Kharanauli (b. 1904) were sentenced to This is how tragically the life of the fa- 25 years of imprisonment; Giorgi Machavari- mous Latvian artist Romans Suta ended. It ani (b. 1910) — to 20 years of impris- is symbolic that his remains lie in the mass onment; Vakhtang Jorjadze (b. 1921) grave together with his executed Georgian and Archil Tsulukidze (b. 1924) — to friends and associates — Levan Abdushelish- 15 years of imprisonment; Maria Amirejibi vili and Shalva Svanidze, fighters for Geor- (b. 1893), Archil Kharanauli (b. 1916), gia’s independence. Amiran Morchiladze (b. 1922), Giorgi Tsulukidze (b. 1914), Revaz Tkavadze References (b. 1925), Wilhelm Siller (b. 1913), Ele- 1 Vanaga B. Romans Suta — Filmu onore Pfeffer (b. 1919), Margarita Astvatsa- “Kaugurieši” un “Melanholiskais val- turova (b. 1911) — to 10 years of imprison- sis”o dek­ ­ra­­tors. Mākslinieka un operato­ra ment; Giorgi Ishkhneli (b. 1913) and Mikheil sadarbības aspekts. “TEKILA”. Teātra un Gotsiridze (b. 1901) — to 7 years of impris- kino lasījumi. Rīga,­ 2011. 109. lpp. (In onment; Levan Naneishvili (b. 1917) — to Latvian). 5 years of imprisonment, etc. 2 Javakhishvili N. Essays of the History of “Verdict” (p. 6) reads: Georgian–Baltic Relations. Riga: Printing “In accordance with Art. 319 and 320 house Universal (Tbilisi), 2015. P. 195 (In of the Criminal Code of the Georgian SSR, Russian). the court sentenced Abdushelishvili Levan 3 Kocere V. Gruzija–Latvija: vakar, šodien, Karamanovich, Svanidze Shalva Varlamov- rī­t. Lat­vi­j­as Zinātnu Akadēmijas Vēstis­ , ich, Sutta Romans Yakovlevich, for multiple A — da­­ļa. 2008. 2: 62–63. (In Latvian)

92 ROMANS SUTA’S LIFE TBILISI PERIOD (1941–1944)

4 The Archives of the Ministry of Inter­nal ­ 16 Maskharashvili Tamar. Remember about Affa­i­r­s ­of­ Geor­ ­­gia, Record group № 6, File Levan Shelia, Tbilisi, 2012. See on- № 44264, Volume 16/1-5 (In Georgian line: http://www.e-rea­ding.­club­/chap­ter. and Russian). php/1017953/61/Obolenskiy_-_Me- 5 Buachidze K. Registers of enemy of peo- muary_freyliny_imperatricy.html. (In Rus- ple during the half century (1929–1979). sian). Тbilisi, 2003, p. 160. (In Georgian). 17 The Archives of the Ministry of Inter­nal ­ 6 The Archives of the Ministry of Inter­nal ­ Affa­i­r­s­ of­ Ge­or­­gia, Record group № 6, File Affa­i­r­s ­of­ Geor­ ­­gia, Record group № 6, File № 44264, Volume 16/1-5. (In Georgian № 44264, Volume 16/1-5. (In Georgian and Russian). and Russian). 18 Ibid. 7 Аmirejibi C. Gora Mborgali. Тbilisi: Print- 19 Ibid. ing house “Chabua”, 2002. P. 395. (In 20 Ibid. Georgian). 21 Ibid. 8 Sharadze G. Under the Foreign Sky. Vol- 22 Ibid. ume III. Тbilisi: Printing house “Merani”, 23 Ibid. 1993. Pp. 351–363. (In Georgian); 24 Ibid. Urushadze L. The Europe and the Geor- 25 Ibid. gian Political Emigration. Тbilisi: Printing 26 Ibid. house “Ena da Kultura”, 2005. Pp. 69– 27 Ibid. 70. (In Georgian). 28 Ibid. 9 Daushvili R. The Georgian Emigration 29 Ibid. in 1921–1939. Tbilisi: Printing house 30 The lost history (the memory about re- “Raeo”, 2007. Pp. 110–111. (In Geor- pressived women). Editor of colle­c­­­ted gian). volume Nino Beqishvili. The materials col- 10 Javakhishvili N. Struggle for the Freedom lected by Аna Margvelashvili, Irakli Khva­­ of Caucasus (From the history of military- dagiani, Giorgi Shaishmelashvili, Мagda po­liti­cal­ collaboration of Georgians and Tsotskhalashvili. Тbilisi: Printing house Northern Caucasians in the first half of “Sovlab”, 2012. Pp. 288–293. (In Geor- the XX century). Tbilisi: Printing house gian). “Tbilisi University Press”, 2005. Pp. 69– 31 The Archives of the Ministry of Inter­nal­ 71. (In Russian). Affa­i­r­s­ of­ Ge­or­­gia, Record group № 6, File 11 Sharadze G. Under the Foreign Sky. Vol- № 44264, Volume 16/1-5. (In Georgian ume III. Pp. 132–143. (In Georgian). and Russian). 12 Javakhishvili N. Essays of the History of 32 Ibid. Georgian–Baltic Relations. Pp. 268–270. 33 Ibid. (In Russian). 34 Ibid. 13 G.Sharadze Under the Foreign Sky. Vol- 35 Ibid. ume III. Pp. 143–148. (In Georgian). 36 Ibid. 14 Javakhishvili N. Essays of the History of 37 Ibid. Georgian–Baltic Relations. P. 204 (In 38 Ibid. Russian). 15 The Archives of the Ministry of Inter­nal ­ Affai­­r­s ­of ­Ge­orgia,­­ Record group № 6, File № 44264, Volume 16/1-5. (In Georgian and Russian).

93 raksti

About the author Dr.hab.hist. Nikolai Javakhishvili is professor of the Faculty of Humanities, Ivane Javakh- ishvili Tbilisi State University (Georgia) and chief scientist-researcher of the Modern and Con- temporary History Department of the Ivane Javakhishvili Institute of History and Ethnology. Doctor honoris causa of the Latvian Academy of Sciences. His research interests: modern and contemporary history of Georgia and the Caucasus, Georgian-European relations, etc.

Par autoru Dr.hab.hist. Nikolajs Džavahišvili ir Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Ivana Džava- hišvili vārdā nosauktajā Tbilisi Valsts universitātē (Gruzija) un vadošais pētnieks Džavahišvili Vēstures un etnoloģijas institūta Jaunāko laiku un mūsdienu vēstures katedrā. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Zinātniskās intereses: Gruzijas un Kaukāza jaunāko laiku un mūs- dienu vēsture, Gruzijas–Eiropas attiecības u.c.

TBILISI PERIODS (1941–1944) ROMANA SUTAS DZĪVĒ No Latvijas mākslinieka mūža pēdējā posma vēstures

Nikolajs Džavahišvili [email protected] Kopsavilkums

Pazīstamā Latvijas gleznotāja, scenogrāfa un skolotāja Romana Sutas (1896–1944) dzīves un radošās darbības nogale ir saistīta ar Gruziju. Rakstā apskatīts Romana Sutas Tbilisi periods un viņa tuvākie līdzgaitnieki Gruzijā. 1941. gada vasarā Romans Suta ieradās Tbilisi. Viņš sāka strādāt Gruzijas filmu studijā par gleznotāju. Strādājis pie filmām: In Black Mountains (1941, režisors Nikolozs Šengelaja), Giorgi Saakadze (1942, režisors Mihails Čiaureli), The Shield of Jurgai (1944, režisori Siko Dolidze un Dāvids Rondeli). Romana Sutas veiksmīgo radošo darbību spēji pārtrauca arests 1943. gada 4. septembrī. Viņam tika izvirzītas apsūdzības kā “tautas ienaidniekam” un par maizes kartīšu viltošanu. Suta tika notiesāts uz nāvi un 1944. gada 14. jūlijā nošauts. 1959. gadā Romans Suta tika daļēji reabilitēts, PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija atsauca apsūdzību par “tautas ie- naidnieku”, taču apsūdzība maizes kartīšu viltošanā palika spēkā. Rakstā parādīti īstie iemesli apsūdzībām, kas tika izvirzītas pret Sutu. Viņa paziņu memu- āri, kas glabājas Gruzijas Iekšlietu ministrijas arhīvos, pierāda, ka Romans Suta bija Gruzijas pretpadomju organizācijas “Tetri Giorgi” loceklis. Šīs organizācijas vadītājs bija Levans (Mustafa) Šelija, tās locekļi: Le­vans Abdušelišvili,­ Šalva Svanidze,­ Mzečabuks (Čabua) Amiredžibi, Marija Amiredžibi (Nakašidze), Pavle un Ar- hils Haranauli,­­ Džordži Mahavariani, Vahtangs Džordžadze, Archils un Džordži Culukidze, Ami- rans Morhiladze, Vilhelms Sillers, Eleonora (Nora) Pfefere un citi. Minētās organizācijas mērķis bija, izmantojot Vācijas–PSRS karu, atjaunot Gruzijas valstisko neatkarību. Raksts balstīts uz daudzveidīgiem arhīvu materiāliem.

94 2017. gads 71. sējums 2. numurs ATKLĀSMES

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locek- tu kopumu. Tas tulkojams un pārdzīvojams lis Gunārs Krollis (pārējos titulu piešķīrumus neierobežoti, atbilstoši katra skatītāja zinā- un prēmijas, balvas par augstvērtīgu sniegu- šanām, dvēseles vibrācijām. Šāds izklājums mu izstādēs, konkursos, simpozijos šoreiz prasa katra līdzdalībnieka prāta asumu un neminēšu, uzskaitījums vien aizpildītu visas sirds gudrību. informācijai paredzētās rindas) ar savu per- Kā īpaša vērtība jāmin mākslinieka mei- sonālizstādi Jūrmalas pilsētas muzejā “No- tas Ingūnas Krolles-Irbes izstādei sagatavo- tikumu arēnas. Pārdomas krāsās” (2017. g. tais informatīvais materiāls, kas dod norādes 27. marts — 30. aprīlis) atkārtoti izteica ak- par mākslinieka konkrētajiem darbiem un do- siomu, ka augstvērtīga māksla ir zinātne un māšanas veidu. Viens piemērs: darba nosau- šo divu it kā pilnīgi pretējo cilvēka darbības kums — “Mirāža” (2006, a. e., 140 x 140), formu, metožu, izteiksmes līdzekļu, lietojuma vieta — Ēģipte, simbols — Bībele, tēls — atzari nav šķirami, jo robežas tiek pārkāptas, faraons, notikums — pašizolācija. Pieci vār- nojauktas, sapludinātas. di, kas uzbur nepārtrauktu asociāciju plūsmu Divās muzeja otrā stāva zālēs mākslinieks un kļūst par ceļvedi piesātinātās plaknes iz- bija izvietojis 20 darbus. Savus tēmas redzē- pētē. Ja atļaujos subjektīvu mākslas darba jumus uz audekliem, koka, kartoniem ar eļļu, lasījumu: tad zivs, kā dzīvības un nāves sim- akrilu, ķīniešu tušu, akvareli, zeltu, kolāžām, bols, kas ir gleznojuma centrs ar Ēģiptes pi- ļaujot katram skatītājam tvert nozīmīgāko — ramīdām spuru vietā, valdnieka zelta maska skatījuma vērienu, domāšanas plašumu un uz zvīņainā sāna ievietota stikla kastē. Zil- dziļumu, profesionālo meistarību, pārdomu ganais caurspīdīgums kā atgādne par ūde- aktualitāti, filozofiskās atklāsmes, vēstures ni, kas savukārt ir norāde uz laika plūdumu, interpretācijas, precizitātes spodrinājumus, tecējumu, kristietības kā atjaunotnes princi- patiesuma piesātinājumu, fakta transformā- pu un sievišķā būtību — radīšanu. Visi šie ciju tēlā, zīmējuma līnijas neatkārtojamību. simboli ir pretrunīgi un atšķirīgi tulkojami: Katru no šiem apzīmējumiem var detalizēti zivs — Ēģiptē vienlaikus svēta un bīstama paskaidrot, argumentēt, pierādīt. Palikšu pie būtne, piramīda — apziņas līmeņi, maska — divām likumībām, kuras raksturo konkrēto cita īstenība, stikls — trausla siena, zelts — mākslas darbu parādi un iecentrē Gunāra saule, mīlestība. Šie pieminējumi vien ļauj Kroļļa individualitātes neatkārtojamību Latvi- mēģināt izprast cilvēces gaitu sarežģītajā jas mākslas kopainā. pretrunīgumā un nesavienojamībā. Nauda, Precizitāte. Tā nolasāma it visā. Satura vara mūžīgajā cīņā, kustībā iepretim gara vei- un formas savienojumā, kas raksturo atšķirī- kumam, atdzimšanai. Un pāri visam tumša gu dimensiju uztverei, sapratnei, sajūtām. Un saule — gaisma, uguns, skarabejs, Ra, Kris- kaut arī vairākums darbu redzēti citās izstā- tus. Lai panāktu nepieciešamo vizualizāciju, dēs, darbnīcā, attēlizdevumā “Gunārs Krollis” Gunārs Krollis izmanto visa veida glezniecis- (Rīga, 2007), šoreiz atlase un kārtojums eks- kos, zīmējuma, kompozīcijas pamatprinci- pozīcijā rada noturīgu jauninājumu par māks- pus: balansu kolorītā, kustības un statiskuma linieka mērķiem. Vienojošā ideja izteikta ar vienotību, ritma sakārtotību, gaiši–tumšā at- vietas, simbola, tēla, notikuma saāķējumiem, tiecības, faktūras spēku, līniju daudzveidību un to savstarpējās attiecības veido monolī- utt., utt. Gala rezultātā gūstot uzmirdzēju-

96 zinātnes dzīve mu tik sarežģītās savstarpējās mijiedarbēs izveidotas vairāk nekā 40 personālizstādes, kā vēsture un mitoloģija, daba un portrets, līdzdalība tuvu pie 500 grupu izstādēs Latvijā arhitektūra un stila detaļa. Satura un formas un starptautiskā arēnā), Gunāra Kroļļa inte- daudzveidība pārtop Harmonijā. rese par vēsturi un personību, cilvēka stāju AKTUALITĀTE. Visi jautājumi un atbildes, karos un pārvērtībās, valdnieku troņos un kuras var meklēt un atrast mākslinieka pār- ubagu cellēs, naidā un mīlestībā, visā — še domu lokos, izsakāmi īsi — vēsture laikmetu nepiesaucamajā, nedefinējamā amplitūdā ir griežos. Darbu nosaukumi vien rāda, cik atrai- nopietns un izvērsts koncentrāts. Studējams sīti un zinoši mākslinieks šķirsta civilizācijas un no jauna atklājams. Neapšaubāmi, vie- lappuses: “Aleksandrijas nolaupīšana” na no mākslinieka darba mūža visaugstāka- (1999), “Kleopatra” (2007),” Bizantija” jām virsotnēm ir grafikas lapu sērija — 28 (2006), “Teiksma par Danaju” (2007), “Tē- versijas “Livonija krustcelēs”, kas citā for- zejs un Minoturs” (2009), “Rīgas spīdums” mātā un izteiksmes intensitātē apskatāma (2003), līdz pat šodienai — “Hologramma” Latvijas grāmatniecības etalonā (“Indriķa (2016/2017). Vēstures zinātne cauri gadsim- hronika”, R., 2001. Dr. h. c. Ābrama Feldhū- tiem meklē — dokumentāciju, loģiku, pieeja- na tulk. no latīņu val., ievadvārdi, Dr.habil. mās liecības, statistiku, autentiskumu, iz- hist. Ēvalda Mugurēviča priekšvārds, komen- manto heraldiku un antropoloģiju, epigrāfiku tāri). un arheoloģiju, hronoloģiju un numismātiku, Jau daudz dzīvē un arodā pieredzējušais, visus ar nozari saistītos pētījumu veidus, me- augstu novērtētais mākslinieks reiz atklāja, todes, mērķus, lai nonāktu pie reizēm pilnīgi ka, trīs gadus strādājot pie darba izveides, atšķirīgām patiesībām. Tā strādā arī Gunārs brienot cauri Latvijas vēsturei, bieži vien bijis Krollis. Tik gūstot un sniedzot citas kvalitā- krustcelēs, pretrunu mezglojumos. Un darbs tes rezultātu — savu patiesību, mākslas pa- viņā tikai vairojis un nostiprinājis pārliecību, tiesību. Var teikt, ka visi nezūdošie vēstures ka “latviešiem vienmēr raksturīga izturība un notikumi, sižeti, tēmas, personības, ietverti ticība”. Iespējams, šos vārdus var un vajag mākslas valodā, vienmēr ir aktuāli un mo- attiecināt uz pašu mākslinieku, jo viņa šī dernajai pasaulei lielumā atklājami. Mainās gada Jūrmalas muzeja izstāde, tāpat kā viss apstākļi, cilvēks nemainās — atziņa, kura gājums mākslā, izsakāms ar Raiņa atziņu: aizvien no jauna ieskanas mūzikā, burtojama “Tumsas dziļumos gaisma dzimst.” literatūrā, saredzama tēlojošajā mākslā. Var pilnīgi droši apgalvot, ka kopš pir- 2017. gads, maijs. mās piedalīšanās izstādē (1956, gadu gaitā Ingrīda Burāne

97 2017. gads 71. sējums 2. numurs Jauns nozīmīgs pienesums bioarheoloģijā

Gunita Zariņa Ikšķiles 13.–15. gadsimta iedzīvotāji 13th–15th century population of Ikšķile Rīga: Zinātne, 2016. 136 lpp.

Bioarheoloģija 21. gadsimtā izvirzās par izmantojamu pētniekiem zinātniskajā darbā. vienu no vadošajām nozarēm senvēstures Šādas grāmatas ir ļoti vajadzīgas, lai akadē- pētniecībā, kura dod jaunu un neatsveramu miskās pētniecības rezultāti nonāktu plašā- pienesumu seno iedzīvotāju ikdienas dzīves kas sabiedrības aprindās. izpratnē. Paša cilvēka atliekas ir avots, kas Grāmata sastāv no it kā divām daļām — raksturo tā dzīves kvalitāti, ikdienas uzturu, Ikšķiles apkārtnes arheoloģiskā materiāla slimības, izskatu, ko mēs bieži vien nevaram apskata un Ikšķiles viduslaiku kapsētas an- iegūt no citiem vēstures avotiem. Pirmoreiz tropoloģiskā materiāla analīzes. Vērtīgākās tik daudzpusīgi analizētais Ikšķiles vidus- ir grāmatas nodaļas, kas veltītas bioarheo- laiku kapsētas antropoloģiskais materiāls loģiskajiem pētījumiem. Grāmatas pēdējās 210 indivīdiem ir nozīmīgs papildinājums nodaļas rāda, cik daudzos virzienos pēdējās zinātniskajā apritē nonākušo vēstures avotu desmitgadēs attīstās bioarheoloģiskie pētīju- klāstā un mūsu zināšanās par seno cilvēku mi un kādu informāciju no tiem var iegūt. dzīvi. Jāatzīmē, ka grāmatā apskatītie virzieni nav Gunitas Zariņas grāmata ir viegli uztvera- viss iespējamais. Analīžu dārdzības un iero- ma, uzrakstīta populārā veidā, to var saprast bežotā finansējuma apstākļos ne vienmēr ir gan ierindas lasītājs, un tā ir pietiekami in- iespējams paņemt visu, ko avots var sniegt. teresanta arī profesionālim. Varbūt pat vai- Tā stroncija izotopu analīzes palīdz pētīt rāk tā atbilst populārzinātniskas grāmatas seno iedzīvotāju migrācijas, seno DNS pētī- statusam, taču atsauču sistēma padara to jumi dod iespēju precizēt apbedīto dzimumu,

98 zinātnes dzīve noteikt radniecību, slimības. Mēs varam noteikšana dažādām sabiedrības grupām, priecāties arī par to, kas ir sasniegts. izmantojot slāpekļa stabilo izotopu analīzes, Dažādu valstu laboratorijās gadu desmi- zobu nodiluma salīdzinošā izpēte, atklātās tos izstrādāta un aprobēta bioarheoloģisko traumas, ievainojumi un slimības kopumā pētījumu metodika, kas tiek pielietota arī G. dod patiesībai maksimāli pietuvinātu seno Zariņas pētījumos, tāpēc pētījumu rezultāti ikšķiliešu sabiedrības dzīves rekonstrukciju, šaubas nerada. Varbūt varētu vēlēties vairāk kas balstās uz eksaktu zinātņu dotumiem, analizēto paraugu, bet tas jau atkal ir finan- lielā mērā atstājot malā mūsu subjektīvismu siālas dabas jautājums. un emocijas. Sevišķi interesanti dati iegūti par seno ik- Lasot grāmatu, atklājas — tās nosau- šķiliešu augumu un ārējo izskatu, sejas pan- kums neprecīzi atspoguļo grāmatas saturu. tiem. Spēja pēc galvaskausu pazīmēm nodalīt Arheoloģiskā materiāla apskats attiecas gal- vietējos iedzīvotājus no ģermāņiem līdz šim venokārt uz 11.–12. gs., bet antropoloģiskā vēl nebija plašāk popularizēta. Ikšķiles baz- materiāla analīze uz 12. gs. beigu — 15. gs. nīcas apbedījumu piederība ģermāņiem šau- materiālu. Tātad grāmatas nosaukumā prasī- bas nerada. Jau 1927. g. ar Eduarda Šturma tos plašāks hronoloģisks nogrieznis. Šī prob- līdzdalību baznīcā tika izpētīti 84 apbedījumi lēma visticamāk ir radusies tāpēc, ka Ikšķiles senās baznīcas daļā. Jāņa Graudoņa vadībā arheoloģiskā kompleksa izrakumu analīze izpētītie desmit apbedījumi bija palikuši vēl praktiski nav veikta un materiāls visumā nav neskarti pašās apakšējās kārtās. Tie vistica- publicēts. Savukārt agrāko 11.–12. gs. ka- māk ir saistāmi ar 12. gs. beigām un 13. gs. pulauku antropoloģiskais materiāls ir ļoti, ļoti sākumu, kad Ikšķile bija bīskapijas centrs un fragmentārs. “Daugavas rakstos” publicētais baznīca kalpoja kā apbedīšanas vieta Līvze- un Herdera institūta izdevumā “Zeitschrift mē mirušajiem misionāriem un krusta karo- für Ostmitteleuropa-Forschung” ar bagātī- tājiem. Apbedīšanas tradīcijas — Roberta gākām ilustrācijām 1995. g. pārpublicētais Malvesa izrakumos atsegtie akmens šķirsti — Jāņa Graudoņa pētījums ir populārs izrakumu liecina par ģermāņu tautības apbedījumiem apskats bez pamatīgākas analīzes. Tas arī ārpus baznīcas – kapsētā. To atzīst arī rakstīts laikā, kad viņš bija aizņemts ar aktī- grāmatas autore. Tāpēc grāmatā prasītos vu sabiedrisko darbību Latvijas Tautas frontē, kapsētas materiāla izvērtējums — cik daudz Kultūras fonda Daugavas komisijā un citās starp analizētajiem kapsētas apbedījumiem sabiedriskajās organizācijās. To, piemēram, ir bijuši ģermāņiem piederīgi. Šo pētījumu apliecina pavirši nosauktais baznīcā un kap- metodiku vajadzētu turpmāk lietot, pētot visu sētā izpētīto apbedījumu skaits (vairāk nekā seno centru viduslaiku kapsētu materiālu, 800). Rūpīgāk saskaitot E. Šturma vadībā at- iespējams, tas parādītu ļoti interesantu segtos 194, Roberta Malvesa izpētītos 60 vai statistiku. Līdz šim Latvijas antropologi galve- 61 apbedījumu, kā arī J. Graudoņa izrakumu nokārt operē ar galvaskausu sēriju summāra- pārskatā aprakstītos 610 apbedījumus sanāk jiem datiem. apmēram 865 apbedījumi. Ģermāņu komponenta izdalīšana deva ie- Protams, no antropologa nevar prasīt de- spēju G. Zariņai salīdzināt vietējo iedzīvotāju talizētu arheoloģiskā materiāla analīzi, viņš un vācu tautības iedzīvotāju dzīves kvalitāti var izmantot tikai arheologu pētījumu rezul- gan pēc uztura, zobu nodiluma, dzīves ilgu- tātus. Tas atspoguļojas grāmatā. Ir dots ļoti ma, slimībām utt. Tā ir ļoti interesanta pētīju- korekts Annas Zariņas pētījumu par lībiešu mu novitāte. Pētījumos parādās izteikta baz- apģērbu konspekts, ko turpina izcila nodaļa nīcā apbedīto augstāka dzīves kvalitāte, kas par bērnu apģērbu un sociālo statusu lībie- saistās ar to sociālo statusu. Ikdienas uztura šu sabiedrībā, kas kā arheoloģes A. Zariņas

99 2017. gads 71. sējums 2. numurs

un antropoloģes G. Zariņas kopdarbs bija jau lokalizāciju. Vēl viens kapulauks un ciems publicēts Ikšķiles almanahā. Apbedītā vecu- atradies pretējā Daugavas krastā pie kādrei- mam atbilstošās kapa piedevas un to izmai- zējās Berklavas muižas. Ikšķiles apkārtne ir ņas rāda atsevišķu bērnu izcilo statusu lībiešu bijusi ļoti blīvi apdzīvota. sabiedrībā, kas, domājams, saistīts ar to ve- Blakus Ikšķiles lībiešu ciemam uzcel- cāku statusu. Šīs tēmas pētniecībā G. Zariņa tā Ikšķiles mūra pils pastāvējusi no 12. gs. ir pionieris, ko sekmīgi turpina jaunākās pa- beigām līdz 15. gs. beigām. Domājams, tā audzes arheoloģe Aija Vilka. 15. gadsimta pēdējā ceturksnī stipri sa- Arheologa un antropologa kopdarbs pra- postīta, dzīve pils teritorijā turpinājusies arī sītos visā grāmatā. Iespēju robežas konkrētu 16. gs., kad tās teritorijā parādās jauna ap- kapu precīzāki datējumi ļautu antropoloģis- būve, kas daļēji pārklāj kapsētas teritoriju, ko materiālu analizēt nevis summāri, bet pa uzbūvējot arī jaunu aizsargsienu šķērsām gadsimtiem. No tā pētījums tikai iegūtu. Pēc pāri kapsētas teritorijai. Šajā laikā (15. gs. G. Zariņas rakstītā lielākā daļa pētīto skeletu beigās) baznīcas kapsēta ir beigusi pastā- attiecas uz 14.–15. gs. Nezinot antropoloģis- vēt, iespējams, atsevišķi apbedījumi tajā ki analizēto kapu numurus, šo apgalvojumu izdarīti arī 16. gs. Ar 15. gs. beigām vai nevar pārbaudīt. Arheoloģiskajā materiālā 16. gs. sākumu apbedīšana ir pārcelta uz jau- parādās tendence, ka kapsēta intensīvi iz- nu vietu – kapsētu netālajos Ikšķiles Zemturos. mantota arī 12. gs. beigās un 13. gs. sāku- 17.–18. gs. apbedīšana turpinājusies vairs mā, kad Ikšķile bija bīskapijas centrs. Daļai tikai baznīcā un jaunajā kapsētā. apbedīto ir izteiktas to etnisko piederību rak- Lībiešu ciems ir turpinājis pastāvēt arī pēc sturojošas kapu piedevas, interesanti būtu baznīcas un pils uzcelšanas, taču tas pakāpe- salīdzināt šo kapu senlietu un kranioloģisko niski ir pārvērties par amatnieku pilsapmet- materiālu. Varbūt varētu redzēt vietējo un ni (hachelwerc) ar etniski jauktu iedzīvotāju ģermāņu iedzīvotāju proporciju izmaiņas lai- sastāvu. Vāciskais elements izrakumu mate- kā, kad pils bija bīskapijas centrs un vēlāk, riālos iezīmējās visai skaidri. Pilsapmetne ir kad pils jau bija izlēņota. Ierindas lasītājam beigusi pastāvēt visticamāk 15. gs. beigās prasītos uzzināt vairāk informācijas par pils vai 16. gs. sākumā. Tās teritorijā parādās un baznīcas vēsturiskajiem likteņiem, kuru muižas celtnes. 17. gs. no agrākās pils teri- no izkaisītajiem rakstītajiem avotiem lielos torijas muižas centrs ir pārcelts uz kādreizē- vilcienos ir savācis un apkopojis R. Malvess. jā ciema vietu, te uzcelta kungu māja, kura Analizējot izrakumu pārskatus un senlietu pastāvējusi 17.–18. gs, līdz uzcelta jaunā kolekcijas, rodas nedaudz citāda aina nekā kungu māja nedaudz citā vietā. Jau 17. gs. J. Graudoņa pētījumā un grāmatā. 20. gs. jaunajā Zemturu kapsētā, domājams, apbe- 20. un 30. gados iegūtie savrupatradumi dīti tikai muižas un tās tuvākās apkārtnes Ikšķiles muižas laukos, jeb Freimaņos (Dun- ļaudis, novadā parādās arī citas kapsētas, duros) iepretim Sventu kalniņiem apmēram piemēram, kopš 17. gs. apbedīšana notiku- 250 m no Daugavas, norāda uz vēl viena si pētītajā Ankeršmitu kapsētā – netālu no kapulauka pastāvēšanu Ikšķilē. Recenzijas Kābelēm uz Druku pusi. autoram nav izdevies precizēt Annas Zēval- Katrā ziņā G. Zariņas pētījums ir vērtīgs des vasarnīcas atrašanās vietu, kur 1938. g. pienesums Latvijas vēstures izpētē, bet bagā- 17. augustā Rauls Šnore izpētīja vienu vēlā tīgais Ikšķiles arheoloģiskā kompleksa izraku- dzelzs laikmeta apbedījumu un ieguva sen- mu materiāls vēl gaida vispusīgu izvērtējumu lietas no otra. Varbūt šie apbedījumi saistāmi plašākā monogrāfijā. ar vēl citu kapulauku. Diemžēl izrakumu pār- skatā nav sīkāku norāžu par pētījuma vietas Jānis Ciglis

100 zinātnes dzīve “Savas dzīves piemiņai” — arhitekta Gunāra Jansona atmiņu grāmata

Gunārs Alfrēds Jansons Savas dzīves piemiņai Rīga: Turaidas rezervāts un Latvijas vēstures institūts, 2017. 480 lpp.

Turaidas muzejrezervāts un Latvijas vēs- Dr. art. Elitas Grosmanes u.c. atmiņas. Tajās tures institūta apgāds ar Valsts Kultūrkapitāla dots novērtējums arhitekta G. Jansona profe- fonda atbalstu 2017. g. maijā publicējis Lat- sionālajam veikumam un ieskicētas dažādas vijas Zinātņu akadēmijas goda doktora, arhi- sadzīves situācijas un viņa rakstura īpašības. tekta Gunāra Alfrēda Jansona (1928–2013) Arhitekts G. Jansons bija izcils profesio- grāmatu “Savas dzīves piemiņai”. Tajā lasā- nālis. Viņš pētīja Latvijas viduslaiku mūra mas autora atmiņas par bērnības un jaunī- arhitektūras pieminekļu un 17.–19. gs. koka bas dienu notikumiem. Grāmatas pielikumā, dzīvojamo ēku būvvēsturi, kā arī izstrādāja kuru sastādījis LZA akadēmiķis Andris Cau- to konservācijas, rekonstrukcijas un restau- ne, ievietota īsa informācija ar G. Jansona rācijas projektus. No 1958. g. līdz aizieša- galvenajiem dzīves un profesionālās darbības nai pensijā 1994. g. viņš strādāja tikai vienā datiem, LZA akadēmiķes Ievas Oses sastādīts darbavietā — Vecrīgā, Pils ielā 17/19, eso- autora publicēto darbu saraksts un literatūras šajos “Trīs brāļos”, kur bija izvietotas LPSR saraksts ar publikācijām par viņu, kā arī lai- Ministru padomes Valsts celtniecības un ar- kabiedru: kādreizējo darbabiedru un vairāku hitektūras komitejas Zinātniskās restaurāci- mākslas vēsturnieku — LZA prezidenta Ojāra jas ražošanas darbnīcās, kas laika gaitā vai- Spārīša, LZA goda locekļa Imanta Lancmaņa, rākkārt mainīja savu nosaukumu, 80. gadu

101 2017. gads 71. sējums 2. numurs

beigās kļūstot par Restaurācijas institūtu. pilis” u.c. Viņš ir arī vairāku rakstu autors žurnā- G. Jansons projektēja restaurāciju vairākām lā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”. Visas Vecrīgas ēkām, tai skaitā bij. Katrīnas baz- G. Jansona publikācijas papildina paša izga- nīcai un Franciskāņu klostera teritorijā, Lai- tavoti celtņu plāni, fasāžu notinumi un gra- pu ielā 8 un Šķūņu ielā 9, bij. Lielās ģildes fiski izteiksmīgi rekonstrukciju zīmējumi, kuri Minsteres istabai, bij. Angļu jūrnieku klubam uzskatāmi parāda kādreizējo izskatu dau- Anglikāņu ielā, Bloka muižiņai Vienības gat- dzām līdz mūsdienām vienīgi drupās aplūko- vē 27, Melngalvju namam u.c. Viņš strādāja jamām viduslaiku ēkām. pie Jelgavas pils interjeru un Ainažu jūrskolas G. Jansona lielais ieguldījums Latvijas memoriālā muzeja atjaunošanas projektiem, kultūras mantojuma saglabāšanā ticis aug- piedalījās Baltijas senāko mūra celtņu — Ik- stu novērtēts. 2001. g. viņš ievēlēts par šķiles pils un baznīcas drupu arhitektoniska- Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru, jā izpētē un konservācijā, bet no 1968. g. 2004. g. — par Latvijas vēstures institūta vadīja Turaidas pils izpēti un rekonstruktīvās korespondētājbiedru, 1999. g. Kultūrkapitāla restaurācijas projekta izstrādi. fonds viņam piešķīra mūža stipendiju, bet par Atšķirībā no lielākās daļas savu laikabied- abām monogrāfijām 2004. un 2007. g. viņš ru arhitektu G. Jansons ne tikai veica arhitek- saņēma “Kultūras mantojuma gada balvu”. tūras pieminekļu uzmērošanu un izstrādāja to G. Jansona plašās zināšanas izmantoja ne atjaunošanas un labiekārtošanas projektus, tikai pieminekļu aizsardzības speciālisti un bet pievērsās arī zinātniskajai izpētei un ga- muzeju darbinieki Latvijā, ar viņu konsultējās tavoja publikācijas. 20. gs. 60. gados Rīgas arī kolēģi no Vācijas. Politehniskā institūta neklātienes aspirantūrā Tā kā G. Jansonam nebija pēcnācēju, pēc G. Jansons strādāja pie disertācijas, bet biro- aiziešanas mūžībā viņa seno lietu vākums un krātisku šķēršļu dēļ to neaizstāvēja. Savāktos personīgais arhīvs nonāca Turaidas muzejre- materiālus viņš publicēja grāmatā “Kurzemes zervātā, pēc kura direktores Annas Jurkānes pilsētu senās koka ēkas, 17. gs. — 19. gs. ierosmes tika sagatavots izdošanai G. Janso- vidus” (1982), kas iznāca savulaik populāra- na atmiņu manuskripts. Autors to parakstījis jā Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības ar dzimšanas apliecībā reģistrētajiem abiem biedrības izveidotajā sērijā “Latvijas PSR ar- vārdiem: Gunārs Alfrēds Jansons. hitektūras un mākslas pieminekļi”. Viduslai- Grāmatas autora viegli plūstošā un ba- ku pilīm un baznīcām veltīta 1987. g. izdotā gātā valoda vispirms vada lasītāju cauri G. Jansona brošūra “Arhitektūras pieminekļi 19. gadsimtam, no kura saglabātās skopās Gaujas Nacionālajā parkā”, kurā apkopotā arhīvu ziņas par vairākas paaudzes iepriekš informācija par seno celtņu vēsturi un arhi- dzīvojušiem radiem papildinātas ar precīzu tektūru izraisīja ne tikai profesionāļu, bet arī dabas un arhitektūras ainavas raksturojumu. plaša lasītāju loka interesi. Rūpīgā pētniecī- G. Jansona tēva ģimene cēlusies no Cīra- bas darba rezultāti par Ikšķiles viduslaiku pils vas zemniekiem Kurzemē, un viņa dzimtas un baznīcas drupām 2004. g. tika publicē- sānu atzaros ir gan pirmais Kurzemes taut- ti grāmatā. Vēl viena monogrāfija “Turaidas skolotājs sagatavotājs Andrejs Bergmanis pils arhitektūra, 13.–17. gadsimts” laista (1810–1869), gan rakstnieks Gunārs Ja- klajā 2007. g., tajā dodot šīs Rīgas arhibīs- novskis (1916–2000). G. Jansona mātes ģi- kapijas pils arhitektūras attīstības un būvpe- mene nāk no Zemgales mazvāciešiem amat- riodu pamatotu izvērtējumu un datējumu. niekiem un kopš 19.–20. gs. mijas dzīvojusi G. Jansons regulāri publicēja zinātniskus rak­ Jelgavā. G. Jansona raitajā atmiņu stāstījumā stus Latvijas vēstures institūta izdevumos — iepazīstam viņa spilgtos bērnības iespaidus krājumos “Senā Rīga”, “Latvijas viduslaiku par ģimenes dzīvi 20. gs. 30. gadu Rīgas

102 zinātnes dzīve

Maskavas forštatē un skolas gaitām pilsētas dažādu apsvērumu dēļ viņš to nav darījis. centrā un Āgenskalnā, ciemošanās reizes Tomēr arī tagad G. Jansona sarakstītā atmi- vecāsmātes mājā pirmskara Jelgavā un pie ņu grāmata nav tikai vienas ģimenes dzīves mātes māsu ģimenēm Dzelzāmurā Lielupes hronika. Daudzie kultūrvēsturiski interesantie krastā, Daugavas malā pie Pļaviņām un Gul- fakti par 20. gs. 30. gadu Rīgu un Jelgavu, ar benē. Ar pusaudža acīm skatīti Latvijas laik- laikabiedra acīm vērotie Latvijas okupācijas metu grieži — krievu un vācu okupācijas varu un Otrā pasaules kara notikumi un Kurzemes maiņa, Otrā pasaules kara gadi Rīgā, kā arī cietoksnī palikušo bēgļu ikdienas apraksti aprakstītas bēgļu gaitas Kurzemes cietoksnī lasītāja acu priekšā uzbur spilgtas laikmeta un pirmie pēckara gadi Rīgā. Bērnības atmi- ainas un ļauj labāk izprast no vēstures grā- ņā palikušos notikumus autors reizēm papil- matām zināmos sausos faktus. Autora stās- dinājis ar nobrieduša vīra atziņām, īsām at- tījumu veiksmīgi papildina daudzi desmiti miņu skicēm no vēlākiem dzīves gadiem, kad fotogrāfiju gan no autora ģimenes arhīva, kas iznācis atgriezties aprakstītajās vietās, kā arī tagad glabājas Turaidas muzejrezervātā, gan ar nedaudzām literatūrā atrastām piezīmēm sastādītāja A. Caunes seno pastkaršu un foto- vai precizējumiem. attēlu kolekcijas. G. Jansona grāmata “Savas Atmiņas par G. Jansona mūža pirmajiem dzīves piemiņai” ir nozīmīgs avots ar vērtīgu deviņpadsmit gadiem grāmatā aizņem vai- informāciju gan vēsturniekiem un atmiņu rāk nekā 400 lappušu. Divdesmit gadu laikā pētniekiem, gan aizraujoša lasāmviela ikvie- no 20. gs. 70. gadiem līdz 90. gadu vidum nam, kas interesējas par Latvijas pagātnes sarakstīto atmiņu stāstījumu autors beidz ar notikumiem. 1947. gadu, kad viņš vēl bija vidusskolēns. Kaut gan G. Jansona draugi mudinājuši uz- Ieva Ose rakstīt atmiņas arī par saviem darba gadiem, LZA akadēmiķe

103 2017. gads 71. sējums 2. numurs ZINĀTNES DZĪVES HRONIKA

Janvāris 21. janvārī mūžībā aizgājusi izcilā 20. gs. otrās puses latviešu gleznotāja, LZA 10. janvārī notika Latvijas Zinātņu akadē- goda locekle Biruta Baumane (06.06.1922– mijas (LZA) Senāta sēde, kurā par 2016. g. 21.01.2017). zinātnes sasniegumiem informēja LZA pre- zidents Ojārs Spārītis, tika piešķirtas LZA 23. janvārī LZA īstenajam loceklim, izcila- vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem. jam datorzinātnes speciālistam Jānim Bārzdi- O. Spārītis informēja arī par Augstceltnes sta- ņam — 80. tusu un telpu izmantošanu un LZA budžetu 2017. gadam. 24. janvārī LZA un Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūts sarīkoja Veltas 11. janvārī LZA Humanitāro un sociālo zi- Rūķes-Draviņas 100 gadu dzimšanas dienas nātņu nodaļa organizēja ekspertu konsiliju par piemiņas konferenci ar ievērojamu valodnieku tēmu “Eiropas Savienības sociālais modelis un rakstu izlases klajā laišanu. sociālo tiesību pīlārs — ienākumu aspekts”. Konsilija mērķis bija, izmantojot ekspertu piere- Latvijas Zinātņu akadēmijā viesojās Franci- dzi un veiktajos teorētiskajos pētījumos iegūtās jas vēstniece Odile Supizona (Odile Soupison). zināšanas un atziņas, informēt Latvijas iedzīvo- Viesi pieņēma LZA prezidents O. Spārītis, vice- tājus par ES sociālās politikas jaunajiem virzie- prezidents Andrejs Krasņikovs un Ārējo sakaru niem; saprast, ko Latvijas iedzīvotājiem nozīmē nodaļas vadītāja Ilze Trapenciere. Tikšanās lai- Eiropas sociālā modeļa un Eiropas sociālo tiesī- kā tika pārrunātas vairākas iespējamās sadarbī- bu pīlāra koncepciju īstenošana. bas ieceres, tostarp Latvijas zinātnieku iesaiste materiālu kopas par Latvijas un Francijas sadar- 12. janvārī Ķīmijas, bioloģijas un medicī- bības vēsturi sagatavošanā, sagaidot Latvijas nas zinātņu nodaļas sēde par tēmu “Onkolītiskā Republikas simtgadi. viroterapija”. Tajā zinātnisku ziņojumu “Onko- lītiskā viroterapija laiku lokos: RIGVIR ceļš pie Akadēmijā viesojās Čehijas vēstnieks Mi- pacientiem” sniedza RSU profesore, holdinga roslavs Koseks (Miroslav Kosek). Viesi pieņē- “Rigvir” medicīniskā direktore, Latvijas galvenā ma LZA prezidents O. Spārītis un Ārējo sakaru onkoloģe Dr.habil.med. Dace Baltiņa, bet aka- nodaļas vadītāja I. Trapenciere. Tikšanās laikā dēmiķis Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš analizēja pārrunāta līdzšinējā sadarbība zinātnē. Čehijas viroterapijas pagātni, tagadni un nākotni. Sēdē vēstnieks informēja par vēstniecības rīkotajiem nobalsoja par LZA goda doktora grāda piešķir- pasākumiem Latvijā 2017. gadā. šanu Latvijas Ārstu biedrības prezidentam Pē- terim Apinim. 25. janvārī Fizikas un tehnisko zinātņu no- daļas (FTZN) sēdē nodaļas locekļi apsprieda 19. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmija un priekšsēdētāja akadēmiķa Jāņa Spīguļa pārska- 1991. gada barikāžu muzejs organizēja ma- tu par nodaļas darbību 2016. g., nolēma atzīt teriālu krājuma atvēršanas svētkus. Krājums to par sekmīgu un akceptēja ierosinājumus no- izveidots, pamatā liekot pērn notikušās starp- daļas darbībai 2017. g. Dr.phys. Ilgmārs Eglītis tautiskās zinātniskās konferences “Barikādes: (Latvijas Universitātes Astronomijas institūts) pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās ziņoja par pētījumu par mazajām planētām jeb mācības” atziņas. asteroīdiem. Darbs ierindots starp 2016. g.

104 zinātnes dzīve labākajiem pētījumiem teorētiskajā zinātnē. stratēģisko pētījumu centrs rīkoja sadarbībā ar LZA korespondētājloceklis Guntis Bārzdiņš (LU 4. maija Deklarācijas klubu. Semināra mērķis Matemātikas un informātikas institūts) ziņo- bija informācijas apmaiņa par jaunieguvumiem ja par viņa vadībā izveidoto precīzu, ātru un un materiāliem, kuri vēl būtu nepieciešami iz- praktiski izmantojamu datorizētas semantiskās pētei, kā arī par šo materiālu iesniegšanas kār- analīzes tehnoloģiju, kas atzīta par vienu no tību muzejiem un arhīviem. pērnā gada labākajiem sasniegumiem lietišķa- jā zinātnē. Pēc referātiem notika diskusija par “Sasniegumu” izvērtēšanas problēmām un kva- Februāris litātes kritērijiem FTZN korespondētājlocekļu un īsteno locekļu kandidātiem. 1. februārī LZA ārzemju loceklim biologam Uldim Streipam — 75. 26. janvārī LZA Humanitāro un sociālo zi- nātņu nodaļas (HSZN) sēde, kuras darba kār- 6. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā tībā izskatīti sekojoši jautājumi: iepazīšanās LZA Goda doktores Sarmas Kļaviņas priekšlasī- ar zinātnes sasniegumu TOP 10 uzvarētāju — jums “Jānis Endzelīns pasaules zinātnei”. Dr.habil.art. Eduardu Kļaviņu un viņa ziņo- jums par izdevumu “Latvijas mākslas vēsture 8. februārī Humanitāro un sociālo zinātņu V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma nodaļas rīkotais ekspertu konsilijs “Augstākās periods. 1915–1940”; LZA HSZN atskaite par izglītības iestāžu apvienošana — ieguvumi un paveikto 2016. gadā (akadēmiķe Raita Kar- riski”. Pasākuma mērķis bija kliedēt neizpratni nīte); informācija par LZA HSZN aptaujas re- par valsts īstenoto politiku — augstākās izglītī- zultātiem (akadēmiķe Raita Karnīte); nodaļas bas iestāžu apvienošanu un informēt sabiedrību plāns 2017. gadam (akadēmiķe R. Karnīte); par ekspertu viedokli šajā jautājumā. nodaļas padomes apstiprināšana (akadēmiķe R. Karnīte). Zemkopības ministrijā notika nodomu pro- tokola parakstīšana par sadarbību zinātnē starp 30. janvārī Lauksaimniecības un meža zi- Zemkopības ministriju, Latvijas Zinātņu aka- nātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības dēmiju un Latvijas Lauksaimniecības un meža un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija zinātņu akadēmiju. Protokolu parakstīja zem- kopsēdes laikā notika tikšanās ar visiem trim kopības ministrs Jānis Dūklavs, LZA prezidents LZA nominēto 2016. g. zinātnes sasniegumu O. Spārītis un LLMZA prezidente Baiba Rivža. autoriem — Dr.biol. Edīti Kaufmani (Dārz- kopības institūts), Dr.sc.ing. Jāni Rižikovu 10. februārī Misiņa bibliotēkā risinājās (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts) un LZA goda locekļa Konstantīna Karuļa piemi- Dr.sc.ing. Evitu Straumīti (Latvijas Lauksaim- ņas krājuma atvēršanas svētki (sastādītāja niecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fa- un zinātniskā redaktore akadēmiķe Janīna kultāte). Klausītāji tika iepazīstināti ar monogrā- Kursīte). fiju “Augļkopība”, t.i., pētījumu par bērza mizas pārstrādi produktos ar augstu pievienoto vērtī- 14. februārī Akadēmija un Zinātnes fonds bu, kā arī inovatīvajiem risinājumiem kailgrau- rīkoja “Gada balvas zinātnē 2016” svinīgo ap- du auzu un miežu un tritikāles izmantošanā balvošanas ceremoniju, kurā godināti aizvadītā cilvēku veselības nodrošināšanai. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi. Apbalvošanas ceremonija no- 31. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā no- tika Rīgas Motormuzejā. Akadēmija, izvērtējot risinājās seminārs vēstures pētniekiem “Jau- vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus da- nieguvumi vēstures izpētei par Latvijas neat- žādās zinātņu nozarēs, nosaukusi vienpadsmit karības atgūšanas procesiem”, ko LZA Baltijas nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē

105 2017. gads 71. sējums 2. numurs

2016. gadā, kā arī sešus projektus, kuri saņē- ņēmēju, pašvaldību, augstskolu, t.sk. Vidzemes ma LZA atzinības rakstus. Gada balva par nozī- Augstskolas un zinātnes institūciju starpā. Foru- mīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasnieg- mā piedalījās pašvaldību un uzņēmēju pārstāv- ta kopš 2002. gada. Tai savus sasniegumus ji, zinātnieki un augstskolu mācībspēki. var pieteikt universitātes, institūti, zinātniskie centri, kā arī LZA locekļi. Pieteikumus sākotnēji LZA īstenajam loceklim fiziķim Oļģertam vērtē LZA zinātņu nodaļas, bet pēc tam vairākās Dumbrājam — 75. kārtās — LZA prezidijs, kas arī izveido galīgo sarakstu. 18. februārī LZA goda loceklei Mārai Zālītei — 65. Noslēgts Latvijas Zinātņu akadēmijas un biedrības “Baltic Institute of Research, 19. februārī aizsaulē devies Latvijas Zinātņu Technology and Innovation” jeb BIRTI līgums, akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais vēstu- ko parakstīja LZA prezidents O. Spārītis un BIR- res zinātņu doktors, Valsts emeritētais zinātnieks TI Padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis. Jānis Bērziņš (29.04.1941–19.02.2017). Jau vairākus gadus Latvijas Zinātņu aka- dēmija un biedrība BIRTI strādā kopā, lai piln- 20. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu veidotu ar augstāko izglītību, zinātni, tehnolo- fizikas institūtā (LU CFI) notika CAMART² pro- ģiju un inovāciju ekosistēmas attīstību saistītos jekta svinīgā atklāšana. CAMART² uzskatāms valsts politikas plānošanas dokumentus, jo par līdz šim vērienīgāko projektu zinātnes jomā zinātnieku mērķis ir tāds pats kā visas sabied- Latvijā. Projekta mērķis ir augstākā kvalitātē at- rības mērķis — sekmēt ekonomikas un tautas tīstīt LU CFI esošo ekselences centru materiāl- labklājības izaugsmi. zinātnēs, tā sekmējot jaunu moderno materiālu un tehnoloģiju pārveidi komerciālos sabiedriskā 15. februārī notika FTZN sēde. Referātus labuma produktos un pakalpojumos. Tālāka no cikla par LZA FTZN sasniegumiem nolasīja: ekselences centra attīstība būtiski paaugstinās akadēmiķis Andrejs Cēbers — “Lokanu magnē- Latvijas zinātnes, inovāciju un to komercializā- tisko stīgu modelēšana un sintēze”, akadēmiķis cijas konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Aleksejs Kuzmins — “ Atklāta un izpētīta augsta Izturot milzīgu konkurenci (piektā vieta spiediena fāžu pāreja izolators-metāls alvas vol- desmit atbalstīto projektu ranga tabulā no sā- framātā” un Dr.biol. Ilze Dimanta — “Petījums kotnēji 169 iesniegtajiem pieteikumiem), pērn par bio-ūdenraža iegūšanu no organiskiem atli- oficiāli apstiprināts LU CFI veidotais projekts kumiem tautsaimnieciba un savakšanu metal- “Moderno materiālu pētījumu un tehnoloģiju hidridos talakai izmantošanai”. Pēc referātiem pārneses centrs — CAMART2”, kas sagatavots turpinājās 25. janvārī sāktā diskusija par noda- Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas ļas sekcijām, “Sasniegumu” izvērtēšanas prob- pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros. lēmām un kvalitātes kritērijiem FTZN korespon- Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Zviedrijas dētājlocekļu un īsteno locekļu kandidātiem. partneriem — KTH Royal Institute of Tech- nology un Acreo Swedish ICT, kas ir pasaules 16. februārī Valmierā notika Vidzemes fo- līmeņa eksperti inovācijas un tehnoloģiju pār- rums, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, tās neses jomā. Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa, Lat- vijas Pašvaldību savienība, Valmieras pilsētas 23. februārī notika LZA Humanitāro un so- pašvaldība un Vidzemes Augstskola. Foruma ciālo zinātņu nodaļas sēde, kuras darba kārtībā mērķis bija analizēt Vidzemes reģiona ekono- bija sekojoši ziņojumi: LZA īstenās locekles Vai- miskās izaugsmes gaitu un problēmas, veicināt ras Vīķes-Freibergas ziņojums par monogrāfiju uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, aktivi- “Trejādas saules. Mitoloģiskā Saule”; Latvijas zēt Vidzemes reģiona resursus un partnerību uz- Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupā-

106 zinātnes dzīve velas ziņojums “Antropoloģijas dažādās sejas”; 8. martā LZA īstenai loceklei Janīnai Kursī- LZA korespondētājlocekles Gunitas Zariņas zi- tei-Pakulei — 65. ņojums “Seno iedzīvotāju izpētes starpdiscipli- nārie aspekti”. 9. martā P. Stradiņa piemiņas lasījumi Medicīnas vēstures muzejā, kur profesorei 25. februārī LZA īstenajam loceklim M. Baltiņai un profesoram J. Baltiņam pasnie- Arnim Vīksnam — 75. dza LZA un MVM P. Stradiņa balvu par grāmatu, kas veltīta vēža izpētes vēsturei Latvijā. 27. februāris LZA goda loceklim Gidonam Krēmeram — 70. 14. martā notika LZA Senāta sēde, kurā piešķīra LZA Lielo medaļu akadēmiķim Jānim Bārzdiņam par fundamentāliem pētījumiem al- Marts goritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi Latvijā un akadēmiķei Baibai Rivžai par ievēro- 2. martā notika LZA Ķīmijas, bioloģijas jamu devumu Latvijas lauku un reģionu attīstī- un medicīnas zinātņu nodaļas (ĶBMZN) sēde. bas izpētē. Senāts apstiprināja Ķīmijas, bioloģi- 2016. g. nogalē nodaļa iesniedza 13 darbus jas un medicīnas zinātņu nodaļas 2017. gada Akadēmijas izvērtēšanai. Trīs no tiem tika no- 12. janvāra sēdes lēmumu un piešķīra LZA minēti kā gada nozīmīgākie sasniegumi zināt- goda doktora grādu medicīnā (Dr.h.c.med.) nē. Divi ieguva Akadēmijas prezidenta Atzinības Latvijas Ārstu biedrības prezidentam Pēterim rakstus. Būtisks iepriekšējā gada sasniegums Apinim. Sēdē piedalījās LOK prezidents Aldonis bija arī Baltijas zinātnieku publikācijas žurnāla Vrubļevskis un inženieris konstruktors Andris Pharmacology Research pirmajā numurā. Dambis, kuri runāja par tēmu “Sports un zināt- Notika 2016. g. nozīmīgāko zinātnes ne”. Informāciju par LZA Gadagrāmatas sagata- sasniegumu autoru darbu prezentācijas. Aka- vošanas gaitu, par pārskatu Akadēmijas pilnsa- dēmiķe Maija Dambrova uzstājās ar priekšla- pulcei un normatīvo dokumentu pilnveidošanu sījumu “Apkopoti fundamentālie pētījumi par sniedza LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš. meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un izskaidroti tā uzkrāšanās mehā- Akadēmiķim Pēterim Trapencierim — 65. nismi organismā”, akadēmiķis Kaspars Tārs — ar ziņojumu “Noskaidrota vienpavediena RNS 16. martā, sagaidot Ventspils Augstskolas bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā 20 gadu jubileju, Latvijas Zinātņu akadēmijas struktūra”, bet LZA korespondētājlocekļa Aigara Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa aizvadīja Jirgensona prezentācijas tēma bija “Izveidota izbraukuma sēdi Ventspilī, kuras laikā akadēmi- jauna pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu ķi iepazinās ar augstskolas izveides vēsturi, tās klase”. ciešo sadarbību ar pašvaldību un noklausījās Akadēmiķi M. Dambrova un I. Kalviņš iz- tematiskos ziņojumus par valodniecības aspek- skaidroja meldonija darbības mehānismu un to, tiem un perspektīvām. ka mildronāts nav dopings, bet gan efektīvs me- dikaments, kas aizsargā sirds, muskuļu un sma- LZA korespondētājloceklim Aivaram Krau­ dzeņu šūnas gadījumos, kad to funkcionēšanai zem — 65. nepietiek skābekļa, tas ir — sirds-asinsvadu slimību, stresa un pārslodžu gadījumā. Visi trīs 19. martā LZA ārzemju loceklim Ervinam pētījumi saistīti ar tuvāku vai tālāku pielietoju- Oberlenderam — 80. mu medicīnas ķīmijā un paver plašas iespējas jaunu kardioprotektoru, pretmalārijas līdzekļu 22. martā notika LZA FTZN sēde. Nodaļas un pretvīrusu zāļu radīšanā. locekļi noklausījās un apsprieda a/s “Latvener- go” valdes priekšsēdētāja Dr.sc.ing. Āra Žīgura

107 2017. gads 71. sējums 2. numurs

un sabiedrības “Tilde” valdes priekšsēdētāja iztēlē mūsdienīgu dabaszinātņu muzeju redz Dr.sc.comp. Andreja Vasiļjeva referātus. Aizklā- modernu, kuram ir jāizglīto sabiedrība. tā balsošanā viņiem piešķirts LZA goda doktora Diskusijā piedalījās LZA īst.loc. Indriķis grāds. Muižnieks, LZA kor.loc. Valdis Kokars, LZA īst. loc. Vija Kluša u.c. 23. martā notika ĶBMZN sēde par tēmu “Dabas zinātņu muzeji: stratēģija un nākotnes 24. martā LU Akadēmiskās bibliotēkas perspektīvas”. Kultūras ministrijas Muzeju no- telpās norisinājās konference “Par akadēmisko daļas vadītājs Jānis Garjānis ziņojumā “Latvijas rakstu krājuma “Latvija un latvieši” tapšanu: muzeju sistēma un attīstības stratēģija” parādī- no koncepcijas līdz tās īstenošanai”. Rakstu ja, ka Latvijā esošie muzeji ir tuvu “mērķa” audi- krājums tiks izdots latviešu, angļu un krievu torijai, tie pakļauti dibinātājam, katrs saimnieks valodā. atbild par savu muzeju, ir arī privātie muzeji ar saviem krājumiem. Latvijā pastāv decentralizē- 27. marts — Gunāra Kroļļa izstādes ta muzeju sistēma, ir nodibināta Valsts Muzeju “Notikumu arēnas” atklāšana Jūrmalas pilsē- apvienība. Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas tas muzejā. Izstādes “Notikumu arēnas” uz- valstīm, ir labi izveidota muzeju sistēma — uz tveres formula ir vienkārša: vieta — simbols — 100 000 iedzīvotājiem mums ir 7,5 muzeji tēls — notikums. Vieta: attēlotā telpa; simbols: (Lietuvā — 3,6, Somijā — 6,0). J. Garjānis asociācija ar šo konkrēto telpu; tēls: unikālais uzsvēra trīs galvenās jebkura muzeja funkcijas: personāžs uzstādījumā; notikums: lietu norise. 1) iegūt un saglabāt, 2) pētīt, 3) popularizēt un Uzmanība vērsta uz notikumu, nevis uz darba eksponēt. Svarīgi ir izveidot Nacionālo muzeju nosaukumu, lai gan tieši nosaukums akumulē kopkatalogu pēc Muzeju akreditācijas. Tika at- idejas esenci. zīmēti divi muzeji, kuri, nomainot saimniekus, ir attīstījušies daudz veiksmīgāk kā iepriekš, t. i., 29.–30. martā Helsinkos norisinājās Motormuzejs un Dabas muzejs. 15. Baltijas intelektuālās sadarbības konferen- Dabas muzeja direktores Skaidrītes Rus- ce, kuras tēma šoreiz bija “Skolotāju izglītības kules ziņojuma tēma bija “Dabas muzeja loma nākotne Baltijas jūras reģionā: virzība uz zi- sabiedrības vides apziņas veicināšanā”. Da- nātnē balstītu pedagoģisko izglītību”. Latvijas bas muzejs ir ar ļoti senu vēsturi, tas dibināts Zinātņu akadēmiju šajā konferencē pārstāvēja 1845. gadā. Dabas muzejā ik reizi tiek izstādī- prezidents O. Spārītis un Ārējo sakaru nodaļas ti tikai 5% krājumu materiālu un ekspozīcijas vadītāja I. Trapenciere, bet ar referātiem uzstā- bieži tiek mainītas. Svarīgi veidot saturīgas ko- jās LZA īstenās locekles Ina Druviete un Dace lekcijas, tāpēc nākotnes plāni saistīti ar attīstī- Markus. bu kvalitātē — jāveido etalonkolekcijas. Andrejs Ērglis savam ziņojumam izvēlējās 30. marts LZA ārzemju loceklei Baibai Me- tēmu: “Atmiņas par nākotni jeb kā es iztēlojos tuzālei-Kangerei — 75. mūsdienīgu dabaszinātņu muzeju”. Viņš savā

108