1918. Gada Decembris Rīgā – Latvijas Zemessardzes Rotu Dumpis
Total Page：16
File Type：pdf, Size：1020Kb
Artis Buks 1918. gada decembris Rīgā – Latvijas zemessardzes rotu dumpis http://doi.org/10.22364/luzv.6.04 1918. gada decembris Rīgā – Latvijas zemessardzes rotu dumpis Riga, December 1918 – Mutiny of the Latvian National Guard Units Artis Buks, Mg. hist. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050 E-pasts: [email protected] Rakstā aplūkota situācija Vācijas armijas okupētajā Vidzemē un Kurzemē 1918. gada rudenī – Latvijas Republikas proklamēšanas laikā –, kā arī sa- biedrībā valdošo ideju un vēlmju pretrunu saspīlējums gada nogalē, kas izpaudās kā masveida nepakļaušanās pavēlei iestāties nupat izveidotajos Latvijas bruņotajos spēkos (zemessardzē). Proti, no latviešiem saformētās vienības atteicās doties uz fronti. Kara tiesa vairākiem dumpiniekiem pie- sprieda nāvessodu. Tālaika sabiedrībā notikušais izsauca visai plašu rezo- nansi, un daudz kas liek domāt, ka tas lielā mērā inspirēja arī masveida dezertēšanu no zemessardzes rindām 1919. gada janvāra pirmajās dienās. Šie notikumi historiogrāfijā praktiski nav aplūkoti, tāpēc rakstā mēģināts rekonstruēt notikumu gaitu, lai saprastu, kas īsti notika Rīgā 1918. gada pašās pēdējās dienās. Atslēgvārdi: 1918. gads, Latvijas dibināšana, Latvijas zemessardze, Balti- jas landesvērs, Rīgas rotu dumpis, Latvijas Neatkarības karš. The article looks at the situation in Vidzeme (Livland) and Kurzeme ( Courland), which were then occupied by the German army, in the autumn of 1918 and during the establishment of the Republic of Latvia as well as at turbulence of conflicting ideas at the end of the year which led to massive disobedience to orders in the recently established Latvian armed forces (militia). Namely, the units composed of ethnic Latvians refused to go to the front. The war court sentenced several mutineers to death. The events provoked (an outcry) outcry among the general public of the time, and it is plausible to assume that this was a cause of large desertion from the ranks of militia in the first days of 1919. These events are practically absent from the official historiography. Therefore, the paper attempts at reconstructing the course of the events in order to understand what actu- ally happened in Riga in the very last days of 1918. Keywords: year 1918, Proclamation of Republic of Latvia, Latvian Natio- nal Guard, Baltic Landeswehr, Baltische Landeswehr, Baltic Land Defence, Baltic Territorial Army, Baltic Home Guard, Latvian War of Independence. 62 LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS. VĒSTURE 2018/6 Latvijas neatkarības sākuma posms ir evakuētas, ievērojama bija bēgļu masa no visai maz pētīts, literatūra par šo tēmu pa- laukiem, bet palicējiem nācās uzturēt gan matā balstās tikai uz dažu vēlāko Latvijas sevi, gan okupācijas varu. Situāciju vēl armijas ģenerāļu – Mārtiņa Peniķa, Alek- vairāk pasliktināja 1918. gada vasaras ne- sandra Plensnera, Pētera Radziņa, Jāņa raža. Rīgu apjoza dzeloņstiepļu aizžogoju- Baloža u. c. – atmiņām, būtībā tie ir šo mi, bija spēkā komandantstunda un totāla atmiņu atreferējumi un traktējumi. Pēdējā kontrole. Iedzīvotājiem atņēma vara un desmitgadē gan situācija mainījusies, tēmai misiņa priekšmetus, velosipēdus, tālruņus pievērsušies tādi zināmi pētnieki kā Ēriks un citus elektriskos aparātus, siltās drēbes, Jēkabsons, Jānis Šiliņš, Gints Apals, taču vilnas un papīra krājumus. Veikalos tirgo- par visaptverošu šī perioda atainojumu ja vairs tikai zirga gaļu, bet maizi cepa no runāt vēl nevaram. Pētniecību apgrūtina surogātiem. arī tas, ka ir ļoti maz dokumentālu avotu Pēc Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. gada 27. decembrī Latvijas Pagaidu starp Vāciju un padomju Krieviju sāka at- valdības apsardzības ministrs Jānis Zālītis griezties bēgļi no Iekškrievijas – tikai Kur- deva rīkojumu iznīcināt visus ministrijas zemē vien iedzīvotāju skaits palielinājās dokumentus, ko, viņaprāt, nebija vērts eva- no 275 000 līdz 510 000.6 Sāka ierasties kuēt1). Vēl mazāk ir zināms par t. s. Rīgas arī Vācijā atbrīvotie Krievijas armijas ka- apsardzības rotu “dumpi” – ja literatūrā ragūstekņi, no kuriem liela daļa apstājās to vispār piemin, tad tikai garāmejot pāris te, neuzdrošinoties mēģināt šķērsot aktīvās rindās. karadarbības fronti. Īsā laikā mainījās visas Rakstā mēģināts apkopot maksimāli sociālās struktūras un pārvalde, pārvietojās iespējamo ziņu apjomu, ko varam atrast milzīgas ļaužu masas bez pajumtes, fonā Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā arī tā- bija bezdarbs un vispārējs pārtikas trū- laika presē un memuārliteratūrā, cenšoties kums. Visa mūsdienu Latvijas teritorija bija rekonstruēt 1918. gada nogales notikumu okupēta, taču okupācijas vara vienmēr un ainu, konkrētāk, t. s. Latvijas Pagaidu val- visos laikos ir represīvs režīms, kam rak- dības bruņoto spēku Rīgas apsardzības lat- sturīgs zināms okupētās teritorijas iedzīvo- viešu rotu dumpi. Tēma risināta, apkopojot tāju beztiesiskums un saimnieciskās dzīves historiogrāfijā sniegto laika un situācijas ierobežojumi. raksturojumu, izmantojot zināmāko šī pe- Krievijas impērija bija sabrukusi – gan rioda pētnieku darbus,2 kā arī vispārējus Berlīnē, gan Rīgā virmoja domas, kas notiks aprakstus3 un caurskatot aplūkojamā pe- ar bijušajām Krievijas rietumu provincēm, rioda Rīgā iznākošo latviešu presi4 kā sa- kuras tai atņemtas kara gaitā. Parādījās biedrības noskaņojuma rādītāju, memuārli- gan vācu Baltijas aneksijas, gan kolonizā- teratūru un atmiņas, kā arī Latvijas Valsts cijas plāni, gan vietējā sabiedrībā valstis- vēstures arhīva fondus5 par šo periodu. kuma veidošanas idejas (bija pat doma par Baltijas-Skandināvijas ūniju) – atkarībā no starptautiskās situācijas izmaiņām. Plāni Situācija Rīgā rudenī: pirmo bija visdažādākie, bieži vien pat diametrāli sabiedriski politisko grupu veidošanās pretēji, jo sabiedrība Kurzemē un Vidzemē bija sašķelta gan mantiski, gan – pateico- Aptuveni 850 000 Kurzemes un Vidze- ties kara laikā Krievijā izvērstajai visai mes iedzīvotāju atradās bēgļu gaitās Iekš- histēriskajai pretvāciskuma propagandai, – krievijā – visas lielākās rūpnīcas kopā ar arī etniski. Vācbaltiešiem tā bija piederība strādniekiem un to ģimeņu locekļiem bija vācu valodai un kultūras telpai, un kopumā Artis Buks. 1918. gada decembris Rīgā – Latvijas zemessardzes rotu dumpis 63 balstījās uz valodas un sociālās piederības domubiedru grupa, t. s. Demokrātiskais principu, līdzīgā pašizolācijā bija arī krie- bloks (DB). Arī tajās apsprieda zemes ie- vi un ebreji. Savukārt lielākā daļa latviešu spējamo nākotni. Protams, bija arī kreisās 20. gadsimta sākumā par savu pieņēma kustības – sociālrevolucionāri (t. s. eseri), tobrīd modernos kreisos uzskatus un šķiru sociāldemokrāti u. c. – taču kreisie kā in- cīņu. Latviešu mazākā daļa – pilsonība – ternacionālisti uz dzimto novadu raudzījās turējās romantiskā nacionālisma rāmjos, nevis kā uz iespējamu suverēnu subjektu, kas noteica striktu robežu starp vāciski un bet labākajā gadījumā kā uz “brīvu Latviju latviski runājošajiem iedzīvotājiem. brīvā Krievijā”. Diemžēl 1918. gadā abas Visaktīvāk par zemes nākotni diskusija šīs okupācijas zonā vēl nelegālās, tātad izvērsās vācbaltiešu elites vidē (pateicoties darbībā stipri ierobežotās latviešu organi- augstajam sociālajam statusam un “vācis- zācijas vēl nebija tāds politiskais spēks, ar kumam”, tā praktiski bija vienīgā okupē- ko vajadzētu rēķināties. tās Baltijas sabiedrības daļa, kas okupāci- Pie tam lielākā daļa šo organizāciju jas apstākļos varēja publiski izpausties). dalībnieku enerģijas un aktivitāšu tika vel- 1917. gada 19. oktobrī Rīgas pilī sanāca tītas savstarpējiem ķīviņiem par tiesībām Apvienotā Baltijas zemju padome Vidze- pārstāvēt tautu. LPNP bija vienīgā legālā, mes landmaršala Ādolfa Pilara fon Pilhaua turklāt jau zināmu starptautisku atzīšanu (Adolf Pilar von Pilchau) vadībā, deklarējot panākusī latviešu tautas pārstāvniecība, Apvienoto zemju padomi par augstāko savukārt DB faktiski pārstāvēja nevis tau- pārstāvniecības varu Baltijā. Tās mērķis tu un ne pat Rīgas iedzīvotājus, bet gan bija izveidot konstitucionāli monarhistisku šauras pilsoniskās aprindas “pagrīdē”, taču Baltijas hercogisti (kā Vācijas protektorā- atradās okupētajā Rīgā. Padome pieturējās tu vai pat provinci), izstrādāt konstitūciju pie pozīcijas, ka tautu var pārstāvēt tikai un izveidot pagaidu valdību.7 Sākotnēji politiskas partijas, nevis saimnieciskas or- šīs baltiešu elites aktivitātes raisīja Vācijā ganizācijas, savukārt DB centās uzsvaru interesi un pat zināmu politisku atbalstu, likt uz to, ka bloka locekļi katrs nāca no taču mainījās starptautiskā politiskā situ- kādas pirms kara darbojušās latviešu poli- ācija – rudenī Antantes nostājas dēļ Berlīnē tiskās partijas vai saimnieciskas organizā- tika nolemts politiski to vairs neatbalstīt.8 cijas, tātad Demokrātiskais bloks vismaz Tomēr tagad vācbaltiešu iedzīvotāju poli- teorētiski pārstāv arī pietiekami plašu ie- tiski aktīvākā daļa meklēja jaunus ceļus, dzīvotāju politisko uzskatu spektru. kā izveidot neatkarīgu valsti, jo nu jau vēl- Tā kā LPNP atradās Krievijā, bet DB – me palikt Krievijas sastāvā vai iekļauties Rīgā, ņemot aktīvu līdzdalību minētajā Vācijā daudziem pamazām zuda. Arī liela Baltijas neatkarības plānu apspriešanā, daļa politiski aktīvo latviešu iesaistījās šīs pēdējā sāka sevi pozicionēt par galveno, padomes darbā – latviešiem un vācbaltie- tātad vienīgo leģitīmo tautas pārstāvību šiem bija viena kultūra un viena dzimtene, Kurzemē un Vidzemē. atšķīrās tikai valoda.9 Kā otrs politiskā smaguma centrs nā- kotnē sevi pieteica latviešu pilsoniskās Situācija 1918. gada rudens otrajā aprindas ar divām