Paskaidrojuma Raksts

APSTIPRIN ĀTS ar 2013.gada 30.maija Dobeles novada domes lēmumu „Par Dobeles novada teritorijas pl ānojuma 2013.-2025.gadam un vides p ārskata apstiprin āšanu un saistošo noteikumu izdošanu” (146/5)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Izstr ādātājs Dobeles novada pašvald ība

Dobele 2013

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

SATURS

SA ĪSIN ĀJUMI UN SKAIDROJUMI ...... 4 IEVADS ...... 7 1. IZSTR ĀDES PRINCIPI UN NOSAC ĪJUMI...... 9 1.1. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes m ērķis ...... 9 1.2. Tiesiskais pamatojums ...... 10 1.3. Vēsturisk ā pl ānošanas pieredze...... 10 1.4. Instit ūciju nosac ījumi un pras ības...... 34 1.5. Teritorijas pl ānojuma izstr ādē izmantotie materi āli...... 35 1.6. Pras ības teritorijas pl ānojuma izstr ādei...... 36 1.7. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes principi...... 37 2. NOVADA TERITORIJAS PAŠREIZ ĒJĀS IZMANTOŠANAS RAKSTUROJUMS...... 38 2.1. Dabas apst ākļi ...... 41 2.1.1. Reljefs ...... 41 2.1.2. Klimats ...... 42 2.1.3. Ģeolo ģiskais raksturojums ...... 45 2.2. Dabas resursi ...... 47 2.2.1. Augsnes ...... 47 2.2.2. Zemes resursi ...... 49 2.2.3. Mežu teritorijas ...... 52 2.2.4. Ūdens resursi ...... 54 2.2.5. Der īgie izrakte ņi ...... 60 2.3. Zemes izmantošana un īpašuma strukt ūra...... 63 2.4. Ainavas...... 66 2.5. Vides st āvoklis ...... 72 2.5.1. Gaisa kvalit āte ...... 73 2.5.2. Pies ārņot ās un potenci āli pies ārņot ās teritorijas ...... 73 2.5.3. Paaugstin āta riska objekti un teritorijas ...... 74 2.5.4. Degrad ētās teritorijas ...... 76 2.5.5. Ūdens kvalit āte ...... 76 2.5.6. Atkritumu apsaimniekošana ...... 77 2.5.7. Kaps ētas un kaps ētu teritorijas ...... 78 2.6. Aizsarg ājam ās dabas un kult ūrv ēsturisk ās teritorijas un objekti ...... 80 2.6.1. Īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas ...... 80 2.6.2.Kult ūras pieminek ļi...... 86 2.7. Apdz īvojuma strukt ūra un iedz īvot āju raksturojums ...... 87 2.8. Satiksmes infrastrukt ūra...... 94 2.9. Inženiertehnisk ā infrastrukt ūra...... 102 2.9.1. G āzes apg āde ...... 102 2.9.2. Elektroapg āde ...... 103 2.9.3. Ūdensapg ādes un kanaliz ācijas sist ēmas ...... 104 2.9.4. Siltumapg āde ...... 108 2.9.5. Elektroniskie sakari ...... 108 2.10. Soci ālā infrastrukt ūra ...... 109 2.10.1. Izgl ītība ...... 110 2.10.2. Kult ūra un sports ...... 113 2.10.3. Vesel ības un soci ālā apr ūpe ...... 115 2

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.11. Att īst ības priekšnoteikumu un iesp ēju v ērt ējums...... 116 3. NOVADA PERSPEKT ĪVĀ ATT ĪST ĪBA ...... 119 PIELIKUMS...... 127 Pielikums Nr. 1 Valsts noz īmes zemes dz īļ u nogabala ...... 128 “Dobeles strukt ūra” robežu sh ēma un robežpunktu koordin ātas ...... 128 Pielikums Nr.2 Dobeles novada valsts noz īmes ūdensteces un ūdensnotekas ...... 129 Pielikums Nr.3 Pies ārņot ās un potenci āli pies ārņot ās vietas ...... 130 Pielikums Nr. 4 Aizsarg ājamie koki Dobeles novad ā...... 136 Pielikums Nr.5 Ģeolo ģisk ā un ģeomorfolo ģisk ā dabas pieminek ļa „Zebrus avoti” sh ēma 145 Pielikums Nr.6 Mikroliegumi Dobeles novada teritorij ā ...... 146 Pielikums Nr.7 Valsts un viet ējas noz īmes aizsarg ājamo nekustamo kult ūras pieminek ļu saraksts ...... 148 Pielikums Nr.8 Novada pašvald ības ce ļi...... 152 Pielikums Nr.9 Meža ce ļi Dobeles novad ā ...... 169 Pielikums Nr.10 Pl ānotie un rekonstru ējamie meža autoce ļi Dobeles novad ā...... 171 Pielikums Nr.11 Ūdens ņemšanas avoti Dobeles novad ā (2011.g.) ...... 172

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

SA ĪSIN ĀJUMI UN SKAIDROJUMI

Dabas liegums - cilv ēka darb ības mazp ārveidotas vai daž ādā pak āpē p ārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsarg ājamas savva ļas augu un dz īvnieku sugu dz īvotnes un īpaši aizsarg ājamus biotopus. Dabas piemineklis - atseviš ķs, savrups dabas veidojums, aizsarg ājami koki, dendrolo ģiskie st ādījumi, alejas, ģeolo ģiskie un ģeomorfolo ģiskie dabas pieminek ļi un citi dabas retumi, kam ir zin ātniska, kult ūrv ēsturiska, est ētiska vai ekolo ģiska v ērt ība. Degrad ēta teritorija - teritorija, kas iepriekš izmantota r ūpniecisk ā nol ūkā vai noteiktiem komerci āliem m ērķiem un kas varb ūt pak ļauta zemas koncentr ācijas b īstamo atkritumu vai pies ārņojuma iedarb ībai, un ko, sakopšanas gad ījum ā, ir iesp ējams atkal izmantot. Dažreiz degrad ētas teritorijas j ēdzienu izmanto, lai apz īmētu teritorijas, kuras iepriekš tika att īst ītas, bet tagad ir novecojušas, tom ēr ne vienm ēr pies ārņotas. Demogr āfisk ā slodze - ir darbasp ējas vecumu nesasniegušo un p ārsniegušo personu skaita attiec ība pret personu skaitu darbsp ējas vecum ā. Dižkoks – liels un vecs koks, kam ir kult ūrv ēstures, izgl ītojoša vai zin ātniska funkcija. Īpaši jut īga teritorija - teritorija, kur pies ārņojums var pastiprin āti ietekm ēt cilv ēku vesel ību vai vidi un t ās biolo ģisko daudzveid ību, vai teritorija, kura ir īpaši jut īga pret pies ārņojuma rad īto slodzi. Kūdra – purvu nogulumi (ortganog ēnas izcelsmes), kas pārmitros apst ākļos veidojušies no z āļ u, koku un s ūnu atliek ām. Mikroliegums – teritorija, kas tiek noteikta tikai īpaši retu sugu un to dz īves vietu (biotopu) aizsardz ībai. Mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darb ības, kas apdraud ret ās sugas vai biotopu past āvēšanu. Monocentrisks – ar vienu centru; apdz īvojums, kur ā domin ē viens centrs. Nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritorijas – lauksaimniec ībā izmantojama zeme, kas neatkar īgi no īpašumu robež ām veido nedal ītu zemes nogabalu. Zemes nogabala kvalit ātes v ērt ējums nav zem āks par 60 ball ēm un nogabala plat ība nav maz āka par 50 ha. NATURA 2000 - Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju t īkls. Polderis – nosusin āta plat ība, kas ar aizsargdambi norobežota no uzpl ūstošiem ūde ņiem un no kuras ūdens noteci novada ar s ūkn ēšanu.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Sapropelis – organog ēns nogulumiezis, kas veidojies p ēcleduslaikmet ā, st āvošos vai vāji caurtekošos ūdens baseinos, nogulsn ējoties ūdensaugu un dz īvnieku (planktona) atliek ām, kā ar ī putek ļainaj ām vai smilšainaj ām miner ālda ļiņā m. A - austrumi AS – akciju sabiedr ība att – att ēls BAPA - Bīstamo atkritumu p ārvald ības a ģent ūra C – celsijs cm – centimetrs D – dienvidi DA - dienvidaustrumi dgn – faila form āts DUS - degvielas uzpildes stacija EK – Eiropas komisija ES – Eiropas Savien ība Gcal – ener ģijas m ērvien ība GRP – g āzes regul ēšanas punkts GRS – g āzes regul ēšanas stacija ha – hekt ārs HES - hidroelektrostacija iedz - iedz īvot ājs km - kilometrs km 2 – kvadr ātkilometrs km 3 – kubikkilometrs kV - kilospriegums LIAS – Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija LIZ – lauksaimniec ībā izmantojam ā zeme LKS – Latvijas koordin ātu sist ēma LMT – Latvijas Mobilais telefons LR – Latvijas republika LV ĢMA – Latvijas vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas a ģent ūra LZM – Latvijas zemkop ības ministrija NAI – notek ūde ņu att īrīšanas ietaises 5

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts m – metrs milj - miljons MK – Ministru kabinets mm – milimetrs m/s – metri sekund ē mW - megavats m3 - kubikmetrs Nr. – nummurs P - pask āls pag - pagasts pdf – faila form āts PMLP – Pašvald ības un migr ācijas lietu p ārvalde PII – pirmsskolas izgl ītības iest āde PVO – Pasaules Vesel ības Organiz ācija R - rietumi shp – faila form āts SIA – sabiedr ība ar ierobežotu atbild ību t - tonna tūkst - t ūkstotis to – temperat ūra TP – teritorijas pl ānojums TV - telev īzija u.c. – un citi utml – un taml īdz īgi V/a – valsts a ģent ūra VARAM – Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrija VAS – Valsts akciju sabiedr ība VMD – Valsts meža dienests VZD – Valsts zemes dienests Z – zieme ļi ZA - zieme ļaustrumi ZM – Zemkop ības ministrija ZR - zieme ļrietumi 6

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts IEVADS

Administrat īvi teritori ālās reformas rezult ātā ar 2009.gada 1.j ūliju tika izveidots Dobeles novads, apvienojot 11 pašvald ības ar atš ķir īgiem teritoriju pl ānojumiem, pras ībām būvniec ībai un teritorijas izmantošanai. L īdz ar to Dobeles novadam nepieciešams jauns, vienots teritorijas pl ānojums, kas b ūtu par pamatu ilgstošai, stabilai novada ekonomiskai att īst ībai, paredzot teritorijas racion ālu izmantošanu, sabalans ējot priv ātīpašnieku un sabiedr ības intereses, izmantojot novad ā esošos resursus, iev ērojot trad īcijas, apzinot kult ūrv ēsturisko mantojumu, veicinot t ā saglab āšanu un regul ējot b ūvniec ības att īst ību. Str ādājot vienot ā Dobeles novad ā, ir b ūtiski, ka visu novada administrat īvo teritoriju pl ānojumi, zonu klasifik ācija un tajos ietilpstošie apb ūves noteikumi ir vienoti, izstr ādāti vienot ā programmat ūrā, ērti pieejami un viegli las āmi ikvienam novada iedz īvot ājam. Nepieciešams nov ērst iepriekš pie ļaut ās neprecizit ātes teritorijas pl ānojumos, k ā ar ī iestr ādāt izmai ņas, kam par pamatu kalpo groz ījumi likumdošan ā. Dobeles novada teritorijas pl ānojums tiek izstr ādāts 12 gadiem un ir Dobeles novada domes ilgtermi ņa plānošanas dokuments, uz kura pamata pie ņem l ēmumus par konkr ēta zemes īpašuma izmantošanu, tai skait ā, apb ūvi, zemes transform āciju, sadali/apvienošanu, nekustam ā īpašuma lietošanas m ērķu noteikšanu, nekustam ā īpašuma nodok ļa apr ēķ in āšanu. Teritorijas pl ānojum ā rakstveid ā un grafiski att ēlota teritorijas pašreiz ējā izmantošana, noteikta pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana un teritorijas apb ūves nosac ījumi. Teritorijas pl ānojuma izstr ādātāji: Dobeles novada pašvald ība: Gun ārs Kurlovi čš Izpilddirektora vietnieks Jānis Kukša Būvvaldes vad ītājs Lilija Šinta Arhitekte Sandra Lasmane Teritorijas pl ānot āja Zane Pe ļņ a Att īst ības pl ānot āja Dainis Sirsonis Komun ālās noda ļas vad ītājs Austra Aps īte Nekustam ā īpašuma noda ļas vad ītāja SIA „Metrum”: Arm īns Skudra Kartogr āfs Vita Jevdokimova Vides speci āliste

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Dobeles novada teritorijas att īst ības pl āns sast āv no: 1. novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ijas 2013.-2030.gadam, kas ir pamats novada teritorijas ilgtsp ējīgai un l īdzsvarotai att īst ībai; 2. teritorijas pl ānojuma 2013. – 2025.gadam, kur noteiktas teritorijas ilgtermi ņa izmantošanas pamatpras ības; 3. att īst ības programmas (2011. – 2014.gadam), kura dod vadl īnijas novada teritorijas att īst ībai, taj ā apkopota Dobeles novada domes politika turpm ākai att īst ībai novad ā.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 1. IZSTR ĀDES PRINCIPI UN NOSAC ĪJUMI

1.1. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes m ērķis

Dobeles novada teritorijas pl ānojuma 2013.-2025.gadam izstr ādes m ērķis - rad īt pl ānošanas dokumentu kopumu ilgtsp ējīgas, l īdzsvarotas un daudzpus īgas att īst ības veicin āšanai Dobeles novad ā, paredzot teritorijas racion ālu izmantošanu un nosakot vienotu teritorijas izmantošanas un b ūvniec ības k ārt ību taj ā, sabalans ējot priv ātīpašnieku un sabiedr ības intereses. Mērķa sasniegšanai izvirz ītie uzdevumi: 1) izv ērt ēt Dobeles novada teritorij ā ietilpstošo administrat īvo vien ību teritorijas pl ānojumus (grafisk ās da ļas un teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumus), paredz ēt vienotu teritorijas izmantošanas un apb ūves k ārt ību vis ā novada teritorij ā, diferenc ējot pils ētas un pagastu pras ības pret b ūvniec ību; 2) nepieciešam ības gad ījum ā kori ģē t Dobeles pils ētas un ciemu teritoriju robežas; 3) izv ērt ēt novada teritorijas att īst ības potenci ālu un noteikt t ā izmantošanai nepieciešam ās pras ības un ierobežojumus, radot labv ēlīgus apst ākļus uz ņē mējdarb ības att īst ībai un invest īciju piesaistei; 4) izv ērt ēt kaimi ņu pašvald ību esošos teritorijas pl ānojumus, ņemt v ērā kaimi ņu pašvald ību funkcion ālo sasaisti; 5) teritorijas pl ānojumu izstr ādāt atbilstoši Latvijas Republikas normat īvo aktu pras ībām un att īst ības pl ānošanas dokumentiem; 6) nodrošin āt sabiedr ības l īdzdal ību teritorijas pl ānojuma izstr ādes proces ā, atbilstoši normat īvajiem aktiem; 7) inform ēt Vides p ārraudz ības valsts biroju par teritorijas pl ānojuma izstr ādes uzs ākšanu un nepieciešam ības gad ījum ā veikt strat ēģ isk ās ietekmes uz vidi nov ērt ējumu Dobeles novada teritorijas pl ānojumam; 8) izstr ādāt teritorijas pl ānojuma grafiskos materi ālus atbilstoši 2009.gada 6.oktobra MK noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi’’, Zemgales Pl ānošanas re ģiona metodisko nor ādījumu teritorijas att īst ības pl ānošanai pras ībām un teritorijas att īst ības pl ānošanas inform ācijas sist ēmas (TAPIS) metodikai.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 1.2. Tiesiskais pamatojums

Dobeles novada teritorijas pl ānojums tiek izstr ādāts pamatojoties uz: 1) Likuma „Par pašvald ībām’’ 14.panta otr ās da ļas 1. punktu; 2) Teritorijas pl ānošanas likuma 5.panta 4.punktu un 7.panta sest ās da ļas 1. punktu; 3) LR MK 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi’’; 4) LR MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 „K ārt ība, k ādā veicams ietekmes uz vidi strat ēģ iskais nov ērt ējums’’; 5) instit ūciju sniegtie nosac ījumi. Dobeles novada teritorijas pl ānojuma izstr āde uzs ākta, pamatojoties uz Dobeles novada domes 2011.gada 24.febru āra l ēmumu Nr. 49/3.

1.3. Vēsturisk ā pl ānošanas pieredze

Dobeles novada teritorijas pl ānojums sast āv no 11 teritorijas pl ānojumiem (10 pagastu un Dobeles pils ētas), kuri izstr ādāti daž ādos laika posmos un kuros ir noteiktas atš ķir īgas pras ības un noteikumi teritoriju izmantošan ā un apb ūvē. Šāda situ ācija ir apgr ūtinoša gan novada iedz īvot ājiem, uz ņē mējiem un investoriem, gan pašvald ības administr ācijai ikdienas darb ā un vienotai novada att īst ības pl ānošanai, tāpēc Dobeles novada teritorijas pl ānojum ā 2013.-2025.gadam izstr ādātā att īst ības koncepcija ir visai Dobeles novada teritorijai, izv ērt ējot jaunizveidot ā novada probl ēmas, vajadz ības un perspekt īvās telpisk ās att īst ības iesp ējas.

Annenieku pagasta teritorijas pl ānojums 2005.-2017.gadam Annenieku pagasta teritorijas pl ānojums izstr ādāts 2005.gad ā. Vadoties p ēc nacion ālā līme ņa pl ānošanas dokumentiem taj ā k ā „Nacion ālās noz īmes riska teritorijas” defin ētas teritorijas: 1. Valsts galvenais autoce ļš A9 R īga – Skulte – Liep āja, kas noteikts k ā ķīmisko vielu un ķī misko produktu transportēšanas infrastrukt ūras objekts. 2. Strat ēģ isk ās (valsts) noz īmes dzelzce ļa l īnija Jelgava – Liep āja, kas noteikta k ā ķī misko vielu un ķī misko produktu transport ēšanas infrastrukt ūras objekts. Savuk ārt, atbilstoši Dobeles rajona teritorijas pl ānojum ā noteiktajai teritorijas izmantošanai, Annenieku pagasta teritorijas pl ānojum ā atz īmētas sekojošas teritorijas:

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 1. Rajona noz īmes lauksaimniec ības teritorijas, kuras atbilst zem āk min ētajiem krit ērijiem: b. zeme ar zemes nov ērt ējumu ne zem āku par 40 ball ēm; c. lauka mas īva lielums, ko norobežo dabiskie š ķē rš ļi (ce ļš, mežs, upe) ir ne maz āks par 20 ha; d. melior ēto plat ību sist ēmas 100 ha; e. reljefainums l īdz 4%; f. tās neatrodas bl īvi apdz īvoto vietu teritorij ās, ūdenstilpju un ūdenste ču aizsargjosl ās, autoce ļu un dzelzce ļu aizsargjosl ās. 2. Rajona noz īmes lauksaimniec ības teritorijas, kuras atbilst zem āk min ētaj ām pras ībām: a. galvenais zemes un b ūvju izmantošanas veids ir lauksaimniec ība, t.sk. ražošana; b. at ļauts b ūvēt, p ārb ūvēt vai izmantot b ūves un zemes mazst āvu un daudzst āvu dz īvojamai apb ūvei, dar ījumu apb ūvei, sabiedriskai apb ūvei, rekre ācijai; c. aizliegta zemju transform ācija mežu zem ēs. 3. Rajona noz īmes aizsarg ājam ās dabas teritorijas Annenieku pagast ā netiek noteiktas, bet ar Annenieku pagastu rietumos robežojas Silakalnu - Krievkalnu rekre ācijas un rajona noz īmes dabas aizsarg ājam ā teritorija. 4. Rajona noz īmes izgl ītības objekts - Annenieku pamatskola. 5. Rajona noz īmes pazemes ūde ņu ņemšanas vietas - ūdensapgādes vietas, kuru pat ēri ņa izmantošanas limits ir vair āk k ā 50 m 3 ūdens un kuras ar ūdeni nodrošina vair āk k ā 50 cilv ēkus. 6. Pl ānot ā rajona noz īmes k ūdras atradne – Cib ēnu atradne. 7. Perspekt īvā Dobeles pazemes dabas g āzes kr ātuves teritorija Slag ūnes un Zebrus ezera apk ārtn ē. 8. Rajona noz īmes kult ūrvēsturiskie pieminek ļi netiek noteikti. 9. Dobeles rajona teritorijas pl ānojum ā k ā nacion ālo interešu teritorijas tiek noteiktas: a) pl ānot ā Dobeles pazemes g āzes kr ātuve; b) pl ānot ā ma ģistr ālā g āzes vada savienojums no perspekt īvā g āzes sadales punkta Bikstu pagast ā caur Ka ķeniekiem (Annenieku pag.) un Zebrus muižu (Zebrenes pag.) l īdz Dobeles pazemes g āzes kr ātuvei (Slag ūnes pazemes strukt ūrai); c) ma ģistr ālās augstsprieguma elektrop ārvades l īnijas un b ūves. 11

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Pagasta teritorij ā noteikti divi ciemi: Ka ķenieki (administrat īvais centrs) un Annenieki. Liel ākās apdz īvot ās vietas - B ērzupe, Ļukas, Slag ūne, Aus ātas. Satiksmes infrastrukt ūra vienlaic īgi nodefin ēta gan k ā att īst ību veicinošs, gan bremz ējošs faktors - autoce ļš A9 ierobežo apdz īvoto vietu (Ka ķenieku un Annenieku ciemu) att īst ību, bet nodrošina teritorijas sasaisti ar apk ārtnes teritorij ām (bieža sabiedrisk ā transporta satiksme; tranz īta pl ūsma cauri Annenieku pagasta teritorijai - nav nepieciešams mekl ēt citus tranz īta koridorus), kas ir noz īmīgs uz ņē mējdarb ības un nekustam ā īpašuma tirgus att īst ību veicinošs faktors. Annenieku pagastu š ķē rso noz īmīgi transporta koridori - valsts galvenais autoce ļš un dzelzce ļa l īnija. Dabas g āzes cauru ļvads ir labv ēlīgs priekšnosac ījums Annenieku pagasta ekonomiskajai att īst ībai. Annenieku pagasta teritorijas att īst ību veicina apst āklis, ka t ā atrodas sal īdzinoši tuvu R īgai un Zemgales re ģiona galvenajiem att īst ības punktiem (Jelgavai, Dobelei), š ī vieta ir ātri un ērti sasniedzama. Annenieku pagasta teritorij ā nepast āv b ūtiski att īst ības ierobežojumi, ko nosaka dabas aizsardz ības vai citi normat īvie akti, kas rada iesp ējas n ākotn ē att īst īties visdaž ādākaj ām saimnieciskaj ām aktivit ātēm. T āpat pagast ā ir labv ēlīgi apst ākļi augkop ībai un lopkop ībai - līdzenais reljefs, sam ērā augl īgās augsnes un nelielais att ālums l īdz lauksaimniec ības produktu noieta tirgiem (R īgai, Jelgavai). Annenieku pagasta dienvidu da ļā ir labv ēlīgi apst ākļi pazemes g āzes kr ātuves ier īkošanai. Vieta ir atz īta par visperspekt īvāko dabas gāzes pazemes glab ātavu Latvij ā. Taj ā jau da ļē ji ir veikti nepieciešamie seismisk ās izp ētes un ģeolo ģisk ās izp ētes darbi. Annenieku pagasta teritorijas pl ānojum ā turpm ākajos 12 gados ir prognoz ēts iedz īvot āju skaita pieaugums un piepras ījums p ēc jaun ām apb ūves teritorij ām. Teritorijas pl ānojums paredz esoš ās apdz īvojuma strukt ūras saglab āšanu, l īdzšin ējās saimniecisk ās darb ības turpin āšanas iesp ējas un pakalpojumu sa ņemšanas iesp ēju nodrošin āšanu Annenieku un Ka ķenieku ciemos. Pagasta teritorij ā tiek atbalst īta jaunas apb ūves att īst ība, vienlaic īgi respekt ējot Zemgales lauku apb ūves raksturu un nepie ļaujot nep ārdom ātu īpašumu sadrumstalošanu. Piepras ījums jaunu bl īva rakstura apdz īvoto vietu (ciemu) izveidei tuv ākajos gados netiek prognoz ēts. Apb ūves bl īvuma regul ēšanai pl ānojum ā paredz ēti š ādi risin ājumi: • ciemu robež ās - zemes vien ības minim ālā nesadal āmā plat ība - 1200 m 2 savrupm ājām; 3000 m 2 retin ātas apb ūves savrupm ājām,

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • ārpus ciemiem, veidojot lauku apb ūves teritorijas starp Annenieku un Ka ķenieku ciemiem, noteiktas pras ības viens ētu apb ūves tipa rakstura saglab āšanai lauku teritorij ā. Līdz teritorijas pl ānojuma izstr ādei ciemu robežas nav bijušas defin ētas. Pl ānojum ā noteikt ās ciemu (bl īvi apdz īvoto teritoriju „Annenieki” un „Ka ķenieki”) robežas ir noteiktas pamatojoties uz apb ūves bl īvumu, centraliz ēto inženiertehnisko komunik āciju nodrošin ājumu, dabiskaj ām robež ām un īpašumu strukt ūru. Pl ānojum ā ir paredz ēts saglab āt esošos izgl ītības, kult ūras un soci ālās infrastrukt ūras objektus. Pagasta teritorij ā nav noz īmīgu t ūrisma att īstības resursu - t ūrisma teritoriju att īst ība nākotn ē pl ānota Annenieku un Slag ūnes ūdens kr ātuves apk ārtn ē, saist ībā ar atp ūtas iesp ējām pie ūdens. Tiek paredz ēts saglab āt esošos valsts aizsarg ājamos kult ūras pieminek ļus. Pl ānojum ā kult ūras piemineklim “Annas muiža apb ūve” (aizsardz ības Nr. 4846) izstr ādāts individu ālās aizsardz ības zonas risin ājums. Jaunas aizsarg ājam ās kult ūrv ēsturisk ās teritorijas nav paredz ēts izveidot. Pagasta teritorij ā nav mikroliegumu, ir noteikti 19 dabisko mežu biotopi un 5 dabas pieminek ļi - aizsarg ājamie koki. Pagast ā nav ar ī Eiropas noz īmes Natura 2000 īpaši aizsarg ājamu dabas teritoriju. Nepieciešam ība p ēc jaunu, īpaši aizsarg ājamu dabas teritoriju izveides pl ānojum ā nav defin ēta. Annenieku pagasta teritorijas pl ānojum ā netiek noteikti nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritoriju zemes nogabali. Pl ānojum ā izdal ītas melior ētās zemes, koplietošanas un valsts ūdensnotekas. Lauksaimniec ībā izmantojam ām zem ēm netiek ierobežotas zemju transform ēšanas iesp ējas citos izmantošanas veidos (apb ūvei, d īķ saimniec ību izveidei, apmežošanai), cik t ālu tas nav pretrun ā ar normat īvo aktu pras ībām un nemazina apk ārt ējo nekustamo īpašumu vērt ību. Transform ēšanu veic normat īvo aktu noteiktaj ā k ārt ībā. Mežu resursu izmantošan ā pašvald ība nenosaka papildus nosac ījumus esošajiem meža nozares normat īvajos aktos ietvertajiem nosac ījumiem. Inženiertehnisk ās infrastrukt ūras att īst ības jom ā, finansi ālo iesp ēju robež ās, tiek pl ānota esoš ās infrastrukt ūras saglab āšana, uztur ēšana un moderniz ācija. Teritorija ir optim āli nodrošin āta ar energo resursiem, nepast āv ierobežojumi elektroener ģijas izmantošanas apjomu palielin āšanai un jaunu piesl ēgumu izveidei. B ūtisk ākie ieguld ījumi inženiertehniskaj ā apg ādē ir nepieciešami ūdensapg ādes un notek ūde ņu att īrīšanas jomas sak ārtošanai un moderniz ācijai. 13

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pagasta esošais ce ļu t īkls nodrošina teritorijas apkalpošanu. Pieaugot satiksmes intensit ātei, galveno uzman ību pl ānots velt īt esoš ā ce ļu t īkla uztur ēšanai un droš ības palielin āšanai. Ņemot v ērā inženiertehnisk ās infrastrukt ūras nodrošin ājumu (elektr ību, ūdeni) un piek ļū šanas iesp ējas, ražošanas uz ņē mumu att īst ībai prim āri paredz ēts izmantot esoš ās un bijuš ās saimnieciska rakstura objektu apb ūves teritorijas (padomju laika saimniecisko objektu - darbn īcu, fermu teritorijas), kuras ir iesp ējams renov ēt un paplašin āt, nodrošinot m ūsdienu pras ībām atbilstošu ražot ņu att īst ību. Jaunu ražošanas teritoriju att īst ība paredz ēta starp Ka ķenieku un Annenieku ciemiem - blakus g āzes vadam un autoce ļam A9. Annenieku pagasta pazemes ūde ņu dabisk ā aizsarg ātība ir pietiekami augsta, t ādēļ pl ānojum ā netiek noteiktas papildus pras ības to aizsardz ībai. Ūdensapg ādei pieejamo art ēzisko urbumu nodrošin ājums v ērt ējams k ā pietiekams, jaunas dzeram ā ūdens ieguves vietas centraliz ētai ūdensapg ādei turpm ākajos gados netiek pl ānotas. Pagasta teritorij ā nav labiek ārtotas peldvietas. K ā perspekt īvās atp ūtas vietas pie ūdens tiek nor ādītas pie Annenieku ūdenskr ātuves, pie Z/S „Pav āri” d īķ a Ka ķeniekos un pie Slag ūnes ūdenskr ātuves (Z/S „Leji ņas”).

Auru teritorijas pl ānojums 2001.-2013. gadam ar 2007.gada groz ījumiem

Auru pagasta teritorijas pl ānojums 2001. – 2013.gadam izstr ādāts, ietverot 2007.gad ā izstr ādātos groz ījumus. Vadoties p ēc nacion ālā l īme ņa pl ānošanas dokumentiem, Auru pagasta teritorij ā ar nacion ālo noz īmību (zemes augl ību virs 60 ball ēm) ir izdal ītas teritorijas pagasta dienvidu da ļā – Kro ņauces ( Ķirp ēnu) apk ārtn ē, bet k ā „Nacion ālās noz īmes riska teritorijas” - Auru pagasta dienvidu mal ā esoš ā nacion ālas noz īmes paaugstin āta riska objektu skait ā atz īmētā dzelzce ļa l īnija Gl ūda – Re ņģ e, kas ir b īstamo kravu p ārvad ājumu ce ļš. Kā paaugstin āta riska objekts nodefin ēta a/s „BAO” Gardenes b īstamo atkritumu novietne. Ņemot v ērā re ģiona m ērog ā defin ēto lauku teritoriju (atv ērt ās telpas) att īst ības v īziju un strat ēģ iskos m ērķus, Auru pagast ā viens no svar īgākajiem pamatprincipiem, kas ņemts v ērā izstr ādājot pl ānojuma groz ījumus, ir ekonomikas daž ādošanas iesp ēju nodrošin āšana. Re ģiona att īst ības centru sadal ījum ā apdz īvot ās vietas Gardene, Auri un Kro ņauce (Ķirp ēni) ir noteiktas k ā pirm ā (zem ākā) l īme ņa noz īmes att īst ības centri.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Jāatz īmē, ka b ūtisku Auru pagasta atš ķir ību no cit ām Zemgales lauku teritorij ām nosaka Dobeles pils ētas tuvums - v ēsturiski izveidojusies apdz īvojuma strukt ūra (vair ākas apdz īvot ās vietas, kas re āli sapl ūdušas ar pils ētu). Pagasta teritorijas ērta sasniedzam ība nosaka Auru pagasta pievilc ību dz īves vietas izv ēlei. Saska ņā ar Dobeles rajona pl ānojumu, Auru pagasta teritorijas pl ānojum ā iek ļautas sekojošas rajona noz īmības teritorijas: 1. nacion ālas noz īmes augstv ērt īgās lauksaimniec ībā izmantojam ās teritorijas (pagasta D da ļā , Kro ņauces (Ķirp ēnu) apk ārtn ē), 2. rajona noz īmes augstv ērt īgās lauksaimniec ībā izmantojam ās teritorijas (pagasta centr ālaj ā un A da ļā , Auru ciemata apk ārtn ē), 3. rajona noz īmes dabas aizsarg ājam ās (ainaviski v ērt īgās) teritorijas - Sesavas un Bērzes upes ielejas, 4. Dobeles pils ētas meža aizsargjosla (teritorija abpus Gardenei, starp šoseju un B ērzes upi, Ķeizarmežs), 5. rekre ācijas teritorijas t ūrisma un atp ūtas att īst ībai (R ūju d īķ u apk ārtne). Objektu l īmen ī Auru pagast ā atz īmētas esoš ās izgl ītības iest ādes - Auru un Gardenes pamatskola, objekti saist ībā ar atkritumu apsaimniekošanu - sadz īves atkritumu izg āztuve „Lemkini” un BAO „Gardene”. Pagast ā, saist ībā ar Dobeles pils ētas tuvumu, laik ā, kad tika izstr ādāts teritorijas pl ānojums, bija v ērojama tendence iedz īvot āju skaitam pieaugt. Pagast ā tika pl ānota Liepziedu, Lielb ērzes un R ūpnieku apdz īvoto vietu t ālāka plešan ās k ā lo ģisks tupin ājums līdzšin ējai apb ūvei. Gardenes un Auru ciema novietojums, pakalpojumu sa ņemšanas iesp ējas pamato šo ciemu k ā noz īmīgāko viet ējo aktivit āšu centru saglab āšanu un att īst ību ar ī turpm ākos gadus. Kā lauku teritorijai piem ērot ākais apb ūves veids ciemos tiek noteikts savrupmāju un mazst āvu apb ūve. Jaunas daudzdz īvok ļu m āju apb ūves teritorijas pl ānojum ā konkr ēti netiek iev ērt ētas, ta ču, veidojoties attiec īgam piepras ījumam, š āda rakstura apb ūves att īst ība ir at ļauta mazst āvu apb ūves teritorij ās. Jaunas mazst āvu apb ūves teritorijas ir iesp ējams att īst īt p ēc det ālpl ānojumu izstr ādes, izb ūvējot atbilstošo infrastrukt ūru (ce ļus, inženiertehnisk ās apg ādes tīklus). Pārējā lauku teritorij ā tiek atbalst īta viens ētu apdz īvojuma strukt ūras att īst ība, k ā principu iev ērojot - uz vienas esošas zemes vien ības at ļauts izb ūvēt vienu apb ūves kopumu.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pl ānojuma grafiskaj ā da ļā ar robež ām ir par ādītas apdz īvot ās vietas, kas atbilst bl īvas apdz īvotas vietas paz īmēm (Gardene, Lielb ērze, Liepziedi, R ūpnieki, Auri un Kro ņauce (Ķirp ēni) un to robežas ir noteiktas pamatojoties uz sekojošiem aspektiem: apb ūves bl īvumu, esošo centraliz ēto inženiertehnisko komunik āciju nodrošin ājumu un t ā att īst ības iesp ējām, t.sk. ņemot v ērā Dobeles pils ētas infrastrukt ūras att īst ības iesp ējas, l īdzšin ējā pl ānojum ā noteiktām apb ūves teritorij ām, īpašumu strukt ūru, zemes īpašnieku priekšlikumiem un speci ālistu viedok ļiem, dab ā nolas āmām robež ām. Auru pagasta pl ānojuma groz ījumu izstr ādes rezult ātā ciemu robežas tika noteiktas apzin āti plašas, ar perspekt īvu uz 12 gadiem, ar daž ādu apb ūves bl īvumu, kas nodrošin ātu pārejas raksturu no bl īvas mazst āvu tipa apb ūves uz lauku viens ētu tipa apb ūvi, saglab ātu līdzšin ējos adres ācijas principus, vienlaic īgi izsl ēdzot iesp ēju haotiskai īpašumu sadrumstalošanai ārpus ciemu robež ām. Pagasta teritorij ā nav noz īmīgu rekre ācijas un t ūrisma att īst ības resursu. T ūrisma rekre ācijas teritorijas ir noteiktas pie ūdensobjektiem, R ūju u.c. d īķ u apk ārtn ē. Rekre ācijas mērķiem izmantojami meži Dobeles piepils ētā (pils ētas meža aizsargjoslas ietvaros), k ā ar ī Dobeles rajona pl ānojum ā noteikt ās ainaviski v ērt īgās dabas aizsarg ājam ās teritorijas - Sesavas un B ērzes upju ielejas. T ūrisma pakalpojuma objektu izveide (t.sk. br īvdienu m āja, pirts, d īķ i u.tml.) k ā at ļaut ā izmantošana ir iek ļauta ar ī lauksaimniecisk ās un mežsaimniecisk ās teritorij ās, retin ātas dz īvojam ās apb ūves un dar ījumu apb ūves teritorij ās. Pagasta teritorij ā netiek ierobežotas der īgo izrakte ņu ieguves iesp ējas lauksaimniec ības un meža zem ēs. Pl ānojum ā k ā aizsarg ājamas ainavisk ās teritorijas ir noteiktas - Sesavas un B ērzes upju ielejas. Kā nacion ālās noz īmes lauksaimniec ības zemju teritorijas noteiktas lauksaimniec ības zemju teritorijas pagasta dienvidu da ļā - Kro ņauces ( Ķirp ēnu) apk ārtn ē, kas, saska ņā ar Dobeles rajona pl ānojumu, noteiktas ar ī k ā rajona noz īmības augstv ērt īgās LIZ. P ārējo lauksaimniec ībā izmantojamo zemju izmantošanu pagasta pl ānojums neierobežo. Ar ī mežu resursu izmantošan ā pašvald ība nenosaka papildus nosac ījumus esošajiem meža nozares likumdošan ā ietvertajiem nosac ījumiem. Inženiertehnisk ās infrastrukt ūras att īst ības jom ā, finansi ālo iesp ēju robež ās, tiek pl ānota esoš ās infrastrukt ūras uztur ēšana un moderniz ācija. Teritorija ir optim āli nodrošin āta ar energo un ūdens resursiem. Nepast āv ierobežojumi elektroener ģijas u.c. resursu izmantošanas apjomu palielin āšanai, jaunu piesl ēgumu izveidei. Tiek nor ādīts, ka Dobeles 16

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts piepils ētas teritoriju infrastrukt ūras jaut ājumi risin āmi sadarb ībā ar Dobeles pils ētas dienestiem. Rūpnieciska rakstura objektu apb ūvei pl ānojum ā ir noteiktas teritorijas, par pamatu ņemot padomju laika saimniecisko objektu izvietojumu (darbn īcas, fermas, bijus ī Krievijas armijas poligona teritorija). Pl ānojum ā k ā potenci ālākā ražošanas un tehnisko objektu apb ūves teritorija nor ādīta Gardene – bijuš ās PSRS armijas b āzes teritorija. Pagasta teritorij ā esošajiem riska objektiem (t.sk/ BAO „Gardene” un dzelzce ļa l īnija Gl ūda - Re ņģ e) ir noteiktas nepieciešam ās droš ības, ekspluat ācijas un sanit ārās aizsargjoslas. Pl ānojum ā nor ādīts, ka ūdenste ču rekreat īvais potenci āls (izmantošana laivošanai, makš ķer ēšanai, peldvietu izveidei) bez papildus ieguld ījumiem to labiek ārtošan ā ir zems. Vienlaic īgi nenoliedzama ir to noz īmība k ā ainavu veidojošiem elementiem . Peldvietas vajadz ībām Auru pagasta teritorijas pl ānojumā tiek nor ādīts Apguldes ezers. Ūdensapg ādes un notek ūde ņu apsaimniekošana tiek organiz ēta sadarb ībā ar Dobeles pils ētas komun ālās saimniec ības uz ņē mumiem .

Bērzes pagasta teritorijas pl ānojums 2008.-2020.gadam

Bērzes pagasta teritorijas pl ānojum ā nav izdal īti nacion ālās un rajona noz īmes zemes dz īļ u nogabali, der īgo izrakte ņu un atrad ņu teritorijas, nacion ālās un rajona noz īmes rekre ācijas, t ūrisma, kult ūras un soci ālās infrastrukt ūras teritorijas, k ā ar ī īpaši aizsarg ājam ās kult ūrv ēsturisk ās teritorijas, ta ču ir defin ētas nacion ālas noz īmes lauksaimniec ībā izmantojamo zemju teritorijas. Pagasta teritorija, saska ņā ar pl ānojumu, atrodas 6 nogabalos, ar kop ēju plat ību 3262 ha: Milti ņi 222 ha; Rožkalni 238,2 ha; D īcma ņi 1038,4 ha; Kreijas 716,5 ha; Š ķibe 738,5 ha; Baj āri 308,3 ha. No rajona noz īmes mežsaimniec ības teritorij ām B ērzes pagasta teritorij ā atrodas mežu aizsargjoslas teritorijas ap Dobeles pils ētu. No nacion ālās noz īmes inženierinfrastrukt ūras un transporta teritorij ām, objektiem, tīkliem, ostu teritorij ām, lidlaukiem un to satiksmes zon ām B ērzes pagast ā atrodas: nacion ālās noz īmes 330 kW augstsprieguma elektrol īnija, nacion ālās noz īmes transporta teritorija gar autoce ļu - P97 Jelgava – Dobele – Annenieki un P102 Dobele – Jaunb ērze, ma ģistr ālais g āzes vads „Iecava - Liep āja”, ma ģistr ālais naftas un naftas produktu cauru ļvads droš ības aizsargjoslas platum ā. Pie nacion ālās noz īmes paaugstin āta riska teritorij ām B ērzes pagast ā pieskait āma nacion ālas noz īmes transporta teritorija – autoce ļš (R īga – Dobele), strat ēģ isk ās noz īmes 17

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts dzelzce ļa l īnija (R īga – Liep āja), A/S „Latvijas g āze” ma ģistr ālā g āzes vada „Iecava- Liep āja” teritorija, SIA „LatRosTrans” naftas produktu vadu transporta teritorija. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā izstr ādāti priekšlikumi ciemu robež ām, perspekt īvi att īst āmas 5 ciemu: B ērzes, Š ķibes, Milti ņu, Run ču un Vilci ņu ciema teritorijas. Visiem esošajiem un perspekt īvajiem ciemiem ir ērtas piebraukšanas iesp ējas, tom ēr tiem visiem rakstur īga tranz īta transporta probl ēma. Milti ņu ciemam nepieciešams novirz īt satiksmes tranz ītu ārpus ciema centra, jo intens īvā apb ūve gar ce ļu kop ā ar ce ļa pagriezienu veido riska zonu ciema centr ā. Š ķibes ciem ā nepieciešams paredz ēt esošo ce ļu strukt ūru izmantošanu ar m ērķi novad īt tranz ītu un transportu no ražošanas zonas apk ārt ciema centram. Bērzes ciem ā, neskatoties uz to, ka kust ības intensit āte pagaid ām ir neliela, nepieciešams paredz ēt tranz īta novad īšanu apk ārt ciema centram. Sakar ā ar to, ka sabiedriskie objekti (skola, ēdn īca, bibliot ēka, feldšeru punkts, pasts, veikali) izvietoti ciema centr ā un ce ļu krustojum ā, perspekt īvē, pieaugot transporta intensit ātei, palielin āsies risks ciema iedz īvotajiem. Bērzes, Š ķibes un Milti ņu ciema teritorij ās paredz ēta r ūpniecisko teritoriju att īst ība. Pagasta teritorij ā ārpus ciemu robež ām pl ānojum ā, uz esošo objektu pamata, paredz ētas tikai tr īs r ūpniecisk ās teritorijas. Pl ānojum ā pagasta teritorij ā viena apdz īvota vieta noteikta k ā potenci ālais ciems - Virkus muiža (35,2 ha). Pagast ā nav ne vienas degvielas uzpildes stacijas (DUS), tuv ākās DUS atrodas Dobeles pils ētas teritorij ā. Pagasta teritorij ā nav veloceli ņu t īkla un pl ānojum ā tas ar ī nav paredz ēts, jo pagasta lauksaimniecisk ā specializ ācija, t ūrisma objektu izvietojums un st āvoklis, autotransporta intensit āte nosaka to, ka atseviš ķu veloceli ņu t īklu izb ūve nav perspekt īva. Kopum ā pagasta teritorija ir labi nodrošin āta ar ce ļiem. Jauni ce ļi iepl ānoti kā Bērzes un Milti ņu ciema apvedce ļi. Pl ānojum ā īpaši tiek atz īmēts, ka pagasta teritorij ā ir ūdens kvalit ātes probl ēmas. Grunts ūde ņu kvalit āte bieži ir ļoti slikta – paaugstin āta hlor īda, sulf āta un amonjaka koncentr ācija, liels organisko sk ābju un dzelzs daudzums. Atseviš ķos iecirk ņos grunts ūde ņi ir tieši hidrauliski saist īti ar art ēziskiem ūde ņiem. Lai izvairītos no iesp ējamiem appl ūšanas draudiem, teritorijas pl ānojum ā paredz ēta dambju un aizsargva ļņ u b ūvniec ība gar B ērzes upes krastiem, ar kop ēju garumu 8,3 km.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Plānojum ā paredz ēta perimetr ālā dambju b ūvniec ība apk ārt atseviš ķā m saimniec ībām, to appl ūstoš ās teritorijas lieluma d ēļ . Ņemot v ērā pagasta lauksaimniecisko specializ āciju, k ā ar ī no dabas aizsardz ības viedok ļa pl ānojum ā nav paredz ēta mežu izmantošana cit ām vajadz ībām, k ā vien mežu aizsargjosla ap Dobeles pils ētu. Pl ānojum ā visus nelielos mežu mas īvus paredz ēts saglab āt, mežu teritorijas pie B ērzes upes paredz ēts izmantot k ā publiski pieejamas mežaparku teritorijas. No bijušaj ām karjeru teritorij ām pl ānojum ā paredz ēta karjeru rekultiv ācija Virkus muižas teritorij ā. Rekultiv ācijas vajadz ībām pl ānots izmantot d ūņ as no Š ķibes un B ērzes ciemu att īrīšanas ietais ēm. Pagasta dabas ainavas un lauksaimniecisk ās orient ācijas d ēļ rekre ācijas potenci āls ir tr ūcīgs. P ārsvar ā rekre ācija saist īta ar t ādiem t ūrisma objektiem k ā Virkus muižas komplekss ar parku, B ērzes ūdensdzirnavas un K.Ulma ņa memori ālais komplekss. Bērzes pagasta teritorij ā nav atkritumu izg āztuves un nav paredz ēts atkritumu un bīstamo atkritumu p ārstr ādes un glab āšanas b ūvju izvietojums. Pagast ā nav paredz ēta ar ī beigto dz īvnieku kaps ēta.

Bikstu pagasta teritorijas pl ānojums 2007.-2019.gadam

Bikstu pagasta teritorijas pl ānojuma izstr ādāšana uzs ākta 2005.gad ā. Vadoties p ēc nacion ālā l īme ņa pl ānošanas dokumentiem Bikstu pagasta teritorij ā ir izdal ītas nacion ālās noz īmes īpaši v ērt īgās lauksaimniec ības zemes, t.i., zemes nogabali ar vērt ību virs 50 ball ēm un/vai plat ību, kas nav maz āka par 50 ha, Kā „Nacion ālās noz īmes riska teritorijas” Bikstu pagasta teritorij ā noteikts autoce ļš A9 R īga – Skulte - Liep āja, k ā ar ī dzelzce ļa l īnija Jelgava - Liep āja un ma ģistr ālais g āzes vads Iecava - Liep āja, kas ir paaugstin āta r ūpniecisko un av āriju risku, ķī misko vielu un ķī misko produktu transport ēšanas infrastrukt ūras objekti . Vadoties pēc Zemgales pl ānošanas re ģiona nost ādn ēm no vis ām Bikstu pagasta apdz īvotaj ām viet ām, k ā pirm ā l īme ņa att īst ības centrs noteikts Bikstu ciems, kas n ākotn ē b ūs kvalitat īva dz īves vide, ar lielu noz īmi apk ārt ējās teritorijas apkalp ē un ar sak ārtotu ce ļu un inženiertehnisko infrastrukt ūru, un att īst ītu kult ūras, sporta un atp ūtas infrastrukt ūru. Pagasta teritoriju š ķē rsojošais autoce ļš A9 R īga – Skulte - Liep āja noteikts k ā starpre ģion ālā Zemgales att īst ības ass, savuk ārt autoce ļš P-104 Tukums – Auce - Lietuvas robeža noteikts k ā re ģion ālas noz īmes att īst ības ass.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Ciemu, k ā bl īvi apdz īvoto vietu, robežas l īdz teritorijas pl ānojuma izstr ādei Bikstu pagast ā nav noteiktas. Kā bl īvi apdz īvota vieta ar robež ām pl ānojum ā ir noteikts Bikstu ciems, bet p ārējām bl īvāk apdz īvot ām viet ām: L īvi, Bikstu stacija, Mazbiksti, Upenieki un Jaun ā māja robežas netiek noteiktas. Pl ānojums paredz saglab āt esošo apdz īvojuma strukt ūru un Zemgales lauku ainavas raksturu, k ā ieteicamo apdz īvojuma tipu nosakot viens ētu apb ūvi. Pagasta teritorij ā tiek atbalst īta jaunas apb ūves att īst ība, vienlaic īgi respekt ējot Zemgales lauku apb ūves raksturu un nepie ļaujot nep ārdom ātu īpašumu sadrumstalošanu. Jaunu, atrauti no esošo, blīva rakstura apdz īvoto vietu (ciemu) izveide Bikstu pagast ā turpm ākajos 12 gados netiek pl ānota. Pl ānojum ā paredz ēts saglab āt esošos izgl ītības, kultūras un soci ālās infrastrukt ūras objektus, esošo za ļo zonu teritorijas, n ākotn ē paredzot to labiek ārtošanu, paplašin āšanu un jaunu rekre ācijas teritoriju iek ārtošanu, galvenok ārt Bikstu ciema teritorij ā, B ērzes upes uzpludin ājuma krast ā. T ūrisma un rekre ācijas teritorijas paredz ētas Zebrus ezera zieme ļu krasta da ļā , B ērzes upes uzpludin ājuma krast ā uz autoce ļa A9 pusi, k ā ar ī atseviš ķi zemes gabali, kur š ādu v ēlmi izteikuši zemju īpašnieki. Pagasta teritorij ā ir piecas der īgo izrakte ņu atrad ņu teritorijas - Silkalni I, Silkalni II, Purl ūķ i, Garlauki, Aizupji. Der īgo izrakte ņu ieguvei tiek izmantota Silkalnu smilts-grants, smilts atradne, p ārējās atrad ņu teritorijas tiek noteiktas k ā potenci ālās der īgo izrakte ņu ieguves vietas. Pagasta dienvidu da ļā ir labv ēlīgi apst ākļi pazemes g āzes kr ātuves ier īkošanai. Pl ānojum ā tiek paredz ēts saglab āt esošos valsts aizsarg ājamo kult ūras pieminek ļu sarakst ā iek ļautos pieminek ļus. Pagasta teritorij ā netiek paredz ēts izveidot jaunas aizsarg ājamas kult ūrv ēsturiskas teritorijas. Bikstu pagast ā atrodas Eiropas noz īmes īpaši aizsarg ājam ā dabas teritorija Natura 2000 – dabas liegums Zebrus un Sv ētes ezers. Dabas lieguma plat ība ir 906 ha, tam ir izstr ādāts dabas aizsardz ības pl āns un 2006.gada 16. maij ā Ministru kabinet ā pie ņemti individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi. Zebrus ezera zieme ļu krasta da ļā ir aizsarg ājams ģeolo ģisks/ ģeomorfolo ģisks dabas piemineklis „Zebrus avoti”. Bikstu pagasta teritorij ā atrodas 8 mikroliegumi, viens no tiem dabas liegum ā "Zebrus un Sv ētes ezers". Pašvald ības teritorij ā nav r ūpnieciska rakstura vai cit āda veida objektu ar b ūtisku ietekmi uz vides kvalit āti. Saimniecisk ā aktivit āte pamat ā ir saist īta ar lauksaimniec ību un mežizstr ādi. 20

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Ar ražošanu saist ītu objektu att īst ībai pagast ā prim āri izmantojamas esoš ās padomju laika saimniecisko objektu (darbn īcu, fermu) teritorijas, t ās nepieciešam ības gad ījum ā re ģener ējot un paplašinot. Ražošanas teritoriju paplašin āšana nav paredz ēta bl īvi apdz īvoto vietu robež ās. Lauksaimniec ībā izmantojam ām zem ēm netiek ierobežotas zemju transform ēšanas iesp ējas citos izmantošanas veidos. Mežu resursu izmantošan ā pašvald ība nenosaka papildus nosac ījumus esošajiem meža nozares likumdošan ā ietvertajiem. Inženiertehnisk ās infrastrukt ūras att īst ības jom ā finansi ālo iesp ēju robež ās tiek pl ānota esoš ās infrastrukt ūras saglab āšana, uztur ēšana un moderniz ācija. Nepast āv ierobežojumi elektroener ģijas izmantošanas apjomu palielin āšanai, k ā ar ī jaunu piesl ēgumu izveidei. Būtisk ākie ieguld ījumi inženiertehniskaj ā apg ādē ir pl ānoti ūdensapg ādes un notek ūde ņu att īrīšanas jomas sak ārtošanai un moderniz ācijai Bikstu ciem ā. Esošais ce ļu t īkls Bikstu pagast ā nodrošina teritorijas apkalpošanu. Pl ānoti p āris jauni servit ūtu ce ļi, ta ču galven ā uzman ība tiks velt īta esoš ā ce ļu t īkla uztur ēšanai. K ā b ūtiska nepieciešam ība pl ānojum ā tiek iev ērt ēta autoce ļa P104 Tukums – Auce rekonstrukcija, neasfalt ētaj ā ce ļa posm ā Biksti - Auce. Bikstu pagasts ir bag āts ar ūde ņu teritorij ām - Zebrus ezers, B ērzes upe un t ās uzpludin ājums, Bikstupe, Zušup īte, k ā ar ī m āksl īgi veidot ās ūdens tilpes un uzpludin ājumi. Nākotn ē pl ānots ūdens teritorijas nedaudz, tom ēr palielin āt. Š ādu teritoriju izveide b ūs pašlaik pārmitraj ās vai appl ūstošaj ās viet ās, kas citiem m ērķiem nav izmantojamas. L īdzšin ējā laikā pagasta teritorij ā nav bijušas izveidotas labiek ārtotas peldvietas, to vajadz ībām ir pl ānots iek ārtot vair ākas teritorijas pie B ērzes upes. Kā appl ūstoš ās teritorijas pl ānojum ā ir par ādītas Bikstu pagasta ūdenste ču krasti. Vien ģime ņu/div ģime ņu dz īvojamo m āju apb ūve galvenok ārt izvietojusies Bikstu ciema centr ā un Mazbikstos. Pl ānojum ā paredz ēts palielin āt vien ģime ņu/div ģime ņu dz īvojamo māju apb ūvi, turpinot un papildinot pašreiz ējās apb ūves teritorijas Bikstu ciem ā. Daudzdz īvok ļu m āju apb ūve ir Bikstu ciema centr ā, kur ir četras daudzdz īvok ļu m ājas, Līvos, kur daudzdz īvok ļu m ājas izveidotas bijušaj ās Bikstu muižas kalpu m ājās, k ā ar ī Mazbikstos, blakus bijušaj ām kolhoza ferm ām. Bikstu centr ā ir paplašin ātas daudzdz īvok ļu māju teritorijas, turpinot esošo apb ūvi, k ā ar ī atz īmētas jaunas teritorijas, kur ās ir paredz ēta jaukta daudzdz īvok ļu un vien ģime ņu/div ģime ņu m āju apb ūve.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Sabiedrisko objektu apb ūves teritorijas ir izvietojuš ās izklied ēti pa visu Bikstu pagastu. Ņemot v ērā izveidojošos situ āciju, n ākotn ē vēlams sabiedriskos objektus att īst īt Bikstu ciema teritorij ā. Bikstu ciem ā nav izteikti liels īpatsvars jauktas dar ījumu un sabiedrisko objektu apb ūves teritoriju, t āpēc n ākotn ē to plat ību iecer ēts paplašin āt, galvenok ārt, ap lielajiem valsts autoce ļiem P104 un A9 un to krustojumu viet ās, k ā ar ī Bikstu ciema teritorij ā, veidojot k ā buferjoslu starp ražošanas un dz īvojamo apb ūvi. Dar ījumu objektu apb ūves teritorijas ar nelabv ēlīgu ietekmi uz vidi (DUS) Bikstu ciem ā pašlaik nav, bet, ņemot v ērā izdev īgo atrašan ās vietu un zemes īpašnieku izteikto v ēlmi, šādas teritorijas ir paredz ētas Bikstu ciem ā pie kafejn īcas „Dzirnavi ņas” un autoce ļa A9 un P104 krustojum ā, ņemot v ērā autoce ļu att īst ības prognozes un autotransporta kust ības intensit āti. Ražošanas un tehnisko objektu apb ūves teritorijas, galvgenok ārt, izvietotas perif ērij ā ap Bikstu ciemu. T ās ir bijušo un esošo fermu teritorijas, kaltes, noliktavas un citi saimnieciskie objekti, kuru teritorijas, iesp ēju robež ās, pl ānojuma ietvaros ir paplašin ātas, iz ņemot bijušo putnu fermu un esošo liellopu fermu, kuru paplašin āšan ās nav iesp ējama ciemata centra tuvuma d ēļ . K ā potenci ālās ražošanas un tehnisko objektu apb ūves teritorijas noteikti padomju laika objekti, kas pašlaik netiek izmantoti, ta ču to darb ības ats ākšana vai pārstrukturiz ēšana ir iesp ējama. Pozit īvs ir fakts, ka liel ākā da ļa padomju laika saimniecisko objektu tiek izmantoti, tom ēr papildus jaunas teritorijas š āda rakstura izmantošanai netiek paredz ētas, ņemot v ērā, ka pašlaik degrad ēto, bet potenci āli izmantojamo teritoriju skaits (darbn īcas, fermas, noliktavas u.c. saimnieciskie objekti (skat. pielikumu)) ir pietiekams, lai apmierin ātu prognoz ējamo piepras ījumu p ēc š ādām teritorij ām, ņemot v ērā Bikstu pagasta ģeogr āfisko novietojumu, pašreiz ējo soci ālekonomisko att īst ību un potenci ālo investoru ieinteres ētību. Tūrisma un rekre ācijas teritorijas ir ietvertas Zebrus ezera krast ā - atp ūtas komplekss „Niedras”, VAS Latvijas valsts meži laivu b āze, Bikstu pagasta padomes izveidot ā atp ūtas vieta pie Ezerl ūķ u pilskalna. N ākotn ē t ūrisma un rekre ācijas vajadz ībām tiek atv ēlētas liel ākas teritorijas, kuras, galvenok ārt, izvietojuš ās Zebrus ezera krastos. Bikstu ciema teritorij ā tūrisma un rekre ācijas vajadz ībām iev ērt ētas teritorijas Paleju HES apk ārtn ē un B ērzes upes labaj ā krast ā. Bikstu pagast ā nav b īstamo atkritumu uzglab āšanas vietas un n ākotn ē nav pl ānotas.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pagasta teritorij ā ir divas kaps ētas, kuras tiek intens īvi izmantotas - Bikstu un Upenieku kaps ēta. Vec ā Lapsu kaps ēta netiek izmantota. Bikstu kaps ētas teritorija ir piln ībā izmantota un to nepieciešams paplašin āt, paplašin āšana pl ānota esoš ā kadastra robež ās. Izv ērt ējot pašreiz ējo kaps ētu teritoriju izmantošanu un iev ērt ējot n ākotnes situ āciju, jaunas teritorijas kaps ētu izveidošanai nav paredz ētas.

Dobeles pagasta teritorijas pl ānojums 2007.-2019.gadam

Dobeles pagasta teritorijas pl ānojuma izstr ādāšana uzs ākta 2005.gad ā. Lauksaimniec ības zemes nodefin ētas k ā vienas no Dobeles pagasta svar īgākajiem resursiem, kas saglab ājams pagasta teritorijas ilgtsp ējīgai att īst ībai. Teritorijas pl ānojum ā Dobeles pagast ā noteikti nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības zemes nogabali. Šaj ās teritorij ā nav at ļauta lauksaimniec ības zemju transform ācija un sadal īšana maz ākās plat ībās. Teritorijas pl ānojum ā att ēlotas ar ī rajona noz īmes (augstv ērt īgās) lauksaimniec ības zemes, kuras atbilst sekojošiem indikatoriem: 1. augsnes augl ība vair āk k ā 40 balles; 2. zemes nogabals - lauka mas īva lielums, ko norobežo dabiskie š ķē rš ļi (ce ļš, mežs, upe) ir ne maz āks par 20 ha; 3. reljefainums l īdz 4%; 4. tās neatrodas: a) bl īvi apdz īvoto vietu teritorij ās; b) ūdenstilpju un ūdenste ču aizsargjosl ās; c) autoce ļu un dzelzce ļu aizsargjosl ās. Teritorijas pl ānojums paredz veidot p ēc iesp ējas kompaktas apb ūves teritorijas, lai maksim āli tiktu saglab ātas gan dabas teritorijas, gan meži, gan v ērt īgās lauksaimniec ības zemes, k ā ar ī racion āli tiktu izmantots esošais ce ļu t īkls un inženiertehniskais nodrošin ājums . Dobeles pagasta telpisk ās att īst ības galven ās vadl īnijas un principi ir: 1. jaun ā apb ūve un ekonomisk ās aktivit ātes tiek koncentr ētas, galvenok ārt, Lejasstrazdu un Aizstrautnieku ciema teritorij ā un to tieš ā tuvum ā, maksim āli izmantojot esošo ce ļu infrastrukt ūru un inženiert īklus; 2. maksim āli tiek saglab ātas lauksaimniec ības teritorijas, paredzot taj ās daudzveid īgu darb ību - lauku t ūrismu, zivsaimniec ību, biolo ģisko lauksaimniec ību u.c. alternat īvās nodarbes; 23

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 3. tiek saglab ātas un paplašin ātas, racion āli izmantotas un att īst ītas esoš ās ražošanas teritorijas; 4. maksim āli tiek saglab ātas neskart ās dabas teritorijas un nodrošin āta publiska pieejam ība ūde ņiem. Teritorijas pl ānojums paredz saglab āt pašreiz ējo pagasta teritorijas apdz īvojuma strukt ūru - jaunas bl īvi apdz īvotas vietas netiek veidotas, bet vair āk tiks stiprin āti un att īst īti abi pagasta ciemi – Lejasstrazdi un Aizstrautnieki. Šeit ar ī turpm āk tiks koncentr ētas un att īst ītas pakalpojumu un dar ījumu iest ādes, ražošanas uz ņē mumi, k ā ar ī tiks paplašin āta dz īvojam ā apb ūve. Teritorijas pl ānojum ā ir preciz ētas un grafiski uzr ādītas abu ciema robežas. Pārējā pagasta teritorij ā tiek saglab āta v ēsturiski izveidojusies un Latvijas laukiem rakstur īgā viens ētu strukt ūra – galvenok ārt, gar liel ākajiem autoce ļiem izvietojuš ās atseviš ķu māju grupas, ko ietver lauksaimniec ībā izmantojam ās zemes un meži. Tiek nor ādīts, ka esošais iekš ējais pagasta ce ļu t īkls nodrošina sam ērā ērtu satiksmi, atseviš ķu teritoriju savstarp ējo saist ību un sasniedzam ību, ta ču ce ļu kvalit āte ir neapmierinoša, līdz ar to n ākotn ē b ūtu nepieciešama noz īmīgāko ce ļu asfalt ēšana un atseviš ķu ce ļu segumu kvalit ātes uzlabošana. Teritorijas pl ānojums paredz saglab āt esošo ce ļu un ielu t īklu, kas nodrošina piek ļū šanu vis ām pagasta lauku teritorijas viens ētām un pašreiz jau bl īvi apb ūvētām teritorij ām Lejasstrazdu un Aizstrautnieku ciemos, k ā ar ī kravu pārvad ājumus. Jaunaj ām apb ūves teritorij ām (dz īvojamai, dar ījumu u.c.) j ānodrošina to sasniedzam ība, veidojot jaunu viet ējas noz īmes ce ļu un ielu t īklu ar piesl ēguma iesp ējām valsts 2.š ķiras vai pašvald ības ce ļiem, pirms tam izstr ādājot teritoriju det ālpl ānojumus. Dabas teritorijas ietver ar ī visus ūde ņus, mežus, koku pudurus un birzes, palienes un dab īgās p ļavas, apst ādījumus, upju gravas, k ā ar ī dabas liegumus. Katrai no š īm teritorijai ir savi specifiski nosac ījumi. Tiek uzsv ērts, ka dabas teritorijas, to kvalit āte un pieejam ība nākotn ē b ūs viens no galvenajiem dz īves vides augstas kvalit ātes r ādītājiem, t āpēc teritorijas pl ānojums paredz p ēc iesp ējas saglab āt neskartas un nep ārveidotas visas esoš ās dabas teritorijas. Apb ūve šaj ās teritorij ās pie ļaujama tikai tad, ja t ā nepieciešama at ļaut ās izmantošanas nodrošin āšanai. Kā liel ākās ūdenstilpes pagasta pl ānojum ā ir att ēlotas Gaurata ezers un L āč u d īķ is, bet kā noz īmīgākā ūdenstece ir izdal īta B ērzes upe, kas kalpo iedz īvot āju atp ūtai, t ūrismam, zivsaimniec ībai. Pagasta ūdenstilpes izmantojamas ar ī k ā ūdens ņemšanas vietas saimnieciskaj ām vajadz ībām un ugunsnelaimju likvid ēšanai. 24

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pagasta teritorij ā tiek izdal ītas vair ākas potenci ālās t ūrisma teritorijas – Gaurata ezers, Lāč u d īķ is, Ausek ļa ūdenskr ātuve. Lai racion āli izmantotu zemi, inženierinfrastrukt ūru un saglab ātu br īvās neapb ūvētās teritorijas (rezervi n ākotnes att īst ībai), pl ānojums paredz koncentr ēt savrupm āju ( ģimenes māju) apb ūves teritorijas tikai Lejasstrazdu un Aizstrautnieku ciemu teritorij ās, kur jau ir att īst īts ielu un piebraucamo ce ļu t īkls un pieejamas inženierkomunik ācijas. Jaunas mazst āvu dz īvojam ās apb ūves teritorijas Dobeles pagasta teritorijas pl ānojum ā netiek paredz ētas. Kā esoš ās sabiedriskas noz īmes apb ūves teritorijas ir izdal ītas: izgl ītības, vesel ības aizsardz ības, soci ālās apr ūpes, pasta, bibliot ēku, pašvald ības p ārvaldes objektu – apb ūves teritorijas, kas atrodas Lejasstrazdu un Aizstrautnieku ciematos. Esoš ās ražošanas apb ūves teritorijas, galvenok ārt, atrodas veco fermu teritorijās, k ā ar ī liel ākaj ās un noz īmīgākaj ās pagasta zemnieku saimniec ību teritorij ās. Da ļa no ražošanas apb ūves teritorij ām vairs netiek akt īvi izmantotas t ās s ākotn ējiem m ērķiem, bet taj ās tiek izmantotas un tehniski atjaunotas tikai da ļa no ēkām. Lai veicin ātu un sekm ētu šo teritoriju sakopšanu un izmantošanu, atbilstoši ilgtsp ējīgas att īst ības principiem, jauna ražošanas darb ība tiek paredz ēta šaj ās, jau agr āk izmantotaj ās teritorij ās, k ā ar ī to tuvum ā, t ā veidojot kompleksu ražošanas apb ūves teritoriju. Teritorijas pl ānojums paredz saglab āt esoš ās tehnisk ās apb ūves teritorijas, jaunas netiek paredz ētas.

Jaunb ērzes pagasta teritorijas pl ānojums 2002.-2014.gadam

Jaunb ērzes pagasta teritorijas pl ānojuma izstr āde uzs ākta 2001.gad ā. Atš ķir ībā no citu Dobeles novada pagastu teritorijas pl ānojumiem, Jaunb ērzes pagasta pl ānojum ā, neskatoties uz augsto lauksaimniec ības zemju v ērt ību, nav izdal ītas nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības zemju teritorijas. Nav izdal ītas arī Dobeles rajona noz īmes īpaši vērt īgās lauksaimniec ības zemes (v ērt ība virs 50 ball ēm), kaut gan pagast ā vid ējā zemes vērt ība ir 72 balles. Kopum ā var uzskat īt, ka pagasta lauksaimniec ības zemes resursi ir īpaši vērt īgi. Teritorijas pl ānojums paredz saglab āt pašreiz ējo pagasta teritorijas apdz īvojuma strukt ūru - jaunas bl īvi apdz īvotas vietas netiek veidotas, bet vair āk tiks stiprin āts un att īst īts vien īgais pagasta ciems – Jaunb ērze. Šeit ar ī turpm āk tiks koncentr ētas un att īst ītas pakalpojumu un dar ījumu iest ādes, ražošanas uz ņē mumi, k ā ar ī tiks paplašināta dz īvojam ā 25

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts apb ūve. Plānojum ā kā apdz īvotas vietas defin ētas: Kazupe, Apšupe, Mežinieki un S īpele. Pārējā pagasta teritorij ā tiek saglab āta v ēsturiski izveidojusies viens ētu strukt ūra. Tiek pl ānota apdz īvoto vietu labiek ārtošana, vides humaniz ācija un sadz īves atkritumu sav ākšana un utiliz ācija atbilstoši higi ēniskaj ām pras ībām. Jaunb ērzes pagasta teritoriju š ķē rso augsta spiediena (vair āk ka 1,6 megapask āli) ma ģistr ālais g āzes vads Iecava - Liep āja Dn=350 mm, ma ģistr ālais g āzes vads uz GRS "Sloka" Dn=273 mm. Pagasta teritorij ā atrodas ar ī A/S “Latvijas G āze” esošie sadalošie augsta spiediena (6 bar) g āzes vadi (Jaunb ērzes ciem ā), g āzes regul ēšanas punkti – GRP, zem ā spiediena g āzes vadi, SIA “Latvijas prop āna g āze” saš ķidrin ātās g āzes vadi un rezervu āru iek ārtas. Jaunb ērzes pagasta teritorij ā atrodas atkritumu izg āztuve, kura ir sl ēgta jau kopš 1999.gada. Atkritumu izg āztuve ir rekultiv ējama.

Krim ūnu pagasta teritorijas pl ānojums 2008.-2020.gadam

Krim ūnu pagasta teritorijas pl ānojuma izstr āde uzs ākta 2002.gad ā. Gan p ēc plat ības, gan p ēc ekonomisk ā potenci āla k ā svar īgākais pagasta veidojošais elements nor ādīta lauksaimniec ībā izmantojam ā zeme. Kā nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritorijas tiek noteiktas teritorijas, kas, neatkar īgi no īpašumu robežām, veido nedal ītu zemes nogabalu (nogabal ā ieskait āmi pašvald ību, uz ņē mumu un m āju ce ļi un ūdenstilpes ar plat ību l īdz 1 ha), kuru norobežo lauksaimniec ībā neizmantojam ās zemes, tai skait ā meža zemes, ūdensteces, valsts autoce ļi un dzelzce ļš, ar plat ību vair āk k ā 50 ha un zemes kvalit ātes nov ērt ējumu vair āk k ā 60 balles. Krim ūnu pagast ā k ā nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības zin ātnisk ās p ētniec ības, izm ēģ in ājumu uz ņē mumu un lauksaimniec ības izgl ītības centra teritorija ir noteikts Valsts Aug ļkop ības instit ūts. Teritorijas pl ānojum ā tiek noteiktas teritorijas, kur ās galvenais zemes un b ūvju izmantošanas veids ir lauksaimniec ība (t.sk. ražošana). Šo zemju nov ērt ējums: 1. ir ne zem āks par 40 ball ēm; 2. zemes nogabals - lauka mas īva lielums, ko norobežo dabiskie šķē rš ļi (ce ļš, mežs, upe) ir ne maz āks par 30 ha; 3. melior ēto plat ību sist ēmas aiz ņem 100 ha; 4. reljefainums l īdz 4%; 5. tās neatrodas: 26

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts a) bl īvi apdz īvoto vietu teritorij ās, b) ūdenstilpju un ūdenste ču aizsargjosl ās, c) autoce ļu un dzelzce ļu aizsargjosl ās. Teritorijas pl ānojums paredz veidot p ēc iesp ējas kompaktas apb ūves teritorijas, lai maksim āli tiktu saglab ātas gan dabas teritorijas, gan meži, gan v ērt īgās lauksaimniec ības zemes, k ā ar ī racion āli tiktu izmantots esošais ce ļu t īkls un inženiertehniskais nodrošin ājums. Teritorijas pl ānojums nosaka Krim ūnu pagasta telpisk ās att īst ības galven ās vadl īnijas un principus: 1. jauna apb ūve un ekonomisk ās aktivit ātes tiek koncentr ētas, galvenok ārt, esošo ciemu teritorij ās un to tieš ā tuvum ā, maksim āli izmantojot esošo ce ļu infrastrukt ūru un inženiert īklus; 2. maksim āli tiek saglab ātas lauksaimniec ības teritorijas, paredzot taj ās ar ī daudzveid īgu darb ību - lauku t ūrismu, zivsaimniec ību, biolo ģisko lauksaimniec ību u.c. alternat īvās nodarbes; 3. tiek saglab ātas un paplašin ātas, racion āli izmantotas un att īst ītas esoš ās ražošanas teritorijas; 4. maksim āli tiek saglab ātas neskart ās dabas teritorijas un nodrošin āta publisk ā pieejam ība ūde ņiem. Teritorijas pl ānojums paredz saglab āt pašreiz ējo pagasta teritorijas apdz īvojuma strukt ūru - jaunas bl īvi apdz īvotas vietas netiks veidotas. Teritorijas pl ānojum ā k ā ciemus pl ānots izdal īt tr īs apdz īvot ās vietas – Krim ūnas, Ak ācijas un Ceri ņu ciems. Šeit ar ī turpm āk tiks koncentr ētas un att īst ītas pakalpojumu un dar ījumu iest ādes, ražošanas uz ņē mumi, k ā ar ī tiks paplašin āta dz īvojam ā apb ūve. Teritorijas pl ānojum ā ir preciz ētas un grafiski uzr ādītas visu ciemu robežas. Pārējā pagasta teritorij ā tiek saglab āta viens ētu strukt ūra, galvenok ārt, gar liel ākajiem autoce ļiem izvietojuš ās atseviš ķu m āju grupas, ko ietver lauksaimniec ībā izmantojam ās zemes un atseviš ķi meža puduri. Esošais, iekš ējais pagasta ce ļu t īkls nodrošina sam ērā ērtu satiksmi, atseviš ķu teritoriju savstarp ējo saist ību un sasniedzam ību, ta ču ce ļu kvalit āte ir neapmierinoša. Pl ānojum ā paredz ēts saglab āt esošo ce ļu un ielu t īklu, kas nodrošina piek ļū šanu vis ām pagasta lauku teritorijas viens ētām un pašreiz jau bl īvi apb ūvētām teritorij ām, k ā ar ī kravu p ārvad ājumus. Kā noz īmīgākās ūdensteces ir izdal ītas B ērzes, Auces, T ērvetes un Ālaves upe. Teritorijas pl ānojum ā att ēloto ūde ņu teritoriju m ērķis ir netrauc ēti pild īt lomu k ā dabas pamatnes sast āvda ļai, kalpojot iedz īvot āju atp ūtai, t ūrismam, zivsaimniec ībai. T ās 27

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts izmantojamas ar ī k ā ūdens ņemšanas vietas saimnieciskaj ām vajadz ībām un ugunsnelaimju likvidēšanai. Dobeles piepils ētas teritorij ās tiek izdal ītas mazd ārzi ņu teritorijas. Mazd ārzi ņu teritorij ās prim ārais zemes un b ūvju izmantošanas veids ir aug ļu un sak ņu d ārzu ier īkošana ģimenes vajadz ībām bez kapit ālas apb ūves, bet sekund ārais - savrupm āju apb ūve. Dz īvojam ās apb ūves – vien ģimenes un div ģime ņu dz īvojamo ēku, daudzdz īvok ļu dz īvojamo ēku apb ūves teritorijas koncentr ētas Krim ūnu pagasta liel ākaj ās apdz īvotaj ās viet ās – Krim ūnās, Ak ācij ās, Ceri ņos, Degu muiž ā un Par ūķī . Lai racion āli izmantotu zemi, inženierinfrastrukt ūru un saglab ātu br īvās neapb ūvētās teritorijas (rezervi n ākotnes att īst ībai), pl ānojums paredz koncentr ēt savrupm āju apb ūves teritorijas tikai Krim ūnu, Ak āciju un Ceri ņu ciema teritorij ās, kur jau ir att īst īts ielu un piebraucamo ce ļu t īkls un pieejamas inženierkomunik ācijas. Atš ķir ībā no citu pagastu teritoriju pl ānojumiem, Krim ūnu pagasta teritorijas pl ānojum ā ir izdal ītas lauku dz īvojam ās apb ūves teritorijas. T ās ir noteiktas, lai veicin ātu daudzveid īgākas saimniekošanas iesp ējas, kas veidotas nesabl īvējot apb ūvi un saglab ājot apk ārt ējās ainavas raksturu, un atdal ītu ražošanas teritorijas no bl īvām dz īvojam ās apb ūves teritorij ām. Minim ālā nesadal āmā zemes gabala plat ība ir noteikta 0,5 ha. Lauku dz īvojam ās apb ūves teritorijas vair āk koncentr ētas Dobeles pils ētas tuvum ā. Da ļa no ražošanas apb ūves teritorij ām vairs netiek akt īvi izmantotas t ās s ākotn ējiem mērķiem, bet taj ās tiek izmantotas un tehniski atjaunotas tikai da ļa no ēkām. Lai veicin ātu un sekm ētu šo teritoriju sakopšanu un izmantošanu, atbilstoši ilgtsp ējīgas att īst ības principiem, jauna ražošanas darb ība tiek paredz ēta šaj ās, jau agr āk izmantotaj ās teritorij ās, k ā ar ī šo teritoriju tuvum ā, t ā veidojot kompleksu ražošanas apb ūves teritoriju. Pēc Latvijas Vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas a ģent ūras r īcībā esoš ās datu b āzes Krim ūnu pagasta teritorij ā par ādītas 10 potenci āli pies ārņot ās vietas. Pagasta teritorij ā ir divas bijuš ās degvielas b āzes, ķimik āliju noliktavas, rekultiv ēta sadz īves atkritumu izg āztuve, lopu kaps ēta, kur ā kritušie dz īvnieki netiek apbed īti kopš 2000.gada, miner ālm ēslu noliktavas, sēklu kodin ātava un katlu m āja. Teritorijas pl ānojum ā par ādītas darbojoš ās kaps ētu teritorijas – Gl ūdas kapi, V īndedžu kapi, Ilksi ņu kapi, Plu ņķ u kapi, V ērpju kapi. Paplašin āt pl ānots V ērpju kapus.

Naud ītes pagasta teritorijas pl ānojums 2007.-2019.gadam

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Naud ītes pagasta teritorij ā nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritorijas nav izdal ītas un citi lauksaimniec ības att īst ībai noz īmīgi objekti pagast ā neatrodas. Kā „Nacion ālas noz īmes riska teritorijas” Naud ītes pagasta dienvidu malu skar nacion ālas noz īmes paaugstin āta riska objekts - dzelzce ļa l īnija Gl ūda – Re ņģ e, kas atz īmēta k ā b īstamo kravu pārvad ājumu ce ļš. Naud ītes pagasta teritorij ā noteiktas sekojošas rajona noz īmības teritorijas: 1. rajona noz īmes lauksaimniec ības teritorijas; 2. ainaviski v ērt īgie un saudz ējamie meži (Pokai ņi); 3. dabas aizsargajam ā teritorija (Sesavas upes ieleja).

Penkules pagasta teritorijas pl ānojums 2007.-2019.gadam

Penkules pagasta teritorijas pl ānojuma izstr āde uzs ākta 2005.gad ā. Penkules pagasta teritorij ā lauksaimniec ības zemes tiek intens īvi apstr ādātas. Pagasta teritorij ā, galvenok ārt, ir nacion ālās un rajona noz īmes augstv ērt īgas lauksaimniec ības teritorijas. Šaj ās teritorij ās turpm ākā zemju izmantošana ir pl ānota k ā lauksaimniecisko zemju izmantošana. K ā nacion ālas noz īmes teritorijas ir noteiktas zemes, kas neatkar īgi no īpašuma robež ām, veido nedal ītu zemes nogabalu (nogabal ā ieskait āmi pašvald ību, uz ņē mumu un m āju ce ļi un ūdenstilpes ar plat ību l īdz 1 ha), kuru norobežo lauksaimniec ībā neizmantojam ās zemes, tai skait ā, meža zemes, ūdensteces, valsts autoce ļi un dzelzce ļš, ar nogabala plat ību vair āk k ā 50 ha un ar zemes kvalit ātes v ērt ējumu vair āk k ā 60 balles. Kā rajona noz īmes augstv ērt īgās lauksaimniec ības teritorijas Dobeles rajona pl ānojum ā ir noteiktas teritorijas, kur ām lauka mas īva lielums, ko norobežo dabiskie š ķē rš ļi (ce ļš, mežs, upe), ir ne maz āks par 30 ha. Tā k ā mežu teritorijas Penkules pagasta teritorij ā aiz ņem nelielu da ļu - 15,8 %, un, savuk ārt, augstv ērt īgo lauksaimniec ības zemju īpatsvars ir ļoti augsts, tad teritorijas pl ānojums paredz apmežošanu ļoti neliel ās plat ībās. Penkules pagasta teritorijas pl ānojum ā pl ānot ās ciema robežas tiek noteiktas Penkules ciemam (iek ļaujot esošo Vecvagares ciemu). T āpat Penkules ciem ā tiek iek ļautas lielas lauksaimniec ības teritorijas, kuras perspekt īvē pl ānots izmantot k ā savrupm āju apb ūves teritorijas. Perspekt īvē, p ārsvar ā, pl ānota lauku videi vair āk piem ērot ā viens ētu dz īvojamo māju apb ūve. Pl ānots, ka dz īvojamo m āju apb ūves teritorijas var izmantot ar ī cita izmantošanas veida sabiedriskajai apb ūvei, ja t ā nerada diskomfortu videi un blakusm āju iedz īvot ājiem. 29

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Kaut ar ī Penkules pagast ā nav plašai sabiedr ībai paz īstamu un popul āru t ūrisma objektu, tom ēr tiek nor ādīts, ka t ūrisma nozares att īst ība n ākotn ē var ētu sekm ēt pagasta un t ā iedz īvot āju labkl ājības pieaugumu, jo ap Penkules pagastu ir tūristiem popul āras apskates vietas. N ākotn ē šiem maršrutiem var ētu pievienot Penkules apl ūkojam ās vietas un objektus. Tūrisma att īst ība pagast ā veicin ātu pagasta v ēstures izzin āšanu, kult ūrv ēsturisk ā mantojuma apzin āšanu un kopšanu. Pl ānojum ā perspekt īvās rekre ācijas un t ūrisma teritorijas: • Centra ūdenskr ātuve; • sporta laukumi; • Kannenieku mež ā – trases; • Dimzu ūdenskr ātuve; • Pārupes L ūsveru apk ārtne; • Skujaines upes ieleja. Kā perspekt īva labiek ārtot ā peldvieta tiek noteikta Centra ūdenskr ātuve. Pagasta teritorij ā ir divi mikroliegumi un NATURA 2000 teritorija - dabas liegums Skujaines un Sv ētaines ieleja. Penkules pagast ā atrodas viet ējās noz īmes aizsarg ājamie dendrolo ģiskie st ādījumi: • Kalnamuižas m ācītājm ājas parks; • Penkules skolas apst ādījumi; • Penkules bazn īcas apst ādījumi; • Penkules kult ūras nama apst ādījumi; • „Vecvagaru” m āju apst ādījumi. Tāpat tiek noteikti 11 vietējas noz īmes dabas pieminek ļi un pagasta noz īmes ainaviski vērt īgas teritorijas: • Skujaines ieleja; • Auces upes ieleja no Centra ūdenskr ātuves l īdz robežai ar T ērvetes novadu; • Purv īša ainava pie Smuku m ājām net ālu no B ēnes pagasta. Pl ānojum ā tiek noteiktas ar ī pagasta noz īmes aizsarg ājamas alejas - Ālaves ozolu aleja un Ķekšu liepu aleja. Penkules pagast ā atrodas 10 valsts aizsardz ībā esoši kult ūras pieminek ļi. Penkules pagasta teritorijas pl ānojum ā kā viet ējās noz īmes kult ūrv ēsturiskie objekti tiek noteikti: • bijus ī pagasta ēka (pašlaik bibliot ēkas ēka) „Ielejas”;

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • tagad ējā pagasta padomes ēka „Vec ā skola”; • kult ūras nams; • „Ataugu” pagrabs; • „S ēju” ūdenstornis; • skolas ēka; • bijuš ā Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša m ājas „Vecvag āres”; • Sēju kapu komplekss (zvanu tornis, abi vecie v ārti, v ēsturisk ās apbed īšanas vietas); • „Penkules krogs”. Penkules pagasta teritorija nav bag āta ar miner āliem un to atradn ēm. Pagast ā ir m āla, grants - smilts, smilts kr ājumi, bet to kvalit āte un iesp ējamie apjomi nav pietiekami izp ētīti un izmantojami perspekt īvai pl ānošanai. Pl ānojum ā tiek noteiktas š ādas pl ānot ās karjeru teritorijas: • māla atradnes - Dabeikas, Kalna Po čas, Belti ņas; • smilts - grants atradnes - Silgai ļi, Silenieki, L āč kalni. Penkules pagast ā atrodas nacion ālo interešu teritorija – ma ģistr ālā 110 kV elektrol īnija. Perspekt īvā pagasta teritorij ā ir pl ānotas jaunas inženierkomunik ācijas, tai skait ā energoapg ādes objektu (augstsprieguma apakšstaciju, sadales punktu) izb ūve pl ānotaj ās apb ūves teritorij ās. Penkules administrat īvaj ā teritorij ā atrodas nacion ālo interešu teritorija – dzelzce ļa līnija R īga – Jelgava – Re ņģ e (Mažei ķi) un valsts ce ļa posms P96 P ūri - Auce - Gr īvaiši, kas nodefin ēts k ā rajona noz īmes ce ļa posms un kam j āpiev ērš īpaša uzman ība, veicot rekonstrukcijas, renov ācijas b ūvdarbus un past āvīgo uztur ēšanu. Penkules pagast ā nodefin ēti sekojoši potenci ālie vides pies ārņojuma riska objekti: • SIA „Penkule” degvielas b āze; • gateris; • Šķinde ļi – Kr ūmi ņi; • atkritumu izg āztuve – Ķekši . Papildus vides pies ārņojuma riska objektiem Penkules pagast ā tiek identific ēti: • av āriju riski uz dzelzce ļa l īnijas Jelgava - Re ņģ e - Mažei ķi; • meža ugunsgr ēku teritorijas; • notek ūde ņu rad ītais pies ārņojums;

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • pazemes art ēzisko dzeramo ūde ņu pies ārņojums. Penkules teritorij ā nav pl ūdu riska, vai ar ī tas ir ļoti minim āls. Plānojum ā, ar m ērķi sakopt un rekultiv ēt degrad ēto teritoriju, par ādītas rekultiv ējam ās teritorijas. Šo teritoriju izmantošana nav iesp ējama bez iepriekš ējas sakopšanas. Pl ānojum ā noteikt ās rekultiv ējam ās teritorijas ir: • bijušais kolhoza „Penkule” c ūku komplekss S ējās; • bijuš ās lopu fermas Ālaves ciem ā; • bijus ī atkritumu izg āztuve „ Ķekši” (teritorija ir apmežojama ).

Zebrenes pagasta teritorijas pl ānojums 2007. – 2019.gadam

Zebrenes pagasta teritorijas pl ānojuma izstr āde uzs ākta 2006.gad ā. Pl ānojum ā ir nodefin ētas Zebrenes pagasta pamatv ērt ības, kuras, ar teritorijas pl ānojuma pal īdz ību, nepieciešams saglab āt vai paaugstin āt: 1) iev ērojamas plat ības, it īpaši pagasta rietumda ļā aiz ņem m āksl īgās - rakt ās vai uzst ādin ātās ūdenskr ātuves; 2) Bērzes upe; 3) dabas liegums „Zebrus un Sv ētes ezers”; 4) vizu āli augstv ērt īgas ainavas un teritorijas ar lielu biolo ģisko daudzveid ību; 5) meža zeme, kas aiz ņem 48% no pagasta kopplat ības un lauksaimniec ībā izmantojam ā teritorija, kas aiz ņem 38,7%; 6) esoš ā infrastrukt ūra; 7) kult ūrv ēsturiskie objekti – Elku kalns un senkapi. Teritorijas pl ānojums paredz veidot p ēc iesp ējas kompaktas apb ūves teritorijas, lai maksim āli tiktu saglab ātas gan dabas teritorijas, gan meži, gan v ērt īgās lauksaimniec ības zemes, k ā ar ī racion āli tiktu izmantots esošais ce ļu t īkls un inženiertehniskais nodrošin ājums. Teritorijas pl ānojums nosaka Zebrenes pagasta telpisk ās att īst ības galven ās vadl īnijas un principus: 1. jauna apb ūve un ekonomisk ās aktivit ātes tiek koncentr ētas, galvenok ārt, Zebrenes ciema teritorij ā un t ās tieš ā tuvum ā, maksim āli izmantojot esošo ce ļu infrastrukt ūru un inženiert īklus;

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2. maksim āli tiek saglab ātas lauksaimniec ības teritorijas, paredzot taj ās ar ī daudzveid īgu darb ību - lauku t ūrismu, zivsaimniec ību, biolo ģisko lauksaimniecību u.c. alternat īvās nodarbes; 3. tiek saglab ātas un paplašin ātas, racion āli izmantotas un att īst ītas esoš ās ražošanas teritorijas; 4. maksim āli tiek saglab ātas neskart ās dabas teritorijas un nodrošin āta publisk ā pieejam ība ūde ņiem. Pl ānojum ā noteikts, ka jaunas, bl īvi apdz īvotas vietas netiks veidotas, bet vair āk tiks stiprin āts un att īst īts pagasta centrs - Zebrenes ciems. Šeit ar ī turpm āk tiks koncentr ētas un att īst ītas pakalpojumu un dar ījumu iest ādes, ražošanas uz ņē mumi, k ā ar ī tiks paplašin āta dz īvojam ā apb ūve. Teritorijas pl ānojum ā ir preciz ētas un grafiski uzr ādītas Zebrenes ciema robežas. Pārējā pagasta teritorij ā ir saglab ājama viens ētu strukt ūra, galvenok ārt, gar liel ākajiem autoce ļiem izvietojuš ās atseviš ķu m āju grupas, ko ietver lauksaimniec ībā izmantojam ās zemes un meži. Esošais iekš ējais pagasta ce ļu t īkls nodrošina sam ērā ērtu satiksmi, atseviš ķu teritoriju savstarp ējo saist ību un sasniedzam ību, ta ču ce ļu kvalit āte ir neapmierinoša, t āpēc tiek paredz ēts saglab āt esošo ce ļu un ielu t īklu. Kā liel ākās ūdenstilpes pagasta pl ānojum ā ir att ēloti Sv ētes ezers un Lielais Vipēdis, bet k ā noz īmīgākā ūdenstece ir izdal īta B ērzes upe. Iev ērojamas plat ības pagast ā, it īpaši pagasta rietumda ļā , aiz ņem m āksl īgās - rakt ās vai uzst ādin ātās ūdenskr ātuves, kas var b ūt svar īgs resurss pagasta ekonomiskajai att īst ībai. Zebrenes pagasta teritorijas pl ānojum ā k ā mežu teritorijas tiek izdal ītas meža zemes, t.i., mežs, mežu izcirtumi, jaunaudzes, zeme zem meža infrastrukt ūras objektiem, k ā ar ī mež ā ietilpstošie un tam piegulošie p ārpl ūstošie klajumi, purvi un lauces. Da ļa mežu Zebrenes pagast ā atrodas dabas lieguma „Zebrus un Sv ētes ezers” teritorij ā, t āpēc šo mežu izmantošanu un aizsardz ību nosaka aizsarg ājam ām teritorij ām saistoši likumi un izmantošanas noteikumi. Lauksaimniec ības zemes ir viens no Zebrenes pagasta svar īgākajiem resursiem, kas saglab ājamas pagasta teritorijas ilgtsp ējīgai att īst ībai. Teritorijas pl ānojum ā ir att ēlotas rajona noz īmes augstv ērt īgās lauksaimniec ības teritorijas, savuk ārt, nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritorijas pagasta teritorij ā netiek izdal ītas. Lai racion āli izmantotu zemi, inženierinfrastrukt ūru un saglab ātu br īvās neapb ūvētās teritorijas (rezervi n ākotnes att īst ībai), teritorijas pl ānojums paredz koncentr ēt savrupm āju 33

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts dz īvojam ās teritorijas (minim ālais zemes gabala lielums 1500 m 2) tikai Zebrenes ciema teritorij ā, kur jau ir att īst īts ielu un piebraucamo ce ļu t īkls un pieejamas inženierkomunik ācijas. Plānojums paredz pašreiz ējo mazd ārzi ņu teritoriju pak āpenisku pārveidi par apb ūves teritorij ām, nepieciešam ībās gad ījum ā apvienojot esoš ās zemes vien ības līdz minim āli pie ļaujamai plat ībai - 1500 m 2. Lai var ētu veidot Zebrenes ciema pak āpenisku att īst ību, Zebrenes pagasta teritorijas pl ānojum ā ir izdal ītas lauku dz īvojam ās apb ūves teritorijas, kas ir noteiktas, lai veicin ātu daudzveid īgākas saimniekošanas iesp ējas, kas veidotas nesabl īvējot apb ūvi un saglab ājot apk ārt ējās ainavas raksturu un atdal ītu ražošanas teritorijas no vair āk bl īvām dz īvojam ām apb ūves teritorij ām. Minim ālā nesadal āmā zemes gabala plat ība ir noteikta 0,5 ha. Lauku dz īvojam ās apb ūves teritorijas tiek pl ānotas Zebrenes ciema austrumu da ļā un ciema dienvidu da ļā . Kā esoš ās daudzdz īvok ļu dz īvojam ās apb ūves teritorijas ir izdal ītas dz īvojam ās ēkas un teritorijas ap t ām Zebrenes ciem ā. Jaunas daudzdz īvok ļu dz īvojam ās apb ūves teritorijas Zebrenes pagasta teritorijas pl ānojum ā netiek paredz ētas. Esoš ās ražošanas apb ūves teritorijas, galvenok ārt, atrodas veco fermu teritorij ās, k ā ar ī liel ākaj ās un noz īmīgākaj ās pagasta zemnieku saimniec ību teritorij ās. Da ļa no ražošanas apb ūves teritorij ām vairs netiek akt īvi izmantotas t ās s ākotn ējiem m ērķiem, bet taj ās tiek izmantotas un tehniski atjaunotas tikai da ļa no ēkām. Lai veicin ātu un sekm ētu šo teritoriju sakopšanu un izmantošanu, atbilstoši ilgtsp ējīgas att īst ības principiem, jauna ražošanas darb ība tiek paredz ēta šaj ās, jau agr āk izmantotaj ās teritorij ās, k ā ar ī šo teritoriju tuvum ā, t ā veidojot kompleksu ražošanas apb ūves teritoriju. Teritorijas pl ānojums paredz saglab āt esoš ās komun ālas un tehnisk ās apb ūves teritorijas, jaunas netiek paredz ētas. Pl ānojum ā ir paredz ēta esoš ās Grabu kaps ētas paplašin āšana.

1.4. Instit ūciju nosac ījumi un pras ības

Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” 13.pantu, pašvald ība ir piepras ījusi un sa ņē musi instit ūciju nosac ījumus teritorijas pl ānojuma izstr ādei: 1) Zemgales re ģion ālā vides p ārvalde; 2) Valsts kult ūras pieminek ļu inspekcija; 3) VAS „Latvijas Valsts ce ļi’’; 34

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 4) LR Vesel ības ministrijas „Vesel ības inspekcija” Zemgales kontroles noda ļa; 5) VAS “Latvenergo”; 6) AS “Latvijas G āze”; 7) Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienests; 8) Zemgales pl ānošanas re ģions; 9) VSIA „Zemkop ības ministrijas nekustamie īpašumi” Zemgales re ģiona melior ācijas nodaļa; 10) Valsts meža dienests; 11) VAS „ Latvijas Valsts meži”; 12) VM Dabas aizsardz ības p ārvalde; 13) SIA „Lattelecom”; 14) SIA „Tele 2” ; 15) SIA „ Latvijas Mobilais telefons”; 16) SIA „Bite Latvija”; 17) Latvijas Vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs; 18) VAS „Latvijas Dzelzce ļš’’, Jelgavas ce ļu distance; 19) kaimi ņu pašvald ības: Jelgavas novads, Auces novads, Broc ēnu novads, Tukuma novads, Jaunpils novads, T ērvetes novads.

1.5. Teritorijas pl ānojuma izstr ādē izmantotie materi āli

Novada att īst ība tiek nodrošin āta atbilstoši savstarp ēji saska ņotiem un hierarhiski pak ārtotiem teritorijas att īst ības pl ānošanas dokumentiem: • Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija (LIAS); • Nacion ālais att īst ības pl āns 2007 – 2013; • Nacion ālās programmas un nozaru att īst ības pl āni; • Zemgales pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojums 2006.-2026.gadam; • Zemgales pl ānošanas re ģiona att īst ības programma 2008.-2014.gadam; • Zemgales pl ānošanas re ģiona lauku teritoriju mobilit ātes pl āns;

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • Zemgales pl ānošanas re ģiona ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ijas sada ļa „Pils ētas-Lauku mijiedarb ība”; • Dobeles novada att īst ības programma 2011.-2014.gadam; • spēkā esošie Dobeles novada administrat īvi teritori ālo vien ību teritoriju pl ānojumi; • Jelgavas novada teritorijas pl ānojums un att īst ības programma; • Auces novada teritorijas pl ānojums un att īst ības programma; • Broc ēnu novada teritorijas pl ānojums un att īst ības programma; • Tukuma novada teritorijas pl ānojums un att īst ības programma; • Jaunpils novada teritorijas pl ānojums un att īst ības programma; • Tērvetes novada teritorijas pl ānojums un att īst ības programma; • īpaši aizsarg ājamo dabas un kult ūrv ēsturisko teritoriju, kult ūras pieminek ļu aizsardz ības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardz ības pl āni; • spēkā esošie un izstr ādes stadij ā esošie det ālpl ānojumi, zemes ier īcības projekti un lēmumi par sadali; • instit ūciju un kaimi ņu pašvald ību sniegt ā inform ācija; • fizisko un juridisko personu iesniegumi un priekšlikumi; • citi statistikas un p ētījumu dati; • Dobeles novada teritorijas topogr āfisk ā karte Latvijas ģeod ēziskaj ā koordin ātu sist ēmā LKS-92, ar m ēroga noteikt ību 1:10 000, Dobeles pils ētas teritorijai ar m ēroga 1: 2000 noteikt ību; • Dobeles novada ortofoto karte, ar m ēroga noteikt ību 1:10 000 un Dobeles pils ētas ortofoto karte ar m ēroga 1:2000 noteikt ību; • Valsts zemes dienesta kadastra re ģistra inform ācija.

1.6. Pras ības teritorijas pl ānojuma izstr ādei

1. Dobeles novada teritorijas pl ānojums j āizstr ādā saska ņā ar Teritorijas pl ānošanas likumu, 2009.gada 6.oktobra MK noteikumiem Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi’’ un citiem attiecin āmiem normat īvajiem aktiem, k ā ar ī j ānoform ē atbilstoši 2010.gada 28.septembra MK noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstr ādāšanas un noform ēšanas kārt ība” pras ībām. 2. Dobeles novada teritorijas pl ānojuma grafisko da ļu izstr ādāt vektordatu form ā (shp) LKS- 92 sist ēmā, nodrošinot datu transform ēšanu ar ī dgn un pdf form ātos. Grafisk ā da ļa

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts jāizstr ādā atbilstoši 2009.gada 6.oktobra MK noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi’’ un Zemgales Pl ānošanas re ģiona metodisko nor ādījumu teritorijas att īst ības pl ānošanai pras ībām. 3. Teritorijas pl ānojuma grafisk ā da ļa j āizstr ādā programmat ūrā, kas nodrošina koordin ētu vektordatu izveidi. Teritorijas pl ānojuma grafisk ās da ļas vektordatiem j ānodrošina korekta topolo ģija. 4. Daudzst ūru veidojoš ās l īnijas vai l īniju virknes nedr īkst krustoties un veidot “br īvos” galus. 5. Daudzst ūru veidojoš ās l īnijas vai l īniju virknes savienojas ar matem ātisko precizit āti - bez nenosl ēgtiem l īniju galiem. 6. Viena sl āņ a daudzst ūri sav ā starp ā nep ārkl ājas un neveido br īvus laukumus.

1.7. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes principi

Teritorijas pl ānojums izstr ādāts, iev ērojot š ādus likum ā noteiktos pl ānošanas principus: • Ilgtsp ējības principu, kas paredz esošaj ām un n ākamaj ām paaudz ēm nodrošin āt kvalitat īvu vidi, l īdzsvarotu ekonomisko att īst ību, racion ālu dabas, cilv ēku un materi ālo resursu izmantošanu, k ā ar ī dabas un kult ūras mantojuma saglab āšanu. • Interešu saska ņot ības principu, kas nodrošina, ka teritorijas pl ānojumu izstr ādā saska ņā ar citiem teritorijas pl ānojumiem un šaj ā pl ānojum ā saska ņo valsts, pl ānošanas re ģionu, pašvald ību un priv ātās intereses. • Daudzveid ības principu, kas nodrošina, ka teritorijas pl ānojuma izstr ādē tiek ņemta v ērā dabas, kult ūrvides, cilv ēku un materi ālo resursu un saimniecisk ās darb ības daudzveid ība. • Detaliz ācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas pl ānošana nacion ālaj ā, pl ānošanas re ģionu un viet ējo pašvald ību l īmen ī tiek paredz ēta ar atš ķir īgu detaliz ācijas pak āpi. • Konkurences principu, kas nodrošina, ka teritorijas pl ānojums rada vienl īdz īgus priekšnoteikumus uz ņē mējdarb ībai. • Nep ārtraukt ības un p ēctec ības principu, kas nodrošina, ka, mainoties sp ēkā esošajam pl ānojuma pamatojumam, teritorijas pl ānojums tiek groz īts, saglab ājot t ās teritorijas pl ānojuma da ļas, kuru pamatojums nav main ījies. • Atkl ātības principu, kas nodrošina, ka teritorijas pl ānojums tiek izstr ādāts, iesaistot sabiedr ību un nodrošinot inform ācijas un l ēmumu pie ņemšanas atkl ātumu.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2. NOVADA TERITORIJAS PAŠREIZ ĒJĀS IZMANTOŠANAS RAKSTUROJUMS

Dobeles novads, administrat īvi teritori ālās reformas rezult ātā, ir izveidots 2009.gad ā, apvienojoties Dobeles pils ētai un 10 pagastiem: Annenieku, Auru, B ērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunb ērzes, Naud ītes, Krim ūnu, Penkules un Zebrenes pagastam. Novada kop ējā plat ība 889,79 km 2. Tas atrodas Latvijas dienvidu da ļā , kur Austrumkursas augstiene mijas ar Zemgales l īdzenumu. Dobeles novads robežojas ar Auces, Broc ēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadu.

2.1.att. Dobeles novads Latvijas un Zemgales plānošanas re ģiona griezum ā Avots: Dobeles novada pašvald ība

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.2.att. Dobeles novads Avots: Dobeles novada pašvald ība

Dobeles novada administrat īvais centrs ir Dobeles pils ēta, kas atrodas apm ēram 70 km uz dienvidrietumiem no Latvijas galvaspils ētas R īgas, B ērzes upes krastos, viet ā, kur Austrumkursas augstiene p āriet Zemgales l īdzenum ā.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Zebrenes pag. Annenieku pag. 10,19% 9,62% Penkules pag. 8,33% Auru pag. Naudītes pag. 12,48% 10,08% Bērzes pag. 9,06% Bikstu pag. 10,79% Jaunbērzes pag. 12,42% Krimūnu pag. 7,95%

Dobeles pilsēta Dobeles pag. 0,90% 8,18%

2.3.att. Dobeles novada teritori ālais iedal ījums Avots: Dobeles novada pašvald ība

Novad ā 99,1% ir pagastu teritorijas un tikai 0,90% aiz ņem pils ēta. Novada liel ākie pagasti ir Auru (111,09 km 2) un Jaunb ērzes pagasts (110,55 km 2), savuk ārt maz ākie – Krim ūnu (70,7 km 2), Penkules (74,08 km 2) un Dobeles pagasts (72,77 km 2). Saska ņā ar PMLP datiem uz 01.01.2011. Dobeles novad ā bija 24 227 iedz īvot āji un iedz īvot āju bl īvums 27,23 iedz/km 2. Visvair āk iedz īvot āju un visaugst ākais iedz īvot āju bl īvums ir Dobeles pils ētā (1383,25 iedz/km 2), t āpat sam ērā augsts iedz īvot āju bl īvums ir Auru un B ērzes pagast ā (attiec īgi 30,47 iedz/km 2 un 24,04 iedz/km 2, abi pagasti robežojas ar pils ētas teritoriju). Viszem ākais iedz īvot āju bl īvums ir Zebrenes (6,20 iedz/km 2) , Naud ītes (9,48 iedz/km 2) un Jaunb ērzes pagast ā (9,76 iedz/km 2).

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.1.tabula Dobeles novada teritorija, km 2

Administrat īvā vien ība Teritorija, km 2

Annenieku pagasts 85,58 Auru pagasts 111,09 Bērzes pagasts 80,62 Bikstu pagasts 96,04 Dobeles pils ēta 8,00 Dobeles pagasts 72,77 Jaunb ērzes pagasts 110,55 Krim ūnu pagasts 70,70 Naud ītes pagasts 89,70 Penkules pagasts 74,08 Zebrenes pagasts 90,66 Dobeles novads 889,79 Avots: Dobeles novada pašvald ība

2.1. Dabas apst ākļi

2.1.1. Reljefs

Dobeles novads atrodas Latvijas dienvidrietumu da ļā un taj ā ir liela reljefu formas daž ādība. Novads izvietojies divu atš ķir īgu dabas rajonu apvidos - Austrumkursas augstien ē un Viduslatvijas zemien ē, kas nosaka novadam rakstur īgās ainavas īpatn ības un dabas objektus. Dobeles pils ēta atrodas Austrumkursas augstienes dabas rajon ā, uz divu dabas apvidu robežas – Lielauces pauguraines un Sp ārnenes vi ļņ ot ā l īdzenuma, kas nosaka virsas reljefa īpatn ības. Pils ēta atrodas sam ērā l īdzen ā viet ā, ar atseviš ķā m, neizteikt ām reljefa form ām. Annenieku pagasts atrodas Austrumkursas augstien ē, teritorijas liel ākā da ļa augstienes paugurain ākaj ā da ļā – Lielauces paugurain ē, tikai pagasta zieme ļu da ļa atrodas Sp ārnenes vi ļņ otaj ā l īdzenum ā. Auru pagasta teritorija ir izvietojusies divu atš ķir īgu dabas rajonu apvidos – Austrumkursas augstienes Lielauces paugurain ē un Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenum ā, l īdz ar to teritorij ā iev ērojami atš ķiras virsmas absol ūtais augstums, reljefs un t ā uzb ūve zieme ļu un dienvidu da ļā . Bērzes un Jaunb ērzes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales l īdzenum ā un raksturojas ar vi ļņ ainu un l īdzenu reljefu.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Bikstu pagasts izvietojies Austrumkursas augstienes trijos daž ādos dabas apvidos – Sp ārnenes vi ļņ otaj ā l īdzenum ā, Lielauces paugurain ē un Saldus paugurain ē. Liel ākā teritorijas da ļa atrodas Sp ārnenes vi ļņ otaj ā l īdzenum ā, pagasta gal ējie rietumi – Saldus paugurain ē, kur lēzeni vi ļņ oto l īdzenumu nomaina paugurains reljefs un ir s īkpauguru, vid ējpauguru un ieplaku mija. Pagasta dienvidda ļa atrodas Austrumkursas vispaugurain ākaj ā apvid ū – Lielauces paugurain ē. Šai pagasta teritorijai rakstur īgi paugurmasīvi un plašas ieplakas starp tiem. Dobeles pagasts atrodas Viduslatvijas zemien ē, kur pazemin ājuma virsma ir l ēzeni vi ļņ ota un pazemin ās austrumu virzien ā. Krim ūnu pagasta liela da ļa atrodas Zemgales l īdzenum ā, teritorijas zieme ļrietumu da ļa – Austrumkursas augstienes mal ā. Naud ītes pagasts atrodas Austrumkursas augstien ē un Lielauces pauguraines dienvidaustrumu da ļā - Zemgales re ģiona perif ēraj ā da ļā , tikai šaura josla pagasta dienvidu da ļā atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales l īdzenum ā. Penkules pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales l īdzenuma dienvidrietumu mal ā. Dienvidrietumos ap Penkuli Zemgales l īdzenums p āriet Dienvidkurzemes vi ļņ otaj ā zemien ē. Zebrenes pagasts atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurain ē. Teritorija virzien ā uz Auci p āriet Dienvidkursas zemien ē. Pagasta virsas reljefs ir ļoti neviendab īgs un kopum ā pagasts ir viena no visnel īdzen ākaj ām teritorij ām vis ā Austrumkursas augstien ē.

2.1.2. Klimats

Dabas apst ākļus Dobeles novad ā nosaka Latvijas ģeogr āfiskais novietojums Austrumeiropas l īdzenuma rietumu da ļā . Rakstur īgais l īdzenuma reljefs ļauj no dažādām debess pus ēm iepl ūst atš ķir īgām gaisa mas ām, kas rada straujas laika apst ākļu izmai ņas. Dobeles novads atrodas vien ā no Latvijas silt ākajiem un saus ākajiem rajoniem. No mitrajiem rietumu – dienvidrietumu v ējiem to aizsarg ā Kurzemes un Žemaitijas augstienes. Vid ējais nokriš ņu daudzums gad ā ir 560 mm, no tiem siltaj ā period ā (maijs-oktobris) nol īst 404 mm. Ve ģet ācijas period ā visliel ākais nokriš ņu daudzums ir j ūlij ā, bet saus ākie m ēneši ir maijs un augusts. Gada vid ējā temperat ūra ir +5,5° C. Visaukst ākais m ēnesis ir janv āris, kad vid ējā gaisa temperat ūra ir -5,4° C. Absol ūtais temperat ūras minimums -36° C nov ērots febru ārī. Gada

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts silt ākais m ēnesis ir j ūlijs ar gaisa vid ējo temperat ūru +16,9° C. Visaugst ākā temperat ūra +36° C re ģistr ēta j ūlij ā un august ā. Pēdējās pavasara salnas vid ēji nov ērotas 22. maij ā, pirm ās rudens salnas - 4. oktobr ī. Bezsala periods ilgst vid ēji 140 dienas. Visbiež āk p ūš dienvidrietumu, rietumu v ēji. Pavasar ī un vasaras s ākum ā palielin ās zieme ļu un zieme ļrietumu v ēju atk ārtojam ība. Gada vid ējais v ēja ātrums 10 m m ērīšanas augstum ā ir 3,4 l īdz 3,9 m/s. Visl ēnākais v ējš (3,4 m/s) nov ērots j ūlij ā, visstipr ākais v ējš (vid ējais ātrums 4,3-4,5 m/s) ziem ā.

2.1.2.1.att. Vid ējais gada v ēja ātrums Latvijas teritorij ā standart ā 10 m m ērīšanas augstum ā Avots: http://www.windenergy.lv/karte.html

Nedaudz sp ēcīgāks v ējš Dobeles novada teritorij ā p ūš 50 metru m ērīšanas augstum ā, vid ēji sasniedzot 4,7 l īdz 5,4 m/sek.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.1.2.2.att. Vid ējais gada v ēja ātrums Latvijas teritorij ā standart ā 50 m m ērīšanas augstum ā Avots: http://www.windenergy.lv/karte.html

Vissp ēcīgākais v ēja ātrums novada teritorij ā p ūš 100 m m ērīšanas augstum ā, kad vid ējais v ēja ātrums sasniedz 5,4 l īdz 7,0 m/sek.

2.1.2.3.att. Vid ējais gada v ēja ātrums Latvijas teritorij ā standart ā 100 m m ērīšanas augstum ā Avots: http://www.windenergy.lv/karte.html

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Vienlaidus sniega sega parasti izveidojas decembra treš ās dek ādes s ākum ā un vid ēji past āv l īdz marta otr ās dek ādes vidum. Augsnes sasalšanas vid ējais dzi ļums 56 cm, maksim ālais 124 cm.

2.1.3. Ģeolo ģiskais raksturojums

Dobeles novada ģeolo ģiskaj ā uzb ūvē, l īdz īgi k ā citur Latvij ā, vertik ālā griezum ā no apakšas uz augšu izš ķir tr īs galvenos kompleksus – krist ālisko pamatklint āju, pirmskvart āra nogulumiežus jeb pamatiežus un kvart āra nogulumu segu. Krist āliskais pamatklint ājs sast āv no visvec āko ģeolo ģisko ēru – arhaja un proterozoja magmatiskajiem un metamorfajiem iežiem, kas veidojušies intens īvas kalnu veidošan ās un vulk ānisma apst ākļos. Turpm ākajos periodos, sauszemei iegrimstot, Latviju p ārkl āja j ūras ūde ņi un t āpēc pamatklint āju p ārkl āj 382 – 2000 m biezs nogulumiežu sl ānis 1. Latvijas krist ālisko pamatklint āju kl āj jaun āko periodu nogulumi: kembrija, ordovika, sil ūra, devona, karbona un perma nogulumi. Nogulumsegas pamatn ē iegu ļ tautsaimniecībā noz īmīgie kembrija smilšakme ņi un m āli. Devona sist ēmas nogulumi: smilšakmens, dolom īts, m āls un ģipšakmens izplat īti vis ā Latvijas teritorij ā, tai skait ā, ar ī Dobeles novad ā – tieši zem kvart āra nogulumu segas. Devona smilšakme ņi ir poraini ieži, kuru poras satur lielus dzeram ā ūdens kr ājumus. Daudzviet šos ūde ņus izmanto apdz īvoto vietu ūdens apg ādē, ta ču izmantošanu piln ībā trauc ē augstais dzelzs saturs, kas ūdenim dod sarkanu nokr āsu. Devona smilšakmens nogulumi veidojušies sekl ā jūrā, uzkr ājoties smilt īm, vēlāk smilts graudi ņiem sacement ējoties ar dzelzs oks īdiem, m āla da ļiņā m, ret āk ar kalcija karbon ātu. Atkar ībā no dzelzs satura un cement ācijas pak āpes main ās iežu bl īvums un nokr āsa – s ākot ar irdenu, b ālganu smilti un beidzot ar dzeltenu vai r ūsgani sārtu smilšakmeni. Visjaun ākie ir kvart āra sist ēmas nogulumi, kas izplat īti vis ā Dobeles novada teritorij ā. Pēdējais apledojums ir noteicis kvart āra nogulumu segas sadal ījumu Latvij ā. Led ājam uzvirzoties tas ier āva sev ī iežus un miner ālus no teritorijas, kam virz ījās p āri. Led āja pl ūsmai aprimstot vai ledum izk ūstot, t ā nestais iežu materi āls nogula uz zemes virsas. T ā rad ās mor ēnas jeb led āja nogulumi, kas patreiz kl āj ļoti plašu Latvijas teritoriju. Mor ēnas nogulumus veido neš ķirots, meh āniski sajaukts smilšm āla un m ālsmilts materi āls. Mor ēnas nogulumi satur o ļus un laukakme ņus, kas apgr ūtina lauksaimniec ības

1 www.geolite.lv

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts zemju apstr ādi. P ēdējā apledojuma mor ēnas nogulumiem ir sarkanbr ūna kr āsa, kas saist īta ar devona smilšakmens no ārd īšanu un ieraušanu led ājā. Mor ēnas nogulumi satur kalcija

karbon ātu, kā rezult ātā Latvijas augsnes ir notur īgākas pret sk ābajiem nokriš ņiem. Glaciofluvi ālie nogulumi ir led ājkušanas ūde ņu straumju akumul ēti nogulumi, kas sast āv no smilts vai grants un to biezums ir no dažiem l īdz pat vair ākiem metriem, un ar tiem saist ītas liel ākās smilts un grants atradnes. Glaciolimniskie nogulumi sast āv no labi š ķirota m āla, putek ļiežiem vai smalkas smilts. Uz glaciolimniskiem m ālainiem vai putek ļainiem iežiem, it seviš ķi ja tie ir karbon ātiski (k ā, piem ēram, Zemgales l īdzenum ā), ir izveidojuš ās augl īgas augsnes. Noz īmīgākais no zemes dz īļ u resursiem Dobeles novad ā ir valsts noz īmes zemes dz īļ u nogabals „Dobeles strukt ūra”, kura plat ība ir 99,2 km 2 un tas atrodas Annenieku, Bikstu, Zebrenes pagast ā un Auces novada Īles pagast ā. Iegaren ā strukt ūra orient ēta virzien ā no rietumiem - dienvidrietumiem uz austrumiem – zieme ļaustrumiem. Tās garums ir vair āk nek ā 10 km, bet platums l īdz 5 km. (Skat īt pielikumu Nr.1). Līdz īgi k ā In čukalna glab ātav ā, kolektorsl ānis ir porainie kembrija smilšakme ņi, kurus sedz g āzi necaurlaid īgie ordovika un sil ūra karbon ātieži. Ordovika un sil ūra iežu kop ējais biezums ir 600 - 700 m. Sal īdzin ājum ā ar In čukalna g āzes glab ātavu, kolektorsl ānis atrodas liel ākā dzi ļum ā (1100 - 1200 m), un Dobeles strukt ūras tilpums ir apm ēram 10 miljardi m3, kas ir vismaz 2 reizes liel āks nek ā In čukalna g āzes glab ātav ā. Krim ūnu pagasta zieme ļrietumos un ar ī Auru pagast ā, pirmskvart āra iežos atrodas Latvij ā vien īgā zin āmā astrobl ēma (Dobeles astrobl ēma), kuras izcelsmi saista ar meteor īta triecienu pret zemi. Zemes virsm ā gredzenveida strukt ūra neatspogu ļojas. Gandr īz apa ļo strukt ūru, kuras diametrs ir 3,5 - 4,0 km, p ārsedz 30 - 40 m bieza kvart āra nogulumu sega. Šim veidojumam ir astrobl ēmām jeb meteor ītu kr āteriem rakstur īga uzb ūve. Centr ālaj ā da ļā ir pac ēlums, kur zem kvart āra nogulumiem atsedzas Narvas, Arukilas, Gaujas un Amatas sv ītas ieži. Min ētie ieži ir šim apvidum nerakstur īgi, to vecums ir daudz liel āks nek ā citiem zemkvart āra virsas iežiem ap meteor īta kr ātera formas strukt ūru. Šie ieži ir pacelti aptuveni par 450 m, norm āli tiem vajadz ēja atrasties liel ākā dzi ļum ā. Centr ālo pac ēlumu gredzenveid ā apjož iegruvums, kura apakš ējā da ļa iesniedzas devona iežos gandr īz l īdz 800 m dziļumam. Ar ī malas iegruvum ā konstat ēti apvidum nerakstur īgi ieži – triasa m āli un perma ka ļķ akme ņi, kas to aizpilda. Prec īzs astrobl ēmas izveidošan ās laiks nav zin āms - tā ir jaun āka par 195 miljoniem gadu, bet vec āka par 1,6 miljoniem gadu.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.2. Dabas resursi

Novad ā vair āk ir lauksaimniec ībā izmantojam ās zemes (LIZ), bet maz āk mežu zemes, sal īdzinoši maz virszemes ūdens resursu un der īgo izrakte ņu atrad ņu.

2.2.1 att. Dobeles novada mežu, zemju un ūdens teritorijas Avots: Dobeles novada pašvald ība

2.2.1. Augsnes

Zeme ir viens no galvenajiem vides resursiem un t ā ir neaizvietojams lauksaimniecisk ās ražošanas pamatlīdzeklis. Dobeles novad ā ir sastopami vair āki augš ņu tipi: domin ē vel ēnu karbon ātaugsne un br ūnaugsne, vel ēnu podzolaugsne un pseidoglejot ā augsne, daudz maz ākas teritorijas ir vel ēnu glejaugsne un vel ēnpodzol ētā glejaugsne, savuk ārt pavisam nedaudz ir sastopama aluvi ālā augsne un purvu k ūdraugsne. Novada teritorij ā p ārsvar ā domin ē m ālsmilts un smilšm āla, k ā ar ī sastopamas m āla augsnes. 47

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.2.1.1.att. Latvijas augš ņu karte Avots: http://www.bf.lu.lv/grozs/BotanikasEkologijas/Augsnes/Augsnu-karte.jpg

Dobeles novad ā liel ākā da ļa lauksaimniec ībā izmantojamo zemju augsnes raksturojas ar augstu augl ības pak āpi, kas ir pamats lauksaimniec ības nozares stabilit ātei un att īst ībai, un labu ražu ieg ūšanai. Liela da ļa novada lauksaimniec ības zemju atbilst nacion ālās noz īmes augstv ērt īgās lauksaimniec ības teritorijas statusam un to izmantošana ir veicama saska ņā ar normat īvajiem aktiem par nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritorij ām. Jaunb ērzes pagast ā atrodas neliela da ļa Vecb ērzes poldera, kurš ir iek ļauts nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības teritoriju sarakst ā. Var uzskat īt, ka novad ā kopumā lauksaimniec ības zemes resursi ir īpaši v ērt īgi un zemes īpašnieki un nomnieki nedr īkst pie ļaut augsnes augl ības samazin āšanos. Ņemot v ērā to, ka lauksaimnieciskaj ā ražošan ā tiek ieviestas intens īvās saimniekošanas metodes, var pasliktin āties ūdens un augsnes kvalit āte. Š ī iemesla rezult ātā Latvij ā ir noteiktas atseviš ķas paaugstin ātam riskam pak ļautas zonas, tai skait ā visa Dobeles novada teritorija - īpaši jut īgas teritorijas, uz kur ām attiecas paaugstin ātas pras ības ūdens un augsnes aizsardz ībai no lauksaimniecisk ās darb ības izrais ītā pies ārņojuma ar nitr ātiem.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.2.1.2.att. Īpaši jut īgās teritorijas Latvij ā Avots: ZM 2007.gads

2.2.2. Zemes resursi

Krim ūnu, Penkules, da ļē ji Auru, B ērzes, Jaunb ērzes un Dobeles pagast ā, kur ir augsta zemes augl ība (50-70 balles), notiek zemes intens īva izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai, t ādēļ ar ī dabisk ās ekosist ēmas šeit ir saglab ājuš ās iev ērojami maz āk. Pēc VZD datiem Dobeles novad ā lauksaimniec ībā izmantojamo zemju plat ība ir 52 009 ha, kas sast āda 58,6% no kop ējās novada plat ības, l īdz ar to, jau v ēsturiski viena no saimniekošanas pamatnozar ēm ir lauksaimniec ība. Otra liel ākā grupa ir meži, kas aiz ņem 29% no novada kop ējās plat ības.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.2.2.1.att. LIZ un meža zemju plat ības Dobeles novad ā, ha (uz 01.01.2012.) Avots: VZD

Annenieku, Naud ītes, da ļē ji Auru, Bikstu un Zebrenes pagast ā ir maz āk augl īgas augsnes (35-50 balles), kas, savuk ārt, veicin ājis ainaviski v ērt īgo mežu teritoriju, dabisko pļavu ekosist ēmu un citu biolo ģisko un ainavu daudzveid ības saglab āšanos. Visliel ākais lauksaimniec ības un mežsaimniec ības zemju īpatsvars ir Krim ūnu un Bērzes pagast ā, kur lauksaimniec ības zemes aiz ņem vair āk k ā 80% un meži ap 10% no pagasta teritorijas. L īdz īga situ ācija ir Dobeles un Penkules pagast ā, kur lauksaimniec ības zemes ir ap 75% un mežu ap 15% no pagasta teritorijas. Tikai Zebrenes pagast ā, kur ir viszem ākais zemes augsnes augl ības r ādītājs, mežsaimniec ības zemju īpatsvars ir liel āks nek ā lauksaimniec ības.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.2.2.2.att. Lauksaimniec ības zemju un mežu īpatsvars Dobeles novad ā (uz 01.01.2012.) Avots: VZD Visliel ākās LIZ plat ības Dobeles nov ādā ir B ērzes pagast ā 6550,8 ha un Krim ūnu pagast ā 5905,1 ha, savuk ārt vismaz ākās Zebrenes pagast ā – 3512,7 ha.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.2.2.3.att. Lauksaimniec ībā izmantojamo zemju plat ības Dobeles novad ā, ha (uz 01.01.2012.) Avots: VZD

2.2.3. Mežu teritorijas

Dobeles novada teritorij ā esošie mežu mas īvi veido noz īmīgu ainavas sast āvda ļu – novada paugurainaj ā da ļā k ā telpisk ās strukt ūras vertik ālais elements, pastiprinot pauguru vertik ālās dimensijas izteiksm ību, un novada l īdzenaj ā da ļā – k ā moza īkveida ainavas elements. Novada rietumu da ļā esošais meža mas īvs ir atz īstams par biolo ģiski, ainaviski un klimatiski noz īmīgu un b ūtu saglab ājams k ā vienots mežu mas īvs. Veidojot v ējlauzes, mežu mas īvi pilda ar ī papildus lomu k ā aizsargbarjera, aizkav ējot sp ēcīgo valdošo rietumu/zieme ļrietumu v ēju ietekmi. Tā k ā Dobeles novada teritorij ā meži aiz ņem tikai 25 979,5 ha jeb 29,2% no kop ējās plat ības, tad t ā nav klasific ējama k ā teritorija ar augstu mežainuma koeficientu un mežsaimniec ības nozare novad ā nav att īst īta.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.2.3.1.att. Mežu plat ības Dobeles novada pagastos, ha Avots: VMD dati (2011.gada augusts)

Jaunb ērzes, Zebrenes, Bikstu, Naud ītes un Auru pagast ā esošie mežu mas īvi ir lieli un tie aiz ņem iev ērojamu da ļu no pagastu teritorij ām, savuk ārt B ērzes, Krim ūnu un Penkules pagasta mežu mas īvi ir nelieli un veido atseviš ķas „sali ņas”.’ AS „Latvijas Valsts meži” savos apsaimniekojamos mežos Dobeles novad ā ir izdal ījusi Rekre ācijas mežu teritorijas: Silakalnu mas īvs Bikstu pagast ā, Pokai ņu mežs Naud ītes pagast ā, Zebrus mas īvs un da ļa Vilkukalna-Krievkalna mas īva Zebrenes pagastā. Visu šo teritoriju apsaimniekošana paredz ēta saska ņā ar to individu ālajiem apsaimniekošanas pl āniem. 2.2.3.1.tabula Rekre ācijas meži Dobeles novad ā Nosaukums Plat ība, ha Vilkukalna-Krievukalnu mas īvs 1288,7 Zebrus mas īvs 887,7 Pokai ņu mas īvs 494,6 Silakalnu mas īvs pie Zebrus ezera 468,7 Degu mežs 138,4 Tanku mas īvs (Gardene) 84,8 Gardenes mas īvs 36,3 Mucenieku mežs 2,3 Avots: Latvijas Valsts meži 53

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.2.3.2.tabula Novada mežu teritorij ās augošo koku sugas ksto lapu ī rzs ē Melnalksnis Apse Baltalksnis Liepa Citi m Priede Egle Lapegle koki Citi skuju B koki Ozols Osis Citi cieto lapu koki ha 4722,63 6055,4 3,1 0,2 7839,4 318,2 1801,3 2659,2 19,9 13,9 201,9 1044,8 27,77 3 m 1413004 1115315 878 26 1866985 63188 371491 377127 4060 1325 48338 294843 6451 Avots: VMD

Pēc 2.2.3.1. tabulas datiem redzams, ka novada mežos domin ējoš ās koku sugas ir bērzs, priede un egle. 31,73% no visas mežu plat ības aug b ērzs, egle - 24,51% un priede - 19,11% plat ības. Savuk ārt, skatoties p ēc kubat ūras r ādītājiem, domin ējoš ā suga ir b ērzs (33,56%), kam seko priede (25,40%) un egle (20,05%). Novada mežu augšanas apst ākļu tipi: šaurlapu, viršu, m ētru un platlapu ārenis, šaurlapu, viršu, m ētru un platlapju k ūdrenis, l āns, damaksnis un slapjais damaksnis, v ēris un slapjais v ēris, g ārša un slapj ā g ārša, niedr ājs, dumbr ājs un liek ņa.

2.2.4. Ūdens resursi

Dobeles novada ūdensteces un ūdenstilpes ir noz īmīgas ne tikai k ā hidroenergoresursi un ūdens resursi, bet t ām ir ar ī liela noz īme k ā ainavu est ētiskaj ām v ērt ībām un t ās tiek izmantotas akt īvajai atp ūtai un rekre ācijai.

2.2.4.1.att. Latvijas upju baseini Avots: http://www.raid.lv/laivas/upes.htm 54

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Dobeles novada hidrogr āfisko t īklu veidojoš ās ūdensteces atrodas Lielupes basein ā, kam ir izteikts hidrogr āfiskais t īkls un sal īdzinoši biezs mazo upju t īkls. Lielupes basein ā ietilpst 26 dab īgie upju ūdensobjekti, 12 ezeru ūdensobjekti un 7 stipri p ārveidoti virszemes ūdensobjekti, k ā ar ī viens p ārejas objekts – R īgas l īč a p ārejas ūde ņi.

2.2.4.2. att. Dobeles novada ūdenstilpes, valsts noz īmes ūdensteces un ūdensnotekas Avots: Dobeles novada pašvald ība

Novad ā liel ākā no up ēm ir Lielupes baseina pirm ās pak āpes pieteka B ērze. B ērzes upes augštece atrodas Austrumkursas augstien ē, lejtece – Zemgales l īdzenum ā. Upes baseina plat ība ir 1180 km 2, gada notece 0,25 km 3, kritums 108 m (1m/km). Augšpus Bikstiem B ērz ē ietek Zušup īte, kas novada Zebrus ezera ūde ņus. Saska ņā ar normat īvajiem aktiem B ērzes upe ir noteikta par karpveid īgo zivju resursu priorit ārajiem ūde ņiem un peld ūde ņiem piem ērotiem ūde ņiem.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Novada teritorij ā uz B ērzes upes ir uzb ūvētas četras maz ās hidroelektrostacijas: Bikstu un Annenieku pagast ā, Dobeles pils ētā un B ērzes pagast ā.

2.2.4.1. tabula Dobeles novada HES HES nosaukums Administrat īvā Atrašan ās HES Gada teritorija hidrogr āfiskaj ā drošuma vid ējais tīkl ā klase caurpl ūdums Annenieku HES Annenieku pag. Bērze B 2,38 m3/s Bikstu-Paleju dzirnavu Bikstu pagasts Bērze B 4,75 m 3/s HES Bērzes dzirnavu HES Bērzes pagasts Bērze C 5,37 m 3/s Dobeles HES Dobeles pils ēta Bērze B 4,42 m 3/s Avots: Maz ās hidroener ģē tikas asoci ācija

Dobeles HES

Annenieku HES

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Bērzes HES

Bikstu HES

Otra liel ākā upe, kas š ķē rso Dobeles novadu, ir Auces upe. T ā iztek no Lielauces ezera (Auces novads) un ietek Sv ētes up ē Jelgavas novad ā. Penkules pagast ā uz Auces upes ir izveidota m āksl īgā Dimzu ūdenskr ātuve. P ārējās novadu š ķē rsojoš ās upes ir nelielas B ērzes un Auces upes pietekas. Pavisam novad ā ir 49 valsts noz īmes ūdensteces un ūdensnotekas (skat īt pielikum ā Nr.2). Novada teritorijas pl ānojum ā att ēloto ūde ņu teritorijas ir dabas pamatnes sast āvda ļa, tām ir liela noz īme apk ārt ējās ainavas veidošan ā un k ā atp ūtas un rekre ācijas noz īmes objektiem. Teritorijas izmantojamas ar ī k ā ūdens ņemšanas vietas saimnieciskaj ām vajadz ībām un ugunsnelaimju likvid ēšanai. Dobeles novada ūdenstilpes ir ezeri, uzst ādin ātas ūdenskr ātuves un raktie d īķ i. Ezeru izvietojums novad ā ir nevienm ērīgs un tie visi atrodas Lielupes baseina apgabal ā.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.2.4.2. tabula Ezeri un ūdenskr ātuves Dobeles novad ā

Ezers vai Administrat īvā Īss apraksts ūdenskr ātuve teritorija

Annenieku Annenieku pagasts Bērzes upes uzpludin ājums, spogu ļa ūdenskr ātuve laukuma plat ība 27,4 ha, vid ējais dzi ļums 2,0 m, maksim ālais – 5,9 m. Slag ūnes Annenieku pagasts Balž ņas upes uzpludin ājums, spogu ļa dzirnavezers laukuma plat ība 1,1 ha. Zebrus ezers Bikstu pagasts Plat ība ir 412 ha, ezers ir 3,6 km garš un 1,75 km plats, vid ējais dzi ļums 1,5 m, maksim ālais – 4,5 m. Zebrus ezers ir ar ī visliel ākais vis ā Austrumkursas augstien ē. Gaurata ezers Dobeles pagasts Plat ība 13,8 ha, liel ākais dzi ļums 15,5 m. No ezera iztek Gauratas up īte. Lāč u d īķ is Dobeles pagasts Māksl īgi veidota ūdenskr ātuve 29 ha plat ībā. Apguldes ezers Naud ītes pagasts Plat ība 38.7 ha, 1,5 km garš un 0,25 kam plats, vid ējais dzi ļums 2,5 m, maksim ālais dzi ļums 3,9 m. Mazapguldes Naud ītes pagasts Sesavas upes uzpludin ājums, spogu ļa dzirnavu laukuma plat ība 7,1 km ūdenskr ātuve Naud ītes Naud ītes pagasts Sesavas upes uzpludin ājums, plat ība 22 ha, ūdenskr ātuve vid ējais dzi ļums 2,2 m, maksim ālais – 4,5 m. Dimzu ūdenskr ātuve Penkules pagasts Auces upes uzpludin ājums 11,4 ha plat ībā. Skujaines Penkules pagasts Skujaines upes uzpludin ājums, plat ība 27,5 ūdenskr ātuve ha Lielais Vip ēža ezers Zebrenes pagasts Plat ība 20,1 ha, 0,84 km garš un 0,3 km plats, vid ējais dzi ļums 3,3 m. Ezer ā atrodas viena sala 0,2 ha plat ībā. Maz ā Vip ēža ezers Zebrenes pagasts Spogu ļa laukuma plat ība 2,6 ha, vid ējais dzi ļums 2,2 m, maksim ālais – 2,5 m. Sv ētes ezers Zebrenes pagasts Plat ība 55 ha, vid ējais dzi ļums 1,3 m, maksim ālais – 2,2 m. Avots: Dobeles novada pašvald ība

Saska ņā ar Aizsargjoslu likumu, lai samazin ātu pies ārņojuma negat īvo ietekmi uz ūdens ekosist ēmām, nov ērstu erozijas procesa att īst ību, saglab ātu apvidum rakstur īgo ainavu un appl ūstošaj ās teritorij ās ierobežotu saimniecisko darb ību, novada up ēm, ezeriem un māksl īgi veidotiem ūdens objektiem ir noteiktas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (skat īt TP grafiskaj ā da ļā ).

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Viena no liel ākaj ām dabas bag ātībām ir pazemes ūde ņi. Dobeles novada teritorij ā pazemes ūde ņi tiek izmantoti ūdensapg ādes un kanaliz ācijas vajadz ībām. Tie atrodas devona (smilšakmens, dolom īts) un kvart āra nogulumos (smilts). Novada iedz īvot āji ir nodrošin āti ar dzeram ā ūdens resursiem. Pag ājuš ā gadsimta 60.-80.gados Latvij ā tika p ētīti ģeoterm ālie ūde ņi un secin āts, ka galvenie ģeoterm ālie resursi saist īti ar pazemes ūde ņiem, kuru temperat ūra p ārsniedz 30 gr ādus p ēc Celsija, un pamatklint āja karstajiem iežiem. Latvij ā ir izplat īti ūde ņi ar temperat ūru no 30 l īdz 60 gr ādiem, kas ir zema potenci āla term ālie ūde ņi, bet kurus var izmantot siltumener ģijas ieg ūšanai un apkures vajadz ībām.

2.2.4.3.att. Latvijas ģeoterm ālo pazemes ūde ņu karte Avots: http://www.lnga.lv/files/Geotermijas_konference_RD_Astrids_Freimanis_27-04-2011.pdf

Ar ī Dobeles novada Penkules pagast ā tika veikta term ālo pazemes ūde ņu ģeolo ģisk ā izp ēte. Urbumos siltuma pl ūsmas spriegums sasniedz 60-90 mW/m 2. Krist ālisk ā pamatklint āja ieži tur atrodas 1100-1500 m dzi ļum ā un to temperat ūra ir 36-60 0 C. Kembrija pazemes ūde ņu (ar t o 0 virs 400 o C) siltumener ģijas resursi ir 200-300 Gcal gad ā no 1 km 2. Tom ēr term ālo ūde ņu izmantošanu sarež ģī augst ā ūde ņu mineraliz ācijas pak āpe – līdz 130g/l.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.2.5. Der īgie izrakte ņi

Dobeles novada teritorij ā der īgie izrakte ņi ir sastopami daž āda vecuma un dzi ļuma iežos – gan pamatklint ājā, gan pamatiežos, gan kvart āra nogulumos. Praktiskai izmantošanai noz īmīgi ir der īgi tie izrakte ņi, kas atrodas tuv āk zemes virspusei. Visbiež āk izmantotie der īgie izrakte ņi ir smilts-grants, m āls, k ūdra, sapropelis, nereti ar ī laukakme ņi, kas saist īti ar kvart āra nogulumiem. Atbilstoši LV ĢMC der īgo izrakte ņu kr ājumu bilances datiem par 2010.gadu, Dobeles novad ā tiek izmantotas 7 der īgo izrakte ņu atradnes.

2.2.5.1.att. Der īgo izrakte ņu izmantojamo atrad ņu izvietojuma sh ēma Dobeles novad ā Avots: Dobeles novada pašvald ība

2010.gad ā Latvijas der īgo izrakte ņu kr ājumu bilanc ē tika iek ļautas divas Dobeles novad ā esošas der īgo izrakte ņu atradnes – B ērzupe (ieg ūst smilti) Annenieku pagast ā un Granti ņi (smilts-grants, smilts) Naud ītes pagast ā. Savuk ārt, no 2010.gada der īgo izrakte ņu kr ājumu bilances tika izsl ēgtas Jaunpe ļņ u atradne (smilts) Krim ūnu pagast ā un Bur ģi (smilts- grants, smilts) Annenieku pagast ā.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.2.5.1. tabula 2011.gada der īgo izrakte ņu kr ājumu bilanc ē iek ļaut ās Dobeles novada atradnes Nr.bilanc ē Atradne, Der īgais Der īgā Krājumi uz Kr ājumi uz Kr ājumi uz pagasts izraktenis izrakte ņa 01.01.2009. 01.01.2010. 01.01.2011. izmantošana 10 11 t ūkst.m 3 12 t ūkst.m 3 tūkst.m 3 19. Bērzupe smilts Būvniec ībai 584,53 577,76 574,22 Annenieku pag. 38. Bites smilts- Būvniec ībai, 0,00 0,00 0 Annenieku grants un ce ļu b ūvei pag. smilts 39. Dikuri smilts- Būvniec ībai, 132,21 132,21 131,77 Naud ītes grants meža ce ļu pag. būvei un remontam 39. Dikuri smilts Būvniec ībai, 457,88 457,43 457,43 Naud ītes meža ce ļu pag. būvei un remontam 40. Granti ņi smilts- Būvniec ībai, 76,60 76,54 76,50 Naud ītes grants ce ļu b ūvei pag. 40. Granti ņi smilts Būvniec ībai, 111,50 107,68 105,29 Naud ītes ce ļu b ūvei pag. 41. Silkalni smilts- Būvniec ībai, 5 112,17 5 107,76 5 107,70 Bikstu pag. grants ce ļu b ūvei 41. Silkalni smilts Būvniec ībai, 2 511,81 2 502,55 2 502,14 Bikstu pag. ce ļu b ūvei 42. Silkalni II smilts- Būvniec ībai, 317,01 316,45 316,13 Bikstu pag. grants ce ļu b ūvei un remontam 42. Silkalni II smilts Būvniec ībai, 975,70 974,23 958, 29 Bikstu pag. ce ļu b ūvei un remontam 20 Drabi ņu kūdra Lauksaimnie 1 878,82 1 861,43 1 836,23 purvs cībā Jaunb ērzes pag. Avots: LV ĢMC

Smilts un grants. Smilts un grants ir vispiepras ītākie un visvair āk izmantotie der īgie izrakte ņi. Smilts un grants ir nepieciešama ce ļu b ūvē, to uztur ēšan ā un k ā celtniec ības materi āls. Novad ā esošaj ās atradn ēs tikpat k ā nav t īras grants iegulu, kop ā ar granti vai o ļainu granti ir ar ī smilts frakcijas. Pēc Valsts Ģeolo ģijas dienesta datiem Dobeles novad ā visliel ākā

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts ir Silkalnu smilts-grants atradne (108,5 ha), bet otra liel ākā ir Krievukalna atradne (92 ha), kura netiek izmantota. Māls. Visvair āk m āla atrad ņu un prognoz ējamo laukumu atrodas Zebrenes pagast ā. Māla iegulas sastopamas ar ī novada austrumu da ļā – Zemgales l īdzenum ā. T ās izveidoj ās māla frakcij ām uzkr ājoties sen ā Zemgales pieled āja baseina gultn ē, k ā ar ī Baltijas ledus ezera gultn ē. Novad ā liel ākā ir Straum ēnu atradne (1200 ha, prognoz ēto kr ājumu apjoms sasniedz 24 milj.m 3) Krim ūnu pagasta zieme ļaustrumu mal ā, kura turpin ās ar ī Jelgavas novada Gl ūdas un Za ļenieku pagast ā. Neskatoties uz to, ka atradn ē ir liels kr ājumu apjoms, m āla ieguve taj ā nav lietder īga, jo teritorij ā uz karbon ātisko m ālu cilmieža izveidojuš ās lauksaimniec ībā noz īmīgās – augl īgās karbon ātisk ās augsnes. Visvair āk m āla atrad ņu un prognoz ējamo laukumu ir Zebrenes pagast ā. No seš ām atrastaj ām un p ētītaj ām atradn ēm divas ir izp ētītas sīkāk. Liel ākā un perspekt īvākā ir Zebrenes atradne (21,4 ha), kuras m āla kr ājumu apjoms ir 8,74 milj.m 3 un otra ir Brama ņu atradne (54,0 ha) ar kop ējo kr ājumu apjomu 1,81 milj.m 3, kura atrodas ar ī Bl īdenes novad ā. Bērzes pagasta teritorij ā 1983.gad ā, veicot izejvielu izp ēti Kalnciema kombin āta vajadz ībām, tika atkl āti divi plaši bezakmens m ālu izplat ības lauki – Lielkrievai ņi (prognoz ētais kr ājumu apjoms 12 milj.m 3) un L īvb ērze (prognoz ētais kr ājumu apjoms 100 milj.m 3), kuri da ļē ji iestiepjas ar ī kaimi ņu – Jelgavas novada L īvb ērzes pagasta teritorij ā. Līvb ērzes perspekt īvaj ā laukum ā der īgajai sl āņ kopai rakstur īga divda ļī ga uzb ūve: apakš ējā da ļā iegu ļ limnoglaci ālie m āli, bet augš ējā – Baltijas ledus ezera m ālainie aleir īti, savuk ārt Lielkrievi ņu perspekt īvaj ā laukum ā der īgo sl āņ kopu veido tikai limnoglaci ālie m āli. Māla atradnes ir sastopamas ar ī Auru pagast ā - Gardenes atradne (~32,5 ha plat ībā, ar prognoz ējamiem kr ājumiem 0,7 milj.m 3) un Penkules pagast ā, ta ču t ās netiek izmantotas. Kūdra. Kūdra ir viens no noz īmīgākajiem der īgajiem izrakte ņiem. Purvu nogulumi ir sam ērā jauni, jo to veidošan ās, l īdz ar k ūdras uzkr āšanos, s ākās tikai p ēcleduslaikmet ā. Pašreiz ējos klimatiskajos apst ākļos k ūdra ir uzskat āma par atjaunojamiem dabas resursiem. Kūdras atradn ēs k ūdras biezumam j ābūt vismaz 0,3 m, bet r ūpnieciski izmantojama atradne ir tad, ja k ūdras biezums nav maz āks par 1,3 m. Neizmantojami ir tie kr ājumi, kas atrodas dabas liegumu teritorij ā, zem mežu st ādījumiem, inženiertehniskaj ām celtn ēm, ūdenstilp ēm, k ā ar ī lauksaimniec ībā izmantojam ās zemes. Atrad ņu izvietojums novad ā ir nevienm ērīgs un visizplat ītākie ir zemie jeb z āļ u purvi. Novad ā vien īgā k ūdras atradne, kur ā notiek saimniecisk ā darb ība ir Jaunb ērzes pagasta Drabi ņu purvs. Visvair āk k ūdras atrad ņu ir Zebrenes pagast ā, ta ču t ās netiek izmantotas. 62

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Novada liel ākā k ūdras atradne – Zebrus-Elku atrodas Zebrenes pagast ā, kas ietilpst kompleksaj ā dabas lieguma zon ā. Sam ērā bag āts ar k ūdras atradn ēm (16 atradnes) ir Annenieku pagasts, bet t ām p ārsvar ā ir neliela plat ība. Bikstu pagast ā ir 12 k ūdras atradnes, ta ču neviena no t ām netiek izmantota. Naud ītes pagast ā k ā noz īmīgākā ir atz īmējama Ūsi ņu atradne 118 ha plat ībā, kas var ētu b ūt izmantojama r ūpnieciskai izstr ādei, viena neliela k ūdras atradne ir ar ī Bērzes pagasta teritorij ā. Dati par novada k ūdras atradn ēm v ērt ējami k ā novecojuši (20.gs. 60-to līdz 80-to gadu izp ētes) un to detaliz ācija ir nepietiekama, lai objekt īvi secin ātu par š ī resursa izmantošanas ekonomisko izdev īgumu. Sapropelis . Sapropelis ir sastopams ezeros, d īķ os, ar ī atseviš ķos purvos (aizaugušajos ezeros) zem k ūdras. Daž ādās ūdenstilp ēs saprope ļa sast āvs ir atš ķir īgs, t ā kvalit āti raksturo biolo ģiskais sast āvs, miner ālvielu piejaukums, dzelzs un kalcija oks īda saturs un citas īpaš ības. Saprope ļa kvalit āte un kr ājumu apjoms nosaka t ā izmantošanas iesp ējas. Sapropeli var izmantot augš ņu uzlabošan ā, k ā piedevu lopbar ībai, ar ī medic īnā, k ā sorbentu ūdens att īrīšan ā, ģeolo ģisko urbumu skalošanas š ķidrumos un b ūvmateri ālu ražošan ā. Ieg ūstot sapropeli, notiek aizaugošo ezeru att īrīšana, kas sekm ē ūdenstilpju atjaunošanos, t ādējādi padara tos pievilc īgākus t ūrismam un atp ūtai. Saprope ļa iegulu apzin āšana ir veikta visos bijuš ā Dobeles rajona ezeros, bet detaliz ēti pētījumi tika veikti tikai Lielauces ezer ā (Auces novads). Novad ā ir apsekotas saprope ļa atradnes Zebrenes pagast ā – Zebrus (dab īgi valgu saprope ļa kr ājumi 5702,9 t ūkst.m3) un Lielais Vip ēdis (kr ājumi 1096 t ūkst.m 3) un Naud ītes pagast ā – Apgulde. Zebrus ezers atrodas pārpurvot ā Austrumkursas augstienes starppauguru ieplak ā. Saprope ļa atradne ir izplat īta ezera rietumu da ļā 130,8 ha liel ā laukum ā. Sapropeli var ētu izmantot augstv ērt īga m ēslojuma ražošanai, p ēc biolo ģisko anal īžu veikšanas – ar ī lopbar ībā vai cit ās nozar ēs. Pēc provizoriskiem datiem Naud ītes pagasta Apguldes ezer ā saprope ļa kr ājumi ir 774 t ūkst.m 3, kas atrodas 34 ha plat ībā.

2.3. Zemes izmantošana un īpašuma strukt ūra

Pēc zemes lietošanas veida liel āko īpatsvaru aiz ņem lauksaimniec ībā izmantojam ās zemes – 58,5%, un tas ir noz īmīgs priekšnosac ījums lauksaimniec ības att īst ībai novad ā. Otra liel ākā grupa ir meži – 29,3%.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.3.1.att. Zemes resursu sadal ījums pa lietošanas veidiem Dobeles novad ā (uz 01.01.2012.) Avots: VZD

Dobeles novad ā no lauksaimniec ībā izmantojam ām zem ēm 89,7% sast āda aramzeme, 7,6% gan ības, 1,1% p ļavas un 1,6% aiz ņem aug ļu d ārzi. Aramzeme no LIZ plat ībām Dobeles novad ā aiz ņem par 18,2% vair āk nek ā vid ēji Latvij ā un par 7,4% vair āk nek ā Zemgales re ģion ā.

2.3.2.att. Lauksaimniec ības zemju sadal ījums pa lietošanas veidiem Dobeles novad ā (uz 01.01.2012.) Avots: VZD

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Tā k ā vair ākos novada pagastos ir augsts zemes augl ības nov ērt ējums, tad liel ām zemes teritorij ām ir pieš ķirts Nacion ālās noz īmes lauksaimniec ības zemes statuss un novad ā ir sal īdzinoši liela priekšrocība nodarboties ar lauksaimniecisk ās produkcijas audz ēšanu un ražošanu. Popul ārākais lauksaimniec ības pamatdarb ības veids ir graudaugu, p ākšaugu un e ļļ as augu s ēklu audz ēšana. T āpat novad ā ir daudz jaukto saimniec ību, kur ās tiek veikta gan augkop ība, gan lopkop ība. Zemes resursu sadal ījum ā p ēc nekustam ā īpašuma lietošanas m ērķa grup ām, liel āko īpatsvaru aiz ņem lauksaimniec ības zemes (74,7% jeb 66382,2 ha) un mežsaimniec ības zemes (20,9% jeb 18545,7 ha). P ārējo objektu zemes novad ā sast āda tikai 4,4 % no visas teritorijas.

2.3.3.att. Zemes resursu sadal ījums p ēc nekustam ā īpašuma lietošanas m ērķa grup ām (uz 01.01.2012.) Avots: VZD

Visliel ākais mežu īpatsvars novad ā ir valsts meži 62,35%, 36,70% ir priv ātā īpašum ā un tikai 0,95% pašvald ības īpašum ā esoši.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.3.4.att. Dobeles novada mežu sadal ījuma strukt ūra p ēc īpašuma form ām Avots: VMD (2011.gada augusts)

Analiz ējot mežu sadal ījumu p ēc īpašuma form ām pa novada pagastiem, secin āms, ka tikai Annenieku pagast ā priv āto mežu ir vair āk nek ā valsts mežu. P ārējos novada pagastos valsts mežu īpatsvars ir liel āks nek ā priv āto un pašvald ības īpašumā esošu mežu ir pavisam maz vai nemaz (B ērzes, Jaunb ērzes un Zebrenes pagast ā).

2.3.5.att. Mežu plat ības (ha) p ēc īpašuma form ām Dobeles novada pagastos Avots: VMD (2011.gada augusts)

2.4. Ainavas 66

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Ainava ir cilv ēka redzeslok ā esošo elementu kopums, tā ir gan dabas, gan cilv ēka rad īta un ietver ar ī redzamos klimatiskos un apgaismojuma apst ākļus. Dab ā past āv: V dabisk ā – cilv ēka neietekm ēta vai maz ietekm ēta ainava; V kult ūrainava – cilv ēka un dabas kop ēji veidota ainava. Ainavai ir noteiktas rakstur īgas paz īmes, ta ču t ā nep ārtraukti main ās. Ainava, ko redzam šodien, sast āv no daž ādu laika periodu mantotiem elementiem.

2.4.1.att. Latvijas ainavu karte Avots: http://www.dnd.lv/terplans/DRP_kartes_07/ainavu_karte.jpg

Dobeles novads atrodas divos atš ķir īgos dabas rajonos - Viduslatvijas zemien ē un Austrumkursas augstien ē, kas nosaka novadam rakstur īgās ainavas īpatn ības un dabas objektus. Vienlaic īgi vienas teritorijas ietvaros tiek apvienota intens īva zemes izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai ar gleznainu ainavu. Teritorijas sadal ījums pa dabas rajoniem ir aptuveni vien āds. Galven ās dabas rajonu un dabas

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts apvidu atš ķir ības, k ā ar ī rakstur īgākās iez īmes nosaka teritorijas zemes virsmas reljefs. Dobeles novad ā ir sastopami pieci ainavu tipi, skat īt Latvijas ainavu karti : ‹ līdzenuma ainavas ar smilšaino un m ālaino l īdzenumu mežaini, smilšaino Baltijas j ūras agr āko stadiju, fluvioglaci ālo un limnoglaci ālo l īdzenumu āraini, mālaino limnoglaci ālo un mor ēnas l īdzenumu stipri iekultiv ēto āraini; ‹ vi ļņ ota reljefa ainavas ar drumklinu āru stipri iekultiv ētu ainavu; ‹ moza īkveida pauguru un paugurgr ēdas ainavas ar mež āru mor ēnas pauguraini; ‹ unik ālas ainavas ar ezeru ainavu, teras ēto upju ieleju un ielejveida pazemin ājuma ainavu un upju ainava; ‹ cilv ēka ietekmes ainava ar urbaniz ēto ainavu pils ētā. Dobeles novada pagastu teritorijas atrodas divu atšķir īgu dabas rajonu apvidos, tādējādi iev ērojami atš ķiras virsmas absol ūtais augstums un reljefs. Reljefs un t ā formu uzb ūve ir viens no b ūtisk ākajiem faktoriem, kas nosaka ainavas dabas komponentu strukt ūru un ietekm ē cilv ēku saimniecisko darb ību. Austrumu da ļā ainavas att īst ību ietekm ē zemes augst ā augl ība un l īdz ar to t ās intens īvā izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai. Šeit esošie nelielie meža puduri kalpo k ā mikroklimata veidot āji, ornitofaunas piesaist ītāji un vienmu ļā reljefa atdz īvin ātāji. Rietumu - vidusda ļai rakstur īgais mežainums un reljefs, un maz āk augl īgās augsnes veicin ājušas ainaviski v ērt īgo mežu teritoriju, dabisko p ļavu ekosist ēmu, un citu biolo ģisko ainavu daudzveid ības saglab āšanos. Šaj ā apvid ū moza īkveida pauguru un paugurgr ēdu ainavas veido Silakalnu-Krievkalnu paugurmas īvs, kurš dienvidos nosl ēdzas ar Pokai ņu meža ainavu. Krievkalni – ap 6 km garais led āja starpm ēļ u valnis ir Zemgalei nerakstur īga, unik āla ainava, un š ī apvidus augst ākais punkts sasniedz 149 m virs j ūras l īme ņa. Visa š ī teritorija kop ā ar piegulošajiem Zebrus un Sv ētes ezeru, kas ir Natura 2000 teritorija, un citiem maz ākiem ezeri ņiem ir potenci āls novada noz īmes rekre ācijas resurss. Laukos vair āk domin ē tuvi un vid ēji tuvi skati, kas nosl ēdzas viens ētu pudur ī vai meža sien ā. Novada ainavisko t ēlu veidojošie faktori: ‹ lauksaimniec ības teritorijas kop ā ar viens ētām; ‹ mežu mas īvi un atseviš ķi mežu puduri; ‹ dabas pamatnes teritorijas ar ezeru un upju ainav ām; ‹ daudzdz īvok ļu m āju un individu ālo m āju apb ūve pagastu ciematos; ‹ dab īgās p ļavas un atseviš ķu koku puduri; 68

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts ‹ pils ēta ar bl īvo apbūvi un gleznaino B ērzes upes ainavu.

Lauku ainavas Dobeles novada austrumu da ļā lauku ainava ir tipiska Zemgales l īdzenumu ainava ar lieliem t īrumiem, ko ieskauj nelieli mežu puduri un koku grupas austrumu da ļā . Savuk ārt rietumu da ļā ainava ir paugurain āka, domin ē lieli mežu mas īvi. Lauksaimniec ībā izmantojam ās zemes tiek intens īvi apstr ādātas un visgleznain ākie skati paveras v ēlā pavasar ī, kad zied plaši audz ētais rapsis un vasaras beig ās, kad ien ākas lab ības lauki. Novad ā sal īdzinoši maz ir aizaugušu un neapstr ādātu lauku, kas ar ī veido sak ārtotu un skaistu lauku ainavu. T āpat svar īgi lauku ainavu veidojošie elementi ir viens ētas, viens ētu grupas un lauku saimniec ības. Kā negat īvs aspekts ir j āmin tas, ka lauku ainavu boj ā vec ās, pussagruvuš ās ēku drupas un bijuš ās lopu fermas, kuras, liel ākoties, p ēc kolhozu sairšanas laikiem netiek izmantotas, ir nesak ārtotas un sagruvušas. Tāpat lauku vid ē neiederas t ās atseviš ķā s daudzdz īvok ļu m ājas, kas tika b ūvētas net ālu no lopu ferm ām. Ja k ādreiz t ās m ājas bija bl īvi apdz īvotas, ar nekoptu ainavu, tad tagad t ās p ārsvar ā ir pusapdz īvotas un nekoptas. Novad ā ir bl īvi sazarots mazo lauku ce ļu t īkls, ta ču k ā ainavu degrad ējošu faktoru var min ēt to slikto st āvokli, neapp ļaut ās gr āvmalas un neizcirstos kr ūmus. Tāpat k ā negat īvu aspektu tradicion ālās ainavas vizu ālās v ērt ības saglab āšan ā var min ēt svešzemju augu sugu izplat ību. Novad ā noz īmīgu biolo ģisko pies ārņojumu rada invaz īvais augs - Sosnovska latv ānis. T ā ir ļoti ekspans īva suga, kas var ieviesties un saglab āties ne tikai nekoptos laukos un ce ļmal ās, bet ar ī dab īgās augu sabiedr ībās. P ēc Valsts augu aizsardz ības dienesta datiem (uz 29.01.2010.) Dobeles novad ā latv ānis bija izplat ījies 220,1988 ha plat ībā. Aizaugot ūdenstilpju krastiem tiek ierobežota makš ķernieku un t ūristu pārvietošan ās, veicin āta krastu erozija, aizaugot ce ļmal ām tiek degrad ēta apk ārt ējā ainava, aizaugot laukiem – ierobežotas to saimniecisk ās izmantošanas iesp ējas. Dobeles novad ā ar latv āni invad ētās teritorijas visvair āk ir Zebrenes pagast ā, maz āk – Naud ītes un Penkules pagast ā, k ā ar ī Krim ūnu, B ērzes un Dobeles pagast ā un pavisam nedaudz ar ī Dobeles pils ētā. Sosnovska latv āņ a izplat ība novad ā un Latvij ā skat āma 2.4.2. att ēlā.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.4.2.att . Ar latv āni invad ēto teritoriju vietas Latvij ā (uz 11.07.2012.) Avots: http://www.vaad.gov.lv/sakums/informacija-sabiedribai/par-latviju-bez-latvaniem/paveiktais-sosnovska- latvana-izplatibas-ierobezosana.aspx

Ciematu un ciemu ainavas Ciematu un ciemu teritoriju ainav ās domin ē daudzdz īvok ļu m āju (2-3 st āvu) apb ūve, kā ar ī novad ā ir ciemati, kuros izteikta savrupm āju apb ūve. Dz īvojamo m āju apb ūves teritorijas izk ārtotas gar asfalt ētajiem ce ļiem un ciematu iel ām. Novada ciematos p ārsvar ā ir 20.gs. 60-tajos l īdz 80-tajos gados celtas vienst āvu un divst āvu individu ālās m ājas ar apst ādījumiem un piem ājas d ārziem. T āpat vair āku ciematu ainav ā ir rakstur īgs mazd ārzi ņu mas īvs, kur saimnieko daudzdz īvok ļu m āju iedz īvot āji. Kā novada ciematu un ciemu teritoriju ainavu degrad ējošu faktoru var min ēt padomju laikos b ūvēt uzs ākt ās un nepabeigt ās daudzdz īvok ļu vai sabiedrisko ēku jaunb ūves. Ciematos atseviš ķu priv ātm āju teritorijas nav element āri sak ārtotas, daudzdz īvok ļu m āju iedz īvot āji pārsvar ā neveido pievilc īgu m ājas apk ārtnes teritoriju. Probl ēmas ciematos sag ādā ar ī sliktais ce ļu un ielu st āvoklis.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pils ētas ainava Pils ētas ainavas izv ērt ēšana un sak ārtošana, k ā ar ī jaunu skata punktu izveidošana ir svar īgi teritorijas pl ānojuma jaut ājumi. Dobeles pils ētai rakstur īgās ainavas saist ītas ar B ērzes upes ieleju un pils ētas v ēsturisko apb ūvi. Pils ēta atrodas sarež ģī tā reljef ā, B ērzes upes l īkumu gleznainajos krastos. Reljefs, dabas apst ākļi, domin ējoš ās pilsdrupas un luter āņ u bazn īcas tornis ir priekšnosac ījumi, kas rada iesp ēju izcelt pils ētb ūvnieciski augstv ērt īgās ainavas un atrast izdev īgākos skatu punktus šo ainavu uztveršanai. 14.gadsimt ā Dobele bija izvietojusies un visa dz īve notika B ērzes upes labaj ā krast ā, bet 15.gadsimt ā ciems veidoj ās ar ī upes kreisaj ā krast ā. Miests veidoj ās trijst ūra form ā, t ā kont ūras dab ā iez īmē tagad ējās Uzvaras, Br īvības un Viestura iela. 19.gadsimta beig ās Tirgus laukum ā uzc ēla pirmos m ūra namus, 20.gadsimta s ākum ā pils ētā tika uzb ūvēts pirmais tr īsst āvu dz īvojamais nams.

2.4.3.att. Dobeles pils ēta, 20.gadsimta 10.-tie gadi Avots: http://www.letonika.lv/groups/?id=2438229&g=3&r =

20.gadsimt ā, padomju b ūvniec ības posma s ākum ā, daudzst āvu dz īvojamo namu būvniec ība tika izv ērsta dienvidu un nedaudz zieme ļu un austrumu virzien ā no Dobeles vecpils ētas, praktiski neskarot B ērzes upes labo krastu, kur atrodas Livonijas orde ņa pils drupas. Š āda apb ūves tendence rad īja ide ālu iesp ēju saglab āt pils ētai to pils ētb ūvniecisko kompoz īciju un apb ūvi, k ādu Dobele ieguvusi laik ā no XVI l īdz XVIII gadsimtam, taču š ī iesp ēja netika izmantota. V ēlāk, cenšoties saglab āt vecpils ētas administrat īvi – sabiedrisk ā centra lomu, pils ētb ūvniec ības pieminek ļa aizsardz ības robež ās uzb ūvētas vair ākas mazpils ētas m ērogam neatbilstošas tipveida daudzst āvu ēkas. T ādējādi tika degrad ēta pils ētas

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts vēsturisk ā centra arhitektoniski – telpisk ā kvalit āte. T ā paša iemesla d ēļ zudušas ar ī vair ākas, no pils ētb ūvniec ības viedok ļa, noz īmīgas ēkas. Analiz ējot pils ētas ainavas un panor āmas no rakstur īgajiem skatu punktiem, iesp ējams izcelt m ūsdienu Dobeles vecpils ētas pozit īvās un negat īvās īpaš ības pils ētb ūvniecisk ā izpratn ē.

2.4.4.att. Dobeles pils ēta, 21.gadsimta 10.-tie gadi Avots: http://aerofoto.posterous.com/dobele

Pils ētas kop ējo ainavu veido daudzie st ādījumi, kas ir gandr īz gar vis ām iel ām un, liel ākoties, koku vainagi ir virs apb ūves augstuma. T āpat pils ētas ainavisko v ērt ību uzlabo tr īs parki – Latviešu m ācītājmuižas, V ācu m ācītājmuižas un Luter āņ u bazn īcas parks un mežaparks „ Ķestermežs”. Kā negat īvu aspektu var min ēt to, ka pils ētas aspt ādījumu strukt ūra nav viendab īga – pils ētas centr ā ir koncentr ēti vair āki skv ēri, daudzst āvu daudzdz īvok ļu rajonos apst ādījumi nav pietiekoši kopti, koki atrodas p ārm ērīgi tuvu viens otram. Pils ētā nav veidota vienota apst ādījumu sist ēma, t ā izveidojusies pak āpeniski, apb ūves un citu faktoru ietekm ē. Daudzst āvu dz īvojamo m āju iekšpagalmu st ādījumi nav veidoti p ārdom ātu projektu rezult ātā. Tāpat ar apst ādījumiem nav norobežoti pils ētas r ūpnieciskie rajoni, kas gan apdraud apk ārtni ar r ūpniecisko pies ārņojumu, gan dara nepievilcīgu kop ējo pils ētas ainavu.

2.5. Vides st āvoklis

Vides kvalit āte ir uzskatāma par priekšnosac ījumu cilv ēka saimnieciskajai darb ībai, vesel ībai, atp ūtai un biotopu past āvēšanai. Vide ir nacion ālā v ērt ība un resurss, kas ietekm ē 72

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts dz īves kvalit āti un var k ļūt par valsts, re ģiona un novada att īst ības faktoru. Apk ārt ējās vides pies ārņojums rada viet ēju, re ģion ālu un glob ālu ietekmi – vesel ības probl ēmas, ēku un meh ānismu boj āšanos korozijas d ēļ , degrad ē apk ārt ējo ainavu un ekosist ēmas. Tieši cilv ēku rīcība ikdien ā un attieksme pret dabu nosaka teritorijas apk ārtnes sakopt ību un dz īvotsp ēju. Dobeles novada vides kvalit āte kopum ā ir v ērt ējama k ā laba un atbilstoša esošajiem normat īviem. Tuv ākaj ā n ākotn ē vides kvalit ātes pasliktin āšan ās draudi novad ā netiek prognoz ēti.

2.5.1. Gaisa kvalit āte

MK noteikumi nosaka kvalit ātes normat īvus ārtelpu gaisam troposf ērā Latvijas teritorij ā, k ā ar ī gaisa kvalit ātes normat īvu nodrošin āšanas termi ņus, gaisu pies ārņojošu vielu pie ļaujamo līmeni vid ē un raksturlielumus, parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiec īgo gaisa kvalit ātes normat īvu p ārsniegumu, pas ākumus, kas veicami, ja gaisa kvalit ātes normat īvi tiek p ārsniegti Saimniecisk ās darb ības rezult ātā rodas divu veidu izmeši gais ā: 1) stacion āro avotu izmeši, kas rodas siltumener ģē tik ā no katlum ājām, r ūpniec ībā u.tml.; 2) mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta, dzelzce ļa u.c.. Līdz īgi k ā Zemgales re ģion ā kopum ā, gaisa kvalit āte novad ā nav aktu ālo vides jaut ājumu lok ā un to var uzskat īt par labu. Dobeles novad ā nav lielu gaisa pies ārņojuma avotu un kopum ā gaisa kvalit āte v ērt ējama k ā atbilstoša esošajiem normat īvajiem aktiem. Novada teritorij ā par neb ūtisku var uzskat īt transportl īdzek ļu rad īto pies ārņojumu. Lai gan novada teritoriju š ķē rso tr īs dzelzce ļa l īnijas, vilciena kust ība pa t ām notiek sam ērā reti un b ūtisku kait ējumu gaisa kvalit ātei nerada. Novada lauku teritorij ā p ārsvar ā notiek lauksaimniecisk ā darb ība, kas nerada gaisa pies ārņojumu, liel āko gaisa pies ārņojumu novada teritorij ā rada pils ētā esošie, lielie r ūpniec ības uz ņē mumi.

2.5.2. Pies ārņot ās un potenci āli pies ārņot ās teritorijas

Pies ārņotu un potenci āli pies ārņotu vietu apsaimniekošana j āveic atbilstoši normat īvo aktu pras ībām. Par vienu no noz īmīgākaj ām vides aizsardz ības jom ām valst ī tiek uzskat īta ūde ņu aizsardz ība no pies ārņojuma. Tas, galvenok ārt, izskaidrojams ar faktu, ka ūdens vid ē notur īgo ķī misko vielu pies ārņojums akumul ējas ļoti ilgi un labv ēlīgos apst ākļos izplat ās plaš ā are ālā.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Kā viens no noz īmīgākajiem ūdens vides pies ārņojuma avotiem ir minams punktveida pies ārņojums, kur ā tiek izdal ītas sekojošas noz īmīgāko punktveida pies ārņojuma avotu grupas: ‹ rūpniecisko atkritumu izg āztuves; ‹ sadz īves atkritumu izg āztuves; ‹ degvielas uzpildes stacijas un naftas b āzes; ‹ bijuš ās ķimik āliju un pestic īdu noliktavas; ‹ lopbar ības kompleksi, c ūku un putnu fermas; ‹ bijuš ās PSRS armijas teritorijas. Dobeles novada potenci āli pies ārņot ās un pies ārņot ās vietas, k ā ar ī to īss raksturojums ir skat āms pielikum ā Nr.3.

2.5.3. Paaugstin āta riska objekti un teritorijas

Apzin āt paaugstin āta riska objektu un teritorijas novad ā ir svar īgi, lai n ākotn ē var ētu veikt sabalans ētu un veiksm īgu teritorijas att īst ību. Paaugstin āta riska teritorijas ir t ās, kuras biež āk nek ā citas apdraud dabas stihijas vai cilv ēku darb ības izrais ītas katastrofas, kas rada materi ālo zaud ējumu vai vides pies ārņojumu. Saska ņā ar Valsts civil ās aizsardz ības pl ānu, atbilstoši katastrofas raksturam, t ās rad īto post ījumu apjomam un rea ģē šan ā iesaist āmo resursu iesp ējām izš ķir: 1) viet ēja m ēroga katastrofas – ja katastrofas rad īto post ījumu apjoms nep ārsniedz vienas pašvald ības administrat īvās teritorijas robežas un skart ās pašvald ības administrat īvaj ā teritorij ā esošie resursi ir pietiekami katastrofas p ārvald īšanai; 2) re ģion āla m ēroga katastrofas – ja katastrofas rad īto post ījumu apjoms p ārsniedz vienas pašvald ības administrat īvās teritorijas robežas un skarto pašvald ību administrat īvaj ā teritorij ā un valst ī esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvald īšanai; 3) valsts m ēroga katastrofas – katastrofas rad īto post ījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai noz īmīgu t ās da ļu un valst ī esošie resursi nav pietiekami katastrofas p ārvald īšanai; 4) dabas katastrofas.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.5.3.1. tabula Paaugstin āta riska teritorijas un objekti Dobeles novad ā Ārkārt ējo situ āciju c ēlo ņi Riska teritorijas un objekti Rūpniecisk ā riska objekti DUS „D.J.”, „L ūcija”, „Astarte Nafta” Dobel ē, r ūpniec ības uz ņē mumi, miner ālm ēslu noliktava Av ārijas ener ģē tikas un komun ālās Katlu m ājas, ūdensvadi, notek ūde ņu saimniec ības objektos att īrīšanas iek ārtas Transporta av ārijas Dzelzce ļa l īnijas R īga-Re ņģ e, Jelgava- Ventspils, Jelgava-Liep āja, valsts galvenais autoce ļš A9 R īga-Skulte-Liep āja, autoce ļi Cilv ēku masu pulc ēšan ās vietas Kult ūras/tautas nami, sporta centri, skolas, pagastu ciemu teritorijas, pils ēta Ēku un b ūvju sagr ūšana Vec ās, neapsaimniekot ās ēkas Ugunsnedrošie un spr ādzienb īstamie objekti Ma ģistr ālais g āzesvads Vides pies ārņojums Potenci āli pies ārņot ās teritorijas, bijušo art ēzisko urbumu viet ās pazemes ūde ņu pies ārņojums, Zebrenes b īstamo atkritumu poligons, b īstamo atkritumu novietne „BAO” AS Gardene. Ar Sosnovska latv āni invad ētās teritorijas novad ā 253,5 ha plat ībā Ugunsgr ēka risks Bīstamo atkritumu novietne „BAO” AS Gardene, sausajos vasaras periodos meža mas īvi un purvi, kas, galvenok ārt, skar Jaunb ērzes, Naud ītes un Zebrenes pagastu, kūlas dedzin āšana, kokapstr ādes uz ņē mumi Pl ūdu teritorijas Appl ūšanas apdraud ētas: B ērzes pag. Milti ņu ciema dienvidu ražošanas teritorijas, teritorijas gar B ērzes upi no B ērzes ciema l īdz Līvb ērzes pag. robež ām, Dobeles pils ētā – Bērzes lab ā krasta palienu p ļavas, posm ā no pils ētas robežas l īdz Br īvības ielai, un kreis ā krasta palienu p ļavas, pie Skolas ielas posm ā līdz Dobeles HES, Vecb ērzes polderis Avots: Dobeles novada pašvald ība

Bīstama apk ārt ējai videi un iedz īvot ājiem ir jebkura novada teritorij ā izvietot ā uz ņē muma av ārija, t āpēc l īdz minimumam j āsamazina av āriju varb ūtība. Saska ņā ar 2011.gada Valsts civil ās aizsardz ības pl ānu, Dobeles pils ētā atrodas tr īs paaugstin ātas b īstam ības objekti: 1) valsts noz īmes paaugstin ātas b īstam ības objekts A/s BAO „Gardenes b īstamo atkritumu novietne” Auru pag. Garden ē;

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2) re ģion ālas noz īmes paaugstin ātas b īstam ības objekts SIA „Okt āns” naftas b āze Dobel ē Uzvaras iel ā 52; 3) re ģion ālas noz īmes paaugstin ātas b īstam ības objekts SIA „TENACHEM” Dobel ē Spodr ības iel ā 3.

2.5.4. Degrad ētās teritorijas

Kā degrad ētas teritorijas novad ā noteiktas teritorijas un b ūves, kas iepriekš tikušas izmantotas vai apb ūvētas, bet pašlaik ir pamestas vai tiek izmantotas nepiln īgi. Būves, pārsvar ā, ir padomju laika saimnieciskie objekti, kuriem nav izdevies atrast pielietojumu mūsdienu ekonomikas apst ākļos – pamat ā t ās ir lopu fermas, kur ās darb ība jau ilgstoši nenotiek. Būves ir da ļē ji nojauktas vai pussagruvušas un izdemol ētas, teritorijas ir vizu āli nepievilc īgas un atz īmējamas k ā ainavu degrad ējošas. Par otru probl ēmgrupu var uzskat īt kolhozu laikos uzcelt ās un ekspluat ācij ā nenodot ās daudzdzīvok ļu ēkas un daudzdz īvok ļu mājas Auru pag. Garden ē. Gardenes ciemat ā vair ākas ēkas ir palikušas neapdz īvotas p ēc Padomju armijas izbraukšanas no Latvijas un laika gait ā t ās ir k ļuvušas pat b īstamas. Degrad ēto teritoriju efekt īva izmantošana nav ats ākama bez iev ērojam ām invest īcij ām to rekultiv ācij ā un ēku rekonstrukcij ā.

2.5.5. Ūdens kvalit āte

Ūdens ir nepieciešams dz īvības procesu uztur ēšanai, l īdz ar to kvalitat īvs ūdens ir viens no vesel ības uztur ēšanas priekšnosac ījumiem un ir b ūtisks sabiedr ības labkl ājības rādītājs. Virszemes ūdens pies ārņojumu, galvenok ārt, izraisa notek ūdeņu novad īšana. Savuk ārt to st āvoklis ir atkar īgs no att īrīšanas iek ārtu esam ības, komun ālo notek ūde ņu att īrīšanas kvalit ātes, r ūpniecisko notek ūde ņu sast āvā esošaj ām b īstamaj ām viel ām, dif ūzā pies ārņojuma no lauksaimniecisk ās ražošanas, lietus ūdens noteces un melior ācijas sist ēmu ekspluat ācijas. Par galveno visu novada upju ūdens kvalit āti ietekm ējošo faktoru var uzskat īt lauksaimniec ību. Liel ās lauksaimniec ības plat ības (59% no novada kopplat ības), zemes intens īva izmantošana un nep ārdom āta zemju apsaimniekošana rada lielu slodzi novada up ēm un var apdraud ēt ūde ņu kvalit āti iekšzemes ūde ņos. Tā k ā lauksaimniec ībā tiek izmantota intens īvā saimniekošana, tad novada pagasti p ēc organisk ā un miner ālm ēslojuma lietošanas ietilpst augsta riska pak āpes kategorij ā. Savuk ārt B ērzes upei liel āko pies ārņojumu rada Dobeles pils ēta. B ērzes upe augšpus pils ētas ir v ērt ējama k ā v āji pies ārņota, ta ču lejpus

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts pils ētas taj ā ir liela biog ēnu koncentr ācija. Ja augšpus Dobeles B ērzes upe atbilst karpveid īgo zivju ūdens pras ībām, tad posms lejpus Dobeles neatbilst normat īvos p ārsniegt ā nitr ītu sl āpek ļa, amonija sl āpek ļa un kop ējā fosfora daudzuma d ēļ . Kvalitat īva dzeram ā ūdens nodrošin āšana visiem Latvijas iedz īvot ājiem ir aktu āla gan no Eiropas ties ību normu izpildes viedok ļa, gan ar ī k ā noz īmīgs sabiedr ības vesel ības jaut ājums. Novad ā dzeramo ūdeni ieg ūst no pazemes ūdens avotiem, kuru kr ājumi piln ībā nodrošina iedz īvot ājus. Dzeramajam ūdenim ir liels dzelzs piemais ījums, kas ir rakstur īgi horizontam, kur ā atrodamies. Novad ā centraliz ētai ūdensapg ādei paredz ēto ūdeni ieg ūst no 41 art ēzisk ās akas. Kvalitat īva dzeram ā ūdens ieguvei ir uzst ādītas 22 ūdens atdzelžošanas iek ārtas.

2.5.6. Atkritumu apsaimniekošana

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam atkritumi tiek iedal īti: 1) bīstamos atkritumos; 2) sadz īves atkritumos. Latvij ā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organiz ēšanu un koordin ēšanu ir atbild īga valsts. B īstamo atkritumu p ārvald ības funkcijas pilda BAPA, kas ir VARAM pārraudz ībā esoša valsts iest āde. V/a BAPA uzdevums ir nodrošin āt b īstamo atkritumu pārstr ādes valsts objektu, sadedzin āšanas iek ārtu, poligonu un citu infrastrukt ūras valsts objektu drošu apsaimniekošanu. Auru pagasta Garden ē atrodas b īstamo atkritumu novietne „BAO” AS. T ā atrodas pietiekami t ālu no apdz īvot ām viet ām un aiz ņem 8,2 ha lielu plat ību. Glab ātuves tehniskais risin ājums atbilst starptautiskajiem noteikumiem un nav paredzams, ka, norm ālu darb ību laik ā, var ētu rasties videi vai cilv ēku vesel ībai kait īgi izmeši. Pat av āriju, piem ēram, ugunsgr ēka gad ījum ā iesp ējam ā ietekme var b ūt neliela un tikai ierobežot ā teritorij ā, objekts kopum ā ir labi piem ērots b īstamo atkritumu uzglab āšanai. No ģeolo ģisk ā viedok ļa, pateicoties m ālainu iežu kl ātb ūtnei ar zem ām filtr ācijas īpaš ībām, teritorija ir j āatz īst par piem ērotu pestic īdu pagaidu glab āšanai. Otra teritorija, kur ā noglab ā b īstamos atkritumus, ir Zebrenes pagast ā esošais b īstamo atkritumu poligons „Zebrene”. Poligons atrodas VARAM piederoš ā teritorij ā 7,2 ha plat ībā, taj ā ir atkritumu pie ņemšanas, p ārfas ēšanas, noglab āšanas un infrastrukt ūras zona. Pl ānotais poligona darb ības ilgums ir 20 gadi, kuru laik ā ir paredz ēts noglab āt 180 000 t b īstamo

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts atkritumu. Poligon ā ir at ļauts noglab āt tikai apstr ādātus b īstamos atkritumus un taj ā tiek iev ērotas visas pras ības, lai nerastos nek āds vides pies ārņojums. Novad ā sadz īves atkritumu sav ākšanu īsteno pašvald ības kapit ālsabiedr ība SIA „Dobeles komun ālie pakalpojumi”. Novada teritorij ā atrodas vair ākas rekultiv ētas sadz īves atkritumu izg āztuves un nav nevienas darbojoš ās. 2.5.6.1.tabula Rekultiv ētās atkritumu izg āztuves Dobeles novada teritorij ā Sadz īves atkritumu Darb ības laika Pagasts Vietas kategorija izg āztuve beigas, gads Auru pag. „Lemkini” 2009. Pies ārņota teritorija Bikstu pag. „Aizupji” 2001. Potenci āli pies ārņota teritorija Dobeles pag. pie „Gl ūdai ņiem” 2001. Potenci āli pies ārņota teritorija Dobeles pag. Lejasstrazdos 2001. Potenci āli pies ārņota teritorija Krim ūnu pag. „Gali ņi” 1995. Potenci āli pies ārņota teritorija Penkules pag. „Ķeturi” 2001. Potenci āli pies ārņota teritorija Zebrenes pag. „Grabas” 2003. Potenci āli pies ārņota teritorija Avots: Dobeles novada pašvald ība

Dobeles novad ā ir ier īkoti dal ītās atkritumu v ākšanas punkti (DAV), pils ētā ir ier īkoti šķiroto atkritumu sav ākšanas punkti. Visi atkritumi tiek nog ādāti atkritumu poligon ā „Brakš ķi” Jelgavas novada L īvb ērzes pagast ā. Lai samazin ātu atkritumu noglab āšanu „Brakš ķos”, novad ā ir j āier īko kompost ēšanas laukums, kur veikt biolo ģiski no ārd āmo atkritumu mul čē šanu.

2.5.7. Kaps ētas un kaps ētu teritorijas

Maz ās kaps ētas ir Latvijas lauku kult ūrainavas neat ņemama sast āvda ļa, kas raksturo trad īcijas un ietver sev ī v ēsturiski noz īmīgas inform ācijas kopumu. Katr ā kaps ētā atspogu ļojas konkr ētās kult ūrv ēsturisk ās vides īpatn ības. Dobeles novada pašvald ības teritorij ā ir 51 kaps ēta, no t ām 21 darbojas, 21 - sl ēgtas, 3 - da ļē ji sl ēgtas (apbed īšanas notiek ļoti reti) un 6 karav īru kapi. Vair ākos novada kapos ir jāuzlabo to labiek ārtojums un teritorijas sakopt ība, k ā ar ī ir nepieciešams risin āt jaut ājumu par Bikstu, Annenieku, V ērpju, Jaunsesavas, Sidrabi ņu, Bērzes un Virkus kapu teritoriju paplašin āšanu. Saska ņā ar normat īvajiem aktiem ap novada kaps ētām ir noteikta 300 m plata aizsargjosla no kaps ētas teritorijas ārējās malas, lai nepie ļautu kaps ētām piegulošo teritoriju sanit āro apst ākļu pasliktin āšanos. 78

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.5.7.1. tabula Dobeles novada kaps ētas Administrat īvā Kaps ēta Statuss teritorija Annenieku kapi Darbojas Bazn īcas kapi Darbojas Annenieku pagasts Karma ču kapi Sl ēgti Vecie kapi Sl ēgti Aus ātu kapi Sl ēgti Sarkankroga kapi Sl ēgti Baronu kapi Sl ēgti Auru pagasts Lielb ērzes kapi Darbojas Jaku kapi Sl ēgti Tīlaišu br āļ u kapi 2. Pasaules kar ā kritušo karav īru kapi Virkus kapi Darbojas Bērzes kapi Da ļē ji sl ēgti Bērzes pagasts Strazdu viduslaiku kapi Sl ēgti Šķibes br āļ u kapi 2. Pasaules kar ā kritušo karav īru kapi Bērzes br āļ u kapi 2. Pasaules kar ā kritušo karav īru kapi Bikstu kapi Darbojas Bikstu pagasts Upes kapi Darbojas Lapsu kapi Sl ēgti Dobeles pils ētas kapi Darbojas Dobeles pils ēta Br āļ u kapi 2. Pasaules kar ā kritušo karav īru kapi Bāļ u kapi Darbojas Bietleru kapi Darbojas Bren ču kapi Darbojas Dobeles pagasts Sidrabi ņu kapi Sl ēgti (vajadz ības gad ījum ā var ats ākt glab āšanu) Nāreiku kapi Sl ēgti Aņģ u kapi Darbojas Bran ču kapi Darbojas Vācu kapi Vācu armijas 1. un 2. Pasaules kar ā Jaunb ērzes pagasts kritušo karav īru apbed ījumi pie Kazupes parka Po ču br āļ u kapi 2. Pasaules kar ā kritušo karav īru kapi Vērpju Darbojas Plu ņķ u Sl ēgti Krim ūnu pagasts Gl ūdas Sl ēgti Vīndedžu Sl ēgti Ilksi ņu Sl ēgti Naud ītes pagasts Meža kapi Darbojas Sēju kapi Darbojas Jaunsesavas kapi Darbojas Kurs īšu kapi Glab ā ļoti reti Te ņu kapi Sl ēgti

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Mūrnieku kapi Sl ēgti Māska ļķ u kapi Sl ēgti Sējas kapi Darbojas Penkules pagasts Pl ēpju kapi Sl ēgti Zemzaru kapi Sl ēgti Gren ču kapi Darbojas Grabu kapi Darbojas Ārīšu kapi Darbojas Zebrenes pagasts Zebrenes (bazn īcas) kapi Glab ā ļoti reti Villiku kapi Sl ēgti Liepkalnu kapi Sl ēgti Slag ūnes kapi Darbojas Avots: Dobeles novada pašvald ība Kaps ētu teritoriju izvietojums ir att ēlots teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā da ļā k ā indeks ētas dabas un apst ādījumu teritorijas DA-1. Novad ā nav nevienas dz īvnieku kaps ētas, tuv ākā – „Citi med ību lauki” atrodas Bab ītes novad ā.

2.6. Aizsarg ājam ās dabas un kult ūrv ēsturisk ās teritorijas un objekti

2.6.1. Īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas

Īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas ir ģeogr āfiski noteiktas plat ības, kas atrodas īpaš ā valsts aizsardz ībā, lai aizsarg ātu un saglab ātu dabas daudzveid ību - retas un tipiskas dabas ekosist ēmas, aizsarg ājamo sugu dz īves vidi, savdab īgas, skaistas un Latvijai rakstur īgas ainavas, ģeolo ģiskos un ģeomorfolo ģiskos veidojumus, dendrolo ģiskos st ādījumus un dižkokus, k ā ar ī sabiedr ības atp ūtai, izgl ītošanai un audzin āšanai noz īmīgas teritorijas. Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju kategorijas Latvij ā nosaka likums „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām”. Latvij ā īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas aiz ņem 11,9% valsts teritorijas. Nelielu da ļu no t ām sast āda Dobeles novada īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas. Aizsarg ājam ās teritorijas iedala sekojoš ās kategorij ās: • dabas rezerv āti; • nacion ālie parki; • biosf ēras rezerv āti; • dabas parki; • dabas pieminek ļi; • dabas liegumi;

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • aizsarg ājamo ainavu apvidi. Novad ā ir divas aizsarg ājamo teritoriju kategorijas: dabas liegums un dabas piemineklis. Dabas pieminek ļu kategorij ā tiek iek ļauti: • ģeolo ģiskie un ģeomorfolo ģiskie dabas pieminek ļi; • aizsarg ājamie koki - viet ējo un svešzemju sugu dižkoki.

Dabas liegumi Zebrus un Sv ētes ezers Natura 2000 teritorija Administrat īvais iedal ījums : Zebrenes un Bikstu pagasts Plat ība : 935 ha Dibin āšanas gads : 1957 Dabas v ērt ības: teritorija izveidota, lai aizsarg ātu Zebrus un Sv ētes ezerus un to apk ārt ējo ainavu. Dabas lieguma galveno da ļu aiz ņem eitrofi ezeri, sastopami ar ī purvaini meži un miner ālviel ām bag āti avoti un avotu purvi. 2001.gad ā, p ēc 60 gadu p ārtraukuma, atkal konstat ēta dzelten ā dzegužkurp īte, ir ar ī neliela l ēze ļa lipares popul ācija. Ezers ir piem ērota barošan ās vieta ret ām un īpaši aizsarg ājam ām siksp ārņu sug ām un noz īmīga putnu aizsardz ības vieta. Liegumam ir izstr ādāts dabas aizsardz ības pl āns laika periodam no 2004. l īdz 2014.gadam un 16.05. 2006. pie ņemti MK noteikumi Nr.390 "Dabas lieguma "Zebrus un Sv ētes ezers" individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi".

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.6.1.1. att. Dabas lieguma Zebrus un Sv ētes ezers atrašan ās vietas sh ēma Avots: Dabas aizsardz ības p ārvalde

Līvb ērzes liek ņa Natura 2000 teritorija Administrat īvais iedal ījums: Dobeles novada Jaunb ērzes pagasts un Jelgavas novada Līvb ērzes pagasts. Plat ība: 144 ha Dibin āšanas gads: 1999 Dabas v ērt ības: izcili p ārmitru platlapju (ošu, melnalkš ņu, apšu) meži. Piemistrojum ā ar ī ozoli. Teritorij ā daudz retu un aizsarg ājamu putnu sugu, konstat ēta reta siksp ārņu suga - br ūnais garausainis. Viena no vist ālāk uz rietumiem izvirz ītaj ām atradn ēm ES Biotopu direkt īvas sugai - spilvainajam anc ītim. Sastopamas ar ī t ādas aizsarg ājamas putnu sugas k ā melnais st ārķis, vakarl ēpis, vid ējais, tr īspirkstu un baltmuguras dzenis, meln ā un pel ēkā dzilna. Liegumam izstr ādāts dabas aizsardz ības pl āns 2011.-2020.gadam.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.6.1.2.att. Dabas lieguma Līvb ērzes liek ņa atrašan ās vietas sh ēma Avots:Dabas aizsardz ības p ārvalde

Skujaines un Sv ētaines ieleja Natura 2000 teritorija Administrat īvais iedal ījums: Dobeles novada Penkules pagasts un Tērvetes novada Tērvetes un Bukaišu pagasts. Plat ība: 130 ha Dibin āšanas gads: 2004 Dabas v ērt ības: dabas liegums izveidots, lai aizsarg ātu ES noz īmes un Latvij ā aizsarg ājamus meža, p ļavu, atsegumu un avotu biotopus, k ā ar ī neregul ētu upju ielejas, kas Zemgal ē ir reti sastopamas. Noz īmīgākie ES Biotopu direkt īvas 1.pielikuma biotopi ir bore ālie meži, p ārmitri platlapju meži, upju straujteces, miner ālviel ām bag āti avoti un avotu purvi, nog āžu un gravu meži un avoti, kas veido avotka ļķ us. Sastopamas četras īpaši aizsarg ājamas augu sugas: liel ā zvaigzn īte (atrodama tikai Zemgal ē), st āvlapu dzegužpirkst īte,

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts bezdel īgacti ņa, r ūsgan ā melncere, k ā ar ī ES Biotopu direkt īvas 1.pielikuma suga - spilvainais anc ītis. Liegumam izstr ādāts dabas aizsardz ības pl āns 2011.-2020.gadam.

2.6.1.3.att. Dabas lieguma Skujaines un Sv ētaines ielejas atrašan ās vietas sh ēma Avots:Dabas aizsardz ības p ārvalde

Dabas pieminek ļi. Novad ā, ar 17.04.2001. MK noteikumiem Nr.175 „Noteikumi par aizsarg ājamiem ģeolo ģiskajiem un ģeomorfolo ģiskajiem dabas pieminek ļiem”, ir noteikts viens dabas piemineklis – Zebrus avoti. Zebrus avoti ir ainavisku avotu grupa, kas atrodas Bikstu pagast ā (dabas pieminek ļu sh ēmu skat īt pielikum ā Nr.5).

2.6.1.1.tabula 84

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Ģeolo ģisk ā un ģeomorfolo ģisk ā dabas pieminek ļa “Zebrus avoti” robežu apraksts Nr. Robežposmu Pa k ādiem pl āna situ ācijas elementiem robeža noteikta p.k. numurs p ēc pl āna Saimniec ība “Avoti” 1. 1-2 No saimniec ības “Avoti” dienvidaustrumu st ūra Zebrus ezera krast ā 100 m uz zieme ļaustrumiem augšup pa nog āzi l īdz t ās augš ējai malai 2. 2-3 600 m uz zieme ļrietumiem pa kroti (saimniec ības “Avoti” teritorij ā) aptuveni 100 m no ezera 3. 3-4 100 m uz dienvidrietumiem lejup pa nog āzi l īdz Zebrus ezeram 4. 4-1 600 m uz dienvidaustrumiem gar ezeru l īdz s ākumpunktam Avots: MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsarg ājamiem ģeolo ģiskajiem un ģeomorfolo ģiskajiem dabas pieminek ļiem”

Atsevišķu aizsarg ājamo dz īvnieku, augu un s ēņ u aizsardz ībai nepieciešam ības gad ījum ā var izveidot mikroliegumus, kuru izveidošanas k ārt ību nosaka normat īvie akti. Dobeles novada teritorij ā ir noteikti 43 mikroliegumi, kuros ir aizliegtas vai ierobežotas darb ības, kas apdraud tur esoš ās ret ās sugas vai biotopu past āvēšanu. Mikroliegumu sarakstu skat īt pielikum ā Nr.6. Dabas pieminek ļu kategorij ā tiek iek ļauti aizsarg ājamie koki – viet ējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apk ārtm ērs 1,3 metru augstum ā no koka sak ņu kakla vai augstums nav maz āks par 2010.gada 16. marta MK noteikumu Nr.264 „Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi 2.pielikum ā noteiktajiem izm ēriem). Dižkoku esam ība, k ā ar ī to apdz īvojošo sugu daudzveid ība, ir labs vides kvalit ātes raksturojums. Dižkoki uztverami k ā patst āvīga ekosist ēma un ir dz īvestelpa daudz ām ret ām un apdraud ētām z īdītāju, putnu, kukai ņu, s ēņ u u.c. organismiem un tiem ir liela noz īme visp ārējās biolo ģisk ās daudzveid ības saglab āšan ā. Novada teritorij ā esošo aizsarg ājamo koku sarakstu skat īt pielikum ā Nr.4. Novada teritorij ā ir vair āki viet ējās noz īmes st ādījumi – parki. T ās ir m āksl īgi veidotas teritorijas, kuru apst ādījumus veido 80 – 100 gadus veci koki, t ās p ārst āv dendrolo ģisk ās un kult ūrv ēsturisk ās v ērt ības un ir piem ērotas sabiedr ības atp ūtai un audzin āšanai. Novada dendrolo ģiskie st ādījumi ir noteikti k ā viet ējas noz īmes aizsarg ājam ās teritorijas: • Dobeles pils ētā: mežaparks „ Ķestermežs”, Latviešu m ācītājmuižas parks, V ācu mācītājmuižas parks un Luter āņ u bazn īcas parks; • Penkules pagast ā: Penkules skolas apst ādījumi; Penkules bazn īcas apst ādījumi un Penkules kult ūras nama apst ādījumi;

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • Auru pagast ā: Auru ciema parks 2,6 ha plat ībā. Parka teritorij ā izb ūvēta neliela estr āde; • Krim ūnu pagast ā: Skolas parks, kas atrodas Krim ūnu ciemat ā pie skolas, ir izkopts un papildin āts ar jauniem st ādījumiem, kuri veikti par godu daž ādiem notikumiem, park ā ier īkota ugunskura vieta, Ak āciju ciemat ā Audžu muižas parks (nekopts priv ātīpašums), Krim ūnu ciemat ā „Iepaz īšan ās d ārzs”, kur ā st ādījumus uzs ākts veikt 2008.gad ā un Krim ūnu ciemat ā „Smilšu pulkstenis”, kurš iest ādīts 2009.gad ā; • Dobeles pagast ā: parks Lejasstrazdu ciemat ā, iepretim skolai; • Naud ītes pagast ā: Naud ītes ciem ā atrodas ūdenskr ātuve, kuras mal ā ir izveidots parks ar br īvdabas estr ādi 1,1 ha plat ībā un Apguldes ciema Vecapguldes muižas parks, kurš ir valsts aizsarg ājams kult ūras piemineklis, parka plat ība ~ 8,0 ha, t.sk. mežaparks 5,3 ha. Parka liel ākā da ļa atrodas priv ātīpašum ā; • Zebrenes pagast ā: Zebrenes centra parks; • Bikstu pagast ā: parks pie Bikstu pamatskolas; • Annenieku pagast ā: izkopta teritorija pie B ērzes upes. Novada parku teritorijas pl ānojuma grafiskaj ā da ļā atseviš ķi nav izdal ītas, t ās ir iek ļautas dabas un apst ādījumu teritorij ās. Ar Dobeles novada teritorijas pl ānojumu k ā ainaviski nozīmīgas un novada m ērog ā aizsarg ājamas dabas teritorijas ir noteiktas B ērzes, Sesavas un Auces upes ieleju teritorijas.

2.6.2.Kult ūras pieminek ļi

Kult ūras pieminek ļi ir kult ūrv ēsturisk ā mantojuma da ļa - senkapi, kaps ētas, iev ērojamu personu darb ības vietas, pils ētu v ēsturiskie centri, k ā ar ī ēkas un to grupas, mākslas darbi, iek ārtas un interjera priekšmeti, kuriem ir v ēsturiska, zin ātniska, m ākslinieciska vērt ība.

2.6.2.1. tabula 86

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Dobeles novada kult ūrv ēsturisko pieminek ļu veidi Vērt ību grupa un pieminek ļu veids Skaits Valsts noz īmes, t.sk.: 41 arheolo ģijas 21 arhitekt ūras 15 mākslas 3 pils ētb ūvniec ības 1 vēsturiska notikuma vieta 1 Viet ējas noz īmes, t.sk.: 68 arheolo ģijas 14 arhitekt ūras 54 Avots: VKPAI

Novad ā kop ā ir 109 valsts aizsardzības kult ūras pieminek ļi – 68 viet ējas noz īmes un 41 valsts noz īmes piemineklis. Valsts un viet ējas noz īmes aizsarg ājamo nekustamo kult ūras pieminek ļu sarakstu skat īt pielikum ā Nr.7. Kult ūras pieminek ļi un to aizsargjoslas att ēlotas pl ānojuma grafiskaj ā daļā , pieminek ļu izmantošanas nosac ījumi ietverti „Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos”.

2.7. Apdz īvojuma strukt ūra un iedz īvot āju raksturojums

Ģeogr āfiski Dobeles novads atrodas Latvijas centr ālās da ļas rietumos. Novada apdz īvoto vietu telpisk ā strukt ūra, saska ņā ar administrat īvo teritoriju un apdz īvoto vietu likumu, ir raksturojama ar tr īs veidu apdz īvoto vietu tipiem: • pils ēta; • ciemi; • viens ētas.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.7.1.att. Iedz īvot āju sadal ījums (%) Dobeles novad ā uz 01.01.2012. Avots: PMLP

Visa Dobeles novada apdz īvojuma strukt ūru var uzskat īt par monocentrisku, jo iedz īvot āju liela da ļa dz īvo novada centr ā - Dobeles pils ētā (45,69%). Dobeles pils ēta ir novada centrs, t ā ir izgl ītības, pakalpojumu, atp ūtas, darba vieta ar ī p ārējiem novada iedz īvot ājiem. Dobele ir daudzfunkcion āla pils ēta, ar centra ietekmi uz p ārējo novada teritoriju - liel ākā da ļa novada iedz īvot āju regul āri vai vismaz reizi ned ēļā apmekl ē pils ētu (iepirkšan ās nol ūkos, ārstniec ības pakalpojumu sa ņemšanai, dokumentu k ārtošanai, atp ūtai utt.). Novada centrs – Dobeles pils ēta ir noteikta k ā re ģiona noz īmes att īst ības centrs. Kā novada noz īmes att īst ības centri ir noteikti Ka ķenieki, Biksti, Jaunb ērze, Krim ūnas, Naud īte un Penkule, savuk ārt, Annenieki, Ķirp ēni, Auri, Gardene, Milti ņi, Š ķibe, B ērze, Aizstrautnieki, Lejasstrazdi, Ak ācijas, Apgulde un Zebrene – ir viet ējas noz īmes att īst ības centri, kas raksturojas ar kompaktu daudzdz īvok ļu ēku un savrupm āju izvietojumu, un att īst ītu inženiertehnisko un publisko infrastrukt ūru. Apdz īvojuma strukt ūru pagastos var raksturot p ēc iedz īvot āju skaita, pakalpojumu pieejam ības, apb ūves un sasniedzam ības. Starp apdz īvotaj ām viet ām šaj ā zi ņā past āv lielas atš ķir ības. Katr ā novada pagast ā ir viens vai vair āki ciemi un ar ī citas bl īvi apdz īvotas vietas, kur ām nav ciema statusa, un t ās past āv jau no kopsaimniec ību laikiem. B ūtiskas izmai ņas novada pagastu att īst ībā ienesa kopsaimniec ību sabrukums. Bijušo lielo kolhozu un sovhozu centri s āka zaud ēt savu noz īmi un pievilc ību, jo pašvald ības nesp ēja nodrošin āt optim ālu 88

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts infrastrukt ūras uztur ēšanu. Lielu lomu apdz īvojuma strukt ūras izmai ņā s ienesa īpašumu atg ūšanas process. Novada teritorij ā p ēdējo 30 gadu laik ā nav izveidots neviens jauns ciems vai ciemats. 2.7.1.tabula Ciemi un citas bl īvi apdz īvotas vietas Dobeles novad ā uz 01.07.2011. Administra Nr. Bl īvi Iedz. Iedz. % no tīvā sh ēmā Ciems apdz īvota skaits skaits pagasta iedz. teritorija vieta pagast ā Annenieku 1095 pag. 1. Ka ķenieki 550 50,23 2. Annenieki 80 7,31 Auru pag. 3376 3. Ķirp ēni 356 10,55 4. Auri 305 9,03 5. Gardene 1484 43,96 6. Lielb ērze 288 8,53 7. Liepziedi 173 5,12 Bērzes pag. 1932 8. Milti ņi 600 31,06 9. Bērze 280 14,49 10. Šķibe 400 20,70 11. Run či 70 3,62 12. Vilci ņi 50 2,59 Bikstu pag. 1044 13. Biksti 290 27,78 14. Mazbiksti 75 7,18 15. Upenieki 103 9,87 16. Jaun ā m āja 12 1,15 17. Bikstu 46 4,41 stacija 18. Līvi 47 4,50 Dobeles 925 pag. 19. Aizstrautnie 245 26,49 ki 20. Lejasstrazdi 489 52,86 21. Bērzbe ķe 47 5,08 22. Bitenieki 12 1,30 Jaunb ērzes 1077 pag. 23. Jaunb ērze 680 63,14 Krim ūnu 1202 pag.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 24. Ak ācijas 235 19,55 25. Krim ūnas 470 39,10 26. Ceri ņi 103 8,57 27. Degu muiža 11 0,92 28. Lauci ņi 27 2,25 29. Par ūķ is 50 4,16 Naud ītes 841 pag. 30. Apgulde 171 20,33 31. Naud īte 344 40,90 32. Līdumi 46 5,47 Penkules 1021 pag. 33. Penkule 448 32,32 34. Ābeles 38 3,72 35. Ālave 19 1,86 36. Baldonas 31 3,04 37. Ezeri ņi 47 4,60 38. Skujaine 66 6,46 39. Vecvagares 83 8,13 Zebrenes 549 pag. 40. Zebrene 290 52,82 Avots: Dobeles novada pašvald ība

Liel ākā da ļa novada pagastu iedz īvot āju izv ēlas dz īvot ciemos vai cit ās bl īvi apdz īvot ās viet ās, bet ne viens ētās.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

47,2 Zebrenes pag. 52,8 28,3 Penkules pag. 71,7 33,3 Naudītes pag. 66,7 25,5 Krimūnu pag. 74,5 Viensētās, % 36,9 Jaunbērzes pag. 63,1 14,3 Dobeles pag. 85,7 45,1 Iedzīvotāju skaits Bikstu pag. 54,9 ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, % 27,5 Bērzes pag. 72,5 22,8 Auru pag. 77,2 42,8 Annenieku pag. 57,2

0,0 20,0 40,0 60,0 80,0 100,0

2.7.2. att. Novada pagastu iedz īvot āju īpatsvars p ēc apdz īvojuma strukt ūras (01.01.2012.) Avots: Dobeles novada pašvald ība

Iedz īvot āju raksturojums Tāpat k ā vis ā valst ī, ar ī novad ā iedz īvotāju skaitam ir tendence ar katru gadu samazin āties un novad ā uz 01.01.2012. bija 23 843 iedz īvot āji.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.7.3. att. Novada iedz īvot āju skaita dinamika (2008.-2012.gads) Avots: PMLP

No visiem novada iedz īvot ājiem 47,5% jeb 11 326 ir v īrieši un 52,5% jeb 12 517 – sievietes.

Pēc vecuma strukt ūras novada iedz īvot āji dal ās trij ās grup ās:

• līdz darbasp ējas vecumam;

• darbasp ējas vecum ā;

• pēc darbasp ējas vecuma.

Četru gadu period ā novad ā ir samazin ājies iedz īvot āju l īdz darbasp ējas vecumam un darbasp ējas vecuma iedz īvot āju skaits un palielin ājies iedz īvot āju p ēc darbasp ējas vecuma skaits. Iedz īvot āju skaita attiec ība starp vis ām trij ām vecuma grup ām atspogu ļo novada iedz īvot āju sast āva novecošan ās procesus.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.7.4.att. Novada iedz īvot āju sadal ījums p ēc vecuma strukt ūras 2009.-2012.gada s ākum ā Avots: PMLP

Bērnu un iedz īvot āju p ēc darbasp ējas vecuma attiec ību pret darbasp ējas vecuma iedz īvot ājiem raksturo demogr āfisk ā slodze. 2011.gada s ākum ā novad ā uz 1000 darbasp ējīgiem iedz īvot ājiem bija 507,03 b ērni un pensijas vecuma iedz īvot āji, Zemgales re ģion ā – 505,2 un valst ī 519,5.

Bērnu skaits uz 1000 darbaspējas Pensijas vecuma iedzīvotāju vecuma iedzīvotājiem skaits uz 1000 darbaspējas vecuma iedzīvotājiem 230,00 229,13 226,63 300,00 220,00 222,13 220,09 292,60 275,98 279,06 284,90 210,00 250,00 2009 2010 2011 2012 2009 2010 2011 2012

2.7.5. att. Demogr āfisk ās slodzes dinamika Dobeles novad ā 2009.-2012.gada s ākum ā Avots: PMLP

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Novada iedz īvot āju skaitam nemit īgi samazinoties, atbilstoši sar ūk ar ī iedz īvot āju bl īvums uz 1 km 2. 2.7.3. tabula

Iedz īvot āju bl īvums Dobeles novad ā 2008.-2012.gada s ākum ā, cilv./km 2

Administrat īvā 01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.01.2011 01.01.2012. teritorija Annenieku pag. 13,91 13,66 13,26 13,02 12,57 Auru pag. 29,31 29,40 29,23 30,47 30,19 Bērzes pag. 24,99 24,42 24,26 24,04 23,72 Bikstu pag. 10,92 11,00 10,86 10,92 10,65 Dobele 1 395,13 1 405,13 1 401,75 1 383,25 1 361,88 Dobeles pag. 13,45 13,11 13,07 12,89 12,59 Jaunb ērzes pag. 10,28 10,15 9,97 9,76 9,74 Krim ūnu pag. 17,55 17,14 17,10 16,99 16,92 Naud ītes pag. 10,04 9,90 9,64 9,48 9,21 Penkules pag. 14,94 14,59 14,35 14,11 13,81 Zebrenes pag. 6,21 6,19 6,23 6,20 6,01 Dobeles novads 27,64 27,56 27,37 27,23 26,80 Zemgales re ģions 26,4 26,3 26,1 25,8 25,52 Latvija 35,2 35,0 34,8 34,5 34,34 Avots: Dobeles novada pašvald ība

Sal īdzinot iedz īvot āju bl īvumu uz 1 km 2 novad ā un Zemgales re ģiona r ādītājus, redzams, ka novad ā tas ir nedaudz liel āks, bet sal īdzinot ar vid ējo Latvijas iedz īvot āju bl īvumu – maz āks. Ap Dobeles pils ētu izvietotie Auru un B ērzes pagasts ir sam ērā bl īvi apdz īvotas vietas (iedz īvot āju bl īvums uz 1 km 2, attiec īgi, 30,39 iedz/km 2 un 23,96 iedz/km 2). Otri divi pagasti, kas robežojas ar pils ētu ir Krim ūnu un Dobeles pagasts. Abos pagastos, sal īdzinot novada griezum ā, ir vid ējs iedz īvot āju bl īvums uz 1 km 2 (attiec īgi 17,00 iedz/km 2 un 12,71 iedz/km 2). Starp pils ētu un š īm apdz īvotaj ām viet ām ir ciešas savstarp ējās saiknes, jo pagastu iedz īvot āji izmanto pakalpojumus, kas pieejami Dobel ē, da ļai iedz īvot āju dz īves vieta ir pagastos, bet str ādāt brauc uz pils ētu, un otr ādi. Viszem ākais iedz īvot āju bl īvums uz 1 km 2 ir pagast ā, kas atrodas vist ālāk no novada centra – Zebrenes pagast ā, tikai 6,06 iedz īvot āji uz 1 km 2.

2.8. Satiksmes infrastrukt ūra

Laba sasniedzam ība ir izš ķirošs priekšnosac ījums vietas, novada un re ģiona līdzsvarotai att īst ībai.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.8.1.att. Valsts autoce ļi Dobeles novada teritorij ā Avots: Dobeles novada pašvald ība

Autoce ļu t īkls ir viens no galvenajiem transporta infrastrukt ūras pamata elementiem, tas nodrošina iedz īvot āju mobilit āti un veicina novada ekonomisko aktivit āti. Dobeles novad ā ir sam ērā labi sazarots ce ļu t īkls.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.8.1.tabula Valsts, re ģion ālās un viet ējās noz īmes autoce ļi Dobeles novad ā Zemes nodal ījuma Aizsargjosla Autoce ļa Nr. Autoce ļa nosaukums josla no no autoce ļa autoce ļa ass, ass, m m Valsts autoce ļi A9 Rīga – Skulte – Liep āja 100 Re ģion ālie autoce ļi P96 Pūri- Auce – Gr īvaiši 60 P97 Jelgava – Dobele- Annenieki 60 P98 Jelgava – Tukums 60 P102 Dobele- Jaunb ērze 60 P103 Dobele- Bauska 60 P104 Tukums – Auce - Lietuvas robeža 60 Viet ējie autoce ļi V1098 Dobele – Krim ūnas – Za ļenieki - Ūzi ņi 30 V1100 Biksti – Lieluži 30 V1101 Dobele – Lestene – Tukums 30 V1102 Līvb ērzes stacija – B ērze 30 V1103 Šķibes skola – B ērze 30 V1104 Luksti ņi – Dungas 30 V1105 Krim ūnu stacija – Š ķibe 30 V1106 Augstkalne – B ēne 30 V1112 Tērvete – Penkule 30 V1122 Apguldes stacija – Bukaiši 30 V1123 Jaunsesava – Penkules stacija 30 V1124 Naud īte – Apguldes meh.skola 30 V1125 Auri – Apguldes dzirnavas 30 V1126 Dobele – Penkule 30 V1127 Dobele – B ēne 30 V1128 Dobele – Īle – Auce 30 V1129 Naud īte – Slag ūne – Upenieki 30 V1130 Ka ķenieki – Slag ūne 30 V1131 Biksti – Apšenieki 30 V1132 Pievedce ļš Bikstu stacijai 30 V1133 Pievedce ļš Annenieku HES 30 V1138 Pievedce ļš Auru stacijai 30 V1140 Jaunsesava – Ziedugravas 30 V1428 Jur ģi – Jostas stacija – Upenieki 30 V1457 Annenieki - Jaunpils 30 Avots:VAS „Latvijas Valsts ce ļi”

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Novada autoce ļu infrastrukt ūras t īkl ā iek ļaujas ar ī novada pašvald ības ce ļi, m āju un uz ņē mumu piebraucamie ce ļi un meža ce ļi. Izv ērstu pašvald ības autoce ļu sarakstu skat īt pielikum ā Nr. 8. 2.8.2. tabula Pašvald ības autoce ļu raksturojums

Ce ļu seguma veids bas ī Asfalta Melnais Grants i, km ļ segums segums segums Bru ģis Bez seguma Betons teritorija ce ā v Pašvald Administrat ī km % km % km % km % km % km % Annenieku pag. 65,04 3,53 5,43 51,05 78,49 0,33 0,51 10,13 15,58 Auru pag. 68,34 5,9 8,63 57,97 84,83 0,27 0,40 0,8 1,17 3,4 4,98 Bērzes pag. 63,61 9,38 14,75 54,23 85,25 Bikstu pag. 56,44 2,86 5,07 48,05 85,13 5,53 9,80 Dobeles pag. 67,13 1,43 2,13 5,77 8,60 59,93 89,27 Jaunb ērzes pag. 60,27 2,04 3,38 46,93 77,87 11,3 18,75 Krim ūnu pag. 47,48 1,51 3,18 37,62 79,23 0,04 0,08 8,31 17,50 Naud ītes pag. 52,04 1,17 2,25 27,34 52,54 23,53 45,22 Penkules pag. 48,91 3,81 7,79 45,10 92,21 Zebrenes pag. 69,02 5,0 7,24 64,02 92,76 Avots: Dobeles novada pašvald ība

Autoce ļu t īkla att īst ība pagastos ir viens no priekšnoteikumiem lauku teritoriju sabalans ētai att īst ībai. Nepiev ēršot uzmanību ce ļu sak ārtošanai, pak āpeniski veidojas teritorijas ar apgr ūtin ātu satiksmi, pasliktin ās teritoriju sasniedzam ība. Pašvald ības ce ļi novad ā ir nolietojušies un lielai da ļai to ir nepieciešami rekonstrukcijas un labošanas darbi. Dobeles novada teritorij ā (gan pils ētā, gan liel ākaj ās apdz īvotaj ās viet ās) k ā viena no probl ēmām ir ietvju tr ūkums gar iel ām un ce ļiem, kas apdraud gājēju droš ību. Dobeles pils ētā un liel ākaj ās apdz īvotaj ās viet ās tr ūkst autost āvvietu, t ādējādi automaš īnas tiek novietotas ielu mal ās, apgr ūtinot g ājēju p ārvietošanos un autosatiksmi, vai za ļaj ās zon ās.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.8.2. att. Vid ējā diennakts satiksmes intensit āte 2010.gad ā valsts galvenajos autoce ļos Avots: VAS „Latvijas Valsts ce ļi”

Mežu ce ļi Mežu ce ļi Dobeles novad ā ir 148,0 km, kas, galvenok ārt, savieno mežu nogabalus ar pašvald ību vai valsts ce ļiem, visi mežu ce ļi atrodas AS „Latvijas Valsts meži” vald ījum ā. Meža ce ļi ir ar grants vai grunts segumu, to uztur ēšanu veic AS „Latvijas Valsts meži”. Izv ērstu mežu ce ļu sarakstu skat īt pielikum ā Nr.9 un AS „Latvijas Valsts mežu” pl ānotos darbus uz meža ce ļiem pielikum ā Nr.10. Dzelzce ļš Pētījumi un dati par emisij ām gais ā r āda, ka gaisa pies ārņojums, ko rada dzelzce ļa pārvad ājumi ir daudzk ārt maz āks nek ā citiem transporta veidiem. Dzelzce ļa satiksmes izmantošana ir viens no videi draudz īgākajiem p ārvietošan ās veidiem. Rietumeirop ā šis ir viens no vispopul ārākajiem transporta l īdzek ļiem, ta ču viscaur Latvij ā dzelzce ļa satiksme zaud ēja savu popularit āti p ēc Padomju laikiem. Dobeles novada teritoriju š ķē rso tr īs dzelzce ļa l īnijas: V Tukums II - Jelgava (Jaunb ērzes pagasta teritorij ā);

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts V Jelgava – Liep āja (B ērzes, Krim ūnu, Dobeles, Annenieku, Bikstu pagasta un Dobeles pils ētas teritorij ā). V Gl ūda – Re ņģ e – valsts robeža (Krim ūnu, Auru, Naud ītes un Penkules pagasta teritorij ā). Dobeles novadu š ķē rsojoš ās dzelzce ļa l īnijas ir redzamas 2.8.3. att ēlā un 2.8.4. att ēlā. Pa vis ām trijām l īnij ām kravu un pasažieru p ārvad ājumi tika veikti jau pag ājuš ā gadsimta 30.- tajos gados.

2.8.3.att. Latvijas dzelzce ļu karte 1930.-to gadu beigas Avots: www.wikipedia.lv

Patreiz jebk ādi p ārvad ājumi ir p ārtraukti l īnij ā Gl ūda – Re ņģ e – valsts robeža un t ā netiek izmantota. Līnija Jelgava - Liep āja tiek izmantota pasažieru un kravu p ārvad ājumiem, savuk ārt l īnij ā Tukums II - Jelgava tiek veikti tikai kravu p ārvad ājumi.

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.8.4. att. Latvijas dzelzce ļu karte Att ēls: http://www.transport.lv/?sadala=106

Tranz īta koridors Latvijas tranz īta koridoru veido 10 ostas, divi naftas un viens naftas produktu ma ģistr ālais cauru ļvads, labi att īst īts autoce ļu un dzelzce ļa t īkls, k ā ar ī vair ākas lidostas.

2.8.6.att. Latvijas tranz īta koridors Avots: http://www.transport.lv/?sadala=102

2.8.6. att ēlā redzams, ka Dobeles novada Jaunb ērzes pagastu š ķē rso naftas un naftas produktu cauru ļvads un Annenieku un Jaunb ērzes pagastu š ķē rso g āzes vads.

100

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Sabiedriskais transports Sabiedriskais transports ir organiz ēts, lai nodrošin ātu cilv ēkiem ērtu un ātru saikni ar vi ņu darba un dz īves viet ām, iepirkšan ās, vesel ības aizsardz ības, izgl ītības, valsts un pašvald ību pakalpojumu sa ņemšanas viet ām un atp ūtas iest ādēm. Novada teritorij ā tiek nodrošin āti sabiedriskie p ārvad ājumi gan ar satiksmes autobusiem, gan ar taksometriem. Novada teritoriju š ķē rso d īze ļvilciena maršruts Jelgava - Liep āja, kas nodrošina pasažieru p ārvad ājumus pa dzelzce ļu.

2.8.5. att. Pasažieru p ārvad ājumu dzelzce ļu maršrutu sh ēma Avots: www.ldz.lv

Lidostas un ostas Novad ā ir tr īs priv āti mazie lidlauki - Krim ūnu, Dobeles un Penkules pagast ā. Tie patreiz netiek izmantoti un ar ī lidlauku perspekt īva šobr īd nav skaidra. Dobeles novads atrodas ļoti izdev īgā ģeogr āfisk ā situ ācij ā – tas ir tuvu gan Latvijas lidost ām, gan ost ām, tuv ākā starptautisk ā pasažieru un kravu p ārvad ājumu lidosta ir lidosta „R īga”, kas atrodas 75 km att ālum ā. Novads atrodas 35 km att ālum ā no Tukuma lidostas, kas šobr īd tiek att īst īta k ā starptautiska lidosta un 150 km att ālum ā no Liep ājas lidostas, kas ir starptautiskiem lidojumiem sertific ēta re ģion ālā lidosta. Novadam tuv ākā osta atrodas R īgā, aptuveni 80 km att ālum ā, nedaudz t ālākas ir Liep ājas osta – 150 km un Ventspils osta – 166 km.

101

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.9. Inženiertehnisk ā infrastrukt ūra

Dobeles novad ā infrastrukt ūras veidiem ir atš ķir īgas vald ījuma ties ības – b ūves pieder gan valstij, gan pašvald ībai, gan priv ātām strukt ūrām, l īdz ar to ar ī tiek pielietoti atš ķir īgi katras nozares apsaimniekošanas principi un att īst ības iesp ējas.

2.9.1. G āzes apg āde

Dobeles novada teritorij ā atrodas sabiedr ības ekspluat ācijas iecirk ņa „G āzes transports” eskpluat ācijas zon ā esoši g āzesvadi: 1) gāzesvadi ar spiedienu virs 1,6 megapask āliem (p ārvades g āzesvadi) Iecava – Liep āja DN 500 mm un DN 350 mm; 2) pārvades g āzesvada atzars uz GRS „N ākotne” DN 150 mm; 3) pārvades g āzesvada atzars uz GRS „Dobele” DN 200 mm; 4) pārvades g āzesvada atzars uz GRS „Sloka” DN 250 mm; 5) pārvades g āzesvada atzars uz GRS „Dzirkstele” DN 150 mm un sabiedr ības Jelgavas iecirk ņa ekspluat ācijas zon ā esoši: 1) augst ā spiediena (P<0,6 Mpa) sadales g āzesvadi un to iek ārtas; 2) vid ējā spiediena (P<0,4 Mpa) sadales g āzesvadi un to iek ārtas; 3) zem ā spiediena (P<0,005 Mpa) sadales g āzesvadi un to iek ārtas. Gāzes vadu garums novada teritorij ā ir 164 466 m, tie š ķē rso Annenieku, Auru, B ērzes, Bikstu, Jaunb ērzes un Krim ūnu pagastu ar vienu atzares galapunktu Dobeles pilsētā. Novad ā atrodas 7 g āzes regul ēšanas punkti ēkā (GRP), 14 g āzes regul ēšanas punkti skap ī un 221 m ājas regulators, pakalpojuma sa ņē mēji ir gan iedz īvot āji, gan pašvald ības un valsts iest ādes, gan uz ņē mumi.

2.9.1.1. tabula Dobeles novada g āzes apg āde

102

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts v ī jais ē Zemais Vid teritorija teritorija Augstais MR, gab.MR, GRP, gab. ā SGRP, gab. spiediens, m spiediens, m spiediens, m Administrat Annenieku pag. 3086 780 6645 1 1 1 Auru pag. - 4088 - - - 26 Bērzes pag. 13389 1667 31058 4 5 8 Bikstu pag. 7921 - 4422 - 3 4 Dobeles pag. - - 3750 - - - Dobeles pils ēta 25722 9405 - 1 3 177 Jaunb ērzes pag. 3029 1016 4981 1 2 6 Krim ūnu pag. 280 1201 - - - 11 Avots: A/S „Latvijas G āze” Dobeles novada Naud ītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorija nav gazific ēta. Dobel ē darbojas SIA „Latvijas Prop āna g āze”, kas realiz ē saš ķidrin āto g āzi, apkalpo stacion āros g āzes apg ādes stacijas un balonus. Latvijai ir labv ēlīgi ģeolo ģiskie apst ākļi lai izveidotu pazemes dabasg āzes kr ātuvju sist ēmu. Viena no pazemes dabasg āzes kr ātuv ēm var ētu tikt izveidota ar ī Dobeles novad ā, kur ir piem ērota strukt ūra dabasg āzes uzglab āšanai. Dobeles strukt ūra ir izvietota, galvenok ārt, Dobeles novada Annenieku, Bikstu un Zebrenes pagastā, pavisam nedaudz ar ī Naud ītes un Auru pagast ā.

2.9.2. Elektroapg āde

Dobeles novada teritorij ā elektroapg ādes l īnijas apkalpo AS „Sadales t īkls” Dienvidu re ģions, kura p ārzi ņā ir vid ējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrol īnijas un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas. Dobeles pils ētas teritorij ā atrodas AS „Latvenergo” radiosakaru l īniju tornis ar aizsargjosl ām – zemes gabalu un gaisa telpu tor ņa augstum ā un 110 kV transformatoru apakštacija „Dobele”. Novada teritoriju š ķē rso p ārvades t īkla 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrol īnijas, iz ņemot Krim ūnu un Naud ītes pagasta teritoriju, kur nav š ādu elektrol īniju vai citu p ārvades t īkla objektu un to ier īkošana nav pl ānota.

103

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2.9.2.1. att. Latvijas augstsprieguma t īklu izvietojuma sh ēma Avots: www.ast.latvenergo.lv

AS „Latvijas elektriskie t īkli” pl āno ier īkot 330 kV elektrol īniju, kas š ķē rsos Jaunb ērzes pagasta teritoriju. Pl ānot ā elektrol īnija ir projekta „Kurzemes Loks” posma „Tume - R īga” un Latvijas – Igaunijas energosist ēmu starpsavienojuma sast āvda ļa. Jaunu elektroietaišu piesl ēgšana un at ļaut ās slodzes palielin āšana notiek saska ņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regul ēšans komisijas apstiprin ātiem „Sist ēmas piesl ēguma noteikumiem elektroener ģijas sist ēmas dal ībniekiem”. Sist ēmas piesl ēguma ier īkošana elektroener ģijas ražot ājiem veicama saska ņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regul ēšanas komisijas apstiprin ātiem „Sist ēmas piesl ēguma noteikumiem elektroener ģijas ražot ājiem”.

2.9.3. Ūdensapg ādes un kanaliz ācijas sist ēmas

Dobeles novada teritorija izvietota Lielupes baseina apgabala teritorij ā, kam ar 2010.gada 6. maija r īkojumu Nr.143 apstiprin āts apsaimniekošanas pl āns. Lielupes baseina apgabala teritorija ir labi nodrošin āta ar dzeramo pazemes ūdeni, ta ču probl ēmas ar t ā daudzumu ir liel ākaj ās pils ētās (J ūrmal ā, Jelgav ā, Olain ē, R īgas apk ārtn ē u.c.), kur ir liels iedz īvot āju bl īvums un viet ējo pazemes ūde ņu resursu dabisk ā atjaunošan ās nesp ēj kompens ēt lielo ūdens pat ēri ņu. Kopum ā pazemes ūde ņu kvalit āti Lielupes baseina apgabal ā var v ērt ēt k ā labu, bet sarež ģī to hidro ģeolo ģisko apst ākļu un ūdens horizontu litolo ģisk ā sast āva d ēļ da ļas

104

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Dobeles un t ās apk ārtn ē ekspluat ējam ā Joniš ķu – Akmenes ūdens horizont ā ieg ūstamaj ā ūden ī ir paaugstin āta du ļķ ain ība un dzelzs saturs. Dobeles novad ā centraliz ēti ūdenssaimniec ības un kanaliz ācijas pakalpojumus sniedz pašvald ības kapit ālsabiedr ība SIA „Dobeles Ūdens”.

2.9.3.1. att. Pl āns ar apkalpojamo teritoriju izvietojumu Avots: SIA „Dobeles Ūdens”

Dobeles novad ā pavisam ir 53 art ēzisk ās akas, no kur ām 33 akas ir darba k ārt ībā, 4 – rezerves un 16 tampon ējamas akas (skat īt pielikum ā Nr.9). Kop ējais ūdensapg ādes t īklu garums novad ā ir 91 065 m, ūdensapg ādes pakalpojumus sa ņem 15 955 novada iedz īvot āju jeb 66,92% no visiem novada iedz īvot ājiem, k ā ar ī pakalpojumus izmanto 221 novada uz ņē mums un 216 iest ādes.

105

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.9.3.1. tabula Ūdenssaimniec ības pakalpojumu organiz ācija novada apdz īvotaj ās viet ās (2011.g.) Notek ūde Uz ņē mum Iedz īvot āj ņu u un u skaits, Iedz īvot āju Dzeram daudzums Ūdensa Kanali iest āžu kas skaits, kas ā ūdens pie pg ādes zācijas skaits, kas izmanto izmanto pat ēri ņš iepl ūdes Apdz īvota vieta tīklu tīklu izmanto ūdensapg ā kanaliz ācijas 2011.g., notek ūde ņ garum garum ūdenssaim des pakalpojumu m3 u s, m s, m niec ības pakalpoju s att īrīšanas pakalpoju mus iek ārt ās, mus m3 gad ā Dobeles pils ēta ar 9432 8986 (81%) 330918 509678 32020 28070 143/146 Auru pag. Liepziedu (85%) ciemu un Krim ūnu pag. Ceri ņu ciemu Annenieku pag. 78 (100%) 0 975 0 770 0 1/0 Annenieku ciems Annenieku pag. 517 (94%) 517 (94%) 18200 21730 9400 3280 5/4 Ka ķenieku ciems Annenieku pag.apdz. 12 (100%) 0 524 0 550 0 0 vieta "Rund ēļ i" Auru pag. Auru ciems 288 (94%) 267 (87%) 6740 17179 2500 4410 5/5 Auru pag. Gardenes 1457 1434 (98%) 27473 23201 3690 4990 7/6 ciems (100%) Auru pag. Ķirp ēnu 354 340 (96%) 5124 5031 3700 2610 2/2 ciems (100%) Auru pag. apdz. vieta 46 (100%) 0 871 0 760 0 0 "Spriksteles" Bērzes pag. B ērzes 165 163 (99%) 2992 3870 1970 2160 2/2 ciems (100%) Bērzes pag. Milti ņu 400 (75%) 372 (70%) 10869 34722 4240 5940 4/4 ciems Bērzes pag. Š ķibes 367 367 (100%) 18749 12350 3620 4940 5/4 ciems (100%) Bikstu pag. Bikstu 289 281 (97%) 4918 17600 2120 4990 5/4 ciems (100%) Bikstu pag. L īvu ciems 30 (61%) 0 591 1825 260 120 1/1 Dobeles pag. 247 (92%) 205 (76%) 3871 10340 1790 1700 4/3 Aizstrautnieku ciems Dobeles pag. 530 503 (95%) 8049 18030 4200 2500 4/4 Lejasstrazdu ciems (100%) Jaunb ērzes pag. 601 601 (100%) 17210 19600 5900 4900 17/16 Jaunb ērzes ciems (100%) Krim ūnu pag. Ak āciju 160 (70%) 160 (70%) 2730 5060 800 1050 1/1 ciems Krim ūnu pag. 340 (73%) 340 (73%) 8457 8860 4390 2610 7/7 Krim ūnu ciems Penkules pag. apdz. 10 (32%) 0 292 0 970 0 0 vieta "Baldones" Penkules pag. 296 (81%) 270 (74%) 5275 14830 3720 2290 3/3 Penkules ciems Penkules pag. 30 (45%) 0 676 0 245 0 1 Skujaines ciems Penkules pag. 19 (23%) 0 486 0 1020 0 0 Vecvagares ciems 106

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Zebrenes pag. 327 327 (100%) 4836 7970 2430 3460 4/4 Zebrenes ciems (100%) KOP Ā 15 955 15 133 480 826 731 876 91 065 80 020 221/216 Avots: SIA „Dobeles Ūdens”

Kanaliz ācijas sist ēmas novad ā ir veidotas daudzu gadu laik ā. Vec ākās sist ēmas pārsvar ā ir jauktas, taj ās tiek sav ākti gan sadz īves, gan ražošanas, gan ar ī lietus notek ūde ņi. Kop ējais novada kanaliz ācijas t īklu garums – 80 020 m un kanaliz ācijas pakalpojumus sa ņem 15 133 (63,47%) novada iedz īvot āju. Liel ākā da ļa no iedz īvot ājiem, kam netiek nodrošin āti centraliz ēti kanaliz ācijas pakalpojumi, notek ūde ņus uzkr āj izvedamaj ās kr ājak ās vai ar ī, bez att īrīšanas, tos novada vid ē. Gandr īz visos liel ākajos ciemos ir izb ūvētas notek ūde ņu att īrīšanas ietaises (NAI), no kur ām da ļa novecojusi, un taj ās ir j āveic rekonstrukcijas darbi. 2.9.3.2. tabula Dobeles novada notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtu raksturojums NAI Jauda Aizsargjosla, NAI nosaukums izb ūvēšanas Tips NAI raksturojums m3/dn m gads Dobeles pils ētas NAI 200 Bērzes pag. 2001 3500 biolo ģisk ās „Kr īgeri” Ka ķenieku ciema NAI 1987 200 biolo ģisk ās 100 Annenieku pag. Ka ķenieku ciem ā Auru ciema NAI 1987 200 biolo ģisk ās 100 Auru pag. pie mājām „Zemgalieši” Gardenes ciema NAI 200 Auru pag. Gardenes 1997 450 biolo ģisk ās ciem ā Ķirp ēnu ciema NAI 100 Auru pag. Ķirp ēnu 1982 200 biolo ģisk ās ciem ā Bērzes ciema NAI 1991 100 biolo ģisk ās 100 Bērzes pag. „T īrība” Šķibes ciema NAI 1979 400 biolo ģisk ās 100 Bērzes pag. Š ķibes ciem ā Bikstu ciema NAI 2010 75 biolo ģisk ās 100 Bikstu pag. „L āses” Bikstu skolas NAI L īvu 2010 3,5 biolo ģisk ās 50 (jauda 4,5 m3/dn) ciem ā Bikstu pag. „Alejas” Aizstrautnieku ciema NAI 2010 35 biolo ģiskās 100 Dobeles pag. Aizstrautnieku ciem ā Lejasstrazdu ciema NAI 1980 400 biolo ģisk ās 100 Dobeles pag. Lejasstrazdu ciem ā Jaunb ērzes ciema NAI 1980 400 biolo ģisk ās 100 Jaunb ērzes pag. „Burbu ļi” Ak āciju ciema NAI 2010 35 biolo ģisk ās 50 Krim ūnu pag. Ak āciju ciem ā Krim ūnu ciema NAI 1982 150 biolo ģisk ās 100 Krim ūnu pag. Krim ūnu ciem ā Penkules ciema NAI 1989 100 biolo ģisk ās 100 Penkules pag. 107

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

„Att īrīšanas” Zebrenes ciema NAI 2004 100 biolo ģisk ās 100 Zebrenes pag. Zebrenes ciem ā Avots: SIA „Dobeles Ūdens”

Notek ūde ņu rad ītais pies ārņojums atst āj negat īvas sekas gan uz apk ārt ējo vidi, gan uz cilv ēku vesel ību. Nekvalitat īvi att īrītu notek ūde ņu ievad īšana ūdenstilp ēs var pasliktin āt ūdens fizik ālās īpaš ības, main īt ūdens ķī misko sast āvu un organisko un neorganisko vielu saturu ūden ī, k ā ar ī ūdenstilp ēs var nok ļū t patog ēnās bakt ērijas un v īrusi.

2.9.4. Siltumapg āde

Siltumapg ādes nodrošin ājums Dobeles novada teritorij ā ir atš ķir īgs – tiek izmantota gan centraliz ēta siltumapg ādes sist ēmas, gan lok ālās apkures sist ēmas. Centraliz ēti siltumapg āde tiek nodrošin āta Dobeles pils ētā, Zebrenes pagasta Zebrenes ciem ā un Krim ūnu pagast ā, ko nodrošina pašvald ības kapit ālsabiedr ība SIA „Dobeles ener ģija”. Dobel ē centraliz ētajiem siltumapg ādes t īkliem ir piesl ēgtas visas daudzst āvu daudzdz īvok ļu m ājas un liel ākā da ļa sabiedrisko objektu pils ētas robež ās (~75 - 80% m āju). Pils ētas siltumtrases garums ir 22,7 km un pat ērētājus ar siltumu un karsto ūdeni apg ādā 6 katlu m ājas, kur par kurin āmo tiek izmantota dabasg āze. Zebrenes pagast ā centraliz ētajiem siltumapg ādes t īkliem ir piesl ēgtas 3 daudzst āvu daudzdz īvok ļu m ājas, 13 individu ālās m ājas, no kur ām tikai 6 izmanto centraliz ēto apkures sist ēmu, un citi objekti. Pagasta siltumtrases garums ir 1,75 km un k ā kurin āmais katlu m ājā tiek izmantota malka. Krim ūnu pagast ā siltumapg āde centraliz ēti tiek nodrošin āta tikai pagasta p ārvaldes ēkā un ab ās Krim ūnu pamatskolas ēkās. Pārējos pagastos tiek izmantotas lok ālas apkures sist ēmas, kur k ā kurin āmais tiek izmanota gan malka, gan ogles, gan dabasg āze. K ā negat īvu aspektu pie lok ālas apkures sist ēmas izmantošanas var min ēt to, ka pagastu teritorij ās t ā daudzviet ir ier īkota ar ī daudzdz īvok ļu m ājās, izb ūvējot un ier īkojot katram savu skursteni, t ādējādi degrad ējot apk ārt ējo ainavu un paaugstinot ugunsb īstam ību ēkās.

2.9.5. Elektroniskie sakari

Kopum ā Dobeles novads ir labi nodrošin āts ar sakaru komunik ācij ām. Fiks ēto sakaru pieejam ību Dobeles novada teritorij ā nodrošina SIA „Lattelecom”, pied āvāto sakaru pieejam ība ir pietiekoša, ir moderniz ēta ciparu sist ēma.

108

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Mobilos sakarus novad ā nodrošina vair āki operatori – SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „Tele2” un SIA „Bite Latvija”. 2.9.5.1. tabula

Mobilo sakaru b āzes stacijas Dobeles novad ā

Administrat īvā Adrese Kadastra Nr. Raksturojums teritorija

LMT Auru pagasts „Gardenieki” 4646 001 0119 Uz zemes gabala atrodas radiotornis un iek ārtu ēka Bikstu pagasts „LMT Sakari” 4654 006 0229 Uz zemes gabala atrodas antenu tornis un konteiners Jaunb ērzes pagasts „Torn īši” 4668 001 0087 Uz zemes gabala atrodas sakaru tornis un konteiners sakaru iek ārt ām Jaunb ērzes pagasts „LMT Sakari” 4668 002 0102 Uz zemes gabala atrodas antenu tornis un konteiners Krim ūnu pagasts „LMT Sakari” 4672 005 0293 Uz zemes gabala pl ānots uzprojekt ēt, uzb ūvēt, nodot ekspluat ācij ā un ekspluat ēt jaunu b āzes staciju, sast āvošu no radiotor ņa un aparat ūras konteinera Naud ītes pagasts „LMT Sakari” 4680 003 0366 Uz zemes gabala atrodas antenu tornis un konteiners TELE 2 Annenieku pagasts p/n Ka ķenieki Bāzes stacija Naud ītes pagasts „Ceri ņi” 4680 003 0067 Bāzes stacija

Jaunb ērzes pagasts Bērzu iela 8 4668 001 0159 Bāzes stacija BITE Latvija Krim ūnu pagasts „Dadz īši” 78 m masts Annenieku pagasts Skolas iela 2 78 m masts Jaunb ērzes pagasts „Liepi ņas0” 78 m masts Avots: SIA „LMT”, SIA „TELE 2”, SIA „BITE Latvija”

Visos novada pagastos un pils ētā ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti. Interneta pakalpojumus novad ā sniedz SIA „Ilva”, SIA „Net”, SIA „Datorcentrs”, kā ar ī mobilo sakaru sniedz ēji. Dobeles pils ētā iedz īvot ājiem ir pieejama kabe ļtelev īzija, savuk ārt p ārējā novada teritorij ā ir pieejami virszemes TV un satel īta TV pakalpojumi.

2.10. Soci ālā infrastrukt ūra 109

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.10.1. Izgl ītība

Viena no likum ā „Par pašvald ībām” noteikt ā pašvald ības funkcija ir gādāt par iedz īvot āju izgl ītību. Dobeles novad ā izgl ītības darbu koordin ē, p ārrauga un organiz ē Dobeles novada pašvald ības Izgl ītības pārvalde. Izgl ītības jom ā 2009. – 2011.gad ā ir veikta Dobeles novada izgl ītības iest āžu reorganiz ācija, optimiz ējot novada izgl ītības iest ādes. Kopum ā novad ā darbojas 30 izgl ītības un profesion ālās ievirzes izgl ītības iest ādes.

2.10.1.1. att. Izgl ītības iest ādes Dobeles novad ā Avots: Dobeles novada pašvald ība

Pirmsskolas izgl ītība Pirmsskolas izgl ītību novad ā nodrošina: 1. Dobeles PII „Spodr ītis” Dobeles pils ētā; 2. Dobeles PII „Zvani ņš” Dobeles pils ētā; 3. Dobeles PII „Jāņ tārpi ņš” Dobeles pils ētā; 4. Dobeles speci ālā PII „Valodi ņa” Dobeles pils ētā; 5. Auru PII „Auri ņš” Auru pagast ā; 6. Jaunb ērzes PII „Minkuparks” Jaunb ērzes pagast ā; 7. Annenieku PII „Rieksti ņš” Annenieku pagast ā. 110

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Novad ā ir 8 izgl ītības iest ādes, pie kur ām ir izveidotas pirmsskolas izgl ītības grupas: 1. Krim ūnu pamatskolas PII (Krim ūnu pagasts); 2. Penkules pamatskolas PII (Penkules pagasts); 3. Naud ītes pamatskolas PII (Naud ītes pagasts); 4. Bikstu pamatskolas PII (Bikstu pagasts); 5. Gardenes pamatskolas PII (Auru pagasts); 6. Dobeles Krist īgā pamatskola (Dobeles pils ēta); 7. Lejasstrazdu pamatskola (Dobeles pagasts); 8. Bērzupes speci ālā intern ātpamatskola (Annenieku pagasts). Pamatizgl ītība Dobeles novad ā pamatizgl ītības programmu 1.-9. klasei realiz ē 11 pašvald ības m ācību iest ādes: 1. Dobeles Krist īgā pamatskola (Dobeles pils ēta); 2. Dobeles 1.vidusskola (Dobeles pils ēta); 3. Annenieku pamatskola (Annenieku pagasts); 4. Bērzupes speci ālā intern ātpamatskola (Annenieku pagasts); 5. Gardenes pamatskola (Auru pagasts); 6. Krim ūnu pamatskola (Krim ūnu pagasts); 7. Lejasstrazdu pamatskola (Dobeles pagasts); 8. Mežinieku pamatskola (Jaunb ērzes pagasts); 9. Naud ītes pamatskola (Naud ītes pagasts); 10. Penkules pamatskola (Penkules pagasts); 11. Bikstu pamatskola (Bikstu pagasts). Pamatizgl ītības pirm ā posma programmu realiz ē Dobeles s ākumskola (Dobeles pils ēta). Pamatizgl ītības otr ā posma izgl ītības programmu realiz ē Dobeles Valsts ģimn āzija (Dobeles pils ēta) un Dobeles Amatniec ības un visp ārizgl ītojoš ā vidusskola (Dobeles pils ēta). Vid ējā izgl ītība Vid ējās izgl ītības programmas tiek realiz ētas trij ās Dobeles novada pašvald ības m ācību iest ādēs: 1. Dobeles 1.vidusskol ā (Dobeles pils ēta); 2. Dobeles Amatniec ības un visp ārizgl ītojoš ā vidusskol ā (Dobeles pils ēta); 3. Dobeles Valsts ģimn āzij ā (Dobeles pils ēta). Profesion ālā izgl ītība 111

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Profesion ālo izgl ītību Dobeles novad ā nodrošina valsts izgl ītības iest āde Apguldes arodvidusskola (Naud ītes pagasts) un Dobeles Amatniec ības un visp ārizgl ītojoš ā vidusskola (Dobeles pils ēta). Profesion ālās ievirzes izgl ītība 1. Mūzikas skola (Dobeles pils ēta); 2. Mākslas skola (Dobeles pils ēta); 3. Sporta skola (Dobeles pils ēta). Interešu izgl ītība Daž ādas interešu izgl ītības programmas tiek pied āvātas vis ās novada visp ārizgl ītojoš ās skol ās un Dobeles B ērnu un jauniešu centr ā (Dobeles pils ētā). Zin ātne Dobel ē str ādā Latvijas Valsts Aug ļkop ības instit ūts, kas atrodas Zemkop ības ministrijas p ārzi ņā un ir vadoš ā zin ātnisk ā instit ūcija Latvijas aug ļkop ības nozar ē, kas izveidojusies par Latvijas aug ļkop ības zin ātnes centru. Valsts Aug ļkop ības instit ūtā tiek veikti aug ļkop ības nozarei aktu āli un priorit āri zin ātniskie p ētījumi, kuru rezult āti tiek nodoti Latvijas komercaug ļkopjiem un p ārtikas ražošanas uz ņē mumiem gan sniedzot rekomend ācijas, gan izstr ādājot jaunus produktus, gan inovat īvu tehnolo ģiju veid ā. Instit ūts str ādā un att īst ās aug ļkop ības un vesel īgas p ārtikas izp ētes zin ātnisk ās darb ības jom ā, aug ļu koku, ogul āju un ceri ņu ģen ētisko resursu aizsardz ības un to ilgtsp ējīgas izmantošanas jom ā, kā ar ī sadarbojas ar Latvijas lauksaimniec ības nozares interešu grup ām un atseviš ķiem uz ņē mumiem, aug ļkop ības un vesel īgas p ārtikas ražošanas jom ās.

112

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2.10.2. Kult ūra un sports

2.10.2.1. att. Kult ūras un sporta iest ādes Dobeles novad ā Avots: Dobeles novada pašvald ība Kult ūrvide ir gan noz īmīgs resurss novada ekonomikas un sabiedr ības ilgtsp ējīgai att īst ībai, gan ar ī dz īves vides kvalit āti ietekm ējošs faktors. Dobeles novad ā - pils ētā un gandr īz katr ā pagast ā, darbojas kult ūras iest ādes, kas ir ar ī vien īgie profesionālās un amatierm ākslas pieejam ības nodrošin ātāji lauku apvid ū un kas veic viet ējās kult ūrvides uztur ēšanas un att īst ības funkcijas. Novada kult ūras iest ādes 1. Dobeles pils ētas kult ūras nams; 2. Bikstu pagasta kult ūras un atp ūtas centrs; 3. Annenieku pagasta Ka ķenieku kult ūras un sporta centrs; 4. Jaunb ērzes kult ūras nams;

113

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 5. Penkules kult ūras nams; 6. Krim ūnu tautas nams. Noz īmīga kult ūras iest āde novad ā ir Amatu m āja Dobeles pils ētā, kur ir rad īta labv ēlīga vide seno un m ūsdienu amatu apg ūšanai. Bibliot ēkas Novad ā ir izveidots vienots bibliot ēku t īkls, ar Centr ālo biblit ēku Dobeles pils ētā un 11 fili ālbibliot ēkām: 1. Bērzes bibliot ēka B ērzes pagast ā; 2. Šķibes bibliot ēka B ērzes pagast ā; 3. Krim ūnu bibliot ēka Krim ūnu pagast ā; 4. Bikstu bibliot ēka Bikstu pagast ā; 5. Annenieku bibliot ēka Annenieku pagast ā; 6. Penkules bibliot ēka Penkules pagast ā; 7. Naud ītes bibliot ēka Naud ītes pagast ā; 8. Jaunb ērzes bibliot ēka Jaunb ērzes pagast ā; 9. Zebrenes bibliot ēka Zebrenes pagast ā; 10. Aizstrautnieku bibliot ēka Dobeles pagast ā pagast ā; 11. Lejasstrazdu bibliot ēka Dobeles pagast ā un 1 gr āmatu izsniegšanas punktu Auru pagasta Auru ciemat ā. Muzeji Dobeles novad ā ir pieejami 3 ir valsts akredit ēti muzeji: 1. Dobeles novadp ētniec ības muzejs; 2. K.Ulma ņa piemi ņas muzejs „Pikšas” (atrodas LZM p ārraudz ībā); 3. P.Up īša memori ālais muzejs (Latvijas Aug ļkop ības instit ūta p ārraudz ībā). Sporta iest ādes Sporta darba m ērķis ir veicin āt veselas un sabiedriski akt īvas sabiedr ības veidošanu. Novad ā darbojas 4 sporta centri: 1. Dobeles sporta centrs; 2. Ka ķenieku kult ūras un sporta centrs Annenieku pagast ā; 3. Bikstu sporta un atp ūtas centrs Bikstu pagast ā; 4. Penkules sporta centrs Penkules pagast ā.

114

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Novad ā darbojas vair ākas sporta b āzes: V sporta z āles Dobel ē, Zebrenes, Bikstu, Krim ūnu, Penkules un Jaunb ērzes pagast ā, Annenieku pagast ā Anneniekos un Ka ķeniekos, Auru pagasta Garden ē, Naud ītes pagast ā Naud ītē un Apguld ē un Dobeles pagasta Lejasstrazdos; V stadions un sporta laukumi Dobel ē, Bikstu, Annenieku un Krim ūnu pagast ā, Naud ītes pagast ā Naud ītē un Apguld ē, Auru pagast ā Garden ē un Auru ciemat ā; V šautuve, peldbaseins, svarcelšanas z āles, skeitparks, hokeja laukums un kompleksais sporta sp ēļ u laukums Dobel ē; V mototrase Auru pagast ā.

2.10.3. Vesel ības un soci ālā apr ūpe

2.10.3.1. att. Vesel ības un soci ālās apr ūpes nodrošin ājums Dobeles novad ā Avots: Dobeles novada pašvald ība

115

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Vesel ības apr ūpe

Medic īniskos pakalpojumus novad ā nodrošina daž āda profila ārstniec ības iest ādes: 1. SIA „Dobeles un apk ārtnes slimn īca”, kur sniedz nep ārtrauktu neatliekamo medic īnisko, ambulatoro un stacion āro pal īdz ību; 2. Ka ķenieku ambulance (Annenieku pagasta Ka ķenieku ciem ā); 3. feldšerpunkts (Krim ūnu un Penkules pagast ā, B ērzes pagasta Š ķibes un B ērzes ciem ā, Naud ītes pagasta Apguldes un Naud ītes ciem ā); 4. doktor āts (Jaunb ērzes pagast ā un Dobel ē); 5. ārstu priv ātprakses (Auru pagasta Auru ciem ā, Dobeles pagasta Aizstrautnieku un Lejasstrazdu ciem ā un Dobel ē). Novad ā ir pieejamas 7 aptiekas, no kur ām 6 ir pils ētā un viena Annenieku pagasta Ka ķenieku ciem ā. Dobeles novad ā soci ālos pakalpojumus nodrošina Dobeles novada pašvald ības iest āde - Soci ālais dienests. Dienestu veido divas noda ļas – Soci ālās pal īdz ības un Soci ālo pakalpojumu noda ļa. Soci ālā dienesta p ārzi ņā atrodas: V ģimenes atbalsta centrs „Lejasstrazdi” (Dobeles pagast ā); V Dobeles Soci ālo pakalpojumu centrs; V grupu dz īvok ļi; V apr ūpes m ājās birojs; V soci ālā dz īvojam ā m āja Jaunb ērzes pagast ā.

2.11. Att īst ības priekšnoteikumu un iesp ēju v ērt ējums

Dobeles novada izaugsme un att īst ība b ūs atkar īga no t ā, k ā pašvald ība izmantos savas priekšroc ības un att īst ības iesp ējas. Saska ņā ar Dobeles novada att īst ības programmas 2011.-2014.gadam pašreiz ējās situ ācijas un SVID anal īzi ir noteiktas novada att īst ības pamatv ērt ības, k ā ar ī izvirz ītas att īst ības iesp ējas. Pilna novada SVID anal īze izv ērst ā veid ā ir veikta att īst ības programm ā.

Dobeles novada att īst ības pamatv ērt ības: 1. Nacion ālas noz īmes: • Nacion ālas noz īmes lauksaimniec ības zemes un senas, stabilas lauksaimniec ības trad īcijas; 116

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • Annenieku pagasta teritorija piem ērota dabasg āzes glab ātuves ier īkošanai; • Dabasg āzes t īkls ar vienu atzara galapunktu Dobeles pils ētā š ķē rso Annenieku, Auru, B ērzes, Bikstu, Jaunb ērzes, Krim ūnu pagasta teritoriju; • Izdev īgs ģeogr āfiskais novietojums (re ģiona centra Jelgavas un galvaspils ētas Rīgas tuvums), laba transporta un sakaru infrastrukt ūra; • Sp ēcīgi lauksaimniecisk ās ražošanas un p ārstr ādes uz ņē mumi, eksportsp ējīgi rūpniec ības uz ņē mumi un uz ņē mumi, kas izstr ādā inovat īvus produktus; • Atpaz īstami t ūrisma objekti (P.Up īša d ārzs, „Pokai ņi”, K.Ulma ņa piemi ņas muzejs „Pikšas”, Dobeles muzejs). 2. Re ģion ālas noz īmes: • Maz gaisa pies ārņojuma avotu, l īdz ar to laba gaisa kvalit āte novad ā; • Daudzveid īgs reljefs un ainavas - augl īgi l īdzenumi A da ļā , plašas mežainas pauguraines R da ļā 3. Viet ējas noz īmes: • Lielie r ūpniec ības uz ņē mumi p ārsvar ā izvietoti ražošanas zon ās, netrauc ējot dz īvojam ās zonas; • Pieejamas pašvald ības teritorijas r ūpniecisk ās apb ūves att īst ībai; • Bl īvs valsts un pašvald ības autoce ļu t īkls; • Laba sporta b āžu un kult ūras iest āžu pieejam ība; • Sak ārtota vides infrastrukt ūra pils ētas centr ā kult ūras pas ākumu r īkošanai; • Pietiekami ūdens resursi; • Plaša centraliz ētā ūdensapg ādes, kanaliz ācijas un siltumapg ādes sist ēma; • Vienota atkritumu apsaimniekošana; • Labi izveidota infrastrukt ūra un pakalpojumu pieejam ība; • Banku un valsts iest āžu pakalpojumu pieejam ība.

Dobeles novada att īst ības iesp ējas: 1. Nacion ālas noz īmes: • Dabasg āzes kr ātuves att īst ība; • Elektroener ģijas pieg ādes droš ības paaugstin āšana; • Videi draudz īga t ūrisma un apkalpojoš ās infrastrukt ūras att īst ība; • ES fondu finans ējuma piestīšana novada infrastrukt ūras sak ārtošanai.

117

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts 2. Re ģion ālas noz īmes: • Alternat īvas ener ģijas izmantošana un vidi saudz ējošu tehnolo ģiju izmantošana; • Industri ālo, tehnolo ģisko centru izveides sekm ēšana, k ā ar ī industri ālo teritoriju att īst ība; • Uz ņē mējdarb ību atbalstošas, labv ēlīgas vides veicin āšana. 3. Viet ējas noz īmes: • Netradicion ālas lauksaimniec ības populariz ēšana teritorij ās ar zemu augl ības rādītāju; • Uz ņē mējdarb ības vides infrastrukt ūras att īst ība dzelzce ļa tuvum ā; • Pieejam ības nodrošin ājuma uzlabošana vis ām novada apdz īvotaj ām viet ām ar novada centru; • Pašvald ības īpašum ā atrodas ēkas un telpas, kuras var izmantot alternat īvo soci ālo pakalpojumu izveidei un att īst ībai; • Degrad ēto teritoriju sakopšana un efekt īva izmantošana n ākotn ē; • Daudzveid īgu t ūrisma un rekre ācijas objektu att īst ības veicin āšana; • Akt īvā dz īvesveida veicin āšana un populariz ēšana; • Plaši atpaz īstamu kult ūras un sporta pas ākumu ar lielu apmekl ētāju skaitu rīkošana; • Atkritumu apsaimniekošanas moderniz ēšana un pilnveidošana; • Kult ūrv ēsturisko objektu iesaist īšana ekonomiskaj ā aprit ē, veicinot to saglab āšanu un t ālāko att īst ību.

118

3. NOVADA PERSPEKT ĪVĀ ATT ĪST ĪBA

Dobeles novada teritorijas pl ānojums ir izstr ādāts saska ņā ar novada ilgtermi ņa att īst ības strat ēģ iju, kur ā ir defin ēta gan novada att īst ības v īzija, gan strat ēģ iskie m ērķi.

Novada att īst ības v īzija: Dobeles novad ā ir izveidota līdzsvarota un harmoniska dz īves vide, kas veicina iedz īvot āju v ēlmi dz īvot un str ādāt novad ā. Novada ekonomisk ā att īst ība balst ās uz viet ējo uz ņē mumu izaugsmi. Vienlaic īgi tiek veicin ātas un atbalst ītas jaunas uz ņēmējdarb ības formas, kas nostiprina novada saimniecisko patst āvību, piesaista kvalific ētu darbasp ēku un sekm ē iedz īvot āju labkl ājības pieaugumu. Uz ņē mējdarb ība novad ā ir ar stabilu pieaugošu dinamiku, konkur ētsp ējīga Latvij ā un ārvalst īs, balst ās uz tradicion ālām iestr ādn ēm. Novada iedz īvot āji att īsta, uztur un saglab ā novada trad īcijas un kult ūrv ēsturisko mantojumu.

Novada att īst ības strat ēģ iskie m ērķi teritorijas pl ānojuma aspekt ā: ‹ att īst īta un sak ārtota dz īves, darba un atp ūtas vide; ‹ att īst īta uz ņē mējdarb ības vide. Novada att īst ības ilgtermi ņa priorit ātes teritorijas pl ānojuma aspekt ā: ‹ pieejami izgl ītības, soci ālie, kult ūras un sporta pakalpojumi; ‹ att īst īta inženiertehnisk ā infrastrukt ūra.

Pl ānošanas period ā līdz 2025.gadam Dobeles novad ā ir noteikti tr īs l īme ņu att īst ības centri: • reģion ālas noz īmes att īst ības centrs – Dobeles pils ēta; • novada noz īmes att īst ības centri - Biksti Bikstu pagast ā, Jaunb ērze Jaunb ērzes pagast ā, Ka ķenieki Annenieku pagast ā, Krim ūnas Krim ūnu pagast ā, Naud īte Naud ītes pagast ā, Penkule Penkules pagast ā; • viet ējas noz īmes att īst ības centri – Annenieki Annenieku pagast ā, Ak ācijas Krim ūnu pagast ā, Apgulde Naud ītes pagast ā, Auri, Ķirp ēni un Gardene Auru pagast ā, B ērze, Milti ņi un Š ķibe B ērzes pagast ā, Aizstrautnieki un Lejasstrazdi Dobeles pagast ā, Zebrene Zebrenes pagast ā.

119

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

3.1. att.Dobeles novada perspekt īvie att īst ības centri Avots: Dobeles novada pašvald ība

Nākotnes redz ējums novada att īst ības centros Att īst ības Uzlabojamie krit ēriji Centra n ākotnes redz ējums centrs Re ģion ālas noz īmes att īst ības centrs Dobele Zin ātniski p ētniecisk ā centra Novada soci ālās un ekonomisk ās att īst ības pilnveidošana un tehnolo ģisk ā virz ītājsp ēks, kur ā ir plaša daž ādu resursu koncentr ācija. parka izveidošana un att īst ība. Plaši pieejami novada p ārvaldes administrat īvie Darba tirgus piepras ījumam pakalpojumi, valsts iest āžu pakalpojumi un dar ījumi. atbilstoša kvalific ēta Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ielu un darbasp ēka sagatavošana inženiertehnisko infrastrukt ūru, att īst ītu kult ūras, sporta Zemgales re ģionam un Dobeles un atp ūtas infrastrukt ūru. novadam. Att īst īta dzelzce ļa satiksmes ar Jelgavu, R īgu un Industri ālā un transporta riska Liep āju.

120

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

samazin āšana s pas ākumu Pievilc īga vide t ūristiem. realiz ācija. Pieejama kvalitat īva daž ādu līme ņu izgl ītība. Pils ētas infrastrukt ūras Pieejami ārstniec ības iest āžu pakalpojumi. pilnveidošana. Att īst īta zin ātniski p ētniecisk ā infrastrukt ūra – Latvijas Valsts Aug ļkop ības instit ūts, biznesa inkubators. Att īst īta ķī misk ā, tekstila un met ālapstr ādes rūpniec ība, lauksaimniecisko produktu p ārstr āde. Novada noz īmes att īst ības centri Biksti Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar lielu noz īmi apk ārt ējās infrastrukt ūras pilnveidošana. teritorijas apkalp ē un ar sak ārtotu ce ļu un Izgl ītības, sporta un kult ūras inženiertehnisko infrastrukt ūru, att īst ītu izgl ītības, infrastrukt ūras att īst ība. kult ūras, sporta un atp ūtas infrastrukt ūru. Tūrisma infrastrukt ūras Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. att īst ība. Lauku t ūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta. Autoce ļu rekonstrukcija. Att īst īta lauksaimiec ības produkcijas ražošana, Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. pārstr āde un pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ību. Jaunb ērze Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru, att īst ītu izgl ītības, Izgl ītības, sporta un kult ūras kult ūras, sporta un atp ūtas infrastrukt ūru. infrastrukt ūras att īst ība. Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. Autoce ļu rekonstrukcija. Lauku t ūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta. Atbalsts uz ņē mējdarb ībai Att īst īta lauksaimniec ības produkcijas ražošana, pārstr āde un pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ību. Att īst īta amatniec ība, lauku t ūrisms, uz ņē mējdarb ība. Ka ķenieki Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru, att īst ītu izgl ītības, Izgl ītības, sporta un kult ūras kult ūras, sporta un atp ūtas infrastrukt ūru. infrastrukt ūras att īst ība. Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. Autoce ļu rekonstrukcija. Att īst īta lauksaimniec ības produkcijas ražošana, Atbalsts uz ņē mējdarb ībai pārstr āde un pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ību. Za ļais tirdzi ņš. Att īst īts lauku t ūrisms, uz ņē mējdarb ība. Krim ūnas Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru, att īst ītu izgl ītības, Izgl ītības, sporta un kult ūras kult ūras un atp ūtas infrastrukt ūru. infrastrukt ūras att īst ība. Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. Autoce ļu rekonstrukcija. Att īst īta intens īvā lauksaimniec ības produkcijas Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. ražošana, p ārstr āde un pakalpojumi, kas saist īti ar Pasažieru p ārvad ājumu pa lauksaimniec ību. dzelzce ļu atjaunošana. Att īst īts lauku t ūrisms, uz ņē mējdarb ība. Atjaunota dzelzce ļa satiksme. Naud īte Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru , att īst ītu izgl ītības, sporta Izgl ītības, sporta un atp ūtas un atp ūtas infrastrukt ūru. infrastrukt ūras att īst ība. Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. Autoce ļu rekonstrukcija. Att īst īta lauksaimniec ības produkcijas ražošana, Atbalsts uz ņē mējdarb ībai pārstr āde un pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ību. Att īst īts lauku un med ību t ūrisms. Penkule Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru, att īst ītu izgl ītības, Izgl ītības, sporta un kult ūras kult ūra s un sporta infrastrukt ūru. infrastrukt ūras att īst ība. Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. Autoce ļu rekonstrukcija. Att īst īta intens īvā lauksaimniec ības produkcijas Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. ražošana, p ārstr āde un pakalpojumi, kas saist īti ar 121

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

lauksaimniec ību. Att īst īts lauku t ūrisms, uz ņē mējdarb ība. Viet ējas noz īmes att īst ības centri Annenieki Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru. Autoce ļu rekonstrukcija. Speci ālās izgl ītības pieejam ība. Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. Tūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta. Att īst īta lauksaimniec ības produkcijas ražošana. Auri Inženiertehnisk ās Dobeles pils ētas tuvums, ērta sasniedzam ība un infrastrukt ūras pilnveidošana. kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un Autoce ļu rekonstrukcija. inženiertehnisko infrastrukt ūru nosaka teritorijas Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. pievilc ību dz īvesvietas izv ēlei. Pasažieru p ārvad ājumu pa Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. dzelzce ļu atjaunošana. Att īst īta intens īvā lauksaimniecisk ā ražošana, lauksaimnieciskie pakal pojumi, p ārstr āde, pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ības produktu p ārstr ādi. Att īst īta amatniec ība un lauku t ūrisms. Atjaunota dzelzce ļa satiksme. Ķirp ēni Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru. Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. Att īst īta intens īvā lauksaimniecisk ā ražošana, Autoce ļu rekonstrukcija. lauksaimni ec ības produktu p ārstr āde. Gardene Izgl ītības un sporta Dobeles pils ētas tuvums, ērta sasniedzam ība un infrastrukt ūras att īst ība. kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu inženiertehnisko Inženiertehnisk ās infrastrukt ūru nosaka teritorijas pievilc ību dz īvesvietas infrastruk tūras pilnveidošana. izv ēlei. Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. Sak ārtota izgl ītības infrastrukt ūra, att īst īta sporta un atp ūtas infrastrukt ūra. Att īst īta uz ņē mējdarb ība. Apgulde Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru, att īst ītu sporta un Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. atp ūtas infrastrukt ūru. Izgl ītības, sporta un atp ūtas Att īst īts profesion ālās izgl ītības centrs saist ībā ar infrastrukt ūras att īst ība. lauksaimniecisk ās izgl ītības ieg ūšanas iesp ējām. Autoce ļu rekonstrukcija. Att īstīta intens īvā un netradicion ālā lauksaimniecisk ā Pasažieru p ārvad ājumu pa ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, p ārstr āde, dzelzce ļu atjaunošana. pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ības produktu pārstr ādi. Att īst īta amatniec ība un lauku t ūrisms. Atjaunota dzelzce ļa satiksme. Bērze Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru. Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. Att īst īta intens īvā lauksaimniecisk ā ražošana, Autoce ļu rekonstrukcija. lauksaimnieciskie pakalpojumi, p ārstr āde , pakalpojumi, kas saist īti ar lauks aimniec ības produktu p ārstr ādi. Milti ņi Inženiertehnisk ās Dobeles pils ētas tuvums, ērta sasniedzam ība un infrastrukt ūras pilnveidošana. kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un Autoce ļu rekonstrukcija. inženiertehnisko infrastrukt ūru nosaka teritorijas Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. pievilc ību dz īvesvietas izv ēlei. Att īst īta intens īvā lauksaimniecisk ā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, p ārstr āde, pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ības produktu p ārstr ādi. Attīst īta uz ņē mējdarb ība. Veloceli ņš Dobele - N ākotne Šķibe Inženiertehnisk ās Dobeles pils ētas tuvums, ērta sasniedzam ība un infrastrukt ūras pilnveidošana. kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un Autoce ļu rekonstrukcija. inž eniertehnisko infrastrukt ūru nosaka teritorijas Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. pievilc ību dz īvesvietas izv ēlei. 122

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Att īst īta intens īvā lauksaimniecisk ā ražošana, lauksaimnieciskie pakalpojumi, p ārstr āde, pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ības produktu p ārstr ādi. Att īst īta uz ņē mējdarbība. Veloceli ņš Dobele – N ākotne Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. Aizstrautnieki Inženiertehnisk ās Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisk o infrastrukt ūru. Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. Att īst īta intens īvā un netradicionālā lauksaimniecisk ā Autoce ļu rekonstrukcija. ražošana , lauksaimnieciskie pakalpojumi un p ārstr āde, pakalpojumi, kas saist īti ar lauksaimniec ības produktu pārstr ādi. Att īst īta amatniec ība un lauku t ūrisms. Administrat īvo pakalpojumu sa ņemšanas vieta. Lejasstrazdi Izgl ītības un atp ūtas Kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras att īst ība. inženiertehnisko infrastr ukt ūru, att īst ītu izgl ītības Inženiertehnisk ās infrastrukt ūru. infrastrukt ūras pilnveidošana. Att īst īta lauksaimniecisk ā ražošana, lauksaimnieciskie Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. pakalpojumi un p ārstr āde, pakalpojumi, kas saist īti ar Autoce ļu rekonstrukcija. lauksaimniec ības produktu p ārstr ādi. Att īst īts lauku t ūrisms. Att īst īts, moderns ģimenes atbalsta centrs. Ak ācijas Inženiertehnisk ās Dobeles pils ētas tuvums, ērta sasniedzam ība un infrastrukt ūras pilnveidošana. kvalitat īva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un Autoce ļu rekonstrukcija. inženiertehnisko infrastrukt ūru nosaka teritori jas Atbalsts uz ņē mējdarb ībai. pievilc ību dz īvesvietas izv ēlei. Att īst īta intens īvā lauksaimniecisk ā ražošana, pārs tr āde. Zebrene Inženiertehnisk ās Kvalitatīva dz īves vide ar sak ārtotu ce ļu un infrastrukt ūras pilnveidošana. inženiertehnisko infrastrukt ūru, sak ārtotu sporta un Sporta un atp ūtas atp ūtas infrastrukt ūru. infrastrukt ūras att īst ība. Att īst īta lauksaimniec ības produkcijas ražošana, Autoce ļu rekonstrukcija. pārstr āde un pakalpojumi, kas saist īti ar Atbalsts uz ņē mējdarb ībai lauksaimniec ību, netradicion ālā lauksaimniec ība. Att īst īta amatniec ība. Att īst īts lauku un med ību t ūrisms.

Teritorijas pl ānojuma risin ājumi ir izstr ādāti saska ņā ar novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ iju.

123

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Viens no novada att īst ības priekšnoteikumiem ir laba iekš ējā un ārējā sasniedzam ība. Novada esošais autoce ļu t īkls ir pietiekami funkcion āls, ta ču b ūtiski j āpaaugstina ce ļu kvalit āte, tos rekonstru ējot, uzlabojot segumu, veidojot jaunas trases. Lai veicin ātu att īst ības centru funkcion ālo papildin ātību daž ādās jom ās, j āuzlabo mobilit āte, sak ārtojot un att īstot ce ļu infrastrukt ūru, nodrošinot pieejamu un ērtu sabiedrisko transportu. T āpat ir j āveido integr ēts un sabalans ēts transporta infrastrukt ūras t īkls, kur ā iek ļaujas veloceli ņi, autoce ļi un dzelzce ļš. Izstr ādātais novada pl ānojums paredz koncentr ēt att īst ību jau esošaj ās apdz īvotaj ās viet ās. Novads att īst ās apdz īvojumu un apb ūvi koncentr ējot esošo apdz īvot ības centru robež ās, kas, savuk ārt, noz īmē, ka publisk ā un sabiedrisko pakalpojumu infrastrukt ūra var tikt izveidota, att īst īta, kvalitat īva un uztur ēta ar maz ākiem l īdzek ļiem, t ādējādi sekm ējot novada ilgtsp ējīgu att īst ību. Pl ānojot jaunu objektu b ūvniec ību novad ā, iesp ēju robež ās tiek izmantota jau esoš ā infrastrukt ūra un neizmantot ās, pamest ās apb ūves teritorijas, k ā ar ī nav pie ļaujama bl īva dz īvojamo m āju apb ūve ārpus esošo ciemu robež ām. 124

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Dobeles pils ētā un ap to tiek koncentr ēta r ūpniecisk ā ražošana, savuk ārt liel āko da ļu novada lauku telpas aiz ņem lauksaimniec ības zemes un nedaudz ar ī mežu are āli. N ākotn ē neb ūtu pie ļaujama lauksaimniec ības zemju transform ācija par apb ūves teritorij ām. Ņemot v ērā infrastrukt ūras pieejam ību un t ās pievienošanas iesp ējas, k ā ar ī esošo un perspekt īvo autoce ļu un dzelzce ļa infrastrukt ūru, par perspekt īvām r ūpniec ības teritorij ām ir uzskat āmas: ‹ att īst ības zona Dobel ē Lauku iel ā (piem ērota r ūpnieciskai ražošanai); ‹ att īst ības zona Dobel ē Elektr ības iel ā (piem ērota r ūpnieciskai ražošanai); ‹ att īst ības zona Auru pag. Garden ē (piem ērota r ūpnieciskai ražošanai). Novada teritorij ā (Annenieku, Bikstu, Zebrenes un Naud ītes pagasts) atrodas valsts noz īmes zemes dz īļ u nogabals „Dobeles strukt ūra” 2, kur perspekt īvā var ētu tikt izveidots starptautiskas noz īmes infrastrukt ūras objekts – Dobeles g āzes kr ātuve, kas b ūtu š āda veida liel ākais objekts Eirop ā.3 Kaimi ņu novadu funkcion ālās ietekmes are āli (kop īgās interešu teritorijas) Dobeles novada teritorija robežojas ar sešiem novadiem: Jelgavas, T ērvetes, Auces, Broc ēnu, Jaunpils un Tukuma novadu. Vair āku pašvald ību kop ējās intereses veidojas, balstoties uz to specializ āciju noteiktu pakalpojumu, atseviš ķu resursu sniegšan ā, darba vietu nodrošin āšan ā utt.. Ar Dobeles novada un kaimi ņu pašvald ību funkcion ālās ietekmes are āliem tiek saprastas funkcion āli saist ītas teritorijas, kas administrat īvi atrodas ārpus Dobeles novada robež ām. Faktiski dab ā, liel ākoties, to robežas nav nosak āmas. Blakus esoš ās teritorijas ietekm ē viena otru, un apk ārt ējās teritorijas konteksts ir ļoti svar īgs pl ānošanas proces ā. Kā redzams Dobeles novada telpisk ās att īst ības sh ēmā, no sešiem novadiem, kas robežojas ar m ūsu novadu, divi (Tukuma un Broc ēnu novads) nav iez īmēti k ā funkcion ālie ietekmes are āli, jo to ietekme ir sal īdzinoši zema. Iesp ējams tas izskaidrojams ar to, ka šo novadu centri un ciemi atrodas sal īdzinoši t ālāk nek ā p ārējo kaimi ņu novadu.

Risinot Dobeles novada teritorijas att īst ības jaut ājumus, j āņ em v ērā un j āveic kop īgs darbs vair āku jaut ājumu risin āšan ā:

2 2008.gada 7.j ūlija MK noteikumi Nr.524 „Valsts noz īmes zemes dz īļ u nogabals „Dobeles strukt ūra””.

3 LIAA 2010.gada p ētījums „ Ģeolo ģisk ā un ekonomisk ā izp ēte par dabasg āzes pazemes kr ātuves iesp ējamo izveidi Latvij ā, Dobeles rajon ā”

125

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts • par kapu aizsargjosl ām, jo Dobeles novada teritorij ā atrodas da ļa no Jaunpils novada Jaunpils pagasta Sparvu kapu aizsargjoslas, Tukuma novada Dž ūkstes pagasta Ķunduru kapu aizsargjoslas un Tērvetes novada T ērvetes pagasta Mežmaliešu kapu aizsargjoslas, savuk ārt Dobeles novada Naud ītes pagasta Maska ļķ u kapu aizsargjoslas da ļa atrodas Auces novada teritorij ā; • jaut ājumu par Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju Natura 2000 – dabas lieguma „L īvb ērzes liek ņa” (kop īgi ar Jelgavas novadu) un dabas lieguma „Skujaines un Sv ētaines ieleja” (kop īgi ar T ērvetes novadu) teritoriju saglab āšanu un uztur ēšanu; • kop īgi risin āmi jaut ājumi par ce ļu apsaimniekošanu ar kaimi ņu pašvald ībām; • melior ācijas sist ēmu objektu apsaimniekošana, piem ēram, Vecb ērzes polderis atrodas gan m ūsu, gan Jelgavas novada teritorij ā.

126

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

PIELIKUMS

127

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr. 1 Valsts noz īmes zemes dz īļ u nogabala “Dobeles strukt ūra” robežu sh ēma un robežpunktu koordin ātas

Robežpunktu koordin ātas Nr. Robežpunkts X koordin āta Y koordin āta p.k. 1. 1 270143,6 432974,2 2. 2 271721,6 432430,2 3. 3 272688,0 432592,4 4. 4 273555,9 433001,5 5. 5 275022,7 434074,6 6. 6 277173,7 436168,2 7. 7 280030,4 440203,8 8. 8 279934,6 446808,5 9. 9 279678,6 447609,7 10. 10 279149,4 448168,0 11. 11 278439,6 448263,1 12. 12 277581,1 448154,4 13. 13 276508,9 447855,5 14. 14 275407,8 447273,1 15. 15 274106,0 445622,0 16. 16 272409,2 442328,9 17. 17 270984,1 438492,0 18. 18 270034,0 434052,2 Avots: MK 2008.gada 7.j ūlija noteikumi Nr.524

128

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.2 Dobeles novada valsts noz īmes ūdensteces un ūdensnotekas Dobeles novada valsts noz īmes ūdensteces un ūdensnotekas

Kopgarums Regul ētā posma Nr.p.k. Nosaukums ŪSIK kods novad ā, km garums, km 1. Abavi ņa 362934:01 3,00 3,00 2. Ak āciju gr āvis 382434:01 7,62 7,62 3. Ālave 38222:01 29,42 29,42 4. Apguldes ezera gr āvis 382222:01 11,17 10,55 5. Apšupes strauts 381644:01 5,98 5,98 6. Auce 3824:01 37,74 4,36 7. Aurup īte 382224:01 6,27 6,27 8. Balž ņa 382272:01 10,42 10,42 9. Bērze 3822:01 102,91 8,00 10. Bikstupe 38226:01 15,72 11,81 11. Bitš ķē pu strauts 3822552:01 4,1 4,1 12. Čabu gr āvis 3816442:01 6,31 6,31 13. Dreima ņu strauts 381642:01 9,01 9,01 14. Eglone 382632:01 6,41 6,41 15. Gardene 382254:01 17,89 17,89 16. Gaurata 38168:01 11,57 11,57 17. Govainis 38244:01 11,79 11,79 18. Grie ņu gr āvis 381656:01 8,29 8,29 19. Jaunzemju gr āvis 3826612:01 1,23 1,23 20. Jugli ņa 382226:01 15,24 15,24 21. Kalves gr āvis 3816814:01 5,93 5,93 22. Kaulai ņu gr āvis 382262:01 1,04 1,04 23. Kliederu gr āvis 3816832:01 5,10 5,10 24. Krievaine 3826614:01 0,91 0,91 25. Leinertu d īķ u strauts 382242:01 6,95 6,95 26. Līč upe 382294:01 4,56 4,56 27. Mežinieku up īte 38174196:01 4,85 4,85 28. Midze ņu gr āvis 382276:01 5,30 5,30 29. Mucenieku gr āvis 3822542:01 8,55 8,55 30 Pienava 38166:01 14,26 8,06 31. Pikšu gr āvis 3822112:01 2,15 2,15 32. Puktu gr āvis 382422:01 1,94 1,94 33. Rīgava 38246:01 5,06 5,06 34. Sell īte 381662:01 5,76 5,76 35. Sesava 38224:01 22,35 1,91 36. Šķibes d ārza gr āvis 3822212:01 7,43 7,43 37. Skujaine 38266:01 5,85 1,00 38. Smukup īte 3822922:01 1,32 1,26 39. Snier ājs 382252:01 8,39 8,39 40. Strauti ņauce 3824312:01 3,60 3,60 41. Strauti ņu gr āvis 382432:01 5,08 5,08 42. St ūrupe 382292:01 6,75 0,55 43. Tērvete 3826:01 4,10 4,10 44. Upenieku gr āvis 382436:01 5,03 5,03 45. Vecb ērzes poldera apvadkan āls 3816:01 10,65 10,65 46. Vecmi ķeļu gr āvis 382462:01 0,58 0,58 47. Vecslampe 38164:01 4,29 4,29 48. Virkus gr āvis 381682:01 7,70 7,70 49. Zušup īte 382274:01 2,86 2,86 KOP Ā: 397,75 306,77

129

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.3 Pies ārņot ās un potenci āli pies ārņot ās vietas

Potenci āli pies ārņot ās vietas

Nr. Vietas Darb ības Raksturojums p.k. nosaukums nozare (tips) Dobeles pils ēta 1. ZS 51.bataljons, Visp ārīgā valsts Pils ētas nomale, purvains, kr ūmāji, blakus novadgr āvis, Aizsardz ības dienestu darb ība ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, k ūdra, grunts ūdens-0,5 m, tuv ākā ministrijas aka-700 m, tuv ākās m ājas-700 m, objektam valsts aizsardz ība vald ījuma objekts, Lauku 98 2. DUS „Astarte Automobi ļu Tuv ākais ezers, d īķ is-120 m, tuv ākā upe B ērze-1,35 km, nafta”, Br īvības degvielas ģeolo ģisk ā situ ācija-augš ējā da ļā m ūsdienu tehnog ēnie 60 mazumtirdzniec ība nogulumi (~0,6 m) un fluvioglaci ālie nogulumi (smiltis), dzi ļā k mor ēna (2,0 m dzi ļum ā), grunts ūdens-2,1-2,3 m, tuv ākā aka-120 m, tuv ākās m ājas-60 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija- mazd ārzi ņi, teritorij ā 3 „uzpildes sali ņas”, lietus ūde ņu att īrīšanas iek ārtas un administrat īvā ēka. Veikti san ācijas darbi 3. SIA „Okt āns” Automobi ļu Tuv ākā upe, strauts-130 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-virsk ārt ā DUS un degvielas tehnog ēnie nogulumi (1,5-2,0 m), smilts, grants un o ļi, degvielas b āze, mazumtirdzniec ība grunts ūdens-2,6-3,2 m, tuv ākās m ājas-45 m, tuvum ā īpaši Uzvaras 52 jut īga teritorija- mazd ārzi ņi, B ērzes upe, uzglab ā naftas produktus liel ā daudzum ā 4. Katlu m āja Tvaika un karst ā Tuv ākā upe-Bērze, 120 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, Krasta iel ā 9 ūdens pieg āde grunts ūdens-1,5 m, tuv ākās m ājas-30 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Bērzes upe, tvaika un karst ā ūdens pieg āde, darboj ās līdz 1999.g. un izmantoja š ķidro kurin āmo 5. Mazuta Tvaika un karst ā Tuv ākais ezers, d īķ is-300 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, saimniec ības ūdens pieg āde grunts ūdens-1,6 m, tuv ākās m ājas-50 m, mazuta p ārkraušana katlu m āja, un glab āšana, katlu m ājā izmantots š ķidrais kurin āmais Spodr ības 4a 6. SIA „Aksioma” Automobi ļu Tuv ākais ezers, d īķ is-210 m, tuv ākā upe, strauts-230 m, DUS, Liep ājas degvielas ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka- šoseja 35 mazumtirdzniec ība 300 m, tuv ākās m ājas-400 m, teritorij ā 3 virszemes un 7 pazemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 285 m 3 un 5 uzpildes viet ām, ap kur ām ir cietais segums 7. SIA „L ūcija” Automobi ļu Tuv ākais ezers, d īķ is-220 m, tuv ākā upe B ērze-750 m, DUS „Alco A”, degvielas ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grunts ūdens-1,3 m, tuv ākā aka- Jāņ a Čakstes 1 mazumtirdzniec ība 120 m, tuv ākās m ājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija- mazd ārzi ņi, teritorij ā 3 uzpildes punkti, administrat īvā ēka, 8 pazemes rezervu āri un lietus notek ūdens att īrīšanas ietaises, teritorija asfalt ēta 8. A/S „Spodr ība”, Ziepju un Tuv ākā upe B ērze-10 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grants, Dzirnavu 1 mazg āšanas, grunts ūdens-1,2 m, tuv ākās m ājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga tīrīšanas un teritorija-skola, B ērzes upe, mazd ārzi ņi, ķī misk ā r ūpn īca spodrin āšanas darbojas kopš 1960.gada līdzek ļu ražošana 9. DUS Automobi ļu Tuv ākā upe B ērze-150 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grants, „Relserviss”, degvielas grunts ūdens-1,3 m, tuv ākās m ājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga Uzvaras 46a mazumtirdzniec ība teritorija-mazd ārzi ņi 10. SIA „Baltijas Ķī misk ā r ūpn īca Tuv ākais ezers, d īķ is-330 m, tuv ākā upe B ērze-300 m, sveces” Uzvaras ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grunts ūdens-1,5 m, tuv ākās m ājas- 14a 50 m, ķī misk ā r ūpniec ība no 1966.gada 11. SIA „Baltijas Ķī misk ā r ūpn īca Tuv ākais ezers, d īķ is-300 m, tuv ākā upe B ērze-220 m, sveces”, Uzvaras ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grunts ūdens-1,3 m, tuv ākās m ājas- 130

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

44 50 m, tuvum ā īpaši jutīga teritorija-mazd ārzi ņi, ķī misk ā rūpniec ība no 1966.gada 12. Defreo, ķī misk ā Ķī misk ā r ūpn īca Tuv ākais ezers, d īķ is-350 m, tuv ākā upe B ērze-240 m, rūpn īca, Smilšu 2 ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grunts ūdens-1,5 m, tuv ākās m ājas- 40 m 13. SIA „TENAX”, Ķī misk ā r ūpn īca Tuv ākais ezers, d īķ is-200 m, tuv ākā upe-480 m, ģeolo ģisk ā Spodr ības 1 un 3 situ ācija-smilts, grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-80 m, tuv ākās mājas-150 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, ķī misk ā r ūpniec ība no 1966.gada Annenieku pagasts 14. SIA „Agro- Automobi ļu Tuv ākā upe, strauts-20 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-aleir ītisks Ka ķenieki” degvielas māls, grunts ūdens-4,5 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-50 degvielas b āze, mazumtirdzniec ība m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Bēres upe, 1995.gad ā Annenieku ciem ā teritorij ā bija 10 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 130 m3 un 5 uzpildes viet ām. Šobr īd teritorij ā atrodas kokapstr ādes uz ņē mums 15. SIA „Agro- Automobi ļu Tuv ākā upe, strauts-150 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšmāls, Ka ķenieki” degvielas grunts ūdens-3 m, tuv ākās m ājas-150 m, tuvum ā īpaši jut īga degvielas b āze mazumtirdzniec ība teritorija-mazd ārzi ņi, teritorij ā 10 virszemes rezervu āri ar Ka ķeniekos kop ējo tilpumu 235 m 3 un 6 uzpildes viet ām. DUS teritorija atrodas meh āniskaj ā sektor ā Auru pagasts 16. KS „Auru Sadedzin āšanas Kā kurin āmais tiek izmantota d īze ļdegviela grauds”, „Zi ņģ i” iek ārtas kaltes apsild īšanai 17. SIA „R īgas Cūku ferma Tuv ākā upe Jugli ņa-300 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-virsk ārt ā kombin ētās aramzeme, t ālāk smilts un smilšm āls, dzi ļā k dolom īti, v ēl lopbar ības dzi ļā k m āls, mer ģelis, tuv ākā aka-art ēzisk ā 300 m, tuv ākās rūpn īca”, ferma mājas-300 m intens īvai c ūku audz ēšanai „Kro ņauce”, „Pogas”-1 18. p/s „Kro ņauce” Ciet ā, š ķidr ā un Tuv ākais ezers, d īķ is-50 m, tuv ākā upe-50 m, ģeolo ģisk ā degvielas b āze, gāzveida kurin āmā situ ācija-smilts, grunts ūdens-1,5 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās Ķirp ēnu ciems un l īdz īgu produktu mājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, upe vairumtirdzniec ība Ālave, teritorij ā 11 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 300 m 3 un 4 uzpildes viet ām 19. P/s „Auri” Ciet ā, š ķidr ā un Tuv ākā upe, strauts-50m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, degvielas b āze gāzveida kurin āmā grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-150 m, tuv ākās m ājas-70 m, un l īdz īgu produktu objekta tuvum ā mazd ārzi ņi, teritorij ā 12 virszemes, ar kop ējo vairumtirdzniec ība tilpumu 320 m 3 un 4 uzpildes viet ām 20. Bijus ī PSRS Bijuš ās PSRS Tuv ākais ezers, d īķ is-teritorij ā, tuv ākā upe-10 m, ģeolo ģisk ā armijas teritorija armijas da ļa, situ ācija-smilšm āls, grunts ūdens-1,5 m, tuv ākā aka-teritorij ā, Garden ē, BA teritorij ā b īstamo tuv ākās m ājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-skola, novietne atkritumu glab ātuve bērnud ārzs, ūdenstornis, tanku gar āžu viet ā iek ārtota toksisko atkritumu glab ātuve, darb ības ar naftas produktiem un ķī miskajiem atkritumiem Bērzes pagasts 21. SIA „G un S”, Kokapstr ādes Tuv ākā upe B ērze-250 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-Q smilšm āls, kokapstr ādes cehs iek ārtas tuv ākā aka-400 m, tuv ākās m ājas-400 m, kokapstr ādes „Imantas” iek ārtas, kur ās p ārstr ādā vair āk k ā 3000 m 3 z āģ ba ļķ u gad ā, iek ārtas koksnes impregn ēšanai, kurin āmā ražošana no koksnes, t.sk. koka skaid ām, koksnes miltiem, granul ām, ja izmanto 100 m 3 un vair āk izejvielu gad ā 22. P/S „Zelta druva” Degvielas b āze Tuv ākā upe B ērze-70 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, degvielas b āze, grunts ūdens-1,6 m, tuv ākā aka-200 m, tuv ākās m ājas-200 m, Milti ņi tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Bērzes upe, teritorij ā 10 131

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 500 m 3 un 6 uzpildes viet ām, pie kur ām ir cietais segums 23. SIA „Sandra” Degvielas b āze Tuv ākā upe-100 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, degvielas b āze, grunts ūdens-1,5 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-50 m, Šķibes ciems tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, teritorij ā 12 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 320 m 3 un 4 uzpildes viet ām, pie kur ām ir cietais segums 24. Kodin ātava, Pestic īdu noliktavu, Tuv ākā upe-50 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, „Kodin ātava” sēklu kodin ātava grunts ūdens-1,7 m, tuv ākā aka-100 m, tuv ākās m ājas-250 m 25. Vērp īši, Milti ņu Slaucamo govju Tuv ākā upe-20 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, ciems „V ērp īši” ferma grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-500 m, tuv ākās m ājas-350 m Bikstu pagasts 26. „Aps ītes” Degvielas b āze Tuv ākā upe-1,5 km, tuv ākais melior ācijas gr āvis-50 m, degvielas b āze, ģeolo ģisk ā situ ācija-grants, grunts ūdens-2,2 m, tuv ākā aka- „Aps ītes” 100 m, tuv ākās m ājas-250 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija- dzi ļurbuma aka, darboj ās l īdz 1996.gadam 27. „L īvi” pie dz/c Amonjaka Tuv ākā upe-300 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grunts ūdens-2 pārbrauktuves glab ātuve m, tuv ākā aka-200 m, tuv ākās m ājas-250 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-skola, aug ļu d ārzs, šobr īd nedarbojas, bet l īdz 1988.gadam cistern ās tika uzglab āts amonjaks lauksaimniec ības vajadz ībām 28. „Muldas” pie Amonjaka Tuv ākā upe B ērze-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-aleir īt, māls, kapiem, „Putni ņi” glab ātuve grunts ūdens-2,3 m, tuv ākā aka-100 m, tuv ākās m ājas-100 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Bērzes upe, šobr īd nedarbojas, bet l īdz 1988.gadam cistern ās tika uzglab āts amonjaks lauksaimniec ības vajadz ībām 29. Rekultiv ējam ā Rekultiv ēta Tuv ākā upe Bikstup īte-500 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, atkritumu atkritumu izg āztuve tuv ākā aka-300 m, tuv ākās m ājas-300 m, tuvum ā īpaši jut īga izg āztuve teritorija-Bikstup īte, izg āztuve sl ēgta 2001.gad ā un 2002.gad ā „Aizupji” rekultiv ēta 30. „Strazdi ņi” Miner ālm ēslu Tuv ākā upe-350 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-grants, grunts ūdens- noliktava 2,3 m, tuv ākā aka-300 m, tuv ākās m ājas-300 m, noliktava darboj ās l īdz 1994.gadam Dobeles pagasts 31. Bijuš ā ķimik āliju Bijus ī ķimik āliju Tuv ākā upe-150 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, noliktava noliktava grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-150 m, tuv ākās m ājas-150 m, Aizstrautniekos nedarbojas kopš 1993.gada 32. Bijuš ā ķimik āliju Bijus ī ķimik āliju Tuv ākais ezers, d īķ is-150 m, tuv ākā upe-100 m, ģeolo ģisk ā noliktava noliktava situ ācija-mālsmilts, grunts ūdens-1,9 m, tuv ākā aka-250 m, Lejasstrazdos tuv ākās m ājas-250 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-dīķ is, nedarbojas kopš 1993.gada 33. Miner ālm ēslu Miner ālm ēslu Tuv ākā upe-50 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, noliktava noliktava grunts ūdens-2,1 m, tuv ākā aka-80 m, tuv ākās m ājas-80 m, „Kaijas” noliktava nedarbojas kopš 1993.gada 34. Rekultiv ētā Rekultiv ēta sadz īves Tuv ākā upe, strauts-80 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, atkritumu atkritumu izg āztuve grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-150 m, tuv ākās m ājas-150 m, izg āztuve pie darboj ās l īdz 2001.gadam, šobr īd rekultiv ēta „Gl ūdai ņiem” 35. Rekultiv ētā Rekultiv ēta sadz īves Tuv ākā upe, strauts-70 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, atkritumu atkritumu izg āztuve grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-120 m, tuv ākās m ājas-120 m, izg āztuve darboj ās l īdz 2001.gadam, šobr īd rekultiv ēta Lejasstrazdos 36. k.s. Degvielas uzpildes Tuv ākais ezers, d īķ is-50 m, tuv ākā upe, strauts-150 m, „Lejasstrazdi” stacija ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, grunts ūdens-2,5 m, tuv ākā DUS aka-70 m, tuv ākās m ājas-30 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija- dzeram ā ūdens urbums, teritorij ā 5 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 130 m 3 un 3 uzpildes viet ām 37. Bijuš ās PSRS Degvielas b āze Tuv ākā upe Bērze-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, 132

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

naftas b āze grunts ūdens-2,5 m, tuv ākās m ājas-800 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Bērzes upe, degvielas cisternas da ļē ji nov āktas 38. ZS IMC poligons, Visp ārīgā valsts Tuv ākā upe B ērze-300 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, Aizsardz ības dienestu darb ība grunts ūdens-3 m, tuv ākā aka-30 m, tuv ākās m ājas-30 m, ministrijas teritorijai valsts aizsardz ība vald ījuma objekts, Dobeles virsmežniec ības teritorij ā Jaunb ērzes pagasts 39. P/s „Jaunb ērze” Ciet ā, š ķidr ā un Kop ējais akt īvā laika periods-26 gadi (1970-1996), tuv ākā degvielas b āze, gāzveida kurin āmā upe, strauts-50m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, grunts ūdens- Jaunb ērzes pag. un l īdz īgu produktu 2 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-50 m, objekta tuvum ā Ausma ņa iela 2a vairumtirdzniec ība mazd ārzi ņi, teritorij ā 13 virszemes un 5 pazemes rezervu āri, ar kop ējo tilpumu 800 m 3 un 5 uzpildes viet ām 40. Miner ālm ēslu Miner ālm ēslu Tuv ākā upe, strauts-400 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, noliktava pie noliktava grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-50 m, „Vidi ņiem” tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, b ērnud ārzs, šobr īd miner ālm ēsli netiek uzglab āti 41. DUS „Gravi ņā s” Degvielas uzpildes Tuv ākā upe, strauts-800 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, stacija grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-400 m, tuv ākās m ājas-400 m, DUS darb ību s ākusi 2004.gad ā Krim ūnu pagasts 42. Krim ūnu Degvielas b āze Tuv ākā upe Ālave-300 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, aleir īti, degvielas b āze, grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-300 m, „Jaungr āveri” teritorij ā 8 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 150 m 3 un 4 uzpildes viet ām (1999.gad ā) 43. Ak āciju degvielas Degvielas b āze Tuv ākais ezers, d īķ is-250 m, tuv ākā upe Auce-300 m, bāze, „Jaunaudži” ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka- 150 m, tuv ākās m ājas-150 m, teritorij ā 1995.gad ā bija 14 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 200 m 3 un demont ētām uzpildes viet ām, šobr īd neizmanto 44. Ak āciju Pestic īdu noliktava Tuv ākais ezers, d īķ is-250 m, tuv ākā upe Auce-300 m, ķimik āliju ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā noliktava, aka-150 m, tuv ākās m ājas-150 m, tuvum ā īpaši jut īga „Jaunaudži” teritorija-mazd ārzi ņi, šobr īd neizmanto 45. SIA „Dobele Miner ālm ēslu Tuv ākā upe-30 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, grunts ūdens- Agra” noliktava 1,7 m, tuv ākā aka-700 m, tuv ākās m ājas-700 m, tuvum ā īpaši miner ālm ēslu jut īga teritorija-Auces upe, šobr īd izmanto noliktava, lidlauks 46. Rekultiv ētā Rekultiv ēta sadz īves Tuv ākā upe-50 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, sadz īves atkritumu izg āztuve grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-600 m, tuv ākās m ājas-600 m atkritumu izg āztuve, „Gali ņi” 47. Krim ūnu katlu Tvaika un karst ā Tuv ākais ezers, d īķ is-400 m, tuv ākā upe-100 m, ģeolo ģisk ā māja ūdens pieg āde situ ācija-mālsmilts, grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-dzeram ā ūdens ieguves vieta, sākotn ēji tika izmantots š ķidrais kurin āmais, šobr īd katlu m āja nedarbojas 48. Vērpju lopu Lopu kaps ēta Tuv ākais ezers, d īķ is-250 m, tuv ākā upe -50 m, ģeolo ģisk ā kaps ēta „V ērpji” situ ācija-kūdra, tuv ākā aka-250 m, tuv ākās m ājas-250 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Vērpju purvs, šobr īd neizmanto 49. Meži ņu Miner ālm ēslu Tuv ākā upe-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, miner ālm ēslu noliktava grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-40 m, kopš noliktava, 1990.gada miner āmēsli netiek uzglab āti „Meži ņi” 133

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

50. Gl ūdas Miner ālm ēslu Tuv ākā upe-350 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, miner ālm ēslu noliktava grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-70 m, tuv ākās m ājas-70 m, kopš noliktava, 1990.gada miner āmēsli netiek uzglab āti, noliktava atrad ās „Gl ūdas” bazn īcā 51. Gl ūdas s ēklu Sēklu kodin ātava Tuv ākā upe-300 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, kodin ātava, grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-50 m, „Gl ūdas” tuvum ā īpaši jut īga teritorija-aug ļud ārzs, kopš 1990.gada akt īva darb ība nenotiek 52. Ak āciju s ēklu Sēklu kodin ātava Tuv ākā upe-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, tuv ākās kodin ātava, mājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, „Madaras” darbojas ar ī šobr īd Naud ītes pagasts 53. Apguldes l/s Degvielas b āze Tuv ākais ezers- Apguldes ezers 350 m, tuv ākā upe, strauts- skolas DUS 200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-200 m, tuv ākās mājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-dz īvojam ā teritorija, ezers, teritorij ā 9 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 123 m 3 4 uzpildes vietas, ap kur ām cietais segums 54. P/s „Naud īte” Meh ānisk ās Tuv ākā upe Sesava-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, degvielas b āze darbn īcas un grunts ūdens-1,5 m, tuv ākā aka-100 m, tuv ākās m ājas-250 m, degvielas b āze tuvum ā īpaši jut īga teritorija-ūdenstornis, skola, teritorij ā 8 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 275 m 3, 5 uzpildes vietas, visur cietais segums 55. Ferma „Brakši” Lopu ferma Tuv ākais ezers-250 m, tuv ākā up, strauts-300 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, grunts ūdens-1,2 m, tuv ākā aka-200 m, tuv ākās m ājas-200 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Apguldes dzirnavezers, ferma darboj ās l īdz 1996.gadam 56. Ferma „Liesmas” Lopu ferma Tuv ākā upe-550 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-300 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-ūdenstornis, ferma darboj ās l īdz 1998.gadam 57. Naud ītes Miner ālm ēslu Tuv ākā upe Sesava-50 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, miner ālm ēslu noliktava grunts ūdens-1 m, tuv ākā aka-300 m, tuv ākās m ājas-250 m, noliktava tuvum ā īpaši jut īga teritorija-Sesavas upe, izmanto ar ī šobr īd 58. Ferma „Brieži” Lopu ferma Tuv ākais ezers-650 m, tuv ākā up, strauts-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, grunts ūdens-1,6 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, ferma darbojas ar ī šobr īd 59. Ferma Lopu ferma Tuv ākā upe Sesava-100 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilts, „M ūrnieki” grunts ūdens-1,2 m, tuv ākā aka-50 m, tuv ākās m ājas-300 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, Sesavas upe, ferma nedarbojas kopš 1989.gada Penkules pagasts 60. SIA „Penkule” Degvielas uzpildes Tuv ākā upe-250 m, ģeolo ģisk ā situācija-mālsmilts, degvielas b āze stacija grunts ūdens-1,8 m, tuv ākā aka-150 m, tuv ākās m ājas-50 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, teritorij ā 11 virszemes rezervu āri ar kop ējo tilpumu 470 m 3 un 10 uzpildes viet ām, visapk ārt cietais segums 61. Šķinde ļi-Kr ūmi ņi Miner ālm ēslu Tuv ākā upe Govainis-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, noliktava grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-500 m, tuv ākās m ājas-500 m, noliktava darbojas kopš 1985.gada 62. Gateris Pestic īdu noliktava Tuv ākā upe Ālave-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, grunts ūdens-1,6 m, tuv ākā aka-150 m, tuv ākās m ājas-150 m, pestic īdu noliktava darboj ās l īdz 1990.gadam, šobr īd gateris 63. Ķeturi-atkritumu Atkritumu izg āztuve Tuv ākā upe-150 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-mālsmilts, izg āztuve grunts ūdens-1,5 m, tuv ākā aka-450 m, tuv ākās m ājas-450 m, sadz īves atkritumi karjer ā uzkr āti l īdz 2001.gadam

134

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Zebrenes pagasts 64. Sadz īves Sadz īves atkritumu Tuv ākā upe-100 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, atkritumu izg āztuve grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-500 m, tuv ākās m ājas-500 m, izg āztuve akt īvā laika periods-1991.-2003. 65. Miner ālm ēslu Miner ālm ēslu un Tuv ākā upe-200 m, ģeolo ģisk ā situ ācija-smilšm āls, noliktava ķimik āliju noliktava grunts ūdens-2 m, tuv ākā aka-600 m, tuv ākās m ājas-600 m, objekts darboj ās l īdz 1992.gadam 66. Bijus ī degvielas Degvielas uzpildes Tuv ākais dīķ is-200 m, tuv ākā upe-200 m, ģeolo ģisk ā bāze stacija situ ācija-mālsmilts, grunts ūdens-1,8 m, tuv ākās m ājas-200 m, tuvum ā īpaši jut īga teritorija-mazd ārzi ņi, DUS darboj ās l īdz 1992.gadam

Pies ārņot ās vietas

Nr. Vietas Darb ības Raksturojums p.k. nosaukums nozares Dobeles pils ēta 1. SIA „ZemNor”, Miner ālm ēslu un Tuv ākais ezers 150 m, tuv ākā upe, strauts-400 m, Uzvaras 14e sl āpek ļa savienojumu ģeolo ģisk ā situ ācija-uzb ērta grunts, kam seko ražošana, putek ļaina, ar ūdeni pies ātin āta smilts un m ālsmilts, lauksaimnieciskie grunst ūdens-2,5 m, tuv ākā aka-150 m, tuv ākās m ājas- pakalpojumi 200 m, noliktavu teritorija ir da ļē ji nokl āta ar cieto segumu un taj ā ieb ūvēti horizont āli virszemes ūde ņu sav ācēji kolektori Auru pagasts 2. Atkritumu Liel ākā Dobeles Tuv ākais ezers, d īķ is-250 m, tuv ākā upe, strauts- izg āztuve raj.atkritumu melior ācijas gr āvji ierobežo izg āztuvi, ģeolo ģisk ā „Lemkini” izg āztuve situ ācija-mālsmilts, m āls un smilšm āls, grunst ūdens- (rekultiv ēta) 0,5 m, tuv ākā aka-300 m, tuv ākās m ājas-300 m, tuvum ā ir īpaši jut īga teritorija-purvs

Potenci āli nepies ārņotas vietas

Nr. Vietas Darb ības Raksturojums p.k. nosaukums nozares Dobeles pils ēta 1. ZS 51.bataljons, Pils ētas teritorij ā, Tuv ākais d īķ is-Lāč u, 2000 m, tuv ākā upe-Bērze, 1000 mācību centrs, Padomju arminas m, smilšm āls, m ālsmilts, grunst ūdens-2,0 m, tuv ākās Aizsardz ības bijuš ās ēkās mājas-400 m, tuvum ā ir īpaši jut īga teritorija-purvs ministrijas vald ījuma objekts, Lauku 15 un Kazarmu 2 un 6 Bērzes pagasts 2. SIA „BAKA Iek ārtas zivju un - PRO” zivju vēžveid īgo produktu pārstr ādes cehs, ražošanai, t.sk, Šķibes iela 15a konserv ētu un sald ētu produktu ražošanai

135

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr. 4 Aizsarg ājamie koki Dobeles novad ā

Koka suga Aizsardz ības Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs, Augstums, Viet ējais kategorija m m nosaukums Annenieku pagasts Parastais Dižkoks Putni ņu Kobl ās 5,32 18 Putnukoblu ozols ozols Parast ā priede Dižkoks 2,5 km D no Aus ātu 3,22 20 Blusu priede muižas pie bijuš ām Blus ām Vītols, baltais Dižkoks 400 m ZA no Kape ņu 4,92 20,5 Cib ēnu v ītols ezera, 30 m Z no bijušiem Cib ēniem, Balž ņas ielej ā pie aizauguša d īķ a Parast ā liepa Dižkoks Blaizu d ārza mal ā 4,08 15 Blaizu liepa Parastais Dižkoks 300 m A no Pav āriem, 5,12 24,5 Āžakalna ozols Bērzes kreisaj ā krast ā, Lielais ozols Āža kalna D nog āzes augšmal ā Vīksna Dižkoks Annasmuižas park ā pie 4,3 27 Kasta ņu m āju malkas šķūņ a, 50 m Z no kult ūras nama Parastais osis Potenci ālais 1,2 km ZA no Slag ūnes 3,97 19 Strauti ņu osis dižkoks dzirnav ām, ce ļmal ā 20 m ZR no bijušiem Strauti ņiem Parastais Potenci ālais 300 m DA no Āmariem, 4,26 16 Āmaru ozols ozols dižkoks 500 m D no Dobeles- Liep ājas šosejas, t īrum ā Parastais Potenci ālais Aizpuros 3,96 22 Aizpuru ozols ozols dižkoks Parastais Potenci ālais Slag ūnes muižas park ā 3,75 22,5 Slag ūnes ozols dižkoks ozols Parastais Potenci ālais Pie Aus ātu muižas, d īķ a 4,06 16,8 Aus ātu ozols ozols dižkoks Z krast ā Parastais Potenci ālais 1 km R no Slag ūnes 4,16 22 Garlauku ozols dižkoks dzirnav ām, 350 m ZR no ozols bijušiem Garlaukiem, mežmal ā 10 m A no Lapsu-Ezer-Lūku ce ļa Parastais Potenci ālais 3 km DA no 4,18 20 Iņķē nu ozols ozols dižkoks Annasmuižas, t īrum ā 40 m Z no bijušiem Iņķē niem, 350 m D no Aus ātu-Annasmuižas ce ļa Parastais Potenci ālais 260 m A no Pav āriem, 4,86 29 Āžakalna ozols dižkoks Bērzes kreisaj ā krast ā, Mazais ozols Āža kalna R pak ājē Parast ā goba Potenci ālais Blaizu d ārz ā 3,97 23,5 Blaizu goba dižkoks Vīksna Potenci ālais 600 m Z no P ētermuižas, 3,85 24 Augstma ļu dižkoks 100 m ZA no vīksna Augstma ļiem, m ājce ļa mal ā 136

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Auru pagasts Parastais Dižkoks 150 m D no Dobeles- 5,13 23,5 Lielb ērzes ozols Liep ājas šosejas, 70 m A Resnais ozols no Lielb ērzes Baronu kapiem Parastais Dižkoks 2,5 km ZR no Naud ītes, 5,1 18 Mucenieku ozols Muceniekos ozols Vīksna Dižkoks 2,7 km DR no Potkaises, 4,85 19 Linti ņa v īksna 30 m DR no bijuš ām Sūnu mežsargm ājām Vīksna Dižkoks 2 km R no Dobeles, 200 4,72 26,5 Legzdi ņu m no bijušiem vīksna Legzdi ņiem, T īrmeru kalna A nog āzē Vīksna Dižkoks 0,5 km R no Dobeles- 4,5 20,3 Pogu Tērvetes ce ļa, 60 m no Aplauzt ā Pog ām, Jugli ņas kreisaj ā vīksna krast ā Vīksna Dižkoks 0,5 km R no Dobeles- 4,83 22,1 Pogu v īksna Tērvetes ce ļa, 60 m no Pog ām, Jugli ņas kreisaj ā krast ā Parastais Dižkoks R no Dobeles, 20 m DR 5,9 23 Sti ļļ u ozols ozols no Kalna Sti ļļ iem Parastais Potenci ālais 2 km D no Lielb ērzes, 4,12 19 Celmu ozols ozols dižkoks uz lauka 70 m ZA no bijušiem Celmiem Parastais Potenci ālais 150 m D no Dobeles- 4 25 Lielb ērzes ozols dižkoks Liep ājas šosejas, 100 m Tievais ozols A no Lielb ērzes baronu kapiem Parastais Potenci ālais 1,2 km DR no Potkaises, 3,93 21 Bāli ņu ozols ozols dižkoks Bāli ņos pie m āju ce ļa Parastais Potenci ālais Potkaises muižas park ā 3,93 21 Vecozolu ozols dižkoks pie Vecozoliem, up ītes Jaunais ozols mal ā Parastais Potenci ālais Lielb ērzes muižas park ā 4,68 21,5 Lielb ērzes ozols dižkoks ozols Parastais Potenci ālais Potkaises muižas park ā 4,74 15,5 Vecozolu ozols dižkoks pie Vecozoliem Vecais ozols Sald ķirsis Rets svešzemju 2 km R no Dobeles, 140 1,12 22 Legzdi ņu sugas koks m Z no bijušiem ķirsis Legzdi ņiem, T īsm ēru kalna A nog āzē Parast ā priede Īpatn ējs koks 0,5 km DA no 3,4 18,5 Vellakroga Lielb ērzes, Dobeles- priede Liep ājas šosejas D pus ē pie Vellakroga kapu vārtiem Bikstu pagasts Parastais Dižkoks 120 m ZA no bijušiem 5,63 22 Bērzi ņu ozols ozols Bērzi ņiem Vīksna Dižkoks 90 m DR no 5,06 29,4 Upesmuižas Upesmuižas, aizauguš ā Resn ā v īksna park ā Vīksna Dižkoks 140 m A no bijušiem 4,68 24 Krastu v īksna Krastiem, mežmalas kr ūmājā 137

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Vīksna Dižkoks 80 m DR no 3,74 33,5 Upesmuižas Upesmuižas, aizauguš ā Slaid ā v īksna park ā Tūja, rietumu Dižkoks 10 m A no B ērzi ņu m āju 2,23 16,3 Bērzi ņu t ūja drup ām, bijuš ā pagalm ā Vīksna Kult ūrv ēsturisks 1,9 km ZA no Bikstu 3,0 20,0 Vērpju stacijas, 400 m ZA no Upurv īksna Vērpjiem, t īrum ā Parastais Potenci ālais Bikstu-Jaunpils ce ļa 4,9 15,5 Ruku ozols ozols dižkoks kreisaj ā mal ā, 400 m DR no Rukiem Zviedrijas Potenci ālais 400 m D no Lekuž ām, 9,1 Lekužu kadi ķis dižkoks Zebrus ezera ZA krasta kadi ķis avoksn ājā Parastais Potenci ālais 300 m Z no Zebrus 4,31 26 Lekužu ozols ozols dižkoks ezera, t īrum ā 80 m D no Lekuž ām Bērzes pagasts Parastais Dižkoks 270 m Z no Virkus 4,6 26 Virkus ozols ozols muižas, mežaparka D da ļā pie grants karjera Zirgkasta ņa, Dižkoks Virkus muižas alej ā 410 3,09 18 Virkus alejas parast ā m A no pils drup ām, 5. zirgkasta ņa ce ļa D pus ē Zirgkasta ņa, Dižkoks Virkus muižas alej ā 450 3,22 16 Virkus alejas parast ā m A no pils drup ām, 2. zirgkasta ņa ce ļa Z pus ē Zirgkasta ņa, Dižkoks Virkus muižas park ā 240 3,17 24 Virkus 2. parast ā m DR no pils drup ām zirgkasta ņa Zirgkasta ņa, Dižkoks Virkus muižas park ā 250 3,18 23 Virkus 1. parast ā m DR no pils drup ām zirgkasta ņa Zirgkasta ņa, Dižkoks Virkus muižas parka D 3,17 23,5 Virkus 3. parast ā mal ā pie d īķ a, 230 m no zirgkasta ņa pils drup ām Zirgkasta ņa, Dižkoks 3,5 km D no B ērzes, 3,7 16 Vilkav ēju parast ā Vilku pagalm ā 50 m DR zirgkasta ņa no dz īvojam ās ēkas Zirgkasta ņa, Dižkoks Virkus muižas alej ā 430 3,36 16,5 Virkus alejas parast ā m A no pils drup ām, 3. zirgkasta ņa ce ļa Z pus ē Zirgkasta ņa, Dižkoks Virkus muižas alej ā 430 3,78 16 Virkus alejas parast ā m A no pils drup ām, 1. zirgkasta ņa ce ļa D pus ē Parastais Dižkoks 3 km R no B ērzes, 5,4 21,5 Vēveru ozols ozols tīrum ā 100 m DR no bijušiem V ēveriem Rob īnija, Dižkoks Virkus muižas park ā 2,06 17,5 Virkus Š ķī bā balt ā rob īnija Vīksna Dižkoks Bērzes kreisaj ā krast ā 4,14 19 Milti ņu v īksna 170 m lejpus Dobeles- Šķibes ce ļa, 70 m no upes, pie Milti ņu muižas Rob īnija, Dižkoks Virkus muižas park ā 30 2,32 16,5 Virkus Resn ā balt ā m ZA no pils drup ām rob īnija Papels un to Kult ūrv ēsturisks Udzes muiž ā, 50 m DR 4,5 28,5 Dravnieku hibr īdi no Dravnieku papele jaunsaimniec ības Parastais Kult ūrv ēsturisks 15 m DA no B ērzes 2,38 16,0 Ulma ņa ozols 138

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts ozols vec ās skolas Parastais Kult ūrv ēsturisks 8 m R no B ērzes vec ās 2,02 17,5 Baloža ozols ozols skolas Dižsk ābardis Potenci ālais Virkus muižas park ā, 3,56 24 Virkus dižkoks 280 m ZR no pils dižsk ābardis drup ām, 140 m Z no Gal ējiem Papeles un to Potenci ālais 1,3 km ZR no B ērzes 4,84 23 Oškalnu hibr īdi dižkoks bazn īcas, ce ļmal ā pie papele Oškalnu k ūti ņas Parastais Potenci ālais 3,3 km DA no B ērzes, 4,06 20,5 Pikšu ozols ozols dižkoks 200 m DA no K.Ulma ņa muzeja, Pikšu d ārz ā 40 m DA no dz īvojam ās ēkas Parastais Potenci ālais 3,2 km D no B ērzes, 4,88 21 St ērķu ozols ozols dižkoks St ērķu d ārz ā 20 m Z no dz īvojam ās ēkas Parastais Potenci ālais 1,2 km Z no N ākotnes 4,08 20,5 Strautakleišu ozols dižkoks ciema, Strauta-Kleišu ozols pagalm ā 50 m ZR no dz īvojam ās ēkas Parastais Potenci ālais 2,3 km DA no B ērzes, 3,71 13,5 Purvai ņu ozols dižkoks 70 m DR no Purvai ņiem, ozols tīrum ā Parastais Potenci ālais 50 m DR no Daujatiem 3,86 22 Daujatu ozols ozols dižkoks Parast ā liepa Potenci ālais Virkus parka D mal ā, 2,66 32,5 Virkus liepa dižkoks 240 m DR no pils drup ām Vīksna Potenci ālais 3,2 km D no B ērzes, 3,97 23 St ērķu v īksna dižkoks St ērķu d ārz ā 25 m ZR no dz īvojam ās ēkas Vīksna Potenci ālais 4,3 km DR no B ērzes, 3,96 21,5 Mušu v īksna dižkoks Mušu pagalm ā Zirgkasta ņa, Potenci ālais Virkus muižas alej ā 420 2,81 16,3 Virkus alejas parast ā dižkoks m A no pils drup ām, 4.zirgkasta ņa ce ļa D pus ē Zirgkasta ņa, Potenci ālais Virkus muižas park ā 20 2,77 17 Virkus parast ā dižkoks 0 m R no pils drup ām, 4.zirgkasta ņa 12 m Z no ce ļa uz muižu Zirgkasta ņa, Potenci ālais 1,3 km DA no B ērzes, 2,92 18 Kārkli ņu parast ā dižkoks Kārkli ņu pagalm ā zirgkasta ņa Zirgkasta ņa, Potenci ālais Virkus muižas alej ā 370 2,96 15 Virkus alejas parast ā dižkoks m A no pils drup ām, 6.zirgkasta ņa ce ļa Z pus ē Zirgkasta ņa, Īpatn ējs koks 0,5 km R no Virkus 2,63 20 Virkus kapu parast ā muižas, Virkus baronu zirgkasta ņa kaps ētas D mal ā Dobeles pils ēta Zirgkasta ņa, Dižkoks 50 m Z no Dobeles 3,05 18 Dobeles parast ā luter āņ u bazn īcas Vesel īgā zirgkasta ņa Zirgkasta ņa, Dižkoks 12 m no Dobeles 3,12 14 Dobeles parast ā luter āņ u bazn īcas DA Apl ūzus ī st ūra zirgkasta ņa Dobeles pagasts

139

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Parast ā priede Dižkoks 100 m A no B āļ u 3,4 20 Bāļ u priede kapiem, B ērzes upes kreis ā krasta krauj ā Zirgkasta ņa, Dižkoks Dobeles-Pienavas ce ļu 3,86 14,1 Kundzi ņu parast ā kreisaj ā pus ē 650 m ZR zirgkasta ņa no Sell ītes d īķ a, t īrumā pie bijušiem Kundzi ņiem Vīksna Dižkoks Lejasstrazdu ciem ā, 40 4,4 20 Lejasstrazdu m D no Lejasstrazdu vīksna pamatskolas Parastais Kult ūrv ēsturisks 1,5 km ZR no Dobeles- 3,8 15 Koš ķinu ozols ozols Tukuma ce ļa, 500 m DA no bijušiem Kalna Koš ķiniem, t īrum ā Parastais Kult ūrv ēsturisks 0,5 km R no Dobeles- 3,84 18 Pre ķu ozols ozols Tukuma ce ļa, t īrum ā 200 m D no bijušiem Pre ķiem Parast ā priede Kult ūrv ēsturisks 1,6 km ZR no Gardenes 2,56 32 Lūti ķu priede stacijas, 300 m R no bijuš ām L ūti ķu mežsargm ājām, meža ce ļa mal ā Parastais Potenci ālais 650 m ZA no Dobes 4,34 22 ozols dižkoks muižas, t īrum ā 70 m no meža malas Parastais Potenci ālais Dobeles-Tukuma ce ļa 4,48 17,5 Budu ozols ozols dižkoks kreisaj ā pus ē, Budu pagalm ā Parastais Potenci ālais 550 m ZA no Dobes 4,14 22 Dobes ozols dižkoks muižas, t īrum ā 15 m no Mežmalas meža malas ozols Parastais Potenci ālais 1,5 km Z no 4 19 Skroderu ozols dižkoks Aizstrautnieku ciema, ozols 300 m ZR no bijušiem Skroderiem, t īrum ā Parastais Potenci ālais 850 m DR no Gauratas 3,35 17,5 Bietleru ozols ozols dižkoks ezera, 100 m R no Bietleru kaps ētas Parastais Potenci ālais 2,3 km Z no 3,95 21 Audzu ozols ozols dižkoks Aizstrautnieku ciema, 300 m ZA no bijušiem Audžiem, t īrum ā Parastais Potenci ālais 600 m ZA no Dobes 3,56 13,5 Dobes ozols dižkoks muižas, t īrum ā 40 m no Zemzaru meža malas ozols Parastais Potenci ālais Stirnumuižas pagalm ā 4,89 23,3 Stirnumuižas ozols dižkoks 30 m Z no dz īvojam ās Lielais ozols ēkas Parastais Potenci ālais 30 m ZR no Priežusargu 4,24 24,5 Priežusargu ozols dižkoks mažsargm ājām, ce ļmal ā ozols Vīksna Potenci ālais 2 km Z no 3,78 18,5 Audžu v īksna dižkoks Aizstrautnieku ciema, 150 m ZR no bijušiem Audžiem, t īrum ā Āra b ērzs Potenci ālais 2 km DR no 1,82 16 Bren ču L īkais dižkoks Aizstrautnieku ciema, bērzs 140

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Bren ču kaps ētā pie vārtiem Parast ā priede Īpatn ējs koks 650 m ZA no 1,46 19 Dreima ņu Dreima ņiem, 100 m Z priede no Dobeles-Tukuma ce ļa, birz ītē Jaunb ērzes pagasts Parastais Dižkoks Kazupes muižas parka R 5,8 23 Kazupes ozols mal ā Resnais ozols Vīksna Dižkoks Dobeles-Tukuma šosejas 4,09 23 Jauna ņģ u kreisaj ā pus ē, Jauna ņģ u vīksna pagalm ā Parastais Kult ūrv ēsturisks 300 m ZR no R īgas- 3,5 16,5 Lāmu ozols ozols Liep ājas un Dobeles- Tukuma ce ļu krustojuma, t īruma mal ā Parastais Potenci ālais Rodžu pagalm ā 4,29 18 Rodžu ozols ozols dižkoks Parastais Potenci ālais 300 m no bijuš ā Maisa 4,1 21 Maisa ozols ozols dižkoks kroga, Jelgavas-Tukuma ce ļa 1.mal ā iepret ī Pūli ņiem Parastais Potenci ālais 250 m ZA no R īgas- 4,9 26 Lāmu Lielais ozols dižkoks Liep ājas un Dobeles – ozols Tukuma ce ļu krustojuma, t īruma mal ā Parastais Potenci ālais 100 m ZR no 4,1 26 Mežmuižas ozols dižkoks Mežamuižas, ce ļmal ā ozols pie d īķ a Parastais Potenci ālais 20 m DA no Bran ču 4,59 17 Bran ču ozols ozols dižkoks kapiem, t īrum ā Parastais Potenci ālais 250 m DA no bijuš ām 3,7 13 Bran ču ozols dižkoks Bran ču mežsargm ājām, Zemais ozols tīrum ā 650 m D no Bran ču kaps ētas Parastais Potenci ālais 4 km DR no Jaunb ērzes, 4,7 19,8 Kūles ozols ozols dižkoks 20 m D no K ūlēm, kr ūmos pie pagraba Parastais Potenci ālais 0,8 km DDA no R īgas- 4,7 21 Šņoru ozols ozols dižkoks Liep ājas un Dobeles- Tukuma ce ļu krustojuma, 150 m Z no Šņor ēm Parastais Potenci ālais Dobeles-Tukuma šosejas 4,77 23,5 Veca ņģ u ozols dižkoks kreisaj ā pus ē, t īrum ā 70 ozols m R no Veca ņģ iem Parastais Potenci ālais Kazupes muižas parka R 4,75 24,5 Kazupes ozols dižkoks mal ā Kuplais ozols Parastais Īpatn ējs koks 900 m ZR no B āļā m, 3,8 20 Bāļ u ozols ozols Slampes vecupes krast ā Krim ūnu pagasts Parast ā liepa Dižkoks 2 km R no Krim ūnu 4,44 23 Lāmu liepa stacijas, 50 m ZA no bijuš ām L āmām, aizauguš ā d ārz ā Vīksna Dižkoks 2 km R no Krim ūnu 4,18 20 Lāmu v īksna stacijas, 120 m DA no bijuš ām L āmām, t īrum ā 141

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Sudrabv ītols Dižkoks Pie B īlastu muižas 5,25 17,5 Bīlastu v ītols Parastais Kult ūrv ēsturisks 1,6 km Z no Dobeles- 3,44 17 Ozolmuižas ozols Za ļenieku ce ļa, t īrum ā ozols pie bijuš ās Ozolmuižas Parastais osis Potenci ālais Auces lab ā krasta 3,71 22 Audzu osis dižkoks palien ē 50 m pirms Dobeles-Za ļenieku ce ļa tilta, 100 m ZR no Audzu muižas Parastais Potenci ālais 2,5 km Z no Krim ūnu 4,86 20 Lāč galvu ozols dižkoks stacijas, 100 m D no ozols Lāč galv ām, d ārza mal ā Parastais Potenci ālais Krim ūnu-Šķibes ce ļa 4,09 22,5 Bišt ēvi ņu ozols dižkoks kreisaj ā pus ē, Bišt ēvi ņu ozols pagalm ā 12 m ZR no dz īvojam ās ēkas Parastais Potenci ālais 2 km R no Krim ūnu 4,7 24 Lāmu ozols ozols dižkoks stacijas, 80 m DA no bijuš ām L āmām, aizauguša d ārza mal ā Parastais Potenci ālais 0,6 km D no Audzu 4,94 16 Audzu ozols ozols dižkoks muižas, Auces labaj ā krast ā, 100 m ZR no Ozoliem Parastais Potenci ālais 0,9 km D no Dobeles- 4,68 21,5 Lācīšu ozols ozols dižkoks Za ļenieku ce ļa, 50 m ZA no L ācīšu m ājas drup ām, d ārza mal ā Parastais Potenci ālais Bīlastu muižas pagalm ā 4,11 18 Aires ozols ozols dižkoks 25 m ZA no dz īvojam ās ēkas Parastais Potenci ālais 50 m A no 4,03 12 Vecmaikužu ozols dižkoks Vecmaikuž ām, 50 m no ozols Auces lab ā krasta Naud ītes pagasts Parastais Dižkoks 1,9 km DA no Naud ītes, 6,3 22,5 Lielbra ņķ u ozols 170 m DR no bijušiem ozols Liel-Bra ņķ iem, kr ūmājā Vītols, baltais Dižkoks 250 m D no Naud ītes- 6,13 19,5 Krumešu Slag ūnes ce ļa, 130 m A vītols no Kr ūmmežiem, d īķ a krast ā Vīksna Dižkoks Vecapguldes muižas 4,25 25 Vecapguldes park ā 140 m D no vīksna Apguldes ezera Parastais Dižkoks 3 km Z no Naud ītes, 300 6,52 18,5 Līplantu ozols ozols m DA no L īplantiem, tīrum ā Parast ā priede Dižkoks 600 m Z no Kra ķiem, 3,3 14,5 Kra ķu priede ce ļmal ā Parast ā priede Dižkoks 160 m R no Maz- 3,6 17 Mazpo ķu Po ķiem priede Parastais Potenci ālais 100 m no Aur īšiem 4,02 22 Aur īšu ozols ozols dižkoks Parastais Potenci ālais Naud ītes muižas park ā 4,42 18,5 Naud ītes ozols dižkoks pie sta ļļ a drup ām 1.ozols Parastais Potenci ālais 300 m A no P ētervaldes, 4,3 24,05 Kalnad īķ u ozols dižkoks 20 m D no meža malas ozols 142

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Parastais Potenci ālais 60 m D no bijušiem 4,48 22 Po ķu ozols ozols dižkoks Liel-Po ķiem Parastais Potenci ālais Naud ītes muižas park ā, 4,22 20,5 Naud ītes ozols dižkoks alej ā 2.ozols Parastais Potenci ālais 4 km ZR no 4,21 19 Rube ņu ozols ozols dižkoks Vecapguldes, 180 m DA no Rube ņiem Parast ā liepa Potenci ālais 100 m D no bijušiem 3,9 20 Bļodnieku dižkoks Sparu B ļodniekiem, 200 liepa m Z no Jaunsesavas kaps ētas, zemesraga gal ā Penkules pagasts Parastais osis Dižkoks 15 m D no Penkules 4,4 21 Penkules osis bazn īcas uz senas akme ņu va ļņ a s ētas Parastais Dižkoks 4,5 km DA no Penkules 2,03 17 Mācītājmuižas sk ābardis bazn īcas, park ā 70 m D sk ābardis no bijuš ās Kalnamuižas mācītājmuižas Parast ā liepa Dižkoks Kr ūškalnes karjerezera 4,15 27,5 Silagai ļu liepa paš ā A gal ā, bijušo Silagai ļu mežsargm āju pagalm ā Vīksna Dižkoks 1,7 km Z no Penkules, 5,11 25 Ķekšu v īksna Ķekšu pagalm ā 20 m DA no dz īvojam ās ēkas Vīksna Dižkoks 0,9 km Z no Penkules 4,14 17,5 Sēju v īksna ciema, 10 m D no Sējām, ce ļmal ā Parast ā liepa Dižkoks 370 m R no Ņerbukiem, 4,85 13 Ņē rbuku liepa tīrum ā Parastais osis Dižkoks 0,4 km A no 4,2 22 Āķ u osis Vecapguldes-Bukaišu ce ļa, 50 m R no Kaln- Āķ iem, d ārza mal ā Parastais Dižkoks Kr ūškalnes karjerezera 5,04 21 Silagai ļu ozols paš ā A gal ā, 250 m D no ozols bijuš ām Silagai ļu mežsargm ājām Dižsk ābardis, Potenci ālais Penkules pag. 3,38 21,5 Mācītājmuižas parastais dižkoks dižsk ābardis Parastais Potenci ālais 0,9 km Z no Penkules 3,96 19,5 Sēju ozols ozols dižkoks ciema, 20 m D no S ējām Parastais Potenci ālais 4,5 km DA no Penkules 4,05 26 Mācītājmuižas ozols dižkoks bazn īcas, 60 m DA no ozols bijuš ām Kalnamuižas mācītājmuižas, ce ļmal ā Vīksna Potenci ālais Ķū ru pagalm ā 5 m A no 3,67 22 Ķū ru v īksna dižkoks dz īvojam ās ēkas Vīksna Potenci ālais 350 m DA no bijuš ās 3,63 18 Mācītājmuižas dižkoks Kalnamuižas vīksna mācītājmuižas, ce ļmal ā Parastais Īpatn ējs koks 5 km R no Penkules 3,44 18 Zari ņu ozols ozols bazn īcas, 150 m R no Zari ņiem Zebrenes pagasts Eiropas Dižkoks Ārīšu muižas park ā 60 3,45 24,2 Ārīšu lapegle m D no pils drup ām 1.lapegle 143

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Zirgkasta ņa, Dižkoks Ārīšu parka mal ā pie 3,3 18 Ārīšu Lab ā parast ā Vidusmuižas-Slag ūnes zirgkasta ņa ce ļa, 60 m R no Ārīšu pils drup ām Eiropas Potenci ālais Ārīšu muižas park ā 30 2,97 20,3 Ārīšu lapegle dižkoks m D no pils drup ām 2.lapegle Papeles un to Potenci ālais Re ņģ es parka Z mal ā pie 4,95 29,9 Re ņģ es papele hibr īdi dižkoks dīķ a krasta Parast ā liepa Potenci ālais Ārīšu muižas park ā 35 3,88 21,6 Ārīšu liepa dižkoks m R no pils drup ām Zirgkasta ņa, Potenci ālais Ārīšu parka mal ā pie 2,82 16 Ārīšu Kreis ā parast ā dižkoks Vidusmuižas-Slag ūnes zirgkasta ņa ce ļa, 60 m R no Ārīšu pils drup ām Avots: http://vdc2.vdc.lv:8998/lva/dk_read/DK_PCKG_WWW.IZDR

144

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.5 Ģeolo ģisk ā un ģeomorfolo ģisk ā dabas pieminek ļa „Zebrus avoti” sh ēma

Avots:MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsarg ājamiem ģeolo ģiskajiem un ģeomorfolo ģiskajiem dabas pieminek ļiem”

145

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.6 Mikroliegumi Dobeles novada teritorij ā Administrat īvā Teritorijas Plat ība, Kods Īpašums Mežniec ība teritorija apraksts ha 1309 Penkules pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 35,9 Dobeles mežn. 1314 Bikstu pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, Bikstu 12,0 mežn. 1315 Bikstu pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, Bikstu 28,5 mežn. 1316 Zebrenes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, Bikstu 12,8 mežn. 1317 Jaunb ērzes pag. Meža zemes Dobeles VM, Dobeles VM, Dobeles mežn. Dobeles mežn. 9,7 Saimniec ība „Robežnieki” 1,3 1318 Jaunb ērzes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 8,7 Dobeles mežn. 1319 Naud ītes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 17,4 Dobeles mežn. 1320 Naud ītes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 23,7 Dobeles mežn. 1321 Auru pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 16,0 Dobeles mežn. 1322 Auru pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 15,8 Dobeles mežn. 1323 Jaunb ērzes pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 1,1 „Čiekuri” Dobeles mežn. 1324 Bikstu pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, Bikstu 0,8 „Upenieki” mežn. 1325 Bērzes pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 3,9 „V ītoli” Dobeles mežn. 1326 Bērzes pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 1,2 „V ītoli” Dobeles mežn. 1327 Bikstu pag. Meža zemes Saimniec ība „Joži” Dobeles VM, Bikstu 3,0 mežn. 1328 Bikstu pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, Bikstu 0,2 „Bebri” mežn. 1329 Zebrenes pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, Bikstu 14,8 „Elkukalns” mežn. 1330 Bikstu pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, Bikstu 0,7 „Pilskalns” mežn. 1331 Bikstu pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, Bikstu 1,4 „Za ļkalni” mežn. 1332 Naud ītes pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 1,2 „Vecapgulde” Dobeles mežn. 1333 Naud ītes pag. Meža zemes Saimniec ība „S ējas” Dobeles VM, 0,3 Dobeles mežn. 1334 Auru pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 3,7 „L āč pl ēši” Dobeles mežn. 1335 Krim ūnu pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 2,1 „Jaunk ūras” Dobeles mežn. 1336 Bērzes pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 2,3 „Ievi ņas” Dobeles mežn. 1337 Auru pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 1,5 „B ērzkrasti” Dobeles mežn. 1338 Krim ūnu pag. Meža zemes Saimniec ība „ Āķ i” Dobeles VM, 0,5 Dobeles mežn.

146

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

1344 Penkules pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 0,2 „Silgai ļi” Dobeles mežn. 1345 Jaunb ērzes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 5,9 Dobeles mežn. 1531 Annenieku pag. Meža zemes Saimniec ības Dobeles VM, Bikstu Naud ītes pag. „Kalnabeltes” mežn. 7,9 „Ataugas” 5,3 „Ošenieki” 4,1 „Rogas” 1,9 1678 Annenieku pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 9,3 Dobeles mežn. 1679 Zebrenes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, Bikstu 16,9 mežn. 1827 Naud ītes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 25,1 Dobeles mežn. 1840 Annenieku pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 5,0 Auru pag. Saimniec ība Dobeles mežn. „Mažingas” 2,0 VAS LVM 18,0 1880 Bērzes pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 8,7 „Kliesmetes” Dobeles mežn. 1896 Penkules pag. Meža zemes Saimniec ībaa Dobeles VM, „Stirnas” Dobeles mežn. 1,5 „Ezerklauci ņi” 3,0 „Putras” 2,8 „Bitaiši” 4,1 „Silat īļ as” 1,6 „Liella ģi” 3,2 1945 Zebrenes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 39,7 Dobeles mežn. 1972 Zebrenes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 52,5 Dobeles mežn. 2031 Bērzes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 24,2 Dobeles mežn. 2045 Zebrenes pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 36,9 Dobeles mežn. 2062 Auru pag. Meža zemes VAS LVM Dobeles VM, 7,0 Dobeles mežn. 2063 Auru pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, 0,3 „Lauci ņi” Dobeles mežn. 2075 Auru pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, Naud ītes pag. „Ievalti” Dobeles mežn. 7,2 „Mucenieki” 9,9 67030 Auru pag. Meža zemes Saimniec ība Dobeles VM, Naud ītes pag. „Ievalti” Dobeles mežn. „Mucenieki” „Aps ītes” Avots: Dabas aizsardz ības p ārvalde

147

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.7 Valsts un viet ējas noz īmes aizsarg ājamo nekustamo kult ūras pieminek ļu saraksts

Nr.p Aizsardz. Pieminek ļa Pieminek ļa Atrašan ās vieta un Vērt ības grupa .k. Nr. nosaukums veids pieminek ļa dat ējums Annenieku pagasts 1. 724 Valsts noz īmes Cib ēnu senkapi (Kape ņu Arheolo ģija Kape ņu ezera Z krast ā pie kalni ņš) Ruž ām 2. 726 Valsts noz īmes Ozolkalna senkapi ar Arheolo ģija Pie bijušiem Cib ēniem un upurakmeni Ruž ām 3. 4844 Valsts noz īmes Annenieku kapli ča Arhitekt ūra 18.gs. 2.puse 4. 4845 Valsts noz īmes Annenieku luter āņ u Arhitekt ūra 18./19.gs. bazn īca 5. 725 Viet ējas noz īmes Avoti ņu senkapi Arheolo ģija Pie Avoti ņiem 6. 4846 Viet ējas noz īmes Annas muižas apb ūve Arhitekt ūra 18.gs.beigas, 19./20.gs. 7. 4848 Viet ējas noz īmes Kl ēts Arhitekt ūra Annas muiž ā, 19./20.gs. 8. 4847 Viet ējas noz īmes Kungu m āja Arhitekt ūra Annas muiž ā, 18./19.gs. Auru pagasts 9. 732 Viet ējas noz īmes Kviešu apmetne Arheolo ģija Pie Kviešiem un Pav āri ņiem, Sesavi ņas labaj ā krast ā 10. 733 Viet ējas noz īmes Oškalnu senkapi Arheolo ģija Pie Oškalniem (Zviedru kapi) 11. 734 Viet ējas noz īmes Pēkai ņu senkapi Arheolo ģija Pie P ēkai ņiem 12. 4865 Viet ējas noz īmes Lielb ērzes kapu kapli ča Arhitekt ūra Lielb ērze, 19. gs. 1.puse Bērzes pagasts 13. 4872 Valsts noz īmes Virkus muižas apb ūve Arhitekt ūra Virkus muiž ā 18./19.gs. 14. 4879 Valsts noz īmes Bērzes luter āņ u bazn īca Arhitekt ūra 18. gs. v. 19. gs. v. 15. 4888 Valsts noz īmes Parks Arhitekt ūra Virkus muiž ā, 18.gs.beigas 16. 740 Viet ējas noz īmes Strazdu viduslaiku Arheolo ģija Pie Strazdiem kaps ēta (Kapu kalns) 17. 4880 Viet ējas noz īmes Bērzes muižas apb ūve Arhitekt ūra 19.gs. 18. 4876 Viet ējas noz īmes Bērzes ūdensdzirnavu Arhitekt ūra 19. gs. 2.puse apb ūve 19. 4875 Viet ējas noz īmes Bērzes kapli ča Arhitekt ūra Pie B ērzes luter āņ u bazn īcas, 1935.g. 20. 4878 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā ēka Arhitekt ūra Bērzes ūdensdzirnav ās, 1892.g. 21. 4877 Viet ējas noz īmes Dzirnavas Arhitekt ūra Bērzes ūdensdzirnav ās, 1863.g. 22. 4881 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā m āja Arhitekt ūra Bērzes muiž ā, 20. gs. „Saulieši” 30.gadi 23. 4882 Viet ējas noz īmes Kl ēts Arhitekt ūra "K ārkli", B ērzes muiž ā, 1857.g. 24. 4883 Viet ējas noz īmes Kl ēts Arhitekt ūra Bērzes muiž ā, 19. gs. vidus 25. 4884 Viet ējas noz īmes Kreijas muižas kungu Arhitekt ūra Kreij ās, 18. gs. 2.puse māja 26. 4886 Viet ējas noz īmes Kapli ča Arhitekt ūra Virkus muiž ā, 19. gs. 2.puse 27. 4887 Viet ējas noz īmes Kl ēts, v ēlāk dz īvojam ā Arhitekt ūra Virkus muiž ā, 18. gs. māja vidus 19. gs. vidus 28. 4885 Viet ējas noz īmes Kungu m āja Arhitekt ūra Virkus muiž ā, 18. gs. vidus

Bikstu pagasts 148

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

29. 742 Valsts noz īmes Audaru senkapi Arheolo ģija Pie Audariem 30. 743 Valsts noz īmes Lejasc īsku apmetne Arheolo ģija Pie Lejasc īsk ām 31. 746 Valsts noz īmes Ezerl ūķ u pilskalns Arheolo ģija Zebrus ezera A krast ā pie Ezerl ūķ iem 32. 4892 Valsts noz īmes Bikstu muižas apb ūve Arhitekt ūra 19.gs. 33. 4891 Valsts noz īmes Bikstu ūdensdzirnavas Arhitekt ūra „Paleju dzirnavas”, 18./19.gs. 34. 4893 Valsts noz īmes Pils Arhitekt ūra Bikstu muiž ā, 1865.g. 35. 741 Viet ējas noz īmes Smiltnieku pilskalns Arheolo ģija Bikstu mežniec ība, Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerl ūķ u pilakalna 36. 744 Viet ējas noz īmes Zvirgzdu senkapi Arheolo ģija Pie Rop ēniem (Zviedru kapi, Kapu birzs) 37. 745 Viet ējas noz īmes Vērpju senkapi Arheolo ģija Pie V ērpjiem 38. 4898 Viet ējas noz īmes Upesmaižas apb ūve Arhitekt ūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse 39. 4890 Viet ējas noz īmes Bikstu dzelzce ļa stacija Arhitekt ūra Vecbikstos, 1933.g. 40. 4896 Viet ējas noz īmes Kūts, v ēlāk kalpu m āja Arhitekt ūra Bikstu muiž ā, 19.gs. 2.puse 41. 4897 Viet ējas noz īmes Parks Arhitekt ūra Bikstu muiž ā, 19.gs. vidus 42. 4895 Viet ējas noz īmes Kl ēts Arhitekt ūra Bikstu muiž ā, 19.gs. 1863.g. 43. 4894 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā ēka Arhitekt ūra Bikstu muiž ā, 18./19.gs. 44. 4899 Viet ējas noz īmes Kungu m āja Arhitekt ūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse 45. 4901 Viet ējas noz īmes Kūtis (2) Arhitekt ūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse 46. 4902 Viet ējas noz īmes Parks Arhitekt ūra Upeniekos, 19.gs. vidus 47. 4900 Viet ējas noz īmes Kalpu m āja Arhitekt ūra Upeniekos, 19.gs. 1.puse Dobele 48. 752 Valsts noz īmes Dobeles pilskalns ar Arheolo ģija Bērzes upes labaj ā krast ā priekšpili un viduslaiku pils 49. 753 Valsts noz īmes Dobeles senpils ēta Arheolo ģija Bērzes upes labaj ā krast ā, uz D un R no Dobeles pilskalna 50. 3331 Valsts noz īmes Kapa pl āksne Māksla Dobeles luter āņ u bazn īcā, A.T īzenhauzenai dat ēta ar 1648.gagu 51. 3329 Valsts noz īmes Epit āfija F.Drahenfelsam Māksla Dobeles luter āņ u bazn īcā, dat ēta ar 17.gs.s ākumu 52. 4903 Valsts noz īmes Livonijas orde ņa Arhitekt ūra Bērzes upes labaj ā krast ā, pilsdrupas 1335. -1347.g. 53. 4904 Valsts noz īmes Latviešu biedr ības nams Arhitekt ūra Bazn īcas iela 6, 1939.g. 54. 4919 Valsts noz īmes Dobeles luter āņ u bazn īca Arhitekt ūra Bazn īcas iela 1, dat ējums: 1495., 1595., 1907.g 55. 7431 Valsts noz īmes Dobeles pils ētas Pils ētb ūvniec ība Vietas raksturojums: vēsturiskais centrs Francma ņa un Bazn īcas ielas p āra numuru puses apb ūve, Za ļā iela, l īnija paral ēli Tirgus laukuma DR robežai 25m att ālum ā no t ās, Skolas iela, Viestura ielas nep āra numuru puses apb ūve, Bērze, up ē ietekošais strauti ņš D no stadiona, Tērvetes iela, Īles iela, līnija paral ēli T ērvetes ielai 95m R virzien ā no t ās līdz Ādama ielai, 280m 149

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

gara l īnija R virzien ā, līnija paral ēli tiltam 100m uz ZA no t ā, Uzvaras iela, Br īvības iela l īdz Francma ņa ielai 16. – 19.gs. 56. 754 Viet ējas noz īmes Dobeles bazn īcas Arheolo ģija Pie Dobeles luter āņu viduslaiku kaps ēta bazn īcas 57. 4905 Viet ējas noz īmes Vec ā aptieka Arhitekt ūra Bazn īcas iela 12, 1806.g. 1929.g. 58. 4907 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā ēka Arhitekt ūra Br īvības iela 2, 19.gs. vidus 59. 4908 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā ēka Arhitekt ūra Br īvības iela 2b, 19.gs. vidus 60. 4909 Viet ējas noz īmes Pagasta nams Arhitekt ūra Br īvības iela 3a, 19.gs. vidus 61. 4910 Viet ējas noz īmes Vācu m ācītājmuižas Arhitekt ūra Br īvības iela 50, 19.gs. apb ūve sākums 62. 4912 Viet ējas noz īmes Kl ēts Arhitekt ūra Br īvības iela 52, 19.gs. vidus 63. 4913 Viet ējas noz īmes Parks Arhitekt ūra Br īvības iela 50, 19.gs. 2. puse 64. 4911 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā ēka Arhitekt ūra Br īvības iela 50, 19.gs. sākums 65. 4906 Viet ējas noz īmes Dobeles un apk ārtnes Arhitekt ūra Br īvības iela 11, 1919.g. slimn īca 66. 4914 Viet ējas noz īmes Skola Arhitekt ūra Dzirnavu iela 2, (DV Ģ,) 1940.g. 67. 4915 Viet ējas noz īmes Savrupm āja Arhitekt ūra Miera iela 15, 1936.g. 68. 4916 Viet ējas noz īmes Skola Arhitekt ūra Skolas iela 2, (M ūzikas skola), 19./20.gs. 69. 4917 Viet ējas noz īmes Ūdens tornis Arhitekt ūra Stacijas iela 5, 1929.g. 70. 4918 Viet ējas noz īmes Dobeles dzelzce ļa stacija Arhitekt ūra Stacijas iela 2, 1929.g. 71. 4920 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā ēka Arhitekt ūra Tirgus laukums 2, 19.gs. vidus 72. 4922 Viet ējas noz īmes Dz īvojam ā ēka Arhitekt ūra Za ļā iela 15, 19.gs. 2.puse Dobeles pagasts 73. 755 Valsts noz īmes Bāļ u – Š ķē rstai ņu Arheolo ģija Pie B āļā m un Š ķē rstai ņiem senkapi un apmetne 74. 756 Viet ējas noz īmes Zil ā kalna senkapi Arheolo ģija Pie bijuš ām Gob ām 75. 757 Viet ējas noz īmes Ošu senkapi Arheolo ģija Pie Ošiem 76. 4889 Viet ējas noz īmes Bērzbe ķes muižas Arhitekt ūra 19. gs. vidus apb ūve 77. 4873 Viet ējas noz īmes Kūts Arhitekt ūra Bērzbe ķes muiž ā, 19.gs.vidus 78. 4874 Viet ējas noz īmes Kūts ar dz īvokli Arhitekt ūra Bērzbe ķes muiž ā, 19.gs.vidus Jaunb ērzes pagasts 79. 4936 Valsts noz īmes Lustes muižas pils Arhitekt ūra Lustes muiž ā, 18.gs. 2.puse 80. 8820 Valsts noz īmes Latvijas Atbr īvošanas Vēsturiska Jaunb ērzes pag., 1919.g. kara kaujas piemi ņas notikuma vieta vieta pie Batariem Krim ūnu pagasts 81. 4937 Viet ējas noz īmes Gl ūdas luter āņ u bazn īca Arhitekt ūra Gl ūdā, 1848.g. Naud ītes pagasts 82. 765 Valsts noz īmes Pokai ņu senkapi Arheolo ģija Bēnes mežniec. Naud ītes 150

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

(Metamais kalns) iec. 9. Kv. Pie Caun ām 83. 766 Valsts noz īmes Vecpokai ņu senkapi I, II Arheolo ģija Īles mežniec ībā Zelti ņu (Kapi ņu kalns) iec. pie Vecpokai ņiem 84. 767 Valsts noz īmes Jāņ og ānu senkapi Arheolo ģija Ppie bijušiem Mauriem 85. 769 Valsts noz īmes Dēli ņkalns – pilskalns Arheolo ģija Pie Lejasd ēli ņiem 86. 770 Valsts noz īmes Spur īšu apmetne Arheolo ģija Pie Spur īšiem 87. 3345 Valsts noz īmes Balkona margas Māksla Vecapguldes muižas pil ī, 18.gs.beigas 88. 4946 Valsts noz īmes Vecapguldes muižas Arhitekt ūra Apguld ē, 18. gs. 2.puse apb ūve 89. 4947 Valsts noz īmes Pils Arhitekt ūra Apguld ē, 18. gs. 2.puse 90. 768 Viet ējas noz īmes Og ānu pilskalns Arheolo ģija Pie bijušiem Og āniem 91. 771 Viet ējas noz īmes Soda kalni ņš – nost āstu Arheolo ģija Pie Susuriem vieta 92. 4949 Viet ējas noz īmes Lielapguldes muižas Arhitekt ūra Apgulde, 19.gs. 1.puse apb ūve 93. 4950 Viet ējas noz īmes Kungu m āja Arhitekt ūra Lielapguldes muiž ā 19.gs. 1.puse 94. 4952 Viet ējas noz īmes Stallis Arhitekt ūra Lielapguldes muiž ā 19.gs. 1.puse 95. 4951 Viet ējas noz īmes Kalpu m āja Arhitekt ūra Lielapguldes muiž ā 19.gs. 1.puse 96. 4948 Viet ējas noz īmes Parks Arhitekt ūra Vecapguldes muiž ā, 18.gs. Penkules pagasts 97. 772 Valsts noz īmes La ģu apmetne Arheolo ģija Pie Dzintariem, abpus Kro ņauces – Auces šosejai 98. 773 Valsts noz īmes Kamradžu pilskalns Arheolo ģija Pie Kamradžiem (Cep ļa kalns) 99. 775 Valsts noz īmes Ķū ru senkapi Arheolo ģija Starp Ķū riem, Mazl ūsveriem un Jaunzemjiem 100. 776 Valsts noz īmes Ru ņģ u apmetne Arheolo ģija Starp Ru ņģ iem un Dravniekiem 101. 777 Valsts noz īmes Kamradžu senkapi Arheolo ģija Z no Kamradžiem 102. 774 Viet ējas noz īmes Ķū ru apmetne Arheolo ģija Starp Ķū riem un Jaunzemjiem 103. 4954 Viet ējas noz īmes Ālaves muižas apb ūve Arhitekt ūra 19. gs. 2.puse 104. 4955 Viet ējas noz īmes Kungu m āja Arhitekt ūra Ālaves muiž ā, 19.gs. 2.puse 105. 4956 Viet ējas noz īmes Stallis - k ūts Arhitekt ūra Ālaves muiž ā, 19.gs. 2.puse 106. 4953 Viet ējas noz īmes Penkules luter āņ u Arhitekt ūra (1691.g.) 1865.g., 1878.g. bazn īca Zebrenes pagasts 107. 793 Valsts noz īmes Elkukalns – kulta vieta Arheolo ģija Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kvart āls, Sv ētezera Z krast ā 108. 794 Valsts noz īmes Grabu kapu senkapi Arheolo ģija Pie Grabu kaps ētas 109. 795 Valsts noz īmes Kaupju senkapi Arheolo ģija Pie Kaupju veikala, bijušiem R ēderiem Avots: VKPAI (Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija)

151

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.8 Novada pašvald ības ce ļi

Ce ļu raksturojošie parametri

Nr.p.k. Ce ļa nosaukums Ce ļi Tilti un satiksmes p ārvadi Seguma Brauktuves Konstrukcijas Garums Ūdenstece Garums veids laukums,m 2 materi āls Annenieku pagasts A grupa 1 Rogu ce ļš 2,88 grants 2 Mazkr āgu ce ļš 3,36 grants 3 melnais Bultu ce ļš 2,745 segums bez 4 Gaujas - Mazkr āgu ce ļš 0,6 seguma 1,308 grants 5 Kambaru ce ļš 4,917 grants Zebras- Lapsas- Kaln ēji 6 ce ļš 4,825 grants 7 Oškalnu ce ļš 0,6 grants bez

0,3 seguma 0,304 grants 8 Cib ēnu ce ļš 1,635 grants 9 Kalna ģigaru ce ļš 2,212 grants 10 Skuju - Bezdel īgu ce ļš 0,363 grants 11 Skolas ce ļš 0,144 grants 12 Bazn īcas ce ļš 1,25 grants 13 Ilm āru - Kalnb ērzi ņu ce ļš 1,017 grants 14 Br ūnu ce ļš 0,25 bru ģis 0,16 grants 15 Ļuku ce ļš 7,192 grants 16 Ļuku ciemata ce ļš 0,2 grants bez

0,31 seguma 17 Aus ātu ce ļš 3,24 grants A grupa kop ā: 35,607 grants melnais 2,745 segums bez 1,21 seguma 0,25 bru ģis 39,81 B grupa

18 melnais Jaunpav āri- Brieži 0,035 segums 2,265 grants

152

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

19 melnais Ka ķenieki -k.Imantas 0,75 segums 0,24 grants 20 Kl āvindri ķu ce ļš 0,48 grants 21 Ziedo ņu m ājas ce ļš 0,23 grants 22 lambrekšu -Pastaru ce ļš 1,2 grants bez

1,434 seguma 23 Jākšu -Piedai ņu ce ļš 1,4 grants bez

1,84 seguma 24 Kapu ce ļš 0,393 grants 25 Apšenieku ce ļš 0,35 grants bez

1,235 seguma Ļuķu kopm ītnes - 26 Birzma ļi ce ļš 2,45 grants B grupa kop ā: 9,008 grants melnais

0,785 segums bez

4,509 seguma 14,302 C grupa 27 Ģerd āņ i- Abavieši 1 grants bez

0,25 seguma 28 Baložu ce ļš 1 grants bez

0,479 seguma 29 Priv ātk ūti ņu ce ļš 0,614 grants 30 Bultu ce ļš m. 0,3 grants 0,08 bru ģis 0,105 grants 31 Mazkal ēji- P īlādži ce ļš 0,8 grants 32 Baj āru ce ļš 0,566 grants 33 Gig āru ce ļš 0,25 grants bez

0,55 seguma 34 Rei ņi- salas ce ļš 0,55 grants bez

0,935 seguma 35 Ļuku fermas ce ļš 0,8 grants bez 36 Mežingas ce ļš 2,2 seguma 37 Br īvzemnieku ce ļš 0,452 grants C grupa kop ā: 6,437 grants bez

4,414 seguma 0,08 bru ģis 153

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

10,931 Pašvald ības ce ļi 65,05 Annenieku pagast ā Auru pagasts A grupa 14-Alejas-Si ļķ es- 1 Mazvildavas 4,5 grants 32-Auri- Apguldes melnais 2 dzirnavas 3,2 segums A grupa kop ā: 4,5 grants melnais 3,2 segums 7,70 B grupa 3 1-BAO- Liep ājas šoseja 3,4 betons melnais 0,9 segums bez 0,5 seguma 4 2-Lielb ērze-Oli ņas-Celmi 1,789 grants 3-Velna krogs- Silenieki- 5 Zemnieki 1,056 grants 6 4-Oli ņas -Zvaigznes 1,754 grants 5-Mētras-Rentes- Klabji- 7 Liepziedi 4,375 grants 8 6-Virši- Sniedzes 0,376 grants 9 7-Baloži-Bald ēļ i 0,825 grants 10 8-Balvas-Spriksteles 1,875 grants 9-Smilgas-Selgas- 11 Apguldes dzirnavas 2,877 grants 10-Vīganti-Auzi ņas- 12 Pēkai ņi 2,332 grants 11-Zi ņģ i- Zieme ļi- 13 Āpš ēni 3,015 grants 12-Zemgalieši - T īlaiši- 14 Si ļķ es 3,352 grants bez 15 13-Jaunsm ēdalu ce ļš 0,3 seguma 1,2 grants 14-Alejas-Si ļķ es- 16 Mazvildavas 4,5 grants 15-Priežkalni-Bites - melnais 16 Garbi ļi 0,64 segums 1,16 grants 17 16-Bērzai ņi -Dimzas 0,956 grants 18 17-Namdari-Cimerma ņi 0,538 grants 19 18-Auru stacija- Olderti 0,832 grants 20 19-Liesmas- Prin či-Rīti 1,537 grants 21 20-Rīti-Liel čankas 2,325 grants 21-Rīti- Dzelzkalni- 22 Zari ņi-Strautnieki 2,98 grants 154

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

0,27 bru ģis 22-Silakurti- Mazie melnais 23 Sv ēderi-Kāvužas 0,5 segums 3,61 grants 24 23-Tīkužas -Ba ļļ as 1,225 grants 24-Eizenfeldes-Mazie 25 Sv ēderi 1,61 grants 26 29-Austrumi-Bāli ņi 2,85 grants melnais 27 31-Bērzkrastu ce ļš 0,15 segums 0,1 grants melnais 0,108 segums B grupa kop ā: 3,4 betons melnais 2,30 segums bez 0,8 seguma 49,05 grants 0,27 bru ģis 55,817 C grupa 28 26-Mežansi-Mucenieki 4,025 grants melnais 29 30-Bites -Zi ņģ i 0,4 segums 0,358 grants C grupa kop ā: 4,425 grants melnais 0,4 segums 4,825 Pašvald ības ce ļi Auru pagast ā 68,34 Bērzes pagasts A grupa 1-Šoseja P97- Virkus melnais 1 muiža 0,49 segums 2,9 grants 6-Šoseja P97- Te ņņ i - 2 Ustupji 1,86 grants 7-Šoseja P97- Milti ņi - melnais 3 Šoseja P102 3,16 segums 1,31 grants 13-ŠosejaP97-Dobeles melnais 4 NAI 0,58 segums 1,15 grants 5 14-ŠosejaP97- Pl ēpji 1,29 grants 15-ŠosejaP97- Mazbaj āri- 6 Kalni ņi 2,28 grants

155

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

16-ŠosejaP97- Mušas- melnais 7 Smiltnieki 3,07 segums 1,98 grants 8 21-ŠosejaP102-Pri ņč i 0,85 grants 9 25-ŠosejaP102-Salenieki 3,35 grants 10 27-Kreijas - ce ļšV1103 6,11 grants 29-Ce ļšV1142-Peizes- 11 Upma ļi 1,47 grants 30-Ce ļšV1142-Vilki- 12 ce ļšV1103 1,35 grants melnais 13 44-Ce ļšV1102-Mazk ūras 0,22 segums 5 15 0,71 grants melnais A grupa kop ā: 7,52 segums 26,61 grants 34,13 B grupa melnais 14 11-Milti ņi - Str ēbeles 0,28 segums 0,12 grants 12-Ce ļš Nr.7- Niedras- 15 Ielejas 1,12 grants 23-Virkus kapi- Prin či- 16 ce ļšNr.1 1,98 grants 24-Ce ļšNr.7- Salenieki- 17 Golsti 3,1 grants 26-Kreijas- Egl ītes - melnais 18 Milti ņi 0,58 segums 1,63 grants 19 31-Smiltnieki- Dravnieki 0,71 grants 32-Tiltnieki-Dze ņi- 20 ce ļšNr.33 2,69 grants 33-Pikšas- Dauj āti- 21 Dārgzemji 3,64 grants 22 34-Meima ņi- ce ļšNr33 0,94 grants 23 35-Blaž ēvici- K ārli ņi 0,67 grants 24 36-Meima ņi- Zelme ņi 0,98 grants 37-Bērzes Bazn īca- D īķ i- melnais 25 Līč i 0,84 segums 2,42 grants 26 38-Ce ļšNr.37-Mūrnieki 0,5 grants 39-Dīķ i- B ērzes 27 dzirnavas 0,45 grants 28 40-Ce ļšNr.37- Nolejas 0,89 grants 41-Bērzes bazn īca- Ķiķi- melnais 29 Dārzi ņi 0,14 segums 18 108 2,95 grants 30 42-Ķiķi- Rozenvaldi 1,27 grants

156

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

43-Bērzes pienotava- 31 Avoti ņi 0,36 grants melnais B grupa kop ā: 1,84 segums 26,42 grants 28,26 C grupa melnais 32 28- Ce ļš Nr.16- Gr īvieši 0,02 segums 0,54 grants 33 22- Run či -Cent ības 0,66 grants melnais C grupa kop ā: 0,02 segums 1,2 grants 1,22 Pašvald ības ce ļi Bērzes pagast ā 63,61 Bikstu pagasts A grupa 1 Bebri-Andri- Auces ce ļš 2,49 grants 2 Pūces -Auces ce ļš 1,74 grants Upes sm ēde- Upes dzirn.- 3 Liep ājas šos. 1,87 grants 4 Ārijas-Upes sm ēde 0,47 grants Bērze 12,3 67,8 Dzelzsbetons Upes sm ēde-Venteri- 5 Auces ce ļš 2,87 grants Upenieki- Kr ūzas - 6 Liep ājas šos. 2,04 grants melnais 7 Kapi- Centrs- Tukuma c. 1,44 segums 8 Saul īšu kalte- Ģerikas 2,52 grants 9 Ciemati- L īdumi 0,58 grants 10 Lauci ņi Strazdi ņi 0,94 grants 11 Tukuma ce ļš- Kadi ķi 1,25 grants 12 Skola -Līvi- Dzidras 1,22 grants Bikstupe 18 157,7 Dzelzsbetons 13 Br īvības - Abavieši 2,95 grants Bikstupe 11 67,6 Koks 14 Stacija- Audari 2,41 grants Liep ājas šos.-Bērzi ņi - 15 šoseja 2,9 grants 16 Liep ājas šos.-Lejas pu ķes 1,34 grants 17 Upma ļi- Jaun ā m ājaL īč i 3,08 grants 18 Gr āvnieki- Kundzi ņi 2,47 grants 19 Baj āri- Dzirnavi ņas 0,5 grants A grupa kop ā: 33,64 grants melnais 1,44 segums 35,08 B grupa

157

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

20 Magones -Rieksti ņi 0,29 grants 21 Magones -Griezes 0,26 grants melnais 22 Virši- Ezerkalni 0,24 segums 23 Darbn īcas -Macki 0,85 grants 24 Mazbiksti- Gobas 0,98 grants 25 Brieži -Ķīļ i 3,24 grants 26 Brieži - Rop ēni 0,36 grants 27 Rude ņi- Pils āti 2,31 grants melnais 28 Palejas- Dzirnavi ņas 1,18 segums 29 Sil āres - M ārsili 0,15 grants B grupa kop ā: 8,44 grants melnais 1,42 segums 9,86 C grupa bez 30 Kr ūzu ce ļš -Papardes 0,59 seguma bez 31 Zuši- C īskas 2,02 seguma bez 32 Silakalni -Pilskalns 2,13 seguma 33 Vēsmas -Jojas 3,7 grants bezsegu 34 Zvaigzn ītes -Salas 0,79 ma Pievadce ļš - Zebrus 35 ezeram 0,65 grants 36 Ceri ņi - Seski 1,62 grants C grupa kop ā: 5,97 grants bez 5,53 seguma 11,5 Pašvald ības ce ļi Bikstu pagast ā 56,44 Dobeles pagasts A grupa 1A_P īpenes Imantas- 1 Cūku komplekss 3,08 grants 2A- Pienava- Garauta ez. 2 Pīpenes 7,46 grants 3A- Putni ņi-Spr ūdi- 3 radzi ņi 5,09 grants 4A- Jaun ļobas-Granti- 4 šos.Dobele- Jaunb ērze 7,66 grants 5A-Bietleri- Nabadzi ņi- 5 Ķepji 4,16 grants 6A-Plamši- Ozolu spice- 6 Sidrabi ņu kapi 4,28 grants 7A- Nabadzi ņi-Ozolu 7 spice 4,22 grants

158

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

8A-šos.Dobele- Jaunb ērze-Lejasstrazdi- melnais 8 šos.Jaunb ērze 2,76 segums 9A- Lejasstrazdi- 9 Min.m ēslu nolk. 1,95 grants 10A- Šos.Dobele-Lestene 10 Aizstrautnieki- Kalna oši 1,43 asfalts A grupa kopā: 37,9 grants melnais 2,76 segums 1,43 asfalts 42,09 B grupa B11- B ērzbe ķe Jaun ās 11 mājas 1,53 grants 12 B12- Zari ņi- Bren či 1,48 grants 13 B13- Bren či- K īkas 1,59 grants B14-Aizstrautnieki- 14 Bren či 1,99 grants B15-Granti ņi- Priežu 15 sargi 1,59 grants B16- C ūku komp.- 16 Lejasstrazdi 0,88 grants B17- Upes gaurata caut.- 17 Gaurata k 0,29 grants B18- Lejasstrazdu 18 att īr.iek 0,32 grants B19- Galenieki- Br āļ u 19 kapi 0,78 grants B20-Šos.Dobele- 20 Jaunb ērze- Pienavas upe 1,37 grants B21- Ce ļš uz Bietleru 21 kapiem 0,06 grants B22- Aizsstrautnieku 22 att īr.iek. 0,08 grants B23- Aizstrautnieku melnais 23 iekškv. Ce ļi-ielas 0,94 segums B24-Lejasstrazdu melnais 24 iekškv.ce ļi- ielas 1,22 segums 25 B25- Bren či- Bren ču kapi 0,61 grants B26- Lejasstrazdu melnais 26 ciemats- darbn īcas 0,5 segums B27- Lejasstrazdu skola- melnais 27 darbn īcas 0,35 segums B grupa kop ā: 12,57 grants melnais 3,01 segums 15,58 28 C28- Jaun ļobas -Re ķi 0,7 grants 29 C29- Ozol āres - Mežma ļi 0,46 grants 30 C30- Zari ņi- Kalte 0,42 grants C31- Jaun ās m ājas ce ļš- 31 Bletleri-Nabadzi ņi - 0,59 grants 159

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Ķepji

32 C32- Bren či- N āreikas 0,61 grants C33- Kokz āģē tava- Darbn īcas - 33 Aizstrautnieki 0,97 grants C36- Šos. Dobele- Annenieki- Gardenes 34 stacija 1,36 grants 35 C37- Vidi ņi- L āč u d īķ is 0,91 grants 36 C38- Ausek ļi 0,38 grants C39- P ārbrauktuve- 37 Lagzdas 1,41 grants 38 C40- Kalnasvilpji 0,37 grants 39 C41- Br īvzemnieki 0,72 grants 40 C42- Šalkas 0,37 grants 41 C43- B ērzbe ķe 0,08 grants 42 C44- Liepas - Vagari 0,11 grants 9,46 grants C grupa kop ā: 9,46 Pašvald ības ce ļi Dobeles pagast ā 67,13 Jaunb ērzes pagasts B grupa 1 1-Pikšas -Ērze ļi 0,3 grants melnais 0,1 segums 0,8 grants bez 1,17 seguma 2 2-Pikšas - Čabas 0,98 grants bez 3,49 seguma melnais 3 3-Apšupji- Katl āpji 0,66 segums 2,79 grants 4 5-Kl ētnieki- Ķī ši 4,22 grants melnais 5 6-Za ļie - Auzi ņas 0,2 segums 1,93 grants 6 7-Straupji -Ziedi ņi 2,17 grants 7 8-Aņģ i-Noras 0,76 grants bez 1,06 seguma 8 21-Sildeži- Vanadzi ņi 1,01 grants 9 23-Gravi ņas - Sni ķeri 2,3 grants 10 36-Druvas-Saulstari 3,27 grants 11 37-Sni ķeri- Bu ķelis 3,19 grants 12 40-legzdas -Dīķ i- Ozoli ņi 1,85 grants 160

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

13 42-Jukši- Bu ķelis 2,97 grants 14 44-Bu ķelis - Ielejas 3,43 grants 15 46-Jūrnieki- Legzdi ņas 0,87 grants 16 51-Danckas-Zari ņi 1,91 grants 17 52-Bērzmeži- Zari ņi 2,07 grants 18 54-Pūli ņi- V ēsmas 0,77 grants bez 0,27 seguma B grupa kop ā: 37,59 grants melnais 0,96 segums bez 5,99 seguma 44,54 C grupa bez 19 4-Saules ce ļš 0,26 seguma 20 9-Vazdi ķi 0,94 grants 21 10-Sarmas 1,47 grants melnais 22 12-Centrs - Tumšsili 0,7 segums 0,9 grants 23 24-Gravi ņas 0,2 grants bez 24 26-Bērzu iela -Madaras 0,18 seguma melnais 25 29-Vidi ņi 0,21 segums bez 26 32-Ābe ļdārzs 0,43 seguma 27 33-Degvielas b āze 0,11 grants bez 0,06 seguma 28 34-Att īrīšanas iek ārtas 0,46 grants melnais 29 35-Invidu ālās garažas 0,17 segums 0,05 grants bez 30 38-Birzes 0,39 seguma 31 39-Bran ču kapi 0,17 grants 0,358 grants bez 32 41-Dīķ i- Gundegas 0,89 seguma 33 43-Bu ķelis - Āres 1,24 grants bez 34 45-Sīpele- Pulci ņi 0,43 seguma bez 35 47-Saulieši 0,36 seguma 36 48-Vīganti 0,51 grants 37 49-Ruci ņi 0,55 grants 38 50-Puri ņi- Mazdegai ņi 1,9 grants

161

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

bez 39 53-Līdumi 1,58 seguma bez 40 55-Maisi ņi- Spr īdīši 0,33 seguma 41 56-Auni ņi 0,25 grants 57-Draudz ības iela- bez 42 gravi ņas 0,4 seguma 43 58-Ce ļšNr.57- P 98 0,23 grants C grupa kop ā: 9,34 grants melnais 1,08 segums bez 5,31 seguma 15,73 Pašvald ības ce ļi Jaunb ērzes pagast ā 60,27 Krim ūnu pagasts A grupa 1 1-Dobele- Skujas 1,784 grants melnais 2 3-Za ļā iela- Skujas 0,1 segums 0,963 grants melnais 3 4- Fi ņķ i- Mazšvalkovski 0,055 segums 0,035 bru ģis 5-Rūgti ņi- Vairogi- 4 Pokai ņi 2,973 grants 7-Kalnieši- Ūdri- 5 Upeslejas 0,47 grants 6 8-Plep īši - Ezernieki 2,31 grants 9-Pietura"V ērpji"- 7 Jaunv ērpji 0,57 grants 11-Dobele-Za ļenieki- 8 Avoti ņu karjers 0,163 grants 9 12-Jaunstakles- Avoti ņi 0,797 grants 10 14-Jaunstakles- Klij ēni 3,467 grants 11 15-Lācgalvas- Bišt ēvi ņi 2,542 grants 18 12 16-Bišt ēvi ņi- Krasti ņi 1,297 grants 13 17-Ceri ņi- Krasti ņi 0,728 grants 18-Pūri - Auce- Gr īvaiši- bez 14 Čē maiši 1,048 seguma 19-Gl ūda- Dzelzce ļa 15 ēka61 0,489 grants 16 21- Gl ūda- kalna Micaiši 0,506 grants 17 22- Skolasiela- Austrumi 0,727 grants 23-Asteres- Upma ļi- melnais 18 Rimeikas 1 segums 0,27 grants 25-Ak ācijas- V īndedžu 19 kapi 1,53 grants melnais 20 27- Ak ācijas- Ilksi ņi 0,35 segums 162

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

0,85 grants 21 6-Mazšvalkovski-Pokai ņi 1,103 grants 22 24- Me ķi- Ikvildas 0,878 grants 31- Pan ākumi- 23 Zemgalieši 0,386 grants bez 24 30- Mazveidnieki- Jur īši 0,964 seguma 25 20- Gl ūda- Gl ūdas kapi 0,089 grants 26 32-Pan ākumi- Ba ņi 5,441 grants 24 A grupa kop ā: 30,33 grants melnais 1,51 segums 0,04 bru ģis bez 2,01 seguma 33,89 C grupa 27 2-Skujas - Bebri 1,646 grants 28 10-Jaunv ērpji-Vācp ēteri 0,787 grants 26-Bērzi ņi- L ācīši- bez 29 Daugavas- Saulgoži 1,905 seguma 28-Ak ācijas- Ilksi ņi- 30 Za ļ.pag.- "kalnaudzes" 0,15 grants 31 33-Lācītbirzes- Čankas 0,51 grants bez 32 34-Čankas- Laim ītes 0,776 seguma 35-Pan ākumi- Ba ņi- 33 Tābari 0,44 grants 36-Īkš ķī ši- T ērv.pag. 34 Mālzemnieki 1,677 grants 37-Pan ākumi- Baņi- bez 35 Ķē rkš ļi 2,503 seguma 38-Ķē rkš ļi- Za ļ.pag.Za ļenieki- 36 Tērvete 0,304 grants 18 39-"Krim ūnas"- 37 Att īr.iek."Krim ūnas' 0,382 grants 40-Lauku iela- bez 38 Vecgr āveri 0,82 seguma 18 bez 39 41-Vecgr āveri-Ug.depo 0,295 seguma 40 42-Lejasb āku ļi- Ružas 1,397 grants C grupa kop ā: 7,293 grants bez 6,299 seguma 13,59 Pašvald ības ce ļi Krim ūnu pagast ā 47,48 Naud ītes pagasts A grupa 1 Apgulde -Penkule 2,595 grants

163

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

2 Apguldes centrs-kārkli ņi 0,3 grants bez 0,2 seguma Vecpokai ņi -Caunas - 3 Bāli ņi 1,1 grants bez 1,76 seguma melnais 4 Apguldes Centrs 0,2 segums 0,5 grants bez 1,2 seguma 5 Aur īši- Rambas 1,407 grants Kurs īšu kapi - B ēnes 6 robeža 2,905 grants bez 1,205 seguma Jaunsesava-Dēli ņi- 7 Naud īte 3,4 grants Starp ce ļiem Naud īte- Apgulde un D ēli ņi - bez 8 Naud īte 0,21 seguma melnais 9 Naud īte - Br ākši 0,143 segums 4,197 grants 10 Zir ņi -Līdumi 3,32 grants Ziedugravas- Ūdenskr ātuve- melnais 11 Ma čmūrnieki 0,83 segums bez 0,15 seguma A grupa kop ā: 19,72 grants melnais 1,17 segums bez 4,73 seguma 25,62 B grupa 12 Apgulde- Lielapgulde 0,46 grants bez 1,15 seguma Lielapgulde- 13 Lielapguldes fermas 0,192 grants bez 0,204 seguma Slag ūnes ce ļš- bez 14 Kalnabeltes 0,8 seguma bez 15 Lejnieki - Niedrupes 1,25 seguma bez 16 Sējas - valdotas -Skrajas 2,404 seguma 17 Amatnieki- Ruž ēni 1,5 grants bez 18 Kr ūmi ņi- lejas L īpaldi 0,975 seguma

164

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

19 Mazpo ķi - B ēnes robeža 1,5 grants bez 1,36 seguma 20 Kr ūmkalni- Birznieki 1,81 grants 21 Mūrnieki- Ķeburas 1,29 grants bez 22 Āķ i- Mazjoži- Zelme ņi 1,7 seguma bez 23 Uz Mašm ūrniekiem 0,5 seguma bez 24 Uz att īrītavu 0,27 seguma B grupa kop ā: 6,75 grants bez 10,61 seguma 17,37 C grupa bez 25 Kil ģi 0,3 seguma 26 Med ņi- Damb īši 0,37 grants bez 0,14 seguma 27 Spr īdīši 0,196 grants bez 28 Brieži - Vilikas 0,698 seguma Gar Ceri ņiem - 29 Annenieku pagrieziens 0,3 grants bez 30 Uz Strauti ņiem 0,365 seguma bez 31 Uz Str ēlniekiem 0,61 seguma bez 32 Leinerti- Laumas 1,51 seguma Ruž ēni- Viesturi- bez 33 Freima ņi 1,56 seguma bez 34 Misi ņi- Stari ņi 0,195 seguma bez 35 Kra ķi - Pav ēņ i 0,98 seguma Uz miner ālm ēslu bez 36 noliktavu 0,305 seguma bez 37 Uz Rube ņiem 0,51 seguma bez 38 U z Meža kapiem 0,69 seguma bez 39 Sējas kapi 0,16 seguma bez 40 Uz B ļodniekiem 0,16 seguma C grupa kop ā: 0,87 grants bez 8,18 seguma 9,05 Pašvald ības ce ļi Naud ītes pagast ā 52,04 165

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Penkules pagasts A grupa melnais 1 2-Noras -Cīrul īši 0,624 segums 0,256 grants melnais 2 3-Šoseja - Noras 0,701 segums 5-Aizupji- Liekni ņi- melnais 3 Augstkalnes ce ļš 0,268 segums 0,916 grants melnais 4 6-Ābe ļu iela -Rožlejas 0,62 segums 0,57 grants melnais 5 8-Šoseja - S ēju kalte 0,322 segums 0,778 grants 11-Supas- 6 Penkules,Naud ītes ce ļš 2,464 grants 7 20-Baldonas - Jukšas 2 grants 21-Augstkalnes ce ļš - 8 Vārpas 2,75 grants 9 24-Cero ņi - Magones 1,962 grants 27-Purva Klauci ņas - 10 Mazjaunzemji 1,448 grants 11 33-Pāvili- Zari ņi 0,408 grants 12 41-Ķetruri- St ūrīši 3,798 grants 13 42-Zemga ļi- M āli ņi 2 grants A grupa kop ā: 19,4 grants melnais 2,5 segums 21,9 B grupa melnais 14 1-Ziedi ņi - Liepkalni 0,396 segums melnais 15 4-Liepkalni - Aizupji 0,13 segums Auce 15,7 92,9 Dzelzsbetons 1,208 grants melnais 16 7-Sēju kalte - Magones 0,546 segums melnais 17 9-Rīti -Gaidas 0,128 segums 18 13-Vīksnas- Klauci ņas 2,08 grants 19 14-Lielbaldonas - Sun īši 1,15 grants 20 15-Ce ļmalas- Bitu ļi 2,028 grants Auce 19,8 121 Koks 21 16-Kalna Po čas- Čaib ļi 1,106 grants Auce 8,9 32,15 Koks 22 17-Kalna Po čas- Dub ļi 1,986 grants 23 19-Baldonas -Rūķ i 0,31 grants 24 23-La ģi - Sieti ņi 1,23 grants 26-Ābe ļu iela -Purva 25 Klauci ņas 1,422 grants

166

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

26 28-Skaistas - Āķ i 0,506 grants 29-Mazb ērzemnieki- 27 Ru ņģ i 0,593 grants 28 34-Saulgrieži - Ābe ļu iela 0,912 grants 29 35-Šķutes - Avoti 2,572 grants 30 40-Br īvi ņi - Kalna Po čas 2,25 grants Auce 9,7 45,5 Koks 31 43-Aizupji - V ārpas 1,653 grants 32 44-Strauti ņi - Roz ītes 0,824 grants B grupa kop ā: 21,83 grants melnais 1,2 segums 23,03 C grupa melnais 33 9-Rīti - Gaidas 0,112 segums 34 12-Sēju kalte- S ējas kapi 0,474 grants 35 18-Dr ēģ eļi- Krogzemji 1 grants 36 31-Dimzu kalte- Romji 0,602 grants 37-Pumpuri - 37 Augstkalnes ce ļš 1,11 grants 38 38-Abrakaši- Mazku ģi 0,696 grants C grupa kop ā: 3,88 grants melnais 0,11 segums 3,99 Pašvald ības ce ļi Penkules pagast ā 48,91 Zebrenes pagasts A grupa melnais 17,5 156 1 Auce c.-Berki- Centrs 5 segums Bērze 18,15 149,7 Dzelzsbetons 9,92 grants 2 St ūraiši -Trase 2,1 grants 3 Sni ķeri- Auces c. 3,75 grants Bērze 11,7 68,7 Dzelzsbetons 4 Auces c.- Dainas- Vilikas 3,85 grants 5 Auces c.- Nesp ējnieki 2,03 grants 6 Auces c. -Dārznieki 0,57 grants 7 Auce c.- Skuji ņas 0,42 grants 8 Jašp ēteri- L ūši -Sv ētes 4,85 grants 9 Auces c.- Svilpji 2,76 grants A grupa kop ā: 30,25 grants melnais 5 segums 35,25 B grupa 10 Beku c. - Trase 5,15 grants 11 Modri- St ūraiši 3,45 grants 167

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

12 Centrs - Rožkalni 5,938 grants 13 Kalte -Brizu ļi 0,482 grants 14 Svilpju c.-Priedaiši 0,65 grants B grupa kop ā: 15,67 grants 15,67 C grupa 15 St ūraiši - Meždambji 2,35 grants 16 Ber ķi - Mieš ķi 0,36 grants 17 Berku c.- Jaunsauszari 0,37 grants 18 Berku c. - Grabas 0,31 grants 19 Berku c.- Kurpnieki 0,24 grants 20 Berku c.- Strauti ņi 2,55 grants 21 Trase- Egl ītes 0,23 grants 22 Berku c.- Kannenieki 0,2 grants Bērze 11,8 65 Betons 23 Rožkalni- Š ķietnieki 1,41 grants 24 Rožkalnu c.- Rambužas 0,69 grants 25 Rambužu c.- T īkas 1,5 grants 26 Lod ītes Jankas 3,43 grants 27 Nesp ējnieku c.- Plu ņķ i 1,14 grants 28 Svilpju c.-Mežružas 1,23 grants 29 Robežnieki- Franki 1,1 grants 30 Naud ītes c. - Daudzumi 0,46 grants 31 Rožkalnu c.- Zem ītes 0,22 grants 32 Rožkalnu c.- Beikas 0,31 grants C grupa kop ā: 18,1 grants 18,1 Pašvald ības ce ļi Zebrenes pagast ā 69,02 Avots: Dobeles novada pašvald ība

168

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.9 Meža ce ļi Dobeles novad ā

Ce ļa nosaukums Garums, Ce ļa segums km Sesku ce ļš 1,695 grants Kasparu ce ļš 0,250 bezseguma Pakaišu muižas ce ļš 2,348 grants Janku ce ļš 1,548 bezseguma Vanagu ce ļš 0,711 bezseguma Poldera ce ļš 7,463 bezseguma Robežstigas ce ļš 2,355 bezseguma Kapu meža ce ļš 1,072 grants Vidusce ļš 0,305 bezseguma Apšenieku ce ļš 0,950 grants Auni ņu ce ļš 0,973 grants Tītarkalnu ce ļš 4,371 grants Lapsu ce ļš 1,186 bezseguma Mežružu ce ļš 1,714 bezseguma Manga ļu ce ļš 6,25 grants š ķembas Degu ce ļš 0,508 bezseguma Priedai ņu ce ļš 0,226 bezseguma Jostu ce ļš 3,02 grants š ķembas Kr ūmi ņu ce ļš 0,344 bezseguma Čagu ce ļš 3,002 bezseguma Ružu ce ļš 4,929 bezseguma Bites ce ļš 1,430 grants Garlauku ce ļš 0,897 grants Dobeles mežniec ības ce ļš 2,885 bezseguma Skaparu ce ļš 0,805 bezseguma Za ļais ce ļš 0,774 bezseguma Spinde ļu stiga 2,208 grants Ka ķenieku ce ļš 1,396 bezseguma Nami ķu ce ļš 2,635 grants Zebrenes trase 4,875 bezseguma Cepl īšu ce ļš 1,786 bezseguma Pokai ņu ce ļš 1,185 bezseguma Penkule-Zvani 2,811 grants St ūraišu ce ļš 1,226 bezseguma Karjeru ce ļš 1,605 bezseguma Liepu ce ļš II 2,89 bezseguma Strauti ņu ce ļš 0,38 grants Zieme ļu ce ļš 1,126 grants Mucenieku ce ļš 1,481 bezseguma Lielku ģu ce ļš 1,563 grants š ķembas Vecais Slag ūnes ce ļš 2,163 grants Bēnes trase 3,47 grants Bites ce ļš 2 posms 1,038 grants

169

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Lapsu ce ļš 0,576 bezseguma Geriku ce ļš 1,175 bezseguma Ķīļ a ce ļš 1,688 bezseguma Cer ību tor ņa ce ļš 3,112 bezseguma Aus ātu ce ļš 3,627 bezseguma Si ļķ u meža ce ļš 0,486 bezseguma Priedai ņu ce ļš 1,774 bezseguma Kalnu ce ļš 2,823 bezseguma Meni ķa ce ļš 0,796 bezseguma Svilpju ce ļš 1,495 bezseguma Sarmu dambis 5,28 bezseguma Pli ķu stiga 1,842 grants š ķembas Pētervalde-Mežvidi 1,056 grants Lejupce ļš 2,067 bezseguma Īsais ce ļš 0,07 grants š ķembas Silakalnu ce ļš 3,268 bezseguma Zebrus ezera ce ļš 0,533 grants Ciroles ce ļš 1,948 bezseguma Elkukalna ce ļš 0,75 bezseguma Lūšu ce ļš 1,014 grants Jaunais ce ļš 3,917 grants Mežsarmu ce ļš 0,361 bezseguma Dzelzce ļnieku ce ļš 0,99 grants Kalnciema šoseja-Melnbikši 1,119 bezseguma Aus ātu ūdenskr ātuves ce ļš 1,872 bezseguma Pētervalde-Ūsi ņu purvs 4,83 grants Vāļ u ce ļš 4,28 bezseguma Franku ce ļš 1,771 bezseguma Pokai ņu aplis 5,365 grants Liek ņu ce ļš 1,507 bezseguma Ciematu ce ļš 3,5 grants Sievu ce ļš 4,75 grants š ķembas Meženieku ce ļš 7,53 grants Legzdi ņa stiga 3,48 bezseguma Bataru ce ļš 1,855 grants Dišleru ce ļš 1,895 grants Avots: Latvijas Valsts meži

170

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts Pielikums Nr.10 Pl ānotie un rekonstru ējamie meža autoce ļi Dobeles novad ā

Ce ļa nosaukums Garums, km Pl ānotie darbi Gads Ķīļ a ce ļš 1,462 rekonstrukcija 2013 Jur ģu ce ļš 2,814 būve 2013 Mežsargu ce ļš 1,349 būve 2013 Strauti ņu ce ļš 1,228 būve 2013 Aus ātu ce ļš 5,183 būve 2014 Ka ķenieku ce ļš 3,517 rekonstrukcija 2014 Zema ču ce ļš 2,17 rekonstrukcija 2015 Anota ce ļš 1,919 būve 2015 Kundzi ņu ce ļš 1,09 būve 2015 Str ēlnieku ce ļš 0,923 būve 2015 Ružu ce ļš 4,941 rekonstrukcija 2016 Vecais b ānīša ce ļš 3,832 rekonstrukcija 2016 Sievu ce ļa atzars 1,218 būve 2017 Liepu ce ļš II 2,898 rekonstrukcija 2017 Mežružu ce ļš 1,724 rekonstrukcija 2017 Dzelzce ļmalas ce ļš 0,912 būve 2017 Bērzbe ķes ce ļš 0,695 būve 2017 Bazn īcas ce ļš 1,139 būve 2017 Avoti ņu ce ļš 1,14 būve 2017 Cepl īšu ce ļš 0,668 rekonstrukcija 2017 Sarmu dambis 5,314 būve 2018 Poldera ce ļš 55.kv. 2,233 rekonstrukcija 2018 Lejupce ļš 1,965 rekonstrukcija 2019 Dobeles mežniec ības ce ļš 2,622 būve 2019 Cer ību tor ņa ce ļš 3,308 rekonstrukcija 2019 Rumbu ce ļš 2,384 būve 2019 Avots: Latvijas Valsts meži

171

Pielikums Nr.11 Ūdens ņemšanas avoti Dobeles novad ā (2011.g.)

Ieg ūtais Aizsargjosla, m At ļautais Urbuma Akas ūdens ūde ņu ieguves Funkcion ālā Apdz īvota vieta Aka izb ūves dzi ļums, daudzums Stingra Bakteri- daudzums, noz īme Ķī misk ā gads m 3 2011.g., rež īma olo ģisk ā m /gad ā m3/gad ā Dobeles pils ēta Kombin āts 1 2000 70 218635 275166 darba 10 0 Pl ānā Kombin āts 2 2000 70 218270 3774 darba 10 0 1605 ha Kombin āts 3 2000 70 218270 105398 darba 10 0 Rz-1 1976 65 218270 119882 darba 10 0 Stacijas 1 1982 62 0 0 tampon ējama 10 0 615 Krasta 9a Nr.1 1977 41 0 0 tampon ējama 10-30 0 860 Krasta 9a Nr.2 1968 42 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Zemgales iela 1 1984 46.5 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Krim ūnu pag. Ceri ņu P. Up īša iela 1975 65 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d ciems Auru pag. Liepziedu Zem īši 1990 65.2 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d ciems Annenieku pagasta Annenieku centrs 1968 60 7482 4107 darba 10 0 130 Annenieku ciems Annenieku pagasta Jaunais centrs 1990 110 43800 46626 darba 10 0 420 Ka ķenieku ciems Pav āri 1968 116 12775 0 rezerves 10 0 190 Ģerd ēni 1962 81 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Rund ēļ i 1991 115 1460 1419 darba n/d n/d n/d Auru pagasta Auru Auru ciemats Nr.1 1974 72 29930 11018 darba 10-30 0 270 ciems Purma ļi 1990 88 3285 0 rezerves n/d n/d n/d Auru ciemats Nr.2 1969 45 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Auru pagasta Gardene Nr1 1961 100 53290 3554 darba 10 0 pl ānā - Gardenes ciems Gardene Nr2 1969 87 53290 41913 darba 10 0 204 ha Gardene Nr3 1977 78 0 0 tamponējama n/d n/d n/d

172

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Auru pagasta Ķirp ēnu Beikas centrs 1978 41 0 5082 darba 10 0 360 ciems Urbumi 2007 78 20440 8108 darba 10 0 360 Pogas 2 n/d n/d 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Auru pagasta apdz. Spriksteles 1987 35 3650 3030 darba n/d n/d n/d vieta "Spriksteles" Bērzes pagasta B ērzes 2.iec. ciemata 1975 220 25550 3798 darba 10 0 0 ciems Bērzes pagasta Klubs Liepu iel ā n/d 45 17155 1940 darba 10 0 200 Milti ņu ciems Urbumi 2007 45 17155 13951 darba 10-30 0 442 Birztalas 1978 45 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Rašenbaumi 1971 60 0 0 tampon ējama 10 0 250 Dobeles NAI B ērzes Kr īgeri 2001 71 365 149 darba n/d n/d n/d pagasta "Kr īgeros" Līč i 1976 65 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Bērzes pagasta Š ķibes Šķibe 1 1970 195 16790 11591 darba 10 0 125 ciems Šķibe 2 1983 200 16790 18220 darba 10 0 125 Bikstu pagasta Bikstu Centrs 1976 138 19710 12317 darba 10 0 225 ciems Bikstu pagasta L īvu Līvi 1966 105 5475 970 darba 10 0 120 ciems Dobeles pagasta Šalkas 1965 55 11315 9559 darba 10 30 305 Aizstrautnieku ciems Zeme pie Šalk ām 2009 49 11315 1287 darba 10 40 320 Dobeles pagasta Lejasstrazdi 1962 86.28 13505 14284 rezerves 10 0 215 Lejasstrazdu ciems Vagari-Skolas 1968 60 13505 7016 darba 10 0 275 Vagari n/d n/d 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Jaunb ērzes pagasta Jaunb ērze 1 1956 155 18250 10140 darba 10 0 280 Jaunb ērzes ciems Jaunb ērze 2 1979 205 17885 15790 darba 10 0 315 Krim ūnu pagasta Ak ācijas 1968 52 14600 5539 darba 10-30 0 150 Ak āciju ciems Krim ūnu pagasta Krim ūnas 1 1985 46.4 13140 8734 darba 10 0 170

173

Dobeles novada teritorijas pl ānojums 2013.-2025.gadam Paskaidrojuma raksts

Krim ūnu ciems Krim ūnas 2 1966 51 10950 0 tampon ējama n/d n/d n/d Penkules pagasta Dimanti 1987 60 1680 647 darba n/d n/d n/d apdz. vieta "Baldones" Penkules pagasta Centrs 2 1988 65 24820 8773 darba 10 0 270 Penkules ciems Centrs 1 1973 60.5 0 0 tampon ējama n/d n/d n/d Penkules pagasta Upesl īč i 1973 61 2956 1558 darba 10 0 90 Skujaines ciems Penkules pagasta Dārzniec ība 1988 100 2080 616 darba n/d n/d n/d Vecvagares ciems Zebrenes pagasta Palejas 2004 80 11315 6888 darba 10 0 360 Zebrenes ciems Centrs 2 1962 72 11315 0 rezerves n/d n/d n/d Avots: SIA „Dobeles Ūdens”

174