CD 1 AS SM ZIE S D LE AU S S E L U A S A P

S G N O S

N

U

S

D

L

R

O

W CD 1 1. Raimonds Pauls Grezna saule debesīs A Resplendent Sun in the Sky Text by Inese Zandere / Ineses Zanderes dzeja 2. Sven-David Sandström Ah! Sun-fl ower! Ak, saulespuķe! Text by William Blake / Viljama Bleika dzeja Soloist / Soliste: Terēze Upatniece (soprano / soprāns) 3. Polina Medyulyanova Ofi yat Soloists / Solistes: Baiba Pudāne, Santa Reimane, Inga Baltā, Dārta Treija (alto / alts) 4. Bjørn Andor Drage Comme un arbuste Kokam līdzīgi Soloists / Solisti: Inga Lisovska, Agate Burkina (soprano / soprāns), Baiba Pudāne (alto / alts), Sandis Voldiņš (tenor / tenors), Jevgeņijs Godunovs (baritone / baritons) 5. Stephen Leek Knowee Gudrajā Soloists / Solisti: Laima Ivule, Sniedze Kaņepe, Zane Pērkone, Terēze Upatniece (soprano / soprāns) 6. Thierry Pécou Les eff ets du jour Dienas iespaidi French Beliefs and Proverbs about the Sun Ticējumi un parunas par sauli (franču folklora) text by Paul de Brancion / Pola de Bransjona dzeja 7. Hendrik Hofmeyr Desert Sun Tuksneša saule Soloist / Soliste: Zane Pavlovska (soprano / soprāns) 8. John Tavener The Eternal Sun Mūžīgā Saule Text by Frithjof Schuon / Fritjofa Šona dzeja 9. Urmas Sisask Imet loomas päikesele Brīnumu radot saulei Text by Taivo Tuberik / Taivo Tuberika dzeja 10. Leonid Desyatnikov Утреннее размышление о божием величии Rīta pārdomas par Dieva diženumu Text by Mikhail Lomonosov / Mihaila Lomonosova dzeja Soloists / Solisti: Inga Lisovska (soprano / soprāns), Andrejs Stupins-Jēgers (tenor / tenors) John Luther ADAMS

Leonid DESYATNIKOV

Bjørn Andor DRAGE

Alberto GRAU

Hendrik HOFMEYR

Giya KANCHELI

Stephen LEEK

Ko MATSUSHITA

Polina MEDYULYANOVA

Vytautas MISKINIS

Raimonds PAULS

Thierry PÉCOU

Sven-David SANDSTRÖM

Urmas SISASK

Dobrinka TABAKOVA

John TAVENER

Pēteris VASKS

Māris Sirmais

Vārds Viss notiek šķietami vienkārši un nepiespiesti, taču vēlāk izrādās, ka loģiski un likumsakarīgi. Pēc Eiropas Grand Prix titula iegūšanas 2004. gadā kori uzaicināja pie toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kurai vienmēr simpatizējis mūsu kolektīvs – ar viņas svētību esam kuplinājuši daudzus valstiski svarīgus notikumus gan Latvijā, gan citās valstīs. Toreiz, pieņemšanā, bija neaprakstāmi omulīga gaisotne – runājām, jokojām, apspriedām nākotni, tad prezidente pēkšņi ieminējās, ka latviešiem ir tik daudz skaistu, muzikāli pilnvērtīgu tautasdziesmu par Sauli. Un ideja kā dzirkstele uzšķīlās, līdz pārvērtās par ugunskuru kora piecpadsmit gadu jubilejas kulminācijā koncertā Latvija – Saules zeme 2005. gadā, un tagad dzimst mūsu radītā Saules sistēma – Pasaules Saules dziesmas. Kora piecpadsmit gadu svinības bija ārkārtīgi spilgts mirklis, kas iesniedzās nākotnē ar vērienīgu mantojumu – no astoņām koncertā izskanējušajām dziesmām četras tika iekļautas Dziesmu svētku repertuārā. Lielisks sasniegums.

Uzdrošināšanās Notikuma starojums bijis tik spēcīgs, ka idejas turpinājums atnāca, atkal negaidot. Tomēr tas nebija nejauši. Tikko bijām uzvarējuši koru olimpiādē Ķīnā, kas bija patiesi smags pārbaudījums, – līdz tai bijām piedalījušies daudzos elitāros pasākumos Eiropā, bet tādu spēku atdevām pirmoreiz. Taču gandarījums pēc paveiktā arī bija proporcionāls padarītajam. Atgriezāmies Latvijā, kādu laiku atpūtāmies cits no cita. Atkalsatikšanās reizē ar kora menedžeri kādā vasaras novakarē apsēdāmies pie galdiņa kafejnīcā Vecrīgā. Nebija karsts, tomēr saule, spraucoties cauri bagātīgajiem vīteņiem, žilbināja acis. Iespējams, tā bija saules radītā mirāža, kuras ietekmē nospriedām turpināt Saules tēmas attīstību. Tomēr korim jau ir astoņpadsmit gadu, esam kļuvuši pietiekami spēcīgi, lai uzdrošinātos.

Izvēle Mīlestība. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Pasaules Saules dziesmu koncerta sarakstā ir atrodami šo septiņpadsmit komponistu vārdi. Uzrunājām galvenkārt tos, kurus iemīlēja kora dalībnieki, daudzus gadus muzicējot. Sākotnējā ideja gan ir mainījusies: skaņražiem pasūtījām piecu minūšu garu opusu, kurā Saules tēma ievītos caur viņu nācijas folkloras prizmu. Koncertā Latvija – Saules zeme katrs atskaņotais skaņdarbs bija tapis citā stilistikā, ar skaidri defi nētu individuālu rokrakstu, bet pēcgarša gan bija ļoti līdzīga: Saule latviešiem ir spīdeklis, pēc kura ilgojas, kura siltuma un gaismas alkstam ilgajā krēslas periodā. Mēs katrs – skaļi vai klusi, apzināti vai nejauši – pielūdzam to. Neviens no mums nav saskaitījis, cik reižu dienā piesaucam Sauli! Tas būtu labs eksperiments. Veidojot koncerta Pasaules Saules dziesmas programmu, gribējām saprast dažādo tautu Saules izjūtu, bet secinājums tomēr ir nemainīgs – visur, kur saules stari sasniedz zemi, pēc tās ilgojas. Pat bušmeņi, kuru diena paiet neizturamā svelmē, ilgojās pēc gaismas un siltuma devējas aukstajās tuksneša naktīs. Patiesībā Saule ir mūsu ilgu objekts tieksmē pēc sirds siltuma, ķermeņa labsajūtas un Dieva meklējumos.

Brīvība Sākotnējo ieceri – folkloras elementu ievīšanu – drīz vien ar vieglu roku mainījām, ļaudami izteiksmes brīvību. Katram komponistam ir sava vērtību sistēma, kurā mums nav tiesību iejaukties un arī nevajag. Vienādojuma zīme dara dažreiz svētīgu darbu, bet bieži vien noņem tikai Saules gaismā ieraugāmo plašo krāsu spektru.

Mīlestība Katrs Pasaules Saules dziesmu jaundarbs ir kā atzīšanās mīlestībā Saulei. Katru darbu esmu gaidījis kā bērniņa piedzimšanu. Kā mēs zinām, tādos brīžos notiekošo regulē mistiskais spēks, kas rada brīnumus. Arī mūsu koncerts izveidojies kā vienots cikls – mūzikas valodas dažādību dramaturģiski savij saturiskais vadmotīvs: Saule kā Dieva iespēju un ģenialitātes dzirksts, Saule kā palīgs, lai varētu redzēt. Redzēt to atspulga mazumiņu no Pasaules dailes, ko pieļauj mūsu mirstīgā cilvēka acs, jo patiesais diženums nav skatāms Šaizemē.

Saule Mana attieksme pret Sauli dzīves laikā ir mainījusies. Skolas laikā izvairījos – nekad negāju sauļoties, bet laika gaitā mūsu attiecības ir uzlabojušās. Latvijas ziemas pelēkais periods, kaut gan ir visdarbīgākais, tomēr zemapziņā kultivē depresīvas sajūtas. Tas ir laiks, kad tērējam vasarā uzkrāto Saules enerģiju. Cik taupīgi un lietderīgi – tā jau ir katra izvēle, bet uzpildīšanās kāre ziemā kļūst jo asa. Tas ar laiku atver mūs Saulei – pavasarī piemiegtām acīm raugāmies tajā, vasarā sildām sānus un vaimanājam par tās svelmi, rudens dienās peldamies tās maigumā. Un visu šo laiku – mēs klusi atzīstamies Saulei mīlestībā.

Saules sistēma Mēs katrs dzīves laikā radām Saules sistēmu miniatūrā – izvēlamies draugus, pavadoņus, laižam pasaulē bērnus, paši nosakot notikumu un cilvēku kustības virzienu. Un šajā procesā nejaušību nemēdz būt. Koris Kamēr... manā Saules sistēmā ir jaunības un mīlestības planēta. Valsts 1. ģimnāzijā nonācu, it kā garāmejot, lai aplūkotu vietu un aprunātos par piemērotu diriģentu, kas vadīs topošo kori. Kā iegāju skolā, tā ar kori esmu jau astoņpadsmit gadu. Jauniešu dzīves uztvere, garīgais svaigums un tīrība, kā arī spēja uzticēties bez aizdomām ir kā magnēts. Mūsu sadarbībā ir abpusējs enerģijas starojums: diriģents degs, un koris iedegsies, koris raidīs patiesas aizraušanās impulsus – diriģents tieksies aizvien augstāk. Mēs radām cits citu: mēģinu rādīt viņiem tās iespējas, kas pastāv ārpus ierastās pieredzes robežām, ārpus standartiem. Mēs esam veselums – vienība, kas spēj mobilizēties, noskaņoties virsuzdevumam, konkrēta tēla atklāsmei un mūzikas laikā kļūt par sajūtu radītājiem. Ik reizi radot savu – Saules sistēmu. The Word Things always seem to happen so simply and smoothly. But later, we fi nd out it was all very logical and controlled. After winning the grand prize at the European Grand Prix for Choral Singing, in 2004, the choir was invited to a reception given in its honor by the Latvian President at the time, Vaira Vīķe-Freiberga. We have always been very fond of President Vīķe-Freiberga; with her blessing, the choir has enriched many important state events both in Latvia and abroad. But that day, during the reception, everyone was in an indescribably pleasant mood – we talked, joked around, and discussed the future. The President mentioned that the Latvians have so many beautiful, musically superb folk songs about the sun. This sparked an idea, which eventually turned into a bonfi re – made manifest in the form of the choir’s fi fteenth- anniversary concert, Latvija – Saules zeme (“Latvia: Land of the Sun”), in 2005. And now that idea has given rise to our own solar system: the World’s Sun Songs project. The choir’s fi fteenth-anniversary celebration was a brilliant moment that reached deep into the future with its extensive legacy. Of the eight songs performed at the concert, four have been included in the Song Festival repertoire – a remarkable achievement.

Courage The radiation emitted by the fi fteenth-anniversary celebration was so powerful that the further development of our idea came about quite unexpectedly – but not accidentally. We had just won the World Choir Games in Xiamen, China – a truly diffi cult challenge. Until then, we had participated in many elite events throughout Europe, but this was the fi rst time we had expended such a great degree of strength. Nevertheless, the sense of fulfi llment following our victory was perfectly proportional to the amount of eff ort we had put into achieving it. After returning to Latvia, we took a break from one another for a while. One summer evening, I met the choir’s manager again at a café in Old Riga. It wasn’t hot, but the sun, poking through the dense ivy, dazzled our eyes. Perhaps it was a solar mirage that infl uenced our decision to continue developing the theme of the sun. But the choir is eighteen years old now, and we’re strong enough to be courageous.

Selection Love - that’s the main reason why the names of these seventeen composers are included in the program of the World’s Sun Songs concert. We invited the composers who our singers have become fond of over the years. We slightly altered the original plan, and asked each of the composers to write a fi ve-minute-long opus in which the theme of the sun weaves through the prism of his or her national folklore. Each of the compositions written for the “Latvia: Land of the Sun” concert was composed in a diff erent style, with a clearly defi ned individual signature. But the aftertaste was very similar. For the Latvians, the sun is a heavenly body that we long for: we crave its heat and light during the long months of dusky darkness. Each of us worships the sun, either loudly or quietly, consciously or accidentally. Nobody has ever counted how many times a day we mention the sun’s name; that would make for a good experiment! In assembling the program for the “World’s Sun Songs” concert, we wanted to explore how various nations understand the sun. But the answers to this question were unvarying: wherever the sun’s rays reach the earth, people long for its warmth and light. Even the Bushmen, who spend their days in the unbearable heat of the scorching sun, long for the bestower of light and warmth during the cold desert nights. Actually, the sun is the object of desire in our strivings for spiritual warmth, corporal pleasure, and our quests for god.

Freedom We quickly replaced one of the project’s original conditions, the interweaving of folkloric elements, in favor of more freedom of expression. Each composer has his or her own value system, which we don’t have any right to interfere with – nor should we. The equation sign sometimes performs a sacred function, though it can also subtract from the broad spectrum of colors visible in the light of the sun.

Love Each of the original works in the “World’s Sun Songs” project is like a declaration of love for the sun. I’ve looked forward to every work as if it were the birth of a child. As we all know, moments like these are regulated by a mystical power, one that creates miracles. Our concert constitutes a unifi ed cycle, in which the diversity of musical languages is dramatically entwined by a guiding motif. This motif is the sun – both as the spark of god’s genius and promise, and as an aid to help our mortal eyes see but a fragmentary refl ection of the world’s great beauty, for true sublimity is not visible in this world.

The Sun My attitude toward the sun has changed over time. When I was in school, I avoided the sun, and never went sunbathing. But now, our “relationship” has improved. The Latvian winter’s gray period, though it’s the most productive time of year, cultivates feelings of depression in the subconscious. This is the period when we consume the sun’s energy stored up during the summer. It’s up to us to be frugal and resourceful, but during the winter, the desire to “fi ll up” becomes very acute. Over time, this process opens us up to the sun. In the spring, we stare into the sun with squinting eyes; in the summer, we warm our sides and complain about the scorching heat; and in the fall, we swim in the sun’s tenderness. And throughout it all, we quietly declare our love for the sun.

The Solar System During our lifetime, each of us creates his or her own miniature solar system. We choose our friends and companions, give birth to children, and determine the direction of events and human movement. There aren’t any contingencies in this process. In my solar system, Kamēr… is a planet of youth and love. I arrived at Riga High School Number One more or less as a passer-by, to check the place out and talk about a suitable conductor to lead their new choir. Now, eighteen years later, we’re still together. The way life is perceived by young people, their spiritual freshness and purity and their ability to trust without suspicions, is like a magnet. Our collaboration can be characterized by a mutual exchange of radiated energy: the conductor burns and the choir fl ares to life; the choir creates impulses of true excitement and the conductor strives even higher. We create one another. I try to give them the opportunities that exist outside the boundaries of experience, outside the standards. We are a unifi ed whole – a unity that is able to mobilize itself, to attune itself to higher tasks and the revelation of specifi c characters, and, during performances, to engender new sensations. Creating, each time, our own solar system. Kamēr… 2008 Skanīgā saule: Pasaules Saules dziesmas

“Viena saule, viena zeme, Nevienāda valodiņa.” Pati saule savā būtībā ir nemainīga, būdama mūsu planētas dzīvības un gaismas avots, taču cilvēka acīm tā atklājas dažādota, atkarībā no vietas virs zemes un leņķa, kādā uz to noraugās novērotāja acs. Tas, kādu mēs saskatām sauli, daudz ko izsaka par to, kādus mēs saredzam sevi pašus. Tas, kādos vārdos mēs dziedam un runājam par sauli, izgaismo mūsu pašu dvēseles dziļākos pārdzīvojumus. Vaira Vīķe-Freiberga Latviešiem saule nav vienkārša dabas parādība starp citām. Ap saules tēlu latviešu folklorā saistās tik bagātīgi un tik plaši sazaroti domu un izjūtu režģi, ka ir vajadzējis vairāk nekā 4000 tautasdziesmu un variantu, lai visu to vārdos izteiktu. Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, – tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīvesziņu pašās tās kodola vērtībās. Pierakstīto tautas melodiju skaits krietni atpaliek no dziesmu vārdu skaitļiem, jo dziesmu vārdi nav nelokāmi cieši saistīti ar kādu vienu, īpašu melodiju, bet var arī pārceļot no vienas melodijas uz citu.

Pirms dažiem gadiem, 2005. gadā, kad gatavojos izdot Saules balsu krājumu (atlasītu no Emiļa Melngaiļa plašajiem pierakstiem), kā toreizējā Valsts prezidente biju uzaicinājusi kori Kamēr… un tā diriģentus uz Rīgas pili, lai viņiem valsts vārdā pateiktos par kora kārtējo spožo starptautisko sasniegumu. Viņi nodziedāja vairākas dziesmas par sauli tik skaisti un aizkustinoši, ka es izteicu domu par veselu kora programmu, kas visa varētu tapt, veltīta saules tēmai. Māris Sirmais bija tūliņ gatavs paņemt līdzi tautasdziesmu melodiju notis un izdalīt tās Latvijas labākajiem koru dziesmu komponistiem kā atgādinājumu par to, kas tautas tradīcijās par sauli līdz šim bija dziedāts. Taču viņš aicināja komponistus ļauties pilnīgi brīvai radošajai iedvesmai par saules tēmu, lai radītu mūsdienīgu, kamerkorim īpaši piemērotu kompozīciju. Atsaucās astoņi komponisti, un radās vesela programmas daļa kora 15. gadadienas koncertam. Starplaikā četras no šīm dziesmām jau paguvušas iekļūt 2008. gada Vispārējo dziesmu svētku programmā.

Būdams jauninājumiem atvērts un bezgala enerģisks cilvēks, Māris Sirmais drīz nāca ar domu to pašu uzdevumu uzdot labākajiem un atzītākajiem koru komponistiem no visas pasaules. Tā radās projekts par pasaules saules dziesmām, kurā, pateicoties kora Kamēr… un tā diriģenta augstajam prestižam, ir piedalījušies izcili komponisti no 17 valstīm. Rezultātā ir radusies dziļi aizkustinoša, tematiski vienota saules dziesmu programma ar pasaules elpu, kura tika atskaņota Rīgā 2008. gada 3. un 4. jūlija vēsturiskajos koncertos un tagad jau ir iemūžināta kā unikāls multimediju projekts. Dziesmu klāsts ir tikpat daudzveidīgs kā izcilo komponistu talants un pati apdziedātā saule. Saliktas visas kopā, tās veido odu gaismai, dzīvībai un mīlestībai un skaisti atgādina, cik daudz mums kā cilvēcei ir kopīga un radniecīga.

Saule izgaismo itin visu, ko mums ir iespējams saredzēt, taču pati mūsu acīs paliek tikpat noslēpumaina kā cilvēka liktenis un dzīves jēga. Tieši tamdēļ, ka dainu saule ir tik daudzplākšņaina, nu jau pirms daudziem gadiem mēs ar vīru Imantu Freibergu nolēmām izveidot latviešu saules dainu apkopojumu no visiem iespējamiem pieejamajiem avotiem. Pēc datorizētā masīva izveides dziesmas tika pārklasifi cētas trīs galvenajās tematiskajās kategorijās un izdotas grāmatās. Tam sekoja manas izsmeļošās apceres par tematiski sagrupētiem tekstiem – sējumi Kosmoloģiskā saule, Hronoloģiskā saule un Meteoroloģiskā saule I: siltā saule, un tiem nākotnē pievienosies vēl divi citi saules dziesmu apceru sējumi. Visām trijām jau publicētajām saules dainu apceru grāmatām noformējumu un ilustrācijas ir sniedzis izcilais mākslinieks llmārs Blumbergs, un man ir tiešām liels prieks būt atkal ar viņu kopā šajā brīnišķīgajā Pasaules Saules dziesmu projektā, kas mākslinieku ir iedvesmojis jaunām virsotnēm.

Man nav zināma neviena tradīcija pasaulē, kur būtu tik daudz materiālu par saules tēmu, kā tas ir latviešu dainās. Tur atrodam dziesmas no dažādiem vēstures un kultūras slāņiem, kas visas ietērptas tajos pašos divos pamata pantmēros un seko sarežģītām un izsmalcinātām panta strukturālās uzbūves un poētiskā stila likumībām. T. s. Barona četrrinde veido visiem pazīstamo noslēgto jēdzienisko vienību, savukārt dziedot divrinde (līdz ar piedziedājumu) ir vienība, kuru “nes” viens melodijas atkārtojums. Dainu masīvam raksturīgs ir lielais variantu skaits, kas norāda uz mutvārdu teksta plūstošo raksturu, kā arī dažādo metrisko “ķieģelīšu” (pusrinda, rinda, divrinde, četrrinde) spēja atkārtoties un parādīties dažādos kontekstos (dažādās četrrindēs vai dažādās garākās dziesmās), gluži kā tas ir ar vārdiem kā valodas vienībām runātā vai rakstītā tekstā. Savos pētījumos par dainām esmu mēģinājusi raksturot gan dainu īpašo poētiku un to stila īpatnības, gan formulēt panta strukturālās uzbūves likumības (kuras esmu nosaukusi par “dzejas loģiku”), gan analizēt garāko dziesmu kompozīcijas paņēmienus.

Katram, kurš māk vai pazīst kaut mazu tautasdziesmu skaitu, būs samanāms, ka Ineses Zanderes dzejā atrodam atbalsis no dainu frazeoloģijas, stila un metrikas, taču tā nebūt neseko stingrajai klasiskā panta loģiskajai uzbūvei, tā vietā veidojot izteikti postfolkloriskus dzejojumus. Šī modernā, tautasdziesmu redzami iespaidotā dzeja ir iedvesmojusi abus Pasaules Saules dziesmu projektā iesaistītos latviešu komponistus – klasiskās mūzikas slavenību Pēteri Vasku un daudzpusīgo, galvenokārt populārās mūzikas grandu maestro Raimondu Paulu.

Kā redzams dainās, saules būtība latviešiem pamatā ir trejplākšņaina – fi ziska, mītiska un kosmogoniska, taču katru no šīm kategorijām iespējams sadalīt vēl vismaz trijās dažādās apakšsadaļās. Šo saules daudzplākšņainību vēlējies izcelt gruzīnu komponists Gija Kančeli (Giya Kancheli) Šūpuļdziesmā saulei, kuras vārdus veido saules nosaukums 27 dažādās pasaules valodās. Toties tālo Aļaskas ziemeļu debesu optiskās ilūzijas, kuras veido gaisā sakrātie ledus kristāli, apdziedātas amerikāņu komponista Džona Lutera Adamsa (John Luther Adams) skaņdarbā Debesis ar četrām saulēm.

Pirmajā – vieliskā – plāksnē, fi ziskā saule vienkārši ir debesu spīdeklis, kas tautas dzejā uztverta vai nu savā hronoloģiskajā, vai meteoroloģisko laika apstākļu, vai gaismas devējas aspektā. Hronoloģiskā saule sniedz katram pieejamu laika mērīšanas instrumentu – debesu pulksteni. Uz lielā debesu kadrāna saules ripas telpiskā pārvietošanās ir kā pulksteņa rādītājs, kas iezīmē dienas iedalījumu laika cēlienos un sīkākos posmos, tādēļ liels skaits izteicienu, kas domāti pulksteņa laika apzīmēšanai, veidoti ap saules vārdu: “Vai, Dieviņi, Latviskie raksti augstu saule,” “Jau saulīte zemu, zemu,” utt. Netiešā veidā slavenajā angļu dzejnieka Viljama Bleika (William Blake) dzejā Ak! Saulespuķe, kas izmantota zviedru komponista Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandström) skaņdarbā, puķe, kas, griežoties līdz ar sauli, “skaita saules soļus”, atsaucas uz sauli kā laika mērītāju. Taču dzejas turpinājumā vieta, “kur vēlas nokļūt mana saulespuķe”, jau drīzāk sasaucas ar latviešu viņu sauli.

Kā dzejiski pievilcīgas dabas parādības dainās visvairāk apdziedāti pārejas brīži starp tumsu un gaismu un no gaismas uz tumsu: “Gaismiņa ausa, saulīte lēca,” “Zīļota, zaļota dieniņa ausa, Sudraba zeltīta saulīte lēca.” Lecošā saule arī apdziedāta igauņu komponista Urmasa Sisaska (Urmas Sisask) kompozīcijā, kas izmanto dzejnieka Toivo Tuberika (Taivo Tuberik) tekstu – lecošā saule modina pasauli, tajā skaitā radot mazu brīnumu cilvēka sirdī. Par gaismas atgriešanos latviešiem ir vesels dziesmu cikls, bet šīs “aubādes” skaita ziņā pārspēj vēl plašāks “serenāžu” klāsts ar vakara un saulrieta dziesmām. Fiziskā saulīte, kas noriet, zelta zarus zarodama, viegli pārtop cilvēkotā, mitoloģiskā tēlā, kas vēlu vakarā sēžas zelta laiviņā ar sudraba irkļiem, par Sauli, kas dala dārgas debesu kāzu veltes savas meitas vedībās: liepai kāra zelta jostu, ozolam sudrabiņa, sīkajiem kārkliņiem zaļa vara pakariņus.

Gadskārtējā tecējumā pāri debesu kalnam saule iemēra arī gadalaiku griežus un noskaita vasaras, kas cilvēkam mūžā pagājušas. Ar dienišķajiem un gadskārtas lokiem saules tecējums veido senatnīgos priekšstatus par laika plūsmu kā ritmiski, cikliski atkārtojošos cilpu un sniedz pamatu mūžīgās atgriešanās mītiem. Saules gada ratu kā spieķi krusteniski sadala vasaras un ziemas saulgrieži un pavasara un rudens saulstāvji, katrs ar attiecīgajiem gadskārtas svētkiem. No tiem latviešiem paši svarīgākie ir Jāņi – vasaras saulgrieži, kad saule svin savu lielāko uzvaru pār tumsu. Visi citi gadskārtas svētki, katrs savā noliktajā laikā, ir kā ritmiski piesitieni, kas pieteic lauku darbu aktivitātes cikliskās pārmaiņas, to aktivitātes plūdus un atplūdus, smaga darba posmus, kuriem seko līksmīga svinēšana.

Saules dainās skaidri saredzama viena no dainu tradīcijas raksturīgākajām īpatnībām – tā ir māka izteikt dzīvesgudras, dziļi fi lozofi skas un abstraktas domas īsos, skopos un konkrētos vārdos. Sākot ar jebkuru no saules fi ziskajām īpašībām kā izejas punktu, dainu izteiksme no burtiskā nemanot pārslīd uz metaforisko un no tā tālāk uz mītiski simbolisko. Fiziskā saule pārvēršas par dzejiski personifi cēto Sauli, un tā savukārt par mitoloģisko vai pat dievišķo Sauli. Latviskais “saule” kā vārds sieviešu dzimtē un Saule kā sievišķīga būtne ir rada vācu Sonne un lietuviešu dainu Saulalai, par kuru dziedāts lietuviešu komponista Vītauta Miškina (Vytautas Miškinis) skaņdarbā, līdzīgi kā Austrālijas iedzimto Sapņu laika teiksmu Gudrajā (Knowee), kas iedvesmojusi austrāliešu komponista Stīvena Līka (Stephen Leek) kora dziesmu. Teiksmainā Saulīte ir viens no skaistākajiem un visplašāk aprakstītajiem tēliem latviešu folklorā, kas dainās parādās kā skaista, bezbēdīga, draiska un priecīga:

“Saule kokles skandināja, Austriņā sēdēdama,” vai atkal: “Saulīte dancoja Sudraba kalnā, Zeltītas kurpītes Kājiņā.“ (33992) Šī skanošā dainu saule ir gluži tā pati Debesu skanošā saule (Celeste Sol Sonoro) ko atrodam nikvaragviešu dzejnieka Rubena Darīo (Rubén Darίo) dzejolī, ko venecuēliešu komponists Alberto Graus (Alberto Grau) izmantojis savai kora dziesmai.

Teiksmainās Saules aprakstos precīzi dabas parādību novērojumi bieži izteikti caur dzejiskiem salīdzinājuma priekšstatiem no zemnieku ikdienas dzīves. Tas gan nenozīmē, ka senie latvieši projicēja savu “vienkāršo zemnieku pasauli” debesīs un apģērba savas dievības mazliet greznākās zemnieku drānās, drīzāk otrādi – viņu uztverē dievišķais un pārdabiskais no saviem augstumiem tiecās nolaisties cilvēku vidū un vieliskā pasaule ir dievišķā gara caurausta un piesātināta. Kaut gan dainu Saules tērps un rotas atbilst vēstures liecībām un arheoloģiskajiem izrakumiem, kaut gan Saules vai Saules meitu darītie darbi pilnībā atbilst pirmstehnoloģiskās ēras lauku darbiem, šīs konkrētās detaļas būtībā ir ļoti sarežģīti un daudznozīmīgi simboli, kuru atslēga nekad nav meklējama tikai vienā vienīgā izskaidrojuma plāksnē.

“Saule auda audekliņu, Gaisa vidu stāvēdama; Metus ņēma tīra zelta, Audus skaidra sudrabiņa.“ (33907 var.)

Šeit, protams, varam saskatīt jauku dabas metaforu par saules gaismas mirgošanu dažādos atspīduma leņķos. Tikpat labi varētu teikt, ka šeit saskatāma seno lauku sievietēm raksturīgas nodarbošanās metaforiska projicēšana uz teiksmainās Saules tēlu. Taču vienlaikus te tikpat labi samanāma intuitīva izpratne par kosmisko enerģiju, kas brīnišķīgā kārtā kondensējas un top “saausta” matērijas partikulās un atomos, vai arī par saules enerģijas fundamentālo lomu visās mūsu planētas virsmas norisēs. Līdzīga izjūta par Visuma būtību jaužama bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas darbā No Saules piedzimusi, kam izmantota Blagas Dimitrovas dzeja ar zīmīgajām rindām: “Kā Zeme ir dzimusi no Saules, Tā arī es esmu no Saules dzimusi.”

Vieliskā saule, kas ar savu nemainīgi ritmisko dienišķo un gadskārtējo tecējumu pāri debesu kalnam kļūst par laika mērīšanas pamata instrumentu, simboliski pārtop arī par dievišķās noliktības, kārtības, likumības un taisnības redzamāko iemiesojumu visās īstenības plāksnēs – kosmiskajā, sabiedriskajā un individuālajā. Līdz ko sabiedriskās kārtības un taisnības normas tiek vardarbīgi pārkāptas, visa pasaule tiek izsista no sava dabiskā līdzsvara, un tamdēļ bargi kungi, kas bez saules strādināja, pārkāpj ne vien sadzīves normas, bet arī Visuma likumības. Šādi nopietni pārkāpumi nepaliks bez soda mūžības priekšā, jo Saule ir arī visu redzošā acs un augstākā lieciniece. Melnā čūska, kas maļ miltus vidū jūras uz akmeņa, vismaz vienā plāksnē simbolizē neizbēgamo atmaksu, ko katrs ļauns darbs pasaules kārtībā sev izsauc. Tur, kur pasaules tiesa nav spējīga taisnību uzturēt, cietējs var vērsties pēc palīdzības pie Saules kā augstākās varas un tiesas pārstāves:

“Saulīt, balta tecēdama, Salīdzini šo zemīti: Bagātie nabadziņu Dzīvu raka zemītē.“ (31244) Pirmskristīgajā pasaules uztverē Saule pati ir dievišķās taisnības un likumības iemiesojums. Turpretim kristīgajās tradīcijās pazīstams motīvs ir tas, kur vieliskā, cilvēka acīm saredzamā saule ir tikai lieciniece kādai būtiskākai, garīgās gaismas saulei, kas vienīgā iemieso dievišķo mistēriju. Tā tas ir Fritjofa Šona (Frithjof Schuon) dzejolī, ko slavenais angļu komponists Džons Taveners (John Tavener) izmantojis savam skaņdarbam Mūžīgā Saule. Kristīgais dzejnieks saka: “Saule nav mūžīga, redzi – tā noriet.” Latvju dainas toties uzsver to, ka saule katru rītu atkal uzlec no jauna, un saskata šajā apstāklī atdzimšanas un nemirstības zīmi. Lielā krievu dzejnieka Mihaila Lomonosova dzejā Rīta pārdomas par Dieva varenību, ko komponējis Leonīds Desjatņikovs, lecošā saule, pati Dieva radīta, ar savu gaismu atklāj Dieva radības varenumu pasaulē. Taču pat saules mirdzošā godība, pat šis mūžīgi degošais uguns okeāns, šis liesmu virpulis, kurā akmeņi vārās, arī tas ir tikai bāls virspusīgs atspīdums no paša Radītāja lielās un mūžīgās gaismas. Līdzīgā noskaņā japāņu komponista Ko Macušitas (Ko Matsushita) kompozīcija Gavilējiet Tam Kungam izmanto 100. psalma pazīstamos vārdus ar aicinājumu slavināt visa Radītāju, “jo tas Kungs ir laipns, Viņa žēlastība paliek mūžīgi un Viņa patiesība pastāv paaudžu paaudzēs”.

Vieliskā saule dainu dziesminiekus saista arī meteoroloģiskajā aspektā, kas apdziedāts nebeidzamās variācijās. Arī šeit spožā vai spodrā saule, kas spīd, spīguļo, spulgo, staro, mirdz, mirgo, margo, viz, vizuļo, zaigo, zaļgo, zvēro vai zvīļo nebeidzamās gaismas spēlēs, – šī vieliskā saule neatspoguļo tikai dzejiski estētiskas dabas gleznas vien, bet visbiežāk satur arī kādu dziļāku jēgu un nozīmi. Daļa saules dainu atspoguļo seno maģisko domāšanu un sasaucas ar tautas ticējumiem un buramajiem vārdiem, piemēram, sākuma maģijas ticējumos, ka pēc laika apstākļiem kāzu dienā iespējams pareģot, vai sagaidāma saulaini laimīga dzīve vai lietus lāsēm līdzīgas asaras un bēdas. Saulei ir maģisks iespaids uz cilvēka likteni un tam, kas piedzimis, siltai saulei spīdot, – tam augs rudzi, tam augs mieži, tam augs bēri kumeliņi, vai arī – tā ies govju laidarā deviņām slauktuvēm. Citas dainas saturā pārklājas ar tautas parunām un sakāmvārdiem, kādi ir atrodami daudzu tautu tradīcijās. Tā franču komponists Tjēri Pekū (Thierry Pécou) skaņdarba Dienas iespaidi tekstam izmantojis rīmētos pantiņos izteiktas franču tautas parunas, kur galvenokārt runāts par laika apstākļiem zināmās zīmīgās dienās, kas ļautu paredzēt notikumus tālu uz priekšu, piemēram:

“Saule ja Svētās Eilālijas dienā smejas, Bezgala daudz sidra (rudenī) kausā lejas.“

Saule, gluži kā baltā krāsa, latviešiem ir arī augstāko ētisko vērtību simbols. Mazuli auklējot, māmiņa šūpuli kar pie loga saulītē, lai saules gaisma veicinātu bērna garīgo attīstību. Mīloša māte savu bērnu audzina “kā saulīte zirņu ziedu” un, uzvilkusi baltu kreklu, ieceļ to saulītē. Caur savu rakstura spēku un darba tikumu cilvēks pats kļūst balts un saulei līdzīgs:

“Balta gāja mātes meita, Vēl baltāka sērdienīte: Rīta saule ar vakara Sērdienīti balināja.“ (FS958, 8235) Savā ziemeļu zemē dzīvodams, latvietis no sirds mīl silto sauli, kas sasilda arāju laukā un dravnieku augstā kokā, kas, ganiņu žēlodama, nožāvē salto rīta rasu, gluži kā mīloša māte, bērnu žēlodama, noslauka tam asaras un sasilda to savā siltajā klēpī. Tā kā saule ir sievišķīga būtne jau pēc latviešu valodas gramatikas likumiem, dainu saule viegli pārvēršas par Saulīti – māmuliņu ar zelta sagšu mugurā, kas žēlo visus bārabērnus un žāvē viņu asariņas. Saulīte ir bagātā krustamāte, kam “pilni pirksti abi roki zelta grieztu gredzentiņu” (gluži kā tas redzams 8.–10. gs. kapeņu arheoloģiskajos izrakumos). Bārenei, kurai jāiet tautās ar nabadzīgu, nepušķotu villainīti, Saulīte tek palīgā ar dzīparu gabaliņu. Bārenes kāzās Saule stājas mātes vietā, Mēness atvieto tēvu, un Dievs un Laima uzņemas īpašu gādību, lai tai būtu “visa gatavība”, jaunu ģimeni nodibinot. Saulei pašai arī ir meitas, un Saules meitu precības un kāzas ar Dieva dēliem vai Ausekli veido koši apdziedātu debesu kāzu mītu, kas ir bagāts ar ārkārtīgi senatnīgām detaļām un motīviem.

“Mēnestiņis zvaigznes skaita, Vai ir visas vakarā. Ira visas vakarā, Auseklīša vien nevaid. Auseklītis aiztecēja Saules meitas lūkoties.“ (33857)

Uzbeku komponiste Poļina Mediļjanova (Polina Medyulyanova) izmantojusi kādu skaistu uzbeku kāzu dziesmas melodiju par pamatu savas kompozīcijas vokalīzēm, lai arī uzbeku kāzu tradīcijās nav sastopama tieša saite ar sauli. Taču tajās iekļautie rituāli ļoti uzsvērti izmanto dažādus mākslīgos gaismekļus, kuru simbolika ir gluži tāda pati kā dabiskai saules gaismai. Šajās tradīcijās jauno līgavu uz sava vīra mājām aizved pavadoņi ar degošām lāpām rokās, kam seko rinda dažādu rituālu ar svecēm un lukturiem ap abiem jaunlaulātiem, kuru mērķis ir Ofi yat – fi ziska un garīga šķīstīšana (kas daudzu tautu tradīcijās saistīta tieši ar uguns stihiju).

Citā aspektā siltā un spožā pavasara saule, kas atmodina zemi no ziemas miega un bērziņam apsedz zaļu villainīti, latviešu dainās pati kļūst par auglības principa iemiesojumu un labības ražīguma gādnieci:

“Kas tur spīd, kas tur viz Viņā lauka galiņā? Saule sēja sudrabiņu Celmaiņā līdumā.“ (54924)

Pelēkais putekšņu mākonis, kas paceļas pār ziedošu rudzu lauku, pauž vienu no teiksmainās Saules kā auglības veicinātājas atklāsmēm jeb epifānijām:

“Saule brida rudzu lauku Pelēkiem lindrakiem. Pacel, Saule, lindraciņus, Lai ziediņi nenobira.“ (32532v6) Kā zemes auglības pirmcēlonis Saule pārstāv Visuma bezgalīgo bagātību un dāsnumu, jo devīgi kaisa savas dāvanas pār zemi kā no neizsmeļama pilnības raga:

“Saulīte, māmiņa, Ko dari klētī? Sudrabu sijāju, Pūrā bēru.” (16566)

Ņemot vērā Latvijas vēso un mitro klimatu, saules latviešiem gandrīz nekad nav par daudz, un tā parasti uztverta ļoti pozitīvi kā maiga un gādīga dzīvības devēja un bagātības nesēja. Arī vasaras kaltējošā saule, kas nepieciešama siena vai labības kaltēšanai, tiek uztverta kā pozitīva un ļoti vēlama. Tomēr dainās atrodam arī karsto sauli kā smagiem āra darbiem stipri apgrūtinošu, tāpat karstā saule, kas vītē, kaltē un balina, var būt ne vien negatīva, bet pat saistīties ar nāvi un iznīcību. Kara laukā saule balina kritušo un neaprakto karavīru kaulus, gluži kā saule balina virs kapa pakārto nelaikā mirušas jaunas meitas vainagu. Nežēlīgi dedzinošā saule, kas dienvidu zemēs sadedzina visu savā ceļā, parādās Pola de Bransjona (Paul de Brancion) dzejolī, ko kopā ar franču tautas sakāmvārdiem par sauli komponējis Tjerī Pekū (Thierry Pécou). Tur saule gan sagatavo ceļu kāpjošiem ūdeņiem un jaunai pasaules atdzimšanai. Pārsteidzošā kārtā Kalahari tuksneša iedzīvotāji bušmeņi nebūt neuztver Kalahari tiešām iznīcinošo sauli tās briesmīgajā aspektā bet – tieši otrādi – to piesauc kā atbrīvotāju no tuksneša nakts aukstuma, bailēm un izsalkuma. Tuksneša saule, kuru apdzied Dienvidāfrikas komponista Hendrika Hofmeira (Hendrik Hofmeyr) skaņdarbs, bušmeņiem ir kóïng, gaismas un dzīvības avots, kas tiek uzrunāta kā “Ak, labi paēdusī,” ar lūgumu: “Ak, sildi mūs, pabaro mūs, dari mūs stiprus!”

Seno latviešu Visuma uztvere un izpratne dainu valodā atspoguļota vairākos zīmīgos salikteņos, kur ar saules vārdu kā izejas punktu veidojas ļoti abstrakti kosmogoniski priekšstati. Vispirms Saule parādās kā pats svarīgākais atsauksmes punkts vertikālam Visuma telpiskam divdalījumam starp to, kas ir augšā, un to, kas ir lejā. Dienas saule valda pār visu to ikdienišķo vielisko īstenību, ko tā apspīd un acīm atklāj, pār visu to, kas atrodas zem – “pa” – saules: “Iešu ļaudis lūkoties, Kā dzīvoja pasaulē.” Pasaule ir telpā izplatītā viela, kas veido mūsu planētu. Pasaulei pretstatā atrodas Dieva debesis, no kuru iemītniekiem vienīgi Saule cilvēkiem ir tieši saredzama.

Cits pretstats – starp “saules mūžu” un cilvēka mūžu – savukārt atklāj abstraktu izpratni par laika relativitāti, kur cilvēka un visas dzīvās dabas mainīgā, pārejošā un efemerā būtība kontrastēta ar neorganiskās dabas – saules, ūdeņa un akmens nesalīdzināmi lēnākajiem un ilgākajiem eksistences cikliem, to relatīvajai nemainībai un pastāvībai iepretim cilvēka mūža īsumam. Reālistiski nostādījis savu cilvēcisko mūžu plašākā, kosmiskā perspektīvā, cilvēks spēj pieņemt tā neizbēgamos ierobežojumus ar rēni stoisku rezignāciju – varbūt ar zināmu ironiju vai pašironiju, bet tomēr bez liekas vaidēšanas un gaušanās: “Ko es laba nopelnīšu, Šai saulē dzīvodams? Divi linu paladziņus, Četru galdu istabiņu.“ (27565v3)

(Dziesmā minētā “istabiņa” šeit, protams, ir metafora zārkam, gluži kā paladziņi ir līķauts).

Saules mūža perspektīva palīdz cilvēkam atrast mēra izjūtu pašam savas dzīves līdzsvara meklējumos. Pat tiem tikumiem, kas līdzās godaprātam seno latviešu acīs bija augstākie individuālās personības apliecinātāji – kā centībai, čaklumam, strādībai un darbapriekam –, pat tiem ideāli vajadzēja izpausties veselā saprāta, samēra izjūtas un mērenības ietvaros. Ar dzēlīgu ironiju dainu gudrība pārdur nesamērīgas ambīcijas un pārspīlētas dižmanības pūsli:

“Ozoliņu klēti cirta, Vara lika pamatiņas. Šķitās mans brāleliņš Saules mūžu nodzīvot.“ (3715)

Ja dainu tradīcija mūsdienās būtu vēl arvien dzīva, līdzīgi dzēlīgas dziesmas varētu sacerēt par ļaudīm, kas pasūta sev daudzmetrīgus rozā limuzīnus ar tūkstošiem Swarovski kristālu izrotājumiem… Prātīgs cilvēks savā dzīvē gan cenšas pēc būtiskas kvalitātes un lietderīgas izcilības, bet tam pietiek īstas pašapziņas, lai nebūtu jādzenas pēc tukši spīdošām ārišķībām un pārspīlētas greznības. Dainu garīgajā pasaulē Visuma dāvanu vienmēr pietiek visiem – tāpat kā dievišķās mīlestības, tāpat kā saules gaismas. Šādā gaisotnē sāta un mēra trūkums, nesavaldīga alkatība un nepiepildāma mantkārība atklājas kā bezgaumības, kas cilvēku padara smieklīgu un nožēlojamu citu acīs.

Saule ir arī galvenais pieturas punkts vēl citai – pasaules Visuma laiktelpas divdaļībai starp šo sauli un viņu sauli. Šī saule sevī ietver gan visu fi ziskās pasaules vielisko esamību, gan arī laika dimensijā nodzīvoto cilvēka mūža posmu. Simboliski tā ir dienas un dzīvības valstība. Tās dubultniece ir viņa saule, kas vairs neatrodas zem “šīs” – visiem redzamās – saules, bet gan pavisam citā – radikāli atšķirīgā esamības plāksnē. Viņa saule – tā pasaule, “kur saulīte nakti guļ”, – dzīvam cilvēkam nav ne tieši saredzama, ne uztverama. Tomēr pati saule ar savu tecējumu pierāda, ka šādai otrai pasaulei ir jābūt, jo – “vai saulīte tur uzlēca, kur vakaru norietēja?” Katrs rīts no jauna apliecina, ka saule pa nakti nekur nav pazudusi, tikai pārgājusi citā valstībā. Apstāklis, ka naktij pilnīgi droši un neizbēgami vienmēr atkal seko jauna rītausma un jauna diena, sauli ne vien padara par nemirstības simbolu, bet arī piešķir tai dabisko vidutājas un starpnieces lomu starp dzīvību un nāvi. Saule zina ceļu, kas savieno šķietami nesavienojamās dzīvības un nāves valstības, jo viņa neskarta to nostaigā katru vakaru un katru rītu. Gan dzīvības un dienas, gan nakts un nāves pasaulei katrai ir savi ieejas vārti, pie kuriem, gluži kā katrā kārtīgā latviešu sētā, aug ozols vai kāds cits kupls un stalts koks. Saullēkta koks ir sarkanais dzīvības, jaunības, veselības un skaistuma koks, tā ka pat dzīvošana “austrumu pusē” kļūst maģiski saistīta ar šiem priekšstatiem. “Ik rītiņa Saule lēca Sarkanāi kociņā; Jauni kungi veci tapa, To kociņu meklēdami.“ (33786)

Dzīvības koks ir ļoti sens un plaši izplatīts simbols, kas pazīstams jau no seno Mezopotāmijas kultūru laikiem un dažādos simboliskos variantos parādās arī Bībeles Vecajā un Jaunajā derībā. Norvēģu komponists Bjērns Andorns Drāge (Bjørn Andor Drage) kora dziesmai Kokam līdzīgi izvēlējies Mateja evaņģēlija 13. nodaļas 31. un 32. panta vārdus, kur pieminētais dižais koks, kas izaug no vissīkākās sēklas, līdzās citām simboliskām nozīmēm (kā par ticības spēku) sasaucas arī ar senā Dzīvības koka simboliku.

Dainu pasaulē otrs Saules koks aug pie tiem Visuma vārtiem, kuri atrodas saules ceļa otrā galā un iezīmē ieeju viņā saulē:

“Kuplis auga ozoliņš Saules ceļa galiņā; Tur Saulīte jostu kāre, Ik vakaru noiedama.“ (33827v4)

Saule, kas bija sārta uzlekdama, rietēdama jau ir kļuvusi bāla un savus spēkus zaudējusi, gluži kā cilvēks vecumā zaudē jaunības sārtumu, svaigumu un spēku. Dodoties prom no šīs saules, Saule paņem sev līdzi arī visu citu, kas šai saulē savu lomu jau nospēlējis un nonācis cikla galā. Rietēdama Saulīte paņem sev līdzi gan sveicienus mirušiem tuviniekiem, gan lūgšanas pēc labākām dienām, gan ļaužu bēdas un nopūtas, gan arī kaites, slimības, neveiksmes, nelaimes un likstas. Taču rieta saules svarīgākā loma ir katru vakaru uz viņu sauli aizvest visas tās dvēseles, kuru augumi tajā pašā dienā ir guldīti Zemes mātes klēpī:

“Līdz ar sauli aizzalaida Mana veca māmuliņa. Saucin saucu, nedzirdēja, Pakaļ teku, nedanācu.“ (4110)

Gluži kā sengrieķu dievs Hermejs, latviešu Saule ir psīchopompos – dvēseļu ceļvede, kas gādā par to, lai dvēsele bez grūtībām nokļūtu pie Dieviņa debesīs “pa saules celiņu”. Šo celiņu starp pasaulēm fi ziski iespējams saredzēt kā ceļam līdzīgo gaismas joslu uz ūdens virsmas, kas ved no novērotāja acīm uz rieta sauli, kura zemu pie apvāršņa lēnām ieslīd Baltijas jūrā vai lielākā ezerā. Līdzīgi nakts debesīs saredzamais Piena ceļš varētu liecināt par šo ceļu, kam cilvēks jau visu mūžu sagatavojas, pārtraucot dienas darbus un noslēdzot aktīvāko dienas posmu ar garīgas atelpas un meditācijas brīdi. Ja nedēļas beigas senie latvieši ievadīja ar svētvakaru un fi ziskas un garīgas attīrīšanās rituālu uz pirts lāvas, tad katru ikdienas vakaru ar darbu pārtraukumu tie svinēja arī saules pakāpus, saules celiņu, pelēko stundu jeb sirmo stundu. Svētvakars un pelēkā stunda – tie ir atgādinājumi cilvēkam, ka pasaulei blakus materiālajai ir arī sava garīgā puse. Tas ir svēts rituāls, kas katru dienu atvēl vienu laika posmu savas dvēseles kopšanai un sagatavošanai mūžīgajai dzīvošanai: “Šai saulē, šai zemē Viesiem vien padzīvoju: Viņa saule, viņa zeme, Tā visam mūžiņam.“ (27760)

Citkārt dainās Saules koks jau kļuvis par Pasaules koku, kas ir visas vieliskās pasaules ass un centrs, tās axis mundi. Tas aug uz akmeņa jūras – kosmiskā okeāna – vidū, bet tam atbilst arī niedre, kuras galiņā Saulīte nakti guļ, vai atkal – kosmisko rokas dzirnavu milna:

“Kam tās vaska dzie(r)nutiņas Skaidr’ ozola galiņā? Dieva dēla dzie(r)nutiņas, Saules meita malējiņa.“ (33796)

Katru nakti visi zvaigznāji apceļo pilnu apli ap Ziemeļzvaigzni, kas vienīgā ir nekustīga, it kā tā būtu piestiprināta Visuma apmēra dzirnavu milnas galā. Dzirnavu kustība redzama no zvaigznājiem (šeit – Dieva dēliem), bet dzirnu malēja ir Saules meita, kas šo darbu padarīs līdz saules lēktam, gluži kā visas krietnās zemes meitas seno latviešu rokas maltuvēs.

Pavisam citā plāksnē Saules koks var arī simbolizēt cilvēka augstākās apziņas atmošanos un atplaukumu kā tīri subjektīvu garīgu pārdzīvojumu. Svētu rītu uzietais mītiskais ozols ar vara saknēm, zelta zariem un sidrabiņa lapiņām ir šāds garīgas atklāsmes simbols. Šis svētais koks ir cilvēka būtiskās divdaļības simbols, kur ar kājām uz zemes, ar savas esmes saknēm Zemes mātes klēpī cilvēks izaug kā koks no vieliskās pasaules, bet vienlaikus tam gars kā izstieptas rokas vai augoša koka zari tiecas Saulei pretī, kā izstiepti pirksti vai sudraba lapiņas pieskaras debesīm. Gluži kā koka stumbrs savieno zemi ar debesīm, tā cilvēka apziņa kļūst par vidutāju starp zemi un sauli, savienojot vielisko ar garīgo vienotā veselumā. Kamēr… 2008 The sonorous Sun: Sun songs of the earth

We all live on the same planet, which circles around the same sun, but depending on where we are located, we see it from diff erent angles, circling in diff erent cycles. The sun as giver of light and life is ever the same and yet not the same. How we see the sun tells a lot about how we see ourselves. How we speak and sing about the sun shines a light unto our own souls.

In the oral traditions of Latvia, the sun is not a phenomenon of nature like any other. In the lyrical poetry of the Latvian dainas, the root-form SUN forms a conceptual and emotional nexus of such extension and complexity, that it has generated over 4000 recorded texts and variants to express it. These texts were more or less tightly linked to specifi c folk melodies, of which also large numbers have been recorded.

A few years ago, in 2005, as I was about to publish a collection of Sun-song texts and melodies (culled from the vast corpus of folk songs collected across Latvia by the composer Emilis Melngailis), Māris Sirmais and I formed the idea of a concert program for his magnifi cent choir Kamēr… that would be all on the same central theme – the Sun. Māris, being the man of action that he is, easily obtained the collaboration of eight Latvian composers, who created a collection of magnifi cent songs on this theme and provided a whole concert program for this choir. The songs were so well received, that four of them have already made their way into the repertoire of the 2008 Latvian Song Festival repertoire.

Thanks to his own reputation as a conductor and the world-class achievements of the choir Kamēr… , Māris Sirmais has now been able to extend the original concept to the whole wide world. In this unique project, distinguished and well-loved composers from 17 diff erent countries were presented with the same challenge: compose a song on the lyrics of your choice, keeping in mind the central theme of the Sun. The result of this initiative is the collection of deeply moving creations which were presented at two historic concerts in Riga on July 3 and 4, 2008, and are hereby made available to music- and sun-lovers across the globe.

It is a wonder to behold so many diff erent composers, each of them famous in their own right, ready to take up the challenge of a single given theme. The result is as multifaceted as their enormous talents, the lyrics chosen by each as varied as the aspects of the Sun. All of them together form an ode to light, life and love. All of them together remind us that we are all brothers and sisters under the sun.

The sun makes everything visible while remaining itself a mystery. Many years ago, my husband Imants Freibergs and I formed the project of assembling all Latvian folksongs containing the root-form SUN in them, transcribing them in computer-accessible form and then re-classifying and publishing them. After that, I embarked on a detailed analysis of the text contents. To date, three volumes of such analyses have been published (“The cosmological sun”, “The chronological sun” and “The meteorological sun I: the warm sun”), but two more will be needed before I will have completed the task. All three of these books were enriched by the overall design and remarkably original illustrations of Ilmārs Blumbergs, an artist who has achieved fame in his own fi eld, and who has become involved in the World Sun Song project as well, being endlessly inspired by the immortal theme of the sun as perceived in diff erent cultures.

The treasury of Latvian folksongs about the sun is probably the richest such thematic collection in the world. In it, we see an accumulation of cultural layers stretching across centuries and even millennia, the mythical elements being the oldest of all. As is the case with all oral traditions, most texts have co-variants –sometimes one or two, sometimes close to a hundred. The classical quatrain unit of the Latvian daina is made up of repeated formulaic lines, half-lines or line couplets, which combine and recombine with new elements across the whole corpus. The folk poets, as I have tried to show in much of my scholarly work, were at one and the same time being traditional and innovative in their performances. They expressed their thoughts in two traditional metric forms – the trochaic and the dactylic, and built up each quatrain according to sets of intellectually sophisticated structural rules, which I have termed “a logic of poetry”.

These metrical forms of the oral tradition, being very constraining, have not been very popular with Latvian poets of written literature. Yet in her contemporary poetry, Inese Zandere uses many of the stylistic traits as well as the meters of the Latvian dainas, thus producing post-folkloric texts that have inspired both the classical Latvian composer Pēteris Vasks and the grand maestro of Latvian popular music – Raimonds Pauls.

The sun of the Latvian lyrical folksongs or dainas is fundamentally triune in nature - physical, mythical and cosmogonic, but each of these concepts can again be subdivided in at least three diff erent manifestations. The sun is so multiform that we can see why Georgian composer Giya Kancheli chose to take the name of the sun in 27 diff erent languages as the lyrics to his composition. At times, as in the high Arctic of Alaska, ice crystals in the air can actually produce the optical illusion of a Sky with Four Suns, as in the song by American composer John Luther Adams.

In the most literal sense the sun is, of course, the physical celestial body, but as such it may be seen either in its chronological, meteorological or light-giving manifestation. The physical sun separates day from night, determines the weather, regulates the seasons and serves as the main reference for the measurement of time. The chronological sun is quite literally a heavenly time-piece. With the vault of heaven serving as dial, the spatial movement of the sun-disk over the course of a day is like a clock-hand, visibly slicing off greater or smaller units of time, which are identifi ed in the dainas with expressions having the root-form “sun” in them (such as “Dear God, the sun is so high”, “the sun is so low, so low”, or “the sun had barely set”). In an indirect way, the Ah, Sunfl ower! of William Blake’s poem, set to music by Swedish composer David Sundström, refl ects this chronological aspect of the sun’s daily course, since its turning “counts the steps” of the sun as it turns in the sky. Yet the “Where my sunfl ower wishes to go” of the same poem contains intimations of immortality which, as we will see later, touch upon a diff erent symbolic level. Latvian ornaments The transitions between darkness and light in the morning, and from light to darkness at night, receive the most attention from the Latvian folk poets. Dawn and sunrise, in a rich variety of idiomatic phrases and locutions, give rise to a whole sub-corpus of what might be termed aubades: “Glimmering green approaches the dawn, Silvery golden rises the sun”. We also see this rising sun in the text by Estonian poet Toivo Tuberik that Urmas Sissask has set to music – the awakening sun that creates a small miracle in the human heart. An even larger body of daina “serenades” sing of the splendours of the setting sun: The sun, late in the evening, climbs in a golden boat with silvery oars, or it sets, branching golden branches across the sky. Or, again - Saule, the personifi ed, mythical sun (pronounced Sow- leh), hands out rich bride-gifts at her daughter’s wedding: a gold belt for the linden, a silver one for the oak, and pendants of green copper for the alder branches.

In its yearly course over the hill of heaven, the sun also metes out the length of the seasons and counts off the number of “summers” that one has lived. With its daily and annual cycles, the course of the sun sets the model for archaic concepts of the fl ow of time as a cyclical process and forms the physical substrate for the “myth of the eternal return”. The summer and winter solstices form a bisecting spoke on the wheel of the solar year, and the spring and autumn equinoxes cut it in four. Each season is marked by a major festive day, the most important of which is Midsummer - the feast of the Summer solstice, when Latvians to this day celebrate the Sun’s greatest victory over darkness and night. These celebrations used to serve as markers for the cyclic sequence of seasonal agricultural activities, and for the cycles of intense eff ort followed by rest, of responsibility followed by fun and rejoicing.

A stylistic characteristic of the Latvian Sun-songs, as of the daina tradition in general, is the extremely pithy and laconic expression of abstract, often philosophical ideas through poetic imagery using vivid, concrete words. When the dainas sing of the sun, the physical celestial body imperceptibly blends into the metaphorical or allegorical Sun, and this, in turn, Saule as a mythological and even divine being. Saule is a feminine noun in Latvian, thus making her a sister to the Germanic Sonne, the Lithuanian Saulala that Vytautas Miškinis chose for his lyrics, drawn from the Lithuanian lyrical folk songs or dainos, or the Knowee of the Australian Dreamtime legends that have inspired the Australian composer Stephen Leek. The mythological Saule appears as a supernally beautiful female fi gure, who is also remarkably joyous, gay and cheerful, who dances on a silver hillside with golden slippers on her feet, or plays the kokle (a Latvian psaltery) while sitting on the East wind. This music-making Sun is indeed the same Celeste Sol Sonoro that we fi nd in the song by Venezuelan composer Alberto Grau, based on the poem by Nicaraguan poet Rubén Darío.

In Latvian daina texts about the personifi ed Saule, one can frequently discern the observation of some astral or meteorological phenomenon of nature, which is metaphorically expressed through images derived from culture, that is, from country life and agricultural labours. One should be careful, nevertheless, before interpreting this as a “projection of a simple peasant world” into the heavens (as has been done by some scholars), or a simple dressing up of the gods in peasant costume. Rather, in the archaic world-view of the Latvian dainas, it is the divine which reaches down toward mankind, it is heaven which descends on earth and infuses matter with divine spirit. While we do fi nd the mythical Saule dressed in Latvian traditional dress, adorned with jewels such as are found in archaeological excavations of thousand-year-old tombs, or performing household and farming duties of a pre-technological era, one should be careful not to apply simple-minded and reductionistic explanations to all these metaphors. These are not just vacuously pretty allegories, but rather deeply felt polysemic symbols, many of which may be “explained” on a multitude of levels of meaning.

Saule was weaving cloth Standing in mid-air. The warp was pure gold, The woof was clear silver.

Do we have here a clever metaphor for the metallic sheen of sunshine shimmering and fl ittering at various angles of refl ection? Most certainly we do. Might it be a metaphorical projection of what used to be women’s work unto a divine fi gure? Undeniably so. But not necessarily just that and no more. This text shows just as readily a profound insight about the fundamental importance of solar energy to our planet, if not an intuition for the way in which cosmic energy condenses and is “woven” into particles, atoms and molecules of matter. We see an echo of this in the song by Bulgarian composer Dobrinka Tabakova, based on he poem by Blaga Dimitrova, where “As Earth was born of the Sun, So too am I of the Sun born”.

With its measured and rhythmical daily and yearly course across the vault of heaven, the sun serves not just as a heavenly time-piece, but also becomes a visible embodiment of divine law, order, regularity and justice. On the social plane, these are translated as norms of social equity, fairness and justice. Any transgression against these social norms then becomes a contravention of divine law as well, a threat to the harmonious equilibrium of the Cosmos. Thus, brutal masters, who require their serfs to work in the fi elds even past sundown, represent an abomination in both a social and a cosmic sense. Such transgressions must have their inevitable consequences, symbolized by the Black Snake which grinds its grain on a stone in the middle of the sea. Any one who performs evil deeds will taste of this bitter meal of divine retribution, for the Sun is also the all-seeing eye and ever-present witness. Whenever one feels abandoned by the powers that be, whenever human justice does not seem to measure up to divine standards, one turns to Saule with a prayer for help:

Dear, white Saule in your course, Please “even out” this earth: The rich are quite ready To bury the poor alive. The pre-Christian Sun is, in and of itself, an embodiment of divine law and justice. Christianity makes a point of distinguishing the sun which God conceived from another Sun, the invisible Divine Mystery of the eternal godhead, as in the poem The Eternal Sun by Frithjof Schuon, set to music by John Tavener. The Christian poet sees the fact that the sun sets as proof that it is not eternal. The Latvian dainas take the fact that the sun rises after each setting as a sign of immortality and rebirth. In the poem “Early morning refl ections on the mightiness of God” by the great Russian classic Mikhail Lomonosov, set to music by Leonid Desyatnikov, the rising sun reveals all the marvels of God’s creation as it spreads its light across the earth. Yet for all its splendour, this eternally burning ocean of fi re, this whirlpool of fl ames in which stones are liquefi ed, remains but another creature which is but a pale surface glimmering compared to the deeper and greater light of the Creator. In a similarly hymnic vein, the choir song Jubilate Deo by Japanese composer Ko Matsushita uses the 100th Psalm for its lyrics: “O be joyful in the Lord, all ye lands… and come before his presence with a song”.

The variety of phenomena linked to the physical sun in its meteorological aspect are described in a vast number of daina texts and variants. But even here the sun, which shimmers, glitters, glimmers, glares, blazes and shines forth in a dozen more Latvian words for which there is no English equivalent, even this resplendent sun which expends its radiance in an outpouring of linguistic and poetic creativity, even this undeniably astral phenomenon transcends the level of metaphor and poetic fancy. Saule has a profoundly magical infl uence on all aspects of human life, as attested by numerous recorded folk beliefs and ancient customs as well as folksongs. This is so for a great many languages and cultures, as in some of the French proverbs used as part of the text in Les eff ets du jour by composer Thierry Pécou (“Soleil qui rit à la Sainte Eulalie, Promet du cidre à la folie” – “A laughing sun on Saint Eulalia’s promises mad quantities of cider”). Although one might argue that many of the beliefs about the sun are merely primitive attempts at objective weather prediction, modern weather records show no more than a random connection between the sun shining on a certain day and either the size of certain crops or the weather several months down the road. In Latvian folk traditions, the sun shining at any symbolic beginning promises riches, beauty and happiness. For a man to be born in the summer while the sun is shining ensures that he will be handsome, that his rye will grow tall, his barley will fl ourish and his bay horses will breed vigorous and strong. A woman born in the summer sunshine, for her part, will have a rosy-pink complexion and will need nine milking pails when she goes milking, instead of the usual one.

In a number of the daina texts, the Sun, along with the colour ‘white’, may also take on the allegorical meaning of loving emotions and ethical values. A loving mother will hang the cradle of her baby in the sun by the window, she will rear her child just “like the sun does the pea blossom” and, dressing the child in white, will “raise it up into the sun”. Through strength of will, sense of duty and endurance of hardship (all highly admired virtues in the value-system of the dainas), by working hard from sun-up to sundown, a woman becomes like a beacon unto others, she walks in beauty, white and shining as the sun: White walks the mother’s daughter, Whiter still, the orphan girl: Morning sun with evening sun Bring about her whiteness.

As inhabitants of a cool and frequently damp climate, the Latvians feel an especial affi nity with the Sun as giver of warmth, who lightens the burden of all those who have to labour in the open, exposed to the elements. To the young children sent out at dawn to herd the fl ocks, the sun which dries the morning dew and dissipates the mists becomes Dear Mother Saule, just like a human mother who comforts her child by drying its tears and warming it on her lap. Many dainas equate the hard life of young shepherds with that of orphans and these, in turn, become a metonym for the dispossessed and the destitute in general, who have only Saule to comfort them and dry their tears. Saule is also the rich and generous god-mother, “with all fi ngers of both hands covered with gold spiral rings” (just like those found in tombs from around the 8th to 10th centuries AD). When an orphan girl has to get married with only plain, unadorned woolen cloaks in her dowry, Saule herself hurries along with embroidery fl oss to make them look richer. Saule stands in for her dead mother at the wedding of the orphan girl, just like Mēness (the Moon) stands in for her father, and Dievs (the supreme deity) and Laima (the goddess of fortune) take charge in providing her with all the necessities for founding a new family. Saule also has daughters of her own and their courting by the sons of Dievs or Auseklis (the morning star), as well as the ensuing celestial wedding, form a large cycle of songs replete with mythological motifs which hark back to the dawn of time.

Mēness was counting the stars, Whether all are out at nightfall. They are all there at nightfall, Only the Morning star is missing; The Morning star has gone off To court the daughter(s) of the sun.

The link of the sun to weddings is probably more indirect in Uzbek traditions, a wedding song from which was the basis for the wordless vocalizations of composer Polina Meduilyanova. In Uzbek traditions, the new bride is brought to her husband’s home escorted by torchbearers, and a whole series of rituals using candles and ceremonial lamps involve the aim of Ofi yat, a physical and spiritual cleansing. All these man-made sources of light could be seen as having many of the same symbolic meanings as direct references to the sun itself.

In yet another role, the bright vernal sun, which awakens the earth with its warmth after the death-sleep of winter and dresses the birch trees in soft green attire, becomes an icon of vegetal fruitfulness and, rather like the Greek goddess Demeter and the Roman Ceres, the special patroness of grain crop fertility. What shines, what shimmers, Back yonder fi eld? It’s Saule sowing silver Among stumps in the clearing.

The gray cloud of pollen hovering over a rye fi led in bloom becomes an epiphany for Saule in her fruitfulness aspect:

Saule walks over the rye fi eld, Wearing her gray skirts. Oh Saule, lift up your hem, So the blossoms may not suff er.

As the primal cause for the fertility of the earth, Saule best embodies the boundless generosity of the Cosmic, scattering her gifts over the earth as from a bottomless cornucopia:

Dear Mother Saule, What are you doing in the granary? I’m sifting silver, I’m fi lling the bins.

Yet even in the cool, damp climate of Latvia, the summer sun is not always just mild, life- giving and gentle. While the drying sun is positive insofar it dries out newly-mown hay or grain crops, the hot sun, the burning sun makes physical labour all the harder, and the sun that wilts, withers and bleaches becomes distinctly negative, being linked to death and destruction. Thus the sun bleaches the bones of warriors left unburied after a great battle or again the maiden coronet hung up over the grave of a young girl who died before marriage. In an analogous way, in the poem by Paul de Brancion, part of the text set to music by French composer Thierry Pécou, the drying sun burns everything in its path in the lands of the South, making way for the rising waters of a new world in the making. Paradoxically, in Desert Sun by South African composer Hendrik Hofmeyr, we fi nd that the Bushmen did not see so much the drying and wilting aspect of the truly terrible sun of the Kalahari desert, but sang to the returning sun as delivering them from the cold, fear and hunger of the chilling desert nights. For the Bushmen, kóïng, the sun, is the source of light and life, of whom it is asked “O well-fed one”, “O warm us, feed us, make us strong!”

The cosmological world-view of the ancient Latvians grows out of certain basic abstract concepts for which the linguistic expressions derive from the root morpheme “sun”. First of all, the sun is the main reference point for a fundamental spatial bisection of the Cosmos along the vertical plane, separating that which is above from that which is below. The daytime sun reigns over all that it illuminates in the physical world, the word for which in Latvian is pasaule - “under-the-sun”. Our whole planet and everything on it, the world of humankind, nature and everyday physical reality is the domain of “under-the-sun”. Its counterpart is the sky above, the bright sky of Dievs, and Saule is its only inhabitant to be visible to mortal eyes by daylight. A second, temporal contrast distinguishes “the life-span of the sun” from the life-span of humans (Latvian mūžs) , which they spend “in this sun”. An acute sense of the relativity of time is refl ected in some songs, as well as in some folktales. Both man and organic nature as a whole are mutable, transitory and ephemeral in nature, in contrast to the relative changelessness of water or of stone, or of the sun herself, with their infi nitely slower and longer cycles of existence. This sense of the limitations of human life sub specie aeternitatis confers a sobering sense of perspective which leads to an open-eyed and stoic acceptance of the human condition. Although this acceptance is tempered with irony and possibly slightly self-mocking, it is devoid of true bitterness and free from wailing and recriminations:

What shall I earn me While living in this sun? Two sheets of white linen, A room of four planks.

(The “room” in question being, of course, a coffi n, and the two sheets a shroud).

The broader perspective of the Sun’s life tempers the scope of human aspirations and sets a mark of moderation upon human strivings and eff orts. Even those virtues which, next to a sense of honour, formed the highest expression of individual merit, namely all those traits of character which make a person not just competent in their work but willing and cheerful in its execution - even the virtues of diligence, competence and skill, must be ideally practiced with a sense of proportion, of moderation and of common sense. Some of the most wicked barbs of satire in the dainas are aimed at defl ating overweening pretensions and boundless ambitions.

Building his granary of pure oak, Laying copper foundations, My brother seemed to expect To live as long as the sun.

A modern version of this type of text might have mocked someone ordering a humungous pink limousine with ten thousand Swarowski crystals on it. While the wisdom of the dainas values intrinsic quality and the search for excellence, it considers that a person of quality should have suffi cient self-confi dence to do without conspicuous consumption and the childish showing off of material possessions. The singers of the dainas perceived the Universe as an open and endlessly bountiful system, pouring forth divine love with the same generosity as the sun pours forth warmth and light, thus making any human vainglory pale in comparison.

The sun is also the main point of reference in the cosmological time-space dichotomy between “this sun” and “that sun”. This sun, at one level, is the synonym of “under-the-sun” (pasaule), the physical world occupying three-dimensional space. Yet “this sun” embraces a temporal aspect as well, referring to the sum total of experiences that a person will gain in the course of a life spent in this physical realm, the realm of light and of life. Its double is “the other sun”, that realm in which the sun sleeps at night, invisible to humans while they are still alive. The sun itself is the most striking proof of this realm’s existence for, as a song states: “Does the sun rise in the same spot where it has set?” Clearly, each new dawn demonstrates anew that the sun has not been destroyed by darkness, but has only retired for a while into a diff erent plane of existence. As surely as every night is followed by a new day, the sun is being reborn, which makes Saule not just a symbol of immortality, but also the main mediator between Life and Death. Saule is the one who knows the path of transition between these seemingly irreconcilable contraries, for she walks it unscathed every evening and every morn. She walks through the entrance gates into this sun and the other, each marked by a verdant tree, as were the main gates to ancient Latvian homesteads. The red tree of sunrise is the Tree of Life, youth, health and beauty, and magically projects these qualities unto the East:

The sun rises every morning In a scarlet tree; Young lords grew old While seeking that tree.

The Tree of Life is a wide-spread and ancient symbol, well-known in the ancient Mesopotamian cultures and the Old Testament. In the choral composition Like a tree, set to music by Norwegian composer Bjørn Andorn Drage, the text is based on the Gospel according to St. Matthew (chapter 13, verse 32), about a tree that grows out of the tiniest seed. This tree, while symbolically emphasizing the power of faith, cannot help but evoke also the Tree of Life symbolism of other trees in the Bible.

In the Latvian dainas, the other Sun-Tree grows at the gate through which the sun passes at the end of her daily path, entering the “other sun” of night and death:

Stately grows the oak tree At the end of Sun’s path; There Saule hangs up her belt Each evening at sunset.

The setting sun has lost the hale hues of morning and has grown pale, wan and tired, just like a person who in old age has lost the pink bloom and vigour of youth. As she leaves our world, she takes along with her everything that has fulfi lled its mission in this world and has come to the end of its cycle. The setting sun takes with her our sighs and our sorrows, our mishaps and misfortunes, she carries away blight, illness, disintegration and decay. Saule receives the prayers of those who beg divine aid in carrying their burdens and conveys the greetings sent by a daughter to her departed mother. Most important of all, the main task of the setting sun is to bring along with her the souls of all those whose mortal bodies have been laid to rest in the earth on the preceding day:

My dear mother has left Along with the sun. I called out, but she couldn’t hear, I ran after her, but in vain. Just like the ancient Greek god Hermes, the Latvian Saule is a psychopompos, a leader of souls, who brings them to Dievs (God) in the sky along the “path of the sun”. One may see this path quite literally in the swath of refl ected light that leads to the setting sun as it sinks low over the horizon and then into a lake or into the Baltic sea. Or again, it might possibly refer to the path traced by the Milky Way in the night sky. There are songs as well as beliefs indicating that one must prepare for this fi nal voyage a whole life long, by taking a brief period of rest and meditation at the end of each day. Just as every Saturday night is “holy eve”, when one prepares for Sunday (“Holy day” in Latvian) with a rite of lustration - the physical and spiritual cleansing of the hot sauna, so every sunset provides a briefer “holy eve” with the cessation of work and the celebration of “the sun’s path”, “under-the-sun’s steps”, or the “gray hour”. These moments of respite in lives of ceaseless and strenuous physical activity were a reminder that there is a spiritual as well as a material side to human existence. These sacred rituals were designed to insure that people should devote some thought to the care of their souls and prepare for the last journey into eternal life:

In this sun, on this earth, I remain as a visitor: That sun, that earth Will be my eternal home.

In some texts the Sun Tree which stands at the entrance gate to both worlds has clearly become the World Tree, the central point of the material world, the Axis Mundi. It grows on a stone in the middle of the sea - the Cosmic ocean - or, paradoxically, it may be a mere reed on which the sun rests at night. Or again, the live tree is replaced by the axle of a giant hand-mill:

Whose is this waxen mill At the tip of a clear oak? The son of Dievs is the owner, The daughter of Saule the miller.

Each night the constellations make a full circle around the pole-star, the only one to remain in a fi xed position, as if it marked the tip of a cosmic axis around which everything turns. The sons of Dievs are linked (among other things) to the constellations, while the daughter of Saule as miller will work before sunrise, just like young women in the ancient Latvian homesteads, who rose at dawn to grind the supply of meal for the day on a heavy stone hand-mill with a tall vertical axle. Yet the Sun Tree has also a quite diff erent aspect, in which it refers to a purely subjective state, and becomes the symbol of an awakened consciousness. The marvelous oak tree suddenly discovered on a Holy morn, with its roots of copper, golden branches and silver leaves, represents a moment of spiritual revelation. The Tree is the analog of humanity in its essential duality of being. With feet on the ground, with the roots of its physical being reaching down to the bosom of Mother Earth, the spiritual yearnings of mankind burst forth like upraised arms or like the branches of a tree reaching for the sun, with fi ngers like leaves touching the sky. And, as the trunk of a tree mediates between heaven and earth, so must a human life do the same, human consciousness being the mediator that links sun and earth and fuses spirit with matter.

Umbergārs Ilmbls Latviskā Mandala Umbergārs Ilmbls Latvian Mandala

ČETRAS SAULES DEBESĪS “Aļaskas naktis ziemā ir ļoti garas. Pat dienas vidū saule nedaudz pavīd virs kalniem dienvidos. Kad iestājas pavasara saulgrieži, dienas gaisma ilgst tikai septiņas minūtes. Savukārt vasarās saule tik tikko nolaižas aiz kalniem pie ziemeļu horizonta un debesis visu laiku ir gaišas. Šīs gaismas un tumsas galējības dziļi iespaido mūsu apziņu. Es ticu, ka to var sadzirdēt manā mūzikā!” “Brīnišķīga, mirgojoša, bezgalīga, gaismas pilna, ekstātiska,” tā komponista un esejista Džona Lutera Adamsa mūziku raksturo viņa kolēģis, komponists un kritiķis Kails Genns. Kaut gan Džons Luters Adamss dzīvo tālu no ASV lielajiem kultūras centriem – Fērbenksā, 130 jūdžu no Ziemeļu polārā loka –, viņu 2006. gadā atzina par vienu no vadošajiem komponistiem valstī. Nešauboties par savu radošo pārliecību, jaunais ņujorkietis pirms trīsdesmit gadiem ar nolūku izvēlējies dzīvi gandrīz vai pasaules malā, lai, vērodams un apbrīnodams skarbās ziemeļu dabas pirmatnīgo skaistumu, ieklausoties tās skanējumos un iezemiešu kultūras balsīs, rakstītu neparastu, apskaidrotu mūziku minimālisma stilā. Viņa daiļradē Amerikas mūzikas zinātnieki nereti saskata Ziemeļeiropas komponistu – Arvo Perta, Pētera Vaska u. c. – stilistiku, mūzikas valodas tuvību, idejas un fi losofi ju. Dž. L. Adamsa skaņdarbi top mazītiņā studijā – kabīnē, kur autors ieklausās skaņas būtībā, kodolā. Komponista unikālā skaņu pasaule ne tikai pārtver mūzikā mežonīgās dabas ainavas un iezemiešu kultūru atbalsis, bet arī ir fi ziski balstīta pašā dabas fenomenā no putnu balsīm līdz stihiskiem trokšņiem. Viņa skaņas un gaismas vide The Place Where You Go to Listen ir būtiska Aļaskas Fērbenksas universitātes Ziemeļu muzeja (Museum of the North) pastāvīgās ekspozīcijas daļa. Lai uzburtu dabas ilūziju, komponistam noder gan orķestris, gan kameransambļi, sitaminstrumenti un mūsdienu elektronikas iespējas, veidojot skaņas un gaismas instalācijas. Arī cilvēka balss viņam ir dabas sastāvdaļa. Skaņdarbu sarakstā nozīmīga pozīcija ir arī mūzikai teātrim, kino, televīzijas pārraidēm u. c. “Vokalīze Četras Saules debesīs ir par īpašo Saules atspīduma daudzkāršošanos debesīs – šo parādību dēvē par Sun Dogs (Saules suņi), un tā šeit, ziemeļos, ir vērojama jo bieži.”

SKY WITH FOUR SUNS “Alaskan winter nights are very long. Even at midday, the sun barely appears above the mountains in the south. At the winter solstice, there are only seven minutes of daylight. But during the summer, the sun hardly drops behind the mountains on the northern horizon, and the sky is always bright. These extremes of light and darkness deeply aff ect our consciousness. I know you can hear them in my music!” “Beautiful, shimmering, vast, luminous, ecstatic” – this is how the composer and critic Kyle Gann describes the work of the composer and essayist John Luther Adams. Though Adams lives far from the large cultural centers of the United States – in Fairbanks, Alaska, one hundred and thirty miles from the Arctic Circle – he was recognized as one of the leading composers in the country in 2006. Thirty years ago, sure of his creative conviction, Adams, then a young New Yorker, chose to live at the edge of the world, where, by observing and marveling at the primal beauty of the harsh northern landscape, and by listening to its tones and the voices of native Alaskan culture, he could write unusual, enlightened music in a minimalist style. American musicologists often see the style, musical lexicon, ideas, and philosophy of Northern European composers – like Arvo Part and Peteris Vasks – in Adams’s music. Adams composes his works in a tiny cabin studio, where he listens to the essence, the nucleus, of sound. The composer’s unique sonic world not only transforms wild natural landscapes and the echoes of native Alaskan culture into music, but is also physically based in natural phenomena, from bird songs to elemental noises. The sonic and light environment of his electronic piece The Place Where You Go to Listen is an essential part of the permanent exhibition of the Museum of the North, at the University of Alaska, Fairbanks. To conjure up the illusion of nature, the composer has used orchestras, chamber ensembles, percussion music, and electronic music, and has created sound and light installations. For Adams, the human voice is a part of nature, too. He has also written music for theater, fi lm, and television. “The vocal piece Sky with Four Suns is about the special refraction of sunlight in a phenomenon called “sun dogs,” which can be seen very often up here, in the north.” John Luther Adams

John Luther Adams (1953) Džons Luters Adamss SKY WITH FOUR SUNS ČETRAS SAULES DEBESĪS

. . . . RĪTA PĀRDOMAS PAR DIEVA VARENĪBU Provinciālis un pasaules pilsonis, eksperimentētājs un epigonis. Apdaru, inkrustāciju un montāžas virtuozs, elitārs un pieprasīts. Ironija un smeldzīga nopietnība, asums un maigums – tās ir Leonīda Desjatņikova stila iezīmes, kuru viņš pats dēvē par “konsonanses emancipāciju, banalitātes pārtapšanu cēlajā, minimālismu ar cilvēcīgu seju“, bet iemīļotāko žanru sauc par “traģiski draisku gabaliņu“. L. Desjatņikovs ir viens no visbiežāk atskaņotajiem mūsdienu krievu komponistiem, kura darbības lauks ir laikmetīgi plašs – no kompozīcijām muzikālajam teātrim līdz pat kinomūzikai. Skaņraža darbi skan Lokenhauzas, Gštates u. c. mūsdienu mūzikas festivālos. 1996. gadā komponists sāk aktīvu sadarbību ar Gidonu Krēmeru un veltī vijolniekam gan oriģinālopusus (Wie der Alte Leiermann…), gan Astora Pjacollas darbu aranžējumus (tango operita Marija no Buenosairesas nominēta Grammy balvai). L. Desjatņikova un kino sastapšanās notika 1990. gadā, kad tapa mūzika Aleksandra Želdoviča fi lmai Noriets. Vēlāk radās mūzika fi lmām Zudis Sibīrijā, Piemaskavas vakari, Viņa sievas dienasgrāmata, kā arī fi lmai Maskava, kuru 2000. gadā atzina par labāko kinomūziku Krievijā. Vokālās kamermūzikas, vokāli instrumentālo un piecu operu autors. Pēdējā opera – Rozentāla bērni (2005) – uzvesta Lielajā teātrī un radījusi milzīgu sabiedriskās domas viļņošanos. “Saule man, etniskajam ebrejam, kurš nepieder ne pie vienas reliģijas, nozīmē Dieva varenību – tādu, kāda pārņem, lasot Veco derību. No otras puses, saule ir arī objektīvā dalībniece skumjajā stāstā par Ikaru – tāla, nesasniedzama un emocionāli auksta. Taču manā ikdienā saule sniedz divējādu baudu: tā kā pēdējā laikā mani nomoka galvassāpes, mierinājumu sniedz vien saulespuķu sēkliņas – to garša atgādina bērnību un stimulē radošo aktivitāti. Vai mūzikā var attēlot sauli, saulesstarus? Es noteikti to nespēju – nepietiek ne talanta, ne izglītības, ne vēlmes, bet to ģeniāli panākuši divi “milži“ – Ravēls Dafnijā un Hlojā un Prokofj evs Skītu svītā. Mana tēma drīzāk ir saulriets, skumjas, izdzišana…”

УТРЕННЕЕ РАЗМЫШЛЕНИЕ О БОЖИЕМ ВЕЛИЧЕСТВЕ MORNING MEDITATIONS ON THE MAJESTY OF GOD Leonid Desyatnikov is a provincial and a man of the world, an experimenter and an epigone, and an elite and highly sought after master of arrangements, incrustations, and montages. Irony and an impassioned seriousness, sharpness and tenderness – these are the defi ning features of Leonid Desyatnikov’s style, which he himself as called “an emancipation of consonance,” “a transformation of banality into the sublime,” and “minimalism with a human face,” though he has defi ned his favorite genre as a “tragic naughtiness.” Desyatnikov is one of the most frequently performed Russian composers. His sphere of musical activity is very broad – encompassing everything from musical theater to fi lm music – and his works have been performed at contemporary music festivals at Lockenhaus, Gstaad, and elsewhere. In 1996, he began collaborating with violinist Gidon Kremer, to whom he has dedicated both original works (Wie der Alte Leiermann...) and arrangements of music by Ástor Piazzolla (the tango operita María de Buenos Aires, which was nominated for a Grammy Award). Desyatnikov’s fi rst foray into fi lm music was in 1990, when he wrote the score for Alexander Zeldovich’s fi lm Sunset. Later he wrote the music for Lost in Siberia, Evenings Near Moscow, His Wife’s Diary, and for the fi lm Moscow, which won the Russian award for best score in 2000. Desyatnikov has also written chamber music, vocal instrumental music, and fi ve operas. His last opera, Rosenthal’s Children (2005), was performed at the Bolshoi Theater, where it caused an enormous groundswell of public reaction. “For me, an ethnic Jew who does not adhere to any religion, the sun means God’s majesty, the kind that overcomes you when reading the Old Testament. On the other hand, the sun also calls to mind the sad story of Icarus and his objective partner – distant, unreachable, and emotionally lofty. But in my everyday life, the sun off ers a two-fold enjoyment: I have been suff ering from headaches recently, and can only fi nd comfort in sunfl ower seeds, the taste of which both reminds me of childhood and stimulates creative activity. “Can you recreate the sun or sunrays in music? I certainly can’t – I don’t have enough talent, education, or desire. But two musical giants were able to recreate the sun quite ingeniously: Maurice Ravel, in his Daphnis et Chloé, and Prokofi ev, in the Scythian Suite. My themes are sunsets, sadness, extinguishing…” Leonid Desyatnikov

Леонид Десятников (1955) Leonid Desyatnikov Leonīds Desjatņikovs УТРЕННЕЕ РАЗМЫШЛЕНИЕ MORNING MEDITATIONS RĪTA PĀRDOMAS О БОЖИЕМ ВЕЛИЧЕСТВЕ ON THE MAJESTY OF GOD PAR DIEVA VARENĪBU Михаил Ломоносов Mikhail Lomonosov Mihails Lomonosovs

Уже прекрасное светило Already the radiant luminary Jau brīnišķīgais spīdeklis Простерло блеск свой по земли Covers the earth with its glow. Pār zemi savu spozmi klājis И божие дела открыло: Revealing the works of God, Un Dieva darbus atsedzis, Мой дух, с веселием внемли; And speaking to my soul. Un manu garu uzrunājis: Чудяся ясным толь лучам, So that by seeing these rays of light, Lai, redzot skaidros gaismas starus, Представь, каков зиждитель сам! I can feel the power of God’s might! Es Radītāju sajust varu!

Когда бы смертным толь высоко Oh, but to take wing and fl y – Ja vien mēs, mirstīgie, tik tālu, Возможно было возлететь, If only we mortals could learn! Tik augstu spētu aizlidot, Чтоб к солнцу бренно наше око So our weak eyes might somehow Lai mūsu vājās acis sauli Могло, приближившись, воззреть, The heavenly body discern. Var tuvu, tuvu uzlūkot, Тогда б со всех открылся стран Then to our eyes would be revealed Tad vērtos mūsu skatienam Горящий вечно Океан. The vast ocean of a burning fi eld. Vien mūžam degošs Okeāns.

Там огненны валы стремятся Where waves of fi re crash and burn Tur uguns bangas veltin veļas И не находят берегов; And never reach the shore. Un savu krastu neatrod, Там вихри пламенны крутятся, Where blazing fl ames writhe and churn Tur liesmas vērpetēm vien ceļas Борющись множество веков; And swirl forever more. Un gadu simtiem virpuļo, Там камни, как вода, кипят, Where rocks like seething water boil Tur akmeņi kā ūdens virst Горящи там дожди шумят. And droplets of scorching rain uncoil. Un kvēlojoši lieti līst.

Сия ужасная громада But this endless, horrifi c expanse Šis drausmonīgais milzums viss Как искра пред тобой одна. Is but a single shining spark Tev ir kā viena dzirkstele, О коль пресветлая лампада That You, my Lord, have lit, Ko Tu, Dievs, esi aizdedzis Тобою, боже, возжжена Like a candle in the dark. Kā lampiņu pie svētbildes – Для наших повседневных дел, So that in our daily travails Lai ikdienišķos darbos savos Что ты творить нам повелел! Your Holy Will always prevails! Mēs varam pildīt gribu Tavu!

От мрачной ночи свободились Mountains, forests, and seas are released No drūmās tumsas atsvabinās Поля, бугры, моря и лес From out of this dismal night. Tad lauki, kalni, jūra, mežs – И взору нашему открылись, How wonderfully, with your blessing, Cik brīnišķi, ar Tavu ziņu, Исполненны твоих чудес. The sun reveals them to our sight. Tos saule mūsu skatam pleš! Там всякая взывает плоть: And every living creature Tur katra dzīva radība Велик зиждитель наш господь! Praises Your infi nite glory! Teic dižu Tavu godību.

Светило дневное блистает The light of day illuminates Bet dienas spīdeklis spēj starot Лишь только на поверхность тел; The surfaces of things, the faces. Vien virspusē it visām lietām, Но взор твой в бездну проницает, But Your gaze pierces down Tavs skatiens dzelmei cauri strāvo Не зная никаких предел. To the most hidden of places. Līdz pašām slepenākām vietām. От светлости твоих очей And from the light of Your eyes – No Tavu acu gaismas līst Лиется радость твари всей. Comes infi nite joy in all that is alive. Prieks visam, kas ir radīts dzīvs.

Творец! покрытому мне тьмою Oh, Creator! May Your wisdom Ak, Radītāj! Man tumsonībā Простри премудрости лучи Brighten the darkness of my day. Kaut iespīdētu viedums Tavs, И что угодно пред тобою If only I had learned before Kaut vienmēr pildīt Tavu gribu Всегда творити научи, Your Will forever to obey. Es būtu iemācījies jau; И, на твою взирая тварь, For all the beings in the world Par visām būtnēm apkārt mums, Хвалить тебя, бессмертный царь. I praise You always, my Lord! Lai slavēju es Tevi, Kungs. 1743 (?) 1743 (?) 1743 (?) KOKAM LĪDZĪGI “Saule ir dzīvība un dzīve. Norvēģijā vasaras vidū ir īss periods, kad saule spīd visu nakti. Ja gadās, ka pusnaktī vēl ir silts, cilvēki iet ārā no mājām un jūtas laimīgi, īpaši atceroties ilgās ziemas naktis. Man ļoti patīk šis laiks. Ziemas aukstums un tumsa, pie kuras esam pieraduši, padziļina šo mīlestību. Mēs ilgojamies pēc tā, kā nav vai tiek pavisam nedaudz... Man šķiet, ka visa pasaules mūzika ir radusies, saules inspirēta. Pēdējā laikā esmu ļoti daudz klausījies Olivjē Mesiāna Turangalilas simfoniju – tās dejojošā ritmika atmirdz kā spoža saule!” Bjērns Andors Drāge – ērģelnieks, diriģents, komponists un aktīvs mūzikas improvizators – studējis Valsts Mūzikas akadēmijā Oslo, skatuves debija notikusi 1984. gadā Oslo koncertzālē. Pašlaik viņš ir pasniedzējs Tronheimas konservatorijā, kā arī ir Būdē katedrāles ērģelnieks un Būdē un Trumses universitātes profesors. Muzicējis daudzās Eiropas valstīs – Skandināvijā, Igaunijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Itālijā, Grieķijā, Slovēnijā, Krievijā, ASV. Drāge ir orķestra Bodø Sinfonieta diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Viņš ir bijis Trodheimas simfoniskā orķestra, TrondheimSolistene, vokālā ansambļa Midt-Norsk, Oslo kamerkora, Trumses simfoniskā orķestra un kamerkora Vokal Nord viesdiriģents, profesionālā dziedātāju kolektīva VocalART mākslinieciskais vadītājs.

COMME UN ARBUSTE LIKE A TREE “The sun is life and living. In Norway, in mid-summer, there’s a short period when the sun shines all night. If it happens to be warm at midnight, people leave their homes and feel happy, particularly when they recall the long winter nights. I love this time of year; the wintery cold and darkness, which we have grown accustomed to, only deepens this love. We long for what we don’t have, or only get a little bit of… “I think that all the world’s music has been more or less inspired by the sun. Recently I’ve been listening quite a bit to Olivier Messiaen’s Turangalila Symphony. The composition’s dancing rhythms shine like a radiant sun!” Bjørn Andor Drage – an organist, conductor, composer, and active improviser – studied at the Norwegian Academy of Music, in Oslo, and had his stage debut at the Oslo Concert Hall in 1984. He currently teaches at Trondheim Conservatory, Bodø University College, and Tromsø University College, and is the organist at Bodø Cathedral. He has performed throughout Europe – in Scandinavia, Estonia, Germany, France, England, Italy, Greece, Slovenia, and Russia – as well as in the United States. Drage has served as the conductor and artistic director of the Bodø Sinfonietta, and has been a visiting conductor at the Trondheim Symphony Orchestra, TrondheimSolistene, Midt-Norsk Vokal Ensemble, Oslo Chamber Choir, Tromsø Symphony Orchestra, and the chamber choir Vokal Nord, among others. He is now the artistic director of VocalART, an ensemble of professional singers. Bjørn Andor Drage

Bjørn Andor Drage (1959) Bjørn Andor Drage Bjērns Andors Drāge COMME UN ARBUSTE LIKE A TREE KOKAM LĪDZĪGI Matthieu 13 : 31–32 Matthew 13 : 31–32 Mateja evanģēlijs, 13 : 31.–32.

Le royaume des cieux ressemble à une Another parable put he forth unto them, Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un graine de moutarde qu’un homme a prise saying, The kingdom of heaven is like to sacīja: “Debesu valstība līdzinās sinepju pour la semer dans son champ. a grain of mustard seed, which a man graudiņam, ko kāds cilvēks ņēma un C’est la plus petite de toutes les semences; took, and sowed in his fi eld: iesēja savā tīrumā. mais quand elle a poussé, elle dépasse Which indeed is the least of all seeds: Šī ir gan mazākā no visām sēklām, bet, les autres plantes du potager et devient but when it is grown, it is the greatest kad tā uzaug, tad tā ir lielāka par citiem un arbuste, si bien que les oiseaux du ciel among herbs, and becometh a tree, so dārza stādiem un top par koku, tā ka viennent nicher dans ses branches. that the birds of the air come and lodge putni apakš debess nāk un taisa ligzdas in the branches thereof. viņa zaros.” SVEIKA, SKANĪGĀ SAULE Mūsdienu Dienvidamerikas kora mūzikas līderis, diriģents, komponists un pedagogs Alberto Graus ir Venecuēlas akadēmiskās mūzikas leģenda. Vitalitāte, dzīvesprieks, aizrautība un saulaina enerģija strāvo katrā viņa veiktajā darbā – studijas pie Venecuēlas labākajiem pedagogiem Visentes Emilio Soho, Anhela Sauses, Huana Bautistas Plasas un Gonsalo Kasteljanosa, zelta vērtās uzvaras Dienvidamerikas kompozīciju konkursos. Balets La Doncella jauktajam korim, teicējam un kamerorķestrim 1978. gadā saņēma Barselonas Kordziedāšanas dienu konkursa galveno balvu, savukārt 1999. gadā Ekoloģiskā operete četriem aktieriem uzvarēja kompozīciju konkursā Comunidad Autónoma de Canarias Spānijā. Par spilgtu akcentu Venecuēlas akadēmiskās mūzikas ikdienā izrādījās 1967. gadā Alberto Grausa dibinātais koris Schola Cantorum de Caracas, kas 1974. gadā uzvarēja Gvido d‘Areco starptautiskajā konkursā Itālijā. Starptautiskos panākumus stiprināja iesaistīšanās nozīmīgos kongresos, kā arī maestro piedalīšanās meistarklasēs Itālijā, Francijā, Anglijā, Spānijā, ASV, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Argentīnā un Brazīlijā. Alberto Graus ir kora mūzikas fanāts, kura darbība aptver visas ar kordziedāšanu saistītās sfēras – mūzikas rakstīšanu, diriģenta un izcila pedagoga karjeru. Viņa mūzikas rokrakstu spilgti ietekmējusi Latīņamerikas folklora – straujie, ugunīgie un vienlaikus sarežģītie deju ritmi, melodijas vijums un dažādu vides skaņu inkrustācijas.

SALVE AL CELESTE SOL SONORO HAIL TO THE CELESTIAL, SONOROUS SUN! The contemporary South American choral music leader, conductor, composer, and teacher Alberto Grau is a legend of Venezuelan academic music. Vitality, exuberance, excitement, and sunny energy course through each of his works. Grau has studied with some of Venezuela’s most renowned teachers – Vicente Emilio Sojo, Angel Sauce, Juan Bautista Plaza, and Gonzalo Castellanos – and won victories in many South American composition competitions. In 1978, his ballet La Doncella, for mixed choir, speaker, and chamber ensemble, received the grand prize at the International Day for Choral Singing competition in Barcelona; and in 1999, his work Ecological Operetta for Four Actors won the composition competition Comunidad Autónoma de Canarias, in Spain. Grau founded the choir Schola Cantorum de Caracas in 1967, which proved to be a brilliant additional to the life of Venezuelan academic music. In 1974, the choir won the Gvido d’Areco International Competition, in Italy. Grau has gone on to achieve international success at many important congresses and festivals, and has participated in masterclasses in Italy, France, England, Spain, the United States, Germany, Austria, Sweden, Argentina, and Brazil. Grau is a choral music fanatic, whose activities encompass all the spheres of choral singing – composition, conducting, and teaching. His musical style – with its swift, fi ery, and complex dance rhythms, weaving melodies, and incrustations of various sounds from the surrounding environment – has been substantially infl uenced by Latin American folklore. Alberto Grau

Alberto Grau (1937) Alberto Grau Alberto Graus SALVE AL CELESTE SOL SONORO HAIL TO THE CELESTIAL, SVEIKA, SKANĪGĀ DEBESU SAULE! Rubén Darío SONOROUS SUN! Rubens Dario Rubén Darío

Claras horas de la mañana Shining morning hours Gaišajās rīta stundās en que mil clarines de oro when a thousand golden trumpets Tūkstotis zelta tauru cantan la divina diana sing the divine reveille Pūš dievišķo jundu! salve al celeste sol sonoro. hail to the celestial and sonorous sun. Sveika, skanīgā debesu Saule! Devanemos de amor los hilos Reel the threads of love hagamos, porque es bello, el bien, let´s make good, for it is beautiful Mīlestības pavedienus y después durmamos tranquilos and after let´s sleep quietly Sasiesim skaisti – lai viens! y por siempre jamás, for eve and ever, Vēlāk dusēsim mierā Amén. Amen. Mūžīgi mūžos. Āmen. TUKSNEŠA SAULE “Kad desmit gadus dzīvoju Florencē, saule man kļuva ļoti dārga, jo sajutu tās trūkumu. Ziemeļeiropas cilvēkiem Itālija ir zeme, kur saule spīd vienmēr, taču Āfrikas iedzimtajiem gan šķiet, ka debesu spīdeklis šajā zemē parādās par maz. Ziemā saule ir paretam, un, kad tas notiek, tā izskatās pēc mākslinieka uztriepta apļa. Manā zemē – Dienvidāfrikā – gadā ir trīssimt saulainu dienu. Un mēs ikreiz, no rīta mostoties, skaidri zinām, ka saule būs arī šodien. Ar garantiju.” Komponists, pianists un diriģents Hendriks Hofmeirs dzimis Dienvidāfrikas Republikas rietumos – Keiptaunā. Ieguvis Keiptaunas universitātes maģistra grādu, skaņradis pamet dzimteni. Labprātīgā trimda Florencē bijis savdabīgs protests pret valdības aparteīda rasu segregācijas politiku. Dzimtenē H. Hofmeirs atgriežas pēc desmit gadu ilgas prombūtnes un patlaban pasniedz Keiptaunas universitātē. Starptautisku kompozīcijas konkursu laureāts: Beļģijas karalienes Elizabetes konkursa uzvarētājs (par kompozīciju Raptus vijolei un orķestrim), Dimitrija Mitropula 1. konkursa Atēnās pirmās vietas ieguvējs (par opusu Byzantium soprānam un orķestrim). Pastāvīgi raksta opusus Dienvidāfrikas koriem, kuri piedalās dažādos konkursos – H. Hofmeira darbi ir kaldinājuši šo koru pārliecinošās uzvaras. Komponista mūzikas valoda piedzīvojusi nozīmīgas metamorfozes: pēc skaniskiem eksperimentiem, iedvesmojoties no Penderecka darbiem un alternatīvajām rokgrupām, H. Hofmeirs ir sapratis, ka tonalitāte ir īstā atbilde, atslēga un viņa darbu stilistikas pamats. “Lai kā es mīlētu sauli, biežāk sanāk rakstīt opusus tumšāsnoskaņās. Kaut gan sauli un gaismu esmu gana slavinājis kora darbos In lumine tuo vai Tu pauperum refugium, tomēr mana himna saulei ir dziesma Ecco mormorar l’onde, kas cildina saullēktu pie jūras. Jaundarbā Tuksneša saule ir aizgūta bušmeņu lūgšanas forma – Kalahari tuksneša mednieki mēdz aizlūgt par saules atgriešanos pēc aukstas un melnas tuksneša nakts. Viņi ticēja, ka sauli sākumā slēpis vecs vīrs, aizklājot to ar roku. Kamēr viņš gulējis, zaķis nozadzis sauli un iemetis debesīs, lai tā spīdētu visiem. Kopš tā laika Saule un Mēness ir mūžīgie ienaidnieki, dalot debess telpu.”

DESERT SUN “When I lived in Florence for ten years, the sun became very precious to me, because I felt the lack of its presence. For Northern Europeans, Italy is a land of eternal sun; but native Africans think that the great light of the skies appears too little there. During the winter, the sun is rare, and when it does appear, it looks like a sphere sketched by an artist. In my country, South Africa, there are three hundred sunny days per year. And every time we wake up in the morning, we know for sure that today there will be sun. Guaranteed.” The composer, pianist, and conductor Hendrik Hofmeyr was born in Cape Town, South Africa. After earning a master’s degree from the University of Cape Town, Hofmeyr left his homeland for Florence, where his self-imposed exile was a personal protest against the government’s apartheid, or policy of racial segregation. Hofmeyr returned to South Africa ten years later, and today is a teacher at the University of Cape Town. In 1997, he won the Queen Elisabeth Music Competition, in Belgium, for his composition Raptus, composed for violin and orchestra, and the First Dimitris Mitropoulos Competition, in Athens, for his opus Byzantium, written for soprano and orchestra. Hofmeyr regularly composes opuses for South African choirs, which have gone on to win in various choral competitions. The composer’s musical lexicon has undergone a metamorphosis: Hofmeyr has arrived at the conclusion, based on his sonic experiments, inspired by everything from Penderecki to alternative rock, that tonality is the true answer, the key, and the basis of style. “No matter how much I love the sun, I often end up writing works with a darker tone. Though I’ve certainly praised the sun and light in my choral works In lumine tuo or Tu pauperum refugium, my hymn to the sun is Ecco mormorar l’ onde, which exalts a sunrise by the sea. My latest work, Desert Sun, borrows from the prayers of the Bushmen – nomadic hunters of the Kalahari Desert who are famous for their cliff drawings, and who pray for the return of the sun after the cold and dark desert nights. The Bushmen believe that, in the beginning, the sun was hidden by an old man, who covered it with his hand. While the man was sleeping, a rabbit stole the sun and threw it into the sky, so that it would shine for everyone. Since that time, the sun and the moon have been eternal enemies, dividing up the sky.” Hendrik Hofmeyr

Hendrik Hofmeyr (1957) Hendriks Hofmeirs DESERT SUN TUKSNEŠA SAULE

O, kóïng! O source of light, o source of life, o, kóïng! Ai, Koing! Ai, gaismas avot, ai, dzīvības avot, ai, Koing! You warm us, you comfort us, you make us strong! Tu sildi mūs, tu mierini mūs, tu stiprini mūs! O well-fed one, o shining face, o //kóïng! Ai, apaļais, mirdzošais vaigs, ai, Koing!

But when your daily task is done, Kad tavi dienas darbi ir galā, under the earth you seek your rest. zem zemes tu atpūtu rod. The world grows cold and dark again, Pasaule atkal atdziest un tumst as long ago, before !nãu threw you into the sky.1 kā sendienās, pirms Naus tevi debesīs svieda1.

Now gwain, khã and kunuing2 wake, Nu Gvains, Khā un Kunuings2 mostas and prowl the desert plains. un lavās pa tuksneša klajiem. The Stars say “Tsau! Tsau! Tsau! Tsau! Tsau!” Zvaigznes sačukstas: “Cau, cau, cau, cau!” – in envy of their glistening eyes. apskauzdamas to spīdīgās acis. Cold, fear and hunger rack our quivering limbs; Salā, bailēs un badā dreb mums rokas un kājas; we pray for your return. mēs lūdzam, kaut atgrieztos tu!

At last the stricken Moon3 grows pale; Visbeidzot sašautais Mēness3 bālē, at last the glowing embers visbeidzot kvēlošās ogles in the ashes of the fi rmament4 die out. Visuma pelnos4 dziest. Alone on high your herald gleams: Augstumos vien tava vēstnese mirdz: Heart-of-the-Daybreak, 5 fi rst of stars! Rītausmas Sirds5, pirmā no zvaigznēm!

We turn to where you will appear, Mēs vēršamies turp, kur tu parādīsies, we welcome you with covered eyes. mēs sveicam tevi, aizsedzot acis. Your fi re fl ames across the sky, Tava uguns liesmo pār debesīm, it strikes the crimson of the dunes. tā satriec sarkanās kāpas.

Shine out, shine out, o source of light and life! Ai, spīdi jel, spīdi, tu gaismas un dzīvības avot! O warm us, feed us, make us strong! Ai, sildi un baro, un stiprini mūs! O well-fed one, o shining face, o Sun! Ai, apaļais, mirdzošais vaigs, ai, Saule!

1 At fi rst, kóïng (the Sun) was hidden by an old man under his arm. The Hare, nãu (or, some say, 1.Iesākumā Koingu (Sauli) kāds vecs vīrs slēpa sev padusē. Zaķis Naus (vai citos nostāstos – a group of children), stole it while he was asleep and threw it into the sky to shine for all. bērnu pulciņš) nozaga to, kamēr vīrs gulēja, un uzsvieda debesīs, lai spīd visiem. 2 gwain is the Hyena, khã the Lion and kunuing the Lynx. 2. Gvains ir Hiēna, Khā – Lauva un Kunuings – Lūsis. 3 The Moon wanes as bits are struck off by the arrows of his enemy, the Sun. 3. Mēness bālē, kad tam gabaliņu pēc gabaliņa atšķeļ viņa ienaidnieka, Saules, šautās bultas. 4 The Milky Way originated when a girl of the First People threw a handful of ash into the sky. 4. Piena Ceļš radās, kad meitene no Pirmās Cilts uzsvieda debesīs sauju pelnu. 5 Heart-of-the-Daybreak is the name given to Jupiter 5. Par Rītausmas Sirdi dēvē Jupiteru. ŠŪPUĻDZIESMA SAULEI “Esmu iemīlējies klusumā. Allaž cenšos tajā ienākt vai iziet no tā. Klusums mēdz būt tik dažāds, niansēts un jūtīgs. Arī mūzikas atskaņojuma laikā eksistē īpašais klusuma brīdis, kuru piepilda zālē sēdošie, savukārt diriģents kļūst par vidutāju starp mūziķiem, publiku, skaņdarbu… Šis klusums ir dzīvs.” Klusuma mūzikas, koncentrēta garīguma, spēcīgu, šķautņainu kontrastu un dinamiskas statikas meistars – gruzīnu komponists Gija Kančeli pasaules mūzikas literatūrā tiek dēvēts par mūsdienu redzamāko lielformas darbu autoru, kura skaņdarbu sarakstā ir septiņas simfonijas, vokāli instrumentālie opusi, opera Music for Living, instrumentāli koncerti un kamerdarbi, mūzika teātrim un kino. Viņa mūzikas valoda ir konsekventa un ieturēta – paša opusus komponists raksturo kā vienu skaņdarbu mūža garumā, kas iesākts jaunībā. Šis skaņdarbs atbilst dvēseles stāvoklim, kas, pilnveidojoties un apaugot ar detaļām, būtībā ir nemainīgs – tajā saklausāmas skumjas, nožēla, pretošanās rupjam spēkam, prieks, līksmība un, protams, cerība… Gijas Kančeli, kura gara radinieku lokā ir Arvo Perts, Džons Taveners un Pēteris Vasks, darbu analīzēs dominē jēdziens “montāža” – skaņdarba sākumu veido tēmu un mūzikas tēlu virkne, taču attīstība balstās uz to montāžas prasmi. Komponists it kā veido savu spēles laukumu ar teātrim raksturīgu darbību, kurā savdabīgi iesaistās pat publika – tās dzīvā, nepastarpinātā reakcija autoram vienmēr ir bijusi noteicošais veiksmes faktors. “Dzīves lielāko daļu esmu pavadījis zemē, kur saule vasarās ir nežēlīgi svilinoša, taču tagad, dzīvojot Beļģijā, izbaudu arī pelēcīgās dienas. Saule ir vienmēr, arī tad, kad to neredzam. Es nebrīnītos, ja bērnam rastos vēlēšanās nodziedāt šūpuļdziesmu rietošai saulei. Neraugoties uz cienījamo vecumu, šāda bērnišķīga vēlēšanās radusies arī man. Šķiet, vienkāršākais risinājums bija vārda “saule“ izmantojums, kuru noteicis tikai viens vienīgs faktors – vārda melodiskais skanējums. Darbs ir šūpuļdziesma saulei, kas izdziedāta 27 valodās.”

LULLING THE SUN “I’ve fallen in love with silence. I’m always trying to come in or out of it. Silence is so manifold, nuanced, and sensitive. When a piece of music is performed, a special moment of silence exists, too, which fi lls the audience; the conductor becomes a mediator between the musicians, the audience, and the piece of music… This silence is alive.” Georgian composer Giya Kancheli – whose spiritual brethren include Arvo Pärt, John Tavener, and Pēteris Vasks – is a master of silence, concentrated spirituality, powerful, angular contrasts, and dynamic statics. International music critics have called Kancheli the most prominent composer of large-form pieces working today. He has written seven symphonies, many vocal instrumental opuses, the opera Music for the Living, concertos and chamber works, and music for theater and fi lm. Kancheli’s musical lexicon is at once consistent and reserved; the composer himself has described his works as part of one “lifelong opus,” begun in his youth. This lifelong opus conforms to the state of the soul, which, as it perfects itself and accumulates details, essentially remains unchanged. In this opus, one may hear sorrow; regret; resistance to brute force; pleasure; joy; and, of course, hope. Analyses of Kancheli’s works are dominated by the concept of “montage.” The beginning of a work is formed by strings of themes and musical characters, and the development is based in the montage technique. The composer seems to create his playing fi eld with theatrical methods, involving the audience in unique ways, as their live, unmediated reaction has, for Kancheli, always been the deciding factor for success. “I’ve spent the majority of my life in a land where, during the summer, the sun is mercilessly hot. But today, living in Belgium, I get to experience overcast days, too. The sun is always there, even when you can’t see it. But the feeling of the sun maintains life. I wouldn’t be surprised if a child had the desire to sing a lullaby to the setting sun. Regardless of my respectable age, I’ve had this childish desire as well. I thought the simplest solution was to use the word “sun”; this was decided by a single factor: the word’s melodic tone. The work is a lullaby for the sun, sung in twenty-seven languages.” Giya Kancheli

Giya Kancheli (1935) Gija Kančeli LULLING THE SUN ŠŪPUĻDZIESMA SAULEI

persian Aftab persiešu abkhazian Amra abhāzu armenian Arev armēņu azerbijanian Gün azerbaidžāņu turkish Günesh turku greek Helios grieķu japanese Hi japāņu Sri Lanka Ira šrilankas osetian Khur osetīnu georgian Mze gruzīnu estonian O päike igauņu egyptian Ra ēģiptiešu latvian Saule latviešu romanian Soare rumāņu arabic Shamsun arābu hebrew Shemesh eli ebreju latin Sol latīņu italian Sole itāļu french Soleil franču russian Solnishko krievu ukrainian Solnichko ukraiņu german Sonne vācu english Sun angļu kurdish Tav kurdu chineese Tiyang ķīniešu sumerian U-tu šumeru dutch Zon holandiešu GUDRAJĀ “Austrālijas aborigēnu leģendās Saule ir sieviete, bet Mēness – vīrietis. Visaizkustinošākais un sirdssiltākais stāsts par sauli ir Votjabolukas ciltij, kas mīt Ziemeļviktorijā: “Reiz dzīvoja sieviete Gudrajā – Lielo Dienvidzemju saules gars, kurš mita alā. Tas bija laikos, kad pasauli klāja tumsa un tikai retais augs izdīga zem pelēkajām debesīm. Gudrajā, kurai bija mazs dēls, nolēma doties ēdiena meklējumos. Ar degošu lāpu rokās viņa apceļoja pasauli, bet izmisums žņaudza viņas sirdi – lai kur ietu, zeme bija tukša, akmeņaina un mirusi. Gudrajā virzījās tālāk un tālāk no alas, kur viņu gaidīja dēls, līdz saprata, ka ir apmaldījusies. Bezsamaņā viņa nokāpa pasaulē, kas kuģoja apkārt viņas zemei. Kopš tiem laikiem katru dienu Gudrajā ar lāpu rokās kuģo no horizonta uz horizontu, meklēdama savu dēlu, taču viņas dēls joprojām gaida māti atgriežamies.” Stefens Līks ir ievērojama personība Austrālijas mūzikas dzīvē – kora mūzikas autors, kompozīcijas pasniedzējs, aktīvs kordiriģents un izdevējs. 1993. gadā dibinājis jauniešu ansambli The Australian Voices un mudinājis daudzus austrāliešu komponistus rakstīt tiem jaundarbus, radot zīmīgu triepienu kontinenta mūzikas dzīves attīstībā. S. Līks pasniedz kordiriģēšanas meistarklases Eiropā un Āzijā, piedalās nozaru konferencēs. 2006. gadā ABC pilnvarojusi viņu pārstāvēt Austrāliju UNESCO Starptautiskajā komponistu apspriedē Parīzē. S. Līka mūzikā spilgti ieskanas Austrālijas pamatiedzīvotāju gars, etnoss, ritmi un krāsas. “Austrālijas vidiene ir milzīgs tuksnesis. Gleznainā ainava ir gluži kā meistardarbs – bagātīgas krāsas, daudzslāņaina tekstūra un iekšējs ritms, kas sabalsojas ar zemes pulsu. Četrdesmit tūkstošus gadu aborigēni slavinājuši dabu savos nostāstos, zīmējumos uz akmens un klintīm, kā arī mūzikas ritmos. Savā skaņdarbā, kas rāda saules piedzimšanu, vēlos iedzīvināt arī Austrālijas saules kvēli un zemes atbildi uz to – spēcīgu enerģiju. Kompozīcijā centos iekļaut pamatelementus – stingumu un ritma enerģijas vibrāciju, plašumu un intimitāti, sarežģītību un vienkāršību.”

KNOWEE “In Australian Aboriginal legends, the sun is a woman, and the moon is a man. The most moving and heartwarming story about the sun belongs to the Wotjobaluk tribe, who live in Northern Victoria. It goes like this: Knowee, the spirit of the Great Southern Sun, was once a woman who lived in a cave. This was back when the world was shrouded in darkness, and rare was the plant that sprouted up toward the gray skies. Knowee, who had a young son, decided to go search for food. She traveled the world, with a burning torch in her hands, but despair wrenched her heart: no matter where she went, the land was empty, rocky, and dead. Knowee wandered further and further from the cave where her son was waiting, until she realized that she was lost. She descended down into a world that circled her land. Ever since then, Knowee has drifted from horizon to horizon, with a torch in her hand, searching for her son. But her son stills waits for his mother to return.” Stephen Leek – a choral music composer, composition teacher, choral conductor, and publisher – is an important fi gure in the Australian music scene. In 1993, he founded the youth ensemble The Australian Voices, and encouraged many Australian composers to write new works for the ensemble – a signifi cance contribution to the development of the musical life of the continent. Leek gives choral conducting masterclasses in Europe and Asia and actively participates in conferences in his fi eld. In 2006, he was selected by the A.B.C. to represent Australia at the UNESCO International Rostrum of Composers in Paris. The spirit, ethos, rhythms, and colors of the native inhabitants of Australia resound radiantly in the music of Stephen Leek. “There’s an enormous desert in the center of Australia. The picturesque landscape is a masterpiece – rich colors, multilayered textures, and an internal rhythm that harmonizes with the pulse of the earth. For forty thousand years, the Aborigines have praised nature in their legends, cliff drawings, and musical rhythms. In my piece, which shows the birth of the sun, I wanted to bring to life the glow of the Australian sun, and the earth’s answer to it – powerful energy. I tried to include basic elements like rigidity and the energetic vibration of rhythm, vastness and intimacy, complexity and simplicity.” Stephen Leek

Stephen Leek (1959) Stīvens Līks KNOWEE GUDRAJĀ Sun spirit of the Great South Land Lielās Dienvidu zemes Saules gars

Knowee moves across the sky. Gudrajā slīd pār debesīm With fl aming tourch held high Izslējusi degošu lāpu Searching for the son she bore Meklēdama dēlu ko pasaulē laida Searching for the son day on day. Meklēdama dēlu dienu pēc dienas

To the distant horizon came, Līdz pašam apvārsnim tika To the distant horizon journey Līdz pašam apvārsnim ceļš Far beyound the mountains Tālu aiz kalniem Far beyond seas to where her son is waiting still. Tālu aiz jūrām Kur gaida joprojām tās dēls GAVILĒJIET TAM KUNGAM Diriģents, komponists, Kunitači Mūzikas koledžas lektors. Absolvējis Kunitači Mūzikas koledžas kompozīcijas klasi, papildinājies kora un simfoniskā orķestra diriģēšanā un kompozīcijā gan Japānā, gan Ungārijā. Uzvarējis Arimas kompozīciju konkursā. Japānas Koru asociācijas, Japānas raidsabiedrību asociācijas Skolu koru konkursa un Tokio kultūras centra rīkotā kora kompozīciju konkursa žūrijas loceklis. Ko Macušita ir aktīvs Japānas kora kultūras adepts, kurš aktīvi darbojas gan kā diriģents, gan arī kā komponists un dziesmu apdaru veidotājs. K. Macušitas interešu lokā ietilpst arī folkloras studijas, kas izpaužas smalkās inkrustācijās viņa rakstītajās kompozīcijās. Otra interešu sfēra ir iedarbīgu harmoniju meklējumi muzikālās dzirdes attīstībai. “Tik skaista, skaista mūzika!”, “Brīnišķīgs dzejas un mūzikas apvienojums!” – šādi komplimenti birst komponista mājaslapā no visdažādākajiem cilvēkiem – koristiem, kuri dzied tikai sava prieka dēļ, profesionāļiem, kuri, reiz dzirdējuši Macušitas mūziku, meklē iespēju satikties ar to vēlreiz, kā arī uzdot jautājumus. “Kad radu, veidoju, būtībā uzgleznoju kādu dzeju, izmantojot melodijas un harmonijas krāsas, es cenšos atrast teksta būtību, kodolu. Ļoti uzmanīgi lasu un analizēju dzeju, nepalaižot garām pat sīkāko niansi, kuru neizprotu. Jā, tas ir rūpības un mīlestības pilns darbs,” atzīst komponists.

JUBILATE DEO O, BE JOYFUL IN THE LORD Conductor and composer Ko Matsushita graduated from the composition department at the Kunitachi College of Music, where he is now a lecturer, and later studied choral and orchestral conducting and composition in Japan and Hungary. A winner of the Arima Composition Competition, Matsushita is a member of the Japanese Choral Association and sits on the juries of the Japanese Broadcasting Association’s School Choir Competition and the Tokyo Cultural Hall’s Choral Composition Competition. Matsushita is a leading fi gure in Japanese choral culture, and works as a conductor, composer, and arranger. His range of interests includes folklore – which is apparent in the refi ned incrustations in his compositions – and methods for creating harmonies that help develop musical hearing. “Wonderful, wonderful music!” “A brilliant union of poetry and music!” The composer’s Web site overfl ows with countless gushing compliments from a variety of visitors – both choir members, who sing out of pure enjoyment, and professionals, who have heard Matsushita’s music and are looking for an opportunity to do so again, or just want to ask a question. “When I create a new work, I paint the poem it is based on, using the colors of melody and harmony; I try to fi nd the text’s essence, its core. I carefully read and analyze the poem, without missing a single nuance. It’s a true labor of love,” says the composer. Ko Matsushita

Ko Matsushita (1962) Ko Matsushita Ko Macušita JUBILATE DEO O BE JOYFUL IN THE LORD GAVILĒJIET TAM KUNGAM Psalm 100 Psalm 100 100. psalms

Jubiláte Deo, omnis terra: servite O be joyful in the LORD, all ye lands: Gavilējiet Tam Kungam, visas pasaules Dómino in lætítia. Introíte in conspéctu serve the LORD with gladness, and zemes! ejus, in exsultatióne. come before his presence with a song. Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Scitóte quóniam Dóminus ipse est Deus: Be ye sure that the LORD he is God; it Viņa vaiga priekšā ar gavilēm! ipse fecit nos, et non ipsi nos. Pópulus is he that hath made us, and not we Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ejus, et oves páscuæ ejus. ourselves; we are his people, and the ir darījis – un ne mēs paši – par Savu Introíte portas ejus in confessióne, átria sheep of his pasture. tautu un par Savas ganības avīm. ejus in hymnis: confi témini illi. Laudáte O go your way into his gates with Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa nomen ejus, thanksgiving, and into his courts with pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, quóniam suávis est Dóminus: in praise; be thankful unto him, and speak slavējiet Viņa Vārdu! ætérnum misericórdia ejus, et usque in good of his Name. Jo Tas Kungs ir laipns, Viņa žēlastība generatiónem et generatiónem véritas For the LORD is gracious, his mercy is paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv ejus. everlasting; and his truth endureth from uz radu radiem. generation to generation. OFIYAT “Reiz pagājušajā gadā devos uz Itāliju pavadīt Ziemassvētku brīvlaiku kādā klosterī. Izbraucot no Amsterdamas, nopriecājos, ka došos prom, jo laiks bija draņķīgs – sniga, pūta stiprs vējš un valdīja nebeidzama puskrēsla. Man ļoti patīk Holande, jo tā ir vieta, kur pavadīju brīnišķīgu studiju laiku. Un nekad nebiju sajutusi, ka drūmais laiks kaut kā ieteikmētu manu garastāvokli, taču toreiz jutos iztukšota, nogurusi un neapmierināta. Pat nepaskatījos laika prognozi – Itālijā bija karsts, saulains un kluss. Stāvēju stacijas laukumā un sāku just kaut ko mīļu un pazīstamu no bērnības – saules siltumu. Tajā brīdī sajutos kā atdzimusi pasaulei, cilvēkiem un darbam. Tas bija īsts patiesības mirklis.” Tatjana Medjuļjanova dzimusi Uzbekistānā mūziķu ģimenē, studējusi Taškentas Uspenska akadēmiskajā licejā un Valsts konservatorijā, kā arī Amsterdamas Svēlinka konservatorijā. Tieši studijas Holandē atvēra komponistei pasaules mūzikas ceļus – uzvaras starptautiskos kompozīciju konkursos Holandē, Krievijā, Vācijā un iespaidīgu karjeru. T. Medjuļjanova Amsterdamā dibinājusi divus kameransambļus – būdama lieliska pianiste, viņa spēlē duetos ar dziedātāju Antji Zīferti (Antje Siefert, Vācija) un čellisti Taņu Sikelianu (Tania Silekianou, Grieķija). Savukārt Uzbekistānas motīvi ieaužas viņas darbībā gluži kā spilgti un krāsaini pavedieni: komponiste virtuozi spēlē tautas instrumentu čangu, savos opusos prasmīgi ieauž tautas mūzikas intonatīvos slāņus. T. Mediļjanovas darbu klāstā ir balets Abiss, kompozīcijas simfoniskajam orķestrim, garīgā mūzika korim, kā arī vokālā, klavieru un ērģeļmūzika. “Skaņdarba Ofi yat nosaukumam tulkojumā no uzbeku valodas ir daudzas, arī pretējas nozīmes, to vidū – attīrīšanās no grēka, labklājība, veiksme. Jaundarbs – vokalīze bez vārdiem, kuras melodija balstās uz uzbeku kāzu dziesmu Jorjor, – ir dvēseļu dziesma brīdī, kad tās ir pussoli no jaunas dzīves. Iedvesmu smēlos no dažādiem rituāliem ar lāpām un svecēm, kurus veic ap jaunlaulāto gultu, simbolizējot jaunā pāra attīrīšanu un šķīstīšanu caur uguni.”

OFIYAT “Last year, I went to spend the Christmas vacation in Italy, at a convent near an important train station. I was happy to be leaving Amsterdam, because the weather was bad – it was snowy and windy and the city seemed to be sunken in endless twilight. I love Holland, the place where I spent my wonderful student years, and have never felt that the country’s characteristic gloomy weather has someone aff ected my mood. But that day I felt empty, tired, and discontented. I didn’t even check the weather report as I departed, leaving everything to fate. Italy was hot, sunny, and quiet. I stood at the station and began to feel something familiar and lovely from my childhood – the warmth of the sun. And I was reborn – to the world, people, and work. It was a real moment of truth.” Polina Medyulyanova was born in Uzbekistan to a family of musicians. She studied at the Uspensky Academic Lyceum and the Uzbekistan State Conservatory, in Tashkent, and at the Sweelinck Conservatorium, in Amsterdam. Her studies in Holland set the composer on a path to victory in several international composition competitions (in Holland, Russia, and Germany) and to an impressive career as a musician. In Amsterdam, Medyulyanova, who is also a fantastic pianist, founded two chamber ensembles, and has played duets with the singer Antje Siefert, of Germany, and cellist Tania Silekianou, of Greece. But motifs from her native Uzbekistan weave into her work and activity like colorful threads; the composer has a masterful gasp of folk instruments, and skillfully laces her work with tonal layers from Uzbek folk music. Medyulyanova is the author of the ballet Abyss; a string of opuses for symphony orchestra; several sacred choral works; and vocal, piano, and organ music. “In the Uzbek language, the word ofi yat has many contrasting meanings, including “cleansing from sin,” “welfare,” and “luck.” This new work – a vocal piece without words, melodically rooted in the Uzbek wedding song “Yor-Yor” – is a song for the soul at the moment when the spirit is on the threshold of a new life. Inspiration for the work came from various rituals with torches and candles performed around a newlywed couple’s bed, symbolizing the young couple’s cleansing and purifi cation through fi re. “Yor-Yor” is sung in the bride’s house in order to protect the young couple from the surrounding darkness, while an old woman who recites the prayers, the behalfa, performs the fi re ritual, circling the bed three times with a candleholder in her hands. Only then, the bride may remove her yashmak, and her new husband sees her face for the fi rst time. It’s a miraculous and tender moment – full of illumination and promise for a new life.” Polina Medyulyanova

Polina Medyulyanova (1974) Poļina Medjuļjanova OFIYAT OFIYAT

. . . . NEAIZEJ, SAULĪT “Saule – visa sākums un beigas. Saule un mīlestība ir likumsakarība: iemīlējušies cilvēki vienmēr redz sauli spīdam. Tā notiek arī ar mani, protams… Saule un gadalaiki – plaša sajūtu gamma: pavasara saule ir zemes sāls un domu modinātāja, vasaras saule – debesu saldme un ķermeņa jutekliskums, rudenī saule jaušama augļkoku rūgtumā un dvēseles smeldzē, bet ziemā – ūdens asumā un dzīvīgā cerībā. Saule un mūzika – saullēkts ir tranquillo, pusdienlaika saule – con anima, saullēkts – adagio…” Vītauts Miškinis ir lietuviešu kora kultūras korifejs, kura aizrautība teju trīsdesmit gadus iededzina gan Lietuvas labākā zēnu kora Ažuoliukas (Ozoliņš) mazās sirdis, gan Viļņas vokālā ansambļa Museum musicum dalībnieku, Lietuvas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļas studentu un Lietuvas Koru asociācijas dalībnieku prātus. Ar saules enerģiju un daudzpusīgu talantu apveltītais diriģents un komponists (vairāk nekā 300 garīgās mūzikas opusu – mesas, motetes, litānijas u. c., ap 700 sacerējumu dažādu sastāvu koriem) ir aktīvs Lietuvas Dziesmu svētku kustības līdzradītājs – vairākkārt bijis Lietuvas Dziesmu svētku, Lietuvas Skolēnu dziesmu svētku, Pasaules lietuviešu dziesmu svētku virsdiriģents un mākslinieciskais vadītājs. Viņa vadītie kolektīvi iekarojuši starptautisku konkursu un festivālu arēnas, kā arī koncertzāles. “Lietuvas etnogrāfi jā mēdz defi nēt īpašu folkloras atzaru – ganiņu dziesmas. Populārākā no tām ir Saulīte, māmulīte, kas dziedama minora skaņkārtā. Tās melodiskā līnija ir ļoti askētiska – dziesmas diapazons nepārsniedz mazo tercu. Manuprāt, šī ir vissaulainākā dziesma pasaules mūzikas literatūrā. Fragmentu no šīs dziesmas lietoju arī savā kompozīcijā Neaizej, saulīt…, kas ir sirmās mātes lūgšana, gaidot vienīgo dēlu no 25 gadu ilgā dienesta. Līdzās kora balsīm skanēs arī piecas lietuviešu stabules – skuduči. Stabuļu skaņas ir akustisks elements, nevis pavadījums.”

NEIŠEIK, SAULALA DON’T GO, SUN “The sun is the beginning and the end of everything. There is a logical connection between the sun and love: those who have fallen in love always see the sun shining. This happens with me, too, of course. The sun and the seasons off er a wide range of emotions: the spring sun is the salt of the earth and the awakener of thoughts; the summer sun is heavenly sweetness and the body’s sense of touch; the autumn sun may be felt in the bitterness of fruit trees and the passion of the soul; and the winter sun may be detected in the sharpness of water and exuberant hope. The sun and music – sunrise is tranquillo, the afternoon sun is con anima, and sunset is adagio...” Vytautas Miskinis is the coryphée of Lithuanian choral culture. For almost thirty years now, his passion has roused the hearts and minds of singers in the leading Lithuanian boys’ choir, Ažuoliukas, and Vilnius’s vocal ensemble Museum musicum; conducting students at the Lithuanian Academy of Music; and members of the Lithuanian Choir Association. Miskinis is a conductor and composer blessed with the energy of the sun and a manifold musical talent. He has written more than three hundred pieces of spiritual music – masses, motets, litanies, and other works – and is the author of seven hundred opuses for choirs of various sizes. He has also served as the chief conductor and artistic director of the Lithuanian Song Festival, the Lithuanian Schoolchildren’s Song Festival, and the International Lithuanian Song Festival. Miskinis’s choirs have performed to great acclaim at international competitions and festivals, as well as at concert halls, all over the world. “In Lithuanian ethnography, ‘shepherd songs’ occupy a special branch of folklore. The most famous of these songs is “The Sun, My Mother,” which is sung in a minor key. The song’s melodic line is very ascetic: its range does not exceed a small third. In my opinion, this is the sunniest song in the world. I use of fragment of the song in my composition Don’t Leave Me, Sun, which is an elderly mother’s prayer for her only son to return after twenty-fi ve years of service in the army. Five Lithuanian panpipes, called skudučiai, will play alongside the voices of the choir. The sound of the panpipes will be an acoustic element, not an accompaniment.” Vytautas Miskinis

Vytautas Miskinis (1954) Vytautas Miskinis Vītauts Miškinis NEIŠEIK, SAULALA DON’T GO, SUN NEAIZEJ, SAULĪT

Kad jau sauluke už girios nused. When the sun sets behind the trees, Kad jau saulīte laižas aiz meža, saulala motula, jenerole. The sun, our mother, our general… Saulīte, māmiņa, ģenerāle... Mano kojeles prisivaikščiojo My feet are run into the ground, Manas kājiņas pārstaigājušās, Mano rankeles labai nuvargo, My fi ngers are worked to the bone, Manas rociņas pārstrādājušās, Mano peteliai prisikrutejo My shoulders are tired and drained, Mani pleciņi pārmocījušies, Mano akeles prisižiūrejo... My eyes have toiled and strained... Visas actiņas izskatījušās... Jenerole mano, dar pabūk, saulala, neišeik My sun, my general, please stay – don’t go! Saulīt manu, ģenerāl, pakavējies, neaizej!

Vai sauluže, kur tu riedi naktuže Oh sun, my mother, pacing through the night, Ai, saulīte, māmuliņa, staigādama naksniņā, Tu sūneli parvesk iš karužes. Bring home my beloved son from battle. Atved manu mīļu dēlu no kariņa mājiņā. Šaltu rasu tynai paklojo, He lies on cold blankets of dew, Salti rasas auti klāti, Gailiu miglu ty užsiklojo Wrapped in a white fog, Balta migla pāri segta, Gal menužis dabojo miega The moon guards his sleep, Mēnestiņš miegu sarga, Ir skaičiavo kap naktys bega. Counting the passing nights. Skaita naktis aiziedamas. Tu karuže pabaik, jenerole Stop the battle, general, Beidz kariņu, ģenerāli, Ir sūneli parveski namolio. Bring back my son! Atved dēlu mājiņā! vai, sauluže, pažadink naktuže... Wake up, sun, in the night, Mosties, saule, naksniņā, Man sūneli, pareik i bakūže. Come back, my son, to your home! Nāc, dēliņi, sētiņā!

Jenerole, jenerole, jenerole... General, general… Ģenerāli, ģenerāl... Saulala motula, užtekek, užtekek... Rise, my sun, my mother, rise… Austi, saule, māmulīt... GREZNA SAULE DEBESĪS Izcilākā latviešu populārās mūzikas autora un pianista Raimonda Paula – neaizmirstamu melodiju meistara un lieliskā mūziķa – radītās melodijas ir kļuvušas par folkloru, savukārt viņa ierakstītie mūzikas albumi – par klasiskām vērtībām, kas izturējušas laika pārbaudi. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs. Maestro bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar mūsdienīgiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, interesantu un demokrātisku mūziku. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas klavieru un kompozīcijas klasi. Vairāk nekā 300 populāru latviešu estrādes dziesmu autors. Mūzikas autors vairāk nekā 50 kinofi lmām un teātra izrādēm, trīs baleta izrāžu un sešu mūziklu autors, no kuriem sevišķu popularitāti gūst Māsa Kerija (1978) un Meža gulbji (1995). Sarakstījis arī ap 150 dziesmu bērniem, no kurām vairums veidotas kopā ar bērnu popgrupu Dzeguzīte. Atšķirībā no daudziem dziesmu autoriem bieži tieši Pauls ir savu kompozīciju interprets vai dziedātāju koncertmeistars, viņa klavierspēlei raksturīgs individuāls, īss, akcentēti aprauts piesitiens, tādējādi viņa stilu var nekļūdīgi atpazīt. Pēc spožās džeza pianista un komponista karjeras 60. gados Raimonds Pauls vēlāk par savu galveno izteiksmes formu izraudzījies dziesmu, vienlaikus spēdams savas skaņraža fantāzijas attīstīt arī plašos muzikāli skatuviskos darbos – mūziklos un dziesmuspēlēs. Savu darbu atskaņošanai viņš allaž izvēlas vistalantīgākos dziedātājus un mūziķus, tādējādi paceldams mākslas kvalitātes latiņu ļoti augstā profesionālajā līmenī. Raimonda Paula spožā intuīcija nepārtraukti pārsteidz ar jauniem, negaidītiem projektiem, un viņa radītais jau 50 gadus ir latviešu populārās mūzikas neatņemama sastāvdaļa, ne velti daudzas viņa dziesmas ir pat foklorizējušās. Paula dziesmas iecienījuši visu paaudžu klausītāji ne tikai Latvijā vien, jo arī bijušās Padomju Savienības iedzīvotāji, pārceļoties dzīvot citur, nav zaudējuši savu mīlestību pret Raimonda Paula lielisko mūziku, un maestro joprojām saņem uzaicinājumus koncertēt daudzās pasaules valstīs.

A RESPLENDENT SUN IN THE SKY The melodies created by the remarkable Latvian popular-music composer and pianist Raimonds Pauls – a master of melodies and a fantastic musician – have become part of our folklore, and his recordings are classics that have withstood the test of time. Pauls’s music has been performed in countless nations, in the most prestigious concert halls – all thanks to his unique talents as a melodist. Maestro Pauls’s rich, creative imagination has combined the tonalities and elements of Latvian folk songs, jazz, blues, rock and roll, French chanson, German Schlager, and folksy ballads with the latest fashionable trends, and has always been able to create current, interesting, and, at the same time, incredibly democratic music. Pauls, a graduate of the piano and composition course at the Latvian State Conservatory, has composed more than three hundred popular Latvian estrāde songs; he is the author of more than fi fty fi lm and theater scores, three ballets, and six musicals, including the popular Māsa Kerija (Sister Carrie) (1978) and Meža gulbji (Forest Swan) (1995). Pauls has also written one hundred and fi fty songs for children, the majority of which were composed together with the children’s pop group Dzeguzīte. Unlike many other composers, Pauls is often the premier performer of his own works, or the concertmaster at performances of his works; his piano playing has a very individual, sharp, and tersely accented touch, which allows listeners to unmistakably identify his style. After a stellar career as a jazz pianist and composer in the 1960s, Pauls chose popular songs as his main mode of expression, while simultaneously realizing his composer’s fantasies in wide-ranging musical stage pieces – musicals and song games. He has always selected the most talented singers and musicians to perform his works, thus raising the quality of his art to new levels. Pauls’s brilliant intuition never ceases to amaze us with new, unexpected projects; his creations have been an integral part of Latvian popular music for fi fty years, going so far as to achieve the status of folklore. His songs are loved by listeners of all ages, and not just in Latvia – emigrants from the former Soviet Union have brought their love of Pauls’s music with them to their new homes, and the Maestro is still invited to perform in countries all over the world. Raimonds Pauls

Raimonds Pauls (1936) Raimonds Pauls GREZNA SAULE DEBESĪS A RESPLENDENT SUN IN THE SKY Inese Zandere Inese Zandere

Zib Daugava viz Daugava Zib Daugava viz Daugava Saule auda dvēselīti The sun knits a soul Izauž dzīvu dvēselīti The sun knits a living soul Izkar niedres galiņā And hangs it from a reed

Lai baloja dvēselīte Let the soul bleach in the sun – Būs Dievam balta drāna God will have a white cloth Plaša Dieva pasaulīte God’s world is vast Daudz actiņu raudātāju. Many eyes for shedding tears

Izpeld tumša līdaciņa A dark pike swims to shore Loka niedri Daugavā The reeds bend in the Daugava Līdzi loka dvēselīte The soul bends with them Pie akmeņa klanīdama Bowing before the rock

Deg Daugava dun Daugava Deg Daugava dun Daugava Dvēselīte noslīkusi The soul has drowned. Saule pati līdzi grima The sun has drowned along with it Dvēselīti žēlojot In mourning for the soul

Grezna saule debesīs A resplendent sun in the sky Manis dēļ rotājās Adorning it for me Pilni pirksti gredzentiņu Fingers full of rings Pilnas acis asariņu Eyes full of tears DIENAS IESPAIDI “Tjerī Pekū dzīvot nozīmē ceļot un ceļot nozīmē rakstīt, it kā komponēšana vienlaikus būtu arī mešanās citā pasaulē, pilnīga pieķeršanās citām vietām un vispirms – atkāpšanās, brīvprātīga marginalizēšanās pret savu apkārtējo kultūrvidi,” raksta komponista daiļrades apskatnieks Pjērs Armengo (Pierre Armengaud). Parīzes konservatorijas Kompozīcijas klases absolvents Tjerī Pekū ir vairāku prestižu kompozīcijas konkursu uzvarētājs – UNESCO kompozīcijas konkursa, Džordžes Enesku, Mākslu akadēmijas Pjēra Kardēna balvu ieguvējs u. c. Viņa kompozīcijas skan Francijas radio festivālā Présences, Gaudeamus mūzikas nedēļā Amsterdamā, Maskavas rudenī, Toronto jaunās mūzikas koncertos, Foro jaunās mūzikas festivālā Meksikā, Tamperes kora festivālā u. c. Komponista iedvesmas avots ir ceļojumi – gūtie iespaidi viņa daiļradē kļūst par savdabīgu un individuālu mūzikas pasauli. Un tajā var sastapt gandrīz visu – laikmetīgās akadēmiskās mūzikas svaigākās vēsmas ar iedziļināšanos skaņas būtībā līdz pat ceturtdaļtoņiem, eksperimentiem ar tempu un tembra krāsainību, orientālās un viduslaiku mūzikas iezīmes, afrokubiešu rituālus, tropu Meksikas iezemiešu folkloru un Krievijas pareizticīgo liturģijas mūziku. Komponista ceļojumi un pasaules redzējums viņa daiļradē tiek austs kā raibs deķis – krāsains, košs, krāsu un noskaņu nianšu pilns un dzīvi apliecinošs. Pats autors atzīst, ka “rakstīšanas darbība man ir kā reliģisks notikums”. “Jaunais komponists Pekū atturīgi, taču jūtīgi smeļas citu kultūru enerģijā spēku radīt jaunu patiesību. Rītdienas muzikologi analizēs viņa diskursa sinkrētismu un veidu, kā viņš rietumniecisku izteiksmi integrē citu modeļu poētiskajā vidē,” uzskata Pjērs Armengo.

LES EFFETS DU JOUR TRACES OF THE DAY “For Thierry Pécou, to live is to travel, and to travel is to write, as if to compose were at once to plunge into another universe, to take aff ective possession of the space, and, above all, to stand back and choose to live in the margins of one’s everyday cultural milieu,” writes Jean-Pierre Armengaud. Thierry Pécou, a graduate of the composition department at the Conservatoire de Paris, has won awards in several prestigious composition competitions, including the UNESCO International Tribune of Composers and the George Enescu International Competition; he is also a recipient of the Pierre Cardin Prize, conferred by the Academy of Fine Arts. Pécou’s compositions have been performed at Radio France’s Présences Festival; the Gaudeamus Music Week, in Amsterdam; the Moscow Fall; New Music Concerts, in Toronto; the Foro New Music Festival, in Mexico; the Tampere Choir Festival, in Finland; and elsewhere. The composer’s greatest source of inspiration is his travels. His impressions are transformed into a unique and individual musical world, where the listener can fi nd almost everything – from the freshest trends in contemporary academic music, with deep meditations on the essence of sound, to quartertones, experiments with tempo and timbre, aspects of oriental and medieval music, Afro-Cuban rituals, native Mexican folklore, and Russian Byzantine liturgical music. In his compositions, Pécou’s travels and worldview are woven together into a colorful and bright quilt – one that is full of nuanced moods and affi rms the majesty of life. Pécou has said that for him, “the act of composition is like a religious experience.” “With reserve and sensitivity, Pécou taps into the energy of other cultures, where he fi nds the power to create a new musical truth,” Armengaud continues. “The musicologists of tomorrow will analyze the syncretism of his discourse and the way in which he integrates a Western mode of expression into the poetic milieu of other models.” Thierry Pécou

Thierry Pécou (1965) Thiery Pecou Tjerī Pekū LES EFFETS DU JOUR TRACES OF THE DAY DIENAS IESPAIDI Dictons solaires (folklore français) Beliefs and Proverbs about the Sun (French folklore) Ticējumi un parunas par sauli (franču folklora)

À la Saint-Isidore, If the sun is shining Svētā Izidora dienā Si le soleil dore, On the Day of St. Isidore, Saulīte ja sildīs, Le blé sera haut et chenu, Wheat will fi ll your granary, Kvieši tavu klēti pildīs, Mais le pommier sera nu. But no apples anymore! Taču ābola – neviena! Rien de nouveau sous le soleil There’s nothing new under the sun. Nav nekā jauna zem saules. Le soleil de Chandeleur Sun on Candlemas spells Sveču dienā saule nes Annonce hiver et malheur. Cold and misfortune. Aukstumu un nelaimes. En février, si au soleil ton chat tend sa peau, If your cat sunbathes outdoors in February, Ja tavs kaķis februārī ārā sauļosies, En mars, il l’exposera au fourneau. He’ll be warming by the stove come March. Martā tik pie krāsns varēs sildīties. Quand à Noël tu prends le soleil, Sun on Christmas means Ja Ziemassvētkos saule būs, À Pâques tu te rôtiras l’orteil. Your toes will be scorching come Easter. Tad Lieldienās pat basam karsti kļūs. Ni pluie, ni vent, ni soleil, Young ladies are so very pained Jaunkundzītēm kaitēt var Est temps de demoiselle. By the wind, the sun, and rain! Lietus, vējš un saule ar’! Soleil qui rit à la Sainte-Eulalie, If the sun smiles on St. Eulalie, Ja Eulālijas dienā saule uzsmaidīs, Promet du cidre à la folie. Your cup with cider o’erfl owing will be. Sidrs tavā kausā lītin līs. Soleil d’hiver, amour de paillarde, The winter sun is like a glutton’s pleasure: Ziemas saule ir kā izvirtuļa prieks – Tard vient et peu tarde. comes late and won’t stay for good measure. Vēlu nāk un ilgi nepaliek. Carnaval au soleil, Sun on Ash Wednesday means fi re on Easter. Pelnu dienā – saule, Lieldienās – uguns. Pâques au feu. There’s no Saturday without sun, Bez saules nav sestdienas, Pas de samedi sans soleil No woman without good counsel. Bez padoma – sievietes. Ni de femme sans conseil The sun shines for everyone. Saule spīd itin visiem. Le soleil luit pour tout le monde A red sun means there will be rain. Ja sarkana saule, būs lietains laiks, Soleil rouge promet de l’eau, A white sun means blue skies again. ja balta saule, tad laiks būs skaists. Et le soleil blanc fait le temps beau. Better to be old, without good counsel, Labāk bez prāta vecumā, Plutôt vielle sans conseil Than spend a Sunday without the sun. Nekā bez saules sestdienā. Que samedi sans soleil If the wax glistens on Candlemas Ja Sveču dienā saulē zaigo vasks, Lorsqu’à la Chandeleur le soleil luit The summer won’t bring much hay. Tad siena vasarā būs gauži maz. sur la cire, La récolte en foin est des plus pires. Paul de Brancion Pols de Bransjons Night erases the traces of the day Nakts izdzēš dienas pēdas Paul de Brancion And the sun smacks the discarded fl esh un saule sit ēnu pasaules La nuit eff ace les eff ets du jour Of the world of shadows. pamestās miesas et le soleil frappe les corps déshérités Everything has burned, Viss ir izdedzis du monde des ombres Everything has burned in the Southern lands. Viss ir izdedzis Dienvidu zemēs Tout est brûlé There is no more water Ūdens vairs nav Tout est brûlé dans les terres du Sud And the wind plays its concert. un vējš savu koncertu spēlē Il n’y a plus d’eau And the sun, un saule et le vent rajoute son concert The sun is a smack in the face… Saule ir trieciens tieši sejā... et le soleil The water level rises Ūdeņu līmenis ceļas Soleil, coup frappé en pleine face And the sea spreads all around. Visapkārt izplešas jūra le niveau des eaux s’élève The universe is the beach Visums ir mainīga la mer bats les abords Of a changing shore. krasta liedags l’univers est une plage Another world is forming. Veidojas cita pasaule. à la grève changeante Un autre monde s’organise. AK, SAULESPUĶE! Svens Dāvids Sandstrems ir zviedru mūsdienu mūzikas vadošais spēks – vīrs, kurš turpina pārsteigt, it sevišķi tos, kuri nebija gaidījuši tik krasu stilistikas pavērsienu viņa jaunradē no avangarda, seriālisma un sarežģītības, kad jo īpaši kamermūzikā valdīja slīpēta intelektuāla groteska. 1980. gadā Sandstrems negaidīti pievērsās neoromantismam, ietekmējoties no spilgtiem Kšištofa Penderecka un Georga Rohberga paraugiem. Viņš mainīja estētiskos un mākslinieciskos akcentus, radot darbus bez akadēmiska, nākotnē vērsta spožuma. Seriālisma, atonālisma un citu mūsdienu akadēmisko kompozīcijas tehniku virtuozs pievērsās tam, ko „vēlas dzirdēt ikviens, taču nevis glaimojot un pielabinot auditoriju, bet gan metot tai izaicinājumu”. Pēc Augstās mesas pirmatskaņojuma 1994. gadā zviedru kritiķi agresīvi pārmeta komponistam pakļaušanos publikas spiedienam, nievājoši apzīmējot to ar vārdu „nemoderns”. Zviedru komponists, kurš radījis vairākas operas, kora mūziku un simfoniskos opusus, patlaban pasniedz kompozīciju Stokholmas Karaliskajā mūzikas koledžā un Indiānas universitātes Blūmingtonas mūzikas skolā. Viņš atzīst, ka, studējot kompozīciju, ietekmējies no Ingvara Lidholma, Ģērģa Ligeti un Pēra Nergorda. Ieguvis vairākus ievērojamus apbalvojumus (to vidū ir Krista Džonsona balva, Ziemeļvalstu Padomes balva, Bukstehūdes balva u. c) un uzvarējis starptautiskos konkursos. Viņa darbus Skandināvijā un citur Eiropā spēlē Amsterdamas Concertgebouw orķestris, sitaminstrumentu ansamblis Kroumata u. c. Publicēto un atskaņoto skaņdarbu katalogā atrodami ap simt opusiem visdažādākajos žanros. Ievērojamākie lielformas darbi ir Rekviēms, Augstā mesa, oratorija Mozus – veltījums Oslo katedrāles 300. gadadienai, operas Pilsēta, Ciestsirdīgā komēdija u. c. „Manuprāt, mūsdienu mūzika nevar būt nemoderna jau pēc būtības – mēs esam šālaika cilvēki un rakstām šālaika mūziku, lai kāda arī tā būtu.”

AH, SUNFLOWER! Sven-David Sandström is the leading force in Swedish contemporary music – a man who never ceases to amaze listeners, especially those who didn’t except his sharp stylistic turn from fashionable avant-garde and serialism in the direction of complexity and anti-modernism, at a time when music, particularly chamber music, was ruled by a polished intellectual grotesque. In 1980, Sandström made a swift turn toward neoromanticism, unabashed by the brilliant works of Kryzsztof Penderecki and George Rochberg. He changed his aesthetic, artistic, and moral accents, creating works without “academic polish, attuned to the future.” Sandström, a master of serialism, atonalism, and other modern academic composition techniques, is attuned to what “everyone wants to hear, without fl attering or cajoling audiences but by challenging them.” After the première of High Mass, in 1994, Swedish critics aggressively accused the composer of pandering to the public, an act that they described with the disparaging word “unmodern.” Sandström, who is known for his operas, choral music, and symphonic works, also teaches composition at the Royal College of Music, in Stockholm, and Indiana University Bloomington’s School of Music. During his own years as a composition student, he was infl uenced by Ingvar Lidholm, György Ligeti, and Per Nørgård. Sandström has won several international competitions and is the recipient of numerous awards and prizes, including the Christ Johnson Prize, the Nordic Council Award, and the Buxtehude Award. His works have been performed throughout Europe and Scandinavia, by Amsterdam’s Concertgebouw Orchestra and the Kroumata Percussion Ensemble, among others, and his catalogue of published and performed compositions includes more than one hundred works, of various genres. His most renowned large-format works include Requiem; High Mass; the oratorio Moses, composed for the three hundredth anniversary of the Oslo Cathedral; and the operas The City and Jeppe: The Cruel Comedy. “I understood that contemporary music cannot, by defi nition, be “unmodern”: we are people of this era, and write music of this era, no matter what it is.” Sven-David Sandström

Sven-David Sandström (1942) Svens Dāvids Sandstrems AH, SUNFLOWER! AK, SAULESPUĶE! William Blake Viljams Bleiks

Ah! sunfl ower, weary of time, Ak, saulespuķe! gurusī no laika, Who countest the steps of the sun, Tu katru saules soli līdzi skaiti: Seeking after that sweet golden clime Ilgojot pēc dienas mūžam maigās, Where the traveller’s journey is done; Kur beigušās būs ceļotāja gaitas;

Where the youth pined away with desire, Kur jaunība, kas iznīkusi kvēlē, And the pale virgin shrouded in snow, Un bālā jaunava sniega plīvurā Arise from their graves and aspire; No saviem kapiem ceļas un kur vēlas, Where my sunfl ower wishes to go. Kur mana saulespuķe tiecas aizstaigāt. BRĪNUMU RADOT SAULEI “Mūsu 17 biljonu gadu vecais universs ir milzu ērģeles, Jehovas izgudrotas. Galaktikas, zvaigznes, komētas un citi zvaigznāji skan kā gigantisko ērģeļu stabules. Tas ir manas dzīves un darbības kredo, bet misija – mācīties Visuma mūzikas instrumenta harmoniju un ļaut cilvēkiem saklausīt to. Tāpēc neuzskatu sevi par komponistu, bet gan par Mūzikas pierakstītāju.” Igauņu komponists, šamanis un zvaigžņu zinātājs Urmass Sisasks dzīvo no valsts galvaspilsētas attālajā apdzīvotajā vietā Janedā, vietējiem iedzīvotājiem zināms kā dīvains mūziķis, kura rīcībā ir paša veidotā pasaulē vienīgā muzikālā observatorija. Jebkuru žurnālistu un mūzikas profesionāli viņš pārsteigs ar apgalvojumu, ka spēj pierakstīt Visuma skaņas, melodijas un harmonijas. Spēja izjust un izprast Visuma muzikalitāti un tās pierakstīšanas metodi komponists saņēmis kā negaidītu vēsti – 1987. gada ziemu viņš raksturo kā vienu no savas dzīves laimes mirkļiem. Mērodams kājām tālu ceļu līdz Janedai un vērodams spožo mēnesnīcu un zvaigznes, viņš pēkšņi atskārtis, ka visi debesu ķermeņi kustoties rada noteikta augstuma skaņas. Aizrautīgā astronoma amatiera zināšanas noderēja, meklējot šo kustību skaniskās formulas. Tapa arī Visuma klaviatūra: melnbaltu taustiņu un krāsainu svītru rinda, ar kuru U. Sisasks atrod precīzu planētas un galaktiku pārvietošanās formulas. Katrai mūsu galaktikas planētai ir precīzs skaņu augstums, kas veido deviņu skaņu skaņkārtu. Tallinas konservatorijas kompozīcijas klases absolventa, komponista, mūzikas pedagoga un kordiriģenta Urmasa Sisaska skaņdarbu sarakstā iekļaujas dažādi žanri, kaut gan popularitāti igauņu skaņradis iekarojis ar kora mūziku. Komponista unikālās koncepcijas pamatā ir astronomija, skaņdarbu uzbūves kodols – planētu kustības matemātiski apraksti (klaviersonātes Andromeda, Piena Ceļš, Zodiaks, simfonija Kastors u. c). Vairākos skaņdarbos jaušamas skaidras igauņu rūnu dziesmu un šamaņu ritmu ietekmes, pārējie opusi rakstīti Eiropas garīgās mūzikas tradīcijās.

IMET LOOMAS PÄIKESELE CREATING A MIRACLE FOR THE SUN “Our seventeen-billion-year-old universe is a giant organ, invented by Jehova. The galaxies, stars, planets, comets, and others constellations are like enormous organ pipes. That is the credo of my life and work. My mission is to learn the harmony of this great musical instrument of the universe, and to let it be heard by the people. That’s why I do not consider myself a composer but, rather, a recorder of music.” The Estonian composer, shaman, and amateur astronomer Urmas Sisask lives in the small town of Jäneda, Estonia, far from the capital of his country, and is known by the locals as the strange musician who built his own “musical observatory,” the only one of its kind. He surprises every journalist and fellow musician by asserting that he is able to record the sounds, melodies, and harmonies of the universe. Sisask inherited the ability to feel and comprehend the musicality of the universe, and the method for recording this musicality, quite unexpectedly, in the winter of 1987 – an event he describes as one of the happiest moments of his life. While walking from his home to Jäneda one night, enjoying the moonlight and bright stars, Sisask suddenly realized that, while moving, the heavenly bodies created sounds of a specifi c pitch. His knowledge of astronomy helped him to fi nd the sonic formulas for these movements. He also created a “keyboard of the universe,” a row of black-and-white keys and colored lines, which allows him to uncovers the precise formulas for planetary and galactic movement. Each of the planets in our galaxy has its own specifi c pitch; together, they form a scale of nine sounds. The list of composition by Sisask – a composer, choral conductor, music teacher, and graduate of the composition course at the Tallinn Conservatory – reaches into various genres, but he has achieved popularity with his choral music. Astronomy forms the basis for his unique musical concept, and mathematical descriptions of planetary movement are at the core of many of his compositions, including the piano sonatas Andromeda, Milky Way, and Zodiac, and the symphony Castor. In some of his compositions, listeners will hear the infl uence of Estonian Ruhnu songs and shaman rhythms; his other works were written in the European sacred music tradition. Urmas Sisask

Urmas Sisask (1960) Urmas Sisask Urmass Sisasks IMET LOOMAS PÄIKESELE CREATING A MIRACLE FOR THE SUN BRĪNUMU RADOT SAULEI Taivo Tuberik Taivo Tuberik Taivo Tuberiks

Homme on lähedal teisel pool ööd. Morning, near the other side of night. Rīts tuvu nakts otrajai pusei, Sealpool kujutluse akvarelset seina. Walls covered with fantasy watercolors, Fantāziju akvareļiem klātās sienas viņā Seal kus silmad avad on the other side – pusē – Lahti end unevöö... where you open your eyes, Tur, kur tu atver acis, Hommiku sära sind, and dreams open up... Atveras sapnis... Ärkajat, kiidab; The dawn praises you, Rīta blāzma tevi, hommiku sära sind as you awaken; Mostošos slavē; Päike mind kiidab, päke mind tänab... the dawn praises you, rīta blāzma tevi, Päikese kiirtes end varjudes leian, the sun praises me, the sun thanks me… Saule mani slavē, saule man pateicas... Päikese väikese endasse peidan. In the sunlight, I fi nd myself in shadows, Saules staros sevi ēnās atrodu, Ja ma imet loon. I keep a tiny sun within me. Sauli mazo sevī glabāju. And I create a miracle. Un es radu brīnumu. NO SAULES DZIMIS “Ārkārtīgi oriģināla un neparasta mūzika,“ tā par Londonā uzaugušās bulgārietes Dobrinkas Tabakovas stilu reiz izteicies komponists Džons Adamss. Termina “avangards“ nozīme mūsdienu mūzikas kontekstā mainās, un to apliecina arī Dobrinkas jaunrade. Viņas kredo: jaunākās tendences dažbrīd parādās tur, kur to negaidām. Mūzikas apskatnieks Tobiass Fišers atzīst, ka viņas darbos temperamentīgi tuvinās līdz mielēm zināmā un pārsteidzoši nezināmā, ne reizi neiezīmētā robežas Savukārt respektablā BBC Music Magazine vērtējumā jaunās komponistes mūzika ir oriģināla un uzreiz valdzinoša! “Iekšējas, aizraujošas un dabiskas enerģijas pārpilna,” sacīts izdevumā Culture viņas dzimtajā Sofi jā. Dobrinka Tabakova ir viena no spilgtākajām personībām šodienas mūzikā. Viņas darbi skan ne tikai Londonas, bet arī Ņujorkas ievērojamākajās koncertzālēs, dažādos festivālos Lielbritānijā, Francijā, Austrijā. Tos vēlas spēlēt pasaules slavenības: vijolnieki Gidons Krēmers un talantīgā nīderlandiešu vijoļdīva Janīna Jansena, vijolnieks un altists Džulians Rahlins, obojists un diriģents Niks Daniels. Gildhola Mūzikas un drāmas skolas un Karaliskās koledžas absolvente kompozīciju apguvusi pie Saimona Beinbridža, Diānas Barelas, Roberta Kīlija, kā arī Džona Adamsa, Lūisa Andrīsena, Janna Ksenaka, Mareka Kopelenta u. c. izcilām personībām mūsdienu mūzikas arēnā. Spilgtāko uzvaru vidū jānosauc saņemtā medaļa 4. starptautiskajā mūzikas konkursā Vīnē, Ļutoslavska starptautiskajā konkursā u. c. Tabakovas darbos – visdažādākajos žanros no klavierminiatūrām līdz orķestra opusiem un pat operai – ienāk sīkas, it kā nebūtiskas, tomēr zīmīgas, ļoti cilvēciskas nianses, tēli un sajūtas no ikdienas dzīves. “Ceru, ka mana mūzika saviļņo un varbūt atslēdz kādu stūrīti zemapziņā. Mani intriģē tas, ko cilvēki domā, klausoties mūziku. No Saules dzimis ir pazīstamākās mūsdienu bulgāru dzejnieces Blagas Dimitrovas dzejolis. Tas liek domāt, kāda ir mūsu katra vieta Visumā. Kulminācijā teikts: ja Zeme ir dzimusi no Saules, arī es esmu dzimis no Saules! Teksts uzbur iztēlē gaismas starojošo kvēli, ko mēģināju tvert arī mūzikā – rakstīju it kā gaismas starojumu tumšā kosmosa telpā.”

ОТ СЛЪНЦЕ РОДЕНА BORN OF THE SUN “…extremely original and rare music…” is what composer John Adams had to say about the music of composer Dobrinka Tabakova, who was born in Bulgaria in 1980 and raised in London, where she currently resides. Music critic Tobias Fischer has written, “The term ‘avantgarde’ is changing and Dobrinka is one of those lending it a new meaning. Her credo… consists of a simple basic idea: That something new can always be found, even in the most familiar places. Her music, therefore, sets out to explore this zone of familiarity and the unknown, never drawing any borders….” The BBC Music Magazine has called the Bulgarian-born composer’s works “startlingly original – immediately appealing.” Dobrinka Tabakova is of the most important voices in music today. Her compositions have been performed at renowned concert halls in London and New York, as well as at various festivals in Great Britain, France, and Austria, and her works have been commissioned by the world’s leading musicians, including violinist Gidon Kremer, talented Dutch violin diva Janine Jansen, the violinist and violist Julian Rachlin, and the oboist and conductor Nick Daniel. Tabakova graduated from the Royal Academy of Music Junior Department and the Guildhall School of Music and Drama; her composition teachers have included Simon Bainbridge, Diana Burrell, and Robert Keeley, and she has taken masterclasses with John Adams, Louis Andriessen, Iannis Xenakis, Marek Kopelent, and other cult fi gures of contemporary music. Among her numerous awards and prizes are the Jean-Frederic Perrenoud Prize and Medal, which she won at the 4th Vienna International Music Competition in 1995, and the GSMD Lutoslowski Composition Prize, which she received in 1999. Working in various diff erent genres, from piano miniatures to orchestral opuses and even operatic works, Tabakova allows tiny, seemingly inessential, but very signifi cant and humane nuances, images, and feelings from everyday life to seep into her music. “I hope that my music makes an impact, and perhaps even unlocks a corner in the subconscious. I’ve always been intrigued by what people think about when listening to music. Of the Sun Born is a poem by the renowned contemporary Bulgarian poet Blaga Dimitrova. The poem is incredibly beautiful. It makes each of us think about his or her place in the Universe. In the culmination, it says that if the earth was born of the sun, then I was born of the sun, too! The text makes you imagine a glowing light, which I tried to capture in my music. In the score, I tried to write the glow of light in the darkness of space.” Dobrinka Tabakova

Dobrinka Tabakova (1980) Dobrinka Tabakova Dobrinka Tabakova ОТ СЛЪНЦЕ РОДЕНА BORN OF THE SUN NO SAULES DZIMIS Blaga Dimitrova Blaga Dimitrova Blaga Dimitrova

Щом вдигна глава, и внезапно заставам I raise my head and suddenly feel Kad paceļu galvu, es pēkšņi jūtos Със звездната нощ очи в очи. Eye to eye with the starry heavens. Kā aci pret aci ar zvaigžņoto nakti, И поздрава тих на всемира долавям The universe sends me a quiet greeting – Un visums man klusu sveicienu sūta – То сякаш светлинният трепет звучи. The fi rmament glitters and trembles. Debesjums mirguļo trīsošā taktī.

И, капка от тая безкрайна вселена, I’m but a drop in this universe, Es pilieniņš vien šajā visumā, Пречупвам аз нейния поглед и глас. But my voice carries its echo. Bet mana balss tā atbalsi nes. От слънцето щом е земята родена, If the earth was born of the sun, Ja zeme no saules ir dzimusi, От слънцето значи родена съм аз. I was born of the sun as well. No saules tad arī es. MŪŽĪGĀ SAULE “Mani nesaista viela, substance, matērija, bet gan – pati mūzikas būtība, kodols, sirds,” kādā intervijā reiz teica mūsdienu britu skaņu mākslas pīlārs, bruņinieka kārtā ieceltais komponists Džons Taveners. Viņa daiļrade britu laikmetīgās mūzikas arēnā ir spilgtākais pieteikums un vienlaikus arī jaunākajām tendencēm neatbilstošs fakts: Dž. Tavenera domas un izteiksmes veids ir veltīti reliģiozai tematikai un cieši saistīts ar pareizticības fi losofi ju un reliģiskā dziedājuma stilistiku. Trīsdesmit trīs gadu vecumā pār komponistu nāk apgaisme – nejaušs pareizticīgā tempļa apmeklējums radījis vēlmi pieņemt pareizticību. “Pārsteidzošākais šajā notikumā bija tas, ka tajā nav nekā racionāla, izdomāta, rūpīgi sagatavota. Taču ir cilvēki, iespējams, Dieva izredzēti, – nevēlos sevi pie tādiem pieskaitīt –, kuru rīcībā nav nekā nejauša. Iespējams, fakts, ka pieņēmu pareizticību, ir ļoti būtisks, jo kļuva par pagrieziena punktu manā muzikālajā domāšanā. Ar savu mūziku pieskaros angļu sirdīm tā, kā viņi to negaida, jo nekad iepriekš nav saskārušies ar līdzīgu enerģētiku.” Dž. Tavenera skaņdarbu lokā iekļaujas opusi simfoniskajam orķestrim, instrumentālā un vokālā kamermūzika, pat opera un balets, bet galvenais smaguma punkts ir mūzika dažādiem kora sastāviem a capella. Lielu uzmanību Dž. Tavenera darbi guva 1994. gadā, kad jubilāru par gada komponistu pieteica BBC festivāls. 2003. gadā komponists saņēma Grammy balvu kā labākā mūsdienu opusa radītājs. Interese par šveiciešu fi losofa – universālista, metafi ziķa Fritjhofa Šona darbību piešķīra jaunas nianses Dž. Tavenera kompozīcijām. Šā fi losofa idejas par reliģiju vienotību izpaudās dažādu tautu un reliģiju tekstu, muzikālo iezīmju ieplūšanā komponista darbos no 2001. gada. Piemēram, skaņdarbos Tempļa plīvurs, Sēru dziesma Jeruzalemei izmantoti kristietības un islāma teksti, savukārt darbā Himna rīta blāzmai saplūst hindu, sūfi ju, kristiešu un jūdaistu garīgie teksti ar Amerikas indiāņu mūziku. “Es salīdzinātu savu kompozīcijas metodi ar ikonas zīmētāja metodi – kad rakstu mūziku, acu priekšā vienmēr ir Glābēja ikona. Mūzika rodas brīdī, kad jūtu, ka caur mani kaut kas iziet. Grūti pateikt, kas tas ir un no kurienes tas nāk…”

THE ETERNAL SUN “I’m not interested in substance, material, or matter but, rather, in the essence, the core, and the heart of music,” the composer Sir John Tavener, a pillar of contemporary British music, once said in an interview. His stellar works are at the forefront of British contemporary music; but at the same time, they don’t conform to the newest musical trends. Tavener’s thoughts and mode of expression are devoted to religious themes, and are tightly linked to Orthodox philosophy and the stylistics of religious plainsong. Tavener saw the light when he was thirty-three years old: a chance visit to an Orthodox temple brought about the inexorable desire to convert to Orthodoxy. “The most surprising thing about the event was that nothing about it was rational, devised, or meticulously planned. But there are people, possibly God’s chosen ones – though I don’t want to include myself among them – for whom nothing is accidental. It’s possible that the fact of my conversion to Orthodoxy is very signifi cant because it was a turning point in my musical thinking. My music touches the hearts of the English in a way they don’t expect, because they have never encountered such energy before.” Tavener’s sphere of works includes symphonic opuses, instrumental and vocal chamber music, and even operas and ballets, but his main “center of gravity” is a cappella choral music. A great deal of attention was paid to Tavener’s works in 1994, when the BBC organized a festival in honor of the composer’s fi ftieth birthday. In 2003, the composer received a Grammy Award for Best Classical Contemporary Composition. Tavener’s interest in the Swiss philosopher, universalist, and metaphysician Frithjof Schuon has added fresh nuances to the composer’s works. In Tavener’s music, Schuon’s ideas about the unity of religions have been made manifest in the inclusion, beginning in 2001, of texts and musical features from various nations and religions – for instance, Christian and Islamic texts are featured in his works The Veil of the Temple and Lament for Jerusalem, and Hindu, Sufi , Christian, and Jewish sacred texts are combined with American Indian music in the composition Hymn of Dawn. “I compare my composition method to the method used by someone who draws icons: when I write music, I always have an icon of our Savior in front of me. Music is created at the moment when I feel something move through me. It’s hard to say what it is, or where it comes from….” John Tavener

John Tavener (1944) Džons Taveners THE ETERNAL SUN MŪŽĪGĀ SAULE Frithjof Schuon Fritjofs Šons English translation by Catherine Schuon

In the sky shines the sun which God conceived Saule debesīs spīd... Dievs to radīja As the image of another Sun, whose light Kā citas Saules tēlu – tās, kuras gaismu No earthly eye can reach – Earth cannot see Divine Mystery. Mirstīgai acij neaizsniegt, – Zeme nespēj Ieraudzīt Dievišķo Mistēriju. The sun’s splendour , standing proudly in the sky, Is not eternal – see how it sets. Saule spoža un lepna debesis rotā, Bet mūžīga nav – paskat, kā riet. PIEDZIMŠANA Pasaules pilsonis un Latvijas patriots. Sakāpinātas intonācijas meistars, kurš dara to patiesi un no sirds. Personība, kam nerimstoši rūp dzīve un procesi sabiedrībā. Cilvēks, kurš, šķiet, saklausa dabu kā pilnvērtīgu partitūru un sajūt sevi kā šī skaņu kopuma instrumentu. Viņš ir universs, un universs ir viņā. Pēteris Vasks ir viens no pasaulē visvairāk atzītajiem latviešu komponistiem. Viņa ceļš uz Rietumiem sākās pēc līguma noslēgšanas ar vācu izdevniecību Schott Musik International par Pirmo simfoniju Balsis, kuru 1991. gadā komponistam pasūtīja Ostrobotnijas kamerorķestris, kā arī ar pirmo kompaktdisku iznākšanu Eiropā un Ziemeļamerikā. Gandrīz visi P. Vaska 90. gadu opusi pirmatskaņoti ārzemēs. Skaņradis piedalījies daudzos starptautiskos mūzikas festivālos, vairākos no tiem bijis t. s. composer in residence, sniedzis meistarklases. Kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām P. Vasks saņem kompozīciju pasūtījumus un sadarbojas ar dažādu pasaules valstu pazīstamiem mūziķiem (piemēram, Ostrobotnijas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu, vijolnieku Gidonu Krēmeru un orķestri Kremerata Baltica, čellistu Dāvidu Geringu, Kronos kvartetu, The Hilliard Ensemble, Latvijas Radio kori). Viņš aktīvi piedalās arī dažādos starptautiskos mūzikas projektos (Stokholmas Jaunās mūzikas festivālā, mūzikas festivālā Lokenhauzā Austrijā u. c.). Vairākus P. Vaska skaņdarbus izmantojuši dažādu valstu horeogrāfi oriģinālbaletu iestudējumos. Par spilgtu radošo darbību komponists ir saņēmis balvas un pagodinājumus gan Latvijā, gan ārzemēs. 1994. gadā komponistu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, savukārt 2001. gadā – par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā P. Vaskam piešķīra Vīnes Universitātes Herdera balvu un Baltijas Asamblejas balvu. 1993., 1997. un 2000. gadā komponists kļuva par Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu. P. Vasks runā par globālām un pārlaicīgām tēmām: dzīvība un nāve, naids un piedošana, harmonija, klusums un disonējošs haoss ir tēmas, kas pārstāvētas ikvienā izvērstas formas sacerējumā. Komponistu vada vēlme apliecināt harmoniskas pasaules izjūtas nepieciešamību, atjaunot akadēmiskās mūzikas valodas vērtības un piešķirt tām nebijušu skanējumu.

BIRTH Pēteris Vasks is a Latvian patriot and a man of the world. He is both a master of heightened tones – though he always composes truthfully and from the heart – and an individual whose care for the life of society is interminable. Vasks seems to hear nature as a full-fl edged musical score, and sees himself an instrument of this totality of sound. He is the universe, and the universe is in him. Pēteris Vasks is one of the most world-renowned Latvian composers. Vasks’s path to the West began after his contract with the German recording company Schott Musik International; his First Symphony, Balsis (“Voices”), which was commissioned in 1991 by the Ostrobothnian Chamber Orchestra; and the release of the fi rst CDs of his work, in Europe and North America. Almost all of Vasks’s works from the 1990s premièred outside of Latvia. Vasks has participated in many international music festivals, where he has both served as a composer-in-residence and given masterclasses. Vasks was fi rst commissioned to write pieces in the late 1980s, and has since collaborated with well-known musicians from all over the world, such as the Ostrobothnian Chamber Orchestra and conductor Juha Kangas; violinist Gidon Kremer and Kremerata Baltica; cellist David Geringas; The Kronos Quartet; The Hilliard Ensemble; and the Latvijas Radio Choir. He has participated in various international music projects, including the Stockholm New Music Festival and the Lockenhaus Music Festival. Choreographers from various countries have used his works for original ballet productions. Vasks has received numerous awards both in Latvia and abroad. In 1994, he became an honorary member of the Latvian Academy of Sciences; in 1996, he won the Herder Prize, conferred by the University of Vienna for important contributions to cultural development, and the Baltic Assembly Award; and in 2001, he was named an honorary member of the Swedish Royal Academy of Music. Vasks received the Annual Latvian Music Award in 1993, 1997, and 2000. Vasks is interested in global and timeless themes: life and death; hate and forgiveness; harmony, silence, and dissonant chaos – all of which are represented in each of the composer’s large-form compositions. The composer is motivated by a desire to confi rm the necessity of a harmonic worldview, to renew the values of the classical musical lexicon, and to give these values a new sound. Pēteris Vasks

Pēteris Vasks (1946) Pēteris Vasks PIEDZIMŠANA BIRTH Inese Zandere Inese Zandere

Saulīt manu augstu radu The sun is a great kin of mine Ziemelim aizprecēta Married to the northern wind Tāda nakte tāda diena Throughout the night, throughout the day Neredz sauli šai zemē The sun is gone from these lands

Vidū jūras vidū ledus Amidst the sea, amidst the ice Saule kāra šūpulīti The sun hung up a cradle Tur līgoja rīta ausma Where the dawn rocked away Tur auklēja auseklīti And the morning star was nurtured

Nedod zemi nedod sauli Don’t let the earth, don’t let the sun Ziemeli vārdzināt Weaken the northern wind Liesim varu, kalsim ratus Let’s pour copper let’s forge a wagon Lai brauc saule skanēdama So the sun can ride forth resounding

Vara rati cauri brauca The copper wagon rode on Grieztin grieza asi ledi The sharp ice churning churned Tumša jūra sarktin sarka The dark sea reddening reddened No saulītes asinīm From the blood of the sun

Uz tām rīta robežām On the borders of the morning Dzīvs ar dzīvu satikās A mortal met a mortal Zeme deva augumiņu The earth gave a body Saule savu dvēselīti The sun gave its soul Polina MEDYULYANOVA Leonid DESYATNIKOV Hendrik HOFMEYR Giya KANCHELI Vytautas MISKINIS Dobrinka TABAKOVA John Luther ADAMS Alberto GRAU Sven-David SANDSTRÖM Urmas SISASK John TAVENER Stephen LEEK Pēteris VASKS Thierry PÉCOU Ko MATSUSHITA Bjørn Andor DRAGE Raimonds PAULS

Aivis Ahramējevs Es uzrakstītu saulei veltītu skaņdarbu pat lietām un vietām, kam saules stari nekad netiek klāt. Tā būtu savdabīga satikšanās 15 gadi, korī dzied pusgadu, Rīgas Doma kora skolas audzēknis dziesma. Fifteen years old; choir member for half a year; student at the Riga Dome Choir School My composition dedicated to the sun would be about the things and places that are never touched by the sun’s rays. It would be a unique song about encounters.

Imants Auziņš Atminoties savu kordziedāšanas pieredzi pirms kora Kamēr…, man šķiet, ka būtiskākā atšķirība ir spēja saglabāt virzību uz 20 gadi, korī dzied divus gadus, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības priekšu, meklējot jaunus pārbaudījumus un apvāršņus. Arī ar fakultātes vadības zinību students, tulkotājs adrenalīnu piepildītais maksimālisms, ko Māris sniedz, bet, pats Twenty years old; choir member for galvenais, arī pieprasa no citiem. two years; management student at the Kā labās latviešu tradīcijās audzinātam cilvēkam man saule University of Latvia; translator. asociējas ar visu labo, gaišo, silto – pozitīvo emociju koncentrātu, kas pavada gan sērdienīti, gan ganiņu, palīdzot grūtajos brīžos. Sava mūža laikā esmu uzrakstījis tikai divas dziesmas, tādēļ vēlētos, lai trešā tiešām izdotos. Lai to panāktu, es laikam izvēlētos kādu spēcīgu sižetu vai nu no pasaules mitoloģijām, vai no dabas parādībām, piemēram, saules aptumsumu – no saules pazušanas līdz tās atdzimšanai.

When I recall my choir-singing experiences before Kamēr..., I think the essential diff erence is this choir’s ability to preserve a forward momentum in its search for new challenges and new horizons, as well as the adrenalin-fi lled maximalism that Māris both off ers and, most importantly, demands from others. Since I was raised with the best Latvian traditions, I associate the sun with everything good, bright, and warm – concentrated positive emotions that accompany both the orphan and the shepherd, helping them at diffi cult moments. Over the course of my life, I’ve only written two songs, therefore I’d like for the third to be a real success. In order to do it, I’d probably choose a strong story, either from world mythology or from natural phenomena, for instance, a solar eclipse – from the disappearance of the sun to its rebirth. Kamēr… vispirms ir diriģents. Inga Baltā Saule – tas ir debesu ķermenis, gaismas un siltuma avots. 30 gadi, korī dzied 11 gadus, pašlaik stāv Uzskatu, ka Pēteris Vasks dziesmā Māte Saule ir pateicis visu. profesionālās izvēles krustcelēs Thirty years old; choir member for eleven Kamēr... is, fi rst and foremost, its conductor. years; currently at a professional crossroads The sun is, fi rst and foremost, a heavenly body – a source of light and heat. I think that Pēteris Vasks’s composition Mother Sun has said everything there is to say about the sun.

Dziedāt Kamēr… ir dzīvesveids. Vits Bernards (Whit Bernard) Saule ir vissvarīgākais un visspēcīgākais spēks pasaulē. Saule ir 24 gadi, korī dzied pusgadu, Amerikas Valsts paradokss – dzīves avots un slepkava. Fulbraita stipendiāts Savu darbu par sauli veidotu tā: ierakstītu kūstošu ledu video un Twenty-four years old; choir member for half to atskaņotu to atpakaļgaitā. a year; U.S. Fulbright scholar.

To sing in Kamēr... is a way of life The sun is the most important and most powerful force in the world. The sun is also a paradox: the source of life and a killer. For my work about the sun, I would make a video of melting ice and play it in reverse.

Kamēr… ir perspektīvs un slavens koris. No citiem koriem atšķiras Alise Beļēviča ar to, ka šeit dzied cilvēki, kuriem patiešām patīk darīt to ar prieku. 18 gadi, korī dzied vienu gadu, Rīgas Saule – silta, gaiša, spoža, nomierinoša. Dvēseles iedvesma, I. Kozakēvičas Poļu vidusskolas skolniece mūžīgs darbs, labsirdīgums un izpalīdzība – tā ir mana saule, kas Eighteen years old; choir member for one mīt manī un spīd visiem pārējiem. year; studies at the Ita Kozakēviča Polish Secondary School Kamēr... is a promising and famous choir. Kamēr… diff ers from other choirs because our singers truly enjoy what they do. The sun is warm, bright, radiant, and soothing. Inspiration for the soul, eternal work, benevolence, and assistance – that is my sun, which lives inside me and shines for everyone else.

Kamēr… ir emocionalitāte un precizitāte. Līna Birzaka Saule ir pasaule. Mana Saule būtu balstīta latviešu folklorā. 18 gadi, korī dzied trīs gadus, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas audzēkne Kamēr... is emotionality and precision. Eighteen years old; choir member for three The sun is the world. years; student at the Āgenskalns State High My Sun would be based in Latvian folklore. School Marta Britāla Kamēr… jāstrādā ļoti daudz, taču rezultāts ir pārliecinošs un kolektīvs – brīnišķīgs. 16 gadi, korī dzied vienu gadu, skolniece Saule ir milzīgs ugunskurs, pie kura sildās visi dzīvie. Mans veltījums Sixteen years old; choir member for one Saulei būtu latviešu tautasdziesmas – tajās viss pateikts. year; high-school student Here at Kamēr..., you have to work quite a bit, but the result is convincing, collective, and wonderful. The sun is an enormous bonfi re, beside which all living beings warm themselves. My tribute to the sun would be Latvian folksongs, where everything has already been said.

Agate Burkina Korim piemīt augstākas ambīcijas un mērķi – kā Ikaram, kurš vēlējās sasniegt sauli. Saule, manuprāt, ir gaismas, prieka, cerības Korī dzied piecus gadus, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas un ticības simbols. nodaļas studente Mana mūzika saulei tēlotu tuksneša tveici un klusumu, kas ir kā Choir member for fi ve years; studies music saspringta atspere – enerģija tajā vibrē. Gatava eksplozijai. pedagogy at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music. The choir has the highest ambitions and aims – like Icarus, who wanted to reach the sun. To my mind, the sun is a symbol of light, joy, hope, and faith. My tribute to the sun would portray the scorching heat and silence of the desert, which is like a tense spring, vibrating with energy and ready to explode.

Emīls Dālderis Kamēr… ir pašdarbības koris, kura projekti un darbība ir pielīdzināmi profesionālajam korim. Mans muzikālais veltījums 14 gadi, korī dzied vienu gadu, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknis Saulei būtu par šīs zvaigznes rašanos. Par to, kā Piena Ceļā iemirdzas mūsu Saule. Fourteen years old; choir member for one year; studies at Riga High School Number One Kamēr... is an amateur, non-professional choir whose projects and activities are comparable to a professional choir’s. My musical tribute to the sun would be about its birth as a star – about how the sun fl ickered to life in the Milky Way. Kamēr… ir prasme parādīt ārkārtīgi plašu dinamisko un Vita Gajevska emocionālo amplitūdu, maksimāla atdeve uz skatuves, ļoti liela 19 gadi, korī dzied trīs gadus, Jāzepa Mediņa mūzikas mīlestība un izcils diriģents. Rīgas mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas Saule ir personifi cēts debesu spīdeklis. Dzīvības, gaismas un visa audzēkne esošā garants. Nineteen years old; choir member for three Es noteikti rakstītu par to ceļu, ko saule no lēkta līdz rietam, years; studies piano at the Jāzeps Mediņš High School for Music simboliski paspēlējoties ar dažādiem pretstatiem: tumsa – gaisma, diena – nakts, iņ – jaņ u. c.

Kamēr... is the ability to show an incredibly wide dynamic and emotional amplitude. The choir is also characterized by maximal exertion on stage, a great love of music, and an outstanding conductor. The sun is a personifi ed heavenly body – that which guarantees life, light, and all existence.

Kora “saistviela“ ir Māris Sirmais – trakajiem pieder pasaule! Milzu Laima Ivule uzdrīkstēšanās un pārliecība. Tas pielīp. Un tādi kļūstam arī mēs – 22 gadi, korī dzied divus gadus kora dziedātāji. Saule ir dzīvības spēks. Saule ir pamošanās un aizmigšana, rīts un Twenty-two years old; choir member for two years vakars. Siltums un gaisma. Viss, pēc kā tik ļoti ilgojamies. Saulei veltītu opusu, kas attēlo tās pamošanos ik rītu un iespējas, ko jauna diena sniedz.

The choir’s “binding agent” is Māris Sirmais – the world belongs to the crazy ones! He has great daring and conviction. And it’s contagious: we, the singers in the choir, become just like him. The sun is the power of life. The sun is waking up and falling asleep; morning and night; warmth and light. Everything that we long for. My tribute to the sun would depict its awakening each morning and the possibilities off ered by a new day.

Kamēr… ir cits skatījums uz mūziku un dzīvi. Mārtiņš Ivulis Saule ir viss: tā dod mums iespēju redzēt un dzīvot, un tas ir 19 gadi, korī dzied divus gadus, Natālijas pats svarīgākais! Mans veltījums Saulei būtu par dabu, ko tā spēj Draudziņas ģimnāzijas 12. klases audzēknis izgaismot tik skaisti! Nineteen years old; choir member for two years; twelfth-grade student at the Natālija Kamēr... is a diff erent view of music and life. Draudziņa High School The sun is everything. It gives us the opportunity to see and to live, and that’s the most important thing! My tribute to the sun would be about nature, which it illuminates so beautifully! Edgars Jākobsons Kamēr… ir lielais laiks, kas ziedots dziedāšanai, dedzība, entuziasms un grupu / individuālie mēģinājumi. 21 gads, korī dzied sešus gadus, Kembridžas universitātes matemātikas students Saule ir visspožākais debesu ķermenis, kura izstarotā gaisma ļauj uz Zemes dzīvot milzīgam daudzumam radību. Twenty-one years old; choir member for six years; studies mathematics at the University Mana oda Saulei būtu tautiska, folklorā balstīta, saistīta ar vasaras of Cambridge saulgriežiem. Kamēr... is the great amount of time devoted to singing; it is also passion, enthusiasm, and group/individual rehearsals. The sun is the brightest heavenly body, whose radiated light allows an enormous amount of creatures to live on earth. My ode to the sun would be folksy, based in folklore, and related to the summer solstices.

Jānis Kalniņš Kori Kamēr… no citiem koriem atšķir mērķtiecīgums un apzinīgums! 21 gads, korī dzied divus gadus, Rīgas Tehniskās universitātes students, strādā Latvijas Zivju resursu aģentūrā par The choir Kamēr... diff ers from other choirs with its determination datortehniķi and resolve! Twenty-one years old; choir member for two years; studies at Riga Technical University; works as a computer technician at the Latvian Fish Resource Agency

Sniedze Kaņepe Kamēr… no citiem koriem atšķir tas, ka viena skaņdarba laikā ir iespējams nodziedāt smalku piano pianissimo un sasniegt 20 gadi, korī dzied trīs gadus, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studente grandiozu forte fortissimo, līdz sīkākajām niansēm izstrādāt katru takti. Un, protams, harismātiski diriģenti un brīnišķīgi dziedātāji. Twenty years old; choir member for three years; theology student at the University of Par sauli var runāt kā par fi zikālu debess un kosmosa ķermeni vai Latvia arī bezķermenisku radību – žēlotāju, sargātāju, mīlestības pilnu, kas Dieva pieskāriena radīta. Manuprāt, visspilgtāk Saules būtību ir atklājis Mihails Lomonosovs ar savu brīnišķo apcerējumu Dieva pārdomas par Saules varenību. Gadalaiki un saule – tāds varētu būt iespējamais nosaukums manam veltījumam saulei. Tās būtu apceres par katru gadalaiku un saules ritējumu ar folkloras pieskaņu, jo būsim godīgi - latvietim ir dārga sava zeme un tradīcijas. Un es jūtos tieši tā.

Kamēr... diff ers from other choirs with the fact that here, during the performance of a single piece of music, it is possible to sing a delicate piano pianissimo and then to reach a grandiose forte fortissimo, as well as to develop each beat to the smallest nuance. And, of course, we have our charismatic conductors and wonderful singers. One can speak about the sun as a physical body of the cosmos and skies, or as an incorporeal creation – a sympathizer, a protector, and a being full of love, created by the hand of God. In my opinion, the poet who revealed the essence of the sun most brilliantly was Mikhail Lomonosov, in his wonderful piece “God’s Refl ections on the Majesty of the Sun.” And they’re my thoughts, too – I mean, that’s what I think about what the sun means to me, or how I think about the sun. Seasons and the Sun could be the name of my tribute to the sun. The piece would include refl ections on each season and the progression of the sun, with an undercurrent of folklore – because, let’s be honest, Latvians prize their land and their traditions above all else. And so do I.

Kamēr… ir koris ar profesionālu pieeju darbam un augstiem Inese Klindžāne rezultātiem. 21 gads, korī dzied trīs mēnešus, Latvijas Saule ir dzeltens organisms debess ķermenis , kas ar savu gaismu Universitātes Ekonomikas un vadības sasilda visus. Laimes un prieka avots. fakultātes starptautiskā biznesa studente Twenty-one years old; choir member for Kamēr... is a choir with a professional approach to work, and with three months; studies international business at the University of Latvia great results. The sun is a yellow organism that warms us with its light. It’s the source of happiness and joy.

Kamēr… dziedātāji ir mērķtiecīgi un nebaidās no pārbaudījumiem, Baiba Koknēviča kas dažkārt, iespējams, pietuvojas viņu spēju robežām. Dziedājuma 20 gadi, korī dzied četrus gadus, Latvijas kvalitāte un emocionālais sniegums nepieļauj kompromisus. Kultūras akadēmijas kultūras socioloģijas un Saule ir liela, spīdīga bumba debesīs. Nuja… Arī gluži vienkārši – menedžmenta studente, strādā birojā tā ir visas dzīvības pamats un pozitīvo emociju avots. Twenty years old; choir member for four Es mēģinātu notvert un skaņdarbā ielikt to sajūtu, kas rodas, kad years; studies cultural sociology and management at the Latvian Academy of pelēkā dienā cauri mākoņiem pēkšņi izlaužas silts saules stars un Culture; works in an offi ce iespīd tieši sejā.

The singers in Kamēr... are goal-oriented and aren’t afraid of challenges that, perhaps, sometimes approach the limits of their abilities. Performance quality and emotional achievements don’t allow for compromises. The sun is a big, shiny ball in the sky. Yup... And, quite simply, it’s the foundation of all life and the source of positive emotions. I’d try to catch and put into the piece the feeling you get when, on a gray day, a warm sunray suddenly breaks through the clouds and shines right in your face. Mareks Krakops Kamēr… atšķirības būtiskākais iemesls ir kora mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. 33 gadi, korī dzied trīs gadus, SIA Red Holding fi nanšu speciālists, raksta disertāciju Ja dzīvi salīdzina ar visaptverošu muzikālo kompozīciju, saule gan (PhD thesis) Eiropas Integrācijas institūta nav tās autore, taču šīs kompozīcijas atskaņojuma virsdiriģente ekonomikas zinātņu doktorantūras programmā noteikti. Domāju, ka mans skaņdarbs būtu veltījums visiem tiem Thirty-three years old; choir member for three years; fi nancial specialist at SIA vienkāršajiem cilvēkiem, kuri spēj saprasties, pilnveidoties un Red Holding; currently writing a doctoral vienoti sadzīvot zem šīs saules. Un es neskopotos ar izteiksmes dissertation in economics at the Institute of European Integration. līdzekļiem, lai paustu to sajūsmu, ko katrā no mums spēj radīt saullēkts.

The most essential aspect that makes Kamēr… diff erent from other choirs is its artistic director, Māris Sirmais. If you compare life to an all-encompassing musical composition, then the sun isn’t the author of the work but, rather, the chief conductor of its performance. I think that my composition would be a thematic tribute to all those regular people who are able to understand one another, realize their potential, and live together in harmony beneath the sun. And I wouldn’t skimp on modes of expression to convey the delight engendered in each of us by a sunrise.

Ingrīda Krasovska Izdzirdot kora Kamēr… vārdu, nevienam nav jautājošas sejas izteiksmes un nerodas jautājums: “Pag, pag, kas tas ir par kori, kurā 20 gadi, korī dzied divus gadus, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģiju un tu dziedi? Nekad neesmu dzirdējis!” menedžmenta nodaļas studente Saule ir sajūta, ka viss nemaz nav tik traki, kā dažbrīd liekas. Twenty years old; choir member for Mans muzikālais opuss par sauli būtu stāsts par cilvēku, kurš two years; studies in the department of 45 gadus ir nodzīvojis valstī, kur saule parādās vien 12 dienas sociology and management at the Latvian Academy of Culture gadā, un tad viņš pēkšņi pārceļas uz vietu, kur tā spīd 360 dienas gadā. Kādas diez ir viņa izjūtas?

When I tell people that I sing in Kamēr..., nobody draws a blank expression, and I never hear questions like “Wait a minute, wait a minute, what choir? I’ve never heard of it!” The sun is the feeling that everything isn’t really as bad as it sometimes seems. My musical opus about the sun would be about a person who has lived for forty-fi ve years in a country where the sun appears only twelve days a year, and then suddenly moves to a place where the sun shines three hundred and sixty days a year. I wonder what he feels like? Kamēr… piemīt īpaša mīlestība pret dziesmu, ko veicina Māris Jānis Krūmiņš Sirmais. 18 gadi, korī dzied divus gadus, Rīgas Saule ir dzeltena bumba pie debesīm. Dzīvības devēja, visa Celtniecības koledžas students sākums. Eighteen years old; choir member for two Savu skaņdarbu par sauli veidotu trijdaļīgu: pirmā daļa būtu years; studies at the Riga Construction saullēkts – saules parādīšanās jaunā spožumā ar gavilēm un prieku. College. Tad sekotu saules diena – rūpju pilna un darbiem bagāta gaita, rosme, darba prieks. Nobeigumā saules riets – skaista dabas glezna liriskā noskaņā.

Kamēr... can be characterized by its special love for music, which is fostered by Māris Sirmais. The sun is a yellow ball in the sky. It is the giver of life and the beginning of everything. I’d compose my piece for the sun in three parts. The fi rst part would be a sunrise – the sun’s appearance in its new radiance, accompanied by happiness and rejoicing. This would be followed by the course of the sun’s day – full of tasks and rich with activity, hustle and bustle, and joy in work. The conclusion would be a sunset – a beautiful pastoral painting with a lyrical tone.

Rakstot opusu par Sauli, iedvesmotos no magnētiskajām vētrām. Jānis Lapiņš 25 gadi, ārsts When writing an opus about the sun, I’d fi nd inspiration in magnetic storms. Twenty-fi ve years old; physician

Kamēr… ir koris ar savu raksturu un prasībām. Tas, vai pats dziedātājs Katrīna Lejiņa vēlas un ir spējīgs sadzīvot ar šiem uzstādījumiem, ir atkarīgs tikai 21 gads, korī dzied septiņus gadus, Latvijas un vienīgi no paša cilvēka. Saule ir ikvienā smaidīgā cilvēkā. Universitātē studē starptautiskās Mana skaņdarba tēma noteikti būtu saistīta ar vasaras lietutiņu. ekonomiskās attiecības, strādā par preču zīmju nodaļas asistenti Tie ir skaistie mirkļi vasarā, kad smidzina silts lietus un debesīs smaida saulīte. Twenty-one years old; choir member for seven years; studies international economic relations at the University of Latvia; works as Kamēr... is a choir with its own personality and its own demands. a label department assistant Whether a singer wants or is able to live with these conditions depends on him or her alone. The sun is in every smiling person. The theme of my piece about the sun would defi nitely be connected with summer rain. The most beautiful summer moment are when a warm rain drizzles down, and the sun smiles in the sky. Jānis Liepiņš Kamēr... ir fanātiska, nopietna pieeja darbam, tādējādi nodrošinot muzikāli augstvērtīgu un tehniski precīzu sniegumu. Protams, arī Kora otrais diriģents Second conductor Māra Sirmā piano. Saule ir viss – bez tās nebūtu dzīves. To apzinājās arī mūsu senči, 19 gadi, korī dzied divus gadus Rīgas Doma kora skolas students tāpēc ir tik daudz stāstu, tautasdziesmu un mītu, kuru centrā ir tieši saule. Mūsdienās tai vairs piešķir tik lielu vērību. Nineteen years old; choir member for two years; studies at the Riga Dome Choir School Ja es rakstītu skaņdarbu par sauli, tad izvēlētos ēģiptiešu mītu par to, kā katru rītu un vakaru saules dievs Ra cīnās ar pūķi Apopu. Kad iestājas tumsa, Apops apēd Ra, bet no rīta Ra atkal atdzimst. Šī cīņa turpinās mūžīgi un atspoguļo saules varenību un abus galējos kontrastus – gaismu un tumsu.

Kamēr… stands out with its fantastic, serious approach to work, which results in musically outstanding and technically precise performances. And, of course, Māris Sirmais’s piano. The sun is everything; without it, there wouldn’t be life. Our ancestors realized this, too, that’s why there are so many stories, folk songs, and myths about the sun. These days, of course, we don’t pay as much attention to the sun. If I had to write a piece about the sun, I’d choose the Egyptian myth about how, every morning and every night, the sun god Ra battles the dragon Apopis. When darkness fall, Apopis eats Ra; but in the morning, Ra is born anew. This battle is eternal, and refl ects the sun’s majesty and the polar opposites of light and darkness.

Inga Lisovska Kamēr… klausītājiem nemelo, korim vienmēr ir ko teikt. Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā un ļoti 27 gadi, korī dzied piecus gadus, SIA Epic Eco Baltic personāla nodaļas darbiniece atšķiras no citiem Saules sistēmas ķermeņiem. Tā ir zemei tuvākā zvaigzne un tieši tāpēc arī visspožākā. Twenty-seven years old; choir member for fi ve years; works in the human resources Veltījums saulei… Noteikti sauli personifi cētu kā māti. Pateicībā department at SIA Epic Eco Baltic par dāvāto mīlestību, rūpēm, smaidu… Ar savu rakstura spēku un darba tikumu cilvēks pats kļūst balts un saulei līdzīgs. Kamēr... doesn’t lie to listeners. The choir always has something to say. The sun is a star in the center of the Solar System; it is very diff erent from other bodies in the Solar System. It is the star closest to earth, and is therefore the brightest. In my tribute to the sun, I would defi nitely personify the sun as a mother – as a form of thanks for the love, care, and smiles it has given us. Through a person’s strength of character and work ethic, he or she can become pure, like the sun. Kamēr… – kāds diriģents, tādi dziedātāji. Māris ir darba fanāts, Marta Lortkipanidze tādi kļūstam arī mēs. Atdziedāšanas līdz vieniem naktī, dziesmu 17 gadi, korī dzied četrus gadus, Rīgas ieraksti, papildmēģinājumi. Darba daudz, un rezultāts neslēpjas Doma kora skolas džeza nodaļas klavieru aiz kalniem. Kad izdodas koncertā sasniegt maksimāli augstāko specialitātes studente punktu, sajūtas tiešām nav vārdos ietērpjamas. Seventeen years old; choir member for four Saule ir viss labais, siltais, mīļais. Tās siltums nav izmērāms grādos. years; studies piano in the jazz department at the Riga Dome Choir School. At Kamēr..., the conductor makes the singers. Māris is fanatical about his work; therefore, we become fanatics, too. Singing until one in the morning, recording sessions, additional rehearsals – lots of work, but the results don’t hide beyond the hills. During a concert, when we’re able to reach the highest point possible, the sensation is really beyond words. The sun is everything good, warm, and lovely. Its warmth cannot be measured in degrees.

Kamēr… dzīvības sulas ir jauni pārbaudījumi un mērķi. Katram ir Maksims Ļaščenko uzdevums, kurus pildot korists nevar atslābt, jo situācijas nepārtraukti 18 gadi, korī dzied divus gadus, Latvijas mainās. Atšķirībā no citiem koriem svarīgākais priekšnoteikums Universitātes Juridiskās fakultātes students, dalībai Kamēr… projektos ir tieši darba spējas, nevis talants. krievu koru biedrības Accolada projektu vadītājs un strādā Latvijas Nacionālajā Saule ir spēks, kas jāizlieto prātīgi. Tās nedrīkst būt par daudz; taču, simfoniskajā orķestrī ja tās tuvumā ir par maz, iestājas izmisums. Tā, ko mēs redzam Eighteen years old; choir member for two debesīs, nemaz nav Saule – tas ir tikai nepilnīgs attēls. Cilvēka years; law student at the University of Latvia; prāts nespēj aptvert šo Dieva radītā gaismekļa nozīmi un būtību. project manager at the Accolada Russian choral society; employed at the Latvian Sava skaņdarba pamatā es izvēlētos amerikāņu rakstnieka Reja National Symphony Orchestra Bredberija noveli Cilvēks raķete – par apslēptu emociju pārpilnu cilvēku, kurš nezaudē pašcieņu. Es netērptu viņu melnā, lai tas nenomirtu aiz spriedzes, nē. Tumši zaļā. Tas ir saudzīgāk.

The lifeblood of Kamēr... is new challenges and goals. Each of the members of the choir has an assignment; while fulfi lling it, you can’t slack off , because the situation is constantly changing. Here, unlike in other choirs, the most important precondition for participation is your ability to work, not your talent. The sun is a power that must be used prudently. We can’t have too much of it; but if we don’t get enough sun, we get depressed. What we see in the sky isn’t even the sun; it’s just an incomplete image. The human mind can’t even comprehend the signifi cance and essence of this God-given illuminator. The basis of my piece about the sun would be the American writer Ray Bradbury’s story The Rocket Man, about a man full of hidden emotions who doesn’t lose his self-respect. I wouldn’t dress him in black, so that he won’t die out of stress. No, I’d dress him in dark green – that’s more careful. Evarts Melnalksnis Saule ir dzīvības un iznīcības nesēja, bet ikdienā – labas omas nodrošinātāja. 19 gadi, korī dzied trīs gadus, Rīgas 3. vidus- skolas skolnieks un Dailes teātra garderobists Mana muzikālā saules tēma būtu saistīta ar spožas saules apspīdētu jaunības iekšējo brīvību, ceļu, bezgalīgām debesīm, jaunsatiktiem Nineteen years old; choir member for three years; studies at Riga High School Number cilvēkiem. Mūzikā es censtos radīt iespaidu, kā nemitīgi mijas Three; works as a coat checker at the Daile kustība ar mieru, savukārt tekstu veidotu frāzes, citāti no dažādu Theater. dzejnieku un rakstnieku darbiem, kas man bijuši nozīmīgi.

The sun is the carrier of life and destruction; but in everyday life, it ensures a good mood. My tribute to the sun would be about the sun-kissed inner freedom and path of youth, infi nite skies, and new acquaintances. I’d try to create an impression of how movement eternally interweaves with peace; the lyrics would consist of phrases and quotations from various writers and poets who have been important to me.

Līna Mežapuķe Kamēr… piemīt fantastiska mērķtiecība un ticība saviem spēkiem. Saule ir laba garastāvokļa avots, kas ļauj noticēt tam, ka dzīve 17 gadi, korī dzied pusgadu, skolniece patiesībā ir laba, spilgta un krāsaina. Seventeen years old; choir member for half a year; high-school student Kamēr... can be characterized by its fantastic determination and its belief in its powers. The sun is the source of good moods; it lets you believe that life really is good, bright, and colorful.

Uldis Mors Kamēr… katrs darba mirklis tiek izmantots maksimāli piepildīti. Saule ir zvaigzne. 19 gadi, korī dzied vienu gadu Mans veltījums saulei būtu kas līdzīgs Gijas Kančeli opusam. Nineteen years old; choir member for one Ideja – fantastiska! year At Kamēr..., every moment is utilized to the fullest possible extent. The sun is a star. My tribute to the sun would be similar to Giya Kancheli’s work. His idea was fantastic!

Zane Pavlovska Kamēr… no citiem kolektīviem atšķir mērķi, motivācija un 21 gads, korī dzied divus gadus, Jāzepa muzikalitāte. Saule ir simbols, kas visā pasaulē nozīmē vienu – Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vispārējās siltumu, mīļumu un Visumu. izglītības mūzikas skolotāju nodaļas studente Twenty-one years old; choir member for What makes Kamēr... diff erent from other choirs is its goals, two years; studies in the music education department at the Jāzeps Vītols Latvian motivation, and musicality. The sun is a symbol that means the Academy of Music same things all over the world: warmth, love, and the universe. Kamēr… vienmēr ir liela disciplīna, kas vainagojas ar panākumiem. Zane Pērkone Sajūtas, kas pārņēmušas mani, dziedot kora koncertos, ir unikālas Korī dzied piecus gadus, Latvijas un neatkārtojamas. Tas ir kā lidojums virs zemes. Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltu Saule ir visa sākums un beigas. Cilvēks iet līdzi saulei visa mūža fi loloģijas nodaļas studente garumā. Kad saule aust, arī cilvēks mostas. Kad tā riet, arī cilvēks Choir member for fi ve years; studies Baltic dodas pie miera. Noslēdzot dzīvi šeit, cilvēks nešķiras no saules – philology at the University of Latvia aiziet gulēt un nepamostas, paliekot aizsaulē.

Kamēr... can be characterized by great discipline, crowned with achievements. The feelings that have overcome me when performing with the choir are singular and unique – like fl ying above the earth. The sun is the beginning and end of everything. A person moves with the sun throughout the course of his life. When the sun rises, he awakens; when it sets, he goes to sleep. Even at the very end of his life here, a person doesn’t part ways with the sun – he goes to sleep and never wakes up, and remains in the world beyond the sun.

Kamēr… ir mainījis visu dzīvi. Protams, pozitīvi. Ilona Pētersone Saule ir dzīvība… 28 gadi, korī dzied vienpadsmit gadus, Ja rakstītu muzikālu veltījumu Saulei, iedvesmotos no Kultūras ministrijas Autortiesību un Rabindradates Tagores daiļrades: “Plaukst saulē lotoszieds, tad blakustiesību nodaļas vadītāja vietniece vīst un pīšļos krīt, bet palikt pumpurā un nebeidzamā ziemas Twenty-eight years old; choir member miglā vārgt tas nevēlas.” for eleven years; deputy director of the Copyright and Related Rights Department at the Ministry of Culture Kamēr… has changed my whole life – in a positive way, of course. The sun is life. If I were to write a musical tribute to the sun, I’d fi nd inspiration in the works of Rabindranath Tagore: “A lotus fl ower blossoms in the sun, then wilts and collapses into dust. But it doesn’t wish to stay a bud, wasting away in the endless fog of winter.”

Kamēr… ir Māris Sirmais un emocijas. Andris Piekuss Saule ir zvaigzne kam pateicoties mēs esam, un mums ir silti un 22 gadi, korī dzied trīs gadus, patīkami. elektromontieris SIA Energolukss Twenty-two years old; choir member for Kamēr... is Māris Sirmais and emotions. three years; electrician at SIA Energolukss The sun is the star thanks to which we exist, and feel warm and pleasant. Baiba Pudāne Kamēr… piemīt izrautība, rūpība muzicējot un atbildība, spēja mobilizēties. Korim ir apbrīnojams diriģents. Koris var atļauties 19 gadi, korī dzied sešus gadus, Latvijas Universitātes studente realizēt drosmīgas ieceres. Saule, protams, ir zvaigzne – viena no daudzajām. Taču šai Nineteen years old; choir member for six years; studies at the University of Latvia zvaigznei esam parādā savu eksistenci – tai var piedēvēt arī dievības varu. Saule ir centrs. Es rakstītu par to, ko saule un daba dod – prieku, mierinājumu, spēku, cerību, veselību. Par to, esam cik atkarīgi no tās. Kamēr... can be characterized by enthusiasm, diligence when performing, responsibility, and the ability to be mobile. The choir has a remarkable conductor. The choir can aff ord to carry out bold plans. The sun is, of course, a star – one of many. Yet to this star we owe our existence. It may also be granted the power of a deity. The sun is the center. I would write about what is given to us by the sun and nature – joy, peace, strength, hope, and health – and about how dependent we are on the sun.

Santa Reimane Kamēr… ir apzināta tiekšanās uz nospraustajiem augstajiem mērķiem. 26 gadi, korī dzied četrus gadus, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, Saule ir enerģijas un pozitīvu emociju avots. Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības Mans skaņdarbs par sauli noteikti būtu gaišs, pavasarīgs, veltīts fakultātes studente saullēktam. Twenty-six years old; choir member for four years; physician at the Children’s Clinical University Hospital; student at Riga Stradiņš Kamēr... is the conscious striving for high goals. University’s Department of Continuing The sun is the source of energy and positive emotions. Education. My composition about the sun would defi nitely be bright, summery, and dedicated to the sunrise.

Kate Rudzīte Kamēr… atšķiras ar visu korī iesaistīto cilvēku – dziedātāju, vokālo pedagogu, diriģentu – milzīgo pašatdevi, ar kādu tiek strādāts, lai 17 gadi, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases audzēkne īstenotu projektus, kas sākumā šķiet neticami un neiespējami, bet izdodas tieši tāpēc, ka katrs ir izdarījis visu, kas ir viņa spēkos. Seventeen years old; eleventh-grade student at Riga High School Number One Man saule ir spēka un enerģijas avots. To it īpaši var izjust pēc tumšajiem ziemas mēnešiem, kad beidzot, no rīta ceļoties, pa logu iespīd pirmie pavasara saules stari. Tādos rītos pēkšņi ir pazudis miegs un vienīgais, ko vēlos, ir visu laiku smaidīt. Domājot par mūziku un sauli, pirmais, kas ienāk prātā ir latviešu tautasdziesma Tek saulīte tecēdama, ko mamma man dziedāja, vēl maziņai esot. Saule man vienmēr ir asociējusies ar māti – Zemes, gaismas, dzīvības, tāpēc laikam tieši tā būtu tēma, par kuru es rakstītu veltījumu saulei. Kamēr... stands out with the enormous self-exertion displayed by everyone in the choir – singers, vocal teachers, conductors – in order to “hoist up” projects that initially seem unbelievable and impossible, but which work out in the end precisely because everyone has done everything in his or her power. For me, the sun is the source of strength and energy. You can feel this particularly after the dark winter months, when, as you wake up in the morning, the fi rst spring sunrays fi nally shine through the window. On mornings like these, my sleepiness suddenly disappears, and the only thing I want to do is smile. When I think about music and the sun, the fi rst thing that comes to mind is the Latvian folksong The Sun is Creeping Along, which my mother sang to me when I was little.

Kamēr… ir izcila skaņas kvalitāte un daudzveidība. Kristaps Sautiņš 26 gadi, korī dzied divpadsmit gadus, Kamēr... is a remarkable sound quality and diversity. Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes students Twenty-six years old; choir member for twelve years; jurisconsult in the Legal Department of the Ministry of Justice; studies at the University of Latvia’s Department of Economics and Management

Kamēr… ir nopietna attieksme pret mēģinājumiem, disciplīna, Indriķis Sīpols muzikalitāte, ļoti liels komandas darbs augstu rezultātu 23 gadi, korī dzied divus gadus, Latvijas sasniegšanai, kā arī aizkustinošs emocionālais sniegums – tas kori Univesritātes Moderno valodu fakultātes padara par vienreizēju mūzikas valodas meistaru. Franču fi loloģijas programmas students, strādā par tulku Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā, zvaigzne, kas reakciju rezultātā rada siltumu, zvaigzne, kas reiz pārvērtīsies par Twenty-three years old; choir member for two years; studies French philology at the balto punduri. Saule ir arī mūsu māte, gaismas, siltuma un dzīvības University of Latvia; works as a translator avots, taču tā var būt arīdzan postošs ļaunums, iznīcības vēstnese… Mans veltījums Saulei būtu par tās radīšanu un izdzišanu.

Kamēr... means a serious attitude toward rehearsals; discipline; musicality; a great team eff ort to achieve good results; and a thrilling emotional achievement – these make the choir a unique master of the language of music. The sun is a star in the center of the Solar System – a star that, as a result of diff erent reactions, creates heat. It is a star that will one day turn into a white dwarf. The sun is also our mother, and the source of light, heat, and life, but it can also be a ruinous evil, a harbinger of destruction. My tribute to the sun would be about its creation and extinguishing. Edgars Skarbulis Kamēr… ir alkas pēc virsotnēm un atklājumiem Saule – spēks, ar ko esam pieraduši rēķināties. 18 gadi, korī dzied divus gadus, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknis Mans muzikālais veltījums Saulei būtu par cilvēka mūža ritumu un Sauli. Izmantotu tautas motīvus. Eighteen years old; choir member for two years; studies at Riga High School Number One Kamēr... is the desire for peaks and discoveries. The sun is the power we are accustomed to counting on. My musical tribute would be about the course of a person’s life and the sun. I’d use folk motifs.

Sanita Slezkina Koris Kamēr… ir tāds pats koris kā citi, vienīgi prasības ir… augstākas. Nākot uz šo kori, jārēķinās, ka daudz laika būs jāvelta 17 gadi, korī dzied divus gadus, Rīgas 31. vidus- skolas audzēkne mūzikai. Saule ir dzīvības sākums. Mums ir jācenšas pateikties par visu, ko Seventeen years old; choir member for two years; studies at Riga High School Number Saule mums ir dāvājusi. Thirty-One Ja būtu jāraksta veltījums saulei, es censtos parādīt, kā tā no rītiem atmirdz rasas lāsēs, kā spēcina mūs, censtos mūzikā ielikt skaistās saulrieta un saullēkta krāsas – tā, lai citi spētu to sajust.

The choir Kamēr... is really the same as any other choir, only the demands are…higher. When joining the choir, you have to be ready to devote lots of time to music. The sun is the beginning of life. We have to try to be thankful for everything the sun has given us. If I had to write a tribute to the sun, I’d try to show how the glow of the morning sun is refl ected in drops of dew, how it strengthens us. I’d try to include the beautiful colors of a sunrise and sunset – so that others could feel it, too.

Reinis Sparāns Kamēr… raksturzīme ir Māris Sirmais. Viņa mūzikas sajūta, enerģija, ticība un spēja pārliecināt ikvienu dziedātāju par skaņdarba 25 gadi, korī dzied sešus gadus, SIA Elva Baltic tirdzniecības vadītājs dziļāko būtību un tā muzikālo sniegumu. Saule ir dienas krāsu režisore, kura noskaņo mūsu redzi, sajūtas Twenty-fi ve years old; choir member for six years; commercial director at SIA Elva Baltic un uztveri pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.

The defi ning feature of Kamēr... is Māris Sirmais – his feel for music, his energy, his faith, and his ability to convince each and every singer about a composition’s deepest essence and its musical performance. The sun is the director of the day’s colors; it sets the tone for our vision, feelings, and perception of the surrounding world and people. Kamēr… būtiskākā iezīme ir prasīga attieksme pret sevi, Renāte Stivriņa apkārtējiem, mūziku, kuru izdziedi. 22 gadi, korī dzied trīs gadus, Jāzepa Vītola Saule ir gaisma, siltums, spožums. Daļiņa saules rodama katrā Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas cilvēkā – viens šo mirdzumu dāvā apkārtējiem, cits tā arī nodzīvo nodaļas studente, strādā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā mūžu, nesaprazdams, cik lielu enerģiju sevī nes… Twenty-two years old; choir member for three years; studies composition at the Jāzeps The most essential feature of Kāmer... is a demanding attitude Vītols Latvian Academy of Music; works at the toward yourself, the people around you, and the music you sing. Emīls Dārziņš High School for Music. The sun is light, warmth, and brightness. A tiny part of the sun can be found within every person. One person passes on this glow to others, while another lives his whole life without realizing how much energy he has inside him…

Kamēr… ir pēc noteiktiem kritērijiem atlasīti cilvēki, kuri muzicē Jolanta Strikaite un attīstās izcila talanta paspārnē. Saule ir pozitīvisma un optimisma avots. 23 gadi, korī dzied septiņus gadus, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mans veltījums saulei būtu Alfrēda Kalniņa solodziesmas Pļāvēja pedagoģijas nodaļas studente diendusa pārlikums jauktam korim. Twenty-three years old; choir member for seven years; studies in the pedagogy Kamēr... is a group of people, chosen based on specifi c factors, department at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music who make music and develop their abilities under the wing of an outstanding talent. The sun is the source of positivity and optimism. My tribute to the sun would be a choral arrangement of Alfrēds Kalniņš’s solo work A Reaper’s Afternoon Nap.

Kamēr… ir emocionalitāte un mūzikas izpratne. Un, protams, Māris! Andrejs Stupins-Jēgers Saules stari apmīļo mūs un tos, pēc kuriem ilgojamies. No šīm 19 gadi, korī dzied divus gadus domām paliek silti. Nineteen years old; choir member for two years Kamēr… is emotionality and an understanding of music. And, of course, Māris! The sun’s rays embrace us and those whom we long for. We’re warmed by these thoughts. Andis Šteinbergs Kamēr… ir vārds, sasniegtais, diriģents. Augstas raudzes koris – tas nav vienkāršs ļaužu bariņš, kas klausa vienu cilvēku. 22 gadi, korī dzied četrus gadus, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas Saule nav tikai planēta vai lode pie debesīm. Tā mūs silda, dod fakultātes datorzinātņu students, strādā gaismu, regulē dabu, tā ir neatņemama sastāvdaļa, daļa no a/s Latvenergo par informācijas sistēmu inženieri pasaules. Vienlaikus neaizsniedzama. Es skaņdarbā iekļautu saullēkta un rieta, dienas un nakts pretstatu. Twenty-two years old; choir member for four years; studies computer science at the Gaismu un kustību izmantošana priekšnesumu padarītu krāšņāku. University of Latvia; works as an information systems engineer at AS Latvenergo Kamēr... is a name, a set of achievements, and a conductor. A high-class choir that is more than just a group of folks who listen to one person… The sun isn’t just a planet or a ball in the sky; it warms us, gives light, regulates nature, and is an integral part of the world. At the same time, it is unreachable. If I were a composer, I would include in my piece the sunrise and sunset, the connection and opposition between day and night. The use of lights and movement would make the performance even more colorful.

Dārta Treija Kamēr… piemīt vēlme un iespēja radīt baudāmu, smalku mūziku. Saule ir dzīvesprieks. Mans opuss būtu par Sauli, kas ļaunu pārvērš 16 gadi, korī dzied pirmo gadu, Rīgas Doma kora skolas audzēkne labā un neglītu skaistā. Sixteen years old; choir member for one year; studies at the Riga Dome Choir School What characterizes Kamēr... is the desire and opportunity to create enjoyable, refi ned music. The sun is joie de vivre. My opus would be about the sun, which turns evil into good and ugly into beautiful.

Terēze Upatniece Kamēr… valda īpaša gaisotne, kurā pamazām iejūtos. Bet esmu 17 gadi, korī dzied pirmo gadu, Rīgas Doma pamanījusi, ka dziedātāji visu dara ar lielu atdevi un profesionāli, kora skolas audzēkne kaut gan muzikālā izglītība korī ir retajam. Seventeen years old; choir member for one Pašreiz domāju, ka mana tēma būtu saistīta ar pirmo saulaino dienu year; studies at the Riga Dome Choir School pēc drūmās ziemas. Tad, kad gada sākumā cilvēki sauli novērtē, jo vasaras vidū, kad ir karsts, lielai daļai karstums,saule apnīk un traucē.

Kamēr... is ruled by a special atmosphere, which I am gradually growing accustomed to. But I’ve noticed that the singers do everything professionally and to the fullest of their abilities, even though only a few members of the choir have studied music. Right now, I think my theme would be related to the fi rst sunny day after the gloomy winter – at the very beginning of the season, when people still appreciate the sun, unlike in the middle of summer, when it’s hot, and most people are tired of the heat and the sun. Kamēr… valda vēlme vienmēr īstenot gandrīz nesasniedzamus Kristīne Vecais mērķus; pārlēkt pāri augstākam šķērslim, nekā kāds to jebkad spētu. 27 gadi, korī dzied septiņus gadus, Jāzepa Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Saule ir Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studiju milzīga plazmas lode, tās diametrs ir aptuveni 1,4 miljoni km lietvede un masa ir aptuveni 2×1030 kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža Twenty-seven years old; choir member un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, for seven years; academic secretary at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music skābeklis, dzelzs u. c.). Saule ir apmēram 4,5–5 miljardus gadu veca, un pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par sarkano milzi. Saule ir baterija, kas mani uzlādē ar smaidu, dzīvesprieku un enerģiju. Ja Dievs man būtu devis talantu radīt mūziku un būtu jāsacer skaņdarbs par saules tēmu, iespējams, tā būtu ilustrācija par saules gaitu dienas garumā – no saullēkta līdz rietam, kā vēlēšanās izjust saules nianses gaišajā diennakts daļā.

Kamēr... is ruled by the desire to always reach practically unreachable goals – to surmount the highest hurdle, to jump higher than anyone ever has. The sun is a star located in the center of the Solar System. The sun is a giant ball of plasma, with a diameter of approximately 1.4 million kilometers and a mass of approximately 2×10 30 kg. The sun’s mass is composed of 74 % hydrogen and 25 % helium; the rest of the sun’s mass is comprised of heavier elements (Carbon, Oxygen, Iron, etc.). The sun is approximately 4.5-5 billion years old, but in fi ve billion more years it will turn into a red giant. The sun is a “battery” that charges me with a smile, joie de vivre, and energy. If God had given me the talent to create music, and I had to compose a piece on the theme of the sun, it would probably be an illustration of the sun’s progression during the course of a single day – from sunrise to sunset – an expression of the desire to feel the sun’s nuances during the brightest part of the day. Evija Vilistere Dziedāšana ir mūsu kora dziedātāju sirdslieta, tāpēc iespējams sasniegt ļoti augstus rezultātus. 19 gadi, korī dzied divus gadus, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēkne Saule ir siltums un gaisma šajā pasaulē, kas mums visiem dāvā daudz prieka un skaistu mirkļu, ko piedzīvot kopā. Nineteen years old; choir member for two years; studies at Riga High School Number Manuprāt, lai muzikāli raksturotu sauli, nevar atrast vienu tēmu, jo One. saule ir tik dažāda. Saule ir gan dzīvības un siltuma avots, gan arī spēcīga iznīcinātāja.

Singing is our greatest passion, that’s why we’ve achieved such outstanding results. The sun is warmth and light in the world, which gives us all lots of joy and beautiful moments to experience together. In my opinion, you can’t fi nd one theme to musically describe the sun, because the sun is so diverse. The sun is both the source of life and warmth and a powerful destroyer.

Sandis Voldiņš Kamēr… raksturzīmes ir pastāvīgā izcilība un soprānu kvalitāte. Saule ir absolūts skaistums un enerģija, neko pārdabiskāku un 28 gadi, korī dzied piecus gadus, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas jurists vienlaikus pašsaprotamāku cilvēks, šķiet, nespēj pat iztēloties. Mans veltījums saulei – par to iekšēja noguruma un pilnīga miera Twenty-eight years old; choir member for fi ve years; lawyer at the Latvian Ministry of sajūtu, kas pārņem pēc negulētas nakts, ejot mājās un rīta saulei Culture spīdot acīs.

Kamēr... can be characterized by its enduring excellence and the quality of its sopranos. The sun is absolute beauty and energy. I think that a person can’t even imagine anything more supernatural and, and the same time, more self-evident. My tribute to the sun would be about the feeling of inner exhaustion and utter peace that overcomes you after being up all night, when you’re coming home with the morning sun shining in your eyes.

Elīna Viļuma Man šķiet, Kamēr… no citiem Latvijas koriem atšķiras ar dziedātāju augsto atbildības sajūtu par to, ko viņi dara, un augstu 18 gadi, korī dzied trīs gadus, Rīgas Doma kora skolas džeza audzēkne profesionalitāti. Uz Kamēr… nenāk dziedāt tikai tāpēc vien, ka vajag aizpildīt brīvo laiku. Tā ir patiesa mīlestība pret mūziku. Eighteen years old; choir member for three years; studies jazz at the Riga Dome Choir School. I think that what makes Kamēr... diff erent from other Latvian choirs is the singers’ great feeling of responsibility toward what they do, and their great professionalism. People don’t come sing with Kamēr... because they need to fi ll up their free time. They come because of their true love for music. Kamēr… atšķirības zīme ir cerība. Ticība, ka viss būs labi. Šeit cilvēks Beāte Zviedre spiests strādāt ar sevi un attīstīties, lai kļūtu par personību. 16 gadi, korī dzied trīs gadus, Rīgas Doma Saule ir karstas smiltis, jūra, kūstošs saldējums, daudz cilvēku ielās, kora skolas audzēkne spilgti ziedi, krāsaini tauriņi, kleitas, dejas saulrietā, zemeņu dobes, Sixteen years old; choir member for three meža strautiņi, ūdenī spiedzoši bērni, saules peldes, ravēšana years; studies at the Riga Dome Choir dobē, saulesbrilles, velosipēds, dziesma jebkurā laikā un vietā, School. draugu smaidi, brīvlaiks skolā… Dzīves baudīšana.

At Kamēr..., the most signifi cant sign of our distinctiveness is hope – the belief that everything will always go well – as well as clear goals and high aspirations. Here, you are forced to work on yourself and develop. The sun is hot sand, the sea, melting ice cream, lots of people in the streets, lovely fl owers, colorful butterfl ies, dresses, dances at sunset, strawberry patches, forest streams, children playing and shouting in the water, swimming in the sun, weeding in the garden, sunglasses, bicycles, songs at any time and in any place, smiling friends, vacation… Enjoying life.

Diriģenta Māra Sirmā personība atšķir mūsu kori no daudziem Kristīne Zvirbule citiem Latvijas kolektīviem – viņa degsme un sapņi kļūst arī par 26 gadi, korī dzied sešus gadus, Latvijas katra dziedātāja degsmi un sapņiem. Republikas Kultūras ministrijas sabiedrisko Saule man ir bērnības vasaras brīvlaiku saule – siena talkās, attiecību speciāliste ķimeņu lasīšanas ekspedīcijās, peldēšanās vietējā dīķī. Īpaša ir Twenty-six years old; choir member for saules smarža – sasilusi āda, tikko nopļauts siena lauks, nožuvis six years; public relations specialist at the Latvian Ministry of Culture. asfalts pēc lietus… Es rakstītu saulainus skaņdarbus bērniem.

Conductor Māris Sirmais’s personality makes our choir diff erent from other Latvian choirs. His passion and dreams become our passion and dreams. For me, the sun is the sun of my childhood summer vacations: raking hay into piles, gathering caraway seeds, swimming in the local pond… The smell of the sun is something special: warm skin, a freshly mown meadow, asphalt drying after a rain shower… I’d write sunny compositions for children. Inga Zūle 23 gadi, korī dzied piecus gadus, Rīgas Kamēr… ir Māris, enerģija, koncentrēšanās. Saule – dzīvības avots. Pedagoģijas un izglītības vadības Mans veltījums Saulei būtu Sākums. augstskolas studente un darbiniece Twenty-three years old; choir member for fi ve years; works and studies at the Riga Kamēr... is Māris, Energy, Concentration. The Sun is the source of School for Pedagogy and Educational life. My tribute to the Sun would be entitled The Beginning. Management

Kamēr… dibinājis diriģents Māris Sirmais 1990. gadā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Dziedātāju kopskaits pašlaik sasniedz 70 dalībnieku. Māris Sirmais ir kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Kora vokālie pedagogi ir Aina Bajāre un Ansis Sauka. Kopš 2006. gada Kamēr… otrs diriģents ir Jānis Liepiņš. Jauniešu koris Kamēr… un Māris Sirmais ir iekarojuši gan Latvijas, gan arī plašas starptautiskās publikas atzinību un mīlestību. Kamēr… uzstājies festivālos, koncertos un konkursos Vācijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Somijā, Čehijā, Dānijā, Spānijā, Turcijā, Ķīnā, ASV un Īrijā. Koris Kamēr… diriģenta Māra Sirmā vadībā ir ieguvis vairāk nekā 70 starptautisku koru konkursu godalgu. Koris ir vairākas reizes saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu un pēdējo triju Vispārējo latviešu dziesmu svētku nacionālā koru konkursa Grand Prix. Spožākie sasniegumi starptautiskā līmenī ir uzvara pasaules labāko kamerkoru konkursā Marktoberdorfā Vācijā (1999), uzvaras starptautiskajos kormūzikas konkursos Spital an der Drau Austrijā (1999, 2005), Neuchatel Šveicē (2000), Tolosā Spānijā (2001), Tūrā Francijā (2003), Gorīcijā Itālijā (1996, 1997) un citur. Viena no vērtīgākajām balvām ir Eiropas koru Grand Prix – 2004. gada jūlijā Gorīcijā (Itālijā) Kamēr… uzvarēja Eiropas koru konkursā Grand Prix Europa. To organizē seši nozīmīgākie Eiropas koru konkursi, izvirzot katra gada labāko kori šai Eiropas lielajai balvai. Prestižā konkursa pastāvēšanas vēsturē tā bija pirmā Latvijas kora uzvara, kurai bija īpaša nozīme Rīgas pilsētas un Latvijas vārda popularizēšanā kultūras pasaulē. 2006. gadā Kamēr… piedalījās vislielākajā koru konkursā pasaulē – Pasaules koru olimpiādē Ksjamenā (Ķīnā), pārliecinoši iegūstot zelta medaļas un Pasaules koru olimpiādes čempiona titulu ar visaugstāko novērtējumu visās trijās konkursa kategorijās. Īpaši Kamēr… sadarbības partneri ir pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers un orķestris Kremerata Baltica. Koris regulāri uzstājas prestižajā Gidona Krēmera starptautiskajā kamermūzikas festivālā Lokenhauzā (Austrijā) un kopīgos koncertos Eiropā, muzicējis kopā ar leģendāro diriģentu un solistu Pēteru Šreieru, vijolnieku Gidonu Krēmeru, čellistiem Martu Sudrabu un Jūliusu Bergeru, altistiem Maksimu Risanovu, Juriju Bašmetu, uzstājies komponistu Arvo Perta, Gijas Kančeli un Pētera Vaska jubilejas autorkoncertos. Kamēr… pēdējos gados piedalījies šādos starptautiskos festivālos: Bodensee Festival (Vācija), čellista Jūliusa Bergera organizētajos festivālos Eckelshausener Musiktage (Vācija) un Asiago Festival (Itālija). Koris Kamēr… regulāri dzied Latvijas valsts svētkos, nacionālos un starptautiskos valsts prezentācijas pasākumos, tajā skaitā arī Latvijas Valsts prezidentes rīkotajā svinīgajā koncertā NATO valstu un valdību vadītājiem Rīgā 2006. gadā.

FAKTI

1. gads (1990./1991. g. sezona) Otrā diriģente – Solveiga Vītoliņa. Vokālais pedagogs – Māris Evalds. Pirmās uzstāšanās – Ziemassvētku dievkalpojumā Sv. Jāņa baznīcā un 1. ģimnāzijas žetonvakarā, kā arī izlaidumā. Koncerti Vidzemes pilsētās.

2. gads (1991./1992. g. sezona) 1991. gada 18. novembrī 1. ģimnāzijas aulā koncerts, kura programma balstās uz Māra diplomeksāmena darbiem. 1992. gadā Pirmais jauniešu koru saiets, kura iniciators – koris Kamēr… 1992. gada februārī koris dzied M. Sirmā bakalaura eksāmenā Sv. Pētera baznīcā Rīgā. 1992. gada maijā konkurss Rīgas zīle (1. vieta amatierkoru grupā). 1992. gada vasarā koris iepazīstas ar Hamburgas Sv. Jēkaba katedrāles kori, uzņem to Rīgā un organizē kopkoncertu Sv. Pētera baznīcā. 3. gads (1992./1993. g. sezona) Otrais diriģents – Mārtiņš Ozoliņš. Vokālie pedagogi – Aina Bajāre, Jānis Markovs. 1993. gada 29. janvārī pirmais solokoncerts LU Lielajā aulā. 1993. gada maijā koris uzņem Utrehtas universitātes jaukto kori no Nīderlandes un organizē kopkoncertu Ave sol zālē. XXI Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos koris iegūst 1. vietu Rīgas skatē un 2. vietu jaukto koru grupas fi nālā. 1993. gada jūlijā pirmais brauciens ārpus Latvijas: koncerti Hamburgā un Utrehtā.

4. gads (1993./1994. g. sezona) 1993. gada oktobrī Latvijas un Dānijas koru kultūras nedēļa Dānijā (koncerts vecākajā Dānijas katedrālē Rībē). Pirms solokoncerta – koncerti Latvijas baznīcās. 1994. gada 25. februārī solokoncerts LU Lielajā aulā. Presē parādās pirmie cildinošie vārdi par kori. 1994. gada aprīlī koncerti Nīderlandē un Francijā. Konkursā Rīgas zīle – 1. vieta jaukto koru grupā, 1. vieta kamerkoru grupā.

5. gads (1994./1995. g. sezona) Otrā diriģente – Inita Mažone. 1994. gada 16. novembrī kori uzaicina piedalīties koncertā par godu Latvijas valsts proklamēšanas dienai. 1994. gada decembrī koris sniedz trīs Ziemassvētku koncertus Sv. Jura baznīcā Rīgā. 1995. gada 25. februārī kora 5 gadu jubilejas koncerts LU Lielajā aulā. Aktīva koncertēšana Latvijā. Koris piedalās VII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kā arī Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētkos. 1995. gada jūlijā konkurss Gorīcijā (Itālija): 1. vieta tautas mūzikas interpretācijā, 3. vieta viena laikmeta polifonijā, 3. vieta dažādu laikmetu polifonijā; koncerti Heidelbergā (Vācija).

6. gads (1995./1996. g. sezona) Vokālie pedagogi – Aina Bajāre, Ansis Sauka. 1996. gada 31. maijā solokoncerts LU Lielajā aulā kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija, sieviešu kori Dzintars, kori Sacrum (Māra Sirmā maģistrantūras eksāmens; programmā – T. Ķeniņa Svešie dārzi, Nogrimušā pilī, K. Čemiska Ave Maria, U. Sīsaska Lielās mesas II daļa). Koru konkurss Jūrmala: 1. vieta kamerkoru grupā, 1. vieta tautas mūzikas interpretācijā, labākā tautas mūzikas interpretācija, labākā obligātā darba interpretācija (V. A. Mocarta Kronēšanas mesa), speciālbalva labākajam diriģentam, balva par labāko 20. gs. mūzikas interpretāciju (P. Vaska Māte saule). Koru konkurss Rīgas zīle: 1. vieta kamerkoru grupā, 1. vieta jaukto koru grupā, 1. vieta tautas mūzikas kategorijā. Ā. Ābeles piemiņas godalgas sacensība jauktajiem koriem – 3. vieta, biedrības Dziesmuvara speciālbalva. 1996. gada jūlijs – konkurss Gorīcijā (Itālija): 3. vieta dažādu laikmetu polifonijā, 3. vieta viena laikmeta polifonijā, publikas speciālbalva par labāko tautas mūzikas interpretāciju; Eiropas Grand Prix izcīņa Debrecenā (Ungārija); koncerti Vācijā un Francijā.

7. gads (1996./1997. g. sezona) Otrais diriģents – Ainārs Rubiķis. 1996. gada novembrī konkurss Tolosā (Spānija): 3. vieta dažādu laikmetu mūzikas kategorijā, 3. vieta nacionālajā un basku tautas mūzikas kategorijā. Solokoncerts Anglikāņu baznīcā (programmā: J. S. Baha motetes, J. Brāmsa Mīlas dziesmas). Koncerti Liepājā un Ventspilī. 1997. gada 20. jūlijā ar Tolosas konkursa programmu koris uzstājas koncertzālē Ave sol. 1997. gadā konkurss Let the People Sing Beļģijā: 3. vieta. 1997. gada vasarā konkurss Torrevjehā (Spānija): 3. vieta polifonās mūzikas kategorijā; konkurss Nēšatelē (Šveice): 1. vieta jaukto koru grupā, konkursa Grand Prix, speciālbalva par labāko obligātā darba sniegumu (Sick Rose).

8. gads (1997./1998. g. sezona) 1998. gada 21.un 22. februārī koncerti Smiltenes ģimnāzijā un Aizkraukles kultūras namā. 1998. gada 7. martā solokoncerts LU Lielajā aulā, piedāvājot jaunu, stilistiski daudzveidīgu programmu. 1998. gada 23. maijā koris piedalās A. Saukas autorkoncertā koncertzālē Ave sol. 1998. gada maijā konkurss Korkā (Īrija): žūrijas speciālbalva). 1998. gada 3. jūlijā koncertzālē Ave sol koncerts Eiropas pilsētu mēru delegācijai Dziesmu svētkos. 1998. gada vasarā XXII Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki; 1. vieta Rīgas pilsētas koru skatē, 1. vieta jaukto koru grupā, Dziesmu svētku galvenā balva Grand Prix.

9. gads (1998./1999. g. sezona) 1998. gada novembrī koris piedalās Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai veltītajā koncertā LNO. 1999. gada februārī koncerti Ogres ev. lut. baznīcā, Gulbenes kultūras namā un Cesvaines pilī. Divi solokoncerti Anglikāņu baznīcā Rīgā. 1999. gada maijā konkurss Harmonie’99 Lindenholchauzenā (Vācija): 1. vieta kamerkoru grupā, 1. vieta jaukto koru grupā, 1. vieta sieviešu kamerkoru grupā, Grand Prix (kanclera H. Kola sudraba šķīvis); un 6. starptautiskais pasaules labāko kamerkoru konkurss Marktoberdorfā (Vācija): 1. vieta jaukto koru grupā, speciālbalva par labāko 20. gs. mūzikas interpretāciju (P. Vaska Māte saule). 1999. gada jūlijā 36. starptautiskais koru konkurss Spital an der Drau (Austrija): 1. vieta oriģinālmūzikas kategorijā, 3. vieta tautas mūzikas kategorijā, publikas speciālbalva.

10. gads (1999./2000. g. sezona) 1999. gada decembrī koncerttūre Itālijā (koncerti Lallio, Peskārā). 1999. gada Ziemassvētkos koris sniedz trīs koncertus LNO, turklāt, ņemot vērā milzīgo interesi, tiek rīkoti vēl trīs papildkoncerti. 1999. gada Ziemassvētkos Anglikāņu baznīcā Rīgā koris kopā ar Raimondu Paulu, Mariju Naumovu un Gunāru Kalniņu rīko Ziemassvētku koncertu draugiem un tuviniekiem. 2000. gada 3. martā kora desmit gadu jubilejas sakarā Reiterna namā tiek atklāta fotoizstāde un norit jaunā albuma prezentācija. Lielā mūzikas balva 1999 korim Kamēr… (uzstāšanās LNO 5. martā). 2000. gada 11. martā trijdaļīgs 10 gadu jubilejas koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Koncerti Lielvārdē un Madlienā. 2000. gada 4. maijā – LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā – koris kopā ar VAK Latvija uzstājas svētku koncertā. 2000. gada maijā Aināra Rubiķa bakalaura eksāmens – koncerts. 2000. gada 4. jūnijā koris piedalās Skolēnu dziesmu svētku ieskaņas koncertā Ventspilī. 2000. gada jūlijā koris piedalās VIII Skolēnu dziesmu un deju svētkos. 2000. gada jūlijā konkurss Horo Cantavi Suvalkos (Polija): 1. vieta, konkursa Grand Prix, speciālbalva par poļu mūzikas – obligātā darba interpretāciju, speciālbalva labākajam diriģentam, labākā tautas mūzikas interpretācija, labākā 20. gs. mūzikas interpretācija. 2000. gada augustā koncerttūre Vācijā (piedalīšanās 52. Štaufenes mūzikas nedēļā, koncerti Heidelbergā, Fuldas Domā). 2000. gada 30. augustā koncerts kopā ar diriģentu T. Braunu (Kembridžas Mūzikas akadēmija) Garīgajā mūzikas festivālā. Programmā: angļu renesanses skaņdarbi. 11. gads (2000./2001. g. sezona) 2001. gada 10. februārī solokoncerts. Februārī koncerti Jumpravā, Lielvārdē un Ogrē. 2001. gada aprīlī koncerttūre Čehijā (koncerti Prāgā Rīgas kultūras dienu laikā), Vācijā, Itālijā. 2001. gada maijā koris atskaņo J. Kulakova darbu Artūrs jūrasbraucējs. 2001. gada jūlijā Dziesmu svētki Rīgai 800: koris iegūst labākā Rīgas kora titulu (sudraba kauss) un Latvijas labākā kora titulu – svētku Grand Prix (lielais sudraba kauss). 2001. gada augustā Im. Kalniņa 6. simfonijas pirmatskaņojums Liepājā, Rīgā.

12. gads (2001./2002. g. sezona) 2001. gada novembrī 33. starptautiskais koru konkurss Tolosā (Spānija): 1. vieta polifonās mūzikas kategorijā, 1. vieta tautas mūzikas kategorijā, speciālbalva par labāko basku mūzikas interpretāciju, Grand Prix. 2001. gada decembrī Latvijas Televīzijas Ziemassvētku koncerta ieraksti un labdarības koncerts Rīgas Domā. 2002. gada februārī un martā koncerti Limbažos, Salacgrīvā, Mālpilī un Ventspilī. 2002. gada 15. martā Latvijas Koncertdirekcijas rīkotā koncertu cikla Portretu galerija koncerts, kura viesis bija Māris Sirmais. 2002. gada 16. martā solokoncerts LU Lielajā aulā. 2002. gada 20. martā solokoncerts kopā ar G. Krēmeru, M. Sudrabu. 2002. gada marta beigās un aprīļa sākumā koncerttūre kopā ar G. Krēmeru un M. Sudrabu (koncerti Budapeštā, Velspihtā, Vīnē, Briksenā, Bāzelē, Milānā). 2002. gada 22. maijā Aināra Rubiķa maģistrantūras eksāmens – koncerts Anglikāņu baznīcā Rīgā (programmā: V. Tormisa Dzelzs apvārdošana; Dž. Tavenera Svētais). 2002. gada 1. jūnijā koncerts Saulkrastos. 2002. gada jūlijā kamermūzikas festivāls Lokenhauzā (Austrija); festivāla organizators – G. Krēmers. 2002. gada jūlijā 11. Latviešu dziesmu svētki Čikāgā (ASV). 2002. gada augustā Eiropas Grand Prix izcīņa Areco (Itālija).

13. gads (2002./2003. g. sezona) 2002. gada decembrī Ziemassvētku koncerti Anglikāņu baznīcā Rīgā (B. Britena Saulgriežu dziesmas). 2003. gada 8. februārī Dziesmu svētku ieskaņu koncerts Madlienā. 2003. gada martā koncerti Talsos un Jelgavā. 2003. gada 22. martā solokoncerts LU Lielajā aulā; latviešu mūzika. 2003. gada maijā koncerts Gulbenē. 2003. gada 7. maijā džeza koncerts Jelgavā kopā ar R. Paulu un R. Ašmaņa bigbendu. 2003. gada 18. maijā koris piedalās Kurzemes dziesmu svētkos. 2003. gada jūnijā 34. starptautiskais koru konkurss Tūrā (Francija): 1. vieta dažādu laikmetu mūzikas kategorijā, 2. vieta brīvās programmas kategorijā, konkursa Grand Prix. 2003. gada 23. jūnijā maestro R. Pauls ielūdz kori piedalīties Ziņģē 2003 Aizkrauklē. 2003. gada 27. jūnijā un 1. jūlijā koncerts ar orķestri Kremerata Baltica (Kremerata Baltica rīkotajā jaunrades konkursā). 2003. gada 29. jūnijā Rīgas Domā XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku garīgās mūzikas koncerts (R. Dubras Te Deum). 2003. gada jūlijā XXIII Vispārējie dziesmu svētki: 1. vieta dziesmu kara fi nālā, Grand Prix, Aldara speciālbalva. Noslēguma koncertā koris dzied U. Stabulnieka Baronu. No 2003. gada 9. līdz 12. augustam Rīgas regates laikā koncerti Doma laukumā 14. gads (2003./2004. g. sezona) 2003. gada 4. oktobrī Tautas frontes 15. jubilejai veltīts koncerts pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 2003. gada 24. oktobrī Sv. Jāņa baznīcā jaunā diska prezentācija, kurā piedalās arī Marta Sudraba un Sandis Šteinbergs. 2003. gada 4. novembrī Rīgas Domā kopā ar Valsts Akadēmiskā kora Latvija un Rīgas Doma kora skolas zēnu kori tiek atskaņots A. Knaifela Chapter 8. 2003. gada 16. novembrī koncerti Jūrkalnē un Liepājas teātrī. 2003. gada 17. novembrī uzstāšanās Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremonijā un piedalīšanās Anša Saukas autorkoncertā. 2003. gada novembrī koncerts Helsinkos par godu Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai. 2003. gada 14. decembrī Hermaņa Brauna fonda rīkotais Ziemassvētku labdarības koncerts Jāņa baznīcā un Krustpils tautas namā. 2003. gada decembrī Ziemassvētku koncerti un diska izdošana (Hansabankas Baltie Ziemassvētki). 2003. gada 22. decembrī Kristīgā radio 10 gadu jubilejas koncerts LNO. 2004. gada 7. martā koncerts Ventspilī. 2004 gada 13. martā solokoncerts LU Lielajā aulā (S. Rahmaņinova Nakts liturģija, E. Vitakra Cloudburst un Leonardo Dreams of His Flying Machine, P. Vaska Zīles ziņa, S. Mences Latviešu tautasdziesmu cikls). No 2004. gada 24. līdz 28. martam G. Krēmera organizētais festivāls Les muséiques Bāzelē (Šveice). 2004. gada jūlijā Eiropas Grand Prix Gorīcijā (Itālija): izcīnīts Eiropas Grand Prix; G. Mālera festivāls Toblahā (Austrija); 23. kamermūzikas festivāls Lokenhauzā (Austrija): koris kopā ar P. Šreieru un orķestri Kremerata Baltica atskaņo J. S. Baha Sv. Jāņa pasiju, solokoncertā koris atskaņo S. Rahmaņinova Nakts liturģiju. 2004. gada 21. jūlijā pieņemšana pie Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas .

15. gads (2004./2005. g. sezona) 2004. gada oktobrī korim piešķirta Ministru kabineta balva par izcilu sniegumu koru mākslā. 2004. gada decembrī Ziemassvētku koncerts – Eiroradio tiešraide (R. Dubras Ziemassvētku oratorija, B. Britena Saulgriežu dziesmas). 2005. gada 7. janvārī P. Vaska koncerts ciklā Portretu galerija. 2005. gada 18. februārī. – pirmizrāde iestudējumam Melanholiskais valsis Dailes teātrī un diska izdošana. 2005. gada 26. aprīlī I. Zviedra dokumentālās fi lmas Kamēr… pirmizrāde kino Rīga un latviešu mūzikas diska prezentācija. 2005. gada 29. un 30. aprīlī kora 15 gadu jubilejas koncerti LU Lielajā aulā (Latvija – Saules zeme, piedalās V. Vīķe-Freiberga un 8 latviešu komponisti). 2005. gada jūlijā starptautiskais koru konkurss Spital an der Drau (Austrija): 1. vieta oriģinālmūzikas kategorijā, 1. vieta tautas mūzikas kategorijā; 24. kamermūzikas festivāls Lokenhauzā (Austrija): A. Perta Berlīnes mesa ar orķestri Kremerata Baltica un soloprogramma.

16. gads (2005./2006. g. sezona) 2005. gada 27. septembrī G. Kančeli Styx ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, altistu J. Bašmetu un diriģentu A. Mustonenu Tallinā. 2005. gada 21. oktobrī J. S. Baha Sv. Jāņa pasija ar P. Šreieru un orķestri Kremerata Baltica Sv. Jāņa baznīcā Rīgā. 2005. gada novembrī U. Stabulnieka 60 gadu jubilejas koncerts Mazajā ģildē. 2006. gada 12. janvārī R. Paula jubilejas koncerts Melngalvju namā. 2006. gada 3. martā Lielā mūzikas balva par programmas Latvija – Saules zeme ieceri un īstenojumu. 2006. gada 8. martā koncerts Mazajā ģildē; diriģē A. Rubiķis, V. Tomsons, A. Rasmanis un K. Ādamsons. Pirmais koncerts Lietuvā (Šauļos). 2006. gada 15. aprīlī solokoncerts LU Lielajā aulā (G. Kančeli Styx ar Liepājas simfonisko orķestri un altistu M. Risanovu; R. Paula programma ar I. Busuli). 2006. gada 21. aprīlī P. Vaska jubilejas koncerts Rīgas Domā. 2006. gada maijā Baltijas mūzikas dienās koncerts Ķelnes Domā kopā ar Ķelnes Doma zēnu kori. 2006. gada 3. jūlijā V. A. Mocarta Rekviēms ar orķestri Kremerata Baltica un diriģentu M. Venzago Rīgas Domā III Kremerata Baltica festivālā. 2006. gada jūlijā 25. kamermūzikas festivāls Lokenhauzā (Austrija): V. A. Mocarta Rekviēms ar Kremerata Baltica un M. Venzago. No 2006. gada 19. līdz 28. jūlijam Pasaules koru olimpiāde Sjameņā (Ķīna): 1. vieta jaukto kamerkoru kategorijā, 1. vieta garīgās kormūzik as kategorijā un 1. vieta jaunās (laikmetīgās) mūzikas kategorijā. 2006. gada augustā Jūliusa Bergera festivāls Itālijā.

17. gads (2006./2007. g. sezona) Otrais diriģents – Jānis Liepiņš. 2006. gada 28. novembrī uzstāšanās LNO NATO Rīgas samitā visu NATO dalībvalstu prezidentiem. 2006. gada 19. decembrī klajā nāk disks, kurā ietverti G. Kančeli Styx un Dž. Tavenera The Myrrh Bearer (ar Liepājas simfonisko orķestri un altistu M. Risanovu), kā arī R. Paula mūzikas disks. 2006. gada 29. un 30. decembrī koncerti LU Lielajā aulā (Ziemassvētku programma, J. S. Baha prelūdijas un fūgas kopā ar R. Paulu, M. Briežkalnu, T. Untu). 2007. gada februārī Jauniešu koru festivāls Tartu. 2007. gada 6. un 13. maijā koncerti Ogrē un Saulkrastos. 2007. gada maijā starptautiskais Bodenezera festivāls (Vācija): uzstāšanās ar diriģentu Dmitriju Sitkovetski un orķestri New European Strings (A. Vivaldi un A. Perta mūzika); Jūliusa Bergera organizētais starptautiskais festivāls Eckelshausener Musiktage. 2007. gada 2. jūnijā Kurzemes dziesmu svētki Talsos. 2007. gada 8. jūnijā piedalīšanās V. Vīķes-Freibergas rīkotajā pieņemšanā Rundāles pilī par godu prezidentūras 8 gadiem; koncerts Jūrkalnē. 2007. gada 12. augustā Baltā fl īģeļa mūzikas svētki Siguldas 800 gadu svinībās.

18. gads (2007./2008. g. sezona) 2007. gada septembrī diska Bach–Kamēr–Pauls izdošana. 2007. gada 27. oktobrī koncerts Tallinā starptautiskaja festivālā Nõmme Jazz ar R. Paulu, I. Busuli, M. Briežkalnu, T. Untu. 2007. gada 10. novembrī koncerts Tukuma baznīcā. No 2007. gada 18.līdz 20. novembrim koncerti Ankarā un Stambulā (Turcija) Latvijas kultūras dienās. 2007. gada decembrī diska Veltījumi izdošana. 2008. gada 26. un 27. februārī koncerti Maskavas Starptautiskajā mūzikas namā Latvijas kultūras sezonas norises laikā Krievijā (Baltijas oriģinālkormūzika, J. S. Baha prelūdijas un fūgas, R. Paula populārākās dziesmas ar R. Paulu, I. Busuli, M. Briežkalnu, T. Untu). 2008. gada 4. maijā koncerts Jēkabpilī. 2008. gada 3. un 4. jūlijā Pasaules Saules dziesmas LU Lielajā aulā. 2008. gada jūlijā Pasaules Saules dziesmu diska izdošana. Kamēr...was founded by conductor Māris Sirmais at Riga State High School No. 1 in 1990. The choir now includes more than seventy singers. Māris Sirmais is the choir’s artistic director and chief conductor; Aina Bajāre and Ansis Sauka are the choir’s vocal teachers; and Jānis Liepiņš has been the choir’s second conductor since 2006. Māris Sirmais and the youth choir Kamēr...have garnered the love and enthusiasm of audiences all over the world. The choir has performed in concerts, competitions, and festivals in Germany, Poland, Lithuania, Estonia, Hungary, Austria, Switzerland, France, Italy, the Netherlands, Finland, the Czech Republic, Denmark, Spain, Turkey, China, the United States, and Ireland. Under Sirmais’s leadership, Kamēr...has received prizes and awards at more than seventy international choral competitions. The choir has won the Latvian Annual Music Award several times, and has received the grand prize at the Latvian National Choir Competition during the last three Latvian Song Festivals. The choir’s highest international achievements include fi rst place at the biennial International Chamber Choir Competition in Marktoberdorf, Germany, in 1999, and at the international choral music competition Spital an der Drau, in Austria, in 1999 and 2005. The choir has also placed fi rst at international choral competitions in Neuchâtel, Switzerland, in 2000; Tolosa, Spain, in 2001; Tour, France, in 2003; and Gorizia, Italy, in 1996 and 1997. One of the choir’s greatest accomplishments was the grand prize at the 2004 European Choral Grand Prix, in Gorizia, Italy – a contest to select the year’s best choir, organized by the committees of the six most important European choral competitions. This was the fi rst victory by a Latvian choir at the prestigious competition, an achievement that helped popularize the city of Riga and Latvia in the world of culture. In 2006, Kamēr...participated in the largest choral competition in the world, the World Choir Olympics in Xiamen, China, where it won gold medals and the championship title, receiving the highest assessment in all three competition categories. Kamēr...has a special partnership with the world-famous violinist Gidon Kremer and his orchestra, Kremerata Baltica. The choir regularly performs at the prestigious Gidon Kremer International Chamber Music Festival, in Lockenhaus, Austria, and takes the stage with Kremerata Baltica at concerts throughout Europe. Kamēr...has also performed with the legendary conductor and soloist Peter Schreier, cellists Marta Sudraba and Julius Berger, and violists Maxim Rysanov and Yuri Bashmet, and has performed at anniversary solo concerts for composers Arvo Pärt, Giya Kancheli, and Pēters Vasks. In recent years, Kamēr...has performed at the Bodensee Festival, in Germany, and at the festivals Eckelshausener Musiktage, in Germany, and Asiago Festival, in Italy, both of which are organized by cellist Julius Berger. Kamēr...regularly performs on Latvian national holidays and at various offi cial state events, including the concert organized by the Latvian President for government leaders during the 2006 NATO Summit, in Riga.

FACTS

First Year (1990/1991 Season) Second conductor: Solveiga Vītoliņa. Vocal teacher: Māris Evalds. First concerts: Christmas mass at St. John’s Church, the graduation ceremonies of Riga High School Number One. May, 1991: The choir participates in the First Youth Choir Gathering, in Riga.

Second Year (1991/1992 Season) November 18, 1991: A concert of Māris Sirmais’s thesis works, in the auditorium of Riga High School Number One. 1992: The First Youth Choir Gathering, initiated by Kamēr… February, 1992: The choir sings at Māris Sirmais’s bachelor’s exam, at St. Peter’s Church in Riga. May, 1992: First place in the amateur choir category at the Rīgas Zīle Choral Competition. Summer, 1992: The choir invites Hamburg’s St. Jacob’s Cathedral Choir to Riga for a combined concert at St. Peter’s Church. Third Year (1992/1993 Season) Second conductor: Mārtiņš Ozoliņš. Vocal teachers: Aina Bajāre, Jānis Markovs. January 29, 1993: First solo concert, in the University of Lavia’s Great Hall. May, 1993: The choir invites Utrecht University’s Mixed Choir to Riga and performs a combined concert at Ave Sol. At the XXI Latvian Song and Dance Festival, the choir wins fi rst place in the Riga choir review and second place in the mixed choir category. July, 1993: The choir takes its fi rst trip outside of Latvia, to perform concerts in Hamburg and Utrecht.

Fourth Year (1993/1994 Season) October, 1993: The choir performs a concert at the oldest Danish cathedral, Ribe Cathedral, during Latvian and Danish Choir Week, in Denmark. Before its February solo concert, the choir performs concerts in Latvian churches. February 25, 1994: A solo concert in the University of Latvia’s Great Hall. The fi rst exalted praise of the choir appears in the press. April, 1994: Concerts in the Netherlands and France. The choir fi nished fi rst in the mixed choir category and fi rst in the chamber choir category at the Rīgas Zīle Choral Competition.

Fifth Year (1994/1995 Season) Second Conductor: Inita Mažone. November 16, 1994: The choir is invited to participate in a concert in honor of Latvian Independence Day. December, 1994: The choir performs three Christmas concerts at St. Juris Church. February 25, 1995: The choir performs its fi fth anniversary concert, at the University of Latvia’s Great Hall. The choir performs concerts all over Latvia. The choir participates in the VII Student Song and Dance Festival, as well as at Scandinavian and Baltic song festivals. July, 1995: At a competition in Gorizia, Italy, the choir fi nishes fi rst in the music performance category, third in the polyphony from a single era category, and third in the polyphony from various eras category. The choir also performs concerts in Heidelberg, Germany.

Sixth Year (1995/1996 Season) Vocal teachers: Aina Bajāre, Ansis Sauka. May 31, 1996: A solo concert in the University of Latvia’s Great Hall, together with the Latvian State Academic Choir, the Dzintars Women’s Choir, and the choir Sacrum (Māris Sirmais’s master’s degree exam). The program included Talivaldis Ķeniņš’s Svešie dārzi (“Foreign Gardens”) and Nogrimušā pilī (“In the Sunken Castle”); K. Čemiska’s Ave Maria; and Part Two of Urmas Sisask’s Missa. At the Jūrmala Choral Competition, the choir places fi rst in the chamber choir category and fi rst in the folk music performance category. The choir also wins awards for best folk music performance and for best performance of a mandatory work (Mozart’s Coronation Mass); a special prize for best conductor; and an award for best performance of twentieth century music (Pēteris Vasks’s Māte saule (“Mother Sun”)). At the Rīgas Zīle Choral Competition, the choir places fi rst in the chamber choir category, fi rst in the mixed choir category, and fi rst in the folk music category. The choir fi nishes third in the mixed choir category at the Ādolfs Ābele Memorial Competition, and wins the Dziesmuvara Society’s special prize. July, 1996: At a competition in Gorzia, Italy, the choir fi nishes third in the polyphony from various eras category, third in the polyphony from a single era category, and wins the public’s special prize for best folk music performance. The choir also competes in the European Grand Prix for Choral Singing Competition, in Debrecen, Hungary, and performs concerts in Germany and France.

Seventh Year (1996/1997 Season) Second conductor: Ainārs Rubiķis. November, 1996: At a competition in Tolosa, Spain, the choir fi nishes third in the music from various eras category and third in the national and Basque folk music category. A solo concert at the Anglican Church in Riga (program: Bach’s motets and Brahms’s Liebeslieder). Concerts in Liepāja and Ventspils. July 20, 1997: The choir performs the program from the competition in Tolosa at the Ave Sol Concert Hall. 1997: Third place in the competition “Let the People Sing,” in Belgium. Summer, 1997: At a competition in Torrevieja, Spain, the choir fi nishes third in the polyphonic music category. At a competition in Neuchâtel, Switzerland, the choir fi nishes fi rst in the mixed choir category, wins the grand prize, and receives a special award for best achievement in a performance of a mandatory work (for Sick Rose).

Eighth Year (1997/1998 Season) February 21 and 22, 1998: Concerts at the Smiltene High School and the Aizkraukle Cultural Center. March 7, 1998: A solo concert in the University of Latvia’s Great Hall, which off ers a new, stylistically diverse program. May 23, 1998: The choir participates in a concert of works by Ansis Sauka at the Ave Sol Concert Hall. May, 1998: The choir receives the special jury prize at a competition in Cork, Ireland. July 3, 1998: The choir performs a concert at the Ave Sol Concert Hall for an offi cial delegation of European mayors. Summer, 1998: At the XXII Song and Dance Festival, the choir fi nishes fi rst in the Riga choir review, fi rst in the mixed choir group, and wins the grand prize.

Ninth Year (1998/1999 Season) November, 1998: The choir participates in a Latvian Independence Day concert at the Latvian National Opera. February, 1999: Concerts at the Ogre Ev. Lut. Church, the Gulbene Cultural Center, and the Cesvaine Castle. Two solo concerts at the Anglican Church in Riga. May, 1999: At the Harmonie ’99 Competition, in Lindenholzhausen, Germany, the choir places fi rst in the chamber choir category, fi rst in the mixed choir category, fi rst in the women’s chamber choir category, and wins the grand prize (the Chancellor Helmut Kohl Silver Plate). At the Sixth International Chamber Choir Competition in Marktoberdorf, Germany, the choir places fi rst in the mixed choir competition and receives a special prize for the best performance of twentieth century music (for Pēteris Vasks’s Māte saule (“Mother Sun”)). July, 1999: At the thirty-sixth international choral competition “Spital an der Drau,” in Austria, the choir places fi rst in the original music category, third in the folk music category, and wins the special audience award.

Tenth Year (1999/2000 Season) December, 1999: Tour of Italy (concerts in Lallio and Pescara). Christmas, 1999: The choir performs three concerts at the Latvian National Opera; due to enormous public interest, three additional concerts are organized. Christmas, 1999: The choir performs a Christmas concerts for friends and loved ones at the Anglican Church in Riga, featuring Raimonds Pauls, Marija Naumova, and Gunārs Kalniņš. March 3, 2000: In honor of the choir’s ten-year anniversary, a photo exhibit and a new album are unveiled at the Reiterns House. Kamēr… receives the 1999 Latvian Annual Music Award, and performs at the LNO on March 5. March 11, 2000: A three-part, ten-year anniversary concert at the Latvian National Opera. May 4, 2000: The choir performs a Proclamation of Independence Day concert with the Latvian State Academic Choir. May, 2000: Ainārs Rubiķis’s bachelor’s exam concert (program: Talivaldis Ķeniņs’s Kad es eimu pie Dieviņa (“When I Go to God”) and Veljo Tormis’s The Bishop and the Pagan). July, 2000: The choir participates in the VIII Student Song and Dance Festival. July, 2000: At the Horo Cantavi Competition, in Suwalki, Poland, the choir receives the grand prize, a special award for the best performance of a mandatory Polish work, a special prize for best conductor, a prize for best performance of a folk music piece, and a prize for best performance of a piece of twentieth century music. August, 2000: Tour of Germany (participation in the 52nd Staufen Music Week; concerts in Heidelberg and at the Fulda Dom Cathedral). August 30, 2000: A concert with conductor Timothy Brown (Cambridge Music Academy) at the Sacred Music Festival (program: English Renaissance music).

Eleventh Year (2000/2001 Season) February 10, 2001: Solo concert. February: Concerts in Jumprava, Lielvārde, and Ogre. April, 2001: Tour of the Czech Republic (concerts during Prague’s Riga Culture Days), Germany, and Italy. May, 2001: The choir performs Juris Kulakovs’s composition Artūrs jūrasbraucējs (“Arthur the Seafarer”). July, 2001: At the Riga 800 Song Festival, the choir wins the title of Riga’s best choir (silver cup) and Latvia’s best choir (the festival’s grand prize – the great silver cup). August, 2001: Premiere of Imants Kalniņš’s Sixth Symphony, in Liepāja and Riga.

Twelfth Year (2001/2002 Season) November, 2001: At the 33rd International Choral Competition in Tolosa, Spain, the choir wins the grand prize, a special award for best performance of Basque music, and fi nishes fi rst in the polyphonic music category and fi rst in the folk music category. December, 2001: The Latvian Television Christmas Concert and a charity concert at the Riga Dom Cathedral. February and March, 2002: Concerts in Limbaži, Salacgrīva, Mālpils, and Ventspils. March 15, 2002: A concert is performed, with Māris Sirmais as a special guest, as part of the concert cycle “Portrait Gallery,” organized by the Latvian Concert Directive. March 16, 2002: A solo concert in the University of Latvia’s Great Hall. March 20, 2002: A solo concert with Gidon Kremer and Marta Sudraba. Late March/early April, 2002: Tour with Gidon Kremer and Marta Sudraba (concerts in Budapest, Velspihta, Vienna, Brixon, Basel, and Milan). May 22, 2002: Ainārs Rubiķis’s master’s degree exam concert at the Anglican Church in Riga (program: Veljo Tormis’s Curse Upon Iron, John Tavener’s O Holy One). July, 2002: Lockenhaus Chamber Music Festival, in Austria, organized by Gidon Kremer. July, 2002: 11th Latvian Song Festival, in Chicago, Illinois, U.S.A. August, 2002: The choir competes at the European Grand Prix for Choral Singing, in Arezzo, Italy.

Thirteenth Year (2002/2003 Season) December, 2002: Christmas concerts at the Anglican Church in Riga (Benjamin Britten’s A Ceremony of Carols). March 22, 2003: Solo concert of Latvia music at the University of Latvia’s Great Hall. May 7, 2003: Jazz concert in Jelgava with Raimonds Pauls and Raitis Ašmanis’s Big Band. May 18, 2003: The choir participates in the Kurzeme Song Festival. June, 2003: At the 34th International Choral Competition in Tour, France, the choir wins the grand prize and places fi rst in the music from various eras category and second in the open-program category. June 27 and July 1, 2003: Concerts with Kremerata Baltica at an original-music competition organized by Kremarata Baltica. June 29, 2003: XXIII Latvian Song Festival’s sacred music concert, at the Riga Dom Cathedral (Rihards Dubra’s Te Deum). July, 2003: At the XXIII Latvian Song Festival, the choir wins the grand prize, the Aldaris Special Award, and places fi rst in the song wars. At the closing concert, the choir sings Uldis Stabulnieks’s Barons. August 9-12, 2003: Concerts in Dom Square during the Riga Regatta.

Fourteenth Year (2003/2004 Season) October 4, 2003: A concert by the Freedom Monument to celebrate the fi fteenth anniversary of the People’s Front. October 24, 2003: Album presentation at St. John’s Church, with Marta Sudraba and Sandis Šteinbergs. November 4, 2003: Alexander Knaifels’s Chapter 8 is performed at the Riga Dom Cathedral, with the Latvian State Academic Choir and the Riga Dom Choir School’s Boys Choir. November 16, 2003: Concerts in Jūrkalne and at the Liepāja Theater. November 17, 2003: Performance at the Order of the Three Stars conferral ceremony, and a concert of works by Ansis Sauka. November, 2003: A concert in Helsinki in honor of Latvian Independence Day. December 14, 2003: Christmas charity concerts at St. John’s Church and the Krustpils Cultural Center, organized by the Hermanis Brauns Foundation. December, 2003: Christmas concerts and the release of a new album Hansabanka’s White Christmas. December 22, 2003: Christian Radio’s ten-year anniversary concert, at the LNO. March 7, 2004: A concert in Ventspils. March 13, 2004: A solo concert at the University of Latvia’s Great Hall (program: Sergei Rachmaninoff ’s All-Night Vigil; Eric Whitacre’s Cloudburst and Leonardo Dreams of His Flying Machine; Pēteris Vasks’s The Message of the Titmouse; and Selga Mence’s Latvian Folk Song Cycle. March 24-28, 2004: The choir performs at the Les Muséiques Festival, in Basel, Switzerland, organized by Gidon Kremer. July, 2004: At the European Grand Prix for Choral Singing, in Gorizia, Italy, the choir wins the grand prize. The choir also performs at the Gustav Mahler Festival, in Toblach, Austria. At the 23rd Lockenhausen Chamber Music Festival, in Austria, the choir performs Bach’s St. John’s Passion together with Peter Schreier and Kremerata Baltica; in a solo concert, the choir performs Sergei Rachmaninoff ’s All-Night Vigil. July 21, 2004: The choir is received by Latvian President Vaira Vīķe-Freiberga.

Fifteenth Year (2004/2005 Season) October, 2004: The choir receives the Cabinet of Ministers Award for remarkable achievements in the choral arts. December, 2004: The choir’s Christmas concert is broadcast on Euroradio (program: Rihards Dubra’s Christmas Oratorio, Benjamin Britten’s A Ceremony of Carols). February 18, 2005: Premiere of the production Melancholy Waltz at the Daile Theater; release of the album of works from the production. April 26, 2005: Premiere of Ivars Zviedris’s documentary fi lm Kamēr… at Cinema Riga; presentation of an album of Latvian music. April 29 and 30, 2005: The choir’s fi fteenth-anniversary concert, entitled Latvia: Land of the Sun, at the University of Latvia’s Great Hall, featuring Latvian President Vairs Vīķe-Freiberga and eight Latvian composers. July, 2005: At the international choral competition Spital an der Drau, in Austria, the choir fi nishes fi rst in the original music category and fi rst in the folk music category. At the 24th Lockenhaus Chamber Music Festival, in Austria, the choir performs Arvo Pärt’s Berliner Messe with Kremarata Baltic, as well as a solo program. Sixteenth Year (2005/2006 Season) September 27, 2005: The choir performs Giya Kancheli’s Styx in Tallinn, with the Estonian National Symphony Orchestra, violist Yuri Bashmet, and conductor Olli Mustonen. October 21, 2005: The choir performs Bach’s St. John’s Passion at St. John’s Church in Riga, with Peter Schreier and Kremerata Baltica. November, 2005: Latvian composer Uldis Stabulnieks’s sixtieth-anniversary concert at the Small Guild in Riga. March 3, 2006: Latvian Annual Music Award for the program Latvia: Land of the Sun. March 8, 2006: A concert in the Small Guild. First concert in Lithuania (in Šiauliai). April 15, 2006: Solo concert at the University of Latvia’s Great Hall (Giya Kancheli’s Styx, with the Liepāja Symphony Orchestra and violist Maxim Rysanov; works by Raimonds Pauls, with Intars Busulis). April 21, 2006: Pēteris Vasks’s anniversary concert at the Riga Dom Cathedral. May, 2006: Baltic Music Days concert at the Cologne Dom, with the Cologne Dom Boys Choir. July 3, 2006: A performance of Mozart’s Requiem for the 3rd Kremerata Baltica Festival, at the Riga Dom Cathedral, with Kremerata Baltica and conductor Mario Venzago. July, 2006: The choir performs Mozart’s Requiem, with Kremerata Baltica and conductor Mario Venzago, at the 25th Lockenhaus Chamber Music Festival, in Austria. July 19-28, 2006: At the World Choir Olympics in Xiamen, China, the choir fi nishes fi rst in the mixed choir category, fi rst in the sacred music category, and fi rst in the contemporary music category. August, 2006: The choir performs at Julius Berger’s Asiago Festival, in Italy.

Seventeenth Year (2006/2007 Season) Second conductor: Jānis Liepiņš. November 28, 2006: The choir performs a concert at the LNO for the presidents of the NATO Member States, during the NATO Summit in Riga. December 19, 2006: Release of an album that includes Giya Kancheli’s Styx and John Tavener’s The Myrrh Bearer (with the Liepāja Symphony Orchestra and altist Maxim Rysanov), as well as an album of music by Raimonds Pauls. December 29 and 30, 2006: Concerts at the University of Latvia’s Great Hall. May, 2007: At the International Bodensee Festival, in Germany, the choir performs music by Antonia Vivaldi and Arvo Pärt with conductor Dmitry Sitkovetsky and the orchestra New Europe Strings. The choir also performs at the international festival Eckelshausener Musiktage, organized by Julius Berger. June 8, 2007: The choir participates in a reception organized by Latvian President Vaira Vīķe–Freiberga at the Rundale Palace, in honor of her eight years in offi ce. August 12, 2007: The choir performs at the Baltais Flīģelis Music Festival, during the celebration of Sigulda’s 800th anniversary.

Eighteenth Year (2007/2008 Season) September, 2007: Release of the album Bach-Kamēr-Pauls. October 27, 2007: The choir performs a concert at the Nõmme International Jazz Festival, in Tallinn. November 18-20, 2007: Concerts in Ankara and Istanbul, Turkey, for the Latvian Culture Days. December, 2007: Release of the album Veltījumi (“Tributes”). February 26 and 27, 2008: Concerts at the Moscow International Music House, during the Latvian Culture Season in Russia (program: original Baltic choral music, Bach’s preludes and fugues, Raimonds Pauls’s most popular songs, featuring Raimonds Pauls, Intars Busulis, Māris Briežkalns, and Toivo Unt). July 3 and 4, 2008: Concerts for the World’s Sun Songs project, in the University of Latvia’s Great Hall. July, 2008: Release of the World’s Sun Songs album. Aina Bajāre Kora jaunieši grib pašu labāko – ar savu mākslu būt labāko vidū. Tas ir jaunības maksimālisms. Bet kāpēc gan ne? Koncertos Vokālais pedagogs Vocal Teacher klausos korī un analizēju, bet nereti ir bijuši arī brīži, kad dvēsele atpūšas. Un tas ir to vērts!

The young singers in the choir want the very best; with their art, they want to stand amongst the very best. That’s the maximalism of youth. And why not? During concerts, I listen to the choir and analyze them. But there have often been moments when my soul relaxes. And it’s certainly worth it!

Ansis Sauka Godīgums. Mežģīņu smalkums. Balsu vijīgums. Nianšu bagātība. Izturība. Pacietība. Darbs. Emocijas. Nervi. Līdzvērtīga kolektīva Vokālais pedagogs Vocal Teacher Latvijā nav. Un rezultāts – ik reizi klausītāju saviļņo. Tas ir Kamēr...

Honesty. An intricate tapestry. An interweaving of voices. A wealth of nuances. Perseverance. Patience. Work. Emotions. Nerves. No other Latvian group even comes close. And the result: listeners are exhilarated each and every time. That is Kamēr...

Egils Štāls Kamēr… ir visa mana dzīve – te veidojās mana mūzikas gaume, pasaules uzskati, te realizēju sevi kā profesionālis un satiku savu kora Kamēr… direktors director of Kamēr... sievu. Viss, kas manā dzīvē līdz šim bijis nozīmīgs, ir saistīts ar Kamēr… un Māri Sirmo – viņa spēju iedvesmot, pārliecināt, aizraut un emocionāli uzlādēt.

Kamēr... is my whole life. This is where my musical taste and my worldviews were formed; Kamēr… is also where I become a professional, and met my wife. Everything that has been important in my life up until now is connected with Kamēr... and Māris Sirmais – his ability to inspire, convince, captivate, and provide an emotional charge.

Andris Vecrumba Kamēr... ir mūsu zelta fonds – korī iegūdami emocionālo lādiņu, viņi izgaismos nākotni. Jaunība un Māra Sirmā talants ik koncertā kora Kamēr... komercdirektors commercial director of Kamēr... rada jūtu eksploziju, kurai līdzīgu nekur citur neesmu piedzīvojis.

Kamēr... are our “golden fund”: after receiving an indescribable emotional charge from the choir, they will illuminate the future. In every concert, the youth of the singers and the Māris Sirmais’s great talent create veritable explosions of positive feelings – the likes of which I haven’t experienced anywhere else. Pasaules Saules dziesmas. Kristīnes Pasternakas tērpi World Sun Songs. Kristīne Pasternaka’s costumes

Jauniešu kora Kamēr… un diriģentā Māra Sirmā projekts Pasaules Saules dziesmas ir spilgts piemērs, kā ar milzīgu darbu un nerimstošu apņēmību var iedzīvināt spožu ideju. No visas sirds esmu pārliecināta, ka Māra radošās idejas kopā ar milzīgajām darba spējām ir neizsmeļams resurss, kas, kā jau apliecina viņa līdzšinējā mākslinieciskā darbība, iezīmē arvien jaunus un spilgtus vaibstus ne tikai Latvijas kultūras dzīvē. Mūzika manā skatījumā ir cilvēku vistiešāk uzrunājoša māksla, pret kuru vienaldzīgs nespēj palikt neviens. Šajā projektā ir apvienojušās tik daudz izcilas personības – brīnišķīgi komponisti, lielisks koris, radoši mākslinieki, tādēļ nav šaubu, ka radītais gala iznākums būs Helēna Demakova muzikāls brīnums. Vēlu visiem Pasaules Saules dziesmu dalībniekiem skaistus koncertus un saules piepildītu Kultūras ministre Minister of Culture vasaru!

Lai izdodas.

The youth choir Kamēr… and conductor Māris Sirmais’s World’s Sun Songs project is a shining example of how a brilliant idea can be brought to life through hard work and persistent determination. I am wholeheartedly convinced that Māris’s creative ideas, coupled with his great capacity for work, form an inexhaustible resource, which, as his previous artistic endeavors have proven, will continue to sketch brilliant new features in the cultural life of Latvia and other nations. In my view, music is the art form that addresses us most directly; it doesn’t leave a single soul unmoved. This project has united many remarkable individuals – wonderful composers, a fantastic choir, and creative artists. I have no doubt that the end result will be nothing short of a musical miracle. I wish all of the participants in the World’s Sun Songs project many beautiful concerts and a sun-drenched summer!

Best of luck. Ik rītu, pilsētai mostoties, tās ļaudis atver acis un dodas pie loga, cerībā ieraudzīt sauli. Viņi zina, ka tā dos ne vien spēku, bet arī spārnus. Šodien ir viena no tām nedaudzajām dienām, kad saule lutinās un pilsētnieki, iemalkojuši rīta kafi ju, ar mirdzumu acīs dosies savās ikdienas gaitās. Vai esat ievērojuši kā saule apspīd Rīgu? Tās staltos torņus un dakstiņu jumtus. Vai esat kādreiz ieskatījušies kā saule daiļojas Vanšu tilta vantīs? Un kā tā vizuļo Daugavā? Kā apstaro parkus, alejas un vecpilsētas bruģi? Ir agrs jūlija rīts un pilsētnieki var justies īpaši, jo saule tieši Rīgā savienos pasaules kontinentus un ikviens tuvāks vai tālāks paSaules iedzīvotājs kļūs par vienotu veselumu. Šodien mūsu Rīga būs saules mūzikas epicentrs, jo pirmo reizi pasaules vēsturē paSaules Jānis Birks saules dziesmas pulcēsies vienkopus. Tās skanēs un izskanēs kopīgos akordos, notīs un Rīgas Domes priekšsēdētājs ievibrēs mūsu visdziļākās izjūtu stīgas… Chairman of the Riga City Council Vai laimīgie ļaudis nesīs arī Rīgai laimīgas dienas? Vai tas nozīmē, ka Rīga ir saules galvaspilsēta? Šķiet, ka Rīga ir laimīga pilsēta jau šodien, jo tajā ik pa laikam sapulcējas visa Latvija, lai vienotos kopīgās dziesmās. Ir piektdienas pievakare, bet saules gaisma mūs joprojām apspīd un mudina smaidīt, šķērsojot ielu un veroties garāmgājēju sejās. Un mēs šogad zinām, ka pat tad, kad saule būs jau norietējusi, tā turpinās sildīt mūsu sirdis ar melodiju. Ar saules dziesmām, kas šodien mūsu Rīgu padarīja par saules galvaspilsētu.

Every morning, as the city awakens, its inhabitants open their eyes and walk to their windows in hopes of seeing the sun. They know that it will give them both added strength and a new set of wings. Today is one of those rare days when the sun will pamper us, and city dwellers, having drunk their morning coff ee, will head out to perform their daily duties with a sparkle in their eyes. Have you ever noticed how the sun illuminates Riga, its noble towers and tiled roofs? Have you ever watched how the sun dances on the suspension cables of Vanšu Bridge? How it gleams on the waters of Daugava River? How it shines on the parks and lanes and the cobblestones of the Old City? It’s early morning in July, and city dwellers can feel special because the sun (saule, in Latvian) will unite the continents of the world here in Riga today. Every citizen of this world (pasaule), no matter how close or far away he or she may be, will become part of a unifi ed whole. Today, our city will be the epicenter of sun music, because, for the fi rst time in world history, the world’s sun songs will all gather together in one place. They will resonate and resound in communal chords and notes, reverberating the strings of our deepest feelings. Will happy people bring Riga happiness, too? Does this mean that Riga is the sun capital? I think that Riga is already a happy city, because, from time to time, it becomes the gathering place for people from all over Latvia, who come to Riga to sing and be united by song. It is Friday evening, but the light of the sun continues to shine and encourages us to smile, when crossing the street and looking at the faces of passers-by. This year, we know that even when the sun has set, it will continue to warm our hearts with its melodies – with sun songs, which today made our city the capital of the sun. Mūzika ir skaists veids, kā saprasties. Tāpēc jau vairākus gadus turpinās kora Kamēr... un uzņēmuma Lattelecom sadarbība. Koris Kamēr...,viens no profesionālākajiem un izcilākajiem koriem Latvijā, ir mūsu atbalsta politikas prioritāšu vidū. Brīnišķīgas balsis, talantīgs diriģents, augsts profesionālisms, jauneklīga aizrautība un simtprocentīga atdeve – katra kora Kamēr... uzstāšanās ir muzikāls pārdzīvojums ar lielu rezonansi. Koris, kurš koncertējis un saņēmis atzinību visā pasaulē, turpina gatavot arvien jaunus muzikālus darbus. Juris Gulbis Arī Lattelecom atrodas dinamiskā attīstībā. Mūsu uzņēmums, lielākais elektronisko pakalpojumu sniedzējs Latvijā, izstrādā arvien jaunus informācijas tehnoloģiju risinājumus, Lattelecom valdes priekšsēdētājs kas atbilst XXI gadsimta augošajām prasībām. Lattelecom board chairman Kas XXI gadsimtā vieno kori un tādu uzņēmumu kā Lattelecom? Mūzika un kopīga vērtību izpratne. Profesionalitāte, attīstība, jaunas idejas – tās ir vērtības, kuras mums palīdz saprasties, atrast kopīgu valodu, satikties mūzikā un ļauj izskanēt Latvijas vārdam pasaulē. Lattelecom ir prieks, gods un atbildība atbalstīt kora Kamēr... ilgi loloto projektu Pasaules Saules dziesmas. Tas apvieno augstākā līmeņa profesionāļus no visas pasaules. Projektā piedalās izcilākie XXI gadsimta komponisti no 17 valstīm, koris Kamēr... ar diriģentu Māri Sirmo, mākslinieki Ilmārs Blumbergs un Kristīne Pasternaka, kā arī projekta patronese Vaira Vīķe-Freiberga. Mēs esam pārliecināti, ka Pasaules Saules dziesmas tiks sadzirdētas un novērtētas gan tepat Latvijā, gan visā pasaulē, jo saule taču mums visiem ir viena.

Music is a lovely way to communicate with others. That is why for several years now there has been co-operation between Lattelecom and the Kamēr… choir – one of the most professional and distinguished choirs in Latvia. It is a priority in our support policies. Wonderful voices, an outstandingly talented conductor, a high level of professional, youthful excitement and 100% eff ort – each performance by Kamēr… is a musical adventure with great resonance. This is a choir which as performed and attracted much praise throughout the world, and it is always ready to learn new and ever new works of music. Lattelecom, too, is undergoing dynamic development. Ours is the largest provider of electronic services in Latvia. We are always designing new information technology solutions in accordance with the expanding demands of the 21st century. What brings a choir and a company such as Lattelecom together in the 21st century? The music. A common understanding of values. Professionalism, development, new ideas – these are values which help us to understand each other and to fi nd common ground. We meet in music and allow the name of Latvia to resound throughout the world. It is a matter of joy, honour and responsibility for Lattelecom to support the “Sun Songs of the World” project, which the Kamēr… choir has been developing for a long time now. The highest level professionals from all around the world are coming together in this project – the most distinguished composers of the 21st century from 17 diff erent countries, Kamēr… under the direction of Māris Sirmais, the artists Ilmārs Blumbergs and Kristīne Pasternaka, and the patroness of the project, former Latvian President Vaira Vīķe-Freiberga. We are convinced that “Sun Songs of the World” will be heard and appreciated in Latvia and throughout the world. After all, we all have the same sun.

Pasaules Saules dziesmu radošā grupa World Sun Songs Creative Team

Idejas autors un mākslinieciskais vadītājs / Conceptual Author and Artistic Director Māris Sirmais Kormeistars / Choirmaster Jānis Liepiņš Vokālie pedagogi / Vocal Teachers Aina Bajāre un Ansis Sauka Projekta režisors / Project Director Juris Pakalniņš Projekta mākslinieks / Project Artist Ilmārs Blumbergs Kostīmu māksliniece / Costume Designer Kristīne Pasternaka Fotogrāfs / Photographer Kristaps Kalns

Pasaules saules dziesmu organizatoriskā grupa World Sun Songs Organizational Team

Projekta vadītāja / Project Manager Kristīne Zvirbule Projekta koordinators, fi nanšu vadītājs/ Project Coordinator, Financial Director Egils Štāls Projekta koordinators / Project Coordinator Andris Vecrumba Mediju koordinatore / Media Coordinator Antra Gaile Redaktore / Editor Inga Vasiljeva Datorsalikums / Computer Design brālis Y Korektore / Copyeditor Ilze Deksne Tulkotājs, atdzejotājs no latviešu valodas angļu valodā / Translator from Latvian into English Rihards Kalniņš Atdzejotājs no angļu, franču, bulgāru, lietuviešu valodas latviešu valodā / Translator from English, French, Bulgarian, and Lithuanian into Latvian Jānis Elsbergs Ieraksta skaņu režisori / Recording Engineer Normunds Slava un Varis Kurmiņš Izdevējs / Publisher: ADD projekts, Kamēr... Iespiests / Printed: dizaina un drukas divīzija Citrons Tehniskie risinājumi / Technical solutions: Ainārs Pīmanis Papīrs / Paper: videi draudzīgais, FSC sertifi cētais Arctic Paper krītpapīrs Arctic Volume White 170 g/m

John Luther ADAMS

Leonid DESYATNIKOV

Bjørn Andor DRAGE

Alberto GRAU

Hendrik HOFMEYR

Giya KANCHELI

Stephen LEEK

Ko MATSUSHITA

Polina MEDYULYANOVA

Vytautas MISKINIS

Raimonds PAULS

Thierry PÉCOU

Sven-David SANDSTRÖM

Urmas SISASK

Dobrinka TABAKOVA

John TAVENER

Pēteris VASKS CD 2

1. John Luther Adams Sky With Four Suns Četras saules debesīs 2. Vytautas Miskinis Neiseik, Saulala Neaizej, saulīt Soloists / Solisti: Sniedze Kaņepe (soprano / soprāns); Emīls Dālderis, Evarts Melnalksnis, Jānis Liepiņš, Edgars Skarbulis, Sanita Slezkina (skudučiai / skadūči) 3. Ko Matsushita Jubilate Deo Gavilējiet Tam Kungam 4. Dobrinka Tabakova От Слънце Родена No Saules dzimis Text by Blaga Dimitrova / Blagas Dimitrovas dzeja Soloist / Soliste: Beāte Zviedre (soprāns) 5. Alberto Grau Salve al celeste sol sonoro Sveika, skanīgā debesu Saule! Text by Rubén Darío / Rubena Dario dzeja Soloists / Solisti: Jolanta Strikaite (soprano / soprāns), Evarts Melnalksnis (baritone / baritons) 6. Giya Kancheli Lulling The Sun Šūpuļdziesma Saulei Soloists / Solistes: Jolanta Strikaite, Terēze Upatniece (soprano / soprāns) Rihards Zaļupe (percussion / sitaminstrumenti) 7. Pēteris Vasks Piedzimšana Birth Text by Inese Zandere / Ineses Zanderes dzeja Soloist / Solists: Rihards Zaļupe (percussion / sitaminstrumenti)

CD 2 AS SM ZIE S D LE AU S S E L U A S A P

S G N O S

N

U

S

D

L

R

O

W