cena 719 sludinājumi pielikumā KALEIDOSKOPS Ls 0,25 ZEMGALEI

Nedēļa Jelgavā • notikumi pilsētā un rajonā 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72)

Ģimenes uzņēmumus stiprina uzticēšanās Jelgavas futbolisti iesākuši cerīgi Līgo svētku lustes Jelgavas rajonā

Protesta akcija 18. jūnijā 1691461-4627 issn Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) arī Jelgavā 1 9 771691 462002 23 Ja gribi saņemt regulāri, tad abonē par latu!

Krāsains nedēļas žurnāls par notikumiem pilsētā un rajonā >500 sludinājumi nedēļā

Abonējam uz jūliju! Abonēt var: Tikai par vienu latu mēnesī katru pirmdienu • pa tālruni 67 00 80 01 savā pastkastē saņemsi nedēļas žurnālu • redakcijas tālruni 63 09 05 00 Nedēļa Jelgavā – Jelgavnieki.lv un lielāko • interneta lapā www.pasts.lv sludinājumu un reklāmas izdevumu Zemgalē • visās pasta nodaļās Kaleidoskops Zemgalei. Indekss 3109 Redaktora sleja Līgos arī Jelgavnieki.lv

Šis ir žurnāla Jelgavnieki.lv pirmssvētku numurs. Nākamais būs jau jūlijā, tādējādi arī žurnāls dodas svētku brīvdienās. Līdz ar atgriešanos plānojam veikt vairākas izmaiņas – turpmāk iz- nāksim sestdienas rītos, mainīsies arī žurnāla izplatīšanas stratēģija. Vēlēšanas pēdējās nedēļās ienesa izmaiņas arī žurnāla iznākšanas grafikā – lai paspētu apkopot visus rezultātus, žurnāls iznāca nevis pirmdienā, kā iepriekš, bet gan trešdienas pēcpusdienā. Tagad ceram, ka, līdz ar jaunās domes ievēlēšanu, pilsēta un tās iedzīvotā- ji atgriezīsies ikdienas dzīves ritmā. Un, mūsuprāt, sestdienas rīts ir piemērotākais brīdis, kad iepazīties ar to, kas pagājušajā nedēļā noticis pilsētā, kā arī prognozēt nākamās nedēļas notikumus. Ekonomiskās situācijas spiesti optimizēsim arī žurnāla izplatīšanu. Ņemot vērā reklā- Vāks: Protesta akcija 18. jūnijā mas ieņēmumu tendenci samazināties visā Latvijā, mēs vairāk centīsimies palielināt ieņē- notiks arī Jelgavā mumus no žurnāla tirdzniecības un abonēšanas. Mēs neplānojam atteikties no žurnāla bez- Foto: Evija Trifanova, LETA maksas eksemplāru izplatīšanas Jelgavas sabiedriskajās vietās, tai skaitā arī dzelzceļa stacijā u.c., bet priekšroka būs maksas abonentiem, kuri žurnālu savās pastkastītēs un preses reali- zācijas vietās varēs saņemt jau brīvdienās, kamēr bezmaksas žurnāls būs pieejams tikai nā- kamajā nedēļā. Žurnāla saturā gan neko neesam plānojuši mainīt – turpināsim rakstīt par lietām, kas Karstais tālrunis palīdz cilvēkiem Jelgavā dzīvot. Tāpat pildīsim katra masu medija galveno uzdevumu – būsim demokrātijas sargsuņi, lai nepieļautu, ka kāds savtīgu interešu vārdā uzspiež pilsētas 630 905 00 iedzīvotājiem savu gribu.

REDAKCIJA Redakcijas adrese: Katoļu iela 2b, Jelgava, LV-3001, Latvija Tālrunis: (+371) 63090500 Mobilais tālrunis: (+371) 29509033 Fakss: (+371) 63090509 E-pasts: [email protected] Kristians Rozenvalds, Galvenais redaktors: Māris Papēdis žurnāla un portāla Reportieri: Rolands Bartaševics un Jelgavnieki.lv īpašnieks Ilze Lukstiņa (+371) 63090508 Korektore: Inga Laizāne Maketētājs: Igors Jefimovs Nedēļas citāti IZDEVĒJS SIA Nedēļa Jelgavā Grāmatas cilvēkiem ir vajadzīgas vienmēr, neatkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī. Masu informācijas līdzekļa Ligija Purgaile, reģistrācijas nr. 000703206 izdevniecības Zvaigzne ABC tirdzniecības daļas vadītāja PVN reģistrācijas nr. LV43603032643 Konta numurs: LV24RIKO0002013131174 Ģimenes bizness varētu būt tāds, kur pārsvarā darbojas vienas ģimenes locekļi un algotus Banka: AS DnB NORD Banka darbiniekus piesaista tikai gadījumos, kad paši netiek galā vai kaut ko nesaprot vai nemāk. Pie- Kods: RIKOLV2X mēram, zemnieks algo grāmatvedi gada pārskata sastādīšanai vai kurpnieks algo juristu, lai pareizi iesniegtu prasību tiesā. Ģimenes bizness vairāk ir dzīvesveids, nevis klasiskais nauda MĀRKETINGA UN REKLĀMAS DAĻA taisa naudu bizness. Tālrunis: (+371) 63090504 Ainārs Tamisārs, E-pasts: [email protected] kluba Jelgavas krekli direktors

LASĪTĀJU SERVISS Abi strādājam vienā darbavietā, tādēļ risks ir dubults, ja kaut kas notiek ar uzņēmumu, bez Tālrunis: (+371) 63090500 darba un algas varam palikt abi divi. E-pasts: [email protected] Ilva Mieze, uzņēmuma Kanclers Plus vadītāja TIPOGRĀFIJA AS Preses nams Jaunieši, ar kuriem strādājam, ir ļoti dažādi. Viņi meklē attiecības ar labiem cilvēkiem. Balasta dambis 3, Rīga, LV-1048 Daudziem no viņiem mājās ir grūtības ar naudu, ir problēmas attiecībās. Ikvienam no mums ir svarīgi zināt, ka kāds par tevi rūpējas, katrs meklē kādu, kas viņu mīlēs. Jaunieši meklē dzīves Tirāža 5500 jēgu, taču nezina, kāda būs mūsu sabiedrība nākotnē. Kurp iesim? Tāpēc daudzi no viņiem nezina savu vietu pasaulē. Džerijs Robertss, amerikāņu misionārs Jelgavā

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 3 Notikumi

Īsumā ZVC – pacientiem draudzīgākā ārstniecības iestāde

Svētbirzē piemin komunistiskā genocīda upurus Spītējot aukstajam vējam un lietum, 14. jūnijā Svētbirzē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts atceres pasākums. Pēc esošās informācijas 1941. gadā no Jelgavas apriņķa uz Sibīriju tika aizvesti 693 cilvēki, no kuriem liela daļa bija bērni: 194 – vecumā līdz 16 gadiem un 91 – no zīdaiņa līdz septiņu gadu vecumam.

Palielinās GMI pabalsta lūdzēju skaits Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes, Nodarbinātī- bas valsts aģentūras un pašvaldības Informā- cijas aģentūras dati liecina, ka, palielinoties bezdarba līmenim, pieaudzis garantētā mini- mālā ienākuma (GMI) pabalstu pieprasījums. Gada pirmajos piecos mēnešos šim mērķim Jelgavas pašvaldība iztērējusi jau 69,3 tūksto- Zemgales Veselības centra valdes loceklis Gundars Prolis (pa labi) palīdz pieskrūvēt šus latu. plāksni, kas apliecina pacientiemm draudzīgas ārstniecības iestādes nosaukuma Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes speciālis- piešķiršanu. ti skaidro, ka ir veikta sociālā budžeta iekšējo finansu resursu pārdale un otrā pusgada GMI Zemgales Veselības centrs (ZVC) jeb SIA Jelga- pilnveido un jānovērš nepilnības, lai pacienti pieprasījumus segs no medicīnas pakalpojumu vas rajona slimnīca pēc Veselības ministrijas un pie mums justos vēl labāk,» skaidro G. Prolis. apmaksai paredzētajiem līdzekļiem. Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbī- Pacientiem draudzīga vide nozīmē infor- Kopumā Sociālo lietu pārvaldē iedzīvotāju ie- bas organizācijas Sustento vērtējuma atzīts par mācijas un vides pieejamību veselības aprūpes sniegumu skaits par pabalstu piešķiršanu nav iestādi ar pacientiem draudzīgāko vidi. pakalpojuma lietotājiem, tajā skaitā slimnie- būtiski mainījies un tiem, tāpat kā iepriekšē- Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta kiem ar īpašām vajadzībām. Jāpiebilst, ka vides jos gados, ir sezonāls raksturs. Līdz jūnijam pa- Anča informē, ka, aptaujājot pacientus, inva- pieejamība neaprobežojas vien ar iespēju pa- balstus saņēmušas 4772 personas par kopējo līdu organizācijas un privātpersonas tika vēr- cientam iekļūt ēkā no ārpuses, bet ietver arī in- summu 464,5 tūkstoši latu, informē Jelgavas tētas vairākas ārstniecības iestādes visā valstī. formācijas un norāžu izvietošanu, iespēju pa- domes preses sekretāre Līga Klismeta. Vislabākās atsauksmes bijušas par ZVC. cientiem ratiņkrēslā pārvietoties slimnīcā, kā Pasniegt ZVC vadībai atzinības rakstu arī personāla attieksmi pret pacientiem. Ievēl jaunu LLU Sociālo un durvju plāksni, kas apliecina pacientam ZVC atzīts par cilvēkiem ar īpašām va- zinātņu fakultātes dekānu draudzīgas ārstniecības iestādes nosaukumu, jadzībām draudzīgu iestādi, taču Jelgava pa- Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) 12. jūnijā bija ieradusies arī Veselības ministrijas gaidām diemžēl vēl nevar pretendēt uz inva- Senāta 10. jūnija sēdē ievēlēts jauns Sociālo Veselības aprūpes departamenta Valsts kapitāl- līdiem draudzīgas pilsētas godu, jo daudzviet zinātņu fakultātes dekāns – LLU Socioloģisko daļu vadības nodaļas vadītāja Silvija Pablaka. vides pieejamība stipri pieklibo. Maija beigās pētījumu grupas vadītājs asociētais profesors ZVC valdes loceklis Gundars Prolis pa- Jelgavā veiktajā ikgadējā monitoringā, kura Voldemārs Bariss. Vēl līdz šā gada 31. augustam teicās par Veselības ministrijas un Sustento laikā īpašu vērību pievērsa medicīnas iestā- amatā strādās līdzšinējais dekāns profesors piešķirto apbalvojumu, taču atzina, ka līdz ar dēm, atklājās, ka ne visās medicīnas iestādēs Jānis Ābele, bet V. Bariss, kurš LLU strādā kopš to nākotnē uz iestādes pleciem gulstas liela var iekļūt cilvēki ratiņkrēslos vai māmiņas ar 1981. gada, amatā stāsies 1. septembrī. atbildība. «Tas, ka mums šī plāksne ir piešķir- ratiņiem. Tādēļ īpašs prieks ir par pozitīvo ta, nenozīmē, ka mēs drīkstam palikt līmenī, piemēru, ko rāda ZVC, jo tas var rosināt arī Zemgales Ziņas no 1. jūlija kādā esam pašlaik. Proti, mums šis līmenis citas ārstniecības iestādes vairāk domāt par iznāks retāk jāsaglabā arī turpmāk, kā arī vēl daudz kas jā- vides pieejamību. No 1. jūlija laikraksts Zemgales Ziņas iznāks trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sest- dienās – ierasto piecu reižu vietā. LLU izvirza kandidātus Triju Zvaigžņu ordenim Turpmāk nebūs iespējams abonēt laikraks- tu nedēļas nogalēm jeb piektdienām un sest- Latvijas Lauksaimniecības universitātes mu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. dienām, šāds abonementa veids vairs netiks (LLU) Senāts 10. jūnijā apstiprināja trīs kan- Triju Zvaigžņu ordeni piešķir par nopel- piedāvāts. didātus Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanai. niem Tēvijas labā, kuri var izpausties valsts, Abonentiem, kas pasūtījuši laikrakstu vairākus Tie ir Tehniskās fakultātes pārstāv- pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnie- mēnešus uz priekšu, ir divas iespējas – saņemt ji Mehānikas institūta direktors, profesors ciskajā darbā. Par nopelnu uzskatāma ilgstoša, kompensāciju vai arī laikraksts tiks piegādāts Guntars Uzkliņģis, Izglītības un mājsaimnie- priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, turpmāk par atlikušo naudas summu. Tie, kas cības institūta profesors Ludis Pēks un Lauk- kā arī kādi izcili darbi Latvijas neatkarības at- pasūtījuši Zemgales Ziņas uz visu 2009. gadu, to saimniecības enerģētikas institūta profesors jaunošanas periodā vai valsts turpmākās no- turpinās saņemt arī nākamajā gadā. Andris Šnīders. Profesori augstākajam valsts stiprināšanas un veidošanas laikā. Ordenim ir apbalvojumam izvirzīti par mūža ieguldīju- piecas šķiras un arī triju pakāpju goda zīmes.

4 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Jelgavnieki.lv • Foto: mikus medzinis

Ugunsgrēkā Jelgavā gājuši bojā divi cilvēki Vidžis joprojām 12. jūnijā pulksten 5.50 Jāņa Asara ielā 3 aiz- netiek atlaists degās divstāvu koka māja, kurā dzīvoja astoņi cilvēki. Ugunsgrēka vietā atrastas divu cilvēku – Nu jau pagājušas vairāk nekā trīs nedēļas, vīrieša un sievietes – mirstīgās atliekas, kas, vis- kopš SIA Jelgavas Nekustamā īpašuma pār- ticamāk, bija šīs mājas iedzīvotāji. valde (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis Ugunsgrēks bijis izpleties aptuveni sniedz paskaidrojumu Jelgavas mēram 290 kvadrātmetru platībā un tā dzēšanai bija Andrim Rāviņam par savu agresīvo uzve- mobilizētas piecas autocisternas – trīs no Jel- dību 19. maija vakarā Jelgavas 1. ģimnā- gavas brigādes un pa vienai no Elejas un zijā notikušajā māju vecāko kopsapulcē, Kalnciema. kad viņš no skolas telpām agresīvi izraidīja Ugunsgrēka dzēšanas laikā tika atrasts preses pārstāvjus. viena cilvēka līķis, bet, pārmeklējot gruvešus Jautājot, vai J. Vidžis ir sniedzis paskaid- pēc dzēšanas, atrastas vēl viena cilvēka mirstī- rojumu Andrim Rāviņam un kā mērs to vērtē, gās atliekas. Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas, pa- Klismeta atbild, ka domes priekšsēdētājs ar gaidām ir aizdomas, ka ugunsgrēks varētu būt Juri Vidži pārrunājis viņa rīcību konkrētajā si- izcēlies pēc gāzes balona sprādziena ēkas otrajā tuācijā un piebilst, ka J. Vidžis «ir pamato- stāvā. Ugunsgrēka vietā atrastas divu cilvēku – jis savu uzvedību māju vecāko kopsapulcē», Cietušās ēkas iedzīvotāji jau vērsušies paš- vīrieša un sievietes – mirstīgās atliekas, tikai neatklāj, kāds ir šis pamatojums. valdībā, informējot par saviem zaudējumiem, kas, visticamāk, bija degušās mājas «A. Rāviņš atkārtoti uzsver, ka neatbal- un pašvaldība lems par kompensācijām uguns- iedzīvotāji. sta un nekad nav atbalstījis agresīvu un rupju grēkā cietušajiem. Bez pajumtes palikušajiem rīcību. Viņš uzskata, ka visi jautājumi jārisina tiks ierādīta dzīvojamā platība, kā arī nepiecie- de tehniskais direktors Uldis Lazdiņš secinā- pusēm vienojoties,» vēl teikts L. Klismetas šamības gadījumā tiks izmaksāts pabalsts. jis, ka puse mājas ir izdegusi un nav apdzīvo- atbildē. Pēc pieejamiem datiem, 12 dzīvokļu ēkā jama. Savukārt par to, vai otrajā ēkas pusē var Jelgavas pašvaldības izpilddirektora viet- Jāņa Asara ielā 3 dzīvesvietu deklarējušas dzīvot, lems inženieri, pārbaudot gan telpu, nieks Vilis Ļevčenoks atzīst, ka pašvaldība ir iz- 39 personas. Tas nozīmē, ka var būt vēl vairāk gan ēkas konstrukciju stāvokli. Uzņēmuma jutusi iedzīvotāju neapmierinātību par JNĪP cilvēku, kam varbūt būs nepieciešama pašval- speciālisti palīdzēs cietušajiem arī ar pārvākša- attieksmi pret klientiem, tādēļ «esot nepie- dības palīdzība. Divi no 12 dzīvokļiem bijuši nās darbiem. ciešama kapitālsabiedrības reorganizācija un privātīpašumā. Nelaimē cietušie varētu tikt iz- Cietušajiem pienākas arī sociālais pabalsts. modernizācija». mitināti sociālajā mājā O. Kalpaka ielā 9 vai Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka Tuvākajā laikā iestādē tikšot uzsākta uz- pašvaldības īres namā Stacijas ielā 13. ugunsnelaimes gadījumā katram ģimenes lo- ņēmuma darbības izvērtēšana, kam sekos ka- SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārval- ceklim tiek izmaksāts pabalsts līdz 45 latiem. pitālsabiedrības reorganizācija. Tas būs jaunās domes uzdevums. Ozolnieku pašvaldība apliecina savu bezspēcību Bijušajam deputātam piemēro cietumsodu

Jelgavas tiesa bijušajam garīgi slimo jau- niešu sociālās aprūpes centra Ziedkalne direk- toram un Vilces pagasta padomes deputātam Andrejam Nīmanim par netiklām darbībām ar mazgadīgām personām 15. jūnijā piemēro- ja trīs gadu cietumsodu. Viņš tika apcietināts tiesas zālē. A.Nīmanis tika apsūdzēts pēc Krimināl- likuma 160. panta 2. daļas – par atkārtotu var- darbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, ja tā izdarīta, cietušajai personai atrodoties bezpalī- dzīgā stāvoklī. 2005. gada decembrī Jelgavas rajona pro- kuratūra sāka kriminālprocesu par A. Nīmaņa, Līdz 5. maijam teritorijām Rīgas ielā 40 un 42, Ozolniekos, vajadzēja būt tīrām un kurš tolaik bija sociālās aprūpes centra Zied- sakoptām. To aprīlī solīja īpašuma saimnieka SIA Rumko izpilddirektors Igors Movels. kalne direktors, seksuālu uzmākšanos iestādes Taču situācija uz labo pusi ne par mata tiesu nav mainījusies, proti, grausts ciemata klientiem, kā dēļ Labklājības ministrija viņu centrā joprojām ir pirmais, kas paveras iebraucējam Ozolniekos no Rīgas puses. atstādināja no amata, lai nenodarītu kaitēju- Neskaitot pašvaldības policijas uzlikto naudas sodu 20 latu apmērā par teritorijas mu trešo personu drošībai, veselībai un viņu nesakopšanu, vairākkārtīgi izteiktiem mutiskiem brīdinājumiem un būvvaldes interesēm. sastādīto apsekošanas aktu, kas kopā ar ziņojumu nosūtīts SIA Rumko, vienīgo Visu šo laiku aizdomās turētais turpinā- risinājumu pašvaldība izdomāja publisku kauninājumu, pie grausta Rīgas ielā 42 ja pildīt Vilces pagasta padomes deputāta un novietojot uzrakstu ar īpašnieka vārdu un kontaktinformāciju. priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 5 Ekonomika

Īsumā

Vasarā samazinās Atļauj būvēt vēja siltumenerģijas tarifs Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenas sa- mazināšanos, Jelgavā siltumenerģijas tarifs tiek pazemināts par 11 procentiem – no ģeneratoru 45,01 Ls/MWh maijā līdz 39,99 Ls/MWh jūnijā. SIA Fortum Jelgava komunikāciju vadītāja Iepriekšējā sasaukuma domes pēdējā sēdē 11. jūnijā Guntra Matisa informē, ka, pamatojoties uz deputāti atļāva vēja ģeneratora būvniecību 5. līnijā. AS Latvijas gāze 10. jūnijā publicēto paziņo- jumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis, dabasgā- zes tirdzniecības cenas samazinājums ir no Ilze Lukstiņa 170 Ls/tūkst.n.m3 maijā līdz 135 Ls/tūkst.n.m3 foto: lelde briģe jūnijā jeb par 20,6 procentiem. Salīdzinājumam, Rīgā no 1. jūnija norēķiniem Šāds lēmums gan pieņemts pēc teju pusgadu par AS Rīgas siltums piegādāto siltumenerģi- ilgušas vēja ģeneratora īpašnieka un būvval- ju tiks piemērots tarifs 37,71 Ls/MWh, kas ir des cīņas, kuras laikā tika lauzti šķēpi gan par par sešiem procentiem lētāk nekā Jelgavā. vēja ģeneratora klasifikāciju, gan tā tehniska- Vienlaikus pagājušā mēneša laikā nav novē- jiem parametriem. rots nedz būtisks iedzīvotāju siltumenerģi- jas parādu summas palielinājums, nedz sa- Noteikumus apsteidz mazinājums, ziņo G. Matisa. Maijā jelgavnie- par trim mēnešiem ku parāds uzņēmumam bija nedaudz lielāks Jelgavnieki.lv jau rakstīja, ka šis bija pirmais par pusotru miljonu latu. gadījums, kad vēja ģeneratoru vēlas uzstādīt ārpus rūpniecības teritorijas, un izrādījās, ka Līdz rudenim slēgts boulings šajā jomā ir nesakārtota likumdošana. Ģene- un restorāns Crash ratora īpašniekam radās grūtības tā uzstādīša- Boulings un restorāns Crash no 14. jūnija līdz nu saskaņot ar būvvaldi, jo būvju klasifikato- 1. septembrim apmeklētājiem nebūs pieej- rā vēja ģeneratori, neatkarīgi no jaudas, klasi- ams, Crash mājaslapā ievietoto informāci- ficēti kā ražošanas būves, bet Jelgavas saistoša- Uģis Glāzītis: «Biju jau apsvēris iespējas ju apstiprināja Crash administratore Linda jos noteikumos iespēja uzstādīt tos arī dzīvo- ģeneratoru uzstādīt Jūrmalā vai Tukumā, Blūma. jamās apbūves zonā nebija minēta vispār. Jel- bet, par laimi, tomēr varēšu to darīt šeit.» «Mūsu kolektīvs ir devies vasaras brīvlaikā,» gavas būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe iepriekš iemeslu Crash darbības īslaicīgai pārtraukša- atzina, ka vēja ģeneratoru uzstādīšana pie pri- teritorijas apbūves zonā atļauts izvietot vēja nai min administratore. vātmājām ir diezgan jauna prakse, tāpēc arī ģeneratorus ar maksimālo jaudu līdz 20 kW, «Apmeklētājus gaidīsim atpakaļ rudenī, kad, nebija padomāts par ģeneratoru uzstādīšanu ja ģeneratora masta augstums nepārsniedz iespējams, boulings un restorāns Crash būs ārpus rūpniecības teritorijām. Toreiz I. Dzalbe 12 metrus un zemesgabala robežās ir iespē- jaunā veidolā,» teic Linda Blūma, cerot, ka tas uzsvēra, ka būvvalde nevar veikt vienu izņē- jams nodrošināt vēja ģeneratora aizsargjoslu, neietekmēs klientu skaitu. mumu un atļaut celt konkrēto ģeneratoru, kas kas vienāda ar masta augstumu, kurš reizināts likumdošanā neiekļāvās. ar 1,5 vai, ja ir panākta vienošanās ar blakus Veiktas izmaiņas AS Jelgavas Nu šo izņēmumu neilgi pirms attiecī- esošā nekustamā īpašuma īpašnieku par ap- mašīnbūves rūpnīca padomē go noteikumu stāšanās spēkā atļāvusi nevis grūtinājuma – aizsargjoslas – uzlikšanu ze- Reģistrētas izmaiņas AS Jelgavas mašīnbūves būvvalde, bet gan aizejošie domes deputā- mesgabalam, kas reģistrēta Zemesgrāmatā. rūpnīca padomē, kurā iecelts jauns priekšsē- ti. Pašvaldības preses sekretāre Līga Klisme- Vēja ģeneratora īpašnieks Uģis Glāzītis dētāja vietnieks, vēsta Uzņēmumu reģistrā ta informē, ka domei šāds lēmums bija jāpie- šo domes lēmumu vērtē kā likumsakarīgu un pieejamā informācija. ņem, jo vēl nav stājušies spēkā jaunie Jelgavas loģisku. «Tam agri vai vēlu bija jānotiek, un Par AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca padomes teritorijas izmantošanas un apbūves notei- prieks, ka tā noticis. Biju jau apsvēris iespē- priekšsēdētāja vietnieku iecelts Oļegs Bila, kumi, kas paredz vēja ģeneratoru uzstādīša- jas ģeneratoru uzstādīt Jūrmalā vai Tukumā, kas bija Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas nu dzīvojamās apbūves zonā. Pašlaik izman- bet, par laimi, tomēr varēšu to darīt šeit. Tā lielākā īpašnieka, metālapstrādes uzņēmuma tošanas un apbūves noteikumi ir apstiprinā- kā būvvalde tik ilgi bija teikusi nepārprota- SIA Madara telpu pārvaldnieks, bet par ti, un tajos noteiktas prasības arī vēja ģenera- mu nē, pašvaldībā nolēma, ka tas nav būv- padomes priekšsēdētāju apstiprināta Kira toru uzstādīšanai dzīvojamās apbūves zonā. valdes kompetencē, un šoreiz par jautājumu Tolēna, kas šai amatā bijusi jau agrāk. Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlo- lēma deputāti. Bet deputātiem pašlaik jau viss AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca padomē līdz- vičs domes sēdē atzina, ka noteikumi varētu vienalga – gaida savā vietā nākamos,» smejas šinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Va- stāties spēkā apmēram pēc trim mēnešiem. U. Glāzītis. lerijs Akimovs tagad reģistrēts par padomes Ņemot vērā, ka līdz šim pieredze ar vēja locekli, no padomes atbrīvots tās loceklis Jelgavnieki sper soli ģeneratoru uzstādīšanu pilsētu dzīvojamās Aleksandrs Zaharovs, vēsta LETA. zaļās enerģijas virzienā apbūves zonā ir niecīga ne vien Jelgavā, bet Uzņēmumu Jelgavas mašīnbūves rūpnīca un Domes deputāti atbalstīja privātpersonas visā Latvijā, var uzskatīt, ka pirmais ledus ir Madara lielākais līdzīpašnieks ir to vadītājs ieceri būvēt vēja ģeneratoru ar 20 kW jaudu salauzts, un nākamajiem zaļās enerģijas tī- Pēteris Bila. un 12 metru augstu mastu. Jaunie apbūves kotājiem būves saskaņošanas process jau būs noteikumi paredz, ka turpmāk savrupmāju daudz vienkāršāks un saprotamāks.

6 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Baumas izplata, lai mainītu uzņēmuma darbību Ir vairāki iemesli, kā rodas baumas uzņēmuma iekšienē, viens no tiem ir psiholoģiskās barjeras komunikācijā. Īpaši sāpīgas organizācijas reputācijai baumas var būt krīzes situācijās.

Gaļina Stubailova Foto: Mikus Medzinis

Taču nevar teikt, ka baumām ir tikai negatī- va nozīme, jo baumas, kas tiek izplatītas par kompānijas produktu, bieži vien pārvēršas par reklāmu. Ietekmējoties pēc Parex Vadītājs provocē padotos bankas Jo lielākas atšķirības starp cilvēkiem, jo pārņemšanas vairāk apgrūtināta komunikācija. Arī cilvēki, valsts kuri veic uzņēmumā dažādas funkcijas, inter- īpašumā, pretē vienu un to pašu situāciju atšķirīgi. Tāpēc baumas rodas informācijas sagrozīšana un izkropļoša- izplatījās arī na bez jebkāda apzināta iemesla. Tāpat cilvēki par citu banku dzird to, ko viņi grib dzirdēt, un nedzird to, stabilitāti. ko negrib. Ja informācija ir pretrunā ar cilvēka uzskatiem un pārliecību, tā vai nu tiek uz- nieki satraucas, var pat rīkot protesta akcijas. Tad grūti. Galvenokārt jau tāpēc, ka ļoti maz cilvēku tverta sagrozītā veidā, vai arī ignorēta vispār. vadītājs it kā piekāpjas un paziņo: ja darbinieks atzīsies, ka tic baumām un izplata tās. Ja baumas netiek novērstas, kolektīvs var sada- vēlas saglabāt darbu, jāmaina darbošanās veids, Protams, šim procesam ir arī otra puse – līties vairākās mazās grupās, kur sistemātiski pienākumi vai vēl kaut kas. Darbinieki it kā ir uz- negatīvas atsauksmes. «Uzskatāms piemērs ir notiek citu aprunāšana. Dažreiz šādi grupējumi varējuši, jūt zināmu gandarījumu, tomēr patiesī- baumas par ceļu policistiem un piecīšiem vai rodas ap direktoru un viņa vietniekiem, ja viņi bā uzvarējis vadītājs,» nianses atklāj U. Ivans. zagļiem deputātiem. Baumas par kāda uzņē- savā starpā nesatiek. Profesors piebilst, ka bieži vadītāji baumas muma situāciju var būtiski ietekmēt klientu Lai novērstu nevēlamu vai nepatiesu ziņu izmanto, lai atbrīvotos no kāda sev nevēlama attieksmi. Ja dzirdam, ka uzņēmumam ir lielas izplatīšanos, cilvēki laikus jānodrošina ar viņiem darbinieka: «Bet darbinieks strādā labi, likumīgi problēmas ar saistību izpildi, mēs ilgi domāsim, nepieciešamo informāciju. Baumas rada situāci- to izdarīt ir grūti vai pat nereāli. Tad var palaist vai sadarboties ar šādu uzņēmumu. Ja atsauks- jas, kad cilvēki izjūt vajadzību pēc kādas noteik- kādu baumu, kas maina darbinieka reputāci- mes par kādu uzņēmumu ir pozitīvas, mēs tas informācijas, bet šīs informācijas trūkst. ju kolēģu acīs, sākas saskarsmes problēmas un bez lielas domāšanas ar to sadarbosimies. Uz- Latvijas Lauksaimniecības universitātes aso- cilvēks aiziet pats.» skatāms piemērs bija Jelgavas siltumtīkli ap ciētais profesors Uldis Ivans atklāj, ka baumas Lai mazinātu baumu līmeni, jānodrošina 1998. gadu. Kādam bija izdevīgi palaist baumas ir viens no veidiem, kā uzņēmuma vadība var efektīva iekšējā komunikācija un jāorganizē ko- par tā problēmām un aicināt iedzīvotājus ne- iegūt informāciju par padoto patiesām domām lektīva saliedēšanas pasākumi. Pēdējā laikā īpaši maksāt, tāpēc daļa iedzīvotāju nemaksāja par un viedokļiem, vai arī noskaņot kādai darbībai. aktuālas ir baumas par darbinieku atlaišanu un siltumu un Jelgavas siltumtīkliem iestājās mak- «Iecienīts paņēmiens normālā, bet ne krīzes atalgojuma samazināšanu. Ja nav skaidras infor- sātnespēja,» stāsta U. Ivans. situācijā, ir runu izplatīšana par uzņēmuma pār- mācijas no vadības puses, ikviens kolēģis citos Situācijās, kad iedzīvotāji nav pārliecināti profilēšanu vai pārcelšanu uz citu vietu. Darbi- redz sāncensi un kolektīvā rodas plaisa. par savu nākotni, baumas rodas īpaši ātri. Tas, piemēram, attiecināms uz dažādiem komen- Palaiž baumas, ja baidās tāriem un izteikumiem internetā, kad, ietek- Anekdote par tēmu Taču ir baumas un runas, kas uzņēmu- mējoties pēc Parex bankas pārņemšanas valsts no Ulda Ivana miem nes labus rezultātus. Tie ir stāsti, ko viens īpašumā, baumas izplatījās arī par citu banku otram nodod produkcijas patērētāji. Pasaulē stabilitāti. Tādējādi arī citās bankās veidojās Kas jādara, ja domes priekšsēdētājs grib zināmi daudzi piemēri, kad vēl pirms jauna klientu rindas, kas vēlējās veikt dažādas naudas nopirkt zirgu? Jāpalaiž baumas, ka domes produkta parādīšanās starp potenciālajiem pa- operācijas, kuras nenesa bankām ienākumus. priekšsēdētājs grib pirkt zaļu zirgu. Iedzīvotāji tērētājiem tika izplatītas baumas par tā īpašī- Bieži vien šādas baumas un to sekas nevar ie- rīko piketus pret zaļa zirga pirkšanu. Priekšsēdē- bām. Taču, ja produkts izrādīsies nekvalitatīvs, tekmēt pat uzņēmumu oficiālo pārstāvju tājs pēc tam atvainojas, ka nav pareizi saprasts, baumas norims. paustie viedokļi un mārketinga speciālistu cen- pateicas iedzīvotājiem par savlaicīgu kritiku un Tiesa, speciālisti, kas baumu palaišanu tieni glābt situāciju ar jauniem piedāvājumiem nopērk brūnu zirgu. Kurš ir uzvarējis? izmanto par mārketinga triku, nevar garantēt un ziņām, ka viss ir tāpat kā iepriekš un nevie- iznākumu, jo baumu ietekmi pārbaudīt ir ļoti nam nevajadzētu uztraukties.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 7 Ekonomika Ģimenes uzņēmumu stiprina uzticēšanās un tradīcijas Teorētiķi uzskata, ka ģimenes uzņēmums ir diezgan izplatīta parādība un lēmumus bieži pieņem nevis viskompetentākā, bet autoritārākā persona ģimenē un attiecības šādos uzņēmumos ir neformālas, kas rada daudzas problēmas. Skaidrojam, ko par ģimenes biznesu domā Jelgavas uzņēmēji.

Gaļina Stubailova lēmumu. Speciālisti iesaka Foto: Mikus Medzinis skaidri noteikt algoto dar- binieku un uzņēmuma Izrādās, teorētiķu paustās idejas bieži nesa- pamatlicēju atbildības skan ar jelgavnieku pārliecību. robežas un pienākumus. Daži uzņēmumi vispār Veido ģimeniskas nepieņem darbiniekus, attiecības kas nav viņiem pazīstami. Parasti ģimenes uzņēmums apvieno Bieži tas saistīts ar neuzti- vienādi domājošos radiniekus vai tuvus cību un konfidencialitāti draugus, kurus kopā saista ne tikai radnie- ģimenes lokā, taču mūs- cība, bet arī kopīga ideja un spēles noteikumi. dienās arvien plašāk šādi Uzņēmuma sākuma attīstības etaps saistīts ar rīkojas uzņēmumi, kas visu iesaistīto personu entuziasmu un lielām savā darbā izmanto kādas pūlēm, veidojot vīziju, stratēģiju un meklējot pretlikumīgas metodes. biroja telpas. Šajā periodā kolektīvs ir vienots, Ainārs Tamisārs, kurš lēmumi tiek pieņemti operatīvi. kopā ar brāli Anriju izvei- Otrajā attīstības etapā, kad uzņēmums dojis Četrus baltus kreklus jau iekarojis savu nišu, sākas nelielas problē- un arī Jelgavas baltos mas emocionālajā saskarsmē, jo bieži vien tiek kreklus stāsta, ka algotie pieņemti jauni darbinieki, kas nav radinieki. darbinieki tiek pieņem- Tāpēc dažiem ģimenes locekļiem, kas strādā- ti darbā, bet ieguvums juši uzņēmumā no paša sākuma, jāmaina savs no turpat strādājošajiem uzvedības modelis. Taču arī jaunpienācējiem ģimenes locekļiem no- neklājas viegli, jo šāda tipa uzņēmumos daudz teikti ir tas, ka viņi labprā- kas balstās uz tradīcijām, kuras jāpieņem arī tīgi ļaujas pārekspluatāci- citiem. jai, ko parasts algots dar- Biruta Ribaka, kura kopā ar vīru Gunti iz- binieks nekad vai lielāko- veidoja uzņēmumu Enro un tirgo Peugeot ties nepieļaus. Ainārs Tamisārs (Jelgavas krekli) pārliecinājies, ka markas automašīnas, stāsta, ka viņu uzņēmu- Taču arī savu dar- ieguvums no ģimenes locekļiem noteikti ir tas, ka viņi mā, kurā pašlaik strādā 16 darbinieki, attiecī- bošanos A. Tamisārs par labprātīgi ļaujas pārekspluatācijai, ko parasts algots bas ir diezgan ģimeniskas. «Agrāk bija vairāk ģimenes biznesu nesauc. darbinieks nepieļaus. cilvēku un, iespējams, arī vairāk nesaskaņu, taču «Manā gadījumā tas šobrīd nē. Uzņēmumā iesaistīti arī abi vecākie drīzāk ir vidējais bizness – vairs ne ģimenes nādus: kapučīno joprojām braucam dzert bērni – meita Evija un dēls Raitis, taču no pa- un ne sīkais, bet vēl arī ne lielais, lai gan for- uz Itāliju, grieķu salātus ēst uz Grieķiju, bet dotajiem nav dzirdēti nekādi pārmetumi par to, mulējums jau nav svarīgākais un, kā jau katra viskiju dzert uz Skotiju, jo arī baudīt latvie- ka kopā strādā visa ģimene. Lai gan bijuši gadī- klasifikācija, ir subjektīvs. Ģimenes bizness šu pirti taču brauc uz Latviju, bet turku pirti jumi, kad mēs ar Gunti esam devuši darbinie- varētu būt tāds, kur pārsvarā darbojas vienas neviens nemeklē Ēģiptē,» uzskata uzņēmējs. kiem dažādus atšķirīgus uzdevumus un tad viņi ģimenes locekļi un algotus darbiniekus pie- Jautāts, vai nav dzirdēti pārmetumi no nezināja, kurš jāveic,» smaidot atceras Biruta. saista tikai gadījumos, kad paši netiek galā vai darbiniekiem vai partneriem par darboša- kaut ko nesaprot vai nemāk. Piemēram, zem- nos kopā ar ģimenes locekļiem, A. Tamisārs Ģimenes bizness nieks algo grāmatvedi gada pārskata sastādī- atceras, ka bijis viens gadījums, kad biznesa kā tradīcija šanai vai kurpnieks algo juristu, lai pareizi ie- partneris izsaucās: kāpēc arī es neesmu pie- Dažkārt cilvēki, kas pienākuši no malas, sniegtu prasību tiesā. Ģimenes bizness vairāk dzimis par Tamisāru! «Bet tas nebija domāts ir daudz profesionālāki nekā ģimenes locekļi. ir dzīvesveids, nevis klasiskais nauda taisa pārmetoši, vienkārši viņš daudzas lietas, kas Gadās pat situācijas, kad izglītības un piere- naudu bizness, un tas lielākajā daļā Eiropas mums pašiem likās pašsaprotamas, nevarē- dzes bagātajiem darbiniekiem jāsamierinās valstu ir pamats, kāpēc globalizācijas lielā ja saprast un visam izsekot,» dzīves pieredzē ar ģimenes galvas ekonomiski nepamatotu ķetna vēl visus nav padarījusi pilnīgi vie- dalās viens no brāļiem Tamisāriem.

8 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Darba jautājumus risina košanu, ar kaut ko tādu, arī mājās kur visu pamatdarbu veic Teorētiķi pauž nostāju, ka ģimenes biznesā ģimenes locekļi un pie- vairāk tiek domāts par ilgtspējīgu attīstību, jo saistīti pavisam nedaudz uzņēmums tiek nodots no paaudzes paaudzē. sveši darbinieki,» uzskata Ilva Mieze, kas kopā ar vīru Edmundu I. Mieze. Barkānu gandrīz desmit gadus strādā pašu iz- veidotājā uzņēmumā Kanclers Plus, uzskata, ka Par vīru padarīto tagad pasaulē valda globalizācija un uzņēmu- pārdzīvo vairāk mu apvienošanās, tādēļ mazam uzņēmumam, Savukārt B. Ribaka lai arī tas būtu ģimenes uzņēmums, nav ilgt- piekrīt teorētiķu apgal- spējīgas attīstības iespējas. «Protams, mūsu ga- vojumam, ka ģimenes dījumā savu lomu nospēlē arī tas, ka abi strā- bizness ir ilgtspējīgāks. dājam vienā darbavietā, tādēļ risks ir dubults, «Kad sākām strādāt, ja kaut kas notiek ar uzņēmumu, bez darba un bērni bija mazi, bet tagad algas varam palikt abi divi,» norāda I. Mieze. viņi ir jau saauguši ar uz- Par šāda uzņēmuma mīnusiem viņa min ne ņēmumu. Raitis atzīst, ka vienmēr korektu un savaldīgu rīcību vienam pat nespēj sevi iedomāties pret otru nepatīkamās biznesa situācijās un citā sfērā vai darbavietā,» darba jautājumu pārrunāšanu mājās. stāsta Enro pārstāve, pie- «Bet mēs varam viens uz otru vairāk pa- bilstot, ka kopīgs darbs ļauties nekā dažkārt uz algotu darbinieku, saliedē ģimeni un palīdz dažādās biznesa darbības sfērās varam viens izprast problēmas. otru papildināt, jo labi zinām viens otra plusu «Protams, dažreiz un mīnusus. Protams, ir arī savstarpēji augs- neatrisinātos jautāju- tāka uzticamības pakāpe un vairāk atklātības, mus mēdzam pārrunāt pārrunājot biznesa jautājumus, jo atkrīt blakus arī mājās. Ja darbā gadās apstākļi, piemēram – ko par to padomās priekš- vienam uz otru uzmest niecība,» uz ģimenes darba plusiem norāda lūpu, arī mājās šis jau- uzņēmēja, kura Kancleru par īstu ģimenes tājums uzreiz netiek at- Biruta Ribaka (Enro) stāsta, ka viņu uzņēmumā attiecības biznesu nesauktu, jo uzņēmums ir liels. «Man risināts,» smaidot stāsta ir diezgan ģimeniskas. ģimenes bizness vairāk asociējas ar viesu mājas Biruta. Pozitīvas pār- uzturēšanu, nelielas kafejnīciņas apsaimnie- maiņas ģimenē ieviesusi viņas un vīra dar- vairāk nekā par citu darbinieku padarīto. bošanās Jelgavas Rotary Jāsecina, ka ģimenes bizness ir gan lieliska klubā, kurā tiek satikti iespēja būt kopā ar ģimeni un piepildīt kopīgus dažādi cilvēki un apmek- sapņus, gan nepieciešamība sekot līdzi savu lēti dažādi pasākumi. tuvinieku darbam, jo ikviens ģimenes locekļa Biruta stāsta, ka jaunākā solis tiek asociēts ar visu ģimeni. meita Vaiva arī būtu spējīga vadīt uzņēmumu, jo viņai piemīt organiza- Ģimenes uzņēmumu toriskas dotības, taču viņa modeļi vēl mācās Jelgavas 4. vi- dusskolā mūzikas klasē,  ASV modelis. Amerikāņi ir ļoti pragma- tāpēc, iespējams, savu tiski, tiklīdz bērns sasniedz 18 gadu vecumu, dzīvi veltīs mūzikai un viņam pašam jādomā par izdzīvošanu. Ja mākslai. ģimenei pieder uzņēmums, visas attiecības Abas uzņēmējas starp radiniekiem uzņēmuma iekšienē tiek ofi- atklāj, ka ļoti pārdzī- ciāli apstiprinātas ar līgumu noslēgšanu. vo par saviem vīriem, jo  Vācijas modelis. Paaudzes krāj kapi- savā ziņā arī viņas var tālu, nododot to jaunākajām paaudzēm tikai tikt asociētas ar viņiem. pēc tam, kad vecākās paaudzes pārstāvis vairs «No darbiniekiem pār- nevar darboties biznesā vai mirst. metumus mūsu ģimenei  Zviedrijas modelis. Šī valsts pārdzīvo neesmu dzirdējusi, lai laulības institūta krīzi. Iespējams, tas saistīts ar gan dažkārt pārdzīvoju, zviedru atturību un emociju slēpšanu. Galve- ka vīrs ar dēlu vai darbi- nais uzsvars tiek likts uz sociālām garantijām, niekiem ir pārāk skarbs, nevis attiecībām ģimenes iekšienē. taču tas laikam ir vīriešu  Ebreju modelis. Ebreji joprojām turas dabā – būt prasīgākiem,» pie gadsimtiem pārbaudītām tradīcijām – stāsta B. Ribaka. Savu- ģimenes kapitāls nepieciešams bērnu izglītoša- kārt I. Mieze saka, ka uz- nai, saikņu veidošanai starp paaudzēm, tāpēc Ilva Mieze (Kanclers Plus) uzskata, ka globalizācijas dēļ traucas par sava vīra uz- biznesā var iesaistīties arī bērni. mazam uzņēmumam nav ilgtspējīgas attīstības iespējas. devumu izpildes kvalitāti

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 9 Vēlēšanas Vēlētos citādu iznākumu Par spīti iedzīvotāju mazajai aktivitātei Jelgavas pašvaldības vēlēšanās – nobalsot ieradās 51,89% vēlētāju –, liela sabiedrības daļa pēc vēlēšanām pauž, ka patiesībā cerējuši uz citādu iznākumu.

Kā vērtējat pašvaldību Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanu iznākumu? vēlēšanu iznākumu? Cerēju uz citu iznākumu 271 Irina, Labs 210 audzina bērniņu Slikts 192 Par politiku pilnīgi Man vienalga 168 neinteresējos, man tas Varēja būt labāk 134 ir vienalga. Neesmu Varēja būt sliktāk 45 pilsone, tāpēc balsot man nebija jāiet, un līdz Aptauja portālā Jelgavnieki.lv no 8. līdz 15. jūnijam ar to nav arī nekādu iespaidu par vēlēšanām. Ilze Lukstiņa jūtas neapmierināti ar notiekošo un vēlas Natālija, Foto: Mikus Medzinis pārmaiņas. skolotāja «Otrkārt, analizējot šo pašvaldību vēlē- Šos rezultātus ir LLU asociētais profesors Jānis Ābele šanu apmeklējumu pilsētā, jānorāda, ka tas diezgan grūti izvērtēt, norāda, ka tieši viedokļa trūkums un tā ne- ir augstāks nekā vidēji citās Eiropas valstīs. bet tie tomēr laikam ir izteikšana ir lielāka kļūda nekā tādas izvēles Turklāt augstāks nekā novērots iepriekšē- likumsakarīgi, jo Tautas izdarīšana, kura vēlāk var izrādīties nepa- jās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā. Tas varētu partija nav pierādījusi, reiza. «Kāds no politologiem ir teicis ļoti būt saistāms ar šogad īpaši aktīvi izvērstām ka strādā tautas labā – gudrus vārdus – tie iedzīvotāji, kuri neiet politisko partiju kampaņām, mobilizē- arī Jelgavā. Patiesībā pašlaik vispār ir laiks, kad vēlēt, ievēl sliktāko valdību. Būtībā, neizda- jot jelgavniekus piedalīties vēlēšanās. Savu katrs, arī politiķi, vairāk domā par sevi. Tas, kurš rot savu izvēli, cilvēki atbalsta arī tās parti- ietekmi viennozīmīgi atstājušas arī vienlai- tiek pie tās dalīšanas, par sevi arī parūpējas jas, kuras paši pie varas redzēt nevēlas. Tas cīgi notikušās Eiropas Parlamenta vēlēša- vispirms. Diez vai tauta var cerēt, ka kāds attiecas arī uz vēlēšanām Jelgavā, jo mums nas. Kopumā zemu vēlētāju aktivitāti mēs visvarens valdnieks par mums parūpēsies – te patiesībā ir diezgan maza virtuvīte – vē- varam saistīt ar pārticību un apmierinātību tagad par visu jācīnās pašiem. lēšanās galvenokārt piedalās aktīvi kādas ar dzīvi no vienas puses un politisko apātiju partijas atbalstītāji, bet svārstīgie iedzīvotāji un neticību politikas procesam kā tādam no Dainis, bieži izvēlas palikt malā. Atsevišķām parti- otras puses. Šajā gadījumā mums vajadzē- strādā tirdzniecībā jām Jelgavā ir tik dziļas saknes, ka kandidā- tu raudzīties uz tiem jelgavniekiem, kuriem Es domāju, ka Rāviņam tu ģimenes un draugi vien jau veido krietni nav pieejas interneta resursiem un/vai ne- vajadzēja būt lielākam lielu vēlētāju pulku. Tie vēlētāji, kuri no- atkarīgiem reģionālajiem medijiem. Tie ir balsu skaitam – balsot neaiziet, būtībā savu balsi atdod šai cilvēki, kuri informāciju par notikumiem iedzīvotāji viņu tomēr ģimenei, kura balso par savējiem. Līdz ar to pašvaldībā vai nu neiegūst vispār un lielā līdz galam nenovērtēja. nav nekāds brīnums, ja veidojas situācija, vairumā ir politiski apātiski vai arī iegūst to Pārējo partiju rezultāti kad sabiedrības lielākās daļas viedoklis un no Jelgavas domes pašslavinošā laikraksta mani īpaši nepārsteidz. Ja ZZS būtu jābūt vēlmes krasi atšķiras no vēlēšanu rezultā- Jelgavas Vēstnesis un kļūst par nepamatoti vairāk balsu, tad citām partijām attiecīgi tiem,» norāda J. Ābele. apmierinātiem ar pilsētā notiekošo. – mazāk. Politikas zinātnes maģistrs Ivars Ja- Pārmaiņas alkstošajiem un sociāli ak- kovels norāda, ka, pirmkārt, būtu jāņem tīvajiem jelgavniekiem, kuri darbojas sa- Aigars, strādā vērā, ka šajā aptaujā piedalījušies vienīgi biedriskās organizācijās un politiskās parti- kokapstrādē portāla Jelgavnieki.lv apmeklētāji, kas ne- jās, nepieciešams kopīgi izstrādāt un īstenot Lieliski! Prieks par ZZS – aptver visus pilsētniekus. Interneta ziņu rīcības plānu, lai pēc iespējas vairāk jelgav- viņi Jelgavā ir ļoti daudz portālu apmeklētāji pārsvarā ir sociāli ak- nieku būtu pieejama neatkarīga informācija padarījuši, sakopuši. tīvāki un augstāku izglītību ieguvušie. Tas un pēc iespējas vairāk jelgavnieku iesaistī- Jelgava patiešām pa atspoguļojas politisko notikumu un vēlē- tos sabiedriskās aktivitātēs, aizstāvot savas šiem gadiem kļuvusi šanu nozīmes labākā izpratnē. Vērā jāņem tiesības un intereses. Tikai tā mēs varēsim ievērojami patīkamāka. arī portāla ieņemtā nostāja par pārmaiņu panākt caurspīdīgāku un atbildīgāku sa- Par Saskaņas centra panākumiem nav ko nepieciešamību pilsētā, kas zināmā mērā biedrisko pārvaldi visos tās līmeņos. Tas brīnīties, jo to jau nosaka Jelgavas nacionālais definē Jelgavnieki.lv apmeklētāju un lasītāju kalpos par pamatu taisnīgas pārvaldes no- sastāvs, toties Tēvzemei un Brīvībai/LNNK gan loku. Turklāt šāda veida aptaujās, līdzīgi kā drošināšanai un sabiedrības sociālekono- biju gaidījis vairāk balsu. interneta rakstu komentāros, savu viedokli miskās labklājības veicināšanai,» uzskata biežāk ir tendēti paust tie iedzīvotāji, kuri I. Jakovels.

10 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Jelgavā izveidota koalīcija

Ilze Lukstiņa «Biju gatavs darboties mēra amatā kā smīgāk turpināt uzsākto,» pauž JL pārstāvis labējo partiju apvienotājs, kompromisa va- Aigars Rublis. 16. jūnijā parakstīts koalīcijas līgums starp riants. Bet šajā situācijā uzņemties pilsētas Koalīcijas līgumu noslēgušās parti- Jelgavas domē ievēlētajiem Zaļo un Zem- vadību ar vienu balsi – tas būtu nenopietni. jas uzsver, ka ir atvērtas sadarbībai ar pārē- nieku savienības (ZZS), partijas Jaunais laiks Šādā variantā es viens pats nespētu pārskatīt jiem Jelgavas domē ievēlētajiem politiskajiem (JL) un apvienības Tēvzemei un Brīvībai/ visas nozīmīgās sfēras – un tas nebūtu no- spēkiem. LNKK un partijas Visu Latvijai! deputātiem. pietns mēra darbs. Protams, esot koalīcijā, Apvienības Saskaņas centrs (SC) un par- Par Jelgavas mēru jau trešajam termiņam tiks varēšu veiksmīgāk realizēt vismaz daļu no tijas LPP/LC līderi Sergejs Ņevoļskis un virzīts Andris Rāviņš. savas programmas,» pauž tēvzemietis Jurijs Dainis Liepiņš apliecina, ka ir gatavi strādāt Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Strods. arī opozīcijā. Latvijai! kopīgā saraksta līderis Jurijs Strods Tiesa, vienas balss pārsvars liedz runāt Ir pamats uzskatīt, ka šo abu partiju atzīst, ka viņš pie lēmuma vienoties par sa- par stabilu koalīciju. Pietiek vienam vairā- uzsāktā ciešā sadarbība Rīgas domē radīs arī darbību koalīcijā nonācis pēc ļoti smagām kuma deputātam, piemēram, saslimt, un visa turpinājumu Jelgavā. pārdomām. «Līdz pat pēdējai dienai svārstī- koalīcija vējā. Tā arī A. Rāviņu var neievēlēt LPP/LC, SC un partija Par cilvēka tie- jos, jo īsti man nepatika neviens no varian- par pilsētas mēru. sībām vienotā Latvijā līdzšinējā sasauku- tiem. Galu galā nonācu pie secinājuma, ka jā- Par Jelgavas vicemēriem, visticamāk, ma domes pēdējos pāris gadus bija mazāku- klausa jelgavniekiem un viņu izvēlei un jāļauj varētu kļūt pa vienam JL un ZZS pārstāvim, ma opozīcijā, taču SC panākumi vēlēšanās turpināt strādāt pie varas jau bijušajiem po- runā, ka amatu maiņu varētu piedzīvot līdz- gandrīz izlīdzinājuši spēku samēru. Partijas litiķiem. Diemžēl sarunu līmenī centos iz- šinējais Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vēl nav paziņojušas par kopīgu sadarbību, mēģināt dažādus variantus, bet ZZS un JL vietnieks Vilis Ļevčenoks. taču LPP/LC Jelgavas reģionālās nodaļas va- Jelgavā nav atlipināmi, taču es, gan pārstāvot «Līdzšinējā koalīcijas partneru sadarbī- dītājs Dainis Liepiņš aģentūru LETA iepriekš savu partiju, gan tīri cilvēciski nevaru darbo- ba pierādījusi spēju strādāt vienotā komandā informēja, ka panākta mutiska vienošanās ties kopā ar kreisi noskaņotiem politiķiem,» pilsētas attīstībai. Ņemot vērā, ka varas par- par iespējamo kopīgo opozīcijas koalīciju Jel- stāsta J. Strods. tijas lielākoties nav mainījušās, varēsim veik- gavas domē. Novados skaidrības par iespējamo koalīciju vēl nav Pagaidām gan Jelgavas, gan Ozolnieku novadu domēs ievēlētie deputāti vēl pauž neziņu par iespējamiem koalīcijas variantiem. Tie, visticamāk, noskaidrosies jauno domju pirmajā sēdē 1. jūlijā, atzīst vairums aptaujāto deputātu.

Rolands Bartaševics Arī Ozolnieku novada domes izpilddi- par sadarbību notiek starp visām domē iekļu- rektors Jānis Kažotnieks (Tautas partija) saka, vušajām partijām. «Nav izslēgts, ka sadarbo- Ozolnieku novadā varētu būt ka ne ar vienas partijas pārstāvjiem nav uzsācis sies visu sešu partiju pārstāvji, taču konkrēti zaļo un jaunlaicēnu koalīcija sarunu par iespējamās koalīcijas sastāvu. rezultāti būs zināmi pēc 1. jūlija, kad deputāti Ozolnieku novada domes sekretā- Ozolnieku vidusskolas sporta skolotāja būs vienojušies par šīm sadarbības iespējām,» re Anita Bībere (Jaunais laiks): «Neslēpšu, Rasma Skruļa (LPP/LC): «Ar mani personī- komentē Z. Caune. ka pārrunas ir bijušas ar Latvijas Zemnie- gi neviens citas partijas pārstāvis nav runājis, Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja ku savienības un partijas Pilsoniskā savienī- tāpat arī pati neesmu vērsusies pie kāda depu- Sandra Viniarska (Tautas partija): «Sarunas ba kopējā saraksta deputātiem, pie kuriem tāta par šo jautājumu. Pieļauju, ka noteikti savā bijušas ar Zaļo un Zemnieku savienības pārstāv- arī domāju pievienoties koalīcijas veidošanas starpā par koalīcijas veidošanu atkal vienosies jiem, jo viņi jaunajā domē ir vairākumā, taču gadījumā.» zaļie un Jaunais laiks. Iespējams, konkrētāka par iespējamo koalīciju, manuprāt, vēl pāragri Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs informācija par domē jaunievēlēto deputātu spriest. Ideāli būtu, ja sadarbotos visas sešas Māris Ainārs (Latvijas Zemnieku savienība gaitām varētu būt zināma pēc Līgo svētkiem.» partijas, jo sagaidāmais darbs Jelgavas novada un partija Pilsoniskā savienība) gan apgalvo, domē nebūs medusmaize, tas būs ļoti smags, un ka nekādas pārrunas par iespējamo koalīcijas Jelgavas novadā grib veidot tur nav ko dalīt, kā varbūt tas ir pilsētā.» veidošanu nav notikušas ne ar vienas parti- lielo koalīciju Kalnciema pilsētas vidusskolas direktore jas pārstāvi. «Ja Anita Bībere grasās ar mums Vircavas pagasta padomes priekšsēdē- Anita Klupša (LPP/LC) ir lakoniska: «Pašlaik runāt, ļoti jauki, proti, mēs būsim atvērti tājs Ziedonis Caune, kuru Zaļo un Zemnieku viss ir procesā, sadarbības iespējas tiek apsries- sarunām ar ikvienu mazākumā esošās partijas savienība plāno virzīt Jelgavas novada domes tas ar visu partiju pārstāvjiem. Pagaidām ir grūti pārstāvi,» piebilst M. Ainārs. priekšsēdētāja amatam, informē, ka pārrunas ko komentēt detalizētāk.»

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 11 Sabiedrība Invalīdu darbā iekārtošana Jelgavā Kā patlaban, ekonomiski tik saspringtā laikā, valsts palīdz invalīdiem iekārtoties darbā, vaicājām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājam Mārim Narvilam.

Olga Butāne darba pienākumus. Katram pasākumā iesaistī- Foto: Mikus Medzinis tajam invalīdam darba devējs nodrošina kva- lificētu darba vadītāju, kas palīdzēs apgūt ne- – Cik aktuāls patlaban ir invalīdu darbā pieciešamās prasmes un iemaņas. Viena invalī- iekārtošanas jautājums Jelgavā? da dalības ilgums pasākumā, ieskaitot ikgadējo – Patlaban, kad pieaug bezdarba līmenis, apmaksāto atvaļinājumu, ir 24 mēneši. Pasāku- izredzes atrast darbu sarūk arī invalīdiem. ma darbības laikā bezdarbnieks-invalīds nepie- Pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūras Jel- ciešamības gadījumā var saņemt ergoterapeita, gavas filiālē reģistrēti 266 invalīdi, no tiem surdotulka vai pavadoņa pakalpojumus. 133 ir sievietes. Kopējā bezdarbnieku skaitā ir – Cik Jelgavas darba devēju šo konkursu 4,9% invalīdu. Pagājušā gada janvārī bez darba rezultātā ir iesaistījuši darbā invalīdus? bija 156 invalīdi jeb 8,2% no kopējā bezdarb- – Pasākuma noteiktām personu grupām ie- nieku skaita. Pusotra gada laikā to skaits palie- tvaros ar NVA filiāli sadarbojas 24 darba devēji, linājies tikai par 110 cilvēkiem, bet attiecībā pret kas kopš 2007. gada savos uzņēmumos nodar- bezdarbnieku kopskaitu to īpatsvars samazinā- bina 23 invalīdus. No 2008. gada tiem pievie- jies par 2,1% no 2009. gada sākuma. Tātad pa- nojušies vēl 16 invalīdi. Šogad divi invalīdi iz- stiprināta invalīdu diskriminācija, atlaižot tos mantojuši Eiropas struktūrfondu līdzekļus. no darba, nav novērota. – Kā uzņēmējs uzzina par konkursa – Vai no valsts puses ir finansiāla atbals- sākumu, lai laicīgi spētu tajā pieteikties? ta mehānisms uzņēmējiem, kas veido darba – Pieteikumu pieņemšana uz ikvienu kon- vietas invalīdiem? Māris Narvils: «Pastiprināta invalīdu kursu tiek izsludināta laikrakstā Latvijas Vēst- – Šāda iespēja darba devējiem ir. Invalī- diskriminācija, atlaižot tos no darba, nesis un NVA mājaslapā www.nva.lv. Sludinā- du nodarbinātību veicina Pasākums noteik- nav novērota.» jumi tiek ievietoti arī vietējā presē, tiek apzva- tām personu grupām, kas izstrādāts uz NVA ie- nīti uzņēmēji. priekšējo gadu pieredzes pamata – tā ir aktīvās tāciju var saņemt arī pavadoņa pakalpoju- – Kam jāmeklē topošie darbinieki-invalī- nodarbinātības subsidēšana. Mērķis ir palīdzēt mu apmaksai, ja tādi invalīdam ir nepiecieša- di? Pašam darba devējam, vai arī var izman- bezdarbnieku mērķa grupām, tostarp arī inva- mi – 50% minimālās algas uz visu nodarbinā- tot jūsu dienesta pakalpojumus? līdiem, orientēties darba tirgus prasībās, veici- tības laiku. Papildus tam invalīdam tiek segti – Iespējamie darbinieku meklēšanas ceļi nāt to iekļaušanos sabiedrības dzīvē un iekār- ne vairāk kā 15 lati obligāto veselības pārbau- ir dažādi. Darba devējs var paziņot mums tošanos pastāvīgā darbā. Normatīvajos aktos žu apmaksai. Šā pasākuma ietvaros konkurss par vakanci, mēs to ievietojam savā datubā- noteiktajā kārtībā šo iespēju var īstenot reģis- pagaidām nav gaidāms, taču labā ziņa ir tā, ka zē un piedāvājam darba meklētājiem. Pēc tam trētas juridiskas un fiziskas personas, kā arī to bez atbalsta invalīdi nepaliks, vēl šogad cilvēki pie darba devēja nāk pretendenti, kas uzskata, apvienības, kam ir tiesības slēgt darba līgumus. varēs iesaistīties citā aktīvās nodarbinātības pa- ka varētu veikt šo darbu. Mēs no savas puses – Kā izpaužas šis atbalsts? sākumā Kompleksie atbalsta pasākumi, taču nosūtām bezdarbnieku uz šo darba vietu, ja šis – Aģentūra pasākuma ietvaros nodroši- šī pasākuma realizēšanas kārtība vēl tiek pre- darbs pēc likuma viņam ir atbilstošs. Likums na darba devējam mēneša darba algas dotāci- cizēta, tāpēc sīkākus komentārus par to varēs nosaka: atbilstošs nozīmē – darbs viņa profe- ju mērķa grupas bezdarbniekam. Bezdarbnie- sniegt vēlāk. sijā, atbilstošs viņa kvalifikācijai un veselības kam-invalīdam tiek piešķirta dotācija atbilstoši – Ko likums saka par invalīdu darbā pie- stāvoklim, nokļūšana darba vietā aizņem ne LR Profesiju klasifikatora profesiju pamatgru- ņemšanas nosacījumiem, prasībām attiecībā vairāk kā stundu un vidējā darba alga atbilst pām. Darba vadītājs, kas strādā ar bezdarbnie- uz darba laiku un pretendentu atlasi? statistiski vidējai attiecīgajā nozarē. Cits va- kiem-invalīdiem, saņem mēneša piemaksu par – Vienu vai vairākas reizes gadā tiek iz- riants, kam priekšroku dod darba devēji, ir – katru invalīdu 50% no minimālās algas, ja ir sludināts konkurss, kurā var piedalīties darba saskaņā ar viņu prasībām mūsu filiāle atlasa strādājis katru dienu. Tiek nodrošināta arī vien- devēji. Viens konkurss 2009. gadā jau ir noticis, pretendentus, kas pēc tam nosūta CV darba reizēja dotācija iekārtu un aprīkojuma iegādei, un, visticamāk, šī pasākuma ietvaros konkursu devējam, un darba devējs tiekas ar viņiem. kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un šogad vairs nebūs. Darba devējs aizpilda pietei- – Kādu grupu invalīdi tiek uzskatīti par iegādei, lai pielāgotu darbavietas invalīdiem. kumu, kur norāda, cik darba vietu invalīdiem darba spējīgiem un spēju robežās var tikt ie- Šo dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja ie- gatavs organizēt, norāda profesiju pēc klasi- saistīti darbā? sniegtai tāmei, kam pievienots arī ergotera- fikatora, darba vietas adresi, cik maksās (ne – Visas invalīdu grupas ir darbspējīgas. peita atzinums, un tās apmērs ir ne vairāk kā mazāk par norādīto), nosaka darba režīmu, ap- Likums nosaka, ka invalīdi var strādāt tikai 1000 latu vienas darba vietas pielāgošanai. Do- raksta kandidātu vēlamās iemaņas, pieredzi un savam veselības stāvoklim atbilstošu darbu.

12 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Pilsētā

Bezalgas atvaļinājumi Aicina uz protesta ir neizbēgami Pēc atceltā rīkojuma par pašvaldības iestāžu darbinieku sūtīšanu bezalgas at- akciju 18. jūnijā vaļinājumos Jelgavas pašvaldības iestāžu vadītāji pārrunu ceļā vienosies ar darbi- niekiem par bezalgas atvaļinājumu, – jo Jelgavas dome atļāvusi Latvijas Brīvo arodbiedrību šāds solis ir mazāk sāpīgs, risinot līdzekļu savienības (LBAS) Zemgales reģiona pārstāvjiem rīkot trūkuma problēmas. Jelgavas pašvaldības izpilddirektors piketu 18. jūnijā no pulksten 12 līdz 13 Hercoga Jēkaba Gunārs Kurlovičs informē, ka patlaban paš- laukumā, informē Jelgavas pašvaldības preses sekretāre valdībā tiekot apspriesta neoficiāla informā- cija, ka pašvaldībai kārtējais samazinājums Līga Klismeta. būs 2,3 miljoni latu, vēsta LETA. Pilsētas konsolidētā budžeta resursi jau ir Rolands Bartaševics Jelgavas Pensionāru biedrības priekš- samazināti, apstiprinot 2009. gada budžetu. sēdētājas vietniece Marija Kolneja stāsta, Izdevumi ir samazināti maksimāli – Zemga- Neskatoties uz Latvijas Brīvo arodbiedrību ka, sakarā ar pieņemto valdības lēmumu, les Olimpiskais centrs un Jelgavas 4. vidus- savienības vadītāja Pētera Krīgera un arī Lat- biedrība 15. jūnijā sasauca ārkārtas biedru skolas piebūve ir vienīgie objekti, kuru pa- vijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas sapulci, kurā piedalījās 66 pensionāri. No beigšana ir obligāta, jo citādi radīsies milzīgi Ainas Verzes rakstisku atbalstu 500 miljonu tiem 44 piekrituši piedalīties 18. jūnija pro- zaudējumi. latu valsts budžeta samazinājumam, tostarp testa akcijā. Konsolidētajā budžetā atlīdzība veido arī pensiju samazinājumam, arodbiedrības «Sapulces laikā tika apspriesti valdī- pietiekami lielu daļu, tāpēc ir tikai trīs varian- 18. jūnijā aicina iedzīvotājus visā valstī piketēt bas nepārdomātie lēmumi, piemēram, visu ti, kā samazināt šo sadaļu: atlaist lielu skaitu pret šo lēmumu. pensiju samazināšana par desmit procentiem, darbinieku (netiks veiktas visas pašvaldības Jautāta, kādēļ arodbiedrību pārstāvji pensiju samazināšana līdz pat 70 procentiem funkcijas), ievērojami samazināt algas un protestē pret pašu vadības lēmumu atbalstīt strādājošiem pensionāriem, medicīnas pa- sagraut darba samaksas sistēmu vai ekono- valdību, LBAS Zemgales reģiona koordina- kalpojumu cenu palielināšana ar 1. jūliju, tā- mēt, ejot bezalgas atvaļinājumā, ko atbalsta tore Ligita Brahmane atbild, ka šāda lēmuma dējādi izslēdzot veselības aprūpi maznodroši- vairums strādājošo. Rast vēl trūkstošo ekono- pieņemšana nebija labākais risinājums, tādēļ nātajiem un citi jautājumi.» miju no citām budžeta pozīcijām būs sarežģī- arī plānota protesta akcija. «Turklāt arodbied- Jelgavas Pensionāru biedrība aicina sa- ti, skaidroja G. Kurlovičs. rības uzsver, ka nedrīkst samazināt finansēju- biedrību apvienoties ne tikai protestos, bet Budžeta grozījumus dome apstiprinās mu izglītībai, medicīnai un drošībai, par ko arī meklēt kopīgus risinājumus un piepra- pēc valdības lēmuma saņemšanas jūlijā, sa- arī cīnīsimies, lai valdība mainītu kaut ko uz sīt atbildību no lēmējvaras un izpildvaras, vukārt domes lēmumu izpilde ir izpildvaras labo pusi vismaz šajās nozarēs.» paturot tiesības vērsties arī Eiropas Cilvēktie- kompetencē, precizēja G. Kurlovičs. Ligita Brahmane vēl nevar nosaukt kon- sību tiesā. Valsts darba inspekcija (VDI) 10. jūnijā krētu dalībnieku skaitu, piebilstot, ka pagai- «Gatavošanās akcijai turpinās,» informē pieprasīja Jelgavas pašvaldības izpilddirek- dām visi Zemgales arodbiedrību vadītāji ir Ligita Brahmane, piebilstot, ka ikviens, kas toram Gunāram Kurlovičam atcelt 29. maijā informēti par gaidāmo pasākumu, un tādēļ grib piedalīties pasākumā, var pieteikties, izdoto rīkojumu par pašvaldības iestāžu dar- jāgaida atbildes no viņiem. zvanot pa tālruni 20222945. binieku sūtīšanu bezalgas atvaļinājumos, jo LBAS Zemgales reģiona koordinatore L. Klismeta informē, pa pasākumā šāds rīkojums ir nelikumīgs, informēja Zem- informē, ka protesta akcijā Jelgavā piedalīsies kārtību nodrošinās Valsts policijas un Jelga- gales reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms. arī Jelgavas Pensionāru biedrības pārstāvji. vas pašvaldības policijas darbinieki.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 13 Aktualitāte Gada nogalē dzimušajiem liedz pašvaldības bērnudārzu Arī uz pilsētas domes atbalstu mazo jelgavnieku vecāki nevar cerēt, jo nauda privāto bērnudārzu līdzfinansēšanai piešķirta tikai līdz jūlija beigām.

Līga Greiškane Foto: Mikus Medzinis

Jelgavnieki.lv redakcijā vērsās divu bērnu māmiņa Līga Rulle, kura ir neziņā, vai viņas dēlēns Patriks rudenī tiks pašvaldības bērnudār- zā tieši šīs vienotās rindas dēļ. Tā paredz, ka vis- pirms pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē tiek uzņemti gada sākumā dzimušie bērni. «Manuprāt, tā ir milzīga netaisnība, kas tiek nodarīta īpaši gada nogalē dzimušajiem bērniem, jo jaunā rinda izveidota pēc kalendā- rā pieraksta sistēmas – mans bērns, kas dzimis novembrī, mūsu izvēlētajā bērnudārzā bija uz- ņemamo audzēkņu sarakstā, taču tagad vairs nav, jo bērni, kas dzimuši agrāk un pierakstīju- šies citur, tiek pārlikti uz mūsu bērnu vietām,» stāsta L. Rulle. Viņasprāt, pareizāk būtu, ja Pašvaldības līdzfinansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm pietiek tikai jaunā sistēma ietekmētu tos, kuri rindā reģis- līdz 1. augustam. trējušies tikai šogad. Pirmo bērnu L. Rulle bija spiesta vest rības arī Jelgavas deputātiem, kas pirms vairāk Viņš atminas, ka diskusijas esot bijušas diezgan privātā bērnudārzā, jo pašvaldības dārziņā nekā trim mēnešiem par lēmumu balsoja. Taču spraigas, taču lielākais vairums, tostarp arī vietas nebija. «Vai tiešām par manu nodokļos jautājumā, vai līdzekļu piešķiršana tikai līdz viņš, balsojuši par naudas piešķiršanu tikai līdz samaksāto naudu manam bērnam nepienākas augustam bija pareizākais risinājums, viņu augustam. «Esmu gandarīts par to, ka vismaz vieta pašvaldības bērnudārzā tikai tāpēc, ka domas dalās. šajos septiņos mēnešos mēs varam kaut kā pa- viņš pēc kalendārā principa ir rindas apakšga- līdzēt bērnu vecākiem,» tā J. Strods. lā?» jautā māmiņa. Alternatīvu variantu īsti nebija Problēma būs jārisina Līdzfinansējums tikai Divi Jelgavnieki.lv aptaujātie iepriekšējā jaunajiem deputātiem līdz 1. augustam sasaukuma deputāti, kuri toreiz lēmumu ak- Jelgavas domes 5. februāra lēmumā, kas Februāra sākumā Jelgavas domes deputā- ceptēja, domas nav mainījuši. Jelgavas domes publiski pieejams domes lēmumu arhīvā mā- ti lēma par finansējuma piešķiršanas apmēru priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis (Jaunais jaslapā jelgava.lv, norādīts, ka deputāts Arnis pilsētas privātajām pirmsskolas izglītības iestā- laiks) norāda, ka krīzes dēļ grūti pieņemt Razminovičs (Tautas partija) vienlaicīgi bal- dēm, un, saskaņā ar lēmumu, nauda paredzē- lēmumus par visu gadu: «Jelgavas pašvaldība ir sojis gan «par», gan «atturējies». Taču tele- tajam mērķim pietiek tikai līdz 1. augustam. atkarīga no valsts ekonomiskās situācijas. Kad fonsarunā viņš norāda, ka ieceri līdzfinansēt Lēmums nosaka, ka pašvaldība līdzfinansē tiks lemts par grozījumiem pilsētas budžetā, privātos bērnudārzus līdz augustam viņš nav septiņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes, būs arī zināms, kas notiks tālāk un vai nauda akceptējis, tieši otrādi: «Liekot roku uz sirds, tā atbalstot tos vecākus, kuru bērni, lielo rindu privāto bērnudārzu līdzfinansēšanai atradī- varu teikt, ka nebalsoju par naudas piešķirša- dēļ, nav tikuši pašvaldības bērnudārzos. Jelga- sies,» skaidro A. Rublis. Deputāts gan piebilst, nu tikai septiņiem mēnešiem, jo biju un esmu vas izglītības pārvaldes (JIP) galvenā speciāliste ka sākotnēji esot iebildis pret naudas piešķirša- pārliecināts, ka šis lēmums nav pareizs.» Vecā- pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma nu tikai septiņiem mēnešiem, taču šis lēmums kiem, kuri līdz augustam savus bērnus vedīs stāsta, ka ar bērnudārziem noslēgtajā līgumā ir tomēr esot optimālākais risinājums. «Alter- uz privātajiem bērnudārziem, pēc tam būs atrunāts, ka līdz piecu gadu veco bērnu izglītī- natīvu jau īsti nebija, jo nebūtu godīgi, ja mēs jādomā, ko darīt tālāk. «Kāpēc tiem vecākiem, bas programmā pašvaldība līdzfinansē 50 pro- vienam bērnudārzam piešķirtu līdzfinansēju- kuru atvases nav tikušas pašvaldības bērnu- centus no viena izglītojamā vidējās mēneša iz- mu līdz gada beigām, bet citam nedotu neko.» dārzā, vajadzētu maksāt vairāk?» Deputāts arī maksas Jelgavas pašvaldības bērnudārzā, savu- Līdzīgu viedokli pauž arī Jurijs Strods neslēpj, ka kolēģu lēmumu balsot «par» viņš kārt 5-6 gadīgo bērnu – 40 procentu apmērā. (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Viņš norāda, uzskatot par priekšvēlēšanu populismu. Vai pēc 31. jūlija līdzfinansējums būs, JIP ka lēmuma sagatavošanas procesā piedalījies Nogaidošu pozīciju ieņem arī aptaujātie speciāliste atbildēt nemācēja. Par to nav skaid- neesot, bet tikai balsojis par tā pieņemšanu. privāto bērnudārzu vadītāji un īpašnieki.

14 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Grāmatas pērk joprojām Aprīļa beigās publiskots pētījums, kurā secināts, ka Latvijas iedzīvotāju iecienītākā kultūras aktivitāte ir grāmatu lasīšana. Pētījumu veica Stratēģiskās analīzes komisija.

Gaļina Stubailova Foto: Mikus Medzinis

Pētījuma dati liecina, ka 38% Latvijas ie- dzīvotāju vismaz reizi mēnesī izlasa kādu grāmatu. Iecienīta iedzīvotāju nodarbe ir arī savā pašvaldībā notiekošo brīvdabas pasāku- mu apmeklēšana – 43% iedzīvotāju to dara vismaz reizi pusgadā, bet seši procenti šo iespēju izmanto vismaz reizi mēnesī. Izvēloties piemērotāko atpūtas iespēju, salīdzinoši bieži cilvēki izšķiras arī par labu ceļojumam un sporta pasākumu ap- meklējumam. Vismaz reizi gadā ceļojumā pa Latviju dodas 60%, bet iespēju apmek- lēt kādu sporta pasākumu izmanto gandrīz 40% procenti iedzīvotāju. 27% iedzīvotāju sporta sacensības apmeklē reizi pusgadā un biežāk. Pētījumā secināts, ka kopumā kultūras patēriņam ir tendence samazināties, jo tie Jūnijs grāmatnīcās ir karsts laiks, jo daudzi skolotāji, draugi un radinieki izvēlas iedzīvotājiem kļūst finansiāli nepieejamāki. skolas beidzējiem dāvināt grāmatu. Viskritiskāk savas iespējas apmeklēt kultū- ras pasākumus vērtē reģionu iedzīvotāji. cilvēki labākajos gados, arī jaunieši. Daudzi lasītāji, taču finanšu līdzekļi ir tik, cik ir. nāk un prasa, ko mēs varam ieteikt,» atklāj Tāpēc tagad vecāki izvēlas pirkt grāmatas Pērk dzeju un romānus pārdevēja, piebilstot, ka pašlaik grāmatnī- savām atvasēm, nevis sev. Piedāvājam ne Jelgavas tirgotāji atklāj, ka pilsētas ie- cā vispopulārākās ir grāmatas no Krēslas tikai dažādas dārgas pasaku grāmatas, bet dzīvotāji arī ir kāri pēc jaunām grāmatām – sērijas, kuras autore ir Stefanija Meiere – arī krāsojamās vai citas lētākas grāmatas. to apliecina grāmatu tirdzniecība, kuras Krēsla, Jauns Mēness un Aptumsums. Populāras ir arī sērijas Krēsla grāmatas,» apjomi nav krasi kritušies. Tiesa, jūnijs ir Sandra Gailīte no veikala Kanclers uzskaita Z. Zelle, kas kopā ar kolēģēm grā- izlaidumu laiks, tāpēc šomēnes pārdošanas Lielajā ielā atzīst, ka pārdoto grāmatu matnīcā strādājusi jau iepriekš. apjomu ietekmē tieši skolu un vecāku vēlme apjoms ir mazāks nekā pagājušajā gadā, «Pozitīvi vērtēju to, ka mūsu grāmat- absolventiem uzdāvināt kādu enciklopēdiju taču veikalā var manīt, ka ir svētku laiks un nīcā darbu turpinās tās pašas darbinieces, vai atziņu grāmatu. grāmatas tiek pirktas vairāk. «Nāk arī no kuras ar jelgavniekiem strādāja jau iepriekš Jāņa Rozes grāmatnīcas pārdevēja Aija skolu mācību daļām un pērk vairākus des- un zina viņu vēlmes. Grāmatas cilvēkiem Kļava atzīst, ka pašlaik lielākā daļa pircēju mitus grāmatu. Vispopulārākās ir dzejoļu ir vajadzīgas vienmēr, neatkarīgi no eko- izvēlas grāmatas skolu absolventiem, taču un atziņu grāmatas,» stāsta S. Gailīte. Viņa nomiskās situācijas valstī, tāpēc atklāšanu netrūkst arī tādu, kas seko grāmatnīcas jau- arī informē, ka joprojām stabils pieprasī- pēc remonta gaidām ar pozitīvām domām,» numiem vai iegādājas kādu romānu brī- jums ir pēc grāmatām pašiem mazākajiem atklāj izdevniecības Zvaigzne ABC tirdz- vajam brīdim. «Īpaši populārs ir Rondas un pēc ceļvežiem vai citām grāmatām ar niecības daļas vadītāja Ligija Purgaile, pie- Bērnas romāns Noslēpums, kurš līdz šim dažādu valstu un tūrisma objektu apraks- krītot, ka tagadējā ekonomiskā situācija bija pieejams angliski un krieviski, bet tagad tiem. Kopš maija beigām veikalā jūtams arī laupa iespēju nopirkt tieši to grāmatu, kuru tulkots arī latviešu valodā,» stāsta A. Kļava. skolas bērnu un viņu vecāku pieplūdums ar cilvēks grib visvairāk. Pārdevēja zināja teikt, ka lielāks pircēju pie- mācību grāmatu sarakstiem. Z. Zelle uzsver, ka jelgavnieki aktīvi plūdums gaidāms jūlijā un augustā, kad jel- seko atlaidēm un citām akcijām grāmatnī- gavnieki sāks iepirkt grāmatas nākamajam Ienāk jauna grāmatnīca cā. «Tāpēc atklāšanas dienā pēc remonta, skolas gadam. Populāra jelgavnieku vidū vienmēr kuras datumu vēl precizēsim, visas mūsu iz- Veikala Arga pārdevēja Revita Treiģe bijusi grāmatnīca Alta Lielās un Pasta ielas devniecības grāmatas varēs iegādāties tikai atzīst, ka jau tagad veikalā iegriežas vecāki krustojumā. Kā jau ziņots iepriekš, šajā vietā par puscenu, bet veikalā būs pieejamas arī kopā ar savām atvasēm un mācību grāmatu atvērta apgāda Zvaigzne ABC grāmatnīca. citu izdevniecību grāmatas,» stāsta veikala sarakstiem. «Protams, netrūkst arī tādu, kas Grāmatnīcas vadītāja Zenta Zelle stāsta, vadītāja, piebilstot, ka jaunās telpas atklās nāk pirkt dāvanas absolventiem, pārsvarā ka tā darbojas jau kopš aprīļa, taču pašlaik pēc Līgo svētkiem. Jau pašlaik izdevniecī- viņi iegādājas kādas dzejas grāmatas vai en- telpās notiek remonts, pēc kura veikals tiks bas grāmatnīcās var iegādāties grāmatas par ciklopēdijas. Ir arī uzticami lasītāji, pārsvarā arī pie jaunas izkārtnes. «Jelgavnieki ir čakli cenām, kas ir zemākas par pašizmaksu.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 15 Sabiedrība Mūsu sirds jau bija te, pirms ieradāmies Viņi nenožēlo, ka pirms 12 gadiem atbrauca uz Latviju, lai gan tajā laikā Jelgava likās pelēcīga, bet viņu dzimtenē – Amerikas Savienotajās Valstīs – palika vecāki. Tagad viņi atzīst, ka Latvijai un Jelgavai pieder arī bērnu sirdis, kas uz tālo valsti pie Baltijas jūras atbrauca, vēl pavisam mazi būdami.

Terija un Džerijs Robertsi Latvijā uzturas jau 12 gadus un ir iemīlējuši pilsētu, kurā dzīvo, lai gan sākotnēji tā šķita nepievilcīga.

Gaļina Stubailova atbraucām 1997. gadā,» stāsta Džerijs. lielveikalu, nedz Ziemassvētku rotājumu. Mūsu Foto: Mikus Medzinis Abi atklāj, ka lēmums pārcelties uz Latviju rajonā Dambja ielā bija tikai viens mazs veika- nāca diezgan viegli, taču bija arī mazliet bail, jo liņš, kurā iepirkāmies, taču nezinājām, kā pār- Džerijs un Terija Robertsi ir misionāri, kas ģimenē auga trīs mazi bērni – septiņus, piecus devējai paprasīt vajadzīgo. Tāpēc bieži braucām strādā vairākās draudzēs. Viņu ģimenē aug un trīs gadus veci. uz Rīgas lielveikaliem, kur visu varējām paņemt trīs bērni – Timotejs, Eimija un Kevins. «Amerikā mums palika vecāki, vecvecāki paši no plauktiem,» smaidot atzīst Džerijs. un draugi. Ģimenes locekļi negribēja, lai mēs Sagaida tīra, bet pelēka pilsēta braucam prom, jo ģimenē bijām ļoti tuvi, lūdza, Pirmā sastapšanās «Esam no Teksasas štata, Dalasas apvidus. vai tomēr nevaram kaut ko darīt savā dzimte- ar policistu Apprecējāmies 1985. gadā, kopā mācījāmies nē. Mūsu sirdis jau bija te, pirms ieradāmies,» Pirmais, kas izrādīja lielāku interesi par ie- universitātē, kur Kerija apguva pamatskolas atceras Terija. braucējiem, bija policists. «11. novembrī kāds skolotājas profesiju, bet es – teoloģiju. Pēc tam Robertsu ģimene stāsta, ka Latvijā ieradās policists atnāca un sāka uzdot jautājumus, bet kļuvu par jauniešu mācītāju, vēlāk – par mācī- 7. novembrī un šo dienu atceras ļoti pelēku, vienīgais, ko varēju pateikt, bija «ja ņe poņima- tāju kādā mazā pilsētā Teksasā. apkārtne bija dubļaina. Arī Latvijas sauli viņi ju»* krievu valodā. Tad viņš atnāca pēc stundas 1996. gadā saņēmām aicinājumu no mūsu neredzēja vēl ilgu laiku, bet Teksasā tā spīd ar tulku un prasīja, kur ir karogs. Es nesapra- draudzes apvienības kļūt par misionāriem un 300 dienu gadā. «Tajos laikos arī pati pilsēta, lai tu, kāds karogs? Viņš teica, ka pēc septiņām līdzstrādniekiem Latvijas draudzēs. Uz šejieni arī ļoti sakopta un tīra, bija pelēcīga, nebija nedz dienām jums jābūt karogam. Meklējām, mek-

16 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) lējām un beidzot atradām Laimdotas otrajā dzimteni studēt. Latvijas skolās bērni nav mā- zemnieki vēlas. Tāpēc attiecības veidojas lēni, stāvā un nopirkām pēdējo karogu, kas bija pār- cījušies, jo izglītību ieguvuši pēc speciālas sis- taču pēc tam vietējie kļūst atklāti, attiecības došanā,» stāsta Džerijs. tēmas – tepat Latvijā, taču pēc norādījumiem kļūst stabilas un tiek iegūti draugi, kuri uzticas Sākotnēji Robertsu ģimene strādāja Ozol- un uzdevumiem no ASV. Tomēr viņi aktīvi viens otram. Attiecības atšķiras no Amerikas, nieku Bībeles koledžā, bet kopš 2004. gadā piedalījušies Jelgavas dzīvē, darbojušies Jundā. īpaši no Teksasas, kur it kā visi ir draugi, jo var viņi dažādās draudzēs palīdz veidot jauniešu «Eimija ļoti pareizi runā latviski, bet ar puišiem par jebko runāt ar ikvienu, taču tā nav draudzī- grupas. Pašlaik viņi sadarbojas ar četrām drau- ir mazliet citādāk, jo viņi spēlē dažādas sporta ba, jo attiecības nav dziļas,» uzskata Džerijs. dzēm: Dzīvības avotu un Cerību Rīgā, Brocēnu spēles un tāpēc mazāk runā, arī viņu biedri «Negribu dzīvot nekur citur, tikai Jelgavā, Vasarsvētku draudzi un Jelgavas Vasarsvēt- mācās angļu valodu, tāpēc savā starpā runā arī jo te ir viss: veikali, restorāni, parki, bet nav sa- ku draudzi. Viņi sevi sauc par padomdevē- angliski,» atzīst Džerijs, bet Terija piebilst, ka strēgumu. Nav jādomā par Rīgas problēmām. jiem, kas rīko dievkalpojumus un dažādus citus Eimija zvana no Amerikas un saka, ka ilgojas Iedzīvotāji ļoti labi rūpējas par savu pilsētu, pasākumus. pēc Jelgavas. vasarā tā ir sakopta un skaista, var sēdēt ārā, jo «Jaunieši, ar kuriem strādājam, ir ļoti Arī paši vecāki atzīst, ka ir iemīlējuši šo Teksasā ir plus 33 grādi, līdz augustam viss iz- dažādi. Viņi meklē attiecības ar labiem cilvē- pilsētu un izmanto ikvienu iespēju piedalīties dedzis,» turpina Terija. kiem. Daudziem no viņiem mājās ir grūtības dažādos kultūras pa- Amerikāņi atzīst, ar naudu, ir problēmas attiecībās. Ikvienam no sākumos. «Ejam uz ka, iespējams, tikai mums ir svarīgi zināt, ka kāds par tevi rūpējas, koncertiem, piedalā- Negribu dzīvot dažas minūtes ir no- katrs meklē kādu, kas viņu mīlēs. Jaunieši mies pilsētas svētku žēlojuši, ka dzīvo meklē dzīves jēgu, taču nezina, kāda būs mūsu pasākumos, man ļoti nekur citur, Latvijā. Jautāti, kas sabiedrība nākotnē. Kurp iesim? Tāpēc daudzi patīk ledus skulp- viņiem pietrūkst, abi no viņiem nezina savu vietu pasaulē,» par jau- tūru festivāls, jo tikai Jelgavā. smaidot atzīst, ka natni stāsta Džerijs. kas tāds – vairākas tas ir zemesrieks- dienas skulptūras no tu sviests, bez kura Joprojām mācās ledus stāv pilsētas centrā – Teksasā nebūtu ie- īsts amerikānis nevar dzīvot un ko Latvijas vei- latviešu valodu spējams, jo tur ir karsti,» stāsta Džerijs, piebils- kalos ir grūti atrast. «Dažkārt gribās arī īstu Saruna ar Robertsiem notiek latvie- tot, ka viņu priecē arī Latvijas sniegs. steiku. Domāju, mēs esam daudz ko aizmirsu- šu valodā – Džerijs runā ļoti tekoši, Terijai ir Terija stāsta, ka Teksasā netiek svinēti ši, bet sākumā mums trūka daudz kas,» atzīst grūtāk. Latviešu valodu abi apgūst jau kopš iera- Līgo svētki un Latvijas jaunieši, to uzzinot, ir Džerijs. šanās Latvijā un atzīst, ka saprast latviešu valodu ļoti pārsteigti. «Man patīk, ka te lielā cieņā ir Katru otro gadu Robertsu ģimene brauc ir vieglāk nekā tajā runāt. Latviešu valodas pa- mūzika, dažādi orķestri, jo ASV šādi pasāku- ciemos uz ASV, taču to, vai paliks Latvijā arī matprasmes abi apguvuši pie filoloģes, skolotā- mi maksātu ļoti dārgi, tāpēc obligāti apmeklē- turpmāk, viņi nezina, jo misionāru dzīve rit jas, dzejnieces un rakstnieces Guntas Micānes. jam dažādus koncertus, ja mums ir izdevība,» pēc īpaša grafika – četri gadi kādā citā valstī, «Mans pirmais lielais solis bija 2000. gadā, uzsver misionāre. pēc tam atkal ASV. «Zinu tikai to, ka vēl divus kad sludināju sprediķi latviešu valodā, beidzot gadus būsim te, Latvijā, pēc tam man ir pie- varēju stāvēt cilvēku priekšā un runāt viņiem Pietrūkst zemesriekstu dāvājums strādāt ASV par pasniedzēju. Bet saprotamā valodā. Mēs arī tagad katru nedēļu sviesta vēlāk – nezinu. Taču mums te ir daudz draugu mācāmies. Gramatika ir grūta, divdabju formas, Jautāti, vai latvieši tiešām ir tik noslēgti, par un darbu, tāpēc neredzu iemeslu neatbraukt uz locījumi... Šausmas! Mums ir grūti izrunāt burtu kādiem sevi uzskata, Robertsi atzīst, ka tā gluži šejieni atkal,» atklāj ģimenes galva. ļ, visi uzreiz saprot, ka neesam vietējie. Kādreiz nav. «Sākotnēji – jā. Bet viņus var saprast – mēs nevarēju izrunāt vārdu šķiņķis. Taču visgrūtākie esam ārzemnieki un nekad nevar zināt, ko ār- *Es nesaprotu. ir locījumi. Atceros, vienā no pirmajām nodar- bībām sēdējām pie galda un skolotāja teica, ka locījumi atbild uz dažādiem jautājumiem – kas, kā, kur, ar ko. Attiecīgi – galds, galda, uz galda, ar galdu, pie galda. Un tad mēs nesapratām – kāpēc nevar teikt «mēs sēžam pie galds»? Jo an- gliski table jeb galds vienalga ir galds, lai arī ko ar to darītu. Arī tagad mēdzam kļūdīties locīju- mos, īpaši daudzskaitlī,» stāsta Džerijs, piebils- tot, ka ir ļoti grūti atrast skolotāju, kas mācītu latviešu valodu angliski runājošiem, jo pārsvarā skolotāji praktizējas latviešu valodas apmācībā krieviem un šo valodu gramatika ir līdzīga. Terija stāsta, ka sākumā bijušas problēmas ar kredītkartes lietošanu, jo uz tās norādīts, ka īpašnieks ir Terri Roberts. «Kad pārdevējas man teica: jūs neesat Roberts, es skaidroju, ka esmu gan, jo tas nav vīrieša vārds, bet mans uzvārds,» par misēkļiem stāsta Terija. Aktīvi piedalās Jelgavas kultūras dzīvē Pašlaik Robertsu Jelgavas mājās palicis tikai jaunākais dēls, jo vecākie devušies uz

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 17 Novados Jelgavas rajonā jārūpējas par 350 km autoceļu Vairums jelgavnieku jau pieraduši pie bedrainajām pilsētas ielām. Tādēļ bieži vien, izbraucot ārpus Jelgavas robežām, autovadītājiem liekas, ka arī rajona ceļi ir tikpat dramatiskā vai pat vēl sliktākā stāvoklī nekā pilsētā.

Rolands Bartaševics Foto: Mikus Medzinis

«Balstoties uz vizuālās inspekcijas datiem, 10,69 procenti Jelgavas rajonā esošo as- faltseguma autoceļu ir teicamā stāvoklī, 13,04 procenti – labā, 11,53 procenti – apmie- rinošā, bet pārējie 64,74 procenti – sliktā un ļoti sliktā stāvoklī,» stāsta valsts akciju sabied- rības Latvijas valsts ceļi Centra reģiona Jel- gavas nodaļas vadītājs Jānis Lange. «Katram ceļam ir savs kalpošanas laiks, vidēji tam jābūt no 15 līdz 20 gadiem. Diemžēl Latvijā lielākā daļa ceļu ir jau aptuveni 40 gadu veci, tādēļ tos būtu nepieciešams nekavējoties re- konstruēt, taču tam trūkst finanšu līdzek- ļu. Ar pašreizējām iespējām mēs uz ceļiem varam nodrošināt satiksmei drošu, bet ne komfortablu braukšanu.» «Pašlaik par bedrīšu lāpīšanas pamat- Jelgavas ceļu rajona uzturēšanas darbos ietilpst arī plānveida iesēdumu un smilšu tehnoloģiju uz asfaltseguma ceļiem esam vannu likvidēšana uz grants un šķembu seguma ceļiem, kuri Jelgavas rajonā ir izvēlējušies nepilno metodi, proti, bedrītes 215 kilometri. tiek aizpildītas ar dolomīta šķembām un bi- tumena emulsiju,» turpina J. Lange. «Bedrīšu noturīgas un elastīgas mainīgos laika apstāk- Bedrītes tiek lāpītas labošana pēc nepilnās metodes ir pieņema- ļos. Mūsu galvenais uzdevums ir uzturēt ceļa visu gadu mākais variants pašreizējos ekonomiskajos segumu darbspējīgā stāvoklī, un šī remontē- Pēc Ministru kabineta noteikumiem katru apstākļos. Turklāt sīkšķembas ir pietiekami šanas metode to pagaidām nodrošina.» gadu asfaltēto autoceļu plānveida remont- darbiem vasaras sezonā jābūt pabeigtiem līdz 1. jūlijam. Līdz 1. jūnijam jāsalabo A klases autoceļi, līdz 15. jūnijam – B klases, bet līdz 1. jūlijam – C un D klases asfaltseguma autoceļi. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Jelgavas ceļu rajona izpilddirektors Aivis Jansons informē, ka ceļinieki no 15. aprīļa līdz maija beigām salabojuši bedrītes gandrīz 16 550 kvadrātmetru platībā, kas atbilst 226 ki- lometru garam ceļa posmam. Kopumā Jelgavas rajonā Latvijas autoceļu uzturētājs rūpējas par aptuveni 350 kilometriem asfaltēto autoceļu. Arī pēc 1. jūlija LAU Jelgavas ceļu rajona speciālisti pārbauda ceļu stāvokli, labo no jauna izveidojušās bedrītes, kas ir prioritāro darbu sa- rakstā, lai autosatiksmes dalībniekiem nodroši- nātu drošus un, cik nu tas ir iespējams, komfor- tablus braukšanas apstākļus pa valsts ceļiem. Pēc VAS Latvijas valsts ceļi pasūtījuma LAU Jelgavas ceļu rajona uzturēšanas darbos ietilpst arī Dolomīta šķembas, ar kurām tiek aizlāpītas bedres uz asfaltseguma autoceļiem un plānveida iesēdumu un smilšu vannu likvidēšana likvidēti iesēdumi un smilšu vannas uz grants un šķembu seguma ceļiem, tiek iegūtas uz grants un šķembu seguma ceļiem, kuri Jelga- Sidrabenes pagastā, karjerā Akmenscūciņas. vas rajonā ir 215 km, kā arī šo ceļu planēšana.

18 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Pašlaik par bedrīšu lāpīšanas pamattehnoloģiju uz asfaltseguma ceļiem izmanto Bedrītes uz asfaltseguma ceļiem nepilno metodi, proti, bedrītes tiek aizpildītas ar dolomīta šķembām un bitumena aizpilda ar dolomīta šķembām un emulsiju, kas ir pieņemamākais variants pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. bitumena emulsiju.

LAU ikdienas darbos ietilpst arī ceļa noda- lījuma joslu uzturēšana kārtībā, ceļa zīmju sa- kārtošana un satiksmes organizācija, autobusu pieturu sakopšana, bīstamu un satiksmes kus- tībai traucējošu koku un to zaru apzāģēšana, autoceļu caurteku tīrīšana no sanesumiem un bebru būvētajiem aizdambējumiem, kā arī tiltu uzturēšana braukšanai atbilstošā kārtībā. Jel- gavas rajons ir ļoti bagāts ar tiltiem – pavisam ir 51 tilts ar kopējo garumu divi kilometri un 523 metri. Dolomīta šķembas, ar kurām tiek aizlāpī- tas bedres uz asfaltseguma autoceļiem un lik- vidēti iesēdumi un smilšu vannas uz grants un šķembu seguma ceļiem, tiek iegūtas Sidrabenes pagastā, karjerā Akmenscūciņas. Latvijas autoceļu uzturētājs dolomīta šķembu maisījumus lieto gan saviem paredzē- Iesēdumus un smilšu vannas uz grants seguma ceļiem likvidē ar dolomīta šķembu tajiem remontdarbiem, gan arī pārdod. maisījumu. Aicina autovadītājus būt iecietīgiem LAU Jelgavas ceļu rajona meistars Andris Krauja remontdarbu laikā uz autoceļiem aicina autovadītājus būt saprotošiem: «Jābrauc uzma- nīgi, jo jāpadomā arī par strādnieku drošību, kuri atrodas uz ceļa, turklāt, lielā ātrumā trau- coties garām remontdarbu vietai, pa gaisu lido akmeņi un šķembas, no kā var ciest cilvēki un tikt bojātas automašīnas. Mēs taču šos darbus veicam autovadītāju labā, tādēļ lūdzam arī sa- pratni no viņu puses.» Ikviens autobraucējs var izteikt viedok- li vai uzdot interesējošus jautājumus Latvijas valsts ceļu speciālistiem interneta mājaslapā http://www.lvceli.lv/lv/. Savukārt, ja pamanāt ko satiksmes kustībai bīstamu vai dažādas nepilnī- bas uz kāda no rajona ceļiem, droši zvaniet Lat- vijas autoceļu uzturētāja diennakts dežurantam Autobraucēji remontdarbu laikā tiek aicināti braukt uzmanīgi un ievērot ceļinieku pa tālruni 26443391 un ziņojiet par novēroto. izliktās zīmes.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 19 Futbols FK Jelgava iesācis cerīgi Futbola klubs Jelgava šogad ar jauniem spēkiem iesaistījies cīņā par Latvijas čempionu titulu 1. līgā. Sākuši ar uzvaru un diviem neizšķirtiem, tagad mūsējie ir pamatīgi ieskrējušies, izcīnot jau četras uzvaras pēc kārtas.

Juris Dargēvičs Foto: Mikus Medzinis

Jelgavniekiem pagājušā sezona beidzās ar ceturto vietu, taču uzvarētājiem – FK Daugava –mūsējie ļoti saspringtā sezonas izskaņā piekāpās tikai par trim punktiem. Tagad Jelgavas klubs, pastiprinājies ar biju- šajiem virslīgas spēlētājiem Dmitriju Plukai- ti un Valēriju Redjko, kā arī Latvijas jaunat- nes izlases kandidātu Artjomu Lonščakovu, Vjugaru Askerovu, Dāvi Gaigalu un lietuvie- šu vārtsargu Šarūnu Kazlausku, ir vieni no galvenajiem čempiona titula pretendentiem. Zaudēti punkti pret Preiļiem un Tukumu Sezonas pirmā spēle notika 1. maijā Rīgā pret vietējo FS Metta/LU komandu. Lai gan vārtu gūšanas momentu pirmajās 45 minūtēs nebija daudz, teritoriāls pārsvars tomēr pie- derēja jelgavniekiem un neilgi pirms pārtrau- kuma Pāvels Bormakovs pēc stūra sitiena iz- pildes ar galvu raidīja bumbu rīdzinieku sar- Lai gan atsevišķās spēlēs dažās niansēs varētu gribēt pārliecinošāku sniegumu, gātajos vārtos. Jelgavas vārtsargs Šarūns Kaz- mūsu futbolisti pagaidām turas braši un pretī 1. līgas čempionu titulam soļo lausks dabūja pasvīst otrajā puslaikā, kad vajadzīgajā tempā. FS Metta/LU pamazām pārņēma iniciatīvu un vairākas reizes tikai veiksme glāba mūs zaudēt uzreiz četrus. Otrajā mačā izbrauku- tas vēl nebija viss – vienā no pretuzbruku- no vārtu zaudējuma. Tomēr sezonu izdevās mā mūsējie stājās pretī Preiļu BJSS futbolis- miem mirkli vēlāk Preiļu komanda panāca jau uzsākt ar minimālu uzvaru izbraukumā pret tiem, tomēr, kā izrādījās, tad ar trim vārtiem 2:0 savā labā. Cerību radīja vienīgi Kārļa Kin- komandu, kas iepriekšējā sezonā kopvērtēju- ir par maz, ja tik pat ielaiž arī savējos. Jau dereviča gūtie vārti, taču vēl viens soda sitiens mā palika uzreiz aiz Jelgavas. pirmajās piecās minūtēs uz Jelgavas vārtiem Preiļiem ļāva atgūt divu vārtu pārsvaru – Pirmajā sezonas mačā guvuši trīs punktus, tika nozīmēts 11 metru soda sitiens, ko preti- 3:1. Saprazdami, ka zaudējums nav tālu, jelgav- nākamajās divās spēlēs jelgavnieki pamanījās nieki bez liekas domāšanas arī realizēja, bet nieki divus vārtus līdz pirmā puslaika beigām, ar Pāvela Bormakova un Vjugara Askerova re- zultativitāti, tomēr atguva, taču nespēja izman- FK Jelgava vadīs Ainārs Tamisārs tot atlikušās 45 minūtes, lai izrautu uzvaru. 3. kārtas spēlē FK Jelgava pirmajā Par futbola kluba Jelgava valdes priekšsē- tiek Jelgavā, bet gan Ozolniekos, jo stadions mājas spēlē Ozolniekos uzņēma FK dētāju 11. jūnijā ievēlēts kluba Jelgavas krekli di- Daugava neatbilst 1. līgas prasībām. Tajā atļauts Tukums-2000/TSS, kas šogad arī tīko pēc rektors Ainārs Tamisārs. No pieciem līdz septi- spēlēt tikai 2. līgas komandām. augstām vietām. Jelgavnieki, juzdami savu ap- ņiem pieaudzis valdes locekļu skaits. «Gribam arī piesaistīt klubam sponsorus. tuveni 450 līdzjutēju atbalstu, spēja dominēt «Viens no galvenajiem komandas mērķiem Vēlamies futbola latiņu pacelt augstāk, proti, pār viesiem un pirmais skatītājus ar vārtu ir cīnīties par iekļūšanu Latvijas čempionā- lai gandrīz katra no mūsu kluba spēlēm pilsētā guvumu priecēja Aivars Ķeris. Turpinājumā ta virslīgā. Visticamāk, šogad to vēl neizdosies būtu notikums,» turpina A. Tamisārs. «Tas veiks- mača gaita izlīdzinājās, jo tukumnieki, kas izdarīt, taču tik un tā turpināsim cīnīties par mīgi jau izdevies basketbola klubam Zemgale, pirms tam bija izcīnījuši divas uzvaras pēc medaļām 1. līgā,» stāsta Ainārs Tamisārs. «Gri- kura spēles ir ļoti apmeklētas. Būtu jauki, ja kārtas, nedomāja padoties un aptuveni piecas bētos arī panākt, lai vidēji katru mājas spēli ap- jelgavnieki par basketbolu fanotu ziemā, bet minūtes pirms mača beigām panāca izlīdzi- meklētu ap trīssimt skatītāju. Sezonas atklāša- vasarā justu līdzi pilsētas futbolistiem.» nājumu 1:1, par spīti tam, ka tobrīd spēlēja nas spēlē to izdevās ievērojami pārspēt, proti, FK Jelgava trenējas vairāk nekā 300 bērni mazākumā. Lai arī nevienu zaudējumu pir- ieradās aptuveni 450 futbola atbalstītāju. Citās vecumā līdz 18 gadiem un aptuveni 50 futbolis- majās trīs spēlēs FK Jelgava nepiedzīvoja, spēlēs to skaits svārstās ap diviem simtiem.» ti, kas vecāki par 18 gadiem. FK Jelgava ir arī in- tomēr divi neizšķirti nozīmēja, ka no iespē- FK Jelgava komandas mājas spēles neno- terneta mājaslapa http://www.fkjelgava.lv/. jamajiem deviņiem punktiem gūti tikai pieci un pelnīta ceturtā vieta kopvērtējumā.

20 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) FK Jelgava vārtu guvēji FK Jelgava aizvadītās spēles Vārti Spēlētājs Pozīcija Datums Spēle Rezultāts FK Jelgava vārtu guvēji 3 Pāvels Bormakovs pussargs 1. maijs FS Metta/LU – FK Jelgava 0:1 (0:1) Pāvels Bormakovs 3 Kārlis Kinderevičs uzbrucējs Kārlis Kinderevičs, Pāvels 10. maijs Preiļu BJSS – FK Jelgava 3:3 (3:3) Bormakovs un Vjugars Askerovs 2 Aivars Ķeris pussargs 17. maijs FK Jelgava – FK Tukums-2000/TSS 1:1 (1:0) Aivars Ķeris 1 Vjugars Askerovs uzbrucējs 23. maijs Valmiera FK/LFKA – FK Jelgava 0:3 (0:1) Dmitrijs Plukaitis, Aivars Ķeris un 1 Valērijs Redjko aizsargs Valērijs Redjko 1 Igors Lapkovskis pussargs 31. maijs Spartaks – FK Jelgava 0:1 (0:0) Igors Lapkovskis 1 Jānis Čaplinskis uzbrucējs Kārlis Kinderevičs (2), Jānis 7. jūnijs FK Jelgava – Skonto FC-2 4:0 (3:0) Čaplinskis un Pāvels Bormakovs 1 Artjoms Lonščakovs pussargs 14. jūnijs JSC/JRSS Jēkabpils – FK Jelgava 0:1 (0:1) Artjoms Lonščakovs 1 Dmitrijs Plukaitis aizsargs

Latvijas čempionāta 1. līgas kopvērtējums Četras uzvaras ļauj Vieta Komanda Spēles U-N-Z GV:ZV Punkti atgūt cerības 1. SK Liepājas metalurgs-2 7 7-0-0 21:5 21 Lai arī nākamās trīs no četrām spēlēm jel- 2. FK Jelgava 7 5-2-0 14:4 17 gavnieki aizvadīja izbraukumā, tas netraucēja 3. FK Jaunība 7 5-1-1 10:6 16 gūt četras uzvaras pēc kārtas – divas pavisam 4. FK Tukums-2000/TSS 7 4-1-2 13:6 13 minimālas, bet pārējās ar lielu vārtu pārsva- 5. FK Kauguri/PBLC 7 3-2-2 12:7 11 ru. Pirmā Jelgavas vārtu birumu sagaidīja 6. FS Metta/LU 7 3-1-3 9:6 10 Valmiera FK/LFKA, kas turklāt spēlēja savu 7. JFC Jūrmala 7 3-1-3 8:6 10 skatītāju priekšā. Jau no pirmajām minūtēm 8. FK Spartaks 7 3-0-4 9:13 9 mūsējie parādīja kas ir kas un uzņēmās inicia- 9. FC Daugava 7 3-0-4 5:11 9 tīvu uzbrukumos, kamēr valmieriešiem ne- 10. Skonto FC-2 7 2-2-3 8:9 8 atlika nekas cits, kā cerēt uz veiksmīgu pret- 11. Valmiera FK/LFKA 7 2-2-3 9:11 8 uzbrukumu izspēli. Jau pirmajā puslaikā pēc 12. FK Auda 7 1-1-5 6:14 4 stūra sitiena izpildes komandas jaunpienā- 13. Preiļu BJSS 7 0-2-5 7:21 2 cējs Dmitrijs Plukaitis panāca 1:0, bet māji- 14. JRC/JRSS Jēkabpils 7 0-1-6 5:17 1 nieku spēlētāja noraidīšana drīz pēc tam no- zīmēja, ka Jelgava ieguvusi vēl lielāku terito- riālu pārsvaru. Otrajā puslaikā ar vārtu guvu- izbraukumā Jēkabpilī pret vietējo JSC/JRSS. Liepājas futbolistiem, bet nākamās spēles mū- miem izcēlās Aivars Ķeris un Valērijs Redjko Lai gan mūsu futbolisti atkal demonstrēja ie- sējiem, jādomā, nebūs tās grūtākās. 28. jūnijā ar 11 metru soda sitienu, panākot pārliecinošu vērojamu pārsvaru, šoreiz tas neatspoguļojās jādodas uz Rīgu, lai spēlētu pret vienu no vā- 3:0. Pēc diviem neizšķirtiem tā bija gaidīta at- rezultātā, jo pirmajā puslaikā nespējām veiks- jākajiem klubiem Auda, savukārt 5. jūlijā iz- griešanās uz uzvaru takas. mīgi noslēgt daudzus uzbrukumus. Otrajā braukumā vajadzēs mēroties spēkiem ar FC 5. kārtas spēle izbraukumā ar Jūrmalas puslaikā vēja virzienu pretuzbrukumos sāka Daugava, kas pēc pagājušajā gadā izcīnītā Spartaku lika pasvīst, lai arī gala iznākums izmantot jēkabpilieši un daudzās epizodēs čempionu titula pašlaik Latvijas čempionāta bija veiksmīgs 1:0. Šajā mačā Jelgava neparādī- bīstamus momentus radīja tieši pēc pašu vārt- 1. līgas tabulā atrodas tikai pirmā desmitnie- ja labāko sniegumu, lai gan kontrolēja bumbu sarga raidītās bumbas Jelgavas vārtu virzienā. ka beigās. pirmās 70 minūtes. Daudzas labas izdevības Artjoms Loščakovs tomēr spēja gūt vienus izmantot neizdevās, taču vēl sliktāk kļuva pēc vārtus un pats galvenais uzdevums – pārvest Jaunā maiņa rūdās Igora Lapkovska realizētā sitiena. Tobrīd gan mājās trīs punktus, tika izpildīts. Zemgales čempionātā nonākuši vadībā, mūsējie kļuva vēl neuzma- Futbols nebūtu iedomājams bez spor- nīgāki un vairākas reizes ļāva pretiniekiem Līderu godā pagaidām tistu audzināšanas un FK Jelgava jaunā nokļūt jelgavnieku soda laukumā. Spartakie- liepājnieki paaudze tagad aug Zemgales 2. līgas futbola ši pat guva vienus vārtus, taču, par laimi, tika Lai gan atsevišķās spēlēs dažās niansēs čempionātā. Šogad tajā spēlē septiņas ko- fiksēta aizmugure, kas glāba FK Jelgava no varētu gribēt pārliecinošāku sniegumu, mūsu mandas, no kurām trīs pārstāv Jelgavas neizšķirta. futbolisti pagaidām turas braši un pretī 1. līgas rajonu. Pretī uzvarai reģionālajā čempionā- Pagaidām rezultatīvāko spēli jelgavnie- čempionu titulam soļo vajadzīgajā tempā. tā soļo futbola klubs Ozolnieki, kas jau aiz- ki aizvadījuši pret futbola kluba Skonto dub- Lai gan tikai trīs no pirmā apļa 13 mačiem vadījis visas sešas pirmā apļa spēles, piecās lieriem. Spēlējot savās mājās, 7. jūnijā Jelgava mūsējie spēlēs savā laukumā, jau tagad kop- no tām gūstot uzvaru un tikai vienreiz spē- izcēlās ar četriem vārtu guvumiem un sagrāva vērtējuma tabulā FK Jelgava atrodas otrajā lējot neizšķirti ar Tukuma komandu. Jelgavu rīdziniekus pēc pilnas programmas. Pirmos vietā, četrus punktus aiz līderiem Liepājas me- pārstāv divas komandas. FK Jelgava/BJSS divus vārtus guvām jau mača sākumā pēc tam, talurga dublieriem, kas vēl ne reizi nav zau- spēlējis ar pieciem pretiniekiem, trīsreiz kad divreiz rupji kļūdījās skontiešu vārtsargs. dējuši vai spēlējuši neizšķirti. Zīmīgi, ka pērn uzvarot un vienu reizi spēlējot neizšķir- Pēc pirmā puslaika tablo vēstīja 3:0 un tiem, 14 mājas spēlēs jelgavnieki izcīnīja 13 uzvaras ti, kā arī piedzīvojot zaudējumu. Ne tik labi kas šo spēli skatījās klātienē, droši vien nebija un vienreiz spēlēja neizšķirti, tāpēc jādomā, ka sezona iesākta FK Jelgava-2, kas trīs spēlēs šaubu, ka vienīgais, kas var mainīties, ir Jelga- sezonas otrā daļa varētu būt vēl veiksmīgāka. nav guvis nevienu uzvaru, divreiz mačus vas gūto vārtu skaits. Otrajā puslaikā iesituši Rezultatīvākie mūsu komandā pašlaik noslēdzis neizšķirti un vienreiz zaudējis pre- vēl vienus vārtus, jelgavnieki svinēja līdz šim ir uzbrucējs Kārlis Kinderevičs un pussargs tiniekiem. Sezona risināsies divos apļos un, pārliecinošāko uzvaru sezonā. Ar diviem re- Pāvels Bormakovs, kas pretinieku vārtus ie- ļoti iespējams, jau nākamajā gadā kādu no zultatīviem raidījumiem izcēlās Kinderevičs. karojuši katrs pa trim reizēm. Sezona gan vēl labākajiem 2. līgas spēlētājiem redzēsim arī Pēdējo spēli Jelgavas komanda aizvadīja nav pat pusē un jelgavnieki nav tikušies arī ar FK Jelgava komandas sastāvā.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 21 Pludmales volejbols Inguna Minusa cīnās Eiropā un pasaulē Volejbola kluba Jelgava pārstāve Inguna Minusa kopā ar Inesi Jursoni šovasar jau piedalījusies trīs nozīmīgās pludmales volejbola sacensībās, no kurām pēdējās Eiropas čempionāta ietvaros risinājās Austrijā. Pēc atgriešanās Latvijā Inguna stāsta par Vīnē pieredzēto.

Juris Dargēvičs Inguna Minusa. «Vai tas saistīts ar to, ka viņas Foto: komandam.lv ir māsas, nezinu. Parasti pret Nistromām mūsu spēles taktika ir tāda, lai viņas savā starpā sāk Pludmales volejbola sezonu Minusa un Jursone strīdēties – agresīva, skaļa un pārliecinoša iesāka jau aprīļa beigās Ķīnā, kur notika pasau- spēle, serve pa vidu. Ja tas izdodas, mēs viņas les čempionāta otrais posms. Ar 11. numuru salaužam un tad jau tik jānotur spēles grožus izliktās latvietes uzvarēja divās spēlēs – pret un rezultātu savās rokās.» spānietēm Lilianu Fernandesu Šteineri un «Vācietes turpretī pašlaik ir spēcīgākais Elsu Makmilano Bakeriso un anglietēm Sāru pāris Eiropā, gan tehniskā, gan spēles, gan psi- Dempniju un Šonu Malinu, taču piekāpās vā- holoģiskā ziņā. Pret viņām ir jāspēlē agresīvi cietēm Sārai Golerei un Laurai Ludvigai, kā arī un nevienā momentā nedrīkst zaudēt koncen- austrālietēm Bekarai Palmerei un Heikei Jen- trēšanos, dinamiku, skaļumu un pārliecību par senai. Pasaules čempionāta posmu noslēgušas savām spējām. Kaut mazāko pretinieku vaļību 13. vietā, Inguna ar Inesi devās uz Kanāriju viņas pārvērš savā uzvarā. Pirmajā setā viņas salām Spānijā, kur divas nedēļas vēlāk tika dots mums neļāva spēlēt, jo bija ļoti spēcīga serve, starts 2009. gada Eiropas čempionātam. Posms ar kuru netikām galā. Otrajā setā mēs sākām izrādījās ļoti veiksmīgs. Pirmajās divās kārtās viņas nospiest, sākām spēlēt daudz agresīvāk – uzvarējušas somietes Emīliju un Ēriku Nistro- servēt, uzbrukt. Tas ļāva izvirzīties vadībā, bet mas, kā arī ar otro numuru izliktās norvēģie- tad mazliet zaudējām uzmanību, ļāvām viņām Pašlaik Inguna Minusa gatavojas tes Nīlu Annu Hekedālu un Ingrīdu Torlenu, būt skaļākām un pārliecinošākām, un viņas pasaules čempionātam. trešajā kārtā mūsu sportistes piekāpās spēcī- mums aizgāja garām, vinnēja setu un iznāku- gajām grieķietēm Vasilikai Arvaniti un Marijai mā arī spēli,» atzīst Inguna. Priekšā pasaules Ciarciani, pēc tam pēdējā spēlē zaudējot arī vā- čempionāts cietēm Katrīnei Holtvikai un Ilkai Zemlerei. Pretinieces atslābumu Nākamajā mačā latvietēm bija jācīnās ar Neskatoties uz to, – piektā vieta. nepiedod trešo numuru izliktajām Arvaniti un Ciarci- Pēc piedzīvotā zaudējuma, Minusa un ani, pret kurām jau tika piedzīvots zaudējums Vācietes neļauj Jursone nonāca tā sauktajā zaudētāju zarā. Eiropas čempionāta pirmajā posmā. Pirmo spēlēt Nākamās pretinieces bija čehietes Kristina Ko- setu Minusa un Jursone uzsāka necerēti veiks- Tāpat kā Spānijas posma pirmajā kārtā, arī ločova un Marketa Slukova, kuras trīs setos mīgi un pat ieguva piecu punktu pārsvaru, ko otrajā posmā Austrijā latvietēm pirmās preti- izdevās pieveikt. Latvietes jau pirms spēles gan ilgi nespēja nosargāt. Spēlei ritot, grieķietes nieces bija somietes – māsas Nistromas. Tomēr sākuma bija uzskatāmas par favorītēm, ko arī punktu pa punktam deficītu deldēja, līdz izvir- tā nebija vienīgā sakritība, jo arī šoreiz izdevās pierādīja rezultāts. Pirmajā setā mūsējās visu zījās vadībā un uzvarēja arī setā – 21:18. Pretēji uzvarēt, turklāt nu jau divos setos (21:17 un laiku turējās vadībā, lai gan dažbrīd čehietes iepriekšējam, otro setu mūsu duets sāka ne- 24:22), nevis trijos, kā Kanāriju salās. pietuvojās līdz trim punktiem. Izskaņā uzvara veiksmīgi un ļāva pretiniecēm ātri iegūt piecu Otrajā kārtā jau gaidīja ļoti spēcīgas un ar 21:15. Otro setu abi dueti iesāka ļoti līdzīgi, punktu pārsvaru. Atspēlēties tā arī neizdevās sīkstas pretinieces – Gollere un Ludviga, ar līdz tā vidū pretinieces pamanījās pārņemt un līdz ar to arī otrajā setā zaudējums ar 21:18. kurām jau tika spēlēts Šanhajā. Spēcīgās pre- vadību un atlikušajās minūtēs to palielināt līdz Iguna Minusa: «Grieķietes ir fiziski tinieču serves, kas galvenokārt tika vērstas uz 21:16. Minusa un Jursone trešo setu sāka ar spēcīgs pāris. Šogad ar viņām tiekamies otro Ingunu, mūsu duetam sagādāja pamatīgas pārsvara iegūšanu, ko arī noturēja līdz spēles reizi, un jau otro reizi viņas ir izmukušas no problēmas jau no pirmajām spēles minūtēm. beigām un uzvarēja ar 15:12. mums. Diezgan stabili turējāmies līdz seta Lai gan vienubrīd izdevās pietuvoties līdz pat «Koločova un Slukova ir jaunas spēlē- vidum, pat izdevās ar pāris punktu pārsva- trim punktiem, pirmajā setā zaudējums ar tājas, ļoti tehniskas un kustīgas, bet, kā jau ru nonākt vadībā, panācām to, ka viņas sāka 21:14. Otro setu sāncenses iesāka ļoti līdzīgi, bet jaunībā – nestabilas,» stāsta Minusa. «Pirmajā kļūdīties. Taču tad pretiniecēm izdevās atrā- pēc lieliska Ineses Jursones bloka un pēc tam setā izdevās viss – serve, uzbrukums, bloks, viens... Secinājums viens – pret šo komandu realizēta uzbrukuma izdevās izvirzīties vadībā aizsardzība un tas deva uzvaru. Otrais sets jau nespējam līdz galam noturēt savu rezultātu ar 9:6. Dodoties tehniskajā pārtraukumā, lat- bija grūtāks, jo viņas sāka mazāk kļūdīties un un spēli. Bet domājams, ka trešo reizi viņas vietes bija priekšā ar 11:10, tomēr visā setā vaja- gudrāk spēlēt. Mazliet atslābām pēc uzvaras sveikā netiks!» dzēja atzīt spēcīgo vāciešu pārākumu – 21:16. pirmajā setā un līdz ar to zaudējums. Trešais Tagad Inguna ar Inesi gatavojas pasaules «Tehniskā ziņā somietes ir ļoti labas, bet sets jau bija uz nažiem, tomēr mūsu pieredze čempionātam, kas no 26. jūnija līdz 5. jūlijam psiholoģiski ļoti vājas,» par pirmo spēli stāsta deva lielāku stabilitāti un – uzvara.» notiks Norvēģijas pilsētā Stavangerā.

22 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Foto: f1.boat.com Sports Jelgavnieku uzvaras un zaudējumi

Teniss kas notika Staru trasē Gulbenē. Kvalificē- tegorijā līdz 54 kg) un Eliars Nasirovs (svara Merida Open. Līga Dek- jies trešajā vietā MX1 klasē, finālbraucie- kategorijā līdz 64 kg) – tika pie bronzas meijere, šoreiz startējot tikai nos Honda Latvija Elkšņi komandas pārstā- godalgām. Ringā kopumā izgāja aptuveni vienspēlēs, Nīderlandes pilsētā vis abās sacīkstēs ieņēma ceturto vietu. Arī 90 dalībnieki. Apeldornā piedalījās ITF 10 000 sērijas posma kopvērtējumā Ivo palika ceturtais, turnīrā, kurā spēja nokļūt līdz pusfinā- piekāpjoties uzvarētājam Dāvim Līvam, kā lam. Pirmajās trīs spēlēs jelgavniece izcīnī- arī vecmeistariem Laurim Freibergam un Kvadricikli ja uzvaras. Tikusi galā ar lietuvieti Aurēliju Agrim Ļitvinovam. Latvijas čempionāts. Misevičuti (6:4, 1:6, 6:2), holandieti Paulīni Atguvies no ribu savaino- Vongu (6:3, 3:6, 6:0) un beļģieti Apoloni- juma, jelgavnieks Agris ju Melcani (6:3, 6:4), Līga iekļuva pusfinā- Formula 1 Neija piedalījies Latvijas čempionāta otrajā lā, kur pretī stājās Natalī Pikona no Fran- Pasaules čempio- posmā kvadricikliem, kas, tāpat kā lielais cijas. Dekmeijere piedzīvoja zaudējumu nāts ātrumlaivām. Zepter motokross, notika Gulbenē. Sacensības gan (6:2, 1:6, 3:6), taču ieguva sešus reitinga Team komandas pilots nenotika pēc iecerētā plāna, jo lietus trasi punktus, tādēļ varēs uzlabot savu WTA po- Uģis Gross startējis F1 čempionāta otrajā padarīja gandrīz neizbraucamu. Uz pirmā zīciju, kurā iepriekš atradās 743. vietā. posmā, kas risinājās Lahti pilsētā Somijā. brauciena starta gan stājās visi, taču jau pēc Kā ierasts, posms notika divos braucienos. diviem apļiem tiesneši nolēma sacīkstes Pirmajā braucienā startējis no desmitās po- pārtraukt. Neija tajā brīdī atradās pirmajā Strītbols zīcijas, jelgavnieks finišēja septītais un uz- vietā, taču ieskaites punktus neguva. Otro Jelgavas čempionāts. Ar jau varētājam – komandas biedram Gvido Ka- braucienu atcēla pavisam. 16 komandu līdzdalību aizvadīta pelini – zaudēja 28 sekundes. Otrajā brau- pilsētas vasaras čempionāta otrā cienā Gross arī startēja desmitais, lai gan kārta strītbolā. Cīņas atkal risinājās četrās bija aizcīnījies līdz sestajai pozīcijai, tomēr Enduro klasēs un pašlaik jau iezīmējušies pirmie tehnisku problēmu dēļ bija spiests samie- Baltijas čempionāts. kopvērtējuma līderi. 1994. gadā dzimušo rināties ar desmito vietu arī finišā, šoreiz Ar elejnieka Eināra Vintera un vecāku puišu grupā uzvarēja komanda uzvarētājam Džejam Praisam piekāpjo- uzvaru Lietuvas pilsētā Kauņā Daiņa kliķis, kas pirmajā kārtā nepiedalījās, ties par 25 sekundēm. Kopvērtējumā pēc noslēdzies Baltijas enduro čempionāta savukārt čempionāta vadībā izvirzījušies diviem posmiem Uģis ar izcīnītiem desmit pirmais posms. Dakaras rallijā pieredzi gu- Zuša spēlētāji, kas šoreiz guva otro vietu un punktiem ir desmitais. vušais Vinters startēja E3 ieskaitē, taču bija pašlaik ir trīs punktus priekšā sekotājiem. pārāks par pilnīgi visiem solo klases dalīb- 1995. gadā un jaunāku zēnu ieskaitē šoreiz niekiem, kopskaitā 70. Kamēr Einārs faktis- nestartēja pagājušā posma uzvarētāji Jā, bet ki visu sacīksti bija ātrākais savā klasē, ab- uzvaru guva Nē komanda, kas tagad arī iz- solūtajā vērtējumā vadībā brauca Edgars virzījusies vadībā un tuvākos sekotājus arī Siliņš. Tomēr viņu neilgi pirms finiša pie- apsteidz par 3 punktiem. Mix klasē, kur ko- meklēja tehniskas problēmas un Eināram mandas sastāv gan no puišiem, gan mei- Vinteram radās iespēja pārņemt vadību. tenēm, vadību pārņēmusi komanda Sexy 12 apļus sportists veica nedaudz vairāk kā un Vivita, kas pirmajā kārtā palika otrajā divās stundās, tuvāko sekotāju apsteidzot vietā, bet šoreiz uzvarēja. Meiteņu grupā par vienu minūti un 13 sekundēm. E3 ie- pagaidām vienāds punktu skaits divām ko- skaitē Vinters otrās vietas ieguvēju apstei- mandām – Dullajām un Pieci tagad ir pa dza par nepilnām piecām minūtēm. Sacen- vienai uzvarai. Otrajā kārtā triumfēja Pieci sībās piedalījās braucēji no visām trim Bal- strītbolistes. tijas valstīm un Somijas. Trasē Uģis Gross un Gvido Kapelini. Motokross Futbols Pasaules čempionāts. Bokss Jelgavas amatieru čem- Bez punktiem MX1 pasaules Juniori un kadeti. Ar piecām pionāts. Pēc aizvadītām divām čempionāta septīto un astoto medaļām no starptautiskā boksa kārtām pilsētas amatieru futbola čempionā- posmu motokrosā, kas notika Lielbritānijā turnīra junioriem un kadetiem, tā kopvērtējumā vadībā izvirzījušās koman- un Francijā, noslēdzis Ivo Šteinbergs. Britu kas notika Trebonas pilsētā Čehijā, mājās das LDZ un Olimps, kas vienīgās pagājuša- salās motokrosists izcīnīja 22. un 24. vietu, atgriezušies boksa kluba Olimpiskais rings jos mačos nav piedzīvojušas nevienu zaudē- bet Francijas GP ierindojās 22. un 21. vietā. pārstāvji. Kristaps Zuļģis svara kategori- jumu. Šajā kārtā LDZ ar 6:4 pieveica Pārlie- Čempionāta kopvērtējumā Honda Latvija jā līdz 69 kilogramiem aizvadīja cīņas ar lupi, savukārt Olimps ar 4:1 uzvarēja Blici, Elkšņi pārstāvis 58 braucēju konkurencē ar Janušu Gumislavski (Polija) un Leščeku Ne- kas pirmajā kārtā guva vienu no rezultatī- četriem punktiem atrodas 38. pozīcijā. bolovu (Čehija), abas reizes gūstot uzvaru vākajām uzvarām. Rezultatīvākais spēlētājs Latvijas čempionāts. Bez punktiem un izcīnot zelta medaļu. Četri citi jaunie turnīrā ar sešiem gūtiem vārtiem ir Sandis noslēdzis pasaules čempionāta kārtējos bokseri – Artjoms Haņēvičs (svara katego- Endzelis, taču viņa pārstāvētā komanda posmus ārvalstīs, Ivo Šteinbergs stājās uz rijā līdz 48 kg), Ņikita Farjons (svara kate- Brankas, lai gan aizvadījusi jau trīs spēles, starta Latvijas čempionāta otrajā posmā, gorijā līdz 52 kg), Helmuts Lietiņš (svara ka- tomēr atrodas pēdējā vietā.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 23 Zināšanai Apdrukāt var arī šokolādi Bieži vien dzirdams, ka paša rokām veidota dāvana ir labāka par veikalā pirkto. Tiesa, ne visi ir tik talantīgi, lai apgleznotu zīdu vai izveidotu kādu neparastu kolāžu.

Gaļina Stubailova Foto: Mikus Medzinis

Izrādīt savu kreativitāti palīdz dažādi veika- liņi un saloni, kas piedāvā ar fotogrāfijām un uzrakstiem apdrukāt dažādas ikdienā lietoja- mas mantas. Kādreiz jelgavniekiem piedāvāja tikai krūzītes un krekliņus ar klienta izvēlēto fo- togrāfiju. Taču tagad preču klāsts ir daudz plašāks un arī pakalpojuma sniedzēju Jelgavā kļuvis vairāk. Izvēlas krekliņus un krūzītes Šo suvenīru vidējā cena ir līdz desmit latiem. Piemēram, veikalā Kolors autoostā Gunārs var pasūtīt krūzītes, krekliņus, puzles, mag- Timermanis nētiņus un mīkstās rotaļlietas ar apdruku. demonstrē, ko Krūzīšu cena ir no sešiem līdz astoņiem ar var apdrukāt pusi latiem, bet puzles maksā no pieciem SIA Timermaņa līdz pat trīspadsmit latiem atkarībā no tās foto. izmēra. Veikala pārdevēja Maira Petete atklāj, ka tradicionāli pilsētnieki izvēlas krūzītes un «Attēlu vai uzrakstu varam uzlikt uz nedaudz vairāk nekā trīs latus, bet, ja ir vēlme T-kreklus. «Iespējams, pakalpojumus izman- jebkāda auduma gabala. Arvien vairāk pasūtīt šokolādes gleznu ar mīļotā attēlu, būs totu vairāk, ja sagatavošanas laiks būtu īsāks, klientu nāk ar lūgumu apdrukāt apakšveļu, jāšķiras no 19 latiem. taču mēs apdruku neveicam uz vietas, tāpēc taču, protams, populārākās preces ir krekli- Artende valdes priekšsēdētāja Aiva Frei- termiņš ir apmēram nedēļa,» stāsta M. Petete. ņi un krūzes, jo tās var lietot ikdienā. Tiesa, mane stāsta, ka pieprasījums gan pēc mākslas Kolors pārstāve piebilst, ka lielāku interesi par krūzes jāizvēlas no mūsu piedāvātā klāsta, darbiem, gan pēc konfektēm, ir diezgan šādām dāvanām pircēji izrāda pirms gadu klienta atnestās neapdrukājam,» stāsta stabils, jo jelgavnieki un pilsētas viesi sākuši mijas, vēloties savus tuviniekus iepriecinot S. Lazdiņa. Klients var atnākt arī ar savu mīksto pazīt uzņēmumu un tā piedāvāto produkci- Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. mantiņu, ja tai ir uzvilkt balts krekliņš, kuru ju. «Parasti šādas dāvanas jelgavnieki izvēlas Timermaņa foto līdz ar tradicionā- arī iespējams izrotāt ar attēlu vai parakstu. dāvināt dzimšanas un vārda dienās, arī kā pa- lo krūzīšu apdruku piedāvā piespraužamas «Protams, lielāks klientu pieplūdums ir teicību ārstam vai kolēģim,» stāsta A. Freima- nozīmītes un spoguļus ar klienta foto. Pa- pirms dažādiem svētkiem, arī pirms Līgo. ne. Viņa atklāj, ka vispatīkamākais ir darbs kalpojumu klāstā ir arī CD vai DVD disku Maz ir tādu, kuri nāk ar savu kreatīvo tekstu, pie individuāliem pasūtījumiem, īpaši tiem, apdruka, cieto vāku apdruka ar zelta vai lielākā daļa izvēlas kaut ko no mūsu pie- kas domāti mīļotās vai mīļotā bildināšanai. sudraba burtiem. Jelgavnieki var pasūtīt dāvājuma. Pēdējā laikā populārākais teksts «Taču visspilgtākais un jaukākais noteikti bija arī datorpeles paliktni ar savu fotoattēlu vai ir: «Es necenšos būt foršs, man tas sanāk tā pasūtījums, kurš tapa, lai vecākus sagatavotu jebkuru citu grafisko attēlu. Paliktņa izmērs dabiski»,» smaidot atzīst S. Lazdiņa. AIS tam, ka viņi kļūs par vecvecākiem,» atceras ir 21x17 centimetri, bet tā cena – pieci lati. Sa- Drukā savu pasūtījumu var saņemt pusstun- valdes priekšsēdētāja. Viņa informē, ka ar sa- vukārt apaļais paliktnis 18,5 centimetru dia- das līdz 40 minūšu laikā, jo viss darbs notiek gatavēm iespējamiem mākslas darbiem var metrā maksās 4,5 latus. uz vietas. iepazīties uzņēmuma mājaslapā, taču A. Frei- mane brīdina, ka monētas, ar kurām iespē- Apdrukā arī Šokologrāfija – māksla jams veikt visas iepriekš minētās izdaiļoša- apakšveļu un šokolāde nas manipulācijas, var pasūtīt tikai īpaši lielos Ļoti plašas iespējas pavērsies tiem, kas Garšīgus suvenīrus piedāvā veikals apjomos – no viena līdz diviem tūkstošiem, ienāks AIS Drukas bodē Kanclera namā. Artende. Izrādās, veikala un ražotnes pamat- jo sagataves uzņēmums iepērk citur. Puzles par 6,5 latiem, sniega bumbas par tādu darbībai ir nedzirdēts apzīmējums – šoko- Tāpēc, ja pietiek izdomas, katrs jelgav- pašu cenu, magnētiņi, dažādas krūzītes un logrāfija. Klients var atnākt ar savu fotogrā- nieks savus tuviniekus var iepriecināt ar pat pudeļu apvalki par 3,3 latiem. «Nevaram fiju un izvēlēties, uz kādas formas šokolādes kādu neparastu un tikai šai personai domātu sūdzēties par klientu trūkumu,» priecīga ir attēlam jātop. Pasūtījuma izpildes laiks vidēji dāvanu, kas, pirmkārt, nemaksā ļoti dārgi, pārdevēja Santa Lazdiņa, kura piedāvā kļūt ir četras piecas dienas. Cena atkarīga no tā, otrkārt, ir lietojama ikdienā, jo pat šokolā- arī par kādas neparastas somas, cepures vai cik liels ir mākslas darbs. Ja klients izvēlas des kārbiņā var glabāt ko sirdij tuvu un no- pat apakšbikšu īpašnieku. našķi, uz kura jau ir kāda uzdruka, tas maksās zīmīgu.

24 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Kam uzticēt pasākuma vadīšanu Vasara ir izlaidumu un kāzu laiks. Jauki, ja pasākuma vadīšanu var uzticēt vedējiem vai labākajiem skolas audzēkņiem. Ja viņi nepiekrīt, atliek meklēt pasākumu vadītājus.

Gaļina Stubailova Foto: Mikus Medzinis

Izrādās, ka Jelgavā profesionālu pasākumu vadītāju nav daudz, bet informācija par labā- kajiem pārsvarā tiek nodota no mutes mutē. Pasākumi pēc vēlmēm un iespējām Ilzes svētku aģentūras vadītāja Ilze Vītola atceras, ka sākotnēji savus pakalpojumus rek- lamējusi dažādos izdevumos, bet reklāma vairs nav bijusi nepieciešama, kad lieta aizgājusi, jo klienti par aģentūru stāstīja saviem draugiem un paziņām. «Lielu konkurenci neizjūtu, jo uzņēmu- mu, kas nodarbojas ar pasākumu organizēša- nu, ir maz. Jelgavā savus pakalpojumus pār- svarā piedāvā privātpersonas,» stāsta pasāku- Veiksmīgs pasākums ir visu – pasākuma vadītāja, dīdžeja, viesu nama darbinieku un mu organizētāja. Aģentūra sadarbojas gan ar citu iesaistīto personu – saskaņotība. muzikantiem, gan citām aģentūrām un pat iluzionistiem Paļčevskiem, tāpēc pasākuma M. Skrinda atklāj, ka šovasar viņai jau aiz- Pasākuma rīkošanā programma atkarīga tikai no klienta vēlmēm runātas divu kāzu rīkošana. «Nav tā, ka mani iesaistās visi un iespējām. I. Vītola gan atzīst, ka pārsvarā kā vadītāju pazītu ļoti daudzi, taču pasūtīju- «Kas ir labs pasākuma vadītājs? Tas ir jelgavnieku vēlmes ir tradicionālas un nekādas mu skaits atkarīgs tikai no tā, cik radošs būsi cilvēks ar radošu domāšanu, kurš atradīs izeju īpašas idejas netiek īstenotas. pats,» uzskata vadītāja. Viņa stāsta, ka kāzām, no jebkuras situācijas. Katrā pasākumā ir savas «Taču nākotnē jāraugās pozitīvi, jo svētki kurās piedalīsies ap 90 viesu, izmaksas suve- nianses un sava auditorija, tāpēc jābūt arī labam būs vienmēr, tie cilvēkiem nes pozitīvu lādiņu, nīriem, benzīnam un citām nepieciešamām psihologam. Arī viesi mēdz konfliktēt, tāpēc va- un viņi ir pateicīgi, ja pasākums izdevies,» atklāj lietām, ir apmēram 150 latu, savukārt viņas va- dītājam jāmēģina ne tikai atrisināt problēmu, I. Vītola, piebilstot, ka šī vasara viņai paies, gata- dītājas likme ir 100 latu. Protams, viss tiek sa- bet tā jāparedz un jānovērš jau pašos iedīgļos,» vojot kāzu muzikantu festivālu Bauskas pilskal- skaņots pirms pasākuma un izmaksas ir at- atklāj Irina Sņetkova, pasākumu organizatore, na estrādē 1. augustā, kurā jaunie pāri aicināti karīgas no daudziem faktoriem. «Piemēram, vadītāja un projekta Prazdniki.lv koordinatore. dejot savu pirmo kāzu valsi. vadot pasākumu Jaunmoku pilī, iejutos galma Viņa piekrīt, ka tagadējā ekonomiskajā si- dāmas tēlā, jo tā ir vieglāk strādāt,» pieredzē tuācijā labu pasākuma vadītāju ar nelielām iz- Jaunmoku pilī jūtas dalās M. Skrinda, piebilstot, ka visi cilvēki māk maksām atrast ir samērā viegli. Dažreiz aiz kā galma dāma atpūsties un svinībās arī prokurori un politiķi zemām cenām slēpjas arī zema kvalitāte, taču, Deju pedagoģe, deju kolektīvu Laipa un kļūst par parastiem cilvēkiem un aizmirst par iespējams, zema atlīdzība par darbu liecina, ka Ozolnieki vadītāja Mārīte Skrinda atzīst, ka problēmām. vadītājs ir talantīgs iesācējs, kurš tikko ienācis diezgan veiksmīgi apvieno darbu ar sirdij tuvo I. Skrinda stāsta, ka Jelgavā un tās apkār- tirgū un vēl nav guvis lielu popularitāti. hobiju. «Sāku vadīt kolēģiem domātus pasā- tnē ļoti daudzi kultūras jomā strādājošie cilvēki «Arī mēs šovasar piedāvājam dažādus kumus un viņi teica, ka man ir ķēriens. Pirmās ir arī pasākumu vadītāji. «Dažreiz ar pianisti bonusus un ar katru klientu cenšamies nonākt lielās ugunskristības man bija kādas latviešu Ēriku Bogdanovu pārrunājam šīs lietas, jo viņa pie kompromisa, kas apmierinātu abas puses,» meitenes kāzas ar norvēģi, jo Norvēģijā nav organizē pasākumus krieviem, no viņas gūstu atklāj I. Sņetkova, rezumējot, ka veiksmīgs pasā- ierasts rīkot tik plašas un tradīcijām bagātas jaunas atziņas, jo cilvēku mentalitāte ir dažāda, kums ir visu – pasākuma vadītāja, dīdžeja, viesu kāzas. Tās notika arī vairākās valodās, tāpēc taču, piemēram, kāzās, pēc iespējas īsākā laikā nama darbinieku un citu iesaistīto personu – esmu guvusi neatsveramu pieredzi,» stāsta ir jāiepazīstina dažādu tautību un vecumu saskaņotība. Svarīgi arī, cik plaši pasūtītāji iz- M. Skrinda, piebilstot, ka bieži strādā tandēmā cilvēki. Liela laime ir tā, ka radoši cilvēki var klāstījuši savas vēlmes, raksturojuši viesus un ar cilvēku orķestri Ingūnu Lipsku, laba sadarbī- strādāt kopīgā tandēmā,» atzīst pasākumu or- citas nianses. Tāpēc viņa aicina pirms pasāku- ba izveidojusies arī ar Gunāru Timermani, kurš ganizētāja, piebilstot, ka lielajos svētkos, kad ma rīkošanas atbildēt uz visiem jautājumiem, palīdz gan ar dažādu fotomateriālu sagatavoša- daudzi priecājas, ļoti gribas nolīst tālāk no kurus uzdod pasākuma organizētājs, jo tas palī- nu, gan suvenīru izgatavošanu īsā laikā. apkārtējiem. dzēs vēl vairāk izpušķot pasākumu.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 25 Pilsētā Attīstoties infrastruktūrai, parkos rodas iebradātie celiņi Pilsētas zaļā zona – parki un skvēri – domāti iedzīvotāju labsajūtas palielināšanai, jo tajos var gan pastaigāties, gan vienkārši atpūsties, sēžot uz soliņiem. Taču nereti parku zālieni ir izbradāti, jo cilvēki izveidojuši sev izdevīgākus maršrutus, tādējādi mainot parku koptēlu.

Gaļina Stubailova Foto: Mikus Medzinis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes docente, ainavu arhitekte Silvija Rubene stāsta, ka uz jautā- jumu, kurš – parka plānotājs vai iedzīvotā- ji – vainīgs pie jaunu taciņu rašanās, atbildēt viennozīmīgi nevar. Iedzīvotāji izvēlas īsāko ceļu Savu stāstījumu par ainavu arhitektu darbu S. Rubene sāk ar situācijas raksturojumu daudzdzīvokļu mājas pagalmos, jo nereti arī pagalmu atpūtas zonās ir iezīmēti jauni ceļi. «Plānojot parku, skvēru vai dzīvojamās mājas pagalmu, ainavu arhitekta pirmais uzdevums ir prognozēt kustības virzienu. Daudzdzīvokļu mājas pagalmā savilkt visus iespējamos iedzīvotāju kustības virzienus ir gandrīz nereāli, jo tad celiņi būtu sabūvē- Pie poliklīnikas Raiņa parkā izveidojies ļoti plašs taciņu tīkls, jo apmeklētāji uz ti krustu šķērsu, tāpēc iezīmē galvenos kustī- iestādi nāk no daudzām vietām. bas virzienus. Piemēram, jāparedz, kā cilvēki ies uz autobusu pieturu vai veikalu. Es dzīvoju staciju, cauri parkam ir viens galvenais tran- būt funkcionāli. Piemēram, šķembu celiņš Ganību ielā 57 un mājas pagalmā, lai tiktu zīta ceļš, kuram priekšā ir piemineklis, kas dzelzceļa parkā, kas ved stacijas virzienā no uz autobusu pieturu, jānoiet pa trepītēm lejā arī nav ērti, jo tas diemžēl ir kantains. Klasis- autobusu pieturas Pasta ielā. Cilvēks izkāpj un tad augšā, taču cilvēki nevēlas to darīt ki plānoto parku centrā arī ir kāds objekts – no autobusa, ir gājēju pāreja un celiņš – ļoti un apiet trepītēm apkārt. Šī kļūme radās, jo baseins vai strūklaka, bet tie ir apaļi un tāpēc ērti. pietura tika ierīkota jau pēc mājas uzcelšanas vieglāk apejami. Ar pieminekli neko nevar «Es atceros laikus, kad stacijas parkā un pagalma plānošanas, tāpēc ainavu arhitek- mainīt, jo tāda bija mākslinieka iecere. Kad nebija plātņu celiņš un rudens dubļos visi ti nevarēja paredzēt to, kā nama iedzīvotājiem tiekam garām piemineklim, veiksmīgi šķēr- meklēja kādu sausāku vietu un visu izbradā- būs jāiet uz pieturu. Cilvēki vispār negrib kāpt sojam gājēju pāreju un nokļūstam stacijā. Bet, ja. Šis plātņu ceļš, lai gan nav pievilcīgs, efek- pa kāpnēm ne uz leju, ne augšu, īpaši ziemā, nākot atpakaļ, laukums pie stacijas ir pilns ar tīvi strādā,» uzskata S. Rubene. kad ir slidens, bet pagalma līmenis nesakrīt automašīnām, tāpēc cilvēki iet iesāņus un ar nama ieeju līmeni, tāpēc bez tām nevar ielu šķērso tur, kur nav ierīkota pāreja. Ko Vajadzīgas gājēju iztikt. Tāpat pie mājas ir skaisti bruģēti celiņi mēs varam vainot? Projektētāji nevarēja pa- pārejas un zāliens, taču zālienā iebradātas taciņas, redzēt, ka laukumā būs tik daudz automašī- «Plānojot parku, jādomā arī par to, kā jo uzcelti jauni veikali un iedzīvotāji izvēlas nu. Taču, protams, kustību var regulēt, noro- cilvēki tiks uz kādu tālāku objektu, kas nav pie īsāko ceļu. Tāpēc nevienu nevar vainot,» bežojot ceļa malu. Labs piemērs ir Hercoga paša parka. Ar studentiem pētām Raiņa parku. uzskata ainavu arhitekte. Jēkaba laukums, kuru norobežoja pēc jaunas Cilvēki nāk no stacijas un no parka stūra, kas Problēma māju pagalmos ir arī daudzās autobusu pieturas ierīkošanas. Lai gan bar- ir tuvāk stacijai, pa diagonāli grib tikt uz citu automašīnas, kuras traucē gājējiem pārvieto- jeras nav estētiski baudāmas, taču satiksmei parka stūri, aiz kura ir veikali un sākas dzīvo- ties pa ierastajiem maršrutiem. šis variants ir daudz drošāks. Var likt dzīv- jamās mājas. Bet šāda perspektīva bija diezgan žogu, bet arī tam tiks pāri, ja žogs nebūs ļoti grūti nolasāma, tāpēc iedzīvotāji izveidoja arī Ceļu pie stacijas augsts,» risinājumus piedāvā speciāliste. savu celiņu tīklu. Savukārt uz skolu daudzi var norobežot Ceļam jābūt pietiekami platam, lai gājējs jaunieši iet pa pretējo Raiņa parka diagonāli Ērtākus ceļus iedzīvotāji izvēlas arī justos ērti, kad pretī nāk kāds cilvēku bariņš. un arī tur veidojas citas taciņas. Arī no poliklī- dzelzceļa stacijas parkā. «Ejot no pilsētas uz Taču arī mazāki ceļi, ja izbūvēti pareizi, var nikas izbradāti celiņi daudzos virzienos. Šādos

26 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) parkos jāmēģina veidot laukumus ar segu- miem, atstājot kokus, lai cilvēki var atrast savu kustības virzienu, taču pastāv risks, ka noseg- sim pārāk lielas platības un zāles vispār nebūs. Var zāliena līmeni nedaudz pacelt, bet celiņus ierīkot nedaudz zemākā līmenī. Risinājumi ir. Galvenie orientieri ir satiksmes mezgli, arī skolas,» stāsta pieredzējusī pasniedzēja, uzsve- rot, ka par diezgan veiksmīgiem var uzskatīt Uzvaras parku, jo tur izveidoti celiņi kustībai pa diagonāli un Pils parku, kur arī nekas nav izbradāts, lai gan cilvēku plūsma ir ļoti liela. «Nav jāpārplāno tikai vēsturiskie parki, kuru mums nav, piemēram, Versaļas parks Francijā, jo tas ir cits mērogs – cilvēki šos parkus neizmanto, lai tiktu no viena punkta uz otru. Latvijā un Jelgavā lielākā daļa objektu saplānota pareizi, bet, mainoties infrastruk- tūrai, mainās arī cilvēku kustības virzieni. Stacijas parkā ne visi celiņi beidzas ar gājēju pāreju. Agrāk tas nebija tik aktuāli, jo satiks- Taciņas parkos veidojas stihiski un dažādu iemeslu dēļ. Rudenī vai pavasarī gājēji mes plūsma nebija tik liela, bet tagad tas ir ļoti meklē kādu sausāku vietu. Tāpat jauns celiņš parādīsies arī tad, ja parka vai zāliena svarīgi. Arī Raiņa parkā ceļš, kas iet gar Jundu, tuvumā uzbūvēts jauns veikals vai iestāde, bet celiņš nav ieklāts. vedina jauniešu iet pāri ielai uz Rimi, bet tur nav pārejas un tāpēc šāda rīcība ir bīstama,» pratuši. Redzam daudz muļķību, kuras ir sa- ras un sociālo attīstību, bet netiek vērtēts, kā uz kļūdām norāda S. Rubene, piebilstot, ka būvētas padomju laikā un arī mūsdienās. mainās ainava. Taču tam nepieciešami papil- jaunas taciņas veidojas arī gadījumos, ja Piemēram, māju uzceļ zemes gabala vidū. dus līdzekļi. ierasto maršrutu noslēdz būvniecības darbu Pirmkārt, jāveido ļoti garš piebraucamais Jautāta, vai Jelgavā varētu attīstīt sēdēšanu vai citu iemeslu dēļ. ceļš, otrkārt, ielas pusē nevar sauļoties vai zālājos, S. Rubene atzinīgi novērtē Raiņa parka kā citādi atpūsties, jo būsi redzams, bet otrā amfiteātri un lēzeno nogāzi: «Tā ir kā radīta Arī lielveikali pusē ir saimniecības ēkas un vietas atpūtas jauniešu sēdēšanai – pa pirmo! Bet zāliena nepārdomā situāciju stūrim nav. Nav domāts par to, kā dzīvos kvalitātei jābūt labai un te ļaunu joku izspēlē S. Rubene uzskata, ka arī no cilvēku domā- vidē, jo uzskata, ka dzīvos tikai mājā. Kad klimats, jo mums ziema ilgst gandrīz pusgadu, šanas atkarīgs jaunizveidoto parku un iekārto- ir savstarpējā sadarbība starp arhitektu un pēc tam līst lietus vai arī tieši pretēji – valda to teritoriju izbradāšana. ainavu arhitektu, viss notiek. Tāpēc ainavis- sausums, kad zālājs izkalst. Liela nozīme ir arī «Mums fakultātes otrajā pusē arī kādreiz tiem nav viegli, nepieciešams ļoti liels zinā- tam, cik tīru zālienu pēc sevis atstāj atpūtnie- bija izbrista taciņa uz Elektrības ielu, lai tiktu šanu apjoms,» darba specifiku atklāj speciā- ki,» secina ainavu arhitekte, uzslavējot jelgav- uz pili. Pēc tam uzbūvēja modes namu Tēma liste. Viņa ir pārliecināta, ka pilsētai nepie- niekus, jo daudzi ārzemju viesi ir pārsteigti par un teritoriju labiekārtoja. Tagad neredzu, ka tur ciešama arī kopējā ainavu plānošana, jo te- to, cik tīra ir pilsēta, lai gan dažviet ir gaužām būtu kādas taciņas, visi iet pa trotuāru. Kādreiz ritoriālā plānošana paredz tikai infrastruktū- bēdīgs infrastruktūras stāvoklis. padomju laikā teica, ka cilvēki ir neaudzināti, izmīda zālienus, taču jārada tāda funkciona- litāte, lai nebūtu jābrien pa zālienu,» pieredzē dalās ainavu arhitekte. Taču arī plānotājiem jādomā par cilvēku vajadzībām. S. Rubene stāsta, ka pēdējā laikā manīta negatīva tendence, ka lielveikalu bū- vētāji vairāk uzmanības pievērš autobraucē- ju, nevis kājāmgājēju ērtībām. «Dažreiz aizeju uz maksimu Atmodas ielas un Dobeles šosejas stūrī, bet, būdama gājēja, nevaru tur tikt bez riska dzīvībai, jo satiksme netiek regulēta un jāpakļauj sevi briesmām. Attīstītāji domāja tikai par to, kā klients piebrauks ar automašīnu. Un tas ir ļoti nepareizi,» stāsta docente. Visapkārt daudz muļķību S. Rubene uzskata, ka ainavu arhitektu darbs ir ļoti smags, jo viņiem jāzina, kā vei- dosies apkārtējā vide, kur paliks lietus ūdens, kā augs zālājs, kāda ir transporta kustība. «Pareizi ir, ja arhitekts strādā kopā ar ainavu arhitektu un Rīgā daudzos birojos to jau sa-

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 27 Vēsture Vēlēšanas Jelgavā Visiem vēl svaigā atmiņā nesenās vēlēšanu batālijas. Ielūkojoties triju dažādu laikmetu – cara Krievijas, Pirmās Republikas un Padomju Latvijas – laikrakstos, var secināt, ka, mainoties laikiem un varām, mainījušās gan priekšvēlēšanu cīņas formas, gan arī pašas vēlēšanas.

Inese Heinsberga domē ir drošs – jo zemnieki Kurzemē gandrīz spārna pārstāvi Hugo Štolcu, bet sociāldemo- visi latvieši.» krātiem tiek dāsni piešķirts domes priekšsēdē- 1905. gads: Šī visnotaļ sarežģītā vēlēšanu sistēma tiek tāja amats, kam tajos laikos necik lielas reālas 527 balstiesīgi vēlētāji īstenota gandrīz divu mēnešu garumā nākamā varas nav. Netiek slēpts – tas darīts cerībā, ka «Uz Valsts domes locekļu vēlēšanām sa- gada pavasarī. Par vienu no Valsts domes de- biedri mazāk nodarbošoties ar obstrukciju. gatavošanās jau sākusies visnotaļ,» 1905. gada putātiem kļūst Tēvijas izdevējs un redaktors 21. septembra numurā raksta Jelgavas laik- Jānis Čakste. Tiesa, pirmā Valsts dome darbo- 1948. gads: raksts Tēvija. Pirmās Krievijas valsts domes jas tikai pāris mēnešu, līdz tiek atlaista. cērt par godu vēlēšanām vēlēšanas lielai daļai vēlētāju ir arī pirmās vē- 1948. gada 18. janvārī notiek pirmās darba lēšanas vispār, tomēr vēlēšanu tiesības ierobežo 1931. gads: ļaužu deputatu vietējo padomju vēlēšanas uz mantas cenzs: pilsoņi pret biedriem visdemokratiskākās pasaulē Staļina konstitu- «Pilsētā bauda vēlēšanas tiesības: Tās perso- 1931. gada Jelgavas domes vēlēšanām poli- cijas pamata. Uz katru vietu ir tikai viens ko- nas, kurām pilsētā ir kāds nekustināms īpašums tiķus un politikas vērotājus iesilda pagastu paš- munistu un bezpartejisko bloka kandidāts, bet par īpašumu vai mūža lietošanā – ja šis īpašums valdību un apriņķu valžu vēlēšanas, kas notiek Zemgales Komunista vērība jau pāris mēnešu priekš nodokļu ņemšanas taksēts uz ne mazāk pāris nedēļu agrāk. Neiztiek arī bez asumiem – pirms vēlēšanām ir pievērsta tam, cik labi kā 1500 rubļiem. Ja viens īpašums pieder vairāk Zemgales Balss 1931. gada 12. marta numurā kurā pagastā iekārtots aģitpunkts, un darba personām un īpašuma taksētā vērtība ir tāda, ka lasām šādu īsu ziņu, kas apliecina, ka fiziska uzvarām, ar kādām tiek sagaidītas vēlēšanas. uz katras personas pienācīgo daļu atkrīt vismaz spēka lietošanai vēlēšanu komisijas telpās Tā, piemēram, Svētes pagasta darba zem- 1500 r. – tad katrai personai, kurai šāda daļa, Zemgalē laikam ir senas tradīcijas: nieki par godu vēlēšanām apņemas izpildīt tiesība piedalīties pie vēlēšanām. Visas apriņķa «Misēnietis Johans Punka nupat iesnie- meža darbus pirms termiņa – pabeigt ciršanu pilsētas laikam vienkopus vēlēs. Bez tam vē- dzis Bauskas apr. 2. iec. miertiesnesim lūgumu, līdz 5. novembrim, bet kokmateriālu izvešanu lēšanas tiesības ir abu pirmo ģildu tirgotājiem atcelt Misas pag. pašvaldības vēlēšanas, jo viņš, līdz – 15. janvārim. Ciršanas plāns tiek izpil- un piecu pirmo šķiru fabriku īpašniekiem, kā kas piedalījies pie balsu skaitīšanas kā vēlē- dīts par 105 procentiem, arī izvešanas plāns tiek arī kuģu īpašniekiem, kuru pamata rūpnie- tāju interešu aizstāvētājs, no vēlēšanu komi- pārsniegts, par ko Svētes pagasts saņem publis- cības nodoklis nava mazāks kā 50 rubļu. – Ir sijas ticis nolamāts par «cūku» un beidzot iz- ku apsveikumu laikraksta slejās. vienalga, vaj šāda tirdzniecība, vaj rūpniecība, sviests no pagasta nama, iegūstot «ļoti smagus Pa vidam kāda sleja tiek arī deputātu kan- vaj kuģniecība ir uz laukiem vaj pilsētā – visi šo sitienus». didātiem. 1947. gada 30. decembrī tāda veltīta iestāžu īpašnieki balso pilsētās. Tāpat pilsētā ir Neilgi pirms pilsētas domes vēlēšanām vienam no Jāņa Čakstes dēliem – ārstam Rin- balstiesība tiem, kas maksā dzīvokļa nodokli ne šķeļas Jelgavas sociāldemokrāti, ko ar neslēptu goldam Čakstem. Izklāstījusi kandidāta bio- mazāk kā pēc 10. šķiras, tas ir: Liepājā un Jelgavā prieku vēro Zemnieku savienībai simpatizējo- grāfiju, tā noslēdzas šādi: vismaz 23 rubļi, Kuldīgā vismaz 16 rubļu, un šā Zemgales Balss, kas kreisos konsekventi dēvē «Padomju valdība saprata un novērtēja citās pilsētās vismaz 11 rubļu. Beidzot pilsētās par biedriem: Ringolda Čakstes pašaizliedzīgo darbu Jelgavas vēlē līdzi visi tie, kas maksā pamata rūpniecības «A. Šmitmanis ar savu grupu aizgājis pie pilsētas slimnīcā. Ringolda Čakstes dzīve un nodokli par personīgu rūpniecisku nodarboša- «greizajiem», kā socialdemokrati lamā arod- darbs ir skaidrs piemērs, ka latviešu inteliģence nos pēc pirmās šķiras.» niekus, be T. Skreija pasteidzies paziņot, ka tie izvēlas pareizo ceļu savu dzīves mērķu sasnieg- Kad mēnesi vēlāk tiek izdoti vēlētāju sa- izslēgti, jo esot vietu ģēģeri. Šai ziņā abas grupas šanai. Viņa izšķirīgos brīžos iet kopā ar tautas raksti, izrādās, ka Jelgavā ir 527 balstiesīgi vēlē- līdzīgas, jo nesaskaņas sākās algoto vietu dēļ. vairākumu par progresa un labklājības ceļu tāji. Tolaik pilsētā ir ap 40 tūkstošiem iedzīvo- Atliek tikai teikt – abi labi, bāz tik maisā un – pretim visas tautas laimei un labākai dzīvei. tāju. Laucinieki vēlē atsevišķi. Tēvija skaidro: pāri Zilupei». Viņa redz, ka varenā Ļeņina – Staļina partija «...zemnieku apriņķa vēlēšanas sapulces Jau nedēļas divas pirms vēlēšanām un arī un padomju valdība ir vienīgais progresivais dalībnieki no sava vidus priekš guberņas vēlē- vēlēšanu dienās – 28. un 29. martā – sarakstu pasaules balsts, kas nostājas pretim fašistu un šanas sapulces ievēl Dobeles, Jaunjelgavas un reklāmas aizņem ievērojamu vietu laikrakstu Vakareiropas – Amerikas imperialistiem. Kuldīgas apriņķos no katra apriņķa pa 2 de- pirmajās lapās. Ar katru dienu krāšņāki kļūst To redz arī ārsts Ringolds Čakste, iedams legatus un no citiem apriņķiem pa vienam – arī pretiniekiem veltītie epiteti. Par ziņu, ko- kopā ar Latvijas darba ļaudīm. Tāpēc viņu iz- kopā 13. Šie 13 zemnieku guberņas vēlēšanas mentāru un reklāmas nodalījumu tolaik runāt virzīja par Jelgavas pilsētas darba ļaužu deputa- sapulces locekļi nu sanāk Jelgavā kopā un izvēl vispār nav vērts. tu Padomes deputata kandidatu Jelgavas pilsē- vispirms iz sava vidus vienu tautas vietnieku Tomēr vēlēšanu rezultāti nekā jauna tas 64. vēlēšanu apgabalā un vēlēšanu komisi- priekš valsts domes Peterburgā. Kad tas noticis, neatnes: tāpat kā iepriekšējā domē, gan so- ja viņu reģistrēja un ierakstīja vēlēšanu biļetenā saiet šie 13 kopā ar 19 pilsētu un 14 lielgruntnie- ciāldemokrāti, gan pilsoniskie saraksti saņem viņa balotēšanai.» ku delegatiem un visi šie 46 izvēl no sava vidus pa nepilnai trešdaļai domnieku vietu, bet atli- Starp citu, tobrīd Jelgavā vēl ir Jāņa Čakstes 2 tautas vietniekus valsts domei. Tā nu redzam, kušās sadala minoritātes un citi sīki grupēju- bulvāris. Šo nosaukumu gan tas saglabā tikai ka Kurzemes latviešiem viens sēdeklis valsts mi. Par pilsētas galvu atkārtoti ievēl pilsoniskā līdz 1948. gada oktobrim...

28 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) Foto: Lāsma Līcīte, Mikus Medzinis un Santis Zībergs Fotohronika

Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēki un darbinieki kopā ar savām atvasītēm 11. jūnija pēcpusdienā piedalījās sportiskās aktivitātēs Kārļa Ulmaņa Par panākumiem priecājas Inga Abace, dzimtajās mājās Pikšas. Meža fakultātes komanda uzvarēja ne vien rektorāta izlasi Andris Sladzevskis, Aivars Sustrups, dvieļbolā, bet bija labākā arī futbolā un stafetē. Natālija Petrenko un Kārlis Skrastiņš.

Grāmatas prezentācijā par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas kādreizējo rektoru Viktoru Timofejevu piedalījās arī Pārtikas Viktora Timofejeva laika vēstures liecības apskata Latvijas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča (vidū) Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis un kādreizējā dekāne Daina Kārkliņa (pa labi). Ābele un Tehniskās fakultātes profesors Kaspars Vārtukapteinis.

Lielajā dzīvē 12. jūnijā tika pavadīti Jelgavas Spīdolas 11. jūnijā notika Jelgavas domes 2005.-2009. gada sasaukuma ģimnāzijas 9.v klases skolēni. Klases audzinātāja Dace Lējēja pēdējā sēde, pēc kuras deputāti kopīgi nofotografējās, kā arī katram skolniekam bija sagatavojusi kosmogrammu – palīgu saņēma reprodukciju albumu Jelgava, Jelgaviņa un šalli ar tālākajā dzīves ceļā. pilsētas simboliku.

Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72) 29 Afiša no 17. līdz 30. jūnijam

JELGAVĀ reātu apbalvošana. Ieeja brīva. TREŠDIEN, 17. JŪNIJĀ  Plkst. 16 Jelgavas kultūras namā –  Plkst. 18 Jelgavas kultūras namā –  Plkst. 17 Jelgavas kultūras namā – Rūdolfs Blaumanis. No saldenās pudeles. kluba Pīlādzītis sarīkojums. koncerts Dons un draugi. Ā. Alunāna Jelgavas teātra studijas Biļetes cena Ls 3. izrāde. SVĒTDIEN, 21. JŪNIJĀ Režisori Arvīds Matisons un Andris  Plkst. 16 Jelgavas kultūras namā – SESTDIEN, 20. JŪNIJĀ Bolmanis. Rūdolfs Blaumanis. No saldenās pudeles.  No plkst. 9 līdz 14 Hercoga Jēkaba Biļešu cena pieaugušajiem Ls 1,50, skolē- Ā. Alunāna Jelgavas teātra studijas laukumā – Zāļu tirgus Ielīgosim saulgriežus niem un pensionāriem Ls 1. izrāde. Jelgavā!  Plkst. 16 Ozolnieku tautas namā – Režisori Arvīds Matisons un Andris Uzstāsies pilsētas pašdarbības kolektīvi. Krišjāņa Barona muzeja akcijas Piedzīvo- Bolmanis.  Plkst. 12 Hercoga Jēkaba laukumā – siem Jāņus mācības pieaugušajiem krāšņu Biļešu cena pieaugušajiem Ls 1,50, skolē- konkursa Sakoptākais pilsētvides objekts lau- vasaras Saulgriežu svinēšanai. niem un pensionāriem Ls 1. Līgo svētku lustes Jelgavas rajonā

Ozolnieki vircavas parkos. Tiesa, organizatori pie- Vircava 23. jūnijā visi aicināti līgot Jāņu pļaviņā bilst: ja līs kā pa Jāņiem, pasākumi var tikt Vircavas parkā 23. jūnijā pulksten 23 (meža ielokā aiz Veselības takas). Pulksten atcelti. Īpaši uz svētku lustēm tiek aicināti sāksies zaļumballe, kurā līdz pulksten 5 spēlēs 21 notiks koncertuzvedums Jāņu diena lepni visi pagasta Jāņi un Līgas, lai iedzīvotāji var grupa Klaidoņi. nāca!, kur paredzēta lustīga dejošana, dzie- viņus apsveikt. dāšana un joku plēšana ar Ozolnieku tautas Lielplatones pagasts nama pašdarbības kolektīvu saimi. Gaisu Emburga Ielīgošana paredzēta 22. jūnijā ap pulks- maisīs iemīļotie varoņi no izrādes Skroder- Emburgā Līgo vakarā pulksten 20 pie Sid- ten 20 Sidrabes ciemata parkā, kur notiks dienas Silmačos, bet ap pulksten 22 sāksies rabenes pagasta padomes ēkas uzstāsies jauk- pagasta pašdarbības kolektīvu uzvedums zaļumballe ar grupu Tā un šitā. Pasāku- tais koris Svīri un tautas deju kopa Garroze, ar dejām un dziesmām. Pasākumā sanāku- ma organizatori aicina Saulgriežu svētkus bet līdz rīta gaismai līgotājus uzmundrinās šie tiks cienāti ar sieru, pīrāgiem un citiem svinēt, kurot ugunskurus un iekārtojot savu un dažādas dziesmas izpildīs Ainārs Ašaks. gardumiem. Tiks piedāvātas arī izjādes ar atpūtas stūrīti, līdzi ņemot Jāņu gardumus. Pasākuma organizatori sola parūpēties arī zirgiem. Ieeja ar Jāņu zāļu vainagiem. par dažādām jautrām atrakcijām. Līvbērze Eleja Staļģene Līgo vakarā 23. jūnijā pulksten 20 Līv- 20. jūnijā Elejas muižas parkā notiks Staļģenē 23. jūnijā paredzēta ne tikai bērzes estrādē sāksies alus ātrdzeršanas 13. tautas mūzikas svētki Pirmsjāņu lustes. svētku lustēšanās, tur notiks arī Jaunsvirlau- čempionāts sievām un vīriem. Sacensī- Koncertā pulksten 17 uzstāsies tautas mūzikas kas pagasta sporta svētki. No pulksten 11 būs bām jāpiesakās līdz 20. jūnijam, zvanot pa ansambļi un lauku kapelas no Latvijas un iespēja uzspēlēt zolīti, piedalīties slaukša- tālruni 29173163. Pulksten 21.30 Līgo dzies- Lietuvas. Svētku turpinājumā – zaļumballe nas sacensībās, skrējienā Lielā keda, jautrajā mas izpildīs māksliniece Ilze, bet ap pulk- ar Jelgavas rajona pūtēju orķestri Zelmeri. No stafetē, spēkavīru konkursā un citās sportis- sten 22 apbalvos alus ātrdzeršanas sacen- pulksten 14 notiks arī tautas lietišķās mākslas, kās un jautrās atrakcijās. Arī par pašiem ma- sību uzvarētājus, kā arī tiks iedegts Jāņu amatnieku darinājumu un Zāļu tirgus. Sīkāka zākajiem būs padomāts, jo viņus izklaidēs ugunskurs. Pulksten 22.30 sāksies Līgo informācija pa tālruni 63024658. Staļģenes pamatskolas mazpulks. Pulksten vakara un Jāņu nakts balle Līdz pēdējam lī- 22 visi aicināti uz zaļumballi, kurā līdz pulks- gotājam, kurā spēlēs grupa Retrostiķis un Valgunde ten 4 uzstāsies Jelgavas rajona pūtēju orķes- dīdžejs Āris. Līgo ielīgošana notiks 20. jūnijā ap pulk- tris Zelmeri. sten 16 Valgundes centrā (Celtnieku ielā Glūdas pagasts 24). Pasākuma apmeklētāji varēs noskatī- Zaļenieki Nākotnes estrādē 23. jūnijā pulksten 21 ties teātra izrādi Jo pliks, jo traks, kā arī vērot Līgo vakarā 23. jūnijā pulksten 20 visi ai- sāksies Līgo nakts balle, kurā līgotājus izklai- vietējo deju kolektīvu uzstāšanos. cināti ballēties Jāņkalniņā, kur varēs dejot un dēs Jelgavas grupa Deserts. līksmot līdz rīta gaismai. Pasākumā ar dažā- Vilce diem priekšnesumiem uzstāsies vietējie deju Platones pagasts Vilcē Līgo svētku ielīgošana būs 20. jūnijā kolektīvi. Lielvircavā 23. jūnijā ap pulksten 22 pulksten 12, kad Vilces tautas namā notiks sāksies zaļumballe ar jautrām dejām un pagasta pašdarbības kolektīvu sezonas noslē- Svētes pagasts dziesmām līdz pat rīta gaismai. guma koncerts. Jēkabniekos pie kultūras nama 23. jūnijā pulksten 16 visi aicināti vērot Svētes pagasta Kalnciems Sesavas pagasts deju kolektīvu un vokālo ansambļu uzstāša- Pilsētas domē mūs informēja, ka Kalncie- Sesavas pagastā 23. jūnijā no pulksten nos. Šāds koncerts notiks arī Svētē pulksten mā diemžēl nekādi publiski pasākumi neno- 22 notiks svētku pasākumi Sesavas un Bēr- 18 pie Svētes pamatskolas. tiks. Iemesls – ekonomiskā krīze.

Informāciju par izklaides iespējām Jelgavā un Jelgavas rajonā sūtiet uz e-pastu [email protected]​

30 Jelgavnieki.lv • 2009. gada 17. jūnijS • Nr. 23 (72)