„Investīcijas Infrastruktūrā - Instruments Investoru Piesaistei”
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
„Investīcijas infrastruktūrā - instruments investoru piesaistei” Raivis Bremšmits Reģionālās politikas departamenta direktors Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Saturs • Kāpēc vispār runāt ? • Kāpēc infrastruktūra ? • Plānotais atbalsts Reăionālās attīstības atšėirības ES Latvijai ir liel ākās re ăion ālās att īst ības atšėir ības ES Dispersion of regional GDP per inhabitant, %, 2009 (NUTS 3 regions) Changes in dispersion of regional GDP per inhabitant in Latvia 1996-2009 Reăionālās atšėirības – ekonomiskais pamats Number of companies per 1000 Unemployment level, 2014 inhabitants , 2012 Personal income tax revenue in Population decrease 2009-2014 budgets of municipalities per capita. 2013 4 Reăionālās atšėirības – kāpēc augam atšėirīgi ? Nefinanšu investīcijas statistiskajos reģionos (2012.g. salīdzināmās cenās, milj. EUR) •Reģionos ārpus Rīgas pamatā nelieli uzņēmumi, kam ir ierobežotas iespējas piesaistīt privātās investīcijas (augt, attīstīties un ietekmēt darba tirgu) Lielākie darba devēji – ATI Latvijā 1 ATI projekts dod 1% līdz 5% no darba vietām pašvaldībā (lielākie darba devēji virs 50 darbinieku) Kādi faktori (resursi) ietekmē vietas (teritorijas) izvēli? Kas trūkst Latvijā ? No. TOP 5 factors Why investors have chosen different country than Latvia 1. Workforce availability 2. Distance to export markets (logistics infrastructure) 3. Insufficient infrastructure, including electricity and road connections and other utilities 4. Lack of investment incentives 5. Other reasons (availability of finance, customs procedures, macroeconomic indicators, underdeveloped sector) 8 Industriālās zonas – “telpa” uzņēmējiem Dzelzce Ĝš A klases ce Ĝš Pils ēta Gāzes vads 60 Br īvas industri ālās zonas pils ētu teritorij ās (ha) Mazsalaca 35 Br īvas industri ālās zonas lauku teritorij ā (ha) Ainaži Rūjiena 10 87 Perspekt īvās industri ālās Staicele zonas (ha) 11,5 Salacgr īva Aloja Seda Br īvostas teritorija VALKA Speci ālās ekonomisk ās Valmiera zonas teritorija LIMBAŽI Stren či 64 45 SMILTENE AL ŪKSNE Ventspils Ape 3,35 0,4 330 Valdem ārpils 82 19,3 CĒSIS 6 35 67 288 670 Saulkrasti Līgatne Vi Ĝaka Piltene TALSI GULBENE 13,8 47 BALVI 185 Stende Rīga Vangaži SIGULDA 14,6 Kandava Sabile Jūrmala 0,8 KULD ĪGA 107 Cesvaine 64 TUKUMS 1866 Lub āna Pāvilosta 51 86 50 Baloži 2 Ikš ėile OGRE 18,5 98 Olaine 6,5 Kārsava Kalnciems Salaspils 13 Aizpute Ėegums MADONA Skrunda Broc ēni 57 Baldone Lielv ārde 159 PĜavi Ħas Liep āja 80 Varak Ĝā ni Durbe 157 74,8 Jaunjelgava Vi Ĝā ni LUDZA SALDUS 17,32 70 72 Jelgava AIZKRAUKLE 56 Grobi Ħa 20 Priekule Auce DOBELE 348 BAUSKA Rēzekne 40 - 200 Jēkabpils 70 LĪVĀNI Zilupe 139 PREI ěI Vies īte 22,4 Akn īste Dagda Subate Il ūkste KR ĀSLAVA 3,18 196 116 Daugavpils Sagatavoja: Z.Hermansons; A.Vecozola Pašvaldību novērtējums par brīvajām platībām esošajās un perspektīvajās industriālās zonās 9+21 Industriālās zonas • Degradēta vide, t.sk. neatbilstoši ceļi un komunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas u.tml.) Infrastruktūras stāvoklis 11 Industriālās zonas Augsta uzņēmumu koncentrācija • Piemēram, Daugavpils Zieme Ĝu r ūpniecisk ā zona (12 uz Ħē mumi ar 1227 nodarbin ātajiem) Reģionālās politika • Galvenais uzsvars – reģionālā ekonomika: Vietējo resursu apzināšana un specializācija Uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošana Vietējās uzņēmējdarbības vides uzlabošana, t.sk. administratīvā sloga mazināšana un citi pašvaldību pasākumi Pašvaldības iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai Infrastruktūra Nekustamais Zeme īpašums un s noma Investī ciju projekti uz 30 mārketings gadiem - izstā des Pārvalde un citi 14 pasākumi 5 0 % at la n id o e m ze ai m e s Re ăion ālā att īst ība SAM 3.3.2. – palielin āt priv āto invest īciju apjomu nacion ālas un re ăion ālas noz īmes centros, k ā ar ī 89 novadu pašvald ībās 59 milj. euro ERAF Pl ānotais atbalsts: Pašvald ību att īst ības programm ās noteiktajiem priorit ārajiem invest īciju projektiem: uz Ħē mējdarb ības vides uzlabošanai investoru piesaistei un darbavietu rad īšanai, k ā ar ī infrastrukt ūras tr ūkumu esošajiem uz Ħē mumiem nov ēršanai. Finans ējuma sa Ħē mēji: Visas pašvald ības, iz Ħemot R īgu. Rezult āts: •Str ādājošo skaits priv ātaj ā sektor ā •Nefinanšu invest īcijas nemateri ālajos ieguld ījumos un pamatl īdzek Ĝos pa darb ības veidiem •Tieši atbalst īto komersantu skaits •Atbalst īto viet ējo r īcības grupu skaits www.varam.gov.lv Re ăion ālā att īst ība SAM 5.6.2. – pils ētu degrad ēto teritoriju revitaliz ācija atbilstoši pašvald ību integr ētaj ām att īst ības programm ām 236,5 milj. euro ERAF Pamatojums: Degrad ētas teritorijas ir vietas vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti — piesārņoti Atbalsts: Pašvald ību att īst ības programm ās noteiktajiem priorit ārajiem publisk ās infrastrukt ūras invest īciju projektiem , kas v ērsti uz pils ētvides revitaliz ācijas veicin āšanu, bijušo r ūpniecisko teritoriju un citu degrad ēto (t.i. deprived areas ) teritoriju atjaunošanu (teritorijas labiek ārtošanas darbi). Finans ējuma sa Ħē mēji: Nacion ālas un re ăion ālas noz īmes att īst ības centri, t.sk. Latgales re ăiona pašvald ības (sadarb ības projektiem 52,24 milj.euro), saska Ħā ar pašvald ību att īst ības programm ās noteiktajiem priorit ārajiem projektiem Rezult ātā: Str ādājošo skaits priv ātaj ā sektor ā Degrad ēto teritoriju plat ības samazin ājums 16 www.varam.gov.lv Atbalsta pmatprincipi • Infrastruktūrai jābūt pamatojumam atbilstoši komersantu interesēm, t.sk. demonstrējot: – Ekonomisko efektu pēc infrastruktūras uzbūve – komersanta darba vietu skaits un piesaistītās privātās investīcijas – Komersanta biznesa plāna – infrastruktūras izmantošanas ilgtspēja • Atbalsts pašvaldībai dalās divās daļās: – SAM 3.3.2 (visa Latvija) atbalsts 50% projekta uzsākšanai un 50% pēc rezultātu sasniegšanas – SAM 5.6.2. (degradētās teritorijas) atbalsts tiek dalīts pa kārtām – sākotnēji 1/3 no platības. Kamēr nav rezultāta 1.kārtai, nevar uzsākt nākošās 17 EXAMPLE Darbaspēka apmācības Ēku (telpu) izbūve, Iekārtas, aprīkojums, rekonstrukcija tehnoloģijas Privātās investīcijas Publiskās investīcijas Ūdensapgādes un kanalizācijas, Pievadceļi Elektroapgādes un gāzes lietus notekūdeņu, siltumapgādes pieslēgums infrastruktūra Investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai Privātais Publiskais sektors Darbības programma sektors “Izaugsme un nodarbinātība” •1.2.1. Investīcijas P&A (128,7 milj. EUR ERAF) •1.2.2. Inovatīvie MVU (64,8 milj. EUR ERAF) •3.1.1 MVU finansējuma pieejamība (97,4 Darbības milj. EUR ERAF) 4 69 programma • 3.2.1 Nodarbināto apmācība (29,9 milj. m E “Izaugsme un EUR ERAF) U ilj •3.2.2. Ārējie tirgi (58 milj. EUR ERAF) R . nodarbinātība” •3.3.1. MVU attīstība (51,8 milj. EUR EARF) 279 milj. •3.3.2. Uzņēmējdarbības •4.1.1. Energoefektivitātes uzņēmējiem infrastruktūra (59milj. (32,5 milj. EUR ERAF) EUR EUR) Projekta •5.6.2. Degradētās ideja teritorijas (236 milj. EUR) Lauku attīstības programma V a ja 2014-2020 dz •4.1. Atbalsts lauku saimniecībām (322,2 īb u . P an milj. EUR) ilj ro a •4.2. Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē (77,3 m je l īz 48 kt e milj. EUR) 4 UR s •6.4.Atbalsts ieguldījumiem ar E lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā (50,1 milj. EUR) Reģiona/pašvaldības attīstības programma I Integrētie projekti • Integrētie projekti – projektu komplekts no vairākiem SAM, kur ieguldījumi un rezultāti dažādos SAM ir savstarpēji saistīti • Projektiem nepieciešams nodrošināt: – projektu izvērtēšana vienā laikā – pie lēmuma pieņemšanas tiek ņemts vērā, ka ieguldījumi ir savstarpēji saistīti • Mehānisms tiek iekļauts SAM ieviešanas vērtēšanas procedūrā un kritērijos (MK not. un nolikumā) II Integrētie projekti Ieviešanas mehānisms • Pašvaldību attīstības programmas – definē, vai tai ir plānoti integrētie projekti, t.sk. ja tie ir pašvaldības un komersantu savstarpēji saistīti projekti • VARAM izveidotā Koordinācijas padome – Izskata attīstības programmas – padome lēmumu par indikatīvo integrēto projektu ideju apjomu (lēmumi līdz 2014.gada beigām) • Projektu vērtēšanas komisija CFLA: – Integrēts vērtējums 6 Pilsētvides SAM – Integrēts vērtējums saistītajiem projektiem ar EM un ZM atbalstu Pl ānot ās ES fondu invest īcijas re ăion ālajai att īst ībai Publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības . veicināšanai (VARAM) Teritoriju Pašvaldību ēku revitalizācija, energoefektivitāte degradētās vides (VARAM) Integrētas sakārtošana investīcijas (VARAM) Ce ļi ( SM Lau ) ku s a Vispārējās un Sociālo pakalpojumu ms ra ttī s ris lt ū (ce tī b profesionālās infrastruktūra Tū ku ) ļi u a s& ms ( .c. izglītības ba ju ZM ) (LM) (da nto ) infrastruktūra ma ) (KM (IZM) Integrētas pašvaldību attīstības programmas 22 Paldies! www.varam.gov.lv 23.