DOCSLIB.ORG

Arco TP 2017 Zeme Privatmaj

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Arco TP 2017 Zeme Privatmaj ZEME privātapbūvei ZEME PRIVāTAPBūVEI Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Darījumu skaits ar privātapbūves zemi Rīgā un Pierīgā datiem 2017. gadā apbūves no 2014. līdz 2017. gadam zemes gabalu darījumu skaits tirgū pieauga. Salīdzinājumā ar 2016. gadu darījumu skaits ar privātapbūves zemi, kuras platība pārsniedza 600 m², Rīgā un Pierīgā kopumā palielinājās par 17 %. Lielāks darījumu skaita pieaugums – 17 % – tika 1581 konstatēts Pierīgā, savukārt 1352 Rīgā tas palielinājās par 16 %. 992 849 Lai arī darījumu skaits pieauga, ZEMEs īPAšUMU TIRGUS īPAšUMU ZEMEs privātapbūves zemes cenas Rīgas apkārtnē kopumā samazinājās – 207 239 127 157 darījumu vidējā cena samazinājās par 5 %. Savukārt Rīgā pērn 2014 2015 2016 2017 darījumu vidējā cena nedaudz Rīga Pierīga palielinājās, proti, par 1 %. Avots: VALSTS ZEMES DIENESTS GALVENIE CENU ietekmējošie faktori, iegāDājotieS ZEMI VIENA 2 DZīvokļa ēkU CELTNiecībai, 2017. gaDā bija: inženierkomunikāciju pieejamība; infrastruktūras objektu (skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri, zemes gabala izmantošanas slimnīcas utt.) pieejamība un iespējas; attālums; piebraucamo ceļu esamība, to sabiedriskā transporta tuvums segums un kvalitāte; un pieejamība. zemes gabala attālums līdz Rīgas vai pilsētas centram; ZEME PRIVāTAPBūVEI RīGā 2017. gadā gan cenu līmenis, laikā pieauga par 15 %. Darījumu par 13 % (2016. gadā – par gan tirgus aktivitāte Rīgas skaita pieaugums konstatēts 47 %). Savukārt darījumu skaits privātapbūves zemes tirgū gan lētākiem, gan dārgākiem ar privātapbūves zemi par cenu palielinājās. Novērots, ka darījumu apbūves zemes gabaliem. virs 50 EUR/m² palielinājās par vidējā cena bija par 1 % augstāka Darījumu skaits ar privātapbūves 50 %. 2017. gadā šajā cenu nekā 2016. gadā. Savukārt zemi, kuras cena nepārsniedza kategorijā notika 24 darījumi. darījumu kopējais skaits gada 50 EUR/m², 2017. gadā pieauga Privātapbūves zemes darījumu skaita sadalījums pēc cenu amplitūdām Rīgā 2016. un 2017. gadā 46 45 41 36 30 27 24 16 15 14 11 12 11 10 9 6 6 6 6 4 4 2 2 3 2 2 3 1 1 0 1 0 0 5 0 5 0 5 Cenu amplitūdas, 0 5 0 5 0 5 0 5 0 0 4 4 1 2 2 3 3 5 5 6 6 7 7 8 8 1 > – – – – – – – EUR/m² – – – – – – – – 5 0 5 0 5 0 5 0 5 0 5 0 5 0 5 4 3 4 1 1 2 2 3 5 5 6 6 7 7 2016 2017 Avots: VALSTS ZEMES DIENESTS | LATVIJAS NEKUSTAMO ĪPAŠUMU TIRGUS PĀRSKATS 2017 | Darījumu skaits Rīgas mikrorajonos 2017. gadā ZEMEs īPAšUMU TIRGUS īPAšUMU ZEMEs Imanta 14 Beberbeķi Rīgas populārākie privātmāju rajoni Trīsciems pēc notikušo darījumu skaita bija 8 Bieriņi Imanta (34 darījumi), Beberbeķi (18 Jaunciems darījumi), Trīsciems (12 darījumi), 5 Āgenskalns Bieriņi (12 darījumi), Jaunciems (11 50 Brekši darījumi), āgenskalns (8 darījumi), 5 Brekši (8 darījumi), Ziepniekkalns Ziepniekkalns (7 darījumi), šampēteris un 5 Šampēteris Vecdaugava (5 darījumi katrā). 3 Vecdaugava 3 Pārējos Rīgas privātmāju rajonos 3 2 2 Cits reģistrēto darījumu skaits bija mazāks par nekā pieci. šie desmit mikrorajoni kopā veidoja pusi (50 %) no Rīgas privātapbūves Avots: VALSTS ZEMES DIENESTS zemes darījumu kopskaita. Saskaņā ar notikušajiem darījumiem Lielākais 2017. gadā konstatētais Lētākie zemes gabali saskaņā ar Rīgas privātmāju apbūves privātapbūves zemes darījums darījumu cenām bija tādās Rīgas rajoni, kuros novērota dārgākā notika Mežaparkā par 212 EUR/m² apkaimēs kā Dārziņi, Trīsciems, privātapbūves zeme, 2017. gadā (arī 2016. gadā lielākais darījums šķirotava un Beberbeķi. Tur 3 bija Mežaparks, Ķīpsala, Dārzciems notika Mežaparkā – par darījumu vidējās cenas svārstījās no un Pleskodāle. Augstas cenas 200 EUR/m², bet 2015. gadā – 10 līdz 15 EUR/m², kas skaidrojams zemes gabaliem piedāvājumā par 246 EUR/m²). Tajā pašā laikā ar to, ka šīm vietām raksturīga bija arī tādās apkaimēs kā Mežaparka piedāvājumā bija vāji attīstīta infrastruktūra un tās Vecāķi, Teika un Berģi. Tomēr atrodami zemes gabali par cenu līdz atrodas tālāk no pilsētas centra. 2017. gadā šajās apkaimēs netika 320 EUR/m². Līdz ar to jāsecina, ka konstatēts neviens darījums, kas privātapbūves zemes gabalu lielākā būtu atbilstošs tirgus līmenim. darījuma cena saglabājās līdzīga iepriekšējos gados novērotajai. Privātapbūves zemes gabalu vidējā cena Rīgas apkaimēs 2017. gadā, EUR/m² 210 75 50 45 35 35 35 35 35 30 30 25 25 25 25 15 15 10 10 10 I I I I I E E S S S S S S S S A A A A A K Ķ I Š Ņ Ņ L L L T K I I V V D N N N E M M M E K R I Ā A G Z L L L R R N A A Ū E E E E E B I I I N S D T R A A A E A T U A G T R I R I C C C J V P K K K Ā P O O Ē U Ī L E B M B Z S V I K S A R Ī K A D R P Ķ A B O I R R Ļ E Ž S N R U I D E Z Ķ M Ā P U T E E E K C N B Š A D P L E G E M P I Š P Ā V E Č I Z Avots: VALSTS ZEMES DIENESTS Apskatot 2017. gada privātapbūves platību zemes gabali visvairāk tika zemes gabalu darījumu struktūru pārdoti Imantā un Beberbeķos. Vismazāk darījumu notika ar zemes pēc to platības, vairāk nekā ceturtā gabaliem platībā no 2 000 līdz daļa no visiem darījumiem bija nelieli Savukārt zemes gabali platībā 3 000 m², kā arī ar zemi platībā zemes gabali platībā līdz 500 m². no 1 250 līdz 2 000 m² veidoja virs 3 000 m²; katrā platību grupā Zemes gabali platībā no 500 līdz ievērojami mazāku proporciju – darījumi veidoja attiecīgi 5 un 6 % 1 250 m² tirgū bija vispieprasītākie, 14 %. Visvairāk darījumu notika ar no kopējā darījumu skaita. un to darījumu skaits kopā veidoja zemi tādos privātapbūves rajonos gandrīz pusi (48 %) no notikušo kā Imanta, Brekši, Bieriņi u. c. darījumu skaita gada laikā. šādu | LATVIJAS NEKUSTAMO ĪPAŠUMU TIRGUS PĀRSKATS 2017 | Darījumu skaita sadalījums pēc zemes platības Rīgā (no kopējā darījumu skaita), % 26 24 14 11 8 6 4 2 2 2 1 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 5 0 0 5 5 5 0 0 0 Zemes 0 5 0 7 5 0 2 7 2 5 0 0 5 7 platība, m² 3 – < 3 2 2 2 2 1 1 1 1 > – – – – – – – 0 – – 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 5 5 0 5 5 0 0 5 0 5 7 5 2 7 5 0 7 0 2 2 2 2 1 1 1 2 1 ZEMEs īPAšUMU TIRGUS īPAšUMU ZEMEs Avots: VALSTS ZEMES DIENESTS ZEME PRIVāTAPBūVEI RīGAS APKāRTNē 2017. gadā aktivitāte Pierīgas Visvairāk darījumu ar privātapbūves privātapbūves zemes zemi Rīgas apkārtnē joprojām tika Savukārt darījumu skaits ar zemi, 4 tirgū palielinājās. Kopējais reģistrēts par cenu līdz 5 EUR/m². kuras cena pārsniedza 50 EUR/m², darījumu skaits pieauga par Par šādu cenu visvairāk darījumu 2017. gadā saglabājās līdzvērtīgs 17 % (2016. gadā darījumu notika Salaspils novadā – 283. 2016. gadā novērotajam, proti, skaits pieauga par 36 %). Lai gan 2017. gadā visvairāk pieauga gada laikā notika vien 12 darījumu. privātapbūves zemes cenas Rīgas Pierīgas zemes darījumu skaits, Darījumi par tik augstām cenām apkārtnē turpināja samazināties, kur cena bija robežās no 25 līdz reģistrēti Mārupes, Babītes, darījumu skaits pieauga gan 30 EUR/m². Gada laikā šādu Garkalnes, kā arī Ķekavas novadā. Salaspils novadā, gan arī Babītes, darījumu skaits palielinājās Mārupes un Ķekavas novadā. vairāk nekā divas reizes. Tie Analizejot 2017. gadā notikušos lielākoties bija darījumi ar apbūves darījumus, privātapbūves zemes zemes gabaliem Mārupes un vidējā cena samazinājās par 5 % Ķekavas novadā. Otrs lielākais (2016. gadā tā samazinājās par darījumu skaita pieaugums tika 1 %). Tajā pašā laikā Mārupes, konstatēts darījumos par cenu ādažu un Ķekavas novadā no 40 līdz 45 EUR/m². Lai arī gada laikā darījumu vidējā cena šajā cenu amplitūdā darījumu pieauga. Visbūtiskāk 2017. gadā skaits nebija liels, tas kopumā darījumu vidējā cena palielinājās gandrīz dubultojās. šajā cenu Mārupes novadā (+ 30 %). kategorijā visvairāk darījumu notika Mārupes novadā (8 darījumi). Darījumu skaita sadalījums pēc cenu amplitūdām Pierīgā, EUR/m² 696 538 392 333 219 199 121110 61 49 62 27 26 19 12 17 6 11 4 7 12 12 Cenu amplitūdas, EUR/m² 0 – 5 5 – 10 10 – 15 15 – 20 20 – 25 25 – 30 30 – 35 35 – 40 40 – 45 45 – 50 > 50 2016 2017 Avots: VALSTS ZEMES DIENESTS | LATVIJAS NEKUSTAMO ĪPAŠUMU TIRGUS PĀRSKATS 2017 | Dārgākā apbūves zeme individuālo Privātapbūves zemes vidējā cena Pierīgas novados māju būvniecībai novērota arī 2016. un 2017. gadā, EUR/m² Mārupes un Babītes novadā, kur darījumu vidējā cena attiecīgi bija 18 EUR/m² un 17 EUR/m². Dārgākie 19 TIRGUS īPAšUMU ZEMEs 18 zemes gabali Mārupes novadā tika 17 pārdoti Mārupes centrālajā daļā, bet Babītes novadā augstākās 14 14 14 cenas konstatētas zemes gabaliem 12 Piņķos. Augstākā darījumu cena 11 10 10 Mārupes novadā bija 80 EUR/m². 9 9 8 7 Apbūves zemes gabala dārgākais 6 6 darījums, līdzīgi kā 2016. gadā, 5 notika Babītes novada Piņķos – 3 Salienas ciematā, kur 1 200 m² lielu zemes gabalu pārdeva par S S S S S S S S S S S S S S U U 91 EUR/m². Arī piedāvājumā E E E A A D D D D D D D D D Ž Ņ I T P V V N A A A A A A A A A A Ī P L A A U V V V V V V V V V D dārgākie zemes gabali šajā B O A K K R O O O O O O O O O Ā A I T K E Ā N N N N N N N N N B OLAINES N S Ķ ciematā bija ap 90 EUR/m².
Load more

Recommended publications
  • Silvija Berga, Pk 050259-11808 Doktorantūras Izglītība, Mg. Sc. Ing
    Silvija Berga, p.k. 050259-11808 Doktorantūras izglītība, Mg. Sc. Ing. SIA “Real Estate in Latvia” Valdes priekšsēdētāja Dzimusi un dzīvo Rīgā Tel. 22494964 E-pasts: [email protected] Mana Balss 22077684 Izstrādāt likumu par kompensāciju izmaksu denacionalizēto ēku esošajiem un bijušajiem īrniekiem. Lūdzu ataunot taisnīgumu Latvijas valstī un izstrādāt un pieņemt likumu, kas paredz kompensāciju izmaksu denacionalizēto ēku īrniekiem to pašreizējās tirgus vērtības apmērā, analoģiski tam, kā tas ir izdarīts kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Neoficiāli mūsu Valsts vadītāji atzīst, ka denacionalizācija ir bijusi sasteigta un tajā ir bijušas pieļautas daudzas kļūdas, tāpēc lūdzu cienījamos Latvijas valsts vadītājus šīs kļūdas izlabot. Vēsturisks atskats: 1991. gadā Latvijas valstī sākās denacionalizācija, nerēķinoties ar tā laika ekonomisko situāciju, iedzīvotāju dzīves līmeni, vidējo algu un pirktspēju. Vēl vairāk valsts krievvalodīgo izcelsmes iedzīvotājiem par pārcelšanos uz Krieviju par atstātiem dzīvokļiem izmaksāja kompensāciju par dzīvokļu atstāšanu un repatriāciju uz Krieviju. Jauno masīvu, tādu kā Ķengarags, Jugla, Imanta, Zolitūde, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, u.c. iedzīvotājiem, tiem, kuriem padomju valsts bija iedalījusi dzīvokļus šajos jaunajos masīvos, dzīvokļus atļāva privatizēt, viņiem nav jāmaksā par īri 300 -500 EUR/mēnesī, vēl vairāk – viņi var šos dzīvokļus izīrēt un gūt peļņu no tiem. Visvairāk denacionalizācijas procesā ir cietuši tieši pasaules slavenā Jūgendstila Centra iedzīvotāji, jo viņiem neļāva dzīvokļus privatizēt – lika šķēršļus, uzlauza un demolēja dzīvokļus, salauza un mainīja slēdzenes, atslēdza ūdeni, elektrību un siltumu, dedzināja un šāva, organizācijām vienojoties, neizmaksāja algas, radīja mākslīgus parādus. (Ir dokumentāli pierādījumi). Drīz pēc denacionalizācijas īres maksa Centra dzīvokļos sasniedza 5 LVL/m2. Piem., ja vidēji liels Centra dzīvoklis bija 90 m2, tad īre par to sastādīja 450 -500 LVV/mēnesī plus komunālie maksājumi, kas kopā ar īri sastādīja 600 – 1000 LVL/mēnesī.
    [Show full text]
  • 3. Pielikums. Informācija Par NO2 Piesārņojuma Līmeni Rīgā
    100 100 150 200 250 300 60 70 80 90 100 200 300 400 500 600 700 10 20 30 40 50 2 NO maksimālā kurās Apkaimes, attēls. 1. 50 0 . attēls. attēls. 0 0 Centrs maks. Centrs Centrs maks. maks. NO maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā 2 stundas koncentrācijas koncentrācijas stundas vid. vid. Grīziņkalns Grīziņkalns maks. Grīziņk. maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. Āgenskalns Āgenskalns maks. Āgensk. maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. robežlieluma robežlieluma Ķīpsala maks. Ķīpsala Ķīpsala maks. maks. 2 gada maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. vidējā maks. Salas (200 µg/m (200 maks. maks. Salas Salas maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā koncentrācija vid. vid. Pleskodāle Pleskodāle Pleskodāle maks. 3 maks. ) maks. pārsniegumu pārsniegumu maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. gadā 2020. Vecpilsēta maks. Vecpils. Vecpils. maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā reižu reižu vid. vid. ir ir maks. Brasa augstāka skaits apkaimēs apkaimēs skaits maks. Brasa maks. Brasa maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. Maskavas forštate par Maskavas maks. Mask. f. forštate maks. maks. robežlielumu robežlielumu maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā – vid. norādītas tikai tās tās tikai norādītas vid. Andrejsala Pētersala- Andrejsala Pētersala- maks. Andrejs. Pēters.- maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā (40 µg/m (40 vid. vid. Mūkupurvs Mūkupurvs Mūku- maks. maks. maks.
    [Show full text]
  • Ministry of Transport Republic of Latvia Mobility Plan and Action Program for Riga and Pieriga SEA Report
    Ministry of Transport Republic of Latvia Mobility Plan and Action Program for Riga and Pieriga SEA Report Mobility Plan Riga and Pieriga Tornu iela 4, III C, office no. 203 Riga, LV-1050 Latvia Phone: +371 7 223 144 Fax: +371 7 223 830 INDEX P. ABBREVIATIONS EXECUTIVE SUMMARY 1. INTRODUCTION 1 1.1. Framework 1 1.2. Project background 1 1.3. Objectives of the RPMP 2 1.4. Strategic Environmental Assessment 3 1.5. SEA Scoping 5 1.6. Consultation meetings 5 1.7. Relation SEA and RPMP 6 1.8. Contents of the report 6 2. LEGISLATIVE FRAMEWORK 7 2.1. SEA Directive 7 2.2. Other EU regulations 8 2.3. Other international conventions 11 2.4. Latvian regulations 11 2.4.1. SEA regulations 11 2.4.2. Other relevant Latvian regulations 14 2.4.3. Latvian transport development policy documents 16 3. THE CURRENT STATE OF THE ENVIRONMENT IN RIGA AND PIERIGA 17 3.1. Introduction 17 3.2. About Riga and Pieriga 17 3.3. Climate, air, water, soil and the landscape 18 3.3.1. Climate 18 3.3.2. Air 19 3.3.3. Noise 25 3.3.4. Water 30 3.3.5. Landscape and soil 30 3.4. Flora and fauna 31 3.4.1. Biological diversity 31 3.4.2. Special protected areas 31 3.5. Cultural heritage 32 4. ANALYSIS OF CURRENT MOBILITY IN RIGA AND PIERIGA 33 4.1. The study area 33 4.2. Socio-economic characteristics 35 4.3. The policy framework 37 4.4.
    [Show full text]
  • The Impact of Recreational Pressure on Urban Pine Forest Vegetation in Riga City, Latvia
    Issue 4, Volume 6, 2012 406 The impact of recreational pressure on urban pine forest vegetation in Riga city, Latvia Inga Straupe, Ilze Jankovska, Solvita Rusina, Janis Donis and the well-being of its residents. Urban forests can strongly Abstract: - The article focuses on the analysis of impact of influence the physical/biological environment and mitigate recreational pressure on Myrtillosa type pine forest vegetation many impacts of urban development by moderating climate, in Riga city, Latvia. The composition of the plant conserving energy, carbon dioxide, and water, improving air communities, projective coverage of tree, shrub, herb and quality, controlling rainfall runoff and flooding, lowering noise moss layer as well as the coverage of each separate species and levels, harboring wildlife, and enhancing the attractiveness of plant strategy types has been evaluated. All urban Myrtillosa cities. In an urbanized society, urban green areas are important type pine forests can be divided into two groups – unimpacted as a place for contact with nature. The level of biodiversity of and impacted pine forests. Insignificant changes of forest urban green areas is often surprisingly high, representing environment are preserved in in three plant communities 1 - nature close to where people live. Urban forests can be viewed Pyrola rotundifolia-Pinus sylvestris (Bulli and Mangalsala), 2 as a ’living technology’, a key component of the urban – Pleurozium schreberii-Pinus sylvestris (Bolderaja, Jaunciems and Smerlis), 3 – Calamagrostis epigeios-Pinus infrastructure that helps to maintain a healthy environment for sylvestris (Jugla and Bikernieki). Significant changes and urban dwellers and stability of urban ecosystems [1]-[5]. degradation are observed in other three plant communities of Forests are prominent components of the landscape in most impacted pine forests: 4 – Amelanchier spicata-Pinus urban areas, at the same time urban forests provide a wide sylvestris (Kleisti, Katlakalns, Sampeteris and Ulbroka), 5 – range of recreational and outdoor leisure opportunities.
    [Show full text]
  • Flood Risk Management Plan for Riga City
    About plan Flood Risk Management Plan for Riga City Different territories of Riga City flood for various reasons (spring spate, intense precipitation, wind surges, malfunctioning melioration and rainwater drainage systems) or for combinations of reasons, posing a threat to residential areas, manufacturing or public buildings and other forms of infrastructure. In addition, flood may cause environment pollution from manufacturing companies and present risks to monuments of architecture and culture, and it potentially endangers specially protected nature territories and sites. The most serious flood risks that endanger Riga City are connected with wind surges in Riga Bay (as opposed to spring spate, downpours or melting snow); therefore, the most significant flood prevention measures are linked with protection against flooding caused by wind surges. Observations so far indicate that simultaneous occurrence of spring spate and wind surges is impossible, and since the risk of spring spate is lower, then, whilst primarily protecting territories from sea water surges, they will also be protected from flooding caused by spring spate. According to the climate change forecasts, the frequency and extent of flooding in future will grow, thus increasing the risk of flooding even more. To ensure sustainable development of the city it is necessary to reduce the flood risk endangering inhabitants and property by balancing environment, social and economic interests. The reduction of risk will considerably lessen the damage that flood could cause the owners and governments at all levels. The aim of flood risk management is to manage the flood risk in a way that the balance is obtained among the environmental, social and economic needs that are and will be influenced by flood risk prevention measures.
    [Show full text]
  • Rīgas Brīvostas Tematiskais Plānojums
    500000 505000 510000 Dabas parks "Piej ūra" RĪGAS BRĪVOSTAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS Vec āķ i J"VECVEC ĀĶĀĶ II PERSPEKTĪVĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA Daugavgr īvas krastu Mang fortifik ācijas aļu prospekts Dabas parks būvju komplekss "Piej ūra" Pielikums Nr.2 325000 325000 ST1 la ie u d a v ST2 v tā S ST3 Manga ļsala a l e T i r 4 a ST u le a l z r e VECDAUGAVAVECDAUGAVA Kom ētforts u i Dabas d " u s J ie R e la liegums m s k "Vecdaugava" ST14 i e V s t k Jaunciema gatve su ie e atro la p Alb s Tr īsciems o r p u ķ ā Daugavgr īvas c e cietokš ņa V apb ūve L F a lo iv te in s ie i k la el u e a i ie la s ja i Vecdaugava t n a l t A DAUGAVGRDAUGAVGR ĪVAVA Dabas parks Dabas Ī J" "Piej ūra" - parks ST13 Mīlest ības sali ņa "Piej ūra" ST12 Jaunciems Vecm īlgr āvis K ap te ZIEMEZIEME ĻĻBLBL ĀĀZMAZMA iņ la u J" ie i la A s ela ie ug e u us ād eņ ta ar eim D P Kr om bro vs la ka ie ie Daugavgr īva la la a e r i a s t G a in m z a i m D g G E a o l b a a Mīlgr āvis s s i ie e l l a a ST5 J"BOLDERBOLDER ĀĀJAJA a ST6 l e i ja la e v ela i ā tā i a r Pla r Bolder āja e lg z ī 320000 E 320000 M a iel l ā Bu ļļ i Lie M a MANGAMANGA ĻĻII z ā J" K l e i s t u i e D a Voleri l a u g a vg rī va s š o s e Kundzi ņsala ja s 11 t ST k e p s K o le r is p t u a ie r u l Dabas a t s liegums e a i l e i V "Kr ēmeri" a k i a v T Mežaparks K DAUDERIDAUDERI o k J" n e s s e ST8 s kt S e p p a r s o ī ē r o Apz m jumi k r s a p p e Kleisti ST7 n ža d k e t a M s u i g r a Rīgas administrat īvās teritorijas robeža e a l u iel v o ž lla a s V A ie Apkaimes robežas Voleru
    [Show full text]
  • Valsts Akciju Sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš"
    VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBA "LATVIJAS DZELZCEĻŠ" IEKŠZEMES PASAŽIERU VILCIENU KUSTĪBAS DIENESTA SARAKSTS 1998./1999. g. Stājas spēkā ar 24. maiju RĪGA 1998. g. S a t u r a r ā d ī t ā j s V i r z i e n s lpp 1. Nodaļa. Elektrovilcieni Rīga – Skulte 5 Skulte – Rīga 20 Rīga – Aizkraukle 35 Aizkraukle – Rīga 48 Rīga – Jelgava 61 Jelgava – Rīga 66 Rīga – Tukums 72 Tukums – Rīga 98 2. Nodaļa. Dīzeļvilcieni Rīga – Limbaţi 124 Rīga – Lugaţi 128 Rīga – Gulbene 138 Rīga – Ērgļi 139 Rīga – Krustpils 143 Rīga – Daugavpils 147 Rīga – Indra 150 Rīga – Zilupe 151 Rīga – Vecumi 153 Rīga – Liepāja 154 Rīga – Reņģe 155 Daugavpils – Rēzekne 157 Daugavpils – Indra 159 Rēzekne – Kārsava 160 Jelgava – Krustpils 161 Rīga – Ventspils 163 3. Nodaļa. Pasaţieru vietējie un piepilsētas vilcieni Rīga – Daugavpils 164 Rīga – Liepāja 166 Rīga – Ventspils 168 Pļaviņas – Ţiguri 170 Gulbene – Alūksne 171 km 5422 5424 6102 6104 darbd. Rīga-pas. 0 5.47 6.10 Zemitāni 4.2 5.52,5 5.53,5 6.15,5 6.16,5 Brasa 5.8 5.56 5.56,5 (6.19) Sarkandaugava 7.5 5.58,5 5.59 (6.20) Mangaļi 10.6 6.02 6.02,5 (6.22) Ziemeļblāzma 13.7 6.06 6.07 6.25 6.26 Vecdaugava 16.2 6.10 6.10,5 Vecāķi 18.3 6.13 6.13,5 6.30,5 6.31,5 Kalngale 21.0 6.16,5 6.17 Garciems 24.7 6.20,5 6.21 6.37 6.38 Garupe 27.4 6.23,5 6.24 Carnikava 30.2 6.27 6.28 6.43 Gauja 32.0 6.30 6.30,5 Lilaste 37.3 6.35 6.35,5 Inčupe 43.4 6.40,5 6.41 Pabaţi 45.6 6.43,5 6.44 Saulkrasti 48.4 (4.46) (5.42) 6.47 6.48 Ķišupe 50.8 6.50 6.50,5 Zvejniekciems 53.4 6.53 6.53,5 Skulte 56.4 (4.54) (5.50) 6.58 6106 6205/6108 6110 Rīga-pas.
    [Show full text]
  • Rīgas Kultūrvēsturisko Teritoriju Tematiskais Plānojums
    RĪGAS KULTŪRVĒSTURISKO TERITORIJU TEMATISKAIS PLĀNOJUMS (PROJEKTS) Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, 2016 Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskais plānojums SATURA RĀDĪTĀJS Izmantotie saīsinājumi ...................................................................................................... 1. Tematiskā plānojuma nepieciešamības pamatojums .................................................. 1.1. Tematiskā plānojuma vieta Rīgas plānošanas sistēmā ............................................ 1.2. Tematiskā plānojuma izstrādes nepieciešamības pamatojums (tai skaitā, normatīvais regulējums, kas risināts citos plānošanas dokumentos) ................................................................. 1.3. Tematiskā plānojuma atbilstība Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai ................. 1.4. Definīcijas ............................................................................................................... 2. Kultūrvēsturiskais mantojums Rīgā ............................................................................. 2.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi .................................................................. 2.1.1. Pilsētbūvniecības pieminekļi ................................................................................ 2.1.1.1. Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs ................................................................. 2.1.1.2. Pārdaugavas apbūves fragments ................................................................... 2.1.1.3. Mežaparks ...................................................................................................
    [Show full text]
  • Health Profile of Riga City Residents
    HEALTH PROFILE OF RIGA CITY RESIDENTS © The material has been prepared according to the order of the Health Council of Riga City Municipality. © The information has been prepared by the Welfare Department of Riga City Council in cooperation with the particular branch departments of Riga City Council and other municipal institutions. © In the case of an information quotation or republishing, a reference to the Welfare Department of Riga City Council is obligatory. Cover photo: Andris Krieviņš 2 CONTENTS FOREWORD 3 PUBLIC HEALTH AND DEVELOPMENT OF RIGA CITY 5 TERRITORIAL CHARACTERISATION OF RIGA 7 DEMOGRAPHY 8 WELFARE 10 RESIDENTS’ HEALTH 13 REPRODUCTIVE HEALTH 17 HEALTHCARE 22 ENVIRONMENT 24 PUBLIC TRANSPORT INFRASTRUCTURE 30 SAFETY AND ORDER 32 EDUCATION 35 CULTURE 37 CONCLUSIONS AND RECOMMENDATIONS 38 LIST OF LITERATURE 40 3 FOREWORD A healthy city constantly creates and improves its physical and social environment, expands the resources of the community, enables people to mutually support one another, as well as to fulfil all life functions and develop their potential. Health care is not the only determining factor that influences health – education, job environment and other general socio-economic, cultural and environmental circumstances are equally important in this respect (Figure 1). [1;2] tural and en , cul viro ic Living and nm om working conditions Unemployment en n ta co and soci l e ily al ti c - Job environ-ment am es ir o F l’ Water c i idua s ha u iv bi supply c d ts m o In and s sewage s l t Education a a n r c e Age, gender, e n genetic factors Health s e Agricul- ture and care G food production Quality Figure 1.
    [Show full text]
  • 2019 Quality Report on Electronic Communications Services
    APPROVED at the Public Utilities Commission’s Board meeting of 23 April 2020 (minutes No. 19, p. 9) 2019 Quality Report on Electronic Communications Services 45 Unijas Street Riga, LV-1039 Latvia T: +371 67097200 E: [email protected] www.sprk.gov.lv TABLE OF CONTENTS LIST OF ABBREVIATIONS ................................................................................................ 3 LIST OF ABBREVIATIONS OF LAWS AND REGULATIONS ................................................ 4 INTRODUCTION ............................................................................................................... 5 I INTERNET SERVICE ....................................................................................................... 7 1.1. How Internet service measurements are performed .................................................... 7 1.2. Measurement results ................................................................................................. 8 1.2.1. Connection speed ............................................................................................. 8 1.2.2. Latency .......................................................................................................... 14 1.2.3. Jitter .............................................................................................................. 15 1.2.4. Packet loss ratio ............................................................................................. 16 1.3. Summary ..............................................................................................................
    [Show full text]
  • Ūdens Teritoriju Un Krastmalu Tematiskais Plānojums
    495000 500000 505000 510000 515000 520000 Pamatne Dabas pamatne Ūdens teritoriju un krastmalu EEE E JUP-5 EEE E Kaps ētas IS L ĪC Carnikavas AS Apb ūves teritorijas ŪR Vec āķ i novads J AS VEC ĀĶ II a tematiskais plānojums ĪG v R a g Ielas, brauktuves u a d c e Ma ģistr ālās dzelzce ļa l īnijas V L a n Piej ūū rr a a g J" VP-1 a 325000 Pasažieru dzelzce ļa stacija 325000 a Rīgas administrat īvās teritorijas robeža v a 1:30 000 g u a d Rīgas v ēsturisk ā centra aizsardz ības zonas robeža c e V a Manga ļsala g n a Rīgas br īvostas teritorijas robeža L Vecdaugava VECDAUGAVA D U A R Rīgas br īvostas robežas korekcija G U A G Vecdaugava Tr īsciems Pielikums Nr.2 AV Apkaimes robežas ZIEMAS OSTA A Zundaga kakts JUP-4 JaunciemsJaunciems PE DU aizsarg ājam ās dabas teritorijas AU ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! !!!!!!! ! B ! !!!!!!! ! U R īī g a s Ļ Ūdensobjektu ekoloģisko situāciju ! !!!!!!! ! Dārzi ņu teritorijas (atbilstoši RTP, preciz ēts p ēc ortofoto) Ļ ! ! ! ! ! ! ! ! ! U p i l s ē t a P p i l s ē t a E Ūdens objekti Piej ūū rr a a Daugavgr īva DAUGAVGR ĪĪVA N ietekmējošie faktori. Esošā situācija. JUP-3 ab ĶP-12 a S s Peldvietas I k L a OČU KANĀLS k C Piej ūū rr a a ts Ī BP-3 BP-4 ĶP-1 L Esoš ā ofici ālā peldvieta S Bolder āja ZIEME ĻĻBL ĀZMA A Jaunciems R Vecmilgr āvis Ū s s BP-2 i lte J v e s ā B kt Iedibin ātā peldvieta ar ūdens monitoringu r ka g S a k A a p G a Ī JUP-2 H Iedibin ātā peldvieta bez ūdensR monitoringa Mīlgr āvis S E I Ķ P M V Ī Š Zie U Ī Ā me Ļ L E Garkalnes ļu Ļ BOLDER ĀJAJA G R p U RĀ Z Jaunciems e B VI G Jaunciems S L E novads
    [Show full text]
  • Urban Forests of Riga, Latvia – Pressures, Naturalness, Attitudes /.../ I
    BALTIC FORESTRY URBAN FORESTS OF RIGA, LATVIA PRESSURES, NATURALNESS, ATTITUDES /.../ I. JANKOVSKA ET AL. Urban Forests of Riga, Latvia Pressures, Naturalness, Attitudes and Management ILZE JANKOVSKA1, INGA STRAUPE1*, GUNTIS BRUMELIS2, JANIS DONIS3 AND LIGA KUPFERE1 1 Forest Faculty, Latvia University of Agriculture, Akademijas iela 11, Jelgava, LV-3001, Latvia; [email protected]; +37129442520 2 Faculty of Biology, University of Latvia, Kronvalda bulvaris 4, Riga, LV-1010, Latvia 3 Latvian State Forest Research institute Silava, Rigas iela 111, Salaspils, LV-2169, Latvia Jankovska, I., Straupe, I., Brumelis, G., Donis, J. and Kupfere, L. 2014. Urban Forests of Riga, Latvia Pressures, Naturalness, Attitudes and Management. Baltic Forestry 20(2): 342351. Abstract The urban forest landscape in Europe differs depending on the past history of sociopolitical cultures. Latvia presents a special case, as perceptions of urban green spaces changed from a period of Germanic dominance, to a developed European Republic, later subdued in the Soviet era, and now to a European country in transition. The human footprint has been relatively moderate, and there is little alienation between people and natural values. In Riga there are 15 forest tracts, some connected with rural forests and others are isolated remnants of ancient or planted forests. These forest stands are mostly dominated by Scots pine Pinus sylvestris L. on poor dry soils, with a characteristic feather-moss layer. While recognition of the importance of urban forest ecosystems in resilience of the city is growing, recreational pressure and demands for aesthetical, novel, man-made landscapes are significant. Governance in Latvia almost completely overlooks the complexity of urban forest management and there have been no attempts at integration of ecological, social, aesthetic and recreational functions in all-encompassing landscape planning of Riga forests with all relevant stakeholders participating.
    [Show full text]