Ievērojamu Personu Pieminekļu Studijas Un to Testēšana Tūrisma Vajadzībām. Studējošo Mobilitātes Dalībnieku Pētnieciskās Komponentes Rezultāti

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HØGSKOLEN I SØRØST-NORGE

Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām

EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta finansētās programmas projekta Stipendiju ieviešana valodu un kultūras studijām Latvijā un Norvēģijā ar fokusu uz ievērojamu personu pieminekļu studijām un to testēšanu tūrisma vajadzībām studējošo mobilitātes dalībnieku pētnieciskās komponentes rezultāti

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES AKADĒMISKAIS APGĀDS „SAULE” 2017 Apstiprināts Daugavpils Universitātes Zinātnes padomes sēdē 2017. gada 15. februārī, protokols Nr. 5. Burima M. (sast., red.) Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām. Studējošo mobilitātes dalībnieku pētnieciskās komponentes rezultāti. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2017, 60 lpp.

Sastādītāja Maija Burima Redaktore Maija Burima Korektore Jana Butāne-Zarjuta Maketētāja Marina Stočka Vāka dizains Solvita Kukle

Izdevums tapis projekta „Stipendiju ieviešana valodu un kultūras studijām Latvijā un Norvēģijā ar fokusu uz ievērojamu personu pieminekļu studijām un to testēšanu tūrisma vajadzībām”, ID EEZ/NFI/S/2015/011 ietvaros. The publication has been produced in the framework of the project “Establishing of Scholarships for Language and Culture Studies in Latvia and Norway with the Focus on Studies of Monuments to Famous Persons and Their Testing for the Needs of Tourism”, ID EEZ/NFI/S/2015/011.

Projektu līdzfinansē EEZ/Norvēģijas finanšu instruments. The Project is co-financed by the EEA/Norwegian Financial Instrument.

PROJEKTA IEVIESĒJI Daugavpils Universitāte

Vairāk par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta programmu „Pētniecība un stipendijas” var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā www.viaa.gov.lv sadaļā EEZ/Norvēģijas finanšu instruments.

ISBN 978-9984-14-803-8 © Rakstu autori, 2017 © Maija Burima, sastādījums, ievads, 2017 © Solvita Kukle, mākslinieciskais noformējums, 2017 © Daugavpils Universitāte, 2017

2 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Saturs

PRIEKŠVĀRDS Maija Burima Pieminekļu pētniecība tūrismam: izaicinājumi un atziņas ...... 4

IEVĒROJAMU RAKSTNIEKU UN MĀKSLINIEKU PIEMINEKĻI LATVIJĀ UN NORVĒĢIJĀ Viktorija Rodionova (Latvija, Daugavpils Universitāte) Henrika Vergelanna piemineklis Oslo ...... 7 Anastasija Semjonova (Latvija, Daugavpils Universitāte) Henrika Ibsena piemineklis Oslo ...... 12 Santa Trokša-Traško (Latvija, Daugavpils Universitāte) Henrika Ibsena piemineklis un Oslo Nacionālais teātris ...... 16 Snorre Karkonens-Svensons (Norvēģija, Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledža) „Īstāks nekā Raiņa piemineklis”: piemineklis Kārlim Padegam Rīgā ...... 24

IEVĒROJAMU POLITIĶU, ZINĀTNIEKU UN SABIEDRISKO DARBINIEKU PIEMINEKĻI NORVĒĢIJĀ Maksims Bazans (Latvija, Daugavpils Universitāte) Norvēģijas karaļa Haralda I piemineklis Hafrsfjūrā ...... 34 Dēvija Dervenika (Latvija, Daugavpils Universitāte) Oskara Vistinga piemineklis Hortenē ...... 38 Marija Ignatjeva (Latvija, Daugavpils Universitāte) Kārla Juhana piemineklis Oslo ...... 44 Jekaterina Kundikova (Latvija, Daugavpils Universitāte) Dienvidpola piemineklis Norvēģijas Jūrniecības muzejā ...... 49 Zane Rubene (Latvija, Daugavpils Universitāte) Svenna Foina piemineklis Tensbergā ...... 55

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 3 Priekšvārds

Dr. philol. Maija BURIMA

Pieminekļu pētniecība tūrismam: izaicinājumi un atziņas

Pieminekļi ir kolorītas, emocionālas un simboliskas kultūrainavas vizuālās zīmes. Pieminekļiem ir dažādi likteņi. Tie ir daudznozīmīgi kultūras mantojuma objekti, kas ar dažādu intensitāti iesaistās neverbālajā komunikācijā ar sabiedrību, kļūstot par dažādu kultūras, sociālo vai politisko notikumu norises vietu, dažādu tūrisma maršrutu saistošu objektu vai pat mēmu nosodījumu notikumiem, kas atstājuši traumatisku ietekmi uz sociālo vēsturi un sabiedrības atmiņu. Izšķirami dažādi pieminekļu veidi: pieminekļi ievērojamiem notikumiem un personām; kapu pieminekļi; pieminekļi dzīvniekiem; simboliski un metaforiski pieminekļi, kas veltīti kādai tipoloģiskai parādībai, piemēram, pieminekļi bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem piejūras pilsētās; u. c. pieminekļu veidi. Pieminekļi ievērojamiem cilvēkiem citu pieminekļu kategoriju vidū izceļas ar informatīvi analītisku kontekstu – tajā fiksēta konkrēta subjekta vai subjektu grupas personība un pienesums nācijai vai cilvēcei. Visbiežāk pieminekļi ievērojamiem cilvēkiem top kā veltījums sabiedriskajiem darbiniekiem, kultūras jomas pārstāvjiem un zinātniekiem: politiķiem, literātiem, komponistiem, māksliniekiem, izgudrotājiem, atklājējiem. Daudzu pieminekļu subjekti ir atstājuši nozīmīgu iespaidu vienlaikus vairākās jomās. Kā telpisks orientieris piemineklis bieži kļūst par satikšanās vietu, jo ir iemodelēts konkrētās vides pārstāvju mentālajās kartēs. No 2015. gada 15. oktobra līdz 2017. gada 28. februārim Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte un Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledža īstenoja Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas LV05 „Pētniecība un stipendijas” aktivitātes „Stipendijas” finansēto projektu „Stipendiju ieviešana valodu un kultūras studijām Latvijā un Norvēģijā ar fokusu uz ievērojamu personu pieminekļu studijām un to

4 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas testēšanu tūrisma vajadzībām”, ID EEZ/NFI/S/2015/011. Tā mērķis bija organizēt abu sadarbības partneru – Daugavpils Universitātes un Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžas – akadēmiskā personāla un studējošo mobilitāti un īstenot ievērojamu personu pieminekļu izpētes komponenti, sagatavojot ieteikumus par pieminekļiem, kas būtu iekļaujami Latvijas un Norvēģijas tūrisma maršrutos. Šādu ieteikumu izstrādes laikā pieminekļi tika analizēti un interpretēti nacionālās identitātes evolūcijas kontekstā, piedāvājot materiālu, ko var izmantot gan tūristi, plānojot savus maršrutus, gan informāciju, ko var izmantot gidi vai ko ar tālāku līdzekļu piesaisti pētījumam varētu augšupielādēt e-resursos, ar laiku izstrādājot mobilo aplikāciju ar mūsdienīgu interpretāciju par daudziem no sabiedrības atmiņas izbalējušiem pieminekļu stāstiem vai jaunu, cittautu studējošo sniegtu „skatienu no malas” uz savas nacionālās vēstures vizuālajām liecībām. Tautsaimnieciskā griezumā projekta rezultāti varētu atstāt pastarpinātu ietekmi arī uz tūristu plūsmas intensificēšanos. Norvēģijā ir daudz viesstrādnieku no Latvijas. Arī viesstrādniekiem un ekonomiskajiem emigrantiem ir jācenšas integrēties valstī, kurā viņi ilgstoši uzturas. Ar savu projektu vēlamies popularizēt ideju, ka Norvēģija ir ne tikai labklājības uzlabošanas vieta, bet valsts ar savu kultūras savdabību. Latvija daudziem norvēģiem ir iecienīta nedēļas nogales atpūtas vieta, kas piesaista ar mērenām cenām un daudzveidīgu popkultūras un izklaides industriju. Šāds priekšstats par Latviju kā tikai patērētājkultūras piedāvājumu vietu ir vienpusīgs. Realizējot projekta pētījumu, docētāji un studējošie popularizēja ideju, ka Latvija ir zeme ar bagātu arhitektūras vai tēlniecības mantojumu, kuru vidū pieminekļi ir kā kultūrainavas komponents, kas vēsta par nācijas evolūcijas dažādajām lappusēm. Krājumā iekļauti astoņu Daugavpils Universitātes akadēmiskā bakalaura programmas „Filoloģija (angļu filoloģija)” studējošo pētījumi par Norvēģijas pieminekļiem ievērojamām personām un viens Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžas studējošā mobilitātes laikā līdztekus studiju procesam veiktais pētījums par Latvijas pieminekli ievērojamai personai. Lai šāds pētījums taptu, studējošajiem tika piedāvāti pētījuma vadlīnijas jautājumi pilotintervijai ar cilvēkiem, kurus viņi uzrunāja pie pētāmā pieminekļa, lai izvaicātu par pieminekļa atpazīstamību. Projekta pētnieciskie rezultāti apkopoti šī izdevuma divās daļās. Pirmo daļu „Ievērojamu rakstnieku un mākslinieku pieminekļi Latvijā un Norvēģijā” veido Viktorijas Rodionovas pētījums par norvēģu rakstnieka un publicista

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 5 Henrika Vergelanna pieminekli Oslo, kas tika atklāts 1881. gadā. Divās publikācijās apskatīts ievērojamā norvēģu dramaturga un dzejnieka Henrika Ibsena piemineklis Oslo, kas atklāts 1899. gadā. Ibsena pieminekļa atpazīstamību un rezonansi norvēģu vidū raksturojušas Anastasija Semjonova un Santa Trokša-Traško. Savukārt Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžas rakstniecības programmas maģistrantam Snorrem Karkonenam-Svensonam tapis emocionāli piesātināts ieskats par 1998. gadā atklāto kolorītajam latviešu grafiķim un gleznotājam Kārlim Padegam veltīto pieminekli Rīgā, Vērmanes dārzā. Izdevuma otrajā daļā „Ievērojamu politiķu, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku pieminekļi Norvēģijā” Maksims Bazans pievērsies piemineklim, kas raksturo Norvēģijas monarhistisko pagātni, – Norvēģijas karaļa Haralda I piemineklim Hafrsfjūrā, kas tika atklāts 1872. gadā. Norvēģijas monarhu vēsturi aktualizē arī Marija Ignatjeva. Viņa interesējusies par Zviedrijas un Norvēģijas karaļa Kārla XIV/III Juhana pieminekli, kas tika atklāts 1875. gadā Oslo. Dēvijas Dervenikas pētījums aplūko Norvēģijas lepnumu un cilvēka drosmes un pašaizliedzības paraugu, jo sniedz ieskatu par Oskara Vistinga pieminekli Hortenē. Polārpētnieks Oskars Vistings kuģojot pirmais sasniedza Dienvidpolu un Ziemeļpolu. Viņam veltīts piemineklis tika atklāts 1937. gadā. Arī Jekaterinas Kundikovas pētījums pievēršas skarbo polāro apstākļu izzinātājam – pētniekam un ceļotājam Rūallam Āmunnsenam. Dienvidpola piemineklis Norvēģijas Jūrniecības muzejā ir tapis par godu Rūallam Āmunnsenam un viņa komandai, kas 1911. gada 14. decembrī nokļuva līdz ģeogrāfiskajam Dienvidpolam. Piemineklis tika atklāts 2011. gadā Oslo. Ekokritisks skanējums ir Zanes Rubenes publikācijai par Svenna Foina pieminekli Tensbergā. Svenns Foins bija slavens norvēģu vaļu mednieks un kuģniecības magnāts, taču mūsdienās viņa darbošanās vaļu medību jomā no dabas aizsardzības skatupunkta tiek vērtēta pretrunīgi. Piemineklis tika atklāts 1915. gadā. Šajā izdevumā ievietotie studentu darbi liecina par to, ka pieminekļi ievērojamām personām sabiedrībā lielākoties ir „anonīmi”, bez informatīvās noslodzes, vien ar dažiem izņēmumiem. Plašākai publikai ir pazīstami nacionālajām kultūras ikonām veltīti pieminekļi. Vienlaikus studenti ir secinājuši, ka pieminekļi spēj izstāstīt aktuālus un pat intriģējošus stāstus par nācijas vēsturi un nacionālo identitāti, kļūstot ne tikai par kādas ainavas vizuālo objektu vai topogrāfisku orientieri, bet arī aktualizēt aizmirstus, taču mūsdienu kontekstā būtiskus notikumus par sabiedrības dzīvi un pārmaiņām.

6 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Ievērojamu rakstnieku un mākslinieku pieminekļi Latvijā un Norvēģijā

Viktorija RODIONOVA (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Henrika Vergelanna piemineklis Oslo

Piemineklis, skulptūra ir svarīgs nacionālās identitātes un vēstures komponents.1 Pieminekļi ir saistīti ar sociālās dzīves procesiem, vēstures faktiem, atrodas publiskās vietās, kur cilvēki pulcējas atceres dienās. Visbiežāk tie ir veltīti atpazīstamām personām, kultūras un zinātnes pārstāvjiem – politiķiem, māksliniekiem, rakstniekiem u. c.2 Pieminekļi attēlo kultūras, politikas tendences un sociālās atmiņas attīstību, kā arī ikdienas tradīcijas. Laika griežos tas ir atgādinājums par vēsturiskiem notikumiem, cieņas apliecinājums nozīmīgiem cilvēkiem, to ieguldījumam tautas attīstībā.3

„Godasardze, valsts protokols, svētku rituāli pieminekļu pakājē nostiprina to vēlamo nozīmi un uzskatāmi apliecina šo nozīmi novērotājiem, kas atrodas ārpus kultūras konteksta.”4

„Pieminekļu mākslinieciskais stils, tas ir, kultūrā akceptētie reprezentācijas modeļi, nes sev līdzi etnisko un politisko atšķirību konotācijās. Kamēr skulptūras saturs var kļūt par atklāta strīda iemeslu, tā forma pauž daudz smalkākas no kultūras konteksta izrietošās nozīmes un prasa no skatītāja interpretācijas piepūli.”5

Pieminekļi, kas ir veltīti pazīstamām personām, raksturo valsts ideoloģiju un tās ietekmi uz sabiedrību.6 Šajā kontekstā tiek runāts par nacionālo identitāti – personas identitāti un piederības sajūtu vienai valstij vai nācijai. Nacionālās identitātes termins ir cieši saistīts ar pieminēšanas jēdzienu, savukārt pieminēšana plašākā nozīmē – ar dažādu vēsturisko notikumu atbalstīšanu zem psiholoģisku, reliģisku, ideoloģisku u. c. faktoru ietekmes.7 Šī pētījuma devums – raksturot vēsturisko pieminekli Oslo pilsētā, kas veltīts norvēģu rakstniekam, publicistam, radikālo nacionālistu partijas loceklim Henrikam Vergelannam (Henrik Wergeland; 1808–1845).8 Pieminekļa nosaukums zviedru valodā ir Statue av Henrik Wergeland.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 7 Monuments tika atklāts 1881. gada 17. maijā – norvēģu nacionālajos svētkos – Norvēģijas Konstitūcijas dienā.9 Šo pasākumu apmeklēja vairāk nekā 50 000 cilvēku.10 Pieminekļa celšanu finansiāli atbalstīja Norvēģijas Kultūrvēstures muzejs.11 H. Vergelanna tēlam ir liela nozīme nacionālās identitātes izpētes kontekstā – tas simbolizē Norvēģiju kā neatkarīgu valsti ar savu valodu, mākslu un vērtībām. Norvēģu tēlnieks Brinjulfs Bergslīens (Brynjulf Larsen Bergslien; 1830– 1898)12 H. Vergelanna skulptūras veidošanai izvēlējās bronzu, tādējādi pieminekļa sākotnējā krāsa bija melna, taču ar laiku tas palika zaļš. Piemineklī atveidots vīrietis 19. gadsimta uzvalkā: bikses, krekls, veste, kurpes, taureņa formas kaklasaite un mētelis. Kreisajā rokā viņš tur piezīmju bloknotu, labajā – pildspalvu. Vīrietim ir īsi mati, seja gludi noskūta, viņš skatās tālumā, skatiens ir domīgs un nopietns. Rakstnieks ir atveidots stāvot. Zem viņa figūras atrodas taisnstūra formas monuments, uz kura ir uzraksts „Henrik Wergeland”. Pieminekļa augstums ir 4 metri. H. Vergelanna piemineklis atrodas Eidsvollas laukumā (Eidsvolls plass), pretim tam – parks, aiz kura redzama Norvēģijas Parlamenta ēka, aiz pieminekļa – Nacionālais teātris, pa kreisi – Oslo Universitāte Kārla Juhana ielā.13 Neraugoties uz to, ka H. Vergelanns ir pazīstama personība Norvēģijas kultūrā, rakstnieka piemineklis nav iekļauts Oslo tūrisma ceļvežos. Pasākumi pieminekļa laukumā notiek reti. * Pētot monumentus, viens no svarīgākajiem faktoriem ir vietējo iedzīvotāju viedoklis, kas ļauj izprast pieminekļa uztveri mūsdienās. Lai tuvotos šai izpratnei, intervēju pieminekļa pakājē sastaptus cilvēkus. Atšifrēju interviju ar Oslo pilsētas iedzīvotāju Anni (25). Intervija veikta 2016. gada 7. maijā Eidsvollas laukumā, Oslo, plkst. 14.45; intervijas ilgums – 14 min. – Anne, ko jūs varat pateikt par šo pieminekli? Vai zināt, kam par godu tas celts, kas tajā attēlots? – Jā, zinu, te ir atveidots Henriks Vergelanns. Viņš bija politiķis un rakstnieks, pazīstama persona norvēģu kultūrā. Pieminekļa atklāšana notika 17. maijā, jo tie ir mūsu valsts Konstitūcijas dienas svētki. Gadu precīzi nevaru pateikt, atceros, ka tas bija 19. gadsimts. – Kādas asociācijas jums raisa šis piemineklis? – Tas ir izcils cilvēks, rakstnieks, politiķis, kas cīnījās par mūsu kultūras mantojumu. Domāju, ka viņa ieguldījums Norvēģijas kultūrā tiek augstu vērtēts.

8 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas – Kā jums šķiet, vai šis piemineklis ir atpazīstams plašākā sabiedrībā? – Man šķiet, ka šis piemineklis ir diezgan atpazīstams plašākā sabiedrībā, jo tajā ir atveidots cilvēks, kura ieguldījums Norvēģijas kultūrā ir ļoti nozīmīgs. – Ko jūs vēl zināt par Henrika Vergelanna pieminekli? – Mums skolā stāstīja par Henriku Vergelannu, tad arī es uzzināju, ka Oslo ir piemineklis viņam par godu un ka šī pieminekļa atklāšana bijis liels notikums. – Paldies par interviju! *

Atsauces un piezīmes 1 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 185. [Te un turpmāk tulkojums no angļu un norvēģu valodas mans – V. R.] 2 Turpat. 3 Turpat. 4 Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. – 241. lpp. 5 Turpat, 231. lpp. 6 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 185. 7 Turpat, 186. lpp. 8 Lassen H. Henrik Wergeland og hans Samtid. Malling, 1877. 9 https://snl.no/Eidsvolls_plass (20.09.2016) 10 Tvedt K. A. Eidsvolls plass. Oslo byleksikon. Oslo: Kunnskapsforlaget, 2000. – p. 116. 11 http://digitaltmuseum.no/011014283110/statue-av-henrik-wergeland-pa-eidsvolls-plass (21.09.2016) 12 Tvedt K. A. Eidsvolls plass. Oslo byleksikon. Oslo: Kunnskapsforlaget, 2000. – p. 116. 13 https://en.wikipedia.org/wiki/Eidsvolls_plass (25.09.2016)

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 9 Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. Lassen H. Henrik Wergeland og hans Samtid. Malling, 1877. Tvedt K. A. Eidsvolls plass. Oslo byleksikon. Oslo: Kunnskapsforlaget, 2000.

Interneta resursi http://digitaltmuseum.no/011014283110/statue-av-henrik-wergeland-pa-eidsvolls-plass (21.09.2016) https://en.wikipedia.org/wiki/Eidsvolls_plass (25.09.2016) https://snl.no/Eidsvolls_plass (20.09.2016)

Pielikums

1. attēls. Henrika Vergelanna piemineklis Oslo. Fotogrāfija uzņemta 07.05.2016; autore – Viktorija Rodionova.

10 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas

2. attēls. Henrika Vergelanna piemineklis Oslo. Fotogrāfija uzņemta 07.05.2016; autore – Viktorija Rodionova.

3. attēls. Henrika Vergelanna piemineklis Oslo. Fotogrāfija uzņemta 25.01.2016; autors – V. Sergejevs.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 11 Anastasija SEMJONOVA (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Henrika Ibsena piemineklis Oslo

Piemineklis Henrikam Ibsenam (Henrik Ibsen; 1828–1906) atrodas pilsētas centrā pie Oslo Nacionālā teātra, un tas nav nejauši. Pieminekļi tiek veltīti slaveniem cilvēkiem, kultūras un zinātnes pārstāvjiem, komponistiem vai māksliniekiem, politiķiem un rakstniekiem. Katrs piemineklis atgādina par šīs personas nozīmīgumu un devumu.1 H. Ibsens bija izcils norvēģu dramaturgs un dzejnieks, kura literārā darbība tiek saistīta ar naturālismu, modernismu, reālismu un jauno drāmu.2 Viņa darbi Pērs Gints, Brands, Katilīna, Ķeizars un galilejietis ir pazīstami visā pasaulē. Dramaturgs sniedza monumentālu ieguldījumu norvēģu teātrī un literatūrā.

„Ārtelpas skulptūra ir vēstījums pats par sevi, un vienlaikus tā ir iekļauta vēstījumā, ko veido citi arhitektoniskie vides elementi.”3

Piemineklis atrodas pie Nacionālā teātra, jo H. Ibsena daiļrade veicināja norvēģu un pasaules dramaturģijas attīstību. Monumenta nosaukums oriģinālvalodā ir Statue av Henrik Ibsen utenfor Nationaltheatret i Oslo. Pieminekļa idejas autors ir tēlnieks Stēfans Sindings (Stephan Sinding; 1846– 1922). Pieminekļa atklāšana notika 1899. gada 1. septembrī. Tajā pašā gadā tika atklāts Nacionālais teātris un iestudēta pirmā izrāde. Piemineklis ir no bronzas un cilvēka augstumā. Vēršot skatu tālumā, atveidotais H. Ibsens stāv, rokas aiz muguras turot, nopietnu sejas izteiksmi un ar kuplu bārdu, mugurā ir garš mētelis. Tēls atrodas uz cilindriska akmens, kas sadalīts piecos segmentos, uz viena ir uzrakstīts rakstnieka vārds. Lai arī H. Ibsena piemineklis nav tik populārs starp tūristiem kā, piemēram, Vīgelanna skulptūru parks (Vigelandsanlegget) un nav iekļauts daudzos tūrisma ceļvežos, to apskatīt ir vērts. Piemineklis atrodas pašā Oslo centrā. Oslo iedzīvotāji ar cieņu izturas pret Ibsena daiļradi un viņa ieguldījumu kultūrā. Piemineklis ir ne tikai valstiskas identitātes un nacionālās pašapziņas simbols, bet ir arī populārākā tikšanās vieta, tādējādi iekļaujot vairākas funkcijas.

12 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas „Pieminekļi ir vieni no tiem mākslas darbiem, kurus sabiedrība aplūko visvairāk – tie atrodas sabiedriskās vietās, tiem iet garām ikdienā, nereti brauc speciāli apskatīt.”4

H. Ibsena piemineklim ir liela nozīme nacionālās identitātes, vēsturiskās un kultūras izpētes kontekstā. Nacionālā identitāte ir cieši saistīta ar pieminēšanu un personas identitāti, piederības sajūtu valstij.5 Katrs piemineklis kalpo kā tautas un kultūras mantojums.6 H. Ibsena piemineklis ir vēsturiskās, kultūras un nacionālās identitātes simbols. * Pētījums par H. Ibsena pieminekļa nozīmi tika papildināts ar interviju. Intervijā piedalījās Oslo iedzīvotāja Mangnusa (32). Intervija veikta 2016. gada 3. maijā; ilgums – 7 min. – Vai jums ir pazīstams Henrika Ibsena vārds? – Esmu pārliecināta, ka Henriku Ibsenu pazīst katrs norvēģis, jo visi ir lasījuši vai skatījušies kaut vienu no viņa lugām. Ibsens ir Norvēģijas lepnums, un es pati esmu lasījusi dažas viņa lugas. Vispazīstamākās un manas mīļākās ir Brands un Pērs Gints. – Kādas asociācijas jums ir ar Ibsena pieminekli pie Oslo Nacionālā teātra? – Piemineklis, manuprāt, ir cieši saistīts ar Oslo Nacionālo teātri, literatūru un Norvēģijas kultūru kopumā. Zinu, ka Nacionālais teātris regulāri rīko Ibsena festivālu, kura laikā apmeklētājiem piedāvā vairākus slavenā dramaturga lugu iestudējumus, un bieži vien Pērs Gints ir pirmais no tiem. – Vai piemineklis ir atpazīstams plašākā sabiedrībā – starp tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem? – Piemineklis vairāk ir atpazīstams starp Oslo iedzīvotājiem un cilvēkiem, kuriem ir tuva Ibsena daiļrade. Ibsena piemineklis ir Oslo Nacionālā teātra simbols, līdzīgi kā Bjērnstjerne Bjērnsons. Taču tas nav populārākais piemineklis Oslo, un daži tūristi to apskata, tikai apmeklējot Nacionālo teātri. Manuprāt, piemineklis ir vairāk zināms konkrētai iedzīvotāju grupai. Tūristu uzmanība ir pievērsta teātrim. – Kādas ir jūsu personīgās atmiņas par šo pieminekli? – Cik atceros, piemineklis ir ļoti dižens, it īpaši nopietnais un koncentrētais Ibsena skatiens un poza. Piemineklis veidots no bronzas un atrodas Nacionālā teātra priekšā, pa kreisi. – Paldies par interviju! *

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 13 Atsauces un piezīmes 1 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 185. [Te un turpmāk tulkojums no angļu valodas mans – A. S.] 2 Ferguson R. Henrik Ibsen: A New Biography. Faber and Faber; Main edition, 2011. – p. 45. 3 Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. – 238. lpp. 4 http://www.diena.lv/kd/literatura/recenzija-masas-vara-sergejs-kruks-artelpas-skulpturas- semiotika-ekonomika-un-politika-neputns-13926559 (18.06.2016) 5 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 186. 6 Turpat, 186. lpp.

Literatūra Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Ferguson R. Henrik Ibsen: A New Biography. Faber and Faber; Main edition, 2011. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011.

Interneta resursi http://www.sandalsand.net/sculptures-in-the-centre-of-oslo-part-2/ (18.06.2016) http://www.diena.lv/kd/literatura/recenzija-masas-vara-sergejs-kruks-artelpas-skulpturas- semiotika-ekonomika-un-politika-neputns-13926559 (18.06.2016)

14 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Pielikums

1. attēls. Henrika Ibsena piemineklis pie Oslo Nacionālā teātra. Fotogrāfija uzņemta 23.04.2016; autore – Anastasija Semjonova.

2. attēls. Henrika Ibsena piemineklis pie 3. attēls. Henrika Ibsena piemineklis pie Oslo Nacionālā teātra. Oslo Nacionālā teātra. Fotogrāfija uzņemta 23.04.2016; Fotogrāfija uzņemta 23.04.2016; autore – Anastasija Semjonova. autore – Anastasija Semjonova.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 15 Santa TROKŠA-TRAŠKO (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Henrika Ibsena piemineklis un Oslo Nacionālais teātris

Oslo pilsētā, Norvēģijā, pie Nacionālā teātra atrodas divi nozīmīgi pieminekļi, celti par godu norvēģu dramaturgam Henrikam Ibsenam (Henrik Ibsen; 1828–1906) – vienai no izcilākajām personībām norvēģu un visu skandināvu tautu literatūras vēsturē – un rakstniekam Bjērnstjernem Bjērnsonam (Bjørnstjerne Bjørnson; 1832–1910). H. Ibsena pieminekļa idejas autors ir izcilais norvēģu-dāņu tēlnieks Stēfans Sindings (Stephan Sinding; 1846–1922). Skulptora slavenākie darbi ir Elektras piemineklis (1890) Kopenhāgenā, Dānijā, Ūles Bulla piemineklis (1901) Bergenā, Norvēģijā. H. Ibsena piemineklis Oslo tika atklāts 1899. gadā, tajā pašā gadā tika uzbūvēts Nacionālais teātris un notika pirmā izrāde. Piemineklis ir 5 pēdas un 2 collas (1 m 57 cm)1 augsts un veidots no bronzas.2 Mūsdienās tas ir krietni apsūbējis, tādēļ dominē melnā un zaļā krāsa. Norvēģu dramaturga H. Ibsena piemineklis atrodas Norvēģijas galvaspilsētas Oslo centrā, Nacionālā teātra (Nationaltheatret) ārpusē (skat. 1. attēlu). Precīza adrese: Besøksadresse: Johanne Dybwads plass 1, 0161 Oslo. Tuvumā ir vairākas viesnīcas. Nacionālā teātra priekšā izvietots Parlamenta nams un vairākas vēsturiskas ēkas. Kreisajā pusē no teātra ir B. Bjērnsona piemineklis, līdzās teātrim pie akmens lapenes atrodas arī norvēģu komponista Juhana Halvošena (Johan Halvorsen; 1864–1935) piemineklis. Pievēršoties pieminekļu semiotikas studijām, kultūrsemiotiķis Sergejs Kruks norāda:

„Skulptūra ir iekļauta pilsētas ikdienas dzīvē tā, ka skatītāji kļūst līdzdalīgi nozīmes radīšanā. Garāmgājējam ir tiesības uztvert to kā significējošu vai intencionāli komunicējošu nozīmi, kā neērtu arhitektūras detaļu vai traucējumu kustībai.”3

H. Ibsena piemineklis atveidots rakstnieka dabiskajā lielumā, rokas saliktas aiz muguras, kreisā roka satver labo roku. Ibsens atainots ar viņam tipisku kuplo bārdu un ar diezgan bargu skatienu, ietērpts biksēs un garā mētelī (skat. 3. attēlu). Piemineklis stāv uz cilindriskām akmens grīdlīstēm, kas ir sadalītas piecos segmentos. Uz augšējās grīdlīstes labās puses ir

16 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas iegravēts „Stephan Sinding” (skat. 2. attēlu) un uz nākamās grīdlīstes – „Henrik Ibsen”. Lai vietām piešķirtu nozīmi, piesaistot vēsturisku kontekstu, iespējams izmantot biogrāfisko principu, piemēram, stāstus par cilvēkiem, kuri konkrētajā vietā un laikā dzīvojuši, strādājuši vai pavadījuši kādu noteiktu dzīves posmu. Cilvēku biogrāfijas ļauj atdzīvināt vēsturi, atvieglo sarežģītu tēmu uztveri. Ja to veicina arī apkārtējā vide, kas ļauj labāk iztēloties seno laiku apstākļus, šāda pieeja kļūst par efektīvu interpretācijas metodi.4 H. Ibsena pieminekļa nozīmīgākā funkcija ir uzturēt kultūrvēsturisko vidi, kā arī izglītot sabiedrību un nodrošināt tradicionālo vērtību pieejamību. Nozīmīga Norvēģijas kultūras dzīves sastāvdaļa ir festivāli. Norvēģijā regulāri notiek teātrim, mūzikai (it īpaši baznīcas un džeza mūzikai), folklorai, filmām, saulgriežiem un pat pārtikai veltīti pasākumi. Oslo Nacionālais teātris, cildinot norvēģu teātra „ikonu” H. Ibsenu, jau otru gadu desmitu rīko Starptautisko Ibsena festivālu, kas liecina, ka rakstniekam joprojām ir būtiska loma Norvēģijas sabiedrībā. Pateicoties H. Ibsena festivālam, dramaturga lugu inscenējumi skatāmi daudzās valstīs ārpus Norvēģijas robežām. Tieši to Starptautiskā festivāla organizētāji vēlas atspoguļot – iespēju dažādi izdzīvot autora lugas laika griežos. Katru gadu festivāls tiek rīkots rudenī Oslo Nacionālajā teātrī. Jauniešu vidū H. Ibsena personība un piemineklis ir plaši atpazīstams. Rakstnieks nenoliedzami ir viena no norvēģu kultūras kanona pamatvērtībām. Ar viņa vārdu, darbiem, lugu iestudējumiem saistāms būtisks norvēģu kultūras un nacionālās identitātes segments. Socioloģe Montserate Giberno (Montserrat Guibernau) norāda:

„Nacionālā identitāte ir kolektīvas izjūtas, kas balstītas uz ticību piederībai tai pašai nācijai un uz pārliecību par kopīgi dalītām tai raksturīgām pazīmēm, kas padara atšķirīgus attiecībā pret citām nācijām.”5

Norvēģijas vēsturē H. Ibsenam ir paliekoša nozīme kā vienam no būtiskākajiem savas tautas kultūras un nacionālās identitātes pamatlicējiem neatkarības veidošanas laikā. 1814. gada februārī Norvēģijā tika pasludināta neatkarība, un tā paša gada 17. maijā pieņemta Norvēģijas konstitūcija. Norvēģija kļuva par neatkarīgu valsti, kurai nebija nacionālās identitātes pamata – norvēģiskuma. H. Ibsens rada nacionālās identitātes aizmetņus vikingu mantojumā, uzrakstīja trīs vikingu lugas: Estrotas Ingere, Svētki Solhaugā un Helgelanes

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 17 varoņi. Rakstnieks veidoja nacionālās identitātes pamatu caur tautas vēsturē saistītām atmiņām un folkloru. H. Ibsena piemineklis pie Oslo Nacionālā teātra atspoguļo ne tikai dramaturga ieguldījumu literatūrā un teātrī, bet arī simbolizē norvēģu nacionālās identitātes formēšanos. „Pieminekļi, veltīti slaveniem cilvēkiem, diezgan bieži veic nacionālās, reliģiskās, etniskās identitātes funkcijas izpausmi.”6 Tas pierāda, ka radošās industrijas, kā, piemēram, reklāma un tūrisms, palīdz nacionālās identitātes veidošanās procesā. H. Ibsens tiek dēvēts par modernās dramaturģijas tēvu. Viņš ir pazīstamākais norvēģu literāts. Piemineklis vēsta par dramaturga monumentālo darbību, kas radikāli ietekmēja moderno teātri. H. Ibsena pieminekļi ir sastopami teju katrā Norvēģijas lielpilsētā; tie iekļauti tūrisma ceļvežos:

„[Oslo Nacionālā] Teātra priekšā uz postamentiem novietoti skaisti divu pazīstamāko Norvēģijas rakstnieku – Henrika Ibsena un Bjērnstjernes Bjērnsona pieminekļi.”7 * Pētījums par H. Ibsena pieminekli Oslo un tā rezonansi sabiedrībā papildināts ar intervijām. Tika intervētas trīs personas vecumā no 21 līdz 26 gadiem, divi respondenti ir vietējie iedzīvotāji un viens – cittautietis. Intervijas notika 2016. gada 24. maijā Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžā (Høgskolen i Sørøst-Norge). Katra intervija ilga apmēram 5–10 minūtes. Intervijas sākumā pētījuma autore iepazīstināja ar sevi, pastāstīja, ka ir studente no Latvijas un mācās Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžā, norādīja, ka interviju veic projekta Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām ietvaros. Pirms intervijas respondentiem tika parādīta H. Ibsena pieminekļa fotogrāfija pie Oslo Nacionālā teātra.

I. Pirmais respondents ir Jons (26), studē mārketinga un reklāmas jomā, piedzima un uzauga Norvēģijā. – Vai zini, kas ir atainots šajā fotogrāfijā? – Protams, Henriks Ibsens! – Tieši tā! Kad tika uzcelts šis piemineklis? – Godīgi sakot, nav ne jausmas. Gan jau pēc Nacionālā teātra izveides.

18 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas – Piemineklis tika atklāts 1899. gadā – tajā pašā gadā, kad tika uzbūvēts Nacionālais teātris un uzvesta pirmā izrāde. – Šo es gan nezināju, ka viss notika vienā gadā. – Vai tev ir kādas asociācijas ar šo pieminekli? – Godīgi sakot, nē. Ja nu vienīgi tas, ka katrā Norvēģijas pilsētā ir Ibsena piemineklis. – Tavuprāt, cik tas ir atpazīstams Norvēģijas sabiedrībā? – Konkrēti šis Ibsena piemineklis, manuprāt, ir visatpazīstamākais. Pirmkārt, tāpēc, ka atrodas Norvēģijas galvaspilsētā, otrkārt, tāpēc, ka ir izvietots pie Nacionālā teātra. Turklāt vēl Bjērnstjerne Bjērnsons blakus. Abi ir mūsu lepnums. – Kādas ir tavas personiskās asociācijas ar šo pieminekli? – Nav nekādu īpašu asociāciju, vienīgi paeju tam garām vismaz reizi gadā, kad dodos uz 17. maija parādi. – Tavuprāt, vai tas ir populārs plašākā sabiedrībā vai konkrētā iedzīvotāju grupā? – Man šķiet, ka Ibsenu zina visi, sākot no literatūras cienītājiem un beidzot ar ne visai izglītotiem cilvēkiem. Es vēl saprastu, ja kāds tūrists Ibsenu nezinātu, bet norvēģim tas būtu liels kauns. – Paldies par interviju!

II. Otra respondente ir Ingvilla (21), studē angļu valodu Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžā, dzimusi un uzaugusi Norvēģijā. – Vai tu zini, kas ir atainots šajā bildē? – Ibsena piemineklis. Tas, kas blakus Nacionālajam teātrim. – Vai zini, kad tika uzcelts šis piemineklis? – 1899. gadā. To es zinu, jo darbojos Studentu pašpārvaldē, gan arī tāpēc, ka vienmēr esmu interesējusies par vēsturi. Mēs samērā bieži braucam uz Oslo, lai apmeklētu nacionālās sapulces (ISU Norway Extraordinary National Assembly). Parasti pēc tam ārvalstu studentiem parādu pilsētu un cenšos kaut ko interesantu arī pastāstīt. – Vai tev ir kādas asociācijas ar šo pieminekli? – Pūlis – lielākā asociācija ar šo vietu. Vienmēr, kad esmu pie Nacionālā teātra, tas ir cilvēku pārpildīts. It īpaši vasarā, tūristu sezonā, arī rudenī, kad ir Ibsena festivāls, un pavasarī – 17. maija svētkos. – Tavuprāt, tas ir atpazīstams Norvēģijas sabiedrībā? – Varu viennozīmīgi apgalvot, ka tas ir plaši atpazīstams visā Norvēģijā. Ibsena popularitāte pieaug. Katru gadu arvien vairāk cilvēku apmeklē Ibsena

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 19 festivālu, biļetes uz teātra izrādēm ātri izpērk. Tas ir lielisks veids, kā mēs kultivējam Ibsena daiļradi. – Vai tev ir kādas personiskas atmiņas par šo pieminekli? – Tas atsauc labas atmiņas. Vecāki mēdza mūs ar māsu aizvest uz kādu teātra izrādi. Ikdienā nav daudz laika, ko pavadīt ar ģimeni. Starp citu, sen neesam bijuši, vajadzēs to ierosināt. – Tavuprāt, Ibsena piemineklis ir populārs plašākā sabiedrībā vai konkrētā iedzīvotāju grupā? – Es uzskatu, ka tas ir populārs plašākā sabiedrībā. Praktiski visi zina, kas ir Henriks Ibsens, ko viņš ir paveicis, ir lasījuši vismaz vienu viņa darbu. Cilvēki neaizdomājas, kādēļ un kādam nolūkam ir veidots rakstnieka piemineklis, visi tāpat zina atbildi. – Paldies par interviju!

III. Nākamā respondente ir Andra (21) no Krajovas (Rumānija), studē elektroniku un datoriku Krajovas Universitātē (Universitatea din Craiova). – Vai tu zini, kas ir atainots šajā fotogrāfijā? – Ibsens. – Kad tika uzcelts šis piemineklis? – To gan nezinu. Iespējams, tas tika uzcelts pēc Ibsena nāves, par godu viņa ieguldījumam literatūrā. – Piemineklis tika atklāts 1899. gadā – tajā pašā gadā, kad tika uzbūvēts Nacionālais teātris un iestudēta pirmā izrāde. Ibsens nomira 1906. gadā, tādēļ var droši apgalvot, ka viņš redzēja savu pieminekli. – To es nezināju. Dīvaini, parasti pieminekļus ceļ pēc nozīmīgu cilvēku nāves. – Vai tev ir kādas asociācijas ar šo pieminekli? – Godīgi sakot, nav nekādu īpašu asociāciju. – Tavuprāt, cik ļoti tas ir atpazīstams Norvēģijas sabiedrībā? – Ibsens viennozīmīgi ir viens no slavenākajiem norvēģiem. Pat pie mums Rumānijā cilvēki zina Henriku Ibsenu, Edvardu Munku un popmūzikas grupu A-ha. Pieļauju, ka Norvēģijā viņš ir atpazīstams, šaubos, ka kāds norvēģis nav dzirdējis par Ibsenu. – Kādas ir tavas personiskās atmiņas par pieminekli? – Šogad ar kursabiedriem bijām pie Nacionālā teātra ēkas 17. maijā. Slēpāmies ēnā aiz blakus esošajiem kokiem lielā karstuma dēļ. Todien bija daudz cilvēku un ļoti karsts. Tas ir vienīgais, kas nāk man prātā.

20 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas – Tavuprāt, šis piemineklis ir populārs plašākā sabiedrībā vai konkrētā iedzīvotāju grupā? – Es domāju, ka tas ir populārs plašākā sabiedrībā. Norvēģi ir ļoti konservatīvi, pieturas pie savām tradīcijām un vērtībām. Manuprāt, Ibsena piemineklis veido Norvēģijas portretu, tāpēc ir atpazīstams arī ārpus Norvēģijas robežām. – Paldies par interviju! * Atsauces un piezīmes 1 https://www.theguardian.com/culture/2010/feb/02/antony-sher-henrik-ibsen (10.06.2016) [Te un turpmāk tulkojums no angļu un norvēģu valodas mans – S. T.-T.] 2 https://snl.no/Henrik_Ibsen (10.06.2016) 3 Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. – 243. lpp. 4 Klepers A., Smaļinskis J. Tūristu gids. Vietas pieredzējuma radīšana. Valmiera: Vidzemes Augstskola, 2014. – 41. lpp. 5 Guibernau M. The Identity of Nations. Cambridge: Polity Press, 2007. – p. 11. 6 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 188. 7 Ēvensberge S. DK ceļvedis: Norvēģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. – 51. lpp.

Literatūra Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Ēvensberge S. DK ceļvedis: Norvēģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. Guibernau M. The Identity of Nations. Cambridge: Polity Press, 2007. Klepers A., Smaļinskis J. Tūristu gids. Vietas pieredzējuma radīšana. Valmiera: Vidzemes Augstskola, 2014. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011.

Interneta resursi https://www.theguardian.com/culture/2010/feb/02/antony-sher-henrik-ibsen (10.06.2016) https://snl.no/Henrik_Ibsen (10.06.2016) http://nacionala-identitate.lv/kas-ir-nacionala-identitate/ (15.06.2016)

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 21 Pielikums

1. attēls. Nacionālais teātris Oslo. Fotogrāfija uzņemta 05.04.2016; autore – Santa Trokša-Traško.

2. attēls. Henrika Ibsena pieminekļa (Oslo) augšējā grīdlīste. Fotogrāfija uzņemta 15.05.2016; autore – Santa Trokša-Traško.

22 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas

3. attēls. Henrika Ibsena piemineklis Oslo. Fotogrāfija uzņemta 05.04.2016; autore – Santa Trokša-Traško.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 23 Snorre KARKONENS-SVENSONS (Snorre Karkkonen Svensson, Norvēģija, Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledža)

„Īstāks nekā Raiņa piemineklis”: piemineklis Kārlim Padegam Rīgā

Garām brauc trolejbusi un autobusi, steidz studenti uz lekcijām un grāmatveži pie cipariem, lēnām tuntuļo tūristi ar bezmaksas Rīgas karti rokās. Kurš pirmo reizi te, varbūt paskatās un priecājas, toties tas, kurš katru dienu garām iet, iespējams, bronzā lietam vērotājam ikdienas steigā pievērsīs uzmanību tikai tad, kad virsū kāds būs uzvilcis koši sarkanu T-kreklu vai arī ja tas pēkšņi pazudīs no ierastās vietas. Šis piemineklis nav no monumentālajiem, kas skaļi pieprasa sev vizuālu vai ideoloģisku uzmanību atšķirībā no dažādos politiskos apstākļos nenoslēpjamiem īleniem pilsētas maisā, kā Rīgas Brīvības piemineklis un Uzvaras piemineklis. Pētījumā pievērsta uzmanība Kārļa Padega piemineklim Rīgā. Darba gaitā tika analizēts tēla atveidojums, noskaidrota tā popularitāte sabiedrībā un potenciāls tūristu skatījumā, apzināti informācijas avoti un veikta intervija. Tika apjautāti divi vīrieši un divas sievietes vecumā no 22 līdz 37 gadiem (turpmāk tekstā: JB – vīrietis, 22 gadi; AB – sieviete, 26 gadi; AK – vīrietis, 28 gadi; SV – sieviete, 37 gadi). Respondentus saista kultūra un vēsture. Lai arī katrs ir dzimis un audzis savā pilsētā (Jūrmalā, Skrundā, Salaspilī, Valkā), vairākus gadus viņi dzīvo Rīgā un regulāri iet garām piemineklim. Interviju ilgums – 10 līdz 15 minūtes.

„Ekstravagantākais Rīgas mākslinieks”: piemineklis un persona Piemineklis kā tēlniecības veids ir mākslas darbs, bet definējums „piemineklis” ietver ne tikai estētisku funkciju. Tas ir arī kāda cilvēka vai notikuma pieminēšana, atcere, godināšana. Pētījumam izvēlētais piemineklis ir veltīts Kārlim Padegam (1911–1940) – latviešu grafiķim un gleznotājam. 20. gadsimta 30. gadu Latvijā viņš atšķīrās no citiem māksliniekiem, jo nesekoja tematiskajām tendencēm, pievēršoties pilsētas motīviem, kara ciešanām, sociāliem jautājumiem un erotikai. No saviem laikabiedriem K. Padegs atšķiras ar ekspresīvu māksliniecisku valodu un tiek vērtēts kā agrīnā postmodernisma priekštecis. Mākslinieka zīmols sabiedrības apziņā izveidojies, pateicoties viņa ekstravagantajai personībai, individuālajam

24 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas ģērbšanās stilam un uzvedībai – K. Padegs nereti tiek aprakstīts kā dendijs un autsaiders. Plāksnē ar viņa ģīmetni pie nama Elizabetes ielā 24, kur viņš dzīvoja lielāko mūža daļu, ir uzraksts „Ekstravagantākais Rīgas mākslinieks”, tādējādi izceļot personību vairāk nekā viņa mākslu.1 K. Padegs ir viens no atpazīstamākajiem tā laika latviešu māksliniekiem, viņa darbu sērija Sarkanie smiekli ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā2.

„Īstāks nekā Raiņa piemineklis”: pieminekļa apraksts K. Padega piemineklis atrodas Rīgā, Vērmanes dārzā, Merķeļa ielā, pretim Latviešu biedrības namam, kur 1933. un 1934. gadā notikusi K. Padega gleznu izstāde Brīvā dabā. Pieminekļa augstums ir 2,5 m – aptuveni uz pusi lielāks par pašu mākslinieku. Pārspīlētu proporciju izmantošana, veidojot pieminekļus, var būt pielietota, lai izceltu attēlotās personas nozīmību un distanci no parastiem cilvēkiem (idejiska funkcija)3 vai lai palielinātu redzamību no attāluma (praktiska funkcija). Pieminekļi ir triju dimensiju darbi, savukārt K. Padega piemineklis sava novietojuma dēļ, atrodoties parka žoga priekšā, apskatāms no četrām pusēm. No citiem Rīgas pieminekļiem K. Padega atveidojums atšķiras ar attēlotā cilvēka pozu – tā ir brīva, mākslinieks atslējies pret žoga malu, tādējādi radot ikdienišķu iespaidu. K. Padega tēls ir ģērbts uzvalkā, ar spāņu stila cepuri galvā un ziedu pie krūts, it kā saposies uz randiņu. Pieminekļi bieži vien attēlo cilvēkus tādās pozās, kas rada varas vai autoritātes nozīmi, veicina godināšanu un bijību, savukārt K. Padega piemineklī tvertā poza pietuvina objektu cilvēkiem. Bieži vien piemineklī cilvēks attēlots kustībā, ar paceltu roku, ejot uz priekšu, jājot zirgā, kas rada dinamismu, taču K. Padega piemineklis cilvēkam atpūtas stāvoklī, nepozējot fotogrāfam vai nedodot uzbrukuma signālu karaspēkam, kļūst dzīvāks. Monumentālos pieminekļos, kas attēlo cilvēku augstāk par parastu vērotāju, būtiska nozīme ir skata punktam – tas var būt vērsts tālumā – uz nākotni, uz noteiktu debespusi vai citu objektu. K. Padega piemineklī atveidotajam tēlam skatiens vērsts uz tuvāko apkārtni, uz cilvēkiem, kas iet garām. Skulptūra ir no bronzas (bronzas lējums ar oksīda patinu). Pieminekļa tēlnieks ir Andris Vārpa4 (dz. 1950) un arhitekts Arno Heinrihsons (dz. 1951). Par pamatu ir bijusi statuete, ko Gotlībs Kaņeps veidojis 20. gadsimta 30. gados. Mākslas metālliešanas meistars bijis Guntis Dubavs (1943–2015). Pēc semiotiķa Čarlza Sandersa Pīrsa (Pierce) zīmju veidu klasifikācijas5, K. Padega piemineklis uzskatāms par ikonisku zīmi, tātad par līdzību objektam, ko tas apzīmē. Umberto Eko ikoniskuma principu saprot plašāk,

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 25 proti, nevis par līdzību starp tēlu un tā objektu, bet starp tēlu un priekšstatu kultūrā par objektu. Ir palicis ļoti maz cilvēku, kuri K. Padegu redzējuši dzīvē. Mūsdienās viņu atpazīst pēc darbiem un stila, interpretē kā leģendu. Viens no pētījuma respondentiem izceļ pieminekļa līdzību ar attēloto personu – gan fizisko līdzību, gan to, ka pieminekļa stils atgādina K. Padega māksliniecisko stilu:

„Jo, ja Jūs zināt, kāds viņš bija, viņš ir diezgan līdzīgs. Es gan viņu neredzēju, bet, spriežot pēc fotogrāfijām, kā viņš izskatījās, spriežot pēc viņa darbiem, stilistiski ir ietverts viss, kā viņš gleznoja un kā viņš zīmēja. Līnijas, gan arī viņa grafikas. Un tajā pašā laikā viņš gleznoja diezgan ekspresīvi. Un tas [piemineklī] ir arī ļoti labi ielikts iekšā.” (AK)6

„Nu viņš ir slaids, elegants, viņam ir labas proporcijas. Man liekas, ka ir labi sabalansēts starp reālistisku portretu un nedaudz stilizētu.” (AB)

Respondenti izceļ mākslinieka tuvību cilvēkiem, kā arī to, ka viņš stāv it kā nošķirti, no malas vērojot:

„Viņš [K. Padega piemineklis] ir nedaudz tuvāks, tajā pašā laikā nedaudz distancēts „dendijs”. Jā, tas, kā viņš atbalstījies stāv un vēro.” (AB)

„Teiksim tā, ka viņš nav uz pjedestāla. Tādā veidā [piemineklis] tiek padarīts tuvāks un reālistiskāks, tā kā viņš netiek attālināts no mums. [..] Īstāks nekā Raiņa piemineklis, jo Raiņa piemineklis ir uzlikts uz pjedestāla un ir [emocionāli] tāls, šis tādā gadījumā man šķiet pat pievilcīgāks.” (SV)

Viens respondents pieminekli saista tieši ar K. Padega laiku – 20. gadsimta 30. gadiem:

„Man šķiet, ka tas ir viens no tādiem glītākajiem pieminekļiem Rīgā. Nu viņš ir estētisks, un tās formas, vertikāle un kaut kāds tāds vieglums, tāda tiekšanās augšup, kaut kāda kokteiļu ballīte, kaut kāds art-deco, pilsētnieciskums, trīsdesmitie [gadi].” (JB)

Pieminekļa kreisajā pusē ir trapeces formas granīta plāksne ar uzrakstu: „KĀRLIS PADEGS. Ritas Chervenak-Virkavs dāvinājums. Piemineklis tika

26 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas atklāts 1998. gada 26. jūnijā.” Priekšā ieklāts bruģakmens laukuma segums, kas arī izceļ attēlotā mākslinieka urbāno šķautni. Viens no respondentiem (AK) min, ka pieminekli pamanot visi riteņbraucēji, jo pieminekļa priekšā mainās ietves bruģējumu segums. Pieminekļa vide un novietojums ir svarīgi aspekti, līdzīgi kā konteksts, analizējot rakstisku tekstu. Vairāki respondenti norāda to, ka K. Padega piemineklis labi iederas pilsētas ainavā:

„Nu viņš tur forši stāv. Tāds tā kā pilsētvidē, tāds kā mūsu. Nu tā kā viņš staigāja toreiz, tā arī viņš tagad staigā starp mums. Kā daļa no sabiedrības palika, viņš tur stāv zem kokiem, gaida trolejbusu. [..] Es domāju, ka viņš ir pamanīts, bet tieši tas arī ir forši, ka viņš nekrīt acīs tā, kā, es nezinu, piemēram, Rainis Esplanādē – viņš tur stāv, un neviens nevar paiet garām, bet viņš [Padega piemineklis] tur tāpat stāv kā tāds garāmgājējs. Un pat tie, kas nezina, ka tas ir Padegs, vienalga viņu pamana. Neviens jau īsti nezina, kas mēs tādi esam, bet vienkārši tā mēs arī stāvam. Ej garām un pamani, ka stāv tur kāds. [..] Viņi nezinās, kas viņš ir. Viss. Nu jā, es varbūt pēc sevis spriežu, jo tad, kad es neinteresējos īpaši par mākslu, es arī nezināju, kas viņš ir, bet es redzēju to pieminekli. Pieminekli gan es zināju!” (AK)

Vienai respondentei K. Padega piemineklis neasociējas ar viņas prototipisko priekšstatu par monumentiem:

„Es domāju, ka tā ir tā pieminekļa forma, kas ir ļoti dabīga, man šķiet, un līdz ar to viņš nemaz neizskatās kā piemineklis reizēm. Tas ir tā, kā viens no mums – tāds cilvēks. Un, iespējams, ka cilvēki viņu vienkārši sajūt kaut kādā mērā. [..] Kaut kādā veidā viņš ļoti piedalās pilsētas dzīvē ar to savu klātbūtni un savā ziņā uzsūc visu to, kas notiek viņam apkārt. It kā ir diskrēts un tāds tā kā vērojošs, bet tai pašā laikā cilvēki zina, ka viņš tur ir.” (SV)

Komentēta pieminekļa atbilstība reālam cilvēkam:

„Nu jā, tas ir mazliet pārspīlēts. [..] Tā forma kaut kādā mērā vēsta par tādu nedaudz pašpārliecinātu dekadentu, tādu pašpietiekamu tēlu, ar ko cilvēkiem, iespējams, patiktu identificēties. Un cilvēki ierauga citos to, kādi viņi paši gribētu būt nereti. Un, ja viņi kaut ko tādu ierauga vai pamana, tad tas viņos norezonē.” (SV)

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 27 Pieminekļa vērotāja potenciāla identificēšanās ar attēloto cilvēku, šķiet, padara šo pieminekli īpašu Rīgas pilsētas ainavā. Ārtelpas skulptūras semiotikā līdzās krāsai un tekstūrai viens no nozīmes faktoriem ir materiāls. K. Padega piemineklis nav granīta, bet gan liets bronzā, kas pieļauj vairāk detaļu un smalkākas formas. Viens no respondentiem komentē materiālu un efektu:

„Nu ir jau droši vien arī materiālam nozīme, jo, ja viņš būtu citādāks, viņš varētu būt arī ļoti uzkrītošs. Nu jā, tas izvēlētais materiāls arī kaut kā ļoti ieintegrējas tajās pilsētas noskaņās.” (SV)

Individuālas iniciatīvas rezultāts Salīdzinot ar citiem mākslas darbiem, pieminekļi ir samērā dārgi, ņemot vērā materiāla un darba izmaksas. Tie top galvenokārt pēc valdības, organizāciju, uzņēmumu vai privātpersonu pasūtījuma. Parasti pieminekļi paliek vietā, kur tika uzstādīti, un reizēm tiek sabojāti vai pārvietoti ideoloģisku iemeslu dēļ.7 Pieminekļi atšķiras no citiem tēlniecības darbiem ar to, ka parasti atrodas publiskā telpā un ir nepieciešamas atļaujas to celšanai.8 K. Padega piemineklis uzstādīts 1998. gadā, pēcpadomju laikā. Tieši pēcpadomju laiks ar samērā liberālu attieksmi pret nonkonformismu padarīja iespējamu pieminekļa celšanu dekadentiskam māksliniekam, kas nepauž nacionālas domas vai augstu morāli. Padomju laikā sociālā telpa bija monopolizēta, pieminekļi tapa pēc valdības rīkojumiem, apzināti ietekmējot un politiski skolojot sabiedrību. K. Padega piemineklis ir mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača (dz. 1956) iniciatīva, viņš visvairāk ir pētījis K. Padega darbus un dzīves gājumu.9 J. Kalnačs savas idejas realizācijai uzrunāja Ritu Červenaku- Virkavs (Chervenak).10 Bruģēto priekšlaukumu finansējis transporta uzņēmums Man-Tess. Piemineklis atrodas RPA Rīgas pieminekļu aģentūra pārziņā. Lai arī respondentiem K. Padega piemineklis bija zināms, neviens nevarēja nosaukt iniciatoru, pasūtītāju vai finansētāju; viens respondents minēja Amerikas latviešu organizāciju.

„[..] un tad tur bija tāda balta roze uz tā bruģa”: personīgas atmiņas Ņemot vērā, ka valodā un citās semiotiskās sistēmās vārds vai objekts pats par sevi neko nenozīmē, pieminekļa analīzē ir svarīgi noskaidrot, kā vērotājs to izprot, kāda nozīme, asociācija tiek radīta. Tas saistīts ar daudziem faktoriem, kā, piemēram, dzimuma, vecuma, izskata, paaudzes, rases, ideoloģijas, reliģijas, kultūras un subkultūras, dzīves lomām.11 Kā papildu

28 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas interpretācijas faktors ir situācija, kad indivīds nonāk saskarsmē ar objektu, piemēram, citādi to uztver dažādos laikapstākļos vai emocionālā stāvoklī. K. Padega dzīves laiks nepārklājas ar mūsdienu respondentiem, tomēr intervējamie daļēji identificējas ar mākslinieka tēlu. Vairāki respondenti ir redzējuši ziedus pie pieminekļa vai Padegam rokās iespraustas puķes. Lai arī neviens no respondentiem ziedus pie pieminekļa nav nesis, katram ir saglabājušās kādas personīgas pozitīvas atmiņas par to:

„Nu tā, kas man uzreiz atmiņā asociējas ar šo pieminekli, bija kādus desmit gadus atpakaļ, nē, mazāk, bet nu kādu laiku atpakaļ. Bija tāds agrs rīts. Es braucu, neatceros kur, bet nesteidzos. Jā, jo, ja tas bija ar riteni, tad tas bija aptuveni kādus piecus gadus atpakaļ. Un tad bija tāds agrs oktobra rīts, kad ir tāda saule un tad tā ne gluži migla, bet, kad ir baigi daudz slapjuma gaisā, un tas gaiss tāds sudrabots, un tad tur bija tāda balta roze uz tā bruģa. Viņš tur stāvēja, un tas kaut kā baigi iespiedās atmiņā. [..] Toreiz tā roze bija. Nu tur nevarēja īsti saprast, vai kādam viņa bija nokritusi vai arī viņa tur bija nolikta. Viņa bija pa vidu tam bruģim. Un varbūt tas arī bija tas, kas likās tā interesanti, jo tu nevari īsti saprast. Ja viņa būtu nolikta tā ļoti demonstratīvi pie pieminekļa, tas būtu ļoti saprotami, nu pārāk stāstoši par to visu. [Tajā reizē] nebija tas stāsts par to visu, līdz ar to varēja iztēloties jebko. Un tāda nokritusi roze pie melanholiskā, stāvošā Padega šķita ļoti interesanta.” (AK)

„Nu es atceros, ka pirmo reizi es to ievēroju, kad man bija 16 gadu un es sāku mācīties tehnikumā un ka es regulāri gāju uz skolu no Centrālās stacijas, un es jau tolaik ievēroju, cik man tas šķita skaists un iederīgs, estētisks. Es atceros, ka man tolaik rokā bija cigarete. Jā, man liekas, ka tā cigarete ļoti sasaucas ar to [pieminekli].” (JB)

„Man laikam saistās ar kaut kādu studiju laiku, kad es tur gāju garām bieži un mēs parkā ar kursabiedriem dzērām alu, un tā. Viņš tur tāds dekadents arī stāv. Man liekas kaut kā tā – ar studijas laikiem. Kaut kā man ir arī paticis viņam uzmest acis, ejot garām. Šķiet, ka viņš ir kaut kāds tāds pastāvīgs.” (SV)

Atpazīstamība sabiedrībā un potenciāls tūrismā K. Padega piemineklis varētu būt daļēji pazīstams sabiedrībā. Tas diez vai ir no tiem pieminekļiem, par kuru iedomājas uzreiz, bet tajā pašā laikā tāds, ko ievērojama daļa sabiedrības pazīst, īpaši kultūras jomā:

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 29 „Zini, kā man šķiet? Tādā kultūras vidē cilvēki gan jau, ka, protams, viņu zina. Nu tur tas konteksts arī diezgan daudz ietekmē, es domāju. Man trūkst pārliecības, ka arī daudzi tie, kas iet garām un ir pieminekli pamanījuši, zinātu, kas viņš patiesībā ir bijis. Vienkārši domā: „O jā, interesants piemineklis!” Ja nav cilvēki no kultūras vides un neatpazīst, varbūt tad nemaz neiet klāt, lai apskatītu tuvāk. Man liekas, ka viņš nav ļoti atpazīstams. Es saku, ka kultūras vidē ir savādāk. Es domāju, tur visi zina. Bet tā plašā sabiedrībā, man liekas, ka nē.” (SV)

Lai piemineklis nebūtu tikai skatāms veidojums, ir nepieciešamas zināšanas, ko var nodrošināt ar aktualizāciju plašsaziņas līdzekļos, ar gida starpniecību vai tūrisma ceļvežiem. Par K. Padega pieminekli publicētajos Rīgas ceļvežos informācijas ir maz, plašāks apraksts atrodams globālajā tīmeklī12, kā arī grāmatās (piemēram, Spārītis 2007). Netiek pārdotas atklātnes un citi suvenīri, kur būtu attēlots K. Padegs. Iemesli varētu būt vairāki – attēlotā cilvēka zema valstiskās nozīmības pakāpe, pieminekļa necilais lielums un trūkstošas ieinteresētas organizācijas vai iedzīvotāju grupas, kas pieminekli vēlētos popularizēt. Tajā pašā laikā K. Padega piemineklis raisa pozitīvas sajūtas, ko arī apliecināja intervijas. Lielajās pilsētās ir plašākas iespējas, apskatāmo objektu klāstu piedāvājot konkrētai mērķauditorijai: veidot tematiskas ekskursijas vai ceļvežus, piemēram, saistībā ar vēsturi (zviedru laiku Rīga, padomju laiku Rīga), etniskām grupām (ebreju Rīga, vācu Rīga), arhitektūru (jūgendstila Rīga, mūsdienu arhitektūras Rīga), sociālām grupām (strādnieku Rīga, muižnieku Rīga). K. Padega piemineklis tematiski iekļaujas pilsētas ekskursijā ar mākslas virzienu, tāpat arī apskatāms objekts „literārajā” Rīgā, modes Rīgā un starpkaru laika Rīgā. Var izveidot ekskursijas tieši Vērmanes dārza apkaimē, jo tajā ir citu personu pieminekļi, piemēram, šahistam Mihailam Tālam, Krišjānim Baronam un Vilhelmam Osvaldam (arī Vārpas un Heinrihsona kopdarbs); parka apkārtnē ir ievērojamas celtnes, piemēram, Latvijas Universitātes galvenā ēka, Latviešu biedrības nams, Mūzikas akadēmija, pareizticīgo katedrāle, kinoteātris Splendid Palace. Daudzi tūristi Rīgā ierodas no Ziemeļvalstīm. K. Padega piemineklis varētu būt interesants tieši norvēģu tūristiem, jo mākslinieka darbi ir saistīti ar Knuta Hamsuna daiļradi – viņš ir veidojis K. Hamsuna (un Henrika Ibsena) darbu ilustrācijas. 20. gadsimta pirmajā pusē radās liela interese par Ziemeļvalstu literatūru, tika izdoti Selmas Lāgerlevas, Sigri Unsetes un K. Hamsuna darbi. K. Hamsuns ietekmējis vairākus latviešu autorus, piemēram, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Akurateru, Augustu Austriņu, Edvardu Virzu un Gunaru Janševski.

30 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Kopsavilkums Latviešu mākslinieka K. Padega piemineklis nav populārāko un atpazīstamāko Rīgas monumentu vidū, lai arī atrodas pilsētas centrā un atveido vienu no ievērojamākajiem Latvijas māksliniekiem. Piemineklis ir interesants ar savdabīgu klātesamību, tuvību, ko rada materiāls, tēla apģērbs, poza un skatiens, pjedestāla trūkums un neuzkrītošs novietojums. Piemineklis ir samērā jauns, tādēļ nav vērojama sabiedrības atšķirīga attieksme, vēstures notikumu ietekmēta. Tas nav iekļauts plašos Rīgas tūrisma maršrutos un tematiskajās ekskursijās, taču harmoniski iederas pilsētas ainavā. * Atsauces un piezīmes 1 Rita Červenaka-Virkavs finansējusi arī piemiņas plāksni, ne tikai K. Padega pieminekli. 2 http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/5/58/? (01.10.2016) 3 Maagerø E., Veum A. Svend Foyn. Meaning potentials of monument and space. I: RASK, Internationalt tidsskrift for sprog og kommunikation, Syddansk Universitet, 2013. – p. 82. [Te un turpmāk tulkojums no angļu un norvēģu valodas mans – S. K.-S.] 4 A. Vārpa Valmierā ir veidojis ārtelpas objektu Gaismas strūklaka, Rīgā – pieminekli māksliniekam Voldemāram Irbem, ķīmiķiem Paulam Valdenam un Vilhelmam Ostvaldam, kā arī Rīgas pilsētas galvai Džordžam Armistedam. 5 Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. – 28. lpp. 6 Te un turpmāk ir saglabāta respondentu valoda – vārdu konstrukcijas, gramatika, stils. 7 Maagerø E., Veum A. Svend Foyn. Meaning potentials of monument and space. I: RASK, Internationalt tidsskrift for sprog og kommunikation, Syddansk Universitet, 2013. – p. 68. 8 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 189. 9http://biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/makslinieku- datubaze/kalnacs-janis (01.10.2016) 10 Rita Červenaka-Virkavs ir finansējusi pieminekli māksliniekam Voldemāram Irbem Rīgā, pie Dailes teātra. 11 Sīkāk tiek aprakstīts t. s. identitātes matriksā, skat.: Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 189. 12 Piemēram: https://www.liveriga.com/lv/3869-piemineklis-karlim-padegam http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/1095_karla_padega_piemineklis/ http://www.pilsetas.lv/apskates-objekti/piemineklis-maksliniekam-karlim-padegam-riga

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 31 Literatūra Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Grundekjøn H. B., Kalnačs J. Latvia med Knut Hamsun og Kārlis Padegs. Oslo: Hebo, 2009. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. Maagerø E., Veum A. Svend Foyn. Meaning potentials of monument and space. I: RASK, Internationalt tidsskrift for sprog og kommunikation, Syddansk Universitet, 2013. Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga: Nacionālais apgāds, 2007.

Interneta resursi https://www.vestnesis.lv/ta/id/16507 (01.10.2016) http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-pieminekliem-un-pieminu/284661 (01.10.2016) http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/5/58/ (01.10.2016) http://biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/makslinieku-datubaze/ kalnacs-janis (01.10.2016)

Pielikums

1. attēls. Kārļa Padega piemineklis Rīgā (skats no Merķeļa ielas pretējas puses, redzams bruģējums). Fotogrāfija uzņemta 01.10.2016; autors – Edgars Sarmulis.

32 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas

2. attēls. Kārļa Padega piemineklis Rīgā. 3. attēls. Kārļa Padega piemineklis Rīgā Fotogrāfija uzņemta 01.10.2016; (tuvplāns). Fotogrāfija uzņemta 01.10.2016; autors – Edgars Sarmulis. autors – Edgars Sarmulis.

4. attēls. Kārļa Padega piemineklis Rīgā 5. attēls. Kārļa Padega piemineklis Rīgā (skats no kreisās puses). Fotogrāfija uzņemta (tuvplāns). Fotogrāfija uzņemta 01.10.2016; 01.10.2016; autors – Edgars Sarmulis. autors – Edgars Sarmulis.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 33 Ievērojamu politiķu, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku pieminekļi Norvēģijā

Maksims BAZANS (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Norvēģijas karaļa Haralda I pemineklis Hafrsfjūrā

Pieminekļi – tās ir ēkas, būves, atceres vietas, kas ir saistītas ar nozīmīgiem vēstures notikumiem, ar tautas un valsts attīstību, sociālpolitiskām pārmaiņām, sasniegumiem dažādās jomās, pilsoņu un pasaules kariem, zinātnes un tehnikas tendencēm. Ļoti bieži pieminekļos tiek iemūžināti valsts vadoņi, prezidenti, karaļi, Baznīcas vadītāji, kultūras darbinieki un citas ievērojamas personības. Pētījumam izvēlēts piemineklis, kas celts par godu Norvēģijas karalim Haraldam I. Karalis Haralds I valdīja no 872. līdz 930. gadam. Pieminekļa nosaukums norvēģu valodā ir Riksmonumentet Haraldshaugen, arī Haraldsstøtten, latviešu tulkojumā – ‘Haralda atbalsts’. Haralds I un viņa karaspēks cīnījās par lielāku hercogistu apvienību un vienotas valsts – Norvēģijas (‘ziemeļu ceļš’) – izveidi. Kā vēsta norvēģu tautas sāgas, Haralds I uzvaru guva 872. gadā Hafrsfjūrā (Hafrsfjord) un tika atzīts par norvēģu valdnieku. Piemineklis uzcelts vietā, kur notika Hafrsfjūras cīņa. Piemineklis sumina Norvēģijas valsts apvienošanas svētkus un simbolizē nacionālo identitāti, laiku, kad noslēdzas asins izliešana, uzvar vienotība, tautas spēks un drosme. Karaļa Haralda I piemineklis tika atklāts 1872. gadā – kroņprinča Oskara II valdīšanas laikā. Atklāšanas ceremonijā piedalījās pirmais Norvēģijas ministrs Frederiks Stangs, Parlamenta prezidents un aptuveni 20 000 viesu. 1872. gadā tika atzīmēta tūkstošgade kopš dienas, kad Haralds I izveidoja Norvēģijas karalisti. Piemineklis uzcelts par iedzīvotāju un citu atbalstītāju ziedojumiem. Pieminekļa idejas autors – mākslinieks, arhitekts Eilerts Brotkorbs Kristi (Eilert Christian Brodtkorb Christie; 1832–1906).1 Monuments sastāv no liela pilskalna, ko ieskauj 29 granīta akmeņi, kas simbolizē vēsturiskos Norvēģijas novadus. Pilskalna augšējā daļā ir četri bronzas paneļi, kuru augstums sasniedz 17 m. Katrā panelī atveidotas svarīgas karaļa Haralda I dzīves ainas. Piemineklis simbolizē vienotu Norvēģijas valsti un ir viens no atpazīstamākajiem pieminekļiem Norvēģijā, ir iekļauts populārākajos

34 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas tūrisma maršrutos.2 Valodnieks Īvars Osens (Ivar Aasen; 1813–1896) Haralda I piemineklim veltījis dzejoli Haraldshaugen.3 Mūsdienās pie pieminekļa reti notiek pasākumi, lai arī tas atrodas netālu no Heugesunnas (Haraldshaugvegen 11, 5515, Haugesund).

„Nenoliedzami, lai arī kādā stilā būtu veidota, ārtelpas skulptūra ir mākslas darbs, taču, analizējot to tikai kā estētisku objektu, mēs nevarēsim paskaidrot monumentālās propagandas jēgu.”4

Karaļa Haralda I piemineklis, kas tika atklāts nozīmīgas personas un notikumu aktualizācijā, saglabā norvēģu kultūras tradīcijas, valodu un vērtības, kas veido stipru nacionālo identitāti.

„Nacionālā identitāte ir cieši saistīta ar piemiņas jēdzienu. Piemiņa kā nācijas vienojošais elements.”5

Norvēģiem ir svarīga pēctecība un nodot savu nacionālo mantojumu nākamajām paaudzēm. Katrai vietai un piemineklim ir sava vēsture, un šī sabiedrības atmiņa neļauj aizmirst valsts notikumus. * Pētījums par pieminekļa nozīmi tika papildināts ar interviju. Intervijā piedalījās Tensbergas (Tønsberg) iedzīvotājs Jergens (22). Intervija veikta 2016. gada 15. aprīlī; ilgums – 4 min. – Ko tu vari pateikt par šo pieminekli – kam par godu tas celts, kad? – Protams, es zinu. Tas ir slavenā norvēģu karaļa Haralda I piemineklis. – Kādas asociācijas tev ar to saistās? – Vēstures stundās mums mācīja par Norvēģijas hercogistu apvienošanu vienā karalistē. Šis piemineklis vispirms asociējas ar mūsu valsti. – Kādas ir tavas personīgās atmiņas par šo pieminekli? – Es atceros, ka vecāki mani veda uz to skatīties, bija ļoti auksti, un es īsti neko neatceros. Gribu vēlreiz to apskatīt. – Vai tas ir atpazīstams sabiedrībā? – Piemineklis ir ļoti populārs, un daudzi cilvēki apmeklē šo vietu, jo te ir skaistas ainavas. Piemineklis pazīstams ne tikai Norvēģijā, bet arī visā pasaulē. – Paldies par interviju! *

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 35 Atsauces un piezīmes 1 http://www.fornminner.no/Fylkeskommunen/08-Haraldshaugen%20og%20Krosshaug/ harald04.pdf (13.09.2016) [Te un turpmāk tulkojums no angļu un norvēģu valodas mans – M. B.] 2 https://www.tripadvisor.co.uk/Attraction_Review-g226925-d3505305-Reviews-Haralds haugen_Norway_s_National_Monument-Haugesund_Rogaland_Western_Norway.html (14.09.2016) 3 http://heimskringla.no/wiki/Haraldshaugen_(Ivar_Aasen) (14.09.2016) 4 Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. – 11. lpp. 5 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 185.

Literatūra Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011.

Interneta resursi https://snl.no/Haraldshaugen (01.09.2016) http://www.fornminner.no/Fylkeskommunen/08-Haraldshaugen%20og%20Krosshaug/ harald04.pdf (13.09.2016) https://en.wikipedia.org/wiki/Christian_Christie (14.09.2016) https://www.tripadvisor.co.uk/Attraction_Review-g226925-d3505305-Reviews-Haraldshaugen _Norway_s_National_Monument-Haugesund_Rogaland_Western_Norway.html (14.09.2016) http://heimskringla.no/wiki/Haraldshaugen_(Ivar_Aasen) (14.09.2016)

36 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Pielikums

1. attēls. Norvēģijas karaļa Haralda I piemineklis. Avots: http://heimskringla.no/wiki/Haraldshaugen_(Ivar_Aasen) (14.09.2016)

2. attēls. Norvēģijas karaļa Haralda I piemineklis. Avots: http://heimskringla.no/wiki/ Haraldshaugen_(Ivar_Aasen) (14.09.2016)

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 37 Dēvija DERVENIKA (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Oskara Vistinga piemineklis Hortenē

Katra nācija un sabiedrība sistemātiski izceļ nozīmīgus cilvēkus un viņu ieguldījumu tautas vai nacionālās identitātes veidošanā un nacionālā lepnuma stiprināšanā. Šo cilvēku vārdi atšķiras atkarībā no mērķauditorijas, piemēram, juristiem svarīgāki būs sasniegumi politiskajā vai tiesību zinātnes jomā, ģeogrāfiem – lielu ģeogrāfisku atklājumu veicēji. Sabiedrībā, kura sastāv no dažādām subkultūrām, ir šķietami neiespējami atrast vienotas „ikonas”. Taču valstiskā līmenī nācija var vienoties par piemiņas iemūžināšanu personām, kas reprezentē tās vērtības. Realizējot projektu Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām, tika pētītas vērtības, kas raksturīgas norvēģu tautai. Par pētījuma objektu tika izvēlēts Oskara Vistinga (Oscar Adolph Wisting; 1871–1936) piemineklis.

„Piemineklis ir mākslas darbs, ievērojams kultūras, vēstures un ideoloģijas fenomens; daļa no kultūras vēstures mantojuma.”1

Pieminekļos iemūžinātas sabiedrībā nozīmīgas reālijas, cilvēki, tradīcijas, simboli, kas veido un stiprina valstisko, reģionālo, etnisko piederības sajūtu un vēsturisko skatījumu. Nereti pieminekļu nosaukumi funkcionē kā noteikta ģeogrāfiska vieta. O. Vistinga piemineklis atrodas nelielā Norvēģijas pilsētiņā Hortenē, Stūrgatā (‘Lielā iela’) 37 (Storgata 37, Horten, Vestfold). Piemineklis veltīts polārpētniekam Oskaram Vistingam, kas kuģojot pirmais sasniedza Dienvidpolu un Ziemeļpolu. Piemineklis atklāts 1937. gadā. Mūsdienās tas tiek uzturēts un apsaimniekots ar pašvaldības finansiālu atbalstu. O. Vistinga piemineklis atrodas pretī vietējam Kultūras namam, apkārt nav apstādījumu, tikai neliela zaļā zona un divi metāla soliņi. Pieminekļa idejas autors ir Kārls Edvards Peulsens (Carl Edvard Paulsen). Pieminekļa pamatne veidota no granīta, statuja izlieta bronzā, kas laika gaitā ir ieguvusi pelēki zaļu nokrāsu. Granīta pamatne saglabājusi savu ierasti brūni bēšo krāsu. Piemineklis sasniedz 3,2 m augstumu. Granīta pamatnei ir kuba forma – 1,6x1,6 m.

38 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Piemineklī atveidotas divas figūras – O. Vistings un viņa suns Oberstens (Pulkvedis). Abi tēli ir uzstādīti uz granīta paaugstinājuma, kur iegravēts pētnieka vārds un uzvārds (Oscar Wisting), dzimšanas dati (1871–1936) un gadskaitļi, kad O. Vistings sasniedza Dienvidpolu – 1911 un Ziemeļpolu – 1926. Polārpētnieks atainots stāvus, kreisā kāja nedaudz novietota uz priekšu, it kā sperot soli. Pie labās kājas ir atveidots sēdošs suns. Vīrieša labās rokas plauksta atrodas uz suņa galvas, seja pagriezta uz netālu esošo jūru un ostu, kur O. Vistings strādāja 1909. gadā. Vīrietis attēlots brieduma gados, par ko liecina „atkāpusies” matu līnija un grumbas uz sejas. Tēls ietērpts zābakos, biksēs un biezā jakā. O. Vistinga piemineklis uzstādīts ar mērķi godināt cilvēkus, kuri nes Norvēģijas vārdu pasaulē. O. Vistinga piemineklis apliecina tendenci, ka tradicionāli pieminekļi Norvēģijā ir vienkārši, un to funkcija ir atgādināt par sabiedrībai nozīmīgiem vēstures notikumiem.2 Hortenē atrodas Jūras flotes muzejs, un tā apmeklētāji nepaiet garām arī šim apskates objektam. Piemineklis ir uzstādīts stratēģiski izdevīgā vietā, jo tūristi, kas ierodas vai tikai brauc cauri šai ostas pilsētai, pamana O. Vistinga monumentu. Norvēģiem ir svarīga vienlīdzība, izglītība un tuvība dabai.3 Šīs vērtības veido piederības un identitātes sajūtu Norvēģijas valstij un tiek ieaudzinātas jau kopš bērnības, jo katras brīvdienas tiek pavadītas pārgājienos un citās āra aktivitātēs; naudai un varai netiek veltīta pārspīlēta uzmanība; visiem ir vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību un veidot savu nākotni.4 Norvēģi lepojas ar savu tautiešu sasniegto, tādēļ arī O. Vistinga piemineklis ir svarīgs, jo atgādina par smaga darba rezultātu. Pieminekļa ieturētais izskats atspoguļo norvēģu askētisko dzīves stilu, tajā nav nekā spoža vai pārmērīga, jo mērķis ir godināt vienkāršu vīru ar vareniem sasniegumiem. O. Vistings bija cilvēks, kurš iemiesoja daudzas norvēģiem svarīgas īpašības – čaklumu, mīlestību pret dabu, kalpošanu savai tautai. Viņa dzīvesstāsts rosina uz pārdomām par individuālām un nacionālām vērtībām. O. Vistinga piemineklis Hortenē nav vienīgais šai personai veltītais monuments. Pieminekļa iekļaušana tūrisma maršrutos būtu svarīga, jo īpaši tematiskajās ekskursijās, kas saistītas ar dabas izpēti, jūrniecību un zinātni. * Realizējot projektu Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām, 2016. gada 21. maijā tika veikta vietējo Hortenes iedzīvotāju intervija ar mērķi gūt priekšstatu par pētāmā

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 39 pieminekļa atpazīstamību un popularitāti sabiedrībā. Intervija pierakstīta Hortenē plkst. 12:47–14:50. Intervējamie: Anne (51), Agata (24) un Pols (47). – Vai jūs zināt, kam par godu ir celts šis piemineklis? Kad tas tika atklāts? Anne: Jā, zinu. Piemineklis ir celts par godu Oskaram Vistingam. Viņš bija polārpētnieks, kas aizceļoja līdz Ziemeļpolam un Dienvidpolam. Precīzu gadu, kad piemineklis tika atklāts, es nezinu, bet tas bija jau sen. Agata: Piemineklis ir veltīts jūrniekam Oskaram Vistingam. Par viņu runājām skolā un universitātē, viņa vārds norvēģu jauniešiem nav svešs. Jāatzīst, ka nezinu, kad piemineklis tika uzcelts. Pols: Es zinu, tas bija uzcelts par godu Oskaram Vistingam. Ja nekļūdos, tad to uzstādīja ap četrdesmito gadu. – Ar ko jums asociējas šis piemineklis? Anne: Man tas asociējas ar mums, norvēģiem. Mums ir ļoti svarīga vienlīdzība, bet tajā pašā laikā mēs tiecamies uz panākumiem un attīstību. Oskars Vistings simbolizē šīs lietas, mēs viņu paturam atmiņā, jo ir svarīgi atcerēties, no kurienes nākam un ko esam sasnieguši. Agata: Šis piemineklis man atgādina, ka ir iespējams paveikt dižas lietas, galvenais ir strādāt un būt drosmīgai. Pols: Šis piemineklis asociējas ar klasisku norvēģu vīrieti, strādīgu un nopietnu, tādu, kas darbojas kopējam labumam un nav savtīgs. – Cik plaši pazīstams ir šis piemineklis? Anne: Es teiktu, ka vietējie zina, kam par godu tas ir uzstādīts, bet tūristi varētu nezināt. Tas ir mazliet skumji, jo vasarā Hortenē ir daudz ceļotāju, uzskatu, ka arī viņiem vajadzētu interesēties par pilsētas vēsturi un tās ievērojamajiem cilvēkiem. Agata: Skolēni un studenti zina par šo pieminekli, atpazīst personu, kam tas veltīts, izprot tā vēsturisko nozīmi. Es minēšu un teikšu, ka arī vēstures interesenti ir pazīstami ar šī pieminekļa nozīmi. Pols: Norvēģiem Oskara Vistinga vārds nav svešs. Mēs mēdzam paturēt atmiņā svarīgus cilvēkus, lai gan, iespējams, ka viņa kolēģis Rūalls Āmunnsens ir labāk pazīstams. – Kādas atmiņas jums saistās ar polārpētnieka pieminekli? Anne: Man personisku atmiņu nav. Piemineklis ir daļa no Hortenes, un visas atmiņas, kas saistās ar to, saistās arī ar šo pieminekli. Agata: Tas ir labs jautājums, taču man nav nekā interesanta, ko par šo jautājumu pastāstīt.

40 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Pols: Personisku atmiņu nav, bet tas nemazina pieminekļa nozīmi manās acīs. – Paldies! *

Literatūra Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Bjerg H., Lenz C., Thorstensen E. (eds.) Historicizing the Uses of the Past: Scandinavian Perspectives on History Culture, Historical Consciousness and Didactics of History Relatedto World War II. London, UK: Transaction Publishers, 2011. Hayford O’Leary M. Culture and Customs of Norway. Oxford, England: Greenwood, 2010.

Interneta resursi http://www.frammuseum.no/Polar-Heroes/Crew-Heroes/Oscar-Wisting.aspx (25.09.2016)

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 41 Pielikums

1. attēls. Oskara Vistinga piemineklis Hortenē. 2. attēls. Oskara Vistinga piemineklis Fotogrāfija uzņemta 21.05.2016; Hortenē. autore – Dēvija Dervenika. Fotogrāfija uzņemta 21.05.2016; autore – Dēvija Dervenika.

42 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas

3. attēls. Oskara Vistinga piemineklis Hortenē. Fotogrāfija uzņemta 21.05.2016; autore – Dēvija Dervenika.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 43 Marija IGNATJEVA (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Kārla Juhana piemineklis Oslo

Oslo atrodas piemineklis, kas ir veltīts Zviedrijas un Norvēģijas karalim Kārlam XIV/III Juhanam (Karl XIV/III Johan; 1763–1844). Kārls Juhans, īstajā vārdā Žans Batists Bernadots (Jean-Baptiste Bernadotte), bija franču armijas ģenerālis un viens no Napoleona Bonaparta slavenākajiem maršaliem.1 1810. gadā Zviedrijas karalim nomira dēls, un Zviedrijai bija nepieciešams jauns kroņprincis, tāpēc valsts elite nolēma aicināt tronī vienu no Napoleona maršaliem. Zviedrijas karalistes Parlaments Bernadotu ievēlēja par kroņprinci.2 Kroņprincis Kārls Juhans bija iesaistīts vēstures notikumos, kuru rezultātā 1814. gadā Norvēģija tika apvienota ar Zviedriju. Tolaik par pirmo Zviedrijas un Norvēģijas karali kļuva Kārla Juhana priekšgājējs, taču slimības dēļ viņš netika kronēts. 1818. gadā, pēc karaļa Kārla XIII nāves, Kārls Juhans tika iecelts par Zviedrijas un Norvēģijas karali – Kārlu XIV/III Juhanu.3 Kārls XIV/III Juhans bieži apmeklēja Norvēģiju, un pēc viņa pavēles tika uzsākta Karaliskās pils celšana Oslo. Karalis patstāvīgi izvēlējās vietu – pakalnu ar nosaukumu Bellvju (Bellevue), kur 1825. gada 1. oktobrī svinīgi ielika pils pamatakmeni. Pils tika uzcelta 1849. gadā, četrus gadus pēc Kārla XIV/III Juhana nāves.4 Neraugoties uz to, ka Kārls XIV/III Juhans nekad nebija populārs Norvēģijā5, piemineklis tika veidots par tautas saziedotajiem līdzekļiem.6 Pieminekļa projekta autors un īstenotājs tika noskaidrots 1868. gada starptautiskajā konkursā, kurā uzvaru guva norvēģu tēlnieks Brinjulfs Bergslīens (Brynjulf Bergslien; 1830–1898).7 Piemineklis tika izgatavots Kopenhāgenā un atklāts Oslo 1875. gada 7. septembrī8 – Kārla XIV/III Juhana kronēšanas 57. gadadienā. Karaļa Kārla XIV/III Juhana piemineklis atrodas Norvēģijas galvaspilsētas centrā, Pils laukumā, pie Karaliskās pils (1. attēls): Slottsplassen, Oslo, Norge. Piemineklis stāv Pils laukuma centrā ar skatu uz Kārla Juhana ielu, pilsētas galveno ielu, kas savieno Oslo Centrālo staciju un Karalisko pili (2. attēls).

„Ārtelpas skulptūra ir vēstījums pats par sevi, un vienlaikus tā ir iekļauta vēstījumā, ko veido citi arhitektoniskie vides elementi. Topogrāfiskais izvietojums iespaido nozīmi.”9

44 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Piemineklis ir veidots no bronzas10 un granīta. Jātnieka statuja ir metāla skulptūra bāli zaļā un pelēkā krāsā, kura ir novietota uz gaiši brūna akmens monolīta. Statujā attēlots karalis, kas sēž uz zirga muguras un sveicina cilvēkus, noņemot cepuri. Karaļa tērps ir zviedru maršala uniforma ar zobenu, Serafima ordeni, Kārla XIII ordeni un Zobena ordeni.11 Postamenta sānos ir iekalti divi uzraksti: „Tautas mīlestība ir mana balva” (Folkets kjærlighed min belönning; 3. attēls), kas bija Kārla XIV/III Juhana moto12, un „Norvēģijas tauta uzcēla šo memoriālu” (Det norske folk reiste dette minde). Precīza informācija par pieminekļa izmēriem netika atrasta; tas ir apmēram 6 m augsts, 3 m garš un 1,5 m plats. Karaļa Kārla XIV/III Juhana statuja savulaik bija lielākā bronzas skulptūra Norvēģijā.13 Nacionālās identitātes kontekstā šis piemineklis ir saistīts ar godināšanu14, savukārt informācija par to nav plaši pieejama. 19. gadsimtā piemineklis simbolizēja vienošanos par divu valstu ūniju, savukārt mūsdienās pie tā piemin karali Kārlu XIV/III Juhanu, kas norāda uz Norvēģijas tautas nacionālām vērtībām. 1994. gadā norvēģu rakstnieks Inge Eidsvogs (Inge Eidsvåg) uzsvēra trīs nacionālas vērtības: vienlīdzību, mērenību un tuvību dabai.15 Sekojot I. Eidsvoga vērtību konceptam, Kārla Juhana piemineklis varētu būt iekļaujams „Trīs norvēģu vērtību maršrutā”. Karaļa tēlā, kas sēž zirga mugurā un sveicina cilvēkus, ir kaut kas savam laikam „ikdienišķs”16 un līdz ar to arī mērens. Šis piemineklis varētu būt vienlīdzības simbols, kas vēsta par Norvēģijas monarhu solidaritāti ar tautu. Lielākie starptautiskie tūrisma ceļveži, kuros iekļauts Kārla Juhana piemineklis, ir yelp.com un tripadvisor.com. * Realizējot projektu Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām, 2016. gada 26. martā tika veikta intervija ar mērķi gūt priekšstatu par pētāmā pieminekļa atpazīstamību un popularitāti sabiedrībā. Intervija pierakstīta plkst. 11.50 Pils laukumā, Oslo; intervijas ilgums 5 min. Intervētas divas māsas – Tabita (22) un Anna (15). – Lūdzu, pastāstiet par šo pieminekli Oslo Pils laukumā! Tabita: Manuprāt, šis piemineklis ir veltīts mūsu karalim. Anna: Es domāju, ka šis piemineklis attēlo kaut kādu karavīru. Tabita: Nē, tas ir monarhs, jo viņu uzcēla karaļu rezidences priekšā, bet es nevaru atcerēties viņa vārdu. Anna: Kārls Juhans? Tā ir Kārla Juhana iela, vai ne?

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 45 Tabita: Jā, Kārls Juhans, bet šo ielu nosauca cita Kārla Juhana vārdā. Šeit [Pils laukumā] vienmēr ir daudz tūristu, tomēr diez vai viņi interesējas par pieminekli, viņus pievelk Karaliskā pils. Anna: Es piekrītu Tabitai. Šis jātnieks uz zirga izskatās kā visi pārējie tam līdzīgie pieminekļi. Varbūt man tā šķiet, jo es redzu šo pieminekli gandrīz katru dienu, un ar laiku manā uztverē tas kļuvis par ikdienas ainavas elementu. Tabita: Decembrī Pils laukumā tiek uzstādīta Ziemassvētku eglīte, 17. maijā svin nacionālos svētkus – Norvēģijas Konstitūcijas dienu, bet viss būtu tāpat arī bez Kārla Juhana pieminekļa, es tā domāju. – Paldies! *

Atsauces un piezīmes 1 http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28686&sek=28580 (25.09.2016) [Te un turpmāk tulkojums no angļu un norvēģu valodas mans – M. I.] 2 Turpat. 3 Turpat. 4 Turpat. 5 Turpat. 6 https://no.wikipedia.org/wiki/Karl_Johan-monumentet (25.09.2016) 7 http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=29640&sek=113201 (25.09.2016) 8 Turpat. 9 Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. – 238. lpp. 10 http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=29640&sek=113201 (25.09.2016) 11 https://no.wikipedia.org/wiki/Karl_Johan-monumentet (25.09.2016) 12 http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28686&sek=28580 (25.09.2016) 13 http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=29640&sek=113201 (25.09.2016) 14 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 186. 15 Maagerø E., Simonsen B. Norway: Society and Culture. Kristiansand: Portal forlag, 2008. – p. 13. 16 https://no.wikipedia.org/wiki/Karl_Johan-monumentet (25.09.2016)

46 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Literatūra Bjørnskau E. Carl XIV Johan: En franskmann på Nordens trone. Oslo: Cappelens forlag, 1999. Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. Maagerø E., Simonsen B. Norway: Society and Culture. Kristiansand: Portal forlag, 2008. Mørstad E. Kampen om Carl Johan-monumentet. Byminner No. 4, 1985.

Interneta resursi https://www.britannica.com/biography/Charles-XIV-John (25.09.2016) https://no.wikipedia.org/wiki/Karl_Johan-monumentet (25.09.2016) http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28686&sek=28580 (25.09.2016) http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=29640&sek=113201 (25.09.2016)

Pielikums

1. attēls. Kārla Juhana piemineklis (Karaliskā pils). Fotogrāfija uzņemta 26.03.2016; autore – Marija Ignatjeva.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 47

2. attēls. Kārla Juhana piemineklis (Kārla Juhana iela). Fotogrāfija uzņemta 26.03.2016; autore – Marija Ignatjeva.

3. attēls. Kārla Juhana piemineklis (sānskats). Fotogrāfija uzņemta 26.03.2016; autore – Marija Ignatjeva.

48 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Jekaterina KUNDIKOVA (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Dienvidpola piemineklis Norvēģijas Jūrniecības muzejā

Pieminekļi ir katrā pilsētā – tie rada vides neatkārtojamību un unikalitāti, ir interesanti tūristiem. Norvēģijas Jūrniecības muzejā atrodas Dienvidpola piemineklis, celts par godu slavenajam pētniekam un ceļotājam Rūallam Āmunnsenam (Roald Amundsen; 1872–1928) un viņa komandai, kas 1911. gada 14. decembrī nokļuva līdz ģeogrāfiskajam Dienvidpolam.1 R. Āmunnsens ir pirmais vēsturē, kurš sasniedza Dienvidpolu un izbrauca ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas un Kluso okeānu. Dienvidpola piemineklis tika atklāts 2011. gada 14. decembrī – tieši simt gadu vēlāk, kopš R. Āmunnsens pārsteidza pasauli ar savas komandas veikumu. Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Norvēģijas karalis Haralds V Gliksburgs, uzstājās norvēģu trompetes meistars Nilss Peters Molvērs (Nils Petter Molvær).2 Dienvidpola piemineklī atveidoti: Ūlavs Bjolanns (Olav Bjaaland), Oskars Vistings (Oscar Wisting), R. Āmunnsens, Sverre Hasels (Sverre Hassel) un Helmers Hansens (Helmer Hanssen) (skat. 2. attēlu).3 Katrs no zinātniekiem ir attēlots savā Antarktikas apģērbā, auguma dabiskajā lielumā. Skulptūras ir novietotas uz granīta bloka 1,5 m viens no otra un 2 m augstu, veidotas no bronzas. Figūru stāja un poza tuva reālo cilvēku izskatam, kas pārņemts no fotogrāfijām, kurās var redzēt pētniekus ekstrēmos ekspedīcijas apstākļos. Pieminekļa virsma ir nelīdzena, ar daudziem iegriezumiem un skrāpējumiem. Piemineklis ir veidots no bronzas, tāpēc krāsa ir tumši dzeltena un brūna. R. Āmunnsena un viņa biedru skatieni ir vērsti uz dienvidiem (skat. 3. attēlu). Dienvidpola pieminekļa idejas autors ir Hokons Fāgeross (Håkon Fagerås), kopš 1999. gada strādā Itālijā. Mākslinieks ir viens no retajiem norvēģu tēlniekiem, kurš darbojas ar marmoru, lai gan šis piemineklis ir veidots no bronzas (skat. 1. attēlu). Pieminekli finansēja Rūalla Āmunnsena piemiņas fonds (Roald Amundsens Minnesmerke), kas tika izveidots 1928. gadā – tajā pašā gadā, kad R. Āmunnsens gāja bojā lidmašīnas avārijā. R. Āmunnsena piemiņas fonds organizēja konkursu sadarbībā ar Norvēģu Skulptoru asociāciju un FRAM muzeju.4 Par godu pieminekļa atklāšanai

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 49 Norvēģijas Jūrniecības muzejs rīkoja vairākas izstādes un apskates objektus, tematiski saistītus ar Dienvidpola ekspedīcijām.5 Dienvidpola piemineklis vieno Norvēģijas tautu un tiek uzskatīts par nacionālo monumentu. Norvēģi ievēro un godā savas tautas tradīcijas, viņiem ir izteikta nacionālās mākslas un arhitektūras apziņa.

„Nacionālā identitāte ir kolektīvs sentiments, balstīts uz ticības piederību vienai nācijai, daloties ar lielāko daļu tās atribūtu, kas atšķir to no citām nācijām.”6

Norvēģi tiecas saglabāt savas vērtības, kultūru, tradīcijas un valodu – savu nacionālo identitāti. Tas ir vēstures, sabiedrības atmiņas un kultūras mantojums, kas tiek rūpīgi glabāts paaudžu pēctecībā.

„Nacionālā identitāte ir cieši saistīta ar piemiņas jēdzienu. Piemiņa kā nācijas vienojošais elements.”7

Norvēģijā ir daudz pieminekļu un apbrīnojami skaistu vietu. Katram monumentam ir sava vēsture. Pieminekļi neļauj aizmirst par tautas varoņiem un atgādina par nozīmīgiem vēstures notikumiem. Piemineklis verbāli klusē, raisa pārdomas un izsauc emocijas garāmgājējiem. Šo pieminekļa funkciju kultūrsemiotiķis Sergejs Kruks izsaka tēlainā salīdzinājumā, norādot, ka „skulptūra ir spēcīga mūza, tomēr mēma”8. Neraugoties uz to, ka monuments darināts no akmens, savā veidolā tas ir daudzpusīgs. Tēla sastingušais skatiens „uzrunā”. Piemineklis radīts atmiņas saglabāšanai un pārmantošanai no paaudzes paaudzē. * Izstrādājot pētījumu, bija nepieciešams noskaidrot, ko un vai Norvēģijas iedzīvotāji zina par Dienvidpola pieminekli, tā vēsturi. Šim nolūkam tika intervētas trīs personas vecumā no 25 līdz 67 gadiem. Intervijas veiktas 2016. gada 15.–16. maijā Oslo un Tensbergā (Tønsberg); interviju ilgums – 5 līdz 7 min. Intervijas sākumā pētījuma autore iepazīstināja ar sevi, pastāstīja, ka ir studente no Latvijas un veic interviju projekta Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām ietvaros.

I. Pirmais respondents ir Zigiks (25), mācās Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžā, piestrādā par kravas automašīnas vadītāju. – Labdien! Pastāstiet, lūdzu, ko jūs zināt par Dienvidpola pieminekli?

50 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas – Diemžēl neko tādu iepriekš neesmu dzirdējis. Droši vien tas tika uzstādīts par godu kādam sportistam? – Šis piemineklis tika atklāts 2011. gada 14. janvārī, un tā atklāšanā piedalījās arī karalis Haralds V Gliksburgs. – Interesanti, pats karalis! Droši vien ļoti lielam nopelnam veltīts šis piemineklis? – Jā, tas ir veltīts polāro reģionu pētniekam Rūallam Āmunnsenam un viņa četru vīru komandai. – Es par to nezināju. Un kur atrodas šis piemineklis? – Oslo pilsētā. Dienvidpola piemineklis sastāv no piecām pētnieku figūrām, katrs attēlots savā Antarktikas apģērbā, 2 m augstumā un 1,5 m attālumā viens no otra. Viņu skatieni ir vērsti uz dienvidiem. Lūdzu, aplūkojiet fotogrāfijas! – Cik interesanti! Goda vārds, man ir liels kauns, ka nezināju par to! Noteikti aplūkošu šo vietu, ja būšu Oslo! Paldies par aizraujošo stāstu! – Paldies par interviju!

II. Otra respondente ir Gutruna (45), uzauga un dzīvo Tensbergā, strādā par grāmatu pārdevēju. – Labdien! Vēlos pajautāt, ko jūs zināt par Dienvidpola pieminekli? – Tas ir diezgan populārs apskates objekts Oslo. Esmu to redzējusi vairākas reizes. – Vai zināt, kas ir šī pieminekļa idejas autors? – Grūti teikt, zinu tikai, kam tas ir veltīts. Varbūt varat man pastāstīt? – Labprāt! Pieminekļa autors ir skulptors Hokons Fāgeross – viens no labākajiem Norvēģijas tēlniekiem. Pieminekli finansēja Rūalla Āmunnsena piemiņas fonds. – Aizraujoši! Kādi ir šī pieminekļa izmēri? – 2 m augstumā. Vēl viens diezgan nozīmīgs fakts, ka pieminekli atklāja pats karalis Haralds V Gliksburgs. – To es nezināju! Paldies, ka pastāstījāt man kaut ko jaunu. – Paldies par interviju!

III. Trešais respondents ir Alviss (67), piedzima un uzauga Oslo, strādā ostā. – Labdien! Ko jūs zināt par Dienvidpola pieminekli Oslo? – Zinu to, ka šis piemineklis ir atklāts par godu Rūallam Āmunnsenam un viņa komandai. Visi ekspedīcijas dalībnieki ir attēloti dabiskajos izmēros

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 51 un savās drēbēs. Viņu skatieni ir vērsti uz dienvidu pusi. Droši vien jūs zināt par šo pieminekli krietni vairāk nekā es. Aiziet, pastāstiet! Pastāstiet, piemēram, par skulptoru, par to es gan neko nezinu. – Tas ir patīkami, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem ir tieksme uzzināt kaut ko jaunu! Hokonu Fāgerosu izvēlējās par pieminekļa skulptoru, jo viņš ir viens no labākajiem Norvēģijas tēlniekiem, kurš strādā ar bronzu un marmoru. Nozīmīgi, ka Dienvidpola skulptūrā visi polārie zinātnieki ir atveidoti tuvu realitātei, tas atspoguļojas viņu apģērbā un skatienā. Pieminekli finansēja Rūalla Āmunnsena piemiņas fonds. – Paldies, tagad savējiem varēšu pastāstīt ko jaunu par Dienvidpola pieminekli. – Paldies par interviju!

Analizējot interviju atbildes, var secināt, ka vecākā paaudze ir vairāk informēta par valsts kultūru un vēsturi. Jaunieši slikti pārzina savas valsts vēsturiskos notikumus. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka skolas programmas to neparedz. Gribētos, lai ekskursijās, tūrisma maršrutos vairāk iekļautu vēsturiskos apskates objektus, kā, piemēram, pieminekļus. *

Atsauces un piezīmes 1 http://www.furfur.me/furfur/culture/culture/166961-pokorenie-polyusa (11.05.2016) [Te un turpmāk tulkojums no angļu un norvēģu valodas mans – J. K.] 2 Turpat. 3 http://www.waymarking.com/waymarks/WMG7MX_Roald_Amundsen_Oslo_Norway (18.04.2016) 4 http://www.frammuseum.no/news/STORT-SYDPOLSMONUMENT.aspx?lang=nn-NO (05.06.2016) 5 http://www.frammuseum.no/Polar-Expedition.aspx (28.05.2016) 6 Guibernau M. The Identity of Nations. Cambridge: Polity Press, 2007. – p. 11. 7 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 186. 8 Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011. – 62. lpp.

52 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Literatūra Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Guibernau M. The Identity of Nations. Cambridge: Polity Press, 2007. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika: pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā, 1945–2010. Rīga: Neputns, 2011.

Interneta resursi http://www.furfur.me/furfur/culture/culture/166961-pokorenie-polyusa (11.05.2016) http://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=95884 (22.03.2016) http://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=95884 (22.03.2016) http://www.waymarking.com/waymarks/WMG7MX_Roald_Amundsen_Oslo_Norway (18.04.2016) http://www.frammuseum.no/news/STORT-SYDPOLSMONUMENT.aspx?lang=nn-NO (05.06.2016) http://www.frammuseum.no/Polar-Expedition.aspx (28.05.2016)

Pielikums

1. attēls. Skulptors Hokons Fāgeross, veidojot Dienvidpola pieminekli Oslo. Avots: http://www.frammuseum.no/news/STORT- SYDPOLSMONUMENT.aspx?lang=nn-NO (05.04.2016)

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 53

2. attēls. Dienvidpola piemineklis Oslo. Avots: http://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=95884 (05.04.2016)

3. attēls. Dienvidpola piemineklis Oslo. Fotogrāfija uzņemta 05.03.2016; autore – Jekaterina Kundikova.

54 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Zane RUBENE (Latvija, Daugavpils Universitāte)

Svenna Foina piemineklis Tensbergā

Katrs piemineklis ir daļa no sabiedrības dzīves, kas veicina nacionālās identitātes attīstību.

„Nacionālo identitāti var salīdzināt ar ģimeni – tu lepojies un cieni to. Nacionālā identitāte ir personas identitātes un piederības sajūta konkrētai valstij vai nācijai.”1

Pieminekļi ietver mākslas, vēstures un sociālas liecības par savas nācijas attīstību. Tie pauž plašu emociju un attieksmes amplitūdu, spēj raisīt dažādu izjūtu spektru: atziņu, interesi, vienaldzību, humoru, ironiju, noliegumu.

„Piemineklis ir mākslas darbs, svarīgs kultūras, vēstures, ideoloģijas fenomens. Piemineklis ir daļa no kultūras un vēstures mantojuma. Tas atklāj kultūras politiku un sabiedrības atmiņas, tradīcijas, ikdienas dzīvi. Visbiežāk pieminekļi tiek veltīti svarīgām personām: politiķiem, zinātniekiem, literātiem, māksliniekiem, atklājējiem un citiem, galvenokārt cilvēkiem, kuri ir veltījuši lielu daļu sava laika vai resursu, lai veicinātu savas darbības jomas attīstību.”2

Pētījuma mērķis: uzzināt vairāk par Norvēģijas kultūras mantojumu; apgūt pieminekļu raksturojuma metodiku; izstrādāt priekšlikumus pieminekļa iekļaušanai tūrisma ceļvežos. Pētījums veikts par vienu no ievērojamākajām personībām Norvēģijas vēsturē – Svennu Foinu (Svend Foyn; 1809–1894) un viņa pieminekli Tensbergā, Vestfollā (Tønsberg, Vestfold). S. Foina piemineklis veltīts slavenam norvēģu vaļu medniekam un kuģniecības magnātam, kurš aizsāka revolucionāras metodes vaļu medībās un apstrādē. Kuģošana, jūrniecība un zivju medības ir svarīgi Norvēģijas identitātes komponenti. S. Foins 19. gadsimta 60. gados ieviesa mūsdienās labi zināmo harpūnu lielgabalu. Šī notikuma iespaidā sāka strauji attīstīties vaļu medniecība.3 Piemineklis S. Foinam tika atklāts 1915. gada 6. jūnijā par citu vaļu mednieku savāktajiem ziedojumiem. Pieminekļa autors – norvēģu skulptors Annešs Svors (Anders Svor).4 Piemineklis veidots no bronzas, ar milzīgu podestu no vara un larvikīta (larvikite – Norvēģijas nacionālais akmens).

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 55 Podesta virsmai izmantoti tumši un gaiši spīdoši laukšpati (feldspar), kuri saulē viz un laistās.5 Precīza pieminekļa atrašanās vieta – Tensberga, Stūrgata (Storgaten) 53, kuru dēvē arī par Svenna Foina laukumu. Piemineklis atrodas pie luterāņu katedrāles (zīmīga vieta, jo S. Foins atbalstīja baznīcu ar ziedojumiem), zem vēsturiskā pilskalna Slottsfjellet. Netālu no pieminekļa ir informatīva plāksne par S. Foinu. Piemineklis novietots uz podesta, kur izgrebts S. Foina vārds. Tēla figūra ir attēlota kustībā. S. Foina kreisā kāja sperta mazliet uz priekšu, teleskops novietots zem kreisās paduses. Kopaina rada iespaidu, ka S. Foins kaut kur dodas, jo viņa skatiens vērsts uz jūru, Tensbergas ostu. Apģērbs ir vienkāršs – gara jūrnieku jaka, platas bikses, zābaki un cepure. Stāja ir cēla, mierīga. Uz podesta kreisā un labā sāna ir vara medaljoni, uz kuriem atveidoti divi kuģi, kas simbolizē to, ka S. Foins bija jūrnieks un vaļu mednieks. Uz podesta aizmugures ir iegrebti vārdi „Ziedots Tensbergas pilsētai no vaļu medniekiem” (SKLÆ NKET TØNSBERG BY AV HVALFANGERE). Vecākās paaudzes Tensbergas iedzīvotajiem ir plašas zināšanas par S. Foinu un pieminekļa vēsturi; jaunajai paaudzei tās nav tik labas. Dažiem iedzīvotājiem ir ļoti negatīvas asociācijas ar šo pieminekli un S. Foina personību.6 Bieži vien tas, kādas atmiņas vai asociācijas ir saistītas ar pieminekli, atkarīgs no daudziem vēsturiskiem notikumiem, psiholoģiskā iespaida un citiem faktoriem. Norvēģu jauniešu vidū S. Foins nav plaši zināms. Tāpat arī ārpus Norvēģijas reti kurš zina par viņu. Lai gan piemineklis ir iekļauts dažos tūrisma ceļvežos, popularitāti tas nav ieguvis. Iespējams, tas ir tāpēc, ka S. Foins ieviesa harpūnu lielgabalu un aizsāka revolucionāras metodes vaļu medībās – mūsdienās daudziem tas ir nepieņemami un cietsirdīgi. Pieminekļi tiek celti, lai akcentētu valsts savdabību un dažādas sabiedrības identitātes šķautnes. Tā kā piemineklis ir veltīts zvejniekam un kuģu magnātam S. Foinam, to varētu iekļaut tūrisma maršrutos, kas ir saistīti ar jūru, kuģošanu, zvejniecību. Daudzus gadsimtus zvejniecība ir viens no svarīgākajiem Norvēģijas ekonomikas pamatiem, un tieši S. Foins bija viens no tiem, kurš attīstīja šo jomu. * Pētījumā tika veiktas intervijas ar Tensbergas iedzīvotājiem – jaunāko paaudzi – un vienu cittautieti. Intervijas notika 2016. gada 13. maijā Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžā. Katra intervija ilga 5–8 min.

56 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Pirms intervijas autore iepazīstināja ar sevi, pastāstīja, ka ir no Latvijas, semestri studē Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžā un strādā pie projekta par ievērojamu personu pieminekļiem un to testēšanu tūrisma vajadzībām, un parādīja fotogrāfijas ar S. Foina pieminekli.

I. Pirmais respondents – Pers Kristians (23), studē nanotehnoloģijas. – Vai kaut ko zini par Svennu Foinu un viņam veltīto pieminekli Tensbergā? – Hmm… Atceros, ka skolā kaut ko mācījāmies par viņu. Par pieminekli neko nezinu, lai gan vairākkārt esmu tam gājis garām. – Vai tev ir kādas asociācijas, atmiņas, saistītas ar šo pieminekli? – Nē, nekas īpašs. – Kā tev šķiet, vai šo pieminekli atpazīst Norvēģijas vai Tensbergas sabiedrība? Varbūt tas ir zināms plašākam lokam? – Domāju, ka daudzi zina un atpazīst šo pieminekli, it īpaši vecākā paaudze, vai arī interesenti, kurus saista Vestfollas, Norvēģijas vēsture. – Paldies par atbildēm!

II. Otra respondente – Anne Marta (21), studē angļu valodu. – Vai zini kaut ko par Svennu Foinu un viņam veltīto pieminekli Tensbergā? – Ja godīgi, man nav ne jausmas, kas viņš ir un kāpēc viņam ir veltīts piemineklis! – Tātad nekādu asociāciju un atmiņu par pieminekli nav? – Nav. – Kā tev šķiet, vai Tensbergas iedzīvotāji zina par Svennu Foinu? – Domāju, ka jā, jo viņam taču ir veltīts piemineklis, kādam viņš ir svarīgs. – Paldies!

III. Trešais respondents – jaunietis (21) no Spānijas. – Vai zini kaut ko par Svennu Foinu un viņam veltīto pieminekli? – Es neko nezinu ne par pieminekli, ne par personu, kam tas uzcelts. Vīrietis, kurš ir reprezentēts, iespējams, sekmējis kaut kā attīstību Norvēģijas sabiedrībā. – Tātad nav nekādu asociāciju un personisku atmiņu? – Nav nekādu asociāciju. Ja nu vienīgi atceros, kā ar skaistu meiteni pastaigājāmies garām šim piemineklim!

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 57 – Kā tu domā, vai šo pieminekli atpazīst Tensbergas sabiedrība? Vai tas ir zināms plašākam lokam? – Vestfollas apgabalam tas varētu būt svarīgs un nozīmīgs, jo piemineklis uzcelts Tensbergā. Šaubos, vai kāds no manas valsts zina par šo pieminekli. – Paldies par interviju! *

Atsauces un piezīmes 1 http://nacionala-identitate.lv/kas-ir-nacionala-identitate/ (23.05.2016) 2 Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. – p. 185. [Te un turpmāk tulkojums no angļu un norvēģu valodas mans – Z. R.] 3 Nominasjon til Norges Dokumentarv: Hvalfangstarkiver fra Vestfold (2011). http://www.kulturradet.no/documents/10157/3028f1aa-32e9-49af-8660-b5c6f5336b6d (23.05.2016) 4 Maagerø E., Veum A. Svend Foyn. Meaning potentials of monument and space. Vol. 39. I: RASK, Internationalt tidsskrift for sprog og kommunikation, Syddansk Universitet, 2013. – pp. 67–98. 5 Turpat, 23.–24. lpp. 6 Turpat, 24.–35. lpp.

Literatūra Burima M., Meškova S., Vasiļjeva E., Kupšāne I., Oļehnoviča I. Studies of Monuments to Famous Persons as a Component of National Identity. 3rd International Multidisciplinary Scientific Conference on Social Sciences & Arts SGEM 2016, Conference Proceedings, Book 4; Arts, Performing Arts, Architecture and Design, Volume III, History of Arts, Contemporary Arts, Performing & Visual Arts, Architecture and Design. Sofia: STEF92, 2016. Maagerø E., Veum A. Svend Foyn. Meaning potentials of monument and space. Vol. 39. I: RASK, Internationalt tidsskrift for sprog og kommunikation, Syddansk Universitet, 2013.

Interneta resursi http://www.kulturradet.no/documents/10157/3028f1aa-32e9-49af-8660-b5c6f5336b6d (23.05.2016) http://nacionala-identitate.lv/kas-ir-nacionala-identitate/ (23.05.2016)

58 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Pielikums

1. attēls. Svenna Foina burukuģu 2. attēls. Svenna Foina burukuģu gravējums gravējums uz podesta sāniem. uz podesta sāniem. Fotogrāfija uzņemta 16.05.2016; Fotogrāfija uzņemta 16.05.2016; autore – Zane Rubene. autore – Zane Rubene.

3. attēls. Svenna Foina piemineklis (no 4. attēls. Svenna Foina piemineklis. sāna). Fotogrāfija uzņemta 16.05.2016; Fotogrāfija uzņemta 16.05.2016; autore – Zane Rubene. autore – Zane Rubene.

Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 59

• • • • • Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule” Izdevējdarbības reģistr. apliecība Nr. 2-0197. Vienības iela 13, Daugavpils, LV–5401, Latvija

60 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas