DOCSLIB.ORG

Ievērojamu Personu Pieminekļu Studijas Un to Testēšana Tūrisma Vajadzībām. Studējošo Mobilitātes Dalībnieku Pētnieciskās Komponentes Rezultāti

Total Page：16

File Type：pdf, Size：1020Kb

Download full-text PDF Read full-text
Ievērojamu Personu Pieminekļu Studijas Un to Testēšana Tūrisma Vajadzībām. Studējošo Mobilitātes Dalībnieku Pētnieciskās Komponentes Rezultāti DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HØGSKOLEN I SØRØST-NORGE Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta finansētās programmas projekta Stipendiju ieviešana valodu un kultūras studijām Latvijā un Norvēģijā ar fokusu uz ievērojamu personu pieminekļu studijām un to testēšanu tūrisma vajadzībām studējošo mobilitātes dalībnieku pētnieciskās komponentes rezultāti DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES AKADĒMISKAIS APGĀDS „SAULE” 2017 Apstiprināts Daugavpils Universitātes Zinātnes padomes sēdē 2017. gada 15. februārī, protokols Nr. 5. Burima M. (sast., red.) Ievērojamu personu pieminekļu studijas un to testēšana tūrisma vajadzībām. Studējošo mobilitātes dalībnieku pētnieciskās komponentes rezultāti. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2017, 60 lpp. Sastādītāja Maija Burima Redaktore Maija Burima Korektore Jana Butāne-Zarjuta Maketētāja Marina Stočka Vāka dizains Solvita Kukle Izdevums tapis projekta „Stipendiju ieviešana valodu un kultūras studijām Latvijā un Norvēģijā ar fokusu uz ievērojamu personu pieminekļu studijām un to testēšanu tūrisma vajadzībām”, ID EEZ/NFI/S/2015/011 ietvaros. The publication has been produced in the framework of the project “Establishing of Scholarships for Language and Culture Studies in Latvia and Norway with the Focus on Studies of Monuments to Famous Persons and Their Testing for the Needs of Tourism”, ID EEZ/NFI/S/2015/011. Projektu līdzfinansē EEZ/Norvēģijas finanšu instruments. The Project is co-financed by the EEA/Norwegian Financial Instrument. PROJEKTA IEVIESĒJI Daugavpils Universitāte Vairāk par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta programmu „Pētniecība un stipendijas” var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā www.viaa.gov.lv sadaļā EEZ/Norvēģijas finanšu instruments. ISBN 978-9984-14-803-8 © Rakstu autori, 2017 © Maija Burima, sastādījums, ievads, 2017 © Solvita Kukle, mākslinieciskais noformējums, 2017 © Daugavpils Universitāte, 2017 2 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas Saturs PRIEKŠVĀRDS Maija Burima Pieminekļu pētniecība tūrismam: izaicinājumi un atziņas ........... 4 IEVĒROJAMU RAKSTNIEKU UN MĀKSLINIEKU PIEMINEKĻI LATVIJĀ UN NORVĒĢIJĀ Viktorija Rodionova (Latvija, Daugavpils Universitāte) Henrika Vergelanna piemineklis Oslo ........................................... 7 Anastasija Semjonova (Latvija, Daugavpils Universitāte) Henrika Ibsena piemineklis Oslo ................................................... 12 Santa Trokša-Traško (Latvija, Daugavpils Universitāte) Henrika Ibsena piemineklis un Oslo Nacionālais teātris ............... 16 Snorre Karkonens-Svensons (Norvēģija, Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledža) „Īstāks nekā Raiņa piemineklis”: piemineklis Kārlim Padegam Rīgā ................................................................... 24 IEVĒROJAMU POLITIĶU, ZINĀTNIEKU UN SABIEDRISKO DARBINIEKU PIEMINEKĻI NORVĒĢIJĀ Maksims Bazans (Latvija, Daugavpils Universitāte) Norvēģijas karaļa Haralda I piemineklis Hafrsfjūrā ...................... 34 Dēvija Dervenika (Latvija, Daugavpils Universitāte) Oskara Vistinga piemineklis Hortenē ............................................ 38 Marija Ignatjeva (Latvija, Daugavpils Universitāte) Kārla Juhana piemineklis Oslo ...................................................... 44 Jekaterina Kundikova (Latvija, Daugavpils Universitāte) Dienvidpola piemineklis Norvēģijas Jūrniecības muzejā ............... 49 Zane Rubene (Latvija, Daugavpils Universitāte) Svenna Foina piemineklis Tensbergā ............................................ 55 Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 3 Priekšvārds Dr. philol. Maija BURIMA Pieminekļu pētniecība tūrismam: izaicinājumi un atziņas Pieminekļi ir kolorītas, emocionālas un simboliskas kultūrainavas vizuālās zīmes. Pieminekļiem ir dažādi likteņi. Tie ir daudznozīmīgi kultūras mantojuma objekti, kas ar dažādu intensitāti iesaistās neverbālajā komunikācijā ar sabiedrību, kļūstot par dažādu kultūras, sociālo vai politisko notikumu norises vietu, dažādu tūrisma maršrutu saistošu objektu vai pat mēmu nosodījumu notikumiem, kas atstājuši traumatisku ietekmi uz sociālo vēsturi un sabiedrības atmiņu. Izšķirami dažādi pieminekļu veidi: pieminekļi ievērojamiem notikumiem un personām; kapu pieminekļi; pieminekļi dzīvniekiem; simboliski un metaforiski pieminekļi, kas veltīti kādai tipoloģiskai parādībai, piemēram, pieminekļi bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem piejūras pilsētās; u. c. pieminekļu veidi. Pieminekļi ievērojamiem cilvēkiem citu pieminekļu kategoriju vidū izceļas ar informatīvi analītisku kontekstu – tajā fiksēta konkrēta subjekta vai subjektu grupas personība un pienesums nācijai vai cilvēcei. Visbiežāk pieminekļi ievērojamiem cilvēkiem top kā veltījums sabiedriskajiem darbiniekiem, kultūras jomas pārstāvjiem un zinātniekiem: politiķiem, literātiem, komponistiem, māksliniekiem, izgudrotājiem, atklājējiem. Daudzu pieminekļu subjekti ir atstājuši nozīmīgu iespaidu vienlaikus vairākās jomās. Kā telpisks orientieris piemineklis bieži kļūst par satikšanās vietu, jo ir iemodelēts konkrētās vides pārstāvju mentālajās kartēs. No 2015. gada 15. oktobra līdz 2017. gada 28. februārim Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte un Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledža īstenoja Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas LV05 „Pētniecība un stipendijas” aktivitātes „Stipendijas” finansēto projektu „Stipendiju ieviešana valodu un kultūras studijām Latvijā un Norvēģijā ar fokusu uz ievērojamu personu pieminekļu studijām un to 4 | Ievērojamu personu pieminekļu studijas testēšanu tūrisma vajadzībām”, ID EEZ/NFI/S/2015/011. Tā mērķis bija organizēt abu sadarbības partneru – Daugavpils Universitātes un Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžas – akadēmiskā personāla un studējošo mobilitāti un īstenot ievērojamu personu pieminekļu izpētes komponenti, sagatavojot ieteikumus par pieminekļiem, kas būtu iekļaujami Latvijas un Norvēģijas tūrisma maršrutos. Šādu ieteikumu izstrādes laikā pieminekļi tika analizēti un interpretēti nacionālās identitātes evolūcijas kontekstā, piedāvājot materiālu, ko var izmantot gan tūristi, plānojot savus maršrutus, gan informāciju, ko var izmantot gidi vai ko ar tālāku līdzekļu piesaisti pētījumam varētu augšupielādēt e-resursos, ar laiku izstrādājot mobilo aplikāciju ar mūsdienīgu interpretāciju par daudziem no sabiedrības atmiņas izbalējušiem pieminekļu stāstiem vai jaunu, cittautu studējošo sniegtu „skatienu no malas” uz savas nacionālās vēstures vizuālajām liecībām. Tautsaimnieciskā griezumā projekta rezultāti varētu atstāt pastarpinātu ietekmi arī uz tūristu plūsmas intensificēšanos. Norvēģijā ir daudz viesstrādnieku no Latvijas. Arī viesstrādniekiem un ekonomiskajiem emigrantiem ir jācenšas integrēties valstī, kurā viņi ilgstoši uzturas. Ar savu projektu vēlamies popularizēt ideju, ka Norvēģija ir ne tikai labklājības uzlabošanas vieta, bet valsts ar savu kultūras savdabību. Latvija daudziem norvēģiem ir iecienīta nedēļas nogales atpūtas vieta, kas piesaista ar mērenām cenām un daudzveidīgu popkultūras un izklaides industriju. Šāds priekšstats par Latviju kā tikai patērētājkultūras piedāvājumu vietu ir vienpusīgs. Realizējot projekta pētījumu, docētāji un studējošie popularizēja ideju, ka Latvija ir zeme ar bagātu arhitektūras vai tēlniecības mantojumu, kuru vidū pieminekļi ir kā kultūrainavas komponents, kas vēsta par nācijas evolūcijas dažādajām lappusēm. Krājumā iekļauti astoņu Daugavpils Universitātes akadēmiskā bakalaura programmas „Filoloģija (angļu filoloģija)” studējošo pētījumi par Norvēģijas pieminekļiem ievērojamām personām un viens Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžas studējošā mobilitātes laikā līdztekus studiju procesam veiktais pētījums par Latvijas pieminekli ievērojamai personai. Lai šāds pētījums taptu, studējošajiem tika piedāvāti pētījuma vadlīnijas jautājumi pilotintervijai ar cilvēkiem, kurus viņi uzrunāja pie pētāmā pieminekļa, lai izvaicātu par pieminekļa atpazīstamību. Projekta pētnieciskie rezultāti apkopoti šī izdevuma divās daļās. Pirmo daļu „Ievērojamu rakstnieku un mākslinieku pieminekļi Latvijā un Norvēģijā” veido Viktorijas Rodionovas pētījums par norvēģu rakstnieka un publicista Ievērojamu personu pieminekļu studijas | 5 Henrika Vergelanna pieminekli Oslo, kas tika atklāts 1881. gadā. Divās publikācijās apskatīts ievērojamā norvēģu dramaturga un dzejnieka Henrika Ibsena piemineklis Oslo, kas atklāts 1899. gadā. Ibsena pieminekļa atpazīstamību un rezonansi norvēģu vidū raksturojušas Anastasija Semjonova un Santa Trokša-Traško. Savukārt Norvēģijas Dienvidaustrumu Universitātes koledžas rakstniecības programmas maģistrantam Snorrem Karkonenam-Svensonam tapis emocionāli piesātināts ieskats par 1998. gadā atklāto kolorītajam latviešu grafiķim un gleznotājam Kārlim Padegam veltīto pieminekli Rīgā, Vērmanes dārzā. Izdevuma otrajā daļā „Ievērojamu politiķu, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku pieminekļi Norvēģijā” Maksims Bazans pievērsies piemineklim, kas raksturo Norvēģijas monarhistisko pagātni, – Norvēģijas karaļa Haralda I piemineklim Hafrsfjūrā, kas tika atklāts 1872. gadā. Norvēģijas monarhu vēsturi aktualizē arī Marija Ignatjeva. Viņa interesējusies par Zviedrijas un Norvēģijas karaļa Kārla XIV/III Juhana pieminekli, kas tika atklāts 1875. gadā Oslo. Dēvijas Dervenikas pētījums aplūko Norvēģijas lepnumu un cilvēka drosmes un pašaizliedzības paraugu, jo sniedz ieskatu par Oskara Vistinga pieminekli Hortenē. Polārpētnieks Oskars Vistings kuģojot pirmais
Load more

Recommended publications
  • Å Samla Kunst Dei Ervervar Og Ikkje Ervervar Til Samlingane, Og Måten Det Blir Gjort På
    Museum for visuell kunst skil seg frå andre museum ved at dei samlar på kunst frå vår Jorunn Veiteberg eiga tid. Dei er såleis viktige medspelarar i dagens kunstliv, og interessa for korleis dei utøver denne rolla, er stor og til tider støyande. Ikkje minst gjeld det spørsmål rundt kva Å samla kunst dei ervervar og ikkje ervervar til samlingane, og måten det blir gjort på. Samlingsutvikling ved norske kunstmuseum på 2000-talet I denne rapporten blir inntakspraksisen mellom år 2000 og 2016 i 14 kunstmuseum KUNST SAMLA Å i Noreg kartlagt. I tillegg til musea sine eigne prioriteringar tar rapporten opp kva slags kunst musea har fått overført frå Innkjøpsfondet for norsk kunsthåndverk, Sparebankstiftelsen og Kulturrådet si nedlagde innkjøpsordning. Korleis unge Jorunn Veiteberg kunstnarar er representerte, samtidskunsten sin plass og kjønnsfordelinga i samlingane er spørsmål som står sentralt. Rapporten viser også kor lite synleg samlingspraksisen til musea har vore hittil. Museumssamlingane tener som vår felles minnebank. Difor bør det stadig reisast spørsmål ved korleis musea utøver makta dei har som historieskrivarar og minneforvaltarar. I seinare år har private samlarar sett stadig sterkare avtrykk i dei offentlege musea gjennom donasjonar og langtidslån. Eit aktuelt spørsmål er difor om det i dag er desse privatsamlarane som er blitt premissleverandørar for historieskrivinga. ISBN 978-82-7081-191-5 i kommisjon hos Fagbokforlaget ,!7II2H0-ibbjbf! Jorunn Veiteberg (f. 1955) er dr.philos. i kunsthistorie frå Universitetet i Bergen. Ho har arbeidd med samtidskunst både som utstillingsleiar, redaktør og som frilans skribent og kurator. Veiteberg har vore professor II ved Kunsthøgskolen i Oslo og Kunst- og designhøgskolen i Bergen, og sidan 2013 har ho vore gjesteprofessor ved HDK Göteborgs universitet.
    [Show full text]
  • Nordfjordtravelguide 2013
    Nordfjord TRAVELGUIDE 2013 Stryn-Hornindal-Gloppen-Eid-Vågsøy-Selje nordfjord.no Breng © O.J. Tveitk WELCOME TO NORDFJORD Short distances – big experiences Contents Lots of exciting activities Tourist information .....................................................2 Nordfjord is the destination for you if The tourist information staff can provide Transport ...............................................................................3 you are looking for an active holiday. In a information about activities, attractions, Scenic highlights ..........................................................5 magnificent, varied landscape between gla- events and accommodation. Hiking ......................................................................................6 ciers, fjords and the ocean, you can enjoy We also sell postcards, books and walking Outdoor Adventures ..............................................10 mountain walks, coastal walks, boat trips, maps. Bikes can also be hired in Stryn. kayaking, fishing, horse riding in fjord horse Culture ..................................................................................14 country, and lots more. Waymarked trails Shopping .............................................................................17 guide you to impressive mountain summits, Events ..................................................................................19 idyllic summer pasture farms, lush valleys Ski & Winter ...................................................................20 and a distinctive coastal
    [Show full text]
  • Bibliotekliste Pr 3. August 2018
    Bibliotekliste pr 3. august 2018 AAMODT, Tine. LØKKEN, Line Bøhmer. Manual. Oslo. 2006. Prosjekt. Bok. 2007 AASBØ, Kristin(red). Standard for fotokatalogisering. Oslo. 2007. Fotografi. Katalogisering. Skriftserie, ABM-skrift #44. 2007 AASERUD, Anne (red.). Nordnorske bilder og bildet av Nord-Norge. Tromsø. 2002. Bok. Alle teknikkar, Nord-Norge. Katalog til utstilling ved Nordnorsk Kunstmuseum. AASERUD, Anne (red.). Voyage pittoresque – Reiseskildringar fra nord. Tromsø. 2005. Temautstilling. Måleri og grafikk. Katalog Nordnorsk Kunstmuseum. AASERUD, Anne, LJØGODT, Knut og BERG, Jan Martin. Katalog over samlingene. Tromsø. 2008. Biletkunst. Alle sjangre. Verkskatalog. 2012 AASERUD, Anne, LJØGODT, Knut, BERG, Jan Martin. Nordnorsk Kunstmuseum- katalog over samlingene. Tromsø. 2008. Samling. Trearbeid, måleri, teikningar, foto, tekstil. Bok. 2008 AASERUD, Anne. Einar Berger. Tromsø. 1999. Katalog. Måleri. Katalog Nordnorsk Kunstmuseum. AASERUD, Anne. Fra Nesna til Nilen: Akvareller fra Hans Johan Fredrik Bergs reiser. Tromsø. 2007. Monografi. Akvarell. Katalog Nordnorsk Kunstmuseum. AASERUD, Anne. Mellom indre og ytre natur – Oscar Bodøgaards kunstnerskap. Tromsø. 2003. Katalog. Måleri. Katalog Nordnorsk Kunstmuseum. ABBS, Peter. Essays on Creative and Aesthetic Education. Sussex. 1989. Kunstformidling. Bok. Abm-skrift #57. Statistikk for arkiv, bibliotek og museum 2008. Oslo. 2009. Museumsfaglig. Softback. 2009 ALBIEZ, Simone. Olaf Otto Becker – Above Zero. Greenland 2007-2008. Ostfildern, Germany. 2009. Biletkunst. Fotografi. Bok. 2012 ALHAM. Det sto i avisen – 20 portretter gjennom 20 år. Bergen. 1986. Karikaturteikning. Teikning. Bok. ALMAAS, Ingerid Helsing (red.). Arkitektur N, 08-2007. Oslo. 2007. Tidsskrift. Tidsskrift. Tidsskrift. 2007 ALVEBERG, Kjersti. Visjoner øye på dans. 2005. Dans. ALVER, Ivar B. Lykkelige bilder – Et kunstnerportertt av Jan Harr. Stavanger. 1986. Monografi. Måleri. Grafikk. Bok. Anders Svor Museum. Anders Svor Museum: 1953-2003: Jubileumsskrift.
    [Show full text]
  • Tildelinger 2013 Norsk Kulturfond NORSK KULTURFOND
    Tildelinger 2013 Norsk kulturfond NORSK KULTURFOND Innhold TILDELINGER NORSK KULTURFOND Rom for kunst 2 Prosjektstøtte barn og unge 4 Kunstløftet 9 Andre formål 11 Visuell kunst 13 Statens utstillingsstipend 26 Musikk 30 Scenekunst 92 Basisfinansiering av frie scenekunstgrupper 92 Fri scenekunst 92 Litteratur 105 Innkjøpsordningene 105 Periodiske publikasjoner 129 Kulturvern 131 Saker som blir behandlet i flere utvalg 136 Tildelinger for Norsk kulturfond og Statens utstillingsstipend i 2013. Listene viser tilskudd for budsjettåret 2013, med unntak av tildelinger gjort for 2013 i 2012. Vedtak gjort i 2013 for senere år er markert med årstall. 1 TILDELINGER 2013 Rom for kunst SØKER FYLKE TITTEL TILSKUDD SAKER SOM BLIR BEHANDLET I FLERE UTVALG (SE ALLE TILSKUDD PÅ SIDE 136) Bugge Wesseltoft Oslo Moving Arts – utvikling av digital formidlingsarena 200 000 Fellesverkstedet Oslo Fellesverkstedet driftstilskudd 2014 400 000 Kunsthall Grenland Telemark Kunsthall Grenland 2014-2016 1 000 000 Sør-Trønde- Kunsthall Trondheim Kunsthall Trondheim 2014 400 000 lag Oppgradering av lavvu til drop-in-scene ved Mette Brantzeg Hedmark 30 000 Riksvei 3 NIKU – Norsk institutt for Nasjonal kartlegging av eldre industrianlegg som er Oslo 50 000 kulturminneforskning blitt brukt som nye kulturarenaer – 2013/14 ARENAER FOR VISUELL KUNST Utvidelse av Bergen Kjøtt – oppgraderinger av Bergen Kjøtt Hordaland 150 000 fryselageret på Bontelabo Berlevåg Havnemuseum – forprosjekt for Berlevåg Havnemuseum Finnmark 70 000 tilrettelegging av uteareal Galleri FORMAT- Bergen
    [Show full text]
  • Sigrid Undset Bibliografi Ved Ida Packness
    SIGRID UNDSET BIBLIOGRAFI 1 2 SIGRID UNDSET BIBLIOGRAFI VED IDA PACKNESS UNIVERSITETSFORLAGET 1963 3 © Norges almenvitenskapelige forskningsråd 1963 Gruppe: Språk og historie. A. 690.—48. T. Norsk Bibliografisk Bibliotek Band 22 J. D. Beyer A.s Boktrykkeri Bergen 4 INDHOLD Forord 7 Biografi 9 Samlede værker 13 Artikler, fortællinger og digte af Sigrid Undset 69 Værker om Sigrid Undset 79 Artikler om Sigrid Undset 82 Portrætter 91 Personalia 92 5 6 FORORD Hans J. Haffners : Forsøk til en Sigrid Undset-bibliografi, som udkom som særtryk af «Norsk bokhandlertidende» i 75 ex. i anledning af Sigrid Undsets halvtredsårsdag 1932, er forlængst udsolgt. Nærværende bibliografi, som er ført op til 1962, bestræber sig for at være så udtømmende som muligt. Stoffet til den har skullet hentes mange steder fra. Navnlig det amerikanske stof fra Sigrid Undsets Amerikaophold 1940—45 har været vanskeligt tilgængeligt, noget er fremskaffet gennem den norske ambassade i Washington, men jeg er mig bevidst, at enkelte ting kan have undgået min opmærksomhed. Bibliografien omfatter i hovedsagen kun trykte arbejder. Blandt arbejderne om Sigrid Undset er dog medtaget enkelte hovedopgaver, der befinder sig på Universitetsbiblioteket i Oslo. Af Sigrid Undsets manuskripter opbevares en del (væsentligt renskrevne) manuskripter samt en samling breve på Universitetsbiblioteket i Oslo, en del hos sønnen Hans Undset Svarstad på Bjerkebæk. En del manuskripter gik desværre, efter hvad Sigrid Undsets søster, Signe Undset Thomas, har oplyst, til grunde under tyskernes indrykning i Norge i aprildagene 1940. Jeg retter en tak til Fondet for Dansk-Norsk Samarbejde, som gennem to Lysebu-ophold i 1958 har sat mig i stand til at foretage indsamling af stof.
    [Show full text]
  • Est Wi Ld Long Deep Bigg The
    wi ld est l ong the All in one fjord deep est bigg Travel Guide 2017 Hoddevik © Lapoint Oppstryn © Tommy Akslaksen Nordfjord – all in one fjord Nordfjord is situated between the largest mainland glacier in Europe and Norway’s wildest coast at the western cape, with spectacular mountains and valleys, rolling farmland and a dramatic coast line. Here, you are never far away from great, accessible travel experiences. Nordfjord is Norway at its highest, wildest, deepest and most enjoyable. All in one fjord. 2 Transport By air The Hurtigruten (coastal steamer) Sandane Airport is located in the middle of Nordfjord, with The Hurtigruten calls daily at Måløy on both its northbound good connections to, for example,Oslo and Bergen with the and southbound voyages. Hurtigruten, tel. +47 810 30 000, airline Widerøe. www.hurtigruten.no Ørsta – Volda Airport Hovden, approximately one hour from Nordfjord. Flights to Oslo and Bergen, among other places, By car with the airline Widerøe. Information about road and traffic conditions throughout Ålesund Airport Vigra, two and a half hours from Nordfjord. Norway. Tel. 175 (+47 915 02 030 from abroad). Good connections to Oslo and other Norwegian cities/ www.nordfjord.no/transport and www.vegvesen.no towns. Direct flights to London, Copenhagen, Alicante, Gdansk, Vilnius and Amsterdam. Car hire Avis (Stryn, Sandane, Måløy). Tel. +47 57 72 50 80 Widerøe, tel. +47 810 01 200, www.wideroe.no Svein og Jan Bilutleige, Stryn. Tel. +47 416 92 277 From abroad +47 671 20 551 Vest Bilutleige AS, Raudeberg. Tel. +47 952 19 452 SAS, tel. +47 05400, www.sas.no Hertz Bilutleie, Stryn Tel.
    [Show full text]
  • Kyrkjebladet Nr 5 2015
    nr.5 Kyrkjeblad for Gloppen september 2015 Årgang 45 Sommarkyrkje August 2015 Ny start Ein sommar er slutt, flyttfuglane dreg og folk kjem i arbeid. Lag og aktivitetar finn tilbake til normaltilstanden. På ‘an igjen med tralten, eller starten på noko nytt? Vi som lagar Kyrkjebladet vil gjerne vere nye og til stades i vår tid, sjølv om det vi skriv om har lange røter bakover. Når vi seier at vi har funne ei form vi vil halde på ei stund, luktar det «tralt» av det. Faste mønster, like rutinar, oppgådde spor og uvendelege vanar. Men det blir forandring. Nye folk skal styre kyrkja. Vatnet i elva har runne forbi. Bli med inn i det nye med opne auge! Temaet Viss det var slik at dåpen hadde sin engel og nattverden sin, kunne ein tenkje seg ein slik samtale: Dåpsengelen: I Norge har eg mange medlemer! Folk strøymer framleis til kyrkje med borna. Eit stort fleirtal av folket står i Innhald Nærmare 200 kyrkjegjengarar var samla til friluftsgudsteneste himmelens medlemslister, og dei listene er nr. på Nesholmen i flott ver. Les om friluftsgudstenesta på side 18. det eg som styrer. Kor mange har du? Natt- 5 verdsengelen: Det er noko som ikkje funkar skikkeleg! Du og eg er jo tvillingar. Eg skulle hatt jamt besøk av alle desse døypte. Dei står FOR TANKE OG TRU på lista enno. Eg har meir å tilby enn dei Andakt om livsverdiar 03 trur. Noko må ha spora av ein gong. Kvifor det har blitt slik, kan du lese om i Kyrkje- Leiarartikkel om søndagsfeiring 05 blad for Gloppen nr.
    [Show full text]
  • Meld. St. 23 (2011-2012)
    Meld. St. 23 (2011–2012) Melding til Stortinget Visuell kunst Meld. St. 23 (2011–2012) Melding til Stortinget Visuell kunst Innhold Del I Hovedmål ...................................... 9 6.3.4 Kunstnernes Informasjonskontor – KIK ............. 58 1 Det visuelle kunstfeltet 6.3.5 Kunstnerforbundet i Oslo .............. 58 i Norge ........................................... 11 6.3.6 Det frie feltet ................................... 59 1.1 Bakgrunn for og hovedspørsmål 6.4 Kunsthøyskolene ............................ 59 som behandles i meldingen .......... 11 6.5 Publikumsdrevet og privat 1.2 Strukturelle endringer ................... 13 kunstformidling .............................. 59 1.2.1 Løkenutvalgets rapport av 2008 ... 13 6.5.1 Kunstforeningene ........................... 59 1.2.2 Omorganiseringen av 6.5.2 Private gallerier og det ABM-utvikling ................................ 14 kommersielle markedet ................. 61 6.6 Departementets vurdering 2Sammendrag ............................... 17 og tiltak ............................................ 62 3 Kunstpolitiske mål .................... 21 7 Den internasjonale 3.1 Kunstpolitiske mål fram til i dag .. 21 kunstscenen ................................. 65 3.2 Norsk kulturråds mål .................... 22 7.1 Norske kunstnere og den 3.2.1 Kulturrådets ansvar og oppgaver internasjonale kunstscenen ........... 65 innenfor det visuelle kunstfeltet ... 22 7.2 Dagens internasjonale 3.2.2 Kulturrådets ansvar og oppgaver kunstscene ...................................... 65 innenfor
    [Show full text]