Ražošana Un Pārstrāde

Total Page:16

File Type:pdf, Size:1020Kb

Ražošana Un Pārstrāde Latvijas Lauksaimniecības universitāte STUDIJU VIRZIENA Ražošana un pārstrāde Pārskats par 2016./2017.studiju gadu Apstiprināts Senātā 13.12.2017. Nr. 9-122 Studiju virziena vadītājs Dr.sc.ing. M.Šabovics Jelgava 2017 Saturs 1. Studiju virziena studiju programmas un to izmaiņas .......................................................... 3 2. Studiju virziena stratēģijas izmaiņas ................................................................................... 3 3. Studiju virziena ekspertu/darba devēju rekomendāciju izpilde ........................................... 4 4. Studiju virziena studiju satura pilnveidošana un aktualizēšana .......................................... 5 4.1. Izmaiņas studiju plānos un esošajos studiju kursos ............................................................. 5 4.2. Jaunu studiju kursu izveidošana .......................................................................................... 6 4.3. Jaunas mācību grāmatas, studiju materiāli un citi informācijas resursi .............................. 7 4.4. Studiju noslēguma pārbaudījumu izstrādes ieteikumi ......................................................... 8 5. Mācībspēki un pētnieki........................................................................................................ 8 5.1. Profesionālā pilnveide ......................................................................................................... 8 5.2. Zinātniskās pētniecības veicināšana .................................................................................. 11 5.3. Līdzdalība komisijās, organizācijās, padomēs, eksperti u.tml. ......................................... 12 5.4. Maģistrantu un doktorantu iesaistīšana studiju kursu īstenošanā ...................................... 17 6. Sadarbība ........................................................................................................................... 17 6.1. Sadarbības stiprināšana ar ieinteresētajām pusēm ............................................................. 17 6.2. Starptautiskās sadarbības veicināšana ............................................................................... 20 7. Studiju virziena resursu izmaiņas ...................................................................................... 22 7.1. Studējošo skaits ................................................................................................................. 22 7.2. Mācībspēku skaits ............................................................................................................. 23 7.3. Studiju virziena infrastruktūras izmaiņas .......................................................................... 23 8. Citas izmaiņas .................................................................................................................... 24 PIELIKUMI .................................................................................................................................. 25 2 Studiju virziena pilnveides pasākumi 2016./2017. STUDIJU GADĀ 1. Studiju virziena studiju programmas un to izmaiņas Studiju virziens „Ražošana un pārstrāde” ir akreditēts līdz 2019. gada 4. jūnijam. Studiju virzienā tiek īstenotas šādas akreditētās studiju programmas (skat. 1. tabulu). 1. tabula Studiju virzienā realizējamās studiju programmas Nr. Nosaukums Studiju KP Iegūstamais grāds un/vai veids kvalifikācija 1. Pārtikas zinības, a Pilna laika 164 Inženierzinātņu bakalaura grāds pārtikas zinātnē 2. Pārtikas produktu Pilna laika 164 Inženieris pārtikas un tehnoloģija, 2.līm. dzērienu tehnoloģijā Nepilna 160 laika 3. Pārtikas zinātne, a Pilna laika 80 Inženierzinātņu maģistra Nepilna grāds pārtikas zinātnē laika 4. Pārtikas zinātne, d Pilna laika 120 Inženierzinātņu doktora Nepilna zinātniskais grāds pārtikas laika zinātnē 5. Kokapstrāde, p(b) Pilna laika 160 Inženierzinātņu Nepilna profesionālais bakalaurs laika materiālzinātnē un kokapstrādes inženieris 6. Koksnes materiāli un Pilna laika 80 Inženierzinātņu maģistra tehnoloģija, a grāds 7. Koksnes materiāli un Pilna laika 120 Inženierzinātņu doktora tehnoloģijas, d Nepilna zinātniskais grāds laika 8. Dizains un amatniecība, p(b) Pilna laika 160 Profesionālais bakalaurs Nepilna izstrādājumu tehnoloģijās un laika produktu dizainā a - akadēmiskā bakalaura/maģistra studiju programma p(b) – profesionālā bakalaura studiju programma 2.līm. – otrā līmeņa profesionālā studiju programma 1.līm. – pirmā līmeņa profesionālā studiju programma p(m) – profesionālā maģistra studiju programma d – doktora Sakarā ar to, ka studiju programma “Dizains un amatniecība” tika izveidota un licenzēta 2015./2016. studiju gadā, tad pārskata periodā (2016./2017. studiju gads), kas ir pirmais studiju gads, studentu uzņemšanai šajā studiju programmā, tika piedāvātas tikai pilna laika studijas. 2. Studiju virziena stratēģijas izmaiņas Pārskata periodā stratēģijas izmaiņas studiju virzienā īstenojamo studiju programmu saturā nav veiktas, bet atbilstoši LLU izstrādātajai un apstiprinātajai stratēģijai (2015.-2020.), tiek turpināts darbs pie studiju programmu konkurētspējas paaugstināšanas, tajā skaitā starptautiskā līmenī, studējošo un mācībspēku kvalitātes un kompetences kāpināšanas. 3 Pārtikas ražošanas nozare ir viena no svarīgākajām un dinamiskākajām rūpniecības nozarēm. Tā ir vitāli svarīga tautsaimniecības nozare ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Nozarē iesaistītie jaunie bakalaura un maģistra grādu ieguvušie studenti spēj izstrādāt produktus ar pievienoto vērtību. Līdz ar to šī daudzpusīgā nozare ir nozīmīga eksportētāja, un tās ražošanas galaprodukti ir konkurētspējīgi gan pašmāju, gan starptautiskos tirgos. Iniciatīvas pētniecības jomā, kas virzītas uz pārtikas produktu pievienotās vērtības palielināšanu, būtiski uzlabo iesaistīto uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Tāpat ir ar kokapstrādi, kur koksnes apstrāde un pārstrāde Latvijas plānošanas reģionos ir viena no pamatdarbības jomām, jo sevišķi tas ir izteikts Rīgā un ap to. Kokapstrāde ir arī viena no Bioekonomikas stūrakmeņiem, kas ietilpst Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija (LR ZM), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (LR IZM) ir deleģējušas LLU attīstīt šo studiju virzienu, sekmīgākai Latvijas kopējas tautsaimniecības attīstībai. Latvijas Kokrūpniecības federācija ar tajā ietilpstošajām asociācijām: Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija, Asociācija „Latvijas Koks”, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija, Asociācija „Latvijas Mēbeles”, Latvijas Koka būvniecības klasteris, ir šī studiju virziena ilggadīgs atbalstītājs. Saskaņā ar iepriekš minēto, šis studiju virziens ir perspektīvs gan no studiju, gan arī no zinātnes attīstības viedokļa, kas balstās uz tehnoloģiju pārnesi un aprobāciju, ieguldījumu cilvēkresursos, attīstot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus materiālus. Vērtējot dizainu, tad vairākos Eiropas Savienības politikas stratēģiskos dokumentos un ziņojumos (līdz 2020. gadam) dizains tiek pozicionēts kā virzītājspēks ekonomikā un saistīts ar inovācijām, kā arī iedzīvotāju labklājību, vides ilgtspēju, publisko sektoru un citām jomām. Savukārt Zemgales un Kurzemes stratēģiskajā plānā 2030.g. ir īpaši uzsvērta radošo industriju attīstība, kā kontekstā Latvijā tiek skatīta dizaina nozare. Līdz ar to ražošanas un pārstrādes studiju virziens ir perspektīvs un īpaši atbalstāms gan no studiju, gan arī no zinātnes attīstības viedokļa. 3. Studiju virziena ekspertu/darba devēju rekomendāciju izpilde Starptautiskajā Studiju virziena ekspertu un darba devēju izvērtējumā 2012.-2013. gadā izteiktās rekomendācijas dotas 2. tabulā. Tabulā norādīts LLU pamatojums un argumentācija izpildes/neizpildes aprakstam. 2. tabula Ekspertu un darba devēju rekomendācijas un LLU argumentācijas pamatojums Rekomendācija Izpildes/nepildīšanas apraksts un argumentācija Pārtikas tehnoloģijas fakultātes piedāvāto studiju absolventiem ir daudzveidīgas un plašas iespējas studiju turpināšanai. Neskatoties uz to, ka ir samazināts valsts finansēto budžeta Nepietiekamas studiju vietu skaits studiju programmā Kokapstrāde, p(b), LLU ir turpināšanas iespējas un piesaistīts finansējums docētāju darba motivācijas finansiālās garantijas paaugstināšanai un zinātniskā snieguma izpildei, kas paaugstina plānoto aktivitāšu izpildi un finansiālās garantijas pasniedzējiem, bet joprojām nav rasts risinājums studiju turpināšanas iespējām, nodrošinot arī finansiālās garantijas. Akadēmiskā un zinātniskā personāla attīstības politikā LLU Jāuzlabo akadēmiskā personāla ir izstrādāta motivācijas sistēma, kuras darbība ir aktivizēta attīstības politika konkrētajā pārskata periodā. 4 Rekomendācija Izpildes/nepildīšanas apraksts un argumentācija Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu AII pārstāvjiem tiek veicināta, iesaistoties promocijas darbu recenzēšanā, kopīgu publikāciju sagatavošanā un dažādu savstarpēju Būtu jāuzlabo sadarbība ar citām projektu, pētījumu attīstībā. Pārskata periodā uzsākta Latvijas un ārvalstu augstāko aktīvāka mācībspēku pieredzes apmaiņas izpilde, tajā skaitā izglītību institūciju (AII) ERASMUS+ programmas ietvaros. Uzsākts pilotprojekts InnovaWood Wood Science Module Bank, kurā iesaistās arvien vairāk augstskolu no visas pasaules. Pārtikas tehnoloģijas fakultātei jaunais Studiju un zinātnes centra korpuss ar modernām pilotražotnēm, kurās studējošajiem ir iespēja paaugstināt praktiskās iemaņas, kā arī studējošie profesionālo kompetenci pilnveido, esot profesionālajās praksēs dažādos pārtikas ražošanas uzņēmumos. Izveidotā apmācību bāze Kokapstrādes katedrā
Recommended publications
  • Transport Infrastructure Development Performance
    Available online at www.sciencedirect.com ScienceDirect Procedia Engineering 178 ( 2017 ) 319 – 329 16th Conference on Reliability and Statistics in Transportation and Communication, RelStat’2016, 19-22 October, 2016, Riga, Latvia Transport Infrastructure Development Performance Oksana Skorobogatova, Irina Kuzmina-Merlino* Transport and Telecommunication Institute, 1 Lomonosova str., Riga, LV-1019, Latvia Abstract Transport infrastructure is an integral part of the transport system of any city or state. In connection with the development of society and intensification of international relations due to the globalization processes, the importance of transport as a factor for economic and social development has enhanced. Various aspects of the activities related to the development of transport infrastructure have increasingly become the objects of scientific researches. Transportation as an economic factor is a measure of economic activity and at the same time transportation is a reflection of economic activity. So, the questions about transport infrastructure performance measurement and relationship between transport infrastructure and economic growth are the subjects for discussions in both academic and non-academic circles. This paper highlights the role of the transportation industry in economic development of Latvia, describes the concept of transport infrastructure as an important part of the state transport system, and estimates the employed international approaches to the measurement of performance of transport infrastructure development. The article focuses on the necessity for the development of the methodology of measuring the transport infrastructure performance, that should be applied systematically and that would be generally helpful to all responsible people making transportation-related decisions. © 20172017 The The Authors. Authors. Published Published by Elsevierby Elsevier Ltd.
    [Show full text]
  • Transport for Sustainable Development in the UNECE Region
    NITED ATIONS CONOMIC OMMISSION FOR UROPE U N E C E TRANSPORT FOR SUSTAINABLE DEVELOPMENT IN THE ECE REGION UNITED NATIONS Copyright © UNECE Transport Division 2011. All rights reserved. All photos in this publication © Fotolia, unless otherwise stated. UNITED NATIONS United Nations Economic Commission for Europe The United Nations Economic Commission for Europe (UNECE) is one of the five United Nations regional commissions administered by the Economic and Social Council (ECOSOC). It was established in 1947 with the mandate to help rebuild post‐war Europe, develop economic activity and strengthen economic relations among European countries, and between Europe and the rest of the world. During the Cold War, UNECE served as a unique forum for economic dialogue and cooperation between East and West. Despite the complexity of this period, significant achievements were made, with consensus reached on numerous harmonization and standardization agreements. In the post Cold War era, UNECE acquired not only many new Member States, but also new functions. Since the early 1990s the organization has focused on analyses of the transition process, using its harmonization experience to facilitate the integration of Central and Eastern European countries into the global markets. UNECE is the forum where the countries of Western, Central and Eastern Europe, Central Asia and North America, 56 countries in all, come together to forge the tools of their economic cooperation. That cooperation concerns economics, statistics, environment, transport, trade, sustainable energy, timber and habitat. The Commission offers a regional framework for the elaboration and harmonization of conventions, norms and standards. The Commission's experts provide technical assistance to the countries of South‐East Europe and the Commonwealth of Independent States.
    [Show full text]
  • National Development Plan of Latvia for 2021-2027
    Approved on 2 July 2020 by decision of the Saeima of the Republic of Latvia No. 418/Lm13 NATIONAL DEVELOPMENT PLAN OF LATVIA FOR 2021-2027 Cross-Sectoral Coordination Center Riga 2020 National Development Plan of Latvia for 2021-2027 TABLE OF CONTENTS ABBREVIATIONS USED .................................................................................... 3 INTRODUCTION .............................................................................................. 5 VISION FOR THE FUTURE OF LATVIA IN 2027 ................................................. 6 THE NDP2027 FRAMEWORK ........................................................................... 10 NDP2027 STRATEGIC OBJECTIVES ................................................................ 11 Priority 1: Strong Families, a Healthy and Active Population .......................... 13 Direction: Human centered healthcare .............................................. 14 Direction: Psychological and emotional well-being .............................. 18 Direction: Strong families across generations .................................... 21 Direction: Social inclusion ............................................................... 23 Priority 2: Knowledge and Skills for Personal and National Growth” .............. 27 Direction: Science for the development of society, the economy and security ........................................................................................ 28 Direction: Quality, accessible and inclusive education ......................... 31 Quality of education and
    [Show full text]
  • Road Freight Transport in Latvia Abstract Version of 04 December 2018
    CNR EUROPEAN STUDIES Road freight transport in Latvia Abstract Version of 04 December 2018 As a state of north-east Europe, Latvia gained independence in 1991, after 50 years of Soviet occupation. It then became a democratic republic under the constitution adopted the following year. Latvia joined the European Union (EU) in 2004 and the eurozone in 2014. Its strategic geographical location allows it to maintain close relations both with the countries of the European Union and with Russia, as well as with other countries in the Commonwealth of Independent States (CIS), including Belarus and Ukraine. In economic and social terms, Latvia experienced three years of recession following the global economic crisis. In 2011, following a strict austerity policy, the Latvian economy gradually returned to growth. In 2016, despite a decline in total activity, Latvian road freight transport (RFT) remained stable. Latvia is positioned in 16th place among European freight flags in terms of total international activity and in 10th place for cross-trade RFT activity. The Latvian sector benefits, in particular, from the geographical location of the country in terms of increasing its East-West activity, as well as its North-South freight activity with Scandinavian countries via the use of ferries. In order to better understand the place of the Latvian sector in the European context, the CNR carried out a study on the Latvian RFT sector in 2017. It was conducted in collaboration with the research firm, Moreus, which is an expert in RFT in the countries of Eastern Europe. The complete version can be viewed on the CNR website at: www.cnr.fr, in the CNR/Europe Publications section.
    [Show full text]
  • Baltijas Starptautiskā Akadēmija Rīgas Stradiņa Universitāte Daugavpils Universitāte Uniwersytet Przyrodniczo Humanistyczny W Siedlcach
    Baltijas Starptautiskā akadēmija Rīgas Stradiņa universitāte Daugavpils Universitāte Uniwersytet Przyrodniczo Humanistyczny w Siedlcach Zinātnisko rakstu krājums V Starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski-politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas” «Процессы трансформации в праве, региональной экономике и экономической политике: актуальные проблемы экономико–политического и правового развития» Сборник научных публикаций по материалам V международной научно-практической конференции The transformation process of law, the regional economy and economic policy: the relevant economic and political and legal issues V International scientific and practical conference proceedings Rīga, 2017 UDK 34:388(062) SATURS / СОДЕРЖАНИЕ / CONTENTS Tr165 EKONOMIKA UN VADĪBA „Transformācijas process tiesībās, reģionālajā ekonomikā un ekonomis- Nodira Abdusalomova, Zulfija Adilova kajā politikā: ekonomiski-politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas” Tūrisma un izglītības jomas attīstības virzienu perspektīvas ...............................22 2016. gada. 9. decembra V Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums. – Rīga: Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2017. – 496. lpp. Balajars Alijevs, Jurijs Kočetkovs V Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Transformācijas process Inovatīvu procesu risku raksturojums kuģu būvniecībā Latvijā ..........................27 tiesībās, reģionālajā ekonomika un ekonomiskajā politikā:
    [Show full text]
  • Investment in the Baltic States
    Investment in the Baltic States A comparative guide to investment in Estonia, Latvia and Lithuania KPMG in the Baltics © 2015 KPMG Baltics SIA, a Latvian limited liability company and a member firm of the KPMG network of independent member firms affiliated with KPMG International Cooperative (“KPMG International”), a Swiss entity. All rights reserved. Preface Investment in the Baltic States is one of a series of booklets published by KPMG to provide information to those considering investing or doing business in various countries. This publication has been prepared by KPMG in Estonia, Latvia and Lithuania to assist those contemplating investment or commencing operations in the Baltic states. KPMG in the Baltics provides audit, tax and advisory services for local and multinational companies, government entities and inward investors. The information in this booklet is of a general nature and should be used only as a guide for preliminary planning purposes. Because of the continually changing legislative environment in the Baltics, the complexity of corporate, tax and social laws and regulations in each country and the steadily evolving nature of the respective economies, comprehensive professional advice and assistance should always be obtained before implementing any plan to invest in or immigrate to the Baltic states. KPMG with more than 300 staff in the Baltic states can provide such assistance and would be pleased to provide more detailed information on matters discussed in this publication. Every care has been taken to ensure that the information presented in this edition is correct and accurate as of 1 April 2015. Revised edition Riga, April 2015 © 2015 KPMG Baltics SIA, a Latvian limited liability company and a member firm of the KPMG network of independent member firms affiliated with KPMG International Cooperative (“KPMG International”), a Swiss entity.
    [Show full text]
  • Development of Public Transport: Future Challenges of Liepaja` S Tram (Latvia)
    PROBLEMS OF MANAGEMENT IN THE 21st CENTURY Vol. 11, No. 1, 2016 16 DEVELOPMENT OF PUBLIC TRANSPORT: FUTURE CHALLENGES OF LIEPAJA` S TRAM (LATVIA) Diāna Līduma, Aija Kairēna, Inese Lūsēna-Ezera Liepaja University, Liepaja, Latvia E-mail: [email protected], [email protected], [email protected] Monta Šimkus SIA Liepājas tramvajs, Liepaja, Latvia E-mail: [email protected] Abstract Transport has always had an important role in the lifestyle of population and development of economy, but the public transport performs mainly the social function – it works for the benefit of the society. Development and quality of services must be provided also for the public transport companies, however, we meet different problems related to infrastructure and traffic for this to happen. To successfully manage and develop a public transport company, it is essential to change the thinking of people in favour of the public transport, not for the personal transport. It is necessary to ensure the sustainability as the main value, which means selection of the right public transport system. The authors relied on the experience of formation of a unified transport system in the world and Latvia’s largest cities’ strategic vision for public transport development. Taking into account the fact that Liepaja is one the three cities in Latvia where the public transport service is provided by a tram, an empiric research was made. Its aim was to clarify the opinion of the inhabitants of Liepaja, regarding the services provided by Liepaja trams, regarding the possible improvements and necessity for development. 200 inhabitants of Liepaja were questioned within the framework of the research.
    [Show full text]
  • Production of Horse-Drawn Carriages in Latvia in the 20Th Century
    HISTORY OF ENGINEERING SCIENCES AND INSTITUTIONS OF No. 4, Sept. 2020, pp. 9–30 HIGHER EDUCATION https://doi.org/10.7250/HESIHE.2020.002 2020/4 CARRIAGES IN LATVIA IN THE 20TH CENTURYPRODUCTION OF HORSE-DRAWN INDULIS ZVIRGZDIŅŠ Latvian Association for the History of Science Summary. In the first half of the last century, wood craftsmen and blacksmiths collaborated in the manufacture of carriages, but in most cases they worked individually. There were also larger companies operating mainly in cities. The author’s main focus is on the Madona area. The carriage and sled workshop of Augusts Mazurs (1885–1975), which was the most significant in the area, is used as an example. It was established in 1924 and continued its work during the Soviet era. Horse-drawn carriages were the main mode of local transport in the Republic road transport gradually increased. Carriages and sleds were made on site, most carsof Latvia were and imported. its territory also in the decade after World War II. Later, the role of Keywords: horse-drawn transport, carriage makers, woodworking, Latvian Chamber of Crafts, Augusts Mazurs. Introduction In the middle of the 20th century, a car gradually replaced horse- drawn carriages in land transportation in Latvia. Railway was used for inlonger the countryside.distance transportation. Cars and fuel In for the them Republic were mainlyof Latvia, imported, before Worldwhile carriagesWar II, horse-drawn were made carriages on site. undoubtedlyThe comparison played of a differentkey role, especiallymeans of transport – horse-drawn carriages, tractors, cars – was performed at the Labour Research Institute of the Ministry of Agriculture in Lielplatone (Head – graduate of the University of Latvia (UL), agronomist Jānis Jānītis (1903–?)) [1].
    [Show full text]
  • Description of Latvian Rural Road Programme
    Introduction In the overview concentrated information is provided on the content and substance of programme. To secure an effective road transport work, that shell ensure a base for other economic sectors it is necessary to maintain and to develop a road network. Realizing the intentions that were planned for the period from 1995 until 2000 a special budget for the necessities of road was established- State Road Fund (further it text SRF), that made the financing of roads legally regulated and predictable. With the finances of SRF was possible to keep only the state main roads in preceding level and with the collaboration from other investment funds to finish building works and to open traffic on bridges of Lielupe on the bypass of Jurmalas and Jelgavas roads, to renew the Brocēnu traffic interchange, to finish the construction between Kuldiga and Saldus. Due to the limited finances the condition of state 1st and 2nd class roads has deteriorated sharply In the period of 1995- 2000 important changes in the supervision, maintenance and construction of state roads have occurred. Accordant departments have been developed and functions are divided between them. The State Road Maintenance and Development programme of 2000- 2015 is developed according to the technical task adopted by the Ministry of Transport on 8.December, 1998. To support road maintenance, development and incorporation of Latvian roads in the European road network, the road sector further development aim has been defined, as well as, the strategy and tactic of achieving it, the main tasks for the period 2000- 2006 and for the further period (2007- 2015).
    [Show full text]
  • Download Speeds in Latvia
    2019 '19 | Latvian Business Guide TABLE OF CONTENTS LATVIA IN FACTS 6 LATVIAN ECONOMY OVERVIEW 7 FOREIGN DIRECT INVESTMENT 15 INCENTIVES FOR INVESTORS 19 PROMISING BUSINESS SECTORS 24 HUMAN RESOURCES 27 BUSINESS INFRASTRUCTURE 32 OPERATING ENVIRONMENT 41 FINANCIAL ENVIRONMENT 46 TAXATION 47 QUALITY OF LIFE AND RECREATION 50 PROMOTION OF ENTREPRENEURSHIP, INVESTMENT, AND FOREIGN TRADE 53 USEFUL LINKS 67 '19 | Latvian Business Guide LATVIA IS THE CENTRAL COUNTRY OF THE BALTIC STATES On the world map, Latvia is located on the east coast of the Baltic Sea at the crossroads of Northern and Eastern Europe. Latvia, a parliamentary republic, is bordered by Estonia to the north, Russia and Belarus to the east, and Lithuania to the south, with a maritime border with Sweden to the west. The total length of Latvia’s coastline is 498 km. Latvia has almost 2 million inhabitants, of whom almost 1 million live in and around the capital city of Riga, the metropolis of the Baltic region. The second largest city is Daugavpils, with a population of about 83 000. With its relatively small population, Latvia is not a major market, but the country’s key advantage is its location, which provides access to its immediate neighbours. The population of the three Baltic States totals 6.1 million, approximately equal to the population of Denmark. On its doorstep are the Scandinavian countries, with 25 million people; Russia and the independent CIS states, with a combined population of about 280 million; and Eastern Europe, with about 100 million inhabitants. Latvia stands out for two major criteria eligible for any investor – infrastructure and labour force.
    [Show full text]
  • Konsultējošs Materiāls Arodbiedrību Aktīvistiem Pilsētas Sabiedriskā Transporta Jomā
    SOCIāLIE APSTāKļI UN TIESīBAS SABIEDRISKā TRANSPORTA JOMā Instrumenti arodbiedrību pārstāvjiem, lai pārvaldītu izmaiņas regulā par sabiedrisko transportu un tirgū Konsultējošs materiāls arodbiedrību aKtīvistiem pilsētas sabiedrisKā transporta jomā MāCīBU MATERIāLS TRIM APMāCīBU NODARBīBāM autors Volkers Reske (Volker Röske) LATVIAN PARTNERS CGT TRANSPORT, FRANCE VER.DI, GERMANY FEDERATION OF TRANSPORT WORKERS‘ UNIONS (KSZOSZ), HUNGARY TRANSPORT WORKERS‘ FEDERATION, LITHUANIA METRO WORKERS‘ UNION (USLM), ROMANIA UNITE THE UNION, UNITED KINGDOM Ar Eiropas Savienības atbalstu KONSUltēJOšS MatEriāLS arODBIEDRīBU aktīviStiEM PilSētaS SABIEDriSKā tranSPOrta JOMā 3 saturs 1. ES vietējā sabiedriskā transporta tirgus raksturojums . p. 5 Sabiedriskā transporta nozīmīgums ilgtspējīgā sabiedrībā / PSO – jauna Eiropas regula sabiedriskā transporta jomā / ETF SCRIPT projekts / Nedaudz statistikas / aktīva mācīšanās grupās 2. Sanāksme – kādam nolūkam? . p. 11 Edita satiek Jonu / Lielbritānijas eksperiments / Darba kārtības sastādīšana 3. 1. sanāksme: PSO regula – instruments arodbiedrībām? . p. 15 Ko PSO regula regulē? / trīs pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanu veidi / trīs tiešās piešķiršanas veidi / Darbinieku aizsardzība, sociālie un kvalitātes standarti konkursa procesā / pārredzamība / pārejas periods / 4. 2. sanāksme: nacionālais ziņojums – valsts sabiedriskā transporta struktūras un tirgus pārzināšana . p. 23 5. 3. sanāksme: attīstības plāns sociālajai videi. p. 28 Proaktīva pieeja un jauni dalībnieki / 1. darbība: SVID analīze / 2. darbība:
    [Show full text]
  • Latvia Objective 1 Programme 2004-2006
    LLAATTVVIIAA Single Programming Document Objective 1 Programme 2004 – 2006 Riga 2003 Single Programming Document for Latvia Objective 1 Programme 2004-2006 Table of Content 1. Introduction..............................................................................................................13 2. Analysis....................................................................................................................15 2.1. General Description of the State.......................................................................15 2.1.1. Geographical Situation...............................................................................15 2.1.2. Administrative Division.............................................................................15 2.1.3. Demographic Situation ..............................................................................16 2.1.4. Quality of the Environment and Natural Resources ..................................16 2.2. Macroeconomic Context...................................................................................22 2.2.1. GDP Dynamics ..........................................................................................22 2.2.2. Inflation and Monetary Policy ...................................................................23 2.2.3. Fiscal Policy...............................................................................................24 2.2.4. Balance of Payments..................................................................................25 2.2.5. Investment in the Latvian
    [Show full text]