CESVAINES NOVADA ILGTSP ĒJĪGAS ATT ĪST ĪBAS STRAT ĒĢ IJA

2012.-2024. gadam

2012 Anotācija Šī ir Cesvaines novada att īst ības strat ēģ ijas laika posmam no 2012. l īdz 2024. gadam. Dokument ā liela v ērība piev ērsta likumdošanas un saist īto pl ānošanas dokumentu izv ērt ēšanai. Likumdošanas un saist īto pl ānošanas dokumentu pras ības ir iev ērotas ar ī paš ā strat ēģ ij ā, kura pamat ā balst ās uz pl ānošanas semin āros izteiktajiem viedok ļiem, bet konkretiz ējot, no vienas puses, ņemti v ērā šo dokumentu aspekti, no otras puses – par ādīts, cik atbilstoši pl ānošanas ģener ālajiem virzieniem ir priekšstati un re ālās vajadz ības un iesp ējas viet ējai att īst ībai Cesvaines novad ā. Strat ēģ ijas izstr ādē izmantota Latvijas Universit ātes Ekonomikas un vad ības fakult ātes Vides p ārvald ības katedr ā izstr ādātā integr ētā ilgtsp ējības pl ānošanas metode , kas adapt ēta Teritorijas att īst ības pl ānošanas sist ēmas likumam un 13.10.2009. MK noteikumiem Nr.1178, “Att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādes un ietekmes izv ērt ēšanas noteikumi”. Integr ētās pl ānošanas metode nodrošina strat ēģ ijas atbilst ību tur noteiktajiem pl ānošanas pamatprincipiem un vispirms ilgtsp ējības principam, kas izriet no š īs metodes. Att īst ības strat ēģ ija pamatojas uz dokumentu anal īzi, teritorijas izp ēti (tai skait ā iedz īvot āju aptauju) un piecu darba semin āru rezult ātiem. Strat ēģ ija ir ilustr ēta ar 3 tabul ām (neskaitot SVID un pielikumu) un 15 att ēliem, taj ā ir atsauces uz 30 cit ētiem vai cit ādi izmantotiem inform ācijas avotiem. Strat ēģ ijai kop ā ar teritorijas apraksta da ļu pielikum ā ir 13 kartes, kuru nosaukumi min ēti 1. pielikum ā, 12 no t ām ir sagatavotas atseviš ķu dokumentu veid ā, bet viena iek ļauta kā ilustr ācija š īs strat ēģ ijas tekst ā.

Izpild ītājs: SIA Ķemers Business and Law Company Re ģistr ācijas Nr.: 44103061476

Izstr ādes darba grupa: Tehniskais atbalsts: PhD Jānis Kauli ņš B.Sc. Ed īte Ķemere M.Sc.comp. Ieva Paleja B.Phys. Līga Kauli ņa Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Saturs

IZMANTOTIE SA ĪSIN ĀJUMI UN TERMINOLO ĢIJA ...... 5

I. CESVAINES NOVADA ILGTSP ĒJĪGAS ATT ĪST ĪBAS STRAT ĒĢIJAS PAMATELEMENTI ...... 6 1.1.N OVADA V ĪZIJA ...... 6 1.2. NOVADA ATT ĪST ĪBAS STRAT ĒĢ ISKIE M ĒRĶI ...... 7 1.3. NOVADA ATT ĪST ĪBAS ILGTERMI ŅA PRIORIT ĀTES ...... 8

II. CESVAINES NOVADA INTEGR ĒTAS P ĀRVALD ĪBAS ELEMENTI ...... 10 2.1. SEKTORU UN TO ILGTSP ĒJĪBAS ANAL ĪZE ...... 10 2.1.1. Dabas un kult ūrv ēstures vide...... 10 2.1.2. Ekonomisk ā vide ...... 11 2.1.3. Soci ālā vide...... 12 2.1.4. P ārvald ība un komunik ācija...... 14 2.2. SVID ANAL ĪZES KOPSAVILKUMS ...... 15 2.3. PRIORIT ĀRO INTEGRAT ĪVO PROBL ĒMJOMU IDENTIFIK ĀCIJA ...... 16 2.4. NOVADA SPECIALIZ ĀCIJA UN FUNKCION ĀLĀS IETEKMES ZONAS ...... 20 2.5. SADARB ĪBA AR KAIMI ŅU NOVADIEM UN CITU RE ĢIONU NOVADIEM ...... 21

III. NOVADA TELPISK ĀS ATT ĪST ĪBAS PERSPEKT ĪVAS ...... 22 3.1. CESVAINES NOVADS LATVIJ Ā; GALVEN ĀS ĀRĒJĀS IETEKMES ...... 22 3.2. NOVADA VIETA UN FUNKCIJAS RE ĢION Ā ...... 24 3.2.1. Novada infrastrukt ūras att īst ības virzienu pamatojums ...... 24 3.2.2. Cesvaines novada telpisk ās att īst ības perspekt īvas re ģiona kontekst ā...... 26 3.2.3. Galvenie secin ājumi par Cesvaines novada vietu Vidzem ē ...... 36 3.3. NOVADA TELPISK ĀS STRUKT ŪRAS ATT ĪST ĪBAS VIRZ ĪBA ...... 37 3.3.1. Novada apdz īvot ības strukt ūra un t ās att īst ība...... 37 3.3.2. Satiksmes ce ļu t īkla att īst ība...... 37 3.3.3. P ārrobežu telpisk ās ietekmes...... 37 3.4. VADL ĪNIJAS TERITORIJAS PL ĀNOŠANAI ...... 39

IV. ATT ĪST ĪBAS STRAT ĒĢIJAS UN PROGRAMMAS UZRAUDZ ĪBAS K ĀRT ĪBA .... 40 4.1. UZRAUDZ ĪBAS ORGANIZATORISK Ā KĀRT ĪBA ...... 40 4.2. PRIEKŠLIKUMI CESVAINES NOVADA REZULTAT ĪVO R ĀDĪTĀJU UN ILGTSP ĒJĪGAS ATT ĪST ĪBAS INDIKATORU SIST ĒMAI ...... 41

V. SABIEDR ĪBAS L ĪDZDAL ĪBA CESVAINES NOVADA ATT ĪST ĪBAS STRAT ĒĢIJAS UN PROGRAMMAS IZSTR ĀDĒ...... 43 5.1. SABIEDR ĪBAS M ĒRĶGRUPAS ...... 43 5.2. SABIEDR ĪBAS L ĪDZDAL ĪBAS PAS ĀKUMI ...... 44

VI. DOKUMENTU IETVARS ...... 46 6.1. STARPTAUTISKIE NORMAT ĪVIE AKTI UN PL ĀNOŠANAS DOKUMENTI ...... 46 6.1.1. Eiropas Re ģion ālās un telpisk ās (teritorijas) pl ānošanas harta...... 46 6.1.2. Eiropas viet ējo pašvald ību harta ...... 46

3 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 6.1.3. Eiropas Telpisk ās Att īst ības Perspekt īva (ETAP) ...... 47 6.1.4. Local Agenda 21 un Agenda Baltic 21...... 48 6.1.5. Lisabonas strat ēģ ija ...... 49 6.1.6. VASAB 2010 Plus...... 50 6.2. NACION ĀLĀ L ĪME ŅA PL ĀNOŠANAS DOKUMENTI ...... 50 6.2.1. Latvijas Nacion ālās att īst ības pl āns 2007.-2013.gadam ...... 50 6.2.2. Latvijas Strat ēģ isk ās att īst ības pl āns 2010.–2013.gadam ...... 50 6.2.3. Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija “Latvija 2030”...... 53 6.3. VALSTS NORMAT ĪVIE AKTI ...... 55 6.3.1. Att īst ības pl ānošanas sist ēmas likums...... 55 6.3.2. Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums...... 57 6.3.3. 13.10.2009. MK noteikumi Nr.1178 “Att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādes un ietekmes izv ērt ēšanas noteikumi”...... 59 6.3.4. 25.08.2009. MK noteikumi Nr.970 “Sabiedr ības l īdzdal ības k ārt ība att īst ības pl ānošanas proces ā” ...... 60 6.4. VALSTS NOZARU POLITIKU PL ĀNOŠANAS DOKUMENTI ...... 61 6.4.1. Re ģion ālās politikas pamatnost ādnes 2004.-2014.gadam ...... 61 6.4.2. Zemes politikas pamatnost ādnes 2008-2014...... 62 6.4.3. Ener ģē tikas att īst ības pamatnost ādnes 2007. – 2016. gadam ...... 63 6.4.4. Vides politikas pamatnost ādnes 2009. – 2015.gadam...... 63 6.4.5. Latvijas lauku att īst ības valsts strat ēģ ijas pl āns 2007.-2013.gadam...... 65 6.5. VIDZEMES RE ĢIONA ATT ĪST ĪBAS PL ĀNOŠANAS DOKUMENTI ...... 68 6.5.1. Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības programma...... 68 6.5.2. Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojums 2007.-2027.gadam...... 70 6.5.3. Vidzemes re ģiona alternat īvo soci ālo pakalpojumu att īst ības programma 2010. - 2017.gadam ...... 71 6.5.4.Vidzemes re ģiona ekonomisk ā profila projekts...... 73 6.6. PLĀNOŠANAS DOKUMENTI CESVAINES NOVAD Ā...... 75 6.6.1. Cesvaines pils ētas ar lauku teritoriju att īst ības programma ...... 75 6.6.2. Cesvaines novada teritorijas pl ānojums 2008.-2020.gadam un t ā 2010. gada groz ījumi 76 7.7. AR ADMINISTRAT ĪVĀM TERITORIJ ĀM NESAIST ĪTI NOZARU PL ĀNOŠANAS DOKUMENTI ... 77 7.7.1. Daugavas un Gaujas upju baseina apsaimniekošanas pl āni ...... 77

PIELIKUMI ...... 83 1. PIELIKUMS KARTOGR ĀFISK Ā MATERI ĀLA SATURS ...... 83 2. PIELIKUMS . KOPSAVILKUMS PAR VIDZEMES PL ĀNOŠANAS REĢIONA ATT ĪST ĪBAS PROGRAMMAS M ĒRĶIEM , AKTIVIT ĀTĒM UN UZDEVUMIEM CESVAINES NOVADA KONTEKST Ā ...... 84 3. PIELIKUMS . IZMANTOTIE DATU AVOTI UN LITERAT ŪRA ...... 98

4 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Izmantotie saīsinājumi un terminoloģija

Nav pievienoti fizik ālo m ērvien ību nosaukumu un visp ārpie ņemto redakcion ālo sa īsin ājumu skaidrojumi. APSL – Att īst ības pl ānošanas sist ēmas NAI – notek ūde ņu att īrīšanas iek ārtas likums NFI – Norv ēģ ijas Finanšu instruments CFLA – Centr ālā Finanšu un l īgumu NAP – Nacion ālais att īst ības pl āns aģent ūra NVD – Nacion ālais vesel ības dienests EEZ – Eiropas Ekonomikas zona NVO – nevalstisk ās organiz ācijas EKD – Enterprise Knowledge Development PA – pašvald ības a ģent ūra model ēšanas metode PPP – publisk ā-priv ātā partner ība ERAF – Eiropas re ģion ālās att īst ības fonds PR – pl ānošanas re ģions ETAP – Eiropas Telpisk ās Att īst ības RAPLM – Re ģion ālās att īst ības un Perspekt īva pašvald ību lietu ministrija (bijus ī) EM – Ekonomikas ministrija SD – soci ālais dienests ES – Eiropas Savien ība SIA – sabiedr ība ar ierobežotu atbild ību IKT – inform ācijas un komunik āciju SIF – Sabiedr ības Integr ācijas fonds tehnolo ģijas SM – Satiksmes ministrija IT – inform ācijas tehnolo ģijas SVID – stipro pušu, v ājo pušu (sp ēku un IZM – Izgl ītības un zin ātnes ministrija vājumu), iesp ēju un draudu anal īze LAD – Lauku atbalsta dienests TAPL – Teritorijas att īst ības pl ānošanas LIAA – Latvijas Invest īciju un att īst ības likums aģent ūra TIC – t ūrisma inform ācijas centrs LIAS – Latvijas Ilgtermi ņa att īst ības TP – teritorijas pl ānojums strat ēģ ija VARAM – Vides aizsardz ības un re ģion ālās LIZ – lauksaimniec ībā izmantojam ā zeme att īst ības ministrija LTRK – Latvijas Tirdzniec ības un VM – Vesel ības ministrija Rūpniec ības kamera VRAA – Valsts Re ģion ālās att īst ības MK – Ministru kabinets aģent ūra Integr ēta att īst ības programma – vienot ā cikl ā un ar kop ēju pieeju izstr ādāts savstarp ēji saska ņotu att īst ības pl ānošanas dokumentu kopums, kas var satur ēt ilgtermi ņa, vid ēja termi ņa un īstermi ņa att īst ības pl ānošanas dokumentus, telpisk ās pl ānošanas dokumentus un daž ādu p ētījumu rezult ātus. Att īst ības strat ēģ ija – att īst ības ilgtermi ņa pl ānošanas dokuments, kas satur att īst ības strat ēģ isk ās pamatnost ādnes vismaz 12 gadu periodam un telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes. Att īst ības programma – vid ēja termi ņa att īst ības pl ānošanas dokuments, kas satur vid ēja termi ņa att īst ības pamatnost ādnes, k ā ar ī r īcību un invest īciju pl ānus vismaz 3 gadu periodam.

5 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

I. Cesvaines novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatelementi

1.1.Novada vīzija Novada v īzija izstr ādāta, izdarot kopsavilkumu par darba semin ārā izteiktajiem aptuveni 20 priekšlikumiem, kurus p ēc tam, apvienoja l īdz īga satura priekšlikumus. Gala rezult ātā ieg ūtā v īzija sast āv no 2 formul ējumiem. Pirmais formul ējums ir

Cesvaines novadu atpaz īstam k ā profesion āli organiz ētu, viesm īlīgu un skaistu t ūrisma pils ētu ar šeit rakstur īgiem ražošanas uz ņēmumiem, izkoptu un papildinošu t īklu lauku teritorij ā, saglab ātu kult ūras mantojumu un att īst ītu amatniec ību un lauksaimniec ību.

Šis formul ējums ir re ālistiska rakstura redz ējums Cesvaines novada ide ālam. Atsl ēgas vārds šeit ir “atpaz īstama”. Tas noz īmē, ka Cesvaines novads ir gan ērta dz īvesvide viet ējiem iedz īvot ājiem, gan zin āms un iecien īts ce ļa m ērķis novada viesiem. Pag ātnes, tagadnes un n ākotnes sasaist īšana caur novada kult ūras v ērt ībām. Cesvainieši ir pratuši izmantot dabas un ainavas sniegt ās priekšroc ības, lai rad ītu vilin ājumu visiem, kas grib atp ūsties un atg ūt vesel ību t ālu no pils ētas vai lielu k ūrortu k ņadas. Tīra vide ir ar ī priekšroc ība novada lauksaimniec ībai, iesp ēja izaudz ēt ekolo ģiski t īrus, vesel īgus un garš īgus p ārtikas produktus, ar kuriem apg ādā sevi, novada viesus un sekm īgi konkur ē ar savu produkciju tirg ū. Otrais formul ējums ir

Vieta, kur ir m ājas un darbs. Atgriezties Cesvain ē nekad nevar b ūt par t ālu.

Vēst ījums par soci ālās un saimniecisk ās vides sak ārtot ību. Š ī vid ē ir vilin ājums pat tiem cesvainiešiem, kas ir pametuši valsti un par atgriešanos saka “nekad!”.

6 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1.2. Novada attīstības stratēģiskie mērķi I. Daudzveidīga un mūsdienīga ekonomika  Uz ņē mējdarb ības aktiviz ēšana, tai skait ā t ūrisma veicin āšana Ņemot v ērā Cesvaines novada vietu un lomu re ģiona telpiskaj ā strukt ūrā, t ūrisms k ā visliel ākā mērā veicin āms uz ņē mējdarb ības veids un attiec īgi ar ī k ā priorit āte strat ēģ ij ā un r īcībās. Pilnv ērt īga izmantošana t ām iesp ējām, ko pils ētā dod pils un pils parks, bet ārpus pils ētas – lauku ainava. Ražošana – tradicion ālo nozaru (p ārtikas r ūpniec ība, lauksaimniec ības) att īst īšan ās, bet ir resursi (zeme, telpas) ar ī citu veidu ražošanas att īst ībai.  Tehnisko infrastrukt ūru un komun ālās saimniec ības sak ārtošana un att īst ība Komun ālā saimniec ība k ā sadz īves komforta pamats un labs fons daž āda veida uz ņē mējdarb ības att īst ībai. Priorit āte liel ā m ērā saist īta ar t ās daudzu objektu neapmierinošu st āvokli, da ļē ji – ar servisu nepietiekamu pieejam ību. Sak ārtota komun ālā saimniec ība ir ar ī ekonomiski efekt īva, jo samazin ās uztur ēšanas izmaksas, atseviš ķos gad ījumos pat ļoti iev ērojami. Satiksmes infrastrukt ūra k ā lauku teritorijas att īst ības un labkl ājības noteicošs faktors. Sal īdzinoši soci āli orient ēts bloks. II. Sociāli atbildīga un izglītota sabiedrība.  Novada kult ūrv ēsturisko un dabas resursu saglab āšana un kult ūrvides att īst ība Cesvaines pils kompleksa izmantošana un att īst ība - priorit āte nodal īta atseviš ķi no dabas un kult ūrvides, jo veicamajiem darbiem rakstur īga noteikta specifika (restaur ācijas tipa būvdarbi, u.tml.) valsts noz īmes kult ūras piemineklim. Liels l īdzek ļu apjoms un specifiski to piesaistes meh ānismi. PPP noz īme pils telpu apsaimniekošan ā un labuma g ūšan ā vis ām ieinteres ētaj ām pus ēm.  Izgl ītības un kult ūras iest āžu att īst ība Noš ķirts no iepriekš ējās priorit ātes resursu rakstura un potenci ālā finans ējuma avotu dēļ. Galvenok ārt iest āžu potenci āla att īst ība – materi āli tehnisk ā b āze, person āla kvalifik ācija un redzesloks, programmu daudzveid ība. Pie att īst ības pieskait āma ar ī jaunu objektu būvniec ība, kas tehnolo ģiski b ūtu pieder īga uztur ēšanas probl ēmjomai. Meh ānisms, k ā pretoties depopul ācijai un nodrošin āt novada ekonomikas ilgtsp ējīgu att īst ību, tātad realiz ēt sava veida strat ēģ isko virsuzdevumu, kas paties ībā ir galven ās probl ēmas Latvij ā jebkur ā m ērog ā un l īmen ī. Tikai labi uztur ētas iest ādes var b ūt pievilc īgas; t ās ir ar ī ekonomiski izdev īgākas. III. Ilgtspējīga vide un teritorija.  Soci ālās, vesel ības un sporta infrastrukt ūras sak ārtošana Vesel ības apr ūpes infrastrukt ūras un pakalpojumu att īst ība ir b ūtisks nosac ījums iedz īvot āju labkl ājības celšan ā, k ā ar ī prevent īvs nosac ījums visp ārēja dz īves l īme ņa celšanai novad ā. Otrs b ūtisks nosac ījums ir soci ālā apr ūpe iedz īvot ājiem, k ā dienas centrs, kas nodrošina soci ālās apr ūpes, soci ālās rehabilit ācijas pakalpojumus, soci ālo prasmju att īst ību,

7 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija izgl ītošanu un br īvā laika pavad īšanas iesp ējas dienas laik ā un nepieciešam ības gad ījum ā k ā soci ālās m ājas vai pansion āta nodrošin āšana. Rīcības virziens tehniski dal āms div ās da ļā s, jo soci ālās apr ūpes infrastrukt ūra p ēc sava rakstura stipri atš ķiras no sporta un atp ūtas infrastrukt ūras.  Pārvald ības efektivit ātes uzlabošana Pārvald ība ir att īst ības priorit āte k ā “jumts” un nozaru att īst ības motors. Bez pieejamas un izprotamas p ārvald ības un labiem komunik ācijas meh ānismiem var nopietni tikt apdraud ēta pārējo priorit āšu pasākumu izpilde. P ārvald ības un t ās komunik ācijas att īst ība, kvalifik ācijas celšana, pieredzes apmai ņa. Specifiski pašvald ības komunik ācijas jaut ājumi konkr ētu projektu un r īcību jaut ājumos.

1.3. Novada attīstības ilgtermiņa prioritātes

IP1 Ekonomikas att īst ība IP2 Izgl ītota un soci āli salied ēta sabiedr ība IP3 Ilgtsp ējīga att īst ība

8 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Novada attīstības prioritātēs balstās uz novada stratēģiskajiem mērķiem.

 Videi draudz īgas satiksmes infrastrukt ūras sak ārtot ība. Vis ām galvenaj ām iel ām ir ērtas un drošas ietves. Visi novada valsts un A grupas pašvald ības ce ļi piem ēroti rite ņbrauc ējiem. II, III.  Videi draudz īga komun ālā saimniec ība. Vid ē nenon āk neatt īrīti notek ūde ņi, ieskaitot lietus kanaliz āciju. II, III.  Cesvaines pils efekt īva izmantošana. Pils kompleksa visas telpas var tikt izmantotas. Tas ar ī notiek, akt īvi darbojoties PPP meh ānismam. Piln ībā apg ūta ar ī pils parka teritorija. I, III.  Komun ālo pakalpojumu pieejam ība apb ūves teritorij ās. Ūdensvads un kanaliz ācija aptver visas apb ūves teritorijas un ir sagatavots perspekt īvam piesl ēgumu skaita pieaugumam jaunās apb ūves teritorij ās Cesvain ē. I, III.  Novada ce ļu infrastrukt ūras sak ārtošana. Asfalts Jaunpiebalgas- Krauk ļu virzienam, Vecpiebalgas virzienos un Cesvaines-Grašu-Krauk ļu ce ļam. P ārējie ce ļi ar rekonstru ētu grants segumu. Pils ētā asfalt ētas visas ielas. I, III.  Viesu uz ņemšanas nozares sekm īga darb ība. Novad ā vismaz 25 saimniec ības sniedz vispus īgus (viesu uz ņemšana, akt īvā atp ūta, izgl ītības un lomu sp ēļ u t ūrisms) tūrisma pakalpojumus. I, II.  Sakopta un energoefekt īva izgl ītības un kult ūras infrastrukt ūra. Visas novada izgl ītības un kult ūras iest ādes ir izremont ētas un tehnisk ā k ārt ībā. Piln ībā ieviesta energoefektivit ātes programma. II, III.  Sporta un kult ūras komplekss nodrošina novada vajadz ības. Novad ā darbojas br īvdabas estr āde un pilnv ērt īgs sporta komplekss. Katru gadu notiek vismaz 4 re ģiona m ēroga pas ākumi, kas šo infrastrukt ūru izmanto. Izgl ītības iest ādēs ieviestas specializ ētas programmas, kas piesaista vismaz 10% skol ēnu no Madonas un citiem novadiem. I, II, III.  Mūsdien īga un daudzveid īga soci ālā apr ūpe. Jauns pansion āts un dienas soci ālā apr ūpes centrs Cesvaines pils ētā. II, III.  Novada p ārvald ības augsta uzticam ība. Novada p ārvald ība ieg ūst augstus (vismaz 75%) uztic ības r ādītājus visp ārējā, komunik ācijas un pl ānošanas jom ā iedz īvot āju vērt ējum ā. II, III.

9 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

II. Cesvaines Novada integrētas pārvaldības elementi

2.1. Sektoru un to ilgtspējības analīze 2.1.1. Dabas un kultūrvēstures vide SVID analīzes tabula

Stipr ās puses Vājās puses o Pils parks, v ēsturiskais centrs o Cesvaines kult ūrv ēstures mantojuma o Dabas ainava un sakopt ība da ļē ja izmantošana o Kult ūrvides att īst ība un trad īcijas o Ugunsgr ēkā cietus ī pils nav l īdz galam o Muižas komplekss atjaunota Iesp ējas Draudi o Pils parka att īst ības pl āna izstr āde o Kult ūrv ēsturisko ēku boj āeja, o Vēsturisk ā centra att īst īšana nepietiekamas apsaimniekošanas d ēļ o Videi draudz īga t ūrisma un apkalpojošas o Vides pies ārņojums infrastrukt ūras att īst ība Pamatelementi Virzošie sp ēki . V ēlme redz ēt pils ētas un novada kult ūrv ēsturiskos objektus, pirm ām kārt ām, Cesvaines pili un parku, sakoptus un pilnv ērt īgi izmantotus. Sasniegumi . Pils da ļē ji atjaunota p ēc 2002. gada ugunsgr ēka. Skola no pils p ārvietota uz jaun ām telp ām. Probl ēmas . L īdzek ļu nepietiekam ība. Nozares programmas tr ūkums. Att īst ības potenci āls . Pils telpas – vieta pas ākumiem, ekspoz īcijai, ar ī komerci ālai izmantošanai. Parks. Pašvald ības zemes pils ētas teritorij ā. Novada dabas un kult ūrainavas potenci āla apzin āšan ās. Sektoru savstarpējās saites Soci ālā vide – cilv ēku uzved ības un atbild ības ietekme uz vides st āvokli. Kult ūras mantojuma apsaimniekošana, trad īcijas, pils loma cesvainiešu ikdienas dz īvē un identit ātē. Visp ārējā un vides izgl ītība. Sabiedr ības l īdzdal ība vides sak ārtošan ā. Ekonomisk ā vide – apb ūvēto teritoriju lielas da ļas nodrošin ātība ar tehniskaj ām infrastrukt ūrām. Melior ācijas sist ēmu uztur ēšana k ārt ībā. L īdzek ļu tr ūkums īpašumu sakopšanai. Pārvald ība un komunik ācija – administrat īvie pas ākumi vides t īrības un saglab āšanas nodrošin āšanai. Sabiedr ības inform ēšana par vides uztur ēšanas iesp ējām un sakopšanas pas ākumiem. Pl ānošanas darb ības vides slodžu ierobežošanai. Ilgtspējības indikatori sektorā Ūdenssaimniec ība : l īgumu skaits par komun ālās ūdenssaimniec ības izmantošanu, NAI piesaist īto cilv ēku skaits, da ļa no apb ūves zem ēm, kuras apkalpo komun ālie t īkli. Atkritumu saimniec ība : m ājsaimniec ību da ļa, kas š ķiro atkritumus, l īgumu skaits par atkritumu izvešanu.

10 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Ainava, vides visp ārējais st āvoklis : iedz īvot āju apmierin ātība ar vides sak ārtot ību, graustu skaits, s ūdz ību skaits par vides st āvokli. Gaisa kvalit āte : s ūdz ību skaits par smak ām, gaisa kvalit ātes lihenoindik ācija (t.i., p ēc noteiktu sugu ķē rpju sastopam ības), sniega segas t īrība (ziemas period ā). Kult ūrvide: uztur ēšan ā ieguld ītie l īdzek ļi, kult ūras objektus un pas ākumus apmekl ējušo cilv ēku skaits. 2.1.2. Ekonomiskā vide SVID analīzes tabula

Stipr ās puses Vājās puses o Labs autoce ļu t īklojums o Ielu un ce ļu sliktais st āvoklis o Dzelzce ļa tuvums o Nepietiekoši l īdzek ļi pašvald ības ce ļu o Telekomunik āciju t īkls un centri uztur ēšana o Ražošanas uz ņē mumi o Dzelzce ļa infrastrukt ūras samazin āšan ās o Tūrisma pakalpojumu uz ņē mumi o Vājas tehnisk ās infrastrukt ūras lauku o Tūrisma a ģent ūra teritorij ā o o Mazumtirdzniec ība un ēdin āšana Valodu nezin āšana o o Dabas resursi – grants, sapropelis, meži Nepietiekama uz ņē mēju aktivit āte, v āja ražošana o Lauksaimniec ība – sakoptas, izmantotas zemes o Nepietiekams darbs ar iedz īvot ājiem o Teritorijas pl ānojums atkritumu apsaimniekošan ā Iesp ējas Draudi o Izv ērt ēt ce ļu uztur ēšanas priorit ātes un uzlabot o Kvalific ēta darbasp ēka aizpl ūšana kvalit āti atbilstoši š īm priorit ātēm o Esošo uz ņē mumu darb ības izbeigšan ās o Dzelzce ļa iesp ēju izmantošana o Ce ļu infrastrukt ūras sabrukums o Jaunu nozaru att īst īšana: kokapstr āde, miner ālo uztur ēšanas l īdzek ļu tr ūkuma d ēļ resursu izmantošana o Tautsaimniec ības visp ārējās stabilit ātes o Iesp ējas piesaist īt jaunus finanšu resursus tr ūkums o Pašvald ības nekustam ā īpašuma izmantošana (iz īrēšana, p ārdošana, att īst īšana) o Tūrisma visp ārējā att īst ība o Lauku un ekot ūrisms starpnovadu t ūrisma t īkl ā Pamatelementi Virzošie sp ēki . Uz ņē mīgi cilv ēki novad ā, v ēlme celt savu ekonomisko labkl ājību. Madonas tuvums k ā viet ējais noieta tirgus. Domes atbalsts. Sasniegumi . Lauksaimniec ības zemju sakopt ība. Liel ākaj ā da ļā novada laba ce ļu t īkla telpisk ā konfigur ācija. Iesp ēju apzin āšan ās pils potenci āla izmantošanai. Pils k ā novada z īmola atpaz īstam ība. Ir atpaz īstami tradicion ālie z īmoli (“Cesvaines piens”). Probl ēmas . Ce ļi, satiksme – neapmierinoša ce ļu kvalit āte, nepietiek l īdzek ļu to uztur ēšanai. Bieži – cilv ēku nepietiekama izgl ītība. Uz ņē mības tr ūkums potenci ālo “jaunpien ācēju” vid ū. Atkar ība no valsts politikas nekonsekvences un s īkumainas, bieži main īgas regul ēšanas. Att īst ības potenci āls . Savu brendu iesp ējas iekarot liel āku da ļu tirg ū pateicoties atpaz īstam ībai. Labi uztur ētas lauksaimniec ības zemes k ā pamats t ālākai att īst ībai. Dabas vides daž ādība sekm ē gan lauksaimniec ības, gan t ūrisma iesp ējas.

11 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Sektoru savstarpējās saites Dabas vide –teritorijas sakopt ība, iesp ējas t ās izmantošanai atpaz īstam ības un t ūrisma veicin āšanai. lauksaimnieciski mazv ērt īgo teritoriju apmežošanas iesp ējas. Soci ālā vide – iesp ējas izmantot novada izgl ītības iest āžu potenci ālu, tai skait ā ar ī cilv ēku piesaist īšanai no ārienes. Savi cilv ēkresursi. Pārvald ība un komunik ācija – novada administrat īvās kapacit ātes izmantošana t ēla veidošanai un populariz ēšanai; galvenais – projektu pieteikumu izstr ādei. Ilgtspējības indikatori sektorā Lauksaimniec ība un p ārtikas ražošana – nodarbin āto skaits nozar ē, nozares bruto apgroz ījums, pašapg ādes tirgus apgroz ījums, eksport ēto produktu skaits, valsts atbalsta eksportam sa ņemšana, kooperat īvos saražot ās produkcijas da ļa. Tūrisms – TIC finans ējums, apmekl ētāju skaits, m ājas lapas unik ālo apmekl ētāju skaits. T ūrisma objektu apmekl ētāju skaits. 2.1.3. Sociālā vide SVID analīzes tabula

Stipr ās puses Vājās puses o Skolas dod iesp ēju vispus īgai pamata izgl ītībai o Nepabeigta skolas celtniec ība līdz pat vidusskolai; intern ātskola o Nav laba stadiona o Pirmsskolas iest āde o Maz masu sporta pas ākumu o Nokomplekt ēta interešu izgl ītība o Nav Cesvainei rakstur īgu pas ākumu o Pilns pamata kult ūras infrastrukt ūras komplekts: o Pil ī un muzej ā nav regul āras ekspoz īcijas bibliot ēka, muzejs, atjaunots kult ūras nams o Nav estr ādes o Daudz pašdarb ības kolekt īvu o Vāja tehnisk ā infrastrukt ūra lauku o Pils ētas sv ētki ar sav ām trad īcij ām teritorij ās, tai skait ā ūdenssaimniec ība o Bazn īcas (luter āņ u, kato ļu) – ar ērģel ēm; koncertu lauku teritorij ā iesp ējas o Neapmierinoša dz īvojam ā fonda o Pieejams pilns prim ārās vesel ības apr ūpes spektrs, apsaimniekošana izmantojot kaimi ņu iesp ējas – ar ī slimn īca o Vāja satiksme ar novada t ālākaj ām o Pasts teritorij ām o Soci ālā droš ība: policija o Pasažieru kust ība pa dzelzce ļu no R īgas o Soci ālās apr ūpes sist ēma: soci ālais dienests, tikai l īdz Madonai pansion āts, m ājapr ūpe, pabalstu sist ēma o Liels soci ālo pabalstu apjoms, kas o Nevalstisk ās organiz ācijas nevienm ēr motiv ē cilv ēkus str ādāt o Pils ētā kvalitat īvi komun ālās saimniec ības o Darbavietu tr ūkums un darba roku pakalpojumi tr ūkums o Laikraksts ”Cesvaines zi ņas” o Nav motiv ācijas atgriezties novad ā p ēc skolas o Nav kop ā b ūšanas vietas jauniešiem o Mazo pasta noda ļu likvid ēšana o Lielai da ļai sabiedr ības ir zemi ien ākumi o Lieli komun ālie maks ājumi (probl ēmas rada nenomaks ātie r ēķ ini)

12 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Iesp ējas Draudi o Pieaugušo izgl ītības, m ūžizgl ītības att īst ība o Sabiedr ības degrad ēšan ās – alkohols o Profesion ālās izgl ītības att īst ība o Pasta noda ļu turpm āka likvid ēšana o Skolu sasaiste ar uz ņē mējiem mazajās apdz īvotaj ās viet ās o Sporta skola, stadionu rekonstrukcija o Soci ālo pabalstu sist ēmas postoš ā o Uzlabot jauniešu br īvā laika izmantošanas ietekme: demotiv ācija iesp ējas, apzinot un izmantojot pirm ām k ārt ām o Da ļas sabiedr ības negat īvā attieksm ē pret vi ņu pašu iniciat īvas jauniem projektiem o Novada soci ālā centra izveide o Dz īvojam ā fonda att īst ība: m ājok ļu energoefektivit ātes paaugstin āšana, laba apsaimniekošana o Infrastrukt ūru att īst īšana laukos: ce ļi, sabiedriskais transports, ūdenssaimniec ība, atkritumu saimniec ība o Gājēju celi ņu un velosatiksmes infrastrukt ūras att īst īšana o Idejas plaš āka m ēroga pas ākumu organiz ēšanai o Br īvdabas estr ādes izb ūve Pamatelementi Virzošie sp ēki . Domes atbild īga darb ība, iedz īvot āju aktivit āte, trad īcijas kult ūras jom ā. Vēlme aptur ēt iedz īvot āju skaita samazin āšanos novad ā. Sasniegumi . Soci ālās infrastrukt ūras, pirm ām k ārt ām, izgl ītības iest āžu pilnv ērt īga komplekt ācija novada centr ā. Neform ālās aktivit ātes. P ēc neatkar ības atjaunošanas Latvij ā vien īgā no jauna uzb ūvētā vidusskolas ēka. Probl ēmas . Satiksme ar novada centru. Pas ākumu mazais m ērogs un zin āma, nav novadam rakstur īgā, unik ālā. Nav piln ībā apmierin ātas jauniešu vajadz ības. L ēns novada pievilc ības vairošanas process. Att īst ības potenci āls . Iesp ējas pilnv ērt īgi izmantot to objektu potenci ālu, kas novad ā jau ir, vispirms, papildinot un daž ādojot izgl ītības iesp ējas. Ārpus izgl ītības sf ēras – iesp ējas daudzpus īgi izmantot pils potenci ālu. T ādējādi tiks gan lab āk piesaist īti pašu cilv ēki, gan rad īsies piepl ūdums no ārienes. Sektoru savstarpējās saites Dabas vide . Labkl ājībā dz īvojoši un izgl ītoti cilv ēki atbild īgāk izturas pret dabas vidi, turkl āt vi ņiem ir ar ī iesp ējams ieguld īt vair āk l īdzek ļu vides sakopšan ā un uztur ēšan ā. Ekonomisk ā vide . Ekonomisk ās labkl ājības celšan ās nodrošin ās iedz īvot āju iesp ēju pilnv ērt īgi sa ņemt un izmantot soci ālās infrastrukt ūras pakalpojumus un att īst īt šo infrastrukt ūru t ālāk. Depopul ācijas aptur ēšana rad īs vair āk iesp ēju uz ņē mējiem darbasp ēka piesaist ē. Soci ālo probl ēmu risin āšana ar ī paaugstina cilv ēku konkur ētsp ēju darba tirg ū. Pārvald ība un komunik ācija . Soci ālās infrastrukt ūras att īst īšana ir tiešs p ārvald ības uzdevums. Veiksm īga komunik āciju strat ēģ ija ir papildus stimuls novada atpaz īstam ībai un pastarpin āti caur ekonomisko att īst ību sekm ē iedz īvot āju nodrošin ātību. Š āda strat ēģ ija veicina ar ī novada iedz īvot āju vienot ību, vi ņu novada identit ātes apzin āšanos un v ērt ības pieaugumu.

13 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Ilgtspējības indikatori sektorā Izgl ītība : skol ēnu skaits “atsl ēgas” klas ēs, pirmsskolas iest ādes apmekl ējošo b ērnu skaits, pašvald ību savstarp ējie nor ēķ ini par izgl ītību, interešu izgl ītības izmantot āju skaits un sadal ījums pa veidiem. Kult ūra : bibliot ēku fondu apjoms, t ā papildin āšana un atjaunošana, kult ūras iest āžu pied āvāto nodarb ību (kolekt īvu, pulci ņu) daž ādība un apmekl ētība, l īdzdal ība. Kult ūras vajadz ībām izdal īto budžeta l īdzek ļu apjoms. Draudžu akt īvo locek ļu skaits. Pils izmantošanas efektivit āte. Sports : organiz ētās form ās iesaist īto sportistu skaits, sporta vajadz ībām izdal īto budžeta līdzek ļu apjoms. Vesel ības apr ūpe : iedz īvot āju da ļa, kas prim ārās vesel ības apr ūpes pakalpojumus izmanto novad ā. Soci ālā apr ūpe : soci āli izsl ēgto personu skaits un sast āvs, kop ējais soci ālās pal īdz ības apjoms, soci ālā fonda apjoms un t ā sniegt ā finans ējuma da ļa kop ējā soci ālās pal īdz ības apjom ā. Sabiedrisk ā k ārt ība, droš ība : riska grupu ģime ņu skaits, ar k ārt ību saist īto administrat īvo p ārk āpumu skaits, noziedz īgo nodar ījumu skaits. 2.1.4. Pārvaldība un komunikācija SVID analīzes tabula

Stipr ās puses Vājās puses o Novads mazs, kompakts – var viegli p ārvald īt, o Maz liela m ēroga pas ākumu, kas operat īvi pie ņemt l ēmumus piesaist ītu cilv ēkus o Sadraudz ības sakari ar Igauniju, V āciju, Krieviju, o Finanšu resursu nepietiekam ība Franciju o Mājas lapa, laikraksts Iesp ējas Draudi o Sadarb ība ar kaimi ņiem o Pārvald ības pašapmierin ātība, o Fondu l īdzek ļu piesaiste pašpietiekam ība o Papildus l īdzek ļu piesaiste no fondiem: Norv ēģ ija, u.c. o Pašvald ības iesp ēju rekl āma valsts m ērog ā o Skol ēnu un pašvald ības sasaiste: iniciat īvas, stipendijas Pamatelementi Virzošie sp ēki . Domes vad ības izpratne par p ārvaldes sist ēmu k ā novada labkl ājības nodrošin āšanas pamatmeh ānismu. Sasniegumi . Domes vad ības izpratne par strat ēģ isk ās pl ānošanas noz īmīgumu, prakse vair āk mekl ēt iesp ējas probl ēmu risin āšanai, nevis iemeslus, lai to nedar ītu. Re āli paveikti un pabeigti projekti, tai skait ā infrastrukt ūras projekti k ā iesp ēju un labas gribas apliecin ājumi. Izpratne par t ēla veidošanas nepieciešam ību un re āli praktiski so ļi šai virzien ā. Probl ēmas . V āja savstarp ējā saist ība starp pils ētu un novada teritorijas lauku da ļu, nepietiekams resursu p ārvald ības potenci āls, nepietiekams ārējā finans ējuma piesaistei vajadz īgais organizatoriskais darbs.

14 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Att īst ības potenci āls . Vairum ā jomu labs darbinieku sast āvs un vair āku p ārvald ības jomu pozit īvi kritisks izv ērt ējums. Kvalit ātes vad ības sist ēmas ieviešana. Sektoru savstarpējās saites Dabas vide . P ārvald ības sekmes un projektu att īst īšana sekm ēs vides t īrību, ainavas sakopt ību. Soci ālā vide . Tiešs darbs infrastrukt ūru att īst īšan ā, komplekt ēšan ā piesaista iedz īvot ājus. Sekm īgs komunik ācijas darbs veicina novada identit ātes att īst ību iedz īvot āju apzi ņā , veicina vi ņu v ēlmi palikt novad ā, patriotismu. Ekonomisk ā vide . Infrastrukt ūras projekti, novada z īmolu att īst īšana un izgl ītības iest āžu iesp ēju izmantošana sekm ēs uz ņē mējdarb ības att īst ību. Ilgtspējības indikatori sektorā Novada p ārvald ība : iedz īvot āju skaits, novada dz īvesvides v ērt ējums, p ārvald ības darba v ērt ējums, pašvald ību v ēlēšanu rezult āti. Novada komunik ācija : novada av īzes tir āža, m ājas lapas unik ālo apmekl ētāju skaits, komunik ācijas v ērt ējums, iedz īvot āju identit ātes pašnov ērt ējums, iekš ējās p ārvietošan ās intensit āte.

2.2. SVID analīzes kopsavilkums SVID analīzes tabula Šī SVID anal īzes da ļa defin ē īpatn ības, kuru kopums novadam ir unik āls. Stipr ās puses Vājās puses o Re ģion ālo centru tuvums: , , o Pils ēta s ānis no ma ģistr ālajiem ce ļiem Cēsis o Att ālums no R īgas o Ainavisk ā izteiksm ība un daž ādība o Tuvum ā nav izteikti ekonomiski att īst ītas o Urbaniz ācijas negat īvo seku neesam ība pils ētas o Mazs iedz īvot āju skaits, t ā t ālāka samazin āšan ās o Demogr āfisk ā situ ācija, sabiedr ības novecošan ās o Bezdarbs, kop ējā ekonomisk ā situ ācija Iesp ējas Draudi o Tālāk aktiviz ēta sadarb ība ar kaimi ņu o Neprognoz ējama valsts politisk ā vara: novadiem un ārvalstu partneriem likumdošanas main ība o Teritorijas paplašin āšana o Iedz īvot āju skaita samazin āšan ās un o Ražošanas objektu piesaiste, m ērķtiec īgi popul ācijas novecošana pl ānojot infrastrukt ūras att īst ību o Cilv ēku aizbraukšana o Veicin āt viet ējo iedz īvot āju interesi par savu o Valsts birokr ātija k ā att īst ības procesu novadu bremz ētāja o Pašvald ības budžeta l īdzek ļu samazin āšana o Dabas vides pies ārņojums Veicot SVID anal īzi, tika konstat ēti vair āki raksturojumi, kuri nebija saist āmi ar k ādu noteiktu dimensiju, sektoru, jomu, sabiedr ības m ērķgrupu, u.t.t., bet raksturo novadu kopum ā vai ar ī faktorus, kuru ietekmes uz novadu ir neapšaub āmas, ta ču tie atrodas ārpus novada ietekmju telpas. Šie faktori ir tieši tikpat noz īmīgi, k ā konkr ētaj ās jom ās konstat ētie. Anal īze

15 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija zem āk b āzējas gan uz šiem punktiem, gan uz visu to, kas konstat ēts ilgtsp ējības dimensiju griezum ā.

2.3. Prioritāro integratīvo problēmjomu identifikācija Probl ēmjomas tika identific ētas p ēc četr ām inform ācijas pamata grup ām:  SVID anal īze un t ās izv ērt ējums,  neform ālas sarunas ar daž ādu nozaru domes speci ālistiem,  iedz īvot āju aptaujas rezult āti,  pas ākumu pl āna priekšlikumu saraksts. Bija iesp ējams identific ēt piecas priorit ārās integrat īvās probl ēmjomas, no kur ām divas vēlāk sadal īja div ās da ļā s, jo uz t ām attiecas krasi atš ķir īgas politikas un attiec īgi, realiz ēšanas instrumenti. Probl ēmjomas ir sekojošas (iekav ās – sa īsin ājumi, kas lietoti t ālāk tabul ās): Vides sakopšana un uztur ēšana (Vide) Priorit āte sak ņojas v ēlm ē un nepieciešam ībā redz ēt vidi t īru un sakoptu gan no est ētisk ā viedok ļa, gan k ā t ūristu piesaistes vienu no pamatelementiem, kas t ālāk l īdz ās ražošanai veido novada att īst ības un labkl ājības ekonomisko pamatu. Ar ī kult ūras mantojuma v ērt ības un t ā lomas novada labkl ājībā apzin āšan ās. Cesvaines pils kompleksa izmantošana un att īst ība (Pils) Priorit āte nodal īta atseviš ķi no dabas un kult ūrvides, jo veicamajiem darbiem rakstur īga noteikta specifika (restaur ācijas tipa b ūvdarbi, u.tml.) valsts noz īmes kult ūras piemineklim. Liels l īdzek ļu apjoms un specifiski to piesaistes meh ānismi. Komun ālās saimniec ības sak ārtošana un att īst ība (KSaimn) Komun ālā saimniec ība k ā sadz īves komforta pamats un labs fons daž āda veida uz ņē mējdarb ības att īst ībai. Priorit āte liel ā m ērā saist īta ar t ās daudzu objektu servisu nepietiekamu efektivit āti. Sak ārtota komun ālā saimniec ība ir ar ī ekonomiski efekt īva, jo samazin ās uztur ēšanas izmaksas, atseviš ķos gad ījumos pat ļoti iev ērojami Tehnisko infrastrukt ūru sak ārtošana (Infra) Vair āk tehnolo ģiska rakstura priorit āte, kas nodrošina novada un pils ētas k ā teritorijas funkcion ēšanas sekmes. Pils ētā – ar ī cieši saist īts ar komfortu sadz īves un uz ņē mējdarb ības videi. mazina slodzes uz dabas vidi. Ārpus pils ētas – satiksmes infrastrukt ūra k ā lauku teritorijas att īst ības un labkl ājības noteicošs faktors. Uz ņē mējdarb ības aktiviz ēšana, tai skait ā t ūrisma veicin āšanai (UT) Ņemot v ērā Cesvaines novada vietu un lomu re ģiona telpiskaj ā strukt ūrā, t ūrisms k ā viena no liel ā m ērā veicin āmiem uz ņē mējdarb ības veidiem un attiec īgi ar ī k ā priorit āte strat ēģ ij ā un r īcībās. Pilnv ērt īga izmantošana t ām iesp ējām, ko pils ētā dod pils un pils parks, bet ārpus pils ētas – lauku ainava. Ražošana – tradicion ālo nozaru (p ārtikas r ūpniec ība, kokapstr āde) att īst īšan ās, bet ir resursi (zeme, telpas) ar ī citu veidu ražošanas att īst ībai.

16 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Izgl ītības un kult ūras iest āžu uztur ēšana (IKU) Priorit āte izgl ītībai un kult ūrai visdaž ādākos šo jomu aspektos ir meh ānisms, k ā pretoties depopul ācijai un nodrošin āt novada ekonomikas ilgtsp ējīgu att īst ību, t ātad realiz ēt sava veida strat ēģ isko virsuzdevumu, kas paties ībā ir galven ās probl ēmas Latvij ā jebkur ā mērog ā un l īmen ī. Tikai labi uztur ētas iest ādes var b ūt pievilc īgas; t ās ir ar ī ekonomiski izdev īgākas. Kop ējā izgl ītības probl ēmu lok ā atseviš ķi noš ķirti tehniskie jaut ājumi, kas saist īti galvenok ārt ar remontiem, rekonstrukciju un taml īdz īga darba b ūvniec ību. Izgl ītības un kult ūras iest āžu att īst ība (IKA) Noš ķirts no iepriekš ējās priorit ātes resursu rakstura un potenci ālā finans ējuma avotu dēļ . Galvenok ārt iest āžu potenci āla att īst ība – materi āli tehnisk ā b āze, person āla kvalifik ācija un redzesloks, programmu daudzveid ība. Pie att īst ības pieskait āma ar ī jaunu objektu būvniec ība, kas tehnolo ģiski b ūtu pieder īga uztur ēšanas probl ēmjomai. Pārvald ības efektivit ātes uzlabošana (P ārv) Pārvald ība ir att īst ības priorit āte k ā “jumts” un nozaru att īst ības motors. Bez pieejamas un izprotamas p ārvald ības un labiem komunik ācijas meh ānismiem var nopietni tikt apdraud ēta pārējo priorit āšu pas ākumu izpilde. P ārvald ības un t ās komunik ācijas att īst ība, kvalifik ācijas celšana, pieredzes apmai ņa. Specifiski pašvald ības komunik ācijas jaut ājumi konkr ētu projektu un r īcību jaut ājumos. Aktu āli pas ākumi soci ālaj ā sf ērā (Soc) Vair āki specifiski jaut ājumi tieši neietilpa nevien ā no iepriekš min ētaj ām integrat īvaj ām probl ēmjom ām un tiem bija gr ūti formul ēt vienotu strat ēģ isko m ērķi. Ta ču tie attiecas uz novada dz īvei ļoti svar īgām liet ām, pirmk ārt, soci ālo nodrošin ātību un droš ību un t ādēļ ar ī uzskat āmi par priorit ātēm. Ņemot v ērā pas ākumu sal īdzinoši nelielo skaitu, tie ir iek ļauti pas ākumu pl āna projekt ā, neklasific ējot p ēc integrativit ātes paz īmēm, bet tai paš ā laik ā attiecinot tos uz noteikt ām ilgtsp ējības jom ām.

17 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Cesvaines novada att īst ības integrat īvās probl ēmjomas, ar t ām saist ītie strat ēģisk ās pl ānošanas elementi 1. TABULA . Nr. Integrat īvā probl ēmjoma Strat ēģ iskais Ilgtermi ņa m ērķi(12 gadu Vid ēja termi ņa m ērķi (5-7 gadu periods) Īstermi ņa m ērķi (l īdz 3 gadiem) un t ās sa īsin ātais mērķis periods) apz īmējums 1 2 3 4 5 6 1. Vide – vides sakopšana II, III Videi draudz īgas satiksmes Atkritumu š ķirošana vis ā novad ā. Pils ētas labiek ārtojuma pamatelementi. un uztur ēšana infrastrukt ūras sak ārtot ība Veloceli ņš gar Pils ielu un pie Madonas- Atkritumu š ķirošana Cesvain ē. Gulbenes šosejas 2. Pils – Cesvaines pils II, III Cesvaines pils efekt īva Pils izmantošanas strat ēģ ija; l īgumi ar Pils rekonstrukcijas pl āna pas ākumu kompleksa izmantošana izmantošana priv ātiem investoriem pabeigšana un att īst ība 3. KSaimn – komun ālās I, II, III Komun ālo pakalpojumu Ūdensvada un kanaliz ācijas t īkla Pl āna pas ākumu izpilde saimniec ības att īst ība pieejam ība apb ūves teritorij ās paplašin āšana vis ās apb ūves un Videi draudz īga komun ālā perspekt īvās teritorij ās. saimniec ība Siltumsaimniec ības katlu atjaunošana. 4. Infra – tehnisko I, III Novada ce ļu infrastrukt ūras Velosip ēdu infrastrukt ūras izveide pils ētā, Pl āna pas ākumu izpilde. Ielu remonts. infrastrukt ūru sak ārtošana pils ētas apgaismojuma uzlabošana Turpm āko priorit āšu pl āna izstr āde. sak ārtošana 5. UT – uz ņē mējdarb ības I, II Viesu uz ņemšanas nozares Garantiju fonds jaunajiem ražojošiem Organizatoriskie pas ākumi t ūrisma aktiviz ēšana, tai skait ā sekm īga darb ība uz ņē mumiem. Att ālin ātās veicin āšanas jom ā. TIC finans ējuma tūrisma veicin āšanai uz ņē mējdarb ības programmas palielin āšana. Past āvīgo pas ākumu realiz ēšana: infrastrukt ūras piem ērot ība pl āns. un gatav ība uz ņemt daž ādu jomu speci ālistus. 6.1. IKU – izgl ītības un II, III Sakopta un energoefekt īva Centraliz ētā apkures sist ēma vis ās Pl āna pas ākumu izpilde kult ūras iest āžu izgl ītības un kult ūras iest ādēs, visu ēku siltin āšanas pabeigšana uztur ēšana infrastrukt ūra

18 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1. TABULAS NOBEIGUMS 1 2 3 4 5 6 6.2. IKA – izgl ītības un I, II, III Sporta un kult ūras Estr ādes izb ūve. Pl āna pas ākumu izpilde kult ūras iest āžu att īst ība komplekss nodrošina novada vajadz ības 6.3. Soc – aktu āli pas ākumi II, III Mūsdien īga un izveidots soci ālais dz īvoklis Krauk ļu paaugstin āta pansion āta ēkas soci ālaj ā sf ērā daudzveid īga soci ālā ciem ā; Zob ārstniec ības kabinets b ērniem energoefektivit āte A.Saulieša iel ā 14, apr ūpe vidusskolas ēkā; Inform ācijas ; nodrošin āšana par vesel ības apr ūpes pakalpojumiem un vesel ības veicin āšanu 7. Pārv – p ārvald ības II, III Novada p ārvald ības augsta ISO sertifik āta sa ņemšana. P ārvald ības Novada m ēdiju att īst ības programma un efektivit ātes uzlabošana uzticam ība sist ēmas optimiz ēšana. tās realiz ācija. Gatavošan ās funkciju auditam.

19 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 2.4. Novada specializācija un funkcionālās ietekmes zonas Nosakot Cesvaines novada specializ āciju tiek iev ērota augst ākst āvošo dokumentu hierarhija, specializ āciju veidojošo elementu atbilst ību Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības pl ānošanas dokumentiem. Noz īmīga ietekme Cesvaines novada att īst ībā ir Madonas tuvumam . Madona nodrošina izgl ītības iesp ējas, darba iesp ējas, noieta tirgu viet ējo uz ņē mumu saražotajai produkcijai k ā ar ī sniedz plašu pakalpojumu loku, kas nav pieejama novad ā. Ta ču t ā ir ar ī iesp ējas piesaist īt iedz īvot ājus novadam, ja tiem tiks nodrošin āta pievilc īga dz īves vide. Saska ņā ar novada att īst ības strat ēģ iskajiem m ērķiem, tiek defin ētas saimniecisk ās darb ības nozares, kuru darb ība Cesvaines novad ā tiek īpaši atbalst īta un veicin āta . Par novada ekonomisk ās specializ ācijas pamatu tiek noteikti:

Tūrisms, lauksaimniec ība un lauksaimniec ības produktu p ārstr āde.

Galven ās atbalst āmās aktivit ātes ir:  dabas un akt īvās atp ūtas t ūrisms, lauku t ūrisms;  lauksaimniec ība, biolo ģisk ā lauksaimniec ība;  lauksaimniec ības produktu p ārstr āde un p ārtikas ražošana,  amatniec ība, m ājražošana. Princip ā tiek atbalst īta ar ī jebkura cita veida saimniecisk ā darb ība, ja t ā:  rada novad ā jaunas darba vietas, it īpaši kvalific ētiem speci ālistiem,  neapdraud novada dabas un kult ūras v ērt ības,  nesamazina iedz īvot āju īpašumu v ērt ību,  rosina str ādājošos no cit ām teritorij ām p ārcelties uz dz īvi novad ā,  ir ētiski pie ņemama.

20 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

2.5. Sadarbība ar kaimiņu novadiem un citu reģionu novadiem Tiešā funkcionālā sadarbība Novada dome izmanto pašvald ību vienoto inform ācijas sist ēmu – personas datu uzskaite, kas dod iesp ēju deklar ēt dz īvesvietu tiešsaist ē ar iedz īvot āju re ģistru, mekl ēt personu iedz īvot āju re ģistr ā, veikt personu datu uzskaiti, str ādāt ar dzimtsarakstu datiem. Nekustamo īpašumu uzskaites un nodok ļu administr ēšanas apakšsist ēma nodrošina iesp ēju veikt tiešsaist ē datu apmai ņu ar Valsts zemes dienesta Kadastra re ģistru un Adrešu re ģistru; nodrošina nekustam ā īpašuma, t.sk., ar ī ēku un b ūvju, nodok ļa apr ēķ inu un nodok ļu pazi ņojuma sagatavošanu, maks ātāju un par ādnieku sarakstu veidošanu Gan pašvald ība, gan iedz īvot āji nepieciešam ības gad ījum ā tuv ākaj ā pils ētā Madon ā apmekl ē daudzas valsts iest ādes: Valsts ie ņē mumu dienestu, Valsts zemes dienestu, Nodarbin ātības valsts a ģent ūru, k ā ar ī sa ņem medic īnisko pal īdz ību un citus pakalpojumus. Sadarbības partneri Cesvaines pašvald ība sadarbojas ar Stren ču pašvaldību. Cesvaines novadam ir izveidojusies veiksm īga sadarb ība ar Lub ānas un Varak ļā nu novadiem Latgales re ģion ā, apg ūstot ES finans ējumu pašvald ības darbinieku kapacit ātes celšan ā – kop īgi m ācoties. Pārrobežu sadarbības partneri Cesvaines novada domei ir 5 vienošan ās par starptautisko sadarb ību:  2006.gad ā nosl ēgts sadarb ības l īgums ar M ērjam ā (Märjamaa) pašvald ību, kas atrodas Raplas apri ņķī Igaunij ā;  2010.gad ā parakst īts l īgums ar Vaijes () pašvald ību V ācij ā;  2010.gad ā nosl ēgts sadarb ības l īgums ar Volhovas rajona pašvald ību Krievij ā;  2011. gada maij ā parakst īts sadarb ības l īgums ar Kul ēnas (Coulaines) pašvald ību Francij ā;  2011. gada septembr ī parakst īts sadarb ības l īgums ar Lagardele-sur-Leze pašvald ību Francij ā. Līgumi paredz abpus ēju sadarb ību un inform ācijas apmai ņu starp pašvald ībām un t ās instit ūcij ām pašvald ības darb ā, daž ādu ES fondu l īdzek ļu apg ūšan ā, nevalstisko organiz āciju jom ā, izgl ītības, kult ūras, sporta, vesel ības apr ūpes, vides aizsardz ības, t ūrisma un soci ālās pal īdz ības jom ā, k ā ar ī uz ņē mējdarb ības jom ā, un ir par pamatu starptautisku projektu izstr ādei un realiz ācijai.

21 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

III. Novada telpiskās attīstības perspektīvas

3.1. Cesvaines novads Latvijā; galvenās ārējās ietekmes Apskatot Cesvaines novadu valsts kop ējā kontekst ā (2.att.), redzams, ka visizteikt ākās ārējās ietekmes novadam ir saist ītas ar Madonas novadu: novads piln ībā ietilpst Madonas tuv ējās ietekmes zon ā, kas š āda lieluma re ģion ālam centram v ērt ējama apm ēram 30 km diametr ā. Tuv ējās ietekmes zona noz īmē, ka š īs teritorijas iedz īvot āji ikdien ā bez seviš ķiem apgr ūtin ājumiem var izmantot š ī infrastrukt ūras centra pakalpojumus un taj ā esoš ās darba vietas. No otras puses, attiec īgā centra iedz īvot ājiem ir ērti apmekl ēt šai zon ā esoš ās rekre ācijas teritorijas un citus objektus (un zonas plat ība ir pietiekama vi ņu vajadz ību apmierin āšanai), vi ņiem tur pieder liel āks skaits nekustamo īpašumu. Madonas ietekmes ir konstat ētas ar ī pl ānošanas semin āros un t ās ietvertas SVID anal īzē un citos strat ēģ ijas elementos. Citu tuv āko att īst ības centru (Gulbene, ) ietekme past āv, bet t ā ir maznoz īmīga. Rīgas ietekme ir nenoz īmīga: novads atrodas uz R īgas t ālās (100 km) ietekmes zonas robežas. T ālā ietekmes zona noz īmē, ka tikai atseviš ķos gad ījumos cilv ēki dodas uz attiec īgo centru ikdien ā, gandr īz vien īgi darba nol ūkos, ret āk – m ācībās. P ēdējā gad ījum ā cilv ēki probl ēmu risina, izmantojot m ācību iest āžu dienesta viesn īcas. Citi š ī centra pakalpojumi tiek izmantoti reti (ret āk nek ā reizi ned ēļā ) un neregul āri. Ar ī iebrauc ēji no š ī centra novad ā nok ļū st, ja ir pietiekami ciešas radnieciskas saites vai šeit atrodami vi ņu nekustamie īpašumi. Ārējo ietekmju vid ū nosac īti var pieskait īt autotransporta kust ību pa ma ģistr āli Madonas-Gulbenes virzien ā un š ī paša virziena dzelzce ļa l īniju. Valsts robežas rad ītās un ar j ūras piekrasti saist ītās ietekmes novadu neskar.

22 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Rūjiena Madonas un Gulbenes 70 km ietekmes zonas robeža Ainaži Madonas un Gulbenes 30 km ietekmes zonas robeža Aloja Madonas un Gulbenes 30 km ietekmes zona Salacgr īva Madonas un Gulbenes 70 km ietekmes zona Seda Stren či Rīgas 50km ietekmes zonas robeža Rīgas 100km ietekmes zonas robeža Ape LIMBAŽI

AL ŪKSNE Smiltene

CĒSIS

Saulkrasti Līgatne Vi ļaka GULBENE

Vangaži

Cesvaine Lub āna

Baloži MADONA Ikš ķile Kārsava OGRE

Baldone Lielv ārde

ļ ņ Varak ļā ni P avi as Vi ļā ni

JĒKABPILS

Zilupe

BAUSKA Līvāni Vies īte PREI ĻI

Akn īste Dagda ©J.K.Kartes™, 2011 2.att. Cesvaines novads: galven ās ārējās ietekmes.

23 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

3.2. Novada vieta un funkcijas Vidzemes reģionā Šai noda ļā ir par ādītas t ās nost ādnes, kas ir attiecin āmas vai saistošas Cesvaines novadam Vidzemes re ģiona teritorijas pl ānojuma kontekst ā. Re ģiona telpisk ās strukt ūras un perspekt īvu aprakst ā min ēti tie elementi, kas nor āda uz Cesvaines novada vietu re ģiona telpiskaj ā kompoz īcij ā. 3.2.1. Novada infrastruktūras attīstības virzienu pamatojums Novadu noz īmes centri nodrošina viet ējās pašvald ības iedz īvot ājiem regul āri un epizodiski nepieciešamos pakalpojumus; ir viet ējo pašvald ību administrat īvie centri vai pakalpojumu sa ņemšanas vietas. Re ģiona telpiskaj ā pl ānojum ā novadu noz īmes centru noteikšanai tika izdal ītas t ās apdz īvot ās vietas, kur ās ir pieejami visi novadu noz īmes centram nepieciešamie pakalpojumu veidi. Tie ir:  valsts un pašvald ības pakalpojumi,  pamatskolas esam ība,  bibliot ēkas esam ība,  publisk ā interneta pieejam ība,  pārtikas un r ūpniec ības pre ču tirdzniec ība,  sabiedrisk ā transporta pieejam ība,  pasta pakalpojumi,  soci ālās apr ūpes dienesta esam ība,  prim ārās vesel ības apr ūpes iest āžu esam ība. Pēc tam tika noteikti papildus pakalpojumi, kuriem b ūtu j ābūt pieejamiem novadu noz īmes centros:  Visp ārējās vid ējās izgl ītības iest ādes esam ība,  Pirmsskolas izgl ītības iest ādes esam ība,  Interešu izgl ītības iest ādes esam ība,  Sporta infrastrukt ūras esam ība,  Vismaz divu specializ ēto pakalpojumu pieg ādes objektu esam ība,  Finanšu pakalpojumu iest ādes esam ība. Svar īgs krit ērijs, izdalot novada noz īmes centrus , bija iedz īvot āju skaits apkalpes teritorij ā – ne maz āks par 2000. Cesvaines novada gad ījum ā novada noz īmes att īst ības centrs ir ac īmredzams; t ā ir Cesvaine , kur ir pieejami visi augšmin ētie pakalpojumi, kas novada noz īmes centram noteikti Vidzemes pl ānošanas re ģiona telpisk ās att īst ības pamatnost ādn ēs. Viet ējas noz īmes centri nodrošina to tuv ākās apk ārtnes iedz īvot ājiem ikdien ā nepieciešamo pakalpojumu minimumu. Lai noteiktu novadu viet ējas noz īmes centrus, vispirms bija j āizv ēlas to noteikšanas krit ēriji un p ēc tam j āizp ēta atbilstoš ā apdz īvoto vietu kopa. Nosakot viet ējas noz īmes centru noteikšanas krit ērijus, tika mekl ēti tie pakalpojumu veidi, kas veido noteiktu pirm ās nepieciešam ības pakalpojumu grozu. Re ģiona pl ānojums nenosaka, uzskatot, ka viet ējas noz īmes centru noteikšana viet ējo pašvald ību pl ānošanas dokumentos b ūs efekt īvāka.

24 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

3.att. Att īst ības centri Vidzemes re ģion ā1

4.att. Viet ējas noz īmes centri Vidzemes re ģion ā.

1 3.-10.att ēls no Vidzemes re ģiona teritorijas pl ānojuma 25 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Kā viens no galvenajiem krit ērijiem noteikts – iedz īvot āju skaits apkalpes teritorij ā – ne maz āks par 500. Papildus krit ērijs noteikts – cieta seguma ce ļa savienojums ar pils ētām vai re ģion ālas, nacion ālas noz īmes autoce ļu. Cesvaines novad ā ārpus Cesvaines nav apdz īvotu vietu, kas atbilst šiem krit ērijiem. Liel ākaj ā no t ām (Krauk ļi) ir tikai ap 200 iedz īvot ājiem un nepiln īgs soci ālās infrastrukt ūras komplekts (Krauk ļu skol ā darbojas bibliot ēka un folkloras kopa). T āpēc novad ā, iz ņemot Cesvaini, nav noteikti citu rangu centri. Tom ēr nedr īkst aizmirst šo mazo apdz īvoto vietu noz īmi novada lauku apvidus att īst ībā un it īpaši, kult ūrvides un kult ūrainavas uztur ēšan ā. 3.2.2. Cesvaines novada telpiskās attīstības perspektīvas reģiona kontekstā Saska ņā ar re ģiona v ēlam ās telpisk ās strukt ūras v īziju (4.att.), Cesvaines novads gandr īz piln ībā ietilpst t ūrisma att īst ības un kult ūrainavu are ālā, vien teritorijas austrumu da ļa nedaudz ir lauksaimniec ības zemju are ālā. 3.2.2.1. Lauksaimniecības zemju teritorijas Apl ūkojot atseviš ķi teritorijas lauksaimniec ības izmantošanu lauksaimniec ības vajadz ībām (6.att.), re ģiona pl ānojums Cesvaines novadam nosaka galvenok ārt jaukta zemes lietojuma lauku telpu, ta ču novada austrumu da ļā ir neliels “t īru” lauksaimniec ības zemju are āls. Teritorijas iedal ījum ā min ētaj ā pašvald ību uzskait ījum ā Cesvaines pils ētu ar lauku teritoriju novadu atseviš ķi gan nemin. Iedal ījums Cesvaines novada teritorija re ģiona pl ānojum ā k ā lauksaimniec ības teritorijas atseviš ķi nav min ēta; pieder ība lauksaimniec ības zem ēm izriet no kartes un zemes īpašumu izmantošanas veida un to LIZ nov ērt ējuma. Defin īcija Re ģiona noz īmes lauksaimniec ības zemju are āli – teritorijas, kur ās ir potenci āls konkur ētsp ējīgai lauksaimniec ībai un lauksaimniec ība tiek noteikta k ā priorit āte, to saglab ājot, att īstot un atbalstot. Krit ēriji  relat īvi augsta zemes v ērt ība ar Nacion ālas un rajona 2 noz īmes lauksaimniec ības teritoriju īpatsvaru,  liel ākās vienlaidus lauksaimniec ības zemju plat ības,  maz ākais lauksaimniec ībā neizmantoto zemju īpatsvars,  veikta zemju ielabošana (melior ēšana, ka ļķ ošana),  nav/maz īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju. Mērķi un r īcības Ilgtermi ņa m ērķis Nodrošin āt lauksaimniec ības att īst ību un intens īvu lauksaimniec ības zemju izmantošanu. Vid ēja termi ņa m ērķis: Intens īvās lauksaimniec ības att īst ība.

2 Pl ānojums izstr ādāts v ēl pirms rajonu likvid ēšanas 2008.g. 26 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

5.att. V ēlam ās telpisk ās strukt ūras v īzija 6.att. Lauksaimniec ības, mežu un jaukta zemes lietojuma strukt ūra

27 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Rīcības:  att īst īt intens īvo lauksaimniec ību teritorij ās, kuras ir valsts noz īmes LIZ un rajonu pl ānojumos noteiktas k ā rajonu noz īmes LIZ,  nepie ļaut valsts noz īmes LIZ un rajonu noz īmes LIZ transform ēšanu citos zemes lietojuma veidos – apmežošana (jebkurš apmežošanas priekšlikums r ūpīgi j āapsver teritorijas pl ānojuma ietvaros) un transform ācija apb ūvei,  jāsekm ē esošo un jaunu lauksaimniec ības uz ņē mumu izveidošana un darb ība, veidojot produkt īvas un tehnolo ģiski modernas saimniec ības,  ar lauksaimniec ības produkcijas p ārstr ādi saist ītie uz ņē mumi j āizvieto re ģion ālā līme ņa infrastrukt ūras tuvum ā un teritorij ās, kur ās agr āk bijuši noz īmīgi lauksaimniec ības produkcijas ražošanas uz ņē mumi vai objekti. 3.2.2.2. Lauku telpas ar jauktu zemes lietojumu un dažādu saimniecisko darbību Defin īcija Lauku teritorijas ar jauktu un daudzveid īgu (moza īkveida) zemes lietojumu un daž ādu saimniecisko darb ību, kuru priorit āte ir aktivit āšu daž ādošana vis ās nozar ēs. Krit ēriji  zems att īst ības indekss (zem – 0,25) un zems ekonomisko aktivitāšu l īmenis;  nav lielu vienlaidus augstv ērt īgu mežu mas īvu un valsts un rajonu noz īmes LIZ plat ību;  neizmantotas LIZ plat ības;  nav/maz īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju;  neliels iedz īvot āju bl īvums;  daudzveid īga, moza īkveida jaukta tipa zemes izmantošana bez īpašiem ierobežojumiem un nosac ījumiem. Iedal ījums Cēsu rajona dienvidu da ļa, Madonas rajona zieme ļu un Gulbenes rajona rietumu da ļa (Vidzemes augstiene). Mērķi un r īcības Ilgtermi ņa m ērķis Pan ākt jaukta zemes lietojuma teritoriju ekonomisko attīst ību un saimniecisko darb ību daž ādošanu, nodrošinot lauku teritoriju dz īvotsp ēju. Vid ēja termi ņa m ērķi: Saglab āt atv ērt ās telpas kvalit āti, rakstur īgās Vidzemes ainavas, tradicion ālo dz īves veidu un kult ūrv ēsturisko vidi Rīcības:  lauku infrastrukt ūras att īst ības pl ānošana, pieejam ības un sasniedzam ības nodrošin āšana,  teritoriju sak ārtošana mazo ražošanas un p ārstr ādes uz ņē mumu att īst ībai,  kult ūrainavas un t ās moza īkveida rakstura, kult ūrv ēsturisko objektu apzin āšana, aizsardz ība un saglab āšana,  teritorij ās ar ekolo ģisko un ainavisko v ērt ību atbalst īt zemas intensit ātes lauksaimniec ības aktivit ātes, t.sk. biolo ģisko lauksaimniec ību, kas nodrošina ekolo ģiskos m ērķus, veicina zemju apsaimniekošanu un att īst ību,

28 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  stiprin āt un att īst īt netradicion ālās lauksaimniec ības, amatniec ības, tautas m ākslas trad īcijas k ā alternat īvu nodarbes veidu,  ainavas apsaimniekošanas noteikumu izstr āde un iek ļaušana apb ūves noteikumos,  tradicion ālās apb ūves (ar ī viens ētu) saglab āšana un jaunas, ainav ā integr ētas apb ūves att īst ība. Veicin āt lauku ekonomikas daž ādošanu Rīcības:  atbalst īt iniciat īvas nodarbin ātības veidu maksim ālai daž ādošanai,  veicin āt re ģionam tipiskas produkcijas ražošanu, kas balst īta uz p ētījumiem un trad īcij ām,  att īst īt biolo ģisko un netradicion ālo lauksaimniec ību un nelauksaimniecisko uz ņē mējdarb ību,  atbalst īt lopkop ības att īst ību augstie ņu teritorij ās,  mežu apsaimniekošanas att īst ība esošaj ās mežu teritorij ās,  tūrisma un rekre ācijas infrastrukt ūras pilnveidošana,  veidot pievilc īgas teritorijas visa veida akt īvajai atp ūtai un sportam, it īpaši ziem ā,  sekm ēt tradicion ālās lauksaimniec ības uz ņē mumu p ārveidošanu par multifunkcion āliem lauksaimniec ības uz ņē mumiem,  att īstot IT pieejam ību, rad īt iesp ēju str ādāt m ājās ar moderno tehnolo ģiju pal īdz ību. Lauksaimniec ībā neizmantoto lauksaimniec ības zemju sak ārtošana Rīcības:  neizmantoto plat ību apzin āšana un uzskaite,  lauksaimniecisk ās darb ības atjaunošana vai pl ānveid īgi apmežošanas pas ākumi,  transform ācija apb ūvei un daž ādai saimnieciskai darb ībai,  latv āņ u apkarošana. 3.2.2.3. Ainaviski nozīmīgās teritorijas Defin īcija Teritorijas pl ānojums izdala re ģiona noz īmes ainavisk ās teritorijas k ā are ālus, ko raksturo augsta est ētisk ā un kult ūrv ēsturisk ā kvalit āte. Krit ēriji  vizu ālais kopskats un est ētisk ā v ērt ība,  pieejam ība un saskat āmība,  tradicion ālā / v ēsturisk ā apb ūve,  kult ūrv ēsturiskais mantojums,  tūrisma un rekre ācijas potenci āls,  pašreiz ējā apmekl ētība. Iedal ījums Vidzemes jostas un Vidzemes augstienes teritorija. Mērķi un r īcības Ilgtermi ņa m ērķis Saglab āt un nostiprin āt Vidzemes ainavas daudzveid ību un savdab ību. Vid ēja termi ņa m ērķi: 1. Saglab āt un palielin āt ainavas telpisko noz īmi 29 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Rīcības:  īstenot saska ņotu zemes izmantošanas politiku, lai re ģiona ainavisk ās v ērt ības netiktu degrad ētas tuvredz īgu un neapdom ātu aktivit āšu d ēļ ,  tradicion ālā zemes izmantošanas veida un saimniecisk ās darb ības turpin āšana, jaunaj ām tehnolo ģij ām nenon ākot pretrun ā ar ainaviskaj ām vērt ībām,  uz ņē mējdarb ības un t ūrisma pakalpojumu infrastrukt ūras att īst ība saist ībā ar ainavu telpas kvalit ātes palielin āšanu,  ainavas uztur ēšana un kopšana, saglab ājot reljefu, att īstot t ā atseviš ķos elementus,  jaunu ainavu veidošana nesakopt ās, pamest ās un degrad ētās teritorij ās. 2. Saglab āt kult ūrv ēsturisko ainavu un tradicion ālo apdz īvojuma strukt ūru Rīcības:  saglab āt un att īst īt Vidzemei tradicion ālās apb ūves raksturu, viens ētas un to grupas, rakstur īgo formu, siluetu un m ērogu, est ētisk ās v ērt ības, b ūvniec ības trad īcijas,  saglab āt kult ūrv ēsturisko mantojumu un sekm ēt trad īciju izkopšanu un pārmantojam ību,  uzlabot esoš ās kult ūrainavas kvalit āti, veidojot jaunus, ainav ā integr ētus m āksl īgās ainavas elementus,  att īst īt un sak ārtot pamata un soci ālo infrastrukt ūru, Ilgtermi ņa m ērķis viet ējas noz īmes centriem Nodrošin āt lauku apdz īvojuma saglab āšanu un identit āti, pamata pakalpojumu pieejam ību un vides sakopt ību. Viet ējās noz īmes centri nodrošina viet ējas pašvald ības iedz īvot ājiem nepieciešamos pakalpojumus. Viet ējās noz īmes centrus nosaka viet ējo pašvald ību pl ānojumos. Krit ēriji attiec īgā att īst ības centra atbilst ībai attiec īgajam l īmenim Viet ējas noz īmes centra atbilst ības krit ēriji: 1. Iedz īvot āju skaits apkalpes teritorij ā – ne maz āk par 500; 2. Pieejamie pakalpojumi: – valsts un pašvald ības pakalpojumi; – pamatskolas esam ība; – Bibliot ēkas esam ība; – Publiska interneta pieejam ība; – Pārtikas un r ūpniec ības pre ču tirdzniec ība; – Sabiedrisk ā transporta pieejam ība; – Pasta pakalpojumi; – Soci ālās apr ūpes dienesta esam ība; – Prim ārās vesel ības apr ūpes iest āžu esam ība; – Meln ā seguma ce ļa savienojums ar pils ētām vai re ģion ālas, nacion ālas noz īmes autoce ļu. Vid ēja termi ņa m ērķis viet ējas noz īmes centriem Jāizmanto šo centru novietojums un kult ūrv ēsturisk ā mantojuma potenci āls, specializ ējoties att īst ībā gan k ā lauku teritoriju atbalsta centriem, gan k ā pakalpojumu centriem transporta koridoros, gan k ā t ūrisma vai konkr ēta uz ņē mējdarb ības veida att īst ības centriem

30 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Rīcības:  jāatt īsta un j ānodrošina pamata pakalpojumi,  jāatt īsta specializ ēti pakalpojumi nacion ālas un re ģiona noz īmes transporta koridoru teritorij ās,  jāveido lauku un pils ētu sadarb ība, stiprinot pils ētu lomu lauku teritoriju atbalstam. 3.2.2.4. Urbānie areāli un centru funkcionālie tīkli Defin īcija Urb ānais are āls – bl īvi apdz īvota pils ētas un piepils ētas teritorija, kurai rakstur īga izteikta sasaiste ar pils ētu. Funkcion ālais t īkls – iedz īvot āju ikdienas migr ācijas telpa pakalpojumu sa ņemšanai, kuru pied āvāšan ā izteikta apdz īvoto vietu savstarp ēja sadarb ība. Krit ēriji  urb āno are ālu veido pils ētas un piepils ētu apb ūve – ciemi, kuri atrodas dažu kilometru att ālum ā no pils ētas, k ā ar ī viens ētas un viens ētu grupas, kuras savstarp ēji atrodas l īdz 500 m att ālum ā. Šaj ās teritorij ās izmanto: – kop ēju sabiedrisko transportu, – komun ālo pakalpojumu un pamata infrastrukt ūru, – liel ākā da ļa iedz īvot āju ikdien ā izmanto pils ētas pied āvātos pakalpojumus.  funkcion ālos t īklus veido nacion ālas, re ģion ālas, novada un viet ējās noz īmes apdz īvojuma centru liel āks bl īvums, ar saist ītu labi funkcion ējošu infrastrukt ūru, augst āku mobilit āti un iedz īvot āju interesi pakalpojumu sa ņemšan ā. Iedal ījums Urb ānie are āli Cesvaines novads neietilpst nevien ā urb ānaj ā are ālā; tuv ākais no tiem ir ap Madonu. Dienvidu funkcion āls t īkls: Dienvidu t īklu veido Vidzemes re ģiona “lab ā sp ārna” apdz īvojuma centri ar tr īs re ģiona noz īmes pils ētām – Madonu, Gulbeni, Al ūksni, mazpils ētu Cesvaini un viet ējās noz īmes centriem Aivieksti, Jaunkalsnavu, Ļaudonu, Lub ānu, Kusu, B ērzauni, Praulienu, Dzelzavu, Lizumu, Lejasciemu, Jaungulbeni, St āmerienu, Liteni un Jaunannu. Mērķi un r īcības Ilgtermi ņa m ērķis Veidot ilgtsp ējīgu un labi funkcion ējošu pils ētu t īklu, kas balst īts uz savstarp ējās sadarb ības un papildin āmības principiem.

31 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

7.att. Urb ānie are āli un funkcion ālie t īkli 8.att. Esošo apdz īvojuma centru autoce ļu savienojums

32 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Vid ēja termi ņa m ērķi Veidot un stiprin āt sadarb ību starp pils ētām, savstarp ēji papildinot funkcijas un kop īgi veidojot pakalpojumus, nodrošinot Vidzemes pils ētu konkur ētsp ēju ar citu re ģionu pils ētām Latvij ā un Baltij ā. Rīcības:  izstr ādāt strat ēģ iju funkcion ālo t īklu att īst ībai, ņemot v ērā katras pils ētas un centra savdab ību. Pan ākumu atsl ēga ir pils ētu sadarbība, t ām savstarp ēji papildinot vienai otru, nevis ambiciozi konkur ējot,  veidot sadarb ības saites gan vertik ālā, gan horizont ālā l īmen ī starp daž āda l īme ņa pils ētām gan re ģion ā, gan ārpus t ā,  integr ēt atseviš ķos novada noz īmes centrus un lauku apdz īvotās vietas apdz īvojuma funkcion ālajos t īklos, nodrošinot labu sasniedzam ību un komunik āciju iesp ējas,  paaugstin āt Dienvidu funkcion ālā t īkla konkur ētsp ēju, specializ ējoties t ūrisma, sporta un atp ūtas pakalpojumu pied āvājum ā, k ā ar ī atseviš ķu ražošanas nozaru att īst ībā,  jāuzlabo Dienvidu funkcion ālā t īkla pieejam ība gan pa autoce ļu, gan dzelzce ļu,  tādu jaunu pakalpojumu att īst ība, kurus iedz īvot āji patlaban izv ēlas sa ņemt ārpusre ģiona pakalpojumu centros. Cesvaines pils ētas urb ānais are āls ir neliels, faktiski tas aprobežojas ar pašu pils ētu, ta ču augšmin ētās r īcības piln ā m ērā attiecas ar ī uz to. Vien īgi jaunu pakalpojumu att īst īšana ir skat āma cieš ākā kontekst ā ar Madonas pils ētas tuvumu, kur vairums iesp ējamo pakalpojumu jau ir pieejami; t āpēc to m ērķtiec ība ir j āizv ērt ē ļoti uzman īgi. Faktiski šai pl ānošanas cikl ā jauni pakalpojumi pl ānoti netiek, bet galven ā uzman ība piev ērsta esošo pilnveidošanai. 3.2.2.5. Apdzīvotie centri Cesvaines novada apdz īvoto centru rangu pamatojums ir dots 3.2.1. noda ļā „Novada infrastrukt ūras att īst ības virzienu pamatojums” un, lai izb ēgtu no nevajadz īgas atk ārtošan ās, tas šeit netiek min ēts. Iedal ījums re ģiona pl ānojum ā Novada noz īmes centri (3.l īmenis): visas Vidzemes mazpils ētas – Ape, R ūjiena, Mazsalaca, Lub āna, Cesvaine , Varak ļā ni, L īgatne, Stren či un Seda. Mērķi un r īcības Ilgtermi ņa m ērķis Nodrošin āt visu l īme ņu apdz īvojuma centru l īdzsvarotu att īst ību un sadarb ību. Vid ēja termi ņa m ērķi: Efekt īvi un pilnv ērt īgi izmantot katras pils ētas un lauku apdz īvot ās vietas potenci ālu. Rīcības:  Sadarb ības projektu veidošana kop īgu probl ēmu risin āšanai un m ērķu sasniegšanai,  satiksmes infrastrukt ūras un apdz īvoto vietu sasniedzam ības uzlabojumu pl ānošana. Iedz īvot āju skaita saglab āšana Vidzem ē, apst ādin āt iedz īvot āju aizpl ūšanu. Rīcības:  nodarbin ātības iesp ēju nodrošin āšanas pas ākumi, bezdarba un darbasp ēka tr ūkuma procesu anal īze un pas ākumi,

33 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  kvalitat īvas un daudzveid īgas augst ākās, profesion ālās un m ūžizgl ītības ieguves vietu nodrošin āšana re ģion ā,  mājok ļu att īst ības politikas izstr āde,  bērnud ārzu un kvalitat īvas pamatizgl ītības pakalpojumu nodrošin āšana,  uz ņē mējdarb ības aktivit ātes stimul ējoši pas ākumi,  kult ūras, sporta un br īvā laika pavad īšanas pakalpojumu esam ība un pieejam ības nodrošin āšana,  sakopt ības un sabiedrisk ās k ārt ības nodrošin āšana. 3.2.2.6. Sabiedriskais transports Novads atrodas uz Madonas-Gulbenes koridora, ko veido tiešs re ģion ālais automaršruts un re ģion ālas noz īmes dzelzce ļa maršruts. Vidzemes re ģiona att īst ības programma Cesvaines novada kontekst ā neizvirza atseviš ķus, novadam noz īmīgus m ērķus; tie saist ās tikai ar min ēto koridoru. Vid ēja termi ņa m ērķi Samazin āt ce ļā pavad īto laiku dzelzce ļa pasažieru p ārvad ājumos Rīcības:  stiprin āt re ģiona dienvidu da ļas (Madona – Gulbene – Al ūksne) sasniedzam ību pa dzelzce ļu; Izveidot un att īst īt sabiedrisk ā transporta mezglus, nodrošinot viet ēja un re ģion āla līme ņa daž ādu transporta veidu p ārvad ājumu savietojam ību. Rīcības:  autobusu pieturvietas apr īkot ar nojum ēm, u.c. minim ālo pakalpojumu nodrošin ājumu;  intens īvāku sabiedrisk ā transporta tiešo p ārvad ājumu att īst īšana Smiltene – Valmiera, Smiltene – Valka, Valmiera – Valka, C ēsis – Valmiera, Gulbene – Madona . 3.2.2.7. Veloceļi Defin īcija Speci āli izb ūvēti vai no autoce ļa brauktuves atdal īti celiņi ar atbilstošu brauktuves apz īmējumu, ce ļa z īmēm un izb ūvētu celi ņa segumu atbilstoši to funkcion ālajam (lietiš ķajam, tūrisma) pielietojumam. Tūrisma veloce ļi nodrošina viet ējo un ārzemju velot ūristu akt īvās atp ūtas piepras ījumu, dodot iesp ēju iepaz īt Vidzemes dabas un kult ūrv ēsturisko ainavu pievilc ību un pieejam ību atp ūtas, t ūrisma teritorij ām un objektiem. Lietiš ķie veloce ļi paaugstina iedz īvot āju mobilit āti pils ētās un piepils ētu urb ānajos are ālos, nodrošinot pieejam ību darba viet ām, izgl ītības iest ādēm un daž ādu pakalpojumu sa ņemšanas viet ām. Tieši šis veloce ļu veids vair āk attiecas uz Cesvaines novadu, jo t ā teritorij ā nav paredz ēta Eiropas noz īmes t ūrisma velomaršrutu att īst ība. Iedal ījuma krit ēriji  Satiksmes droš ības paaugstin āšana,  Mobilit ātes paaugstin āšana piepils ētu are ālos,  Tūrisma infrastrukt ūras att īst ība un pakalpojumu daž ādošana.

34 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

9.att. V ēlam ā sabiedrisk ā transporta strukt ūra 10.att. Pl ānot ā veloce ļu att īst ība

35 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Iedal ījums  Eiropas noz īmes (Eiro – Velo) veloce ļi,  Pils ētu un piepils ētu (lietiš ķie) veloce ļi,  Tūrisma veloce ļi:  satel ītmaršruti Eiro Velo zon ā,  re ģion ālas noz īmes t ūrisma att īst ības koridoru teritorij ā,  rajonu un novadu t ūrisma maršruti,  Velonomas un velosip ēdu apkopes, remonta centri. Mērķi un r īcības Ilgtermi ņa m ērķis Paaugstin āt Vidzemes re ģiona iedz īvot āju mobilit āti izveidojot veloceli ņu t īklu, garant ējot gājēju un velosip ēdistu droš ību un nodrošinot alternat īvas p ārvietošan ās iesp ējas. Vid ēja termi ņa m ērķi 1. Uzlabot velosip ēdistu un g ājēju p ārvietošan ās droš ību, lai sekm ētu ce ļu satiksmes kop ējās droš ības paaugstin āšanu. Rīcības:  rekonstru ējot nacion ālas un starpre ģion ālas noz īmes autoce ļus, izveidot nodal ītu gājēju un velosip ēdistu kust ības pl ūsmu;  pl ānot veloceli ņu izb ūvi pils ētās gar ma ģistr ālām iel ām, ciemos gar tranz ītce ļiem. 3.2.3. Galvenie secinājumi par Cesvaines novada vietu Vidzemē

 Cesvaines novada teritorija ietilpst sekojošos att īst ības are ālos: – zemes jauktas izmantošanas are āla teritorij ā ar ainavisku noz īmi, – da ļē ji lauksaimniec ības are ālā, – apdz īvot ības t īkla dienvidu (labaj ā) sp ārn ā.  No novada apdz īvotaj ām viet ām tikai novada centrs Cesvaine ietilpst re ģiona noz īmes perspekt īvo att īst ības centru skait ā.  Cesvaines novad ā t ūrisma att īst ība ir viens no lauku vides un uz ņē mējdarb ības daž ādošanas b ūtiskiem elementiem, ta ču nav att īst ības centr ālā komponente. Tas atspogu ļojas ar ī velot ūrisma att īst āmās infrastrukt ūras elementu izvietojum ā.  Transports un komunik ācijas: – re ģion ālas noz īmes transporta koridors Madona-Gulbene.  Cesvaines novada att īst ības priorit ātēs nav noteikta mežsaimniec ības att īst ība.  Novads nav min ēts re ģiona konflikta teritoriju vid ū.

36 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

3.3. Novada telpiskās struktūras attīstības virzība 3.3.1. Novada apdzīvotības struktūra un tās attīstība Novada apdz īvot ības strukt ūra (11.att.) sast āv no trim pamatelementiem:  Cesvaines pils ētas;  mazajiem ciemiem – C ērtel ēm, Grašiem (specifiska izgl ītības infrastrukt ūra), Juk āniem, K ārkliem, K ārzdabas, Ko čkar ēm, Krauk ļiem (noz īmīgākais no tiem) un Kub ām;  pagasta lauku teritorijas. Ne pils ētas, ne ciemu teritoriju paplašin āšana nav nepieciešama; tajos pietiek plat ību, kuras var izmantot jaunu apb ūves teritoriju veidošanai. Iesp ējams, ka Cesvaines pils ētas robežas ir pat m ērķtiec īgi p ārskat īt plat ības samazin āšanas virzien ā, lai izsl ēgtu pils ētas telpiskajai kompoz īcijai nerakstur īgos elementus, kuriem nav ar ī att īst ības perspekt īvu. T ās var ētu b ūt teritorijas uz austrumiem no autoce ļa P-37 Madona-Gulbene. Maz ās apdz īvot ās vietas ir p ēc iesp ējas saglab ājamas k ā b ūtisks lauku telpas kult ūrainavas elements. Jebkuru jaunu soci ālās un tehnisk ās infrastrukt ūras elementu izvietošan ās ciemu teritorij ās ir veicin āms process, jo tas stiprin ās šo apdz īvoto vietu st āvokli. 3.3.2. Satiksmes ceļu tīkla attīstība Ir m ērķtiec īgi uzlabot autoce ļu kvalit āti Jaunpiebalgas–Raunas un Vecpiebalgas–Cēsu virzien ā. Tas b ūtiski sekm ēs pieejam ību praktiski visiem novada mazajiem ciemiem, zin āmā mērā garant ējot to saglab āšanos; b ūtu ar ī atvieglota novada pieejam ība brauc ējiem, kuri v ēlas nok ļū t novad ā un Cesvain ē no Jaunpiebalgas puses, bet bieži brauc caur Madonu, lai izmantotu lab ākas kvalit ātes ce ļu. 3.3.3. Pārrobežu telpiskās ietekmes Ar p ārrobežu ietekm ēm šeit saprotamas ietekmes, kuru iedarb ība š ķē rso Cesvaines novada robežas; princip ā nav b ūtiski, k ādā virzien ā. Izejoš ās ietekmes jeb t ādas, ko rada paša novada darb ība, ir saist ītas galvenok ārt ar iedz īvot āju ciklisko migr āciju – vispirms Madonas k ā re ģion ālas noz īmes centra virzien ā. Migr ācija notiek gan nodarbin ātības mekl ējumu d ēļ , gan p ēc pakalpojumiem, kas Cesvaines novad ā nav pieejami. Ien ākoš ās ietekmes Cesvaines novad ā ir nenoz īmīgas; nav nov ērojama nedz kaut cik būtiska pies ārņojuma p ārnese, nedz intens īvas tranz īta un ien ākoš ā transporta pl ūsmas, nedz ien ākoš ā migr ācija. Transporta slodzes saist ītas ar novadu š ķē rsojošaj ām satiksmes l īnij ām. Potenci ālus draudus rada b īstam ās kravas, kas tiek p ārvad ātas k ā pa autoce ļiem, maz āk iesp ējams ar ī, ka pa dzelzce ļu. Nejaušai nopl ūdei vai transporta av ārijai var b ūt nopietnas sekas, ja tas notiek tieš ā apdz īvoto vietu tuvum ā. Potenci āli b īstama vieta novada autoce ļu t īkl ā ir krustojums autoce ļam P-37 ar Pils/Lub ānas iel ām.

37 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

11.att. Cesvaines novada telpisk ā strukt ūra un att īst ības virzieni Novada apdz īvojuma centru iedal ījums ir nosac īts.

38 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

3.4. Vadlīnijas teritorijas plānošanai Izstr ādājot vai grozot Cesvaines novada teritorijas pl ānojumu, nepieciešams ņemt v ērā sekojošus principus. Visp ārīgas pras ības:  iev ērot likumprojekt ā “Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums” ietvert ās nost ādnes;  teritorijas pl ānotaj ās (at ļaut ās) izmantošanas noteikumus izstr ādāt, iev ērojot pl ānošanas p ēctec ības principu un normat īvo aktu un augst āka l īme ņa teritorijas pl ānojumu pras ības, bet neradot zemju īpašniekiem jebk ādus ierobežojumus bez pietiekama pamatojuma;  sabiedrisk ās apspriešanas gait ā sa ņemtos fizisko un juridisko personu iesniegumus attiec ībā uz teritorijas pl ānojumu motiv ēti pie ņemt vai noraid īt, apstiprinot to ar novada domes l ēmumu. Pras ības apb ūves teritorij ām un to izstr ādei:  vair ākdz īvok ļu apb ūvi trakt ēt k ā: • mazst āvu dz īvojamo apb ūvi, nosakot t ās maksim ālo augstumu 3 st āvi; • vair ākst āvu dz īvojamo apb ūvi, nosakot t ās maksim ālo augstumu 5 st āvi;  nepl ānot jaunas vair ākst āvu dz īvojam ās apb ūves teritorijas;  izsl ēgt jaukt ās apb ūves teritorijas, tai viet ā nosakot vienu galveno izmantošanu un pietiekami elast īgi reglament ējot pal īgizmantošanu veidus. Jaunas apb ūves gad ījumos ražošanas apb ūvei tas pie ļaujams tikai kop ā ar nedz īvojam ām teritorij ām. Pras ības transporta t īkliem:  pl ānojot autoce ļu rekonstrukciju, paredz ēt ar ī velosatiksmes infrastrukt ūras izb ūvi. Pras ības lauku teritorijai:  pēc iesp ējas no pl ānojuma izsl ēgt apb ūves teritorijas, kas saska ņā ar esošo pl ānojumu un apdz īvoto vietu ar ciema statusu esošaj ām un pl ānotaj ām robež ām, atrodas ārpus t ām;  lauksaimniec ības zem ēs saglab āt tradicion ālo lauku s ētas ainavu un izb ūves principu, vienlaikus paredzot iesp ējas izvietot lauku videi rakstur īgos ražošanas objektus, k ā ar ī t ūrisma un rekre ācijas infrastrukt ūras elementus;  ierobežot iesp ējas zemes transform ācijai par nelauksaimnieciskas izmantošanas zem ēm melior ētaj ās teritorij ās, pastiprin āt pras ības melior ācijas sist ēmu saglab āšanai, uztur ēšanai k ārt ībā un pareizai izmantošanai;  noteikt iesp ējas teritorijas apmežošanai mazv ērt īgaj ās lauksaimniec ības zem ēs. Ciemu robežas:  viet ās, kur nav noteiktas vai ir kori ģē jamas ciemu teritoriju robežas, dar īt to atbilstoši esošaj ām apb ūves teritorij ām vai vadoties p ēc apb ūves faktiskā telpisk ā sadal ījuma un rakstura;  lauksaimniec ības zem ēm apdz īvoto vietu teritorij ās noteikt savrupm āju apb ūves statusu, ja konkr ētaj ā teritorijas da ļā nav nosak āmi pamatoti ierobežojumi š āda veida apb ūvei vai vajadz ība p ēc cita apb ūves/izmantošanas veida.

39 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija IV. Attīstības stratēģijas un programmas uzraudzības kārtība

4.1. Uzraudzības organizatoriskā kārtība Att īst ības strat ēģ ijas uzraudz ības k ārt ības pamat ā ir uzraudz ības zi ņojuma izstr āde un publiskošana. Uzraudz ības zi ņojumu izstr ādā speci āla komisija, kuras sast āvā ietilpst:  novada domes priekšs ēdētājs,  novada domes izpilddirektors,  novada gr āmatved ības un finanšu noda ļas vad ītājs  novada soci ālā dienesta vad ītājs,  novada izgl ītības iest āžu vad ītāju p ārst āvis,  SIA „Cesvaines komun ālie pakalpojumi” vad ītājs  SIA „Cesvaines siltums” vad ītājs  PA „Cesvaines T ūrisma centrs” direktore  novada uz ņē mēju p ārst āvis lauksaimniec ības sektor ā,  novada uz ņē mēju p ārst āvis nelauksaimniec ības sektor ā,  novada nevalstisko organiz āciju p ārst āvis,  pieaicin āti eksperti, ja tas nepieciešams. Viens no komisijas locek ļiem ar domes l ēmumu tiek iecelts par atbild īgo uzraudz ības zi ņojuma izstr ādātāju. Uzraudz ības zi ņojumam ir j āatspogu ļo vismaz sekojošas lietas:  att īst ības programm ā min ēto pas ākumu izpildes gaita: – pas ākumi, kas uzs ākti, – pas ākumi, kas pabeigti, – katram pas ākumam paredz ētais un izlietotais budžeta finans ējums, – katram pas ākumam piesaist ītais finans ējums un t ā avoti, paredz ētais un izlietotais l īdzek ļu apjoms, – līdzek ļa izlietojuma galveno poz īciju atšifr ējums, – inform ācija par to, kura amatpersona un strukt ūrvien ība atbild par pas ākuma izpildi; – argument ēti paskaidrojumi par katru konkr ētu pas ākuma neizpildes gad ījumu,  kop ējais pas ākumu pl āna izpildes nov ērt ējums, ietverot rezultat īvos r ādītājus ;  pas ākumu pl āna izpildes nov ērt ējums no kop ējās strat ēģ ijas viedok ļa: – strat ēģ isko m ērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, – probl ēmas: novada iekš ējās un t ās, ko rad ījuši ārējie apst ākļi, – pan ākumi, turpm ākie nodomi;  konstat ētie tr ūkumi att īst ības strat ēģ ij ā un programm ā un īsi formul ēti priekšlikumi šo tr ūkumu labošanai. Uzraudz ības zi ņojums veidojams k ā pielikums Cesvaines novada domes gada pārskatam un sagatavojams ne v ēlāk k ā m ēneša laik ā p ēc gada p ārskata apstiprin āšanas. Uzraudz ības zi ņojumu apstiprina novada domes s ēdē un p ēc tam publisko Cesvaines novada zi ņā s un novada m ājas lap ā www.cesvaine.lv .

40 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Att īst ības strat ēģ ijas kontroles galvenais instruments ir ilgtsp ējīgas att īst ības indikatoru sist ēma , ja t āda novadam tiek izstr ādāta. Pēdējos uzraudz ības zi ņojum ā atspogu ļo ik p ārgadus, ietverot ar ī p ārskatu par att īst ības programmas da ļā min ētajiem rezultat īvajiem r ādītājiem. Indikatoru sist ēmas funkcion ēšanu nodrošina, izstr ādājot attiec īgu rokasgr āmatu, kur ā ietilpst:  indikatoru saraksts ar paskaidrojumiem par m ērāmiem parametriem,  visu indikatoru datu ieguves un apr ēķ ina metodikas,  pras ības indikatoru darba un publiskajiem zi ņojumiem,  pras ības ilgtsp ējības p ārskatam. Datu ieguvi, indikatoru apr ēķ inus un darba zi ņojumu izstr ādi veic domes speci ālists, kas izg ājis attiec īgu apm ācību un sa ņē mis to apliecinošu dokumentu vai/un pieaicin āti eksperti, ja t ādi ir nepieciešami. Attiec īgais domes speciālists nosaka rezultat īvo r ādītāju un indikatoru inform ācijas glab āšanas k ārt ību, ko apstiprina novada dom ē, un atbild par t ās iev ērošanu. Indikatoru publisko zi ņojumu izstr ādi veic domes speci ālists par ilgtsp ējības indikatoriem kop ā ar attiec īgās jomas speci ālistiem katram konkr ētajam indikatoram. Ilgtsp ējības p ārskatu izstr ādā t ā pati komisija, kas sagatavo uzraudz ības zi ņojumu. Indikatoru publiskie p ārskati tiek sniegti kop ā ar uzraudz ības zi ņojumu tajos gados, kad attiec īgie indikatori ir tikuši m ērīti. Tas notiek katru otro gadu, bet tiem indikatoriem, kas tiek m ērīti ret āk, gad ā, kad tie tiek m ērīti, vai n ākamaj ā gad ā, ja tan ī gad ā p ārskats gatavots netiek. Ilgtsp ējības zi ņojums sagatavojams reizi četros gados (vienu gadu pirms pašvald ības domes deputātu v ēlēšan ām) k ā atseviš ķs dokuments, kas apstiprin āms novada domes s ēdē un pēc tam publiskojams.

4.2. Priekšlikumi Cesvaines novada rezultatīvo rādītāju un ilgtspējīgas attīstības indikatoru sistēmai Dabas vide Ūdenssaimniec ība. L īgumu skaits un iedz īvot āju da ļa, ko aptver komun ālās ūdenssaimniec ības izmantošanu. NAI piesaist īto cilv ēku skaits. Plat ība un da ļa no apb ūves zem ēm, kuras apkalpo komun ālie t īkli. NAI darb ības tehniskie r ādītāji. Atkritumu saimniec ība. M ājsaimniec ību da ļa, kas š ķiro atkritumus. L īgumu skaits un da ļa no m ājsaimniec ībām par atkritumu izvešanu. Ainava, vides visp ārējais st āvoklis. Iedz īvot āju apmierin ātība ar vides sak ārtot ību. Graustu skaits. S ūdz ību skaits par vides st āvokli. Publisko parku, apst ādījumu un ainavas kopšanai izlietotie l īdzek ļi un faktiski uztur ēto teritoriju plat ība. Gaisa kvalit āte. Sūdz ību skaits par smak ām. Gaisa kvalit ātes lihenoindik ācija (t.i., pēc noteiktu sugu ķē rpju sastopam ības). Sniega segas st āvoklis, t īrība (ziemas period ā). Ekonomiskā vide Visp ārējie r ādītāji. Iedz īvot āju skaits apdz īvot ās viet ās. Iedz īvot āju meh ānisk ā kust ība. Satiksmes intensit āte b ūtiskajos ce ļu posmos. Izsniegto b ūvat ļauju skaits un to sa ņē mēju piesaistes raksturojums.

41 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Lauksaimniec ība un p ārtikas ražošana. Nodarbin āto skaits nozar ē. Nozares bruto apgroz ījums. Mazumtirdzniec ības apgroz ījums novad ā. Eksport ēto produktu skaits un eksporta apjoms, valsts atbalsta eksportam sa ņemšana. Tirgum str ādājošo lauksaimnieku da ļa. Kooperat īvos iesaist īto lauksaimnieku un ražot āju da ļa. Kooperat īvos saražot ās produkcijas da ļa. S ējplat ības. Tūrisms. Pašvald ības finans ējums nozares inform ācijas sist ēmai. Objektu apmekl ētāju skaits. Novada m ājaslapas t ūrisma sada ļas unik ālo apmekl ētāju skaits. Sociālā vide Demogr āfija. Iedz īvot āju skaits pils ētā un novad ā. Dzimuma-vecuma sast āvs. Dabisk ā un meh ānisk ā kust ība. Ciklisk ā migr ācija ārpus novada p ēc noteiktiem pakalpojumiem. Dz īvesvides kvalit āte. Siltumapg ādei piesaist īto telpu kopplat ība. Siltumapg ādes tarifi. Gazific ēto m ājok ļu skaits. Soci ālās infrastrukt ūras iest āžu komplekt ācija. Iedz īvot āju apmierin ātība ar pieejamo pakalpojumu spektru un kvalit āti. Izgl ītība. Skol ēnu skaits “atsl ēgas” klas ēs. Pirmsskolas iest ādes apmekl ējošo b ērnu skaits. Pašvald ību savstarp ējie nor ēķ ini par izgl ītību. Interešu izgl ītības un papildizgl ītības izmantot āju skaits un sadal ījums pa veidiem, tai skait ā tie, kuri iebrauc novad ā no citurienes. Citu ārpusskolas aktivit āšu dal ībnieku skaits. Kult ūra. Bibliot ēku fondu apjoms, t ā papildin āšana un atjaunošana. Kult ūras iest āžu pied āvāto nodarb ību (kolekt īvu, pulci ņu) daž ādība un apmekl ētība, l īdzdal ība. Kult ūras vajadz ībām izdal īto budžeta l īdzek ļu apjoms. Draudžu akt īvo locek ļu skaits. Sports. Organiz ētās form ās iesaist īto sportistu skaits. Sporta vajadzībām izdal īto budžeta l īdzek ļu apjoms. Vesel ības apr ūpe. Iedz īvot āju da ļa, kas prim ārās vesel ības apr ūpes pakalpojumus izmanto novad ā un sav ā pagast ā. Soci ālā apr ūpe. Soci āli izsl ēgto personu skaits un sast āvs. Kop ējais soci ālās pal īdz ības apjoms. Sabiedrisko darbu fonda apjoms un t ā sniegt ā finans ējuma da ļa kop ējā soci ālās pal īdz ības apjom ā. Sabiedrisko darbu fonda izmantot āju skaits un kop ējais nostr ādāto stundu skaits. Sabiedrisk ā k ārt ība, droš ība. Riska grupu ģime ņu skaits, b ērnu skaits taj ās. Ar kārt ību saist īto administrat īvo p ārk āpumu skaits un noziedz īgo nodar ījumu skaits, tai skait ā no mazgad īgajiem. Pārvaldība un komunikācija Novada p ārvald ība. Iedz īvot āju skaits. Novada dz īves vides v ērt ējums. P ārvald ības darba v ērt ējums. Pašvald ību v ēlēšanu rezult āti. Novada komunik ācija. Novada av īzes tir āža. Novada m ājas lapas unik ālo apmekl ētāju skaits. P ārvald ības komunik ācija iedz īvot āju v ērt ējum ā. Iedz īvot āju identit ātes pašnov ērt ējums. Iekš ējās p ārvietošan ās starp pagastu un pils ētu intensit āte. Cesvaines nosaukuma lietojuma biežums paz īstam ākajos interneta port ālos. Valstu skaits, uz kur ām produkciju eksport ē novada ražot āji.

42 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

V. Sabiedrības līdzdalība Cesvaines novada attīstības stratēģijas un programmas izstrādē

5.1. Sabiedrības mērķgrupas Viedok ļu uzklaus īšan ā strat ēģ ijas izstr ādes kontekst ā var izdal īt sekojošas sabiedr ības mērķgrupas:  novada iedz īvot āji kopum ā ;  pašvald ības darbinieki, deput āti;  uz ņēmēji;  komun ālās saimniec ības speci ālisti;  izgl ītība un kult ūras darbinieki;  soci ālā sektora darbinieki;  nevalstisk ā sektora dal ībnieki. Katrai no š īm m ērķgrup ām rakstur īga sava, specifiska kompetence, iesp ējama daž ādu probl ēmu un priorit āšu atš ķir īga izpratne un t ām vis ām ir noteikta loma novada dz īvē. Tieš ā veid ā m ērķgrupas tika uzrun ātas SVID anal īzes izstr ādes laik ā un v īzijas izstr ādē, kur to dal ībnieki izteica ar ī viedok ļus par savas jomas problem ātiku un t ās risin āšanas iesp ējām. Pašvald ības darbinieku galveno da ļu veido novada speci ālisti, deput āti, domes priekšs ēdētājs, izpilddirektors, kas ir strat ēģ ijas pas ūtītāja ne visai lo ģisks teikuma nosl ēgums. Pašvald ības darbinieki ir vislab āk inform ēti gan par pašiem pas ākumiem, gan pl ānošanas procesu kopum ā, gan konkr ēto pas ākumu noz īmi. Uz ņē mēji darba grup ās bija p ārst āvēti, relat īvi neliel ā, bet stabil ā skait ā. Apzinoties, ka uz ņē mējdarb ības veicin āšanas pas ākumi un ar ī daudzas infrastrukt ūras sak ārtošanas lietas nevar notikt bez vi ņu l īdzdal ības un vi ņu izteiktais viedoklis var b ūt ļoti liels, atbalsts gan domes speci ālistiem, gan pieaicin ātajiem ekspertiem un darba grup ās ņē ma akt īvu l īdzdal ību. Komun ālās saimniec ības speci ālisti pieder pie Pašvald ības darbinieku m ērķgrupas, ta ču ņemot v ērā ļoti lielo īpatsvaru, ko kop ējo risin āmo jaut ājumu vid ū ie ņem tieši š ī joma un apst āklis, ka tie liel ākoties ir pas ākumi ar liel ām izmaks ām, vi ņu viedoklis ir noz īmīgs t ālāku lēmumu pie ņemšan ā. Speci ālisti sniedza daudz inform ācijas faktu, probl ēmu, pied āvāja savus risin ājumus. Izgl ītības un kult ūras darbinieki p ārst āvēja novada skolas, pirmsskolas b ērnu iest ādes, kult ūras namu, bibliot ēku. Šai m ērķgrupai liel ā m ērā ir “atsl ēgas” viedoklis par attiec īgās soci ālās infrastrukt ūras att īst ību, jo vi ņi redz š īs sist ēmas “no iekšpuses”, detaliz ēti pārzinot iest āžu darb ību un prim āri saduroties ar vis ām probl ēmām, kas rodas šo iest āžu darb ā. Grupa ir sam ērā daudzskaitl īga, bet izteiktie viedok ļi raksturoj ās ar sam ērā lielu vienpr ātību attiec ībā uz konkr ēto iest āžu grupu problem ātiku, iesp ējamiem att īst ības ce ļiem un risin ājumiem. Soci ālā sektora darbinieki un pašvald ības policijas p ārst āvis reprezent ēja noz īmīgu viedok ļu grupu darbam ar soci āli izsl ēgtaj ām un riska grupu person ām. Specifisku m ērķgrupu veido novada iedz īvot āji kopum ā. Š īs grupas viedokli izzin ājām un ar ī sa ņē mām priekšlikumu par daž ādiem novada dz īves aspektiem veicot

43 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija iedz īvot āju aptauju. Kop ā ar www.visidati.lv anketu uz kuru bija saite no novada m ājas lapas, anketas bija aizpild ījuši 114 respondenti. Kopum ā t ātad ir aptauj āti 3,7% visu iedz īvot āju. Ieg ūto atbilžu skaits vairum ā r ādītāju ir pietiekams, lai inform āciju un viedok ļus var ētu sadal īt pa teritori ālām, tematiskaj ām vai soci ālām grup ām gad ījumos, kur tas nepieciešams. Ieg ūtie rezult āti tiek gatavoti atseviš ķa anal ītiska p ārskata veid ā.

5.2. Sabiedrības līdzdalības pasākumi Ievadsemin ārs notika 2011.gada 8. j ūnij ā, uzs ākot Cesvaines novada teritorijas un att īst ības pl ānošanas darba izstr ādi. Konsultants iepaz īstin āja uzaicin ātos sabiedr ības pārst āvjus ar integr ētās pl ānošanas koncepciju, izstr ādājam ā darba sast āvda ļā m un to saturu, darba grafiku un k ādā veid ā b ūtu sadal āmi pien ākumi š ī darba veikšanai. 2011. gada 28. j ūnij ā Cesvain ē notika darba semin ārs , kur ā izstr ādāja novada SVID anal īzi un v īziju. Semin ārā piedal ījās 25 dal ībnieki, kas p ārst āvēja visas iepriekš min ētās mērķa grupas. Tika izveidotas 4 darba grupas, kas izstrādāja SVID anal īzi; t ās rezult ātu kopsavilkums pievienots II noda ļā .

1.att. Grupu darbs SVID anal īzes semin ārā Semin āra otraj ā da ļā dal ībnieki prezent ēja grupu darba rezult ātus un kop īgā “pr āta vētr ā” ‘ ģener ēja priekšlikumus novada v īzijai. 2011. gada 5. oktobr ī Cesvain ē notika darba semin ārs . Semin ārā tika prezent ēta iepriekš ējā semin ārā izstr ādātais SVID un prezent ēja novada v īziju. Semin āra otraj ā da ļā , izstr ādāja novada Att īst ības pl āna 1. redakcijas priekšlikumu pas ākumu pl ānu, kas kalpos par pamatu invest īciju pl āna izstr ādei. Semin ārā piedal ījās pašvald ības vadošies speci ālisti, skolas direktors, kult ūras nama un bibliot ēkas vad ītājas, kop ā 16 dal ībnieki.

44 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 2011. gada 21. novembr ī konsultat īvās p ārrun ās tik ās eksperti un att īst ības pl ānot āja, lai p ārrun ātu par aktu ālajiem darbiem un saska ņotu r īcības att īst ības programmas 1. redakcijas sagatavošanai sabiedriskai apspriešanai. 2011. gada 16. decembr ī Cesvain ē notika darba semin ārs , kur ā domes vad ībai un deput ātiem prezent ēja Att īst ības programmas 1. redakciju – Cesvaines novada v īziju, att īst ības priorit ātes, integrat īvās probl ēmjomas un novada att īst ības strat ēģ iskos m ērķus. No 2012. gada 13. janv āra -2012.gada 13. febru ārim notika Cesvaines novada ilgtermi ņa att īst ības strat ēģ ija 2012.- 2024. gadam un Att īst ības programmas 1. redakcijas sabiedrisk ā apspriešana , inform ācija bija pieejama Cesvaines novada m ājas lap ā www.cesvaine.lv un novada laikrakst ā „Cesvaines zi ņas”. 2012. gada 7. febru ārī plkst: 15.00 Cesvaines novada domes z ālē notika sabiedrisk ās apspriešanas sapulce, sapulc ē piedal ījās SIA „ Ķemers Busines and Law Company ” att īst ības pl ānot ājs J ānis Kauli ņš, projekta koordinatore Ed īte Ķemere, Cesvaines novada domes teritorijas pl ānot āja L īga Roman čuka, san āksmi protokol ēja Krist īne Vilci ņa, Cesvaines novada domes sabiedrisko attiec ību speci āliste. San āksm ē piedal ījās 10 novada iedz īvot āji. Sapulc ē konsultants sniedza īsu p ārskatu par pl ānošanas procesu un t ā norisi, par izmantoto metodiku un ieg ūtajiem rezult ātiem. San ākušie dal ībnieki savuk ārt izteica savu viedokli par izstr ādātajiem pl ānošanas dokumentiem, uzdeva jaut ājumus par neskaidr ībām strat ēģ ij ā, sniedza priekšlikumus iestr ādāšanai r īcību sarakst ā un izteica preciz ējumus attiec ībā uz virkni izmantoto formul ējumu. Nobeigum ā domes speci ālisti un konsultanta p ārst āvji vienoj ās par principiem un atseviš ķā s viet ās ar ī par konkr ētajiem labojumiem, kas nepieciešami gala redakcijas izstr ādei.

45 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

VI. Dokumentu ietvars

6.1. Starptautiskie normatīvie akti un plānošanas dokumenti 6.1.1. Eiropas Reģionālās un telpiskās (teritorijas) plānošanas harta Šis dokuments pie ņemts Eiropas Re ģion ālās pl ānošanas ministru konferenc ē 1983. gad ā Sp ānij ā un nosaka, ka teritorijas pl ānošan ā j ātiecas vienlaic īgi sasniegt:  līdzsvarotu re ģionu soci āli ekonomisko att īst ību,  dz īves kvalit ātes uzlabošanu,  dabas resursu un dabas aizsardz ības atbild īgu vad īšanu,  zemes racion ālu izmantošanu. No ekonomisk ā, soci ālā un vides aspekta t āpat k ā no infrastrukt ūras un labiek ārtojuma aspekta ir svar īgi rad īt laukos atbilstošus dz īves apst ākļus, īpaši, ņemot v ērā atš ķir ības starp apdz īvojuma centriem un mazatt īst ītiem, noma ļiem lauku apvidiem. Att īstot apdz īvoto vietu tīklu, soci ālās un ekonomisk ās strukt ūras un transportu, š ādās teritorij ās ir j āiev ēro to specifisk ās funkcijas, īpaši dabas ainavu saglab āšan ā un p ārvald īšan ā. 6.1.2. Eiropas vietējo pašvaldību harta 1985. gad ā pie ņemt ā Eiropas viet ējo pašvald ību harta ir augst ākā juridisk ā sp ēka normat īvais akts attiec ībā uz pašvald ību iek ārtu. Latvija pievienoj ās hartai 1996. gad ā ar speci ālu likumu. K ā Saeimas ratific ētam starptautiskajam l īgumam, hartai ir augst āks sp ēks par jebkuru nacion ālo likumu. Hartas izpildes uzraudz ību ir uz ņē mies CLRAE ( Congress of Local and Regional Authorities of Europe ) – Eiropas Viet ējo un re ģion ālo varu kongress. Kongresa sesij ās regul āri izskata hartas izpildi Eiropas Padomes dal ībvalst īs. Pašlaik no 46 dal ībvalst īm hartu ir ratific ējusi 41 valsts. Hartas norm ām ir vadl īniju raksturs – to konkr ētā ieviešana valst īs var atš ķirties, ta ču likumdošan ā j āiev ēro hartas galven ās pras ības, kuras uzskait ītas zem āk.  Pašvald ības princips noz īmē teritori ālās kopienas ties ības un sp ēju gan reglament ēt, gan p ārvald īt iev ērojamu publisko lietu da ļu savas teritorijas iedz īvot āju interes ēs.  Pašvald ību principam j ābūt garant ētam konstit ūcij ā, ja valst ī ir konstitucion āla iek ārta, vai vismaz likum ā, ja nav konstit ūcijas.  Funkcijas starp nacion ālo, re ģion ālo un viet ējo varu sadal āmas atbilstoši subsidiarit ātes principam – vara j ādele ģē p ēc iesp ējas tuv āk pilsonim.  Pašvald ības pilnvar ām norm āli j ābūt ekskluz īvām, valsts nedr īkst reglament ēt pašvald ību funkciju izpildes k ārt ību cit ādi k ā ar likumu starpniec ību.  Ja valsts dele ģē k ādas savas funkcijas, tad š ādām funkcij ām izpildes noteikumus var noteikt ar ī vald ība, ta ču ar ī šaj ā gad ījum ā pašvald ība piem ēro visp ārējo k ārt ību viet ējiem apst ākļiem.  Nedr īkst ierobežot pašvald ības person āla suverenit āti – darbiniekus pašvald ība izv ēlas bez vald ības iejaukšan ās.  Nedr īkst ierobežot pašvald ības organiz ācijas suverenit āti – pašvald ības veido strukt ūras patst āvīgi, piem ērojot t ās viet ējiem apst ākļiem.

46 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  Pašvald ības darbinieku darba apst ākļiem j ābūt t ādiem, lai nodrošin ātu pašvald ības uzdevumu veikšanu.  Pašvald ības darbinieku soci ālās garantijas nedr īkst atpalikt no attiec īgām garantij ām darba tirg ū.  Pašvald ības budžetam pamat ā j āveidojas no pašu ien ākumiem – pašvald ības nodok ļiem un nodev ām, likmes tiem maina pati pašvald ība.  Pašvald ības funkciju finans ējums nedr īkst b ūt maz āks nek ā valsts funkcij ām vienotas valsts ekonomisk ās politikas ietvaros.  Valsts dot ācij ām, ja t ās dom ātas pašvald ības funkciju veikšanai, nav j ābūt iez īmētām.  Lai var ētu veicin āt savas teritorijas soci āli ekonomisko att īst ību, pašvald ībām j ābūt ties ībām aiz ņemties viet ējā kapit āla tirg ū.  Pašvald ībām ir ties ības veidot pašvald ību asoci ācijas un sadarboties ar cit ām pašvald ībām.  Jāpast āv re ālai iesp ējai aizst āvēt pašvald ību ties ības, ja k āda cita vara cenšas t ās nelikum īgi ierobežot.  Jebk āda valsts uzraudz ība nedr īkst p ārsniegt minim āli nepieciešamo. No citiem pašvald ību demokr ātijas dokumentiem harta atš ķiras ar savu starptautisk ā līguma raksturu un to, ka past āv re āla autoritat īva organiz ācija, kura uzrauga š ā likuma iev ērošanu. Ja š ķiet, ka harta tiek p ārk āpta, gan pašvald ība, gan atseviš ķs pilsonis var griezties Satversmes ties ā. 6.1.3. Eiropas Telpiskās Attīstības Perspektīva (ETAP) Šī perspekt īva, paz īstama ar ī ar dev īzi “Virz ībā uz l īdzsvarotu un ilgtsp ējīgu ES teritorijas att īst ību”, pie ņemta 1999. gad ā Potsdam ā, ES dal ībvalstu telpisk ās pl ānošanas ministru san āksm ē. T ā ir izstr ādāta k ā instruments ekonomisk ās izaugsmes, nodarbin ātības un ilgtsp ējīgas att īst ības atbalstam vis ā Eiropas Savien ībā. ETAP ir politiskais pamats Kopienas un ES dal ībvalstu nozaru politik ām, kam ir telpiska ietekme, k ā ar ī re ģion ālaj ām un viet ējām pašvald ībām. ETAP ir v ērsta uz Eiropas teritorijas l īdzsvarotu un ilgtsp ējīgu att īst ību. Liel ākais uzsvars dokument ā ir v ērsts uz lielpils ētu, urbaniz ēto are ālu un jut īgo teritoriju att īst ību, ta ču ir ņemti v ērā ar ī lauku teritoriju att īst ības aspekti. Cesvaines novada kontekst ā uzman ība īpaši piev ēršama elementiem, kas sastopami div ās no daudzskaitl īgaj ām dokumenta vadl īnij ām. 1. Policentriskas un l īdzsvarotas pils ētu sist ēmas att īst ība un pils ētu un lauku teritoriju partnerattiec ību stiprin āšana , atmetot novecojušo priekšstatu par pils ētu un lauku du ālismu (savstarp ējo pretnostat īšanu). 2. Sapr ātīgi apsaimniekojot, nodrošin āt dabas un kult ūras mantojuma att īst ību un saglab āšanu. Tas globaliz ācijas laikmet ā veicina ES pils ētu un re ģionu dabas un kult ūras daudzveid ības saglab āšanu un re ģion ālās identit ātes aizsardz ību un padzi ļin āšanu. Eiropas telpisk ās att īst ības perspekt īva ir balst īta uz ES m ērķi sasniegt l īdzsvarotu un ilgtsp ējīgu att īst ību. Tas noz īmē, ka soci ālās un ekonomisk ās pras ības j āsaska ņo ar teritorijas ekolo ģiskaj ām un kult ūras funkcij ām, t ādējādi veicinot ilgtsp ējīgu un plaš ākā m ērog ā līdzsvarotu telpisko att īst ību.

47 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 6.1.4. Local Agenda 21 un Agenda Baltic 21 Agenda 21 nav normat īvs vai pl ānošanas dokuments š ī j ēdziena parastaj ā izpratn ē, tas dr īzāk ir termins vai princips, kas apvieno r īcību (ieskaitot visu l īme ņu pl ānošanu un likumdošanu) kopu, ieviešot praks ē ilgtsp ējības j ēdzienu. Tas radies 1992.gad ā Riodežaneiro, Apvienoto N āciju Konferenc ē “Par vidi un att īst ību”. Konference v ērsa uzman ību uz pasaul ē notiekošo apk ārt ējās vides post īšanu un past āvošo soci ālo nevienl īdz ību. T ās laik ā tika pie ņemti vair āki svar īgi dokumenti, kas faktiski ir k ļuvuši par pagrieziena punktu pasaules vēstur ē, izvirzot kop ējus m ērķus ilgtsp ējīgai att īst ībai pasaul ē. Ar Agenda 21 parasti saprot tieši glob ālās r īcības. Viet ējās r īcības atspogu ļojas termin ā Local Agenda 21, kurš burtisk ā tulkojum ā noz īmē “Viet ējā darba k ārt ība 21.gadsimtam”. Daudzu Agenda 21 min ēto probl ēmu un risin ājumu saknes ir mekl ējamas pašvald ību l īmen ī, tieši t āpēc pašvald ībām savi att īst ības pl āni b ūtu j āizstr ādā, balstoties uz ilgtsp ējīgas att īst ības principiem. Viet ējā pašvald ība veido un uztur ekonomisko, soci ālo un vides infrastrukt ūru, p ārrauga pl ānošanas procesu, nosaka vides politiku pašvald ībā, k ā ar ī atbalsta nacion ālās vides politikas īstenošanu. Viet ējai pašvald ībai, k ā iedz īvot ājiem vistuv āk st āvošajai varai, ir prim āra noz īme sabiedr ības izgl ītošan ā un mobiliz ēšan ā ilgtsp ējīgas att īst ības jaut ājumu veicin āšan ā. Local Agenda 21 m ērķis ir iesaist īt gan indiv īdus, gan daž ādas intereses p ārst āvošas sabiedr ības grupas kop ējā att īst ības proces ā. T ās uzdevums ir aicin āt uz sadarb ību gan ražot ājus, gan nevalstisk ās organiz ācijas, gan skolas un arodbiedr ības, gan etnisk ās minorit ātes, k ā ar ī kaimi ņu pašvald ības un valstisk ās instit ūcijas. Local Agenda 21 nenoz īmē tikai dokumenta sagatavošanu, tas ir ilglaic īgs process jebkur ā l īmen ī. Local Agenda 21 m ērķi sakr īt ar ilgtsp ējīgas att īst ības m ērķiem un zin āmā mērā izriet no to defin īcij ām glob ālaj ā Agenda 21 princip ā: 1. ekonomisko, ekolo ģisko un soci ālo sist ēmu harmonijas, 2. dabas resursu saglab āšanas un sapr ātīga izmantošanas, 3. cilv ēkiem garant ētas droš ības un vesel ības. Local Agenda 21 procesam ir vair ākas b ūtiskas paz īmes:  izteikta orient ācija uz demokr ātisk ām r īcībām,  ekolo ģisko, soci ālo un ekonomisko m ērķu integr ācija;  demokr ātiska visu interešu grupu un iedz īvot āju l īdzdal ība. Process balst ās uz Rio Deklar ācijas principiem, kuru viet ējā pl ānošanas l īmen ī svar īgo elementu kopsavilkums pievienots zem āk:  cilv ēkiem ir ties ības uz vesel īgu un produkt īvu dz īvi saska ņā ar dabu;  šodienas att īst ība nedr īkst mazin āt tagad ējās un n ākošo paaudžu att īst ības iesp ējas un vajadz ības p ēc vides;  lai sasniegtu ilgtsp ējīgu att īst ību, vides aizsardz ība j ānosaka k ā neat ņemama att īst ības procesa sast āvda ļa un to nedr īkst apskat īt atrauti;  nabadz ības izskaušana un dz īves standarta atš ķir ību mazin āšana daž ādās pasaules da ļā s ir b ūtiska ilgtsp ējīgas att īst ības sasniegšan ā un apmierina cilv ēku liel ākās da ļas vajadz ības;  valst īm j āsamazina un j āierobežo neilgtsp ējīgi ražošanas un pat ēri ņa mode ļi un jāsekm ē atbilstoša demogr āfisk ā politika;

48 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  vides jaut ājumi vislab āk risin āmi ar visu ieinteres ēto pilso ņu l īdzdal ību, padarot vides inform āciju plaši pieejamu. Eiropas l īmen ī ilgtsp ējīgu pils ētu kampa ņa tika uzs ākta 1994.gad ā Alborg ā, D ānij ā pirmaj ā Eiropas Ilgtsp ējīgu pils ētu konferenc ē, kur 80 Eiropas viet ējās pašvald ības ierosin āja un parakst īja Hartu “Eiropas pils ētas ce ļā uz ilgtsp ējīgu sabiedr ību” (t.s. Alborgas harta). Kopum ā kampa ņai, kuras m ērķis ir veicin āt ilgtsp ējīgu att īst ību viet ējā l īmen ī un atbalst īt Eiropas pašvald ības atbilstošas politikas un darb ības veidošan ā un īstenošan ā, pievienoj ās vair āk nek ā 410 pašvald ības no 32 valst īm. Lai padar ītu ilgtsp ējīgas att īst ības izv ēli viegl āku vis ām m ērķgrup ām Baltijas j ūras re ģion ā, t ā valstu vald ības 1996. gad ā nol ēma veidot kop ēju sapratni par ilgtsp ējīgu att īst ību Baltijas j ūras re ģion ā. 1998.gada j ūnij ā tika apstiprin āts dokuments Agenda Baltic21 – Darba kārt ība Baltijas j ūras re ģionam, resp., vadl īnijas ilgtsp ējīgai att īst ībai re ģion ā. Agenda Baltic21 ir pirm ā starpvald ību re ģion ālā Local Agenda 21, kas pie ņemta pasaul ē p ēc 1992. gada Rio konferences. Pēc b ūtības šis dokuments ir vald ības l īme ņa r īcības programma, kas sast āv no 37 praktiski orient ētiem priekšlikumiem, aptverot t ādus sektorus, k ā lauksaimniec ība, ener ģē tikas saimniec ība, zvejniec ība, mežsaimniec ība, t ūrisms, ražošana un transports, k ā ar ī telpisk ā pl ānošana un attiec ības starp pašvald ībām. Dokuments gan nesatur tiešus ieteikumus pl ānošanas jom ā, bet netieši t ā galvenie principi var ietekm ēt un ietekm ē apdz īvojuma att īst ību. Galvenie ieteikumi šeit ir:  virzot ekonomisko un soci ālo att īst ību, vienlaikus j ānodrošina dabas vides un kult ūras mantojuma aizsardz ība un saglab āšana;  pl ānošanas proces ā j ānodrošina sabiedr ības iesaist īšana, savstarp ējas partner ības un pak ārtot ības principu respekt ēšana;  jāveicina katra no re ģiona apvidiem konkur ētsp ēja ES un pasaul ē, vienlaikus veicinot soci ālo un ekonomisko apst ākļu izl īdzin āšanos starp vair āk un maz āk veiksm īgiem apvidiem, k ā ar ī starp pils ētām un laukiem. Agenda Baltic 21 pras ības atbilst glob ālās Agenda 21 pras ībām, kuru Latvija atzinusi kā ANO dal ībvalsts. 6.1.5. Lisabonas stratēģija 2000. gad ā Eiropas Savien ības Padome pie ņē ma šo dokumentu, kas, noteica “…jaunu strat ēģ isko m ērķi ES, lai stiprin ātu nodarbin ātību, ekonomisk ās reformas un soci ālo salied ētību k ā uz zin āšan ām balst īta ekonomikas da ļu”. Gadu v ēlāk strat ēģ ija tika papildin āta Gēteborgas Eiropas Savien ības Padomes san āksm ē par ilgtsp ējīgo att īst ību, Lisabonas procesam pievienojot ekolo ģisko aspektu. L īdz ar to strat ēģ ija balst ās uz 3 p īlāriem – ekonomiskais uzplaukums, soci ālās situ ācijas uzlabošana un ekolo ģisk ās situ ācijas nostabiliz ēšana. Gēteborgas Eiropas Savien ības Padome noteica galvenos ekolo ģiskos m ērķus un termi ņus, k ā ar ī 4 priorit ātes:  klimata mai ņa: siltumn īcas efekta samazin āšana, palielinot elektr ības ražošanu no atjaunojamiem avotiem,  pāreja no “ce ļu transporta” uz citiem – videi draudz īgākiem transporta veidiem,  sabiedr ības uzved ība: rea ģē t uz iedz īvot āju baž ām par p ārtikas droš ību un kvalit āti, ķī misko vielu lietošanu, infekcijas slim ībām,

49 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  resursu racion āla p ārvald ība. 6.1.6. VASAB 2010 Plus Kopš 1992. gada Latvija piedal ās Baltijas j ūras re ģiona (BJR) valstu teritorijas/telpisk ās pl ānošanas ministru ierosin ātaj ā sadarb ības iniciat īvā “V īzija un strat ēģ ijas apk ārt Baltijas j ūrai 2010 (VASAB)”. 2001. gad ā Baltijas j ūras re ģiona valstu telpisk ās pl ānošanas un att īst ības ministru 5. konferenc ē Vism ārā pie ņē ma deklar āciju un jaunu vienotu telpisk ās att īst ības r īcības programmu – VASAB 2010 Plus. Vidzemes pl ānošanas re ģiona izv ēlētajos telpisk ās strukt ūras elementos – apdz īvojums, lauki un infrastrukt ūra un to att īst ības m ērķos atspogu ļojas VASAB izvirz ītās rīcības programmas un uzdevumi: Rīcības programma uzsver p ārrobežu sadarb ību – pils ētu, re ģionu sadarb ību, transnacion ālo transporta sakaru att īst ību, p ārrobežu za ļo t īklojumu att īst ību, ieskaitot kult ūrainavas, k ā ar ī lauku apvidu daž ādošanu un stiprin āšanu. Šajos pl ānošanas dokumentos izvirz ītie nosac ījumi un vadl īnijas ilgtsp ējīgai att īst ībai ir integr ēti Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojum ā. Cesvaines novada kontekst ā ir svar īgs m ērķis nodrošin āt ilgtsp ējīgu att īst ību specifiskaj ām teritorij ām: pierobežu teritorij ām, lauku apvidiem , aizsarg ājam ām dabas teritorij ām.

6.2. Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti 6.2.1. Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2007.-2013.gadam Šis ir pirmais pl ānošanas dokuments, kurš izstr ādāts Latvij ā visas valsts m ērog ā un pretend ē uz nacion ālas vid ēja termi ņa strat ēģ ijas nosaukumu. Neraugoties uz savu nosaukumu, tas neatbilst att īst ības pl āna pras ībām, jo b ūtībā nesatur nek ādu programmu, pat ne r īcību pl ānu. Dokument ā ir sniegts ļoti visp ārīgs faktu materi āls un tikpat visp ārīgās, izpl ūduš ās un populistisk ās fr āzēs defin ēti att īst ības m ērķi (“Cilv ēks pirmaj ā viet ā”) un to skaidrojumi. Tr ūkst piln īgi jebk ādu pl āna realiz ācijas uzraudz ības sist ēmas elementu. Šis dokuments dr īzāk ir politiska deklar ācija un v āji piem ērots praktiskai valsts pārvaldes un att īst ības organiz ēšanai un realiz ēšanai. Pat paš ā NAP, pretrun ā ar š ī dokumenta nosaukumu, tiek atz īts, ka taj ā min ētie strat ēģ iskie m ērķi septi ņos gados nav sasniedzami. Paties ībā tie nav sasniedzami nek ādā laika period ā, jo nav iesp ējams konstat ēt ne sasniegšanu, ne tuvošanos tai. Izm ērāmība ir viena no b ūtisk ām pras ībām att īst ības m ērķu defin ēšanai, ta ču šādi izm ērāmi m ērķi dokument ā visp ār nav min ēti. 6.2.2. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam Latvijas Strat ēģ isk ās att īst ības pl āns 2010.-2013.gadam ir sagatavots atbilstoši Saeimas Publisko izdevumu un rev īzijas komisijas un Izgl ītības, kult ūras un zin ātnes komisijas Nacion ālā att īst ības pl āna īstenošanas uzraudz ības apakškomisijas 2010.gada 3.febru āra kops ēdes l ēmumam (protokolam Nr.11) un faktiski dom āts k ā valsts instruments cīņ ai ar finanšu kr īzi un ekonomisko recesiju. Pl āns pied āvā esošajai soci āli ekonomiskajai situ ācijai aktu ālu strat ēģ isko m ērķi priorit ātes un r īcības virzienus, kas sasaist īti ar kvantitat īviem m ērķa r ādītājiem. Pl ānā ir ietverti uzdevumi, kuri nosaka izmai ņas valsts p ārvaldes instit ūciju pl ānotaj ā r īcībpolitik ā - uzdevumi, kas nosaka publisk ās p ārvaldes darb ības un pakalpojumu efekt īvāku (gan izmaksu,

50 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija gan pieejam ības) nodrošin āšanu, produktivit ātes paaugstin āšanu (to izmai ņas ir pan ākamas caur daž ādu produktivit āti ietekm ējošo faktoru – tehniskaj ām, tehnolo ģiskaj ām, vad ības, infrastrukt ūras, institucion ālaj ām strukt ūras izmai ņā m). Tai pat laik ā pl āns neparedz atteikšanos no jau apstiprin ātām r īcībpolitik ām un sp ēkā esošiem att īst ības pl ānošanas dokumentiem. Pl āns nav veidots k ā budžeta ietvaros nodrošin āmo funkciju un veicamo invest īciju apraksts. Vienlaikus Ministru kabineta noteiktie vid ēja termi ņa budžeta m ērķi sekm ēs pl ānā noteikto priorit āšu īstenošanu. Lai īstenotu pl ānu, nepieciešams veikt izmai ņas esošaj ās r īcībpolitik ās un īstenot ekonomikas recesijas situ ācijai atbilstošus uzdevumus, vienlaikus iev ērojot nepieciešamo budžeta konsolid āciju. Pl āns ir veidots hierarhiskos l īme ņos (12.att.). Tas iek ļauj veicam ās darb ības un to īstenošanas rezult ātā sasniedzamos rezult ātus: 1. pl āna priorit ātes un makro l īme ņa rezult āti, r īcības virzieni un politikas rezult āti nosaka vid ēja termi ņa politikas vadl īnijas l īdz 2013.gadam; 2. pl āna uzdevumi un darb ības rezult āti nosaka izmai ņas pl ānotaj ās r īcībpolitik ās, to izpildes termi ņus un darb ības rezult ātus. Pl ānā nav iek ļauti uzdevumi un darb ības rezult āti r īcību politik ās, kur ās b ūtiskas izmai ņas nav pl ānotas.

12.att. Pl āna strat ēģijas uzb ūve

51 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1. Ekonomikas izaugsme 3 1.1. Makroekonomisk ās stabilit ātes nodrošin āšana 1.1.1. Stingra fisk ālā discipl īna, budžeta ie ņē mumu un izdevumu konsolid ācija atbilstoši fisk ālajam m ērķim 1.1.2. Nodok ļu sloga p ārdale no tiešajiem, ar darbasp ēku saist ītajiem nodok ļiem uz netiešajiem, ar pat ēri ņu saist ītajiem nodok ļiem un c īņ a ar ēnu ekonomiku 1.1.3. Latvijas pievienošan ās eirozonai, ieviešot eiro k ā vien īgo maks ājumu l īdzekli 1.1.4. Finanšu sektora stabilit ātes nodrošin āšana 1.2. Uz ņē mējdarb ības vides un atbalsta uzlabošana 1.2.1. Administrat īvā sloga samazin āšana 1.2.2. MVU labv ēlīgu nosac ījumu ieviešana un Maz ā biznesa akta īstenošana 1.2.3. Efekt īva ES fondu finans ējuma apguve, apg ūstot pieejamo finans ējumu piln ā apm ērā un mazinot administrat īvos š ķē rš ļus fondu apguvei 1.2.4. Eksporta veicin āšana 1.2.5. Transporta infrastrukt ūras sak ārtošana 1.2.6. Vides infrastrukt ūras sak ārtošana 1.3. Zin āšanu ekonomika 1.3.1. Palielin āt augst ākās izgl ītības kvalit āti un efektivit āti 1.3.2. Sadarb ības veicin āšana starp izgl ītības, zin ātnes un uz ņē mējdarb ības sektoriem, pilnveidojot tehnolo ģijas un zin āšanu p ārnesi, sekm ējot priv ātā sektora investīcijas p ētniec ībā un att īst ībā 1.3.3. Jaunu un inov ācijas jom ā akt īvu uz ņē mumu ( īpaši – MVU) att īst ības sekm ēšana, t.sk. sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnolo ģiju izstr ādei un ieviešanai ražošan ā 1.4. Efekt īvas, drošas un ilgtsp ējīgas ener ģijas pieg ādes nodrošin āšana 1.4.1. Energoapg ādes droš ības un energoefektivit ātes l īme ņa paaugstin āšana, k ā ar ī Baltijas valstu elektroener ģijas tirgus integr ācija 1.4.2. Ener ģijas infrastrukt ūras projektu att īst ība Baltijas ener ģijas tirgus starpsavienojuma pl āna ietvaros 2. Soci ālā droš ība 2.1. Nodarbin ātība un soci ālais atbalsts 2.1.1. Akt īvās darba tirgus politikas pas ākumu īstenošana, pilnveidošana un p ārraudz ība 2.1.2. Nep ārtraukta nodarbin āto konkur ētsp ējas celšana 2.1.3. Efekt īva ārk ārtas soci ālās droš ības t īkla darb ības nodrošin āšana 2.2. Re ģionu atš ķir ību mazin āšana 2.2.1. Atbalsts re ģionu ekonomiskajai aktivit ātei, nodrošinot m ērķtiec īgus un koordin ētus ieguld ījumus att īst ības centros un specifiskaj ās m ērķa teritorij ās 2.2.2. Pašvald ību finansi ālās r īcībsp ējas paaugstin āšana, paplašinot un daž ādojot pašvald ību budžetu ie ņē mumu b āzi 2.3. Vesel ība 2.3.1. Stacion ārās vesel ības apr ūpes pl ānveid īga konsolid ācija 2.3.2.Prim ārās vesel ības apr ūpes pakalpojumu sniedz ēju t īkla un komandas efekt īva darb ība

3 Numer ācija k ā cit ētaj ā dokument ā 52 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 2.3.3.Ambulator ās vesel ības apr ūpes pieejam ības nodrošin āšana, palielinot ambulatorajai vesel ības apr ūpei paredz ētos l īdzek ļus no kop ējiem vesel ības nozares l īdzek ļiem 2.3.4. Neatliekam ās medic īnisk ās pal īdz ības pieejam ības nodrošin āšana 2.4. Izgl ītība 2.4.1. Paaugstin āt izgl ītības efektivit āti (izmaksu efektivit āti) 2.4.2. Paaugstin āt izgl ītojamo m ācību sasniegumus 2.4.3. Nodrošin āt pedagogu izcil ību 2.5.Fizisk ā droš ība 2.5.1.Noziedz īgo nodar ījumu prevencija un apkarošana 3. Publisk ās p ārvaldes reformas 3.1. Publisk ās p ārvaldes funkciju un pakalpojumu optimiz ēšana 3.1.1. Publisk ās p ārvaldes pakalpojumu un funkciju p ārskat īšana, netipisko pakalpojumu un funkciju p ārtraukšana vai nodošana citam izpild ītājam, k ā ar ī l īdz īgo funkciju centraliz ēšana (apvienošana) 3.1.2. “Vienas pieturas a ģent ūras” principa ieviešana valsts un pašvald ību pakalpojumu sniegšan ā4 3.2. Cilv ēkresursu efekt īva p ārvald ība publiskaj ā sektor ā 3.2.1. Valsts p ārvaldes cilv ēkresursu vad ības sist ēmas pilnveidošana un vienotas atl īdz ības sist ēmas paplašin āšana un nostiprin āšana 3.3. E-pārvaldes veicin āšana un birokr ātisko proced ūru atvieglošana valsts un pašvald ību iest āžu darb ā 3.3.1. Integr ētas un sadarbsp ējīgas valsts un pašvald ību p ārvaldes elektronisk ās inform ācijas telpas veidošana 3.3.2. Iedz īvot āju e-prasmju pilnveide un 100% interneta pieejam ības nodrošin āšana Kā redzams, viet ējā l īmen ī ir aktu āla liela da ļa programmas. 6.2.3. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030” Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija l īdz 2030. gadam par āda valsts un sabiedr ības ilgtermi ņa uzdevumus ce ļā uz vienotu m ērķi - l īdzsvarotu un ilgtsp ējīgu valsts att īst ību, nor āda veidus, k ā veiksm īgi rea ģē t uz glob ālaj ām p ārmai ņā m, to rad ītos izaicin ājumus pārv ēršot par arvien jaun ām iesp ējām. Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija (LIAS) tika veidota, apzinoties, ka laik ā l īdz 2030. gadam Latvija neizb ēgami p ārdz īvos lielas, ar glob āliem procesiem saist ītas p ārmai ņas. Šie glob ālie procesi kalpoja par izejas punktu strat ēģ ijas izstr ādē:  demogr āfisk ās izmai ņas – iedz īvot āju skaita samazin āšan ās un sabiedr ības novecošan ās; globaliz ācija ekonomik ā un inovat īvās/radoš ās ekonomikas att īst ība; darba tirgus dinamika un pras ība p ēc jaun ām kompetenc ēm un iema ņā m; klimata pārmai ņas;  augošs piepras ījums ener ģē tik ā un ener ģē tisk ā droš ība;  biolo ģisk ās daudzveid ības samazin āšan ās un dabas k ā dz īvesvides apdraud ētība; demokr ātisk ās p ārst āvniec ības instit ūciju kr īze un jaunu publisk ās l īdzdal ības formu att īst ība;

4 Š īs strat ēģ ijas autori uzskata, ka vienas pieturas a ģent ūra nelielas pašvald ības ietvaros nav v ēlama, jo š ādos apst ākļos p ārvaldes efektivit āti t ā paaugstina minim āli, vienlaikus atsvešinot iedz īvot ājus no p ārvald ības. 53 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  glob ālās vidusš ķiras att īst ība un relat īvo nabadz ības risku pieaugums; urbaniz ācija, aglomer ācija un re ģion ālā pozicion ēšan ās. Ilgtsp ējas mode ļa ietvaros vien īgā iesp ēja veiksm īgi atbild ēt uz glob ālajiem izaicin ājumiem ir t ādas att īst ības politikas veidošana, kas sabalans ētu nepieciešam ību veicin āt ekonomisko izaugsmi un uzlabot ikviena sabiedr ības locek ļa dz īves kvalit āti, nepieciešam ību nodrošin āt soci ālo salied ētību un droš ību un nepieciešam ību nosarg āt ekolo ģisko vidi m ūsu nākamaj ām paaudz ēm. LIAS izstr ādē tika izmantota t.s. kapit ālu pieeja ilgtsp ējai. Strat ēģ ijas uzdevums ir atrast veidu, k ā mums p ārdom āti lietot savus kapit ālus jeb nacion ālo bag ātību, lai n ākamaj ām paaudz ēm to nodotu nenoplicin ātu un pavairotu. Ņemot v ērā glob ālās tendences un r ūpīgi izv ērt ējot Latvijas kapit ālus un to izmantojumu, ilgtsp ējas mode ļa ietvaros ir iesp ējams noteikt š ādus strat ēģ iskos principus, kurus iev ērojot, tiek stiprin ātas Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības iesp ējas:  jaunrade,  tolerance,  sadarb ība,  līdzdal ība. Strat ēģ ijas parasti s ākas ar v īziju – redz ējumu par v ēlamo st āvokli, kura sasniegšanai nepieciešams sec īgs so ļu pl āns. LIAS ir izstr ādāta no otras puses – identific ējot n ākotnes izaicin ājumus, analiz ējot Latvijas r īcībā esošos kapit ālus un mekl ējot ilgtsp ējīgas att īst ības iesp ējas. T ādējādi tika noformul ēti m ērķi un darb ības virzieni, kas izkl āst īti asto ņā s noda ļā s. Katr ā no t ām tiek skat īts k āds no Latvijas kapit āliem glob ālo att īst ības tenden ču un n ākotnes iesp ēju kontekst ā. Pirm ās tr īs noda ļas apl ūko cilv ēkkapit ālu no demogr āfijas un darbasp ēka, izgl ītības un iesp ēju vienl īdz ības viedok ļa. T ās ir tieši saist ītas ar ceturto noda ļu par Latvijas ekonomikas att īst ības iesp ējām un virzieniem. Piektaj ā noda ļā analiz ētas Latvijas energokapit āla iesp ējas, sestaj ā – dabas kapit āls, bet sept ītaj ā – telpisk ā att īst ība. Visbeidzot astotaj ā analiz ēta p ārvald ība un l īdzdal ība no soci ālā kapit āla viedok ļa. Vis ās noda ļā s iev ērota vienota lo ģika:  identific ēta glob ālās att īst ības tendence;  skat īts, k ādus izaicin ājumus vai draudus t ā rada;  noteikta Latvijas att īst ības iesp ēja, atbildot uz šo izaicin ājumu, un formul ēts strat ēģ iskais m ērķis;  noteikti r īcības virzieni un p ēc iesp ējas ieteikti konkr ēti risin ājumi. Dokuments ietver 8 sada ļas, kas velt ītas sekojošiem probl ēmu blokiem: 1. ilgtermi ņa ieguld ījumi Latvijas cilv ēkkapit ālā: atbilde demogr āfiskajiem izaicin ājumiem; 2. zin āšanas un prasmes 21. gadsimt ā, 3. iesp ēju vienl īdz ība un vidusš ķiras veidošan ās, 4. masveida jaunrade un inovat īva ekonomika, 5. atjaunojama un droša ener ģija, 6. dabas daudzveid ība un n ākotnes kapit āls, 7. pils ētu sadarb ība un pievilc īga dz īves telpa, 8. inovat īva p ārvald ība un l īdzdal ība.

54 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Katrs probl ēmbloks satur probl ēmas nost ādni, att īst ības m ērķu defin ējumu, esošo resursu un v ērt ību uzskait ījumu, nodomus un virzienus (r īcību grupas) probl ēmas risin āšanai. Šādam strat ēģ ijas l īme ņa dokumentam ir dabiski rakstur īga zin āma nekonkr ētība (formul ējumi “veicin āt”, “atbalst īt”, “sekm ēt”), ta ču jomas šeit atš ķir ībā no NAP ir min ētas pietiekami konkr ēti un uzdevumi sadal īti sam ērā detaliz ēti. Tom ēr, neraugoties uz strat ēģ ijas autoru paskaidrojumiem par v īzijas vietu un lomu, dokument ā, m ūsupr āt, tr ūkst tieši pietiekami re ālistiskas v īzijas. Prec īzu, piln īgi konkr ētu r īcību nosaukšana nav š āda rakstura dokumenta uzdevums, tās iestr ādājamas attiec īgos r īcību pl ānos un programm ās, no kur ām pirm ā pietiekami detaliz ētā nacionāla l īme ņa programma ir augst āk izkl āst ītais Latvijas Strat ēģ isk ās att īst ības pl āns 2010.–2013.gadam. Dokumenta nobeigum ā ir pievienots sam ērā izsme ļošs, konkr ēts un detaliz ēts strat ēģ ijas realiz ācijas indikatoru saraksts, ta ču to sasaite ar paš ām pl ānojuma sada ļā m faktiski nav pamatota un ne vienm ēr ir saprotama. Mūsupr āt ar ī inovativit ātes un (cit ēts) “masveida jaunrades” uzsv ēršana apst ākļos, kad nav pietiekami nodrošin ātas daudzas cilv ēku pamatvajadz ības, ir mazliet naivs vizion ārs redz ējums soci ālisma propagandas stil ā; pamatvajadz ību apmierin āšanai pietiktu ar politisko gribu valsts ekonomikas sak ārtošanai (pirm ām k ārt ām, administrat īvā sloga uz uz ņē mējiem iev ērojam ā samazin āšan ā), bet inov ācijas ir neizb ēgami un pirmš ķir īgi svar īgas galvenok ārt eksporta un ārējās konkurences jom ā, kas tom ēr tieši attiecas uz relat īvi nelielu da ļu uz ņē mēju un uz ņē mumu, bet p ārējā sabiedr ības da ļa sa ņem no š ī procesa dividendes darba vietu veid ā, kā ar ī soci ālaj ā sf ērā un valsts infrastrukt ūru att īst īšan ā no ģener ētajiem nodok ļu ie ņē mumiem.

6.3. Valsts normatīvie akti 6.3.1. Attīstības plānošanas sistēmas likums Likuma m ērķis ir, nosakot att īst ības pl ānošanas sist ēmu, sekm ēt valsts ilgtsp ējīgu un stabilu att īst ību, k ā ar ī iedz īvot āju dz īves kvalit ātes uzlabošanos. Likums attiecas uz att īst ības pl ānošanu Saeim ā, Ministru kabinet ā, tieš ās valsts pārvaldes iest ādēs, pl ānošanas re ģionos, pašvald ībās un valsts p ārvaldes iest ādēs, kas nav padotas Ministru kabinetam. Att īst ības pl ānošanas sist ēma aptver politikas un teritorijas att īst ības pl ānošanu un nodrošina valsts un pašvald ību instit ūciju pie ņemto l ēmumu sasaisti un savstarp ējo saska ņot ību. Likums nosaka pl ānošanas dokumentu veidus, hierarhiju un savstarp ējās attiec ības. Uzskat āmi un izsme ļoši to ilustr ē diagramma 13.att ēlā. Likums deklar ē desmit galvenos pamatprincipus, kas j āiev ēro visu veidu pl ānošanas dokumentos: 1. ilgtsp ējīgas att īst ības princips – tagad ējām un n ākamaj ām paaudz ēm nodrošina kvalitat īvu vidi un l īdzsvarotu ekonomisko att īst ību, racion āli izmanto dabas, cilv ēku un materi ālos resursus, saglab ā un att īsta dabas un kult ūras mantojumu; 2. interešu saska ņot ības princips – saska ņo daž ādas intereses un iev ēro att īst ības pl ānošanas dokumentu p ēctec ību, nodrošina, lai tie nedubl ētos; 3. līdzdal ības princips – vis ām ieinteres ētaj ām person ām ir iesp ēja l īdzdarboties att īst ības pl ānošanas dokumenta izstr ādē;

55 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Nacionālais līmenis Reģionālais līmenis Vietējais līmenis

Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti*

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" Plānošanas reģiona Vietējo pašvaldību attīstības stratēģija attīstības stratēģijas un ter.plānojumi

Tematiskie plānojumi

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" Plānošanas reģionu attīstības programmas Vietējo pašvaldību attīstības programmas

Politikas plānošanas dokumenti

Nozaru Starpnozaru plānošanas plānošanas dokumenti dokumenti

Vides politikas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2009‐ pamatnostādnes 2015

Enerģētikas attīstības Piekrastes telpiskās pamatnostādnes 2007‐ attīstības 2016 pamatnostādnes 2001‐ 2017

Zemes politikas Zivsaimniecības pamatnostādnes nacionālais stratēģiskais 2008‐2014 plāns 2007‐2016

13.att. Pl ānošanas dokumentu sist ēmas uzb ūve (p ēc dokumenta “Piekrastes telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes”; politikas pl ānošanas dokumenti šeit tikai k ā piem ēri) 4. sadarb ības princips – valsts un pašvald ību instit ūcijas sadarbojas, tai skait ā izpildot att īst ības pl ānošanas dokumentos izvirz ītos uzdevumus un inform ējot cita citu par nosprausto m ērķu un paredz ēto rezult ātu sasniegšanu; 5. finansi ālo iesp ēju princips – izv ērt ē esošos un vid ējā termi ņā prognoz ētos resursus un pied āvā efekt īvākos risin ājumus attiec ībā uz nosprausto m ērķu sasniegšanai nepieciešamaj ām izmaks ām; 6. atkl ātības princips – att īst ības pl ānošanas process ir atkl āts, un sabiedr ība tiek inform ēta par att īst ības pl ānošanas un atbalsta pas ākumiem un to rezult ātiem, iev ērojot likum ā noteiktos inform ācijas pieejam ības ierobežojumus; 7. uzraudz ības un nov ērt ēšanas princips – att īst ības pl ānošan ā un att īst ības pl ānošanas dokumentu īstenošan ā visos p ārvaldes l īme ņos tiek nodrošin āts to ietekmes izv ērt ējums, k ā ar ī uzraudz ība un p ārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezult ātiem; 8. subsidiarit ātes princips – politiku īsteno t ā valsts vai pašvald ības instit ūcija, kura atrodas p ēc iesp ējas tuv āk pakalpojuma sa ņē mējiem, un attiec īgie pas ākumi tiek efekt īvi īstenoti p ēc iesp ējas zem ākā p ārvaldes l īmen ī; 9. att īst ības pl ānošanas un normat īvo aktu izstr ādes sasaistes princips – politiku pl āno pirms normat īvā akta izdošanas, un, izstr ādājot normat īvos aktus, ņem v ērā att īst ības pl ānošanas dokumentus;

56 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 10. līdzsvarotas att īst ības princips – politiku pl āno, sabalans ējot atseviš ķu valsts teritoriju att īst ības l īme ņus un tempus. Att ēlā ir redzama ar ī viet ējo pl ānošanas dokumentu vieta šais sist ēmā un to savstarp ējo attiec ību hierarhija, k ā ar ī saites ar citu veidu pl ānošanas dokumentiem. 6.3.2. Teritorijas attīstības plānošanas likums Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums (TAPL) st ājas sp ēkā ar 2011. gada 1. decembri un faktiski nosaka piln īgi jaunu teritorijas att īst ības un telpisk ās pl ānošanas k ārt ību un pl ānošanas dokumentu attiec ību, sak ārtojot to atbilstoši Att īst ības pl ānošanas sist ēmas likumam. Likums satur no iepriekš ējās k ārt ības b ūtiski atš ķir īgu daž ādu darb ību reglament āciju un t āpēc šeit tas tiek iztirz āts s īkāk. Defin ētais likuma m ērķis ir pan ākt, ka teritorijas att īst ība tiek pl ānota t ā, lai var ētu paaugstin āt dz īves vides kvalit āti, ilgtsp ējīgi, efekt īvi un racion āli izmantot teritoriju un citus resursus, k ā ar ī m ērķtiec īgi un l īdzsvaroti att īst īt ekonomiku. Likums s ākas ar asto ņu pl ānošanas pamatprincipu defin ēšanu: 1. ilgtsp ējības princips, 2. pēctec ības princips, 3. vienl īdz īgu iesp ēju princips, 4. nep ārtraukt ības princips, 5. atkl ātības princips, 6. integr ētas pieejas princips, 7. daudzveid ības princips, 8. savstarp ējās saska ņot ības princips, kā ar ī paskaidro tos. Tiek noteikti pamata principi sabiedr ības l īdzdal ībai pl ānošanas proces ā, nesniedzot tālāku š ā procesa detaliz ējumu (tas atrodams MK Noteikumos Nr.970; skat. t ālāk). Atbilstoši APSL principiem, likums t ālāk defin ē teritorijas att īst ības pl ānošanas līme ņus un katram l īmenim atbilstošos dokumentus. Viet ējā l īmen ī tie ir viet ējās pašvald ības ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija, att īst ības programma, teritorijas pl ānojums, lok ālpl ānojums un det ālpl ānojums. Likums paredz ar ī valsts inform ācijas sist ēmu, no kuras var ieg ūt pl ānošanai nepieciešamo inform āciju un kas uzglab ā pl ānošanas proces ā izstr ādāto, tai skait ā ģeotelpisko inform āciju. Likuma II noda ļa defin ē daž ādu p ārvaldes l īme ņu kompetences. Viet ējā pl ānošanas līmen ī svar īgs ir sekojošais:  MK kompetence, kas nosaka  pl ānošanas dokumentu saturu,  visp ārējās pras ības att īst ības pl ānošanai un teritorijas apb ūvei, tai skait ā teritorijas izmantošanas veidu klasifik āciju,  pras ības pl ānošanas dokumentu izstr ādātājiem;  atbild īgā ministrija (2011. gad ā VARAM), kas  metodiski vada un p ārrauga teritorijas att īst ības pl ānošanu un sabiedrisk ās apspriešanas organiz ēšanu,

57 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  izv ērt ē viet ējo pašvald ību teritorijas pl ānojumu un lok ālpl ānojumu atbilst ību normat īvajiem aktiem;  pl ānošanas re ģiona kompetence, kas  sniedz atzinumus par pl ānošanas dokumentu projektiem, atbilst ību pl ānošanas re ģiona pl ānošanas dokumentiem un normat īvo aktu pras ībām,  koordin ē un p ārrauga viet ējo pašvald ību ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ iju, att īst ības programmu, teritorijas pl ānojumu un lok ālpl ānojumu izstr ādi. Viet ējās pašvald ības kompetenc ē ietilpst izstr āde un īstenošanas p ārraudz ība 6 veidu pl ānošanas dokumentiem:  pašvald ības att īst ības strat ēģ ijai,  att īst ības programmai,  teritorijas pl ānojumam,  lok ālpl ānojumiem,  det ālpl ānojumiem,  tematiskajiem pl ānojumiem. Viet ējā pašvald ība var ar ī sniegt priekšlikums nacion ālā un re ģion ālā l īme ņa att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādei. Joproj ām nav skaidrs, k ā pašvald ība var īstenot (vai uzraudz īt īstenošanu) teritorijas pl ānojumu; re āli t ā var b ūt tikai uzraudz ība, lai fizisko un juridisko personu darb ība neb ūtu pretrun ā ar TP noteikto. Ir paredz ēts, ka pašvald ībai pl ānošanas process j āfinans ē no sava budžeta l īdzek ļiem. Visu veidu teritorijas att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādei nepieciešamo inform āciju valsts un pašvald ību instit ūcijas sniedz bez maksas. Iz ņē mums ir inform ācija, kuru instit ūcijas sagatavo un uztur par l īdzek ļiem, kas nav pieš ķirti no budžeta, tai skait ā ģeotelpisk ā inform ācija (lielm ēroga topogr āfija, reljefa dati u.tml.). Likuma V noda ļā ir noteiktas pamatpras ības viet ējā pl ānošanas l īme ņa visiem sešiem pl ānošanas dokumentu veidiem. Ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija ir ilgtermi ņa pl ānošanas dokuments, kur ā nosaka pašvald ības ilgtermi ņa attīst ības redz ējumu, strat ēģ iskos m ērķus, att īst ības priorit ātes un telpisk ās att īst ības perspekt īvu. Telpisk ās att īst ības perspekt īvā nosaka teritoriju att īst ības vadl īnijas, k ā ar ī nosaka un shematiski att ēlo viet ējās pašvald ības noz īmīgākās telpisk ās strukt ūras, att īst ības priorit ātes un v ēlam ās ilgtermi ņa izmai ņas. Att īst ības programmu izstr ādā saska ņā ar ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ iju. Programm ā ietver situ ācijas anal īzi, tendences un prognozes, k ā ar ī inform āciju par att īst ības programmas izstr ādes procesu un nosaka vid ēja termi ņa priorit ātes, r īcības un invest īciju pl ānu, att īst ības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un att īst ības programmas īstenošanas uzraudz ības k ārt ību. Att īst ības strat ēģ iju un programmu apstiprina ar pašvald ības domes l ēmumu . Teritorijas pl ānojum ā tiek noteikta b ūtiski jauna k ārt ība, noš ķirot apdz īvoto vietu un lauku teritoriju pl ānošanu. Pašvald ības lauku teritorijai, iev ērojot normat īvos aktus, kas nosaka visp ārīgās pras ības viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanai un apb ūvei, teritorijas izmantošanu var noteikt, pamatojoties uz pl ānošanas re ģiona teritorijas att īst ības pl ānošanas dokumentiem,

58 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija viet ējās pašvald ības ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ iju un aktualiz ētās topogr āfisk ās kartes inform āciju. Teritorijas pl ānojum ā noteikt ā funkcion ālā zon ējuma vai teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu izmai ņas izstr ādā k ā viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma groz ījumus vai k ā lok ālpl ānojumu. Lok ālpl ānojumu pašvald ība izstr ādā p ēc savas iniciat īvas un izmanto par pamatu turpm ākai pl ānošanai, k ā ar ī b ūvprojekt ēšanai. Taj ā var detaliz ēt viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojumu. P ēc ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ijas sp ēkā st āšan ās lok ālpl ānojum ā var groz īt viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojumu, cikt āl tas nav pretrun ā ar att īst ības strat ēģ iju. Lok ālpl ānojuma teritorij ā ir sp ēkā lok ālpl ānojum ā noteiktais funkcion ālais zon ējums un teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi. Teritorijas pl ānojumu un lok ālpl ānojumu apstiprina ar pašvald ības saistošajiem noteikumiem un tie st ājas sp ēkā p ēc attiec īga pazi ņojuma public ēšanas laikrakst ā “Latvijas Vēstnesis”. Sešu m ēnešu laik ā p ēc viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma vai lok ālpl ānojuma st āšan ās sp ēkā, par teritorijas att īst ības pl ānošanu atbild īgais ministrs var aptur ēt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprin āts teritorijas pl ānojums vai lok ālpl ānojums, vai šo saistošo noteikumu da ļu. Tas var notikt gad ījumos, ja  konstat ēti pl ānojuma izstr ādes proced ūras p ārk āpumi,  neatbilst ība normat īvo aktu pras ībām,  divu m ēnešu laik ā p ēc tam, kad st ājušies sp ēkā saistošie noteikumi, sa ņemti fizisku vai juridisku personu iesniegumi par š ādiem p ārk āpumiem. Paredz ēta ar ī k ārt ība, k ādā izstr ādā un k ā st ājas sp ēkā det ālpl ānojumi . Visos teritorijas att īst ības pl ānošanas l īme ņos, tai skait ā ar ī viet ējā l īmen ī var izstr ādāt tematiskos pl ānojumus , kuru darb ības termi ņu nosaka instit ūcija, kas apstiprina attiec īgo tematisko pl ānojumu, resp. viet ējā l īmen ī – pašvald ības dome. Pašvald ības nodrošina att īst ības strat ēģ iju un attīst ības programmu izstr ādi l īdz 2013.gada 31.decembrim. Ja l īdz likuma sp ēkā st āšan ās dienai pašvald ības teritorijas pl ānojums vai teritorijas pl ānojuma groz ījumi ir izstr ādes proces ā, pašvald ība pie ņem lēmumu, kur ā nor āda normat īvos aktus, saska ņā ar kuriem t ās teritorijas pl ānojuma vai teritorijas pl ānojuma groz ījumu izstr āde pabeidzama. 6.3.3. 13.10.2009. MK noteikumi Nr.1178 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” Šie noteikumi cita starp ā regul ē ar ī pašvald ības att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādi un preciz ē, k ādā veid ā izstr ādājams att īst ības programmas pas ākumu pl āns. Noteikumi nereglament ē strat ēģ ijas izstr ādi; vien īgi j āiev ēro APSL noteiktie pamatprincipi. RAPLM ir izstr ādājusi detaliz ētus metodiskos nor ādījumus att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādei ar pielikumu “Nozaru politiku vadl īnijas pašvald ībām”. Šie dokumenti s īki skaidro pl ānošanas procesu, ta ču nesatur gandr īz nek ādus integr ētās pl ānošanas elementus un meh ānismus priorit āšu izraudz īšanai. Tieši otr ādi – pielikums ir maksim āli struktur ēts nozaru griezum ā un nav konstat ējama starpnozaru pieeja. Faktiski tie ir ļoti labs pal īgl īdzeklis, lai pan āktu labu atbilst ību att īst ības programmai k ā

59 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija pas ākumu pl ānam ar šo MK noteikumu pras ībām, bet metodisk ā noder ība strat ēģ ijas izstr ādei ir iev ērojami maz āka. Abi avoti sniedz bag ātīgu inform āciju par pas ākumu “taktisko” pl ānošanu, finanšu anal īzi un nozaru pl ānošanas avotiem, kuru patur ēšanai redzes lok ā ir ļoti liela noz īme jebkur ā att īst ības pl ānošanas etap ā. Ir nov ērojama pretruna ar Att īst ības pl ānošanas sist ēmas likumu, jo paredz ēts, ka att īst ības programma, kas b ūtībā ir īstermi ņa – vid ēja termi ņa pas ākumu pl āns, satur “strat ēģ isko da ļu”, kam ēr APSL skaidri nosaka, ka strat ēģ iskais dokuments ir vadošais, bet programmas dokuments tam pak ārtots. 6.3.4. 25.08.2009. MK noteikumi Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” Šie Noteikumi defin ē sabiedr ības l īdzdal ības k ārt ību att īst ības pl ānošanas proces ā gad ījumos, kad to neregul ē citi normat īvie akti. Pašreiz ējā situ ācij ā š āds gad ījums ir visu att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr āde viet ējā l īmen ī. Sabiedr ības iesaistes proced ūru telpiskaj ā pl ānošan ā regul ē 06.10.2009. MK noteikumi Nr.1148 “Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”. Ir paredzams, ka šie Noteikumi, st ājoties sp ēkā jaunajam Teritorijas att īst ības pl ānošanas likumam, var ētu tikt atcelti, jo likumā noteikta jauna, iev ērojami vienk āršota proced ūra visiem pl ānošanas dokumentu veidiem un paredz ēti atseviš ķi regulatori pl ānojuma dokumentu saturam. Noteikumi reglament ē sabiedr ības l īdzdal ības lomu (respekt īvi, nosaka oblig āti veicamo darb ību minimumu) un paskaidro t ās daž ādus veidus, nosaka l īdzdal ības organiz ēšanas formas un k ārt ību. Sabiedr ības p ārst āvji var l īdzdarboties att īst ības pl ānošan ā:  piedaloties darba grup ās un konsultat īvaj ās padom ēs;  piedaloties sabiedriskaj ā apspried ē;  iesaistoties publiskaj ā apspriešan ā;  iesaistoties diskusiju grup ās, forumos un cit ās l īdzdal ības aktivit ātēs (piem ēram, sabiedrisk ās domas aptauj ās);  sniedzot iebildumus un priekšlikumus l ēmuma pie ņemšanas proces ā domes s ēdēs, komitej ās un komisij ās atbilstoši pašvald ības nolikumam. Sabiedrisk ā apspriede ir san āksme, kur ā piedal ās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedr ības p ārst āvji. Viena no sabiedrisk ās apspriedes noz īmīgākaj ām form ām ir iedz īvot āju sapulce.

60 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

6.4. Valsts nozaru politiku plānošanas dokumenti 6.4.1. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2004.-2014.gadam Re ģion ālās politikas pamatnost ādnes (turpm āk – pamatnost ādnes) nosaka valsts re ģion ālo politiku turpm ākajiem 10 gadiem. Pamatnost ādņu izstr ādes nepieciešam ību pamat ā nosaka situ ācija, ka neskatoties uz valsts att īst ības l īme ņa pieaugumu, ir v ērojama atseviš ķu re ģionu att īst ības l īme ņu atš ķir ību palielin āšan ās tendence. Pamatnost ādņu nepieciešam ība ir juridiski reglament ēta – to izstr ādi nosaka Re ģion ālās att īst ības likums. Pamatnost ādn ēs ir ietverti re ģion ālās politikas galvenie principi, mērķi, priorit ātes un r īcības virzieni. Pamatnost ādn ēs izvirz ītie m ērķi un r īcības virzieni atspogu ļo re ģion ālās politikas priorit ātes. Politikas pl ānošanas dokumentus izstr ādā saska ņā ar pamatnost ādn ēs un Nacion ālaj ā pl ānojum ā noteiktajiem m ērķiem un priorit ātēm, t ādā veid ā nodrošinot šo dokumentu savstarp ēju koordin āciju. Nacion ālo pl ānojumu izstr ādā, izv ērt ējot valsts re ģion ālās att īst ības pl ānošanas dokumentus. Pamatnost ādnes un Valsts telpisk ās att īst ības perspekt īva (Valsts ilgtsp ējīgas telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes), kas ir Nacion ālā pl ānojuma sast āvda ļa, ir savstarp ēji saska ņoti un papildinoši dokumenti. Dokuments nor āda, ka re ģion ālās pl ānošanas politika ir orient ēta uz pl ānošanas re ģionu l īmeni un ņem v ērā to īpatn ības un atš ķir ības. T ālāku detaliz āciju dokuments neapskata, kaut gan sniedz par to atseviš ķas zi ņas, nor ādot ar ī uz lielu att īst ības nevienm ērību paš ā re ģionu iekšien ē. Dokuments identific ē Latvijas re ģion ālās att īst ības probl ēmas: 1. Latvijas un t ās re ģionu zema konkur ētsp ēja p ārējo ES re ģionu vid ū; 2. Būtiskas soci ālekonomisk ās att īst ības l īme ņa atš ķir ības un šo atš ķir ību palielināšan ās tendence starp pl ānošanas re ģioniem; 3. Būtiskas soci ālekonomisk ās att īst ības l īme ņa atš ķir ības un šo atš ķir ību palielin āšan ās tendence atseviš ķu pl ānošanas re ģionu ietvaros. 4. V āji att īst īta un nekvalitat īva infrastrukt ūra, t.sk. v āja uz ņē mējdarbību veicinoša un pievilc īgu dz īves vidi veicinoša infrastrukt ūra teritori ālās vien ībās. 5. Rīgas k ā galvaspils ētas zema konkur ētsp ēja sal īdzin ājum ā ar cit ām Eiropas galvaspils ētām. Būtībā š īs probl ēmas aktu ālas ar ī pašlaik. Re ģion ālās politikas probl ēmas 2004. gada kontekst ā ir sekojošas: 1. Nozaru politiku veidošana un īstenošana notiek savstarp ēji nekoordin ēti un netiek saska ņotas ar pl ānošanas re ģionu att īst ības priorit ātēm; 2. Nav nodrošin āta valsts un ES re ģion ālās att īst ības atbalsta instrumentu saska ņota darb ība; 3. Līdz šim p ārāk l ēns novadu veidošan ās process, k ā rezult ātā Latvij ā ilgstoši past āv liels skaits ekonomiski un administrat īvi v āju pašvald ību, kas nesp ēj nodrošin āt visu pašvald ību funkciju veikšanu; 4. Šauras pašvald ību viet ējo atbalsta instrumentu kl āsta iesp ējas.

61 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Kopš 2004. gada ir veikta administrat īvi teritori ālā reforma, kam vajadz ēja atrisin āt struktur ālas probl ēmas. Diemž ēl reformas rezult ātā izveidot ās administrat īvās teritorijas ir ļoti slikti sal īdzin āmas sav ā starp ā, kas, iev ērojot kapacit ātes palielin āšanos, ārk ārt īgi apgr ūtina teritorijas anal īzi un l īdz ar to att īst ības sekmju re ģion ālu un pat nacion ālu nov ērt ējumu. St āvoklis ar ES finanšu instrumentu izmantošanu ir ievērojami uzlabojies, ta ču jau t ā nepietiekamo viet ējo atbalsta instrumentu kl āstu nopietni ir iedrag ājusi 2008.-2009. gada ekonomisk ā kr īze. Dokument ā ir defin ēti Latvijas re ģion ālās politikas principi: 1. Integr ācijas princips – Latvijas re ģion ālā politika ir p ārsektori āla darb ības sf ēra, kas veidojama sadarb ībā starp nozaru ministrij ām, pl ānošanas re ģioniem, rajona un viet ējām pašvald ībām, soci ālajiem partneriem un par re ģion ālo politiku atbild īgo iest ādi. 2. Inov ācijas princips – atbalsts inovat īvām idej ām un aktivit ātēm. 3. Pašiniciat īvas princips – viet ējā l īme ņa iniciat īvu rašan ās veicin āšana un šo iniciat īvu atbalsts. 4. Teritorijas savstarp ējās atkar ības princips – teritorijas att īst ība, iev ērojot t ās centra un perif ērijas savstarp ējo atkar ību. 5. Koncentr ācijas princips – re ģion ālās att īst ības atbalstam novirz īto finans ējumu koncentr ē noteiktu priorit āro m ērķu sasniegšanai. 6. Decentraliz ācijas princips – kompetences nodošana no augst āka p ārvaldes l īme ņa uz zem āku p ārvaldes l īmeni. Zin āmā m ērā tie ir atspogu ļojušies teritorijas att īst ības pl ānošanas normat īvajos aktos. 6.4.2. Zemes politikas pamatnostādnes 2008-2014 Pamatnost ādnes ir vid ēja termi ņa politikas pl ānošanas dokuments laika periodam l īdz 2014.gadam, kur ā formul ēti zemes politikas m ērķi, risin āmās probl ēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezult āti, r īcības virzieni politikas m ērķu sasniegšanai. Ņemot v ērā zemes k ā unik āla resursa lielo noz īmību, un to, ka š ī resursa izmantošan ā pie ļauto k ļū du labošanai ir nepieciešams ieguld īt milz īgus resursus un tas prasa vair ākus gadus desmitus, pamatnost ādņu m ērķis ir atrisin āt un nov ērst pamatnost ādņu izstr ādes laik ā identific ētās probl ēmas zemes izmantošan ā un ar to saist ītaj ās jom ās, rad īt apst ākļus zemes iesp ējami lab ākai izmantošanai, t ās ilgtsp ējībai, kā ar ī nodrošin āt daž ādu ar zemes izmantošanu saist īto nozaru att īst ības koordin āciju un sadarbsp ēju (14.att.).

14.att. Zemes politikas ietvars

62 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Rīcības virzieni politikas m ērķu un rezult ātu sasniegšanai paredz virkni pas ākumu, no kuriem atseviš ķi ir aktu āli ar ī novada pl ānošanas l īmen ī:  racion ālu un efekt īvu zemes izmantošanu, iev ērojot zemes aizsardz ības nosac ījumus: – daudzveid īgas zemes izmantošanas att īst ības (atdeves) un neizmantoto lauksaimniec ībā izmantojamo zemju izmantošanas nodrošin āšana; – zemes un citu dabas resursu saglab āšana un racion ālas izmantošanas nodrošin āšana; – teritorijas pl ānošanas sist ēmas pilnveidošana, pl ānojumu īstenošanas pārraudz ības nodrošin āšana; – pašpl ūsmas urbaniz ācijas nov ēršana, ilgtsp ējīgas apdz īvojuma strukt ūras veidošan ās veicin āšana, apb ūves veidošana sak ārtot ā telp ā un nelikum īgas apb ūves nov ēršana; – ainavu politikas un t ās īstenošanai nepieciešam ā r īcības pl āna izstr āde; – efekt īvas zemes izmantošanas motiv ēšanas sist ēmas izveidošana;  rīcības virzieni efekt īvas un stabilas tiesisk ās un informat īvās vides izveidošanai: – zemes reformas pabeigšana, zemes īpašumties ību sak ārtošana un att īst ības nodrošin āšana; – zemes inform āciju sist ēmu att īst ība un efekt īvas zemes p ārvald ības nodrošin āšana. Zemes politikas pamatnost ādnes kalpo par pamatu Zemes p ārvald ības likumam, kas pašlaik tiek gatavots. 6.4.3. Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam Ener ģē tikas nozares att īst ības m ērķis ir nodrošin āt l īdzsvarotu, kvalitat īvu, drošu un ilgtsp ējīgu tautsaimniec ības un iedz īvot āju apg ādi ar ener ģiju. Ener ģē tikas pamatnost ādnes ir politikas pl ānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas vald ības politikas pamatprincipus, mērķus un r īcības virzienus ener ģē tik ā turpm ākajiem desmit gadiem un iez īmē ar ī nozares ilgtermi ņa att īst ības virzienus. Dokuments analiz ē ener ģē tikas situ āciju un bilanci Latvij ā, sniedz p ārskatu par daž ādu ener ģijas veidu izmantošanu un t ās iesp ējām. Kaut gan tas ir valsts m ēroga dokuments, taj ā piemin ētas ar ī pašvald ības ar neliel ām pils ētām un lauku apdz īvotības strukt ūrai rakstur īgām apdz īvot ām viet ām (t ātad ar ī Cesvaines novadam) pl ānošanas l īmenim rakstur īgas aktualit ātes, pirm ām k ārt ām m ājok ļu energoefektivit ātes jaut ājumi. L īdz pl ānošanas l īme ņa elementiem š īs aktualit ātes nav detaliz ētas, tom ēr skaidrs, ka š ī jaut ājuma anal īzes esam ība vien jau nor āda uz probl ēmu un t ās pl ānot ām un faktisk ām atbalsta iesp ējām ar ī viet ējā līmen ī. 6.4.4. Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam Vides politikas virsm ērķis ir nodrošin āt iedz īvot ājiem iesp ēju dz īvot t īrā un sak ārtot ā vid ē, īstenojot ilgtsp ējīgu att īst ību, saglab ājot vides kvalit āti un biolo ģisko daudzveid ību, nodrošinot dabas resursu ilgtsp ējīgu izmantošanu, k ā ar ī sabiedr ības l īdzdal ību l ēmumu pie ņemšan ā un inform ētību par vides st āvokli. VPP ņem v ērā ar ī, ka ekonomisk ās kr īzes apst ākļos tuv ākajos gados b ūs nepietiekams finans ējuma apjoms, l īdz ar to b ūs iesp ējams īstenot tikai priorit ārākos uzdevumus.

63 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Vienlaikus tiek izdar īts pie ņē mums, ka aptvert ā perioda beigu posm ā finansi ālā situ ācija valst ī uzlabosies. Cilv ēka ietekmes uz vidi un dabu rezult ātā tiek nodar īti daž ādi kait ējumi:  kait ējums videi — nov ērt ējamas nelabv ēlīgas dabas resursu izmai ņas vai izm ērāma ar dabas resursu saist īto funkciju pasliktin āšan ās, kas var rasties tieši vai netieši; savuk ārt ar dabas resursu saist ītā funkcija ir labums, ko sabiedr ība vai vide g ūst no attiec īgā dabas resursa,  kait ējums augsnei vai zemes dz īlēm - jebk āda p ārveidošana vai pies ārņojums, ko izraisa ķī misko vielu, ķī misko produktu (prepar ātu), organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievad īšana augsn ē vai zemes dz īlēs un kas rada risku cilv ēku vesel ībai vai b ūtiski nelabv ēlīgi ietekm ē cilv ēku vesel ību vai vidi,  kait ējums īpaši aizsarg ājam ām sug ām vai biotopiem - post ījumi, kuriem ir b ūtiska nelabv ēlīga ietekme uz īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām vai mikroliegumiem, īpaši aizsarg ājamo sugu vai biotopu labv ēlīga aizsardz ības statusa sasniegšanu vai uztur ēšanu,  kait ējums ūde ņiem - kait ējums, kuram ir b ūtiska nelabv ēlīga ietekme uz konkr ēta ūdens objekta ekolo ģisko vai ķī misko kvalit āti, kvantitat īvo st āvokli vai ekolo ģisko potenci ālu. Lai ierobežotu un nepie ļautu turpm āko kait ējumu videi un cilv ēku vesel ībai vai ar dabas resursu saist īto funkciju pasliktin āšanos, j āveic visi nepieciešamie un praktiski iesp ējamie pas ākumi situ ācijas p ārvald īšanai, vid ē non ākušo pies ārņojošo vielu norobežošanai un sav ākšanai un citu kait ējumu izraisošo faktoru nov ēršanai. Vides politiku valst ī veido un l ēmumus, kas var ietekm ēt vidi vai cilv ēku vesel ību, pie ņem, iev ērojot š ādus vides aizsardz ības principus:  ilgtsp ējīgas att īst ības princips - sabiedr ības labkl ājības, vides un ekonomikas integr ētas un l īdzsvarotas att īst ības nodrošin āšana, kas apmierina iedz īvot āju pašreiz ējās soci ālās un ekonomisk ās vajadz ības un vides aizsardz ības pras ību iev ērošanu, neapdraudot n ākamo paaudžu vajadz ību apmierin āšanas iesp ējas;  izv ērt ēšanas princips - jebkuras t ādas darb ības vai pas ākuma sekas, kas var b ūtiski ietekm ēt vidi vai cilvēku vesel ību, j āizv ērt ē pirms attiec īgās darb ības vai pas ākuma at ļaušanas vai uzs ākšanas. Darb ība vai pas ākums, kas var negat īvi ietekm ēt vidi vai cilv ēku vesel ību ar ī tad, ja iev ērotas visas vides aizsardz ības pras ības, ir pie ļaujams tikai tad, ja paredzamais pozit īvais rezult āts sabiedr ībai kopum ā p ārsniedz attiec īgās darb ības vai pas ākuma nodar īto kait ējumu videi un cilv ēku vesel ībai.  nov ēršanas princips - persona, cik iesp ējams, nov ērš pies ārņojuma un citu videi vai cilv ēku vesel ībai kait īgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iesp ējams, nov ērš to izplat īšanos un negat īvās sekas;  piesardz ības princips - ir pie ļaujams ierobežot vai aizliegt darb ību vai pas ākumu, kurš var ietekm ēt vidi vai cilv ēku vesel ību, bet kura ietekme nav pietiekami izv ērt ēta vai zin ātniski pier ādīta, ja aizliegums ir sam ērīgs l īdzeklis, lai nodrošin ātu vides vai cilv ēku vesel ības aizsardz ību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pas ākumiem, ko veic, lai nov ērstu kait ējuma draudus vai neatgriezenisku kait ējumu;  princips „pies ārņot ājs maks ā” - persona sedz izdevumus, kas saist īti ar t ās darb ības d ēļ rad īta pies ārņojuma nov ērt ēšanu, nov ēršanu, ierobežošanu un seku likvid ēšanu;  sabiedr ības inform ēšanas un l īdzdal ības princips – instit ūcijas veicina sabiedr ības izgl ītošanu un informēšanu, uzklausa un izv ērt ē sabiedr ības viedokli. 64 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Veidojot vides politiku un pie ņemot l ēmumus, iev ēro ar ī Re ģion ālās att īst ības likum ā noteiktos re ģion ālās att īst ības pamatprincipus. Vides politikas m ērķi sadal īti pa galvenajiem vides elementiem un tie ir sekojoši:  Nodrošin āt gaisa kvalit āti atbilstoši normat īvajos aktos noteiktaj ām pras ībām, iesaistot pašvald ības, komersantus un sabiedr ību;  Nodrošin āt normat īvo aktu pras ībām atbilstošu ūdens kvalit āti, samazin āt iekš ējo ūde ņu eitrofik āciju un nodrošin āt ūdenssaimniec ības pakalpojumu kvalit āti;  Nodrošin āt zemes resursu ilgtsp ējīgu izmantošanu un aizsardz ību, veicinot ilgtsp ējīga pat ēri ņa un ražošanas principa īstenošanu;  Nodrošin āt dabas aizsardz ības un saimniecisko interešu l īdzsvarot ību;  Nodrošin āt Latvijas ieguld ījumu glob ālo klimata p ārmai ņu nov ēršan ā, nodrošinot vides aizsardz ības un ekonomisko interešu l īdzsvarot ību. Katram m ērķim ir defin ēta ar ī virkne sasniedzamo rezult ātu un rezultat īvo r ādītāju, kas detaliz ēti laik ā pa gadiem, noteiktas ar ī turpm ākās r īcības. Cesvaines novadam zemes resurss ir noz īmīgs k ā no lauksaimniecisk ās ražošanas, t ā no ainavisk ās un kult ūrv ēsturisk ās telpas saglab āšanas viedok ļa. 6.4.5. Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.- 2013.gadam Pl āna projekts ir izveidots un aktualiz ēts, iev ērojot Kopienas Lauku att īst ības strat ēģ isk ās vadl īnijas 2007. – 2013.gadam, kuras nosaka, ka pl āna projekts ir j āizv ērš Kopienas defin ētaj ās lauku att īst ības priorit āšu jom ās, un iev ērojot Latvijas Nacion ālā att īst ības pl āna 2007. – 2013.gadam projektu, kura m ērķis ir sekm ēt l īdzsvarotu un ilgtsp ējīgu valsts att īst ību un nodrošin āt Latvijas konkur ētsp ējas paaugstin āšanu citu valstu vid ū. Pl āna projekt ā, pamatojoties uz lauku ekonomisk ās, soci ālās, vides un nozaru anal īzi, kā galven ā priorit āte tiek izvirz īts cilv ēks , kura labkl ājības pieaugums ir visp ārējais att īst ības mērķis un kura potenci āls ir lauku att īst ības m ērķu sasniegšanas pamats gan teritoriju soci āli ekonomiskaj ā att īst ībā, gan vides jom ā. T āpēc, veidojot vienotu izpratni par turpm āko Latvijas lauku att īst ību, pl āna projekts izvirza virsm ērķi “p ārticis cilv ēks ilgtsp ējīgi apdz īvotos Latvijas laukos” un četrus darb ības virzienus:  lauku cilv ēka sp ēju att īst ība;  no darba g ūto ien ākumu vairošana laukos;  lauku dabas resursu ilgtsp ējīga apsaimniekošana;  lauku dz īves telpas att īst ība. Darb ības virzienu ietvaros tiks īstenoti pas ākumi, ko finans ēs k ā no valsts atbalsta, t ā Eiropas Lauksaimniec ības fonda lauku att īst ībai, kura ieguld ījums tiks novirz īts caur četr ām as īm – saska ņot ām pas ākumu grup ām: 1. lauksaimniec ības un mežsaimniec ības sektora konkur ētsp ējas veicin āšana; 2. vides un lauku ainavas uzlabošana; 3. lauku dzīves kvalit ātes un ekonomikas daž ādošanas veicin āšana; 4. LEADER. Katrai šai asij atbilst vesels nosac ījumu un r īcību komplekss, no kura zem āk pievienoti un izcelti tie, kas b ūtiski aktu āli viet ējam, t ātad ar ī Cesvaines novada pl ānošanas l īmenim. 1.ass. Lauksaimniec ības un mežsaimniec ības sektora konkur ētsp ējas veicin āšana

65 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  Ražošanas un p ārstr ādes tehnolo ģisk ā att īst ība, pievienot ās v ērt ības paaugstin āšana un b ūtisku pre ču ražojošo saimniec ību lomas palielin āšana:  kait īgo izmešu apjomu mazinošu ražošanas tehnolo ģiju ieviešana, īpaši dz īvnieku izcelsmes produkcijas ražošanas ķē dēs un neatjaunojamu vai gr ūti atjaunojamu dabas resursu pat ēri ņā – īpaši ūdens un ener ģijas;  atbalstot biomasas ražošanu ener ģijai un nep ārtikas r ūpniec ībai;  veicinot da ļē ji natur ālo saimniec ību p ārstrukturiz āciju par saimniecisk ās darb ības veic ējiem, kas orient ēti uz tirgu;  atbalstot jaunos zemniekus un gados vec āku cilv ēku p ārvald ītu saimniec ību nodošanu jaun āku saimnieku p ārvald ījum ā;  uzlabojot mežu ekonomisko v ērt ību un meža zemes infrastrukt ūru;  uzlabojot mežu ekonomisko v ērt ību, pastiprinot to pieejam ību un augstas kvalit ātes kopšanu.  Biolo ģisk ās un integr ētās lauksaimniec ības sist ēmu att īst ība  Biolo ģisk ās un integr ētās lauksaimniec ības produktu p ārstr ādes attīst ība un tirgus veicin āšana.  Invest īcijas lauksaimniec ības saimniecisk ās darb ības veic ēju vides infrastrukt ūrā  Būtiski uzlabojot lauksaimniec ības nozar ē saražoto blakusproduktu otrreiz ējās izmantošanas procesus, tai skait ā ieviešot min ēto blakusproduktu p ārstr ādi biog āzē un citos izmantojamos produktos.  Lauksaimniec ībā un mežsaimniec ībā str ādājošo zin āšanu un prasmju vairošana  Lauksaimniec ības un mežsaimniec ības saimniecisk ās darb ības vien ībās str ādājošo prasmju apguve darbam ar moderno tehnolo ģiju, izmantošana pievienot ās v ērt ības palielin āšan ā.  Lauksaimniec ības un mežsaimniec ības saimniecisk ās darb ības veic ēju vad ītāju zin āšanu uzlabošana par uz ņē mumu vad ību.  Arodapm ācības un inform ācijas pas ākumi lauksaimniec ībā.  Ražot āju grupu att īst ība (kooper ācija)  Lai uzlabotu atseviš ķo lauksaimniec ības saimniecisk ās darb ības veic ēju konkur ētsp ēju, nepieciešams atbalst īt ražot āju grupas, kuru m ērķis ir savu ražošanas izmaksu samazin āšana un ien ākumu palielin āšana un stabiliz ēšana. 2.ass. Vides un lauku ainavas uzlabošana  Vides un lauku ainavas uzlabošanai j āveicina tr īs ES l īme ņa priorit ārās sf ēras: a) vides un lauku ainavas uzlabošana; b) atbalsts lauksaimnieciskai darb ībai maz āk labv ēlīgos apvidos; c) meža zemju un neizmantot ās lauksaimniec ības zemes v ērt ības paaugstin āšana. Vides un lauku ainavas uzlabošana  Atbalsts vidi saudz ējošas ražošanas metožu pielietošanai … un īpaši:  jāsaglab ā biolo ģisk ā daudzveid ība un ekolo ģiski v ērt īgas lauksaimniec ības un mežsaimniec ības sist ēmas;  jāpal īdz sasniegt Ūdens strukt ūrdirekt īvas m ērķus.  Meža zemju un neizmantot ās lauksaimniec ības zemes v ērt ības paaugstin āšana  Atbalst īt meža ieaudz ēšanu lauksaimniec ībai, k ā ar ī citiem izmantošanas virzieniem nepiem ērot ās un nevajadz īgās, bet mežam izmantojam ās zem ēs.  Atjaunot mežsaimniec ības ražošanas potenci ālu dabas katastrofu rad īto boj ājumu viet ās un ieviešot prevent īvus pas ākumus boj ājumu mazin āšanai.  Nodrošin āt meža vides maks ājumus.

66 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija  Veikt ieguld ījumus mež ā, kas ce ļ attiec īgās teritorijas mežu vai meža zemes infrastrukt ūras v ērt ību, iev ērojot vides aizsardz ības pras ības, un veicina Kioto protokola m ērķa sasniegšanu attiec ībā uz klimata p ārmai ņu mazin āšanu, uzlabojot mežu v ērt ību un palielinot t ā plat ības. 3.ass. Lauku dz īves kvalit ātes un ekonomikas daž ādošanas veicin āšana  Lauku saimniecisk ās darb ības daž ādošana un att īst ība  Atbalst īt nelauksaimniecisk ās komercdarb ības uzs ākšanu un att īst ību mikrouz ņē mumos, īpaši saimniec ībās, kuras lauksaimniecisko darb ību nomaina ar cita veida ražošanu, priorit āri atbalstot nelauksaimniecisko komercdarb ību maz āk labv ēlīgajos re ģionos.  Lauku t ūrism ā atbalst īt t ādas mikrouz ņē mumu aktivit ātes, kas ir saska ņotas ar viet ējām strat ēģ ij ām, īpaši veicot ieguld ījumus t ādu lauku t ūrisma aktivit āšu att īst ībā, kuru m ērķis ir saglab āt un t ālāk att īst īt lauksaimniec ības un kult ūrv ēsturisko mantojumu lauku teritorij ā. Esošaj ās maza izm ēra m ītn ēs nepieciešams uzlabot viesu telpu un pakalpojumu kvalit āti un aktivit āšu daudzveid ību.  Atbalst īt biomasas ražošanu ener ģē tiskajai un nep ārtikas r ūpniec ībai.  Lauksaimniec ībā un mežsaimniec ībā str ādājošo p ārkvalifik ācija un cilv ēkresursu att īst ība lauku teritorijas mikrouz ņē mumiem  Apm ācības un p ārkvalifik ācija no lauksaimniec ības un mežsaimniec ības uz citiem nodarbošan ās veidiem.  Lauku infrastrukt ūras uzlabošana  Uz ņē mumu pievadce ļu, pašvald ību ce ļu un ielu uzlabošana.  Izveidot un uzlabot viet ējo iniciat īvas grupu pulc ēšan ās vietas un atbalst īt t ādas aktivit ātes, kuru m ērķis ir lauku iedz īvot āju komercdarb ības uzs ākšana, saimniecisk ās darb ības projektu sagatavošana un atbilstoša apm ācība; kult ūras pakalpojumu pieejam ība.  Atbalst īt nelielu ar lauksaimniec ību un mežsaimniec ību saist īto kult ūrv ēsturisko objektu atjaunošanu lauku teritorij ā.  Pamatpakalpojumi lauku ekonomikai un iedz īvot ājiem  Atbalsts pamatpakalpojumiem lauku ekonomikai un iedz īvot ājiem, ieskaitot kult ūras un atp ūtas aktivit ātes attiec ībā uz ciematiem vai ciematu grup ām un ar t ām saist ītām neliel ām infrastrukt ūrām.  Pakalpojumu kvalit ātes uzlabošana un to pieejamība lauku iedz īvot ājiem.  Atbalsts sabiedriskaj ām aktivit ātēm un atbilstošajai neliela m ēroga infrastrukt ūrai, kas veicina v ērt ības pievienošanu viet ējo ražotajiem produktiem, iesp ējami lab āku gan dabas, gan kult ūras resursu aizsardz ību, inform ācijas tehnolo ģiju (IT) izmantošanu un jaunus profesion ālos sasniegumus. 4.ass. LEADER. LEADER pieeja tiks īstenota, realiz ējot atseviš ķu pas ākumu, kas sast āv no viet ējo darb ības grupu atbalsta, apm ācības un sadarb ības projektu realiz ācijas. 5

5 Dokument ā t ālāka izv ērsuma nav. S īkāk skat. http://www.zm.gov.lv/?sadala=886 67 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

6.5. Vidzemes reģiona attīstības plānošanas dokumenti Ņemot v ērā Vidzemes pl ānošanas re ģiona pl ānošanas dokumentu tiešo ietekmi uz att īst ības un teritorijas pl ānošanu viet ējā l īmen ī, šie dokumenti atspogu ļoti detaliz ēti, p ēc iesp ējas atspogu ļojot visas r īcības, ietekmes, vadl īnijas, u.c. elementus, kurus ir svar īgi ņemt vērā, izstr ādājot att īst ības pl ānošanas dokumentus Cesvaines novadam. 6.5.1. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības programma (2007.-2013.gadam) ir vid ēja termi ņa re ģiona pl ānošanas dokuments, kas nacion ālā l īmen ī ir noteikts k ā re ģion ālās politikas dokuments. Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības programmas izstr ādes visp ārīgais m ērķis ir veicin āt re ģiona stabilu, sabalans ētu un ilgtsp ējīgu att īst ību, paaugstinot katra iedz īvot āja dz īves kvalit āti un nodrošinot re ģiona konkur ētsp ēju starptautisk ā m ērog ā. Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības programma sast āv no div ām da ļā m. Šis dokuments ietver pirmo da ļu, kur ā veikta esoš ās situ ācijas anal īze, kas nosl ēdzas ar re ģiona stipro pušu, v ājo pušu, iesp ēju un draudu anal īzi. Otraj ā da ļā noteikta Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības v īzija, nosprausti att īst ības mērķi un r īcības virzieni to sasniegšanai. Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības programma atjaunota Interreg IIIA projekta NIII-076 “ Spatial planning – tool for cross-sectoral and cross-border integration of policies ” ietvaros. Apraksta daļa Apraksta da ļa, iev ērojot administrat īvi teritori ālo iedal ījumu programmas izstr ādes laik ā, ir orient ēta uz rajonu telpisko strukt ūru. Aprakst ā praktiski nav inform ācijas, kuru iesp ējams detaliz ēt novadu, tai skait ā Cesvaines novada l īmen ī. Stratēģijas daļa Vidzemes pl ānošanas re ģiona strat ēģ ija ir veidota no:  vīzijas,  strat ēģ isk ā m ērķa,  Četr ām Vidzemes pl ānošanas re ģiona priorit ātēm,  25 galvenajiem pas ākumiem (pas ākumu grup ām). Priorit ātes Četras galven ās priorit ātes tika noteiktas, izv ērt ējot resursus, iesp ējas un pašreiz ējo situ āciju, lai realiz ētu Vidzemes re ģiona politisko gribu. Vidzem ē priorit ātes noteiktas, ņemot par pamatu esošo resursu efekt īvu izmantošanu un tos resursus, kas tiks rad īti n ākamaj ā pl ānošanas period ā (7 gadu laik ā), ar m ērķi veicin āt re ģiona soci ālekonomisko att īst ību. Strat ēģ ijas saturs Re ģion ālās att īst ības strat ēģ ija noz īmē visu re ģion ā darbojošos instit ūciju kop īgi izvirz ītu un akcept ētu att īst ības virz ību. Vi ņu ieguld ījums ir j āizmanto v ēl efekt īvāk k ā l īdz šim. Resursi strat ēģ ijas realiz ācijai tiek ieg ūti no valsts budžeta, pašvald ību un priv āto partneru budžetiem, ES programm ām un citiem finanšu resursu avotiem.

68 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Viedok ļi par re ģiona att īst ību un pas ākumi ideju ieviešanai ir j āpl āno un j āievieš cieš ā saist ībā ar strat ēģ iju. Šaj ā proces ā ir j āiesaista visi iesp ējamie partneri – ne tikai t āpēc, ka bez vi ņiem nav iedom ājama nopietna att īst ības pl ānošana, bet ar ī t āpēc, ka vi ņu ieguld ījums un līdzfinans ējums b ūs nepieciešams ES fondu piesaistei. Daudzi strat ēģ ijas aspekti balst ās uz siner ģiju, kas izriet no starpinstitucion ālās sadarb ības. Š āda sadarb ība ne vienm ēr ir pietiekami labi izveidota, var teikt, ka re ģiona organiz āciju mijiedarb ība ir nepietiekama. T ādēļ ir svar īgi, lai strat ēģ isk ās pl ānošanas proces ā iesaist ītie partneri piev ērstos strat ēģ isk ās vad ības jaut ājumam. Pl ānošanas procesa s ākuma punkts ir sadarb ība starp re ģiona instit ūcij ām, rajonu un pils ētu l īdzdal ība, paredzot resursus re ģion ālajai att īst ībai, k ā ar ī priv ātuz ņē mumu un sabiedrisko organiz āciju iesaist īšan ās. Valsts instit ūciju re ģion ālās noda ļas šaj ā proces ā ir iesaist ītas k ā partneri un resursu avoti. Att īst ības v īzija Vidzemes re ģiona v ēlamo situ āciju ir iesp ējams sasniegt, ieviešot pas ākumus vis ās četr ās izvirz ītaj ās att īst ības jom ās, kuras tika noteiktas, iev ērojot optim ālu l īdzsvaru starp resursus radošaj ām un resursus pat ērējošaj ām nozar ēm.

Vidzeme ir dinamisks, konkur ētsp ējīgs Eiropas Savien ības re ģions ar daudzveid īgu dabas un kult ūrv ēsturisko mantojumu un att īst ības potenci ālu. Re ģiona iedz īvot ājiem ir pieejami visi nepieciešamie resursi kvalitat īvas dz īves darb ības nodrošin āšanai un vi ņi rod savai kvalifik ācijai un person īgās izaugsmes interes ēm atbilstošas darba un izgl ītības iesp ējas.

Strat ēģ isk ās priorit ātes Vidzemes re ģiona strat ēģ isk ās priorit ātes tika noteiktas, iev ērojot re ģiona vajadz ības un l īdzsvaru starp resursus radošaj ām un resursus pat ērējošaj ām nozar ēm: 1. infrastrukt ūras un pakalpojumu att īst ība, 2. ekonomisk ā att īst ība, konkur ētsp ējas palielin āšana un virz ība uz zin āšanu ietilp īgu ekonomiku, 3. cilv ēkresursu att īst ība un nodarbin ātības paaugstin āšana, 4. lauku att īst ība. Rīcību programma Rīcību programma ir pa priorit ātēm un r īcībām sadal īts att īst ības uzdevumu uzskait ījums, kas veido att īst ības programmas II sada ļas galveno apjomu. Šīs strat ēģ ijas 2.pielikum ā t ā ir sniegta p ārskata tabulas veid ā. Min ētas visas paredz ētās aktivit ātes, ar ī t ās, kas uz Cesvaines novadu tieši neattiecas. Savuk ārt, no uzdevumiem atlas īti tikai tie, kuri ir vai var b ūt aktu āli Cesvaines novadam vai vismaz attiecas uz novadu re ģiona kontekst ā (ja aiz konkr ētās aktivit ātes inform ācija neseko, tad tas noz īmē, ka novada saite ar šo aktivit āti nav vai ir nenoz īmīga). Ar kurs īvu tekst ā izcelti tie uzdevumi, kurus risina Cesvaines novada att īst ības strat ēģ ija un programma un kas tieši vai netieši atspogu ļojas att īst ības programmas ietvaros pl ānotaj ās konkr ētaj ās r īcībās.

69 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

6.5.2. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007.- 2027.gadam Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojums ir ilgtermi ņa teritorijas pl ānošanas dokuments, kas, saska ņā ar Teritorijas pl ānošanas likumu, nosaka pl ānošanas re ģiona att īst ības iesp ējas, virzienus un ierobežojumus 20 gadiem. To apstiprina Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības padome un saska ņo Nacion ālā re ģion ālās att īst ības padom ē. Re ģiona teritorijas pl ānojums ir saistošs rajonu un viet ējām pašvaldībām, izstr ādājot un realiz ējot savu teritoriju pl ānojumus un att īst ības programmas. Vidzemes re ģiona teritorijas pl ānojuma izstr ādes galvenie uzdevumi:  izv ērt ēt Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorijas att īst ības potenci ālu, noteikt pras ības un nosac ījumus t ā izmantošanai;  rad īt labv ēlīgus apst ākļus uz ņē mējdarb ības att īst ībai un invest īciju piesaistei;  rad īt priekšnoteikumus vides kvalit ātes un teritorijas racion ālas izmantošanas nodrošin āšanai, samazinot un nov ēršot r ūpnieciskos un vides riskus;  veicin āt pakalpojumu pieejam ību un optim ālu transporta sist ēmas funkcion ēšanu vis ā Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorij ā;  saglab āt Vidzemes dabas un kult ūras mantojumu, ainavas un biolo ģisko daudzveid ību un paaugstin āt kult ūrainavas un apdz īvoto vietu kvalit āti;  nodrošin āt ilgtsp ējīgu un racion ālu resursu izmantošanu;  veicin āt policentriskas, l īdzsvarotas apdz īvojuma strukt ūras att īst ību, paaugstin āt pils ētvides kvalit āti re ģion ā. Vidzemes re ģiona teritorijas pl ānojums sast āv no četr ām galvenaj ām da ļā m. Telpisk ās strukt ūras apraksts – informat īvs pazi ņojums, kas atspogu ļo re ģiona pašreiz ējo izmantošanu k ā re ģiona telpisko strukt ūru saist ībā ar cilv ēku un vi ņa dz īvesveidu vērt ību un teritorijas izmantošanas aspekt ā. Tas ietver nacion ālās v ērt ības, nosaka re ģion ālas vērt ības un re ģiona telpisk ās att īst ības tendences, k ā ar ī probl ēmteritorijas; Telpisk ās att īst ības perspekt īva – pamatnost ādnes, kas atspogu ļo pl ānoto teritorijas izmantošanu k ā re ģiona telpisko strukt ūru un izmantošanas aprobežojumus, apraksta un grafisk ā veid ā ietver re ģiona v ēlam ās telpisk ās strukt ūras v īziju p ēc 20 gadiem, strat ēģ iju un rīcības t ās sasniegšanai; Teritorijas pl ānojuma vadl īnijas – ir ieteikumi rajonu un viet ējo pašvald ību att īst ības programmu un teritorijas pl ānojumu izstr ādāšanai; Pārskats par teritorijas pl ānojuma izstr ādi – ietver padomes l ēmumus par pl ānojuma izstr ādi un apstiprin āšanu, sabiedrisk ās apspriešanas materi ālus, zi ņojumu par v ērā ņemtajiem un noraid ītajiem priekšlikumiem, teritorijas pl ānojuma izstr ādes vad ītāja zi ņojumu par pl ānojuma atbilst ību likumdošanai. Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojums kalpo k ā vadl īnijas zem ākā l īme ņa teritorijas pl ānojumu izstr ādei un sekm ē šo pl ānu savstarp ēju saska ņošanu. Tam ir j ānov ērš pretrunas un konflikti, pl ānojot daž ādu funkciju izvietojumu un nodrošinot l īdzsvaru starp soci ālaj ām, ekonomiskaj ām, kult ūras un vides pras ībām.

70 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

6.5.3. Vidzemes reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programma 2010. - 2017.gadam Vidzemes re ģiona alternat īvo soci ālo pakalpojumu att īst ības programma 2010. – 2017.gadam ir Vidzemes re ģiona pl ānošanas dokuments, kas nosaka r īcības virzienus un priorit ātes alternat īvo soci ālo pakalpojumu att īst ībai un pilnveidošanai Vidzemes re ģion ā. Programmas izstr ādes gait ā tika veikta esoš ās situ ācijas izp ēte, datu ieguve un anal īze, att īst ības pl ānošana, darb ības virzienu un priorit āšu noteikšana. Pamatinform ācijas par Vidzemes re ģiona soci ālo pakalpojumu sniedz ējiem ieg ūšanai tika kombin ētas vair ākas datu ieguves metodes, skatoties no inform ācijas pieejam ības. Tika izmantota Labkl ājības ministrijas datu b āzēs pieejam ā statistikas inform ācija, dokumentu anal īze (internet ā pieejam ā inform ācija), veikta e-pasta aptauja, kombin ējot to ar telefonintervij ām ar Vidzemes re ģiona soci ālo pakalpojumu sniedz ējiem. Lai izp ētītu soci āli mazaizsarg āto grupu situ āciju, tika veikta statistikas datu anal īze un da ļē ji struktur ētas intervijas ar m ērķa grupu p ārst āvjiem. Att īst ības pl ānošanas un darb ības virzienu noteikšanas proces ā pielietota EKD model ēšanas metode, iesaistot model ēšanas sesij ās Vidzemes re ģiona soci ālās jomas ekspertus. EKD – Enterprise Knowledge Development - model ēšanas ietvaros tika izmantots Mērķa modelis m ērķa grupu vajadz ību noteikšanai un probl ēmu identific ēšanai, k ā ar ī Aktieru un resursu modelis, lai apzin ātu daž ādās organiz ācijas un resursus, kas var tikt iesaist īti alternat īvo soci ālo pakalpojumu sniegšan ā. Mūsupr āt dokument ā ir nepamatoti sašaurin āta soci ālo pakalpojumu defin īcija, attiecinot to tikai uz soci ālaj ām probl ēmgrup ām nepieciešamo. Saprotot konkr ētās programmas noz īmi un izstr ādes m ērķus, š āda pieeja ir attaisnojama, ta ču tad defin īciju vajadz ēja attiec īgi konkretiz ēt. Mūsu izpratn ē pie soci ālajiem pakalpojumiem pieder visu iedz īvot āju izgl ītības, kult ūras, u.c. vajadz ību apmierin āšana. Dokuments satur apjom īgu tabulu ar inform āciju par finanšu resursu avotiem un tajos pieejamo resursu apjomiem un izmantošanas iesp ējamiem veidiem soci ālās apr ūpes un soci ālās rehabilit ācijas pakalpojumu att īst ībai un nodrošin āšanai. Galvenie secin ājumi programm ā ir sekojoši: 1. re ģiona pašvald ībām nepieciešams a) vienoties par sadarb ības projektiem, kur pašvald ības uz l īdzv ērt īgiem principiem sadarbojas, nevis att īsta katra savu pakalpojumu; b) resursu optimiz ēšan ā ir soci ālo pakalpojumu pilnveidošanai un jaunu izveidei izmantot pašvald ības r īcībā esošo infrastrukt ūru; 2. NVO sektora aktiviz ēšanu kav ē biedr ību un nodibin ājumu v ājā kapacit āte, t ām nepieciešams pašvald ības atbalsts (piem ēram, ar telpu nodrošin ājumu). Ne visas pašvald ības šobr īd ir gatavas dele ģē t soci ālo pakalpojumu sniegšanu vai pirkt soci ālos pakalpojumus; 3. daž ādu nozaru speci ālistu sadarb ība kopum ā ir nepietiekama, 4. ne visas zin āšanas un soci ālā darba metodes var apg ūt pašm ācības ce ļā , t ādēļ soci ālā darba speci ālistiem ar ī ar augst āko izgl ītību soci ālaj ā darb ā ir nepieciešams profesion āli pilnveidoties, k ā ar ī nepieciešams profesion āls atbalsts un konsult ācijas sarež ģī tos gad ījumos; 5. st āvoklis Vidzemes re ģion ā par āda, ka daudzi m ērķa grup ām nepieciešami soci ālie pakalpojumi Vidzemes re ģion ā ir nepiln īgi nodrošin āti vai nav nodrošin āti visp ār.

71 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Programma noteica 63 darb ības virzienus, kurus sagrup ēja pa m ērķa grup ām p ēc priorit ātēm. Tiek izš ķirts re ģiona l īmenis (5 pas ākumi vai to grupas) un lok ālais l īmenis, kura “aizpild ījums” ir atkar īgs no konkr ētā novada vajadz ībām un sadarb ības iesp ējām ar kaimi ņiem. Šo virzienu lok ālā l īme ņa galven ās m ērķgrupas un vi ņiem priorit āri nepieciešamie pakalpojumi, kas b ūtu j āsniedz ar ī viet ējā l īmen ī, ir uzskait īti 2.tabul ā: 2. TABULA . Soci ālā riska m ērķgrupas un t ām priorit āri nepieciešamie pakalpojumi, kuri būtu nodrošin āmi novada l īmen ī Nr. Aktivit āte Īss apraksts Pensijas un pirmspensijas vecuma cilv ēki 2.1. Nodrošin āt profesion ālu soci ālās Soci ālais pakalpojums m ājās pamatvajadz ību apr ūpes pakalpojumus dz īves apmierin āšanai cilv ēkiem, kas nesp ēj sevi apr ūpēt. viet ā – apr ūpe m ājās 2.4. Nodrošin āt higi ēnas Pakalpojumi higi ēnas vajadz ību nodrošin āšanai par pakalpojumus samazin ātu maksu vai bez maksas. Riska ģimenes un disfunkcion ālas ģimenes 3.1. Izveidot multifunkcion ālus Dienas centrs nodrošina soci ālās apr ūpes, soci ālās dienas centrus vai Ģime ņu rehabilit ācijas pakalpojumus, soci ālo prasmju att īst ību, atbalsta centrus izgl ītošanu un br īvā laika pavad īšanas iesp ējas dienas laik ā. 3.6. Pilnveidot vec āku apm ācību par Pakalpojums nodrošina daž ādu apm ācību programmu t.sk. bērnu un pusaudžu emocion ālo Soci ālās korekcijas un soci ālās pal īdz ības programmu gan audzin āšanu, lai veicin ātu bērniem, gan vec ākiem īstenošanu, psihologu konsultācijas, neatkar īgu person ību veidošanos br īvā laika pavad īšanas iesp ējas (piem ēram, apm ācības un vesel īgas sabiedr ības izveidi, programmas “B ērnu emocion ālā audzin āšana”, “Uzved ības kā ar ī izveidot soci ālās korekcijas korekcijas apm ācības programma vec ākiem” un citas). un soci ālās pal īdz ības programmu 3.7. Alternat īva soci āla rehabilit ācijas Personas no riska un disfunkcion ālām ģimen ēm var sa ņemt centra (grupu m āja) izveidošana atbalstu un padomu un atrastos nep ārtraukt ā apr ūpē visu diennakti. Jaunieši bezdarbnieki 5.2. Nodrošin āt motiv ācijas Motiv ācijas programmas lai att īst ītu cilv ēku programmas nodarbin ātības pašorganiz ācijas prasmes, v ēlmi iesaist īties darba tirg ū un veicin āšanai tic ību saviem sp ēkiem. Ilgstošie bezdarbnieki 6.2. Nodrošin āt motiv ācijas Motiv ācijas programmas lai att īst ītu cilv ēku programmas nodarbin ātības pašorganiz ācijas prasmes, v ēlmi iesaist īties darba tirg ū un veicin āšanai tic ību saviem sp ēkiem. Cilv ēki p ēc ieslodz ījuma 7.2. Nodrošin āt motiv ācijas Motiv ācijas programmas lai att īst ītu cilv ēku programmas dz īves prasmju pašorganiz ācijas prasmes, dz īves prasmju atjaunošanu, atjaunošanai un nodarbin ātības vēlmi iesaist īties darba tirg ū un tic ību saviem sp ēkiem. veicin āšanai Vardarb ībā cietušas personas un vi ņu ģimenes locek ļi 8.1. Nodrošin āt psihologa Ietver psihoemocion ālā st āvok ļa izv ērt ējumu un konsult ācijas psihoemocion ālo atbalstu, korekciju un psihoprofilaksi. 8.2. Nodrošin āt kr īzes centra Soci ālā instit ūcija, kur ā tiek sniegta īslaic īga psiholo ģiska pakalpojumus b ērniem un cita veida pal īdz ība kr īzes situ ācij ā non ākuš ām

72 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 8.3. Nodrošin āt kr īzes centra person ām. pakalpojumus pieaugušajiem 8.4. Nodrošin āt īslaic īgas Vietas, kur kr īzes identific ēšanas br īdī var izvietot izmitin āšanas vietas blakus vardarb ībā cietušos, lai izol ētu tos no varm ākas, jebkur ā dz īves vietai (kr īzes dz īvok ļi, diennakts laik ā pirms sazin āšan ās un cietuš ā p ārvietošanas kr īzes audžu ģimenes) uz kr īzes centru. Personas ar atkar ības probl ēmām, l īdzatkar īgie 9.1. Nodrošin āt atbalsta grupas Atbalsta grupas, ko vada speci ālisti (soci ālie darbinieki, psihologi u.c.), lai mobiliz ētu iedz īvot āju sp ējas. Bezpajumtnieki 10.2. Nodrošin āt ar zupas virtuves Pakalpojums, kas nodrošina kr īzes situ ācij ā non ākušiem pakalpojumu cilv ēkiem iesp ēju pa ēst siltu, barojošu ēdienu. 10.4. Nodrošin āt higi ēnas Pakalpojumi higi ēnas vajadz ību nodrošin āšanai par pakalpojumus samazin ātu maksu vai bez maksas Personas ar funkcion āliem trauc ējumiem 11.1. Izveidot dienas centru cilv ēkiem Nodrošina soci ālās apr ūpes, soci ālās rehabilit ācijas ar funkcion āliem trauc ējumiem pakalpojumus un br īvā laika pavad īšanas iesp ējas apm ācītu pēc 18 gadu vecuma speci ālistu uzraudz ībā. 11.2. Izveidot servisa dz īvok ļus Dz īvoklis, kas tiek iz īrēts un ir piel āgots personai ar smagiem funkcion ālajiem trauc ējumiem, lai palielin ātu personas iesp ējas dz īvot patst āvīgi un apr ūpēt sevi. 11.4. Izveidot specializ ētās darbn īcas Darbn īcas, kur ās izveidotas darba vietas un nodrošin āts speci ālistu atbalsts redzes un dzirdes inval īdiem vai person ām ar gar īga rakstura trauc ējumiem. 11.5. Izveidot un atbalst īt daž ādus Atbalst ītais darbs – cilv ēku ar funkcion āliem trauc ējumiem nodarbin ātību veicinošus iesaist īšana darba tirg ū. pas ākumus (atbalst ītais darbs, Soci ālais uz ņē mums – valsts vai pašvald ības atbalst īts soci ālais uz ņē mums) uz ņē mums, kura m ērķis nav g ūt pe ļņ u, bet gan nodrošin āt nodarbin ātību cilv ēkiem ar funkcion āliem trauc ējumiem. 11.6. Nodrošin āt specializ ēto Nodrošina cilv ēku ar funkcion āliem trauc ējumiem transportu pārvietošanos. Transporta l īdzeklis ir piel āgots klientiem ar kust ību trauc ējumiem. 11.7. Nodrošin āt person īgā asistenta Sniedz atbalstu ikdienas dz īves aktivit ātēs, veicina cilv ēku pakalpojumus neatkar ību. 11.8. Nodrošin āt pavado ņa Pavadonis atseviš ķā s dz īves situ ācij ās, lai nodrošin ātu pakalpojumus iesp ēju b ūt soci āli akt īvam un iek ļauties sabiedrisk ās dz īves aktivit ātēs. 11.11. Nodrošin āt psihologa Psihologa konsult ācijas ietver psihoemocion ālā st āvok ļa pakalpojumus cilv ēkiem ar izv ērt ējumu un psihoemocion ālo atbalstu, korekciju un funkcion āliem trauc ējumiem un psihoprofilaksi. vi ņu ģimenes locek ļiem Pas ākumu apraksts viet ām ir nedaudz sa īsin āts. Tabul ā min ēti tikai pirm ās priorit ātes uzdevumi; p ārējās priorit ātes var atrast paš ā pl ānošanas dokument ā. 6.5.4.Vidzemes reģiona ekonomiskā profila projekts Pārskats sagatavots p ēc pl ānošanas re ģiona m ājas lap ā pieejam ās dokumenta projekta redakcijas uz 10.11.2010. Pl ānošanas re ģiona ekonomiskais profils raksturo re ģiona ekonomisko att īst ību un nosaka ekonomisk ās att īst ības iesp ējas, kas pamatotas uz esošajiem resursiem. Resursu

73 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija anal īze un ekonomisk ās att īst ības priekšnosac ījumi nodrošin ās gan viet ējos, gan ārvalstu investorus ar nepieciešamo inform āciju par re ģiona ekonomisk ās att īst ības perspekt īvām. Nākamaj ā pl ānošanas period ā ir nepieciešams pan ākt plaš ākas atbalsta iesp ējas pl ānošanas re ģionu un viet ējo pašvald ību att īst ības programm ās noteikto priorit āšu īstenošanai, t ādā veid ā sekm ējot teritori ālas pieejas iedz īvin āšanu atbalsta pl ānošan ā. Mērķtiec īgi un ekonomiski pamatoti Eiropas Savien ības fondu ieguld ījumi teritoriju att īstībā nodrošin ātu un stiprin ātu pašvald ību lomu uz ņē mējdarb ības att īst ības veicin āšan ā. Lai sasniegtu šo m ērķi, Latvijas Nacion ālaj ā att īst ības pl ānā 2014.-2020. gadam k ā valsts galvenaj ā vid ēja termi ņa pl ānošanas dokument ā, kas ir izmantojams par pamatu ES fondu apguves strat ēģ ijas pl ānošanai, ir paredz ēts integr ēt re ģion ālaj ā l īmen ī noteikt ās priorit ātes. Lai nodrošin ātu re ģiona ekonomikas iez īmēm (specifikai) un att īst ības perspekt īvām atbilstošu priorit āšu izvirz īšanu, līdz 2010. gada 1. j ūlijam pl ānošanas re ģions sadarb ībā ar iesaist ītaj ām pus ēm (uz ņē mējiem, uz ņē mējus p ārst āvošaj ām organiz ācij ām (asoci ācij ām, LTRK u.c.), pašvald ībām, augstskol ām un citiem ekspertiem) izstr ādāja re ģiona ekonomikas profilu k ā teritorijas ilgtermi ņa ekonomisk ās att īst ības raksturojumu, kas atspogu ļotu re ģiona ekonomisk ās att īst ības pamatu, ekonomisk ās att īst ības virz ītājsp ēku perspekt īvu, k ā ar ī re ģiona ekonomikas att īst ībai nepieciešamos priekšnosac ījumus. Lai nodrošin ātu kvalitat īva re ģiona ekonomikas profila izstr ādi, bija nepieciešams veikt š ādus uzdevumus: 1. analiz ēt Vidzemes pl ānošanas re ģion ā esošos uz ņē mējdarb ības resursus, identific ējot un nov ērt ējot uz ņē mējdarb ības att īst ības priekšnosac ījumus, 2. nov ērt ēt re ģion ā esošo infrastrukt ūru un t ās pieejam ību uz ņē mējdarb ības att īst ībai, 3. veikt nozaru konkur ētsp ējas anal īzi, identific ējot vadoš ās nozares, 4. noteikt Vidzemes pl ānošanas re ģiona ekonomisk ās att īst ības perspekt īvu, 5. izstr ādāt priekšnosac ījumus nacion ālaj ā/pašvald ību l īmen ī vadošo un perspekt īvo nozaru att īst ībai re ģion ā. Ekonomiskais profils sniedz inform āciju par re ģiona ekonomiku un ir informat īvs pamats re ģiona teritorijas att īst ības pl ānošanas dokumentu – teritorijas pl ānojuma un att īst ības programmas izstr ādei un att īst ības priorit āšu noteikšanai. Vidzemes PR ekonomiskais profils sast āv no piec ām noda ļā m. Pirmaj ā noda ļā ir sniegts re ģiona visp ārīgais raksturojums, iek ļaujot inform āciju par taj ā ietilpstošaj ām administrat īvaj ām vien ībām, re ģiona pamatv ērt ībām, t ā lomu valstiski un starptautiski. Otraj ā noda ļā ir veikts esošo resursu izv ērt ējums re ģion ā, t.sk. teritorij ā esošie cilv ēkresursi, profesion ālās izgl ītības, dabas un finanšu resursu pieejam ība un atbalsta instit ūcijas uz ņē mējdarb ības att īst ības nodrošin āšanai. Trešaj ā noda ļā nov ērt ēta re ģion ā esoš ā uz ņē mējdarb ībai nepieciešam ā infrastrukt ūra, t.sk. transporta un sakaru infrastrukt ūra un sabiedrisko pakalpojumu pieejam ība. Ceturtaj ā noda ļā sniegts nozaru konkur ētsp ējas izv ērt ējums: veikta ekonomiski akt īvo tirgus sektora statistisko vien ību un pievienot ās v ērt ības pa darb ības veidiem dinamikas anal īze un nozaru anal īze pa tautsaimniec ības sektoriem Piekt ā noda ļā apskat īti valsts noteiktie ekonomikas atvese ļošanas politikas virzieni vid ēja termi ņa period ā, to sasaiste ar uz ņē mējdarb ības att īst ību Vidzemes PR, att īst ības

74 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija iesp ējas un virzieni re ģion ā, k ā ar ī nepieciešamie priekšnosac ījumi veiksm īgai re ģiona att īst ībai un konkur ētsp ējas paaugstin āšanai. Sestaj ā noda ļā izstr ādāts ekonomisk ā profila kopsavilkums. Pielikum ā ir ievietota inform ācija par Vidzemes PR pieejamaj ām profesion ālās izgl ītības iest ādēm un apg ūstamaj ām m ācību, dota statistisk ā inform ācija par pievienoto vērt ību un t ās strukt ūru re ģion ā un valst ī, apkopota inform ācija pa administrat īvaj ām teritorij ām par ERAF finans ējuma apguvi 2004.-2006. period ā, der īgo izrakte ņu kr ājumiem, zemes sadal ījumu pa lietošanas veidiem un m ājlopu skaitu, uz ņē mumu un darbinieku skaitu pa darb ības veidiem (nozar ēm). Ekonomisk ā profila izstr ādes metodikas pamat ā bija:  diskusijas-semin āri,  uz ņē mēju aptauja,  pašvald ību aptauja,  statistikas datu anal īze. Apjom īgais dokuments labi pozicion ē Vidzemes re ģionu Latvij ā, ta ču, sal īdzinot ar re ģiona att īst ības programmu, tan ī nav atrodamas k ādas papildus nost ādnes, kas b ūtu tieši izmantojamas Cesvaines novada att īst ības pl ānošanai.

6.6. Plānošanas dokumenti Cesvaines novadā 6.6.1. Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju attīstības programma Cesvaines pils ētas ar lauku teritoriju att īst ības programma ir izstr ādāta 2003.-2004. gad ā, aktualiz ējot agr ākos gados izstr ādātos pl ānošanas dokumentus. Pl ānošanas dokuments sast āv no div ām da ļā m: esoš ās situ ācijas apraksta un att īst ības strat ēģ ijas. Apraksta da ļa sniedz daudzpus īgu inform āciju par teritoriju, apskatot daž ādus t ās aspektus. Materi āls ir 80 lappušu apjom ā, labi ilustr ēts un taj ā ir plašs tabulu materi āls uzzi ņā m. Dokumentam ir pievienota SVID anal īze, kas sadal īta sekojoš ās tematisk ās grup ās:  tautsaimniecība,  izgl ītība un kult ūra,  vesel ības un soci ālā apr ūpe,  infrastrukt ūras,  vide. Strat ēģ isk ā da ļā ir izv ērt ēta t ās atbilst ība augst āka l īme ņa pl ānošanas dokumentiem, vispirms Madonas rajona att īst ības programmai.

75 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Vīzija:

Cesvaine atpaz īstama k ā profesion āli organiz ēta, viesm īlīga un skaista t ūrisma pils ēta ar plašu, izkoptu un papildinošu t īklu lauku teritorij ā, saglab ātu kult ūras mantojumu un att īst ītu amatniec ību. Centr ā atjaunots pils komplekss un eko parks. Iedz īvot āji nodarbin āti viet ējos uzņē mumos, apmierin āti ar darba, atp ūtas un izgl ītības iesp ējām, vesel ības aizsardz ību un soci ālo nodrošin ājumu. Cesvaines viesi ierodas baud īt re ģiona m ēroga m ūžizgl ītības, kult ūras un sporta pas ākumus.

Dokumenta programmas da ļa ir ļoti konspekt īva un nav tieši sasaist āma ar jauno pl ānošanas ciklu un t ā pamatnost ādn ēm. V īzijas formul ējums izstr ādāts par jaunu, ta ču p ēc būtības saglab ājot šeit min ētās v īzijas pamatelementus.

6.6.2. Cesvaines novada teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam un tā 2010. gada grozījumi Atbilstoši MK Noteikumiem Nr.1148 “Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”, Cesvaines novada teritorijas pl ānojums (uzs ākts v ēl k ā teritorijas pl ānojums Cesvaines pils ētai ar lauku teritoriju) sast āv no 4 galvenaj ām da ļā m: paskaidrojumu raksta, Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumiem, grafisk ās da ļas un p ārskata par pl ānošanas gaitu. TP izstr ādāja SIA “Nagla IF”. Apraksta da ļā dots ļoti bag āts informat īvais materi āls par novadu. Visp ārīgaj ā da ļā dots novada īss kop ējs raksturojums, sniegts p ārskats par novada v ēsturi un pievienoti daži att īst ības strat ēģ ijas elementi: SVID anal īze, v īzija, att īst ības priorit ātes un att īst ības m ērķi. Speci ālaj ā da ļā no teritorijas faktisk ās izmantošanas daž ādo veidu viedok ļa aptverti visi galvenie novada resursi, infrastrukt ūras un demogr āfija. Zemes īpašumu un lietojumu strukt ūra ir par ādīta, ta ču s īkāk nav analiz ēta. Pl ānojuma risin ājumu apraksts ir konspekt īvs, ta ču pietiekami izsme ļošs. Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumi sadal īti 2 da ļā s – visp ārīgaj ā un konkr ētiem zemes izmantošanas veidiem. Izmantošanas veidu strukt ūra ir sam ērā sarež ģī ta, t ā sadal īta 6 tematisk ās grup ās ar vair ākiem konkr ētajiem lietošanas veidiem katr ā no t ām, pavisam 22 teritorijas izmantošanas veidi, no kuriem 12 ir dom āti daž āda veida apb ūvei. 1. Publisko objektu apb ūves teritorijas 1.1. Sabiedrisko objektu apb ūves teritorijas 1.2. Dar ījuma (komerci ālu) objektu apb ūves teritorijas 1.3. Jauktas publisko objektu un dz īvojam ās apb ūves teritorijas 1.4. Akt īvas atp ūtas objektu apb ūves teritorijas 2. Noda ļa. Dz īvojam ās apb ūves teritorijas 2.1.Savrupm āju dz īvojam ās apb ūves teritorijas 2.2.Savrupm āju retin ātas dz īvojam ās apb ūves teritorijas 2.3 Daudzdz īvok ļu dz īvojam ās apb ūves teritorijas 3. R ūpniecisko objektu apb ūves teritorijas 3.1. Ražošanas objektu apb ūves teritorijas

76 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 3.2. Komun ālo objektu apb ūves teritorijas 4. Tehnisk ās apb ūves teritorijas 4.1. Autotransporta apb ūves teritorijas 4.2. Dzelzce ļa teritorijas 4.3. Inženiertehnisko objektu apb ūves teritorijas 5. Noda ļa speci ālās izmantošanas teritorijas 5.1. Kaps ētu teritorijas 5.2. Rekre ācijas un t ūrisma teritorijas 5.3. Der īgo izrakte ņu ieguves karjeru teritorijas 5.4. Der īgo izrakte ņu atrad ņu teritorijas 5.5. Ūdensaimniec ības objektu teritorijas 6. Dabas teritorijas 6.1. Lauksaimniec ības izmantojam ās teritorijas 6.2. Mežu un purvu teritorijas 6.3. Labiek ārtotas parku teritorijas 6.4. Ūde ņu teritorijas 6.5. Lauku apb ūves teritorija Grafisk ā da ļa sast āv no 19 kart ēm, kur l īdz ās teritorijas esoš ās un pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas kart ēm dots ar ī bag ātīgs informat īvais materi āls, att ēlojot novada v ērt ības, infrastrukt ūras un citus telpisk ās uzb ūves elementus. Teritorijas pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas karte izgatavota uz 4 lap ām m ērog ā 1:10 000 un elektronisk ā versij ā ir ļoti neuzskat āma un gr ūti lietojama. Cesvaines novada TP groz ījumus 2010. gad ā izstr ādāja SIA “Ametrs”. Groz ījumu izstr ādes pamatojums bija nepieciešam ība preciz ēt atseviš ķu teritoriju at ļauto izmantošanu un ar ī apb ūves noteikumus. Atbilstoši notikušaj ām likumdošanas izmai ņā m, tika kori ģē tas ar ī vair ākas aizsargjoslas. Notika ar ī viena zemes gabala izmantošanas veida mai ņa no lauksaimniecisk ās uz r ūpniecisk ās apb ūves teritoriju. T āpat tika sv ītrotas vairākas paredzamo det ālpl ānojumu teritorijas. Tas notika galvenok ārt mazo ciemu teritorij ās, kur t ā ar ī netika aktiviz ējušies b ūvniec ības procesi un det ālpl ānojumu izstr āde tika atz īta par nem ērķtiec īgu. Tika iestr ādāta ar ī virkne s īkāku izmai ņu. Novada telpiskais pl ānojums neatst āj tiešu iespaidu uz ilgtermi ņa att īst ības strat ēģ iju, jo strat ēģ ija k ā dokuments hierarhiski ir prim āra. Vienlaikus, lai nerad ītu pretrunas starp strat ēģ iju un telpisko pl ānojumu, p ēdējā pamatnost ādnes ir ņemtas v ērā, izstr ādājot novada telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes, cikt āl t ās saist ās ar teritorijas pl ānojuma galveno elementu – pl ānoto (at ļauto) izmantošanu. Tas ar ī nodrošin ās lab āku pl ānošanas dokumentu p ēctec ību nākamajos telpisk ās pl ānošanas ciklos un dokumentos.

7.7. Ar administratīvām teritorijām nesaistīti nozaru plānošanas dokumenti 7.7.1. Daugavas un Gaujas upju baseina apsaimniekošanas plāni Cesvaines novads atrodas uz ūdensš ķirtnes starp diviem upju baseiniem to apsaimniekošanas problem ātikas izpratn ē. Novada teritorijas zieme ļu da ļa ar Tirzu un t ās

77 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija kreis ā krasta pieteku Vilauni ietilpst Gaujas upju baseinā, bet centr ālā un dienvidu da ļa, ko šķē rso Kuja, ietilpst Daugavas upju basein ā. Abiem upju baseiniem 2008. - 2009. gad ā ir izstr ādāti apsaimniekošanas pl āni, kas paredz ēti periodam l īdz 2015. gadam. Abu pl ānu galven ā noz īme ir noteikt sasniedzamos virszemes un pazemes ūdensobjektu kvalit ātes r ādītājus un pas ākumus šo r ādītāju sasniegšanai saska ņā ar ES Ūde ņu strukt ūrdirekt īvas pras ībām. Dokumentu strukt ūras ir l īdz īgas un to satura galven ās atš ķir ības atrodamas piesaist ēs konkr ētiem ūdens objektiem un ar to apsaimniekošanu un st āvokli saist ītaj ām probl ēmām. Upju baseina apsaimniekošanas pl ānā ir 8 galven ās noda ļas: 1. Visp ārīgs apgabala raksturojums 2. Slodžu un ietekmju anal īze 3. Ūdens izmantošanas ekonomisk ā noz īmība 4. Ūdens izmantošanas tendences un riska v ērt ējums 5. Vides kvalit ātes m ērķi un iz ņē mumi 6. Ūdens izmantošanas izmaksu segšanas un maks ājumu sist ēmas anal īze 7. Pas ākumu programma 8. Sabiedr ības loma upju baseinu apgabalu apsaimniekošan ā No Cesvaines novada att īst ības programmas viedok ļa nav īpašu probl ēmu, kas b ūtu saist ītas ar Gaujas baseinu: Tirza tiek uzskat īta par t īru upi. Turpret ī Daugavas upju baseinam piederošaj ā Kuj ā ūdens kvalit āte Cesvaines novada teritorij ā 2008. gad ā tika v ērt ēta k ā ļoti slikta. Apsaimniekošanas pl ānā min ēts, ka slikt ās kvalit ātes c ēlo ņi var ētu b ūt gan punktveida slodzes (notek ūde ņu izlaides), gan izklied ētās slodzes (lauksaimniec ība), bet kopum ā atz īts, ka upes zem ās kvalit ātes c ēlo ņi nav l īdz galam skaidri 6. 3. TABULA . Cesvaines novada galvenie ūdens objekti, to kvalit ātes r ādītāji un pl āna m ērķi Nosaukums Baseins Ūdens Kvalit āte/ potenci āls Kvalit ātes Mērķa objekta kods Novad ā Vid ēji mērķis termi ņš Tirza Gaujas G247 2 2 2 2015 Vilaune Gaujas --- Pl ānā atseviš ķi nefigur ē --- Kuja Daugavas D438 5 3 2 2021 7 Kvalit āte: (1 – ļoti laba; novad ā nav), 2 – laba, 3 – vid ēja, (4 – slikta; novad ā nav), 5 – ļoti slikta. Pl ānam ir liels skaits informat īvu pielikumu, tai skait ā ar ī kartogr āfiskais materi āls. Novadu l īmen ī pl āns nosaka komun ālo ūde ņu apsaimniekošanas pras ības un sasniedzamos kvalit ātes m ērķus. Cesvaines novada gad ījum ā, tikai Cesvaine ir pietiekami

6 Mazo upju biolo ģijas speci ālisti (Urt āns, 2010) šeit k ā iesp ējamo c ēloni min ar ī aizkritumus, bebru darb ību un Aizsargjoslu likum ā noteiktus nepamatotus darb ības ierobežojumus virsmas ūde ņu aizsargjosl ā, kas noved pirm ām k ārt ām pie upes biolo ģisk ās kvalit ātes pasliktin āšan ās un biolo ģisk ās daudzveid ības samazin āšan ās. 7 T ātad probl ēmu risin ājums faktiski tiek atcelts uz n ākamo pl ānošanas ciklu, kas dokument ā ar ī ir nor ādīts. 78 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija liela apdz īvot ā vieta (virs 2000 cilv ēkekvivalentu), kur par komun ālo t īklu un att īrīšanas iek ārtu izveidi lemj re ģion ālā vai augst ākā l īmen ī, ta ču Cesvainei centraliz ēta kanaliz ācijas sist ēma un NAI jau ir. Par iesp ējām centraliz ētas sist ēmas un NAI izveidošanai vai sak ārtošanai maz ākās apdz īvot ās viet ās lemj pašvald ība. Pazemes ūde ņu kvalit āti skarošas aktu ālas probl ēmas Cesvaines novad ā nav nov ērojamas.

Vi lau a ne z ir T

a z ir T Kubas GAUJAS UPJU BASEINS

Kārkli

Juk āni

Cērteles K u ja Ko čkares

Krauk ļi

DAUGAVASGraši UPJU BASEINS

Kārzdaba

Cesvaine

13.att. Upju baseinu teritorijas Cesvaines novad ā

79 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 4. TABULA . Pl ānošanas dokumentu un normat īvo aktu saist ība ar att īst ības pl ānošanu Cesvaines novad ā Dokuments Nost ādnes, kas tieši attiecas uz Cesvaines Nost ādnes, kas ir aktu ālas Cesvaines novada att īst ībai vai nor ādes uz t ām novada att īst ību vai nor ādes uz t ām Eiropas Re ģion ālās un telpisk ās Nosaka pl ānošanas pamatprincipus, kas aktu āli ar ī, pl ānojot Cesvaines novada (teritorijas) pl ānošanas harta teritorijas att īst ību Eiropas viet ējo pašvald ību harta Nosaka pašvald ības ties ības, tai skait ā ar ī ties ības pl ānot savu att īst ību un viet ējo politiku meh ānismi, k ādi var tikt iek ļauti att īst ības pl ānošanas dokumentos un īstenoti teritorij ā. Eiropas Telpisk ās Att īst ības Perspekt īva Nosaka telpisk ās un att īst ības pl ānošanas pamatprincipus, kas aktu āli ar ī, (ETAP) pl ānojot Cesvaines novada teritorijas att īst ību Local Agenda 21 un Agenda Baltic 21 Nosaka telpisk ās un att īst ības pl ānošanas pamatprincipus, kas aktu āli ar ī, pl ānojot Cesvaines novada teritorijas attīst ību Lisabonas strat ēģ ija Defin ētas priorit ātes, kas var b ūt aktu ālas ar ī viet ēja l īme ņa pl ānošan ā. Cesvaines novadam konkr ēti aktu āla p ēdējā no t ām. VASAB 2010 Plus Cesvaines novada kontekst ā ir svar īgs m ērķis nodrošin āt ilgtsp ējīgu att īst ību specifiskaj ām teritorij ām, konkr ēti lauku apvidiem. Latvijas Nacion ālās att īst ības pl āns Form āli pl ānošanas pamatdokuments; apiet to nevar, bet tas nesatur jebk ādā 2007.-2013.gadam veid ā izmantojamas nost ādnes. Latvijas Strat ēģ isk ās att īst ības pl āns Katr ā no strat ēģ iskaj ām jom ām ir izstr ādāts izteikti konkr ētu r īcību pl āns. 2010.–2013.gadam Noda ļā pievienotaj ā r īcību sarakst ā ar kurs īvu izceltas poz īcijas, kas ir svar īgas viet ējam pl ānošanas l īmenim, t ātad ar ī Cesvaines novad ā vai pat tieši ietilpst viet ējās p ārvaldes kompetenc ē. Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija LIAS nesatur konkr ētas nost ādnes, kas attiektos uz viet ējo pl ānošanas l īmeni “Latvija 2030” (iz ņemot pils ētas un atseviš ķas, īpašas teritorijas), ta ču dele ģē re ģioniem noteiktas funkcijas, kas savuk ārt atspogu ļojas pl ānošanas nosac ījumiem viet ējam l īmenim. Att īst ības pl ānošanas sist ēmas likums Paskaidro, k āda veida pl ānošanas dokumenti ir Latvij ā, k ādas ir to savstarp ējās attiec ības un k ādi ir galvenie tajos realiz ējamie principi, tai skait ā ar ī viet ējam pl ānošanas l īmenim.

80 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Dokuments Nost ādnes, kas tieši attiecas uz Cesvaines Nost ādnes, kas ir aktu ālas Cesvaines novada att īst ībai vai nor ādes uz t ām novada att īst ību vai nor ādes uz t ām Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums Tālāk detaliz ē pl ānošanas principus un dokumentu veidus un konkretiz ē pras ības pl ānošanas dokumentiem, tai skait ā ar ī viet ējā l īmen ī. Att īst ības pl ānošanas dokumentu Šie noteikumi regul ē pašvald ības att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādi un izstr ādes un ietekmes izv ērt ēšanas preciz ē, k ādā veid ā izstr ādājams att īst ības programmas pas ākumu pl āns. noteikumi Noteikumi nereglament ē strat ēģ ijas izstr ādi ; vien īgi nor āda, ka j āiev ēro APSL noteiktie pamatprincipi. Sabiedr ības l īdzdal ības k ārt ība att īst ības Noteikumi defin ē sabiedr ības l īdzdal ības k ārt ību att īst ības pl ānošanas proces ā pl ānošanas proces ā gad ījumos, kad to neregul ē citi normat īvie akti. Pašreiz ējā situ ācij ā š āds gad ījums ir visu att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr āde viet ējā l īmen ī. Re ģion ālās politikas pamatnost ādnes Dokuments identific ē Latvijas re ģion ālās att īst ības probl ēmas, kas t ā vai cit ādi 2004.-2014.gadam atspogu ļojas ar ī viet ējos attīst ības pl ānošanas dokumentos. Zemes politikas pamatnost ādnes 2008- Pamatnost ādn ēs ir formul ēti zemes politikas m ērķi, risin āmās probl ēmas, 2014 politikas pamatprincipi un politikas rezult āti, r īcības virzieni politikas m ērķu sasniegšanai. Dokuments vair āk attiecas uz telpisko pl ānošanu, ta ču dažas nost ādnes aktu ālas ar ī att īst ības pl ānošan ā. Ener ģē tikas att īst ības pamatnost ādnes Piemin ētas ar ī pašvald ības ar neliel ām pils ētām un lauku apdz īvot ības 2007. – 2016. gadam strukt ūrai rakstur īgām apdz īvot ām viet ām (t ātad ar ī Cesvaines novadam) pl ānošanas l īmenim rakstur īgas aktualit ātes, pirm ām k ārt ām m ājok ļu energoefektivit ātes jaut ājumi Vides politikas pamatnost ādnes 2009. – Cesvaines novadam zemes resurss ir noz īmīgs k ā no lauksaimniecisk ās 2015.gadam ražošanas, t ā no ainavisk ās un kult ūrv ēsturisk ās telpas saglab āšanas viedok ļa. Latvijas lauku att īst ības valsts strat ēģ ijas Vairums noda ļā min ēto lauku att īst ības virzienu, „asu” elementu attiecin āmi pl āns 2007.-2013.gadam ar ī uz Cesvaines novadu Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības Virkne uzdevumu, tieši kuros min ēts Virkne nost ādņu, kuros Cesvaines novads nav tieši min ēts, bet kuras ir programma Cesvaines novads. Skat īt pielikumu. aktu ālas, izstr ādājot pl ānošanas dokumentus. Skat īt pielikumu. Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorijas Ļoti detaliz ēti izanaliz ēts noda ļā „ Telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes” pl ānojums 2007.-2027.gadam Vidzemes re ģiona alternat īvo soci ālo Sniedz inform āciju, kas var b ūt aktu āla soci ālo pakalpojumu jomas att īst ībai pakalpojumu att īst ības programma 2010. ar ī Cesvaines novad ā

81 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija Dokuments Nost ādnes, kas tieši attiecas uz Cesvaines Nost ādnes, kas ir aktu ālas Cesvaines novada att īst ībai vai nor ādes uz t ām novada att īst ību vai nor ādes uz t ām - 2017.gadam Vidzemes re ģiona ekonomisk ā profila Vadl īnijas viet ējās ekonomisk ās att īst ības priorit āšu noteikšanai. projekts Daugavas un Gaujas upju baseina Sniedz inform āciju par virsmas ūdens Pamats ūdens objektu apsaimniekošanas pl ānu izstr ādei apsaimniekošanas pl āni objektiem un to st āvokli Cesvaines novad ā

82 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

Pielikumi

1. pielikums Kartogrāfiskā materiāla saturs Kopējā informācija  Cesvaines novada re ģion ālā telpisk ā situ ācija Cesvaines novads  Zemes lietošanas m ērķi  Zemju lietot āju statuss  Zemes īpašuma veidi  Lauksaimniec ībā izmantojamo zemju v ērt ība  Zemes virsmas raksturs p ēc Corine Landcover  Miner ālie resursi un pazemes ūde ņu ieguve  Cesvaines pagasta apdz īvojuma strukt ūra, satiksmes ce ļi, uz ņē mumi un infrastrukt ūras objekti (A1 form āta lapa, atseviš ķi)  Telpisk ās att īst ības perspekt īvas (strat ēģ ijas tekst ā) Cesvaines pilsēta  Zemes lietošanas m ērķi  Zemju lietot āju statuss  Zemes īpašuma veidi  Pils ētas infrastrukt ūras objekti (uzskat āmības d ēļ 2 kart ēs atseviš ķā A1 form āta lap ā)

83 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

2. pielikums. Kopsavilkums par Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas mērķiem, aktivitātēm un uzdevumiem Cesvaines novada kontekstā Pas ākums Vid ēja termi ņa Aktivit āte Tieši vai netieši noz īmīgi vai saistoši Cesvaines novadam: Saist ītie nozaru mērķis uzdevumi rezult āti, r ādītāji pl ānošanas dokumenti 1 2 3 4 5 6 1. priorit āte. Infrastrukt ūras un pakalpojumu att īst ība 1. Transporta 1.1. Att īst īta 1.1.1. Sekm ēt re ģiona Veikt pas ākumus ce ļu seguma stiprin āšanai un Sak ārtoti novadu atbalstam Ce ļu satiksmes infrastrukt ūra transporta un valsts vajadz ībām kravnes ības nodrošin āšanai. visnoz īmīgākie valsts 2.š ķiras droš ības infrastrukt ūra un atbilstošu kvalitat īvu Veicin āt meln ā seguma autoce ļu īpatsvara autoce ļi programma 2007.- efekt īva t ās autoce ļu izveidi palielin āšanu Vidzemes re ģion ā. 2013.gadam izmantošana – Veikt autoce ļu, tranz ītielu un ielu rekonstrukciju un Transporta re ģiona un valsts izb ūvi. att īst ības vajadz ībām Atbalst īt jaunu tehnolo ģiju izmantošanu meln ā pamatnost ādnes atbilstošu kvalitat īvu seguma ce ļu uzkl āšanai vai atputek ļošanai. 2007.-2013.gadam autoce ļu izveide Veicin āt pas ākumu, kas rada priekšnoteikumus ceļu satiksmes droš ības uzlabošanai, ieviešanu. Sekm ēt ražošanas uz ņē mumu pievadce ļu uzlabošanu un jaunu ce ļu izb ūvi. Veicin āt esošo dzelzce ļa pasažieru p ārvad ājumu l īniju saglab āšanu un att īst ību. Veicin āt veloceli ņu izb ūvi. 1.1.2. Kvalitat īvu Veikt sabiedrisk ā transporta t īkla optimiz āciju. Atkl āti jauni maršruti Sabiedrisk ā sabiedrisk ā transporta Nodrošin ātas plaš ākas transporta att īst ības pakalpojumu att īst ība savienoto maršrutu izv ēles pamatnost ādnes viet ējā un iesp ējas 2005.-2014.gadam starptautisk ā m ērog ā

84 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 1.2. Izveidoti 1.2.1. Veicin āt ar Veicin āt lo ģistikas centru izveidi un att īst ību multimod ālie tranz ītu un transporta koridori, robežš ķē rsošanu att īst īti kravu saist ītās transporta pārvad ājumi infrastrukt ūras att īst ību 1 2 3 4 5 6 2. Vides 2.1. Samazin āts 2.1.1. Nov ērst vai Nodrošin āt pazemes un virszemes ūde ņu aizsardz ību Vidzemes re ģion ā 2 viet ās infrastrukt ūra vides pies ārņojums, samazin āt vides no pies ārņojuma. izveidota un att īst īta dal īto att īst ītas tehnolo ģijas pies ārņojuma risku Sekm ēt pies ārņoto vietu izp ēti un san āciju. atkritumu v ākšana un vides pies ārņojuma Sekm ēt atkritumu dal ītās v ākšanas sist ēmas šķirošana mazin āšanai pilnveidošanu un att īst ību. Sekm ēt transporta un ener ģē tikas sektoros rad ītā gaisa pies ārņojuma samazin āšanu 2.1.2. Veicin āt Paaugstin āt dzeram ā ūdens kvalit āti. Līdz 2013.gadam visos ūdensapg ādes un Sekm ēt notek ūde ņu att īrīšanas sist ēmu rekonstrukciju Vidzemes apdz īvojuma centros kanaliz āciju sist ēmas un renov āciju. veikta ūdensapg ādes un att īst ību un kvalit ātes Sekm ēt jaunu alternat īvu notek ūde ņu att īrīšanas kanaliz āciju sist ēmas uzlabošanu tehnolo ģiju ieviešanu. moderniz ācija Veicin āt ūdenssaimniec ības uz ņē mumu infrastrukt ūras att īst ību 3. Izgl ītības 3.1. Att īst īta 3.1.1. Sak ārtotas, Veicin āt visu izgl ītības pak āpju iest āžu Katr ā novad ā ir vismaz viena infrastrukt ūra izgl ītības kvalitat īvas izgl ītības renov āciju/rekonstrukciju un jaunu m ācību un sporta izgl ītības iest āde, kur ā veikti infrastrukt ūra un iest ādes objektu b ūvniec ību. infrastrukt ūras uzlabojumi… efekt īva t ās Veicin āt materi āli tehnisk ās b āzes uzlabošanu kas tikuši iepl ānoti novadu izmantošana izgl ītības iest ādēs. veidošanas programm ās 2007. Veicin āt izgl ītības atbalsta iest āžu un 2008.gados. renov āciju/rekonstrukciju. Katr ā novad ā darbojas viens Veicin āt materi āli tehnisk ās b āzes uzlabošanu mūžizgl ītības koordinators, un izgl ītības atbalsta iest ādēs. izveidots metodiski informat īvais centrs pieaugušo tālākizgl ītībai, kas paredz ēts IZM programm ās un tiks finans ēts no ES fondiem laika posm ā no 2007. l īdz

85 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 2013.gadiem 4. Ener ģētikas 4.1. Dabas resursi 4.1.1. Veicin āt Veicin āt alternat īvo energoresursu ieviešanu un Atjaunojamo infrastrukt ūra tiek izmantoti energoresursu izmantošanu tautsaimniec ībā. energoresursu racion āli, pielietojot pieejam ību un Veicin āt atjaunojamo energoresursu ieviešanu un izmantošanas videi nekait īgas un efekt īvu izmantošanu izmantošanu tautsaimniec ībā. pamatnost ādnes modernas Rosin āt videi draudz īgu un ener ģiju taupošu 2006.-2013.gadam tehnolo ģijas tehnolo ģiju ieviešanu. Siltumapg ādes infrastrukt ūras kvalit ātes uzlabošana. 4.2. Paaugstin āta 4.2.1. Veicin āt Veikt energoauditu sabiedriskaj ām un dz īvojam ām Līdz 20% samazin āts Daudzdz īvok ļu energoefektivit āte sabiedrisko un ēkām. siltumener ģijas pat ēri ņš dz īvojamo m āju sabiedriskaj ām un dz īvojamo ēku un Veikt sabiedrisko un dz īvojamo ēku rekonstrukciju daudzdz īvok ļu dz īvojam ās renov ācijas dz īvojam ām ēkām siltumener ģijas un energoefektivit ātes paaugstin āšanu. mājās. veicin āšanas valsts un siltumener ģijas objektu Veikt esošo siltumener ģijas objektu rekonstrukciju un Uzlabota daudzdz īvok ļu atbalsta objektiem, energoefektivit ātes jaunu objektu b ūvniec ību dz īvojamo m āju kvalit āte un programma 2007.- samazin āti siltuma paaugstin āšanu palielin āta šo m āju ilgm ūžība 2010.gadam zudumi 5. Vesel ības 5.1. Att īst īta 5.1.1. Att īst īt Prim ārās vesel ības apr ūpes (PVA) pakalpojumu Ambulator ās un apr ūpes vesel ības apr ūpes vesel ības apr ūpes sniedz ēju t īkla att īst ības veicin āšana stacion ārās infrastrukt ūra infrastrukt ūra instit ūciju vesel ības apr ūpes infrastrukt ūru pakalpojumu sniedz ēju att īst ības programma 6. Soci ālās 6.1. Att īst īta soci ālās 6.1.1. Att īst īt soci ālo Kvalitat īvas pieejam ības nodrošin āšana sabiedrisko Katr ā novad ā ir izveidota pal īdz ības un pal īdz ības un soci ālo pakalpojumu iest āžu/objektu un valsts un pašvald ību iest āžu vismaz viena soci ālo soci ālo pakalpojumu instit ūciju apmekl ētājiem – cilv ēkiem ar kust ību, redzes, dzirdes pakalpojumu iest āde ar pakalpojumu infrastrukt ūra infrastrukt ūru un gar īgā rakstura trauc ējumiem. pārkl ājumu visa novada infrastrukt ūra Veicin āt soci ālo pakalpojumu iest āžu materi āli teritorij ā atbilstoši iedz īvot āju tehnisk ās b āzes atjaunošanu un papildin āšanu bl īvumam kas tikuši iepl ānoti novadu veidošanas programm ās 2007. un 2008.gados

86 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 6. Soci ālās 6.2. Att īst īti soci ālie 6.2.1. Soci ālo Alternat īvo soci ālo pakalpojumu nepieciešam ības Vis ās pašvald ībās ģimen ēm un Profesion āla pal īdz ības un pakalpojumi pakalpojumu izp ēte un optim āla darb ības mode ļa izstr āde. bērniem ir pieejami soci ālā soci ālā darba soci ālo pieejam ības un Sekm ēt soci ālo pakalpojumu kl āsta paplašin āšanu un darbinieka sniegtie att īst ības pakalpojumu kvalit ātes pieejam ību. pakalpojumi. programmas infrastrukt ūra nodrošin āšana Veicin āt pašvald ību nodrošin ājumu ar soci ālā darba Samazin ās bez vec āku g ādības 2005.-2011.gadam speci ālistiem atbilstoši darba likumam. palikušo b ērnu un nelabv ēlīgo Veicin āt soci ālās pal īdz ības un pakalpojumu klientu ģime ņu skaits. iesaisti l īdzdal ības pas ākumos savu probl ēmu Soci ālo pakalpojumu un risin āšan ā soci ālās pal īdz ības nodrošin āšan ā iesaist īti soci ālā darba speci ālisti ar atbilstošu izgl ītību 7. Kult ūras 7.1. Att īst īta kult ūras 7.1.1. Nodrošin āt Izveidot kvalitat īvu un visiem iedz īvot ājiem pieejamu Katr ā novad ā iedz īvot ājiem ir infrastrukt ūra infrastrukt ūra un iedz īvot ājiem inform ācijas sist ēmu par kult ūras noris ēm. pieejami kvalitat īvi kult ūras pakalpojumi pieejam ību kult ūras Veicin āt profesion ālās un amatierm ākslas pieejam ību pakalpojumi – bibliot ēkās, pakalpojumiem re ģion ā. tautas namos, muzejos, Veicin āt tautas m ākslas trad īciju izkopšanu, kult ūras iest ādes apr īkotas ar saglab āšanu un pieejam ību. moderniem sazi ņas l īdzek ļiem, kas at ļauj t ālsaist ē iedz īvot ājiem izmantot kult ūras iest āžu pakalpojumus 7.1.2. Att īst īt kult ūras Piesaist īt invest īcijas kult ūras infrastrukt ūras objektu Mantojums – 2018. infrastrukt ūru un atjaunošanai un b ūvniec ībai. Kult ūras pakalpojumus Kult ūras iest āžu materi āli tehnisk ās b āzes infrastrukt ūras atjaunošana. uzlabošanas Veicin āt kult ūrt ūrisma att īst ību (muzeju, izst āžu z āļ u programma 2006.– “t īkli”, kult ūras objektu t ūrisma maršruti, utt.) 2018.gadam 8. Sporta 8.1. Att īst īta sporta 8.1.1. Nodrošin āt Izveidot kvalitat īvu un visiem iedz īvot ājiem pieejamu Palielin ājies fizisk ās aktivit ātēs Nacion ālā sporta infrastrukt ūra infrastrukt ūra un iedz īvot ājiem inform ācijas sist ēmu par sporta noris ēm. iesaist īto personu skaits att īst ības pakalpojumi pieejam ību sporta Veicin āt tautas sporta pieejam ību re ģion ā programma 2006.– pakalpojumiem 2012.gadam

87 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 8. Sporta 8.1. Att īst īta sporta 8.1.2. Att īst īt sporta Piesaist īt invest īcijas sporta un akt īvās atp ūtas Palielin ājies jaunuzcelto un Nacion ālā sporta infrastrukt ūra infrastrukt ūra un infrastrukt ūru un infrastrukt ūras objektu atjaunošanai un b ūvniec ībai. renov ēto sporta objektu skaits att īst ības pakalpojumi pakalpojumus Sporta iest āžu materi āli tehnisk ās b āzes atjaunošana. programma 2006.– Veicin āt ūdens t ūrisma att īst ību. 2012.gadam Veicin āt ziemas sporta un atp ūtas pakalpojumu un infrastrukt ūras att īst ību. Sniegt organizatorisku pal īdz ību un atbalstu re ģion āli noz īmīgu pas ākumu organiz ēšan ā. Att īst īt akt īvā t ūrisma aktivit ātēm nepieciešamo infrastrukt ūru – ce ļi, takas, nor ādes, st āvlaukumi, u.c. 9. Sakaru 9.1. Re ģiona 9.1.1. Pan ākt Veicin āt kvalitat īvu sabiedrisko Interneta pieejas Latvijas infrastrukt ūra teritorija nodrošin āta pieejam ības punktu izveidi katr ā Vidzemes pašvald ībā. Republikas ar modernaj ām nodrošin āšanu Att īst īt platjoslas sakaru infrastrukt ūru. elektronisko sakaru telekomunik ācij ām kvalitat īviem Pilnveidot sabiedrisko iest āžu materi āli tehnisko b āzi nozares politikas sakariem, inform āciju IKT jom ā pamatnost ādņu un komunik āciju 2004.-2008.gadam tehnolo ģij ām īstenošanas programma 10. Kult ūrvi- 10.1. Atjaunota un 10.1.1. Att īst īt Sekm ēt invest īciju piesaisti kult ūrv ēsturisko objektu Līdz 2013.gadam izstr ādāti des saglab āša- sak ārtota kult ūrvide kult ūrvides atjaunošanai un uztur ēšanai. kult ūrv ēsturisko objektu nai un atjauno- saglab āšanai un Atbalst īt kult ūras pieminek ļu priv ātīpašniekus apsaimniekošanas pl āni, šanai nepiecie- funkcion ēšanai kult ūras pieminek ļu saglab āšan ā un to atbilstoši LR likumdošanai šam ā infra- nepieciešamo soci ālekonomisk ā potenci āla efekt īvā izmantošan ā. strukt ūra infrastrukt ūru Veicin āt kult ūrv ēsturisko objektu apsaimniekošanas pl ānu izstr ādi un ieviešanu 10.2. Saglab ātas 10.2.1. Nodrošin āt Veicin āt trad īciju saglab āšanu un p ārmantojam ību. Att īst ās amatniec ības, kas kult ūrv ēsturisk ās kult ūrv ēsturisk ā Saglab āt tradicion ālās kult ūras daudzveid ību, balst īta uz kult ūrv ēsturiskaj ām trad īcijas mantojuma v ērt ību veicinot t ās att īst ību un pieejam ību plašam trad īcij ām, priv ātie projekti saglab āšanu iedz īvot āju lokam tiek finans ēti no ES Strukt ūrfondiem

88 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 10. Kult ūrvi- 10.2. Saglab ātas 10.2.2. Veicin āt Atbalst īt un populariz ēt uz ņē mējus, kuri sekm ē des saglab āša- kult ūrv ēsturisk ās kult ūrvides un kult ūrv ēsturisk ā mantojuma saglab āšanu. nai un atjauno- trad īcijas tautsaimniec ības Sekm ēt kult ūrvides izgl ītības pilnveidošanu un šanai nepiecie- mijiedarb ības atbalst īt š īs izgl ītības ievies ējus. šam ā infra- att īst ību Izstr ādāt kult ūrvides apsaimniekošanas pl ānus strukt ūra administrat īvaj ās teritorij ās. 11. 11.1. Saglab āta 11.1.1. Izkopt Sekm ēt latv āņ u izplat ības ierobežošanu Vidzem ē. Teritorijas pl ānojumu izstr ādē, biolo ģisk ās, biolo ģisk ā Vidzemei rakstur īgo Veicin āt dabisko biotopu un Vidzemei rakstur īgās ņemta v ērā Vidzemei ainavu daudzveid ība un dabas ainavu un ainavas saglab āšanu. rakstur īgās ainavas daudzveid ības Vidzemei saglab āt biolo ģisko saglab āšana, kas neat ļauj un dabas rakstur īgās dabas daudzveid ību ainavas degrad āciju ar teritoriju ainavas būvniec ību, mežu izgriešanu, saglab āšanai nesankcion ētu atkritumu un izg āšanu atjaunošanai 11.1.2. Att īst īt dabas Sekm ēt invest īciju piesaisti dabas teritoriju Palielin āts invest īciju apjoms nepieciešam ā teritoriju saglab āšanai atjaunošanai un uztur ēšanai. meža zemju, ezeru un upju infrastrukt ūra un funkcion ēšanai Sekm ēt m ērķtiec īgu valsts un priv āto strukt ūru apsaimniekošanai, p ļavu un nepieciešamo sadarb ības programmu pl ānošanu un realiz āciju kr ūmāju p ļaušanai no ES infrastrukt ūru fondiem un Latvijas Lauku att īst ības programma 2007.- 2013.gadiem projekta 11.1.3. Veicin āt Veicin āt inform ācijas pieejam ību sabiedr ībā par sabiedr ības un dabas aizsarg ājam ām dabas teritorij ām. vides mijiedarb ības Sekm ēt vides sazi ņas un izgl ītības pilnveidošanu un att īst ību atbalst īt š īs izgl ītības ievies ējus 12. dz īvojam ā 12.1. Augsta 12.1.1. Veicin āt Dz īvojamo m āju renov ācija un rekonstrukcija un fonda / dz īvojam ā fonda re ģiona iedz īvot āju būvniec ība. mājok ļu kvalit āte nodrošin āšanu ar Soci ālā dz īvojam ā fonda izveide un att īst ības infrastrukt ūra kvalitat īvu m ājokli veicin āšana.

89 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 12. dz īvojam ā 12.1. Kvalitat īva 12.2.1. Veicin āt Veicin āt īpašumu p ārvald īšanas un Līdz 2009.gadam katr ā novad ā fonda / īpašumu dz īvojamo m āju un t ām apsaimniekošanas sabiedr ību veidošanu. ir realiz ēts vismaz viens mājok ļu pārvald īšana un piesaist īto teritoriju Veicin āt un atbalst īt īpašumu p ārvald īšanas un īpašuma p ārvald īšanas un infrastrukt ūra apsaimniekošana pārvald īšanu un apsaimniekošanas speci ālistu apm ācības. sabiedr ības izveidošanas apsaimniekošanu Veicin āt izveidoto sabiedr ību pieredzes apmai ņas pilotprojekts, kas tiek finans ēts apg ūšanas iesp ējas no ES fondiem. Labo piem ēru prakse tiek paplašināta un sabiedr ības veidotas ar ī turpm āk 2. Priorit āte: ekonomisk ā att īst ība, konkur ētsp ējas palielin āšana un virz ība uz zin āšanu ietilp īgu ekonomiku 13. 13.1. Att īst īta 13.1.1. Atbalst īt virz ību Veicin āt uz viet ējo resursu izmantošanu balst īto uz ņē mējdar- ražošana un uz paaugstin ātas nozaru produkcijas ražošanu un pakalpojumu bības att īst ības pakalpojumi, kuriem pievienot ās v ērt ības sniegšanu veicin āšana: rodas aizvien pre ču ražošanu jau jaunu uz ņē mu- pieaugoša pievienot ā past āvošajos sektoros. mu veidošana, vērt ība Piem ēram, kokapstr āde, esošo konku- tūrisms, p ārtikas rētsp ējas rūpniec ība, paaugstin āša- lauksaimniec ība na, komercdar- 13.1.2. Atbalst īt bībā izmanto- iniciat īvas, kas ir v ērstas jamo teritoriju uz augstas pievienot ās att īst ība vērt ības pre ču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu sektoros, kuri šobr īd nav pietiekami pārst āvēti re ģion ā

90 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 13. 13.2. Atbalst īt jaunu 13.2.1. Atbalst īt IKT uz ņē mējdar- konkur ētsp ējīgu (inform āciju un bības att īst ības produktu izstr ādi un komunik āciju veicin āšana: inov ācijas tehnolo ģijas) jaunu uz ņē mu- izmantošanu daž ādās mu veidošana, tautsaimniec ības esošo konku- nozar ēs rētsp ējas 13.2.2. Atbalst īt paaugstin āša- inovat īvo uz ņē mumu na, komercdar- un augsto tehnolo ģiju bībā izmanto- pētniec ības centru jamo teritoriju att īst ību att īst ība 13.2.3. Apzin āt apakšuz ņē mējdarb ības iesp ējas un veicin āt to izmantošanu 13.3. 13.3.1. Sekm ēt mikro, Rosin āt iedz īvot ājus uzs ākt uz ņē mējdarb ību vai Uz ņē mēju apvien ības, klubi veidojas par mazo un vid ējo kļū t par pašnodarbin ātām person ām intens īvi piedal ās projektu uz ņē mējdarb ībai uz ņē mumu veidošanos pieteikumu sagatavošan ā un pievilc īgu re ģionu un att īst ību realiz ēšan ā, kas saist īti ar labo piem ēru/lab ās prakses skaidrošanu un uz ņē mējdarb ības ies ācēju skolas izveidošanu, mentoringu 13.3.2. Veicin āt Stiprin āt sadarb ību starp pašvald ību un 2013.gadam katr ā novad ā ir sadarb ību starp priv āto uz ņē mējiem, izveidojot sadarb ības padomes un izstr ādāts un īstenots vismaz un sabiedrisko sektoru att īstot to darb ību. viens priv ātās publisk ās Atbalst īt PPP ( publisk ās un priv ātās partner ības) partner ības projekts veidošanos re ģion ā. Koordin ēt uz ņē mējdarb ības nozaru att īst ības programmu izstr ādāšanu

91 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 1 2 3 4 5 6 13. 13.4. Veicin āt 13.4.1. R ūpniec ības, Sekm ēt meža īpašnieku, izstr ādātāju, kokapstr ādes, Veikti m ērķtiec īga r ūpniec ībā, uz ņē mējdar- ekonomikas lauksaimniec ības un lauksaimniec ības un pakalpojumu nozares lauksaimniec ība un bības att īst ības daž ādošanu virz ībā pakalpojumu nozaru str ādājošo apm ācību un kvalifik ācijas celšanu pakalpojumu nozar ēs veicin āšana: uz augst ākas raž ības celšana str ādājošo apm ācība un jaunu uz ņē mu- pievienot ās v ērt ības kvalifik ācijas celšana, kurai mu veidošana, nozaru un ražot ņu finanses piesaist ītas no ES esošo konku- att īst ību un sekm ēt fondiem gan uz ņē mējiem rētsp ējas apziņas veidošanu atseviš ķi, gan kooper ējoties paaugstin āša- par t ādu ekonomisko na, komercdar- darb ību bībā izmanto- priekšroc ībām, kas jamo teritoriju balst ītas uz att īst ība zin āšan ām 13.5. Att īst īta 13.5.1. Veicin āt t ūrisma Apzin āt rekreat īvās teritorijas, veicin āt to t ālāku pakalpojumu un akt īvās atp ūtas att īst ību. infrastrukt ūra, infrastrukt ūras att īst ību Veicin āt veloceli ņu t īkla att īst ību re ģion ā. nodrošin āta Veicin āt t ūrisma nozares sadarb ību ar cit ām pakalpojumu uz ņē mējdarb ības nozar ēm. pieejam ība Veicin āt ārējā t ūrisma tirgus piesaisti 13.5.2. Veicin āt Sekm ēt mazo uz ņē mumu, kas nodarbojas ar daudzveid īgu, pakalpojumu sniegšanu, izveidi un att īst ību sabiedr ības piepras ījumam atbilstošu pakalpojumu att īst ību 14. zin ātnisk ās 14.1. Moderniz ēta 14.1.1. Veicin āt infrastrukt ūras zin ātnisk ā inform ācijas moderniz ācija infrastrukt ūra tehnolo ģiju un instit ūtos, izgl ītības inform ācijas sist ēmu iest ādēs un uzlabošanu zin ātn ē un uz ņē mumos pētniec ībā

92 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 15. zin āšanu 15.1. Att īst īta 15.1.1. Sekm ēt ietilp īgas, inovat īva inovat īvas inovat īvas uz ņē mējdarb ība uz ņē mējdarb ības ekonomisk ās iesp ēju izp ēti un aktivit ātes att īst ību paaugstin āšana 3. Priorit āte: cilv ēkresursu att īst ība un nodarbin ātības paaugstin āšana 16. izgl ītības 16.1. Daž ādas 16.1.1. Nodrošin āt Paplašin āt izgl ītības iesp ējas daž ādām iedz īvot āju Samazin ās skol ēnu atbirums Izgl ītības att īst ības kvalit ātes un iedz īvot āju grupas kvalitat īvas un grup ām re ģion ā. oblig ātaj ā izgl ītības vecum ā. pamatnost ādnes pieejam ības nodrošin ātas ar konkur ētsp ējīgas Stiprin āt visu izgl ītības pak āpju kvalit ātes Tautsaimniec ības nozares ir 2007.-2013.gadam nodrošin āšana kvalitat īvu un izgl ītības iesp ējas nodrošin āšanas un vad ības kapacit āti. nodrošin ātas ar nepieciešam ās konkur ētsp ējīgu daž ādām iedz īvot āju Nodrošin āt tautsaimniec ības att īst ības vajadz ībām kvalifik ācijas speci ālistiem. izgl ītību grup ām atbilstošu izgl ītības pied āvājumu. Nodrošin āta izgl ītības Paaugstin āt izgl ītojamo visp ārējo zin āšanu, pieejam ība m ūža garum ā vērt ībizgl ītības un dz īvesprasmju apguves kvalit āti. vis ām iedz īvot āju grup ām 17. 17.1. M ūžizgl ītības 17.1.1. Atbalst īt Mūžizgl ītības veicin āšana, motiv ējot daž ādas Mūžizgl ītības koordinators mūžizgl ītības veicin āšana re ģion ā mūžizgl ītības att īst ību soci ālās grupas person ību pilnveidošanai, dal ībai katr ā novad ā. att īst ība re ģion ā darba tirg ū un sabiedriskaj ā dz īvē. Izgl ītības atbalsta strukt ūru, Atbalsts m ūžizgl ītības instit ūcij ām un pakalpojumu izgl ītības, profesijas un sniedz ējiem karjeras inform ācijas un konsult āciju centru skaita pieaugums 18. 18.1. Paaugstin ājies 18.1.1. Veicin āt Soci ālo riska grupu iesaist īšana darba tirg ū. Rad īta vide soci āli atstumt ām nodarbin ātības nodarbin ātības nodarbin ātības l īme ņa Izgl ītojošo un informat īvo pas ākumu organiz ēšana riska grup ām iek ļaušanai darba līme ņa līmenis re ģion ā paaugstin āšanu re ģion ā darba dev ējiem un iedz īvot ājiem par likumdošanas tirg ū, tiek finans ēti no ES paaugstin āšana jaut ājumiem darba tirg ū un citiem ar nodarbin ātību fondiem. saist ītiem jaut ājumiem. Darba dev ējiem un Individu ālā darba un pašnodarbin ātības iedz īvot ājiem katru gadu veicin āšana. organiz ēti informat īvie Akt īvās darba dz īves paildzin āšana senioriem semin āri par aktualit ātēm likumdošan ā, tiek finans ēti no ES fondiem

93 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 1 2 3 4 5 6 19. darba 19.1. Nodrošin āt 19.1.1. Veicin āt darba Veikt darba tirgus piepras ījuma izp ēti. tirgus izp ēte un izgl ītības iesp ējas tirgus pras ībām Veicin āt inform āciju tehnolo ģiju att īst ības darba tirgus atbilstoši darba atbilstošu apm ācību pilnveidošanu izgl ītības iest ādēs. vajadz ībām tirgus piepras ījumam pl ānošanu un ieviešanu Sekm ēt t ālākapm ācības sist ēmas izveidi un m ūža atbilstošu un otr ādi - sekm ēt izgl ītības att īst ību. apm ācību darba vietu rad īšanu Sekm ēt uz ņē mējdarb ības atbalsta strukt ūru nodrošin āšana atbilstoši izgl ītības darbinieku apm ācību. iesp ēju nodrošin ājumam Veicin āt apm ācību un kvalifik ācijas celšanas iest āžu strukt ūras izveidi un to materi āli tehnisk ās bāzes nostiprin āšanu. 19.1.2. Nodrošin āt Izveidot iedz īvot ājiem pieejamu, efekt īvu Izveidota inform ācijas sist ēma izgl ītības un inform ācijas sist ēmu par izgl ītības iesp ējām un par darba tirgus iesp ējam un kvalifik ācijas celšanas darba tirgus aktivit ātēm profesion ālās izgl ītības un iesp ējas visiem augst ākas profesion ālās Vidzemes iedz īvot ājiem kvalifik ācijas ieg ūšanas atbilstoši darba tirgus iesp ējām tieši Vidzemes pras ībām re ģion ā, sadarbojoties ar NVA un augstskol ām un augstskolu fili ālēm 19.1.3. Pilnveidot Ieviest apm ācību programmas bezdarbniekiem Ieviestas bezdarbnieku bezdarbnieku apm ācību tālm ācības programmas, un p ārkvalific ēšanas finans ētas no ES fondiem sist ēmu 19.1.4. Atbalst īt un Veidot prakses vietas uz ņē mumos. Izstr ādāti projekti uz ņē mējiem, iesaist īt uz ņē mējus Sekm ēt uz ņē mēju iesaisti apm ācības programmu kuru rezult ātā ir iesp ēja darbasp ēka izstr ādē uz ņē mum ā praktiz ēties v ēl sagatavošan ā atbilstoši neuzs ākot past āvīgu darbu taj ā, darba dev ēju pras ībām, finans ēti no ES fondiem veidojot saikni starp tautsaimniec ību un izgl ītības sist ēmu

94 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 19. darba 19.1. Att īst īti 19.2.1. Rad īt re ģion ā Sekm ēt pedagogu un m ācībsp ēku kvalifik ācijas tirgus izp ēte un produkt īvie sektori, iesp ēju ieg ūt kvalitat īvu celšanu un t ālākizgl ītošanos. darba tirgus kuri balst ās uz vid ējo, profesion ālo, Sekm ēt apm ācību procesa tuvin āšanu dz īvesvietai vajadz ībām izgl ītotu darbasp ēku augst āko izgl ītību un Koordin ēt izgl ītības iest āžu t īkla att īst ību atbilstošu un pied āvā paaugstin āt apm ācību konkur ētsp ējīgu kvalifik āciju nodrošin āšana atalgojumu 19.2.2. Sekm ēt speci ālu Sekm ēt lauksaimniec ībā, mežsaimniec ībā programmu izstr ādi, lai str ādājošo p ārkvalifik āciju. nov ērstu nodarbin ātības Pied āvāt izgl ītības iesp ējas bezdarbniekiem. samazin āšan ās Atbalst īt nodarbin ātību veicinošo instit ūcijas negat īvās sekas sadarb ību ar pašvald ībām un darba dev ējiem. prim āraj ā (lauksaimniec ībā, mežsaimniec ībā) sektor ā 19.3. Atbalst īt 19.3.1. Veicin āt IKT Pilnveidot izgl ītības iest āžu materi āli tehnisko b āzi Paaugstin āt iedz īvot āju inform āciju un att īst ību un ieviešanu IKT jom ā. pieejam ību inform ācijas komunik āciju ikdienas profesion ālaj ā Pl ānot un ieviest pas ākumus iedz īvot āju tehnolo ģij ām attiec īgi vismaz tehnolo ģiju (IKT) un priv ātaj ā dz īvē izgl ītošanai IKT izmantošanai 80% apm ērā no Latvijas izmantošanu vid ējiem r ādītājiem 20. iedz īvot āju 20.1. Cilv ēki ar 20.1.1. Veicin āt cilv ēku Veicin āt soci ālo riska grupu iek ļaušanos darba tirg ū Izstr ādāti projekti, kuru soci ālās īpaš ām vajadz ībām ar īpaš ām vajadz ībām un sabiedrisk ās dz īves aktivit ātēs. galarezult ātā rad īta vide iek ļaušan ās un soci ālo riska un soci ālo riska grupu Alternat īvo apr ūpes formu ieviešana. cilv ēku ar īpaš ām vajadz ībām veicin āšana grupu cilv ēki iek ļaušanos darba tirg ū Cilv ēku ar īpaš ām vajadzībām, rehabilit ējamo un soci ālo riska grupu sekm īgi iek ļā vušies un sabiedr ībā personu un maz ākumtaut ību nodarbin ātības iek ļaušanai darba tirg ū, tiek darba tirg ū un veicin āšanas programma. finans ēti no ES fondiem. sabiedr ībā Sekm ēt b āre ņu adapt ācijas sp ēju, patst āvīgas dz īves prasmju un iema ņu paaugstin āšanu.

95 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

1 2 3 4 5 6 21. 21.1. Speci ālistu 21.1.1. Paaugstin āt Piesaist īt kompetentus speci ālistus. Īpaši pašvald ībās (vesel ības administrat īvās kvalifik ācijas speci ālistu profesion ālo Nodrošin āt labv ēlīgu darba vidi. iest ādēs, policij ā u.c.) izstr ādā- kapacit ātes celšana kvalifik āciju ta valsts m ēroga politika stiprin āšana darbinieku piesaistei att ālin ātās pašvald ībās no R īgas un lielajiem apdz īvojuma centriem, atalgojuma diferenci ācijas programma. 4. Priorit āte: lauku att īst ība 22. 22.1. Att īst īti 22.2. Sekm ēt Atbalst īt ogu, s ēņ u, ārstniec ības augu un garšaugu Izstr ādāti priv ātie pilotprojekti netradicion ālās nelauksaimnieciskie netradicion ālo audz ēšanu un p ārstr ādi. netradicion ālās lopkop ības un lauksaimnie- darb ības veidi lauksaimniecisko Atbalst īt netradicion ālo lopkop ību un putnkop ību. putnkop ības jom ā, finans ēti no cības att īst ība produktu ražošanu un Atbalst īt bioener ģijas ražošanai der īgo (piem ēroto) ES fondiem un Latvijas Lauku pārstr ādi kult ūru audz ēšanu. att īst ības programma 2007.- 2013.gadiem projekta Lauksaimnieciskaj ā ražošan ā neizmantoto zemju apmežošana. Lauku kult ūrv ēsturisk ā mantojuma saglab āšana un izmantošana t ūrisma nozares att īst ībā. 23. 23.1. Att īst īti 23.1.1. Sekm ēt Veicin āt ekolo ģiski t īru, nemodific ētu, Izstr ādāti priv ātie pilotprojekti lauksaimnie- lauksaimniecisk ās lauksaimniecisko konkur ētsp ējīgu p ārtikas produktu ražošanu. ekolo ģiski t īru, nemodific ētu cības att īst ība darb ības veidi produktu ražošanu un Veicin āt kooper āciju starp ražot ājiem un produktu ražošan ā pārstr ādi pārstr ādātājiem. Veicin āt netradicion ālo nozaru att īst ību lauksaimniec ībā. 24. 24.1. Att īst ītas 24.1.1. Atbalst īt Programmas LEADER+ ieviešana. Līdz 2013.gadam katr ā viet ējo/kopien viet ējo/kopienu viet ējo/kopienu Indiv īda iniciat īvas veicin āšanas un realiz ācijas Vidzemes novad ā ir izveidota u iniciat īvu iniciat īvas iniciat īvu centri. viet ējā iniciat īvas grupa, att īst ība Viet ējo r īcību grupu savstarp ējā un starptautisk ā finans ēti no ES fondiem sadarb ība. Veicin āt pašvald ības sadarb ību ar viet ējām iniciat īvas grup ām

96 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija 1 2 3 4 5 6 25. ar 25.1. Veicin āt ar 25.1.1. Nodrošin āt lauksaim- lauksaimniecisko lauksaimniecisko niecisko darb ī- darb ību saist īto darb ību saist īto bu saist īto p ēt- pētniecisko un pētniecisko un atbalsta niecisko un atbalsta instit ūciju instit ūciju sekm īgu atbalsta instit ū- att īst ību darb ību ciju att īst ība

97 Cesvaines novada ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija

3. pielikums. Izmantotie datu avoti un literatūra

1. Eiropas Re ģion ālās un telpisk ās (teritorijas) pl ānošanas harta, 1983 2. Eiropas viet ējo pašvald ību harta, 1985., Lavija pievienojas 1996 3. Eiropas Telpisk ās Att īst ības Perspekt īva (ETAP), 1999 4. Rio Declaration on Environment and Development, Rio de Janeiro, 1992.08.12. 5. Lisabonas strat ēģ ija: p ārskats, 2000 6. Vīzija un strat ēģ ijas apk ārt Baltijas j ūrai VASAB 2010 Plus 7. Latvijas Nacion ālās att īst ības pl āns 2007.-2013.gadam 8. Latvijas Strat ēģ isk ās att īst ības pl āns 2010.–2013.gadam 9. Latvijas ilgtsp ējīgas att īst ības strat ēģ ija “Latvija 2030” 10. Att īst ības pl ānošanas sist ēmas likums 11. Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums 12. Piekrastes telpisk ās att īst ības pamatnost ādnes 13. 13.10.2009. MK noteikumi Nr.1178 “Att īst ības pl ānošanas dokumentu izstr ādes un ietekmes izv ērt ēšanas noteikumi” 14. Metodiskie ieteikumi att īst ības programmu izstr ādei re ģion ālā un viet ējā l īmen ī, RAPLM, 2009 15. 25.08.2009. MK noteikumi Nr.970 “Sabiedr ības l īdzdal ības k ārt ība att īst ības pl ānošanas proces ā” 16. Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums 17. Re ģion ālās politikas pamatnost ādnes 2004.-2014.gadam 18. Zemes politikas pamatnost ādnes 2008.-2014. 19. Ener ģē tikas att īst ības pamatnost ādnes 2007. – 2016. gadam 20. Vides politikas pamatnost ādnes 2009. – 2015.gadam 21. Latvijas lauku att īst ības valsts strat ēģ ijas pl āns 2007.-2013.gadam 22. Vidzemes pl ānošanas re ģiona att īst ības programma 23. Vidzemes pl ānošanas re ģiona teritorijas pl ānojums 2007.-2027.gadam 24. Vidzemes re ģiona alternat īvo soci ālo pakalpojumu att īst ības programma 2010. - 2017. 25. Vidzemes re ģiona ekonomisk ā profila projekts 26. Cesvaines pils ētas ar lauku teritoriju att īst ības programma 2004. 27. Cesvaines novada teritorijas pl ānojums 2008.-2020. gadam 28. Cesvaines novada teritorijas pl ānojums 2008.-2020. gadam, 2010. gada groz ījumi 29. Gaujas upju baseina apsaimniekošanas pl āns 2009.-2015. gadam 30. Daugavas upju baseina apsaimniekošanas pl āns 2009.-2015. gadam

98