LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS PUBLISKAIS2007 PÅRSKATS

RÈgA 2008 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

SATURS

Priekßvårds 3 Ievads 4 I. Saeimas struktüra 5 9. Saeimas amatpersonas 6 Frakcijas 6 Komisijas 8 Apakßkomisijas 9 Parlamentårås izmekléßanas komisijas 9 II. Saeimas funkcijas 10 Likumu un lémumu pieñemßana 10 Saeimas sédes 2007. gadå 11 2007. gadå pieñemtie likumi 11 Saeimas sadarbîba ar citåm valstîm un institücijåm 14 Komisiju un citu struktürvienîbu årvalstu sadarbîba 17 Valsts pårvaldes institücijas un paßvaldîbas 23 Aizsardzîbas, iekßlietu, tiesîbsargåjoßås un nacionålås droßîbas iestådes 25 Ekonomikas, finanßu un tautsaimniecîbas institücijas 25 Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes iestådes 26 Cilvéktiesîbu, veselîbas aizsardzîbas un sociålås integråcijas iestådes 27 Nevalstiskås organizåcijas 27 Kontroles funkcija 29 Sabiedrîbas informéßana par Saeimas darbu un atgriezeniskås saites nodroßinåßana 30 III. Saeimas darba nodroßinåjums 33 Saeimas Kanceleja 33 Personålvadîba un kvalitåtes vadîbas sistéma 34 Saeimas séΩu un Saeimas Prezidija séΩu norises nodroßinåjums 36 Dokumentu plüsmas nodroßinåjums 40 Informatîvais nodroßinåjums 44 Deputåtu darbîbas nodroßinåjums 47 Saimnieciskå darbîba 50 Finanses 51 Saeimas Publisko izdevumu un revîzijas komisijas atzinums par Saeimas 2007. gada finanßu pårskatu 53

2 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

CIENÈJAMAIS LASÈTÅJ!

2007. gads aizvadîts, Saeimai pieñemot daudzus valstij bütiskus lémumus. Arî Saeimå darbs ik gadu k¬üst arvien dinamiskåks, turklåt jaunas vésmas ienes Latvijas aktîva dalîba Eiropas Savienîbå. Aizvadîtais gads bijis nozîmîgs ar to, ka arvien plaßåks sabiedrîbas loks tika iesaistîts likumdoßanas proceså, diskutéjot ne tikai ar nozaru ekspertiem, bet arî uzklausot nevalstiskås organizåcijas un sabiedrîbu kopumå. Esmu gandarîts, ka trîs galvenie uzdevumi, kurus izvirzîju sev, ståjoties amatå, – komunikåcijas uzlaboßana ar sabiedrîbu, konstruktîva sadarbîba ar opozîciju un sabiedrîbas iesaistîßana lémumu pieñemßanå –, tiek pildîti. Ta s ir bütisks solis Saeimas darbå. Aktîva Saeimas komisiju sadarbîba ar nevalstiskajåm organizåcijåm un sabiedrîbu ne tikai attîstîjusi likumdoßanas procesu, bet arî sekméjusi saikni starp likumdevéju un sabiedrîbu, nostiprinot savstarpéjo atbildîbu. 2007. gadå esam aizvadîjußi 49 Saeimas sédes, ir pieñemti 293 likumi. Pieñemto likumu skaits ar katru gadu pieaug, un tas vélreiz apliecina jau iepriekß pausto – dzîve Latvijå k¬üst aktîvåka, bet valsts – atbildîgåka gan par saviem lémumiem, gan rîcîbu. Savukårt Latvijas sabiedrîba arî k¬üst aktîvåka, prasîgåka un arvien vairåk izmanto savas tiesîbas, ko tai garanté demokråtija. 2007. gadå Saeima ir veiksmîgi reprezentéjusi Latviju starptautiskå lîmenî un veicinåjusi sadarbîbu ar citåm valstîm, kas ir ¬oti bütiski, ñemot vérå Latvijas dalîbu Eiropas Savienîbå un NATO. Saeimas deputåti ir piedalîjußies forumos un sanåksmés, lai paustu Latvijas noståju par aktuålåm årpolitikas témåm parlamentårå lîmenî. Pie mums ir viesojußies daudzi årvalstu viesi, kas apliecina müsu partnervalstu interesi par Latvijas redzéjumu uz procesiem müsu re©ionå, Eiropas Savienîbå, NATO un pasaulé kopumå. Vadît Saeimu man ir patiess gods. Esmu pateicîgs par ßo iespéju. Paldies ikvienam Saeimas deputåtam un darbiniekiem, nevalstiskajåm organizåcijåm un Latvijas sabiedrîbai par darbu, par atbalstu un par vélmi paust savu viedokli.

Ar cieñu

Gundars Daudze, Latvijas Republikas 9. Saeimas priekßsédétåjs

3 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

IevAds

Saeima saståv no simts tautas priekßståvjiem – deputåtiem, kuru mandåtus Saeima apstiprinåjusi. 9. Saeimas véléßanas notika 2006. gada 7. oktobrî. Tajås piedalîjås 60,98 procenti balsstiesîgo Latvijas pilsoñu. Vélétåju aktivitåte Latvijå bija 61,88 procenti, bet årvalstîs – 22,38 procenti. 9. Saeimas véléßanåm tika re©istréti 19 deputåtu kandidåtu saraksti un 1024 deputåtu kandidåti. Deputåtu vietas parlamentå ieguva 7 partiju un partiju apvienîbu deputåtu kandidåtu saraksti. No simts ievélétajiem deputåtiem 19 bija sievietes, 95 deputåtiem ir augståkå, pieciem – vidéjå izglîtîba. (Statistika par deputåtiem atspogu¬o situåciju tülît péc véléßanåm.) Deputåti veido frakcijas, komisijas un deputåtu grupas. Saeimas iekßéjo darbîbu un kårtîbu nosaka Saeimas kårtîbas rullis. Latvijas Republikas Saeimas pårskatå par darbîbu 2007. gadå tiek sniegtas ziñas par Saeimas struktüru, funkcijåm un paveikto aizvadîtajå gadå. Gada pårskats atspogu¬o Saeimas veikumu visås parlamenta kompetences jomås. Tajå atrodama arî informåcija par Saeimas struktürvienîbu darbu, kå arî lîdzek¬u izlietojumu Saeimå un tai pak¬autajås struktürvienîbås.

4 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

I. Saeimas struktüra

Saeimas darbîbu vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievélé sava pilnvaru laika såkumå. Saeimas Prezidijs darbojas paståvîgi, arî sesiju starplaikå, un tå saståvå ir Saeimas priekßsédétåjs, divi viña biedri, Saeimas sekretårs un viens viña biedrs. Saeimas priekßsédétåjs reprezenté Saeimu, vada Saeimas sédes un gådå par kårtîbu Saeimas séΩu laikå. Saeimas priekßsédétåjs un abi viña biedri savstarpéji vienojas par pienåkumu sadali. Priekßsédétåja prombütnes laikå viña pienåkumus pilda kåds no viña biedriem péc savstarpéjas vienoßanås. Sekretårs un viña biedrs nodroßina Saeimas séΩu protokoléßanu; ja nepiecießams, Saeimas sédé nolasa dokumentus, pårbauda stenogrammas, kå arî pårzina Saeimas Kancelejas darbu. Saeimas Prezidijs: – nosaka iekßéjo kårtîbu un darba gaitu Saeimas Kancelejå un citås Saeimas struktürvienîbås; –pieñem darbå un atlaiΩ no darba Saeimas struktürvienîbu vadîtåjus; – dod atzinumus un virza tålåk ienåkußås lietas visos Kårtîbas rullî paredzétajos gadîjumos; – saziñå ar Frakciju padomi kårto ar Kårtîbas rulli un Saeimas lémumiem nenoskaidrotos jautåjumus; – lemj par komandéjumiem un to apmaksu; – saståda Saeimas séΩu darba kårtîbu; – nosaka Saeimas darbinieku ßtata sarakstu un atalgojumu; – nosaka Saeimas pårståvi Satversmes tieså, ja Saeima nav lémusi citådi.

5 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts 9. Saeimas amatpersonas

SAeimAs priekßsédétÅjs Indulis Emsis SAeimAs priekßsédétÅjs (lîdz 2007. gAdA 24. septembrim) Gundars Daudze

SAeimAs SAeimAs priekßsédétÅjA priekßsédétÅjA biedre biedre Vineta MuiΩniece Karina Pétersone

SAeimAs sekretÅrA biedrs SAeimAs sekretÅrs Andrejs Dzintars Rasnaçs Klementjevs

Frakcijas

Kårtîbas rullis noteic, ka ne mazåk kå pieci vienas politiskås partijas vai viena nosaukuma deputåtu kandidåtu saraksta deputåti var izveidot frakciju. Frakciju darbiniekus algo no valsts budΩeta, viñus pieñem darbå un atlaiΩ no darba péc frakcijas vadîtåja priekßlikuma. Atseviß˚as frakcijas, arî pie frakcijåm nepiederoßi deputåti, var apvienoties politiskajos blokos. Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaño frakciju un politisko bloku darbîbu un taktiku Saeimå un komisijås, kå arî kopå ar Prezidiju nokårto ar Kårtîbas rulli un Saeimas lémumiem nenoskaidrotos jautåjumus. Katra frakcija vai politiskais bloks dele©é uz Frakciju padomi vienu pårståvi. Frakciju padomes séΩu darba kårtîbu noteic un sédes sasauc Saeimas Prezidijs. Sédes vada Saeimas priekßsédétåjs vai viña biedrs.

6 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts DeputÅtu sAdAlîjums pA frAkcijÅm 9. SAeimÅ

21 17 14 2008. gada 17 1. februåris 10 7 6 8

21 17 18 2007. gada 17 12. novembris 10 7 6 4

22 17 18 2007. gada 17 25. oktobris 10 7 6 3

23 17 18 2007. gada 17 23. oktobris 10 7 6 2

23 18 18 2006. gada 17 16. novembris 10 7 6 1

23 18 18 9. Saeimas 17 ievéléßanas brîdî 10 7 6 Tautas partijas frakcija Politisko organizåciju (partiju) Partijas “Par cilvéka tiesîbåm apvienîbas “Saskañas Centrs” vienotå Latvijå” frakcija frakcija (lîdz 23.01.2008. politisko organizåciju apvienîbas Za¬o un Zemnieku Latvijas Pirmås partijas un savienîbas frakcija “Par cilvéka tiesîbåm vienotå partijas “Latvijas Ce¬ß” frakcija Latvijå” frakcija) Partijas “Jaunais laiks” frakcija Apvienîbas “Tévzemei un Pie frakcijåm nepiederoßi deputåti Brîvîbai”/LNNK frakcija

7 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Saeimas koalîcijas padomes séde 2007. gada 7. novembrî

Komisijas

Atbilstoßi Latvijas Republikas Satversmei Saeima izvélé komisijas, nosakot katras komisijas izveidoßanas principus, skaitlisko saståvu, kå arî komisijas uzdevumus. Komisija no saviem locek¬iem ievélé priekßsédétåju un sekretåru, ja nepiecießams, – arî priekßsédétåja biedru. Komisiju darbiniekus algo no valsts budΩeta, viñus pieñem darbå un atlaiΩ no darba péc komisijas vadîtåja priekßlikuma. Komisija izskata likumprojektus, priekßlikumus un iesniegumus uz Saeimas lémuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistîti ar komisijas darbîbas mér˚iem un kompetences sféru.

2007. gAdÅ SAeimÅ dArbojÅs ÍÅdAs komisijAs

Deputåtu Komisijas nosaukums skaits Agrårås, vides un re©ionålås politikas komisija 6 Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisija 9 Årlietu komisija 10 BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisija 11 Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija 8 Eiropas lietu komisija 17 Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisija 10 Juridiskå komisija 13 Mandåtu, étikas un iesniegumu komisija 7 Nacionålås droßîbas komisija 6 Pieprasîjumu komisija 18 Pilsonîbas likuma izpildes komisija 16 Publisko izdevumu un revîzijas komisija 18 Saimnieciskå komisija 16 Sociålo un darba lietu komisija 11 Ta utsaimniecîbas komisija 9 Valsts pårvaldes un paßvaldîbas komisija 12

8 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts Apakßkomisijas

Darbu sagatavoßanai vai seviß˚u uzdevumu veikßanai komisija var ievélét no saviem locek¬iem vienu vai vairåkas apakßkomisijas. Apakßkomisijas saståvå var iek¬aut arî deputåtus, kas nav attiecîgås komisijas locek¬i, ja viñi tam piekrît.

2007. gAdÅ SAeimÅ dArbojÅs ÍÅdAs ApAkßkomisijAs

Deputåtu Komisijas nosaukums skaits Årlietu komisijas Baltijas lietu apakßkomisija 19 Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas Bérnu tiesîbu aizsardzîbas apakßkomisija 18 Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijas Nacionålå attîstîbas plåna îstenoßanas uzraudzîbas apakßkomisija 25 Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijas Sporta apakßkomisija 28 Juridiskås komisijas Apakßkomisija darbam ar Kriminålprocesa likumu 8 Juridiskås komisijas Apakßkomisija darbam ar Tiesu iekårtas likumu 8 Juridiskås komisijas Apakßkomisija Valsts prezidentes ierosinåtajå jautåjumå par Valsts prezidenta institüciju 13 Sociålo un darba lietu komisijas Nodarbinåtîbas apakßkomisija 20 Sociålo un darba lietu komisijas Sabiedrîbas veselîbas apakßkomisija 24 Sociålo un darba lietu komisijas Sociålås droßîbas apakßkomisija 17 Ta utsaimniecîbas komisijas Ener©étikas apakßkomisija 22 Valsts pårvaldes un paßvaldîbas komisijas Dzîvojamo måju pårvaldîßanas likuma izstrådes apakßkomisija 14

Atseviß˚u likumdoßanas uzdevumu veikßanai Saeima var izveidot speciålas komisijas.

Parlamentårås izmekléßanas komisijas

Atbilstoßi Latvijas Republikas Satversmei Saeimai jåiece¬ noteiktiem gadîjumiem parlamentårås izmekléßanas komisijas, ja to pieprasa ne mazåk kå viena treßda¬a deputåtu. Parlamentårås izmekléßanas komisijai ir tiesîbas atbilstoßi Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratinåt arî privåtpersonas un, ja nepiecießams, pieaicinot lietpratéjus, izdarît revîzijas valdîbas, paßvaldîbu un privåtajås iestådés un uzñémumos, ja privåtås iestådes un uzñémumi tießi vai netießi sañem valsts pabalstus, kredîtus vai pasütîjumus vai piedalås valsts vai paßvaldîbu îpaßuma privatizåcijå. 2007. gadå Saeimå darbojås viena parlamentårås izmekléßanas komisija – Parlamentårås izmekléßanas komisija sakarå ar iespéjamu pretlikumîgu un neétisku rîcîbu tieslietu sistémå. Tajå darbojås 15 deputåti.

9 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

II. Saeimas funkcijas

Likumu un lémumu pieñemßana

Likumu un l‰mumu pieñemßAnAs gAitA

LIKUMPROJEKTS SAEIMAS PREZIDIJS SAEIMA

Sagatavo ziñojumu Saeimai Lemj par nodoßanu komisijåm un nosaka atbildîgo komisiju ATBILDÈGÅ KOMISIJA

Sagatavo atzinumu un anotåciju

SAEIMA SAEIMAS PREZIDIJS 1. lAsîjums

Iek¬auj Saeimas sédes darba kårtîbå • Debaté par likumprojekta principiem • Ja nepiecießams, lemj par likumprojekta atzîßanu par steidzamu • Pieñem 1. lasîjumå • Nosaka priekßlikumu iesniegßanas termiñu ATBILDÈGÅ KOMISIJA

• Apkopo priekßlikumus un sagatavo atzinumus par tiem • Sagatavo likumprojektu 2. lasîjumam

SAEIMA SAEIMAS PREZIDIJS 2. lAsîjums

Iek¬auj Saeimas sédes darba kårtîbå • Izskata likumprojektu pa pantiem • Balso par iesniegtajiem priekßlikumiem • Pieñem 2. lasîjumå (Par steidzamiem atzîtos likumpro- jektus uzskata par pieñemtiem) • Nosaka priekßlikumu iesniegßanas termiñu ATBILDÈGÅ KOMISIJA

• Apkopo priekßlikumus un sagatavo atzinumus par tiem • Sagatavo likumprojektu 3. lasîjumam

SAEIMA SAEIMAS PREZIDIJS 3. lAsîjums

Iek¬auj Saeimas sédes darba kårtîbå • Izskata tikai tos pantus, par kuriem iesniegti priekßlikumi • Pieñem 3. lasîjumå ATBILDÈGÅ KOMISIJA

Apkopo Saeimas balsojumu rezultåtus un sagatavo pieñemtå likuma tekstu

SAEIMAS PREZIDIJS VALSTS PREZIDENTS

Nosüta pieñemto likumu Izsludina pieñemto likumu Valsts prezidentam laikrakstå “Latvijas Véstnesis”

10 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

SAeimAs sédes 2007. gAdÅ

2007. gadå notika 49 Saeimas sédes. Ziemas sesija Pavasara sesija Rudens sesija Årkårtas sesijas (11.01. – 04.04.) (19.04. – 21.06.) (04.09. – 20.12.) 2 sédes 14 sédes 11 sédes 22 sédes 11.01. 19.04. 04.07. 04.09. (årkårtas séde) 18.01. 26.04. 08.07. 06.09. 25.01. 03.05. 13.09. 01.02. 04.05. (svinîgå séde) 20.09. 08.02. 10.05. 24.09. (årkårtas séde) 15.02. 17.05. 27.09. 22.02. 24.05. 04.10. 01.03. 31.05. 11.10. 08.03. 07.06. 18.10. 15.03. 14.06. 23.10. (årkårtas séde) 15.03. (årkårtas séde) 21.06. 24.10. (årkårtas séde) 22.03. 25.10. 29.03. 01.11. 04.04. 08.11. 15.11. 18.11. (svinîgå séde) 22.11. 29.11. 06.12. 13.12. 20.12. 20.12. (årkårtas séde)

2007. gAdÅ IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI UN PIEˆEMTIE LIKUMI

Iesniegti 424 likumprojekti Pieñemti 298 likumi Iesniedzéji: Ministru kabinets 217 Saeimas deputåti 9 Saeimas komisijas 72 Valsts prezidents 0 Noraidîti 40 likumprojekti Iesniedzéji: Ministru kabinets 6 Saeimas deputåti 34 Saeimas komisijas 0 PIEˆEMTO LIKUMU IESNIEDZ‰JI

Ministru kabinets - 217

Saeimas deputåti - 9

Saeimas komisijas - 72

11 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

2007. gada noslégumå komisijåm nodoti 140 likumprojekti. Salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu ir pieaudzis pieñemto likumu skaits attiecîbå pret iesniegto likumprojektu skaitu. 2007. gadå Saeimå iesniegti 250 lémumu projekti, no tiem 173 pieñemti un publicéti kå paziñojumi.

Iesniegto lémumu projektu struktürA (sAlîdzinÅjumÅ Ar 2006. gAdu)

2006. gads 2007. gads

Amatpersonu apstiprinåßana un atsaukßana 18 13 Parlamentåro delegåciju saståva un izmaiñu apstiprinåßana 11 3 Deputåtu ievéléßana komisijås un atsaukßana no komisijåm 43 27 Deputåtu mandåta apstiprinåßana 23 10 Uzticîbas un neuzticîbas izteikßana ministriem 4 Parlamentårås izmekléßanas komisiju izveidoßana, saståvs un ziñojumi 1 4 Tiesneßu ievéléßana, apstiprinåßana un atsaukßana 94 98 Cita rakstura lémumu projekti 65 95

2007. gadå iesniegti un izskatîti 73 deputåtu jautåjumi un 9 deputåtu pieprasîjumi Ministru kabineta locek¬iem.

Iesniegto lémumu projektu struktürA

Amatpersonu apstiprinåßana un atsaukßana – 13

Parlamentåro delegåciju saståva un izmaiñu apstiprinåßana – 3

Deputåtu ievéléßana komisijås un atsaukßana no komisijåm – 27

Deputåtu mandåta apstiprinåßana – 10

Parlamentårås izmekléßanas komisiju izveidoßana, saståvs un ziñojumi – 4

Tiesneßu ievéléßana, apstiprinåßana un atsaukßana – 98

Cita rakstura lémumu projekti – 95

DEPUTÅTU JAUTÅJUMI UN PIEPRASÈJUMI 2007. gAdÅ

73 Deputåtu jautåjumi Ministru kabineta locek¬iem Deputåtu pieprasîjumi Ministru kabineta locek¬iem

34

9 5

2006. gads 2007. gads

12 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

9. SAeimAs 2007. gAdA ziemAs sesijAs stAtistikA (09.01.2007. – 04.04.2007.)

Iesniegti Noraidîti Pieñemti Iesniegtie likumprojekti 154 60 likumi Iesniedzéji: Ministru kabinets 100 2 Saeimas komisijas 14 Valsts prezidents 10% vélétåju Saeimas deputåti 11 9 Lémumu projekti un patståvîgie priekßlikumi 56 31 paziñojums Pieprasîjumi 2 2 Deputåtu jautåjumi MK 8 Sniegtas atbildes uz 7 jautåjumiem Sesijas noslégumå 110 likumprojekti atdoti izskatîßanai komisijås. 9. SAeimAs 2007. gAdA pAvAsArA sesijAs stAtistikA (16.04.2007. – 21.06.2007.)

Iesniegti Noraidîti Pieñemti Iesniegtie likumprojekti 77 106 likumi Iesniedzéji: Ministru kabinets 58 Saeimas komisijas 9 Valsts prezidents 10% vélétåju Saeimas deputåti 10 Lémumu projekti un patståvîgie priekßlikumi 51 34 paziñojumi Pieprasîjumi 2 2 Deputåtu jautåjumi MK 9 Sniegtas atbildes uz 9 jautåjumiem

Sesijas noslégumå 99 likumprojekti atdoti izskatîßanai komisijås. 9. SAeimAs 2007. gAdA rudens sesijAs stAtistikA (04.09.2007. – 20.12.2007.)

Iesniegti Noraidîti Pieñemti Iesniegtie likumprojekti 193 127 likumi Iesniedzéji: Ministru kabinets 155 5 Saeimas komisijas 21 Valsts prezidents 10% vélétåju Saeimas deputåti 17 11 Lémumu projekti un patståvîgie priekßlikumi 148 146 Pieprasîjumi 5 5 Deputåtu jautåjumi MK 18 Sniegtas atbildes uz 18 jautåjumiem Sesijas noslégumå 140 likumprojekti atdoti izskatîßanai komisijås. 13 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts Saeimas sadarbîba ar citåm valstîm un institücijåm

SADARBÈBA AR CITU VALSTU PARLAMENTIEM

Parlamentårie kontakti ar citåm valstîm ir veids, kå Saeima realizé valsts reprezentåcijas funkciju, vienlaikus ir viens no efektîvåkajiem veidiem, kå veicinåt valstu sadarbîbu kopumå. Ta s tiek realizéts praktiski visu Saeimas struktürvienîbu lîmenî. pArlAmentÅrÅs sAdArbÈbAs grupAs

Latvijas Republikas Saeima ir dalîbvalsts un Saeimas deputåti darbojas septiñås starptautiskajås parlamentårajås organizåcijås.

Deputåtu Starptautiskås parlamentårås organizåcijas skaits Baltijas Asambleja 20 Eiropas Padomes Parlamentårå Asambleja 6 Starpparlamentu Savienîba 7 Rietumeiropas Savienîbas Asambleja 3 NATO Parlamentårå Asambleja 6 Eiropas Droßîbas un sadarbîbas organizåcijas Parlamentu Asambleja 3 Eiropas un Vidusjüras re©iona valstu Parlamentu Asambleja 2 sAdArbîbAs un AtbAlstA grupAs

• Deputåtu grupa sadarbîbai ar Apvienotås Karalistes parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Gruzijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Izraélas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Lietuvas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Grie˚ijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Spånijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Ukrainas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Våcijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Polijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Krievijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Slovénijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Francijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Filipînu parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar AzerbaidΩånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar înas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Dånijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Çîles parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Moldovas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Baltkrievijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Itålijas parlamentu

14 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

• Deputåtu grupa sadarbîbai ar Íveices parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Taivånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Kubas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Bulgårijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Serbijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Horvåtijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar bijußås Dienvidslåvijas Republikas Ma˚edonijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Ungårijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Èslandes parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Japånas parlamentu • Deputåtu grupa “Eiropas parlamentårießi Åfrikai” • Deputåtu grupa sadarbîbai ar ASV parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Çehijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Kuveitas parlamentu • Deputåtu grupa Tibetas atbalstam • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Portugåles parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Austrijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Austrålijas un Jaunzélandes parlamentiem • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Uzbekistånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Kirgizstånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Kazahstånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Turkmenistånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar TadΩikistånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Marokas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Kanådas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Indijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Libånas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Slovåkijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Turcijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Igaunijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Èrijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Somijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Arménijas parlamentu •Sievießu deputåtu grupa sadarbîbai ar citu valstu parlamentårietém • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Tunisijas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Dienvidkorejas parlamentu • Deputåtu grupa sadarbîbai ar Singapüras parlamentu

15 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

2007. gAdÅ notikußÅs vizîtes

9. sAeimAs priekßsédétÅjA Indu¬A EmßA vizÈtes 2007. gAdÅ

Vieta Laiks

Oficiålå vizîte Zviedrija 13.–14.02. Baltijas jüras valstu parlamentårås konferences eitrofikåcijas darba grupas sanåksme un tikßanås ar Norvé©ijas parlamenta (Storting) viceprezidentu Karlu Hågenu Norvé©ija 22.–23.02. Tikßanås ar Igaunijas parlamenta (Riigikogu) prezidentu Tomasu Vareku Igaunija 25.–26.02. Romas lîguma parakstîßanas 50. gadadienai veltîtas svinîbas Itålija 21.–23.03. Eiropas Savienîbas valstu kopéjo vîzu pieteikumu centra atklåßana Moldova 24.–25.04. Baltijas jüras valstu parlamentårås konferences darba grupas cîñai pret zila¬©u vairoßanos (eitrofikåciju) Baltijas jürå darba grupas sanåksme Zviedrija 13.–14.05. Eiropas Savienîbas valstu parlamentu vadîtåju konference Slovåkija 24.–27.05. Polijas Senåta rîkota konference “Vides draudi Baltijas jürai” Polija 28.05. Seminårs par Latvijas–Dånijas sadarbîbu atjaunojamo energoresursu jomå Dånija 29.–30.05. Darba vizîte Våcija 18.–20.06. Oficiålå vizîte Austrålija 6.–11.08. Oficiålå vizîte Jaunzélande 12.–14.08. Baltijas un Zieme¬valstu parlamentu priekßsédétåju konference Zviedrija 22.–23.08. Baltijas jüras valstu parlamentårå konference Våcija 26.–28.08.

Ziedu nolikßana pie Brîvîbas pieminek¬a 2007. gada 18. novembrî 2007. gadå Saeimas Kancelejas Protokola noda¬a ir veikusi Saeimå ienåkoßo un izejoßo vizîßu organizéßanu. Sadarbojoties ar Latvijå akreditétajåm årvalstu véstniecîbåm un Latvijas véstniecîbåm årvalstîs, ir organizéti un nodroßinåti starptautiski seminåri un konferences Saeimas namå. 2007. gadå valsts vizîtés Latvijå ieradußies Be¬©ijas karalis, Èrijas prezidente un Igaunijas prezidents. Parlamentu vadîtåju lîmenî vizîtés Latvijå ieradusies Igaunijas parlamenta priekßsédétåja, Lietuvas parlamenta priekßsédétåjs, Eiropas Padomes Parlamentårås Asamblejas prezidents, Çehijas parlamenta Senåta priekßsédétåjs, Gruzijas parlamenta priekßsédétåja, Våcijas Bundeståga prezidents, Francijas Nacionålås Asamblejas prezidents.

16 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Gada laikå organizétas 12 årvalstu komisiju un sadarbîbas grupu delegåciju vizîtes Latvijå, 207 daΩåda ranga årvalstu viesu tikßanås ar Saeimas Prezidija, frakciju un komisiju locek¬iem, kå arî ar Saeimas Kancelejas vadîbu. Årvalstu véstnieki iepazîßanås, darba un atvadu vizîtés Saeimu apmekléjußi 83 reizes. Organizétas 12 augsta ranga oficiålås un darba vizîtes, kå arî daΩådi seminåri un pasåkumi. Saeimas un citu valstu parlamentu divpuséjo sadarbîbas grupu darbu koordiné Starpparlamentu attiecîbu birojs. Tas organizé starptautisko organizåciju pasåkumus un deputåtu vizîtes Saeimå. Starpparlamentu attiecîbu birojs ir Saeimas Prezidijam pak¬auta struktürvienîba. Tå galvenais uzdevums ir nodroßinåt Saeimas sakarus ar citu valstu parlamentiem un starptautiskåm parlamentåråm organizåcijåm. Starptautisko parlamentåro organizåciju Saeimas delegåcijås biroja darbinieki pilda nacionålo delegåciju sekretåru pienåkumus. 2007. gadå Saeimas deputåti bijußi 386 årvalstu komandéjumos. Deputåtu grupas sadarbîbai ar citu valstu parlamentiem bijußas çetrås pieredzes apmaiñas vizîtés (Grie˚ija, Kuba, îna, Ma˚edonija).

SAeimAs deputÅtu komAndéjumu intensitÅte 2007. gAdÅ

Komandéjumu Valsts skaits Francija 27 Be¬©ija 23 Våcija 21 Portugåle 9 Lietuva 7 Krievija 7 Zviedrija 7 Luksemburga 6 Norvé©ija 6 Igaunija 5 Itålija 5 Ukraina 5 Polija 4 Komisiju un citu struktürvienîbu ÅrvAlstu sAdArbîbA

Viena no Saeimas institücijåm, kuras uzmanîbas centrå ir starptautisko kontaktu veidoßana, attîstîßana un pilnveidoßana, ir Årlietu komisija. Vésturiski visaktîvåkå sadarbîba izveidojusies ar Baltijas valstu un Zieme¬valstu parlamentu årlietu komisijåm, reizi gadå notiek Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu årlietu komisiju tikßanås. Årlietu komisijas priekßsédétåjam ir jåpiedalås Baltijas valstu un Zieme¬valstu nacionålo parlamentu årlietu komisiju vadîtåju forumos, kå arî ES prezidentüras organizétå visu Savienîbas valstu un asociéto valstu årlietu komisiju vadîtåju sanåksmés, kas notiek divas reizes gadå, to darba kårtîbå tiek iek¬auti jautåjumi, ko atbilstoßå valsts ir izvirzîjusi par savas prezidentüras prioritåti. Vienu vai divas reizes gadå Eiropas Savienîbas Parlamenta Årlietu komiteja rîko îpaßu sédi visiem ES valstu årlietu un aizsardzîbas komisiju vadîtåjiem, lai pårrunåtu daΩådas Savienîbas aktualitåtes. Nozîmîgu Årlietu komisijas starptautisko aktivitåßu da¬u saståda arî divpuséjo parlamentåro kontaktu veidoßana ar citåm valstîm atbilstoßi Latvijas valsts årpolitiskajåm interesém, prioritåtém un vajadzîbåm. Årlietu komisija izskata un apstiprina LR årkårtéjo un pilnvaroto véstnieku kandidatüras, analizé un vérté véstniecîbu darbîbu. Nozîmîgåko Årlietu komisijas darba notikumu skaitå minami pasåkumi, kuru norisé nepiecießamîbas gadîjumå piedalîjußies arî citu komisiju locek¬i un Saeimas struktürvienîbu darbinieki.

17 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Våcijas Bundeståga parlamentårås stipendiju programmas atlases komisijas pårståvju tikßanås 2007. gada 4. decembrî

2007. gada 5. februårî Årlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Agrårås, vides un re©ionålås politikas komisijas un Tautsaimniecîbas komisijas deputåti kopîgå sédé tikås ar Eiropas Savienîbas ener©étikas komisåru Andri Piebalgu, lai uzklausîtu un apspriestu ziñojumu par ener©étikas politiku Eiropai. Tikßanås laikå puses apsprieda vienotas Eiropas ener©étikas politikas izveidi, apmainîjås ar viedok¬iem par Eiropas ener©étikas nåkotni un attîstîbas iespéjåm, kå arî ener©étikas politikas ietekmi uz tautsaimniecîbu. Saistîbå ar aprî¬a notikumiem Igaunijå, kad “Bronzas kareivja” pårvietoßanas dé¬ Tallinas ielås izcélås nekårtîbas, Saeima pieñéma Årlietu komisijas izstrådåto “Deklaråciju par atbalstu Igaunijas Republikai”. Deklaråcijå Saeima nosoda nekårtîbas, vandålisma aktus un ekstrémisma izpausmes Tallinå un pie Igaunijas véstniecîbas Maskavå. Deklaråcija pauΩ nosodîjumu par atseviß˚u Krievijas amatpersonu izteikumiem ßajå sakarå un aicina Krieviju ievérot Vînes konvencijas saistîbas.

Baltijas valstu parlamentu aizsardzîbas komisiju tikßanås 2007. gada 21. maijå

18 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

2007. gada 28. novembrî sakarå ar novembra notikumiem Gruzijå – plaßajiem mîtiñiem un sadursmém ar policiju, ieviesto årkårtas ståvokli, prezidenta izsludinåtajåm årkårtas prezidenta véléßanåm 2008. gada janvårî – Årlietu komisija pieñéma paziñojumu par situåciju Gruzijå. Paziñojumå komisija aicina balstîties uz likuma varu un pårvarét izveidojußås pretrunas politiskå dialoga ce¬å, pozitîvi vérté prezidenta véléßanu izsludinåßanu, atbalsta demokråtisko reformu turpinåßanu un Gruzijas teritoriålo integritåti. Årlietu komisija piedalås arî starptautiski nozîmîgu likumu izstrådåßanå. 2007. gadå uzsåka skatît Starptautiskås palîdzîbas likumu, kura mér˚is ir nodroßinåt efektîvu un caurskatåmu Latvijas sniegtås starptautiskås palîdzîbas plånoßanu un îstenoßanu. Likums paredz lîdz ar valsts starptautiskås palîdzîbas apjomu augßanu Årlietu ministrijas pak¬autîbå izveidot speciålu institüciju – Attîstîbas sadarbîbas valsts a©entüru. Lîdz 2008. gada 1. februårim bija paredzéts izveidot Re©ionålås sadarbîbas padomi (RSP), kas apvienotu gan starptautiskås sabiedrîbas izveidotå Stabilitåtes pakta, gan paßa re©iona izveidotå Dienvidaustrumeiropas sadarbîbas procesa iniciatîvas dalîbniekus. Reformas bütîba ir paßu Dienvidaustrumeiropas valstu ievérojama atbildîbas uzñemßanås par re©ionålo sadarbîbu un lémumiem. Dalîba RSP Latvijai dos iespéju sevi apliecinåt kå stabilu, uz attîstîbu orientétu valsti, kas atbalsta droßîbu, stabilitåti un ekonomisko izaugsmi re©ionå. Tådéjådi tiks veicinåta sadarbîba ar Rietumbalkånu valstîm un Latvijas starptautiskå atpazîstamîba. No 2007. gada 6. maija lîdz 8. maijam notika Eiropas lietu komisijas vizîte Briselé (Be¬©ijå). Vizîtes laikå notika vairåkas svarîgas tikßanås ar daΩådåm ES institüciju amatpersonåm un Latvijas pårståvniecîbas ES darbiniekiem: tikßanås ar Eduardu Stipro – paståvîgo pårståvi Eiropas Savienîbå, årkårtéjo un pilnvaroto véstnieku; tikßanås ar Eiropas Parlamenta un Nacionålo parlamentu divpuséjo attiecîbu noda¬as vadîtåju Alanu Barrau un ar Eiropas Parlamenta ©enerålsekretåru Haraldu Romeru; tikßanås ar Eiropas Parlamenta prezidentu Hansu Gertu Poteringu; tikßanås ar Eiropas Parlamenta Starpparlamentåro attiecîbu direktoråta galveno administratoru Francisko Gomezu-Martosu un Eiropas Komisijas un Nacionålo parlamentu attiecîbu direktoråta noda¬as vadîtåju Filipu Godtsu; tikßanås ar ES finanßu plånoßanas un budΩeta lietu komisåri Da¬u Gribauskaiti. 2007. gada 21. maijå Eiropas lietu komisija organizéja Zviedrijas parlamenta, Moldovas parlamenta un Saeimas Eiropas lietu komisijas tikßanos, kuras laikå tika parakstîts Sapraßanås memorands par turpmåko palîdzîbas sniegßanu eirointegråcijas proceså Moldovas parlamentam. Eiropas lietu komisijas deputåtiem notika vairåkas tikßanås, kurås tika apspriesti pusém aktuålie jautåjumi: ar Eiropas Komisijas priekßsédétåja vietnieku transporta jautåjumos Ûaku Barro; ar Çehijas Republikas parlamenta Senåta priekßsédétåju Prßemislu Sobotku; ar Eiropas Komisijas patérétåju aizsardzîbas komisåri Meglenu Kunevu; tikßanås ar Moldovas årlietu un Eiropas integråcijas ministra vietnieku Valériju Ostalepu; tikßanås ar Gruzijas parlamenta un valdîbas pårståvjiem. Eiropas lietu komisijas priekßsédétåjai Vairai Paeglei bijußas vairåkas tikßanås, kurås tika pårrunåti pusém svarîgi jautåjumi, pieméram: ar Eiropas Komisijas ierédñiem un Personåla attîstîbas departamenta pårståvjiem; ar Bavårijas landtåga Eiropas lietu komisijas pårståvjiem; ar Turcijas ekonomikas ministru A. BabadΩanu, Izraélas Valsts véstnieku Ç. Ivri, Itålijas Republikas véstnieku F. Dzedzu, Slovåkijas Årlietu ministrijas valsts sekretåra vietnieku Janu Kuderjaviju, ASV diplomåtiskå korpusa Latvijå darbiniekiem u. c. Vaira Paegle piedalîjås Latvijas–Lisabonas straté©ijas pårraudzîbas padomes sédé. No 10. lîdz 15. decembrim Eiropas lietu komisijå staΩéjås Moldovas Republikas parlamenta Eiropas lietu un årlietu integråcijas komisijas. Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas pårståvji piedalîjußies piecås Eiropas Parlamenta komisiju un nacionålo parlamentu kopîgajås sédés, tostarp komisijas priekßsédétåjs Juris Dalbiñß – Eiropas Parlamenta un nacionålo parlamentu aizsardzîbas komisiju priekßsédétåju un iekßlietu komisiju priekßsédétåju sanåksmés Berlîné Våcijas prezidentüras laikå, savukårt komisijas priekßsédétåja biedrs Juris Dobelis apmekléja Eiropas

19 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Parlamenta un nacionålo parlamentu aizsardzîbas komisiju priekßsédétåju un tieslietu un iekßlietu komisiju sanåksmes Lisabonå Portugåles prezidentüras laikå. Komisijas deputåti un darbinieki apmekléjußi piecas starptautiskås konferences un seminårus, tostarp RES un Våcijas Bundeståga rîkoto konferenci Berlîné par Eiropas droßîbas un aizsardzîbas politikas nåkotni un starptautisko seminåru “Nozieguma upuri: kå kompensét kaitéjumu” Rîgå. 2007. gadå Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas deputåtiem bijußas 11 tikßanås ar årvalstu parlamentu un valdîbu, ka arî NATO amatpersonåm. Komisijas priekßsédétåjs Juris Dalbiñß un deputåti tikås ar Izraélas 17. Knesetå izveidotås Izraélas un Latvijas parlamentu draudzîbas lîgas delegåciju, ar Våcijas Federatîvås Republikas Bundeståga Iekßlietu komisijas delegåciju, Våcijas Federatîvås Republikas Bavårijas landtåga Federålo un Eiropas lietu komisijas delegåciju, kå arî Zviedrijas Karalistes aizsardzîbas ministru Mikaelu Odenbergu, Bosnijas un Hercegovinas aizsardzîbas ministra vietnieku politikas plånoßanas jautåjumos Igoru Krnadaku un Gruzijas Eiropas un Eiroatlantiskås integråcijas ministru, premjerministra vietnieku Giorgiju Baramidzi. Komisijas deputåti tikås arî ar NATO bruñoto spéku virspavélnieku Eiropå ©eneråli DΩonu Kredoku, kå arî komisijas priekßsédétåja J. Dalbiña vadîbå apmekléja NATO mîtni Briselé, kur ar NATO amatpersonåm pårrunåja NATO vadîto operåciju gaitu, aktualitåtes NATO un Krievijas attiecîbås, kå arî sprieda par kibernoziegumu novérßanu. 2007. gada maijå komisija organizéja Baltijas valstu parlamentu aizsardzîbas komisiju sanåksmi Rîgå, kurå tika pårrunåta Baltijas valstu sadarbîba un kopîgås nostådnes aizsardzîbas jautåjumos. Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas priekßsédétåjs Juris Dalbiñß piedalîjås Francijas parlamenta organizétajå 5. konferencé par aizsardzîbas jautåjumiem Francijå un Eiropas Parlamenta organizétajå konferencé “Brîvîbas, droßîbas un tiesiskuma telpas nåkotne” Briselé. Komisijas deputåti un darbinieki piedalîjås Eiropas Parlamenta organizétajå apmåcîbu programmå dalîbvalstu parlamentu deputåtiem un darbiniekiem Briselé, bet deputåti A. Latkovskis un I. Klementjevs papildinåja zinåßanas par droßîbas jautåjumiem Våcijå, DΩ. Mårßala Eiropas Droßîbas studijas centra organizétajos seminåros augståkajåm amatpersonåm. Komisijas konsultanti R. Vikmans un M. Markevica piedalîjås starptautiskå konferencé Vi¬ñå par Eiropas ce¬u satiksmes droßîbu. Nacionålås droßîbas komisijai ir izveidojusies veiksmîga sadarbîba ar Våcijas Federatîvås Republikas Bundeståga Parlamentårås kontroles padomes sekretariåtu, kas noorganizéja komisijas deputåtu vizîti uz Våciju 2007. gadå. Komisijas deputåti ir tikußies ar Våcijas Federålå kanclera biroja 6. departamenta – Federålå åréjå izlükoßanas dienesta pårraudzîba, federålo izlükdienestu koordinåcija – vadîbu federålo pilnvaroto datu aizsardzîbas un informåcijas atklåtîbas jautåjumos. Juridiskå komisija tikås ar Ukrainas Prezidenta sekretariåta Valsts galvenå juridiskå dienesta pårståvjiem, lai apspriestu intereséjoßos jautåjumus par likumprojektu izvértéßanas procedüru parlamentå pirms balsojuma par tiem, par daΩådu varas institüciju savstarpéju sadarbîbu gadîjumå, kad prezidents nåk klajå ar likumdoßanas iniciatîvu, kå arî par citiem juridiskiem jautåjumiem. Komisijas deputåti tikås ar Lietuvas Republikas Augståkås Tiesas priekßsédétåju un uzklausîja viña informåciju par Lietuvas tiesu iekårtu saistîbå ar Tiesu iekårtas likumprojektu, kas paredz izveidot Tieslietu padomi, kurai lîdzîga institücija Lietuvå strådå jau 12 gadus. Péc Eiropas Parlamenta ©enerålsekretåra ielüguma komisijas deputåti un darbinieki piedalîjås Eiropas Parlamenta organizétajås måcîbås. Pilsonîbas likuma izpildes komisijas deputåti tikås ar Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietîbu (ECRI) ekspertiem un apsprieda pilsonîbas iegüßanas, nepilsoñu un integråcijas jautåjumus. Komisijas deputåti tikås ar Våcijas Bundeståga Iekßlietu komisijas delegåciju un pårrunåja to, kå Latvijå ir noreguléts dubultpilsonîbas jautåjums, kå arî pasåkumus lielå nepilsoñu skaita samazinåßanai. Attîstîbas sadarbîbas programmas ietvaros Valsts pårvaldes un paßvaldîbas komisijas deputåti ir tikußies ar Gruzijas paßvaldîbu vadîtåjiem, Turkmenistånas parlamenta deputåtiem un paßvaldîbu vadîtåjiem un Çehijas Republikas parlamenta Deputåtu palåtas Sabiedriskås pårvaldes un re©ionålås attîstîbas komisijas pårståvjiem.

20 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Èrijas prezidentes Mérijas Makalîzes vizîte Saeimå 2007. gada 21. maijå

Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas deputåti ir iepazinußies ar konfidenciålo treßå ziñojuma projektu par situåciju Latvijå, ko sagatavojusi Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietîbu, kå arî ar Nacionålo programmu iecietîbas veicinåßanai, valsts programmu “Çigåni (romi) Latvijå” un Sabiedrîbas integråcijas fonda atbalstîto projektu “Vientu¬o vecåku, kuri audzina bérnus invalîdus, iespéjas iek¬auties darba tirgü un nepiecießamais atbalsts viñu sociålajai iek¬außanai”. Deputåti tikußies arî ar Pasaules Veselîbas organizåcijas ekspertu pacientu tiesîbu jautåjumos, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietîbu ekspertiem un Våcijas Valsts droßîbas dienesta Dokumentu izpétes noda¬as vadîtåju Klausu Rihteru. Sociålo un darba lietu komisija sadarbîbå ar Ìimenes plånoßanas un seksuålås veselîbas asociåciju “Papardes zieds” ir tikusies ar Somijas parlamenta pårståvjiem, Eiropas Parlamenta foruma sekretåru Neilu Dominiku Datu un Indijas Ìimenes plånoßanas asociåcijas ©enerålsekretåru Vißvanatu Mahadevrao Kolivadu. Tikßanås laikå tika diskutéts par seksuålo un reproduktîvo veselîbu un tiesîbåm un apspriesta starptautiskå pieredze, kå arî tika aktualizétas problémas, kas saistîtas ar ßo jomu.

Krievijas Federåcijas Valsts Domes deputåtu grupas vizîte Saeimå 2007. gada 11. – 15. jünijå 21 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Agrårås, vides un re©ionålås politikas komisija tikås ar Jaunzélandes Lauksaimniecîbas tirdzniecîbas padomnieku A. Polsonu un Jaunzélandes véstnieku F. Griffitu; ar Eiropas Parlamenta deputåtiem un komiteju darbiniekiem komisijas måcîbu vizîtes EP ietvaros; ar Çehijas Republikas parlamenta Deputåtu palåtas Sabiedriskås pårvaldes un re©ionålås attîstîbas komisijas delegåciju. BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisija, realizéjot årpolitisko darbîbu, uztur kontaktus ar citu valstu parlamentu attiecîgajåm komisijåm. Vienu vai divas reizes gadå Eiropas Parlamenta BudΩeta komiteja rîko ikgadéju sédi visiem Eiropas Savienîbas valstu budΩeta un finanßu komisiju vadîtåjiem, lai pårrunåtu daΩådas Savienîbas aktualitåtes finanßu jomå. 2007. gadå Briselé notika sanåksme par ES 2008. gada budΩetu, kurå tika apspriesti divi jautåjumi: pirmkårt, struktürfondi un Lisabonas programma saistîbå ar jauno finanßu plånoßanas periodu un jaunajåm programmåm; otrkårt, saikne starp finanßu resursiem un kopîgiem mér˚iem ener©étikas politikas un klimata pårmaiñu jomå. Komisiju pårståvéja komisijas sekretåre Karina Pétersone. 25. aprîlî BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisijas priekßsédétåjs Kårlis Leißkalns un komisijas deputåti tikås ar Starptautiskå Valütas fonda (SVF) misijas vadîtåju Reiçelu van Elkanu un misijas ekspertiem. SVF ziñojums ikgadéjås konsultåcijas ietvaros apskata Latvijas progresu un paståvoßos riskus makroekonomiskås politikas îstenoßanå, kå arî raksturo situåciju finanßu un nodarbinåtîbas sektorå. Tikßanås laikå komisijas priekßsédétåjs Kårlis Leißkalns uzsvéra, ka Saeimå steidzamîbas kårtå ir såkts darbs pie likumprojektu paketes inflåcijas mazinåßanai müsu valstî. Tika sniegta informåcija par deputåtu tikßanos ar Latvijas Bankas vadîbu, finanßu ministru un ekonomikas ministru, lai iegütu plaßåku informåciju un diskutétu par tautsaimniecîbas attîstîbas tendencém un nåkotnes iecerém. Sarunas laikå puses sprieda arî par ekonomiskajiem un sociålajiem rådîtåjiem un ilgtermiña ekonomisko politiku, kå arî par straujo iekßzemes kopprodukta pieaugumu, situåciju nekustamo îpaßumu tirgü un iesåktajiem infrastruktüras projektiem müsu valstî. 12. jülijå BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisijas deputåti tikås ar Eiropas Savienîbas ekonomikas un monetåro lietu komisåru Hoakinu Almuniju. Tika pårrunåti jautåjumi, kas saistîti ar paßreizéjo ekonomisko situåciju un finanßu politiku, inflåcijas samazinåßanas plånu, kas ietver fiskålås un nodok¬u politikas izmaiñas, vidéja termiña budΩetu trim gadiem kå garantiju kvalitatîvai plånoßanai un ekonomikas stabilizéßanai ar mér˚i veidot valsts budΩetu ar pårpalikumu. 18. un 19. decembrî Briselé notika Eiropas Parlamenta BudΩeta kontroles komitejas un nacionålo parlamentu apvienotå sanåksme. Tika diskutéts par valstu parlamentu budΩeta kontroles komiteju lomu attiecîbå uz Kopienas budΩeta, tai skaitå struktürfondu lîdzek¬u izlietojuma, kontroli. 2007. gadå Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijai ir bijußas ßådas tikßanås: ar Eiropas Parlamenta Kultüras un izglîtîbas komitejas delegåciju par politisko situåciju Latvijå, vértéjumu Latvijas dalîbai Eiropas Savienîbå un valsts politiku izglîtîbas un kultüras nozaré; ar Lietuvas Republikas Seima deputåtu grupas sadarbîbai ar Latvijas parlamentu delegåciju apspriesti kultürizglîtîbas jautåjumi pårrobeΩu sadarbîbas aspektå un kopéjås nepastarpinåtås informatîvås telpas nepiecießamîba, kå arî citi aktuåli jautåjumi, ar Lietuvas universitåßu rektoru delegåciju apspriesti likumdoßanas jautåjumi izglîtîbas sistémå; Krievijas Federåcijas Valsts Domes deputåtu grupas sadarbîbai ar Latvijas Republikas Saeimu delegåcija tika iepazîstinåta ar komisijas un apakßkomisiju darbîbu un sasniegto izglîtîbas, kultüras, zinåtnes un sporta jomå, uzsverot Latvijas Nacionålå attîstîbas plåna 2007.–2013. gadam nozîmi lîdzsvarotå un ilgtspéjîgå valsts attîstîbå. Tika raksturota situåcija Latvijå mazåkumtautîbu kultüras, izglîtîbas un nodarbinåtîbas jomå un sniegtas atbildes uz citiem viesus intereséjoßiem jautåjumiem; ar Starptautiskås izglîtîbas un apmaiñas organizåciju no Våcijas, iepazîstinot viesus ar komisijas darbu likumdoßanas pilnveidé un no Latvijas ekonomiskås attîstîbas tempiem izrietoßajåm vajadzîbåm péc augsti izglîtotiem cilvékiem. Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijas izveidotås Nacionålå attîstîbas plåna îstenoßanas uzraudzîbas apakßkomisijas deputåti tikußies ar Somijas Republikas parlamenta

22 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Nåkotnes komitejas deputåtu delegåciju par zinåtnes lomu jaunu tehnolo©iju apgüßanå, par globalizåcijas ietekmi uz kultüråm un valodåm, par izglîtîbas un veselîbas jautåjumiem. Tautsaimniecîbas komisijas deputåti tikußies ar Francijas Republikas Nacionålås Asamblejas prezidentu Patriku Oljé un Nacionålås Asamblejas Ekonomikas, vides un teritorijas komisijas delegåciju; ar Krievijas Federåcijas Valsts Domes deputåtu grupu sadarbîbai ar LR Saeimu; Eiropas Komisijas priekßsédétåja vietnieku un transporta komisåru Ûaku Barro; Eiropas Komisijas patérétåju aizsardzîbas komisåri Meglenu Kunevu; Eiropas Komisijas ener©étikas komisåru Andri Piebalgu; Eiropas Parlamenta deputåtiem un komiteju darbiniekiem komisijas måcîbu vizîtes Eiropas Parlamentå ietvaros.

VAlsts pÅrvAldes institücijAs un pAßvAldîbAS

Visas komisijas likumprojektu sagatavoßanas gaitå sadarbojas ar valsts pårvaldes institücijåm un paßvaldîbåm, izvértéjot iesniegtos priekßlikumus un uzklausot sabiedrîbas pårståvju argumentus arî komisijas un apakßkomisiju sédés. Tådéjådi tiek realizéts Valsts pårvaldes iekårtas likumå noteiktais pamatprincips par sabiedrîbas lîdzdalîbu valsts pårvaldé un veicinåta pilsoniskås sabiedrîbas stiprinåßana. Saskañå ar 1995. gada Diplomåtiskå un konsulårå dienesta likumu Årlietu komisija izskata un apstiprina årkårtéjo un pilnvaroto véstnieku kandidatüras, kå arî analizé un vérté véstniecîbu darbîbu. Tås viedoklis attiecîbå uz lémuma pieñemßanu Valsts prezidentam ir rekomendéjoßs. Viens no Årlietu komisijas darbîbas virzieniem ir regulåras saiknes uzturéßana ar Valsts prezidenta institüciju: Årlietu komisija un Valsts prezidents pårrunå Latvijai svarîgas årpolitikas aktualitåtes, komisija uzklausa prezidenta viedokli par notikußajåm vizîtém årvalstîs, kå arî apsprieΩ jautåjumus, kas saistîti ar vienotas un koordinétas Latvijas valsts årpolitikas efektîvu îstenoßanu. 2007. gada 24. oktobrî Årlietu komisijas deputåti tikås ar jaunievéléto Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai apmainîtos ar viedok¬iem par Latvijas årpolitiskajåm aktualitåtém, Baltijas valstu sadarbîbu un citiem bütiskiem jautåjumiem, kas sasaucas ar valsts starptautiskajåm aktivitåtém. Kå bütiskåkie pårrunåtie jautåjumi minami saskañotas valsts årpolitikas realizéßana un uzlaboßana, gatavoßanås Latvijas valsts paståvéßanas 90. gadadienas svinîbåm, Baltijas valstu sadarbîba un Eiropas kaimiñu politika. Janvårî/februårî Årlietu komisija strådåja pie likumprojekta “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstît 1997. gada 7. augustå paraféto Latvijas Republikas un Krievijas Federåcijas lîguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robeΩu”. Komisija uzklausîja daΩådu ekspertu (Årlietu ministrijas speciålistu, vésturnieku, juristu) viedok¬us par strîdîgo likumprojektu. Plaßu diskusiju rezultåtå Saeima atbalstîja komisijas izstrådåto likumprojektu un pilnvaroja valdîbu parakstît saskañoto Latvijas un Krievijas lîguma projektu. Valdîbas parakstîtais Lîgums par Latvijas un Krievijas valsts robeΩu ratificéßanai aprîlî tika iesniegts Saeimai. Årlietu komisijas pienåkums bija izdiskutét iesniegto likumprojektu un izvértét iesniegtos priekßlikumus Visi iesniegtie priekßlikumi tika noraidîti, un komisija léma par nemainîta likumprojekta virzîßanu apstiprinåßanai Saeimå, tådéjådi pabeidzot lîguma ratifikåcijas procedüru. 2007. gadå no septembra lîdz decembrim Eiropas lietu komisija bija noorganizéjusi vairåkas izbraukuma sédes uz Talsu, Césu un Iecavas paßvaldîbåm, lai uzklausîtu un pårrunåtu galvenås ar ES lietåm saistîtås problémas. Sadarbîbå ar Tieslietu, Iekßlietu un Årlietu ministriju Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisija sagatavoja un nosütîja informåciju Kuveitas Nacionålajai Asamblejai par ANO Pretkorupcijas konvencijas parakstîßanas un ratifikåcijas procesu Latvijå. 2007. gadå notika divas Pilsonîbas likuma izpildes komisijas izbraukuma sédes, vienå komisijas deputåti apmekléja Naturalizåcijas pårvaldi, iepazinås ar pårvaldes darba apståk¬iem un uzklausîja informåciju par Latvijas pilsonîbas zaudéßanu, otrå sédé apmekléja Èpaßu uzdevumu ministra sabiedrîbas integråcijas lietås sekretariåtu, kur iepazinås ar sekretariåta darba apståk¬iem un uzklausîja sagatavoto informåciju par dubultpilsonîbu.

23 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Valsts pårvaldes un paßvaldîbas komisija regulåri sadarbojas ar Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministriju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministrijas Måjok¬u politikas departamentu un Büvniecîbas, ener©étikas un måjok¬u valsts a©entüru, Valsts kanceleju, kå arî ar Finanßu ministriju, tiesîbsargu, Rîgas domi, VID un KNAB atkarîbå no reglamentéjamås jomas. Gatavojot priekßlikumus likumprojekta “Grozîjumi Kriminållikumå” otrreizéjai caurlükoßanai, kas paredz atbildîbu par nacionålå un rasu naida izraisîßanu un diskriminåcijas aizlieguma pårkåpßanu, Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija uzklausîjusi Bérnu un ©imenes lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekßlietu ministrijas un Valsts probåcijas dienesta speciålistu viedokli. Tika organizétas Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas izbraukuma sédes: Tiesîbsarga birojå – par Tiesîbsarga likuma pieméroßanu; Naturalizåcijas pårvaldé – par Latvijas pilsonîbas iegüßanas un zaudéßanas procesu; Èpaßu uzdevumu ministra sabiedrîbas integråcijas lietås sekretariåtå – par sabiedrîbas integråcijas programmu îstenoßanas gaitu. Komisijas deputåti tikußies un uzklausîjußi vairåkas atbildîgås valsts amatpersonas un speciålistus par problémåm, kas skar vardarbîbu ©imené vai pret sievieti, par cilvéktiesîbu neievéroßanu plaßsaziñas lîdzek¬os, par sabiedrîbas integråcijas un Latvijas Nacionålo kultüras biedrîbu aktualitåtém, par situåciju Latvijå saistîbå ar kibernoziegumiem, rasisma un ksenofobijas noziedzîgajiem nodarîjumiem, kas tiek izdarîti datorsistémås, par Tiesîbsarga biroja un Reli©isko lietu pårvaldes darbîbu, par informåcijas tehnolo©iju attîstîbas tendencém valsts pårvaldé. Sociålo un darba lietu komisija ir organizéjusi komisijas izbraukuma sédi Labklåjîbas ministrijå, diskutéjot ar likumprojekta “Invaliditåtes likums” izstrådåtåjiem pirms tå iesniegßanas Ministru kabinetå, kå arî Liepåjas paßvaldîbå – par Sociålo pakalpojumu un sociålås palîdzîbas likuma izpildi. Agrårås, vides un re©ionålås politikas komisija organizéja divas izbraukuma sédes: uz Inçukalnu par Inçukalna sérskåbå gudrona dî˚u sanåcijas problémåm un uz Påvilostu par problémåm saistîbå ar Aizsargjoslu likuma 36. panta izpildi un Påvilostas Pelékås kåpas aizsardzîbu un par problémåm saistîbå ar meΩa zemes transformåcijas at¬auju izsniegßanu. BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisija, skatot jautåjumus, saistîtus ar valsts ekonomikas attîstîbas tendencém, problémåm un nåkotnes perspektîvåm un to iespéjamiem risinåjumiem, sadarbojusies ar Finanßu un Ekonomikas ministriju, Valsts ieñémumu dienestu, Valsts kasi, kå arî ar citåm valsts pårvaldes institücijåm. Arî Latvijas Paßvaldîbu savienîbas, Darba devéju konfederåcijas pårståvji, kå arî attiecîgo nozaru sociålie partneri tika aicinåti paust savu viedokli attiecîgu jautåjumu izskatîßanå. Komisijå tika organizéta diskusija, kurå apsprieda Latvijas tautsaimniecîbas problémas. Tika uzklausîts finanßu ministra Oskara Spurdziña ziñojums “Par patériña cenu inflåcijas attîstîbu un samazinåßanas priekßlikumiem” un ekonomikas ministra Jurija Stroda ziñojums “Latvijas tautsaimniecîbas problémas un iespéjamie risinåjumi”, diskusijå piedalîjås arî Latvijas Bankas prezidents Ilmårs Rimßéviçs. BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisijas deputåti tikås arî ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Sarunas gaitå abas puses apmainîjås ar viedok¬iem par aktuålåkajiem valsts ekonomikas jautåjumiem, tika spriests par nepiecießamîbu veicinåt turpmåko aktuålas informåcijas apmaiñu un cießåku savstarpéju sadarbîbu. Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijas izveidotås Nacionålå attîstîbas plåna îstenoßanas uzraudzîbas apakßkomisijas sédés ir piedalîjußies pårståvji no Ministru kabineta, Finanßu ministrijas, Latvijas Investîciju un attîstîbas a©entüras, Ekonomikas ministrijas, Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministrijas, Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas, Labklåjîbas ministrijas, Bérnu un ©imenes lietu ministrijas, Nodarbinåtîbas valsts a©entüras, Latvijas Universitåtes, Latvijas Zinåtñu akadémijas, Latvijas Organiskås sintézes institüta, Latvijas Paßvaldîbu savienîbas, Latvijas Jauno zinåtnieku apvienîbas, Latvijas Darba devéju konfederåcijas, Latvijas Tirdzniecîbas un rüpniecîbas kameras, Latvijas Profesionålås un pieaugußo izglîtîbas asociåcijas u. c. institücijåm.

24 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts AizsArdzîbAs, iekßlietu, tiesîbsArgÅjoßÅs un nAcionÅlÅs droßîbAs iestÅdes

Nacionålås droßîbas komisija izvérté un akcepté valsts droßîbas ieståΩu budΩetu projektus; veic valsts droßîbas ieståΩu darbîbas un budΩeta lîdzek¬u izlietoßanas parlamentåro kontroli; noklausås Ministru kabineta un valsts droßîbas ieståΩu vadîtåju ziñojumus par valsts droßîbas ieståΩu darbîbu, kå arî izskata ßo ieståΩu darbîbas pårbaudes rezultåtus; izskata priekßlikumus par Satversmes aizsardzîbas biroja direktora iecelßanu amatå un atbrîvoßanu no amata; izskata Nacionålås droßîbas plånu. Komisijas sédés regulåri piedalîjies iekßlietu ministrs, lai sniegtu informåciju par aktuåliem jautåjumiem Iekßlietu ministrijas darbå. Komisijai ir izveidojusies laba sadarbîba informåcijas apmaiñå ar Valsts policijas pårvaldém un to vadîbu. Nacionålås droßîbas komisija tikås ar Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Droßîbas dienesta komandieri T. Majoru jautåjumå par Saeimas un Valsts prezidenta Droßîbas dienesta darbu. Komisija tikås ar tieslietu ministru G. Bérziñu un Satversmes aizsardzîbas biroja direktoru J. KaΩociñu jautåjumå par Satversmes aizsardzîbas biroja darbu. Komisijas izbraukuma séde notika Droßîbas policijå. Tika apspriesti jautåjumi par Droßîbas policijas budΩeta projektu, budΩeta lîdzek¬u izlietoßanu, to uzskaiti un nepiecießamajiem pasåkumiem, lai uzlabotu Droßîbas policijas darbu. Komisijas izbraukuma séde notika VAS “Starptautiskå lidosta “Rîga””, kur komisijas locek¬i tikås ar lidostas vadîbu, lai apspriestu jautåjumus par starptautiskås lidostas “Rîga” gatavîbu pievienoties Íengenas zonai, kå arî apspriestu citus ar valsts droßîbu saistîtus jautåjumus starptautiskås lidostas “Rîga” darbå. Komisija tikås ar Iekßlietu ministrijas valsts sekretåra vietnieci I. Pétersoni. Tikßanås laikå tika pårrunåti jautåjumi par Iekßlietu ministrijas padotîbå esoßo droßîbas ieståΩu gatavîbu pievienoties Íengenas zonai. Jautåjums par Valsts robeΩsardzes gatavîbu pievienoties Íengenas zonai tika izskatîts komisijas sédé, kur pieaicinåto personu lokå bija Valsts robeΩsardzes priekßnieka vietnieks ‰. Ivanovs. Juridiskå komisija rudens sesijas laikå tikås ar valsts kontrolieri I. Sudrabu, ©enerålprokuroru J. Maizîti, Augståkås tiesas priekßsédétåju A. Gu¬ånu, Korupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja vadîtåju A. Loskutovu, Satversmes tiesas priekßsédétåju G. Kütri, tieslietu ministru G. Bérziñu un tiesîbsargu R. Apsîti. Komisijas sédés tika pårrunåta savstarpéjå sadarbîba, apspriesti jautåjumi par nepiecießamajiem grozîjumiem likumdoßanå, kå arî diskutéts par daΩådiem juridiskiem jautåjumiem. 2007. gada rudens sesijas periodå Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisija rîkoja divas izbraukuma sédes. Izskatot jautåjumu par Jüras spéku båzes izveidi, komisija septembrî izbrauca uz Liepåju.

EkonomikAs, finAnßu un tAutsAimniecîbAs institücijAs

ˆemot vérå komisijas darbîbas sféru, BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisijai îpaßi cießa sadarbîba ir izveidojusies ar Finanßu un kapitåla tirgus komisiju, Latvijas Banku, Transportlîdzek¬u apdroßinåtåju biroju, Latvijas Paßvaldîbu savienîbu un Darba devéju konfederåciju. Viens no svarîgåkajiem lémumiem, kas tika pieñemts attiecîbå uz centrålo banku, bija atbalstît Ilmåra Rimßéviça atkårtotu ievéléßanu par Latvijas Bankas prezidentu. Tikpat sekmîgi komisija sadarbojas ar profesionålajåm asociåcijåm – Latvijas Komercbanku asociåciju, Latvijas Apdroßinåtåju asociåciju, Latvijas Apdroßinåßanas brokeru asociåciju, Latvijas Profesionålo apdroßinåßanas brokeru asociåciju, Latvijas Azartspé¬u, izklaides un loterijas biznesa asociåciju, Latvijas Spé¬u biznesa asociåciju, Latvijas GråmatveΩu asociåciju, Latvijas Zvérinåtu revidentu asociåciju u. c. Komisija tikås arî ar daΩådu ieståΩu pårståvjiem un rîkoja izbraukuma sédes. Tå komisija tikås ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas vadîbu, iepazinås ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas darbu un nåkotnes iecerém. Komisija tikås arî ar Latvijas Bankas vadîbu un noklausîjås Latvijas Bankas prezidenta Ilmåra Rimßéviça ziñojumu “Latvijas tautsaimniecîbas jaunåkås attîstîbas tendences un nåkotnes perspektîvas”. 25 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts IzglîtîbAs, kultürAs un zinÅtnes iestÅdes

Ar Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes iestådém visdaudzpusîgåkå sadarbîba ir Saeimas Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijai. Komisijas darbîbas jomå ir çetras Latvijas tautsaimniecîbå nozîmîgas un savstarpéji saistîtas nozares – izglîtîba, kultüra, zinåtne un sports. Sagatavojot likumprojektus un izskatot daΩådus jautåjumus, uz komisijas sédém aicinåti ministriju pårståvji, paßvaldîbu, izglîtîbas, zinåtnes, kultüras un sporta darbinieku organizåciju pårståvji. Komisijas redzeslokå paståvîgi ir jautåjumi, kas skar attiecîgo nozaru attîstîbas un prioritåros uzdevumus, finanséjums, tiesîbu aktu îstenoßana u. c. Aktuåls ir Eiropas Savienîbas fondu lîdzek¬u apguves jautåjums, tåpéc ir uzklausîtas atbildîgås valsts institücijas par paveikto 2004. – 2006. gada ES struktürfondu lîdzek¬u apguvé un 2007. – 2013. gada ES fondu apguves uzsåkßanu Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas pårziñå esoßajås jomås. Komisija seko lîdzi situåcijai izglîtîbas nozaré, îpaßu uzmanîbu veltot kvalitåtei ikvienå izglîtîbas pakåpé un pedagoga profesijas prestiΩa paaugstinåßanai. Komisija ir iepazinusies ar Latvijas pedagogu atklåto véstuli (6557 paraksti), ar apkopotajiem pedagogu aptaujas rezultåtiem par pedagogu trükuma izraisîto krîzes situåciju izglîtîbas sistémå un piedåvåto ßîs krîzes novérßanas minimålo programmu. Lai kopîgi meklétu risinåjumus izglîtîbas jomas problémåm, komisija uzklausîja izglîtîbas un zinåtnes ministri B. RivΩu un speciålistus par priekßlikumiem izglîtîbas kvalitåtes nodroßinåßanå un iespéjåm papildus pieß˚irt valsts budΩeta lîdzek¬us pedagogu darba samaksas straujåkai paaugstinåßanai. ˆemot vérå, ka 2008. gadå notiek Vispåréjie latvießu dziesmu un deju svétki, komisija ir devusies divås izbraukuma sédés, lai iepazîtos ar valsts sabiedrîbas ar ierobeΩotu atbildîbu “Kultüras un sporta centrs “Daugavas stadions”” turpmåko attîstîbu un gatavîbu 2008. gada Dziesmu un deju svétku pasåkumu rîkoßanai, kå arî ar MeΩaparka Lielås estrådes atjaunoßanas un rekonstrukcijas darbiem. Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijai bijußas tikßanås ar Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas un Latvijas Izglîtîbas un zinåtnes darbinieku arodbiedrîbas pårståvjiem; ar Ogres rajona vispåréjås izglîtîbas ieståΩu direktoriem un Ogres rajona izglîtîbas pårvaldes darbiniekiem; ar Nacionålås radio un televîzijas padomes priekßsédétåju Å. Kleckinu par aktualitåtém padomes darbîbå saistîbå ar nacionålå pasütîjuma uzdevumu, lai nacionålajå pasütîjumå bütu vairåk izglîtojoßa rakstura raidîjumu, tajå skaitå par zinåtni, kas ir svarîgi müΩizglîtîbai, kå arî tiktu ierobeΩoti vardarbîbu saturoßi skati; ar Izglîtîbas un zinåtnes ministriju, Izglîtîbas valsts inspekciju, Bérnu tiesîbu aizsardzîbas inspekciju un Valsts jaunatnes iniciatîvu centru apspriests sabiedrîbå samilzußais bérnu droßîbas, audzinåßanas darba, skolénu–skolas–©imenes savstarpéjo attiecîbu, sadarbîbas un pienåkumu, tiesîbu un atbildîbas jautåjums; ar vairåkiem no jauna ievélétajiem augstskolu rektoriem. Eiropas lietu komisijas priekßsédétåja Vaira Paegle tikusies ar Latvijas Zinåtñu akadémijas prezidentu un Biznesa augstskolas rektoru par Akadémiskå datu pårraides tîkla izveidi starp Baltijas valstîm un Zieme¬valstîm. Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas priekßsédétåjs Juris Dalbiñß Rîgå tikås ar Baltdefcol augståkå kursa studentiem un pasniedzéjiem. 2007. gadå notikußas vairåkas Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas izbraukuma sédes, tostarp Latvijas Policijas akadémijå un Policijas koledΩå. Tajå tika skatîti tådi nozîmîgi jautåjumi kå Valsts policijas izglîtîbas sistéma un tås iespéjas personålsaståva komplektéßanå. Komisija vienojås, ka nepiecießams güt skaidrîbu par izglîtîbas sistémas attîstîbu Iekßlietu ministrijå un konkrétiem plåniem attiecîbå uz Latvijas Policijas akadémiju. Komisija noléma aicinåt Iekßlietu ministriju sagatavot nepiecießamos grozîjumus Iekßlietu ministrijas sistémas ieståΩu un Ieslodzîjuma vietu pårvaldes amatpersonu ar speciålajåm dienesta pakåpém dienesta gaitas likumå, lai sakårtotu izglîtîbas iegüßanas un kvalifikåcijas paaugstinåßanas jautåjumus.

26 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts Cilvéktiesîbu, veselîbAs AizsArdzîbAs un sociÅlÅs integrÅcijAs iestÅdes

Septembrî notika Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas izbraukuma séde Latvijas cietumu slimnîcå Olainé. Tås gaitå tika apspriesta Ieslodzîto veselîbas aprüpes koncepcija, Koncepcija par ieslodzîto konvojéßanu veselîbas aprüpes vajadzîbu nodroßinåßanai un ieslodzîto apsardzi årstniecîbas iestådés, kuras atrodas årpus ieslodzîjuma vietåm. Oktobrî kopîgå sédé ar Sociålo un darba lietu komisiju tika skatîts jautåjums par ieslodzîto personu nodarbinåtîbu, ar to saistîtajåm problémåm un to risinåjumu.

NevAlstiskÅs orgAnizÅcijAs

Ar nevalstiskajåm organizåcijåm likumdoßanas proceså saskaras un uztur dialogu vairåkas Saeimas komisijas, tomér ßiem kontaktiem ir atß˚irîga intensitåte un bieΩums. 28. maijå tika organizéts Saeimas un nevalstisko organizåciju forums. Savstarpéjo sadarbîbu un tås attîstîbas iespéjas ar vairåku organizåciju pårståvjiem apsprieda arî Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisija. Komisijas priekßsédétåjs J. Dalbiñß iepazîstinåja nevalstisko organizåciju pårståvjus ar komisijas saståvu, pozîcijas un opozîcijas ietekmi komisijas lémumu pieñemßanå, komisijas funkcijåm likumdoßanas un parlamentårås kontroles jomå, kå rezultåtå tiek izstrådåtas gan precîzas izmaiñas, gan jauni likumdoßanas akti. Tika izskaidrotas arî parlamentårås uzraudzîbas izpausmes formas, ar konkrétiem piemériem paspilgtinåti gan teorétiskie, gan praktiskie darbîbas aspekti. Atseviß˚a uzmanîba tika veltîta arî komisijas darbîbai südzîbu, priekßlikumu un ierosinåjumu izskatîßanas jomå, norådot personu izpratnes trükumu par komisijas kompetences norobeΩoßanu no valsts pårvaldes un tiesu varas institücijåm, pretstatå kuråm komisija neveic izmekléßanu. Pievérsås arî valsts droßîbas situåcijas analîzei, kur komisija seko lîdzi paståvîgi, îpaßi pievérßot uzmanîbu datumiem ar paaugstinåtu sabiedrisko aktivitåti un likumpårkåpumu risku. Nevalstisko organizåciju pårståvji informéja klåtesoßos par savu organizåciju darbîbu, jomåm un konkrétiem jautåjumiem, kuros vélétos sadarboties ar komisiju. Tika sniegti arî konkréti ierosinåjumi, kuros iespéjams tülîtéjs risinåjums, pieméram, komisijas måjaslapå esoßås informåcijas papildinåßanai. 2007. gada 22. oktobrî Årlietu komisija un nevalstiskå organizåcija “Eiropas Kustîba Latvijå” Saeimå rîkoja plaßas publiskas debates par Latvijas attîstîbas sadarbîbas politiku. Debatés piedalîjås Saeimas deputåti, daΩådas citas amatpersonas un ministriju speciålisti, kå

Nevalstisko organizåciju forums 2007. gada 28. maijå

27 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts arî nevalstisko organizåciju pårståvji. Debaßu jautåjumu loks aptvéra tådu Latvijas attîstîbas sadarbîbas problemåtiku kå izvirzîtås prioritåtes, politikas îstenoßanas mehånisms, valsts un nevalstisko organizåciju sadarbîba. Kopumå komisijas rîkotås debates tika plaßi apmeklétas un to norise valsts budΩeta sastådîßanas laikå deva iespéju aktualizét jautåjumu par valsts finanséjuma palielinåßanu attîstîbas sadarbîbai. 2007. gada 5. martå Eiropas lietu komisija kopå ar nevalstisko organizåciju “Eiropas Kustîba Latvijå” Saeimå organizéja augsta lîmeña diskusiju “Sabiedrîbas lîdzdalîba Saeimas darbå Eiropas Savienîbas jautåjumos”, kuras mér˚is bija sekmét savlaicîgu un efektîvu sabiedrîbas lîdzdalîbu Saeimas darbå ar ES jautåjumiem, to apsprießanå un lémumu pieñemßanå. Juridiskå komisija pavasara sesijas laikå tikås ar nevalstisko organizåciju pårståvjiem un pårrunåja lîdzßinéjo un turpmåko savstarpéjo sadarbîbu. Valsts pårvaldes un paßvaldîbas komisijas sédés kå NVO sektora eksperti regulåri piedalås pårståvji no Paßvaldîbu savienîbas, Latvijas Namu pårvaldîtåju un apsaimniekotåju asociåcijas, kå arî no NVO “Delna”, “Providus” un “Latvijas Pilsoniskå alianse”. Sadarbîbå ar jaunatnes organizåcijåm Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija turpinåja darbu pie Jaunatnes likuma, kura mér˚is ir uzlabot jaunießu dzîves kvalitåti, veicinot viñu iniciatîvas, lîdzdalîbu lémumu pieñemßanå un sabiedriskajå dzîvé, kå arî atbalstot darbu ar jaunatni. Likumprojekts nosaka jaunatnes politikas îstenoßanå iesaistîtås personas un to kompetenci, jaunießu lîdzdalîbu politikas îstenoßanå, kå arî pamatprincipus finanséjuma pieß˚irßanai jaunießu iniciatîvåm. Plaßs ir Sociålo un darba lietu komisijas sadarbîbas partneru uzskaitîjums. Èpaßi jåakcenté veiksmîgå sadarbîba ar atseviß˚åm sabiedriskåm organizåcijåm, ar kuråm komisijai ir izveidojusies stabila, regulåra un produktîva sadarbîba, – Latvijas Pensionåru federåciju, kas pårståv 600 tükstoßu iedzîvotåju intereses, Latvijas Nedzirdîgo savienîbu, Latvijas Neredzîgo biedrîbu, Latvijas Invalîdu biedrîbu, Latvijas Årstu biedrîbu, Paßvaldîbu savienîbu, Darba devéju konfederåciju u. c. Ir arî îslaicîgi sadarbîbas partneri, kuri iesaistås komisijas darbå uz kåda noteikta likuma, kas skar ßîs grupas intereses, izstrådes un pieñemßanas laiku, pieméram, Pacientu aizsardzîbas birojs, invalîdu biedrîba “Aplis”, invalîdu apvienîba “Jünijs”, Latvijas Pediatru asociåcija, onkolo©isko pacientu atbalsta biedrîba “Dzîvîbas koks”, Latvijas Ìimenes plånoßanas un seksuålås veselîbas asociåcija “Papardes zieds” u. c. BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisijai ir izveidojusies sadarbîba ar atseviß˚åm sabiedriskajåm organizåcijåm, izvértéjot iesniegtos priekßlikumus un uzklausot pårståvju argumentus komisijas sédés, pieméram, Latvijas Tirgotåju asociåciju, Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbu, Patérétåju intereßu aizståvîbas asociåciju u. c. Jåatzîmé arî tådas organizåcijas, kuras iesaistås komisijas darbå uz konkrétu likumu izstrådes gaitu, pieméram, Latvijas Komercbanku asociåcija, Latvijas Apdroßinåtåju asociåcija, Latvijas Spé¬u biznesa asociåcija, Latvijas Zvérinåtu revidentu asociåcija u. c. Komisija piedalîjås arî 28. maijå notikußajå pirmajå Saeimas un nevalstisko organizåciju forumå. Foruma ietvaros tika organizétas pårrunas starp komisijas priekßsédétåju Kårli Leißkalnu un ieinteresétajåm nevalstiskajåm organizåcijåm, tådåm kå Latvijas Pilsoniskå alianse, Latvijas Pensionåru federåcija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Latvijas Neredzîgo biedrîbas Ωurnåls u. c. Tåpat komisijas pårståvis piedalîjås Latvijas Pilsoniskås alianses organizétajå NVO, Saeimas komisiju un ministriju sanåksmé, kura notika 7. decembrî un kurå tika izvértéta lîdzßinéjå sadarbîba un pårrunåti turpmåkås sadarbîbas virzieni. Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijas izveidotå Sporta apakßkomisija risina aktuålus sporta likumdoßanas un citus sporta jomas jautåjumus. Apakßkomisijas deputåti tikußies ar daΩådu institüciju pårståvjiem, lai uzklausîtu informåciju un risinåtu aktuålus ar sporta nozari saistîtus jautåjumus. Tikßanås bijußas ar Izglîtîbas un zinåtnes ministriju, Sporta pårvaldi, Finanßu ministriju, Sporta medicînas valsts a©entüru, Rîgas domi un arî ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federåciju padomi, Latvijas Tautas sporta asociåciju, Latvijas Sporta veterånu (senioru) savienîbu, Latvijas Hokeja federåciju, Latvijas Basketbola savienîbu, Latvijas Sporta un türisma arodbiedrîbu u. c. sporta institücijåm.

28 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts Kontroles funkcija

Izpildvaras pårraudzîba ir viena no parlamenta darbîbas pamatfunkcijåm, kas nodroßina vélétåju intereßu aizståvîbu. Pårraudzîba Saeimå tiek realizéta daΩådos veidos, un svarîgåkais no tiem ir parlamentåro komisiju sistéma. Kontroles funkciju veic visas Saeimas komisijas, izskatot gan vélétåju iesniegumus un südzîbas, gan arî uzklausot atbildîgo izpildinstitüciju ziñojumus un viedok¬us. Realizéjot parlamentårås uzraudzîbas darbu un civilo kontroli pår bruñotajiem spékiem, 2007. gadå notikußas 35 Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas sédes, tostarp par tådiem nozîmîgiem jautåjumiem kå korupcijas apkaroßanas institucionålais modelis; sadarbîbas efektivitåte; straté©iskas nozîmes preçu kontroles sistéma; ilgtermiña valsts investîciju programmas “Valsts cietumu rekonstrukcija” îstenoßana; ce¬u satiksmes droßîbas situåcija valstî; administratîvo sodu pieméroßanas prakse par agresîvu braukßanu; koncepcija par Nacionålo bruñoto spéku rezervi; personu, kas izdarîjußas noziedzîgus nodarîjumus pret tikumîbu un dzimumneaizskaramîbu, pårvietoßanås ierobeΩoßana un tås kontrole, ar to saistîtås problémas un to risinåjums; iekßéjås kontroles sistémas izveidoßana valsts institücijås; Valsts kontroles pårbaudes rezultåti valsts droßîbas iestådés, KNAB un VID par operatîvo finanßu lîdzek¬u uzskaiti un izlietojumu 2006. gadå u. c. Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisija realizé parlamentåro kontroli, izmantojot tiesîbas tießi, bez Prezidija starpniecîbas, pieprasît savai darbîbai nepiecießamo informåciju no ministriem, viñiem padotajåm (ministrijas pak¬autîbå vai pårraudzîbå esoßajåm) iestådém, kå arî paßvaldîbåm, uzaicinot attiecîgås amatpersonas. Komisija regulåri pieprasa informåciju par valsts interesém atbilstoßas åréjås un iekßéjås droßîbas politikas îstenoßanu, kå arî seko tås tiesiskajam reguléjumam un realizé iniciatîvu nepiecießamajåm izmaiñåm tajå. Büdams Nacionålås droßîbas padomes loceklis, komisijas priekßsédétåjs piedalås valsts institüciju un amatpersonu vienotas darbîbas saskañoßanå nacionålås droßîbas politikas jomå. Institücijas, kuru darbîba tiek ñemta vérå, veicot parlamentåro kontroli, ir: Aizsardzîbas ministrija (Nacionålie bruñotie spéki, Nacionålå aizsardzîbas akadémija), Iekßlietu ministrija (Valsts policija, Valsts ugunsdzésîbas un glåbßanas dienests, Valsts robeΩsardze, Latvijas Policijas akadémija), Tieslietu ministrija (Ieslodzîjumu vietu pårvalde, Valsts probåcijas dienesta pårvalde, Satversmes aizsardzîbas birojs), LR Ìenerålprokuratüra un citas prokuratüras iestådes, Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojs, Valsts ieñémumu dienests. Arî Nacionålås droßîbas komisija veic valsts droßîbas ieståΩu darbîbas un budΩeta lîdzek¬u izlietoßanas parlamentåro kontroli; noklausås valsts droßîbas ieståΩu vadîtåju ziñojumus un pårskatus par valsts droßîbas ieståΩu darbîbu, kå arî izskata ßo ieståΩu darbîbas pårbaudes rezultåtus, iepazîstas ar ßo ieståΩu dienesta dokumentiem un informåciju, izñemot dokumentus par slepenajiem informåcijas avotiem. Pilsonîbas likuma izpildes komisija veic parlamentåro kontroli pår Pilsonîbas likuma izpildi, kvalitatîva naturalizåcijas procesa nodroßinåßanu. Komisijas deputåti, realizéjot kontroles funkciju, tikås ar tieslietu ministru G. Bérziñu, kura pårraudzîbå atrodas Naturalizåcijas pårvalde. Uz komisijas sédém bija uzaicinåti îpaßu uzdevumu ministrs sabiedrîbas integråcijas lietås O. Kasténs un îpaßu uzdevumu ministre elektroniskås pårvaldes lietås I. Gudele. Savas darbîbas ietvaros komisija sadarbojås ar valsts pårvaldes iestådém – Naturalizåcijas pårvaldi, Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvaldi, Sabiedrîbas integråcijas fondu, kå arî vajadzîbas gadîjumå ar citu valsts pårvaldes ieståΩu un sabiedrisko organizåciju pårståvjiem. Notika tikßanås ar Valsts valodas centra, Repatriåcijas centra, Latvijas Darba devéju konfederåcijas un I. Kozakeviças Latvijas Nacionålo kultüras biedrîbu asociåcijas pårståvjiem. Parlamentårås uzraudzîbas kårtîbå vai arî péc Valsts pårvaldes un paßvaldîbas komisijas locek¬u ierosinåjuma komisijas sédés 2007. gadå izskatîti jautåjumi par valsts pårvaldes reformas 2001.–2006. gada rezultåtiem; tiesiskå reguléjuma nepiecießamîbu vietéjo referendumu rîkoßanai; dåvanu pieñemßanas ierobeΩojumiem valsts amatpersonåm; BaloΩu pilsétas domes darbîbåm saistîbå ar kopuzñémumu veidoßanu; valsts pårvaldes reformas

29 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts ietekmi uz valdîbas un paßvaldîbu attiecîbåm un attîstîbas procesiem Latvijå (dalîba konferencé); dzîvojamo måju pårvaldîßanas un apsaimniekoßanas uzdevuma dele©éßanu Rîgas paßvaldîbas kapitålsabiedrîbåm; risinåjumiem årkårtas situåcijai Ludzas rajonå Latvijas–Krievijas robeΩas ß˚érsoßanas problému novérßanå; kå Rîgas dome pilda likuma “Par palîdzîbu dzîvok¬a jautåjumu risinåßanå” noteikumus, tajå skaitå pabalstu pieß˚irßanu denacionalizéto namu îrniekiem, kuri atbrîvo dzîvojamo telpu; Latvijas ilgtspéjîgas attîstîbas straté©iju (diskusija prof. R. î¬a vadîbå); politisko partiju un priekßvéléßanu kampañu finanséßanu (diskusija dr. M. Valecka vadîbå). BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisija parlamentåro kontroli realizé daΩådos veidos – pieprasa nepiecießamo informåciju no ministriem un ministriju pak¬autîbå vai pårraudzîbå esoßajåm iestådém, arî no paßvaldîbåm, uzaicinot attiecîgås amatpersonas, uzklausa atbildîgo izpildinstitüciju ziñojumus un viedok¬us, kå arî dele©é savus pårståvjus attiecîgajås uzraudzîbas institücijås. Komisijas sédés izskatîti daΩådi ar Latvijas finanßu sistému saistîti jautåjumi kopumå, kå arî jautåjumi par valsts budΩeta izpildi un budΩeta lîdzek¬u racionålu izlietojumu. BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisija dele©éja savu pårståvi Paßvaldîbu finanßu izlîdzinåßanas fonda padomé, kas veic izlîdzinåßanas fonda darbîbas pårraudzîbu. Latvijas Bankas prezidents informéja komisiju par makroekonomisko attîstîbu un finansiålo politiku Latvijå. Ekonomikas ministrijas atbildîgås amatpersonas sniedza informatîvo ziñojumu par inflåcijas procesiem valstî. Vél Finanßu ministrijas pårståvji komisijai ziñoja par laika periodå no 2007. gada 1. februåra lîdz 2007. gada 31. jülijam paveiktajiem un nåkamajå atskaites periodå plånotajiem uzdevumiem vienotås Eiropas valütas ievießanai Latvijå un par atjaunoto Latvijas Konver©ences programmu 2007.–2010. gadam. Komisijai tika sniegti ziñojumi arî par valsts budΩeta lîdzek¬u izlietojumu. Tå Finanßu ministrija atskaitîjås par lîdzek¬u neparedzétiem gadîjumiem izlietojumu 2007. gada deviños méneßos, kå arî atbilstoßi likumam “Par budΩetu un finanßu vadîbu” informéja par apropriåcijas palielinåßanu izdevumiem attiecîgiem mér˚iem. Valsts kontroliere Ingüna Sudraba sniedza ziñojumu komisijai par Latvijas Republikas 2006. gada pårskata par valsts budΩeta izpildi un par paßvaldîbu budΩetiem finanßu pårskata revîzijas rezultåtiem.

Sabiedrîbas informéßana par Saeimas darbu un atgriezeniskås saites nodroßinåßana

Sabiedrîba kå Latvijå, tå årvalstîs daΩådos veidos regulåri sañem informåciju par norisém un aktualitåtém Saeimå. Viens no efektîvåkajiem sabiedrîbas informéßanas lîdzek¬iem ir informåcijas publicéßana un atjaunoßana Saeimas måjaslapå www.saeima.lv. Pilnveidota Eiropas lietu komisijas måjaslapa. Måjaslapas ir arî Årlietu komisijai, Aizsardzîbas un iekßlietu komisijai un BudΩeta un finanßu (nodok¬u) komisijai. Lai sekotu Saeimas darba norisém, ir nodroßinåta iespéja vérot Saeimas sédes, notiek séΩu radiotranslåcija, parlamenta darbs ir atspogu¬ots plaßsaziñas lîdzek¬os, laikraksts “Latvijas Véstnesis” publicé stenogrammas. Likumprojekta pieñemßanas gaita Saeimå noslédzas ar pieñemtå likuma teksta izsludinåßanu, t. i., publikåciju. Likumu izsludina Valsts prezidents laikrakstå “Latvijas Véstnesis”, un to publicé arî Saeimas Kancelejas izdevumå “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziñotåjs”. Likumos redzamas atsauces, kurå “Ziñotåja” numurå tas publicéts. “Ziñotåju” iespéjams tikai abonét (2007. gadå bija 500 abonentu.). Vél 100 eksemplåri tika izplatîti deputåtiem un Saeimas Kancelejas noda¬ås. Gadå tiek izdoti 24 numuri; apjoms – 320 lappuses. 2007. gadå izdevumå tika publicéti kopumå 1394 materiåli, tai skaitå 291 likums, 93 paziñojumi, 14 Satversmes tiesas spriedumi, påréjie – Ministru kabineta pieñemtie noteikumi. Visu 2. numura apjomu aizpildîja likums “Par valsts budΩetu 2007. gadam”, bet 21. numuru – “Grozîjumi likumå “Par valsts budΩetu 2007. gadam”. 24. numurå tika publicéts alfabétiskais satura rådîtåjs par visiem gada laikå publicétajiem materiåliem. To sagatavoja redakcijas darbinieki.

30 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

2007. gAdÅ izstrÅdÅti ßÅdi SAeimAs informAtÈvie mAteriÅli

Vienîbu Nosaukums skaits Saeimas bukleti 6 Saeimas tålruñu saraksts 2005 1 Saeimas kårtîbas ru¬¬a un Satversmes izdevums 2 Latvijas Republikas Satversmes izdevums 2 Saeimas struktürvienîbu bukleti 1 Eiroziñas 38 Saeimas 2007. gada kalendåra maketa sagatavoßana 1 Ziemassvétku, 18. novembra, 4. maija u. c. svinîgu pasåkumu apsveikuma kartîßu un izdruku sagatavoßana 400

Dokumentu noda¬as darbiniece I. Luka-Indåne sadarbîbå ar Informåcijas noda¬u nodroßina Eiropas pétîjumu un parlamentårås dokumentåcijas centra (ECPRD) Latvijas pårståvja darbu. ECPRD ir Eiropas Parlamenta dibinåta organizåcija, kas atrodas Eiropas Parlamenta ékå Briselé, un tås mér˚is ir informåcijas apmaiña starp Eiropas valstu parlamentiem. Tiek sagatavoti pieteikumi, veikta sarakste, lai Saeimas struktürvienîbu darbinieki varétu piedalîties ECPRD rîkotajos seminåros. Latvijas pårståvis sagatavo informatîvos materiålus un ziñojumus par daΩådåm témåm atbilstoßi ECPRD dalîbvalstu pårståvju pieprasîjumiem. 2007. gadå sagatavoti 88 ziñojumi. Informåciju par jautåjumiem, kas saistîti ar Eiropas Savienîbu, nodroßina Saeimas Eiropas Savienîbas Informåcijas centrs. No tå måjaslapas www.eiroinfo.lv var piek¬üt Saeimas ES informåcijas datubåzei SERID. Saeimas Preses dienests informé sabiedrîbu par Saeimas darbu, nodroßinot iespéju plaßsaziñas lîdzek¬u Ωurnålistiem un citiem pårståvjiem sañemt informåciju par likumprojektu un citu dokumentu izskatîßanu Saeimå; informé sabiedrîbu par årvalstu viesu vizîtém Saeimå un Saeimas priekßsédétåja, Prezidija locek¬u, deputåtu vizîtém årvalstîs; nodroßina Saeimas, tås Prezidija, komisiju, frakciju, deputåtu grupu, kå arî pie frakcijåm nepiederoßu deputåtu oficiålå viedok¬a vai sniegtås informåcijas izplatîßanu tießi vai ar Latvijas un årvalstu plaßsaziñas lîdzek¬u starpniecîbu. Saeimas Preses dienesta pienåkumu lokå ir daΩådu informatîvo materiålu sagatavoßana, ievietoßana Saeimas måjaslapå un plaßsaziñas lîdzek¬u pårståvju darba informatîvais un organizatoriskais nodroßinåjums. 2007. gadå sagatavoti ßådi informatîvie materiåli: • “Íodien Saeimå” – informåcija par nåkamås dienas norisém Saeimå: Saeimas sédes, Prezidija sédes, frakciju sédes, komisiju un apakßkomisiju sédes, vizîtes, tikßanås, preses konferences u. c. (laiks, darba kårtîba, norises vieta); •“Vakar Saeimå” – informåcija par Saeimå dienå padarîto; • Saeimas séΩu apskati – kopsavilkums par Saeimas sédé un jautåjumu un atbilΩu sédé izskatîtajiem jautåjumiem (arî Saeimas svinîgajå sédé, Saeimas årkårtas sédé, Saeimas årkårtas sesijå); •ziñas presei – informåcija par tikßanåm, gaidåmajåm vizîtém, preses konferencém, komisiju sédém un citåm aktualitåtém; • “Frakciju viedok¬i” – tießraides stenogrammas redi©éßana un sagatavoßana publicéßanai oficiålajå laikrakstå “Latvijas Véstnesis”; • apkopojums par komisiju veikumu 2007. gada ziemas, pavasara un rudens sesijå un nåkotnes iecerém; • informåcija par Saeimas rîkotajiem pasåkumiem, pieméram, izstådém, Valsts prezidenta ievéléßanu un inauguråciju.

31 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Informatîvie materiåli tika izplatîti plaßsaziñas lîdzek¬u pårståvjiem sabiedrîbas informéßanai, kå arî ievietoti Saeimas måjaslapå iekßtîklå un årtîklå. Iesniegumu birojs ir struktürvienîba, kas visaktîvåk nodarbojas ar atgriezeniskås saites veidoßanu starp Saeimu un sabiedrîbu. Iesniegumu birojs apkopo individuålos, kolektîvos un anonîmos iesniegumus, sagatavo atbildes uz tiem vai arî nodod tos atseviß˚iem deputåtiem, deputåtu frakcijåm, deputåtu komisijåm, Saeimas struktürvienîbåm vai citåm institücijåm. Iesniegumi tiek grupéti péc to satura: atsauksmes par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, priekßlikumi likumu un lémumu pilnveidoßanå un südzîbas. Kopå 2007. gadå re©istréti 22 470 sañemtie dokumenti, no tiem: •juridisko personu iesniegumi – 13 573; • fizisko personu iesniegumi – 6734.

32 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

III. Saeimas darba nodroßinåjums

Saeimas Kanceleja

Saeimas Kancelejas direktors

Direktora vietnieks Direktora vietnieks Personåla noda¬a

Dokumentu noda¬a Iepirkumu noda¬a CaurlaiΩu birojs

Lietvedîba Protokola noda¬a

Ekspluatåcijas “Saeimas un noda¬a Ministru Kabineta Ziñotåjs” Finanßu noda¬a

Stenogrammu noda¬a Autobåze

Datorbirojs

Informåcijas noda¬a

Bibliotéka

Tehnikas noda¬a

Dokumentu kopéßanas birojs

Fotostudija

33 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts Personålvadîba un kvalitåtes vadîbas sistéma

Saskañå ar Personåla noda¬as funkcijåm 2007. gadå Personåla noda¬a nodroßinåja galveno uzdevumu – veica darba tiesisko attiecîbu risinåßanu Saeimas struktürvienîbås, plånoja un organizéja darbinieku apmåcîbu, kå arî pildîja citus noda¬as pårziñå esoßus darba uzdevumus.

Darba tiesisko attiecîbu risinåßana Saeimas struktürvienîbås

Pildot savu galveno funkciju, 2007. gadå Personåla noda¬a noslédza un grozîja darba lîgumus, izbeidza darba tiesiskås attiecîbas, kårtoja visa veida atva¬inåjumus, kå arî risinåja citus ar darba tiesîbåm saistîtus jautåjumus Saeimas struktürvienîbås, precîzi ievérojot Latvijas Republikå spékå esoßos normatîvos aktus. Pårskata perioda beigås Saeimå strådåja 556 darbinieki (pavisam 505 ßtata vienîbas). 2007. gadå tika noslégti 99 darba lîgumi jeb 19,6% no ßtata vienîbu skaita, darba tiesiskås attiecîbas tika izbeigtas ar 95 darbiniekiem jeb 18,8% no ßtata vienîbu skaita.

DARBINIEKU KUSTÈBA 2007. GADÅ

37 36 Pieñemti darbå Atlaisti

26 25

19 18 18 15

I ceturksnis II ceturksnis III ceturksnis IV ceturksnis

VisbieΩåk darba tiesiskås attiecîbas tika izbeigtas péc darbinieka uzteikuma – pavisam ar 51 darbinieku jeb 53,7% no atlaisto darbinieku skaita, darba lîguma termiñß izbeidzås 32 darbiniekiem jeb 33,7% no atlaisto darbinieku skaita. Darba lîguma nosacîjumi tika grozîti 100 darbiniekiem: • mainîts amata nosaukums – 38 darbiniekiem, • pagarinåts darba lîguma termiñß – 49 darbiniekiem, • grozîti citi darba lîguma nosacîjumi – 24 darbiniekiem. Darba satura pilnveidoßanå Personåla noda¬a turpinåja veidot un ieviest vienotu darbinieku amata aprakstu sastådîßanas un apstiprinåßanas kårtîbu visås Saeimas struktürvienîbås. Sadarbojoties ar struktürvienîbu vadîtåjiem un darbiniekiem, tika izstrådåti 7 jauni amata apraksti, bet precizéti un pilnveidoti 11 amata apraksti. Pårskata periodå tika pabeigta iepriekßéjå gadå uzsåktå paståvîgo komisiju darbinieku amata aprakstu izveidoßana, saskañoßana un apstiprinåßana. Piecås paståvîgajås komisijås tika saskañoti un apstiprinåti 19 amata apraksti.

34 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Lai rastu iespéju paaugstinåt Saeimas darbinieku kvalifikåciju un iespéjami pilnvértîgi izmantotu darbinieku potenciålu, nepiecießams rüpéties par darbinieku izglîtîbu. Måcîbu plåna pamatå ir visu Saeimas struktürvienîbu iesniegtie måcîbu pieteikumi konkrétajam gadam. Struktürvienîbu vadîtåji, izvértéjot iepriekßéjå gadå paveikto darbinieku kvalifikåcijas paaugstinåßanå, noteica måcîbu prioritåtes kårtéjam gadam. Saeimas darbinieku måcîbas tika plånotas, ievérojot katras konkrétås struktürvienîbas darbiniekiem noteiktås kvalifikåcijas prasîbas, kas ietvertas darbinieku amatu aprakstos. Darbinieki papildinåja zinåßanas: 1) Saeimå organizétajås måcîbås; 2) årpus Saeimas organizétajås måcîbås – måcîbu centru organizétajos seminåros un kursos, kå arî starptautiskajos måcîbu seminåros un kursos; 3) studijås augståkajås måcîbu iestådés. Apkopojot 2007. gada darbinieku måcîbu prioritåtes, tika noskaidrots, ka aktuåla ir sveßvalodu apguve. Vairumå gadîjumu visaktuålåkå bija vélme apgüt ang¬u valodu. Tåpéc Personåla noda¬a Saeimå organizéja 5 ang¬u valodas apmåcîbu grupas pie diviem ang¬u valodas pasniedzéjiem. Íajås grupås gada garumå måcîjås 29 darbinieki. Personåla noda¬a kopîgi ar citåm Saeimas struktürvienîbåm Saeimå organizéja arî måcîbas par tematiem, kas aktuåli vairåku struktürvienîbu darbiniekiem, pieméram, “E-paraksts – tehnolo©ijas, juridiskie aspekti, praktiskais pielietojums”, “Anglicismu pavasaris un rusicismu atvasara latvießu valodå”, seminårs par likumdoßanas izstrådes jautåjumiem un likumprojektu atspogu¬oßanu WEB. Divåm måcîbu grupåm tika organizéts måcîbu kurss “Lietiß˚å eti˚ete”, jo darbiniekiem ir svarîgas saskarsmes un komunikåcijas iemañas. Årpus Saeimas darbinieki apmekléja daΩådu måcîbu centru organizétos kvalifikåcijas paaugstinåßanas kursus. Kopumå kursus apmekléja 118 darbinieki. Pie aktuålåkajiem måcîbu tematiem, kas nepiecießami Saeimas darbinieku kvalifikåcijas celßanai, jåmin zinåßanas informåtikas un datoru apmåcîbas jomå. Interese galvenokårt bija par MS Excel, MS Word programmåm, savukårt Informåcijas noda¬as darbiniekiem – par viñu darbam nepiecießamajåm specifiskåm informåcijas tehnolo©iju programmåm. Ievérojami samazinåjies ievadkursa MS Word apmeklétåju skaits, un tas apliecina, ka kopumå Saeimas darbinieku iemañas datoru lietoßanå ir pietiekamas. Kå nåkamå prioritåte jåatzîmé sabiedriskås attiecîbas un sociålpsiholo©ija. Íîs témas apguva 54 darbinieki. Tika apmekléti seminåri par vadîbas psiholo©ijas, konfliktu vadîbas, komandas veidoßanas un saskarsmes psiholo©ijas jautåjumiem. Liela da¬a darbinieku uzskata ßîs zinåßanas par nepiecießamåm ikdienas darbå, jo tås palîdz veidot savstarpéjås komunikåcijas un saskarsmes prasmes. Saeimas darbinieki aktîvi piedalîjås starptautiskos kursos un seminåros, it îpaßi jåatzîmé darbinieku interese par Eiropas Savienîbas jautåjumiem. 2007. gadå no Saeimas uz Briseli (Be¬©iju) måcîbu vizîté uz Eiropas Parlamentu devås 43 darbinieki. Tas liecina, ka darbinieki intereséjas par Eiropas Parlamenta darbîbu un Eiropas Parlamenta deputåtu darbå risinåmiem jautåjumiem. Pie starptautiskajiem kursiem jåatzîmé arî ikgadéjås starptautiskås izstådes Hannoveré (Våcija) digitålo tehnolo©iju jomå (digitålå druka, IT tehnolo©ijas, telekomunikåcijas), kas ir aktuålas Informåcijas noda¬as un Tehnikas noda¬as darbiniekiem. Saeimas darbinieki izglîtîbas lîmeni paaugstinåja arî, måcoties daΩådås akreditétås måcîbu iestådés. 2007. gadå studéja 36 darbinieki, tajå skaitå 13 darbiniekiem studijas tika finansétas no Saeimas Kancelejas budΩeta lîdzek¬iem. Måcîbas augstskolå sekmîgi pabeidza 10 darbinieki, turklåt pieci no tiem ieguva ma©istra grådu. 2007. gadå tika turpinåta Personåla noda¬as darbîba Saeimas deputåtu un darbinieku veselîbas un nelaimes gadîjumu apdroßinåßanas jomå. Saeimas deputåtiem un darbiniekiem tika izsniegtas individuålås veselîbas apdroßinåßanas kartes un nepiecießamîbas gadîjumos tås tika atjaunotas, tådéjådi nodroßinot apdroßinåtajiem nepårtrauktu iespéju sañemt veselîbas

35 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts apdroßinåßanas pakalpojumus. 2007. gada beigås, izvértéjot Saeimas deputåtu un darbinieku izvirzîtos priekßlikumus un sadarbîbu ar apdroßinåßanas sabiedrîbåm, veikti attiecîgi grozîjumi Saeimas Prezidija 2005. gada 24. janvårî apstiprinåtajos noteikumos “Noteikumi par kårtîbu, kådå apdroßinåma Saeimas deputåtu un darbinieku veselîba un kådå viñi apdroßinåmi pret nelaimes gadîjumiem”, kas precizé turpmåko kårtîbu veselîbas apdroßinåßanas pakalpojumu sañemßanai. 2007. gadå Èpaßu uzdevumu ministra elektroniskås pårvaldes lietås sekretariåts uzsåka droßa elektroniskå paraksta radîßanas lîdzek¬u (turpmåk – viedkarßu) izsniegßanu valsts ieståΩu darbiniekiem. Personåla noda¬a, kura ir noteikta par atbildîgo sadarbîbai ar Èpaßu uzdevumu ministra elektroniskås pårvaldes lietås sekretariåtu ßajå jomå, 2007. gadå veica visus nepiecießamos pasåkumus, lai viedkartes tiktu nodroßinåtas Saeimas deputåtiem un darbiniekiem. Sakarå ar to, ka viedkartes bija paredzéts izsniegt Saeimas deputåtiem, kå arî kopumå 97 darbiniekiem no visåm Saeimas struktürvienîbåm, laika posmå no 2007. gada janvåra lîdz 2007. gada aprîlim Personåla noda¬a veica vairåkus organizatoriskus pasåkumus, lai nodroßinåtu viedkarßu izsniegßanas operativitåti, papildus organizéja Èpaßu uzdevumu ministra elektroniskås pårvaldes lietås sekretariåta izstrådåto informatîvo materiålu, kå arî viedkarßu lasîtåju izsniegßanu elektroniskå paraksta lietotåjiem. Dokumentu aprite Personåla noda¬å tika nodroßinåta, ievérojot normatîvo aktu un elektroniskås lietvedîbas sistémas prasîbas Saeimå. Ir veikta sarakste ar vairåkåm paståvîgåm sarakstes organizåcijåm. Tai skaitå – bankåm nosütîti 66 paziñojumi par darba tiesisko attiecîbu izbeigßanu ar darbiniekiem, Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüras noda¬åm nosütîtas 44 izziñas par bérna kopßanas atva¬inåjuma pieß˚irßanu, pagarinåßanu vai pårtraukßanu Saeimas darbiniecém. Péc darbinieku pieprasîjuma sagatavotas un izsniegtas 44 izziñas par darbinieku darba gaitu Saeimå. 2007. gadå turpinåts darbs ar Personåla noda¬as arhîvu – aprakstîtas un sagatavotas glabåßanai noda¬as arhîvå 2006. gadå atbrîvoto darbinieku personas lietas – kopskaitå 283. Savukårt Latvijas Valsts arhîvå valsts glabåßanå nodotas 40 Latvijas Republikas Augståkås padomes personålsaståva lietas par laika periodu no 1977. gada lîdz 1993. gadam.

Saeimas séΩu un Saeimas Prezidija séΩu norises nodroßinåjums

Saeimas séΩu un Saeimas Prezidija séΩu norise ir daudzpakåpju sistéma, kas ietver séΩu darba kårtîbas sastådîßanu, jautåjumu apsprießanas koordinéßanu un tehnisko nodroßinåjumu, pieñemto dokumentu noforméßanu un kopéßanu, kå arî nogådåßanu citåm institücijåm. Dokumentu noda¬a saståda Saeimas Prezidijam apstiprinåßanai Saeimas séΩu darba kårtîbas projektu, iek¬aujot uz attiecîgo Saeimas sédi iesniegtås likumdoßanas iniciatîvas, likumprojektus lasîjumos, lémumu projektus, jautåjumus un pieprasîjumus, atbilstoßi Saeimas kårtîbas rullim un Saeimas Prezidija lémumam par darba kårtîbas sastådîßanas principiem. Saeimas sédes laikå Dokumentu noda¬a nodroßina Saeimas séΩu sekretariåta darbu – re©istré sédes laikå iesniegtos dokumentus, nodroßina to kopéßanu un izsniegßanu deputåtiem, aktualizé Saeimas sédes darba kårtîbu un fiksé izskatîto jautåjumu rezultåtus. 2007. gadå sastådîtas un aktualizétas: • darba kårtîbas 39 Saeimas kårtéjåm sédém; •7 årkårtas sédes un sesijas un 2 svinîgås sédes; • 27 sédes ministru atbildém uz deputåtu jautåjumiem; • kopå izskatîti 1669 darba kårtîbas jautåjumi.

36 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

SéΩu laikå tiek koordinéta arî debaßu norise: datubåzé ievada deputåtu uzvårdus, kuri pieteikußies debatém, izslédz no saraksta tos, kuri uzståjußies, sakårto debaßu secîbu, atzîmé to deputåtu uzvårdus, kuri uzståjas otro reizi, un seko, lai visa informåcija bütu aktualizétå veidå pieejama Saeimas sédes vadîtåjam. Dokumentu noda¬a nodroßina Saeimas sédés izskatåmo dokumentu kopéßanu un izsniegßanu Saeimas deputåtiem, komisijåm, frakcijåm, presei, Valsts kancelejai un Valsts prezidenta kancelejai. Nodroßina iesniegto informatîvo dokumentu kopiju, “LR Saeimas un MK Ziñotåja” un “Eiroziñu” izdali.

2007. gAdÅ sAkopéti un izsniegti

Vienîbu Nosaukums skaits Sédés izskatåmie dokumenti (200 eks.) 1587 Sañemtie un izsniegtie informatîvie dokumenti 28 LR Saeimas un MK Ziñotåjs (140 eks.) 24 Eiroziñas (100 eks) 36

Dokumentu kopéßanas birojs 2007. gadå ir nodroßinåjis Saeimas dokumentu pavairoßanu un broßéßanu, kopéßanas tehnikas apkopi un atjaunoßanu, kå arî nepiecießamo materiålu sagådi. 2007. gadå izgatavotas aptuveni 4,94 miljoni kopijas, no tåm aptuveni 3,96 miljoni – Dokumentu kopéßanas birojå, kurå strådå pieci darbinieki un uzstådîti septiñi aparåti. Vidéjais kopéjais kopéßanas darbu apjoms ménesî bija aptuveni 411 000 kopiju. Slodzes sadalîjumå pa méneßiem ir izteikts kritums jülija ménesî, bet liela slodze ir oktobra un novembra méneßos. 2007. gadå izgatavots par 400 000 kopijåm vairåk nekå 2006. gadå. Apkalpoti vairåki pasåkumi, kuru organizéßanå piedalås Saeima, – Saeimas un NVO forums 28.05.07. – 16 500 kopiju. Izpildîti apjomîgi deputåtu pasütîjumi, kopéjot no gråmatåm; veikta uz gaismasjutîgå papîra sañemto faksu restauråcija arhîvam – 6500 kopiju. Turpina augt pasütîjumu skaits, kuros tiek izvirzîtas îpaßas prasîbas: speciåls papîrs vai pléve, speciåls palielinåjuma/samazinåjuma reΩîms, vienpusîgas kopijas, kopijas no gråmatåm un avîzém, kråsainås un lielformåta kopijas. Tiek pieprasîta dokumentu skenéßana, kopiju broßéßana un iesießana. Aptuveni 90% dokumentu kopiju papîra un materiålu taupîßanas nolükå tika izgatavotas divpuséjas un samazinåtas. Nelielos apjomos kråsu un nestandarta kopijas izgatavotas pasütîjumu veidå årpus Saeimas. Dokumentu izgatavoßanai un kopéßanai Saeimå kopå izlietotas aptuveni 20 tonnas papîra. Dokumentu noda¬a péc katras Saeimas sédes apkopoja un veica Saeimas sédés izskatåmo jautåjumu analîzi un statistiku, kurå gan tabulåri, gan diagrammås tiek atspogu¬oti Saeimas séΩu dati: • Saeimas séΩu ilgums, izskatåmo jautåjumu skaits, debatétåju skaits, papildinåto jautåjumu skaits; •sédés izskatåmo likumprojektu skaits, to dalîjums pa lasîjumiem, péc iesniedzéjiem un rezultåti (pieñemti, noraidîti, atlikti u. c.); • sédés izskatåmo lémumu projektu, pieprasîjumu skaits un dalîjums péc iesniedzéjiem, péc tipiem (pieméram, tiesneßu apstiprinåßana, deputåtu mandåta apstiprinåßana, deputåtu darbîba starptautiskajås delegåcijås, uzticîbas un neuzticîbas izteikßana MK locek¬iem u. c.) un rezultåti (pieñemti, noraidîti, atlikti u. c.); •sédé pieñemto dokumentu struktüra: pieñemtie likumi (dalîjumå – jaunie likumi un grozîjumi likumos, pieñemti likumprojekti lasîjumos, pieñemti lémumi).

37 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Minétå séΩu statistika sesijas noslégumå tiek apkopota sesijas kopsavilkumå. Sagatavotå statistika nåkamajå dienå péc Saeimas sédes ir pieejama visiem Saeimas iekßtîkla (Intranet) lietotåjiem.

2007. gAdA SAeimAs séΩu stAtistikA

Vienîbu Nosaukums skaits Likumdoßanas iniciatîvas 424 1. lasîjums 377 2. lasîjums 391 3. lasîjums 137 Lémumu projekti, patståvîgie priekßlikumi 263 Pieprasîjumi 9 Atva¬inåjumu pieß˚irßana deputåtiem 22 Likumu otrreizéja caurlükoßana 3 Dokumentu noda¬a apkopo Saeimas Prezidijam iesniegtos dokumentus un saståda Saeimas Prezidija séΩu darba kårtîbu, nodroßina ar séΩu materiåliem Saeimas Prezidija locek¬us un påréjos Prezidija séΩu dalîbniekus, organizé Prezidija pieñemto dokumentu noforméßanu. 2007. gadå sastådîtas darba kårtîbas 86 Prezidija sédém un tås nodroßinåtas ar dokumentiem.

2007. gAdÅ sAgAtAvoti un noforméti dokumenti

Vienîbu skaits Prezidija sédés pieñemti un noforméti lémumi 486 tai skaitå: Komandéjumi 341 Izdevumu tåmes 33 Saeimas årkårtas un svinîgås sédes 9 Saeimas séΩu darba kårtîbas 39 Frakciju, komisiju finansiålais nodroßinåjums 1 Lémumi par Saeimas séΩu kavéjumiem – Sédes atbilΩu sniegßanai uz deputåtu jautåjumiem 27 Deputåtu atva¬inåjumi 33 DaΩåda rakstura lémumi 36

Elektroniskajå lietvedîbas sistémå tiek uzkråta pilna informåcija par dokumentu virzîbu Saeimå, tå nodroßina arî dokumentu tekstu elektronisko formåtu pievienoßanu. Viens no Stenogrammu noda¬as svarîgåkajiem darbîbas virzieniem, kas cießi saistîts ar likumdoßanas procesa sekmîgu nodroßinåßanu, ir Saeimå un Saeimas Prezidijå izskatåmo dokumentu projektu (likumi, lémumi, paziñojumi, atzinumi) un pieñemto dokumentu redi©éßana, redakcionålo labojumu ievadîßana datoros un tekstu korektüra. 2007. gadå izskatîto likumprojektu, likumu un lémumu apjoms (kopskaitå 8048 lapas) ir pieaudzis salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu (2006. gadå – 7320 lapas). Kårtîbas ru¬¬a 94. un 106. pants paredz, ka atbildîgås komisijas, gatavojot likumprojektus izskatîßanai otrajå un treßajå lasîjumå, darbå iesaista arî valodas speciålistus. Izstrådåtie likumi aptver plaßu tematu loku: tautsaimniecîbu, izglîtîbu, zinåtni un kultüru, tieslietas, årlietas, aizsardzîbu un iekßlietas, budΩetu un finanses, cilvéktiesîbas, labklåjîbu, valsts pårvaldes, paßvaldîbu u. c. jautåjumus.

38 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Redi©éßanas proceså valodas speciålisti paståvîgi sadarbojas ar deputåtiem, komisiju konsultantiem un likumprojektu autoriem, saskañojot piedåvåtos redakcionålos labojumus. Aizvadîtajå gadå pieaudzis liela apjoma, sareΩ©îtu likumprojektu un pieñemto likumu skaits, pieméram, “Maksåtnespéjas likums” (113 lpp.), “Grozîjumi Finanßu instrumentu tirgus likumå” (77 lpp.), “Patentu likums” (36 lpp.), “Grozîjumi KredîtieståΩu likumå” (28 lpp.), “Grozîjumi Büvniecîbas likumå” (24 lpp.), “Ìenétiski modificéto organismu aprites likums”, “ES struktürfondu un Kohézijas fonda vadîbas likums”, “Biometrijas datu apstrådes sistémas likums”, “Ministru kabineta iekårtas likums”, likums “Par valsts budΩetu 2008.gadam” (kopå ar pielikumiem – 497 lpp.) u. c. Lîdztekus darbam ar likumprojektiem un likumiem valodas speciålisti strådå arî ar citiem tekstiem, redi©é un salasa, bet datoroperatori noformé, izdrukå un nodod Dokumentu noda¬ai un citåm Saeimas struktürvienîbåm Saeimas Prezidija atzinumus un lémumus, Saeimas paziñojumus, Saeimas Prezidija un Saeimas séΩu protokolus, Baltijas Asamblejas materiålus, Saeimå un årpus tås notiekoßo pasåkumu organizatoriskos dokumentus, Eiropas Savienîbas Informåcijas centra izdevumu “Eiroziñas”, atseviß˚u Saeimas struktürvienîbu sagatavotos materiålus – aizvadîtajå gadå to kopskaits pårsniedza 21 tükstoti lapu. Pieñemtos likumus datorbiroja speciålisti noformé, izdrukå, kå arî elektroniski pårsüta Valsts prezidenta kancelejai, datubåzei LIVS un Juridiskå biroja Kodifikåcijas noda¬ai, bet Valsts prezidenta izsludinåtos likumus – izdevumam “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziñotåjs”. Stenogrammu noda¬as speciålistiem ir bütiska loma Saeimas séΩu norises nodroßinåßanå un atspogu¬oßanå. Datoroperatori rakstveidå atßifré séΩu skañu ierakstus, stenogrammu speciålisti protokolé Saeimas séΩu norisi, re©istré deputåtu starpsaucienus no zåles, noformé balsojumu izdrukas (2133), saståda stenogrammu satura rådîtåjus, noformé séΩu stenogrammas. Stenogrammu redaktori veic kontrolnoklausîßanos, lai salîdzinåtu stenogrammu tekstu ar skañu ierakstu, kå arî atbilstoßi Kårtîbas ru¬¬a 145. panta prasîbåm novérß k¬üdas stenogrammå, precizé personvårdu, sveßvårdu, ©eogråfisko nosaukumu rakstîbu, ieståΩu, uzñémumu un organizåciju, kå arî likumu, lémumu un starptautisko lîgumu nosaukumus. 2007. gadå notikußas 49 Saeimas sédes (2006. gadå – 48), kopéjais séΩu norises ilgums – 174 stundas 48 minütes (2006. gadå – 167 stundas 29 minütes), stenogrammu apjoms – 4038 lapas (2006. gadå – 4020 lapas). Saeimas séΩu stenogrammas péc redi©éßanas un noforméßanas datorbirojs gan elektroniski, gan izdrukåtå veidå nosüta publicéßanai Latvijas Republikas oficiålajå laikrakstå “Latvijas Véstnesis”. Katras sédes stenogramma tiek iesieta arî tipogråfiski trîs eksemplåros (viens eksemplårs glabåjas arhîvå, otrs – noda¬å, bet treßais tiek nodots Saeimas bibliotékai). Tika noforméts un izdots 8. Saeimas alfabétiski tematiskais satura rådîtåjs (kopå 369 lapas), kurå atspogu¬oti visi Saeimas sédés izskatîtie (arî noraidîtie) likumi un lémumi alfabétiskå secîbå, norådot tås Saeimas sédes numuru, gadu un datumu, kurå tie izskatîti, pieñemti vai noraidîti. Pabeigts darbs pie 8. Saeimas séΩu stenogrammu tekstu sasaistes ar alfabétiski tematisko satura rådîtåju, un rådîtåjs ievietots Saeimas måjaslapå. Sadarbîbå ar Informåcijas noda¬as speciålistiem izveidota Saeimas séΩu stenogrammu tekstu sasaiste ar attiecîgås sédes darba kårtîbu, stenogrammas satura rådîtåju un balsojumiem ievietoßanai Saeimas måjaslapå un Saeimas iekßtîklå, tådéjådi padarot viegli un åtri atrodamus intereséjoßos jautåjumus. Regulåri tiek apkopoti statistikas dati par Saeimas sédém un deputåtu aktivitåtém tajås (deputåtu ziñojumi, piedalîßanås debatés, ierosinåtie priekßlikumi). Noda¬as datoroperatori katru nedé¬u rakstveidå atßifré radioieraksta “Frakciju viedok¬i” skañu failus, veidojot ßo ierakstu stenogrammas, kå arî atßifré atseviß˚u konferençu un komisiju séΩu ierakstu skañu failus.

39 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts Dokumentu plüsmas nodroßinåjums

Dokumentu noda¬as uzdevums ir nodroßinåt dokumentu virzîbu Saeimå. Lai realizétu minétå uzdevuma izpildi, Dokumentu noda¬as darbs tika organizéts ßådos plüsmas procesos: 1. Likumdoßanas dokumentu virzîba Saeimå: 1) likumprojektu virzîba; 2) lémumu projektu virzîba; 3) deputåtu jautåjumu Ministru kabineta pårståvjiem virzîba; 4) pieprasîjumu Ministru kabineta pårståvjiem virzîba; 5) pieñemto likumu un paziñojumu sagatavoßana, izsludinåßana. 2. Saeimas séΩu nodroßinåjums: 1) séΩu darba kårtîbu sastådîßana un to aktualizåcija sédes laikå; 2) séΩu debaßu koordinéßana; 3) sédés izskatåmo dokumentu kopéßana un izsniegßana; 4) sédés izskatåmo jautåjumu statistikas apkopoßana. 3. Saeimas Prezidija séΩu nodroßinåjums: 1) séΩu darba kårtîbu sastådîßana; 2) sédés pieñemto dokumentu noforméßana. 4. Sañemtås un nosütåmås korespondences aprites nodroßinåßana: 1) Saeimas lietu nomenklatüras izstråde un aktualizåcija; 2) Sañemtås, nosütåmås un iekßéjås korespondences aprites nodroßinåßana: a) sañemtås korespondences aprites nodroßinåßana, b) likumdoßanas un iekßéjo dokumentu aprites nodroßinåßana, c) nosütåmås korespondences nosütîßana ar Latvijas pasta starpniecîbu, ar kurjerpastu un faksimilu nosütîßana, d) steidzami nosütåmås korespondences nogådåßana ar kurjeru, e) sañemtås un nosütåmås likumdoßanas un iekßéjås korespondences aprites 2006. un 2007. gada salîdzinoßo rådîtåju apkopoßana. 5. Saeimas pieñemto likumu, paziñojumu un Ministru kabineta noteikumu sagatavoßana un publicéßana izdevumå “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziñotåjs”. 6. Saeimas poligråfijas un reprezentåcijas materiålu sagatavoßana: 1) informatîvo materiålu sagatavoßana; 2) poligråfiski sagatavojamo darbu maketéßana. 7. Saeimas korespondenta sadarbîba ar Eiropas Parlamentårås pétniecîbas un dokumentåcijas centru. 8. Projektu izstråde un realizåcija.

40 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Saskañå ar Saeimas Prezidija lémumu 2007. gadå tika pieñemta Saeimas korespondences aprites kårtîba, kas reglamenté korespondences sañemßanu, apstrådi, re©istråciju, apriti, izpildes kontroli, atbilΩu sniegßanu, nosütîßanu un glabåßanu. Korespondence Saeimå tiek re©istréta, uzskaitîta, sistematizéta un aprakstîta Elektroniskajå lietvedîbas sistémå, kura nodroßina centralizétu dokumentu uzskaiti, mekléßanu, izpildes kontroli un izziñu sniegßanu, kå arî iespéju iepazîties ar dokumentu tekstiem elektroniskå formåtå. Sañemtie un iekßéjås aprites dokumenti tiek pievienoti re©istråcijas kartîtei Word formåtå vai skanéti (PDF formåtå). Elektroniskå lietvedîbas sistéma tiek sistemåtiski papildinåta un uzlabota. Saskañå ar Elektronisko dokumentu likuma spékå ståßanos no 2007. gada Dokumentu noda¬as lietvedîba nodroßina elektroniski parakstîtu dokumentu sañemßanu, pårbaudi un apstrådi, kå arî to nosütîßanu citai iestådei vai privåtpersonai. 2007. gadå sañemti 11 elektroniski parakstîti dokumenti. Lietvedîba re©istré sañemto korespondenci elektroniskajå lietvedîbas sistémå ßådos re©istros: • juridisko personu korespondence; • fizisko personu korespondence; • likumdoßanas iniciatîvas un ar tåm saistîtie dokumenti un iekßéjås sarakstes dokumenti. Kopå 2007. gadå re©istréti 22 470 sañemtie dokumenti, no tiem: •juridisko personu iesniegumi – 13 573; • fizisko personu iesniegumi – 6734; • likumdoßanas dokumenti – 288; • korespondence deputåtiem – “Personîgi” – 1875. Lietvedîba nodroßina Saeimas struktürvienîbås re©istréto likumdoßanas un iekßéjås sarakstes dokumentu tålåko virzîbu. 2007. gadå tålåkai virzîbai nodoti 10 496 likumdoßanas un iekßéjås sarakstes dokumenti. Lietvedîba re©istré nosütåmo korespondenci, mar˚é aploksnes un katru darba dienu nodod to Latvijas Pasta kurjeram. Ja nepiecießams, nodroßina telegrammu nosütîßanu un dokumentu piegådi ar kurjerpasta starpniecîbu, kå arî nodroßina faksimilu nosütîßanu. 2007. gadå nosütîtas: •27536 véstules ar Latvijas Pastu un kurjerpastu; • 905 faksimili. Lietvedîba re©istré steidzami nosütåmo korespondenci re©istråcijas Ωurnålå un nekavéjoties to nogådå ar kurjeru adresåtam. 2007. gadå ar Saeimas kurjeru nogådåtas 980 véstules.

41 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts SAeimÅ sAñemtÅs, nosütÈTÅS, likumdoßAnAs un iekßéjÅs korespondences Aprites 2006. un 2007. gAda sAlîdzinoßie rÅdîtÅji

Salîdzinot ar 2006. gadu, 2007. gadå bütiski palielinåjies Saeimå sañemtås un re©istrétås korespondences skaits no juridiskåm un fiziskåm personåm, savukårt samazinåjies likumdoßanas un iekßéjås aprites dokumentu un nosütîtås korespondences skaits.

38521 2006. gads 2007. gads

28516

13573 11689 10784 6734 7623 5268 fizisko aprites personu personu Nosütîtå juridisko Sañemtie Sañemtie dokumenti un iekßéjås iesniegumi iesniegumi korespondence Likumdoßanas korespondences

Dokumentu noda¬a nodroßina Saeimas veidlapu, zîmogu, informatîvo materiålu, reprezentåcijas materiålu un citu dokumentu maketéßanu, kå arî organizé to izgatavoßanu poligråfijas uzñémumos. Jau kopß 2003. gada palielinåjies izgatavojamo materiålu skaits, kas vairs netiek sagatavoti poligråfijas uzñémumos, bet tiek sagatavoti, izmantojot digitålås drukas iespéjas Saeimå. Tådéjådi tiek bütiski samazinåts darbu sagatavoßanas un izpildes laiks. Visvairåk ßådi tiek sagatavotas Protokola noda¬as organizéto pasåkumu programmu broßüras un ielügumi.

PROTOKOLA NODAÒAS ORGANIZ‰TO PASÅKUMU MATERIÅLU SAGATAVOÍANA

Digitålå druka Iespieddarbi poligråfijas uzñémumos

2002. gads 2003. gads 2004. gads 2005. gads 2006. gads 2007. gads

42 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

2007. gAdÅ izstrÅdÅti mAketi ßÅdiem pAsÅkumiem:

Pasåkumu Nosaukums skaits Årvalstu vizîtes un diplomåtu tikßanås (ielügumi, programmas, galda kartes, édienkartes, norådes u. c.) ~ 30 DaΩådu Saeimas rîkotu starptautisku konferençu un seminåru apgåde ar nepiecießamajiem poligråfiskajiem materiåliem (izkårtnes vai plakåti, ielügumi, krüßu piespraudes, programmas, dokumentu priekßlapas, galda kartes u. c.) 4

2007. gAdÅ izstrÅdÅti mAketi ßÅdiem dArbiem:

Vienîbu Nosaukums skaits Vizîtkartes ~ 300 Veidlapas (t. sk. re©istråcijas kartîtes) ~ 30 Zîmogi un spiedogi ~ 80 Deputåtu un parlamentåro sekretåru balsoßanas karßu sagatavoßana drukai 42 CaurlaiΩu pamatñu sagatavoßana 14

Fotodokumenti ir viens no informåcijas saglabåßanas veidiem. Saeimas fotostudija veic LR svétku un svinamo dienu un citu pasåkumu fotodokumentåciju un fotogråfiju izgatavoßanu, Saeimas Prezidija priekßsédétåja vizîßu republikå un årvalstîs fotodokumentåciju un fotogråfiju izgatavoßanu, iknedé¬as Saeimas séΩu fotodokumentåciju. Fotograféti portreti Saeimas måjaslapas galerijai un dokumentiem. Veikta arî fotogråfiju izgatavoßana izstådém, ekspozîcijåm, publikåcijåm un citåm reprezentåcijas vajadzîbåm. Veikta foto ekspozîciju izveide un noforméßana Saeimas namå: • regulåra fotogråfiju nomaiña Saeimas vestibila stendå “Politiskås aktivitåtes”; • foto ekspozîcija lielformåta råmjos Saeimas vestibilå – 4. maija deputåtu grupu fotogråfijas no Augståkås padomes, 5., 6., 7., 8. Saeimas; • 1991. gada barikåΩu atcerei veltîta foto ekspozîcija Sarkanajå zålé. Veikta arî daΩådu citu pasåkumu fotodokumentåcija un fotogråfiju izgatavoßana, no tåm svarîgåkås: • Baltijas Re©ionålais ener©étikas forums; • LR diplomåtu årzemés pasåkums Saeimå; • Nevalstisko organizåciju forums; •Årvalstu investoru padomes tikßanås; • Saeimas priekßsédétåja G. Daudzes tikßanås ar re©ionålo masu mediju pårståvjiem; • tautas sapulce Doma laukumå (06.11.2007.); •piketi pie Saeimas nama par cukurfabrikas slégßanu, robeΩlîguma jautåjumu, KNAB vadîtåja A. Loskutova atlaißanu, Valsts prezidenta véléßanåm un 2008. gada budΩetu; • Saeimas deputåtu un darbinieku kårklu stådîßanas talka Jürmalå; • Saeimas frakciju, komisiju vai citu grupu fotogråfijas. Noda¬a veic arî fotomateriåla arhivéßanu digitålajå versijå – negatîvu skenéßanu un ierakstîßanu DVD diskos, atseviß˚os gadîjumos arî izdruku.

43 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts Informatîvais nodroßinåjums

Saeimas darba informatîvo nodroßinåjumu veido gan informåcijas satura apkopojums, gan tå pieejamîbas un izplatîßanas tehniskais nodroßinåjums. DaΩådu Saeimas struktürvienîbu darbîbas rezultåtå tapußie dokumenti un informåcija, ko tie satur, tiek apkopota, sistematizéta un uzglabåta gan papîra formåtå, gan elektroniskå veidå. Dokumentu plüsmas nodroßinåjuma sistéma vienlaikus paredz arî dokumentu pieejamîbu lietotåjiem. Dokumentu noda¬as darbinieki sadarbîbå ar citåm struktürvienîbåm ir turpinåjußi darbu pie 2006.gadå iesåktajiem projektiem, kå arî uzsåkti jauni projekti. 2007. gadå tika turpinåta likumdoßanas izstrådes vadîbas sistémas (LIVS) pilnveidoßana. LIVS uzbüve saståv no çetriem blokiem: •Likumprojektu re©istrs; • Lémumu projektu re©istrs; • Pieprasîjumu re©istrs; • Jautåjumu re©istrs. Darbs ar jauno likumprojektu re©istru tika uzsåkts 2006. gadå, un 2007. gadå Dokumentu noda¬a sadarbîbå ar Informåcijas noda¬u un projekta izstrådes firmu A/S Exigen Latvia sagatavoja minétå re©istra atspogu¬oßanu Saeimas iekßtîklå un arî Saeimas måjaslapå. Bütiskåkå izmaiña salîdzinåjumå ar iepriekßéjo re©istru ir értåks mekléßanas rîks, pieeja informåcijai par likumprojektu virzîbu Saeimas komisijås. Nåkotné paredzéta iespéja pievienot stenogrammas un balsojumu rezultåtus, lîdz ar to veidojot vienotu atspogu¬ojumu par likumprojekta dzîves ciklu Saeimå. 2007. gadå LIVS sistémas ietvaros ir izstrådåti lémumu projektu, jautåjumu un pieprasîjumu re©istri. Íajos re©istros tåpat kå likumprojektu re©istrå tiek apkopota pilna informåcija par minétajiem dokumentu veidiem, piesaistot informåciju par komisiju darbu un dokumentu izskatîßanu Saeimas sédés. Arî 2008. gadå tiks turpinåts aizsåktais darbs un sagatavota ßo re©istru atspogu¬oßana Saeimas måjaslapås (iekßtîklå un årtîklå). 2007. gadå Dokumentu noda¬as pårståvji piedalîjås un 2008. gadå turpinås darbu pie Saeimas SéΩu zåles informatîvås sistémas izstrådes. Projekta ietvaros ir plånots izveidot pilnvértîgu sistému, kurå iek¬aujas lîdz ßim trîs lielåkås izstrådåtås Saeimas informatîvås sistémas – ELS (elektroniskå lietvedîbas sistéma), PVS (personåla vadîbas sistéma) un LIVS (likumdoßanas izstrådes vadîbas sistéma). Projekta galvenå iecere ir pilnveidot Saeimas séΩu sistému, nodroßinot séΩu darba kårtîbas veidoßanu (piesaistot visus izskatåmos dokumentus), operatîvu séΩu darba kårtîbas izmaiñu atspogu¬ojumu sédes laikå, nodroßinot sédes vadîbas sistému sédes vadîtåjam, iek¬aut sistémå debaßu vadîbu un balsoßanas sistému. Visu ßo sistému apvienojumå attiecîgå informåcija tiks atspogu¬ota deputåtiem SéΩu zålé uz displejiem un operatîvi pårsütîta uz Saeimas iekßtîkla un årtîkla måjaslapåm. Vienlaikus jaunajai sistémai jånodroßina atgriezeniskå saite uz trim minétajåm informatîvajåm sistémåm, kå arî jånodroßina preses pårståvjiem értåka un åtråka pieeja informåcijai par Saeimas darbu. 2007. gadå ir uzsåkts un 2008. gadå tiks turpinåts darbs pie jaunås datubåzes izstrådes, kurå tiks apkopota informåcija par deputåtu darbu Saeimå (darbs komisijås, frakcijås, apakßkomisijås, delegåcijås un parlamentu sadarbîbas grupås u. c. informåcija). Stenogrammu noda¬as arhîva speciålisti veica nozîmîgu darbu, lai Saeimå un tås struktürvienîbås uzkråtu un uzskaitîtu informatîvi vértîgos dokumentus, tos saglabåtu, sistematizétu, apstrådåtu un nodroßinåtu arhîvå glabåjamo dokumentu pieejamîbu lietotåjiem. 2007. gadå ir bijis vairåk pieprasîjumu (2007. gadå – 175; 2006. gadå – 140) par arhîva dokumentu izmantoßanu un kopiju izgatavoßanu (no tiem 139 – Saeimas struktürvienîbu un deputåtu pieprasîjumi). Pédéjos gados pieaug pieprasîjumu skaits arî no

44 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts fiziskajåm personåm, îpaßi augstskolu studentiem un ma©istrantiem. Pavisam izgatavotas 2343 lappußu kopijas. Sakarå ar to, ka 2006. gadå, beidzoties 8. Saeimas pilnvaråm, Saeimas arhîvs no atseviß˚åm Saeimas struktürvienîbåm pieñéma lielu paståvîgi glabåjamo un personålsaståva lietu skaitu (3751 lieta), 2007. gadå îpaßa vérîba tika veltîta sañemto lietu apstrådåßanai (lapu numeråcijas pårbaude, apliecinåjuma ieraksta sastådîßana, iesießana, våka noforméßana un lietas iek¬außana aprakstå). Apstrådåtas 2320 lietas – par 885 lietåm vairåk nekå 2006. gadå. Uzsåkts darbs pie 8.Saeimas lietu aprakstiem, aprakstîti Juridiskå biroja, Aizsardzîbas, iekßlietu un korupcijas novérßanas komisijas, Årlietu komisijas, Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas, Juridiskås komisijas un Nacionålås droßîbas komisijas paståvîgi glabåjamie dokumenti. 2003. gadå tika uzsåkta Saeimas arhîva elektroniskås datubåzes veidoßana atbilstoßi Starptautiskås vienotås arhîva informåcijas sistémas prasîbåm. Ir izveidota Augståkås padomes un 5. Saeimas arhîva elektroniskå datubåze. Aizvadîtajå gadå arhîva speciålisti turpinåja veidot 6. Saeimas arhîva elektronisko datubåzi. Sakarå ar to, ka lietu aprakstus iespéjams veidot vienlaikus ar elektronisko datubåzi, tika uzsåkts darbs pie 8. Saeimas lietu aprakstiem un arî pie elektroniskås datubåzes veidoßanas. Sagatavoti un Latvijas Valsts arhîvå apstiprinåti 2003. gada administratîvi tehniskås darbîbas nodroßinåjuma dokumentu apraksti; uzrakstîta vésturiskå izziña par ßo laika posmu, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhîvam valsts glabåßanå nodotas 160 audio un video dokumentu vienîbas. Tehnikas noda¬a 2007. gadå veica visus darbus, kas saistîti ar Saeimas darbîbas tehnisko nodroßinåjumu, ieskaitot nepiecießamos darbus dokumentu kopéßanå, foto izståΩu, foto dokumentåcijas sagatavoßanå un datu sagatavoßanu arhîvam. Veikti pasåkumu ieraksti ar sekojoßu apstrådi ierakstîßanai CD (vairåk nekå 40 ieraksti) un DVD (vairåk nekå 30 ieraksti) matricås, ieskaitot atbilstoßi likumiem un péc komisiju pieprasîjuma veiktos audio ierakstus CD matricås, kå arî årvalstu parlamentu vadîtåju uzståßanås ierakstus. Informåcijas noda¬as darbinieki tehniski nodroßina regulåru informåcijas publicéßanas iespéju Saeimas måjaslapå un iekßtîklå. Pilnveidojot 9. Saeimas likumprojektu re©istru un publicéjot Saeimas måjaslapå likumprojektu sada¬å uzkråto dokumentu pilnos tekstus, ir nodroßinåts lielåks caurspîdîgums Saeimå veiktajam likumdoßanas darbam. Saeimas måjaslapå ir pieejami ne tikai likumprojektu teksti, kas sagatavoti izskatîßanai Saeimas sédés, bet arî iesniegtie priekßlikumi un citi dokumenti, kurus atbildîgå komisija izmanto darbam ar likumprojektu. Jåatzîmé, ka ßajå sada¬å pieejamais informåcijas daudzums par konkréto likumprojektu ir tießi atkarîgs no konkrétås Saeimas komisijas darba, pievienojot re©istram saistîtos dokumentus. Uzsåkta Saeimas séΩu video translåcija Saeimas måjaslapå tießraides reΩîmå. Tehniski nodroßinåta regulåra informåcijas publicéßana Saeimas måjaslapå un iekßtîklå, izveidots optimåls risinåjums Saeimas måjaslapas darbîbai, izveidojot papildu serveri un atdalot to no Oracle datubåzes servera. Saeimas måjaslapu dienå vidéji apmeklé 2000 lîdz 2600 unikålo apmeklétåju, tiek izpildîti vidéji 70 000 pieprasîjumu. Saeimas iekßtîklu dienå izmanto vidéji ap 350 lietotåju, tiek izpildîti vidéji 30 000 pieprasîjumu. Resursu noslodze pieaug Saeimas séΩu dienås, sasniedzot pat 180 000 pieprasîjumu Saeimas måjaslapå un 50 000 pieprasîjumu Saeimas iekßtîklå. Izmantojot Saeimas bibliotékas un Latvijas Véstures muzeja materiålus, Saeimå izveidotas divas izstådes.

45 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts SAEIMAS BIBLIOT‰KAS DARBÈBA

BibliotékAs fonds

Valoda Izdevuma veids Latvießu Ang¬u Krievu Påréjås Kopå Gråmatas 4678 3136 1116 814 9744 Seriålizdevumi 408 65 31 10 514 Analîtika 439 236 93 2 770 Kopå 11 028

FondA pieAugums 2007. gAdÅ

Valoda Izdevuma veids Latvießu Ang¬u Krievu Påréjås Kopå Gråmatas 291 185 33 14 523 Seriålizdevumi (tikai jauniegütie) 23 9 – – 32 Analîtika 49 165 68 – 282 Kopå 363 359 101 14 837 % 43,8% 42,2% 12,4% 1,6%

BibliotékAs lietoßAnA

Lietotåju skaits (re©istrétie) – 579 Gråmatu izsniegums – 1791 Izpildîtås uzziñas kopå ~ 6900

Izpildîto uzziñu sAdAlîjums pA veidiem Adresålås Bibliogråfiskås Tematiskås Kopå 495 6282 123 6900

Preses rakstu kopiju båzei tiek caurlükoti, izkopéti un indekséti: • vairåk nekå 20 bibliotékå esoßie laikraksti; • 26 Ωurnåli.

KOPIJU SKAITS GADÅ ~ 7000 T‰MU SKAITS ~ 135 PERSONÅLIJAS ~ 1400 (materiåli tiek skenéti) PARTIJAS ~ 85 ORGANIZÅCIJAS ~175

LAtvijÅ un ÅrvAlstîs izdoto ΩurnÅlu skAits, kAs tiek izmAntots rAkstu ApskAtiem

Latvießu Ang¬u Våcu Krievu Kopå 2 8 2 4 16

46 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Preses pAsütîßAnA InformÅcijAs nodA¬Ai (eksemplÅri)

Latvijas Årzemju Krievijas Izdevuma veids abonéßanas abonéßanas abonéßanas Dåvinåjumi Kopå centri centri centri

Laikraksti 99 2 – 2 103 Ûurnåli 49 12 18 13 92 Statistikas materiåli 50 – – – 50 Kopå 198 14 18 15 245

Noda¬as speciålisti veic arî periodisko izdevumu pasütîßanu Saeimas Prezidijam, frakcijåm, komisijåm un Kancelejas struktürvienîbåm. Íim nolükam tiek veikta struktürvienîbu informéßana, izsütîtas pieteikumu anketas un apkopoti rezultåti, kå arî pasütîti izdevumi.

Prese

Struktürvienîba Prese

Saeimas Kancelejas struktürvienîbas 45 Citas struktürvienîbas 27 Prezidijs 57 Komisijas 56 Frakcijas 27 Kopå 212

Lai nodroßinåtu Saeimas deputåtus un darbiniekus ar darbam nepiecießamo informåciju, bibliotékas darbinieki uztur un regulåri atjauno 20 datubåzes. Datubåzu uzturéßana (lîgumu slégßana un atjaunoßana, sekoßana datubåzu attîstîbai, lietoßanas reΩîmu kontrole, lietotåju apmåcîba un konsultåcijas) nodroßina 9 datubåzu pieejamîbu lietotåjiem: LURSOFT, EBSCO, A–Z, Letonika, LETA, BNS, FACTIVA, WESTLAW, HeinOnline. Veicot ikdienas datu atlasi, klasificéßanu un ievadîßanu, Informåcijas noda¬a regulåri atjauno 10 datubåzes: ÅM veidotais apskats, ALISE – elektroniskais katalogs, Konsultant Plus (Latvijas un Igaunijas tiesiskie akti krievu valodå), Latvießu Ωurnålu rakstu apskats, Årzemju Ωurnålu rakstu apskats, Årzemju preses apskats (Eiroziñas), Jaunåko gråmatu un Ωurnålu rakstu apskati, Interneta resursi, Agence Europe – DanteNet, Europolitics New Neighbours.

Deputåtu darbîbas nodroßinåjums

Deputåtu darbîbas nodroßinåjums ir viena no Saeimas struktüru pamatfunkcijåm. Tas ietver deputåtu darba informatîvo, tehnisko un procesuålo nodroßinåjumu (sk. trîs iepriekßéjås Saeimas gada pårskata noda¬as), kå arî ar deputåtu starptautisko darbîbu saistîto praktisko jautåjumu risinåßanu. Stenogrammu noda¬as tulku darbs ir cießi saistîts ar deputåtu starptautisko darbîbu, nodroßinot gan mutvårdu (sinhronå un secîgå tulkoßana), gan rakstveida tulkoßanu péc Saeimas Prezidija locek¬u, Saeimas komisiju, sadarbîbas grupu ar citu valstu parlamentiem un paståvîgo delegåciju pieprasîjuma latvießu–ang¬u–latvießu valodå. Rakstveidå pårtulkotas gandrîz 1000 lappuses, veikta arî to redi©éßana un korektüras lasîßana. Apjoma ziñå lielåkie teksti tulkoti Cilvéktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas, Nacionålås droßîbas komisijas, Eiropas lietu komisijas, Årlietu komisijas un Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijas vajadzîbåm, tulkotas arî Saeimas Prezidija locek¬u runas, kas teiktas pasåkumos gan Latvijå, gan årvalstîs.

47 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Sakarå ar to, ka 2007. gadå Latvija bija prezidéjoßå valsts Baltijas Asamblejå un Saeimas deputåte ‰rika Zommere pildîja Baltijas Asamblejas prezidentes pienåkumus, ievérojami palielinåjås dokumentu un mutvårdu tulkojumu apjoms latvießu, ang¬u un krievu valodå, jo Baltijas Asamblejå lîdztekus Baltijas valstu nacionålajåm valodåm kå darba valoda tiek lietota ang¬u un krievu valoda. Noda¬as darbinieki visa gada garumå strådåja ar Baltijas Asamblejas dokumentiem (referåti, lémumi, rezolücijas, paziñojumi, aicinåjumi u. c.), tos tulkojot, redi©éjot, salasot korektüras, ievadot datoros un noforméjot. Vislielåkå Baltijas Asamblejas dokumentu plüsma bija saistîta ar 22.–24. novembrî Rîgå notikußo Baltijas Asamblejas 26. sesiju un Baltijas Padomes 13. sédi. Turklåt tika nodroßinåta dokumentu tulkoßana un sinhronais tulkojums arî citos Baltijas Asamblejas rîkotajos pasåkumos: Baltijas Asamblejas Prezidija sédés, seminåros, konferencés, tostarp divu dienu seminårå par ener©étikas jautåjumiem, divu dienu konferencé par cilvékresursu attîstîbu darba migråcijas apståk¬os, konferencé par Baltijas valstu un Eiropas kaimiñattiecîbu politiku, kå arî divu dienu seminårå par lauku türisma attîstîbu Baltijas valstîs un Via Hanseatica projekta îstenoßanu. Visos ßajos pasåkumos piedalîjås arî Zieme¬u Padomes un Beniluksa Starpparlamentu konsultatîvås padomes pårståvji. Tika nodroßinåts sinhronais vai secîgais tulkojums Saeimas pasåkumos, Saeimas sédés, årvalstu viesu vizîßu laikå Saeimå, Saeimas priekßsédétåja tikßanås reizés ar årvalstu véstniekiem, Saeimas komisiju tikßanås reizés ar årvalstu viesiem un ekspertiem, kå arî Saeimas deputåtu grupåm tiekoties ar attiecîgajiem årvalstu parlamentu sadarbîbas partneriem. Aizvadîtå gada laikå Saeimas tulki nodroßinåja tulkoßanu arî årpus Latvijas robeΩåm, pieméram, Saeimas komisiju un darbinieku apmåcîbås Eiropas Parlamentå, Saeimas priekßsédétåja oficiålajås vizîtés Zviedrijå, Itålijå un Dånijå, kå arî Saeimas deputåtu sadarbîbas grupas ar Ma˚edonijas parlamentu vizîtes laikå Ma˚edonijå. 2007. gadå salîdzinåjumå ar 2006. gadu palielinåjås pieprasîjums péc dokumentu tulkoßanas krievu valodå. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijas parlamenta uzkråtå pieredze ce¬å uz Eiropas Savienîbu tika nodota tådåm valstîm kå Gruzija, Ukraina, AzerbaidΩåna un Moldova. Noda¬a nodroßinåja arî sinhrono un secîgo tulkoßanu ßo valstu amatpersonu un deputåtu vizîßu laikå Saeimå (Moldovas Republikas parlamenta vicespîkers Jurijs Roßka, Moldovas Republikas valsts pårvaldes ieståΩu un parlamenta pårståvju delegåcija, Gruzijas parlamenta priekßsédétåja Nino BurdΩanadze un deputåtu grupa, Moldovas Republikas Ministru prezidents Vasile Tar¬evs, Ukrainas Paßvaldîbu asociåcijas delegåcija u. c.). Sakarå ar 2007. gadå parakstîto Latvijas un Krievijas robeΩlîgumu palielinåjås Krievijas parlamenta delegåciju un citu oficiålu personu vizîßu skaits Latvijå. Vizîßu sagatavoßanas proceså tika tulkotas uzrunas, atbildes uz NVS valstu amatpersonu uzdotajiem jautåjumiem, kå arî atbildes Krievijas Valsts Domei un citåm iestådém, to skaitå véstniecîbåm, vizîßu programmas, ielügumi un apsveikumi. Vizîßu laikå tika nodroßinåta daΩådu pasåkumu secîgå un sinhronå tulkoßana, pieméram: •Krievijas Federåcijas Valsts Domes deputåtu grupas sadarbîbai ar Latvijas Republikas Saeimu vizîte Latvijå (tikßanås ar Saeimas Tautsaimniecîbas komisiju, Årlietu komisiju un Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisiju); • Krievijas Federåcijas Revîzijas palåtas priekßsédétåja Sergeja Stepaßina vizîte Saeimå (tikßanås ar Saeimas priekßsédétåju Gundaru Daudzi un Publisko izdevumu un revîzijas komisiju); •Krievijas Federåcijas årkårtéjå un pilnvarotå véstnieka Latvijas Republikå Viktora Ka¬uΩnija tikßanås ar Saeimas Årlietu komisijas deputåtiem un Saeimas deputåtu grupu sadarbîbai ar Krievijas parlamentu. Ang¬u valodas sinhrono, secîgo un rakstveida tulkoßanu nodroßina noda¬as tulku grupa, bet tulkoßanu krievu valodå – papildus saviem tießajiem darba pienåkumiem – citi noda¬as speciålisti.

48 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Müsdienu parlamenta darbîba nav iedomåjama bez müsdienîgu tehnisko iespéju izmantojuma. Lai uzlabotu darba apståk¬us Saeimas deputåtiem un darbiniekiem, Informåcijas noda¬as darbinieki plånveidîgi veikußi moråli un fiziski novecojußo datoru nomaiñu; gada laikå nomainîtas 87 darba stacijas. Atbilstoßi Saeimas IS droßîbas noteikumiem veikta Saeimas lokålajam tîklam pieslégto datoru profilakse – pretvîrusu aizsardzîbas atjaunoßana un disku sakårtoßana. Uzlabota pretvîrusu aizsardzîbas metode, pilnveidojot korporatîvo antivîrusa servera risinåjumu, jo raΩotåjs izveidojis jaunu programmatüras versiju. Papildinåta datoru lietotåju problému pieteikumu datubåze, precizéta izsaukumu uzskaite un problému novérßanai nepiecießamo darbîbu uzskaite. 2007. gadå pilnveidota 9. Saeimas likumdoßanas izstrådes vadîbas sistéma (LIVS), såkot tajå uzkråt arî informåciju par lémumu projektiem, pieprasîjumiem un deputåtu jautåjumiem. Izveidots jauns serveris, lai nodroßinåtu tehnisko båzi LIVS likumprojektu sada¬å uzkråto dokumentu publicéßanai Saeimas iekßtîklå un måjaslapå. Veicot Saeimas IS resursu elektronisko Ωurnålu analîzi un ñemot vérå jaunåkås tendences IS droßîbas jautåjumos, mainîta un uzlabota ugunsmüra sistéma. Íå risinåjuma ietvaros veikts plaßs izpétes darbs un ugunsmüra konfiguråcijas analîze. Izveidots jaudîgåks ugunsmüra klasteris, veicot pilnîgu esoßo ugunsmüru nomaiñu un konfiguråcijas izmaiñas. Starpniekservera darbîbas uzlaboßanai un IS aizsardzîbas funkciju paplaßinåßanai uzstådîta Bluecoat programmatüra. Turpinåta detalizéta Saeimas IS atjaunoßanas plåna izveide, tajå iek¬aujot pilnîgu Saeimas IS resursu, kå arî ar tiem saistîto procedüru aprakstus. Uzsåkti izpétes darbi projektam, kas paredz Saeimas IS sistému konsolidéßanu un IDM (Identity Managment) sistémas ievießanu. 2007. gadå Saeimå izveidots bezvadu tîkls. Uzsåkot rudens sesiju, tika nodroßinåta tîkla darbîba Saeimas SéΩu zålé, kå arî Sarkanajå, Dzeltenajå, Kuluåru un Viesu zålé. Gada pédéjå ceturksnî palielinåts piek¬uves punktu skaits, nodroßinot pieeju bezvadu tîklam visu Saeimas komisiju séΩu zålés. Uzlabotas tîkla vadîbas un kontroles iespéjas, kå arî paaugstinåts droßîbas un aizsardzîbas lîmenis. Pieaugot surogåtpasta sütîjumu izplatîbai pasaulé, mér˚tiecîgi turpinåts uzlabot méstu¬u filtréßanas servera darbîbu. 2007. gada laikå uz Saeimas e–pasta servera skenéti > 5 000 000 e–pasta sütîjumu. No tiem ~ 4 400 000 (jeb ~90 % no visiem iesütîtajiem) ir no˚erti kå méstules vai ar daΩådiem vîrusiem inficéti sütîjumi. 2007. gadå strauji palielinåjås prezentåcijas un tulkoßanas iekårtu izmantoßana deputåtu komisiju darbå – vairåk nekå 310 pieteikumi (2006. gadå – 142), no tiem 52 (2006. gadå – 22) sinhronås tulkoßanas un 48 séΩu audio ierakstu pieteikumi. Tehnikas noda¬as darbinieki veica nepiecießamås tehnikas uzstådîßanu un komisiju darbinieku konsultéßanu darbam ar diskusiju sistémåm un prezentåcijas tehniku. 2007. gadå piecås Saeimas deputåtu komisiju zålés tika uzstådîtas diskusiju sistémas ar audio ieraksta iespéjåm (ßådas sistémas ir uzstådîtas 7 komisiju zålés) un trijås Saeimas deputåtu komisiju zålés stacionårås projekcijas sistémas. Stacionåra projekcijas sistéma tika uzstådîta arî Saeimas Sarkanajå zålé. 2007. gadå veikta Saeimas SéΩu zåles infrasarkanås tulkoßanas sistémas rekonstrukcijai nepiecießamås aparatüras iepirkums un uzstådîßana (veica SIA KT Serviss), veikta zåles apskañoßanas sistémas uzlaboßana (nomainîti mikrofoni). Komandéjumu nodroßinåßanai 2007. gadå sagatavoti 352 Prezidija lémumu projekti par 404 deputåtu un 313 darbinieku komandéjumiem. Lai nodroßinåtu deputåtu un struktürvienîbu darbinieku apstiprinåtos komandéjumus, Iepirkumu noda¬as darbinieki: • izstrådåjußi optimålåkos braucienu marßrutus un piegådåjußi kopumå 594 aviobi¬etes un 1 dzelzce¬a bi¬eti, • rezervéjußi vietas 106 viesnîcås årvalstîs, • sadarbojoties ar LR véstniecîbåm årvalstîs, pieteikußi deputåtu un darbinieku sagaidîßanu årvalstîs;

49 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

• sadarbojoties ar ce¬ojuma a©entüråm, pieteikußi VIP zåles lidostås; • sagatavojußi dokumentus iesniegßanai véstniecîbås vîzu noforméßanai, atseviß˚os gadîjumos sadarbojußies ar Årlietu ministrijas Konsulåro departamentu un véstniecîbåm årvalstîs; • 2007. gadå noformétas Krievijas Federåcijas vîzas – 12, Indonézijas vîzas – 9, Austrålijas vîzas – 8, Kubas vîzas – 5, AzerbaidΩånas vîzas – 3, Tunisijas vîzas – 2, Kazahstånas vîzas – 2, Amerikas Savienoto Valstu vîzas – 2, Baltkrievijas vîzas – 2 personåm; • sagatavojußi dokumentus iesniegßanai darîjumu braucienu apdroßinåßanas polißu noslégßanai. Deputåtu, Saeimas darbinieku un apmeklétåju fizisko plüsmu Saeimas ékås nodroßina CaurlaiΩu birojs. 2007. gadå tå darbinieki ir izgatavojußi un izsniegußi 17 400 caurlaides, akreditåcijas kartes un at¬aujas un apstrådåjußi vairåk nekå 7000 pieteikumus caurlaidém, akreditåcijas kartém un at¬aujåm. Teritorijå, kurå drîkst iebraukt ar Saeimas Kancelejas at¬aujåm, tiek kontroléta nolikuma noteikumu ievéroßana, automaßînu novietoßanas kårtîba un analizéta situåcija. CaurlaiΩu biroja speciålisti re©istré ßajå teritorijå novietoto automaßînu transportlîdzek¬u at¬aujas, pårbauda at¬auju derîguma termiñu un at¬auju kategoriju un iegütos datus salîdzina ar re©istru caurlaiΩu uzskaites sistémå. 2007. gadå tika veiktas 67 re©istråcijas, kopskaitå piere©istréjot 5055 transportlîdzek¬u at¬auju lietoßanas reizes. Lai uzlabotu un pilnveidotu Saeimas apmeklétåju apkalpoßanas lîmeni, veikta sarakste ar citåm valsts institücijåm, pieméram, ar Valsts kanceleju, Årlietu ministriju, Rîgas Centra rajona Iedzîvotåju dzîvesvietas re©istråcijas noda¬u, Rîgas paßvaldîbas SIA “Rîgas centra apsaimniekotåjs”. CaurlaiΩu biroja vadîtåjs nodroßina iekßéjås un åréjås video novéroßanas sistémas (VNS) Saeimas ékås tehnisko ekspluatåciju patapinåtåjiem. 2007. gadå biroja darbinieki sadarbîbå ar Saeimas apsardzes darbiniekiem ir izstrådåjußi prasîbas VNS pilnveidoßanai.

Saimnieciskå darbîba

Viens no Iepirkumu noda¬as pamatuzdevumiem ir nodroßinåt Saeimas deputåtus un struktürvienîbu darbiniekus ar nepiecießamajåm precém un pakalpojumiem, kå arî veikt büvdarbu iepirkumus. Iepirkumu noda¬a veic iepirkuma procedüras atbilstoßi normatîvajos aktos paredzétajåm prasîbåm. Lai nodroßinåtu saimnieciskås darbîbas izpildi, Iepirkumu noda¬a pieméro iepirkuma procedüru reglamentéjoßos aktus, kå arî apkopo un iesniedz Iepirkumu uzraudzîbas birojam publisko iepirkumu gada pårskatu par Saeimas Kancelejas veiktajiem iepirkumiem. Pårskata periodå veiktas 112 iepirkumu procedüras, to skaitå: •3 atklåti konkursi; •1 sarunas procedüra; • 13 cenu aptaujas; • tika organizéti 96 iepirkumi, kuru lîgumcena ir no 1000 lîdz 10 000 latu. Pårskata periodå noslégti 183 lîgumi, to skaitå: • 20 büvdarbu lîgumi; • 162 saimnieciskie lîgumi, kas ietver preces un pakalpojumus; •1 nomas lîgums. Saskañå ar Publisko iepirkumu likumu interneta tîklå (Saeimas måjaslapå) tiek ievietota informåcija potenciålajiem piegådåtåjiem par iepirkumiem no 1000 lîdz 10 000 latiem, kå arî informåcija par pieñemtajiem lémumiem.

50 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

Ekspluatåcijas noda¬as pårziñå ir Saeimas éku, telpu uzturéßana un remonts. Noda¬as uzdevums ir nodroßinåt visu Saeimas ékås uzstådîto elektroiekårtu ekspluatåciju. Viens no nozîmîgåkajiem darbiem 2007. gadå bija viså Saeimas éku datoru elektrobaroßanas tîklå ieviest nepårtrauktas elektrobaroßanas sistému (UPS). Kapitålå remonta un rekonstrukcijas darbi 2007. gadå tika veikti par 386 354 latiem; nozîmîgåkie kapitålå remonta darbi: •jumta skårda seguma nomaiña Jékaba ielå 10/12; •fasådes remonts un izgaismoßana Jékaba ielå 16; •fasådes remonts Torña ielå 3/5; •fasådes remonts Jürmalå, Jüras ielå 9/11; • perimetra apsardzes un videonovéroßanas sistému uzstådîßana Jürmalå, Jüras ielå 9/11.

Finanses

Saskañå ar LR Satversmi Saeima ir finansiåli patståvîga. Tås budΩeta pieprasîjums péc izskatîßanas komisijås un apstiprinåßanas Prezidijå iesniedzams finanßu ministram iek¬außanai bez grozîjumiem valsts budΩeta likuma projektå. Par Saeimas saimniecîbu lemj Prezidijs péc Saimnieciskås komisijas priekßlikuma. Finanßu rîkotåjs ir Prezidijs vai tå iecelta Saeimas amatpersona. Saeimas gråmatvedîbu, izdevumu lietderîbu, likumîbu un gada pårskatus pårbauda Publisko izdevumu un revîzijas komisija. Saeimas Kancelejas Finanßu noda¬a sastådîja Saeimas budΩeta izdevumu tåmi, ñemot vérå struktürvienîbu priekßlikumus un Saimnieciskås komisijas un Prezidija norådîjumus, sagatavoja ikgadéjo konsolidéto budΩetu un finanßu gada pårskatu, nodroßinåja iestådes saimnieciskås un finansiålås darbîbas gråmatvedîbas uzskaiti. Latvijas Republikas Saeimai pieß˚irtå finanséjuma ietvaros Saeimas Kanceleja nodroßinåja Saeimas darbîbu un pamatfunkciju izpildi, veicot kopéjå budΩeta finanßu administréßanu trîs budΩeta programmu izpildé, atbilstoßi 2007. gada apstiprinåtajam valsts budΩetam. Pårskatå sniegtå informåcija ir divu ieståΩu – Latvijas Republikas Saeimas un Saeimas autobåzes – pårskatu kopsavilkums. Tas ietver sevî trîs programmas: •Saeimas darbîbas nodroßinåßana; • Iemaksas starptautiskajås organizåcijås; • Latvijas Republikå ievéléto Eiropas Parlamenta deputåtu finansiålå nodroßinåßana. 2007. gadå Latvijas Republikas Saeimas kopbudΩets bija plånots 13 110 389 latu apjomå, no tiem dotåcija no valsts pamatbudΩeta – Ls 12 851 389, ieñémumi no maksas pakalpojumiem – Ls 259 000. 2007. gadå pamatbudΩeta dotåcijas atlikums 31. decembrî – 968 323 latu apjomå izveidojies, ievérojot finanßu lîdzek¬u racionålas un taupîgas izlietoßanas politiku, lîdz ar to panåkot valsts budΩeta deficîta samazinåßanu par gandrîz vienu miljonu latu. Kopéjais budΩeta lîdzek¬u izlietojums un rådîtåju izpilde 2007. gadå atspogu¬ots tabulå “Saeimas finanséjums un tå izlietojums”.

51 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

SAeimAs finAns‰jums un tÅ izlietojums

2007.gada 2007.gada Rådîtåji plåns izpilde

Resursi izdevumu segßanai 13 110 389 13 187 177

1. Dotåcija no vispåréjiem ieñémumiem 12 851 389 12 851 389

2. Maksas pakalpojumi un citi paßu ieñémumi 259 000 335 788

Izdevumi 13 224 251 12 185 069

1. Uzturéßanas izdevumi 11 896 918 10 937 391

Atlîdzîba, 9 479 112 8 788 300 t. sk. valsts sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas 1 640 678 1 471 441

Komandéjumu un dienesta braucienu izdevumi 442 000 389 886

Pakalpojumu apmaksa, 1 335 393 1 181 372 t. sk. pasta, telefonu un citu sakaru pakalpojumu apmaksa 190 942 153 597

izdevumi par komunålajiem maksåjumiem 185 300 163 490

ar iestådes darbîbas un veicamo funkciju nodroßinåßanu saistîtie pakalpojumi, reprezentåcijas izdevumi 381 797 324 240

remonta darbu un iestådes uzturéßanas pakalpojumu apmaksa 293 501 269 852

informåcijas tehnolo©iju pakalpojumu apmaksa 222 383 212 936

telpu un inventåra, zemes îre un noma 61 470 57 257

Materiålu, energoresursu un inventåra iegåde, 438 605 411 644 t. sk. kancelejas preces un inventårs, saimnieciskie izdevumi deputåtu komisijåm un frakcijåm 132 805 120 336

izdevumi par kurinåmo un ener©étiskiem materiåliem, t. sk. degvielas iegåde Saeimas autobåzei 148 000 134 354

medikamenti 800 779

kårtéjå remonta un ieståΩu uzturéßanas materiåli 157 000 156 175

Gråmatu un Ωurnålu iegåde 32 500 23 620

Nodok¬u maksåjumi 67 118 52 103

Starptautiskå sadarbîba 102 190 90 466

Iemaksas starptautiskajås organizåcijås, 102 190 90 466 t. sk. EDSO 4000 3565 NATO Parlamentårå Asambleja 5520 3210 Starpparlamentu Savienîba 17 460 14 062 Baltijas Asambleja 74 840 69 259 IFLA (starptautiska bibliotéku un informåcijas dienestu organizåcija) 370 370

2. Kapitålie izdevumi, 1 327 333 1 247 678 t. sk. kustamie îpaßumi 720 423 647 988

datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika 345 970 306 906

tehnolo©iskås iekårtas un maßînas 19 430 19 425

transporta lîdzek¬i 248 900 248 821

saimniecîbas pamatlîdzek¬i 106 123 72 836

nemateriålie ieguldîjumi 187 295 180 690

kapitålais remonts 419 615 419 000

52 LAtvijAs RepublikAs SAeimAs 2007. gAdA publiskAis pÅrskAts

SAeimAs Publisko izdevumu un revîzijAs komisijAs Atzinums pAr LR SAeimAs 2007. gAdA finAnßu pÅrskAtu

53