7. – 9. September 2017 Donnerstag, 7

Scherliess

Sammlun Eduard Erdmann, um 1920 /

Photo: Photo: Eduards Erdmanis ap 1920. gadu

EDUARD ERDMANN – EIN MUSIKER ZWISCHEN DEN WELTEN / EDUARDS ERDMANIS – MŪZIĶIS STARP DIVĀM PASAULĒM

EIN SYMPOSIUM DER EDUARD-ERDMANN-GESELLSCHAFT IN KOOPERATION MIT DER JĀZEPS VĪTOLS MUSIKAKADEMIE LETTLANDS / EDUARDA ERDMAŅA BIEDRĪBAS SIMPOZIJS SADARBĪBĀ AR JĀZEPA VĪTOLA LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJU

7. – 9. September 2017 Donnerstag, 7. September / Ceturtdiena, 7. septembris

10:00 Begrüßung und Eröffnung (Organ Hall) / Simpozija atklāšana un uzrunas (Ērģeļu zāle)

Guntars Prānis Rektor der Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Horst Jordt Vorsitzender der Eduard-Erdmann-Gesellschaft / Eduarda Erdmaņa fonda priekšsēdētājs

10:15 Eduard Erdmann – Ein Musiker zwischen den Welten / Eduards Erdmanis – mūziķis starp divām pasaulēm

Gerhard Gensch Eduard-Erdmann-Gesellschaft / Eduarda Erdmaņa biedrība

11:00 Fin de siècle und Jahrhundertwende: Musikleben in Riga / „Fin de siècle“ un gadsimtu mija: mūzikas dzīve Rīgā

Ilze Šarkovska-Liepiņa Institut für Literatur, Folklore und Kunst der Universität Lettlands / Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

11:45 Erdmanns Lehrer Bror Möllersten und seine Rigaer Klavierklasse / Erdmaņa skolotājs Brūrs Mellerstens un viņa Rīgas klavierklase

Lolita Fūrmane Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

12:15 Rückfragen und Diskussion / Jautājumi un diskusijas

Moderation / moderators: Mārtiņš Boiko Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

13:00 Mittagspause / Pusdienu pauze

15:00 Eduard Erdmann und andere Gastpianisten in Bewertungen der Rigaer Musikkritik der 1920er und 1930er Jahre / Eduards Erdmanis un citi viespianisti 20. gs. 20.–30. gadu Rīgā mūzikas kritikas skatījumā

Baiba Jaunslaviete Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

15:30 Das Eduard‐Erdmann-Archiv im Umfeld der Musiksammlungen der Akademie der Künste zu Berlin / Eduarda Erdmaņa arhīvs Berlīnes Mākslu akadēmijas mūzikas kolekciju kontekstā

Werner Grünzweig Akademie der Künste in Berlin / Berlīnes Mākslu akadēmija

16:00 Kaffeepause / Kafijas pauze

16:30 „Dunkel und unbestimmt“ / „Tumši un nenoteikti”

Steffen Schleiermacher (Leipzig) spielt und moderiert Klaviermusik von Eduard Erdmann, Heinz Tiessen und Philip Jarnach / Štefans Šleiermahers (Leipciga) spēlē un stāsta par Eduarda Erdmaņa, Heinca Tīsena un Fīlipa Jarnaha klaviermūziku

18:00 Empfang der Eduard-Erdmann-Gesellschaft / Eduarda Erdmaņa biedrības rīkota pieņemšana Freitag, 8. September / Piektdiena, 8. septembris

09:30 »Verehrte Frau Nolde! Sie sind ja wunderbar« -‐‐ Ada Nolde und die Künstler der Brücke / »Godātā Noldes kundze! Jūs taču esat brīnišķīga« ‐‐ Ada Nolde un mākslinieku grupa „Brücke” („Tilts”)

Astrid Becker Stiftung Seebüll Ada und Emil Nolde / Adas un Emīla Noldes fonds Zēbillē

10:15 Eduard Erdmann in Konzerten der Kriegsjahre in Lettland und aus der Sicht der Musiker Lettlands / Eduards Erdmanis kara gadu koncertos Latvijā un Latvijas mūziķu skatījumā

Arnolds Klotiņš Institut für Literatur, Folklore und Kunst der Universität Lettlands / Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

11:00 Rückfragen und Diskussion / Jautājumi un diskusijas

11:30 Kaffeepause / Kafijas pauze

12:00 Eduard Erdmann – Erbe und Auftrag / Eduards Erdmanis – mantojums un uzdevumi

Mārtiņš Boiko Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

12:30 Mittagspause / Pusdienu pauze

15:45 Besuch der Lettischen Nationaloper / Latvijas Nacionālās Operas un Baleta apmeklējums

18:00 Konzert / Koncerts

Mit Werken von Eduard Erdmann und Alfrēds Kalniņš, Great Hall der Musikakademie Lettlands / Skanēs Eduarda Erdmaņa un Alfrēda Kalniņa mūzika, JVLMA Lielā zāle

Samstag, 9. September / Sestdiena, 9. septembris

Kulturprogramm / Kultūras programma

09:30 Jugendstil in Riga - Geführte Exkursion / Ekskursija – Jūgendstils Rīgā

12:00 Orgelkonzert im Dom / Ērģeļmūzikas koncerts Rīgas Domā

12:30 Domführung / Ekskursija Rīgas Domā

Ende der Tagung / Simpozija noslēgums

Mit freundlicher Unterstützung der

Eduard-Erdmann-Gesellschaft e.V.

Die Eduard-Erdmann-Gesellschaft e.V. wurde 2013 gegründet. Ihr Ziel ist es, die Erinnerung an den Pianisten und Komponisten Eduard Erdmann sowie die Auseinandersetzung mit Person und Werk zu fördern. Eduard Erdmann (*1896 in Wenden/ Cēsis † 1958 in Hamburg) war einer der bedeutendsten Pianisten seiner Zeit und ein gefeierter Komponist. 1914 zog er mit seiner Mutter von Riga (Lettland) nach Berlin, wo er bei Conrad Ansorge Klavier und bei Heinz Tiessen Komposition studierte. 1925 übernahm er eine Professur an der Staatlichen Hochschule für Musik in Köln, 1950 wurde er als Leiter einer Meisterklasse für Klavier an die Hochschule für Musik in Hamburg berufen.

35 Jahre lang lebte er in Langballigau an der Flensburger Förde. Das Haus hatte seine Frau Irene 1923 als Sommersitz gekauft, 1935 wurde es zum ständigen Wohnsitz der Familie. Es entwickelte sich rasch zum Treffpunkt für einige der herausragendsten Künstlerinnen und Künstler der ersten Hälfte des 20. Jahrhunderts. Zu diesen zählten der Komponist Ernst Krenek, und die Maler Emil Nolde und Erich Heckel.

Zu den Zielen der Eduard-Erdmann-Gesellschaft gehören neben der Pflege des musikalischen Werkes die Förderung wissenschaftlicher Arbeiten zu Person und Werk des Künstlers und seines Freundeskreises. www.eduard-erdmann-gesellschaft.de

Eduarda Erdmaņa biedrība

Eduarda Erdmaņa biedrība dibināta 2013. gadā. Tās mērķis ir pianista un komponista Eduarda Erdmaņa piemiņas uzturēšana, kā arī viņa personības un radošā mantojuma izpēte. Eduards Erdmanis (dzimis 1896 Cēsīs, miris 1958 Hamburgā, Vācijā) bija viens no sava laika nozīmīgākajiem pianistiem un atzītākajiem komponistiem. 1914. gadā viņš kopā ar māti no Rīgas pārcēlās uz Berlīni, kur pie Konrāda Anzorges (Conrad Ansorge) studēja klavierspēli, bet pie Heinca Tīsena (Heinz Tiessen) – kompozīciju. 1925. gadā Erdmanis kļuva par profesoru Ķelnes Valsts Mūzikas augstskolā un 1950. gadā tika iecelts par Klavierspēles meistarklases vadītāju Hamburgas Mūzikas augstskolā.

35 gadus komponists nodzīvoja Langballigavā (Langballigau) pie Flensburgas fjorda. Šo māju kā vasaras rezidenci 1923. gadā iegādājās viņa sieva Irēna, 1935. gadā tā kļuva par ģimenes pastāvīgo mītni. Tā strauji attīstījās par pulcēšanās vietu, kur tikās 20. gadsimta pirmās puses ievērojamākie mākslinieki, viņu vidū komponists Ernsts Kršeneks (Ernst Krenek) un gleznotāji Emīls Nolde (Emil Nolde) un Ēriks Hekelis (Erich Heckel).

Eduarda Erdmaņa biedrības mērķis ir ne tikai mūzikas mantojuma kopšana, bet arī komponista un viņa draugu loka izpētei veltītu zinātnisko darbu veicināšana.

Dr. Astrid Becker Studium der Kunstgeschichte, Klassischen Archäologie und Geschichte in Köln und Berlin. 2006 Promotion in Köln über „Max Beckmann. Selbst- und Weltbild in den Themen Caféhaus und Tanz“. 1999 bis 2008 Volontariat und Ausstellungsassistenz bei der ALTANA Kulturstiftung, Bad Homburg. 2009 bis 2011 wissenschaftliche Mitarbeiterin am Institut Mathildenhöhe, Darmstadt. 2012 bis 2014 wissenschaftliche Mitarbeiterin an der Kunsthalle Bremen. Ausstellungen und Publikationen zum Gesamtkunstwerk Expressionismus, zu Friedensreich Hundertwasser, Walter Moroder, Gabriele Münter und Pablo Picasso. Seit 1. März 2014 stellvertretende Direktorin der Stiftung Seebüll Ada und Emil Nolde.

Astrīda Bekere (Astrid Becker) studējusi mākslas vēsturi, klasisko arheoloģiju un vēsturi Berlīnē un Ķelnē. 2006. gadā viņa Ķelnē aizstāvēja doktora disertāciju „Makss Bekmanis. Paštēls un pasaules atspoguļojums kafejnīcu un dejas motīvos“ („Max Beckmann. Selbst- und Weltbild in den Themen Caféhaus und Tanz“). No 1999. līdz 2008. gadam A. Bekere strādāja kā brīvprātīgā un izstāžu asistente ALTANA kultūras fondā Bādhomburgā. No 2009. līdz 2011. gadam viņa bija pētniece Matildes augstienes institūtā Darmštatē (Institut Mathildenhöhe Darmstadt) un no 2012. līdz 2014. gadam – Brēmenes Mākslas muzejā (Kunsthalle Bremen). A. Bekere ir autore izstādēm un publikācijām par ekspresionismu, F. Hundertvaseru, V. Moroderu, G. Munteri un P. Pikaso. Kopš 2014. gada 1. marta A. Bekere ir Adas un Emīla Noldes fonda direktora vietniece Zēbillē (Stiftung Seebüll Ada und Emil Nolde).

Prof. Dr. Mārtiņš Boiko Dr. phil. Mārtiņš Boiko (1960), seit 2004 Professor an der Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands, hat seinen Doktortitel 1995 an der Universität Hamburg erhalten. Von 1999 bis 2002 war Boiko Stipendiat der Alexander von Humboldt-Stiftung an der Universität Bamberg. Von 2005 bis 2011 war er Leiter des Departements Kommunikation an der Fakultät für Kommunikation der Riga Stradiņš Universität. Fachgebiete: Anthropologie der Musik, Ethnomusikologie. Forschungsgebiete: baltische traditionelle Musik, vokale Mehrstimmigkeit, Rezitativ, Klanglandschaft, Stille und Schweigen als Kulturphänomene, Musik und Tod/Trauerprozeß. Boiko ist Autor zweier Monographien und über 60 kleinerer Studien und Aufsätze zur baltischen Musik.

Dr. phil. Mārtiņš Boiko (1960) kopš 2004. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Doktora grādu viņš ieguvis 1995. gadā Hamburgas Universitātē. No 1999. līdz 2002. gadam M. Boiko bija Aleksandra fon Humbolta fonda stipendiāts Bambergas Universitātē, no 2005. līdz 2011. gadam vadīja Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedru. Nozares: mūzikas antropoloģija, etnomuzikoloģija. Pētniecības jomas: Baltijas tradicionālā mūzika, vokālā daudzbalsība, rečitatīvs, skaņu ainava, klusums un klusēšana kā kultūras fenomeni, mūzika un nāve/sēru process u. c. M. Boiko ir divu monogrāfiju un vairāk nekā 60 mazāku pētījumu un rakstu par Baltijas mūziku autors.

Prof. Dr. Lolita Fūrmane Studierte Musikwissenschaft am Staatskonservatorium Lettlands und an der Universität Uppsala. Promotion 1995 (das Thema: „Historische und theoretische Aspekte der Musikbildung in Lettland im 19. Jh. und am Anfang des 20. Jh.”). Ordentliche Professorin an der Jāzeps-Vītols-Musikakademie Lettlands, 2001–2007 Leiterin des Lehrstuhls für Historische Musikwissenschaft, seit 2005 Mitarbeiterin des Zentrums für wissenschatliche Forschung an der Akademie. 2011 hat sie ein internationales Projekt in der Kollaboration mit dem Bach Archiv Leipzig und RISM geleitet, das erstmals die Musikhandschriften des 18. Jahrhunderts an der Hl. Dreifaltigkeitskirche zu Liepāja (Libau) katalogisierte. Quellenstudien in Florenz, Wien, Sankt Petersburg, Berlin und Leipzig. Ihre Forschungsschwerpunkte sind Stilistik der europäischen Musik des 18. Jahrhunderts, deutsch- baltische und lettische Musik.

Lolita Fūrmane absolvējusi Latvijas Valsts konservatoriju muzikoloģijas specialitātē, papildinājusi zināšanas Upsalas Universitātē. 1995. gadā viņa ieguvusi mākslas zinātņu doktores grādu (disertācija „Mūzikas izglītības vēsturiskie un teorētiskie aspekti Latvijā 19. gs. un 20. gs. sākumā”). Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, no 2001. līdz 2007. gadam Mūzikas vēstures katedras vadītāja, no 2005. gada akadēmijas Zinātniskā pētniecības centra līdzstrādniece. 2011. gadā piedalījusies starptautiskā projektā sadarbībā ar Leipcigas Baha arhīvu un RISM (Répertoire International des Sources Musicales), vadot 18. gadsimta mūzikas rokrakstu pirmreizēju kataloģizāciju Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā. Mūzikas avotu studijas Florencē, Vīnē, Sanktpēterburgā, Berlīnē un Leipcigā. Zinātnisko interešu loks aptver Eiropas klasiskā mūzikas mantojuma stilistiku, vācbaltiešu un latviešu mūzikas vēstures jautājumus.

Prof. Dr. Gerhard Gensch studierte Musik am Meistersinger-Konservatorium Nürnberg und Kommunikationswissenschaft und Journalistik an der Freien Universität Berlin, wo er zum Dr. phil. promoviert wurde. Er arbeitete als Chefredakteur in Frankfurt/Main und als Senior Lecturer am Mass Media Training Centers der UNESCO in Lusaka (Zambia). 1999 bis 2015 war er an der Donau-Universität Krems (Österreich) tätig, wo er 2004 das Zentrum für zeitgenössische Musik gründete und das Department für Arts und Management leitete. 2014 Verleihung der Ehrendoktorwürde der Stradins Universität Riga. Gastprofessuren und Dozenturen u.a. in Deutschland, Indonesien, Uganda, Lettland und am Shanghai Conservatory of Music. Arbeitsschwerpunkte: Rezeptionsforschung, Kulturkommunikation, Musik und Medien. Gründungsvorstand der Ernst Krenek-Institut Privatstiftung, Vorstandsmitglied der Eduard-Erdmann-Gesellschaft.

Gerhards Genšs (Gerhard Gensch) studējis mūziku Meisterzingeres konservatorijā Nirnbergā, kā arī komunikāciju zinātnes un žurnālistiku Berlīnes Brīvajā universitātē, kur viņš ieguvis doktora grādu (Dr. phil.). G. Genšs ir strādājis kā galvenais redaktors Frankfurtē pie Mainas un kā vecākais lektors UNESCO Plašsaziņas līdzekļu treniņcentrā (Mass Media Training Center) Lusakā, Zambijā. No 1999. līdz 2015. gadam G. Genšs strādājis Donavas Universitātē Kremsā, Austrijā, kur viņš 2004. gadā dibinājis Laikmetīgās mūzikas centru. 2014. gadā G. Genšs saņēmis Rīgas Stradiņa universitātes goda doktora titulu. Kā viesprofesors un docents viņš ir darbojies Indonēzijā, Ugandā, Latvijā un Šanhajas mūzikas konservatorijā. Viņa darbības lauki aptver zinātnisko komunikāciju, mūzikas menedžmentu, mūziku un medijus. G. Genšs ir Ernsta Kršeneka institūta privātā fonda (Ernst Krenek-Institut Privatstiftung) priekšsēdētājs un Eduarda Erdmaņa biedrības valdes loceklis (Eduard-Erdmann- Gesellschaft).

Dr. Werner Grünzweig Geboren 1959 in Graz, Österreich. Studium an der Grazer Musikhochschule, Musikwissenschaft und Amerikanistik an der Freien Universität Berlin, Dissertation „Ahnung und Wissen, Geist und Form. Alban Berg als Musikschriftsteller und Analytiker der Musik Arnold Schönbergs“. 1991 Assistent für Musikwissenschaft an der Hochschule der Künste Berlin, seit 1994 Leiter der Musikarchive der Akademie der Künste, Einrichtung zahlreicher Komponisten- und Interpretenarchive. Publikationen, Radiosendungen und Ausstellungen zur Musik des 20. Jahrhunderts. Initiator und Herausgeber der Reihe „Archive zur Musik des 20. und 21. Jahrhunderts“ (bislang 14 Bände), der Ausstellungskataloge „Artur Schnabel. Musiker Musician. 1882–1951“ sowie „„Ich bin kein Romantiker.“ Der Pianist Wilhelm Kempff 1885–1991“, sowie von Schriften- und Korrespondenzbänden des Pianisten Artur Schnabel.

Verners Grīncveigs (Werner Grünzweig) dzimis 1959. gadā Grācā. Viņš studējis Grācas Mūzikas akadēmijā, vēlāk apguvis muzikoloģiju un amerikānistiku Berlīnes Brīvajā universitātē, kur ieguvis doktora grādu par darbu „Idejas un zināšanas, gars un forma. Albāns Bergs kā mūzikas rakstnieks un Arnolda Šēnberga mūzikas analītiķis” („Ahnung und Wissen, Geist und Form. Alban Berg als Musikschriftsteller und Analytiker der Musik Arnold Schönbergs”). 1991. gadā V. Grīncveigs uzsāka darbu kā mūzikas zinātnes asistents Berlīnes Mākslu akadēmijā un kopš 1994. gada vada šīs augstskolas mūzikas arhīvu, kā arī ir iekārtojis vairākus komponistu arhīvus, publicējis rakstus, veidojis radio pārraides un izstādes par 20. gs. mūziku. V. Grīncveigs ir iniciators un izdevējs 14 sējumu sērijai „20. un 21. gadsimta mūzikas arhīvi” („Archive zur Musik des 20. und 21. Jahrhunderts”), izstāžu katalogiem „Artūrs Šnābelis. Mūziķis. 1882–1951” („Artur Schnabel. Musiker Musician. 1882–1951“) un „„Es neesmu romantiķis.” Pianists Vilhelms Kempfs, 1885–1991” („„Ich bin kein Romantiker.“ Der Pianist Wilhelm Kempff 1885–1991“), kā arī pianista Artūra Šnābeļa vēstuļu sējumiem.

Prof. Dr. Baiba Jaunslaviete Assozierte Professorin an der Lettischen Jāzeps-Vītols-Musikakademie in Riga sowie Mitarbeiterin an der dortigen Abteilung für wissenschaftliche Forschung. Studium der Musikwissenschaft in Riga, 1993 Promotion über „Die Schlussbildung in Tonwerken des 20. Jahrhunderts“ (am Beispiel der zeitgenössischen lettischen Kammermusik); von 1988 bis 1990 Lehrerin für Solfeggio und Musikliteratur an der 5. Musikschule in Riga, seit 1990 wissenschaftliche Tätigkeiten und seit 1994 auch Lehrkraft an der Jāzeps-Vītols-Musikakademie. Forschungsschwerpunkte: Musikgeschichte Lettlands (unter Einschluss der deutschbaltischen Musik), Werke der zeitgenössischen lettischen Komponistin Maija Einfelde, musikalische Formenlehre sowie Beziehungen zwischen Literatur und Musik.

Baiba Jaunslaviete ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore un pētniece šīs augstskolas Zinātniskās pētniecības centrā. Studējusi muzikoloģiju Latvijas Valsts konservatorijā (tagadējā JVLMA), 1993. gadā aizstāvējusi doktora disertāciju „Izskaņu traktējumi 20. gadsimta kompozīcijās (skats caur mūsdienu latviešu kamermūzikas prizmu)”. Bijusi mūzikas literatūras un solfedžo skolotāja Rīgas 5. mūzikas skolā (1988–1990), pēc tam strādājusi JVLMA (kopš 1990 pētniece, kopš 1994 arī mācībspēks). Zinātnisko interešu lokā ir Latvijas (t. sk. vācbaltu) mūzikas vēsture, mūzikas forma, laikmetīgās komponistes Maijas Einfeldes daiļrade un mūzikas/literatūras mijattiecības.

Hon. Prof. Dr. Arnolds Klotiņš (geb. 1934) studierte bis 1964 Musikwissenschaft am Lettischen Konservatorium. Von 1967 bis 1973 war Klotiņš Aspirant am Institut für Kunst und Geschichte des Kultusministeriums der UdSSR in Moskau und verteidigte dort seine Dissertation mit dem Titel „Die Evolution der ästhetischen Interpretation von Folklore in der Musik sowjetlettischer Komponisten von 1940 bis 1970“ („Folkloras estētiskās interpretācijas evolūcija Padomju Latvijas komponistu mūzikā 1940–1970“); 1993 erfolgte die Nostrifikation zum Dr. phil. art. Seit 1958 ist Klotiņš Autor von Rezensionen, Beiträgen für wissenschaftliche Zeitschriften sowie mehrere Monografien. Er ist als Musikredakteur in einem Verlag, Tonregisseur beim Fernsehen und als Direktor des Rundfunks tätig gewesen. Seit 1971 ist Klotiņš auch in der Forschung am Institut für Literatur, Folklore und Kunst an der Lettischen Universität tätig. Seit 2004 hat Klotiņš den Titel des Ehrenprofessors der Lettischen Musikakademie Jāzeps Vītols inne.

Arnolds Klotiņš (dz. 1934) 1964. gadā ieguvis muzikologa kvalifikāciju Latvijas Valsts konservatorijā. 1967.–1973. gadā bijis PSRS Kultūras ministrijas Mākslu vēstures institūta aspirants Maskavā, tur aizstāvējis disertāciju „Folkloras estētiskās interpretācijas evolūcija Padomju Latvijas komponistu mūzikā 1940–1970”. 1993. gadā nostrificēts par mākslas doktoru (Dr. art.). Kopš 1958. g. publicējis mūzikas kritikas periodikā, kā arī rakstus par tradicionālo un laikmetīgo mūziku akadēmiskos izdevumos, vairākās monogrāfijās. Bijis mūzikas redaktors izdevniecībā, TV skaņu režisors, radio direktors. Kopš 1971. gada darbojas mūzikas pētniecībā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. 2004. gadā ievēlēts par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesoru.

Dr. Ilze Šarkovska-Liepiņa studierte Musikwissenschaft am Lettischen Konservatorium und promovierte mit dem Thema „Musikkultur in Lettland im 15.–16. Jahrhundert im europäischen Kontext“. Sie war Redakteurin der Musikabteilung des Magazins „Māksla” und Chefredakteurin des Magazins „Māksla Plus”. Von 2002 bis 2006 war Šarkovska-Liepiņa Direktorin des Lettischen Informationszentrums für Musik, und leitete u.a. Projekte wie „Latvian Symphonic Music 1880–2008”, „Music in Latvia”. Šarkovska-Liepiņa ist als wissenschaftliche Mitarbeiterin am Institut für Literatur, Folklore und Kunst an der Lettischen Universität tätig, verfasst Rezensionen, Essays und wissenschaftliche Publikationen und wirkte als Co-Autorin des Buches „Mūzika okupācijā”, 2012 („Musik während der Okkupation“) mit. 2014 war Šarkovska-Liepiņa Herausgeberin eines der jüngsten lettischen Musik gewidmeten Sammelbandes „Latviešu mūzikas kods: versijas par mūziku gadsimtu mijā” („Der Code der lettischen Musik: Betrachtungen zur Musik um die Jahrhundertwende“).

Ilze Šarkovska-Liepiņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Muzikoloģijas nodaļu, ieguvusi doktora grādu par promocijas darbu „Latvijas mūzikas kultūra 15.– 16. gadsimtā Eiropas mūzikas kontekstā”. Bijusi Mūzikas nodaļas redaktore žurnālā „Māksla” un galvenā redaktore žurnālā „Māksla Plus”, Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore (2002–2006), vadījusi publikāciju projektus „Latvian Symphonic Music 1880–2008”, „Music in Latvia” (2002–2006), „Latviešu komponistu skaņdarbu rādītājs” u. c. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, recenziju, eseju, zinātnisko rakstu autore, grāmatas „Mūzika okupācijā” (2011) līdzautore. 2014. gadā sastādījusi kolektīvo monogrāfiju „Latviešu mūzikas kods: versijas par mūziku gadsimtu mijā”, kas veltīta jaunākajai latviešu mūzikai.

Steffen Schleiermacher Geboren 1960 in Halle, 1980 bis 1985 Studium an der Musikhochschule „Felix Mendelssohn- Bartholdy” Leipzig in den Fächern Klavier, Komposition und Dirigieren. 1986/87 Meisterschüler an der Akademie der Künste Berlin bei Friedrich Goldmann (Komposition). Seit 1988 freischaffend in Leipzig tätig. 1989/90 Zusatzstudium an der Musikhochschule Köln bei Aloys Kontarsky (Klavier). 1989 Gründung des Ensemble Avantgarde. Seither Konzert- und Vortragsreisen durch viele Länder Europas, Amerikas und des Fernen Ostens, dazu zahlreiche CD-Aufnahmen. Zahlreiche Auszeichnungen, u.a. 1986 Kranichsteiner Musikpreis, 1988 Mendelssohn-Stipendium des Ministeriums für Kultur der DDR, 1989 Hanns-Eisler-Preis des Rundfunks der DDR für „Konzert für Viola und Kammerensemble”. 1992 Stipendium Deutsche Akademie Villa Massimo Rom, 1997 Stipendium der Japan Foundation für einen mehrmonatigen Studienaufenthalt in Japan. 1999 Stipendium Cité des Arts Paris. Steffen Schleiermacher arbeitet als Pianist, Komponist, Dirigent, Musikdramaturg und Organisator von Festivals für zeitgenössische Musik.

Štefens Šleiermahers (Steffen Schleiermacher) dzimis 1960. gadā Hallē. No 1980. līdz 1985. gadam studējis klavierspēli, kompozīciju un diriģēšanu Fēliksa Mendelszona-Bartoldi Mūzikas akadēmijā Leipcigā. 1986./87. gadā apguvis meistarklases Berlīnes Mākslu akadēmijā pie Frīdriha Goldmaņa (Friedrich Goldmann, kompozīcija). 1989./90. gadā studējis Ķelnes Mūzikas akadēmijā pie Aloīza Kontarska (Aloys Kontarsky, klavieres). 1989. gadā sekoja Ensemble Avantgarde dibināšana. Kopš tā laika Š. Šleiermahers koncertē, lasa vieslekcijas dažādās Eiropas, Amerikas un Tālo Austrumu valstīs, kā arī ir izdevis vairākus CD albumus. Š. Šleiermahers saņēmis vairākas balvas un stipendijas, to vidū Kranichstein mūzikas balvu (1986), VDR Kultūras ministrijas Mendelszona-Bartoldi stipendiju (1988), Hansa Eislera VDR radio balvu (1989), Deutsche Akademie Rom Villa Massimo stipendiju (1992), Japan Foundation stipendiju (1997), Cité des Arts Paris stipendiju (1999). Kopš 1988. gada Š. Šleiermahers dzīvo Leipcigā un darbojas kā pianists, komponists, diriģents, mūzikas dramaturgs un laikmetīgās mūzikas festivālu organizators.