7. – 9. September 2017 Donnerstag, 7
Total Page:16
File Type:pdf, Size:1020Kb
© Photo: Martins Kudrjavcevs Scherliess . V g Sammlun Eduard Erdmann, um 1920 / Photo: Photo: Eduards Erdmanis ap 1920. gadu EDUARD ERDMANN – EIN MUSIKER ZWISCHEN DEN WELTEN / EDUARDS ERDMANIS – MŪZIĶIS STARP DIVĀM PASAULĒM EIN SYMPOSIUM DER EDUARD-ERDMANN-GESELLSCHAFT IN KOOPERATION MIT DER JĀZEPS VĪTOLS MUSIKAKADEMIE LETTLANDS / EDUARDA ERDMAŅA BIEDRĪBAS SIMPOZIJS SADARBĪBĀ AR JĀZEPA VĪTOLA LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJU 7. – 9. September 2017 Donnerstag, 7. September / Ceturtdiena, 7. septembris 10:00 Begrüßung und Eröffnung (Organ Hall) / Simpozija atklāšana un uzrunas (Ērģeļu zāle) Guntars Prānis Rektor der Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Horst Jordt Vorsitzender der Eduard-Erdmann-Gesellschaft / Eduarda Erdmaņa fonda priekšsēdētājs 10:15 Eduard Erdmann – Ein Musiker zwischen den Welten / Eduards Erdmanis – mūziķis starp divām pasaulēm Gerhard Gensch Eduard-Erdmann-Gesellschaft / Eduarda Erdmaņa biedrība 11:00 Fin de siècle und Jahrhundertwende: Musikleben in Riga / „Fin de siècle“ un gadsimtu mija: mūzikas dzīve Rīgā Ilze Šarkovska-Liepiņa Institut für Literatur, Folklore und Kunst der Universität Lettlands / Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 11:45 Erdmanns Lehrer Bror Möllersten und seine Rigaer Klavierklasse / Erdmaņa skolotājs Brūrs Mellerstens un viņa Rīgas klavierklase Lolita Fūrmane Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 12:15 Rückfragen und Diskussion / Jautājumi un diskusijas Moderation / moderators: Mārtiņš Boiko Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 13:00 Mittagspause / Pusdienu pauze 15:00 Eduard Erdmann und andere Gastpianisten in Bewertungen der Rigaer Musikkritik der 1920er und 1930er Jahre / Eduards Erdmanis un citi viespianisti 20. gs. 20.–30. gadu Rīgā mūzikas kritikas skatījumā Baiba Jaunslaviete Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 15:30 Das Eduard‐Erdmann-Archiv im Umfeld der Musiksammlungen der Akademie der Künste zu Berlin / Eduarda Erdmaņa arhīvs Berlīnes Mākslu akadēmijas mūzikas kolekciju kontekstā Werner Grünzweig Akademie der Künste in Berlin / Berlīnes Mākslu akadēmija 16:00 Kaffeepause / Kafijas pauze 16:30 „Dunkel und unbestimmt“ / „Tumši un nenoteikti” Steffen Schleiermacher (Leipzig) spielt und moderiert Klaviermusik von Eduard Erdmann, Heinz Tiessen und Philip Jarnach / Štefans Šleiermahers (Leipciga) spēlē un stāsta par Eduarda Erdmaņa, Heinca Tīsena un Fīlipa Jarnaha klaviermūziku 18:00 Empfang der Eduard-Erdmann-Gesellschaft / Eduarda Erdmaņa biedrības rīkota pieņemšana Freitag, 8. September / Piektdiena, 8. septembris 09:30 »Verehrte Frau Nolde! Sie sind ja wunderbar« -‐‐ Ada Nolde und die Künstler der Brücke / »Godātā Noldes kundze! Jūs taču esat brīnišķīga« ‐‐ Ada Nolde un mākslinieku grupa „Brücke” („Tilts”) Astrid Becker Stiftung Seebüll Ada und Emil Nolde / Adas un Emīla Noldes fonds Zēbillē 10:15 Eduard Erdmann in Konzerten der Kriegsjahre in Lettland und aus der Sicht der Musiker Lettlands / Eduards Erdmanis kara gadu koncertos Latvijā un Latvijas mūziķu skatījumā Arnolds Klotiņš Institut für Literatur, Folklore und Kunst der Universität Lettlands / Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 11:00 Rückfragen und Diskussion / Jautājumi un diskusijas 11:30 Kaffeepause / Kafijas pauze 12:00 Eduard Erdmann – Erbe und Auftrag / Eduards Erdmanis – mantojums un uzdevumi Mārtiņš Boiko Musikakademie Lettlands / Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 12:30 Mittagspause / Pusdienu pauze 15:45 Besuch der Lettischen Nationaloper / Latvijas Nacionālās Operas un Baleta apmeklējums 18:00 Konzert / Koncerts Mit Werken von Eduard Erdmann und Alfrēds Kalniņš, Great Hall der Musikakademie Lettlands / Skanēs Eduarda Erdmaņa un Alfrēda Kalniņa mūzika, JVLMA Lielā zāle Samstag, 9. September / Sestdiena, 9. septembris Kulturprogramm / Kultūras programma 09:30 Jugendstil in Riga - Geführte Exkursion / Ekskursija – Jūgendstils Rīgā 12:00 Orgelkonzert im Dom / Ērģeļmūzikas koncerts Rīgas Domā 12:30 Domführung / Ekskursija Rīgas Domā Ende der Tagung / Simpozija noslēgums Mit freundlicher Unterstützung der Eduard-Erdmann-Gesellschaft e.V. Die Eduard-Erdmann-Gesellschaft e.V. wurde 2013 gegründet. Ihr Ziel ist es, die Erinnerung an den Pianisten und Komponisten Eduard Erdmann sowie die Auseinandersetzung mit Person und Werk zu fördern. Eduard Erdmann (*1896 in Wenden/ Cēsis † 1958 in Hamburg) war einer der bedeutendsten Pianisten seiner Zeit und ein gefeierter Komponist. 1914 zog er mit seiner Mutter von Riga (Lettland) nach Berlin, wo er bei Conrad Ansorge Klavier und bei Heinz Tiessen Komposition studierte. 1925 übernahm er eine Professur an der Staatlichen Hochschule für Musik in Köln, 1950 wurde er als Leiter einer Meisterklasse für Klavier an die Hochschule für Musik in Hamburg berufen. 35 Jahre lang lebte er in Langballigau an der Flensburger Förde. Das Haus hatte seine Frau Irene 1923 als Sommersitz gekauft, 1935 wurde es zum ständigen Wohnsitz der Familie. Es entwickelte sich rasch zum Treffpunkt für einige der herausragendsten Künstlerinnen und Künstler der ersten Hälfte des 20. Jahrhunderts. Zu diesen zählten der Komponist Ernst Krenek, und die Maler Emil Nolde und Erich Heckel. Zu den Zielen der Eduard-Erdmann-Gesellschaft gehören neben der Pflege des musikalischen Werkes die Förderung wissenschaftlicher Arbeiten zu Person und Werk des Künstlers und seines Freundeskreises. www.eduard-erdmann-gesellschaft.de Eduarda Erdmaņa biedrība Eduarda Erdmaņa biedrība dibināta 2013. gadā. Tās mērķis ir pianista un komponista Eduarda Erdmaņa piemiņas uzturēšana, kā arī viņa personības un radošā mantojuma izpēte. Eduards Erdmanis (dzimis 1896 Cēsīs, miris 1958 Hamburgā, Vācijā) bija viens no sava laika nozīmīgākajiem pianistiem un atzītākajiem komponistiem. 1914. gadā viņš kopā ar māti no Rīgas pārcēlās uz Berlīni, kur pie Konrāda Anzorges (Conrad Ansorge) studēja klavierspēli, bet pie Heinca Tīsena (Heinz Tiessen) – kompozīciju. 1925. gadā Erdmanis kļuva par profesoru Ķelnes Valsts Mūzikas augstskolā un 1950. gadā tika iecelts par Klavierspēles meistarklases vadītāju Hamburgas Mūzikas augstskolā. 35 gadus komponists nodzīvoja Langballigavā (Langballigau) pie Flensburgas fjorda. Šo māju kā vasaras rezidenci 1923. gadā iegādājās viņa sieva Irēna, 1935. gadā tā kļuva par ģimenes pastāvīgo mītni. Tā strauji attīstījās par pulcēšanās vietu, kur tikās 20. gadsimta pirmās puses ievērojamākie mākslinieki, viņu vidū komponists Ernsts Kršeneks (Ernst Krenek) un gleznotāji Emīls Nolde (Emil Nolde) un Ēriks Hekelis (Erich Heckel). Eduarda Erdmaņa biedrības mērķis ir ne tikai mūzikas mantojuma kopšana, bet arī komponista un viņa draugu loka izpētei veltītu zinātnisko darbu veicināšana. Dr. Astrid Becker Studium der Kunstgeschichte, Klassischen Archäologie und Geschichte in Köln und Berlin. 2006 Promotion in Köln über „Max Beckmann. Selbst- und Weltbild in den Themen Caféhaus und Tanz“. 1999 bis 2008 Volontariat und Ausstellungsassistenz bei der ALTANA Kulturstiftung, Bad Homburg. 2009 bis 2011 wissenschaftliche Mitarbeiterin am Institut Mathildenhöhe, Darmstadt. 2012 bis 2014 wissenschaftliche Mitarbeiterin an der Kunsthalle Bremen. Ausstellungen und Publikationen zum Gesamtkunstwerk Expressionismus, zu Friedensreich Hundertwasser, Walter Moroder, Gabriele Münter und Pablo Picasso. Seit 1. März 2014 stellvertretende Direktorin der Stiftung Seebüll Ada und Emil Nolde. Astrīda Bekere (Astrid Becker) studējusi mākslas vēsturi, klasisko arheoloģiju un vēsturi Berlīnē un Ķelnē. 2006. gadā viņa Ķelnē aizstāvēja doktora disertāciju „Makss Bekmanis. Paštēls un pasaules atspoguļojums kafejnīcu un dejas motīvos“ („Max Beckmann. Selbst- und Weltbild in den Themen Caféhaus und Tanz“). No 1999. līdz 2008. gadam A. Bekere strādāja kā brīvprātīgā un izstāžu asistente ALTANA kultūras fondā Bādhomburgā. No 2009. līdz 2011. gadam viņa bija pētniece Matildes augstienes institūtā Darmštatē (Institut Mathildenhöhe Darmstadt) un no 2012. līdz 2014. gadam – Brēmenes Mākslas muzejā (Kunsthalle Bremen). A. Bekere ir autore izstādēm un publikācijām par ekspresionismu, F. Hundertvaseru, V. Moroderu, G. Munteri un P. Pikaso. Kopš 2014. gada 1. marta A. Bekere ir Adas un Emīla Noldes fonda direktora vietniece Zēbillē (Stiftung Seebüll Ada und Emil Nolde). Prof. Dr. Mārtiņš Boiko Dr. phil. Mārtiņš Boiko (1960), seit 2004 Professor an der Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands, hat seinen Doktortitel 1995 an der Universität Hamburg erhalten. Von 1999 bis 2002 war Boiko Stipendiat der Alexander von Humboldt-Stiftung an der Universität Bamberg. Von 2005 bis 2011 war er Leiter des Departements Kommunikation an der Fakultät für Kommunikation der Riga Stradiņš Universität. Fachgebiete: Anthropologie der Musik, Ethnomusikologie. Forschungsgebiete: baltische traditionelle Musik, vokale Mehrstimmigkeit, Rezitativ, Klanglandschaft, Stille und Schweigen als Kulturphänomene, Musik und Tod/Trauerprozeß. Boiko ist Autor zweier Monographien und über 60 kleinerer Studien und Aufsätze zur baltischen Musik. Dr. phil. Mārtiņš Boiko (1960) kopš 2004. gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Doktora grādu viņš ieguvis 1995. gadā Hamburgas Universitātē. No 1999. līdz 2002. gadam M. Boiko bija Aleksandra fon Humbolta fonda stipendiāts Bambergas Universitātē, no 2005. līdz 2011. gadam vadīja Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedru. Nozares: mūzikas antropoloģija, etnomuzikoloģija. Pētniecības jomas: Baltijas