LATVIJAS UNIVERSIT ĀTE ĂEOGR ĀFIJAS UN ZEMES ZIN ĀTĥU FAKULT ĀTE ĂEOGR ĀFIJAS NODA ěA

Rīgas dižozoli, to kult ūrv ēsturisk ā noz īme un aizsardz ība

Bakalaura darbs

Autors: Stella Kurs īte Stud. apl. 30068 Darba vad ītājs: Msc.Vid.zin. Agnese Priede

Rīga 2009 ANOT ĀCIJA

Bakalaura darba m ērėis bija apzin āt R īgas dižozolus un nov ērt ēt R īgas dižozolu pašreiz ējo st āvokli, ietekm ējošos vai potenci āli ietekm ējošos un apdraudošos faktorus, k ā ar ī izstr ādāt ieteikumus koku aizsardz ībai. Apsekoti dižozoli vis ā R īgas pils ētas teritorij ā un nov ērt ēts to st āvoklis. Izveidota Rīgas dižozolu izplat ības karte. Rīgas dižozolu izplat ība analiz ēta kontekst ā ar R īgas v ēsturi un att īst ību. Darb ā iek Ĝautas sabiedrisk ās aptaujas par dižozoliem, kas Ĝauj saprast sabiedr ības inform ētību par dižkokiem. Balstoties uz rezult ātiem, darba nobeigum ā izteikti priekšlikumi dižkoku aizsardz ībai un sabiedr ības inform ēšan ā.

Atsl ēgas v ārdi: dižozoli, dižkoki, kult ūrv ēsturisk ā noz īme, aizsardz ība, R īga.

2

ANNOTATION

Noble oaks, their heritage value and protection in Riga

The aim of the bachelor thesis was to study the noble oak trees in the Riga City and to find out their actual conservation status, influencing or potentially influencing and perhaps threatening factors as well as to recommend the conservation measures for the future. The noble oaks were investigated within all the territory of the Riga City and their status was evaluated. As a result, the distribution map of the noble oaks was prepared. The distribution of the oaks was analyzed in context with the historical development of the Riga City. In order to understand the awareness of the society on the conservation of noble trees, a public quetionnaire was included in this work. On the basis of the outcome of this work, some recommendations for the management and conservation of noble oaks were proposed.

Key words: noble oaks, noble trees, heritage value, protection, Riga.

3

SATURS IEVADS...... 5 1. DIŽKOKI UN TO NOTEIKŠANAS KRIT ĒRIJI ...... 7 2. DIŽKOKU APZIN ĀŠANAS V ĒSTURE LATVIJ Ā ...... 9 3. AIZSARG ĀJAMIE KOKI ...... 11 4. APDRAUD ĒJUMI KOKIEM PILS ĒTĀ ...... 12 5. DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBAS UN APSAIMNIEKOŠANAS PAS ĀKUMI...... 14 6. R ĪGAS DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBA un KULT ŪRV ĒSTURISK Ā NOZ ĪME 6.1. DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBA ………………………………………………… 19 6.2. DIŽKOKU KULT ŪRV ĒSTURISK Ā NOZ ĪME ……………………………..21 6.3 Rīgas sen ākie apst ādījumi, d ārzi un parki, kuros aug dižozoli...... 23 6.4. Dabas liegums “Jaunciems”...... 25 7. OZOLI UN TO IZPLAT ĪBA...... 26 8. DIŽOZOLI R ĪGAS PILSĒTĀ...... 27 9. MATERI ĀLS UN METODES 9.1. Dižkoku nov ērt ēšanas metodes...... 29 9.2. Darb ā izmantot ās metodes ...... 31 9.3. Datu pamatmateri āls ...... 32 9.4. P ētītās teritorijas (priekšpils ētu un muižu apraksts) ...... 32 10. REZULT ĀTI UN DISKUSIJA 10.1. Dižozoli R īgā Zemgales priekšpils ētā...... 50 10. 2. Ozolu apsekošanas rezult āti Zemgales priekšpils ētā ...... 53 10. 3. Ozolu apsekošanas rezult āti Kurzemes priekšpils ētā ...... 58 10. 4. Ozolu apsekošanas rezult āti Latgales priekšpils ētā ...... 61 10. 5. Ozolu apsekošanas rezult āti Vidzemes priekšpils ētā...... 61 10. 6. Ozolu apsekošanas rezult āti Zieme Ĝu rajon ā...... 65 10. 7. Dižozoli R īgā Centra rajon ā...... 67 11. DIŽKOKU NOV ĒRT ĒJUMS RĪGĀ……………………………………………….. 67 12. APTAUJAS REZULT ĀTI...... 71 13. Priekšlikumi dižozolu aizsardz ībai un sabiedr ības inform ēšanai ...... 755 SECIN ĀJUMI...... 79 KOPSAVILKUMS …………………………..…………………………..……………...80 LITERAT ŪRA ...... 81

PIELIKUMI 1. pielikums. Karte ar ozolu numuriem (atbilstoši 2. pielikuma protokoliem) 2. pielikums. Ozolu apsekošanas protokoli − augšanas apraksts un foto 1.-137. lpp. 3. pielikums. Karte ar dižozolu izvietojumu R īgā

4

IEVADS

Rīgai ir gods saukties par dižkoku lielpils ētu. Daudz pieredz ējuši sav ā 400-500 gadu ilgaj ā m ūžā milzu ozoli R īgas nomal ēs. Gr ūtāk paman āmi un maz āk paz īstami izcili st ādītie introduc ētie svešzemju koki. Parastais termins „dižkoks” attiecin āms tikai uz viet ējo koku izciliem eksempl āriem (Enciklop ēdija katrai ăimenei, 2001). Katrs R īgas centr ā iedz īvojies liels koks ir neapšaub āms izcilnieks, jo tas nes milz īgu slodzi un apkalpo daudzreiz vair āk pils ētnieku nek ā vi Ħa sugas br ālis nomal ē. Var piekrist Guntim Eni Ħam, ka „katra koka v ērt ība paš ā pils ētas centr ā ir vismaz 100 reizes liel āka nek ā pils ētas nomal ē” (Veckalne, 2006). Šis bakalaura darbs par dižozoliem ir aktu āls, t ādēĜ , ka pirms finansu kr īzes valst ī daudzi b ūvuz Ħē mēji akt īvi izv ērsa ēku b ūvniec ību R īgas „za Ĝaj ās zon ās” un iedz īvotāji iebilda pret koku izciršanu. Rakstot vietas izp ētes darbu „Aizsarg ājamie koki R īgā Zemgales priekšpils ētā” un kursa darbu „Aizsarg ājamie koki R īgā centra rajon ā” izvirz īju turpm ākas darb ības m ērėi: apsekot un aprakst īt Rīgas dižozolus, lai izveidotu karti, kur ā pa rajoniem atspogu Ĝoti dižozoli. Tādējādi jebkurš interesents, vadoties p ēc kartes, var ētu dab ā atrast un apskat īt kokus un izteikt savus secin ājumus un ierosin ājumus dižkoku aizsardz ībā. Apkopojot materi ālus par dižkokiem, uzzin āju, ka p ēdējo reizi dižozoli apsekoti pirms 10 gadiem. Redzot dab ā dižozolus un izlasot pieejamo literat ūru par tiem, sapratu, ka ozoli pelna īpašu uzman ību. Mērėis īstenots š ī bakalaura darba ietvaros. Tāpēc mana darba m ērėis ir apzin āt R īgas dižozolus un nov ērt ēt R īgas dižozolu pašreiz ējo st āvokli un kult ūrv ēsturisko noz īmi, ietekm ējošos un apdraudošos faktorus, k ā ar ī izteikt ieteikumus koku aizsardz ībai. Darba uzdevumi ir: 1) Apzin āt esošo inform āciju (datu b āzes, literat ūru, l īdzšin ējos p ētījumus); 2) Apsekot Rīgas dižozolus un nov ērt ēt to pašreiz ējo st āvokli; 3) Fotograf ēt apsekotos dižozolus; 4) Izveidot kartogr āfisko materi ālu par R īgas dižozoliem; 5) Balstoties uz iev ākto inform āciju un emp īriskajiem (pašas) p ētījumiem, veikt dižkoku st āvok Ĝa izmai Ħu nov ērt ējumu un ieteikt nepieciešamos aizsardz ības pas ākumus;

5

6) Aptauj āt iedz īvot ājus, t ādējādi apzinot sabiedr ības inform ētības l īmeni par dižkokiem; 7) Ieinteres ēt un inform ēt sabiedr ību par dižozoliem k ā kult ūrv ēsturisk ām un dabas vērt ībām un to aizsardz ības nepieciešam ību.

6

1. DIŽKOKI UN TO NOTEIKŠANAS KRIT ĒRIJI

Terminu „dižkoks ” popul ārzin ātniskaj ā literat ūrā ieviesa Latvijas dižkoku p ētīšanas pamatlic ējs mežkopis Sta Ħislavs Sali Ħš 20. gs. 60. gados, ieteikdams par dižkoku pamatkrit ēriju Ħemt stumbra apk ārtm ēru 1,3 m augstum ā no zemes (Eni Ħš, 1982). Dižkoki ir seviš ėi veci un resni koki, kam ir liela zin ātniska, kult ūrv ēsturiska un est ētiska noz īme. Dižkoki ir valsts aizsardz ībā, k ā īpaši dabas pieminek Ĝi, aizsarg ājamie biotopi vai aizsarg ājamu biotopu noz īmīgs komponents, daudzos gad ījumos ir ar ī vēsturiski vai kult ūrvides pieminek Ĝi un neat Ħemama Latvijas kult ūrainavas sast āvda Ĝa un nacion ālais lepnums (Eni Ħš, 2008). Dižkokiem ir kult ūrv ēstures, izgl ītojoša vai zin ātniska funkcija, k ā ar ī liela noz īme visp ārējās biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšan ā. Dižkoku esam ība, k ā ar ī to apdz īvojošo sugu daudzveid ība ir labs vides kvalit ātes indikators. Bieži dižkoki ne tikai kā biolo ăiski v ērt īga, dabiska meža sast āvda Ĝa ir noz īmīgi ekosist ēmas funkciju nodrošin āšan ās, bet dab ā noz īmīgi ar ī k ā patst āvīga ekosist ēma, un ir dz īves telpa daudz ām ret ām un apdraud ētām z īdītāju, putnu, kukai Ħu, s ēĦ u u.c. organismiem (Anc āne, 2000; Gabre, 2005; Eni Ħš, 2008), bieži vien dižkoku apdz īvo sugas, kas piel āgotas šauram ekolo ăisko apst ākĜu kopumam. Sta Ħislavs Sali Ħš rakst īja: „Dižkoki bag ātina bot ānikas, dendrolo ăijas un dendrohronolo ăijas atzi Ħas, pal īdz noskaidrot daž ādu koku sugu maksim ālo m ūža ilgumu, pieauguma norisi liel ā vecum ā, s ēklu ražotsp ēju un kvalit āti, koku dz īvotsp ēju un iztur ību daž ādos augšanas apst ākĜos; dižkoki ir nepieciešami t ālākaj ā pavairošan ā, tie ir neatsverams skaistuma elements ainav ā” (Eni Ħš, 2008). Bieži dižkoku vecumu nevar noteikt prec īzi un tas ne vienm ēr saist īts ar stumbra apk ārtm ēru. Atš ėir īgu augšanas apst ākĜu dēĜ atkar ībā no apgaismojuma un citiem apst ākĜiem koku augšanas ātrums ir stipri atš ėir īgs. Eni Ħš (1982) nor āda, ka atkl ātās viet ās augoši koki pie Ħemas resnum ā 3-4 reizes ātr āk nek ā mežaudz ēs augoši koki. Bieži dižkokiem prec īza vecuma noteikšanu apgr ūtina ar ī serdes trupe, kas ne Ĝauj saskait īt gadsk ārtas vis ā stumbra š ėē rsgriezum ā. Latvijas dižkoku maksim ālais vecums ir ~500 gadu. Baltij ā visresn ākais zin āmais ozols ir Kaives dižozols Tukuma rajon ā. T ā stumbra apk ārtm ērs ir 10,2 m, kam atbilstošais vecums v ērt ēts ap 400 l īdz 500 gadu. Latvij ā ir vair āk dižkoku nek ā 7 kaimi Ħvalst īs. Šis fenomens izskaidrojams gan ar latviešu piet āti pret koku jau kopš senatnes, kad lielie koki bija sv ēti un pie tiem nesa ziedojumus, gan ar ainavas izj ūtu (Eni Ħš, 1982). Dati par dižkokiem laika gait ā nemit īgi main ās, jo ik pa br īdim vec ākie dižkoki iet boj ā, bet jaun ākie, lai ar ī l ēnām, tom ēr pie Ħemas resnum ā, tādēĜ svar īga regul āra dižkoku apsekošana un izmai Ħu nov ērt ēšana. Sali Ħš (1974) ieteicis dižkoku inventariz āciju atk ārtot ik p ēc 5-10 gadiem. Dižkoki pal īdz noskaidrot daž ādu koku sugu maksim ālo m ūža ilgumu, pieauguma norisi liel ā vecum ā, s ēklu ražotsp ēju un kvalit āti, koku dz īvotsp ēju un iztur ību daž ādos augšanas apst ākĜos. Dižkoki k ā izcili dendrolo ăiski eksempl āri ir noz īmīgi ar ī sugu tālākaj ā pavairošan ā (Sali Ħš, 1974). Dižkoku noteikšanas galvenie krit ēriji, kas saist īti ar to dendrolo ăisko un v ēsturisko vērt ību, ir to vecums. Koki savas dz īves laik ā sasniedz milz īgu vecumu, visliel āko no vis ām Zemes dz īvībām. Koki visu savu m ūžu aug resnum ā l īdz sava m ūža p ēdējai dienai. Dižkoku saglab āšana Ĝaus dendrolo ăijas zin ātnei noteikt, k ādu maksim ālo vecumu daž ādās klimatiskaj ās josl ās, daž ādos augšanas apst ākĜos var sasniegt katras sugas koki (Eni Ħš, 1982) . Izlemjot jaut ājumu par k āda koka ieskait īšanu aizsarg ājamajos dabas objektos, Ħem vērā t ā resnumu, ret āk augstumu vai neparasto izskatu (vainaga un stumbra veidu, saaugumus, īpatn ējos stumbra veidojumus utt.) (Andrušaitis, 1985). Veci koki dod mums priekšstatu par sugas p ārst āvju m ūža iesp ējām, pal īdz noskaidrot tiem nepieciešamos augšanas apst ākĜus, sniedz materi ālu selekcijas darbam. Tiem ir ar ī liela ainaviska un est ētiska noz īme. Paši resn ākie no mūsu dižkokiem ir ozoli. L īdz m ūsu dien ām saglab ājušies milze Ħi, kuru vecums sniedzas vair ākos simtos gadu. Aizsarg ājamo dižkoku, savdab īgo, reto un introduc ēto koku saraksts nemit īgi main ās – papildinoties un sar ūkot (Andrušaitis, 1985). Mūsu dien ās par dižkokiem tiek atz īti ar ī introduc ētie svešzemju sugu koki – stumbra apk ārtm ēra un augstuma rekordisti. Dižkoku aizsardz ību noteic LR likums„Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” (02.03.1993.) Saska Ħā ar LR Ministru kabineta 2003. gada 22. j ūlija noteikumiem Nr. 415 dižkoku noteikšanas krit ēriji ir koku apk ārtm ērs kr ūšu augstum ā (1,3 m no sak Ħu

8 kakla) vai augstums. Valsts noz īmes un ar likumu aizsarg āti dižkoki Latvij ā ir ozoli, kuru stumbra apk ārtm ērs kr ūšu augstum ā sasniedz 5 m. Par viet ējas noz īmes dižkokiem ozoli uzskat āmi, ja to stumbra apk ārtm ērs ir vismaz 4 m. Citu sugu kokiem noteiktie parametri ir atš ėir īgi. Eni Ħš (2008) nor āda, ka tas ir slikti, ka min ētajos MK noteikumos ozolus pie valsts noz īmes dižkokiem ieskaita tikai tad, jo to stumbra apkārtm ērs sasniedz 5 metrus. Tad vesel īgākie un kupl ākie ozoli paliek ārpus š ā saraksta. Pašvald ībām pagastos un pils ētās ir ties ības katrai apstiprin āt savus viet ējās noz īmes dižkokus, kaut vai no 2 m resnuma, ja tie ir izcili ainaviski vai savdab īgi ozoli (Eni Ħš, 2008). Šādi noteikumi apstiprin āti, piem ēram, R īgā (R īgas Domes 2006. g. 7. febru āra noteikumi Nr. 38) un J ūrmal ā (J ūrmalas Domes 2006. g. 16. marta noteikumi Nr. 6). Atbilstoši min ētajiem R īgas Domes saistošajiem noteikumiem un p ēc R īgas Domes Vides Departamenta sniegt ās inform ācijas, par viet ējas nozīmes dižkokiem ozoli un v ītoli uzskat āmi, ja tiem stumbra apk ārtm ērs ir vismaz 4 m. R īgas m ērog ā par dižozolu uzskat āms ozols ar apk ārtm ēru 3,5 m. Ne tikai stumbra apk ārtm ērs, bet ar ī koka augstums un vecums nosaka dižkoku vērt ību. Veco ozolu stumbri ir mājvieta reti sastopamo sugu s ēnēm un piep ēm, k ā ar ī aizsarg ājamiem ėē rpjiem un s ūnām (Broks, 2003). Dižkoku v ērt ēšana tikai p ēc apk ārtm ēra krit ērija ir vienpus īga un net ālredz īga, jo nereti š ādi koki (ar daudziem nokaltušiem zariem, iztrup ējušu vidu, lieliem, atkl ātiem dobumiem utt.) neatbilst visp ārējam priekšstatam par dižkoku – dižu un saglab āšanas vērtu dabas veidojumu. Taj ā paš ā laik ā ir izcili koki ar skaistu vainagu, ainaviski, kuriem līdz form ālajam dižkoka apk ārtm ēram pietr ūkst tikai daži centimetri, t ādēĜ aizsarg ājamo koku sarakst ā tie nav iek Ĝauti (R īga 800, 2001) .

2. DIŽKOKU APZIN ĀŠANAS V ĒSTURE LATVIJ Ā

Dižkoku kr ājējiem pieder simtiem un t ūkstošiem dabas pieminek Ĝu aprakstu un fotodokumentu v ērt ību un piedz īvojumu ce Ĝš l īdz tiem (Eni Ħš, 2008).

9

Dižkoku aizsardz ībai ir sena v ēsture. Senos laikos nevajadz ējis valsts noteiktu likumu, lai cilv ēki saudz ētu vecus un cien ījamus kokus. Koks tautas trad īcij ās ir pasaules simbols, diev ību m ītne un sv ētn īca. Pie veciem kokiem l ūdza Dievu, nesa ziedus, mieloja ve Ĝus, z īlēja likteni, dzied āja, svin ēja sv ētkus. Tautas teikas saglab ājušas apzi Ħu, ka sv ēto koku izn īcin āšana nevar palikt nesod īta: kas kokus apsmej vai greizi uzl ūko, tam uzbr ūk nelaime, slim ība, zaud ējumi pie lopiem, mantas, lopi nobeidzas, vi Ħš nomald ās, saj ūk pr ātā. Šī attieksme nemain ījās l īdz pat 20. gs., kad mekl ējami sistem ātiskas dižkoku aizsardz ības s ākumi (Dižkoki, http://www.vak.lv). 18. gs. otraj ā pus ē pirm ās sistem ātisk ās zi Ħas par ozoliem un tostarp ar ī piemin ējis dižozolus, dabas p ētnieks J. B. Fišers (Fischer, 1778), minot, ka Livonij ā veci, resni ozoli ir diezgan reti, jo ozoli izcirsti saimniecisk ām vajadz ībām. Vi Ħš raksta, ka veci, lieli ozoli šaj ā laik ā bijuši sastopami gan R īgā, gan t ās apk ārtn ē. Fon Z īversa (Von Sivers, 1864) apraksti par atseviš ėiem Baltijas dižkokiem Rīgas Dabas p ētnieku biedr ības žurn ālā 1864. gad ā liecina par to, ka jau 19. gs. notikusi dižkoku uzskaite un m ērīšana, un šie koki visnota Ĝ interes ējuši t ālaika Baltijas dendrologus un dabas p ētniekus. Latvij ā pirmais par dižkoku aizsardz ību s āk run āt skolot ājs, kaism īgais dabas pētnieks un dabas aizsardz ības entuziasts Zelm ārs Lancmanis (1883 - 1935). 1924. gad ā laikrakst ā "Latvijas V ēstnesis" vi Ħš vair ākos turpin ājumos public ē vecu koku sarakstu, kur ā apkopotas zi Ħas vair āk nek ā par simts objektiem. Autors aicina las ītājus saglab āt un saudz ēt vecos kokus un ies ūtīt par tiem zi Ħas. Sav ā broš ūrā "Latvijas dabas pag ātnes liecinieki un retumi (pieminek Ĝi)", sarakst ā ietverot ~ 100 koku (Dižkoki, www.vak.lv). Laika period ā starp I un II Pasaules karu visplaš āko un lab āk noform ētāko dižkoku sarakstu Latvijas laik ā sast ādīja dabas p ētnieks un biologs Edvards Jansons 1937. gad ā, kur ā vi Ħš apkopoja zi Ħas par 178 kokiem – dabas pieminekĜiem. II Pasaules kara un divu okup āciju ietekm ē dižkoku izp ēte Latvij ā uz ilgu laiku aps īka (Eni Ħš, 2008) . Tikai 1974. gad ā izn āca mežkopja Sta Ħislava Sali Ħa gr āmata „Latvijas dižkoki un retie koki”. Tur ievietotaj ā sarakst ā ir 620 dižkoki un retie koki un nor ādīts stumbra apk ārtm ērs, koka augstums un vainaga projekcija. Saraksti tom ēr ir nepiln īgi un k Ĝū daini. 20. gs. 70. gados Latvij ā s ākās dižkoku apzin āšanas un aizsarg āšanas kust ība. 1977.gad ā LPSR Ministru padome pie Ħē ma l ēmumu par 818 dižkoku, 49 savdab īgo un 645

10 introduc ēto koku aizsardzību. Taj ā paš ā laik ā notika masveid īga dižkoku izn īcin āšana spridzinot, dedzinot, appl ūdinot, ind ējot. Melior ējam ās plat ībās vien saspridzin āts > 1000 lielo koku (galvenok ārt ozolu). Kopš 1979. gad ā koku spridzin āšana ir aizliegta. Latvij ā dižkoku skaits stipri samazin ājies ar ī nepareiz ās lauku apsaimniekošanas d ēĜ . Ta ču, k ā liecina pašreiz ējais dižkoku skaits, joproj ām Latvij ā dižkoku bl īvums ir simtreiz liel āks nek ā daudz ās cit ās valst īs (Eni Ħš, 2008) . Būtisku ieguld ījumu dižkoku apzin āšan ā deva 1979. gad ā dibin ātā un Imanta Ziedo Ħa vad ītā „Dižkoku atbr īvot āju grupa”, kas brauca pa Latvijas novadiem, m ērīdami un atbr īvodami dižozolus no kr ūmu un koku biezok Ħiem, kas kalt ēja ozolu un citu veco koku kuplos zarus (Eni Ħš, 2008) . Pēdējais Latvijas dižkoku saraksts public ēts 1985. gad ā (Mežsaimniec ības un mežr ūpniec ības refer ātu kr ājums). Taj ā ietverti 1530 dižkoki, 150 memori ālie un savdab īgie koki un 837 introduc ētie koki (Eni Ħš, 2008). V ēlāk darbu turpin āja atkl ātais sabiedriskas fonds „Dabas retumu kr ātuve”, ko vada dabas un novadp ētnieks Guntis Eni Ħš, sav ākti un apkopoti materi āli par vair āk nek ā 4000 dižkokiem un v ēsturiskajiem kokiem (ar ī par boj ā g ājušajiem). Inform ācija par R īgas dižkokiem pieejama bijušaj ā Vides departament ā, kas atrodas Zigfr īda Annas Meierovica bulv āri 1, R īgā. Ar ī internet ā m ājas lap ā www.ce Ĝteka.lv pieejams J.Sma Ĝinska sast ādītais aizsarg ājamo koku saraksts, ne tikai pa R īgu, bet par Latviju kopum ā. Dabas p ētnieku un entuziastu veiktais dižkoku apzin āšanas darbs akt īvi notiek ar ī pašlaik. Liels inform ācijas apjoms par dižkokiem glab ājas Latvijas Vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas a ăent ūras datu b āzē un Latvijas Nacion ālaj ā bot āniskaj ā d ārz ā.

3. AIZSARG ĀJAMIE KOKI

Aizsarg ājamie koki ir dižkoki, retie, īpatn ējie, izcilie vai introduc ētie koki vai ar ī koki, kuriem ir v ēsturiska noz īme. P ēc Ēni Ħa (1982) aizsarg ājamie koki iedal ās: • Koki dabas pieminek Ĝi (dižkoki, retie koki, īpatn ējie koki); • Izcilie koki; • Introduc ētie koki; 11

• Koki v ēstures pieminekĜi (kulta koki, bišu koki, memori ālie koki, v ēsturiskie koki, trad īciju koki). Aizsarg ājamie koki ir dižkoki, retie, īpatn ējie, izcilie vai introduc ētie koki vai ar ī koki, kuriem ir v ēsturiska noz īme: kulta, memori ālie, trad īciju koki. Īpatn ējie koki (jeb, k ā tos d ēvē G. Eni Ħš – br īnumkoki) visbiež āk ir kroplas formas, ar neparastu zarojumu vai savdab īgu vainagu. Šaj ā grup ā ierindojami koki ar „v ēja slot ām”, vilka ču priedes (koki ar „gaisa” sakn ēm), palmu priedes, koki ar zaru tiltiem, koki ar lieliem neparasta veida m āzeriem, īpatn ējas formas, stumbriem un vainagiem, daudzstumbru koki, daž ādi pašpot ēšan ās rezult ātā izveidojušies īpat Ħi, kop ā saauguši koki, koki uz „div ām k ājām” (stumbriem), čū skegles, „dz īvie” celmi, zaru osas, priedes ar egles zariem un taml īdz īgi. Kult ūrv ēsturiskie koki ir koki, kas saist āmi ar v ēsturiskiem, kult ūrv ēsturiskiem vai politiskiem notikumiem, ar reli ăiskiem ritu āliem, trad īcij ām, iev ērojamu cilv ēku atceri un tādi veci koki, kuriem zin āms iest ādīšanas gads (Zviedre, 2002). Šaj ā grup ā ieskait āmi kult ūrv ēsturiski noz īmīgi koki saist īti ar v ēsturisk ām person ām, le ăend ām vai noz īmīgiem v ēsturiskiem notikumiem, piem ēram, Turaidas Rozes liepa, P ētera I st ādītā goba Dziesmu sv ētku park ā, Rai Ħa priede Mellužos. Pie retiem kokiem pieder savva Ĝas koku sugas, kas retuma d ēĜ Ħemtas valsts aizsardz ībā (iek Ĝautas Latvijas Sarkanaj ā gr āmat ā (Andrušaitis, 2003) un/vai MK noteikumos par īpaši aizsarg ājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsarg ājamo sugu sarakstu Nr. 396). Pie retaj ām koku sug ām Latvij ā pieskait ītas t ās, kas savva Ĝā galvenok ārt dabisku apst ākĜu d ēĜ sastopamas reti (reliktas vai atrodas tuvu izplat ības are ālu robežai). Pie š ādām sug ām pieskait āmas, piem ēram, ogu īve, parastais sk ābardis, Zviedrijas p īlādzis.

4. APDRAUD ĒJUMI KOKIEM PILS ĒTĀ

Dižkokiem īpaši liela loma ir pils ētas apst ākĜos, kur vide ir m āksl īgi izmain īta. Tur dižkoki kalpo par za Ĝaj ām sali Ħā m un reto sugu p ārvietošan ās koridoriem. Pils ētu nelabv ēlīgie apst ākĜi nereti veicina dižo koku ātr āku bojāeju un cilv ēku uzdevums ir nodrošin āt tiem ilgstoši labv ēlīgu dz īves vidi (Leiburgs, 2003) .

12

Kokus apdraudošie faktori: 1) Gaisa tr ūkums un gaisa pies ārĦojums, nom īdīta augsne, augsne nosegta ar asfaltu vai citiem cietiem segumiem, koku meh āniskie boj ājumi. 2) Kokaugu saknes kait īgi ietekm ē v ārāmā s āls, pl īsumi kanaliz ācijas, g āzes, siltumt īkla un ūdens vados, kas var novest pie straujas boj āejas. 3) Kait īgas ir daž ādas vielas un strauja temperat ūras mai Ħa, g āzes un š ėidrumi izspiež gaisu no augsnes, izskalo saknes un veicina koku izg āšanos. 4) Būvlaukumos ar dren āžu nosusin āta augsne un grunts ūdens l īme Ħa pazemin āšana, pastiprina koku nokalšanu (Sali Ħš, 1974) . Kokaugu augšanu un att īst ību R īgas apst ādījumos nosaka pils ētai rakstur īgie ekolo ăiskie apst ākĜi – augsnes, ūdens un gaisa rež īms, augsnes un gaisa temperat ūra, pies ārĦošana ar d ūmg āzēm un kait īgaj ām ėī miskaj ām viel ām, asfalta segums, kanaliz ācija un citas inženiertehnisk ās sist ēmas, kas b ūtiski izmaina apst ādījumu augu fiziolo ăisk ās un bio ėī misk ās norises, augšanas un att īst ības gaitu. Seviš ėi trauc ē nelabv ēlīgais mitruma un gaisa rež īms augsn ē. Š ādu rež īmu pils ētā rada past āvīga apdobes augsnes nobl īvēšana, asfalta p ārkl āji un nokriš Ħu ūdens aiztec ēšana pa kanaliz ācijas t īklu. T ā rezult ātā kokaugu sakn ēm atseviš ėos kritiskajos ve ăet ācijas posmos tr ūkst ūdens un t ādej ādi tiek aizkav ēta fiziolo ăiski akt īvo sak Ħu un vasu veidošan ās. Nobl īvētā augsn ē samazinoties t ās aer ācijai, veidojas nelabv ēlīgas gaisa rež īms: apdobes augsnes gais ā samazin ās sk ābek Ĝa un palielin ās CO 2 daudzums un tas savuk ārt aizkav ē fiziolo ăiski akt īvo sak Ħu att īst īšanos, k ā ar ī trauc ē augam uz Ħemt ūdeni un miner ālvielas no augsnes (Ozols u.c., 1971). Pils ētas augsnei ir nabadz īgs bar ības elementu daudzums, jo k ārt ības un t īrības vārd ā katra nokritus ī lapi Ħa un zari Ħš tiek aizv ākts vai sadedzin āts. T ādēĜ kokiem tik vajadz īgais tr ūds neveidojas. Kokaugu saknes kait īgi ietekm ē pl īsumi kanaliz ācijas, g āzes, siltumt īkla un ūdens vados, kas var novest pie straujas koka boj āejas. Kait īgas ir ne tikai daž ādas vielas; bet ar ī strauja temperat ūras mai Ħa; g āzes un š ėī dumi savuk ārt izspiež gaisu no augsnes, izskalo saknes un veicina koku izg āšanos. Kokaugus stipri ietekm ē ar ī daž āda veida gaisa pies ārĦojums. Liel āko da Ĝu pies ārĦojuma veido vair āk vai maz āk piln īgi sadeguši naftas produkti. Ielu krustojumos,

13 kur maš īnas gaidot za Ĝo gaismu, darbojas tukšgait ā, uz kokaugu lap ām vasar ā nereti vērojamas apdeguma paz īmes. Lietus laik ā viena da Ĝa pies ārĦojuma izš ėī st lietus ūden ī un var to pask ābin āt par 1 – 2 pH vien ībām (Zvirgzds, 1986). Visum ā lapu koki pret g āzēm ir iztur īgāki nek ā skuju koki, jo, nometot lapas, augs da Ĝē ji atbr īvojas no kait īgajiem elementiem (Mauri Ħa, 1974). Dz īvas satiksmes iel ās augošie koki īpaši pak Ĝauti meh āniskiem boj ājumiem. Visa pilsētas apst ākĜu kompleksa vienlaic īga iedarb ība veicina koku un kr ūmu strauj āku novecošanu (Kabuce, 2003). Rīgā, dižkokus nelabv ēlīgi ietekm ē daž ādu zemes darbu rezult ātā boj ātas saknes, regul āra sak Ħu nom īdīšana, neleg ālu izg āztuvju ier īkošana, koku dedzin āšana, mizas boj āšana ar asiem priekšmetiem, stumbr ā iedz ītas naglas un skavas utt. (Rīga 800, 2001).

5. DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBAS UN APSAIMNIEKOŠANAS PAS ĀKUMI

Seviš ėi vecus un noz īmīgus kokus, kuru st āvoklis ir kritisks, j ācenšas saglab āt. Dižkoku aizsardz ībai un saglab āšanai ieteikti daž ādi pa Ħē mieni, kas da Ĝē ji ietverti ar ī valsts un viet ējas noz īmes dižkoku aizsardz ības noteikumos. Sali Ħš (1974) sniedzis daudz noder īgu rekomend āciju dižkoku aizsardz ībai un apsaimniekošanai, kas izmantojamas joproj ām, ta ču da Ĝa no t ām aizst ājamas ar jaun ākām atzi Ħā m. Dižkoki bijušajos t īrumos, k ā ar ī lauc ēs un aizaugoš ās p Ĝav ās bieži aizaug ar mežu. Saska Ħā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 415 katram dižozolam ir aizsargjosla, kas ietver platumu zem vainaga un v ēl 10 m aiz dižkoka vainaga robež ām. Dižkokus nom ācošie kr ūmi j āizc ērt, lai koki ieg ūtu liel āku est ētisko un ainavisko vērt ību. Ta ču, ja dižkoks piln īgi aizaudzis kokos, t ā atbr īvošanu ieteicams veikt pak āpeniski divos pa Ħē mienos divu gadu laik ā. Tīrum ā augošus dižkokus nedr īkst apart par tuvu stumbram, lai neizpl ēstu koka saknes. Pie dižkokiem nedr īkst veidot lūžĦu un kr āmu noliktavas, sasliet kokus, d ēĜ us, žuburus, z ārdu kokus un citas lietas. Nedr īkst veikt nek ādas darb ības koka sak Ħu zon ā (koka vainaga plat ībā, bet ne maz āk k ā 3 m rādius ā), kas var negat īvi ietekm ēt dižkoka sak Ħu sist ēmu (Leiburgs, 2003).

14

Laukus apstr ādājot ar ėimik ālij ām un m ēslojumu, j āuzman ās, lai t ās ne ėertu koka lapotni. Sali Ħš (1974) ieteicis dobumainus kokus iepriekš labi izt īrīt un aizmūrēt. Lai neizplat ītos trupe, dobumu var aizm ūrēt ar ėie ăeĜiem. Lielus dobumus var nosegt ar 2-3 stiep Ĝu pinuma k ārt ām un pinumu piepild īt ar cementa javu. Koku dobumus var aizpild īt ar š ėidru putuplasta masu, kas saciet ē un labi aizsarg ā koku (Sali Ħš, 1974). Turpret ī jaun ākos ieteikumos rekomend ēts, ka koka dobumus nedr īkst aizm ūrēt, bet, lai pasarg ātu no Ĝaunpr ātīgiem dedzin ātājiem, dobumi ir j ānorobežo ar met āla rež ăi, kalumu vai dzelzs sietu t ā, lai saglab ātos dobuma ventil ācija (Broks, 2003). Dižkoku dobumi nav j āaizm ūrē, bet j āatst āj atv ērti, lai tie v ēdin ātos. Ja dižkokiem dobumi atveras uz augšu, tad š ādiem caurumiem j āuzliek jumti Ħi, lai tur nenok Ĝū tu atmosf ēras nokriš Ħi. Neveikt nek ādas darb ības, kas var izmain īt mikroklimatu koku dobumos (dobumu aizm ūrēšana, t īrīšana, piegružošana, dedzin āšana. J āierobežo cilv ēku iek Ĝū šanu dobum ā, j ānov ērš to paplašin āšana un taml īdz īgi). Nepieciešam ības gad ījum ā ir j āveic koka „konserv ācijas” darbi – j ānosedz va Ĝē jie dobumi no lietus un sniega iek Ĝū šanas, j ānostiprina liel ākie zari u.c. (Leiburgs, 2003). Lielie nokaltušie zari dižkokiem nav j ānoz āăē . P ēc iesp ējas j āizvair ās no jebk ādas koka apz āăē šanas, it īpaši nav ieteicams noz āăē t mas īvus zarus stumbra pamatda Ĝā , l īdz 2 m augstum ā no zemes. Gad ījum ā, ja koka st āvoklis apdraud cilv ēku vesel ību un dz īvību, lai saglab ātu v ēl dz īvo koku ilg āk, pie Ĝaujamas sekojošas darb ības: b īstamo zaru noz āăē šana l īdz t ādam garumam, lai zars nel ūztu no sava svara; galotnes noz āăē šana p ēc iesp ējas augst āk virs zemes vai virs augst ākā dobuma. Dz īvas koksnes z āăē šana veicama tikai pavasar ī, bet nokaltušas koksnes - jebkur ā gadalaik ā. Gad ījum ā, ja koks ir nokaltis, un, ja tas apdraud cilv ēku, pamatstumbru j āzāăē p ēc iesp ējas augst āk, bet zarus l īdz tādam garumam, lai zars nel ūztu no sava svara, un mirušo koku atst āt l īdz t ā piln īgai satr ūdēšanai. Ja nepieciešams apz āăē šanu var atk ārtot (Leiburgs, 2003). Ja staraino dižkoku stumbri draud p ārpl īst, tad tie j ānostiprina. Apdraud ētie stumbri jāsavelk ar caururbum ā ievietojamu un saskr ūvējamu stieni. Divstarainam kokam nek ādā gad ījum ā nedr īkst noz āăē t k ādu no star ēm. Gad ījumos, kad cilv ēku droš ības apsv ērumu d ēĜ koku, kur ā dz īvo aizsarg ājamas sugas, nepieciešams noz āăē t, Leiburgs (2003) iesaka koka atliekas ar

15 bezmugurkaulniekiem vai citiem organismiem p ārvietojamas uz citu vietu ar sug ām piem ērotu biotopu. Pie kokiem, kuros konstat ētas briežvabole, ozolu dižkokgrauzis, lapkoku praulgrauzis vai gaismu m īloš ās ėē rpju sugas, j āveic kr ūmu un koku nov ākšanu tik liel ā laukum ā, lai koka stumbrs b ūtu labi saules apsp īdēts. Katram kokam vai koku grupai, kur ā konstat ēta īpaši aizsarg ājuma suga, v ēlams izstr ādāt individu ālo aizsardz ības apsaimniekošanas pas ākumu plānu. Koka nociršanas nepieciešam ības vai t ā izg āšan ās nol ūšanas gad ījum ā par to v ēlams pazi Ħot sugu ekspertiem, piem ēram, uz Latvijas Dabas fondu, īpaši aizsarg ājamas dabas teritorijas administr āciju, attiec īgo re ăion ālo vides pārvaldi, Dabas aizsardz ības p ārvaldi. Ja dižkokam iepl īst vai draud nol ūzt zemie l īmeniskie zari, tos vajag stut ēt ar balstiem, vislab āk ar atbalstu burta A veid ā. Zibens br ūces, r ētas u.c. ievainojumus ieteicams ieziest ar potvasku vai nokr āsot ar koksnes aizsargkr āsu. Ozolu un citu koku br ūč u apkopšanai var izmantot e ĜĜ as kr āsu, koksnes antisepti ėi, bitumena mastiku (Leiburgs, 2003). Dižkoku sak Ħu zon ā nedr īkst izmain īt grunts ūdens l īmeni, apb ērt vai apb ūvēt sak Ħu da Ĝu, tur novad īt vircu, ėī misk ās vielas vai net īrus ūde Ħus. Tas var izrais īt koku boj āeju. Dižkoka zaros nedr īkst celt b ūdas vai platformas, pienaglot k āpnes. Ja dižkoka zar ā iekar š ūpoles, tad j ārūpējas, lai ėē des vai troses nep ārr īvētu koka mizu. Seviš ėi vec ām liep ām, kur ām atmirusi vainagu galotnes da Ĝa, j āsa īsina vainagu noz āăē jot kalstošo stumbra da Ĝu. J āatstut ē lielie b īstamie zari, kas zem pastiprin āta nokriš Ħu svara stipr ā v ējā var nol ūzt. Vecajiem divstumbru dižkokiem, kuru stumbri jau jūtami nosv ērušies katrs uz savu pusi, tie j āatstut ē un j āsastiprina ar vienu vai div ām dzelzs st īpām vai tros ēm. Ja zemi ap dižkokiem stipri sabl īvē apmekl ētāji, ja to tuvum ā tiek apstr ādāta augsne, tad koki j āiežogo. Sirgstošo koku augšanas apst ākĜus var uzlabot, uzirdinot augsni vainaga platum ā un nom ēslojot augsni ar kompostu. Sak Ħu sist ēma visbiež āk cieš no p ārliekas augsnes sabl īvēšanas, augsnes virsk ārtas erozijas, kas atsedz saknes, vai augsnes virsk ārtas paaugstin āšanas koka augšanas gait ā, pies ārĦojuma, īpaši no s āĜ iem ce Ĝu kais īšanai ziem ā, meh āniskiem boj ājumiem, p ārlieka sausuma vai mitruma. Lai nov ērstu k ādu no min ētajiem boj ājumiem, j ācenšas likvid ē vai ierobežot negat īvās

16 ietekmes faktoru. Mitruma ilglaic īgu ietekmi, nedr īkst izmain īt strauji. Dižkoka sak Ħu sist ēmu Ĝoti negat īvi ietekm ē pazemes line āro komunik āciju izb ūve vai remonts tuvu stumbram. Augsni var ielabot ar lapu komposta un trūdzemes, grants mais ījumu, to iestr ādājot augsn ē (Leiburgs, 2003). Ieteicama zibensnoved ēju ier īkošana liela dižkoka galotn ē, seviš ėi pauguru virsotn ēs augošiem ozoliem. Paš ā augš ā j āpiestiprina zibens uztv ērējs, kam piestiprina vara vadu uz leju, k ā ar ī nepieciešamas met āla skavas un iezem ējums (Zvirgzds, 1986; Leiburgs, 2003) . Vecos un ievainotos dižkokus nedr īkst nov ākt aizbildinoties ar darba droš ības ieganstu; š ādi koki j ānostiprina vai nu ar balstiem, vai atsienot ar trosēm. Apšaub āmas notur ības stumbrus un lielos zarus izurbj un urbum ā ievieto stie Ħus ar v ītn ēm. P ēc tam stumbrus un zarus nostiprina, skr ūvējot savstarp ējā sasaist ē. Pie dižkokiem j āpiestiprina br īdin ājuma nor āde, kas šis koks ir dabas piemineklis un atrodas likuma aizsardz ībā. Ja zemes lietot āji nesp ēj koku nostiprin āt un vi Ħiem liekas, ka tas var apdraud ēt cilv ēkus, tad dižkoku j ānožogo un j āpieliek br īdin ājuma z īme, ka stipr ā v ējā nedr īkst tam tuvoties. Bet nek ādā gad ījum ā dižkoku nedr īkst noz āăē t (Broks, 2003) . Pie dižkoka ieteicams novietot br īdin ājuma z īmīti (ja koks ir b īstams) un inform ācijas pl āksn īti ar koka nosaukumu, izm ēriem un nor ādīt, ka tas ir aizsarg ājams dabas piemineklis. Pl āksn ītes nedr īkst pie koka pienaglot, bet t ās j āpiestiprina zariem vai stumbram bez nagl ām. Zīmi var piestiprin āt tieši pie koka, bet lab āk uz stabi Ħa 2 m no koka stumbra. Lai neveidotos k ūla, vismaz reizi gad ā ap stumbru j ānop Ĝauj z āle. Pašiem liel ākajiem un vec ākajiem dižkokiem var uzlikt zibensnoved ējus (Leiburgs, 2003). Ap koku – popul āru apskates objektu ir v ēlams izveidot est ētiski izskat īgu nožogojumu vai aizsargbarjeru, lai nov ērstu vai mazin ātu: • Apmekl ētāju k āpšanu, r āpšanos pa koka stumbriem, zariem; • Koka sak Ħu sist ēmas un tuv ākās apk ārtnes nom īdīšanu; • Koka atseviš ėu biolo ăisk ās daudzveid ības elementu – sausu zaru, koksnes no ārdošo s ēĦ u, ėē rpju, s ūnu, dobumu u.c. boj āšanu. Pie popul āra un bieži apmekl ēta koka ir v ēlams izvietot informat īvu stendu, kura saturs (ide ālā gad ījum ā) var ētu b ūtu š āds:

• Koka nosaukums;

17

• Koka sugas latviskais un lat īniskais nosaukums; • Koka dimensijas (izm ēri) – augstums, apk ārtm ērs, vainaga izm ēri u.c.; • Nost āsti, teikas; • Apk ārtnes sh ēma; • Koka statuss (piem ēram, aizsarg ājams dabas vai kult ūras piemineklis, upurkoks, kulta koks); • Inform ācija par vecu koku noz īmi un lomu biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšan ā;

• Kok ā dz īvojošaj ām apdraud ētaj ām sug ām un to aizsardz ībai nepieciešamajiem pas ākumiem;

• Koka īpašnieka/apsaimniekot āja/ īpaši aizsarg ājamas dabas teritorijas, kur ā atrodas koks, administr ācijas kontaktadrese; • Labas uzved ības noteikumi attiec īgaj ā teritorij ā, piem ēram, „Za Ĝie padomi”; • Inform ācijas kopsavilkums svešvalod ā. Pie bieži apmekl ēta koka ir j āizvieto atkritumu urnas (piem ēram, blakus esošaj ā st āvlaukum ā), vai ar ī j ānor āda, kur iesp ējams izmest atkritumus, k ā ar ī j āuzst āda aizsarg ājama dabas pieminek Ĝa z īme (ja koks t āds ir) (Pil āts, Sma Ĝinskis, 2008).

Rīgas pils ētas aizsarg ājamo koku aizsardz ības un apsaimniekošanas noteikumi paredz, ka: • katram aizsarg ājamam kokam ir aizsardz ības zona, kas ietver koku ar vis ām t ā virszemes un pazemes da Ĝā m un teritoriju 10 m r ādius ā ap aizsarg ājam ā koka stumbru; • aizsarg ājam ā koka aizsardz ības zon ā aizliegts veikt darb ības, kas var boj āt vai izn īcin āt koku, main īt t ā dabisko est ētisko noz īmi, main īt vides apst ākĜus, veikt pazemes komunik āciju ier īkošanu, ieg ūt der īgos izrakte Ħus, samazin āt br īvās augsnes da Ĝu koka sak Ħu zon ā nobliet ējot vai asfalt ējot, k ā ar ī celt teltis un kurin āt ugunskurus; • īpašniekam, uz kura zemes atrodas aizsarg ājamais koks, ir ties ības sa Ħemt nodok Ĝu atvieglojumus; • aizsarg ājama koka nociršana pie Ĝaujama tikai tad, ja tas k Ĝuvis b īstams.

18

Kā liecina l īdzšin ējā prakse, R īgas Vides departaments zemes īpašniekiem, kuru teritorij ā atrodas aizsarg ājamie koki, bet īpašniekam neatliek nauda, pal īdz veikt apk ārtnes sakopšanas darbus.

6. RĪGAS DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBA un KULT ŪRV ĒSTURISK Ā NOZ ĪME

6.1. Dižkoku aizsardz ība

Dižkoku aizsardz ību noteic LR likums„Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” (02.03.1993.) un LR Ministru kabineta 22.07.2003. noteikumi Nr. 415 „ Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi”. Atbilstoši likumam, dižkoki pieder pie dabas pieminek Ĝiem. Dabas pieminek Ĝi ir atseviš ėi, savrupi veidojumi: aizsarg ājamie koki, alejas, ăeolo ăiskie un ăeomorfolo ăiskie dabas pieminek Ĝi un citi dabas retumi, kam ir zin ātniska, kult ūrv ēsturiska, est ētiska vai ekolo ăiska v ērt ība. Likums noteic, ka zemes īpašniekiem un lietot ājiem, uz kuru zemes atrodas dabas piemineklis, ir pien ākums dabas pieminekli aizsarg āt un kopt. 10 m r ādiusā ap aizsarg ājamiem kokiem (m ērot no aizsarg ājam ā koka vainaga projekcijas ārējās malas) tiek noteikta īpaši aizsarg ājama dabas teritorija, kur ā nav atjauta t āda saimniecisk ā darb ība, kas var ietekm ēt koka augšanu un att īst ību vai main īt vides apst ākĜus – ūdens un barošan ās rež īmu. Nav at Ĝauts aizsarg ājamos kokus apkraut, lauzt zarus, boj āt mizu, dedzin āt dobumus un cit ādi pasliktin āt koka augšanas apst ākĜus. Dižkoku dr īkst noz āăē t tikai tad, kad tas k Ĝuvis b īstams (apdraud cilv ēku dz īvību un vesel ību, tuvum ā esoš ās ēkas vai infrastrukt ūras objektus) un ir sa Ħemta re ăion ālās vides p ārvaldes rakstiska at Ĝauja. Ar ī boj ā g ājušu dižkoku dr īkst nov ākt tikai ar re ăion ālās vides p ārvaldes at Ĝauju. Boj āgājušajiem ozoliem, ja tie nevienam netrauc ē, j āĜ auj satrun ēt turpat uz vietas, kur tie nokrituši, k ā piem ērs ir „S ūbru” m ājas ozols, (skat īt 2. pielikum ā).

19

Šo likumdošanas aktu pras ību p ārk āpumu gad ījum ā piem ēro Latvijas Administrat īvo p ārk āpumu kodeks ā paredz ētos sodus. Ja v ērojama koka vesel ības pasliktin āšan ās vai tas k ādu apst ākĜu d ēĜ ir g ājis boj ā, zemes lietot ājam vai īpašniekam par to j āzi Ħo pašvald ībai vai re ăion ālajai vides pārvaldei (Liena Eidone VID, http://www.gibuli.lv ). Dižkokus aizsarg ā ne tikai zemes īpašnieku un apsaimniekot āju lab ā griba, bet ar ī vair āki likumi, MK noteikumi un pašvald ību normat īvie akti. Dižkoki likuma izpratn ē ir īpaši aizsarg ājam ās dabas teritorijas. Aizsarg ājamo teritoriju p ārvaldi koordin ē Vides ministrijas pak Ĝaut ībā str ādājoš ā Dabas aizsardz ības p ārvalde. Aizsarg ājamo teritoriju valsts kontroli īsteno Vides valsts inspekcija, re ăion ālās vides p ārvaldes, aizsarg ājamo teritoriju administr ācijas un citas valsts instit ūcijas savas kompetences ietvaros (Leiburgs, 2003.). Latvijas Vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas a ăent ūra uztur Latvijas dižkoku datu bāzi.

Rīgas pils ētā R īgas Domes Vides departamenta darbinieki p ārbauda dižkoku st āvokli un veic ar ī dižkoku sakopšanas darbus, uzliek pl āksn ītes, kas nor āda, ka koks ir aizsarg ājams. Diemž ēl kopš 2009. gada 3. marta R īgas dome nol ēma likvid ē Vides departamentu. Un t ā funkcijas tiks sadal ītas starp pils ētas att īst ības departamentu, komun ālo departamentu un R īgas pils ētas b ūvvaldi (Av īze 5 min, 2009.g. 4. marts) . Dabas aizsardz ības p ārvalde koordin ē Saeimas un Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju p ārvald īšanu.

Valstisk ās organiz ācijas, kas rūpējas par dabas aizsardz ību:

1. Dabas aizsardz ības p ārvalde. 2. Vides ministrijas Dabas aizsardz ības departaments. 3. Rīgas vides aizsardz ības dienests.

Latvijas Vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas a ăent ūra uztur Latvijas dižkoku datu bāzi. Latvij ā ir vair ākas Sabiedrisk ās organiz ācijas, kas br īvpr ātīgi r ūpējas par dabas aizsardz ību:

20

1. Latvijas Dabas fonds (dabas aizsardz ības nodrošin āšana un sabiedr ības izgl ītošana). 2. Pasaules dabas fonds (p ārst āvniec ība Latvij ā, atkl ātais sabiedr ības fonds). 3. Vides aizsardz ības klubs. 4. Latvijas Dabas un pieminek Ĝu aizsardz ības biedr ība. 5. Latvijas Za Ĝā kust ība. 6. Dabas retumu kr ātuve ( www.dabasretumi.lv ). 7. Ce Ĝteka www.celteka.lv .

Dižkoku aizsardz ībā var iesaist īties ar ī jebkurš iedz īvot ājs, sakopjot koku apk ārtni, aizr ādīt, ja k āds t īšām met atkritumus pie kokiem vai boj ā kokus.

6.2. Dižozolu kult ūrv ēsturisk ā noz īme

Latviešu tautas dziesm ās jeb dain ās visvair āk apdzied āts ir ozols – 1299 reizes, tam seko b ērzs – 701 un liepa – 658, tad priede – 505 un egle – 477. Iev ērojami maz āk piemin ēts osis – 261, k Ĝava – 148, v ītols – 147, abu sugu alkš Ħi – 128, apse – 114, bet vīksna un goba – tikai 22 reizes (Zviedre, 2002). Par Latvijas nacion ālajiem kokiem uzskat āmi liepa un ozols , kas ir rakstur īgi Latvijas ainavas elementi. Abus kokus joproj ām plaši izmanto ārstniec ības nol ūkos. Latviešu tautas dziesmas (dainas), kas sev ī sl ēpj senus tautas ētikas un mor āles priekšstatus, liepu un ozolu citu koku vid ū piemin visbiež āk. Jau tradicion āli latviešu tautas tic ējumos un folklor ā liepu uzskata par visa sieviš ėā simbolu, bet ozolu - par v īrišėī bas simbolu. Kaives (Sen ču) dižozols uzskat āms par liel āko un vec āko ozolu Baltijas valst īs, t ā stumbra apk ārtm ērs ir 10 m. Savuk ārt Valdem ārpils Elku liepa ir vec ākā un liel ākā liepa Latvij ā, stumbra apk ārtm ērs tai ir 8 m (www.gudrinieks.lv ). Ozoli ir m ūsu tautas sp ēka un iztur ības simbols – labais koku karalis (Eni Ħš, www.la.lv ). Ozols ir Latvijas simbols, T ēvzemes m īlest ības liecin ājums. Paši sirm ākie ozoli ir visvec ākā dz īvība Latvij ā. T āpēc tie ir vissv ētākie koki latviešiem, l īviem, lietuvjiem un vis ām baltu cilšu taut ām. Ozoli sv ēti bija liel ākajai da Ĝai zieme Ĝu puslodes tautu. Kur auga ozoli, tur senie zemga Ĝu zemnieki zin āja mekl ēt augl īgu augsni. Vi Ħi smag ā, s ūri gr ūtā darb ā izpl ēsa l īdumus, bet jauno t īrumu vid ū atst āja atseviš ėus kokus

21 zemes skaistumam, dv ēseles priekam un Dievam. Atst āja ar ī ozolu sv ētās birzis, kur Dievu daudzin āt, kur ve Ĝus mielot, kur b ērni Ħus krist īt, kur savus mirušos izvad īt. Vi Ħi atst āja ozolus m ājok Ĝu tuvum ā, kur J āĦ u vai Ħagus v īt un laiku z īlēt. Vi Ħi saudz ēja resnos ozolus bit ēm un stumbr ā izkala dores (Eni Ħš, 2008). Latviešu tautai pieder daudzi kult ūrv ēsturiskie ozoli un noz īmīgu personu st ādīti ozoli, piem ēram: - Ernesta Glika st ādītie dižozoli Al ūksn ē, Pils iel ā 15, - KārĜa Ulma Ħa st ādītais ozols B ērzes pagast ā pie Vec ās skolas, - Krišj āĦ a Barona st ādītais ozols R īgā Zieme Ĝbl āzmas iel ā 38. Ozols bieži izmantots ăē rbo Ħos, armijas simbolik ā. Ozols ir vesel ības dev ējs, tam piem īt ma ăisks sp ēks. Koku ilgais m ūžs ir k ā saikne starp t ālo pag ātni, tagadni un ar ī n ākotni. T āpēc koku saudz ēšana liecina par tautas gara kult ūru konkr ētā period ā, par zin ātnisk ās domas att īst ību, par cilv ēka attieksmi pret dabu, k ā ar ī par cilv ēku savstarp ējām attiec ībām (Andrušaitis, 1974). Par īpašu attieksmi pret lieliem kokiem un īpaši dižkokiem liecina gan latviešu zemnieku, gan v ācu muižnieku st ādītie koki ap viens ētām un muiž ām. V ācu kult ūras ietekm ē st ādījumi un alejas ap latviešu m ājām s āka l īdzin āties nelieliem muižu parkiem, kuros vienm ēr noz īmīgu lomu ie Ħē ma lieli koki. Lielie koki un alejas ir noz īmīga Latvijas kult ūrainavas sast āvda Ĝa. Sagrauto un pamesto m āju viet ās augošie dižkoki ar ī ir v ēstures pieminek Ĝu, jo bieži p ēc m āju pamešanas v ēl ilgi saglab ā zudušo m āju v ārdus. Eni Ħš (2008) uzskata, ka š ādi koki, kas iez īmē m āju vietas, j āĦ em uzskait ē u aizsardz ībā, kaut ar ī v ēl nav sasnieguši dižkoku izm ērus. Latviešu tautas teiku, paražu un tic ējumu kr ājumos las āmi daudzi gad ījumi, kad sv ēto upurkoku cirt ēji, dedzin ātāji vai zaru lauz ēji saslimst un nomirst, vai ar ī k Ĝū st akli, pat saj ūk pr ātā. Š ādi notikumi saglab ājušies Ĝaužu atmi Ħā s l īdz ar apzi Ħu, ka sv ēto koku izn īcin āšana nevar palikt nesod īta. 17.gs. zviedru p ārvald ītaj ā Vidzem ē bija sp ēkā likums, ikvienam, kurš noc ērt vienu ozolu, viet ā j āiest āda divi jauni (Eni Ħš, 2008). Pils ētā dižkoki ir neat Ħemama pils ētas v ēstures sast āvda Ĝa un tiem ir noz īmīga kult ūrv ēsturiska noz īme, tai skait ā ar ī k ā apskates un t ūrisma objektiem (Eni Ħš, 2008).

22

Rīgas centra parkos un citur gandr īz vis ā R īgā var atrast daudz v ērt īgu un retu koku, kuriem ir kult ūrv ēsturiska noz īme (Krauze, 2009) . Vis ā Rīgas pils ētā aug vair āk nek ā 600 koku un kr ūmu sugu (R īga 800, 2001). Visvair āk dižozolus un citu sugu dižkokus, k ā ar ī vecus un interesantus kokus var atrast seno muiži Ħu tuvum ā, kur tie st ādīti pirms 200 un pat vair āk gadu.

6.3. R īgas sen ākie apst ādījumi, d ārzi un parki, kuros aug dižozoli

Ne maz āk noz īmīga ir dižkoku, apst ādījumu un mežu noz īme pils ētā. Tie ir gan rekre ācijas zona, gan daž ādo pils ētas ainavu, gan absorb ē pils ētas negat īvo ietekmi uz vidi (pies ārĦojumu, troksni) un ir b ūtiska „pils ētas ekosist ēmas” sast āvda Ĝa, kas sniedz patv ērumu un dz īves telpu daž ādiem dz īvajiem organismiem. (Eni Ħš, 2008). Dārzi un parki jau kopš senatnes ir bijuši neat Ħemama pils ētas sast āvda Ĝa. R īga īpaši lepojas ar savu za Ĝo rotu – pils ētas kan ālmalas apst ādījumiem, kas ieskauj Vecr īgu un pieš ėir pils ētas centram seviš ėu pievilc ību (D āvidsone, 1988). Rīgas d ārzu m ākslas att īst ībā liela noz īme bija daž ādu speci ālistu radošajam darbam, piem ēram, G.Kufalts, A.Zeidaks un K.Barons (D āvidsone, 1988). Ar v ārdu „parks” apz īmē ang Ĝu (ainavu) parkus, kas s āka veidoties 18.gs. Anglij ā. Rīgā 18.gs. un 19.gs pirmaj ā pus ē ier īkotos apst ādījumus sauca par d ārziem, bet 20.gs. s ākum ā d ārzus d ēvēja par parkiem, bet 21.gs. parkus atkal nosauca par d ārziem (D āvidsone, 1988). Rīgas parku un d ārzu izveide cieši saist īta ar arhitekt ūras un pils ētb ūvniec ības att īst ību. Viduslaikos (no 13.-18.gs.), kad pils ētas teritoriju ierobežoja m ūri, d ārzu m āksla nevar ēja att īst īties. S ākot no 15.gs. pils ētas p Ĝavas tika apb ūvētas, izveidoj ās daudzas sīkas nomnieku muiži Ħas. 18.gs. vair ākas muižas bija k ā atp ūtas vietas ar plašiem dārziem (D āvidsone, 1988). Sakar ā ar ainavu jeb Ang Ĝu parku att īst ību, rad ās interese par veciem kokiem, jo tie ir objekti, kas piesaista uzman ību. Par š ādu parku iem īĜ otu koku k Ĝuva ozols. Tas ir ilgdz īvot ājs, t ātad pag ātnes liecinieks. Tas nav apc ērpams k ā liepa, tas ir indiv īds (www.ecoethics,ru ).

23

Rīgas centrālaj ā da Ĝā no 14 d ārziem un parkiem (ieskaitot Lielo kapu memori ālo parku un Bot ānisko d ārzu) četri ir dzimuši 18. gadsimt ā (Viestura, Norde ėu, V ērmanes, Lielie kapi), septi Ħi – p ēc R īgas cietokš Ħa likvid ācijas, 19. un 20. gs. s ākum ā (kan ālmalu un Esplan ādes apst ādījumi, Kronvalda parks, Miera d ārzs, Ark ādija, Dzegužkalns, Uzvaras parks) un tr īs – pirm ās Latvijas br īvvalsts (Bot āniskais d ārzs, Ziedo Ħdārzs, Maskavas d ārzs). Da Ĝa no centra parkiem iesaist īta Dabas pamatnes pl āna strukt ūrā, par citiem b ūs v ēl j āpac īnās (Edgars Pu čiĦš, 2008). 18. gadsimta s ākum ā p ēc Rīgas pievienošanas Krievijai, pils ētā s āka strauji att īst īties d ārzu m āksla. P ēc Pētera I pav ēles R īgā tika ier īkoti divi Ėeizard ārzi. Pirmais Ėeizard ārzs bija toreiz ējā Gustava sal ā (tagad ējais Viesturd ārzs). Otrais Ėeizard ārzs bija Sarkandaugav ā Aleksandra augstien ēs, taj ā p ēc P ētera I r īkojuma iest ādīja ozolu birzi (www.citariga.lv ). Tagad š ī d ārza teritorij ā atrodas R īgas Psihiatrijas un Narkolo ăijas centrs. Dārzi un apst ādījumi Gan ību damb ī savienoja abus Ėeizard ārzus (D āvidsone, 1988). Pils ētas kan āls ir 3,2 kilometrus garš, apm ēram 2 metrus dzi Ĝš, ar 16 daž āda platuma tiltiem. Tas ier īkots bijuš ā nocietin ājumu gr āvja viet ā, kuru izraka 1650.g. Nojaucot va ĜĦ us, p ārveidoja ar ī nocietin ājumu gr āvi, to padzi Ĝinot un padarot šaur āku. Nocietin ājuma gr āvī ieb ūvēja vair ākus tr īsst ūrveida ravel īnus, pret gr āvja vidu tika izvirz īti vair āki nocietin āti bastioni ar lielgabaliem. Viena š āda bastiona viet ā 19.gs. vidū uzc ēla tagad ējo Operas un baleta te ātri, bet uz otra izveidoja Bastejkalnu. Ap Bastejkalnu izveidoja apst ādījumus p ēc projekta, ko taj ā paš ā gad ā izstr ādāja L ībekas pils ētas d ārzu arhitekts A. Vents. P ēc 1880. gada kan ālmalas apst ādījumi tiek piln ībā p ārveidoti R īgas pils ētas d ārzu direktora G. K ūfalta vad ībā, kurš 20. gs. s ākum ā rekonstru ēja vai ar ī izveidoja no jauna gandr īz visus R īgas apst ādījumus. 1881. g. izveidoti apst ādījumi pie tag. Nacion ālās operas, 1887. g. uzst ādīta skulptur āla str ūklaka (t ēln. A. Folcs). 20. gs. 20. - 30. gados kan ālmalas apst ādījumi rekonstru ēti p ēc A. Zeidaka projekta. (D āvidsone, 1988). Pie Bastejkalna aug aizsarg ājams ozols. Vērmanes d ārzs sākum ā tika ier īkots kā aug Ĝu un eksotisko koku d ārzs, 19.gs. sākum ā p ēc R īgas priekšpils ētas nodedzin āšanas. To ier īkoja d ārznieks J.Šmeistars. Dārza ier īkošanai iev ērojamu materi ālu pal īdz ību sniedza Anna Ăertr ūde V ērmane.

24

Tāpēc to nosauca par V ērmanes d ārzu un to atkl āja 1817.g. V ērmanes d ārz ā aug divi aizsarg ājami ozoli un ar ī citu sugu aizsarg ājamie koki. Āgenskalna parks k ādreiz atrad ās Kaktu un Kalnciema ielas st ūrī. 19. un 20. gs. mij ā šeit brauca atp ūsties tur īgie r īdzinieki. I Pasaules kar ā parks cieta un vairs netika atjaunots (http://riga.zurbu.net/ Сады _и_парки /page5 ). Tagad par to vien liecina aizsarg ājamais ozols Kalnciema iel ā 9. Norde ėu parks. Apst ādījumi, kas atrodas starp Dzirciema un Tereškovas ielām, kādreiz veidoja Norde ėu muižas parku. Vecais parks dendrolo ăiskaj ā zi Ħā ir diezgan daudzveid īgs. Īpašu uzman ību saista atseviš ėi lielie ozoli- dižkoki. Resn ākais ozols sasniedzis 4,5 m. Rindu st ādījumos, k ā ar ī grup ās aug Holandes liepas. Ar lapu kokiem- bērziem, k Ĝav ām, gob ām u.c. kontrast ē skuju koki- lapegles, ciedru priedes u.c. Parka plat ība 3, 6 ha ( http://www.vietas.lv/obj ). Anni Ħmuižas parks atrodas Imant ā, pieder ējis k ādreiz ējai Anni Ħmuižai (Annenhof) un ticis izveidots 19. gs. beig ās k ā regul āra pl ānojuma muižas parks. M ūsdien ās parka teritoriju puslok ā ieskauj Anni Ħmuižas bulv āris, k ā ar ī J ūrmalas gatve, Vecumnieku un Dumbr āja iela ( www.pilis.lv ) . Park ā aug daž ādu sugu, galvenok ārt lapu koki, un ar ī dižozoli. Ēbelmuižas parks ir iev ērojams ar resn āko ozolu P ārdaugav ā, kas ir viens no retajiem tik r ūpīgi apsaimniekotiem R īgas kokiem ( http://www.videsvestis.lv , Sma Ĝinskis, 2008). LU Bot āniskais d ārzs dibin āts 1922.g., bet 1926.g. no Dreili Ħiem tas p ārvietojies uz Rīgu, Kandavas ielu 2. Bot ānisk ā d ārza plat ība ir 16 ha. ( www.citariga.lv ). D ārz ā aug ar ī viens dižozols, kurš sasniedzis nepilnu piecu metru apkārtm ēru.

6.4. Dabas liegums “Jaunciems”

Šis dabas liegums atrodas Zieme Ĝu rajona un Vidzemes priekšpils ētas teritorij ā. Lieguma teritorij ā atrodas tr īs valsts noz īmes kult ūras pieminek Ĝi: 1. Liepusalas pussal ā atrodas arheolo ăijas piemineklis – Ėī šezera (Bulduru) pilskalns. Un šeit aug divi dižozoli.

25

2. Starp Klipinducku un Jaunciema gatvi atrodas vel viens arheolo ăiskais piemineklis – Pulkste Ħkalni Ħš – viduslaiku nocietin ājuma atliekas. 3. Starp Klipind ūcku un Milnas d ūcku, aiz Jaunciema gatves 21, atrodas iev ērojams valsts noz īmes arhitekt ūras piemineklis – V ārnu m āju zemnieku (kal ēju) s ēta. Un šeit aug viens dižozols, bet tuv āk Ėī šezeram aug ozolu rinda. (www.dap.gov.lv/public/files_uploaded/aizsardzibas_plani/Jaunciems_DAP.pdf ). Šaj ā dabas liegum ā dižozoli aug kult ūrv ēsturisk ā vid ē.

7. OZOLI UN TO IZPLAT ĪBA

Parastais ozols (Quercus robur ) pieder pie dižsk ābaržu dzimtas. Pasaul ē pavisam ir 450 ozolu sugas. Latvij ā savva Ĝā aug tikai parastais ozols. Ozols ir vasarza Ĝš vienm ājas koks ar trauslu stumbru un Ĝoti sp ēcīgu sak Ħu sist ēmu (mietsakne 5 m dzi Ĝi). Vainags plašs ar resniem zariem. Miza jauniem kokiem gluda, pl āna, v ēlāk veidojas kreve, kas veciem kokiem ir dzi Ĝi rievota, l īdz 10 cm bieza. Lapas pam īšus, otr ādi olveid īgas, pl ūksnaini daivainas, 7 - 15 cm garas un 4 - 7 cm platas. biezas, ādainas ar 3-7 strupu daivu p āriem un īsu k ātu. Ozoli zied maij ā reiz ē ar lapu plaukšanu. V īriš ėo ziedu spurdzes 2 - 4 cm garas, skrajas, nokarenas. Sievišėie ziedi ies ārti pa 1 - 3 uz 6 - 8 cm gariem k āti Ħiem. Apputeksn ē v ējš. Auglis – z īle, kas ien ākas septembr ī, oktobr ī. Z īles izplata s īĜ i un citi putni, grauz ēji. Koksne cieta, smaga, ar lielu br ūnu kodolu. Mizu izmanto ārstniec ībā. Latvij ā parastais ozols sasniedz vid ēji 30-35 m augstumu un 5-9 m apk ārtm ēru (Broks, 2003). Norm ālos apst ākĜos mež ā ozols l00 – 150 gadu vecum ā sasniedz 25 – 30 m augstumu un 50 – 70 cm diametru. Citur, kur optim ālāki augšanas apst ākĜi, t ās maksim ālais augstumus 40 metru. Latvij ā tik augstu ozolu nav. 1974. gad ā Latvij ā ir bijis 42l inventariz ēts dižozols (74,5% no visiem dižkokiem). Visvair āk R īgas, C ēsu un Madonas rajon ā (vair āk nek ā 40 katr ā), bet Kuld īgas rajon ā – 24. Šodien ozolu t īraudzes sastopamas reti. Atseviš ėi, pat vair ākus gadsimtus veci koki un nelielas to grupas saglab ājuš ās vis ā Latvijas teritorij ā. Ozolu vair āk ir Zemgal ē (Zviedre, 2002) .

26

Latvij ā dižkoki aug galveno k ārt klajumos un pie viens ētām, alej ās d ārzos, t īrumos un gan ībās, parkos, liel ākoties labi iekopt ā zem ē, cilv ēku saudz ēti. Ja dižkoks atrodams mež ā, visbiež āk tas noz īmē, ka mežs ap to izaudzis v ēlāk. Vair ākums dižkoku ir zem āki par vid ēji lieliem kokiem; tiem ir žuburains vainags, strups, resns stumbrs. Past āv mald īgs uzskats, ka citu koku kl ātb ūtne dižkokam nekait ē. Vecu ozolu var nom ākt pavisam jauni, s īki koki (Broks, 2003) .

Parastie ozoli ( Quercus robur ) plaši izplat īti Rietumeirop ā un Krievijas Eiropas da Ĝā . Parastie ozoli sastopami ar ī Āfrikas Zieme Ĝos un Āzijas Rietumos. Introduc ēti Zieme Ĝamerikas ZA (http://ru. wikipedia.org / wiki/ Дуб _черешчатый ).

1. att. Parast ā ozola ( Quercus robur ) izplat ības are āls (Avots: http://ru. wikipedia.org / wiki/ Дуб _черешчатый ).

Ozolu audžu plat ību samazin āšanos p ēcledus laikmet ā seviš ėi ietekm ējušas klimata izmai Ħas. Ozols ir siltumpras īgs un visvair āk izplat ījās siltaj ā un mitraj ā atlantiskaj ā klimat ā (300. – 500. g. p.m. ē.). Plaši un labi ozolu meži k ādreiz Kurzem ē auguši B ārtas, Aizputes, Benkavas, Kuld īgas un Kandavas apkaim ē ( www.kurzemnieks.lv , Katram savs ozols, 2004). Ozolu mežu plat ības Latvij ā b ūtiski samazin ājuš ās ar ī izciršanas dēĜ . 2000. gad ā ozols bija valdoš ā suga ap 3.2 t ūkstošos hekt āru jeb 0.3% Latvijas mežu kopplat ības (Pried ītis, 2004).

27

8. DIŽOZOLI R ĪGAS PILS ĒTĀ

Rīgā ir maz veco, dižo, resno koku, kuru stumbra apk ārtm ērs p ārsniedz 5 un vair āk metrus (5-7). Ja neaizsarg āsim jaunos kokus neb ūs ar ī no k ā rasties vecajiem dižkokiem. Rīgā visvair āk ir dižozolu apk ārtm ērā no 4-4,5 m un to vesel ības st āvoklis ir labs, 4-4,5 balles (R īga 800, 2001) . Rīgā ir 129 viet ējās un svešzemju aizsarg ājamo koku sugas, tostarp ar ī melnalksnis (Alnus glutinosa ), Zviedrijas kadi ėis ( Juniperus communis ), parast ā k Ĝava (Acer platanoides ), p ūpolv ītols (Salix caprea ), balt ā apse ( Populus alba ), baltegles ( Abies sp.), ciedrupriede (Pinus L. sect. cembra), s īkstais b ērzs ( Betula lenta ), ginks ( Ginkgo biloba ), Am ūras kor ėkoks ( Phellodendron amurensis ), krust ābeles ( Crataegus sp.), lapegles (Larix sp.), gur ėu magnolija ( Magnolia acuminata ), šarlaksarkanais ozols ( Quercus rubra ), balzampapele ( Populus balsamifera ), ragukoks ( Gymnocladus dioicus ), Mandž ūrijas riekstkoks ( Juglans manshurica ), t ūja ( Thuja occidentalis ), zirgkasta Ħas (Aesculus sp.), baltais z īdkoks ( Morus alba ), purva b ērzs ( Betula pubescens var. alba ), šėetra ( Salix pentandra ) (Gabre, 2005). Pēc dižkoku sugu īpatsvara R īgā pirmaj ā viet ā ir ozoli, bet otraj ā viet ā ir k Ĝavas. Pēc R īgas Domes Vides departamenta datiem R īgā ir 105 dižkoki, no tiem parastais ozols 66. 70-75% R īgas dižkoku ir ozoli, kaut gan R īga atrodas Piej ūras zemien ē starp smilšu kāpām, kur ozoliem net īk augt. Smilšu k āpas, priežu sili, ūde Ħi un sirmi ozoli – ir R īgas savdab ība (Eni Ħš, 1982). Rīgas pils ētas pirms ākumi mekl ējami jau 11. – 12. gs. ( www.rigasvesture.lv ). TādēĜ mežu izciršana ap Rīgas tagad ējo centru notikusi jau agr āk. Pal ūkojoties daž ādos vēsturiskos materi ālos (piem ēram, Fischer, 1778.) uzzin ām, ka meži un ozoli R īgas apk ārtn ē jau ap 14. gs. un v ēlāk 18. gs. tika stipri izcirsti, tom ēr atseviš ėi dižkoki, īpaši ozoli tika saglab āti k ā v ērt ība pati par sevi. J ādom ā, ka, veidojot parkus ap muiži Ħā m Rīgas pils ētā un t ās tuvum ā, k ā ar ī atp ūtas un pastaigu vietas, to teritorijas netika izv ēlētas nejauši, bet tur, kur jau kaut kas bija, proti, vecie, dižie koki, meži vai koku grupas. Fišers (Fischer, 1778) nor āda, ka R īgas tuvum ā, tagad ējā R īgas teritorij ā, jau 18. gs. beig ās auguši simtgad īgi ozoli. Ozoli bijuši izplat īti tagad ējā R īgas teritorij ā jau pirms pils ētas nodibin āšanas un, veidojoties arvien bl īvākam apdz īvojumam (s ākum ā muiži Ħas, v ēlāk - pašas pils ētas 28 izplešan ās), ozoli tika saglab āti. Aptuveni puse dižkoku aug bijušo vai esošo R īgas muižu parkos, to apst ādījumos vai tuv ējā apkaim ē. Te kop ā sadz īvo kult ūrv ēstures un dabas pieminek Ĝi, viens otru papildinot (R īga 800 Gadagr āmata). Koki un īpaši dižkoki ac īmredzot vis ā R īgas att īst ības v ēstur ē bija noz īmīgi gan v ācu taut ības muižu īpašniekiem, gan latviešiem, kas p ārc ēlās uz pils ētu. Tas saist īts ar ozolu simbolisko un ainavisko v ērt ību. Sākotn ējiem latviešu taut ības R īgas iedz īvot ājiem, iesp ējams, lielo, veco koku saudz ēšana pils ētā noz īmēja sava veida pierast ās lauku vides aiznešanu l īdz jaunaj ā dz īves telp ā. Tas ac īmredzot bija svar īgi ar ī R īgas piev ārtes v āciešiem - muiži Ħu īpašniekiem. Ar ī m ūsdien ās ir svar īgi aizsarg āt ne tikai tos kokus, kas pašreiz sasniedz dižkoku apm ērus, bet ar ī tos, kas ir potenci ālie dižkoki. Rīgā ir maz dižo un resno koku, kuru stumbra apk ārtm ērs p ārsniedz 5 un vair āk metrus, t ādēĜ , ja neaizsarg āsim jaun ākus kokus, neb ūs no k ā rasties dižkokiem. Ja kopum ā R īgas dižkoku st āvokli v ērt ējam p ēc 5 ba ĜĜ u sist ēmas (5 - teicams, 4 - labs, 3 - apmierinošs, 2 - slikts, 1 - Ĝoti slikts), tas sv ārst ās robež ās starp 3 un 4 (R īga 800, 2001). Rīgā dižkokus nelabv ēlīgi ietekm ē daž ādu zemes darbu rezult ātā boj ātas saknes, regul āra sak Ħu nom īdīšana, neleg ālu izg āztuvju ier īkošana, koku dedzin āšana, mizas boj āšana ar asiem priekšmetiem, stumbr ā iedz ītas naglas un skavas utt. (R īga 800 Gadagr āmata, 2001) .

9. MATERI ĀLS UN METODES

9.1. Dižkoku nov ērt ēšanas metodes

Patieso dižkoka vecumu ir gr ūti vai pat neiesp ējami p ārbaud īt. Metodes, ar kur ām nosaka dižkoka vecumu ir: 1. Dokumenti un cilv ēku atmi Ħu liec ības par koka st ādīšanas laiku. 2. Koku vecumu nosaka ar speci ālu Preslera sv ārstu, urbjot koka stumbr ā no div ām vai četr ām pus ēm. Sv ārstam ir caurs vidus un t āpēc var ieg ūt koka serdeni, uz kura

29 saskaita gadsk ārtas. Tom ēr simtgad īgajiem dižkokiem stumbri ir tukši, ar dobumiem vai iztrup ējumiem. 3. Sal īdzin āšanas metode, ja ir pieejams dižozola celms, kam var saskait īt gadu gredzenus. T ā noteikto gadu skaitu var attiecin āt ar ī uz l īdz īga resnuma kokiem. 4. Uzraudz ības m ērījumi ir vislab ākā un korekt ākā metode. S ākum ā dižkoka stumbra apk ārtm ēru nosakot ar maksim āli augstu precizit āti un tad tikpat prec īzi to izm ērot p ēc daudziem gadiem, var apr ēė in āt augšanas ātrumu. Zinot to un stumbra apk ārtm ēru, var noteikt dižkoka teor ētisko vecumu.

5. Koku augstuma noteikšanas metode Koka augstums H = L • tg α H – m ērāmā koka augstums, L – att ālums l īdz kokam, α – redzes le Ħė is, kas ietver koku (Eni Ħš, 1982).

Pēc mežu taks ācijas noteikumiem „kr ūšu augstums” ir 1,3 m no koka sak Ħu kakla, bet dižkokiem 1,3 m augstum ā no zemes. Apk ārtm ēra m ērīšanas viet ā dižkoka stumbr ā v ēlams iedz īt s īku dekorat īvo m ēbe Ĝu taps ēšanas naglu, jo n ākamajos gados ir b ūtiski m ērījumu izdar īt vien ā un tai paš ā viet ā, lai var ētu sal īdzin āt augšanas ātrumu. Dižkokiem m ērī – augstumu, vainaga projekciju un stumbra garumu līdz pirmajiem zariem. Koka resnums jeb stumbra apk ārtm ēru m ēra perpendikul āri stumbra asij. Str īdīgos gad ījumos iev ērojamiem kokiem ieteicams uz Ħemt pilna perimetra spektru daž ādos līme Ħos, pat ik pa 10 cm. Liel ā vecuma un zem ā zarojuma d ēĜ dižkokiem stumbri ir nevis īsti apa Ĝi, bet gan saplacin āti vai dobumaini. Ja dižkoks ir sadal ījies divos vai vair āk žuburos jau zem 1,3 m augstuma, tad š ādu dižkoku raksturos katra stumbra atseviš ės resnuma m ērījums kr ūšu augstum ā vai nedaudz virs t ā, bet ne abu stumbru kop ējais apk ārtm ērs zem kr ūšu augstum ā. Var ar ī nor ādīt kop ējo stumbra resnumu zem 1,3 m augstuma.

30

Ja koks aug nog āzes sl īpum ā, tad stumbra resnuma m ērīšanas vietas l īmenis j āskaita no kalna puses, bet nevis no vid ējā lieluma (nog āzes un kalna puses) lieluma (Eni Ħš, 2008) . Koka apraksts Dižkoka adrese – rajons, pils ēta, zemes lietot ājs, att ālums un virziens l īdz tuv ākajam orientierim, tuv ākā autobusa vai cita sabiedrisk ā transporta pietura vai dzelzce Ĝa stacija. Koka nov ērt ējums 1. koka visp ārējais vesel ības st āvoklis ball ēs (izcils, teicams - 5, labs - 4, apmierinošs - 3, slikts - 2, Ĝoti slikts - 1). 2. boj ājumi (kaltušo zaru %, nol ūzuši zari, stumbra trupe, dobums, kur ā debess pus ē, zibens r ēta, slim ības); 3. post ījumi (izdedzin āts dobums, apz āăē ti zari, norauta miza, ievainots stumbrs, izbrad ātas saknes, sak Ħu st āvoklis – kas pl ūst virs ū, nobliet ēta vai asfalt ēta augsne, ieb ūvēts celtn ēs u.c.); 4. augšanas vietas apraksts (mež ā, park ā, t īrum ā, pagalm ā, citu koku, kr ūmu ieskauts vai savrup, augsne, tuv ākā apk ārtne); 5. ainaviskums, zaru un stumbru forma, īpatn ības, sakopta apk ārtne, informat īvais rādītājs (pl āksn īte), nepieciešamie aizsardz ības pasākumi (Eni Ħš, 1982) .

9. 2. Darb ā izmantot ās metodes

Apsekošanai izmantotais invent ārs : mērlente, digit ālā fotokamera, ielu karte, kur ā tika atz īmētas koku atrašan ās vietas. Koku atrašan ās vietu ăeogr āfisk ās koordin ātes noteiktas kamer āli, izmantojot ESRI ArcView8.3 programmu. Koku apsekošanai dab ā tika veidoti protokoli (2. pielikums). Darba ietvaros apsekotajiem kokiem nom ērīts apk ārtm ērs un vizu āli nov ērt ēts koku st āvoklis, 5 un 10 ba ĜĜ u sist ēmē, (skat īt metodes 29.lpp). Koku apsekošanas dati sal īdzināti ar agr ākiem koku m ērījumiem, sal īdzin āts koku apk ārtm ērs, nov ērt ēts pieaugums un nov ērt ēts koku st āvoklis un t ā izmai Ħas. Izmantojot koku apsekošanas rezult ātus, izveidota karte, kas atspogu Ĝo ozolu atrašan ās vietas R īgā. Kartes sagatavošanai izmantota ESRI ArcView8.3 programma.

31

Jauniešu aptauja interneta port ālā www. draugiem.lv, un tika veikta skol ēnu aptauja Zieme Ĝvalstu ăimn āzij ā.

9.3. Datu pamatmateri āls

Dižkoku atrašan ās vietas tika mekl ētas p ēc: 1. R īgas Domes Vides departamenta sniegtajiem datiem par koku atrašan ās vietu; 2. literat ūras datiem (R īga 800 gadagr āmata, 2001); 3. Dabas retumu kr ātuves datiem ( www.dabasretumi.v ); 4. Internet ā avotos (Ekot ūrisma port ālā, www.ce Ĝteka.lv un Latvijas Vides, ăeolo ăijas un meteorolo ăijas a ăent ūras datu b āzē, www.meteo.lv ).

9.4. P ētītās teritorijas (priekšpils ētu un muižu apraksts)

Muižas izv ēlētas t āpēc, ka to teritorij ā aug ozoli. Pārdaugavas muiži Ħu laiki ir pag ājuši – to spozme dziest, un to viet ā nereti ien āk „cita” R īga. Varb ūt t ādēĜ vien ir v ērts izbrauk āt galvaspils ētu un apmekl ēt t ās vietas, kuras p ēc k āda laika, iesp ējams, pazud īs gan no kart ēm, gan ar ī pils ētvides, jo valdoš ās tendences ar dažiem pozit īviem iz Ħē mumiem liecina par vismaz šobr īd dziestošu kult ūras mantojumu, kam ikdien ā ejam gar ām un pat neatpaz īstam to (Sma Ĝinskis, 2008) .

9.4.1. Zemgales priekšpils ēta

Zemgales priekšpils ēta (2. att.) ir viena no seš ām Rīgas pils ētas administrat īvi teritori ālaj ām vien ībām. Zemgales priekšpils ēta atrodas Rīgas pils ētas dienvidrietumu da Ĝā , Daugavas kreisaj ā krast ā. Zemgales priekšpils ēta robežojas ar Kurzemes rajonu un Centra rajonu, Daugava to atdala no Latgales priekšpils ētas, taj ā ietilpst Āgenskalns, Tor Ħakalns, Zolit ūde, Ziepniekkalns, Bieri Ħi, Pleskod āle un Šamp ēteris. Zemgales priekšpils ētas teritorija ir 41 km², kas ir 13,34% no Rīgas pils ētas kop ējās teritorijas. Iedz īvot āju skaits (2006) – 105 954 (http://lv.wikipedia.org org/wiki/Zemgales_priekšpils ēta).

32

2. att. Zemgales priekšpils ēta R īgas kart ē (Avots: http://lv.wikipedia.org )

Blokmuiža Mekl ējama Vien ības gatves un Altonovas ielas st ūrī Vien ības gatv ē 27. Blokmuiža (3. , 4. att.) celta 19. gs. s ākum ā klasicisma stil ā. Vienst āvu apš ūto gu Ĝba Ĝė u ēku no trim pus ēm apjož peripteram l īdz īga galerija, ko balsta dubultkolonnas. Celtni sedz četrsl īpju jumts ar l ēzenu frontonu un pusloka formas logu centr ā. Aizmugur ē ēkas centr ālajai da Ĝai ir divi st āvi un ieejas portiks ar balkonu, ko balsta četras kolonnas. Ēka restaur ēta 1954. un 1963. gad ā, piem ērojot bibliot ēkas vajadz ībām. 19. Gs. beig ās Bloka muiži Ħā darbojusies Tor Ħakalna aptieka. Pag ājuš ā gadsimta otraj ā pus ē šeit bija izveidota bibliot ēka. Muiži Ħas aizmugur ē – parks (Albina, www.pilis.lv). Altonovas ielas st ūrī aiz žoga aug aizsarg ājama parast ā k Ĝava (5. att.), t ās apk ārtm ērs apm ēram 3,5 m. Kokam nevar ēja piek Ĝū t un nom ērīt apk ārtm ēru.

33

3.att. Blokmuiža. Vien ības gatve 27. 4.att. Blokmuiža. Vien ības gatve 27. Autores foto. Autores foto.

5. att. Aizsarg ājam ā k Ĝava parka st ūrī uz Altonovas ielas. Autores foto

Bieri Ħu muiža Atrodas Kantora iel ā 10. Ēka b ūvēta 1870 (6., 7. att.). Jaunajai Bieri Ħu kungu m ājai otrpus M ārup ītei un Kantora ielai tika uzcelts muižas p ārvaldes kantoris, kas devis nosaukumu Kantora ielai. Net ālu no galven ās ēkas atradies zirgu stallis — k ūts ar 2 dz īvojamaj ām telp ām. Net ālu no kungu m ājas atradusies neliela kalpot āju dz īvojam ā māji Ħa. Muižas komplekss k ā īpašnieku vasaras m ītne kalpojusi vismaz l īdz Pirmajam pasaules karam. 1938.gad ā sta ĜĜ a gu Ĝbūve nojaukta, bet kalpot āju m ājai pieb ūvēti malkas

34

šėū nīši. Muižai bijuši vair āki īpašnieki. Ap muižas ēku un uz dienvidiem no izveidots biezs parks, kas k Ĝuva par jauku pastaigas vietu ar sarež ăī tu celi Ħu labirintu. Kungu m āja bija koka divst āvu ēka ar mansarda jumtu, ar terasi DR pus ē, verandu ēkas DA un pagrabiem. Mājas kungu galu apdz īvoja baroni Rautenfeldi, muižas vienk ārš āko galu apdz īvoja ar ī citi Ĝaudis. Īres nams ar 14 dz īvok Ĝiem k ā t āds turpin āja kalpot jaun ās Latvijas PSR iedz īvot ājiem. Pārb ūves notika ar ī p ēc 2. pasaules kara: ēkas terase nojaukta, verandas viet ā izb ūvēts dz īvoklis, izb ūvēti 2 gari ėie ăeĜu skurste Ħi, k ā ar ī izdar ītas citas izmai Ħas. Ēka zaud ēja savu s ākotn ējo ārēji diezgan komplic ēto, simetrisko izskatu, tom ēr patur ēja īres nama b ūtību. Padomju laik ā ēka tika apš ūta ar tumšsarkani br ūniem koka d ēĜ iem, da Ĝa jumta ir ar kr āsota sk ārda, da Ĝa š īfera segumu. Tagad ēka ir diezgan nolaista, nesakopta apk ārtne. Tom ēr saglab ājusi kaut ko no senatn īgā majest ātiskuma. M āja un zemes nogabals ap to tika atdots atpaka Ĝ t ās īpašnieku pēcte čiem — Rautenfeldu ăimenei, no k ā viena ceturtda Ĝa jau ir p ārdota m ājas pieciem jauniem l īdz īpašniekiem (Albina, www.pilis.lv) .

6. att. Bieri Ħu muižas park ā - ozols vid ū. Autores foto.

35

Park ā aug parastais ozols, t ā izm ēri gan v ēl neatbilst aizsarg ājama koka statusam.

7. att. Bieri Ħu muiža. Foto: Juris Sma Ĝinskis (www.videsvestis.lv )

Apk ārtnes kopaina, nolaist ā ēka, M ārup ītes krast ā izg āzt ās atkritumu kaudzes un nekoptais parks ir nepat īkams pretstats za Ĝajam M ārup ītes «koridoram» (Sma Ĝinskis, 2008).

Bišumuiža Bišumuiža (8., 9. att.) atrodas Bauskas iel ā 147a. Muižas senais nosaukums ir Bienenhof, un t ā ir valsts noz īmes kult ūras piemineklis.

8. att. Bišumuiža pirms remonta 9. att. Bišumuiža p ēc remonta 10. att. Bišumuižas ozols. 2007. gad ā. Foto: www.pilis.lv 2007. gad ā. Foto: J. Sma Ĝinskis, Autores foto. www.videsvestis.lv

Bišu muižas ozols ir viens no kupl ākajiem R īgā, jo t ā vainags ir ap 40 m plats. 19.gs sākum ā ozola piek ājē darboj ās niedru cukura fabrika, v ēlāk pap īrfabrika, s ērkoci Ħu

36 fabrika, stikla ražotne. Muiža savu nosaukumu mantojusi no k ādreiz ējiem bišu kokiem (Enciklop ēdija katrai ăimenei, 1998). Muižas komplekss ticis celts klasicisma stil ā 1773. g., 18. gs. b. Bišumuiža pieder ēja pie Mazjumpravmuižas zem ēm. 1792. gad ā to nopirka Fridrihs Hilzens, tobr īd muižas dokumentos uzskait ītas 9 celtnes (2 dz īvojam ās ēkas, 3 sta ĜĜ i un k ūtis, 3 š ėūĦ i, ratn īca). 19. gs. muiža pieder ēja Brandenburgu dzimtai, tad t ā tika saukta par Brandenburgas muižu, v ēlāk ar ī par Šildera muiži Ħu. Divdesmit ā gs. s ākum ā te uzcelta sērkoci Ħu fabrika Vulk āns. 20. gs. 20. gados muižas ēkas pieder ēja dz īvok Ĝu kooperat īvam "Mans nams". 20. gs. 50. gados muiža bija r ūpn īcas "R īgas Stikls" īpašums, taj ā atrad ās administrat īvās telpas un noliktava. Muižas dz īvojam ā ēka celta 19. gs. s āk. T ā ir klasicisma stila vienst āva m ūra celtne ar mezon īnu un cokol ā izb ūvētām pal īgtelp ām. Ab ās garenfas ādēs – portiki ar joniešu kolonn ām. Saglab ājusies d ārznieka m āja, sta ĜĜ i un parka aleja (Albina, www.pilis.lv). 2007. gad ā ēkai uzlikts za Ĝš jumts, park ā notiek labiek ārtošanas darbi (Albina, www.pilis.lv). Bišumuižas ansambl ī ar parka teritoriju šobr īd atrodas: o Bišumuižas veterin ārā aptieka un ambulance SIA Bertas nams. o Izj ādes ar zirgiem. o Zirglietu muzejs. o Vizin āšan ās drošk ā un kaman ās. o Kokz āăē tava SIA Bebr īši (noraksts no stenda pie iebraucam ā ce Ĝa uz Bišumuižu).

KārĜa Lucava muiža Lucavsala ir vid ēji liela sala Daugavas lejtec ē starp Daugavas atteku Mazo Daugavu un Bie ėengr āvi. T ā ir 2 km gara, 1 km plata un 0,3–3 m augsta. Sala veidojusies no vair ākām maz ākām sali Ħā m, un, kad 18., 19. gs. izb ūvēja Daugavu regul ējošu dambi, sali Ħas sapludin āja kop ā ar garo, šauro Jumpravsalu, kas nosaukumu ieguvusi no savulaik tur esoša sieviešu klostera. Lucavsala savuk ārt savu nosaukumu sa Ħē musi no t ās īpašnieka Klausa Lucava, kurš dz īvoja sav ā muiž ā uz vienas no sal ām.

37

11. att. Lucavsalas atrašan ās vieta. Avots: 12. att. Lucavsalas muiža. Foto: L. http://lv.wikipedia.org/wiki/Lucavsala Stumbre, www.videsvestis.lv

Lucavsala nav var ējusi izvair īties no tiem pašiem kariem, ko n ācās p ārciest R īgai. 1701. gad ā, Zieme Ĝu kara laik ā, zviedri pie Spilves k āvās ar sakšiem, bet 400 krievu karav īri bija nocietin ājušies Lucavsal ā un sarg āja p āreju p ār Daugavu uz R īgu. Vi Ħus aplenca un sak āva, ta ču v ācieši krievus apglab āja, un t ā izveidoj ās pirmie br āĜ u kapi Rīgas apk ārtn ē. 1891.gad ā Latvijas ăener ālgubernators Zinovjevs šaj ā viet ā krievu kareivjiem uzc ēla pieminekli – somu gran ītā kaltu, sešus metrus augstu, veidotu l īdz īgu pareiztic īgo bazn īcai. Piemineklis Lucavsal ā atrodas v ēl šobaltdien – laim īgā k ārt ā neviens R īgas m ērs nav iedom ājies to nov ākt. Un tas, protams, nebija vien īgais karš, ko p ārcieta Lucavsala: 1919. gad ā Bermonta armija no Lucavsalas koku galotn ēm v ēroja un uzman īja R īgu, 1944. gad ā fašistisk ās Vācijas armija no Lucavsalas apšaud īja R īgu, bet t ā paša gada ziem ā padomju armija tur ier īkoja lidlauku (Stumbre, 2005). Lucavsala vienm ēr bijusi da Ĝē ji apdz īvota, ne tik biezi k ā Za ėusala, tom ēr te vienm ēr dz īvojuši zvejnieki, gan ījušies lopi, un starp kariem t ā bijusi iecien īta atp ūtas vieta r īdziniekiem. Padomju laik ā Lucavsala p ārtapa par mazd ārzi Ħu parad īzi, bet nu mazd ārzi Ħu ēra, š ėiet, noriet, jo bija jau skaidrs – agri vai v ēlu k āds attapsies, ka sala Daugav ā, gandr īz pie R īgas centra ir piem ērota vieta jaunu dz īvojamo un dar ījumu ēku būvniec ībai un daudz kam citam (Stumbre, 2005).

Ēbelmuiža ir viet ējas noz īmes pils/kungu māja. Ēbelmuižas (13. att.) parka austrumu da Ĝā (Za Ĝenieku iela 21) k ā pretstats Ziepniekkalna «Liel ā Ėī nas m ūra»

38 daudzst āvu namu mas īvam vīd dzelten īgs nams – Ēbelmuižas ( Ēbela muižas) dz īvojam ā ēka – vien īgā, kas no muižas laikiem ir saglab ājusies l īdz m ūsdien ām.

13. att. Ēbelmuiža ( Ēbela muiža). Foto: J. Sma Ĝinskis ( www.videsvestis.lv ).

Ēbelmuiža tika celta k ā bag āta R īgas namnieka vasaras m ītne. Muiža atrad ās Pārdaugav ā, 4 verstis (4,4 km) no R īgas centra. 18. gs. 70. gados apm ēram 72 % no vair āk k ā 88 ha liel ās muižas plat ības aiz Ħē ma smilšainas un p ārpurvojuš ās p Ĝavas. 1799. gad ā Justs Blankenh āgens muižu p ārdeva Liel ās Ăildes tirgot ājam un melngalvju vec ākajam Joahimam Ēbelam. Vi Ħš izveidoja parku, uzb ūvēja oranž ēriju un d ārza paviljonu, ar laiku Ēbela muiža k Ĝuva par popul āru bag ātāko un iev ērojam āko R īgas namnieku atp ūtas vietu. M ūsdienas Za Ĝenieku iel ā 21 ir saglab ājusies dz īvojam ā ēka, redzama ar ī paviljona vieta (Albina, www.pilis.lv). Parks ir iev ērojams ar resn āko ozolu P ārdaugav ā, kas ir viens no retajiem labi apsaimniekotiem R īgas kokiem (Albina, www.pilis.lv). Mārup ītes labaj ā krast ā esošaj ā park ā Pamp āĜ u iel ā 1, atrodas Budas muiža (14., 15. att.) (starp Pamp āĜ u, C ēres un Br ūkle Ħu ielu), veco koku ielok ā tagad slejas atjaunota divst āvu koka sen ā muižas ēka. Nesal īdzin āms pretstats liel ākajai da Ĝai P ārdaugavas muižu (Sma Ĝinskis, 2008).

39

14. att. Budas muiža jeb Beijera, v ēlākā 15. att. Budas muiža jeb Beijera, v ēlākā Fridrihsona muiža. Foto: J. Sma Ĝinskis, Fridrihsona muiža. Autores foto. www.videsvestis.lv

16. att. Holandes liepa. Autores foto.

Muižas park ā un M ārup ītes krastos pav īd p āris ozoli, parks b ūtu j āatjauno. Pie muižas ēkas aug aizsarg ājama Holandes liepa, t ās apk ārtm ērs 3,80 m , koka vesel ības st āvoklis 3 balles, kokam ir izaugumi. Mārup ītes krast ā Codes ielā 47 atrodas v ēl viena maza Štenbergu muiži Ħa, t ās apk ārtn ē nav iev ērojamu koku, bet ir papr āvu melnalkš Ħu audzes, kas aug M ārup ītes krastos. Resn ākais melnalksnis 3,42 m apk ārtm ērā. Ielas pret ējā pus ē m ājas d ārz ā aug divas aizsarg ājamas k Ĝavas, kur ām gan nav uzliktas pl āksn ītes.

40

17. att. Bijus ī Štenbergu muiži Ħa Codes iel ā 47. Autores foto.

9.4.2. Kurzemes rajons Kurzemes rajons (18. att.) ir viena no seš ām Rīgas pils ētas administrat īvi teritori ālaj ām vien ībām. Kurzemes rajons izveidoj ās 1969. gad ā, kad to atdal īja no Zemgales priekšpils ētas. Kurzemes rajons atrodas Daugavas kreisaj ā krast ā, pils ētas zieme Ĝrietumu un rietumu da Ĝā . Kurzemes rajona plat ība ir 79,04 kvadr ātkilometri (25,73 % no visas Rīgas teritorijas) un t ādējādi, p ēc plat ības, ir liel ākais rajons Rīgā. Iedz īvot āju skaits 2008. gada 1. j ūlij ā bija 134 554 cilv ēki (18,25 % no visas Rīgas iedz īvot ājiem). Noz īmīgākās pils ētas da Ĝas Kurzemes rajon ā ir Bolder āja, Daugavgr īva, IĜă uciems, Imanta, Ėī psala un Zasulauks. Rajon ā atrodas R īgas augst ākais punkts - Dzegužkalns (28 metri). Rajona Spilves p Ĝav ās atrodas Spilves lidlauks, kas bija pirm ā R īgas lidosta l īdz 1974. gadam, kad Skult ē tika pabeigta Starptautisk ās lidostas "R īga" b ūvniec ība (http://lv.wikipedia.org .wiki/Kurzemes_rajons).

41

18. att. Kurzemes priekšpils ēta R īgas pils ētā (Avots: http://lv.wikipedia.org .)

Muižas Kurzemes rajon ā Norde ėu muiža (19., 20. att.) ir viens no nedaudzajiem labajiem Pārdaugavas muižu apsaimniekošanas piem ēriem, kur, kaut ar ī l ēnām, tom ēr viss notiek „uz labu” – ēkas tiek atjaunotas un apk ārtne labiek ārtota. Muižas komplekss, kur ā ietilpst dz īvojam ā ēka, koka un m ūra d ārza m ājas, parks un d īė i, atrodas Bu ĜĜ u iel ā 16 (Sma Ĝinskis, 2008). Muižas dz īvojam ā ēka celta 18./19. gs. mij ā klasicisma stil ā. Ēkai ir sīkr ūšu logi un barok āli mansarda logi. Pret ielu pav ērst ā jumta izb ūve un ieejas portiks ar dubultkolonn ām izveidoti 19. gs., vienst āva pieb ūves abos ēkas galos celtas 19.-20. gs. mij ā 18. gs. celtajai vienst āva koka d ārza m ājai saglab ājies četrsl īpju mansarda jumts. 1910. g. p ēc arhitekta H. P īranga projekta uzb ūvēta tai l īdz īga m ūra d ārza m āja. 1899. g. pēc inženiera E. Trompovska projekta uzb ūvētas vair ākas m ūra siltumn īcas. 1909. g. tika uzcelts koka ūdenstornis. Jau no 18. gs. Norde ėu muiž ā tika veidota d ārzniec ība un izkopts ang Ĝu stila ainavu parks ~3,6 ha plat ībā (lieli ozoli, Holandes liepa, b ērzi, k Ĝavas, rob īnijas, Serbijas egle u.c. dendrolo ăiski st ādījumi, alejas un d īė i). Muižu apsaimnieko SIA Norde ėu muiža (Albina, www.pilis.lv ).

42

19. att. Norde ėu muiža 2008. gad ā. 20. att. Norde ėu muiža 2008. gad ā. Autores Autores foto. foto.

Kleistu muiža (21. att.). Muižai kopš 16. gs. vair ākk ārt main ījušies īpašnieki. Saglab ājuš ās divas ēkas – t.s. ērb ēă is un muižas dz īvojam ā ēka – 18. gs. b. celta vienst āva koka gu Ĝbūve ar mansarda jumtu. Tās zelmi Ħi veidoti pildrež ăa tehnik ā. 19. gs. sākum ā celtne tika apš ūta ar d ēlīšiem, izb ūvēts lievenis ar kolonn ām. 19. gs. b. bijusi bag ātīga dekorat īva interjera apdare – stuka rot ājumi, sienu gleznojumi ar R īgas un It ālijas skatiem, med ību ain ām. P ēc Otr ā pasaules kara ēkā tika veikti vair āki nekvalitat īvi remonti, piln ībā mainot iekš ējo pl ānojumu un izveidojot jaunas ieejas. Ērb ēă is ir vienst āva koka celtne ar bir ăeru klasicisma iez īmēm. P ēc 2. Pasaules kara muižas ēkas tika pieš ėirtas Mikrobiolo ăijas instit ūtam, kas dz īvojamaj ā ēkā iek ārtoja dz īvok Ĝus. (Albina, www.pilis.lv). Ar ī šobr īd šeit ir dz īvok Ĝi.

43

21. att. Kleistu muiža 2008. gad ā. Autores foto. LU Bot āniskaj ā d ārz ā atrodas (var apl ūkot ar ī no Dzirciema ielas puses, neieejot dārza teritorijā) t ā saukt ā Volfšmita muižas kungu m āja.

22. att. Volfšmita muižas kungu m āja. Foto: J. Sma Ĝinskis, www.videsvestis.lv

9.4.3. Latgales priekšpils ēta

Latgales priekšpils ēta (23. att.) ir viens no sešiem Rīgas pils ētas administrat īvajiem rajoniem, plat ība — 50 km ². Latgales priekšpils ētā ietilpst š ādi mikrorajoni: Dārzciems , Dārzi Ħi, Gr īzi Ħkalns, Ėengarags , Maskavas forštate , PĜavnieki , Rumbula , Šėirotava. Iedz īvot āju skaits (01.01.2008) — 197 166 (liel ākais R īgā p ēc iedzīvot āju skaita).

44

Latgales priekšpils ētā D ārzi Ħos, P Ĝauniekos un Ėengarag ā rakstur īga bl īva apb ūve, t āpēc šeit nav sastopami daudz dižkoku ( wikipedia.org/wiki /Latgales_priekšpils ēta).

23. att. Latgales priekšpils ēta R īgas kart ē (Avots: http://lv.wikipedia.org .)

9.4.4. Vidzemes priekšpils ēta

Vidzemes priekšpils ēta (24. att.) ir viens no sešiem Rīgas pils ētas administrat īvajiem rajoniem. Plat ība — 57 km². Iedz īvotāju skaits (01.01.2008) - 173 124. Vidzemes priekšpils ētā ietilpst š ādi mikrorajoni: Ber ăi, Brasa, Brekši, Bukulti, Dreili Ħi, Jugla, Mežciems, Purvciems, Teika. Vidzemes priekšpils ētas austrumos (Purvciems, Teika), rakstur īga bl īva apb ūve, t āpēc šeit nav sastopami dižkoki (http://lv.wikipedia.org/wiki/Vidzemes_priekspilseta).

45

24. att. Vidzemes priekšpils ēta R īgas kart ē (Avots: http://lv.wikipedia.org .)

Muižas Vidzemes priekšpils ētā

Zēlustes muiža

Zēlustes muižas ansamblis (25. att.), valsts aizsarg ājams kult ūras piemineklis, atrodas R īgā, pie Juglas ezera Maz ā Juglas iel ā 43, 45, 47. Teritoriju ap muižas ēkām v ēl pirms gadiem asto Ħiem var ēja uzskat īt par degrad ētu, jo t ā bija izveidojusies par vietu, kur izmest vecus kr āmus. Ēkas tagad ējā īpašnieka firmai muižas tuvum ā pieder ēja ap 16 ha zemes un muiža tika „noskat īta” jau 1995. gad ā. Šaj ā teritorij ā ir sastopami dižozoli.

25. att. Atjaunot ā Z ēlustes muiža. (Avots: www. abc.lv )

Pēc pieminek Ĝu sargu pras ības jaun ā pieb ūve veidota, lai neb ūtu nojaušama muižas ēkas front ālaj ā skat ā. Starp seno muižu un jauno pieb ūvi ir skaidri nolas āma robeža - pagrabs, kas tai nav bijis un ir izb ūvēts no jauna. Koka ēka tika nedaudz pacelta uz augšu, nostiprin āta virs b ūvbedres un p ēc pagraba izb ūves nolaista atpaka Ĝ viet ā. Z ēlustes (v ācu Seelust jeb „Ezerprieks”) apb ūves pirms ākumi mekl ējami jau 17.gadsimt ā. Pašas vec ākās ēkas muižas kompleks ā tapušas ap 1763. gadu. Ar ī vietas nosaukums ir main ījies, un 1928. gada R īgas kart ē t ā iez īmēta k ā Šepmuiža. Galven ā dz īvojam ā ēka celta 19.

46 gadsimta otraj ā ceturksn ī viet ā, kur pirms tam bija darbojusies ziepju un v ēlāk – cietes un pūdera ražotne. Dz īvojam ā ēka bijusi tipiska namnieku izpriecu vasaras muiži Ħa.

Strazdumuiža Strazdumuiža (26. att.) atrodas Juglas iel ā 14 un P āles iel ā 14, (1. (3A) un 2. korpuss). Muiža pirmo reizi min ēta 1528. gad ā, kad to ieguva R īgas patricietis A. Toravests (Thor Avest), kura dzimtai muiža pieder ēja l īdz 17. gs. vidum. No š īs dzimtas uzv ārda izveidoj ās muižas nosaukums Strassen (ar ī Trasten), kas laika gait ā p ārveidoj ās par latvisko Strazdumuižu. Ap 1790. gadu uz muižas zemes, Juglas ezera augst ākaj ā krast ā, ko iesk āva smilšaini un p ārpurvojušies l īdzenumi un p Ĝavas, tika izveidots ang Ĝu stila ainavu parks, ko muižas īpašniecei par godu iesauca par “Dorotejas l īksmi” (v āc. Dorotheens Lustwaaldchen – Dorotejas prieka, l īksmības birz īte). Muižas parks bija popul āra r īdzinieku atp ūtas un pastaigu vieta, past āvēja iesp ēja doties laivu izbraucienos pa Juglas ezeru. Muižai vair ākk ārt main ījušies īpašnieki. No 1816. gada muiž ā tika pārsaukta par Strazdumuižas parku. 19. gs. 20. gados Strazdumuižu ieguva r ūpnieks J. T. Pīlavs (Pihlaus), kas muiž ā 1827. gad ā izveidoja kokvilnas v ērpšanas un kr āsošanas manufakt ūru, kas darboj ās l īdz 1915. gadam, vi Ħa darb ības rezult ātā muižas parka teritorija samazin ājās, tas s āka zaud ēt savu kr āšĦumu. Pašlaik Strazdumuiža pieder Latvijas Neredz īgo biedr ībai. Ir saglab ājusies 18. gs. 70. gados celt ā dz īvojam ā ēka, kas ir sen ākā celtne Strazdumuiž ā, un 1805. gad ā celtais d ārznieka nami Ħš. Senaj ā muižas park ā v ēl joproj ām kuplo gandr īz 200 gadus vecais kasta Ħkoks, liepas un dižozols) . Parka dienvidu da Ĝu aiz Ħem Strazdumuižas neredz īgo intern ātskola. Neizmantots un nekopts ir palicis parka st ūris starp Strazdumuižas manufakt ūru, Dzirnupes ielu un P āles ielu. Šo parka da Ĝu var ētu veiksm īgi labiek ārtot un izmantot atp ūtai (Albina, ww.pilis.lv).

47

26. att. Strazdumuiža. http://www.neredzigobiblioteka.lv foto.

9.4.5. ZiemeĜu rajons

Zieme Ĝu rajons ir viens no sešiem Rīgas pils ētas administrat īvajiem rajoniem. Plat ība 76,88 km². Iedz īvot āju skaits (01.01.2008) - 81 972. Zieme Ĝu rajon ā ietilpst t ādi mikrorajoni k ā: Čiekurkalns, Jaunciems , Kundzi Ħsala, Manga Ĝsala, Mežaparks, Mīlgr āvis, Pētersala-Andrejsala, Sarkandaugava, Tr īsciems, Vec āė i, Vecdaugava un Vecm īlgr āvis, Skanste, Suži (http://lv.wikipedia.org/wiki/Ziemelu_rajons ).

27. att. Zieme Ĝu rajons R īgas kart ē (Avots: http://lv.wikipedia.org .)

Zieme Ĝu rajon ā liel ā ozolu grupa atrodas starp Ozolu un Duntes ielu, kur Daugavas senkrasta nog āzē vair āki ozoli apk ārtm ērā no 2-5 m (J.Sma Ĝinskis, 1998.).

48

Net ālu k ādreiz bijusi Kaminga jeb K ūmi Ħa muiža. Muižas ēkas nav saglab ājuš ās. Muiža atrad ās tagad ējā Duntes iel ā. 18. gs. 2. pus ē, apvienojot vair ākus zemes īpašumus, šo muižu izveidoja no Anglijas ien ākuš ās tirgot āju Kamingu (Cummings) dzimtas p ārst āvis Patriks Kamings. 19. gs. vid ū. Džeimss Moriss Kamings nopirka blakus esošo Budberga muiži Ħu. T ā izveidoj ās teritorija, ko d ēvē par Ozolaini (Albina, www.pilis.lv). Zieme Ĝu rajona Tr īsciem ā Jaunciema gatv ē 171 net ālu no Ėī šezera un Langas upes atrodas Manga Ĝsalas muiža. Muižas teritorij ā neaug dižozoli, bet tai ir kult ūrv ēsturiska vērt ība. Net ālu „Litku” mājās augošais sirmais ozols g ājis boj ā 2007.g. Manga Ĝsalas muiža rakst ītos avotos piemin ēta jau 16.g.s., tagad ējā ēka uzcelta 18.gs. Pašreiz ēku apsaimnieko Manga Ĝsalas mežniec ība. Jaunciems rad ās p ēc 1885.g., kad barons Kampennus ier īkoja tur kokz āăē tavu. No 1927.g. Jaunciems ietilpst R īgas teritorij ā, bet kopš 1979.g., kaps ētas paplašin āšanai pils ētai pievienoja v ēl vienu R īgas rajona da Ĝu ( http://www.1201.lv/history/jaunciems/ , A. Reiljans).

9.4.6. Centra rajons

Centra rajons (28. att.) ir viens no sešiem Rīgas pils ētas administrat īvajiem rajoniem. Plat ība — 3 km ². Iedz īvot āju skaits (01.01.2008 ) — 26 466. Centa rajon ā ietilpst Centrs un Vecpils ēta ( http://lv.wikipedia.org/wiki/Centra_rajons ). Rīgas Centra rajons v ēsturiski ir vec ākā R īgas da Ĝa, kur ā asto Ħus gadsimtus norit ējusi akt īva cilv ēka darb ība. Te daba ir p ārveidota visvair āk. Centra rajona (Vecr īga) plat ība ir 2,9 km 2 jeb 1% no pils ētas teritorijas. Centra rajons ir visbl īvāk apdz īvotais un apb ūvētais R īgas rajons, t ādēĜ ar ī dižkoku šeit ir vismaz āk (R īga 800, 2001).

28. att. Centra rajons R īgas kart ē ( www. wikipedia.org .)

49

10. REZULT ĀTI UN DISKUSIJA Ozolu atrašan ās vietas atbilstoši protokoliem par ādītas 2. pielikum ā. Atrasti 6 ozoli, kuri b ūtu j āiek Ĝauj viet ēja m ēroga aizsardz ībā un tiem j āuzliek pl āksn īte, kas nor āda, ka koki ir aizsarg ājami (sasnieguši 3,5 m). Ozolus nr. 10, 33, 35, 46, 54, 59 skat īt 1. pielikum ā

10.1. Dižozoli R īgā Zemgales priekšpils ētā

Kaut ar ī Zemgales priekšpils ēta ir otrs maz ākais R īgas administrat īvais rajons, t ā ir dižkokiem bag āta gan to kop ējā skaita, gan ar ī sugu daudzveid ības zi Ħā . Šaj ā priekšpils ētā kopum ā konstat ēti 27 dižkoki, no kuriem 14 ir ozoli (R īga 800 Gadagr āmata, 2001). Bijuš ās Ēbelmuižas parks – tagad ar ozoliem apaugusi lauce – R īgas m ērog ā uzskat āms par noz īmīgu vietu, jo šeit aug liel ākā pils ētas dižozolu grupa. Resn ākais 5,57 m no tiem ir pirms dažiem gadiem dedzin āts. ZR no t ā atrodas v ēl viens milzis 4,92 m ar iztrup ējušu vidu, kas dr īzum ā sasniegs 5 m apk ārtm ēru. Apsekojot teritoriju, šo ozolu neizdev ās atrast. Nesen 3 Ēbelmuižas ozoli p ārsnieguši 4 m apk ārtm ēru. Kopum ā park ā aug 35 ozoli apk ārtm ērā no 2 l īdz 5 m (R īga 800 Gadagr āmata, 2001 ) . Otrs liel ākais priekšpils ētas dižkoku grup ējums atrodams Lucavsal ā pie Zieme Ĝu kara notikumiem velt ītā pieminek Ĝa (R īga 800 Gadagr āmata, 2001).

29. att. 1701. gad ā celtais Zieme Ĝu karam velt ītais piemineklis. Autores foto.

50

30. att. Lucavsalas v īksna. Autores foto.

Te aug Lucavsalas liepa – resn ākā, skaist ākā un diž ākā liepa R īgas pils ētā un R īgas rajon ā (31. att.). Šo liepu 1975.g. pirmais atrada Atis Beiža. Toreiz liepas stumbra apk ārtm ērs bija 5,34 m, šodien stumbra apk ārtm ērs ir 6,40 m. 33 gados stumbrs pieaudzis par 106 cm. Liepai ir 200 gadi. Vainags ir 26 m augsts un 22 m plats. Liepas stumbrs 3 m augstum ā izv ēršas sešos stumbros (Eni Ħš, 2008). Turpat 40 m atstatu no dižliepas atrodas 1701.gada Zieme Ĝu karam velt ītais piemineklis (29. att.) un aug divas jaun ākas liepas – viena 4,1 m resna, otra divstumbraina. Savuk ārt 100 m atstatu aug R īgas diž ākā v īksna ar stumbra apk ārtm ēru 5,8 m. (30.att.). V īksnas dobums ierobežots ar stingru met āla rež ăi, stumbrs ir īpatn ējs, ar daudziem 40-50 cm dzi Ĝiem iedobumiem, kas izveidojušies stumbra nevienm ērīgās augšanas d ēĜ . Lucavsal ā ir v ēl divas dižv īksnas 3,9 m un 3,7 m resnas (Eni Ħš, 2008) .

51

31. att. Lucavsalas dižliepa, 6,40 m stumbra apk ārtm ērs. Autores foto.

Zemgales priekšpils ētas esošajos vai bijušajos muižu parkos atrodami iespaid īgi koki. Pie Bišu muižas var apskat īt 5,45 m dižozolu, lielu melnalkš Ħu audzi, kuras resnākais koks atrodas uz izn īcības robežas. Vesel īgs un ainavisks ir ozols 4,92 m , kas aug neliel ā piekaln ītē Bauskas iel ā 108, un ozols 4,52 m Zv ārdes iel ā 1, kas savu plašo vainagu stiepj p āri ielai otr ā pus ē. Kopš 1975. gada šis koks ir pieaudzis gandr īz par pusmetru. Piemin ēto tr īs dižozolu st āvoklis ir Ĝoti labs (R īga 800 Gadagr āmata, 2001) . Nesaudz īgāks liktenis piemekl ējis divu dižozolus (4,95 un 4,50 m apk ārtm ērā), kas aug M ūzikas intern ātskolas park ā, tiem dedzin āti dobumi. 2007. gad ā šo koku tur vairs nebija. Palicis tikai viens ozols un tas tagad atrodas ASV v ēstniec ības teritorij ā. Kalnciema ielas mal ā viens no resn ākajiem R īgas v ītoliem 4,42 m jau noz āăē ts. Šamp ētera parks – J ūrkalnes ielas mal ā sa Ĝimis ozols 4,10 m. Ar ī jau noz āăē ts saist ībā ar Jūrkalnes ielas p ārvada izb ūvi (R īga 800, 2001 ) . Kokus visvair āk ietekm ē koksni no ārdoš ās s ēnes – piepes. To mic ēlijs l ēni att īst ās kok ā, mainot koksnes kr āsu un strukt ūru, veidojot liel ākus vai maz ākus dobumus. Diemž ēl to, ko piepe var paveikt 10 gados, cilv ēks sp ēj izdar īt dažu min ūšu laik ā.

52

Uz R īgas dižozoliem viena no visbiež āk sastopam ām piepju sug ām ir parast ā s ēra piepe ( Laetiporus sulphureus ). T ā ir ar ī viena no akt īvākaj ām lapu koku koksnes no ārd ītājām (R īga 800, 2001).

10. 2. Ozolu apsekošanas rezult āti Zemgales priekšpils ētā

Apsekošanu s āku ar ozola apskati, kas atrodas Zemgales priekšpils ētā Putnu iel ā 12 , apk ārtm ērs 4,10 m, t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols Nr.1, 116. lpp.). Ozols nav īpaši varens un to ieskauj citi koki, ielas turpin ājum ā aug v ēl viens ozols. Apsekošanas laik ā 2007. gada mart ā ozola apk ārtne bija diezgan piegružota, kas nepieš ėī ra kokam ainaviskumu. Koka vesel ības st āvoklis 3,5 balles (5 ballu sist ēmā). Ozols Bauskas iel ā 108 , neliel ā uzkaln ītē, apk ārtm ērs 5.10 m , t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 2, 117. lpp.). Šis ozols jau ir krietni diž āks nek ā iepriekš ējais, vesel ības st āvoklis 4 balles, vien īgi uz koka uzp ūsta kr āsa, nopl ēsta miza, m ētājas konservu bundžas un stikla pudeles un to lauskas. Pēc J. Sma Ĝinska datiem, 1998.g. š ī ozola apk ārtm ērs bija 4,92 m, ja m ērījumi ir nek Ĝū dīgi tad, pieaugums 18 cm devi Ħu gadu laik ā. Ozols Vācieša iel ā 6 , Kato Ĝu ăimn āzijas park ā, t ūlīt aiz žoga pa labi, apk ārtm ērs 4.30 m, t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 3, 118. lpp.). Ozols īpaši neizce Ĝas, tam ir zāăē ti zari, vesel ības st āvoklis 3,5 balles. P ēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā š ī ozola apk ārtm ērs bija 4.35 m, iesp ējams mans m ērījums ir k Ĝū dains, bet īpatn ēji, ka ozols nav pieaudzis resnum ā. Diž ākais, resn ākais un vec ākais Zemgales priekšpils ētā un P ārdaugav ā augošais dižozols aug Ziepniekkaln ā bijuš ās Ēbelmuižas park ā (Za Ĝenieku iela 40), t ā stumbra apk ārtm ērs 5,60 m, koka vesel ības st āvoklis 2 balles, t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 4, 127. lpp.). Ar ī mani m ērījumi sakr īt ar šo skaitli, izskat ās, ozols vairs resnum ā neaugs. P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā š ī ozola apk ārtm ērs bija 5,57 m uz to laiku vesel ības st āvoklis bija neapmierinošs. Es koka vesel ības st āvokli nov ērt ēju ar 2 ball ēm, uz koka ir piepes un tam ir tukšs vidus ar dobumiem. Kokam vainaga zari palikuši vairs tikai vien ā pus ē, zari atstut ēti, galotne noš ėelta. Šobr īd gan ozola resnum ā vairs neaug, un dr īz to p ārsp ēs Bišumuižas ozols.

53

Pēc G. Eni Ħa sac ītā „šis koks simboliz ē latviešu tautas likteni un iztur ību. Ozols bija ilgstoši sp īdzin āts, dedzin āts, t ā dobum ā samesti atkritumi, un tas izskat ījās nož ēlojami. Padomju laikos šaub ījos, vai šo koku visp ār ir v ērts Ħemt aizsardz ībā. P ēc tam ilg āku laiku man nebija nek ādu zi Ħu par to. Ta ču tad man zvan īja satraukti apk ārt ējo m āju iedz īvot āji un st āst īja, ka ozolu turpina dedzin āt un t ā pak ājē sev atp ūtas vietu iek ārtojuši dz ērāji. Kad atbraucu, ozols tur ējās tikai uz pl ānas apliecas fragmentiem, t ādām k ā trim kājām, un viss vidus tukšs. Vair āki speci ālisti ieteica to noz āăē t, jo koks apdraudot cilv ēku dz īvību. Pan ācu, ka tam apk ārt uzliek s ēti Ħu un ar ī apkopj.” Ozola dobums tika aiztais īts ar met āla konstrukcij ām, un tagad aptuveni 300 gadu vecais koks atguvis sp ēkus un turpina dz īvot (Veckalne, 2006) Park ā izklaidus aug ap 35 ozoli apk ārtm ērā no 2 l īdz 5 m. Otrs liel ākais ozols kaut ar ī dedzin āts ir nedaudz lab ākā st āvokl ī, 2,5 balles, t ā apk ārtm ērs 5,15 m, t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 5, 128. lpp.), ir neliels dobums. Trešais liel ākais ozols park ā aug neliel ā pauguri Ħā , apk ārtm ērs 4, 12 m, t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 6, 129. lpp.), koka vesel ības st āvoklis 3,5 balles. P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. š ī ozola apk ārtm ērs bija 4,03 m, ozols ir pieaudzis par 9 cm. Ceturtais liel ākais ozols atrodas Za Ĝenieku iel ā 21 (auto remonta darbn īcu teritorij ā), skat īt att ēlu 2. pielikum ā (ozols nr. 7, 130. lpp.). Ozols apk ārtm ērs 4,10 m, kokam ir sausi zari un piepes, vesel ības st āvoklis 3 balles. P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. š ī ozola apk ārtm ērs bija 4,02 m, ozols ir pieaudzis par 10 cm. Sen ās Bišumuižas teritorij ā, Bauskas iel ā 147a, apskat āms R īgas kupl ākais ozols, kura apk ārtm ērs sasniedzis 5,55 metrus. Padomju gados Bišumuižas teritorij ā atrad ās rūpn īcas «Latvijas stikls» cehs, pies ārĦojot apk ārtni, jo septi Ħdesmitajos gados apkalta apk ārt ējie koki, ar ī ozols n īku Ĝoja. Pašreiz ējie teritorijas apsaimniekot āji apzin ās, ka te aug dižkoks, un ir p ārliecin āti, ka tas ir vismaz 600 gadu vecs. Guntis Eni Ħš tom ēr šo faktu apstr īd, apl ēšot, ka kuplajam ozolam var ētu b ūt apm ēram 220 gadu, bet tas pie Ħē mies skaistum ā un kuplum ā tikai t ālab, ka p ēc r ūpn īcas likvid ēšanas augsne ir att īrījusies un te ir labv ēlīga vide ozola augšanai (Veckalne, 2006). Bišumuižas ozolu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 8, 126. lpp.). Koka vesel ības st āvoklis 3,5-4 balles, ozolu puslok ā ieskauj zirgu m ēsli, kas nezin vai ir labv ēlīgi, ka

54 atrodas tik tuvu ozola sakn ēm. P ēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā š ī ozola apk ārtm ērs bija 5,45 m, šo gadu laik ā ozols pieaudzis par 10 cm. Patreiz Bišumuiž ā atrodas SIA „ Bertas nams Bišumuižas veterin ārā aptieka un ambulance” un neliela zirgu audz ētava, notiek izj ādes ar zirgiem. Ozols Jaunpils iela 2 , t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 9, 81. lpp.). Ozola apk ārtm ērs 4,20 m , vesel ības st āvoklis 3 balles. Pēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. š ī ozola apk ārtm ērs bija 4,09 m , ozols resnum ā pie Ħē mies, noapa Ĝojot - par 10 cm. Man š ėiet, ka ozols vair āk resnum ā nepie Ħemsies, ozolam ir apz āăē ti apakš ējie zari. Ozols Astras iel ā 15 , skat īt att ēlu 2. pielikum ā (ozols nr. 10, 3.lpp.). Šim ozolam nav veikti iepriekš ējie m ērījumi. Ozola apk ārtm ērs ir 4 m, vesel ības st āvoklis 8 balles (10 ballu sist ēmā) – Ĝoti labs. Ozolam augšanas apst ākĜi ir Ĝoti labi, praktiski nekas netrauc ē tam augt. Astras iela ir iev ērojama ar to, ka iesp ējams uz k ādreiz ējo muižu, par kuru neesmu atradusi nek ādus datus, ir st ādīta ozolu aleja, skat īt att ēlu 2. pielikum ā 123. lpp. 2007.g. mart ā vienu ozolu n ācās noz āăē t, jo taj ā bija iemetusies trupe, kokam bija norauta miza. Astras iel ā augošie ozoli ir apk ārtm ērā no 2,5 - 3 m. Viens no potenci ālajiem R īgas mērog ā aizsarg ājamiem ozoliem aug Astras iel ā 7, pie žoga ielas mal ā, t ā apk ārtm ērs 3,15 m. Net ālu no š ī ozola atrodas gr āvis ar ūdeni, kas iesp ējams dod papildus valgmi. Ozols pie t/c „Spice” Jaunmoku iel ā 21, ielas mal ā - z ālien ā, paral ēli „Rimi” autost āvvietai. Att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 11, 120. lpp.). Ozola apk ārtm ērs 3,85 m, nav iepriekš m ērīts, vesel ības st āvoklis 4 balles (iepriekš nav m ērīts). 2007.g. vasar ā blakus ozolam tika izveidots bru ăē ts g ājēju celi Ħš, kas ir Ĝoti apsveicami, jo gar ozolu bija nom īta taci Ħa. Tuv āk „Rimi” veikalam, labaj ā pus ē no g ājēju ietves aug otrs ozols, t ā apk ārtm ērs 3,30 m, tas ar ī ar laiku var ētu k Ĝū t par potenci āli aizsarg ājamu. Ozols K.Ulma Ħa gatv ē 96 pie lielveikala „Depo” , t ā att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 12, 122. lpp.). Ozolam apk ārt uzlikts koka podests, kurš nokrauts ar st ādiem, ozols nav iepriekš m ērīts, koka vesel ības st āvoklis – labs 4 balles, tas ir kupls un resns. 2009. gada 24. janv ārī ozolu nom ērīju. Ozola apk ārtm ērs ir 3,85 m. Ozols Šamp ētera iel ā 98 , mež ā, net ālu Tautas frontes piemineklis un Šamp ētera vidusskola. Ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr.13, 78. lpp.). Ozola apk ārtm ērs 4 m,

55 ozola kop ējais vesel ības st āvoklis 4 balles. Ozolam prec īzi 1,30 m augstum ā uzp ūsta balta kr āsa, laikam k āds ozolu c ītīgi m ērījis! Zem š īs sv ītras ir apa Ĝš izaugums. Ozols Kalnciema iel ā 160 , bijušaj ā M ūzikas intern ātskolas tagad ASV v ēstniec ības teritorij ā, 60 m A no skolas, ozola apk ārtm ērs 4,50 m – p ēc J. Sma Ĝinska 1998. gad ā datiem. Es pati netiku pie koka kl āt, to nom ērīt, jo apk ārt ir žogs. Skat īt att ēlu 2. pielikum ā (ozols nr. 14, 119. lpp.). Pagaid ām ozola vesel ības st āvoklis 4,5 balles. ASV v ēstniec ības teritorij ā aug v ēl otrs, maz āks resnum ā, bet gar āks ozols. Ozols Lestenes iel ā 6 , aiz žoga ielas pus ē, priv ātā teritorij ā, netiek nom ērīt, nelaipns īpašnieks. Ozola apk ārtm ērs var ētu b ūt 4 m, koka vesel ības st āvoklis 4,5 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 15, 124. lpp.). Iepriekš nav m ērīts. Ozols ielas pus ē prasm īgi nedaudz apz āăē ts. Ozols Zv ārdes iel ā 1 , Ang Ĝu ăimn āzijas teritorij ā, saglab ājusies Borherta (bij. Gr āves) muiži Ħas dz īvojam ā ēka, kas celta 18.gadsimt ā. Ielas pus ē starp m āju žogu. Ozola apk ārtm ērs 4,75 m, vesel ības st āvoklis 5 balles. Ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 16, 121. lpp.). P ēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā š ī ozola apk ārtm ērs bija 4,52 m. Ozols resnum ā pie Ħē mies par 23 cm. Ozolam ir skaists vainags un stumbrs, augšanas apst ākĜus varb ūt nedaudz ierobežo žogs un ēka. Skolas apk ārtn ē aug ar ī citi ozoli, kas v ēl nav sasnieguši lielus izm ērus, net ālu atrodas M ārup īte ar melnalkš Ħu audz ēm. Ozols Vasaras iel ā 4 , atrodas ielas mal ā pie 3 st āvu m ājas st ūra. Ozola apk ārtm ērs 4,20 m , vesel ības st āvoklis 4 balles, ozols izstiepies vareni garš, laikam lai tiktu tuv āk saul ītei. Ir noz āăē ti 2 lieli zari, ielas pus ē. Skat īt att ēlu 2. pielikum ā (ozols nr. 17, 125. lpp.). Ozols Vien ības gatve 107 , pamestas m ājas pagalm ā, ozola apk ārtm ērs 3,50 m , koka vesel ības st āvoklis 4,5 balles. Iepriekš nav m ērīts. Skat īt att ēlu 2. pielikum ā (ozols nr. 18, 115. lpp.). Zemgales priekšpils ētā kop ā apskat īti 18 aizsarg ājami ozoli no tiem 4 dižozoli. Apsekotaj ā teritorij ā aug 4 valsts noz īmes dižozoli (skat īt 1.tabul ā).

56

1. tabula. Dižozoli R īgā Zemgales priekšpils ētā. № Nr. * Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs Koordin ātes m X, Y 1. 4. Ēbelmuižas parks 5.60 506040,540 6306834,004 2. 8. Bauskas iela 147, (5,40 m, 5.55 508464,820 6307801,956 1997.-1999.g) 3. 5. Ēbelmuižas parks 5.15 506029,541 6306894,501 4. 2. Bauskas iela 108 5.10 507178,984 6307840,454 5. 16. Zv ārdes iela 1, skola 4.75 504443,419 6309076,243 6. 14. Kalnciema iela 160 4.50 501573,661 6309672,414 7. 3. O. V ācieša iela 6 4.30 505051,689 6309608,067 8. 17. Vasaras iela 4 4.20 504616,386 631107,155 9. 9. Jaunpils iela 2. 4.20 503179,582 6309754,910 10. 6. Ēbelmuižas parks 4.12 505919,546 6306954,998 11. 1. Putnu iela 12 4.10 506700,508 6307664,463 12. 7. Za Ĝenieku iela 21 4.10 505963,544 6306993,496 13. 10. Astras iela 15 4.00 503251,078 6309760,409 14 13. Šamp ētera iela 98 4.00 501381,171 6310354,380 15. 15. Lestenes iela 6 ~4 503648,883 6309012,173 16. 12. K.Ulma Ħa gatve 96 3,85 501016,213 6309554,654 17. 11. Jaunmoku iela 21 3.85 502305,125 6309446,925 18. 18. Vien ības gatve 107 3.50 505081,388 6307272,333

* - ozola numurs (1. pielikums).

57

10. 3. Ozolu apsekošanas rezult āti Kurzemes priekšpils ētā

Pēc J. Sma Ĝinska datiem (R īga 800, 2001) Kurzemes rajon ā kopum ā konstat ēts 21 dižkoks, no tiek 17 ozoli, 5 dižkoki kopš 1976. gada daž ādu iemeslu d ēĜ g ājuši boj ā. Līdz ar Imantas daudzdz īvok Ĝu namu mikrorajona celtniec ību g ājis boj ā bijuš ās Lieldammes muižas ozols (R īga 800 Gadagr āmata, 2001).

Apsekotaj ā teritorij ā ir tr īs valsts m ēroga dižozoli. Kurzemes rajona apsekošanu sāku ar Anni Ħmuižas parku . Ozols, kas atrodas tuv āk dzelzce Ĝam un Latvijas Universit ātes Pedago ăijas un psiholo ăijas fakult ātei, aug meža lauc ē, ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 19, 72. lpp.). Ozola apk ārtm ērs 4,50 m , koka vesel ības st āvoklis 2 balles. Ozolam vidusda Ĝā ir dobums.

Otrs ozols Anni Ħmuižas park ā aug tuv āk J ūrmalas gatvei, net ālu no 4. autobusa pieturas „Polikl īnika”. Ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 20, 114. lpp.) Ozola apk ārtm ērs 5 m , vesel ības st āvoklis 4 balles.

Ozols Bu ĜĜ u un Dagm āras ielu krustojum ā, sali Ħā uz Bu ĜĜ u ielas, t ā apk ārtm ērs 3,93 m, vesel ības st āvoklis 3 balles, Ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 21, 69. lpp.). Ozols iepriekš nav m ērīts. Ozolam nav uzlikta informat īvā pl āksn īte un nav nop Ĝauta z āle ap ozola stumbru, m ētājas atkritumi.

Ozols ap Ĝveida krustojum ā uz Bu ĜĜ u un Dzirciema ielas , apst ādījumos ZA no ap Ĝa. Ozola apk ārtm ērs 3,93 m , koka vesel ības st āvoklis 4 balles. Ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 22, 66.lpp.).

Ozols Norde ėu muižas park ā, parka d īė a ZR krast ā, net ālu no m ājas Bu ĜĜ u iela 18. Ozola apk ārtm ērs 4,53 m , koka vesel ības st āvoklis 8 balles, ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 23, 93. lpp.). P ēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 4,36 m, pa 10 gadiem ozols pieaudzis par 17 cm. Kokam ir garš, monol īts, zibens izvagots stumbrs, kas zarojas liel ā augstum ā.

Kleistu muižas ozols atrodas Kleistu iel ā 1, kas ir Kurzemes rajon ā resn ākais ozols. Ozola apk ārtm ērs 5,20 m, koka vesel ības st āvoklis 2 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā

58

(ozols nr. 24, 90. lpp.). P ēc J. Sma Ĝinska 1998. gada datiem 5,19 m, praktiski man āms pieaugums nav un izskat ās, ka ar ī neb ūs. Viet ējie iedz īvot āji teica, ka ozols pat īk, un ka tas ir j āaizsarg ā.

Turpat net ālu Rātsup ītes iel ā 1 , aug ozols, kura apk ārtm ērs 4,63 m , koka vesel ības st āvoklis 4 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 25, 87. lpp.). Pēc J. Sma Ĝinska 1998. gada datiem ozola apk ārtm ērs bija 4,42 m, ozols pieaudzis par 21 cm. T ālāk Kleistu iel ā 75 , t ūlīt aiz Kleistu sporta b āzes ielas labaj ā pus ē, gandr īz nepaman āms, nosl ēpies aiz k Ĝavas, aug v ēl viens ozols, t ā apk ārtm ērs 4,90 m , vesel ības st āvoklis 2 balles. Viens dobums un apa Ĝi izaugumi. Att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 26, 108. lpp.). Bolder ājā Lielaj ā iel ā 73 , kas atrodas Bu ĜĜ upes labaj ā krast ā pie „S ūbru” m ājām vēl nesen auga ozols, kas izc ēlās ar savu ėē rpjiem apaugušo Z pusi, skaistu un žuburotu vainagu, kura apk ārtm ērs 1998.g. bija 5,12 m, iesp ējams 2007.g. janv āra v ētr ā ticis izg āzts ar vis ām sakn ēm. Nom ērot to 2008.g. t ā apk ārtm ērs bija 5,26 m, ozols bija pieaudzis par 14 cm. „S ūbru” ozolu skat īt 2. pielikum ā 111.lpp. Blakus augoš ā ozola (nr. 27) apk ārtm ērs ir 4,53 m, vesel ības st āvoklis 3 balles. Pēc J.Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā š ī ozola apk ārtm ērs bija 4,20 m. Ozols 10 gados ir pieaudzis par 33 cm. Ozols Kandavas iel ā 2, LU Bot āniskaj ā d ārz ā, ozola apk ārtm ērs 4,95 m , vesel ības st āvoklis 10 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 28, 75. lpp .). Iepriekš ējie m ērījumi man nav zin āmi. Ozols Vīlipa ielai 1 ,aug ielas mal ā, apk ārtm ērs 3,90 m, vesel ības st āvoklis 4 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā ( ozols nr. 29, 84. lpp.).Ozols ir lab ā st āvokli, augšanas st āvoklis apmierinošs. Iepriekš ējie m ērījumi man nav zin āmi. Ozols Spilves iel ā 21 , aug ielas mal ā, z ālien ā, apk ārtm ērs 5, 05 m, vesel ības st āvoklis 4 balles, skat īt att ēlu 2. pielikum ā (ozols nr. 30, 102. lpp.). Ozols ir ar skaistu augstu vainagu, ozolam ir paliels dobums, taj ā var pat iel īst cilv ēks. P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. ozola apk ārtm ērs bija 4,83 m, ozols pieaudzis par 22 cm.

59

Ozols Kalnciema iela 9 , aug ielas mal ā, apk ārtm ērs 4,27 m, koka vesel ības st āvoklis 6 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 31, 105. lpp.). P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. ozola apk ārtm ērs bija 4,11 m, ozols pieaudzis par 16 cm. Ozols Tapešu iel ā 25 , aug z ālājā starp 2. tramvaja l īniju un daudzdz īvok Ĝu ēku. Ozola apk ārtm ērs 4,51 m , koka vesel ības st āvoklis 8 balles, attēlu skat īt 2. pielikum ā (ozola nr. 32, 136. lpp.). P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. ozola apk ārtm ērs bija 4,41 m, ozols pieaudzis par 10 cm. Ozols Tapešu iel ā 43 , aug laukumi Ħā starp gar āžām. Ozola apk ārtm ērs 4,05 m , koka vesel ības st āvoklis 6 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 33, 137. lpp.). Šis ozols nav iepriekš m ērīts. Kurzemes rajon ā es apsekoju 15 aizsarg ājamos ozolus un no tiem 2 ir dižozoli (2. tab.). 2. tabula Dižozoli R īgā Kurzemes rajon ā. № Nr Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs Koordin ātes . * m X, Y 1. 24. Kleistu muiža Kleistu 1 5,20 501849,93771 6315847255 2. 30. Spilves iela 21 5, 05 503587,276 6314472.515 3. 20. Anni Ħmuižas 5,00 500792,7 6312175,477 parks.J ūrm.g. 4. 28. Kandavas 2 Bot.d. 4,95 503647,039 6311965,11 5. 26. Kleistu iela 75 4,90 501672,442 6315708.043 6. 25. Rātsup ītes 1, Kleisti 4,63 501938,684 6315567,091 7. 27. Liel ā iela 73 4,53 499635,95 6319024,185 8. 23. Norde ėu muiža-Bu ĜĜ u 4,53 503564,563 6313455,711 16 9. 32. Tapešu iela 25 4,51 502877,097 6311813,461 10. 19. Anni Ħmuižas par, 4,50 500796,825 6311973,362 dzelzs 11. 31. Kalnciema iela 9 4,27 504690,632 6311412,390 12. 33. Tapešu iela 43 4, 08 502812,022 6312440,24 13. 21. Bu ĜĜ u un Dagm āras 3,93 503731,617 6313285,563 krust 14. 22. Bu ĜĜ u un Dzirciema 3,93 503496,504 6313542,332 krust 15. 29. Vīlipa 1 3,90 503721305 6311519,635 * - ozola numurs (1. pielikums).

60

10. 4. Ozolu apsekošanas rezult āti Latgales priekšpils ētā

Latgales priekšpils ētā (3. tab.) aug tikai divi aizsarg ājamie ozoli, abi atrodas Krasta iela 93, „Viada” degvielas uzpildes stacijas teritorij ā. Abi ozoli aug bedr ēs, kuru ap Ĝveid ā ieskauj dolom īta nožogojums. Resn ākā un vec ākā ozola apk ārtm ērs ir 4,50 m , koka vesel ības st āvoklis 3 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 34, 96. lpp.). Pēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 4,35 m, ozols pieaudzis par 15 cm. Otrs maz āks un jaun āks ozols, t ā apk ārtm ērs 3,50 m, koka vesel ības st āvoklis 4 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā, (ozola nr. 35, 99. lpp.). Pēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 3,40 m, ozols pieaudzis par 10 cm. 3. tabula. Dižozoli R īgā Latgales priekšpils ētā. № Nr. Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs Koordin ātes * m X, Y 1. 34. Krasta iela 93 4,50 509254,423 6309617,393 2. 35. Krasta iela 93 3,50 509260,766 6309544,446 * - ozola numurs (1. pielikums).

10. 5. Ozolu apsekošanas rezult āti Vidzemes priekšpils ētā Vidzemes priekšpils ēta ir ozolu priekšpils ēta. To rot ā 26 dižkoki, no kuriem 19 ir ozoli. Te aug R īgas resn ākais koks – Kalti Ħu ozols, kas atrodas Ber ău iel ā 160, starp Juglas un Maš ēnu ezeru. Koks atrodas ieplak ā 26 no ūdens att īrīšanas stacijas. Ozola Z pus ē pie sak Ħu kakla izveidojies dobums, kur ā iel ūkojoties, redzams, ka koka vidusda Ĝa ir piln īgi iztrup ējusi un tukša, iesp ējams dobumu izveidojusi s ēra piepe, aug s ēne - zeltpore (Sma Ĝinskis, www.celteka.lv). Kalti Ħu ozola apk ārtm ērs 6,88 m, vesel ības st āvoklis 2 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozola nr. 36, 35. lpp.). Pēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 6,70 m, ozols pieaudzis par 18 cm. Pirmoreiz pres ē Kalti Ħu ozolu min ēja 1964. gad ā S.Sali Ħš. 1967. gad ā ozola dobums tika tr īs reizes dedzin āts, uguni dz ēsa pansion āta iem ītnieki, kuri 1968. gad ā organiz ēja ozola dobuma aizm ūrēšanu, lai vair āk taj ā nevar ētu iekurt uguni. 1977. gad ā ozolu iek Ĝā va valsts aizsarg ājamo koku sarakst ā. 1981. gad ā pansion ātam s āka b ūvēt kanaliz ācijas ūde Ħu att īrīšanas iek ārtas tieši un cieši pie ozola. Blakus ozolam izraka

61 divas lielas bedres. Ozols saknes aug balt ās k āpu smilt īs, kas liecina, ka ozols ir īsts varonis un ekolo ăiskais rekordists, par dižkoku sp ēdams izaugt ozolam tik nepiem ērot ā zem ē. 10 m att ālum ā no stumbra visapk ārt vecajam ozolam uzb ēra platu, 2 m augstu zemes valni – droš ībai, lai kanaliz ācijas ūde Ħi nepl ūstu uz ezeru, bet ap dižkoku. G. Eni Ħš uzrakst īja s ūdz ību, tas pal īdz ēja un bedri pie ozola stumbra aizb ēra. Ozols iztur ēja un izdz īvoja, p ēc vair ākiem atvese Ĝošan ās gadiem Kalti Ħu ozols pak āpeniski atkopjas. Patlaban tas atkal ieaudzis kr ūmos, gr ūti paman āms (Eni Ħš, 2008). Ozols Jaunciema gatv ē 23 , 350 m no ce Ĝa pie „V ārnu” m ājām, pagalm ā. 100 m ZR no m ājām. Ozola apk ārtm ērs 4,12 m , koka vesel ības st āvoklis 3 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozola nr. 37, 32.lpp.). Pēc J.Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 4,10 m, ozols pie Ħē mies resnum ā tikai par 2 cm. Ja nav pie Ĝauta k Ĝū da m ērot, tad tas ir Ĝoti maz, sal īdzinot ar citiem ozoliem, kas m ērīti pirms 10 gadiem. Iesp ējams ozolam kaut kas nepat īk, trauc ē augt. Pa celi Ħu uz priekšu ir v ēl vienas m ājas un tur Ėī šezera krast ā aug vair āki ozoli, bet tikai divi ir sasnieguši aizsarg ājama koka statusu. Ozols - ozolu rind ā pirmsp ēdējais, skatoties no m ākas, labaj ā pus ē, tā apk ārtm ērs 4,30 m, vesel ības st āvoklis 2 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 41, 9.lpp.). Iepriekš ējie m ērījumi man nav zin āmi. Blakus, vienu ozolu izlaižot, aug ozols, kura apk ārtm ērs 3,97 m , koka vesel ības st āvoklis 6 balles, protokolu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 38, 19. lpp.) . Vēl viens resns ozols aug lauka mal ā, atgriežoties atpaka Ĝ uz Jaunciema gatvi, starp kokiem ce Ĝa mal ā un lauku. Ozolam ir dal ītais stumbrs 1 sumbrs 3,05 m, 2 stumbrs 2,45 m, dal ījuma viet ā 4,60 m. Koka st āvoklis 4 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 39, 21. lpp.). Ozols Jaunciema gatv ē 29 , pie “Lielozolu” m ājām, taut ā saukts ar ī par Klipi Ħu ozolu . Kok ā k ādreiz esot bijusi uzslieta koka nojume, kur ā viet ējie iedz īvot āji dz ēruši degv īnu, par to liecina toreiz koka dobum ā samest ās pudeles. Vai nu š īs necie Ħas, vai cita iemesla d ēĜ ozols 4-5 augstum ā nol ūzis (Sma Ĝinskis, www.celteka.lv) . Tagad ozola dobums ir izt īrīts un l ūzuma viel ā savilkts ar trosi. Ozola apk ārtm ērs 6,05 m , koka vesel ības st āvoklis 1 balle, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozola nr. 40, 39. lpp.). Pēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. ozola apk ārtm ērs bija 5,85 m, ozols pieaudzis par 20 cm.

62

Kaut ar ī ozols izskat ās katastrof āli, š ėiet, ka ozola augšana ir apst ājusies, skait Ĝi liecina, ka ozols turpina augt. Ozolkalnu ozols pret īm Jaunciema gatvei 61 , koka apk ārtn ē izveidojies neliels ozol ājs ar lazd ām u.c. lapu kokiem pamež ā. Ozola apk ārtm ērs 5,83 m , koka vesel ības st āvoklis 2 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 42, 12. lpp.). Pēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. ozola apk ārtm ērs bija 5,74 m, ozols pieaudzis par 9 cm. Ozols Rožupes ielas 5 vai 7, Jaunciema gatves kreisaj ā pus ē, ce Ĝa mal ā. Ozola apk ārtm ērs 5,00 m , att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 43, 26. lpp.). Koks cietis no cilv ēku darb ības un taj ā jau sen iemetusies trupe. P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 4,82 m, ozols pieaudzis par 18 cm. Ėī šezera austrumu krast ā, Bulduru pilskalna rietumu nog āzes augšda Ĝā pret Ėī šezeru pav ērsies slejas skaists ainavisks un kupls Bulduru ozols, apmekl ējuma datums: 01.01.1998, apk ārtm ērs: 6,02 m, vesel ības st āvoklis apmierinošs (Sma Ĝinskis, www.celteka.lv). P ēc žurn ālā „Vides V ēstis” 04/2009, Indu Ĝa Krauzes sniegt ās inform ācijas, ozola apk ārtm ērs ir 6,40 m. Bulduru pilskalna ozols ir otrs resn ākais ozols Rīgā. Šo ozolu diemž ēl man neizdev ās atrast, bet atradu citu ozolu, Liepusalas pussalas ZA, apm. 50 m no Jaunciema gatves, net ālu no Rožupes un Igates ielu krustojuma, kur kādreiz ir bijis ozols, par to tagad liecina tikai stabs ar ozola lapu, meža takas mal ā. Apmekl ējuma datums: 01.01.1998, apk ārtm ērs: 4 m, vesel ības st āvoklis neapmierinošs (Sma Ĝinskis, www.celteka.lv). Liepusalas pussalas ozola apk ārtm ērs, to apmekl ējot (0.2. 11. 2008.) 5, 47 m, koka vesel ības st āvoklis 3 balles, kokam ir dobums. Ap ozolu nesen bija ros ījuš ās mežac ūkas. Ozola att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 44, 6.lpp.). Jaunciema gatv ē ir bijis daudz ozolu, citviet pat viens pie otra, bet tagad to vairs nav, to viet ā slejas ozoliem piemi Ħas stabi. Ozols Pāles iel ā 14 , jeb Strazdu muižas ozols park ā pie estr ādes, Jugl ā. Ozols no vienas puses izskat ās labi, bet no otras, tam ir dobums, kas bijis aizmūrēts, tad m ūrējums da Ĝē ji sabrucin āts, kokam iztrup ējuš ā galotn ē uzlikts jumti Ħš, lai pasarg ātu koku no tiešiem nokriš Ħiem, tas jau ir apsveicami, bet dobumu vajadz ētu atbr īvot un pielikt rež ăi. Ozola apk ārtm ērs 5,13 m , koka vesel ības st āvoklis 2 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 45, 29. lpp.). Pēc J.Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 5,08 m, ozols pieaudzis par 5 cm.

63

Ozols Ūde Ĝu iela 13 , ielas mal ā, datos nepar ādās, ozola apk ārtm ērs 3,76 m, koka vesel ības st āvoklis 4 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 46, 42. lpp.). Otrs ozols atrodas Ūde Ĝu iel ā 30 , ozola apk ārtm ērs 4,43 m, koka vesel ības st āvoklis 3 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 47, 48. lpp.). Pēc J. Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 4,23 m, ozols pieaudzis par 20 cm. P ēc J. Sma Ĝinska, datos ir min ēts v ēl otrs ozols šaj ā adres ē, bet es to neatradu, tuv ākaj ā apk ārtn ē lielu ozolu neman īju. Neatradu ar ī Z ēlustes muižu, jo nebija min ēta konkr ēta adrese, kur t ā atrodas, tur aug ozols, kuram 1998.g. apk ārtm ērs bija 4,95 m (R īgai 800, 2001) . Ozols Br īvības gatv ē 402b , ielas mal ā, apk ārtm ērs 4,67 m, koka vesel ības st āvoklis 3 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 48, 45. lpp.). Pēc J.Sma Ĝinska datiem 1998.g. ozola apk ārtm ērs bija 4,24 m, ozols resnum ā pieaudzis par 43 cm. Vidzemes priekšpils ētā apsekoju 13 aizsarg ājamos ozolus un no tiem 6 ir dižozoli (skat īties 4. tab.). Bijuš ās Zorgenfreija muižas apk ārtn ē Pakalniešu iel ā 1 un 20, 1996. gada 20. apr īlī no viet ējo puiše Ĝu dedzin ātās z āles aizdedzies ar ī Zorgenfreija ozols. Koks gruzd ējis vienu dienu, l īdz n ākamaj ā nog āzies. Šeit jau 1981. gad ā v ēl 4 dižozoli g ājuši boj ā, no t ā, ka bija nosprostota apkaimes notek ūde Ħu dabisk ā nopl ūde (Sma Ĝinskis, www.celteka.lv ).

4. tabula Dižozoli, R īgā Vidzemes priekšpils ētā № Nr Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs Koordin ātes . * m X, Y 1. 36. Ber ău 160, Jugla 6,88 518 821.891 6 314 944.299 2. Bulduru pilskalna oz. 6,40 3. 40. Jaunciema gatve 29 6,05 514 236.901 6 318 867.538 4. 42. Jaunciema gatve 61 5,83 513 527.882 6 318 702.100 5. 44. Liepusalas pussala oz. 5,47 513 102.471 6 318 300.322 6. 45. Jugla, P āles iela14/2 5,13 515 418.600 6 315 984.193 7. 43. Jaunc.g.un Rožupes iela 5,00 513 220.641 6 318 749.368 8. 48. Br īvības gatv.402b Jugla 4,67 513 811.490 6 316 078.729 9. 38. Jaunc.gatve. 23 4,60 514 473.241 6 318 489.394 10. 47. Ūde Ĝu 30, Jugla 4,43 516 245.789 6 314 873.397 11. 41. Jaunc.gatve 23 4,30 514 489.827 6 318 395.203 12. 37. Jaunc.gat.”V ārnas” 4,12 514 733.215 6 318 442.126 13. 39. Jaunciema g. 23 3,97 514 478.116 6 318 406.013 14. 46. Ūde Ĝu 13, Jugla 3,76 515 725.841 6 314 755.227 * - ozola numurs (1. pielikums).

64

Vidzemes priekšpils ētā aug 7 valsts noz īmes aizsarg ājamie dižozoli. Bez atrastajiem 6 ir ar ī v ēl j āpieskaita Bulduru pilskalna ozols, kas sasniedzis 6,40 m.

10. 6. Ozolu apsekošanas rezult āti Zieme Ĝu rajon ā

Neskatoties uz ainavas daudzveid ību, dižkoki ZiemeĜu rajon ā izvietojušies nevienm ērīgi. Tie atrodami p ārsvar ā nelielos grup ējumos. Zieme Ĝu rajon ā kopum ā konstat ēti 12 aizsarg ājamie ozoli (Sma Ĝinskis, www.celteka.lv) . Vēl nesen Zieme Ĝu rajon ā diž ākais ozols auga Ėī šezera Z krast ā, net ālu tek Langas up īte, pie „Litku” m ājām, jeb L īč u iel ā 9, kas atrodas paral ēli Jaunciema gatvei, kur kādreiz bijusi Manga Ĝsalas muiža. 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 6,20 m, bet kopš māju saimnieka n āves 2002. gad ā ozols, kur ā bija liels dobums, kur ā pats saimnieks kara laikā sl ēpies, Ħē mis un apg āzies. Tagad no ozola palicis tikai celms. M āju saimniece st āst īja, ka ozols jau te audzis kopš Zviedru kara laikiem, saimniece r āda pagalm ā augošo osi, to nom ērot izr ādījās, ka t ā apk ārtm ērs ir 3,40 m. Saimniece nobaž ījusies vai osis nevar uzg āzties uz m ājas st ūra un, ka osi grib Ħemt uzskait ē, bet tad to nevar ēs apz āăē t. Valsts m ērog ā osis ir aizsarg ājams sasniedzot 4 m apk ārtm ēru. Ozols Duntes iela 12/22 , Traumatolo ăisk ās slimn īcas park ā, starp automaš īnu gar āžām un 14. korpusu, ozola apk ārtm ērs 4,62 m, vesel ības st āvoklis 8 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozola nr. 49, 54. lpp.). Pēc J.Sma Ĝinska datiem (Sma Ĝinskis, www.ce Ĝteka.lv), 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 4,39 m, ozols pieaudzis par 23 cm. Ozolam nekas netrauc ē izaugt v ēl liel ākam. Ozols Duntes iel ā, park ā starp daudzdz īvok Ĝu m āju un Duntes ielu, aug ozols, kura apk ārtm ērs ir 5,90 m, vesel ības st āvoklis 3 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 50, 51. lpp.). Ozols park ā starp Ozolu un Duntes ielu , t ā apk ārtm ērs 3,85 m, vesel ības st āvoklis 3 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 51, 60. lpp.). Ozols Duntes 28 , ozola apk ārtm ērs 4,03 m, vesel ības st āvoklis 4 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozola nr. 52, 63. lpp.). Ozols Tvaika iela 2 Rīgas Psihiatrijas un Narkolo ăijas centra park ā, kalni Ħā pret īm 5.korpusam, t ā apk ārtm ērs 3,80 m, vesel ības st āvoklis 4 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā

65

(ozols nr. 53, 57. lpp.). P ēc J.Sma Ĝinska datiem 1998. gad ā ozola apk ārtm ērs bija 3,50 m, ozols pieaudzis par 30 cm. Tālāk ozolu grupa, 15 m no 5. korpusa ēkas ZD pus ē no pirm ā kalni Ħa pa labi, otrs kalni Ħš. Resn ākais ozols šeit ir apk ārtm ērā - 3,65 m, skat īt 2.pielikum ā (ozols nr. 54, 57. lpp.). Ozols Ezermalas iela 22/24 , m ājas d ārz ā 6 m no gar āžas, ozola apk ārtm ērs 4,40 m, vesel ības st āvoklis 5 balles, att ēlu skat īt 2. pielikum ā (ozols nr. 58, 18. lpp.). Ezermalas iela 28/2 , aug tr īs ozoli . Ozolu att ēlus skat īt 2. pielikum ā (ozoli nr. 55. 13, lpp., nr. 56, 14. lpp., nr. 57. 15. lpp.). 1. Ozola apk ārtm ērs : 4, 87 m 1. Ozola apk ārtm ērs : 3, 90 m 2. Ozola apk ārtm ērs: 3, 98 m Diemž ēl Saules d ārz ā neatradu, resn āko šeit augošo koku – R ūėī šu jeb Ezermalas ozolu (5,23 m, 1998. gads). Un neatradu ar ī pie bijušajiem Saulesd ārza izm ēă in ājuma lauci Ħiem Ozolaines piekaln īti jeb Ozolkalnu. Uz t ā aug 7 ozoli, no kuriem 2 ir dižkoki (J.Sma Ĝinska datiem R īga 800, Gadagr āmata) . Zieme Ĝu rajon ā apsekoju 10 aizsarg ājamos ozolus (skat īties 5. tab.), no tiem valsts noz īmes dižkoku statusu sasniedzis tikai viens. Šeit atrodams tikai viens valsts noz īmes dižozols. 5. tabula. Dižozoli R īgā Zieme Ĝu rajon ā. № Nr Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs Koordin ātes . * m X, Y 1. 50. Ozolu un Duntes visresn. 5,90 508 238.561 6 315 854.980 2. 55. Ezermalas iela 28/2 4,87 510 572.788 6 317 660.854 3. 49. Duntes iela. Traumatol.sl 4,62 508 281.141 6 315 369.710 4. 58. Ezermalas 22/24 4,40 510 550.002 6 317 496.767 5. 52. Duntes iela 28 auto st āvv 4,03 508 065.574 6 316 072.132 6. 57. Ezermalas iela 28/2 3,98 510 502.734 6 317 733.107 7. 56. Ezermalas 28/2 3,90 510 534.555 6 317 692.635 8. 51. Ozolu un Duntes iela,par 3,85 508 216.353 6 315 907.724 9. 53. Tvaika iela 2 Psih.slimn ī. 3,80 507359,416 6317019,361 10. 54. Tvaika iela, slimn īca,2.o 3,65 507 360.423 6 316 979.936 * - ozola numurs (1. pielikums).

66

10. 7. Dižozoli R īgā Centra rajon ā

Rīgas centrs ir bl īvi apb ūvēts, t ādēĜ dižkokus var sastapt tikai parkos. Skatoties p ēc Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 38 - Aizsargājamie svešzemju koki un dižkoki, Centra rajon ā (V ērmanes d ārz ā, Esplan ādē, Kan ālmalas apst ādījumos, Blauma Ħa skv ērā, Kronvalda park ā, Viestura d ārz ā, Ziedo Ħdārz ā) aug 114 aizsarg ājamie svešzemju koki un dižkoki ( http://www.rdpad.lv/uploads/rvc/1_pielikums.pdf , R īgas dome, 2006.). Bet viet ējas noz īmes aizsarg ājamie (R īgā 3,5 m), parastie ozoli R īgas centr ā ir tikai divi: V ērmanes d ārz ā pie str ūklakas un Bastejkaln ā kan āla kreisaj ā pus ē, skatoties no Br īvības pieminek Ĝa puses. Bet apskatot V ērmanes d ārzu, es atradu trešo ozolu, t ā apk ārtm ērs 3,70 m ) (6. tab.). 6. tabula. Dižozoli R īgā Centra rajon ā. № Nr. * Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs (m) 1. 60. Vērmanes d ārz ā pie str ūklakas, z ālien ā. 3,73 2. 59. Vērmanes d ārzs, pret īm sp ēĜ u z ālei „Labirints”, 3,70 ieejot no Elizabetes ielas. 3. 61. Pie Bastejkalna, tuv āk Basteja bulv ārim, z ālien ā. 3,60 * - ozola numurs

Ozolu att ēlus skat īt 2. pielikum ā (ozoli nr. 59, 60, 61, 131.-133. lpp.). Koku st āvoklis kopum ā ir labs, vien īgi nav uzliktas attiec īgās pl āksn ītes, kas nor āda, ka šis koks ir aizsarg ājams. Piem ēram, skatoties p ēc m ērījumu rezult ātiem, san āk, visiem šiem kokiem b ūtu j ābūt pl āksn ītēm.

11. DIŽKOKU NOV ĒRT ĒJUMS R ĪGĀ

Dižozolu izplat ība R īgā liecina, ka to skaits R īgā konkr ētā pils ētas rajon ā vai priekšpils ētā nav atkar īgs no t ās plat ības, dr īzāk gan no v ēsturisk ās att īst ības, zemes apsaimniekošanas veida, apb ūves bl īvuma, mežu īpatsvara, bijušo muižu, to parku, apst ādījumu un citu pils ētas „za Ĝo sali Ħu” plat ības (Rīga 800 Gadagr āmata, 2001).

67

Rīgā visvair āk koku ir ar v ērt ējumu no 2-4 ball ēm, 10 ballu sist ēmā. Ozoli ar visliel āko apk ārtm ēru nav tie vesel īgākie. Tikai 3 ozoli nov ērt ēti ar asto Ħā m ball ēm. Dižozolu st āvok Ĝa nov ērt ējums un izmai Ħas pēdējo 10 gadu laik ā, dižozolu vitalit āte un pieaugums doti 7., 8., 9. tabul ās. 7. tabula Resn ākie dižozoli R īgā № Sugas Atrašan ās vieta Apk ārtm ērs Rajons nosaukums m Priekšpils ēta 1. Quercus robur Ber ău 160, Jugla 6,88 Vidzemes pr.p. 2. Quercus robur Bulduru pilskala ozols 6,40 Vidzemes pr.p. 3. Quercus robur Jaunciema gatve 29 6,05 Vidzemes pr.p. 4. Quercus robur Ozolu un Duntes visresn. 5,90 Zieme Ĝu raj. 5. Quercus robur Jaunciema gatve 61 5,83 Vidzemes pr.p. 6. Quercus robur Ēbelmuižas parks 5.60 Zemgales pr.p. 7. Quercus robur Bauskas iela 147 5.55 Zemgales pr.p. 8. Quercus robur Bulduru pilsk.Jaunc.g. 5,47 Vidzemes pr.p. 9. Quercus robur Kleistu muiža Kleistu 1 5,20 Kurzemes raj. 10. Quercus robur Ēbelmuižas parks 5.15 Zemgales pr.p. 11. Quercus robur Jugla, P āles iela14/2 5,13 Vidzemes pr.p. 12. Quercus robur Bauskas iela 108 5.10 Zemgales pr.p. 13. Quercus robur Spilves iela 21 5, 05 Kurzemes raj. 14. Quercus robur Jaunc.g.un Rožupes iela 5,00 Vidzemes pr.p. 15. Quercus robur Anni Ħmuižas 5,00 Kurzemes raj. parks.J ūrm.g.

8. tabula Dižozolu apk ārtm ēra pieaugums 10 gadu laik ā № Ozola adrese Priekšpils ēta, Apk ārtm ērs m Pieaugums Relat īvais rajons pieaugums 1998. g. 2007/08. g. cm % 1. Kalti Ħu Ozols Vidzemes pr.p. 6,70 6,88 18 2,6 2. Ozols Jaunc. Gatv ē 29 Vidzemes pr.p. 5,85 6,05 20 3,4 3. Ozols Jaunc. Gatvei 61 Vidzemes pr.p. 5,74 5,83 9 1,5 4. Ēbelmuižas ozols Zemgales pr.p. 5,57 5,60 3 0,5 5. Bišumuižas ozols Zemgales pr.p. 5,45 5,55 10 1.8 6. Ozols P āles iel ā 14 Vidzemes pr.p. 5,08 5,13 5 0,9 7. Ozols Bauskas iel ā 108 Zemgales pr.p. 4,92 5.10 18 3,6

68

8. Ozols Spilves iel ā 21 Kurzemes rajo. 4,83 5,05 22 4,5 9. Ozols Rožupes ielu 5 Vidzemes pr.p. 4,82 5,00 18 3,7 11. Ozols Zv ārdes iel ā 1 Zemgales pr.p. 4,52 4,75 23 5,0

12. Ozols Br īvīb. Gatv 402b Vidzemes pr.p. 4,24 4,67 43 10,1 13. Ozols Rātsup ītes iel ā 1 Kurzemes rajo. 4,42 4,63 21 4,7 14. Ozols Duntes iela 12/22 Vidzemes pr.p. 4,39 4,62 23 5,2 15. „Sūbru ” Ozols Kurzemes rajo. 4,20 4,53 14 3,3 16. Norde ėu Ozols Kurzemes rajo. 4,36 4,53 17 3,8 17. Ozols Tapešu iel ā 25 Kurzemes rajo. 4,41 4,51 10 2,2 18. Ozols Krasta iela 93 , Latgales pr.p. 4,35 4,50 15 3,4 19. Ozols Ūde Ĝu iel ā 30 Vidzemes pr.p. 4,23 4,43 20 4,7 20. Ozols Kalnciema iela 9 Kurzemes rajo. 4,11 4,27 16 3,8 21. Ozols Jaunpils iela 2 Zemgales pr.p. 4,09 4,20 10 2,4 22. „V ārnu” Ozols Jaunc.g . Vidzemes pr.p. 4,10 4,12 2 0,5 23. Ozols Tvaika iela 2 Vidzemes pr.p. 3,50 3,80 30 8,5 24. Ozols Krasta iela 93 Latgales pr.p. 3,40 3,50 10 2,9

9. tabula Rīgas dižozolu vesel ības st āvoklis ball ēs № Ozola adrese Priekšpils ēta, Apk ārtm ērs Vērt ējums Vērt ējums rajons m 5 ballu 10 ballu sist ēmā sist ēmā 2007/08. g. 1. Kalti Ħu Ozols Vidzemes pr.p. 6,88 2 2. Ozols Jaunc. gatv ē 29 Vidzemes pr.p. 6,05 1 3. Ozols Duntes iel ā Zieme Ĝu raj. 5,90 3 4. Ozols Jaunc. gatvei 61 Vidzemes pr.p. 5,83 2 5. Ēbelmuižas ozols Zemgales pr.p. 5,60 2 6. Bišumuižas ozols Zemgales pr.p. 5,55 3,5 7. Ozols P āles iel ā 14 Vidzemes pr.p. 5,13 2 8. Ozols Bauskas iel ā 108 Zemgales pr.p. 5.10 4 9. Ozols Spilves iel ā 21 Kurzemes rajon ā 5,05 4

69

11. Ozols Rožupes ielu 5 Vidzemes pr.p. 5,00 2

12. Ozols Anni Ħmuižas p. Kurzemes raj. 5,00 4 13. Ozols Zv ārdes iel ā 1 Zemgales pr.p. 4,75 5 14. Ozols Br īvīb. gatv 402b Vidzemes pr.p. 4,67 3 15. Ozols Rātsup ītes iel ā 1 Kurzemes rajon ā 4,63 4 16. Ozols Duntes iela 12/22 Vidzemes pr.p. 4,62 8 17. „Sūbru ” Ozols Kurzemes rajon ā 4,53 3 18. Norde ėu Ozols Kurzemes rajon ā 4,53 8 19. Ozols Tapešu iel ā 25 Kurzemes rajon ā 4,51 8 20. Ozols Krasta iela 93 , Latgales pr.p. 4,50 3 21. Ozols Ūde Ĝu iel ā 30 Vidzemes pr.p. 4,43 3 22. Ozols Kalnciema iela 9 Kurzemes rajon ā 4,27 6 23. Ozols Jaunpils iela 2 Zemgales pr.p. 4,20 3 24. „V ārnu” Ozols Jaunc.g . Vidzemes pr.p. 4,12 3 25. Ozols Tvaika iela 2 Zieme Ĝu raj. 3,80 4 26. Ozols Krasta iela 93 Latgales pr.p. 3,50 4

Rīgā pēdējo 10 gadu laik ā izn īkuši/izmiruši apm ēram 15-20 dižozoli (Rīga 800, 2000, Sma Ĝinskis). Ozoli g ājuši boj ā: 1) biolo ăisk ā vecuma d ēĜ , 2) slim ību d ēĜ , 3) dabas kapr īzu d ēĜ (lielas v ētras izg āž ozolus), 4) cilv ēku Ĝaunpr ātīgās r īcības d ēĜ (dedzin āšana, nepareiza apsaimniekošana, grunts ūdens l īme Ħa pazemin āšana) u.c. iemesli. Veicot dižozolu apsekošanu, redz ēju, ka ir g ājuši boj ā „S ūbru” un „Litku” m āju ozoli (skat īt 10. 3. , 10. 6. noda Ĝā s). Turkl āt uz Jaunciema gatves ir daudz ozolu piemi Ħas vietu.

70

12. APTAUJAS REZULT ĀTI

Lai noskaidrotu jauniešu zin āšanas par dižozoliem un to aizsardz ību tika veikta aptauja. Skol ēnu vid ū aptauja par dižozoliem tika veikta Zieme Ĝvalstu ăimn āzij ā, kas atrodas Zolit ūdē. Viena skol ēnu grupa bija vecum ā no 16 l īdz 18 gadiem (101 skol ēns), bet otra vecum ā no 14 l īdz 17 gadiem (51 skol ēns). Ab ām skol ēnu grup ām viens jaut ājums bija kop īgs, proti: Kur R īgā atrodas dižozoli? Otrs jaut ājums bija atš ėir īgs. Vec āko skol ēnu grupai bija j āatbild uz jaut ājumu - K āpēc Latvij ā aizsarg ā dižozolus? Jaun āko skol ēnu grupai bija j āatbild uz jaut ājumu – Kur Latvij ā atrodas dižozoli?

Aptaujas rezult āti par dižozolu atrašan ās viet ām R īgā apkopoti 10.,11. tabul ās un diagramm ās 32., 33. att ēlos. 10. tabula. 16-18 gad īgu skol ēnu zin āšanas par R īgas dižozolu atrašan ās viet ām.

Kop ā Meitenes Zēni Atbildes Skaits % Skaits % Skaits % Zina 45 44,6 28 45,9 16 40 Nezina 48 47,5 28 45,9 20 50 Zina , bet ne vietu 8 7,9 5 8,2 4 10

11. tabula. 14-17 gad īgu skol ēnu zin āšanas par R īgas dižozolu atrašan ās viet ām.

Kop ā Meitenes Zēni Atbildes Skaits % Skaits % Skaits % Zina 14 27,5 8 27,6 6 27,3 Nezina 32 62,7 17 58,6 15 68,2 Zina , bet ne vietu 5 9,8 4 13,8 1 4,5

9.80% 7.90% 27.50%

zina zina 44.60% nezina nezina zina, bet ne vietu zina, bet ne vietu 47.50%

62.70%

71

32. att. Atbildes uz jaut ājumu „Kur R īgā 33. att. Atbildes uz jaut ājumu „Kur R īgā atrodas dižozoli?” Skol ēni, kuriem ir 16-18 atrodas dižozoli?” Skol ēni, kuriem ir 14- gadu. 17 gadu.

Grupā no 16 l īdz 18 gadiem k ā R īgas dižozolu atrašan ās vietas visbiež āk nosaukts Ziepniekkalns (17 reizes, jeb 37,8 %), tad seko Šamp ēteris (5 reizes jeb 11,1 %). Starp Rīgas dižozolu atrašan ās viet ām atz īmētas pa vienai, kas neatrodas R īgas administrat īvi teritori ālaj ās robež ās, piem ēram, Daugavas muzejs Doles sal ā, kur gan ozols vairs nav apskat āms, Bab ītes pagasts un M ārupe. Grup ā vecum ā no 14 l īdz 17 gadiem k ā R īgas dižozolu atrašan ās vieta visbiež āk min ēta St ērstu iela (6 reizes, jeb 42,9%) un 2 reizes ozols, kas atrodas Kalnciema iel ā 9. Netika noskaidrots, vai skol ēnu zin āšanas ir saist ītas ar dižozolu atrašanos vi Ħu dz īves vietas tuvum ā. Aptaujas rezult āti par Latvijas dižozolu atrašan ās viet ām apkopoti 12. tabul ā 12. tabula 14-17 gad īgu skol ēnu zin āšanas par Latvijas dižozolu atrašan ās viet ām

Kop ā Meitenes Zēni Atbildes Skaits % Skaits % Skaits % Zina 27 52,9 14 48,3 13 59,0 Nezina 12 23,5 5 17,2 7 13,8 Zina , bet ne 12 23,5 10 34,5 2 9,1 vietu

Visbiež āk k ā Latvijas dižozolu atrašan ās vieta min ēta Doles sala (8 reizes jeb 29,6%).

16-18 gad īgo skol ēnu inform ētība par dižozolu aizsardz ību Latvij ā apkopota 13. tabul ā un 34. att. 13.tabula. Skol ēnu inform ētība par dižozolu aizsardz ību Latvij ā. Atbildes Kop ā Meitenes Zēni Skaits % Skaits % Skaits % Zina 70 69,3 47 77,0 23 57,5 Nezina 31 30,7 14 23,0 17 42,5

72

30.70%

zina nezina

69.30%

34. att ēls. Skol ēnu zin āšanas par dižkoku aizsardz ību .

Tālāk apkopoti skol ēnu izteiktie viedok Ĝi par to, k āpēc Latvij ā dižozolus aizsarg ā likums:
lai neizn īkst, var aiziet boj ā vecuma d ēĜ ;
lai tos neizn īcin ātu, ja tos neiez īmēs, tos izpost īs;
Ĝoti ilgi aug, liels vecums;
lieli, Ĝoti liels apk ārtm ērs, liela lapotne;
reti sastopami, to ir maz;
svar īgi dabai, jo t ā ir dab īga dz īvnieku m ājvieta;
ozols latviešiem ir īpašs koks, nacion ālais koks, Latvijas simbols;
Latvijas lepnums, tautas bag ātība un v ērt īgs koks;
iev ērojami dabas objekti, dabas fenomens, monument āla v ērt ība, dabas un kult ūras piemineklis;
tāds pats kult ūras mantojums k ā arhitekt ūra !
Latvijas kult ūrv ēsturiskais mantojums, ar kult ūrv ēsturisku noz īmi, ap tiem vijas nost āsti, teikas, daudz to ir sen ču sv ētvietu, āderu krustpunktos;
Svar īgi k āda v ēstures fakta izp ētei.

Tabul ās redzams, ka par dižozolu aizsardz ību inform ēta liel ākā da Ĝa aptauj āto skolnieku, pie tam meite Ħu vid ū inform ētība ir par 20% liel āka nek ā z ēnu vid ū. Šeit gan jāatz īmē, ka aptauj āto meite Ħu un z ēnu skaita attiec ība bija 3:2. Ja atbild ējušo meite Ħu un zēnu skaits b ūtu vien āds, iesp ējams, ka atš ėir ība zin āšan ās b ūtu maz āka.

73

Zin āšanas par R īgas dižozoliem nav tik b ūtiski saist ītas ar aptauj āto dzimumu. Vec āko skol ēnu grup ā (16-18 gadu) R īgas dižozolu atrašan ās vietu var nosaukt 45% aptauj āto. Jaun āko skol ēnu grup ā (14-17 gadu) zin āšanas par R īgas dižozoliem ir slikt ākas, jo tikai 28% var nosaukt atrašan ās vietas. Toties lab ākas zin āšanas šaj ā jaun ākaj ā grup ā ir par Latvijas dižozoliem. Vietas var nosaukt 53% skol ēnu, bet z ēni zina par 11% lab āk nek ā meitenes. Savuk ārt meitenes par 25% vair āk nek ā z ēni zina, ka dižozoli ir, bet nevar nosaukt vietu. J āatz īmē, ka šaj ā skolnieku grup ā 24% bija 14 gad īgie, bet meite Ħu un zēnu skaita attiec ība bija 1,3. Sastaptie jaunieši, kuri jau beiguši vidusskolu, nev ēlējās atbild ēt uz manis uzdotajiem jaut ājumiem par dižkokiem. T āpēc nol ēmu aptauju veikt izmantojot internetu. Uz interneta port ālā draugiem.lv ievietotajiem aptaujas jaut ājumiem, no 230 cilv ēkiem, atbild ēja tikai 14 cilv ēki, vecuma grup ā no 20-32 gadiem, ar vid ējo augst āko izgl ītību, no tiem liel ākā da Ĝa bija sievietes un tikai 4 v īrieši. Jaut ājumi bija š ādi: 1. Ko j ūs zin āt par aizsarg ājamajiem kokiem R īgā? Vai j ūsu dz īvesviet ā aug ar ī k āds aizsarg ājams ozols? 2. Vai, j ūsupr āt, dižkoki ir j āaizsarg ā? 3. Ko j ūs var ētu dar īt dižkoku aizsardz ības lab ā? 4. Vai j ūsu dz īves vietas tuvum ā ir ar ī k āda muiža? Ko j ūs ziniet par R īgas muiži Ħā m? Viens no respondentiem apgalvoja, ka no laika zoba neviens nav pasarg āts, tai skait ā ar ī ozoli! Pēc aptaujas rezult ātiem var secin āt, ka cilv ēki praktiski neko nezina par aizsarg ājamajiem kokiem un ar ī nezina sav ā dz īves vietas tuvum ā nevienu dižkoku. Daudz, no aptauj ātajiem apgalvo, ka koki ir j āaizsarg ā, bet, piem ēram, viens cilv ēks izteica š ādu domu, kam es ar ī varu piekrist: „Ja koks pats g āžas nost, tad tas neb ūtu jāstut ē, bet j ānov āc. Vismaz apdz īvot ās viet ās.” Otrs apgalvojums, ka par dižkoku aizsardz ību ir j ārun ā ar b ērniem, j āiem āca b ērnus mīlēt un saaudz ēt sirmos ozolus un ar ī visu Latvijas dabu kopum ā.

74

Daudzi apgalvo, ka vair āk j āinform ē un j āizgl īto sabiedr ība, sabiedr ība ir j āiesaista dižkoku aizsardz ības akcij ās, iesaistot sabiedr ībā popul ārus cilv ēkus, r īkojot sakopšanas talkas. Ta ču konkr ētāku priekšlikumu nebija. Veicot ozolu apsekošanu, t ālāk no R īgas centra, piem ēram, Jaunciema gatves rajon ā un „Litku” m ājās, Kleistu muiž ā sastaptie cilv ēki pusm ūža gados, labpr āt run āja par ozoliem. Daži pat satrauc ās un dom āja, ka es ozolus apskatu, lai tos noz āăē tu. Teica, ka ozoli, kas aug vi Ħu dz īves vietas tuvum ā ir skaisti un tie ir j āaizsarg ā. M ērot ozolu Šamp ētera mež ā, kur net ālu atp ūtās vec āki ar b ērniem, viena sieviete pat atsteidz ās pal īdz ēt nom ērīt ozolu. Izstr ādājot kursa darbu par aizsarg ājamajiem kokiem Zemgales priekšpils ētā un apsekojot rajonu, sastapos ar t ādu situ āciju, ka Rucavas iel ā 15, vien ā m ājā dz īvo divas ăimenes un vi Ħu teritorij ā aug ozols. Viena no m ājas iedz īvot ājām man laipni at Ĝā va ozolu nom ērīt. Izr ādījās, ka ozols v ēl nav sasniedzis R īgas m ēroga 3,5 m aizsarg ājam ā ozola statusu. Citi š īs m ājas iedz īvot āji bija neapmierin āti, ka ozols tiek m ērīts un izteic ās, ka lab āk koku noz āăē tu, nevis tas b ūtu uzskait ē un par to b ūtu j āatbild. Astras iel ā 1, dz īvojošie m ājas iedz īvot āji man laipni at Ĝā va nom ērīt vi Ħu teritorij ā, dārz ā augoš ā ozola apk ārtm ēru, kurš izskat ās varen kupls, bet v ēl nav sasniedzis 3,5 m apk ārtm ēru. No aptaujas rezult ātiem var secin āt, ka cilv ēki ir maz inform ēti par dižkokiem un labpr āt uzzin ātu ko vair āk. B ūtu labi, ja jauniešus skol ās iesaist ītu dižkoku sakopšanas talk ās, lai jaunatne apzin ātos dižkoku v ērt ību. Projektu ned ēĜā s var ētu veikt dižkoku apsekošanu, attiec īgās pašvald ību teritorij ās. Svar īgi b ūtu atrast ar ī potenci ālos dižkokus.

13. Priekšlikumi dižozolu aizsardz ībai un sabiedr ības inform ēšanai

Vecu dižkoku saglab āšana var pras īt lielus l īdzek Ĝus. Pie pašreiz ējās ekonomisk ās kr īzes seviš ėi svar īga ir sabiedr ības iesaist īšana dižkoku aizsardz ībā. Svar īga ir citu valstu pieredze, dižozolu aizsardz ībā, piem ēram, NVS valstu, kur ām nav pietiekami daudz valsts l īdzek Ĝu. Tur par dižozoliem r ūpējas valstisk ās un

75

nevalstisk ās organiz ācijas, iest ādes, studenti, skolnieki, viet ējie iedz īvot āji, atseviš ėi entuziasti. Tās ir gan atseviš ėas programmas, akcijas, gan ar ī past āvīga kontrole un apr ūpe. Kalifornijas štat ā ASV vides akt īvisti pat s ēž simtgad īgos ozolos, lai nepie Ĝautu to noz āăē šanu. Ja izn īkst memori ālie dižozoli (saist īti ar konkr ētiem v ēsturiskiem notikumiem, izcil ām person ībām, iev ērojamiem liter āriem darbiem), tad to viet ā cenšas iest ādīt jaunus, vislab āk no izn īkuš ā z īlēm ( www. rambler.ru ).

Nepieciešamie aizsardz ības un inform ēšanas pas ākumi Aizsarg ājamie koki j āpadara redzam āki, pie iev ērojam ākiem dižkokiem b ūtu jāuzliek ar ī inform ācijas pl āksn ītes, ne tikai ozola lapi Ħa, bet ar ī s īkāka inform ācija par koka resnumu u.c. Sabiedr ībai b ūtu j āzi Ħo par darb ībām, kas kait ē dižkokiem, piem ēram, notiek nelikum īga apb ūve ap vai pie dižkoka, dižkoks ar nol ūku tiek boj āts. Sabiedr ībai b ūtu vair āk j āiesaist ās visas Latvijas r īkotaj ās talk ās un j āsakopj tuv ākā apk ārtne, j āatbr īvo dižkoki no atkritumiem un ieaugšanas kr ūmājos. JāĦ em v ērā, ka dižozoli un citu sugu dižkoki ir iev ērojami t ūrisma apskates objekti, un b ūtu lietder īgi inform āciju par dižkokiem ievietot t ūrisma bukletos un m ājaslap ās. Rīgas domes pils ētas rajonu izpilddirekcijas savos inform ācijas stendos var ētu sniegt inform āciju par teritorij ā augošajiem dižkokiem un nepieciešamo sabiedr ības pal īdz ību dižkoku nov ērošan ā un to apk ārtnes sakopšan ā pavasara un rudens talk ās. Rīgas dome var ētu iesaist īt bezdarbniekus apk ārtnes sakopšan ā ap dižkokiem. Skol ās projektu ned ēĜā s var ētu veikt dižkoku apsekošanu. Svar īgi b ūtu atrast potenci ālos dižkokus. Vides aizsardz ības klubs 2007. gad ā r īkoja semin āru-pārg ājienu ārpus R īgas „Dižkokus mekl ējot”, tas notika ar Latvijas Vides aizsardz ības fonda atbalstu. S īkāku inform āciju par p ārg ājien ā apsekotajiem dižozoliem var atrast www.vak.lv m ājas lap ā. Būtu v ēlams, lai š āda veida pas ākumu b ūtu vair āk, ar ī pa R īgu un visu Latviju, iesaistot skol ēnus, studentus, jaunatni.

76

Par R īgas dižozoliem, to atrašan ās viet ām nav katram interesentam viegli pieejama inform ācija. T ādēĜ R īgas pašvald ībai vajadz ētu sekot citu pašvald ību piem ēriem dižkoku aizsardz ības populariz ēšan ā. Ar Latvijas Vides aizsardz ības fonda finansi ālu atbalstu izdots buklets „Ogres novada dižkoki” ar dižkoku aprakstiem, foto un karti. Buklets pieejams Ogres novada dom ē – Preses dienest ā, pašvald ības pakalpojumu centros Ogresgal ā un Ciemup ē, kā ar ī vis ās novada bibliot ēkās ( www.ogre.lv ). Jelgavas pils ētas dome ievietojusi sav ā m ājas lap ā Jelgavas dižkoku uzskait ījumu (www.jelgava.lv ), t āpat izdar ījis Dundagas pagasts ( www.dundaga.lv ). Limbažu rajons par saviem pagastiem ievietojis dižkoku foto internet ā (www.visitlimbazi.lv/box/files/limbazuparki.pdf . Liep ājas dome sav ā m ājas lap ā paredz ējusi inform āciju par dižkokiem. Valkas rajon ā Jērc ēnu pagasta pašvald ība šī br īža gr ūtaj ā ekonomiskaj ā situ ācij ā, kad pagasta maci Ħš ir Ĝoti pl āns, ir spiesta l ūgt sabiedr ības atbalstu otra Latvijas un Baltijas diž ākā Ka Ħepju ozola gl ābšanas pas ākumiem. Gaida labpr ātīgos ziedot ājus pagasta padom ē ( www.jerceni.lv ). Sabiedr ības inform ēšanai b ūtu nepieciešams internet ā ievietot R īgas dižozolu sarakstu un foto. Ar ī pils ētas bezmaksas R īgas av īzē 5 min b ūtu v ēlams ievietot inform āciju par dižkokiem, par to informat īvaj ām z īmēm, inform ēt iedz īvot ājus, kam zi Ħot par dižkoku t īšu boj āšanu. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var ētu veidot interesantus raid ījumus par dižkokiem un to aizsardz ību R īgā un Latvij ā, un ar ī par ārvalstu pieredzi. Šaj ā m ācību gad ā Madonas rajona BJC, Madonas virsmežniec ība un Madonas rajona Izgl ītības p ārvalde aicin āja skol ēnus piedal īties projekt ā „Diž ā valst ī, diži koki”. Projekta m ērėis – apzin āt un apkopot inform āciju par iev ērojamu koku pašreiz ējo st āvokli un ar ī to noz īmi kult ūrv ēsturisk ā aspekt ā (nost āsti, teikas, v ēsturiski apraksti), (www.madona.lv ). Daž ādu projektu un konkursu r īkošana ir labs piem ērs ar ī cit ām pašvald ībām skol ēnu iesaist īšanai dižkoku apzin āšan ā. Interneta port ālā www.celteka.lv ir ievietoti „Dižkoku, parku un aleju aprakstu konkursa” rezult āti. Konkurs ā tika aicin āti piedal īties visu Latvijas skolu 5.-9. klašu

77 audz ēkĦi. Taj ā piedal ījušies 18 skolu komandas ar daž ādu dal ībnieku skaitu no 3 - 150 dal ībniekiem. Kop ējais Latvij ā apsekoto koku skaits ir apm ēram 170. Katram kokam vai koku grupai ir savs att ēls un apraksts. Tas ir Ĝoti interesants un paliekošs materi āls jebkuram dabas m īlētājam un pētniekam. Un to vajadz ētu papildin āt ar jauniem materi āliem ne tikai par dižkokiem.

78

SECIN ĀJUMI

Kopum ā darbu v ērt ēju k ā labu un dom āju, ka kop ā ar pielikumiem tas satur saistošu inform āciju, kuru var ētu ievietot ar ī internet ā vai pat public ēt žurn ālā. 1) Interesants ir fakts, ka aptuveni puse dižkoku aug bijušo vai esošo R īgas muižu parkos, to apst ādījumos vai tuv ējā apkaim ē. Te kop ā sadz īvo kult ūrv ēstures un dabas pieminek Ĝi, viens otru papildinot, jo daudzi no ozoliem muižu past āvēšanas laik ā jau auguši. 2) No apsekotajiem 61 ozoliem, valsts noz īmes dižozola statuss ir tikai 15 kokiem (5 un vair āk metri.) 3) Atrasti 6 ozoli, kuri b ūtu j āiek Ĝauj viet ēja m ēroga aizsardz ībā un tiem jāuzliek pl āksn īte, kas nor āda, ka koki ir aizsarg ājami (sasnieguši 3,5 m). 4) Kopum ā aizsarg ājamo koku st āvoklis R īgā ir labs. B ūtu pat īkam āk, ja koku tuvum ā neatrastos neleg ālas atkritumu izg āztuves. Dom āju, ka viet ējām pašvald ībām cilv ēki ir vair āk j āinform ē, j āieinteres ē saaudz ēt kokus un sakopt to apk ārtni. Un j āuzst āda informat īvās z īmes, lai visi redz, ka koks ir aizsarg ājams. 5) Desmit gadu laik ā R īgas dižozoli ir krietni vien pie Ħē mušies resnum ā. Vid ēji ozoli pieauguši par 10-20 cm, bet visvair āk pieaudzis – par 43 cm ir ozols Br īvības gatv ē 402b. 6) Gr ūti ir interv ēt cilv ēkus, jo r īdzinieki ir diezgan neatsauc īgi, it īpaši priv ātīpašnieki, kuru teritorij ā atrodas ozoli, t āpēc aptauju veicu izmantojot internetu. Tika aptauj āti ar ī Zieme Ĝvalstu Ăimn āzijas audz ēkĦi. P ēc aptaujas rezult ātiem galvenais, ko var secin āt it tas, ka cilv ēki Ĝoti maz ko zina par aizsarg ājamiem kokiem un dižozoliem sav ā dz īves viet ā.

79

KOPSAVILKUMS

Bakalaura darba „Rīgas dižozoli, to kult ūrv ēsturisk ā noz īme un aizsardz ība” m ērėis ir atspogu Ĝot inform āciju par R īgas dižozoliem to st āvokli un atrašan ās vietu iez īmēt kart ē. Rīgā praktiski 10 gadus nav apsekoti un m ērīti dižozoli, vismaz jaun āki dati nekur nepar ādās. Darb ā tika izmantoti materi āli par R īgas dižozoliem no gr āmatas R īga 800 un R īgas Domes Vides departamenta sniegt ā inform ācija par dižozoliem R īgā. Tika apkopoti materi āli par dižkoku noteikšanas krit ērijiem, par dižkoku izp ētes v ēsturi, par dižozolu aizsardz ību un kult ūrv ēsturisko noz īmi. Darb ā tika pielietotas š ādas metodes: 1) dižozolu apsekošana un protokol ēšana, 2) kartes izveidošana, kas ataino dižozolu izvietojumu R īgā, 3) jauniešu aptauj āšana. No veikt ā darba galvenie secin ājumi ir šādi: 1) ir ieguld īts liels darbs dižozolu apsekošan ā un tas ir devis bag ātīgu protokol ēto materi ālu un koku fotoatt ēlus (noskaidrots dižozolu apk ārtm ērs un vesel ības st āvoklis), ko var izmantot ar ī citiem p ētījumiem saist ībā ar dižkokiem, (skat īt 3.pielikum ā), 2) atrasti 6 ozoli, kuri b ūtu j āiek Ĝauj viet ēja m ēroga aizsardz ībā un tiem j āuzliek pl āksn īte, kas nor āda, ka koki ir aizsarg ājami, 3) izteikti priekšlikumi dižkoku aizsardz ībā un sabiedr ības inform ēšan ā.

80

LITERAT ŪRA

Gr āmatas Anc āne I. 2000. Dabas Ăeogr āfija skaidrojoš ā v ārdn īca. Zvaigzne ABC, R īga, 334 lpp. Andrušaitis G. 1985. Latvijas daba un pieminek Ĝi. Latvijas PSRS aizsarg ājamie dabas objekti. Latvijas KPCK, R īga, 46 lpp. Andrušaitis G. 2003. Latvijas Sarkan ā gr āmata. 3. s ējums. Vaskul ārie augi. Latvijas Universit ātes Biolo ăijas instit ūts, R īga, 691 lpp. Broks J. 2003. Meža enciklop ēdija. I s ējums, Zelta Grauds, Rīga, 367 lpp. Dāvidsone I. 1988. Rīgas D ārzi un Parki. „Liesma”, R īga, 159 lpp. Enciklop ēdija „Latvija un Latvieši”, 1994. Latvijas enciklop ēdija, R īga, 255 lpp. Enciklop ēdija katrai ăimenei 2001. Tava lab ākā gr āmata par Latviju, Aplis, Rīga, 219 lpp. Eni Ħš G. 2008. 100 diž ākie un sv ētākie. A/S Lauku Av īze, Rīga, 293 lpp. Eni Ħš G., 1982. Koks − dabas piemineklis. Zin ātne, Rīga, 93 lpp . Fischer J.B. 1778. Versuch einer Naturgeschichte von Livland. Leipzig, 305 S. Leiburgs G. 2003. Jelgavas dižkoki, rokasgr āmata. Jelgavas tipogr āfija, Jelgava, 63 lpp. Mauri Ħa H. 1987. Augu fiziolo ăija. Zvaigzne, R īga, 358 lpp. Meiere, D., Sma Ĝinskis J. 1999. Latvijas ozoli un ozol āji. Dabas un v ēstures kalend ārs. Zin ātne, R īga, 175.-179. lpp. Rīga 800. Gadagr āmata 2000. 2001. Latvijas Kult ūras fonds, R īga, 134 lpp. Sali Ħš S. 1974. Latvijas dižkoki un retie koki. Zin ātne, R īga, 116 lpp. Von Sievers, J. 1864. Merkwürdige Bäume in Livland. Correspondezblatt des Naturforschenden Vereins uz Riga 14 (12): 172-173. Zviedre A. 2002. Koki un kr ūmi Latvijas mežos un ārēs. Tēvzemes ābece, R īga, 151 lpp. Zvirgzds A. 1986. Koks pils ētā. Zin ātne, R īga, 95 lpp.

Raksts žurn ālā/av īzē Indulis Krauze, 2009, „Desmit diž ākie R īgā”. Vides V ēstis 4, 28.-31 lpp. Meiere D. 1998. Kurzemes rajona dižkoki , Vides V ēstis, Nr. 3, 22. lpp. Meiere D. 1998. Vidzemes un Latgales priekšpils ētas dižkoki , Vides V ēstis, Nr. 6, 14. lpp.

81

Meiere D. 1998. Zemgales priekšpils ētas dižkoki , Vides V ēstis, Nr. 5, 22. lpp. Meiere D. 1998. Zieme Ĝu un Centra rajona dižkoki R īgā, Vides V ēstis, Nr. 4, 24. lpp. Rīgas Dome likvid ē Vides departamentu . 5 min ūtes, 2009. gada 4. marts, 3. lpp. Ozols A., P ētersons E., Ripa A. 1971. Augšanas apst ākĜu uzlabošana kokaugiem R īgas pils ētas apst ādījumos. Dai Ĝdārzniec ība VIII. LPSR ZA, 99.–105. lpp. Sma Ĝinskis J. 2008. P ārdaugavas muižu m ūsdienu redz ējumi. Vides V ēstis 4 (109). www.videsvestis.lv (skat īts 10.05.2009.). Sma Ĝinskis, J. 1998. R īgas dižkoki, Vides V ēstis 7, 14. lpp. Stumbre L. 2005. Lucavsala – ai, cik gards kumosi Ħš! Vides V ēstis 5/6 (80). www.videsvestis.lv (skat īts 10.05.2009.). Veckalne S. 2006. Alu cilv ēks ar „dull īšiem” uzr āda bag ātības. R īgas Balss, 19.09.2006.

Noteikumi Jūrmalas pils ētas domes saistošie noteikumi Nr.6 „J ūrmalas pils ētas apst ādījumu (za Ĝst ādījumu) uztur ēšana un aizsardz ība (16.03.2006.). LR MK noteikumi Nr. 396 „Noteikumi par īpaši aizsarg ājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsarg ājamo sugu sarakstu” (14.11.2000.). LR MK noteikumi Nr.415 "Īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju visp ārējie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi" (22.07.2003.), Latvijas V ēstnesis, 112 (2877), 08.08.2003. Rīgas Domes saistošie noteikumi Nr. 38 „Rīgas v ēsturisk ā centra un t ā aizsardz ības zonas teritorijas izmantošanas.

Interneta adreses Albina D. Pilis un muižas . http://www.pilis.lv (skatīts 04.2009.). Dabas lieguma „Jaunciems” dabas aizsardz ības pl āns. 1999. Latvijas Dabas fonds, Rīga. www.dap.gov.lv/public/files_uploaded/aizsardzibas_plani/Jaunciems_DAP.pdf Dižkoki. VAK Mantojums projekts: Za Ĝie p ārg ājieni – 2007, http://www.vak.lv/projects.php?p=51 (skat īts 12.03.2009.). Gabre A. 2005. Dižkoki iesak Ħojas. Dižkokus c ērt. http://www.tvnet.lv/zalazeme/ (skat īts 10.02.2009.).

82

Kabuce N. 2003. Rīgas centra ielu koki. http://raksti.daba.lv/referaati/2003/NKabuce/ (skat īts 12.03.2009.). Pil āts V., Sma Ĝinskis, J. 2008. Biolo ăisk ā daudzveid ība un t ās aizsardz ība zemnieku saimniec ībā. http://www.macies.celotajs.lv/publ/learn/bio-lv/html/ch03s04.html (skat īts 04.02.2008.). Pried ītis N. 2004. Latvijas daba . http://www.latvijasdaba.lv (skat īts 10.04.2009.). Pu čiĦš E. Kā pazuda ziliza Ĝā R īga, Vides V ēstis Nr.1. 2008 www.videsvestis.lv (skat īts 10.05.2009.). Sma Ĝinskis J. 1998. Aizsarg ājamo ozolu datu b āze . http:// www.celteka.lv (skat īts 03.05.2008.). http://www.gibuli.lv www.dabasretumi.lv www.gudrinieks.lv www.la.lv www.rigasvesture.lv wikipedia.org / wiki/ Дуб _черешчатый www.kurzemnieks.lv /index.php?option=com_content&task www.meteo.lv http://lv.wikipedia.org http://lv.wikipedia.orgorg/wiki/Zemgales_priekšpilsēta , / Kurzemes rajons, / , /Latgales_priekšpils ēta,/ Vidzemes priekspilseta, /Ziemelu_rajons, / , /Centra_rajons www. rambler.ru www.ecoethics,ru www. abc.lv/?article=zelustes_muiza www.citariga.lv http://www.dap.gov.lv www.ogre.lv www.jelgava.lv www.dundaga.lv www.visitlimbazi.lv/box/files/limbazuparki.pdf www.jerceni.lv www.madona.lv http://www.neredzigobiblioteka.lv http://riga.zurbu.net/ Сады _и_парки /page5 www.1201.lv/history/jaunciems/A.Reiljans http://www.vietas.lv/objekts/nordeku_muiza_un_parks/

(skat ītas 2009.04.)

83