LATVIJAS UNIVERSIT ĀTE ĂEOGR ĀFIJAS UN ZEMES ZIN ĀTĥU FAKULT ĀTE ĂEOGR ĀFIJAS NODA ěA Rīgas dižozoli, to kult ūrv ēsturisk ā noz īme un aizsardz ība Bakalaura darbs Autors: Stella Kurs īte Stud. apl. 30068 Darba vad ītājs: Msc.Vid.zin. Agnese Priede Rīga 2009 ANOT ĀCIJA Bakalaura darba m ērėis bija apzin āt R īgas dižozolus un nov ērt ēt R īgas dižozolu pašreiz ējo st āvokli, ietekm ējošos vai potenci āli ietekm ējošos un apdraudošos faktorus, k ā ar ī izstr ādāt ieteikumus koku aizsardz ībai. Apsekoti dižozoli vis ā R īgas pils ētas teritorij ā un nov ērt ēts to st āvoklis. Izveidota Rīgas dižozolu izplat ības karte. Rīgas dižozolu izplat ība analiz ēta kontekst ā ar R īgas v ēsturi un att īst ību. Darb ā iek Ĝautas sabiedrisk ās aptaujas par dižozoliem, kas Ĝauj saprast sabiedr ības inform ētību par dižkokiem. Balstoties uz rezult ātiem, darba nobeigum ā izteikti priekšlikumi dižkoku aizsardz ībai un sabiedr ības inform ēšan ā. Atsl ēgas v ārdi: dižozoli, dižkoki, kult ūrv ēsturisk ā noz īme, aizsardz ība, R īga. 2 ANNOTATION Noble oaks, their heritage value and protection in Riga The aim of the bachelor thesis was to study the noble oak trees in the Riga City and to find out their actual conservation status, influencing or potentially influencing and perhaps threatening factors as well as to recommend the conservation measures for the future. The noble oaks were investigated within all the territory of the Riga City and their status was evaluated. As a result, the distribution map of the noble oaks was prepared. The distribution of the oaks was analyzed in context with the historical development of the Riga City. In order to understand the awareness of the society on the conservation of noble trees, a public quetionnaire was included in this work. On the basis of the outcome of this work, some recommendations for the management and conservation of noble oaks were proposed. Key words: noble oaks, noble trees, heritage value, protection, Riga. 3 SATURS IEVADS.............................................................................................................................. 5 1. DIŽKOKI UN TO NOTEIKŠANAS KRIT ĒRIJI ...................................................... 7 2. DIŽKOKU APZIN ĀŠANAS V ĒSTURE LATVIJ Ā ................................................. 9 3. AIZSARG ĀJAMIE KOKI ....................................................................................... 11 4. APDRAUD ĒJUMI KOKIEM PILS ĒTĀ ................................................................. 12 5. DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBAS UN APSAIMNIEKOŠANAS PAS ĀKUMI................ 14 6. R ĪGAS DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBA un KULT ŪRV ĒSTURISK Ā NOZ ĪME 6.1. DIŽKOKU AIZSARDZ ĪBA ………………………………………………… 19 6.2. DIŽKOKU KULT ŪRV ĒSTURISK Ā NOZ ĪME ……………………………..21 6.3 Rīgas sen ākie apst ādījumi, d ārzi un parki, kuros aug dižozoli...........................23 6.4. Dabas liegums “Jaunciems”...............................................................................25 7. OZOLI UN TO IZPLAT ĪBA.................................................................................... 26 8. DIŽOZOLI R ĪGAS PILSĒTĀ.................................................................................. 27 9. MATERI ĀLS UN METODES 9.1. Dižkoku nov ērt ēšanas metodes.......................................................................... 29 9.2. Darb ā izmantot ās metodes ................................................................................. 31 9.3. Datu pamatmateri āls .......................................................................................... 32 9.4. P ētītās teritorijas (priekšpils ētu un muižu apraksts) .......................................... 32 10. REZULT ĀTI UN DISKUSIJA 10.1. Dižozoli R īgā Zemgales priekšpils ētā............................................................. 50 10. 2. Ozolu apsekošanas rezult āti Zemgales priekšpils ētā ...................................... 53 10. 3. Ozolu apsekošanas rezult āti Kurzemes priekšpils ētā ..................................... 58 10. 4. Ozolu apsekošanas rezult āti Latgales priekšpils ētā ........................................ 61 10. 5. Ozolu apsekošanas rezult āti Vidzemes priekšpils ētā...................................... 61 10. 6. Ozolu apsekošanas rezult āti Zieme Ĝu rajon ā................................................... 65 10. 7. Dižozoli R īgā Centra rajon ā............................................................................ 67 11. DIŽKOKU NOV ĒRT ĒJUMS RĪGĀ……………………………………………….. 67 12. APTAUJAS REZULT ĀTI.......................................................................................... 71 13. Priekšlikumi dižozolu aizsardz ībai un sabiedr ības inform ēšanai ............................. 755 SECIN ĀJUMI................................................................................................................... 79 KOPSAVILKUMS …………………………..…………………………..……………...80 LITERAT ŪRA ................................................................................................................. 81 PIELIKUMI 1. pielikums. Karte ar ozolu numuriem (atbilstoši 2. pielikuma protokoliem) 2. pielikums. Ozolu apsekošanas protokoli − augšanas apraksts un foto 1.-137. lpp. 3. pielikums. Karte ar dižozolu izvietojumu R īgā 4 IEVADS Rīgai ir gods saukties par dižkoku lielpils ētu. Daudz pieredz ējuši sav ā 400-500 gadu ilgaj ā m ūžā milzu ozoli R īgas nomal ēs. Gr ūtāk paman āmi un maz āk paz īstami izcili st ādītie introduc ētie svešzemju koki. Parastais termins „dižkoks” attiecin āms tikai uz viet ējo koku izciliem eksempl āriem (Enciklop ēdija katrai ăimenei, 2001). Katrs R īgas centr ā iedz īvojies liels koks ir neapšaub āms izcilnieks, jo tas nes milz īgu slodzi un apkalpo daudzreiz vair āk pils ētnieku nek ā vi Ħa sugas br ālis nomal ē. Var piekrist Guntim Eni Ħam, ka „katra koka v ērt ība paš ā pils ētas centr ā ir vismaz 100 reizes liel āka nek ā pils ētas nomal ē” (Veckalne, 2006). Šis bakalaura darbs par dižozoliem ir aktu āls, t ādēĜ , ka pirms finansu kr īzes valst ī daudzi b ūvuz Ħē mēji akt īvi izv ērsa ēku b ūvniec ību R īgas „za Ĝaj ās zon ās” un iedz īvotāji iebilda pret koku izciršanu. Rakstot vietas izp ētes darbu „Aizsarg ājamie koki R īgā Zemgales priekšpils ētā” un kursa darbu „Aizsarg ājamie koki R īgā centra rajon ā” izvirz īju turpm ākas darb ības m ērėi: apsekot un aprakst īt Rīgas dižozolus, lai izveidotu karti, kur ā pa rajoniem atspogu Ĝoti dižozoli. Tādējādi jebkurš interesents, vadoties p ēc kartes, var ētu dab ā atrast un apskat īt kokus un izteikt savus secin ājumus un ierosin ājumus dižkoku aizsardz ībā. Apkopojot materi ālus par dižkokiem, uzzin āju, ka p ēdējo reizi dižozoli apsekoti pirms 10 gadiem. Redzot dab ā dižozolus un izlasot pieejamo literat ūru par tiem, sapratu, ka ozoli pelna īpašu uzman ību. Mērėis īstenots š ī bakalaura darba ietvaros. Tāpēc mana darba m ērėis ir apzin āt R īgas dižozolus un nov ērt ēt R īgas dižozolu pašreiz ējo st āvokli un kult ūrv ēsturisko noz īmi, ietekm ējošos un apdraudošos faktorus, k ā ar ī izteikt ieteikumus koku aizsardz ībai. Darba uzdevumi ir: 1) Apzin āt esošo inform āciju (datu b āzes, literat ūru, l īdzšin ējos p ētījumus); 2) Apsekot Rīgas dižozolus un nov ērt ēt to pašreiz ējo st āvokli; 3) Fotograf ēt apsekotos dižozolus; 4) Izveidot kartogr āfisko materi ālu par R īgas dižozoliem; 5) Balstoties uz iev ākto inform āciju un emp īriskajiem (pašas) p ētījumiem, veikt dižkoku st āvok Ĝa izmai Ħu nov ērt ējumu un ieteikt nepieciešamos aizsardz ības pas ākumus; 5 6) Aptauj āt iedz īvot ājus, t ādējādi apzinot sabiedr ības inform ētības l īmeni par dižkokiem; 7) Ieinteres ēt un inform ēt sabiedr ību par dižozoliem k ā kult ūrv ēsturisk ām un dabas vērt ībām un to aizsardz ības nepieciešam ību. 6 1. DIŽKOKI UN TO NOTEIKŠANAS KRIT ĒRIJI Terminu „dižkoks ” popul ārzin ātniskaj ā literat ūrā ieviesa Latvijas dižkoku p ētīšanas pamatlic ējs mežkopis Sta Ħislavs Sali Ħš 20. gs. 60. gados, ieteikdams par dižkoku pamatkrit ēriju Ħemt stumbra apk ārtm ēru 1,3 m augstum ā no zemes (Eni Ħš, 1982). Dižkoki ir seviš ėi veci un resni koki, kam ir liela zin ātniska, kult ūrv ēsturiska un est ētiska noz īme. Dižkoki ir valsts aizsardz ībā, k ā īpaši dabas pieminek Ĝi, aizsarg ājamie biotopi vai aizsarg ājamu biotopu noz īmīgs komponents, daudzos gad ījumos ir ar ī vēsturiski vai kult ūrvides pieminek Ĝi un neat Ħemama Latvijas kult ūrainavas sast āvda Ĝa un nacion ālais lepnums (Eni Ħš, 2008). Dižkokiem ir kult ūrv ēstures, izgl ītojoša vai zin ātniska funkcija, k ā ar ī liela noz īme visp ārējās biolo ăisk ās daudzveid ības saglab āšan ā. Dižkoku esam ība, k ā ar ī to apdz īvojošo sugu daudzveid ība ir labs vides kvalit ātes indikators. Bieži dižkoki ne tikai kā biolo ăiski v ērt īga, dabiska meža sast āvda Ĝa ir noz īmīgi ekosist ēmas funkciju nodrošin āšan ās, bet dab ā noz īmīgi ar ī k ā patst āvīga ekosist ēma, un ir dz īves telpa daudz ām ret ām un apdraud ētām z īdītāju, putnu, kukai Ħu, s ēĦ u u.c. organismiem (Anc āne, 2000; Gabre, 2005; Eni Ħš, 2008), bieži vien dižkoku apdz īvo sugas, kas piel āgotas šauram ekolo ăisko apst ākĜu kopumam. Sta Ħislavs Sali Ħš rakst īja: „Dižkoki bag ātina bot ānikas, dendrolo ăijas un dendrohronolo ăijas atzi Ħas, pal īdz noskaidrot daž ādu koku sugu maksim ālo m ūža ilgumu, pieauguma norisi liel ā vecum ā, s ēklu ražotsp ēju un kvalit āti, koku dz īvotsp ēju un iztur ību daž ādos augšanas apst ākĜos; dižkoki ir nepieciešami t ālākaj ā pavairošan ā, tie ir neatsverams skaistuma elements ainav ā” (Eni Ħš, 2008). Bieži dižkoku vecumu nevar noteikt prec īzi un tas ne vienm ēr saist