Arvien tuvâk faktiem un cilvçkiem!

BÇRNI LATVIJÂ CHILDREN IN LATVIA

2017

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE CENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA

BĒRNI LATVIJĀ CHILDREN IN LATVIA

STATISTISKO DATU KRĀJUMS COLLECTION OF STATISTICS

RĪGA 2017 Statistisko datu krājumā „Bērni Latvijā” apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, izglītošanu, sociālo aizsardzību, informācijas tehnoloģiju lietošanu, vardarbību pret bērniem un bērniem konfliktā ar likumu. Izdevumā publicēti Nacionālā veselības dienesta, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Eurostat un citu institūciju dati. Krājumā iekļauti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) regulāri veikto Darbaspēka izlases veida apsekojuma, „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) apsekojuma, Mājsaimniecību budžetu apsekojuma, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apsekojuma dati. Savas piezīmes, priekšlikumus un vērtējumu lūdzam sūtīt Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamentam Lāčplēša ielā 1, Rīgā, LV-1301.

The collection of statistics “Children in Latvia” provides information on children births and deaths, age composition, health status, education, social protection, use of information technologies, violence against children, and statistics on the number of children in conflict with law. This publication contains data of the National Health Service, Register of Patients Suffering from Certain Diseases, Centre for Disease Prevention and Control, State Social Insurance Agency, Ministry of Welfare, Ministry of the Interior, Court Administration, State Inspectorate for Protection of Children’s Rights, Ministry of Education and Science, Road Traffic Safety Directorate, Eurostat, and other institutions. The collection also includes data acquired from the Labour Force Sample Survey, “European Union Statistics on Income and Living Conditions” (EU-SILC) survey, Household Budget Survey, and Survey on Information and Communication Technologies. Please address all your remarks, proposals and comments to the Social Statistics Department of the Central Statistical Bureau of Latvia at Lācplēša iela 1, Rīga, LV-1301.

NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI/ EXPLANATION OF SYMBOLS

Parādība nav konstatēta - Zero

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir 0; 0.0 Less than half of the unit employed mazāks par pusi no lietotās mērvienības Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi … Data not available or too uncertain for presentation

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās x Figure not applicable because of rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama column heading and stub line make entry impossible, absurd or meaningless

Datu avots  Source

© Centrālā statistikas pārvalde, 2017. Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301 Central Statistical Bureau of Latvia, 2017. tālrunis: 67366922; [email protected]; www.csb.gov.lv Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta. Lāčplēša iela 1, Riga, LV-1301 phone: +371 67366922; Reproductions and quotations are permitted [email protected]; www.csb.gov.lv on condition that the source is stated.

ISBN 978-9984-06-505-2 ISSN 2501-0042 17-012-000

2 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SATURS CONTENTS SATURS/ CONTENTS Lpp.

Page 1. IEDZĪVOTĀJI POPULATION Definīcijas 11 Definitions 1.1. Iedzīvotāju vecuma un dzimuma 13 1.1. Population by age and sex (at the sastāvs (gada sākumā) beginning of the year) Diagr. Latvijas iedzīvotāju vecuma piramīda 14 Fig. Age pyramid of Latvia population Diagr. Pastāvīgo iedzīvotāju galveno 15 Fig. Usually resident population by main age vecuma grupu īpatsvars group 1.2. Demogrāfiskās slodzes līmenis 15 1.2. Demographic burden Diagr. Bērnu (0–17 gadi) īpatsvars 16 Fig. Share of children (aged 0-17) in total iedzīvotāju kopskaitā republikas population by city under state pilsētās un novados 2017. gada jurisdiction and county; at the beginning sākumā of the year 2017 1.3. Iedzīvotāju valstiskā piederība 17 1.3. Population by citizenship and age group; atsevišķās vecuma grupās at the beginning of 2017 2017. gada sākumā 1.4. Dzīvi dzimušie pēc dzimuma 18 1.4. Live births by sex 1.5. Dzīvi dzimušie pēc vecāku ģimenes 18 1.5. Live births by marital status of parents stāvokļa 1.6. Dzīvi dzimušie pēc mātes vecuma 18 1.6. Live births by age of mother 1.7. Dzīvi dzimušie pēc mātes tautības 19 1.7. Live births by ethnicity of mother 1.8. Dzīvi dzimušie pēc dzimšanas secības 19 1.8. Live births by birth order Diagr. Dzīvi dzimušo skaits Latvijā 20 Fig. Live births in Latvia 1.9. Populārākie personvārdi 2016. gadā 20 1.9. Most popular forenames of boys and girls dzimušajiem zēniem un meitenēm born in 2016 1.10. Mirušo zīdaiņu skaits pēc dzimuma 21 1.10. Infant deaths by sex 1.11. Mirušo zīdaiņu skaits pēc vecuma 21 1.11. Infant deaths by age 1.12. Zīdaiņu nāves cēloņi 21 1.12. Infant deaths by cause Diagr. Mirušo zīdaiņu skaits pa galvenajiem 22 Fig. Infant deaths by main cause of death nāves cēloņiem 1.13. Mirušie pēc vecuma un dzimuma 22 1.13. Deaths by age and sex 1.14. Jaundzimušo vidējais paredzamais 23 1.14. Life expectancy at birth mūža ilgums 1.15. Laulībā stājušies pēc dzimuma un 23 1.15. Marriages by sex and age of persons vecuma marrying 1.16. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa 23 1.16. International long-term migration migrācija 2. IZGLĪTĪBA UN EDUCATION AND CULTURE KULTŪRA Definīcijas 24 Definitions 2.1. Izglītības iestāžu un audzēkņu skaits 26 2.1. Educational institutions: number and enrolment 2.2. Audzēkņu, studentu un pedagoģisko 26 2.2. Enrolment and teaching staff by sex; at darbinieku sadalījums pēc dzimuma the beginning of the school year izglītības iestādēs 2016./2017. 2016/2017 mācību gada sākumā

CHILDREN IN LATVIA 2017 3 SATURS CONTENTS Lpp.

Page 2.3. Pirmsskolas izglītības iestādes, 27 2.3. Pre-school education institutions, pre- pirmsskolas grupas school groups at general schools and vispārizglītojošajās skolās un interest-related education institutions interešu izglītības iestādēs Diagr. Bērnu 3–6 gadu vecumā īpatsvars 27 Fig. Share of children aged 3-6 in total pre- pirmsskolas izglītības iestādēs school education institution enrolment Diagr. Bērnu skaits pirmsskolas izglītības 28 Fig. Enrolment in pre-school education iestādēs sadalījumā pēc vecuma institutions by age; September 1, 2015 2015. gada 1. septembrī 2.4. Bērnu skaits pirmsskolas izglītības 28 2.4. Enrolment in pre-school education iestādēs sadalījumā pēc mācību institutions by language of instruction valodas 2.5. Bērni ar speciālām vajadzībām 29 2.5. Number of children with special needs in pirmsskolas izglītības iestādēs pre-school education institutions 2.6. Vispārizglītojošo skolu, skolēnu un 29 2.6. General schools: number, enrolment and skolotāju skaits teaching staff at the beginning of the 2016./2017. mācību gada sākumā school year 2016/2017 Diagr. Vispārizglītojošo skolu, skolēnu un 30 Fig. Changes in number of general schools, pedagoģisko darbinieku skaita enrolment and teaching staff izmaiņas 2.7. Skolēnu skaits vispārizglītojošajās 30 2.7. General full-time school enrolment by dienas skolās sadalījumā pēc mācību language of instruction valodas 2.8. Vispārizglītojošo skolu beigušo skaits 31 2.8. Number of general school graduates Diagr. 2016. gadā pamatskolu beigušo 31 Fig. Further education of basic school tālākā izglītība graduates of 2016 Diagr. 2016. gadā vidusskolu beigušo tālākā 31 Fig. Further education of secondary school izglītība graduates of 2016 2.9. Izglītības iestādes bērniem ar 32 2.9. Educational institutions for children with speciālām vajadzībām special needs 2.10. Interešu izglītības programmas 32 2.10. Interest-related education programmes at vispārizglītojošajās skolās general schools 2.11. Ārpusskolas izglītības iestādes 33 2.11. Extracurricular education institutions 2.12. Bērnu un mācību literatūras izdošana 33 2.12. Publishing of school literature and literature for children 3 . VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE Definīcijas 34 Definitions Diagr. Jaundzimušo bērnu veselības 35 Fig. Health status of newborn stāvoklis 3.1. Bērnu un pusaudžu veselības 36 3.1. Health status of children and adolescents; stāvoklis 2016. gadā 2016 3.2. Reģistrēto saslimstības gadījumu 36 3.2. Incidence of various diseases among skaits bērniem pirmajā dzīves gadā children aged under 1 3.3. Krūts barošana 37 3.3. Breast-feeding Diagr. Bērnu īpatsvars, kuri saņēma krūts 37 Fig. Share of children breast-fed for at least barošanu pusgadu un gadu 6 or 12 months 3.4. Aborti 38 3.4. Abortions 3.5. Profilaktiskās apskates un to rezultāti 38 3.5. Preventive examinations and results

4 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SATURS CONTENTS Lpp.

Page 3.6. Bērnu un pusaudžu saslimstība ar 39 3.6. Incidence of selected diseases among noteiktām slimībām children and adolescents 3.7. Bērnu un pusaudžu saslimstība ar 40 3.7. Incidence of selected diseases among noteiktām slimībām pa vecuma children and adolescents by age group grupām un pēc dzimuma 2016. gadā and sex; 2016 3.8. Bērnu un pusaudžu saslimstība ar 40 3.8. Incidence of selected infectious and atsevišķām infekcijas un parasitic diseases among children and parazitārajām slimībām adolescents Diagr. Bērnu un pusaudžu (vecumā līdz 41 Fig. Incidence of tuberculosis among children 17 gadiem) saslimstība ar and adolescents (aged 0-17) tuberkulozi 3.9. Bērnu un pusaudžu psihiskie un 42 3.9. Mental and behavioural disorders of uzvedības traucējumi psihoaktīvo children and adolescents resulting from vielu lietošanas dēļ 2016. gadā use of psychoactive substances; 2016 3.10. Bērnu un pusaudžu ārstēšanās 43 3.10. Hospitalisation of children and stacionāros adolescents 3.11. Bērnu un pusaudžu ārstēšanās 46 3.11. Hospitalisation of children and stacionāros ārējās iedarbes seku dēļ adolescents due to consequences of external causes 3.12. Bērnu un pusaudžu vidējais 47 3.12. Average length of children and adolescent ārstēšanās ilgums stacionāros ārējās hospitalisation due to consequences of iedarbes seku dēļ external causes Diagr. Hospitalizēto bērnu un pusaudžu 48 Fig. Hospitalised children and adolescents by sadalījums pa vecuma grupām un age group and diagnosis; 2016 diagnozēm 2016. gadā 3.13. Pirmreizēji un atkārtoti noteiktais 49 3.13. Disability status newly and repeatedly bērna invalīda statuss sadalījumā granted to children by age group and pēc vecuma grupām un diagnozēm diagnosis; 2016 2016. gadā 3.14. Zobārsta apmeklējumu skaits 50 3.14. Dental visits

3.15. Bērnu zobu stāvokļa salīdzinājums 50 3.15. Comparison of children dental health

Diagr. Zobu tīrīšanas biežums 12 gadus 51 Fig. Toothbrushing frequency among Latvian veciem skolēniem Latvijas reģionos children aged 12 by region; in the school 2015./2016. mācību gadā year 2015/2016 3.16. Veselības aprūpes resursi 52 3.16. Health care resources 3.17. HIV infekcijas gadījumu skaita 53 3.17. HIV-positive children and adolescents by sadalījums bērniem un pusaudžiem sex and age group pēc dzimuma un pa vecuma grupām 3.18. Bērnu un pusaudžu skaits, kuri slimo 53 3.18. Prevalence with diabetes mellitus among ar cukura diabētu children and adolescents Diagr. Cukuru saturošu uztura produktu 54 Fig. Share of children using sugary food lietošanas biežums 12 gadus veciem product at least once a week/ once a skolēniem vismaz reizi nedēļā un day; school year 2015/2016 vismaz reizi dienā 2015./2016. mācību gadā

CHILDREN IN LATVIA 2017 5 SATURS CONTENTS Lpp.

Page 4. MĀJSAIMNIECĪBAS HOUSEHOLDS AND UN TO EKONOMISKIE ECONOMIC RESOURCES RESURSI THEREOF Definīcijas 55 Definitions Diagr. Mājsaimniecību sadalījums pēc 59 Fig. Households by demographic type; 2016 demogrāfiskā tipa 2016. gadā 4.1. Nabadzības riska indekss 60 4.1. At-risk-of- poverty rate 4.2. Mājsaimniecību rīcībā esošo 61 4.2. Composition of household disposable ienākumu sastāvs mājsaimniecībās income in households with children; ar bērniem; 2015. gads 2015 4.3. Atbilžu sadalījums uz jautājumu par 62 4.3. Ability to pay for usual necessary spēju segt ikdienas izdevumus expenses; 2016 2016. gadā 4.4. Mājsaimniecību zemāko nepieciešamo 63 4.4. Comparison between household lowest neto ienākumu un rīcībā esošo net income and household disposable ienākumu salīdzinājums 2016. gadā income; 2016 4.5. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie 64 4.5. Housing costs and influence thereof on izdevumi un to ietekme uz household financial situation; 2016 mājsaimniecības finansiālo situāciju 2016. gadā 4.6. Mājokļu vispārīgais raksturojums 65 4.6. General dwelling characteristics; 2016 2016. gadā 4.7. Mājokļa tips 2016. gadā 65 4.7. Dwelling type; 2016 4.8. Mājokļu labiekārtotība 2016. gadā 66 4.8. Amenities available in dwelling; 2016 4.9. Mājsaimniecību īpatsvars, kuras 67 4.9. Share of households indicating problems norādījušas atsevišķas problēmas with the dwelling; 2016 saistībā ar savu mājokli 2016. gadā 4.10. Mājsaimniecību nodrošinātība ar 68 4.10. Durable goods possessed by households; ilglietošanas precēm 2016. gadā 2016 4.11. Bērnu un jauniešu (0–17 gadi) dziļa 69 4.11. Severe material deprivation among materiālā nenodrošinātība pēc children and adolescents (aged 0–17) by vecāku izglītības līmeņa educational attainment level of their parents 4.12. Materiālās nenodrošinātības riska 69 4.12. Material deprivation risk factors in faktori dažāda demogrāfiskā tipa households of various demographic mājsaimniecībās 2016. gadā types; 2016 4.13. Iespēja savā mājoklī nomainīt 72 4.13. Ability to replace worn-out furniture in nolietotās mēbeles pret citām dažāda households of various demographic demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās types; 2016 2016. gadā 4.14. 16 gadus vecu un vecāku personu 73 4.14. Possibilities to meet basic individual iespējas apmierināt individuālās pa- needs of persons aged 16 and over in matvajadzības dažāda demogrāfiskā households of various demographic tipa mājsaimniecībās 2016. gadā types; 2016 4.15. Patēriņa izdevumu sastāvs atkarībā 75 4.15. Composition of consumption expenditure no mājsaimniecības tipa 2015. gadā by household type; 2015 Diagr. Patēriņa izdevumi 2015. gadā 76 Fig. Consumption expenditure by number of atkarībā no bērnu skaita children in household; 2015 mājsaimniecībā

6 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SATURS CONTENTS Lpp.

Page 5. SOCIĀLĀ SOCIAL PROTECTION AIZSARDZĪBA Definīcijas 77 Definitions 5.1. Valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem 79 5.1. Recipients of state allowances for families saņēmēju skaits with children 5.2. Valsts sociālo pabalstu mēneša 80 5.2. Average monthly state social benefits and vidējais apmērs allowances Diagr. Ģimenes valsts pabalsts par vienu 81 Fig. State family benefit payable for one child bērnu – izmaksātais – paid 5.3. Apgādnieka zaudējuma pensiju 81 5.3. Recipients of Survivor’s pension by age saņēmēju sadalījums pēc vecuma 5.4. Bērnu invalīdu skaits 82 5.4. Number of disabled children 5.5. Bērnu atrašanās iemesli sociālās 82 5.5. Reasons for placing children in social care aprūpes iestādēs institutions 5.6. Bērnu skaits sociālās aprūpes 83 5.6. Number of children in social care iestādēs institutions 5.7. Bērnu skaits sociālās aprūpes 83 5.7. Children in social care institutions by age iestādēs sadalījumā pēc vecuma 5.8. Bērnu garīgā attīstība sociālās 84 5.8. Mental development of children in social aprūpes iestādēs care institutions 5.9. Bērnu sadalījums ar somatiska 85 5.9. Number of children in social care rakstura traucējumiem vai slimībām institutions by type of somatic disorders sociālās aprūpes iestādēs or illness 5.10. Bērnu izstāšanās iemesli no bērnu 86 5.10. Reasons why children leave social care sociālās aprūpes iestādēm institutions Diagr. Kopējais adoptēto bērnu skaits 87 Fig. Total number of children adopted from Latvijā un uz ārvalstīm no ārpus- out-of-family care (social care ģimenes aprūpes (aprūpes iestādēm, institutions, foster families, guardianship) audžuģimenēm, aizbildnības) in Latvia and to foreign countries Diagr. Bērnu skaits sociālās aprūpes 88 Fig. Number of children in and adopted from iestādēs un no sociālās aprūpes social care institutions iestādēm adoptēto bērnu skaits 5.11. Bāriņtiesu darbība 89 5.11. Activities of orphans’ courts 5.12. Adopcija, aizbildniecība un 90 5.12. Adoption, guardianship and foster families audžuģimenes 5.13. Uzturlīdzekļu garantiju fonda 90 5.13. Activities of the Administration of the administrācijas darbība Maintenance Guarantee Fund 5.14. Bērna uzturnaudas piedziņa 91 5.14. Levy of child maintenance 5.15. No dzīvesvietām izliktās ģimenes, 91 5.15. Families with minors expelled from their kurās ir nepilngadīgas personas places of residence 6. BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ CHILDREN AND SOCIAL NEVĒLAMAS DEVIANCE PARĀDĪBAS

Definīcijas 92 Definitions 6.1. Noziedzīgu nodarījumu skaits, kuros 94 6.1. Criminal offences against minors ir cietuši nepilngadīgie CHILDREN IN LATVIA 2017 7 SATURS CONTENTS Lpp.

Page 6.2. No vardarbības cietušo bērnu sociālā 95 6.2. Social rehabilitation of children who have rehabilitācija suffered from violence 6.3. No vardarbības cietušajiem bērniem 95 6.3. Children who have suffered from violence sniegtās konsultācijas dzīvesvietā consulted at place of residence 6.4. Informācija par nepilngadīgo personu 96 6.4. Support to minors atbalstu 6.5. Nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie 97 6.5. Criminal offences committed by minors by nodarījumi pēc nozieguma veida type of crime Diagr. Nepilngadīgu personu, kas izdarījušas 97 Fig. Share of minors who committed crimes noziedzīgus nodarījumus, un and share of convicted minors notiesāto nepilngadīgo īpatsvars 6.6. Notiesāti nepilngadīgie pa noziedzīgu 98 6.6. Convicted minors by type of crime nodarījumu veidiem 6.7. Notiesāti nepilngadīgie pēc soda 98 6.7. Convicted minors by type of punishment veidiem Diagr. Nepilngadīgo ieslodzīto kopskaits 99 Fig. Imprisoned minors 6.8. Ceļu satiksmes negadījumi 99 6.8. Road traffic accidents 6.9. Ceļu satiksmes negadījumos bojā 100 6.9. Children killed or injured in road traffic gājušo un ievainoto bērnu accidents by status of traffic participant sadalījums pēc ceļu satiksmes dalībnieka statusa Diagr. Ceļu satiksmes negadījumos bojā 100 Fig. Children killed in road traffic accidents gājušo bērnu skaits Diagr. Ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo 101 Fig. Number of children (aged under 18) bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem injured and killed in fires

7. TŪRISMS TOURISM

Definīcijas 102 Definitions

7.1. Pusaudžu (15–17 gadi) atpūtas un 103 7.1. Recreational and other personal trips citu personisko braucienu taken by adolescents (aged 15–17) raksturojums Diagr. Latvijas iedzīvotāju veikto braucienu 104 Fig. Trips made by residents with children skaits uz Latvijas reģioniem, kuros (aged 0–15) to Latvia regions; līdzi ņemti bērni līdz 15 gadu 2015–2016 vecumam 2015.–2016. gadā 7.2. Latvijas iedzīvotāju populārākie 105 7.2. Overnight trips abroad of Latvian galamērķi vairākdienu ārvalstu residents travelling with children (aged braucienos ar bērniem līdz 15 gadu 0–15) by country of destination vecumam Diagr. Latvijas iedzīvotāju pavadīto nakšu 106 Fig. Overnight trips of Latvian residents skaits vairākdienu braucienos ar travelling with children (aged 0–15) by bērniem līdz 15 gadu vecumam pēc number of nights spent and country of galamērķa valsts 2016. gadā destination; 2016

8 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SATURS CONTENTS Lpp.

Page 8. INFORMĀCIJAS INFORMATION TEHNOLOĢIJAS TECHNOLOGIES Definīcijas 107 8.1. Definitions 8.1. Interneta pieejamība 108 8.1. Access to the Internet in households with mājsaimniecībās ar bērniem children Diagr. Interneta lietošana, izmantojot 108 Fig. Internet access via mobile phone or mobilo tālruni vai viedtālruni smartphone 8.2. Interneta lietošana mobilajās ierīcēs 109 8.2. Internet use while on the move atrodoties ārpus mājām Diagr. Interneta lietošanas biežums 109 Fig. Frequency of Internet usage among 16–24 gadus veciem jauniešiem young people (aged 16–24) 8.3. Iepirkšanās paradumi internetā 110 8.3. Online shopping habits of young people jauniešiem 16–24 gadu vecumā (aged 16–24) 9. STARPTAUTISKIE COMPARATIVE SALĪDZINĀJUMI INTERNATIONAL STATISTICS 9.1. Bērnu (0–14 gadi) īpatsvars 111 9.1. Share of children (aged 0–14) in total iedzīvotāju kopskaitā population 9.2. Summārais dzimstības koeficients 112 9.2. Total fertility rate Diagr. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 113 Fig. Mean age of women at childbirth; 2015 2015. gadā 9.3. Jaundzimušo vidējais paredzamais 114 9.3. Life expectancy at birth; 2015 mūža ilgums 2015. gadā 9.4. Zīdaiņu mirstības koeficients 115 9.4. Infant mortality rate Diagr. Skolēni, kuriem ir zemas 116 Fig. Low reading literacy, mathematics and lasītprasmes, matemātikas un science performance of pupils; 2015 zinātnes apguves prasmes 2015. gadā 9.5. Vidējais svešvalodu skaits, kuras 117 9.5. Average number of foreign languages skolēni apguva vidējā izglītībā learned per pupil at (upper) secondary education 9.6. 20–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, 118 9.6. Students in tertiary education kuri mācās kādā augstākās izglītības iestādē Diagr. Skolēnu skaits uz skolotāju 119 Fig. Ratio of pupils and students to teachers (ISCED 1.–3. līmenis) 2015. gadā and academic staff (ISCED 1–3); 2015 9.7. Nabadzības risks vai sociālā 120 9.7. People at risk of poverty or social atstumtība vecuma grupā līdz exclusion in age group under 18 17 gadiem 9.8. Nabadzības riska indekss vecuma 121 9.8. At-risk-of-poverty rate by age group grupā līdz 17 gadiem under 18 9.9. Bērnu (0–17 gadi), kuri dzīvo 122 9.9. Housing deprivation among children mājsaimniecībās ar neapmierinošiem (aged 0–17) in Baltic states mājokļa apstākļiem, īpatsvars Baltijas valstīs 9.10. Bērnu (0–17 gadi) dziļa materiālā 122 9.10. Severe material deprivation among nenodrošinātība Baltijas valstīs children (aged 0–17) in Baltic states

CHILDREN IN LATVIA 2017 9 SATURS CONTENTS Lpp.

Page 9.11. Jauniešu (20–24 gadi) bezdarba 123 9.11. Youth (aged 20–24) unemployment rate līmenis 9.12. Notiesāto nepilngadīgo skaits vecumā 124 9.12. Number of convicted juveniles aged līdz 17 gadiem under 18 9.13. Ceļu satiksmes negadījumos bojā 125 9.13. Children killed in road traffic accidents; gājušo bērnu skaits (līdz 17 gadu 2015 vecumam) 2015. gadā 9.14. Pieauguša cilvēka statusa 126 9.14. Some determinants of adulthood sasniegšana 9.15. Pusaudžu un jauniešu (15–24 gadi) 127 9.15. Number of overnight domestic trips of vairākdienu vietējā tūrisma teenagers and youths (aged 15–24) braucienu skaits 9.16. Pusaudžu un jauniešu (15–24 gadi) 128 9.16. Number of nights spent on overnight vairākdienu vietējā tūrisma domestic trips by teenagers and youths braucienos pavadīto nakšu skaits (aged 15–24) 9.17. Pusaudžu un jauniešu (15–24 gadi) 129 9.17. Number of overnight outbound trips of vairākdienu ārvalstu tūrisma teenagers and youths (aged 15–24) braucienu skaits 9.18. Pusaudžu un jauniešu (15–24 gadi) 130 9.18. Number of nights spent on overnight vairākdienu ārvalstu tūrisma outbound trips by teenagers and youths braucienos pavadīto nakšu skaits (aged 15–24)

10 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IEDZĪVOTĀJI POPULATION 1. IEDZĪVOTĀJI POPULATION

DEFINĪCIJAS

Pastāvīgie Iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija. iedzīvotāji Par pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu ilgu nepārtrauktu laikposmu vai kuru nodoms dzīvesvietā ir pavadīt vismaz vienu gadu.

Sākot ar 2012. gadu, iedzīvotāju skaits aprēķināts, izmantojot CSP izstrādāto iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodi – tiek novērtēts faktiskais dzīvesvietas statuss gada sākumā katram Latvijā reģistrētam iedzīvotājam. Detalizēts metodoloģijas apraksts ir pieejams CSP mājaslapā www.csb.gov.lv.

Pastāvīgo Galvenās vecuma grupas – līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā iedzīvotāju un virs darbspējas vecuma – tiek noteiktas atbilstoši attiecīgo gadu galvenās vecuma likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam (pilnos gados). grupas Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, darbspējas vecums ir 15–61 gads, savukārt pensijas vecums – 62 un vairāk gadi. 2017. gada sākumā darbspējas vecums ir 15–62 gadi, pensijas vecums – 63 un vairāk gadi.

Demogrāfiskā Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz slodze 1 000 personu darbspējas vecumā.

Summārais Vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves dzimstības laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī. koeficients

Mirušie zīdaiņi Bērni, kuri miruši pirmajā dzīves gadā.

Jaundzimušo Gadu skaits, ko vidēji nodzīvotu jaundzimušie, ja viņu turpmākās dzīves vidējais laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī. paredzamais mūža ilgums

CHILDREN IN LATVIA 2017 11 IEDZĪVOTĀJI POPULATION

DEFINITIONS

Usually resident All persons having their usual residence in the respective administrative population territory. The following persons alone shall be considered to be usual residents of a specific geographical area: (i) those who have lived in their place of usual residence for a continuous period of at least 12 months before the reference time; or (ii) those who arrived in their place of usual residence during the 12 months before the reference period with the intention of staying there for at least one year. Since 2012, the number of usually resident population is calculated by applying the CSB-developed method for estimating population number – verifying the actual status of residence (at the beginning of the year) of each person registered in Latvia. More detailed methodological information is available on the CSB website www.csb.gov.lv.

Main age groups of The main age groups of resident population – under working age, of resident working age and over working age – are defined in compliance with the population working age and retirement age (in full years) set by the legislation of the respective years. Starting from 1 January 2010, the working age used in the age structure tables corresponds to 15–61 years, while retirement age to 62 years and over. At the beginning of 2017, working age corresponds to 15–62 years and retirement age to 63 years and over.

Demographic The average number of persons under and over working age per burden 1 000 inhabitants of working age.

Total fertility rate The average number of children that would be born to one woman during her lifetime if the age-specific fertility rate observed for that year would apply for her whole life.

Infant deaths Deaths of live-born children during the first year of their life.

Life expectancy at The mean number of years an infant may expect to live if the mortality birth rates for each population group in the given year remained constant.

12 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IEDZĪVOTĀJI POPULATION 1.1. IEDZĪVOTĀJU VECUMA UN DZIMUMA SASTĀVS (gada sākumā) POPULATION BY AGE AND SEX (at the beginning of the year) 2010 2016 2017

Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Total Males Females Total Males Females Total Males Females

Pavisam/ Total

Pavisam/ 2120504 970931 1149573 1968957 904299 1064658 1950116 895683 1054433 Total tai skaitā 0–17 gadu vecumā 375 015 191 713 183 302 352 298 180 961 171 337 356 527 183 321 173 206 of which aged 0–17 0 21 658 11 010 10 648 21 884 11 392 10 492 21 841 11 358 10 483

1 23 758 12 115 11 643 21 997 11 388 10 609 22 185 11 563 10 622

2 23 096 11 752 11 344 20 888 10 654 10 234 22 035 11 420 10 615

3 21 917 11 129 10 788 20 090 10 431 9 659 20 869 10 643 10 226

4 20 998 10 765 10 233 18 765 9 644 9 121 20 043 10 417 9 626

5 19 710 10 173 9 537 18 925 9 865 9 060 18 704 9 623 9 081

6 20 115 10 401 9 714 20 607 10 516 10 091 18 823 9 825 8 998

7 19 180 9 797 9 383 22 249 11 364 10 885 20 513 10 449 10 064

8 18 642 9 434 9 208 21 566 10 996 10 570 22 147 11 316 10 831

9 19 262 9 792 9 470 20 496 10 466 10 030 21 447 10 934 10 513

10 18 294 9 371 8 923 19 668 10 094 9 574 20 336 10 376 9 960

11 17 397 8 868 8 529 18 434 9 516 8 918 19 527 10 020 9 507

12 17 649 9 108 8 541 18 867 9 768 9 099 18 309 9 447 8 862

13 18 517 9 585 8 932 18 157 9 307 8 850 18 754 9 714 9 040

14 20 101 10 391 9 710 17 667 8 972 8 695 18 054 9 245 8 809

15 22 039 11 259 10 780 18 302 9 308 8 994 17 542 8 898 8 644

16 24 272 12 274 11 998 17 359 8 895 8 464 18 164 9 241 8 923

17 28 410 14 489 13 921 16 377 8 385 7 992 17 234 8 832 8 402

CHILDREN IN LATVIA 2017 13 IEDZĪVOTĀJI POPULATION Latvijas iedzīvotāju vecuma piramīda Age pyramid of Latvia population (gada sākumā, cilvēki/ at the beginning of the year, persons)

Vecums, gadi/ Vīrieši/ Sievietes/ Age, years Males Females

100+

95

90

85

80

75

70

65

60

55

50

45

40

35

30

25

20

15

10

5

0 20 000 15 000 10 000 5 000 0 5 000 10 000 15 000 20 000

Vīrieši/ Males, 2000 Sievietes/ Females, 2000

Vīrieši/ Males, 2017 Sievietes/ Females, 2017

14 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IEDZĪVOTĀJI POPULATION Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas Usually resident population by main age group (atbilstoši attiecīgo gadu likumos noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam; gada sākumā; % according to the working and retirement age set by the legislation of the respective years; at the beginning of the year; %)

2010 14.2 64.7 21.1

2016 15.3 61.5 23.2

2017 15.6 62.2 22.2

Līdz darbspējas vecumam/ Under working age Darbspējas vecumā/ Of working age Virs darbspējas vecuma/ Over working age

1.2. DEMOGRĀFISKĀS SLODZES LĪMENIS DEMOGRAPHIC BURDEN

2010 2016 2017 Visi iedzīvotāji 545 625 609 Population – Total vīrieši 222 256 250 males sievietes 323 369 359 females līdz darbspējas vecumam 219 248 251 under working age vīrieši 112 127 129 males sievietes 107 121 122 females virs darbspējas vecuma 326 377 358 over working age vīrieši 110 129 121 males sievietes 216 248 237 females

CHILDREN IN LATVIA 2017 15 IEDZĪVOTĀJI POPULATION Bērnu (0–17 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā republikas pilsētās un novados 2017. gada sākumā Share of children (aged 0–17) in total population by city under state jurisdiction and county; at the beginning of 2017 (procentos/ per cent)

16 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IEDZĪVOTĀJI POPULATION

1.3. IEDZĪVOTĀJU VALSTISKĀ PIEDERĪBA VECUMA GRUPĀS 2017. GADA SĀKUMĀ POPULATION BY CITIZENSHIP AND AGE GROUP; AT THE BEGINNING OF 2017 tai skaitā vecuma grupās Pavisam Valstiskā piederība of which by age group Citizenship Total 0–4 5–9 10–14 15–19 Population – Visi iedzīvotāji 1 950 116 106 973 101 634 94 980 52 940 Total Latvijas pilsoņi 1 670 670 105 520 99 039 91 885 51 168 Latvian non-citizens of Latvijas nepilsoņi 222 847 568 1 757 2 261 1 289 Latvia foreigners, ārvalstnieki un 56 599 885 838 834 483 stateless bezvalstnieki persons Citizens of ES-28 valstu EU-28 pilsoņi (excluding (bez Latvijas) 5 937 147 154 158 88 Latvia) no tiem pa of which by valstīm: country: Lietuva 3 068 65 63 65 42 Lithuania Igaunija 704 23 22 29 14 Estonia Vācija 387 9 20 19 13 Germany Apvienotā United 270 3 4 12 2 Karaliste Kingdom Polija 242 8 8 11 1 Poland Itālija 187 8 4 5 4 Italy Francija 117 6 3 3 3 France Citu valstu Citizens of pilsoņi other countries

no tiem pa of which by valstīm: country: Krievija 42 160 474 431 405 252 Russia Ukraina 3 430 81 92 80 33 Ukraine Baltkrievija 1 890 75 53 60 37 Belarus Uzbekistāna 427 11 13 7 3 Uzbekistan Indija 216 2 3 6 3 India Izraēla 212 7 8 12 6 Israel Ķīna 206 17 27 20 8 China Kazahstāna 201 5 13 11 7 Kazakhstan Armēnija 198 14 3 4 5 Armenia Amerikas Savienotās 182 11 10 15 8 United States Valstis Azerbaidžāna 170 6 4 8 4 Azerbaijan

CHILDREN IN LATVIA 2017 17 IEDZĪVOTĀJI POPULATION 1.4. DZĪVI DZIMUŠIE PĒC DZIMUMA LIVE BIRTHS BY SEX

Dzīvi dzimušie/ Live births Zēnu skaits uz Dzīvi dzimušie/ Live births Gads tai skaitā/ of which 1 000 meiteņu pilsētās laukos pavisam Year zēni meitenes Boys per 1 000 in urban in rural total boys girls girls areas areas 2010 19 781 10 246 9 535 1 075 13 593 6 188 2015 21 979 11 442 10 537 1 086 15 099 6 880 2016 21 968 11 385 10 583 1 076 15 154 6 814

1.5. DZĪVI DZIMUŠIE PĒC VECĀKU ĢIMENES STĀVOKĻA LIVE BIRTHS BY MARITAL STATUS OF PARENTS Dzīvi dzimušie/ Live births Laulībā dzimušo īpatsvars, Gads % Year pavisam tai skaitā laulībā dzimušie Ratio of marital births to total of which marital births total live births, % 2010 19 781 11 004 55.6 2015 21 979 12 857 58.5 2016 21 968 12 978 59.1

1.6. DZĪVI DZIMUŠIE PĒC MĀTES VECUMA LIVE BIRTHS BY AGE OF MOTHER

Mātes vecums, gadi/ Age of mother, years Summā- rais Mātes dzimstī- nav vidējais bas Gads Pavisam uzrā- vecums līdz 19 koefi- Year Total dīts/ /Mean under 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45+ cients/ not age of 20 Total speci mother fied fertility rate Dzīvi dzimušo skaits/ Number of live births

2010 19 781 1 152 4 649 6 461 4 611 2 309 556 27 16 28.5 1.36 2015 21 979 765 3 720 7 196 6 259 3 204 782 47 6 29.8 1.71 2016 21 968 650 3 369 7 249 6 494 3 324 826 48 8 30.0 1.74

Uz 1 000 sieviešu attiecīgajā vecumā/ Per 1 000 females of the respective age

2010 38.84 18.18 59.52 88.29 67.28 31.56 7.63 0.34 x x x 2015 50.00 18.10 64.35 103.24 93.84 49.96 11.26 0.68 x x x 2016 51.10 15.49 64.30 106.75 96.39 52.80 12.16 0.69 x x x

18 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IEDZĪVOTĀJI POPULATION 1.7. DZĪVI DZIMUŠIE PĒC MĀTES TAUTĪBAS LIVE BIRTHS BY ETHNICITY OF MOTHER

Pavisam/ Total %

2010 2015 2016 2010 2015 2016 Dzīvi 19 781 21 979 21 968 100 100 100 Live births dzimušie Ethnicity of Mātes tautība: mother: Latviete 13 363 14 863 15 068 67.5 67.6 68.6 Latvian Krieviete 4 622 5 171 4 941 23.4 23.5 22.5 Russian Baltkrieviete 424 464 449 2.1 2.1 2.0 Belarussian Poliete 387 429 445 2.0 2.0 2.0 Polish Ukrainiete 331 409 393 1.7 1.9 1.8 Ukrainian Lietuviete 266 250 235 1.3 1.1 1.1 Lithuanian Čigāniete 136 89 117 0.7 0.4 0.5 Romany (romiete) Cita tautība, ieskaitot Other ethnicity, 252 304 320 1.3 1.4 1.5 neuzrādītu including unknown tautību

1.8. DZĪVI DZIMUŠIE PĒC DZIMŠANAS SECĪBAS LIVE BIRTHS BY BIRTH ORDER

tai skaitā pēc dzimšanas secības/ of which by birth order piektais un nav Gads Pavisam vairāk pirmais otrais trešais ceturtais uzrādīts Year Total fifth and first second third fourth not higher specified order Dzīvi dzimušo skaits/ Number of live births

2010 19 781 9 630 6 824 2 236 633 458 -

2015 21 979 9 364 8 242 3 107 817 448 1

2016 21 968 9 034 8 405 3 213 834 476 6

%

2010 100 48.7 34.5 11.3 3.2 2.3 -

2015 100 42.6 37.5 14.1 3.7 2.1 -

2016 100 41.1 38.3 14.6 3.8 2.2 0.0

CHILDREN IN LATVIA 2017 19 IEDZĪVOTĀJI POPULATION Dzīvi dzimušo skaits Live births (tūkst. cilv./ thsd persons) 37.9 34.6 31.6 26.8 24.4 24.3 24.0 22.9 22.0 22.0 22.0 21.9 21.7 21.6 21.2 20.6 20.6 20.3 20.1 19.9 19.8 19.8 19.7 19.4 18.8 18.8 18.4

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

1.9. POPULĀRĀKIE PERSONVĀRDI 2016. GADĀ DZIMUŠAJIEM ZĒNIEM UN MEITENĒM MOST POPULAR FORENAMES OF BOYS AND GIRLS BORN IN 2016 Zēni Meitenes Boys Girls Ārpus Ārpus Latvijā Latvijā Latvijas Latvijas In Latvia In Latvia Abroad Abroad Roberts 276 15 Sofija 294 26 Gustavs 217 7 Emīlija 247 20 Daniels 172 34 Alise 236 14 Olivers 180 19 Marta 232 13 Marks 169 17 Anna 201 12 Kārlis 182 1 Elza 179 2 Markuss 156 16 Viktorija 163 12 Emīls 165 7 Paula 156 7 Artjoms 160 7 Elizabete 146 9 Ralfs 164 2 Evelīna 143 8  Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Dati uz 21.12.2016. Office of Citizenship and Migration Affairs. Data on 21.12.2016.

20 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IEDZĪVOTĀJI POPULATION 1.10. MIRUŠO ZĪDAIŅU SKAITS PĒC DZIMUMA INFANT DEATHS BY SEX

Pavisam Uz 1 000 dzīvi dzimušo Gads Total Per 1 000 live births Year pavisam zēni meitenes pavisam zēni meitenes total boys girls total boys girls 2010 110 58 52 5.6 3.0 2.6 2015 90 59 31 4.1 2.7 1.4 2016 81 38 43 3.7 1.7 2.0

1.11. MIRUŠO ZĪDAIŅU SKAITS PĒC VECUMA INFANT DEATHS BY AGE

2010 2015 2016 Mirušie zīdaiņi 110 90 81 Infant deaths tai skaitā vecumā: of which by age: 0 dienas 19 32 19 0 days 1–6 dienas 29 13 19 1–6 days 7–27 dienas 20 10 17 7–27 days 28 dienas–11 mēneši 42 35 26 28 days–11 months  Slimību profilakses un kontroles centrs./ The Centre for Disease Prevention and Control of Latvia.

1.12. ZĪDAIŅU NĀVES CĒLOŅI INFANT DEATHS BY CAUSE Mirušo zīdaiņu skaits Uz 10 000 dzīvi Number of infant dzimušo deaths Per 10 000 live births 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Pavisam 110 90 81 55.6 40.9 36.9 Total tai skaitā pēc nāves cēloņiem/ of which by cause of death certain conditions noteikti perinatālā 58 43 43 29.3 19.6 19.6 originating in the perioda stāvokļi perinatal period congenital malformation, iedzimtas kroplības, deformations and deformācijas un 25 24 24 12.6 10.9 10.9 chromosomal hromosomu anomālijas abnormalities citur neklasificēti symptoms, signs and simptomi, pazīmes un abnormal clinical and 13 10 7 6.6 4.5 3.2 anomāla klīniska un laboratory findings not laboratorijas atrade elsewhere classified ārēji nāves cēloņi 3 3 5 1.5 1.4 2.3 external causes pārējie cēloņi 11 10 2 5.6 4.5 0.9 other causes of death  Slimību profilakses un kontroles centrs./ The Centre for Disease Prevention and Control of Latvia.

CHILDREN IN LATVIA 2017 21 IEDZĪVOTĀJI POPULATION Mirušo zīdaiņu skaits pa galvenajiem nāves cēloņiem Infant deaths by main cause of death (uz 10 000 dzimušo/ per 10 000 births) 90 80 noteikti perinatālā 70 perioda stāvokļi/ conditions originating 60 in perinatal period 50 40 30 20 iedzimtas anomālijas/ 10 congenital abnormalities 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

 Slimību profilakses un kontroles centrs./ The Centre for Disease Prevention and Control of Latvia.

1.13. MIRUŠIE PĒC VECUMA UN DZIMUMA DEATHS BY AGE AND SEX

Pavisam/ Total Vīrieši/ Males Sievietes/ Females

2010 2015 2016 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Mirušie/ 30 040 28 478 28 580 14 561 13 333 13 522 15 479 15 145 15 058 Deaths tai skaitā vecumā (gadi)/ of which at age (years) 0–17 226 157 149 127 95 76 99 62 73 0–4 143 106 106 73 68 51 70 38 55 5–9 21 19 13 16 8 5 5 11 8 10–14 29 15 15 14 7 8 15 8 7 15–17 33 17 15 24 12 12 9 5 3 Uz 1 000 attiecīgā vecuma un dzimuma iedzīvotāju/ per 1 000 inhabitants of the respective age and sex Pavisam/ 14.3 14.4 14.6 15.2 14.7 15.0 13.6 14.2 14.2 Total tai skaitā vecumā (gadi)/ of which at age (years) 0–17 0.6 0.5 0.4 0.7 0.5 0.4 0.6 0.4 0.4 0–4 1.3 1.0 1.0 1.3 1.3 0.9 1.3 0.8 1.1 5–9 0.2 0.2 0.1 0.3 0.1 0.1 0.1 0.2 0.2 10–14 0.3 0.2 0.2 0.3 0.1 0.2 0.3 0.2 0.2 15–17 0.5 0.5 0.3 0.5 0.5 0.4 0.2 0.2 0.1

22 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IEDZĪVOTĀJI POPULATION 1.14. JAUNDZIMUŠO VIDĒJAIS PAREDZAMAIS MŪŽA ILGUMS LIFE EXPECTANCY AT BIRTH (gados/ years) Gads Pavisam Vīrieši Sievietes Year Total Males Females 2010 73.06 67.92 77.87 2015 74.69 69.69 79.33 2016 74.75 69.76 79.41

1.15. LAULĪBĀ STĀJUŠIES PĒC DZIMUMA UN VECUMA MARRIAGES BY SEX AND AGE OF PERSONS MARRYING tai skaitā līdz 17 gadiem/ of which under 18 years Gads Pavisam Year Total vīrieši sievietes males females 2010 9 290 1 28 2015 13 617 1 24 2016 13 002 1 29

1.16. IEDZĪVOTĀJU STARPTAUTISKĀ ILGTERMIŅA MIGRĀCIJA INTERNATIONAL LONG-TERM MIGRATION

Pavisam/ Total Vīrieši/ Males Sievietes/ Females

2011 2015 2016 2011 2015 2016 2011 2015 2016

Pavisam Total

Imigrācija 4 011 9 479 8 345 2 315 5 580 4 740 1 696 3 899 3 605 Immigration

Emigrācija 39 651 20 119 20 574 20 992 10 597 11 219 18 659 9 522 9 355 Emigration Net Migrācijas -35 640 -10 640 -12 229 -18 677 -5 017 -6 479 -16 963 -5 623 -5 750 saldo migration tai skaitā of which 0–17 aged gadu vecumā 0–17 Imigrācija 1 452 1 781 1 696 854 957 916 598 824 780 Immigration Emigrācija 4 697 3 019 2 912 2 253 1 536 1 483 2 444 1 483 1 429 Emigration Migrācijas Net -3 245 -1 238 -1 216 -1 399 -579 -567 -1 846 -659 -649 saldo migration

CHILDREN IN LATVIA 2017 23 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE 2. IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE

DEFINĪCIJAS

Izglītības iestāde Valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem.

Pirmsskolas Izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, izglītība veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.

Pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.

Vidējā izglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.

Profesionālā Praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, izglītība profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei.

Speciālā izglītība Personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.

Interešu izglītība Personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.

Pedagogs Fiziska persona, kurai ir izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē.

24 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE

DEFINITIONS

Educational An institution established by the State, local governments and other legal institution or natural persons, its task being the implementation of educational programmes, or a commercial company for which implementation of educational programmes is one of the types of activity.

Pre-school An educational level in which multi-dimensional development of the child education as an individual, in the strengthening of health and preparation for the acquisition of basic education takes place.

Basic education An educational level in which preparation for the secondary level of or for professional activity takes place, where basic knowledge and skills necessary for life in society and for the individual life of a person are acquired, and where value-orientation and involvement in public life is developed.

Secondary An educational level in which multi-dimensional growth of an individual, education purposeful and profound development in intentionally chosen general and professional education, or general or professional education stream, preparation for studies at the highest level of education or professional activity, and involvement in public life takes place.

Vocational Practical and theoretical preparation for the practice of a profession, and education for the acquisition of professional qualification and improvement of professional competence.

Special education General and professional education adapted for persons with special needs and health problems, or with special needs or health problems.

Interest-related Realisation of the individual educational needs and desires of a person education regardless of age or previously acquired education.

Teacher A natural person who has the education and the professional qualification laid down in the Education Laws or in other laws governing education, and who participates in the implementation of an educational programme at an educational institution or in a certified private practice.

CHILDREN IN LATVIA 2017 25 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE 2.1. IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU UN AUDZĒKŅU SKAITS EDUCATIONAL INSTITUTIONS: NUMBER AND ENROLMENT (mācību gada sākumā/ at the beginning of the school year) Audzēkņu/ studentu skaits, tūkst. Enrolment, thsd Iestāžu skaits tai skaitā līdz Institutions pavisam 17 gadiem total of which under 18 years 2010/11 2015/16 2016/17 2010/11 2015/16 2016/17 2010/11 2016/17 Vispārizglītojošās skolas 858 811 790 229.0 213.4 215.0 196.5 196.7 General schools tai skaitā dienas skolas of which full-time 830 783 763 216.3 202.7 204.3 196.4 194.5 schools Profesionālās izglītības iestādes 83 54 51 35.8 27.9 29.0 11.9 10.8 Vocational schools Augstskolas un koledžas Higher education 58 58 56 103.9 84.3 82.9 0.1 0.1 institutions and colleges

2.2. AUDZĒKŅU, STUDENTU UN PEDAGOĢISKO DARBINIEKU SADALĪJUMS PĒC DZIMUMA IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS 2016./2017. MĀCĪBU GADA SĀKUMĀ ENROLMENT AND TEACHING STAFF BY SEX; AT THE BEGINNING OF THE SCHOOL YEAR 2016/2017 Pedagoģiskie darbinieki/ Audzēkņi/ akadēmiskais studenti personāls Enrolment Teaching staff/ academic staff pavisam pavisam tai skaitā total total sievietes of which females Vispārizglītojošās dienas 204 265 22 0681 19 393 General full-time schools skolas 1.–6. klasē 121 261 10 512 9 711 Grades 1–6 7.–9. klasē 54 330 7 339 6 199 Grades 7–9 10.–12. klasē 28 674 4 217 3 483 Grades 10–12 Vakarskolas 10 700 686 616 Evening schools Profesionālās izglītības 28 950 2 563 1 897 Vocational schools iestādes Higher education institutions Augstskolas un koledžas 82 914 5 206 2 907 and colleges

1 Skolotāji/ Teachers 26 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE 2.3. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES, PIRMSSKOLAS GRUPAS VISPĀRIZGLĪTOJOŠĀS SKOLĀS UN INTEREŠU IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS PRE-SCHOOL EDUCATION INSTITUTIONS, PRE-SCHOOL GROUPS AT GENERAL SCHOOLS AND INTEREST-RELATED EDUCATION INSTITUTIONS (1. septembrī/ on 1 September)

2010/11 2014/15 2015/16 Bērnu skaits visās Enrolment in all pre-school pirmsskolas izglītības 88 226 92 219 92 095 education institutions iestādēs Pirmsskolas izglītības Pre-school education

iestādes institutions Iestāžu skaits Number of pre-school education 591 633 647 institutions Bērnu skaits 75 979 78 547 78 873 Enrolment Pedagoģiskie darbinieki 9 386 9 940 10 110 Teaching staff Pirmsskolas grupas Pre-school groups at general vispārizglītojošās schools skolās Skolu skaits 370 381 371 Number of schools Bērnu skaits 11 713 12 967 12 610 Enrolment no tiem bērnu skaits of which enrolment in groups 7 224 7 271 6 587 5–6 gadīgo grupās for 5- and 6-year-old Pirmsskolas grupas Pre-school groups at interešu izglītības interest-related education iestādēs institutions Iestāžu skaits 13 14 10 Number of institutions Bērnu skaits 534 705 612 Enrolment

Bērnu 3–6 gadu vecumā īpatsvars pirmsskolas izglītības iestādēs Share of children aged 3–6 in total pre-school education institution enrolment (bērni 3–6 gadu vecumā, % pret kopējo bērnu skaitu attiecīgajā vecuma grupā/ children aged 3–6 as % of the total number of children in the respective age group)

ES 2020 mērķis – 95%/ EU 2020 target

90 91 92 93 84 84 87 89 78 78 80 81 83 82 64 66

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

CHILDREN IN LATVIA 2017 27 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs sadalījumā pēc vecuma 2015. gada 1. septembrī Enrolment in pre-school education institutions by age; on 1 September 2015 19 149 18 317 17 808 17 371

14 427

3 221 1 765 19 18

līdz 1 1 gads/ 2 gadi/ 3 gadi/ 4 gadi/ 5 gadi/ 6 gadi/ 7 gadi/ 8 gadi/ gadam/ 1 year 2 years 3 years 4 years 5 years 6 years 7 years 8 years under 1 year 2.4. BĒRNU SKAITS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS SADALĪJUMĀ PĒC MĀCĪBU VALODAS ENROLMENT IN PRE-SCHOOL EDUCATION INSTITUTIONS BY LANGUAGE OF INSTRUCTION (1. septembrī, tūkst. cilvēku/ on 1 September, thsd persons)

2010/11 2014/15 2015/16

Bērnu skaits skolās 88.2 92.2 92.1 Enrolment in schools with Latvian as language of ar latviešu mācību valodu 66.2 70.8 71.1 instruction Russian as language of ar krievu mācību valodu 21.6 20.8 20.5 instruction Polish as language of ar poļu mācību valodu 0.3 0.3 0.2 instruction other language of ar citu mācību valodu 0.1 0.3 0.3 instruction

28 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE 2.5. BĒRNI AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS 1 NUMBER OF CHILDREN WITH SPECIAL NEEDS IN PRE-SCHOOL EDUCATION INSTITUTIONS 1 (1. septembrī/ on 1 September)

2010/11 2014/15 2015/16 Pavisam 4 753 4 868 4 955 Total no tiem: of which children with: ar valodas attīstības 2 699 2 793 2 762 speech disorders traucējumiem ar fiziskās attīstības disorders of physical 446 169 154 traucējumiem development ar redzes traucējumiem 426 328 290 sight disorders ar garīgās attīstības 225 194 167 mental disorders traucējumiem ar dzirdes traucējumiem 62 49 44 hearing disorders ar cita veida traucējumiem 895 1 335 1 538 other kinds of disorders

2.6. VISPĀRIZGLĪTOJOŠO SKOLU, SKOLĒNU UN SKOLOTĀJU SKAITS 2016./2017. MĀCĪBU GADA SĀKUMĀ GENERAL SCHOOLS: NUMBER, ENROLMENT AND TEACHING STAFF AT THE BEGINNING OF THE SCHOOL YEAR 2016/2017

Skolu Skolēnu Skolotāju skaits skaits skaits Teaching staff Schools Enrolment Pavisam 790 214 965 22 754 Total Vispārizglītojošās dienas 763 204 265 22 068 General full-time schools skolas sākumskolas 55 11 383 995 primary pamatskolas 308 37 630 5 357 basic vidusskolas 341 147 905 14 095 secondary speciālās skolas special schools for bērniem ar fiziskās un physically and 59 7 347 1 621 garīgās attīstības mentally handicapped traucējumiem children Vakarskolas 27 10 700 686 Evening schools

1 Bez pirmsskolas grupām vispārizglītojošajās skolās un interešu izglītības iestādēs. Excluding pre-school groups at general schools and interest-related education institutions. CHILDREN IN LATVIA 2017 29 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE Vispārizglītojošo skolu, skolēnu un pedagoģisko darbinieku skaita izmaiņas Changes in number of general schools, enrolment and teaching staff (1990 = 100)

120

110

100

90

80

70

60

50 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

skolas/ schools skolēni/ enrolment pedagoģiskie darbinieki/ teaching staff

2.7. SKOLĒNU SKAITS VISPĀRIZGLĪTOJOŠAJĀS DIENAS SKOLĀS SADALĪJUMĀ PĒC MĀCĪBU VALODAS GENERAL FULL-TIME SCHOOL ENROLMENT BY LANGUAGE OF INSTRUCTION (mācību gada sākumā; bez speciālajām skolām un klasēm; tūkst. cilvēku/ at the beginning of the school year; excluding special schools and grades; thsd persons)

2010/11 2015/16 2016/17 Skolēnu skaits skolās 207.9 195.5 196.9 Enrolment in schools with ar latviešu mācību valodu 140.0 131.8 132.4 Latvian language of instruction ar krievu mācību valodu Russian language of 46.8 46.2 45.6 instruction jauktajās skolās (ar latviešu un Mixed schools (Latvian and krievu mācību valodu) 19.6 15.3 16.7 Russian language of instruction) no tiem mācības apguva: of which language of

instruction: latviešu valodā 12.0 7.5 8.1 Latvian krievu valodā 7.6 7.8 8.6 Russian ar citu mācību valodu 1.5 2.1 2.2 Other

30 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE 2.8. VISPĀRIZGLĪTOJOŠO SKOLU BEIGUŠO SKAITS 1 NUMBER OF GENERAL SCHOOL GRADUATES 1 (tūkst. cilvēku/ thsd persons)

2010 2015 2016 Beiguši pamatskolu 22.3 16.8 17.82 Basic school graduates dienas 21.4 16.0 17.0 graduating from full-time schools vakara 0.9 0.8 0.8 graduating from evening schools

Beiguši vidusskolu 19.0 12.3 12.03 Secondary school graduates dienas 15.7 9.1 8.9 graduating from full-time schools vakara 3.3 3.2 3.1 graduating from evening schools

2016. gadā pamatskolu beigušo 2016. gadā vidusskolu tālākā izglītība beigušo tālākā izglītība Further education of basic school Further education of secondary graduates of 2016 school graduates of 2016

4.2% 8.3%

34.6% 31.4%

60.3% 61.2%

mācības turpina vidusskolās/ continue mācības turpina augstskolās un education in secondary schools koledžās/ continue education in universities and colleges

mācības turpina profesionālajās izglītības mācības neturpina/ discontinue iestādēs/ continue education in vocational education educational institutions

mācības neturpina/ discontinue education mācības turpina profesionālajās izglītības iestādēs/ continue education in vocational educational institutions

1 Neieskaitot speciālās skolas un klases./ Excluding special schools and grades. 2 Tai skaitā 622 bez apliecības./ Including 622 uncertified graduates. 3 Tai skaitā 738 bez atestāta./ Including 738 uncertified graduates. CHILDREN IN LATVIA 2017 31 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE 2.9. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES BĒRNIEM AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM EDUCATIONAL INSTITUTIONS FOR CHILDREN WITH SPECIAL NEEDS (mācību gada sākumā/ at the beginning of the school year)

2010/11 2015/16 2016/17 Vispārizglītojošās speciālās Secondary specialized schools skolas (ieskaitot sanatoriju 63 60 59 (included boarding schools of internātskolas) sanatoriums) Izglītojamo skaits Enrolment in secondary vispārizglītojošajās 8 435 7 259 7 347 specialised schools speciālajās skolās Skolēni, kuri mācās Pupils learning at home and mājmācībā un mājas 400 372 300 taking lessons at home apmācībā

2.10. INTEREŠU IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS VISPĀRIZGLĪTOJOŠAJĀS SKOLĀS INTEREST-RELATED EDUCATION PROGRAMMES AT GENERAL SCHOOLS (mācību gada sākumā/ at the beginning of the school year) Izglītojamo skaits, Kolektīvu skaits kuri darbojas Number of programmā 1 interest-related Programme groups enrolment 1 2010/11 2015/16 2010/11 2015/16 Kultūrizglītības Cultural education 5 176 5 219 85 622 98 203 programmas programmes dejas māksla 1 269 1 401 25 183 28 546 art of dance tautas deju kolektīvi 879 984 18 020 20 793 national dancing groups mūzikas 1 706 1 696 38 254 37 197 music kori 771 734 26 008 24 094 choirs teātra mākslas 585 645 9 520 9 429 art of theatre vizuālās un lietišķās 1 011 1 196 14 496 19 004 visual arts and applied art mākslas folkloras 128 134 2 167 2 238 folklore citas 477 147 6 351 1 789 other Sporta izglītības Sports education 1 495 1 700 25 811 31 105 programmas programmes sporta spēļu (komandu) 721 782 12 841 14 322 sports games (team sports) basketbola 180 135 2 959 2 233 basketball volejbola 168 169 3 016 2 765 volleyball futbola 122 70 2 010 1 305 football individuālo sporta veidu 269 803 5 236 14 400 individual sports vieglatlētikas 120 50 2 275 899 track and field athletics peldēšanas 40 179 1 066 3 204 swimming

1 Viens izglītojamais var piedalīties vairākās programmās. One person may participate in several programmes. 32 BĒRNI LATVIJĀ 2017 IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA EDUCATION AND CULTURE turpinājums/continued Izglītojamo skaits, Kolektīvu skaits kuri darbojas Number of programmā 1 interest-related Programme groups enrolment 1 2010/11 2015/16 2010/11 2015/16 galda spēļu 50 115 820 2 383 board games citas 505 - 8 780 - other Tehniskās jaunrades Technical creative work 217 286 3 176 3 956 programmas programmes Vides izglītības Environment education 261 277 3 741 4 000 programmas programmes Citas programmas 760 1 102 11 970 15 628 Other programmes

2.11. ĀRPUSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES EXTRACURRICULAR EDUCATION INSTITUTIONS (mācību gada sākumā/ at the beginning of the school year) Iestāžu skaits Audzēkņu skaits Institutions Enrolment

5 6 5 6 /1 /1 /1 /1 4 5 4 5 2010/11 201 201 2010/11 201 201

Sporta skolas 64 72 75 29 862 32 674 35 239 Sports schools Interešu izglītības Hobby iestādes 77 51 60 56 750 55 431 55 833 development institutions Mūzikas un Music and arts 142 150 150 21 682 27 625 27 646 mākslas skolas schools

2.12. BĒRNU UN MĀCĪBU LITERATŪRAS IZDOŠANA PUBLISHING OF SCHOOL LITERATURE AND LITERATURE FOR CHILDREN

Grāmatu, brošūru, Vienreizējais metiens, izdevumu skaits tūkst. eks. Number of books, Single issue, booklets, issues thsd copies 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Bērnu literatūra 164 430 409 356 958 767 Children's literature Mācību literatūra 225 87 95 506 230 332 School literature

1 Viens izglītojamais var piedalīties vairākās programmās. One person may participate in several programmes. CHILDREN IN LATVIA 2017 33 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3. VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE

DEFINĪCIJAS

Jaundzimušais Bērns laikā no piedzimšanas līdz 27. dzīves dienai.

KPE indekss Kariozo, plombēto un ekstrahēto (izrauto) zobu kopsumma pret pacientu skaitu.

Hospitalizācija Pacienta uzņemšana slimnīcā novērošanai, izmeklēšanai, diagnostikai, ārstēšanai, rehabilitācijai vai aprūpei uz laiku ne mazāku par 24 stundām.

DEFINITIONS

Newborn Infant at the age from the birth till 28th day.

CFE index The sum of carious, filled and extracted teeth divided by the number of patients.

Hospitalisation Admission of a patient for observation, examination, diagnostics, treatment, rehabilitation or medical care in an inpatient facility normally involving a stay of at least 24 hours.

34 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE Jaundzimušo bērnu veselības stāvoklis Health status of newborn (procentos/ per cent)

64.3 65.8 59.5

37.3 33.0 31.5

3.2 2.7 2.7

2010 2015 2016

1. veselības grupa/ 1st health group 2. veselības grupa/ 2st health group 3. veselības grupa/ 3st health group

Veseli bērni, kuriem nav hronisku saslimšanu, novērošanas periodā var būt viegli 1. noritošas akūtas saslimšanas; orgānu un sistēmu funkcijas bez patoloģijām, fiziskā veselības attīstība atbilstoši vecumam. grupa Healthy children without chronic diseases. In the observation period there may be 1st health some non-complicated acute diseases. There is no organ or system function group pathology. The physical and mental development is adequate to the age. Bērni ar hronisku saslimšanu attīstības draudiem. Akūtas saslimšanas norit ar komplikācijām, atveseļošanās periodā vērojams nogurums, paaugstināts uzbudinājums, miega traucējumi, slikta ēstgriba. Fiziskā attīstība normāla, var būt 2. 1. pakāpes svara deficīts. Normāla neiropsihiskā attīstība vai neizteikta veselības neiropsihiskās attīstības atpalicība. grupa Children with developing threat of chronic diseases. Acute diseases often occur with 2nd health complications, in the convalescence period tiredness, high irritability, sleeping group disorders are observed. Infants (under 1 year of age) have a troubled obstetrical (toxicosis, etc.) and genealogical anamnesis. There are functional disorders. The physical development is normal, it can be the first grade weight deficiency. Adequate neuropsychical development. Bērni ar hroniskām saslimšanām kompensētā, subkompensētā vai dekompensētā veidā. Iedzimtas orgānu un sistēmu patoloģijas. Funkcionālas patoloģijas. Fiziskā 3. attīstība normāla, svara deficīts vai liekais svars 1., 2. pakāpē, mazs augums. veselības Neiropsihiskā attīstība normāla vai atpalikusi. grupa Children with chronic diseases in compensatory, subcompesatory or 3rd health decompensatory stage. Hereditary organ or system pathology. Functional pathology. group The physical development adequate to the age, 1st or 2nd stage weight disorders, inadequately small body. The neuropsychical development is backward or normal.

CHILDREN IN LATVIA 2017 35 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.1. BĒRNU UN PUSAUDŽU VESELĪBAS STĀVOKLIS 2016. GADĀ HEALTH STATUS OF CHILDREN AND ADOLESCENTS; 2016 (procentos/ per cent) Sadalījums veselības grupās/ Health groups 1. grupa 2. grupa 3. grupa 1st group 2nd group 3rd group Jaundzimušie 65.8 31.5 2.7 Newborn Bērni 1 gada vecumā 64.8 32.5 2.7 Children aged 1 Bērni 2 gadu vecumā 63.6 33.5 2.9 Children aged 2 Bērni 3–14 gadu 61.2 35.4 3.4 Children aged 3–14 vecumā pirmsskolas vecuma children at 62.2 34.6 3.2 bērni preschool age children in the pirmās klases skolēni 62.5 34.5 3.0 1st grade pārējie skolēni līdz other pupils aged 60.6 36.0 3.4 14 gadu vecumam under 15 Pusaudži 15–17 gadu Adolescents aged 59.8 36.5 3.7 vecumā 15–17

3.2. REĢISTRĒTO SASLIMSTĪBAS GADĪJUMU SKAITS BĒRNIEM PIRMAJĀ DZĪVES GADĀ INCIDENCE OF VARIOUS DISEASES AMONG CHILDREN AGED UNDER 1 Gadījumu skaits/ Number Slimība of cases Disease 2010 2015 2016 Pavisam 48 026 55 027 62 081 Total tai skaitā: of which: certain infectious and parasitic infekcijas un parazitārās slimības 1 733 2 047 2 269 diseases endokrīnās, uztura un vielmaiņas endocrine, nutritional and slimības 475 635 599 metabolic diseases nervu sistēmas un maņu orgānu diseases of the nervous system slimības 2 585 2 624 2 566 and organs of senses diseases of the respiratory elpošanas sistēmas slimības 27 810 32 657 38 023 system gremošanas sistēmas slimības 3 829 4 622 5 119 diseases of the digestive system diseases of the genitourinary uroģenitālās sistēmas slimības 565 725 764 system noteikti perinatālā perioda certain conditions originating in stāvokļi 4 212 4 481 4 703 the perinatal period iedzimtas anomālijas 632 617 640 congenital abnormalities injuries, poisoning and certain ievainojumi, saindēšanās un citas other consequences of external ārējās iedarbes sekas 578 706 805 causes pārējās slimības 5 607 5 913 6 593 other diseases

36 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.3. KRŪTS BAROŠANA BREAST-FEEDING (bērnu īpatsvars, kuri saņēma krūts barošanu, procentos/ per cent of breast-fed children)

2010 2015 2016

Līdz 6 nedēļām 91.8 91.8 91.7 At least 6 weeks

Līdz 3 mēnešiem 75.9 77.0 76.2 At least 3 months

Līdz 6 mēnešiem 52.5 57.3 56.6 At least 6 months

Līdz 12 mēnešiem 21.7 26.6 26.4 At least 12 months

Bērnu īpatsvars, kuri saņēma krūts barošanu pusgadu un gadu Share of children breast-fed for at least 6 or 12 months (procentos/ per cent)

75.9 77.0 76.2

57.3 56.6 52.5

26.6 26.4 21.7

2010 2015 2016 pilnus 3 mēnešus/ full 3 months līdz 6 mēnešiem/ at least 6 months līdz 12 mēnešiem/ at least 12 months

CHILDREN IN LATVIA 2017 37 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.4. ABORTI ABORTIONS

tai skaitā pa vecuma grupām Pavisam of which by age group Total līdz 14 gadiem no 15 līdz 17 gadiem aged 0–14 aged 15–17 2010 2015 2016 2010 2015 2016 2010 2015 2016

Kopējais Total abortu 10 820 7 854 7 370 10 2 4 279 104 77 number of skaits abortions tai skaitā of which 7 443 4 802 4 366 6 2 4 204 77 53 mākslīgie induced Pārtraukta 1st (pārtrau- interrupted kusies) 1 132 588 528 5 2 4 159 61 48 pregnancy 1. grūt- niecība

3.5. PROFILAKTISKĀS APSKATES UN TO REZULTĀTI PREVENTIVE EXAMINATIONS AND RESULTS

Pavājināta redze Pavājināta dzirde Reduced eyesight Reduced hearing 2010 2015 2016 2010 2015 2016 No 1 000 apskatīto Per 1 000 examined bērnu 92.6 81.9 80.1 5.3 4.9 5.1 children (aged 3–14) (3–14 gadi) tai skaitā: of which: pirmsskolas vecuma children at preschool 58.4 51.7 52.0 4.7 5.0 4.7 bērniem age pirmās klases children in the 1st 91.5 80.6 78.7 5.2 4.5 4.2 skolēniem grade pārējiem skolēniem other pupils aged līdz 114.6 99.8 95.9 5.2 4.6 5.1 under 15 14 gadu vecumam Per 1 000 examined No 1 000 apskatīto 129.1 132.3 130.5 6.4 5.0 4.4 adolescents (aged pusaudžu (15–17 gadi) 15–17)

38 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE (turpinājums/ continued) Citi stājas Valodas traucējumi Skolioze traucējumi Speech disorders Scoliosis Postural disorders 2010 2015 2016 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Per 1 000 No 1 000 examined apskatīto bērnu 45.8 47.9 49.8 36.3 33.9 33.5 126.1 129.9 125.0 children (aged (3–14 gadi) 3–14) tai skaitā: of which: pirmsskolas children at 79.6 86.3 90.3 11.7 11.5 13.8 82.5 86.7 89.6 vecuma bērniem preschool age pirmās klases children in the 65.8 65.4 69.5 25.5 20.7 22.7 136.4 142.6 139.2 skolēniem 1st grade pārējiem other pupils skolēniem līdz 19.4 20.8 22.5 53.5 49.0 46.0 152.2 153.0 142.8 aged under 14 gadu 15 vecumam

No 1 000 Per 1 000 apskatīto examined 8.7 11.4 11.8 69.4 70.3 65.3 140.3 155.9 150.4 pusaudžu adolescents (15–17 gadi) (aged 15–17)

3.6. BĒRNU UN PUSAUDŽU SASLIMSTĪBA AR NOTEIKTĀM SLIMĪBĀM INCIDENCE OF SELECTED DISEASES AMONG CHILDREN AND ADOLESCENTS (pirmreizējo gadījumu skaits/ number of new cases)

Slimība 2010 2015 2016 Disease

Ļaundabīgie audzēji 56 50 54 Malignant neoplasms Visu formu tuberkuloze 61 28 30 All types of tuberculosis tai skaitā elpošanas orgānu of which tuberculosis of 60 28 30 tuberkuloze respiratory organs Psihiskās slimības 1 677 893 927 Mental diseases tai skaitā garīga atpalicība 396 310 275 mental retardation

CHILDREN IN LATVIA 2017 39 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.7. BĒRNU UN PUSAUDŽU SASLIMSTĪBA AR NOTEIKTĀM SLIMĪBĀM PA VECUMA GRUPĀM UN PĒC DZIMUMA 2016. GADĀ INCIDENCE OF SELECTED DISEASES AMONG CHILDREN AND ADOLESCENTS BY AGE GROUP AND SEX; 2016 (pirmreizējo gadījumu skaits/ number of new cases)

tai skaitā pa vecuma grupām un pēc dzimuma of which by age group and sex Pavisam 0–14 15–17 Slimība Disease

Total

zēni zēni girls girls total total boys boys pavisam pavisam meitenes meitenes Ļaundabīgie audzēji 54 44 25 19 10 7 3 Malignant neoplasms Visu formu tuberkuloze 30 22 11 11 8 2 6 All types of tuberculosis tai skaitā elpošanas of which tuberculosis 30 22 11 11 8 2 6 orgānu tuberkuloze of respiratory organs Psihiskās slimības 927 811 552 259 116 58 58 Mental diseases tai skaitā garīga 275 265 181 84 10 6 4 mental retardation atpalicība

3.8. BĒRNU UN PUSAUDŽU SASLIMSTĪBA AR ATSEVIŠĶĀM INFEKCIJAS UN PARAZITĀRAJĀM SLIMĪBĀM INCIDENCE OF SELECTCTED INFECTIOUS AND PARASITIC DISEASES AMONG CHILDREN AND ADOLESCENTS tai skaitā pa vecuma grupām Gadījumu skaits of which by age group Number of cases Slimība 0–14 15–17 Disease

2010 2015 2016 2010 2015 2016 2010 2015 2016

Vējbakas 3 510 1 959 1 587 3 429 1 890 1 556 81 69 31 Chickenpox

Masaliņas ------Rubella

Epidēmiskais 1 2 - 1 - - - 2 - Mumps parotīts

Garais klepus 8 143 156 7 113 88 1 30 68 Whooping cough

40 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE (turpinājums/ continued) tai skaitā pa vecuma grupām Gadījumu skaits of which by age group Number of cases Slimība 0–14 15–17 Disease

2010 2015 2016 2010 2015 2016 2010 2015 2016

Difterija - 4 - - 4 - - - - Diphteria Ērču vīrus- Tick-borne 21 7 9 18 6 8 3 1 1 encefalīts encephalitis Laima slimība 46 30 35 38 25 29 8 5 6 Lyme disease

Vīrushepatīti 136 10 27 102 7 14 34 3 13 Viral hepatitis

Jersinioze 19 64 45 19 63 43 - 1 2 Yersiniosis

Bērnu un pusaudžu (vecumā līdz 17 gadiem) saslimstība ar tuberkulozi Incidence of tuberculosis among children and adolescents (aged 0–17)

200 175

142 139 140

93 87 73 76 63 66 61 58 51 52 39 33 29 29 31 28 30 20 22 18 19 22 16 13 17 17 15 8 8

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

slimnieku skaits, kuriem diagnoze noteikta pirmoreiz/ number of patients medically diagnosed for the first time

uz 100 000 attiecīgā vecuma bērnu/ per 100 000 children of the respective age

CHILDREN IN LATVIA 2017 41 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.9. BĒRNU UN PUSAUDŽU PSIHISKIE UN UZVEDĪBAS TRAUCĒJUMI PSIHOAKTĪVO VIELU LIETOŠANAS DĒĻ 2016. GADĀ MENTAL AND BEHAVIOURAL DISORDERS OF CHILDREN AND ADOLESCENTS RESULTING FROM USE OF PSYCHOACTIVE SUBSTANCES; 2016 Pirmreizēji reģistrēto ārstēto bērnu un pusaudžu skaits Number of new cases tai skaitā pa vecuma pavisam grupām

total of which by age group 0–14 15–17 Alkohola psihozes - - - Alcochol psychoses Alkohola atkarība Alcochol addiction (excluding (neieskaitot alkohola 1 - 1 alcochol psychoses) psihozes) Psychoactive substance Psihoaktīvo vielu atkarība 9 - 9 dependence (excluding (izņemot alkoholu), kopā alcohol), total Alkohola akūta intoksikācija Acute alcoholic intoxication or vai tā kaitējoši pārmērīga 189 58 131 negative consequential results lietošana Psihoaktīvo vielu Intoxication with psychoactive intoksokācija un to kaitējoši 75 23 52 substances and negative pārmērīga lietošana, kopā consequential results, total Gada laikā ārstēto bērnu un pusaudžu skaits Number of children and adolescents who received medical treatment during the year tai skaitā pa vecuma pavisam grupām

total of which by age group 0–14 15–17 Alkohola psihozes - - - Alcochol psychoses Alkohola atkarība Alcochol addiction (excluding (neieskaitot alkohola 2 - 2 alcochol psychoses) psihozes) Psychoactive substance Psihoaktīvo vielu atkarība 21 1 20 dependence (excluding (izņemot alkoholu), kopā alcohol), total Alkohola akūta intoksikācija Acute alcoholic intoxication or vai tā kaitējoši pārmērīga 251 74 177 negative consequential results lietošana Psihoaktīvo vielu Intoxication with psychoactive intoksokācija un to kaitējoši 138 33 105 substances and negative pārmērīga lietošana, kopā consequential results, total

42 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE (turpinājums/ continued) Gada laikā ārstēto bērnu un pusaudžu skaita sadalījums pēc primāri lietotās vielas Number of of children and adolescents who received medical treatment during the year by primary substance used tai skaitā pa vecuma pavisam grupām

total of which by age group 0–14 15–17 Opioīdi 1 - 1 Opioids Kokaīns (kopā) - - - Cocaine (total) Stimulanti (kopā) 10 - 10 Stimulants (total) Sedatīvie un miega līdzekļi 1 - 1 Sedatives and hypnotics Halucinogēni 1 - 1 Hallucinogens Inhalanti 28 10 18 Inhalants Kanabinoīdi 82 8 74 Cannabis Citas vielas 18 8 10 Other substances

3.10. BĒRNU UN PUSAUDŽU ĀRSTĒŠANĀS STACIONĀROS HOSPITALISATION OF CHILDREN AND ADOLESCENTS

Bērni (0–14 gadi)/ Children (aged 0–14) slimnīcā pavadītais laiks Slimība izrakstīti slimnieki (gultdienas)/ length of stay Disease discharged patients (bed-days) 2010 2015 2016 2010 2015 2016

Pavisam/ Total 59 865 43 266 43 650 364 560 273 997 273 349 Infekcijas un parazitārās slimības 8 441 6 662 6 327 44 455 27 306 23 449 Certain infectious and parasitic diseases Audzēji/ Neoplasms 890 776 723 7 648 6 091 5 914 Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi Diseases of the blood and bloodforming 348 192 211 2 128 1 182 1 105 organs and certain disorders involving the immune mechanism Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 644 765 817 3 663 9 923 11 041 Endocrine, nutritional and metabolic diseases Psihiski un uzvedības traucējumi 1 945 1 451 1 512 51 744 32 885 35 918 Mental and behavioural disorders Nervu sistēmas un maņu orgānu slimības 3 338 2 189 2 252 22 287 17 694 17 388 Diseases of the nervous system and organs of senses Asinsrites sistēmas slimības 581 466 453 2 025 3 517 2 945 Diseases of the circulatory system Elpošanas sistēmas slimības 21 035 14 423 14 651 115 033 79 435 78 362 Diseases of the respiratory system Gremošanas sistēmas slimības 5 543 3 670 3 943 20 326 15 633 15 347 Diseases of the digestive system

CHILDREN IN LATVIA 2017 43 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE (turpinājums/ continued) Bērni (0–14 gadi)/ Children (aged 0–14) slimnīcā pavadītais laiks Slimība izrakstīti slimnieki (gultdienas)/ length of Disease discharged patients stay (bed-days) 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Ādas un zemādas audu slimības Diseases of the skin and subcutaneous 1 680 966 997 7 420 5 483 6 338 tissue Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības Diseases of the musculoskeletal system and 861 967 1 057 6 071 9 781 10 944 connective tissue Uroģenitālās sistēmas slimības 1 906 1 099 1 233 11 437 6 155 6 443 Diseases of the genitourinary system Grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periods 14 12 8 47 44 23 Pregnancy, childbirth and postnatal period Noteikti perinatālā perioda stāvokļi Certain conditions originating in the 5 108 3 865 3 793 37 288 31 030 29 633 perinatal period Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 1 982 1 766 1 709 13 416 15 032 15 677 Congenital malformations, deformations and chromosomal abnormalities Simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade/ Symptoms, signs and 326 281 318 1 024 965 1 434 abnormal clinical and laboratory findings Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas 5 223 3 716 3 646 18 548 11 841 11 388 Injuries, poisoning and certain other consequences of external causes Pusaudži (15–17 gadi) Adolescents (aged 15–17) Slimība slimnīcā pavadītais laiks izrakstīti slimnieki Disease (gultdienas)/ length of discharged patients stay (bed-days) 2010 2015 2016 2010 2015 2016

Pavisam/ Total 10 275 7 051 7 617 81 929 63 230 74 834 Infekcijas un parazitārās slimības 599 313 420 4 069 1 757 2 306 Certain infectious and parasitic diseases Audzēji/ Neoplasms 247 165 187 1 301 971 1 520 Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi Diseases of the blood and bloodforming 66 46 34 357 240 139 organs and certain disorders involving the immune mechanism Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības Endocrine, nutritional and metabolic 160 287 342 918 4 106 5 349 diseases Psihiski un uzvedības traucējumi 1 001 868 934 30 797 23 752 29 400 Mental and behavioural disorders

44 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE (turpinājums/ continued) Pusaudži (15–17 gadi) Adolescents (aged 15–17) Slimība slimnīcā pavadītais laiks izrakstīti slimnieki Disease (gultdienas)/ length of discharged patients stay (bed-days) 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Nervu sistēmas un maņu orgānu slimības Diseases of the nervous system and organs 541 418 465 3 489 3 118 3 411 of senses Asinsrites sistēmas slimības 168 150 149 582 1 103 985 Diseases of the circulatory system Elpošanas sistēmas slimības 1 792 1 045 1 100 11 141 7 781 8 005 Diseases of the respiratory system Gremošanas sistēmas slimības 1 513 1 022 1 110 6 641 5 202 5 688 Diseases of the digestive system Ādas un zemādas audu slimības Diseases of the skin and subcutaneous 350 176 214 1 558 1 034 1 437 tissue Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības Diseases of the musculoskeletal system and 633 591 665 5 783 5 827 6 803 connective tissue Uroģenitālās sistēmas slimības 758 372 398 4 577 1 794 1 994 Diseases of the genitourinary system Grūtniecības, dzemdības un pēcdzemdību periods 635 344 329 2 561 1 266 1 157 Pregnancy, childbirth and postnatal period Noteikti perinatālā perioda stāvokļi Certain conditions originating in the ------perinatal period Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 189 168 231 1 358 1 458 2 588 Congenital malformations, deformations and chromosomal abnormalities Simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade/ Symptoms, signs and 89 67 65 261 198 259 abnormal clinical and laboratory findings Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas/ Injuries, poisoning and 1 534 1 019 974 6 536 3 623 3 793 certain other consequences of external causes

CHILDREN IN LATVIA 2017 45 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.11. BĒRNU UN PUSAUDŽU ĀRSTĒŠANĀS STACIONĀROS ĀRĒJĀS IEDARBES SEKU DĒĻ HOSPITALISATION OF CHILDREN AND ADOLESCENTS DUE TO CONSEQUENCES OF EXTERNAL CAUSES

Bērni (0–14 gadi) Children (aged 0–14) slimnīcā pavadītais laiks Ārējās iedarbes sekas (gultdienas) Consequences of external causes izrakstīti slimnieki discharged patients length of stay (bed-days) 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas 5 223 3 716 3 646 18 548 11 841 11 388 Injuries, poisoning and other consequences of external causes Dažāda veida lūzumi 1 250 1 239 1 235 4 295 3 117 3 104 Various fractures Smadzeņu satricinājums/ Concussion 751 481 424 3 211 1 980 1 506 Termiski un ķīmiski apdegumi 453 212 265 3 002 1 455 1 743 Thermal and chemical burns Saindēšanās ar medikamentiem, bioloģiskām un citām nemedicīniskas cilmes vielām 500 140 157 863 311 298 Poisoning with medication, biological and other non-medical substances Pusaudži (15–17 gadi) Adolescents (aged 15–17) slimnīcā pavadītais laiks Ārējās iedarbes sekas (gultdienas) Consequences of external causes izrakstīti slimnieki discharged patients length of stay (bed-days) 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas 1 534 1 019 974 6 536 3 623 3 793 Injuries, poisoning and other consequences of external causes Dažāda veida lūzumi 421 297 318 1 173 1 019 1 137 Various types of fractures Smadzeņu satricinājums/ Concussion 274 179 177 1 233 735 734 Termiski un ķīmiski apdegumi 31 8 17 303 63 113 Thermal and chemical burns Saindēšanās ar medikamentiem, bioloģiskām un citām nemedicīniskas cilmes vielām 162 98 55 266 169 111 Poisoning with medication, biological and other non-medical substances

46 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.12. BĒRNU UN PUSAUDŽU VIDĒJAIS ĀRSTĒŠANĀS ILGUMS STACIONĀROS ĀRĒJĀS IEDARBES SEKU DĒĻ AVERAGE LENGTH OF CHILDREN AND ADOLESCENT HOSPITALISATION DUE TO CONSEQUENCES OF EXTERNAL CAUSES (dienas/ days)

Bērni (0–14 gadi) Ārējās iedarbes sekas Children (aged 0–14) Consequences of external causes 2010 2015 2016 Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas 3.6 3.2 3.1 Injuries, poisoning and other consequences of external causes Dažāda veida lūzumi 3.4 2.5 2.5 Various fractures Smadzeņu satricinājums 4.3 4.1 3.6 Concussion Termiski un ķīmiski apdegumi 6.6 6.9 6.6 Thermal and chemical burns Saindēšanās ar medikamentiem, bioloģiskām un citām nemedicīniskas cilmes vielām 1.7 2.2 1.9 Poisoning with medication, biological and other non- medical substances Pusaudži (15–17 gadi) Ārējās iedarbes sekas Adolescents (aged 15–17) Consequences of external causes 2010 2015 2016 Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas 4.3 3.6 3.9 Injuries, poisoning and other consequences of external causes Dažāda veida lūzumi 2.8 3.4 3.6 Various fractures Smadzeņu satricinājums 4.5 4.1 4.1 Concussion Termiski un ķīmiski apdegumi 9.8 7.9 6.6 Thermal and chemical burns Saindēšanās ar medikamentiem, bioloģiskām un citām nemedicīniskas cilmes vielām 1.6 1.7 2.0 Poisoning with medication, biological and other non- medical substances

CHILDREN IN LATVIA 2017 47 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE Hospitalizēto bērnu un pusaudžu sadalījums pa vecuma grupām un diagnozēm 2016. gadā Hospitalised children and adolescents by age group and diagnosis; 2016 (procentos no hospitalizēto bērnu un pusaudžu kopskaita/ per cent of the total number of hospitalised children and adolescents)

33.6

14.5 14.4 14.6 12.8 12.3

9.0 8.4 8.7 6.1 5.2 5.5 5.2 3.5 2.8 2.4

0–14 gadi / years 15–17 gadi / years

elpošanas sistēmas slimības/ diseases of the respiratory system

infekcijas un parazitārās slimības/ infectious and parasitic diseases

gremošanas sistēmas slimības/ diseases of the degistive system

ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas/ injury, poisoning and other consequences of external causes

nervu sistēmas un maņu orgānu slimības/ diseases of the nervous system and sense organs

psihiski un uzvedības traucējumi/ mental and behavioural disorders

uroģenitālās sistēmas slimības/ diseases of the genitourinary system

skeleta, muskuļu un saistaudu slimības/ diseases of the musculoskeletal system and connective tissue

48 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.13. PIRMREIZĒJI UN ATKĀRTOTI NOTEIKTAIS BĒRNA INVALĪDA STATUSS SADALĪJUMĀ PĒC VECUMA GRUPĀM UN DIAGNOZĒM 2016. GADĀ DISABILITY STATUS NEWLY AND REPEATEDLY GRANTED TO CHILDREN BY AGE GROUP AND DIAGNOSIS; 2016

tai skaitā vecumā (gadi) Skaits Diagnoze of which aged Diagnosis Number (years) 0–6 7–17 Pavisam 2 814 1 114 1 700 Total tuberkuloze 4 2 2 tuberculosis ļaundabīgie audzēji 118 35 83 malignant neoplasms diseases of blood-forming asins un asinsrades orgānu organs and certain disorders slimības un noteikti 26 15 11 involving the immune imūnsistēmas traucējumi mechanism endokrīnās, uztures un endocrine, nutritional and 135 53 82 vielmaiņas slimības metabolic diseases psihiski un uzvedības mental and behavioural 838 219 619 traucējumi disorders nervu sistēmas slimības 318 162 158 diseases of the nervous system acu un to palīgorgānu slimības 113 55 58 diseases of the eye and adnexa auss un aizauss paugura diseases of the ear and mastoid 46 29 17 slimības process diseases of the circulatory asinsrites sistēmas slimības 12 7 5 system diseases of the respiratory elpošanas sistēmas slimības 175 63 112 system diseases of the digestive gremošanas sistēmas slimības 18 5 13 system skeleta, muskuļu un saistaudu diseases of the musculoskeletal 267 31 236 slimības system and connective tissue diseases of genitourinary uroģenitālās sistēmas slimības 39 13 26 system ievainojumi, saindēšanās un injuries, poisoning and certain citas 36 9 27 other consequences of ārējās iedarbes sekas external causes ādas un zemādas audu diseases of the skin and 18 6 12 slimības subcutaneous tissue iedzimtas kroplības, congenital malformations, deformācijas un hromosomu 592 371 221 deformations and anomālijas chromosomal abnormalities pārējās slimības 59 39 20 other

CHILDREN IN LATVIA 2017 49 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.14. ZOBĀRSTA APMEKLĒJUMU SKAITS DENTAL VISITS

2010 2015 2016 Kopējais zobārsta apmeklējumu Total dental visits made skaits bērniem un pusaudžiem by children and 522 749 516 023 514 853 (0–17) adolescents (aged 0–17) pirmreizējo zobārsta apmeklējumu first dental visits made by skaits bērniem un pusaudžiem 154 115 125 712 123 328 children and adolescents (0–17) (aged 0–17)

3.15. BĒRNU ZOBU STĀVOKĻA SALĪDZINĀJUMS COMPARISON OF CHILDREN DENTAL HEALTH

Pacientu īpatsvars ar zobu, zobu Pacientu īpatsvars ar Patstāvīgo Piena zobu rindu un sakodiena zobu apkārtējo audu zobu KPE indekss (ortodontiskajām) izmaiņām, (periodontiskajām) Gads KPE indekss CFE index of % izmaiņām, % Year CFE index of deciduous Share of patients with Share of patients with permanent teeth orthodontic abnormalities, periodontal abnormalities, teeth % % 6 gadu vecumā/ Aged 6 2010 0.6 3.9 14.3 9.2 2015 0.6 3.7 15.3 8.9 2016 0.6 3.6 14.2 9.8 12 gadu vecumā/ Aged 12 2010 3.1 1.0 23.6 15.4 2015 2.9 1.5 23.1 14.8 2016 2.8 1.4 17.9 14.2

50 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE Zobu tīrīšanas biežums 12 gadus veciem skolēniem Latvijas reģionos 2015./2016. mācību gadā Toothbrushing frequency among Latvian children aged 12 by region; in the school year 2015/2016 (procentos/ per cent)

8.0 13.5 13.9 16.6 17.9 26.0

34.3 36.2 32.4 31.2 38.3

36.5

57.6 50.4 50.8 53.6 45.2 37.5

Vidzeme/ Latgale/ Pierīga/ Kurzeme/ Zemgale/ Rīga/ Vidzeme Latgale Pierīga Kurzeme Zemgale Rīga region region region region region region

Retāk nekā reizi dienā/ Less than once a day

Vienu reizi dienā/ Once a day

Divas vai vairākas reizes dienā/ Two or more times per day

 SPKC Mutes veselības pētījums skolēniem Latvijā 2015./2016. mācību gads/ Centre for Disease Prevention and Control research on oral health of Latvian pupils in the school year 2015/2016.

CHILDREN IN LATVIA 2017 51 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.16. VESELĪBAS APRŪPES RESURSI HEALTH CARE RESOURCES

2010 2015 2016 Number of physicians of all Visu specialitāšu ārstu skaits 7 951 7 626 7 480 specialities in the main job (at pamatdarbā (gada beigās) the end of the year) tai skaitā: of which: ģimenes ārsti 1 311 1 329 1 334 general practitioners bērnu ķirurgi 45 41 40 pediatric surgeons ginekologi un dzemdību 412 372 358 gynecologists speciālisti psihiatri, psihoterapeiti 279 268 260 psychiatrists, psychotherapists bērnu psihiatri 14 11 14 pediatric psychiatrists neonatologi 62 64 59 neonatologists pediatri 276 217 221 pediatricians bērnu infektologi 10 9 9 pediatric infectologists narkologi 60 59 55 narcologists Gultu skaits slimnīcās Number of hospital beds 11 920 11 261 11 208 (vidēji gadā) (the annual average) tai skaitā sadalījumā pēc of which by specialisation profile: specializācijas profila: infekcijas slimību gultu skaits number of beds for children with 270 177 177 bērniem infectious diseases tuberkulozes gultu skaits number of beds for children with 40 30 27 bērniem tuberculosis pediatrijas gultu skaits 703 597 606 number of beds for paediatrics number of beds for children in psihiatrijas gultu skaits bērniem 196 157 152 psychiatry ginekoloģijas 318 229 231 gynaecology grūtniecības un dzemdību 463 444 438 pregnancy and obstetrics

52 BĒRNI LATVIJĀ 2017 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE 3.17. HIV INFEKCIJAS GADĪJUMU SKAITA SADALĪJUMS BĒRNIEM UN PUSAUDŽIEM PĒC DZIMUMA UN PA VECUMA GRUPĀM HIV-POSITIVE CHILDREN AND ADOLESCENTS BY SEX AND AGE GROUP

Kopējais gadījumu skaits, Jauno gadījumu skaits kopš uzsākta uzskaite Number of new cases no 1987. gada

Total number of cases since registration was 2015 2016 started (in 1987) 0–19 gadu vecumā 681 11 10 Aged 0–19 0–9 gadu vecumā 71 3 6 Aged 0–9 10–14 gadu vecumā 13 - - Aged 10–14 15–19 gadu vecumā 597 8 4 Aged 15–19 zēni 367 5 1 boys meitenes 230 3 3 girls Transmisijas ceļā Mother-to-child 72 3 6 māte–bērns transmission

3.18. BĒRNU UN PUSAUDŽU SKAITS, KURI SLIMO AR CUKURA DIABĒTU PREVALENCE OF DIABETES MELLITUS AMONG CHILDREN AND ADOLESCENTS (gada beigās/ at the end of the year) Uz 100 000 attiecīgā vecuma bērnu Skaits Vecums, Per 100 000 children of the respective Number gadi age Age, years 2010 2015 2016 2010 2015 2016 0–19 556 605 663 133 157 170 0–4 25 23 29 23 22 27 5–9 92 127 128 95 122 126 10–14 169 201 220 188 217 232 15–19 270 254 286 221 294 333

CHILDREN IN LATVIA 2017 53 VESELĪBAS APRŪPE HEALTH CARE Cukuru saturošu uztura produktu lietošanas biežums 12 gadus veciem skolēniem vismaz reizi nedēļā un vismaz reizi dienā 2015./2016. mācību gadā Share of children aged 12 using sugary food products at least once a week/ once a day; school year 2015/2016 (procentos/ per cent)

Maize/ Bread 94.2 64.3

Kakao, tēja, kafija ar cukuru/ Cocoa, tea, coffee with sugar 78.3 39.5

Sula, limonāde, sulu dzērieni/ juice, lemonade, juice drinks 70.2 17.0

Biezpiena sieriņi/ Curd snack 57.9 10.8

Cepumi, vafeles/ Biscuits, waffles 55.0 9.5

Šokolāde, šokolādes batoņi/ Chocolate, chocolate bars 50.8 6.6

Jogurts vai lakto ar piedevām/ Yogurt or lactose with additives 50.5 6.0

Elpu atsvaidzinošās dražejas/ Breath refreshing drops 48.9 9.9

Šokolādes konfektes/ Chocolate candies 47.2 7.1

Čipsi vai sāļie cepumi/ Crisps or crackers 46.9 5.7

Saldējums vai saldēta sula/ Ice cream or frozen juice 44.3 5.5

Kūkas, tortes, saldie pīrāgi, bulciņas/ Cakes, sweet pies, muffins 44.0 4.8

Saldinātas brokastu pārslas/ Sweetened breakfast cereals 43.2 9.1 Ievārījums, medus, sīrups vai cita salda mērce/ Jam, honey, 41.0 syrup, or other sweet sauce 5.7 Košļājamā gumija, kas satur cukuru/ Chewing gum containing 36.1 sugar 7.3

Karameles (ledenes)/ Caramels (candy) 33.7 5.2 Aromatizētais piens ar zemeņu, vaniļas, šokolādes u.tml. garšu/ 32.0 Milk flavored with strawberry, vanilla, chocolate, taste, etc. 5.5

Musli batoniņi/ Muesli protein bars 30.7 4.5

Nesaldinātas brokastu pārslas/ Unsweetened breakfast cereals 30.5 7.2

Konservēti augļi/ Preserved fruits 26.2 4.0

Žāvēti augļi/ Dried fruit 24.8 3.8

Pudiņi, biezpiena krēms u.tml./ Pudding, cream cheese, etc. 23.4 2.0

Īrisi, mīkstās karameles/ Toffee, soft caramels 20.2 1.7

Sūkājamā konfekte uz kociņa/ Lollipop on a stick 19.9 2.5 Saldais popkorns vai kukurūzas nūjiņas/ Popcorn or sweet corn 19.1 sticks 1.9

Lieto vismaz reizi nedēļā/ At least once a week Lieto vismaz reizi dienā/ At least once a day

 SPKC Mutes veselības pētījums skolēniem Latvijā 2015./2016. mācību gads/ Centre for Disease Prevention and Control research on oral health of Latvian pupils in the school year 2015/2016. 54 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4. MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

DEFINĪCIJAS

Bērns (EU-SILC Persona, kas jaunāka par 18 gadiem. Apgādībā esošs bērns ir persona, apsekojums) kas jaunāka par 18 gadiem, kā arī personas 18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.

Privātā Vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, mājsaimniecība vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. (mājsaimniecība)

Rīcībā esošie Tie ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātie (neto) ienākumi darba ņēmēja natūrā gūtie ienākumi, izmantojot uzņēmuma vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta ienākuma nodokļa pārmaksas dēļ (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa Valsts ienākumu dienestam sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

Ekvivalentie rīcībā Mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kas tiek aprēķināti uz ekvivalento esošie ienākumi patērētāju. Tos iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

Nabadzības riska Iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais indekss ienākums ir mazāks par 60 % no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas.

Mājokļa izmaksas Īrniekiem mājokļa izmaksās tiek iekļauta īre par mājokļa izmantošanu, apkure, elektrība, gāze, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana, mājokļa kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi, mājokļa apdrošināšanas izmaksas un citi ar mājokli saistītie izdevumi.

Īpašniekiem mājokļa izmaksās tiek iekļauti hipotekārie procentu maksājumi, mājokļa apdrošināšanas izmaksas, nekustamā īpašuma nodoklis par mājokli un zemi, apkure, elektrība, gāze, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana, mājokļa kārtējā remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi un citi ar mājokli saistītie maksājumi.

Izglītības līmeņi Pamatskolas izglītība vai zemāka: personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību; ir iegūta sākumskolas izglītība, pamatizglītība, profesionālā pamatizglītība; arodizglītība ar pedagoģisko korekciju; arodizglītība pēc pamatizglītības.

CHILDREN IN LATVIA 2017 55 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

Vidējā izglītība: personai ir iegūta vispārējā vidējā izglītība; vispārējā vidējā izglītība pēc arodizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības; arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības.

Augstākā izglītība: personai ir iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; akadēmiskā izglītība (bakalaura grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais bakalaura grāds); otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (studiju ilgums – 5 gadi), akadēmiskā izglītība (maģistra grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais maģistra grāds); doktora grāds.

Ienākumi no algota Saņemtā naudas atlīdzība, ko darba devējs izmaksā strādājošajiem. Tie ir darba pamatdarbā un papilddarbos gūtie ienākumi no darba devēja. Algota darba ienākumos tiek iekļauta komandējuma nauda, dzeramnauda, papildu samaksa par virsstundu darbu, darbnespējas lapas A samaksa, prēmijas, naudas apbalvojumi un citi papildu samaksas veidi. Netiek ņemta vērā atlīdzība par izdevumiem, kas saistīti ar darba pienākumu pildīšanu (piemēram, transporta izdevumiem, speciāliem darba aizsargtērpiem u.tml.), kā arī kompensācijas sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu.

Ienākumi no Ienākumu summa no pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības, ko persona pašnodarbinātības izmanto personiskajiem tēriņiem vai privāto uzkrājumu veidošanai.

Ienākumi no Noguldījumu un depozītu procenti, dividendes un ienākumi no zemes, īpašuma mājokļa vai cita nekustamā īpašuma izīrēšanas.

Sociālie transferti Valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Privātie transferti Regulāra naudas palīdzība un uzturlīdzekļi (alimenti), kas saņemti no personas, kura dzīvo citā mājsaimniecībā.

Dziļa materiālā Raksturo personas, kurām piemīt vismaz četras no šādām materiālās nenodrošinātība nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju trūkums – 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus, neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.

56 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

DEFINITIONS

Child (EU-SILC Person under the age of 18. Dependent child is a person aged 0–17 as survey) well as persons aged 18–24 if economically inactive and living with at least one of the parents.

Private household Several persons living in one dwelling and sharing expenditure or one (household) person having a separate housekeeping.

Disposable income Cash income from labour, employee income in kind received by using company car for private needs estimated in cash, income or losses received from self-employment, pensions and benefits received, regular material assistance from other households, profit from of deposit interests, dividends, shares, income received by children aged under 16, income from property rental, tax return from the State Revenue Service due to overpaid income tax (for business activities, eligible costs – education, medical treatment, etc.). From this total amount of income, the following items are deducted: real estate tax, amount of money regularly given to other households, amount paid to the State Revenue Service due to unpaid or insufficiently paid income tax.

Equivalised Household disposable income divided by its “equivalent size”, which is disposable income calculated with the help of the so-called “modified OECD” equivalence scale. This scale gives a weight of 1.0 to the first adult, 0.5 to any other household member aged 14 and over and 0.3 to each child aged under 14.

At-risk-of-poverty Share of persons with an equalised disposable income below 60 % of the rate national median equalised disposable income.

Housing costs For tenants housing costs include rent for use of the dwelling, heating, electricity, gas, water supply, sewerage, refuse removal, dwelling repair and maintenance expenses, housing insurance expenses and other housing-related expenses.

For owners housing costs include mortgage payments, dwelling insurance payments, real estate tax for dwelling and land, heating, electricity, water supply and sewerage, refuse removal, dwelling repair and maintenance expenses and other housing related expenses.

Level of education Basic education or lower: an individual has not acquired school education or the education attained is lower than primary education; person has attained primary education; basic education; vocational basic education; vocational education with pedagogical correction; vocational education after basic education.

Secondary education: an individual has acquired general secondary education; general secondary education after vocational education; vocational secondary education after basic education; vocational secondary education after vocational education; vocational education after general secondary education, vocational secondary education after general secondary education.

CHILDREN IN LATVIA 2017 57 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

Higher education: an individual has acquired first level higher education; academic education (bachelor’s degree) or second level vocational higher education (vocational bachelor’s degree); second level vocational higher education (length of studies – 5 years); academic education (master’s degree) or second level vocational higher education (vocational master’s degree); doctorate degree.

Wages and salaries Monetary remuneration that employer pays to employees. This is income from the main job and additional jobs received from the employer. Labour income includes travel allowances, tips, additional payment for overtime work, payment for the sick-leave certificate A, bonuses, cash awards and other additional payments. Compensation for expenses related to work duties is not taken into account (for example, transportation expenses, special protective clothing, etc.), as well as compensations in case of termination of labour relations.

Income from self- Amount of income received from self-employment or business, which a employment person uses for private expenses or to make private savings.

Income from Interest from savings and deposits, dividends and income from renting property land, dwelling or other real estate.

Social transfers Pensions and benefits paid by the State or municipality, child maintenance payments, scholarships, social insurance benefits and compensations, including the ones paid by other countries.

Private transfers Regular monetary assistance and maintenance obligation costs (alimony) received from a person living in another household.

Severe material Severe material deprivation is defined as the proportion of people lacking deprivation at least 4 items among the 9 following: the household could not afford: 1) to face unexpected expenses, 2) one week annual holiday away from home, 3) to pay for arrears (mortgage or rent, utility bills or hire purchase instalments), 4) a meal with meat, chicken or fish every second day, 5) to keep home adequately warm, or could not afford (even if wanted to), 6) a washing machine, 7) a colour TV, 8) a telephone, 9) a personal car.

58 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

Mājsaimniecību sadalījums pēc demogrāfiskā tipa 2016. gadā Households by demographic type; 2016

Citas mājsaimniecības Pāris ar 3 un ar bērniem vairāk bērniem Other households Couple with 3 with children and more 10.4 children 1.5 Viena persona Single person Pāris ar 2 30.8 bērniem Couple with 2 children 5.2

Pāris ar 1 bērnu Couple Ar bērniem / with 1 child With children 7.3 28.1

Viens pieaugušais ar bērniem One adult Bez bērniem / with children Without children 3.7 71.9

Citas mājsaimniecības bez bērniem Pāris bez bērniem Other households Couple without without children children 22.0 19.2

 EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

CHILDREN IN LATVIA 2017 59 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

4.1. NABADZĪBAS RISKA INDEKSS 1 AT-RISK-OF-POVERTY RATE 1 (procentos/ per cent)

2010 2014 2015

Visas mājsaimniecības 19.0 22.4 21.8 All households no tām: of which: visas mājsaimniecības ar all households with apgādībā esošiem 21.2 19.5 16.0 dependent children bērniem tai skaitā: of which: viens pieaugušais ar 37.6 37.0 34.4 single adult with children bērniem 2 pieaugušie ar 2 adults with 1 dependent 17.5 15.1 11.2 1 apgādībā esošu bērnu child 2 pieaugušie ar 2 adults with 2 dependent 2 apgādībā esošiem 17.9 15.9 14.7 children bērniem 2 pieaugušie ar 3 un 2 adults with 3 and more vairāk apgādībā 37.1 34.5 25.5 dependent children esošiem bērniem 3 vai vairāk pieaugušie 3 or more adults with ar apgādībā esošiem 16.6 16.6 12.5 dependent children bērniem  EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori publicēti ar atsauci uz ienākumu pārskata gadu. Šādu lēmumu 2010. gada 25. marta sēdē ir atbalstījusi Centrālās statistikas pārvaldes Metodoloģiskā padome. Monetary poverty and income inequality indicators are published with a reference to the income reference year. Such a decision was endorsed by the Methodological Council of the Central Statistical Bureau at the meeting of 25 March 2010. 60 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

4.2. MĀJSAIMNIECĪBU RĪCĪBĀ ESOŠO IENĀKUMU SASTĀVS MĀJSAIMNIECĪBĀS AR BĒRNIEM; 2015. GADS COMPOSITION OF HOUSEHOLD DISPOSABLE INCOME IN HOUSEHOLDS WITH CHILDREN; 2015 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR/ on average per one household member monthly, EUR) Pāris ar bērniem Couple with children Viens pieaugušais ar trīs un ar diviem vairāk ar bērniem ar vienu bērniem bērniem One adult bērnu two three with children one child children children and more

Rīcībā esošais 286.96 465.91 408.31 280.29 Disposable income ienākums ienākumi no algotā wages and salaries darba 188.54 385.89 340.50 201.83 pašnodarbināto income from self- ienākumi 5.98 14.52 15.52 21.49 employment ienākumi no income from property īpašuma 0.92 2.16 9.61 1.38

saņemtie transferti 91.57 65.64 48.06 56.02 received transfers

citi ienākumi 0.08 0.04 0.03 0.12 other income rīcībā esošo expenses decreasing ienākumu total disposable samazinošie -0.23 -2.35 -5.40 -0.55 income izdevumi  EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

CHILDREN IN LATVIA 2017 61 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

4.3. ATBILŽU SADALĪJUMS UZ JAUTĀJUMU PAR SPĒJU SEGT IKDIENAS IZDEVUMUS 2016. GADĀ ABILITY TO PAY FOR USUAL NECESSARY EXPENSES; 2016 Atbildes uz jautājumu „Ņemot vērā jūsu mājsaimniecības kopējos neto (pēc nodokļa) ienākumus, kā jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā, t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” Answers to the question “Taking into account your household’s total net (after taxes) income, is your household able to make ends meet, namely, to pay for its usual necessary expenses?” (procentos/ in per cent)

ome Total Viegli Easily Pavisam difficulty difficulty Arlielām grūtībām grūtībām Ļoti Ļoti viegli With greatWith With s Veryeasily Arnelielām Fairly easilyFairly Argrūtībām Samērāviegli With difficulty

Visas All 100 14.5 27.6 36.8 16.0 4.2 0.9 mājsaimniecības households tai skaitā: of which: viens pieaugušais one adult with 100 22.4 28.5 34.3 10.2 3.2 1.4 ar bērniem children pāris ar vienu couple with 100 5.9 21.1 45.6 20.0 4.9 2.5 bērnu one child pāris ar diviem couple with 100 7.1 21.8 38.0 24.3 8.7 … bērniem two children pāris ar trīs un couple with vairāk bērniem 100 10.4 32.1 37.5 12.6 6.8 0.7 three and more children pāris bez bērniem couple without 100 10.4 25.2 41.9 16.6 4.8 1.0 children  EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

62 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

4.4. MĀJSAIMNIECĪBU ZEMĀKO NEPIECIEŠAMO NETO IENĀKUMU UN RĪCĪBĀ ESOŠO IENĀKUMU SALĪDZINĀJUMS 2016. GADĀ COMPARISON BETWEEN HOUSEHOLD LOWEST NET INCOME AND HOUSEHOLD DISPOSABLE INCOME; 2016 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli

mēnesī, EUR % EUR, on average per needed

household member % monthly rzemāko umu,

/ /

lai spētu

income, % , neededincome, necessaryto

nepieciešamoienāk nepieciešamoienākumu, % ienākums

ienākumsir mazākspa make endsmake meet savilktgalus kopā neededLowest net Mājsaimniecības, rīcībākuru esošais Mājsaimniecības, rīcībākuru esošais Share of householdsShare of withdisposable householdsShare of withdisposable income incomelower thanthe lowest incomeequal higher or than thelowest Total disposableTotal income neto Rīcībāesošais ienākums Zemākaisnepieciešamais ienākumslielāksir vaivienāds ar zemāko Visas All 509.8 416.5 25.6 73.4 mājsaimniecības households

tai skaitā: of which: viens pieaugušais one adult with 469.9 286.9 16.5 83.5 ar bērniem children pāris ar vienu couple with 560.9 465.9 32.0 68.0 bērnu one child pāris ar diviem couple with 468.2 408.3 37.4 62.6 bērniem two children couple with pāris ar trīs un 345.5 280.3 28.4 71.6 three and vairāk bērniem more children couple pāris bez bērniem 568.3 470.0 28.4 71.6 without children  EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

CHILDREN IN LATVIA 2017 63 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.5. AR MĀJOKĻA UZTURĒŠANU SAISTĪTIE IZDEVUMI UN TO IETEKME UZ MĀJSAIMNIECĪBAS FINANSIĀLO SITUĀCIJU 2016. GADĀ HOUSING COSTS AND INFLUENCE THEREOF ON HOUSEHOLD FINANCIAL SITUATION; 2016

Mājokļa „Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi, izdevumi Jūsu mājsaimniecībai Kopējie ar mājokļa % pret sagādā finansiālas grūtības?”, % uzturēšanu saistītie rīcībā “Is the total housing cost a financial izdevumi uz esošo burden to your household?”, % mājsaimniecību ienākumu

mēnesī, EUR Housing nemaz nav ļoti apgrūti- nedaudz Total monthly housing costs as apgrūtinoši noši apgrūtinoši costs per household, per cent not a a heavy a slight EUR of burden at burden burden disposable all income Visas All mājsaimnie- 140.0 14.0 30.5 50.1 19.4 house- cības holds tai skaitā: of which: viens one adult pieaugušais 161.8 23.0 43.6 43.7 12.7 with ar bērniem children couple pāris ar 205.5 14.7 15.3 62.2 22.4 with one vienu bērnu child pāris ar couple diviem 232.8 14.2 18.9 59.0 22.2 with two bērniem children couple pāris ar trīs with three un vairāk 206.8 13.7 40.3 36.8 22.9 and more bērniem children  EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

64 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.6. MĀJOKĻU VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS 2016. GADĀ GENERAL DWELLING CHARACTERISTICS; 2016 Vidējais istabu Istabu skaits uz Mājokļa skaits vienu vidējā mājsaimniecību mājsaimniecības platība, lietošanā locekli m2 Average number Average number Average of rooms of rooms per size of available to household dwelling, household member m2 Visas 2.8 1.2 69.6 All households mājsaimniecības tai skaitā: of which: viens pieaugušais ar 2.5 1.0 55.9 one adult with children bērniem pāris ar vienu bērnu 2.8 0.9 66.0 couple with one child pāris ar diviem couple with two 3.0 0.8 75.9 bērniem children pāris ar trīs un vairāk couple with three and 3.3 0.6 83.9 bērniem more children pāris bez bērniem 2.9 1.4 75 couple without children

 EU-SILC apsekojums. EU-SILC Survey. 4.7. MĀJOKĻA TIPS 2016. GADĀ DWELLING TYPE; 2016 (procentos/ per cent)

9 Some

/ dwellings

10 dzīvokļiem

n 9 a Total māja house Pavisam th

ormore dwellings dzīvokļiem

detachedor terraced oklis daudzdzīvokļuoklis 10 - less Savrupmāja/viensēta ar mājā vairāknekā mājā līdz mājā Apartmentain building Apartmentain building Dzīv Dzīvoklisdaudzdzīvokļu Detachedhouse Citatipa mājoklis with with Semi with with Savrupmājas daļarindu vai otherkind accomodationof Visas All 100 26.7 2.7 8.1 62.4 0.1 mājsaimniecības households tai skaitā: of which: viens pieaugušais one adult 100 11.1 2.8 8.3 77.7 - ar bērniem with children pāris ar vienu couple with 100 16.4 1.1 6.6 75.9 - bērnu one child pāris ar diviem couple with 100 21.0 1.9 9.5 67.0 0.5 bērniem two children couple with pāris ar trīs un 100 25.8 6.5 10.5 57.2 - three and vairāk bērniem more children pāris bez couple without 100 30.4 3.2 7.0 59.2 0.2 bērniem children  EU-SILC apsekojums./EU-SILC survey. CHILDREN IN LATVIA 2017 65 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.8. MĀJOKĻU LABIEKĀRTOTĪBA 2016. GADĀ AMENITIES AVAILABLE IN DWELLING; 2016 (procentos/per cent)

Vannas Tualete ar ) istaba vai ūdens

duša novadu

Bath or Indoor

shower flushing

ūdensvads

toilet

ošanā Sewerage Tīkla gāzeTīkla Kanalizācija Balonugāze Hot waterHot supply hared Karstā ūdensKarstā apgāde s shared Liquefiedhydrocarbons Stationaryelectric range Towngas and natural gas Stacionārāelektriskā plīts or or usesole f usefor sole koplietošanā koplietošanā Cold supplywater (water pipe) privātajā lietošanāprivātajā lietprivātajā Aukstā ūdensAukstā apgāde (

Visas All mājsaimnie- 91.4 83.8 90.0 84.3 0.6 85.7 1.0 48.6 31.9 18.9 house- cības holds tai skaitā: of which: viens one adult pieaugušais 97.5 88.7 96.1 90.2 1.2 90.7 2.4 56.3 26.7 16.5 with ar bērniem children couple pāris ar vienu 98.6 94.3 98.1 94.8 - 94.7 0.5 54.9 18.9 28.8 with one bērnu child pāris ar couple diviem 97.5 95.0 96.7 94.8 - 94.4 1.7 52.7 20.7 30.1 with two bērniem children couple with pāris ar trīs three un vairāk 91.5 87.3 88.5 82.2 - 86.0 1.8 39.8 33.5 27.6 and bērniem more children couple pāris bez 91.4 84.3 89.6 84.8 0.2 85.6 0.3 47.0 33.2 20.4 without bērniem children

 EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

66 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

4.9. MĀJSAIMNIECĪBU ĪPATSVARS, KURAS NORĀDĪJUŠAS ATSEVIŠĶAS PROBLĒMAS SAISTĪBĀ AR SAVU MĀJOKLI 1 2016. GADĀ SHARE OF HOUSEHOLDS INDICATING PROBLEMS WITH THE DWELLING1; 2016 (procentos/ per cent)

foundation, or /

floors / grīdās apkārtnē enterprises or street problemsin thearea Too Too dark,enoughnot light Pārāk tumšs,Pārāk maz gaismas rot in rot windowframes or floor rūpniecībasuzņēmumiem ielas vai Crime,violence vandalism or in the area kārtējās videspiesārņojums, putekļi un/vai citas citas videsproblēmas dzīvesvietastuvumā Pollution,grime and/or otherenvironmental Ap Troksnisno kaimiņu dzīvokļiem, kāpņutelpas, Leakingroof, damp walls Tekošsjumts; mitrassienas, griesti, grīdas vai mājaspamati vaitrupe logu rāmjos, durvīs vai Vardarbībaun noziedzības līmenis dzīvesvietas Noisefrom neighbour flats, stairway,industrial

Visas All 21.6 8.3 14.0 17.1 10.4 mājsaimniecības households tai skaitā: of which: one adult viens pieaugušais 20.9 10.3 18.1 19.4 13.6 with ar bērniem children pāris ar vienu couple with 15.5 6.5 15.2 15.7 11.7 bērnu one child couple with pāris ar diviem 16.5 7.2 12.5 14.3 15.2 two bērniem children couple with pāris ar trīs un three and 26.0 11.5 10.7 28.5 8.4 vairāk bērniem more children couple pāris bez 22.5 8.0 14.8 18.2 9.3 without bērniem children

 EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

1 Respondents varēja norādīt vienu vai vairākas problēmas saistībā ar savu mājokli. Respondent was able to indicate one or several problems with the dwelling. CHILDREN IN LATVIA 2017 67 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.10. MĀJSAIMNIECĪBU NODROŠINĀTĪBA AR ILGLIETOŠANAS PRECĒM 2016. GADĀ DURABLE GOODS POSSESSED BY HOUSEHOLDS; 2016 (procentos/ per cent)

īna Car Dators phone) maš ColourTV Computer Telefons (arī Krāsu televizorsKrāsu Veļasmazgājamā Washing machine mobilais telefons)mobilais Phone(also mobile Vieglaisautomobilis Mājsaimniecības, kuru rīcībā ir šādas ilglietošanas preces: Households possessing the following durable goods: Visas mājsaimniecības 98.6 96.4 71.2 89.6 51.7 All households

viens pieaugušais ar 100.0 95.3 90.3 96.5 42.5 one adult with children bērniem pāris ar vienu bērnu 99.8 98.3 97.6 97.7 78.7 couple with one child couple with two pāris ar diviem bērniem 99.5 98.2 98.2 98.9 88.4 children pāris ar trīs un vairāk couple with three and 100.0 91.0 97.0 98.4 77.6 bērniem more children pāris bez bērniem 99.3 97.0 67.8 92.4 61.0 couple without children Mājsaimniecības, kurām nav ilglietošanas preces, jo nevar atļauties: Households not possessing the following durable goods, because cannot afford: Visas mājsaimniecības 0.5 0.9 9.3 5.0 21.1 All households viens pieaugušais ar 0.0 1.4 7.4 2.6 31.0 one adult with children bērniem pāris ar vienu bērnu 0.2 0.3 2.2 1.3 15.7 couple with one child couple with two pāris ar diviem bērniem 0.2 0.5 1.5 0.7 9.4 children pāris ar trīs un vairāk couple with three and 0.0 0.0 2.5 1.6 19.6 bērniem more children pāris bez bērniem 0.1 0.4 9.3 3.5 18.1 couple without children Mājsaimniecības, kurām nav šādas ilglietošanas preces cita iemesla dēļ: Households not possessing the following durable goods, because of other reason: Visas mājsaimniecības 0.9 2.7 19.6 5.4 27.2 All households viens pieaugušais ar 0.0 3.4 2.3 0.9 26.5 one adult with children bērniem pāris ar vienu bērnu 0.0 1.3 0.2 0.9 5.5 couple with one child couple with two pāris ar diviem bērniem 0.3 1.3 0.3 0.5 2.3 children pāris ar trīs un vairāk couple with three and 0.0 9.0 0.6 0.0 2.8 bērniem more children pāris bez bērniem 0.6 2.5 22.9 4.0 20.9 couple without children  EU-SILC apsekojums. EU-SILC Survey.

68 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.11. BĒRNU UN JAUNIEŠU (0–17 GADI) DZIĻA MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA PĒC VECĀKU IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA SEVERE MATERIAL DEPRIVATION AMONG CHILDREN AND ADOLESCENTS (AGED 0 –17) BY EDUCATIONAL ATTAINMENT LEVEL OF THEIR PARENTS (procentos/per cent)

2014 2015 2016

Visi bērni un jaunieši 19.9 17.0 11.9 All children and adolescents Tai skaitā tie, kuru vecāku Of which by highest augstākais iegūtais educational level attained by izglītības līmenis ir… parents: pamatskolas izglītība vai 49.9 44.1 37.7 basic education or lower zemāka vidējā izglītība 23.1 22.9 15.5 secondary education augstākā izglītība 7.9 5.0 3.5 higher education  Eurostat http://ec.europa.eu/eurostat/web/income-and-living-conditions/data/database Material deprivation/Material deprivation by dimension/Severe material deprivation rate for children by educational attainment level of their parents (population aged 0 to 17 years) [ilc_mddd60] (30.06.2017.).  Eurostat http://ec.europa.eu/eurostat/web/income-and-living-conditions/data/database Material deprivation/Material deprivation by dimension/Severe material deprivation rate by age and sex [ilc_mddd11] (30.06.2017)

4.12. MATERIĀLĀS NENODROŠINĀTĪBAS RISKA FAKTORI DAŽĀDA DEMOGRĀFISKĀ TIPA MĀJSAIMNIECĪBĀS 2016. GADĀ MATERIAL DEPRIVATION RISK FACTORS IN HOUSEHOLDS OF VARIOUS DEMOGRAPHIC TYPES; 2016 (procentos/per cent) Mājsaimniecības tips/ Household type pāris couple

viens

pieaugušais

and ar bērniem one adult with children

children bērniem hout children bezbērniem more more with with childone with three with ar vienuarbērnu ar trīs untrīsar vairāk wit with two with children ar diviemar bērniem „Vai visa Jūsu mājsaimniecība var “Can your whole household afford to atļauties katru gadu 100 100 100 100 100 go on one week vienu nedēļu doties annual holiday away brīvdienās ārpus from home?” mājām?” Jā 62.2 74.4 82.0 64.1 61.6 Yes Nē 37.8 25.6 18.0 35.9 38.4 No

CHILDREN IN LATVIA 2017 69 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF (turpinājums/ continued) Mājsaimniecības tips/ Household type pāris couple

viens

pieaugu- šais ar bērniem children

one adult withthree with / children bezbērniem with with childone ar vienuarbērnu ar trīs untrīsar vairāk without without children with two with children ērniem and more ar diviemar bērniem b

„Vai visa Jūsu “Can your whole mājsaimniecība var household afford a atļauties ēst gaļu, putnu meal with meat, 100 100 100 100 100 gaļu vai zivis (vai chicken, fish (or a līdzvērtīgu veģetāro vegetarian equivalent) ēdienu) katru otro dienu?” every second day?” Jā 80.9 90.8 93.6 85.5 83.5 Yes Nē 19.1 9.2 6.4 14.5 16.5 No „Vai Jūsu mājsaimniecība “Can your household var atļauties segt face unexpected neparedzētus izdevumus 100 100 100 100 100 expenses of EUR 235 235 EUR apmērā no pašu by paying from own līdzekļiem?” resources?” Jā 24.1 51.5 50.5 31.2 44.7 Yes Nē 75.9 48.5 49.5 68.8 55.3 No “In the last 12 „Vai Jūsu mājsaimniecība months, has your pēdējo 12 mēnešu laikā household been in naudas trūkuma dēļ ir arrears on utility bills bijusi parādā par 100 100 100 100 100 (heating, electricity, komunālo pakalpojumu gas, water, etc.), i.e. (apkure, elektrība, gāze, has been unable to ūdens u.c.) rēķiniem?”1 pay on time due to financial difficulties?”1 Jā, vienreiz 4.0 0.4 5.0 6.5 1.8 Yes, once Jā, divreiz un vairāk 21.6 10.9 14.1 18.3 6.3 Yes, twice or more Nē 74.4 88.7 81.0 75.2 91.8 No

1 Attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kurām bija jāveic šādi maksājumi. Refers only to households, which had to make such payments. 70 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF (turpinājums/ continued) Mājsaimniecības tips Household’s type pāris couple

viens

pieau- gušais ar bērniem children

one adult withthree

with / children bezbērniem with with childone ar vienuarbērnu without without children ar trīs untrīsar vairāk with two with children ar diviemar bērniem and more bērniem

„Vai Jūsu mājsaimniecība “In the last 12 months, has pēdējo 12 mēnešu laikā your household been in naudas trūkuma dēļ ir arrears on the main bijusi parādā par galvenā 100 100 100 100 100 dwelling mortgage or rent mājokļa īres vai payments, i.e. has been hipotekārā kredīta unable to pay on time due maksājumiem?”1 to financial difficulties,?”1

Jā, vienreiz 1.4 - 1.7 7.3 2.3 Yes, once

Jā, divreiz un vairāk 17.1 5.2 4.5 17.8 11.4 Yes, twice or more

Nē 81.5 94.8 93.8 74.9 86.3 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība “In the last 12 months, has pēdējo 12 mēnešu laikā your household been in naudas trūkuma dēļ ir arrears on hire purchase bijusi parādā par instalments or other loan maksājumiem par 100 100 100 100 100 payments not related to pirkumiem uz kredīta vai the main dwelling, i.e. has aizdevumiem, kas nav been unable to pay on saistīti ar galvenā mājokļa time, due to financial īri vai iegādi?”1 difficulties?”1 Jā, vienreiz 2.6 - 3.7 2.6 0.5 Yes, once Jā, divreiz un vairāk 14.4 4.7 7.3 15.0 9.2 Yes, twice or more Nē 83.0 95.3 89.0 82.4 90.4 No  EU-SILC apsekojums. EU-SILC Survey.

1 Attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kurām bija jāveic šādi maksājumi. Refers only to households which had to make such payments. CHILDREN IN LATVIA 2017 71 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.13. IESPĒJA SAVĀ MĀJOKLĪ NOMAINĪT NOLIETOTĀS MĒBELES PRET CITĀM DAŽĀDA DEMOGRĀFISKĀ TIPA MĀJSAIMNIECĪBĀS 2016. GADĀ ABILITY TO REPLACE WORN-OUT FURNITURE IN HOUSEHOLDS OF VARIOUS DEMOGRAPHIC TYPES; 2016 (procentos/per cent)

Vai ir iespēja savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret citām? Can household replace worn- out furniture in its dwelling?

Pavisam Nē, Nē, cits Total nevar iemesls atļauties Jā No, for No, Yes some because other cannot reason afford it

Visas All households 100 27.2 51.7 21.1 mājsaimniecības tai skaitā: of which: viens pieaugušais ar one adult with 100 27.0 54.4 18.5 bērniem children pāris ar vienu bērnu 100 44.6 34.8 20.6 couple with one child couple with two pāris ar diviem bērniem 100 49.1 38.2 12.7 children pāris ar trīs un vairāk couple with three and 100 32.2 55.5 12.3 bērniem more children couple without pāris bez bērniem 100 28.1 48.0 23.9 children

 EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

72 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.14. 16 GADUS VECU UN VECĀKU PERSONU IESPĒJAS APMIERINĀT INDIVIDUĀLĀS PAMATVAJADZĪBAS DAŽĀDA DEMOGRĀFISKĀ TIPA MĀJSAIMNIECĪBĀS 2016. GADĀ POSSIBILITIES TO MEET BASIC INDIVIDUAL NEEDS OF PERSONS AGED 16 AND OVER IN HOUSEHOLDS OF VARIOUS DEMOGRAPHIC TYPES; 2016 (procentos/per cent) Mājsaimniecības tips Household type

pāris

couple

ērniem b

e

children

children with with childone bezbērniem ar vienuarbērnu one adultone with with two with children without without children ar diviemar bērniem with three with and mor viens pieaugušaisviens ar ar trīs untrīsar vairākbērniem Vai Jūs varat sev nodrošināt Can you ensure that divus piemērotus apavu 100 100 100 100 100 you have two pairs of pārus? properly fitting shoes? Jā 77.5 88.1 88.4 76.8 75.5 Yes No, because cannot Nē, nevar atļauties 20.0 9.5 10.7 22.5 16.6 afford it No, for some other Nē, cits iemesls 2.6 2.4 0.9 0.8 7.9 reason Can you replace worn- Vai Jūs varat novalkātās out clothes by some drēbes nomainīt pret jaunām 100 100 100 100 100 new (not second (nevis lietotām)? hand) ones? Jā 65.0 83.4 80.0 60.1 64.0 Yes No, because cannot Nē, nevar atļauties 31.6 12.7 18.8 34.9 22.7 afford it No, for some other Nē, cits iemesls 3.4 3.8 1.2 5.0 13.3 reason Vai Jūs varat vismaz reizi Can you get together with friends/ family mēnesī satikties ar (relatives) for a draugiem/ģimeni (radiem) 100 100 100 100 100 drink/meal (at home, uz kopīgu maltīti vai glāzi in a café, restaurant, dzēriena (mājās, kafejnīcā, etc.) at least once a restorānā u.tml.)? month? Jā 84.9 93.3 91.6 88.3 82.2 Yes No, because cannot Nē, nevar atļauties 10.8 3.3 4.4 7.9 7.4 afford it No, for some other Nē, cits iemesls 4.2 3.4 4.0 3.8 10.4 reason

CHILDREN IN LATVIA 2017 73 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF (turpinājums/ continued) Mājsaimniecības tips Household’s type pāris

couple

ērniem

b

children

with with childone bezbērniem ar vienuarbērnu with two with children one adultone with without without children ar diviemar bērniem viens pieaugušaisviens ar ar trīs untrīsar vairākbērniem with three with and more children Vai jūs varat regulāri Can you regularly piedalīties atpūtas participate in leisure 100 100 100 100 100 aktivitātēs ārpus mājām activities (sports, (sports, kino, koncerts u.c.)? cinema, concerts, etc.)? Jā 67.5 71.6 76.7 62.4 53.1 Yes No, because cannot Nē, nevar atļauties 19.3 14.5 12.8 24.7 18.4 afford it No, for some other Nē, cits iemesls 13.1 13.9 10.6 12.9 28.4 reason Can you spend a small Vai Jūs varat katru nedēļu amount of money nelielu naudas summu tērēt 100 100 100 100 100 each week on tikai sev, ne ar vienu yourself, without nesaskaņojot? consulting anyone? Jā 78.2 89.3 85.3 77.7 82.9 Yes No, because cannot 19.2 9.6 12.8 21.8 13.0 Nē, nevar atļauties afford it No, for some other 2.6 1.1 1.8 0.5 4.0 Nē, cits iemesls reason Vai Jūsu mājoklī ir pieeja Do you have internet internetam privātai 100 100 100 100 100 access at home for lietošanai? private use? Jā 90.6 96.3 97.9 95.3 65.1 Yes No, because cannot 7.1 2.6 1.2 3.0 7.3 Nē, nevar atļauties afford it No, for some other 2.4 1.1 0.9 1.8 27.5 Nē, cits iemesls reason

 EU-SILC apsekojums. EU-SILC survey.

74 BĒRNI LATVIJĀ 2017 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF 4.15. PATĒRIŅA IZDEVUMU SASTĀVS ATKARĪBĀ NO MĀJSAIMNIECĪBAS TIPA 2015. GADĀ1 COMPOSITION OF CONSUMPTION EXPENDITURE BY HOUSEHOLD TYPE; 20151 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR/ on average per household member monthly, EUR) Household type Mājsaimniecības tips

bērniem one person one vienapersona pāris arpāris bērniem pāris bezbērniem couple with children ējās mājsaimniecības bez one adultone withchildren couple withoutchildren pār viens pieaugušaisviens ar bērniem otherhouseholds withchildren otherhouseholds withoutchildren pārējās mājsaimniecības bērniemar Consumption Patēriņa izdevumi 261.03 317.92 217.85 395.50 385.54 288.79 expenditure Pārtika un Food and non- 69.88 74.23 61.56 109.97 104.53 80.18 bezalkoholiskie dzērieni alcoholic beverages Alkoholiskie dzērieni, Alcoholic beverages, 4.35 9.22 6.17 9.95 15.78 11.46 tabaka tobacco Clothing and Apģērbi un apavi 19.29 22.22 16.20 15.93 19.73 19.22 footwear Mājoklis, ūdens, Housing, water, elektroenerģija, gāze 51.15 41.61 29.18 85.82 61.04 42.36 electricity, gas and un cits kurināmais other fuels Furnishings, Mājokļa iekārta, household mājturības piederumi 7.90 17.83 10.89 14.46 19.42 12.12 equipment and un mājas uzkopšana routine household maintenance Veselība 11.18 12.60 9.26 43.18 28.11 18.17 Health Transports 23.44 51.55 31.08 30.76 51.16 38.28 Transport Sakari 14.67 13.09 10.83 17.31 16.48 12.69 Communication Atpūta un kultūra 24.14 30.09 14.99 29.64 28.64 20.72 Recreation, culture Izglītība 5.73 5.56 4.25 1.85 2.22 5.01 Education Restorāni, kafejnīcas un Restaurants, cafes 15.78 18.80 11.62 15.38 16.75 13.81 viesnīcas and hotels Dažādas preces un Miscellaneous goods 13.52 21.11 11.82 21.24 21.69 14.77 pakalpojumi and services  Mājsaimniecību budžetu apsekojums. Household Budget Survey.

1 Kopā naudā un natūrā. In cash and in kind. CHILDREN IN LATVIA 2017 75 MĀJSAIMNIECĪBAS UN TO EKONOMISKIE RESURSI HOUSEHOLDS AND ECONOMIC RESOURCES THEREOF

Patēriņa izdevumi 2015. gadā atkarībā no bērnu skaita mājsaimniecībā 1 Consumption expenditure by number of children in household 1; 2015 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, EUR/ on average per household member monthly, EUR)

bez bērniem/ without children 346

ar 1 bērnu/ with 1 child 294

ar 2 bērniem/ with 2 children 280

ar 3 un vairāk bērniem/ with 3 and 192 more children

 Mājsaimniecību budžetu apsekojums. Household Budget Survey.

1 Kopā naudā un natūrā. In cash and in kind. 76 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5. SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION

DEFINĪCIJAS

Valsts sociālie Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru pabalsti saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus, un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

Aizbildnība Ar aizbildnību saprot bērna īsto vecāku aizstāšanu un bērna nodrošināšanu ar aprūpi un audzināšanu līdz bērna pilngadības sasniegšanai vai vecāku varas atjaunošanai.

Audžuģimene Ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē.

Adopcija Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošināt stabilu un harmonisku dzīves vidi. Bērnu var adoptēt, ja ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.

Ilgstošas sociālās Sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības aprūpes un sociālās stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības rehabilitācijas palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju. institūcija

Bērnu aprūpes Iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija iestāde bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ.

Uzturlīdzekļi Bērna ikmēneša uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu noteicis Ministru kabinets.

(Uzturlīdzekļu) Vecāks, kuram ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, Parādnieks tiesas nolēmumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem un izpildāms tiesas spriedumu izpildes kārtībā, noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam un kura vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda sakarā ar to, ka viņš nenodrošina bērnam to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets.

CHILDREN IN LATVIA 2017 77 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION

DEFINITIONS

State social State support in the form of money payments, which are received by allowances persons belonging to certain groups of inhabitants in situations when additional expenditures are necessary or when these persons cannot receive income, and when a compensation from the State social security system is not provided.

Guardianship Guardianship involves substitution of a child’s own parents and providing the child with care and upbringing until his or her coming of age or until parental authority is renewed to the child’s own parents.

Foster family A family or a person providing care to a child, who temporarily or permanently is deprived of family environment, and in whose interests staying with own family is inadmissible, until the moment, when the child can either return to his/her family or, if this is not possible, is adopted, placed under guardianship or in a child care institution.

Adoption The purpose for adoption is to create conditions for upbringing in a family to children left without parental care, and to provide them with a stable and harmonious living environment. A child can be adopted if there is a reason to assume that after adoption close parental relations will develop between the parents and the child.

Long-term social A social institution which provides a person who cannot take care of care institution and himself or herself due to old age or state of health, as well as orphans social rehabilitation and children left without parental care with housing, full care and institution rehabilitation.

Child care An institution in which social care and social rehabilitation for orphans institution and children left without parental care, as well as for children for whom social rehabilitation is necessary or special care due to their state of health is ensured.

Child maintenance Monthly expenses on maintaining a child, which each parent has the responsibility to provide to his or her child irrespective of his or her ability to maintain a child, financial condition, and the minimum amount of which the Cabinet has stipulated in accordance with the Section 179, Paragraph five of the Civil Law.

(Child A parent who has been obligated to pay child maintenance to his or her maintenance) child by a decision of the Maintenance Guarantee Fund, a court Debtor adjudication or notarial deed on recurrent payment of the maintenance that shall be fulfilled under the procedure stipulated by the court adjunctions and instead of which maintenance is paid by the Maintenance Guarantee Fund due to the fact that he or she does not provide the minimum amount of child maintenance which the Cabinet has stipulated on the basis of Section 179, Paragraph five of The Civil Law.

78 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.1. VALSTS PABALSTU ĢIMENĒM AR BĒRNIEM SAŅĒMĒJU SKAITS RECIPIENTS OF STATE ALLOWANCES FOR FAMILIES WITH CHILDREN (vidēji gadā/ average annual )

2010 2015 2016 Bērna piedzimšanas pabalsts – Childbirth allowance – number 19 984 22 052 21 980 pabalstu skaits of allowances Pabalsts bērna kopšanai un Childcare benefit and parental vecāku pabalsts – saņēmēju 40 742 39 326 40 549 benefit – number of skaits beneficiaries Vecāku pabalsts 1 12 945 16 182 23 059 Parental benefit 1 Bērna kopšanas pabalsts par Childcare benefit for a child 5 114 27 099 30 271 bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem 2 aged under 1.5 2 Bērna kopšanas pabalsts par Childcare benefit for a child bērnu vecumā no 1,5 līdz 24 072 11 735 11 237 aged 1.5 –23 2 gadiem 3 Piemaksa par dvīņiem vai Childcare benefit for twins or vairākiem vienās dzemdībās 372 684 577 more children born during dzimušiem bērniem one delivery Ģimenes valsts pabalsts – bērnu State family benefit – number skaits, par kuriem izmaksāts 362 057 313 106 317 835 of children for whom benefit pabalsts is paid Piemaksa pie ģimenes valsts Supplement to the state pabalsta par bērnu invalīdu – family benefit for disabled 7 395 7 755 7 753 bērnu skaits, par kuriem child – number of children for izmaksāta piemaksa whom benefit is paid

1 Līdz 2014. gada 30. septembrim – pabalstu saņēmēju skaits par bērnu vecumā līdz 1 gadam; no 2014. gada 1. oktobra vecāku pabalsta saņēmējiem tiek dota iespēja izvēlēties pabalsta saņemšanas ilgumu: 1) līdz 1 gada vecumam; 2) līdz 1,5 gadu vecumam. Until 30 September 2014 – the number of persons receiving allowance for a child aged under 1; since 1 October 2014, parental benefit recipients were offered an option to choose the period for receiving allowance: 1) up to 1 year of age 2) up to 1.5 years of age. 2 Līdz 2014. gada 30. septembrim – pabalstu saņēmēju skaits par bērnu vecumā līdz 1 gadam; no 2014. gada 1. oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Until 30 September 2014 – the number of allowance recipients for a child aged under 1 e; since 1 October 2014 – socially insured parents are at the same time granted both – parental benefit and childcare benefit – for the same child. 3 Līdz 2014. gada 30. septembrim – pabalstu saņēmēju skaits par bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem. Until 30 September 2014 – the number of persons receiving allowance for a child aged 1–2. CHILDREN IN LATVIA 2017 79 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.2. VALSTS SOCIĀLO PABALSTU MĒNEŠA VIDĒJAIS APMĒRS AVERAGE MONTHLY STATE SOCIAL BENEFITS AND ALLOWANCES (EUR/ EUR)

2010 2015 2016 Bērna piedzimšanas pabalsts – 494.06 421.17 421.17 Childbirth allowance – paid izmaksātais Bērna kopšanas pabalsts un Childcare benefit and parental vecāku pabalsts kopā – 224.60 195.21 211.02 benefit – granted piešķirtais Vecāku pabalsts 1 615.66 380.13 347.28 Parental benefit 1 Bērna kopšanas pabalsts par Childcare Benefit for a child 71.14 171.00 171.00 bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem 2 aged under 1.5 2 Bērna kopšanas pabalsts par Childcare benefit for a child bērnu vecumā no 1,5 līdz 42.69 42.69 42.69 aged 1.5–2 3 2 gadiem 3 Piemaksa par dvīņiem vai Childcare benefit for twins or vairākiem vienās dzemdībās 58.54 137.61 135.49 more children born during one dzimušiem bērniem – piešķirtā delivery – granted Ģimenes valsts pabalsts par State family benefit payable for 11.57 19.30 19.26 vienu bērnu – izmaksātais one child – paid Piemaksa pie ģimenes valsts Supplement to state family pabalsta par bērnu invalīdu – 106.72 106.72 106.72 benefit for disabled child – piešķirtā granted Valsts sociālā nodrošinājuma State social security benefit to pabalsts bērnam apgādnieka 63.35 64.15 63.39 child for the loss of a provider – zaudējuma gadījumā – paid izmaksātais Bērna invalīda kopšanas Disabled child care benefit – 213.43 213.43 213.43 pabalsts – piešķirtais granted

1 Līdz 2014. gada 30. septembrim – pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam; no 2014. gada 1. oktobra vecāku pabalsta saņēmējiem tiek dota iespēja izvēlēties pabalsta saņemšanas ilgumu: 1) līdz 1 gada vecumam; 2) līdz 1,5 gadu vecumam. Until 30 September 2014 – the number of persons receiving allowance for a child aged under 1; since 1 October 2014, parental benefit recipients were offered an option to choose the period for receiving allowance: 1) up to 1 year of age 2) up to 1.5 years of age. 2 Līdz 2014. gada 30. septembrim – pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam; no 2014. gada 1. oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Until 30 September 2014 – the number of allowance recipients for a child aged under 1 e; since 1 October 2014 – socially insured parents are at the same time granted both – parental benefit and childcare benefit – for the same child. 3 Līdz 2014. gada 30. septembrim – pabalsts par bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem. Until 30 September 2014 – the number of persons receiving allowance for a child aged 1–2. 80 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION Ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu – izmaksātais State family benefit payable for one child – paid (vidēji mēnesī, EUR/ average monthly, EUR)

2006 10.39

2007 13.74

2008 13.66

2009 12.62

2010 11.57

2011 11.41

2012 11.54

2013 11.75

2014 11.69

2015 19.30

2016 19.26

5.3. APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA PENSIJU SAŅĒMĒJU SADALĪJUMS PĒC VECUMA RECIPIENTS OF SURVIVOR’S PENSION BY AGE (gada beigās/ at the end of the year)

2010 2015 2016 Personas, kuras saņem Survivor’s pension recipients apgādnieka zaudējuma pensiju, 24 245 17 000 16 184 aged under 25 ¹ vecumā līdz 24 gadiem ¹ tai skaitā vecumā (gadi): of which aged (years): 0–4 622 432 467 0–4 5–9 2 306 2 029 1 886 5–9 10–14 4 621 4 280 4 240 10–14 15–19 9 935 6 395 6 221 15–19 20–24 6 761 3 864 3 370 20–24 Personas, kuras saņem valsts Persons receiving state social sociālā nodrošinājuma pabalstu security benefit to child for bērnam apgādnieka zaudējuma 695 365 340 the loss of a provider, aged gadījumā, vecumā līdz 24 under 25 1 gadiem 1

1 Personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem apgādnieka zaudējuma pensijas saņem tikai tad, ja tās mācās dienas nodaļā. Persons aged 18–24 are eligible for survivor’s pension only in case they are enroled in full-time studies. CHILDREN IN LATVIA 2017 81 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.4. BĒRNU INVALĪDU SKAITS NUMBER OF DISABLED CHILDREN (gada beigās/ at the end of the year)

Bērnu invalīdu skaits, par kuriem piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts Bērnu invalīdu skaits sociālās Gads Pavisam pabalsta aprūpes iestādēs Year Total Number of disabled children who have Number of disabled children been granted supplement to state family in social care institutions benefit 2010 7 859 7 389 470 2015 8 114 7 764 350 2016 8 047 7 733 314

5.5. BĒRNU ATRAŠANĀS IEMESLI SOCIĀLĀS APRŪPES IESTĀDĒS REASONS FOR PLACING CHILDREN IN SOCIAL CARE INSTITUTIONS (gada beigās/ at the end of the year)

Valsts (un Pašvaldību un citu līgumorganizāciju) organizāciju sociālās sociālās aprūpes aprūpes centri centri Social care centres Social care centres of of local governments state (and contractual and other organisations) organisations 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Total number of Bērnu kopskaits 602 392 331 1 268 1 029 894 children bāreņi 12 18 11 57 38 36 orphans bez vecāku gādības children left without 590 374 320 1 211 991 858 palikušie bērni parental care ar bāriņtiesas child care rights lēmumu atņemtas terminated by a 280 145 115 535 434 378 bērna aprūpes judgment of the tiesības Orphans’ Court ar tiesas spriedumu Custody rights atņemtas 119 97 86 651 537 451 terminated by court aizgādības judgment tiesības citi atrašanās 191 132 119 25 20 29 other reasons iemesli

82 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.6. BĒRNU SKAITS SOCIĀLĀS APRŪPES IESTĀDĒS NUMBER OF CHILDREN IN SOCIAL CARE INSTITUTIONS (gada beigās/ at the end of the year)

Valsts (un Pašvaldību un citu līgumorganizāciju) organizāciju sociālās sociālās aprūpes centri aprūpes centri Social care centres of Social care centres of state (and contractual local governments and organisations) other organisations 2010 2015 2016 2010 2015 2016

Iestāžu skaits 17 15 15 41 31 30 Number of institutions Bērnu skaits 602 392 331 1 268 1 029 894 Number of children at iestādēs institutions no tiem bērni 355 275 248 114 63 57 of which disabled invalīdi children No kopējā bērnu Of total number of skaita mācās skolā 162 199 194 1 083 806 717 children, school children

5.7. BĒRNU SKAITS SOCIĀLĀS APRŪPES IESTĀDĒS SADALĪJUMĀ PĒC VECUMA CHILDREN IN SOCIAL CARE INSTITUTIONS BY AGE (gada beigās/ at the end of the year)

Valsts (un Pašvaldību un citu līgumorganizāciju) organizāciju sociālās sociālās aprūpes centri aprūpes centri Social care centres of Social care centres of state (and contractual local governments and organisations) other organisations 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Total number of Bērnu kopskaits 602 392 331 1 268 1 029 894 children tai skaitā vecumā of which aged

(gadi): (years): līdz 3 276 147 100 93 61 63 under 4 4–6 47 32 34 146 131 104 4–6 7–14 191 129 114 605 484 408 7–14 15–17 88 84 83 424 353 319 15–17

CHILDREN IN LATVIA 2017 83 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.8. BĒRNU GARĪGĀ ATTĪSTĪBA SOCIĀLĀS APRŪPES IESTĀDĒS MENTAL DEVELOPMENT OF CHILDREN IN SOCIAL CARE INSTITUTIONS (gada beigās/ at the end of the year)

Valsts (un Pašvaldību un citu līgumorganizāciju) organizāciju sociālās sociālās aprūpes centri aprūpes centri Social care centres of Social care centres of state (and contractual local governments and organisations) other organisations 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Total number of Bērnu kopskaits 602 392 331 1 268 1 029 894 children mentally healthy garīgi veseli bērni 55 46 39 782 547 439 children bērni ar mācīšanās children with iemaņu 125 36 27 110 156 147 learning disorders traucējumiem

bērni ar garīgo 354 250 234 250 186 147 children with atpalicību mental disorders viegla pakāpe 7 7 7 179 139 104 light degree vidēja pakāpe 22 25 29 68 46 40 medium degree smaga pakāpe 197 136 111 3 1 3 serious degree dziļa pakāpe 128 82 87 - - - deep degree citi traucējumi 68 60 31 126 140 161 other disorders

84 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.9. BĒRNU SADALĪJUMS AR SOMATISKA RAKSTURA TRAUCĒJUMIEM VAI SLIMĪBĀM SOCIĀLĀS APRŪPES IESTĀDĒS NUMBER OF CHILDREN IN SOCIAL CARE INSTITUTIONS BY TYPE OF SOMATIC DISORDERS OR ILLNESS (gada beigās/ at the end of the year) Valsts (un Pašvaldību un citu līgumorganizāciju) organizāciju sociālās sociālās aprūpes centri aprūpes centri Social care centres of Social care centres of state (and contractual local governments and organisations) other organisations 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Total number of Bērnu kopskaits 602 392 331 1 268 1 029 894 children no tiem: of which: ar fiziskās attīstības with physical 270 169 169 27 71 28 traucējumiem retard ar redzes with impaired 107 76 115 232 214 203 traucējumiem eyesight ar dzirdes 23 85 17 10 10 8 with dull hearing traucējumiem ar valodas attīstības with speech 310 100 150 100 156 133 traucējumiem defects ar citiem somatiska with other types rakstura 126 48 86 81 48 94 of somatic traucējumiem disorders ar sirds un with asinsvadu 38 12 10 29 12 13 cardiovascular slimībām diseases children bērni, kuri ir registered as tuberkulozes 16 7 7 89 33 17 tuberculosis uzskaitē patients bērni, kuri inficēti children infected ar seksuāli with sexually 10 - 1 2 3 4 transmisīvajām transmitted slimībām diseases children who are bērni, kuri inficēti 6 7 3 6 3 5 infected with ar AIDS AIDS

CHILDREN IN LATVIA 2017 85 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.10. BĒRNU IZSTĀŠANĀS IEMESLI NO BĒRNU SOCIĀLĀS APRŪPES IESTĀDĒM REASONS WHY CHILDREN LEAVE SOCIAL CARE INSTITUTIONS Valsts (un Pašvaldību un citu līgumorganizāciju) organizāciju sociālās sociālās aprūpes aprūpes centri centri Social care centres of Social care centres of local governments state (and contractual and other organisations) organisations 2010 2015 2016 2010 2015 2016 Atgriezušies pie 51 57 45 149 168 167 Returned to parents vecākiem Were placed under Nodoti aizbildnībā 27 23 32 51 42 58 guardianship Nodoti audzināšanā Were placed in 47 31 61 79 57 49 audžuģimenēs foster families Started Aizgājuši pastāvīgā dzīvē - - 1 219 97 124 independent life Pārvietoti uz: 98 37 65 150 35 31 Transferred to: pašvaldības bērnu municipal social sociālās aprūpes 31 16 22 135 28 24 care centres for iestādēm children valsts sociālās aprūpes state social care 54 9 16 9 5 6 centriem centres other social care citu aprūpes vai 13 12 27 2 1 1 or medical ārstniecības iestādi institution specialised specializētajām - - - 4 1 - educational mācību iestādēm institutions Miruši 11 4 2 2 1 - Died

86 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION Kopējais adoptēto bērnu skaits Latvijā1 un uz ārvalstīm2 no ārpusģimenes aprūpes (aprūpes iestādēm, audžuģimenēm, aizbildnības) Total number of children adopted from out–of–family care (social care institutions, foster families, guardianship) in Latvia1 and to foreign countries2

300

267 256 252 245 243 246 235 235

199 204 186 180 178 160

147 142 140 136 135 130 128 131 120 114 119 111 132 94 128 127 110 122 112 79 83 105 103 99 88 88 90

60

30 15

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Adoptēti Latvijā/ Adopted in Latvia Adoptēti uz ārzemēm/ Adopted to foreign countries Adoptēti bērni kopā/ Adopted children, total

1 Pamatojoties uz piešķirto adopcijas atlīdzību pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā. Based on the remuneration for child adoption granted after the court decision enters into force. 2 Pamatojoties uz Labklājības ministra izsniegtajām adopcijas atļaujām. Based on the number of adoption permissions issued by the Minister of Welfare. CHILDREN IN LATVIA 2017 87 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs un no sociālās aprūpes iestādēm adoptēto bērnu skaits Number of children in and adopted from social care institutions (gada beigās/ at the end of the year) 400 4 000

350 3 500

300 3 000

250 2 500

200 2 000

150 1 500

100 1 000

50 500

0 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs, tūkst. (labā ass)/ Number of children in social care institutions, thsd (right axis) Adoptēti Latvijā (kreisā ass)/ Adopted in Latvia (left axis)

Adoptēti uz ārzemēm (kreisā ass)/ Adopted to foreign countries (left axis)

88 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.11. BĀRIŅTIESU DARBĪBA ACTIVITIES OF ORPHANS’ COURTS (gada beigās/ at the end of the year)

2010 2015 2016 Bāriņtiesu skaits 151 142 139 Number of Orphans’ Courts Ģimeņu skaits, par kurām Number of families in which bāriņtiesa informējusi, ka netiek according to the Orphans’ Court pietiekami nodrošināta bērna 2 237 1 641 1 592 information child development attīstība un audzināšana, gada and upbringing is not provided at laikā an adequate level, during a year Bērnu skaits ģimenēs, par kurām Number of children in families in bāriņtiesa informējusi, ka netiek which according to the Orphans’ pietiekami nodrošināta bērna Court information child 3 851 2 909 2 887 attīstība un audzināšana, gada development and upbringing is laikā not provided at an adequate level, during a year Personu skaits, kurām ar Number of persons with custody bāriņtiesas lēmumu pārtrauktas 1 645 1 235 1 203 rights terminated by orphans’ bērna aizgādības tiesības 1 court judgment1 mātēm 927 665 606 mothers tēviem 718 570 597 fathers tai skaitā, ja ir konstatēta vai of which, violence against the ir pamatotas aizdomas par child has been detected or 179 185 187 vecāku vardarbību pret bērnu there are well-founded suspicion about that Bērnu skaits, kuru vecākiem Number of children to parents pārtrauktas bērna aizgādības with child care rights terminated 1 953 1 465 1 378 tiesības by a judgment of the Orphans’ Court

1 Līdz 2013. gadam: ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības. Until 2013: child care rights terminated by a judgment of the Orphans’ Court. CHILDREN IN LATVIA 2017 89 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.12. ADOPCIJA, AIZBILDNIECĪBA UN AUDŽUĢIMENES ADOPTION, GUARDIANSHIP AND FOSTER FAMILIES 2010 2015 2016 Number of children having the Bērnu skaits, par kuriem sniegti Orphans’ Court resolution for adoption bāriņtiesas atzinumi adopcijai: in families: no aprūpes un audzināšanas 138 135 102 from care and education institutions iestādēm no ģimenēm 122 148 136 from families Ar bāriņtiesas lēmumu par Number of persons acknowledged as adoptētājiem atzīto personu 346 514 528 adopters by a resolution of the skaits Orphans’ Court Number of children under Aizbildnībā esošie bērni 5 565 4 620 4 548 guardianship (gada beigās) (at the end of the year) no tiem nodoti aizbildnībā gada of which given over in guardianship 989 667 669 laikā during the year Number of guardians (at the end of Aizbildņu skaits (gada laikā) 798 455 482 the year) Number of children given over to Audžuģimenēs nodoto bērnu 884 1 232 1 193 foster families (at the end of the skaits (gada beigās) year) no tiem nodoti audžuģimenēs of which given over to foster 403 293 283 gada laikā families during the year

5.13. UZTURLĪDZEKĻU GARANTIJU FONDA ADMINISTRĀCIJAS DARBĪBA ACTIVITIES OF THE ADMINISTRATION OF THE MAINTENANCE GUARANTEE FUND 2010 2015 2016 Saņemto iesniegumu ar lūgumu uzsākt Number of applications for 4 500 5 664 5 475 uzturlīdzekļu izmaksu bērniem skaits maintenance guarantee Pieņemto lēmumu par atteikumu Number of decisions on refusal 122 324 488 izmaksāt uzturlīdzekļus skaits to pay maintenance guarantee Latvijas iedzīvotāju pieteikumu skaits, Number of applications of kas pārsūtīti uz ES dalībvalstīm, tai … 242 120 citizens of Latvia, which were skaitā uz: transmitted to EU countries Apvienoto Karalisti … 131 55 United Kingdom Īriju … 36 20 Ireland Vāciju … 36 15 Germany citām valstīm … 39 30 other Pieņemto lēmumu par uzturlīdzekļu Number of cases closed because izmaksu izbeigšanu skaits, jo 342 582 665 debtor started to pay parādnieks pats sācis nodrošināt maintenance guarantee minimālos uzturlīdzekļus Number of children the Bērnu skaits, kam maksāti 22 795 27 988 30 104 maintenance guarantee was uzturlīdzekļi 1 paid to 1 Reģistrēto parādnieku skaits, kuri Number of registered debtors izvairās no uzturlīdzekļu došanas 22 929 30 972 33 010 avoiding payment of saviem bērniem 1 maintenance guarantee1  Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija/ Administration of the Maintenance Guarantee Fund.

1 Attiecīgā gada decembrī./ In December of the corresponding year. 90 BĒRNI LATVIJĀ 2017 SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA SOCIAL PROTECTION 5.14. BĒRNA UZTURNAUDAS PIEDZIŅA LEVY OF CHILD MAINTENANCE

Tiesu izpildītājiem iesniegto izpildu Gads dokumentu skaits Tiesu izpildītāji piedzina (lietu skaits) Year Number of executive documents Levied by bailiffs submitted to bailiffs 2010 8 078 1 469 2015 6 275 2 366 2016 6 155 2 286

 Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Council of Latvian Sworn Bailiffs.

5.15. NO DZĪVESVIETĀM IZLIKTĀS ĢIMENES, KURĀS IR NEPILNGADĪGAS PERSONAS FAMILIES WITH MINORS EXPELLED FROM THEIR PLACES OF RESIDENCE 2010 2015 2016 Spriedumu skaits civillietās par Number of verdicts on expelling, izlikšanām, kurās kopā ar 74 48 61 including expelling of minors atbildētāju ir izliekamas together with defendant nepilngadīgas personas

 Tiesu administrācija. Court Administration.

CHILDREN IN LATVIA 2017 91 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE 6. BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE

DEFINĪCIJAS

Noziedzīgs Latvijas Republikas Krimināllikumā definēts ar nodomu (tīši) vai aiz nodarījums neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Reģistrēti noziedzīgi Kriminālpārkāpumi un noziegumi, par kuriem ziņots tiesību aizsardzības nodarījumi iestādēm un par kuriem ierosināta krimināllieta.

Smagie noziegumi Bandītisms, tīšas slepkavības, tīši smagi miesas bojājumi, izvarošanas, laupīšanas, zādzības vainu pastiprinošos apstākļos u.c. tīši nodarījumi, par kuriem Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījumi, kuri izdarīti aiz neuzmanības un par kuriem Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem.

Notiesāti Nepilngadīgas personas, kuras tiesa atzinusi par vainīgām nozieguma nepilngadīgie izdarīšanā un pieņēmusi spriedumu, piemērojot Krimināllikumā noteikto sodu, un spriedums stājies spēkā.

Sociālā rehabilitācija No valsts budžeta finansētā sociālā rehabilitācija no vardarbības no vardarbības cietušiem bērniem ir pieejama bērniem, kuri cietuši noziedzīgā cietušiem bērniem nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām.

Nepilngadīgie Personas, kas jaunākas par 18 gadiem.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu kopējā skaitā netiek ieskaitīti noziedzīgi nodarījumi, kas izbeigti pēc Kriminālprocesa likuma 377. panta 1. un 2. punkta. Noziedzīgo nodarījumu kopējā skaitā ieskaitīti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas mēģinājumi.

92 BĒRNI LATVIJĀ 2017 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE

DEFINITIONS

Criminal offence A harmful offence (act or failure to act) committed deliberately (intentionally) or through negligence, and for the commission of which criminal punishment is set out.

Recorded crimes Criminal violations and criminal offences reported to the judicial bodies and where a criminal case has been initiated.

Serious crimes Banditism, intentional homicide, intentional aggravated assault, rape, robbery, theft under aggravating circumstances and other intentional offences for which deprivation of liberty for a period exceeding three years but not exceeding eight years is provided for in the Criminal Law, as well as an offences, which have been committed through negligence and for which deprivation of liberty for a term exceeding eight years is provided for in the Criminal Law.

Convicted minors Persons recognised as guilty of a crime by a court that has passed an appropriate judgement to apply the punishment established by the Criminal Law, provided that such verdict has taken legal effect.

Social rehabilitation Social rehabilitation of children who have experienced violence – the of children who have programme is financed from the state budget and is intended for experienced violence children who have suffered from criminal offence, exploitation, sexual abuse, or any other violent, illegal, cruel or humiliating acts.

Minors Persons under the age of 18.

In accordance with the Information Centre data of the Ministry of the Interior, the total number of recorded criminal offences does not include crimes that are terminated on the basis of Section 377, Clause 1, 2 of the Criminal Law. The total number of crimes also includes attempted crimes.

CHILDREN IN LATVIA 2017 93 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE 6.1. NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU SKAITS, KUROS IR CIETUŠI NEPILNGADĪGIE CRIMINAL OFFENCES AGAINST MINORS

2010 2015 2016 Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pret nepilngadīgajiem Recorded criminal offences against minors Pavisam 1 921 542 256 Total 1 tai skaitā pret: of which against: zēniem 542 270 126 boys meitenēm 448 256 130 girls Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pret nepilngadīgajiem pēc atsevišķiem noziedzīgu nodarījumu veidiem Recorded criminal offences against minors by type of crime Slepkavības 2 1 1 3 Homicide 2 Tīši smagi miesas bojājumi 3 4 3 Intentional assaults Izvarošana 28 25 14 Rape Vardarbīga dzimumtieksmes 19 53 13 Sex offences apmierināšana Dzimumsakari ar personu, kura Sexual contacts with persons nav sasniegusi 16 gadu 10 27 25 under 16 years vecumu Pavešana netiklībā 48 75 11 Seduce Cietsirdība un vardarbība pret Cruelty and violence against 125 61 13 nepilngadīgajiem under-age persons Zādzības 3 168 88 1 597 Theft 3 Laupīšanas 102 35 21 Robbery Huligānisms 37 7 11 Hooliganism  Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Information Centre of the Ministry of the Interior.

1 Kopskaitā ieskaitīti reģistrēti noziedzīgi nodarījumi, kuriem nav norādīts cietušās personas dzimums, turklāt vienā noziedzīgā nodarījumā var būt vairāki cietušie./ The total number includes recorded crimes where gender of the victim is not specified, and there may be several victims in one criminal offence. 2 Pēc Krimināllikuma 116.–118. panta./ According to the Section 116–118 of the Criminal Law. 3 Ieskaitīti visi noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 175. un 180. panta (t.sk. krāpšanas un piesavināšanās nelielos apmēros)./ Including all crimes under Section 175 and 180 of the Criminal Law (incl. fraud and misappropriation on a small scale). 94 BĒRNI LATVIJĀ 2017 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE 6.2. NO VARDARBĪBAS CIETUŠO BĒRNU SOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA1 SOCIAL REHABILITATION OF CHILDREN WHO HAVE SUFFERED FROM VIOLENCE1

2010 2015 2016 Rehabilitēto bērnu Total number of rehabilitated 2 142 2 473 2 293 kopskaits children tai skaitā ģimenē cietušie of which children experienced 1 840 2 070 1 879 bērni violence in family tai skaitā pēc vardarbības of which by type of violence: veida: emocionāla vardarbība 765 1 034 977 emotional violence fiziska vardarbība 186 54 126 physical violence seksuāla vardarbība 109 131 118 sexual violence pamešana novārtā 158 424 234 neglect vairāku vardarbības veidu 924 830 838 combination of several types kombinācijas

 Labklājības ministrija. Ministry of Welfare.

6.3. NO VARDARBĪBAS CIETUŠAJIEM BĒRNIEM SNIEGTĀS KONSULTĀCIJAS DZĪVESVIETĀ CHILDREN WHO HAVE SUFFERED FROM VIOLENCE CONSULTED AT PLACE OF RESIDENCE

2010 2015 2016 Bērnu kopskaits 1 017 1 236 1 136 Total number of children tai skaitā meitenes 475 581 534 of which girls maksimālais valsts maximum number of apmaksāto rehabilitācijas 925 912 840 rehabilitation consultations konsultāciju skaits (10) provided by the state (10) konsultāciju skaits mazāks 90 321 289 less than 10 consultations par 10 konsultāciju skaits lielāks 2 3 7 more than 10 consultations par 10

 Labklājības ministrija. Ministry of Welfare.

1 Bērni vecumā līdz 17 gadiem./ Children under the age of 18. CHILDREN IN LATVIA 2017 95 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE 6.4. INFORMĀCIJA PAR NEPILNGADĪGO PERSONU ATBALSTU 1 SUPPORT TO MINORS 1

2014 2015 2016 Bērnu skaits, kuru dzīvība, Number of children whose lives, veselība vai attīstība ir health or development is apdraudēta vardarbības dēļ vai threatened by violence or there is ir pamatotas aizdomas par 253 421 266 a reasonable suspicion about vardarbību, kā arī aprūpes abuse, as well as by the lack of trūkuma vai mājas apstākļu care or by conditions at home (sociālās vides) dēļ (social environment) Bērnu skaits, kuri ir pamesti vai Number of children who have been atrodas tādos apstākļos, kas ir abandoned or are in a situation 163 244 218 tiem bīstami, var kaitēt viņu which is dangerous, may harm dzīvībai, veselībai vai attīstībai their life, health or development Nepilngadīgo skaits, kuri bez Number of minors not attending attaisnojoša iemesla 144 129 103 educational institution without neapmeklē izglītības iestādi justification Bērnu skaits, kuri ubago, klaiņo Number of children who are vai veic citas darbības, kas involved in begging, rambling, or 276 246 160 varētu izraisīt prettiesisku take other actions that might lead rīcību to unlawful conduct Nepilngadīgo skaits, kuri ir Number of minors who have patvaļīgi aizgājuši no ģimenes arbitrarily left family or guardian, vai aizbildņa, audžuģimenes, 150 261 175 foster family, host family, viesģimenes, bērnu aprūpes childcare institution, or social iestādes, sociālās korekcijas correction educational institution izglītības iestādes Bērnu skaits, kuri apdraud savu Number of children who endanger veselību un attīstību, their health and development by piemēram, lietojot alkoholu, 271 297 266 e.g., using alcohol, toxic, toksiskās, narkotiskās, narcotic, psychotropic or other psihotropās vai citas intoxicating substances apreibinošās vielas Nepilngadīgo darbības vai Number of crimes committed due bezdarbības dēļ nodarīto to act or failure to act by minors kaitējumu, par kuriem 1 871 2 337 2 348 for which administrative or paredzēta administratīvā vai criminal responsibility is provided kriminālatbildība, skaits for Bērnu vecāku (aizbildņu vai Number of parents (guardians or audžuvecāku) skaits, kuri ir foster-parents) who have been saukti pie administratīvās vai brought to administrative or kriminālatbildības par criminal responsibility for violent 191 256 152 vardarbīgu vai nolaidīgu rīcību, or negligent conduct that caused kas izraisījusi vai varētu izraisīt or could have cause harm to kaitējumu bērnu dzīvībai, children's life, health or veselībai vai attīstībai development

 Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma (NPAIS). Minor Support Infromation System of the Information Centre of the Ministry of the Interior.

1 Ar vienu nepilngadīgo var strādāt vairākas iestādes, līdz ar to var būt ņemts uzskaitē ar dažādiem pamatojumiem/ Support to one minor may be provided by several institutions, thus child may be registered based on several support types. 96 BĒRNI LATVIJĀ 2017 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE 6.5. NEPILNGADĪGO IZDARĪTIE NOZIEDZĪGIE NODARĪJUMI PĒC NOZIEGUMA VEIDA CRIMINAL OFFENCES COMMITTED BY MINORS BY TYPE OF CRIME

2010 2015 2016 Slepkavības 1 1 3 1 Homicide 1 Smagu miesas bojājumu 1 1 4 Aggravated assault nodarījumi Izvarošana - - - Rape Laupīšanas 41 35 26 Robbery Zādzības 2 507 450 390 Thefts 2 Huligānisms 35 7 11 Hooliganism

 Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Information Centre of the Ministry of the Interior.

Nepilngadīgu personu, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus3, un notiesāto nepilngadīgo īpatsvars Share of minors who committed crimes3 and share of convicted minors (procentos/ per cent) 13.5 12.1 11.9 11.6 10.4 9.4 8.9 8.6 7.8 7.5 7.4 7.1 7.0 6.7 6.2 6.0 5.8 5.5 5.2 4.9 4.3 4.3

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

nepilngadīgu noziedzīgus nodarījumus izdarījušu personu īpatsvars /share of minors among persons charged with crime notiesātie nepilngadīgie no notiesāto personu koskaita /share of convicted minors among convicted persons

 Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tiesu administrācija. Information Centre of the Ministry of the Interior. Court Administration.

1 Pēc Krimināllikuma 116.–118. panta./ According to the Section 116–118 of the Criminal Law. 2 Ieskaitīti visi noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 175. un 180. panta (t.sk. krāpšanas un piesavināšanās nelielos apmēros)./ Including all crimes under Section 175 and 180 of the Criminal Law (incl. fraud and misappropriation on a small scale). 3 Apsūdzētās personas./ Convicted persons. CHILDREN IN LATVIA 2017 97 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE 6.6. NOTIESĀTI NEPILNGADĪGIE PA NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU VEIDIEM CONVICTED MINORS BY TYPE OF CRIME (14–17 gadu vecumā/ aged 14–17)

2010 2015 2016 Notiesāti nepilngadīgie 751 413 383 Minors convicted tai skaitā par: of which of: thefts, fraud and zādzībām, krāpšanu un 441 233 229 misappropriation on a small piesavināšanos nelielos apmēros 1 scale 1 slepkavībām 2 4 3 3 homicide 2 izvarošanām 1 - - rape huligānismu 34 14 9 hooliganism smagu miesas bojājumu nodarīšanu 2 3 1 aggravated assault narkotisko vielu nelikumīgu illicit preparation, storage and izgatavošanu, glabāšanu un 20 18 23 selling of narcotics realizēšanu  Tiesu administrācija. Court Administration.

6.7. NOTIESĀTI NEPILNGADĪGIE PĒC SODA VEIDIEM CONVICTED MINORS BY TYPE OF PUNISHMENT (14–17 gadu vecumā/ aged 14–17)

2010 2015 2016 Notiesāti nepilngadīgie 3 751 413 383 Convicted minors 3 tai skaitā pēc soda of which by type of

veidiem: punishment: brīvības atņemšana 160 90 74 imprisonment nosacīta brīvības suspended sentence involving 395 67 63 atņemšana deprivation of liberty citi soda veidi 194 294 305 other punishment no tiem: of which: naudas sods 6 - - fine piespiedu darbs 187 294 305 forced labour atbrīvoti no soda 5 2 1 dismissed from the punishment piemēroti audzinoša educational measures of 55 15 23 rakstura piespiedu līdzekļi compulsion applied  Tiesu administrācija. Court Administration.

1 Pēc Krimināllikuma 175. un 180. panta./ According to the Sections 175 and 180 of the Criminal Law. 2 Pēc Krimināllikuma 116.–118. panta./ According to the Sections 116–118 of the Criminal Law. 3 Pamatojoties uz grozījumiem Krimināllikuma 52. panta 2. daļā, vienam notiesātajam var tikt piemērots vairāk nekā viens soda veids./ According to amendments to the Section 52, Paragraph 2 of the Criminal Law more than one penalty may be applied to one convicted person. 98 BĒRNI LATVIJĀ 2017 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE Nepilngadīgo ieslodzīto kopskaits Imprisoned minors

400

350

300

250

200

150

100

50

0 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 ieslodzītie/ imprisoned apcietinātie/ arrested ieslodzīti notiesātie/ imprisoned convicted

 Ieslodzījuma vietu pārvalde. The Prison Administration.

6.8. CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMI ROAD TRAFFIC ACCIDENTS

2010 2015 2016 Number of road traffic Ceļu satiksmes negadījumu skaits1 3 193 3 692 3 792 accidents 1 Ceļu satiksmes negadījumos bojā 218 188 158 Deaths gājušo cilvēku skaits no tiem bērni līdz 17 gadu of which children 12 17 7 vecumam (aged under 18) Ceļu satiksmes negadījumos 4 023 4 566 4 648 Injuries ievainoto cilvēku skaits no tiem bērni līdz 17 gadu of which children 573 643 689 vecumam (aged under 18)

1 Negadījumi, kuros ir cietušie. Road traffic accidents resulting in death or serious injury. CHILDREN IN LATVIA 2017 99 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE 6.9. CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS BOJĀ GĀJUŠO UN IEVAINOTO BĒRNU SADALĪJUMS PĒC CEĻU SATIKSMES DALĪBNIEKA STATUSA 1 CHILDREN KILLED OR INJURED IN ROAD TRAFFIC ACCIDENTS BY STATUS OF TRAFFIC PARTICIPANT 1

2010 2015 2016 Ceļu satiksmes negadījumos Number of children killed in 12 17 7 bojā gājušo bērnu skaits road traffic accidents gājēji 6 6 2 pedestrians pasažieri 4 9 5 passengers mopēdisti, velosipēdisti - 1 - mopedists, cyclists kvadracikla vadītāji - - - quadricyclists transportlīdzekļa vadītāji 2 1 - drivers Ceļu satiksmes negadījumos Number of children injured in 573 643 689 ievainoto bērnu skaits road traffic accidents gājēji 217 172 200 pedestrians pasažieri 250 309 303 passengers mopēdisti, velosipēdisti 93 149 164 mopedists, cyclists kvadracikla vadītāji - 3 4 quadricyclists transportlīdzekļa vadītāji 13 10 18 drivers

Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits Children killed in road traffic accidents

500 50 450 45 400 40 350 35 26 300 30 23 24 250 25 17 200 20 11 12 11 150 9 10 15 8 7 100 10 50 5 0 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits/ number of road fatalities

no bojā gājušo kopskaita gājuši bojā bērni (līdz 17 gadu vecumam)/ of which number of road fatalities under the age of 18

1 Bērni vecumā līdz 17 gadiem. Children under the age of 18. 100 BĒRNI LATVIJĀ 2017 BĒRNI UN SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS CHILDREN AND SOCIAL DEVIANCE Ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem 1 Number of children (aged under 18) injured and killed in fires 1

29

26 23 22 22 21 20 17 18 15 12

8 7 6 4 4 3 3 2 2 1 1

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

ugunsgrēkos cietušie/ injured in fires ugunsgrēkos bojā gājušie/ killed in fires

 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. State Fire and Rescue Service of Latvia.

1 No 2006. līdz 2007. gadam bērni vecumā līdz 16 gadiem. From 2006 to 2007, children under the age of 17. CHILDREN IN LATVIA 2017 101 TŪRISMS TOURISM 7. TŪRISMS TOURISM

DEFINĪCIJAS

Tūrisms Ceļotāju darbība, dodoties braucienā uz galveno galamērķi ārpus ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu, ar jebkādu galveno nolūku, tostarp darījumu, atpūtas vai citu personīgu nolūku, bez nodoma tikt nodarbinātam apmeklējuma vietā pie vietējā uzņēmēja.

Ierastā vide Ģeogrāfiskā teritorija (ne vienmēr tuvējā apkārtnē), kurā norit personas ikdienas dzīve un kuru nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: administratīvo robežu šķērsošana vai attālums no pastāvīgās dzīvesvietas, apmeklējuma ilgums, biežums un mērķis.

Ceļotājs Jebkura fiziska persona, kura ceļo ārpus savas ierastās vides.

Vienas dienas Fiziska persona, kura ceļo ārpus ierastās vides bez nakšņošanas, un ceļotājs ceļojuma sākums ir personas ierastā dzīvesvieta.

Vairākdienu ceļotājs Fiziska persona, kura ceļo ārpus ierastās vides ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu.

DEFINITIONS

Tourism Activity of visitors taking a trip to a main destination outside their usual environment, for less than a year, for any main purpose, including business, leisure or other personal purpose, other than to be employed by a resident entity in the place visited.

Usual environment A geographical environment, though not necessarily a contiguous one, within which an individual conducts his regular life routines and shall be determined on the basis of the following criteria: the crossing of administrative borders or the distance from the place of usual residence, the duration of the visit, the frequency of the visit, the purpose of the visit.

Traveller Any natural person travelling outside his/her usual environment.

Same-day traveller Any natural person who travels outside his/her usual environment without overnight stays, and the trip originates from the place of usual residence of the person.

Overnight traveller Any natural person who travels outside his/her usual environment for less than a year, stays in a collective or private accommodation for at least one night and is not employed for pay there.

102 BĒRNI LATVIJĀ 2017 TŪRISMS TOURISM 7.1. PUSAUDŽU (15–17 GADI) ATPŪTAS UN CITU PERSONISKO BRAUCIENU RAKSTUROJUMS RECREATIONAL AND OTHER PERSONAL TRIPS TAKEN BY ADOLESCENTS (AGED 15–17)

2015 2016 Vienas dienas braucieni pa Same-day trips within Latvia: Latviju:

braucienu skaits (tūkst.) 249.1 269.9 number of trips (thsd)

izdevumi (tūkst. eiro) 4 521.0 4 841.3 expenditures (thsd euros) viena ceļotāja vidējie izdevumi vienā Average expenditure per trip 18.1 17.9 braucienā (eiro) (euros)

Vairākdienu braucieni pa Latviju: Overnight trips within Latvia:

braucienu skaits (tūkst.) 83.1 116.4 number of trips (thsd)

nakšņojumu skaits (tūkst.) 203.9 408.6 number of overnight stays (thsd)

vidējais ceļojuma ilgums (diennaktis) 2.5 3.5 Average duration of a trip (nights)

izdevumi (tūkst. eiro) 2 938.4 2 727.2 expenditures (thsd euros) viena ceļotāja vidējie izdevumi vienā Average expenditure per trip 35.4 23.4 braucienā (eiro) (euros) viena ceļotāja vidējie izdevumi Average expenditure per night 14.4 6.7 diennaktī (eiro) (euros)

CHILDREN IN LATVIA 2017 103 TŪRISMS TOURISM Latvijas iedzīvotāju veikto braucienu skaits uz Latvijas reģioniem, kuros līdzi ņemti bērni līdz 15 gadu vecumam 2015.–2016. gadā Trips made by country residents with children (aged 0–15) to Latvian regions; 2015–2016 (tūkst., % pret 2015. gadu/ thsd, % in comparison to 2015)

Vienas dienas braucieni/ Same-day trips

Rīga/ Riga region 410.1 66% Pierīga/ Pierīga region 685.8 -3% Vidzeme/ Vidzeme region 289.5 3% Kurzeme/Kurzeme region 346.4 4% Zemgale/ Zemgale region 361.7 49% Latgale/ Latgale region 278.9 81%

Vairākdienu braucieni/ Overnight trips

Rīga/ Riga region* 43.8 -22% Pierīga/ Pierīga region 172.6 -21% Vidzeme/ Vidzeme region 206.2 14% Kurzeme/Kurzeme region 169.5 -1% Zemgale/ Zemgale region 150.9 25% Latgale/ Latgale region 121.1 -39%

Braucienu skaits, tūkst./number of trips, thsd

Braucienu skaita pieaugums/samazinājums pret 2015. gadu, % / Increase/decrease in number of trips in comparison to 2015, %

* Dati iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu. Data based on small number of respondent answers.

104 BĒRNI LATVIJĀ 2017 TŪRISMS TOURISM 7.2. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU POPULĀRĀKIE GALAMĒRĶI VAIRĀKDIENU ĀRVALSTU BRAUCIENOS AR BĒRNIEM LĪDZ 15 GADU VECUMAM OVERNIGHT TRIPS ABROAD OF LATVIAN RESIDENTS TRAVELLING WITH CHILDREN (AGED 0–15) BY COUNTRY OF DESTINATION (pavadīto nakšu skaits tūkstošos/ nights spent, thousands)

Galamērķa valsts 2015 2016 Country of destination

Grieķija ... 289.9 Greece

Itālija 121.9 235.7 Italy

Turcija 80.2 178.1 Turkey

Ukraina ... 122.4 Ukraine

Lietuva 72.8 112.5 Lithuania

Somija ... 101.1 Finland

Spānija 312.8 97.4 Spain

Igaunija 73.3 86.2 Estonia

Krievija ... 80.9 Russia

Bulgārija ... 63.3 Bulgaria

Vācija 72.0 51.0 Germany

Francija 158.6 ... France

Zviedrija 99.7 ... Sweden

Apvienotie Arābu Emirāti 84.1 ... United Arab Emirates

Apvienotā Karaliste 57.7 ... United Kingdom

CHILDREN IN LATVIA 2017 105 TŪRISMS TOURISM Latvijas iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits vairākdienu braucienos ar bērniem līdz 15 gadu vecumam pēc galamērķa valsts 2016. gadā Overnight trips of Latvian residents travelling with children (aged 0–15) by number of nights spent and country of destination; 2016 (tūkstošos/ thousands)

Pārējās valstis/ other countries 309.6 Grieķija/ Greece 289.9

Vācija/ Germany 51.0

Bulgārija/ Bulgaria Itālija/ Italy 63.3 235.7

Krievija/ Russia 80.9

Igaunija/ Estonia 86.2 Turcija/ Turkey 178.1 Spānija/ Spain 97.4

Somija/ Finland 101.1

Ukraina/ Ukraine Lietuva/ Lithuania 122.4 112.5

106 BĒRNI LATVIJĀ 2017 INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS INFORMATION TECHNOLOGIES 8. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS INFORMATION TECHNOLOGIES

DEFINĪCIJAS

Viedtālrunis Mobilā telefona aparāts, kas nodrošina ne tikai balss pakalpojumu, bet arī e-pasta un teksta ziņojumu sūtīšanu, piekļuvi tīmeklim un balss atpazīšanu. Viedtālrunī, kurā mobilais telefons apvienots ar personālo ciparasistentu, var integrēt GPRS, pārvēršot to par 2,5 paaudzes (2,5 G) mobilo iekārtu. Pie viedtālruņiem pieskaita arī jaunākos plaukstdatorus (PDA) ar papildu mobilā tālruņa funkcijām.

Mobilā interneta Mobilā interneta lietošana nozīmē tādu pārnēsājamu ierīču izmantošanu, lietošana kurām ir mobilā telefona tīklu interneta pieslēgums.

Pirkumu veikšana Preču vai pakalpojumu pasūtīšana tiešsaistē neatkarīgi no apmaksas internetā veida. Atskaites datums ir pasūtījuma veikšanas datums, nevis apmaksas datums. Pasūtīto preču piegādei vai maksājumam nav obligāti jābūt elektroniskā formā.

DEFINITIONS

Smartphone A mobile telephone, which ensures not only voice services, but also the sending of e-mails and text messages, access to the Internet and voice recognition. GPRS may be integrated into a smartphone, in which a mobile telephone is combined with a personal data assistant, thus transforming it into a 2.5 generation (2.5 G) mobile device. The latest PDAs with additional mobile telephone functions are also considered smartphones.

Use of mobile Use of mobile Internet means the use of such mobile devices that have Internet a mobile telephone network Internet connection.

Purchases on the Ordering goods or services online regardless of the kind of payment. Internet Date of report is the date when the order was made, not when the payment was made. The delivery of or payment for the goods ordered does not necessarily have to be in electronic format.

CHILDREN IN LATVIA 2017 107 INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS INFORMATION TECHNOLOGIES 8.1. INTERNETA PIEEJAMĪBA MĀJSAIMNIECĪBĀS AR BĒRNIEM ACCESS TO THE INTERNET IN HOUSEHOLDS WITH CHILDREN (procentos no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā/ as per cent of the total number of households within the corresponding group)

2010 2015 2016 Visas mājsaimniecības 59.8 76.0 77.3 All households

tai skaitā: of them:

mājsaimniecības bez bērniem 51.8 69.1 69.9 households without children

mājsaimniecības ar bērniem1 91.9 93.6 94.5 households with children1

no tām: of them:

1 pieaugušais ar bērniem 78.0 81.6 88.4 1 adult with children

2 pieaugušie ar bērniem 82.5 94.1 95.7 2 adults with children

3 un vairāk pieaugušie ar bērniem 81.9 96.0 94.5 3 and more adults with children

Interneta lietošana, izmantojot mobilo tālruni vai viedtālruni Internet access via mobile phone or smartphone (procentos no jauniešu (16–24 gadi) kopskaita attiecīgajā grupā/ as per cent of the total number of young people (aged 16–24) within the corresponding group)

82.5 84.2

43.7 38.5

28.5

10.2

2010 2015 2016

valstī vidēji/ on average in Latvia jaunieši/ youth

1 Šajā tabulā par bērniem uzskata personas vecumā līdz 15 gadiem. All persons aged under 16 are considered as children in the present table. 108 BĒRNI LATVIJĀ 2017 INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS INFORMATION TECHNOLOGIES 8.2. INTERNETA LIETOŠANA MOBILAJĀS IERĪCĒS ATRODOTIES ĀRPUS MĀJĀM INTERNET USE WHILE ON THE MOVE (procentos no jauniešu (16–24 gadi) kopskaita attiecīgajā grupā/ as per cent of the total number of young people (aged 16–24) within the corresponding group)

2016

Interneta piekļuvei izmantoja vidēji valstī meitenes zēni Accessed the Internet via on average in Latvia girls boys

Mobilo tālruni vai viedtālruni 43.7 84.2 84.1 Mobile phone or smartphone

Portatīvo datoru 16.7 26.4 26.6 Portable computer

Citu mobilo ierīci 0.7 1.1 2.5 Other mobile device

Interneta lietošanas biežums 16–24 gadus veciem jauniešiem Frequency of Internet usage among young people (aged 16–24) (procentos no jauniešu (16–24 gadi) kopskaita attiecīgajā grupā/ as per cent of the total number of young people (aged 16–24) within the corresponding group)

94.7 96.4 93.2 92.9 92.2 89.0 81.1

13.7 9.0 4.8 5.2 4.7 2.3 2.9

1.6 0.6 0.0 0.8 1.9 1.1 0.0 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Lieto internetu/ Use the Internet

Katru dienu vai gandrīz katru dienu/ Every day or almost every day

Vismaz reizi nedēļā (bet ne katru dienu)/ At least once a week (but not daily)

Retāk nekā reizi nedēļā/ Less than once a week

CHILDREN IN LATVIA 2017 109 INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS INFORMATION TECHNOLOGIES 8.3. IEPIRKŠANĀS PARADUMI INTERNETĀ JAUNIEŠIEM 16–24 GADU VECUMĀ ONLINE SHOPPING HABITS OF YOUNG PEOPLE (AGED 16–24) (procentos no jauniešu (16–24 gadi) kopskaita attiecīgajā grupā/ as per cent of the total number of young people (aged 16–24) within the corresponding group)

Iepirkšanās internetā 2010 2015 2016 Online purchases

Pārtikas un ikdienas lietošanas preces 0.7 10.2 12.7 Food or groceries

Mājsaimniecības preces 3.5 10.1 13.3 Household goods

Apģērbu vai sporta preces 7.8 37.6 35.6 Clothes, sports goods

Datortehniku 5.1 8.3 14.2 Computer hardware

Elektroniku 9.2 13.3 20.9 Electronic equipment Telecommunication Telekomunikāciju pakalpojumus 4.8 3.4 6.4 services Brīvdienu naktsmītnes 6.0 4.5 9.2 Holiday accommodation

Citus ceļojumu pakalpojumus … 5.6 9.3 Other travel arrangements

Pasākumu biļetes 9.1 13.1 19.2 Tickets for events

Filmas vai mūziku 2.0 3.2 6.5 Films, music Books, magazines, Grāmatas, žurnālus, avīzes 2.0 2.9 5.3 newspapers E-mācību materiālus 1.6 3.4 2.9 E-learning material Videospēļu programmatūru, citu Video games software, datoru programmatūru vai to 1.6 2.1 6.3 other computer software jaunākās versijas and software upgrades Citas preces vai pakalpojumus 2.7 5.7 9.3 Other

110 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9. STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.1. BĒRNU (0–14 GADI) ĪPATSVARS IEDZĪVOTĀJU KOPSKAITĀ SHARE OF CHILDREN (AGED 0–14) IN TOTAL POPULATION (gada sākumā, procentos/at the beginning of the year, per cent)

Valsts 2010 2015 2016 Country ES-28 15.7 15.6 15.6 EU-28 LV LATVIJA 14.2 15.0 15.2 LATVIA AT Austrija 14.9 14.3 14.3 Austria BE Beļģija 16.9 17.0 17.0 Belgium BG Bulgārija 13.2 13.9 14.0 Bulgaria CY Kipra 17.2 16.4 16.4 Cyprus CZ Čehija 14.3 15.2 15.4 Czech Republic DE Vācija 13.5 13.2 13.2 Germany DK Dānija 18.1 17.0 16.8 Denmark EE Igaunija 15.1 15.9 16.1 Estonia EL Grieķija 14.6 14.5 14.4 Greece ES Spānija 14.9 15.2 15.1 Spain FI Somija 16.6 16.4 16.3 Finland FR Francija 18.6 18.6 18.5 France HR Horvātija 15.4 14.7 14.6 Croatia HU Ungārija 14.7 14.5 14.5 Hungary IE Īrija 21.0 22.1 21.9 Ireland IT Itālija 14.1 13.8 13.7 Italy LT Lietuva 15.0 14.6 14.7 Lithuania LU Luksemburga 17.7 16.7 16.5 Luxembourg MT Malta 15.3 14.3 14.2 Malta NL Nīderlande 17.6 16.7 16.5 Netherlands PL Polija 15.3 15.0 15.0 Poland PT Portugāle 15.3 14.4 14.1 Portugal RO Rumānija 15.8 15.5 15.5 Romania SE Zviedrija 16.6 17.3 17.4 Sweden SI Slovēnija 14.0 14.8 14.8 Slovenia SK Slovākija 15.5 15.3 15.3 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 17.6 17.7 17.7 United Kingdom CH Šveice 15.2 14.9 14.9 Switzerland IS Islande 20.9 20.4 20.0 Iceland NO Norvēģija 18.9 18.0 17.9 Norway TR Turcija 26.0 24.3 24.0 Turkey

 Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Main tables/ Population and social conditions/ Population/ Demography/ Population/ People by age classes [tps00010] 30.06.2017.

CHILDREN IN LATVIA 2017 111 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.2. SUMMĀRAIS DZIMSTĪBAS KOEFICIENTS TOTAL FERTILITY RATE

Valsts 2010 2015 Country ES-28 1.62 1.58 EU-28 LV LATVIJA 1.36 1.70 LATVIA AT Austrija 1.44 1.49 Austria BE Beļģija 1.86 1.70 Belgium BG Bulgārija 1.57 1.53 Bulgaria CY Kipra 1.44 1.32 Cyprus CZ Čehija 1.51 1.57 Czech Republic DE Vācija 1.39 1.50 Germany DK Dānija 1.87 1.71 Denmark EE Igaunija 1.72 1.58 Estonia EL Grieķija 1.48 1.33 Greece ES Spānija 1.37 1.33 Spain FI Somija 1.87 1.65 Finland FR Francija 2.03 1.96 France HR Horvātija 1.55 1.40 Croatia HU Ungārija 1.25 1.45 Hungary IE Īrija 2.05 1.92 Ireland IT Itālija 1.46 1.35 Italy LT Lietuva 1.50 1.70 Lithuania LU Luksemburga 1.63 1.47 Luxembourg MT Malta 1.36 1.45 Malta NL Nīderlande 1.79 1.66 Netherlands PL Polija 1.41 1.32 Poland PT Portugāle 1.39 1.31 Portugal RO Rumānija 1.59 1.58 Romania SE Zviedrija 1.98 1.85 Sweden SI Slovēnija 1.57 1.57 Slovenia SK Slovākija 1.43 1.40 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 1.92 1.80 United Kingdom CH Šveice 1.52 1.54 Switzerland IS Islande 2.20 1.80 Iceland MK Maķedonija 1.56 1.50 Macedonia NO Norvēģija 1.95 1.72 Norway TR Turcija 2.04 2.14 Turkey  Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Database/ Population and social conditions/ Population/ Demography/ Demography - National data/ Fertility/ Fertility indicators/ Total fertility rate [tsdde220] 30.06.2017.

112 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2015. gadā Mean age of women at childbirth; 2015 (gados/ years of age)

Spānija/ Spain 31.9 Šveice/ Switzerland 31.8 Itālija/ Italy 31.7 Īrija/ Ireland 31.6 Luksemburga/ Luxembourg 31.5 Grieķija/ Greece 31.3 Kipra/ Cyprus 31.3 Nīderlande/ Netherlands 31.2 Zviedrija/ Sweden 31.0 Dānija/ Denmark 31.0 Vācija/ Germany 30.9 Portugāle/ Portugal 30.9 Norvēģija/ Norway 30.7 Somija/ Finland 30.6 Austrija/ Austria 30.6 ES-28/ EU-28 30.5 Francija/ France 30.4 Beļģija/ Belgium 30.4 Islande/ Iceland 30.3 Apvienotā Karaliste/ United Kingdom 30.3 Malta/ Malta 30.3 Slovēnija/ Slovenia 30.2 Čehija/ Czech Republic 30.0 Horvātija/ Croatia 29.9 Igaunija/ Estonia 29.9 Ungārija/ Hungary 29.6 Lietuva/ Lithuania 29.5 Latvija/ Latvia 29.4 Polija/ Poland 29.2 Slovākija/ Slovakia 28.8 Turcija/ Turkey 28.6 Maķedonija/ Macedonia 28.6 Rumānija/ Romania 27.7 Bulgārija/ Bulgaria 27.4

 Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Database/ Population and social conditions/ Population/ Demography/ Demography - National data/ Fertility / Mean age of women at childbirth [tps00017] 30.06.2017.

CHILDREN IN LATVIA 2017 113 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.3. JAUNDZIMUŠO VIDĒJAIS PAREDZAMAIS MŪŽA ILGUMS 2015. GADĀ LIFE EXPECTANCY AT BIRTH; 2015 (gados/ years of age) Sievietes Vīrieši Valsts Country Females Males ES-28 83.3 77.9 EU-28 LV LATVIJA 79.5 69.7 LATVIA AT Austrija 83.7 78.8 Austria BE Beļģija 83.4 78.7 Belgium BG Bulgārija 78.2 71.2 Bulgaria CY Kipra 83.7 79.9 Cyprus CZ Čehija 81.6 75.7 Czech Republic DE Vācija 83.1 78.3 Germany DK Dānija 82.7 78.8 Denmark EE Igaunija 82.2 73.2 Estonia EL Grieķija 83.7 78.5 Greece ES Spānija 85.8 80.1 Spain FI Somija 84.4 78.7 Finland FR Francija 85.5 79.2 France HR Horvātija 80.5 74.4 Croatia HU Ungārija 79.0 72.3 Hungary IE Īrija 83.4 79.6 Ireland IT Itālija 84.9 80.3 Italy LT Lietuva 79.7 69.2 Lithuania LU Luksemburga 84.7 80.0 Luxembourg MT Malta 84.0 79.7 Malta NL Nīderlande 83.2 79.9 Netherlands PL Polija 81.6 73.5 Poland PT Portugāle 84.3 78.1 Portugal RO Rumānija 78.7 71.5 Romania SE Zviedrija 84.1 80.4 Sweden SI Slovēnija 83.9 77.8 Slovenia SK Slovākija 80.2 73.1 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 82.8 79.2 United Kingdom CH Šveice 85.1 80.8 Switzerland IS Islande 83.8 81.2 Iceland MK Maķedonija 77.4 73.5 Macedonia NO Norvēģija 84.2 80.5 Norway TR Turcija 81.0 75.4 Turkey  Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Database/ Population and social conditions/ Population/ Demography/ Demography - National data/ Total population and demographic events - Annual balance/ Life expectancy at birth, by sex [tps00025] 30.06.2017.

114 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.4. ZĪDAIŅU MIRSTĪBAS KOEFICIENTS INFANT MORTALITY RATE (uz 1 000 dzīvi dzimušo/ per 1 000 live births)

Valsts 2010 2015 Country ES-28 4.0 3.6 EU-28 LV LATVIJA 5.6 4.1 LATVIA AT Austrija 3.9 3.1 Austria BE Beļģija 3.6 3.3 Belgium BG Bulgārija 9.4 6.6 Bulgaria CY Kipra 3.2 2.7 Cyprus CZ Čehija 2.7 2.5 Czech Republic DE Vācija 3.4 3.3 Germany DK Dānija 3.4 3.7 Denmark EE Igaunija 3.3 2.5 Estonia EL Grieķija 3.8 4.0 Greece ES Spānija 3.2 2.7 Spain FI Somija 2.3 1.7 Finland FR Francija 3.6 3.7 France HR Horvātija 4.4 4.1 Croatia HU Ungārija 5.3 4.2 Hungary IE Īrija 3.6 3.4 Ireland IT Itālija 3.0 2.9 Italy LT Lietuva 5.0 4.2 Lithuania LU Luksemburga 3.4 2.8 Luxembourg MT Malta 5.6 5.8 Malta NL Nīderlande 3.8 3.3 Netherlands PL Polija 5.0 4.0 Poland PT Portugāle 2.5 2.9 Portugal RO Rumānija 9.8 7.6 Romania SE Zviedrija 2.5 2.5 Sweden SI Slovēnija 2.5 1.6 Slovenia SK Slovākija 5.7 5.1 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 4.2 3.9 United Kingdom CH Šveice 3.8 3.9 Switzerland IS Islande 2.2 2.2 Iceland MK Maķedonija 7.6 8.6 Macedonia NO Norvēģija 2.8 2.3 Norway TR Turcija 12.0 10.7 Turkey

 Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Main tables/ Population and social conditions/ Population/ Demography/ Mortality/ Infant mortality rate [tps00027] 30.06.2017.

CHILDREN IN LATVIA 2017 115 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS Skolēni, kuriem ir zemas lasītprasmes, matemātikas un zinātnes apguves prasmes 2015. gadā Low reading literacy, mathematics and science performance of pupils; 2015 (15 gadus vecu skolēnu īpatsvars, kuru lasītprasmes, matemātikas un zinātnes apguves prasmes ir 2. līmenī vai zemākas1, % / share of 15-year-old pupils whose reading literacy, mathematics and science proficiency is at Level 2 or below 1, %)

Ķīna/ China 4.5 Igaunija/ Estonia 4.7 Somija/ Finland 6.3 Īrija/ Ireland 6.8 Dānija/ Denmark 7.5 Slovēnija/ Slovenia 8.2 Norvēģija/ Norway 8.9 Vācija / Germany 9.8 Apvienotā Karaliste/ United Kingdom 10.1 Spānija/ Spain 10.3 Latvija/ Latvia 10.5 Portugāle/ Portugal 10.7 Nīderlande/ Netherlands 10.9 Zviedrija/ Sweden 11.4 Itālija/ Italy 12.2 Beļģija/ Belgium 12.7 OECD vidējais/ OECD average 13.0 Islande/ Iceland 13.2 Austrija/ Austria 11.2 Čehija/ Czech Republik 11.2 Horvātija/ Croatia 14.5 Francija/ France 14.8 Lietuva/ Lithuania 15.3 Luksemburga/ Luxembourg 17.0 Ungārija/ Hungary 18.5 Slovākija/ Slovakia 20.1 Grieķija/ Greece 20.7 Rumānija/ Romania 24.3 Bulgārija/ Bulgaria 29.6

 OECD. PISA 2015 Results. https://www.oecd.org/pisa/pisa-2015-results-in-focus.pdf (30.06.2017).

1 Dati iegūti no Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP). Prasmes, kas novērtētas ar 2. līmeni un zemāk, nozīmē, ka skolēni nespēj tikt galā ar SSNP noteiktajiem pamata lasīšanas, matemātikas un zinātnes uzdevumiem. Augstākais prasmju novērtējums ir skolēniem, kuru prasmes novērtētas ar 5. vai 6. līmeni. The data have been obtained from the Programme for International Student Assessment (PISA). Proficiency at Level 2 and below means that these pupils are not likely to demonstrate success on the most basic type of reading, mathematics and science that PISA seeks to measure. Top performers are proficient at Level 5 or 6. 116 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.5. VIDĒJAIS SVEŠVALODU SKAITS, KURAS SKOLĒNI APGUVA VIDĒJĀ IZGLĪTĪBĀ AVERAGE NUMBER OF FOREIGN LANGUAGES LEARNED PER PUPIL AT UPPER SECONDARY EDUCATION

Valsts 2013 2015 Country ES-28 1.3 ... EU-28 LV LATVIJA 1.5 1.7 LATVIA AT Austrija 1.4 1.4 Austria BE Beļģija 1.7 1.6 Belgium BG Bulgārija 1.6 1.6 Bulgaria CY Kipra 1.8 1.7 Cyprus CZ Čehija 1.5 1.5 Czech Republic DE Vācija 0.9 1.0 Germany DK Dānija 0.9 ... Denmark EE Igaunija 1.9 1.8 Estonia EL Grieķija 0.9 ... Greece ES Spānija 1.0 1.0 Spain FI Somija 2.2 2.2 Finland FR Francija 1.8 1.8 France HR Horvātija 1.5 1.5 Croatia HU Ungārija 1.2 1.3 Hungary IE Īrija 0.9 ... Ireland IT Itālija 1.4 1.4 Italy LT Lietuva 1.3 1.3 Lithuania LU Luksemburga 2.4 2.4 Luxembourg MT Malta 1.7 1.7 Malta NL Nīderlande 1.2 1.2 Netherlands PL Polija 1.6 1.7 Poland PT Portugāle 0.8 0.9 Portugal RO Rumānija 2.0 2.0 Romania SE Zviedrija 1.6 1.6 Sweden SI Slovēnija 1.5 1.5 Slovenia SK Slovākija 1.8 1.7 Slovakia UK Apvienotā Karaliste ...... United Kingdom IS Islande 1.3 1.3 Iceland MK Maķedonija 1.5 1.5 Macedonia NO Norvēģija 1.0 0.8 Norway  Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Main tables/ Population and social conditions/ Education and training/ Average number of foreign languages studied per pupil by educational level [educ_uoe_lang03] 30.06.2017.

CHILDREN IN LATVIA 2017 117 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.6. 20–24 GADUS VECU JAUNIEŠU ĪPATSVARS, KURI MĀCĀS KĀDĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ STUDENTS IN TERTIARY EDUCATION (% no 20–24 gadus vecu jauniešu kopskaita/ % of young people aged 20–24)

Valsts 2013 2015 Country LV LATVIJA 35.9 35.7 LATVIA AT Austrija 29.8 29.3 Austria BE Beļģija 38.3 ... Belgium BG Bulgārija 35.6 36.5 Bulgaria CY Kipra 21.1 24.5 Cyprus CZ Čehija 37.2 36.6 Czech Republic DE Vācija 26.5 29.3 Germany DK Dānija 36.6 38.1 Denmark EE Igaunija 34.3 31.9 Estonia EL Grieķija 36.0 ... Greece ES Spānija 36.0 ... Spain FI Somija 35.9 34.8 Finland FR Francija 31.9 32.6 France HR Horvātija 37.8 38.2 Croatia HU Ungārija 30.7 26.7 Hungary IE Īrija 33.2 41.0 Ireland IT Itālija 32.7 32.2 Italy LT Lietuva 44.2 ... Lithuania LU Luksemburga 9.2 9.4 Luxembourg MT Malta 19.8 21.6 Malta NL Nīderlande 35.6 ... Netherlands PL Polija 43.9 40.6 Poland PT Portugāle 30.4 29.2 Portugal RO Rumānija 28.4 ... Romania SE Zviedrija 27.1 26.5 Sweden SI Slovēnija 47.8 48.3 Slovenia SK Slovākija 32.2 31.1 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 22.4 24.1 United Kingdom CH Šveice 26.0 26.9 Switzerland MK Maķedonija 21.5 23.9 Macedonia NO Norvēģija 33.7 35.4 Norway TR Turcija ... 42.7 Turkey

 Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Main tables/ Population and social conditions/ Education and training/ Students in tertiary education – as % of 20-24 years old in the population [educ_uoe_enrt08] 30.06.2017.

118 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS Skolēnu skaits uz skolotāju (ISCED 1.–3. līmenis) 2015. gadā Ratio of pupils and students to teachers and academic staff (ISCED 1–3); 2015

Apvienotā Karaliste/ United Kingdom 17.2

Nīderlande/ Netherlands 16.8

Francija/ France 14.9

Rumānija/ Romania 14.8

Bulgārija/ Bulgaria 14.0

Vācija/ Germany 13.8

Slovākija/ Slovakia 13.7

Čehija/ Czech Republic 13.7

Somija/ Finland 13.2

Zviedrija/ Sweden 13.1

Slovēnija/ Slovenia 12.7

Igaunija/ Estonia 12.7

Spānija/ Spain 12.5

Itālija/ Italy 12.2

Serbija/ Serbia 12.0

Portugāle/ Portugal 11.4

Kipra/ Cyprus 11.1

Ungārija/ Hungary 11.2

Beļģija/ Belgium 11.2

Luksemburga/ Luxembourg 10.8

Polija/ Poland 10.5

Austrija/ Austria 10.1

Norvēģija/ Norway 10.1

Latvija/ Latvia 9.9

Malta/ Malta 9.8

Lihtenšteina/ Liechtenstein 9.1

Lietuva/ Lithuania 8.2

Horvātija/ Croatia 7.5

 Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Database/ Population and social conditions/ Education and training/ Education/ Education indicators - non-finance/ Pupil/ Ratio of pupils and students to teachers and academic staff by education level and programme orientation [educ_uoe_perp04] 30.06.2017.

CHILDREN IN LATVIA 2017 119 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.7. NABADZĪBAS RISKS VAI SOCIĀLĀ ATSTUMTĪBA VECUMA GRUPĀ LĪDZ 17 GADIEM PEOPLE AT RISK OF POVERTY OR SOCIAL EXCLUSION IN AGE GROUP UNDER 18 % no kopējā iedzīvotāju Tūkst. kopskaita Thsds Valsts % of total population Country 2010 2015 2010 2015 ES-28 27.5 26.9 25 957 25 264 EU-28 LV LATVIJA 42.2 31.3 157 108 LATVIA AT Austrija 22.4 22.3 339 335 Austria BE Beļģija 23.2 23.3 526 543 Belgium BG Bulgārija 49.8 43.7 635 527 Bulgaria CY Kipra 21.8 28.9 39 50 Cyprus CZ Čehija 18.9 18.5 354 348 Czech Republic DE Vācija 21.7 18.5 2 904 2 497 Germany DK Dānija 15.1 15.7 182 183 Denmark EE Igaunija 24.0 22.5 59 55 Estonia EL Grieķija 28.7 37.8 547 710 Greece ES Spānija 33.3 34.4 2 769 2 863 Spain FI Somija 14.2 14.9 156 161 Finland FR Francija 22.9 21.2 2 998 2 860 France HR Horvātija 29.4 29.0 233 233 Croatia HU Ungārija 38.7 36.1 713 608 Hungary IE Īrija 34.1 30.31 412 3741 Ireland IT Itālija 29.5 33.5 3 046 3 505 Italy LT Lietuva 35.8 32.7 209 173 Lithuania LU Luksemburga 22.3 23.0 24 24 Luxembourg MT Malta 26.7 28.2 21 21 Malta NL Nīderlande 16.9 17.2 611 603 Netherlands PL Polija 30.8 26.6 2 191 1 821 Poland PT Portugāle 28.7 29.6 562 536 Portugal RO Rumānija 48.1 46.8 1 859 1 760 Romania SE Zviedrija 14.5 14.0 304 278 Sweden SI Slovēnija 15.2 16.6 56 63 Slovenia SK Slovākija 25.3 24.9 227 237 Slovakia Apvienotā UK 29.7 30.3 3 824 3 948 United Kingdom Karaliste  Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Main tables/ Tables on EU policy/ Sustainable Development/ Social inclusion/ Monetary poverty and living conditions/ People at risk of poverty or social exclusion by age group [ilc_peps01] 30.06.2017.

1 2014. gada dati/ 2014 data instead of 2015 120 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.8. NABADZĪBAS RISKA INDEKSS VECUMA GRUPĀ LĪDZ 17 GADIEM AT-RISK-OF-POVERTY RATE IN AGE GROUP UNDER 18 (procentos/ in per cent)

Valsts 20101 2015 Country ES-28 20.9 21.1 EU-28 LV LATVIJA 26.3 23.2 LATVIA AT Austrija 19.0 17.8 Austria BE Beļģija 18.3 18.0 Belgium BG Bulgārija 26.7 25.4 Bulgaria CY Kipra 12.6 16.7 Cyprus CZ Čehija 14.3 14.7 Czech Republic DE Vācija 17.5 14.6 Germany DK Dānija 10.9 10.4 Denmark EE Igaunija 17.3 20.0 Estonia EL Grieķija 23.0 26.6 Greece ES Spānija 29.3 29.6 Spain FI Somija 11.4 10.0 Finland FR Francija 18.1 18.7 France HR Horvātija 19.6 20.9 Croatia HU Ungārija 20.3 22.7 Hungary IE Īrija 18.9 17.9 Ireland IT Itālija 25.2 26.8 Italy LT Lietuva 24.8 28.9 Lithuania LU Luksemburga 21.4 21.5 Luxembourg MT Malta 22.1 23.4 Malta NL Nīderlande 13.7 14.0 Netherlands PL Polija 22.5 22.4 Poland PT Portugāle 22.4 24.8 Portugal RO Rumānija 31.3 38.1 Romania SE Zviedrija 13.1 12.9 Sweden SI Slovēnija 12.6 14.2 Slovenia SK Slovākija 18.8 20.1 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 20.4 19.8 United Kingdom CH Šveice 17.4 18.4 Switzerland IS Islande 12.6 10.9 Iceland NO Norvēģija 11.7 11.3 Norway  Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Main tables/ Tables on EU policy/ Sustainable Development/ Social inclusion/ Monetary poverty and living conditions/ At-risk-of-poverty rate, by detailed age group -EU-SILC survey [tessi120] 30.06.2017.

1 No 2009. gada EU-SILC apsekojuma iegūtie monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori tika publicēti ar atsauci uz 2009. gadu, lai gan aprēķinos izmantoto ienākumu pārskata periods ir iepriekšējais kalendārais gads (respektīvi, 2008. gads). Monetary poverty and income inequality indicators of EU-SILC 2009 were published with a reference to 2009; nevertheless the income reference period used in the calculations is the previous calendar year (2008, respectively). CHILDREN IN LATVIA 2017 121 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.9. BĒRNU (0–17 GADI), KURI DZĪVO MĀJSAIMNIECĪBĀS AR NEAPMIERINOŠIEM MĀJOKĻA APSTĀKĻIEM, ĪPATSVARS BALTIJAS VALSTĪS HOUSING DEPRIVATION AMONG CHILDREN (AGED 0–17) IN BALTIC STATES (procentos/ per cent) Dzīvo mājoklī, kuram ir tekošs jumts; mitras sienas, griesti vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās Living in a dwelling with a leaking roof, damp walls, floors or foundation, or rot in window frames or floor Valsts 2010 2014 2015 Country EE Igaunija 20.7 16.1 11.9 Estonia LV Latvija 26.4 28.6 26.0 Latvia LT Lietuva 19.0 19.2 16.7 Lithuania Mājoklī nav pieejama vannas istaba vai duša Having neither a bath, nor a shower in their dwelling Valsts 2010 2014 2015 Country EE Igaunija 9.6 4.9 3.9 Estonia LV Latvija 20.1 16.0 14.4 Latvia LT Lietuva 13.1 10.9 12.4 Lithuania Nav pieejama tualete ar ūdens novadu, kas būtu tikai mājsaimniecības lietošanā Not having indoor flushing toilet for the sole use of their household Valsts 2010 2014 2015 Country EE Igaunija 9.2 4.4 3.7 Estonia LV Latvija 17.2 14.3 13.2 Latvia LT Lietuva 13.5 10.6 12.9 Lithuania Mājoklī ir pārāk tumšs, maz gaismas mājoklī Considering their dwelling as too dark Valsts 2010 2014 2015 Country EE Igaunija 4.4 5.6 4.2 Estonia LV Latvija 11.7 8.8 8.8 Latvia LT Lietuva 8.2 8.0 4.9 Lithuania  http://ec.europa.eu/eurostat/web/income-and-living-conditions/data/database/ [ilc_mdho01-04] 30.06.2017. 9.10. BĒRNU (0–17 GADI) DZIĻA MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA BALTIJAS VALSTĪS SEVERE MATERIAL DEPRIVATION AMONG CHILDREN (AGED 0–17) IN BALTIC STATES (procentos/ per cent)

Valsts 2010 2015 2016 Country EE Igaunija 10.7 3.9 4.0 Estonia LV Latvija 30.7 17.0 11.9 Latvia LT Lietuva 20.0 13.8 11.5 Lithuania  http://ec.europa.eu/eurostat/web/income-and-living-conditions/data/database/Material deprivation/material deprivation by dimension/Severe material deprivation rate by age and sex [ilc_mddd11] 30.06.2017. 122 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.11. JAUNIEŠU (20–24 GADI) BEZDARBA LĪMENIS YOUTH (AGED 20–24) UNEMPLOYMENT RATE (procentos/ per cent)

Valsts 2010 2016 Country LV LATVIJA 32.8 17.1 LATVIA AT Austrija 8.5 10.0 Austria BE Beļģija 20.4 19.1 Belgium BG Bulgārija 19.1 15.8 Bulgaria CY Kipra 15.6 27.7 Cyprus CZ Čehija 15.9 9.2 Czech Republic DE Vācija 9.5 6.7 Germany DK Dānija 12.0 10.1 Denmark EE Igaunija 29.7 11.7 Estonia EL Grieķija 32.1 46.2 Greece ES Spānija 36.9 41.4 Spain FI Somija 17.0 15.9 Finland FR Francija 20.8 22.7 France HR Horvātija 27.9 25.7 Croatia HU Ungārija 24.9 11.5 Hungary IE Īrija 25.6 15.4 Ireland IT Itālija 24.8 35.1 Italy LT Lietuva 33.6 14.1 Lithuania LU Luksemburga 12.9 15.7 Luxembourg MT Malta 8.4 8.4 Malta NL Nīderlande 6.9 8.3 Netherlands PL Polija 22.8 16.3 Poland PT Portugāle 20.4 26.1 Portugal RO Rumānija 21.1 18.0 Romania SE Zviedrija 19.8 13.9 Sweden SI Slovēnija 14.5 15.6 Slovenia SK Slovākija 30.5 19.7 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 15.3 9.8 United Kingdom CH Šveice 8.2 7.7 Switzerland IS Islande 14.0 5.6 Iceland NO Norvēģija 7.6 8.4 Norway TR Turcija 21.4 21.3 Turkey  United Nations Economic Commission for Europe. http://www.unece.org Statistics/ Statistical data on-line/ UNECE STATISTICAL DATABASE/ Labour Statistics/ Country Overview by Indicator, Country and Year/ Table: Unemployment by Sex, Measurement, Age, Country and Year (30.06.2017).

CHILDREN IN LATVIA 2017 123 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.12. NOTIESĀTO NEPILNGADĪGO SKAITS VECUMĀ LĪDZ 17 GADIEM1 NUMBER OF CONVICTED JUVENILES AGED UNDER 181 Pavisam notiesāti tai skaitā nepilngadīgie Total number of of which juveniles Valsts convicted Country 2010 2015 2010 2015 LV LATVIJA 9 607 9 547 751 413 LATVIA AT Austrija 38 394 32 118 3 063 2 149 Austria BG Bulgārija 39 070 27 787 2 694 1 243 Bulgaria CZ Čehija 70 651 65 569 2 389 1 403 Czech Republic DE Vācija 813 266 ... 55 388 ... Germany DK Dānija 150 549 159 845 7 225 4 501 Denmark EE Igaunija 9 131 7 375 ...... Estonia EL Grieķija 43 135 ... 1 492 ... Greece ES Spānija 233 406 ... 18 238 ... Spain FI Somija 206 105 181 706 12 215 8 734 Finland FR Francija 628 052 ... 52 522 ... France CR Horvātija 25 355 12 972 925 420 Croatia HU Ungārija 89 343 ... 6 554 ... Hungary IT Itālija 254 384 220 965 3 833 3 185 Italy LT Lietuva 15 689 17 273 1 197 964 Lithuania NL Nīderlande 97 825 87 935 8 960 4 690 Netherlands PL Polija 455 649 272 271 22 758 12 237 Poland PT Portugāle 77 800 ... 1 893 ... Portugal RO Rumānija 41 891 42 276 3 263 2 261 Romania SE Zviedrija 138 136 106 750 14 144 8 784 Sweden SI Slovēnija 8 423 6 458 330 240 Slovenia SK Slovākija 31 179 29 691 1 748 1 320 Slovakia UK Apvienotā Karaliste 1 359 715 1 241 077 73 895 28 797 United Kingdom CH Šveice 102 056 105 286 7 711 5 586 Switzerland IS Islande 1 847 1 661 33 24 Iceland TR Turcija 1 205 741 1 513 980 47 380 105 677 Turkey UA Ukraina 168 774 94 798 10 883 4 589 Ukraine  United Nations Economic Commission for Europe. http://www.unece.org Statistics/ Statistical data on-line/ UNECE STATISTICAL DATABASE/ Gender Statistics/ Crime & Violence/ Table: Convicted Persons by Age Category, Sex, Measurement, Country and Year (30.06.2017).

1 Nepilngadīgo tiesāšanas vecums dažādās valstīs ir atšķirīgs. Vairumam valstu, tai skaitā Latvijai, dati ir par 14–17 gadus vecām personām, Lielbritānijai – no 10 līdz 17, Nīderlandei un Turcijai – par 12–17, Francijai, Grieķijai, Polijai – par 13–17, Čehijai, Dānijai, Igaunijai, Somijai, Islandei, Šveicei – par 15–17, Portugālei – par 16–17 gadus vecām personām. Juvenile Justice age in different countries is different. In the majority of countries, including Latvia, data is about 14–17 year-olds, in the United Kingdom 10–17, in Netherlands and Turkey 12–17, in France, Greece, Poland 13–17, in Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, Iceland, Switzerland 15–17, in Portugal 16–17 year olds. 124 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.13. CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMOS BOJĀ GĀJUŠO BĒRNU SKAITS (LĪDZ 17 GADU VECUMAM) 2015. GADĀ CHILDREN KILLED IN ROAD TRAFFIC ACCIDENTS; 2015

Francija/ France 226

Vācija/ Germany 156

Polija/ Poland 137

Rumānija/ Romania 116

Apvienotā Karaliste/ United Kingdom 100

Itālija/ Italy 96

Spānija/ Spain 52

Beļģija/ Belgium 36

Nīderlande/ Netherlands 35

Austrija/ Austria 28

Grieķija/ Greece 25

Čehija/ Czech Republic 22

Portugāle/ Portugal 22

Somija/ Finland 21

Horvātija/ Croatia 11.2

Ungārija/ Hungary 11.2

Latvija/ Latvia 17

Šveice/ Switzerland 11

Lietuva/ Lithuania 11

Igaunija/ Estonia 8

Slovēnija/ Slovenia 7

Norvēģija/ Norway 4

Kipra/ Cyprus 2

Islande/ Iceland 2

Luksemburga/ Luxembourg 2

 Eurostat. http:/epp.eurostat.ec.europa.eu Statistics Database/ Database/ Transport/ Multimodal data/ Road transport safety/ Persons killed in road accidents by age (CARE data) (tran_sf_roadag) 30.06.2017.

CHILDREN IN LATVIA 2017 125 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.14. PIEAUGUŠA CILVĒKA STATUSA SASNIEGŠANA SOME DETERMINANTS OF ADULTHOOD (gados/ years of age) Vecums, līdz Vecums, līdz kuram Vecums, no kuram iespējams skolas Vecums, no kura var saņemt bērna apmeklēša- kura ir kandidēt pabalstu na ir tiesības vēlēšanās Valsts Age limit of child obligāta Country balsot Minimum benefits Age at the vēlēšanās age for (maximum age end of full Voting age standing for for a possible time elections prolongation) compulsory schooling LV LATVIJA 15 (19) 16 18 21 LATVIA AT Austrija 18 (26) 15 16 18 Austria BE Beļģija 18 (25) 15 18 18 Belgium BG Bulgārija 20 16 18 21 Bulgaria CY Kipra 18 (23) 15 18 25 Cyprus CZ Čehija 15 (26) 15 18 21 Czech Republic DE Vācija 18 (25) 16 18 18 Germany DK Dānija 18 16 18 18 Denmark EE Igaunija 16 (19) 16 18 18 Estonia EL Grieķija 18 (22) 15 171 25 Greece ES Spānija 18 16 18 ... Spain FI Somija 17 16 18 18 Finland FR Francija 20 16 18 18 France HU Ungārija 18 (23) 18 18 ... Hungary IE Īrija 16 (19) 16 18 18 Ireland IT Itālija 18 16 18 18 Italy LT Lietuva 18 (24) 16 18 20 Lithuania LU Luksemburga 18 (27) 16 18 18 Luxembourg MT Malta 16 (21) 16 18 18 Malta NL Nīderlande 17 18 18 18 Netherlands PL Polija 18 (21) 16 18 18 Poland PT Portugāle 16 (24) 15 18 18 Portugal RO Rumānija 18 16 18 23 Romania SE Zviedrija 16 16 18 18 Sweden SI Slovēnija 18 (26) 15 18 18 Slovenia SK Slovākija 16 (25) 16 18 21 Slovakia Apvienotā UK 16 (20) 16 18 18 United Kingdom Karaliste IS Islande 18 16 18 18 Iceland LI Lihtenšteina 18 15 18 ... Liechtenstein NO Norvēģija 18 16 18 18 Norway TR Turcija ... 14 18 25 Turkey  Eurostat izdevums „Youth in Europe”./ Eurostat publication ”Youth in Europe”.

1 No 2016. gada 3. augusta./ Starting from 3 August 2016. 126 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.15. PUSAUDŽU UN JAUNIEŠU (15–24 GADI) VAIRĀKDIENU VIETĒJĀ TŪRISMA1 BRAUCIENU SKAITS NUMBER OF OVERNIGHT DOMESTIC TRIPS1 OF TEENAGERS AND YOUTHS (AGED 15–24) (tūkst./ thsd)

Valsts 2014 2015 Country ES-28 128 615.3 110 617.7 EU-28 LV LATVIJA 559.3 427.3 LATVIA AT Austrija 1 553.4 1 353.9 Austria BE Beļģija 210.0 364.0 Belgium BG Bulgārija 500.7 370.2 Bulgaria CY Kipra 136.8 95.9 Cyprus CZ Čehija 3 001.7 2 314.9 Czech Republic DE Vācija 23 709.2 25 967.9 Germany DK Dānija 5 723.5 ... Denmark EE Igaunija 563.9 506.7 Estonia EL Grieķija 721.0 582.5 Greece ES Spānija 14 384.5 14 537.9 Spain FI Somija 5 266.0 4 991.8 Finland FR Francija 28 477.6 15 444.5 France CR Horvātija 1 128.9 762.9 Croatia HU Ungārija 1 659.2 1 787.3 Hungary IE Īrija 447.2 583.1 Ireland IT Itālija 4 237.3 3 293.0 Italy LT Lietuva 433.5 436.4 Lithuania LU Luksemburga ...... Luxembourg MT Malta 37.0 34.7 Malta NL Nīderlande 4 032.1 3 502.0 Netherlands PL Polija 5 945.8 5 500.6 Poland PT Portugāle 1 494.0 1 511.0 Portugal RO Rumānija 2 692.5 2 474.0 Romania SE Zviedrija 4 823.5 4 917.9 Sweden SI Slovēnija 260.0 145.5 Slovenia SK Slovākija 328.5 510.1 Slovakia UK Apvienotā Karaliste ...... United Kingdom CH Šveice 709.0 817.1 Switzerland  Eurostat. http://ec.europa.eu/eurostat/web/tourism/data/database Statistics Database/ Tourism/ Annual data on trips of EU residents/ Number of tourism trips/ Number of trips by socio-demographic characteristics of the tourist/ Number of trips by age group/ [tour_dem_ttage] 30.06.2017.

1 Vietējais tūrisms ir ceļojumi, kurus dalībvalstī veic šīs dalībvalsts rezidenti. Domestic tourism means visits within a Member State by visitors who are residents of that Member State. CHILDREN IN LATVIA 2017 127 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.16. PUSAUDŽU UN JAUNIEŠU (15–24 GADI) VAIRĀKDIENU VIETĒJĀ TŪRISMA1 BRAUCIENOS PAVADĪTO NAKŠU SKAITS NUMBER OF NIGHTS SPENT ON OVERNIGHT DOMESTIC TRIPS1 BY TEENAGERS AND YOUTHS (AGED 15–24) (tūkst./ thsd)

Valsts 2014 2015 Country ES-28 513 790.8 422 287.7 EU-28 LV LATVIJA 1 228.0 846.4 LATVIA AT Austrija 4 859.3 4 754.1 Austria BE Beļģija 1 090.7 1 485.4 Belgium BG Bulgārija 1 838.4 1 387.3 Bulgaria CY Kipra 418.8 264.2 Cyprus CZ Čehija 10 096.3 7 790.8 Czech Republic DE Vācija 83 963.4 90 284.6 Germany DK Dānija 11 661.7 ... Denmark EE Igaunija 1 282.3 1 215.4 Estonia EL Grieķija 7 079.5 5 678.7 Greece ES Spānija 74 358.8 57 589.2 Spain FI Somija 13 639.9 12 679.4 Finland FR Francija 131 565.0 75 506.5 France CR Horvātija 6 205.9 3 805.0 Croatia HU Ungārija 4 634.9 4 796.6 Hungary IE Īrija 1 518.6 2 032.4 Ireland IT Itālija 20 215.3 20 081.1 Italy LT Lietuva 1 194.8 1 236.5 Lithuania LU Luksemburga ...... Luxembourg MT Malta 103.4 96.4 Malta NL Nīderlande 11 865.1 10 070.9 Netherlands PL Polija 26 178.3 25 533.7 Poland PT Portugāle 5 705.3 5 566.0 Portugal RO Rumānija 10 361.7 8 839.0 Romania SE Zviedrija 16 285.4 15 576.9 Sweden SI Slovēnija 591.6 446.7 Slovenia SK Slovākija 835.6 1 521.9 Slovakia UK Apvienotā Karaliste ...... United Kingdom CH Šveice 2 670.9 2 401.1 Switzerland  Eurostat. http://ec.europa.eu/eurostat/web/tourism/data/database Statistics Database/ Tourism/ Annual data on trips of EU residents/ Number of tourism nights/ Number of nights spent by socio-demographic characteristics of the tourist/ Number of nights spent by age group/ [tour_dem_tnage] 30.06.2017.

1 Vietējais tūrisms ir ceļojumi, kurus dalībvalstī veic šīs dalībvalsts rezidenti. Domestic tourism means visits within a Member State by visitors who are residents of that Member State. 128 BĒRNI LATVIJĀ 2017 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.17. PUSAUDŽU UN JAUNIEŠU (15–24 GADI) VAIRĀKDIENU ĀRVALSTU TŪRISMA1 BRAUCIENU SKAITS NUMBER OF OVERNIGHT OUTBOUND TRIPS1 OF TEENAGERS AND YOUTHS (AGED 15–24) (tūkst./ thsd)

Valsts 2014 2015 Country ES-28 39 615.4 36 472.5 EU-28 LV LATVIJA 245.0 157.1 LATVIA AT Austrija 1 546.4 1 485.5 Austria BE Beļģija 1 209.2 1 165.6 Belgium BG Bulgārija 90.8 87.0 Bulgaria CY Kipra 103.8 90.0 Cyprus CZ Čehija 675.1 732.2 Czech Republic DE Vācija 12 684.3 12 097.1 Germany DK Dānija 1 444.9 ... Denmark EE Igaunija 213.2 172.6 Estonia EL Grieķija 84.3 93.7 Greece ES Spānija 1 032.7 1 701.4 Spain FI Somija 1 056.1 883.9 Finland FR Francija 4 540.5 2 250.6 France CR Horvātija 650.9 598.4 Croatia HU Ungārija 142.5 142.0 Hungary IE Īrija 571.1 668.5 Ireland IT Itālija 1 679.3 1 379.4 Italy LT Lietuva 170.9 178.6 Lithuania LU Luksemburga 230.3 171.6 Luxembourg MT Malta 79.5 82.2 Malta NL Nīderlande 2 336.0 2 405.3 Netherlands PL Polija 1 517.6 1 511.5 Poland PT Portugāle 165.0 194.7 Portugal RO Rumānija 152.9 112.4 Romania SE Zviedrija 1 462.7 1 450.5 Sweden SI Slovēnija 366.0 439.0 Slovenia SK Slovākija ...... Slovakia UK Apvienotā Karaliste ...... United Kingdom CH Šveice 1 305.5 1 327.5 Switzerland  Eurostat. http://ec.europa.eu/eurostat/web/tourism/data/database Statistics Database/ Tourism/ Annual data on trips of EU residents/ Number of tourism trips/ Number of trips by socio-demographic characteristics of the tourist/ Number of trips by age group/ [tour_dem_ttage] 30.06.2017.

1 Ceļojumi, kurus dalībvalsts rezidenti veic ārpus šīs dalībvalsts. Visits by residents of a Member State outside that Member State. CHILDREN IN LATVIA 2017 129 STARPTAUTISKIE SALĪDZINĀJUMI COMPARATIVE INTERNATIONAL STATISTICS 9.18. PUSAUDŽU UN JAUNIEŠU (15–24 GADI) VAIRĀKDIENU ĀRVALSTU TŪRISMA1 BRAUCIENOS PAVADĪTO NAKŠU SKAITS NUMBER OF NIGHTS SPENT ON OVERNIGHT OUTBOUND TRIPS1 BY TEENAGERS AND YOUTHS (AGED 15–24) (tūkst./ thsd)

Valsts 2014 2015 Country ES-28 350 879.0 323 032.2 EU-28 LV LATVIJA 1 865.5 941.3 LATVIA AT Austrija 10 748.1 11 117.1 Austria BE Beļģija 12 097.7 10 874.6 Belgium BG Bulgārija 586.5 595.7 Bulgaria CY Kipra 2 571.9 2 549.1 Cyprus CZ Čehija 4 509.5 5 288.6 Czech Republic DE Vācija 113 031.6 109 648.9 Germany DK Dānija 8 779.3 ... Denmark EE Igaunija 1 407.5 2 473.2 Estonia EL Grieķija 955.9 986.7 Greece ES Spānija 12 702.9 18 804.3 Spain FI Somija 9 088.4 6 160.1 Finland FR Francija 44 979.0 19 698.3 France CR Horvātija 4 339.0 3 905.1 Croatia HU Ungārija 1 735.2 1 168.4 Hungary IE Īrija 5 918.0 5 926.4 Ireland IT Itālija 13 575.9 17 143.5 Italy LT Lietuva 1 211.1 1 246.8 Lithuania LU Luksemburga 1 468.6 1 301.0 Luxembourg MT Malta 591.8 544.1 Malta NL Nīderlande 22 339.2 21 098.6 Netherlands PL Polija 15 837.6 14 059.9 Poland PT Portugāle 1 357.6 1 811.4 Portugal RO Rumānija 1 453.6 814.4 Romania SE Zviedrija 10 577.9 11 584.5 Sweden SI Slovēnija 2 008.8 2 523.1 Slovenia SK Slovākija ...... Slovakia UK Apvienotā Karaliste ...... United Kingdom CH Šveice 12 791.8 17 603.5 Switzerland  Eurostat. http://ec.europa.eu/eurostat/web/tourism/data/database Statistics Database/ Tourism/ Annual data on trips of EU residents/ Number of tourism trips/ Number of trips by socio-demographic characteristics of the tourist/ Number of trips by age group/ [tour_dem_ttage] 30.06.2017.

1 Ceļojumi, kurus dalībvalsts rezidenti veic ārpus šīs dalībvalsts. Visits by residents of a Member State outside that Member State. 130 BĒRNI LATVIJĀ 2017

CENTRÂLÂ STATISTIKAS PÂRVALDE CENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA

Lâèplçða iela 1, Rîga, LV-1301, Latvija, tâlrunis 67366850, fakss 67830137 e-pasts: [email protected], http://www.csb.gov.lv

ISBN 978-9984-06-978-9984-06-420-4505-2 ISSN 1407-06262501-0042 12-001-00017-012-000