2020 "Būvkultūra"
Total Page：16
File Type：pdf, Size：1020Kb
BŪVKULTŪRA BAUKULTUR 2020 3 LV ENG 4 SATURA THE LIST RĀDĪTĀJS OF CONTENTS BŪVKULTŪRA 5 6 BAUKULTUR KURZEME KURZEME RŪMENES MUIŽA 11 12 THE RŪMENE MANOR MĀKSLINIEKU DARBNĪCU UN REZIDENČU ARTIST RESIDENCY CENTRS “SERDE” AIZPUTĒ 15 16 AND WORKSHOP CENTRE SERDE KULDĪGA 19 20 KULDĪGA PĀVILOSTAS PILSĒTBŪVNIECISKAIS RISINĀJUMS 23 24 THE URBAN CONSTRUCTION SOLUTION OF PĀVILOSTA APRIĶU EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA 27 28 THE APRIĶI LUTHERAN CHURCH 8 MELNIE PIE VENTAS 31 32 8 BLACKS AT THE RIVER VENTA “KALDERU” MĀJA JŪRKALNĒ 35 36 THE KALDERI HOMESTEAD IN JŪRKALNE SALDUS MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLA 39 40 THE SALDUS SCHOOL OF MUSIC AND ART LIEPĀJAS VALSTS 1. ĢIMNĀZIJA 43 44 THE LIEPĀJA STATE GYMNASIUM NO 1 OSTAS IELAS PROMENĀDE VENTSPILĪ 47 48 THE OSTAS STREET PROMENADE IN VENTSPILS LATGALE LATGALE DAUGAVPILS CIETOKSNIS 53 54 THE DAUGAVPILS FORTRESS RĒZEKNES ZAĻĀ SINAGOGA 57 58 THE RĒZEKNE GREEN SYNAGOGUE DAUGAVPILS VIENĪBAS NAMS 61 62 THE UNITY HOUSE RĪGA RIGA HANZAS PERONS 67 68 THE HANSA PLATFORM KALNCIEMA IELAS ANSAMBLIS 71 72 ARCHITECTURAL ENSEMBLE OF KALNCIEMA STREET ĶĪPSALAS KOKA ĒKU KOLEKCIJA 75 76 COLLECTION OF WOODEN BUILDINGS IN ĶĪPSALA ĒKA VECRĪGĀ SKĀŖNU IELĀ 11 79 80 THE BUILDING ON SKĀRŅU STREET 11 BERGA BAZĀRS 83 84 THE BERGS BAZAAR TORŅAKALNA LUTERA BAZNĪCAS DRAUDZES NAMS 87 88 THE TORŅAKALNS CHURCH DAILES TEĀTRIS 91 92 THE DAILES THEATRE “TRĪS BRĀĻI” 95 96 THE THREE BROTHERS RĪGAS DIZAINA UN MĀKSLAS VIDUSSKOLA 99 100 THE RIGA SCHOOL OF DESIGN AND ART VIDZEME VIDZEME CĒSIS 105 106 CĒSIS LĪGATNES PAPĪRFABRIKAS CIEMATS 109 110 THE LĪGATNE PAPERMILL VILLAGE ĒRMAŅU MUIŽA 113 114 THE ĒRMAŅI MANOR OLERU MUIŽA 117 118 THE OLERI MANOR SALACGRĪVAS TOP! VEIKALS 121 122 TOP! STORE IN SALACGRĪVA ĶURMJI 125 126 ĶURMJI ZEMGALE ZEMGALE DOBELES MŪZIKAS SKOLA 131 132 THE DOBELE SCHOOL OF MUSIC BRUKNA 135 136 THE BRUKNA MANOR JELGAVAS VALSTS ĢIMNĀZIJA 139 140 THE JELGAVA STATE GYMNASIUM 5 LV ENG 6 BŪVKULTŪRA BAUKULTUR DR. ARCH JURIS DAMBIS DR. ARCH JURIS DAMBIS NACIONĀLĀS KULTŪRAS MANTOJUMA PĀRVALDES VADĪTĀJS DIRECTOR OF THE NATIONAL HERITAGE BOARD Eiropa ir īpaša vieta pasaulē, kur visaugstākajā koncentrācijas pakāpē sastopams Europe is a special place in the world where an outstanding built heritage can be izcils būvētais mantojums. To pierāda UNESCO pasaules mantojuma saraksta found at the highest level of concentration. This is proven by the UNESCO World objektu atspoguļojums kartē un tūrisma galamērķi, uz kuriem dodas miljoniem Heritage sites on the map, as well as by tourist destinations visited by millions cilvēku, meklējot sajūtas, kultūras mantojuma īpašās vērtības un noskaņas of people who seek emotions, special values of cultural heritage, and radiant starojumu. Eiropa pārsteidz visu pasauli ar apbrīnojamiem pilsētbūvniecības atmosphere. Europe is striking the entire world with amazing masterpieces of šedevriem, baznīcām, muižām, pilīm, dārziem, parkiem, teātriem, senām indus- urban construction, churches, manors, castles, gardens, parks, theatres and triālām būvēm. Eiropā ir meklējami profesionālās arhitektūras pirmsākumi, kas ancient industrial structures. The origins of professional architecture emerged gadsimtiem ilgi noteikuši arhitektūras tendences. Tomēr mūsu pragmatiskajā in Europe dictating architectural trends for many centuries. In our pragmatic laikmetā arvien vairāk vērojamas būtiskas pārmaiņas Eiropas būvētajā vidē, era, however, we are increasingly experiencing fundamental changes in the built atpaliekot no iepriekš sasniegtās kvalitātes. environment of Europe, lagging behind the quality that was achieved in the past. Vide, kurā mēs dzīvojam, strauji mainās. Ainava pārvēršas, iegūstot jaunus vaib- The environment we live in is rapidly changing. Landscapes are being transformed stus, tiek noārdītas vecās apbūves teritorijas un veidotas jaunas. Būvēto manto- with new elements. The old buildings are being torn down, and new ones are jumu apdraud pati būvniecība. Vēsturiskai apbūvei arvien vairāk piekļaujas jaunā being erected instead. The built heritage is threatened by the construction itself. apbūve, kas ar pārspīlētu mērogu un tieksmi izrādīties neļauj elpot vēsturiskajiem Historical buildings are increasingly subjected to new ones, which have exaggerated šedevriem. Dažkārt liekas, ka jaunā apbūve grib atņemt un baudīt arhitektūras proportions and a tendency to show off suffocating the historical masterpieces. mantojuma vairāku gadsimtu laikā nopelnīto uzmanību. Jaunās apbūves teri- Sometimes it seems that the new buildings want to steal and enjoy the attention torijas tik bieži tiek radītas bez estētiskajām kvalitātēm – bez dvēseles. Vārds that has been earned by the architectural heritage over the course of the past “skaistums” ir zaudēts. Mūsdienu būvindustrija diktē telpiskās vides attīstības few centuries. The territories of new construction are very often created without spēles noteikumus, un sociālekonomisko risinājumu pamatojumos dažkārt vēro- aesthetic qualities and soul. The word ‘beauty’ has lost its meaning. The construction jama liela aizraušanās ar teorētisku un populāru frāžu mētāšanos. Sistēma, kas industry today dictates the rules of the game when it comes to the development visaptveroši varētu stāties pretī telpiskās vides kvalitātes noplicināšanai, ir vāja. of the spatial environment, and socioeconomic solutions sometimes are justified Kurp mēs esam aizgājuši? with random theoretical and popular phrases. The system that could stand against the degradation of the quality of the spatial environment is weak. Where have we Ir tikai viena iespēja – atgriezties pie kultūras. Kultūra var sekmēt un veicināt gone wrong? ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju daudz efektīvāk nekā ekonomika un būvindustrija pat ar visveiksmīgāko teorijas un procesa vadību. Kultūra var kļūt There is just one opportunity here – to return to culture. Culture can facilitate and par būvniecības attīstības politikas stūrakmeni. Te īpaši izceļams būvkultūras encourage economic, social and environmental sustainability far more effectively koncepts, kas pieņemts 2018. gadā Davosas deklarācijā. Būvkultūra aptver than economy and the construction industry, even with the most successful ikvie nu cilvēka darbību, kas pārveido būvēto vidi. Tā attiecas uz esošām ēkām, kā theories and process management. Culture can become a cornerstone of a arī jaunu ēku, infrastruktūras, publisko un privāto teritoriju un ainavu projektēšanu construction development policy. The concept of construction culture adopted un izbūvi. Ir pieteikta jauna pieeja būvētās vides veidošanai, kas balstās kultūrā, in the 2018 Davos Declaration must be particularly emphasised. Baukultur vairo sociālo saliedētību, nodrošina vides ilgtspēju un sniedz ieguldījumu visas refers to every human activity that transforms the built environment. It refers sabiedrības labklājībā. Būvētās vides ērts lietojums, estētika, saikne ar dabisko to existing buildings, as well as the design and construction of new buildings, vidi, telpiskā saskaņotība, mērogs, materiālu izvēle būtiski ietekmē cilvēka dzīves infrastructure, public and private areas, and landscapes. A new approach to kvalitāti. Vietas izjūta, iespēja cilvēkam identificēties ar savu dzīves telpu sekmē building a culture-based environment has been announced; it facilitates social iekļaujošu un saliedētu sabiedrību ar stiprinātu pilsonisku apziņu. Būvkultūras consolidation and environmental sustainability, and contributes to the wellbeing koncepts ir cieši saistīts ar ilgtspējīgas attīstības jēdzienu, kas definēts ANO of society. Comfortable use of the built environment, its aesthetics, connection 7 LV ENG 8 Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopējā nākotne” 1987. with the natural environment, spatial harmony, scale and material selection have gadā un kopš 1992. gada tiek aktīvi lietots. Ilgtspējīga attīstība nodrošina šodie- a significant impact on the quality of human life. A sense of place, an opportunity nas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām. for a person to identify with his or her living space encourages an inclusive and To raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas – vides, ekonomiskā un sociālā. consolidated society with a strengthened civil consciousness. The concept of Būvkultūras koncepts atbildībā pret nākotni ievieš savstarpēju un laikmetus vieno- Baukultur is closely linked to the concept of sustainable development as defined jošu kultūras dimensiju, uzsverot kvalitāti nevis kvantitāti. Kvadrātmetru un kubik- in the 1987 report of the United Nations World Commission on Environment metru domāšana jānomaina ar vietas kvalitātes un identitātes domāšanu. Mums and Development entitled Our Common Future. It has been actively used since arvien vairāk jādomā par to, ko, kur, kā un kad būvēt. Aktuālāks kļūs atbildīgs 1992. Sustainable development ensures that today’s needs are met without zemes lietojums, būves vajadzība, kalpošanas mūžs, ieguldījumi, lietošanas creating a threat to the needs of future generations. It is characterised by izmaksas, pēc iespējas cenšoties izmantot jau uzbūvēto. Tomēr dažkārt vide three mutually linked dimensions – environmental, economic and social. The ir jāattīra no nepiemērotas apbūves, jāļauj tai elpot. Teorijām jābūt izsvērtām, concept of Baukultur, in its responsibility for the future, introduces a cultural konkrētos apstākļos adaptētām. Katra vieta vispirms ir paredzēta cilvēkiem, kas dimension that builds a bridge from one era to another, emphasising quality rather tur dzīvo. Zaļa vide – tas var būt tikai sauklis. Mobilitāte