Latvijas Universit āte
PAULS BALODIS
LATVIEŠU PERSONV ĀRDU ETIMOLO ĂISK ĀS SEMANTIKAS TEOR ĒTISKAIS MODELIS UN T Ā REALIZ ĀCIJA
PROMOCIJAS DARBS FILOLO ĂIJAS DOKTORA GR ĀDA IEG ŪŠANAI VALODNIEC ĪBAS ZIN ĀTĥU NOZARES BALTU VALODNIEC ĪBAS APAKŠNOZAR Ē
Zinātniskais vad ītājs: Dr. habil. philol. Oj ārs Bušs
Rīga 2008
2
SATURS
IEVADS...... 3 1. LATVIEŠU UN SAL ĪDZIN ĀMO VALODU PERSONVĀRDU SIST ĒMAS ATT ĪST ĪBA UN PĒTNIEC ĪBA...... 10 1.1. Latviešu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība ...... 10 1.2. Igau Ħu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība...... 16 1.3. Somu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība...... 19 1.5. Po Ĝu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība...... 29 1.6. Krievu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība...... 32 1.7. V ācu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība...... 38 2. SEMANTIKAS PARAL ĒLES LATVIEŠU UN KAIMIĥTAUTU PRIEKŠV ĀRDOS.... 43 2.1. No sugasv ārdiem veidoti priekšv ārdi...... 43 2.1.1. Cilv ēku raksturojošas semantikas priekšv ārdi...... 44 2.1.1.1. Cilv ēka ārējo izskatu un fizisk ās īpaš ības raksturojoši priekšv ārdi...... 44 2.1.1.2. Cilv ēka dabu raksturojoši v ārdi...... 49 2.1.2. Etnon īmiskas semantikas priekšv ārdi...... 63 2.1.4. Faunas semantikas priekšv ārdi...... 65 2.1.5. Floras semantikas priekšv ārdi ...... 70 2.1.6. Fizio ăeogr āfiskas semantikas priekšv ārdi...... 80 2.1.7. Dabas par ādību semantikas priekšv ārdi...... 82 2.1.8. Citas konkr ētas semantikas priekšv ārdi ...... 88 2.1.9. Abstraktas semantikas priekšv ārdi ...... 92 2.2. No īpašv ārdiem veidoti priekšv ārdi...... 101 2.2.1. Topon īmiskas izcelsmes priekšv ārdi ...... 101 2.2.2. Antropon īmiskas (mitolo ăiskas) izcelsmes priekšv ārdi...... 104 3. SEMANTIKAS PARAL ĒLES LATVIEŠU UN KAIMIĥTAUTU UZV ĀRDOS...... 109 3.1. No sugasv ārdiem (un citiem neon īmisk ās leksikas v ārdiem) veidotie uzv ārdi ...... 112 3.1.1. Cilv ēka ārējā izskata un rakstura motiv ēti uzv ārdi...... 112 3.1.2. Etnon īmiskas semantikas uzv ārdi...... 135 3.1.3. Amatu un profesiju semantikas uzv ārdi...... 144 3.1.4. Faunas semantikas uzv ārdi...... 160 3.1.5. Floras semantikas uzv ārdi...... 182 3.1.6. Fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi ...... 196 3.1.7. Citas konkr ētas un abstraktas noz īmes uzv ārdi ...... 219 3.2. No īpašv ārdiem veidoti uzv ārdi...... 231 3.2.1. Antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdi ...... 231 3.2.2. Topon īmiskas izcelsmes uzv ārdi...... 240 SECIN ĀJUMI...... 247 SA ĪSIN ĀJUMU SARAKSTS ...... 253 AVOTU UN LITERAT ŪRAS SARAKSTS...... 255 3
IEVADS
Kopš ant īkiem laikiem ir slavens teiciens „Nomen est omen” (V ārds ir liktenis), kam ir zin āms ar ī variants „Nomen et omen ” (V ārds un liktenis), tāpēc par īpašv ārdiem vienm ēr sabiedr ībā ir bijusi plaša interese. Personv ārdus jeb antropon īmus (gr. antr ōpos ‘cilv ēks’ + onoma ‘v ārds’) p ētī antropon īmika – onomastikas zin ātnes nozare. T ā ir viena no jaun ākaj ām valodniec ības nozar ēm, kas radusies zin ātĦu krustpunkt ā ( Суперанская 1973, 7) 1. P ēdējos gadu desmitos š ī valodniec ības nozare ir k Ĝuvusi popul āra un aktu āla vis ā pasaul ē. Tieši antropon īmikas jaut ājumiem tika velt īts 18. Pasaules onomastikas zin ātĦu kongress Tr īrā (V ācij ā) 1993. gad ā, vair āku sekciju darb ā antropon īmikas problem ātiskie jaut ājumi tika apskat īti ar ī pēdējos onomastikas zin ātĦu kongresos – 21. kongres ā Upsal ā (Zviedrij ā) 2002. gad ā, 22. kongres ā Piz ā (It ālij ā) 2005. gad ā un 23. kongres ā Toronto (Kanādā) 2008. gad ā. Parasti tiek p ētīti k ādas valodas, tautas vai valsts, noteikta re ăiona antropon īmi galvenok ārt no cilmes, semantikas, deriv ācijas, izplat ības, popularit ātes viedok Ĝa. Latviešu personv ārdi ir viens no īpašv ārdu sl āĦiem, ko veido sarež ăīts, daudzsl āĦains leksikas kl āsts, resp., cilv ēku priekšv ārdi, uzv ārdi, t ēvv ārdi, pseidon īmi, iesaukas u. c. Kopš seniem laikiem v ārds ir neat Ħemama personas da Ĝa: „parasti uzskata v ārdu par paša cilv ēka jēdziena iemiesojumu vis ā vi Ħa b ūtības piln ībā” (Blese 1929, 4). Personv ārdiem ir liela kult ūrv ēsturiska noz īme, jo „tie atkl āj mums to ideju un priekšstatu pasauli, kur ā dz īvojuši mūsu toreiz ējie sen či, vi Ħu nodarbošanos, ikdieniš ėā dz īvē sastopamos priekšmetus, atseviš ėu personu izcelšan ās vietu, seno humoru un zobgal ības, senos latviešu un cittautiešu kaimi Ħus un līdziedz īvot ājus” (Blese 1929, 26). T ātad personv ārdu – gan priekšv ārdu, gan uzv ārdu – pētniec ība atkl āj gan valodas att īst ības likumsakar ības, gan v ēstures l īklo čus, gan citu tautu un valodu ietekmi. Kā zin āms, m ūsdien ās latviešiem ir rakstur īga divlocek Ĝu antropon īmisk ā formula, ko veido v ārds un uzv ārds. Uzv ārdi ir ofici āli personv ārdi, kas r āda personas pieder ību ăimenei. Šaj ā darb ā tiek lietoti š ādi onomastikas termini: cilv ēka v ārds tiek saukts par priekšv ārdu (lai nejauktu ar polis ēmisk ā termina vārds cit ām noz īmēm), otrais antropon īmisk ās formulas loceklis – par uzv ārdu (sen ākā pav ārda viet ā); lietoti ar ī termini tēvv ārds (resp., personv ārds, kas darin āts no t ēva v ārda) un patron īms (resp., personv ārds, parasti uzv ārds, iesauka vai tēvv ārds, kas darin āts no t ēva v ārda, iesaukas vai cita veida apz īmējuma), iesauka . Jaunievedums ir termins papildv ārds (liet. prievardis ), kas apz īmē personv ārdu paveidu, kurš daudzu tautu antropon īmij ā ir bijis it kā starpposms starp v ārdu un uzv ārdu. Visus min ētos terminus apvieno personv ārda jeb antropon īma j ēdziens. Par antropon īmiku ir d ēvēta onomastikas zin ātne, kas p ēta antropon īmus, par antropon īmiju – visu antropon īmu kopums, bet par antroponimikonu – noteikta etnosa lietoto personv ārdu kopums. (p ēc VPSV 35, 36, 296, 311, 290, 402, 415) 2 Kā konstat ējusi Daina Zemzare, senie latviešu personv ārdi vairs nav saglab ājušies (Zemzare 1971, 124). Mūsdienu latviešu personv ārdi liel ākoties ir aizguvumi, dažs labs n ācis pat caur vair ākām valod ām (Bušs 1985, 57). Latviešu antropon īmiskaj ā sist ēmā var atrast lat īĦ u, sengrie ėu, senebreju, ăerm āĦu, sl āvu u. c. cilmes personv ārdus. Latviešu ciltis nedz īvoja izol ēti – to ekonomisko un gar īgo dz īvi ietekm ēja daudzas kaimi Ħu tautas un kult ūras: v ācieši, krievi, po Ĝi, zviedri, lietuvieši, baltkrievi, k ā ar ī Baltijas somugru tautas (l ībieši, igau Ħi, somi).
1 Šeit un turpm āk iekav ās min ēts autora v ārds, avota izdošanas gads un lappuse. Autoru uzv ārdi iekav ās ori ăin ālrakst ībā. Pilnu bibliogr āfiju skat. literat ūras sarakst ā. 2 Jāpiebilst, ka pasaules onomastiskaj ā literat ūrā v ēl nav vienota antropon īmikas terminu lietojuma. 4
Kā liecina v ēstures dati, ap 2000. g. pirms Kr. baltu ciltis, ieraduš ās sav ās tagad apdz īvotaj ās teritorij ās, te sastapa somugru ciltis. Ilgus gadsimtus somugru un baltu ciltis dz īvoja l īdz ās. Lībiešu valodas substr āts latviešu valod ā (ar ī personv ārdu l īmen ī) j ūtams v ēl m ūsdien ās. Vēstures gait ā latviešu ciltis ir dz īvojušas gan zem v ācu, gan po Ĝu, krievu un zviedru varas. Visas šīs valodas neapšaub āmi atst ājušas savas p ēdas gan latviešu apelat īvaj ā leksik ā, gan ar ī vietv ārdos un personv ārdos. Pirmajos antropon īmikai velt ītajos darba autora pētījumos – divos kursadarbos („Somugrismi latviešu personv ārdos”, 1999, un „Somugrismi latviešu personv ārdos (20. gs. 90. gadi)”, 2000) tika apl ūkoti somugru cilmes priekšv ārdi latviešu valod ā, to rašan ās laiks, att īst ība, popularit āte m ūsdien ās. Bakalaura darb ā („Uzv ārdu paral ēles latviešu un somugru valod ās”, 2001) tika sal īdzin ātas uzv ārdu sist ēmas Latvij ā, Igaunij ā un Somij ā, izv ērt ējot to savdab ību no cilmes, semantikas un darin āšanas viedok Ĝa. Izr ādījās, ka ir Ĝoti daudz l īdz īga gan šo valodu uzv ārdu izveid ē, gan att īst ībā, it īpaši etimolo ăiskaj ā semantik ā3. P ētījum ā tika mēăin āts par ādīt ar ī savstarp ējos aizguvumus antropon īmij ā, resp., iesp ējamos somugrismus latviešu uzv ārdu sist ēmā un iesp ējamos baltismus Baltijas somugru uzv ārdu sist ēmā. Ma ăistra darb ā „Latviešu uzv ārdu etimolo ăisk ā semantika: specifiskais un univers ālais” (2003) salīdzin āta latviešu uzv ārdu s ākotn ējā semantika ar kaimi Ħos dz īvojošu tautu – igau Ħu, somu, lietuviešu, po Ĝu, krievu un v āciešu – uzv ārdu semantiku, noskaidrojot l īdz īgo un atš ėir īgo. Uz paral ēlēm somu un latviešu uzv ārdos jau 1930. g. ir nor ādījis Josepi Mikola (Jooseppi Mikkola ) refer ātā „Vec ākie sakari somu un baltu valodu starp ā” (refer āts v ēlāk public ēts „Izgl ītības Ministrijas M ēnešrakst ā”, skat. Mikola 1930). Mikola, nor ādīdams uz daudz ām latviešu un somu valodas paral ēlēm leksik ā, sintaks ē un frazeoloăij ā, min ar ī š ādus piem ērus uzv ārdu darin āšan ā: latv. Bērzi Ħš, Kalni Ħš, Zari Ħš piln ībā atbilst somu Koivunen ( koivu ‘b ērzs’), Mäkinen ( mäki ‘kalns’), Oksanen ( oksa ‘zars’) (Mikola 1930, 445–446). Vair ākas gan b ūtiskas, gan ar ī š ėietamas l īdz ības latviešu un somu uzv ārdos ir min ējis Risto Puha gr āmat ā „Latvialaistamisopas” (Puha 2000, 118–130). Tom ēr dzi Ĝāk un plaš āk š īs paral ēles l īdz šim nebija p ētītas. Vēsturiski ir izveidojusies situ ācija, ka latviešu un tuv ākās radu tautas – lietuviešu – uzv ārdos ir vair āk atš ėir īgā nek ā kop īgā. To ir noteikusi daž āda latviešu un lietuviešu priekšv ārdu un uzv ārdu rašan ās v ēsture. Lietuviešu uzv ārdu cilmi liel ā m ērā ietekm ējusi gan po Ĝu valoda, gan citas sl āvu valodas (plaš āk skat. 1.4.). L īdz šim nav bijis pētījumu, kur lietuviešu un latviešu uzv ārdi b ūtu apl ūkoti sal īdzinoš ā skatījum ā. Latviešu, krievu un v ācu antropon īmisko sist ēmu savos p ētījumos ir sal īdzin ājusi Žanna Bormane (Bormane 2007). Ta ču l īdz šim nav bijis neviena tipolo ăiska darba, kur b ūtu sal īdzin āts vair āku valodu, tostarp ar ī latviešu valodas, antroponimikons, mekl ējot kop īgās un atš ėir īgās priekšv ārdu un uzv ārdu darin āšanas iez īmes. Promocijas darba mērėis – izmantojot pirm ām k ārt ām latviešu valodas antropon īmisko materi ālu, noskaidrot priekšv ārdu un uzv ārdu pirmatn īgās semantikas grupas, izveidojot teor ētisku etimolo ăiski semantisko antroponimikona modeli un sal īdzin āt to ar Baltijas j ūras are āla valodu analo ăisku modeli, t ādējādi par ādot, cik liel ā m ērā šis teor ētiskais modelis ir realiz ējies katr ā no sal īdzin āmaj ām valod ām. Darba m ērėim pak Ĝauti ar ī citi darba uzdevumi : sastat īt sal īdzin āmo valodu – latviešu, igau Ħu, somu, lietuviešu, po Ĝu, krievu un v āciešu – priekšv ārdu un uzv ārdu rašan ās apst ākĜus, uzv ārdu sist ēmas att īst ības tendences, uzv ārdu
3 Tieši š ī iemesla d ēĜ ar ī promocijas darb ā latviešu personv ārdi tabul ās vispirms tiek sastat īti ar igau Ħu un somu, bet p ēc tam ar lietuviešu, po Ĝu, krievu un v ācu valodas antropon īmiem. 5 maiĦu, iesp ēju robež ās apskat īt personv ārdu p ētniec ības v ēsturi, galven ās monogr āfijas, priekšv ārdu un uzv ārdu v ārdn īcas, k ā ar ī sagrup ēt latviešu priekšv ārdus un uzv ārdus p ēc to sākotn ējās semantikas. Darba novit āte . Tas ir pirmais š āds p ētījums tipolo ăiskajā antropon īmik ā, kur tiek sal īdzin ātas septi Ħu valodu antropon īmisk ās sist ēmas, izce Ĝot kop īgo un atš ėir īgo, ieskic ējot antroponimikona etimolo ăisk ās semantikas teor ētisko modeli. Turkl āt promocijas darb ā pirmo reizi ir tik plaši izanaliz ēts latviešu priekšv ārdu un uzv ārdu kopums no etimolo ăisk ās semantikas viedok Ĝa. Iesp ēju robež ās pirmo reizi tiek iek Ĝauti ar ī latgaliešu uzv ārdi (Latgales re ăion ā ir atš ėir īga personv ārdu došanas trad īcija, kas prasa atseviš ėu p ētījumu). Pirmoreiz izv ērt ēta analiz ēto valodu antropon īmisko sist ēmu relat īvās savstarp ējās tuv ības pak āpe un konkr ētās paral ēles. Darba teor ētisk ā un praktisk ā noz īme . Daž ādu valodu priekšv ārdu un uzv ārdu tipolo ăisks sal īdzin ājums liecina, ka antroponimikona etimolo ăisk ās semantikas teor ētiskais modelis ir Ĝoti plašs un daudzveid īgs; tas neb ūt nav piln ībā realiz ēts latviešu valodas antropon īmiskaj ā sist ēmā. Promocijas darba secin ājumi par āda dažu tautu dom āšanas veidu, kas atspogu Ĝojas v ārdu došanas un uzv ārdu pieš ėiršanas trad īcij ās, k ā ar ī noder par psiholingvistikas pētījumu objektu n ākotn ē. Latviešu uzv ārdu etimolo ăisk ās semantikas anal īzē var ētu pal īdz ēt Latviešu uzv ārdu v ārdn īcas tapšan ā. Anal īzei izv ēlēti latviešu personv ārdi, kas radušies no latviešu vai baltu sugasv ārdiem, resp., darin āti uz latviešu apelat īvās leksikas b āzes, k ā ar ī papildus v ēl personv ārdi, kas radušies no vietv ārdiem, un uzv ārdi, kas darin āti no citiem personv ārdiem. 4 Šaj ā gad ījum ā iev ērots form āls princips: par latviskiem personv ārdiem tiek uzskat īti t ādi, kam ir atbilsmes apelat īvaj ā leksik ā (š āds princips izmantots ar ī Veltas Staltmanes monogr āfij ā ( Сталтмане 1981, 39)). 1929. gad ā E. Blese rakst īja: „Mūsu dien ās īsti latvisko uzv ārdu ir tikai drusku vair āk par pusi no visiem latviešu uzv ārdiem, p ārējie ir sveši – v ācu, krievu, po Ĝu u. c.” (Blese 1929, 24). P ēc V. Staltmanes p ētījumiem, tikai apm ēram 34% no latviešu uzv ārdiem var tikt uzskat īti par latviskas cilmes v ārdiem ( Сталтмане 1981, 39–40). Ar ī sal īdzin āmaj ās valod ās analiz ēti tikai tie personv ārdi, kas darin āti no attiec īgās valodas leks ēmām, resp., neaizg ūtie antropon īmi. Latviešu priekšv ārdu materi āls ieg ūts galvenok ārt no Kl āva Sili Ħa gr āmatas „Latviešu personv ārdu v ārdn īca” (R īga, 1990), jaun āki dati Ħemti no Iekšlietu ministrijas Pilson ības un migr ācijas lietu p ārvaldes apkopotajiem re ăistr ācijas datiem. Promocijas darb ā latviešu priekšv ārdu etimolo ăija balst īta uz min ēto K. Sili Ħa v ārdn īcu, to papildinot ar datiem no citiem antropon īmisk ās literat ūras avotiem. P ārējo sal īdzin āmo valodu priekšv ārdu materi āls Ħemts no attiec īgo valodu personv ārdu v ārdn īcām: igau Ħu – E. Rajandi „Raamat nimedest” (Tallinn, 1966), Raivo Seppo „Eesti nimeraamat” (Tallinn, 1994), somu – Kustaa Vilkuna „Etunimet” (Helsinki, 1997), Pentti Lempiäinen „Suuri etunimikirja” (Helsinki, 2004), Juri Nummelin, Elina Teerijoki „800 harvinaista etunimeä” (Helsinki, 2003), lietuviešu – Kazimieras Kuzavinis, Bronys Savukynas „Lietuvi ų vard ų kilm ÷s žodynas” (Vilnius, 1987), krievu – А. Н. Тихонов , Л. З. Бояринова , А. Г. Рижкова „ Словарь русских личных имён ” ( Москва , 1995) un А. В. Суперанская „ Словарь русских личных имён ” ( Москва , 1998), po Ĝu – Jan Grzenia „Słownik imion” (Warszawa, 2004), v ācu – „Das Kleine Vornamenbuch” (Leipzig, 1978) un citu Eiropas tautu – „Europäishe Personennamensysteme” (Hamburg, 2007).
4 Protams, ar ī no cit ām valod ām aizg ūtos latviešu personv ārdus var ētu analiz ēt no cilmes semantikas viedok Ĝa (skat., piem ēram, Štrausa 2007, 45–83), ta ču šaj ā promocijas darb ā tas netiek dar īts.
6
Promocijas darba analiz ēto latviešu priekšv ārdu skaits – 730 v ārdu, kas sal īdzin āti ar igau Ħu, somu, lietuviešu, po Ĝu, krievu un v āciešu personv ārdiem, kas darin āti no attiec īgās valodas apelat īviem (analiz ēti ir 1100 citvalodu priekšvārdi). Kop ā priekšv ārdu kartot ēku veido 1830 v ārdu. Promocijas darb ā sal īdzin ājumam izv ēlēta latviešu, igau Ħu, somu, lietuviešu, po Ĝu, krievu un v ācu valodas uzv ārdu sist ēma . Ierobežot ā pieejam ā materi āla d ēĜ anal īzē netika iek Ĝauti baltkrievu un zviedru personvārdi. Ide ālā variant ā b ūtu j āsal īdzina visu apl ūkoto valodu priekšv ārdu un uzv ārdu kopums, ta ču avots, kur ā b ūtu iek Ĝauti visi min ēto kategoriju personv ārdi, nevien ā no š īm valod ām nav pieejams. V ēl viens sal īdzin ājuma ce Ĝš b ūtu ejams, ja var ētu sal īdzin āt uzv ārdu etimolo ăijas v ārdn īcas. Diemž ēl no sal īdzin āmaj ām valod ām uzv ārdu etimolo ăijas v ārdn īcas ir tikai somiem (Pirjo Mikkonen, Sirkka Paikkala „Sukunimet”, Helsinki, 1983, 1992, p ēdējais izdevums 2000), lietuviešiem („Lietuvi ų pavardži ų žodynas”, I, II. Vilnius, 1985–1989), krieviem ( В. А. Никонов „Словарь русских фамилий ”, Москва , 1993, И. М. Ганжина „ Словарь современных русских фамилий ”, Москва , 2001) un vāciešiem (Familiennamen. Bearbeited von Rosa un Volker Kohleim. Mannheim, 2000). Po Ĝu uzv ārdu etimolo ăisk ā vārdn īca ir public ēta divos s ējumos: Rymut K. „Nazwiska polaków. Słownik historyczno-etymologiczny” I (A–K), II (L–ś), Kraków, 1999–2001. Igau Ħu uzv ārdi vēl tiek apkopoti: pie to anal īzes Tallin ā str ādā Annika Husara ( Hussar ) un Tartu Kairita Henno (Henno ). Plaš āks igau Ħu uzv ārdu materi āls (ar ī uzv ārdu lietojuma biežums) atrodams interneta versij ā: http://ee.www.ee/Nimed/. Latviešu m ūsdienu uzv ārdu liel ākais apkopojums ir atrodams V. Staltmanes monogr āfij ā „Латышская антропонимия. Фамилии” ( Москва , 1981), kuras beig ās ir uzv ārdu atgriezenisk ā v ārdn īca ( Сталтмане 1981, 114–226), bet etimolo ăijas v ārdn īca nav v ēl public ēta. Šim promocijas darbam materi āli tika v ākti gan no min ētās atgriezenisk ās v ārdn īcas, gan ar ī no telefonu abonentu gr āmatas (R īga 1999–2000). Lai sal īdzin ājums b ūtu līdzv ērt īgs, bija j āizv ēlas atbilst īga apjoma antropon īmiskais materi āls, kas b ūtu pieejams vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās. Par t ādu izraudz īti galvaspils ētu telefonu abonentu saraksti (R īgas 1999–2000. g., Tallinas 2000. g., Helsinku 1998. g., Vi ĜĦ as 1999. g., Varšavas 2001. g., Maskavas 1999. g.). Lai gan galvaspils ētu iedz īvot āju skaits ir atš ėir īgs: Rīgā – 814 000 iedz īvot āju 5, Tallin ā – 415 000 iedz īvot āju, Helsinkos – 546 000 iedz īvot āju, Vi ĜĦā – 578 000 iedz īvot āju, Varšav ā – 2 180 000 iedz īvot āju, Maskav ā – 8 300 000 iedz īvot āju, Berl īnē – 3 450 000 iedz īvot āju, tom ēr šie uzv ārdu sakopojumi nosac īti atspogu Ĝo visas valsts antropon īmisko st āvokli – tie veido it k ā uzv ārdu izlasi. Uzv ārdu materi āls tika papildin āts, to etimolo ăija un semantika p ārbaud īta p ēc attiec īgās valodas uzv ārdu v ārdn īcas (ja t āda bija pieejama). Analiz ējamo latviešu uzv ārdu kartot ēku veido ap 2700 uzv ārdu. Kop ā ar citu tautu uzv ārdiem (kuru ir ap 8700) kartot ēkā iek Ĝauts apmēram 11 400 vien ību. Vispirms latviešu uzv ārdi tika iedal īti grup ās, Ħemot v ērā to semantiku (skat. s īkāku iedal ījumu 3. noda Ĝā „Semantikas paral ēles latviešu un kaimi Ħtautu uzv ārdos”), p ēc tam tika mekl ēti attiec īgās semantikas uzv ārdi septi Ħās cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās. Viens no teor ētisk ās onomastikas sarež ăītākajiem jaut ājumiem, ar ko n ācās sastapties ar ī šaj ā darb ā, ir īpašv ārda jeb on īma specifikas noteikšana. Par m ūžīgu probl ēmu var ētu uzskat īt ar ī īpašv ārda noz īmes jeb semantikas jaut ājumu, par kuru vienota viedok Ĝa nav kopš
5 Iedz īvot āju skaits nor ādīts attiec īgaj ā gad ā. 7 mūsdienu onomastikas aizs ākumiem 19. gs.; uzskati atš ėiras par to, vai īpašv ārdiem ir noz īme šī apz īmējuma lingvistiskaj ā izpratn ē vai nav. Krievu terminolo ăe N. Podo Ĝska onomastisko semantiku skaidro k ā īpašv ārda ekstralingvistisku noz īmi, ko veido vair āki specifiski elementi ( Подольская 1978, 99). T ātad vi Ħa uzskata, ka lingvistisk ā noz īme īpašv ārdiem nepiem īt. Š ādas koncepcijas pamatlic ējs ir ang Ĝu lo ăiėis Dž. S. Mills (Mill ) (19. gs.), kas uzsv ēra, ka īpašv ārdi ir tikai z īmes, krusti Ħi, kas pal īdz vienu priekšmetu izdal īt no p ārējiem. Šie v ārdi nav konotat īvi (resp. neraksturo, neapraksta priekšmetu), bet tikai denotat īvi (tikai nosauc to). Š ādu uzskatu m ūsdien ās atbalsta ar ī A. Superanska ( Суперанская 1978, 2002, 5–17), J. Karpenko, ĥ. Tolstojs (skat. Бондалетов 1983, 19–26), V. Van Langendonks ( Langendonck ) u. c. onomasti. Ar ī po Ĝu onomasts J. Gže Ħa raksta: „V ārdiem nav leksisk ās noz īmes, bet laik ā, kad tie rad ās, tiem piemita noz īme, kuru varam nosaukt par pirmatn īgo vai etimolo ăisko noz īmi.” (Grzenia 2004, 14) Pret ēju viedokli, opon ējot Dž. Millam, ir formul ējis cits ang Ĝu lo ăiėis H. V. B. Džozefs. Pēc vi Ħa dom ām, īpašv ārdiem ne tikai ir noz īme, bet t ā turkl āt ir bag ātāka nek ā apelat īviem (vi Ħa slavenais piem ērs: fr āze „Džons aiz borta” inform ē m ūs vair āk nek ā tikai „Cilv ēks aiz borta”). 20. gs. valodniec ībā, š ėiet, iev ērojam ākais š ī uzskata aizst āvis ir O. Jespersens (Jespersen ). Vi Ħš analiz ē īpašv ārdu noz īmi re ālaj ā lietojum ā, t. i., runas l īmen ī, bet ne valodas līmen ī un uzskata, ka īpašv ārdiem piem īt „visliel ākā noz īme no visiem v ārdiem” (Бондалетов 1983, 12, 14, Gardiner 1954). Ang Ĝu lingvists Alans Gardiners veica 20. gs. I puses onomastikas p ētījumu apkopojumu. Vi Ħa gr āmata „The Theory of Proper Names” (izdota 1940. gadā Oksford ā, v ēlāk vair ākk ārt public ēta atk ārtoti) tiek uzskat īta par onomastikas teorijas b āzi. Vi Ħš ar ī piekr īt galvenajai Milla t ēzei, ka īpašv ārdiem nepiem īt semantika. Gardiners iet pat t ālāk, apgalvodams, ka īpašv ārds ir tikai ska Ħu kopa, kas neatkar īgi no noz īmes piem īt v ārdam kopš paša s ākuma. Latviešu onomastik ā šim jaut ājumam ir piev ērsies Oj ārs Bušs: „Ja ir iesp ējams noz īmes skaidrojums, tad ac īmredzot eksist ē ar ī pati leksisk ā noz īme. Ja vietv ārds pats funkcion ē valodas līmen ī, tad tam ir ar ī lingvistisk ā leksisk ā noz īme.” (Bušs 1985, 52) Īpašv ārdu semantisko strukt ūru veido vair āki pamatelementi, no kuriem liel ākā da Ĝa ir visp āratz īti, piem ēram, etimolo ăisk ā semantika, konotat īvā semantika, asociat īvā semantika (Bušs 2006, 30). Viens no str īdus objektiem ir denotat īvā jeb leksisk ā semantika. Kaut gan t ā ir savdab īga, tai tom ēr ir daudz paral ēĜu ar sugasv ārdu semantiku. Īpašv ārdiem var b ūt ar ī konotat īvā semantika, k ā ar ī sava v ēl specifisk āka semantika, kas jau d ēvēta ar ī par ekstralingvistisko noz īmi. (Bušs 1985, 55–56). Denotat īvās semantikas esam ību īpašv ārdos pamato un aizst āv t ādi onomasti k ā O. Bušs (Bušs 1985, 2006) Latvij ā, Fr īdhelms Debuss (Debus 2005), Gerhards Votj āks (Wotjak 1974) un Ernsts Mihaels Kristofs (Cristoph 1991) Vācij ā, Bengts Pamps (Pamp 1994) Zviedrij ā u. c. Šo ārējo semantiku veido likumsakar īgie priekšstati un asoci ācijas, ko rada īpašv ārda leks ēma neatkar īgi no š ī v ārda leksisk ās pamatnoz īmes, resp., j ēdzienisk ā satura. Var noš ėirt divus ārējās semantikas pamatpaveidus, kurus var ētu nosaukt par etimolo ăiz ējošo semantiku un adresat īvo jeb piesaistes semantiku. Etimolo ăiz ējošo semantiku veido īpašv ārdu iekš ējās formas izrais ītie priekšstati, turkl āt neatkar īgi no t ā, vai tie atbilst zin ātniskajai etimolo ăijai vai tautas etimolo ăijai; to nevar saukt par etimolo ăisko, bet tikai par etimolo ăiz ējošo semantiku. (Bušs 1985, 56) Vēl var min ēt motivat īvo jeb etimolo ăisko semantiku. T ā ir semantika, kas īpašv ārdiem piemitusi to tapšanas br īdī – taj ā br īdī, kad apelat īvs (vai cits īpašv ārds) p ārtapa jaun ā kvalit ātē, 8 bet saist ījums ar apelat īvo leksiku (vai motiv ējošo īpašv ārdu) v ēl bija skaidri uztverams, dz īvs. Kā jau tika min ēts, š ī semantika diezgan bieži it k ā sakr īt ar etimolo ăiz ējošo semantiku, bet neb ūt ne vienm ēr. Etimolo ăisk ā jeb motivat īvā semantika ir droši konstat ējama tikai p ēc īpašv ārda cilmes noskaidrošanas, t ā ir v ēsturiska par ādība un šobr īd dz īva tikai tiem īpašv ārdiem, kas tikko rodas no jauna. (Bušs 1985, 57) Tieši no š īs etimolo ăiski semantisk ās noz īmes viedok Ĝa šaj ā promocijas darb ā ir sal īdzin āti personv ārdi daž ādās valod ās. Personv ārdu anal īzē bieži gr ūtības saist ītas ar to, ka nevar prec īzi noteikt uzv ārdu semantiku, jo nereti pirmais iespaids ir maldinošs. To apliecina ar ī citu valodu onomasti. Viens no personv ārdu etimolo ăiz ēšanas gr ūtību iemesliem: v ārda noz īme izloksn ē var b ūt piln īgi atš ėir īga no v ārda semantikas liter āraj ā valod ā, piem ēram, krievu uzv ārds Дворник < дворник , kas sen āk tika lietots nevis ar noz īmi ‘s ētnieks’, bet gan ‘persona, kas iz īrē pagalmu’. V ēl viens līdz īgs piem ērs: Krievijas zieme Ĝda Ĝā sastopamais uzv ārds Казак radies no казак ‘algots str ādnieks’, nevis ‘brīvcilv ēks’ ( Ганжина 2001, 4–5). Tādi piem ēri ir ar ī cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās, piem ēram, somu priekšv ārds Ilta pirmaj ā br īdī š ėiet saist āms ar sugasv ārdu ilta ‘vakars’, ta ču visticam āk, ka tas ir sa īsin ājums no pv. Matilda vai Hilda (KV 87). Somu uzv ārds Tilli tikai p ēc ārējās formas sakr īt ar sugasv ārdu tilli ‘dille’, bet etimolo ăiski tas ir saist āms ar pv. Didrick vai Dietrick (Suk. 668). Somu uzv ārds Lokkila var ētu b ūt saist īts ar putna nosaukumu lokki ‘kaija’, bet Kar ēlijas apvid ū var ētu b ūt radies no pv. Vilokkinen < pv. Filippos (kar ēĜu p ārveidojums Vilokki ) vai < pv. Feofilaktos (Suk. 316). Cits somu uzv ārds Raski nav vis saist īts ar somu īpaš ības v ārdu raskas ‘smags’, bet gan ar pv. Brask < senzviedru brask ‘trokš Ħains’ vai pv. Rask < zv. rask ‘ Ħiprs, brašs, možs’ (Suk. 528). Tāpēc daudzi sal īdzin ājumi un sastat ījumi šaj ā darb ā var ētu b ūt nosac īti, hipot ētiski. Lai m ēăin ātu „atšifr ēt” uzv ārdu, ir Ĝoti labi j āprot visas sal īdzin āmās valodas, j āzina ar ī šo valodu izloksnes, pat sarunvaloda. Šaj ā zi Ħā īpašas gr ūtības sag ādāja po Ĝu, v ācu un igau Ħu valoda, jo bija vair āk j āizmanto gan divvalodu tulkojoš ās v ārdn īcas, gan daudzi papildu materi āli. To, cik svar īgi zin āt ar ī apvidv ārdus, r āda š āds piem ērs: nav re ăistr ēts neviens somu uzv ārds, kura pamat ā b ūtu adjekt īvs pieni ‘mazs’, bet dialekt ā ir paz īstams v ārds kiikeri ‘p ārāk mazs’, ar ī ‘bail īgs m ājdz īvnieks, mazs teli Ħš’, no k ā ir radies uzv ārds Kiikeri . (Suk. 220) Vair āku priekšv ārdu iek Ĝaušana vien ā vai otr ā personv ārdu etimolo ăiski semantiskaj ā grup ā ir nosac īta. Īpaši tas sak āms par salikte Ħiem, piem ēram, Ilgnese iek Ĝauts cilv ēku raksturojošu v ārdu noda Ĝā (2.1.1.2.), ar ī pv. Zeltmat īte ir analiz ēts cilv ēka ārējā izskatu motiv ētā vārdu noda Ĝā (2.1.1.1.), bet t ās pašas saknes un Ĝoti tuvas semantikas v ārdi Zelta , Zelt īte aprakst īti cit ā – ar d ārgmet ālu nosaukumiem saist ītā – noda Ĝā (2.1.8.). Cilv ēku raksturojošo vārdu grup ā iek Ĝauts ar ī pv. Gundega , lai gan šis v ārds var ētu tikt analiz ēts pie floras semantikas vārdiem. T ādus v ārdus k ā Mirdza , Mirga vai Vizma var ētu nosaukt gan par ārējā izskata raksturot ājiem, gan ar ī cilv ēka rakstura īpatn ības att ēlojošiem personv ārdiem. Probl ēmas sag ādāja ar ī reto v ārdu anal īze. Lai tos noš ėirtu no popul ārajiem v ārdiem, daudzos gad ījumos rets v ārds sal īdzin āmaj ā tabul ā tika atz īmēts ar krusti Ħu (+). Tom ēr cit ās valod ās ne vienm ēr bija iesp ējams noteikt personv ārda popularit āti (reto v ārdu v ārdn īca public ēta tikai Somij ā: Juri Nummelin, Elina Teerijoki „800 harvinaista etunimeä”, Helsinki, 2003, kur vienkopus sav ākti 800 retie personv ārdi). Gr ūtības rad īja ar ī salikto v ārdu anal īze. K ā ir konstat ējuši lietuviešu priekšv ārdu pētnieki K. Kuzavinis ( Kuzavinis) un B. Savuk īns ( Savukynas ), ăerm āĦu un baltu personv ārdu sist ēmas ir senas – formaliz ētas un sl ēgtas, v ārdi ir zaud ējuši semantisko v ērt ību un to komponenti savienoti meh āniski. Vair ākumam seno baltu divcelmu v ārdu nav iesp ējams noteikt 9 etimolo ăisko nozīmi (Liet. KS 26), t āpēc to anal īze ir iek Ĝauta tikai da Ĝēji, resp., šaj ā darb ā analiz ēti tikai attiec īgas strukt ūras latviešu antropon īmi, nevis citcilmes v ārdi. Promocijas darba strukt ūru veido ievads un tr īs noda Ĝas : 1. Latviešu un sal īdzin āmo valodu personv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība; 2. Semantikas paral ēles latviešu un kaimi Ħtautu priekšv ārdos; 3. Semantikas paral ēles latviešu un kaimi Ħtautu uzv ārdos. Pirm ā noda Ĝa ir iedal īta apakšnoda Ĝās atkar ībā no apl ūkojam ās valodas (latviešu, igau Ħu, somu, lietuviešu, krievu, po Ĝu un v ācu). Otro noda Ĝu veido divas lielas apakšnoda Ĝas: 1. No sugas vārdiem veidoti priekšv ārdi; 2. No īpašv ārdiem veidoti priekšv ārdi. Treš ā noda Ĝa ar ī ir iedal īta div ās apakšnoda Ĝās: 1. No sugas v ārdiem veidoti uzv ārdi; 2. No īpašv ārdiem veidoti uzv ārdi, kas savuk ārt tiek analiz ēti v ēl div ās apakšgrup ās: antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdi un topon īmiskas izcelsmes uzv ārdi. No sugas v ārdiem radušies personv ārdi otraj ā un trešaj ā noda Ĝā vēl s īkāk iedal āmi p ēc to semantikas: Cilv ēku raksturojošas semantikas personv ārdi; Etnon īmiskas semantikas personv ārdi; Amatu un profesijas semantikas personv ārdi; Faunas semantikas personv ārdi; Floras semantikas personv ārdi; Fizio ăeogr āfiskas semantikas personv ārdi; Citas konkr ētas noz īmes personv ārdi un abstraktas noz īmes personv ārdi. Ikvienas etimolo ăiski semantisk ās grupas apraksts veidots p ēc š ādas strukt ūras: • attiec īgās semantikas latviešu personv ārdu piem ēri, fiks ēti senajos dokumentos (p ēc E. Bleses, L. Arbuzova p ētījumiem); • latviešu priekšv ārdu saraksts alfab ētisk ā sec ībā, nor ādot iesp ējamo etimonu 6, pirmo fiks ējumu un ierakstu kalend ārā (p ēc K.Sili Ħa datiem), k ā ar ī izplat ību m ūsdien ās (p ēc PMLP re ăistriem); • tabulas, kur uzskat āmi ir redzamas priekšv ārdu un uzv ārdu semantisk ās atbilsmes cit ās valod ās; • īsi koment āri par kop īgo un atš ėir īgo sal īdzin āmo valodu personv ārdos. Latviešu personv ārdu etimoni šaj ā promocijas darb ā sīkāk netiek skaidroti. Ta ču, ja etimons ir mazpaz īstams apvidv ārds, tiek min ēts t ā avots – ME vai EH. Parasti š ėirkl ī pie latviešu priekšv ārda dzimte netiek nor ādīta. Ja p ēc galotnes dzimti nevar noprast, tiek dots sa īsin ājums s. (=sieviešu) vai v. (=v īriešu). Somu un igau Ħu v ārdiem vienm ēr tiek nor ādīta dzimte, jo p ēc formas to nevar noteikt. Pēc 2. un 3. noda Ĝas ir ievietotas apkopojoš ās statistisk ās tabulas7. Darba nobeigum ā pievienotas tēzes , kur ās apkopoti galvenie secin ājumi. Ir ar ī sa īsin ājumu saraksts , k ā ar ī avotu un izmantot ās literat ūras saraksts . Kā savulaik ir atzinis pr ūšu personv ārdu p ētnieks Reinholds Trautmanis (Trautmann 1910, VI), uzv ārdu studijas prasa visliel āko attur ību spriedumos par tiem un visstingr āko kritiku to izpratnes pa Ħēmienos, seviš ėi to etimolo ăiz ēšan ā. T āpēc daudzi šaj ā darb ā izteiktie secin ājumi ir hipot ētiski. Šis ieskats vair āku kaimi Ħtautu priekšv ārdu un uzv ārdu semantik ā, izce Ĝot kop īgo un atš ėir īgo, ieskic ē antroponimikona etimolo ăisk ās semantikas teor ētisko modeli. Tas var ētu liecin āt ar ī par pag ātnes re ālij ām, atkl āt dažu tautu dom āšanas veidu, kas atspogu Ĝojas vārdu došanas un uzv ārdu pieš ėiršanas trad īcij ās, k ā ar ī noder ēt par psiholingvistikas p ētījumu objektu nākotn ē.
6 Etimons – v ārds, t ā s ākotn ējā forma vai noz īme, no k ā c ēlies k āds m ūsdienu valodas v ārds, t ā forma vai noz īme (VPSV 110). 7 Min ētie skait Ĝi gan uzskat āmi par nosac ītiem, tie balst ās vien īgi uz šaj ā darb ā izmantoto antropon īmisko materi ālu. Skait Ĝi tiek min ēti, lai par ādītu kvantitat īvās attiec ības starp atseviš ėā m semantiskaj ām grup ām. 10
1. LATVIEŠU UN SAL ĪDZIN ĀMO VALODU PERSONV ĀRDU SIST ĒMAS ATT ĪST ĪBA UN P ĒTNIEC ĪBA
Šaj ā promocijas darb ā apl ūkot ās sal īdzin āmās valodas tiek run ātas daž ādās valst īs, kuru att īst ība un atš ėir īgā v ēsture ir ietekm ējusi ar ī katras valsts antropon īmisk ās sist ēmas izveidi. Pirmaj ā noda Ĝā īsi tiek apl ūkoti latviešu, igau Ħu, somu, lietuviešu, krievu, po Ĝu, v ācu personv ārdu rašan ās laiks un apst ākĜi, k ā ar ī galvenie p ētījumi šaj ā jom ā, īpaši izce Ĝot priekšv ārdu un uzv ārdu v ārdn īcas. Vissen ākie cilv ēku v ārdu pieraksti ir zin āmi no šumeru civiliz ācijas laikiem (3. gadu tūkstoša pirms Kr.), kur ar ī var v ērot gan vienk āršas, gan saliktas personv ārdu formas (sal. Turturra ‘mazais’, Szu-a-zida ‘lab ā roka’) (Grzenia 2004, 14). Gadu t ūkstošos personv ārdi ir izg ājuši cauri vair ākiem att īst ības pak āpieniem. Senajiem grie ėiem jau no 5. gs. pirms Kr. vārdam pievienoja gan t ēvv ārdu, gan personas dzimtenes vai dz īves vietas nosaukumu. It ālij ā un Francij ā uzv ārdi ir zin āmi jau kopš 8. gs., V ācij ā kopš 12. gs.; Anglij ā jau 15. gs. visiem bijuši mantoti uzv ārdi. Kā uzskata viens no pirmajiem latviešu antropon īmistiem Ernests Blese (Blese 1929, 5), principi ālas atš ėir ības starp v ārda un uzv ārda j ēdzienu nav. Uzv ārds ir radies v ēlākos laikos. T ā rašan ās mot īvi galvenok ārt ir praktiska rakstura: v ārds bija k Ĝuvis par nepietiekamu līdzekli atseviš ėa indiv īda atš ėiršanai no citiem indiv īdiem, un t āpēc v ārdam pievienoj ās v ēl otrs apz īmējums – uzv ārds. Sava loma bijusi ar ī k ārtas vai ăimenes pašapzi Ħai, it īpaši augst ākās aprind ās, no kurienes Rietumeirop ā s ācies uzv ārdu lietošanas paradums. (Socin 1903, 248, 251; Heintze 1922, 28; Dauzat, 1929, 78; Blese 1929, 5; Kafarelli 2007, 171–227 u. c.)
1.1. Latviešu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība
Latviešu personv ārdu v ēstures p ētnieki uzskata, ka pirmie cilv ēku v ārdi radušies no tot ēmu (zv ēru, debess sp īdek Ĝu u. c.) un dz īvības sp ēku iemiesojošu dabas objektu (koku, akme Ħu, uguns, ūdens, zemes) v ārdiem vai ar ī iesauk ām jeb palam ām. Iesaukas ir Ĝoti rakstur īgas pirmatn ējai personv ārdu sist ēmai – t ās var ēja gan past āvēt patst āvīgi, gan ar ī sapl ūst ar v ārdu, t ā veidojot divcelmu v ārdus. (Sili Ħš 1990, 11) Vissen ākie latviešu v ārdi var ēja b ūt debess objektu, koku, pu ėu, putnu, zv ēru nosaukumi. Tautasdziesm ās bieži min ēti objekti, kuriem pied ēvēja dz īvības sp ēku: koki (ābele , vītols , ozols , priede , egle u. c.), pu ėes (parasti deminut īvā form ā – roz īte , magon īte ), ar ī smildzi Ħa, br ūklen īte . Sastopami ar ī dz īvnieku nosaukumi, ko izv ēlējās par b ērnu v ārdiem. No kukai Ħiem minamas bite un skudra , no putniem – dūji Ħa, cielavi Ħa, čakst īte , irbe , kaija , sniedze , z īle , vanags , no dz īvniekiem – alnis , caune , vilks („Latvju dain ās” min ēts 1530 reižu), no citiem dabas un sadz īves objektiem dzintars un gunis ( uguns ). Šie v ārdi joproj ām bieži lietoti k ā iesaukas un pav ārdi blakus kristietiskajiem v ārdiem, bet pirms tam bijuši patst āvīgi v ārdi. (Sili Ħš 1990, 12) Ir Ĝoti maz avotu, kas sniegtu zi Ħas par pirmskristi ānisma laika latviešu personv ārdiem (Sili Ħš 1990, 12). 13. gs. Indri ėa Livonijas hronik ā ir min ēti vair āki v ārdi, starp kuriem ir ar ī latviešu cilmes antropon īmi ( Gayle , Dote , Drivinalde , Made , Maniwalde , Russinus (= R ūsi Ħš ?), Talibaldus/Thalibaldus , Waridote , Warigerbe , Warigribbe u. c.) (skat. ar ī Indri ėa hronika, 1993, 434–442). Ar ī citi senie dokumenti liecina, ka latviešu pirmskristi ānisma personv ārdi var ēja b ūt l īdz īgi citu baltu tautu antropon īmiem, t. i., ka tie bijuši viencelma vai divcelmu 11 vārdi, kas apz īmē varu, vald īšanu un daž ādas augsti v ērt ējamas īpaš ības. Sen ās R īgas v ēstures avotos par ādās ar ī v ārdi Dravestove , Minte , Vaidele , P ērse , Darbeslave , Kaire , Jounule , Dabrelis , Garv ēderis , Kurlamuša , Vad ūne u. c. Šie senie v ārdi ir bijuši priekšv ārdi vai iesaukas, bet ne uzv ārdi m ūsdienu izpratn ē. (Sili Ħš 1990, 13) Ar 13. gs. latviešu personv ārdu att īst ībā ien āk jauna ēra – krist īgās tic ības laikmets ar tam rakstur īgiem sv ēto v ārdiem. Cilšu krist īšana s ākās 1206. g. un ilga l īdz 13. gs. beig ām. Krist ības un v ārda došana noz īmēja patrona jeb sarge ĦăeĜa ieg ūšanu. Popul ārākie v īriešu vārdi kristiet ības s ākumposm ā bijuši: Johanness , Heinrihs , Nikolauss , Hermanis , Petrus , Arnolds , Konr āds , Antons , Verners , Fridrihs u. c., sieviešu – Marija , Anna , Magdal ēna , Katr īna , Barbara u. c. (Sili Ħš 1990, 14) Tom ēr v ārdu izv ēles kl āsts nebija plašs, tie arvien atk ārtoj ās, vien ā pagast ā bija liels skaits cilv ēku ar vien ādiem v ārdiem. Piem ēram, Vidzem ē Alsvi ėu muižas rev īzijas sarakst ā vēl 1816. g. 416 sieviet ēm bija tikai 21 daž āds personv ārds, no tiem 76 Annas , 58 Līzes , 45 Ilzes utt. (Upelnieks 1936, 239) Ikviena tauta cenšas starptautiskos (liel ākoties senebreju, lat īĦ u vai sengrie ėu cilmes) vārdus piem ērot savai artikul ācijas sist ēmai. Latvietim bija gr ūti izrun āt jaunas ska Ħas f un h, tāpēc daudzi kristietiskie v ārdi latviskoti: Heinrihs > Indis , Intis , Ingus , Intus , Indulis , Fridrihs > Pidri ėis , Pricis , Spricis , Tricis , Pikus , Bricis , Bri ăis ; veidoj ās daudzi jauni v ārdu varianti: Antonius > Antis , Anti Ħš, Tenis , Tunis , Barbara > Baba , Barba , Baiba ; Katr īne > Ka ča, Katre , Tr īne , Truža , Tince , Čiba u. c. (Sili Ħš 1990, 14–15). Turkl āt citu starpniekvalodu ietekm ē rad ās daudzi viena v ārda varianti. 13.–17. gs. latviešu ciltis pamaz ām konsolid ējās vien ā etnisk ā vien ībā – latviešu taut ā. G. Mance Ĝa latvisku izteicienu kr ājum ā „Phraseologia Lettica” (1638. g.) atrodams ap 30 latviskotu personv ārdu: Anti Ħš, Ansis , B ērtulis , Ăederts , J ānis , Jur ăis , Labrencis , Lipsts , Mārti Ħš, Mi ėelis , Ote , P āvils , P ēteris u. c. (Sili Ħš 1990, 15) G. F. Stendera 1789. g. public ētaj ā v ārdn īcā „Lettisches Lexicon” latviešu personv ārdu skaits jau p ārsniedz 100. Bez Mance Ĝa jau min ētajiem te atrodami v ēl t ādi k ā Biernis , Tenis , Gusts , K ārlis , Kl āvs u. c., k ā ar ī sieviešu v ārdi Agate , Barba , D ārta , Nora , Ilze , Ieva , Nasta u. c. Ar ī pirmajos latviešu kalend āros par ādās latviskoti v ārdi. T ā 1767. gad ā Jelgav ā izdotaj ā kalend ārā „Jauna un veca latviešu laiku gr āmata” ir iek Ĝauti v ārdi (kalki): Laim īgs , Gudrais , Klibais , Besvain īgs , L ēnpr ātīgs , Past āvīgs . (Sili Ħš 1990, 15–16) 1781. g. K. Hardera izdotaj ā „Vidzemes kalend ārā” ir ap 70 latviskas cilmes v ārdu: Mīli Ħš, Mieri Ħš, Laim īts , Gaišuls , Gl ābi Ħš, Labdaris , Taisni Ħš, Dievb īti Ħš, Klus īte , Ž ēlīte , Dārdz īte , M ēlvald īte , Valde , Skaidr īte u. c. Taut ā šiem v ārdiem, iz Ħemot Skaidr īti , nav bijusi piekrišana (Sili Ħš 1990, 16). Ar ī m ūsdien ās, p ēc Pilson ības un migr ācijas lietu p ārvaldes datiem, no šiem v ārdiem ir lietots vien īgi Skaidr īte . 1845. g. daudzi Vidzemes zemnieki, cerot ieg ūt īpašum ā zemi, p ārg āja pareiztic ībā. Pārv ācošanas viet ā st ājās p ārkrievošanas politika. Sv ētā Sinode 1899. g. P ēterburg ā izdeva personv ārdu sarakstu ar nor ādījumiem, k ā tos rakst īt krievu valod ā. Krist āmiem b ērniem tika doti pareiztic īgo bazn īcas sv ēto v ārdi. Par ādījās daudz jaunu pareiztic īgo v ārdu variantu: Je Ĝizaveta , Jevge Ħija , Bonivacijs , ĥikevors u. c. (Sili Ħš 1990, 19) Personv ārdu sist ēmas latviskošanu 19. gs. vid ū ierosin āja A. Kronvalds, bet īstu c īĦ u par to uzs āka Auseklis, izmetot no past āvošajiem kalend āru katalogiem 325 personvārdus un atst ājot tikai 40 senos, kas bija p ārāk paz īstami un iem īĜ oti. Ausek Ĝa kalend ārā bija iek Ĝauts daudz v ārdu no latviešu un lietuviešu mitolo ăijas, ar ī virkne pseidomitolo ăisku antropon īmu. 12
Vācu m ācītāji pret vārdu latviskošanu iztur ējās nelabv ēlīgi, bieži atteic ās krist īt b ērnus latviskos v ārdos. Atdarinot v āciešus, b ērniem lika tr īs četrus v ārdus, k ā ar ī divcelmu v ārdus: Marianna , Ievamarija , Ankatr īna u. c. 19. gs. otraj ā pus ē Latvij ā s ākās t. s. tautisk ās atmodas laikmets. Tautiskie darbinieki, kurus neapmierin āja vi Ħu krist ītie v āciskie v ārdi, s āka izv ēlēties latviskus pseidon īmus. Tom ēr vair ākums latvisko personv ārdu dz īvē neievies ās. 19. gs. beig ās un 20. gs. s ākum ā noz īmīga loma latviešu personv ārdu darin āšan ā bija iev ērojam ākajiem rakstniekiem, kas saviem varo Ħiem deva jaunus latviskus v ārdus Mirdza , Laimonis , Velta , Liesma vai ar ī p ārlatviskotus – Baiba , Anda , Zane , Uldis u. c., kuri k Ĝuva taut ā popul āri un ir izplat īti v ēl tagad. 20. gs. 20.–30. gados Latvij ā rad ās ap 1000 personv ārdu. Da Ĝa no tiem bija nev ēlami un nepiedien īgi: Pr īma , Dua , Hlorof īla , Dol ārs , Lats , Ang īna , An ēmija , Hi ēna , Ar ēna , Tīksma , Ma ăija u. c. T āpēc 1935. g. Izgl ītības ministrija nodibin āja īpašu Kalend ārv ārdu komisiju personv ārdu kataloga izstr ādāšanai. (Sili Ħš 1990, 22) Kā atz īst K. Sili Ħš, „kaut gan cittautu v ārdu piepl ūdums ir bijis liels, Latvij ā joproj ām plaši tiek lietoti latviskas cilmes v ārdi vai ar ī t ādi, kas sen latviskoti”(Sili Ħš 1990, 22). P ēc Sili Ħa dom ām, lai gan latviešu personv ārdu p ūrā ir daudz v ārdu ar konkr ētu semantisku noz īmi, tom ēr š ādu v ārdu k Ĝū st arvien maz āk. Visvair āk izplat ās labskan īgi, bet ne p ārāk konkr ēti v ārdi. (Sili Ħš, 1990, 22) Tom ēr Fredonijas universit ātes (ASV) onomasta Edvina Losona (Edwin D . Lawson ) un Laimutes Balodes sociolingvistisk ā p ētījuma rezult āti liecina, ka tieši padomju okup ācijas gados Latvij ā iev ērojami pieauga jaundzimušo v ārdu skaits, kam ir latviska vai baltiska cilme, kā ar ī bijuši popul āri t ādi v ārdi, kas tradicion āli tiek uzskat īti par nacion āliem v ārdiem ( Jānis , Pēteris ). Var ētu uzskat īt, ka tas bijis viens no veidiem, k ā latvieši var ēja apliecin āt savu etnisko identitāti. (Lawson, Balode 1998, 244–249) Fakti un skait Ĝi, kas r āda, k ā m ūsdien ās main ās cilv ēku gaume un mode, ar ī izv ēloties vārdu jaundzimušajiem, apkopoti vair ākos O. Buša rakstos (Bušs 2004a; 2004b), piem ēram, starp 2001. gad ā dzimušajiem v ārds Jānis vairs nav vispopul ārākais. Par personv ārdu att īst ības jaun ākaj ām tendenc ēm rakstus ir public ējuši O. Bušs (1985; 1999a; 1999b) un Dz. Hirša (2004). Personv ārdi un to att īst ība vienm ēr ir interes ējusi valodniekus. Nelieli personv ārdu apskati ir D. Br ūkšim (1917), D. Zemzarei (1971), par šo t ēmu ir aizst āvēti daži bakalaura un ma ăistra darbi (A. Klampe (1995), L. Birzi Ħa (1998), E. Mortuk āne (2004), Horste (2008) u. c.). Vair ākus rakstus pres ē public ējis K. Sili Ħš (1965; 1966; 1967; 1968; 1969; 1982). Vi Ħš ir sagatavojis ar ī liel āko latviešu personv ārdu apkopojumu – „Latviešu personv ārdu v ārdn īcu” (1990), ko p ēc autora n āves redi ăējis un public ēšanai sagatavojis O. Bušs. Tom ēr j āatz īst, ka atseviš ėi latviešu antropon īmu sl āĦi v ēl ir maz izp ētīti. Maz ir p ētījumu par senajiem latviešu vārdiem: I. Skulte (Skulte 1999), v ācu valodas ietekmi uz senajiem latviešu v ārdiem ir pētījusi Ren āte Sili Ħa-Pi Ħė e (Sili Ħa-Pi Ħė e 2004, 2005). Tikai nedaudz skarta personv ārdu semantika (Inese Ēdelmane 1989). Ar ī priekšv ārdu cilmes aspekt ā nav izsme Ĝošu, visaptverošu darbu (par latviešu un cittautu personv ārdu kontaktiem IV Baltistu konferenc ē 1980. gad ā ir refer ējis K. Sili Ħš, par sl āvu cilmes personv ārdiem mūsdienu latviešu antropon īmik ā ir rakst ījis O. Bušs (1999), par litu ānismiem – L. Balode (1999; 2001), par somugrismiem latviešu antropon īmij ā – P. Balodis (1999; 2005). 13
Parasti tiek uzsv ērts, ka uzv ārdi Latvij ā radušies v ēlu: tikai 19. gs. s ākum ā Kurzem ē un Vidzem ē, bet Latgal ē – 19. gs. otraj ā pus ē. (Upelnieks 1936, 25, Сталтмане 1981, 7). Tom ēr no E. Bleses apkopotajiem v ēsturiskajiem materi āliem izriet, ka pils ētās, it īpaši R īgā, uzv ārdi lietoti jau daudz agr āk. K ā varam spriest p ēc v ēsturiskiem dokumentiem, pirmie uzv ārdi R īgā par ādījās jau 15. gs., bet to plaš āka lietošana ieviesusies 16. gs. „Tom ēr jau agri – XIII gs. norm āli sastopam R īgā personas s īkākai noteikšanai vi Ħas v ārdam pievienotu gan t ēva v ārdu ( Albertus Eghardi ), gan zemes vai tautas, no kurienes t ā c ēlusies (de Anglia , Curo , Esto ), gan dz īves vietas ( Arnoldus apud domum vinarium ), gan amata (Letteschepape , scultetus , claviger , cleinsmit , clipfifex ), gan ar ī aizr ādījumu uz personas daž ādām fizisk ām īpatn ībām ( niger , rufus , parvus ).” (Blese 1929, 6) T ātad pils ētnieku uzv ārdi jau ir sam ērā plaši lietoti 16. gs. Ar ī br īvajiem zemniekiem uzv ārdi ir bijuši pirms 19. gs. (Upelnieks 1936, 225). Latgaliešu uzv ārdus, kas fiks ēti jau 16. gs. beigu arh īvu dokumentos, ir public ējis v ēsturnieks Stanislavs Škut āns (Škut āns 1974). Kā rad ās uzv ārdi Latvij ā? Sugasv ārda dabisk ā p ārtapšana par īpašv ārdu ir visai sarež ăī ts process. „Zin āmas personas taut ība, izcelšan ās apvidus, agr ākā pieder ība pie k āda ciema vai pils ētas, dz īves vieta, profesija, ārējie dz īves sakari, fizisk ās sav ādības utt., viss tas noder ēja par pamatu uzv ārdiem modern ā noz īmē.” (Blese 1929, 7) Šis personv ārdu att īst ības ce Ĝš reiz ēm var ēja b ūt ilgs un pak āpenisks. E. Blese to apraksta š ādi: „Būdami no s ākuma sugas v ārdi parast ā noz īmē, tie pamaz ām s āka saist īties ar zin āmu personu, raksturodami vi Ħas individu ālās paz īmes, un l īdz ar to gan sašaurin ājās sav ā apjom ā, bet paplašin ājās sav ā satur ā. Parasti j ēdzieni un nosaukumi, kas bija saist īti ar t ēvu, p ārg āja uz d ēlu. Individualiz ēdamies konkr ētais j ēdziens (piem., v ārdos Kal ējs , Miesnieks , L ībietis , V ācietis utt.) pamaz ām k Ĝuva abstrakt āks, bezmiesisk āks: cilv ēku pr āts arvienu vair āk uzsv ēra zin āmā nosaukum ā pašu personu k ā t ādu, un t ādēĜ nosaukuma konkr ēti-re ālais saturs (bieži dz īves īsten ības ietekm ē: d ēls vairs neskait ījās par v ācieti vai l ībieti, bet par latvieti, nenodarboj ās, varb ūt, vairs ar ī tieši ar t ēva amatu utt.) taj ā arvienu vair āk zuda, un tas, kas st ājās t ā viet ā, bija jau abstrakta, var ētu teikt t īri valodiska, resp. valodiski-filosofiska rakstura…” (Blese 1929, 7) Tad ar ī zuda jebk āds faktisks sakars starp zin āmu v ārdu k ā sugasvārdu un to pašu vārdu k ā uzv ārdu. Š ādā att īst ības gait ā ir ar ī izveidojusies latviešu uzv ārdu sist ēma, s ākdam ās apm ēram jau ar 14. gs. liel ākos centros, īpaši R īgā, un p ēc tam izplat īdam ās ar ī uz laukiem, kur gan nav iesp ējams stingri noš ėirt uzv ārdus no m āju v ārdiem un otr ādi. (skat. Blese 1929, 7) Tom ēr Latvij ā uzv ārdi rad ās ne tikai dabisk ā ce Ĝā – daudz vair āk uzv ārdu pieš ėirts māksl īgi. Īpaši 19. gs., kad latviešu antropon īmij ā notika iev ērojamas p ārmai Ħas. T ā k ā zemniekiem tika pieš ėirta kust ības br īvība, ar priekšv ārdiem vien nepietika. P ēc dzimtb ūšanas atcelšanas 1817. g. Kurzem ē, 1819. g. Vidzem ē, 1861. g. Latgal ē tika noteikts, ka visiem zemniekiem ir j ābūt ar ī uzv ārdiem. L īdz uzv ārdu pieš ėiršanai cilv ēkus identific ēja p ēc v ārda, tēvav ārda, iesaukas, ăimenes st āvok Ĝa, nodarbošan ās, m ājv ārda. Mainot dz īvesvietu, bieži š ī sist ēma sabruka. Rad ās nepieciešam ība noteikt uzv ārdus, ko nevar ētu main īt. Pēc dzimtb ūšanas atcelšanas Latvij ā ar likumu tika pav ēlēts ikvienam pieš ėirt uzv ārdu: 1826. g. Vidzem ē, 1835. g. Kurzem ē un 1866. g. Latgal ē. Latviešu zemnieku uzv ārdu došanas pamatā ir Kurzemes un Vidzemes zemnieku likumi, ko apstiprin āja Krievijas cars Aleksandrs I, un Vidzemes un Kurzemes civilgubernatora un R īgas kara gubernatora, toreiz ējo Baltijas provin ču civil ā ăener ālgubernatora mar ėī za Paulu či izdot ās patentes. Tālaika av īzēs un kalend āros ievietoti padomi par latviešu uzv ārdu izv ēli. Instrukcij ās bija nor ādes ne Ħemt t ādu uzv ārdu, ko cits jau pie Ħēmis, ne Ħemt polisku vai v ācisku uzv ārdu, Ħemt tādu, kas b ūtu skaidrs utt. (Sili Ħš 1990, 17–18) Uzv ārdu pieš ėiršanas praks ē gan notika 14 diezgan liela atk āpšan ās no instrukcij ām un padomiem. P ēc K. Upelnieka secin ājumiem, izv ēloties uzv ārdu, tika dots padoms saimniekiem par uzv ārdu pie Ħemt savu m ājv ārdu. Tom ēr skr īveri bieži šo m ājv ārdu p ārveidoja, v āciskoja vai pat vulgariz ēja. Rakstveži izv ēlējās divcelmu uzv ārdus ar v āciskiem komponentiem, Ĝoti bieži rad īja ar ī jaunus ar v ācisk ām un latvisk ām salikte Ħu da Ĝām, lietoja uzv ārdiem v āciskos amatu nosaukumus u. tml. Ties ības izv ēlēties uzv ārdu bijušas cilts vec ākajam: „..izv ēlas vect ēvs, tas [uzv ārds] ir j āpie Ħem bērniem un b ērnub ērniem.” (Upelnieks 1936, 247) Tā izveidoj ās tagad ējā latviešu divlocek Ĝu antropon īmisk ā sist ēma. K ādu laiku 19. gs. latvieši lietoja uzv ārdu ar ī vienskait Ĝa vai daudzskait Ĝa ăenit īvā ( Laubes Indri ėis , Puri Ħu Kl āvs ) un izska Ħas -iĦš viet ā v ācisko -ing ( Kalnings , Ozolings) . 1899. g. tika noteikts, ka vārds ir rakst āms pirms uzv ārda. Kā zin āms, uzv ārdus deva pagasta tiesa, bet liel ākā da Ĝa muižnieku un uzv ārdu piešėī rēju – rakstvežu bija v ācu taut ības, t āpēc daudziem latviešiem tika v ācu uzv ārdi. Savuk ārt Latgales pus ē daudziem bija doti po Ĝu vai krievu cilmes uzv ārdi. 19. gs. otraj ā pus ē Latvij ā s ākās tautisk ās atmodas laikmets. Jaunlatvieši (it īpaši A. Kronvalds, Auseklis, J. Sanders) populariz ēja un ieteica latviskot v ārdus un uzv ārdus. Š āds process aktiviz ējās ar ī 20. gs pirmaj ā pus ē, kad daudzi ăerm ānismi nomain īti ar latviešu cilmes uzv ārdiem, bieži tos tulkojot: Freifelds > Br īvlauks , Fr īdbergs > Mierkalns , Gr īnblats > Za Ĝlapa , Lindenbergs > Liepkalns u. c. Tomēr – laikam v ācu valodas ietekm ē – latviešu antropon īmiskaj ā sist ēmā ir saglab ājies Ĝoti daudz saliktu uzv ārdu. E. Blese uzskata, ka, sal īdzinot ar m ūsdien ām, „vec āko mūsu personu v ārdu starp ā salikte Ħu ir bijis v ēl vair āk”. (Blese 1929, 56) Uzv ārdi ir viena no valodas antropon īmisk ās leksikas sast āvda Ĝām, to p ētīšana ir viens no onomastikas zin ātnes uzdevumiem. Run ājot par latviešu uzv ārdu avotiem un personv ārdu studij ām, v ēl 1929. g. E. Blese ir rakst ījis: „…jāsaka, ka apcer ējumu ar nopietnu lingvistisku raksturu par latviešu personv ārdiem nemaz nav. Sastopam vai nu tikai materi ālu kr ājumus ar popul āra rakstura piez īmēm, vai ar ī dažus v ēsturiskus apcer ējumus sakar ā ar m ūsu personv ārdiem, resp., uzv ārdiem.” (Blese 1929, 16) Vec ākie onomastikas raksti publicēti 19. gs. s ākum ā. K ā pirmo E. Blese min K. Napierska rakstu „Über die Stellung der Familien- und Taufnamen im Lettischen”, kas ievietots žurn ālā „Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft” (Mitau 1828, 22–27). Par pirmajiem seno latviešu uzv ārdu avotiem tiek uzskat īti: Indri ėa hronika (13. gs.), Atska Ħu hronika (13. gs. beigas), Libri redituum (I, II un III da Ĝa), ko izdevis K. Napierskis 1881. g.: I da Ĝā ir 1334.–1344. g. fiks ētie uzv ārdi, II da Ĝā 1349.–1406. g., III da Ĝā ievietoti materi āli no 15. un 16. gs. Alusnes ēju, s ālsnes ēju, aud ēju un citu br ālību uzv ārdu sakopojumi ir atrodami K. Metiga (C. Mettig ) rakst ā „Über die Nationalitäts- und Gewerbeverhältnisse in der Bierträgergilde zu Riga”, kur sniegti 1460.–1466.g. re ăistr ētie latviešu uzv ārdi. Latviešu uzv ārdu materi āls atrodams ar ī V. Štīdas (W. Stieda ) un K. Metiga gr āmat ā „Schragen der Gilden und Ämster der Stadt Riga bis 1621” (2. d. Rīga, 1896, 758 lpp.). Tom ēr daudzi uzv ārdi šajos avotos ir neskaidri. (Blese 1929, 20) 16.–18. gs. latgaliešu personv ārdu formas senajos dokumentos public ētas S. Škut āna sagatavot ā izdevum ā (Škut āns 1974). Vērt īgs 18. gs. Vidzemes latviešu uzv ārdu avots ir „Vidzemes draudžu chronikas” (R īga, 1925). Viens no 20. gs. s ākuma uzv ārdu avotiem ir ar ī J. Pl āėa pētījums „Kursenieku valoda” (R īga, 1927), kur atrodams ar ī kursenieku uzv ārdu saraksts (42.–44. lpp.). 15
20. gs. pirmaj ā pus ē J. Pl āėis ir public ējis divus s ējumus, kuros apkopoti Kurzemes un Zemgales vietv ārdi, turkl āt pie daudziem pagastiem ir doti ar ī uzv ārdu un iesauku saraksti (skat. Pl āėis 1936,1939). Bija sagatavoti public ēšanai ar ī Vidzemes un Latgales vietv ārdi un personv ārdi, ta ču kara laik ā manuskripts gājis zudum ā. Par vienu no pirmajiem zin ātniskajiem rakstiem antropon īmik ā tiek uzskatīts īss K ārĜa Mīlenbaha raksts „Par latviešu pav ārdiem” (M īlenbahs 1891, 3–5), kur galven ā uzman ība ir piev ērsta ăenit īva formai personv ārdos ( Anša J ānis = J ānis, Anša d ēls, J āĦ a L ība = L ība, JāĦ a sieva vai meita ), nor ādot uz „piederuma attiec ībām”, kas rakstur īgas ne tikai latviešu, bet ar ī cit ām valod ām – paral ēles lat īĦ u, grie ėu valod ā u. c. 1905. g. ir public ēts Salgales m ācītāja H. Gr īnera ( Grüner ) raksts „Der lettischen Familiennamen. Ein Beitrag zur Erklärung derselben”, kur ā apkopoti apm ēram 8000 draudzes locek Ĝu uzv ārdi, kas fiks ēti 70 gadu laik ā, k ā ar ī izsac īti daži pareizi spriedumi par uzv ārdu pētīšanas metodisko pusi, proti, ka uzv ārdi j āpēta cieš ā sakar ā ar vi Ħu īpašnieku nodarbošanos, dz īvesvietu, tur sastopamiem vietu nosaukumiem un svešu tautu ietekmi. Tom ēr, k ā atz īst E. Blese, „uzv ārdu lingvistisk ā puse nemaz nav aiz ėerta, un valodnieciskas noz īmes rakstam nav” (Blese 1929, 21). Vēl var min ēt P ētera Šmita rakstu „Par m ūsu sen ču v ārdiem” izdevum ā „Druva” (Šmits 1913, 123–124), kas gan apjom ā ir Ĝoti īss. Taj ā tiek uzsv ērta personv ārdu liel ā noz īme vietv ārdu izskaidrošan ā. Mūsdien ās maz āk paz īstami ir Leon īda Arbuzova raksti (Arbuzovs 1920; 1921; 1922; 1923; 1924), kas visvair āk uzman ības ir velt ījis seno rakstu pieminek Ĝu p ētniec ībai. Vi Ħa darbi galvenok ārt skar viduslaiku sabiedr ību, profesion ālo apvien ību soci ālos, reli ăiskos, īpašuma jaut ājumus, izgaismojot to darb ību un trad īcijas. Onomastikai visnoder īgākie ir L. Arbuzova rakstu pielikumi – 15.–16. gs. dokumenti, nes ēju ăildes rēė inu gr āmatas un ziedojumu saraksti u. c., kur atrodami daudzi t ā laika personv ārdi un vietvārdi (skat. Arbuzovs 1923, 202–224). Par zin ātnisk ās antropon īmikas patieso aizs ācēju Latvij ā pamatoti tiek d ēvēts E. Blese. 1924. g. public ēts vi Ħa raksts „Mūsu uzv ārdu p ētīšanas uzdevumi”, kas velt īts uzv ārdu pētīšanas teor ētiskiem jaut ājumiem (Blese 1924). 1927. g. E. Blese kop ā ar V. P ētersonu public ēja „Uzv ārdu pareizrakst ības v ārdn īcu” (P ētersons, Blese 1927). Bet visliel ākais un noz īmīgākais E. Bleses darbs, kuram bija iecer ēts ar ī turpin ājums – „Latviešu personv ārdu un uzv ārdu studijas. I d. Vec ākie personu v ārdi un uzv ārdi (XIII-XVI gs.)” (Rīga, 1929). Autors bija pl ānojis apcer ēt „latviešu personv ārdus un uzv ārdus – gan vec ākos, gan ar ī modernos – vis ā to plašum ā” (Blese 1929, 23), tom ēr iecere tikai da Ĝēji realiz ēta. 1936. g. K. Upelnieks (p ēc izgl ītības ekonomists) public ēja sociolingvistisku p ētījumu „Uzv ārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem”, kas labi raksturo uzv ārdu došanas proced ūru 19. gs. pirmaj ā pus ē. Latgaliešu personv ārdus (ar ī uzv ārdus) ir p ētījis L. Latkovskis (1968, 1971). Pēc Otr ā pasaules kara Latvij ā uzv ārdi maz p ētīti, vair āk uzman ības ir velt īts priekšv ārdiem. Par uzv ārdiem ir public ēti tikai daži raksti, piem ēram, par rakstnieku uzv ārdiem (Karulis 1974), par rucavnieku uzv ārdiem (Kapi Ħa, Laumane 2007), daži universit ātes studentu darbi velt īti uzv ārdu p ētīšanai (piem ēram, L. Birzi Ħa „Uzv ārdi Lub ānas pils ētā”, 1998). Vien īgā onomastikas p ētniece, kas velt ījusi daudz darba latviešu uzv ārdu apkopošanai un p ētīšanai, ir Maskav ā str ādājoš ā V. Staltmane. Vi Ħa ir public ējusi vair ākus rakstus par latviešu uzv ārdiem ( Сталтмане 1970; 1970a; Сталтмане, Качанова 1985), k ā ar ī monogr āfiju krievu valod ā „Латышская антропонимия. Фамилии” (Maskava, 1981), kur 16 ievietota ar ī latviešu uzv ārdu atgriezenisk ā biežuma v ārdn īca. Kā jau min ēts, Velta Staltmane ir sagatavojusi ar ī latviešu uzv ārdu etimolo ăijas v ārdn īcas manuskriptu, ta ču tas nav public ēts.
1.2. Igau Ħu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība
Pirmie igau Ħu personv ārdi min ēti Livonijas hronik ā: Lembitu , Wottele , Manivalde , Unnepewe , Meme , Kyriavanus , Tabelinus , Wytamas (Roos 1961, 343). 1255. g. orde Ħa dokumentos v ēl min ēti salu iedz īvot āju personv ārdi: Ylle , Culle , Env , Muntelene , Tappete , Yalde , Melete (Henno 2000, 9). Vecos igau Ħu personv ārdus no strukt ūras viedok Ĝa iedala vienk āršajos un salikte Ħos, kā ar ī pied ēkĜderiv ātos (Seppo 1994, 7). K ā pirm ās grupas piem ērus var min ēt Hiis , Äio (‘vecaist ēvs’), Vibe (‘ Ħiprs, ātrs’), Udras (‘ ūdrs’), Ramm . T ādi ir bijuši ar ī, piem ēram, Rebane (‘lapsa’), kas tagad ir zin āms tikai k ā uzv ārds, vai pv. Koll – ‘miruš ā gars’, pv. Mumm – ‘miris’, kas ar ī tagad ir paz īstams k ā uzv ārds. Personv ārdu salikte Ħi ir rakstur īgi ne tikai igau Ħiem, bet ar ī daudz ām cit ām taut ām, piem ēram, var min ēt igau Ħu Meelenõu(ve) , Küllepäev(i) , k ā ar ī v ācu Fried(e)rich , grie ėu Aristodemos , ėeltu Donnchadha (m ūsdien ās Duncan ), sl āvu Miloslav , jap āĦu Akinori . Ar pied ēkli izveidoti igau Ħu priekšv ārdi ir, piem ēram, Himotu , Lembitu , Meelitsi , Viling . Visi iepriekš min ētie senie igau Ħu v ārdi bija vīriešu v ārdi, ta ču daudzi var ēja b ūt ar ī sieviešu v ārdi (piem ēram, Ihalembi , Ihatu , Meelinõuvo ). Igau Ħu valod ā nav form ālu paz īmju, kas Ĝautu š ėirt v īriešu v ārdus no sieviešu vārdiem, k ā tas ir parasts indoeiropiešu valod ās. Izplatoties kristiet ībai, igau Ħu valodas personv ārdu kr ājums papildin ājās ar svešv ārdiem, kas tautas valod ā ātri piel āgoj ās izrunai (no pv. Georg izveidoj ās Jüri , no Jākob – Jaak un Jaap , no ( Marija ) Magdal ēna – Mall , no Johanna – Jaana ). Da Ĝa no šiem vecajiem aizguvumiem laika gait ā ir k Ĝuvuši par uzv ārdiem, piem ēram, Paal ( Paulus ), Sik(k)a (Siegfried ), Simm ( Simon ), Vilu ( Pamfilus , ar ī Filemon ). No sieviešu personv ārdiem rad ītu uzv ārdu ir iev ērojami maz āk – igau Ħu Made (varb ūt ar ī no Matteusa ). (Seppo 1994, 7) Aizg ūtajiem v ārdiem igau Ħu valod ā ir rakstur īgi vair āki varianti. Tam lab ākais piem ērs ir personvārda Stefan(us) igaunisko atbilsmju daudzveid ība: igau Ħu Taaban , Taabo , Taban , Tab(b)ane , Tahvo , Tehane(e), Teho , Tehv(a) , Tehvan(us) , Tehve , Tehven(d) , Tehvo , Tepan(d) , Tepo , Tepp(an) , Teppo , Tevan , Teve(n) , Tähve(n) (Seppo 1994, 113–114). Kopš 19. gs. beig ām igau Ħu valodas priekšv ārdu kr ājums ir b ūtiski bag ātin ājies ar jauniem un ori ăin āliem v ārdiem, kurus pirmais sav ā gr āmat ā ieteica Vendras skolot ājs Matss Tenisons ( Tõnisson ) 1884. gad ā. Vi Ħa darin ātie v ārdi, kas liel ākoties balst ās uz igau Ħu valodas apelat īviem, ir, piem ēram, Õie (1884. g. kalend ārā), Leida (1886), Pilvi (1896) un daudzi citi priekšv ārdi, tostarp ar ī t ādi v ārdi, kas m ūsdien ās vairs nav piem ēroti savas noz īmes d ēĜ ( Asutus ‘iest āde’, Näide ‘piem ērs’, Nimetus ‘nosaukums’). Jaunus v ārdus ieteica Pearo Ansomardi (1903. gad ā ieteicamo sarakst ā, piem ēram, bija Ülla , Maane , Tenda , Allasto , Terasto utt.), Oskars Kallass (vi Ħa ieteiktie ir Mesike , Sula , Taidus , Vahur ), Juliuss Megiste (vi Ħš 1929. gad ā darin ājis sieviešu v ārdu Merike un septi Ħus gadus v ēlāk vīriešu vārdu Leho ). (Seppo 1994, 7–8) Rakstnieki, st āst īdami par seno laiku igau Ħu br īvības c īĦām, saviem galvenajiem varo Ħiem bieži devuši pašu izdom ātus v ārdus. Dai Ĝliterat ūras ietekm ē taut ā izplat ījās tādi vārdi k ā Andres , Saali , Vaike un Vambola , k ā ar ī Leili un Aita , kurus var uzskat īt par 17 pārveidojumiem no Leila un Agatha . Vair āku igau Ħu autoru veidotie vai s ākotn ēji lietotie vārdi ir cien īgi b ūt blakus citu tautu literat ūrā izmantojamajiem v ārdiem. Popul ārs k Ĝuvis, piem ēram, A. Kicberga (Kitzberg ) rad ītais sieviešu v ārds Maimu (Seppo 1994, 8). Vērt īgs v ārdu avots bija folklora, no kuras n ākuši v ārdi Sirje , Salvi un Sõlmi . No F. R. Kreicvalda ( Kreutzwald ) eposa „Kalevipoegs” igau Ħu valod ā ir iesak Ħojušies t ādi v ārdi kā Kalev , Linda un Salme ; j āpiebilst, ka Linda un Salme bijuši v īriešu v ārdi. No igau Ħu valodas somi ir aiz Ħēmušies v ārdus Salme un Virve , savuk ārt igau Ħi no somiem daudzus desmitus v ārdu, kuri igau Ħu valod ā ir nedaudz p ārveidoti (somu Hilja – igau Ħu Hilje , Hilju ; somu Armas – igau Ħu Armo , Armat utt.). 20. gs. 30. gados Igaunij ā augsti v ērt ēja tautiskumu, mod ē bija v ārdu igauniskošana. Bieži nevis aizst āja svešv ārdu ar igau Ħu valodas personv ārdu (piem ēram, Adelheid – igau Ħu Aade , Teele ), bet gan izv ēlējās k ādu izrunai l īdz īgāku personv ārdu (piem ēram, Inges viet ā lietoja Hinge , Bernharda viet ā Päivu ). Nereti jaunajam v ārdam nemaz nebija nek ā kop īga ar iepriekš ējo v ārdu (piem ēram, pv. Martha tika nomain īts ar Urve , Dmitrij ar Esko ). T ā laika interesant ākie piem ēri un ieteikumi v ārdu izv ēlei ir atrodami Igaunijas Republikas 21. gadadienai (1938) velt ītā izdevniec ības Hiies gr āmat ā. Paz īstam ākie no tur ievietotajiem vārdiem ir: Maali , Alvi , Paap , Vidrik , Häie , Veegi , Loomet , Sumero . Par viena v ārda der īgumu rodas šaubas – tas ir ieteiktais somu v ārds Juha , kas igau Ħu valod ā apzīmē anatomisku terminu ‘t ūplis’. Daži igau Ħi nebija apmierin āti ar citu pied āvātajiem v ārdiem, tāpēc izgudroja jaunus v ārdus ar ī paši. (Seppo 1994, 8–9) Priekšvārdu avots igau Ħu valod ā ir ar ī citi īpašv ārdi – uzv ārdi un vietv ārdi. Piem ēram, no vietv ārda Narva var b ūt radies personv ārds Narve . No vietv ārda Esna (ir ar ī uzv ārds Essen ) izveidots pv. Esne . Priekšv ārdu darin āšana no uzv ārda vai vietv ārda igau Ħu valod ā nav izplat īts pa Ħēmiens. Savuk ārt ar ī personv ārdi ir atst ājuši p ēdas vietv ārdos: igau Ħu vv. Otepää (no sen ā personv ārda Ott ); vv. Raasiku (no personv ārda Raasik ) u. c. (Seppo 1994, 9) Neraugoties uz daudzajiem ori ăin ālajiem personv ārdiem, jaundzimušajiem b ērniem tos dod arvien ret āk. Piem ēram, onomasts un personv ārdu v ārdn īcas autors Raivo Sepo (Seppo ), izmantojot Tallinas 1991. gada jaundzimušo re ăistra datus, ir konstat ējis, ka Tallinas igau Ħu vid ū taj ā gad ā vispopul ārākie meite Ħu v ārdi bijuši: Triin , Karina , Kerli , Liis , Maarja , Sandra , Kristiina , Laura , Gerda , Kadri un Kätlin . Liela da Ĝa no paz īstamajiem meite Ħu vārdiem ir sa īsin ājumi (no Elisabeth , Katharina , Maria u. c.). Šie v ārdi var b ūt ar ī k ā salikte Ħi (piem ēram, Malriin = Malle+Riin ). Zēniem Tallin ā 1991. gad ā doti t ādi v ārdi k ā Martin , Erik , Kristjan , Sten , Tanel , Siim , Kaspar , Taavi , Madis , Kristo . Izplat ītāko personv ārdu desmitniek ā esošie v ārdi Erik un Martin nav tikai igau Ħu v ārdi, tie var b ūt ar ī Igaunijas krieviem. Igaunij ā, t āpat k ā daudzviet citur, meite Ħu v ārdi ir vair āk atkar īgi no modes nekā z ēnu vārdi. (Seppo 1994, 9) Annika Husara ( Hussar ) ir min ējusi š ādus popul ārākos igau Ħu personv ārdus 2003. gad ā: • meite Ħu v ārdi: Sandra , Laura , Anette , Kirke , Eliise , Karmen , Lisette , Marleen , Kaisa , Kerttu , • zēnu v ārdi: Markus , Rasmus , Martin , Robin , Kevin , Sander , Kaspar , Karl , Kristjan , Marcus . (Husara 2004, 277–278) Ir skaidri saskat āmas personv ārdu modes mai Ħas. Piem ēram, sieviešu v ārds Katrin , ko igau Ħi ac īmredzot p ārĦēmuši no v āciešiem, 20. gs 70.–80. gados bija viens no popul ārākajiem 18 igau Ħu sieviešu v ārdiem (Husara 2004, 270), bet 2003. gad ā tas vairs nav pat izplat ītāko vārdu tr īdesmitniek ā (Ibid., 277–278). Pēdējos 20 gados Igaunij ā īpaši palielin ājies dubultv ārdu īpatsvars (gan starp meite Ħu, gan starp z ēnu v ārdiem) (Ibid., 274–275). Piev ēršoties igau Ħu uzv ārdu izveidei, j āsecina, ka ac īmredzot l īdzīgi v ēsturiskie apst ākĜi noteica l īdz īgu uzv ārdu rašanos gan Latvij ā, gan Igaunij ā. Vēl pirms 14. gs. igau Ħu v ārdam bieži tika pievienots papildv ārds, kas it k ā paskaidroja to: Clemens Esto (Henno 2000, 9). Jau kopš 14. gs. ir zin āmi ar ī divkomponentu antropon īmi: Nicolaus Agewalke 1333–1337, Albertus Abbentrode 1370 (interesanti, ka šie abi var ētu b ūt t ēva un d ēla v ārdi, turkl āt d ēls p ārĦēmis t ēva uzv ārdu v āciskot ā form ā) (Henno 2000, 10). Pirmie papildv ārdi, no kuriem v ēlāk rad ās uzv ārdi, Igaunij ā parādījās 13.–14. gs., bet 16. gs. tie jau lietoti regul āri. S ākum ā papildv ārds tika rakst īts pirms v ārda ( Koti Jaan ). Liel ākoties tie rad ās no t ēvv ārda vai vietv ārda un profesijas vai iesaukas (Must 2000, 41). Senie igau Ħu personv ārdi ir zin āmi no 1721.–1758. g. zemes rev īzijas sarakstiem, k ā ar ī no 1782. g., 1795. g. rev īziju sarakstiem. Dzimtb ūšana Igaunij ā tika atcelta 1816. g. un 1819. g. 18. gs. un 19. gs. s ākum ā Igaunijas zemnieki ieguva br īvību un uzv ārdu (Henno 2000, 16). Daudzviet šie uzv ārdi bija atkar īgi no viet ējā muižnieka iegribas, piem ēram, Jerva-Madises pagast ā Ahulas muiž ā v ācu taut ības muižnieks Afels (Affel ) devis 60 uzv ārdus ar izska Ħu -well : Baumwell , Bierwell , Greiswell , Harwell u. c. (Henno 2000, 29) Ar ī Igauniju tāpat k ā Latviju 19. gs. beig ās un 20. gs. s ākum ā sk āra uzv ārdu tautiskošanas vilnis. Seviš ėi daudz uzv ārdu tika nomain īts 30. gadu beig ās: 1936. g. – 23 155 person ām, 1937. g. – 20 281, 1938. g. – 12 169, bet kopum ā laikposm ā no 1918. g. l īdz 1940. g. – 78 687 person ām. Liel ākoties main īja v ācisko -mann ‘v īrs’ > -maa ‘zeme’ (p ēc skanisk ās l īdz ības), -son ‘d ēls’ > -soo ‘purvs’, -berg ‘kalns’ > -mäe ‘kalns’, -bach ‘strauts’ > -oja ‘gr āvis’ (p ēc semantisk ās l īdz ības) utt. Johannes Birk (sal. v ācu Birke ‘b ērzs’) p ārtapa par Hans Kask (ig. kask ‘b ērzs’) u. tml. (Must 2000, 62–63)
Pirmais igau Ħu antropon īmikai velt ītais raksts public ēts 1921. gad ā: M. J. Eisena (Eisen ) „Sugunimede tekkimine” („Uzv ārdu veidošana”), kur min ēti t ādi seni personv ārdi k ā Marten Muddenkull 1453, Peter Kys , Oloff Kyrvemes tho Kaysever , Towelen Inxkenkull tho Uppel , kur blakus v ārdam var saskat īt ar ī papildv ārdu (Henno 2000, 13). Citi iev ērojam ākie igau Ħu personv ārdu p ētnieki: Andruss S āreste ( Andrus Saareste , 1892–1964), Edgars Rajandi (Edgar Rajandi , 1902–1978), Eduards Ross ( Eduard Roos , 1903–1979), Henns S āri ( Henn Saari , 1924–1999). Igau Ħu personv ārdu att īst ībai un izplat ībai ir velt īts A. Husaras ma ăistra darbs (Hussar 1998). 1966. g. ir public ēta E. Rajandi sast ādītā igau Ħu priekšv ārdu v ārdn īca („Raamat nimedest”, Tallinn, 1966), kas dod labu p ārskatu par igau Ħu v ārdu tipiem un v ārdu izplat īšanos. Jaun āko igau Ħu priekšv ārdu v ārdn īcu, kur ā iek Ĝauti 11 000 v ārdu, ir izdevis Raivo Sepo („Eesti nimeraamat”, Tallinn, 1994). Tom ēr ar ī igau Ħu priekšv ārdi ir lab āk izp ētīti nekā uzv ārdi. P ēdējā laik ā v ēsturiskos uzv ārdus p ēta Tartu v ēsturnieks un arheologs Adu Musts ( Must ), bet uzv ārdu att īst ības tendences m ūsdien ās apl ūko Annika Husara ( Hussar ) un Kairita Henno ( Henno ). Par latviešu cilmes uzv ārdiem Igaunij ā ir rakst ījis Lembits Vaba ( Lembit Vaba ) (Vaba 2002). 19
Par senajiem somugru (ar ī l ībiešu) antropon īmiem var atrast zi Ħas v ācu valodnieka D. Štebkes monogr āfij ā (Stoebke 1964) un J. Megistes darbos (Mägiste 1965). Igau Ħu uzv ārdu v ārdn īca v ēl nav public ēta, t āpēc m ūsdienu materi āls promocijas darbam liel ākoties ieg ūts no interneta port āla http://ee.www.ee/Nimed/, k ā ar ī no Tallinas telefonu t īkla abonentu gr āmatas.
1.3. Somu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība
Somij ā nekad nav bijis daudz iedz īvot āju, ar ī ciemi senos laikos bija nelieli – t āpēc ar vienu v ārdu cilv ēkam bija pietiekami ilgu laiku. L īdz ar krist īgās tic ības ieviešanu Somij ā notika iev ērojamas p ārmai Ħas ar ī antropon īmiskaj ā sist ēmā. Viens no pirmajiem rakstu pieminek Ĝiem, kur ā min ēti somu v ārdi, ir p āvesta Benedikta III v ēstule (bulla) par nodok Ĝu nemaks ātājiem Somij ā 1340. gad ā, kur ā min ēti t ādi v ārdi k ā Cuningas (Kuningas) , Melico (Mielikko) , Somalayni (Suomalainen )8. Par somisko antropon īmu avotiem tiek uzskat īti ar ī vietv ārdi, kas saist īti ar senajiem personv ārdiem, k ā ar ī citu somugru tautu vārdi, kas agr āk bijuši kop īgi. Senie somu v ārdi parasti bijuši divda Ĝī gi. Svar īgi bija izv ēlēties v ārdu, kam b ūtu pozit īva konot ācija, laba v ēlējums dz īvē: Hyvälempi , Ihalempi , Ihamieli , Ihatoivo , Ilmatoivo , Lempitoivo , Mielipäivä , Mielitoivo . Divkomponentu saliktos v ārdus uzskata par struktur ālu aizguvumu no ăerm āĦiem (sal. ăerm āĦu Gertrud ). Vienkomponenta v ārdi esot rad īti paš ā somu valod ā: Lempi , Ihala . Re ăistr ēti ar ī mitolo ăiskie v ārdi: Ahti , Kaleva , Kouko , Kauka (‘garš’), sen ā noz īme saglab ājusies v ārdos Paivä (‘saule’), Viljo (< viljava ‘augl īgs, raž īgs’, Väinö ‘padz īvojis, vecs’, Vihava ‘r ūgts, ass’. Ăerm āniskie personv ārdi vispirms par ādījušies Somijas rietumu da Ĝā: Hattula < Hathu , Hatho ; Parola < Baro , Paro . Krist īgo personv ārdu skaits ir liels, tom ēr tie tik Ĝoti main īti, ka liel āko da Ĝu ir gr ūti atpaz īt: Alpi (< Albinus) , Antti (< Andreas , Antonius) , Erkki (< Erik) , Heikki (< Henrik) , Jaakko , Kauppi (< Jaakob) , Matti (< Mattias , Matteus) , Mikko (< Mikael) , Olli (< Olavi) , Paabo (< Fabian) , Paavo (< Paaval) , Pekka (< Petrus) , Pentti (< Benedictus) , Pertti (< Albert) , Pirkko (< Birgita) , Reko (< Gregorius) , Risto (< Kristoffer , Kristofor) un daudzi citi. To ce Ĝš ir garš: no lat īĦ u valodas – zviedru valod ā, no t ās savuk ārt – somu valod ā. Tom ēr ir saglab ājušies ar ī somu pirmskristietiskie v ārdi. Sešpadsmit ā gadsimta beig ās Somij ā gandr īz piln ībā iztika ar sešiem septi Ħiem atš ėir īgiem vīriešu v ārdiem – septi Ħi popul ārākie v ārdi bija 48% somu (ar tikpat daudziem vārdiem taj ā laik ā pieticis 60% zviedru Zviedrij ā). Iecien ītākie v īriešu v ārdi Somij ā viduslaikos bijuši: Johannes (Jussi) , Olof (Olli) , Nils (Nikki) , Lars (Lauri) , Per (Pekka) , Anders (Antti) , Jakob (Jaakko) . Popul ārākie somu sieviešu v ārdi viduslaikos bija Katarina , Margareta , Birgitta , Helena , Gertrud , Anna . S ākotn ēji v ārdu Maria uzskat īja par p ārāk sv ētu, lai to dotu cilv ēkiem, bet pamaz ām tas ievies ās. Krist īgo v ārdu kopums Somij ā ir zin āms jau kopš 11. gs. Sen ākie zin āmie krist īgie vārdi: Antti , Heikki , Kauppi (< Jaakob ), Lauri , Martti , Matti , Mikko , Nikki (< Nikolaus ), Olli , Paavo , Pentti un Tuomo (14. gs.), k ā ar ī Jaakko , Jussi , Pekko , Pieti , Sipi , Yrjänä (15. gs.) Gandr īz visi tie ir v ēl tagad saglab ājušies k ā priekšv ārdi vai uzv ārdi. Vienam un tam pašam
8 Šeit un turpm āk izmantoti materi āli no doc. Terhi Ainialas ( Ainiala ) somu antropon īmikas lekcij ām Helsinku universit ātē. 20 vārdam ir zin āmi daudzi daž ādi taut ā lietojami varianti, t. s. hipokoristikas, piem ēram: Nikolaus > Niko , Niku , Nikki , Nikka , Niklas , Nissi , Nisu , Niilo , Niiles , Nils , Klaus , Laaso u. c. Zviedrij ā dubultv ārdus s āka lietot agri – Stokholm ā jau 17. gs. s ākum ā. Somij ā situ ācija main ījās p ēc 19. gs. – vispirms Ūdenm ā ( Uudenmaa ) re ăion ā, Turku, Pori, v ēlāk Austrumsomij ā, Kar ēlij ā. Pils ētās pieauga b ērnu skaits, kuriem bija divi un pat tr īs v ārdi. Zēniem tr īs v ārdi doti biež āk nek ā meiten ēm. (Lempiäinen 2004, 37, 39) Somu valod ā pirmo v ārdu kalend āru izdeva Mikaels Agrikola (Agricola ) savas lūgšanu gr āmatas s ākum ā 1544. gad ā. V ārdu kalend āri (jeb almanahi) tika izdoti kopš 17. gs. sākuma. S ākotn ēji šo almanahu pamatu veidoja bazn īcas v ārdu kalend ārs. (Lempiäinen 2004, 9) Somu v ārdu kl āsts Ĝoti paplašin ājās tautas atmodas laik ā (19. gadsimta otraj ā pus ē). Atkal atdzima senie somu v ārdi, k ā ar ī personv ārdi no eposa „Kalevala”. Rad ās ar ī jauni somu valodas v ārdi, kas l īdz m ūsdien ām neizdz īvoja. Pat av īzēs (piem ēram, 1864. g.) tika pied āvāti jaundarin āti v ārdi. (Lempiäinen 2004, 11) 1881. g. Tautas izgl ītības biedr ība ( Kansanvalistusseura ) Somij ā sāka izdot ofici ālu almanahu, kur daudzi bazn īcas v ārdi jeb kristāmv ārdi bija pārveidoti par somiskiem. 20. gs. vārdu sast āvs strauji main ījās: dzima jauni v ārdi, vecie izzuda. To iespaidoja ar ī Somijas neatkar ības pasludin āšana. Tom ēr ar ī 20. gs. 20. un 30. gados bazn īcas krist āmv ārdi veidoja liel āko personv ārdu da Ĝu. Kalend ārv ārdi labi atspogu Ĝo antropon īmisk ās sist ēmas att īst ību Somij ā un v ēsturisko laikmetu: • 17. gs. – Abel , Seth , Elias , Sara , Rebecca , Ester (B ībeles v ārdi); • 18. gs. – Gabriel , Salomon , Albertina , August , Axel , Carolina , Emil , Johanna (bez Bībeles v ārdiem ir ar ī citi, piem ēram, Axel , Carolina ); • 19. gs. – Alisa , Arthur , Emilia , Lydia , Olga , Nikolai (19. gs. v ārdadienu kalend ārus sāka iespiest Somij ā (pirms tam Zviedrij ā). Zviedrijas ietekme uz somu v ārdiem samazin ājās); • 1890 – Aatto , Aleksi , Eeva , Esko (nacion ālā atmoda ietekm ēja somu antroponimikona sast āvu); • 1908 – Lahja , Onni , Hilja , Sulo (somiskotie v ārdi); • 1929 – Aila , Kalevi , Kimmo , Ritva , Saimi , Sampo , Seppo , Taru , Vesa ; • 1945. gad ā tiek izdots Somijas priekšv ārdu likums. Cita starp ā taj ā ir noteikts, ka vienam priekšv ārdam ir j ābūt oblig āti, bet ne vair āk par trim; • 1950 – Aija , Ari , Eija , Erja , Iina , Janne , Kai , Minna , Olli (iek Ĝauts 100 jaunu vārdu); • 1973 – Eveliina , Heidi , Jani , Jere , Marko , Milla , Niina (v ēl 60 jaunu v ārdu); • 1984 – Mira , Emmia , Tiia , Mirka , Pirita , Saana , Miikka , Joni (80. gados izplat ījās paradums rakst īt dubultvārdus bez defises, piem ēram, Tarjaliisa ); • 1995 – Anniina , Janita , Jenna , Oona , Pinja , Pyry ; • 2000 – Eerika , Jemina , Kiia , Miina , Ronja ; • 2005 – (atgriežas daudzi k ādreiz no kalend āra iz Ħemtie v ārdi): Alisa , Janna , Moona , Nina , Pihla , Eeli , Eerik , Miko , Oliver . Somij ā tiek lietoti apm ēram 35 000 atš ėir īgu priekšv ārdu (ieskaitot t ā paša v ārda variantus). 2005. gada kalend ārā iek Ĝauti 795 v ārdi (408 sieviešu un 387 v īriešu v ārdi) 21
(Lempiäinen 2004, 5). Aptuveni 200 v ārdu darin āti paš ā somu valod ā. Viens no iesp ējamiem somu priekšv ārdu iedal ījumiem: 1. Burtiski tulkojumi jeb kalki (16): Onni (< Felix , Makarios ), Lahja (< Donatus ). 2. No somu mitolo ăijas un tautas dzejas, folkloras p ārĦemti v ārdi (54): Aino , Kylikki , Väinö , Ilmari , Tapio . 3. Jaundarin ājumi, bieži p ēc k āda noteikta mode Ĝa (93): Impi , Toivo , Sulo , Urho , Veikko . 4. Visticam āk, sveši v ārdi, ta ču iesp ējams, ka to pamat ā tom ēr ir somu apelat īvs (30): Ilta (< Mathilda , bet sal. somu ilta ‘vakars’), Sara (< Saara , nevis no somu v ārda sara ar noz īmi ‘gr īslis’). 5. V ēsturiski v ārdi, k ā ar ī ar vietv ārdiem saist īti (10): Saima (< Saimaa) , Ilkka .
Somu priekšvārdus v ēl var iedal īt div ās grup ās: somiskos un pseidosomiskos v ārdos, kas: 1. ietver vai šėietami ietver somisku sugasvārdu: Ilma , Tyyni , Tuuli ; 2. izskat ās somiski, bet t ādi sugasvārdi v ārdn īcā nav atrodami: Ilmo , Tyyne , Tuula (no pirm ās grupas v ārdiem šie atš ėiras tikai ar vienu burtu).
Somu priekšv ārdu skaits atseviš ėos laikposmos:
Vīriešu v ārdi Sieviešu v ārdi 1900.–1959. gads ~ 5500 ~ 8000 1960.–1999. gads ~ 11 000 ~ 17 000
Ja abos laikposmos atmestu retos v ārdus, resp., tos, kas lietoti maz āk par 100 reiz ēm, paliktu tikai 244 v īriešu un 309 sieviešu v ārdi, ar ko pietiek 90% somu. Lai gan liel ākā da Ĝa v ārdu ir kalend āros, daudzi dz īvo ārpus tiem. M ūsdien ās somiskus vārdus izv ēlas sam ērā maz. Visvair āk tos b ērniem deva no 1910. g. l īdz 1940. g. Agr āk apelat īva noz īme bija svar īga, tagad par to bieži pat neiedom ājas. 90% somu v ārdu b ērniem izv ēlas no kalend āra. Ta ču b ērniem doti ar ī t ādi unik āli v ārdi k ā Ahma , Jaisa , Järvi , Kaatra , Kesäkukka , Lahdelma , Lento , Löytö , Meriso , Neko , Peura , Pörrö , Syksy , Tysrky , Volvo . Vair ākas reizes re ăistr ēti v ārdi Amor (29), Anis (17), Heinä (3), Imatra (9), Metsätähti (4), Oksa (2), Oliivi (2), Sepu (2), Sumu (2), Teho (4), Vartti (4), Viimo (6), Mustikka (5). Kā ir atzinis somu iev ērojam ākais priekšv ārdu p ētnieks Ēro Kivienimi ( Eero Kiviniemi ), gr ūti iedom āties k ādu v ārdu, kurš jau netiktu lietots Somij ā. Daž ādu laikposmu modes v ārdi Somij ā: • 1900.–1959. g. dzimušo meite Ħu pirmie priekšv ārdi: Anna , Aino , Ritva , Eila , Eeva , Anja , Sirkka , Pirkko , Aune , Tuula . • 1900.–1959. g. dzimušo z ēnu pirmie priekšv ārdi: Matti , Erkki , Pentti , Veikko , Eino , Martti , Toivo , Heikki , Seppo , Väinö . • 1960.–1997. g. dzimušo meite Ħu pirmie priekšv ārdi: Sari , Minna , Tiina , Anne , Päivi , Jaana , Sanna , Satu , Kirsi , Heidi . • 1960.–1997. g. dzimušo z ēnu pirmie priekšv ārdi: Juha , Jari , Mika , Mikko , Timo , Antti , Janne , Marko , Petri , Sami . 22
Popul ārākie pirmie priekšv ārdi 2004. gad ā Somij ā: • meite Ħu: Emma , Ella , Siiri , Venla , Iida , Sara , Aino , Nea , Oona , Anni ; • zēnu: Eetu , Aleksi , Veeti , Joona , Niko , Juho , Arttu , Leevi , Matias , Lauri . Popul ārākie pirmie priekšv ārdi 2006. gad ā: • meite Ħu: Aino , Emma , Sara , Ella , Venla . • zēnu: Eeru , Veeti , Aleksi , Elias , Joona . Visizplat ītākie visu Somijas iedz īvot āju pirmie priekšv ārdi (p ēc 2007. g. datiem): • sieviešu: Maria (352 478), Helena (165 759), Anneli (143 166), Johanna (142 289), Kaarina , Marjatta , Anna , Liisa , Annikki , Hannele . • vīriešu: Juhani (330 561), Johannes (234 816), Olavi (216 820), Antero (120 143), Tapani , Kalevi , Tapio , Matti , Ilmari , Mikael . (avots: ttps://192.49.222.187/Nimipalvelu/default.asp?L=1)
Mūsdien ās Somij ā sp ēkā esošais personv ārdu likums ( Nimilaki ), kas regul ē personv ārdu izv ēli, lietošanu un mai Ħu, ir pie Ħemts 1991. gad ā, groz īts un papildin āts 1999. gad ā. Likums nosaka, ka personv ārdiem ir j āatbilst somu antropon īmikas trad īcij ām – gan fon ētiskaj ām, gan gramatiskaj ām. Ar ī šaj ā likum ā tiek pie Ĝauti tr īs priekšv ārdi vienai personai. Neiesaka izv ēlēties p ārāk sarež ăītus v ārdus ( Metsämieli , Lumpeenkukka) , ar ī t ādus v ārdus, kas sakr īt ar uzv ārdiem ( Havu , Siven , Waltari ). Somij ā kopum ā ir re ăistr ēts apm ēram 55 000 uzv ārdu. Juridiskajos dokumentos tie par ādās 16. gs. Tiek uzskat īts, ka Somijas austrumda Ĝā uzv ārdi radušies agr āk, bet rietumda Ĝā to viet ā ilgāku laiku bijuši patron īmi. Daudzi somu uzv ārdi ir radušies no papildv ārda. Somijas zviedru uzv ārdu p ētniece Marianne Bl ūmkvista (Blomquist 1988, 6) visus uzv ārdus iedala prim ārajos (starp tiem min ēdama ar ī patron īmiskos) un sekund ārajos (ar tiem dom ādama uzv ārdus, kas radušies no vietv ārdiem). 1889. g. Hanness Gebhards (Hannes Gebhard ) rakst īja, ka senos laikos somiem bijis tikai viens v ārds, kas tika lietots ar ī k ā mājv ārds. V ēlāk, kad tika ieg ūts krist ītais v ārds, pag āniskais v ārds k Ĝuva par papildv ārdu, uzv ārdu, ar ī m ājv ārdu (Suk. 14). T ā k ā somu valod ā uzv ārds tika uztverts k ā atrib ūts, tas parasti tika rakst īts pirmais, pirms v ārda. Piem ēram, v ēl 18. gs. Kar ēlij ā rakst īja Arhippaini Miihkali , ko m ūsdien ās atveido k ā Mihail Arhippainen (Suk. 15). 19. gs. beig ās uzv ārdi ofici āli k Ĝuva par mantojamiem ăimenes personv ārdiem, bet šis process ilga v ēl l īdz pat 1921. gadam, kad Somij ā tika pie Ħemts uzv ārdu lietošanu reglament ējošs likums (Blomquist 1988, 6). Šis likums pabeidza ilgu Somijas uzv ārdu veidošan ās ce Ĝu, kad zemnieki var ēja main īt savu uzv ārdu, p ārce Ĝoties uz jaunu dz īvesvietu. Patron īmu k ā personas vien īgo uzv ārdu lietoja l īdz 1780. gadam, kad skr īveri par uzv ārdu sāka izv ēlēties apdz īvotas vietas nosaukumu. Patron īmi izdz īvoja līdz pat 20. gadsimtam k ā sava veida papildv ārdi jeb starpv ārdi, ta ču tie nebija mantojami ăimenes uzv ārdi. 19. gs. mājv ārdi k Ĝuva par vissvarīgāko uzv ārda rad īšanas kategoriju (Blomquist 1988, 6). 19. gs. uzskat īja, ka īstie somu uzv ārdi ir tie, kam ir izska Ħa -nen , t āpēc daudzviet mācītāji kalpiem deva š āda tipa uzv ārdus, piem ēram: Saarenkylä (vietas nosaukums) > Saarinen (Suk. 27). Jau 1860. g. par ādās tendence uzv ārdus īsin āt, k ā ar ī to darin āšan ā izmantot dabas objektu nosaukumus: Laine ‘vilnis’, Aalto ‘vilnis’, Niemi ‘pussala’, Laakso ‘ieleja’, Kallio ‘klints’, Lahti ‘l īcis’, Mäki ‘kalns’, Saari ‘sala’ u. c. Uzv ārdi ar izska Ħu -nen vairs nebija cie Ħā. (Suk. 27). 20. gs. s ākum ā uzv ārdu mai Ħas kampa Ħa turpin ājās. 30. gados 23
Somij ā tika izdotas pat četras rokasgr āmatas, kur ās tika ieteikti skaistu somisku uzv ārdu piem ēri. Bieži uzv ārdi vienk ārši tika kalk ēti no zviedru valodas: Grönberg > Vihervaara , Hornborg > Sarvilinna , Nordström > Pohjavirta (Suk. 29). V ēl jāuzsver, ka Rietumsomij ā ir sp ēcīga zviedru valodas ietekme, kas atspogu Ĝojas ar ī viet ējo somu uzv ārdu sist ēmā.
Pirmie somu uzv ārdu p ētnieki ir V. Kilpinens (Kilpinen 1858) un A. Forsmans (Forsman 1891). V ēlāk somu vietv ārdus un uzv ārdus ir p ētījuši T. I. Itkonens (Itkonen 1942; 1962; 1964), V. Nisile (Nissilä 1943; 1947; 1948; 1951; 1954; 1956; 1961; 1964; 1965; 1980), E. Kiviniemi (Kiviniemi 1971; 1978; 1982; 2006), E. M. Nerhi (Närhi 1996; 2002), P. Mikonena (Mikkonen 1974; 1981; 1983; 1984; 1985; 1986; 1987) un S. Paikala (Paikkala 1984; 1985; 1986; 1987) (plaš āku bibliogr āfiju skat. Suk. 785–795). Monogr āfiju par somu uzv ārdiem un to moderniz ēšanu laikposm ā no 1850. l īdz 1921. g. ir public ējusi somu onomaste S. Paikala (Paikkala 2004). Somu uzv ārdi ir apkopoti un aprakst īti uzv ārdu etimolo ăijas v ārdn īcā (Suk.), kur nor ādīta gan uzv ārda cilme, gan izplat ība, gan biežums (tiesa, taj ā iek Ĝauti tikai t ādi uzv ārdi, kam ir vair āk nek ā 100 īpašnieku). Par somu priekšv ārdiem visdzi Ĝākie p ētījumi ir Helsinku universit ātes profesoram Ēro Kiviniemi: ir plaši zin āmas vi Ħa gr āmatas „Rakkaan lapsen monet nimet” („M īĜā b ērna daudzie v ārdi”) (Kiviniemi 1982), kas velt īta somu priekšv ārdiem un v ārdu izv ēlei, „Iita Linta Maria” (priekšv ārdu rokasgr āmata gadut ūkstošu mij ā) (Kiviniemi 1993), plaša monogr āfija „Suomalaisten etunimet” („Somu priekšv ārdi”) (Kiviniemi 2006), kā ar ī daudzie zin ātniskie un popul ārzin ātniskie raksti. Zviedriskos personv ārdus (ar ī priekšv ārdus) Somij ā ir p ētījusi Marianne Blumkvista (Blomquist 1988). Ir public ētas vair ākas somu priekšv ārdu v ārdn īcas: Kustaa Vilkuna (red. Pirjo Mikkonen) „Etunimet” („Priekšv ārdi”), Helsinki: Otava, 1976 (atk ārtoti izdevumi 1990, 1997, 2005) (turpm āk šaj ā darb ā KV); Pentti Lempiänen „Suuri etunimi kirja” („Lielā priekšv ārdu gr āmata”), Helsinki, 2004; reto v ārdu v ārdn īca: Juri Nummelin, Elina Teerijoki „800 harvinaista etunimëä” („800 reto priekšv ārdu”), Helsinki, 2003 (turpm āk šaj ā darb ā NT). Ar nož ēlu j āatz īst, ka v ēl nav public ēta Somijas vietv ārdu v ārdn īca, lai gan materi āli tai ir sav ākti un gandr īz piln ībā datoriz ēti. Tas apgr ūtina ar ī antropon īmu p ētniec ību, jo tieši vietv ārdi ir daudzu somu uzv ārdu pamat ā.
1.4. Lietuviešu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība
Mūsdien ās lietuviešu valod ā, tāpat k ā ar ī latviešu valod ā, tiek lietota divlocek Ĝu antroponomisk ā formula: v ārds un uzv ārds, turkl āt v ārdu parasti raksta pirms uzv ārda. Sendien ās lietuvieti parasti sauca vien ā personv ārd ā. To r āda v ēl l īdz Lietuvas krist īšanai sarakst īti dokumenti. T ā Ipatija hronik ā (aprakstot 1219. g. miera l īgumu) piemin ētajiem Lietuvas augstdzimušajiem un kunigaišiem ir tikai pa vienam personv ārdam: Živinbudas , Daujotas , Dausprungas , Mindaugas , Vilikaila , Erdivilas , Vykintas , Kintibutas , Vambutas , Butautas , Vismantas u. c. (LKE 686). Ar v ārdu piln ībā pietika vienas personas atš ėiršanai no cit ām, jo agr āk cilv ēku loks, kas iek Ĝāvās ikdienas sazi Ħas lok ā, bija sal īdzinoši mazs, sakari starp etniskaj ām grup ām v āji. V ārdu daž ādība apmierin āja vienas etnisk ās (sav ā zi Ħā ar ī administrat īvās) grupas vajadz ības. 24
Spriežot p ēc senajiem dokumentiem, lietuviešiem bijušas divas liel ākās v ārdu grupas – senie divcelmu un daž ādi viencelma v ārdi. Kā nor āda lietuviešu personv ārdu v ārdn īcas autori K. Kuzavinis ( Kuzavinis ) un B. Savuk īns ( Savukynas ), sen āk baltiem ir bijuši četru derivat īvo tipu v ārdi: 1) divcelmu (dažreiz tr īscelmu) salikte Ħi, 2) no tiem veidoti sa īsin ājumi, 3) sa īsin ājumu sufiks ālie atvasin ājumi, 4) apelat īvas izcelsmes v ārdi, resp., sugasv ārdi, kas k Ĝuvuši par personv ārdiem (Liet. KS 25). Senie divcelmu v ārdi ir k ā atbalss no senajiem laikiem, kad v ēl nebija izirusi indoeiropiešu valodu kop ība. Ăerm āĦu, grie ėu, sl āvu, lietuviešu un citu tautu seno personv ārdu sist ēmas vieno gan strukt ūras, gan ar ī v ārdu sast āvda Ĝu semantikas l īdz ība. Da Ĝa dažu indoeiropiešu tautu seno personv ārdu ir it k ā burtiski iztulkoti no vienas valodas uz otru. T ā sauktie kalki, piem ēram, grie ėu Le-andros – v ācu Volk-mann ‘tauta’ un ‘v īrs, drošsird īgs’; liet. Vir-butas < *Vyr-būtas (sal. vyras un Bū-tautas ) – senindiešu Vīra- bh ū ‘v īrs’ un ‘esam ība, zeme’; sl āvu Vlad-i-mir – liet. Taut-valdas ‘tauta’ un ‘vald īt’; v ācu Got-lieb – sl āvu Bog-u-mil ‘dievs’ un ‘m īlēt’ utt. Seno divcelmu personv ārdu strukt ūras un semantikas tipolo ăisko l īdz ību s ākotn ējais avots, visdr īzāk, bijusi kop īga min ēto valodu cilme (no indoeiropiešu pirmvalodas). (LKE 686) Arhaisk ākie no seno lietuviešu personv ārdiem ir bijuši tieši divcelmu v ārdi, kas apz īmē varu , vald īšanu , tautu , mantu utt.: Tautvydas , Mantvydas , Mangirdas , Gintautas , Mintautas , Vytautas , Narimantas , Vidmantas , Vilimantas , Vismantas . Daudzi šie divcelmu personv ārdi v ēlāk ir k Ĝuvuši par uzv ārdiem. Senajiem baltu v ārdiem bijusi c ēla noz īme, ar tiem cilv ēkam tika nov ēlētas t ādas īpaš ības, kas sabiedr ībā uzskat ītas par v ērt īgām un svar īgām (Liet. KS 27). Past āv uzskats (E. Pulgrams, T. Milevskis), ka divcelmu v ārdus (un to sa īsin ājumus) lietoja indoeiropiešu aristokr ātijas p ārst āvji, bet tie, kas nepieder ēja šim sl ānim, var ēja tikt nosaukti apelat īvajos v ārdos, t ādos k ā liet. Briedis , Gaidys , Vilkas , Strazdas , Varnas , Uosis , Ąžuolas u. tml. (Liet. KS 27) Uzman ību saista ne tikai divcelmu v ārdu lielais skaits, bet ar ī to celmu (sast āvdaĜu) bezgal īgā daudzveid ība. T. Milevskis (Milewski 1969, 12) ir apl ēsis, ka baltu valod ās š ādu celmu esot ap 200, ta ču lietuviešu antropon īmu p ētnieki uzskata, ka to ir vismaz divreiz vair āk (Liet. KS 25). Rakstur īga šo v ārdu iez īme ir t ā, ka to celmi viegli var main īties viet ām, t. i., tas pats celms var b ūt divcelmu personv ārda gan pirm ā, gan otr ā sast āvda Ĝa, piem ēram, Min-vydas – Vyd-minas , Min-kantas – Kant-minas , Min-butas – But-minas , Mant-vilas – Vil- mantas, Mant-vydas – Vyd-mantas , Mil-mantas – Mant-milas , Man-tautas – Taut-mantas , Rimt-tautas – Taut-rimas , Taut-ginas – Gin-tautas . Tiek uzskat īts, ka tas ir sam ērā senu laiku mantojums. Šādi viet ām var main īties ne tikai lietuviešu, bet ar ī citu baltu divcelmu v ārdu sast āvda Ĝas. T āda mai Ħa īpaši bieži sastopama pr ūšu v ārdos : But-i-gede un Ged-e-buth , Gayl- e-minne un Mynn-e-gayle , Gawd-e-wis un Wiss-e-gayde , Mont-e-myle un Myl-e-munt . Sast āvda Ĝas diezgan bieži main ās viet ām ar ī sengrie ėu ( Dio-doros un En-dios , Kalli-choros un Aka-kallis ), ir āniešu ( Vanhu-dha-ta un Aipi-vanhu ), sanskrita ( Mano-rama un Vasu- manas ), ėeltu valod ā ( Boduo-gnatus un Ate-bodua )(LKE 686–687). Krievu piem ērus skat. 1.6. noda Ĝā , v ācu – 1.7. noda Ĝā . Ar ī m ūsdien ās senie divcelmu lietuviešu v ārdi ir sastopami Ĝoti bieži. Daudzus senos divcelmu personv ārdus, kuru vairs nav dz īvaj ā valod ā, var atrast daž ādos rakstu pieminek Ĝos (krievu un v ācu krustnešu hronik ās, gadagr āmat ās, invent āros, metrik ās u. c.). Turkl āt da Ĝa tagad vairs nelietojamu seno divcelmu personv ārdu ir saglab ājusies Lietuvas apdz īvotu vietu nosaukumos. 25
Lietuviešu divcelmu v ārdu sa īsin ājumi m ēdz b ūt div ējādi: 1) personv ārdu veido pirmais divcelmu vārda komponents ( Gedas < Ged-gaudas , Ged-kantas , Ged-minas ), 2) personv ārds tiek darin āts no pirm ā komponenta un da Ĝas otr ā komponenta ( Gintas < Gin- tautas , Nortas < Nortautas ). Ac īmredzot s ākotn ēji šie sa īsin ātie v ārdi aizst āja divcelmu pilnos v ārdus tikai neform ālā lietošan ā, bet v ēlāk k Ĝuva par patst āvīgiem, atseviš ėiem v ārdiem (Liet. KS 27–28). Divcelmu v ārdu saīsināto formu sufiks ālie atvasin ājumi tika darin āti ar pied ēkĜiem -enis , -ilas , -intas , -ytis , -otas , -ūnas , -utis ( Algenis < Algas , Algis , Eigutis < Eigys , Mantotas < Mantas , Ram ūnas < Ramas ) (Liet. KS 28). Gan personv ārdu sa īsin ājumi, gan šo sa īsin ājumu atvasin ājumi ir darin āti no citiem v ārdiem, t āpēc tiem nav nepastarpin ātu etimolo ăiski leksisko noz īmju (Liet. KS 29) un t āpēc tie š ī promocijas darba anal īzes materi ālā nav iek Ĝauti, tikai dažreiz tiek piemin ēti ilustr ācijai. Blakus divcelmu v ārdiem lietuviešiem jau no seniem laikiem bijuši ar ī viencelma vārdi ( Jaunutis , Laibenis , Traidenis , Vytenis , Vyžeikis , Višlis , Bikšis , Judikis , Vaidus , Meilius , Droksis , Pryskis u. c.). Min ētie personv ārdi ir no 13.–14. gs. v ēstures avotiem. T ādus v ārdus var atrast ar ī 15.–16. gs. dokumentos ( Baltys , Bilius , Gailius , Gedeika , Klausutis , Kušlys , Nameišis , Rimša , Stirpeika ). (LKE 687) Gandr īz nekas nav zin āms par lietuviešu sieviešu v ārdiem pirms kristiet ības. Vēsturiskajos avotos ir fiks ēti tikai daži. Ta ču, spriežot p ēc senajiem sieviešu uzv ārdiem, kas, bez šaub ām, ir radušies no senajiem priekšv ārdiem, var pie Ĝaut, ka vien īgā sieviešu v ārdu un vīriešu v ārdu atš ėir ība ir bijusi dzimte. (Liet. KS 30–31) Tātad, k ā r āda rakstu pieminek Ĝi, agrajos viduslaikos Lietuv ā vispopul ārākie bija tautiski lietuviešu cilmes v ārdi. Šo v ārdu došanas trad īciju (kura sak Ħojas v ēl indoeiropiešu pirmvalodas laikos) un t ās turpm āko dabisko att īst ību p ārtrauca kristiet ības ieviešana (augštaišu – 1387. g., žemaišu – 1413. g.). Lietuviešu krist īšana past āvošo pag ānisko v ārdu sist ēmu sal īdzinoši īsā laik ā nomain īja pret jaunu, krist īgo sist ēmu. V ēstures avoti liecina, ka 16. gs. vairs tikai 30% lietuviešu bija lietuviskas cilmes, t. i., tautiski v ārdi. P ārējo v ārdi bija krist īgi jeb svešas cilmes personv ārdi. Lai gan jaunie v ārdi lietuviešiem nebija ierasti, pamaz ām tie p ārĦēma lietuviešu personvārdu sist ēmu. 17., 18. un viss 19. gadsimts Lietuv ā bija krist īgo v ārdu laiks. Bazn īcai pieder ēja personvārdu monopols. Lietuviešus un lietuvietes kristīja tikai krist īgos v ārdos. (LKE 687) To jau 16. gs. otraj ā pus ē noteica Tridenta bazn īcas sinode (1545–1563), kas izdeva pav ēli krist īt tikai sv ēto v ārdos (Liet. KS 33). Lietuv ā, k ā ar ī daudz ās cit ās kato Ĝtic īgās zem ēs, bija trad īcija dot b ērnam vi Ħa dzimšanas dien ā ierakst īto sv ētā v ārdu (Ibid., 41). Lietuviešu valod ā, k ā ar ī cit ās kaimi Ħvalod ās lietoto krist īgo personvārdu cilme ir daž āda. Cilmes zi Ħā var izš ėirt piecas liel ākās krist īgo v ārdu grupas: ebreju, grie ėu, lat īĦ u, ăerm āĦu un sl āvu cilmes v ārdi (Liet. KS 37). Starp tiem relat īvi ret āki ir ăerm āĦu un sl āvu cilmes v ārdi. Krist īgie personvārdi visbiež āk nav tieši p ārĦemti no ebreju, grie ėu vai lat īĦ u valodas – liel ākā da Ĝa no tiem lietuviešu v ārdu sist ēmā ien ākuši caur po Ĝu vai – ret āk – austrumsl āvu valod ām (Mazaj ā Lietuv ā – caur v ācu valodu). 19. gs. otraj ā pus ē Lietuv ā aktiviz ējās tautisk ā kust ība, atdzima ar ī senie lietuviešu vārdi. Vispirms inteli ăentu ăimen ēs s āka lietot no v ēstures zin āmos dižkunigaišu, citu dižcilt īgo un vi Ħu ăimenes locek Ĝu v ārdus ( Algirdas , Gediminas , K ęstutis , Mindaugas , Vytautas , Aldona , Birut ÷, Danut ÷). Kalend āros tautiskos v ārdus at Ĝā va ievietot tikai kopš 20. gs. 20. gadiem. (Liet. KS 33–34) Pirmskara Lietuvas Republik ā bija at Ĝauts b ērnus krist īt ar ī tautiskos v ārdos. T ādos gad ījumos blakus lietuviešu cilmes v ārdam tika dots ar ī otrs – 26 krist īgais. Taj ā laik ā un ar ī vēlāk, t. i., l īdz pat mūsu laikiem, v ēl lietoti senie divcelmu un viencelma v ārdi ( Vytautas , Algirdas , K ęstutis , Vytenis) . Tika mekl ēti ar ī piln īgi jauni, lietuviešu kult ūras trad īcijai agr āk nerakstur īgi tautisku v ārdu avoti. Rad ās mitolo ăiski (Jūrat ÷, Milda , Laima ), liter āri ( Gražina , Daiva , Šar ūnas ) un no vietv ārdiem ( Neringa , Nida , Nemunas , Venta ), k ā ar ī etnon īmiem darin āti (Aist ÷, Aistis ) v ārdi. Ne mazums jaunu v ārdu tika darin āti no lietuviešu valodas sugasvārdiem ( Audrius , Banga , Migl ÷, Rytis , Svajon ÷, Ugnius , Vakar ÷, Žydr ÷, Žydr ūnas ). Jaunie v ārdi liel ākoties ir lietuviskas cilmes. Tikai nelielu da Ĝu jauno v ārdu veido nelietuviskas cilmes v ārdi, kas aizg ūti no cittautu v ārdu sist ēmas ( Raimondas , Art ūras , Ri čardas , Robertas , Jolanta , Sandra ). (LKE 688) Popul ārākie 1991./1992. gada jaundzimušo v ārdi Lietuv ā (p ēc Maciejauskien ÷ 1998, 33–42): • meite Ħu v ārdi: Greta , Ieva , Agn ÷, Kristina , Gintar ÷, Egl ÷, Monika , Simona , Dovil ÷, Justina ; • zēnu v ārdi: Tomas , Mantas , Mindaugas , Paulius , Karolis , Andrius , Deividas , Lukas , Marius , Vytautas . Sal īdzin ājumam popul ārākie lietuviešu jaundzimušo v ārdi 2007. gad ā (p ēc Lietuvas Republikas Statistikas departamenta mājaslapas www.std.gov.lt ): • meite Ħu v ārdi: Kamil ÷, Emilija , Gabija , Aust ÷ja , Gabriel ÷, Ugn ÷, Vilt ÷, Viktorija , Ieva , Deimant ÷; • zēnu v ārdi: Matas , Lukas , Nojus , Dovydas , Dominykas , Titas , Rokas , Mantas , Kajus , Ignas . Jāatz īst, ka popul ārāko v ārdu desmitniek ā seno divcelmu priekšv ārdu ir visai maz. Izplat ītākie lietuviešu iedz īvot āju v ārdi 2008. gad ā (p ēc Lietuvas Republikas Statistikas departamenta mājaslapas www.std.gov.lt): • sieviešu v ārdi: Ona , Irena , Janina , Kristina , Danut ÷, Lina , Regina , Aldona , Rasa , Daiva ; • vīriešu v ārdi: Jonas , Vytautas , Antanas , Tomas , Juozas , Mindaugas , K ęstutis , Darius , Andrius , Petras . Atseviš ėu lietuviešu v ārdu sl āĦu popularit āte un savstarp ējās attiec ības daž ādos laika posmos nav bijušas vien ādas. Detaliz ētu š īs jomas p ētījumu pagaid ām nav.
Lietuviešu antropon īmisk ā sist ēma ir veidojusies gadsimtu gait ā. Divkomponentu nomin ācijas aizs ākumi rodami jau 13. un 14. gs. v ēstures avotos. Blakus vien īgajam personvārdam tika min ēts ie Ħemamais amatu ( Gynivilo konucho Wilnensibus ), izcelšan ās vietu ( Jagel von Littauen , Parbuse de Nere ), citreiz t ēva (ret āk br āĜ a) v ārdu ( Bywane , filius Egynten , Corbuth , Schirgals bruder ). Š īs sist ēmas att īst ību pa ātrin āja kristiet ības pie Ħemšana Lietuv ā. L īdz ās tautiskajam personv ārdam s āka rakst īt jaunieg ūto krist āmv ārdu. P ārsvar ā to pievienoja pirms tautisk ā personv ārda, starp v ārdiem iestarpinot k ādu paskaidrojuma v ārdi Ħu (Alberto alias Monivid , Jagiel mit Namen Wladyslaw ) vai defisi ( Conrad-Tewtewil ). Tom ēr visai dr īz personv ārdus dokumentos s āka rakst īt bez jebk ādiem savienot ājv ārdi Ħiem vai grafisk ām z īmēm starp tautisko v ārdu un krist āmv ārdu ( Johanne Jawnus , Joannis Monvid ). (LKE 466) 27
Ofici āli krist āmv ārds tika rakst īts pirms tautisk ā v ārda. Tieši t āpēc lietuviešu uzv ārdi visbiež āk ir radušies no citvalodu cilmes krist āmv ārdiem. (LPŽ I 14) Jau 16. gs. beigu dokumentos skaidri s āk nostabiliz ēties lietuviešu divkomponentu antropon īmisk ā sist ēma. Bet tai paš ā laik ā v ēl bieži sastopamas ar ī personas, kas pierakst ītas vien ā tautisk ā personv ārd ā ( Algeminne , Butegeyde , Waynigede) , ret āk – vien ā krist āmv ārd ā (Allexius , Jacobus) , sam ērā reti – trijos v ārdos (Joannes Jagynthowicz Rimowjd ). 17. gs. nostabiliz ējās v ārds un uzv ārds vai to aizst ājošs personv ārds (LKE 29). Tom ēr v ēl p ēc tam uzv ārdu sist ēma t ālāk att īst ījās apm ēram divus gadsimtus (Maciejauskien ÷ 1991, 20). Divkomponentu sist ēmā parasti pirmais komponents ir v ārds, bet otrs – uzv ārda funkcij ā lietojams personv ārds. P ēdējos var iedalīt div ās grup ās: patron īmiskas cilmes un nepatron īmiskas cilmes personv ārdi. Pirm ās grupas uzv ārdu 16. gs. bija iev ērojami vair āk. Tie tika darin āti no t ēva personv ārda, pievienojot lietuviešu (-aitis , -onis , -ūnas , -÷nas u. c.) vai sl āvu (-ovi č, -evi č) patron īmisko pied ēkli. Patron īmiskas cilmes uzv ārdu pamat ā var ēja būt lietuviešu senie divcelmu personv ārdi ( Jurgiel Dargwiłaitis , Banis Wizgirdonis , Jurgi Dowgiałowicz ), krist āmv ārdi ( Stanisław Dimikaytis , Janus Mikielaitys , Walus Matonis ), k ā ar ī daž ādas tautisk ās iesaukas vai citas cilmes personv ārdi ( Jan Alsutaitis , Petryk Burbaitis , Stasis Gaylunas ). Nepatron īmiskas cilmes antropon īmi, kas tika pievienoti personas v ārdam, 16. gs. bija daž ādi. P ārsvar ā tie bija no iesauk ām radušies personv ārdi, bet š īs iesaukas savuk ārt darin ātas no dz īvnieku, augu nosaukumiem, k ā ar ī citiem lietuviešu valodas sugasv ārdiem ( Staniuł Bredis , Janel Gaidis , Peczulis Smilgis ). Te j āmin ar ī no profesiju, amatu, taut ību u. tml. nosaukumiem radušies personv ārdi ( Mikucz Doylida , Paweł Kubilius ). (LKE 467) Daž ādu soci ālo sl āĦu uzv ārdi nav radušies vienlaikus. Ac īmredzot to liel ā m ērā noteica ar ī vajadz ība p ēc mantojama uzv ārda. Pier ādīt ties ības uz mantisko īpašumu pirm ām kārt ām bija nepieciešams augstma Ħiem. Vi Ħu uzv ārdi par ādījās jau 15. gadsimt ā. 16. gs. beig ās spor ādiski rad ās ar ī lietuviešu zemnieku uzv ārdi, ta ču p ārsvar ā otrais vi Ħu personv ārda komponents šaj ā laikposm ā v ēl nek Ĝuva par uzv ārdu: d ēli tika nosaukti v ārd ā un t ēvv ārd ā, bet vi Ħiem nebija kop īga personv ārda ar t ēvu (tēvs Petrukas Micaytis , vi Ħa d ēls Stanisław Petrikaytis ). Vair ākums lietuviešu zemnieku uzv ārdu rad ās 17. gs. Šis gadsimts bija intens īvākais uzv ārdu form ēšan ās laiks (Maciejauskien ÷ 1991, 112). 18. gadsimta lietuviešu antropon īmija liecina jau par visp ārēju uzv ārdu izveidošanos. Š ā laikmeta dokumentos lietuvieši tiek saukti vārd ā kop ā ar uzv ārdu. Tom ēr pat 18. gs. v ēl bija daži iz Ħēmumi. Uzv ārdu stabiliz ācijas process bija sarež ăī ts, to noteica ne tikai dabiskas att īst ības p ārmai Ħas, bet ar ī daž ādi ekstralingvistiski faktori. (LKE 468) Viena no uzv ārdu dabisk ās att īst ības par ādībām ir patron īmisko pied ēkĜu atmešana, patron īmiem k Ĝū stot par uzv ārdiem, resp., ieg ūstot uzv ārdu statusu. Pied ēkĜi zaud ēja savu galveno funkciju – zuda to derivat īvais sakars ar konkr ētu t ēva personv ārdu. P ārsvar ā tika atmesta izska Ħa -aitis ( Ambrazaitis > Ambrazas ). T ātad da Ĝa m ūsdienu uzv ārdu, kam nav patron īmisko izska Ħu, var b ūt radušies no agr ākajiem patron īmiem. (LKE 468–469) 18. gadsimt ā un ar ī v ēlāk Ĝoti bieži sastopami uzv ārdu varianti, kas radušies rakst ības nepiln ību d ēĜ, k ā ar ī t ādēĜ, ka pirmie uzv ārdi tika fiks ēti svešvalod ās. 18. gadsimta pieraksti uzskat āmi r āda lietuviešu uzv ārdu sl āviskošanu. Tieši šaj ā laikposm ā rad ās daudz uzv ārdu ar izska Ħu -auskas , palielin ājās uzv ārdu skaits ar izska Ħām - avi čius , -evi čius . Tika sl āviskotas ar ī uzv ārdu saknes un celmi (LKE 469). Lietuviešu 28 personv ārdi senajos avotos viet ām ir tik izkrop Ĝoti, ka tos gr ūti rekonstru ēt un analiz ēt (Zinkevi čius 1977, 246). Uzv ārdu p ētniece V. Maciejauskiene uzskata, ka lietuviešu uzvārdu cilmes galvenie avoti ir krist āmv ārdi, daž ādas iesaukas un senie lietuviešu divcelmu personv ārdi (Maciejauskien ÷ 1991, 243). Savuk ārt Z. Zinkevi čs ir nedaudz cit ādās dom ās, par galvenajiem avotiem uzskat īdams vispirms senos pirmskristietiskos lietuviešu divcelmu vārdus, to sa īsin ātās formas un tikai p ēc tam krist āmv ārdus un daž ādas iesaukas (Maciejauskien ÷ 1991, 245). Daiva Sinkevi čū te ( Sinkevi čiūt÷) sav ā doktora disert ācij ā (kas public ēta ar ī k ā monogr āfija: skat. Sinkevi čiūt÷ 2006) ir p ētījusi lietuviešu uzv ārdus, kas c ēlušies no senajiem divcelmu personv ārdu sa īsin ājumiem. Materi āli šim darbam ekscerp ēti no „Lietuviešu uzv ārdu v ārdn īcas”. Balstoties uz form ālo un are ālo krit ēriju, tika konstat ēts, ka ir 5655 lietuviešu uzv ārdi, kas c ēlušies no divcelmu personv ārdu sa īsin ājumiem. Šo personv ārdu sa īsin ājumu celmu invent āru veido 169 hipokoristiski celmi. Hipokoristiskie celmi, sal īdzinot ar atbilstošajiem pirmatn ējiem divcelmu personv ārdiem, piedz īvojuši ne mazums struktur ālu izmai Ħu, kas dažreiz raduš ās ar ī ekstralingvistisku apst ākĜu d ēĜ. Sa īsin ājumi, kas saglab ājušies uzv ārdos, iev ērojami atš ėiras no sarunvalod ā lietojamo divcelmu v ārdu sa īsin ājumiem. Uzv ārdi visbiež āk darin āti no hipokoristisk ā celma da Ĝas un no konsonantisk ā pied ēkĜa, turpret ī sarunvalod ā biež āk sastopami personv ārdi, kas radušies no pirm ā divcelmu personv ārda celma un otr ā sākumda Ĝas. Liel ākaj ā š ādas cilmes uzv ārdu grup ā sastopami personv ārdi, kas radušies no otr ā divcelmu personv ārda celma un pied ēkĜa (t ādi uzv ārdi ir bieži sastopami austrumu un rietumu augštaišu are ālos). No divcelmu personv ārdu sa īsin ājumiem veidotos uzv ārdus p ēc to hipokoristisko celmu strukt ūras D. Sinkevi čū te iedala 12 tipos. Galven ā hipokoristisko celmu strukt ūra ir CVC (75,3% no visiem lietuviešu hipokoristiskajiem celmiem). (Sinkevi čiūt÷ 2006, 206) Sufiks ācijas ce Ĝā no divcelmu personv ārdu sa īsin ājumiem c ēlušies lietuviešu uzv ārdi iedal āmi div ās grup ās: uzv ārdi ar pied ēkĜiem (5083) un bez tiem (572). Ar pied ēkĜiem darin āto lietuviešu uzv ārdu grup ā liel ākā da Ĝa ir uzv ārdi ar vienu konsonantisku pied ēkli: ar baltu cilmes pied ēkli – 51,12%, ar sl āvu cilmes pied ēkli – 48,88%. No baltu cilmes pied ēkĜiem šaj ā uzv ārdu grup ā visbiež āk izmantotais ir -ūn-, no deminut īvu pied ēkĜiem: -(i)ut- un -el-, bet no p ārējiem: -ek -. Visbiež āk re ăistr ētie sl āvu cilmes pied ēkĜi: -(i)evi č- un -(i)ausk-. (Sinkevi čiūt÷ 2004, 23–24) Lietuviešu uzv ārdu izcelsme ir Ĝoti daž āda. Tiek l ēsts, ka lietuviskas cilmes uzv ārdi veido apm ēram 30% no visiem m ūsdienu uzv ārdiem (LKE 470) (sal. latviskas cilmes uzv ārdi Latvij ā ar ī veido ap 34% no visiem uzv ārdiem ( Сталтмане 1981, 39–40)). Lietuviešu personv ārdi ir diezgan labi izp ētīti. Tos ir p ētījuši A. Lesk īns, K. B ūga, R. Trautmanis ( Trautmann ), A. Salis ( Salys ), P. Skardžus ( Skardžius ), J. Jurk ēns ( Jurk ÷nas ), Z. Zinkevi čs ( Zinkevi čius ), A. Vanags ( Vanagas ), V. Maciejauskiene ( Maciejauskien ÷), M. Razmukaite ( Razmukait ÷) u. c. Lietuviešu priekšv ārdus un to etimolo ăiju ir aprakst ījuši K. Kuzavinis un B. Savuk īns, public ēdami „Lietuviešu priekšv ārdu cilmes v ārdn īcu” (Liet. KS). Par lietuviešu v ārdiem un uzv ārdiem popul ārzin ātniski ir rakst ījis A. Vanags (Vanagas 1982). Popul ārākos m ūsdienu vārdus sociolingvistisk ā aspekt ā ir analiz ējusi V. Maciejauskiene neliel ā rakst ā (Maciejauskien ÷ 1998, 33–42). 29
Pirmos lietuviešu uzv ārdu materi ālus sniedz V. Kalvaitis gr āmat ā „Lietuvišk ų vard ų kl ÷tel ÷” (Tilz īte, 1910). Pirmais lietuviešu uzv ārdu apcer ējums – A. Lesk īna raksts „Litauisches Personennamen” IF XXIV (1909, 325–352), kur personv ārdi sagrup ēti, k ā ar ī sadal īti p ēc to strukt ūras. Tikai paretam sastopamas k ādas etimolo ăiskas nor ādes. Nedaudz vēlāk A. Lesk īns ir public ējis v ēl vienu rakstu par lietuviešu divcelmu personv ārdiem „Die litauischen zweistämmigen Personennamen” IF XXXIV (1914/1915, 296–333). Mūsdien ās liela v ērība tiek velt īta lietuviešu v ēsturiskajai antropon īmijai. Par senajiem lietuviešu uzv ārdiem ir rakst ījuši Z. Zinkevi čs (Zinkevi čius 1977), A. Vanags (Vanagas 1982), V. Maciejauskiene (Maciejauskien ÷ 1991), M. Ramoniene, J. Čir ūnaite, D. Sinkevi čū te u. c. Ir public ēta ar ī „Lietuviešu uzv ārdu v ārdn īca” divos s ējumos: „Lietuvi ų pavardži ų žodynas”, T. 1–2, Vilnius, 1985, 1989 (LPŽ), kuras dati bieži izmantoti sal īdzin ājumiem ar ī šaj ā promocijas darb ā.
1.5. Po Ĝu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība
Līdz kristiet ības ien ākšanai (966. g.) Polij ā, visticam āk, tika lietoti tikai sl āvu cilmes personv ārdi (Grzenia 2004, 17). Senpo Ĝu v ārdus p ēc to strukt ūras var iedal īt: 1) saliktos personv ārdos, ko veido divi (ret āk tr īs – Z-by-gniew ) elementi. Ir zin āms ap 600 senpo Ĝu v ārdu, kas veidoti no 150 daž ādiem elementiem jeb komponentiem, piem ēram, Bogu-sław , Bratu-mił , Czci-sław , Kazi-mierz , Mšci- woj , Woj-ciech ; 2) vienk āršos v ārdos, kas balst īti uz vienu elementu. Tie ir v ārdi, kas l īdz īgi divdabjiem ( Radowan ) vai sugasv ārdiem. Dom ājams, ka tie radušies no iesauk ām, jo apz īmē gan cilv ēka ėerme Ħa da Ĝas ( Broda , J ęzor , śyla ), gan rakstura vai cilv ēka ārienes īpatn ības ( Uchacz , Scscodr , Smardz , Strach , Biała , Krzepka , W ątlica ) (Ibid.). Sl āviskas izcelsmes personv ārdi p ēc noz īmes var tikt iedal īti vair ākos v ārdu tipos: 1) personv ārdi, kas saist īti ar c īĦ u (elementi bor-, kazi-, broni -, pełk-, woj u. c.: Świ ętobor , Bronisław , Kazimir , M ściwoj ); 2) personv ārdi, kas raksturo ide ālu varoni, ietver alkas p ēc slavas (elementi mir -, sław-: Mirosław , Słavomir , Chwalisław ); 3) personv ārdi, kas r āda attieksmi pret dzimtu un ăimeni ( Miłodziad , Ciecierad , Bratumił , Sulibrat , Siestrzemił , Siemowit ); 4) personv ārdi, kas r āda attieksmi pret citiem cilv ēkiem ( Drogomir , Go ścirad , Radogost ); 5) negat īvas noz īmes v ārdi ar pried ēkli nie- (Niemir , Nierad ), k ā ar ī ar seniem elementiem, kas apz īmē tr ūkumu, apjukumu, nemieru ( Biezdar , Przezmir , Męcimir , Morzysław ); š ādi v ārdi tika doti, lai atbaid ītu no b ērna d ēmonus un Ĝaunos garus; 6) personv ārdi, kas saist īti ar reli ăiju (Bogdan , Bogurad , Bo Ŝydar ). (Grzenia 2004, 17) Interesanti, ka saliktos sl āvu un senpo Ĝu v ārdos nav elementu, kas b ūtu saist īti ar lopkop ību, zemkop ību, med ībām, zveju u. tml. 30
Kā secin ājis po Ĝu personv ārdu p ētnieks Jans Grže Ħa (Grzenia 2004, 15), ir vair āki po Ĝu personv ārdu avoti: vissvar īgākie no tiem ir B ībele un kristietisk ā kult ūra, ant īkā kult ūra, kā ar ī viduslaiku Eiropas kult ūra. B ībeles izcelsmes personv ārdus var iedal īt div ās grup ās: 1) Vec ās Der ības v ārdi, kas sak Ħojas senebreju valod ā (tostarp ar ī l īdz m ūsdien ām Polij ā Ĝoti popul āri v ārdi, piem ēram, Adam , Dawid , Ewa , Sara , Jakub ), 2) Jaun ās Der ības v ārdi, kam ir gan senebreju cilme ( Jan , Maria , Mateusz , Szymon ), gan sengrie ėu cilme ( Łukasz , Piotr , Tymoteusz ). Krist īgā bazn īca populariz ēja B ībeles v ārdus, īpaši sv ēto mocek Ĝu v ārdus. T ādējādi lietojum ā par ādījās t ādi v ārdi k ā Agnieszka , Barbara , Jerzy , Katarzyna (Grzenia 2004, 16). Vārds Jezus k ā krist āmv ārds Polij ā nav sastopams, lai gan cit ās katolicisma zem ēs, piem ēram, sp āniski run ājošaj ās valst īs, tas ir popul ārs. Bet v ārds Maria Polij ā plaši izplat ījās tikai 19. gs. (Ibid.) Ar ī Polij ā, t āpat k ā cit ās sal īdzin āmaj ās taut ās un valst īs, tiek lietoti daž ādas svešas cilmes personv ārdi (lat īĦ u, grie ėu, sl āvu, ăerm āĦu – senaugšv ācu, senskandin āvu u. c.). Sl āvu izcelsmes personv ārdi Polij ā atdzima 19. gs., kad tos deva jaundzimušajiem k ā patriotisma manifest ācijas z īmi. Taj ā laik ā tika rad īti ar ī jaundarin āti sl āviski v ārdi, piem ēram, Lechosław . V ēlākaj ā laik ā plašsazi Ħas, kinofilmu un telev īzijas ietekm ē izplat ījās ang Ĝu cilmes v ārdi ( Kewin , Sabrina , Samanta ), k ā ar ī daž ādas cilmes liter āro t ēlu v ārdi ( Balladyna , Lesław , Ligia , Malwina (Ibid.). Run ājot par v ārdu popularit āti un modi, J. Grže Ħa atz īst, ka dažreiz gr ūti izskaidrot, kāpēc v ārds noturas popularit ātes virsotn ē vai izz ūd. Piem ēram, po Ĝu v ārds Józef Polij ā ir zin āms jau kopš 16. gs., bet 18. un 19. gs. tas kĜuva par vispopul ārāko v īriešu v ārdu, pat 20. gs. 50. gados v ēl bija sam ērā izplat īts, ta ču 70. gados t ā popularit āte strauji krit ās (Grzenia 2004, 11). Polij ā ir sp ēkā 1986. g. likums ( Prawo o aktach stanu cywilnego ), kas nosaka, ka jaundzimušajam j āre ăistr ē v ārds ne v ēlāk k ā sešus m ēnešus p ēc piedzimšanas, k ā ar ī to, ka cilv ēkam var b ūt ne vair āk k ā divi priekšv ārdi, kas nedr īkst b ūt nepiekl ājīgi vai izsmejoši. Polij ā ierasts priekšv ārdu rakst īt pirms uzv ārda. (Grzenia 2004, 24–25)
Pirmie uzv ārdi Polij ā par ādījās 16.–18. gs. k ā augst āko sabiedr ības sl āĦu privil ēăija. Vispirms uzv ārdus ieguva muižnieki un pils ētnieki. Zemniekiem un viet ējiem ebrejiem uzv ārdi tika pieš ėirti v ēlāk administrat īvā k ārt ā. Vair āki pirmie uzv ārdi Polij ā uzv ārdi radušies galvenok ārt no iesauk ām ( Krawiec , Kołodziej , Kapusta , Siwy ), k ā ar ī no personv ārdiem ( Adamiak , Adamiec , Adamek , Adamszyk , Adamowski , Adamovicz , Jakubowicz , Klemensiewicz ), no vietv ārdiem ( Pozna ński , Lipowski , Chrzanowski , Szydłowski ). Dažreiz uzv ārds var ēja tikt darin āts ar ī no m ātes v ārda (ja nav noteikts t ēvs vai ar ī m āte par b ērnu rūpējas vair āk nek ā t ēvs), piem ēram, Jadwisiak , Katarzy ński . (Encyklopedia 1999, 240–241) Jans Bistro Ħs uzskata, ka pirmie uzv ārdi Polij ā fiks ēti jau 13. gs. (Bystro ń 1936, 7) S ākotn ēji arī dažiem muižniekiem bijuši t ādi uzv ārdi k ā Komar (‘ods’), Žaba (‘krupis’) (Bystro ń 1936, 69). Vēlākos laikos Polij ā s āka lietot saliktus uzv ārdus, daž ādos variantos savienojot t ēva un m ātes uzv ārdus, t ēva un v īra uzv ārdus (Cezaria Baudouin de Courtenay – Ehren – Krentzowa ) (Encyklopedia 1999, 241). Daudzi po Ĝu uzv ārdi ir aizg ūti no cit ām valod ām, aizguvumus adapt ējot ne tikai fon ētiski, bet ar ī derivat īvi (v ācu Hammer > po Ĝu Hemerski , v ācu Sack > po Ĝu Zak , v ācu Ruck > po Ĝu Róg ) (Encyklopedia 1999, 241; Bystro ń 1936, 180). Bieži to pašu uzv ārdu atš ėir īgos 31 sarakstos rakst īja daž ādi: po Ĝu sarakst ā Ma ślanka , bet v ācu sarakst ā Buttermilch . V āciskos uzv ārdus bieži vienk ārši p ārtulkoja: Neumann > Nowak , Rot > Czerwi ński , Wild > Dzikowski (Bystro ń 1936, 189). Uzv ārdu izska Ħas -ski un -cki tika uzskat ītas par dižcilt īgo (muižnieku) uzv ārdu sast āvda Ĝu. T ās vienlaikus ir ar ī patron īmisk ās izska Ħas: Urbana dēls > Urba ński , Piotra dēls > Piotrowski (Encyklopedia 1999, 241). Sabiedr ībā vald īja uzskats, ka tieši šie uzv ārdi ir īsti poliski, muižnieciski („par excellence”) (Bystro ń 1936, 182). Tendence pievienot pied ēkli -ski ir Ĝoti sena. Jau 15. gadsimt ā palaikam patva Ĝī gi v ārdam tika pievienots -ski , bet kopš 17. gs. š āda v ārdu mai Ħa k Ĝuva arvien biež āka. Daudzi muižnieki šo izska Ħu pievienoja v ācu cilmes uzv ārdam, piem ēram, von Schmiedecki (Bystro ń 1936, 183). Savuk ārt izska Ħa -wicz tika uzskat īta par pils ētnieku uzv ārdu izska Ħu. Vēl l īdz 18. gadsimtam š ī izska Ħa tika uztverta k ā patron īmiska: Körnera d ēls > Kernerowicz (Bystro ń 1936, 182). Tom ēr jau 17.–18. gs. liela da Ĝa pils ētnieku ar ī main īja savus uzv ārdus, pievienodami izska Ħu -ski (Bystro ń 1936, 118). Nosaukt sevi uzv ārdos ar -ski vai -cki ilgu laiku nebija at Ĝauts zemniekiem (Bystro ń 1936, 72). Daudz po Ĝu uzv ārdu ir radušies no personv ārdiem. Šo uzv ārdu aizs ākumi ir saist āmi jau ar viduslaikiem, bet uzv ārdu tieš ā (m ūsdienu) izpratn ē tie s āka funkcion ēt tikai 19. gs., piem ēram: Stanisław > Stanisławek , Stanisławiak , Stanisławski u. c. Daži personv ārdi ir saglab ājušies tikai uzv ārdos. Vair āki uzv ārdi radušies no personv ārdu (priekšv ārdu) deminut īvform ām: pv. Bolesław > Bolko , Bolesz , pv. Dobiesław > Dobek , Domamir > Domasz , Jarosław > Jarosz . V ēlāk uzv ārdus veidoja no personv ārdiem ar daž ādiem pied ēkĜiem: pv. Chwalibóg > Chwalibogowacki, Domamir > Domasz > Domaszewski (Bystro ń 1936, 21–23). Š ādus uzv ārdus no seniem sl āviskiem personv ārdiem darin āja muižnieki. P ārsvar ā uzv ārdi no personv ārdiem ir veidoti ar patron īmiskajiem, dažreiz ar ī matron īmiskajiem sufiksiem (ja m āte bija plaši paz īstama persona): pv. Dorota > Dorociak , pv. Bronisława > Bro ńciak , Weronika > Weroniak (Bystro ń 1936, 25–26). Personv ārdu darin āšana no vietv ārdiem po Ĝu valod ā ir vienk ārša, saprotama un Ĝoti sena (Bystro ń 1936, 35). Lai atš ėirtu divas personas, kam ir vien āds priekšv ārds (piem ēram, Latvij ā Jānis no C ēsīm un Jānis no Ludzas ), v ārdam pievienoja papildv ārdu kā paskaidrojumu (Jānis C ēsinieks un Jānis Ludzenieks ). Tikai ar laiku šis apz īmējums p ārtapa par uzv ārdu. P ārsvar ā uzv ārdu deva atkar ībā no vietas, kur cilv ēks dzimis, kur dz īvo, vai no īpašuma lokaliz ācijas, piem ēram (Polij ā): vv. Makowa > Makowski , vv. Dąbrowy > Dąbrowski . Jan , kas dzimis viet ā Brzezia , senos aktos ir re ăistr ēts k ā Joannes de Brzezie , bet 15. gs. Jan Brzezi ński (Bystro ń 1936, 35–36). V ēl viens piem ērs, kas r āda uzv ārda evol ūciju: 1523. g. ir pierakst īts Andrzej Rogowski alias Pielcz de Rogi , bet visi vi Ħa p ēcte či jau bija tikai Rogowski (Bystro ń 1936, 38). Uzv ārdus no vietv ārdiem Polij ā po Ĝu valod ā liel ākoties darin āja ar izska Ħu -ski (Bystro ń 1936, 42). Baltkrievij ā un Lietuv ā šis process bija l īdz īgs, tikai daudz v ēlāks (Bystro ń 1936, 41). Ar ī kalpi, lai tuvin ātos muižnieku k ārtai, nereti izv ēlējās no vietv ārdiem darin ātus uzv ārdus. Īpaši j āpiemin uzv ārdi, ko pieš ėī ra karav īriem par izciliem nopelniem kauj ā, piem ēram, karav īram Wąs pieš ėī ra „izcil āku” uzv ārdu Wąsowicz , citam tika uzv ārds Polotinski < Polota – vieta, kur karav īram pieš ėirta zeme īpašum ā (Bystro ń 1936, 48). Liel ākās uzv ārdu mai Ħas Polij ā notika 20. gs., piem ēram: uzv ārds Byk > Bykowsky ; Kozioł > Kozłowski ; Baran > Baranicki (Bystro ń 1936, 152), resp., cilv ēki it k ā cent ās nosl ēpt nev ēlamo uzv ārda semantiku. Polij ā ir public ētas vair ākas gr āmatas par personv ārdu v ēsturi, att īst ību un to uzb ūvi (piem ēram, M. Malec „Budowa morfologiczna staropolskich zlo Ŝonych imion osobowych”, 32
Wrocław, 1971), k ā ar ī daž ādu autoru sast ādītas priekšv ārdu v ārdn īcas: M. Karplukówna „Polskie imiona słowia ńskie” (Kraków, 1973); W. Janowowa, A. Skarbek, B. Zbijowska, J. Zbiniowska „Słownik imion” (Wrocław, 1991); B. Kupis „Nasze imiona” (Warszawa, 1991); J. Bubak „Ksi ęga naszych imion” (Wrocław, 1993); „Słownik etymologiczno- motywacylny staropolskich nazw osobowych”, red. A. Cie ślikowej, M. Malec i K. Rymut, 1.-6. (Kraków, 1995–1997); J. Grzenia „Nasze imiona” (Warszawa, 2002); J. Grzenia „Słownik imion” (Warszawa, 2004). Visplaš āk zin āmas J. Bistro Ħa monogr āfijas par po Ĝu priekšv ārdiem un uzv ārdiem, kas piedz īvojušas vair ākus izdevumus: J. St. Bystro ń „Ksi ęga imion w Polsce u Ŝywanych” (Warszawa 1938) un J. St. Bystro ń „Nazwiska polskie” (Lwów, Warszawa 1936) u. c. Polij ā ir izdota viens ējuma uzv ārdu v ārdn īca ar etimolo ăisk ām nor ādēm: Rymut K. „Nazwiska polaków” (Wrocław–Warszawa–Kraków, 1991). Tas pats autors ir sagatavojis ar ī liel āku divs ējumu v ēsturiski etimolo ăisku po Ĝu uzv ārdu v ārdn īcu: Rymut K. „Nazwiska polaków. Słownik historyczno-etymologiczny”, I, A-K (Kraków, 1999), II, L-ś (Kraków, 2001).
1.6. Krievu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība
Krievija jau no t ās pirmsākumiem bijusi daudznacion āla valsts – tas atspogu Ĝojas ar ī personvārdu sist ēmā. Piem ēram, no skandin āviem aizg ūti tādi v ārdi k ā Игорь , Ольга , no tjurkiem – Аксак , Тимур , Сабур , no lietuviešiem – Витовт , Довмонт , no kauk āziešiem – Шамиль . Daži v ārdi, kuru noz īmi var saprast ar ī m ūsdien ās, n āk no senkrievu valodas – Ждан , Нечай , bet m ūsdien ās Ĝoti reti k āds t ā sauc savus b ērnus. ( Суперанская 1998, 6–7) Pirmskristi ānisma laikmet ā (l īdz 10. gs.) krievu v ārdi bija iesaukveid īgi (līdz īgi t ām iesauk ām, k ādās tagad sauc b ērni): Рыжий , Хромой , Заика , Умник , Чудак . V ārda izv ēli noteica cilv ēka fizisk ās un mor ālās īpaš ības. ( Селищев 1948) V ēl b ērnus nosauca, raksturojot vec āku j ūtas: Ждан , Неждан , Любит , Милый , p ēc b ērnu skaita: Первуха , Вторак , Третьяк , Семой , Десятка , Меншак (jaun ākais d ēls), Большак (vec ākais d ēls), Ħemot v ērā dzimšanas laiku un apst ākĜus: Суббота (sestdien dzimušais), Вешняк (pavasar ī dzimušais), Жар (karst ā laik ā dzimušais), Гроза (dzimusi negaisa laik ā) ( Суперанская 1998, 15). Vārdam bijušas aizsarg ājošas funkcijas. Sarg ājoties no Ĝauniem gariem, deva v ārdus: Горе , Неудача , Мертвой , Грязнуха ( īpaši t ādās ăimen ēs, kur ās b ērni bija miruši). T ā joproj ām dara dažas turciešu tautas ( īpaši Altaj ā), bet k ādreiz t ā m ēdza r īkoties ar ī krievi. Seni krievu vārdi var b ūt ar ī saist īti ar taut ību vai dzimšanas vietu: Казанец , Новожил , Несвой , Татарин , Чуваш . Pozit īvas noz īmes v ārdi sl āviem bijuši retums: Рада , Забава . ( Суперанская 1998, 16) Kā personv ārdi tika lietoti ar ī dz īvnieku nosaukumi: Баран , Блоха , Воробей , Заяц , Муха , Окунь , Сорока , augu nosaukumi: Берёза , Калина , Арбуз , ēdienu nosaukumi: Блин , Борщ , Сахар , tautu nosaukumi: Казарин (‘haz ārs’), Чудин (‘čuds’), Корела (‘kar ēlis’), Лапон (‘laps, s āms’), daž ādu priekšmetu nosaukumi: Гвоздь , Доска (bieži bez īpašas motiv ācijas). (Ibid., 19) Daž ās ăimen ēs bijušas savas v ārdu pieš ėiršanas trad īcijas, par kur ām var spriest p ēc 14.–16. gs. rakstiem. T ā, piem ēram, ěiĦovu ( Линёвы ) ăimen ē b ērniem doti zivju v ārdi: br āĜi Окунь Иванович Линёв un Андрей Иванович Сом Линёв (15. gs. otraj ā pus ē). Saska Ħā ar t ā laika noteikumiem, cilv ēki krist ībās ieguva kalend āro v ārdu, bet m ājās parasti vi Ħus sauca 33 nekalend āros, tradicion ālos senkrievu v ārdos. Savuk ārt uzv ārdi biež āk veidoj ās no kalend ārajiem v ārdiem. Tom ēr abu iepriekš min ēto br āĜu b ērniem uzv ārds ir Окунев un Сомов . Bija ar ī ăimenes, kas deva b ērniem „bot āniskus” v ārdus. (Ibid., 16) Senkrievu v ārdi, kas radušies no dz īvnieku, putnu, augu nosaukumiem, visticam āk, saist īti ar tot ēmismu – senie sl āvi tic ēja, ka vi Ħu ăimenes un dzimtas c ēluš ās no kāda tot ēma, piem ēram, vilka, l āča, ozola u. c. (Ibid., 16) Pēc Sanktp ēterburgas filolo ăes A. V. Suslovas, visizplat ītākie senkrievu v ārdi bijuši Бажен (karsti gaid īts), Баран , Беляй , Бык , Волк , Ворона , Голова , Дружина , Жук , Заяц , Козёл , Курбат (maza auguma, knau ėis), Любим , Малыш , Мороз , Неклюд (neveikls, negl īts), Немир , Нехороший , Смирной , Сокол , Сухой , Суморок (mijkr ēsl ī dzimušais), Толстой , Ушак , Шишка , Ярец u. c. Visi šie v ārdi tagad ir bieži sastopami m ūsdienu krievu uzv ārdos: Баженов , Баранов , Беляев , Быков u. tml. (Ibid., 17) Liel ākā da Ĝa k Ħazu v ārdu bija divda Ĝī gi, resp., divcelmu personv ārdi, piem ēram, Владимир , Святослав , Ярослав (t āpat k ā grie ėiem, indiešiem, ir āĦiem, ăerm āĦ iem u. c.). Daudz ām taut ām ir analo ăiski ar ī divcelmu v ārdu komponenti, sal. grie ėu Trasibuls un seno ăerm āĦu Konr āds ‘drošsird īgs + griba, padoms’ u. c (sal. ar ī lietuviešu piem ērus 1.4. noda Ĝā un v ācu piem ērus 1.7. noda Ĝā ). Ar ī sl āvu valod ās, l īdz īgi k ā cit ās indoeiropiešu valod ās, salikto personv ārdu komponenti var tikt main īti viet ām: Mir-o-liub un Liub-o-mir , Slav-i-bor un Bor-i-slav , Slav-o-liub un Liub-o-slav (LKE 687). Krist īgie v ārdi Krievij ā ien āca laik ā, kad tur jau eksist ēja senkrievu personv ārdu sist ēma. Hronolo ăiski v ārdu mai Ħa notika š ādi: no 13. gs. beig ām dižcilt īgos jau sauca vien ā krist ītā v ārd ā, bet p ārējā tautas da Ĝa līdz 17. gs. vēl saglab āja pirmskristi āniskos (pag āniskos) vārdus, turkl āt senie krieviskie v ārdi pak āpeniski zaud ēja savu noz īmību un no 15. gs. s āka pārveidoties iesauk ās (t ās saglab ājās l īdz 17. gs.), ko ar laiku piln ībā izst ūma kanoniz ētie vārdi. ( Суперанская 1998, 27) Galven ā atš ėir ība starp senkrievu v ārdiem un kalend ārv ārdiem ir t ā, ka senkrievu personvārdi ar vis ām sav ām sakn ēm ir saist īti ar krievu valodas apelatīviem, ir saprotami, pieejami; turpret ī kalend ārv ārdiem nav gandr īz nek ādas saist ības ar krievu apelat īvo leksiku, vien īgi dažk ārt to nejauš ā l īdz ība sugasv ārdiem (Хроматий , Худион , Павлин , Вата ) trauc ē tiem kalpot par personvārdiem. (Ibid., 28) Seno krievu pirmskristi ānisma laikmeta antropon īmij ā bija diezgan daudz v ārdu ar noliegumu: Нечай , Неждан , Неустрой . Ac īmredzot to ietekm ē inici ālo не ieguva ar ī daži kalend ārie v ārdi: Нелид (< Леонид ), Неходий un Нефёд (< Мефодий ). Kanoniz ēti tika kĦazu v ārdi bija Игорь , Олег , Ольга , Ярослав u. c. V ārdi ar sliktu noz īmi neiek Ĝuva kanoniz ēto v ārdu sarakst ā. (Ibid., 29) No 17. l īdz 19. gs. notiek iev ērojams kalend āro v ārdu pieaugums – to skaits palielin ās gandr īz četras reizes. Prec īzu krievu kalend āro vārdu skaitu ar ī m ūsdien ās gr ūti pateikt, jo katrs kalend ārs ir atš ėir īgs, piem ēram, 1960. g. kalend ārā ir 874 v īriešu un 228 sieviešu v ārdu. (Ibid., 34, 36) Bizantiešu v ārdi Krievij ā pirmoreiz par ādījās apm ēram pirms 10 gadsimtiem. Tos reiz ē ar bazn īcas tekstiem atnesa mūki mision āri, kuru vid ū bija daudz dienvidsl āvu. Bizantiešu v ārdus sl āvi bija labi apguvuši – grie ėu v ārdu elementi bija nomain īti ar sl āvu elementiem vai ar ī pavisam atmesti: Dimitrios > Димитр , Ivannis > Иван . Tos bija gr ūti izrun āt neizgl ītotai tautai, t āpēc tie main īja formu: Аквилина > Акулина , Феодор > Федор , Дионисий > Денис , Иулиания > Уляна . No daudziem „negl ītiem” un nesaprotamiem 34 vārdiem cilv ēki atteic ās, kristot b ērnus, piem ēram, t ādi v ārdi nebija cie Ħā : Пафнутий , Ексакутстодиан , Никтополион , Мельхисидек , Нафанаил , Пайсий . Dažreiz t ādus v ārdus pieš ėī ra pret cilv ēku gribu – īpaši bieži jaundzimušajam deva v ārdu, k āds bija rakst īts bazn īcas kalend ārā b ērna dzimšanas dien ā (vi Ħa sv ētā v ārd ā). Dažreiz tika pie Ĝautas atk āpes – 1, 2, 3 dienas vai ned ēĜu no dzimšanas dienas. Tas izskaidro, k āpēc bija tik daudz Ivanu (jo bija vair āki sv ētie ar šo v ārdu: Иван Богослов , Иван Златоут , Иван Воин ). Daž ās ăimen ēs vārdu izv ēlējās, uz labu laimi uzš ėirot kalend āra lapu – ar ī tā rad ās daudzie Ivani . (Суперанская 1964, 15) 15.–16. gs. avotos fiks ētas š ādas v ārda Иван formas: Иванко , Иванис , Иванчик , Иванча , Ивахно , Иваш , Ивашка (visizplat ītākā mūsdienu hipokoristisk ā forma Ваня ac īmredzot par ādījusies v ēlāk). Š īs formas tika lietotas ikdienas sazi Ħā, bazn īcas rakstos lietoja nesa īsin ātās, gr āmatu norm ām atbilstoš ās formas. ( Суперанская 1998, 37–38) Vēlākos laikos bizantiskie v ārdi ie Ħēma savu noteiktu nišu – k Ĝuva par m ūku v ārdiem (m ūks main īja pasaul īgo v ārdu, bet pirmais burts saglab ājās tas pats, piem ēram, Кирил < Константин ). Ar ī tas bija viens no iemesliem, k āpēc šos v ārdus p ārst āja lietot k ā pasaul īgos vārdus. ( Суперанская 1964, 17) Pēc bazn īcas reform ām 17. gs. iez īmējās divi kalend āro v ārdu att īst ības ce Ĝi: bazn īcas – krievu v ārdu tuvin āšana bazn īcas sl āvu un jaungrie ėu valodas norm ām – un laic īgais – vārdu tautisko formu piem ērošana nacion ālās krievu liter ārās valodas norm ām ( Суперанская 1998, 48). Tas, ka personv ārdu bazn īcas formas att ālin ājās no dz īvās krievu valodas izrunas, stimul ēja personv ārdu laic īgo formu att īst ību. V ārdu bazn īcas formas s āka lietot tikai svin īgos gad ījumos – krist ībās, laul ībās, apst āvēšan ā, mirušo piemin ēšan ā. T āds st āvoklis saglab ājās vēl 20. gs. s ākum ā. (Ibid., 49) 19. gs. 80.–90. gados inteli ăences ăimen ēs s āka atcer ēties senos krievu v ārdus: Олег , Ярослав , Святослав , Игорь , Владимир . P ēc Oktobra revol ūcijas Ĝoti popul ārs k Ĝuva v ārds Владимир . 20. gs. 40.–50. gados atkal atdzima Игорь un Олег . Daž ādu soci ālo, ekonomisko, valodniecisko u. c. iemeslu d ēĜ 20. gs. s ākum ā kanonisko vārdu loks Ĝoti saruka – l īdz pat 150–200 v ārdiem. Tūlīt p ēc revol ūcijas, kad bazn īca bija atš ėirta no valsts, s ākās jaunu vārdu rad īšanas vilnis. 20. gados: Революция , Ревдит (= революционное дитя ‘revol ūcijas b ērns’), Искра , Идея , Февралина , Октябрина , Воля , Свобода , Слава , Новомир , Пионер , Баррикада (A. М. Селищев „Язык революционной эпохи ”, Москва , 1928, 190). Daudzi v ārdi veidoti kā pārveidojumi vai abreviat ūras no slaven ību (revol ūcijas vado Ħu) v ārdiem: Ленина , Энгелсина , Марксина , Будёна . P ērsonv ārdos uzskat āmi atbalsoj ās ar ī industrializ ācijas un kolektiviz ācijas vilnis: Трактор , Электростанция , Энергия , Рем (= революция – электрификация – машиностроение ‘revol ūcija, elektrifik ācija, maš īnb ūve’ ). 30. gados izzuda revolucion āras nokr āsas v ārdi, to viet ā n āca cita veida jaundarin ājumi: Юнарма (= юная армия ‘jaun ā armija’), Нэра (= новая эра ‘jaun ā ēra’), Ленэра (= Ленинская эра ). Pat vecos v ārdus skaidroja pa jaunam: Гертруда (= герой труда ‘darba varone’), Рената (= революция – наука – труд ‘revol ūcija, zin ātne, darbs’). 30. gados k ā v ārdus izmantoja ar ī ėī misko elementu nosaukumus: Радий , Сталь , Никель , Гелий . Tolaik bija sastopami pat t ādi pretenciozi v ārdi k ā Идеал , Гений , Гения . Arī krievu sieviešu v ārdos bija v ērojama pu ėu mode: Астра , Гортензия , Лилия , Роза . 30. gados Krievij ā n āca mod ē vietv ārdiskie personv ārdi: Ангара (meitene, kas dzimusi Irkutsk ā), Иртыш (personv ārds A. Gaidara st āst ā). Taj ā laik ā pieauga ar ī gr āmatu ietekme uz v ārdu izv ēli: Руслан (no A. Puškina dai Ĝrades), Герман (ar ī no Puškina „P īė a d āmas”), Земфира (no Puškina „ Čig āni”), Аэлита 35
(no A. Tolstoja), Тимур (no A. Gaidara st āsta, t ā Gaidars nosauca ar ī pats savu d ēlu). Par godu ārzemju dai Ĝliterat ūrai, m ākslai un m ūzikai par ādījās t ādi jauni v ārdi k ā Виолета , Травиата (no Dž. Verdi oper ām); Дездемона , Джульета , Офелия (no Šeksp īra darbiem) u. c. Izv ēloties v ārdu, bērnu vec āki piev ērs ās ar ī sengrie ėu un romiešu t ēliem: Икар , Диана , Гера , Вита , Ахилл . ( Суперанская 1964, 23, 24) 20. gs. 50. gados nav daudz jaunizgudrotu v ārdu, atkal atgriez ās vecie krievu v ārdi: Александр , Сергей , Ольга , Елена , Наталя . Bērnu vec āki palaikam main īja savus specifiskos v ārdus, lai b ērniem būtu vienk āršāks patron īms. T ā Krievij ā 50. gados main ījās gaume un trad īcijas – uzvar ēja senie krievu v ārdi. Neraugoties uz visiem jaunievedumiem, kop ējā krievu v ārdu sist ēma ir konservat īva, kas Ĝāva krievu kalend ārajiem v ārdiem notur ēties pret m ēăin ājumiem tos izn īcin āt vai izstumt, nomainot pret jaun ākiem v ārdiem. (Суперанская 1998, 62) Vārdu lietošanas proces ā ilgu laiku tika mekl ētas t ādas formas, kas vislab āk atbilstu krievu valodai un ikdienai. T ā, piem ēram, no grie ėu cilmes personv ārda Ксения izveidoj ās tautisk ās sarunvalodas formas: Аксенья , Аксинья , Оксенья , Окс aнa. Liel ākā da Ĝa krievu v īriešu v ārdu beidzas ar l īdzskani, bet sieviešu – ar galotni -а vai -я. Ta ču apm ēram 40 v īriešu kalend āro v ārdu ar ī beidzas ar -а vai -я: Илья , Никита , Фома . Ja šāds v ārds bija labi paz īstams, to uztv ēra k ā v īriešu v ārdu, ta ču, ja tas nebija īsti paz īstams, to var ēja uztvert k ā sieviešu v ārdu. Pie v īriešu v ārdiem krievu bazn īcas kalend āros pieskait īti ar ī tādi v ārdi k ā Феона un Сабина , turpret ī citu sl āvu tautu kalend āros tie ir sieviešu v ārdi. (Суперанская 1998, 50) Krievu kalend āros ir sam ērā maz sieviešu v ārdu. Tas saist āms ar vair ākiem iemesliem. Pirmk ārt, kalend āros parasti iek Ĝāva kulta kalpot āju v ārdus, bet min ētajai jomai liel ākoties savu dz īvi velt īja v īrieši. Pirmie klosteri bija tikai v īriešiem – tajos gan gad ījās ar ī pa k ādai sievietei, kas pie Ħēma v īrieša v ārdu, piem ēram, Мария pie Ħēma v ārdu Марин , Пелагия nosauca sevi Пелагий . Otrk ārt, sen āk sabiedr ībā sieviet ēm tika atv ēlēta nenoz īmīga loma. (Ibid., 53) Kalend ārā tika min ēti dažu k Ħazie Ħu v ārdi, kas sevi cien īgi par ādījušas gr ūtos laikos. K ādā 18. gs. dokument ā, kur ā min ēti kalend ārie v ārdi, bija 181 v īriešu un tikai 11 sieviešu v ārdu. 1891. g. kalend ārā jau bijuši 900 v īriešu un 250 sieviešu v ārdu. 1988. g. bazn īcas kalend ārā, kad tika svin ēta Krievijas krist īšanas t ūkstošgade, p ēc serbu, gruz īnu un dažu citu v ārdu pievienošanas bija 885 v īriešu un 245 sieviešu v ārdi. (Ibid., 54) Vīriešu un sieviešu v ārdu skaita disproporcija bijusi ar ī senkrievu laik ā pirms krist īšanas. V īrietis skait ījās m ājas un ăimenes saimnieks, t āpēc sieviešu v ārdi reti kad par ādījās k ādos rakst ītos dokumentos. Uz to pamata sast ādītajā v ārdn īcā ( Н. М. Тупиков „Словарь древнерусских личных собственных имен ”), ko piemin A. Superanska, ir 5300 vīriešu un tikai 50 sieviešu v ārdu. To vid ū: Голуба , Добрава , Досада , Ждана, Любава , Милава , Надежда , Некраса , Нелюба , Чернавка . Ac īmredzot daži senkrievu v ārdi, kas restraur ējami m ūsdienu uzv ārdu sast āvā p ēc sastopamaj ām sakn ēm, ar ī bijuši sieviešu v ārdi: Большуха , Быструшка , Говоруха , Голубка , Ждаха , Лебёдка , Красава , Малина , Малуха , Милоха , Неулыба , Толстуха u. c. Ta ču ar š ādām rekonstrukcij ām j ābūt Ĝoti uzman īgiem, jo sen āk v īriešiem palaikam bija t ādi v ārdi, k ādus m ēs ar visliel āko p ārliec ību pieskait ītu sieviešu v ārdiem. Pat t ādi senkrievu v ārdi k ā Матушка , Медведица , Корова, kas, k ā var ētu likties, iesp ējams, doti sieviet ēm to specifisko rakstura īpaš ību vai izskata d ēĜ, spriežot p ēc rakstu pieminek Ĝiem, pieder ējuši v īriešiem, piem ēram, Матушка Михаил Иванович Борисов -Бороздин . (Ibid., 55–56) 36
Iev ērojams sieviešu v ārdu skaita pieaugums notika p ēc revol ūcijas, kad tika atcelts krist ību akts, t. i., vairs nevajadz ēja v ērsties pie bazn īcas v ārdu saraksta k ā vien īgā ofici ālo vārdu formu avota. (Ibid., 58) Kā uzsver A. Superanska, personv ārdu deminut īvformu krievu valod ā ir visvairāk no vis ām taut ām, kuras p ārĦēmušas Bizantijas v ārdus (pat it āĜu valoda šai zi Ħā ir tikai otraj ā viet ā). Patron īmi krievu valod ā ir Ĝoti seni – jau 945. g. sarakstos dažviet tie min ēti blakus vārdam. Rakstot k Ħazu v ārdus, piemin ēja pat vect ēva un vecvect ēva v ārdu: Князь Владимер Святославичь , внук Всеволожь , правнук Ольгов ( Олегов ), праправнук Святославль , праправнук Ярославль (1776). S ākum ā sugasv ārds tika lietots pirms īpašv ārda: сын Лазорев , p ēc 15. gs. – Лазорев сын , bet v ēl v ēlāk – bez sugasv ārda. Patron īmiskajiem pied ēkĜiem -ов , -ев , -ин 16.–18. gs. pievienoj ās -ич , -ович , -евич . M ūsdien ās v īriešu dzimtes patron īmi veidojami ar pied ēkĜiem -ич , -ович , -евич .
Pagaid ām nav prec īzi apr ēėin āts, cik uzv ārdu ir re ăistr ēts Krievij ā. To skaits var ētu sniegt vair ākus simtus t ūkstošu ( Ганжина 2001, 4). Uzv ārdu veidošan ās process Krievij ā ildzis vair ākus gadsimtus. Augst ākajiem sabiedr ības sl āĦiem uzv ārdi re ăistr ēti jau 14.–16. gadsimt ā. Dižcilt īgie uzv ārdus ieguva galvenok ārt 16.–17. gs., vismaz 18. gs. s ākum ā visiem muižniekiem Krievij ā jau bija uzv ārdi. Bag ātākajiem un slaven ākajiem tirgo Ħiem uzv ārdi par ādījās jau 16. gs. (piem ēram, Строганов ), bet vairumam tirgot āju uzv ārdi nebija piln ībā izveidojušies pat l īdz 19. gs. s ākumam. Gar īdzniekiem uzv ārdi par ādījās tikai 18. gs. un 19. gs. pirmaj ā pus ē. Zemniekiem uzv ārdus pieš ėī ra v ēl v ēlāk. Tiesa, valsts zieme Ĝos zemniekiem uzv ārdi bija jau kopš 18. gs. (ir zin āmi pat gad ījumi, kad krievu zemniekam uzv ārds ir bijis jau 17. gs.), tom ēr vair ākumam dzimtcilv ēku pat 19. gs. vid ū v ēl nebija uzv ārdu. ( Ганжина 2001, 3–4) Daudzos m ūsdienu krievu uzv ārdos var saskat īt senas personv ārdu formas, kas k ādreiz eksist ējušas Krievij ā: Нечай , Третьяк , Меньшик , Ушак u. c. ( Ганжина 2001, 4) Šajos vārdos atspogu Ĝojas cilv ēku rakstura īpaš ības, uzved ība, valodas īpatn ības un fiziskie tr ūkumi (daudz ret āk – p ārākumi). Gandr īz nekad uzv ārdu neizv ēlējās pats t ā īpašnieks: to pieš ėī ra kāds no malas. Liela da Ĝa m ūsdienu krievu uzv ārdu ir darin āti no pareiztic īgo personv ārdiem. Tom ēr šie v ārdi tikai 19.–20. gs. k Ĝuva par akt īvu uzvārdu derivat īvo b āzi. 16.–18. gs. š āda tipa uzv ārdu v ēl nebija daudz. Vair ākums no krist īgo v ārdu deminut īvform ām vai sarunvalodas form ām darin āto uzv ārdu par ādījās ne agr āk k ā 19. gs. otraj ā pus ē ( Ванюшечник , Иванчиков , Васьков ), kad masveid ā tika pieš ėirti uzv ārdi zemniekiem. Uzv ārdi, kas darin āti no personv ārda kanonisk ās formas, tika pieš ėirti gar īdzniec ības p ārst āvjiem ( Георгиев , Мефодиев , Илларионов ) ( Ганжина 2001, 5–6). Mūsdien ās uzv ārdi, kas radušies no personv ārdiem, ir Ĝoti daž ādi, jo to pamat ā ir ne tikai v ārdu ofici ālās formas, bet ar ī sadz īviskie, sarunvalodas varianti ( Мамин < pv. Маммий , nevis no sugasv ārda мама ). (Ганжина 2001, 6) Tom ēr nemodific ēti personv ārdi par uzv ārdiem k Ĝuva tikai Ĝoti retos gad ījumos, p ārsvar ā t ādi, kas ien ākuši no baltkrievu vai ukrai Ħu valodas ( Унбегаун 1989, 7). Daudz krievu uzv ārdu att īst ījās dabisk ā ce Ĝā, izejot cauri patron īmijas stadijai, resp., uzv ārdi radušies no t ēvv ārda. Š ādu ce Ĝu nav g ājuši tikai uzv ārdi, kas darin āti no ăeogr āfiskajiem nosaukumiem ( Московский , Одоевский , Терский ), k ā ar ī daži nestandarta uzv ārdi un m āksl īgi darin āti uzv ārdi ( Октябрский , Первомайский , Тракторов ) ( Ганжина 2001, 6). T ēvv ārdus galvenok ārt darin āja k ā īpaš ības v ārdus ar izska Ħām -ов , -ев no t ēva vārda vai iesaukas ( Петров , Зайцев ), k ā ar ī no t ēva t ēvv ārda ( Фомичев , Федичев ). Neliela 37 da Ĝa personv ārdisko uzv ārdu ir saglab ājuši īpaš ības v ārda vienskait Ĝa vai daudzskait Ĝa ăenit īva formu ( Дурново , Черных , Широких ) ( Унбегаун 1989, 8). No sieviešu personv ārdiem darin ātu krievu uzv ārdu nav daudz, jo krievu sabiedr ībā ăimenes galva bija tikai v īrietis. Ja b ērns bija dzimis ārlaul ībā vai ar ī ja jaundzimušo audzin āja atraitne, v ēl ret āk, ja ăimen ē virsroku Ħē ma sieva, b ērns ieguva no m ātes v ārda darin ātu uzv ārdu (Апраксин , Пряхин , Сусанин , Домнин ). Ar ī t ādu uzv ārdu cilmi nosakot, var viegli k Ĝū dīties: Любкин nav vis no sieviešu pv. Любка , bet gan no 16. gs. k Ħaza Vasilija Volkonska iesaukas Любк а. ( Ганжина 2001, 7) Patron īmisko uzv ārdu daudzums krievus vieno ar citiem pareiztic īgajiem sl āviem – bulg āriem, serbiem, maz āk ar ukrai Ħiem un baltkrieviem. Citu konfesiju sl āviem – po Ĝiem, čehiem, slov ākiem, slov ēĦiem – uzv ārdi tiek veidoti p ēc citiem mode Ĝiem, kas tuv āki Rietumeiropas tipam. ( Унбегаун 1989, 8) Uzv ārdi, kas „tīrā veid ā” radušies no apelat īviem, krievu valod ā ir diezgan reti, liel ākoties tie ien ākuši caur baltkrievu un ukrai Ħu valod ām: Медведь , Мороз , Гоголь ‘p īle’ u. c. ( Унбегаун 1989, 8) Vienam un tam pašam uzv ārdam motiv ācija var b ūt atš ėir īga. Joproj ām Ĝoti daudzu uzv ārdu cilme ir neskaidra. Ar ī krievu valod ā ir daudzi citvalodu uzv ārdi, kas laika gait ā rusific ēti. Īpaši daudz Krievij ā ir tjurku valodu cilmes uzv ārdu, piem ēram: Тургенев < Турген < mongo Ĝu tőrgen ‘ ātrs, karstas dabas’ (Ганжина 2001, 8, 482).
Krievu antropon īmisk ā sist ēma ir labi izp ētīta. Ir vair ākas krievu priekšv ārdu vārdn īcas un monogr āfijas, daudzi simti rakstu zin ātniskos kr ājumos. No p ēdējām iev ērojam ākaj ām priekšv ārdu v ārdn īcām b ūtu pieminamas: Петровский Н. А. „Словарь русских личных имён ” ( Москва , 1966); А. Н. Тихонов , Л. З. Бояринова , А. Г. Рижкова „Словарь русских личных имён ” ( Москва , 1995); A. B. Суперанская „ Словарь русских личных имен ” ( Москва , 1998). Sam ērā labi izp ētīti ar ī krievu v ēsturiskie personv ārdi (N. N. Tupikovs, A. V. Suslova, A. M. Seliš čevs u. c.). Tāpat ir vair ākas uzv ārdu v ārdn īcas, piem ēram: Федосюк Ю. А. „Русские фамилии : Популярный этимологический словарь ” ( Москва , 1981); Никонов В. А. „Словарь русских фамилий ” ( Москва , 1993); Ганжина И. М. „Словарь современных русских фамилий ” ( Москва , 2001). Tom ēr šaj ās v ārdn īcās iek Ĝauta tikai sam ērā neliela da Ĝa no visiem krievu uzv ārdiem. Ir ar ī vair ākas teor ētiskas monogr āfijas par uzv ārdu v ēsturi, etimolo ăiju, semantiku un izplat ību – tie ir E. Karnovi ča, O. Truba čova, A. Seliš čeva, S. Veselovska, N. Baskakova, A. Superanskas, A. Suslovas, B. Unbegauna, I. Koro Ĝevas, V. ĥikonova darbi ( Карнович 1886, Трубачев 1968, Селищев 1968, Веселовский 1974, Баскаков 1979, Суперанская, Суслова 1984, Унбегаун 1989, Королева 1996, Никонов 1998) u. c. Pēc baltkrievu onomasta M. Birilas atzinumiem, baltkrievu uzv ārdi rad ās 17.–18. gs. Trij ās da Ĝās ir izn ākusi ar ī baltkrievu uzv ārdu v ārdn īca: Бiрыла М. В. „Беларуская антрапан iмiя”, Мiнск , I – 1966, II – 1967, III – 1982. Tom ēr baltkrievu uzv ārdu apskats un sal īdzin ājums šaj ā darb ā vair āku objekt īvu iemeslu d ēĜ nav iek Ĝauts. 38
1.7. V ācu priekšv ārdu un uzv ārdu sist ēmas att īst ība un p ētniec ība
Visplaš ākās zi Ħas par v ācu personv ārdu – gan priekšv ārdu, gan uzv ārdu un starpv ārdu jeb papildv ārdu – izveidi, att īst ību un p ētniec ību atrodamas K. Kunces izveidot ā atlant ā (K. Kunze „Namenkunde Vor- und Familiennamen im deutschen Sprachgebiet”, München , 1998). Kopš senatnes l īdz pat m ūsdien ām liela da Ĝa vācu personv ārdi liel ākoties ir divcelmu jeb divda Ĝī gi v ārdi. Tom ēr daž ādu tautu priekšv ārdu p ētījumi r āda, ka par divcelmu v ārdiem vecāki var ētu b ūt ska Ħas atdarinoši personv ārdi jeb fon ētiski darin ājumi, piem ēram, Pappo , Pippo , Tato , Tito , Toto u. tml. 13. gs. v ācu personv ārdu vairumu veidoja B ībeles v ārdi, k ā ar ī daž ādu sv ēto v ārdi, kas saist īti ar patronu jeb aizbildni. V ācij ā bija izplat īti ar ī viet ējo sv ēto v ārdi, piem ēram, Lambert , Florian (Kunze 1998, 43). Kā atz īst onomasti, v ācu pirmajos kalend āros ievietotie sv ēto v ārdi iev ērojami atš ėiras no citu tautu krist āmv ārdu nomenklat ūras sarakstiem, jo ir iev ērojami vair āk pašu v āciešu sv ēto v ārdu (Liet. KS 36). Kopš 13. gs. ir paz īstami francisk āĦu sv ēto v ārdi: Franz < Franciscus , Clara , Bona < Bonaventura , savuk ārt v ēlākos gadsimtos no š īm form ām rad ās uzv ārdi: Franze , Franzel , Bon(a)wand , Wenthur . Visizplat ītākie 14.–15. gs. ar sv ētajiem aizbild Ħiem saist ītie personv ārdi bijuši: v īriešu v ārdi – Johannes , Nikolaus , Peter , Jakob , sieviešu v ārdi – Margareta , Katharina , Elisabeth , Anna , Agnes (Kunze 1998, 44–45). Jau kopš seniem laikiem ir paz īstamas ar ī sa īsin ātās personv ārdu formas jeb akron īmi: Hinz < Heinrich , Kunz < Konrad , Hans < Johannes , Grete < Margarete . Izveidoj ās ar ī tikai noteiktos V ācijas apvidos lietojami akron īmi, piem ēram, Aleke , Alke , Aleit , Dage < Adelheid , Gese , Drude < Gertrud (Kunze 1998, 45). Reform ācija nost ājās pret sv ēto kultu un sv ēto v ārdu trad īciju, lai gan četriem no paša Mārti Ħa Lutera sešiem bērniem bija B ībeles v ārdi – Hans , Elisabeth , Magdalena , Paul , k ā ar ī Martin un Margaretha . Protestantisma laik ā – 16. gs. – mod ē n āca vecie B ībeles v ārdi: Jonas , Abraham , Rebekka , Salome . Tom ēr protestantisms ienesa ar ī t ādus pasaul īgus v ārdus k ā Wolf , Ebert , Itz , Gele , Metz , par kuriem Georgs Vitcels ( Witzel ) sav ā gr āmat ā „Namenbuch der Kirche” 1541. gad ā rakst īja „p ēc barbaru gaumes veidoti”. (Kunze 1998, 45, 47) 17. gs. v ācu valod ā tika darin āti daudzi jauni v ārdi, liel ākoties divu celmu antropon īmi: Traugott , Gotthold , Christlib , Glaubrecht , pa daĜai kalk ējot no ant īkaj ām valod ām, piem ēram: Thimotheus > Fürchtegott . (Kunze 1998, 47) V ācu divcelmu personv ārdu komponenti, kam piem īt c īĦ as, varon ības, tautas, bag ātības semantika, t āpat k ā cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās, var tikt main īti viet ām, piem ēram: Bald-wig un Se-bald , Frid-u- bert un Sieg-fried (LKE 687) (sal. ar ī lietuviešu personv ārdu un krievu personv ārdu piem ērus 1.4. un 1.6. noda Ĝā ). Vidus un Zieme Ĝvācij ā jau 17. gs. sākum ā tika lietoti divi priekšv ārdi, piem ēram: Gottfried Wilhelm Leibniz , Christian Fürchtegott Gellert . Nereti no šiem diviem priekšv ārdiem izveidoj ās salikte Ħi: Lieselotte < Elisabeth Charlotte , Anrei < Anna Maria . (Kunze 1998, 49) 17. gs. beig ās un 18. gs. s ākum ā ien āca cittautu personv ārdi – mod ē nāca fran ču v ārdi Schani , Schachel , Margot , ang Ĝu v ārdi Edgar , Edmund , Fanny u. c. (Kunze 1998, 49). Kopš 17. gs. ir rakstur īgi veidot v ācu sieviešu v ārdus no attiec īgās saknes v īriešu v ārdiem: Albertine , Augustine , Ern(e)stine , Florentine , Klementine , Frederike , Henrike u. tml. (Ibid., 49)
39
Vācij ā ( īpaši valsts rietumda Ĝā) par uzv ārdu aizs ākumiem var ētu run āt jau kopš 12. gadsimta. K ā vec āko ăimenes personv ārdu avotu var min ēt v ācu varo Ħdzejas sacer ējumu „Hildebranda dziesma” („Hildebrandslied”), kur ir redzams, k ā papildv ārdi jeb starpv ārdi tiek pievienoti priekšv ārdiem. Šaj ā sacer ējum ā daudzu personv ārdu s ākumburts ir H, bet izska Ħa ir -brant : Heribrant , Hiltibrant , Hadubrant . Var izsekot ar ī ăimenes – vect ēva, t ēva un d ēla – vienojošai paz īmei, piem ēram: t ēva un d ēla v ārds s ākas ar to pašu s ākumburtu un noz īmē to pašu j ēdzienu – hiltja ’c īĦ a’ un hadu ’c īĦ a’. T ā ir k ā papildinform ācija, kas nor āda uz t ēva un dēla radniec ību. (Naumann 1989, 10–11) Cit ā v ācu literat ūras pirmavot ā – „Nībelungu dziesm ā” („Niebelungenlied”) var izsekot personv ārdu paplašin āšanas procesam. Jau te tiek lietots dzimšanas vai dz īvesvietas nosaukums k ā papildv ārds blakus priekšv ārdam: Hagene von Tronege , Dietrich von Berne . Kad personv ārds k Ĝuva par īstu uzv ārdu, prepoz īciju von bieži atmeta. Tom ēr ar ī m ūsdien ās dažas ăimenes v ēl ir saglab ājušas uzv ārdos šo seno von k ā dižcilt ības r ādītāju. „N ībelungu dziesm ā” ir atrodami ar ī papildv ārdi, kas radušies no daž ādiem amatiem (Volker der spilman ‘vijoles čī gātājs jeb muzikants’, Dancwart der marscalch ‘zirgu pieskat ītājs’), k ā ar ī patron īmiski v ārdi ar pied ēkli -ing vai t ā variantu -eng : ja vect ēvs bija Merowech , tad vi Ħa dēlu sauca Merowingi , bet d ēla d ēlu – Merovinger . (Naumann 1989, 11–12) Uzv ārdi pirm ām k ārt ām bija saist īti ar augš ējiem sabiedr ības sl āĦiem. Tom ēr uzv ārdu darin āšana un papildv ārdu p ārveidošan ās par uzv ārdiem bija ilgstošs un komplic ēts process. Liela loma uzv ārdu att īst ībā bija pils ētu izaugsmei V ācij ā 12.–13. gs. T ā k ā priekšv ārdu skaits bija ierobežots, bija nepieciešams v ēl otrs v ārds – papildv ārds vai uzv ārds. Pils ētās s āka lietot divlocek Ĝu nomin āciju: v ārdu un ăimenes v ārdu jeb uzv ārdu. Nevar pier ādīt, vai ofici ālās iest ādes un likumi tieši iespaidoja šo att īst ību. (Naumann 1989, 12–13) Vācu pirmie uzv ārdi dzima ar ī no senajiem priekšv ārdiem: Arnold , Burkhard , Conrad , Dietrich , Eckhardt , Friedrich , k ā ar ī no pirmajiem krist āmv ārdiem: Abraham , Bartholomäus , Clemens , Donath . (Naumann 1989, 13) Jau starp pirmajiem uzv ārdiem bija t ādi, kas raksturoja personu no pozit īvās vai neitr ālās puses: Klein (‘mazs’), Kurz (‘ īss’), Kahl (‘kails, plikgalvains’), Dick (‘resns’), Dőrr (‘kalsns’), Kuckuck (‘dzeguze’), Wolf (‘vilks’), Knoblauch (‘ ėiploks’) u. c. (Naumann 1989, 15) 15. gs. Vācij ā personu nomin ācij ā arvien vair āk izplat ījās divlocek Ĝu sist ēma. 17. gs. tika pie Ħemts ofici āls personv ārdu likums (s ākum ā Saksij ā un Bav ārij ā). Tom ēr v ēl 17.–18. gs. bija personu saraksti, kuros min ēti tikai priekšv ārdi, nevis uzv ārdi. Pils ētās ofici ālās iest ādēs arvien vair āk tika rakst īti dokumenti (tiesu raksti, nodok Ĝu gr āmatas, par ādraksti utt.), kuros bija nepieciešam ība min ēt ăimenes v ārdu, resp., uzv ārdu. T ātad tieši soci ālie apst ākĜi un soci ālās vajadz ības pal īdz ēja nostiprin āties uzv ārdu sist ēmai k ā normai. (Naumann 1989, 14–15) Vācu valod ā t āpat k ā cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās uzv ārdi rad ās gan no sugasv ārdiem (Mensch ’cilv ēks, v īrs’, Ort ’vieta’, Berg ’kalns’, Baum ‘koks’), gan no īpašv ārdiem – personv ārdiem un vietv ārdiem (Ibid., 16). Uzv ārdi, kas darin āti no priekšv ārdiem, liel ākoties ir radušies k ā patron īmi no t ēva vārda: Gerhard Friedrichs Sohn = Friedrichsen , latiniz ēta ăenit īva forma Friederici , forma bez izska Ħas Friedrich . Sohn viet ā s āka lietot p ārveidotu izska Ħu -sen : Detlefsen , k ā ar ī tikai -s: Alberts , Eggers , Engels , Heinrichs , dažreiz ăenit īva galotni -en : Otten , k ā ar ī -en + -s: Lüttgens , bet dažreiz lat īĦ u valodas ăenit īva galotni -i: Adolphi , Conradi , Heinrici , Leonhardi , Leopoldi u. c. K ā uzv ārdi funkcion ē ar ī priekšv ārdi nominat īva form ā: Adolf , Bernhard , Gerhard , Hartwig , Meinhard , Reinhold , Ulrich , Werner (Naumann 1989, 17). Sastopami ar ī sen ā indoeiropiešu tipa personv ārdi – salikte Ħi: Berthold , Burkhard , 40
Degenhardt , Eberhard , Gottwald , Hildebrand , Weinhold (Naumann 1989, 18). Šajos salikte Ħos liel ākoties izmantotas š ādas senv ācu valodas leksisk ās saknes: adal ‘dižcilt īgs’, agil ‘šausmas, bailes’, alt ‘vecs’, falk ‘tauta’, fri (= mūsdienu augšv ācu frei ‘br īvs’), fridu ‘miers’, got (= m ūsdienu augšv ācu Gott ‘dievs’), helm ‘bru Ħucepure’, lan(t) (= m ūsdienu augšv ācu Land ‘zeme’), mund ‘pasaule’, ruom (= m ūsdienu augšv ācu Ruhm ‘slava’), stein ‘akmens’, thiot/diot ‘tauta, cilv ēce’, walt ‘vara’, wig ‘cīĦ a’, witu ‘koks’, wolf ‘vilks’ un daudzas citas (Ibid., 18–19). Uzv ārdi tika veidoti ar ī priekšv ārdu kontrakcijas ce Ĝā: Berndt , Ebert/Evert , Gerth, Kurth , Seibt u. c. Pie īsaj ām v ārdu form ām pievieno ar ī daž ādus sufiksus: -o vai -a, -i, -z, -s, -l, -k, -er , k ā ar ī sufiksu kombin ācijas -z + -l, -z + -k, -k + -er (Ibid., 20). Kā jau min ēts, daudzi uzv ārdi ir radušies no krist āmv ārdiem vai no to v ārdu reduc ētaj ām form ām: Adrian , Augustin , Georg , Gregor , Jacob , Jordan , Just , Paul , Peter , Philipp , Stephan / Stefan , Vieth ; Alex , Bal(t)zer , Nickel (Ibid., 21). Daudzi v ācu uzv ārdi ir darin āti no vietv ārdiem, piem ēram, no valstu un zemju nosaukumiem, k ā ar ī no attiec īgajiem etnon īmiem: Bayer / Baier / Beyer , Flä(h)ming / Flemming , Fries(e) / Freese , Holland(t) , Pohl(e) / Po(h)land / Pöhland , Preuss(e) , Schott , Schwei(t)zer , Unger , ar ī Deutsch(er) / Deutschländer / Deutschmann . Vietv ārdi par uzv ārdiem p ārtapuši daž ādos veidos: 1) ar prepoz īciju von pal īdz ību, piem ēram, Hans von Nürnberg ; tas ir vec ākais uzv ārdu tips; 2) ar izska Ħu -er , piem ēram, Hans Nürnberger . Te var min ēt ar ī t ādus uzv ārdus k ā Bamberger , Bayreuther , Mauersberger , Tanne(n)berger , Thierfelder ; 3) vietv ārdi bez izmai Ħām k Ĝuvuši par uzv ārdiem, piem ēram, Hans Nürnberg . Citi šāda tipa piem ēri: Amberg , Auerbach , Benndorf , Gleisberg , Lichtenfeld , Oldenburg , Römhild , Steinbach , Thalheim , Wildenhain u. c. (Naumann 1989, 23) Vācu uzv ārdi no hidron īniem tiek veidoti sam ērā reti. No m ājv ārdiem var ētu b ūt radušies t ādi uzv ārdi k ā Adler , Horn , Knabe , Krannich , Krebs , Löwe , Morgenstern , Pose , Schild (Ibid., 25). Vācu antropon īmu p ētnieki īpaši uzsver, ka daudzi uzv ārdi radušies no daž ādiem profesiju un amatu nosaukumiem: to d ēvē par iecien ītāko uzv ārdu grupu. Tie liecina ar ī par kult ūrv ēsturiskajiem apst ākĜiem, k ādos dzima uzv ārdi. T ā k ā š ādas etimolo ăisk ās semantikas uzv ārdu ir Ĝoti daudz, tos var iedal īt v ēl s īkākās apakšgrup ās: uzv ārdi, kas saist īti ar zemes un meža darbiem, ar med ībām un zvejniec ību, ar met āla apstr ādi, ar ādas apstr ādi, ar celtniec ību, ar tirdzniec ību, ar m ājas darbiem, ar tekstildarbiem, ar rokdarbiem, ar pils ētas p ārvaldi un bazn īcu, ar m ūziku un izklaidi u. c. Tom ēr vispopul ārākie uzv ārdi, kas saist īti ar amatu nosaukumiem, V ācij ā ir: Mőller ’dzirnavnieks’, Schulze ’ciema vec ākais’, Meier ’nomnieks, pārvaldnieks’, Schmidt ’kal ējs’, Schneider ’šuv ējs, skroderis’ (Heintze, Cascorbi 1967, 47). Daudzi uzv ārdi darin āti ar ī no daž ādas citas noz īmes sugasv ārdiem. Antropon īmists H. Naumanis (Naumann, 1989, 29–30) tos iedala vair ākās apakšgrup ās – uzv ārdi, kas radušies no: • ėerme Ħa da Ĝu nosaukumiem: Haupt – Breitkopf – Grot(h)kopp – Schwarzkopf , Langnäse , Zahn , Brust , Bauch – Kutzschbach , Schiefelbein – Krum(m)bein – Langbein ) (pie š īs apakšgrupas tiek min ēti ar ī cilv ēka ėermeni raksturojoši uzv ārdi: Dick(e) , Grosse , Klein(e) , Kurtz(e) , Lang(e) ); • cilv ēka rakstura īpaš ību apz īmējumiem : Leisegang , Liebeskind , Mönch , Schlechte , Trost , Unbereit , Sparmann , Zänker , Schmutz(l)er , Schleicher , Breitsprecher , Schnerr(er) , Stemmler ; 41
• vecuma vai radniec ības apz īmējumiem: Alt(mann) / Alter , Jung(e) / Jungmann / Jungbluth , Knabe , Vater , Kind , Vetter(s) , Neef(e) , Oheim ; • varas terminiem: Kaiser , König , Graf – Landgraf – Markgraf , Edelmann , Ritter , Junker , Marshall , Probst ; • dz īvnieku vai dz īvnieku ėerme Ħa da Ĝu nosaukumiem: Adler , Birkhahn , Bock , Falk(e) , Fink(e) , Goldhahn , Hase / Haas(e) , Hummel , Krebs , Kucku(c)k , Lux , Mücke , Rebhahn , Sperling , Storch , Vogel , Wurm / Worm , Zobel(t) ; Lammerzahl , Rehbein ; • augu un auga da Ĝu nosaukumiem: Blum(e) / Bluhm(e) , Eichelkraut / Egelkraut , Faulhaber , Hopf(e) / Hoppe , Kienapfel , Kienast , Kirsch , Knoblauch / Knobloch , Kürbis , Lorbe(e)r , Pfeffer(korn) , Pil(t)z , Sommerlatte , Stengel , Weihrauch ; • ēdienu un dz ērienu nosaukumiem: Flade , Krautwurst , Obst , Rindfleisch , Dünnerbier – Sauerbier / Suhrbier , Sauerbrey , Sauermilch , Senf , Weissbrod(t) ; • ap ăērba nosaukumiem: Blaurock , Schönrock , Langrock , Kittel(mann) / Kittler, Leinhos , Mehlhose , Hornschuh ; • vielas, materi āla nosaukumiem: Blei , Deman(d)t , Glas , Kupfer , Leder , Stahl ; • darbar īku un instrumentu nosaukumiem: Bechstein / Pechstein , Beutel , Bohnsack , Eckstein , Hammer , Kam(p)rath , Kessel , Runge , Nagel , Rocktäschel , Sens(e) , Zapf(e) / Zapp(e) , Zaumsei / Zaumsegel ; • iero ču nosaukumiem: Degenkolb, Harnisch , Kolb(e) , Pan(t)zer ; • reli ăijas un mitolo ăijas terminiem: Düwel / Deibel – Hellriegel , Ries(e) / Re(e)se , Ungethüm , Rosenkranz ; • laika skait īšanas terminiem – dienu, m ēnešu un gadalaiku nosaukumiem: Abend , Sonntag , Montag , Freitag , Mai / May / Mey(e) , Lenz – Sommer – Herbst – Winter , Kirmse , Gut(h)jahr ; • meteorolo ăisko laikapst ākĜu apz īmējumiem: Luft , Sturm / Sturm , Bös(e)wetter , Frost . Vācu adjekt īvi tiek izmantoti, darinot uzv ārdus ar daž ādiem pied ēkĜiem: Schnell – Schnelle – Scneller(t) , Schön – Schöne – Schöner(t) , Rau(h) – Raue – Rauer – Raumann , Kurz – Kurze – Kurzer . It īpaši bieži uzv ārdi tiek veidoti k ā salikte Ħi: Hebe(n)streit , Kiesewetter , Raumschüssel , Scheinpfug , Schneidewind .(Naumann 1989, 31) Ar ī v ācu valod ā ir paz īstami vair āki viena un t ā paša uzv ārda varianti: Hennig / Henning , Flämig / Flemming , Härich / Hering . Bieži vari ē s ākumburti K un C: Canzler – Kanzler , Clemens / Clement – Klemens / Klement , Crull – Krull . Uzv ārdos var b ūt daž ādi atveidoti diftongi ei un ai : Meier / Meyer / Maier / Mayer , k ā ar ī daž ādi apz īmēts patska Ħu garums: Baade / Bade , Baar / Bahr (Ibid., 43).
Par v ācu personv ārdiem ir vair āki apjom īgi p ētījumi. Plašu p ētījumu par v ācu uzv ārdiem div ās da Ĝās ir public ējis K. Linnarcs – Linnartz K. „Unsere Familiennamen” (Bonn, Hannover, Hamburg, 1958), v ācu uzv ārdu etimolo ăisko v ārdn īcu ir sarakst ījis J. Brehenmahers – Brechenmacher J. K. „Etymologisches Wörterbuch der Deutschen Familiennamen” (I-II, Limburg, 1960, 1963). Uzv ārdu strukt ūrai, darin āšanai un noz īmei ir velt īta V. Fleišera monogr āfija – Fleischer W. „Die deutschen Personnamen. Geschichte, Bildung un Bedeutung” (Bonn, Hannover, Hamburg, 1968). V ācu uzv ārdu izveides v ēsturi un 42 novadu īpatn ības ir aprakst ījuši A. Heince un P. Kaskorbi – Heintze A., Cascorbi P. „Die Deutschen Familiennamen” (Halle, 1967). Vispus īgi ir izp ētīti un aprakst īti atseviš ėu Vācijas da Ĝu un novadu uzv ārdi: K. Kunces personv ārdu enciklop ēdij ā (Kunze 1998, 14) ir min ēti 33 p ētnieki un vi Ħu darbi, kas p ētījuši re ăion ālos uzv ārdus V ācij ā, piem ēram, lejasv ācu un Sil ēzijas personv ārdus ir aprakst ījis H. Bālovs – Bahlow H. „Niederdeutsches Namenbuch” (Walluf, 1972); Bahlow H. „Schlesisches Namenbuch” (Kitzingen/Main, 1953) u. c. Vair āku grāmatu autors ir antropon īmists H. Naumanis (Naumann 1968, 1993), kurš sarakst ījis ar ī v ācu uzv ārdu v ārdn īcu: Naumann H. „Das grosse Buch der Familiennamen” (Niedernhausen, 1994). Jaun āko v ācu uzv ārdu v ārdn īcu ir sagatavojuši Roza un Folkers Kolheimi – Rosa und Volker Kohleim „Familiennamen” (Mannheim, 2000. Tieši š īs p ēdējās vārdn īcas materi āli tika izmantoti promocijas darb ā sal īdzin ājumiem. Vācu valod ā ir sarakst ītas daudzas antropon īmikas p ētījumiem velt ītas monogr āfijas, kā ar ī v ācu priekšv ārdu v ārdn īcas, tostarp ar ī V. Zaibikes sast ādītā daudzs ējumu vēsturisko personv ārdu v ārdn īca – W. Seibicke „Historisches Deutsches Vornamenbuch” (Berlin, New York, B.I ( A-E), 1996, B. II ( F-K), 1998). Piemin ēšanas v ērti v ēl vair āki izdevumi: A. Bach „Deutsche Namenkunde”, Bd 2 (Heidelberg, 1954); K. Paul „Das kleine Vornamenbuch” (Leipzig, 1973), Rozas un Folkera Koleimu (Kohleim) sast ādītās v ārdn īcas „Das kleine Vornamenbuch” (Leipzig, 1978), k ā ar ī jaun ākais šo pašu autoru veikums: „Das grosse Vornamenlexikon” (Mannheim, 2007); E. Gerr „ Das grosse Vornamenbuch” (München, 1985) etc. Tom ēr nevien ā no š īm cittautu antropom īmu studij ām velt ītaj ām publik ācij ām nav atrodams plaš āks tipolo ăisks personv ārdu semantikas vai darin āšanas mode Ĝu sal īdzin ājums ar citu valodu antropon īmiskaj ām sist ēmām. 43
2. SEMANTIKAS PARAL ĒLES LATVIEŠU UN KAIMI ĥTAUTU PRIEKŠV ĀRDOS
2.1. No sugasv ārdiem veidoti priekšv ārdi
Kā zin āms, latviešu priekšv ārdu sist ēmu veido liela da Ĝa internacion ālu vai aizg ūtu vārdu, ta ču šaj ā p ētījum ā galven ā uzman ība velt īta latviskas cilmes v ārdiem, resp., t ādiem, kas ir darin āti paš ā latviešu valod ā, izmantojot latviešu valodas leks ēmas. Latviešu priekšv ārdu materi āls ir v ākts gan no min ētās K. Sili Ħa Latviešu personv ārdu v ārdn īcas (R īga, 1991; turpm āk – KS), gan no Latvijas Republikas Pilson ības un migr ācijas lietu pārvaldes (turpm āk – PMLP) public ētajiem un interneta m ājaslap ā (personv ārdu re ăistr ā) pieejamajiem datiem (E Ħă ele 1999, Štrodahs 1999, http://www.pmlp.gov.lv/?_p=664&menu__id=173 u. c.). Citu sal īdzin āmo valodu – igau Ħu, somu, lietuviešu, po Ĝu, krievu, v ācu – personv ārdu materi āli ir ieg ūti no attiec īgo valodu priekšv ārdu v ārdn īcām. Analiz ējot pirmatn īgo jeb etimolo ăisko antropon īmu semantiku, ir m ērėtiec īgi visus priekšv ārdus iedal īt semantisk ās apakšgrup ās: • cilv ēku raksturojošas semantikas priekšv ārdi ○ cilv ēka ārējo izskatu un fizisk ās īpaš ības raksturojoši v ārdi, ○ cilv ēka dabu raksturojoši v ārdi, • etnon īmiskas semantikas priekšv ārdi, • amatu un profesiju semantikas priekšv ārdi, • faunas semantikas priekšv ārdi, • floras semantikas priekšv ārdi: ○ pu ėu nosaukumi priekšv ārdos, ○ koku un kr ūmu nosaukumi priekšv ārdos, ○ zāĜ u, ūdensaugu nosaukumi priekšv ārdos, ○ kult ūraugu nosaukumi priekšv ārdos, • fizio ăeogr āfiskas semantikas priekšv ārdi, • dabas par ādību semantikas priekšv ārdi, • citas konkr ētas semantikas priekšv ārdi, • abstraktas semantikas priekšv ārdi. Ikvien ā no min ētaj ām apakšnoda Ĝā m ir iek Ĝauti latviešu apelat īviskas izcelsmes priekšv ārdi alfab ēta sec ībā, nor ādot to iesp ējamo cilmi, pirmo fiks ējumu un popularit āti (p ēc KS), k ā ar ī papildinot datus no PMLP materi āliem par priekšv ārdu izplat ību m ūsdien ās. Iesp ēju robež ās attiec īgās semantikas antropon īmi sal īdzin āti ar kaimi Ħu valodu personv ārdiem. Tiešu paral ēĜ u gad ījumi par ādīti sal īdzin āmās tabul ās. 44
2.1.1. Cilv ēku raksturojošas semantikas priekšv ārdi
2.1.1.1. Cilv ēka ārējo izskatu un fizisk ās īpaš ības raksturojoši priekšv ārdi
Pārsteidzoši, ka latviešu valod ā nav daudz priekšv ārdu, kas raksturotu ārējo cilv ēka izskatu, fizisk ās īpaš ības (iev ērojami vair āk ir cilv ēka raksturu nosakošu personv ārdu, skat. 2.1.1.2.). Varb ūt tas ir t ādēĜ , ka jaundzimušajam ārējo izskatu ir gr ūti noteikt vai paredz ēt. Ar šīs semantikas v ārdiem vec āki bieži izsaka v ēlmi savu b ērnu redz ēt t ādu n ākotn ē. Cilv ēka ārējā izskata raksturojumu izsaka š ādi latviešu v ārdi (alfab ēta sec ībā): Baltgalve : latv. balts + galva . V ārds re ăistr ēts tikai vienreiz R īgā 1925. g. KS 77, tāpēc uzskat āms par okazion ālismu. Dail/a , -e: latv. daile . P ēc K. Sili Ħa datiem, v ārds pirmo reizi pierakst īts R īgā 1922. g., lai gan kalend ārā bijis kopš 1877. g. KS 92. 1998. g. ir pierakst ītas 5 Dailas , 2003. g. Dailas vārds ir dots vienai jaundzimušajai, m ūsdien ās, p ēc PMLP datiem, 2008. g. 9 Latvij ā kopum ā ir re ăistr ētas 480 Dailas un 28 Dailes . ?10 Dailida ?: latv. dai Ĝš ? vai liet. dailìd ÷ ‘namdaris, galdnieks’ ? Vien īgo reizi 11 konstat ēts Latgal ē (R ēzekn ē) 1599. g. KS 92. Tas ir Ĝoti neskaidrs piem ērs no seniem dokumentiem, jo ir apšaub āms k ā priekšv ārds, turkl āt t ā iesp ējam ā semantika un etimolo ăija ir neskaidra. Dailis skat. Daila , pirmo reizi pierakst īts Rīgā 1922. g., kalend ārā kopš 1910. g. KS 92. Pēc PMLP datiem, 2008. g. vis ā Latvij ā re ăistr ēti 126 Dai Ĝi. Dail īte skat. Daila , vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1931. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1892. g. KS 92. PMLP re ăistros Dail īte vienu reizi fiks ēta ar ī m ūsdien ās. Dailonis skat. Daila , vārds ir bijis ierakst īts kalend ārā kopš 1879. g., lietojams kopš 20. gs. I c. KS 92. M ūsdien ās Latvij ā kopum ā ir 66 Dailo Ħi. ? Garais : latv. garais , bet sal. ar ī v ācu pv. Gareis , kas ir radies no Gregorius . V ārds vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Kazdang ā) 1582. g. KS 133. Gine ?: latv. ăinis ‘nolies ējis cilv ēks’ ME I 699 ? vai senpr. ginnis ‘draugs’. Vien īgo reizi pierakst īts Kurzemē (Dundag ā) 1582. g. KS 137. Bet varb ūt to var skaidrot k ā sa īsin ātu formu no pv. Virgine vai Georgine ? ? Jaunatis ( Jounadt ): latv. jauns ? Vien īgo reizi paman īts Kurzem ē ( Ārlav ā) 1582. g. KS 176. ? Jaune : latv. jauns , sal. senpr. pv. Jawne . Pirmo reizi reăistr ēts R īgā 1549. g.; 1889. g. bijis iek Ĝauts kalend ārā KS 176. ? Jaunelis ( Jounely ): sal. latv. jauns . Vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Dundag ā) 1582. g. KS 176.
9 Tā k ā re ăistr ēto priekšv ārdu skaits main ās katru dienu, to kvantit āte attiec īgā gad ā uzskat āma par nosac ītu, attiecin āma uz 2008. gada marta m ēnesi, kad tika p ēdējo reizi p ārbaid īti dati p ēc http://www.pmlp.gov.lv/?_p=664&menu__id=173. Šeit un turpm āk priekšv ārdu koment āros 2008. g. dati ir Ħemti no Pilson ības un migr ācijas lietu p ārvaldes (PMLP) re ăistriem, t āpēc ikreiz atseviš ėi tas netiek nor ādīts. 10 Jaut ājuma z īme pirms v ārda nor āda, ka ir šaubas, vai tas ir priekšv ārds. Jaut ājuma z īme p ēc š ėirk Ĝa v ārda liecina par to, ka š ā v ārda iek Ĝaušana attiec īgaj ā semantiskaj ā grup ā nav droša. Jaut ājuma z īme p ēc etimolo ăiski semantisk ā skaidrojuma r āda, ka tas ir hipot ētisks, nav noskaidrota etimolo ăija vai ir iesp ējami vair āki skaidrojumi. 11 Vien īgo reizi noz īmē, ka tas ir vienu reizi konstat ēts K. Sili Ħa materi ālos, ta ču šie personv ārdu apkopojumi var ētu b ūt nepiln īgi ( īpaši v ēsturiskie dati b ūtu j āpapildina). 45
? Jauni ėis ( Jounicke ): latv. jauns , jauni ėis . Vien īgo reizi fiks ēts Kurzem ē 1582. g. KS 176. ? Jaunule (Jovnule ): sal. latv. jauns . Vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Aizput ē) 1295. g. KS 176. ? Jaunutis ( Jounudte ): sal. liet. jauns , senpr. pv. Jawnoto , liet. pv. Jaunutis . Vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Aizput ē) 1582. g. KS 176. ? Klibe v. ?: latv. klibs ? Vien īgais fiks ējums – 1582. g. Kurzem ē (Puz ē) KS 197. Lāsma : latv. lāsma ‘mirdz ēšana, zaigošana’. V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1938. g., pirmo reizi fiks ēts R īgā 1942. g., popularit āti ieguvis 20. gs. vid ū un otraj ā pus ē. KS 208. 2008. g. PMLP re ăistros bijušas 2239 Lāsmas . Skat. ar ī 2.1.1.2. grup ā. Marga : no pv. Margarita , sal. ar ī latv. margot ‘mirdz ēt’, pirmo reizi re ăistr ēts Latgal ē 18. gs., vispopul ārākais bijis laik ā no 1920. l īdz 1944. g., nav bijis iecien īts Latgal ē. Kalend ārā iek Ĝauts 1899. g. KS 229. 2008. g. PMLP re ăistros min ētas 224 Margas . Mazs : latv. mazs . Vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Valtai ėos) 1582. g. KS 235. Mazulis ( Maszull Tonke ): latv. mazulis . Vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē ( Ēdol ē) 1582. g. KS 235. Mirdza : latv. mirdz ēt. T ēls Aspazijas lug ā „Vaidelote”. Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1887. g., vispopul ārākais bijis laikposm ā no 1853. l īdz 1919. g., kalend ārā – kopš 1979. g. KS 241. 20. gs. 20. gados tas bijis 3. iecien ītākais meite Ħu v ārds Latvij ā (Štrodahs 1999, 491), bet 1998. g. šaj ā v ārd ā nosaukta tikai viena jaundzimus ī, 2003. g. jaundzimušo re ăistr ā šis v ārds nav min ēts ne reizi. 2008. g. Latvij ā kopum ā re ăistr ēta 3821 Mirdza . Skat. ar ī 2.1.1.2. grup ā. Mirga : latv. mirgot . Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Gulbenes raj.) 20. gs. III c., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1921. g. KS 242. Latvij ā ar ī m ūsdien ās tas ir rets v ārds – kopum ā ir zin āmas 8 Mirgas . Raupis ?: latv. raupjš ? Pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Gr āvend ālē) 1604. g., v ēl vienu reizi laikposm ā no 1863. l īdz 1919. g. KS 269. Rempe ?: v. saist āms ar dienvidvācu remp ‘v ērsis’, bet sal. ar ī latv. rempis ‘maza auguma cilv ēks’ ME III 510 ?. Vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Vietalv ā) 1582. g. KS 271. ? Resne : s. sal. latv. resns ? V ārds fiks ēts 3 reizes laikposm ā no 16. l īdz 17. gadsimtam (pirmo reizi R īgā 1514. g.) KS 272. Rud īte : latv. ruds vai rudens ?. Pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Dobel ē) 1912. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1915. g., vispopul ārākais šis pv. bijis laikposm ā no 1945. l īdz 1970. g. KS 279. Tom ēr saist ījums ar rudu kr āsu š ėiet ticam āks. 1998. g. jaundzimušo re ăistros šis vārds par ādās 4 x, bet 2003. g. jaundzimušaj ām meiten ēm š āds v ārds nav dots. 2008. g. Latvij ā kopum ā re ăistr ētas 1610 personas ar š ādu v ārdu. Sārta : latv. sārts ‘iesarkans’ vai sārts ‘ugunskurs’. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Zemgal ē (Dobel ē) 1929. g. , lai gan kalend ārā bijis jau 1879. g. KS 285. Sārtis skat. Sārta . Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. III c. KS 285. Sārtone skat. Sārta . Vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs II c. KS 285. M ūsdienu Latvij ā ar ī ir 1 persona ar š ādu v ārdu. Smuidra : latv. smuidrs . Personv ārds pirmo reizi fiks ēts R īgā 19. gs. IV c., kalend ārā iek Ĝauts 1874. g., tom ēr v ārds nav k Ĝuvis popul ārs KS 294. 2008. g. Latvij ā kopum ā bijušas 46 personas ar š ādu v ārdu. Smuidris skat . Smuidra . Re ăistr ēts Vidzem ē (C ēsīs) 1922. g., kalend ārā no 1908. g., lai gan nek Ĝuva popul ārs KS 294. M ūsdien ās ir zin āmas 10 personas ar š ādu v ārdu vis ā Latvij ā. 46
Smuidr īte skat. Smuidra . Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (M ālpil ī) 1921. g. KS 294. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir bijušas 15 Smuidr ītes . Spulgace : latv. spulgace . V ārds zin āms tikai no 16. gs. IV c., lai gan v ēlāk bijis iek Ĝauts ar ī kalend ārā 1879. g., bet nav izplat ījies. KS 296. Vingra : latv. vingrs . Pirmo reizi fiks ēts Kurzem ē (Liep ājā) 20. gs. III c., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1951. g. KS 329. 2008. gad ā Latvij ā kopum ā ir zin āmas 8 personas ar š ādu vārdu. Vizma : latv. vizma . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (R ūjien ā) 19. gs. IV c., visizplat ītākais no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā ievietots kopš 1908. g. KS 331. Visticam āk, ka v ārds ir darin āts no verba viz ēt, kas var tikt attiecin āts gan uz cilv ēka ārējo izskatu, gan ar ī uz iekš ējo pasauli. M ūsdien ās kopum ā Latvij ā ir re ăistr ētas1067 personas ar šo v ārdu. Skat. ar ī 2.1.1.2. grup ā. Vizulis : latv. viz ēt. Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1922. g., kalend ārā – 1908. g. KS 332. Mūsdien ās nav īpaši iecien īts v ārds, tom ēr kopum ā vis ā Latvij ā ir re ăistr ēti 12 Vizu Ĝi. Vizols ? skat. Vizulis ?. Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1925. g. KS 332. Zaiga : latv. zaigot . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1920. g., vispopul ārākais bijis no 1945. līdz 1970. g., kalend ārā – no 1925. g. KS 334. 1998. g. – šaj ā v ārd ā nosauktas 5 jaundzimuš ās meitenes, bet 2003. g. – 2. 2008. g. kopum ā Latvij ā ir bijušas 1690 Zaigas . Skat. ar ī 2.1.1.2. grup ā. Zaigonis skat. Zaiga . Fiks ēts Vidzem ē (C ēsu raj.) 20. gs. III c. KS 334. 2008. g. kopum ā re ăistr ēti 10 Zaigo Ħi un 1 Zaigone (v ārds, kas nav bijis iek Ĝauts K. Sili Ħa „Latviešu personv ārdu v ārdn īcā”). Zeltmat īte : latv. zeltmatain ā. Vien īgo reizi fiks ēts Zemgal ē ( Ābe Ĝu apk.) 1943. g. KS 335. M ūsdien ās k ā priekšv ārds nav lietojams. Sal. ar ī Zelta , Zelt īte , kas nosac īti ar ī var ētu asoci ēties ar ārējo izskatu, ar gaišu matu kr āsu, tom ēr šaj ā anal īzē iek Ĝauti cit ā noda Ĝā (skat. d ārgmet ālu apakšnoda Ĝā pie citas konkr ētas semantikas personv ārdiem – 2.1.8.).
Vairums priekšv ārdu izsaka visp ārīgu cilv ēka skaistumu vai dai Ĝumu, slaidumu, vingrumu, garu augumu. Ar skaistumu zin āmā m ērā saist īts jaunuma j ēdziens (varb ūt asoci ācija ar m ūžīgo jaun ību). P āris v ārdu raksturo matu kr āsu: Baltgalve , Rud īte , Zeltmat īte (Zelta un Zelt īte iek Ĝauti citas konkr ētas noz īmes personv ārdu grup ā 2.1.8.), varb ūt ar ī Sārta , Sārtis , S ārtone , viens v ārds raksturo acis: Spulgace . Daži personv ārdi metaforiski izsaka personas gaišumu, ārēju (bet varb ūt ar ī iekš ēju) starojumu ( Mirdza , Mirga , Vizma , Vizulis , Vizols , Zaiga , Zaigonis )12 . Interesanti, ka neviens personv ārds nav no latv. adjekt īva skaists , gl īts vai smuks , vien īgi no dai Ĝš. ěoti maz ir t ādu v ārdu, kas cilv ēku raksturo no negat īvās (fizisko tr ūkumu) puses (jau min ētie Gine ?, Klibe , Raupis , Rempe ?), t ādi ir zin āmi tikai no seniem dokumentiem. Daudzi v ārdi ir Ĝoti seni, sastopami reti vai tikai dokumentu pierakstos: piem ēram, Dailida (?) (vien īgo reizi pierakst īts 1599. g.), Garais (min ēts tikai 1582. g.), Gine (vien īgo reizi fiks ēts 1582. g.). Gr ūti pateikt, vai tie ir priekšv ārdi vai tikai iesaukas: Jaunatis , Jaunelis , Jauni ėis (visi vien īgo reizi fiks ēti 1582. g.), Jaunule (vien īgo reizi pierakst īts 1295. g.), Klibe (1582. g., liekas neticami, ka tas b ūtu vec āku dots v ārds jaundzimušajam), Raupis (pirmo reizi 1604. g.), Rempe (vien īgo reizi pierakst īts1582. g.), Resne ? (pierakst īts tikai 1514. g.).
12 Gad ījumos, kad personvārds var ētu b ūt iek Ĝauts div ās semantiskaj ās apakšgrup ās, tas tiek min ēts ab ās noda Ĝā s (skat. ar ī 2.1.1.2.) 47
Vair āki no šaj ā grup ā analiz ētajiem latviešu v ārdiem ir Ĝoti reti vai pat doti tikai vienai personai, piem ēram: Baltgalve , Dail īte , Vizols , Zaigone , Zeltmat īte u. c. M ūsdien ās vispopul ārākie no š īs apakšgrupas sieviešu v ārdiem ir Mirdza (3821) 13 , Lāsma (2239), Zaiga (1690), Rud īte (1610), Vizma (1067), Daila (480), Smuidra (46). Toties no v īriešu v ārdiem tagad izplat īti tikai nedaudzi: Dailis (126), Dailonis (66), Vizulis (12), Smuidris (10), Zaigonis (10). Š ėiet, ka ar ī šaj ā gad ījum ā vairums v īriešu v ārdu darin āti nevis autonomi, bet gan no jau esošajiem sieviešu v ārdiem: Dailis , Dailonis < Daila , Smuidris < Smuidra , Zaigonis < ? Zaiga . Šīs grupas personv ārdu semantisk ās paral ēles nav plašas, t ās atspogu Ĝotas sekojoš ā sal īdzin āmaj ā tabul ā.
Cilv ēka ārējo izskatu un fizisk ās īpaš ības raksturojoši priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Jaunatis + 14 ? – – Jaun ÷ 174 Lech – – Jaune + ? (kunigaiša ‘vilt īgs, Jaunelis+ ? Ăedimina jauns’ 203 Jauni ėis+ ? sieva) 16 Leszek < Jaunule+? Jaunys Lech 209 Jaunutis+ Jaunius 174 176 15 Jaunut ÷ 174 Jaunutis 174 (kunigaiša Ăedimina d ēls) Baltgalve +77 Valev v. Blonda + Balten ÷ – Белая С 356 – Zeltmat īte +? ‘balts, gaišs, s. 18 NT 21 Baltenis Блондина С 358 335 spilgts’ 17 Blondina Baltys 68 Света ? С 424 125 + s. NT 21 Светлана ? С Valve s. Blondine 424 ‘balts, + s. NT 21 Злата ? gaišs, С 380 sp īdošs’ 125
13 Latviešu personv ārdu izplat ība m ūsdien ās (2008. gad ā) tiek nor ādīta p ēc PMLP interneta m ājaslapas datiem. 14 Reti sastopamie personv ārdi tabul ā tiek apz īmēti ar + z īmi. 15 Tabul ā pie personv ārdiem tiek nor ādītas attiec īgās valodas priekšv ārdu v ārdn īcas lappuses: latviešu v ārdiem pēc: K. Sili Ħš Latviešu personv ārdu v ārdn īca , R īga, 1991; igau Ħu personv ārdiem tiek nor ādītas lappuses no R. Seppo Eesti nimeraamat , Tallinn, 1994 (sa īsinot EN); somu personv ārdi galvenok ārt tiek nor ādīti p ēc: K. Vilkuna Etunimet , Helsinki, 1997 (sa īsinot VK), retie v ārdi – p ēc J. Nummelin un E. Teerijoki 800 harvinaista etunimeä , Helsinki, 2003 (sa īsinot NT); lietuviešu personv ārdiem no K. Kuzavinis, B. Savukynas Lietuvi ų vard ų kilm ÷s žodynas , Vilnius, 1987; po Ĝu personv ārdiem lappuses nor ādītas p ēc: J. Grzenia Słownik imion , Warszawa, 2004 (sa īsinot SI); krievu personv ārdi nor ādīti p ēc: А. В. Суперанская Словарь русских личных имён , Москва , 1998 (sa īsinot С); v ācu personv ārdiem p ēc: Das Kleine Vornamenbuch , Leipzig, 1978 (sa īsinot KV). 16 Paretam nepieciešam ības gad ījum ā pie cittautu priekšv ārdiem tiek doti ar ī plaš āki koment āri. 17 Paskaidrojumos attiec īgais sugasv ārds vai adjekt īvs, no kura darin āts personv ārds, parasti netiek atk ārtots, bet tikai vienp ēdi Ħā s min ēta t ā noz īme. 18 Somu un igau Ħu v ārdiem tiek nor ādīta v ārda pieder ība pie v īriešu vai sieviešu v ārdiem, jo p ēc formas to nevar noteikt. 48
Daila Kaune s. ig. Kauno v. Graž ÷ – – – Daile kaunis VK 106 Gražina Dailis ‘skaists, Sorja s. Gražin ÷ Dail īte br īnum- VK 172 Gražinis Dailonis 92 jauks’ 76 Gražys 159 Maimu ? s. Vair āki salikte Ħi ‘mazs, maza Gražmantas, -÷ būtne’, 159 ‘skaists’ Gražmintas, -÷ 88 Gražvaldas 160
Mirdza 241 Hele ? s. – Mirga 243 – – – Mirga 242 ‘gaišs, Žiba 344 Marga 229 spilgts, Žybantas 344 Lāsma skaidrs’57 Žybartas 345 Vizma 331 Milvi s. Žybart ÷ 345 Vizulis 332 ‘gaišs, Žibuol ÷ 345 Vizols + 332 sp īdošs’ 95 Žib ūn÷ 345 Zaiga 334 Ere s. Žibut ÷ ? 345 Zaigonis 334 ‘spilgts’44 Ergas ? v. ‘spilgts, gaišs, cent īgs’44 Ergav ? v. ‘spilgts, karsts, degošs’ 44 Valev ? v. ‘balts, gaišs, spilgts’ 125 Valve ? s. ‘balts, gaišs, sp īdošs’ 125 Vingra 329 – Vingra 334 – – – Vingras 334
Gandr īz vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir personv ārdi, kas saist īti ar gaišu matu kr āsu (tikai krievu valod ā izdev ās atrast v ārdu ar noz īmi ‘tumšmate’ – Чернава С 440). Somu valod ā v ārdi Blondina , Blondine s., Blonda s. NT 21 min ēti reto v ārdu sarakst ā. Ar ī lietuviešu vārdi Balten ÷, Baltenis , Baltys nav izplat īti. Trij ās valod ās ir v ārdi ar semantiku ‘jauns’, ‘skaists, dai Ĝš’, ‘mirdzošs’. Po Ĝu valod ā sēma ‘jauns’ ir ietverta pv. Lech , Leszek SI 209, somu valod ā ir pv. Jouko v. < joukea ’liels’ VK 99. Lietuviešu valod ā ir vair āki personv ārdi ar noz īmi ‘labi noaudzis, liela auguma’: Augantas , Augant ÷, Augas , Aug ÷, Augeda , Auged ÷, Augedas , Augen ÷, Augenis , Augis , Augius Liet. KS 63, Aug ūnas , Aug ūn÷ Liet. KS 64, Augut ÷, Augutis Liet. KS 65. Turkl āt lietuviešu valod ā ir ar ī daudz salikte Ħu jeb divcelmu v ārdu, kuru viens no komponentiem saist īts ar sakni aug-: Augmantas , -÷ Liet. KS 63, Augmilas , -÷, Augmina , -÷, -as Liet. KS 64, Augvyda , -÷, -as , Augvilas , -÷ Liet. KS 65. Ir ar ī vair āki salikte Ħi, kuru pirmais komponents – liet. 49
īpaš ības v ārda gražus ‘skaists’ sakne: Gražmantas , -÷ Liet. KS 159, Gražmintas , -÷, Gražvaldas Liet. KS 160. Latviešu valod ā nav v ārda ar noz īmi ‘mazs’, bet igau Ħu valod ā ir pv. Maimu s. ig. ‘mazs, maza b ūtne’, ar ī ‘skaists’ EN 88, krievu valod ā ir Малок , Малик С 228, lietuviešu valod ā ir vair āki salikte Ħi, kuru pirmais komponents ir sakne maž -: Mažrimas , Mažrim ÷ < liet. mažas ‘mazs’ + rimti ‘rimt, rimties’ Liet. KS 232, Mažvyda , Mažvyd ÷, Mažvydas , Mažvilas , Mažvil ÷ Liet. KS 232.
2.1.1.2. Cilv ēka dabu raksturojoši v ārdi
Vārdu, kas raksturotu cilv ēka dabu, ir iev ērojami vair āk nek ā ārēju izskatu raksturojošu personv ārdu. Daudzi no šiem priekšv ārdiem var ētu b ūt Ĝoti seni. Liel ākoties tie raksturo cilv ēku no pozit īvās puses, izce Ĝot rakstur īgākās īpaš ības un liecinot par to, ko vec āki nov ēl savam jaundzimušajam. Tom ēr daži no tiem ir ar pejorat īvu noz īmi.
Šīs apakšgrupas latviešu personv ārdi alfab ēta sec ībā: Alders ?: latv. alderis ‘nepr ātis’ EH I 67 ?, lai gan iesp ējama saikne ar ī ar v ācu Aldermann ‘amata vec ākais’, k ā ar ī ar citu latv. v ārdu Alters KS 48. Aldr/a , -e ?: latv. alder īgs ‘izlaists (b ērns)’ ME I vai ar ī fon ētisks darin ājums KS 48. Mūsdien ās, p ēc PMLP datiem, Latvij ā ir 4 Aldras . Aša ?: latv. aša ‘strauja’ ?, v ārds vien īgo reizi paman īts lietojum ā 19. gs. IV c. R īgā, 1845. g. bijis iek Ĝauts pat kalend ārā KS 73. Babuls ?: latv. babulis ‘p Ĝā pa; ar ī ieb ūvietis’ ?. Vien īgo reizi fiks ēts 1740. g. Cesvain ē KS 76. ? Baise ? v.: latv. baiss ?, vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1460. g. KS 77. Bargs ?: latv. bargs . vai seno zieme Ĝvalodu bergan (v ācu bergen , barg ) ‘glab āt’. Vārds vien īgo reizi pierakst īts Zemgal ē (Za Ĝeniekos) 1566. g. KS 78. Br īva : latv. br īvs , br īvība . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1931. g. KS 87. 2008. g. Latvij ā bijušas 3 Br īvas . Censonis : latv. censonis . Sam ērā rets v ārds, bet kopš 1925. g. ir iek Ĝauts ar ī ofici ālā kalend ārā KS 89. 2008. g. Latvij ā bija 9 personas ar š ādu v ārdu. Censaitis skat. Censonis . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1942. gad ā, no 1920. l īdz 1944. g. pierakst īts 4 reizes, 1879. g. min ēts kalend ārā KS 89. Centa skat. Centis , bet K. Sili Ħš pie Ĝauj iesp ēju, ka tas ir p ārveidojums no pv. Zenta ?. Re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., iek Ĝauts 1921. g. kalend ārā, tom ēr nav bijis izplat īts KS 89. Var ētu pie Ĝaut iesp ēju, ka t ā ir sa īsin āta forma no v ārda Vincenta . M ūsdienu Latvij ā PMLP re ăistros ir 21 Centa . Centis : latv. cent īgs . Pirmo reizi paman īts Zemgal ē 20. gs. I c., kalend ārā kopš 1921. g. KS 89. 2008. g. Latvij ā ar šo v ārdu bijušas 48 personas. Centonis skat. Centis , Censonis . Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1940. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1931. g. KS 89. 2008.g. ir kopum ā re ăistr ēti 3 Cento Ħi. Cera : latv. cer ēt ?. Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Apri ėos) 1901. g., re ăistr ēts Ĝoti reti, kalend ārā min ēts 1910. g. KS 89. Tom ēr, p ēc PMLP datiem, 2008. g. Latvij ā bija pat 9 Ceras . Cer īte skat. Cera . Vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Garoz ā) 1939. g. KS 89. 50
Cerone skat. Ceronis . V ārds min ēts vien īgo reizi Vidzem ē (Gaujien ā) 1924. g. KS 89. 2008. g. Latvij ā ir bijusi tikai viena persona ar š ādu v ārdu. Ceronis : latv. cer ēt. V ārds kalend ārā iek Ĝauts jau 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1926. g., laikposm ā no 1920. l īdz 1944. g. konstat ēts 6 reizes. KS 89. 2008. g. Latvij ā ir 28 personas ar š ādu v ārdu. Cilda : latv. cildens . V ārds paz īstams kopš 19. gs. IV c., kalend ārā kopš 1889. g. KS 89. 2008. g. Latvij ā kopum ā bijušas 24 Cildas . Cildis skat. Cilda . K. Sili Ħa materi ālos re ăistr ēts R īgā 1942. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1889. g. KS 90. M ūsdien ās nav re ăistr ēts. Cildonis skat. Cildis . Pierakst īts R īgā 20. gs. III c. KS 90. Latvij ā 2008. g. bijušas 2 personas ar š ādu v ārdu. ? Čabulis ?: latv. čabulis . Vien īgo reizi pierakst īt 1518. g. KS 90. Sal. čabulis ‘niec īgs, nenoz īmīgs rad ījums’ ME I 400 vai čab ēt ‘čaukst ēt, v āvu Ĝot, murmul ēt u. c.’. Dai Ĝpr āts : latv. dai Ĝš + pr āts . Vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Krustpil ī) 1912. g. KS 92. Daris ?: latv. dar īt. Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1966. g., kalend ārā bijis 1928. g. KS 95. Tom ēr š ėiet, ka tas var ētu b ūt p ārveidojums no pv. Dārijs vai pat aizg ūts no liet. pv. Darius . P ēc PMLP datiem, 2008. g. Latvij ā bijušas 15 personas ar š ādu v ārdu. Darlaimis : latv. dar īt + laime . Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1935. g. KS 95. Dasnis ?: latv. dāsns ? Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 17. gs. I c. KS 95. Tom ēr šis ir Ĝoti neskaidras cilmes un neskaidras pirmatn īgās noz īmes personv ārds. Dedze : latv. degt , dedz īgs . P ēc K. Sili Ħa datiem, pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (C ēsīs) 20. gs. II c., lai gan kalend ārā ir bijis jau 1882. g. KS 96. Tom ēr 2008. g. Latvij ā ir zin āmas 2 Dedzes . Dedzis skat. Dedze . V ārds vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1927. g. KS 96. 2008. g. PMLP re ăistros paman īta viena persona ar š ādu v ārdu. Drosma : latv. drosme . V ārds kalendārā iek Ĝauts kopš 1908. g., pirmo reizi fiks ēts R īgā 1922. g. KS 102. 2008. g. Latvij ā kopum ā re ăistr ētas 120 Drosmas . Drosmi Ħš skat. Drosma . Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. II c., kalend ārā bijis 1938. g. KS 102. 2008. g. Latvij ā ir bijis viens Drosmi Ħš. Drosmis skat. Drosma . P ēc K. Sili Ħa zi Ħā m, v ārds vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1964. g., kalend ārā – 1921. g. KS 102. 2008. g. kopum ā Latvij ā re ăistr ētas 8 personas ar šo v ārdu. Drošpr ātis : latv. drošs + pr āts . Pierakst īts vien īgo reizi R īgā 1936. g. KS 102. Dzidra : latv. dzidrs . Pirmo reizi pierakst īts R ūjien ā 1917. g., popularit ātes virsotni sasniedzis laikposm ā no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā – kopš 1908. g. KS 103. 1998. g. š āds vārds dots tikai vienai jaundzimušai meitenei. 2008. g. vis ā Latvij ā – 4452 Dzidras . Dzidris skat. Dzidris . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā, popul ārākais bijis 1945.–1970. g., kalend ārā – kopš 1931. g. KS 103. 1998. g. š āds v ārds dots vienam jaundzimušajam. 2008. g. ar š ādu v ārdu re ăistr ētas 35 personas. Dzidrons skat. Dzidris , v ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Dobel ē) 1925. g. KS 103. 2008. g., p ēc PMLP datiem, t āds v ārds nav re ăistr ēts. Dziednes īte : latv. dzied ēt vai dzied āt + nest , pirmo un vien īgo reizi fiks ēts Vidzem ē (C ēsīs) 1962. g. KS 103. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā re ăistr ēta 1 Dziednes īte . Dziedris : latv. dziedrs ‘debeszils’, liet. giedras ‘gaišs, skaidrs’, v ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1927. g. KS 103. Dzirdimis ?: latv. dzird ēt ? Sens personv ārds, kas re ăistr ēts vien īgo reizi Kurzem ē 1582. g. KS 104. 51
Gaida : latv. gaid īt. Pirmo reizi v ārds fiks ēts Vidzem ē (Vecpiebalg ā) 1915. g., vispopul ārākais bijis laikposm ā no 1920. l īdz 1944. g. KS 131. 2008. g. PMLP re ăistros bijušas 1742 Gaidas . ? Gaide (Gayde Pedow) ? v. skat. Gaida . Sal. saist ījumu ar liet. gaidys ‘gailis’ vai pr. gaydis ‘kvieši’ ?. V ārds vien īgo reizi min ēts R īgā 1454. g. KS 131. Gaidis skat. Gaida . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1922. g. KS 131. 2008. g. kopum ā Latvij ā bijušas 160 personas ar šo v ārdu. Gai ėis : latv. gai ėis ‘nevald āms’ ME I 584 ? Vien īgo reizi v ārds pierakst īts R īgā 1547. g. KS 132. Garabalts ? Viens no iesp ējamiem skaidrojumiem: latv. gars + balts , tom ēr ticam āks šėiet saist ījums ar it āĜ u uzv. Garibaldi ; K. Sili Ħš min ar ī fon ētiska darin ājuma iesp ējam ību. Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1922. g. KS 133. Gausis : latv. gauss vai liet. gausus ‘liels (skaita zi Ħā ), bag āts, p ārpilns’ ?. Pierakst īts Zemgal ē 1566. g., bet bijis ievietots kalend ārā 1931. g. KS 133. P ēc semantikas š ėiet, ka personv ārda motiv ācijai vair āk piem ērots lietuviešu valodas etimons. M ūsdien ās nav re ăistr ēts. Gauš ēns skat. Gausis . Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē 1582. g., laikposm ā no 1200. līdz 1600. g. fiks ēts p āris reižu. KS 133. M ūsdien ās k ā priekšv ārds nav lietojams. Gudr īna skat. Gudr īte . Pirmo reizi konstat ēts R īgā 1922. g. KS 143. M ūsdien ās nav re ăistr ēts. Gudr īte : latv. gudrs . Pirmo reizi min ēts R īgā 1922. g., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 143. 2008. g. PMLP re ăistros – 8 Gudr ītes . Gudrivaldis : latv. gudrs + vald īt. Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1933. g. KS 143. Ar ī 2008. g. PMLP datu b āzē Latvij ā ir viens Gudrivaldis . Gudvars : latv. gudrs + var ēt vai fon ētisks darin ājums ?. Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1971. g. KS 143. 2008. g. vis ā Latvij ā – tikai 1 Gudvars . Gundara skat. Gundars . Pierakst īts Vidzem ē (Al ūksn ē) 1930. g. KS 144. V ārds nav popul ārs, 2008. gad ā vis ā Latvij ā ar š ādu v ārdu re ăistr ēta tikai viena persona. Gundars : latv. guns + dar īt . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1925. g., visizplat ītākais bijis no 1945. l īdz 1970. g. KS 144. 2003. g. šis vārds dots 6 jaundzimušajiem. M ūsdien ās Latvij ā kopum ā ir 1823 Gundari . Gundega ?: latv. gundega (iesp ējams ar ī k ā auga nosaukums), izplat ījies kopš 20. gs. I c., popularit ātes virsotni sasniedzis 1975. g. KS 144. 2003. g. šis v ārds dots 6 jaundzimuš ām meiten ēm. PMLP datu b āzē 2008. g. kopum ā bijušas 1444 Gundegas . Gundis skat. Gundars ?. Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1971. g. KS 144. 2008. g. Latvij ā ar šādu v ārdu bijušas 5 personas. Gundra skat. Gundara . Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Laucien ā) 1940. g. KS 144. 2008. g. kopum ā re ăistr ētas 9 Gundras . Gun(i)valdis : latv. guns + vald īt. Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1922. g., kalend ārā 1921. g. 2008. g. vis ā Latvij ā bijuši 112 Gunvalži un 8 Gunivalži . Jautra : latv. jautrs . Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Al ūksn ē) 1922. g., kalend ārā min ēts jau 1874. g. KS 176. 2008. g. PMLP re ăistros ir bijušas 53 Jautras . Jautris : latv. jautrs . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. III c., lai gan kalend ārā jau kopš 1884. g. KS 176. M ūsdien ās v ārds nav popul ārs, vis ā Latvij ā ir zin āmas tikai 12 personas ar š ādu v ārdu. 52
Jautr īte skat. Jautra . Izplat ījies p ēc Aspazijas lugas „Sidraba š ėidrauts”. Pirmo reizi Rīgā – 1932. g., vispopul ārākais no 1945. l īdz 1970. g. KS 176. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir re ăistr ēta 401 persona ar š ādu v ārdu. Jūtvaldis : latv. jūtas + vald īt, kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Burtniekos) 20. gs. I c. KS 188. 2008. g., p ēc PMLP datiem, ir 1 Jūtvaldis . Kaira ?: latv. kairs ?, sal. ar ī ig. pv. Kaira . Pirmo reizi pierakst īts Latgal ē 19. gs. IV c. KS 189. Ticam āk, ka v ārds ir aizg ūts no igau Ħu valodas. Latvij ā 2008.g. – 22 Kairas . Kautr īte : latv. kautr īgs . P ēc K. Sili Ħa datiem, vien īgo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. II c. KS 193. 2008. g. Latvij ā re ăistr ētas 2 Kautr ītes . Klusis : latv. kluss ? V ārds vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Lielv ārd ē) 1599. g. KS 197. Klus īte : latv. kluss ? Sal. senpr. s. pv. Clusite , latv. kalend ārā bijis iek Ĝauts 1782. g. KS 197. M ūsdien ās v ārds nav paz īstams. Labals ( Labelle Labal ) ?: latv. labs , sal. liet. Labolis . Vien īgo reizi min ēts 1566. g. Zemgal ē (Mežmuiž ā) KS 205. Labsv īrs : latv. labs + v īrs . Vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē 1582. g. KS 205. Liega : latv. liegs . ‘viegls, maigs’. Pirmo reizi v ārds fiks ēts Kurzem ē (Talsu raj.) 20. gs. III c., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 214. M ūsdien ās PMLP re ăistros ir 72 Liegas . Līgsma skat. Līksma . KS 215. 2008. g. Latvij ā re ăistr ētas 11 Līgsmas . Līgsmis : latv. līksms ? Pierakst īts R īgā 20. gs. III c., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1874. g. KS 215. M ūsdien ās nav re ăistr ēts. Līksma (-k-:-g-): latv. līksms . Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Al ūksn ē) 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā – 1908. g. KS 215. 2008. g. Latvij ā ir bijušas 52 personas ar š ādu v ārdu, viena meitene bija nosaukta divos v ārdos – Līksma Liesma . ěūĜ a v.?: latv. ĜūĜ a ‘auša, t ūĜ a, mu Ĝė is’ ME II 545 ?. Vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Grobi Ħā ) 1771, kalend ārā bijis jau 1763. g. KS 223. Maidze : latv. maigs . P ēc K. Sili Ħa zi Ħā m, pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Durb ē) 19. gs. IV c. KS 224, tom ēr ar ī 2008. g. Latvij ā ir re ăistros zin āma 1 persona ar š ādu vārdu. Maiga : latv. maigs . V ārds pirmo reizi paman īts Kurzem ē (N īcā) 1750. g., visizplat ītākais bijis no 1920. l īdz 1944. g. KS 224. 2003. g. š āds v ārds dots vienai jaundzimušajai, 2008. g. bijušas 1797 personas vis ā Latvij ā. Maigenis skat. Maigonis . Re ăistr ēts vienu reizi Vidzem ē (Saikav ā) 1971. g. KS 224. Maigone skat. Maiga . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. II c., kalend ārā bijis jau 1879. g. KS 224. 2008. g. Latvij ā bijušas 6 Maigones . Maigonis skat. Maiga . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1908. g., visizplat ītākais bijis no 1920. līdz 1944. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1925. g. KS 224. 1998. g. š ādu v ārdu ieguvuši 2 jaundzimušie. 2008. g. – 424 personas vis ā Latvij ā. Maigora skat. Maiga ?. Vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē 19. gs. IV c. KS 224. Maigurs skat. Maigonis ?. Pirmo reizi paman īts R īgā 1922. g., popul ārākais bijis 1945.–1970. g. KS 224. 1998. g. š ādu v ārdu ieguvis viens jaundzimušais. Kopum ā Latvij ā ir 100 personas ar š ādu v ārdu. Mākulis : latv. mācēt vai mākonis ?. V ārds vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1922. g., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 226. Malda : latv. malda , mald īties , bet iesp ējams saist ījums ar ī ar pv. Matilda . Pirmo reizi vārds fiks ēts R īgā 20. gs. I c., kalend ārā bijis jau 1889. g., vispopul ārākais no 1920. līdz 1970. g. KS 226. M ūsdien ās ir 462 personas ar š ādu v ārdu. 53
Mieri Ħš: latv. miers . Pirmo reizi min ēts R īgā 1900. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1782. g., popularit āti v ārds nav ieguvis KS 238. M ūsdien ās Latvij ā ir re ăistr ēti kopum ā 5 cilv ēki ar šādu v ārdu. V ārds var ētu tikt iek Ĝauts ar ī abstraktas semantikas priekšv ārdu grup ā (skat. 2.1.9.) Mierm īlis : latv. miers + m īlēt. P ēc K. Sili Ħa datiem, pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Rīgā 1925. g., kalend ārā 1908. g. KS 238. Ar ī m ūsdien ās PMLP datu b āzē ir tikai 1 Mierm īlis . Miernesis: latv. miers + nest . P ēc K. Sili Ħa, pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1922. g., kalend ārā – 1879. g. KS 238. 2008. g. Latvij ā re ăistr ētas 2 personas ar š ādu v ārdu. Miervaldis : latv. miers + vald īt; kalks no Fr īdrihs , Vladimirs , Ir ēnijs , vispopul ārākais bijis 20. gadsimta 20.–40. gados. Kalend ārā ievietots kopš 1874. g. KS 238. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir re ăistr ēti 633 v īrieši ar š ādu v ārdu. Miervaris : latv. miers + var ēt. Pirmo reizi paman īts R īgā 1939. g. KS 238. M ūsdien ās (2008. g.) Latvij ā ir 2 Miervari . Mirdza : latv. mirdz ēt; t ēls Aspazijas lug ā „Vaidelote”, pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1887. g., vispopul ārākais bijis 1920.–1944. g., kalend ārā – kopš 1879. g. KS 241. V ārds saglab ājis popularit āti ar ī m ūsdien ās – 2008. g. Latvij ā bijusi 3821 Mirdza . Mirga : latv. mirgot . Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Gulbenes raj.) 20. gs. III c., kalend ārā – kopš 1921. g. KS 242. PMLP re ăistros 2008. g. zin āmas 8 Mirgas . Modra : latv. modrs . V ārds ir paz īstams kopš 19. gs. IV c., kad re ăistr ēts Vidzem ē, kalend ārā iek Ĝauts kopš 1908. g., vispopul ārākais bijis 1945.–1970. g. KS 242. PMLP re ăistros 2008. g. bija 243 Modras . Modri Ħš skat. Modris . V ārds fiks ēts Vidzem ē (Liezer ē) 1909. g., lai gan kalend ārā par ādījies jau 1782. g. KS 242. 2008. g. ir Latvij ā bijis viens Modri Ħš un 2 personas, kam tas ir otrs v ārds. Modris skat. Modra . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., Ĝoti popul ārs bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā – 1908. g. KS 242. Interesanti, ka v. v ārds, kas radies no s. v ārda Modra , k Ĝuvis daudz popul ārāks – 1998. g. Latvij ā šis v ārds dots četriem, 2003. g. – trim z ēniem. 2008. g. Latvij ā re ăistr ēti 2790 Modri . Modr īte skat. Modra . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. I c., kalend ārā ievietots 1910. g. KS 243. 2008. g. Latvij ā bija 213 Modr ītes . Molda ? skat. Malda k ā dial. forma ?. Re ăistr ēts Vidzem ē (Al ūksn ē) 1932. g. KS 243. Mud/i Ħš, -is : latv. mud īgs . Pirmo reizi piemin ēts R īgā 1925. g., kalend ārā – 1915. g. KS 244. 2008. g. vis ā Latvij ā bijuši 2 Mudi Ħi. Mude skat. Mud īte . P ēc K. Sili Ħa datiem, pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Umurg ā) 1906. g. KS 244. Tom ēr 2008. g. Latvij ā ir zin āma 1 Mude . Mud īte : latv. mud īgs . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. I c, popul ārākais bijis no 1945. līdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1910. g. KS 244. 2008. g. re ăistros kopum ā ir bijušas 1166 personas ar š ādu v ārdu. Mudra skat. Mudris . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. I c., kalend ārā 1879. g. KS 244. Pēc PMLP datiem, Latvij ā ir 34 Mudras . Mudris : latv. mudrs ‘mundrs, ātrs’ ME II 659. P ēc K. Sili Ħa datiem, pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1500. g. KS 244. 2008. g. Latvij ā ir bijis 1 Mudris . Mudr īte skat. Mudra . V ārds pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Valkas raj.) 20. gs. III c., kalend ārā – 1901. g. KS 244. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir zin āmas 69 Mudr ītes . Mundra skat. Mundris . Pirmo reizi fiks ēts Kurzem ē (Sald ū) 1931. g., kalend ārā – 1921. g. KS 244. 2008. g. Latvij ā bija 14 Mundras . 54
Mundris : latv. mundrs . Vien īgo reizi re ăistr ēts Tukuma raj. 1973. g. KS 244. Mūsdien ās kopum ā ir paz īstami 7 Mundri . Oj ārs ?: latv. dial. oj ārs ‘trakulis, draiskulis’ ME II 907. Bet sal. ar ī po Ĝu ogier ‘ērzelis’? (šos v ārdus saista A. Augstkalns un min ar ī latv. polonismu oăeris ‘ ērzelis’ (Augstkalns 1930, 113)). Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1903. g., Ĝoti popul ārs k Ĝuvis 1920.– 1944. g. un ar ī 1945.–1970. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1908. g. KS 253. Visliel ākais nopelns par to, ka šis v ārds ir m ūsdienu latviešu antroponimikon ā, ir Ansim Lerhim-Puškaitim un vi Ħa st āstam „Oj ārs” (1892). Oj ārs Bušs izsaka varb ūtību, ka v ārds saist āms ar Baltijas j ūras somugru valod ām: sal. ig. uzv ārds Ojari , ăeogr āfiskais apelat īvs oja ‘strauts’ u. c. (Bušs 2007, 14). Ar ī m ūsdien ās šis v ārds ir visai popul ārs: 2003. g. tas dots 7 jaundzimušajiem, 2008. g. Latvij ā bijuši 1839 Oj āri . Raita : latv. raits ‘veikls, ātrs’ ?. Sal. ar ī somu pv. Raita : som. raitis ‘svaigs, v ēss, t īrs’ ?. Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Raun ā) 1935. g., popul ārākais bijis no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā kopš 1932. g. KS 267. P ēc PMLP public ētajiem datiem, 1998. g. šis v ārds tika dots 1 meitenei, 2003. g. – 3 jaundzimušaj ām, bet, saska Ħā ar 2008. g. datiem, Latvij ā kopum ā ir re ăistr ētas 279 Raitas . Rait/is , -us skat. Raita. Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Valmier ā) 1938. g., visizplat ītākais – no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1927. g. KS 267. Interesanti, ka v. pv. Raitis , kas radies nedaudz v ēlāk no s. pv. Raita , ir k Ĝuvis iev ērojami popul ārāks – 1998. g. šis vārds tika dots 31, bet 2003. g. – 26 z ēniem, m ūsdien ās Latvij ā kopum ā ir zin āmas 2827 personas ar š ādu v ārdu. Ram/elis , -ele v.: latv. rāms ‘mier īgs’. Personv ārds divreiz pierakst īts 1582. g. R īgā un Kurzem ē KS 268. M ūsdien ās nav re ăistr ēts. Salda : latv. salds , kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1882. g., pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Tukum ā) 1922. g. KS 282. M ūsdien ās reti sastopams – 2008. g. zin āmas tikai 2 Saldas . Saldija skat. Salda , pirmo reizi pierakst īts Latgal ē (Kr āslavas raj.) 20. gs. III c. KS 282. P ēc 2008. g. PMLP datiem, Latvij ā ir 1 Saldija . Saltis : latv. salts ?, pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Ventspils raj.) 1969. g. KS 282. Ar ī m ūsdien ās 2008. g. PMLP re ăistros 1 Saltis . Siltais : latv. siltais , pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Lizum ā) 1931. g. KS 290. 2008. g. PMLP re ăistros nav fiks ēts. Sirdvalda : latv. sirds + vald īt. P ēc K. Sili Ħa datiem, pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Rīgā 1927. g., kalend ārā bijis 1921. g. KS 292. Latvij ā 2008. g. ir 2 Sirdvaldas un 2 Sirdsvaldas (š āds v ārds nav iek Ĝauts „Latviešu personv ārdu v ārdn īcā”). Sirsn īte : sal. latv. sirsni Ħa, sirsn ība . 20. gs. vien īgo reizi šis personv ārds re ăistr ēts Vidzem ē (Madon ā) 1940. g., kalend ārā min ēts jau 1782. g. KS 292. M ūsdienu sarakstos neparādās. Skaidra : latv. skaidrs . Pirmo reizi sarakstos par ādās Vidzem ē 19. gs. IV c., v ārds kĜuvis popul ārs no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā iek Ĝauts 1928. g. KS 293. 2008. g. Latvij ā kopum ā bija 208 Skaidras . Skaidris : latv. skaidrs . Pirmo reizi re ăistr ēts Latgal ē (Daugavpil ī) 20. gs. III c., lai gan kalend ārā bijis jau 1879. g., popul ārs nav k Ĝuvis KS 293. P ēc PMLP datiem, 2008. g. kopum ā ir bijuši 10 Skaidri . Skaidr īte skat. Skaidra . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Mat īšos) 19. gs., popularit āti sasniedzis 1920.–1944. g., kalend ārā kopš 1782. g. KS 293. M ūsdien ās Latvij ā kopum ā ir 5111 personas ar š ādu v ārdu. Skaidr ītis skat. Skaidris. KS 293. 2008. g. Latvij ā bija 1 persona ar šo v ārdu. 55
Skalbis ?: latv. skalbs ‘ass, skarbs’ vai skalbes ‘ ūdens augi’. Re ăistr ēts vienu reizi Rīgā 1540. g. KS 293. M ūsdien ās nav sastopams. Spulga : latv. spulgot , kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē 20. gs. I c., nav bijis popul ārs. KS 296. 2008. g. Latvij ā ir 46 Spulgas . Staldzis : latv. staldzis ‘k ārumnieks’ ME III 1042 ?, sal. latv. vv. Staldzene . Pirmo reizi vārds pierakst īts Kurzem ē (Saldus raj.) 1943. g. un v ēlreiz 1975. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1938. g. KS 296. 2008. g. re ăistros Latvij ā ar š ādu v ārdu min ētas 2 personas. (Skat. ar ī topon īmiskas izcelsmes personv ārdu noda Ĝā 2.2.1.) Steidz īte : latv. steidz īgs . Pirmo reizi fiks ēts Kurzem ē (Laidz ē) 20.gs. II c., kalend ārā 1931. g. KS 297. 2008. g. Latvij ā ir bijušas 10 Steidz ītes . ? Stiprs : latv. stiprs . Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1476. g. KS 298. Strauja : latv. straujš . Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Aloj ā) 1925. g., kalend ārā bijis 1879. g. KS 298. 2008. g. Latvij ā bijušas 10 Straujas . ? Strupis : latv. strups . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1582. g. KS 298. Tālivalda skat. Tālivaldis . Pirmo reizi pierakst īts 19.gs. IV c. KS 302. 2008. g. tas re ăistr ēts tikai vienai personai k ā otrs v ārds – Dzidra T ālivalda . Tālivaldis , T ālis : latv. tāls (sal. ar ī vv. Tālava ) + vald īt. Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē 1897. g., visbiež āk fiks ēts laikposm ā no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā kopš 1879. g. KS 302. 2008. g. vis ā Latvij ā bijuši 583 Tālivalži un 412 TāĜ i. Tikla ?: latv. tikls . Vai no pv. Tekla ?. Pirmo reizi pierakst īts Latgal ē 19. gs. IV c. KS 306. 2008. g. ir bijušas 3 Tiklas vis ā Latvij ā. Tīra sal. latv. tīrs ?. Vien īgo reizi fiks ēts Kurzem ē (Liep ājā) 1911. g. KS 307. Vaira : latv. vairot vai vair īties . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1882. g. KS 314. V ārds ir sam ērā izplat īts arī m ūsdien ās – 2008. g. PMLP re ăistros ar š ādu v ārdu bijušas 797 personas. Vairija skat. Vaira . Vien īgo reizi fiks ēts Zemgal ē (Tukum ā) 1935. g. KS 314. Ar ī 2008. g. re ăistros Latvij ā ir tikai 1 Vairija . Vairis skat. Vaira . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Valmier ā) 1930. g., īpaši popularit āti ieguvis no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1889. KS 314. 2003. g. šis vārds dots 5 z ēniem. M ūsdien ās ar š ādu v ārdu vis ā Latvij ā ir 556 personas. Vairita skat. Vaira . Pirmo reizi fiks ēts J ūrmal ā 20. gs. III c. KS 314. V ārds nav izplat īts ar ī m ūsdien ās – 2008. g. Latvij ā zin āmas tikai 4 Vairitas . Vaironds skat. Vaironis ?. Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1976. g. KS 314. Ar ī 2008. g. kopre ăistros ir tikai 1 persona ar š ādu v ārdu. Vaironis skat. Vaira ?. Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1922. g., sam ērā izplat īts bijis no 1920. l īdz 1944. g. KS 314. 2008. g. Latvij ā ir bijuši 16 Vairo Ħi. Valda skat. Valdis . Pirmo reizi fiks ēts Zemgal ē (Jelgav ā) 1888. g., popularit ātes virsotni sasniedzis no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā bijis kopš 1782. g. KS 314. 1998. g. tikai 1 jaundzimušajai ir dots šis v ārds. Kopum ā Latvij ā 2008. g. bija 2601 Valda . Valdgars : latv. vald īt + gars ?. Vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Bausk ā) 1935. g., kalend ārā bijis jau 1931. g. KS 315. M ūsdien ās nav paz īstams. Valdiks skat. Valdis , re ăistr ēts Latgal ē (Daugavpil ī) 20. gs. III c. KS 315. Valdis ?: latv. vald īt, bet varb ūt no pv. Valdem ārs , kam ir senaugšv āciska cilme? Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Ogr ē) 19. gs. IV c., Ĝoti popul ārs bijis 1920.–1944. g., k ā ar ī 1945.–1970. g., nedaudz popularit āte mazin ājusies 1973. un 1975. g., kalend ārā min ēts jau 1783. g. KS 315. 1998. g. šis v ārds dots 22, bet 2003. g. – 13 jaundzimušajiem. 2008. g. kopre ăistros Latvij ā ir 8102 personas ar š ādu v ārdu. 56
Valdona skat. Valdonis . Pirmo reizi fiks ēts Kurzem ē (Dundag ā) 1582. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1908. g. KS 315. 2008. g. Latvij ā kopum ā bija zin āmas 8 Valdonas un viena Valda Valdona . Valdonis : latv. valdonis . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1886. g., nav k Ĝuvis popul ārs. Kalend ārā min ēts jau 1880. g. KS 315. 2008. g. – 10 Valdo Ħi vis ā Latvij ā. Valdule skat. Valda . Vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Vecpiebalg ā) 1874. g. KS 315. Varen īte skat. Var īte , sal. latv. varens , kalend ārā v ārds iek Ĝauts jau 1782. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Madonas raj.) 20. gs. III c. KS 317. 2008. g. Latvij ā ir 1 persona ar š ādu v ārdu. Varens : latv. varens . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts Kurzem ē 1530. g. KS 317. Varis : latv. var ēt. Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1935. g., izplat ījās p ēc A. Brigaderes lugas „Maija un Paija”, vispopul ārākais šis pv. bijis no 1945. l īdz 1970. g. KS 318. 2003. g. šis v ārds pieš ėirts 2 z ēniem. 2008. g. vis ā Latvij ā bijuši 373 Vari . Vars ? skat. Varis , sal. ar ī liet. varus ‘l īkk ājis’? Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. III c. KS 318. Šėiet, ka sal īdzin ājums ar min ēto lietuviešu adjekt īvu 20. gs. personv ārdam ir mazticams. Veikla : latv. veikls . Pirmo reizi fiks ēts 20. gs. I c., kalend ārā 1874. g. KS 319. PMLP 2008. g. re ăistros – 20 Veiklas . Viesturs : latv. viesturis ‘viesm īlīgais’ ME IV 671 vai no pv. Viestarts . Pirmais fiks ējums Zemgal ē 12.–13.gs. (T ērvetes novada vec ākais), pv. Ĝoti popul ārs bijis no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā kopš 1889. g. KS 324. 2008. g. vis ā Latvij ā bija 2526 Viesturi . Virma : latv. virmot . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. II c.; 1921. g. bijis ar ī kalend ārā KS 330. V ārds nav izplat īts, vis ā Latvij ā m ūsdien ās ir 16 Virmas . Visvaldis : latv. viss + vald īt (sal. Pankr ātijs , Vsevolods ), seno latga Ĝu valdnieka v ārds. Pirmo reizi dokumentos fiks ēts 13. gs. Livonijas hronik ā, vispopul ārākais bijis no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā kopš 1882. g. KS 330. V ārds ir visai izplat īts ar ī m ūsdien ās – š āds priekšvārds ir 1125 person ām. Visvaris : latv. viss + var ēt. Pirmo reizi re ăistrēts R īgā 1922. g., kalend ārā kopš 1908. g. KS 330. 2008. g. kopre ăistros ar š ādu v ārdu bija 18 personas. Vizulis : latv. viz ēt. Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1922. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1908. g., nav k Ĝuvis popul ārs KS 332. 2008. g. re ăistros ir bijušas 13 personas ar š ādu v ārdu. Zaiga : latv. zaigot . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1920. g., vispopul ārākais bijis vis ā Latvij ā no 1944. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g KS 334. 2008. g. kopre ăistr ā – 1690 Zaigas , tostarp Zaiga Sarma . Ziemcietis : latv. ziemciet īgs . Kalend ārā bijis jau 1879. g., bet vien īgo reizi pierakst īts Rīgā 1930. g. KS 337. Mūsdien ās nav konstat ēts. Dažreiz ir pamatotas šaubas, vai senie v ārdi, kas min ēti K. Sili Ħa Latviešu personv ārdu v ārdn īcā, nav tikai iesaukas: skat. Baise (1460. g.), Bargs (1566. g.), Čabulis (1518. g.), Dasnis (17. gs. I c.), Dzirdimis (1582. g.), Gaide (1454. g.), Gai ėis (1547. g.), Gausis (tikai 1566. g.), Klusis (1599. g.), Labals (1566. g.), Labsv īrs (1582. g.), Mazs un Mazulis (abi min ēti tikai 1582. g.), Ramelis (1582. g.), Stiprs (1476. g.), Varens (1530. g). Tikai no v ēstures avotiem zin āmi t ādi v ārdi k ā Alders , kas ir min ēts 13. gs. Livonijas hronik ā (Alderus XIV, 8), kā ar ī vienreiz konstat ēts laikposm ā no 1863. l īdz 1919. g., Gauš ēns (1582. g.) u. c. 57
Gandr īz bez iz Ħē muma visiem š īs grupas latviešu personv ārdiem piem īt pozit īva konot ācija. Tie raksturo personu k ā labu, strauju, ātru, veiklu, cent īgu, cildenu, cer īgu, d āsnu, dedz īgu, drosm īgu, dzirdošu, gaidošu, gudru, t ādu, kas ilgojas, jautru, klusu, mier īgu, maigu, modru, raitu, veiklu, možu, stipru, tiklu, t īru, varenu, varošu, valdon īgu, t ādu, kas valda un visu var, viesm īlīgu. Tom ēr dažreiz latvieši personv ārd ā ir ar ī izc ēluši negat īvo rakstura iez īmi, piem ēram: Babuls ‘p Ĝā pa’ (šis v ārds gan ir re ăistr ēts tikai vienu reizi 1740. gad ā Vidzem ē (Cesvain ē) KS 76), ěūĜ a ‘auša, t ūĜ a, mu Ĝė is’ (vien īgo reizi pierakst īts 1771. g. Kurzem ē (Grobi Ħā )), pat t ādā v ārd ā k ā Oj ārs nosac īti var ētu saskat īt negat īvu noz īmi ‘draiskulis, trakulis’. Daudzi no šiem latviešu v ārdiem ir Ĝoti reti, piem ēram, p ēc K. Sili Ħa datiem, t ādi v ārdi k ā Aldra , Centonis , Cer īte , Cerone , Dedze , Dedzis , Drosmi Ħš, Gai ėis , Gausis , Gudr īna , Ilgulis , Maidze , M ākulis , Mude , Saldija , Skaidr ītis , T īra , Vairija , Vaironds , Vars pierakst īti tikai vienu reizi; ar ī p ēdējo gadu desmitu Pilson ības un migr ācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka šo v ārdu nav jaundzimušo sarakstos vai ar ī tie min ēti Ĝoti reti. Šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā iek Ĝaujami ar ī 20. gs. pirmaj ā pus ē rad ītie divcelmu vārdi: Dai Ĝprāts , Darlaimis , Drošpr ātis , Gudrivaldis , Gudvars , Ilgnese , Ilgvarts , Labsv īrs , Sirdsvalda , Valdgars . Tom ēr tie ir Ĝoti reti personv ārdi, turkl āt p ēc semantikas tos nav viegli iek Ĝaut k ādā no semantiskaj ām grup ām. Daudzi ir Ĝoti neskaidri, un tiem iesp ējami vair āki skaidrojumi: skat. Garabalds . No divcelmu salikte Ħiem šaj ā apakšgrup ā popul ārāki ir vien īgi Gundars , Gundega , Ilgvars , Viesturs , Visvaldis , Visvaris . Latviešu sieviešu personv ārdi nereti ir izplat ījušies deminut īva form ā: Jautr īte , Kautr īte , Modr īte , Mud īte , Skaidr īte , Smuidr īte , Steidz īte , lai gan eksist ē ar ī attiec īgās saknes personv ārdi bez pied ēkĜa. Toties v īriešu v ārdi, kas darin āti ar deminut īva pied ēkli, ir sastopami reti: Mieri Ħš, Modri Ħš, Mudi Ħš, Skaidr ītis . Vispopul ārākie no š īs apakšgrupas v ārdiem, kas plaši sastopami ar ī m ūsdien ās (2008. g. PMLP dati): Skaidr īte (5111), Dzidra (4451), Mirdza (3821), Valda (2601), Maiga (1797), Gaida (1742), Zaiga (1690), Gundega (1444), Mud īte (1166), Vaira (797); Valdis (8102), Raitis (2827), Modris (2790), Viesturs (2526), Oj ārs (1839), Gundars (1823), Ilgvars (1275), Visvaldis (1125), Ilgonis (987), Miervaldis (633), Tālivaldis (583), Vairis (556), Maigonis (424). Ja cilv ēka izskata motiv ēti personv ārdi liel ākoties ir sieviešu v ārdi, tad cilv ēka rakstura motiv ēto v ārdu apakšgrup ā ir vienl īdz popul āri gan v īriešu, gan sieviešu v ārdi. Ir vair āki vienas un t ās pašas saknes v ārdi gan v īriešiem, gan sieviet ēm (atš ėiras tikai to popularit āte): Centa – Centis , Cilda – Cildis , Dedze – Dedzis , Drosma – Drosmis, Dzidra – Dzidris , Gaida – Gaidis , Gundara – Gundars , Ilgone – Ilgonis , Jautra – Jautris , L īgsma – L īgsmis , Maigone – Maigonis , Modra – Modris , Mudra – Mudris , Mundra – Mundris , Raita – Raitis , Skaidra – Skaidris , Vaira – Vairis , Valdona – Valdonis . Š ādu abu dzimumu p āru personv ārdu īpaši daudz ir šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā. Lai gan nav daudz t ādu cilv ēka rakstura motiv ētu antropon īmu, kuriem atrodamas paral ēles ar ī cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās, ir daži univers ālas semantikas personv ārdi, kas redzami tabul ā. 58
Cilv ēka dabu raksturojoši priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Br īva 97 – – Laisvis – – – Laisvius 208 Laisv ūnas, -÷ Laisvutis, -÷ 209 Censonis Vaane v. Uuras + NT 98 – – – – Censaitis + ‘cent īgs, ‘str ādīgs, Centa dievbij īgs’ 124 cent īgs’ Centis Ergas ? v. Into v. Centonis 89 ‘spilgts, gaišs, ‘dzedz ība, cent īgs’44 degsme’ VK 89 Cera 89 Toiv v. < sen. Toivo v. ‘cer ība’ Vilt ÷ 332 – – – Cer īte + ig. ‘cer ība’ VK 183 Viltenis 332 Cerone + 120 Vilten ÷ 333 Ceronis 89 Viltys 333 Cilda 89 – Jalo v. ‘c ēls, Kilna – – – Cildis + cildens’ VK 93 Kiln ÷ 197 Cildonis Orinta Orintas 258 Drosma Mehis v. Uljas v. VK 189 Dr ąsys 10 – – Baldwin ? Drosmis ‘drosm īgs, Urho v. ‘drošs, Dr ąsius sen. a/v. bald Drosmi Ħš + vīriš ėī gs’ 93 varonis, karav īrs’ Dr ąsutis 106 + win Drošpr ātis + Uljas v. somu- VK 190 Narsut ÷ 246 ‘drosm īgs. + 102 ig. ‘drošsir- Narsutis 246 draugs’ dīgs’ 122 Baldewin Vabras v. Balduin 37 ‘drošsird īgs, Hartmann ? drosm īgs’ 124 sen. a/v. hart Vahur v. 124 + man ‘stiprs, Vapper v. drošsird īgs. + ‘drošsird īgs’ cilv ēks’ 60 125 Konrad ? sen. a/v. kuoni + rat ‘drosm īgs. + padomde- vējs’ 70 Dzidra 103 – – Giedra 150 – – – Dzidris Giedr ÷ 150 Dzidrons + Giedrius Dziedris + Giedrys 150 103 Giedr ūna Giedr ūn÷ Giedrut ÷ Giedrutis 150 Skaidr ÷ 291 Skaidrys Skaidrius Skaidris 291 Skaist ÷ 291 Skaistys Skaistis 291 59
Gaida – – Lauksm ÷ 209 – – – ? Gaide + Lauksmina Gaidis 131 Lauksminas, -÷ Lauksmis 209 Gudr īna + Meelis v. – Gudr ÷ 161 – – Alwis Gudr īte ‘pr ātīgs’ 93 sen. a/v. al + Gudrivaldis + vīsi ‘piln īgi + Gudvars +143 gudrs’ 33 Jautra Epp s. Ilotar + s. NT 86 Džiugailas 106 – Весела – Jautris ig. hepp ‘priec īgā’ Džiugail ÷ С 361 Jautr īte 176 ‘viegls, Džiugas Весели priec īgs, Džiugenis, -÷ на С jautrs’ 44 Džiugilas, -÷ 361 Hepp s. 59 Džiugintas, -÷ Džiuginta 107 Klusis + 197 Vaike s. Siivo + NT 81 – – Тихмен – Klus īte + 197 ‘kluss, ‘k ārt īgs, kluss’ ь С311 mier īgs’ 124 Kelpo + NT 81 Тихоми Vaige ? s. 124 ‘labs, k ārt īgs’ р С311 Тихон С311 Labals +? 205 Hüva v. 62 Aimo v. VK 27 Gerut ÷ 149 Dobrochna – – Labsv īrs + Sulev v. 114 ‘labs, lielisks, Gerutis 149 < dobra 205 der īgs’ Labys + 207 ‘laba’ 99 Labvardas, -a Labvard ÷ 207 Mirdza 241 Ere s. spilgts’ Tuike s. Žiba 344 – – – Mirga 242 44 ‘mirdz ēšana’186 Žybantas 344 Marga 229 Ergas v. Leimu + Žybartas 345 Spulga 296 ‘spilgts, gaišs, ‘mirdzums’ NT Žybart ÷ 345 cent īgs’ 50 Žibuol ÷ 345 Ergav v. Žib ūn÷ 345 ’spilgts, karsts, dedz īgs’ Modra – – Budrys – – – Modris Budrius Modri Ħš 242 Budr ÷ 81 Modr īte 243 Mudi Ħš Virga s. ig. Vilkas + NT 101 Aurimas 66 – – – Mudis virk ‘žigls ‘dz īvīgs, kust īgs’ ‘nemier īgs, Mude + veikls’ 128 Virmo + v. NT darb īgs’ Mud īte 244 102 ‘dz īvīgs, Aurim ÷ 66 Mudra ātrs’ Aurys Mudris + Virma + s. NT Auris Mudr īte 244 102 ‘dz īvīgs, Aurius 66 Raita ātrs’ Judra Raitis 267 Judr ÷ 183 Veikla ? 319 Mudr ÷ 244 Agna ‘ ātra, kust īga’ 42 Žvainys ‘žigls, veikls; ac īgs, v ērīgs’ 348 Ramelis + Vaike Tyyne, Tyyni s. Raminta – – – Ramele + 268 ‘mier īgs’ EN VK 188 Ramintas 270 60
124 Rauha s. ‘miers’ Ram ūnas 271 VK 153 Ram ūn÷ 271 Ramut ÷ 271 Ramutis 271 Ramvydas, -a Ramvyd ÷ 271 Rima 274 Rimantas,-÷ Rimas 274 Rimbutas 274 rimti + b ūti Rimdaugas, -a Rimdaug ÷ 274 rimti + daug ÷ti Rimgailas 275 Rimgail ÷ 275 Rimgaudas, -a Rimgaid ÷ 275 Rimkantas, -a Rimkant ÷ 275 Rimtas 275 Rimtautas, -÷ Rimt ÷ 275 Rimtenis, -÷ Rimvydas, -a Rimvyd ÷ 275 Rimvilas 275 Rimvil ÷ 276 Rominta, Romint ÷ 278 Stiprs? + 298 – Ponteva + v. NT – – – – Dedze 96 71 ‘sp ēcīgs, Dedzis + 96 ener ăisks’ Veikla 319 Virma 330 Valda 314 Vald v. sen.ig. – Valdas 320 – Всевла Waldemar Valdgars+315 ‘vara’ 124 Vald ÷ 320 д С150 ? sen. a/v. Valdis Valdimantas Всевол waltan + m āri Valdona 320 од ‘vald īt + Valdonis Valdon ÷ 321 С150 slavens’ 97 Valdulis+ 315 Visvaldas, -÷ Visvaldis 330 337 Tālivalda + 302 Tālivaldis 302 Viesturs 324 – – Vaišys – – – Vaišius 318 Vaišgantas 317 Vaišginas, -a Vaišgin ÷ 317 Vaišgirda Vaišgird ÷ 317 Vaišgirdas 318 Vaišmantas, -÷ Vaišnys Vaišnius 318 61
Vaišnoras 318 Vaištartas, -÷ Vaištautas, -÷ Vaišvydas, -÷ Vaišvyda 318 Vaišvilas 318 Vaišvil ÷ 319 Vaišvilkas 319 Vaišvilta Vaišvilt ÷ 319
Interesanti, ka latviešu valod ā nav personv ārdu, kas darin āti no īpaš ības v ārdiem mīĜ š, jauks (ir tikai no adjekt īva salds ), bet cit ās valod ās t ādi ir zin āmi: lietuviešu Meilut ÷ < liet. meilus ‘m īĜ š’, igau Ħu Lembitu , Lemmitu < sen. ig. v ārda ar noz īmi ‘iem īĜ otais, m īĜ ais’ EN 82, Kalli s. < ig. kallis ‘d ārgs, m īĜ š’ EN 74, somu Armas v. < armas ‘m īĜ š’ KV 38, Sulo v. < suloinen ‘m īĜ š’, krievu Мил , Милад , Милаш , Милен С 238, Любим С 255, po Ĝu Milan , Milena ‘m īĜ š, jauks’ SI 245, Radomił < rado + mił ‘apmierin āts’ + ‘jauks, pat īkams’ SI 274, vācu Liebwin < sen. a/v. liob (= lieb ) + wini ‘m īĜ š’ + ‘draugs’ KV 72, Trautwein < sen. a/v. tr ūt + wini ‘m īĜ š’ + ‘draugs’ KV 94. Latviešu valod ā nav ar ī personv ārda ar semantiku ‘laim īgs’ (tiesa, ir ar semantiku ‘laime’ – skat. noda Ĝu par v ārdiem ar abstraktu noz īmi 2.1.9.), bet cit ās valod ās t ādi ir: po Ĝu Szcz ęsny ‘laim īgs’ SI 302, ig. Õnne s. < ig. õnn , õnnelik ‘laim īgs’ EN 132. Lietuviešu antroponimikon ā ir t ādi no latviešu valodas atš ėir īgas semantikas v ārdi k ā liet. Alkanta , Alkant ÷, Alkantas – pamat ā sakne ar noz īmi ‘ieciet īgs’ Liet. KS 50; ar ī Ankantas ‘ieciet īgs’ Liet. KS 55; Daukantus ‘ieciet īgs’ Liet. KS 98; liet. Barmantas , -÷ ‘ieciet īgs, aspr ātīgs’ Liet. KS 70; Bukantas ‘tolerants, ieciet īgs’; Burgailas , -÷ ‘apburošs, burv īgs’ Liet. KS 82; liet. Agna ‘ ātra, kust īga’ Liet. KS 42; Algimantas , Algimant ÷ – salikte Ħa pirmaj ā da Ĝā sakne ar noz īmi ‘ap ėē rīgs’ Liet. KS 48; ar bail ēm un baid īšanos saist īti t ādi liet. personvārdi kā Bygailas, -÷ Liet. KS 76; Byl ÷, Bylen ÷, Bylenis Liet. KS 76, Bylius , Bylotas , Bylot ÷ ‘run īgs’ Liet. KS 77; Erdmas ‘stingra rakstura cilv ēks’ Liet. KS 125; Gaila , Gailas , Gail ÷, Gailen ÷ < liet. gaila ‘straujš, darb īgs, stiprs’ Liet. KS 134; Gaiva , Gaiv ÷, Gaiven ÷, Gaivenis , Gaivilas , Gaivil ÷ < liet. gaivus ‘veldz ējošs, atspirdzinošs’ Liet. KS 135; Gaja < liet. gajus ‘dz īvotsp ējīgs, iztur īgs, s īksts’ Liet. KS 135; Jautra , Jautr ÷ < liet. jautrus ‘j ūtīgs’ Liet. KS 175; Kilna , Kiln ÷ < liet. kilnus ‘c ēls, tikum īgs’ Liet. KS 197; Orinta , Orintas < liet. orus ‘c ēls, iznes īgs’ Liet. KS 258; Klausas , Klaus ÷, Klausen ÷, Klausenis Liet. KS 199, Klausut ÷, Klausutis < liet. klausyti ‘klaus īt’, klausus ‘paklaus īgs’ Liet. KS 200; Lengvenis Liet. KS 211, Lengvinas < liet. lengvas ‘viegls’ Liet. KS 212 (var interpret ēt gan kā cilv ēka ārēju, gan iekš ēju raksturojumu). Tom ēr vair āki no šiem lietuviešu personv ārdiem b ūtu uzskat āmi par seno divcelmu antropon īmu sa īsin ātām form ām. Ar ī igau Ħu un somu valod ā ir t ādas noz īmes personvārdi, k ādi latviešu valod ā nav re ăistr ēti: Helda v. < ig. helde ‘dev īgs, laipns’ EN 57; Herge s. ‘j ūtīgs’ EN 60; Ustav v. < ig. ustus ‘uztic īgs’ EN 123, Epp s. < ig. hepp ’viegls, priec īgs’ EN 44. Igau Ħu valod ā ir pv. ar noz īmi ‘k ārt īgs’: Meeme v. < sen. ig. leks ēmas ar noz īmi ‘k ārt īgs’ EN 93; Siivi s. < ig. siivus ’t īrs’ EN 112; somu pv. Mainio v. ‘lielisks, burv īgs, br īniš ėī gs’ VK 122, somu pv. Maire s. ‘m īĜ š, salds’ VK 122, Oiva v. ‘lielisks, burv īgs, br īniš ėī gs, slavens’ VK 138, Mielikki s. ‘m īlulis’ VK 130. 62
Latviešu valod ā nav ar ī priekšv ārda ar noz īmi ‘tur īgs, bag āts’, bet somu valod ā ir Vauras ‘tur īgs, bag āts’ NT 86. Somu valod ā ir t ādi, lai gan ar ī reti re ăistr ēti v ārdi, kas nav sastopami latviešu valod ā: Nero , Neero ‘ ăē nijs’ NT 62, Urho v. ‘varonis’ VK 190, Sorjo , Sorja s., v. < sorea ‘grezns, smalks’ NT 85. Tikai v ācu valod ā ir konstat ēts priekšv ārds ar noz īmi ‘nikns, než ēlīgs’: Wigand < sen. a/v. wīgant ’nikns, než ēlīgs’ KV 98. Krievu valod ā ir vair āki v ārdi ar pamatnoz īmi ‘slavens’: Славина , Славна С 426, arī vācu saliktais personv ārds Vilmar < sen. a/v. filu +m āri ‘daudz + slavens’ KV 96, bet latviešu valod ā š ādas noz īmes priekšv ārdu nav. Kā jau min ēts, po Ĝu valod ā ir Ĝoti maz po Ĝu cilmes vienas saknes personv ārdu, tom ēr daži š īs semantikas antropon īmi ir jau min ēti sal īdzin āmaj ā tabul ā: Milan , Milena ‘m īĜ š, jauks’ SI 245, Dobrochna ‘labs’ SI 99, Szcz ęsny ‘god īgs’ SI 302. Citi cilv ēku raksturojošas semantikas po Ĝu v ārdi ir divcelmu antropon īmi: Dobromiła ‘laba’ + ‘m īĜ a’ SI 100, Dobrosław ‘laba’ + ‘slava’ SI 100, Lubomiła ‘jauka’ + ‘pat īkama’ SI 212, Radomił ‘apmierin āts’ + ‘jauks, pat īkams’ SI 274. Ar ī krievu valod ā ir daudz salikte Ħu, ko var ētu iek Ĝaut raksturot ājpersonv ārdu grup ā: Мирослав , Миролюб С 240, Любослав , Любомил , Любомир С 255. Lietuviešu valodā ir daudz saliktu personv ārdu, kuri semantiski raksturo personu: Bilginas ‘run āt’ + ‘aizst āvēt’ Liet. KS 76, Bilmantas , -÷ ‘ap ėē rīgs’ + ‘manta’ Liet. KS 77, Dargailas , -÷ ‘dar īt’ + sen. liet. gailas ‘stiprs’ Liet. KS 90, Daugturas ‘daudz’ + liet. tur ÷ti ‘pieder ēt’ Liet. KS 97, Daujotas ‘daudz’ + liet. joti ‘j āt’ Liet. KS 98, Daunoras ‘daudz’ + liet. nor ÷ti ‘grib ēt’ Liet. KS 99, Eikantas < eiti ‘iet’ + pakantus , katrus ‘paciet īgs’ Liet. KS 115, Einartas < eiti ‘iet’ + nartus , atkaklus ‘neatlaid īgs, st ūrgalvīgs’ Liet. KS 116, Einoras < eiti ‘iet’ + noras , nor ÷ti ‘v ēlme, v ēlēties’ Liet. KS 116, Eirimas < eiti ‘iet’ + rimti ‘nomierin āties’ Liet. KS 117, Eirimtas < eiti ‘iet’ + rimti ‘nomierin āties’, rimtas ‘nopietns’ Liet. KS 117, Eitautas ‘iet’ + ‘tauta’ Liet. KS 118, Eitvaldas < eiti + valdyti ‘vald īt’ Liet. KS 119, Eitviltas < eiti + viltis ‘cer ēt’ Liet. KS 119, Gertaut ÷ < geras ‘labs’ + ‘tauta’ Liet. KS 148, Geržadas < geras + žad ÷ti ‘sol īt’ Liet. KS 149, Girstautas < išgirsti ‘dzird ēt’ + ‘tauta’ Liet. KS 155, Kęsbartas < kęsti ‘ciest’ + kovoti ‘c īnīties’ Liet. KS 194, Kęstartas < kęsti ‘ciest’ + tarti ‘teikt’ Liet. KS 195, Visvyda , Visvyd ÷ Liet. KS 337, Visvydas < viskas ‘viss’ + išvysti ‘ieraudz īt’ Liet. KS 338. Tom ēr divcelmu personv ārdus iedal īt k ādā no semantiskaj ām grup ām ir Ĝoti gr ūti vai pat neiesp ējami. Vācu valod ā gandr īz bez iz Ħē muma ir tikai salikti v ārdi, ko veido divas saknes, t āpēc tos gr ūti iedal īt k ādā no pirmatn īgās semantikas grup ām, tom ēr ir daži piem ēri, kas b ūtu iek Ĝaujami šaj ā cilv ēku raksturojoš ā personv ārdu grup ā: Adalbert < sen. a/v. adal ‘karalisks, dižcilt īgs’ + beraht ‘spožs, grezns, lielisks, slavens’ KV 30; Adalhard , Adelhard < sen. a/v. adal ‘karalisks, dižcilt īgs’ + hart ‘sp ēcīgs, varens, drosm īgs, iztur īgs’ KV 30; Adalmar , Adelmar , īsformas Almar , Elmar , Elmer , Elmo < sen. a/v. adal ‘karalisks, lepns’ + m āri ‘slavens’ KV 30; Alberich , Olberich < sen. a/v. alb , alp ‘feja, gari Ħš’ + rich ‘sp ēcīgs, varens, valdnieks’ KV 32; Albwin , Alfwin , īsformas Albin , Alwin < sen. a/v. alb , alp ‘feja, gari Ħš’ + wini ‘draugs’ KV 32; Bertold , īsformas Bert , Bertel , Berthel < sen. a/v. beraht ‘slavens, dižcilt īgs’ + waltan ‘vald īt’ KV 39; Ewald < sen. a/v. ēva ‘taisn īgums, taisn ība, likums’ + waltan ‘vald īt’ KV 51; Heinrich < sen. a/v. heim-, hagen ‘m āja’ + r īchi ‘varens, valdnieks’ KV 61; Richard < sen. a/v. rīchi ‘varens, valdnieks’ + hart 63
‘stiprs, drosm īgs’ KV 85. Tom ēr promocijas darb ā divcelmu priekšv ārdi no semantisk ā viedok Ĝa plaš āk netiek iztirz āti.
2.1.2. Etnon īmiskas semantikas priekšv ārdi
Paretam cilv ēki m ēdz saviem b ērniem dot v ārdu, kas uzsver vi Ħu etnisko pieder ību, tom ēr š ādu v ārdu nav daudz ne latviešu valod ā, ne ar ī sal īdzin āmo valodu antropon īmik ā. Biež āk š āda semantika par ādās uzv ārdos. Dažus potenci āli etnon īmiskas semantikas latviešu priekšv ārdus K. Sili Ħš min ējis Latviešu personv ārdu v ārdn īcā: ? Kreve v.: latv. krievs ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Visk āĜos) 1566. g. KS 200. Kursis : latv. kursis . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts Zemgal ē (Svirlauk ā) 1566. g., tom ēr kalend ārā bijis iek Ĝauts 1908. g. KS 204. Kurs īts skat. Kursis . Vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Sesav ā) 1566. g. KS 204. Latis (Latis Ixen): s. pv. Late ?; sal. Latvis . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts 1566. g. Zemgal ē (Za Ĝeniekos), p āris reižu pierakst īts ar ī laik ā no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā iek Ĝauts 1931. g. KS 208. PMLP re ăistros 2008. g. ir min ēts 1 Latis . Latvelis (Latwell) sal. Latvis ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Sesav ā) 1566. g. KS 208. M ūsdien ās jaundzimušajiem š āds v ārds nav re ăistr ēts. Latviete (Hermen Latwethe) v.: latv. latvietis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Pilten ē) 1582. g. KS 208. Latvis : latv. latvis ‘latvietis’. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1902. g., ta ču pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1942. g. KS 209. P ēc 2008. g. datiem, Latvij ā ir viena persona ar v ārdu Latvis , vēl div ām person ām tas ir otrs v ārds, bet vienai – trešais v ārds: Augusts Ăedimins Latvis . Latv īte skat. v. pv. Latvis . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. II c. KS 209. 2008. g. Latvij ā ir zin āmas 3 Latv ītes . Līv/-s, -is : latv. līvs ‘l ībietis’ ?, ta ču iesp ējams ar ī saist ījums ar s. pv. Līva . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts 1461. g. R īgā, kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 217. PMLP 2008. g. re ăistros ir 5 personas ar v ārdu Līvs un 6 ar v ārdu Līvis . Sāmis : latv. sāmi ‘S āmsalas igau Ħi’ ?, sal. seno pr. v. pv. Same . Pirmo un vien īgo reizi vārds re ăistr ēts Kurzem ē (Puz ē) 1482. g. KS 283. Sēlis : latv. sēlis (s ēĜ u cilts pieder īgais), pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1464. g., kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 287. 2008. g. ir zin āma tikai 1 persona, kam šis ir otrs v ārds: Āris S ēlis . Ung ārs : latv. ung ārs ‘Ung ārijas iedz īvot ājs’, pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. III c. KS 312. Latviešu priekšv ārdos piemin ētie etnon īmi ir saist īti gandr īz tikai ar senajām baltu cilt īm (iz Ħemot v ārdus Kreve , kas ir apšaub āms personv ārds, Sāmis un Ung ārs ). Vair āki no šiem v ārdiem ir seni, zin āmi tikai no v ēsturiskiem dokumentiem, Ĝoti reti vai ar ī vien īgo reizi min ēti K. Sili Ħa Latviešu personv ārdu v ārdn īcā. Spriežot p ēc pēdējo gadu re ăistr ēto jaundzimušo v ārdiem, neviens no š īs apakšgrupas priekšv ārdiem nav nevienu reizi pierakst īts ne 1998., ne 2003. gad ā (PMLP public ētie dati). 2008. g. dati liecina, ka paretam v ēl ir sastopami vien īgi pv. Latis , Latvis , Latv īte , L īvs un Līvis . Ac īmredzot m ūsdien ās vairs nav vajadz ības uzsv ērt savu etnisko pieder ību un t ā varb ūt demonstr ēt patriotisma j ūtas. Etnon īmiskas semantikas priekšv ārdi ir ar ī cit ās valod ās. Igau Ħu valod ā ir re ăistr ēts personv ārds ar noz īmi ‘igaunis’: Eestila s. < ig. eesti ‘igau Ħu, igaunisks’ EN 39. Somu valod ā 64 ir personv ārds Suometar s. ‘somiete’ VK 174. Lietuviešu valod ā ir sastopami seno pr ūšu etnon īmi t ādos personv ārdos k ā Bartas , Bartautas , Bartaut ÷, Bart ÷, Barten ÷, Bartenis , Bartys Liet. KS 71, Galindas , Galind ÷, Galintas , Galint ÷ Liet. KS 136. Cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās š ādas semantikas priekšv ārdus neizdev ās atrast, t ādēĜ sal īdzin āmā tabula šaj ā apakšgrup ā netika veidota.
2.1.3. Amatu un profesiju semantikas priekšv ārdi
Vēl ret āk nek ā etnon īmi latviešu priekšv ārdos sastopami amatu un profesiju nosaukumi. P ēc K. Sili Ħa sniegtajiem datiem, liel ākoties tie ir seni vai ar ī sam ērā neskaidras izcelsmes un neskaidras noz īmes v ārdi. Vair ākos gad ījumos ir šaubas, vai tie visp ār ir priekšv ārdi (tie ir 16. gs. pierakst īti personv ārdi): Gans : latv. gans ?; vai no senzieme Ĝu gan ‘burv ība, br īnums’ ?. Pirmo un vien īgo reizi vārds re ăistr ēts Zemgal ē (Mežmuiž ā) 1566. g. KS 133. ? Kalvens (Calven) sal. Kalvis ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē ( Ārlav ā) 1582. g. KS 189. Kalvers : latv. kalvis ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē 1590. g. KS 189. ? Semneks (Adammy Semnex, Rim Semnex) sal. latv. zemnieks . V ārds pirmoreiz re ăistr ēts Vidzem ē (Visk āĜos) 1566. g. KS 287. ? Semniks (Aput Semnix, Plan Semnick) sal. latv. zemnieks . Pirmoreiz re ăistr ēts Vidzem ē (Svirlauk ā, Visk āĜos) 1566. g. KS 287. ? Semnings . (Buls Semnings) sal. latv. zemnieks , pirmo un vien īgo re ăistr ēts Vidzem ē (Visk āĜos) 1566. g. KS 287. No amatiem latviešu priekšv ārdos v ēl b ūtu pieminams dziedonis (re ăistr ēts tikai vienreiz), lidonis (ar ī vien īgais re ăistr ējums – neatkar īgās Latvijas laik ā) un kalvis : Dziedonis : latv. dziedonis . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., re ăistr ēts pirmo un vien īgo reizi 20. gs. I c. Vidzem ē. KS 103. 2008. g. PMLP re ăistros ir zin āms viens Jānis Dziedonis , kam šis ir otrais v ārds. Kalv/-is , -e v.: latv. kalvis . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1921. g., pirmo reizi re ăistr ēts 1939. g. R īgā, diezgan popul ārs bijis p ēc Otr ā pasaules kara R īgā, Vidzem ē un Kurzem ē, 20. gs. 70. gadu s ākum ā nedaudz zaud ējis popularit āti, bet jau 1975. g. atkal sastopams diezgan bieži. KS 189. 2008. g. kopre ăistros fiks ēti 622 Kalvji . Lidonis : latv. lidonis . V ārds vien īgo reizi re ăistr ēts 1937. g. R īgā. KS 214. Iesp ējams, ka šaj ā semantiskaj ā grup ā ir iek Ĝaujams ar ī: Vaidelotis : vaidelotis , sal. senpr ūšu waidelotte ‘pr ūšu priesteris’, k ā priekšv ārds kalend ārā min ēts 1908. g., pirmo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. II c. KS 314. 2008. g. Latvijas iedz īvot āju re ăistros ir 1 Vaidelotis un 1 Vaidelote . Lietuviešu valod ā ar ī ir paz īstami š īs semantikas priekšv ārdi Vaidilas , Vaidil ÷, Vaidilut ÷ Liet. KS 314 (p ēdējais ir m ūsdien ās visizplat ītākais). Vien īgi Kalvis ir ar ī m ūsdien ās izplat īts v ārds, kas 1998. g. bija re ăistr ēts 17 jaundzimušajiem z ēniem, 2003. gad ā – 11 z ēniem (PMLP public ētie dati). 2008. g. re ăistros vienas meitenes otrais v ārds ir Kalve – š āds sieviešu v ārds nav konstat ēts K. Sili Ħa vārdn īcā. Ar ī somu valod ā ir v īriešu pv. Seppo ‘kal ējs’ VK 166, k ā ar ī Rautio ar to pašu noz īmi VK 154. Cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās pie š īs apakšgrupas v ārdiem var min ēt ig. personv ārdus Luulik v. < ig. luuletaja ‘dzejnieks’ EN 86 un Vootele v. < vec. ig. voitleja , tapleja ‘c īnītājs, 65 karav īrs’ EN 129. Somu valod ā ir pv. Urho , kuram viena no pirmatn ējām noz īmēm ir ar ī ‘karav īrs’ VK 190, somu valodas reto v ārdu sarakst ā ir re ăistr ēts Jousia un Joutsi ar noz īmi ‘lokaš āvējs’ NT 37, Keiho v. (8 x) ‘ul āns’ NT 42. Tom ēr š īs semantikas priekšv ārdus neizdev ās konstat ēt cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās: t ādu nav ne lietuviešu, ne po Ĝu, ne krievu, ne vācu valod ā, t āpēc sal īdzin āmā tabula netika veidota.
2.1.4. Faunas semantikas priekšv ārdi
Daudzi no š īs semantikas personv ārdiem, kas atrodami K. Sili Ħa Latviešu personv ārdu vārdn īcā, ir reti – sastopami tikai senos v ēsturiskos (15.–18. gs.) dokumentos un m ūsdien ās kā priekšv ārdi vairs netiek lietoti (liel ākoties zin āmi k ā uzv ārdi): Āte s.: gr. s. pv. Ātē – Zeva meita ?, āte ‘akmens plekste’ ?, pirmo reizi re ăistr ēts 1739. g. Vidzem ē (Dik Ĝos). KS 73. 2008. g. Latvij ā š āds v ārds nav zin āms. ? Āzītis : latv. āzis . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1466. g. KS 76. Balodis : latv. balodis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1450. g. KS 77. Bebers : latv. bebrs ?, tiroliešu beber ‘aud ējs’. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Svirlauk ā) 1566. g. KS 79. Bit āns skat. s. pv. Bite ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Aizkraukl ē) 1599. g. KS 84. Bite s.: latv. bite ; varb ūt no Brigita , d āĦ u, zv. forma. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Rīgā 1578. g. KS 84. M ūsdien ās šāda priekšv ārda forma nav re ăistr ēta. Bite v.: latv. bite ; vien īgo reizi konstat ēts R īgā 1483. g. KS 84. ? Briedis : latv. briedis . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1450. g. KS 86. ? Caune v.: latv. caune . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1512. g. KS 88. Cīrulis : latv. cīrulis . Pirmo un vien īgo reizi paman īts R īgā 1461. g. KS 90. Cīrul ītis skat. Cīrulis . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1461. g. KS 90. ? Čakste v.: latv. čakste . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1539. g. KS 90. 2008. g. re ăistros ir viena persona ar v ārdu Čakste . Dūja : latv. dūja ‘balodis’ ?. Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1672. g. KS 102. ? Dumpis : latv. dumpis (putns). Vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Visk āĜos) 1566. g. KS 103. ? Dzeguze s.: latv. dzeguze . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1464. g. KS 103. Dzeguze v.: latv. dzeguze . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1517. g. KS 103. ? Dzenis : latv. dzenis . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1532. g. KS 103. ? Dzen ītis skat. Dzenis . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1454. g. KS 103. ? Dzilna v./s.: latv. dzilna , re ăistr ēts pirmo un vien īgo reizi R īgā 1582. g. KS 103. ? Ērglis : latv. ērglis . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1578. g. KS 118. Gaigala v. skat. s. pv. Gaigala . Vien īgo reizi fiks ēts Zemgal ē 1566. g. KS 132. Gaile v.: latv. gail ēt vai v. pv. Gailis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē – Indri ėa Livonijas hronik ā 13. gs. KS 132. Gailis : latv. gailis (putns), sal. sen. pr. gaylis ‘balts’, liet. gailus ‘ž ēls, ž ēlsird īgs, ass, kod īgs’. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē – Indri ėa Livonijas hronik ā 13. gs. KS 132. Iesp ējams, ka Gaile un Gailis ir t ā paša personv ārda atš ėir īgi fiks ējumi: skat. Gayle Indri ėa hronik ā XXIII, 8). ? Gailune v. skat. Gailis . Reăistr ēts Kurzem ē (Pasilciem ā) 1582. g. KS 132. Garnis : latv. gārnis (putns) ?. Pirmo un vien īgo reizi paman īts R īgā 17. gs. I c. KS 133. 66
? Kreke v. sal. latv. kr ēė is (putns) ME II 275 ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Dundag ā) 1582. g. KS 200. ? L ācis : latv. lācis . Pirmo un vien īgo reizi fiksēts R īgā 1453. g. KS 205. Latvij ā 2008. g. ir zin āma viena persona, kam šis ir otrs v ārds: Gustavs L ācis . ? Lacs ? skat. Lācis ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1607. g. KS 205. Lakst īgala : latv. lakst īgala . Vien īgo reizi v ārds fiks ēts R īgā 1500. g. KS 207. ? Lapse v.: latv. lapsa . Vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Dobeles raj.) 1607. g. KS 208. Lats (Matz Latz)? sal. Lācis , Lacs . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Visk āĜos) 1566. g., pēc tam p āris reižu par ādās R īgā laik ā no 1920. l īdz 1944. g. KS 208. (20. gs. t ā varb ūt var ētu būt saist āma ar attiec īgā laikposma naudas vien ību.) ? Lauva v.: latv. lauva . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1558. g., kalend ārā iek Ĝauts 1889. g. KS 209, tom ēr mūsdien ās kā priekšv ārds Latvij ā netiek lietots. ? L īdaci Ħa: latv. līdaka . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1461. g. KS 214. ? L ūsēns : latv. lūsēns . Vien īgo reizi paman īts Kurzem ē ( Ėē vel ē) 1648. g. KS 222. Maile ? (Mayle Lule): latv. mail īte (zivs) ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1582. g. KS 225. 2008. g. PMLP re ăistros par ādās v īriešu dzimtes pv. Maile k ā otrs v ārds: Roberts Maile . ? Mednis : latv. mednis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1513. g. KS 235. ? Pel ēns : latv. pel ēns ?. Vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Sausn ējā) 1524. g. KS 260. ? Pelis : latv. pele ? vai v. pv. Fēlikss . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Pi Ħė os) 17. gs. I c. KS 260. ? Putni Ħš: latv. putni Ħš. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1514. g. KS 265. Raudi Ħa: latv. rauda (zivs). Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Rīgā 1625. g., kalend ārā iek Ĝauts 1890. g. KS 269. ? Rone ? (Rone Meisle) v., sal. latv. ronis vai pv. Hieronims ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Visk āĜos) 1566. g. KS 278. Rubis ? skat. pv. ar Rob - vai Rubenis ?. Pirmo reizi pierakst īts Vidzemē ( Ērăem ē) 1760. g., kalend ārā iek Ĝauts 1817. g. KS 279. 2008. g. re ăistros š āds v ārds nav sastopams. Sīga : latv. sīga (zivs) ? vai pv Sigr īda (šis saist ījums ir maz āk ticams). Vien īgo reizi fiks ēts Vidzem ē (Dol ē) 1607. g. KS 289. ? S īlis : latv. sīlis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1518. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1922. g. KS 290. M ūsdien ās k ā priekšv ārds nav lietojams. ? Skudra s.: latv. skudra . Vien īgo reizi fiks ēts Kurzem ē 16. gs. IV c. KS 293. ? Sloka : latv. sloka (putns). Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1521. g. KS 293. Sp āre : latv. sp āre . P ēc K. Sili Ħa datiem, v ārds vien īgo reizi konstat ēts R īgā 1578. g. KS 295. Tom ēr, p ēc 2008. g. PMLP re ăistriem, Latvij ā dz īvo viena persona ar v ārdu Sp āre . ? Stagars : latv. stagaris (zivs) ?. Vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1509. g. KS 296. ? St ārėis : latv. st ārėis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1453. g. KS 297. Stinte s.: latv. stinte ‘ ėī sis (zivs)’. Vien īgo reizi paman īts R īgā 1584. g. KS 298. ? Stirna : latv. stirna . Pirmo un vien īgo reizi reăistr ēts R īgā 1573. g. KS 298. ? S ūbris : latv. sūbrs ‘sumbrs’. Vien īgo reizi konstat ēts R īgā 1513. g. KS 298. ? Vanags : latv. vanags . Vien īgo reizi vārds re ăistr ēts R īgā 1578. g. KS 317. Vārdulis ?: sal. latv. vardulis ‘vardul ēns’ ME IV 477 ?. Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts Kurzem ē (Grobi Ħā ) 1609. g. KS 317. Tom ēr par izvirz īto etimonu ir lielas šaubas. Dr īzāk antropon īms saist āms ar latv. vārds vai vārdot . ? V ārna v.: latv. vārna . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1607. g. KS 318. Vāver īte v.: latv. vāvere . Pirmo un vien īgo reizi konstat ēts R īgā 1523. g. KS 319. 67
Vilkins skat. Vilks ?, sal. senpr ūšu pv. Wilke ; pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (P ūrē) 1407. KS 327. Vilks : latv. vilks . Vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Aizkraukl ē) 1526. g. KS 327. ? Z īle : latv. zīle . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1544. g., kalend ārā iek Ĝauts 1882. g. KS 338. Šo personv ārdu var iek Ĝaut ar ī floras semantikas grup ā. 2008. g. Latvij ā bijusi 31 Zīle . Zīlīte : latv. zīlīte . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1459. g., Zemgal ē v ārds bijis iecien ītāks nek ā citos Latvijas novados KS 338. 2008. g. Latvij ā ir bijušas 4 Zīlītes un 1 persona, kam otrs v ārds ir Zīlīte . ? Zutis : latv. zutis . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1573. g. KS 340. ? Zvirbulis : latv. zvirbulis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1538. g. KS 340. ? Žagata : latv. žagata . V ārds pirmo reizi pierakst īts R īgā 1454. g. KS 340. ? Žagati Ħa skat. Žagata . V ārds fiks ēts R īgā 1456. g. KS 340. Vien īgie no šiem senajiem latviešu v ārdiem, kas ar ī m ūsdien ās vienreiz konstat ēti k ā priekšv ārdi, ir pv. Zīle , Z īlīte , Čakste un Sp āre , bet pv. Lācis un Maile ir re ăistr ēti k ā otrie vārdi. No šiem senajiem faunas semantikas priekšv ārdiem visvair āk ir t ādu, kas darināti no putnu nosaukumiem (vair āk k ā 30), iev ērojami maz āk ir personv ārdu, kas radušies no meža dz īvnieku nosaukumiem (11), v ēl maz āk – no zivju nosaukumiem (9), tikpat ar ī no s īku dz īvnieku nosaukumiem, bet vismaz āk (tikai 3 personv ārdi) – no m ājdz īvnieku nosaukumiem. 19. gs., 20. gs., k ā ar ī 21. gs. re ăistr ētie faunas semantikas personvārdi ar ī nav vienl īdz popul āri: Alats : latv. alata (zivs) ?, lat. alatus ‘sp ārnots’ ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts 1971. g. KS 47. ěoti neskaidras cilmes un semantikas priekšv ārds, m ūsdien ās nav sastopams. Alnis : latv. alnis . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Piebalg ā) 1902. g., vispopul ārākais bijis 20. gs. s ākum ā un vid ū R īgā, Vidzem ē un Kurzem ē. Kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 52. 2008. g. PMLP re ăistros Latvij ā kopum ā bija 81 Alnis . Bit īte skat. Bite . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1884. g., pirmo reizi fiks ēts R īgā 1936. g. KS 84. P ēc 2008. g. datiem, Latvij ā ir 10 personas, kam šis ir pirmais v ārds, un v ēl 7 personas, kam Bit īte ir otrs v ārds. Gaiga skat. Gaigala vai fon ētisks darin ājums. V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1921. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Vestien ā) KS 131. Gaigala s.: latv. gaigala (putns). Kalend ārā v ārds bijis iek Ĝauts 1879. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1923. g. KS 132. Gaigali Ħa skat. Gaigala . Kalend ārā iek Ĝauts 1922. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1923. g. KS 132. Hi ēna : latv. hi ēna no gr. hyaina ‘pl ēsīgs dz īvnieks’. Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1925. g. KS 153. Tom ēr t ā etimons ir diezgan apšaub āms. Varb ūt šo personv ārdu var skaidrot k ā fon ētisku darin ājumu. Irbe : latv. irbe . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Svirlauk ā) 1566. g., kalend ārā iek Ĝauts 1938. g. Nav bijis īpaši popul ārs. KS 168. 2008. g. PMLP re ăistros ir 25 Irbes , k ā ar ī vair ākas personas, kam šis v ārds dots k ā otrais. Kaija ?: latv. kaija vai somu forma no pv. Katar īna . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1549. g., kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., bijis popul ārs 20. gs. pirmaj ā pus ē KS 189. 2008. g. kopre ăistr ā bija 98 Kaijas . 68
Kaiva : latv. kaiva ‘kaija’. V ārds pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Valmierā) 20. gs. III c., kalend ārā kopš 1938. g. KS 189. 2008. g. Latvij ā kopum ā bijušas 108 Kaivas . Kamena : latv. kamene . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. III c. KS 190. Pēc 2008. g. datiem, Latvij ā ir 5 Kamenas un 1 Kamene (š āda forma nav iek Ĝauta v ārdn īcā). Mangusts ?: latv. internacion ālisms mangusts (caunai l īdz īgs dz īvnieks) ?; varb ūt pārveidojums no pv. Augusts ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Raiskum ā) 19. gs. IV c. KS 228. V ārda cilmes skaidrojums tom ēr ir Ĝoti apšaub āms. 2008. g. Latvij ā nav nevienas personas ar š ādu v ārdu. Nira ?: latv. nira ‘d ūkuris (putns)’ ME II 745 ?. Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (C īrav ā) 1930. g., kalend ārā iek Ĝauts 1964. g. KS 250. Tom ēr saist ījums ar faunas semantiku ir apšaub āms. Varb ūt tas ir sa īsin āts variants no k āda sveša pv. Danira , Ganira , Inira , Munira , Venira u. c. 2008. g. Latvij ā bijušas 2 Niras . Pūce v.: latv. pūce . Vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Dundag ā) 1835. g. KS 264. Rubenis : latv. rubenis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē 20. gs. I c., kalend ārā iek Ĝauts 1882. g. KS 279. P ēc 2008. g. re ăistriem, Latvij ā ir 2 Rube Ħi. Sniedze : latv. sniedze (putns), sniegs ; t ēls A. Brigaderes lug ā „Princese Gundega un karalis Brusub ārda”. Kalend ārā iek Ĝauts 1925. gad ā, pirmo reizi pierakst īts R īgā 1933. g., vispopul ārākais bijis laik ā p ēc Otr ā pasaules kara l īdz 20. gs. 70. gadiem, p ēc tam gan strauji zaud ējis popularit āti. KS 294. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir bijušas 210 Sniedzes . Sniedz īte skat. Sniedze . V ārds kalend ārā iek Ĝauts jau 1899. g., tom ēr pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Gulben ē) tikai 1969. g. KS 294. 2008. g. Latvij ā – 34 Sniedz ītes . Sniegde skat. Sniedze ?. Vien īgo reizi vārds fiks ēts Kurzem ē (Saldus raj.) 1973. g. KS 294. Sp ārīte skat. Sp āre . Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Talsu raj.) 20. gs. III c. KS 295. Mūsdienu re ăistros (2008. g.) ir konstat ētas 3 Sp ārītes un viena persona, kam šis personv ārds ir dots k ā otrs v ārds. Ūbele : latv. ūbele (putns). Vien īgo reizi konstat ēts R īgā 20. gs. III c. KS 310. Ūdris : latv. ūdrs . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē 1940. g. KS 310. Vabolis : latv. vabole ?. Vien īgo reizi paman īts Vidzem ē (Gulbenes raj.) 1969. g. KS 313. Žub īte : latv. žub īte . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1920. g., kalend ārā iek Ĝauts 1938. g. KS 341. 2008. g. Latvij ā ir zin āmas 4 personas ar v ārdu Žub īte un 1 persona, kam šis ir otrs v ārds. No m ūsdien ās paz īstamajiem faunas semantikas v ārdiem visizplat ītākie ir Sniedze (210) (šim v ārdam gan ir iesp ējami vair āki pirmatn īgās semantikas skaidrojumi), Kaiva (108), Kaija (98), Alnis (81), Sniedz īte (34), Irbe (25), Bit īte (10). Tom ēr vair āki no faunas semantikas v ārdiem ir reti – re ăistr ēti tikai vienreiz: Alats , Gaigala , P ūce , Ūbele , Ūdris u. c. Apl ūkojot m ūsdienu faunas semantikas personv ārdus un iedalot tos s īkākās semantiskaj ās grup ās, vair ākumu – t āpat k ā seno v ēsturisko personv ārdu grup ā – veido putnu semantikas antropon īmi (13), daži personv ārdi (4) radušies no s īku rad ību nosaukumiem, 4 – no meža dz īvnieku nosaukumiem un tikai 1 (un tas pats apšaub āms – Alats ) – no zivs nosaukuma. J ākonstat ē, ka, sal īdzinot ar senajiem latviešu personv ārdiem, ir sarucis meža dz īvnieku un zivju nosaukumu motiv ētu personv ārdu skaits. Ar ī cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās nereti ir sastopami v ārdi ar faunas semantiku: to apstiprina ar ī sal īdzin āmā tabula. 69
Faunas semantikas priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Alnis 52 – Hirvo + – – – – NT 29 Balodis + 77 Meevi s. < – Baland ÷ 68 – – – Dūja + 102 vec. ig. Balandis 68 meeva 93 Bite + 84 Mesike s. – Bit ÷ 78 – – – Bit īte 84 < ig. mesilane 94 Cīrulis + – Leivo + NT – – – – Cīrul ītis + 90 50
? Ērglis + 118 – – Aras 57 – – Arnfried < Ar ūnas 60 sen. a/v. aro , arn + fridu ‘ērglis’ + ‘miers’ 36 Arnold < sen. a/v. aro , arn + walten ‘ērglis’ + ‘vald īt’ Arnhold Arnweld Arno Arend Arne Arno Arnt 36 ? Lacs + Kahru v. < Karhu + NT – – – – ? L ācis + 205 vec. ig. 41 karu ‘l āč u’ 73 ? Lauva + 209 – – – Лев С 219 Leonhard < sen. a/v. lewo + hart ‘lauva’ + ‘drosm īgs, stiprs’ 72 Sniedze 294 – Sinikka s. Sniega 294 – – – Sniedz īte VK 170 Sniegena 294 Sniegde + Sniegin ÷ 294 294 Snieguol ÷ Ūdrs + 310 – – Ūdrys 311 – – – Vilks + 327 – Susi + v. NT – – – Wolf 86 Wulf 99 Gundolf < sen. a/v. gunt + wolf ‘c īĦ a’ + ‘vilks’ 59 Munolf < 70
vidus a/v. /sen.a/v. mun + wolf ‘m ērėis, doma’ + ‘vilks’ 77 Rudolf < sen. a/v. hruod + wolf ‘slava, slavens’ + ‘vilks’ 87 Wolfgang < sen. a/v. wolf + gangu ‘vilks’ + ‘iet’ 99 u.c. ? Zvirbulis + – Varpu s. – – – – 340 ‘zvirbul ēns’ VK 194
Latviešu valod ā nav personv ārdu ar daž ādām cit ām kaimi Ħvalod ās sastopam ām pirmatn ējām noz īmēm: piem ēram, lietuviešu Sakalas < sakalas ‘piek ūns, vanags’ Liet. KS 280, Tauras , Taur ÷, Taurys , Taurius < liet. tauras ‘taurs’ Liet. KS 302; igau Ħu Hirvo , Irvo v. < ig. hirv ‘stirna‘ EN 61, Ille s. < ig. talleke ‘j ēri Ħš’ EN 63, Luige s. < ig. luik ‘gulbis’ EN 86, Linda s. < ig. lind ‘putns’, ‘lidot’ EN 84, Kaur v., ar ī Kauri , Kauro ‘putni Ħš’ EN 76. Somu valod ā visai popul āri sieviešu personv ārdi ir Sirkka , Sirkku s. ‘circenis; sien āzis’(?) VK 170, Ĝoti reti v ārdi Lintu ‘putns’ (re ăistr ēts 2 reizes), Metsälintu ‘meža putns’ (pierakst īts tikai 1 reizi), Joutsen ‘gulbis’ (v ārds dots vienam z ēnam un vienai meitenei) NT 51. Vācu valod ā reti sastopami personv ārdi ar faunas s ākotn ēju noz īmi: sal. Raban < sen. a/v. hraban ‘krauklis’ KV 82. Tom ēr v ācu divcelmu v ārdos vienam no komponentiem bieži piem īt faunas semantika, piem ēram: Arnulf < sen. a/v. aro , arn ‘ērglis’ + wolf ‘vilks’ KV 36, Ebergard < sen. a/v. ebur ‘mežac ūka’ + gart vai garda ‘pievienojums’, ‘tur ēties’ KV 118, Eberhild(e) < sen. a/v. ebur ‘mežac ūka’ + hiltja ‘c īĦ a’ KV 118, Falk < sen. a/v. falco ‘piek ūns, vanags’ + alke KV 51, Falkmar < sen. a/v. falco ‘piek ūns, vanags’ + ‘slavens’ KV 51, Rambert < sen. a/v. hraban ‘krauklis’ + beraht ‘paz īstams, spožs’ KV 83.
2.1.5. Floras semantikas priekšv ārdi
Tā k ā š ī semantisk ā priekšv ārdu grupa ir viena no liel ākaj ām un daudzveid īgākaj ām, ir mērėtiec īgi to sadal īt un analiz ēt apakšgrup ās: • pu ėu nosaukumi priekšv ārdos; • koku un kr ūmu nosaukumi priekšv ārdos; • zāĜ u, ūdensaugu nosaukumi priekšv ārdos; • kult ūraugu nosaukumi priekšv ārdos. Floras motiv ētu v ārdu grup ā latviešu valod ā (k ā ar ī cit ās valod ās) visizplat ītākie ir pu ėu nosaukumi. Latviešu valod ā (atš ėir ībā no cit ām sal īdzin āmaj ām valod ām) ir sam ērā 71 daudz v ārdu, kas darin āti no koku nosaukumiem un citiem augu v ārdiem – z āĜ u, ūdensaugu, pat nez āĜ u nosaukumiem. Galvenok ārt tie ir sieviešu v ārdi, tom ēr ir ar ī daži iz Ħē mumi. ěoti reti, bet tom ēr sastopami ar ī no kult ūraugu nosaukumiem atvasin āti v ārdi. Kā atz īst lietuviešu personv ārdu p ētnieki K. Kuzavinis un B. Savuk īns (Liet. KS. 30), sen āk cilv ēki tic ējuši v ārda ma ăiskam sp ēkam, uzskat īdami, ka tam piem īt attiec īgā zv ēra, putna, auga sp ēka īpaš ības. M ūsdien ās lietuviešu valod ā š ādi apelat īviskas cilmes priekšv ārdi to skaidrās semantikas d ēĜ nav bieži sastopami. Vair āk izplat īti v ārdi, kas mitolo ăij ā, folklor ā vai literat ūrā ieguvuši jaunas konotat īvās noz īmes, piem ēram, Egl ÷, Ąžuolas , Uosis (pasakas „Egle – zalkšu karaliene” t ēlu v ārdi), Putinas , R ūta (augs, kas bieži pieminēts tautasdziesm ās).
Pu ėu nosaukumi priekšv ārdos
Pu ėu nosaukumi – gan visp ārīgā leks ēma pu ėe, gan ar ī daž ādu pu ėu v ārdi – ir Ĝoti plaši sastopami latviešu sieviešu priekšv ārdos. Paretam gad ās ar ī v īriešu v ārdi, kam pamat ā pu ėu nosaukumi (ta ču visdr īzāk tie ir sekund āri atvasin ājumi no attiec īgās saknes sieviešu vārda (skat. Madars < s. v ārds Madara < pu ėes nosaukums madara )). ? Pu ėe: latv. pu ėe. Vien īgo reizi fiks ēts Zemgal ē (Mežmuiž ā) 1566. g. KS 265. ? Pu ėī ts : latv. pu ėī te . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1532. g. KS 265. Astra ?19 : lat. astrum ‘zvaigzne’, latv. astra (pu ėe). Kalend ārā kopš 1908. g. Pirmo reizi paman īts 20. gs. I c. Vidzem ē Dziesmu sv ētku katalog ā, diezgan ātri k Ĝuvis popul ārs vis ā Latvij ā. 20. gs. 70. gados v ārds dots vairs tikai daž ām meiten ēm. KS 72. 1998. g. un 2003. g. jaundzimušaj ām dots tikai pa vienai reizei (PMLP public ētie dati). 2008. g. Latvij ā kopum ā re ăistr ētas 1083 Astras . Dālija : latv. dālija (augs, kas nosaukts bot āni ėa A. D āla v ārd ā). Pirmo reizi šis priekšv ārds re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c. Kopš t ā laika pa vienai Dālijai Latvij ā ir bijis gandr īz vienm ēr KS 93. Tom ēr 1998. un 2003. g. jaundzimušo meite Ħu sarakstos t āds v ārds nav atrodams (PMLP public ētie dati). P ēc PMLP re ăistriem, Latvij ā ir 10 Dālijas . Gunda skat. Gundega vai Gudruna , Kunigunde ; se. a/v. gund ‘karš’. Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c. Kalend ārā iek Ĝauts 1931. g., nav bijis īpaši popul ārs KS 144. 1998. g. v ārds dots 4 reizes, 2003. g. – 2 reizes (PMLP publicētie dati). M ūsdienu Latvij ā ir zināmas 207 Gundas . Gunde s. skat. Gunda . V ārds vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1971. g. KS 144. Gundega : latv. gundega . T ēls A. Brigaderes lug ā „Princese Gundega un karalis Brusub ārda”. V ārds pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c. Kalend ārā kopš 1915. g. Laik ā no 1920. l īdz 1944. g bijis popul ārs vis ā Latvij ā, iz Ħemot Kurzemi, p ēc kara k Ĝuvis v ēl iecien ītāks un bijis sastopams visos novados, popularit āti saglab ājis ar ī 20. gs. 70. gados, iz Ħemot Latgali KS144. Ar ī m ūsdien ās šis v ārds nav zaud ējis popularit āti: 1998. g. tas dots 7 reizes, bet 2003. g. – 6 reizes (PMLP public ētie dati). Pavisam Latvij ā patlaban dz īvo 1444 Gundegas , div ām ir pat t āds daudznoz īmīgs divu v ārdu salikums: Maija Gundega . Kam ēlija : latv. kam ēlija (kr āšĦi ziedoši kr ūmi). V ārds vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. II c. KS 190. Tom ēr m ūsdien ās Latvij ā ir 5 Kam ēlijas .
19 Šaj ā, k ā ar ī dažos citos gad ījumos ( Lilija , Roza , Roz ālija ) nav skaidrs, vai v ārds ir aizgūts no cit ām valod ām vai ar ī darin āts latviešu valod ā no attiec īgās pu ėes latvisk ā nosaukuma astra , lilija , roze . 72
Kam ēlijs skat. s. pv. Kam ēlija . V ārds fiks ēts tikai vienreiz Kurzem ē ( Ēdol ē) 20. gs. I c. KS 190. Ne v īriešu, ne sieviešu personv ārds nav atrodams 1998. un 2003. gada jaundzimušo sarakstos (PMLP public ētie dati). Kreita ?: latv. kreitole (pu ėe) ?. V ārds pierakst īts vien īgo reizi R īgā 1971. g. KS 200. Krizant ēma : latv. krizant ēma (pu ėe), skat. ar ī v. pv. Hrizenfs . Pirmo un vien īgo reizi vārds pierakst īts R īgā 20. gs. II c. KS 202. Lilija : lat īĦ u lilium ‘lilija’, k ā ar ī iesp ējams sa īsin ājums no pv. Elizabete , J ūlija vai Karol īne . Latvij ā pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Vecmok ās) 1879. g., popularit ātes virsotni vārds sasniedzis laikposm ā no 1920. l īdz 1944. g. KS 215. K. Sili Ħš nemaz nepiemin iesp ējam ību, ka v ārds var ētu b ūt radies ar ī no latv. pu ėes nosaukuma lilija . 1998. g. re ăistr ētas 2 jaundzimuš ās Lilijas , bet 2003. g. – 7 (PMLP public ētie dati). 2008. g. kopre ăistr ā Latvij ā ir 5033 Lilijas . Madara : latv. madara (savva Ĝas augs), kalend ārā iek Ĝauts 1932. g., pirmo reizi re ăistr ēts 1969. g. R īgā KS 223. P ēc K.Sili Ħa datiem, v ēlāk nav sastopams, ta ču 20. gs. 80. gados tas bijis 21. popul ārākais sieviešu v ārds, re ăistr ēts 1225 reizes (Štrodahs 1999, 491), bet 1998. g. bija 8. popul ārākais v ārds (re ăistros par ādās 104 reizes). 2008. gad ā Latvij ā ir bijušas 3682 Madaras . Madars skat. s. pv. Madara . Kalend ārā iek Ĝauts 1933. g. Pirmo reizi fiks ēts Zemgal ē (Jelgavas apk ārtn ē) 1940. g., pamaz ām ieguvis popularit āti vis ā Latvij ā, iz Ħemot Latgali KS 223. 1998. gad ā tas ir dots 11 reižu, 2003. gad ā – pat 19 reižu, t ātad t ā popularit āte joproj ām aug. 2008. g. Latvijas kopre ăistr ā ir 604 Madari . Madra skat. Madara ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1975. g. KS 224. Magdara skat. Madara ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi fiks ēts Vidzem ē (Limbažu raj.) 20. gs. III c. KS 224. PMLP re ăistros Latvij ā ar ī 2008. g. ir viena Magdara . Maijpu ėī te : latv. maijpu ėī te ‘kreimene’. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1937. g. KS 225. M ūsdien ās tāds v ārds vairs nav paz īstams. Margrieti Ħa: no pv. Margrieta , kas savuk ārt no Margarita < lat. ‘p ērle’, bet ir iesp ējams ar ī skaidrojums no latv. margrieti Ħa (pu ėe). Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Vecgulben ē) 1935. g. KS 230. Š āds v ārds deminut īva form ā mūsdienu Latvij ā nav paz īstams. Narcise : latv. narcise (?); skat. v. pv. Narciss – gr. Narkissos , gr. nark ē ‘sastingums’. Vārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1934. g. KS 246. M ūsdien ās Latvij ā gan nav nevienas meitenes, ne ar ī z ēna, kas re ăistr ēti ar š ādu v ārdu. Rez ēds : latv. rez ēda (pu ėe). V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1884. g. Pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Zalv ē) 1924. g. KS 273. Latvij ā m ūsdien ās ir zin āms sieviešu v ārds – ir pat 3 Rez ēdas (p ēc PMLP datiem). Roz/a , -e: lat. rosa ‘roze’, latv. roze . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1515. g., v ārds bijis diezgan popul ārs 19. gs. beig ās, 20. gs. s ākum ā R īgā, Vidzem ē un Zemgal ē. Kalend ārā iek Ĝauts 1882. g. KS 279. 2003. g. v ārds Roze jaundzimušaj ām dots 2 reizes (PMLP public ētie dati). 2008. g. Latvij ā ir bijušas 382 Rozas (vairums no vi Ħā m, dom ājams, nav latvietes) un 59 Rozes . Roz ālija skat. Roza . Pirmo reizi pierakst īts Latgal ē (Viš ėos) 1762. g., 18.–19. gs. bijis iecien īts Latgal ē, Ĝoti popul ārs k Ĝuvis vis ā Latvij ā 19. gs. beig ās un 20. gs. s ākum ā. Kalend ārā iek Ĝauts 1864. g. KS 279. 1998. gad ā šis v ārds starp jaundzimušajiem ir piemin ēts vienreiz (PMLP public ētie dati). 2008. g. kopum ā Latvij ā bijušas 284 Roz ālijas . Rozija skat. Roza . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1975. g. KS 279. Roz īna skat. Roze . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1940. g. KS 279. 73
Roz īte skat. Roze . Kalend ārā iek Ĝauts 1874. g. V ārds pirmo reizi pierakst īts R īgā 1923. g. KS 279. 2008. g. Latvij ā kopre ăistr ā ir 2 Roz ītes . Roža skat. Roza . V ārds pirmo reizi pierakst īts Latgal ē 18. gs. KS 279. M ūsdien ās Latvij ā dz īvo 1 Roža (MPLP dati). Rūta : liet. rūta (pu ėe), liet. dzej ā – jaunavas simbols. Latvij ā pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē 19. gs. IV c., kalend ārā kopš 1879. g. KS 281. Tagad Latvij ā ir pat 1860 Rūtas . Nav izsl ēgts, ka v ārds radies paš ā latviešu valod ā. Ruža skat. Roza , po Ĝu forma. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1932. g. Pirmo reizi v ārds pierakst īts R īgā 20. gs. III c. KS 281. Latvij ā, p ēc PMLP re ăistriem, ir 2 Ružas . Vijol īte ?: no pv. Vijole , kas savuk ārt saist āms ar Violeta , bet iesp ējams saist ījums ar latv. vijol īte (pu ėe). Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1908. g. Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1935. g. Vēlāk nav bijis popul ārs KS 325. 1998. un 2003. g. jaundzimušaj ām meiten ēm šis v ārds nav re ăistr ēts. Tom ēr, p ēc PMLP datiem, 2008. g. Latvij ā ir 11 Vijol ītes . Vijulita skat. Vijol īte ?. V ārds vien īgo reizi fiks ēts Latgal ē (R ēzekn ē) 1969. g. KS 325. Virsis : latv. virši . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Bausk ā) 1940. g. KS 330. Ar ī p ēdējo gadu re ăistros šis v ārds nepar ādās. (Varb ūt bot āniski tas b ūtu pieš ėirams pie kr ūmaugiem – „mūžza Ĝš s īkkr ūms”; t ādā gad ījum ā šim v ārdam var ētu b ūt pirmatn ējā semantika ‘m ūžza Ĝš’.) Vizbul īte : latv. vizbul īte , t ēls Rai Ħa lug ā „Indulis un Ārija”. Kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1922. g. Vispopul ārākais ir bijis R īgā, Vidzem ē un Zemgal ē laik ā no 1920. l īdz 1944. g. KS 331. 1998. g. v ārds re ăistr ēts vienreiz, bet 2003. gad ā starp jaundzimušo v ārdiem nav bijis nemaz (PMLP public ētie dati). Kopum ā Latvij ā ir 144 Vizbul ītes , ir ar ī divas Maijas Vizbul ītes . ? Zieds (Zed): latv. zieds . V ārds zin āms tikai no senajiem dokumentiem – vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Lielv ārd ē) 1599. g. KS 337 ? Pumpurs : latv. pumpurs . V ārds pirmo un vien īgo reizi paman īts R īgā 1535. g. Kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 265. Latviešu personv ārdu v ārdn īcā nav min ēts v ārds Magone , lai gan PMLP materi ālos tas ir re ăistr ēts: Latvij ā ir 7 meitenes ar š ādu v ārdu (ir viena ar ī ar dubultv ārdu Marta Magone ).
Par pirmajiem diviem ( Pu ėe un Pu ėī ts ) un p ēdējiem diviem (Zieds un Pumpurs ) saraksta piem ēriem nav īsti skaidrs, vai tie ir uzskat āmi par priekšv ārdiem, jo ir zin āmi tikai no 16. gs. dokumentiem. M ūsdien ās k ā priekšv ārds nav lietojams neviens no tiem. Ir zin āmi vien īgi pv. Zied īte (182), ko K. Sili Ħš skaidro k ā darin ājumu no latv. verba zied ēt KS 336, Ziednese (m ūsdien ās ir re ăistr ētas divas personas ar š ādu v ārdu, turkl āt v ēl viena ar dubultv ārdu Ieva Ziednese ), ta ču v īriešu v ārds Ziednesis vairs nav paz īstams, Laimzieds (konstat ēts 2). Bet pv. Ziedonis un Ziedone ietilpst cit ā – abstrakto j ēdzienu motiv ēto personv ārdu grup ā (2.1.9). Daudzi no šaj ā apakšgrup ā piemin ētajiem v ārdiem ir Ĝoti reti vai ar ī re ăistr ēti tikai vienreiz. Vairs nepar ādās ar ī dialekt ālas personv ārdu formas ( Roža un Ruža) . M ūsdien ās vispopul ārākie no š īs apakšgrupas v ārdiem ir Lilija (5033), Madara (3682), Madars (604), Rūta (1860), Gundega (1444), Astra (1083). Kā liecina sal īdzin āmā tabula, vairum ā gad ījumu ( Astra , D ālija , Lilija , Kam ēlija , ar ī Roze , Roz ālija) gr ūti pateikt, vai personv ārds ir aizg ūts no cit ām valod ām vai ar ī darin āts latviešu valod ā no attiec īgas pu ėes latvisk ā nosaukuma (sal. astra , d ālija , lilija , kam ēlija , 74 roze ), tom ēr visticam āk, ka latviešu valod ā tie tom ēr ir aizg ūti v ārdi. K. Sili Ħš arī pv. Rūta uzskata par aizguvumu no lietuviešu valodas (KS 281), lai gan nav izsl ēgts, ka v ārds radies paš ā latviešu valod ā. No neapšaub āmiem, nep ārprotami latviskiem pu ėu nosaukumiem ir radušies t ādi v ārdi k ā Gundega , Madara , Madars , Maijpu ėī te , Rez ēda, Rez ēds , Vizbul īte , varb ūt ar ī Margrieti Ħa, Vijol īte u. c.
Pu ėu semantikas priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Dālija 93 – Daalia + NT – Dalia – – 18 Kam ēlija 190 – – Kamelija – Камелия С ? Kam ēlijs + 328 Kamel īns + ?190 Krizant ēma + – – – – Хризантема – 202 С 439 Lilija 215 Liil(e) 84 Lilja KV Lilija Lilia 210 Лилия Lilia 117 Magone + – Unikko s. + – – – – NT 96 Maijpu ėī te + Pilbe s. Kielo s. VK – – – – 225 ‘maij- 107 pu ėī te’ 103 Margrieti Ħa ? + – – Ram ūnas ? – – – 230 271 Ram ūn÷ ? 271 ac īredzot pv. sakr īt tikai p ēc formas ar liet. ramun ÷ ‘p īpene, margrieti Ħa’, bet saist āmi ar liet. ramus ‘mier īgs’ Roza 279 Roosi Ruusu VK Rozalija Ró Ŝa 285 Роза С 421 Rosa Roze Rosa 108 159 Rož ÷ Rozalia 284 Розалия С Roz ālija Rosa VK 421 Rozija + 159 Розина С Roz īna + Ruusun- 421 Roz īte kukka (5x) Розита С Roža + NT 18 421 Ruža 281 Vijol īte ? 325 Viola 128 – – – – – Vijulita + 325 Virsis + 330 – Kanervo + – – – – ‘virši’ NT 40 Vizbul īte 331 Kannike ? Vuokko VK Žibut ÷ 345, lai – – – 74 200 gan var b ūt ar ī < liet. žib ÷ti ‘viz ēt, mirdz ēt’ Pu ėe +265 Kanni s. ig. Kukka s. G÷l÷ 145 – Цвета С 440 – 75
Pu ėī ts +265 kann VK 111, G÷li ūn÷ 146 Цветана С Zieds + 337 ‘ziedi Ħš’ 74 salikte Ħu Žied ÷ 345 440 Ziede ? 336 Lill(e) s. ig. sast āvda Ĝa: Žied ūna Zied īte ? 336 lill ‘pu ėe, Metsäkukka lilija’ 84 ‘mežapu ėe’ Kultakukka ‘zeltapu ėe’ NT 19 Omenan- kukka + ‘ābe Ĝzieds’ NT 65 Pumpurs + 265 – Nuppu (110 – – – – x) NT 18 Ruusun- nuppu (3x) ‘rozes- pumpurs’ NT 18
Sal īdzinot pu ėu nosaukumus kaimi Ħvalodu antropon īmik ā, redzams, ka gandr īz vis ās valod ās ir meite Ħu v ārds ar noz īmi ‘pu ėe’ (š īs noz īmes priekšv ārdu neizdev ās atrast tikai v ācu valod ā, kur Blume ir sastopams vien īgi k ā uzv ārds, un po Ĝu valod ā), k ā ar ī ‘roze’, ‘lilija’. Interesanti, ka t ādi popul āri pu ėu nosaukumi k ā pīpene , rudzupu ėe, saulespu ėe, ūdensroze , m ārti Ħroze , naktsvijole , ne Ĝė e, gladiola latviešu meite Ħu v ārdos nepar ādās. Varb ūt tie ir p ārāk jauni vai p ārāk ne ērti – p ārāk gari vai sarež ăī ti nosaukumi. Vizbul īte ir tikai dažu sal īdzin āmo valodu personv ārdos. Š ėiet, ka somu valod ā no pu ėu nosaukumu motiv ētiem v ārdiem visbiež āk sastopams ir tieši pv. Vuokko ‘vizbul īte’. Tom ēr daudzas teor ētisk ās antropon īmu semantikas iesp ējam ības latviešu valod ā nav realiz ētas: par to liecina citu kaimi Ħvalstu priekšv ārdi. Latviešu valod ā nav personv ārda ar noz īmi ‘pr īmula’, k āds ir paz īstams igau Ħu un somu antropon īmik ā: sieviešu pv. ig. Ellik < ig. nurmenukk ’pr īmula’ EN 42, som. Esikko NT 27. Somu 800 reto v ārdu sarakst ā min ēti daudzu pu ėu semantikas sieviešu priekšv ārdi, kādi latviešu valod ā nav sastopami: Neilikka ‘ne Ĝė e’ NT 61, Lumme (6 x) ‘ ūdensroze’ un Lupmeenkukka (1 x) ‘ ūdensrozes zieds’, Ulpu s. < som. ulpukka ’ ūdensroze’ VK 189, Apila s. (4 x) ‘ āboli Ħš’ NT 18, Kamomilla (1 x) ‘kumel īte’ NT 102, Auringokukka (3 x) ‘saulespu ėe’ NT 19, Gardenia (1 x), Hortensia (14 x) NT 18. Vienreiz ir re ăistr ēta Metsäkukka ‘mežapu ėe’ un 20. gs. s ākum ā 5 reizes Kultakukka ‘zeltapu ėe’ NT 19, Omenankukka (6 x) ‘ābe Ĝzieds’ NT 65. Tieši šie retie somu v ārdi r āda nerealiz ētas antropon īmu semantisk ās iesp ējas. Tāpat k ā somu valod ā, ar ī lietuviešiem ir paz īstami personv ārdi ar motiv ējošo noz īmi ‘āboli Ħš’ – Dobilas , Dobil ÷ Liet. KS 102. Lietuviešiem iecien īts v ārds ir ar ī M÷ta Liet. KS 235 ar noz īmi ‘piparm ētra’, bet viens no joproj ām popul ārākajiem š īs semantisk ās apakšgrupas v ārdiem ir Rūta Liet. KS 280 (ir re ăistr ēti ar ī Rūtenis un Rūtil ÷ Liet. KS 280). Tom ēr lietuviešu personv ārdos ir p ārsteidzoši maz pu ėu nosaukumu. Krievu valod ā v ārds ar noz īmi ‘pu ėe’ iek Ĝauts ar ī vair ākos saliktos personv ārdos: Цветолюб , Цветомил ‘pu ėe’ + ‘m īlēt’ С 333, Цветомир ‘pu ėe’ + ‘miers, pasaule’, Цветослав ‘pu ėe’ + ‘slav ēt’ С 334, Цветизар , Цветимир , Цветозар С 333. Tom ēr š ādas semantikas v ārdi ir izplat ītāki dienvidsl āvu valod ās. 76
Po Ĝu valod ā ir tikai daži pu ėu semantikas personvārdi – un tie paši internacion āli: Dalia SI 93, Lilia SI 210, Ró Ŝa SI 285.
Koku un kr ūmu nosaukumi priekšv ārdos
Latviešu valod ā (atš ėir ībā no cit ām sal īdzin āmaj ām valod ām) ir vair āki reti re ăistrēti priekšv ārdi, kas darin āti no koku un to da Ĝu nosaukumiem ( celms ?, lapa , z īle ). No kokiem latviešu priekšv ārdos ir sastopami egle ?, ieva ?, osis , ozols , priede un vīksna , k ā ar ī svešzemju ciedrs , lai gan tas ir visai neskaidrs personv ārds. Par vair ākiem citiem antropon īmiem ar ī j āšaub ās, vai tie ir priekšv ārdi ( Bērze , Egle , Liepi Ħa, Ozols , Ozol ītis ). Alfab ēta sec ībā tie ir š ādi: ? B ērze : latv. bērzs vai vv. Bērze ?. Vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Za Ĝeniekos) 1566. g. KS 82. Nav zin āms, vai to var uzskat īt par priekšv ārdu. M ūsdien ās tas k ā priekšv ārds nav paz īstams. ? Celms : latv. celms . Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1504. g. KS 89. Ciedra : latv. ciedrs ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Ventspil ī) 1938. g. KS 89. M ūsdienu Latvij ā ir 5 personas, kam v ārds ir Ciedra . Vair āki latviešu personv ārdi saist īti ar sakni egl-: ? Egle : latv. egle . Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Dundag ā) 1582. g. KS 108. P ēc PMLP materi āliem, šobr īd Latvij ā ir 8 Egles (nav zin āma vi Ħu taut ība, iesp ējams, ka vismaz da Ĝa ir lietuvietes). Eglis sal. ar s. pv. Egle . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Bausk ā) 1925. g. Kalend ārā iek Ĝauts 1933. g. KS 108. Tom ēr m ūsdien ās šis v īriešu v ārds lietots netiek. Egl īte skat. Egle . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts 1973. g. Zemgal ē (J ēkabpils raj.). KS 108. M ūsdien ās š āds v ārds nav re ăistr ēts. Eglona skat. v. pv. Eglons . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1964. g. KS 108. Eglonija skat. Eglona . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē 20. gs. III c. KS 108. Latvij ā m ūsdien ās kopre ăistr ā ir 2 Eglonijas . Eglons : latv. egle . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c. Kalend ārā iek Ĝauts 1915. g. Nav bijis popul ārs. KS 108. M ūsdien ās Latvij ā ir 27 Egloni . Ieva ?: saist āms ar Eva ebr. havva ‘dz īve, dz īvības dev ēja’, bet varb ūt ar ī no latv. ieva . Pēc K. Sili Ħa datiem, pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Limbažos) 1743. g., 17.–19. gs. bijis Ĝoti popul ārs Vidzem ē, Kurzem ē un Zemgal ē, 19. gs. beig ās, 20. gs. s ākum ā visos novados, nedaudz zaud ējis savu popularit āti pirms un p ēc Otr ā pasaules kara, p ēc tam atkal k Ĝuvis Ĝoti iecien īts. Kalend ārā iek Ĝauts 1817. gad ā. KS 157. 20. gs. 80. gados un 1998. g. bija 5. popul ārākais v ārds (Štrodahs, 1999, 491), 2003. g. bijis 18. populārākais meite Ħu v ārds (92 x) (PMLP public ētie dati). Latvij ā tagad kopum ā ir re ăistr ētas 8996 Ievas . Šis personv ārds šaj ā grup ā j āiek Ĝauj ar lielu jaut ājuma z īmi, jo abas personv ārda cilmes hipot ēzes ir vienl īdz ticamas. Iev ēns s. skat. Ieva . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (Raun ā) 1521. g. KS 157. Ievi Ħa skat. Ieva . Pirmo reizi re ăistr ēts 1925. g. Vidzem ē (Al ūksn ē). Kalend ārā iek Ĝauts 1933. g., nav bijis īpaši popul ārs. KS 157. M ūsdien ās kopum ā ir zin āmas 127 Ievi Ħas , kam personv ārds š ādā form ā rakst īts dokumentos. Jasm īna : latv. jasm īns (kr āšĦumkr ūms). Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Liez ērē) 1930. g. KS 176. 2003.g. jaundzimušo sarakstos re ăistr ēta viena Jasm īne (PMLP public ētie 77 dati). Latvij ā 2008. g. kopre ăistr ā ir bijusi 51 Jasm īna un 18 Jasm īnes . Bet ticam āk, ka šis vārds jau k ā personv ārds aizg ūts no cit ām valod ām. Apšaub āmi k ā priekšv ārdi ir ar ī n ākamie piem ēri – tie visi ir zin āmi tikai no vēsturiskiem avotiem un m ūsdien ās nav re ăistr ēti: Lapings . skat. Lapi Ħš. Vien īgo reizi v ārds fiks ēts Zemgal ē (Mežmuiž ā) 1566. g. KS 207. Lapi Ħa: latv. lapa . V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1607. g. KS 208. Lapi Ħš: latv. lapa . V ārds pirmo reizi fiks ēts Kurzem ē (Grobi Ħā ) 1820. g., biež āk bijis sastopams Kurzem ē laik ā no 1920. l īdz 1944. g. Kalend ārā iek Ĝauts 1889. g. KS 208. ? Liepi Ħa: latv. liepa . V ārds vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Koknes ē) 1599. g. KS 214. Osis ?, Otis ?: no pv. Oskars , Osvalds , Osips , sal. latv. osis (koks) ?. V ārds paman īts Rīgā 17. gs. I c. KS 256. ? Ozoli Ħš: latv. ozoli Ħš. Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1495. g. KS 258. ? Ozol ītis : latv. ozol ītis . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1515. g. KS 258. ? Ozols : latv. ozols . Vien īgo reizi konstat ēts R īgā 1510. g. KS 258. Pried īte : latv. priede . V ārds vien īgo reizi pierakst īts Zemgal ē (Zas ā) 20. gs. II c. KS 264. Vīksna : latv. vīksna . Vien īgo reizi re ăistr ēts Latgal ē (Sakstagal ā) 1599. g. KS 325. Zīle : latv. zīle . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1544. g. Kalend ārā iek Ĝauts 1882. g., nav bijis popul ārs KS 338. Gan 1998. g., gan 2003. g. tas re ăistr ēts tikai vienreiz (PMLP public ētie dati). Latvijā kopum ā ir 27 Zīles . Tom ēr šis v ārds visdr īzāk b ūtu iek Ĝaujams faunas (putnu) semantikas priekšv ārdu apakšgrup ā (2.1.4.).
Koku un kr ūmaugu semantikas priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Bērze ? + 82 – Koivu v. + 1x Beržas 76 – – – NT 94 Beržiena 76 Ciedra 89 – Setri + NT 94 – – – – Egle – – Egl ÷ 109 – Елец С 181 – Eglis + Egl īte + Eglona + Eglonija Eglons 108 Ieva ? 157 – Tuomi s., v. NT 93 Ieva ? – – – Ievi Ħa Tuomikki + s., v. Iev ēns + 157 NT 93 Tuomettar + s. NT 93 Lapi Ħš 208 – – – – Лист С 222 – Lapi Ħa + 208 Lapings +207 Liepi Ħa ? + – – Liepa 216 – Липа С 397 – 214 Osis ? + 256 – Saarni + NT 94 Uosis 312 – – –
Ozoli Ħš ? + – Tammi v. + (ar ī Ąžuolas 68 – – – Ozol ītis ?+ 1 x s.) NT 94 Ąžuol ÷ 68 Ozols ? + 258 Ąžuolis 68 Pried īte + 264 – Petäjä + NT 94 – – – –
78
Somiem ir t ādi reti koku nosaukumu motiv ēti priekšv ārdi k ā Leppä ‘alksnis’, Kastanja ‘kastanis’, Kataja ‘ kadi ėis’, Paju ‘ kārkls, v ītols’, Pihlaja ar ī Pihla ‘ pīlādzis ’, Paatsama ‘kr ūklis ’, Poppeli ‘papele’ NT 94, Raita s. ’bl īgzna’ VK 153, izplat īts sieviešu v ārds Tuija s. ’t ūja’ VK 186, ar ī Virpi s. ’smalks, trausls koks, kr ūms vai r īkste’ VK 199. Somij ā ir re ăistr ēts viena z ēna v ārds Havu ar noz īmi ‘skuja‘ NT 28, k ā ar ī Käpy ‘ čiekurs’ (v ārds dots 20. gs. s ākum ā gan meiten ēm (6 x), gan z ēniem (2 x)) NT 49. Popul ārs ir somu sieviešu v ārds Ritva < ritva ‘zari Ħš’ VK 154 un Varpu s. ‘trausls zari Ħš’ VK 194. Igau Ħu valod ā neizdev ās konstat ēt nevienu ar koku nosaukumu saist ītu priekšv ārdu. ěoti nosac īti te iek Ĝaujams pv. Viha v. < sen. ig. leks ēmas ar noz īmi ‘za Ĝš’ 127, kas var ētu b ūt saist īts ar floru. Lietuviešu valod ā priekšv ārdos sastopami tādi koku nosaukumi, k ādi nav re ăistr ēti latviešu valod ā: Jovaras ‘sk ābardis’ Liet. KS 182, Putinas ‘irben ājs‘ Liet. KS 267. Atš ėir ībā no latviešu valodas, kur ā zin āmi daži personv ārdi ar sakni egl-, lietuviešu valod ā ir Ĝoti popul ārs sieviešu v ārds Egl ÷ Liet. KS 109. T ā popularit āti noteikti ietekm ēja lietuviešu tautas pasaka „Egle – zalkšu karaliene”. Lietuviešu personv ārdos ir ar ī leks ēma medis ‘koks’, ta ču pārsvar ā divcelmu salikte Ħos: Medgina , Medgin ÷, Medginas , Medginta , Medgint ÷, Medgintas vai to sa īsin ātās form ās un sufiks ālajos atvasin ājumos: Med ÷, Medys , Medeina , Medein ÷, Medenis , Medil ÷, Med ūnas , Med ūn÷ Liet. KS 233–234. Bet latviešu valod ā nav neviena priekšv ārda ar s ākotn ējo semantiku ‘koks’. Lietuviešu personv ārdu v ārdn īcā ir min ēti ar ī t ādi ar koka dobuma semantiku saist īti personv ārdi k ā Draven ÷, Dravys (varb ūt ar semantiku ‘stiprs k ā koks?’) Liet. KS 106 .
ZāĜ u, ūdensaugu nosaukumi priekšv ārdos
Sam ērā daudz ir latviešu priekšv ārdu, kas semantisk ā ce Ĝā radušies no citiem augu vārdiem – z āĜ u, ūdensaugu, pat nez āĜ u nosaukumiem ( Kalme , Melda , Meldra , M ētra , N ātre , Spilva ). Cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās t ādu gandr īz nav. Aira ? : KS 45 saist āms ar latv. airene (p Ĝavu z āle), lai gan šis saist ījums nav pārliecinošs; dr īzāk tas var ētu b ūt sa īsin ājums no pv. Airisa vai fon ētisks darin ājums (?). Vārds pirmo reizi pierakstīts R īgā 1934. g., popul ārs k Ĝuvis p ēc Otr ā pasaules kara vis ā Latvij ā. Kalend ārā iek Ĝauts 1935. g. KS 45. P ēc PMLP datiem, 2008. g. Latvij ā kopum ā ir 461 Aira . AĜă e: latv. aĜă e ‘ ūdens augs’ ? vai no liet. pv. Alg ÷ (no Algimant ÷, Algird ÷ u. tml.). Re ăistr ēts vien īgo reizi Zemgal ē 20. gs. III c. – skol ēnu ies ūtītajos materi ālos KS 53. 2008. g. kopre ăistros Latvij ā bijusi viena AĜă e, bet nav zin āms, k ādas taut ības p ārst āve. AĜăī te skat. AĜă e. Pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Bauskas raj.) 20. gs. III c. skol ēnu ies ūtītajos materi ālos. KS 53. 2008. g. viena persona ar š ādu v ārdu Latvij ā ir re ăistr ēta. At āls : latv. at āls . sal. ar v. Ata Ĝjo ?. K. Sili Ħš pirmo un vien īgo š ā v ārda lietojumu paman ījis Vidzem ē 19. gs. IV c. KS 73. Ar ī 2008. g. Latvij ā ir bijis 1 cilv ēks ar š ādu v ārdu. Kalme : latv. kalme . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts 1975. g. Vidzem ē (R īgas raj.) KS 189. Pēc 2008. g. datiem, Latvij ā dz īvo 1 persona ar š ādu v ārdu. ? Kosa : latv. kosa ? /‘purva augs’ – der Schachtelhalm (Equisetum arvense) vai ar noz īmi ‘kov ārnis’ – die Dohle (Corvus moneduca) ME II 348?/. Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1511. g. Kalend ārā bijis iek Ĝauts 1925. g. KS 199. 79
Melda : latv. meldi ‘meldri’; liet. meldas ‘meldri’ ?, sal. seno pr ūšu v. pv. Meldis (?), pr. meldis ‘zibens’. Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1478. g., p ēc tam otrreiz pierakst īts tikai vēl vienu reizi p ēc Otr ā pasaules kara KS 236. M ūsdienu re ăistros š āds v ārds nav paman īts. Meldra : latv. meldri . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1931. g. Nav bijis īpaši popul ārs. Kalend ārā iek Ĝauts 1951. g. KS 236. 1998. g. ir re ăistr ētas 3 jaundzimuš ās meitenes ar š ādu vārdu. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir bijušas 127 Meldras . Mētra : latv. mētra . V ārds pierakst īts pirmo reizi Vidzem ē 19. gs. IV c. Kalend ārā iek Ĝauts 1889. g. Vispopul ārākais bijis p ēc Otr ā pasaules kara l īdz 20. gs. 70. gadiem KS 238. Mūsdien ās Latvij ā ir 66 Mētras . Nātra : latv. nātra . V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts 20. gs. I c. R īgā. KS 247. Niedra : latv. niedra . Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē 20. gs. III c. KS 249. 2008. g. Latvij ā ir re ăistr ēta viena Niedra . Rasen īte : latv. rasen īte (pu ėe). V ārds kalend ārā iekĜauts 1938. g., bet pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Grobi Ħā ) 1940. g. KS 269. 2008. g. Latvij ā ir zin āma viena persona ar šo v ārdu. Tom ēr iesp ējams, ka v ārds ir saist īts nevis ar auga nosaukumu, bet gan ar dabas par ādības – rasas nosaukumu. Skalbis ?: latv. skalbs ‘ass, skarbs’ vai skalbes ‘ ūdens augi’. Fiks ēts vien īgo reizi R īgā 1540. g. KS 293. Skara : latv. skara . Kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. V ārds pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1925. g. KS 293. 2008. g. Latvij ā ir zin āmas 3 personas ar šo v ārdu. Smilga : latv. smilga . V ārds iek Ĝauts kalend ārā 1938. g. Pirmo reizi v ārds konstat ēts Kurzem ē (Talsu raj.) 1973. g. KS 293. Latvij ā m ūsdien ās ir re ăistr ēta viena persona, kuras otrais v ārds ir Smilga – Lidija Smilga . ? Spilva : latv. spilva (balta p ūkaina purva z āle). Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1548. g. KS 295. M ūsdien ās nav sastopams. Vaivars : latv. vaivari Ħi, vv. Vaivari ?; liet. vaivorykšt ÷ ‘varav īksne’. V ārds pirmo reizi re ăistr ēts 1973. g. Kurzem ē (Ventspils raj.) KS 314. M ūsdienu Latvij ā (2008. g.) PMLP datu bāzē ir re ăistr ēti 10 Vaivari . Šaj ā apakšgrup ā nav iesp ējams izveidot sal īdzin āmo tabulu, jo cit ās valod ās š ādas semantikas personv ārdu nav. Lai gan vair ākiem no min ētajiem v ārdiem ( Aira , A Ĝă e, A Ĝăī te , Kosa ) etimolo ăija un l īdz ar to pieder ība šai tematiskajai apakšgrupai nav gluži droša, tom ēr daži citi no šiem personv ārdiem ir cilmes zi Ħā neapšaub āmi un sam ērā popul āri ( Meldra , Mētra ). Var vien īgi min ēt, vai tas liecina par latviešu mentalit ātes tuv ību zemei, laukiem, pĜav ām, ūde Ħiem.
Kult ūraugu nosaukumi priekšv ārdos
ěoti nelielu, sam ērā neskaidru un reti sastopamu v ārdu grupu veido kult ūraugu semantikas latviešu priekšv ārdi: Aiva ?: latv. aiva (dekorat īvs aug Ĝu koks) ?; varb ūt ar ī sa īsin ājums no. v. pv. Aivars vai fon ētisks darin ājums. Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1936. g, īpaši popul ārs k Ĝuvis p ēc Otr ā pasaules kara vis ā Latvij ā. Kalend ārā iek Ĝauts kopš 1920. g. KS 46. 2008. g. Latvij ā kopum ā re ăistr ētas 1207 Aivas . Aivija ? skat. Aiva . Pirmo reizi re ăistr ēts 1943. g. R īgā. P āris reižu pierakst īts ar ī p ēc Otr ā pasaules kara KS 46. Latvij ā 2008. g. ir 118 personas ar š ādu v ārdu. 80
Aivita ? skat. Aiva . Pirmo reizi fiks ēts 1969. g. Vidzem ē (C ēsu rajon ā), v ēlāk nav bijis īpaši popul ārs KS 46. M ūsdienu Latvij ā ir 247 Aivitas . Aivo ? s. skat. Aiva ?. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Ventspil ī) 1969. g. KS 46. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir 77 Aivo . Aivute ? skat. Aiva ?. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts 1974. g. R īgā. KS 46 Tom ēr par min ēto vārdu saist ījumu ar kult ūrauga nosaukumu ir lielas šaubas. Aiva var ētu b ūt ar ī sieviešu formas darin ājums no pv. Aivis , kas savuk ārt radies no Aivars (pirmo reizi pierakst īts R īgā 1931. g. un k Ĝuvis Ĝoti popul ārs 20. gs. 70. gados). Tom ēr cit ās valod ās eksist ē priekšv ārdi ar ī ar pirmatn ējo noz īmi ‘aiva’: sal. serbu un horv ātu s. pv. Du Ħa ( Dunja ) < ‘aiva’. Akots : latv. akots . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1607. g., p āris reižu bijis sastopams 19. gs. beig ās R īgā un Vidzem ē, k ā ar ī laik ā no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā iek Ĝauts 1800. g. KS 47. P ēc PMLP datiem, šobr īd Latvij ā ir re ăistr ēts 1 Akots un viena persona, kurai otrs v ārds ir Akots: K ārlis Akots . Auz āns : latv. auzas . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Latgal ē (Prei Ĝu raj.) 1973. g. KS 75. Gri ėis: latv. gri ėis (lab ības augs). V ārds pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē (B ērzaun ē) 1447. g. KS 142. No šiem v ārdiem m ūsdien ās Latvij ā plaš āk sastopams vien īgi sieviešu pv. Aiva , ta ču, kā jau min ēts, t ā etimolo ăija nav īsti skaidra. Lietuviešu valodā Ĝoti popul āri ir gan v īriešu, gan sieviešu v ārdi ar noz īmi ‘lins’: Lina , Linas , Lin ÷, Linius Liet. KS 218, bet latviešu valod ā š ādas semantikas priekšv ārdu nav. Ar šo apakšgrupu saist āms ar ī liet. pv. Rugil ÷ < liet. rugiai ‘rudzi’ Liet. KS 279. Cit ās valod ās ir sastopami v ārdi ar ogu semantiku: po Ĝu Malina ‘avene’ SI 224, somu Karpalo s. ‘dz ērvene’, Mustikka ‘mellene’ NT 42, Mansika s. ‘zemene’ NT 42, Mesimarja s. ‘kazene’ NT 42 , Puolukka s. ‘br ūklene’ NT 42, Vadelma s. ‘avene’ NT 42, ta ču visi tie ir reti vārdi. Somu valod ā ir re ăistr ēti ar ī t ādi unik āli personvārdi k ā Maissi ‘kukur ūza’, Papu ‘pupa’ NT 55, Pellava ‘lini’ NT 69, ar ī Vilja s. ‘lab ība, graudi’ VK 198.
2.1.6. Fizio ăeogr āfiskas semantikas priekšv ārdi
Atš ėir ībā no daudzajiem fizio ăeogr āfiskas semantikas latviešu uzv ārdiem attiec īgās noz īmes latviešu priekšv ārdu nav daudz. Tie ir š ādi: Aiza : latv. aiza ?. V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1931. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. II c. KS 46. Tom ēr par š ā personv ārda etimolo ăiju ir lielas šaubas; iesp ējams, ka tas ir aizg ūts vārds. 2008. g. re ăistros vis ā Latvij ā ir bijušas 6 Aizas . Āra : no pv. Ārija vai latv. āre , āra ‘lauki un p Ĝavas’ ?. Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1954. g., vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g. R īgā, Kurzem ē un Zemgal ē KS 64. Ar ī š ā vārda saist ījums ar fizio ăeogr āfisku nomenklat ūras v ārdu ir apšaub āms. Latvij ā 2008. g. kopum ā re ăistr ētas 12 Āras . Atvars : latv. atvars . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1915. g., pirmo reizi re ăistr ēts 1919. g., vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g. vis ā Latvij ā, iz Ħemot Latgali KS 73. 1998. g. Atvara v ārds tika dots 2 jaundzimušajiem, bet 2003. g. – 1 zēnam (PMLP public ētie materi āli). 2008. g. Latvij ā kopum ā ir bijušas 203 personas ar š ādu v ārdu. Druv ārs : latv. druva + ārs . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. II c., kalend ārā iek Ĝauts 1927. g. KS 102. 2008. g. PMLP re ăistros Latvij ā bijuši 3 Druv āri . 81
Druvis : latv. druva . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1889. g., pirmo reizi re ăistr ēts 20. gs. II c. R īgā, vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. g. l īdz 1970. g. Kurzem ē, Vidzem ē un Latgal ē KS 102. 1998. g. šaj ā v ārd ā tika nosaukti 3 z ēni, 2003. g. – tikai 1. 2008. g. kopre ăistr ā bijuši 218 Druvji . Dzelme : latv. dzelme . Pirmo reizi fiks ēts R īgas raj. 20. gs. III c., kalend ārā iek Ĝauts 1972. g. KS 103. 2008. g. vis ā Latvij ā ir zin āmas 4 Dzelmes . Dz īlis : latv. dz īle ‘dzelme’. Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 20. gs. III c., kalend ārā iek Ĝauts 1938. g. KS 103. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir 2 personas ar š ādu v ārdu. Gr īva : latv. gr īva . Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts 1517. g. R īgā KS 142. Jūrvaldis : latv. jūra + vald īt. Pirmo reizi v ārds konstat ēts R īgā 1950. g. KS 187. 2008. g., pēc PMLP datiem, ir re ăistr ēts Jānis J ūrvaldis . Klinta : latv. klints ; t ēls I. Indr ānes rom ānā „ Ūdensnes ējs”. Pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē 20. gs. III c. KS 197. M ūsdien ās tas ir k Ĝuvis par visai izplat ītu sieviešu v ārdu – gan 1998. g., gan 2003. g. 12 jaundzimuš ās meitenes ieguvušas šo v ārdu; 2008. g. Latvij ā kopre ăistr ā bija 370 Klintas . Klints v. latv. klints . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts 1586. g. Zemgal ē (Mežmuiž ā) KS 197. M ūsdienu Latvij ā ir zin āmas 3 personas, kam ir š āds v ārds, un v ēl 3, kam šis ir otrs vārds. ? Lauce (Lautze) v.: latv. lauks ?. Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts 1566. g. Zemgal ē (Svirlauk ā) KS 209. Lauks : latv. lauks ‘t īrums’. Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts 1638. g. Vidzem ē (Siguld ā) KS 209. Lai gan K. Sili Ħa v ārdn īcā š ā v ārda etimolo ăija tiek dota bez jaut ājuma zīmes, to var ētu saist īt ar ī ar latv. adjekt īvu lauks . M ūsdien ās š āds personv ārds netiek lietots. Selga : latv. selga . Kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Dobel ē) 1925. g., visizplat ītākais bijis 1945.–1970. g., kalend ārā iek Ĝauts kopš 1910. g. KS 287. P ēc PMLP datiem, gan 1998. g., gan 2003. g. šis v ārds tika dots tikai 1 jaundzimušajai. 2008. g. kopum ā Latvij ā bijušas 249 personas ar š ādu v ārdu. Sil āre : latv. sil āre ?. Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1962. g. KS 290. M ūsdien ās šāds sieviešu v ārds nav konstat ēts, bet ir zin āms v īriešu pv. – 2008. g. re ăistr ēti 2 Sil āri . Vīriešu pv. Sil ārs Latviešu personv ārdu v ārdn īcā nav konstat ēts. ? Silava : latv. silava ‘jauns meži Ħš’ ?. Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts 1538. g. Vidzem ē KS 290. Straume : latv. straume . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1572. g. KS 298. 2008. g. PMLP re ăistros nav fiks ēts. Strauta : latv. strauts . Pirmo reizi v ārds pierakst īts 20. gs. III c. Vidzem ē (Mat īšos) KS 298. 2008. g. vis ā Latvij ā ir zin āmas 7 personas ar š ādu v ārdu. Taiga : latv. taiga . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts Vidzem ē 19. gs. IV c., kalend ārā iek Ĝauts 1924. g., vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. g. l īdz 1970. g. vis ā Latvij ā, iz Ħemot Latgali KS 301. P ēc PMLP datiem, 2008. g. ir re ăistr ētas 199 Taigas . Urdze : latv. urga ‘strauts’; urdz ēt. V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1966. g., pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Valmieras raj.) 1975. g. KS 312. 2008. g. vis ā Latvij ā ir zin āma tikai 1 Urdze . Zemis skat. Zem ītis ?. V ārds pirmo reizi re ăistr ēts 1962. g. R īgā KS 336. 2008. g. re ăistros ir zin āms tikai 1 Zemis vis ā Latvijā. Zem ītis : latv. zeme . V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts 1544. g. Vidzem ē KS 336. 82
Interesanti, ka šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā ir tikai daži personv ārdi, kas zin āmi no senajiem dokumentiem – no 16. gs. ( Gr īva , Lauce , Silava , Zem ītis ); neviens no tiem mūsdien ās netiek lietots k ā priekšv ārds. Tom ēr da Ĝai no šiem fizio ăeogr āfiskas noz īmes personv ārdiem ir neskaidra izcelsme (Aiza , Āra ), daži ir reti sastopami v ārdi ( Druv ārs , Klints , Urdze , Zemis ). Visizplat ītākie mūsdienu Latvij ā ir š ādi fizio ăeogr āfiskas semantikas priekšv ārdi: Klinta (370), Selga (249), Druvis (218), Atvars (203), Taiga (199). Ar ī sal īdzin āmo valodu antroponimikon ā fizio ăeogr āfiskas semantikas personv ārdu ir maz. Nedaudz vair āk to ir lietuviešu valod ā. Taj ā ir ar ī t ādi v ārdi, k ādu nav latviešu valod ā, piem ēram, latviešu valod ā ir Ĝoti rets v ārds Jūrvaldis , bet lietuviešu valod ā plaši paz īstami ir Jūra , J ūras , J ūris , J ūrius < liet. jūra Liet. KS 185, k ā ar ī pv. Jūrat ÷ ‘j ūras meita’, kas k Ĝuva popul ārs p ēc Mairo Ħa po ēmas Jūrat ÷ ir Kastytis Liet. KS 185; ar ī liet. personv ārdam Marius viens no cilmes skaidrojumiem ir liet. marios ‘j ūra’ Liet. KS 231; Vanden ÷ < liet. vanduo ‘ūdens’ Liet. KS 323; Kaln ÷, Kalnius < liet. kalnas ‘kalns’ Liet. KS 188. Savuk ārt igau Ħu valodā ir š ādi no latviešu priekšv ārdiem atš ėir īgas semantikas personv ārdi: Häili s. < ig. häil ‘ieplaka, paleja’ EN 62, Veera s. < ig. veer ‘nokalne’ EN 126, Meril s. < ig. meri ‘j ūras’, ar ī ‘mirdzošs, sp īdošs’ EN 93, Vesse v. < sen. ig. vesi ‘ūdens’ EN 126. Sal īdzin āmaj ās valod ās paral ēĜ u ir Ĝoti maz (ar ī t ās nav piln īgas).
Fizio ăeogr āfiskas semantikas priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Jūrvaldis + 187 Meril s. < ig. – Jūra – – – meri ‘j ūras’ Jūras Jūris Jūrius 185 Jūrat ÷ 185 Klinta 197 Kalju v. ig. kalju Kivi ‘akmens’ – – – – Klints 197 ‘klints’ EN 74 NT 45 Sil āre + 290 – – Erdvilas ‘ āre, telpa’ – – – Sil ārs Erdvil ÷ 126 Silava + 290 Margiris ‘raibais sils‘ Strauta 298 – – Upyna 312 – – – Urdze + 312 Straume + 298 Zemis + 336 – – – – Землян – Zem ītis + 336 С189
2.1.7. Dabas par ādību semantikas priekšv ārdi
Atseviš ėu personv ārdu grupu veido dabas objektu un dabas par ādību motiv ēti v ārdi. Cilv ēks ir dabas da Ĝa, t āpēc latviešu un ar ī kaimi Ħtautu antropon īmiskaj ās sist ēmās īpaši iecien īti ir š ādas semantikas v ārdi. Bieži tie veidoti k ā metaforas, resp., k ā sl ēpti sal īdzin ājumi. Dabas par ādību semantikas latviešu priekšv ārdi (alfab ēta sec ībā): Atstars : latv. atstars . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1937. g. KS 73. V ārds ar ī mūsdien ās ir reti sastopams – 2008. g. Latvij ā bijuši 3 Atstari . 83
Ausma : latv. ausma . V ārds pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Sak ā) 1896. g., vispopul ārākais bijis laik ā no 1920. l īdz 1944. g., 20. gs. 70. gados strauji zaud ējis popularit āti. Kalend ārā v ārds ievietots 1908. g. KS 75. M ūsdien ās tas nav popul ārs priekšv ārds: 1998. g. v ārds Ausma dots 3 jaundzimuš ām meiten ēm, bet 2003. gad ā nav pierakst īts nevienu reizi (PMLP public ētie dati). 2008. g. kopre ăistr ā ir 5054 Ausmas . Austra : latv. austra ‘ausma’, folklor ā Austra – r īta bl āzma, piel ūgta ar ī k ā diev ība. Vārds kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1890. g., visizplat ītākais bijis 20. gs. pirmaj ā pus ē vis ā Latvij ā, v ēlāk popularit āte samazin ājusies KS 75. 1998. g. šis v ārds jaundzimušo sarakstos nepar ādās, bet 2003. g. re ăistr ēts 2 reizes (PMLP public ētie dati). P ēc 2008. gada re ăistriem, Latvij ā ir 2199 Austras . Banga : latv. banga . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1927. g., nav bijis popul ārs KS 77. 2008. g. – 14 Bangas , tostarp Banga Maiga . Bl āzma : latv. bl āzma . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1889. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1940. g., v ēlāk nav bijis izplat īts KS 84. 2008. g. – 5 Bl āzmas . Gaisma : latv. gaisma . Kalend ārā iek Ĝauts 1889. g., ta ču pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1925. g., nav bijis popul ārs. KS 132. 2008. g. PMLP re ăistr ā – 38 Gaismas . Gaism īte skat. Gaisma . Pirmo reizi v ārds pierakst īts Vidzem ē (Limbažu raj.) 20. gs. III c. KS 132. 2008. g. re ăistros Latvij ā bijušas 2 Gaism ītes . Gaismon/a , -e skat. Gaisma . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi fiks ēts Rīgā 1930. g. KS 132. 2008. g. PMLP re ăistros ir sastopama 1 Gaismona un 1 Gaismone . Gaismonis skat. s. pv. Gaisma . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 10. gs. I c. KS 132. P ēc 2008. g. PMLP datiem, vis ā Latvij ā ir 2 Gaismo Ħi. Lāse : latv. lāse . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1908. g., pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē 20. gs. III c. KS 208. 2008. g. PMLP re ăistros ir 8 Lāses . Mēness : latv. mēness . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1549. g. KS 237. Miglis : latv. migla . Vien īgo reizi paman īts Salaspil ī 1599. g. KS 238. Pārsla : latv. pārsla . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g. vis ā Latvij ā, kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 259. 2008. g. PMLP re ăistros ir 534 Pārslas , tostarp vair ākk ārt k ā otrais v ārds: Maija P ārsla , Dzidra P ārsla . Pārsli Ħa skat. Pārsla . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1928. g. KS 259. M ūsdien ās v ārds nav izplat īts, 2008. g. re ăistros ir 5 Pārsli Ħas , tostarp Pārsli Ħa Gaida . Pērk/ons , -ūne: latv. pērkons un mitolo ăisks t ēls Pērkons . Re ăistr ēts 1566. g. Zemgal ē (Svirlauk ā) un 1582. g. Kurzem ē (C īrav ā), kalend ārā iek Ĝauts 1879. g. KS 261. Mūsdien ās Latvij ā nav lietots. (Šis personv ārds var ētu b ūt analiz ējams ar ī no mitolo ăiskajiem tēliem darin āto priekšv ārdu noda Ĝā , skat. 2.2.2.) Rasa : latv. rasa . V ārds pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē 19. gs. IV c., vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g. visos novados, iz Ħemot Latgali, kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 269. 2008. g. šaj ā v ārd ā nosauktas 6 jaundzimuš ās. 2008. g., saska Ħā ar PMLP datiem, Latvij ā ir 407 Rasas , ar ī k ā otrs v ārds, piem ēram, Dzidra Rasa . Ras īte skat. Rasa . Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē 1582. g. KS 269. 2008. g. Latvij ā bija 1 persona ar š ādu v ārdu. Rasul īte skat. Rasa . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē 1919. g., kalend ārā iek Ĝauts 1921. g. KS 269. P ēc PMLP datiem, Latvij ā 2008. g. bija 6 Rasul ītes , tostarp ar ī kā otrs v ārds, piem ēram, Maija Rasul īte . Rīta : latv. rīts vai no pv. Rita . Pierakst īts Vidzem ē (Smilten ē) 19. gs. IV c. KS 275. Rīti Ħš: latv. rīts . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1927. g. KS 275. M ūsdien ās k ā priekšv ārds netiek lietots. 84
Rītvalds : latv. rīts + vald īt. Kalend ārā ir bijis jau 1910. g., pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1967. g. KS 275. Salna : latv. salna . Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Ventspils raj.) 20. gs. III c. KS 282. 2008. g. PMLP re ăistros ir zin āma 1 Salna . Salnis skat. s. pv. Salna , sal. latv. salnis ‘salnains zirgs’. V ārds pirmo reizi re ăistr ēts Rīgā 20. gs. III c. KS 282. M ūsdien ās ir zin āms 1 Salnis Visvaldis . Sarma : latv. sarma . Pirmo reizi re ăistr ēts 1507. g. R īgā, vispopul ārākais v ārds bijis no 1945. l īdz 1970. g. vis ā Latvij ā, kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1908. g. KS 285. 2008. g. PMLP re ăistros ir 509 Sarmas . Sarmis skat. s. pv. Sarma . Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Valmieras raj.) 20. gs. III c. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1927. g. KS 285. 2008. g., p ēc PMLP datiem, ir 100 Sarmju . Sarm īte skat. Sarma . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1922. g., bijis Ĝoti popul ārs vis ā Latvij ā, jo īpaši laik ā no 1945. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts jau 1925. g. KS 285. Latvij ā kopum ā 2008. g. bija 5037 Sarm ītes . Sarm ītis skat. Sarmis . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Liep ājas raj.) 1969. g. KS 285. 2008. g. Latvij ā nav fiks ēts. Saulcer īte : latv. saule + cer ēt, Rai Ħa darin āts personv ārds pasaku lug ā „Zelta zirgs”. Kalend ārā kopš 1928. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1932. g., sam ērā izplat īts bijis no 1940. līdz 1970. g. KS 285. M ūsdienu Latvij ā ir zin āmas 133 Saulcer ītes . Saule : latv. saule . Pirmo reizi fiks ēts 1519. g., kalend ārā iek Ĝauts 1882. g. KS 285. Pēc PMLP datiem, 2008. g. Latvij ā ir 9 Saules . Saulgaitis : latv. saule + gaita . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi re ăistr ēts Rīgā 1928. g. KS 285. 2008. g. vis ā Latvij ā bija tikai 1 persona ar š ādu v ārdu. Saul/is , -iĦš skat. s. pv. Saule vai liet. pv. Saulius (latv. Sauls ). Pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Bauskas raj.) 20. gs. III c. KS 285. 2008. g. Latvij ā – 16 Sau Ĝi, neviena Sauli Ħa. ? Saul īte v.: latv. saule . Pirmo un vien īgo reizi paman īts R īgā 1506. g. KS 285. Saul īte skat. Saule . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1933. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. III c. KS 285. 2008. g. PMLP re ăistri liecina, ka tikai 4 sieviet ēm šis ir kā otrs v ārds. Saulnesis : latv. saule + nest . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1938. g., pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Bausk ā) KS 286. M ūsdien ās nav konstat ēts. Saulstari Ħa: latv. saule + stari Ħš. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1937. g. KS 286. 2008. g. PMLP re ăistros nav min ēts. Saulstar īte skat. Saulstari Ħa. Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1941. g. KS 286. 2008. g. PMLP dati liecina, ka m ūsdien ās kopum ā Latvij ā ir 3 Saulstar ītes . Saulstars : latv. saule + stars . Kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1935. g. KS 286. 2008. g. PMLP re ăistros ir 1 Saulstars . Saulvedis : latv. saule + vest ; t ēla epitets Rai Ħa pasaku lug ā „Zelta zirgs”. Kalend ārā iek Ĝauts 1928. g., pirmo reizi re ăistr ēts 1929. g. R īgā, nav bijis iecien īts KS 286. 2008. g. PMLP re ăistros ir 28 Saulveži . Saulvija : latv. saule + vija . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1931. g., kalend ārā iek Ĝauts 1976. g. KS 286. 2008. g., p ēc PMLP datiem, ir 2 Saulvijas . ? S ērsma : latv. sērsna ?. Pirmo un vien īgo reizi konstat ēts R īgā 1476. g. KS 288. ? S ērsnis : latv. sērsna ?. Pirmo reizi re ăistr ēts 1476. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts ap 1960. g. KS 288 (ar v ārdadienu 29. febru ārī!), tom ēr m ūsdien ās nav lietots. Sniedze : latv. sniedze (putns), sniegs ; t ēls A. Brigaderes lug ā „Princese Gundega un karalis Brusub ārda”. Kalend ārā iek Ĝauts 1925. gad ā, pirmo reizi pierakst īts R īgā 1933. g., vispopul ārākais bijis laik ā p ēc Otr ā pasaules kara l īdz 20. gs. 70. gadiem, p ēc tam strauji 85 zaud ējis popularit āti KS 294. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir bijušas 210 Sniedzes . Šis v ārds, k ā ar ī Sniedz īte , iek Ĝauts ar ī faunas semantikas personv ārdu grup ā. (skat. 2.1.4.) Stars : latv. stars . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1940. g. KS 297. 2008. g. PMLP nav re ăistr ēts, bet ir Atstars , Laimstars un Saulstars . ? Vasara : latv. vasara . Pirmo un vien īgo reizi v ārds fiks ēts R īgā 1513. g. KS 318. 2008. g. š āds v ārds Latvij ā nav zin āms. Veldra : latv. veldre . Pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Dobeles raj.) 20. gs. III c. KS 319. 2008. g. vis ā Latvij ā kopum ā bija 4 Veldras . Vēsma : latv. vēsma . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1487. g., vispopul ārākais bijis laik ā no 1944. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 322. 2008. g. Latvij ā kopum ā 1032 Vēsmas , tostarp Vēsma Maiga , k ā ar ī k ā otrs v ārds Maija V ēsma , Smaida V ēsma . Vēsmi Ħa skat. Vēsma . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1935. g. KS 323. P ēc PMLP datiem, Latvij ā ir 3 Vēsmi Ħas . Vēsmonis skat. s. pv. Vēsma . Kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1927. g. KS 323. 2008. g. re ăistros Latvij ā – tikai 1 Vēsmonis . Vētra s.: latv. vētra . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts Kurzem ē (Talsu raj.) 20. gs. II c. KS 323. 2008. g. PMLP re ăistros vis ā Latvij ā – 6 Vētras . Vētra v.: latv. vētra . Pirmo un vien īgo reizi v ārds pierakst īts R īgā 1936. g. KS 323. Vilnis : latv. vilnis . Pirmo reizi v ārds pierakst īts Vidzem ē (R ūjien ā) 1859. g., vispopul ārākais bijis no 1944. l īdz 1970. g. vis ā Latvij ā, kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 327. Pēc PMLP datiem, Latvij ā m ūsdien ās ir 4404 Vi ĜĦ i. Viln ītis skat. Vilnis . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts Vidzem ē (R ūjien ā) 1929. g. KS 327. 2008. g. PMLP kopre ăistr ā ir 4 Viln īši . Ziedrasa : latv. zieds + rasa . Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1920. g. KS 337. Ziedr īts : latv. zieds + r īts . Kalend ārā min ēts 1910. g., vien īgo reizi re ăistr ēts jaundzimušajam R īgā 1922. g. KS 337. ? Ziemelis : latv. ziemelis . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1536. g. KS 337. Zvaigzne : latv. zvaigzne . Kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1926. g. KS 340. 2008. g. PMLP re ăistros tikai 1 persona ar š ādu v ārdu – Zvaigzne Ritma . Zvaigzn īte skat. Zvaigzne . Pirmo reizi pierakst īts Rīgā 1973. g. KS 340. P ēc PMLP datiem, Latvij ā m ūsdien ās ir 5 Zvaigzn ītes . Ar dabas ritumu ir saist īti ar ī no m ēnešu nosaukumiem darin āti personv ārdi, nereti sait īti ar b ērna dzimšanas laiku, piem ēram: Jūnija skat. v. pv. Jūnijs . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1971. g. KS 185. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 7 Jūnijas . Jūnijs : saist āms ar s. pv. Junona ; latv. jūnijs (m ēnesis). Kalend ārā iek Ĝauts 1938. g., pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts 1977. g. KS 185. 2008. g. re ăistros ir tikai 1 Jūnijs . Latviešu personv ārdi Marts , J ūlijs , Augusts tikai p ēc formas sakr īt ar attiec īgo m ēnešu nosaukumiem, bet p ēc cilmes saist āmi ar ant īkajiem antropon īmiem. Krievu valod ā ar ī ir zin āmi pv. Юния С 445, Декабрина (Суслова , Суперанская 1991, 21). Tiesa, krievu valod ā sastopamie personv ārdi Октябрь , Октябрин , Октябрист С 254 –255 < kr. oктябрь ‘oktobris’, visticam āk, saist īti nevis ar m ēneša nosaukumu, bet gan ar Oktobra revol ūcijas v ārdu. No š īs semantikas latviešu antropon īmiem da Ĝa ir zin āmi tikai no senajiem dokumentiem un m ūsdien ās nav sastopami: Mēness , Miglis , S ērsnis , Straume , Vasara , Ziemelis . Visizplat ītākie š īs semantikas sieviešu personv ārdi Latvij ā ir: Ausma (5054), 86
Sarm īte (5037), Austra (2199), Vēsma (1032), Sarma (509); visizplat ītākais š īs grupas v īriešu vārds ir Vilnis (4404).
Dabas par ādību semantikas priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Ausma 75 Koit v. < Koitto Aušra 87 – Зарина – Austra 75 ig. koit ‘r ītausma’ Aušr ÷ 87 С380 ‘ausma’ NT 45 Aušrin ÷ Заря С380 77 Nousia Aušrius ‘saull ēkts’ Aušrys NT 63 Aušvydas, -a Aušvyd ÷ 88 Aušv ÷ 67 Aušvys Aušvius 67 Bl āzma 84 Eha s. < Rusko + Žara 344 – – – ig. eha ‘bl āzma’ NT ‘vakarbl āz 76 ma’ EN 40 Gaisma 132 – Kotivalo Švies ÷ 299 – Светлана – Gaism īte 132 ‘m ājas Šviesis C Gaismona + gaisma’VK Šviesius 299 Gaismone+ 110 Šviesuol ÷ 300 Gaismonis 132 Mēness + 237 – Kuu + – – – – ‘m ēness’ NT 47 Miglis + 238 – Migl ÷ 235 – – – Pārsla 259 – Lumia + – – – – Pārsli Ħa 259 ‘sniegp ārsla’ NT 53 Rasa 269 – Kastehelmi Rasa 271 – – – Ras īte + s. ‘rasas Rasuol ÷ 271 Rasul īte 269 pērle’VK 105 Rīta + 275 – – Ryt ÷ 276 – – – Rīti Ħš + Rytis 276 Rītvalds + 275 Sarma 285 – – – – Иней С196 – Sarmis 285 Sarm īte Sarm ītis+ 285 Saule 285 Päev(i) v. Aurinko + Saul ÷ 284 – Солнце – Saulis < sen. ig. ‘saule’ NT Saulen ÷ 285 С299 Sauli Ħš + päike 19 Saulenis 285 Солнцедар Saul īte v. + ‘saule’ Saulius 285 С299 Saul īte s. 104 Солнцезар Saulcer īte С299 Saulgaitis + Saulnesis + Saulstars + 87
286 Saulstari Ħa + Saulstar īte 286 Saulvedis 286 Saulvija 286 Sniedze ? 294 – Lumo + Sniega 294 – Снежана – Sniedz īte ‘sniegs’ NT Snieguol ÷ 294 С426 53 Stars + 297 – Säde s. – – Луч С225 – Atstars 73 ’stars’ VK Лучезар Laimstars + 176 С225 Saulstars + ? Vasara + – Suvi s. Vasar ÷ 324 – – – 318 ‘vasara’ VK Vasaris 324 174 Kesä + s.‘vasara’ NT 43 Vētra s. 323 – – Audra – Буря С138 – Vētra v. + Audr ÷ 323 Audronis, -÷ Audronius Audrius Audrys Audr ūnas Audr ūn÷ 83 Vilnis 327 Laine s. Aalto + Banga 68 – Волна С363 – Viln ītis 327 ‘vilnis’ 80 ‘vilnis’NT 7 Bangas Banga 77 Aalotar Bangys s. VK 23 Bangius 69 ‘vi ĜĦ u Banguol ÷ 69 dieviete’ Banguolis 69 Zvaigzne + – Tähti + NT Žvaigždikas – – – Zvaigzn īte 94 Žvaigždys 348 340 Iltatähti + ‘vakara zvaigzne’ NT 33
Īpaši daudz latviešu personv ārdu darin āti no saules v ārda, savuk ārt lietuviešu valod ā ir vair āki darin ājumi no liet. aušra ‘ausma’ un audra ‘v ētra’. Personv ārdi latv. Rīta , R īti Ħš, k ā ar ī to semantisk ās atbilsmes kaimi Ħu valod ās p ēc pirmatn īgās noz īmes var ētu b ūt sal īdzin āmi ar t ādiem personv ārdiem k ā latv. Ausma , Austra , kā ar ī Agra , Agris , Agrita u. c.: Agra : latv. agrs , pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., popul ārs bijis vis ā Latvij ā p ēc Otr ā pasaules kara, ta ču strauji zaud ējis popularit āti p ēc 20. gs. 60. gadiem. Kalend ārā iek Ĝauts 1923. g. KS 43. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā ir 352 Agras . Agr īna : latv. agr īns ‘agrs’ ?. Kalend ārā iek Ĝauts 1915. g., pirmo reizi fiks ēts R īgā 1942. g. KS 43. 2008. g., p ēc PMLP datiem, ir 5 Agr īnas . Agris : latv. agrs . Kalend ārā iek Ĝauts 1915. g., pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Al ūksn ē) 1930. g., k Ĝuvis arvien izplat ītāks, vispopul ārākais bijis laik ā p ēc Otr ā pasaules 88 kara vis ā Latvij ā, iz Ħemot Latgali, KS 43. 2008. g. Latvij ā, p ēc PMLP datiem, – 4809 Agri , tostarp Agris Modris . Agrita skat. Agra ?. V ārds pirmo reizi pierakstīts R īgā 1925. g., tai paš ā gad ā iek Ĝauts kalend ārā, k Ĝuvis Ĝoti popul ārs p ēc Otr ā pasaules kara, saglab ājis popularit āti ar ī 20. gs. 70. gados KS 43. 2008. g., p ēc PMLP datiem, re ăistr ētas 1239 Agritas . Agr īte skat. Agra . Kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi fiks ēts R īgā 1942. g., nav bijis izplat īts KS 43. 2008. g., p ēc PMLP datiem, re ăistr ēta 21 Agr īte . Agr ītis skat. Agris . Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (C ēsīs) 1930. g. KS 44. 2008. g., pēc PMLP datiem, re ăistr ēts 1 Agr ītis . Latviešu valod ā nav personv ārdu, kas b ūtu semantiski it k ā anton īmiski nupat min ētajiem piem ēriem: nav priekšv ārdu ar noz īmi ‘v ēls’, ‘vakars’, ‘kr ēsla’, turpret ī lietuviešu valod ā ir t ādi personv ārdi k ā Vakar ÷, Vakaris < vakaras ‘vakars’ Liet. KS 320, igau Ħu valod ā ir Hämarik v. ‘kr ēsla’ EN 62, somu valod ā Ilta s. ‘vakars’ VK 87. Somu valod ā visai popul āri sieviešu v ārdi ir Päivi , Päivikki , Päiva ‘diena’ VK 150. Lai gan Latvij ā ir zin āms rets v ārds Vētra , Lietuv ā šīs semantikas sieviešu personv ārdi ir Ĝoti popul āri: Audra , Audron ÷, Somij ā ar ī ir zin āms reti lietots v ārds Myrsky ‘v ētra’ NT 60. Latviešu valod ā nav personv ārda ar noz īmi ‘v ējš’: sal. liet. V ÷jas , somu Tuula , Tuulikki , Tuuli s. < tuuli ‘v ējš’ VK 187, krievu Ветра С 361. Latviešu valod ā nav personv ārdu, kas saistīti ar gaisu, debes īm k ā somu Ilmari v. (”Kalevalas” t ēls) < ilma ’gaiss’ VK 86, k ā ar ī Ilma s., Ilmi s., Ilmo v. VK 86, igau Ħu Ilm v. < sen. ig. ‘gaiss, debess, debeš ėī gs’ EN 64. Ar dabas par ādību nosaukumiem saist īti ar ī t ādi somu personv ārdi k ā Kaiku ‘atbalss’ NT 39 (sal ar ī ig. Kaigo v. < ig. kaik ‘atbalss ‘ EN 73), Pouta ‘skaidrs laiks’ NT 70, Pyry v. < pyry ‘putenis’ VK 150, reti sastopamos somu v ārdus Salama s. < salama ‘zibens’ VK 161, Sade ‘lietus’ NT 77. Somu valod ā ir ne tikai v ārdi, ar noz īmi ‘vasara’, bet ar ī no leks ēmas talvi ‘ziema’ darin āts visai popul ārs meitenes v ārds Talvikki s. VK 177. Lietuviešu valod ā ir vair āki ar noz īmi ‘debess’ saist īti v ārdi: Dang ÷, Dangerutis , Dangil ÷, Dangis , Dangius , Dangira , Dangiras < liet. dangus ‘debess’ Liet. KS 88, Dangirut ÷, Dangerut ÷, Dangirutis , Danguol ÷, Danguolis Liet. KS 89. Krievu valod ā savulaik ir bijuši pv. Мороз ‘sals’ С 242, Пена ‘putas’ С 415, k ādi nav fiks ēti latviešu valod ā.
2.1.8. Citas konkr ētas semantikas priekšv ārdi
Lai gan š ī ir Ĝoti plaša un semantiski sazarota latviešu personv ārdu grupa, tom ēr konkr ētas semantikas priekšvārdu ir maz āk nek ā abstraktas noz īmes antropon īmu (skat. 2.1.9.). Daudzi latviešu v ārdi ir saist īti ar uguni un liesmu: Dzirkste : latv. dzirkste ‘dzirkstele’. Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1933. g., kalend ārā iek Ĝauts 1964. g. KS 104. P ēc 2008. g. PMLP datiem, Latvij ā ir 2 Dzirkstes . Dzirkst īte skat. Dzirkste . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi pierakst īts Rīgā 1933. g., nav bijis popul ārs KS 104. 2008. g. PMLP re ăistros ir 61 Dzirkst īte . Guna : latv. guns , uguns , t ēls Apazijas lug ā „Sidraba š ėidrauts”. Pirmo reizi fiks ēts Rīgā 20. gs. I c., ātri ieguvis popularit āti, kas bijusi diezgan past āvīga, vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g. KS 143. 2008. g. PMLP re ăistros – 2141 Guna . 89
Gune skat. Guna . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (R īgas raj.) 1969. g. KS 144. 2008. g. Latvij ā bija 1 persona ar š ādu v ārdu. Gunis skat. s. pv. Guna vai Gun ārs . V ārds pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Tukum ā) 1920. g., kalend ārā iek Ĝauts 1934. g. KS 144. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 20 Gu Ħi. Gunita skat. Guna . V ārds pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Skr īveros) 20. gs. II c., pamaz ām k Ĝuvis iecien īts, l īdz visliel āko popularit āti sasniedzis 20. gs. 70. gados – vis ā Latvij ā. Kalend ārā iek Ĝauts 1968. g. KS 144. P ēc PMLP datiem, 2008. g. bijušas 2202 Gunitas . Gun(i)valdis : latv. guns + vald īt. V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1921. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1922. g., vispopul ārākais bijis 20. gs. 20.–40. gados. KS 144. Gunivara skat. v. pv. Gunvars . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1967. g. KS 144. 2008. g., p ēc PMLP datiem, nav re ăistr ēts. Gunraits : latv. guns + raits . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1971. g KS 144. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 1 Gunraits . Gunreta (-e-:-i-): latv. guns + rets , rit ēt vai fon ētisks darin ājums ?. Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1966. g. KS 144. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 1 Gunreta . Gunta skat. Gundega , Guna . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Apekaln ā) 1922. g., bijis diezgan popul ārs, visvair āk – laik ā no 1945. l īdz 1970. g. visos Latvijas novados. Kalend ārā iek Ĝauts 1933. g. KS 144. 2008. g. kopre ăistr ā ir 6271 Gunta (tostarp Gunta Gaida ). Gunti Ħa skat. Gunta . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Valmier ā) 1930. g., kalend ārā iek Ĝauts 1931. g. KS 144. 2008. g. vis ā Latvij ā – 21 Gunti Ħa. Guntis skat. s. pv. Gunta . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Madon ā) 1930. g., bijis Ĝoti popul ārs laik ā no 1945. l īdz 1970. g. vis ā Latvij ā, 20. gs. 70. gados popularit āte samazin ājusies. Kalend ārā iek Ĝauts 1931. g. KS 145. 2008. g. Latvij ā zin āmi kopum ā 6255 Gunti . Guntra skat. Gunta vai no v. pv. Guntars . Kalend ārā iek Ĝauts 1938. g., pirmo reizi pierakst īts Latgal ē (Daugavpil ī) 1940. g., nav bijis īpaši popul ārs KS 145. Tom ēr 2008. g. Latvij ā kopm ā – 253 Guntras . Guntvars skat. Gunvars . V ārds iek Ĝauts kalend ārā 1931. g., pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Tukuma raj.) 20. gs. III c. KS 145. 2008. g. re ăistros nav konstat ēts. Gunvaldis skat. Gun(i)valdis KS 145. 2008. g., p ēc PMLP datiem, ir 112 personas ar šādu v ārdu, tostarp Gunvaldis Guntars , Gunvaldis Ilgvars . Gunvars : latv. guns + vara , var ēt. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1931. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1950. g. KS 145. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 3 Gunvari . Liesma : latv. liesma ; t ēls Aspazijas lug ā „Ragana”. V ārds pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Aizput ē) 1900. g., nav bijis īpaši popul ārs, bet sastopams visos novados. Kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 215. 2008. g. kopre ăistr ā ir 292 Liesmas . Maldugunis : latv. malduguns , pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Rīgā 1928. g. KS 226. Vair āki latviešu vārdi darin āti no c ēlmet ālu, d ārgakme Ħu, vielu vai rotu nosaukumiem: Dimants (ar ī Dimans ?): latv. dimants . ěoti rets v ārds, fiks ēts tikai 3 reizes 20. gs. 20.–40. gados. KS 99. Dzintars : latv. dzintars . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis 1973. g., kalend ārā kopš 1898. g. KS 103. 2008. g. – 4018 personas ar š ādu v ārdu. No v ārda Dzintars ac īmredzot radušies vair āki citi latviski vārdi: Dzintara skat. v. pv. Dzintars . V ārds pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē 20. gs. I c., kalend ārā iek Ĝauts 1879. g. KS 103. 2008. g. PMLP re ăistros – 12 Dzintaras . 90
Dzintra skat. v. pv. Dzintars . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1922. g., kad ar ī iek Ĝauts kalend ārā. Vispopul ārākais bijis laik ā p ēc Otr ā pasaules karā – vis ā Latvij ā, 20. gs. 70. gados vairs nav bijis tik iecien īts KS 103. 2008. g. vis ā Latvij ā ir 5956 Dzintras . Dzindra skat. Dzintra ?. V ārds pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē 20. gs. II c. KS 103. 2008. g. PMLP re ăistros ir 1 Dzindra . Dzinta skat. Dzintara , Zinta ?. V ārds pirmo reizi fiks ēts R īgā 1966. g., kalend ārā iek Ĝauts 1933. g. KS 103. Vis ā Latvij ā 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 18 Dzintas . Dzintarija skat. Dzintara . V ārds pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē 20. gs. II c. KS 103. Mūsdien ās, p ēc PMLP datiem, t āds v ārds nav re ăistr ēts. Zintars : latv. dzintars . Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. I c. KS 339. Šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā iek Ĝaujami ar ī: Gran īts : latv. gran īts (miner āls). Vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1937. g. KS 141. Pērle : latv. pērle . Pirmo reizi vārds pierakst īts R īgā 1922. g., kalend ārā iek Ĝauts 1938. g. KS 261. 2008. g. PMLP re ăistros bijušas 6 Pērles , tostarp Pērle Austra . Smaragda : latv. smaragds . V ārds pirmo reizi fiks ēts R īgā 1929. g. KS 293. 2008. g. Latvij ā ir 1 persona ar š ādu v ārdu. Tērauds : latv. tērauds . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 17. gs. I c. KS 305. Zelta skat. Zelt īte . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts Vidzem ē (Blom ē) 1931. g. KS 335. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir bijušas 9 Zeltas . Zelt īte : latv. zelts ; t ēls Aspazijas lug ā „Zelt īte”. Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē 20. gs. I c., kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 335. 2008. g. PMLP re ăistros – 427 Zelt ītes , tostarp Zelt īte Vizma .
Dažreiz analiz ējamos antropon īmus gr ūti iedal īt k ādā noteikt ā s īkākā semantisk ā apakšgrup ā, t āpēc tie iek Ĝauti šaj ā konkr ētas noz īmes antropon īmu noda Ĝā : Adata : latv. adata ?. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Tukum ā) 18. gs. IV c. KS 40. M ūsdien ās k ā priekšv ārds nav sastopams. Arfa : latv. arfa (st īgu instruments). Vien īgo reizi fiks ēts vārds Vidzem ē (Al ūksn ē) 1928. g. KS 65. Āva : latv. āva ‘kara cirvis’ ?. Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1937. g. KS 75. Tom ēr tas ir Ĝoti neskaidras izcelsmes un neskaidras motiv ācijas antropon īms. Dūda : latv. dūda(s) ‘m ūzikas instruments, ar ī m īlin āmais v ārdi Ħš’. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1889. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1926. g. KS 102. Tom ēr ticam āk, ka šis personv ārds nav saist īts ar m ūzikas instrumentu, bet gan ar baloža nosaukumu. 2008. g., p ēc PMLP datiem, ir 3 Dūdas . Paija : latv. paija ‘rota Ĝlieta’; t ēls A. Brigaderes lug ā „Maija un Paija”. Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1922. g., nav bijis iecien īts, kalend ārā kopš 1922. g. KS 258. 2008. g. kopre ăistr ā bijušas 16 Paijas . Saiva : latv. saiva ‘spole’?. Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē 19. g. IV c., visizplat ītākais bijis 1973. g. KS 282. M ūsdien ās, 2008. g., vis ā Latvij ā ir zin āmas 210 Saivas . Saivis skat. Saiva . Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Valkas raj.) 1973. g. KS 282. 2008. g., pēc PMLP datiem, Latvij ā ir 16 personas ar š ādu v ārdu. Vija : latv. vija ‘v ītne’. Pirmo reizi vārds pierakst īts R īgā 20. gs. I c., bijis popul ārs vis ā Latvij ā, jo īpaši laik ā no 1920. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts 1910. g. KS 325. P ēc PMLP kopre ăistra 2008. g. ir bijušas 6614 Vijas . Visizplat ītākie š īs semantikas latviešu personv ārdi: Gunta (6271), Guntis (6255), Dzintra (5956), Dzintars (4018), Gunita (2201), Guna (2141). 91
Citas konkr ētas semantikas priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Dzintars 103 – – Gintara – – – Dzintra 103 Gintar ÷ 152 Dzindra + Gintaras 152 Dzinta 103 Dzintara 103 Dzintarija + 103 Guna 143 – Virva s. Ugn ÷ 311 – – – Gune + 144 ‘kl īstoš ās Ugnius 311 Gunis 144 ugunti Ħas’ Gunita 144 VK 199 Gun(i)valdis Gunivara + Gunraits + Gunreta + Gunta 144 Gunti Ħa 144 Guntis 145 Guntvars + Gunvaldis Gunvars 145 Maldugunis 226 Liesma 215 Leegi s. < Liekki + – – – – leek ‘liesma’ NT ‘liesma’ 51 80 Soila Loit v. < Soile ‘liesma’ Soili s. VK EN 85 171 Smaragda + Smaragdi + 293 NT 84 Tērauds + – Rautia + – – Сталий – 305 ‘dzelzs’ С302 NT 74 Сталь С302 Zelta 335 Kulla s. < – Auks ÷ 65 – Злата С380 – Zelt īte 335 kuldne Auksys ‘zelta’ EN Auksius 65 78 Auksuol ÷ 65
Atš ėir ībā no cit ām valod ām latviešu priekšv ārdu sist ēmā nav no ăimenes locek Ĝu nosaukumiem un dažiem citiem cilv ēku apz īmējumiem veidotu antropon īmu: t ādi ir izplat īti somugru valod ās, piem ēram: igau Ħu Kaimo v. < ig. kaim ‘v ārda br ālis’ EN 73, Kaoke s. < ig. kabu ‘meitene’ EN 74, Vello v. < ig. veli ‘br ālītis’ EN 126, somu Iika v., Iikka v. < iikka ‘puisis, draugs’ VK 85, 86, Sisko s. ‘m āsa’ VK 170, Tytti s. < tyttö ‘meitene’ VK 188, Ukko v. < ukko ‘v īrs, vecis’ VK 189, Veli v. ‘br ālis’ VK 195, Vesa v. < vesa ‘atvase; p ēctecis’ VK 196, Virpi s. ‘atvase’ VK 199, Toveri ‘biedrs’ NT 92. Latviešiem nav rakstur īgi ar ī p ārtikas produktu nosaukumi personv ārdos, k ādi paretam ir cit ās valod ās: igau Ħu Leivo v. < ? ig. leivoke ‘maize’ EN 82, somu Vilja s. ‘maize, lab ība’ 92
VK 198. Latviešu valod ā nav ar ī personv ārdu ar daž ādu vielu noz īmi: somu Rautia ‘dzelzs’ NT 74 (sal. latv. Tērauds ), Rikki ‘s ērs’ NT 75, Savi ‘m āls’ NT 79. Latviešu valod ā nav ar ī semantisku atbilsmju dažiem citiem personv ārdiem, k ādi sastopami kaimi Ħvalod ās: lietuviešu Lizdeika v. < liet. lizdas ‘ligzda’ Liet. KS 222, liet. Žaizdr ÷ < liet. žaizdras ‘ ēze (sm ēdē); pavards’ Liet. KS 344, igau Ħu Ebe s. < ig. ebe ‘p ūka, pl ūksna’ EN 38, ig. Killu s. < ig. kild ‘lauska’ EN 76, Malev v. < ig. malev ‘draudze, armija’ EN 88, Vambola v. < ig. vambas ‘c īĦ as n ūja’ EN 125, somu Arpia v. ‘br ūce’ ? VK 39 , Sirpa s. < sirpale ‘lauska’ VK 170, Solmu ‘mezgls’ NT 85, Uuras < uure ‘grumba’ NT 98.
2.1.9. Abstraktas semantikas priekšv ārdi
Šėiet, ka ne tikai latviešu valod ā, bet ar ī cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās abstrakt ās semantikas priekšv ārdu ir vair āk nek ā konkr ētu priekšmetu nosaukumu motiv ētu antropon īmu. Tas ar ī saprotami, jo vec āki b ērnam cenšas pieš ėirt c ēlu v ārdu, kas b ūtu saist īts nevis ar sadz īvisk ām, bet ar gar īgām liet ām, augst ākām mat ērij ām. Tiesa, š ādus priekšv ārdus ir gr ūtāk noš ėirt no cit ām grup ām un v ēl gr ūtāk defin ēt. Bieži var gad īties, ka v ārda forma sakr īt ar abstraktu substant īvu, bet personv ārds ir attiec īgas saknes verba vai adjekt īva atvasin ājums. Tā k ā š ādu personv ārdu skaits ir liels, te min ēti tikai rakstur īgākie piem ēri alfab ēta sec ībā: Aija ?: latv. aij ā! (izsauksmes v ārds), aijas ‘š ūpulis’, aij āt ‘š ūpot’, t ēls J. Jaunsudrabi Ħa rom ānā „Aija”. V ārds pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē 20. gs. I c., laik ā no 1863. l īdz 1919. g. bijis sastopams R īgā, Vidzem ē un Zemgal ē. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1931. g. Vispopul ārākais bijis p ēc Otr ā pasaules kara l īdz 20. gs. 70. gadiem KS 44. 2008. g. PMLP re ăistros Latvij ā bijušas 8086 Aijas . Aina ?: latv. aina ‘skats’ KS 44, tom ēr iesp ējams un Ĝoti ticams, ka v ārds ir aizg ūts no somu vai ig. s. pv. Aino , Aina < som. aino(a) ‘vien īgais’. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1896. g. Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (R ūjien ā) 1915. g., tolaik bijis popul ārs vis ā Latvij ā, iz Ħemot Kurzemi, visizplat ītākais bijis laik ā no 1920. l īdz 1944. g. visos novados, saglab ājis popularit āti ar ī 20. gs. 70. gados KS 44. 1998. g. jaundzimušo sarakstos re ăistr ēts 3 reizes, 2003. g. – tikai 2 reizes (PMLP public ētie dati). V ārds joproj ām popul ārs – m ūsdien ās vis ā Latvij ā ir 6749 Ainas . Ainis skat. s. pv. Aina . V ārds pirmo reizi pierakst īts R īgā 19. gs. III c., vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g. visos novados, kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 45. P ēc 2008. g. datiem, Latvij ā kopum ā re ăistr ēti 707 Ai Ħi. Iesp ējams, no v ārda Aina ir darin āti ar ī citi personv ārdi: Ain āra , Ain ārs , Ain ārts , Ainika , Ainita , Ainta , Ain ūra ? KS 45. Balva : latv. balva . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi fiks ēts 20. gs. I c. Vidzem ē, vispopul ārākais bijis laik ā no 1920. l īdz 1944. g. R īgā, Vidzem ē un Zemgal ē, v ēlāk vairs nav bijis iecien īts KS 77. P ēc 2008. g. datiem, Latvij ā ir 50 Balvas . (Interesanti, ka bieži ir pierakst īti t ādi latviski dubultv ārdi k ā Balva P ārsla , Aina Balva , Balva Dzidra , Balva Dzintra , Balva Skaidr īte , Balva Vizbul īte , Dzidra Balva , Nora Balva , P ārsla Balva un Vija Balva .) Balvis skat. s. pv. Balva . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts Vidzem ē 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis laik ā no 1920. l īdz 1944. g. R īgā, Vidzem ē un Kurzem ē, kalend ārā 93 iek Ĝauts 1928. g. Ta ču 1998. un 2003. g. public ētajos jaundzimušo sarakstos nav re ăistr ēti ne Balvis , ne Balva . 2008. g. PMLP re ăistros ir 2 Balvji – Balvis Margots un Balvis Valters . Bija ?: latv. bij ība ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1937. g. KS 83. Tom ēr v ārda cilme ir diezgan neskaidra. Br īva : latv. br īvs , br īvība . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1908. g., pirmo reizi re ăistr ēts 1931. g. R īgā KS 87. 2008. g. PMLP re ăistros – 4 Br īvas . Cieše ?: latv. ciest vai ciešs ?. Vārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Renc ēnos) 1789. g. KS 89. Cilnija ? : latv. cilnis ?. V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1938. g., pirmo reizi re ăistr ēts 1940. g. Rīgā, nav bijis popul ārs. KS 90. 2008. g. PMLP – 5 Cilnijas . Daina : latv. daina . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts 19. gs. IV c., bijis popul ārs visos novados, jo īpaši laik ā p ēc Otr ā pasaules kara l īdz 20. gs. 70. gadiem. KS 92. 2008. g., p ēc PMLP datiem, ir 5170 Dainas , tostarp Daina Ārija , Daina Dzidra . Dain ārs skat. s. pv. Daina ?. Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Al ūksnes raj.) 20. gs. III c. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 23 Dain āri . Dainarts skat. Dain ārs ?. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Zemgal ē (Tukuma raj.) 1973. g. KS 93. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 4 Dainarti . Dain īda skat. Daina . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Jelgavas raj.) 20. gs. III c. KS 93. 2008. g., pēc PMLP datiem, nav konstat ēts. Dainis skat. s. pv. Daina . Kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis laik ā no Otr ā pasaules kara l īdz 20. gs. 70. gadiem. KS 93. 2008. g., p ēc PMLP datiem, vis ā Latvij ā bijuši 6134 Dai Ħi. Dain īte skat. Daina . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Saldus raj.) 20. gs. III c. KS 93. 2008. g. – 3 Dain ītes , tostarp ar ī k ā otrs v ārds Ed īte Dain īte . Dainolds skat. Dainis ?. V ārds pirmo reizi pierakst īts R īgā 1929. g. KS 93. 2008. g. latvijas kopre ăistr ā ir 1 Dainolds . Dainute skat. Daina . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1975. g. KS 93. Ac īmredzot šaj ā personv ārd ā ir lietuviešu izskan ā -ute . 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 1 Dainute . Dainuv īte : latv. daina + vīt. /varb ūt ar ī Dainuve + -īte /. Kalend ārā iek Ĝauts 1928. g., pirmo reizi fiks ēts Zemgal ē (Bauskas raj.) 20. gs. I c., nav bijis popul ārs KS 93. 2008. g. re ăistr ā – 151 Dainuv īte . Dainvīts skat. Dainuv īte . Vien īgo reizi paman īts R īgā 1934. g. KS 93. Dārdze : latv. dārgs ?. Vien īgo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Sesav ā) 1566. g. KS 95. Daudzis ?: latv. daudz ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi fiks ēts Vidzem ē 1599. g. KS 95. Deja : latv. deja . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1929. g. KS 96. P ēc 2008. g. PMLP datiem, Latvij ā ir 3 Dejas . Dv ēsma : latv. dvesma . V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1518. g., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 103. 2008. g. Latvij ā t āds v ārds nav paman īts. Dzeja : latv. dzeja . V ārds pirmo reizi fiks ēts Zemgal ē (Jelgav ā) 1930. g. KS 103. Latvij ā 2008. g. kopre ăistr ā – 2 Dzejas . Gaita : latv. gaita . Kalend ārā iek Ĝauts 1924. g., pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Tukum ā) 20. gs. II c. KS 132. 2008. g. kopreăistr ā – 10 Gaitas , ar ī 1 Laimgaita . Gaiti Ħš skat. Gaitis . Pirmo reizi vārds fiks ēts R īgā 1942. g. KS 132. P ēc 2008. g. PMLP datiem, Latvij ā ir tikai 1 persona ar š ādu v ārdu. 94
Gaitis : latv. gaita . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1928. g., pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Elkš Ħos) 1942. g., visiecien ītākais bijis R īgā un vis ā Vidzem ē KS 132. 2008. g. PMLP re ăistros ir 108 personas ar š ādu v ārdu, k ā ar ī 1 Saulgaitis (sal. ar ī noda Ĝā 2.1.7.). Godis : latv. gods ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1582. g., kalend ārā iek Ĝauts 1931. g. KS 139. 2008. g., p ēc PMLP datiem, t āds v ārds nav konstat ēts. Godulis (Godduly) v. skat. Godis . Pirmo un vien īgo reizi fiks ēts Kurzem ē (Pilten ē) 1582. g. KS 139. Godvars : latv. gods + var ēt. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi pierakst īts Rīgā 1924. g. KS 139. 2008. g., p ēc PMLP datiem, – 1 Godvars . Ăieda : latv. ăieda ‘goda j ūtas’. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1942. g. KS 146. P ēc PMLP datiem, m ūsdien ās š āds v ārds nav konstat ēts. Idilija : latv. idille . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c. KS 157. 2008. g. Latvij ā kopum ā re ăistr ētas 2 Idilijas . Ildze : latv. ilgs . V ārds pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Mazsalac ā) 1834. g., vispopul ārākais bijis laik ā no 1945. l īdz 1970. g. Vidzem ē, Kurzem ē un R īgā, k ā ar ī 1975. g. Kalend ārā iek Ĝauts 1932. g. KS 159. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā kopum ā bijušas 136 Ildzes . Ilga : latv. ilgas . Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Krustpil ī) 19. gs. IV c., vispopul ārākais bijis laik ā no 1920. l īdz 1944. g. vis ā Latvij ā, kalend ārā kopš 1908. g. KS 159. P ēc PMLP datiem, Latvij ā ir re ăistr ētas 5185 Ilgas . Ilgaitis : latv. ilgs vai ilgas + gaita ?. Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1936. g. Nav bijis popul ārs KS 159. Ar ī 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā ir 1 Ilgaitis . Ilgnese : latv. ilgas + nest . Pēc K. Sili Ħa zi Ħā m, vien īgo reizi fiks ēts R īgā 20. gs. III c. KS 160. Tom ēr 2008. g. Latvijas kopre ăistr ā ir 2 Ilgneses . Ilgone skat. Ilgonis . Pirmo reizi pierakst īts 1921. g. R īgā, kalend ārā – 1964. g. KS 160. M ūsdienu Latvij ā ir zin āma tikai viena persona, kam otrs v ārds ir Ilgone . Ilgonis: latv. ilgoties . Pirmo reizi fiks ēts R īgā 1922. g., kalend ārā kopš 1925. g., visizplat ītākais bijis no 1945. l īdz 1970. g. KS 160. 2003. g. šis v ārds pieš ėirts tikai vienam zēnam. M ūsdien ās kopum ā ir 987 personas ar š ādu v ārdu. Ilgra skat. Ilga ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Latgal ē (R ēzekn ē) 1877. g. KS 160. Ilgulis skat. Ilgonis ? Pēc K. Sili Ħa datiem, vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1925. g. KS 160. Ar ī 2008. g. Latvij ā ir bijis tikai viens Ilgulis . Ilgvars : latv. ilgi + var ēt. Pirmo reizi konstatēts Rīgā 1922. g., kalend ārā kopš 1908. g., bijis vispopul ārākais no 1945. l īdz 1970. g. KS 160. Kopum ā Latvij ā m ūsdien ās ir 1275 personas ar šo v ārdu, lai gan ne 1998. g., ne 2003. g. jaundzimušajiem šis v ārds nav dots. Ilgvarts skat. Ilgvars . Vien īgo reizi v ārds paman īts Vidzem ē (Jaungulben ē) 1935. g. KS 160. M ūsdien ās nav fiks ēts. Jausma : latv. jausma . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., nav bijis īpaši popul ārs. KS 176. 2008. g. PMLP re ăistros bijušas 73 Jausmas . Jūsma : latv. jūsma . Pirmo reizi fiks ēts Vidzen ē (C ēsīs) 20. gs. II c., lai gan kalend ārā bijis kopš 1879. g. KS 187. 2008. g. Latvij ā zin āmas 37 Jūsmas . Kv ēle : latv. kv ēle . V ārds pirmo reizi re ăistr ēts C ēsīs 1930. g. KS 204. 2008. g. ir 1 Kv ēle . Laika : latv. laiks ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1923. g. KS 205. Līga : latv. līgot . Kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Valmier ā) 1930. g., īpašu popularit āti ieguvis p ēc Otr ā pasaules kara, to saglab ājis l īdz 20. gs. 70. gadiem. KS 215. 2008. g., p ēc PMLP datiem, vis ā Latvij ā bija 10 485 Līgas . 95
Līgonis : latv. līgot . Pirmo reizi v ārds min ēts R īgā 1926. g., kalend ārā jau – 1910. g. KS 214. 2008. g. Latvij ā kopum ā bija 47 Līgo Ħi. Līgotnis : latv. līgot , l īgotne . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts Vidzem ē (Jaungulben ē) 1940. g., kalend ārā min ēts 1908. g. KS 214. M ūsdienu Latvij ā ir zin āmi 5 Līgot Ħi. Līguts : latv. l īgot ?. Re ăistr ēts Vidzem ē (Madon ā) 1971. g. KS 215. 2008. g. Latvij ā bijis 1 Līguts . Maldis : latv. maldi ?, sal. ar ī pv. Maldte ?. Pirmo reizi vārds pierakst īts 1786. g. Zemgal ē (Jelgav ā), nav bijis iecien īts. KS 226. 2008. g. PMLP re ăistros ir 17 personas ar šo vārdu. Maldonis skat. Maldis . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. III c., nav bijis popul ārs KS 226. P ēc 2008. g. PMLP datiem, Latvij ā kopum ā ir tikai 4 Maldo Ħi. Malds skat. Maldis . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1924. g. KS 226. 2008. g. PMLP re ăistros ir tikai 1 Malds Ēriks , k ā ar ī Nemalds un Vidmalds . Mieri Ħš: latv. miers . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1782. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1900. g., nav bijis popul ārs KS 238. 2008. g. vis ā Latvij ā bijuši 4 Mieri Ħi. Šis personv ārds var ētu tikt iek Ĝauts ar ī personas dabu raksturojošu priekšv ārdu grup ā (2.1.1.2.). Mīlība v.: latv. mīlest ība . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē 1532. g. KS 240. MīĜ ums : latv. mīĜ ums . Vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (P ērkon ē) 1582. g. KS 240. Padoms : latv. padoms ?. Vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1515. g. KS 258. Priece s.: latv. prieca ‘prieks’. V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1876. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē ( ěaudon ā) 1924. g. KS 264. 2008. g. PMLP nav re ăistr ēts. Rasma : latv. rasma (ar noz īmi ‘raža’). Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (R ūjien ā) 19. gs. IV c., Ĝoti popul ārs bijis vis ā Latvij ā, iz Ħemot Latgali, laik ā no 1920. l īdz 1944. g., kalend ārā iek Ĝauts 1889. g. KS 269. 2008. g. PMLP re ăistros – 3458 Rasmas . Rasmija skat. Rasma vai v. pv. Rasmuss . Vien īgo reizi vārds pierakst īts Kurzem ē (Liep ājā) 1973. g. KS 269. 2008. g. PMLP re ăistros š āda v ārda nav. Rasmi Ħa skat. Rasma . V ārds pirmo reizi konstat ēts Vidzem ē (Launkaln ē) 1927. g. KS 269. 2008. g. PMLP re ăistros dokument ētas š āda v ārda formas nav. Ritma : latv. ritms (no gr. rhythmos ‘jebkura vienm ērīga sec ība’ ?) vai latv. rit ēt. V ārds pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Bl īden ē) 1925. g., bijis iecien īts vis ā Latvij ā, kalend ārā kopš 1925. g. KS 275. P ēc 2008. g. PMLP datiem, vis ā Latvij ā ir 331 Ritma . Ritums : latv. ritums . Pirmo reizi v ārds fiks ēts R īgā 1965. g., kalend ārā iek Ĝauts jau 1938. g. KS 275. 2008. g. PMLP re ăistros 25 Ritumi , tostarp Ritums Modris . Rosma : latv. rosme ‘darb īgums’. Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Rucav ā) 1944. g. KS 278. P ēc 2008. g. PMLP re ăistru datiem, Latvij ā ir 1 persona ar š ādu v ārdu. Rota : latv. rota . V ārds pirmo reizi fiks ēts Kurzem ē 19. gs. IV c., kalend ārā iek Ĝauts 1879. g. KS 278. 2008. g. PMLP re ăistros vis ā Latvij ā ir 206 Rotas , tostarp Rota Sirdsvalda , Rota Zelt īte . ? R ūp/e , -is : latv. rūpes ?. Vien īgo reizi paman īts R īgā 1507. g. KS 280. Sapnis : latv. sapnis . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1920. g. KS 284. 2008. g. Latvij ā m ūsdien ās nav nevienas personas ar š ādu v ārdu. Slava s.: no pv. Sta Ħislava u. c. pv. ar -slava ; vai latv. slava ?. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1929. g. KS 293. 2008. g. Latvij ā – 29 Slavas . ? Slaviete : latv. slava ?. Pirmo un vien īgo reizi vārds re ăistr ēts R īgā 1538. g. KS 293. Smaida : latv. smaids . Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts Zemgal ē (Lauces ē) 19. gs. IV c., kalend ārā kopš 1879. g. KS 293. 2008. g. Latvij ā – 348 Smaidas , tostarp Smaida Gaida . 96
Smaid īte skat. Smaida . Kalend ārā iek Ĝauts 1892. g., pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (J ūrmal ā) 20. gs. III c. KS 293. P ēc PMLP datiem, Latvij ā ir 5 Smaid ītes . Smaidonis : latv. smaids . Kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Saldus raj.) 20. gs. III c. KS 293. 2008. g. PMLP re ăistros ir 4 Smaido Ħi. ( Smaida , Smaid īte un Smaidonis var ētu tikt iek Ĝauti ar ī cilv ēka dabu raksturojošu priekšv ārdu grup ā 2.1.1.2.) Sp ēja : latv. sp ēja . Pirmo un vien īgo reizi paman īts R īgā 1930. g. KS 295. Sp ēkonis : latv. sp ēks . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1908. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1925. g. KS 295. 2008. g. Latvij ā ir 1 persona, kam šis ir otrs v ārds: Imants Sp ēkonis . Sp ēks : latv. sp ēks ?. Pirmo un vien īgo reizi vārds fiks ēts 17. gs. I c. R īgā. KS 295. Spodra : latv. spodra . Kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis vis ā Latvij ā, iz Ħemot Latgali, laik ā no 1920. l īdz 1944. g. KS 296. 2008. g. kopre ăistr ā ir 339 Spodras , tostarp Spodra Aina , Spodra Ausma , Spodra J ūsma . (Gan pv. Spodra , gan citi š īs saknes latviešu priekšv ārdi var ētu tikt iek Ĝauti ar ī 2.1.1.1. vai 2.1.1.2.) Spodris skat. s. pv. Spodra . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1922. g., nav bijis īpaši popul ārs, kalend ārā iek Ĝauts 1933. g. KS 296. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir 126 Spodri . Spodr īte skat. Spodra . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1892. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1922. g. KS 296. PMLP re ăistros 2008. g. ir 47 Spodr ītes . Spodr ītis skat. Spodris . Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Liep ājas raj.) 1973. g. KS 296. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā ir tikai 1 persona ar š ādu v ārdu. Šalkonis : latv. šalkt . Kalend ārā vārds iek Ĝauts 1924. g., pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Dz ērben ē) 1971. g. KS 300. 2008. g. PMLP re ăistros ir 1 Šalkonis. Šalts ?: latv. šalte ( ūdens) vai salts ? Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Valtai ėos) 1825. g. KS 300. Tāle : no pv. Nat ālija vai ar ī latv. tāle ‘t āliene’. Kalend ārā iek Ĝauts 1938. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1942. g. KS 301. 2008. g. kopre ăistr ā bijušas 6 Tāles . Tautonis : latv. tauta . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1882. g., pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Jaungulben ē) 1935. g. KS 303. PMLP re ăistros m ūsdien ās ir tikai 1 Tautonis . Tautule : latv. tauta ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1295. g. KS 303. Teika : latv. teika . Pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Valmier ā) 20. gs. II c., kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1925. g. KS 304. 2008. g. PMLP re ăistros – 26 Teikas , tostarp Teika Laimdota . Teiksma : latv. teiksma . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Raun ā) 20. gs. II c., kalend ārā vārds iek Ĝauts 1928. g. KS 304. 2008. g. Latvij ā – 139 Teiksmas , tostarp Teiksma Daila . Teiksmis skat. Teiksma . Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1942. g. KS 304. Tīksme : latv tīksme . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1925. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1928. g. KS 306. M ūsdien ās PMLP re ăistros v ārds nav zin āms. Tuve ? : latv. tuvs ?. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Vidzem ē 1545. g. KS 310. Vara : latv. vara ; vai ar ī no pv. Varvara . Kalend ārā vārds bijis iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. II c. KS 317. 2008. g. PMLP re ăistros ir 1 Vara un 1 Varaitis , kas v ārdn īcā nav min ēts. Varita skat. Vara ?. Pirmo reizi v ārds fiks ēts Vidzem ē (Al ūksnes raj.) 20. gs. III c. KS 318. P ēc PMLP datiem, m ūsdien ās Latvij ā ir 3 Varitas , tostarp Varita Valda . Var īte skat. Vara ?. Pirmo reizi v ārds paman īts Kurzem ē (Puz ē) 1566. g., kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 318. 2008. g. Latvij ā bija 2 Var ītes . Varnesis : latv. vara + nest . Vien īgo reizi v ārds fiks ēts R īgā 1922. g. KS 318. 97
Varonis : latv. varonis . Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1889. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1936. g. KS 318. P ēc PMLP datiem, Latvij ā ir zin āmi 2 Varo Ħi. ( Varnesis un Varonis var ētu tikt iek Ĝauti ar ī cilv ēku dabu raksturojošu personv ārdu grup ā 2.1.1.2.). Veidols : latv. veidols . Pirmo reizi v ārds ierakst īts Zemgal ē 20. gs. I c. KS 319. 2008. g., pēc PMLP datiem, ir zin āmi 2 Veidoli . Veiksma : latv. veiksme . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1889. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1967. g. KS 319. 2008. g. Latvij ā ir bijusi 1 persona ar š ādu v ārdu. Veiksmonis : latv. veiksme . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1925. g., pirmo reizi re ăistr ēts Rīgā 1929. g. KS 319. 2008. g. PMLP re ăistros – 1 Veiksmonis . Vēlava ? : latv. (kursenieku) ‘zvejnieku laivas piederuma z īme masta gal ā’, sal. liet. v÷liava ‘karogs’. Vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts Kurzem ē (Dz ērv ē) 1582. g. KS 319. Bet varb ūt personv ārds saist āms ar latv. adjekt īvu vēls . Veldze : latv. veldze . V ārds pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē 20. gs. I c., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 320. Pēc PMLP datiem, m ūsdien ās Latvij ā ir 29 Veldzes . Velga : latv. veldze . Kalend ārā iek Ĝauts 1915. g., bet pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Valmier ā) 1933. g., bijis iecien īts visos novados no 1920. l īdz 1944. g., bet jo īpaši no 1945. līdz 1970. g., p ēc tam pamaz ām popularit āti zaud ējis KS 320. 2008. g. Latvij ā ir zin āmas 1339 Velgas . Vēlme : latv. vēlme . Pirmo un vien īgo reizi v ārds pierakst īts R īgā 1487. g. KS 320. Velta : latv. velte ; t ēls Aspazijas lug ā „Zaud ētās ties ības”. Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē 19. gs. III c., vispopul ārākais bijis laik ā no 1920. l īdz 1944. g., pamaz ām zaud ējis popularit āti. Kalend ārā iek Ĝauts 1882. g. KS 320. 2008. g. Latvij ā – 6396 Veltas . Veltis skat. s. pv. Velta . Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., kalend ārā iek Ĝauts 1921. g. KS 320. Vizma : latv. vizma . Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (R ūjien ā) 19. gs. IV c., vispopul ārākais bijis vis ā Latvij ā no 1944. l īdz 1970. g., kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 331. 2008. g. PMLP re ăistros bijušas 1067 Vizmas , tostarp bieži k ā otrs v ārds Dzidra Vizma , Ilga Vizma , Skaidr īte Vizma , Marta Vizma , Maija Vizma . Skat. ar ī 2.1.1.1. un 2.1.1.2. Ziede : latv. zied ēt. Pirmo un vien īgo reizi v ārds pierakst īts Vidzem ē (Lielv ārd ē) 1599. g., kalend ārā iek Ĝauts 1882. g. KS 336. Tom ēr mūsdien ās v ārds netiek lietots. Zied īte : latv. zied ēt. Pirmo reizi vārds fiks ēts Zemgal ē 1915. g., kalend ārā iek Ĝauts jau 1901. g. KS 336. 2008. g. PMLP re ăistros kopum ā ir 182 Zied ītes , tostarp Zied īte Ausma Valda , Zied īte Saulcer īte . (Gan Ziede , gan Zied īte var ētu tikt iek Ĝauti ar ī floras semantikas priekšv ārdu grup ā 2.1.5.) Ziedone skat. v. pv. Ziedonis . Kalend ārā iek Ĝauts 1882. g., pirmo reizi re ăistr ēts 20. gs. I c. KS 336. P ēc PMLP datiem, Latvij ā kopum ā 27 Ziedones . Ziedonis : latv. ziedonis . Kalend ārā iek Ĝauts 1874. g., pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Ārciem ā) 1889. g., vispopul ārākais bijis no 1920. l īdz 1970. g. KS 336. V ārds izplat īts ar ī mūsdien ās – 2008. g. re ăistros tas fiks ēts 1376 reizes, tostarp Ziedonis J ūlijs , Ziedonis Maigonis . Zilga : latv. zilgme . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1961. g. KS 338. 2008. g. – 7 Zilgas . Zilgm/a , -e: latv. zilgme . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. II c., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 338. 2008. g. PMLP re ăistros ir 30 Zilgmas un 7 Zilgmes . Zilgonis : latv. zilgot . Pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Tukuma raj.) 20. gs. III c. KS 338. M ūsdien ās vis ā Latvij ā ir 1 persona ar š ādu v ārdu. Zinta : latv. zinte ‘buršanas m āksla’. Kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo reizi re ăistr ēts Rīgā 1922. g. KS 339. 2008. g. PMLP kopreăistr ā – 706 Zintas . 98
Zintis : latv. zinte ‘buršanas m āksla’. Kalend ārā iek Ĝauts 1938. g., pirmo reizi fiks ēts Rīgā 1940. g. KS 339. PMLP datu b āzē ir 536 personas ar š ādu v ārdu. Daži no šiem v ārdiem ir zin āmi tikai no senajiem dokumentiem un m ūsdien ās nav lietojami: Cieše , D ārdze , Dv ēsma , Godulis , Ăieda , R ūpe , Tuve , V ēlava , V ēlme . Par dažu vārdu iek Ĝaušanu šaj ā semantiskaj ā grup ā ir šaubas, piem ēram: Bija , Cilnija , Daudzis . Mūsdien ās vispopul ārākie š īs semantikas v ārdi Latvij ā ir: Līga (10 486), Aija (8086), Dainis (6134), Velta (6396), Daina (5170), Rasma (3458), Velga (1339). Nereti sastopami sieviešu un v īriešu v ārdu p āri: Balva – Balvis , Daina – Dainis , Gaita – Gaitis , Spodra – Spodris , Teiksma – Teiksmis , Velta – Veltis , Ziedone – Ziedonis , Zinta – Zintis .
Abstraktas semantikas priekšv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Br īva 87 – – Laisva 208 – Воль – Laisv ÷ 208 Воля Laisvydas, -a Свобода Laisvis С 424 Laisvius 208 Laisv ūnas 209 Laisv ūn÷ 209 Laisvutis, -÷ 209 Daina 92 – – Daina 87 – – – Dainis 93 Dain ÷ 87 Dain ārs Dainys 87 Dainarts 93 Dainius 87 Dain īda + 93 Dainora 87 Dain īte 93 Dainolds + 93 Dainute + 93 Dainuv īte 93 Ilga 159 Kaivo v. < – Algeda 48 – – – Ilgnese 160 sen. ig. ‘s ērot, ilgoties’ Ilgra ? ‘ilgas’ EN Algedas 48 Ilgonis 73 Gailiged ÷ 134 Ilgone + ‘stipri ilgoties’ Ilgulis + Ilgvars Ilgvarts + 160 Ilgaitis? + 159 Jūsma 187 Iha v. < – – – – sen. ig. ‘iedvesma , saj ūsma’ EN 63 Mīlība + 240 Lemb v. Lempi s. VK Meil ÷ 234 – Любовь – MīĜ ums + 240 Lembe s. 116, C 17 < sen. ig. Lemmikki s. ‘maigums, VK 116 mīlest ība’ EN 82 Lembitu, 99
Lemmitu ‘iem īĜ otais , m īĜ ais’ EN 82 Priece + 264 – Ilo +‘prieks’ – – – – NT 32 Sapnis + 284 Ulmi s. – Svaja 297 – – – ‘sapnis, Svajon ÷ 297 fant āzija’ Svaj ūnas 297 122 Svaj ūn÷ 298 Undo v. < sen. ig. ‘sapnis’ 122 Une s. 122 Slava 293 – – – Bogusław Слава – Slaviete + ‘Dievs’ + Славина 293 ‘slava’ SI 79 Славна Mieczysław ‘slava’ С Mieczysława 426 ‘mest’ +‘slava’ SI 243, Miłosław Miłosława ‘m īĜ š’ + ‘slava’ SI 245 u. c. salikte Ħi Smaida 293 – Hymy + – – Улыба – Smaidonis ‘smaids’ С432 Smaid īte 293 NT 31 Sp ēks + 295 Kalev v. < – – – Сила С295 – ig. kali ‘sp ēks’ EN 74 Tautonis + – – Tautas – – – 303 Tautys Tautule + 303 Tau čius 302 Taut ÷ 302 Liaudas, -a Liaud ÷ 214 Liaudys 214 Liaudminas 215 Liaudvydas, -a Liaudvyd ÷ Liaudvilas 215 Teiksma 304 – – – Balladyna – – ‘bal āde’ 66 Vara + 317 Vald v. Voitto v. – – – – Varaitis + ‘vara’ 124 VK 200 Varita 318 Urho v. Var īte 318 ‘varonis’ Varonis 318 VK 190 Vēlme + 320 Himotu v. – – – – – ‘v ēlēšan ās , v ēlme’ 100
EN 61 Tõiv v. ‘iek āre, vēlēšan ās, cer ība’ EN 120
Igau Ħu valod ā ir t ādi abstraktas noz īmes personv ārdi, k ādu nav latviešu valod ā: Algi s., Algo v. < ig. algus ‘s ākums, ies ākums’ EN 22, Hinge s. < ig. hing ‘dv ēsele’ EN 61, Hurma s. < ig. hurm ’burv īgums, valdzin ājums’ EN 62, Hüva v. < vec. ig. hea , headus ‘labums, labkl ājība’ EN 62, Iga v. < sen. ig. ‘dz īve, gadi’ EN 63, Leida s. < ig. leitu , leidlaps ‘atradums; atradenis’ EN 81, Leina s. < ig. lein ‘s ēras, atmi Ħas’ EN 82, Luule s. < ig. luule ‘dzeja, fant āzija’ EN 86, Meel v. < sen. ig. meeled ‘j ūtas, gudr ība, domas, uzskati’ EN 92, Meeli v. < ig. meel ‘doma’ EN 92, Nöuve Nöuvo v. < sen. ig. nöu ‘doma’ EN 98, Sarma s. < ig. sarm ‘burv ība, skaistums’ EN 111, Sulev v. < ig. suvaline ‘labums’ EN 114, Vaige s. < ig. vaikus ‘klusums’ EN 124, Viht v. < sen. ig. ‘aizsardz ība’ EN 127, Vili v. < sen. ig. ‘bag ātība’ EN 127. Ar ī somu valod ā ir vair āki š ādi abstraktas noz īmes priekšvārdi: Arvo v. ‘v ērt ība’ VK 40, Into v. ‘iedvesma, aizraušan ās’ VK 89, Kotivalo v. ‘m ājas gaisma’ VK 110, Lahja s. ‘d āvana’ VK 113, Laina s. ‘aizdevums’ VK 113, Sulo v. < suloisuus ‘jaukums, maigums, graciozit āte’ VK 174, Tarmo v. < tarmo ‘ener ăija’ VK 178, Tenho v. < tenho ‘burv ība’ VK 180, Usko v. ‘tic ība’ VK 191, k ā ar ī retie somu v ārdi: Hymy ‘smaids’ NT 31, Ilo ‘prieks’ NT 32, Sisu ‘neatlaid ība’ NT 83, Tuokko ‘mirklis, br īdis’ NT 93, Uni ‘miegs’ NT 96, Valtti < valtio ‘valsts’ NT 98, Vartti < vartio ‘sardze’ NT 98, Viesti ‘v ēsts’ NT 100. Lietuviešu valodas personv ārdu sist ēmā īpaši daudz ir divcelmu v ārdu, kuru viens komponents ir abstraktas noz īmes v ārds, piem ēram: Daug ÷las Liet. KS 95 pamat ā ir liet. daug + g÷la ‘s āpes, nož ēla’, Eigelas < eiti + g ÷la ‘s āpes’ Liet. KS 113, Gertautas , -÷ < geras + tauta Liet. KS 148, Girdmantas < liet. girdas ‘v ēsts’ Liet. KS 154. Tom ēr pa retam lietuviešu valod ā sastopami ar ī viencelma š ādas abstraktas semantikas v ārdi: Guoda < guoda ‘slava, cie Ħa’ Liet. KS 162, Santara , Santar ÷, Santaras < santara ‘saska Ħa’ Liet. KS 283, Valia < valia ‘gribassp ēks’ Liet. KS 322. Po Ĝu valod ā ir daudzi divcelmu personv ārdi, kuru viens komponents ir ar noz īmi ‘slava’: Bogusław < Bog + sława ‘Dievs’ + ‘slava’ SI 79, Mieczysław , Mieczysława < mieta ć + sława ‘mest, sviest’ + ‘slava’ SI 243, Miłosław , Miłosława < miło ‘m īĜ š’ + ‘slava’ SI 245, Mirosław , Mirosława < miro + sława ‘miers’ + ‘slava’ SI 247, Mścisław < mści + sława ‘atriebties’ + ‘slava’ SI 250, Przemysław , Przemysława < przecz + my śl + sława ‘apdom āt’ + ‘slava’ SI 273, Radosław , Radosława < rado/ rad- + sława ‘apmierin āts’ + ‘slava’ SI 275, Ro ścisław < róść + sława ‘augt, vairoties’ + ‘slava’ SI 284, Sławomir , Sławomira < sława + mir ‘slava’ + ‘miers’ SI 295 u. c. ‘Miera’ un ‘kara’ semantika par ādās ar ī po Ĝu divcelmu personv ārdos: Radomir < rado + mir ‘apmierin āts’ + ‘miers’ SI 274, Wojciech < woj + ciech ‘karš’ + ‘prieks’ SI 331, Zbigniew < zbi + gniew ‘piekaut’ + ‘dusmas, niknums’ SI 333. Krievu valod ā ir plaši paz īstami š ādi abstraktas noz īmes personv ārdi: Слава , Славина , Славна ‘slava’ С 426, Свобода ‘br īvība’ С 424, Надежда ‘cer ība’ С 428, iev ērojami ret āk sastopams pv. Совет ‘padoms’ С 299, Идиллия ‘idille’ С 382, kas, iesp ējams, ir p ārĦemts no krievu valodas ar ī latviešu antropon īmij ā.
101
Apkopojot visus no sugasv ārdiem veidotos priekšv ārdus, j āsecina, ka visliel āko semantisko grupu veido cilv ēka ārējo izskatu, fizisk ās īpaš ības un cilv ēka dabu raksturojoši antropon īmi (192 20 latviešu v ārdi), no tiem liel ākā da Ĝa – tieši rakstura motiv ēti priekšv ārdi (153). Latviešu (un ar ī cittautu) antropon īmik ā Ĝoti iecien īti abstraktas noz īmes personv ārdi (t ādu ir 128). Latviešu valod ā ir gandr īz vien āds skaits floras un faunas pirmatn ējās semantikas priekšv ārdu (attiec īgi 87 un 84), tom ēr j āpiebilst, ka daudzi tieši faunas semantikas v ārdi ir re ăistr ēti tikai senajos dokumentos un m ūsdien ās vairs netiek lietoti. Faunas semantikas grup ā visiecien ītākie ir no putnu nosaukumiem veidoti priekšv ārdi (46), bet floras semantikas grup ā – no pu ėu nosaukumiem radušies personv ārdi (38). Popul āri ir ar ī dabas par ādību semantikas priekšv ārdi (70). Vismaz āko noda Ĝu veido amatu un profesiju semantikas priekšv ārdi (11), k ā ar ī etnon īmiskas semantikas priekšv ārdi (13). Priekšv ārdu semantisko grupu statistisko tabulu skat. 2. noda Ĝas beig ās.
2.2. No īpašv ārdiem veidoti priekšvārdi
2.2.1. Topon īmiskas izcelsmes priekšv ārdi Latviešu valod ā ir sam ērā daudz personv ārdu, kas radušies no vietv ārdiem, tom ēr no tiem popul āri ir tikai daži. Al ūksts : latv. vv. Alauksts (ezers). V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Gaujien ā) 1638. g. KS 52. Ārona : latv. vv. Arona (upe Zieme Ĝvidzem ē) vai v. pv. Ārons ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Valmier ā) 1969. g. KS 69. M ūsdien ās (2008. g. re ăistros) Latvij ā ir zin āma viena persona ar v ārdu Arona . Autins : latv. vv. Aut īne (pils un novads). Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē 13. gs. Livonijas hronik ā KS 75. Aziata : vv. Āzija ?. Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Kurzem ē (Liep ājā) 1943. g. KS 76. Tom ēr š ā v ārda cilme ir diezgan apšaub āma. Bever īna : latv. vv. Bever īna (senlatviešu pils T ālav ā 13. gs.). Kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1927. g. KS 83. P ēc 2008. g. PMLP datiem, Latvij ā kopum ā ir 2 Bever īnas , k ā ar ī 1 persona, kam šis v ārds ir otrais. Daugava : latv. vv. Daugava . V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. I c., kalend ārā iek Ĝauts 1971. g. KS 95. M ūsdien ās nav konstat ēts k ā priekšv ārds. ? Daugaviete sal. s. v. Daugava . Vien īgo reizi fiks ēts Zemgal ē (Sesav ā) 1566. g. KS 96. Ieca : latv. vv. Iecava ?. V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. III c. KS 157. Īă e: latv. vv. Īă e (up īte Valmieras raj.). Pirmo un vien īgo reizi re ăistrēts R īgā 1971. g. KS 158. M ūsdien ās ir zin āma i persona ar š ādu v ārdu Latvij ā. Imulis : no pv. Imis vai Imants ?; latv. vv. Imula (upe). Pirmo un vienīgo reizi v ārds pierakst īts Zemgal ē (J ēkabpils raj.) 30. gs. III c. KS 163. 2008. g. PMLP re ăistros ir zin āms 1 Imulis .
20 Vēlreiz j āuzsver, ka min ētie skait Ĝi uzskat āmi par nosac ītiem, tie balst ās vien īgi uz šaj ā darb ā izmantoto antropon īmisko materi ālu. Skait Ĝi tiek min ēti tikai t ādēĜ , lai par ādītu kvantitat īvās attiec ības starp atseviš ėā m semantiskaj ām grup ām. 102
Indijs : vv. Indija . Vien īgo reizi vārds fiks ēts Zemgal ē (Tukuma raj.) 1979. g. KS 164. Indra : latv. vv. Indra (Daugavas pieteka) vai Indra – seno indiešu negaisa dievs, dievu valdnieks; varb ūt no v. pv. Indri ėis ?. Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis p ēc Otr ā pasaules kara vis ā Latvij ā, kalend ārā iek Ĝauts 1933. g. KS 164. Tā k ā v ārdam ir vair ākas cilmes hipot ēzes, saist ījums ar Latvijas vietv ārdu nav visai pārliecinošs. Šis v ārds ir Ĝoti popul ārs Latvij ā – 2008. g. re ăistros bijušas 2719 Indras , k ā ar ī viena Indraja (šis v ārds nav iek Ĝauts Latviešu personv ārdu v ārdn īcā). Inesis : no s. pv. Inese vai latv. vv. Inesis (ezers Vecpiebalg ā). Kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Tukum ā) 1940. g. KS 164. Etimolo ăiski saist ījums ar ezerv ārdu ir maz āk ticams. M ūsdienu Latvij ā (2008. g.) ir 96 Ineši . Irvite : latv. vv. Irve (upe Kurzem ē) (= Irbe ) vai fon ētisks darin ājums ?. Pirmo un vien īgo reizi v ārds pierakst īts Kurzem ē (Ventspil ī) 1969. g. KS 170. Jum ārs : l īb. jumerški ‘apa Ĝš’; latv. vv. Jum āra (upe un novads Vidzem ē), pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 20. gs. II c. KS 185. Kaibala : latv. vv. Kaibala (Daugavas pieteka pie Jumpravas). Pirmo un vien īgo reizi vārds fiks ēts Vidzem ē (Lielv ārd ē). KS 188. Kauce : latv. vv. Kauce (Lielupes pieteka) ?. Vien īgo reizi v ārds pierakst īts Zemgal ē (Sesav ā) 1566. g. KS 193. Kurze : latv. vv. Kurzeme. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Ventspil ī) 1936. g. KS 204. Latvija : latv. vv. Latvija . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1921. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1944. g. KS 208. Lavaleta: vv. Valleta (Maltas galvaspils ēta). Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1971. g. KS 210. 2008. g. Latvij ā ar š ādu v ārdu re ăistr ēta 1 persona. Tom ēr topon īmisk ā izcelsme ir apšaub āma. Livonija : vv. Livonija . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1933. g., kalend ārā bijis iek Ĝauts 1937. g. KS 217. Nigra : latv. vv. Nigra (Abulas pieteka), lat. nigra ‘melna’. Pirmo reizi re ăistr ēts Zemgal ē (Kandav ā) 1940. g. KS 249. 2008. g. PMLP re ăistros ir zin āmas 2 Nigras . Omula : latv. vv. Omula (upe). Pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Bausk ā) 1925. g., kalend ārā iek Ĝauts 1938. g. KS 255. P ēc 2008. g. datiem, Latvij ā kopum ā ir 10 Omulas . OĦega : latv. vv. OĦega (ezers un upe Kar ēlij ā). Pirmo un vien īgo reizi pierakst īts Rīgā 1969. g. KS 255. 2008. g. re ăistros ir zin āma ar ī 1 OĦega Latvij ā. PērĜup īte : latv. pērle + upe , vv. PērĜup īte . Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1920. g. KS 261. Pērse : latv. vv. Pērse (Daugavas pieteka). Pirmo reizi v ārds fiks ēts R īgā 13. gs. KS 261. 2008. g. ir zin āma viena persona, kam šis ir otrs v ārds: Māra P ērse . Rīga : latv. vv. Rīga (Latvijas galvaspils ēta). Pirmo reizi v ārds re ăistr ēts R īgā 1922. g. KS 273. M ūsdien ās (2008. g.) ir 1 Rīga un v ēl 1 persona, kam tas ir otrs v ārds. Ruanda : latv. vv. Ruanda (valsts Austrum āfrik ā). Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts Kurzem ē (Ventspils raj.) 1975. g. KS 279. Ar ī 2008. g. Latvij ā ir 1 persona ar š ādu vārdu. Rūja : latv. vv. Rūja (upe Zieme Ĝvidzem ē) ?. Pirmo un vien īgo reizi v ārds re ăistr ēts Rīgā 1453. g. KS 280. Staldzis ?: latv. staldzis ‘k ārumnieks’ ME III 1042 ?, sal. latv. vv. Staldzene . Pirmo reizi v ārds pierakst īts Kurzem ē (Saldus raj.) 1943. g. un v ēlreiz 1975. g., kalend ārā bijis 103 iek Ĝauts 1938. g. KS 296. 2008. g. re ăistros vis ā Latvij ā ar š ādu v ārdu min ētas 2 personas. (Skat. ar ī noda Ĝā 2.1.1.2.) Venta : latv. vv. Venta (upe Kurzem ē). Pirmo reizi vārds min ēts R īgā 1539. g., kalend ārā kopš 1882. g. KS 321. 2008. g. Latvij ā kopum ā ir 119 Ventas . Vent/s , -is : skat. Venta . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 1942. g., kalend ārā kopš 1908. g. KS 321. M ūsdien ās Latvij ā ir 251 Vents un 90 personas ar v ārdu Ventis . Daži no š īs grupas personv ārdiem ir zin āmi tikai no seniem v ēsturiskiem avotiem (Al ūksts , Autins , Daugaviete , Kauce , R ūja ). Dažu personv ārdu vietv ārdiska cilme ir apšaub āma ( Ārona , Aziata , Ieca , Indijs , Irvite , Lavaleta ). Starp šiem v ārdiem ir t ādi, kas sastopami Ĝoti reti: Imulis , Kaibala , Kurze , Latvija , Livonija , Nigra , P ērse . Visplaš āk Latvij ā izplat īti ir: Indra (2719), Vents (251), Venta (119), Inesis (96). Vien īgi lietuviešu un latviešu valod ā ir paz īstams priekšv ārds, kas radies no upes vārda Venta (upe, kas š ėē rso gan Lietuvas, gan Latvijas teritoriju), ab ās valod ās ir ar ī pv. Indraja , vien īgi latviešu un krievu valod ā ir zin āms v ārds, kas darin āts no Kar ēlijas ezerv ārda OĦega :
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Indra 146 – – Indraja 168 – – – Indraja + Indrajas 168 OĦega + 255 – – – – Онега С413 – Venta 321 – – Venta 324 – – – Ventis 321 Vents 321
Šėiet, ka v ēl vair āk topon īmiskas cilmes priekšv ārdu ir Lietuv ā: Air ÷ < upe Air ÷ (Šiluv ā) Liet. KS 43, Alanta < upe (Mol ētos) Liet. KS 44, Alantas < upe (Karten ā) Liet. KS 44, Almuon ÷ < upe (Ragain ē) Liet. KS 51, Alna < upe (V ēluv ā) Liet. KS 52, Aluona < upe (Josvai Ħos) Liet. KS 52, Alvita , Alvit ÷ 53 < ezers Alvitas Liet. KS, Dabinta < upe (Semelišk ēs) Liet. KS 87, Dan ÷ < upe (Klaip ēdā) Liet. KS 89, Deimena < upe (Labguv ā) Liet. KS 100, Eisra < upe (Pa ăēă os) Liet. KS 117, Elmis < ezers (An īkš čos) Liet. KS 122, Gailintas < ezers (Mer ėin ē) Liet. KS 135, Gausant ÷ < upe (Ve Ĝon ā) Liet. KS 139, Guost ÷ < upe (Staklišk ēs) Liet. KS 162, Ilmena < upe ( Ăirdav ā) Liet. KS 167, Indraja < upe (Antaliept ē) Liet. KS 168, Indrajas < ezers Indrajai (Daugai Ĝos) Liet. KS 168, Lieda < upe (Raudondvar ī) Liet. KS 216, Merkys < upe (Mer ėin ē) Liet. KS 235, Minija < upe Minija Liet. KS 241, Naglis < kalns Naglis Palang ā Liet. KS 245, Ned ÷ja , sa īsin āts variants Neda < upe Ned ÷ja (Rumšišk ēs) Liet. KS 248, Nemunas 248 up ÷ Liet. KS 248, Nerija < hidron īms Liet. KS 249, Nida < vietv ārds (Kuršu N ērij ā) Liet. KS 250, Nieda < upe (Kap čamiest ī) Liet. KS 250, Venta < upe Liet. KS 324, Vilija < upe Liet. KS 332, Vilnius < galvaspils ēta Vilnius Liet. KS 332. Iesp ējams, ka somu valod ā pv. Inari s. VK 87 un pv. Salla s. VK 161 ir radušies no attiec īgiem Lapzemes ezeru nosaukumiem, somu pv. Roine s. caur popul āras dziesmas vārdiem ir ien ācis ar ī antropon īmik ā (v ārds radies no Hemes apvidus ūdensv ārda) VK 157, somu pv. Urmas v. darin āts no m ājv ārda Turku apvid ū VK 191, bet krievu pv. Азия С 348 – no attiec īgā kontinenta nosaukuma. Krievu antroppon īmik ā ir tādi sam ērā izplat īti v ārdi k ā Алдан , Амур , Ангара , Лена , k ā ar ī reti re ăistr ēti t ādi no vietv ārdiem veidoti priekšv ārdi: Волга , Кама , Нева – no Krievijas upju v ārdiem radušies personv ārdi, Париж , Флоренция , Марсель , Пальмира , Рим – no Eiropas pils ētu nosaukumiem, Казбек , Урал , Саяна , 104
Эльбрус – no kalnu gr ēdu un kalnu virsotĦu nosaukumiem darin āti priekšv ārdi ( Суслова , Суперанская 1991,72).
2.2.2. Antropon īmiskas (mitolo ăiskas) izcelsmes priekšv ārdi
Daži latviešu personv ārdi ir radušies no seno diev ību vai mitolo ăisko b ūtĦu v ārdiem. No tiem visplaš āk zin āmie ir saist īti ar Laimas un Māras vārdu. Jumis : anglosakšu juma ‘dv īnis’, latv. jumis ‘divas kop ā saaugušas v ārpas’, folklor ā: svar īgākā zemkop ības diev ība. Tautasdziesm ās Jumi apdzied gan k ā diev ību, gan vienkārši k ā divžuburu v ārpu, kas bijusi bag ātības un laimes z īme, Jumis braucis melniem, sirmiem vai bēriem zirgiem, ziemu pavad ījis kl ētī vai zem „pel ēkā akme Ħa”, vai „za Ĝā s vel ēnas”. V ārds pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts 1806. g. Latgal ē, kalend ārā iek Ĝauts 1931. g. KS 185. 2008. g. PMLP re ăistros ir zin āmi 2 Jumji . Kur ăis , Kurbads : latv. pseidomitolo ăisks t ēls. Kalend ārā iek Ĝauts 1879. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1943. g. KS 203. P ēc 2008. g. PMLP datiem, Latvij ā ir 1 Kur ăis , kā ar ī 1 Druvis Kurbads . Lāč pl ēsis : latv. lācis + pl ēst , t ēls A. Pumpura epos ā „L āč pl ēsis”, kalend ārā iek Ĝauts 1908. g., pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Jelgav ā) 1922. g. KS 205. 2008. g., p ēc PMLP datiem, re ăistr ēti 2 Lāč pl ēši – Lāč pl ēsis Ziedonis , Visvaldis L āč pl ēsis. Laima : latv. laime , Laima – latv. mitolo ăiska likte Ħa dieviete, folklor ā Laimasm āte ir iev ērojam ākais t ēls senlatviešu tic ībā. Laima g ādā par dz īvajiem „šaisaul ē”, vi Ħa ir likte Ħa lēmēja, „m ūža lic ēji Ħa”, v ārds pirmo reizi re ăistr ēts 19. gs. IV c. R īgā, bijis popul ārs vis ā Latvij ā gan pirms, gan p ēc Otr ā pasaules kara, 20. gs. 70. gados v ārda popularit āte nedaudz mazin ājusies. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g. KS 205. 2008. g. PMLP re ăistros vis ā Latvij ā ir 2385 Laimas (tostarp Laima L īga , Māra Laima u. c.). Ar Laimas v ārdu ac īmredzot saist īti ar ī daudzi citi latviešu personv ārdi (lai gan iesp ējams, ka tie darin āti no apelat īva laime un b ūtu iek Ĝaujami abstrakt ās semantikas personv ārdu grup ā 2.1.9.): Laimdonis : latv. laime + dot . V ārds pirmo reizi pierakstīts Kurzem ē (Liep ājā) 1916. g. KS 206. 2008. g., p ēc PMLP datiem, š āds v ārds nav re ăistr ēts. Laimdota : latv. Laimas dota ; t ēls Rai Ħa lug ā „Uguns un nakts”. Pirmo reizi v ārds fiks ēts Vidzem ē (R ūjien ā) 19. gs. IV c., bijis popul ārs vis ā Latvij ā, jo īpaši laik ā no 1920. l īdz 1944. g., k ā ar ī p ēc Otr ā pasaules kara, 20. gs. 70. gados diezgan strauji zaud ējis popularit āti. Kalend ārā iek Ĝauts 1908. g. KS 206. 2008. g. Latvij ā ir 701 Laimdota . Laimdot(i)s skat. s. pv. Laimdota . V ārds kalend ārā iek Ĝauts 1908. g., bet pirmo reizi pierakst īts R īgā 1922. g. KS 206. 2008. g. Latvij ā ir bijušas 17 personas ar v ārdu Laimdotis un 2 ar v ārdu Laimdots . Laimgaids : latv. laime + gaid īt. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Latgal ē (Kokarev ā) 1920. g. KS 206. Laimgaita : latv. laime + gaita . Pirmo reizi re ăistr ēts Vidzem ē ( Ērg Ĝos) 1925. g., kalend ārā iek Ĝauts 1931. g. KS 206. 2008. g. Latvij ā ir zin āma tikai 1 Laimgaita . Laimi Ħa skat. Laima . Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē 1532. g. KS 206. 2008. g. PMLP datos re ăistr ētas 2 Laimi Ħas . Laimi Ħš skat. s. pv. Laima , sal. latv. laimi Ħi (augi). Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 1927. g. KS 206. 2008. g. PMLP datos re ăistr ēts 1 Laimi Ħš. 105
Laimis skat. s. pv. Laima . Kalend ārā iek Ĝauts 1783. g., pirmo reizi v ārds fiks ēts Zemgal ē (Bausk ā) 1940. g. KS 206. 2008. g. Latvij ā bijuši 28 Laimji . Laim īte skat. Laima . Pirmo reizi paman īts R īgā 1924. g. KS 206. 2008. g. PMLP re ăistros ir 22 Laim ītes , tostarp Skaidr īte Laim īte . Laimnesis : latv. laime + nest . Kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo reizi pierakst īts R īgā 1937. g., nav bijis popul ārs KS 206. M ūsdien ās Latvij ā ir 35 Laimneši . Laimonda ? skat. v. pv. Laimonds . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Madonas raj.) 1973. g. KS 206. Laimonds ? skat. Laimonis , Raimonds ?. Pirmo reizi pierakst īts Zemgal ē (Skaistkaln ē) 1938. g. KS 206. 2008. g. PMLP re ăistros bijuši 11 Laimondi . Laimonis : latv. (ap)laimot , laime ; t ēls Aspazijas lug ā „Vaidelote”. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Dz ērben ē) 1885. g., vispopul ārākais bijis no 1920. l īdz 1944. g., p ēc tam pamaz ām zaud ējis popularit āti. KS 206. 2008. g. PMLP re ăistros ir zin āmi 1822 Laimo Ħi. Laimrota : latv. laime + rota . Pirmo reizi re ăistr ēts R īgā 1922. g., kalend ārā iek Ĝauts 1925. g. KS 206. 2008. g. – 31 Laimrota , liel ākoties k ā otrs v ārds: tostarp Dzidra Laimrota , Ilga Laimrota , Spodra Laimrota . Laimstars : latv. laime + stars . Kalend ārā iek Ĝauts 1910. g., pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1938. g. KS 206. 2008. g. PMLP datu b āzē ir 2 Laimstari Latvij ā. Laimute skat. Laima , liet. deminut īva forma. Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Liep ājas raj.) 20. gs. III c. KS 206. 2008. g. kopre ăistr ā ir fiks ētas 50 Laimutes , tostarp Irena Laimute , Jan īna Laimute , Salomeja Laimute – acīmredzot lietuvietes. Laimanis skat. Laimonis . Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1911. g. KS 206. Saist ījumu ar seno latviešu dievieti Māru k ā vienu no iesp ējamiem personv ārda Māra cilmes skaidrojumiem min ar ī K. Sili Ħš: Māra : no Marija , Tam āra , ebreju ‘r ūgts’ vai latv. diev ība Māra . Kā priekšv ārds fiks ēts Vidzem ē (Trik ātā) 1765. g., kalend ārā kopš 1767. g., vispopul ārākais Latvij ā bijis no 1945. l īdz 1970. g. KS 228. M ūsdien ās Latvij ā (2008. g.) kopum ā re ăistr ētas 4596 Māras . Šaj ā apakšgrup ā v ēl iek Ĝaujami ar ī t ādi personv ārdi: Lauma : latv. lauma . Pirmo reizi vārds re ăistr ēts 1891. g., bijis popul ārs vis ā Latvij ā, jo īpaši pirms un p ēc Otr ā pasaules kara. KS 209. 2008. g. PMLP re ăistros ir 1439 Laumas . Nāra : latv. nāra . V ārds pirmo reizi pierakst īts Rīgā 19. gs. IV c., nav bijis popul ārs, kalend ārā iek Ĝauts 1879. g. KS 245. 2008. g. PMLP datu b āzē ir 12 Nāras . Nāris ? skat. s. pv. Nāra ? vai Māris ?, pirmo un vien īgo reizi fiks ēts 1973. g. R īgā. KS 246. Š ā personv ārda izcelsme nav skaidra. Ar ī 2008. g. Latvij ā tas nav sastopams. Varb ūt te b ūtu minams ar ī Pērkons (šaj ā darb ā tas ir iek Ĝauts ar ī dabas par ādību motiv ēto personv ārdu grup ā, skat. 2.1.7.). Mūsdien ās visizplat ītākie š īs grupas latviešu priekšv ārdi ir: Māra (4596), Lauma (4596), Laima (2385), Laimonis (1822), Laimdota (701). Daži v ārdi ir sam ērā jauni vai okazion āli – re ăistr ēti Ĝoti reti: skat. Laimdonis , Laimgaids , Laimgaita , Laimonda u. c. Interesanti, ka starp š īs grupas personv ārdiem nav Ĝoti senu, agr āku par 18. gs. fiks ējumu. Iesp ējams, ka šaj ā apakšgrup ā b ūtu iek Ĝaujams ar ī reti lietotais latv. personv ārds Dievm īla : latv. Dievs + mīlēt. Kalend ārā v ārds bijis min ēts 1874. g., pirmo reizi pierakst īts Rīgā 1882. g. KS 98. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā nav nevienas personas ar š ādu vārdu. Sal. krievu analogas semantikas un analogas darin āšanas pv. Богомила С 358, čehu Bohumil , po Ĝu Bogumił ‘tas, kas m īĜ š Dievam’ kalks no gr. Teophilos IS 79 (sal. ar ī latv. 106 aizg ūto pv. Teofils ). Somu valod ā ir ar ī personv ārds, kura s ākotn ējo noz īmi skaidro k ā ‘Dieva dāvana’ – Suoma s. VK 174.
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Laima 205 – Onnia + NT Laima – – – Laimdonis + 66 Laim ÷ 207 206 Laimantas 207 Laimdota 206 Laimas 207 Laimdot(i)s Laimus 208 Laimgaids + Laiminta 208 Laimgaita + Laimintas 208 Laimi Ħa Laimis 208 Laimi Ħš + Laimut ÷ 208 Laimis Laimutis 208 Laim īte Laimnesis Laimonda ? + Laimonds ? Laimonis Laimrota Laimstars Laimute 206 Laimanis + Pērkons + – Ukko v. VK – – – – 261 189
Lietuviešu personv ārdu sist ēmā ar ī nereti sastopami v ārdi, kas radušies no seno diev ību v ārdiem: Dalia Liet. KS 87, Dalius < liet. Dalia ‘dieviete – likte Ħa l ēmēja’ Liet. KS 88, Gabeta , Gabija ‘pavarda, uguns dieviete’ Liet. KS 133, Joris ‘pavasara kr āšĦuma dievs’ Liet. KS 179, Milda ‘m īlas dieviete’ Liet. KS 237, Nijol ÷ ‘pazemes valdniece un P īkola sieva’ Liet. KS 251, Žemyna ‘zemes dieviete’ Liet. KS 344. Varb ūt šaj ā apakšgrup ā iek Ĝaujams ar ī somu pv. Ilmatar s. ‘gaisa dieviete’ VK 86, Tapio v. ‘meža karalis, meža saimnieks‘ VK 178, no „ Kalevalas ” ien ākušie v ārdi: Ahti v. ‘ūdensv īrs, ūdens dievs‘ KV 27 un vi Ħa sieva Vellamo s. VK 195, Tellervo s. ‘meža meita’ VK 179, Sampo v. VK 162, Untamo , Unto v. VK 190 u. c. Ir virkne v ārdu, kuru cilme ir neskaidra, t āpēc tos iek Ĝaut k ādā no min ētaj ām semantiskaj ām grup ām ir neiesp ējami, lai gan viena no hipot ēzēm tos saista ar ī ar latviešu sugasv ārdiem, piem ēram: Ilginta skat. Ilga + Inta ?. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Vidzem ē (Al ūksn ē) 1936. g. KS 159. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā ir 1 Ilginta . Intra skat. Dzintra , Antra vai fon ētisks darin ājums ?. V ārds pirmo reizi fiks ēts Vidzem ē (Valkas raj.) 1969. g., visizplat ītākais bijis 20. gs. 70. gadu s ākum ā Vidzem ē, Kurzem ē un Zemgal ē KS 167. P ēc PMLP datiem, m ūsdien ās ir 36 Intras . ? Krummels ? sal. latv. krumu Ĝains ‘nel īdzens’. Pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (Dundag ā) 1582. g. KS 202. Lieknis : latv. liekns ‘mikls, tr ūdains’ ME II 496, lai gan š āds saist ījums liekas mazticams. Sal. ar ī liet. lieknas ‘slaiks, stalts, smuidrs’, tom ēr šaubas ar ī par šo etimonu, jo vārds re ăistr ēts vien īgo reizi Vidzem ē (R ūjien ā)1883. g. KS 214. 107
Lija : no pv. Lia vai latv. lija ‘viegls lietus’, vai ar ī lija (putns) ?. Pirmo reizi re ăistr ēts Rīgā 20. gs. I c., vispopul ārākais bijis p ēc Otr ā pasaules kara l īdz 20. gs. 70. gadiem. Kalend ārā iek Ĝauts 1927. g. KS 215. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā bijusi 81 Lija . Maina skat. Aina ?, sal. latv. main īt, ar ī somu s. pv. Maini ?. Kalend ārā v ārds iek Ĝauts 1879. g., pirmo un vien īgo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. II c. KS 225. 2008. g. re ăistros kopum ā ir bijušas 38 Mainas . Malka : no pv. Malv īne , Mel ānija ?, sal. latv. malks , liet. malkas ‘guldziens’ ?. Pirmo reizi re ăistr ēts Kurzem ē (N īcā) 19. gs. IV c. KS 227. 2008. g. PMLP re ăistros ir 5 Malkas . Mita : latv. mita ‘apst āšan ās’ ? Vārds kalend ārā iek Ĝauts 1915. g., pirmo un vien īgo reizi re ăistr ēts R īgā 1937. g. KS 242. 2008. g. Latvij ā nav re ăistr ēts. Rādijs : latv. rādijs ( ėī miskais elements); lat īĦ u radius ‘stars’. Pirmo reizi pierakst īts Rīgā 1969. g., nav bijis popul ārs. KS 265. 2008. g. PMLP nav re ăistr ēts, ir 25 Radiji – dom ājams, nelatvieši. Rets : latv. rets ?; t ēls M. Mi čelas rom ānā „V ējiem l īdzi”. Pirmo reizi piemin ēts R īgā 1962. g. KS 272. 2008. g. PMLP datu b āzē ir 28 Reti . Silga : no pv. Selga , Ilga ? vai fon ētisks darin ājums. Pirmo reizi pierakst īts Kurzem ē (Ventspil ī) 1969. g. KS 290. 2008.g. PMLP datu b āzē ir 79 Silgas . Skalbis : latv. skalbs ‘ass, skarbs’, skalbes ‘ ūdens augi’. V ārds pirmo un vien īgo reizi fiks ēts R īgā 1540. g. KS 293. 2008. g. PMLP nav re ăistr ēts. Vijota skat. Vija ? vai fon ētisks darin ājums, pirmo un vien īgo reizi v ārds paman īts Rīgā 1930. g. KS 325. 2008. g. PMLP nav re ăistr ēts. Vintra skat. Dzintra ? sal. ar ī liet. v. pv. Vintaras . Pirmo reizi v ārds pierakst īts Zemgal ē (Jelgav ā) 1977. g. KS 329. 2008. g. iedz īvot āju re ăistros ir 12 Vintras . Zintra skat. Dzintra ?. Pirmo reizi pierakst īts Vidzem ē (Limbažu raj.) 20. gs. III c. KS 339. 2008. g. re ăistros ir 4 Zintras . Zinturs sal. s. pv. Zinta . Pirmo reizi pierakst īts R īgā 20. gs. II c., kalend ārā iekĜauts 1931. g. KS 339. 2008. g., p ēc PMLP datiem, Latvij ā bijuši 2 Zinturi . 108
Priekšv ārdu semantisko grupu skaitliskais iedal ījums (statistisk ā tabula Nr. 1)
Latviešu Latviešu Cittautu Cittautu priekšv ārdi priekšv ārdi priekšv ārdi priekšv ārdi SKAITS PROCENTI SKAITS PROCENTI (attiec ībā pret visiem (attiec ībā pret visiem darb ā iek Ĝautajiem darb ā iek Ĝautajiem latviešu priekšv ārdiem) cittautu priekšv ārdiem) No sugasv ārdiem veidotie 647 88,6 % 1028 93,5 % priekšv ārdi (kop ā) Cilv ēka ārējo izskatu un dabu 192 26,3 % 440 40 % raksturojoši priekšv ārdi (kop ā) - cilv ēka ārējo izskatu 39 5,3 % 96 8,7 % raksturojoši priekšv ārdi - cilv ēka dabu raksturo- 153 21 % 344 31,3 % joši priekšv ārdi Etnon īmiskas semantikas 13 1,8 % 13 1,2 % priekšv ārdi Amatu un profesiju 11 1.5 % 9 0,8 % semantikas priekšv ārdi Faunas semantikas priekš- 84 11,5 % 59 5,4 % vārdi (kop ā) - putnu sem. 46 6,3 % - meža dz īvnieku sem. 15 2.1 % - m ājdz īvnieku sem. 3 0,4 % - s īku dz īvnieku sem. 10 1,4 % - zivju sem. 10 1,4 % Floras semantikas priekš- 87 11,9 % 164 14,9 % vārdi (kop ā) - pu ėu sem. 38 5,2 % 87 7,9 % - koku sem. 25 3,4 % 50 4,5 % - z āĜ u, ūdensaugu sem. 16 2,2 % ------kult ūraugu sem. 8 1,1 % 17 1,5 % Fizio ăeogr āfiskas semantikas 22 3 % 20 1,8 % priekšv ārdi Dabas par ādību semantikas 75 10,1 % 110 10 % priekšv ārdi Citas konkr ētas semantikas 40 5,5 % 43 3,9 % priekšv ārdi Abstraktas noz īmes 123 17 % 170 15,5 % priekšv ārdi No īpašv ārdiem veidoti 62 8,5 % 72 6.4 % priekšv ārdi (kop ā) Topon īmiskas izcelsmes 35 4,8 % 40 3,6 % priekšv ārdi Antropon īmiskas 27 3,7 % 32 2,9 % (mitolo ăiskas) izcelsmes priekšv ārdi Neskaidras izcelsmes 22 2,9 % priekšv ārdi Kop ā 730 100% 1100 100%
109
3. SEMANTIKAS PARAL ĒLES LATVIEŠU UN KAIMI ĥTAUTU UZV ĀRDOS
Šī promocijas darba noda Ĝa ir velt īta latviešu uzv ārdiem, kas darin āti paš ā latviešu valod ā uz latviešu valodas leksikas b āzes (resp., neaizg ūtiem uzv ārdiem), iesp ēju robež ās sal īdzinot to s ākotn ējo semantiku ar kaimi Ħvalodu antropon īmisko sist ēmu – ar attiecīgās semantikas igau Ħu, somu, lietuviešu, po Ĝu, krievu un v ācu uzv ārdiem. V. Staltmane ir apr ēė in ājusi, ka latviešu valod ā apm ēram 34% no visiem uzv ārdiem ir latviešu cilmes personv ārdi ( Сталтмане 1981, 39–40), turpretim, piem ēram, lietuviešu valod ā – ap 30% (LKE 470). Šaj ā darb ā analiz ēts apm ēram 1200 latviešu uzv ārdu, k ā ar ī ap 7500 attiec īgās semantikas sal īdzin āmo valodu uzv ārdu. Par latviešu uzv ārdu semantiku ir rakst ījuši E. Blese (Blese 1929, 100–141) un V. Staltmane ( Сталтмане 1981, 87–102). P ēc E. Bleses dom ām, semantisk ā un etimolo ăisk ā zi Ħā m ūsu vecie uzv ārdi ir bag āti un daudzpus īgi: visa m ūsu sen ču dz īve vis ās t ās par ādībās un attiec ībās atkl ājas personv ārdu satur ā (Blese 1929, 130). „Uzv ārdos sastopam min ētus ar ī daž ādus m ūsu seno cilšu piederīgos, m ūsu sen ču kaimi Ħus un att ālākus svešu cilšu locek Ĝus, kā ar ī savos vecos v ārdos nosauktos seno pils ētu un citu iev ērojam āko centru iedz īvot ājus. Tālāk seko daž ādu senu sabiedrisku k ārtu un st āvok Ĝu apz īmējumi, daž ādu amatu un nodarbošanos nosaukumi. Gleznu dara kr āsain āku m ūsu zemes sen ā flora un fauna, kuras pārst āvju nosaukumus bag ātīgi sastopam uzv ārdu starp ā. Nosl ēdz daž ādās uzv ārdu sēmasiolo ăisk ās kategorijas atseviš ėas mitolo ăiskas reminiscences, palamas, iesaukas (vi Ħu starp ā ar ī daudz īpaš ības v ārdu) un zobgal ības (dažreiz nepiekl ājīgas).” (Blese 1929, 130) Pasaules, k ā ar ī sal īdzin āmo tautu antropon īmiskaj ā literat ūrā nav vienota semantisk ās strukt ūras anal īzes parauga. Lietuviešu valodnieku Z. Zinkevi ča (Zinkevi čius 1977) un V. Maciejauskienes (Maciejauskien ÷ 1991, 243–245) monogr āfij ās uzv ārdi tiek analiz ēti, tos iedalot uzv ārdos, kas veidoti: ● no kristietiskajiem personv ārdiem, ● no senajiem lietuviešu divcelmu v ārdiem, ● no iesauk ām.
Vācu antropon īmikas p ētnieks H. Naumanis tos iedala daudz s īkāk, analiz ēdams uzv ārdus, kas radušies: 1) no personv ārdiem: • no senajiem priekšv ārdiem, • no kristietiskajiem priekšv ārdiem; 2) no vietv ārdiem: • no valstu un zemju nosaukumiem, • no apdz īvotu vietu v ārdiem, • no m ājv ārdiem, • no ūde Ħu nosaukumiem; 3) no sugasv ārdiem: • no ėerme Ħa da Ĝu nosaukumiem, • no cilv ēka rakstura īpaš ībām, • no vecuma vai radniec ības apz īmējumiem, • no varas terminiem, • no dz īvnieku vai dz īvnieka ėerme Ħa da Ĝu nosaukumiem, • no augu un auga da Ĝu nosaukumiem, 110
• no ēdienu un dz ērienu nosaukumiem, • no ap ăē rbu nosaukumiem, • no vielas, materi āla nosaukumiem, • no darbar īku un instrumentu nosaukumiem, • no iero ču nosaukumiem, • no reli ăijas un mitolo ăijas terminiem, • no laika skait īšanas terminiem, • no meteorolo ăisko laikapst ākĜu v ārdiem utt. (Naumann 1989, 29–30)
Šie daži uzv ārdu etimolo ăiski semantisk ā iedal ījuma piem ēri uzskat āmi r āda, ka p ēc to sākotn ējās noz īmes uzv ārdus var iedal īt daž ādi, tom ēr pamatiedal ījums vis ās valod ās paliek tas pats, proti: 1) no sugasv ārdiem jeb apelat īviem radušies uzv ārdi, 2) no īpašv ārdiem (antropon īmiem un topon īmiem) darin āti uzv ārdi.
Tom ēr sagrup ēt vienas vai citas valodas uzv ārdus semantiskaj ās grup ās nav viegls uzdevums. Latviešu antropon īmik ā l īdz šim nav t āda viena, visp ārīgi pie Ħemta, tradicion āli noteikta sadal ījuma. K ā jau min ēts, pirmais latviešu personv ārdus ir iedal ījis E. Blese (Blese 1929, 130–141), sagrup ēdams uzv ārdus t ādos, kas radušies: • no seno tautu un cilšu nosaukumiem, • no pils ētu v ārdiem, • no upju un ezeru nosaukumiem, • no vecu sabiedrisko k ārtu nosaukumiem, • no amatu un profesiju nosaukumiem, • no palam ām jeb iesauk ām, • no faunas un floras nosaukumiem. Atš ėir īgs, iev ērojami s īkāks un detaliz ētāks ir V. Staltmanes dotais latviešu uzv ārdu semantiskais iedal ījums ( Сталтмане 1981, 88–89): 1) cilv ēka raksturojums: • fiziskais un psiholoăiskais raksturojums, • ăimenes attiec ības, • profesijas, amati, • soci ālais st āvoklis, • nacion ālā, cilšu pieder ība, • dz īvesvieta; 2) fauna: • putni, • zv ēri, • zivis, • kukai Ħi, • cilv ēka un dz īvnieka ėerme Ħa da Ĝas; 3) flora: • meža flora, • cilv ēku kultiv ētie augi, • graudaugi, d ārzeĦi, 111
• aug Ĝkoki, ogas, • dekorat īvie augi, • koka da Ĝas; 4) ăeogr āfisk ā vide: • reljefs, • ūdens objekti, • pasaules da Ĝas; 5) meteorolo ăisk ās un citas dabas par ādības; 6) debess un citi kosmosa ėerme Ħi; 7) laiks, t ā iedal ījums; 8) materi ālā kult ūra (darbar īki, iero či, m ūzikas instrumenti, satiksmes l īdzek Ĝi, būvniec ība, trauki un sadz īves priekšmeti, ap ăē rbi, vielas, p ārtika u. c.); 9) mērvien ības; 10) gar īgas kult ūras priekšmeti; 11) reli ăiskie un mitolo ăiskie t ēli; 12) abstrakt ā leksika. Ārpus semantisk ās klasifik ācijas robež ām V. Staltmane atst ājusi uzv ārdus, kas radušies „sekund ārās onomastisk ās nomin ācijas ce Ĝā ” ( Сталтмане 1981, 103), resp., darin āti no personv ārdiem un vietv ārdiem. Ar ī citu valodu onomasti ir uzsv ēruši, ka par deantropon īmiskas un detopon īmiskas izcelsmes uzv ārdiem ir j ārun ā atseviš ėi. Po Ĝu uzv ārdu pētnieks J. Bistro Ħs (Bystro ń 1936, 5) visus uzv ārdus ir iedal ījis uzv ārdos, kas radušies: • no apelat īviem, • no personv ārdiem, • no vietv ārdiem. Šėiet, ka, sal īdzinot daž ādu tautu personv ārdus, tik s īks uzv ārdu semantikas iedal ījums kā H. Nauma Ħa un V. Staltmanes p ētījumos š āda apjoma darb ā nav lietder īgs (tas b ūtu atseviš ėa p ētījuma v ērts). Šaj ā promocijas darb ā ir pilnveidota uzv ārdu klasifik ācija, kas p ēc būtības ietver visas semantikas pamatgrupas, kuras min ētas E. Bleses un V. Staltmanes monogr āfij ās, k ā ar ī atseviš ėi tiek izdal īti uzv ārdi, kas radušies no īpašv ārdiem (personv ārdiem un vietv ārdiem). Turkl āt šis uzv ārdu s ākotn ējās jeb etimolo ăisk ās semantikas iedal ījums ir saska Ħots ar darba otraj ā noda Ĝā priekšv ārdu semantikas anal īzē izmantoto iedal ījumu. Semantisk ās uzv ārdu paral ēles šaj ā promocijas darb ā tiek analiz ētas, apkopojot uzv ārdus š ādās grup ās: 1) no sugasv ārdiem (un citiem neon īmisk ās leksikas v ārdiem) darin āti uzv ārdi: • cilv ēka ārējā izskata un rakstura motiv ēti uzv ārdi, • etnon īmiskas semantikas uzv ārdi, • amatu un profesiju semantikas uzv ārdi, • faunas semantikas uzv ārdi, • floras semantikas uzv ārdi, • fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi, • citas konkr ētas un abstraktas nozīmes uzv ārdi; 2) antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdi; 3) topon īmiskas izcelsmes uzv ārdi. 112
3.1. No sugasv ārdiem (un citiem neon īmisk ās leksikas v ārdiem) veidotie uzv ārdi
Vis ās valod ās ir uzv ārdi, kas radušies no neon īmisk ās leksikas v ārdiem (galvenok ārt no apelat īviem – substant īviem, ret āk no adjekt īviem, verbiem, ar ī numer āĜ iem un paretam no adverbiem). Vairum ā valodu t ā ir uzv ārdu darin āšanas pamatb āze. Šaj ā noda Ĝā tiks apskat īti latviešu uzv ārdi, kas darin āti no latviešu neon īmisk ās leksikas, iev ērojot form ālos krit ērijus un nepiev ēršot uzman ību apelat īva motiv ējoš ā v ārda izcelsmei (starp šiem v ārdiem ir ar ī sl āvismi, ăerm ānismi, somugrismi utt.), k ā ar ī mekl ējot paral ēles kaimi Ħu antropon īmik ā, resp., attiec īgās semantikas uzv ārdus igau Ħu, somu, lietuviešu, krievu, po Ĝu un v ācu valod ā. Sal īdzin ājums balst īts galvenok ārt uz sinhrono materi ālu, tom ēr iesp ēju robež ās tiek izmantoti ar ī v ēsturiskie avoti.
3.1.1. Cilv ēka ārējā izskata un rakstura motiv ēti uzv ārdi
Šaj ā grup ā iek Ĝauti gan cilv ēka fizisk ās, gan gar īgās īpatn ības raksturojoši uzv ārdi. Tie netiek dalīti atseviš ėā s apakšgrup ās, jo nereti ir gr ūti vai pat neiesp ējami noš ėirt, vai raksturojums attiecas uz cilv ēka ārējo izskatu vai raksturu. Pasaules antropon īmik ā ir visp āratz īts fakts, ka daudzi personv ārdi ir radušies no iesauk ām jeb palam ām (Sili Ħš 1990, 11, Butkus 1995, 20, Ганжина 2001, 4, Naumann 1989, 15, Närhi 1996, 27, Kafarelli 2007, 184). Š āda tipa personv ārdos atspogu Ĝojas cilv ēku īpaš ības, uzved ība, raksturs, valodas īpatn ības, fiziskie tr ūkumi (daudz ret āk – p ārākums). Sam ērā bieži iesaukas darin ātas humora, ironijas un zobgal ības gar ā (attiec īgu personv ārdu ir itin daudz gan latviešu valod ā, gan cit ās valod ās). Visos laikos apk ārt ējo cilv ēku uzman ību ir piesaist ījis neparastais, d īvainais, retas ārējā izskata iez īmes, t āpēc Ĝoti plaša ir uzv ārdu grupa, kas raksturo cilv ēka fizisk ās īpatn ības un ārējo izskatu. T ādi piem ēri atrodami jau sen ākajos uzv ārdu pierakstos – 15. un 16. gs. dokumentos, ko ir min ējis E. Blese: Gorais 1549 21 , Jelums 1534, Kapurs 1565, Kunkull 1565, Kupper (= kupris) 1587, Cuprytz 1545, Latzekaye 1565, Latsepekke 1450, Likays 1543, Myxtum 1517, Plattays 1538, Plickes (= plikais) 1515, Resne 1514, Sausze 1561 u. c. (Blese 1929, 137). Daži no tiem m ūsdien ās vairs nav atrodami un pat š ėiet visai kuriozi: Stawedurs (= ar st āvu paka Ĝu), Garpoute 1459, Melnepoute 1515, Werseskul 1452, Melnesymdy (= melni cimdi) 1522 u. c. (Blese 1929, 138–139). Savuk ārt personas negat īvās rakstura īpaš ības vai sliktus ieradumus var saskat īt š ādos E. Bleses piem ēros no vecajiem rakstiem: Burbole (= tukša liel ība) 1473, Karstegalve 1604, Skope 1515/16, Slincke 1513 Appinbraell (= ap īĦ u br ālis) 1538, Zelekassche (= ”kas m īl iedzert ce Ĝa k āju”) 1461 u. c. (Blese 1929, 135–139). P ēdējie piemin ētie uzv ārdi m ūsdien ās vairs nav lietojami, tie eksist ē tikai k ā iesaukas. Da Ĝē ji š ādu uzv ārdu rašanos ietekm ēja ar ī skr īveri, kas dažreiz deva izsmejošus, pat bezkaun īgus uzv ārdus: Sihke , Klibmikels (Upelnieks 1936, 267). K ā raksta Andrejs Johansons (Johansons 2001, 10), v ācieši bieži uzspieduši t ādus uzv ārdus kā Meslin < M ēsli Ħš R īgas latviešiem, kas str ādājuši par s ētas puišiem – slauc ījuši ielu un pagalmu. E. Blese daudzus šāda tipa uzv ārdus skaidrojis k ā humora un sat īras izpausmi, ta ču A. Johansons piebilst, ka
21 E. Bleses materi ālos skaitlis p ēc antropon īma nor āda uz re ăistr ācijas gadu. 113
„diezin vai k āds labpr ātīgi pak Ĝā vās humoristiem, kas vi Ħu sauk āja par Cūkausi un Vēršakuli ” (Johansons 2001, 232). Jāpiebilst, ka bieži cilv ēka ārieni un uzved ību metaforiski raksturo ar ī personv ārdi, kas radušies no daž ādu dz īvnieku nosaukumiem ( Ahs : āzis = st ūrgalv ība, mu Ĝėī ba? 1635, Ounegalve : auna galva = sp ītība, st ūrgalv ība? 1573 (Blese 1929, 135–136)), tom ēr šaj ā noda Ĝā tie netiek analiz ēti. Cilv ēka ārējā izskata motiv ēti uzv ārdi ir plaši izplat īti Latvij ā ar ī m ūsdien ās. P ēc autora antropon īmisk ās kartot ēkas datiem, t ādi ir vismaz 330 savstarp ēji atš ėir īgi uzv ārdi jeb 12,2% no visiem uzv ārdiem, kas darin āti no latviešu valodas neon īmisk ās leksikas v ārdiem un īpašv ārdiem (j āuzsver, ka anal īzē iek Ĝauti tikai tie uzv ārdi, kas darin āti uz latviešu valodas leksikas b āzes). Sal īdzin ājumam – cit ās sastat āmaj ās valod ās attiec īgās semantikas uzv ārdi veido apm ēram 12,3% no visiem analiz ētajiem antropon īmiem. Vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās var atrast uzv ārdus, kas visp ārīgi raksturo cilv ēka ārējo izskatu un ar ī vecumu : jauns , vecs , skaists , ar ī smuks .
Cilv ēka ārējā izskata un vecuma motiv ēti uzv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Jauns 22 Noor Nuora (?) Jaunas I 824 Młodawski Молодожн Jung 354 Jaunais (265) 410 Jauneika I 824 Młodecki иков 93 Junge 355 (4) (skandi- Jaunius I 824 Młodnicki Jungen 355 Jauni Ħš nāvu Jauniškis I 824 Junger 355 (1) cilmes Jünger 355 Jaun ītis uzv. ?) Jungerman (4) Jungmann Jaun ākais Junk 355 (1) Junker 355 Junkers 355 Neu 472 Neuber 472 Neuer 473 Vecais (3) Vana (92) Vanhanen Vecka II 1176 Staryk Стариков Alt 84 Vecums 725 Veckas II 1176 Starosz 25, 122 Alter 84 (8) Vanha Veckus Старицкий Altermann 84 Vec ītis 906 Veckauskas 216 Altmann 85 (2) Ve čka II 1176 Старицын Ve čkys II 1177 168 Senulis II 701 Старцев Senionis II 700 178 Skaists Ilus (159) Kaunisto Gražys I 703 Ładny Красавчико Schön 593 (1) Kena (25) 208 (no Gražulis I 703 Pi ękny в 122 Schon 593 Skaistais Kauniste vv) Gražulevi čius I Красивов Schöne 593 Smukais 703 143 Schönemann Smukulis Gražaitis I 703 Красивый Schöner 594 (5) Graželis I 703 138 Schönert Smukšs Graž ÷nas I 703 Schönig 594 Graževi čius I Schöning 594 703 Hübsch 338
22 Tabul ā pie uzv ārdiem tiek nor ādītas attiec īgās valodas uzv ārdu v ārdn īcas lappuses, iekav ās tiek nor ādīts uzv ārdu biežums. Po Ĝu uzv ārdi pieejam ā materi āla d ēĜ var ētu b ūt p ārst āvēti nepiln īgi. 114
Hübscher Hübschmann 338 Schmuck Schmucker Schmücker 588
Uzv ārdu dotumi liecina, ka latviešu liter ārās valodas adjekt īvs skaists uzv ārdos atspogu Ĝojas daudz ret āk nek ā dialektos un sarunvalod ā lietojamais adjekt īvs smuks . Daudzi no š īs tematisk ās grupas uzv ārdiem raksturo cilv ēka augumu : Apa Ĝais (5), Dižais (8), Garais (9), Greizis (?) (3), Kuplais (17), Lielais (17), L īkais (5), Mazais (5), Platais (22), Pusplatais (2), Resnais (20), Sausais (6), S īkais (2), Slaikais (1), Slaid ītis (1), Smalkais (20), Stalts (7), Strupais (2), Šaure (1), Šauri Ħš, Šmaugais (1), Tievais (2), Treknais (2) u. c. Š ėiet, ka visbiež āk uzv ārdos sastopamas adjekt īvu plats , resns , kupls , liels un mazs saknes, k ā ar ī š īs semantikas iesp ējamie desubstant īvie uzv ārdi – Mazulis (8), Madžulis (1), Pundurs (3).
Cilv ēka augumu raksturojoši uzv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Lielais (17) Suur Suuronen Didelis I 492 Du Ŝyła Большаков Gross 288 (309) 630 Didelevi čius Du Ŝyński 163 Groß 288 Suure Iso (tikai Didži ūnaitis I Wielki Больших Grosse 288 (13) salikte Ħos) 492 29, 140 Große 288 Didžiulis I 492 Большов Großel 289 Didžius I 493 163 Grösel 289 Lielis II 77 Большой 28 Grosser 289 Великий 28 Großer 289 Великов Grosl 289 174, 179 Großl 289 Великович Grössl 289 239 Größl 289 Величко Grössle 289 219 Grossmann Großmann 289 Mazais (5) Väike Pieni (tikai Mažeika II 191 Mały Малов 164 Klein 375 Mazi Ħš (8) (8) salikte Ħos) Mažuika II 192 Malysz Малыгин Kleine 375 Maz ītis (2) Väikene Mažukaitis Malek 123 Kleinen 375 Mazulis (8) (39) Mažukna Малышев Kleiner 375 Madžulis (1) Mažis II 192 128, 164 Kleinert 375 Mazuls (?) Mažeikis Малышкин Kleeman Mažinskas II 192 164 Kleen 375 Mažuta II 192 Малыкин Kleinecke Mažutis II 192 164 Kleinicke Mažiukas II 192 Малыхин Kleinke 375 Maželis II 191 164 Kleinmann Mažilis II 193 Kleinmann Mažylis II 193 376 Mažiulis II 193 Mažulytis Mažulaitis Mažulevi čius 115
Mažulis II 193 Garais (9) Pikk Pitkänen Ilgas I 765 Długa Долгих 229 Lang 411 (402) 477 Ilgenis I 765 Długajczy Lange 411 Pitko 476 Ilgauskas I 765 k Langen 411 Pitkä Ilgavi čius I 765 Długaszek Langer 411 Ilginis I 765 Długosz Langmann Aukštiejus I 138 412 Aukštinis I 139 Pundurs (3) Madal Matala 345 Žemalis Niski – Zwerg 746 (32) Žemeikis Madalik Žemonis (28) Žemulis II 1323
Liela auguma cilv ēku var ētu raksturot ar ī ar Kurzem ē paz īstamo leks ēmu dižs : Dižais (8). Par uzv ārda Mazais semantiskajiem sinon īmiem var ētu uzskat īt ar ī uzv ārdus Sīks , Sīkais , varb ūt ar ī Strups un Knaps :
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Sīkais (2) Väike ( 8) Kiikeri 220 Smulka II 772 Drobny Мелких 29 Klein 375 Sīks (1) Smulkauskas Drobnik Дробышев Kleine 375 Sīkulis (2) Smulkevi čius 128 Kleinen 375 Smulkis II 772 Kleinert 375 Smulkys II Kleinmann 772 Kleinecke 375 Strups (3) Tömp (6) – Trumpa II Krótkiewicz Коротич Stump 651 Strupais (2) 1073 Krótki 217 Stumpe 651 Strup ītis Trumpaitis Короткий Stumpf 651 Strup īts (1) Trumpakaitis 138 Stumpp 651 Strupulis (6) Trumpelis II Коротких Kurz 406 Strupka 1074 29, 140 Kurtz 406 Strupišs (2) Trumpavi čius Короткевич Kurze 406 Trumpikas 228 Kleinecke Trumpiškis II Коротченко 375 1074 218 Kleinicke Striukas II 838 Коротыгин 375 Striukis 123 Kleiner 375 Striukys Коротков Kleinert 375 Striukaitis II Kleinke 375 838 (? ‘kalps’) Kemžys I 971 Knaps (7) – Lyhykäinen Skat. ar ī tabul ā Skat. ar ī tabul ā Skat. ar ī Knape 380 Knape (1) (?) 324 pie latv. uzv. pie latv. uzv. tabul ā pie Knapp(e) Strups Strups latv. uzv. 380 Strups Skat. ar ī tabul ā pie latv. uzv. Strups
116
Latviešu valod ā ir rets uzv ārds Vid ējs , kas, iesp ējams, raksturo vid ēja auguma cilv ēku (bet nav izsl ēgts, ka tam s ākotn ēji piemitusi semantika ‘vid ējais b ērns ăimen ē’):
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Vid ējs (1) – Keskinen – Średni Среднев Mittler 460 217 Środkowy 127 Mittmann Średnicki 460
Nereti personv ārdos tiek raksturota cilv ēka miesas uzb ūve . Vis ās sastat āmaj ās valod ās ir uzv ārdi, kuru pamat ā ir leks ēmas ar noz īmi ‘resns’, ‘biezs’, ‘plats (ar platiem pleciem)’, ‘sauss’, ‘viegls’, ‘greizs’, gandr īz vis ās ir ‘apa Ĝš’, ‘šaurs’, ‘tauks’, ‘tievs’, ret āk – ‘slaids’, ‘šmaugs’, ‘vingrs’, ‘m īksts’. Piem ēram:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Apals (4) – Pyöriä (505) Apalavei čius I Okr ągły Круглов Runde 559 Apal ītis (1) < adj. 113 Okr ąglewski 143 pyöreä Apalinskas Кругляшов Apalainis 128 Apalenskas I Кругленин 113 127 Apalis I 114 Кругликов 122 Platais (22) Lai (113) – Platelis II 468 Szerokow Широких 8, Breit 151 (Pusplatais Platinskas II Szerokowski 19 Breiter 152 (2)) 468 Широков Breitling Platukas II 469 26, 142 152 Plat ūkis II 469 Ширяев 126 Breitner 152 Platulevi čius Ширенко Platuona II Г 569 469 Resnis (12) Paks (48) Lihava 308 Storimas II Tęgi Толстов 19, Dichte 183 Resnais (20) Paksin (9) Lihavainen 826 26 Dichtl 183 Paksina 309 Storis II 826 Толстой 19, Dick(e) 183 (7) Summanen Storys II 827 28, 29, 138, Dickel 184 Jäme (14) < sumpa 187, 189, Dicker(t) 622–623 328 Dickmann Толстиков 184 122 Dicks 184 Толстых Stark 635 140 Stärk 635 Толстяков Starke 635 121 Starck 635 Kuplais (17) Kahar – Kuplis I 1128 – – Bausch 111 Kuplis (12) (191) Kuplinskas (?) Kuplums Kupliauskas I Kuplenieks 1128 (?) Taukulis (1) Rasva – Taukelis II Tłustowski Жиркевич Schmalz 584 Taukuls (64) 1029 Tłuszczak 239 Schmaltz Treknais (2) Taukevi čius Tłuscik Жиряков Schmalzl Mīkstais (2) Tauko čius 121 Schmälzle Tauk ūnas Тучков (?) 584 117
Taukinaitis ‘treknais’ Fett(e) 237 Taukinas 120 Feth 237 Taukinis Feis 235 Taukis II 1029 Feiss 235 Tauklys II Feiß 235 1029 Feist 235 Taukus II 1029 Greizis (?) Kõver Käyra 280 Kreiva I 1071 Krzywa Кривец 161 Krumm(e) (3) Kõverik Väärä 773 Kreivis I 1071 Krzywacki Кривич 240 400 Greizi Ħš (4) (46) Vääränen Kreivys I 1071 Krzywa ński Кривов 141 Krummel Līkais (5) Vildak 773 Kreivaitis I Krzywicki Кривицкий 400 Vildek 1071 Krzywiec 247 Scheve 576 Viltune Kreiv ÷nas I Krzywic Кривенко Schewe 576 1071 Krzywina 218 Schrage 597 Kreivenis I Krzywi ński Кривцов 1071 Krzywka 130 Krzywy 164 Sausais (6) Kuiv Kuivanen Sausis II 684 Suchy Сухан 220 Dürr 202 Sausi Ħš (5) (178) 258 Sausys II 684 Suchowicz Суханов Hager 299 Sausn ītis (2) Kuiva Kuivalainen Sausaitis II Chudzik 127, 187 Häger 299 Tievais (2) (37) Kuivinen Sausinas II Сухачёв Mager 436 Šaure (1) Kuivanen 683 130 Mägerle 436 Šauris (19) Sausalis II 683 Сухих 140 Mägerlein Kuivone Sausanava čius Сухов 26 436 (14) II 683 Худаков Kuivas (12) Vieglais Kerge Helppi 112 Lengvelis II 57 Lekki Легчак 235 Leicht 417 (10) (215) Helppolai- Lengvenius Легченя Viegli Ħš (3) Hõlpus nen Lengvenis II 237 (66) 57 Легчилов Lengvaitis Легчаков Lengvys II 56 236 Smuidris (1) Sale (24) – – Chudy – Schmahl Slaikais (1) Sirge Chudy ński Schmal(e) (109) Chudziak 584
Kā konstat ējusi V. Staltmane, nereti uzv ārda pamat ā ir ar ī dialekt āla leks ēma: Ādens (ādenis ‘v ājš cilv ēks’), Brangalis , Brangulis , Brengulis ( brangulis ‘korpulents cilv ēks’), Drucka , Dru ėis (drucka , dru ėis ‘drukns puisis’) (Сталтмане 1981, 90). Cilv ēka augumu var raksturot ar ī daudzi citi uzv ārdi, kuru pamat ā nav vis raksturojošs īpaš ības v ārds, bet gan metaforiski lietots lietv ārds, piem ēram, Pipars , R ūėī tis , k ā ar ī daž ādi faunas p ārst āvju nosaukumi, piem ēram: Cālis , C ālītis , Blusa , Kurmis , Zvirbulis . Ar ī Alv īds Butkus, rakst īdams par lietuviešu iesauk ām, nor ādījis, ka augumu visbiež āk raksturo tieši dz īvnieku cilmes iesaukas (Butkus 1980, 162). ěoti bieži uzv ārda pamat ā ir paz īmes, kas raksturo cilv ēka galvu vai seju . Sal īdzin ājumam izmantojot lietuviešu iesaukas, j āpiemin, ka gandr īz puse (45%) no izskata raksturot ājiesauk ām ir dotas, aprakstot tieši galvu vai seju (Butkus 1995, 36). Ac īmredzot sejas kr āsu raksturo uzv ārdi Bāli Ħš un S ārts (ta ču var pie Ĝaut ar ī citas šo antropon īmu cilmes hipot ēzes, piem ēram, matu kr āsu – skat. t ālāk): 118
Cilv ēka galvu vai seju raksturojoši uzv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Bāli Ħš (45) – Valjakka Balkšaitis I – Бледных Bleich 134 Balulis (?) 720 ( valjako 174 140 Bleicher 134 (6) ‘vaalea’, Balkus Fahl 229 gaišs) Balk ūnas Fahle 229 Balinis I 172 Sārts (?) – – Sartis II 679 Rumiancew Румянцев – (10) Sartys II 679 Rumianowski 130, 182 Sartaitis Sartakauskas Sartanava čius Sartatavi čius Sartauskas II 679
ěoti bieži uzv ārda pamat ā ir acu kr āsa vai forma : Baltacis (1), Melnacis (3), Platacis (4), Zilacis (3), Sirmacis (2), Raibacis (3), Ilgacis (2), Kaula čs (1), Rasna čs (1), Rasnacis (1), Šėaunacis (1), Za Ĝacis 23 (1) (p ēdējiem sešiem uzv ārdiem neizdev ās atrast paral ēles sastat āmaj ās valod ās). Latgal ē ir zin āmi uzv ārdi Leikacs ‘l īkacis’, Pūgacs ‘kam acis k ā pogas’ (Latkovskis 1968, 97, 89). Visbiež āk latviešu valod ā sastopami uzv ārdi ar noz īmi ‘cilv ēks ar meln ām ac īm’.
Acu kr āsu vai formu raksturojoši uzv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Baltacis (1) – – Baltakis I 177 Białokos Белоглазов – Balta čis (1) Baltakys I 177 Białokowski Белооков Baltacs L I Baltakevi čius [rets] 89 Melnacis (3) – – Juodakis I 857 – Черноглазов Schwarzeugl Mellacis (3) Juodakys I 857 133 K 142 Melacis (4) Чернооков Malnacis (1) 133 Malna čs (3) Melecis (6)? Platacis (4) – – Platakis II 467 Szerokowski – – Plata čs Zilacis (3) – – – – Синеоков – Синеглазов 133
Fizisks tr ūkums (viena acs), iesp ējams, par ādās t ādā uzv ārd ā k ā Vienacis (2), kura analogi cit ās valod ās sastopami reti (no po Ĝu uzv ārdiem ir zin āms Bezokowski , no krievu uzv ārdiem antropon īmiskaj ā literat ūrā min ēts tikai da Ĝē ji analo ăiskais Одноруков ( Унбегаун
23 Tom ēr da Ĝu no šiem uzv ārdiem ( Ilgacis, Kaula čs, Rasna čs, Sirmacis ) var ētu skaidrot k ā sufiks ālus deriv ātus ar pied ēkli -at-, resp., izska Ħu -atis . Uzv ārda Šėaunacis pamat ā visdr īzāk ir zivs nosaukums šėaunacis (skat. Laumane 1973, 67-68). 119
1989, 134), ta ču internet ā var atrast ar ī uzv ārdu Одноглазов ). Varb ūt k ā savdab īgu semantisku anton īmu var min ēt latv. uzv ārdu Sveikacis ‘ar vesel ām ac īm’? D īvaini, ka latviešu valod ā nav uzv ārda * Šėielacis , jo kaimi Ħtaut ās tas ir visai izplat īts uzv ārds: sal. liet. Žvairaitis (LPŽ I 1351) un v ācu Schiller , Schilcher , Scheel , Schiele (Kunze 1998, 142). Ac īmredzot šo semantiku latvieši ir izteikuši metaforiski – Za ėis , Trusis u. tml. Liet. valod ā ir ar ī uzv. Aklys un Aklinskas ‘aklais’ LPŽ I 72 – š ādas noz īmes uzv ārdu latviešu valod ā nav. Nereti tiek raksturotas cilv ēka ausis : Baltausis (4), Baltauss , Garausis (1), Lielausis (2), Lielauss (4), L īkausis (1), Mellausis (1), Melnausis (1), Plikausis (3), Plikauss (1), Rudausis , Smukausis (1), St āvausis (1), Strupausis (3), Villausis (1). K ā r āda šo uzv ārdu biežums, Latvij ā tie nav visai izplat īti. Nevienam no šiem latviešu saliktajiem uzv ārdiem neizdev ās konstat ēt analogas paral ēles sastat āmaj ās valod ās. Krievu valod ā, piem ēram, ir uzv ārdi Остроухов ‘t āds, kam ir smailas ausis’, Мерзлоухов ‘t āds, kam nosalušas ausis’ (Унбегаун 1989, 133), v ācu valod ā – Schmalohr ‘šaurausis’, Rothöhrl ‘sarkanausis’ (Kunze 1998, 142), k ādu savuk ārt nav latviešiem. Dažreiz, lai gan reti, uzv ārdos tiek piemin ēti ar ī zobi : Bezzobis (1), Melnzobs (3), Melnzobis (1), Melzobis (1), Radzobs (1) un Redzobs (3) < *Retzobs . Latvij ā ir re ăistr ēts ar ī uzv ārds Zobs (6). Dažiem šiem uzv ārdiem izdev ās atrast paral ēles tikai krievu valod ā: Беззубов ‘bezzobis’, Чернозубов ‘melnzobis’. Pavisam reti latviešu uzv ārdos piemin ēts deguns – tikai Deguns (3) un Gardeguns , kas V. Staltmanes kr ājumos nav re ăistr ēts. Š ėiet, ka cit ās valod ās tas sastopams iev ērojami biež āk: sal. krievu Долгоносов ‘gardegunis’, Кривоносов ‘š ėī bdegunis’, Лихоносов ‘t āds, kam ir brašs / straujš deguns’, Малоносов ‘mazdegunis’, Сухоносов ‘sausdegunis’, Толстоносов ‘resndegunis’ ( Унбегаун 1989, 133), Ломоносов ‘ar salauztu degunu’. Sal. arī somu m ūsdienu uzv ārdu Nokka , kura izcelsmes pamat ā var ētu b ūt ar ī noz īme ‘deguns’; 17. gs. ir re ăistr ēts ar ī Pitkänocka ‘gardegunis’ (Suk. 406). Po Ĝu valod ā ir Beznosyk ‘bezdegunis’, v ācu valod ā ir Nasemann ‘degunv īrs’, Halbnas (s) ‘pusdegunis’, Spitznas (s) ‘smaildegunis, spicdegunis’, Kurznas (s) ‘ īsdegunis’, Langnese ‘gardegunis’ u. c. (Kunze 1998, 142) Bieži tiek raksturota matu kr āsa vai galvas forma : Balgalvis , Gaišais , Melgalvis , Melnis , Melnmatis , Rudgalvis , Rud ītis , Ruduss 24 , Sarkanais , Sarkangalvis , Zilgalvis , Sirmais , Tumšais ; Dižgalvis , Lielgalvis , Platgalvis , Mazgalvi Ħš, Plikais , Plikgalvis . Visizplat ītākie š īs semantisk ās apakšgrupas uzv ārdi ir Balti Ħš, Baltais , Balgalvis , Baltgalvis (kas gan var tikt attiecin āti gan uz blondiem matiem, gan uz sirmu galvu), k ā ar ī Sirmais , Pel ēcis , Pel ēkais . Visiem šiem latviešu uzv ārdiem ir skaidras paral ēles ar ī cit ās sastat āmaj ās valod ās.
Matu kr āsu vai galvas formu raksturojoši uzv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Balgalvis Valgepea Valkeapää Balgalvis I 171 Białogłowski Седов 26, 141, Weisskopf (17) (92) 720 Baltapl ūkis I Białokur 346 Weißkopf Balgalvs (1) 177 Седых 140 706 Baltgalvis Weiskopf (6) 705 Baltgalva Weisshaupt (1) Weißhaupt
24 Uzv. Ruduss var ētu b ūt saist āms ar zivs nosaukumu rudus(i)s ‘rudulis’ (skat. Laumane 1973, 202-204). 120
Baltgalvs (4) 706 Balts (3) Valge – Baltaitis I 176 Białek Белый 186 Weiss 705 Baltais (20) (544) Bal čytis I 169 Biały Белых 140 Weiß 706 Balti Ħš (50) Bal čiūnas I Bialik Беляев 126, Weisse 705 Balte Ħš 169 Białach 313, 361 Weiße 705 Bal čys I 169 Białasek Бельский 216, Weisser 705 Bal čiukaitis I Białkowski 356, 357 Weißer 705 169 Biełasiewicz Беляк 241 Weiser 705 Bal čius I 169 Białasik Белов 26, 141, Weissmann Bal čiukas I Bialczyk 313 706 169 Białecki Беликов Weißmann Balta I 176 Беляков 706 Balt ÷nas I 176 Белянов Weise 704 Baltauskas I Г 60 Weis 704 176 Sirmais (17) Hall (40) Harmanen Žil ÷nas II 1333 Siwy Седов 26, 141, Grau 284 Sirmelis (3) Halli (11) 100 Žilanas II 1333 Siwkowski 346 Grauer 284 Sirmulis (2) Harmainen Žilanis II 1333 Siwkiewicz Седин 242 Graumann Sirm ītis (1) Harmoinen Žilevi čius Siwi ński Седунов 169 284 Harmaala Žilenis II 1333 Siwik Седых 140 Žiliauskas Siwiec Седышев 128 Žiliukas Siwiak Сивяков 121 Žilinskas II 1333 Žila II 1332 Žyla II 1332 Žilaitis II 1332 Žilis II 1334 Žilys II 1334 Žylys II 1334 Žilius II 1334 Pel ēcis (16) Skat. ar ī Skat. ar ī Pilka II 457 Szary Сериков 122 Skat. ar ī Pel ēkais (9) tabul ā pie tabul ā pie Pilk ÷nas II 457 Szary ński Серов 141 tabul ā pie latv. uzv. latv. uzv. Pilkis II 457 Szarowski Серяков 121 latv. uzv. Sirmais Sirmais Pilkionis Серышев 128 Sirmais Pilk ūnas II 457 Серый Pilkaitis II 457 Серенко Pilkauskas Серкин Pilkavi čius Г 431 Pilkevi čius II 457
Jāpiebilst, ka uzv ārdam Pel ēkais (k ā ar ī analo ăiskiem citu valodu antropon īmiem) var piemist ar ī cita s ākotn ējā semantika – ‘vienk āršs, neuzkr ītošs’. Droši vien sirmus matus raksturo ar ī uzv ārdi Zilgalvis (18), Zilgalvs (1), Sarma (37), Sarmi Ħš (2), Sarmulis (13), varb ūt ar ī Salna (46), Saln ītis (1) u. c. Spriežot p ēc attiec īgo uzv ārdu biežuma, nedaudz ret āk Latvij ā ir re ăistr ēti uzv ārdi, kas darin āti no adjekt īviem melns un sarkans :
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Melnis (7) Must Mustonen Juodys I 858 Czarnecki Черник 253 Schwartz Melngalvis (652) 372 Juodišius Czarnek Черникин 605 (2) Mustonen Mustapää Juodka I 859 Czarniak 153 Schwarz 605 Melngalvs (175) 371 Juodkis Czarniawski Чернов 26, Schwarze 121
(2) Musto Juodeika I 857 Czarnul 141, 328, 605 Melgalvis (31) Juodel ÷ Czarny 337, 338 Schwarzer (6) Mustis Juodrys I 859 Czarnota Черный 19, Schwärzer Melmatis (1) (17) Juodžius I 860 186 606 Melli Ħš (3) Juodagalvis I Черных 8, Schwarz- Meli Ħš (1) 857 19, 29 haupt 606 (?) Juodgalvis I Черноголов Schwarz- Meln ītis (1) 858 кин 149 mann 606 Tumšs (9) ? Juodšeris I 859 Schwarz- Timšs (5) ? Melnis haupt 606 (aizguvums no Schwarz- latv. val.) II kopf 606 207 Dunkel 201 Sarkans (13) Puna (93) Punapää (?) Raudonaitis Czerwony Краснов 26, Rot 554 Sarkanis (7) Punane 777 Raudonikas Czerwonka 141 Roth 554 Sarkanais (29) Raudonikis II Czerwonowski Красный Rothe 554 (2) 582 Czerwoniec 265 Rother 554 Sarkani Ħš Raudonis II (?) Красных Röther 554 (1) 582 Rumi ński 140 Rothmann Sar ėis (4) Raudonius II Черепенин Rotmann Sarkangalvis 582 ‘sarkanma- 555 (3) Raudys 581 tis’ 127
Kā liecina tabulas dati, vis ās sastat āmaj ās valod ās ir sastopami analogas semantikas uzv ārdi. Ret āka latviešu valodas antropon īmos ir leks ēma ruds (to gan var da Ĝē ji uzskat īt par sinon īmu semantiku uzv ārdiem ar sarkans – skat. iepriekš):
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Rudgalvis – Ruskeapää Rudgalvis II – – – (2) 783 630 Rutgalvis (?) (1) Rud ītis (3) Ruuge – Rudikas II 630 Rudy Рыжаков – Raud ītis (?) (23) Rudinskas Rudyk 32, 121 Rudis II 630 Rudak Рыжиков Rudys II 630 Ry Ŝy 122 Rūdis II 630 Ry Ŝyk Рыжков 120 Rūdys II 630 Рыжохин Rudžius II 633 129 Рыжов 141 Рыжей
Pie uzv ārdiem, kas raksturo matu kr āsu, var ētu pieder ēt a rī Zeltmatis un Zelgalvis (cit ās valod ās da Ĝē ji analo ăisko uzv ārdu cilme gan var ētu b ūt saist īta ne tikai ar matu kr āsu):
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Zeltmatis (1) Kuld Kultanen Aukselis I 138 Złoty Золотов 160 Gold (?) 277 Zelgalvis (2) (178) 262 Auksutis Złotek Золотых Goldt (?) Kulla Kultala Auksutaitis Złoty 140 278 (105) Złotucha Золотарёв Goldkopf Złotowski 97
122
Ar matu formu un friz ūru ir cieši saist īts ar ī visizplat ītākais š īs grupas uzv ārds Spro ăis , k ā ar ī citi š īs saknes antropon īmi: Sproga (4), Spr ūga , Sprodz ēns :
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Spro ăis Lokk – Sprogis II 786 Kędzierzawy Кудреватый Lock 428 (184) (383) Sprogys II 786 Kędzierzawski 138 Sproga (4) Spruoga II 786 Кудрявцев Spr ūga Spruogis 130, 313 Sprodz ēns (aizguvumi no Кудрявчико latv. val.) II в 122 786 Кудрявый Sruoginis (?) II 138 789 Garbenis (?) I 623
Ar matu sak ārtojumu ac īmredzot saist īti ar ī uzv ārdi Kudlis un Glud ītis :
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Kudlis (1) – – Kudla I 1102 Kudła Косматый – Kudlais (2) Kudlas I 1102 Kudłacik 19 Kudlevi čius I Kudłowicz 1102 Kudlinskas I 1102 Kudlis I 1102 Glud ītis Sile Tasainen Gluoda I 685 Gladovski Гладков Glatt(e) 275 Gludi Ħš (6) Libe 652 Gluodas I 685 Gladcin (?) 142 Glättli 275 Tasanen 652 Гладких G 126 Гладкий
Šeit b ūtu j āmin ar ī vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās plaši paz īstam ā semantika ‘plikgalvis’ (uzv ārdu Plikais un Pliksis pamat ā var ētu b ūt ar ī cita s ākotn ēja noz īme – ‘nabadz īgs’):
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Plikgalvis Kiilaspää Koli 237 Plikis II 476 Łysy Лысак 220 Glatz(e) 275 (2) (19) Paljakka 437 Plikys Лысенко Glatzel 275 Pli ėis (1) Kiilaspea (tom ēr Plikelis 202 Glätzel 275 Plikais (1) (29) skaidrojum ā Plikevi čius Лысый 224 Glatzer 275 Pliksis (?) Kiilas (21) – ‘zeme bez Plikionis Лысяк 220 Kahl 358 (1) klint īm’) Plik ūnas Kahle 358 Plikšis (1) Plikutis 476 Kahler 358 Plikšs (3) Kahleit 358
Dažreiz etimolo ăisk ā semantika nor āda uz galvas lielumu (bet varb ūt taj ā saskat āma ar ī p ārnest ā noz īme):
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Lielgalvis – – Didžgalvis I Wielogłowski – Großkop(f) (6) 492 Großhaupt Dižgalvis(6) 289 123
Protams, leks ēma galva ir ietverta ar ī citas semantikas uzv ārdos, kas visdr īzāk raksturo nevis cilv ēka ārējo izskatu, bet gan pr āta sp ējas vai uzved ību: Dzelzgalva (1), Dzelzgalvis (3), Lāč galva (1), Lācgalva (1), Lāč galvis (1), Lācgalvis (2), Lācgalvs (11), Grozgalvis (1), Grozgalvs (1), Ėergalvis (14), Pušgalvis (1), Pušgalvs (3) u. c. Latvij ā ir ar ī no s ākotn ējās emocion āli ekspres īvās noz īmes viedok Ĝa neitr āls uzv ārds Galvi Ħš (33). Viena no cilv ēka rakstur īgām paz īmēm vienm ēr ir bijusi bārda un ūsas . Leks ēma ūsas ir izmantota tikai triju latviešu uzv ārdu darin āšan ā, tos īpaši neraksturojot: Ūsis (2), Ūsi Ħš (10; š ī uzv. pamat ā var ētu b ūt ar ī miton īms) un Ūsāns , ta ču bārda tiek piemin ēta daudz biež āk: Bārda , B ārdi Ħš, Baltb ārdis , Bezb ārdis , Biezb ārda , Biezb ārdis , Br ūzb ārds , Bukb ārdis , Greizb ārdis , Lielb ārdis , Linb ārdis , L īkb ārdis , Melb ārdis , Melnb ārdis , Mežab ārdis , Misi Ħbārdis , Platb ārdis , Rudb ārdis , Sarkanb ārdis , Sirmb ārdis , Stakelb ārdis , Svinab ārdis , Zilb ārdis . P ēc Veltas Staltmanes apkopotajiem personv ārdu izplat ības datiem, visbiež āk no šiem uzv ārdiem Latvij ā sastopams Melb ārdis (25) (tam ir ar ī visvair āk daž ādu variantu). Piem ēram:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Bārda (21) Habe (10) Parta 445 Barzda I 207 Broda Борода 242 Bart 105 Bārdi Ħš (9) Partanen Barzdaitis I Brodacki Бородай Barten 106 Bārzdi Ħš (9) 445 207 Brodowicz 224 Barth 106 Bārzdains Partonen Barzdys I 207 Brodowski Бородин 26, Bartmann Bārzdainis 446 Barzdukas Brodawski (?) 147 106 (3) Partinen 446 Barzdžius Бородулин Bārdulis Barzdžiukas I 125 208
Baltb ārzds – – Balbarzdis I – Белобород - Weissbart(h) (1) 167 кин 132 705 Baltb ārzdis Белоборо - Weißbart(h) (1) дов 132 705 Baltb ārdis Melnb ārdis – Mustaparta Melbarzdis – Черноборо - – (5) (aizguvums no дов Melnb ārda latv. val.) II (1) 204 Melnb ārds (1) Melb ārdis (25) Melb ārds (16) Melb ārda (1) Melb ārzdis (7) Sarkanb ārdi Punapart – – – Краснобо - Rothbart(h) s (7) (30) родов 554 Sarkanb ārds (3) Sarkanb ārda (1) Sirmb ārdis – – – – Седоборо - Weissbart(h) 124
(8) дов 705 Sirmb ārds Weißbart(h) (3) 705
Tikai latviešiem ir Biezb ārdis (6), Biezb ārda (1), Bukb ārdis (1), Mežab ārdis (1), Svinab ārdis (1), tikai latviešiem un krieviem ir Līkb ārdis (1), Greizb ārdis (1) (kr. Кривобород ), tikai latviešiem un lietuviešiem konstat ēts Lielb ārdis (4) (liet. Didžbarzdis ), tikai latviešiem un v āciešiem ir Stakelb ārdis (1) (v ācu Hackbart ). V ācu valod ā ir ar ī Breitbart ‘platb ārdis’, Buntebart ‘raibb ārdis’, Flachsbart ‘plakanb ārdis, l īdzenb ārdis’, Distelbart ‘dadžab ārdis’ (Kunze 1998, 143). Citvalodu uzv ārdos ar ī ūsas tiek piemin ētas sam ērā bieži: liet. Balt ūsis ‘balt ūsis’, kr. Белоусов ‘balt ūsis’, Черноусов ‘meln ūsis’, Мокроусов ‘slapj ūsis’ u. c. Tikai vien ā latviešu uzv ārd ā ir ietverta leks ēma zods , to īpaši neraksturojot: Zods (6) (iesp ējams, ar ī dial. forma Zūdi Ħš (1)?), t āpat tikai vienreiz uzv ārda veidošanai izmantots apelat īvs vaigs – Vaidzi Ħš (1), vienreiz – piere – Platpieris (1), Platpirs (1), Platpers , vienreiz – mute – Lielmutis (1), vienreiz – lūpa – Apal ūpa (?) (1). Paretam varb ūt tiek izcelta k āda sejas īpatn ība: Pumpi Ħš (2) < pumpa , Kārpi Ħš (4) < (?) kārpa . Dažreiz īpaša uzman ība raksturot ājantropon īmos tiek piev ērsta cilv ēka kaklam : Latvij ā ir uzv. Kakli Ħš (1), k ā ar ī saliktenis Garkaklis :
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Garkaklis – Pitkäkaula – Długoszewski Долгошеин Langhals (1) (?) K 144
Uzv ārds *Īskaklis Latvij ā nav re ăistr ēts, turpretim V ācij ā ir gan Langhals ‘garkaklis’, gan anton īmiskas noz īmes uzv ārds Kurzhals un Korthalz ‘ īskaklis’, gan Speckhals ‘treknkaklis’, gan Schönhalz / Schönhals ‘skaistkaklis’ (Kunze 1998, 144). Krievu valod ā ir uzv. Кривошеин , Кривошеев ‘š ėī bkaklis’, Красношеев ‘skaistkaklis’, Толстошеев ‘resnkaklis’ ( Унбегаун 1989, 132), Черношей , Черношеев ‘melnkaklis’. Visai bieži latviešu uzv ārdos tiek raksturotas ar ī cilv ēka kājas : Ašk ājis , Ašk ājs , Augstk ājs , Baltk ājis , Gark ājis , L āč kājis , Lielk ājs , Melnk ājis , Ozolk ājis , Platk ājis , Plikk ājis , Sausk ājs , Salmk ājis , Za ėkājs . Dažas paral ēles atspogu Ĝotas tabul ā:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Baltk ājis (2) – – Baltkojis I 178 Białonoga Белоногов Weisfuss Baltk ājs (3) 149 Gark ājis (2) – Koikkalai- Ilgakojis I 765 – Долгоногов Langbein Gark ājs (1) nen < apv. 133 411 koikka 232– Долгопятов Langbehn 234 411 Platk ājis (1) – Leveäjalka – – – Breitfu β K 144 Sausk ājs (2) – – Sauskojus II – Сухоногов – Sausk ājis (1) 684
Šie uzv ārdi ar ī Latvij ā nav visai izplat īti. T ādiem uzv ārdiem k ā latv. Ašk ājis , L āč kājis , Lielk ājis , Ozolk ājis , Plikk ājis , Salmk ājis sastat āmaj ās valod ās paral ēles atrast neizdev ās. Krievu valod ā ir uzv ārdi Толстоногов ‘resnk ājis’ un Тонконогов ‘tievk ājis’ ( Унбегаун 1989, 133), k ādu nav latviešu valod ā. Lietuviešu valod ā ir Trumpakojis ‘ īsk ājis’ LPŽ II 1074, Juodkojis ‘melnk ājis’ LPŽ I 859, vācu valod ā ir Schmalfu β ‘šaurk ājis, tievk ājis’, Gehlfu β 125
‘gelbfu β (dzeltenk ājis)’, Plattfaut ‘plakank ājis’ (Kunze 1998, 144–145), bet latviešu uzv ārdos analogi nav konstat ēti. Iesp ējams, ar k ājām saist īta motiv ētājnoz īme ar ī t ādiem latv. uzv ārdiem k ā Peka (11), Peci Ħš (3), Ėepa (1). Iesp ējams, te j āmin ar ī t āds no apvidv ārda darin āts uzv ārds kā Šlampis (ar ī Šlampe v.) < šlampa ‘kas neveikli, nek ārt īgi iet’, resp., slampa ‘kas brad ā pa slapjumu vai nobridies slapjš’ (Kapi Ħa, Laumane 2007, 326). Kājas raksturo ar ī uzv ārds Leinis (sal. lèins I ‘schiefbeinig, auswärts gedreht’ („uz āru ar pirkstiem izgrieztas k ājas sauc par lein ām”) ME II 446, bet ir iesp ējama ar ī otra š ā adjekt īva noz īme lèins II ‘neuzved īgs, nek ārt īgs cilv ēks’ ME II 446):
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Leinis (3) Kõverjalg – Šleivys II 950 – Кривоногов Krum(m)fu β Leins (1) Šleiva Г 256 K 144 Lei Ħa (?) Šleivelis Kleins (9) Kleišis I 1015 (skat. ar ī Leinas II 47 Kapi Ħa, (?) Laumane Leinis II 47 2007, 323) Leinys II 47 < liet. leinas ‘tievs, lokans’
Vēl ret āk latviešu uzv ārdos tiek piemin ētas rokas un pirksti : Rocis ? (7), Mazrocis (1) (bet nav * Lielrocis ), Pirksts (2), Pirksti Ħš (2), Devi Ħpirksts (1) (ar ī v āciešiem ir Neunfinger ‘devi Ħpirksts’). Latviešu valod ā ir ar ī uzv ārds Sauji Ħš (1). Š īs semantikas saknes par ādās ar ī sal īdzin āmaj ās valod ās, bet tikai atš ėir īgos salikte Ħos ar atš ėir īgas noz īmes atribut īvo komponentu: liet. Storpirštis ‘resnpirkstis’ LPŽ II 827, po Ĝu Białorucki ‘baltrocis’, Długopalcyk ‘garpirksts’, Krzywor ączka ‘l īkrocis’, kr. Долгорукий , Долгоруков ‘garrocis’ (Унбегаун 1989, 19), v ācu Rothändle ‘sarkanrocis’, Langfinger ‘garpirksts’, Fingerlo (o)s ‘bezpirksts’ (Kunze 1998, 144). V ācu valod ā ir ar ī uzv ārdi Daum , Daume ‘ īkš ėis’, Faust , Fust , Fäustle ‘d ūre’ (Kunze 1998, 144). Tikai latviešiem ir paz īstami t ādi salikte Ħi k ā Gargurnis (6), Gargurns (8), Garv ēders , Vecv ēderi Ħš (1), Baltmuguris (1), Baltpurni Ħš (1). Ja ir k āda īpaša ėerme Ħa paz īme, parasti – k āds anatomisks tr ūkums vai anom ālija, ar ī tas var tikt min ēts uzv ārd ā, piem ēram:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Klibais (3) – – Šlubelis II 959 Kulawik Хромец 161 Lahm 409 Klibi ėis (4) Klibas I 1020 Kulwinski Хромцов Lahme 409 Sleinis (8) Klybas I 1020 Kulawski 130 Lahmer 409 Klibavi čius Хромых Klibinskas 140 Klibis I 1020 Колчин 131 Klumbys I 1028 Raišis II 563 Raišys Raišelis Raišutis Kreilis (13) – Kurritu Kaira I 887 Lewy Левша Link(e) 426 Ėeiris (17) (158) 266 Kairaitis I 889 Lewiak Левшин Linker 426 Ėeirs (3) Kairelis I 889 Lewsza Левшов 126
Ėeir āns (9) Kairys I 889 Левшуков Kairišs L I Kairi ūnas I 663 82 889 Левшунов Kair ītis Šu Ĝga < dial. ‘kreilis’ Zie- me Ĝlargal ē Ra Ħė is < dial. ‘kreilis’ Rietumkurze mē Čeirs Čeiris Čeir āns < dial. Latgal ē L I 82 Kupris (4) – Kukkula 260 Kupris I 1129 Garbacik Горбань Buckel 158 Kuprišs (?), ar ī Kuprys I 1129 Garbacki 220 Lielkupr īts ‘kalni Ħš’ Kuprevi čius I Garbacz Горбатко (1) 1128 Garbaczewski 219 Kuprinskas I Горбатов 26 1128 Горбач 224 Kuprelis I Горбачёв 1128 129 Kupr ÷nas I Горбенко 1128 218 Горбунков 120 Горбунов 127 Mēmis Tumm Mykkänen Mem ÷nas II Niemyjski Немечек Stumm(e) Mēmēns (1) (52) (?) 345 208 Niemczak 253 651 Kurlis (3) Tumma M÷m÷nas II Niemczuk Немков 120 Stummer (16) 208 Niemeczek Немцев 110 651 Tummi Memys II 208 (sal. ar ī Немченко Stumpp 651 (8) (?) Memis II 208 ‘v ācietis’?) 216 Nebilevicius II Немчин 114 312 Немчинов Klusas I 1030 109, 110
Š īs semantikas uzv ārdiem ir zin āmas paral ēles gandr īz vis ās septi Ħā s sal īdzin āmaj ās valod ās. Uzv ārds ar motiv ējošo noz īmi ‘kreilis’ nav paman īts tikai igau Ħu valod ā (* Vasakukäeline ). Pie cilv ēka ārienes motiv ētiem antropon īmiem nosac īti pieder ar ī uzv ārdi, kas raksturo cilv ēka ap ăē rbu (cit ās valod ās – ar ī apavus): Melnsv ārcis (1), Melsv ārcis (1), Melsv ārks (1); Melnbiksis (2), Melbiksis (3), Lielbiksis (3), Sarkanbiksis (5), ar ī Biksis (2) un Bikšus (4); Cepuris (1), Cepure (4) un Lielcepure (1), Baltcepure ; Cimdi Ħš (17). Varb ūt te b ūtu iek Ĝaujami ar ī uzv ārdi Skarainis (2), Skranda (skat. Kapi Ħa, Laumane 2007, 325), k ā ar ī Pastalnieks (2), ja vien t ā s ākotn ējā noz īme nav ‘pastalu tais ītājs’. Šādas semantikas uzv ārdi paretam ir sastopami ar ī kaimi Ħvalod ās: sal. lietuviešu Ilgar ūbis ‘ar garu ap ăē rbu’, Ilgavyžis ‘ar gar ām v īzēm’ LKŽ I 765, krievu Черноштан ‘melnbiksis’, Красноштанов ‘sarkanbiksis’, Белошапкин ‘baltcepuris’, Кривошапкин ‘š ėī bcepuris’ ( Унбегаун 1989, 149, 132), vācu Heu (c)k(e) ‘apmetnis ar apkakli’, Armleder ‘mit Lederärmeln (ar ādas 127 piedurkn ēm)’, Spitzschuh ‘spickurpis, smailkurpis’ (Kunze 1998, 149). Ar ī somu onomaste E. M. Nerhi atz īst, ka cilv ēka īpaš ības, izskats un ap ăē rbs bieži noteica papildv ārda izv ēli, kas vēlāk p ārtapa par uzv ārdu. Tom ēr t ādi senie (16. gs.) somu personv ārdi k ā Tarijhowszo 1563 (= Taarihousu ‘plikbiksis’), Nacka Hatto 1563 (= Nahkahattu ‘ ādas cepure’) m ūsdien ās nav lietojami (Närhi 1996, 27–28). Ar ī ar kr āsu adjekt īviem saist īti uzv ārdi var ētu nor ādīt gan uz ap ăē rba, gan ādas kr āsu, kā ar ī uz citu, m ūsdien ās vairs nezin āmu motiv āciju. Dažas š ādu uzv ārdu paral ēles v ērojamas tabul ā: Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Za Ĝais (8) Haljas Vihreälä 744 Žaliauskas II Zielony Зелёный 29 Gruhn 290 (115) (< vv.) 1311 Zielonka Зеленихин Grun 290 Žalimas II 168 Grün 290 1311 Зеленко 219 Grüne 290 Žalionis II Gruner 290 1311 Grüner 290 Žalis II 1311 Grunert 291 Žalys II 1311 Grünert 291 Grünke 291 Gröne 288 Zilais – – Melinas II 206 Sinkowski Синицин – Melinavičius Modrak (?) < putna II 206 nosaukuma M÷lynauskas ? 149 II 206 Синичкин Melinis II 206 149 M÷lynis II 206
Daži cit ās valod ās lietoti cilv ēka ārējā izskata motiv ētu uzv ārdu piem ēri, kuru analogi nav sastopami latviešu valod ā: lietuviešu val. : Žvairaitis ‘š ėiel ētājs’ LPŽ I 1351, Baltaragis ‘baltradzis’ LPŽ I 177, Juodviršis ‘ar melnu muguru’ LPŽ I 860, Lygnugaris ‘ar l īdzenu muguru’ LPŽ II 80, Juodsnukis ‘meln ăī mis, melnpurnis’ LPŽ I 859, Rudakis ‘br ūnacis’ LPŽ II 629, Jautakis ‘neglītu acu, negl īta skatiena cilv ēks; nekau Ħa’, Klusas , Klusis < klusas ‘drusku kurls’ LPŽ I 1030, Laiškonis < liet. laiškus viena no noz īmēm ‘vasarraibumains’; po Ĝu val. : Białous , Białow ąs ‘balt ūsis’, Białoboki ‘balts ānis’, Sucho Ŝebrski ‘saus ā riba’; krievu val. : Μехряков < мехряк ‘resnulis, l ēns, nev īžīgs cilv ēks’, Кривобоков ‘š ėī bs ānis’, Кривоглаз ‘š ėī bacis’, Кривозуб ‘greizzobis’ ( Ганжина 2001, 315), Долгорожев ‘gar ăī mis’, Зубаков ‘lielzobis’, Кощаков ‘kaulainais’, Ушаков ‘lutausis, ar no Ĝukuš ām aus īm’, Косыгин ‘š ėielacis’ ( Унбегаун 1989, 121, 123, 133), pat t ādas neparastas semantikas uzv ārdi k ā Синезубов ‘zilzobis’, Чернопятов ‘melnp ēdis’, Красноглазов ‘sarkanacis’, Кривощёков ‘š ėī bvaidzis’, Чернощёков ‘melnvaidzis’, Синепупов ‘zilnabis’ ( Унбегаун 1989, 133–134, 149) – uzv ārdi, kas skaidri liecina par to, ka radušies no iesauk ām; somu val. : Karhapää ‘cilv ēks ar izsp ūrušiem matiem’ (Suk. 197), Mieto ‘v ājš’, Poskiparta < poski + parta ‘vaigub ārda’, Vahvaselka ‘stiprmuguris’ (Suk. 717). Senos dokumentos ir fiks ēti ar ī t ādi personv ārdi k ā Porsaialka 1551 (= Porsaanjalka ‘siv ēnk āja’), Sijanijalcka 1564 (= Sianjalka ‘c ūkk āja’), Vereialka 1564 (= Vääräjalka ‘slikt ā k āja’), kas līdz m ūsdien ām nav saglab ājušies (Närhi 1996, 27); 128
igau Ħu val. : Kõverjalg ‘l īkk ājis’, Raujalg ‘dzelzsk ājis’, Raudmees ‘dzelzsv īrs’, Pudrunahk ‘putras āda’ (Henno 2000, 37, Must 2000, 49). Lai gan igau Ħu un somu valod ā ar ī ir daudz cilv ēka ārienes motiv ētu uzv ārdu, tom ēr t ādu ( īpaši salikte Ħu – sal. latviešu uzv ārdus ar -acis , -bārdis , -galvis, -kājis ) ir iev ērojami maz āk nek ā latviešu valod ā; vācu val. : Rothermund ‘sarkanmutis’, Breitza (h)n ‘platzobis’, Zahnlucke ‘zobrobs; zobstarpa?’, Paus (e)wang ‘apa Ĝvaidzis’, Fettback ‘taukvaidzis’, Dünnebacke ‘tievvaidzis’, Rot (h)aug (e) ‘sarkanacis’, Dünkinn ‘tievzods’, Nack / Nacke ‘skausts, sprands’ (šis var ētu b ūt ar ī topon īmiskas cilmes personv ārds), Schinkel ‘augšstilbs’ un Wadeschinkel ‘apakšstilbs’, Knie ‘celis’, Bauch ‘v ēders’ un Schmerbauch ‘taukv ēders’, pat Stei β, Stei βle ‘paka Ĝa, dibens’ (Kunze 1998, 142, 144), turkl āt v ācu valod ā ir īpaši daudz daž ādu uzv ārda variantu ar noz īmi ‘jauns’ (bet ne ‘vecs’) un ‘skaists’. Daudzi no uzv ārdiem, kas var ētu b ūt cilv ēka ārienes motiv ēti, cilmes zi Ħā tom ēr ir hipot ētiski. Vair āki no min ētajiem latviešu uzv ārdiem noteikti ir c ēlušies no topon īmiem, resp., m ājv ārdiem, ta ču to konstat ēt bieži vairs nav iesp ējams. Pie daudzu antropon īmu etimolo ăisk ās semantikas b ūtu j āliek liela jaut ājuma z īme. Piem ēram, pie raksturojoš ā ap ăē rba varb ūt var min ēt ar ī uzv ārdu Raibais , bet analo ăisk ā leks ēma krievu valod ā var noz īmēt ar ī ‘bakur ētainais’, savuk ārt lietuviešu valod ā – ‘ar vasarraibumiem’:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Raibais (6) – Kirjava 224 Raiba II 561 Pstrocki Пестрак Bunte 161 Kirjavainen Raibikis II 562 241 Scheck 572 225 Raibis II 562 Рябов 141 Raibys II 562 Рябой 228 Raibužas Рябухин Raibužis II 129 562 Рябушкин Raibužys II 121 562 Рябцов 130 Margis II 161 Margenis Margevi čius Margi ūnas II 162
Visai bieži ir Ĝoti gr ūti (paties ībā – nav iesp ējams) noš ėirt, vai uzv ārda pamat ā ir cilv ēka ārieni vai ar ī cilv ēka raksturu aprakstoša leks ēma, piem ēram: Plikais , Smaga , Strups , Smalkais , Spodris , Slapjš u. c.:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Slapi Ħš (1) Märg (12) Märkälä 388 Šlapaitis II 948 Mokrosi ński Мокриев Nass 469 Slapjums (5) Lige (31) Šlapakauskas 358 Naß 469 Šlapikas II 948 Мокриевич Šlapkauskas 358 Šlapokas I Мокрицкий Šlapšys II 948 216 Šlapavi čius Šlapelis II 948 Šlapimas Šlapymas Šlapšinkas II 948 129
Smaga (1) Ränk – Sunkumaitis II Ci ęŜ ki Тяжёлов Schwer 608 (?) (164) 857 143 Schwers 608 Schweer 607 Spodris (3) Säräv (9) – Tyras II 1047 Czystaw Чистов 143 Sauberlich Tirila II 1047 Czystowski Чистяков 566 Tirilas II 1047 121, 313 Rein 534 Tirilis II 1047 Reine 534 Tyravi čius Reinen 534 Tyrevi čius Nett 472 Tyri ūnas II Blanck(e) 1047 Blank(e) 133
Tā pati probl ēma ir aktu āla ar ī cit ās valod ās, piem ēram: liet. uzv ārdu Raudys var saist īt ar liet. rauda ‘sarkanums, sarkana kr āsa’, bet varb ūt ar ī ar liet. rauda ‘raudiens, raud āšana, raudas’ LPŽ II 581–582. Kā redzams no sastat ījumiem tabul ās – lai gan latviešu valod ā cilv ēka ārieni raksturojoši uzv ārdi ir plaši izplat īti, tom ēr nav realiz ēti visi iesp ējamie semantiskie mode Ĝi, kas sastopami kaimi Ħvalodu antropon īmij ā.
Vis ās sastat āmaj ās valod ās var atrast cilv ēka rakstura, psihisko īpatn ību, ieradumu motiv ētus uzv ārdus , tom ēr cilv ēka ārējā izskata motiv ētu uzv ārdu latviešu valod ā ir iev ērojami vair āk nek ā cilv ēka rakstura motiv ētu personv ārdu. Latviešu uzv ārdu kartotēka liecina, ka no latviešu valodas leks ēmām darin āti aptuveni 65 ar cilv ēka raksturu motiv ētu atš ėir īgu uzv ārdu, kas veido 2,4% no visiem latviskas cilmes uzv ārdiem. Sal īdzin ājumam – cit ās sastat āmaj ās valod ās attiec īgās semantikas uzv ārdu ir tikai nedaudz vair āk – apm ēram 5,1% no visiem analiz ētajiem antropon īmiem.
Cilv ēku visp ārīgi var raksturot ar adjekt īviem labs un slikts (ar šo sakni latviešu valod ā nav darin āts neviens uzv ārds), k ā ar ī laipns , m īĜ š:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Labais (1) Hea (10) Hyvärinen Gerulaitis Dobre ć Хорошев Gut 294 Labdaris 140 Gerulavi čius I Dobrodziej 145 Guth 295 Labpr ātis (1) Hyväkka 659 Dobrogost Хорошкин Güth 295 140 Dobrole ński 120 Gutermann Hyväri 140 Dobromirski Хорошулин Gütermann Hyvättinen Dobromysławs 125 Guthermann 140 ki Хорошавин Gutmann Dobro ń 120 295 Dobro ński Добренький Gutt 295 Dobro ś Добрынин Recht 527 Добров Lipsnis (?) – – – Łagoda – Steg(e) 636 (3) Łagodzki Stegel 637 Stegelmann Stegen 637 Steger 637 Stegmann Stegner 637 MīĜ ais (8) Armas Sulonen 622 Meila II 199 Łagoda Любимов Lieb 423 Mīli Ħš (4) (36) Mielikäinen Meilas II 199 164 Liebchen 130
358 Meilius II 199 Любин 90 Liebe 423 Meilis II 199 Любкин 90 Lieber 423 Meiliulis II Любишев Liebermann 199 130 Liebers 423 Meili ūnas II Любовцев Liebich 423 199 130 Liebig 423 Любочкин Liebing 423 90 Liebel 423 Liebl 423 Liebler 423 Liebmann Liebsch 423 Liebscher 423
Daudzi uzv ārdi nor āda uz cilv ēka raksturu: Ātrais , Bargais , Cēlais , Čaklais , Gausis , Gauše , Karstais , Ėergalvis , Priec īgais , Pušgalvis (?), Saltais , Stiprais , T īrais , Varenais u. c. Šādi no īpaš ības v ārdiem darin āti un personu raksturojoši uzv ārdi ir ar ī cit ās valod ās. Vis ās septi Ħā s sal īdzin āmaj ās valod ās ir š ādas pozit īvas semantikas uzv ārdi: ‘kluss’, ‘gudrs’, ‘stiprs’, gandr īz vis ās ir ‘raits’, ‘silts’, ‘skaidrs’, ‘salds’, ‘sv ēts’, pa da Ĝai ar ī ‘brašs’, ‘pareizs’, ‘s īksts’, ‘varens’, paretam ar ī ‘slavens’, ‘nevain īgs’:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Kluss (1) Tasane Hiljanen 119 Tylenis Cichy Тиханов Still(e) 418 Klusi Ħš (1) (208) Tylavi čius II Cichowski 653 Stiller 644 Rāmais (1) Vaikne 1044 Cichowicz Тихеев 126 Leis(e) 418 (11) Leiser 418 Leiß 418 Gudrais (6) Tark (90) Viisas Gudraitis I 738 Mądry Умнов 141, Weise 704 Gudrenieks Viisanen (?) Gudrevi čius I Mądrach 184 Weiser 705 (3) (< Vincent) 738 Mądrala Умнягин Weiss 705 Gudrinieks 747 Mądraszek 123 Weiß 705 (2) Mądroch Weisse 705 Gudr ītis Weiße 705 Gudri ėis (6) Weisser 705 Weißer 705 Weissmann 706 Klug(e) 379 Kluger 379 Klugmann 379 Pr ātnieks (2) Mõistlik Skat. latv. Skat. latv. uzv. Skat. latv. uzv. Skat. latv. Skat. latv. skat. (78) uzv. Gudrais Gudrais Gudrais uzv. Gudrais uzv. Gudrais Gudrais Stiprais (10) Vägev Vahva 717 Kietis I 989 < Silny Силин 41, Stark 635 Stipris (10) Vahvanen kietas ’stiprs’ Mocny 52 Stärk 635 Stiprinieks Vahvelainen Starke 635 (1) Voipio < Fest 237 dial. voipa ‘stiprs’ 759 Brašs (1) Kärmas – Žali ūkas II – – Stramm 648 Brašus (90) 1311 Agar (50) Žalys II 1311 131
Raits (30) Kärmas – Greicius I 705 Szybki Быстрых Schnell 589 (90) Grei čaitis I 140 Schnelle 589 705 Schneller Grei čas I 705 589 Grei čiūnas I Schnellert 705 591 Grei čius I 705 Hurtig 340 Silts (5) Soe – Šiltulis II 928 Ciepły Тепляков – Siltais (1) (daudz Šiltutis II 928 Ciepłucha 121 uzv ārdu) Šilumaitis II Ciepłowski Теплов 143, 928 363 Skaidrais (5) Selge – Giedra I 663 Jasny Чистов 141 Klar(e) 374 Skaidr ītis (194) Giedraitis Jasnowski Ясный 265 Rein 533 Giedravi čius Reine 534 Giedr ÷ Reinen 534 Giedrikas Nett 472 Giedrikis Giedrinas Giedris I 664 Giedrys I 664 Giedrius I 664 Giedrutis I 664 Saldais Magus – Salda II 663 Słodki Сладков Süss 653 Saldavs (4) (75) Saldis II 663 Słodkowski 142 Süß 653 Saldenais Saldys II 663 Słodowy Süsskind (3) Saldžius II 663 653 Saldauskas Süßkind 653 Sald ūnas Süsmann Saldži ūnas 653 Saldžius II 663 Süskind 653 Saldaitis II 663 Saldukas Saldukevi čius II 664 Slavens (5) – Kuuluvainen Slavaniauskas – – – 269 (?) II 761 Slavynas Slavinskas II 761 Sv ēti Ħš – Pyhälä 500 Šven čionis II Świ ęcki Святенко Heil 313 (Š ėī sts (1)) (< vv) 1003 Swi ęco ń 218 Heile 313 Šven čianas Heilemann Šven čkauskas Heilig 313 II 1003 Heiliger 313 Varens (2) Vägev – Puikis (?) Mocny Могучев Macht 435 Varenais (3) (10) Puikys II 527 144 Varis (1) (?) Puik ūnas II Darbvaris 527 (?) Puikus II 527 Čaklais Usin – Darbutis (?) I – – – Virk 461
Cilv ēka rakstura negat īvās īpaš ības uzv ārdos par ādās biež āk nek ā pozit īvās: gandr īz vis ās sal īdzin āmaj ās antropon īmiskaj ās sist ēmās ir uzv ārdi ar s ākotn ējo noz īmi ‘ass’ (ar ī 132
‘smails’), ‘bail īgs’, ‘bargs’, ‘draiskul īgs’ ‘gauss’, ‘k ārs’ (ar ī t ādi uzv ārdi k ā latv. Gribul(i)s ), ‘rupjš’, ‘sekls’ (?), ‘skops’, paretam ‘sl īps’:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Ass (?) Terav Terävä 662 Aštrauskas I Ostrihansky Остратов 46 Scharf(e) Aše (1) (38) 132 Ostrowicz Остряков 570 Ostrowski 121 Scharff 570 Острый G Scharp 570 114 Scharpf 570 Остров G 114 Bail ītis (2) Arg – Baikštis I 158 Tchórz 273 Трус 242 Angst 88 Baikštys I 158 Tchórzewski Трусов 131 Angstmann Tchórznicki Трусаков G 88 497 Schreck 597 Bargais (1) Karm – Rūsteika Surowy 255 Суровый Streng(e) (210) Rustauskas (?) Surowiec 138 649 Julm ( 6) Rusteikaitis Surowiecki Суровцев Hardt 304 Rusteikas Surowski 130 Hart 305 Rusteikis II Суровов Harth 305 645 Draiska (1) Vilgas – – – Резванов Schelm 574 (23) 127 Rang 523 Резвой 196 Range 523 Резвяков 121 Gaušs (1) – – – Powolny 220 – Lässig 413 Kārais Ahnefer – Goda I 686 – – – Godušaitis I 687 Par ādnieks – – Skolis II 746 Dłu Ŝniak Долженков Schuld(t) (3) Skolinskis II Dlu Ŝniewski 601 (?) 746 Rupais (8) Jäme (14) Karkiainen Rupaitis II 641 – Грубый (?) Grob(e) 287 Ropais (1) 200 Rupeika II 642 Gröber 287 Rupainis (2) Rupeikas Gröbner 287 Rupeikis II 642 Rupainis Rupainius II 641 Sekls (?) Madal Matala 345 – – Мелких (?) Flach 242 (32) 29 Slichter 611 Skopi Ħš (8) Kõva – Skupas II 756 Sk ąpski – Karg(e) 362 Sīkstulis (4) (137) Sk ūpas II 756 Kärgel 362 Skupauskas Karger 362 Skupeika Skupskas II 756 Sl īpais (?) – – – – – Scheve 576 Schewe 576 Schrage 597 Smails (?) Skat. latv. Skat. latv. Smailikas Skat. latv. uzv. Skat. latv. Spitz 630 uzv. Ass uzv. Ass Smailis II 767 Ass uzv. Ass Spitzer 630 133
Smailys II 767 Spitzner 630 Smailius II 767 Vēli Ħš (7) – Möyhänen Velinis II 1185 Pó źniak Позднеев Spath 627 379 Velys II 1185 Позднов Späth 627 Veliulis Поздняков Velius II 1185 Познеев V÷lius II 1185 164 Velyvas Позняк 241 V÷lyvis II Позняков 1185 164, 183
Ar pejorat īvu semantiku saist īti ar ī t ādi reti sastopami latv. uzv ārdi k ā Diedelnieks (1), Mīzkakti Ħš (1), kam nav paman ītas paral ēles kaimi Ħu antropon īmik ā. Te b ūtu j āmin ar ī uzv. Augstp ūtis , kas, iesp ējams, raksturo lepnu, augstpr ātīgu cilv ēku (Kapi Ħa, Laumane 2007, 327). Latviešu valod ā gan pozit īvi, gan negat īvi var uztvert uzv ārdus, kas darin āti no adjekt īviem ar noz īmi ‘ ātrs’, ‘straujš’, ‘karsts’, ko nosac īti var ētu uzskat īt par semantiskajiem sinon īmiem:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Ātrais (1) – – Grei čius I 705 Szybki Быстрых Schnell 589 Greicius I 705 Szybko 140 Schnelle 589 Grei čiūnas I Szybkowski Скорик 161 Schneller 705 Szybok Скороход G 589 Greici ūnas I Pr ędki 438 Schnellert 705 Pr ędkiewicz Скороходов Schnellerhar Grei čaitis I G 438 dt 591 705 Rasch 523 Greicevi čius I Rasche 524 705 Rascher 524 Geschwind 272 Hurtig 340 Straujais (1) – – Ūmulis II 1103 Szybki Быстрых Schnell 589 Strauji Ħš (1) Szybkowski 140 Schnelle 589 Straujums Schneller (5) 589 Schnellert 591 Rasch 523 Rascher 524 Rasche 524 Raschik 524 Raschke 524 Karstais (2) Kuum – – – Горячев 144 Heiss 316 (162) Heiß 316 Palav (9)
Dažreiz uzv ārd ā ietverta verba sakne, kas izsaka cilv ēka iem īĜ otu darb ību (konkr ētos latv. uzv ārdu piem ēros – raud āt, šmaukstin āt, tup ēt, ur ėē ties ), tom ēr cit ās valod ās gr ūti atrast attiec īgas semantikas uzv ārdus, piem ēram: 134
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Raudulis – Itkonen 157 Raudeika – Плакса 265 Grein 285 Raudelis Плаксин Greiner 285 Raudenius 165 Greinert 285 Raudis II 581 Raudys II 581 Raudžius II 582 Šmaukstelis – – Šmaukšta II – Щелкалов – (1) 961 124 Šmauksens Щелкачёв 130 Щелков 183 Щелкунов 127 Tup ētājs (7) Kükit (13) – Tup ÷ II 1085 – – – Tupekevi čius Tup ÷nas Tupikas Tupikevi čius II 1086 Ur ėis (6) – – Urka (?) – Кочергин – Ur ėī tis (1) Urkis II 1111 157 Zemur ėis Urkys II 1111 Кропоткин (1) Urkauskis II 189 1111
No verbiem darin āto uzv ārdu grup ā, iesp ējams, var min ēt v ēl t ādus latv. uzv ārdus k ā Grabis (14) (< grab ēt) , Klabis (5) (< klab ēt), Gribis (3) un Negribis (2) (< grib ēt un negrib ēt), Pies ēdētājs (1), Cep Ĝaruš ėis (1) (‘t āds, kas rušina cepli’?) un daudzus citus. Cilv ēka soci ālo st āvokli raksturo anton īmi adjekt īvi bag āts un nabags , ubags . Latv. uzv ārds Nabags senajos dokumentos min ēts jau 1458. gad ā (Blese 1929, 138 –139), bet mūsdien ās tas ir Ĝoti rets – t ā biežums, p ēc V. Staltmanes datiem, ir (1), nedaudz biež āk ir konstat ēts Nabadzi Ħš (3), k ā ar ī Ubags (3). Uzv ārdi ar semantiku ‘bag āts’ sastopami gandr īz vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās:
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Bag āts (1) Rikas – Bago čiūnas Bogatek Багачевич Reich 531 Bago čius I 155 Bogatko 218 Reiche 531 Bagotyrius Богачук 242 Reicher 532 Bagotaitis I Reichmann 155 532
Cit ās valod ās sastopamie cilv ēka iedabu raksturojošas semantikas uzv ārdu piem ēri, kādu nav latviešu valod ā: po Ĝu val. : Chwastowski ‘liel ībnieks’, Slaby ‘v ārgs’, Starodumow ‘vecdom īgs’, Tęskny ‘t āds, kas ilgojas’; krievu val. : Чеснов , Честнов , Честных ‘god īgs’ ( Ганжина 2001, 543), Хахаев , Хахалин ‘t āds, kas daudz smejas’ ( Ганжина 2001, 511), Мясоед ‘ga Ĝē dājs’; 135
somu val. : Kaleva ‘cilv ēks, kam ir slikti paradumi’, ‘neuzticams cilv ēks’, ar ī ‘liels un stiprs v īrs’ (Suk. 185), Kylmä , Kylmänen < kylmä ‘auksts’ (Suk. 272), bet nav uzv ārdu ar noz īmi ‘silts’ vai ‘karsts’, k ādi savuk ārt re ăistr ēti Latvij ā, Oikkonen < oikko ‘kapr īze’, oikukas ’kapr īzs’ (Suk. 419), Urho , Urhonen < urhea ‘drošs, v īriš ėī gs, str ādīgs’ (Suk. 710); igau Ħu val. : Aus ‘god īgs’, Ausmee ‘apzin īgs’, Julge ‘drosm īgs’, Mõistlik ‘sapr ātīgs, pr ātīgs’, Nõukas ‘attap īgs, ap ėē rīgs’, Tasane ‘l ēns, kluss’, Ustav ‘uztic īgs’, Vapper ‘drošs’. Sastopami ar ī negat īvi raksturojošas semantikas uzv ārdi: Laisk ‘slinks’, Tedreaju ‘tetersmadzenes’ (Henno 2000, 37, Must 2000, 49); lietuviešu val .: M÷sys , M ÷saj ÷das ‘t āds, kam garšo ga Ĝa, ga Ĝas ēdājs’ LPŽ II 212, Kalaušis ‘t āds, kas arvien run ā vai p Ĝā pā par to pašu’ LPŽ II 893; vācu valod ā ir īpaši daudz daž ādu uzv ārda variantu ar noz īmi ‘ ātrs, ašs, veikls, straujš’, ‘gudrs’, ‘m īĜ š’. A. Butkus, raksturodams lietuviešu iesaukas, ir konstat ējis, ka visliel ākās iesauku motiv ētājgrupas veido no š ādām īpaš ībām darin āti personv ārdi: nelaipnums – maigums (27%), atkl ātums – nosl ēgtums (23%), pr ātīgums , gudr ība – mu Ĝėī ba (21%) (Butkus 1995, 94 –95). Visas š īs rakstura īpaš ības atspogu Ĝojas ar ī uzv ārdu semantik ā. Kopum ā cilv ēka ārējā izskata un rakstura motiv ētu uzv ārdu noda Ĝā ir analiz ēti apm ēram 400 latviešu uzv ārdu un ap 1515 cittautu uzv ārdu.
3.1.2. Etnon īmiskas semantikas uzv ārdi
Latviešu uzv ārdos nereti sastopami seno tautu un cilšu nosaukumi. P ēc E. Bleses apkopotajiem datiem (Blese 1929, 130), visbiež āk R īgas uzv ārdos no baltu cilt īm tiek min ēti kurši , bet no kaimi Ħu cilt īm – l ībieši . Etnon īma kurši vai kursi sakne sastopama gan seno dokumentu (15.–16. gs.) pierakstos: Kurtzes 1532, Kursche 1461, Kursete 1513, Kursyn 1504, Kursyt 1506, Kursetz 1535 (Blese 1929, 130, 199, 200), gan mūsdienu valod ā: Kursis , Kuršis , Kurše , Kurs ītis , Kurs īts , K ūris , Kursenieks , ar ī Kuršaitis , kas re ăistr ēts Liep ājā (Laumane 2004, 213). Sākum ā š ėiet, ka Kursas v ārds sl ēpjas ar ī dažos somu uzv ārdos: Kurronen , Kursu (Suk. 2000, 267), ta ču t ā ir tikai skaniska sakrit ība – tie ir piln īgi citas semantikas v ārdi. Senajos pierakstos reiz ēm piemin ēts ar ī sēĜ u v ārds: Szele 1464, Sellit 1607, Selite 1607 (= sēlietis , resp. sēlītis ) (Blese 1929, 131), kas joproj ām sastopams m ūsdienu uzv ārdos – Sēlis , Sēlietis . Bet somu uzv ārdam Selonen nav nek ā kop īga ar m ūsu cilts etnon īmu: < kr. pv. Selivan , gr. pv. Silvanos (Suk. 595). Latviešu uzv ārdos ir ar ī seno zemga Ĝu jeb – pareiz āk – ziemga Ĝu v ārds: Saimis 1561, Zaymis 1573, Sayms 1611, Sayme (Blese 1929, 131). Uzv ārds Zeims , kas liecina par seno kuršu izrunu (-ie - p ārveidojot par -ei -), re ăistr ēts Dunalk ā 1857. gad ā, Sak ā, V ērgal ē U IV 28, 59, 109, š ī uzv ārda variants Zeime – Liep ājā (Laumane 2004a, 213). M ūsdien ās ir labi paz īstami uzv ārdi Zemgalis , Zemgalietis , Zemgals , Zeimis . Ar ī latvieša , latvja v ārds konstat ēts jau senajos dokumentos: Latwethe , Lattwell Kurs ā un Zemgal ē (Blese 1929, 131) un starp uzv ārdiem sastopams ar ī m ūsdien ās – Latvietis , Latvelis . Šis etnon īms nav svešs ar ī cit ās sal īdzin āmaj ās kaimi Ħvalodās. Somu valod ā gan 136 sastopami „pseidobaltismi” (O. Buša terminolo ăij ā), proti, virkne somu uzv ārdu: Latva , Latve , Latvela , Latvala , Latvi , Latvio , Latvisto , Latvonen , Latvus , Latvusto , Latvanne , Latvas , kas saist āmi nevis ar min ēto etnon īmu, bet gan ar somu valodas apelat īvu latva ‘lapotne’ (Bušs 1993, 18). Tom ēr Somij ā ir ar ī uzv ārdi Lätti , Läätti , kas, visticam āk, radušies no etnon īma ‘latvietis’ (Suk. 327). Š ī etnon īma sakne ir ar ī igau Ħu, lietuviešu, po Ĝu, krievu antropon īmij ā, vien īgi v ācu valod ā to neizdev ās konstat ēt (skat. salīdzin āmo tabulu). Latga Ĝu vārds, p ēc E. Bleses datiem, senajos uzv ārdu pierakstos nav re ăistr ēts (Blese 1929, 131). R īgas telefonu gr āmat ā ir fiks ēts vien īgi uzv ārds Latgale . Kā bieži sastopamas semantikas uzv ārdus E. Blese min ar ī lietuvieša apz īmējuma seno resp. kursisko formu leitis : Leyte 1517, Leutze 1516, Leiten 1461, Lettow 1523 u. c. (Blese 1929, 131). Šis uzv ārds izplat īts gar Lietuvas robežu (Laumane 2004a, 215). Starp citu, 17. gs. ar etnon īmu leit īši ( lētīži ) apz īmēja gar robežu dz īvojošus latviešus, kas pratuši lietuviešu valodu (Laumane 2004a, 215–217), tom ēr š ādas leks ēmas uzv ārdos par ādās reti: Leit īts (1). Ar ī mūsdien ās ir izplat īti t ādi uzv ārdi k ā Leitis , Leit āns , Leiše , Leiškalns , Leišavnieks , Lietuvietis , Lietavietis utt. Turpretim l īdz īgi skanošiem somu uzv ārdiem Lieto , Liettu , Lietu nav nek āda sakara ar Lietuvu: tie ir darin āti no somu īpaš ības v ārda lieto ‘maigs’ (Bušs 1993, 18). Par ien ācējiem no Lietuvas rietumda Ĝas – Žemaitijas – var ētu liecin āt t ādi latviešu uzv ārdi k ā Žemaitis , Žamaitis , Zamaitis . Š īs semantikas uzv ārdi ir Ĝoti izplat īti Lietuv ā: Žemaitis , Žemait ÷lis , Žemaitelis , Žemaitaitis , Žemai čiūnas , Žemaitukas , Žemaitpreikšis (otrais salikte Ħa komponents – no reta apvidv ārda preikšas ‘ieg ātnis’), Žemaitžentis (< žemaitis + žentas ‘znots’), ar ī no po Ĝu valodas p ārĦemtie liet. uzv ārdi Šmuida , Žmuida , Žmuidinas (sal. po Ĝu śmud ź ‘Žemaitija’, śmudzin ‘žemaitis’, kas paz īstams ar ī k ā po Ĝu uzv ārds). Starp citu, k ā raksta Benita Laumane, latviešu senajos avotos Žemaitija d ēvēta par Smudu zemi vai Smudžu zemi , re ăistr ēta ar ī forma ar garo -ū- – sm ūdžu valoda . No š ā nosaukuma var ētu b ūt radies J. Pl āė a kr ājumos min ētais vair ākos Kurzemes pagastos 19. gs. pierakst ītais uzv ārds Smude (Pl āė is 1936, 81, 101, 104, Laumane 2004a, 217). M ūsdienās š āds uzv ārds gan vairs nav sastopams, bet varb ūt šaj ā etnon īmisk ās semantikas grup ā uz š ī pamata var ētu iek Ĝaut latv. uzv ārdus Šmudzis un Šm ūdzis . Interesanti, ka austrumlietuviešu etnon īms aukštaitis / augštaitis Latvijas uzv ārdos nav re ăistr ēts. Ar ī Lietuv ā uzv ārds Aukštaitis reti sastopams, turkl āt par t ā etnon īmisko semantiku ir izteiktas šaubas (LPŽ I 138). Latviešu uzv ārdos ir re ăistr ēts ar ī pr ūšu vārds: gan senos pierakstos: Prwse 1515/1516, Prusis 1540 (Blese 1929, 131), gan m ūsdienu form ās: Pr ūsis , Pr ūsēns , Pr ūsnieks , Pr ūsenieks . Š ā etnon īma cilme un semantika ir visai sarež ăī ta. K ā zin āms, Latvij ā par pr ūšiem saukti ne tikai senie balti, bet ar ī v ēlāki ien ācēji no Austrumpr ūsijas un Rietumpr ūsijas apgabaliem, turkl āt Lietuv ā pr ūsas noz īmē v ēl plaš āku j ēdzienu ‘pr ūsis, ar ī Austrumpr ūsijas, Klaip ēdas apgabala iedz īvot ājs; v ācietis; luter ānis’ (LPŽ II 518–519). P ēc A. Nepokupnija pētījumiem ( Непокупный 1976, 94), etnon īma noz īmes mai Ħa no pr ūši ‘rietumbalti’ uz pr ūši ‘v ācieši’ notikusi jau 16. gadsimt ā. Tom ēr, k ā uzskata B. Laumane, īpaši Lejaskurzem ē ar pr ūšiem saist āmi vietv ārdi un uzv ārdi „liek nopietn āk izv ērt ēt un atz īt pr ūsiskos komponentus novada v ēstur ē, kult ūrā un valod ā” (Laumane 2004a, 218). Š ī etnon īma sakne skaniski atg ādina ar ī dažus somugru uzv ārdus, ta ču ar ī šaj ā sakar ā nevar vilkt paral ēles, piem ēram, ar somu uzv. Prusi , Prusila , kas radušies no pv. Ambrosius (Suk. 2000, 487). Iesp ējams, ar sen ās Pr ūsijas dienvidaustrumu iedz īvot ājiem sudiem / s ūdiem / sudaviem b ūtu saist āms Bleses min ētais R īgas uzv ārds Zude 1461 (Blese 1929, 131), k ā ar ī mūsdien ās paz īstamie latv. uzv ārdi Zudavs (1), Sudiks (5) (kas min ēts ar ī J. Pl āė a kr ājumos k ā 137
Sudick 1858 U IV 69–70). B. Laumane pie š īs semantisk ās grupas min ar ī 19. gs. vid ū Kurzem ē re ăistr ētos uzv ārdus Sudans , Sudmante , Sudarge , m ūsdien ās tie biež āk lietoti ar sākuml īdzskani z-: Zud āns , Zudavs , Zudrags (Laumane 2004a, 219). K ā atz īst Laumane, šis etnon īms r āda „lielu daž ādību gan fon ētisk ā, gan v ārddarin āšanas aspekt ā”: hipot ētiski tiek min ēti ar ī t ādi uzv ārdi k ā latv. Šudika , liet. Šiudikas ; ar ī liet. Šudrauskas (šis uzv ārds LPŽ II 985 atz īts par neskaidras cilmes antropon īmu), kam var ētu b ūt kop ēja cilme ar jau min ētajiem latv. Sudarge , Zudrags (Laumane 2004a, 219). Ar ī pr ūšu valod ā ir bijuši personv ārdi Sude , Sudau , Sudeke , Sudenne u. c. (Trautmann 1925, 100). Daudzie š īs saknes lietuviešu uzv ārdi – Sudas , Sudeikis , Sudikas u. c. – ar ī tiek uzskat īti par neskaidras cilmes antropon īmiem (LPŽ II 852–853). Visas min ētās latviešu un seno baltu cilšu etnon īmu saknes rod paral ēles latviešu un lietuviešu antropon īmos, bet tikai paretam citu sal īdzin āmo valodu uzv ārdos: igau Ħu un somu valod ā ir uzv. ar noz īmi ‘latvietis’, krievu, po Ĝu, v ācu uzv ārdos ir re ăistr ēti tikai etnon īmi ‘pr ūsis’, ‘lietuvietis’ un ‘latvietis’. Tom ēr somu valod ā nav uzv ārdu, kas darin āti no lībiešu / līvu v ārda, k ādi ir plaši izplat īti Latvij ā: seno dokumentu formas Libesz 1515/16, Libytz 1511, Libit , Lybete 1542, Lybeyt 1512 (Blese 1929, 131 vai 202), Libitte 1582/83 (Blese 1929, 295), m ūsdien ās lietotie – Lībis , Lībietis , Līvs . Ar ī lietuviešu valod ā ir uzv ārdi Lyva , Livis , kas saist āmi ar etnon īmu ‘lībietis’. B. Laumane ar šo etnon īmu saista ar ī t ādus latv. uzv ārdus k ā Lībi ėis un Lībeks , kas sastopami dienvidrietumu Kurzem ē un kam l īdz īgi ir Lietuvas rietumu da Ĝā : liet. Lyba , Lybas , Libeckis , Libikas , Lybikas , kuri parasti tiek saist īti ar v ācu uzv ārdiem Liebe , Liebich (LPŽ II 74). Tom ēr B. Laumane pie Ĝauj vair ākas v ācu uzv ārdu skaidrojuma versijas, nor ādot, ka ar ī vācu uzv ārdu pamat ā, visticam āk, ir min ētais etnon īms (plaš āk skat. Laumane 2004a, 214–215). Tuv ējo kaimi Ħu igau Ħu v ārds fiks ēts jau latviešu senajos dokumentos: Ighon 1514, Ighones 1517, Igaven (sal. ar ī v āc. Mathias Este 1510) (Blese 1929, 131). Ar ī m ūsdien ās Latvij ā ir paz īstams uzv ārds Igaunis , Latgal ē Ikaunieks (Latkovskis 1968, 97). K ā aizguvums no latviešu valodas tas paz īstams ar ī Lietuv ā ( Igaunis ), ta ču tur lietot ā igau Ħu etnon īma (estas ) saknes lietuviešu uzv ārdos nav. Igau Ħu apz īmējums nav konstat ēts ar ī po Ĝu, krievu un vācu antropon īmos. Somu valod ā igau Ħu tautu sauc viro . Ir ar ī tieši š āds somu uzv ārds Viro (Suk. 2000, 755). ěoti izplat īts ir somu uzv ārds Virolainen (t ā frekvence 2177), kas saist āms gan ar igau Ħu etnon īmu, gan ar ī ar attiec īgiem Somijas vietv ārdiem Virolahti , Virojoki (ciema nosaukums), no kuriem darin āti somu uzv ārdi. Iev ērojami maz āk izplat īts ar pied ēkli darin āts somu uzv ārds Vironen (248) (Suk. 2000, 755). Etnon īms krievs latviešu uzv ārdos, š ėiet, sastopams kopš vissen ākajiem laikiem: (?) Macke Kreve , Krevest (Blese 1929, 131–132), k ā ar ī pamazin āmā form ā Krewyn 1512 (Blese 1929, 132). Ar ī m ūsdien ās visai izplat īti ir latviešu uzv ārdi Krievs , Krievi Ħš, Kriev āns , Krievkalns , Krievaitis u. c. Tom ēr šis etnon īms nav viennoz īmīgs: sal. frazeolo ăismu „iet krievos” = ‘dien ēt armij ā’. Turkl āt, k ā raksta B. Laumane (Laumane 2004a, 217), bieži re ăistr ētais uzv ārds Krievi Ħš neb ūt nav saist āms tikai ar etnon īmu krievs : par krieviem var ēja saukt ar ī no Krievijas ieradušos nekrievus (t ā J. Endzel īns Lvv II 146); proti, par krievi Ħiem dēvēti ap Bausku 15. gs. vid ū k ā karag ūstek Ħi nometin ātie voti , 18. gs. krievi Ħi min ēti Vecsaul ē un Jaunsaul ē. Attiec īgais etnon īms somu valod ā – venäläinen ‘krievs’ – un attiec īgas semantikas uzv ārds Venäläinen (frekvence 2590) ir Ĝoti izplat īts Somij ā. K ā raksta somu etimolo ăijas 138 vārdn īcas autori, šis uzv ārds var ēja noz īmēt gan taut ību, gan cilv ēkus, kas p ārc ēlušies no Krievijas, gan pareiztic īgos (Suk. 2000, 736). Mūsdienu etnon īmu baltkrievs un ukrainis viet ā latviešu valod ā k ādreiz lietots nosaukums guds (Laumane 2004a, 219), ar ko, iesp ējams, saist āms uzv ārds Gude (tom ēr pie Ĝaujamas ar ī citas cilmes hipot ēzes, sal. pr. gudde ‘kr ūmi’ (Blese 1929, 107 –108)). 19. gs. Dienvidkurzem ē ir fiks ēti uzv ārdi Gude , Gudens (Pl āė is 1936, 81, 89). Ar ī m ūsdien ās Latvij ā ir uzv ārdi Guds , Gudens , Gud ēns , k ā ar ī sl āviskot ās formas Gud ēvics , Gudevics , Gudinovskis , Gudovi čevs u. c. Par to, ka š īs saknes antropon īmi ar ī cit ās valod ās nav viennoz īmīgi skaidrojami (< liet. gudas ‘baltkrievs, dažreiz polis vai krievs’, ‘cit ā izloksn ē run ājošs cilv ēks’, ar ī ‘cita, kaimi Ħu novada iedz īvot ājs’ (LKŽ IV 692, LPŽ I 735), < v ācu gudde ‘svešinieks, ien ācējs; kolonists’), plaš āk skat. Laumane 2004a, 219 –220. Kopš seniem laikiem latviešu antropon īmij ā ir zin āms ar ī po Ĝu v ārds: Pohle 1850, 1857 (Pl āė is 1936, 15, 28, 76), m ūsdien ās visai izplat īts ir uzv ārds Polis (56), ret āk sastopami – Pol ītis (5), Jaunpolis , Mazpolis (3), Augšpolis (1). K ā raksta B. Laumane, par ien ācējiem no Zieme Ĝaustrumu Polijas liecina latv. uzv ārdi Mazurs , Maz ūrs , par ien ācējiem no Pomer ānijas (nav nosak āms, vai tie bijuši po Ĝi vai v ācieši) – t ādi latv. uzv ārdi k ā Pomars , Pomers , Pommers (Laumane 2004a, 221), sal. ar ī latv. uzv ārdu Pomerancis (2). Latvij ā nav sveši ar ī uzv ārdi, kas darin āti no etnon īma sl āvs : Slauwette 1535, Slawette 1538, Slaveis , Schlaveit (Blese 1929, 132), m ūsdien ās tiem varb ūt atbilst uzv ārdu formas Slavietis , Jaunslavietis , tom ēr sl āvs ir relat īvi jauns termins, t āpēc šie uzv ārdi varb ūt dr īzāk saist āmi ar latv. slava , slav ēt. Š ī etnon īma sakne cit ās sal īdzin āmās valod ās ir sam ērā reta. Interesanti, ka v ārds vācietis (vai vācis ), p ēc E. Bleses datiem, 15. –17. gs. uzv ārdos nav sastopams, „kas ar ī saprotams, jo no v āciešiem tolaik v ēl neviens latviešos nep ārg āja. Sastopami bija tikai pusv ācieši, kas, latvieši b ūdami, tiec ās izlikties par v āciešiem: Puszwassissesz 1521, Buszwadsitz 1607” (Blese 1929, 132). M ūsdien ās gan šis etnon īms uzv ārdos nav nemaz tik rets: Vācietis (16 ), V ācis (1), Pusv ācietis (5). Etnon īms ar noz īmi ‘v ācietis’ uzv ārdos ir re ăistr ēts vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās. Somu valod ā attiec īgais etnon īms – saksalainen ‘v ācietis’ – saskat āms t ādos uzv ārdos kā Saksa (554), Saksanen (106) (kas tiek uzskat īts par sam ērā jaunu uzv ārdu), Saksala (142), Saksi (212) (Suk. 2000, 575). Ar ī kaimi Ħu zviedru v ārds Latvijas antropon īmos sastopams kopš senatnes: Sweder 1513, Swede 1515 (tie ac īmredzot ir viena uzv ārda varianti, jo min ēta viena un t ā pati persona) (Blese 1929, 132), sal. m ūsdienu formas Zviedrs , Zviedri Ħš, Zv īdri Ħš, lai gan šiem uzv ārdiem var b ūt ne tikai etnon īmiska cilme (sal. latv. zviedrs I ‘grober Sand’ ME IV 782). Kurzem ē ir atrodama ar ī š ā etnon īma sen ākā forma zviedi (Balode 1987, 8), kuras p ēdas, iesp ējams, var saskat īt m ūsdienu uzv ārdos Zvieds un Žvieds . Zviedru etnon īms k ā uzv ārdu etimons par ādās vis ās šaj ā darb ā sal īdzin ātaj ās valod ās. Somu valod ā kaimi Ħu zviedru tautu sauc par ruotsi , š īs tautas p ārst āvi – par ruotsalainen . Paturot pr ātā Somijas v ēsturi, var ētu a priori pie Ĝaut, ka š ādas semantikas uzv ārdi b ūs plaši izplat īti Somij ā. Statistikas dati to apstiprina: somu uzv ārds Ruotsalainen (5550) bieži dots ne tikai zviedru taut ības cilv ēkiem, bet ar ī citiem zviedru p ārvald ītaj ā Somijas da Ĝā dz īvojošiem, k ā ar ī t ādiem, kas dz īvo Somijas austrumos noš ėirti no krieviem (Suk. 2000, 557). Ret āk Somij ā sastopama uzv ārda forma Ruotsi (175). Ar ī uzv ārdu varianti Ruottinen (569) un Ruottu (103) ir saist āmi ar šo pašu semantiku (Suk. 2000, 557). 139
Somu kaimi Ħu norv ēă u (somiski Norja ‘Norv ēă ija’, norjalainen ‘norv ēă is’) etnon īma sakne latviešu antropon īmiskaj ā sist ēmā nav konstat ēta. Somij ā ir uzv ārdi Norja (130), ta ču ne visi tie droši saist āmi ar min ēto etnon īmu: gan m ājv ārdos, gan uzv ārdos var saskat īt ar ī homon īmisk ā adjekt īva norja ‘lokans’ noz īmi (Suk. 2000, 407). B. Laumane uzskata, ka ar ī latv. uzv ārda DāĦ enieks (19. gs. min ēts Dienvidkurzem ē (Pl āė is 1936, 15, 22)) sakrit ība ar etnon īma dānis sakni ir tikai ārēja, nejauša: sal. dāĦ a ‘noma, rente’ (EH I 311), ‘d āvana, velte; d āvin ājums (ME I 447)’, dānenieks ‘nomnieks’ (ME I 447; Laumane 2004a, 225). Toties cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās attiec īgas etnon īmiskas noz īmes uzv ārdi ir pierakst īti: sal. somu uzv. Tanskanen un Tanska < tanskalainen ‘d ānis’. Somu un igau Ħu uzv ārdos nav ar ī čig āna v ārda (sal. ig. mustlane , som. mustalainen ), bet vis ās cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās t ādas semantikas uzv ārdi ir. Sen āk latviešu valod ā ir lietotas ar ī citas š ā etnon īma formas: cigans , sig āns , no kur ām 19. gs. fiks ēts uzv. Sigan(s) (Pl āė is 1936, 71; Laumane 2004a, 223). Paretam latviešu uzv ārdos ir fiks ētas seno ebreju apz īmējumu žīds un jūds saknes: Judwarne 1858. g. B ārt ā (Pl āė is 1936, 70), m ūsdien ās Judi Ħš, Ž īdi Ħš, Ž īdelis , kas, iesp ējams, radušies ar iesauku starpniec ību. K ā nor āda B. Laumane, „ebreju kopienas un ebreju apmešan ās uz dz īvi Baltij ā saist āma ar 16. gs.” (Laumane 2004a, 223). Pavisam reti Latvijas uzv ārdos re ăistr ēts etnon īms franc ūzis (sen ākās formas francuzis , prancuzis , sprancis (Laumane 200, 223)). Iesp ējams, ka t ādi latviešu uzv ārdi k ā Ungers , Ungurs ir saist āmi ar etnon īmu ung ārs , kam ir zin āma ar ī p ārnesuma ce Ĝā radusies sekund āra noz īme: ‘ung ārs’ ‘ce Ĝojošs amatnieks, tirgot ājs u. tml.’ ‘(lopu) kastr ētājs’ (Laumane 2001, 21–24, Laumane 2004a, 224). Tom ēr iesp ējams, ka tas ir faunas semantikas uzv ārds: ungurs latv. dialektos ir pazštams ar noz īmi ‘zutis’. Latviešu uzv ārds Soms un lietuviešu uzv ārds Soma , Suomas , Suoma tikai pirmaj ā acumirkl ī izskat ās p ēc etnon īmiem. Visticam āk, tie ir faunas semantikas uzv ārdi: < latv. sams , liet. šamas . B. Laumane uzskata, ka „latviešu valod ā etnon īms soms ir relat īvi jauns, – v ēl 18. un 19. gadsimt ā lietots pinnis , .. ar ko hipot ētiski var saist īt ar ī uzv. Pinnis (Pinne )” (Laumane 2004a, 225). Sal. krievu uzv ārdus Финский , Финенко .
Etnon īmiskas semantikas uzv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Čig āns (3) – Tattari 653 Ciganaitis I Cygan 102 Цыганов Cygan 170 ‘tat ārs’ 390 Cyganecki 102 113 Ziga(h)n ‘čig āns’ Ciganas I 390 Cyganek 102 Цыганчук 741 Ciganavi čius Cyganiak 102 220 Ciganskas I Cyganik Цыган 390 Cygankiewicz Цыганкин Čiganaitis I Cyganow Цыганков G 425 Cyganowski 527 Čiganas I 425 102 Cyga ński Francis (29) – – Pranc ūzas II Francuz Францев Franzmann (varb ūt pv?) 503 Francuzik 230 251 Prancis (1) Pranc ūzevi čius Французов 140
Sprancis (10) II 504 113 Franc ūzevi čius Francuzovi čius Franc ūževi čius I 596 Guds – – Guda čevskis Białoruski Gudzik Gudde (?) Gudens (2) Gudalaitis Gudinowski Guddak (?) Gud ēns Gudalevi čius Gud ēvics Gudaitis I 735 Gudevics (1) Gudalevskis Gudinovskis Gudaliauskas Gudovi čevs Gudali ūnas Gudi Ħš (1) Gudanavi čius Gudas I 735 Gūdas Gudašius I 735 Gudatas I 735 Gudauskas Gudavi čius I 735 Gudelis I 736 Igaunis (7) Viro (?) Virolainen Igaunis I 762 – – – Ikaunieks (4) (14) (2177) 755 (aizguvums no Vironen latv. val.) (248) 755 Karels (?) – Karjalainen Karelis I 924 Karel Карелин – Karelis (10) (11 971) 199 Karelevi čius I Karelin 114 924 Krievs (42) Venelane Venäläinen Rusas II 643 Rusin 233 Русских 115 Russek 560 Krievi Ħš (68) (2590) 736 Ruskis II 644 Rusinek Русин Kriev āns (33) Ruskonis Русинов G Veckriev āns Ruskauskas 414 (4) Ruskevi čius II Krievaitis (1) 644 Kriev ītis (1) Krievinis I Krievkalns 1075 (no latv.) (3) Kriv āns (1) Kr īvāns L I 97 Kursis (1) – – Kuršis – – – Kuršis (1) Kuršys Kurše Kuršius Kus ītis (5) Kuršas Kursišs (1) Kuršaitis I Kurs īts L I 98 1137 Kursenieks Kurša I 1136 Kuršaitis Kurtišs L I 82 ‘ien ācējs no kuršu zemes’ Latvis (1) Lätlane Lätti (525) Latvis Łotysz Латышев – Latvietis (1) Läti (12) 327 Latvys Łotyszonek (?) Latvelis (2) Läätti (147) Latv ÷nas Łotyszonok Латышёв 327 Latvinskas (?) G 275 Latvi ūnas II 29 141
Leitis (50) Leedu – Leitis II 48 Litwin 174 Литовцев – Leit āns (13) (26) Leitanas II 48 Litwinek 174 110 Leišavnieks Leitanis II 48 Litwiniak 174 Литовченко Lietuvietis (7) Leitenas II 48 Litwiniec 174 216 Lietavietis (7) Leit ÷nas II 48 Litwiniuk 174 Литвинёнок Leiše (3) Leitonas II 48 Litwinowicz 238 Leiškalns (3) Lietuvaitis II 174 Литвинов Lietavnieks 79 Litwi ńczuk 85 (1) [Lietuvininkas Litwi ński Литвяков Litavnieks (1) Lietuvninkas 111 Leit īts (1) (?) Lietuvnikas II Литвак 216 79] Литвин 114 Литовкин 116 Литвиненко Lībietis (19) Liivlane – Lyva – – Liebe(?) Lībis (1) Livas < lyvis II Liebich (?) Līvs (2) 103 Livs (1) (?) Lyba (?) II 74 Lībi ėis (?) Lybas (?) Lībeks (3) (?) Libeckis (?) Libeks (4) (?) Libikas (?) Lybikas (?) II 74 Polis (56) Poolak Puolakka Lenkas Polak 218 Поляков Pohl 509 Pol ītis (5) (182) (912) 491 Lenkaitis II 57 Polakiewicz 112 Pöhl 509 Augšpolis (1) Poolake Puolakkai- Lenkevi čius II 218 Pohlan(d) Jaunpolis (6) nen 491 58 Polakowski Pöhland 509 Mazpolis (3) Polakene Puolakainen 218 Pohle 509 Po Ĝaks L I 98 491 Polski Pohler 509 Pūlis (2) < Nowopolski Pöhler 509 dial. Wielkopolanin Pohlmann ‘lielpolis’ Pöhlmann Pola(c)k 509 Polan 509 Polat 509 Poll 509 Pöll 509 Poller 509 Pollmann 509 Pr ūsis (7) – – Pr ūsas II 518 Prus Прус Pruss Pr ūsēns Pr ūsaitis II 518 Prusinowski Прусевич Pr ūsnieks (1) Pr ūsys II 519 Pr ūsenieks (1) Pr ūselis Pruselis Pr ūsevi čius II 519 Sēlis (13) – – Seliukas II 696 – – – Sēlietis (1) S÷liukas II 696 Slavietis (3) – – Slav ÷na II 761 – Славинский – Jaunslavietis Slav ÷nas 178 (2) Slavynas Славяницов Slavinskas II Славянов 761 108 Soms (4) (??) Soome Suomalai- – – – – 142
Pinnis (20) (304) nen (3362) Pinne (3) Soom 625 (216) Suomela (1803) 625 Suominen (7527) 626 Sudiks (5) – – Sūdava II 852 – – – Zudavs (1) Sudavi čius Zud āns (1) Sudas Zudavs (1) Sudeikis Zudrags (?) Sudikas Šudika (?) Sūdikas Sudmantas II 853 Šudrauskas II 985 (?) Turks (18) Türk – Turkas II 1088 Turek 279 Турецкий Türck(e) (296) Turkaitis Tureczek 238 674 Turkauskas Turecki Туркин 114 Türk 674 Turkevi čius II Турков 113 Türke 674 1088 Турок G 482 Ungers (3) (?) – Unkuri Vengrevi čius Węgier – Madjar Ungurs (15) (153) 708 (?) Węgierek (?) Węgierski Vācietis (16) Saks (974) Saksa (554) Vokietis II Niemczak Немцев 110 Deutsch 183 Vācis (1) Saksa (30) 578 1249 Niemczyk Немченко Deutscher Pusv ācietis Saksala Vokietaitis II Niemcewicz 216 183 (5) (142) 578 1249 Niemczewski Немчин 114 Deutsch- Saksanen (Germanas Niemiec Немчинов mann 183 (106) 578 Germanaitis (German 109 (Germann Germanauskas Germaniuk Немцов G 270) Germanavi čius Germa ński) 335 ?) (Германов G 40) Zviedrs Rootslane Ruotsalaine Švedaitis II Szwed 265 Шведов 113 Schweda Zviedri Ħš (66) n (5550) 557 1000 Szwedek 265 Швед 606 Zviedr ītis (1) Roots Ruotsi (175) Švedaras Szwedkowicz Шведиков Schwed(e) Zvieds (2) (641) 557 Švedarauskas 265 G 562 606 Žvieds (1) Rootsi Ruotsala Švedavi čius Szwedo 265 Schweder Šv ēde (17) (60) (261) 557 Švederauskas Szwedowicz 606 Šveds L I 98 Ruottinen Švedkauskas 265 Schwedes (569) 557 Švedskas Szwedowski 606 Ruottu (103) Švedskis 265 557 II 1001 Szwedzik Szwedzi ński 265 Žemaitis (1) – – Žemaitis II śmudzin – – Žamaitis (2) 1322 Zamaitis (1) Žemait ÷lis Šmudzis (2) Žemaitelis (?) Žemaitaitis Šm ūdzis (1) Žemai čiūnas (?) Žemaitukas Žmuida Žemaitpreikšis (< žemaitis + 143
preikšas ‘ieg ātnis’) II 1322 Žemaitžentis (< žemaitis + žentas ‘znots’), Šmuida II 963 Žmuida II 1343 Žmuidina Žmuidinas Žmuidzinas Žmuidzinavi- čius Žmuidžinas II 1343 (polonismi) Žīdi Ħš (3) Juut – Židelis II 1329 śydecki Жидов Jud Žīdelis (1) Židelevi čius Judt Judi Ħš (1) (?) Žideika (?) Judl Žydelis II 1330 Žydeli ūnas II 1330 Judžentis < ‘judo žentas’ I
Etnon īmiskas semantikas uzv ārdu grup ā varb ūt (kaut Ĝoti nosac īti) ieder ētos ar ī t ādi latv. uzv ārdi k ā Svešinieks (1), Svešnieks (1). Kopum ā šaj ā semantiskaj ā grup ā tika apskat īts ap 100 latviešu uzv ārdu (resp. 3,7% no visiem analiz ētajiem latviešu uzv ārdiem) un ap 320 cittautu uzv ārdu (jeb 3,7% no visiem š ā darba anal īzē iek Ĝautajiem cittautu uzv ārdiem). Latviešu valodas uzv ārdos ir konstat ēti apm ēram 26 etnon īmi, visizplat ītākie etnon īmisk ās semantikas uzv ārdi, p ēc V. Staltmanes uzv ārdu biežuma datiem, ir Krievi Ħš (68), Polis (56), Leitis (50), Pinnis (20). Šaj ā grup ā ir Ĝoti maz salikte Ħuzv ārdu, k ādi rakstur īgi cit ām latviešu uzv ārdu semantiskaj ām grup ām; tikai daži piem ēri: Augšpolis , Jaunpolis , Mazpolis , Jaunslavietis , Pusv ācietis . Sal īdzinoš ās tabulas dati r āda interesantu faktu: tikai etnon īmi ar noz īmi ‘krievs’, ‘polis’, ‘v ācietis’ un ‘zviedrs’ ir sastopami visu septi Ħu valodu uzv ārdos. Gandr īz vis ās valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no leks ēmām ar noz īmi ‘ čig āns’, ‘lietuvietis’, ‘latvietis’, ‘turks’, ‘ung ārs’, ‘ebrejs’. Tiesa, var gad īties ar ī maldinoši uzv ārdi, piem ēram: latv. Francis vai Karels var b ūt radušies no attiec īgiem personv ārdiem, nevis no l īdz īgi skanošiem etnon īmiem. Ar ī krievu uzv. Латышев p ēc formas sakr īt ar attiec īgo etnon īmu латыш , bet I. Ganžina skaidro, ka tas var ētu b ūt darin āts no apvidv ārda латыш ‘t āds, kas neskaidri run ā’ (Ганжина 2001, 275). Uzv ārdus, kas sakr īt ar taut ību apz īmējumiem, ne vienm ēr var saist īt ar to īpašnieku sen ču etnisko pieder ību. Piem ēram, Krievij ā uzv ārds Литвин neb ūt nenoz īmē, ka sen či tieš ām ir bijuši lietuvieši – visticam āk, tie bijuši baltkrievi vai krievi – p ārn ācēji no Lietuvas Lielk Ħazistes teritorij ām (varb ūt no Smo Ĝenskas apgabala) ( Ганжина 2001, 5). Igaunij ā, k ā atz īst igau Ħu uzv ārdu p ētnieki, etnon īmiskas semantikas uzv ārdi ir sastopami sam ērā reti: Mulgi ‘V īlandes novada iedz īvot ājs’, Hämalane , Idlane , Lätlane ‘latvietis’, Polakene , Rootslane ‘zviedrs’, Saks ‘v ācietis’, Venelane ‘krievs’ (Henno 2000, 38). 144
Dažreiz š ādiem etnon īmiskas semantikas uzv ārdiem piem īt ironiska, pejorat īva noz īme: Juut ‘ž īds’, Türk ‘turks’ (Saareste I, 144, II, 16, Must 2000, 49). Sal īdzin āmo valodu uzv ārdos ir sastopami ar ī citi etnon īmi, kas nav paman īti latviešu uzv ārdu sist ēmā, piem ēram: Somij ā ir sastopami v ēl š ādi no etnon īmiem radušies uzv ārdi: Vepsäläinen (1810) un Vepsä (473) ‘vepsietis’, Tanskanen (3093) un Tanska (265) 648 ‘d ānis’, Lappalainen (8056) ‘s āms’, Lappi (1355) ‘s āms’, ar ī salikte Ħos Lapintie ‘s āmu ce Ĝš’. Tom ēr biež āk Somij ā ir sastopami uzv ārdi, kas r āda personas saist ību ar k ādu novadu: Karjalainen ( Ĝoti popul ārs uzv ārds, t ā frekvence 11971 – Suk. 199) ‘kar ēlietis’, Savolainen ‘Savo iedz īvot ājs’, Hämäläinen (18819) ‘Hemes iedz īvot ājs’ u. c. Sal. latv. uzv. Kurzemnieks , Vidzemnieks , Zemgalis , Zemgalietis , Sēlietis u. c. Po Ĝu valod ā ir uzv ārdi Słowak , Słowakiewicz ‘slov āks’, Czeh , Czehak , Czehowicz ‘čehs’. Krievu valod ā ir uzv. Грузинов , Грузинцев ( Унбегаун 1989, 109, 111). Šėiet, ka p ārsvar ā latviešu uzv ārdos ir sastopami tuv ējo kaimi Ħu, k ā ar ī liel āko taut ību nosaukumi, turpretim etnon īmiskas semantikas latviešu priekšv ārdos galvenok ārt re ăistr ēti tikai seno baltu cilšu nosaukumi.
3.1.3. Amatu un profesiju semantikas uzv ārdi
Šī ir sam ērā plaša uzv ārdu grupa: to p ārst āv 212 atš ėir īgi uzv ārdi latviešu antropon īmiskaj ā sist ēmā, t. i., ap 7,9% no visiem latviskas cilmes uzv ārdiem. K ā ir atzinis jau E. Blese, š ādas semantikas uzv ārdi ir Ĝoti seni: Arst 1506, Beckers 1521, Bruwer 1532/3, Czelskallis 1573 (t ās pašas semantikas l ībiešu cilmes v ārds Routzeppis 1536), Dorsseneke (= d ārznieks) 1512, Dwelnicke (= dvie Ĝnieks) 1507, Jostneke (= jostnieks) 1518, Kalleis , Karwirs , Kletteneck 1607, Melder 1499, Murnix 1511, Mutznick u. c. (Blese 1929, 134 –135); Klettingk (= kl ētnieks) 1587, Kokelnyk (= koklinieks) 1456 (Latkovskis 1968, 69); Bludniks 1599 (= b Ĝodnieks), Kalwysz 1599, Kurpnik 1599, Murnik 1599 Latgal ē (Škut āns 1974 148, 327, 166, 349). Tie dažreiz darin āti ar ī no m ūsdien ās vairs nelietojamiem amatu v ārdiem: Bozeneke (= bozenieks), Groszenicke (= grožnieks), Kanengeters (ăerm ānisms ar noz īmi ‘kannu l ējējs’), Struckennick (= stri ėenieks ‘virvju vij ējs’) 1508, Wirbenick (= virbenieks ‘dzelzs vai vara stie Ħu tais ītājs’) (Blese 1929, 134 –135). Dažbr īd mūsdienu skat ījum ā var tikt uztverti ar ī profesiju apz īmējumi ar nelielu ironijas devu; šai sakar ā no agr ākajiem v ēsturiskajiem pierakstiem b ūtu minami uzv ārdi Asger (= āžăē ris) 1516, Berneaucklis (= b ērnauklis) 1604, Peneroux (= pienarau ăis, resp. raudz ētājs) 1549, Pestell (= pestelis), Telegannis (= teleganis) 1539 (Blese 1929, 136). Neviens no šiem personv ārdiem mūsdienu latviešu uzv ārdu sist ēmā nav lietojams. B ūtiska š ėiet V. Staltmanes atzi Ħa ( Сталтмане 1981, 93), ka profesiju semantikas uzv ārdi neatspogu Ĝo to svar īgumu vai izplat ību (vietu) sabiedr ībā. To apstiprina ar ī uzv ārdu frekvence: sal. Zemnieks (7), Bitenieks (17), Dravnieks (39), Ratnieks (35), Ar ājs (38), Melderis (38), Podnieks (39), Zvejnieks (88), Kal ējs (103), Mūrnieks (111), Muzikants (112), Mucenieks (112). Pēc V. Staltmanes sast ādītās latviešu uzv ārdu atgriezenisk ās v ārdn īcas datiem, visizplat ītākie profesiju nosaukumi latviešu uzv ārdos ir Mucenieks (112), Muzikants (112), Mūrnieks (111), Kal ējs (103), Zvejnieks (88), Str ēlnieks (43), Ar ājs (38), Melderis (38), 145
Podnieks (37), Ratnieks (35), Burtnieks (32), Ėē ni Ħš (32), J ātnieks (26), J ēgers (26), Meisters (21) 25 . Te izpaužas likumsakar ība, kurai analo ăiska ir ar ī topon īmij ā: nosaukumi rodas, pamatojoties uz to, kas atš ėiras no kop ējā fona, nevis no visizplat ītākā un visparast ākā. Ar to var izskaidrot ar ī faktu, ka visizplat ītākie ir tieši š ādu profesiju semantikas uzv ārdi, proti, zemnieku bija Ĝoti daudz, bet kal ējs bija kaut kas paman āms un atz īmēšanas v ērts, turkl āt patieš ām Ĝoti svar īgs lauksaimnieku vid ē. Šāda likumsakar ība v ērojama ar ī citu tautu antropon īmij ā. Piem ēram, ar ī Igaunij ā starp profesiju nosaukumiem uzv ārdos visbiež āk ir sastopams kal ēja v ārds (Must 2000, 98). Tas pats sak āms par kal ēja profesiju daudzu citu tautu uzv ārdos: piem ēram, V ācij ā uzv. Schmidt ir otrais izplat ītākais uzv ārds (aiz uzv. Müller ‘dzirnavnieks’) (Caffarelli 2005, 245), Horv ātij ā – otrais popul ārākais uzv ārds ir Kova čevi ćs, Ung ārij ā – trešais izplat ītākais uzv ārds – Kovács (Caffarelli 2005, 241), sam ērā popul ārs ir ar ī somu uzv. Seppä (2241) ‘kal ējs’ (Suk. 595), ar ī N īderland ē un Anglij ā tas ir viens no visizplat ītākajiem uzv ārdiem. It āĜ u uzv ārdu pētnieks Enco Kafarelli konstat ējis, ka ar ī It ālijas daž ādos re ăionos no profesiju semantikas uzv ārdiem visizplat ītākais ir Ferrari (k ā ar ī Favaro , Fabbri , Fabris (Cafarelli 2005, 235)) ‘kal ējs’ (p ēc kura otraj ā viet ā seko uzv ārdi ar s ākotn ējo motiv āciju ‘b ārddzinis’ (Kafarelli 2007, 179)). Sal īdzin āmā tabula uzskat āmi liecina gan par izplat ītākajiem šīs semantikas uzv ārdiem Latvij ā, gan par antropon īmiskaj ām paral ēlēm cit ās kaimi Ħvalod ās.
Amatu un profesiju semantikas uzv ārdi
Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Alders (3) – – – Piwowar Пивов 155 Bierbrauer 214 Пивоваров 128 Piwowar- 237 Bier 128 czyk 214 Пивоварё - Biermann Piwowarek нок 102, 196 214 Amatnieks (14) – – – – – Handwerker Ar ājs (38) – – Araitis I 116 Oracz Пахарь Pfluger 504 Dzi Ĝar ājs (2) Arys I 121 Oraczewski Plüger 504 Jaunar ājs (9) Arius I 121 Oraczko Pflügner 504 Kalnar ājs (2) Oraczyk Ackermann Milzar ājs (2) Oracki 200 76 Mežar ājs (1) Muižar ājs (5) Silar ājs (30) Smilšar ājs PĜavar ājs (3) Zemar ājs (1) Zemesar ājs (2) Ārste (1) Arst (35) – Daktaras I 448 Doktor 108 Докторов Arzt 92 Dakteris (3) Daktaraitis Doktoro- 262 Dakternieks (2) Daktaravi čius wicz 108 Докторенко
25 Šie skait Ĝi ir nosac īti, tos min V. Staltmane atgriezeniskaj ā latviešu uzv ārdu v ārdn īcā (Staltmane 1981, 114– 226), balst īdam ās uz savu sav ākto antropon īmisko materi ālu.
146
Daktaris I 448 Doktorski G 163 Daktoravi čius Doktorczyk I 448 Doktorow- ski 108 Doktorek
Aud ējs (2) – – Atko čaitis Tkacz Ткач Weber Atko čas Tkaczik Ткачов Atko čius I 133 Tkaczewski Bitenieks (17) – Mehiläishoi- Bitenekas I Pszczołows Пчелин 151 Bienemann Bitnieks (3) taja 354 268 ki (?), Пчельников 128 Bišenieks (1) Mesiäinen Bitiniekas I Pszczołkie- 117 Biener 128 Dravnieks (39) (93) 354 268 ( Dārznieks (3) Aednik – Daržinauskas I Ogrodnik Огородни - Gartner 262 (23) 464 198 ков Gärtner 262 Daržininkaitis Ogrodni- Огородник Gertmann I 464 czuk 198 G 344 262 Daržinis I 464 Daržininkas I 464 Drag ūns – – Drag ūnas Dragun 109 Драгунов 25 – Skat. ar ī Drag ūnaitis Dragon 109 Драгункин Jātnieks Dragunavi čius Драгунский Drag ūnevi čius G 168 Dragunevi čius I 520 Dziedātājs (7) – Laulaja Dainius I 446 Śpiewak Песнопев - Sänger 565 (146) 296 Dainys I 446 Śpiewakow цев 174 Senger Laulajainen Dainaras I 446 ski Песенников Singer (321) 296 Dainauskas 95 Dainavi čius Песельник Dainelis I 446 Песельнико Daini ūnas I в G 364 446 Dzirkalis (14) – – Girniauskas – Мирошник – Girnavi čius Мирошни - Girnevi čius ченко G 318 Girnikaitis Girnikas I 676 Ec ētājs (8) – – – – – Eger 208 Egerer Egermann Egger 208 Eggers 209 Gani Ħš (9) Karjane – Skerdys E II Pasterz 205 Пастухов 99 Hirt(e) (60) 735 Pastuszek Пастушенко Hirter 327 Karjus Ganinis I 620 205 237 Hirth 327 (238) (< latv. val.) Pastuszak Пастушик Pastusiak 237 205 Пастушо - нок 237 Gl āznieks (7) Klaassepp – Stiklius Szklarz Стекольни - Glasbrenner (20) Stikliorius Szklarzo- ков 274 II 822 wicz Glase- Stiklaitis macher Stiklis II 821 Glasel Glasenapp Glaser Gläser 274 Glasing Glasmacher 275 Gr āfs – Kreivi (250) Grafas I 698 Graf 127 Графчиков Graef(e) Aucgrafs (1) 256 Grafi ński (?) 147 Graf(e) Hercogs 127 Graaf 282 Hercog Graap 282 Landgraf 410 148 Herzig Herzog 322 Gr āmatnieks (4) – – Knygauskas I Ksi ąŜ kie- Граммат - Buchbinder 1033 wicz чиков G 140 Buchdrucker Bucher Bücher Bücherl Buchert 157 Büchner Buchner 158 Iesalnieks (19) – – Saliklis II 665 – – Malz 438 Saliklys II 665 Malzer Mälzer 438 Jātnieks (26) – – – – – Reiter Skat. ar ī Reiterer Drag ūns Reither Reitter 536 Jēgers (26) Kütt – J÷geris I 827 – Егерев 101 Jaeger Jēă eris (8) (1691) Jegerskas I Jager 346 Ăēă eris (10) 827 Jäger 346 Jegieris I 827 Jumi ėis (14) – – Stogis Kry śkie- Гонтар Dach 171 Stogys wicz (?) Гонтаров Dacher 171 Stogevi čius (?) Гонтарёв II 824 Гонтарь G Jumikis I 854 133 (< latv. val.) Jūrnieks (1) – – Jungaitis I 855 – Матросов Schiffer Matrozis (6) Jungas I 855 Seemann Junga (4) Jungeris I 855 Jungevi čius I 855 Kal ējs (103) Sepp Seppä (43) Kalvis I 902 Kowal 159 Кузнецов 99 Schmidt Kal ēji Ħš (2) (3799) 864 Kalvaitis I 901 Kowalczyk Кузнечи - Schmid Apškal ējs Raudsepp Seppänen Kalvelis I 901 159 ков (?) 151 Schmied Dzelzkal ējs (11) (871) (7513) 596 Kalv ÷nas I 901 Kowalew- Кузнец Schmedt Dzelzkalis (1) Seppälä Kalvinis I 902 ski Ковалёв Schmitz Smilškal ējs (1) (8132) 596 Kalvinskas I Kowalicki Ковалев - Schmidl Str īkkal ējs (2) Rautanen 902 Kowalski ский Schmidtke Kalvis (18) (1148) 531 Kavolis I 955 Kowalczek Коваленко Schmidt- Kalv ītis (10) Kavolius Kpwalczuk Коваленков mann 586 Kalvišs Kavoliukas Kowalczy- Ковалик Schmiedler Ka Ĝva L I 91 Kavoli ūnas I kiewicz Коваль 587 955 Kowalczy- Ковальков Eisen- kowski 159 Ковальчук schmidt u. c. u. c. G 260 Kalpi Ħš (8) Teener Palviainen Tarnauskas Sługocki Батрак 212 Knecht Sulainis (2) (8) (?) (937) Tarnavi čius Słuszniak Батраков Knechtel Sulane (6) 441 Tarnevi čius Słu Ŝewski Knapp(e) II 1023 Sługa 244 380 Sług 244 Dienert 185 Bub(e) 157 Kapteinis (7) Kipper – Kapitanskis I – Капитанов Hauptmann Vārtukapteinis (280) 916 101 308 ?? (6) 149 Karalis (1) Kuningas Kuningas Karalius I 919 Król 162 Короленко Koning Ėē ni Ħš (32) (369) (184) 263 Karalis I 919 Królak 162 Королёв König Ėeninš (2) Kuninkainen Karalaitis Krul 163 Королёнок Königer (16) 822 Karalevi čius Король Königs 387 Karali ūnas Королько Karaliukas I Корольков 919 Королюк G 253 Kazaks (23) – – Kazokaitis Kozak 160 Казаков 98 – Kaz āks Kazokas I 961 Kozakie- Kazokevi čius I wicz 160 961 Kozaczek 160 Kr āsonis – – – – Красильщи - Färber 230 Mālderis (4) ков 96 Mahler Ma Ĝars (Škut āns Красильни - Mähler 437 1974, 428) ков G 255 Maler 438 Krogers (1) Kõrtsmann – Kar čmarskas Szynkarek Корчмарь Wirth 723 Gala- (15) Kar čmarinas I 266 Корчмаров - Wirths krodzenieks (2) 923 Szynkar- ский Wir(t)z Krodzenieks (2) Kar čemarskas czyk Шинкарев 723 Krodznieks (2) Ku čers (3) – – – Stangreciak Кучер 213 Kutsche Ku čeris Stangreciuk Кучеров Kutscher Ku čiers (3) 262 406 Ku čieris (1) Kupcis (18) Kaupmees Kauppi Kup čelaitis Kupiec 167 Купцов Kaufmann (147) (1988) 209 Kup čelis Kupała 167 Купчик Kauppinen Kup čikas Kupik 167 Купчиков (7782) Kup činskas Kupis 167 Kauppila Kup čiukas Kupiecki (2489) Kup čiūnas 167 Kup čius I 1127 Kurpnieks (11) Kingsepp Suutari Kurpaitis Szewc Сапожни - Schuster 603 (164) (1841) 630 Kurpauskas Szewczyk ков 94 Schomaker Kängsepp Suutarinen Kurpavi čius Szewczuk Шевцов Schu(h)- (252) (635) 630 Kurpininkas I Szewco- Швецов macher Kingisepp 1136 wicz Schomann (86) Šiau čiūnas Szewców Schuchmans Kingsep Šiau čiulis Szewczak Schumann Šiau čiukas II Szewchy- 604 919 kowski Szewcy ński 261 Ėesteris (8) Kester – Kesteras I 980 – – Kuster (40) Küster Köster Kusterer (298) Küsters 406 Laivenieks (4) – Venemies Laivys (?) II Łódkowski Лодкин 158 Kahn 358 (106) 735 17 Лодейни - Schiffer 577 Laivukaitis II ков 96 Schiffers 17 Schiffner 578 Liecinieks (4) – – – Świdecki – Zeuch 150 Świderek Zeug 738 Majors (19) Major Majuri (949) Majoras II 135 Major 181 Майоров Major 438 Majori Ħš (3) (33) 333 Majoravi čius Majorek 101 Meiers 449 II 135 181 Майорский Meier 449 176 Mālnieks (1) – – Moli ūnas Gli ński 122 Глинский – Mālmeisters (1) Moliušis 106, G 127 Skat. ar ī Molinis II 266 Podnieks Molinius II 266 Mednieks (14) Kütt – Medzionas II My śliwiec Охотников Jager 346 Medenieks (3) (1691) 197 My śliw- Jäger 346 Jahimees Medžionis II czyk Jaeger 346 (21) 198 My śliwski Weidmann 194 702 Meisters (21) Meister – – Mistrzak Мастеров Meister 451 (447) 101 Melderis (38) Mölder Myllynen Mal ūnaitis II Młynarczyk Мельник 29 Müller Melder ītis (1267) (1064) 377 148 192 Мельников Müllers Maltavnieks (1) Mylläri (54) Mal ūnavi čius Młynarczuk 188 Müllner 466 Maltuvnieks 378 II 148 192 Мельничук Mühlmann Sudmalis (10) Młynarski 214 465 Patmalnieks (1) 192 Мельников - Möller ский Möllers 462 Мельничен - Mölders ко Möhler 461 Мельнич - Miller 459 ний G 314 Mölder 461 (lejasv ācu) Mežinieks Metsavaht Metsänen Miškinis II Le śnicki Лесников Walder Mežnieks (4) (10) (215) 356 257 Лесниченко Wälder Meženieks (1) Miškeli ūnas II G 283 Waldhauser Mežsargs (7) 257 Лесницкий 692 Miškis II 257 Лесниченок Waldmann Miškys II 257 Waldner 693 Förstel Förstemann 249 Förster Förstner 249 Förste Forstmann Forstner Mērnieks (4) – – Miernykas (?) – – – Mierninkas II 223 Miesnieks (15) – – M÷sys II 212 Rze źniak Мясин 154 Metzger M÷si ūnas II Rze źnicki Мясников Metzler 456 212 93 Fleisch Мясник Fleischer Мясницкий 244 G 327 Flieschhack(er ) 246 Fleischmann Fleischner Fleisser 151 Fleissner 246 Schlachter Schlächter 580 Mucenieks Pütsepp Tynnyrin- Kubilinskas I Bednarz 82 Бондар 22 Böttcher 145 (112) (43) tekijä 1097 Bednarzak Бондарев Böttger Mucnieks (2) Aamisepp Tynninen Kubilis II 1097 82 214 Bötticher Ošmucnieks (1) (52) (118) 701 Kubili ūnas II Bednarzew- Бочаров 98 Böttiger Mucinieks (7) (no vv) 1097 ski Бочкарёв 97 Böttjer Kubulnieks (10) Kubilius II Bednorz 82 Бочкин 157 Böttker Bondars L I 91 1097 Bednaruk Бочарников Bädeker 147 82 G 72 Baedeker 99 Bödecker Bödeker Böddiker 138 Kuper Küper 405 Küfer Küffer Küffner Kufner Küfner 401 Kiefer 370 Fass 231 Faßbänder Faßbender Fassbinder Fasshauer 231 Fassmann 232 Schäffler 569 Binder Binter 130 Muižnieks (1) Mõisnik – Dvarionas Szlachto- Дворянинов Edel(e) Kuku Ĝmuiž- (13) Dvarionavi čius wicz 147 Edeling nieks (2) I 548 Dworzak Дворянов Edelmann Muižulis (5) Muiženinkas II Dworza ński 147 207 278 Dworek Дворкин Edler 208 Muižis II 279 111 259 Edlich 208 (no latv. val) Dwornik Помещиков Amtmann 86 111 95 Muzikants (7) Muusik – Muzikantas – Музыкант Musikant (11) Muzikauskas 262 Muzikevi čius Музыкан - II 287 тов 101 Mūrnieks (111) Müürisep Muurari Murnikas II Mularz Каменщи - Maurer (er) p (215) Muurinen 284 Mularzuk ков 96 Mäurer Müürsepp (677) 375 Mūrnikas II Mularczyk Печников Mauermann (564) 284 349 447 Murmann 467 Būmeisters (9) Puusepp – Dailida I 445 Cie śla Плотников Hauser 152 Būvmeisters (2) (1263) Dailyda I 445 Cie ślak 93 Häuser Dailid ÷ I 445 Cie ślik Строгаль - Hausmann Dailyd ÷ I 445 ников G 454 309 Dailid ÷nas Zimmerer Dailidis I 445 Zimmerling Dail ÷donis I 742 445 Zimmer- Dailydaitis mann 742 Dailidavi čius Buhrme(i)s- Dailidevi čius I ter 160 445 Baumeister Baumann 160 Oficieris – – Viršila Oficerski Офицеров – Viršilas 101 Viršyla II 1230 Ormanis (8) – – – Wo źniak Извощиков Fuhr 258 Wo źnica 97 Führer 258 Wo źniczak Извозчиков Fuhrmann G 224 258 Wagenführ(e r) 690 Wagenmann Wagenseil 690 Pastnieks (2) – – – Pocztaruk Почтарёв 97 – Pocztowski Pocztowy 216 Pastors (9) – – Pastoraitis Pastor – – Pastorius II 400 Klebonas I 1014 Kunig ÷lis I 1123 Kunigauskas Pav ārs (1) Kokk Kokki Vireika Kucharz Поваров 98 Koch 383 Pav āri Ħš (4) (642) Vireikis II 165 Kocher Pavarnieks (?) Kokkar 1228 Kuchar 165 Köcher (27) Kucharczyk Kochs 165 Kock 384 Kucharek Köck 384 Kucharski Kocks 384 165 Köch(e)l 383 Pīpkal ējs (4) – – – Fajkowski – – (?) PĜā vējs (1) – – – Kosiarz Косарёв 97 Schnitker Косаревич Schnittger 236 Shnittker Косарик 591 215 Podnieks (37) Pottsepp – Puod ÷nas Garncarz Гончар 213 Töpfer (17) Puodžiukaitis 120 Гончаренко Töpfner 667 183 153 Pottisep II 534 Garncarzyk Гончарик Töpper 668 Puodži ūnas II 120 215 Gro(p)per 534 Гончаров 26 Grö(p)per Puodžius II 288 534 Graper Puodys II 534 Gräper Grapner 284 Auler 95 Aul 95 Aulmann 96 Eilenbecker Eiler 213 Eul(n)er 227 Ullner 676 Pott 512 Pottbacker Pottbäcker Pottbecker Potter 512 Pöttger 512 Pütjer 516 Dipper 189 Düppenbec- ker 201 Düpper 202 Dopfer Döpf(n)er 194 Ha(f)fner Häf(f)ner 298 Hefele Hef(f)ner311 Princis (16) Prins (?) – Karalaitis – Принцев Prins 514 Karali ūnas I 214 Prin(t)z 514 919 Puškundzis – – Ponelaitis Panek – Herr Kungs (5) Ponelis II 491 Paniuk Veckungs (2) Pankiewicz Jaunskungs (4) Ratnieks (35) Ratassepp – Ra čys II 550 Kołodziej Тележкин Stellach 640 Rat Ħiks (177) Ra čiukas II 154 158 Stellmacher Ratn īks L I 91 Ratasepp 550 Kołodzie- Телегин 158 640 (88) Ra čiūnas II jak 154 Wagner Rattassepp 550 Kołodziej- Wägner (7) Ra čius II 550 ski Wahner Tõldsepp Ra čiukaitis II Wähner (100) 550 Wähnert 691 Wegener Wegner Wehner Wehnert 700 Weiner Weinert 704 Rademacher 521 154 Rademaker Rader 521 Räder 521 Raderma- cher Radmacher Raeder 521 Assenma- cher 93 Rijnieks (10) – – Jaujininkas I – – Kornmann Meiris (24) 823 (?) 390 Jaunininkaitis I 824 Ritenieks (5) – – – – – Asshauer Skat. ar ī Assheuer Ratnieks Aßheuer Assmacher Aßmacher 93 Robežnieks (44) – – Rubeževi čius – – Scheid(e) II 626 Scheidel Scheidler Scheidt 573 Sedlenieks (15) Sadulsepp – Balnionis Siodłowski Седлов 158 Sattler Sedlinieks (27) Balnarauskas Siedl 239 Sattel Sedlers (?) Balnoraitis Siedla 239 Sättele 566 Seglenieks (3) Balnys I 175 Siedlik 239 Sadler 562 Šidlauskis < Balnius I 175 Siedlec 239 Sedler 610 dial. L I 91 Sedlauskas (?) Siedłowicz Sedlorius (?) II 239 691 Seržants (8) – – Seržintas II – Сержантов – 705 101 Šeržentas (?) Сержант Šeržintas II 915 Sējējs (7) – – S÷jūnas II 693 Siewnik – Sämann 564 Sējāns (1) Sej ūnas II 693 Siewniak S÷jus II 693 Sidrabkals – Hopiaseppä – Srebrnicki Серебрени - Silbermann Hopiasep- Srebrkow- ков 620 pälä 127 ski Серебряков Srebrnik Серебря - 248 ников G 431 Sietnieks (9) Sõelsepp – Re čiūnas (?) II – Решетников Siebecke (30) 589 G 406 Sieben 616 Sietkauskas II Sieber(s) 711 Siebler Siebs 617 Skr īveris (2) – – Raštikis II 579 Pisaczyk Писар 236 Schreiber Skrivelis II Pisarek 213 Писарев 24 Schreber 751 Pisarkiewic Писчиков Schrieber Skryvelis II z 213 97 Schriefer 751 Pisarski Писарев - Schriever 213 ский Schriewer 155 Писаренко 599 Писарский G 368 Skroderis (5) Rätsepp – Kriaučius Kraviec Портной Schneider Ābelskroderis (174) Kriau čiūnas 262 Schneidereit (1) Kriau čiukas Портнов Schneiders Skroder ēns (6) Kriau čionis 100 589 Skrodelis (9) Kriau činskas I Шварёв 97 Schnider Kraucis (2)< 1073 Шваров Schnieder dial. Latgal ē Швачкин Schnieders Krau čs Швед (?) 591 Шведиков Nähter (?) Näther Шведов (?) Natterer Швейкин Nattermann Швец 469 Швецов Schröder Шевцев 599 Шевцов Schrödter Шевченко Schroeder Шевчик Schroer Шевчишин Schröer G 562 Schroeter Schrötter 600 Schrödel 599 Schrader Schräder 597 Sni ėeris (13) – – Stalionis – – Tischler ‘galdnieks’ Stalevi čius II Schreiner ? Jaunsni ėeris (3) 796 Stabulnieks (8) – – Stabulinskis Dudek 111 Дударёв Flöt(h)er Stabulis II 790 Dudka 111 Дударенко 248 Stabulionis II Дударов Pfeif(f)er 790 Дудник G 502 Švilpauskas 175 Pfeuf(f)er Švilponis 503 Švilpa II 1005 Starpnieks (1) – – – – – Mittler 460 Gemeiner 266 St ārasts (4) – – Seni ūnas II Starosta Старостин Altmann 85 St ārasti Ħš 700 249 147 St ārastnieks Staro ścin St ārostnieks 249 Skat. ar ī Starostka Vecvagars 249 Str ādnieks (4) – – Darbutis I 461 Pracownik – Arbeiter Darbutas I 461 Robotowski Arbter 90 Robota 229 Str ēlnieks (43) Kütt Ampuja Šaulys II 896 Strzelec Стрелин Schütz(e) Šāvējs (8) (1691) (236) 68 Šaulevi čius Strzelecki 159 Schütt(e) Šaulaitis II 896 Strzelczak Стрелков 604 156 Šaulauskas II Strzelczyk 100 896 Стрелов 159 Striel čikas (?) Стрельцов Striel čū nas 99 Striel čius Стрельчук Strielkauskas 237 Strielk ūnas II 835 Str īpnieks (1) – – Stripeika – Брусов 156 Stricker (?) Strypeikis II Strickert 649 837 Students (5) – – – Student Студентов – Studentkow 102 ski 254 Studento- wicz 254 Šūpu Ĝnieks (?) – – Lopša II 106 – – Wiegner 716 Lopšaitis II 106 (?) Tiesnesis (3) – Tuomari 690 Teisinis Sędziak Судейкин Richter 539 (vietv ārdis- Teisi ūnas II Sędzicki 100 Richters 539 ka cilme) 1033 Судник 235 Sūdžius < dial.(sl āvisms) ‘tiesnesis’ II 854 Tiltnieks (?) (2) – Siltanen (?) Tiltinis II 1045 Mostowski Мостовой Brucker (1588) 603 Мостович Brücker Мостовской Brückmann Bruckner Brückner 155 Uzraugs (1) Valvur (7) Kiiveri (?) Vaitas Wójt 295 Воевода Hüter 341 Lauksargs (6) 221 Vaitasis Wójtach Воеводов Hüther 341 Voits (9) < dial. Vaitauskas 295 Воеводский Wachter ‘uzraugs muiž ā’ Vaitavi čius II Wójtak 295 Wächter 690 Voite Ħš 1130 Wojewoda Voitk āns L I 82 Karužis I 935 Wojewod- Skat. ar ī Karuž ÷lis ski Vecvagars, ‘vaivada, St ārasts karognes ējs, Vaivads (13) uzraugs’ I 935 Vadonis (3) Juht (39) – Vadauskas (?) – Вожик 242 Führer 258 Vadeckas Вожжинс - Fuhrmann Vadeika кий 169 258 Vadeikis Vadeiša Vadišius II 1124 Varkalis (10) – – Varkalas II Miedzi ński Медник 279 Kupfer Varkals (5) 1164 188 Медников Kupferschlä- Kaparkal ējs (1) Varkalevi čius Miedzga 92 ger II 1164 188 Медоваров Kupfer- Varkalis II Miedziak 103 schmied 405 157 1164 188 Медоварцев Kupfer- Varkalys II Miedziun 103 schmidt 405 1164 188 Медынцев Kopper(s) G 313 Kopper- schläger 389 Koppersch- midt 405 Vecvagars (17) – – Vagaras Wójt 295 Старостин – Vagars (4) Vagrys II 1125 Wójtach 147 Jaunvagars Vaguris II 295 Vagalis (4) 1125 Wójtak 295 Vaga Ĝs L I 91 Skat. St ārasts, Uzraugs Zald āts (1) – – Kareiva Źołnierczuk Солдатов Krieger Kareiviškis 308 Źołnierek Źołnierkie- wicz 308 Źołniero- wicz 308 Soldatov Zemnieks (7) Talupoeg Talonpoika – Chłopski Крестьяни - Bauer 108 Kalnzemnieks (?) (12) (236) 644 Chłopi ński нов Bauermann (1) Põllumees Крестьян - 108 Lejzemnieks(5) (?) (21) кин Vāczemnieks ‘zemnieks Крестьян - (2) ’ цев Veczemnieks (2) Bradzemnieks (1) Vadzemnieks (1) Vādzemnieks (1) Muizemnieks (1) Salzemnieks (1) Jaunzemnieks (1) Bērzemnieks (1) Vērzemnieks (7) Mūrzemnieks (1) Salazemnieks (1) Gruntzemnieks (1) Br īvzemnieks (3) Birzzemnieks (1) Muižzemnieks (1) Zvejnieks (88) Kalur (13) Kalastaja Žuvininkas II Rybak 233 Рыбаловлев Fischel Kalamees 1351 Rybin 233 103 Fischer(s) (333) Rybar 233 Рыбаков Fischle Rybarski Fischmann 233 242 Kā izriet no tabulas datiem, vis ās septi Ħā s sal īdzin ātaj ās kaimi Ħtautu valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no leks ēmām ar noz īmi ‘cepurnieks’, ‘kal ējs’ (ar ī visvair āk daž ādu variantu), ‘kurpnieks’, ‘melderis’, ‘mucinieks’, ‘mūrnieks’, ‘pav ārs’, ‘str ēlnieks’, ‘tirgot ājs 158 (kupcis)’, ‘zvejnieks’, ar ī ‘kalps’ un ‘majors’. Izplat īti ir ar ī uzv ārdi ar s ākotn ējo noz īmi ‘podnieks’, īpaši daudz daž ādas saknes variantu re ăistr ēts v ācu valod ā: Töpfer , Töpfner , Töpper , Gro(p)per , Grö(p)per , Graper , Gräper , Grapner , Auler , Aul , Aulmann , Eilenbecker , Eiler , Eul(n)er , Ullner , Pottbacker , Pottbäcker , Pottbecker , Potter , Pöttger , Pütjer , Dipper , Düppenbecker , Düpper , Dopfer , Döpf(n)er , Ha(f)fner , Häf(f)ner , Hefele , Hef(f)ner . Ar ī citiem amatu un profesiju semantikas uzv ārdiem v ācu valodā ir daudz daž ādu variantu, īpaši ar noz īmi ‘melderis’, ‘mežinieks’, ‘mucinieks’, ‘podnieks’, ‘šuv ējs’ u. c. Ja nosac īti pie amatiem var min ēt ar ī leks ēmu karalis vai kungs , š ādas semantikas uzv ārdi ir zin āmi vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās, ta ču tas nenoz īmē, ka tie visi ir kara Ĝu pēcn ācēji. Te viet ā b ūtu Enco Kafarelli atzinums par bieži sastopamajiem uzv ārdiem, kas atbilst goda nosaukumiem, tituliem un amatiem: š ādu uzv ārdu pamat ā ir iesaukas, kas dotas cilv ēkiem, kuri iztur ējušies t ā, it k ā paši b ūtu kara Ĝi vai p āvesti (Kafarelli 2007, 185). Tiesa, latviešu valod ā daudz biež āk nek ā uzv. Karalis (1) tiek lietots cits analogas semantikas uzv ārds – Ėē ni Ħš (32), Ėeni Ħš (2). Gandr īz vis ās valod ās, ar nelieliem iz Ħē mumiem, ir ar ī uzv ārdi ar etimolo ăisko noz īmi ‘aldaris’, ‘ar ājs’, ‘bitenieks’, ‘b īskaps’, ‘galdnieks’, ‘d ārznieks’, ‘dzied ātājs’, ‘gans’, ‘gl āznieks’, ‘karalis’, ‘karav īrs’, ‘krodzinieks’, ‘mednieks’, ‘miesnieks’, ‘muižnieks’, ‘ratnieks’, ‘sedlenieks’, ‘tiesnesis’, ‘zemnieks’. Latviešu uzv ārdiem, kas darin āti no leks ēmām ar noz īmi ‘ar ājs’, nav konstat ēti atbilst īgas semantikas uzv ārdi igau Ħu (* Kündja ) un somu (* Kynt ımies ) valod ā. Lietuviešu valod ā ir t āds salikts uzv. k ā Žagrakalys ‘arklu kal ējs’, k āda nav cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās. Interesanti, ka vien īgi igau Ħu valod ā nav sastopams uzv ārds ar noz īmi ‘bitenieks’ *Mesenik un potenci āls uzv ārds * Laulja ar noz īmi ‘dzied ātājs’. Tikai krievu valod ā nav konstat ēts potenci āls uzv ārds ar noz īmi ‘b īskaps’ * Епископ . Somu uzv ārdos neizdev ās atrast muižnieka titulu (* Aatelinen , *Aatelismies ), lai gan cit ās valod ās tas nav tik rets antropon īms. Daž ās valod ās uzv ārdu motiv ētājv ārds var ētu b ūt ar ī student s: š ādi uzv ārdi ir latviešu, po Ĝu un krievu valod ā. Latviešu valod ā ir ar ī uzv. Skolnieks (4). Tikai latviešu, igau Ħu un v ācu valod ā paz īstams salikts uzv ārds ‘dzelzkal ējs’: Dzelzkal ējs (11), ig. Raudsepp (871), v ācu Eisenschmidt . Tikai latviešu un v ācu valod ā izdev ās atrast uzv ārdu ar noz īmi ‘amatnieks’: latv. Amatnieks (14), v ācu Handwerker (ig. * Käsitööline , liet. *Amatininkas nav); ar ī ‘ec ētājs’ ir zin āms tikai latviešiem un vāciešiem: latv. Ec ētājs (8), v ācu Eger 208, Egerer , Egermann , Egger 208, Eggers 209. Tikai latviešu un v ācu valod ā uzv ārda motiv ētājv ārds ir jātnieks : Jātnieks (26), v ācu Reiter , Reiterer , Reither , Reitter 536. Cit ās valod ās neizdev ās atrast ar ī analogas semantikas uzv ārdus latv. Plostniekam (10), Malkcirtim (7), Vilk ārsim . Tikai latviešu un lietuviešu valod ā re ăistr ēti uzv ārdi ar pirmatn ējo noz īmi ‘dzirkalis’: latv. Dzirkalis (14), liet. Girniauskas , Girnavi čius , Girnevi čius , Girnikaitis , Girnikas I 676; tāpat ar noz īmi ‘m ērnieks’: latv. Mērnieks (4), liet. Miernykas (?), Mierninkas II 223. Lietuviešiem ir ar ī uzv ārdi Klebonas , Kunig ÷lis , Puskunigis ar noz īmi ‘m ācītājs; spredi ėot ājs, mācītāja pien ākumu izpild ītājs’ (sal. latv. uzv. Pastors , Pops , bet, š ėiet, nav uzv. * Mācītājs , *Priesteris , *Gar īdznieks ). Tikai latviešu un krievu valod ā ir t ādi uzv ārdi k ā Pastnieks (2) un Почтарёв 97. Vien īgi latviešu valod ā ir t ādi salikte Ħi k ā Mālmeisters , Gri ėumal ējs , Jaunar ājs , Milzar ājs , Silar ājs , Smilšar ājs , Apškal ējs , Smilškal ējs , Str īkkal ējs , Kalnzemnieks , 159 Vārtukapteinis , Vecvagars, Vilk ārsis u. c. (da Ĝa no tiem noteikti ir radušies no oikon īmiem, resp., no m ājv ārdiem). Vair āki profesiju nosaukumu motiv ēti latviešu uzv ārdi ir Ĝoti reti sastopami: Ad ītājs (3), Ārste (1), Auskalis ‘zeltkalis’ (1), Bru ăē tājs (1), Bundzinieks (1), Burmisters (1), Daktenieks ( 2), Dzelznieks (?) (1), Kannenieks (3), Kažoknieks (2), Lāpītājs (3), Pastalnieks (2), Pārmijnieks , Pav ārs (1), Pies ēdētājs (1), PĜā vējs (1), Pr āmnieks (2), Rotkalis (3), S ējāns (1), Skolmeistars (3), Slakteris (2), Smilškal ējs (1), Spilvenieks (2), Starpnieks (1), Str īpnieks (1), Š Ħornieks (1), Uzraugs (1), Varkalis (1), Zemar ājs (1), Zvani ėis (1) (uzv ārdu frekvence pēc: Staltmane 1981). Latgal ē ir zin āmi t ādi uzv ārdi k ā Skarbin īks ‘mantzinis’, Šidlauskis ‘seglu tais ītājs’, Škapars ‘p ārvaldnieks’ (Latkovskis 1968, 91). Daudzi no tiem mūsdien ās k ā amatu nosaukumi vairs netiek lietoti. Ne visiem no šiem uzv ārdiem izdev ās atrast semantisk ās paral ēles sastat āmaj ās valod ās. Jāuzsver, ka daudzu š īs semantikas latviešu uzv ārdu pamat ā ir no uzv ārdu dzimšanas laika saglab ājuš ās sen ās leks ēmas (liel ākoties tie ir aizg ūtie amatu nosaukumi – ăerm ānismi vai sl āvismi), kas m ūsdien ās vairs netiek lietotas: piem ēram, Mālderis , Ku čieris , Kupcis , Sni ėeris , Ăē rmanis , J ēă eris , Cimermanis // Cimmermanis , Timermanis u. c. Vair āku amatu un profesiju nosaukumi, kas latviešu valodas uzv ārdos nav re ăistr ēti, ir sastopami citu valodu antropon īmiskaj ās sist ēmās (t ātad tie liecina par potenci ālām, bet latviešu valod ā nerealiz ētām iesp ējām), piem ēram: somu Herronen ‘kunga kalps’ Suk. 115 (sal. latv. Kalpi Ħš, Sulainis ), Ankkuri ‘kalpaz ēns’, Huusari ‘ ārstnieks, dziednieks’ (sal. latv. Dakteris ), Kesti ‘ārzemnieks, v ācu tirgonis’ Kiiveri ‘saimniec ības vad ītājs, pieskat ītājs’ Suk. 221 (sal. latv. Uzraugs ), Sorvari ‘virpot ājs’ Suk. 617, Kääriäinen ‘v ācējs, kr ājējs’, Siivonen ‘apkop ējs, t īrītājs’(?); igau Ħu Kardsepp ‘sk ārdnieks’, Katalsepp ‘katlu meistars’, Kivisepp ‘akme Ħkalis’, Tõldsepp ‘kariešu meistars’, Luksepp = Leesment ‘atsl ēgkal ējs’, Pangsepp ‘spai Ħu meistars’, Plekksepp ‘sk ārdnieks’, Tahasepp ‘naudas kal ējs’, Voksepp ‘vērpjamo rati Ħu meistars’, Opman ‘muižas pārvaldnieks’; vācu Köhler ‘oglinieks’, Körber ‘grozu pin ējs’, Splettstösser ‘skalu pl ēsējs’, Stricker ‘stri ėu vij ējs’, Täscher ‘somdaris’, Riemenschneider ‘siksnu griez ējs’, Pflugmacher ‘arklu izgatavot ājs’, Wollman ‘vilnas apstr ādātājs’ (sal. latv. Vilk ārsis ), Wächter ‘sargs’ (sal. latv. Uzraugs ) (Naumann 1989); senu un izzudušu profesiju nosaukumi krievu uzv ārdos Коновалов ‘veterin ārsts (zirgu ārsts)’, Солеваров ‘s āls v ārītājs’, Муковоз ‘miltu ved ējs’, Водовоз ‘ūdens ved ējs’, Быкадоров ‘v ēršu d īrātājs’, Водоносов ‘ ūdens nes ējs’, Звездочётов ‘astrologs’, Кожемякин ‘ ādinieks’, Воскобойников ‘sve ču meistars’, Перочинцев ‘spalvu meistars’, Протопопов ‘vec ākais priesteris’, Дяконов ‘priestera pal īgs’, Распопов ‘bijušais gar īdznieks’, Суфлёров ‘suflieris’, Бронников ‘iero ču meistars’, Сокольников ‘vanagu mednieks’, Сумников ‘somu meistars’, Собашников ‘su Ħu kop ējs’, Иконников ‘ikonu gleznot ājs’, Санников ‘ragavu meistars’, Гусельников , Гусельщиков ‘gus Ĝu (kok Ĝu) izgatavot ājs’, Крупенников ‘putraimu p ārdev ējs’, Гвоздарёв ‘naglinieks’, Лошкарёв ‘koka karošu meistars’, Учитель ‘skolot ājs’ (sal. latv. Skolmeistars ) u. c. ( Унбегаун 1989, 93–103). Daudzus š ādus piem ērus krievu valod ā min ar ī I. Ganžina: Бердников < ‘meistars, kas gatavo stell ēm deta Ĝas’, Воротников < ‘pils ētas v ārtu vai nocietin ājuma v ārtu sargs’, Подключников < ‘p ārtikas kr ājumu un pagraba p ārraugs’, Толмачев < ‘tulks’ ( Ганжина 2001, 5). 160 Amatu un profesiju semantikas uzv ārdu grup ā tika analiz ēti 212 latviešu uzv ārdi (jeb 7,9% no visiem latviešu uzv ārdiem, kas darin āti uz latviešu valodas b āzes) un 1147 cittaut ību attiec īgās semantikas uzv ārdi (jeb 13,2% no visiem cittautu uzv ārdiem, kas iek Ĝauti š ā darba izp ētē). 3.1.4. Faunas semantikas uzv ārdi K. Sili Ħš uzskata, ka daudzi putnu un dz īvnieku nosaukumi ( bite, skudra , d ūji Ħa, cielavi Ħa, čakst īte , gaigali Ħa, irbe , kaija , lakst īgala , sniedze , z īle , žub īte , c īrulis , gulbis un vanags , alnis , cauna , vilks ) plaši lietoti k ā iesaukas un pav ārdi blakus kristietiskajiem vārdiem, bet pirms tam bijuši patst āvīgi v ārdi (Sili Ħš 1990, 11). Par iesauku motiv āciju lietuviešu valod ā plaši ir rakst ījis A. Butkus, nor ādīdams, ka dz īvnieku nosaukumi tiek doti, gan raksturojot cilv ēka ārējo izskatu (p ēc matu kr āsas – bebrs , lapsa , v āvere , p ēc sejas veidola – pērti ėis , kar ūsa , pūce, vilks , p ēc deguna formas – ėī vīte , pīle , p ēc aus īm – pērti ėis , zilonis , med ūza , za ėis , p ēc kakla – gailis , dz ērve , zoss , žirafe , p ēc maza auguma – blusa , muša , uts , cālis , kurmis u. c.), gan raksturojot cilv ēka valodu ( tītars , lakst īgala , strazdi Ħš, teteris ), gan izce Ĝot rakstura īpatn ības ( āpsis , bite , alnis , za ėis , v āvere , žurka , l ācis , gliemezis , zost ēvi Ħš u. c.) (Butkus 1995, 36–57). Š ādu motiv āciju var attiecin āt ar ī uz uzv ārdiem, jo daudzi no tiem radušies no iesauk ām (skat. ar ī Blese 1929, 135). Vairāku dz īvnieku v ārdi tautas priekšstatos ir izkristaliz ējušies par spilgtiem simboliem, kas atbilst daž ādām cilv ēku fizisk ām vai gar īgām īpatn ībām, piem ēram: Auns , Āzis , Lapsa . Citi dz īvnieku apz īmējumi ir vair āk vai maz āk neitr āli, to pieš ėiršana cilv ēkam par uzv ārdu „nav vairs savos iemeslos tik labi izprotama: liel ākā da Ĝā gad ījumu te gan laikam mekl ējams tikai ārējs sakars” (Blese 1929, 140). Š āda tipa latviešu uzv ārdu piem ēri ir re ăistr ēti ar ī senajos dokumentos jau 15. un 16. gadsimt ā: Ballode 1450, Beber 1522, Blussen 1520, Brede 1450, Boutte (= bute) 1578, Garne 1565, Medne 1513, Rone 1456, Kyssit 1473 u. c. (Blese 1929, 140, 192), ar ī Latgal ē Dzie ń (= dzenis) 1599, Gaylis 1599 u. c. (Škut āns 1974, 338, 165). Mūsdien ās š ādu uzv ārdu ir Ĝoti daudz (tā ir viena no liel ākaj ām semantiskaj ām grup ām). Visvair āk starp š īs grupas latviešu uzv ārdiem ir putnu nosaukumu motiv ētie uzv ārdi (p ēc Staltmane 1981, 89). Š ėiet, ka ar ī vis ās cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās visvair āk var ētu b ūt tādu faunas semantikas uzv ārdu, kas darin āti no putnu nosaukumiem. Mazliet atš ėir īga aina v ērojama starp iesauk ām: p ēc A. Butkus datiem, visvair āk lietuviešu iesauku ir darin āts no z īdītāju v ārdiem, bet otraj ā viet ā ir no putnu nosaukumiem darin ātas iesaukas (Butkus 1980, 160–161). Visizplat ītākie š īs semantisk ās grupas krievu uzv ārdi ir: Соколов < сокол ‘vanags’ (7. popul ārākais uzv ārds Krievijas uzv ārdu sarakst ā), Лебедев < лебедь ‘gulbis’ (13. viet ā), Соловьёв < соловей ‘lakst īgala’ (25. viet ā) un Орлов < орёл ‘ērglis’ (27. viet ā) (Унбегаун 1989, 148). Zin ātniskaj ā literat ūrā tiek uzskat īts, ka somu uzv ārdi, kas radušies no dz īvnieku v ārdiem ( īpaši no putnu nosaukumiem), ir c ēlušies no Somijas austrumda Ĝas – no Kar ēlijas (Nissilä 1975). Tā k ā š ī etimolo ăiski semantisk ā uzv ārdu grupa ir Ĝoti plaša un daudzveid īga, to var iedal īt apakšgrup ās: • uzv ārdos, kas radušies no putnu nosaukumiem, • uzv ārdos, kas radušies no meža dz īvnieku apz īmējumiem, • uzv ārdos, kas radušies no m ājdz īvnieku nosaukumiem, • uzv ārdos, kas radušies no s īku dz īvnieku un kukai Ħu nosaukumiem, • uzv ārdos, kas radušies no zivju nosaukumiem. 161 Uzskat āmības labad sastat āmie uzv ārdi ir apkopoti sekojoš ā tabul ā. Putnu nosaukumu motiv ēti faunas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Balodis Tuvi (167) Kyyhkynen Balandis I 166 Goł ąb Голуб Taube 656 (342) Tuvike (353) 274 Balandavi čius Goł ąbek Голубь Taubmann Balod ītis (4) (126) Kyhkynen Balandžius I Goł ąbeecki Голубев 656 Balod īts (4) Tuvik (58) (14) 166 Goł ąbiec Голубов Balodnieks Tuvikene Tuuva (121) Baluodis (< Goł ąbka Голубцов (1) Tubi (14) Tuuvanen latv.) I 182 124 (?) Jaunbalodis Tui (91) (4) Karvelis I 936 Голубков (1) Karvelaitis I Laukbalodis 936 (1) Laukabalodis (1) Silbalodis Silabalodis (2) Vecbalodis (1) Zilbalodis (1) Bezdel īga (6) Pääsuke Pääsky (76) Kregžd ÷ I Jaskółka Ласточкин Schwalb (204) Pääskynen 1070 Jaskółkowski 604 Pääsukene (91) Kregždis I Jaskóła Schwalbe (24) 1070 Jaskólewicz 604 Pääslane Kregždys I Jaskułka (41) 1070 139 Pääsk (8) Cālis (2) Tibu (15) – Calytis I 374 Kurczak Цыпленков Kiicken Cālītis (27) (< latv.) Kurczewski Цыпляков Cālīts (10) Kurczy ński Cielava (9) Hänilane – Kiela I 988 Pliszka – – Cielavi Ħš (3) (54) Kielaitis I 988 Pliszkiewicz Kiel ÷ I 988 Kieliauskas Kielius I 989 Cīrulis (207) Lõoke Leivonen Vieversys I Skowronek Жаворон - Lerch(e) Cīrulnieks (4) (184) (208) 304 1207 Skowron ков 148 420 Lõokene Leivo Vyturys II Skowroniak Жаворон - Lerch(n)er (98) (1266) 304 1242 Skowronki кин 420 Lõo (156) Kiuru Cirulis I 296 Skowro ński Жаворонок Kiur (32) (2180) Cyrulys I 396 234 Kiuru (81) Kiurunen Cyrulis I 396 (17) Dumpis (40) Hüüp 10 – Baublis I 213 Bąk – – Baublys I 213 Dumpis I 593 Dumpys I 593 (< latv.?) Dzeguze (9) Kägu Käki (437) Gegutis I 643 Kukułka Кукушкин Kuckuck Dzeg ūze (13) (255) Käkinen (2) Gegutaitis I Kukuła 148 401 Kägo Käkönen 643 Kukulski Зозуля 225 (274) (254) Gegužis I 643 Kukułowicz 162 Kägi (18) Gegužinskas I Kukulisz Käo (109) 643 166 Kuldnokk Gegužas I 643 (11) Dzenis (103) Rähn Tikka Genys I 652 Dzi ęcioł Дятлов 148 Specht Dzen ītis (17) (145) (2747) 667 Genis I 652 Dzi ęciołek 627 Dzen īts (6) Rähni (78) Tikkanen Genelis I 652 Dzi ęciołkie- Tikk (309) (5453) 668 Genevi čius I wicz Tikka /Tikkamäki 652 Dzi ęciołowski (132) (138) 668 Genionis I 652 114 Tikas (24) Tikkakoski (198) 668/ Dz ērve (20) Kurg Kurki Gerv ÷ I 659 śuraw Журавлёв Kranich Dz ērv ītis (3) (741) (2817) 266 Gervelis I 659 śurawek 148 393 Dz ērv īts (1) Kure Kurkela Gervel ÷ I 659 śurawik Журавок Krannich Dz ērv ēns (2) (123) (847) 266 Gerv ÷nas I 659 śurawel 242 393 Kurgi (14) Kurkinen Gervelionis I śurawicz Журавель Krah(e) Kurgu(11) (830) 266 659 308 242 393 /Kurgpõld śurawi ński Журавский (78) śurawski 220, 241 Kurgjärv (25)/ Dzilna (34) Kärg (63) Kärki (2439) Meleta II 205 – Дятлов 148 – Kärk (76) Kärkinen Meletaitis II Mustkikas (253) 205 (8) (?) Meltsas (144) Melts (151) Ērglis (66) Kotkas Kotka (257) Erelis I 580 Orzeł Орлов 148 Aar 73 Putna ērglis (515) 252 Ereli ūnas I 580 Orzełek Орловский Adler 78 (2) Kotk (11) Kotkas (35) Arelis I 120 Orzełowski 175 Er ēĜ s L I 97 Kotka Areli ūnas I (60) 120 Kodas (37) Gaigals (12) – – Gaigalas I 608 – Гоголь 225 – Gaigalis I 608 Селезнёв Gaigala I 608 149 Gaigalaitis 607 Gaigalionis I 608 Gailis (171) Kukk Kukko (528) Gaidys I 606 Kogut Петух 228 Hahn 299 Gail ītis (88) (2879) 260 Gaidelis I 606 Kogutek Петухов Hahne Gail īts (25) Kukke Kukkonen Gaidelevi čius Kogutkowicz 148 299 Gail āns (1) (74) (4969) 260 Gaidelionis I Kogucik 153 Пивень 225 Hahnel Ārgailis (1) Kikas 606 Kur 299 Baltgailis (7) (685) Gaidjurgis I Kurak 167 Hähnel Ezergailis Kikkas 606 299 (21) (563) Grozgailis (1) Kikk (9) Jaungailis (4) Laukgailis (2) Mārgailis (1) Melgailis (7) 163 Melngailis (12) Mežgailis(13) Poragailis (1) Purgailis (19) Rube Ħgailis (1) Rudzgailis (4) Silagailis (2) Silgailis (4) Sūngailis (5) Vecgailis (6) Zemgailis (1) Zilaisgailis(4) Gāga – – Gagis I 605 – – – Gaga (1) Gagys I 605 Gagiškis I 605 Gaura – – Gauras I 633 – Крохалев – Gauris (1) Gaurickas ar ī < auga Gaurelis I 633 nosaukuma? Gārnis (1) – Haikara Garnys I 626 Czapla Чапля 225 – Garnis (5) (250) 88 Garnis I 626 Czaplak Haikarainen Garnaitis I 626 Czaplewski (454) 88 Garnelis I 626 Garnevi čius Garnius I 626 Grieze (12) Rääk – Griež ÷ I 710 – Дергач – Griez ītis (1) (278) Griežlys I 710 Дергачев Griez īte Raat (94) Коростелин Коростель Gulbis (178) Luik Joutsen Gulb ÷ I 740 Łab ędź Лебедев Schwan Gulb ītis (2) (1833) (408) 166 Gulbinaitis I Łab ędzki 148 605 Gulb īts (3) Luige Laulu- 740 Łabendzi ński Лебедь Schwahn Gulbe (1) (172) joutsen Gulbinas I 741 Łabe ńdź 176 Лебедевич 604 Gulbi Ħš (1) Luiges (9) Luikku (94) Gulbinis I 741 228, 239 /Joutsenlahti Gulbinavi čius Лебединец (115) 167 Gulbys I 741 215 Joutjärvi < Gulbinskas I Лебедин - vv./ 741 ский 175 Gulbis I 741 Лебединцев 110 Irbe (47) Püü (63) Pyy (499) Kurapka I Kuropatwa Куропаткин Rebhuhn Irbenieks (3) Püüa 1131 Kuropatnicki 149 526 Irb ēns (5) (128) Kurapkis Haselhun Irb ītis (5) /Püümets Kurapkaitis I 306 Irb īts (10) (13)/ 1131 Irb īte v. (4) Püvi (297) Irb ÷ I 773 Irbinskas I 773 Kaija (12) Kajak Lokki (23) – Mewacki Чайкин 149 Mıwe (180) Lokkinen Mewkowski Чайковский Kajakas (50) 20, 220 (29) Louke (12) Чайков Lõuk (66) Loukonen Lõuke (163) 316 164 (31) Kaija (388) Kaijanen (248) Krauklis (80) Ronk (91) Korppi Kranklys Kruk Ворон Rabe 519 Lejaskrauklis Kaarna (316) 246 Krankalis I Krukacz Воронев - Rabel 519 (1) (176) Kaarne (43) 1064 Krukawka ский 220 Raab(e) Kraukl ītis (1) Korp (77) Krauklis I Krukiewicz Воронец - 519 Kraukl īts (2) Kronk 1068 Krukosz кий 216 Raben 520 (47) Krauklys I 163 Воронов Rabl 520 1068 Воронин 148 Воронич 217, 240 Воронихин Ворон - чихин 168 Ėikuts (16) – Kurppa (?) Stulgys II 846 Bekas – – Liel ėikuts (5) (540) 340– Stulga II 845 Bekasiewicz 341 Stulgas Stulg ÷ Stulgaitis Stulginskas II 845 Tilvikas II 1045 Ėī ris (1) Kiir (44) Kajava Kyras I 997 Czajka Чайкин 149 – Kir ītis Kirr (22) (308) 184 Czajko Чайковский Kir īts (1) Tiirak(29) Tiira (261) Czajkowicz 220 Tiirats Tiiri (66) (46) Tirranen(42) Viir (57) Tirri (324) Viira Kirra (27) (561) Kirri (31) Ėī vītis Kiiv (12) – Pemp ÷ II 427 – Чибисов – Ėiv ītis (5) Kiive (12) Чибисков Ėī vīts (3) Kiivit (157) Kiivits (346) Kiivikas (31) Lakst īgala Ööbik – Lakstigal ÷ II Słowik Соловей Nachtigal (17) (93) 18 (aizguvums Słowikow 225, 265 (l) 468 Ööpik no latv. val.?) Słowicki 244 Соловейчик (178) Słowikowski Соловей - Sisak чиков 265 (338) Cоловьёв Sisas(110) 148 Mednis (164) Mõtus Metso Kurtinys Głuszcz Глухарёв Auerhahn Medne (1) (131) (1038) 355 I 1137 148 Silamednis Mõttus Metsonen Kurtinis I 1137 (1) (830) (2) Kurtinaitis I Medn īts (1) Metsis 1137 (208) Mednis II 196 Metus Mednys II 196 (69) (< latv. val.) 165 Paipala (1) – – Paipalas II 368 – Перепелица Wachtel Paipals (4) Paipelis II 368 225 689 Paipolas II 368 Wächter 690 Pāvs (3) Vau (108) – Povinaitis Paw Павлинин Pfau(e) Povinskis II Павлинов 501 498 59 Pīle (2) Part (175) Sorsa (1960) An čiukaitis I Kaczka Качура 225 Enterich Pīlēns (3) Parts 617 98 Kacza Уткин 149 ‘p īĜ tēvi Ħš’ Raudive v. < (907) Suorsa (968) An čiukas I 98 Kaczkiewicz Уточкин dial. ‘meža Soorsk 628 (dial. An čiukevi čius 149 pīle’ (19) forma) An čiukovi čius I 98 Antinis Antinas I 110 Putns (5) Lind (871) Lintu (162) Paukštis II 407 Ptak Птицын 26, Vogel 684 Putnis (12) Noorlind Lintunen Paukštelis I Ptaczek 149 Vögele Putni Ħš (125) (82) (1549) 312 Paukšta II 407 Ptaczko Птичкин 684 Putnieks (6) ‘jaunputns’ Lintinen Paukšt ÷ II 407 Ptaszek 149 Vogl 685 Baltaisputns (103) 312 Paukštys Ptasznik Птак 242 (1) /Lintulahti Paukštaitis II Ptaszczuk Пташкин Baltputns (1) (106) 312 407 Ptaszewski 149 Startaputns Lintumäki Ptaszkiewicz Птуха 225 (1) (129) 312/ Ptaszy ński 224 Pūce (25) Päll (253) Pöllöönen Pel ÷da II 425 Sowa Сова Eul 227 Pūcītis (3) (83) 510 Pel ÷das II 425 Sowak Совин Euler 227 Pūcīte (3) v. Pöllänen Pel ÷džius II Sowala Eulner Pūcīts (4) (2382) 510 Pucas II 522 Sowalka 227 Pūcēns (2) (?) Sowiak Uhl 675 Pūci Ħš (?) Pūc÷ II 522 (< Sowiakowski Uhle 675 latv. val.) Sowianka Uhlemann Sowik Uhlmann Sowino 675 Sowka 247 Rubenis (93) Teder /Teerimäki – – Тетерев Birkha(h) (1448) (124) 654 < Тетерин n 131 Tedersoo vv./ (7) Sīlis (81) Näär (78) Närhi K÷kštas Sojka Сойко – Sīlītis (2) Närhinen 63 K÷kšta Sójka ? Seilis (3) Hohko (16) K÷kštaitis I Seile (1) v. (hohka ‘s īlis’ 967 dienvid- izloksn ēs) Sloka (17) Kurvits Tylli (165) Slankauskas II Słonka – Schnepf Sl ūka L I 123 (646) Tyllinen 759 591 Stikuts (1) Nepp (6) (87) Slankevi čius II Schneppe Neps (25) 760 591 Sniedze (40) Tombak – Sniegana Śnieguła – – (153) Sniegena Zi ęba Sniegenas II 744 Starta II 807 Startas II 807 St ārėis (2) Toone- Haikara Gandras I 620 Bocian 85 Боцян 225 Storch 166 kurg (19) (250) 88(?) Starkas II 806 Bocianek 85 Бузько 225 646 Tork (28) Haikarainen Starkauskas Bocianiak 85 Аистов Storck (454) 88(?) Starkys II 806 Bocianik 85 646 Stark ūnas Bociankiewicz Stork 646 Starkus II 806 Bociankowski Starkevi čius Starkutis II 806 St ērste (10) Talvik Peippo (742) Starta – Овсянкин Ammer 86 (301) Peiponen Startas II 807 (?) Talviku (592) Овсянников (12) Peipponen (?) (22) Strauss (25) – – Štrausas II 981 Stru ś Страусов Strauss Štrauss (45) Strausa II 831 648 Strauskas II Strauß 831 648 Strazds (41) Rästas Rastas (792) Strazdas II 831 Drozd Дрозд Stahr 634 Strods (14) (179) 528 Strazdaitis Drozda Дроздов 24, Krah(e) Strazdi Ħš Kuldnokk (‘melnais Strazdauskas Drozdek 148 393 Lielstrazds (11) strazds’) II 831 Drozdewich Дрозденко (1) (‘melnais Strazdinas Drozdowicz 218 Melnstrazds strazs’) Strazdinis II Drozdowski Дроздов - (4) 832 Drost 110 ский Strodas II 839 Скворцов Teteris (41) Teder Teeri (81) Teteriukaitis II Szarka Тетерев Birkha(h) Jūrasteteris (1448) Teerinen 1040 ‘teterm āte’ Тетерин n 131 (1) Tedre (29) Teterskis II Szarkowski (107) Terri (20) 1040 Szarkewicz Terrinen (17) /Teerimäki (124) 654/ Ūpis (2) Huuk (21) Huuhka Apokas I 115 Puczko Филин (?) – Hüüp (10) (561) Apuokas I 116 Филинков Huhka (10) (?) < no pv? Huhkio (24) Филинов Hyytiäinen 142 < hyytiä = huuhka Hyypiä (326) Hyypiö (81) Vanags (178) Kull Haukka Vanagas II Jastrz ąb Ястребцов Habich Vanadzi Ħš (1352) (524) 103 1158 Jastrz ębski Ястребов 297 (11) Kulli (76) Haukkanen Vanagaitis II Korszun 149 Häbich Daugav- Tedrekull (5) 1158 Сокол 297 vanags (29) Haukkala Vanagelis Соколенко Habicht Vecvanags /Kullimaa (227) 103 Vanag ÷lis Соколец 297 (3) (12) Havukainen II 1159 Соколик Habig 297 Jaunvanags Kullisaar (900) Vanagickas Соколин (2) (10)/ Vanagauskis Соколов Jaunvana- Haugas Vanagavi čius Соколов - dzi Ħš (1) (156) II 1159 ский Vālodze (11) – – Volungaitis Wilga Ивалгин – 167 Vālodzis Volungis Wywiołga Volungevi čius II 1253 Vārna (34) Vares Varis (2955) Varna II 1165 Wróna Воронин (?) Kra(h)e Vārnis (4) (750) 727 no Varnel ÷ Wronecki Bоронцов 393 Skosv ārnis Varis (32) Dienvid- Varnelis Wronek (?) (3) kar ēlijas Varnevi čius Wroniak Kalnav ārne Vares (44) Varnila (1) Varonen Varnilas (772) Varnaitis Varnis II 1165 Varnys II 1165 Visti Ħš (7) Kana Kana (10) Vištelis II Kura Курин 83 Henne (110) Kanala 1238 Kokoszka Куринный Huhn /Kanamäe (102) 190 Višteli ūnas 224 (12) Kananen Vištinis Куринов 83 Kanasaar (1693) 190 Vištys II 1238 Курицын (7)/ /Kananoja Viš činis II 148, 167 (138) 190/ 1235 Zīle (58) ? Tihane Tiainen – Sikora Синица Meis 450 Laukaz īle (160) (4850) 662 Sikorski Синицин Meise 450 (1)? Tigane Tiiainen Синицкий Meisen Mežz īle (1)? (217) (13) Синицын 450 Zīlēns (3) Tigalane Tiitinen (?) Meisel Zīlītis (3) (10) 1136 450 Zeile (5) v. Tihase (9) Zeilis (1) ? Skat. ar ī pie floras semant. Zīri Ħš (16) – Tiira (256) Žirinas II 1337 – Крачик – 666 no Крачко (?) Dienvid- kar ēlijas Zoss (3) Hani Hanhi (6) Žąsinas II Gęś Гусев 148, Gans 261 Zos ēns (4) (154) Hanhinen 1316 Gęsiak 178, 313 Ganß 261 Zosulis (3) Hanimägi (275) 96 Žasinas II Gęsiczka Гусаков 148 Ganslein Zus āns (79) /Hanhineva 1316 Gęsior Гусихин 261 Zusi Ħš Hanikat (142) 96 Žąsytis II 1316 Gęsiorowski 168 Baltzoss (3) (47) Hanhisalo Žasetis II 1316 Gęga Гусинов Kāns (12) Hanioja (184) 96 Žąsetis II 1316 Gęgala 121 295 Kānelis (4) (14) Hanhela dial. ‘zoss’ Hanin (9) (430) 96 Hanina (9) Hanhimäki Noorhani (174) 96/ (42) dial. hanki (‘jaunzoss ‘ūdens ’) putns’ Zvirbulis (84) Varblane Varpunen Žvirblis II Wróbel Воробей Spatz 627 Žīgurs (26) (248) (729) 1354 Wrobelko Воробец Sperl 628 Žigurs (6) Varb (26) Žvirblys Wronlikowicz 225 Sperling Žeigurs L II Varblas Žvirblaitis Wroblowic Воробейчик 628 32 (23) Žvirblanskis 297 265 Žeikars Žvirblauskas II Wróblewski Воробейчи - Žeikurs 1354 ков 265 Žikars L II 32 Воробьёв < dial. 148, 179 168 Žagata (12) Harak Harakka Šarka II 889 Sroka Сорока 161 Elster 218 Žogots (146) (231) 99 Šarkel ÷ II 890 Sroczak Сорокин Elstner Žogota v. L I Harakk(8) Šark ÷nas Sroczka 148, 313 218 97 Harakka Šarkevi čius II Syroka 248 Elster- (10) 890 mann 218 Žub ītis (2) – Peiponen Kikilis Trznadel Зяблицев Fink(e) Žube (2) (564) Kikilius Зяблицкий Finkel 241 Žūbe (2) v. Piepponen Kikila Finken (451) no I 990 Finkl 241 Kar ēlijas Finkler Putnu apz īmējumi latviešu uzv ārdos ir Ĝoti plaši pārst āvēti. Visp ārīgā leks ēma putns un t ās semantisk ās atbilsmes ir sastopama uzv ārdos vis ās septi Ħā s valod ās. Vis ās sastat āmaj ās valod ās ir ar ī uzv ārdi, kas darin āti no leks ēmām ar s ākotn ēju semantiku ‘balodis’, ‘c īrulis’, ‘dzeguze’, ‘dzenis’, ‘dz ērve’, ‘ ērglis’, ‘gailis’, ‘gulbis’, ‘irbe’, ‘krauklis’, ‘mednis’, ‘strazds’, ‘p īle’, ‘vanags’, ‘v ārna’, ‘vista’, ‘z īle’, ‘zoss’, ‘zvirbulis’, ‘žagata’. P ēc sal īdzin āmās tabulas datiem izriet, ka visvair āk putnu semantikas uzv ārdu, daž ādu atvasin ājumu un salikte Ħu ir no leks ēmām balodis , c īrulis , gailis , vanags , zoss u. c., resp., to atbilsm ēm sastat āmaj ās valod ās. Latviešu valod ā visizplat ītākie š īs semantikas uzv ārdi ir Balodis , C īrulis , Gulbis , Vanags un Gailis. Somu p ētniece E. M. Nerhi ir konstat ējusi, ka vispopul ārākie „putnu” uzv ārdi Somij ā ir Kokkonen ( kokko ‘gailis, ar ī ērglis’), Tikkanen (tikka ‘dzenis’), Kokko , Kukkonen , Tiainen (‘zīlīte’), Varis (‘v ārna’), Kurki (‘dz ērve’), Tikka , Tiihonen , Kärki , Pöllönen (pöllö ‘p ūce’), Kiuru (‘c īrulis’) un Sorsa (‘p īle’). Savuk ārt Igaunij ā visizplat ītākie š āda tipa uzv ārdi ir: Kukk (‘gailis’), Luik (‘gulbis’), Teder (‘teteris’), Kull (‘vanags’), Parts (‘p īle’), Mõttus (‘mednis’), Vares (‘v ārna’), Kurg (‘dz ērve’), Kikas (‘dzenis’), Kurvits (‘sloka’), Kaur (‘garlaka’) (Närhi 2002, 154–155). Starp Lietuvas iesauku motiv ētājv ārdiem no putnu apz īmējumiem visizplat ītākie ir ‘gailis’, ‘p īle’, ‘vanags’, ‘zvirbulis’ un ‘zoss’ (Butkus 1980, 168). Par lietuviešu uzv ārdu biežumu datu nav. Pārsteidzoši, ka tikai somu valod ā nav uzv ārdu ar s ākotn ēju semantiku ‘lakst īgala’ (varb ūt somu apelat īva metaforisk ās formas d ēĜ : som. satakieli ‘lakst īgala’ = burtiski ‘simts mēĜ u’ jeb ‘simtvalod īgā’). Somu valod ā nav ar ī uzv ārda ar noz īmi ‘p āvs’, lai gan vis ās cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās t āds eksotisks putns antropon īmij ā ir sastopams. Iemesls tam, k āpēc dažu putnu nosaukumi tom ēr nav k Ĝuvuši par uzv ārdiem, var ētu b ūt p ārāk sarež ăī ta v ārda forma, piem ēram, ėī vīte somu liter āraj ā valod ā ir töyhtöhyppä , ūbele somiski ir turturikyyhkynen , vālodze – kahankiettäjä (visi tr īs min ētie somiskie putnu nosaukumi ir salikte Ħi). Varb ūt ar ī krievu valod ā nav uzv ārda ar noz īmi ‘cielava’ t āpēc, ka tas ir garš un pārāk sarež ăī ts v ārds – трясогузка . Iesp ējams, pārāk sarež ăī tās apelat īva formas d ēĜ v ācu valod ā nav uzv ārdu ar noz īmi ‘ ėikuts’: Doppelschnepfe . Tikai lietuviešu valod ā nav konstat ēts uzv ārds ar noz īmi ‘kaija’, resp., * Žuv ÷dra (ar ī tas lietuviešu valod ā ir saliktenis). V ācu valod ā neizdev ās atrast uzv ārdus ar semantiku ‘mednis’, ‘s īlis’ un ‘ ūpis’. Tikai po Ĝu valod ā nav uzv ārda ar semantiku ‘st ērste’, ‘teteris’, krievu valod ā nav uzv ārda ar noz īmi ‘sloka’. Bet krievu valod ā ir t ādi putnu semantikas uzv ārdi, k ādu nav latviešu valod ā: Индюков (‘t ītars’), Галаган (kievu галган ‘t ītars’), Кулик (‘tilb īte’) ( Унбегаун 1989, 225). Gandr īz vis ās valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no leks ēmām ar š ādām noz īmēm: ‘cielava’ (neizdev ās konstat ēt somu, krievu un v ācu val.), ‘g ārnis’ (nav igau Ħu un v ācu val.), kā ar ī ‘ ėī ris’, ‘ ėī vīte’, ‘p ūce’, ‘rubenis’, ‘s īlis’, ‘sniedze’, ‘st ārėis’, ‘teteris’, ‘ ūpis’, ‘žub īte’. 169 Gandr īz visu sal īdzin āmo valodu uzv ārdos ir pat eksotiska putna nosaukums strauss (latviešu valod ā tas gan var ētu b ūt aizguvums no v ācu valodas). Tikai daž ās valod ās ir uzv ārdi, kuru pamat ā ir leks ēmas ar noz īmi ‘dumpis’, ‘gaigala’, ‘gaura’, ‘v ālodze’, tikai latviešu valod ā – ‘ ūbele’: Ūbele (1), Ūbelis (1) Ūbel ītis (2) (varb ūt vienk ārši neizdev ās atrast šo ret āko putnu apz īmējumu leksisk ās atbilsmes citu valodu apelat īvos, kas var ētu b ūt motiv ējušas uzv ārdus). Tikai latviešu un lietuviešu valod ā ir uzv ārdi, kas radušies no leks ēmām ar noz īmi ‘g āga’, k ā ar ī no putna ėerme Ħa da Ĝas nosaukuma cekuls / kuodas: latv. Cekuls (9), Cakuls (3), Cekuli Ħš (7), liet. Kuodaitis , Kuodis , Kuodys , Kuodzevi čius , Kuodzys , Kuodžius LPŽ I 1125, lai gan par cekulu var saukt ar ī z ēna matu sak ārtojumu. Tikai latviešu un lietuviešu valod ā ir ar ī uzv ārdi Ėikuts , Liel ėikuts , liet. Stulgys , kas ac īmredzot ar ī darin āti no putnu nosaukumiem. Tikai lietuviešu valod ā ir uzv ārds Dudutis (LPŽ I 538) ‘pupu ėis, badadzeguze’. Savuk ārt tikai somu un igau Ħu valod ā izdev ās paman īt uzv ārdus som. Sorri , ig. Sori (9) un Sorro (10) ar noz īmi ‘vakarl ēpis’ (Närhi 2002, 144). Latviešu valod ā nav ar ī uzv ārda * Kov ārnis , bet ir Kosa, Kos ītis, Skosa < dial. ‘kov ārnis’; igau Ħu, somu un lietuviešu valod ā š ādas noz īmes uzv ārdi ir konstat ēti: som. Naakka (351), ig. Naak (10), Hakk (72), Haki (11) (Närhi 2002, 149), liet. Kovas LPŽ I 1059, Kuosa , Kuosas , Kuosaitis I 1126. Latviešu uzv ārdu darin āšan ā ir rakstur īgi t ādi specifiski salikte Ħi k ā: Jaunbalodis , Laukbalodis , Silbalodis , Vecbalodis , Zilbalodis ; Ārgailis , Ezergailis , Grozgailis , Jaungailis , Laukgailis , Melgailis , Melngailis , Mežgailis , Poragailis , Purgailis , Rube Ħgailis , Rudzgailis , Silagailis , S ūngailis , Vecgailis , Zemgailis , Zilaisgailis ; Baltaisputns , Baltputns , Startputns ; Lielstrazds , Melnstrazds ; Daugavvanags , Vecvanags , Jaunvanags , Jaunvanadzi Ħš; Lejaskrauklis , Silamednis , J ūrasteteris , Kalnav ārne , Baltzoss , Zilsp ārnis u. c. T ādu tikpat k ā nav cit ās valod ās (no sam ērā nedaudzajiem var min ēt, piem ēram: ig. Noorlind ‘jaunputns’, liet. Gaidjurgis , v ācu Taubmann ‘baložv īrs’). Pirmaj ā acu uzmetien ā š ėiet, ka salikte Ħu ar putna nosaukumu pirmaj ā komponent ā ir daudz ar ī Somij ā, bet tie visi ir radušies no attiec īgiem topon īmiem, resp., b ūtu d ēvējami par detopon īmiskiem antropon īmiem: somu uzv. Tikkamäki ‘dze Ħa kalns’, Tikkakoski ‘dze Ħa rumba’, Joutsenlahti ‘gulbja l īcis’, Joutjärvi ‘gulbja ezers’, Lintulahti ‘putnu l īcis’, Lintumäki ‘putnu kalns’ u. c. Kopum ā putnu nosaukumu semantikas apakšgrup ā ir analiz ēti 182 latviešu uzv ārdi (13,8% no visiem latviešu uzv ārdiem) un 820 cittautu uzv ārdu (jeb 10,9% no visiem cittautu uzv ārdiem, kas iek Ĝauti šaj ā darb ā). Meža dz īvnieku apz īmējumu motiv ēti faunas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Alnis (21) Põder Hirvi (637) Briedaitis I Lo ś Лось 161 Elch (1720) 122 308 Лосев 150 Hirvonen Briedelis I 308 (9306) 123 Briedis I 308 Hirvinen Briedulis I 308 (241) 123 Briedikis I 308 Āpsis (1) Mäger Mäyrä (421) Barsukas I 200 Ja źwiec Барсук 225 Dachs 171 Āpšs (116) 389 Barsiukas Borsuk Барсуков Dächsel Barsukevi čius Borsukiewicz 150, 292 171 I 200 Bebris (46) Piiber (36) Majava Bebra I 218 Bobrek Бобров 225 Biber 126 Babris (3) (553) 332 Bebris I 218 Bobrecki Бобрецкий Biberle 170 Bebri Ħš (1) Bebravi čius Bobrowicz 225 126 Bebrišs Bebrauskas I Bobrowski Бобринсий Bebr ītis (1) 218 225 Briedis (216) Põder ? Peura (1095) Elnionis I 573 Jele ń Оленев 84 Hirsch Bried ītis (9) (1720) 463 Jelnionis I 828 Jele ńczak Оленин 32, 327 Bried īts (2) Peuranen Jele ńkowski 84, 89 Hirschel Laukabriedis (146) 463 Jele ński Оленичев 327 (1) 84, 87 Lielbriedis (2) Оленченко Silabriedis (3) 206 Kaulbriedis Оленчиков (1) 84 Omanbriedis (1) Buks (25) Sokk – Stirnauskas II – Козёл (?) Bock 137 Buci Ħš (1) (439) 822 Bockel Mež āzis (2) Stirnavi čius I Böckel Kaln āzis (1) Stirneckas Böckle Kalnkazi Ħš Stirnickas Böcklin (2) Stirnius II 822 138 Steinbock 638 (kalnu āzis) Cauna (3) Nugis Näätä (6) Kiaun ÷ I 984 Kuna Куница Zobel 743 Caun ītis (10) (284) 417 Kiaunis I 984 Куницын Caun īts (5) Nugiseks Näätänen 150 (13) (266) 417 Куницкий Ezis (5) Siil (122) Siili (122) Ežynas I 585 Je ź Ежевикин Igel 343 Ez ītis (2) Siilak (68) 599 Ažukas I 144 Je źak 153 Ez īts (3) Siilik (9) Siilin (126) Je źewski Ежов 24, 599 Je źowski 150 Je źyk Kurmis (12) Mutt (29) Myyrä (318) Kurmis I 1135 Kret Крот Maulwurf Kurm ītis (5) Muttik 379 Kurmys I 1134 Kretkiewicz Кротов 150 Kurms (151) Kurma I 1134 Kretkowski Кротков Kormis (1) Muttika Kurmaitis I Kretkowicz 142 (27) 1134 Krettek Кротевич Kurmauskas 218 Kurminas Kurmelis Kurmilavi čius Kurmilevi čius I 1135 Lapsa (35) Rebane Kettu (128) Lap ÷ II 22 Lis Лис 225 Fuchs 258 Lapsi Ħš (29) (2353) 219 Lapeika II 22 Lisak Лисихин Fox 249 Lapsens (4) Rebanets Kettula Lapeikis II 22 Lisek 168 Fux 259 Laps ēns (4) (7) (285) 219 Lapauskis Lisewski Лисенко Kettunen Lapavi čius Lisicki 202 (8007) 219 Lapela II 22 Лисицын Lapel ÷ II 22 150, 288 Lap ÷nas II 23 Lauva (30) Lõvi (40) – Li ūtas II 101 Lew Лев 150 Löw(e) Liutas II 101 Lewicki Löwen Lewek 431 Leu 421 171 Leue 421 Lācis (233) Karu Karhu Lokys II 105 Niedzwiedz Медведев Bahr 99 Lācītis (10) (1763) (4431) 197 Meškevi čius II Niedzwiedzki 146, 150, Bähr 99 Bišul ācis (1) Veskaru Karhunen 214 Nied źwiadek 346 Bähre 99 Renesl ācis (3) (20) (2440) 198 Meškinis II Медведко Bährle 99 Upesl ācis (3) Riinkaru Karhula 214 219 Bär 103 Lācāns (1) (19) (722) 197 Meškis II 214 Медведни - Beer 114 Locis (1) Kuuskaru Meškys II 214 ков 93 Lociks (?) (11) Meški ūnas II Медвед - Loc āns L I 97 Pikaru 214 ский 248 (13) Lūsis (138) Ilves Ilves (488) Lūšis II 119 Ry ś Рысь 150 Luchs 432 Lūsītis (2) (2217) 152 Lūš÷ II 119 Рысев 150 Lūsēns (4) Ilvest (21) Ilvonen Lušinskas II Рыськин Lūss (13) (1016) 119 Lušis II 119 Ronis (78) – Hyle (169) Ruonis II 641 – Тюленев Robbe Jaunronis (3) 150 Rone (1) Ron ītis (1) Ron īts (2) Sabulis (6) Soobel – Sabalas II 652 Soból Соболь Zobel 743 Sobols (14) Sabaliauskas Sobólski Соболев Sabalionis II 150, 313 652 Собо - Sabalis II 652 левский 229 Sabalys II 652 Соболенко Sabalius II 652 Соболёнок 240 Собольков Собольщик 96 Sermulis (6) – Kärppä – Gronostaj Горностаев Hermelin Sermols (1) (264) 279 Gronostajski Горностай Sermuli Ħš (2) Sērmulis (1) Sarmulis (13) Seskis (17) Tuhkur – Šeškaitis Tchórz Хорьков Iltis Sesks (6) (42) Šeškanas Tchórzewski 150 Tõhk (29) Šeškauskas Tchórzniski Хоряк Šeškis II 917 Šeška II 916 Šeškus II 917 Stirna (15) Hirv (229) – Stirna II 823 – Сернов (?) Reh 530 Stirni Ħš Sirnauskas ‘kalnu kaza’ Stirnavi čius Stirneckas Stirnius II 822 Stumbrs (3) Tüvi (70) – Stumbras Bawolik Тур (?) Auerochs Stumbri Ħš (1) Tüvist Stumbra II 846 Bawolski Туров Sumbrs (1) (13) Stumbraitis Bawołek Sūbrs (1) Stumbrauskas Sūbris (5) Stumbris Stumbrys Stumbrus II 172 846 Ūdris (118) Saarmas Saukko Udra II 1095 Wydra Выдрин 150 Otter 489 Ūdrs (4) (12) (1250) 589 Ūdra II 1095 Wydro Выдрицкий Ūdr ītis (4) Udras Saukkonen Udras II 1095 Wydryszek Ūdri Ħš (7) (261) (1685) 589 Ūdras II 1095 Wydry ński Meln ūdris (1) Saukkola Udr ÷nas Maz ūdris (1) (204) 589 Ūdr ÷nas Maz ūdre (1) Udris II 1095 v. Udrys II 1095 Udrevi čius Vāvere (24) Orav Orava Vover ÷ II 1256 Wiewiórka Белка Eichhorn Vāveri Ħš (1102) (1376) 426 Voveris Wiewiór- Белкин 26, 212 Vāvers (4) Orava Oravainen Voveraitis kowski 150 Vāver āns (23) (402) 427 Voverys Wiewiórkski Векшин < Oravas Oravala (99) Vover ūnas ‘v āvere’ 150 (22) 427 Voveras Oraver Oravasaari Voverius II (14) (125) 427 1256 Vaverys Vaveri ūnas II 1173 Vilks (84) Hunt Susi (447) Vilkas II 1217 Wilk Волк 225 Wölfel Vilci Ħš (60) (833) 629 Vilkis II 1218 Wilkiewicz Волков 150 Wolfer Baltaisvilks Huntasaar Vilkauskas Wilczy ński Волкович Wölfer (2) (19) Vilkelis Wilczek 218 Wolf 727 Baltvilks (2) Mäehunt Vilk ÷nas Wilczak Волковы - Wolff 727 Mežvilks (11) Vilkaitis ский 263 Wölfli Mežavilks (5) Vanahunt Vilk ÷ II 1217 Вовк 225 Wolfs 728 Garvilks (1) (6) Vilkys II 1218 Бирюков Vilc āns (12) Vilko čius II <‘vilks’ 150 Vi Ĝč uks L I 1218 97 Za ėis (126) Jänes Jänis (146) Kiškis I 1006 Zaj ąc Заяц Hase 306 Za ėī tis (3) (689) 174 Kiškys Zaj ączek Зайцев 150 Baltza ėis (2) Jänese Kiškaitis Zaj ąckowski Klibza ėis (2) (20) Kiškauskas Mauraza ėis Jänesoo Kiškelis (1) (12) Kišk ÷nas Mežaza ėis (1) Jänesmäe Kiškevi čius Mežza ėis (1) (8) Kiškionis Zeltza ėis (2) Kiški ūnas Zui ėis (1) Kiškonis Lielzui ėis (1) Kišk ūnas I Za čs L I 97 1006 Ža čests < Zuikis II 1301 dial. Zuika II 1301 ‘za ėastis’ L I Zuikauskas II 97 1301 Zv ērs (3) Loom? (8) – Žv ÷rel ÷ Zwierzewski Зверев 150 Tier Zv ērīts (1) Žver ÷la Zv ēri Ħš (4) Žv ÷revi čius Zv ērietis (1) Žv ÷relis II 1352 173 Kā liecina tabulas dati, vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir uzv ārdi ar semantiku ‘alnis’, ‘āpsis’, ‘bebrs’, ‘briedis’, ‘cauna’, ‘ezis’, ‘kurmis’, ‘lapsa’, ‘l ācis’, ‘v āvere’, ‘vilks’, ‘za ėis’. Tie ir m ūsu ăeogr āfiskajos platuma gr ādos vispaz īstam ākie dz īvnieki, kas cilv ēkiem l īdz ās šeit dz īvojuši jau gadsimtiem. Gandr īz visu valodu uzv ārdos ir ar ī ‘lauva’, ‘sesks’, ‘stumbrs’, ‘zv ērs’ (iz Ħemot somu val.). Iesp ējams, dažus uzv ārdus nav izdevies konstat ēt materi āla avotu nepiln ības dēĜ , piem ēram, somu uzv ārdu v ārdn īcā (Suk.) ir iek Ĝauti tikai tie personv ārdi, kuru skaits p ārsniedz 100. Šėiet, ka visvair āk daž ādu uzv ārdu variantu ir no leks ēmām ‘lapsa’, ‘l ācis’, ‘ ūdrs’, ’v āvere’, ‘vilks’, ‘za ėis’. P ēc V. Staltmanes datiem, vispopul ārākais š īs apakšgrupas latviešu uzv ārds ir Lācis , tam seko Briedis , L ūsis un Za ėis . Igaunij ā visizplat ītākie š īs semantikas uzv ārdi ir Rebane ‘lapsa’ un Ilves ‘l ūsis’, savuk ārt Somij ā Karhu ‘l ācis’, Orava ‘v āvere’, Peura ‘briedis’, Saukko ‘ ūdrs’. Krievu uzv ārdu biežuma sarakst ā no š īs semantikas uzv ārdiem kā izplat ītākie tiek min ēti Волков < ‘vilks’, Зайцев < ‘za ėis’, Соболев < ‘sabulis’ ( Унбегаун 1989, 150). P ēc A. Butkus ieg ūtajiem datiem, lietuviešu iesauk ās visbiež āk piemin ēts Kiškis ‘za ėis’, Vilkas ‘vilks’, Lap ÷ ‘lapsa’ un Meška ‘l ācis’ (Butkus 1980, 167 –168); par lietuviešu uzv ārdu biežumu datu nav. Tikai igau Ħu valod ā ir uzv. Naarits ‘ ūdele’, Nirk ‘zebiekste’. Latviešiem nav uzv ārda ar noz īmi ‘mežac ūka’, t āda nav ar ī somiem un igau Ħiem, sal. liet. Šernas ‘mežac ūka’, Šernaitis , Šernauskas , Šernius (LPŽ II 914), po Ĝu Kaba ński , ar ī Dzik (?), kr. Кабанов , ar ī Кнорозов ‘mežac ūka’ ( Унбегаун 1989, 150). Krievu valod ā ir t āds uzv ārds k ā Кошлаков ‘j ūras ūdrs’, k āda nav cit ās sal īdzin āmās valod ās. Tom ēr nav t āda no meža dz īvnieka nosaukuma darin āta latviska uzv ārda, kam neb ūtu semantisk ās paral ēles cit ās valod ās. Vien īgi p ārsteidz un ir gr ūti izskaidrojama uzv ārda Lauva (30) augst ā frekvence latviešu valod ā ( Сталтмане 1981, 95). Varb ūt te ir notikusi kontamin ācija ar citu uzv ārdu – Lau vai pat Blaus ? Bet, visticam āk, ir j āpiekr īt B. Unbegauna uzskatam, ka t ādi uzv ārdi k ā krievu Китов , Львов un Мартышкин nevar ēja rasties no кит (‘valis’), лев (‘lauva’) un мартышка (‘p ērti ėis’), bet gan no krist āmv ārdiem Кит (p ārveidots Тит ), Лев un Мартышка (deminut īvs no Мартын ) ( Унбегаун 1989, 150). Ar ī š īs semantisk ās apakšgrupas latviešu uzv ārdos ir daudz salikte Ħu, k ādu nav kaimi Ħu tautu antropon īmij ā: Kaulbriedis , Laukabriedis , Lielbriedis , Silabriedis , Bišul ācis , Upesl ācis , Renesl ācis , Jaunronis , Meln ūdrs , Baltaisvilks , Baltvilks , Garvilks , Mežavilks , Mežvilks , Baltza ėis , Klibza ėis , Mauraza ėis , Mežaza ėis , Mežza ėis , Miežza ėis , Zeltza ėis u. c. Šīs apakšgrupas antropon īmisko pamatmateri ālu veido 97 latviešu uzv ārdi (jeb 3,6% no latv. uzv ārdiem, kas iek Ĝauti šaj ā darb ā) un 365 citvalodu uzv ārdi (jeb 4,2% no visiem citvalodu analiz ētajiem uzv ārdiem). Skaitliski t ā ir otr ā liel ākā faunas semantikas uzv ārdu apakšgrupa p ēc putnu nosaukumu motiv ētiem uzv ārdiem. Mājdz īvnieku apz īmējumu motiv ēti faunas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Auns (26) Oinas (24) Oinas (765) Avinas I 142 Baran Баранчик Widder Auni Ħš (28) Oinask (8) 419 Aivin ÷lis I 143 Baranek 241, 265 714 Aun ītis (1) Oinonen Avinaitis I 142 Baraniak Баранчик oв Hammel Vuci Ħš (3) (2777) Avinauskas I Baraniecki 265 301 Vucens (3) 142 Баран 225 Schöps Vuc ēns (2) Баран oв 596 Vuc āns L I 82 150, 313 (Vušk āns Баран oвич 174 (25)) 218 Āzis (16) Sikk (758) Pukki (392) Ožys II 357 Kozioł Козёл 161 Bock 137 Āzītis (3) Sokk 488 Oželaitis I Koziołek Коз eликин Bockel Āzi Ħš (6) (439) Pukkinen Oževi čius Kozłowski 168 Böckel Āzēns (1) (237) Ož ÷nas II 357 Коз eля 250 Böckle Ožinskas Коз eлл o Böcklin Oži ūnas II 357 250 138 Козлов 150 Цап ‘ козел ’ 225 Bullis (2) Pull (24) Sonninen Bulionas I 344 Byk Быков 25 Bull 160 Bull ītis (7) (630) 615 Bulionis I 344 Bykiewicz Бугай ‘ бык ’ Buller 160 Bull īts (5) Sonni (16) Bulis I 344 Bykowicz 225 Büller 160 Bul ītis (2) 616 ( Ĝoti Bulys I 344 Bykowski Bul īts (2) rets) Byczek Kaktabullis (2) Skat. ar ī Vērsis Ka ėis (11) Kass – Katinas I 947 Kot Кот Katz 364 Ka ėī tis (6) (314) Katinaitis I Kotecki Котовский Katz 364 Ka čs (1) Kõuts (95) 946 Kotek 311 Katzmann Mincis Katinauskas I Kotkiewicz Котов 25 364 Minka (1) 947 Kotkowicz Кошкин 16 Kat(h)er Inc īts (3) (?) Kat ÷nis I 947 Kotkowski 364 Runcis (24) Katin ÷lis I 947 Koczur Run čs (1) Minca II 247 Koczurewski Mincas II 247 Kocur Minc ÷ II 247 Mincavi čius Mincevi čius II 247 Runcas II 640 Runcelis < latv. II 640 Kazi Ħš (1) Kits (298) Vouhi 760 Kazinis I 959 Koza Козин 150 Ziege Kazains (5) Kitsnik Vuohelainen Kozaczek ? Козленков Raibekazs (1) (47) (283) 760 Kozaczewski ? Raibkaza (1) Kitsik Vouhijoki Kozaczuk ? (29) (110) (varb ūt < Kitsemägi kozak (6) ‘kazaks’?) Kumeli Ħš (1) Sälg (19) – Kumelys – Жеребцов Fohl 248 Kumel āns (1) Kumel ÷nas Жеребятьев Kumeliauskas Лошаков I 1118 ‘kumeli Ħš’ 150 Ėē vīte (1) – Tamma 793 Kumelys (?) Kobylak Кобылин Stute 652 Ėē vītis (1) Meronen Kumel ÷nas Kobyla ński 150 (551) 323 < Kumeliauskas Kobylec Кобелев mera ‘ ėē ve’ I 1118 Kobylecki 150 Kobyli ński Kobylski Sun ītis (7) – Koiranen Šunokas II 992 Piesak Собакин Hund Krancis (1) (389) 233 Šunauskas Сукин 150 Hundt 339 175 Šunevi čius II Щенятин 992 Выжлецов 150 ‘med ību suns’ Trusis(2) – – Trušeliauskas Królik Кролик 265 – Trus īts (1) II 1075 Królikiewicz Кроликов Trušis (2) ? Trušelis II Królikowski 150 Trušelis (1) ? 1075 Królicki Кроличков Truši Ħš (4) ? 189 Skat. ar ī pie floras semantikas Vērsis (11) Härg (20) Härkä Veršys II 1197 – Быков 25, Stier 644 Vērs ītis (1) Härkänen Veršelis II 150, 313 Stierle Lielv ērs ītis (244) 144 1196 Бугай ‘ бык ’ 644 (1) Härkälä Verš ÷lis II 225 Ochs(e) Mazv ērs ītis (200) 1196 /Телёнков 482 (5) Härkönen Verši ūnas Теличкин Skat. ar ī (5028) 145 Veršinskas II 150 Bullis Hääkkinen 1197 Теляк 225/ (5143) 142 Zirdzi Ħš (16) Hobustko /Hevonkoski Žirgaitis II Ko ń Конь 225 Rössel Kleperis (4) ppel (22) (77) 116 1337 Ko ński Конев 150 Rossel Rumaks ‘zirg- ‘zirgakr āces’ Žirgulevi čius Ko ńik Белоконь aploks’ Hevonpää Žirgulis ‘baltais 808 Žirgulys II zirgs’ ‘zirggalva’/ 1337 Конин Protams, ar ī m ājdz īvnieki bija Ĝoti labi paz īstami un tuvi cilv ēku dz īves sabiedrotie, tāpēc vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās to nosaukumus izv ēlējās par uzv ārdiem. Vis ās valod ās ir uzv ārdi ar semantiku ‘auns’, ‘ āzis’, ‘bullis’, ‘kaza’, ‘v ērsis’, ‘zirgs’, bet gandr īz nevien ā nav ‘govs’ (sal. tikai krievu Коровин ). Latviešu valod ā nav ar ī uzv ārda *C ūka vai *Siv ēns (ir tikai uzv. Su ėis, Šu ėis ‘c ūka, nepieaugusi c ūka’ (skat. Kapi Ħa, Laumane 2007, 342), k ā ar ī Vepris (5) un Kuil ītis (1)), bet lietuviešu valod ā ir uzv. Parša , Paršaitis , Paršauskas , Paršelis , Paršeli ūnas , Paršionis , Paršiukas , Parši ūnas , Paršonis (< paršas ‘siv ēns’) LPŽ II 397, krievu valod ā ir uzv. Свиньин , Свинкин < ‘c ūka’( Унбегаун 1989, 150), arī v ācu valod ā ir uzv. Schwein ‘c ūka’. Gad ījumos, kad starp v īriešu un sieviešu dzimuma m ājdz īvnieku apz īmējumiem ir leksiska atš ėir ība, latviešu uzv ārdi veidoti gandr īz tikai no v īriešu dzimuma dz īvnieku nosaukumiem (‘auns’, ‘ āzis’, ‘bullis’, ‘v ērsis’, ‘vepris’). Tas var ētu b ūt skaidrojams ar to, ka uzv ārdus vispirms pie Ħē ma v īrieši (ar retiem iz Ħē mumiem), bet varb ūt ar ī ar to, ka atbilstīgajiem sieviešu dzimuma apz īmējumiem ( aita , kaza , govs , cūka ) piem īt zin āma pejorat īva konot ācija. Iz Ħē mums ir uzv ārdi no etimona ėē ve , kuram pejorat īvā konot ācija ir daudz v ājāka vai pat visp ār nepiem īt. Interesanti, ka dažiem uzv ārdiem latviešu valod ā ir paz īstamas gan neatvasin ātās, gan ar ī deminut īvās formas ( Auns un Auni Ħš, Āzis un Āzītis , Bullis un Bull ītis , Ka ėis un Ka ėī tis , Vērsis un Vērs ītis , Mazv ērs ītis ), bet citiem tiek lietota tikai atvasin āta forma ar izska Ħu -iĦš, - ītis vai -elis (nav * Kaza , bet ir tikai Kazi Ħš, nav * Ėē ve , bet ir Ėē vīte un Ėē vītis , nav * Trusis , bet ir Truselis , Trušelis , Truši Ħš (p ēdējie 2 piem ēri var ētu b ūt litu ānismi, lai gan iesp ējams saist ījums ar ī ar citu etimonu – auga nosaukumu truši ), nav * Suns , bet ir Sun ītis , nav * Zirgs , bet ir Zirdzi Ħš). Varb ūt deminut īvai formai ir liel āka abstrakcija nek ā t ādam pašam 176 apelat īvam? Bet varb ūt ar ī te izska Ħai nav deminut īva, bet gan k āda cita, iesp ējams, pieder ības vai tuvuma noz īme (resp. Zirdzi Ħš ‘saist īts ar zirgiem’)? Savdab īgi, ka leks ēma ar noz īmi ‘zirgs’ ar ī cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās k ā uzv ārds lietota tikai daž ādos darin ājumos un salikte Ħos (vien īgi po Ĝu, krievu un v ācu valod ā (?) t ā sastopams ar nulles afiksu). Latviešu valod ā ir ne tikai Ka ėis , Ka ėī tis un Runcis , bet ar ī daž ādi š īs semantikas sarunvalodas varianti, piem ēram, Mincis ; blakus uzv ārdam Suns ir ar ī Krancis . Po Ĝu valod ā ir ar ī uzv ārdi Suka , Sukowski , Suków < ‘kuce’. Krievu valod ā ir t ādi uzv ārdi k ā Выжлецов ‘med ību suns’, Лоншаков ‘gadu vecs kumeli Ħš’ ( Унбегаун 1989, 150), bet cit ās valod ās t ādi nav konstat ēti. No š īs apakšgrupas uzv ārdiem Latvij ā visizplat ītākie ir Auni Ħš, Auns un Runcis , tom ēr ar ī tie nav īpaši popul āri. Igaunij ā Ĝoti plaši paz īstami ir Sikk un Sokk ‘ āzis’, Somij ā – Härkänen ‘v ērsis’, Oinonen , Oinas ‘auns’, Krievij ā – Баранов < ‘auns’ un Быков < ‘bullis’. Lietuviešu iesauk ās visbiež āk sastopami ir Katinas , Šuo , Arklys , Avis , Jautis (Butkus 1980, 168). Neparasti, ka ar ī latviešiem, kam ir daudz daž ādu salikte Ħuzv ārdu, tikpat k ā nav saliktu uzv ārdu, kas b ūtu veidoti no m ājdz īvnieku vai s īku dz īvnieku nosaukumiem: Raibekazs , Lielv ērs ītis , Mazv ērs ītis , Kaktabullis (skat. tabulu „M ājdz īvnieku apz īmējumu motiv ēti faunas semantikas uzv ārdi”, Ezerbite , Melbite , Dižbite , Lejasblusa (skat. tabulu „S īku dz īvnieku un kukai Ħu nosaukumu motiv ēti faunas semantikas uzv ārdi”). Šī m ājdz īvnieku semantikas latviešu uzv ārdu apakšgrupa ir vismaz ākā starp faunas semantikas uzv ārdiem: taj ā ietilpst tikai 48 uzv ārdi (jeb 1,8% no latv. uzv ārdiem), k ā arī 175 cittauti uzv ārdi (jeb 2% no darb ā analiz ētajiem cittautu uzv ārdiem). Sīku dz īvnieku un kukai Ħu nosaukumu motiv ēti faunas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Bite (77) Mesilane Mehiläinen Bit ÷ I 268 Pszczoła Пчелин 151 Bien 128 Bit ītis (2) (48) Bit ÷nas I 268 Pszczólka Пчелка Bitis (1) Bitinas I 268 Pszczólkowski Пчельников Biti Ħš (1) 117 Bišt ēvi Ħš (2) Пчёлкин Bišut ēvi Ħš (1) 151 Ezerbite (1) Melbite (1) Dižbite (3) Blusa (2) Kirp (14) Kirppu 225 Blusevi čius Pchelka Блохин 151, Floh Blusi Ħš (4) Kirpu Blusis I 281 Pchalek 197 Lejasblusa (5) (140) Blusius I 281 Блох 267 Blutis I 281 Circenis (8) Kilk (323) Sirkka (559) Svirplis II 869 Świerszcz Сверчков Grill(e) Cirsenis (1) Ritsik 609 Svirplys II 869 Świerszczek 287 Sirkkala 609 Sirkanen Dundurs (21) Parm Paarma Gylis I 666 Owad Овод Bremse Dundur īts (1) (249) Gylys I 666 Owadiuk Оводенко Dundaras Owadowicz Оводов Dunduris I 544 Owadowski Ērce – – – Kleszcz Клещ Milbe Ercis (2) (?) Kleszczewski Клещев Erci Ħš (1) (?) Erc ītis (1) (?) Ērc ītis 177 Kamenis (3) – – Kamanas (?) I – Шмелёв Hummel Skat. ar ī Bite 902 Буняк Kode (2) – – – Mól Мольков (?) Motte Mólak Mólek Kukainis (13) – – Bužys I 373 – – – Muša (16) Kärbes Kärpänen Muselis II 284 Mucha Mуха 225 Flüge 247 (Ĝoti rets) (161) 279 Musius II 284 Muchin Mухин 151, Muchowicz 360 Muchowski Muszka Odi Ħš (35) Sääsk Sääski (166) Uodinis II Komar Комар 225 Mück(e) Od ītis (2) (166) 637 1105 Komarczuk Комаров 465 Sääskihahti Komarowski 151, 313 Mucke 637 Комарович 465 218, 239 Pele (2) Hiir (117) Hiiri (222) Pel ÷ II 425 Myszak Мышев 150 Maus 447 Pel īte v. (5) Hiire (30) 118 Pelis II 426 Myszew Мышкин Mäusle Pel īts (2) Hiironen Pelys II 426 Myszka 150, 192 447 (348) 118 P÷lis II 426 Myszko Мышецкий Mäusel /Hiirikoski Pelius II 426 360 447 (107) 118/ Мышков 150 Skudra (55) Sipelgas Muuriais- Skruzdys II Mrówiec Муравьёв Ameis 85 Skudre (18) (124) niemi (99) 753 Mrówi ński 151 Skudr ēns 374 Skudra II 754 Mrówka Муравьлёв Skudris (4) (Muura- Skudr ÷ II 754 151 Skudr ītis (2) hainen k ā Skudrauskas Муравейка Skudr īte v. uzv ārdu Skudris II 754 242 (2) vairs Skudrys II 754 Skudr īts (3) nelieto) Skudrickas II Skudri Ħš (3) 754 Sp āre (7) Kiil (316) – – – – – Sp āri Ħš (2) Kiili (70) Sp ārītis Kiilmaa Sp ārīte (1) (14) Sp ārīts (1) Taurenis (3) Liblikas Perho (218) – Motyl Мотылёк Falter Tauri Ħš (54) (16) 458 Motylewski 151 Motyli ński Бабочкин Motylski Trans (6) – – Tranas II 1060 Tran (?) – Drohn Trani Ħš (3) Tranauskas Tranavi čius Tranelis II 1060 Vabols (1) – – Vabalas Źuk Жук 3, 29, Käfer 357 Vabulis (8) Vabalaitis Źukowski 161, 225 Vabul īts (1) Vabalevi čius Źuczek Жуков 151, Vabalis 241, 313 Vabaliauskas Жукевич II 1124 239 Vabulaitis Жукович Vabulevi čius 239 Vabuolas II Жуковский 178 1124 (latv.?) 197, 220 Žurka (1) – – Žiurkauskas Szczur Крысин 150 – Žurkins Žiurkelis Szczurek Крысов 150 Žiurkevi čius Czczurkowski Крысько Žiurkus II Czczurtek 243 1340 Шур Žurkauskas ‘крыса ’ 225 Žurkevi čius II 1350 Ar ī dažu s īku dz īvnieku un kukai Ħu nosaukumi sastopami visu sal īdzin āmo valodu uzv ārdu veidošan ā: ‘bite’, ‘circenis, ‘ods’, ‘pele’, ‘skudra’, ‘blusa’, ‘dundurs’. Gandr īz vis ās ir ar ī ‘muša’ (iz Ħemot igau Ħu val.), ‘tauri Ħš’ (iz Ħemot lietuviešu val.), ‘vabole’ (iz Ħemot somu un igau Ħu val.). Maz āk izmantota leks ēma kode (konstat ēta tikai latviešu un po Ĝu val.), sp āre (latviešu, igau Ħu un lietuviešu val.), trans (lietuviešu un po Ĝu (?) val.). D īvaini, ka t āda v ārda sakne k ā žurka ar ī sastopama gandr īz vis ās valod ās (somu un igau Ħu neizdev ās atrast). Krievu valod ā ir uzv ārds Червяк ‘t ārps’, Хомык ‘k āmis’ ( Унбегаун 1989, 225, 151), k ādu nav latviešu valod ā. Tom ēr š īs semantikas uzv ārdi Latvij ā nav plaši izplat īti: vispopul ārākie uzv ārdi šaj ā apakšgrup ā ir Bite , Odi Ħš, Skudra , Tauri Ħš (visi pozit īvas konot ācijas uzv ārdi). Igaunij ā visai plaši ir izplat īti uzv ārdi Kiil ‘sp āre’, Kilk ‘circenis’ un Paarm ‘dundurs’. Ar ī Somij ā šie uzv ārdi nav popul āri – nedaudz vair āk ir uzv. Hiiri ‘pele’, Perho ‘tauri Ħš’. Krievu valod ā uzv ārdi Жуков ( жук ‘vabole’) un Комаров ( kомар ‘ods’) ir starp 100 izplat ītākajiem uzv ārdiem ( Унбегаун 1989, 151). Latvij ā nav uzv ārda * Sien āzis , bet ir Sisenis , kam dialekt ā ir noz īme ar ī ‘sien āzis’; Lietuv ā ir šīs semantikas antropon īms – Žiogas . Latvij ā nav ar ī potenci āla antropon īma *Slieka , bet Lietuv ā ir uzv. Sliekas , kura motiv āciju „Lietuviešu uzv ārdu v ārdn īcā” (LPŽ II 763) skaidro k ā ‘slidens; niec īgs cilv ēks, niec ība’ LKŽ XIII 14. Latviešu valod ā nav uzv ārda *Zirneklis , bet krievu valod ā ir Пaуков < пaук ‘zirneklis’ ( Унбегаун 1989, 151). Latvij ā nav uzv ārdu ar sakni varde vai krupis , bet ir daži no apvidv ārdiem darin āti uzv ārdi – Na ăis (2) ar noz īmi ‘varde’ un Kaupis (3), Kaupi Ħš (4) ar noz īmi ‘krupis’ (Vidzem ē plaši izplat īts apvidv ārds), k ā ar ī Rupulis (5) ar noz īmi ‘krupis’ (leks ēma paz īstama Zemgales dienvidda Ĝā ), sal. lietuviešu uzv. Varlauskas < varl ÷ ‘varde’, krievu uzv. Жаба < ‘krupis’. Tom ēr tie ir sam ērā nepopul āri uzv ārdi vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās. Latviešu valod ā konstat ēts rets uzv ārds Lapsen īte (1) v., k ādu neizdev ās atrast cit ās sastat āmaj ās valod ās. Statistikas dati liecina, ka š ī s īku dz īvnieku un kukai Ħu nosaukumu motiv ēto uzv ārdu apakšgrupa ir viena no maz ākaj ām: taj ā analiz ēti tikai 50 latviešu uzv ārdi (jeb 1,9%) un 170 cittautu uzv ārdu (jeb 1,9%). 179 Zivju nosaukumu motiv ēti faunas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Asaris (13) Ahven Ahvenainen Ašerys I 130 Oko ń Окунь Bars(ch) Asar ītis (3) (146) (795) 60 Ašeriškis I 130 Oko ński Окунев 151 105 Asar īts (3) /Ahvenjärvi Окуньков 60 Ahvenlampi 60/ Bute (3) Lest (78) – Plekštaitis (?) Fl ądro Камбала Scholle Lesta (17) II 471 Fl ądrzy ńska Grundulis – – Grundolas – Пискарёв Gründel (19) Grundulas I < dial. Grundler 729 formas Gründler 290 Karpa Karp Karppi (501) Karpis I 913 Karp Карп Karpf 362 (279) 201 Karpas I 913 Karpik Карпеев 43 Karp 362 Karpik Karpalavi čius Karpi ński Карпенко Karpa Karpauskas 205 (42) Karpavi čius Карпов 40 Karpys I 913 Karpius I 913 Kar ūsa (1) Koger – Karosas Kara ś Карась – Kugra (1) (368) Karošas I 931 Карасев Карасёв 151 Карасик Ėī sis (134) Kiis (346) Kiiski Pūgžlys II 926 Jazgarski Ерш Kaul- Ėī sītis (1) Kiisküla (1896) 220 Pugžlis II 926 Ершов barsch Keišs (1) (74) Kiiskinen Pugžlys II 926 (2114) 221 Kiiskilä (42) 220-221 Lasis (35) Lõhe (10) Lohi (521) – Łoso ś – Salm Lõhek Lohela (118) Łosowski (28) 315 /Lohikoski 315/ Līdaka (15) Haug /Haukijärvi Lydeka II 76 Szczuka Щука Hecht 310 Līdacis (4) (215) (265) 103 Lydakauskis Szczupak Щукин 151 Hecht- Haugas Haukilahti Lydekaitis Szczupa- Щупак fisch 310 (156) (230) 103 Lidekauskis kowski ‘щука ’225 /Haugas- Haukipuro Lidekevi čius II mägi (14)/ (158) 103/ 76 /Haugas- järv (14)/ Līnis (13) Linask – – Li ński Линёв 151 Schlei 581 Līnītis (1) (76) Линицкий Schleich Līni Ħš (1) 344 581 Линков 151 Линьков Lucis (6) – – – – – – Skat. Vēdzele Mail ītis – – Maila II 133 Goljan – – Mail īts (1) Goljanek 180 Mencis (7) Tursk (65) – – Dorsz Трескин Dorsch 151 195 Plaudis (19) – /Lahnalampi – Leszcz Лещев Brasse(n) Plaude v. (9) (141) 285/ Leszczak Лещевский Plaud ēns (1) Leszczuk Лещинский Bresme (1) Leszczy ński Лещук < dial. ‘plaudis’ Rauda (11) Särg 165 Särkinen Rauda II 581 – – Plotz 508 Raudi Ħš (9) (220) 635 Raudys II 581 Plötz 508 Särkelä Raudaitis (688) 635 Raudas II 581 /Särkilahti Raudis II 581 (130) 635 Raudelis Särkijärvi Raudeli ūnas II (250) 635/ 581 Re Ħă e (4) Räim Silakka 865 – – Салака (?) Str ımling Re Ħăī tis (4) (158) Re Ħăī te v. Räime (2) (12) Silk (55) Silkina (18) Silka (7) Repsis (1) – Muikku Seleva II 695 Seliwiak – – (729) 364 Seliava II 695 Sieliava II 710 Salaka (1) – Salakka – Salak Снетков – Salaks (18) (538) 576 151 Sams (15) Säga (34) Siikala (137) Šamelis II 884 Sumik Сомов 151 Wels 707 Soms (4) 598 Soma II 778 Sam īts (3) Siikanen <šamas ‘sams’ (313) 598 Somas II 778 /Siikavirta Suoma II 857 (152) 599/ Sapals (5) – – Šapalas II 886 Kle ński Голавлёв Dıbel Sopals (1) Šapalis II 886 (?) Si Ĝė e (10) Heeringas – Silkaitis II 713 Śledźak Селёдкин Hering Si Ĝėē ns (1) (27) Silkauskis 151 320 Heering Silkinis II 713 Селёдков (44) Silkis II 713 Сельдин Silk ūnas II 713 151 Stagars (10) – – Stagaras II 792 – – Stichling Sta ăis (7) (?) Stag ītis (1) Kazrags Store (1) Tuur – St ūris II 849 Jesiotr Осетров Stöhr 645 (151) (?) Jesiotrzy ński 151 Stör 646 St ūrys II 849 181 Vēdzele (1) Luts (665) Matikka V÷g÷l÷ II 1178 Mi ętus Налимов Quappe Skat. ar ī Lutsik (516) 346 V÷gelas 151 518 Lucis (17) Matikkala Veg ÷l÷ II 1178 (Lutsoja) (77) 346 Veg ÷lis V÷g÷lys Vegelevi čius II 1178 Vēzis Vähk – V÷žys II 1201 Rak Раков 152, Krebs 395 Vēzītis (1) (110) V÷žinis Rakowski 197 V÷žinskas Raczek Раковский Vežys II 1201 197 V÷ž÷lis II 1201 Vimba (37) – Vimpari Žiobrys – Рыбцов – Sebris (26) (364) 753 Žiobris II 1337 Zebris (1) Vimbas II 1220 (< latv.) Vīė is (13) Vikk (17) Salakka – – Уклейкин – (538) 576 Zandarts (3) – Kuha (495) Starkus (?) II Sandacz Судак 242 Zander 231 806 Судаков 734 Kuhanen Stark ūnas (?) 151 (339) 231 Starkutis (?) II 807 Zivti Ħš (5) Kala (774) /Kalaoja Žuvelaitis II Ryba Рыба Fischel (126) 185/ 1351 Rybka Рыбин 151 Fischer Žuvel ÷ II 1351 Рыбкин 151 Fischl 242 Žuvelis II Рыбин 151 Fischlein 1351 Fischli(n) 242 Zutis (30) Angerjas – Ungeraitis II Węgórz Угрёв 151 Aal 73 Zuti Ħš (4) (59) 1104 Węgorek Угорич 242 Zuters (1) Unguraitis Węgorzewski Ungurs (15) Ungulaitis II (?) < dial. 1104 Zv īne (1) Soomus – Žvynys II – Чешуев Schupp Spura (5) (7) 1354 603 Spuri Ħš (1) Soomusk Žvinis II 1353 Schuppe (22) Žvinys II 1353 603 Žvynis II 1353 Ar ī no zivju nosaukumiem veidotie uzv ārdi pasaules tautu antropon īmij ā ir viena no visbiež āk sastopamaj ām leksiski semantiskaj ām grup ām. Vis ās sastat āmaj ās valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no visp ārīgās leks ēmas zivs (vien īgi somu valod ā ir tikai saliktenis Kalaoja < ‘zivju gr āvis’). Daudz ās valod ās uzv ārdi veidoti ar ī no leks ēmas ar noz īmi ‘zv īĦ a’ un ‘spura’. Vis ās disert ācij ā apl ūkotaj ās valod ās ir re ăistr ēti uzv ārdi, kas darin āti no zivju nosaukumiem ar noz īmi ‘asaris’, ‘karpa’, ‘ ėī sis’, ‘l īdaka’, ‘sams’, ‘v ēdzele’. Gandr īz vis ās ir ar ī atbilsmes ar noz īmi ‘bute’ un ‘si Ĝė e’ (p ārsteidzoši, bet nav somu uzv ārdos), ‘store’ (ar ī nav somu valod ā), ‘zandarts’ (nav tikai igau Ħu valod ā), ‘zutis’ (nav tikai somu uzv ārdos), ‘kar ūsa’ (nav somu un vācu valod ā), ‘lasis’ un ‘plaudis’ (neizdev ās konstat ēt tikai somu un lietuviešu valod ā), ‘menca’ (nav somu, lietuviešu valod ā), ‘rauda’ (nav po Ĝu un krievu valod ā), ‘re Ħă e’ (nav po Ĝu, v ācu valod ā), ‘repsis’ un ‘salaka’ (nav igau Ħu, krievu un v ācu valod ā). 182 Ret āk uzv ārdi veidoti no š ādiem zivju vārdiem: ‘grundulis’ ( četr ās valod ās), ‘sta ăis’ (trij ās valod ās), ‘mail ītis’ (trij ās valod ās). Ar ī latviešu uzv ārdu darin āšan ā tie izmantoti Ĝoti reti, piem ēram, pēc V. Staltmanes datiem, Kar ūsa ir re ăistr ēts tikai vienreiz. Ar ī uzv ārds Kugra ir konstat ēts tikai vienreiz ( Сталтмане 1981, 119), lai gan šāds somugriskas cilmes apelat īvs ar noz īmi ‘kar ūsa’ latviešu valod ā ir ien ācis pirms 17. gs. un R īgas uzv ārdos re ăistr ēts jau 1607. g. (Laumane 1973, 21). Latviešu valod ā nav uzv ārda *Tuncis , bet krievu valod ā ir Тунцов ( Унбегаун 1989, 151), nav ar ī uzv ārda * Rudulis , bet ir Rudušs (sal. apvidv ārdu ruduša ‘rudulis’), somiem ir analogas semantikas uzv ārds Sorva . Savuk ārt igau Ħu valod ā ir vair āki salikti uzv ārdi, kuru pirmaj ā da Ĝa ir leks ēma ar noz īmi ‘zivs’: Kalamäe ‘zivjkalns’, Kalajõgi ‘zivupe’, Kalajärv ‘zivjezers’, Kalasaar ‘zivjsala’, Kalamets ‘zivjmežs’ u. c., k ādu nav latviešu valod ā. Somu onomasts Viljo Nisile (Nissilä 1975) raksta, ka zivju nosaukumi (k ā ar ī putnu nosaukumi) uzv ārdos liel ākoties re ăistr ēti Somijas austrumos – Kar ēlijas da Ĝā . Visizplat ītākie š īs semantikas uzv ārdi Latvij ā ir Ėī sis , Zutis , Vimba , Lasis , Somij ā – Kiiski , Kiiskinen (‘ ėī sis’), Ahvenainen (‘asaris’), Muikku (‘repsis’), Särkelä (‘rauda’), Igaunij ā – Luts (‘lucis’), Koger (‘kar ūsa’), Kiis (‘ ėī sis’), Karp (‘karpa’). Zivju semantikas uzv ārdu Latvij ā ir sam ērā daudz: t ā ir treš ā liel ākā semantisk ā grupa no visiem faunas semantikas uzv ārdiem: 61 latviešu uzv ārds (jeb 2,2% no uzv ārdiem, kas darin āti uz latviešu valodas b āzes) un 290 cittautu uzv ārdu (jeb 3,3% no visiem darb ā analiz ētajiem cittautu uzv ārdiem). Kopum ā faunas semantikas uzv ārdu grup ā ir konstat ēti aptuveni 437 latviešu uzv ārdi (jeb 16,2% no latviskas cilmes uzv ārdiem) un 1820 (jeb 20,9%) cittautu analo ăiskas semantikas uzv ārdu. Uzman ību saista fakts, ka faunas (un ar ī floras) semantikas uzv ārdu Latvij ā, Igaunij ā un Somij ā ir iev ērojami vair āk nek ā Lietuv ā, kur š ādi uzv ārdi liel ākoties izplat īti Lietuvas zieme Ĝda Ĝā , resp., Latvijas pierobež ā: Šernas , Vilkas , Vanagas . Kā jau min ēts, latviešu faunas semantikas uzv ārdi var ētu b ūt radušies gan no attiec īgaj ām iesauk ām, gan no oikon īmiem jeb m ājv ārdiem (nereti gan nov ērojams ar ī pret ējs process, kad m ājv ārdi tiek darin āti no īpašnieka uzv ārda). Protams, da Ĝa no šiem uzv ārdiem izv ēlēta apzin āti uzv ārdu pieš ėiršanas laik ā 19. gs. pirmaj ā pus ē. 3.1.5. Floras semantikas uzv ārdi Ar floru saist īti nosaukumi latviešu uzv ārdos ir paman īti jau sen ākajos dokumentos: Appinesche 1461, Beerszyns 1532, Sennites 1454, Eggelitze 1520, Grickitz 1604, Kannep 1453, Klawyn 1499, Leep 1511, Messe 1513, Vitolsz 1493, Rutke 1454, Sypoll 1521 u. c. (Blese 1929, 140), Latgal ē Klawin 1599, Kuk 1599 (= dial. k ūks, koks), Senith 1599, Wixen (= v īksna, v īksni Ħš) 1599 u. c. (Škut āns 1974, 326, 331, 160). Ar ī m ūsdien ās š īs apakšgrupas uzv ārdi ir vieni no popul ārākajiem. Tos var iedal īt vēl atseviš ėā s semantiskaj ās apakšgrup ās: • uzv ārdi, kas radušies no koku nosaukumiem, • uzv ārdi, kas radušies no pu ėu un z āĜ u nosaukumiem, • uzv ārdi, kas radušies no ogu, s ēĦ u un kult ūraugu nosaukumiem, • uzv ārdi, kas radušies no auga da Ĝu nosaukumiem 183 Uzv ārdu darin āšan ā visbiež āk izmantoti koku nosaukumi. Visizplat ītākie koku nosaukumi latviešu uzv ārdos ir ozols , b ērzs , liepa (to liecina ar ī uzv ārdu biežums): Ozols (507), Ozoli Ħš (672), B ērzs (16), Bērzi Ħš (834), Liepa (169), Liepi Ħš (539). V ēl pie popul āriem š īs semantikas latviešu uzv ārdiem b ūtu j āmin Vītols (280), KĜavi Ħš (226), Priede (156), Egl īts (154), Lazdi Ħš (153), Osis (137). Koku nosaukumu motiv ēti floras semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Alksnis (104) Lepp Leppä (628) Alksnis I 88 Olcha Ольхин 152 Erl 223 Alksn ītis (20) (1668) 306 Aksnys I 88 Olchowicz Ольховников Erle 223 Jaunalksnis Leppänen Aksninis I 88 Olchowik 112 Erler 223 (7) 306 Alksnevi čius Вольхин Erlin 224 Jaunalksn ītis Alksnaitis I 88 152 (1) Elksnis I 573 Elksnis (36) Elksnaitis Elksn ītis (10) Elksnevi čius I Elksnieks 573 Apse (61) Haab Haapa (182) Apušinskas I Osiniak 201 Осинин 152 Espe 226 Mežapse (1) (114) 84 116 Osi ński 201 Осинников Espen 226 Apšenieks (5) Haapanen Osika 201 112 Aps īte (12) (2702) 85 Осинцев 74 Aps īts (40) Apšs L I 97 Ābele (122) Õunapuu /Omenamäki Obelis II 341 Jabło ński Яблоновский Apfelbaum Ābel īte v. (756) ‘ābe Ĝkalns’ Obelinis II 341 198 Appelbaum (10) < vv./ Obelienis Appelbo(h)m Ābelkoks (2) Obeli ūnas 89 Ābelti Ħa Ābelnieks (8) Ābe Ĝnieks (1) Mež ābele Dārz ābele (2) Bērzs (16) Kask Koivu Beržas I 244 Brzoza 90 Березин 152 Birch 131 Bērzi Ħš (834) (2989) (1558) 233 Berželis I 244 Brzozowicz 99 Березин - Bircher 131 Jaunb ērzi Ħš Kõiv Koivunen Beržinis I 244 Brzozowski ский 344 Birchner (8) (3826) 234 Beržiukas I Brzezi ński Березко 219 Birck 131 Mazb ērzi Ħš 244 Берез aн- Birk 131 Bērz ītis (1) Beržaitis I 244 ский Birke 131 Beržanskas I Березниц - Birker 131 244 кий Birkner 131 Березов - ский G 63 Egle (93) Kuusk Kuusi Eglis I 561 Jodłowski Елинск 253 Ficht(e) 239 Egl ītis (86) (1841) (1558) 233 Eglytis I 561 Jodła 142 Елихин 79 Ficht(e)l 239 Egl īts (154) Kuusinen Eglinis I 561 Jodłowy 142 Елишин 68 Fichter 239 (1538) 270 Eglinskas I Елецкий Fichtner 239 561 105 Еленкин 89 Елохин 79 Елохов 79 Ельцин Елкин G182 Елютин 184 Goba (63) Jalakas – Guoba I 744 – Вязов 152 Ulm(er) 676 Gobnieks (2) Künnapuu Guobys I 744 Vīksna (74) Vinkšna II Vīksni Ħš (26) 1225 Vīksn ītis (1) Vinkšnas Vinkšnaitis Vinkšnelis II 1225 Ieva (2) Tooming Tuomi Jievaitis I 834 Czeremcha Черёмухин Faulbaum Ievi Ħš (41) (504) (3211) 691 Jievutis I 834 Czeremski 152 232 Ievenieks (6) Toomingas Tuominen Ievutis I 762 Черёмушкин Iev ītis (1) (160) (12876) 691 Ivutis (?) I 778 152 Kadi ėis (22) Katai Kataja Kadagys Jałowiec – Wacholder Paegle (57) Kadakas (1486) 203 Kadagis I 884 Jałowiecki (rets) Paeglis (61) (235) Paegl ītis (11) Kārklis (16) Paju Paju (664) Karklas I 926 Łoza Ивин 152 Weide 702 Kārkli Ħš (1031) 435 Karklelis I 926 Łozak Ивлев 46 Weiden 702 (289) Pajunen Karklevskis Łozicki Ивличев 87 Weidl 702 Kārkl ītis (6) (2903) 436 Karklius I 927 Łozi ński Ивушкин Weidler 702 Kalnak ārklis Karklinskas 81 Weidmann (1) Karklinis I 926 702 Ėirsis (26) Kirss Kirsikka Vyšnauskas Wi śniak 292 Вишнев 153 Kirsch 372 Ėezberis (3) (404) Vyšnerauskas Wi śniakowski Вишневский Kirschbaum < dial. ‘ ėirsis’ Kirsipuu Vyšneveckas 292 220 372 (401) II 1237 Wi śnicki Вишне - Kirschke Višniakas Wi śniecki вецкий 216 373 Višniauskas II Wi śniewski Вишня 225 1237 (?) Вишняк 265 Вишняков 164 KĜava (65) Vaher Vahtera Klevas I 1018 Klon Клеников Ahorn(er) KĜavi Ħš (326) (1684) (799) 716 Klevaitis I Klonowicz 46 80 KĜavenieks 1018 Klonowski Кленников (11) Klevelis 112 KĜavinieks (1) Klevinis Клёнов 152 KĜavnieks (6) Klevinskas I KĜevnieks (1) 1019 KĜavinskis (5) Koks (8) Puu (127) – Medelis II 195 Drzewek Дерево 225 Bäumel 109 Koci Ħš (22) Medeliauskas Drzewicki Деревин Baumer 109 Lielkoks (2) Medelinskas Drzewicz Bäumer 109 Kr ūmakoks Medelynskas Bäuml 109 (1) II 195 Bäumle 109 Kūks Bäumlein Kūce Ħš Baums 111 (Škut āns 1974, 427) Kr ūklis (17) Paakspuu – – – Крушинин Faulbaum Kr ūkle (5) Türnpuu Kr ūkli Ħš (5) Kr ūms (28) Põõsas (?) Puska (765) Kr ūmas I 1090 Krzak Кустов 349 Busch 162 Kr ūmi Ħš 495 Kr ūmelaitis Krzakowski Кустарёв 97 Büsch 162 (383) Kr ūminas Кустарни - Busche 162 Cers (23) Kr ūminis ков 112 Strauch 648 Ceri Ħš (39) Kruminskas I Büschel 163 185 (?) 1090 Büscher 163 Krumys I 1090 Buscher 163 Büsching Buschner 163 Lazda (24) Sarapuu – Lazdynas II 39 Leszczyna Орехов 153 Hasel Lazdi Ħš (153) (1063) Lazdinas II 39 Leszczyk Орешкин Lazd āns (8) Lazdynauskas Leszczuk 64 Lazdons (3) II 39 Leszczy ński Орешников Lazdenieks Lazdinis II 39 112 (3) Lazdinskas II Орешков 63 Lagzda (2) 39 Lagzdi Ħš (81) Mazlazdi Ħš (2) Lezdi Ħš (27) Legzdi Ħš (50) Legzde (1) Legzda (6) Liepa (169) Pärn Lehmus Liepa II 77 Lipa 173 Липа 225 Lind 425 Liepi Ħš (539) (1952) (513) 299 Liepas II 78 Lipczyk 173 Липин 152 Linde 425 Liepnieks (6) Liepaitis II 77 Lipczy ński Липкович Linden 425 Liepenieks Liepavi čius 173 260 Lindemann (4) Liepinaitis Lipi ński Липкин 152 425 Liepinieks (1) Liepinas II 78 Lipka 173 Linder 426 Kalnliepa (1) Liepinis II 78 Lindner 426 Kr ūmi Ħliepa Liepinys II 78 (3) Liepis II 78 Liepys II 78 Lieponis II 78 Lieponius 78 Osis (137) Saar Saarni (508) Uosis II 1106 Jasion – Esch 225 Osi Ħš (9) (4464) 571 Uosys II 1106 Jasi ński Eschbach Os ītis (34) Saarepuu Jesion Esche 225 Os īts (19) (133) Jesionek 141 Escher 225 Ošs (37) Jesionkiewicz Eschert 225 Oše (4) v. 141 Eschner 225 Ošis (17) Oši Ħš (21) Ošinieks (1) Ošenieks (9) Ošnieks (3) Ozols (507) Tammi Tammi Ąžuolas Dąb 106 Дубинский Eich 211 Ozolis (81) (1532) 645 Ąžuolaitis I Dąbek 106 220 Eichbaum Ozol ītis (1) Tamminen 145 Dąbkiewicz Дубников 211 Ozoli Ħš (672) (5207) 646 Užuolas II 106 112 Eiche 211 Ozolnieks(15) 1123 Dąbkowski Дубинин Eichelbaum Jaunozols (8) Ožalas II 356 158 Eichele 211 Jaunozoli Ħš Uožalas II Дубов 152 Eichholtz(er) (9) 1106 Дубков Eichholz(er) Kalnozol ītis Uožuolis II Дубовой G Eick 212 (1) 1106 173 Eicke 212 Kalnozols (7) (aizguvums no Eicker 212 Lielozols (2) latv. val.?) Mazozol ītis 186 (1) Melnozols (1) Vecozols (8) Za Ĝozols (2) Za Ĝaisozols (1) Uzul ēns (1) Užuls (5) (?) Papele Pappel – Topoliauskas Topolowski Тополев Pappel Topolevskis II 152 Pappelmann 1056 Jovaras I 847 Jovarauskas Pīlādzis – Pihlaja Šermukšnis Jarz ębinski Рябинин Vogerbeere Pīlāgs (9) (1222) 467 II 914 Eberesche Pīle Ħă is (1) /Pihlajamäki Sermukšs (1) (1274) 467/ Sērmaukšs (1) Priede (156) Mänd Mänty (479) Pušinaitis Sosna 247 Соснов 152 Kiefer 370 Pried ītis (36) 386 Pušinis Sosnowski Сосновский Föhr 248 Pried īts (57) Mäntynen Pušynas II 541 152 Pried īte (14) (1519) 387 Соснин 152 Priednieks Honkanen (45) (6401) 126 Vītols (280) Paju Paju (664) Karklas I 926 Łoza Ивин 152 Weide 702 Vītoli Ħš (110) (1031) 435 Karklelis I 926 Łozak Ивлев 46 Weiden 702 Vītolnieks (1) Pajunen Karklevskis Łozicki Ивличев 87 Weidl 702 Skat. ar ī (2903) 436 Karklius I 927 Łozi ński Ивушкин Weidler 702 Kārkls Karklinis I 926 81 Weidmann Karklinskas 702 Pēc sal īdzinoš ās tabulas datiem var secin āt, ka vis ās sastat āmaj ās valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no visp ārīgās leks ēmas ar noz īmi ‘koks’ un ‘kr ūms’, k ā ar ī no koku nosaukumiem ar noz īmi ‘alksnis’, ‘apse’, ‘b ērzs’, ‘egle’, ‘ieva’, ‘k ārkls’, ‘k Ĝava’, ‘ėirsis’, ‘liepa’, ‘ozols’, ‘priede’, ‘v ītols’, vien īgi atš ėiras to frekvence. Igau Ħu valod ā visizplat ītākie „koku” uzv ārdi ir ar noz īmi ‘osis’, ‘b ērzs’, ‘liepa’, ‘egle’, ‘k Ĝava’, ‘alksnis’, bet somu valod ā – ‘ieva’, ‘priede’, ‘ozols’, ‘b ērzs’ un ‘egle’. Lietuviešu uzv ārdu sist ēmā visvair āk daž ādu uzv ārdu variantu ir ar noz īmi ‘liepa’, ‘alksnis’, ‘k ārkls’, ‘b ērzs’. Tikai latviešu valod ā izdev ās konstat ēt reti sastopamus uzv ārdus Īve , Dievkoci Ħš. Šai semantiskajai apakšgrupai ir rakstur īgi, ka no vienas saknes tiek darin āti daž āda derivat īvā tipa uzv ārdi: gan galot Ħu deriv āti, gan pied ēkĜu atvasin ājumi, gan salikte Ħuzv ārdi, piem ēram: Ozols , Ozolis , Ozoli Ħš, Ozol ītis , Lielozols , Jaunozoli Ħš u. c. T ātad šaj ā grup ā nav daudz etimona leks ēmu, ta ču Ĝoti daudz daž ādu deriv ātu un to ortogr āfisko variantu, piem ēram: Liepnieks , Liepenieks , Liepinieks ; Pried ītis , Pried īts u. c. Turkl āt vairumam šo latviešu uzv ārdu ir Ĝoti augsta frekvence. Tikai latviešiem ir zin āmi daudzi salikti š īs semantisk ās apakšgrupas uzv ārdi: Jaunalksnis , Mežapse , Jaunb ērzi Ħš, Mazb ērzi Ħš, Kalnak ārklis , Kr ūmakoks , Kr ūmi Ħliepa , Mazlazdi Ħš, Jaunozoli Ħš, Kalnozols , Vecozols , Za Ĝozols u. c. Kopum ā koku semantikas apakšgrup ā ir re ăistr ēts 200 atš ėir īgu latviešu uzv ārdu (jeb 7,4% no visiem uz latviešu valodas b āzes darin ātiem uzv ārdiem) un 353 attiec īgas semantikas 187 cittautu uzv ārdi (jeb 4,1%). Procentu ālie apr ēė ini skaidri liecina, ka latviešu antropon īmij ā š īs semantikas uzv ārdi ir vair āk iecien īti nek ā cit ās valod ās. Pu ėu un zāĜ augu nosaukumu motiv ēti floras semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Krese (?) – – – – – Kresse 396 (varb ūt tiešs Kress 396 ăerm ānisms?) Kreß 396 Magonis Moon – Aguona I 68 Mak 181 Макович Mohn 461 Magons (11) 38 Aguonis I 68 Makowski 239 Magone (8) Маконин 73 Meldrs Kõrkjas Kaisla – Szuwar Камышёв Schil(f) 578 Meldri Ħš (3) (36) (232) 183 Szuwarski 152 Rohr 548 Meldris (18) Kahila Камышни - Röhr 548 Trušis (2) (585) 180 ков G 231 Röhrich Trušelis (1) Kahilainen 549 Truši Ħš (4) (113) 180 Röhrig 549 (truši Röhricht ‘meldri’) 549 Skalbe (10) Röhrle 549 Skalb īte (1) Rohrmann Niedre (22) 549 Liekniedre (1) Niedr īts (17) Niedr ītis (7) Mētra (34) Münt – – – Мятин – Kr ūzm ētra (1) (53) Kr ūzem ētra (1) Ne Ĝė e (2) Nelk Neilick (?) Gvazdikas (?) – Гвоздикин – Vazdi ėis (8) (48) 838 I 753 Vazdiks (1) Pu ėe (19) Lill Kukka Kvietkas Kwiatek 170 Цветаев Blume 136 Pu ėī tis (15) (628) (220) 259 Kvietkus Kwiatkiewicz 125 Blümel 137 Pu ėī te (1) v. Lille Kukkanen Kvietkis 170 Цветиков Blumer 137 Pu ėī ts (16) (302) (123) 259 Kvietkauskas Kwiatkowski Цветков Blümer 137 Mežapu ėe (2) II 1150 Цветков - Blüming v. Lillemet (polonisms), ский Blümink Vecpu ėe v. s (40) bet nav < g÷l÷ Цветов G Blüml 137 Lappu ėe v. 223 Blümle 137 Roze (80) Roos Ruusu Rož ÷ II 625 Ró Ŝa 232 Розов 18 Rose 551 Roz ītis (26) (890) (154) 559 Rozas II 623 Ró Ŝak 232 Розанов ? Röse 551 Roz īts (40) Roose Ruusunen Roz ÷nas II Ró Ŝański 175 G 408 Rosen 551 Roz īte (16) (233) (783) 559 624 Ro Ŝanek 232 Rösel 551 Rozi Ħš (13) Roosi Rož ÷nas II Röseler 551 Dobroze (1) (200) 625 Rosemann Damroze (15) Roosa Rožinskas 551 Jaunroze (1) (50) Rožaitis Kalnroze (3) Roosik Roželis Štokroze (36) Rožiukas Vecroze (1) Rožis II 626 Rožys II 626 188 Saulgriezis Päeva- – – – – – (6) (?) lill (7) Smilga (72) Kaste- – Smilga II 771 Mietlicki Былинкин – Smildzi Ħš (8) hein Smilgaitis Brzank Smilgainis (4) (19) Smilgas Smi Ĝă is ? (9) Smilgavi čius Smilgevi čius Smilgilis Smilginas Smilginis Smilgys Smilgis II771 Tulpe (1) Tulp – – – Тюльпанов Tulp (197) 362 Tulpe Тюльпин (12) G 484 Vaivars (39) Sookail – Gailius – – Porst 511 Vaivari Ħš Gaili ūnas (?) Porsch(e) Vaiveris Porschke Vaiveri Ħš (3) Pörschke 511 Virsis (12) Kanarbi Kanerva Viržinis II Wrzos 297 Вересков Heid(e) 311 k 173 (2918) 191 1232 Wrzosek 297 Heidel 312 Kanervo Viržinskas II Wrzosi ński Heiden 312 (567) 191 1232 297 Heider 312 Kanervisto Viržaitis II Heidl(er) (129) 191 1232 Heidt 312 Vizbulis (12) – Vuokko Plukas II 481 – – – Vizbul īte (1) (296) 761 Pl ūkas II 481 v. Pl ūk÷ II 481 Vizbul ītis (1) Pl ūkis II 481 Plukys II 481 Žibutis (?) II 1328 Zāle (18) Rohi Ruoho Žolynas II Trawicki Травин 27 Gras 284 Zālītis (60) 166 (615) 554 1344 Trawi ński Травкин Graser 284 Zālīts (49) Hein Ruohola 276 Gräser 284 Mazz ālītis 873 (441) 554 Trawka 276 Grass 284 Zālīte (25) Ruohonen Trawkowski Graß 284 Mazz ālīte (1) (2073) 554 276 Grasser 284 Purvz āle (1) Herba ński Pu ėu un z āĜ u nosaukumi uzv ārdos nav Ĝoti popul āri (78 atš ėir īgi latviešu uzv ārdi un 158 cittautu uzv ārdi), daudz biež āk tie sastopami priekšv ārdos (skat. 2.1.5. noda Ĝu), ta ču vis ās valod ās ir daudz uzv ārdu variantu no visp ārīgā nosaukuma ‘pu ėe’ un ‘z āle’. Vis ās sastat āmaj ās valod ās ir ar ī uzv ārdi ar noz īmi ‘roze’ (daudzviet šo leks ēmu visp ārina un lieto ar noz īmi ‘pu ėe’). Igau Ħu valod ā ar noz īmi ‘pu ėe’ ir re ăistr ēts 70 daž ādu uzv ārdu (ar ī daudzi salikte Ħi). Gandr īz vis ās valod ās ir ‘magone’ (nav somu valod ā) un ‘virsis’ (nav krievu valod ā). Tikai latviešu valod ā ir saliktenis Jaunpuj ēns (1), kura otraj ā da Ĝā var ētu b ūt pu ėes nosaukums pujene . Varb ūt ar pu ėes nosaukumu saist īts ar ī uzv. Saulespur ēns (1). Latviešiem ir uzv ārds Virza, ar ī Virzi Ħš, savuk ārt igau Ħu valod ā ir uzv. Ohak ‘usne’, k āda nav latviešu valod ā. Iesp ējams, ka šaj ā noda Ĝā b ūtu j āiek Ĝauj ar ī t ādi latviešu uzv ārdi, kas radušies no daž ādu z ālaugu nosaukumiem: Nātri Ħš, Gr īslis , Gr īsl ītis , Dadz ītis . 189 Ogu un kult ūraugu apz īmējumu motiv ēti floras semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Āboli Ħš (212) Õun 1 – Dobilas I 507 – Клеверов Klee 374 (?) Dobilaitis Ābolti Ħš? Dobilius I 507 Amoli Ħš (22) Amols (8) Emoli Ħš (1) Dābols (17) Dāboli Ħš (47) Apinis (68) – /Humalajoki Apynys I 115 Chmielewski Хмелев Hopfen Apenis (4) (285) 133 Apynis Chmilewski Хмелевский Apen ītis (2) ‘api Ħupe’ Apynaitis I Apeinis Humalamäki 114 (179) 134 Apynavi čius ‘api Ħkalns’ Apinavi čius I Humaloja 114 (129) 134/ Auza (8) – Kauranen Aviža – Овсяников Hafermann Lielauza (2) (1128) 209 Avižas Овсяник Auzi Ħš (145) Avižis Auz āns (18) Avyžius Avižonis Avižaitis Avyžius Aviž ÷nas Avižinis Avižienis Avižienius Aviževi čius Aviž ūnas I 143 Avene (1) – – Aviet ÷nas I Malina 181 Малинин – Aven ītis 142 Malinow 158 Avenieks (2) Avietynas I Malinowski (?) 142 Aveni Ħš (?) (6) < no dial. avens ‘auns’? Biete v. Peet (274) – Burokas I 359 Burak Бурак 242 Rüb(e) 556 Buraks (3) Burokauskas Burakiewicz Бураков Knoll(e) 382 Sviklis L II Burokevi čius Burakowski 197 Knöll 382 74 Burakauskas Борщёв 153 Knorr 382 Burakevi čius Knörr 382 Burakas I 352 Br ūklene v. Pohl – Bruknys I 315 – Брусникин – Bruknevi čius Bruknius Burk āns (10) – – – – Морковин Möhre Моркович 153 Citrons (3) – – Citrinavi čius I Cytryniak Лимонов Citronblat 396 Cytrynowicz (ebreju 190 Cytrynowski uzv ārds) Cytry ński Dille (4) Till (44) Tilli (635) Krapaitis Koper 156 Укропов Dill 188 668 (< pv Krapas I 1064 Koperek 156 Dillmann Didrick, Krapauskas Kopera 156 188 Dietrick) Krapavi čius I Koperski Diller 188 1064 Dillschnei- Kraponis I der 188 1065 Dz ērvene (?) Jõhvikas – Spalgena I 780 – Клюквин – (15) 153 Gri ėis (40) – – Grikas I 715 Gryka Греченко – Gri ėī tis (7) Grikaila I 715 Grysik 216 Kri ėis (12) Grikainis I 715 Гречко 219 Dri ėis (16) Grikauskas Гречищев Dri ėī ts (1) Grikevi čius 225 Grikelis I 715 Гречуха 225 Grikietis I 716 Grikinas I 716 Grikius I 716 Gur ėis (4) – – Agurkas Ogórek 198 Огурцов – Gur ėī tis Agurkevi čius I Ogórkiewicz 153 68 198 Agurkis I 69 Ka Ħeps (39) Kanep Hamppu Kanap ÷nas Konopiełko Коноплёв Hanf(t) 302 Ka Ħep āns (1) 105 Hampunen Kanapienis Konopi ński Ka Ħepe (11) Kaepi 27 Kanapickas Konopa 155 Ka Ħep ītis (1) Kanapinis Konopka 155 Ka Ħep īte v. Kanapinskas (1) Kanap ÷ I 906 Kālis (6) – – Kolys – Брюквин – Grieznis (1) Kolis I 1042 ‘k ālis’ Stru Ħė is (7) (?) ‘k ālis’ Dundag ā Kāposts (17) – – Kop ūstas Kapusta 145 Капустин Kohl 385 Kāposti Ħš Kopustas I Kapu ściak 145 153 Köhl 385 (17) 1049 Kapu ścik 145 Капустенко Köhle 385 Kapusts Kopustinskas I Kapu ści ński 218 Kohler 385 1050 145 Капустов - Köhler 385 Kop ūstinskas I ский 220 1050 Капустин - ский 220 Kviesis (30) Nisu 116 Vehniäinen Kvieselaitis Pszenicki 224 Пшеницын Weiz(s)- Kvies ītis (6) (349) 733 Kvieselis Pszeniecki 224 152 äcker (?) Pūrs (4) (?) Kvietulaitis 706 Pūri Ħš (9) (?) Kvietelaitis ‘kviešlauks’ < p ūri Kvietienis ‘ziemas Kvietinskas kvieši’ Kvietelis I Kurzem ē 1149 Ėimenis (8) – – Kmynas Kmin – Kümmel Ėimene (2) Kminauskis I 403 Ėimenieks (1) 1031 191 Ėiploks (12) – – Česnakas I 421 Czosnek Чесноков Knoblauch Kniploks (3) Č÷ snakas I 421 Czosnowski Чесночков 381 Česnauskas 153 Knoblich Česnakavi čius 381 Č÷ snakavi čius Knobloch Česnakevi čius 381 I 421 Lins (2) Lina (93) – Linas II 84 Lenczyk Ленников ? Lein 418 Lini Ħš (39) Põllula Linauskas II Len 172 G 282 Leinen 418 Jaunlini Ħš (7) (14) 84 Lenik 172 Leiner 418 Lin ītis (2) Linionis II 86 Flachs 242 Linius II 86 Linonis II 87 Miezis (38) Oder Ohra (82) Mieželis II 224 Jęczminiewski Ячменёв Gerste Miez ītits (35) Ohranen 418 Miežinis Jęczmionek 153 Gerstle Miežys Gerster Miežonis II Gerstmann 224 Pupa (7) Oad (54) Papu (19) Pupa II 535 Bobek 88 Бобов 153 Bohn(e) 140 Pupi Ħš (6) 443 Pupal ÷ II 535 Bób 88 Бобович Bohnemann Pupel ÷ II 535 239 140 Pupeikis II 535 Бобиков Bohnen 140 Pupelis II 535 Богков G 68 Pup ÷nas II 535 Pupikas II 535 Pupius II 536 Rācenis (17) – – Rop ÷ II 621 Rzepa 235 Репин 153 Rüb(e) 556 Rācens (22) Ropeika II 621 Rzepka 235 Репинин 26 Rop ÷nius Rzepi ński Репников G Ropinskas II Rzepic 235 406 622 Rudzis (16) Rukki – Rugaitis II 634 śyto 309 Ржаных Rogg(e) 548 Rudz āts (1) (42) Ruginis II 634 śytkiewicz Ржанов G Rudz ītis (114) Rugevi čius 309 31 Rudz īts (73) Rugienius śytek Рожин ? Rudzišs (1) Rugenis II 634 śytecki 147 Rugis II 634 Рожинский Rugys II 634 ? 341 Rugelis II 633 Ржевский ? 106 Rutkis (36) Rõigas – Ridikas II 605 Rzodkiewicz Редкин ? Rettich ? Rutks (11) (144) Ridikauskas 153 538 Kalnarutks Naeris Ridikevi čius II Редько 219 Rettig 538 (1) (27) 605 Ruks (21) (?) < dial. Ruduks (?) < dial. Sīpols (39) Sibul – Svog ūnas Cebul Лукин ?40 Zwiebel 747 Seipuls (354) Svog ūnaitis II Cebula 94 Лукинов ? Zwiebler Sīpoli Ħš (3) 870 Cebulak 94 85 747 Sīpolnieks (3) Cibulis I 388 Cebulski Лукиных ? Knoll(e) 382 Cibulis Cibulinskis 88 Knöll 382 Cibulskis I 388 Лукичёв ? 86 192 Цибуля 225 Луков 153 Zemene Maasikas Mansikka Žemuogis (?) Truskawka Земляникин Erdbeer (583) 338 Truskawa Truskawicki Zirnis (37) Herne – Žirnis II 1338 Groch 128 Горохов (Erbsmann Zirn ītis (54) Žirniauskas Grochowski 153 (?) 232) Pel ēkzirnis Žirnikas II Горохов - (3) 1338 ников 93 Sālszirnis (1) Žirnelis II Горохов - Sālzirnis (1) 1338 ский 344 Saulzirnis (1) Горошко 219 Горошков G 137 Vis ās vai gandr īz vis ās septi Ħā s valod ās ir no graudaugu nosaukumiem ‘rudzi’, ‘kvieši’, ‘auzas’, ‘mieži’ darin āti uzv ārdi, k ā ar ī no ‘dille’, ‘ka Ħepe’. Vispopul ārākie š īs apakšgrupas latviešu uzv ārdi ir Auzi Ħš (145) un Rudz ītis (114), k ā ar ī Āboli Ħš (212), lai gan p ēdējais da Ĝē ji var ētu tikt saist īts ar aug Ĝa nosaukumu < ābols . Latviešu uzv ārdu sist ēmā ir ar ī personv ārdi Bumbieris (13) (sal. kr. uzv. Грушин ), Pl ūme (43) un Pl ūmīte (3) (sal. po Ĝu uzv. Sliwa ), k ā ar ī no ogu nosaukumiem darin āti uzv ārdi: Mellene (1) (?), Zustenieks (2), Vīnoga (1) (sal. kr. Виноградов ). Interesanti, ka cit ās sastat āmaj ās valod ās, iz Ħemot krievu reti sastopamos uzv. Картофелев un Бульбин , neizdev ās atrast uzv ārdus, kas darin āti no kartupe Ĝa nosaukuma, turpret ī t ādi latviešu valod ā ir vair āki: Kartupelis (5), Tupulis (3), Tupi Ħš (8), Tupenis (3), Tupesis (5) < ‘kartupelis’ Vidzemes s ēliskaj ās izloksn ēs, varb ūt ar ī Rācenis (17), Rācens (22) < ‘kartupelis’ Kurzemes izloksn ēs. Lai gan ret āk, tomēr ar ī šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā sastopami latviešu uzv ārdi – salikte Ħi: Jaunlini Ħš, Kalnarutks , Lielauza , Pel ēkzirnis , S ālzirnis , Saulzirnis . Vēl maz āk š ādu kult ūraugu nosaukumu uzv ārdos ir igau Ħu valod ā un vismaz āk – somu valod ā. Turpret ī latviešu valodas uzv ārdos nav analogu krievu uzv. Ежевикин < ‘kazene’, Хренов < ‘m ārrutks’ ( Унбегаун 1989, 153). SēĦ u nosaukumu motiv ēti floras semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Barav īks (1) – – Baravykas I Borowik Боровик – Baravika (1) 192 Боровиков Baraviks (1) Barviks (3) Beka (7) – Tatti (118) Lepšis II 61 – Подосинов – Lepše (3) 653 Lepšys II 61 иков < Tattinen (9) (?) ‘apšu beka’ 153 Krimelis (5) – – Gr ūzdas I 732 – Груздёв 153 – Krimelis I 1077 Sēne (1) Seen (14) – Grybas I 707 Grzyb 129 Грибов 153 Pilz 506 Sēnītis (1) Seene (86) Grybauskas Grzybek Грибко 219 Sēni Ħš (1) Grzybowski Грибоедов 136 193 V. Staltmane uzskata, ka uzv ārdu darin āšana no s ēĦ u nosaukumiem latviešu valod ā nav tipiska ( Сталтмане 1981, 96). Šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā min ar ī latv. uzv. Pūpēdis (2), kam cit ās valod ās neizdev ās atrast paral ēles. Tātad kopum ā kult ūraugu, ogu un s ēĦ u nosaukumi uzv ārdos nav īpaši izplat īti: šaj ā apakšnoda Ĝā ir 90 atš ėir īgu latviešu uzv ārdu (jeb 3,3%) un apm ēram 300 cittautu uzv ārdu (jeb 3,8% no visiem darb ā analiz ētajiem citvalodu uzv ārdiem). Auga da Ĝu apz īmējumu motiv ēti floras semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Asnis (4) (?) – Oras (148) Daiginas I 445 Rostek 231 Ростков Keim 365 Asni Ħš (3) 426 Daiginis I 445 Rostkowski Ābols (73) Õun (652) – Obolys II 342 Jabłko 134 Яблоков Apfel 89 Āboli Ħš (212) Obulaitis II Jabłczy ński 153 (?) 341 134 Яблочков Ābol ītis (1) Obolevi čius Jabłkowski 153 Ābolnieks (2) Obolinis II 342 Яблочкин Sald ābols (5) Obuolevi čius 153 Sarkan ābols II 343 (3) Balt ābols (4) Čiekurs (1) Käbi (93) Käpylä Šiška II 939 Szyszka 266 Шишкин Zapf(e) 735 Ciekurs (4) Käbin (232) 277 Šiškas Szyszko 266 154 ? ar ī ‘tapa’ Ciekurznis (2) (56) Käpinen Šiškauskas Szyszkiewicz Ciekurzis (13) (108) 277 II 939 266 Ėikurs (2) Žebelys Šiški Ħš (1) ‘čiekurs’ < šiška (viens no ‘čiekurs’ skaidrojumiem augšzem. izl. ) II 1317 Ērkš ėis (9) Okas Piikki (103) – – Шипов Dorn 201 (173) 468 Dorner 201 Dörner 201 Grauds (42) Terä (101) Jyvä Gr ūd÷ I 727 Ziarno 303 Зернов 95 Korn 390 Graudi Ħš Teras Graudinis I Ziarnik 303 Зернециков Kornmann (104) (421) 702 (< latv. Ziarnicki 25 390 Terask val.) Ziarnowski Kornemann (22) 390 Iva (61) Kodols (11) Tuum (67) – – Jąderek Ядрышев Kern 367 Kodoli Ħš (2) 128 Lapa (17) Leht (449) Lehti (2011) Lapas II 22 Listek 174 Листов 154 Laub 413 Lapi Ħš (195) Lehti (8) Lehtinen Lapauskis Listkiewicz Листьев 154 Laube 413 Lapainis (5) (15 501) 300 Lapavi čius II 174 Lauber 413 Lapenieks (2) Lehtio (573) 22 Listkowski Bērzlapa (2) 301 Lapelis II 22 174 Ošlapa (1) Lapinis II 22 Ošlapi Ħš (1) Lapukas II 25 Rudlapa Laputis II 25 Ozollapa (7) Tammilehto Rožlapa (1) (390) 646 194 Rožulapa (1) Ruuslehto 559 Oga (10) Marja 10 Marjanen Uoga II 1106 Jagoda 135 Ягода 257 Beere Odzi Ħš (8) (604) 340 Uog ÷la II 1106 Jagodzi ński Ягодзин - Marjala Uogintas II Jagódka 135 ский 248 (234) 340 1106 Ягодин 153 /Marjaranta Uogius II 1106 Ягодкин 153 ‘ogu krasts’/ Pumpurs (61) Pung Nupponen Pumpuras II Pączek Почкин (ja Knospe 382 Pumpuri Ħš (4) (229) (739) 410 523 Pączkiewicz tas nav no Bērzapum- Punga Nuppola Pumprickas II Pączkowski homon īmisk purs (1) (94) (131) 410 523 ā почки Bērzpumpurs Pungas ‘nieres') (1) (124) Rieksts (35) Pähkel – Riešuta II 606 Orzech 200 Оречкин 65 Nuss 480 Rieksti Ħš (115) Orzechowski Орешкин Nuß 480 (131) Orzechowic 64 Nüssel 481 200 Орешков 63 Nusser 481 Орехов 153 Nüßle 481 Орешников Nüßlein 112 481 Орехович Орешенков Орешин G 30 Sakne (35) Juur (122) Juurinen Saknis II 661 Korzeniak 157 Корнев 153 Wurzel 731 Sakn ītis (1) Juurik (322) Saknys II 661 Korzeniecki Корнеев Sakn īte (1) (203) /Katajajuuri Saknius II 661 Korzeniewicz Корнеенко Juurikas ‘kadi ėa Šakn ÷ II 878 157 Корнейко (187) sakne’/ Šaknis II 878 Korzeniewski Корнейчук Šaknys II 878 Korzon 157 G 252 Šaknaitis Šaknevi čius II 878 Salms (8) Õlekõrs Olkinuora Šiaudinis Słoma 244 Соломка Stroh 650 Salmi Ħš (49) (20) (344) 423 Šiaudinskas Słomak 244 225 Ströhlein Šiaudžionis II Słomczewski Соломин 650 920 Słomczyk Соломатин Salminas Соломахин Salminis II 154 666 Соломко 219 Sēkli Ħa (1) Seeme – – – Семеницки Saat 562 Sēkli Ħš (3) (25) й Seemen Семенихин (69) Семенисты й Skuja (105) Okas Havu ? 106 Skuja Iglicki Хвоичкин Nadel ? Skuji Ħš (77) II (< latv.) Igli ński 133 Хвоинский Skujenieks Хвойниц - Skujnieks (2) кий Skuj ēns (1) Stumburs (6) – Runko Stumburevi- Pieniak 209 Стволов Stamm 634 Stumbris čius (?) II 847 Pienicki Стволков Pieniek 209 195 Vārpa (26) – Tähkäpää Varpulis Kłos 152 Колосов – Rudzuv ārpa (243) 703 Varpukevičius Kłosek 152 153 (2) II 1166 Kłosiewicz Miežuv ārpa 152 (2) Miežv ārpa (1) Vārpi Ħš (11) Zars (20) Oks (335) Oksa (1097) Šako čius II Gał ązka Веткин 153 Ast 94 Zari Ħš (312) Oksa (37) 422 879 Gał ązkiewicz Aster 94 Al ėšĦzars (2) Oksanen Oksanen Astner 94 Jaunzars (4) (28) (7166) 423 Zweig 746 Upzars (1) Oksala (402) Zweigle Ozolzars (2) 423 746 Zemzars (24) Zink(e) 742 Jaunzari Ħš (2) Bērzzari Ħš (1) Zarinieks (1) Pazars (10) Pazari Ħš (1) Zieds (8) Õis (226) Kukka (220) Žiedas II 1330 Kwiatek 170 Цветков Blume 136 Ziedi Ħš (9) 259 Žiedelis II Kwiatkiewicz 175 Blümle 137 Vecziedi Ħš Kukkanen 1330 Kwiatkowski Цветаев 125 Blüthner (1) (123) 260 Žiedonis II Цветков - Blumer 137 /Kukkamäki 1330 ский 175 Blümer 137 (174) 260 Цветиков Blümel 137 ‘pu ėukalns’/ Цветов G Blüml 137 523 Žagars (37) Vits (41) – Žagaras Chrostek 98 Хворостов Rute Žagari Ħš (4) Vitsut Žagaris Chrostowski Хворости - (46) Žagarys Chróst 98 нин Hagu (10) Žagarius 154 Žagarnauskas Žagarskis II 1307 Žuburs (6) Kärbis Oksa (1097) Šako čius II Konarski 155 Сукач 235 Gabel (13) 422 879 Konar 155 Сукачёв 99 Gäbel Oksanen Gał ęza 119 Gabler 260 (7166) 423 Gäbler 260 Šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā, iesp ējams, v ēl b ūtu j āmin š ādi latviešu uzv ārdi: Atvase (3), Celms (60), Celmi Ħš (77) (sal. kr. uzv. Пеньков ), Stiebrs (1), Mizi Ħa (1) v. (lai gan iesp ējams, ka tas ir laika gait ā p ārveidots uzv. * Mīzi Ħš), ar ī Zīlītis (3), Zīle (58) , Z īlēns (3), Zeile (5) v. , Zeilis (1), kas jau min ēti faunas (putnu) semantikas uzv ārdu noda Ĝā (skat. 3.1.4. noda Ĝu). Interesanti, ka dažu auga da Ĝu nosaukumi ir pat Ĝoti iecien īti uzv ārdu darin āšan ā. Piem ēram, vis ās septi Ħā s valod ās ir uzv ārdi ar semantiku ‘lapa’ (latviešu valod ā pat vair āki salikte Ħi: Bērzlapa , Ošlapa , Ozollapa , Rudlapa , Rožlapa ), ‘ čiekurs’, ‘salms’, ‘sakne’, ‘skuja’, ‘zars’ (ir ar ī salikte Ħi Jaunzars , Mazzari Ħš, Upzars , Zemzars) , ‘zieds’ (ir ar ī viens, reti sastopams, latv. salikte Ħuzv ārds Vecziedi Ħš), ‘grauds’, ‘žuburs’, ‘pumpurs’. Gandr īz vis ās sastat āmaj ās valod ās ir ar ī uzv ārdi ar s ākotn ēju semantiku ‘kodols’, ‘rieksts’, ‘sakne’, ‘stumbrs’, ‘žagars’. Interesanti, ka lietuviešu valod ā uzv ārds ar noz īmi ‘ čiekurs’ ir darin āts no sl āvisma šiška , bet nav uzv ārda no m ūsdienu liter ārās valodas leks ēmas liet. kankor ÷žis (kas ir 196 daudz jaun āks v ārds). Lietuviešiem ir re ăistr ēts ar ī t āds rets uzv ārds k ā S÷lena , kas, iesp ējams, radies no liet. apelat īva ar noz īmi ‘grauda apvalks; klijas’. Somu valod ā ir daudz salikte Ħuzv ārdu, kam viens no komponentiem (tieši pirmais) ir leks ēma lehti ‘lapa’: Lehtikangas < ‘lapu virs ājs’, Lehtimaa < ‘lapu zeme’, Lehtimäki < ‘lapu kalns’, Lehtiniemi < ‘lapu l īcis’, Lehtiranta < ‘lapu krasts’, Lehtisaari < ‘lapu sala’, Lehtisalo < ‘lapu sala, neapdz īvota vieta’, Lehtivuori < ‘lapu kalns’. Latviešu valod ā nav atbilsmes ar ī t ādam uzv ārdam k ā somu Katajajuuri < ‘kadi ėa sakne’. Kopum ā šaj ā floras semantikas uzv ārdu apakšgrup ā ir analiz ēti 78 latviešu uzv ārdi (jeb 2,9%) un 255 cittautu attiec īgas noz īmes uzv ārdi (jeb 2,9% no visiem cittautu uzv ārdiem). Visizplat ītākie š īs apakšgrupas latviešu uzv ārdi ir: Zari Ħš (312), Āboli Ħš (212), Lapi Ħš (195), Rieksti Ħš (131) un Skuja (105). Analiz ējot visus floras semantikas uzv ārdus (kopum ā 445 latviešu uzv ārdus jeb 16,5% – nedaudz vair āk nekā faunas semantikas uzv ārdu (437 jeb 16,2%)), ir ac īmredzams, ka latviešu valod ā ir iev ērojami vair āk floras semantikas uzv ārdu (un daž ādāki to varianti) nek ā kaimi Ħvalod ās (sal. 1066 uzv. jeb 12,3% no visiem analiz ētajiem citvalodu uzv ārdiem). 3.1.6. Fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi Latviešu un kaimi Ħtautu uzv ārdos Ĝoti bieži atspogu Ĝojas apk ārtnes reljefs. Iesp ējams, ka tas saist īts ar konkr ētās personas apdz īvoto vietu un t ās ăeogr āfisko vidi. Ar ī krievu onomaste A. Superanska ir atzinusi, ka „ ăeogr āfisk ās vides ietekme uz onomastikonu ir objekt īvs faktors, kas darbojas past āvīgi, un ikvienas tautas v ārdi nes z īmogu no t ās ăeogr āfisk ās apk ārtnes, kur att īst ījusies t ās tautas kult ūra” ( Суперанская 1973, 38 –39). T ā k ā fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdu ir daudz un p ēc s ākotn ējās noz īmes tie ir daž ādi, ir mērėtiec īgi tos analiz ēt vair ākās apakšgrup ās: • uzv ārdi, kuru etimons nor āda uz paaugstin ātu reljefu, • uzv ārdi, kuru etimons nor āda uz pazemin ātu reljefu, • uzv ārdi, kuru etimons saist īts ar ūdenstec ēm un ūdenstilpn ēm, • citi fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi. Latviešu uzv ārdos visbiež āk minēti paaugstin āta reljefa nomenklat ūras v ārdi (Сталтмане 1981, 97): Kalni Ħš, Kalns , Kaln ītis , Kaln ājs , Pakalns , Pakalni Ħš, Kaugurs , Kangars , Klints , Klinti Ħš, k ā ar ī daudzi šo uzv ārdu varianti un salikte Ħuzv ārdi. V. Staltmanes monogr āfijas atgriezeniskaj ā vārdn īcā ir min ēts ap 180 salikte Ħuzv ārdu ar otro komponentu - kalns un 13 ar otro komponentu -kalni Ħš (š ā promocijas darba autoram izdev ās konstat ēt ar ī vair ākus V. Staltmanes materi ālos nere ăistr ētus uzv ārdus). No kalna etimona uzv ārdiem Latvij ā visizplat ītākie ir Kalni Ħš (881), Pakalns (53), Kalns (48), Kaln ājs (34), Kalnietis (23), kā ar ī salikte Ħuzv ārdi: Rožkalns (45), Br īvkalns (40), Za Ĝkalns (37), Bērzkalns (36), Liepkalns (31), Augstkalns (19), Mierkalns (18), Pilskalns (18), Oškalns (17), Akme Ħkalns (15), Za Ĝaiskalns (15) u. c. Tā k ā uzv ārdu ar etimolo ăisko semantiku ‘kalns’ ir Ĝoti daudz vis ās sastat āmaj ās valod ās, turkl āt daudzas paral ēles veidojas ar ī salikte Ħuzv ārdos, šaj ā tabul ā atseviš ėi tiek min ēti ar ī attiec īgie salikte Ħuzv ārdi alfab ēta sec ībā. Ta ču, ja nav antropon īmisko paral ēĜ u cit ās valod ās, salikte Ħuzv ārdi tabul ā netiek iek Ĝauti un ir min ēti atseviš ėi. 197 Paaugstin āta reljefa apz īmējumu motiv ēti fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Ābolkalns (9) Õunamägi – – – – Apfelberg Aizkalns (9) – Takamäki Užkalnis II Zagóra 300 Загоров - Őberberger Aizkalnietis (204) 642 1121 Zagórny 300 ский (2) Perämäki Užkalnys II Zagórski 215 (644) 460 1121 Ažukalnis Akme Ħkalns Kivimägi Kivimäki – – – Stein- (15) (215) (3185) 229 berg(er) 638 OĜukalns (1) Kivimäe Kivivuori (226) 230 Paasivuori 432 Api Ħkalns (1) – Humalamäki – – – Hopfen- (179) 134 berg(er) Apškalns (2) Haava- Haapamäki – – – Espenberg mägi (9) (1162) 85 (nav v ācu Haavamäe uzv.v ārdn īcā, (11) bet ir Igaunij ā) Augstkalns Kõrge- Korkeamäki Aukštkalnis – – Hoberg(er) (19) mägi (25) (740) 244 I 139 328 Augstkalni Ħš Kõrgemäe Ylösmäki Aukštikalnis (1) (36) (110) 779 I 139 Augškalns (4) Kõrgmäe Ylämäki (137) Aukškalns (6) 779 Augstkalnie- tis (3) Auzukalns (1) – Kauramäki – – – Haferberg 209 Avotkalns (2) Allikmäe Lähteenmäki – – – Quellenberg Allikmägi (3234) 326 Lähdesmäki (704) 325 Baltaiskalns Valgemäe Valkeavaara – – Белогоров Weißen- (1) (75) Valkeavuori Белогор - berg(er) 705 Baltkalns (4) Valkeamäki ский Белогорцев G 613 Bērzkalns Kaskmäe Koivumäki – – – Birkenberg (36) (8) (1527) 234 Bērzkalnietis Kõivo- (1) mägi (32) Kõivmägi (60) Kasemägi (48) Birzkalns (3) Salumägi Lehtovuori – – – Hainberg(er) (37) (214) 302 Lehtovaara (556) 302 Lehtomäki (825) 301 198 Briežkalns (5) Põdra- Peuramäki – – – Hirschberger mägi ‘zieme Ĝbriež- kalns’ Hirvimäki (203) 123 ‘a ĜĦ akalns’ Vaattovaara (310) 716 ‘briežu govs kalns’ Br īvkalns Priimägi Vapaavuori – – – Freiberg(er) (40) (142) (175) 726 252 Vabamägi (10) Caunkalns (1) Nugismäe Näätämäki – – – Zobelberg Cukurkalns – – – – – Zucker-berg (5) Dambkalns Tamme- – – – – Damm-berg (1) mägi Druvaskalns Viljamäe Peltomäki – – – Feldberg (10) (18) (1391) 455 Acker- Elomäki (124) berg(er) Elovaara (332) 78 Elovuori Dzelzskalns Raudmägi Rautamäki – – – Eisen- (5) (22) (92) 531 berg(er) 214 Tēraudkalns Rautavaara Erzberg (2) (118) 531 ‘r ūdas kalns’ Rautavuori ? (191) 532 Dzirkalns (3) Veskimäe Myllymäki – – – Mühl- (223) (3230) 377 berg(er) 465 Veski- mägi (57) Eg Ĝukalns (1) Kuuskmäe Kuusimäki – – – Fichten- Kuusmägi (241) 270 berger Ezerkalns Järvamägi Järvenmäki – – – Seeberg(er) (12) (32) (92) 175 610 Järvmägi Järvimäki (26) (214) 176 Järvemägi (18) Järvemäe (13) Galkalns (1) Otsamägi Laitamäki – – – – (9) (222) 287 ‘malas, nomales kalns’ Syrjämäki (199) 632 Syrjävaara 632 ‘malas kalns’ Garkalns (8) Pitkämäe Pitkämäki – – – Langberg Garokalns (1) (19) (293) 476 199 Godkalns (1) – – – – – Ehreberg Ehrenberg Grantskalns Kruusa- – – – – Kiesberger (5) mägi Zvirgzdkalns (111) (1) Kruus- mägi (81) Ievkalns (1) – Tuomivaara – – – – (270) 692 Jaunkalns (5) Noormägi Uusimäki – – – Neuberg(er) Jaunkalni Ħš (183) (570) 713 472 (1) Uusmägi Jaunkalnietis (12) (1) Uusmäe (12) JāĦ akalns Jaanimägi Juhavaara – – – Johansberg JāĦ kalns (6) (161) JāĦ kalni Ħš Jaaimäe Jānekalns (5) (90) Jūrkalns (2) Merimäe Merimäki – – – Seeberg Merimägi Merivaara Merivuori 351 Kalns (48) Mägi Mäki (5969) Kalnas I 898 Góra 125 Горный 186 Berg 120 Kalni Ħš (881) (3775) 380 Kalnelis Górka 125 Горных 116 Bergan Kalnišk āns Mäe (674) Mäkinen Kalnaitis Górecki Горняк 216 Berge 120 (4) Mägilai- (21196) 382 Kalnauskis Górski Горин Berge-mann Kalniš ėis (5) nen (11) Mäkelä Kalnius Górak 125 Горкин G Berger Kalnišs (18836) 380 Kaln ÷nas 135 Bergle Kaln ājs (34) Vuori (3445) Kalnutis Bergler Kaln ītis (9) 763 Kalnikas Bergmann Kalnieks (1) Vuorinen Kalnynas I Bergs 120 Kalnietis (23) (6673) 764 898 Kaulakalns Kondimäe – – – – Beinberg (?) (22) Kāpa (9) Luide – – – – Düne (115) Kārklukalns Pajumäe Pajumäki (94) – – – Weidenberg (2) Pajumägi 436 Pajuvuori Klajkalns (1) Välimäe – – – – Freiberg(er) Klinškalns (1) Kaljumäe Kalliomäki – – – Felsen- Kaljumägi (1469) 187 berg(er) KĜavukalns Vahermäe Vaahteran- – – – – (3) Vaher- mäki 715 mägi Vaahervaara 715 Krastkalns (2) – Rantamäki – – – – (1134) 524 Krauja (48) – Törmä (917) Skardis I – – – Krauji Ħš (2) 704 731 Kraujenieks Törmänen Skardenis (3) (1763) 704 Skardinskas Kraujnieks I 731 (2) Kro Ħkalns (1) – – – – – Kronen- 200 Kronkalns (3) berg(er) 399 Kr ūkalns (2) – – – – – Busch- Krumkalns(1) berg(er) Krustkalns (4) Ristmäe Ristimäki – – – Kreuzberg Kristkalns (3) Ristmägi (1079) 544 Kr ūškalns (1) – Rintamäki – – – Brustberg (1543) 543 Ėirškalns (1) Kirsimäe – – – – Kirsch- Kirsimägi berg(er) Lāč kalns (1) Karumägi – – – – Bärberg (nav Vācij ā) Lazdkalns (1) Pähklimä- – – – – Hassel- Lagzdkalns gi (18) berg(er) 307 Lazdukalns Pähkle- (1) mäe (28) Riekstkalns Pähklamä- (2) ? gi (10) Lapskalns (1) Reinumä- Kettumäki – – – Fuchs- Lapškalns gi (62) berg(er) Foxberger Fuxberger Lejaskalns (2) Orumägi Alamäki (291) – – – Thalberg(er) 64 Lielkalns (11) Suurmäe Isomäki (944) – – – Grossberg(er) (34) 155 Suurmägi (29) Liepaskalns Pärnamäe Lehmusvaara – – – Linden- (2) (43) (111) 300 berg(er) 425 Liepkalns Pärnmäe Lehmusvuori (31) (12) (144) 300 Liepukalns Pärnamägi (3) (112) Līckalns (2) Lahtmäe Lahdenmäki – – – – (8) (175) 284 Lahtimäki Mazkalns (2) – Pienimäki – – Холмого - Kleinberg(er) Mazkalni Ħš (323) 464 ров G 247 (4) Vähämäki (710) 767 Mālkalns (9) Savimägi Savimäki – – – Lehmberg Mālskalns (1) (54) (145) 591 Mālkalni Ħš Sauemägi (1) (35) Mālkaln ītis (1) Mellkalns – Mustamäki – – – Schwar- (121) 371 zenberg(er) 605 Mežkalns (5) Metsmägi Metsämäki – – – Förstberg Silkalns (14) (18) (206) 356 Forstberger Silakals (4) Metsmäe Metsävaara Palumägi Metsävuori (8) 365 Mierkalns Rahumägi Rauhamäki – – – Frieden- 201 (18) (285) 529 berg(er) Nokalns (6) Mägiveer Mäkirinne (85) Šlaita II 947 – – Hald(e) Piekaln īts(1) (24) 383 Šlaitas II Halder 300 947 Olukalns (2) – – – – – Eiberg(er) Oškalns (17) Saarmäe Saarnimäki – – – Eschenberger (50) Saarnivaara 571 Ozolkalns (4) Tamme- Tammivuori – – – Eichberger mägi(159) (119) 647 Eichen- Tamme- berg(er) 211 mäe (154) Paeg Ĝkalns (2) Kadaja- Katajamäki – – – – mägi (11) (1243) 205 Pakalns (53) – – Pakalnis II – – Hügel 338 Pakalnietis 370 (14) Pakalniškis Pakalni Ħš (5) Pakalnickas Pakaln īts (3) II 370 Pilskalns (18) Linna- Linnamäki – – – Schloss- mägi(142) (110) 311 berger Linnas- mägi (42) Plataiskalns Laidmäe – – – – Breit- (1) (13) berg(er) Weitber- ger PĜavkalns (2) Niitmäe Ahomäki – – – Wieseberger Niitmägi (147) 59 Niittumäki (66) 400 Niittymäki (721) 400 Nurmivaara Nurmimäki 412 Perkiömäki (227) 458 Priedkalns (1) Männi- Mäntyvaara – – – – Priedeskalns mägi (35) (165) 388 (1) Mändmäe Mäntyvuori(1) Priežkalns (1) Mäntymäki (304) 387 Honkamäki (199) 126 Honkavaara (244) 127 Petäjämäki (122) 463 Pu ėukalns Lillemäe Kukkamäki – – – Blomberg Pu ėukalni Ħš (264) (174) 260 Blumberg (1) Lillimägi 136 Pu ėkalns (2) (42) Blumenberg Ziedkalns (3) Lillemägi 137 (187) 202 Purkalns (3) Soomäe Suomäki (128) – – – – Purakalns (1) (10) Suovuori (53) Soomägi Suovaara (16) (27) 626 Vuohtomäki 761 Puskalns (2) Poolamägi – – – – Halbberg Puškalns (2) Ratkalns (1) – – – – – Wagenberg Rožkalns (45) Roosimä- Ruusuvuori – – – Rosen- Rožukalns (3) gi (237) (192) 559 berg(er) 552 Roosmägi Ruusumäki (18) 559 Ruusamäe (36) Sarkalns (1) Käremägi – – – – Rotberg Sauleskalns – Aurinkovuori – – – Sonnen- (12) berg(er) 626 Saulkalns (1) Saul īškalns (1) Skaistkalns Kaunis- Kaunismäki – – – Schönenberg (10) mäe (14) (413) 208 594 Smukkalns (4) Smilškalns – Hietamäki – – – Sandber- (12) (935) 117 g(er) Santamäki (229) 584 Santavaara 585 Santavuori (191) 585 Strautkalns Ojamägi Jokimäki – – – Bachberger (8) (15) (212) 164 Ojamäe ‘upeskalns’ Sudrabkalns Höbemägi Hopiavuori – – – Silber- (4) (81) (127) 127 berg(er) Svi ėkalns (1) Vaikmäe – – – – Harzberg(er) Tīrkalns (1) Puhas- – – – – Reinberg(er) mägi Tomkalns (2) – Tuomivaara – – – Tomberg 667 (270) 692 Tuomimäki Tuomvuori 692 Uzkalns (3) Küngas Ylösmäki ? – Pagórek Колмогоров Hügel 338 Uskalns (5) (184) (110) 779 Холмого - Antkalni Ħš Kink Ylimäki (582) ров (1) (?) (470) 777 Холмский 113 Varkalns (2) – – – – – Kupfer- Varakalns (1) berg(er) Viduskalns Keskmäe Keskimäki – – – Mitteberger (1) Keskmägi (234) 216 203 Veckalns (4) – Vanhamäki – – – Alten- Veckalni Ħš (154) 745 berg(er) 84 (5) Vīnkalns (13) Viinamägi Viinamäki – – – Wein- Vīndedzkalns (39) (620) 745 berg(er) 703 (1) Viinamäe ‘degv īna (16) kalns’ Vuškalns (4) – – – – – Schafberger Za Ĝkalns (37) Haljasmä- – – – – Grünberg Za Ĝaiskalns gi (13) Grune(n)- (15) berg Za Ĝškalns (1) Grüne(n)- berg 290 Zeltkalns (9) Kuldmägi Keltamäki – – – Goldberg 277 Zeltakalns (1) (14) (112) 213 Kuldmäe (34) Kullamägi (61) Zemeskalns Maamägi – – – – Bodenberger (1) (?) Zamkalns (1) Grundberger ? Zilkalns (3) Sinimäe Sinivuori – – – Blauber-g(er) (90) (205) Sinivaara (138) 607 Droši vien šaj ā apakšgrup ā v ēl minami ar ī latv. uzv ārdi, kas darin āti no apvidv ārdiem, piem ēram: uzv. Kalva (5), Kalvi Ħš (7), varb ūt ar ī Kalv ītis (10) < latv. kalva ‘paugurs’, lai gan pēdējais var b ūt ar ī radies no profesijas nosaukuma kalvis ‘kal ējs’ (plaš āk par apelat īvu kalva Lejaskurzem ē skat. Laumane 2004b, 237), Kaugurs (18), Kangars (7), Kangers u. c. Visu kaimi Ħtautu uzv ārdos ir sastopama tikai visp ārīgā leks ēma kalns , resp., t ās ekvivalenti cit ās valod ās. Var konstat ēt skaidras paral ēles latviešu, igau Ħu, somu un bieži ar ī vācu valodas salikte Ħuzv ārdos, kuru otrais komponents ir kalns . Vair ākum ā gad ījumu šie uzv ārdi radušies no m ājv ārdiem vai citiem topon īmiem (kalnu nosaukumiem), resp., tie b ūtu uzskat āmi par detopon īmiskiem uzv ārdiem, bet iesp ējams, ka š īs paral ēles liecina par kalk ēšanu. Ir vair āki piem ēri, kas r āda skaidras paral ēles starp latviešu un somugru valod ām, bet m ūsdienu v ācu valodas sist ēmā attiec īgā uzv ārda nav (piem ēram, latv. Apškalns – ig. Haavamägi (9), Haavamäe (11) – som. Haapamäki – *Espenberg – v ācu uzv ārdu v ārdn īcā tāds personv ārds nav min ēts, bet paradoks ālā k ārt ā Igaunij ā ir sastopams; sal. ar ī Birzkalns , Galkalns , Ievkalns u. c.). Vair āki fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi sastopami tikai latviešu valod ā, resp., paral ēles cit ās kaimi Ħvalod ās neizdev ās atrast t ādiem latviešu salikte Ħuzv ārdiem kā Ābelskalns (3), Ābe Ĝkalns (1), Apkalns (10), Dzintarkalns (1), Iv ānkalns (1), Īskalns (1), Ka Ĝė ukalns (1), Krievkalns (3), Kriškalns (3), Leiškalns (3), Leišukalns (1), M ārti Ħkalns (1), Podkalns (11), Pretkalns (1), Pu Ĝė kalns (1), R āvkalns (1), Taurkalns (2). Liel ākoties tie ir reti uzv ārdi (iz Ħemot Apkalnu un Podkalnu ), da Ĝa ir darin āti no personv ārdiem un fizio ăeogr āfisk ā apelat īva kalns (par tiem skat. ar ī 3.2.1. noda Ĝā ). Ar ī igau Ħu valod ā ir Ĝoti daudz uzv ārdu salikte Ħu, kuru otrais komponents mägi vai mäe ‘kalns’. Daži igau Ħu piem ēri, kuriem semantiskas atbilsmes nav konstat ētas latviešu uzv ārdu sist ēmā: Saaremägi ‘salu kalns’, Lannemägi ‘biezok Ħa kalns’, Hanimägi ‘zoskalns’, 204 Kiigemägi ‘š ūpo Ĝkalns’, Niinemägi ‘l ūku kalns’, Pihlamägi ‘p īlādžkalns’, Sillamägi ‘tiltkalns’, Tuulmägi ‘v ējkalns’, Paalmäe ‘p āĜ u kalns’ un daudzi citi. Kopum ā Igaunij ā ir re ăistr ēti 167 atš ėir īgi salikti uzv ārdi, kuru otrais komponents ir –mägi , un 326 uzv ārdi, kuru otrais komponents ir -mäe . Šī fizio ăeogr āfisk ās semantikas apakšgrupa visplaš āk ir p ārst āvēta somu uzv ārdu sist ēmā. Somu valod ā ir ar ī vair āki apelat īvi ar noz īmi ‘kalns’: som. mäki , vuori , vaara . Somu uzv ārdu p ētniece E. M. Nerhi konstat ējusi, ka jauno uzv ārdu pie Ħemšanas laik ā, no 1935. l īdz 1937. gadam, uzv ārdi ar leks ēmu mäki bija popul āri galvenok ārt starp zemniekiem. Uzv ārdi ar leks ēmu vuori ir pie Ħemti diezgan vienm ērīgi vis ās soci ālaj ās grup ās, bet, piem ēram, uzv ārdus ar komponentu -vaar a nav grib ējuši lietot str ādnieku š ėiras p ārst āvji, bet p ārējo soci ālo grupu vid ū š ī komponenta frekvence jeb uzv ārdu īpašnieku skaits ir sam ērā liels – virs vid ējā. (Närhi 1996, 87–88) V ēl viens kalna apz īmējums – tunturi – somu uzv ārdos gandr īz nav sastopams, iesp ējams, t ādēĜ , ka izplat īts Somijas zieme Ĝda Ĝā – Lapzem ē, bet somu valod ā ien ācis tikai 17. gadsimt ā. Ar ī m ūsdien ās š īs semantikas uzv ārdi Somij ā ir Ĝoti popul āri – to r āda šo uzv ārdu biežums: Mäki (5969), Vuori (3445), Vaara (1003), k ā ar ī daudzi saliktie uzv ārdi: 1. komponents ‘kalns’ – Mäkiniemi ‘kalna pussala’, Mäkipelto ‘kalna lauks’, Mäkipää , Mäenpää ‘kalna gals’, Mäkiranta ‘kalna krasts’, Mäkitalo ‘kalna m āja’, Mäkivirta ‘kalna straume’ (Suk. 382–383), 2. komponents ‘kalns’ (piem ēri, kam nav atbilsmju latviešu valod ā) – Etelämäki ‘dienvidkalns’, Länsimäki ‘rietumkalns’, Hellevaara ‘tveices kalns’, Hallamäki ‘salnas kalns’, Tuiskuvaara ‘pute Ħkalns’, Heinäsmäki ‘sienakalns’, Kotimmäki ‘m ājkalns’, Saunamäki ‘pirtskalns’, Aittamäki ‘kl ētskalns’, Latomäki ‘š ėūĦ a kalns’, Muurimäki ‘m ūra kalns’, Moisiomäki ‘muižkalns’, Miilumäki ‘og Ĝu cep Ĝa kalns’, Siltavuori ‘tiltkalns’, Palomäki , Palovaara ‘ugunskalns’, Maljamäki , Maljavaara ‘kausakalns’, Lampimäki ‘d īė a kalns’, Niemimäki ‘zemesraga kalns’, Sukuvaara ‘dzimtaskalns’, Ilomäki ‘priekakalns’, Hakamäki ‘āė akalns’, Kirvesmäki ‘cirvjakalns’, Ritamäki ‘lamatu, slazdu kalns’, Vasaramäki ‘āmurkalns’, Tervamäki ‘darvas kalns’, Kuivamäki ‘sauskalns’, Silomäki ‘gludkalns’, Väärämäki ‘nepareizs, greizs kalns’, Aarnivaara ‘gigantisks, milz īgs kalns’, Ihanamäki ‘lielisks, br īniš ėī gs kalns’, Pyhämäki ‘sv ētkalns’, Lintumäki ‘putnakalns’, Haukkamäki ‘vanagkalns’, Koppelomäki ‘med Ħakalns’, Pääskyvuori ‘bezdel īgkalns’, Varisvuori ‘v ārnukalns’, Jouttimäki ‘gulbja kalns’, Hanhivaara ‘zosukalns’, Ilvesmäki , Ilvesvaara ‘l ūšu kalns’, Oravamäki ‘v āverkalns’, Sikamäki ‘c ūkkalns’, Koiravuori ‘su Ħkalns’, Perhovaara ‘taure Ħkalns’, Tähkävuori ‘v ārpukalns’, Papumäki ‘pupukalns’, Mansikkamäki ‘zeme Ħkalns’, Vattumäki ‘ave Ħkalns’, Sanasmäki ‘paparžkalns’, Pihlajamäki ‘p īlādžkalns’, pat Palmumäki ‘palmukalns’, Mämmimäki ‘somu Lieldienu pudi Ħa kalns’ u. c. (skat. ar ī Medne 2007, 45–56). Tie visi, lai gan somu valod ā radušies no attiec īgiem topon īmiem, r āda nerealiz ētās iesp ējas ar ī latviešu antropon īmij ā. P ēc S. Paikalas datiem (1985. g.), visizplat ītākie no š āda tipa salikte Ħiem Somij ā ir Lehtimäki (3367), Välimäki (3166), Lähteenmäki (3091), Hautamäki (2987), Palomäki (2222) un Riihimäki (1886) (Medne 2007, 21). Vēl var min ēt citus paaugstin āta reljefa somu ăeogr āfiskos apelat īvus – kallio ‘klints’, kā ar ī kumpu ‘paugurs’, kas gan sastopams tikai salikte Ħuzv ārdos: Merikumpu ‘j ūraspaugurs’, Ojakumpu ‘gr āvjapaugurs’; vienam paaugstin ātā reljefa fizio ăeogr āfiskas noz īmes somu uzv ārdam – Kallio ‘klints’ – ir Ĝoti augsta frekvence – 9539. Somu valod ā ir ar ī t ādi unik āli salikte Ħi k ā: Kalliomäki ‘klintskalns’, Vuorimäki ‘kalnakalns’ u. c. (Medne 2007, 51), sal. ar ī krievu uzv ārdu Холмогоров ‘pakalnkalns’ ( Ганжина 2001, 247). 205 Vācu valod ā savuk ārt ir vair āki salikte Ħuzv ārdi ar otro komponentu -berg , k ādu nav latviešu valod ā, piem ēram: Brandberg ‘ugunskalns’, Gnadeberg ‘ž ēlast ības kalns’, Grenzberg ‘robežkalns’, Schmiedberg ‘kal ējkalns’, Schneeberg ‘sniega kalns’, Wasserberg ‘ ūdenskalns’ u. c. Jāsecina, ka lietuviešu, po Ĝu un krievu valod ā š ādas semantikas uzv ārdu ir daudz maz āk un nemaz nav saliktu uzv ārdu, kuros b ūtu iek Ĝauta leks ēma ar noz īmi ‘kalns’. Kopum ā šaj ā apakšnoda Ĝā ir analiz ēti 168 latviešu uzv ārdi, kas veido 6,2% no visiem darb ā izmantotajiem latviešu uzv ārdiem, un 388 cittautu uzv ārdi, kas veido 4,5% no visiem citvalodu uzv ārdiem. Iev ērojami ret āk latviešu un citu kaimi Ħtautu valodu uzv ārdos sastopami pazemin āta reljefa nomenklat ūras v ārdi: sal. latv. uzv. Ieleja , Ielejs , Grava , Gravi Ħš, Grave ; Gr āvis , Gr āvītis , Leja , Leji Ħš u. c., k ā ar ī vair ākus salikte Ħus, kam pamat ā min ētās saknes. Pazemin āta reljefa apz īmējumu motiv ēti fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Bedre (1) Auk (9) Kuoppa Duobinis I 545 Dołowski (?) Яманов ? Grub 290 Bedr ītis (1) Lohk (179) 264 Duobinys I Jama 136 303 Grube 290 (207) Kuoppala 545 Jamka 136 Grübel 290 (1170) 264 Duobinas Jamkowski Gruber(t) Hauta (103) Duobinskas I Grüber 290 104 545 Grübner 290 Grava (65) – – – – – – Gravi Ħš (3) skat. Leja Gr āvis (14) Kraav Oja (1217) Gravas I 703 – – Grabe 282 Gr āvītis (38) (254) 420 Grioviškis I Graber 282 Gr āvelis (17) Kraavi Ojala (10 720 Gräber 282 Aizgr āvis (64) 135) 420 Gravelis I 703 Grabert 282 Salgr āvis Kraavik Ojalainen Grabner 282 Vecgr āvis (16) (174) 420 Gräbner 282 Ojansivu ‘gr āvmala’ Suonoja ‘purvgr āvis’ Leja (78) Org (494) Laakso Slenis II 762 Nizi ński Долин 187 Thal 659 Ieleja (3) Orgusaar (9227) 282 Sl ÷nys II 762 Долиновер Thaler 659 Ielejs (6) (161) Laaksonen Slenys II 762 264 Taler 655 Lejietis (14) Orgma (9603) 282 Sl ÷nis II 762 Thaller 660 Leji Ħš (95) (36) Ruusulaakso Thalmann Birzleja (5) Orgmets (61) 559 660 Garlejs (1) (81) Rosenthal(er) Gr āvlejs (5) Lilleorg 552 Mierlejs (244) Friedenthal Ošleja (3) Roosiorg Sonnenthal Porlejs (1) (37) Blumenthal Rožuleja (3) Jõeorg Rožulejs (1) (37) Saulesleja (2) Kiviorg Upeslejs (2) (53) Uplejs (1) Kuuseorg (34) Puuorg (33) 206 Visizplat ītākie no š īs semantikas latviešu uzv ārdiem ir Leji Ħš (95), Leja (78), Grava (65), Gr āvītis (38), Gr āvelis (17), Gr āvis (14), Lejietis (14), bet visu salikte Ħuzv ārdu frekvence ir maza. Vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās starp uzv ārdu etimoniem ir konstat ētas tikai leks ēmas ar noz īmi ‘bedre’ un ‘leja’, ‘ieleja’. Latviešu un igau Ħu (pa da Ĝai ar ī somu un v ācu) valod ā ir rakstur īgi uzv ārdu salikte Ħi, kuros viens no komponentiem ir ‘leja’: sal. latv. Rožuleja – ig. Roosiorg – som. Ruusulaakso – vāc. Rosenthal(er) . Somu valod ā salikte Ħuzv ārdos ir sastopamas š ādas pazemin āta reljefa leks ēmas: alho ‘zemiene’ (uzv. Myllyalho ‘dzirnavu zemiene’), hauta ‘bedre’ (uzv. Kangashauta ‘augsnes bedre’), laakso ‘ieleja’ (uzv. Mäntylaakso ‘priežuieleja’, Niittylaakso ‘p Ĝavas ieleja’, Savilakso ‘m āla ieleja’, Sinilaakso ‘zil ā ieleja’, Viherlaakso ‘za Ĝā ieleja’ (Medne 2007, 22) – tie ir uzv ārdi, kam nav analogu latviešu valod ā). Visvair āk uzv ārdu salikte Ħu somu valod ā ir ar otro komponentu -oja ‘gr āvis’, piem ēram: Alaoja ‘lejas gr āvis’, Haapoja ‘apšu gr āvis’, Halmetoja ‘druvas vai izdeguša lauka gr āvis’, Hietaoja ‘smilšgr āvis’, Humaloja ‘api Ħgr āvis’, Kalaoja ’zivju gr āvis’, Kananoja ‘vistu gr āvis’, Keskioja ‘centr ālais, vid ējais gr āvis’, Kirvesoja ‘cirvja gr āvis’, Kivioja ‘akmens gr āvis’ un daudzi citi (plaš āk skat. Medne 2007, 22 –23). Ar ī starp š īs semantisk ās apakšgrupas vienas saknes uzv ārdiem Somij ā vispopulārākie ir Ojala (10135), Oja (1217), k ā ar ī Laakso ‘ieleja’ (9227) un Laaksonen (9603) Ar ī šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā ir vair āki tikai latviešu valodai rakstur īgi piem ēri, kādus neizdev ās konstat ēt cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās: Gr āvlejs , Ošleja , Salgr āvis , Vecgr āvis u. c. Pazemin āta reljefa semantikas uzv ārdu ir maz āk nek ā iepriekš ējai apakšgrupai pieder īgo: šaj ā apakšnoda Ĝā ir iek Ĝauti 25 latviešu uzv ārdi (jeb 0,9% no visiem analiz ētajiem latviešu uzv ārdiem) un 84 cittautu uzv ārdi (jeb 1% no visiem analiz ētajiem cittautu uzv ārdiem). Kā jau ir konstat ējusi V. Staltmane, latviešu uzv ārdos īpaši izplat īti ūdens objektu nosaukumi ( Сталтмане 1981, 97): Avots , Avoti Ħš, Dzelme , Dzelm ītis , Dzelve , Ezers , Ezeri Ħš, Gr īva , Gr īvi Ħš, J ūra , L īcis , L īcītis , Straume , Strauts , Strauti Ħš, Upe , Upis , Up ītis , k ā ar ī daudzi salikte Ħuzv ārdi. Tom ēr š ī semantisk ā apakšgrupa nav tik liela un daudzveid īgā k ā paaugstin āta reljefa semantikas apakšgrupa, lai gan vair āki uzv ārdi ir ar augstu frekvenci. No šīs apakšgrupas uzv ārdiem visizplat ītākie ir Līcis (109), Avoti Ħš (89), Avots (77), Straume (64), Avotnieks (50), Selga (49), Atvars (42), Dzelme (42). 207 Ūdens objektu apz īmējumu motiv ēti fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Aizups (18) – Ylijoki (?) Užupaitis II Zarzecze Заречный Őberbacher Aizupis (1) (339) 775 1123 Zarzecki 301 Aizupe (5) Užupis II 1123 Zarzeczny 301 Aizupietis (24) Aizup ītis (2) Pārupietis (2) Pārupis (2) Pārups (10) Pārupe (9) Pārurga (1) Alups (4) – – – – – Bierbach Alsups (2) Atvars (42) – – – – – – Otvars (2) Atvarnieks (2) Avots (77) Allikas – Šaltinis II 883 Krynicki – Quell(e) Avotnieks 518 (50) Avoti Ħš (89) Aloti Ħš (1) Bērzupe (2) Kaskoja – – – – Birkebach Bērzupis (1) Birkestrom Bērzups (10) Brasla (7) – – Brastauskas Broda 89 Бродский – Brasli Ħš (13) Brastavickas 196 Brastavi čius I 299 Dīė is (1) Tiik (329) Lampi (716) – Staw 250 Прудников Teich 657 290 Stawecki G 390 Teicher /Alalammi Stawicki Teichert ‘lejas d īė is’ Stawek 250 Teich- Hirvilammi Stawik 250 mann 657 Weiher 703 (185) 122 ‘a ĜĦ u d īė is’ Pajulammi ‘v ītold īė is’ Savilampi (181) 591 ‘m āld īė is’/ Dzelme (42) – Syvänen Duburas I 535 Gł ębowicz – – Dzelm ītis (2) (717) 633 Gł ębowski Dzelve (3) Gł ębicki Dzelv ītis (2) Dzirupis (1) – Myllypuro – – – Mühlen- 377 bach Ezers (17) Järv (993) Järvi (2201) Ežerinskas I Jezioro Озеров 25 See 610 Ezeri Ħš (39) Järvelaht Järvelainen 585 Jezior Озёрников Ezernieks (9) (31) 175 Ežerkauskas Jeziorek 112 Ezerietis (10) Järvinen Ežerys I 585 Jeziorkowski Азёрников Ezerl īcis (4) (16870) 176 Ežerskas I 585 Jeziorowski 112 208 Liezeris (6) ? Järvelä 175 Ažerskis I 144 Jeziorski Gr īva (19) Jõesuu Joensuu – – – – Gr īvi Ħš (14) (24) (1845) 163 Jõgisuu (53) Gudrups (1) – – – – – Weisebach Gudrupis (2) Jūra (5) Meri Meri (221) – Morze ński – See 610 Jūrmalis (3) (153) 351 Morzy Meer 449 Jūrmalietis Merirand Meriläinen Morzyc (1) (118) (2967) 352 Morzycki Jūrmalnieks (2) Ka ėupis (1) – – – – – Katzebach Kalnups (5) Mäkioja Vuorijoki – – – Bergba- Kalups (3) Mägioja Vuoripuro cher 765 Mäkipuro 384 Mäenpuro Kazupis (1) – Vuohijoki – – – – (110) 760 Lazdupis (1) – – – – – Haselbach Lazdups (2) Lielupe (1) Suuroja – – – – Gross- Lielupis (1) bach(er) Dižups (1) Līcis (109) Laht (339) Lahti (7560) – – Заливанов – Līcītis (46) Käär 285 144 ? Līcīts (7) (326) Lahtinen Ezerl īcis (4) (11135)285 Daml īcis (1) /Jokilahti ‘upesl īcis’ Ojalahti (18) 421 ‘gr āvl īcis’ Kultalahti 262 ‘zelta līcis’ u. c./ Linupis (1) – – – – – Leinbach Meldrupe (1) – – – – – Rohrbach Melezers (1) Mustajärv Mustajärvi – – – – (525) 370 Mellups (9) Mustjõgi Mustajoki Juodvalkis I – – Schwarz- Melnups (2) (14) (123) 370 860 bach 605 Melnupis (1) Mustapuro ‘meln- Mellupis (1) ‘melnstrauts strauts’ Melnupe (1) ’ Mellupe (4) Mežezers (2) Metsjärv – – – – – Mežupe (1) Metsoja Metsänoja – – – Forstbach (40) 356 209 Rasinpuro (12) 528 ? ‘nocirsta meža, kur žūst koki, strauts’ Olups (2) – – – – – Eibach Olupis (1) Ošupis (1) Saaroja Saarnijoki – – – Eschenbach Ošups (4) (28) 571 225 Ozolups (5) Tamme- – – – – Eicheba- Ozolupe (1) jõgi cher Ozolupis (1) Paups (2)?? – – Paupis II 411 – – – PērĜupe (1) Pärloja – – – – Perlebach Pillupis (1) – – – – – Vollbach Platups (1) Laioja – – – – Breitbach Priežups (1) Mändoja Mäntyjoki – – – – Mäntypuro Rumba (15) Rumm Koski – – – – Vecrumba (4) (6388) 249 /Siltakoski (237) 603 ‘tilta rumba’ Tornikoski (131) 682 ‘tor Ħarumba ’ u. c./ Saltups (7) Külmoja – Šaltupis II 883 – – Kaltenbach Saltupis (1) 359 Kaltbach ‘saltstrauts’ Sau Ĝups (1) – – – – – Sonnen- bach Sausupis (2) Kuivjõgi – – – – Trocken- bacher Selga (49) Avameri – – – – – (17) Straujupis (1) – – – – – Rasche- Starujupe (2) bacher Schnell- bacher Straume (64) – Virta – – – Strohm 650 Straum ēns (4) (4541)756 Straumietis Virtanen (1) (23 888) 756 Straum īte (4) Jokivirta (103) 165 ‘upes straume’ u.c. Strauts (78) Oja Puro 611 Strautinas – – Bach 97 Strauti Ħš (84) (493) Strautinis II Bacher(t) Strautnieks 831 97 Bachl 98 210 (54) (visi < latv. Bächle 98 Aizstrautis (1) val.) Bachler Tērce (1) 98 Rūcis (1) Urga (8) Urdze v. Valks (15) Upe (17) Jõgi Joki (626) Upytis II 1106 Rzecznik – – Up ītis (43) (1421) 163 Uponas Rzeczkowski Up īte (26) v. Jokinen Uponavi čius Up īts (58) (12 445) 164 Upskus II Up ēns (1) Jokelainen 1106 Upenieks (73) (1170) 163 Upinieks (1) Ūdenti Ħš (2) – /Pajuvesi ? – – – Wasser- ‘v ītol ūdens’ mann ?? Palovesi ? ‘uguns ūdens Sinivesi ? ‘zil ūdens’/ Vīnups (2) – – – – – Weinbach Vīnupis (1) Za Ĝupis (1) – – – – – Grünbacher Za Ĝups (2) Zeltupe (1) Kuldoja – – – – Goldbach- (er) Šaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā starp uzv ārdu etimoniem sastopami ar ī vair āki latviešu apvidv ārdi, piem ēram: uzv. Valks (15), k ā ar ī Gr īnvalks (1), Jaunvalks (3), Birzvalks (2), Kārkluvalks (3), Kārkvalks (1), Sedvalks (1), Valci Ħš (8) < valks , kam ir vair ākas noz īmes: ‘meža strauti Ħš’, ‘avotaina (staigna) vieta’, uzv. Vigulis , kas re ăistr ēts tikai Kurzem ē, Vi ăelis (3) < viga , kas ir semantiski bag āta leks ēma: ‘(ar egl ītēm un pried ītēm apaugusi) grava’, ‘purvaina ieleja starp k āpām’, Ra ėe, Rake (1) < ra ėis ‘ein Graben, ein kleiner Fluss’ ME IV 476, ar ī ‘upes izteka’ (plaš āk par š īm leks ēmām Kurzem ē skat. Laumane 2004b, 253, 254, 247). Tabulas dati liecina, ka vis ās valod ās ir uzv ārdi ar noz īmi ‘ezers’, gandr īz vis ās ir ar ī ar noz īmi ‘d īė is’ (nav tikai lietuviešu valod ā), ‘upe’ (p ārsteidzoši, ka nav konstat ēti krievu un vācu valod ā) un ‘j ūra’ (nav lietuviešu un krievu valod ā). Š ėiet, ka leks ēmas ar etimolo ăisko semantiku ‘upe’ iev ērojami biež āk ir izmantotas ar ī daž ādu salikte Ħu veidošan ā. T ā k ā š īs semantikas uzv ārdi liel ākoties saist īti ar dz īves vietu, to motiv ācija bieži ir saskat āma ar ī mūsdien ās: piem ēram, ‘aiz upes dz īvojošs’ ir Pārupietis , ‘t āds, kas n ācis p āri strautam’ ir Pārurga u. c. Vair ākiem latviešu salikte Ħuzv ārdiem ar iesp ējamo otro komponentu -upe neizdev ās konstat ēt paral ēles cit ās kaimi Ħvalod ās. Tie ir: Andrupe (1), Andrups (1), Bebrupis (1), Cirups (1), Gl āzups (3), Graudups (1), Gruzdupis (1), Gruzdups (2), Indrupe (1), Kārnupis (2), Krievupis (1), Krievups (2), Leišupis (1), Maldupis (1), Maldups (6), Maldupe (v) (1), Mārupe (1), M ārups (2), Mergups (1), Niedrups (1), Otrupe (1), Pienupis (1), Pienups (1), Rasupis (1), Raudupe 26 (2), Raudupis (1), Raudups (1), Rūdupis (1), Sv ārups (1), Tālupis (1), Taurups 26 Šīs saknes salikte Ħuzv ārdiem ( Raudupe , Raudupis , Raudups ) ir gr ūti noteikt etimonu: tie var b ūt saist īti gan ar zivs nosaukumu rauda , gan ar asar ām un raud āšanu, gan ar ī ar raudu kr āsu, ko var ētu saist īt ar dzelzi saturošu ūdeni. T āpēc nav iesp ējams samekl ēt paral ēles citu valodu antropon īmos. Ar ī uzv. Rūdupis var b ūt darin āts gan 211 (1), Vijupe (1), Vijupis (1) , Vijups (7), Vīcups (6), Vidžups , Vigups , V īgups , Vijups (7), Vītrupe (1), Vidzups . Šis garais latviešu salikte Ħuzv ārdu saraksts skaidri liecina, ka vismaz da Ĝa no šiem uzv ārdiem ir darin āta paš ā latviešu valod ā, nevis p ārĦemta, resp., kalk ēta no kaimi Ħvalod ām, galvenok ārt no v ācu valodas. Turkl āt var v ērot lielu vienas saknes uzv ārdu variat īvumu (skat. Krievupis , Krievups ; Maldupis , Maldups , Maldupe ; Raudupe , Raudupis , Raudups , Vijupe , Vijupis , Vijups u. c.). Protams, galvenok ārt tie, k ā ar ī citi š īs semantisk ās apakšgrupas uzv ārdi, ir detopon īmiskas izcelsmes antropon īmi. Ar ī lietuviešu valod ā ir vair āki š īs apakšgrupas uzv ārdi, kam analogas semantikas antropon īmus latviešu valod ā neizdev ās konstat ēt: liet. uzv. Juodpalis < liet. juodas ‘melns’ + palios ‘aizaugušu ezeru viet ā radušies purvi, t īre Ĝi’, sal. ar ī l īdz īgas s ākotn ējās semantikas uzv. Juodžbalis (LKŽ I 859, 860). Somij ā uzv ārdi, kas saist īti ar ūde Ħiem, ir īpaši popul āri: Virtanen ir visizplat ītākais uzv ārds (23 888) Suk. 756, k ā ar ī bieži sastopami Järvi (2201) ‘ezers’, Joki (626) ‘upe’, Koski ‘kr āces, rumba’ (6388), Lahti ‘l īcis’ (7560), Meri ‘j ūra’ (221), Virta ‘upe; straume’ (4541), no tiem darin āti ar ī daudzi salikte Ħi, tostarp t ādi, kam nav analogu latviešu valod ā: Helojoki ‘mirdzuma, sp īduma upe’, Humalajoki ‘api Ħupe’, pat Luomajoki ‘strauta; pietekas upe’, Majajoki ‘b ūdas upe’, Merijoki ‘j ūras upe’, Myyräjoki ‘kurmja upe’, Palojoki ‘uguns; liesmu upe’, Patajoki < ‘katla; poda upe’, Paulajoki ‘lamatu, slazda upe’, Peltojoki ‘lauka, t īruma upe’, Pihajoki ‘pagalma, s ētas upe’, ‘izdegušas zemes upe’, Raudanjoki un Rautajoki ‘dzelzs upe’, Pirttijoki ‘b ūdas upe’, Sarvijoki ‘raga upe’, Savijoki ‘m āla upe’, Salojoki ‘neapdz īvota apgabala, salas upe’, Suojoki ‘purva upe’, Sinijoki ‘zilupe’, Tulijoki ‘uguns upe’, Tuomijoki ‘ievas upe’, Valkeajoki un Valkeejoki ‘baltupe’ u. c. (Medne 2007, 24). V ēl vair āk Somij ā ir uzv ārdu, kuru otrais komponents ir -järvi ‘ezers’. Daži piem ēri, kam nav analogu latviešu antropon īmiskaj ā sist ēmā: Ahvenjärvi ‘asaru (zivs nos.) ezers’, Enojärvi ‘lielas upes, straumes ezers’, Haukijärvi ‘l īdakezers’, Hirvijärvi ‘a ĜĦ ezers’, Isojärvi ‘lielezers’, Kalliojärvi ‘klinšezers’, Kantojärvi ‘celmu ezers’, Kivijärvi ‘akmensezers’, Kuus(i)järvi ‘eg Ĝezers’, Lumijärvi ‘sniega ezers’, Majavajärvi ‘bebru ezers’, Matalajärvi ‘seklais ezers’, Mäyräjärvi ‘āpšezers’, Niemijärvi ‘zemesraga, pussalas ezers’, Ojajärvi ‘gr āvezers’, Orajärvi ‘ērkš ėu, dzelo Ħu ezers’, Oravisjärvi ‘v āveres ezers’, Rautjärvi un Rautajärvi ‘dzelzs upe’, Poikajärvi ‘z ēna (vai d ēla) ezers’, Peltojärvi ‘lauka, t īruma ezers’, Pirttijärvi ‘b ūdas ezers’, Petäjäjärvi ‘priežezers’, Pitkäjärvi ‘garais ezers’, Pyhäjärvi ‘sv ētezers’, Riihijärvi ‘rijas ezers’, Sarajärvi ‘gr īšĜa ezers’, Savijärvi ‘m ālezers’, Sinijärvi ‘zilais ezers’, Suojärvi ‘purva ezers’, S uomijärvi ‘somu ezers’ u. c. (Medne 2007, 24 –25). Apm ēram tikpat daudz salikte Ħuzv ārdu ir ar otro komponentu -koski ‘rumba’, k ā ar ī ar -virta ‘straume’, -lammi vai -lampi ‘d īė is’, ret āk -puro ‘strauts’, -vesi ‘ ūdens’ (skat. plaš āk Medne 2007, 26 –27). Bez šaub ām, visi tie ir detopon īmiskas cilmes antropon īmi, tom ēr ar ī šos piem ērus var ētu uzskat īt par teor ētiki potenci āliem mode Ĝiem cit ās valod ās (latviešu valod ā īpaši tos, kuriem ir ekvivalenti latviešu hidron īmi, piem ēram: Lielezers , L īdakezers , Garezers , Sv ētezers u. c.). Latviešu valod ā nav uzv ārdu ar s ākotn ēju noz īmi ‘j ūras šaurums’, k ādi ir somu antropon īmij ā: uzv. Salmi , Haapasalmi ‘apšu j ūras šaurums’, Piensalmi ‘mazas j ūras šaurums’, Sarasalmi ‘gr īšĜu j ūras šaurums’, Sinisalmi ‘zilais j ūras šaurums’, Vuohensalmi ‘kazu j ūras šaurums’ u. c. (skat. ar ī Medne 2007, 33). Ar ī igau Ħu uzv ārdu sist ēmā ir daudz salikte Ħu ar komponentu jõgi ‘upe’ (18 atš ėir īgi uzv ārdi) un järv ‘ezers’ (139 atš ėir īgi uzv ārdu salikte Ħi): Jõgimaa ‘upzeme’, Jõgisaar no apelat īva rūda (t ātad semantiski saist īts ar iepriekšmin ētajiem), gan no personv ārda Rūdis . Sal. ar ī somu uzv. Raudanjoki un Rautjoki ‘dzelzs upe’, Rautaoja ‘dzelzs gr āvis’ u. c. 212 ‘upsala’, Kuivjõgi ‘sausupe’; Järveoja ‘ezergr āvis’, Järveküla ‘ezerciems’, Järverand ‘ezerkrasts’ u. c. Interesanti, ka tikai igau Ħu valod ā ir liels skaits uzv ārdu, kuru pamat ā ir leks ēma meri ‘j ūra’ (73 atš ėir īgi uzv ārdi), starp tiem daudz t ādu, k ādu nav latviešu valod ā: Merimets ‘j ūras mežs’, Merilaht ‘j ūras l īcis’, Meriküla ‘j ūrciems’, Merimaa ‘j ūras zeme’, Meriroos ‘j ūras roze’ u. c. Dažiem no š īs semantikas uzv ārdiem atbilsmes re ăistr ētas ar ī somu valod ā: Merimaa ‘j ūras zeme’, Merikallio ‘j ūras klints’, Merikoski ‘j ūras kr āces’, Meriluoto ‘j ūras zem ūdens akmens’. Turpret ī latviešu antroponimikon ā ir tikai neatvasin ātais uzv. Jūra un daži pied ēkĜu deriv āti un salikte Ħi: Jūrmalis , J ūrmalietis un Jūrmalnieks . Ūde Ħu nosaukumu semantikas apakšgrupā kopum ā analiz ēti 167 latviešu uzv ārdi (jeb 6,2% no latviešu uzv ārdiem) un 250 cittautu uzv ārdu (jeb 2,9% no visiem cittautu analiz ētajiem uzv ārdiem). Šie skait Ĝi uzskat āmi liecina, ka latviešu valod ā sal īdzin ājum ā ar cit ām taut ām ūdens semantikas uzv ārdiem ir liel āks īpatsvars. ěoti daudzveid īgu un sazarotu semantisko grupu veido uzv ārdi, kas darin āti no citiem fizio ăeogr āfiskiem terminiem : ar noz īmi ‘lauks’, ‘mežs’, ‘birzs’, ‘sils’, ‘p Ĝava’, ‘purvs’, ‘t īrelis’, ‘sala’, ‘ciems’ u. c. Latviešu valod ā visizplat ītākie š īs apakšgrupas uzv ārdi ir Sili Ħš (262), Puri Ħš (133), Krasts (75), Purvi Ħš (50), Dārzi Ħš (48), Salenieks (47), Porietis (44), Akmenti Ħš (40), Egl ājs (38), Sala (35), Zem ītis (35), Birze (34), Akmens (32), P Ĝavi Ħš (31). Citu ăeogr āfisku nomenklat ūras v ārdu motiv ēti fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Aizpurvs (6) – – Užubalis – Заболотный – Aizporietis Užbalis Заболотни - (1) Užbalys II ков 112 Aizpurietis 1122 (4) Ažubalis I 145 Aizpurs (7) Užpalis Aišpurs Užpelkis Užpelkaitis Užpurvys II 1122 Užraistis II 1123 Akmens (32) Kivi Kivi (1111) Akmenas – Каменский Stein Kalnakmens 227 Akmenis Feldstein (1) Kivinen Akmenavi čius Ėiršakmens (2623) 229 Akmenskas I (3) 72 Laukakmens Akminis (3) Akminskas Akmenti Ħš Akminavi čius (40) I 73 Akme Ħlauks Kivipõld Kivipelto – – – Steinacker (197) 229 638 Steinfeld(er) Steinfeldt 639 Audze (?) Võsa 234 – Auga (?) I 135 Zaro śli ński – – (17) Aug ÷ I 135 Augenis I 135 213 Baltakmens Valgekivi – – – – Weisstein (2) Birze (34) Metsasalu Lehto Beržys I 244 < Lasek Рощин 153 Hain 299 Birz ītis (2) (9036) 301 berž ÷ ‘birzs’ Birz īts Lehtonen Biržinys I 266 Birzi Ħš (14) (16 580) 301 Biržinskis Birz ējs Birzgalis I 266 Birzenieks (5) (aizguvums < Birženieks (1) latv.) Birzgalis (18) Lehtoranta Birzmalis (6) (624) 302 Za Ĝbirz īte (1) Celi Ħš (5) – Taipale – – – – Cel ītis (1) (2688) 640 ‘ce Ĝš, p āreja’ /Hallantie ‘salnas ce Ĝš’ Kesätie ‘vasaras celš’ Merentie Meritie ‘j ūras ce Ĝš’ Myllytie ‘dzirnavu ce Ĝš’ Talvitie ‘ziemas ce Ĝš’ u. c./ Cin ītis (11) Mätas (195) – Kupstas Kępa 148 Кочкин – Cinis (36) Kupstys I 1130 Kupa Kupstaitis Kupka 148 Kemsaitits I 971 Ciems (1) Küla – – – – /Neudorf Kalnciems (4) Mäeküla (6) ‘jaunciems’ Jaunciems (5) Altendorf Mežciems ‘vecciems’/ (12) Lielciems Dārzs (5) Lilleaed – Daržinis I 463 – – Gartner 262 Dārzi Ħš (48) ‘pu ėud ārzs’ Daržinauskas Gärtner 262 Pu ėed ārzs (1) Daržininkaitis Rosengärt- Pu ėud ārzs (2) Daržinskas I ner Rozi Ħdārzs 463 (1) Daržys I 464 Rožud ārzs (2) Rožd ārzs (2) Zied ārs (3)< *Ziedd ārzs? Druva (3) Viljamaa Viljamaa Dirvaitis I 503 Polek – Feld(e) 235 Druvi Ħš (20) (94) (785)749 Dirvonas I 503 Felden 235 Druvietis (4) Nurm (318) Pelto (172) Dirvanskis Felder 235 Druvmalis (2) 454 Dirvianskas Felderer 235 Te Ĝadruva (1) Peltola Dirvonskis I Feldle 235 Pu ėudruva (1) (6869) 455 503 Feldmann 214 Tīrums (26) Peltonen Feldner 235 Tīrumnieks (8696) 455 Feldt 235 (5) Vainio Acker 76 Lauks (15) (6909) 718 Äcker 76 Lauci Ħš (14) Ackerl 76 Laukmals (1) Äckerle 76 Br īlauks (2) Ackers 76 Dzirlauks (2) Birkefeld(er) Ezerlauks (1) Rosenfel- Krišlauks (1) d(er) Mežlauks (2) Mühlenfeld Mierlauks (4) Seefeld Pu ėulauks (1) Friedenfeld Rožlauks (1) Blumenfeld Rožulauks (1) Schönfeld Skaistlauks Sommerfeld (1) Grünfeld Vasarlauks(1) Goldfeld Za Ĝlauks (2) Zeltalauks (1) Egl ājs (38) Kuusik Kuusikko Eglinas I 568 – – – Egliens (6) (1456) (205) 270 Eglynas I 568 Kuusemets (239) Ezermals (1) – – – – – – Ezermalis (2) Grunts- – – – – – Grundstein akmens (1) Krasts (75) – Ranta – – – Küster Krastnieks (2) (4889) 523 Lielkrasts (1) /Jokiranta Ventaskrasts ‘upes krasts’ (5) Hietaranta Ezerkrasts (1) ‘smilšu Leduskrasts krasts’ (2) Pitkäranta Skrast ītis (1) ‘garais Skarsti Ħš (42) krasts’ u. c./ Līč krasti Ħš (1) Lielmežs (8) – Isometsä – – – Grosswald Līmežs (2) (237) 155 Vēris (2) Mežs (6) Mets (1491) Metsä (176) Miškelis II 257 Las 171 Лесных 140 Forst 249 Meži Ħš (10) Metsküla 356 Miškeli ūnas Lasek 171 Лесовой Först 249 Mež ītis (6) (78) Metsänen Miškevi čius Lasiuk 138 Förste 249 Mež īts (4) Metsküle (215) 356 Miškinis Förstel 249 Mežals (78) Mehto < Miškis II 257 Forster 249 Meženieks (1) Metsrand mehtä Miškys II 257 Förster 249 Mežciems (11) ‘mežs’ (308) Mišk ūnas Förste 249 (12) Metsik (?) 349 Miški ūnas II Forstner 249 Mežmalis (5) (102) Mehtonen 257 Förstner 249 Lapmežs (1) Laas < laas (775) 349 Miškis II 258 Wald 692 Rozmežs (1) ‘liels mežs’ /Mänty- Miškys II 258 Walde 692 Vecmežs (1) metsä‘priežu Baltmiškis I Walden 692 Za Ĝmežs (4) mežs’ 178 Walder 692 215 Mežuls Salometsä Užmiškis II Wälder 692 Mežaks ‘salas mežs’ 1121 Madžu Ĝs L II Sysimetsä Girinas 37 ‘og Ĝu mežs’ Girinis I 675 Za Ĝmežn īks L Metsäranta Vidugiris II II 99 ‘meža 1204 krasts’ (527) Baltmiškis I 357/ 178 Miermežs (1) – – – – – Friedenwald Nomalis (6) Ääremaa Laitanen – – – – (44) (112) 287 Piirimaa Laitamaa (48) ‘malas zeme’ Ošmežs (1) – – – – – Eschenwald PĜava (1) Niit Haaga (87) Pieviškis II – – Wiese PĜavi Ħš (31) Soovik 84 ‘neliela 450 Alm ‘kalnu PĜavnieks ‘purvaina pĜava’ pĜava’ (25) pĜava’ /Kiviniitty PĜavenieks (9) Luht ‘akmens- PĜavinskis (6) ‘palie Ħu pĜava’ pĜava’ Ojaniitty ‘gr āvja pĜava’/ Purvs (4) Soo (507) /Hallasuo Raistenis II Błotko Болотников Mohr 461 Purvi Ħš (50) ‘salnas 563 Bagnowski Mohren 461 Pure Ħš (1) purvs’ Didžbalis I Möhrle 461 Purv ītis (6) Heinisuo 492 Mohrmann Purvenieks ‘sienapurvs’ 461 Puri Ħš (133) Mäntysuo Moor 461 Puris (7) ‘priežpurvs’ Moormann Pur ītis (6) Soorand Peltosuo 461 Purmals (15) (42) ‘laukapurvs’ Moos 461 Purs (2) Syrjäsuo Mooser 461 Purvens ‘malas Purl īcis (3) purvs’ Purvgalis Suojoki Pors (3) (152) 624 Por ītis (2) ‘purvupe’ Porietis (44) Suojärvi Pormalis (11) (105) 624 Purmalis (21) Suoniemi Purvmalis (4) (522) 626/ Pūrmal īts L I 97 Sala (35) Saar Saari (7604) Sala II 662 Wyspia ński Островский – Sola (2) Saari 568 Salinis II 662 33 Salenieks (47) Salo (12822) Salys II 662 Островков Salinieks (4) 579 107 Grodsala (1) /Saarikangas Островной Namsala (1) Saarikivi Островный Ro Ħsala (1) Saarijärvi 202 Saulessala (2) Karhusaari Островных ‘l āč sala’ 283 Koivusaari ‘b ērzu sala’ 216 Jokisalo ‘upes sala’/ Silmalis (9) – – Šilagalys II – – – Silmalnieks 924 (2) Šilgalis II 926 Šilgolis II 926 Silmežs (1) – – Šilmiškis – – Forstwald Šilmiškys II 928 Sils (38) Palu (532) Nummi Šilas II 924 Borek 87 – – Sili Ħš (262) Numminen Šilaitis II 924 Boreczek 87 Silenieks (37) Rauha- Šileika II 925 Silinieks (4) nummi Šileikis II 925 Silnieks (17) ‘miersils’ Šil ÷nas II 925 Aizsils (2) Šilinas II 926 Aizsilnieks Šilynas II 926 (7) Ažušilis I 145 Silakakti Ħš (2) Garsils (4) Jaunsils (8) Melnsils (1) Stiga (2) – – Takys (??) II – – – Celi Ħš (5) 1009 Cel ītis (1) Taka (1) Tīrelis (4) Soo (507) – Li ūnas II 100 Bagnowski Балотников Mohr 461 Dumberis (1) Pelkauskas II Błotny 112 Mohren < dial. 426 Błotnicki Möhrke ‘staigna vieta, Pelkevi čius II Möhrle tīrelis’ 426 Mohrmann Dubra v. < 461 dial. ‘staigna Moor 462 vieta’ Moormann Tīrums (26) skat. Druva Vasarlauks – – – – – Sommerfeld (1) (t) 625 Vīnakmens – – – – – Weinstein (2) Za Ĝakamens – – – – – Grünstein (2) Za Ĝakmenti Ħš (2) Za Ĝmežs (4) – – – – – Grünwald Zeme (3) – Aho (6865) – – – Boden ? Zem īte (6) 58 Grundmann Zem ītis (35) ‘neaugl īga ? Jaunzem ītis zeme; ar ī (1) pĜava, lauks’ Jaunzems Aro (2064) (124) 71 ‘stepe, Gobzems (1) neaugl īga Krogzems (4) zeme’ Mālzems (1) Aromaa 217 Tālzems (2) (459) 71 ‘stepes zeme’ /Kylmämaa ‘aukst ā zeme’ Marjamaa ‘ogu zeme’ u. c./ Šaj ā apakšnoda Ĝā noteikti b ūtu j āiek Ĝauj ar ī t ādi uzv ārdi, kas darin āti no latv. apvidv ārdiem: Lanka (3), Lankutis (1) < lanka ‘(zema, plaša) upes vai ezera p Ĝava’, ar ī ‘upes līcis, meža p Ĝava; zema, ūde Ħaina vieta’, kas izplat īta vis ā Kurzem ē (plaš āk skat. Laumane 2004b, 242), Lieknis (8), Liekni Ħš (7) < lieknis , liekna ‘klaja, zema (mitra) vieta mež ā’ (EH I 753), Zieme Ĝkurzem ē ‘mitra vieta, zema p Ĝava’ (Laumane 2004b, 243), Posums (2) < apvidv ārds puosums ‘izt īrīts meža gabals’ (Laumane 2004b, 246 –247), Brasti Ħš (11) < brasts ‘brasla’ (skat. ar ī Laumane, 2004 b, 230), Vēris (2) < vēris ‘lielmežs, g ārša’. Tie ir uzv ārdi, kuru prec īzus semantiskos analogus cit ās valod ās samekl ēt ir īpaši gr ūti. Šėiet, ka vis ās vai gandr īz vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no leks ēmām ar noz īmi ‘birzs’, ‘mežs (sils)’, ‘purvs’, ‘sala’, ‘druva (lauks, t īrums)’. Šo uzv ārdu semantisko tipu pat var ētu nosaukt par univers ālu. Somu valod ā ir ne tikai uzv ārds Saari ‘sala’ (7604), bet ar ī Kari ‘maza sala, akme Ħaina rumba, smilšaina sala, s ēklis’ (sal. ar ī latv. Ĝoti retu uzv ārdu Sēklis ), Salo ‘sala; neapdz īvots apgabals’ (12822), k ā ar ī Ĝoti daudzi salikte Ħuzv ārdi no šiem ăeogr āfiskajiem apelat īviem (skat. plaš āk Medne 2007, 28 –41). Somu valod ā īpaši izplat īti ir uzv ārdi ar noz īmi ‘pussala, zemesrags’ – Niemi 27 , k ā ar ī daudzie salikte Ħuzv ārdi: Hernesniemi ‘zir Ħu pussala’, Honkaniemi ‘priežu pussala’, Kesäniemi ‘vasaras pussala’, Kiviniemi ‘akmenspussala’, Kokkoniemi ‘gai Ĝa pussala’, Kuus(i)niemi ‘egles pussala’, Kärmeniemi ‘čū skas pussala’ u. c. Š ādas semantikas uzv ārdi nav konstat ēti latviešu valod ā. Daudz ir salikte Ħuzv ārdu, kur k ā otrais komponents ir izmantots ăeogr āfisk ās nomenklat ūras v ārds kangas ‘meža augsne; viršu audze jeb virs ājs’: Ahokangas ‘lauka, p Ĝavas meža augsne (vai virs ājs)’, Haapakangas ‘apšu meža augsne (vai virs ājs)’, Hattukangas ’cepures meža augsne (vai virs ājs)’, Hietakangas ‘smilšu meža augsne (vai virs ājs)’, Isokangas ‘liel ā meža augsne (vai virs ājs)’, Kivikangas ‘akmens meža augsne (vai virs ājs)’, Koivukangas ‘bērzu meža augsne (vai virs ājs)’, Korkiakangas ‘augst ā meža augsne (vai virs ājs)’, Lehtikangas ‘lapu meža augsne (vai virs ājs)’, Marjakangas ‘ogu meža augsne (vai virs ājs)’, Metsäkangas ‘meža augsne (vai virs ājs)’, Miilukangas ‘og Ĝu cep Ĝa meža augsne (vai virs ājs)’, Mustakangas ‘meln ā meža augsne (vai virs ājs)’, Mustikkakangas ‘melle Ħu meža augsne (vai virs ājs)’, Myllykangas ‘dzirnavu meža augsne (vai virs ājs)’, Mäkikangas ‘kalna meža augsne (vai virs ājs)’, Mäntykangas ‘priežu meža augsne (vai virs ājs)’, Rantakangas ‘krasta meža augsne (vai virs ājs)’, Tervakangas ‘darvas meža augsne (vai virs ājs)’ un daudzi citi (Medne 2007, 37–38). Salikte Ħuzv ārdos sam ērā bieži sastopams ar ī t āds termins k ā korpi ‘meža biezoknis; mitrs mežs’: Isokorpi ‘liels meža biezoknis’, Leppäkorpi ‘alkš Ħu meža biezoknis’, Lähdekorpi ‘avota meža biezoknis’, Mansikkakorpi ‘zeme Ħu meža biezoknis’, Marjokorpi ‘ogu meža biezoknis’, Mustakorpi ‘melnais meža biezoknis’, Myllykorpi ‘dzirnavu meža 27 Sal. ar ī latv. uzv. Rags (6), k ā ar ī dažus salikte Ħuzv ārdus ar 2. komponentu -rags – Batrags , Niedrags , Vilnerags , Za ėrags , lai gan to prec īzu semantiku gr ūti noteikt. 218 biezoknis’, Mäkikorpi ‘kalna meža biezoknis’, Mäntykorpi ‘priežu meža biezoknis’ u. c. (plaš āk skat. Medne 2007, 38 –39). ěoti daudz somu valod ā ir ar ī uzv ārdu ar 2. komponentu -maa ‘zeme’: Hautamaa ‘kapa (bedres) zeme’, Isomaa ‘liel ā zeme’, Kalliomaa ‘klints zeme’, Karhumaa ‘l āč u zeme’, Karjanmaa ‘lopu zeme’, Kaunismaa ‘skaist ā zeme’, Kivimaa ‘akmens zeme’, Koivumaa ‘b ērzu zeme’, Kortesmaa ‘kosas zeme’, Laulumaa ‘dziesmas zeme’, Latomaa ‘š ėūĦ a zeme’, Lehtimaa ‘lapu zeme’, Lehtomaa ‘birzs zeme’, Lintumaa ‘putnu zeme’, Lähteenmaa < lähde ‘avota; str ūklakas zeme’, Mansikkamaa ‘zeme Ħu zeme’, Mustamaa ‘meln ā zeme’, Mustikkamaa ‘melle Ħu zeme’, Muurimaa ‘m ūra zeme’, Mylly(n)maa ‘dzirnavu zeme’, Mäenmaa un Mäkimaa ‘kalna zeme’, Mäntymaa ‘priežu zeme’, Mäyrämaa ‘āpšu zeme’, Niemenmaa un Niemimaa ‘zemesraga jeb pussalas zeme’, Niittumaa un Niittymaa ‘p Ĝavas zeme’, Ojainmaa un Ojamaa ‘gr āvja zeme’, Peltomaa ‘lauka jeb t īruma zeme’ u. c. (Medne 2007, 35 –36). Somu valod ā ir v ēl t ādi fizio ăeogr āfiskas semantikas uzv ārdi k ā Aro < dial. ‘cieta, neaugl īga zeme’, Korpi < ‘mitrs mežs’, Palo <‘izdegusi zeme’ u. c. Somiem ir paz īstams pat tāds uzv ārds k ā Suojala < suoja ‘droša vieta’. Igau Ħu valod ā ir uzv. Padrick < ‘brikš Ħi, biezoknis’, ir ne tikai uzv ārdi ar noz īmi ‘p Ĝava’, bet ar ī uzv. Luht < ‘palie Ħu p Ĝava’, uzv. Soovik < ‘purvaina p Ĝava’, ne tikai uzv. Mets ‘mežs’, bet ar ī Laas < ‘liels mežs’ u. c. Ar ī v ācu valod ā ir ne tikai uzv. Wiese < ‘p Ĝava’, bet ar ī Alm < ‘kalnu p Ĝava’. Iesp ējams, ka tikai lietuviešiem ir t ādi salikte Ħi k ā Baltmiškis < ‘baltmežs’, Vidugiris < ‘sila vidus’, lai gan fizio ăeogr āfiskas noz īmes antropon īmu ir maz. Laikam tikai latviešu valod ā ir t ādi salikti uzv ārdi k ā Ezermale , Pu ėudruva , Silakakti Ħš. Iesp ējams, ka šaj ā apakšgrup ā b ūtu j āmin ar ī t ādi latviešu uzv ārdi k ā Miests (1), Muiža (1), Muiželis (2), Pilis (1). Šaj ā citas fizio ăeogr āfiskas noz īmes uzv ārdu apakšgrup ā tika analiz ēti 170 latviešu uzv ārdi (jeb 6,3%) un 333 cittautu uzv ārdi (jeb 3,8%). Kopum ā visi fizio ăeogr āfisk ās semantikas uzv ārdi – darb ā analiz ētie 530 latviešu uzv ārdi un 1055 cittautu uzv ārdi – veido 19,6% no latviešu materi āla un 12,1% no cittautu uzv ārdu materi āla. Tas r āda, cik Ĝoti Latvij ā ir izplat īti fizio ăeogr āfiskas semantikas personv ārdi, – tie veido piektda Ĝu no visiem latviskas cilmes uzv ārdiem. Latviešu valodas antropon īmiskaj ā sist ēmā ir Ĝoti daudz uzv ārdu salikte Ħu. Da Ĝa no tiem tiek uzskat īta par kalkiem no v ācu valodas ( Сталтмане 1981, 18), piem ēram: Pu ėkalns – Bl ūmbergs , Rožlauks – Rozenfelds , Baltkalns – Veisbergs . Joproj ām Latvij ā sastopami daudzi uzv ārdi gan v āciskaj ā, gan latviskaj ā variant ā. K ā jau min ēts, š ādu kalku rašanos veicin āja attiec īgi v ēsturiskie apst ākĜi, uzv ārdu tautiskošanas vilnis ( īpaši 20. gs. 30.–40. gados). Tom ēr daudz salikte Ħu eksist ē ar ī latviešu apelat īvaj ā leksik ā, no kurienes tie tika p ārcelti uzv ārdos. Pēc V. Staltmanes datiem ( Сталтмане 1981, 67), visbiež āk sastopamie salikte Ħu komponenti latviešu uzv ārdos ir š ādi (tie visi ir fizio ăeogrāfiski termini): mežs : Mežavilks , Mežaraups ; kalns : Kalnar ājs , Kalnbirze ; sils : Silamednis , Silami ėelis ; lauk s: Laukaz īle , Laukgals ; zeme : Zemeszirgs , Zemr ūėis . 219 Vēl biež āk š īs semantikas leks ēmas sastopamas somu uzv ārdu darin āšan ā. Visizplat ītākie somu uzv ārdu salikte Ħu komponenti (alfab ēta sec ībā): joki ‘upe’ 28 : Humalajoki ‘api Ħu upe’, Pihajoki ‘pagalma upe’ (j āatz īst, ka -joki kā otrais salikte Ħu komponents somu uzv ārdos par ādās iev ērojami ret āk nek ā -oja ‘gr āvis, strauts’); järvi ‘ezers’: Savijärvi ‘mālezers’, Lumijärvi ‘sniegezers’; kallio ‘klints’: Hirvikallio ‘briežklints’, Lehmuskallio ‘liepklints’; kangas ‘meža augsne; virs ājs jeb viršu audze’: Kivikangas ‘akmens meža augsne’, Korkeakangas ‘augst ā meža augsne’; koski ‘kr āces, rumba’: Hiirikoski ‘peles kr āces’, Kivikoski ‘akmenskr āces’; lahti ‘l īcis’: Haukilahti ‘l īdakl īcis’, Joutsenlahti ‘gulbjul īcis’; maa ‘zeme’: Kalliomaa ‘klintszeme’, Niittymaa ‘p Ĝavas zeme’; mäki ‘kalns’: Hanhimäki ‘zosukalns’, Kirvesmäki ‘cirvjakalns’ (lai gan š īs noz īmes otrais komponents ‘kalns’ ar ī latviešu uzv ārdos ir Ĝoti izplat īts, daudzi iesp ējamie deriv āti, k ā to liecina somu uzv ārdu piem ēri, latviešu valod ā nav realiz ēti); niemi ‘zemes rags, pussala’: Hautaniemi ‘bedres (kapa) pussala’, Jokiniemi ‘upes pussala’; oja ‘grāvis, strauts’: Hietaoja ‘smilšgr āvis’, Kalaoja ‘zivju gr āvis’; ranta ‘krasts’: Eloranta ‘lab ības krasts’, Kaukoranta ‘t ālais krasts’; saari ‘sala’: Isosaari ‘lielsala’, Karhusaari ‘l āč sala’; salo ‘biezs, necaurejams mežs; neapdz īvots apgabals; sala’: Hanhisalo ‘zosusala’, Koivusalo ‘b ērzsala’; vaara ‘kalns’: Elovaara ‘lab ības kalns’, Hanhivaara ‘zosukalns’ ; virta ‘straume, upe’: Jokivirta ‘upesstraume’, Merivirta ‘j ūrasstraume’; vuori ‘kalns’ (sastopams gan ret āk nek ā -mäki un -vaara ): Metsovuori ‘med Ħa kalns’, Siltavuori ‘tiltkalns’. Fizio ăeogr āfisk ās semantikas uzv ārdi visai izplat ītīi ir Latvij ā, Igaunij ā un Somij ā, nedaudz maz āk – V ācij ā, turpretim visai reti sastopami Lietuv ā, Polij ā un Krievij ā. 3.1.7. Citas konkr ētas un abstraktas noz īmes uzv ārdi Citus, iepriekš ējās semantiskaj ās grup ās neanaliz ētus no apelat īviem darin ātus uzv ārdus v ēl var iedal īt div ās liel ās grup ās: • konkr ētu priekšmetu motiv ēti uzv ārdi, • uzv ārdi, kuru pamat ā ir k āds abstrakts j ēdziens. Citas konkr ētas noz īmes uzv ārdu grupa ir Ĝoti plaša, jo ietver daž ādas pirmatn ējās semantikas personv ārdus, kurus savuk ārt var ētu iedal īt v ēl s īkāk: radniec ības semantikas uzv ārdi, sabiedrisko k ārtu atspogu Ĝojoši uzv ārdi, dabas par ādību motiv ēti uzv ārdi, gadalaiku motiv ēti uzv ārdi, daž ādu vielu, d ārgmet ālu motiv ēti uzv ārdi, p ārtikas semantikas uzv ārdi u. c. Dažas no š īm semantiskaj ām grup ām apl ūkotas s īkāk. Uzv ārdus, kas saglab ājuši veco sabiedrisko k ārtu nosaukumus, min ar ī E. Blese: Bayryaren (= baj āriene) 1530, Leyman (= leimanis) 1513, Namnick (= namnieks) u. c. (Blese 1929, 134). Uz radniec ības vai draudz ības sait ēm nor āda š ādi senie uzv ārdi: Mamul 1453, Mamwtze 1517, Teun 1515/16, Tewin , Delings 1558, Bralinck 1494, Balyn 1510, Sentinsz 28 Vair āk uzv ārdu piem ēru skat. attiec īgaj ās tabul ās. 220 1507, ar to pašu noz īmi Sznothinge (= znoti Ħš) 1578, seni radniec ības termini saredzami uzv ārdos Uskor un Ustup , draudz īgas attiec ības atspogu Ĝojas ăerm ānism ā Kamrade 1524, varb ūtējos sl āvismos Sabres 1558, Seber 1607 (Blese 1929, 134, par cilmi skat. Karulis 1992 II, 141). Te ac īredzot iek Ĝaujams ar ī t āds uzv ārds k ā Maldaels (= malas d ēls, resp., ārlaul ības dēls) (Blese 1929, 141), kas l īdz m ūsdien ām nav saglab ājies. Ar ī šodien Latvij ā ir šādas noz īmes uzv ārdi, tom ēr tie nav izplat īti, resp. To frekvence ir maza. Vispopul ārākie no tiem ir Bāli Ħš (45), Znoti Ħš (24), Šv āă ers (12), Znots (9), Dēli Ħš (6), Tēti Ħš (6) Uzv ārdos ir saglab ājusies 19. gs. ăimenes terminolo ăija (vair āki aizguvumi, īpaši ăerm ānismi u. c.), k ā ar ī liec ības par varb ūtēju kursismu * zents ‘znots’. Radniec ības leksika uzv ārdos Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Br ālis (4) Vend (26) Vellonen Brolaitis Bratek 88 Братанов Brüderer Bral ītis (1) (222) 735 < Bratecki Братчиков (?) 155 Jaunbr ālis (1) dial. vello Bratka 88 Братишкин Bruder Mazbr ālis (3) ‘br ālis, Starobrat Братухин Broder Lielbr ālis vec ākais ‘vec ākais 146 (lejas- Septi Ħbr ālis br ālis; br ālis’ vācu) (1) palaidnis’ Br ālīts (5) Pusbr ālītis Br ālēns (2) Brolišs (2) Bāli Ħš (45) Bālis (1) Bālītis (1) Bālēns (1) Dēls (1) – – Sūnelis – Сынков Sohn Dēli Ħš (6) Sūnelaitis Sūnelys II 857 Mājenieks (1) – – – Czeladzki Доманин G – 164 Māsēns (4) – – Seser ÷nas? – – – Meiti Ħš (3) – – Merginys Dziewek 113 Дочкин – Sku ėis (2) Mergi ūnas II 210 Namat ēvs (5) Peremees – Namanauskas Gospodarczyk Господарь – (19) Namavi čius 126 Namaj ūnas Gospodarek Nameika II 126 293 Namikis II 294 Šv āă ers (12) – – – Szwagierczak Шурын Schwager Lielšv āă ers 165 Шурыгин G 604 (2) Szwagierek 19 Schwägerl 604 Tēti Ħš (6) – – T÷velis II 1041 – Батюшкин Vater 681 Vect ēvs (3) T÷velaitis Vatter 681 Jaunt ēvs (1) Tevelavičius Paps T÷velavi čius Pāps ? T÷velys II Papi Ħš (1) 1041 221 Tet ÷nas II 1040 Znots (9) – – Žentelis Zi ęciak 303 Зятев 146 – Znoti Ħš (24) Ženitik Zi ęcik 303 Znot ēns (2) Žentys II 1325 Zi ęcina 303 Zenti Ħš (1) ŽintelisII 1336 Ženti Ħš (1) Znotinas II 1296 Znuotinas II 1296 (< latv.) Judžentis < Juodžentis II 852 Tabul ā neiek Ĝautus vēl t ādi latviešu uzv ārdi kā Br ūtg āns (4), Br ūgāns (2), Līgava (1), Memm ēns (1), Puisis (1), Vecpuisis (4), Ze Ħė is (1), Vīrs (5), V īri Ħš (1), Ustups (3) un Uztups (3), Bārs (14) ‘b ārenis’, Bāris (2), Bāri Ħš (1), starp kuriem ir ar ī senv ārdi. Somu valod ā ir uzv. Paappanen ar noz īmi ‘vect ēvs’, Igaunij ā ir uzv. Onu < ig. onu ‘t ēvocis’, Lietuv ā ir uzv. Preikšas < liet. priekšas ‘ieg ātnis’, Užkurys , Užkuris , Užkurnis , Užkur ÷nas , Užkuraitis < liet. užkurys ‘ieg ātnis; otrais v īrs’ LPŽ II 1121, bet Latvij ā š ādas noz īmes uzv ārdi mūsdien ās nav re ăistr ēti. Latviešu uzv ārdos nereti sastopami salikte Ħi: Jaunbr ālis , Lielbr ālis , Mazbr ālis , Pusbr ālis , pat Septi Ħbr ālis , bet po Ĝu valod ā ir re ăistr ēts uzv. Starobrat ‘vec ākais br ālis’. Lai gan iepriekš min ētaj ās uzv ārdu paral ēlēs ( īpaši skat. noda Ĝu, kur ā analiz ēti fizio ăeogr āfiskas semantikas personv ārdi) tika akcent ēts, ka daudzus salikte Ħuzv ārdus gandr īz droši var ētu atvedin āt no attiec īgiem saliktiem vietv ārdiem, daž ādas citas konkr ētas vai abstraktas noz īmes uzv ārdu izcelsmi gr ūti izskaidrot ar vietv ārdu ietekmi (sal. Lielšv āă eris , ar ī jau min ētos Mazbr ālis , Lielbr ālis , Pusbr ālis u. c.). Kopum ā šaj ā radniec ības semantikas apakšgrup ā tika apskat īti 49 latviešu uzv ārdi un 65 cittautu uzv ārdi. Nereti latviešu un citu tautu uzv ārdi atspogu Ĝo daž ādas dabas par ādības, gadalaikus. To paral ēles sal īdzin āmaj ās valod ās ar ī ir min ētas atseviš ėā s tabul ās. Dabas par ādību nosaukumi uzv ārdos Latviešu IgauĦu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Debess (3) – Taivainen /Debesaitis Niebielski – Himmel Debesnieks (275) 640 Debesavi čius Niebieszcza ński Himmelman (2) (?) Debesys I 447 Niebisz Himml 326 /Taivassalo Debesi ūnas < Niebojewski Himmler ‘debessala’/ ‘m ākonis’/ 326 Kr ēsla (1) Videvik – – – Сумароков – (78) (?) Lieti Ħš (6) Vihm (42) /Sademaa – Deszcz Дождев – ‘lietus zeme’ Deszczak Sadeniemi ‘lietus pussala’/ Migla (12) Udu (116) – Rūkas II 635 – Туманов Nebel 470 Miglavs (7) Ūkas Nebeling Migl āns (1) Ūkana Nebelung 222 Migli Ħš Ūkanis II 1097 Nebling Miglins Neblung Miglons (1) 470 Miglinieks (3) Pērkons (67) Kõu (26) Ukkonen Perk ūnas II Piorun Громеков Donner(er) (1833) 707 429 Piorunek 219 194 ‘vecs v īrs, Громов vect ēvs’, 160, 197 ‘stiprs un Громо - drošsird īgs гласов 174 vīrs’ (Viljo Громыко Nissilä 219 1975) Rasa (47) Kaste (35) – Rasinas II 576 Rosa 231 – Tau Rasi Ħš (12) Rosak 231 Salna (97) Hall (40) Halla (214) Šalna II 882 – Мороз ? Frost ? 257 Salnais (5) 92 Šalnas II 882 Морозов ? Salni Ħš (6) Hallikainen Šalnaitis II 882 Salnis (4) (1340) 93 Šalnauskas Saln ītis (1) Hallikas Šalnius II 882 (283) 93 Šalnis II 882 Hallila (116) Šalnys II 882 /Hallamäki Hallapuro u. c. 92/ Sarma (37) Härm Huurre? Šerkšna II 913 – Инешин 69 Reif 532 Sarmi Ħš (2) (432) (126) 138 Šerkšnas Reifer 532 Sarmulis (13) Huurinainen Šerkšnis II 913 (< pv.?) Šerkšnys II 913 Šarmaitis Šarmauskas Šarmavi čius II 891 Saule (8) Päike (35) Päivinen Saul ÷ II 682 Sło ńczewski Солнцев Sonne 626 Saul ītis (46) Päeva (64) (1321) 505 Saulius II 683 244 39, 160, Sonnemann Saul īts (56) Päev (42) Päivä 505 Sauliuška Słonka 244 176, 178 626 Rītasaule Päiviö (248) Saulis II 683 Sonnen 626 Rītsaule (1) 506 Saulys II 683 Sonnen- Piesaule (1) Päiviä 505 Saulytis II 683 schein 626 Nesaule (1) Päivänsäde Sauli ūnas II Saul ājs (6) ‘sauls tars’ 683 Saulriets (3) – – – – Закатов G – 208 Sniegs (2) Lumi Lumme Sniegis II 774 Śnie Ŝek Снежко Schnee 589 Sniedzi Ħš (378) (702) 320 Sniežka II 774 Śnie Ŝko Снежков Schnee- (10) Lumik (7) /Lumiaho Sniegena II Śnieg mann 589 Sniedz īts (3) Lumiste Lumijärvi/ 774 Schneebeli (403) Sniegenas II 589 Lumila 774 (22) Vējš (23) Tuul (38) Tuuli (189) V÷jas II 1182 Wiatr 288 Ветринский Wind 721 Vēji Ħš (12) 697 V÷jalis II 1182 Wiatrak 288 176 Windt 722 Vējonis (2) Tuuliainen Vejelis II 1182 Wiatrek 288 Ветер 161 (209) 697 V÷jelis II 1182 Ветров Tuulio (39) V÷jinis II 1182 223 697 V÷jus II 1182 Tuuliala (3) 697 Ahava (177) 58 ‘sauss, auksts pavasara vējš’ Vētra (38) Torm – V÷tra II 1200 Burza 93 Бурин Sturm 652 Vētri Ħš (1) (152) Vetrinis Burzec 93 Sturmer Torma V÷trinas II Burzecki 652 (39) 1200 Burzycki Tormi(87) V÷trinis II Burzy ński Raju (119) 1200 Zibens (7) Välk Salama Žaibus II 1308 Błyskal – Blitz (123) (287) 576 Zvaigzne (71) Täht (460) Tähti (279) Žvaigžd ÷ II Gwiazda 129 Звездинский Stern 642 Zvaigzn īte (5) 703 1351 Gwiazdecki 178 Sterner 642 Zvaigzn ītis Tähtinen Žvaigždis II Gwiazdowski Звездин Sterr 642 (10) (2137) 703 1351 129 Zvaigzn īts (4) Zvaigznons Auseklis (20) Spu Ĝă is (5)? < ‘r īta zvaigzne’ Tabul ā neiek Ĝauti latv. uzv ārdi Gaisma (1), Gaismi Ħš (2), Krusa (4), Mēnesis (7), Mēness (7) Putenis (6), Vēsma (5), Vēsmi Ħš (4), Vilnis (64), Viln ītis (9), Vizma (2). Vis ās vai gandr īz vis ās valod ās ir konstat ēti uzv ārdi ar noz īmi ‘migla’, ‘p ērkons’, ‘salna’, ‘saule’ (latviešu valod ā ar ī uzv. Nesaule ), ‘sarma’, ’sniegs’, ‘v ējš’, ‘v ētra’, ‘zibens’, ‘zvaigzne’. Cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās nav paman īti t ādi dabas objektu un dabas par ādību nosaukumi salikte Ħuzv ārdos k ā latv. Rītasaule , R ītsaule , Saulriets (nevien ā no š īm valod ām nav ar ī potenci āla uzv ārda * Saull ēkts , bet latviešu valod ā ir uzv. Austris (1) un Austri Ħš (22)). Somij ā ir īpaši daudz ar dabas leksiku saist ītu uzv ārdu. Tie ir tipiski jaundarin āti 20. gs. s ākuma uzv ārdi (Suk. 57), piem ēram: Kajane ‘dienas atbl āzma’, ar ī ‘diendusa’ Zieme Ĝu Kar ēlij ā (sal. latv. uzv. Bl āzma ), Varjo ‘ ēna’ (sal. latv. uzv. Ēna ) u. c. Š ėiet, ka maz āk š ādas semantikas uzv ārdu ir krievu, po Ĝu un lietuviešu valod ā. Kopum ā dabas par ādību semantikas uzv ārdos iekĜauti 60 latviešu uzv ārdi un 175 cittautu uzv ārdi. Visizplat ītākie š īs semantisk ās apakšgrupas latviešu uzv ārdi ir: Salna (97), Zvaigzne (71), Pērkons (67), Viln ītis (64), Saul īts (56) un Saul ītis (46), Vētra (38), Vējš (23). 224 Laika skait īšana un gadalaiki uzv ārdos Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Pavasaris (4) Kevad /Kevätlahti Pavasaris Wiosna 292 Весноватов Früling 258 Pavasars (30) (16) ‘pavasara Pavasaraitis 142 Lentz 419 līcis’/ Pavasarauskas Весенин Lenz(e) 419 II 413 Веснин Lenzen 419 Вешников Вешняков G 101 Rīts (4) Hommik /Aamuranta Ritelis II 615 Ranosz 227 – Morgen 463 Rīti Ħš (12) (114) ‘r īta krasts’/ Rytelis II 615 Ranek 227 Morgner Rītelis (8) Ritmetis II 615 463 Rytmetis Rytmetys II 615 Rudens (19) Sügis (83) – – Jesie ń Осенев Herbst 320 Rudenis (1) Осенин G 188 Vasara (7) Suvi (370) Kesä 218 Vasaris Lato – Sommer 625 Vasari Ħš (17) Kesänen Vasarius Latos Sommerer Vasaris (1) (259) 218 Vasarinis II Latosek 625 Kesälainen 1168 (277) 218 Kesälä (205) 218 Ziedonis (11) – – – – Цветаев 125 Lentz 419 ar ī ‘pavasaris’ Цветков Lenz(e) 419 175, 178 Lenzen 419 Цветковски й 175 Ziema (2) Talv (201) Talvio 644 Žiemis II 1331 Zima 303 Зимин 27 Winter 722 Ziemi Ħš (13) Talve Talvinen Žiemys II Zimak 303 Зимленко Winters 723 Ziem īts (1) (124) 645 1331 244 Wintner 723 Talvi( 61) Žiemininkas II Talva 23 1331 Talvik Žieminykas II (301) 1330 Talviste Žiemelis II (262) u. c. 1330 Interesanti, ka no diennakts laikiem latviešu uzv ārdu darin āšan ā izmantots tikai v ārds rīts . Turpretim somu valod ā ir ar ī uzv ārdi Ilta , Iltanen < ilta ‘vakars’, k ā ar ī salikte Ħi Päiväniemi ‘dienas pussala’, Yömaa ‘naktszeme’. Vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir antropon īmi ar etimolo ăisko semantiku ‘ziema’ un ‘pavasaris’, gandr īz vis ās – uzv ārdi ar nozīmi ‘rudens’ un ‘vasara’. Igau Ħu valod ā ir īpaši daudz daž ādu uzv ārdu variantu, kas darin āti no leks ēmas ar noz īmi ‘ziema’. Ar ī laika skait īšanas termini īpaši izplat īti starp igau Ħu uzv ārdiem: Päev ‘diena’, Esmaspäev ‘pirmdiena’, Kuu ‘m ēnesis’, April ‘aprīlis’ u. c. (Saareste II 16). Tie ir paz īstami ar ī v ācu valod ā: uzv. Sonntag ‘sv ētdiena’, Montag ‘pirmdiena’, Mai ‘maijs’, daži ar ī krievu valod ā: Вторников ‘otrdiena’, Четвергов ‘ceturtdiena’, Субботин ‘sestdiena’, Неделин ‘sv ētdiena’ [sen ākā noz īme] u. c. (paties ībā gan š ėietami no ned ēĜ as dienu apz īmējumiem veidoti uzv ārdi liel ākoties ir patron īmiski, tiem pamat ā seni personv ārdi, kas 225 doti attiec īgaj ā ned ēĜ as dien ā dzimušam b ērnam). Latviešu valod ā no š īs semantisk ās grupas vēl var min ēt vien īgi reti sastopamos uzv ārdus Janv āris (1) un Lieldiens (1). Šaj ā grup ā iek Ĝaujami ar ī debespušu apz īmējumu motiv ēti uzv ārdi: Ziemelis (155), Ziemels (8), Zieme Ĝnieks ( 4), Austrums (55), Rietums (7) – tie ir uzv ārdi, k ādus latvieši labpr āt izv ēlējās, mainot uzv ārdus (tas pats sak āms ar ī par dabas par ādību motiv ētiem uzv ārdiem) (Сталтмане 1981, 98). T ādi ir plaši sastopami ar ī kaimi Ħtautu antropon īmij ā: sal. ig. Lääs ‘rietumi’, som. Länsimäki ‘rietumkalns’, kr. Западов , v ācu West , Wester ; ig. Põhja ‘zieme Ĝi’, somu Pohjola , Pohjanen , Pohjolainen , Pohjonen , kr. Северов , v ācu Nord (?), Norden , Nordmann , Nordt . Šaj ā nelielaj ā semantiskaj ā apakšgrup ā tika apskat īti 23 latviešu uzv ārdi un 93 cittautu uzv ārdi. Starp uzv ārdu motiv ētājv ārdiem visai bieži sastopami daž ādu konkr ētu priekšmetu nosaukumi (attiec īgo uzv ārdu frekvence gan parasti nav liela). Senos dokumentos fiks ētais latviešu uzv ārds Pulcstyn 1519, Pulcksten 1522, Pulstene 1515 r āda, ka t āds moderns izgudrojums k ā pulkstenis Latvij ā bijis labi paz īstams jau 16. gs. s ākum ā, lai gan šaj ā gad ījum ā te iesp ējams saskat īt vec āku noz īmi – ‘zvans’ (Blese 1929, 141). Konkr ētu priekšmetu semantikas m ūsdienu latviešu uzv ārdu pamat ā ir gan ap ăē rbu nosaukumi : Kurpe (1), Zole (1), Puszole (1), Zābaks (16), Kažoks (37), Kr ādzi Ħš (1), Cepure (4), Lielcepure (1), Baltcepure , Lakati Ħš (1), Sakša (5), Dr ēbe (2), gan trauku nosaukumi : Kauss (16), Cibi Ħš, Kr ūze (54), Muci Ħš (4), Kubuls (1), Caurkubuls (1), gan ar p ārtiku saist īti nosaukumi : Pīrāgs (14), Garoza (9), Rausis (5), Cukurs (20), Desa (2), Zupa (6), Putra (16), Maiz ītis (12), Milti Ħš (15), Ėī selis (8), Sieri Ħš (2), ŠėiĦė is (9), Šėēle (18), Piliens (1), gan darbar īku nosaukumi : Arkli Ħš (12), Arklis (1), Cir ītis (5), Malkcir ītis (1), Mazcir ītis (1), Izkapti Ħš (1), Lemesis (1), Šėē rītis (16), Venteris , Veseris (1), gan vielu nosaukumi : Sudrabs (12), Sidrabs (2), Sudrabi Ħš (4) un Jaunsudrabi Ħš (2), Zelts (1), Zalts (5), Zelti Ħš (97), Lielzelti Ħš (1), Tērauds (42), Tēraudi Ħš (1), Kapars (1), Misi Ħš (31), Vasks (2), gan daž ādu cit ādu priekšmetu un lietu nosaukumi : Adata (3), Aka (2), Atsl ēga (2), Bremze (11), Dakša (9), Enkuri Ħš (2), Grozi Ħš (1), Ogle (5), P ērle (6), Poga (14), Jaunpoga (1), Podzi Ħš (12), Putekl ītis (1), Stabul īte (2), Svece (2) , Svec īte (1), ŠĦore (9), Žagari Ħš (4), Skurstenis (2), Soli Ħš (1), Vel ēna (2) u. c. Gr ūti pateikt, k ā radušies š ādas semantikas uzv ārdi. Dažreiz t ā, iesp ējams, ir nejauš ība vai vienk ārši uzv ārdu pierakst ītāja skr īvera iegriba. Piem ēram, K. Upelnieks apraksta gad ījumu, kad rakstvedis ac īmredzot gribējis b ūt aspr ātīgs un m āju Plahcen (= Pl āce Ħi) saimniekam pieš ėīris uzv ārdu Pihrags (= P īrāgs) (Upelnieks 1936, 274 –276). Daži latviešu salikte Ħuzv ārdi, kuru nav cit ās valod ās: Cūkdziesma (1), V īnastabs (1), Dzeltenolekte (1), uzv. Cir ītis (5), Malkcir ītis (1), Mazcir ītis (1), Jaunpoga (1), Salmk āja (1), Ste ėrausis , Zvirgzdgrauds (2) (visiem gan ir Ĝoti neliela frekvence). 226 Citas konkr ētas semantikas uzv ārdi 29 Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Alutis (?) (4) Olle (16) – Alutis I 91 Piwko 214 Пивень Bier (aizguvums Ollek (10) Piwka 214 225 /Bierbraer no liet. val.?) Пивов 128 155 Bierfreud Bierhake Bierman n 129/ Atsl ēga (2) Taba (22) – – Kluczek 152 Ключаров Schlüssel 97 Schlötel Ключев - (lejas- ский 176 vācu) Ключко Ключен - ко Cepure (4) Müts (12) Hattu (?) – Czapka Шапкин Mutz Cepur ītis (5) Kübar 806 Czapa 103 155 Mütze Cepur īts (11) (286) Hatakka Czapak 103 Шапоч - 468 Lielcepure (1) (554) 102 кин Hut Baltcepure /Hattu- Huth Platcepure kangas Huter ‘cepures Hutter augsne’/ 341 Cimdi Ħš (17) Kinnas – – – Рукави - Hand- Cimds (42) цин 155 schuh Рукавич - 302 ников 94 Рукавиш ников G 413 Перчатки н Cukurs (20) – – Cukuras I 398 Cukier Сахар Zucker Cukuri Ħš (2) (aizguvums no 265 745 latv. val.?) Сахаров 361 Darbi Ħš (4) – – Darbutis I 461 Robótka Трудов Arbeiter Robota 229 Arbter 90 Robotnik 229 Werk 710 Dibens (3) Põhi (16) Pohja (470) Dugnas Denko – Grund 477 Dugna 290 ar ī ‘zieme Ĝi’ Dugnaitis Dugnauskas I 538 Dūms (16) Suits /Savukoski Dūminis Dym 112 Дымов Rauch Dūmi Ħš (36) (410) ‘d ūmu Duminis I 542 187 Räuchle rumba’/ 525 Dzelzs (1) Raud Rauta (250) Gelezis śelazo 307 Железняк Eisen Dzelzis (1) (1177) 530 Geležinis śelazko 307 212 Eisel(e) 29 Ierobežot ā darba apjoma d ēĜ sal īdzin āmaj ā tabul ā ir iek Ĝauta tikai neliela da Ĝa no konkr ētu priekšmetu semantikas uzv ārdiem. 227 Dzelz ītis (4) Geležius śelazek 307 Железня 214 Geleževi čius ков Geleži ūnas I 229 647 Железни ков G 628 Dzintars (55) – – Gintaras I 671 Burszty ński 92 – Bernstein Zintars (2) 123 Zītars (27) Gredzens (7) Sõrmus Sormus 868 Žiedas Pier ścieniak Кольцов Ring (300) Žiedelis II 210 118 Ringel 11330 Pier ścionek Ringer Skat. ar ī uzv. 210 Ringe Zieds Ringler Rink(e) 544 Inde (2) Mürk – – Jadacho ński Ядов 46 – (405) (?) Ядовин Jadek 134 G 182 Kauss (16) Peeker (9) /Maljamäki Kaušas II 952 – Чашин Becher(er) Kaušelis ‘kausa Kauševi čius 157 111 Kaušs (2) kalns’/ Kaušauskas Чашкин Bechert Kausi Ħš (1) Kaušikas 157 112 Kaušinis II Ковшов Kelch 952 366 Kübel 400 Kažoks (37) Kasuk ? Turkki (702) Kailiukaitis Skóra Шубин Pelz 498 Kažoci Ħš (13) 695 Kailiunas ‘āda, kažoks’ 155 Pelzer Kaili ūnas Skórek Шубенков Pelser I 887 197 Pelster Шубни - Peltz 498 ков G 575 Ėī selis (8) Kiisel – Kisielius Kisiel Киселёв Kissel Kysielis I 1004 154 373 Кисель 226 Krusts (4) Rist (242) /Ristimäki Kryžius Krzy Ŝ 165 Крестов Kreuz Krusti Ħš (14) ‘krustakalns Kryževi čius Krzy Ŝak 165 173 Kreuzer ’ Kryžiokas Крестов - Kreutz Ristiniemi Kryževi čius ский 173 397 ‘krusta Kryžiokas Крестин - pussala’/ Kryžulis I ский 173 1086 Rūsa (10) Rooste – – Rdzanek 228 Ржевский Rost 553 Rūsi Ħš (7) (41) Rdzanowski 106 Rostig Rūsis (10) 554 Skaidi Ħš (1) Laast 105 – – Trzaska 278 Щепкин Spahn Skaida (1) 156 627 Tabaks (13) – – Tabakas II – Табачни - – 1007 ков 94 Tabachovi čius Табачонок II 1007 240 Taba činskas II Табаш - 1007 ников 94 Табаков 228 Kā redzams no tabulas, ir vair āki konkr ētu priekšmetu nosaukumi, no kuriem darin āti uzv ārdi sal īdzin āmaj ās valod ās. Tom ēr nav daudz t ādu leks ēmu, kuru semantika b ūtu sastopama piln īgi vis ās valod ās (‘gredzens’, ‘dzelzs’, ‘d ūms’). Somu valod ā ir ar ī t ādi uzv ārdi, kam pamat ā konkr ēta priekšmeta vai lietas nosaukums, kuriem atbilst īgi nav sastopami Latvij ā: Naulapää ‘naglasgalva’, Nuotio ‘ugunskurs’, Mylly ‘dzirnavas’, Ylitalo un Alatalo < talo ‘m āja’, Luostari ‘klosteris’, Puolimatka ‘pusce Ĝš’. Tas pats sak āms ar ī par igau Ħu uzv ārdiem: te var paman īt gan p ārtikas produktu nosaukumus: Kohv ‘kafija’, Leib ‘maize’, Puskar ‘kandža’, gan trauku nosaukumus: Kann ‘kanna’, Katel ‘katls’, Pütt ‘muca’, Toop ‘stops’, Tõrs ‘kubls’, Viinalass ‘v īnagl āze’, gan daž ādu vielu v ārdus: Klaas ‘stikls, gl āze’, gan darbar īku nosaukumus: Alasi ‘lakta’, Ader ‘arkls’, Raudvassar ‘dzelzs āmurs’, Vikat ‘izkapts’, Vokk ‘v ērpjamais rati Ħš’ u. c. (Saareste I, 144, II, 12 –13, cit ēts pēc Henno 2000, 37). Tiesa, dažiem no šiem somu un igau Ħu uzv ārdiem ir semantiskas paral ēles v ācu valodas antroponimikon ā: sal. v āc. uzv. Weinglass ‘v īnagl āze’, Eisenhammer ‘dzelzs āmurs’, Habweg ‘pusce Ĝš’, ta ču latviešu uzv ārdos š ādi analogi nav sastopami. Ar ī lietuviešu, po Ĝu un krievu valod ā ir t ādi uzv ārdi, kas darin āti no p ārtikas produktiem: liet. uzv. Puskepalis un Puskepalaitis < ‘pusklaips’, Blynas < ‘pank ūka’, kr. Блинов un Оладьин < ‘pank ūka’, po Ĝu Ma ślanka ‘pani Ħas , atvasin āti no ap ăē rba nosaukumiem: kr. Галстухов < ‘kaklasaite’, Калошин < ‘gumijas apavi’ u. c., bet latviešu valod ā analogas semantikas uzv ārdi nav re ăistr ēti. Tom ēr šaj ā tematiskaj ā grup ā ir paman āmas ar ī visliel ākās atš ėir ības starp sal īdzin āmaj ām valod ām. B ūtu interesanti rast psiholo ăisku pamatojumu tam, k āpēc vien ā valod ā k āds priekšmeta nosaukums š ėiet piem ērots uzv ārda veidošanai, bet cit ā valod ā – ne. Piem ēram, somu valod ā nav uzv ārdu, kuru pamat ā b ūtu leks ēmas ar noz īmi ‘m āte’, ‘t ēvs’, māsa’, ‘znots’, ‘adata’, ‘pulkstenis’, ‘ogle’, savuk ārt latviešu valod ā nav t ādu uzv ārdu k ā * Pils (ir tikai k ā salikte Ħa sast āvda Ĝa), * Prieks , *Ugunskurs , *Cirvis , *Kanna u. c. Igau Ħu uzv ārdos ir daudzu ēdienu nosaukumi, k ādu nav cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās: ig. uzv. Juust ‘siers’, Leib ‘maize’, Sool ‘s āls’, Kört ‘miltu vira’, Viin ‘v īns’, cilv ēka ėerme Ħa da Ĝas: Nahk ‘ āda’, Süda ‘sirds’, Käsi ‘roka’, Keel ‘m ēle’, Hammas ‘zobs’, Silm ‘acs’, Kõrv ‘auss’, Kops ‘plauša’ (latviešu valod ā š īs semantikas uzv ārdi liel ākoties veidoti ar pied ēkli -iĦ-: sal. Acti Ħš, Kauli Ħš, Pirksti Ħš). Po Ĝu valod ā š ādas konkr ētas priekšmetu semantikas uzv ārdu ir Ĝoti maz. Daži t ādi piem ēri, kam nav analogu latviešu valod ā: Baraban ‘bungas’, Czajnik ‘t ējkanna’, Ręnkavek ‘piedurkne’, Siewnik ‘s ētuve’, Szram ‘r ēta’ u. c. Nav īpaši daudz t ādu uzv ārdu ar ī v ācu valod ā: Brück ‘tilts’, Sieb ‘siets’, v ēl maz āk krievu valod ā: Борщ ‘biešu zupa’. Š ėiet, ka lietuviešu un krievu antropon īmiskaj ā sistēmā t ādu gad ījumu, kad k āds konkr ēta priekšmeta nosaukums bez izmai Ħā m b ūtu k Ĝuvis par uzv ārdu, ir vismaz āk. Šīs semantisk ās apakšgrupas (līdz īgi kā daudzu citu grupu) uzv ārdi p ārsvar ā ir darin āti ar k ādu – visbiež āk deminut īvu vai patron īmisku – pied ēkli (t ā ir gan latviešu, gan ar ī lietuviešu, po Ĝu, krievu valod ā). Šaj ā – citu konkr ētu priekšmetu motiv ētu uzv ārdu grup ā – analiz ēti 247 latviešu uzv ārdi un 525 cittautu uzv ārdi. Iev ērojami maz āk ir uzv ārdu, kas var b ūt darin āti no abstraktas noz īmes leks ēmām (turkl āt gandr īz visi tie ir liel ā m ērā hipot ētiski: iesp ējams, ka darin āti k ā galot Ħu vai pied ēkĜu deriv āti no verbiem vai adjekt īviem, bet nejauši p ēc formas sakrituši ar attiec īgiem abstraktiem substant īviem). Protams, uzv ārdu grup ējums konkr ētas un abstraktas noz īmes antropon īmos zin āmā m ērā ir subjekt īvs. 229 Abstraktas semantikas uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Daina (4) Laul (293) – Dainys I 446 Śpiewak – – Dainelis Dancis (10) – – Šokas, Šokis Pl ąsek Пляскин Tanz 655 Danc ītis (1) Šokelis II 968 Płaszczak Пляшеч - Tantz 655 214 ник 261 Płaski 214 Танцюра (?) 225 Doma (7) Mõte – – – Мыслив - – Domi Ħš (1) цев 236 Мыслив - чик 237 Dz īvītis Elu 20 – Gyvaitis I 679 śycie ński – – Dz īvīte (2) Givelis I 679 śyci ński Gyvis I 679 śycki Griba (?) (1) – – Noras II 332 śyczenie – – Noraitis II 332 śyczkowski Noreika II 333 śyczy ński Noreikis II 333 Norevi čius Norelis II 333 Ilga – Kaipainen – Smutek – – (1363) 182 Kaipio (289) Kaipiainen (416) Kaipanen (94) 182 Laime (3) Õnnis Onnela Laima II 16 Szcz ęś 259 Счаст - Gluck 276 Laimi Ħš (21) Õnne (511) 426 (< Laimas II 16 Szcz ęś niak ливцев Glück 276 Laim īte (2) Õnnik vv.) Laim ÷ II 16 260 190 Laimons (3) Õnnepalu Laimelis II 16 Szcz ęś nik Laimvaldis Õnneleid Laimikas II 16 260 Laiminas II 16 Laimus II 16 Laimu čis II 16 Loze (9) Loos 211 Arponen Burvys I 361 – Lohs(e) (923) 71 (?) 429 Arpiainen Lose 431 (338) 71 Ni ėis (2) – Oikkonen – – Grill(e) (324) 419 < 287 oikko ‘ni ėis’ Muck(e) oikukas Mück(e) ‘ni ėī gs’ 465 Padoms (5) Nõu 310 Neuvonen – Radek 226 Советов Rat 524 (1760) 395 Radka 226 Rath Neuvo 395 Raths 524 Hyväneuvo ‘labs padoms’ 395 Pr āts (3) Mõistus – – – Умов Sinn 230 Pr āti Ħš (6) ‘pr āts, sapr āts’ Meel Saltums (4) Külm 147 Kylmä (97) Šaltis II 883 Mróz Мороз 19, Kalt 359 272 Šaltys II 883 Mrózek 161 Kylmälä Морозов (488) 272 160, 313 Kylmänen Морозен - (574) 272 ков Мороз - кин G 320 Siltums (4) – – Šiltulis II 928 Ciepłota Теплов – Šiltutis II 928 Cieply 100 143, 363 Šilumaitis II Cieplo 100 Тепляков 928 121 Spožums (3) Helk 43 – – – – Glantz Glanz 274 Te v ēl var ētu pievienot t ādus sam ērā retus latv. uzv ārdus k ā Briedums (3), Br īnums (1), Dusa (2), Gods (1), Godi Ħš (15), Br īvība (4), Kaire (12), Vajadz ība (2), Žēlast ība (1), kā ar ī Agrums (15), Asums (5), Biezums (1), Birums (5), Dzidrums (4), Jaukums (1), Jautrums (1), Klusums (1), Līkums (11), Mellums (1), Mīkstums (5), Paisums (4), Pl ūdums (23), Raitums (22), R ūgums (3), Senums (2), Slapjums (4), Straujums (5), Sūrums (3), Šaurums (2), Tālums (12), Vijums (17), Vītums (16), Za Ĝums (14), Zilgums (1) u. c. K ā apgalvo V. Staltmane, daudzi no šiem uzv ārdiem latviešu antropon īmij ā ien ākuši vai ar ī to frekvence palielin ājusies tieši 1939.–1940. g. ( Сталтмане 1981, 101). Tom ēr visticam āk, ka liela da Ĝa no šiem antropon īmiem, īpaši ar izska Ħā m -ums , darin āti nevis no abstraktiem lietv ārdiem, bet gan no attiec īgiem rakturot ājadjekt īviem vai attiec īgiem verbiem. T ādā veid ā uzv ārdu forma tikai nejauši ir sakritusi ar abstrakt ā lietv ārda formu. No pirmatn ējās semantikas viedok Ĝa šos uzv ārdus bieži var ētu trakt ēt k ā cilv ēka rakstura motiv ētus antropon īmus (skat. noda Ĝu 2.1.1.2.). Cit ās valod ās dažreiz sastopami abstraktas noz īmes uzv ārdi, k ādu nav latviešu valod ā. Šėiet, ka igau Ħu valod ā ir vair āk š ādas noz īmes uzv ārdu: Kangus ‘stiprums, sp ēks’, Kartus ‘bailes’, Rõõm ‘prieks’ (sal. latv. uzv. Priecums (3) ?), Otsus ‘l ēmums, spriedums’, Vaen ‘naids’, Tüli ‘ ėilda’, Virkus ‘ čaklums’ (Saareste II, 16, cit ēts p ēc Henno 2000, 38). Daži abstraktu uzv ārdu piem ēri ir ar ī po Ĝu valod ā: Koniec ‘beigas’, Muzyka ‘m ūzika’, Świst ‘svilpiens’, Zmorek < zmora ‘murgi’, k ā ar ī krievu valod ā: Время ‘laiks’, Судьбин < судьба ‘liktenis’, Страхов < страх ‘bailes’. Vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir uzv ārdi ar noz īmi ‘laime’, ‘aukstums’. Latviešu valod ā visizplat ītākie š īs semantisk ās apakšgrupas uzv ārdi ir: Pl ūdums (23), Raitums (22), Laimi Ħš (21), Vijums (17), Vītums (16), Agrums (15), Godi Ħš (15), Za Ĝums (14), Kaire (12), Tālums (12). Šaj ā abstrakt ās semantikas uzv ārdu grup ā analiz ēti 58 latviešu uzv ārdi un 98 cittautu uzv ārdi. Kopum ā šaj ā darb ā analiz ēti 305 latviešu un 623 cittautu uzv ārdi (jeb 11,3% un 7,2%) ar citu konkr ētu un abstraktu semantiku. Skat. statistisko tabulu Nr. 2. Nobeigum ā piln īgi j āpiekr īt E. Bleses secin ājumam: „Paliek v ēl daudzums atseviš ėu jēdzienu, kas nav rubric ējami stingri s ēmasiolo ăisk ās kategorij ās, k ā ar ī daudzie sav ā b ūtībā un noz īmē mums jau tagad vairs nesaprotamie v ārdi.” (Blese 1929, 130). 231 Ar ī šaj ā noda Ĝā anal īzei izmantotais uzv ārdu sagrup ējums ir relat īvs. Tom ēr sal īdzin ājums ar kaimi Ħu uzv ārdiem liecina, ka š īs semantisk ās grupas un apakšgrupas ir kop īgas (varb ūt pat univers ālas) visu valodu uzv ārdiem, atš ėiras vien īgi to īpatsvars vien ā vai otr ā valod ā. 3.2. No īpašv ārdiem veidoti uzv ārdi Uzv ārdi tiek darin āti ne tikai no daž ādas noz īmes sugasv ārdiem, bet ar ī no īpašv ārdiem: no personv ārdiem (daudzu tautu uzv ārdos t ādi patron īmiski antropon īmi domin ē) un no vietv ārdiem. To dažreiz d ēvē par depropriat īvo uzv ārdu grupu ( Сталтмане 1981, 103) jeb personv ārdiem, kas darin āti no citiem on īmiem – gan antropon īmiem, gan topon īmiem. Šaj ā darb ā p ēc etimona attiec īgi uzv ārdi ir iedal īti un analiz ēti div ās liel ās apakšgrup ās: • antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdi, • topon īmiskas izcelsmes uzv ārdi. 3.2.1. Antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdi Patron īmi, kas v ēlāk k Ĝuvuši par uzv ārdiem, ir zin āmi daudz ām taut ām. T ēva v ārdu vienskait Ĝa ăenit īvā personas v ārdam m ēdza pievienot jau senie grie ėi. To pašu senos laikos dar īja ar ī daž ādas ăerm āĦ u ciltis. Jau 13. gs. t ā bija izplat īta par ādība vidusaugšv ācu starp ā (Blese 1929, 9). Dab īgi att īstoties uzv ārdu sist ēmai, patron īmi daž ādās valod ās kĜuvuši par vieniem no visizplat ītākajiem uzv ārdiem, kam ir skaidra motiv ācija ( Сталтмане, Качанова 1985, 129). V ācu patron īmiskais pied ēklis bija -ing , kas jau vidusaugšv ācu laikmet ā k Ĝuva neprodukt īvs, t ā viet ā st ājās -er (Socin 1903, 593). No sal īdzin āmaj ām personv ārdu sist ēmām Krievij ā, Polij ā un Lietuv ā patron īmisku uzv ārdu ir visvair āk, turpretim Somij ā t ādu tikpat k ā nav. Latvij ā un Igaunij ā uzv ārdi tika pieš ėirti likuma ce Ĝā , dažreiz pat bez motiv ācijas, t āpēc patron īmu te iev ērojami maz āk nek ā cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās. E. Blese atz īst, ka latviešu patron īmiskais pied ēklis ir -ēns , it īpaši augšzemnieku form ā -āns (Blese 1929, 10). Ar ī V. Staltmane par patron īmiskiem darin ājumiem uzskata latviešu uzv ārdus ar pied ēkĜiem -āns , - ēns : Andž āns , P āvul āns , Paul āns , Janit ēns , Jur ăē ns , Kl āvēns ( Сталтмане 1981, 104), ta ču šādu uzv ārdu Latvij ā nav daudz, tie ir re ăistr ēti galvenok ārt Latvijas austrumda Ĝā . Tom ēr V. Staltmane sav ā monogr āfija min 550 deantropon īmiskas izcelsmes uzv ārdus ( Сталтмане 1981, 103), kas veidojušies gan no liter ārās valodas priekšv ārdiem, gan no to deminut īvām form ām un hipokoristik ām. Daži priekšv ārdi bez izmai Ħā m ir k Ĝuvuši par uzv ārdiem: Antons , Augusts , B ērtulis , Brencis , Francis , K ārlis , Mat īss , Pauls , Reinis , Valters u. c. Tom ēr visu laiku izplat ītākie priekšv ārdi Jānis un Pēteris uzv ārdos ir sastopami reti ( Сталтмане 1981, 103): J ānis (2), Peters (3). Latvij ā ir paz īstami ar ī citvalodu antropon īmiskas cilmes uzv ārdi: Edolfs , Gabriels , Gotfr īds , Kristafors . P ēc V. Staltmanes dom ām, š ādi uzv ārdi, visticam āk, ir pieder ējuši muižniekiem ( Сталтмане 1981, 103). Latvij ā ir ar ī sl āvu personv ārdiskas cilmes uzv ārdi: Aleksejs , Boriss , Dimitrijs , Ivans , Kuzma , Nikolajs , Polikarps , Vas īlijs ( Сталтмане 1981, 104). Ar ī Somij ā īstu patron īmisko uzv ārdu ir maz: Kustaanpoika , Miinanpoika (som. poika ‘d ēls’), k ādreiz bijuši ar ī Kaalentytär , Lauryntytär (som. tyttär ‘meita’), ta ču m ūsdien ās tos vairs nelieto (Suk. 38). Somij ā daudz biež āk nek ā Latvij ā ir sastopami antropon īmiskas cilmes uzv ārdi, kam pamat ā nereti ir senie B ībeles v ārdi un citi krist īgie v ārdi, lai gan dažus 232 pat gr ūti atpaz īt, piem ēram: Brusila (222) < Ambrosius , Franci (163) < Franciscus , Haikonen (1317) < v ācu Haic , Haica , Haika , Heikka (453), Heikkala (355), Heini (104), Heininen (606), Heinonen (606) < Heinrich , Jonninen (140) < Joonas , Jäppinen (640) < Jakob , Karppanen (891), Karppinen (6019), Karpi (501) < Polykarpos , Koponen (7072) < Prokopios , Lipponen (2749) < Filippos , Mattila (11780) < Matti , Nikki (319), Nikkilä (1451), Nikkinen (1341) < Nikolaus , Penna (111) < Benjamin u. c. Vair ākums šo v ārdu ir radušies no svešas cilmes personv ārdiem. Tom ēr daudziem antropon īmiskas cilmes uzv ārdiem ir augsta frekvence: skat. Mattila (11780), Koponen (7072), Rissanen (6349), Laurila (5267), Jussila (4270), Hannula (3084), Lipponen (2749), Pekkala (2319). Ar ī somu valod ā Ĝoti reti v ārds bez p ārmai Ħā m p ārtop par uzv ārdu. Piem ēram: Eeva (254) < Eeva , Ieva (Suk. 77), Joona (226) < Joonas (Suk. 165), Markus (316) < Markku (Suk. 342 ), Olli < Olli (Sukk. 424), Paulus (138) < Paulus . Igau Ħu senie patron īmi ir darin āti ar ăerm ānisko komponentu -son vai -sen : Adamson , Jakobson , Juhanson , Jürgenson , Madisson , Paulson , Peterson , Berendsen , Jansen , kā ar ī paretam ar igau Ħu cilmes -poeg (‘d ēls’): Pärtelpoeg (Saareste I, 143, II, 14). Dažreiz Igaunij ā ir sastopami īpatn ēji darin āti uzv ārdi no m ājv ārda un t ēvv ārda: Jüriado < m ājv ārds Jüri + tēvv ārds Ado , Metsamärt < m ājv ārds Metsa + t ēvv ārds Märt (Saareste I, 143, II, 14). Igau Ħu uzv ārdu p ētnieks A. S āreste 1930. g. ir rakst ījis, ka v ārdi ar izska Ħu -ne ir patron īmi: Sangane , Ulune , Mõrane (Saareste I, 139, cit ēts p ēc Henno 2000, 21). Lietuviešu valod ā ir daudz patron īmiskas izcelsmes uzv ārdu. Tie darin āti no t ēva jebkura personv ārda ar lietuviešu (-aitis , -onis , -ūnas , -÷nas u. c.) vai sl āvu (-ovi čius , -evi čius , -avi čius ) patron īmiskajiem pied ēkĜiem (LKE 467). PoĜu valod ā Ĝoti popul āri ir antropon īmiskas cilmes uzv ārdi ar patron īmiskajiem pied ēkĜiem -wicz , -ski vai -cki (Bystro ń 1936, 72). Ar ī krievu valodas patron īmiskajos uzv ārdos ir š īs pašas izska Ħas: -ович , -евич , kā ar ī -ов , -ев , -ин ( Унбегаун 1989, 14). Gan krievu, gan ar ī po Ĝu un lietuviešu, k ā ar ī v ācu pirmie uzv ārdi rad ās no senajiem priekšv ārdiem un krist īgajiem v ārdiem. Antropon īmiskas (ar ī patron īmiskas) izcelsmes uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Abr āms (1) Abram Aapro (228) Abromas I 60 Abram Абрамов 49 Abraham 74 Ābrams (5) (91) 57 Abraitis I 58 Abraham Абраменков Abrams 74 Abrams Abramaitis I Abramczuk 207 Abramsen (35) 59 Abramczyk Абрамович 74 Abramson Abramauskas Abramek 257 Abromeit 74 (33) Abramavi čius Abramowicz Абрамчик Brahm 148 Abramikas Abramowski 258 Brahms 148 Abramonis I Abramski Bramsen 59 148 Abromaitis Abromauskis Abromavi čius Abromikas I 60 Aivars (18) Aivar – – – – – Alberts (19) Albert Perttilä Albertas I 77 Albert Албертов Albert 81 (137) (324) 459 Albertavi čius I Alberty 180 Alberter 81 Perttula 77 Alberti 81 (1252) 460 Albertynas I Alberts 81 233 Perttu < 77 Bartolomeus vai Albert (256) 460 Alppi < Albert (121) 67 Aleksandrs Aleksandr – Aleksanderis I Aleksander Александ - Alexander (2) (18665) 81 Aleksenderek ров 40, 84 82 Aleksanders Aleksan- Aleksandraitis Aleksandrow Алексан - (1) dre (6) Aleksandras Aleksandro- дрович 184 Aleksandra wicz Алексан - Aleksand- Aleksandruk дровский ravi čius I 81 170 Aleksis (16) Aleksis – Aleksa I 82 Alekso Алексанкин Alex 82 (14) Aleksaitis I 82 Aleksinski Алексанов Alexi 82 Aleksas I 82 Aleksowicz Алексахин Alexy 82 Aleksejus I 82 Алексашин Aleksenis I 82 84 Aleksiejus I 82 Алексеев 24 Алексейчик 234 Andri Ħš (3) Andrus Anttila < Andrius I 101 Andryka Андреев 39 Ander 86 Andž āns (7) (6) Andreas Andriukaitis I Andrykowski Андреев - Anderer 86 Andžulis (1) Andruse (9207) 70 101 Andrysiak ский 171 Andrä 87 (10) Anttilainen Andriukas I Andrysiewicz Андрейчик Andrae 87 Andrus- (102) 70 101 Andryszak 229 Andre 87 son (7) Anttinen Andryszyk Андрианов Andreae 87 (142) 70 Andrzejczak 49 Andreas 87 Andrzejczuk Андриевский Andree 87 Andrzejewski 210 Andres 87 Андрийчук 208 Ani Ħš (?) (8) – – Ani ūnas I 108 – Аннин 89 – Oniunas II 349 Анин 89 Oni ūnas II 349 Anušaitis I 112 Anušauskas Anuševskis I 112 Antons Anton Anttalainen Antonaitis Anton Антоньев Anthon 89 Antošs (1) (569) < Antonios Antonas I 110 Antoniak Антонов 42 Anthoni 89 Ant āns (1) Antoni (326) 69 Antanaitis Antoniewich Антоник Anton 89 Ontuž āns L I (12) Anttonen < Antanauskas Antoniewski 233 Antoni 89 90 Antonis Anton Antanavi čius Antonik Антонич (41) (2487) 70 Antan ÷lis Antoniuk 204 Antan ÷nas Antonowicz Антоновский Antanevi čius Anto ń 344 Antanynas Anto ńczuk Antanionis I 110 Augusts (27) August – Augustas I 137 August – August 95 August āns (1) 1810 Augusta I 137 Augustin Augustin 95 Augusti Ħš (2) August- Augustinas Augustowski Augstien 95 Gusti Ħš (8) Johannes Augustanavi- Augustynek Augstin 95 Gustavs (6) 12 čius Augustyniak Augustat 95 234 Augustin Augustinaitis 12 Augustinavi- Auguste čius I 137 22 Augustaitis Augustauskas I 137 Ādams (1) Aadu (8) – Adomas I 65 Adam Адам 235 Adam 76 Adomaitis I 65 Adamaszek Адамантов Adami 77 Adomauskas Adamczewski 184 Adams 77 Adomavi čius I Adamczuk Адамик 208 Adamy 77 65 Adamczyk Адамов 184 Adomveci čius Adamovicz Адамович Adomeckis Adamus 231 Adom ÷lis I 66 Adasiak Adom ÷nas I 66 Dāvids (18) David 146 Taavitsainen Davidas I 476 Dawid Давидович David 176 Dāvīds (1) < Davidson Davidaitis Dawidek 231 Davidis 176 Dāvidnieks (756) 638 Davydaitis Dawidowicz Davids 176 (1) Davidauskas Dawidowski Davidsen Mazd āvīds Davidavi čius 176 (1) David ÷nas Davidson Davidonis 176 Davydonis I Davis 176 476 Daniels (5) Daniel Tani (378) Daniela I 455 Daniel Данилевич Daniel 173 Dāniels (5) 165 647 Danielis I 455 Danielak 232 Danielis 173 Danjels (1) Tanila (106) Danielius Danielczuk Даниленко Daniels 173 Danil āns (2) 647 Danielaitis Danielczyk 232 Danielsen Danielevi čius I Danieluk 173 455 Don āts (5) Donat 21 – Donatas Donat – Donat(h) Donatowicz 194 Ernests (9) Ernest 9 – Ernestas I 582 Ernest – Ernst 224 Jernesti Ħš (1) Ernst Ernesti 224 Evalds (7) Evald 12 – Evaldas I 584 – – Ewald 227 Ēvalds (7) Evaltas I 584 Gabriels (1) Gabriel 20 Hauru (?) < Gabrielius Gabriel Гаврилов ? Gabriel 260 Gabris (?) (4) Gabriel Gabrijielis Ganrielski (250) 103 Gabrialovi čius Gabryel Gabrielaitis Gabrylewicz Gabrielavi čius Gabrieli ūnas I 602 Grieti Ħš (?) – – – Greta – Grether (?) (3) Gretke 285 Griet ēns (14) Herberts Herbert- – – – – Herber 319 Berts (2) Johannes Herbert 320 6 Herbertz 320 Herbart(h) 319 Ign āts Ignat 7 Ignatt (25) Ignatas I 763 Ignacak Игнатов 42 – Ign āti Ħš (1) 811 Ignatavi čius Ignaciak Игнатчик Ignat āns L I Iinatti (127) Ignatikas I 763 Ignaciuk 234 90 149 Ignatiukas Ignaczak Игнатьев 235 Ignatonis I 763 Ignaczak 42, 313 Ignacas I 763 Ignaczuk Ignaci ūnas Ignasiak Ignaliukas I Ignatiuk 763 Ignatowicz Ignašius I 763 Ignatowski Ilzi Ħš (9) (?) – – – – – Ilse 343 Ilz īts Ilsemann Elzi Ħš (1) (?) 343 Ivans (10) Ivan 22 Iivonen < Ivanauskas Iwan Иванов 25 Iwan 345 Īvans (1) Ivane 7 Iivo , Iivana Ivanavi čius Iwanek Иванин 81 Iwanowski Iv āns (8) Ivani 7 (1482) 149 Ivancevi čius Iwaniak Иванкин 81 345 Ivan āns (2) Ivan čikas Ivanicki Иванков 81 Iwanowsky Īvānelis (1) Ivan čius I 776 Ivaniuk Иванович 345 Ivancikas I Iva ńczak 184 776 Ivanczuk Иванцов 81 Ivaniukas I Иванников 776 Иванчиков Ivanovas I 776 Иванисов Иванченко Иванюк 81 Иванко 81 Jānis (2) Jaan 11 Hannu (165) Janka I 800 Janasik Янчев 78 /Jahn 346 Jancis (8) Jaano 6 97 Jankas I 800 Janasz Янчурев 78 Jähn 346 Janišs Jaanus Hannukaine n Jankus I 800 Janaszek Янчурь 78 Jahne 346 Janka (2) 397 (459) 97 Jancis I 796 Jancewicz Янов 45, 46 Jähne 346 Janke (1) Jaaniste Hannuksela Jancys I 796 Jancik Янкевич Jahnel 346/ Janelis (4) 197 (393) 97 Jon čis I 796 Janczewski 232 Jänisch 346 Jānītis (7) Jaanso Hannula < Jonas I 841 Janczuk Янкович Jähnig 346 Jānīts (6) 188 Johannes Jonasas I 841 Janczuk 232 Jahnke 346 Janit ēns (2) /Jaanmäe (3084) 98 Janytis I 800 Янковский Jonis (1) 90/ Jussila Jonytis I 800 234 Jon ītis /Jaanimets (4270) 171 Janišius I 800 Jonelis (1) 62/ Jussilainen Janyšius I 800 Jon āns (1) /Jaanisoo (146) 171 Jonass (6) 41/ Jutila < Andžj ānis (1) /Jaanoja Johannes Dzirj ānis (1) 28/ (953) 171 Garj ānis (1) Jaanits 19 Jonninen < Pēterj ānis (1) Juhan Joonas Marj ānis (1) 1681 (140) 165 Jonišk āns L I Johannes Joona < 90 2356 Joonas Jaan- (226) 165 Johannes 8 Juris (1) Georg 32 Jyrkinen < Juris I 868 Jurek Юранов 53, Jörg 353 Jur ītis (1) George 15 Jyrki (396) Juras I 863 Jurewicz 81 Jörgens 353 Jurj āns (29) 174 Jūras I 863 Jurkowski Юрасов 81 Jürges 356 Jur āns (1) Jyrkiäinen Jurys I 863 Jurga Юревич Georg 268 Jur ăis (13) (106) 174 Juraitis I 863 Jurgas 231 George(s) Jur ăē ns (6) Jyrkkä Jurga I 866 Jurgiel Юрин 81 Georgi 269 Jurk āns (168) 174 Jurgauskas Jurgielewicz Юряев 81 Georgy 269 Jurušs (2) Jurgaitis I 866 Юрятин 76, Jürgen 355 Juriks (7) Jurgelis I 866 81 Jürgens 355 Jurka (19) Jurka I 868 236 Jur ėe (1) Jur ėis (6) Jurk āns L I 90 Jurjuris (3) Jānjuris (1) Kl āvjuris (1) Jurdžs L I 90 Jurj ānis (2) – – Jurjonas I 868 – – – Jurj āns (29) Jurjonis Jurjonaitis I 868 Kaspars (12) Kaspar Kasper (?) Kasparas I 940 Kasparek Каспаров Kaspar 363 843 (153) 204 Kasparaitis I Kasparewicz 230 Kaspari 363 940 Kasper Касперов Kasper 363 Kasperczuk 230 Kaspers 363 Kasperczyk Касперович Caspar 165 Kasperkiewicz 231 Caspari 165 Kasperwicz Casper 165 Kasperski Gaspar 262 Kasperek Gasper 262 Jasper 349 Kl āra v. Klara 264 – – Klara – Klar(e) 374 Kristaps (10) Krist 27 Risto < Kristupas Krzystof (?) – Krist 398 Krištop āns Kristoffer Kristapavi čius Krzystofek Christ 167 Kristop āns L vai Kristian Kristopas I 90 (210) 545 Kristupaitis Krišs (2) Ristola Kristupavi čius (881) 545 I 1080 Ristolainen (660) 545 Kristi Ħš (9) Kristin 17 Kristo (211) Kristinaitis – Кристов (?) – 256 Kristinas 221 Kristola Kristinavi čius (123) 257 Kristinis I 1080 Krišj ānis (21) Kristjuhan Risto < Krišjansonas I Christian – Kristan 398 Krišj āns (1) 82 Kristoffer 1081 Christoff Christan 167 Krišs (2) Kristjan vai Kristian (aizguvums no Christian Krišuks (1) 26 (210) 545 latv. val.) Christians Kristian Ristola Christianus 169 (881) 545 167 Ristolainen (660) 545 Lauris (27) Lauri 478 Lauri (467) Laura II 34 Laur Лавреев Laurentius Lauri Ħš (8) Laurits 297 Laurutis II 36 Laurans Лавренин 414 Laurs (12) 252 Laurila < Laurut ÷nas II Laurentowski Лавринов Laurenz 414 Laur ēns (1) /Laurimaa Laurentius 36 Лавриков Lauritz 414 111/ (5267) 297 Laurisevi čius Лаврин Lorentz 430 /Laurimäe Laurikainen II 36 Лавровский Lorenz 430 87/ (868) 297 Laurišonis II Laurik 47 Laurikkala 36 Lauritse 6 (118) 297 Lielp ēters (6) – – Didžiapetris I – – Grosspeter Lielp ēteris (2) 492 289 Dižp ēters (1) Didžpetris I Großpeter 493 289 237 Ludvigs (11) Ludvig Luttinen < Liudvikas Ludwig Людвигов Ludwig 433 Ludvi ėis (1) 106 Ludvig vai Liudvigas Ludwiak 181 Ludewig Ludolf (666) Liudvikaitis II Ludwicki Ludwigs 322 98 Ludwiczak 433 Ludwikowski Lūkass (2) Lukas 195 Lukka (364) Lukas II 112 Lukasz Лукин 40 Luck 432 Luks (1) 319 Lukys II 112 Lucas Лукинов 85 Lück 432 Lūkss (2) Luukka Lukauskas II Łukasik Лукиянович Lucke 432 (314) 323 112 Łukaszek Лукьянов Lücke 432 Luukas Lucks 432 (137) 322 Lukas 434 Luukkainen (633) 323 Luukkonen (3690) 323 Maksims (2) Maksim Maksimainen Maksimas II Maksim Максименко Max 448 2691 (317) 333 139 Maksimczuk 205 Maksimavi čius Maksimczyk Максимёнок II 139 Maksimiuk 233 Maksimovas II Maksym Максимов 140 Maksimowicz 40, 313, 359 Maksymiuk Maksymowicz Markus (6) Marku 6 Markus Markus II 164 Marek Маркисов Markus 442 Markuss (2) Markus (316) 342 Markutis II Markiewicz (?) Marcus 441 (?) 274 Markkola 164 Markowski Marks 442 (aizguvums (224) 342 Marciak no liet. val.?) Markkula Marcinak (1019) 342 Marcinek Marciniak Mārti Ħš (6) Martin Martti (236) Martinas Martin Мартынов Martin 443 Martins 4571 343 Martynas Martinek 47, 313 Martins 444 Martina Martinaitis Marcyniak Мартынюк Marten 443 26 Martin ÷lis 235 Martins 444 Martyn ÷lis II Merten 454 168 Mertens 454 Mat īss (29) Matti 739 Mattila < Matys II 181 Mateusz Матей 235 Matthias Mat īsi Ħš (1) Mattias Matti Matisi ūnas II Mateuszczyk 446 Matis ēns (1) 147 (11780) 347 181 Mateuszów Mathias 445 Mat īsēns (1) Mattis 30 Mattinen Mathis 445 Ma čiĦš (3) (575) 347 Miks (4) Mik 6 Mikkilä < Miksa II 233 Mikołaj Микитин Mick 457 Mikus (2) Mikk 886 Mikael (622) Mikšas II 233 Michalowski 54, 204 Mika 458 Mika (1) Mikko 60 360 Mikšys II 233 Michalski Микин Miksch 458 Mi ėis (6) Miko 56 Mikkola Mikuta II 236 Michałowicz Mikus(ch) Mi ėelis (6) Mikola 16 (6568) 360 Mikutas II 236 Michalik 458 Mikutis Mikael 14 Mikkonen Mikutis II 236 Michałek Michael 457 (aizguvums Miku 10 (6944) 361 Mikelis II 228 Michniak Michaelis no liet. val.?) Mika 9 Mikelinskas II Michl 457 Mi ėel ēns (4) 228 Michaelsen Silami ėelis Mikeli ūnas II Michalak (5) 228 Michalk 457 Mi ėī tis (1) Michels 457 Silami ėī tis (1) Michler 457 Norberts Norbert – Norbertas II Norbert – Norbert 479 11 332 Norberciak 238 Osvalds (2) Osvald Ossi (104) Osvaldas II Oswald – Oswal(d) 626 428 354 Ostwald 489 Osswald 488 Oßwald 488 Oschwald 488 Pauls (54) Paul 2087 Paulus (138) Paulas II 408 Pawel Павлов 25, Paul 495 Pauli Ħš (8) Paula 193 450 Paulauskas II Pawelczyk 40, 41, 230, Paulat 495 Pau Ĝuks (14) Pauline Paavilainen 408 Pawelec 312 Paule 495 Pav Ĝuks (1) 263 (2143) 433 Paulavi čius II Pawelek Павлик 208 Pauleit 496 Pāvuls (45) Paul- Paavola 408 Pawlaczyk Павликов Pauler 496 Pavuls (2) Johannes (3344) 433 Paulinas II 410 Pawlicki 82 Pauli 496 Pāvul ītis (2) 10 Paavolainen Paulinskas II Pawlik Paulick 496 Pāvels (1) Paul-Erik (294) 433 410 Pawlowski Paulig 496 Muktup āvels 7 Paulionis II Paulik 496 Pāvul āns (11) Paavo 337 410 Paulin 496 Paul āns (2) Paavel 52 Pavolas II 415 Paulisch 496 Pāvil āns (1) Pavolis II 416 Paulke 496 Pavolius II 416 Paulmann Pauls 496 Paulsen 496 Paulssen Paulus 496 Paulusch Pauly 496 Pēters (2) Peeter 55 Pekkala Petraitis II 438 Peter Петров 14, Peter 499 Pēter ēns (2) Peter 162 (2319) 452 Petrauskas II Peterek 25, 39, 184, Petereit 500 Pēternieks (1) Pekkanen 438 Pietrasz 189, 196, Peterka 500 Piternieks (1) (1627) 452 Petravi čius II Pietraszek 312 Peterlein Pīter āns L I Pekkarinen 438 Pietruszko Петрачков 500 61 (2155) 452 Pietrucha 65 Petermann Petr īts (1) Pekki (280) Pietrus Петраков 500 Petr ītis (2) 452 Pietrzak 61 Peters 500 Peters (3) Pekkola Pietrzyk Петренко Petersen 500 Jekšp ēteris (802) 452 Pietrowiak 205 Petri 500 (1) Pekkonen Petrulewicz Петровский Petrus 500 Purp ēters (1) (426) 453 Pietrowicz 171 Petry 500 Silap ēters (2) Pekola (195) Piotrowski Petter 500 Silap ēteris (3) 453 Piotraszewski Vecp ēters (1) Pekonen (716) 453 Stepans (1) Stefan 52 Teppo (547) Stepanas II Stefan Степанов Stepan 641 Stef āns (1) Stepan 658 818 Stefanek 40, 48, 312 Stephan 641 Stepaniuss (1) 528 Teppola Steponas II Stefanicki Степаненко Stephani Stepul āns L I (209) 658 819 205 Steppan 641 90 Tepponen Stefan 636 (473) 658 Steffan 636 Toms (18) Tom 63 Tuoma Tomas II 1054 Tomas Томский Thome 663 Tomi Ħš (19) Toom 20 (105) 690 Tomašius Tomasiak 192 Thoms 663 Tomass (5) Toomas Tuomaala Tomasas Tomaszek Томашевич Thomsen Tomelis (1) 6611 (1389) 690 Tomelaitis II Tomasiewicz 231 663 Tūme Ħš L I Toomi 7 Tuomala 1054 Tomasik Томашев - Thömel 663 71 (579) Tomelis II Tomaszewski ский 20, Tuomi 1054 Tomczuk 234 (3211) 691 Tuominen 239 (12876) 691 Valters (71) Valter Valtari (187) Valtaras II Walter – Walter 695 1449 724 1156 Walterski Waltereit Valta (710) Valtaris II Waltering 723 1156 Walters 695 Valto ? Valteraitis II Walther 695 (127) 724 1156 Wälti 708 Valtonen (?) Valteras II Welter 708 (4539) 724 1157 Welters 708 Valteris II Wolter 729 1157 Woltering Wolters 729 Vilhelms (2) Vilhelm Vilhunen < Vilius Wilhelm – Wilhelm Vilis (1) 28 Wilhelm Vili ūnas Wilhelmi Wilhelmi Vil ītis (2) Vilhelmi- (517) 749 Viliušis II Wilhelms ne 159 1216 Wilhelmsen Viluvaitis II Wilhelmy 1220 719 Willem 720 Sal īdzin āmaj ā tabul ā nav iek Ĝauti t ādi latviešu uzv ārdi k ā Ambrass (1); Ancis (2); Bertolds (1), Bērtulis (23), Bārtulis (4), Bērtuls (2), Bertul āns un Bērtul āns (1), Melb ērtulis (1), Melnb ērtulis (1); Brenc ēns (12), Bren čuks (1); Endriks (1), Indri ėis (1), Vācindri ėis (1), Silindri ėis (1); Edži Ħš (1); Eriks (3); Gati Ħš (1); Jēcis (6), J ēps (1), Ješka (1) (lai gan uzv. *Jēkabs latviešu valod ā nav konstat ēts; ir gan fiks ēts saliktais uzv ārds Jēkabs -Georgs ); Kārlis , Kaziks (1); Kl āvēns (5); Niklass (1); Roberts (2); Rūdolfs (3); Stanislavs (1), Sta Ħislavs (2); Viesturs (2), Žanis (2). Latgales uzv ārdu p ētījumos ir min ēti Bern āns, Jerum āns, Jezup āns, Madal āns, Kazušs, Kveders (< Teodors ), Pranc āns, Pran čs (< Francis ) u. c. (Latkovskis 1968, 90), Seimuška (Latkovskis 1971, 74). Bieži personv ārdi ir salikte Ħuzv ārdu viens no komponentiem, p ārsvar ā pirmais komponents, piem ēram: Anškalns (1), Iv ānkalns (1), Kriškalns (3), M ārti Ħkalns (1), Tomkalns (2); Andrupe (1), Andrups (1), M ārupe (1) , M ārups (2) u. c. Š ādi veidoti uzv ārdi sastopami ar ī cit ās valod ās, īpaši daudz t ādu ir somu valod ā, piem ēram: Jaakkomäki , Jallioja , Jussiniemi , Martinpelto , Mattiniemi , Mikkoranta , Paavoaho (plaš āk skat. Medne 2007, 55). Tom ēr latviešu valod ā iev ērojami biež āk nek ā sal īdzin āmaj ās valod ās personv ārds ir salikte Ħuzv ārda otrais komponents jeb pamatkomponents: Dzirj ānis (1), Garj ānis (1), pat tr īskomponentu salikte Ħuzv ārd ā Lielkalnj ānis (2), Liepj ānis (1), Mazj ānis (4), Mežj ānis (2), Sarkanj ānis (1); Purp ēters (1), Silap ēters (2), Vecp ēters (1); Pumpurmi ėelis (1)(?), Silami ėelis (5); Silj ēkabs (2) (lai gan uzv ārda * Jēkabs , k ā jau min ēts, latviešu valod ā nav), Mazj ēcis (1); Līkansis (1) (< līkais + Ansis ?). Šos uzv ārdus var d ēvēt par unik āliem, jo analogus darin ājumus citu valodu antropon īmij ā neizdev ās atrast. Iz Ħē mums ir uzv. Lielp ēteris vai Dižp ēters – š ādas semantikas uzv ārdi v ēl ir lietuviešu un v ācu valod ā. Latviešu valod ā ir vair āki interesanti salikte Ħuzv ārdi, kuru abi komponenti ir personv ārdi: Andžj ānis , Grigj ānis , Jēkabj ānis , Jurj ānis , Marj ānis , M ārti Ħjānis , P ēterj ānis ; Jurjuris , J ānjuris , Kl āvjuris ; Jekšp ēteris , M ārti Ħjēkabs , M ārti Ħkrists u. c. Tādi Latvij ā paretam sastopamie uzv ārdi k ā Gasparaitis (1), Gustaitis (1), Kazimiraitis (1), Petraitis (1), Stasaitis (1), š ėiet, ir tieši aizguvumi no lietuviešu valodas. Pēc tabulas sal īdzinošajiem datiem var secin āt, ka vis ās septi Ħā s valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no t ādiem personv ārdiem un to analogiem k ā Ābrams , Alberts , Andris , Antons , Dāvids , Daniels , Gabriels , Ign āts , Ivans , J ānis , Juris , Kaspars , Laurs , Ludvigs , Luks , 240 Maksims , Markus , M ārti Ħš, Mat īss , Miks , Pauls , P ēteris , Stepans , Toms . Latviešu valod ā vispopul ārākie šī tipa uzv ārdi ir: Valters (71), Pauls (54), Pāvuls (45), Aigars (41), Jurj āns (29), Mat īss (29), Augusts (27), Lauris (27), Krišj ānis (21). T ātad teor ētiski Latvij ā var b ūt persona ar v ārdu un uzv ārdu Valters Valters vai Pauls Pauls . Visvair āk daž ādu uzv ārdu latviešu valod ā ir darin āts no personv ārdiem Jānis , Juris , P ēteris un Pauls . Tikai latviešu antropon īmij ā ir uzv ārdi Ain ārs (7), Aigars (41), Viesturs (2), Elzi Ħš (1) (?), Ilzi Ħš (9) (?). Po Ĝu valod ā ir vair āki antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdi, k ādu nav latviešu valod ā: Cyprianow , Franciszek , Henryk , Henrykowski , Hejnrych , Jagiełło , Marian , Marek , Serafin , Stach , Staszek , Stasiak u. c. Ar ī somu valod ā, kur maz āk š āda tipa uzv ārdu, tom ēr ir t ādi, kam nav analogu Latvij ā: Tilli < Didrick , Dietrick (Suk. 668), Littunen < pv. Littu < Elisabet (Suk. 314), Levonen < pv. Levo < Leon (Suk. 309), Sakari < pv. Sakari < Zaharios (Suk. 575) u. c. Igau Ħu valod ā ir savdab īgs dubultuzv ārdu tips – ar defisi savienoti divi personv ārdi: Elmar-Johannes , Karl-Johannes , Erich-Johannes , August-Johannes , Helmut-Johannes , Alfred-Johannes , Feliks-Johannes , Harald-Johannes (kop ā 36 uzv ārdi, kuru otrais komponents ir pv. Johannes ). Lai gan latviešu valod ā patron īmisk ā uzv ārdu darin āšana nav izplat īta, j āsecina, ka antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdu skaits nav mazs: šaj ā apakšnoda Ĝā ir analiz ēti 217 latviešu uzv ārdi un 975 cittautu uzv ārdi, kas veido 8% no latviešu materi āla un 11,2% no cittautu uzv ārdu materi āla (skat. statistisko tabulu Nr. 2.) 3.2.2. Topon īmiskas izcelsmes uzv ārdi Par topon īmiskas cilmes uzv ārdiem tiek uzskat īti t ādi, kas radušies no daž ādiem vietv ārdiem: no apdz īvotu vietu v ārdiem, m ājv ārdiem, ūde Ħu nosaukumiem u. tml. Uzv ārdi, kas darin āti no pils ētu nosaukumiem, parasti netiek noš ėirti no tiem, kas darin āti no pils ētu iedz īvot āju nosaukumiem. J āpiebilst, ka topon īmiskas cilmes uzv ārdiem semantiski Ĝoti tuvi ir vietas noz īmes uzv ārdi, piem ēram: Aizups , P ārups , varb ūt ar ī Kalni Ħš, Purvi Ħš. Topon īmiskas cilmes antropon īmi nor āda uz: 1) vietu, no kurienes cilv ēks (hipot ētiskais pirmais uzv ārda īpašnieks) ir c ēlies; 2) vietu, kur ā cilv ēks dz īvo; 3) īpašuma vietu. Š ī semantika ir univers āla vis ām valod ām, bet novilkt š īs semantikas robežas bieži ir gandr īz neiesp ējami. Šī ir visai sarež ăī ta latviešu uzv ārdu grupa. Skaitliski t ā š ėiet neliela, jo Latvij ā nav daudz t ādu uzv ārdu, kas darin āti no atpaz īstamu pils ētu nosaukumiem vai no pils ētu iedz īvot āju nosaukumiem. Tom ēr tas ir m ānīgs priekšstats. T ādus piem ērus min jau E. Blese no senajiem 15. un 16. gs. dokumentiem (Blese 1929, 132–133): Margete Bouske 1506, Boweskenekesz 1521 (= bauš ėenieks), Czesnixs 1462 (= c ēsnieks), Rounenex 1538 (= raunenieks), Talszenick (= talsenieks). Jaun ākos materi ālos var atrast š ādus sam ērā reti sastopamus no oikon īmiem veidotus uzv ārdus: Alsvi ėis , Grobi Ħš, Nerets , Valmiers ( Сталтмане 1981, 104). Tom ēr te dažreiz var b ūt tikai formas ārējā sakrit ība, piem ēram, uzv. Ludzis nav saist āms ar vietv ārdu Ludza , bet gan, dom ājams, ar izloksnes v ārdu ludzis ‘eine unanständig gekleidete, weichliche, kraftlose Person (nev īžīgi ăē rbies cilv ēks)’ ME II 510, uzv. Bulduris nav saist āms ar vietv ārdu Bulduri , bet gan ar apelat īvu bulduris ‘der Schwätzer, Radebrecher, Polterer (p Ĝā pa)’ ME I 348 (sal. Сталтмане 1981, 81, 91) (t ātad šie divi uzv ārdi b ūtu iek Ĝaujami cilv ēku raksturojošas semantikas uzv ārdu grup ā). 241 Ar ī m ūsdien ās Latvij ā paretam sastopami oikon īmiskas cilmes uzv ārdi: Abrenietis , Aglonietis (1), Alsvi ėis , Aucenieks (2), Baldonieks , Bauskis , Bauš ėenieks 30 (1), Cēsis , Cēsinieks , Dobelis , Dobelnieks , Emb ūtnieks (6), Grobi Ħš (13), Jelgavnieks , Kandava , Krimuld ēns (1), Kurzeme (1), Liep ājnieks (1), Lub ānietis (6), Ludzietis (1), Nereta , Piebalga , Piebalgs , Rīdzenieks (3), Rīga , Saldenieks (4), Talsenieks , Tukumietis (1), Turaids , Valmieris (1), Valmiers (4), tom ēr to frekvence, k ā r āda uzv ārdu biežuma v ārdn īcas dati, ir Ĝoti zema (sal. Сталтмане 1981) vai ar ī atgriezeniskaj ā v ārdn īcā tie visp ār nav min ēti. Šėiet, ka visizplat ītākie Latvij ā ir uzv. Grobi Ħš (13), Emb ūtnieks (6) un Lub ānietis (6). Pie topon īmiskas cilmes uzv ārdiem j āmin ar ī t ādi personv ārdi, kas radušies no hidron īmiem, resp., upju vai ezeru nosaukumiem. E. Blese no senajiem dokumentiem ir re ăistr ējis š ādus piem ērus: Alloxtne (Blese 1929, 133), Baltesersche 1512, van Burtneke 1473, Daugewete , Wentenex 1558 (Blese 1929, 134). M ūsdien ās Latvij ā zin āmi uzv ārdi Daugava (1), Daugavietis (35), Dauguvietis , Gauja (19), Gaujenietis (1), Gaij ēns (3), R ūja (9), Salacietis (1), Venta (4), Ventenieks (1), Ventnieks (3), Venti Ħš (1), Ventaskrasts (5), Vaidavietis (1) u. c. Tom ēr š āda tipa uzv ārdus gr ūti noteikt un analiz ēt, jo gan Latvijā, gan Igaunij ā un it īpaši Somij ā ir Ĝoti daudz uzv ārdu, kas radušies no m ājv ārdiem, ūde Ħu nosaukumiem, kalnu, purvu v ārdiem vai citiem topon īmiem, bet ar konkr ētu, noteiktu topoobjektu tos saist īt bieži vien vairs nav iesp ējams. Piem ēram, latviešu uzv ārdi Andrupe , Indrupe , Maldupe , Mārupe , Meldrupe , Mellupe , Melnupe , Lielupe , Otrupe , Ozolupe , P ērĜupe , Raudupe , Straujupe , Vijupe , Vitrupe , Gruzdupis , Ozolupis , Rasupis , Sausupis , Za Ĝupis , Graudups , Lazdups , Mergups vai Lielezers , Mellezers , Mežezers u. c., visticam āk, ir hidron īmiskas cilmes antropon īmi, tom ēr nav iesp ējams prec īzi saist īt to cilmi ar konkr ētiem hidroobjektiem. Ar ī daudzi latviešu oikon īmiskas cilmes uzv ārdi nav droši atpaz īstami, jo onomastik ā ir labi zin āms ap Ĝa nomin ācijas princips: oikon īms > antropon īms > oikon īms (piem ēram: m ājv ārds Cielavas ir devis m ājas īpašniekam uzv ārdu Cielava , bet to p ēcte či uzc ēla jaunsaimniec ību un p ēc uzv ārda nosauca par Cielavi Ħā m). Tom ēr dažreiz v ārda forma un semantika skaidri nor āda uz oikon īmisku cilmi: uzv. Auleciems < oikon īms Auleciems , Kalnciems < Kalnciems , Jaunciems < Jaunciems , Mežciems < Mežciems , M ārciems < M ārciems (sal. Сталтмане 1981, 180). Citus potenci ālus š īs apakšgrupas latviešu uzv ārdus ar zin āmām gr ūtībām tom ēr iesp ējams atšifr ēt, piem ēram: uzv. Pokrotnieks (1) ac īmredzot darin āts no upes v ārda, resp., hidron īma Pakrata vai analo ăiska ciema nosaukuma (viet ējā izrun ā Pokrota , skat. LVV 2003, 70). Paretam gad ās, ka vietv ārds p ārtop par uzv ārdu bez ārējām formas izmai Ħā m ( Venta , Daugava , Gauja), dažreiz mainot tikai sufiks ālo galotni ( Bauskis ). Par atseviš ėā m morfolo ăisk ām paz īmēm latviešu uzv ārdos, kas nor ādītu uz iesp ējamo vietv ārdisko izcelsmi, gr ūti run āt, tom ēr var paman īt rakstur īgās iedz īvot āju nosaukumu izska Ħas: -nieks un -ietis , kas visbiež āk sastopamas ar ī š īs izcelsmes uzv ārdos. Tā k ā cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās Latvijas vietv ārdi uzv ārdos nepar ādās (vien īgais iz Ħē mums var ētu b ūt igau Ħu uzv. Riga (Henno 2000, 29), kaut gan igau Ħu liter āraj ā valod ā attiec īgais vietv ārds ir Riia ), šajā tabul ā iek Ĝauti tikai nedaudzi, dom ājams, no citzemju topon īmiem darin āti latviešu uzv ārdi (paral ēli sal īdzin ājumam doti kaimi Ħtautu uzv ārdi ar šo sakni). 30 Pēc B. Laumanes dom ām, š ā uzv ārda īpašnieki var ēja b ūt ien ācēji no Bauskas, kur 15. gs. vid ū k ā karag ūstek Ħi nometin ātie voti, t ātad bauš ėenieki , var ēja apz īmēt ar ī votus jeb krievi Ħus (Laumane 2004, 217). 242 Topon īmiskas izcelsmes uzv ārdi Latviešu Igau Ħu Somu Lietuviešu Po Ĝu Krievu Vācu Ameriks (7) Ameerikas – – Amerek – – Donava – – Dunojus I 545 Dunaj Дунаев 198 Dunajewski Дунаевский Dunajski 198 Maskavs (2) – – Maskolaitis Moskva Москвин – Maskal āns (2) Maskol ÷nas Moskowiak 115 Maskolis Moskwik Москвичёв Maskoli ūnas 109 Maskolius II Москвич 173 257 Моск oв- ский 106 Orle āns (?) – – – Orlea ński Орлеанский – 180 Pliskavs (1) < Pleskau – – – – – Pleskava No svešajiem vietv ārdiem, kuru saknes par ādās latviešu uzv ārdos, v ēl var min ēt igau Ħu Sāmsalas iedz īvot āju v ārdu: Sāmietis , S āmeits (par to plaš āk skat. Laumane 2004, 224–225), lai gan iesp ējamas ar ī citas cilmes hipot ēzes. Kā redzam tabul ā, latviešu uzv ārdi no vietv ārdiem tiek veidoti gan semantisk ā ce Ĝā , resp., nulles afiks ācijas ce Ĝā , piem ērojot tikai galotni uzv ārda n ēsātāja dzimtei, gan paretam sufiks ācijas ce Ĝā , piem ēram, Maskal āns (visticam āk, no sl āvisma, kam pamat ā москаль – paz īstams Latgales krievu izloksn ēs, baltkrievu izloksn ēs – ‘iebrauc ējs no Krievijas’, sal. ar ī liet. maskolius ‘cara armijas karav īrs, krievs’). Ar ī somu valod ā ir vair āki uzv ārdi, kas darin āti no Somijas pils ētu un to iedz īvot āju vārdiem, piem ēram: Turku (269), Turkulainen (269), Turunen (13189) – sal. pils ēta Turku , bet sal. ar ī senu somu apelat īvu turku ‘tirgus’ (Suk. 695). Pēc somu uzv ārdu etimolo ăijas v ārdn īcas datiem, no topon īmiem ir radušies Ĝoti daudzi m ūsdienu uzv ārdi, pat bez ārējās formas izmai Ħā m, piem ēram: Aarikka (116) < vv. Aarikka , kam savuk ārt ir personv ārdiska cilme < zviedru pv. Erik (Suk. 57), Hiiva (80) < mājv ārds vai ciema v ārds Hiiva (Suk.118), Alitalo (338) < m ājv ārds Alitalo (Suk. 66), Ansamaa 31 (232) < vv. Ansamaa (som. maa ‘zeme’), Asunmaa (316) < vv. Asunmaa , Elomaa (1208) < vv. Elomaa , Kalliomaa < vv. Kalliomaa , Karhumaa < vv. Karhumaa , Niittymaa < vv. Niittymaa , no oron īmiem darin ātie uzv ārdi Isomäki (som. mäki ‘kalns’), Järvenmäki , Kaunismäki , Kauramäki , no limnon īmiem ac īmredzot radušies t ādi uzv ārdi k ā Haukijärvi (som. järvi ‘ezers’), Hautajärvi , Hirvijärvi , Kalliojärvi , Kivijärvi , Kuusijärvi , Lumijärvi un daudzi citi. Somu uzv ārdi tiek darin āti, ar ī sa īsinot vietv ārdus: Lainio (448) < vv. Lainiotunturi , Lainiovaara (Suk. 286) u. c. Somij ā ir daudzi uzv ārdi, kas ārēji piln īgi sakr īt ar mājv ārdiem: ar laiku m ājv ārdi un uzv ārdi s ākti lietot, apz īmējot atš ėir īgas lietas (Paikkala 2004, 634). No citu valodu uzv ārdu sist ēmas viedok Ĝa neparasti ir somu defisuzv ārdi, kas radušies no m ājv ārdiem: ar 1. komponentu ala- ‘lejas, apakš-, apakš ējais’: Ala-Kokko , Ala- Nissilä , Ala-Outinen , Ala-Poikela (sal. Latvijas m ājv ārdus: Lejas Kal ēji , Lejas Blusi Ħi, tom ēr šāda tipa uzv ārdi Latvij ā nav izveidojušies); ar 1. komponentu yli ‘p āri, virs’, ylä ‘augš-, 31 P ēc E. M. Nerhi datiem, tieši salikte Ħi ar -maa starp uzv ārdiem ir visizplat ītākie Somij ā (Närhi 1996, 88). 243 augš ējais’: Yli-Viikari , Ylä-Hollo , Ylä-Mattila (sal. ar ī Latvijas vv. Augškal ēji ). Iesp ējams, tieši Somij ā – sal īdzin ājum ā ar cit ām sastat āmaj ām kaimi Ħtaut ām – ir visvair āk topon īmiskas izcelsmes uzv ārdu. Igau Ħu uzv ārdu p ētnieki raksta, ka bijuši t ādi muižnieki, kas saviem kalpiem k ā uzv ārdus devuši pils ētu nosaukumus: Walk , Werro , Reval , Baldisport , Hapsal , bet kaimi Ħu muiž ās – Hamburg , Lübek , Rostok , Bristol , London , Lieverpohl , Portsmuth , Poltava , Dünabeck , Kiof , Nowgorod , Willandi , Helsing u. c. J āpiebilst, ka attiec īgo muižu īpašnieks bijis viens un tas pats Oto von Taube (Henno 2000, 29). Š ādu uzv ārdu Latvij ā nav, ta ču attiec īgi oikon īmi – galvenok ārt m ājv ārdi – ir paz īstami (Latvij ā ir gan Londonas , gan Par īzes , gan Vīnes , skat., piem ēram, Balode 1997). Ar ī m ūsdien ās vismaz piekt ā vai ceturt ā da Ĝa no visiem igau Ħu uzv ārdiem ir radušies no apdz īvotu vietu v ārdiem (Kallasmaa 1988, 479). Galvenok ārt tie darin āti no m āju un citu apdz īvotu vietu nosaukumiem, piem ēram: uzv. Pern < m ājv ārds Perni , uzv. Munk < m ājv ārds Munga . Bet ir daudzi igau Ħu uzv ārdi, kas radušies no citiem vietv ārdiem (oron īmiem, hidron īmiem utt.): Linnamägi , Anijärv , Paenurme , Saaremaa u. c. (Saareste II, 15) Ar ī morfolo ăiski derivat īvās paz īmes var nor ādīt uz oikon īmisku antropon īma cilmi: ir zin āms, ka igau Ħu uzv ārdi ar izska Ħā m -ste un -de liel ākoties ir vietv ārdiskas cilmes v ārdi, kas radušies no m ājv ārda vai ciema nosaukuma: Singaste, Uluste , Mikkude , Hagode , Himmode (Saareste I, 139; Henno 2000, 21). Ar ī po Ĝu valod ā ir daudz vietv ārdiskas izcelsmes uzv ārdu, bet tos – t āpat k ā latviešu detopon īmiskos vietv ārdus – jau min ētā iemesla d ēĜ p ēc semantikas ir gr ūti noš ėirt un saist īt ar k ādu konkr ētu vietv ārdu. K ā raksta J. Bistro Ħs, personv ārdu darin āšanas veids no vietv ārdiem ir vienk āršs, saprotams un Ĝoti sens (Bystro ń 1936, 35), piem ēram: vv. Makowa > uzv. Makowski , vv. Dąbrowy > uzv. Dąbrowski . V ēl viens piem ērs: v īrs, v ārd ā Jan , kas dzimis viet ā ar nosaukumu Brzezia , sen ākajos aktos ir re ğistr ēts k ā Joannes de Brzezie , bet jau 15. gs. rakst īts k ā Brzezi ński (Bystro ń 1936, 35–36). V ēl daži iesp ējami topon īmiskas cilmes po Ĝu uzv ārdi: Białostocki , Białotecki , Dobrol ęcki , Czerwonogrodzki . Uzv ārdus no vietv ārdiem po Ĝu valod ā liel ākoties darin āja ar izska Ħu -ski (Bystro ń 1936, 42), tiem piemita aristokr ātiska pieska Ħa: Pozna ński , Lipowski , Chrzanowski , Szydłowski (Encyklopedia 1999, 240–241). Ar ī starp lietuviešu uzv ārdiem ir t ādi, kas darin āti no vietv ārdiem: piem ēram, Martynas , kas c ēlies no ciema Ambras ų kaimas (Ša ėu raj.), 1716. g. inventariz ācijas sarakstos ir pierakst īts k ā Marcin Ambrasaytis (v ēlāk, 1725. g., sa īsinot uzv ārdu, vi Ħa d ēls jau min ēts kā Symon Ambrasas (LKE, 469). Z. Zinkevi čs (Zinkevi čius), p ētīdams 17. gs. Vi ĜĦ as lietuviešu antropon īmus, ir konstat ējis, ka š īs pils ētas iedz īvot ājiem Ĝoti reti tiek nor ādīta dz īves vai darba vieta, resp., dokumentos ir sam ērā maz personv ārdu, kas radušies no vietv ārdiem (Zinkevi čius 1977, 63). Ar ī m ūsdien ās vietv ārdiskas cilmes uzv ārdu Lietuv ā ir nedaudz. P ārsvar ā tie darin āti ar izska Ħā m -iškis un -ietis (k ā attiec īgas vietas iedz īvot āju nosaukumi): Panemunìškis < Panemun ÷, Punìškis < Punia , Simnìškis < Simnas , Veliuonìškis < Veliuona , Vilnìškis (Vilniškáitis) < Vilnius ; Biržietis < Biržai , Kaunietis (varb ūt ar ī Kauneckas ) < Kaunas , Kurklietis < Kurkliai . Ir ar ī m ānīgi gad ījumi, piem ēram: liet. uzv. Kaunas nav saist āms tieši ar pils ētas v ārdu, bet ar liet. kaunis , kaun ÷ ‘c īĦ a, kauti Ħš’ (LKŽ V 436), káuti ‘sist, c īnīties’ (LKŽ V 449) (LPŽ I 950), bet liet. uzv. Vilnius , k ā min ēts „Lietuviešu uzv ārdu v ārdn īcā”, varb ūt ir iesauku cilmes antropon īms < liet. vìlna ‘vilna’ (LPŽ II 1219). Nav īsti skaidrs, vai ar pils ētu v ārdiem saist āmi ar ī t ādi uzvārdi k ā Alytà , Klaip ÷džius (LPŽ I 86, LPŽ II 1011) u. c. Krievu valod ā uzv ārdus m ēdz dal īt patron īmiskajos un nepatron īmiskajos. B. Unbegauns raksta, ka nepatron īmiskie tiek uzskat īti par ukrai Ħu vai baltkrievu cilmes 244 uzv ārdiem ( Унбегаун 1989, 215). Lai gan detopon īmisku uzv ārdu Krievij ā nav tik daudz k ā patron īmisko vai no profesij ām darin āto, š ī grupa ar ī ir viena no sen ākaj ām, daži š ādi uzv ārdi fiks ēti jau 14. gs.; t ādā veid ā darin āti vair āki muižnieku uzv ārdi: Белосельский < Белое Село , Белозерский < Белоозеро , Ростовский < Ростов . Sastopami ar ī jaun āka laika darin ājumi: Московский , Можайский , Новгородский , Костромский , Китайгородский (darin āts no Maskavas rajona nosaukuma), ar ī Петербургский un Питерский ( Унбегаун 1989, 105). Krievu valod ā uzv ārdi no kādas vietas iedz īvot āju nosaukumiem palaikam tiek darin āti ar izska Ħu -ец vai -анин /-янин + -ов , -ин + -ов , -як - + -ов . Ir vair āki atbilstoši uzv ārdi: Полтавец , Волынец (Унбегаун 1989, 216), Смоляников (< Смоленск ), Полчаников (< Полоцк ) ( Унбегаун 1989, 107), Вологдин (< Вологда ), Бухаринов (< Бухара ) ( Унбегаун 1989, 115, 108), Пермяков (< Пермь ) ( Унбегаун 1989, 112); tom ēr visbiež āk uzv ārdi no ăeogr āfiskiem nosaukumiem tiek darin āti ar izska Ħu -ский , skat. jau min ētos muižnieku uzv ārdus. Iev ērojami maz āk Krievij ā ir uzv ārdu, kas saist āmi ar hidron īmiem: Волгин (<Волга ), Дончак , Донских (< Дон ), Днипрук , Днипровский (ac īmredzami ukrainiskas cilmes uzv ārdi) ( < Днипро ) ( Унбегаун 1989, 115, 216). Krievu valod ā ir ar ī neparasti uzv ārdi, kas darin āti no „eksotiskiem” vietv ārdiem: Альпийский , Амстердамов , Перуанский , Сорбонский ( Унбегаун 1989, 180). B. Unbegauns šos uzv ārdus sauc par m āksl īgiem veidojumiem. Krievijas ebreju uzv ārdiem, par kuriem ar ī raksta Boriss Ungebauns, rakstur īgi, ka tie ir darin āti no ăeogr āfiskajiem nosaukumiem, tom ēr tie (no V ācijas emigr ējušo jidiša run ātāju tradicion ālie uzv ārdi) nav seni. Krievijas ebreju detopon īmiskie uzv ārdi bieži darin āti bez pied ēkĜa: Ауербах , Гинзбург , Франкфурт , Эпштейн (apdz īvota vieta kalnos). Nereti šajos uzv ārdos topon īmi ir izkrop Ĝoti l īdz nepaz īšanai: Гурович , Гурвич , Гурвиц < Ho řovice Čehij ā, Ойстрах < Österreich (Austrija) ( Унбегаун 1989, 263). Savuk ārt Krievij ā, Ukrain ā vai Baltkrievij ā veidotajiem ebreju uzv ārdiem rakstur īga izska Ħa -ский ( īpaši, ja uzv ārds darin āts no liel āka ăeogr āfiska objekta nosaukuma): Бердичевский , Бродский (< Броды ), Слуцкий (< Слуцк ), Шаргородский , Могилевский u. c. Vācu valod ā uzv ārdi ar ī ir darin āti no apdz īvotu vietu nosaukumiem ( Berlin , Leipzig , Neundorf , Römer , Naumburg , Wasserburg , Klingenburg , Oberndorfer , Oostendorp ), no kalnu vārdiem ( Brocken , Fichtelberg , Katzenstein ), no upju nosaukumiem ( Elbe , Saale , Schwarzbach ) u. c. (Naumann 1989, 16, Kunze 1998, 85, 89). No upju nosaukumiem uzv ārdi tiek darin āti sam ērā reti. Ir sastopami daudzi vienas saknes uzv ārdu varianti: Köl(l)n , Köl(l)ner , von Cölln , von Köln , Kölsch , Köll(i)sch , Kölling , Cölnermann , Kölnmann u. c. (Kunze 1998, 85, 87). Vācu uzv ārdi ir darin āti no vietv ārdiem daž ādos veidos: • sen ākais š ādu uzv ārdu tips ir veidojumi ar prepoz īciju von : Hans von Nürnberg ; • deriv āti ar izska Ħu -er : Hans Nürnberger ; te j āmin t ādi uzv ārdi k ā Bamberger , Bayreuther , Mauersberger , Tanne(n)berger , Thierfelder ; • vietv ārdi, kas bez izmai Ħā m k Ĝuvuši par uzv ārdiem: Hans Nürnberg ; citi š āda tipa piem ēri: Amberg , Auerbach , Benndorf , Gleisberg , Lichtenfeld , Oldenburg , Römhild , Steinbach , Thalheim , Wildenhain u. c. (Naumann 1989, 23) Topon īmiskas izcelsmes uzv ārdu noda Ĝā ir iek Ĝauti 58 latviešu uzv ārdi un 180 cittautu uzv ārdu, kas veido 2,2% no visa latviešu uzv ārdu analiz ētā materi āla un 2,1% no cittautu uzv ārdu materi āla. Kop ā šaj ā darb ā analiz ēti 270 latviešu un 1155 cittautu antropon īmiskas un topon īmiskas izcelsmes uzv ārdi (10% no šaj ā p ētījum ā iek Ĝaut ā latviešu uzv ārdu kopuma un 13,3% no cittautu uzv ārdu kopuma). 245 * * * Savulaik E. Blese ir rakst ījis, ka, etimolo ăiz ējot uzv ārdus, „bieži ir j āaprobežojas ar iesp ējam ību konstat ēšanu, jo, laika mai Ħā s p ārv ērzdamies, uzv ārdi bieži pazaud ējuši Ĝaužu apzi Ħā savu pareizo valodisko pamatu, nomald īdamies pa att īst ības s ānu ce Ĝiem, un t ā pārgroz ījušies (dažreiz ar ī apzin īgi p ārgroz īti), ka vi Ħu pirmveids un pirmnoz īme gr ūti izdibin āma” (Blese 1929, 26). T āpēc uzv ārdu studijas prasa visliel āko attur ību spriedumos un visstingr āko kritiku. Sal īdzinot latviešu, igau Ħu un somu uzv ārdu sist ēmu no semantikas, k ā ar ī no cilmes un v ārddarin āšanas viedok Ĝa, j āsecina, ka l īdz īgā ir daudz vair āk nek ā atš ėir īgā. K ā var izskaidrot š ādu struktur āli atš ėir īgu valodu antropon īmisko sist ēmu l īdz ību? Š ėiet, ka somugru substr ātam te nav īpaši svar īgas lomas. V ēstures gait ā ir izveidojies kop īgs „antropon īmiskais pasaules uzskats”, pat kop īga „antropon īmisk ā gaume” ( Сталтмане, Качанова 1985, 131). Te b ūtu j āpiemin gan v ācu valodas (ar ī v ācu antropon īmijas) ietekme, gan Latvijas un Igaunijas vienlaic īga iek Ĝaušana Krievijas imp ērijas sast āvā (18. gs. s ākum ā), gan kop īga kult ūras zona, kop īga reli ăija, uzv ārdu rašan ās apm ēram vien ā un taj ā paš ā laik ā, uzv ārdu tautiskošana 20. gs. s ākum ā u. c. Paral ēles ar v ācu valodas uzv ārdiem ir ac īmredzamas, tom ēr semantik ā un it īpaši daž ādas semantikas salikte Ħu veidošan ā latviešu uzv ārdiem vair āk kop īga ir ar igau Ħu un somu antropon īmiem. Savuk ārt daudz l īdz īga uzv ārdu att īst ības v ēstur ē un to semantik ā ir po Ĝu, lietuviešu un krievu antropon īmiskaj ā sist ēmā, kur uzv ārdi liel ākoties radušies k ā patron īmi (no personv ārdiem), k ā ar ī no iesauk ām, profesiju nosaukumiem u. c. Bet ac īmredzot liel ākais šo atš ėir ību iemesls ir tas, ka lietuviešu, po Ĝu, krievu un v ācu uzv ārdi galvenok ārt att īst ījušies dabisk ā ce Ĝā , savuk ārt latviešu, igau Ħu un somu uzv ārdi liel ākoties pieš ėirti ar īpašu r īkojumu. Daž ādu valodu priekšv ārdu un uzv ārdu tipolo ăisks sal īdzin ājums liecina, ka antroponimikona etimolo ăisk ās semantikas teor ētiskais modelis ir Ĝoti plašs un daudzveid īgs; tas neb ūt nav piln ībā realiz ēts latviešu valodas antropon īmiskaj ā sist ēmā. 246 Uzv ārdu semantisko grupu skaitliskais iedal ījums (statistisk ā tabula Nr. 2) Latviešu Latviešu uzv ārdi Cittautu Cittautu uzv ārdi uzv ārdi uzv ārdi SKAITS PROCENTI SKAITS PROCENTI (attiec ībā pret visiem (attiec ībā pret visiem darb ā iek Ĝautajiem darb ā iek Ĝautajiem latviešu uzv ārdiem) cittautu uzv ārdiem) No sugasv ārdiem veidotie 2425 89,8% 7545 86,7% uzv ārdi (kop ā) Cilv ēka ārējā izskata un 395 14,6% 1513 17,4% rakstura motiv ēti uzv ārdi (kop ā) - cilv ēka ārējā izskata 330 12,2% 1068 12,3% motiv ēti uzv ārdi - cilv ēka rakstura motiv ēti 65 2,4% 445 5,1% uzv ārdi Etnon īmiskas semantikas 100 3,7% 320 3,7% uzv ārdi Amatu un profesiju 212 7,9% 1147 13,2% semantikas uzv ārdi Faunas semantikas uzv ārdi 437 16,2% 1820 20,9% (kop ā) - putnu sem. 182 6,7% 820 9,4% - meža dz īvnieku sem. 97 3,6% 365 4,2% - mājdz īvnieku sem. 48 1,8% 175 2,0% - sīku dz īvnieku sem. 50 1,9% 170 1,9% - zivju sem. 60 2,2% 290 3,3% Floras semantikas uzv ārdi 446 16,5% 1066 12,3% (kop ā) - koku sem. 200 7,4% 353 4,1% - pu ėu sem. 78 2,9% 158 1,8% - kult ūraugu sem. 90 3,3% 300 3,8% - auga da Ĝu sem. 78 2,9% 255 2,9% Fizio ăeogr āfiskas semantikas 530 19,6% 1055 12,1% uzv ārdi (kop ā) - paaugstin āta reljefa sem. 168 6,2% 388 4,5% - pazemin āta reljefa sem. 25 0,9% 84 1% - ūdens objektu sem. 167 6,2% 250 2,9% - cita fizio ăeogr āf. sem. 170 6,3% 333 3,8% Citas konkr ētas un abstraktas 305 11,3% 623 7,2% noz īmes uzv ārdi (kop ā) - konkr ētas noz īmes 247 9,1% 525 6,1% - abstraktas noz īmes 58 2,2% 98 1,1% No īpašv ārdiem veidoti 275 10,2% 1155 13,3% uzv ārdi (kop ā) Antropon īmiskas izcelsmes 217 8% 975 11,2% uzv ārdi Topon īmiskas izcelsmes 58 2,2% 180 2,1% uzv ārdi Kop ā 2700 100% 8700 100% 247 SECIN ĀJUMI 1. Promocijas darba pirmaj ā noda Ĝā apl ūkoti latviešu un sal īdzin āmo valodu – igau Ħu, somu, lietuviešu, po Ĝu, krievu un v āciešu – priekšv ārdu un uzv ārdu rašan ās apst ākĜi, uzv ārdu mai Ħa, īsi pieskaroties to p ētniec ības v ēsturei, īpašu v ērību piev ēršot antropon īmiskaj ām vārdn īcām (priekšv ārdu v ārdn īcas ir vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās, bet uzv ārdu v ārdn īcas līdz šim nav public ētas Latvij ā un Igaunij ā). Priekšv ārdu rašan ās s ākumposms daudz ām taut ām bijis l īdz īgs, tom ēr v ēlākaj ā att īst ības posm ā v ācu, krievu, po Ĝu un lietuviešu priekšv ārdi iev ērojami atš ėiras no latviešu, igau Ħu un somu priekšv ārdiem. Senie lietuviešu, po Ĝu un v ācu personv ārdi ir divcelmu v ārdi, kuru etimolo ăisko semantiku ne vienm ēr var noteikt. 2. Konstat ēts, ka latviešu, somu un igau Ħu uzv ārdu att īst ības v ēstur ē ir saskat āmas skaidras paral ēles. Somijas austrumda Ĝā uzv ārdi radušies agr āk (16. gs.), bet tikai 19. gs. tie k Ĝuva par mantojamiem ăimenes personv ārdiem. Igaunij ā un Latvij ā uzv ārdu lietošana noteikta ar likumu p ēc dzimtb ūšanas atcelšanas (19. gs.), kaut gan sam ērā daudzi uzv ārdi, īpaši pils ētās, izveidojušies jau pirms tam personv ārdu sist ēmas stihiskas att īst ības rezult ātā. Vis ās trij ās valst īs 20. gs. s ākum ā uzv ārdu sist ēma piedz īvoja tautiskošanas vilni. Savuk ārt liel āka l īdz ība uzv ārdu dabisk ā att īst ībā nov ērojama v ācu, po Ĝu, lietuviešu un krievu valod ā. 3. Promocijas darb ā antropon īmu anal īzei izv ēlēti latviski personv ārdi, resp., uz latviešu apelat īvās leksikas b āzes darin āti uzv ārdi, k ā ar ī personv ārdi, kas radušies no citiem personv ārdiem (priekšv ārdiem) un vietv ārdiem. Analiz ēto latviešu priekšv ārdu kartot ēku veido 830 v ārdu (kop ā ar citu tautu sal īdzin āmajiem priekšv ārdiem – apm ēram 1100 vārdu), savuk ārt latviešu uzv ārdu kartot ēku veido ap 2700 leks ēmu (kop ā ar citu tautu sal īdzin āmajiem uzv ārdiem – kuru ir ap 8700 – 11 400 uzv ārdu). Iesp ēju robež ās pirmo reizi anal īzē iek Ĝauti ar ī latgaliešu uzv ārdi (Latgales re ăion ā ir atš ėir īga personv ārdu došanas trad īcija, kas prasa atseviš ėu p ētījumu). 4. Apelat īviskas cilmes personv ārdi ir iedal īti grup ās p ēc to s ākotn ējās semantikas: • cilv ēku raksturojošas semantikas personv ārdi, • etnon īmiskas semantikas personv ārdi, • amatu un profesiju semantikas personv ārdi, • faunas semantikas personv ārdi, • floras semantikas personv ārdi, • fizio ăeogr āfiskas semantikas personv ārdi, • citas konkr ētas noz īmes personv ārdi, • abstraktas noz īmes personv ārdi. 5. Visliel ākā latviešu priekšv ārdu semantisk ā grupa ir abstraktas noz īmes personv ārdi (piem ēram, Atmoda , Balva , Br īva , Gaisma , Jausma, Kv ēle , M īlība ), k ā ar ī cilv ēku gan ārēji , gan iekš ēji raksturojoši personv ārdi ( Jautra , Liega , Maigonis , Modra , Smuidra , Strauja ), kuriem bieži var rast paral ēles kaimi Ħtautu antropon īmij ā. Tom ēr ir daudzas ar ī nerealiz ētas semantiskas iesp ējas (piem ēram, latviešu valod ā nav priekšv ārda ar noz īmi ‘mazs, s īks’, bet igau Ħu valod ā ir Maimu ‘mazs, maza b ūtne’, ar ī ‘skaists’, krievu valod ā 248 Малок , Малик , lietuviešu valod ā ir vair āki salikte Ħi, kuru pirmais komponents ir sakne maž-: Mažrimas , Mažvydas , Mažvilas ). 6. Sam ērā plašas un apjoma zi Ħā apm ēram vien ādas ir floras un faunas semantikas priekšv ārdu apakšgrupas (piem ēram, Kalme , Madara , Maijpu ėī te , Meldra , M ētra , Vizbul īte , Ozols , Pried īte , Pu ėe; Bite , Cauna , Dzilna , Irbe , Žub īte ). Atbilstoši v ārdi atrodami somu, igau Ħu, ret āk lietuviešu personv ārdos. ěoti nelielas ir etnon īmisk ās semantikas ( Kursis , Latvis , S āmis , S ēlis ) un amata un profesijas semantikas ( Dziedonis , Kalvis , Lidonis ) priekšv ārdu grupas. T ādu v ārdu tikpat k ā nav sal īdzin āmaj ās valod ās. ěoti neliela, tom ēr gandr īz vis ās valod ās sastopama ir ăimenes locek Ĝu semantikas apakšgrupa (priekšv ārdi ar noz īmi ‘m āsa’, ‘meitene’, ‘br ālis’, ‘d ēls’), kas latviešu valod ā nav realiz ēta. 7. Latviešu antropon īmij ā ir sam ērā daudz no Latvijas vietv ārdiem veidotu priekšv ārdu (piem ēram, Daugava , Daugaviete , Kaibala , Latvija , P ērse , R īga , R ūja ). Vair āk š āda tipa priekšv ārdu ir vien īgi lietuviešu valod ā, kur īpaši daudz v ārdu radušies no Lietuvas hidron īmiem (piem ēram, Alanta , Almuon ÷, Alvita , Dabinta , Deomena , Elmis , Gilanda , Imsr ÷, Nemunas , Nerija , Nida ). 8. Viena no liel ākaj ām uzv ārdu semantiskaj ām grup ām ir cilv ēka ārējā izskata (ap 330 jeb 12,2%) un rakstura (ap 65 jeb 2,4%) motiv ēti uzv ārdi . Latviešu valod ā gandr īz piecreiz vair āk ir uzv ārdu, kas raksturo cilv ēka ārējo izskatu: visbiež āk – augumu, ėerme Ħa uzb ūvi, matu kr āsu, zobus, k ājas, b ārdu, k ādu īpašu paz īmi vai fizisku tr ūkumu (klibs, kreilis, kuprains, m ēms, kurls). Vis ās septi Ħā s apl ūkotaj ās valod ās ir uzv ārdi ar semantiku ‘baltgalvis’, ‘b ārdains’, ‘garš’, ‘jauns’,‘liels’, ‘l īks’, ‘mazs’, ‘melns’, ‘resns’, ‘sarkans’, ‘sauss’, ‘sirms’, ‘s īks’, ‘skaists’ ‘vecs’. Ir re ăistr ēti tikai latviešu valodas antropon īmijai rakstur īgi salikte Ħuzv ārdi, k ādu nav sal īdzin āmaj ās valod ās: Gargurnis (6), Vecv ēderi Ħš (1), Baltmuguris (1), Baltpurni Ħš (1). Pie š īs semantisk ās apakšgrupas nosac īti pieder ar ī uzv ārdi, kas raksturo ap ăē rbu. Cilv ēka rakstura, psihisko īpatn ību, ieradumu motiv ētus uzv ārdus v ēl var dal īt pozit īvās un negat īvās konot ācijas uzv ārdos. Negat īvās konot ācijas uzv ārdi (piem ēram, ar pirmatn ējo semantiku ‘gauss’, ‘draiskul īgs’, ‘bail īgs’ u. c.) liecina, ka da Ĝa uzv ārdu radušies no iesauk ām (kaut gan atseviš ėos gad ījumos š ādi uzv ārdi var b ūt radušies 19. gs. uzv ārdu pierakst ītāju nelabv ēlīgās attieksmes d ēĜ ). 9. Etnon īmiskas semantika s uzv ārdu grup ā tika apskat īts ap 100 latviešu uzv ārdu (resp., 3,7% no visiem analiz ētajiem latviešu uzv ārdiem) un ap 320 cittautu uzv ārdu (jeb 3,7% no visiem š ā darba anal īzē iek Ĝautajiem cittautu uzv ārdiem). Latviešu valodas uzv ārdos ir konstat ēti apm ēram 26 etnon īmi, visizplat ītākie etnon īmisk ās semantikas uzv ārdi ir Krievi Ħš (68), Polis (56), Leitis (50), Pinnis (20). P ārsvar ā uzv ārdos ir sastopami tuv ējo kaimi Ħu, k ā ar ī liel āko taut ību nosaukumi (pret ēji priekšv ārdiem, kas darin āti galvenok ārt no seno baltu un savas tautas etnon īmiem). Visu sal īdzin āmo valodu uzv ārdos ir konstat ēti tikai etnon īmi ‘krievs’, ‘polis’, ‘v ācietis’, ‘zviedrs’. 10. Lielu un daudzveid īgu semantisko grupu veido uzv ārdi, kas radušies no amatu un profesiju nosaukumiem (212 jeb 7,9% latviešu uzv ārdu un 1147 jeb 13,2% cittautu uzv ārdu). Visliel ākais skaits un visdaž ādākie uzv ārdi ir veidoti no leks ēmas ar noz īmi ‘kal ējs’: latv. Kal ējs , ig. Sepp , somu Seppä , liet. Kalvis , pol. Kowal , kr. Кузнецов , v āc. Schmidt , k ā ar ī daudzi atvasin ājumi un salikte Ħi. Gan latviešu, gan cit ās valod ās ir uzv ārdi 249 ar noz īmi ‘cepurnieks’, ‘kalps’, ‘kurpnieks’, ‘melderis’, ‘mucenieks’, ‘m ūrnieks’. Daudzus no uzv ārdos iek Ĝautajiem apz īmējumiem amatu nosaukumus m ūsdien ās vairs nelieto: Daktenieks ( 2), Kannenieks (3), Pastalnieks (2), Š Ħornieks (1). Īpaši daudz no senu un m ūsdien ās izzudušu profesiju nosaukumiem darin ātu uzv ārdu ir krievu valod ā: Солеваров ‘s āls v ārītājs’, Муковоз ‘miltu ved ējs’. 11. Plašo faunas semantikas uzv ārdu grupu var iedal īt s īkākās apakšgrup ās: • uzv ārdos, kas radušies no putnu nosaukumiem, • uzv ārdos, kas radušies no meža dz īvnieku v ārdiem, • uzv ārdos, kas radušies no m ājdz īvnieku nosaukumiem, • uzv ārdos, kas radušies no s īku dz īvnieku nosaukumiem, • uzv ārdos, kas radušies no zivju nosaukumiem. Visvair āk uzv ārdu vis ās septi Ħā s valod ās darin āts no putnu nosaukumiem . Vispopul ārākie no tiem ir uzv ārdi ar semantiku ‘balodis’, ‘c īrulis’, ‘gailis’, ‘vanags’, ‘zoss’ . Ar ī visp ārīgā leks ēma putns un t ās semantisk ās atbilsmes ir sastopamas vis ās septi Ħā s sal īdzin āmaj ās valod ās. Tikai latviešu valod ā ir t ādi salikte Ħuzv ārdi k ā Jaunbalodis , Silbalodis , Zilbalodis; Ezergailis , Melgailis , Mežgailis , Purgailis , S ūngailis; Silamednis. No meža dz īvnieku nosaukumiem darin āto antropon īmu grup ā visvair āk daž ādu uzv ārdu variantu radies no leks ēmām ‘lapsa’, ‘l ācis’, ‘ ūdrs’, ‘v āvere’, ‘vilks’, ‘za ėis’. Latvij ā visbiež āk sastopamie š īs apakšgrupas uzv ārdi ir Lācis , Briedis , L ūsis , Za ėis , Igaunij ā Rebane ‘lapsa’ un Ilves ‘l ūsis’, Somij ā – Karhu ‘l ācis’, Orava ‘v āvere’, Peura ‘briedis’, Krievij ā Волков < ‘vilks’, Зайцев < ‘za ėis’, Соболев < ‘sabulis’. No mājdz īvnieku nosaukumu motiv ētiem uzv ārdiem Latvij ā visizplat ītākie ir Auns , Auni Ħš un Runcis , ta ču tiem nav liela frekvence. Gandr īz nevien ā sal īdzin āmaj ā valod ā nav uzv ārdu ar semantiku ‘govs’ (sal. vien īgi krievu Коровин ). Daž ādu sīku dz īvnieku v ārdi uzv ārdos ir reti sastopami, tom ēr vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir uzv ārdi ir s ākotn ējo semantiku ‘bite’, ‘ods’, ‘pele’, ‘skudra’. Liela daž ādība vērojama no zivju nosaukumiem darin ātos uzv ārdos. Vis ās šaj ās valod ās ir uzv ārdi ar semantiku ‘asaris’, ‘karpa’, ‘l īdaka’, ‘sams’, ‘v ēdzele’. Faunas (un ar ī floras) semantikas uzv ārdu iev ērojami vair āk ir Latvij ā, Igaunij ā un Somij ā nek ā cit ās sastatāmaj ās antropon īmu sist ēmās. 12. Daudzi uzv ārdi darin āti no floras semantikas leks ēmām: • uzv ārdi, kas radušies no koku nosaukumiem, • uzv ārdi, kas radušies no pu ėu nosaukumiem, • uzv ārdi, kas radušies no ogu un kult ūraugu nosaukumiem. • uzv ārdi, kas radušies no auga da Ĝu nosaukumiem. Visizplat ītākie koku nosaukumi latviešu uzv ārdos ir ozols , b ērzs , liepa . Šai semantiskajai apakšgrupai rakstur īgi, ka no vienas saknes tiek darin āti daž āda derivat īvā tipa uzv ārdi: gan galot Ħu deriv āti, gan pied ēkĜu atvasin ājumi, gan salikte Ħuzv ārdi, piem ēram: Ozols , Ozolis , Ozoli Ħš, Ozol ītis , Lielozols , Jaunozoli Ħš u. c. Šaj ā grup ā nav daudz etimona leks ēmu, ta ču ir Ĝoti daudz daž ādu deriv ātu un to ortogr āfisko variantu, piem ēram, Liepnieks , Liepenieks , Liepinieks u. c Vair ākumam šo latviešu uzv ārdu ir Ĝoti augsta frekvence, pie t ās pieder ar ī visizplat ītākais latviešu uzv ārds Bērzi Ħš (834). Procentu ālie apr ēė ini skaidri liecina, ka latviešu antropon īmij ā š īs semantikas uzv ārdi ir 250 vair āk iecien īti nek ā cit ās valod ās: latviešu – 7,4%, cittautu – tikai 4,1% no analizētajiem uzv ārdiem. Pu ėu nosaukumi uzv ārdu darin āšan ā nav tik izplat īti k ā priekšv ārdu veidošan ā. Daudzi uzv ārdu varianti vis ās valod ās ir vien īgi no visp ārīgā nosaukuma ar noz īmi ‘pu ėe’ un ‘z āle’. Vis ās sastat āmajās valod ās ir ar ī uzv ārdi ar noz īmi ‘roze’ (daudzviet to visp ārina un lieto ar noz īmi ‘pu ėe’). Lietuviešu un latviešu valod ā ir sam ērā daudz daž ādu uzv ārdu variantu, kas darin āti no v ārdiem smilga , niedre , meldri . Ar ī kult ūraugu, ogu un s ēĦ u nosaukumi uzv ārdos nav bieži sastopami. Vis ās vai gandr īz vis ās septi Ħā s valod ās ir uzv ārdi, kas veidoti no graudaugu nosaukumiem ar noz īmi ‘rudzi’, ‘kvieši’, ‘auzas’, ‘mieži’. Vispopul ārākie š īs apakšgrupas latv. uzv ārdi ir Auzi Ħš (145) un Rudz ītis (114). Cit ās sastat āmaj ās valod ās, iz Ħemot krievu, neizdev ās atrast no kartupe Ĝa nosaukuma darin ātus uzv ārdus, turpret ī latviešu valod ā t ādi ir vair āki: Kartupelis (5), Tupulis (3), Tupi Ħš (8), Tupenis (3), Tupesis (5), Rācenis (17), Rācens (22). Visai iecien īti (ne tikai latviešu, bet ar ī igau Ħu un somu valod ā) ir dažu auga da Ĝu nosaukumi : Ĝoti daudzi uzv ārdi ir darin āti no leks ēmām ar noz īmi ‘lapa’, ‘zars’, ‘zieds’. Gandr īz vis ās sastat āmaj ās valod ās ir ar ī uzv ārdi ar s ākotn ēju semantiku ‘grauds’, ‘kodols’, ‘pumpurs’, ‘rieksts’, ‘sakne’, ‘žagars’. Visizplat ītākie š īs apakšgrupas latviešu uzv ārdi ir Zari Ħš (312), Āboli Ħš (212), Lapi Ħš (195), Rieksti Ħš (131) un Skuja (105). Tom ēr, analiz ējot visus floras semantikas uzv ārdus (kopum ā 446 latviešu uzv ārdus jeb 16,5% (mazliet vair āk nek ā faunas semantikas uzv ārdu – 437 jeb 16,2%)), ir ac īmredzams, ka latviešu valod ā ir iev ērojami vair āk floras semantikas uzv ārdu (un daž ādāki to varianti) nek ā kaimi Ħvalod ās. 13. Fizio ăeogr āfiskas noz īmes priekšv ārdu ir Ĝoti nedaudz (piem ēram, Atvars , Druvis , Gr īva , Klinta , Urdze ), bet uzv ārdu semantisk ā grupa ir visliel ākā – no š īs noz īmes leks ēmām ir veidota piektda Ĝa visu latviskas cilmes uzv ārdu (530 jeb 19,6%). Visbiež āk starp latviešu uzv ārdiem ir sastopama paaugstin āta reljefa , k ā ar ī ūdens objektu nomenklat ūra. Visu sal īdzin āmo valodu uzv ārdos ir sastopama noz īme ‘kalns’, turkl āt latviešu, igau Ħu un somu valod ā ir daudz salikte Ħu (ar ī t ādu, kas ir unik āli darin ājumi ikvien ā no valod ām): sal. latv. Krievkalns , Podkalns , ig. Kiigemägi ‘š ūpo Ĝkalns’, Pihlamägi ‘p īlādžkalns’, somu Heinäsmäki ‘sienakalns’, Saunamäki ‘pirtskalns’. No uzv ārdiem, kas veidoti no etimona ‘kalns’, Latvij ā visizplat ītākie ir Kalni Ħš (188), Pakalns (53), Kalns (48) un Kaln ājs (34), kā ar ī daudzie salikte Ħuzv ārdi: Rožkalns (45), Br īvkalns (40), Za Ĝkalns (37), Bērzkalns (36). Daudzos gad ījumos šie uzv ārdi radušies no m ājv ārdiem vai citiem topon īmiem (oron īmiem), resp., tie b ūtu uzskat āmi par detopon īmiskiem uzv ārdiem, bet paral ēles ar vācu valodu, iesp ējams, liecina par kalk ēšanu. Ta ču ir vair āki piem ēri, kas liecina, ka skaidras paral ēles v ērojamas starp latviešu un somugru valod ām, bet attiec īgā uzv ārda mūsdienu v ācu valodas sist ēmā nav (piem ēram, latv. Apškalns – ig. Haavamägi (9), Haavamäe (11) – somu Haapamäki – *Espenberg [kaut ar ī š āds uzv ārds iek Ĝā vies igau Ħu (!) antropon īmiskaj ā sist ēmā]). Iev ērojami ret āk latviešu uzv ārdos ir sastopamas pazemin āta reljefa leks ēmas ar noz īmi ‘leja’, ‘grava’, ‘gr āvis’. Daudz latviešu, k ā ar ī cittautu uzv ārdu ir darin āti no ūdens objektu nomenklat ūras v ārdiem ar noz īmi ‘ezers’, ‘upe’, ‘strauts’, ‘d īė is’. Visizplat ītākie šīs semantikas latviešu uzv ārdi ir Līcis (109), Avoti Ħš (89), Avots (77). Somu uzv. Virtanen (23 888)(< virta ‘straume’) ir visizplat ītākais uzv ārds vis ā Somij ā. Skaidras paral ēles veidojas starp latviešu, igau Ħu, somu un v ācu salikte Ħuzv ārdiem. Tom ēr ir vair āki uzv ārdi, kas re ăistr ēti tikai latviešu valod ā: Krievupis , Leišupis , Pienupis , Rasupis , 251 Vijupe , Vecrumba u. c. Vien īgi igau Ħu valod ā ir liels skaits uzv ārdu, kuru pamat ā ir leks ēma meri ‘j ūra’ (73 atš ėir īgi uzv ārdi), starp tiem daudzi t ādi salikte Ħi, k ādu nav latviešu valod ā: Merimets ‘j ūras mežs’, Merilaht ‘j ūras l īcis’, Merimaa ‘j ūras zeme’, Meriroos ‘j ūras roze’. Vis ās vai gandr īz vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no citiem fizio ăeogr āfisk ās nomenklat ūras v ārdiem : no leks ēmām ar noz īmi ‘lauks’, ‘mežs’, ‘birzs’, ‘sils’, ‘p Ĝava’, ‘purvs’, ‘t īrelis’, ‘sala’, ‘ciems’ u. c. Latviešu valod ā visizplat ītākie š īs apakšgrupas uzv ārdi ir Sili Ħš (262), Puri Ħš (133), Krasts (75), Purvi Ħš (50). 14. Konkr ētas noz īmes uzv ārdu grupa ir Ĝoti plaša, jo ietver daž ādas pirmatn ējās semantikas personv ārdus, ko savuk ārt var iedal īt v ēl s īkāk: radniec ības semantikas uzv ārdi, dabas par ādību motiv ēti uzv ārdi, gadalaiku motiv ēti uzv ārdi, daž ādu vielu, d ārgmet ālu motiv ēti uzv ārdi, p ārtikas semantikas uzv ārdi u. c. Uzv ārdos ir saglab ājusies 19. gs. ăimenes terminolo ăija (vair āki aizguvumi, īpaši ăerm ānismi u. c.): Br ūtg āns , Šv āă ers . Vis ās vai gandr īz vis ās valod ās ir konstat ēti dabas par ādību semantikas uzv ārdi ar noz īmi ‘migla’, ‘p ērkons, ‘salna’, ‘saule’, ‘sarma’, ‘sniegs’, ‘v ējš’, ‘v ētra’, ‘zibens’, ‘zvaigzne’. Cit ās sal īdzin āmaj ās valod ās nav paman īti t ādi salikte Ħuzv ārdi k ā latv. Rītasaule , R ītsaule , Saulriets (nevien ā no š īm valod ām nav ar ī potenci āla uzv ārda ar noz īmi ‘saull ēkts’, bet latviešu valod ā ir uzv. Austris un Austri Ħš). Visvair āk atš ėir ību starp daž ādu valodu uzv ārdu sist ēmām v ērojams tieši citas konkr ētas vai abstraktas noz īmes uzv ārdos: vien ā valod ā k āds priekšmeta nosaukums š ėiet piem ērots uzv ārda darin āšanai, bet cit ā – ne, piem ēram, somu Naulapää ‘naglasgalva’, resp., ‘naglas galvi Ħa’, ig. Kohv ‘kafija’, pol. Czajnik ‘t ējkanna’, vāc. Sieb ‘siets’. Lietuviešu un krievu antropon īmiskaj ā sist ēmā ir vismaz āk t ādu gad ījumu, kad k āds konkr ēta priekšmeta nosaukums bez izmai Ħā m b ūtu k Ĝuvis par uzv ārdu. Tikai latviešu valod ā ir t ādi neparasti salikte Ħi k ā V īnastabs , Dzeltenolekte , Jaunpoga , Malkcir ītis . Iev ērojami maz āk ir uzv ārdu, kas var ētu b ūt darin āti no abstraktas noz īmes leks ēmām (turkl āt gandr īz visi tie ir liel ā m ērā hipot ētiski: iesp ējams, ka darin āti k ā galot Ħu vai pied ēkĜu deriv āti no verbiem vai adjekt īviem): Birums (5), Dzidrums (4), Jaukums (1), Jautrums (1), Mīkstums (5), Pl ūdums (23). Šėiet, ka no abstraktas noz īmes lietv ārdiem radušies uzv ārdi nedaudz biež āk sastopami igau Ħu valod ā: Kartus ‘bailes’, Rõõm ‘prieks’, Vaen ‘naids’. Tom ēr kopum ā visu septi Ħu sal īdzin āmo valodu antropon īmos ir sastopamas vienas un t ās pašas semantisk ās grupas un apakšgrupas, atš ėiras tikai to īpatsvars atseviš ėā s valod ās. 15. Lai ar ī patron īmisk ā uzv ārdu darin āšana latviešu valod ā (ar izska Ħā m -āns , -ēns: Andž āns , Pāvul āns , Kl āvēns ) nav izplat īta, antropon īmiskas izcelsmes uzv ārdu skaits nav mazs: šaj ā apakšnoda Ĝā analiz ēti 217 latviešu uzv ārdi un 975 cittautu uzv ārdi. Vis ās septi Ħā s sal īdzin āmaj ās valod ās ir uzv ārdi, kas darin āti no personv ārdiem Alberts , Andris , Antons , Dāvids , Daniels , Ign āts , Ivans , J ānis , Juris , Kaspars , Laurs , Ludvigs , Luks , Maksims , Markus , M ārti Ħš, Mat īss , Miks , Pauls , P ēteris , Stepans , Toms. Visvair āk daž ādu uzv ārdu latviešu valod ā ir darin āts no personv ārdiem Jānis , Juris , P ēteris un Pauls . Latviešu valod ā ir vair āki unik āli salikte Ħuzv ārdi, kuru otrais komponents ir personv ārds: Garj ānis , Lielkalnj ānis , Purp ēters , Silami ėelis . Turkl āt latviešiem ir paz īstami vair āki salikte Ħuzv ārdi, kuru abi komponenti ir personv ārdi: Andžj ānis , Jurj ānis , Jurjuris , Jekšp ēteris , M ārti Ħjēkabs . No daž ādiem personv ārdiem darin ātu uzv ārdu vair āk ir po Ĝu, krievu, lietuviešu un v ācu antropon īmij ā. 252 16. Vis ās sal īdzin āmaj ās valod ās ir daudz topon īmiskas izcelsmes uzv ārdu, tom ēr tos nav viegli noš ėirt no citas semantikas uzv ārdiem. Latvij ā visizplat ītākie š īs apakšgrupas uzv ārdi ir Daugavietis (35), Gauja (19), Grobi Ħš (13), Emb ūtnieks (6) un Lub ānietis (6). Igaunij ā vismaz piekt ā vai ceturt ā da Ĝa uzv ārdu ir radušies no apdz īvotu vietu v ārdiem (Hapsel , Munk ). Ar ī Somij ā ir iev ērojams skaits t ādu uzv ārdu ( Aarikka , Hiiva ). Latvij ā ir tikai daži uzv ārdi, kas darin āti no citzemju vietv ārdiem: Ameriks , Maskavs , Orleans , Pliskavs. Kaimi Ħvalod ās t ādu ir nedaudz vair āk: sal. ig. Hamburg , Lübek , Rostok , Bristol , London , Lieverpohl , kr. Амстердамов , Перуанский , Сорбонский . 17. Onomastiskaj ā literat ūrā parasti tiek uzsvērts, ka salikte Ħuzv ārdi latviešu valod ā ir ien ākuši no v ācu valodas, kalk ējot v āciskos uzv ārdus. Tom ēr da Ĝu no latviskajiem salikte Ħuzv ārdiem gandr īz droši var atvedin āt no attiec īgiem vietv ārdiem, kas savuk ārt ir salikte Ħi. Turkl āt latviešu valod ā ir daudz salikte Ħu ar ī apelat īvu l īmen ī, un no tiem, savuk ārt darin āti ar ī uzv ārdi. Latviešu antroponimikon ā ir daudz t ādu salikte Ħuzv ārdu, kādu nav nevien ā no sal īdzin āmaj ām valod ām (nav ar ī v ācu valod ā): Milzar ājs , P īpkal ējs , Kalnzemnieks , Mazbr ālis , Lielšv āă eris. Īpaši liels skaits unik ālu salikte Ħuzv ārdu, kas sastopami tikai latviešu valod ā, ir faunas semantikas ( Lielbriedis , Silabriedis , Mežza ėis , Zeltza ėis , Jaungails , Daugavvanags , Vecvanags , Silamednis ) un cilv ēku raksturojošas semantikas apakšgrup ās ( Lāč kājis , Lielk ājis , Ozolk ājis , Plikk ājis , Salmk ājis , Mežab ārdis , Svinab ārdis ). Uzv ārdu kalk ēšanas noz īmes p ārliec īgam uzsv ērumam pret ī run ā ar ī fakts, ka ir liels daudzums v ācu uzv ārdu, kam Latvij ā analogas semantikas antropon īmu nemaz nav (piem ēram, v āc. uzv. Rothermund ‘sarkanmutis’, Breitza (h)n ‘platzobis’, Paus (e)wang ‘apa Ĝvaidzis’, Dünkinn ‘tievzods’, Schinkel ‘augšstilbs’ un Wadeschinkel ‘apakšstilbs’). Īss salikte Ħuzv ārdu sal īdzin ājums Baltijas j ūras are ālā valodu antropon īmik ā skaidri par āda gan derivat īvās, gan semantisk ās paral ēles, kuras nevar tik vienk ārši izskaidrot tikai ar v ācu valodas ietekmi vai kalku veidošanu. Iesp ējams, ka liela loma bijusi ar ī Ĝoti l īdz īgiem latviešu, igau Ħu un somu v ēsturiskajiem uzv ārdu rašan ās apst ākĜiem, varb ūt ar ī modei, kas personv ārdos ir eksist ējusi visos gadsimtos. Sava noz īme ac īmredzot bijusi ar ī salikte Ħdarin āšanas k ā v ārddarin āšanas (resp., apelat īvu darin āšanas) pa Ħē miena liel ākai produktivit ātei latviešu valod ā (l īdz īgi ar ī v ācu, somu un igau Ħu) nek ā krievu, po Ĝu un lietuviešu valod ā. 18. Latviešu un tuv ējo somugru kaimi Ħu (igau Ħu un somu) antropon īmiskaj ā sist ēmā (gan priekšv ārdos, gan uzv ārdos) etimolo ăisk ās semantikas zi Ħā ir v ērojamas skaidras paral ēles: kop īgā ir vair āk nek ā atš ėir īgā. Latviešu (k ā ar ī igau Ħu) uzv ārdu strukt ūrā ac īmredzama ar ī v ācu valodas ietekme, tom ēr t ā nav tik liela, k ā parasti tiek uzsv ērts. Savuk ārt daudzas iez īmes (divcelmu priekšv ārdi, īpaši liels skaits antropon īmiskas cilmes uzv ārdu u. c.) vieno po Ĝu, lietuviešu, krievu un v ācu uzv ārdus. V ēstures gait ā ir izveidojies „antropon īmiskais pasaules uzskats”, kas ir kop īgs daudz ām taut ām un valod ām, ta ču teor ētiski iesp ējamais semantiskais antropon īmijas modelis nav piln ībā realiz ēts nevien ā no sal īdzin āmaj ām valod ām. 253 SA ĪSINĀJUMU SARAKSTS c. – ceturksnis dial. – dialekta forma dsk. – daudzskait Ĝa forma EH – Endzel īns J., Hauzenberga E. Papildin ājumi un labojumi K . M īlenbaha Latviešu valod ās v ārdn īcai . R īga, 1.–2. s ēj. 1934–1946. EN – Seppo R. Eesti nimeraamat . Tallinn, 1994. gr. – grie ėu ig. – igau Ħu IF – Indogermanische Forschungen K – Kunze K.. dtv-Atlas. Namenkunde: Vor- und Familiennamen im deutschen Sprachgebiet . München : Dt. Taschenbuch-Verl., 1998. 229 S. kr. – krievu KS – Sili Ħš K. Latviešu personv ārdu v ārdn īca . R īga, 1991. KV – Das Kleine Vornamenbuch , Leipzig, 1978. L I, II – Latkovskis L. Latga Ĝu uzv ōrdi, palames un dzymtas . Latga Ĝu izdevniec ība, I d., 1968, 2. d., 1971. lat. – lat īĦ u latv. – latviešu liet. – lietuviešu Liet. K. S. – Kuzavinis K., Savukynas B. Lietuvi ų vard ų kilm ÷s žodynas . Vilnius, 1987. LKE – Lietuvi ų kalbos enciklopedija . Vilnius, 1999. LKŽ – Lietuvi ų kalbos žodynas . 1–20, Vilnius, 1941–2002. LVV 2003 – Latvijas vietv ārdu v ārdn īca . Paaglis – Pi ėu-. R īga : LU Latviešu valodas institūts, 2003. ME – Mīlenbahs K. Latviešu valodas v ārdn īca . Red., papild., turp. J.Endzel īns. 1.–4.s ēj., Rīga, 1923.–1932. NT – Nummelin J., Teerijoki E. 800 harvinaista etunimeä . Helsinki, 2003. piem. – piem ēram PMLP – Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas Pilson ības un migr ācijas lietu p ārvaldes public ētie personv ārdu saraksti pol. – po Ĝu pr. – pr ūšu pv. – personv ārds s. – sieviešu personv ārds sal. – sal īdzini sen. a/v. – senaugšv ācu sen. ig. – senigau Ħu SI – Grzenia J. Słownik imion . Warszawa, 2004. skat. – skaties som. – somu Suk. – Mikkonen P., Paikkala S. Sukunimet . Helsinki, 2000. tir. – tiroliešu uzv. – uzv ārds v. – v īriešu personv ārds vāc. – v ācu 254 VK – Vilkuna K. Etunimet . Helsinki, 1997. VPSV – Valodniec ības pamatterminu skaidrojoš ā v ārdn īca. R īga, 2007. vv. – vietv ārds zv. – zviedru Г – Ганжина И. М. Словарь современных русских фамилий . Москва , 2001. C – Суперанская А. В. Словарь русских личных имён , Москва , 1998. 255 AVOTU UN LITERAT ŪRAS SARAKSTS Avoti Das Kleine Vornamenbuch . Leipzig, 1978. Familiennamen . Bearbeited von Rosa und Volker Kohleim. Bibliographisches Institut&F.A.Brockhaus AG, Mannheim, Leipzig, Wien, Zürich: Dudenverlag, 2000. Grzenia J. Słownik imion . Warszawa, 2004. Kuzavinis K., Savukynas B. Lietuvi ų vard ų kilm ÷s žodynas . Vilnius, 1987. Latkovskis L. Latga Ĝu uzv ōrdi, palames un dzymtas . Latga Ĝu izdevniec ība, I d., 1968, 2. d., 1971. Lempiäinen P. Suuri etunimikirja . Helsinki, 2004. Lietuvi ų pavardži ų žodynas , I, II. Vilnius, 1985–1989. Mikkonen P., Paikkala S. Sukunimet . Helsinki , 1983, 1992, p ēdējais izdevums 2000. Nummelin J., Teerijoki E. 800 harvinaista etunimeä . Helsinki, 2003. Rajandi E. Raamat nimedest . Tallinn, 1966. Rymut, K. Nazwiska Polaków: Słownik historyczno-etymologiczny . I, A–K. Kraków: Wydaw. IJP PAN, 1999. LXXX, [2], 503, [1] s.; II, L–ś. Kraków, 2001. 771, [1] s., Instytut Języka Polskiego PAN, 1999–2001. Seppo R. Eesti nimeraamat . Tallinn, 1994. Sili Ħš K. Latviešu personv ārdu v ārdn īca . R īga, 1991. Vilkuna K. Etunimet . Helsinki, 1997. Ганжина И. М. Словарь современных русских фамилий . Москва , 2001. Никонов В. А. Словарь русских фамилий , Москва , 1993. Сталтмане В. Латышская антропонимия. Фамилии. Москва, 1981. Суперанская А. В. Словарь русских личных имён . Москва , 1998. Тихонов А. Н., Бояринова Л. З., Рижкова А. Г. Словарь русских личных имён . Москва , 1995. Helsingin seudun puhelinluettelo . Kotihakemisto. 1. 1998. Rīga , R īgas rajons + J ūrmala 1999–2000 . Priv ātpersonu un uz Ħē mumu katalogs . Tallinna ja Harjumaa telefonikataloog . Kontakt! 1999–2000 . Telefonų knyga . Vilnius – 1999 . Warszawa 2001 . Nowa ksi ąŜ ka telefoniczna . Klienci indywidualni . Telekomunikacja Polska . S.A. Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas Pilson ības un migr ācijas lietu p ārvaldes public ētie personv ārdu saraksti. Pieejams: http://www.pmlp.gov.lv/?_p=664&menu__id=173 [skat īts 2008. g. 3. j ūnij ā] Igau Ħu uzv ārdu re ăistrs. Pieejams: http://ee.www.ee/Nimed/ [skat īts 2004. 15. apr īlī]. 256 Literat ūra 1. Arbuzovs 1920 – Arbuzovs L. Piez īmes pie vec ākajiem latv. literat ūras pieminek Ĝiem. Visvec ākie rokraksti latv. valod ā kopš 1558.g. // Izgl ītības Ministrijas M ēnešraksts , 1920, I, 34.–48. lpp. 2. Arbuzovs 1921 – Arbusow L. Studien zur Geschichte d. lettischen Bevölkerung Rigas im Mittelalter u. XVI. Jhdt. // Latvijas Universit ātes Raksti , I, 1921, 76.–96. lpp. 3. Arbuzovs 1922 – Arbusow L. Zwei lettische Handschriften aus d. XVI und XVII Jhdt. // Latvijas Universit ātes Raksti , II, 1922, 19.–27. lpp. 4. Arbuzovs 1923 – Arbusow L. Kirchliches Leben der Rigaschen Lösträger im 15. Jahrhundert. // Latvijas Universit ātes Raksti , VI, 1923, 183.–224. lpp. 5. Arbuzovs 1924 – Arbusow L. Ein Verzeichnis der bäauerlichen Abgaben im Stift Kurland (1582/83) // Latvijas Universit ātes Raksti , X, 1924, 163.–286. lpp. 6. Ariste 1981 – Ariste P. Keelekontaktid: Eesti keele kontaktid teiste keeltega. // ENSV TA Emakeele Seltsi Toimetised , Nr. 14, 1981. 7. Augstkalns 1930 – Augstkalns A. Oj ārs // Filologu Biedr ības Raksti , X, 1930, 112.–113. lpp. 8. Bahlow 1953 – Bahlow, H. Schlesisches Namenbuch . Kitzingen/Main, 1953. 148 S. 9. Bahlow 1972 – Bahlow H. Niederdeutsches Namenbuch . Walluf bei Wiesbaden: Dr. Martin Sändig, 1972. 572 S. 10. Balode 1987 – Balode L. V ēlreiz par zviedru nosaukumu Latvijas PSR topon īmij ā // Onomastikas apcer ējumi . R īga : Zin ātne, 1987, 3.–11. lpp. 11. Balode 1997 – Balode L. „Eksotiskie” aizguvumi Latvijas topon īmij ā // Savai valodai . Latvijas Zin ātĦu akad ēmijas goda loceklim Rūdolfam Grabim velt īts piemi Ħas kr ājums. Rīga : Latvijas Zin ātĦu akad ēmijas V ēstis, 1997, 68–72. lpp. 12. Balode 1999 – Balode L. Kādus v ārdus esam aiz Ħē mušies no br āĜ iem lietuviešiem? // Vārdadienu kalend ārs 2000 .–2003 . R īga : Valsts valodas centrs, 1999, 436.–442. lpp. 13. Balode 2001 – Balode L. Lietuviešu cilmes personv ārdi latviešu antropon īmiskaj ā sist ēmā. // Baltu filolo ăija . X. R īga : LU, 1991-2001, 9.–20. lpp. 14. Birzi Ħa 1998 – Birzi Ħa L. Uzv ārdi Lub ānas pils ētā. Bakalaura darbs. LU Filolo ăijas fakult āte. R īga, 1998. 15. Blese 1924 – Blese E. M ūsu uzv ārdu p ētīšanas uzdevumi // Izgl ītības Ministrijas Mēnešraksts , 1924, VIII, 166.–172. lpp. 16. Blese 1929 – Blese E. Latviešu personu v ārdu un uzv ārdu studijas . I. Vec ākie personu vārdi un uzv ārdi (XIII–XVI gs.). R īga : A. Gulbis, 1929. 359 lpp. 17. Blomquist 1982 – Blomquist M. Från tillnamn till släktnamn i österbottnisk allmogemiljö . Vasa : Svensk-österbottniska samfundet, 1988. 290 s. 18. Boiko 1992 – Boiko K. Baltijas j ūras somu ăeogr āfiskie apelat īvi un to relikti Latvijas vietv ārdos // Latvijas ZA V ēstis . A. Nr. 8, 1992, 24.–33. lpp. 19. Boiko 1994 – Boiko K. Latvian Place-Names with korb-, laan-, lagast - and pad- // Linguistica Uralica . Tallinn, 1994, Nr. 2, lk. 81–90. 20. Bormane 2007 – Bormane Ž. Antropon īmi liter ārā teksta tulkojum ā (A. Puškina dai Ĝrade latviešu un v ācu valod ā) : promocijas darbs filolo ăijas doktora gr āda ieg ūšanai valodniec ības zin ātĦu nozares sal īdzin āmās valodniec ības apakšnozar ē = Антропонимы в переводе художественного текста : ( творчество А.С. Пушкина на латышском и немецком языках ). Latvijas Universit ātes Filolo ăijas fakult āte. R īga, 2006, 308 lpp. 257 21. Br ūkšis 1917 – Br ūkšis D. Krist āmie v ārdi jeb priekšv ārdi ar attiec īgiem paskaidrojumiem , sakopoti p ēc vair ākiem kalend āriem . Limbaži : b.i., 1917. 84 lpp. 22. Bušs 1985 – Bušs O. Īpašv ārdu semantika (Interpret ācijas m ēă in ājums) // Valodas aktualit ātes – 1984 . R īga, 1985, 49.–57. lpp. 23. Bušs 1996 – Bušs O. Familiennamen in der Ortsnamensammlung Kurlands von J. Pl āė is // Res Balticae . Pisa : Ecig, 99–105 s. 24. Bušs 1999 – Bušs O. Katram cilv ēkam – vismaz pa vienam v ārdam // Vārdadienu kalend ārs 2000-2003 . R īga : Valsts valodas centrs, 1999, 408.–413. lpp. 25. Bušs 1997 – Bušs O. Katsaus latvialaisiin sukunimiin // Kielikello , 2/97, lk. 31–32. 26. Bušs 1999a – Bušs O. 111 popul āru v ārdu // Vārdadienu kalend ārs 2000-2003 . R īga : Valsts valodas centrs, 1999, 408.–413. lpp. 27. Bušs 1999b – Bušs O. Tautm īlis, Saulnesis un Žub īte jeb Reti lietotie 20. gadsimta latviskie personv ārdi // Vārdadienu kalend ārs 2000-2003 . R īga : Valsts valodas centrs, 1999, 408.–413. lpp. 28. Bušs 2004 – Bušs O. Daži „eksotismi” m ūsdienu visjaun āko latviešu personv ārdu sist ēmā // Tavs v ārdadienu kalend ārs 2005 , 2006 , 2007 . R īga : Nordik, 2004, 422.–424. lpp. 29. Bušs 2004a – Bušs O. Jaunais gadu t ūkstotis s ākas ar revol ūciju // Tavs v ārdadienu kalend ārs 2005 , 2006 , 2007 . R īga : Nordik, 2004, 417.–421. lpp. 30. Bušs 2006 – Bušs O. V ēl dažas p ārdomas par īpašv ārdu semantiku // Vārds un t ā p ētīšanas aspekti: Rakstu kr ājums 10. Liep āja : Liep ājas Pedago ăijas akad ēmija, 2006, 30.–33. lpp. 31. Bušs 2007 – Bušs O. Par personv ārda Oj ārs cilmi // 43 . Artura Ozola dienas konference: Anot ācijas un t ēzes. R īga, 2007, 12.–14. lpp. 32. Butkus 1980 – Butkus A. Gyv ūnin ÷s pravard ÷s // Baltistica , XVI (2).Vilnius, 1980, 160– 169 p. 33. Butkus 1995 – Butkus A. Lietuvi ų pravard ÷s. Kaunas : Aesti, 1995. 464 p. 34. Bystroń 1936 – Bystro ń J.St. Nazwiska Polskie . Lwów: Ksi ąŜ nica-Atlas, 1936. 334 s. 35. Caffarelli 2005 – Caffarelli E. Cognomi in Italia e in Europa: àmbiti lessicali come fonti onimi. // Naming the world . From common nouns to proper names : Proceedings from the International symposium. Zadar, 2005, p. 227–266. 36. Cristoph 1991 – Cristoph E.-M. Eigennamen als Bestandteile des Lexicons? – Ein Diskussions zur Semantikforschung in der Onomastik // Zeitschrift für Phonetic , Sprachwissenschaft und Kommunikatiosforschung , Nr.144, 1991, S. 357–371. 37. Dauzat 1925 – Dauzat A. Les Noms de Personnes : Origine et évolution. Paris 1925. pp. 211. 38. Debus 2005 – Debus Fr. „Namen-Bedeutsamkeit” und „Namen-Inhalt”. Zur Semantic der nomina propria // 22 . International Congress of Onomastics. Pisa (Italia) . Zusammenfassungen . Pisa, 2005, p. 34. 39. Ēdelmane 1988 – Ēdelmane I. Latviskie augu nosaukumi un personv ārdi // Valodas aktualit ātes 1988 . R īga, 1989, 361.–370. lpp. 40. EH – Endzel īns J., Hauzenberga E. Papildin ājumi un labojumi K . M īlenbaha Latviešu valod ās v ārdn īcai . R īga, 1.–2. s ēj. 1934–1946. 41. Encyklopedia 1999 – Encyklopedia j ęzyka polskiego . Pod red. Stanisława Urba ńczyka i Mariana Kucały. Wyd. 3 popr. i uzup. Wrocław : Zakład Narodowy im. Ossoli ńskich. Wydaw., 1999. 507, [1] s., [32] s. tabl. : il., mapy. 42. Ernits 1921 – Ernits V. Nimede muutmine kultuurloolisena nähtusena . Toimetused II, 1921, 16.–27. lpp. 258 43. Europäishe Personennamensysteme . Ein Handbuch von Abasisch bis Zentralladinisch (herausgegeben von Andrea Brendler und Silvio Brendler). Hamburg : baar, 2007, 863 S. 44. Fleischer 1968 – Fleischer W. Die deutschen Personnamen . Geschichte , Bildung und Bedeutung . 2.durschgesehene und erganzte Auflage. Berlin, 1968. 45. Forsman 1891 – Forsman A. V. Pakanuudenaikainen nimistö : johdanto. Helsinki : Tekijä, 1891. 265 s.(Tutkimuksia Suomen kansan persoonallisen nimistö alalla. I) 46. Gardiner 1954 – Gardiner A. The Theory of Proper Names . II edition. Oxford University Press, 1954. pp. 76. 47. Grüner 1905 – Grüner H. Die lettischen Familiennamen . // Magaz. der Lett. Liter. Gesellsch. XX, 3, 1905, S. 209–238. 48. Heintze 1922 – Heintze A. Die deutschen Familiennamen geschichtlich , geographisch , sprachlich . Halle, 1922. lpp. 49. Heintze, Cascorbi 1967 – Heintze A., Cascorbi P. Die Deutschen Familiennamen : : Geschichtl., geograph., sprachl . Halle, 1967. XIV, 536 S. ; 8 50. Henno 2000 – Henno K. Eesti priinimed . Jaani kihelkond. Tallinn, 2000. lpp. 51. Hirša 2004a – Hirša Dz. Dažas p ārdomas par 20. gs. popul ārākajiem personv ārdiem // Tavs v ārdadienu kalend ārs 2005 , 2006 , 2007 . R īga : Nordik, 2004, 409.–416. lpp. 52. Horste 2008 – Horste E . Jaun ākās personv ārdu izv ēles tendences Latvij ā un Lietuv ā. Ma ăistra darbs. LU Filolo ăijas fakult āte. R īga, 2008. 53. Husara 2004 – Husara A. Igaunijas krieviem rakstur īgie personv ārdu izv ēles paradumi // Onomastica Lettica 2 . R īga: Zin ātne, 2004, 269.–281. lpp. 54. Hussar 1998 - Hussar A. Eestlaste eesnimedest aastatel 1930–1990 . Ma ăistra darbs. Tartu universit āte, Tartu, 1998. 55. Indri ėa hronika . Bibliotheka Baltica. Ā. Feldh ūna tulkojums. Ē. Mugur ēvi ča priekšvārds un koment āri. R īga : Zin ātne, 1993. 442 lpp. 56. Johansons 2000 – Johansons A. Rīgas sv ārki mugur ā: atceres un apceres. R īga : Daugava, 2000. 249 lpp. 57. Johansons 2001 – Johansons A. Visi R īgas nami skan: atceres un apceres. R īga : Daugava, 2001. 261 [2] lpp. 58. Kafarelli 2007 – Kafarelli E. It āĜ u onomastika: uzv ārdu veidošan ās un tipolo ăija. // Onomastica Lettica 3 . R īga : Latviešu valodas instit ūts, 2007, 171.–227. lpp. 59. Kallasmaa 1988 – Kallasmaa M. Muutuv ja püsiv nimemaailm // Keel ja Kirjandus , Nr.8, lk. 477–485. 60. Kapi Ħa, Laumane 2007 – Kapi Ħa K., Laumane B. Rucavnieku uzv ārdi (semantiskais aspekts) // Rucav ā, tur Paurup ē... Etnogr āfija , folklora , valoda . Liep āja : LiePa 2007, 320.–362. lpp. 61. Karma 1967 – Karma T. Īss p ārskats par igau Ħu valodas gramatiku. // Igau Ħu – latviešu vārdn īca . R īga : Liesma, 1967, 553.–616. lpp. 62. Karulis 1974 – Karulis K. Rakstnieku uzv ārdi. // Latviešu valodas kult ūras jaut ājumi , Nr.10, 1974, 51.–62. lpp. 63. Karulis 1992 I-II – Karulis K. Latviešu etimolo ăijas v ārdn īca . I-II, Rīga : Avots, 1992. 64. Kiviniemi 1982 – Kiviniemi E. Rakkaan lapsen monet nimet . Suomalaisten etunimet ja etunimenvalinta . Espoo : Weilin&Göös, 1982. lpp. 65. Kiviniemi 1993 – Kiviniemi E. Iita Linta Maria . Etunimiopas vuosituhannen vaihteeseen . Suomalaisen Kirjallisuuden Seuran Toimituksia 590 . Helsinki : Suomalaisen Kirjallisuuden Seura, 1993. lpp. 259 66. Kiviniemi 2006 – Kiviniemi E. Suomalaisten etunimet . Helsinki : Suomalaisen Kirjallisuuden Seura, 2006, 431 s. 67. Klampe 1995 – Klampe A. Personv ārdi kalend āros „Veca un jauna laikugr āmata” . Diplomdarbs. LU Filolo ăijas fakult āte. R īga, 1995. 68. Kunze 1998 – Kunze K. Namenkunde: Vor- und Familiennamen im deutschen Sprachgebiet . dtv-Atlas. München : Dt. Taschenbuch-Verl., 1998. 229 S. 69. Latkovskis 1968, 1971 – Latkovskis L. Latga Ĝu uzv ōrdi, palames un dzymtas . München: Latga Ĝu izdevniec ība, I d., 1968, 375 lpp., 2. d., 1971, 448 lpp. 70. Laumane 1973 – Laumane B. Zivju nosaukumi latviešu valod ā. R īga : Zin ātne, 1973, 307 lpp. 71. Laumane 2004 a – Laumane B. Uzv ārdu un vietv ārdu liec ības par iedzīvot ājiem Lejaskurzem ē // Mana novada valoda: Lejaskurzeme. Zin. Redaktore B. Laumane. Liep āja : LiePa, 2004, 212. – 228. lpp. 72. Laumane 2004 b – Laumane B. Reljefa apz īmējumi Lejaskurzem ē // Mana novada valoda: Lejaskurzeme . Zin. Redaktore B. Laumane. Liepāja : LiePa, 2004, 229. – 261. lpp. 73. Lawson, Balode 1998 – Lawson E. D., Balode L. Latvian Naming Patterns, 1880-1991. // Proceedings of the XIXth International Congress of Onomastic Sciences . Vol. III. Aberdeen : University of Aberdeen, 1998, p. 244–249. 74. Lempiäinen 2004 – Lempiäinen P. Suuri etunimikirja . Helsinki, 2004. 75. Linnartz 1958 – Linnartz K. Unsere Familiennamen I–II. Bonn, Hannover, Hamburg: Dümmler, 1958. lpp. 76. LKE – Lietuvi ų kalbos enciklopedija . Vilnius: Mokslo ir enciklopedij ų leidybos institutas, 1999. 745 psl. 77. LKŽ – Lietuvi ų kalbos žodynas . 1–20, Vilnius, 1941–2002. 78. LVV 2003 – Latvijas vietv ārdu v ārdn īca . Paaglis – Pi ėu-. R īga : LU Latviešu valodas instit ūts, 2003. 79. Maciejauskien ÷ 1991 – Maciejauskien ÷ V. Lietuvi ų pavardži ų susidarymas . Vilnius : Mokslas, 1991, 319 psl. 80. Maciejauskien ÷ 1998 – Maciejauskien ÷ V. Lietuvi ų vardyno raidos poslinkiai. // Kalbos Kult ūra , Nr. 71, 1998, psl. 33–42. 81. ME – Mīlenbahs K. Latviešu valodas v ārdn īca . Red., papild., turp. J.Endzel īns. 1.–4.s ēj., Rīga, 1923.–1932. 82. Medne 2007 – Medne D. Saliktie somu uzv ārdi ar ăeogr āfisk ās nomenklat ūras apelat īvu otraj ā komponent ā. Bakalaura darbs. Latvijas Universit āte, Moderno valodu fakult āte. Rīga, 2007. 64 lpp. 83. Mikola 1930 – Mikola J. Vec ākie sakari somu un baltu valodu starp ā // Izgl ītības Ministrijas M ēnešraksts , Nr. 9, 1930, 436.–446. lpp. 84. Mīlenbahs 1891 – Mülenbachs K. Par latviešu pav ārdiem // Daži jaut ājumi par latviešu valodu . [1.burtn.]. R īga : Jelgava, 1891, 3.–5. lpp. 85. Milewski 1969 – Milewski T. Indoeuropejskije imiona osobowe . Wrocław : Zakład Narodowy im. Ossoli ńskich Wydawnictwo PAN, 1969. 228 s. 86. Mortuk āne 2004 – Mortuk āne E . Personv ārdi 19. gadsimta otr ās puses latviešu kalend āros. Ma ăistra darbs. LU Filolo ăijas fakult āte. R īga, 2004. 87. Must 2000 – Must A. Eestlaste perekonnaloo allikad . Tartu, 2000. lpp. 88. Mägiste 1965 – Mägiste J. Itämerensuomalaisten henkilönnimien tutkimusta // Sanaajalka 7, 1965, 208.–215. lpp. 260 89. Naumann 1989 – Familiennamenbuch . Herausgegeben von Horst Naumann. Leipzig : Bibliogr. Inst. , 1989. 328 S. 90. Naumann 1993 – Naumann H. Deutsche Familiennamen . Eiene Einfuhrung . Neustadt a.d. Aisch,1993. 91. Naumann 1994 – Naumann H. Das große Buch der Familien-Namen : Alter , Herkunft , Bedeutung . Niedernhausen/Ts. : Falken, 1994. 320 S. 92. Nissilä 1975 – Nissilä V. Suomen Karjalan nimistö . Joensuu, 1975. 382 s. (Karjalaisen kulttuurin edistämissäätiön julkaisuja) 93. Närhi 1996 – Närhi E. M. Suomalaista sukunimikäytäntöä . Kotimaisten kielten tutkimuskeskus. Helsinki, 1996. 173 s. 94. Närhi 2002 – Närhi E. M. Lintujen nimet suomalaisessa sukunimistössä // Nime murre . Tallinn, 2002, lk. 128–159. 95. Paikkala 2004 – Paikkala S. Se tavallinen Virtanen . Suomalaisen sukunimikäytännön modernisoituminen 1850-luvulta vuoteen 1921 . Helsinki : Suomalaisen Kirjallisuuden Seura, 2004. (Suomalaisen Kirjallisuuden Seuran Toimituksia 959). 96. Pamp 1994 – Pamp B. Övriga namn och andra. Ett förstök till gruppering av egennamen // Jóhansson, K., Karlsson, H. Övriga namn . Handlingar från NORNA:s nittonde symposium i Göteborg 4-6 december 1991 . Uppsala: NORNA-förlaget, 1994, 49.–57. P. 97. Pētersons, Blese 1927 – Pētersons V., Blese E. Uzv ārdu pareizrakst ības v ārdn īca . R īga : A. Gulbis, 1927. 144 lpp. 98. Pl āėis 1936, 1939 – Pl āė is J. Latvijas vietu v ārdi un latviešu pav ārdi, I : Kurzemes v ārdi // LU Raksti . Filolo ăijas un filozofijas s ērija, 4 (1), 1936. II : Zemgales v ārdi // Ibid, 5 (5), 1939, 213.–585. lpp. 99. Puha 2000 – Puha R. Latvialaistamisopas . Suomalaisten etu-, suku- ja paikannimien latvialaistaminen . Vantaa : Relaxia, 2000. 154 s. 100. Pöyhönen 1998 – Pöyhönen J. Suomalainen sukunimikartasto = Atlas of Finnish Surnames. Helsinki: Helsinki : Suomalaisen Kirjallisuuden Seura, 1998. 101. Pöyhönen 2003 - Pöyhönen J. Suomalainen sukunimikartasto II . Karjalaiset nimet = Atlas of Finnish Surnames II. Karelian Names. Helsinki: SKS, 2003. 102. Rajandi 1966 – Rajandi E. Raamat nimedest . Tallinn : Eesti Raamat, 1966. 248 lk. 103. Riihonen 1992 – Riihonen E . Mikä lapselle nimeksi. Helsinki, 1992. 104. Roos 1961 – Roos E. Eesti muistseist isikunimedest // Keel ja Kirjandus , 1961, Nr.6, 341–352. 105. Rymut 1999, Rymut 2001 – Rymut, K. Nazwiska Polaków : Słownik historyczno- etymologiczny . I, A–K. Kraków : Wydaw. IJP PAN, 1999. LXXX, [2], 503, [1] s.; II, L–ś. Kraków, 2001. 771, [1] s. 106. Saareste I – Saareste A. Eesti liignimedest varemalt, nüüd ja tulevikus // Nimede eestistamise kesktoimkonna kirjastus . Tallinn, 1935, S. 139–147. 107. Saareste II – Saareste A. Pilk eesti nüüdseile perekonnanimedele // Ärätrükk EÜS album X, 1934, S. 84–100. 108. Saari 1990 – Saari H. Ein Statistisches modell der Vornamenwahl . XVIIth International Congress of Onomastic Sciences, Helsinki, August 13-18, 1990, Tallinn : Estnische Akademie der Wissenschaften, 1990, 35 S. 109. Saari 1997 – Saari H. Ableitungsähnliche Strukturen der estnischen Familiennamen . Erweiterter Text des Vortrags auf dem XIX. ICOS-Kongreß in Aberdeen, nachträglich vermehrt und berichtigt. Tallinn, 1997, 16 S. 110. Seibicke I, II – Seibicke W. Historisches Deutsches Vornamenbuch . Berlin, New York, B.I ( A-E), 1996, B. II ( F-K), 1998. 261 111. Senn 1945 – Senn A. Lithuanian Surnames // American Slavic and East European Review , IV, 1945, p. 127–137. 112. Sili Ħa-Pi Ħė e 2004 – Sili Ħa-Pi Ħė e R. Viduslejasv ācu valodas p ēdas m ūsdienu latviešu kalend ārv ārdos // Tavs v ārdadienu kalend ārs . 2005, 2006, 2007, R īga: Valsts valodas centrs, 2004, 436–439. lpp. 113. Sili Ħa-Pi Ħė e 2005 – Sili Ħa-Pi Ħė e R. Jahn, Jane, Jahne: zemnieku v ārdu rakst ība 1638. gada zviedru arklu rev īzij ā Vidzem ē // Baltu Filolo ăija , XIV (1), 2005, 143– 151. lpp. 114. Sili Ħš 1982 – Sili Ħš K. Latviešu kalend ārv ārdi // Latviešu valodas kult ūras jaut ājumi , 17. laid., R īga 1982, 136.–140. lpp. 115. Sili Ħš 1990 – Sili Ħš K. Latviešu personv ārdu cilme un att īst ība // Latviešu personv ārdu vārdn īca . R īga : Zin ātne, 1990, 10.–23. lpp. 116. Sili Ħš 1990 – Sili Ħš K. Latviešu personv ārdu v ārdnīca . R īga, 1990, 346 lpp. 117. Sili Ħš 1965 - 1968 – Sili Ħš K. Kāpēc tevi t ā sauc // Zvaigzne , Nr. 1, 4-6, 10, 12, 22, 23, 1965; Nr. 6, 1966; Nr. 11, 24, 1967; Nr. 15, 1968. 118. Sili Ħš 1969 – Sili Ħš K. Tu un tavs v ārds // Jaut ājumi un Atbildes . Nr. 15, 1969. 14–17. lpp. 119. Sinkevi čiūt÷ 2004 – Sinkevi čiūt÷ D. Sen ųjų dvikamieni ų lietuvi ų asmenvardži ų trumpini ų strukt ūra : Daktaro disertacijos santrauka. Vilnius, 2004. 120. Sinkevi čiūt÷ 2006 – Sinkevi čiūt÷ D. Lietuvi ų dvikamieni ų asmenvardži ų trumpiniai ir j ų kilm ÷s pavard ÷s. Vilnius : Vilniaus universiteto leidykla, 2006, 315 p. 121. Skulte 1999 – Skulte I. Personv ārds k ā īpašvārds un t ā noz īme // Linguistica Lettica , 4. Rīga, 1999, 20.–34. 122. Socin 1903 – Socin A. Mittelhochdeutsches Namenbuch . Nach oberrheinischen Quellen d. XII u . XIII Jhdts . Basel, 1903. 123. Soida, K Ĝavi Ħa – Soida E., K Ĝavi Ħa S. Latviešu valodas invers ā v ārdn īca . R īga : RaKa, 2000, 396 lpp. 124. Stoebke 1964 – Stoebke D.–E. Die alten ostseefinnischen Personennamen im Rahmen eines urfinnischen Namensystems . Hamburg : Leibniz – Verlag, 1964. 125. Škut āns 1974 – Škut āns S. Dokumenti par klaušu laikim Latgol ā. Münster: P/s Latga Ĝu izdevniec ība, 1974, 493 lpp. 126. Šmits 1913 – Šmits P. Par m ūsu sen ču v ārdiem // Druva , I, 1913, 123.–124. lpp. 127. Štrausa 2007 – Štrausa I. Ukru pagast ā re ăistr ēto uzv ārdu semantika // Linguistica Lettica , 16. R īga : Latviešu valodas instit ūts, 2007, 45.–83. lpp. 128. Štrodahs 1999 – Štrodahs O. Iecien ītākie latviešu personv ārdi m ūsu gadsimta divdesmitajos, sešdesmitajos un asto Ħdesmitajos gados // Vārdadienu kalend ārs . 2000 . – 2003 . R īga : Valsts valodas centrs, 1999, 490.–491. lpp. 129. Tiik 1969 – Tiik L. Nimesid Saaremalt XVI ja XVII sajandist // Keel ja Kirjandus , Nr.7, lk. 413–418. 130. Trautmann 1910 – Trautmann R. Die altpreussischen Sprachdenkmäler . Göttingen, 1910. 131. Trautmann 1925 – Trautmann R. Die altpreussischen Personnamen . Ein Beitrag zur baltischen Philologie . Göttingen : Vandenholck & Ruprecht, 1925. 204 S. 132. Upelnieks 1938 – Upelnieks K. Uzv ārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem . 2. papild. iesp. R īga, 1938. 174 lpp. 133. Urbań czyk 1964 – Urbań czyk S. Nazwy i nazwiska : Porady ję zykowe. Wrocław, 1964. 174 s. 134. Vaba 1977 – Vaba L. Läti laensonad eesti keeles . Tallinn : Valgus, 1977. 301 lk. : maps. 135. Vaba 1997 – Vaba L. Uurimusi läti–eesti keelesuhetest . Tallinn : Eesti keele instituut, 1997. S. 262 136. Vaba 2002 – Vaba L. Tähelepanekuid läti nimedest eesti perekonnanimistus // Nime murre . Tallinn, 2002, lk. 267–291. 137. Valodniec ības pamatterminu skaidrojoš ā v ārdn īca . R īga : LU latviešu valodas instit ūts, 2007. 623 lpp. 138. Vanagas 1982 – Vanagas A. Mūsų vardai ir pavard ÷s. Vilnius : Mokslas, 1982. 106 psl. 139. Wotjak 1974 – Wotjak G. Zum Problem der Eigennamen aus der Sicht der Semanthiktheorie // Linguistische Studien , 1974, No. 30, S. 22-37. 140. Zemzare 1971 – Zemzare D. Piez īmes par m ūsdienu latviešu personu v ārdiem // Latviešu valodas kult ūras jaut ājumi , 7. laid., 1971. lpp. 141. Zinkevi čius 1977 – Zinkevi čius Z. Lietuvi ų antroponimika: Vilniaus lietuvi ų asmenvardžiai XVII a . pradžioje . Vilnius : Vilnius Mokslas, 1977. 304 psl. 142. Баскаков 1979 – Баскаков Н. А. Русские фамилии тюркского происх oждения . Москва : Наука , 1979. 279 с. 143. Бiрыла I–III – Бiрыла М. В. Беларуская антрапан iмия . Мiнск , I 1966, II 1967, III 1982. 144. Бондалетов 1983 – Бондалетов В. Русская ономастика . Москва : Просвещение , 1983. 224 с. 145. Веселовский 1974 – Веселовский С.Б. Ономастикон : Древнерусские имена , прозвища и фамилии . Москва : Наука , 1974. 382 с. 146. Ганжина 2001 – Ганжина И. М. Словарь современных русских фамилий . Москва : АСТ . Астрель , 2001. 672 с. 147. Карнович 1886 – Карнович Е. П. Родовые прозвания и титулы в России и слияние иноземцев с русскими . СПб : Изд . А.С.Суворина , 1886. 248 с. 148. Королева 1996 – Королева И. А. Из истории фамилий Смоленского края : Материалы для словаря . Смоленск , 1996. 156 с. 149. Непокупный 1976 – Непокупный А. П. Балто -севернославянские языковые связи . Киев , 1976. 150. Никонов 1993 – Никонов В. А. Словарь русских фамилий . Москва : Школа -пресс , 1993. 222 c. 151. Никонов 1998 – Никонов В. А. География фамилий . Москва : Наука , 1988. 192 с. 152. Петровский 1966 – Петровский Н. А. Словарь русских личных имён . Москва , 1966. 384 c. 153. Подольская 1978 – Подольская Н. Словарь русской ономастической терминологии . Москва : Наука , 1978. 198 c. 154. Селищев 1968 – Селищев A. M. Происхождение русских фамилий , личных имён и прозвищ // Избранные труды . Москва, 1968, c. 97–128. 155. Сталтмане 1970 – Сталтмане В. Деминутивные формы латышских личных имён и фамилий ( в сравнении с русскими) // Balt ų ir slav ų antroponimikos klausimai . Šiauliai, 1970, psl. 35–37. 156. Сталтмане 1970a – Сталтмане В. Формы латышских женских фамилий в системе латышского и родственных языков // Антропонимика. Москва, 1970, c. 126–131. 157. Сталтмане 1981 – Сталтмане В. Латышская антропонимия. Фамилии. Москва : Наука , 1981. 227 c. 158. Сталтмане, Качанова 1985 – Сталтмане В., Качанова Т. О некоторых параллелях в латышской, литовской и эстонской антропонимии // Baltu valodas sen āk un tagad . Rīga : Zin ātne, 1985, 127–132 lpp. 159. Суперанская 1964 – Суперанская А. В. Как вас зовут ? Москва : Наука , 1964. 95 c. 263 160. Суперанская 1973 – Суперанская А. В. Общая теория имени собственного . Москва : Наука , 1973. 366 c. 161. Суперанская 1978 – Суперанская А. В. Аппеллятив – онома // Имя нарицательное и собственное . Москва : Наука , 1978. 162. Суперанская 2002 – Суперанская А. В. Эволюция теории имени собственного в Европе // Вопросы филологии , N о. 3 (12), 2002, c. 5–17. 163. Суперанская, Суслова 1984 – Суперанская A. B., Суслова A. B. Современные русские фамилии . Москва : Наука , 1984. 176 c. 164. Суслова , Суперанская 1991 – Суслова A. B., Суперанская A. B. О русских именах . Лениздат , 1991. 176 c. 165. Трубачев 1968 – Трубачев О. Н. Из материалов для этимологического словаря фамилий России // Этимология . 1966. Москва , 1968. 166. Унбегаун 1989 – Унбегаун Б. О. Русские фамилии . Москва : Прогресс , 1989, 443 c. 167. Федосюк 1981 – Федосюк Ю. А. Русские фамилии : Популярный этимологический словарь . Москва , 1981. 239 с.