Eogrāfiski Raksti

Total Page:16

File Type:pdf, Size:1020Kb

Eogrāfiski Raksti ĢEOGR ĀFISKI RAKSTI FOLIA GEOGRAPHICA X 2002 Latvijas Ģeogr āfijas biedr ība Societas Geographica Latviensis Rīga ISSN 1407 - 5229 ĢEOGR ĀFISKI RAKSTI FOLIA GEOGRAPHICA Latvijas Ģeogr āfijas biedr ības zin ātnisko darbu kr ājums Research Papers of the Latvian Geographical Society Latvijas Ģeogr āfijas biedr ība nodibin āta 1923. gad ā. Pirmie seši darbu kr ājuma s ējumi (I-VI) izdoti laikposm ā no 1929. l īdz 1938. gadam. Izdevums atjaunots 1999. gad ā (s ējums VII). The Latvian Geographical Society was founded in 1923. The first six volumes (I-VI) of its research papers were published during 1929 - 1938. Publication is re-established in 1999 (volume VII). Redaktors / Editor Ādolfs Krauklis Redakcijas vad ītāja / Managing editor Zaiga Krišj āne Redakcija / Editorial board Andris Bauls (Latvijas Universit āte, R īga) Jussi Sakari Jauhiainens / Jussi Sakari Jauhiainen (Oulu Universit āte, Somija) Māris K ļavi ņš (Latvijas Universit āte, R īga) Haralds Standls / Harald Standl (Bambergas Universit āte, V ācija) Datorsalikums / Layout Bro ņislavs Ivbulis Valodas konsultante / Literary advisor Marija Kaupere Public ēts ar Latvijas Universit ātes atbalstu Publishing supported by the University of Latvia Redakcijas adrese / Editorial office LU Ģeogr āfijas un Zemes zin ātņu fakult āte, Rai ņa bulv.19, R īgā, LV -1586 © Latvijas Ģeogr āfijas biedr ība, 2002 / Latvian Geographical Society, 2002 Saturs CILV ĒKS UN VIDE Aija Melluma Ainava k ā att īst ības resurss: Kurzemes re ģiona piem ērs ............................................ 5 DABAS P ĒTĪJUMI Ādolfs Krauklis un Anita Zari ņa Parastais sk ābardis sava are āla zieme ļu robežas ainav ā Latvij ā ............................. 16 Māris K ļavi ņš, Ineta Rozenbaha, O ļģ erts Nikodemus, Jud īte Dip āne Humusvielu īpaš ības saist ībā ar to veidošan ās apst ākļiem Latvij ā .......................... 48 CILV ĒKA ĢEOGRĀFIJA Andris Bauls un Zaiga Krišj āne Migr ācijas procesi Latvij ā un to re ģion ālās atš ķir ības .............................................. 55 Armands Vilci ņš Koncentr ācija un polariz ācija ...................................................................................... 64 VIETU UN RE ĢIONU ATT ĪST ĪBA Haralds Standls Pārmai ņas R īgas pils ētas centr ā. Ietekmes, noz īmīgākās tendences un probl ēmas, kas saist ītas ar p ārmai ņām virz ībā uz tirgus ekonomiku 20. gs. 90. gados mazumtirdzniec ības att īst ībā ....................................................................................... 75 Ilgvars Francis Iedz īvot āju un str ādājošo teritori ālā izvietojuma īpatn ības R īgā ............................ 90 HRONIKA Andris Bauls Latvijas Ģeogr āfijas biedr ībai jauns prezidents ...................................................... 107 Contents MAN AND ENVIRONMENT Aija Melluma Landscape as a Development Resource: Case of Kurzeme Region ............................. 5 NATURE RESEARCH Ādolfs Krauklis un Anita Zari ņa European Hornbeam in the Landscape of its Northern Distribution Limit in Latvia ......................................................................................... 16 Māris K ļavi ņš, Ineta Rozenbaha, O ļģ erts Nikodemus, Jud īte Dip āne Comparison of Humic Substances from Latvia Depending on their Origin ............ 48 HUMAN GEOGRAPHY Andris Bauls un Zaiga Krišj āne Latvian Regional Differences in the Migration Processes ......................................... 55 Armands Vilci ņš Concentration and Polarisation .................................................................................... 64 DEVELOPMENT OF PLACES AND REGIONS Harald Standl Changes in the City Centre of Riga. Determinant Factors, Main Trends and Problems of Transition to a Market Economy in Retail Trade during the 1990s ............................................ 75 Ilgvars Francis Location of Population and Employment in Riga ....................................................... 90 CHRONICLE Andris Bauls News from the Latvian Geographical Society ........................................................... 107 MAN AND ENVIRONMENT Ainava k ā att īst ības resurss: Kurzemes re ģiona piem ērs Landscape as a Development Resource: Case of Kurzeme Region Aija Melluma 1. Jaut ājuma nost ādne Jēdzienu ainava Latvij ā joproj ām saprot daž ādi. Gan profesion ālās darb ības sf ērā, gan sadz īvē tam pieš ķir atš ķir īgas noz īmes. Tom ēr arvien biež āk ainavu faktors un ainavu telpa non āk sabiedr ības un indivīdu, k ā ar ī att īst ības pl ānot āju interešu sf ērā. T ādējādi ainava k ļū st par valsts politikas objektu, un tas atspogu ļojas programmatiskos dokumentos vai ties ību aktos. Att īst ības pl ānošan ā ainava ieg ūst īpašu noz īmi k ā savdab īgs vietu un re ģionu att īst ības resurss un priekšnosac ījums, jo katrai ainavai piem īt īpatn ējas iesp ējas, ko nosaka dabas apst ākļi un procesi, l īdzšin ējā izmantošana, saimniecisk ās darb ības rad ītās slodzes un to ietekmes. Turkl āt ainavisk ā pieeja ļauj plaš ākā kontekst ā risin āt sabiedr ībai vit āli svar īgus uzdevumus: dabas un kult ūras mantojuma, dabas daudzveid ības saglab āšanu, vides kvalit ātes uztur ēšanu/uzlabošanu, k ā ar ī kalpo par pamatu cilv ēku identit ātes saglab āšanai/veidošanai. Ja min ētie uzdevumi tiek realiz ēti, veidojas kvalitat īva un att īst ībai droša vide, kas rosina darb ībai viet ējos iedz īvot ājus un veicina invest īciju piesaisti. Iepriekš teikto var uzskat īt par konceptu, kas balst ās uz ainavas un vides j ēdzienu konver ģences tendenc ēm, uz ainavu strukt ūras un funkciju daudzveid ību, to plašas interpret ācijas iesp ējām, saistot ar daž ādiem sabiedr ības m ērķiem. Latvij ā ainavu pieejas lietošan ā att īst ības pl ānošanas praks ē ir visai neliela pieredze. Turkl āt to visai fragment ārā veid ā paredz programmatiskie valsts politikas dokumenti un past āvošie ties ību akti. Pirmie Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi, kas reglament ē teritoriju att īst ības pl ānojumu izstr ādi, p ēc valstisk ās neatkar ības atg ūšanas tika izstr ādāti 1994. gad ā (“Teritori ālpl ānošanas noteikumi”) un tajos ainavas piemin ētas sada ļā par rajona pl ānojuma izstr ādi (kontekst ā ar aizsardz ību). 1998. gad ā top jauns dokuments “Noteikumi par teritoriju pl ānojumiem” [MK noteikumi nr. 62, 1998], un tajos ainava nav min ēta, bet noteikumu jaun ākaj ā versij ā (2000) ainava min ēta nacion ālā pl ānojuma sada ļā (“ īpaši v ērt īgās ainavisk ās teritorijas”). Turkl āt neatkar īgi no ties ību aktu satura interese par ainav ām att īst ības pl ānošanas praks ē palielin ās, kas liecina par netieši past āvošo sabiedr ības piepras ījumu. Pēdējos gados sagatavoti divi metodiskie materi āli, kas atspogu ļo konkr ētos apst ākļos veiktu p ētījumu pieredzi, bet to izmantošana citos apst ākļos un citam p ētniekam vai pl ānot ājam bez speci ālām zin āšan ām ainavzin ātn ē ir visai problem ātiska. Viens attiecas uz pl ānošanas re ģion ālo l īmeni, par piem ēru izmantojot Kuld īgas rajonu [LR VARAM, 2000], otrs adres ēts lauku pašvald ību pl ānot ājiem un attiecas gan uz viet ējo, gan re ģion ālo l īmeni [Nikodemus 2001]. No programmatiskiem dokumentiem pieminama “Latvijas lauku att īst ības programma” (1998. g. apstiprin āta Saeim ā), kuras vien ā sada ļā nosauktas galven ās ainavu pl ānošanas un pārvald ības probl ēmas, k ā ar ī to atrisin āšanai nepieciešam ās darb ības. Latvijas att īst ībai tik būtisk ā dokument ā k ā “Latvijas nacion ālā pl ānojuma koncepcija” (1998) ainavas netiek min ētas. Tādējādi var konstat ēt, ka past āv neatbilst ība starp ainavisk ās pieejas iesp ējām, ko atkl āj ainavzin ātnes p ētījumu pieredze Latvij ā, un to veidu, k ā uz ainav ām attiecin ātie jaut ājumi atspogu ļoti ties ību aktos. Neiedzi ļinoties probl ēmas anal īzē, j ānosauc galvenie c ēlo ņi. Tie ir (1) sabiedr ībā valdoš ā ainavas vizu āli est ētisk ā uztvere, k ā ar ī ar to saist ītās gr ūtības p ārvar ēt pretrunu starp redzam ās ainavas nep ārtraukt ību un kart ēs att ēlotaj ām ainavu robež ām; (2) specifisk ā valoda, kuru lieto ainavzin ātn ē un ekolo ģij ā, t ās ierobežotais lietojums, nesp ēja p ārveidot ties ību aktu valod ā; (3) ar iepriekš min ēto saist ās neskaidrie priekšstati par ainavu pieejas lietošanu daž āda l īme ņa (un m ēroga) att īst ības pl ānos. 5 CILV ĒKS UN VIDE Ņemot v ērā to, ka m ūsu likumdošanai arvien vair āk j ābūt saska ņotai ar Eiropas Savien ības pras ībām ne tikai p ēc form ālām paz īmēm, bet ar ī saturiski un kvalitat īvi, j āmekl ē iesp ējas, k ā pak āpeniski main īt past āvošos priekšstatus par ainavu, jo tie ne ļauj uzlabot ties ību aktu kvalitāti m ūsu valst ī. Viens no ce ļiem – att īst ības pl ānošanas praks ē m ērķtiec īgi pielietot ainavisko pieeju, par ādot t ās iesp ējas daž ādos pl ānošanas l īme ņos: viet ējā, re ģion ālā un nacion ālā. Jo vair āk b ūs t ādu att īst ības pl ānu, kuros izmantota ainavisk ā pieeja, un jo atš ķir īgākas b ūs izmantot ās metodes, jo liel ākas iesp ējas b ūs apkopot pieredzi un rad īt labu metodisko b āzi gan pašai pl ānošanai, gan ties ību aktu koncepcij ām. Par to p ārliecina daž ādu starptautisko organiz āciju un Eiropas Savien ības pie ņemtie programmatiskie dokumenti, kuros m ūsdienu ainavzin ātnes pieejas aprakst ītas politikas jēdzienu sist ēmā, par ādot ainavu lomu sabiedr ības kult ūras, soci ālā un ekonomisk ā att īst ībā. Var min ēt piem ērus “Vadl īnijas Eiropas kontinenta ilgtsp ējīgai telpiskajai att īst ībai”, ko 2000. gad ā pie ņē ma Eiropas re ģion ālās pl ānošanas ministru konferences 12. sesij ā Hannover ē, k ā ar ī Eiropas Padomes Ministru komitejas 2000. gad ā pie ņemto “Eiropas ainavu konvenciju” [Council of Europe, 2000]. Šaj ā rakst ā atspogu ļota pieredze, kas ieg ūta, izstr ādājot ainavu sada ļu Baltijas j ūras piekrastes (jeb Kurzemes) pl ānošanas re ģiona telpisk ās att īst ības strat ēģ ijai. Darba lietiš ķā ievirze noteica metodes izv ēli, k ā ar ī izmantoto valodu, jo adres āts bija l ēmumu pie ņē mēji, viet ējie speci ālisti, bet ne ainavzin ātnes p ārst āvji.
Recommended publications
  • Vides Pārskats Pilnveidotā Redakcija 14.03.2018
    PASŪTĪJUMS: Līguma Nr. 2017_P_070 (2017-VIDE/1507-01) PASŪTĪTĀJS: SIA „Metrum” Ģertrūdes iela 47-3, Rīga, LV-1011 IZPILDĪTĀJS: SIA „Firma L4” Jelgavas iela 90, Rīga, LV – 1004 OBJEKTS: Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Krievu salas lokālplānojumam STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS Krievu salas lokālplānojumam Vides pārskats Pilnveidotā redakcija 14.03.2018. saskaņā ar VPVB prasībām Rīga, 2018 Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Krievu salas lokālplānojumam / Vides pārskats, saskaņā ar VPVB prasībām pilnveidotā redakcija 14.03.2018. SATURS IEVADS ......................................................................................................................................................... 7 1. LOKĀLPLĀNOJUMA PAMATNOSTĀDNES ....................................................................................... 8 1.1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE IZSTRĀDES MĒRĶI ..................................................................... 8 1.2. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA SATURA IZKLĀSTS .................................................................................... 9 1.3. ATBILSTĪBA TERITORIJAS PLĀNOJUMIEM UN RĪGAS OSTAS ATTĪSTĪBAS DOKUMENTIEM ........................ 12 1.4. LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJĀ VEIKTIE IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMI, SAŅEMTĀS PIESĀRŅOJOŠAS DARBĪBAS ATĻAUJAS ................................................................................................................................... 18 1.4.1. Ietekmes uz vidi novērtējums Paredzētajai darbībai “Rīgas ostas aktivitāšu daļas pārcelšana no
    [Show full text]
  • SOCIAL EDUCATION Current Problems and Perspectives
    SOCIAL EDUCATION Current problems and perspectives SOCIAL EDUCATION Current problems and perspectives EDITOR – IN – CHIEF Leta Dromantienė Mariusz Jędrzejko EDITORIAL BOARD Małgorzata Przybysz-Zaremba, Valdonė Indrašienė, Linda Daniela, Rita Nordström-Lytz Vilnius 2014 UDK 37.035 So-15 EDITOR – IN – CHIEF Prof. Dr. Mariusz Jędrzejko, (1) Center of Social Prevention, Poland; (2) University of Social Scienses, Poland Prof. Dr. Leta Dromantienė, Mykolas Romeris University, Lithuania EDITORIAL BOARD: Prof. Dr. Małgorzata Przybysz Zaremba, Academy of Business Dąbrowa Górnicza, Poland Prof. Dr. Valdonė Indrašienė, Mykolas Romeris University, Lithuania Assoc. Prof. Dr. Linda Daniela, University of Latvija, Latvia Dr. Rita Nordström-Lytz, Åbo Akademi University, Finland EXECUTIVE SECRETARY Agata Katkonienė, Mykolas Romeris University, Lithuania MA Ewa Karolczak-Wawrzała, Poland REVIEWERS Prof. Dr. Irena Žemaitaitytė Assoc. Prof. Dr. Živilė Vilma Jonynienė THE PROJECT COVERS by Zbigniew Pindor – Center of Social Prevention (www.cps.edu.pl) ISBN 978-9955-19-656-3 (online) ISBN 978-9955-19-658-7 (print) Mykolas Romeris University, 2014 Table of Contents Introduction . 9 Parts I Perspectives and Dilemmas of Socio-Educational Activities Mariusz Jędrzejko, Marzena Netczuk-Gwoździewicz Young People at Risk Civilization – Socio-Educational and Psy- chological Perspective (Part I) . 17 Mariusz Jędrzejko, Marzena Netczuk-Gwoździewicz Young People at Risk Civilization – New Challenges (Part II) . 33 Algimantas Šimaitis, Sandra Valantiejienė The Profession of Social Pedagogue in Lithuania: Changes and Perspectives . 45 Gintautė Žibėnienė, Rita Virbalienė Study Quality Concept of Students of Social Pedagogy . 55 Odeta Merfeldaite, Jolanta Pivoriene, Valdonė Indrašienė Professional Self-development of Social Pedagogues: Lithuanian Case. 63 Romas Prakapas, Leta Dromantienė, Dalia Prakapienė Monitoring as a Part of Management Process .
    [Show full text]
  • Rural Environment. Education. Personality (REEP) (2013)
    Rural Environment. Education. Personality. (REEP) Proceedings of the 6th International Scientific Conference No. 6 ISSN 2255-808X Devoted to 150 Anniversary of Latvia University of Agriculture 2013 Jelgava Rural Environment. Education. Personality. (REEP) Proceedings of the 6th International Scientific Conference No. 6 ISSN 2255-808X Devoted to 150 Anniversary of Latvia University of Agriculture Jelgava 2013 Rural Environment. Education.Personality (REEP) (2013). Proceedings of the International Scientific Conference. Volume 6. (CD-ROM) March 20th-21st, 2013, LLU, Jelgava, Latvia, pp. 361. Participating education establishments: Ankara University, Turkey Autonomous Agrarian University Antonio Narro, México Autonomous University of Morelos, México Czech University of Life Sciences, Czech Republic Daugavpils University, Latvia Distance Education Study Centre, Riga Technical University, Latvia Jan Długosz University, Poland Latvia University of Agriculture, Latvia Lithuanian University of Educational Sciences, Lithuania Manager and Guidance Counsellor In Career Guidance Centre for Youth and Parents, Latvia NGO „Visikuma muizas fonds”, Latvia Riga Stradins University, Latvia Riga International School of Economics and Business Administration, Latvia Riga Teacher Training and Educational Management Academy, Latvia Riga Technical University, Latvia Tallinn University, Estonia University of Helsinki, Finland University of Kaiserslautern, Germany University of Latvia, Latvia University of Malta, Malta Vytautas Magnus University, Lithuania Editor
    [Show full text]
  • 3. Pielikums. Informācija Par NO2 Piesārņojuma Līmeni Rīgā
    100 100 150 200 250 300 60 70 80 90 100 200 300 400 500 600 700 10 20 30 40 50 2 NO maksimālā kurās Apkaimes, attēls. 1. 50 0 . attēls. attēls. 0 0 Centrs maks. Centrs Centrs maks. maks. NO maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā 2 stundas koncentrācijas koncentrācijas stundas vid. vid. Grīziņkalns Grīziņkalns maks. Grīziņk. maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. Āgenskalns Āgenskalns maks. Āgensk. maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. robežlieluma robežlieluma Ķīpsala maks. Ķīpsala Ķīpsala maks. maks. 2 gada maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. vidējā maks. Salas (200 µg/m (200 maks. maks. Salas Salas maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā koncentrācija vid. vid. Pleskodāle Pleskodāle Pleskodāle maks. 3 maks. ) maks. pārsniegumu pārsniegumu maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. gadā 2020. Vecpilsēta maks. Vecpils. Vecpils. maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā reižu reižu vid. vid. ir ir maks. Brasa augstāka skaits apkaimēs apkaimēs skaits maks. Brasa maks. Brasa maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā vid. vid. Maskavas forštate par Maskavas maks. Mask. f. forštate maks. maks. robežlielumu robežlielumu maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā – vid. norādītas tikai tās tās tikai norādītas vid. Andrejsala Pētersala- Andrejsala Pētersala- maks. Andrejs. Pēters.- maks. maks. maks. novērt. zonā maks. novērt.maks. zonā novērt. zonā (40 µg/m (40 vid. vid. Mūkupurvs Mūkupurvs Mūku- maks. maks. maks.
    [Show full text]
  • The Impact on the Population on the Sustainable Urban Economic Development Inesa Pavlova, Maija Šenfelde
    The impact on the population on the sustainable urban economic development Inesa Pavlova, Maija Šenfelde To cite this version: Inesa Pavlova, Maija Šenfelde. The impact on the population on the sustainable urban economic development. Entrepreneurship and Sustainability Issues, Entrepreneurship and Sustainability Center, 2017, 5 (2), pp.330 - 344. 10.9770/jesi.2017.5.2(12). hal-01706875 HAL Id: hal-01706875 https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-01706875 Submitted on 12 Feb 2018 HAL is a multi-disciplinary open access L’archive ouverte pluridisciplinaire HAL, est archive for the deposit and dissemination of sci- destinée au dépôt et à la diffusion de documents entific research documents, whether they are pub- scientifiques de niveau recherche, publiés ou non, lished or not. The documents may come from émanant des établissements d’enseignement et de teaching and research institutions in France or recherche français ou étrangers, des laboratoires abroad, or from public or private research centers. publics ou privés. The International Journal ENTREPRENEURSHIP AND SUSTAINABILITY ISSUES ISSN 2345-0282 (online) http://jssidoi.org/jesi/ 2017 Volume 5 Number 2 (December) http://doi.org/10.9770/jesi.2017.5.2(12) Publisher http://jssidoi.org/esc/home --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- THE IMPACT ON THE POPULATION ON THE SUSTAINABLE URBAN ECONOMIC DEVELOPMENT Inesa Pavlova1, Maija Šenfelde2 1,2Riga Technical University, 1 Kalku Street, Riga, LV-1658, Latvia E-mails:1 [email protected]; [email protected] Received 25 August 2017; accepted 23 November 2017; published 29 December 2017. Abstract. Today, attention is paid to urban sustainable development and a resident as of a sustainable urban economic development in the core and foundation and most problem is the migration of them.
    [Show full text]
  • Flood Risk Management Plan for Riga City
    About plan Flood Risk Management Plan for Riga City Different territories of Riga City flood for various reasons (spring spate, intense precipitation, wind surges, malfunctioning melioration and rainwater drainage systems) or for combinations of reasons, posing a threat to residential areas, manufacturing or public buildings and other forms of infrastructure. In addition, flood may cause environment pollution from manufacturing companies and present risks to monuments of architecture and culture, and it potentially endangers specially protected nature territories and sites. The most serious flood risks that endanger Riga City are connected with wind surges in Riga Bay (as opposed to spring spate, downpours or melting snow); therefore, the most significant flood prevention measures are linked with protection against flooding caused by wind surges. Observations so far indicate that simultaneous occurrence of spring spate and wind surges is impossible, and since the risk of spring spate is lower, then, whilst primarily protecting territories from sea water surges, they will also be protected from flooding caused by spring spate. According to the climate change forecasts, the frequency and extent of flooding in future will grow, thus increasing the risk of flooding even more. To ensure sustainable development of the city it is necessary to reduce the flood risk endangering inhabitants and property by balancing environment, social and economic interests. The reduction of risk will considerably lessen the damage that flood could cause the owners and governments at all levels. The aim of flood risk management is to manage the flood risk in a way that the balance is obtained among the environmental, social and economic needs that are and will be influenced by flood risk prevention measures.
    [Show full text]
  • Lithuanian Regional Fdi During the Litas Period, 1997-2013
    Journal of International Business Research Volume 17, Issue 1, 2018 LITHUANIAN REGIONAL FDI DURING THE LITAS PERIOD, 1997-2013 Gregory J Brock, Georgia Southern University ABSTRACT FDI in to the ten counties of Lithuania 1997-2013 is substantial and widely dispersed. Applying a standard model of FDI impact on regional economic growth reveals dispersion of FDI as well as the amount has contributed to stronger regional growth. Results are not sensitive to the uniqueness of greater Vilnius though the county with the national capital continues to attract the most FDI and has suffered least from the demographic crisis. Greater attention to human capital development outside of greater Vilnius is recommended to continue to attract FDI to rural areas of the country with a focus on new goods exports to enhance labour productivity. Keywords: Lithuania, Local FDI, Regional Analysis. JEL: F3, P2, P25 INTRODUCTION The inflow of Foreign Direct Investment (FDI) in to a small transition economy experiencing high emigration is understudied with Lithuania having the most challenging demographic crisis of any country in Europe (IMF, 2015). Once FDI arrives in a transition country it is often concentrated in a few urban areas leading to large inequalities across and within regions. Lithuania is no exception with the three counties with the three major cities having much better labour markets than other counties especially rural areas (OECD, 2018). While regional FDI is examined in the literature, how much FDI flows to urban centres versus rural areas is often ignored. Here we examine rural and urban FDI inside Lithuanian’s counties as the economy recovers from the 1998 financial crisis and through the Great Recession some 10 years later using a standard approach to FDI inflows applied to other countries but never Lithuania.
    [Show full text]
  • Commuting Master Plan for Riga Region 2021–2027
    COMMUTING MASTER PLAN FOR RIGA REGION 2021–2027 Riga 2021 The CMP has been prepared within the framework of the INTERREG project “Sustainable Urban Mobility and Commuting in Baltic ” (SUMBA) (Contract No. R074). Table Of Contents Terms and abbreviations used ............................................................................................................................... 3 Introduction .......................................................................................................................................................... 4 1. The functional area the CMP covers ................................................................................................................... 6 2. Institutions involved in the development of CMP ............................................................................................... 9 2.1. National and public authorities ...............................................................................................................................9 2.2. Public transport service providers ..........................................................................................................................11 3. Current situation and mobility trends in the CMP area .................................................................................... 12 3.1. Strategies, policies, action plans, visions in the project area ...............................................................................12 3.2. Current situation in the field of mobility ................................................................................................................14
    [Show full text]
  • The Impact on the Population on the Sustainable Urban Economic Development
    The International Journal ENTREPRENEURSHIP AND SUSTAINABILITY ISSUES ISSN 2345-0282 (online) http://jssidoi.org/jesi/ 2017 Volume 5 Number 2 (December) http://doi.org/10.9770/jesi.2017.5.2(12) Publisher http://jssidoi.org/esc/home --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- THE IMPACT ON THE POPULATION ON THE SUSTAINABLE URBAN ECONOMIC DEVELOPMENT Inesa Pavlova1, Maija Šenfelde2 1,2Riga Technical University, 1 Kalku Street, Riga, LV-1658, Latvia E-mails:1 [email protected]; [email protected] Received 25 August 2017; accepted 23 November 2017; published 29 December 2017. Abstract. Today, attention is paid to urban sustainable development and a resident as of a sustainable urban economic development in the core and foundation and most problem is the migration of them. It’s important to remember that the city is the socio-economic development and improvement of local promoter based resident. Given that both in Riga and in the whole country's population is shrinking, which is based on the migration problem. Riga is the largest and one of the economically richest municipalities and the capital of country in same time, it should serve as a model as a prop adjacent municipalities. It is important to remember and to follow Riga's sustainable development strategy according 2030 guidelines, which states that every neighborhood has equal opportunities to grow, develop and live, but is not currently being met. Given that the average active economically population is 62% of the employed population and 46% of the total population, which is critical in the city and surrounding sustainable development. Therefore, within the framework of the article it will be considered as a resident of the city affects urban sustainable economic development and will highlight the city of Riga overall economic performance and each residential area separately.
    [Show full text]
  • Appeal to Mariners, Harbour Masters and Ship Owners
    Appeal to Mariners, Harbour masters and Ship Owners Report to Maritime Administration of Latvia if: - information provided in this book does not correspond with the real-life situation; - mistakes or inaccuracies have been found in this book; - there is information regarding real or suspected new dangers to navigation. Maritime Administration of Latvia contacts Trijādības Street 5, Rīga, Latvia, LV-1048 Phones: +371 67 062 101 e-mail: [email protected]; [email protected] www.lja.lv www.lhd.lv ISBN 978-9984-628-72-1 Published by Maritime Administration of Latvia, 2002 The contents of this publication are protected by copyright and without special permission or agreement must not be reproduced in any way, shape or form. Maritime Administration of Latvia, 2021 Translation provided by Daina Gross, 2014. Updates: September 2021 Notices to Mariners: 2021: 103, 212, 243, 244, 245 2 Table of Contents Table of Contents .....................................................................................................................................................3 PART A .....................................................................................................................................................................5 Preface ..............................................................................................................................................................5 A.1. Sources ......................................................................................................................................................6
    [Show full text]
  • Lithuanian Public Libraries: Preserving, Creating, Cooperating
    COUNTY PUBLIC LIBRARIES ASSOCIATION LITHUANIAN LIBRARIANS‘ ASSOCIATION LITHUANIAN PUBLIC LIBRARIES: PRESERVING, CREATING, COOPERATING LITHUANIAN PUBLIC LIBRARIES: PRESERVING, CREATING, COOPERATING 1 LITHUANIAN PUBLIC LIBRARIES: PRESERVING, CREATING, COOPERATING Editor: County Public Libraries Association In cooperation with: Lithuanian Librarians’ Association Compiled by Gerda Putnaitė /VCPL/ Edita Urbonavičienė /KCPL/ Daiva Stasaitienė /KlCPL/ Ekaterina Prakapene /ŠCPL/ Sponsors: Virginija Švedienė /PCPL/ Edited by: Laima Pačebutienė /KlAVB/, [email protected] Translated by Loreta Dapkienė Designer: Jūratė Bizauskienė Photos from libraries archives Publication is available as free pdf file at www.klavb.lt © County Public Libraries Association, 2012 © Lithuanian Librarians’ Association, 2012 2 CONTENTS PREFACE KLAIPĖDA REGION INNOVATIVE LIBRARY – A PART OF SUSTAINABLE NETWORK KLAIPĖDA COUNTY I. SIMONAITYTĖ PUBLIC LIBRARY / KlCP THE MAP OF THE PUBLIC LIBRARIES OF LITHUANIA MUNICIPAL PUBLIC LIBRARIES OF KLAIPĖDA REGION Preserving LIBRARIES IN LITHUANIA Creating MARTYNAS MAŽVYDAS NATIONAL LIBRARY OF LITHUANIA /LNB Cooperating CHANGES IN PUBLIC LIBRARIES DURING THE PROJECT LIBRARIES FOR INNOVATION (2008 – 2012) ŠIAULIAI REGION ŠIAULIAI CAUNTY POVILAS VIŠINSKIS PUBLIC LIBRARY/ŠCPL LITHUANIAN LIBRARIES IN NETWORKS: PRESERVING, CREATING, COOPERATING MUNICIPAL PUBLIC LIBRARIES OF ŠIAULIAI REGION Preserving VILNIUS REGION Creating VILNIUS COUNTY ADOMAS MICKEVIČIUS PUBLIC LIBRARY / VCPL Cooperating MUNICIPAL PUBLIC LIBRARIES OF VILNIUS
    [Show full text]
  • Rīgas Ilgtspējīgas Attīstības Stratēģija Līdz 2030. Gadam
    RĪGAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030. GADAM Rīga 2014 RĪGAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030. GADAM Apstiprināta ar Rīgas domes 27.05.2014. lēmumu Nr.1173 RĪGA 2014 Satura rādītājs Ievads ..................................................................................5 1. nodaļa Rīgas pilsētas vizītkarte ..................................................................9 2. nodaļa Rīgas pilsētas pašvaldības misija ........................................................ 13 3. nodaļa Rīgas pilsētas attīstības moto un balsti .................................................. 15 4. nodaļa Rīgas attīstības vīzija .................................................................. 19 5. nodaļa Ilgtermiņa attīstības mērķi ............................................................. 23 6. nodaļa Teritorijas specializācija ................................................................ 37 7. nodaļa Rīcības virzieni .........................................................................41 8. nodaļa Telpiskās attīstības perspektīva ......................................................... 45 9. nodaļa Stratēģiskās nostādnes pilsētvides attīstībai ............................................. 77 10. nodaļa Stratēģijas īstenošanas principi ......................................................... 83 11. nodaļa Stratēģijas ieviešanas un uzraudzības kārtība ............................................ 87 Izmantotās literatūras saraksts ......................................................... 88 UDK 352(474.3-25) Ri 481
    [Show full text]