ĢEOGR ĀFISKI RAKSTI FOLIA GEOGRAPHICA X 2002 Latvijas Ģeogr āfijas biedr ība Societas Geographica Latviensis Rīga ISSN 1407 - 5229 ĢEOGR ĀFISKI RAKSTI FOLIA GEOGRAPHICA Latvijas Ģeogr āfijas biedr ības zin ātnisko darbu kr ājums Research Papers of the Latvian Geographical Society Latvijas Ģeogr āfijas biedr ība nodibin āta 1923. gad ā. Pirmie seši darbu kr ājuma s ējumi (I-VI) izdoti laikposm ā no 1929. l īdz 1938. gadam. Izdevums atjaunots 1999. gad ā (s ējums VII). The Latvian Geographical Society was founded in 1923. The first six volumes (I-VI) of its research papers were published during 1929 - 1938. Publication is re-established in 1999 (volume VII). Redaktors / Editor Ādolfs Krauklis Redakcijas vad ītāja / Managing editor Zaiga Krišj āne Redakcija / Editorial board Andris Bauls (Latvijas Universit āte, R īga) Jussi Sakari Jauhiainens / Jussi Sakari Jauhiainen (Oulu Universit āte, Somija) Māris K ļavi ņš (Latvijas Universit āte, R īga) Haralds Standls / Harald Standl (Bambergas Universit āte, V ācija) Datorsalikums / Layout Bro ņislavs Ivbulis Valodas konsultante / Literary advisor Marija Kaupere Public ēts ar Latvijas Universit ātes atbalstu Publishing supported by the University of Latvia Redakcijas adrese / Editorial office LU Ģeogr āfijas un Zemes zin ātņu fakult āte, Rai ņa bulv.19, R īgā, LV -1586 © Latvijas Ģeogr āfijas biedr ība, 2002 / Latvian Geographical Society, 2002 Saturs CILV ĒKS UN VIDE Aija Melluma Ainava k ā att īst ības resurss: Kurzemes re ģiona piem ērs ............................................ 5 DABAS P ĒTĪJUMI Ādolfs Krauklis un Anita Zari ņa Parastais sk ābardis sava are āla zieme ļu robežas ainav ā Latvij ā ............................. 16 Māris K ļavi ņš, Ineta Rozenbaha, O ļģ erts Nikodemus, Jud īte Dip āne Humusvielu īpaš ības saist ībā ar to veidošan ās apst ākļiem Latvij ā .......................... 48 CILV ĒKA ĢEOGRĀFIJA Andris Bauls un Zaiga Krišj āne Migr ācijas procesi Latvij ā un to re ģion ālās atš ķir ības .............................................. 55 Armands Vilci ņš Koncentr ācija un polariz ācija ...................................................................................... 64 VIETU UN RE ĢIONU ATT ĪST ĪBA Haralds Standls Pārmai ņas R īgas pils ētas centr ā. Ietekmes, noz īmīgākās tendences un probl ēmas, kas saist ītas ar p ārmai ņām virz ībā uz tirgus ekonomiku 20. gs. 90. gados mazumtirdzniec ības att īst ībā ....................................................................................... 75 Ilgvars Francis Iedz īvot āju un str ādājošo teritori ālā izvietojuma īpatn ības R īgā ............................ 90 HRONIKA Andris Bauls Latvijas Ģeogr āfijas biedr ībai jauns prezidents ...................................................... 107 Contents MAN AND ENVIRONMENT Aija Melluma Landscape as a Development Resource: Case of Kurzeme Region ............................. 5 NATURE RESEARCH Ādolfs Krauklis un Anita Zari ņa European Hornbeam in the Landscape of its Northern Distribution Limit in Latvia ......................................................................................... 16 Māris K ļavi ņš, Ineta Rozenbaha, O ļģ erts Nikodemus, Jud īte Dip āne Comparison of Humic Substances from Latvia Depending on their Origin ............ 48 HUMAN GEOGRAPHY Andris Bauls un Zaiga Krišj āne Latvian Regional Differences in the Migration Processes ......................................... 55 Armands Vilci ņš Concentration and Polarisation .................................................................................... 64 DEVELOPMENT OF PLACES AND REGIONS Harald Standl Changes in the City Centre of Riga. Determinant Factors, Main Trends and Problems of Transition to a Market Economy in Retail Trade during the 1990s ............................................ 75 Ilgvars Francis Location of Population and Employment in Riga ....................................................... 90 CHRONICLE Andris Bauls News from the Latvian Geographical Society ........................................................... 107 MAN AND ENVIRONMENT Ainava k ā att īst ības resurss: Kurzemes re ģiona piem ērs Landscape as a Development Resource: Case of Kurzeme Region Aija Melluma 1. Jaut ājuma nost ādne Jēdzienu ainava Latvij ā joproj ām saprot daž ādi. Gan profesion ālās darb ības sf ērā, gan sadz īvē tam pieš ķir atš ķir īgas noz īmes. Tom ēr arvien biež āk ainavu faktors un ainavu telpa non āk sabiedr ības un indivīdu, k ā ar ī att īst ības pl ānot āju interešu sf ērā. T ādējādi ainava k ļū st par valsts politikas objektu, un tas atspogu ļojas programmatiskos dokumentos vai ties ību aktos. Att īst ības pl ānošan ā ainava ieg ūst īpašu noz īmi k ā savdab īgs vietu un re ģionu att īst ības resurss un priekšnosac ījums, jo katrai ainavai piem īt īpatn ējas iesp ējas, ko nosaka dabas apst ākļi un procesi, l īdzšin ējā izmantošana, saimniecisk ās darb ības rad ītās slodzes un to ietekmes. Turkl āt ainavisk ā pieeja ļauj plaš ākā kontekst ā risin āt sabiedr ībai vit āli svar īgus uzdevumus: dabas un kult ūras mantojuma, dabas daudzveid ības saglab āšanu, vides kvalit ātes uztur ēšanu/uzlabošanu, k ā ar ī kalpo par pamatu cilv ēku identit ātes saglab āšanai/veidošanai. Ja min ētie uzdevumi tiek realiz ēti, veidojas kvalitat īva un att īst ībai droša vide, kas rosina darb ībai viet ējos iedz īvot ājus un veicina invest īciju piesaisti. Iepriekš teikto var uzskat īt par konceptu, kas balst ās uz ainavas un vides j ēdzienu konver ģences tendenc ēm, uz ainavu strukt ūras un funkciju daudzveid ību, to plašas interpret ācijas iesp ējām, saistot ar daž ādiem sabiedr ības m ērķiem. Latvij ā ainavu pieejas lietošan ā att īst ības pl ānošanas praks ē ir visai neliela pieredze. Turkl āt to visai fragment ārā veid ā paredz programmatiskie valsts politikas dokumenti un past āvošie ties ību akti. Pirmie Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi, kas reglament ē teritoriju att īst ības pl ānojumu izstr ādi, p ēc valstisk ās neatkar ības atg ūšanas tika izstr ādāti 1994. gad ā (“Teritori ālpl ānošanas noteikumi”) un tajos ainavas piemin ētas sada ļā par rajona pl ānojuma izstr ādi (kontekst ā ar aizsardz ību). 1998. gad ā top jauns dokuments “Noteikumi par teritoriju pl ānojumiem” [MK noteikumi nr. 62, 1998], un tajos ainava nav min ēta, bet noteikumu jaun ākaj ā versij ā (2000) ainava min ēta nacion ālā pl ānojuma sada ļā (“ īpaši v ērt īgās ainavisk ās teritorijas”). Turkl āt neatkar īgi no ties ību aktu satura interese par ainav ām att īst ības pl ānošanas praks ē palielin ās, kas liecina par netieši past āvošo sabiedr ības piepras ījumu. Pēdējos gados sagatavoti divi metodiskie materi āli, kas atspogu ļo konkr ētos apst ākļos veiktu p ētījumu pieredzi, bet to izmantošana citos apst ākļos un citam p ētniekam vai pl ānot ājam bez speci ālām zin āšan ām ainavzin ātn ē ir visai problem ātiska. Viens attiecas uz pl ānošanas re ģion ālo l īmeni, par piem ēru izmantojot Kuld īgas rajonu [LR VARAM, 2000], otrs adres ēts lauku pašvald ību pl ānot ājiem un attiecas gan uz viet ējo, gan re ģion ālo l īmeni [Nikodemus 2001]. No programmatiskiem dokumentiem pieminama “Latvijas lauku att īst ības programma” (1998. g. apstiprin āta Saeim ā), kuras vien ā sada ļā nosauktas galven ās ainavu pl ānošanas un pārvald ības probl ēmas, k ā ar ī to atrisin āšanai nepieciešam ās darb ības. Latvijas att īst ībai tik būtisk ā dokument ā k ā “Latvijas nacion ālā pl ānojuma koncepcija” (1998) ainavas netiek min ētas. Tādējādi var konstat ēt, ka past āv neatbilst ība starp ainavisk ās pieejas iesp ējām, ko atkl āj ainavzin ātnes p ētījumu pieredze Latvij ā, un to veidu, k ā uz ainav ām attiecin ātie jaut ājumi atspogu ļoti ties ību aktos. Neiedzi ļinoties probl ēmas anal īzē, j ānosauc galvenie c ēlo ņi. Tie ir (1) sabiedr ībā valdoš ā ainavas vizu āli est ētisk ā uztvere, k ā ar ī ar to saist ītās gr ūtības p ārvar ēt pretrunu starp redzam ās ainavas nep ārtraukt ību un kart ēs att ēlotaj ām ainavu robež ām; (2) specifisk ā valoda, kuru lieto ainavzin ātn ē un ekolo ģij ā, t ās ierobežotais lietojums, nesp ēja p ārveidot ties ību aktu valod ā; (3) ar iepriekš min ēto saist ās neskaidrie priekšstati par ainavu pieejas lietošanu daž āda l īme ņa (un m ēroga) att īst ības pl ānos. 5 CILV ĒKS UN VIDE Ņemot v ērā to, ka m ūsu likumdošanai arvien vair āk j ābūt saska ņotai ar Eiropas Savien ības pras ībām ne tikai p ēc form ālām paz īmēm, bet ar ī saturiski un kvalitat īvi, j āmekl ē iesp ējas, k ā pak āpeniski main īt past āvošos priekšstatus par ainavu, jo tie ne ļauj uzlabot ties ību aktu kvalitāti m ūsu valst ī. Viens no ce ļiem – att īst ības pl ānošanas praks ē m ērķtiec īgi pielietot ainavisko pieeju, par ādot t ās iesp ējas daž ādos pl ānošanas l īme ņos: viet ējā, re ģion ālā un nacion ālā. Jo vair āk b ūs t ādu att īst ības pl ānu, kuros izmantota ainavisk ā pieeja, un jo atš ķir īgākas b ūs izmantot ās metodes, jo liel ākas iesp ējas b ūs apkopot pieredzi un rad īt labu metodisko b āzi gan pašai pl ānošanai, gan ties ību aktu koncepcij ām. Par to p ārliecina daž ādu starptautisko organiz āciju un Eiropas Savien ības pie ņemtie programmatiskie dokumenti, kuros m ūsdienu ainavzin ātnes pieejas aprakst ītas politikas jēdzienu sist ēmā, par ādot ainavu lomu sabiedr ības kult ūras, soci ālā un ekonomisk ā att īst ībā. Var min ēt piem ērus “Vadl īnijas Eiropas kontinenta ilgtsp ējīgai telpiskajai att īst ībai”, ko 2000. gad ā pie ņē ma Eiropas re ģion ālās pl ānošanas ministru konferences 12. sesij ā Hannover ē, k ā ar ī Eiropas Padomes Ministru komitejas 2000. gad ā pie ņemto “Eiropas ainavu konvenciju” [Council of Europe, 2000]. Šaj ā rakst ā atspogu ļota pieredze, kas ieg ūta, izstr ādājot ainavu sada ļu Baltijas j ūras piekrastes (jeb Kurzemes) pl ānošanas re ģiona telpisk ās att īst ības strat ēģ ijai. Darba lietiš ķā ievirze noteica metodes izv ēli, k ā ar ī izmantoto valodu, jo adres āts bija l ēmumu pie ņē mēji, viet ējie speci ālisti, bet ne ainavzin ātnes p ārst āvji.