Apstiprināts ar Ozolnieku novada domes
___2011. Lēmumu Nr._____
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs ______M.Ainārs
OZOLNIEKU NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2012. –2024.
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. REDAKCIJA
Ozolnieku novada dome 2011 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
IEVADS
Ozolnieku novada teritorijas plānojums 2012. - 2024. gadam ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas plānojums, kurā parādīta novada teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12 gadiem. Teritorijas plānojuma izstrādē ievērota Ozolnieku novada teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam un Sidrabenes pagasta teritorijas plānojums 2006.- 2018.gadam pēctecība. Ozolnieku novada teritorijas plānojums sastāv no četrām daļām: 1. daļa - Paskaidrojuma raksts, kas satur informāciju par : teritorijas plānojuma izstrādes nosacījumiem un principiem; teritorijas pašreizējās situācijas raksturojumu, attīstības priekšnoteikumiem un iespējām; teritorijas attīstības mērķiem un virzieniem; teritorijas plānojuma risinājumu aprakstu un pamatojumu; teritorijas plānojuma īstenošanu un īstenošanas uzraudzību. 2.daļa - Grafiskā daļa, kas izstrādāta mērogā 1: 10 000 uz Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras izgatavotās vienkāršotās topogrāfiskās kartes (2009) koordinātu sistēmā LKS – 92, digitālā (.dgn) failu formātā, Microstation pragrammatūrā. Grafiskajos materiālos atspoguļota teritorijas esošā un plānotā (atļautā) izmantošana. 3.daļa – Ozolnieku novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. 4.daļa - Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi, kurā ietverti: Pašvaldības lēmumi, kas attiecas uz plānojuma izstrādāšanu; Institūciju izsniegtie nosacījumi plānojuma izstrādāšanai; Institūciju atzinumi par izstrādāto plānojumu un izstrādātāja komentāri (pēc 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas); Sabiedriskās apspriešana materiāli (pēc 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas).
Ozolnieku novada dome 2 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDES MĒRĶIS UN PAMATPRINCIPI
Plānojuma izstrādes mērķis, uzdevumi un pamatprincipi Ozolnieku novada teritorijas plānojuma mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu novada attīstību, veicināt augstvērtīgas dzīves vides veidošanu, paaugstinot katra novada iedzīvotāja labklājību un sociālo drošību, nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Ozolnieku teritorijas plānojuma uzdevumi: - nodrošināt novada teritorijas, dabas un materiālo resursu racionālu izmantošanu, kas veicina līdzsvarotu attīstību; - radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei; - veicināt augstas kvalitātes dzīves vides veidošanu, nodrošinot pakalpojumu un publiskās infrastruktūras pieejamību; - nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu, rūpniecisko un vides risku novēršanu; - saglabāt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību; - nodrošināt sabiedrības iespēju iegūt informāciju un izteikt savu viedokli par teritorijas attīstību. Ozolnieku novada teritorijas plānojuma izstrādē ir ievēroti teritorijas plānošanas pamatprincipi: Ilgtspējīgas attīstības princips Šā principa ievērošana teritorijas plānojumā paredz tagadnes vajadzību piepildīšanu, nodrošinot nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi; līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu. Interešu saskaņotības princips Ozolnieku novada teritorijas plānojums ir izstrādāts saskaņā ar Ozolnieku novada teritorijas plānojuma 2006. – 2018. gadam un Sidrabenes pagasta teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam izvirzītajiem mērķiem un pamatnostādnēm, Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumu 2006 - 2026. gadam, Zemgales plānošanas
Ozolnieku novada dome 3 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija reģiona attīstības programmu 2008.-2014.gadam Izstrādes gaitā tika ievērotas kaimiņu pašvaldību kopējo interešu teritorijas un teritoriju plānojumi. Konkurences princips Šis princips paredz ievērot novada esošo un potenciālo iedzīvotāju intereses, un vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai, kas ļautu Ozolnieku novadam kļūt par augstvērtīgu dzīves un darba vidi, piesaistītus iedzīvotājus un uzņēmējus un līdz ar to finansu resursus, kas savukārt nodrošinātu novada tālākas sekmīgas attīstības iespējas. Daudzveidības princips Šis princips teritorijas plānojumā paredz novada kultūrvēsturiskās vides, saimnieciskās darbības, dabas pamatnes, dzīves telpas un rekreācijas potenciāla daudzveidības nodrošināšanu un dažādotas attīstības iespējas. Plānojums paredz attīstības iespējas dažāda rakstura aktivitātēm. Atklātības princips Novada teritorijas plānojums tika izstrādāts ar sabiedrības līdzdalību. To nodrošināja organizētās sabiedriskās apspriešanas, informācija vietējā presē un interneta vietnē, iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana. Nepārtrauktības un pēctecības princips Šis princips nodrošina, ka mainoties spēkā esošajam teritorijas plānojuma pamatojumam – novada attīstības stratēģiskajiem virzieniem, attīstības prioritātēm un tml., teritorijas plānojums var tikt grozīts, saglabājot spēkā tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies.
Teritorijas plānojuma izstrādes tiesiskais regulējums
Teritorijas plānojuma izstrāde tika uzsākta saskaņā ar Ozolnieku novada domes ___.05.2010. lēmumu Nr.__ “Par ”. Teritorijas plānojums izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas Teritorijas plānošanas likumam un Ministru Kabineta 06.10.2009. noteikumu Nr.1148 ” Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām un noteiktajai procedūrai. Teritorijas plānojuma izstrādē ievērotas teritorijas attīstības plānošanu reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības. Tāpat teritorijas plānojuma izstrādē ir ievēroti valsts un pašvaldību institūciju izsniegtie tehniskie noteikumi un izanalizēti juridisko un fizisko personu priekšlikumi, norādījumi un viedokļi.
Ozolnieku novada dome 4 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
1.nodaļa.
OZOLNIEKU NOVADA VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS
1.1. Ģeogrāfiskais novietojums Ozolnieku novads atrodas Latvijas centrālajā daļā – Viduslatvijas zemienes Tīreļa līdzenumā, Zemgales līdzenuma ziemeļu daļā un Piejūras līdzenuma dienvidrietumu daļā. Novadam ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums - starp Jelgavas un Rīgas pilsētām, ar plašu infrastruktūras pārklājumu.
īga
elgava
att. Ozolnieku novads
Novada administratīvā teritorija sastāv no 3 teritoriālajām vienībām – Ozolnieku pagasta, Cenu pagasta un Salgales( līdz____.2010. – Sidrabenes) pagasta. Novada kopējā platība ir 28619.5 ha, no tiem Ozolnieku pagasts aizņem 788,2 ha jeb 2.8%, Cenu pagasts – 12082,1 ha jeb 42.2% un Salgales pagasts 15749,2 ha jeb 55% novada teritorijas. Novada administratīvais centrs izvietots Ozolniekos, kas atrodas 4 km attālumā no Jelgavas un 37 km attālumā no Rīgas. Ozolnieku novads ziemeļos un dienvidos robežojas ar Jelgavas novadu, ziemeļaustrumos ar Olaines novadu, rietumos – ar Jelgavas pilsētu un austrumos ar Ķekavas novadu un Iecavas novadu, dienvidaustrumos – ar Bauskas novadu. Ozolnieku novadā uz 2010.gada 31.decembri reģistrēti 10337 iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums ir 36 cilvēki uz 1 km2
Ozolnieku novada dome 5 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Ozolnieku novadā noteiktas ciemu teritorijas: Ozolnieki, Glūda, Brankas, Āne, Tetele, Dalbe, Cena, Jaunpēternieki, Glūda, Raubēni, Iecēni, Purviņi, Garoza, Emburga un Renceles. Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) un valsts reģionālie autoceļi Jelgava-Iecava, Ozolnieki- Dalbe , Jelgava – Staļģene – Code un Jelgava – Kalnciems, kas nodrošina labas satiksmes iespējas pagastā un sasaisti ar apkārtējām teritorijām. Caur Ozolnieku novada teritoriju ved dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava – Meitene un Jelgava – Krustpils, kas ir tranzītkoridora Austrumi – Rietumi sastāvdaļa.
1.2.Reljefs.
Ozolnieku novada teritorija ietilpst Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Teritorijas virsma ir lēzeni viļņota, pazeminoties ziemeļu virzienā, galvenokārt teritorijai ir raksturīgs augsto un pārejas purvu mikroreljefs. Reljefs ir veidojies pēcleduslaikmetā, Baltijas ledus ezeram un Litorīnas jūrai noskalojot ledus nogulumus. Reljefu veido līdz 3 m biezi smilšaini nogulumi, kas daudzviet uzguļ uz slokšņu māliem. Novada teritorijas absolūtās augstuma atzīmes ziemeļu daļā (Ozolnieku un Cenu pagasts) ir 0,5 – 8 m virs jūras līmeņa. Lielākajā, saimnieciski izmantojamā daļā, teritorija atrodas 3.0 – 4.0 m virs jūras līmeņa. Salgales pagasta augstuma atzīmes virs jūras līmeņa ir vidēji 10.0 m, austrumu daļā sasniedzot pat 26,6 m v.j.l. Novada teritorija ir izteikti līdzena. Teritorijas Ziemeļu daļā ir raksturīgs saposmots reljefs ar nelielām augstuma amplitūdām. Hidsometriski viszemākā ir Iecavas paliene. Novada teritorijas ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido glacigēnie nogulumi, kuru veido brūns un pelēkbrūns pēdējā apledojuma (Latvijas) morēnas smilšmāls ar oļiem un laukakmeņiem. Šie nogulumi var neveidot vienotu slāni. Morēnu, bet atsevišķās vietās arī pamatiežus, pārsedz Baltijas ledus ezera mālainie un smilšainie nogulumi, kas veido kvartāra nogulumu lielāko daļu. Ar šiem nogulumiem ir saistītas visas pagasta teritorijā esošās māla atradnes. 1,0 – 1,5 km platā joslā Iecavas upes lejtecē līdz Misas ietekai un pašā tās lejtecē zemes virskārtu veido Litorīnas jūras smilšainie nogulumi, māla biezums var sasniegt dažus metrus. Pamatiežu virsma atrodas zem jūras līmeņa atzīmes. To veido dolomīti, dolomītmerģeļi un aleirolīti.
Ozolnieku novada dome 6 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Nogulums pārklāj līdz 0.5 m bieza augsnes kārta, bet apbūvētajās platībās dažāda biezuma uzbēruma slānis. Reljefa zemākajās, vājāk drenētajās vietās sastopami purvu nogulumi, kas pārsedz Baltijas ledus ezera mālainās un smilšainās slāņkopas. Purvi izvietoti novada ZA daļā. Kūdras biezums nepārsniedz 2 m. Sastopamas gan zemā, gan augstā tipa kūdras iegulas. Pēc fizikāli mehāniskajām īpašībām minētās gruntis vairumā gadījumu ir derīgas par pamatni ēku un būvju pamatiem. Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā atrodas 0.7 – 1.5 m dziļumā no zemes virsmas. Pavasaros, strauji kūstot sniegam, kā arī pēc stipriem un ilgstošiem lietiem iespējama līmeņa paaugstināšanās līdz 0.5 – 0.7 m, bet atsevišķās vietās tas var sasniegt zemes virsmu. Grunstūdens līmeņa maksimuma laikā jebkuru zemes darbu veikšana ir apgrūtināta. Pēc ķīmisko analīžu datiem vietām gruntsūdens pēc sulfāta satura ir agresīvs pret normāla blīvuma betonu.
1.3. Klimatiskie apstākļi.
Ozolnieku novadā ir mēreni silts un mitrs klimats, ko nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras ietekmē. Novads ietilpst mērenās joslas mežu zonas jaukto mežu apakšzonā. Klimata veidošanā svarīga nozīme ir mērenā platuma gaisa masām no Atlantijas okeāna, kuras saistās ar aktīvu ciklonu darbību. No mitrajiem Rietumu – dienvidrietumu vējiem to lielā mērā aizsargā Kurzemes un Žemaitijas (Lietuva) augstienes. Gaisa vidējā temperatūra Ozolnieku novadā janvārī ir –5,00 Co, bet jūlijā +17,10 Co, vidējā gadā +5,60 Co. Bezsala periods ilgst 177 dienas, vidējais nokrišņu daudzums gadā sastāda 550 mm. Apkures perioda vidējais ilgums 204 dienas. Pēc Jelgavas meteostacijas novērojumiem, dominē DR, DA un D vēji (53% gadījumu). Pavasarī un vasaras sākumā palielinās ziemeļu vēju atkārtojamība: maijā 23%, jūnijā un jūlijā - 16% (ziemas mēnešos tikai 4-7%). Gada vidējais vēja ātrums 3,6 m/s, vislēnākais vējš ap 3,0 m/s ir jūlijā - augustā. Gadā vidēji ir ap 10 dienas, kad vēja ātrums pārsniedz 14 m/s. Noturīga sniega sega parasti izveidojas decembra trešajā dekādē un pastāv vidēji 83 - 85 dienas, līdz marta otrās dekādes vidum. Augsnes sasalšanas vidējais dziļums 45 -
Ozolnieku novada dome 7 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
50 cm; maksimālais 110 - 120 cm. Vasaras siltas, raksturīgas biežas miglas, ziemas vēsas, ar biežiem atkušņiem. Sniega sega plāna, nepastāvīga, veidojas decembra vidū, saglabājas līdz marta sākumam. Pēdējās pavasara salnas- maija vidū. Novada teritorija atrodas visizdevīgākajos siltuma apstākļos Latvijā, kur aktīvo temperatūru summa ir vislielākā un pavasaris iestājas visagrāk. Līdz ar to aprīļa vidū ir iespējams uzsākt lauku apstrādes darbus. Pavasarī, kad nokrišņu ir maz, jāuzmanās no augsnes pārmērīgas izžūšanas, kas stipri ietekmē kvalitatīvu augsnes apstrādi.
1.4. Ģeoloģiskā uzbūve.
Ozolnieku novada teritorija, tāpat kā visa Latvijas teritorija, atrodas senās Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos. Senajām platformām ir raksturīgi divi galvenie uzbūves elementi – kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega, kas savstarpēji krasi atšķiras pēc iežu sastāva, vecuma un attīstības vēstures. Kristālisko pamatklintāju veido krokoti magmatiskie un metamorfie ieži. Tā virsmā sastop arhaja laika, tā sauktā Baldones kompleksa, iežus – migmatītgranītu un porfīrveida granītu, kas satur tādus minerālus kā granātu, biotītu un muskovītu. Virs pamatklintāja simtu miljonu gadu laikā ir izveidojusies vairāk par kilometru bieza nogulumiežu sega. Secībā no senākajiem to veido kembrija, ordovika, silūra, devona un kvartāra sistēmu nogulumi. Kembrija periodā visā Latvijā notikusi ilgstoša zemes garozas grimšana un teritorija atradusies seklas jūras baseinā, kurā nogulsnējusies smalkgraudaina smilts. Laika gaitā tā sablīvējusies un sacementējusies, pārveidojoties par smilšakmeni. Šis kvarca smilšakmens slānis sasniedz 70 m biezumu. Zemes garozas celšanās rezultātā kembrija perioda beigās Latvijas teritorijā izveidojusies sauszeme, kur pārsvarā notikuši denudācijas (noārdīšanas) procesi. Arī ordovika un silūra periodos visu Baltijas reģionu ilgstoši klājusi jūra, kuras baseinā zemes garozas svārstību dēļ ir bijuši dažādi nogulumu izgulsnēšanās apstākļi, kā arī īslaicīgi sauszemes periodi. Abu periodu nogulumu griezumā dominē kaļķakmeņi, kas mijas ar merģeļa, māla un argilīta starpslāņiem. Kopējais nogulumu biezums sasniedz 580 m. Kā liecina ģeoloģiskā griezuma īpatnības, silūra beigās un devona sākumā šajā teritorijā bijusi līdzena sauszeme, kad nogulumi nav veidojušies. Vecākie devona perioda nogulumi ir aptuveni 150 m biezais apakšdevona Ķemeru svītas smilšakmens slānis. Tas sastāv no sarkanbrūna vai dzeltenpelēka
Ozolnieku novada dome 8 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
ūdenscaurlaidīga smalkgraudaina smilšakmens ar aleirītiska māla starpslāņiem. Ķemeru laikā iesākusies jūras transgresija (uzvirzīšanās) turpinās arī vidusdevonā Pērnavas svītas nogulumu veidošanās laikā. Pērnavas svīta pārstāvēta ar 60 m biezu gaiši pelēka smalkgraudaina smilšakmens slāni, kura virsma ieguļ aptuveni 490 m dziļumā. Pēc ģeoloģiskajiem parametriem (iežu blīvuma, sastāva u.c.) šī virsma labi iezīmējas un tiek izmantota slāņu korelācijai urbumos. Virs Pērnavas smilšakmeņiem ģeoloģiskajā griezumā seko Narvas svītas domerīts ar māla starpslāņiem, kas veido ūdeni maz caurlaidīgu slāņkopu. Narvas svīta ir reģionālas nozīmes sprostslānis, kura biezums teritorijā pārsniedz 130 m. Narvas svītu pārsedz ūdenscaurlaidīgo vidus un augšdevona terigēno iežu komplekss – Arukilas, Burtnieku, Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņi ar atsevišķiem mālainu aleirolītu un mālu starpslāņiem. Šo četru svītu kopējais biezums teritorijā ir aptuveni 210 m. Iežu sagulumā konstatētais slīpslāņojums liecina, ka tie veidojušies sekla jūras baseina piekrastes joslā ar aktīvu straumju un viļņu darbību. Nākošā – Pļaviņu laikposma sākumā notikusi strauja jūras transgresija un sedimentācijas apstākļu maiņa. Tad izveidojies sekls baseins ar paaugstinātu ūdens sāļumu un nelielu terigēnā materiāla pienesumu. Teritorijā tajā laikā uzkrājies līdz 20 m biezs karbonātisku nogulu slānis, no kuriem vēlāk izveidojušies dolomīti. Salaspils laikposmā seko baseina regresīvais cikls, kad palielinās māla daļiņu izgulsnēšanās un vēlāk veidojušies domerīta slāņi. Arī šī slāņkopa sasniedz aptuveni 20 m biezumu. Daugavas laikposma transgresija atkal rada apstākļus ap 16 m bieza dolomīta slāņa izveidei. Arī turpmākajā augšdevona laikā notiek pastāvīgas nogulsnēšanas apstākļu maiņas, bet Daugavas, Katlešu, Ogres un Amulas svītu nogulumu veidošanās periodiem ir sekojuši iežu denudācijas posmi sauszemē. Šīs griezuma daļas pamatnē – Katlešu un Ogres svītu nogulumos – dominē sarkanbrūni smalkgraudaini smilšakmeņi un mālaini aleirolīti, tiem seko Stipinu svītas pelēkie dolomīti, bet to noslēdz Amulas svītas pelēkie māli un domerīti. Katras svītas iežu biezums aptuveni 20 m, tikai Stipinu svītai tas mazāks – 10 m. Kvartāra nogulumus novada teritorijā veido tikai pēdējā (Latvijas) ledus laikmeta nogulumi (morēna), kā arī pēcleduslaikmeta nogulumi (limnoglaciālie ledāju kušanas ūdeņu baseinu un Baltijas jūras stadiju – Baltijas ledus ezera un Litorīnas jūras nogulumi, kā arī mūsdienu jeb holocēnie aluviālie nogulumi un purvu nogulumi).
Ozolnieku novada dome 9 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
1.5. Derīgie izrakteņi
Ozolnieku novadā ir vairāku veidu derīgo izrakteņu atradnes - kvartāra māli, smilts, kūdra un dolomīts. Kopš seniem laikiem Jelgavas apkārtne ir bijusi nozīmīgs būvmateriālu ražošanas centrs ar vairākām ķieģeļu rūpnīcām. Dažādos gados novada teritorijā tikušas izpētītas vairākas māla atradnes: Progress, Sarkanais māls, Spartaks – kā ķieģeļu ražošanas izejviela, Liberti un Cenas – kā viena no izejvielām cementa ražošanai. Kvartāra māli ir nozīmīga būvmateriālu ražošanas izejviela, kas izmantojama cementa, ķieģeļu un citas būvkeramikas ražošanai. Novada teritorija iekļaujas vienā no lielākajiem kvartāra perioda mālu izplatības rajoniem Latvijā – Jelgavas (Zemgales) māla baseinā, kas pēc pēdējā ledāja atkāpšanās no Latvijas teritorijas, izveidojies bijušā Zemgales sprostezera vietā. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, Ozolnieku novadā atrodas sekojošas derīgo izrakteņu atradnes, no kurām šobrīd tiek izmantotas četras. Tabula: derīgo izrakteņu atradnes Ozolnieku novadā Atradne Derīgais Krājumi tūkst.m3 Statuss izraktenis (gads) Iecava Dolomīts A 3596.84 (2011) Izmanto (Akmenscūciņas N 3864.00 karjers) Spartaks III iegula Māls A 2259.00 (1998) Izmanto N 3170.00 Spartaks III iegula Smilts A 1403.57 (2011) Izmanto Robežnieki - 2 Smilts A 214.74 (2011) Izmanto Liberti Māls Netiek izmantota Sarkanais māls Māls Netiek izmantota Cenas Māls Netiek izmantota Spartaks Māls, Smilts Netiek izmantota Lielupes gultne Smilts – grants, Netiek izmantota 1972.g. smilts Panculas Smilts Netiek izmantota Jaunzariņi Smilts Netiek izmantota Progress Māls Netiek izmantota Stēguliņi Smilts Netiek izmantota Avots: Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāze
Ozolnieku novada dome 10 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Ozolnieku novada teritorijā mālu slānis sasniedz 3 līdz 9 m biezumu un to veido galvenokārt slokšņu māls. Māla slāni sedz mainīga biezuma, smalkas, aleirītiskas smilts slānis – bijušā Baltijas ledus ezera nogulumi. Novadā atrodas viena no pirmajām izpētītajām atradnēm – Sarkanais māls. Tur ilgus gadus darbojās ķieģeļu ražošanas cehs. Sarkanā māla atradnē ieguve turpinājās līdz 1989. gadam. Lielākā daļa izpētīto krājumu ir izmantota. Cenu māla atradne atrodas teritorijā starp dzelzceļa līniju un Iecavas pieteku Biržiņu. Tagad to šķērso Rīgas – Jelgavas šoseja. Derīgais izraktenis te ir līdz 8 m biezs bezakmens māla slānis, virs kura atrodas mālaina smilts, smilts un augsne. Smilts ir izmantojama ceļu remontam. Tā kā atradni klāj mežs, kas iekļaujas Jelgavas pilsētas mežu aizsargjoslā, un daļa atradnes bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei piederošajās zemēs, netika panākta zemes atsavināšana mālu ieguvei un atradni neizmanto. Sešdesmito gadu beigās, izsīkstot krājumiem Ozolnieku atradnē, Latvijas ģeoloģijas pārvalde veica cementa mālu meklēšanas darbus un to rezultātā izpētīja Libertu mālu atradni. Šīs atradnes māli pēc ķīmiskā sastāva atbilda prasībām mālu izejvielām portladcementa ražošanai. Lielākā mālu atradne Ozolnieku novadā – Spartaks sastāv no vairākām atsevišķām, dažādos gados pētītām, platībām. Visos pētītajos mālu laukumos ģeoloģiskie apstākļi ir līdzīgi. Tie sastāv no morēnas smilšmāla un mālsmilts ar lielāku vai mazāku oļu vai akmeņu piemaisījumu. Segkārtu veido augsne, smalkgraudaina smilts un aleirīts. Māla slānis var sasniegt 9 – 10 m biezumu, bet parasti tā biezums nepārsniedz 5 – 6 m. Derīgais slānis ieguļ zem pazemes ūdens līmeņa. Ieguves karjeros ūdens tiek atsūknēts. Spartaka atradnes māls ir vidēji plastisks un no tā pēc apdedzināšanas iegūstami 100 – 150 markas ķieģeļi. Mālā nav daudz rupjgraudaino ieslēgumu (vidēji mazāk par 1%). Šobrīd atradne netiek izmantota. 1988. gadā ražošanas apvienība ''Latvijas ģeoloģija'' detalizēti izpētīja mālu iegulu Iecavas kreisā krastā jeb mālu atradni „Spartaks – III iegula”. Darbu rezultātā r/a ''Latvijas ģeoloģija'' Teritoriālā krājumu komisija apstiprināja rūpnieciskai izmantošanai sagatavotus 2,26 milj. m3 A+B+C1 kategorijas ķieģeļu mālu krājumus. Pēc tagad valstī spēkā esošās klasifikācijas tie visi atbilst izpētītajiem jeb A kategorijas krājumiem. Novada vidienē, Lielupes labajā krastā atrodas Progresa māla atradne. Līdzīgi citām Ozolnieku novada atradnēm derīgā slāņkopa Progresa atradnē ir brūns un tumši brūns
Ozolnieku novada dome 11 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija slokšņu māls. Segkārta sastāv no augsnes un smalkas smilts. Māls plastisks (plastiskuma skaitlis 17 – 35), tā optimālā apdedzināšanas temperatūra – 10450 C0. Māls izmantojams ķieģeļiem, sienu blokiem, kārniņiem. Progresa atradnes mālu intensīvi izmantoja, krājumu kustība tika uzskaitīta valsts krājumu bilancē. Daļa novērtēto derīgo izrakteņu krājumu ir zaudējuši savu nozīmi, jo šo atradnes daļu šķērso autoceļš Jelgava – Iecava, maģistrālais gāzes vads, kā arī daļa teritorijas ir apbūvētas. Agrākā mālu ieguves vieta – Ānes karjers- tagad ir vietējās nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija - ornitoloģiskais liegums Ozolnieku novada ZA daļā atrodas trīs kūdras atradnes – Pēternieku (Nr.11906), Ķempu, Biržuļu, Vilantu, Ošu (Nr.11908) un Birzenes, Glinteniešu – Lāču (Nr.11909). Pēdējās divas novada teritorijā atrodas daļēji. Atradnēm nav būtiskas saimnieciskās nozīmes, jo to krājumi ir salīdzinoši nelieli. Tā nelielā daļa, kas iestiepjas novada teritorijā, nav rūpnieciski izmantojama. Ozolnieku novadā atrodas Akmenscūciņas karjers, kas ir ievērojama dolomīta ieguves vieta.
1.6.Pazemes ūdeņi.
Latvijas teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā. Baseina hidroģeoloģisko griezumu veido ūdeni saturošu un ūdeni vāji caurlaidīgu slāņkopu mija. Ūdens daudzums, ko satur atsevišķi slāņi, un ūdens kvalitāte tajos ir stipri atšķirīga. Pazemes ūdens horizonti visā Latvijas teritorijā, tai skaitā arī Ozolnieku novada teritorijā, tiek grupēti trīs zonās: aktīvās ūdens apmaiņas zonā, palēninātas ūdensapmaiņas zonā un stagnanto ūdeņu zonā. Visdziļāk ieguļošo, stagnanto ūdeņu zonu veido galvenokārt kembrija nogulumu ūdens horizonts, slāņa virsma novada teritorijā ieguļ vairāk kā 1100m dziļumā. Stagnanto ūdeņu zonā izplatīti artēziskie ūdeņi, kas ir stipri mineralizēti sālsūdeņi, sāļu daudzums tajos sasniedz 100 – 140 g/l. Šīs zonas ūdeņos ir konstatēts augsts broma saturs (250 – 500 mg/l) un paaugstināta temperatūra (30 - 400C), un tos ir iespējams izmantot siltumapgādei un broma ieguvei. Palēninātās ūdens apmaiņas jeb sāļūdeņu zona ietver vidusdevona Pērnavas un apakšdevona Ķemeru ūdens horizontus. No zemāk iegulošās stagnanto ūdeņu zonas to atdala silūra-ordovika sprostslānis (vāji caurlaidīgu nogulumu slānis). Šajā zonā izplatīti artēziskie ūdeņi, pēc ķīmiskā sastāva tos var definēt kā sāļūdeņus un
Ozolnieku novada dome 12 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija iesāļūdeņus, kuru mineralizācija pieaug, palielinoties ieguluma dziļumam un lielākoties pārsniedz 10 g/l. Šīs zonas ūdeņus var izmantot kā balneoloģiskos minerālūdeņus. Aktīvās ūdens apmaiņas zonu Ozolnieku novada teritorijā veido spiedienūdeņu, jeb artēzisko ūdeņu Arukilas – Amatas ūdens horizontu komplekss un Pļaviņu – Amulas ūdens horizontu komplekss, kā arī Kvartāra gruntsūdeņu horizontu komplekss. No zemāk iegulošās palēninātās ūdens apmaiņas zonas aktīvās ūdens apmaiņas zonu atdala Narvas reģionālais sprostslānis, kura biezums pārsniedz 100 m. Lielākajā Latvijas teritorijas daļā aktīvās ūdens apmaiņas zonas artēziskā ūdens horizontos pārsvarā ir izplatīti dzeramā ūdens kvalitātes prasībām atbilstoši saldūdeņi, visbiežāk sastopamā neatbilstība ir paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija. Daļā teritorijas, nelabvēlīgi hidroķīmiskie apstākļi nosaka to, ka šajā teritorijā nav sastopami artēziskie pazemes ūdeņi, kuri atbilstu dzeramā ūdens kvalitātes prasībām. Kā būtiskākā problēma minama augstā sulfātu jonu koncentrācija, kas veidojusies ģipšu nogulumu šķīšanas rezultātā. Sulfātu kalcija tipa iesāļūdeņi (minerālūdeņi) izplatīti Pļaviņu – Amulas ūdens horizontu kompleksā, kur sulfāta jonu koncentrācija svārstās no 700 līdz 1900mg/l. Zemāk iegulošajā Arukilas – Amatas ūdens horizontu kompleksā sulfāta jonu koncentrācija samazinās, vismazākā (aptuveni 300 līdz 350mg/l) tā ir Gaujas horizonta apakšējā daļā un Burtnieku horizonta augšējā daļā (aptuveni 200 – 250m dziļumā). Galvenais dzeramā ūdens avots ir Arukilas – Amatas ūdens horizontu kompleksa smilšakmeņi, kuru virsma ieguļ 102 – 133 m dziļumā. Pēc VĢD datiem novadā atrodas 38 ūdensapgādes urbumi. Urbumus parasti ierīko kompleksa vidējā daļā – Gaujas ūdens horizontā, kas raksturojas ar lielākiem ūdens resursiem un minimālu sulfātu koncentrāciju. Atsevišķo urbumu debiti sasniedz 20 un vairāk l/sek. Sulfāta koncentrācija Gaujas ūdens horizontā novada ziemeļaustrumu daļā ir ap 400 mg/l un samazinās dienvidaustrumu virzienā līdz 230 mg/l. Tipiskais dzelzs saturs ir 0,1 – 2,5 mg/l (norma 0,2 mg/l). Pēc atdzelžošanas un sulfātu koncentrācijas samazināšanas ūdens atbilst visām dzeramā ūdens nekaitīguma normām.
1.7.Augsne
Zemgales līdzenumā pārsvarā ir velēnu karbonātu augsnes, kas izveidojušās uz trekna pamatmorēnu māla. Lielas platības aizņem velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu
Ozolnieku novada dome 13 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija gleja un kultūraugsnes, kas kultivētas jau kopš senajiem laikiem. Augsnes līdzenumā ir samērā maz izskalotas, tajās atrodas daudz trūdvielu. Lielās platībās novada ziemeļu daļā sastopamas purvu augsnes. Novadā pārmitrās un purvainās teritorijas nosusinātas ar plašu meliorācijas grāvju sistēmu, kas ievērojami saposmo novada teritoriju. Augsnes cilmieži ir bagāti ar karbonātiem.
1.8. Ūdensteces un ūdenstilpnes
Hidrogrāfisko tīklu Ozolnieku novada teritorijā veido Lielupes lielbaseina Iecavas baseins, kurā ietilpst arī Misas upes baseins un blīvais meliorācijas grāvju tīkls. Zemgales līdzenumā ir bagātākais upju tīkls Latvijā. Novada teritoriju šķērso Latvijas otra lielākā upe – Lielupe un tās pietekas – Iecava, Misa, Garoze, kā arī Cenas un Biržiņas strauti. 19. gs. beigās starp Iecavu un Garozi izraka kanālu - Velnagrāvi (1,5 km), pa kuru liela dala Iecavas ūdeņu tiek novadīta uz Lielupi. Ap 1930.gadu ar Garozes-Iecavas (Īkstruma) kanāla ierīkošanu tika aizsākta un 1960.gadā pabeigta Garozes poldera (6000 ha) izbūve. Garozes gultne ir regulēta, lielākās tās pietekas ir Renģele ar Mizupīti (7 km) un Sodzeris. Lielupe šķērso Zemgales līdzenumu tā vidusdaļā, virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Par Lielupes sākumu uzskata Mūsas un Mēmeles sateces vietu lejpus Bauskas. Upes garums ir 119 km. Lielupe veido Ozolnieku novada rietumu robežu. Niecīgā krituma dēļ upe tek seklās, vāji izteiktās ielejās. Lielupē ik gadus apmēram vienu mēnesi izveidojas stabila ledus sega. Pavasara plūdos upei pieguļošās zemes applūst, bet vasarā straume Lielupē praktiski nav manāma. Lejpus Jelgavas Lielupei 70 km garajā ceļā līdz jūrai kritums ir tikai 0,2 m. Līmeņus Lielupē un Iecavā (Veciecavā) bezledus periodā galvenokārt nosaka vējuzplūdi un vējatplūdi, kuru lielums atkarīgs no vēja virziena. Ļoti stiprs ziemeļrietumu vējš var paaugstināt līmeni jūrā un Lielupes ietekā pat par 2 m. Vējuzplūdu izraisītā līmeņa celšanās novērojama pat līdz 90 km no jūras skaitot pa Lielupes gultni. Arī Iecavā līmeņi tieši atkarīgi no vējuzplūdiem un līmeņiem Lielupē. Maksimālos līmeņus Lielupē un pietekās nosaka galvenokārt sastrēgumi ledus (dažkārt arī – vižņu) iešanas laikā. Iecava ir Lielupes labā krasta pieteka, sākas Aizkraukles rajona Daudzeses pagastā. Upei ir raksturīgs mazs kritums, rāms tecējums un plašas applūstošas palienes. Iecavas upes garums ir 136km, baseins ir 1166 km2 un tās kritums ir 66 m (0,49
Ozolnieku novada dome 14 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija m/km). Gada vidējais caurplūdums ir 7,27 m3/s. Gada notece ir 0,26 km3, bet tās lielāko daļu veido sniega kušanas ūdeņi, tādēļ Iecavai raksturīgi lieli pavasara plūdi un zems vasaras ūdens līmenis. Iecava šķērso Ozolnieku novada teritoriju no DA līdz ZR. Ozolnieku novadā Iecavas upes posms ir dabīgs, daļēji noēnots, straume lēna, grunts cieta, to sedz smilts, dažviet laukakmeņi un detrīta saneses. Lielāko daļu upes, vidus un augšteces ūdeņu Lielupē tiek ievadīti pa Velna grāvi, kas atrodas 19 km augšpus vecās ietekas. Lejteces posmu pēc Velna grāvja sauc par Veciecavu, tās baseins ir 1006km2, kritums ir 3,2 m (0,17 m/km). Iecavas lielākā pieteka ir Podzīte (augštecē Smakupīte). Iecavas upe no Iecavas līdz grīvai ietilpst prioritāras nozīmes zivju ūdeņu sarakstā un atbilst karpveidīgo ūdeņu tipam.
Netālu no Lielupes Veciecavā ietek lielākā Iecavas pieteka – Misa, kas sākas Baldones – Vecumnieku paugurlīdzenumā un kuras garums ir 108 km. Misas baseina platība ir 862 km2, baseinā ir ievērojams purvu īpatsvars. Misas gada notece ir 0,22 km3, kritums 42m (0,4 m/km). Gada vidējais caurplūdums ir 2,25 m3/s. Misas upe Ozolnieku novada teritorijā tek gar tās ziemeļu robežu no ZA līdz DR, kur ietek Iecavā. Misa no Plakanciema līdz grīvai ietilpst prioritāras nozīmes zivju ūdeņu sarakstā un atbilst karpveidīgo ūdeņu tipam. Ozolnieku novadā atrodas arī Cenu strauts, kas atrodas novada teritorijas ZR. Cena ir Misas upes labā krasta pieteka. Biržiņas strauts ir Iecavas labā krasta pieteka un tas tek no novada austrumiem uz rietumiem. Medaine ir Misas upes kreisā krasta pieteka. Tā netek pa Ozolnieku novada teritoriju, bet tek nelielu posmu pa Olaines novada un Ozolnieku novada robežu. Mazākas ūdensteces novada teritorijā ir - Ragvēzis, Sidrabenes un Baložu strauts
Tabula Valsts ūdensnotekas, kuras šķērso Ozolnieku novadu
Nr.p.k. Nosaukums ŪSIK kods Kopgarums, m 1. Cena 38422:01 11735 2. Sidrabene 3857252:01 8671 3. Smakupe (Podzīte) 3844:01 23715 4. Dziļstrauts 385724:01 10013 5. Biržiņa 38432:01 9102
Ozolnieku novada dome 15 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
6. Baložu kanāls 384412:01 8686 7. Mizupīte 3857264:01 5710 8. Dimantu grāvis 159,6673611 6742 9. Lielupe 38:01 116309 10. Punču grāvis 3845152:01 8738 11. Sodzeris 385722:01 5355 12. Reņģele 385726:01 9619 13. Velna grāvis 38572114:01 1777 14. Medaine 384232:01 10855 15. Garoze 38572:01 27778 16. Misa 3842:01 114383 17. Ežupe 3844122:01 5557 18. Iecava 384:01 181095
Ozolnieku novads ir bagāts ar dīķiem, kas izveidoti izstrādāto māla karjeru vietās. Novada teritorijā atrodas Branku (Lieģu) (9,7ha); Ķeņku (Liegu) (31,3 ha); Viesturu (14,05ha); Ānes (7,3ha), Valaku (11,2ha); Griķu (Džammu) (18,8ha); Jāņu (9,7ha) un Senču (19,2ha) dīķi, kā arī vairāki mazāki dīķi. Ānes un Branku dīķi ir izveidoti kā ornitoloģiskie liegumi. Novadā atrodas arī Mežlieknu karjers (Mežezers) (7,7 ha); Libertu (Mežakrasti) karjers (13,9 ha), Kauguru bedres. Lielā Ozolnieku karjera vietā tagad ir ūdenskrātuve, kuru iedzīvotāji intensīvi izmanto atpūtai.
1.9. Meži
Mežs ir neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa, un tas pilda gan ekoloģiskas, gan sociālas funkcijas. Vidējais valsts mežainums ir aptuveni virs 40% no teritorijas kopplatības, taču mežu izvietojums nebūt nav vienmērīgs. Mežu daudzums un izvietojums nosaka arī ainavu veidošanas risinājumus, galvenokārt tās telpiskās struktūras veidošanu. Pašreizējais mežu izvietojums veidojies vēsturiski un to stipri ietekmējuši divi faktori: dabas apstākļu dažādība un cilvēka saimnieciskā darbība, it sevišķi lauksaimniecības attīstība. Ozolnieku novadā meži aizņem 52.3 % no teritorijas pēc sadalījuma pēc zemes lietojuma veida, t.i. 13033.9 ha (dati uz 01.01.2010.). Galvenokārt meži aizņem
Ozolnieku novada dome 16 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija novada ziemeļu daļas ( bijušajos Ozolnieku un Cenu pagastos) teritorijas, bet dienvidu daļā mežu ir mazāk un lielāko daļu teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojama zeme. Mežu apsaimniekotāji ir valsts institūcijas, zemnieku un piemājas saimniecības un pašvaldība. Ozolnieku novadā lielu ar mežu apklātās teritorijas daļu aizņem zinātniskās izpētes meži. Valsts zinātniskie izpētes meži šādos īpašumos: 1) Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta „Meža pētīšanas stacija” (Kad.Nr.5466 001 0721, platība 242.1 ha), kas sastāv no zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem : 5466 001 0721, 5466 001 0723, 5466 001 0722, 5466 001 0724; 2) Ozolnieku novada Cenu pagasta „Meža pētīšanas stacija” (Kad.Nr.5444 002 0124, platība 2514,3 ha), kas sastāv no zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem : 5444 002 0124, 5444 002 0123, 5444 002 0122, 5444 002 0154, 5444 002 0121, 5444 002 0135, 5444 002 0120, 5444 006 0158, 5444 001 0047, 5444 001 0048, 5444 001 0061, 5444 001 0062, 5444 006 0204, 5444 005 0389 Minētajām platībām zinātniskās izpētes mežu statuss piešķirts ar Ministru Kabineta 27.06.2001. rīkojumu Nr.322 „Par valsts meža zemes piešķiršanu zinātniskās izpētes vajadzībām”. Daļa no mežiem, kas robežojas ar Jelgavas pilsētu, tiek izmantotas pilsētas iedzīvotāju atpūtas un rekreācijas vajadzībām un ir iekļauti mežu aizsargjoslā ap pilsētām. Novada mežu teritorijās visbiežāk sastopamās koku sugas ir – priedes, egles un bērzi. Sastopami ir arī melnalkšņi, apses un citu koku sugas. Novada teritorijā atrodas vairāki purvi, kas galvenokārt izvietojušies teritorijas ziemeļu daļā: Briežu purvs, Būdukalna tīrelis, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempu purvs, Lāču purvs (Natura 2000), Pēternieku purvs, Sērenu purvs un Vīlantu purvs AS „Latvijas valsts meži” apsaimniekojamās platībās ir atļauta derīgo izrakteņu ieguve arī gadījumā, ja karjeri nav uzrādīti teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību un veicot normatīvajos aktos noteiktās darbības, tajā skaitā zemes transformāciju. Tuvākajos gados paredzēts apmežot teritorijas LVM Zemgales mežsaimnircībā: Pagasts Zemes vienības Kvartāls Nogabals Platība Meža kadastra apzīmējums iecirknis Sidrabenes 5478 002 0136 154 51 13.6 Misas
Ozolnieku novada dome 17 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Sidrabenes 5478 002 0136 154 54 0.6 Misas Sidrabenes 5478 001 0118 103 52 0.9 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 134 51 1.2 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 135 51 1 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 135 52 1.5 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 135 53 1.5 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 153 51 2 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 153 52 1.1 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 153 53 1.6 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 153 54 1.9 Klīves Sidrabenes 5478 002 0135 153 55 0.4 Klīves Cenu 5444 008 0156 169 50 1.9 Klīves
1.10. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes
Ozolnieku novada teritorijas kopplatība pēc Valsts zemes dienesta datiem ir 28619.5 ha, no kuriem lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) ir 11378.0 ha jeb 29,0 % no teritorijas platības. Tajā skaitā vislielāko īpatsvaru aizņem aramzeme. Ozolnieku novadā galvenais virziens ir augkopība. Līdzās tradicionālai lauksaimniecībai ir priekšnoteikumi netradicionālās lauksaimniecības attīstībai. Tas nozīmē, ka tradicionālo produkcijas veidu ražošanu daļēji aizstātu ar jauniem produkcijas veidiem, kuru ražošanas nepieciešamību nosaka jaunu sabiedrisku vajadzību parādīšanās. Iespējams attīstīt vairāku produkcijas veidu ražošanu: upenes, smilšērkšķi, skābos un saldos ķiršus, cidonijas, dzērvenes, avenes (īpaši dzeltenās), ķimenes, ārstnieciskos augus tējām. No lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas Ozolnieku novadā meliorētas ir 9888 ha jeb 86.9 %. Novada nosusināšanas sistēmu funkcionēšanai ir ierīkoti 343.2 km koplietošanas nozīmes novadgrāvji un 3.1 km lielizmēra dzelzsbetona kolektori. Lauksaimniecības noteces ūdeņus savāc 2505 drenu sistēmas drenas. Drenu sistēmās ir ierīkotas 495 kontrolakas, filtrakas un virsūdens uztvērēji. Pēdējo 10 gadu laikā jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība nenotiek, tāpēc jānodrošina esošo meliorācijas sistēmu regulāra kopšana, lai saglabātu esošās sistēmas un tādējādi samazinātu upju pārplūšanu.
Ozolnieku novada dome 18 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Novada lauksaimniecības ūdens notece ietilpst Lielupes sateces lielbaseina Iecavas upes mazbaseinā. Ar intensīvo lauksaimniecisko darbību ir saistītas arī vides problēmas novada teritorija. Saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu Nr. 91/676/EEK un (LR MK) 18.12.2001. noteikumiem Nr. 531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” Ozolnieku novada teritorija ir noteikta kā īpaši jūtīga teritorija, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem. Šajā teritorijā ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes. Šo teritoriju aramzemēs pastāv arī tāda problēma kā vēja erozija un lauku ainavas vienveidība jeb lieli vienveidīgi lauku masīvi. Lauksaimniecības noteču monitoringa pētījumi liecina, ka difūzā piesārņojuma noplūde no augsnēm ar intensīvo lauksaimniecību (aramzemes īpatsvars
80-90%) parasti ir apmēram divas reizes lielāka (1998. gadā 14,7 kg/ha Nkop. un 0,27 kg/ha Pkop.), nekā no ekstensīvi apsaimniekotajām lauksaimniecības platībām ar aramzemes īpatsvaru 4-10% (1998. gadā 8,6 kg/ha Nkop. un 0,14 kg/ha Pkop.). Ūdenstilpnēs palielinās eitrofikācija un samazinās sugu daudzveidība – ekoloģiski plastiskas sugas izspiež ar mazāku piemērošanās spēju.
Attēls. Īpaši jutīgās teritorijas Latvijā
Apsaimniekojot šīs platības jāievēro labas lauksaimniecības prakses noteikumi, kas ietver pasākumus, aizliegumus un ierobežojumus, kas ir obligāti lauksaimniekiem īpaši jutīgajās teritorijās.
Ozolnieku novada dome 19 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
2. nodaļa.
VIDES KVALITĀTE
Pašvaldības virzību un ilgtspējīgu attīstību var raksturot kā trīs sfēru – ekonomiskās, sociālās un vides – vienlaicīgu attīstību, nepakļaujot kādu sfēru citas vajadzībām. Cilvēka veselības un labklājības pamats ir kvalitatīva dzīves vide. Pieaugot ekonomiskās attīstības tempiem, vide tiek vairāk noplicināta, izpostīta, piesārņota. Šīs sekas skar gan dabas vidi, gan cilvēku veselību, gan turpmāko ekonomisko attīstību. Analizējot vides kvalitāti Ozolnieku novadā, jāizvērtē gan novada teritorijā notiekošo saimniecisko aktivitāšu ietekme uz apkārtējo vidi, gan tranzīta – dzelzceļa un valsts autoceļu radītā ietekme. Vides kvalitātes izmaiņas vienā vai otrā virzienā nosaka, veicot regulāru monitoringu par atsevišķu dabas vides kvalitāti ilgākā laikā noteiktos punktos.
2.1. Gaisa piesārņojums
Cilvēku saimnieciskā darbība rada dažādu vielu izmešus gaisā. Izšķir divas izmešu avotu grupas: 1) stacionāro avotu izmeši, kas rodas siltumenerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā u.tml.; 2) mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta un dzelzceļa. Gaisa kvalitāti ietekmē piesārņojošo vielu izmešu apjomi, klimatiskie apstākļi - vējš un lietus sekmē piesārņojuma izkliedēšanos. Piezemes inversijas, bezvēja un sausa laika apvienojums veicina gaisa piesārņojuma palielināšanos. Izmešu apjoms, ko rada savrupmājas, nav liels, taču tas atstāj iespaidu uz piezemes piesārņojuma koncentrāciju. Savrupmāju apbūves rajonus vēlams nodalīt saskaņā ar izmantojamās apkures veidu un kurināmo. Attiecīgi vai apkurei tiek izmantota malka, skaidu briketes, ogles, dīzeļdegviela vai gāze, mainās oglekļa oksīda, sēra oksīda vai dioksīda daudzums izmešos. Piesārņojuma līmeni – robežlielumu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Vērtējumi par gaisa kvalitātes apliecinošiem mērījumiem novada apdzīvotās vietās nav veikti. Apdzīvotās vietās gaisa piesārņojums no vietējām katlu mājām ir neliels.
2.2. Pazemes, virszemes ūdeņu un augšņu piesārņojums
Ozolnieku novada dome 20 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Droša ūdensapgāde ir būtiska gan sabiedrības veselībai, gan līdzsvara saglabāšanai starp sabiedrību un apkārtējo vidi. Vislielāko ietekmi uz ekosistēmas aizsardzību un ūdens resursiem atstāj pilsētu un apdzīvoto vietu paplašināšanās, lauksaimniecība un rūpniecība. Saskaņā ar hidroloģiskajiem un hidroķīmiskajiem datiem 85% Latvijas virszemes ūdeņu ir viegli piesārņoti. Vislielākā problēma ir eitrofikācija, kuru izraisa biogēnas vielas un kura strauji palielinās. Galvenie biogēno vielu avoti ir pilsētu un apdzīvotu vietu neattīrītie notekūdeņi un notece no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Novadu šķērsojošā Lielupe ir piesārņota ar barības vielām, upei ir bijusi un ir liela antropogēnā slodze. Pēc ķīmiskā sastāva Lielupes baseinā ir hidrokarbonātu ūdeņi, tie ir maz vai vidēji mineralizēti – 400 km/l. Mazūdens periodā Lielupes baseina upēs pēc mineralizācijas pakāpes sulfātu – hidrokarbonātu ūdeņi. Misas upe Ozolnieku novada teritorijā arī ir vērtējama kā piesārņota, galvenā problēma – paaugstinātas biogēnu koncentrācijas. Olaines ietekmē būtiski pasliktinās upes kvalitāte – pieaug organisko vielu un biogēnu savienojumu koncentrācijas, īpaši fosfora (3,3 reizes), amonija slāpekļa (2,6 reizes) un kopējā slāpekļa koncentrācijas (2,4 reizes), pasliktinās skābekļa apstākļi vasaras periodā un pazeminās bioloģiskā kvalitāte, pieaug bakterioloģiskais piesārņojums. Misas upes ūdeņu kvalitāte neatbilst karpūdeņu prasībām, jo vairāku parametru mērķlielumi tiek ievērojami pārsniegti. Iecavas upe raksturojuma kā antropogēni ietekmēta upe, ko raksturo samērā zemas viegli noārdāmo organisko vielu koncentrācijas, augsts grūti noārdāmo organisko vielu saturs, ko nosaka mežu un purvu ietekme, samērā augstās slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācijas, kas saistāmas ar antropogēno slodzi. Mikrobioloģiskais sastāvs upi raksturo kā antropogēni vāji ietekmētu. Iecavas upi Ozolnieku novada teritorijā raksturo labi skābekļa apstākļi, zemas organisko vielu koncentrācijas, bet paaugstinātas kopējā fosfora un amonija slāpekļa koncentrācijas. Upes faunas sastāvā galvenokārt sastopami saprofitofāgi – ūdens ēzelīši Asellus aquaticus, filtrētāji, gliemenes Sqhaerium, kas liecina par augstu viegli noārdāmo organisko vielu saturu ūdenī, kas galvenokārt ieskalojušās no sateces baseina lauksaimniecības zemēm. Iecavas upes ūdeņu kvalitāte neatbilst karpūdeņu prasībām, jo vairākkārt tiek pārsniegti karpūdeņu mērķlielumi. Kopumā Iecavas upi var uzskatīt kā vāji piesārņotu (paaugstināts biogēnu saturs. Ir nepieciešams paplašināt esošos kanalizācijas tīklus ar atbilstošu attīrīšanu. Šāds risinājums ir viens no priekšnosacījumiem novada teritoriju tālākai apbūvei un
Ozolnieku novada dome 21 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija attīstībai. Nesakārtota infrastruktūra var radīt nopietnas problēmas teritorijas ilgtspējīgai attīstībai. Nepietiekamas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības rezultātā piesārņojums nonāk Iecavas, Lielupes, Misas un Garozes upēs un būtiski pasliktina ūdens kvalitāti. Artēziskie ūdeņi kopumā ir ļoti labi aizsargāti no virszemes piesārņojuma iekļūšanas. Gaujas ūdens horizontu klāj daudzi ūdens vāji caurlaidīgu nogulumu slāņi (morēnas smilšmāls, Pļaviņu – Amulas ūdens horizontā esošie māli un aleirolīti u.c.), kuru summārais biezums sasniedz 50 – 75 m. Lai novērstu pazemes gruntsūdeņu piesārņošanos, nepieciešama neizmantoto ūdensapgādes urbumu tālāka izpēte un nepieciešamības gadījumā veicama tamponēšana. Neizmantoti un neapsaimniekoti ūdens apgādes urbumi ir viens no potenciāli visbīstamākajiem pazemes ūdens piesārņošanas avotiem. Izlemjot turpmāko katra konkrēta ūdens apgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā urbuma tehniskais stāvoklis, urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis un tā turpmākās izmantošanas perspektīva. Gruntsūdeņi, sakarā ar nelielo aerācijas zonas biezumu, visā Ozolnieku novada teritorijā nav aizsargāti no virszemes piesārņojuma.
Lietus ūdeņu savākšana un novadīšana no jumtiem un cietā klājuma teritorijām, vienlaicīgi palielina piesārņojuma (smiltis, gumijas daļiņas, eļļa) pieaugumu konkrētā vietā. Lietus ūdeņu piesārņotāju vielu daudzums ir atkarīgs no vairākiem dabas faktoriem un koncentrācija lietus laikā ir mainīga. Nosakot no konkrētās teritorijas iespējamo slodzi, tālākās projektēšanas stadijās pieņem iespējamos risinājumus virsūdeņu attīrīšanai. Kā obligāta prasība tā būtu izvirzāma ražošanas teritorijām, autostāvvietām, degvielas uzpildes stacijām. Augsne ir viens no visizmantotākajiem dabas resursiem, kuru iespējams atjaunot. Tai piemītošā auglība ir lauksaimniecības produkcijas ražošanas pamats. Zemgales līdzenuma dienvidu daļa, kurā atrodas Ozolnieku novads, ir viens no visauglīgākajiem zemkopības rajoniem Latvijā. Zemes virsma šeit ir līdzena un sastāv no pārskalota glaciālā māla slokšņu māla, kas nogulsnējies baseinā, kūstošā ledāja ārpusē. Teritorijas pamatā ir augšdevona dolomīts, smilšakmens un glūda, kas redzami dziļāko upju ielejās. Šeit ir velēnu karbonātu augsnes un kultūraugsnes, tipiski podzolētas un velēnu podzolētas augsnes.
Ozolnieku novada dome 22 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Minerālmēsli, pesticīdi, kā arī transporta, rūpniecības un enerģētikas izmeši var kļūt par augsnes un augu produkcijas piesārņotājiem ar smagajiem metāliem un citiem kaitīgajiem savienojumiem. Daudzas ķīmiskās vielas uzkrājas augsnē, augos un citos dzīvajos organismos. Ilgstoša šo vielu iedarbība var izraisīt cilvēku veselības traucējumus, kā arī ekosistēmas degradāciju. Augsnes un gruntsūdeņu piesārņojums novada teritorijā klasificējams divos veidos:
1) Piesārņojums, kurš veidojas vai var veidoties esošās saimnieciskās darbības rezultātā, ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības vai avārijas situācijās, 2) Piesārņojums, kurš veidojies pagājušā gadsimta saimnieciskās darbības rezultātā - vēsturiskais piesārņojums. Jelgavas pilsētai un Ozolnieku novadam (agrākā Cenu pagasta teritorijā) vēsturiski ir izveidojusies kopēja ražošanas zona Rubeņu ceļa rajonā. 1997.gadā tika izveidots Jelgavas potenciāli piesārņoto vietu (PPV) reģistrs un datu bāze, kurā ietilpst arī daļa Ozolnieku novadā atrodošās teritorijas. Tajā kā potenciāli piesārņotas vietas minētas ražošanas teritorijas (daļai teritorijas nepieciešama izpēte) un teritorijas gar dzelzceļu līniju Jelgava – Krustpils (nepieciešama izpēte). Šī informācija tiek ņemta vērā veicot teritorijas plānošanu un nosakot novada turpmāko teritoriju izmantošanu. Kopumā augsnes piesārņojums Ozolnieku novada teritorijā nav vērtēts. Teritorijā iespējami atsevišķi piesārņoti laukumi fermu, mehānisko sektoru, noliktavu teritorijās, bet nevienu no tiem bez papildus izpētes nevar uzskatīt par apdraudējumu videi.
2.3. Potenciāli piesārņotās vietas
Pēc Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra informācijas sistēmas datiem, Ozolnieku novada teritorijā atrodas astoņas potenciāli piesārņotas vietas un viena piesārņota vieta. tabula Potenciāli piesārņotas vietas un piesārņota vieta Ozolnieku novada teritorijā Potenciāli SIA „Ozolnieki-1” Nozare: Automobiļu degvielas piesārņotas vietas DUS mazumtirdzniecība
Ozolnieku novada dome 23 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Nozare: Vispārīgā mehāniskā SIA „Geor” metālapstrāde Nozare: Plastmasas plātņu, lokšņu, SIA „Poliurs” cauruļu un profilu ražošana Nozare: Pārējie būvniecības darbi, SIA „Konstants” kuru veikšanai nepieciešama speciāla profesionāla sagatavotība Katlu māja Nozare: Tvaika un karstā ūdens Kastaņu ielā 2 piegāde Nozare: Krāsu, pernicu u.tml. Krāsu rūpnīca pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un Rencelēs mastiku ražošana Nozare: Ķīmisko vielu SIA „Metra” vairumtirdzniecība SIA „ELK PLUS” Nozare: Plastmasas ražošana poliuretāna ražotne pirmsapstrādes formās SIA „Mežrozīte” Nozare: Cietā, šķidrā un gāzveida Piesārņota vieta biodegvielas kurināmā un līdzīgu produktu glabātuve vairumtirdzniecība
2.4. Atkritumu saimniecība
Strauji pieaugošais atkritumu daudzums, kas rodas apdzīvotās vietās, rada draudus videi un cilvēku veselībai, plašā teritorijā piesārņo gaisu, augsni un ūdeņus. Atkritumi ir viena no svarīgākajām vides problēmām Eiropas Savienībā. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir svarīga ne vien vides aizsardzības kontekstā, bet ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē sabiedrības un uzņēmējdarbības attīstības kvalitāti. Izveidojot stabilu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, samazināsies arī atkritumu vizuālā ietekme, kas labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju emocionālo noskaņojumu un teritorijas estētisko tēlu. Atkritumu savākšanai jābūt pēc iespējas centralizētākai. Ozolnieku novada ciemu teritorijās notiek centralizēta atkritumu izvešana. Atkritumi tiek izvesti uz Jelgavas pilsētas sauso atkritumu uzglabāšanas poligonu “Brakšķi”, kas atrodas Jelgavas novada teritorijā. Atkritumu poligons ir viens no lielākiem Latvijā
Ozolnieku novada dome 24 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija un tas apkalpo Jelgavas pilsētu un apkārt esošās teritorijas, t.sk. arī Ozolnieku novadu. Vairāki savrupmāju īpašnieki, uzņēmumi un pašvaldības iestādes atsevišķi slēdz līgumus ar SIA "KULK" par atkritumu izvešanu. Dati par atkritumu izvešanu slēdzot atsevišķi līgumus ar poligona apsaimniekotāju nav apkopoti. Lai novērstu apkārtējās vides piesārņojumu, ir svarīgi pareizi savākt un likvidēt kā sausos tā arī šķidros atkritumproduktus. Novada teritorijā nav beigto dzīvnieku apbedīšanas vieta – dzīvnieku kapsēta, kas būtu nepieciešama.
2.5. Riska objekti un teritorijas
Ozolnieku novada teritorijā atrodas vairāki paaugstināta riska objekti un teritorijas, kuru atrašanās jāievēro turpmākajā teritorijas izmantošanā. Novadā atrodas valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības rūpnieciskais objekts „Baltic Agro” (Cenu pagastā, Akmeņu ceļā 1). Uzņēmuma teritorijā izvietotas tehnoloģiskās iekārtas un būves pamatprocesu – minerālmēslu pieņemšanas, jaukšanas, fasēšanas, uzglabāšanas un realizācijas nodrošināšanai. Teritorijā tiek veiktas darbības arī ar bīstamām ķīmiskām vielām (amonija nitrātu). Objektā atrodas aprīkojums reaģēšanai uz iespējamiem negadījumiem. Paaugstinātu bīstamību novada teritorijā radā arī bīstamo vielu transportēšana. Dzelzceļa un tā piegulošās teritorijas bīstamību nosaka pārvadājamo kravu raksturs un pārvadājumu intensitāte. Noslogotākā ir Krustpils – Ventspils dzelzceļa līnija, pa kuru notiek intensīvs bīstamo vielu tranzīts. Sliežu ceļa stāvoklis ir nestabils, bīstamās vielas tiek pārvadātas nolietotās cisternās, tāpēc ir liela negadījuma varbūtība. Galvenie šī tranzīta briesmu avots ir amonjaka un naftas produkti. Kā ugunsnedrošie un sprādzienbīstamie objekti un ugunsbīstamās teritorijas Ozolnieku novada teritorijā ir: - maģistrālais gāzes vads, kura bīstamību nosaka tā bojājumu rezultātā izplūstošais gāzes mākonis. Šajā situācijā galvenais riska faktors ir eksplozija. Noplūde cauruļvados iespējama to mehānisku bojājumu rezultātā vai ventiļu blīvuma traucējumu gadījumos. Gāzes maisījums ar gaisu veido sprādzienbīstamas koncentrācijas; - katlu mājas; - meži (meža ugunsgrēki);
Ozolnieku novada dome 25 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
- bīstamas ražotņu teritorijas, kur pielieto sašķidrinātas sprādzienbīstamas gāzes, viegli uzliesmojošus šķidrumus; - spiedtvertnes. Arī masu pulcēšanās vietas ir uzskatāmas par paaugstināta riska teritorijām. Applūstošo teritoriju bīstamību nosaka ledus sastrēgumu veidošanās, kā rezultātā strauji applūst lielas teritorijas. Šajās teritorijās pastāv reālas briesmas cilvēkiem, mājlopiem, ēkām un sējumu kultūrām. Šo teritoriju turpmāka izmantošana apbūvei vai cita veida saimnieciskajai darbībai bez speciālas inženiersagatavošanas ir aizliegta.
2.6. Virsūdeņu novadīšana un plūdu draudi
Ozolnieku novads atrodas Zemgales līdzenumā un hidrogrāfisko tīklu tā teritorijā veido Lielupes lielbaseina Iecavas baseins, kurā ietilpst arī Misas upes baseins un blīvais meliorācijas grāvju tīkls. Novada teritorijas absolūtās augstuma atzīmes ziemeļu daļā (Ozolnieku un Cenu pagasts) ir 0,5 – 8 m virs jūras līmeņa. Lielākajā, saimnieciski izmantojamā daļā, teritorija atrodas 3.0 – 4.0 m virs jūras līmeņa. Salgales pagasta augstuma atzīmes virs jūras līmeņa ir vidēji 10.0 m, austrumu daļā sasniedzot pat 26,6 m v.j.l. Tā kā pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā ūdens līmenis sasniedz ap 2,5 m virs jūras līmeņa, liela daļa novada teritorijas ir pakļauta augstam applūšanas riskam, plūdu gadījumā nodarot kaitējumu novadam un iedzīvotājiem. Lielākās upes, kas plūst cauri novada teritorijai ir: Lielupe – novada rietumdaļā, Iecava un Misa – novada ziemeļdaļā un Garoze, tekot cauri novadam no austrumiem uz rietumiem. Atsevišķi pieminams Velnagrāvis, kas savieno Iecavu un Garozi ar Lielupi, kur notiek brīva ūdenstece: virzienā uz Iecavu no Lielupes pie augstiem ūdens līmeņiem, virzienā no Iecavas uz Lielupi pie zemākiem. Velnagrāvī ietekošā Garoze no Lielupes augstajiem ūdens līmeņiem aizsargāta ar slūžām. Hidroloģiskā režīma novērojumi Lielupes baseina upēm uzsākti 20.gs. sākumā Līdz 1991.gadam Lielupē Jelgavas hidrometriskajā postenī visaugstākais līmenis reģistrēts 1951.gada 7.aprīlī uz absolūtās atzīmes 3.71 m. Ozolniekos hidrometriskā posteņa tad vēl nebija, bet Iecavas upes līmenis vērtējams ļoti tuvu Jelgavā reģistrētajam – tas varēja būt 3.8 – 3.9 m virs jūras līmeņa, kas atbilst šo plūdu aculiecinieku
Ozolnieku novada dome 26 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija stāstījumam. 1958.gadā Ozolniekos atzīmēts līmenis ~ 3.65 m virs jūras līmeņa. Pēc 1979.g. pavasara paliem Latvijas Valsts Meliorācijas projektēšanas institūta speciālisti veica Jelgavas pilsētas teritorijas izpēti. Savukārt Lielupes un Iecavas (Veciecavas) palu līmeņu iespējamās atzīmes 1977.g. tika noteiktas matemātiskās modelēšanas rezultātā. Pašlaik darbojas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas valsts aģentūras hidrometriskie posteņi, savukārt Zemkopības ministrijas hidrometriskos posteņus uz Misas un Iecavas upēm slēdza 2008.gadā naudas trūkuma dēļ. Lai noskaidrotu augstākos pavasara palu ūdens līmeņus upēs Ozolnieku novada teritorijā 2010.gada vasarā SIA „Metrum” veica ūdens līmeņu mērījumus, noskaidrojot ūdens līmeņu garenslīpumus un gultņu raupjuma koeficientus, kas vēlāk tika izmantoti hidrauliskajiem aprēķiniem. Lielupei ūdens līmeņi tika noteikti pie Iecavas ietekas, Jelgavā, Staļģenē, kā arī pie Velnagrāvja ietekas. Iecavai – pie ietekas Lielupē, Upmaļos, pie Misas ietekas, Ozolniekos, Brankās, pie Velnagrāvja, Mežmaļos, pie Zālītes, Garozei – pie Velnagrāvja, „Auču ceļa”, Lejniekiem, Ceļmalniekiem, Garozē , Misai – pie Iecavas ietekā, pie Cenas ietekas, Mežciema, Dalbē. Papildus tika ievākta informācija no novērojumiem hidrometriskos posteņos Lielupe – Mežotne, Staļģene, Jelgavas, Kalnciems, Iecava – Ozolnieki, Misa – Dalbe. Hidroloģiskie aprēķini, izmantojot lauku izpētes darbos noteiktos parametrus – ūdens līmeņa garenslīpumu, gultnes raupjuma koeficientu un upes šķērsprofila aprēķina profila (mezglu punkta) vietā, tika izmantoti hidraulisko aprēķinu veikšanai, nosakot aprēķināmos pavasara palu ūdens līmeņus ar pārsniegšanas varbūtību 10% (atkārtošanās iespēja 10 reizes 100 gadu laikā).
Tabula Aprēķinu mezglu punktu
Nr. Upe, aprēķina vērums Attālums no PP 10% Ū.L. Garenslīpums p.k. ietekas, km m B.S. i = H/L 1. Lielupe – Iecavas ieteka 64 2,9 0,00004
Ozolnieku novada dome 27 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
2. Lielupe – Jelgava 69 3,1 0,000129 3. Lielupe – Velnagrāvis 83 4,9 0,000123 4. Lielupe – Staļģene 89 5,7 0,000061 5. Lielupe – Mežotne 107 6,8 6. Iecava – ieteka 0 2,9 0,00004 7. Iecava – Upmaļi 5 3,1 0,00001 8. Iecava – Misas ieteka 5,5 3,1 0,000025 9. Iecava – Ozolnieki 7,5 3,15 0,000043 10. Iecava – Brankas 11 3,3 0,0001 11. Iecava – Zemdari 14,5 3,65 0,0001 12. Iecava – Velnagrāvis 19,5 4,2 0,0001 13. Iecava – Mežmaļi 21,5 4,4 0,000125 14. Iecava – Smakupe ieteka 23,5 4,65 0,000175 15. Iecava – Rutenieki 25,5 5,0 0,00018 16. Iecava – Zālīte 30,5 5,9 17. Garoze – Velnagrāvis 0 3,5 0,000011 18. Garoze – ceļš no Aučiem 4,5 3,55 0,00001 19. Garoze – Mirķi 7 3,55 0,00002 20. Garoze – Lejnieki 9,5 3,6 0,0000286 21. Garoze – autoceļš 13 3,7 0,00045 22. Garoze – ceļš no 15 4,6 Ceļmalniekiem 0,00044 23. Garoze – Vītoli 17,5 5,7 0,00076 24. Garoze – Līči 20 7,6 0,0018 25. Garoze – Strēlnieki 22 11,2 0,0021 26. Garoze – Garoze 23 13,3
Ozolnieku novada dome 28 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
0,0008 27. Garoze – Upītes 24,5 14,5 28. Misa – ieteka Iecavā 0 3,1 0,000091 29. Misa – Cenas ieteka 3,3 3,4 0,000056 30. Misa – 6. km 6 3,55 0,000087 31. Misa – ceļš uz Cenām 8,3 3,75 0,00014 32. Misa – Mežciems 11,5 4,2 0,00012 33. Misa – HP Dalbe 14 4,5
No datiem par aprēķinātajiem maksimālajiem ūdens līmeņiem programmā TerraModeler tika izveidota palu ūdens līmeni raksturojoša virsma. Izmantojot zemes reljefa modeli un ūdens līmeņa modeli, programmā TerraModeler, tika veikta šo virsmu šķelšana, tādejādi iegūstot applūšanas zonu robežas. Ģeneralizējot iegūtos šķēlumus, tika iegūtas applūstošo teritoriju robežas pie applūšanas iespējamības 10% ar mēroga noteiktību M 1:2000. Šādā veidā applūstošās teritorijas tika noteiktas Ozolnieku, Ānes, Teteles un Branku ciemos. Pārējās novada applūstošās teritorijas noteiktas atbilstoši „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikai” (Ministru Kabineta noteikumi Nr.406, 2008.06.03.), apsekojot teritorijas dabā un izmantojot pieejamos kartogrāfiskos materiālus .
2.6. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
Ozolnieku novada teritorijā atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: Dabas liegums „Lāču purvs” (dib. 1999. g., pl. 206 ha, no 1977. g. dzērvenāju liegums) - Natura 2000 teritorija. Lāču purvs ir nozīmīga purvainu mežu aizsardzības teritorija Purva malās sastopami nelieli pārejas purvu fragmenti. No Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem purvā sastopami - pārejas purvi un slīkšņas un purvaini meži. No aizsargājamām putnu sugām sastopamas - mežirbe, rubenis, dzērve, urālpūce, bikšainais apogs, lielā čakste.
Ozolnieku novada dome 29 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Dabas lieguma „Lielupes palienes pļavas” III teritorija (pl. 352 ha) - Natura 2000 teritorija. Liegums izveidots, lai saglabātu dabiskās pļavas Lielupes krastos. Konstatētas galvenokārt mēreni mitras pļavas un eitrofas augsto lakstaugu audzes (ar dižzirdzeni Angelica archangelica), kuras abas ir Eiropas direktīvas biotopi. Izcila reto putnu ligzdošanas vieta, kā arī atpūtas vieta migrējošiem putniem Novada teritorijā atrodas trīs mikroliegumi aizsargājamām putnu sugām un viens mikroliegums aizsargājamam augam. Branku karjers – ornitoloģiskais liegums (pl. 28ha). Stāvoklis – apmierinošs. Atrodas Brankās. Rekultivētais "Branku karjers" piemērots ūdensputnu ligzdošanai. Ķeņķu (Liegu) karjers – ornitoloģiskais liegums (pl. 74ha) . Stāvoklis – apmierinošs. Atrodas starp Ānes un Teteles ciemiem, pie dzelzceļa līnijas Jelgava - Krustpils. Karjera lielākā daļa piemērota ūdensputnu ligzdošanai Melnā stārķa biotops (pl. 13,3ha) . Stāvoklis – labs. Atrodas Garozas VM 35./36.kv. Ozolnieku novada teritorijā izvietojušies vairāki vietējās nozīmes dabas pieminekļi: Lapegļu rinda – dendroloģiskie stādījumi (pl. 0,1ha). Koku rindā aug ap 20 lapegles, stāvoklis – apmierinošs. Atrodas netālu no Branku pakalpojumu sniegšanas punkta ēkas; Dalbes kapu apstādījumi – dendroloģiskie stādījumi (pl. 1,6ha). Stāvoklis – labs. Atrodas 200m no Dalbes stacijas pie Dalbes baznīcas. Kapu apstādījumos aug veci ozoli, liepas, kļavas, lapegles, tūjas. Kapi tiek kopti. Teteles parks (pl.1,6ha.) . Stāvoklis – labs. Atrodas pie Teteles pamatskolas. Parkā aug vairākas dižas lapegles ap 3m apkārtmērā, dižs zigkastanis – 3,5m apkārtmērā, kā arī ozoli, liepas, bērzi, kļavas. Parks tiek kopts. Kā perspektīvu vietējās nozīmes dabas pieminekli jāmin Branku parks. Tā platība 1,2ha, stāvoklis – apmierinošs. Atrodas pie Branku karjera. Parks tiek kopts. Ozolnieku novada teritorijā atrodas vairāki īpaši aizsargājami dabas objekti – dižkoki.
Suga Aizsardzības Atrašanās vieta, Apkārtmērs kategorija apraksts Parastais ozols (Quercus DIŽKOKS Dalbes ozols. 6,4m robur L.) stāvoklis – apmierinošs. Dižkoks atrodas Garozas mežniecības 44 kvartālā ap 300m uz A no Rīgas – Jelgavas
Ozolnieku novada dome 30 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Suga Aizsardzības Atrašanās vieta, Apkārtmērs kategorija apraksts autoceļa, netālu no "Pīrāgu" mājām Misas upes kreisajā krastā. Ozols ir stipri trupējis. Viens no resnajiem zariem nolūzis un tajā vietā sācis veidoties dobums Parastais ozols (Quercus DIŽKOKS Rubeņu ozols. 5,5m robur L.) stāvoklis – labs. Dižkoks atrodas netālu no Cenu un Ozolnieku pagasta robežas – dzelzceļa līnijas, "Meža rubeņu" mājas pagalmā LLU meža pētīšanas stacijas Jelgavas mežniecības 83.kvartālā. Zirgkastaņa, DIŽKOKS Sprīdīšu skolas 3.5 m parastā(Aesculus zirgkastaņa. Stāvoklis hypocastanum (L.)) – labs. Dižkoks atrodas Teteles skolas sporta laukuma malā. Zirgkastaņa stumbra vidus ir trupējis, bet zari ir zaļi un dzīvotspējīgi Parastais ozols (Quercus DIŽKOKS Ap 5 km no Emburgas 5.6 robur L.) pa ceļu uz Codes pusi, Veideļu māju apstādījumos. Parastā priede (Pinus DIŽKOKS Mazsilgraužu žuburu 5,5 sylvestris L.) priede Ap 1km uz ZR no Ozolniekiem LLU meža pētīšanas stacijas Jelgavas mežniecības 56.kvartālā meža ceļa malā, kas ved uz "Mazsilgraužiem". Priede ir savdabīga ar 6 žuburiem. Teteles lapegle DIŽKOKS Teteles parkā pie 3,6 Teteles skolas. Līdumu ozols DIŽKOKS Netālu no Teteles, 4,6
Ozolnieku novada dome 31 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Suga Aizsardzības Atrašanās vieta, Apkārtmērs kategorija apraksts "Līdumu" māju pļavā. Mežmauriņu priede. DIŽKOKS Mežmauriņu stigas 2,8 (ceļa) malā, 9.kvartālā. Parastais ozols (Quercus DIŽKOKS Garozas (Senču) ozols. 6.7 robur L.) Pie Garozas skolas. Parastais ozols (Quercus DIŽKOKS Amatnieku ozols. Pie 5.6 robur L.) Garozas VM 160. kv., privātajā mežā, blakus "Amatnieku" mājām. Parastā priede (Pinus DIŽKOKS Andes priede. Pie 3.4 sylvestris L.) Garozas VM 172. kv., ap 100 m uz ZR no Andes mājām, privātā meža malā. Parastā priede (Pinus DIŽKOKS Rūteru priede. Garozas 3.2 sylvestris L.) VM 98. kv., ap 100 m uz R no meža ceļa. Tūja, rietumu (Thuja DIŽKOKS Auču tūja. Garozas - 1.4 occidentalis (L.)) Emburgas ceļa R malā pie Auču mājām parka vidū. Zirgkastaņa, DIŽKOKS Billīšu zirgkastaņa. Ap 4.3 parastā(Aesculus 0,5 km uz R no ceļa hypocastanum (L.)) Emburga - Iecava, "Billīšu" māju pagalmā. Parastais ozols (Quercus POTENCIALAIS Ap 1 km uz D no 4.9 robur L.) DIŽKOKS Garozas skolas, blakus iebraucamajam ceļam, kas ved uz "Namiķiem" (Z pusē no ceļa). Parastais ozols (Quercus POTENCIALAIS Pie Garozas VM 160. 4.4 robur L.) DIŽKOKS kv., blakus Amatnieku mājām, pļavas malā. Parastais ozols (Quercus POTENCIALAIS Garozas VM 163. kv. 4.9 robur L.) DIŽKOKS 15. nog., ap 30 m uz R no meža ceļa. Parastā liepa (Tilia cordata POTENCIALAIS Ap 1 km no Garozas 3.8 Mill.) DIŽKOKS uz D, pie Namiķu mājām. Purvmaļu ozols POTENCIALAIS Netālu no Cenu 4.0
Ozolnieku novada dome 32 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Suga Aizsardzības Atrašanās vieta, Apkārtmērs kategorija apraksts DIŽKOKS pagasta austrumu robežas ceļa malā, kas ved uz "Purmaļu" mājām.
3.nodaļa
KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS
Kā vietvārdu, tā arī vairāku teiku izpēte liecina, ka Ozolnieku novada teritorija aktīvi apdzīvota jau pirms daudziem gadu tūkstošiem, jo Lielupes krastos pie Kalnciema atrodas senākie arheoloģijas atradumi. Laika gaitā ir izveidojušās daudzas vērtīgas dabas ainavas gan no ģeogrāfiskā, gan vizuālā, gan kultūrvēsturiskā viedokļa. Pie vērtīgākajām ainavām novada teritorijā pieder aizsargājamie dabas objekti, ūdenstilpes ar ūdens aizsardzības piekrastes joslām, kā arī kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas varētu veidot veselu tūrisma objektu sistēmu, parādot novada teritorijas savdabību. Sidrabenes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauti divi agrākie pagasti - Salgales pagasts (bijušais nosaukums: Emburgas pagasts, vāciski- Annenburgsche, krieviski - Annenburgskoja) un Garozes pagasts (bijušais nosaukums: vāciski - Garosen, krieviski - Garozenskaja). Zemgaļi novada teritoriju sāka apdzīvot 1.-4.gs. Par zemgaļu kultūru stāsta arheoloģiskie pieminekļi – pilskalni, apmetnes, senkapi. Ozolnieku novada teritorijā atrodas vairāki arheoloģijas pieminekļi. Izrakumi pie Rutenieku, Rijnieku un Dālūžu mājām liecina par senām zemgaļu apmetnes vietām. Pie Rijniekiem atrasts visbagātākais (6 kg smags) dzelzs laikmeta monētu depozīts. Pie Garozas skolas un Garozas-Bluķa ceļa malās ir franču karaspēka nocietinājumi - skanstis no 1812. g. kara, kad Napoleona karaspēks cauri Garozai devās uz Rīgu. No Emburgas pilskalna, kas atrodas Ragvēzes strauta krastā netālu no tā ietekas Lielupē, saglabājusies tikai ziemeļu dala, bet dienvidu daļa norakta, būvējot Emburgas-Iecavas ceļu. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilskalnā bijusi nocietināta zemgaļu pils, kas nodedzināta. Atradumi liecina par pilskalna apdzīvotību arī viduslaikos, rakstos minēts, ka 15. gs. Emburgā bijusi vasaļa pils.
Ozolnieku novada dome 33 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Ap 9. gadsimtu tagadējā Sidrabenes teritorija ietilpa senajā zemgaļu zemē Upmalē. Garoza rakstos pirmoreiz minēta 1287. g., kad zemgaļi pie tās sakāva Livonijas ordeņa karapulkus, Emburgas pils - 15. gadsimtā. 17. gs. Kurzemes hercogs Gothards Ketlers Emburgā seno nocietinājumu vietā uzcēla medību pili un zemes īpašumus pie tās uzdāvināja savai sievai Annai fon Meklenburgai. Hercogiene šajā vietā izveidoja muižu, bet Emburga tika pārdēvēta par Annenburgu. Vēlāk šo nosaukumu ieguva ari pagasts, ko Latvijas brīvvalsts laikā nosauca par Salgales pagastu (pēc draudzes nosaukuma). 15.-16.gs. teritorijā ap Jelgavu sāka rasties pirmās muižas. Laikā no 1561.g. līdz 1795.gadam teritorija atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Pirmais hercogs Gothards Ketlers nodibināja hercoga muižas jeb domēnes. Ar hercoga un muižnieku gādību tika uzceltas luterāņu baznīcas un šajā laikā 1869.gadā tika uzcelta arī Dalbes luterāņu baznīca (arhitekts N.Gusevičs) . Pirmā pasaules kara laikā tā tika izpostīta, bet pēc kara atkal atjaunota. Hercoga Jēkaba prasmīgā saimniekošana, arī kuģojamā Lielupe 17. gs. veicināja Emburgas uzplaukumu. Pa Lielupi kursēja liellaivas un burukuģi, 1650.gadā Emburgā ierīkoja dzelzs cepli (darbojās līdz 1700.gadam, ražoto čugunu eksportēja), 1648. g. darbu sāka trīs vadmalas austuves, veltuves, tapešu un tepiķu darbnīcas, teļādu mītavas, krāsotavas, vairāki ķieģeļcepļi un gateri. Darbojās osta, zirgu pasta stacija ar 5 pajūgiem un 12 zirgiem, hercogs Emburgas apkaimē rīkoja plašas medības. Pilsētiņas ziedulaiki beidzās 1658. g., kad zviedri Emburgu nodedzināja, apkārtni izpostīja, hercoga ģimeni, kas bija patvērusies pilī, saņēma gūstā. Hercoga laiku vel atgādina senie vietvārdi (Ādītes, Strīķeri, Klētskalni, Ogļudeģi, Ogļumaisi). Pasažieru kuģīši (tvaikonītis «Olga») no Jelgavas līdz Cīruļiem kursēja gan līdz pat 20.gs. 70. gadiem. 16.-18.gs. novada teritorijā tiek celtas lepnas muižu pilis, tiek veidoti muižu parki. Arī Teteles muižā tika izveidots parks. Muižā bija gan oranžērijas, zvērnīcas, labirinti, bosketi, “izšūti porteri” un mākslīgās pilsdrupas. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai Teteles muižas tornis, kurs datēts ar 1840.gadu. Tornis tika uzcelts sakarā ar lielkņaza Vladimira Aleksandroviča piedalīšanos medībās. Novada teritorija ir daudzkārt laupīta, postīta un dedzināta. Pāri gājuši vāciešu, lietuviešu, zviedru, poļu un krievu karaspēki. No 233 Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas gadiem 81 bija kara gads, kuriem nereti sekoja dažādu slimību un mēra epidēmijas.
Ozolnieku novada dome 34 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Pirmā pasaules kara kaujas notika Jelgavas pievārtē, sakarā ar to novada teritorijā ir vairākas piemiņas vietas veltītas šiem notikumiem: – Pie bijušās Skuju skolas piemineklis Sestā Rīgas kājnieku pulka karavīriem, kas krita 1919.g. 17.novembrī cīņā ar bermontiešiem par Jelgavas atbrīvošanu (tēlnieks M. Šmalcs, 1937.g., atjaunots 1985.-1987.gadā); – Pirmā pasaules kara krievu un vācu karavīru brāļu kapi Cenas kapsētā (piemiņas akmens 1989.g. Kaujas vieta, kur 1919.gada 17.novembrī notika kaujas, piemineklis 1930.g.); – Pirmā pasaules kara krievu un vācu karavīru brāļu kapi Dalbes kapsētā (piemineklis 1938.g.); – Vācu un dažu krievu karavīru brāļu kapi (Dzidru brāļu kapi) atrodas arī pie Cenu ciema (piemineklis 1935.g); – Blakus Skrabu kapsētai piemineklis 1935.g; – Teteles kapsētā.
Pie Briņķiem, Seglu un vecajos Gāzeru kapos apbedīti 1906. g. soda ekspedīcijas nogalinātie revolucionāri. Garozā un Garozas mežniecības mežos ir 1. Pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi. 1935. g. pie Vareļu mājārn (ēkas nojauktas) uzstādīja piemiņas monumentu 12 karaskolas kadetiem, kas 1919. g. 18. novembri krita kaujā ar bermontiešiem, padomju laikā sasprindzināts, 1990. g. atjaunots. Prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās Aučos, ko 1871. g. bija nopircis prezidenta tēvs Krišjānis Čakste, 1999. g. 14. septembrī, prezidenta 140. dzimšanas dienā, atklāja piemiņas vietu ar plašu ekspozīciju par Čakstes dzimtu. Ir nodoms te izveidot muzeju.
Ozolnieku novada dome 35 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Attēls: Auču muižas pils
Igauņu kapsētā apbedīti prezidenta vecāki - Krišjānis un Karolīne Čakstes. Kultūrvēsturisks piemineklis ir dzejnieka E. Virzas dzimtas mājas «Billites». Otrā pasaules kara leģionāru un vācu karavīru brāļu kapi atrodas pie bijušās Skuju skolas, Mušķiem un Jaunpēterniekiem. Pirms 2. Pasaules kara tagadējā Ozolnieku centra teritorijā atradās apdzīvota vieta Paulsgnade. Ozolnieku pagasta teritorija bija apmēram 15 reizes lielāka kā šobrīd (1936. – 117,8 km2). Tā ietvēra gan kaimiņu pagastu teritorijas, gan Jelgavas Z daļu. Pagastā bija 80 vecsaimniecības, 7 dažādas biedrības, 2skolas, 4 bibliotēkas. Vēsturiskā apbūve Ozolniekos veidojās pie vecā Rīgas – Jelgavas ceļa un šosejas, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Kurzemes hercogistes laikā Ozolnieku teritoriju šķērsoja nozīmīga maģistrāle, kas savienoja Rīgu ar Jelgavu un citām hercogistes pilīm, un veda uz Rietumiem – uz Eiropu. Uzspridzinot tiltu pār Iecavu Pirmā Pasaules kara laikā, ceļš zaudēja savu nozīmi Ozolnieku pagasta teritorijā. Līdz 20. gadsimta 50 – jiem gadiem darbojās pārceltuve, bet 80 – jos gados uzbūvēta 7 m augsta laipa. Nozīmīgs kultūrvēsturisks notikums Ozolnieku pagastā bija 19. gs. sākumā, kad pagasta teritorijā ieradās Napoleona armija. Iecavas upes kreisais krasts bija tālākais punkts tagadējā Latvijas teritorijā, līdz kurai nokļuva franču – sakšu karaspēka
Ozolnieku novada dome 36 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
priekšposteņi. Iecavas labajā krastā veidoti zemes nocietinājumi. Uzbūvēti vairāki aizsargvaļņi jeb skanstis sākot no Iecavas ietekas Lielupē līdz pat Iecavas pilsētai. Skanstis veidoja pusapļa formas uzbērums un priekšpusē apmēram 12 m dziļš ierakums; šīs mākslīgi radītās reljefa formas ir saskatāmas arī mūsdienās (pie "Upmaļiem", "Silgraužiem"). Nocietinājumi pie vēsturiskā Rīgas – Jelgavas ceļa Iecavas upes krastā ir arheoloģijas piemineklis Franču – Sakšu skansts (pie "Mazsilgraužiem" Cenu pagasta teritorijā). Par vietējās nozīmes kultūras pieminekli uzskatāma vēsturiskā pagastnama ēka – tagad Tautas nams. Pēc Pirmā Pasaules kara pagasta valde atradās nolietotā neremontētā bijušajā Nespējnieku patversmes ēkā. 1928. gadā pašvaldība no valsts zemes fonda 6-jā kilometrā no Jelgavas saņēma veco Unkas krogu ar zemi. Ēku pagasts nojauca un uzcēla jaunu saimniecības ēku. Tālāk – materiālu un līdzekļu saglabāšana jaunbūvei. Pēc arhitekta A. Raistera projekta 1937.gadā uzsāka jaunbūves celtniecības darbus, bet 1939.gada 1.jūnijā darbi tika pabeigti.
Tabula . Kultūras pieminekļi Ozolnieku novadā Valsts Pieminekļu Pieminekļu Pieminekļu Pieminekļu Pieminekļu aizs. vērtības grupa veids nosaukums atrašanās vieta datējums Nr.
5248 Vietējās Arhitektūra Auču muižas Ozolnieku nov. 1920. –tie nozīmes pils Sidrabenes pag. gadi Aučos
5249 Vietējās Arhitektūra Dzīvojamā Ozolnieku nov., 19.gs.b.1936 nozīmes māja “Billītes” Sidrabenes pag. Billītēs
5250 Vietējās Arhitektūra Emburgas Ozolnieku nov., 19.gs.2p. nozīmes vējdzirnavas Sidrabenes pag. Emburgā Ozolnieku nov., 5251 Vietējās Arhitektūra Dzīvojamā Sidrabenes pag. 1827.? nozīmes māja Emburgā, “Upenieki” Upeniekos
5252 Vietējās Arhitektūra Garozas Ozolnieku nov., 1906. nozīmes dzelzceļa Sidrabenes pag. stacija Garozā
1010 Vietējās Arheoloģija Diduļu senkapi Ozolnieku nov.,
Ozolnieku novada dome 37 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
nozīmes Sidrabenes pag. Pie Diduļiem
1011 Valsts nozīmes Arheoloģija Emburgas Ozolnieku nov., pilskalns Sidrabenes pag. Pie Emburgas pasta
1012 Vietējās Arheoloģija Emburgas Ozolnieku nov., nozīmes vējdzirnavu Sidrabenes pag. senkapi pie Krīpēniem
1013 Vietējās Arheoloģija Namiķu Ozolnieku nov., nozīmes skansts Sidrabenes pag. Pie Namiķiem
1014 Vietējās Arheoloģija Pūķu senkapi Ozolnieku nov., nozīmes Sidrabenes pag. Pie Pūķiem
1015 Vietējās Arheoloģija Speltu apmetne Ozolnieku nov.., nozīmes Sidrabenes pag. Pie Speltēm
1016 Vietējās Arheoloģija Svenķīšu Ozolnieku nov., nozīmes skansts Sidrabenes pag. Pie Svenķīšiem
1017 Valsts nozīmes Arheoloģija Tuču apmetne Ozolnieku nov., Sidrabenes pag. Pie Tučiem
5253 Vietējās Arhitektūra Salgales Ozolnieku nov., 17.gs.b. nozīmes luterāņu Sidrabenes pag. baznīcas Salgalē drupas 5254 Valsts nozīmes Arhitektūra Salgales Ozolnieku nov., 19.gs.1.p. mācītājmāja Sidrabenes pag. Salgalē 983 Vietējās Arheoloģija Mazsilgraužu Ozolnieku nozīmes senkapi novads, Cenu (Zviedru kapi) pagasts pie Mazsilgraužiem 984 Vietējās Arheoloģija Silgraužu Ozolnieku nozīmes skansts novads, Cenu pagasts pie Mazsilgraužiem 985 Vietējās Arheoloģija Bluķu skansts Ozolnieku nozīmes novads, Cenu pagasts pie
Ozolnieku novada dome 38 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Upmaļiem 5187 Vietējās Arhitektūra Dalbes literāņu Ozolnieku 1869.g. nozīmes baznīca novads, Cenu pagasts , Dalbe Vietējās Arhitektūra Teteles muižas Ozolnieku 5188 nozīmes tornis novads, Cenu 1840.? 1992 pagasts , Tetele, Teteles skolā
4. nodaļa.
ZEMES IZMANTOŠANAS UN ĪPAŠUMA STRUKTŪRA
Ozolnieku novadā salīdzinoši daudz zemes platību pieder valstij – 11094 ha jeb 38.8% no novada kopplatības (skat. -att.). Tik liels valsts īpašumu īpatsvars novada teritorijā ir izveidojies sakarā ar to, ka Ozolnieku novada teritorijā atrodas lielas valsts meža platības (10288 ha), kuras tiek izmantotas pētnieciskiem nolūkiem.
Pašvaldības zeme 17 712 Valsts zeme 11094 Juridisko personu īpašumi 14711 Fizisko personu īpašumi 2085 Zemes reformas pabeigšanai
attēls Zemes sadalījums pēc īpašuma piederības Ozolnieku novadā uz 01.01.2010. [Avots: Valsts Zemes dienesta dati, 2009.]
Lielākā daļa novada teritorijas – 14 711 ha jeb 51,4 % ir fizisko personu rīcībā nodotā zeme. Pašvaldībai piekrītošā zeme ir 712 ha, jeb 2.5 %, zemes reformas pabeigšanai Ozolnieku novadā paredzēti 17 ha.
Ozolnieku novada dome 39 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
tabula Zemes sadalījums pēc lietošanas veida uz 01.01.2010.
Zemes lietošanas veids Platība, ha Īpatsvars, %
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 11378.0 29,0 Meži 13033.9 52.3 Krūmāji 421.8 1,9 Purvi 154.6 0,2 Zem ūdeņiem 1072.9 5,3 Zem ēkām un pagalmiem 754.5 4,1 Zem ceļiem 780.4 3,5 Pārējās zemes 1023.4 3,7 Kopā 28619.5 100,00
Lielāko daļu Ozolnieku novada teritorijas aizņem meži (52,3 %) un laiksaimniecībā izmantojama zeme (29%), ļoti mazu īpatsvaru veido zemes platības, kuras aizņem purvi (0,2 %), krūmāji (1,90 %) un zemes zem ēkām un pagalmiem (3,90 %). tabulā atspoguļots zemes sadalījums pēc izmantošanas mērķa.
tabula Zemes sadalījums pēc izmantošanas mērķa Ozolnieku novadā uz 01.01.2010.
Zemes izmantošanas mērķi Platība, ha Īpatsvars, % Lauksaimniecības zemes 16142,8 56,4 Mežsaimniecības zeme 10503,0 36,7 Ūdens objektu zeme 348,7 1,2 Derīgo izrakteņu teritorijas 83,3 0,3 Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes 34,7 0,1 zeme Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 492,6 1,7
Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 47,6 0,2 Komercdarbības objektu apbūves zeme 39,9 0,1 Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 94,5 0,4 Ražošanas objektu apbūves zeme 126,8 0,4 Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves 667,0 2,3 zeme Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu 38,6 0,2 apbūves zeme Kopā: 28619,5 100,00
Ozolnieku novada dome 40 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Lielākā daļa novada teritorijas tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām – 56,4% un mežsaimniecības vajadzībām – 36,7%.
5.nodaļa. NOVADA TELPISKĀ STRUKTŪRA UN ELEMENTI
5.1. Apdzīvoto vietu telpiskā struktūra
Ozolnieku novada telpiskā struktūra ir raksturojama ar divu veidu apdzīvoto vietu tipiem: - Kompaktas un urbanizētas apdzīvotās vietas. - Viensētas un retinātas viensētu grupas. Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas pieskaitāmi novada ciemi – Ozolnieki, Iecēni, Brankas, Āne, Tetele, Jaunpēternieki, Cenas, Dalbe, Garoza un Emburga, kas raksturojas ar kompaktu ēku izvietojumu un attīstītu publisko un inženiertehnisko infrastruktūru. Jaunizveidotas ciemu teritorijas, kas raksturojas ar vienkopus izvietotām savrupmāju grupām, taču bez publiskās un inženiertehniskās infrastruktūras ir Renceles un Purviņi. Pārējās novada apdzīvotās vietās dominē viensētas un viensētu grupas. Kompakta savrupmāju apbūve sāk veidoties arī Glūdas ciemā. Tipiska rūpnieciska apbūve ir attīstījusies Raubēnu ciemā. Apbūves raksturu ir veidojuši vairāki nozīmīgi faktori. Kā būtiskākais no tiem ir - Ozolnieku novada teritorija ir bagāta ar māla atradnēm, kuras intensīvi sāka izmantot pēc Otrā pasaules kara. Līdz ar māla iegūšanu veidojās jaunas apdzīvotas vietas. Pie vienas no pirmajām māla atradnēm – Sarkanais māls, kur notika arī ķieģeļu ražošana, sāka veidoties Ānes ciems. Šeit tika uzbūvētas dažas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kā arī vairākas savrupmājas. Līdzīgi veidojies ir arī Branku ciems ar daudzstāvu un individuālām dzīvojamām ēkām. Branku ciems vairākus gadus veidojies arī kā bijušā Cenu pagasta centrs. Ciems gan teritoriāli, gan iedzīvotāju sarunvalodā tiek dalīts divās daļās – Brankās un Pārupē, kuru sadala Iecavas upe. Ciemos ir samērā labs nodrošinājums ar inženiertehnisko infrastruktūru un daļēji izveidota sociālā infrastruktūra. Minētās apdzīvotās vietas raksturojas ar daudzdzīvokļu ēku apbūvi. Ozolniekus pamatoti uzskata par melioratoru ciematu, jo attīstoties meliorācijas uzņēmumiem, dažu viensētu vietā radās ciemats. Padomju gados Ozolnieku pagastam bija pilsētciemata
Ozolnieku novada dome 41 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija statuss, tas saruka teritoriāli, toties sociālo, ekonomisko un komunālo pakalpojumu ziņā pagasts bija viens no attīstītākajiem Latvijā. Ar LR Augstākās padomes Prezidija 1992. gada 10. jūlija Dekrētu “Par Jelgavas rajona Ozolnieku ciemata administratīvās teritorijas pārveidošanu par pagastu”, Ozolnieku pilsētciemats pārveidots par Ozolnieku pagastu ar administratīvo centru Ozolnieku ciemā. Mūsdienās Ozolnieki ir viens no lielākajiem ciemiem Ozolnieku novadā ar attīstītāko infrastruktūru un vislabāk nodrošinātāko apkalpes un sabiedriskajiem objektiem. Vēsturiski ap bijušo Teteles muižu veidojies Teteles ciems ar individuālo dzīvojamo māju pārsvaru, vairākām divstāvu dzīvokļu ēkām un Teteles skolu. Tomēr lielākā daļa savrupmāju celtas padomju laikā. Apbūve ir samērā blīva, bet nav pietiekošs inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājums. Teteles un Ānes ciemu robežas sakļaujas, bet telpiski tie ir divi atsevišķi ciemi. Teteles un Ānes ciema iedzīvotāji pateicoties tiešajai autobusu satiksmei ar Jelgavu pārsvarā izmanto darba vietas Jelgavā. Ānes ciemā atrodas iedzīvotāju mazdārziņu teritorijas. Dalbes ciems ir veidojies Dalbes stacijas apkārtnē. Ciems ar Jelgavas šoseju tiek sadalīts divās daļās. Vecā daļa – kurā atrodas Dalbes baznīca, kapi, stacija un jaunā daļa, kura ietver divas blīvi apbūvētas savrupmāju teritorijas Misas abos krastos. Jaunā daļa veidojusies padomju laikā, kur Misas labā krastā ir 60-to gadu apbūve, bet kreisā krastā 80-to gadu apbūve. Ciema teritorijā Misas upes labā krastā atrodas d/s „Saturns”. D/s "Saturns" apbūve ir dārza mājas un atsevišķas nelielas savrupmājas. Šajā blīvi apbūvētā teritorijā nav atbilstošas inženiertehniskās infrastruktūras. Cenas ciems telpiski ir ļoti neliels un kompakts ar pāris daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un dažām savrupmājām. Inženierkomunikāciju nodrošinājums nav. Jaunpēternieku ciems arī ir telpiski neliels un kompakts kur izvietojušās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājām un savrupmājas, kā arī ražošanas uzņēmumu apbūve. Pie kompaktas un urbanizētas apdzīvotas vietas pieskaitāmi Salgales pagasta ciemi – Garoza un Emburga ar samērā kompaktu ēku izvietojumu un vairāk vai mazāk attīstītu publisko un inženiertehnisko infrastruktūru. Ciemos pārsvarā dominē savrupmāju teritoriju apbūve. Centros koncentrēti sabiedriskie, tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Ciemu apbūve pārsvarā veidota 20. gs. otrajā pusē, ar tam laikam raksturīgo arhitektūru. Ciema statuss ir noteikts arī bijušajai dārzkopības sabiedrībai „Purviņi”, kurā pārsvarā koncentrējušās bijušās vasarnīcas un savrupmājas.
Ozolnieku novada dome 42 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Ozolnieku novada teritorijā atrodas vasarnīcu tipa apdzīvota teritorija – dārzkopības sabiedrība "Lazdiņas". Teritorija izvietojas Misas upes kreisā krastā. D/s "Lazdiņas" apbūve ir dārza mājas un atsevišķas nelielas savrupmājas. 2007.- 2008.gados daudzās teritorijās, kur saskaņā ar spēkā esošo novada teritorijas plānojumu bija atļauta retinātā savrupmāju apbūve, tika veikta detālplānojumu izstrāde, paredzot jaunu savrupmāju dzīvojamo kvartālu izveidošanu. Šobrīd, ņemot vērā ekonomisko recesiju, šis process ir apstājies. Daudzviet teritorijas ir tikai sadalītas, neveicot nepieciešamās inženiertehniskās infrastruktūras izbūvi. Liela uzmanība jāpievērš šo teritoriju inženiertehniskajai sagatavošanai, pirms dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanas.
5.2. Inženiertehniskā infrastruktūra
5.2.1. Ūdensapgāde
Ozolnieku, Branku, Jaunpēternieku, Ānes un Teteles ciemu iedzīvotāju apgādi ar dzeramo ūdeni nodrošina centralizētā ūdens apgādes sistēma. Kopējais ūdensapgādes tīkla garums Ozolniekos (Ozolnieku un Cenu pagastā) ir 15-18 km. Ozolnieku novada teritorijā pēc Valsts ģeoloģijas dienesta sniegtās informācijas ir 41 artēziskā akas ar dziļumu 35-226,8 m. No šiem ūdensapgādes urbumiem izmanto 19, bet pārējie ir iekonservēti, likvidēti, nedarbojas vai nav zināms to stāvoklis. Ozolnieku ciemā ir divas ūdensapgādes sistēmas. Viena atrodas pie Ozolnieku vidusskolas teritorijas ar divām artēziskajām akām, otra Ozolnieku ciema centra rajonā ar četrām artēziskajām akām. Trešā ūdensapgādes sistēma ir “Aizupēs” ar vienu artēzisko aku. Abām sistēmā ir ūdenstorņi : apjoms - 30 m3 un 50 m3. Ūdens sagatavošanas stacijas Ozolniekos nav un dzeramo ūdeni patērētāji saņem tieši no artēziskajām akām. Artēzisko aku izbūves gadi ir 1955., 1968., 1971., 1976., 1986., 1987. un to tehniskais stāvoklis ir normāls. Ūdens spiediens cauruļvados ir līdz 2,4atm. “Aizupes ” artēziskā aka ir izbūvēta 1964.gadā. Cauruļvadu stāvoklis ir dažāds, tie izbūvēti dažādos laikos no dažāda veida materiāliem. Ozolniekos maģistrālais ūdensapgādes tīkls ir vairāk nekā 40 gadu ekspluatācijā bez nopietniem kapitālieguldījumiem tā rekonstrukcijā. Ūdensvada tīklam ir nepieciešams noslēdzošās armatūras un ugunsdzēsības hidrantu remonts. Centralizēta ūdensapgāde tiek nodrošināta arī Raubēnu ciemā, kurš pieslēgts Jelgavas pilsētas ūdensvadam, kuru apsaimnieko SIA “Jelgavas ūdens”. Visa
Ozolnieku novada dome 43 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija inženiertehniskā infrastruktūra ir novecojusi un tai nepieciešams kapitālais remonts vai nomaiņa. Salgales pagasta teritorijā ir 3 artēziskie urbumi - Emburgas ciemā , Garozas ciemā un Garozas pamatskolā . Pie Ānes un Teteles ciemiem atrodas deviņas SIA “Jelgavas ūdens” apsaimniekotās artēziskās akas, no kurām pašlaik darbojas sešas. No šīm akām tiek nodrošināta ūdensapgāde patērētājiem Jelgavas pilsētā. Ūdens bakterioloģiskais sastāvs atbilst sanitārajām normām, bet dzelzs saturs un ūdens kopējā cietība pārsniedz pieļaujamās normas. 2011.gadā uzsākta Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavas pilsētā, II kārta” realizācija, kura ietvaros plānota atdzelžošanas iekārtu uzstādīšana ūdens ņemšanas vietā. Centralizēta ūdens apgādes sistēma nav d/s „Lazdiņas”, Dalbes un Cenu ciemos. Novada iedzīvotājus ar komunālajiem pakalpojumiem nodrošina SIA „Ozolnieku KSDU” un koncesijas līguma pamata SIA”Āne EP”. Daudzās savrupmājās, viensētās un zemnieku saimniecībās ūdensapgāde tiek risināta ar lokālo grodu vai seklas cauruļvada aku izbūvi, kā arī no dziļurbumiem.
5.2.2.Kanalizācija
Ozolnieku ciemā kanalizācijas tīkla kopgarums ir 12200 m. Centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav pieslēgti visi ražošanas uzņēmumi. Nav risinājuma dārzkopības sabiedrībā “Aizupes” par centralizētu kanalizāciju, pārsūknēšanas un attīrīšanas ietaišu izbūvi, jo šobrīd visi kanalizācijas notekūdeņi nonāk kanalizācijas bedrēs un tālāk bez attīrīšanas Iecavas upē. Kanalizācijas notekūdeņi Brankas ciemā pa pašteces kolektoriem nonāk līdz divām sūkņu stacijām, no kurām ar spiedvada palīdzību kanalizācijas ūdeņi tiek novadīti līdz attīrīšanas iekārtām (400 (2x200) aerotenki). Pēc tam notekūdeņi attiecīgi tiek novadīti Iecavas upē. Jaunpēterniekos daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tiek nodrošinātas ar kanalizācijas izsūknēšanas akām. Ānes ciemā ar centralizētu kanalizācijas notekūdeņu sistēmu nodrošinātas galvenokārt daudzstāvu dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Kanalizācijas notekūdeņi Ānes ciemā pa pašteces kolektoriem nonāk līdz sūkņu stacijai, no kuras ar spiedvada palīdzību kanalizācijas ūdeņi tiek novadīti līdz attīrīšanas iekārtām – bioloģiskās attīrīšanas
Ozolnieku novada dome 44 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija stacijā BIO – 800 ((2x350) aerotenki). Pēc kā notekūdeņi attiecīgi tiek novadīti Lielupē. Teteles ciemā arī ir izbūvēti pašteces kolektori. Atsevišķa lokālā kanalizācijas novadīšanas sistēma ir izveidota Teteles pamatskolai (BIO-12). Tetelē notekūdeņu attīrīšanai izveidoti divi septiķi un dīķi, pēc kā notekūdeņi attiecīgi tiek novadīti Lielupē. Ānes un Teteles kanalizācijas tīklu kopgarums ir 4,160km un 2002.gadā kanalizācijas attīrītie notekūdeņi bija 114662m3. Emburgas un Garozas ciemos ir uzstādītas attīrīšanas iekārtas BIO 100 izvietotas. Tās ir novecojušas un neefektīvas. Jauda 100 m3/diennaktī.
Raubēnu ciemā ir vietējā kanalizācijas sistēma. Ozolniekos ir 5 kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, ar kuru palīdzību notekūdeņi tiek novadīti uz bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām. Bioloģiskās attīrīšanas ietaises ir izbūvētas 1987.gadā ar projektēto jaudu 800 m3/dnn (reālā jauda 700 m3/dnn). Ir četri baseini pa 200 m3 katrs un trīs dūņu lauki. Izplūdes baseins – Iecavas upe. Pārējā novada teritorijā ir izsmeļamās krājakas un vietējo notekūdeņu filtrācijas lauki, kā arī vietējās bioloģiskās attīrīšanas ietaises. 2009.gadā pašvaldība realizēja projektu „Sadzīves notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārtu uzstādīšana Ozolnieku novada Branku ciemā”. Projekta ietvaros veikta spiedvada un autonomu bioloģisko attīrīšanas iekārt izbūve, kā rezultātā ir pārtraukta Iecavas upes un apkārtējās vides piesārņošana ar sadzīves notekūdeņiem apbūves zonā Iecavas kreisajā krastā.
5.2.3. Elektroapgāde
Ozolnieku novada teritorijā elektroapgādi nodrošina: - 258 20 kV transformatoru apakšstacijas - 9 transformatoru punkti, kuri pieslēgti 10 kV elektrotīkliem (rūpnieciskais noliktavu rajons ap Rubeņu ceļu – Raubēnu ciemā) - 20 kV gaisvadu līnijas ar kopējo garumu 170 km. No transformatoru apakšstacijām lietotājiem elektroapgāde notiek galvenokārt pa 0,4 kV gaisa vadu un kabeļu līnijām. Ar elektroenerģiju tiek nodrošinātas visas individuālās mājas, ciemu dzīvokļi un pārējās funkcionējošās ēkas. Perspektīvā ir iespējas pieslēgt papildus jaudu lietotājiem. Ozolnieku novadā elektroapgādi
Ozolnieku novada dome 45 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija nodrošina Latvijas energosistēma, ko pārvalda AS „LATVENERGO” un AS „Sadales tīkli”. Plānojot teritorijas, jānodrošina iespēja brīvai piekļuvei esošo inženierkomunikāciju apkalpei un rekonstrukcijai. Darbiem, kuros paredzēts izmantot celšanas mehānismus, ja tie notiek tuvāk par 30 m no EPL vadiem, jāparedz darbu veikšanas projekta izstrāde. Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana AS “Latvenergo” tīklam notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 14.12.2005. lēmumā Nr.302 apstiprinātiem “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem|”.
5.2.4. Sakaru infrastruktūra
Ozolnieku novada teritorijā telekomunikāciju sakarus nodrošina SIA „Lattelecom” un mobilo sakaru operatori. Telekomunikāciju pakalpojumi ir nodrošināti visā novada teritorijā.
5.2.5. Siltumapgāde
Ozolnieku novadā ciemu dzīvojamo māju, sabiedrisko objektu un rūpniecības uzņēmumu siltumapgādi nodrošina: - Ozolniekos – SIA „Ozolnieku KSDU” centralizētā siltumapgādes sistēma, uzstādīta un funkcionē koģenerācijas iekārta; - Ānē – SIA „Āne EP” centralizētā siltumapgādes sistēma; - Autonomi siltuma avoti, kas izbūvēti katras ēkas vai nelielas ēku grupas siltumapgādei. Ozolnieku ciema katlu māja tika rekonstruēta un 2002.gadā un nodota ekspluatācijā jauna koģenerācijas stacija. Tās pamatā ir divas modernas, automatizētas iekārtas, kas no gāzes kurināmā vienlaikus ražos gan siltumu, gan elektroenerģiju pārdošanai. Šāda siltuma un elektroenerģijas iekārta ekonomē ap 40% kurināmā. Nepieciešamības gadījumā var strādāt abu veidu kurināšanas sistēmas. Branku ciema Pārupē un Ānes ciemā ir centralizēta siltumapgāde galvenokārt daudzstāvu dzīvojamām mājām. Katrā no šiem ciemiem ir sava katlumāja. Brankās vairākas dzīvojamās ēkas un sabiedriskās ēkas ir nodrošinātas ar lokālo gāzes apkuri. Pārējie novada, t.sk. arī ciemu savrupmāju, iedzīvotāji ir nodrošināti galvenokārt ar
Ozolnieku novada dome 46 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija malkas apkuri. Ozolniekos, Brankās un Ānē siltumenerģijas ražošanai izmantojamais kurināmā veids ir dabas gāze. Siltumtīklu garums Ozolniekos ir 2.75 km, Brankās – 0.75 km un Ānē – 0.92 km Novads centrālapkuri nodrošina atsevišķi Teteles skolai, kur kā kurināmo izmanto malku. Centralizēta siltumapgāde ir nodrošināta arī Salgales un Garozas pamatskolās, Salgales mūzikas skolā un pagasta administratīvajās ēkās Emburgā un Garozā.
5.2.6.Gāzes apgāde
Ozolnieku novada teritorijā atrodas: -augstā spiediena gāzesvada ar spiedienu 1.6 megapaskāli (maģistrālais gāzesvads0 atzars DN150; -gāzes regulēšanas stacija (GRS)”Jelgava-2”; - augstā spiediena (P<0,6 MPa) sadales gāzesvadi un to iekārtas; - vidējā spiediena (P<0,4 MPa; P<0.01 MPa) sadales gāzesvadi un to iekārtas; - zemā spiediena (P<0,005 MPa) sadales gāzesvadi un to iekārtas; - pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības stacija (KAS), anodu zemējums, anodu kabelis un 8 m attālumā no maģistrālo gāzesvadu ass atrodas sakaru kabeļi.
5.3. Transporta infrastruktūra
5.3.1.Autoceļi
Ozolnieku novads transporta infrastruktūras ziņā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Ozolnieku novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A8 - Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene). Transporta infrastruktūru nodrošina valsts reģionālie autoceļi – Jelgava-Iecava, Ozolnieki- Dalbe , Jelgava – Staļģene – Code, Jelgava – Kalnciems; Valsts vietējie autoceļi: Blukas-Emburga, Dalbe-Lejasbēnūži, Dalbe-Pēternieki-Palejas, Ozolnieki- keramikas rūpnīca Spartaks, Upmaļi- Cīruļi, Iecava - Emburga, Priedes – Sietnieki, Zālīte – Akmenscūciņas – Staļģene, kā arī pašvaldības ceļi.
Ozolnieku novada dome 47 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
5.3.2. Dzelzceļš Ozolnieku novadu šķērso divas dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava – Meitene un Ventspils – Jelgava – Krustpils – Bigosova. Dzelzceļa līnija Rīga – Jelgava novada teritorijā ir 10,4km gara un pie tās atrodas dzelzceļa stacija – Cenas un divi pieturas punkti – Dalbe un Ozolnieki. Šo līniju izmanto gan pasažieru, gan kravas vilcieni. Vilciens Rīga – Jelgava ir iecienīts transporta līdzeklis, jo tas kursē samērā bieži – vismaz reizi stundā. Sevišķi svarīgs dzelzceļa pakalpojums ir tiem novada lauku iedzīvotājiem, kuriem jānokļūst Jelgavā vai Rīgā. Daudzi vilciena reisi neapstājas Dalbē un Cenās, jo tās salīdzinoši ir mazāk nozīmīgas. Tas būtiski ietekmē Cenu pagasta iedzīvotāju pārvietošanās iespējas. Dzelzceļa līniju Jelgava – Krustpils šobrīd izmanto tikai kravas pārvadājumiem.
5.4. Publiskā infrastruktūra 5.4.1. Izglītība Ozolnieku novadā atrodas trīs pirmskolas izglītības iestādes „Bitīte”, „Zīlīte” un „Saulīte”. Pirmskolas izglītības programmu nodrošina arī Garozas pamatskolas pirmskolas grupa un Salgales pamatskolas pirmskolas grupa. Pamatskolas izglītības programmu nodrošina : Teteles pamatskola, Garozas pamatskola un Salgales pamatskola. Ozolnieku vidusskola ir Ozolnieku novada izglītības iestāde, kas dibināta 1846.gadā – kā Ozolmuižas skola. 1987. gadā uzcelta jaunā skolas ēka. Skolā tik realizētas: -Vispārējās pamatizglītības programma (kods 21011111) - Vispārizglītojošo vidējās izglītības programma (kods 31011011); - Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē (A un B līmenis) (kods 21015811); - Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē (kods 21015311); Ozolnieku novadā tiek piedāvāta arī augstākās izglītības iespēja. Novada iedzīvotājiem ir ļoti izdevīgi izvēlēties dažādas studiju iespējas augstākajās mācību iestādēs kā novadā, tā arī tuvākajās pilsētās –Jelgavā, vai Rīgā, kas piedāvā
Ozolnieku novada dome 48 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija visplašākās studiju iespējas. Ozolnieku novada teritorijā atrodas Psiholoģijas augstskolas Jelgavas filiāle, kas piesaista lielākoties apkārtējo rajonu studēt gribētājus.
Svarīga un novada iedzīvotājiem ļoti būtiska ir iespēja turpināt vai papildināt savas zināšanas. Tirgus ekonomikas un darba ņēmēju konkurences apstākļos bieži ir nepieciešami kvalifikācijas celšanas kursi, jaunākās informācijas vai metodikas apkopojums. Ozolnieku novada iedzīvotāji biežāk izmanto tuvāko pilsētu sniegtos tālākizglītības un mūžizglītības pakalpojumus, tomēr arī novada teritorijā sekojošas izglītības iestādes, kas piedāvā papildus izglītības pakalpojumus. BO SIA “LLKC” ir dibināts 1991. gada 1. februārī, bet kopš 1997. gada 19. jūnija ir bezpeļņas organizācija – sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
5.4.2. Kultūra un sports
Ozolnieku novada kultūras iestādes galvenokārt koncentrētas novada centrā – Ozolniekos. Tradicionāli iedzīvotājiem ir bijusi un būs iespēja piedalīties kultūras dzīvē ārpus novada robežām - Jelgavā, Rīgā. Kultūras jomā novadā situācija ir atšķirīga. Galvenokārt kultūras pasākumi tiek organizēti Ozolnieku Tautas namā. Ar 2008. gada decembri darbību uzsāka Ānes kultūras nams, kas piemērots arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Novada teritorijā izvietojušās piecas publiskās bibliotēkas – Ozolnieku novada centrālā bibliotēka un Ānes, Garozas, Jaunpēternieku un Vainu bibliotēkas. Ozolnieku novada sporta būvju un kompleksu atrašanās vieta, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ļauj novada iedzīvotājiem aktīvi nodarboties ar sportu, gan Ozolnieku novadā, gan Jelgavā vai Rīgā. Ozolniekos ir iespēja izmantot aktīvās atpūtas iespējas izveidotajā veselības trasē, kas ir liela priekšrocība salīdzinot ar pilsētu, kur ir ierobežotas atpūtas iespējas mežā.
Ozolnieku novada dome 49 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
6.nodaļa. OZOLNIEKU NOVADA ATTĪSTĪBAS VADLĪNIJAS Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, Ozolnieku novada teritorija laika posmā no 2012. līdz 2024. gadam jāveido kā kvalitatīvas un augstvērtīgas dzīves vide ar attīstītu publisko un inženiertehnisko infrastruktūru, turpinot attīstīties lauksaimnieciskās ražošanas un rūpnieciskās ražošanas teritorijām. Ozolnieku novada teritorijas plānojumā nospraustās teritorijas attīstības vadlīnijas veicinās dzīves vides kvalitātes paaugstināšanos, sabalansējot vietējās pašvaldības un reģiona attīstības intereses, ekonomikas izaugsmi un dabas un kultūrvides saglabāšanas prasību ievērošanu. Teritorijas attīstībā iezīmēti sekojoši galvenie virzieni: 1) saglabāt novada teritorijas, dabas un materiālo resursu racionālu izmantošanu, kas veicina līdzsvarotu attīstību; 2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei; 3) saglabāt augstvērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai. 4) veicināt augstas kvalitātes dzīves vides veidošanu, nodrošinot pakalpojumu un publiskās infrastruktūras pieejamību, pēc iespējas izmantojot esošo infrastruktūru; 5) izstrādāt un realizēt pasākumus virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzībai; 6) neparedzēt, bez pamatotas vajadzības, meža zemju transformāciju citos zemes izmantošanas veidos; 7) attīstīt inženiertehnisko infrastruktūru visu ciemu teritorijās; 8) individuālo dzīvojamo māju teritorijas veidot tuvināti esošajai apbūvei Teritorijās tālāk ārpus ciema teritorijās jāveido pāreja no urbanizētas vides uz dabas teritorijām, nodrošinot vizuālās uztveres un ainavu daudzveidību un samazinot antropogēno slodzi uz dabas teritorijām. Individuālo dzīvojamo māju būvniecība atļauta tikai pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas.
Ozolnieku novada dome 50 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
6.1. Apbūves teritorijas
Mērķis - veicināt augstas kvalitātes dzīves vides veidošanu, nodrošinot pakalpojumu un publiskās infrastruktūras pieejamību, pēc iespējas izmantojot esošo infrastruktūru, turpinot attīstīt esošo ciemu teritorijas; Arhitektoniski telpiskās struktūras pamatā ir galveno apdzīvoto vietu Ozolnieku, Branku, Ānes, Teteles, Jaunpēternieku, Glūdas, Iecēnu, Cenu, Garozas, Emburgas, Renceles un Purviņu ciemu akcentēšana, tos papildinot ar publiskās apbūves objektiem un attīstot vai pilnveidojot inženiertehnisko infrastruktūru, vienlaicīgi attīstot satiksmes infrastruktūru ciemu un viensētu sasaistei ar reģionālās un vietējas nozīmes attīstības centriem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu pieejamību.
Ciemu attīstība Ciemu telpiskā struktūra ir veidota kā kompakta dzīvojamā, publiskā un ražošanas objektu apbūve, ar publisko un komercobjektu izvietojumu pie galvenajiem autoceļiem. Teritorijas plānojumā tiek noteiktas Ozolnieku, Iecēnu, Branku, Ānes, Teteles, Glūdas, Dalbes, Jaunpēternieku, Cenas, Raubēnu, Garozas, Emburgas, Renceļu un Purviņu ciemu robežas. Teritorijas plānojums paredz minimāli no jauna veidot individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorijas ārpus apdzīvotām vietām – ciemiem. Lai nodrošinātu telpiskās plānošanas Nepārtrauktības un pēctecības principu teritorijas plānojumā 2012. – 2024.gadam kā mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas noteiktas tās platības, kurām iepriekšējā teritorijas plānojuma darbības laikā izstrādi detālplānojumi un uzsākta teritoriju attīstība, vai arī jau iepriekšējā plānojumā šim teritorijām bija noteikta savrupmāju vai retinātas apbūves teritoriju atļautā izmantošana, un īpašnieki izteica vēlmi šo statusu saglabāt. Tendence attīstīt nelielas individuālo dzīvojamo ēku grupas ārpus ciemu teritorijām nav vēlama, jo rodas jaunas apbūves teritorijas ar vāji attīstītu inženiertehnisko infrastruktūru un piebraucamiem ceļiem. Lai mazinātu šādu inženiertehniski nesagatavotu teritoriju veidošanos, Ozolnieku novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka stingras prasības teritoriju sagatavošanai, pirms būvniecības uzsākšanas. Jaunās savrupmāju teritorijas veidojamas tikai inženiertehniski sagatavotās teritorijās – tuvināti esošajiem inženierkomunikāciju un ceļu tīkliem.
Ozolnieku novada dome 51 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Galvenais uzdevums daudzstāvu dzīvojamo namu sakārtošanai ir - pagalmu sakārtošana un ēku tehniskās un estētiskās kvalitātes uzlabošanai. Dzīvojamo ēku ekspluatācijas termiņa pagarināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, nepieciešams veicināt ēku komplekso renovāciju, kas nozīmē ne tikai logu un durvju nomaiņu un ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu, bet arī iekšējo inženierkomunikāciju un siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju. Publiskā apbūve veido ciema centra teritoriju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar apkalpes objektiem. Paredzēts saglabāt un papildināt esošos ciemu centrus. Svarīgs uzdevums ir veicināt ražošanas un darījumu teritoriju attīstību pie Raubēnu un Jaunpēternieku ciemos, ražošanā ieviešot videi draudzīgas tehnoloģijas. Nosakot no konkrētās teritorijas iespējamo slodzi, tālākās projektēšanas stadijās pieņem iespējamos risinājumus virsūdeņu attīrīšanai. Kā obligāta prasība tā būtu izvirzāma ražošanas teritorijām. Saskaņā ar Jelgavas potenciāli piesārņoto vietu (PPV) kadastru un datu bāzi nepieciešama izpēte, kas būtu par pamatu piesārņoto vietu sanācijas un piesārņojuma izplatīšanās ierobežošanas programmu izstrādei. Esošās dārzkopību sabiedrību teritorijas pieļaujams rekonstruēt par individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorijām, sakārtojot esošo apbūvi atbilstoši spēkā esošajām likumdošanas prasībām, izveidojot un sakārtojot iekškvartāla ielu profilu un segumu, sakārtojot meliorācijas un atklāto grāvju sistēmas, kā arī izbūvējot dzīvojamo ēku kvartālam nepieciešamos inženiertīklus.
Mazstāvu dzīvojamā apbūve Šajā atļautās izmantošanas zonā funkcionāli un telpiski iekļautas savrupmāju un to palīgēku apbūve. Atļautā izmantošana šajās teritorijās ir savrupmāja, dvīņu māja, rindu māja, vasarnīca, kā arī 1 -2 stāvu daudzdzīvokļu māja, kas vizuāli un funkcionāli pēc telpiskā apjoma risinājumiem un vietas iekārtojuma iekļaujas apkārtējā vidē. Teritoriju pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai atļauta izglītības iestāžu, vietējās nozīmes pārvaldes iestāde vietējās nozīmes tirdzniecības, atpūtas, veselības aprūpes vai pakalpojumu objekts, kura darbība saskaņota pašvaldībā. Kā palīgizmantošana atļauta saimniecības ēku, garāžu, siltumnīcu un darbnīcu izvietošana.
Ozolnieku novada dome 52 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Jaunu apbūves teritoriju izveidošanai nepieciešams izstrādāt zemes ierīcības projektu vai, ja tiek veidotas vismaz sešas jaunas zemes vienības, nepieciešams veikt detālplānojuma izstrādi Plānojot jaunas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, nepieciešams risināt: - transporta infrastruktūras jautājumus, lai nodrošinātu iekšējā ielu tīkla sasaisti ar ārējo ceļu tīklu un tuvākajiem pakalpojumu centriem, kā arī sasniedzamību ar sabiedrisko transportu; - inženiertehniskās apgādes jautājumus – energoapgādes jaudas, teritorijas centralizētās ūdens ņemšanas vietām, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un citiem nepieciešamajiem inženiertehniskās apgādes objektiem, pēc iespējas paredzot inovatīvus un videi draudzīgus risinājumus; - minimālā pakalpojumu klāsta saņemšanas iespējas; - iedzīvotāju rekreācijas iespējas. Veidojot vismaz 10 dzīvojamo ēku grupa, ir jāparedz kopējas kanalizācijas attīrīšanas ietaises un kopēja ūdens apgāde.
Vairākstāvu dzīvojamā apbūve Šajā atļautās izmantošanas zonā funkcionāli un telpiski iekļautas 3 un vairāk stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts izvietot arī savrupmājas dvīņu mājas, rindu mājas. Pakalpojumu nodrošināšanai - biroju ēkas, izglītības un ārstniecības iestādes, tirdzniecības, atpūtas vai pakalpojumu objekts, kas būtiski nepalielina transporta slodzi uz apkārtējo teritoriju un kuru darbība saskaņota pašvaldībā, autostāvvieta. Palīgizmantošanai atļauta saimniecības ēku, garāžu, siltumnīcu un darbnīcu izvietošana.
Publiskā apbūve
Publiskās apbūves teritorijas raksturo teritoriju un ēku pieejamība sabiedrībai, un tām ir atvērtas, publiskas telpas statuss telpiskajā struktūrā. Šajā atļautās izmantošanas zonā atļauts izvietot valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes, izglītības iestādes, veselības aizsardzības iestādes, kultūras iestādes, birojus , bankas, tirdzniecības iestādes, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un sporta būves.
Ozolnieku novada dome 53 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Tāpat atļauta daudzdzīvokļu namu, autostāvvietu, servisa un tehniskās apkopes staciju, vieglās ražošanas objektu, kam nav noteikta nelabvēlīga ietekme uz apkārtējo vidi, saimniecības ēku, garāžu un darbnīcu izvietošana.
Ražošanas objekti un noliktavas Ražošanas objektu un noliktavu apbūves zonā iekļauta rūpnieciskās ražošanas būves un teritorijas, lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, kā arī dažādu noliktavu apbūve. Teritoriju funkcionēšanas nodrošināšanai atļauta vairumtirdzniecības iestāžu, autostāvvietu, biroju, mazumtirdzniecības, pakalpojumu un sabiedriskās ēdināšanas u.tml.objektu izvietošana, kas funkcionāli saistīti ar galveno izmantošanas veidu. Potenciāli piesārņotās vietās apbūve atļauta tikai pēc augsnes un grunts sanācijas. Ražošanas objektu projektēšanas gaitā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju pasargāšanai no kaitīgiem faktoriem, trokšņiem, smakām, jānosaka pasākumi vides atveseļošanai, kā arī, lai šo teritoriju lietotāji būtu pasargāti no visa veida kaitīgiem faktoriem. Teritorijās nav atļauta jaunu objektu būvniecība, kas var būtiski ietekmēt vides kvalitāti.
Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Pēc derīgo izrakteņu ieguves karjeros jāveic rekultivācija. Šeit iespējama daudzveidīgas ainavas izveide ar ūdenskrātuvēm un mežaudzēm un teritoriju izmantošanā prioritāte dodama rekreācijas zonas izveidei. Ūdenstilpju teritorijas paredzēts labiekārtot izveidojot atpūtas vietas ar viesu namiņiem, rotaļu un spēļu laukumiem, pastaigu takām. Līdz derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanai zemi drīkst izmantot atbilstoši visiem lauksaimniecības, mežu zemju izmantošanas noteikumiem, izņemot apbūvi;
Tehniskā apbūve
Tehniskā apbūves teritoriju atļautās izmantošanas zonā iedalāmas satiksmes infrastruktūras (valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, māju ceļi, dzelzceļš), kā arī inženierkomunikāciju un ar tām saistīto būvju teritorijas.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras teritorijā ir atļauta ražošanas un noliktavu apbūves teritorijās atļautā izmantošana, ja tā netraucē pildīt dzelzceļa
Ozolnieku novada dome 54 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija funkcijas un ir saskaņota ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Tehniskās apbūves teritorijās ir aizliegta aizliegta dzīvojamās apbūves, kultūras, izglītības, ārstniecības, izklaides u.tml. objektu izvietošana. Jaunbūvējamo objektu projektēšanas gaitā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai no kaitīgiem faktoriem, trokšņiem, smakām t.tml.
6.2. Ūdeņi
Mērķis – izdalīt ar ūdeni apklātās teritorijas, veicinot to izmantošanu rekreācijai, novēršot piesārņojumu ar neattīrītiem notekūdeņiem, organiskām vielām un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Ūdeņu teritoriju izmantošana saistīta ar rekreāciju un virszemes ūdeņu noteci, kā arī būvju, kas saistītas ar ūdens baseina izmantošanu un uzturēšanu, izvietošanu. Teritorija ietver dabīgus vai mākslīgus ezerus, dīķus, upes, strautus un ūdens notekas .
6.3. Meži
Mērķis – saglabāt mežu zemes mežsaimnieciskās attīstības nodrošināšanai, ievērojot ilgtspējīgu (nenoplicinošu) apsaimniekošanu, kas veicinātu teritorijai raksturīgo ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mežu teritoriju galvenais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kā arī ar attiecīgo izmantošanu saistītas infrastruktūras būves. Mežu teritorijās ietilpst meži, krūmāji, jaunaudzes, izcirtumi un purvi. Mežu teritoriju ilgtermiņa mērķu sasniegšanai nepieciešama sadarbība ar mežu teritoriju īpašniekiem. Veicamie saimnieciskie darbi tiek plānoti pēc ilgspējīgas mežsaimniecības principiem. Plānotā saimnieciskā darbība mežu teritorijās saistīta ar mežu saglabāšanu atsevišķiem īpaši aizsargājamiem meža iecirkņiem (dabiskie meža biotopi, mikroliegumi). Aizsargājamo mežu iecirkņiem nepieciešams izstrādāt vides apsaimniekošanas plānus. Mazvērtīgās, nemeliorētās, akmeņainās vai nerentablās lauksaimniecības zemes (kuru auglība zemāka par 31 ballēm) un krūmājiem aizaugušās teritorijas jārekultivē meža zemēs. Nav pieļaujama, bez īpašas vajadzības, mežu teritoriju transformācija citos zemes izmantošanas veidos.
Ozolnieku novada dome 55 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Ap ciemu teritorijām jāveido koku vai krūmu grupu stādījumus, kas kalpotu kā vējlauzes vai buferstādījumu (aizsargstādījumu) zonas. Īpaši tas ir attiecināms uz ražošanas teritorijām Raubēnu un Ānes ciemā (veidojot vizuāli estētisku kvalitāti lauku ainavā) un daudzstāvu dzīvojamo apbūvi (transporta trokšņu un dūmgāzu samazināšanai). Apmežojamās lauksaimniecībā izmantojamās noteiktas, lai veicinātu ar krūmiem un kokiem aizaugušo zemju transformāciju par meža zemēm un vecinātu stipri erodēto augšņu apmežošanu.
6.4. Dabas teritorijas (zaļumvietas)
Svarīgs ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījums ir nodrošināt dabas teritoriju saglabāšanu un attīstību. Šīs teritorijas iekļaujas vienotā dabas vides struktūrā, kas nodrošina ekosistēmu, sanitāri higiēnisko un sociālo funkciju.
Koptas zaļumvietas
Koptu zaļumvietu teritoriju galvenais zemes izmantošanas veids ir gan publiskas, gan privātas zaļumu platības ar ekoloģisku nozīmi. Atkarībā no attiecīgās teritorijas daļas īpatnībām to izmantošana ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, rekreāciju un vides aizsardzību. Koptu zaļumvietu teritorijās ietilpst dabas teritorijas, pļavas, īpašas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, pludmales un dabiskās krastmalas, sakņu dārzi, vizuāli un funkcionāli nepieciešamie aizsargstādījumi – sanitārās aizsargjoslas, vēja aizsargstādījumi, trokšņa aizsargstādījumi u.tml. Atļautā izmantošana šajā zonā ir tūrisma infrastruktūras objekti, teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu, organizētas peldvietas un ar to funkcionēšanas nodrošināšanu saistītās ēkas un būves, būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (ostas, laivu piestātnes u.c.) un uzturēšanu (dambji u.tml.), kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju atļautā izmantošana – atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana jāveic tā, lai nodrošinātu esošo īpaši vērtīgu un aizsargājamu dabas teritoriju saglabāšanu un aizsardzību.
Ozolnieku novada dome 56 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Lai saglabātu ornitoloģisko liegumu Ānes un Branku dīķu teritorijās un to apkārtnē, jārealizē apsaimniekošanas pasākumi, kas ietver: - informatīvo zīmju un stendu izvietošanu, kas nodrošinātu teritorijā nepieciešamā režīma ievērošanu un informētu par teritorijas pastāvēšanu un tās robežām; - vērtīgo biotopu uzturēšana liegumā. Nav pieļaujamas izmantošanas, kas samazina teritorijas bioloģisko daudzveidību; Natura 2000 teritorijās īpaša uzmanība jāpievērš tūrisma infrastruktūras sakārtošanai, lai novērstu tūristu un interesentu nekontrolētu pārvietošanos pa lieguma teritoriju un nekontrolētu atpūtas vietu veidošanos. Tūrisma infrastruktūras sakārtošana var ietvert: - skatu torņu ierīkošanu, radot plašākas skatu perspektīvas gan uz lieguma teritoriju, gan uz apkārtējo teritoriju kopumā; - tūrisma un pastaigu taku izveide. Lai saglabātu dabas lieguma „Lielupes palienes pļavas” dabas vērtības, jārealizē izstrādātā lieguma dabas aizsardzības plānā minētie apsaimniekošanas pasākumi, kas ietver: - informatīvo zīmju un stendu izvietošanu, kas nodrošinātu teritorijā noteiktā režīma ievērošanu un informētu par teritorijas pastāvēšanu un tās robežām; - pļavu pļaušanu un ganīšanu, kā arī koku un krūmu izciršanu lielākajā daļā lieguma teritorijas, lai uzturētu liegumā esošos vērtīgos biotopus. Tomēr vēlams atstāt atsevišķi stāvošus kokus, kas vecāki par 20 gadiem, un nav pieļaujama pilnīga krūmu un koku iziršana, jo tas samazina teritorijas bioloģisko daudzveidību; - liegumā esošo grāvju atjaunošanu un uzturēšanu, kas nodrošinās nemainīga hidroloģiskā režīma uzturēšanu, jo dabas liegumā esošie grāvji uztver noteci no Jelgavas pilsētas. Lieguma teritorijā īpaša uzmanība jāpievērš tūrisma infrastruktūras sakārtošanai
Īpaši nozīmes zaļumvietas
Īpašas nozīmes zaļumvietu teritoriju galvenais zemes izmantošanas veids ir sabiedrībai brīvi pieejamas teritorijas ar kultūrvēsturisko, ekoloģisko un estētisko nozīmi rekreācijas, tūrisma aktivitāšu vai kvalitatīvas dabas vides nodrošināšanai, kā arī vietas ar specifiskām funkcijām, kurām nepieciešama regulāra kopšana.
Ozolnieku novada dome 57 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Īpašas nozīmes zaļumvietas atļautā izmantošana ir sabiedriskie apstādījumi, parki un skvēri, esošas kapsētas , tūrisma infrastruktūras objekti, teritorijas labiekārtojuma būves, ar rekreāciju saistītas būves, kas nodrošina apskatāmās teritorijas funkcionēšanu, autostāvvietas, kas nepieciešamas rekreācijas teritoriju funkcionēšanai, kā arī kapsētu funkciju saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve.
6.5. Lauku zemes
Mērķis – saglabāt augstvērtīgās, meliorētās un auglīgākās lauksaimniecības zemes lauksaimniecības attīstības nodrošināšanai, kas veicinātu teritorijai raksturīgo ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Nodrošināt lauku vides pievilcību un radīt priekšnoteikumus teritoriju attīstībai. Lauku zemju teritoriju galvenais zemes izmantošanas veids ir zemnieku un piemājas saimniecības ar vai bez viensētu apbūves, laukkopības un lopkopības produktu ražošanai. Tomēr , lai veicinātu dažādu pakalpojumu pieejamību novada teritorijās un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos, kā arī pievilcīgas dzīves vides veidošanu, lauku teritorijās atļauta arī dzīvojamo māju, pakalpojumu objektu, kas funkcionāli saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, vietējās nozīmes tirdzniecības objektu izvietošana. Kā arī tūrisma, atpūtas un izklaides uzņēmējdarbība, kas saistīta atpūtas pakalpojumu organizēšanu. Lauksaimniecības zemju teritorijā aizliegts bojāt, iznīcināt vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas, izmainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes ūdeņu noteci un augsnes erozijas attīstību, bojāt vai pārvietot estētiski nozīmīgus ainavas elementus. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību pārplūstošajā pļavās, nepieciešams tās regulāri noganīt vai nopļaut. Paredzot lauku zemju apmežošanu, jāizvērtē ainaviskie un ekoloģiskie aspekti. Nav atļauta apmežošana ainaviski vērtīgajās teritorijās, kā arī ap kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs.
Ozolnieku novada dome 58 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
6.6. Transporta infrastruktūra
Jānodrošina ērta un videi draudzīga transporta sistēma, kas veicinātu teritorijas ekonomiskās aktivitātes un nodrošinātu labu sasaisti Ozolnieku novada iekšējā struktūrā, saikni ar Jelgavu un novadam piegulošām teritorijām. Satiksmes intensitāte valsts galvenā autoceļa A8 posmā Rīga – Jelgava pēdējo gadu desmit gadu laikā ir dubultojusies un turpina pieaugt. Tajā pašā laikā A8 ceļa segums minētajā posmā pārsvarā ir sliktā stāvoklī. Īpaša problēma satiksmes drošībai ir satiksmes organizācija esošajos mezglos. Vērtējot kreisā pagrieziena izdarīšanas iespējas, vairums no krustojumiem ir sasnieguši savas caurlaides spēju robežas. Tas apdraud satiksmes drošību, un tā rezultātā rodas satiksmes negadījumi. Līdz 2015.gadam plānota A8 trases rekonstrukcija, izveidojot ātrgaitas maģistrāli. Ar veloceliņiem savienotas nozīmīgākās iedzīvotāju un strādājošo, bērnu un jauniešu pulcēšanās vietas. Perspektīvā, apdzīvoto vietu tuvumā veidot zaļo zonu, koku stādījumus - skaņas un gāzu slāpēšanai. Apdzīvotajās vietās gar ielām izbūvējamas ietves.
6.7. Inženiertehniskais nodrošinājums
Ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumi izstrādājami balstoties uz teritorijas perspektīvo zonējumu un plānotajiem apbūves veidiem. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu risinājums kompleksi saistāms ar citu inženierkomunikāciju infrastruktūras elementu projektēšanu – ceļi, transports, siltumapgāde, elektroapgāde u.c. Izstrādājot perspektīvas apbūves detālplānojumus jānorāda esošo un plānoto inženiertīklu izvietojums.
Ūdensapgāde Ierīkojot vietējo ūdensapgādi, nepieciešams pareizi izvēlēties vietu un to maksimāli labiekārtot. Ūdensapgādei ieteicams izmantot dziļos pazemes ūdeņus. Ūdenim jāveic
Ozolnieku novada dome 59 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija atdzelžošana un sulfātu koncentrācijas samazināšana, lai ūdens atbilstu visām dzeramā ūdens nekaitīguma normām.
Ūdens ņemšanas vietas Sakarā ar nelieliem ūdens resursiem un niecīgu ūdens pieteci seklos urbumos (līdz 2m) ūdens horizontu izmantos tikai lauku viensētu un daļēji individuālo māju ūdens apgādei, ierīkojot grodu akas. Galvenais dzeramā ūdens avots tiks izmantots Arukilas – Amatas ūdens horizontu kompleksa smilšakmeņi, kuru virsma ieguļ 102 – 133m dziļumā. Ūdenim jāveic atdzelžošana un sulfātu koncentrācijas samazināšana, lai ūdens atbilstu visām dzeramā ūdens nekaitīguma normām. Izlemjot turpmāko katra konkrēta ūdens apgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā urbuma tehniskais stāvoklis, urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis un tā turpmākās izmantošanas perspektīva. Urbumiem, kurus izmanto un iespējams izmantot, nepieciešams: Sakārtot stigrā režīma aizsargjoslu; Nodrošināt urbuma atveres hermetizāciju; Novērst urbuma un stingra režīma aizsargjoslas teritorijas applūšanas vai piegružošanas iespēju; Nodrošināt urbuma aizsardzību no tā fiziskas bojāšanas.
Ūdensapgādes sistēma Perspektīvā nepieciešama ciemos esošo savrupmāju pieslēgšana pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
Kanalizācija Teritoriju un ciemu sakārtošanā ir nepieciešams paplašināt esošos kanalizācijas tīklus ar atbilstošu attīrīšanu. Šāds risinājums ir viens no priekšnosacījumiem teritorijas tālākai apbūvei un attīstībai. Īpaša uzmanība jāpievērš esošo savrupmāju apbūves teritoriju nodrošināšanu ar iespēju pieslēgties notekūdeņu kanalizācijas tīklam. Perspektīvā apbūves teritorijās nepieciešams uzlabot, papildināt un modernizēt esošos kanalizācijas tīklus un
Ozolnieku novada dome 60 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija turpmākās apbūves teritorijās nodrošināt ar sanitārhigiēniskām normām atbilstošu kanalizācijas tīklu sistēmu.
Siltumapgāde Siltumapgādes risināšanā priekšroka jādod centralizētai apkures sistēmai, īpaši daudzstāvu mājās. Iespējama apkures sistēmas decentralizācija. Tādā gadījumā tai jābūt ar dabīgo gāzi. Visas mājas un katlu mājas jānodrošina ar dūmgāžu un putekļu attīrīšanas iekārtām. Nav vēlama decentralizēta cietā kurināmā izmantošana (akmeņogles, malkas, kūdras), kas bez attiecīgas gāžu un putekļu attīrīšanas izsauc cieto daļiņu un sēra anhidrīda koncentrāciju pieaugumu atmosfēras gaisā un var izraisīt diezgan negatīvas sekas, kaitējot apkārtējai videi un iedzīvotāju veselībai. Individuālās apbūves rajonos kurināmā izmantojums var būt plašā diapazonā - malka, skaidu briketes, ogles, dīzeļdegviela, gāze.
Gāzes apgāde Perspektīvā paredzēts paplašināt gāzes vadu tīklu, kā arī palielināt abonentu skaitu. Vidēja spiediena gāzes vada turpinājums, savienojot jau esošos gāzes vadus, paredzēts no Brankām uz Ozolniekiem, kur paredzēta straujāka teritorijas attīstība. Jauns vidēja spiediena gāzes vads paredzēts Teteles ciemā, galvenokārt nodrošinot Teteles pamatskolas siltumapgādi. Perspektīvā paredzēts paplašināt Branku un Ānes ciemā esošo gāzes vadu tīklu, kas palielinātu abonentu skaitu. Arī Teteles ciema iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieslēgšanās gāzes vadam.
Ozolnieku novada dome 61 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
7.nodaļa
KAIMIŅPAŠVALDĪBU KOPĒJO INTEREŠU TERITORIJAS
Ozolnieku novada teritorija administratīvi robežojas ar Olaines novadu, Jelgavas novadu, Jelgavas pilsētu Ķekavas novadu, Iecavas novadu un Bauskas novadu. Risinot Ozolnieku novada un tam piegulošo pašvaldību teritoriju attīstības jautājumus, ir jāveic kopīgs darbs sekojošu jautājumu risināšanā: 1. Ražošanas zonas izmantošana Raubēnu ciemā. Esošās Jelgavas pilsētas ražošanas zonas pie Rubeņu ceļa nodrošināšana ar nepieciešamo infrastruktūru. 2.Ūdens apgāde. Jelgavas pilsētas ūdensieguves urbumi atrodas Ozolnieku novada teritorijā. 3.Atpūtas iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem. Kopīgi ar Jelgavas pilsētu risināms jautājums par pilsētnieku atpūtas zonas iekārtošanu (ar pastaigu takām, slēpošanas trasi) mežā starp dzelzceļa līniju Rīga – Jelgava un Raubēnu ciemu. Kopīgi ar Jelgavas novadu risināms jautājums par ūdens tūrisma attīstību Lielupes krastos (viesu nami, lauku tūrisms, ūdenssporta treniņbāzes izveide utt.). 4.Upju un to aizsardzības zonu apsaimniekošana. Tā kā Ozolnieku novada robeža daļēji noteikta pa upju viduslīnijām, tas nepieciešams ar kaimiņu novadu vienoties par šo upju pieguļošo teritoriju izmantošanu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai: 4.1.Ar Olaines pagastu par Medaines, Misas upēm un Cenu strautu; 4.2.Ar Jelgavas novadu par Lielupi; 5.Par kapu aizsargjoslām. Olaines novadā atrodas daļa no Dalbes kapu aizsargjoslas. 6.Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorija Natura 2000 „Lielupes palienes pļavas”. Kopīgi ar Jelgavas pilsētu risināms jautājums par šīs teritorijas saglabāšanu un uzturēšanu. 7.Meliorācijas sistēmas objektu apsaimniekošana. Kopīgi ar Olaines un Jelgavas novadiem risināms jautājums par šo objektu apsaimniekošanas pasākumiem to uzturēšanā. 8.Ceļu apsaimniekošana. Kopīgi risināms jautājums par ceļu apsaimniekošanu ar Olaines un Jelgavas novadiem.
Ozolnieku novada dome 62 Ozolnieku novada teritorijas plānojums Paskaidrojuma raksts 1.redakcija
Ozolnieku novada dome 63