LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 748. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 748 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LatVIA VOLUME 748 Literature, Folklore, Arts Latvian Literature and Religion UNIVERSITY OF LATVIA LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 748. SĒJUMS Literatūrzinātne, folkloristika, māksla Latviešu literatūra un reliģija Latvijas Universitāte UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848 Galvenā redaktore Dr. philol. prof. Ausma Cimdiņa Krājuma sastādītājas: Dr. philol. asoc. prof. Ieva Kalniņa, Dr. phil. Iveta Leitāne Redkolēģija: Dr. habil. philol. prof. Juris Kastiņš – LU Humanitāro zinātņu fakultāte Dr. habil. philol. prof. Sigma Ankrava – LU Humanitāro zinātņu fakultāte Dr. habil. philol. prof. Janīna Kursīte – LU Humanitāro zinātņu fakultāte Dr. philol. prof. Ilze Rūmniece – LU Humanitāro zinātņu fakultāte Dr. philol. prof. Ludmila Sproģe – LU Humanitāro zinātņu fakultāte Dr. habil. art. / Dr. philol. prof. Silvija Radzobe – LU Humanitāro zinātņu fakultāte Dr. art. asoc. prof. Valdis Muktupāvels – LU Humanitāro zinātņu fakultāte Dr. philol. prof. Viktors Freibergs – LU Sociālo zinātņu fakultāte Dr. habil. philol. Irina Belobrovceva – Tallinas Universitāte (Igaunija) Ph. D. prof. Kārlis Račevskis – Ohaio Universitāte (ASV) Prof. Lalita Muižniece – Rietummičiganas Universitāte, Kalamazū (ASV) Prof. Jurate Sprindīte – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Prof. Nijole Laurinkiene – Lietuviešu literatūras un mākslas institūts (Lietuva) Dr. habil. philol. prof. Ļubova Kiseļova – Tartu Universitāte (Igaunija) Pāvels Štols – Prāgas Universitāte (Čehija) Latviešu valodas tekstu literārā redaktore Ruta Puriņa Angļu valodas tekstu literārā redaktore Māra Antenišķe Krievu valodas tekstu literārā redaktore Raisa Pavlova Maketu veidojusi Andra Liepiņa Visi krājumā ievietotie raksti ir recenzēti. Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Latvijas Universitātes atļauja. Citējot atsauce uz izdevumu obligāta. © Latvijas Universitāte, 2010 ISSN 1407-2157 ISBN 978-9984-45-202-9 Satura rādītājs Contents Pauls Daija Teoloģiskais racionālisms un latviešu literatūra apgaismības laikmetā (18. gs. otrā puse – 19. gs. sākums) Theological Rationalism and Latvian Literature (the Second Half of the 18th Century and the Beginning of the 19th Century) .................. 7 Māra Grudule Svante Gustavs Dīcs latviešu dzejas vēsturē Svante Gustav Dietz in the History of Latvian Poetry ..................................................... 18 Pāvels Štolls (Pavel Štoll) Jana Husa personības un ideju recepcija Latvijā čehu kontekstā Reception of Jan Hus’ Personality and Ideas in Latvia in the Czech Context ................ 31 Ilona Miezīte Divu pasauļu sadursme Jāņa Poruka lugā “Hernhūtieši” Collision of Two Worlds in the Play by Jānis Poruks “The Herrnhuters” ...................... 40 Dace Lūse Jāņa Poruka stāsts “Druvienas Sila ezera nolaišana un svētceļojums uz Linteni”: hernhūtisks diskurss The Story “Draining of Lake Druviena and the Pilgrimage to Lintene” by Jānis Poruks: a Herrnhutian Discourse ...................................................................... 48 Юрий Сидяков Христианское учение в восприятии Н. С. Лескова Kristus mācība Nikolaja Ļeskova izpratnē ....................................................................... 53 Nataļja Kononova Pareizticīgo Lieldienu tematika žurnālā Перезвоны Themes of Ortodox Christian Easter on the Pages of the Magazine “Perezvoni” ......... 62 Valentīna Špune Ķermenis 20.–30. gadu literatūras un teoloģijas diskursā Representation of the Body in the Literary and Theological Discourse of the 20s and 30s ........................................................................ 72 Egils Grīslis Latvijas dzejnieku domgaitu fragmenti 20. gs. 60. gados The Leading Ideas of Latvian Poets in the 60s (1960–1970) ........................................... 92 Sandra Godiņa Reliģijas sublimācija Riharda Rīdzinieka prozā Sublimation of Religion in the Prose of Rihards Rīdzinieks ............................................ 114 Olga Senkāne Reliģijas eksistenciālais traktējums Ilzes Šķipsnas romānā “Neapsolītās zemes” (1970) The Existentialist Interpretation of Religion in Ilze Šķipsna’s Novel “Neapsolītās zemes” (The Unpromised Lands) (1970) ............... 121 Pāvels Štolls (Pavel Štoll) Brāļu draudze Artura Baumaņa romānos The Herrnhuterian Brotherhood in Novels by Arturs Baumanis ..................................... 128 Egils Grīslis Latvijas dzejnieku reliģiskās idejas 20. gs. 70. gados (1970–1980) The Leading Religious Ideas of Latvian Poets in the 70s (1970–1980) ........................... 134 Ingus Barovskis Htoniskie dzīvnieki un to attēlojums latviešu dzejā 60.–70. gados Chthonic Animals and Their Image in Latvian Poetry of the 1960s and 1970s .............. 160 Daiga Zirnīte Dievatklāsmes tēli mūsdienu latviešu bērnu dzejā The Images of Divine Afflatus in Contemporary Latvian Children’s Poetry ................... 173 Inga Stepukoniene Cilvēka attieksme pret Dievu un kristietiskie motīvi jaunākajā lietuviešu un latviešu dzejā Relationship between Human and God and Christian Motifs in Recent Lithuanian and Latvian Poetry ......................................................................... 182 Bārbala Simsone Kristīgais un ezotēriskais jaunākajā latviešu prozā: Daces Priedes daiļrade The Christian and the Esoteric in Recent Latvian Prose: Novels by Dace Priede ....................................................................................................... 194 Aurelija Mīkolaitīte (Aurelija Mykolaitytė) Reliģiskā dimensija Juļa Sasnauska un Jura Rubeņa tekstos Religious Dimension in Texts by Julius Sasnauskas and Juris Rubenis .......................... 203 Renāte Kārkliņa Kā pareizi apēst ābolu: paradīzes mīta interpretāciju salīdzinājums latviešu un ārzemju autoru darbos (Juris Rubenis un Māris Subačs / Tomass Kings) How to Eat the Apple Properly: a Comparison of the Interpretations of the Myth of Paradise in Latvian and Foreign Authors’ Fiction (Juris Rubenis and Māris Subačs / Thomas King) ........................................................................................... 210 Latvijas UNIVERSITāTES RAKSTI. 2009, 748. sēj. LiteratūRA UN RELIģIJA 7.–17. lpp. Teoloģiskais racionālisms un latviešu literatūra apgaismības laikmetā (18. gs. otrā puse – 19. gs. sākums) Theological Rationalism and Latvian Literature (the Second Half of the 18th Century and the Beginning of the 19th Century) Pauls Daija Latvijas Universitāte Humanitāro zinātņu fakultāte Visvalža iela 4a, Rīga, LV-1015 E-pasts: [email protected] Rakstā analizēta 18. gadsimta reliģiskās kustības – teoloģiskā racionālisma – nozīme latviešu agrīnajā laicīgajā literatūrā tautas apgaismības laikmetā. Revidējot ortodoksālos pieņēmumus luterāņu bazīcā, šis virziens par galveno atskaites punktu uzskata atziņu, ka reliģijā iespējams pieņemt tikai to, kas aptverams ar prātu. Teoloģiskais racionālisms latviešu literatūrā atklājas četros veidos: saistībā ar jaunu reliģijas izpratni, ar latviešu garīgā redzesloka paplašināšanos, ar jaunu personības koncepciju latviešu literatūrā un ar sekularizācijas vilni, kas liek pamatus gan latviešu nacionālajai daiļliteratūrai, gan pirmās latviešu inteliģences tapšanai. Atslēgvārdi: latviešu literatūra, apgaismība, teoloģiskais racionālisms, sekularizācija, lu- terānisma reformas. Latviešu literatūras sākumposma ciešā saistība ar kristīgo reliģiju ir vispārzi- nāms fakts. Latviešu rakstniecība reformācijas ietekmē sāk veidoties ar pirmajām iespiestajām grāmatām 16. gadsimtā, un līdz pat 19. gadsimta sākumam latviešu literatūras radītāji ir galvenokārt Baltijas vācu mācītāji. Arī nedaudzie izņēmumi (piemēram, Kristofors Fīrekers (Fürecker, ap 1615 – ap 1685)) ir autori, kas stu- dējuši teoloģiju. Tāpēc par reliģijas klātbūtni latviešu agrīnajā rakstniecībā iespē- jams runāt dažādos veidos, un viens no būtiskākajiem ir jautājums par latviešu literatūras sekularizāciju 18. gadsimta gaitā. Laikā, kad sekulārais pasaules uzskats pamazām nomaina garīgo, Baltijas vācu mācītāju uzskatos aktualizējas teoloģiskā racionālisma idejas (racionālisms ir dominējošais virziens 18. gadsimta Kurzemes un Vidzemes luterāniskajā teoloģijā (Frīde 1998, 78)) – tieši viņi ir pirmo laicīgo tekstu autori. Šī raksta mērķis ir raksturot mācītāju-racionālistu ieguldījumu latviešu laicīgās literatūras izveidošanā 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā, ieskicējot teoloģiskā racionālisma vadlīnijas un sniedzot ieskatu garīgo tekstu transformācijās. Tiks aplūkotas vairāku redzamāko racionālistu daiļrades šķautnes, mēģinot atklāt to, kā viņu tekstu saturs sasaucas ar teoloģiskā racionālisma atziņām. Kaut arī kopumā teoloģiskā racionālisma ideju analīze ir filozofijas un teoloģijas, nevis literatūrvēstures izpētes lauks un raksta iecere nav iedziļināties teoloģisko 8 Li t e r a t ū r a u n r e L i ģ i j a diskusiju niansēs, tomēr pievēršanās agrīnajai laicīgajai literatūrai ir noderīga, jo palīdz precīzāk saskatīt literāro tekstu veidošanās specifiku un ļauj skaidrāk ierau- dzīt latviešu 18. gadsimta rakstniecības norises Eiropas kultūras krustpunktos. Šaurākā nozīmē teoloģiskais racionālisms līdzās piētismam un hernhūtismam reliģijā ir viena no apgaismības pavadparādībām un saistās ar reformām luterāņu baznīcā. Tā ģenēze meklējama “dabiskajā reliģijā” jeb deismā. Plašākā nozīmē tas saistās ar kultūras norisēm sabiedrībā vispār, it īpaši šī laika latviešu literatūrā, kur mācītāju-autoru