Pielikums apstiprin āts ar J ūrmalas pils ētas domes 2012.gada 11.oktobra l ēmumu Nr.562 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma apstiprin āšanu un saistošo noteikumu izdošanu” (protokols Nr.17, 54.punkts)
JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS
IV daļa Pārskats par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādi
IV nodaļa Teritorijas plānojuma otrās redakcijas un Vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana
2012.gads SATURS
1. JŪRMALAS PILS ĒTAS DOMES L ĒMUMI ...... 3 2. PUBLIK ĀCIJAS...... 6 2.1. INFORM ĀCIJA VIET ĒJĀ LAIKRAKST Ā ...... 6 2.2. WWW .JURMALA .LV ...... 7 3. JŪRMALAS PILS ĒTAS TERITORIJAS PL ĀNOJUMA OTR ĀS REDAKCIJAS UN VIDES P ĀRSKATA PROJEKTA SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS P ĀRSKATS ...... 8 4. SABIEDRISK ĀS APSPRIEŠANAS SAN ĀKSMES...... 9 4.1. SAN ĀKSMJU PROTOKOLI ...... 9 4.2. SAN ĀKSMJU DAL ĪBNIEKI ...... 17 5. ZI ŅOJUMS PAR V ĒRĀ ŅEMTAJIEM UN NORAID ĪTAJIEM FIZISKO UN JURIDISKO PERSONU PRIEKŠLIKUMIEM UN IEBILDUMIEM...... 21 6. ZI ŅOJUMS PAR INSTIT ŪCIJU UN KAIMI ŅU PAŠVALD ĪBU ATZINUMIEM. KOMENT ĀRI ...... 76 7. INSTIT ŪCIJU UN KAIMI ŅU PAŠVALD ĪBU ATZINUMI...... 85 7.1. DABAS AIZSARDZ ĪBAS P ĀRVALDE ...... 85 7.2. LAUKU ATBALSTA DIENESTS ...... 88 7.3. SIA LATTELECOM ...... 89 7.4. VAS LATVIJAS DZELZCE ĻŠ ...... 90 7.5. LATVIJAS ĢEOTELPISK ĀS INFORM ĀCIJAS A ĢENT ŪRA ...... 91 7.6. VAS LATVIJAS VALSTS CE ĻI ...... 92 7.7. LATVIJAS VIDES , ĢEOLO ĢIJAS UN METEOROLO ĢIJAS CENTRS ...... 93 7.8. VVD LIELR ĪGAS RE ĢION ĀLĀ VIDES P ĀRVALDE ...... 94 7.9. SATIKSMES MINISTRIJA ...... 97 7.10. VSIA „A UTOTRANSPORTA DIREKCIJA ”...... 98 7.11. VVD JŪRAS UN IEKŠ ĒJO ŪDE ŅU P ĀRVALDE ...... 99 7.12. VALSTS ZEMES DIENESTS ...... 101 7.13. VALSTS MEŽA DIENESTS ...... 102 7.14. VALSTS KULT ŪRAS PIEMINEK ĻU AIZSARDZ ĪBAS INSPEKCIJA ...... 103 7.15. RĪGAS PL ĀNOŠANAS RE ĢIONS ...... 105 7.16. AS LATVIJAS G ĀZE ...... 107 7.17. AS „S ADALES T ĪKLS ”...... 108 7.18. LATVIJAS J ŪRAS ADMINISTR ĀCIJA ...... 109 7.19. VESEL ĪBAS INSPEKCIJA ...... 110 7.20. ENGURES NOVADA DOME ...... 111 7.21. BAB ĪTES NOVADA DOME ...... 112 7.22. TUKUMA NOVADA DOME ...... 113 7.23. RĪGAS DOMES PILS ĒTAS ATT ĪST ĪBAS DEPARTAMENTS ...... 114 7.24. JŪRMALAS PILS ĒTAS DOMKES INSTIT ŪCIJAS ...... 115
1. Jūrmalas pils ētas domes l ēmumi
LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILS ĒTAS DOME LĒMUMS Jūrmal ā 2012.gada 5.apr īlī Nr. 219
protokols Nr. 6, 42. punkts
Par groz ījumiem J ūrmalas pils ētas domes 2007.gada 22.novembra l ēmum ā Nr.1040 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam darba uzdevuma apstiprin āšanu, l īguma sl ēgšanu un sabiedrisk ās apspriešanas procesa organiz ēšanu” un J ūrmalas pils ētas domes 2011.gada 15.decembra lēmuma Nr.565 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu” atcelšanu
Ar J ūrmalas pils ētas domes 2010.gada 21.oktobra l ēmumu Nr.711 „Par groz ījumiem Jūrmalas pils ētas domes 2007.gada 22.novembra l ēmum ā Nr.1040 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam darba uzdevuma apstiprin āšanu, līguma sl ēgšanu un sabiedrisk ās apspriešanas procesa organiz ēšanu” tika main īts teritorijas pl ānojuma izstr ādes termi ņš, un t ā ietvaros darbs pie teritorijas pl ānojuma netika pabeigts.
Ar J ūrmalas pils ētas domes 2011.gada 15.decembra l ēmumu Nr.565 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu” tika apstiprin āta J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem pilnveidotā redakcija k ā gal īgā redakcija. Iedz īvot ājiem un instit ūcij ām, kas sniegušas atzinumus par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma pirmo redakciju, tika nodrošin āta iesp ēja iepaz īties ar t ā gal īgo redakciju Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” noteiktaj ā k ārt ībā.
Izv ērt ējot sa ņemtos instit ūciju atzinumus un iedz īvot āju atsauksmes, konstat ēts, ka nepieciešamas izmai ņas teritorijas pl ānojum ā, kas ir saist ītas ar teritorijas pl ānoto (at ļauto) izmantošanu un t ās aprobežojumiem, t āpēc nepieciešams atcelt l ēmumu par
3 gal īgās redakcijas apstiprin āšanu un p ēc jaunas redakcijas sagatavošanas nodrošin āt tās sabiedrisko apspriešanu.
Tā k ā 2011.gada 1.decembr ī sp ēkā st ājās Latvijas Republikas likums Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums , atbilstoši t ā P ārejas noteikumu 8.punktam, viet ējai pašvald ībai j ānosaka normat īvie akti, saska ņā ar kuriem tiks pabeigta izstr ādes proces ā esoša pl ānojuma izstr āde. Ņemot v ērā to, ka jauni Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka viet ējā l īme ņa teritorijas att īst ības pl ānošanas dokumentu saturu, izstr ādes un sabiedrisk ās apspriešanas k ārt ību v ēl nav pie ņemti, pl ānojuma izstr āde pabeidzama saska ņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”, kuri atbilstoši Latvijas Republikas Teritorijas att īst ības pl ānošanas likuma P ārejas noteikumu 11.punktam ir sp ēkā l īdz attiec īgu jaunu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu sp ēkā st āšan ās dienai, bet ne ilg āk kā l īdz 2012.gada 31.decembrim.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Teritorijas attīst ības pl ānošanas likumu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” 46.punktu un saska ņā ar 2012.gada 4.apr īļ a Att īst ības un vides jaut ājumu komitejas l ēmumu (protokols Nr.1.1-59/4), Jūrmalas pils ētas dome nolemj :
1. Veikt groz ījumus 2007.gada 22.novembra l ēmuma Nr.1040 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam darba uzdevuma apstiprin āšanu, l īguma sl ēgšanu un sabiedrisk ās apspriešanas procesa organiz ēšanu” 2.punkta 2.2.apakšpunkt ā, izsakot to š ādā redakcij ā:
„2.2. Iesniegt apstiprin āšanai dom ē l īguma darbu laika grafiku ar konkursa uzvar ētāju, nosakot, ka J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma izstr āde un apstiprin āšana j āveic l īdz 2012.gada 31.augustam”.
2. Atcelt J ūrmalas pils ētas domes 2011.gada 15.decembra l ēmumu Nr.565 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas apstiprin āšanu”.
3. Noteikt, ka teritorijas pl ānojuma izstr āde j āpabeidz saska ņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”.
Priekšs ēdētājs G.Truksnis
4
LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILS ĒTAS DOME LĒMUMS Jūrmal ā 2012.gada 5.apr īlī Nr. 220
protokols Nr. 6, 43. punkts
Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas un vides p ārskata projekta nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu sa ņemšanai
Ir sagatavota J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otr ā redakcija, strat ēģ iskais ietekmes uz vidi nov ērt ējums un t ā vides p ārskats.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Teritorijas attīst ības pl ānošanas likumu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” 36.punktu, 38.punktu un 46. punktu, un saska ņā ar 2012.gada 4.apr īļ a Att īst ības un vides jaut ājumu komitejas l ēmumu (protokols Nr.1.1-59/4), J ūrmalas pils ētas dome nolemj :
1. Nodot sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otro redakciju un vides p ārskata projektu.
2. Organiz ēt sabiedrisko apspriešanu un piepras īt atzinumus no instit ūcij ām.
3. J ūrmalas pils ētas domes Sabiedrisko attiec ību noda ļai public ēt laikrakst ā „Latvijas V ēstnesis”, pašvald ības viet ējā laikrakst ā un pašvald ības publiskaj ā mājaslap ā www.jurmala.lv pazi ņojumu par teritorijas pl ānojuma un vides pārskata sabiedrisko apspriešanu.
4. Noteikt sabiedrisk ās apspriešanas termi ņu no 2012.gada 16.apr īļ a l īdz 2012.gada 28.maijam.
Priekšs ēdētājs G.Truksnis
5
2. Publik ācijas
2.1. Inform ācija viet ējā laikrakst ā
6 2.2. www.jurmala.lv
7
3. Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas un Vides pārskata projekta sabiedrisk ās apspriešanas pārskats
No 2012.gada 16.ap īrļa l īdz 28.maijam notika J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem divpadsmit gadiem otr ās redakcijas un t ā Vides p ārskata projekta sabiedrisk ā apspriešana.
Ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otro redakciju var ēja iepaz īties izst āžu viet ās: - Jūrmalas pils ētas dom ē, Jomas iel ā 1/5; - Jūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļā , Edinburgas prospekt ā 75; - Kauguru kult ūras nam ā, Rai ņa iel ā 110.
Apspriešanas ietvaros notika tr īs sabiedrisk ās apspriešanas san āksmes: - Jūrmalas pils ētas dom ē; - Lielupes vidusskol ā; - Kauguru kult ūras nam ā, Rai ņa iel ā 110.
San āksm ēs domes vad ība, speci ālisti un pl ānojuma izstr ādātāji tik ās ar iedz īvot ājiem, izkl āst īja teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas izstr ādes gaitu, risin ājumus un Strat ēģ isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma Vides p ārskata secin ājumus par pl ānojuma risin ājumiem, tostarp p ārskat ā izv ērt ētaj ām alternat īvām. Notika diskusija par aktu āliem jaut ājumiem.
Sabiedrisk ās apspriešanas laik ā sa ņemtas septi ņdesmit devi ņas iedz īvot āju, uz ņē mumu un sabiedrisko organiz āciju v ēstules, kas iesniegtas J ūrmalas pils ētas dom ē un SIA „Grupa 93”. No t ām 23 v ēstules attiecas uz zemesgabals „Balt ā k āpa 1503”, kas noteikts k ā dabas aizsardz ības teritorija, bet kur ā izvietot ās savulaik patva ļī gi b ūvētās vasaras m āji ņas to iem ītnieki v ēlētos legaliz ēt.
Atzinumu sniegušas 25 valsts instit ūcijas, inžnierkomunik āciju tur ētāju organiz ācijas, kaimi ņu pašvald ības un J ūrmalas pils ētas domes instit ūcijas un uz ņē mumi. Piln ībā pozit īvi ir 9 atzinumi. Kopijas ir pievienotas pielikum ā.
Pl ānojuma izstr ādes darba grupa ir izv ērt ējusi sa ņemtos ierosin ājumus un atzinumus. Atbildes un koment āri par nepieciešamaj ām teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas korekcij ām ir sagatavoti, ņemot v ērā darba grupas viedokli.
4. Sabiedrisk ās apspriešanas san āksmes
4.1. San āksmju protokoli
Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otr ās redakcijas un Vides pārskata projekta sabiedrisk ās apspriešanas san āksme 2012.gada 8.maij ā.
PROTOKOLS
Jūrmalas pils ētas dome 2012.gada 8.maij ā
Piedal ās: 24 cilv ēki, pierakst ījušies san āksmes dal ībnieku parakstu lap ā (skat. protokola 1. pielikumu).
Jūrmalas pils ētas domes p ārst āvji: domes izpilddirektors V. V ītoli ņš, B ūvvaldes vad ītāja V. Zvejniece. SIA „grupa 93”p ārst āvji: N. Balgalis, M. Nikmane, L. Čače.
San āksmi s āk 18.10
San āksmes 1.da ļā L. Čače izkl āsta teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas izstr ādes gaitu un risin ājumus. M. Nikmane izkl āsta teritorijas pl ānojuma Strat ēģ isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma Vides p ārskata secin ājumus par pl ānojuma risin ājumiem, tostarp p ārskat ā izv ērt ētaj ām alternat īvām.
San āksmes 2.da ļa – jaut ājumi un koment āri.
S. V īksni ņa Izmai ņas pl ānojums otraj ā redakcijas sal īdzinot ar gal īgo redakciju, ir minim ālas. Jaut ājums – k āpēc nav ņemti v ērā J ūrmalas aizsardz ības biedr ības un Zatlera reformu partijas vēstul ēs min ētie iebildumi?
N. Balgalis. Nepiekr īt viedoklim, ka ierosin ājumi nav ņemti v ērā. Attieksmi pret iepriekš ējo un pašreiz ējo - otro redakciju r āda, pirmk ārt iesniegumu skaits un ar ī š īs san āksmes apmekl ētība. Vairums ierosin ājumu ir ņemti v ērā. Skaidrojums par v ērā ņemtajiem un noraid ītajiem ierosin ājumiem ir ietverts p ārskat ā par teritorijas pl ānojuma izstr ādi.
G. Gr ūba. Jaut ājums - kur var iepaz īties ar p ētījumu par appl ūšanas riska teritorij ām?
N. Balgalis. V. Zvejniece. P ētījumu public ēs domes m ājas lap ā internet ā.
G. Gr ūba. Jaut ājums par apb ūves teritorij ām krasta k āpu josl ā; ierosin ājums domes vad ībai veikt teritorijas pl ānojuma neatkar īgu ekspert īzi no juridisk ā viedok ļa, lai mazin ātu risku par prettiesiskiem risin ājumiem, kas var rad īt zaud ējumus īpašniekiem jau p ēc pl ānojuma apstiprin āšanas.
M. Dzen ītis. Pievienojas G. Gr ūbas viedoklim, uzskata, ka pl ānojumam j ābūt le ģit īmam, juridiski korektam. Jaut ājums par vides p ārskatu – vai taj ā ir izv ērt ēts zemesgabals Vien ības prospekta gal ā (Vien ības prospekts 1a)?
M. Nikmane. Zemesgabals Vien ības prospekt ā un citas jaun ās apb ūves teritorijas ir iek ļautas vides pārskat ā, veikts to papildus biolo ģiskais izv ērt ējums.
9 N.Balgalis. Aicina M. Dzen īti un G. Gr ūbu sniegt konkr ētu priekšlikumu par pl ānojuma ekspert īzi.
A. B ērzkalns. Aicina neapb ūvēt k āpas (piem. Dubultos). Ir slikti piem ēri; degrad ētas teritorijas, kas palikušas jau no padomju laikiem.
R. Vi ņķ ele . Izsaka kritiku par J ūrmalas m ūsdienu apb ūvi (piem., mazst āvu dz īvojam ās ēkas, objekti, kas tiek d ēvēti par viesn īcām vai viesu m ājām, bet p ārv ēršas dz īvok ļos, apartamentos). Jaut ājums par b ūvi Dzimtenes iel ā 1 – kas tur notiek, netic, ka tur b ūs viesu nams.
V.Zvejniece. Dzimtenes iel ā 1 ir domes apstiprin āts det ālpl ānojums; objekts atbilst projektam – viesu namam, pirmaj ā st āvā paredz ēta kafejn īca; paredz ēts, ka objektu izmantos pludmales apmekl ētāji, atp ūtnieki.
V. Lukašins u.c. Izv ērsta diskusija par Jaundubultu tilta nepieciešam ību novietni. Iedz īvot ājs ir pret tilta b ūvi, jo trase ir tuvu dz īvojamai ēkai. Uzskata, ja nav projekta un v ēl nav skaidras tilta izmaksas, tad tas nav j āiek ļauj pl ānojum ā.
V. Zvejniece. L. Čače. N. Balgalis. Tilts ir b ūtiski nepieciešams pils ētai, t ā izb ūve garant ēs droš ību, samazin ās satiksmes intensit āti, novirz īs transportu no pils ētas centra. Samazin ās tranz ītu cauri pils ētai. Tilts ir ilgtermi ņa projekts, ka pl ānots jau esošaj ā teritorijas pl ānojum ā. Tas bija zin āms fakts jau projekt ējot tuv ējās dz īvojam ās ēkas. Jaunaj ā pl ānojum ā trases platums iesp ēju robež ās sašaurin āts, noteikts minim ālais platums. Atst ātas divas pievadce ļu alternat īvas. Tilta izmaksas tiks noteiktas, izstr ādājot b ūvprojektu. Tilta b ūvei tiks veikta ietekmes uz vidi nov ērt ējums.
Sapulces dal ībnieks aicina risin āt veloceli ņa izb ūvi l īdz Dubultiem.
V. Zvejniece. Dome veic veloceli ņu izb ūves darbus iesp ēju robež ās.
I. Brauners. Jaut ājums par lok ālpl ānojuma izstr ādes proced ūru.
L. Čačes- sniedz skaidrojumu.
M. Dzen ītis. Jaut ājums par kempingu teritorij ām – pl ānojuma otraj ā redakcij ā t ādas netiek noteiktas.
L. Čače N. Balgalis. Kempingus at ļauts izvietot zon ās, kur paredz ēti viesm īlības pakalpojumi. Īpašas kempingu teritorijas esošaj ās dabas teritorij ā neguva atbalstu iepriekš ējās pl ānojuma redakcij ās no sabiedr ības viedok ļa, ar ī savrupm āju apb ūves zemesgabalu īpašnieku Kaugurciem ā attieksme pret š ādu papildus iesp ēju bija neviennoz īmīga.
V.Lukašins. Aicin ājums fiks ēt tilta teritoriju k ā izp ētes teritoriju. Uzskata, ka pl ānojumu pašreiz ējā redakcij ā nevar apstiprin āt.
SIA „R īgas l īcis” p ārst āvis. Uzskata, ka tilta b ūve j ārisina p ēc iesp ējas ātr āk, jo tas sniegtu iev ērojamu impulsu š īs pils ētas da ļas un visp ār J ūrmalas att īst ībai. Bez tilta tai ir daudz zem ākā konkur ētsp ēja.
P.Pildi ņš. Koment ārs par k ūrorta resursu (piem., miner ālūdens) izp ētes nepieciešam ību.
N. Balgalis. Resursi ir apzin āti; skaidrs ar ī, ka miner ālūdens urbumi pieder daž ādiem īpašniekiem.
Nosl ēgums: N.Balgalis pateicas visiem dal ībniekiem.
San āksmi beidz 19.35
Protokolu sagatavoja: Lolita Čače
10 Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otr ās redakcijas un Vides p ārskata projekta sabiedrisk ās apspriešanas san āksme 2012.gada 9.maij ā.
PROTOKOLS
Lielupes vidusskola 2012.gada 9.maij ā
Piedal ās: 20 cilv ēki, pierakst ījušies san āksmes dal ībnieku parakstu lap ā (skat. protokola 1. pielikumu).
Jūrmalas pils ētas domes p ārst āvji: domes izpilddirektors V. V ītoli ņš, J ūrmalas pils ētas domes teritorijas pl ānot āja, R. Ansule. SIA „grupa 93”p ārst āvji: N. Balgalis, L. Čače.
San āksmi s āk 18.10
San āksmes 1.da ļā L. Čače izkl āsta teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas izstr ādes gaitu, risin ājumus un Strat ēģ isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma Vides p ārskata secin ājumus par pl ānojuma risin ājumiem, tostarp p ārskat ā izv ērt ētaj ām alternat īvām.
San āksmes 2.da ļa – jaut ājumi un koment āri.
1. Diskusija par Jahtu ostas teritoriju, kas pl ānota Bu ļļ uciem ā, T īklu iel ā. Gar āžu kooperat īva „Rotors” biedri, S. Gernere, iebilst pret to, ka ar laiku paredz ēts likvid ēt automaš īnu gar āžas. Ir ar ī viedoklis, ka kust ība up ē un krastmalas izmantošana b ūs p ārāk intens īva. Vispirms jāatrisina gar āžu izvietošanas jaut ājums un tikai tad var run āt par teritorijas at ļaut ās izmantošana mai ņu Dažu jahtu d ēļ nedr īkst padz īt ap asto ņdesmit cilv ēku. Jaut ājums – k āpēc neizmanto dzi ļā s piest ātnes iepret ī Lašu ielai.
Ostas valdes p ārst āvji uzsver, ka esoš ā gar āžu kooperat īva izmantošana ir neieder īga. Š ī ir vien īgā pašreiz ējā ostas sauszemes teritorija. Piest ātnes pret Lašu ielu nav der īgas jahtu piest āšanai. T ā savulaik b ūvēta zvejas ku ģiem.
N. Balgalis. V. V ītoli ņš - skaidro, ka ostas ier īkošana un gar āžu p ārcelšana tiks risin āta kompleksi un šis process ir ilglaic īgs. Gar āžas iesp ējams p ārvietot bijušo att īrīšanas iek ārtu teritorij ā, kur ar ī liela teritorija tiks transform ēta.
Kooperat īva p ārst āvji nav apmierin āti ar š ādu skaidrojumu un uzskata, ka vieta ir p ārāk t ālu, šāda p ārvietošana samazin ās ar ī gar āžu izmantot āju skaitu. Nepieciešam skop ā skat īt ostas biznesa pl ānus un gar āžu jaut ājumu. Kooperat īva vad ība iesniegs v ēstuli ar viedokli par teritorijas pl ānojuma otro redakciju.
Ostas valdes p ārst āvji uzsver, ka t ūristu piesaiste ir noz īmīgs att īst ības faktors pils ētai. Ja upe k ļū s norm āli ku ģojama (gr īva), sagaid āms liels viesu piepl ūdums no Skandin āvijas. 2. Jaut ājums par domei piederošo zemesgabalu savrupm āju apb ūves mal ā; t ā apb ūvi.
Pl ānot āju skaidrojums: zemesgabals noteikts k ā Jaukta k ūrorta teritorija. Ņemot v ērā pils ētas att īst ības strat ēģ iju – k ūrorta funkciju aktiviz ēšanu un tai par lak ā elast īgu pieeju pl ānošan ā – iesp ēju veidot daudzfunkcion ālu kompleksu.
Dal ībnieku koment ārs – Teritorija b ūtu att īst āma saist ībā ar jahtu ostu; turkl āt p ārdom ājams jaut ājums par jahtu ostas iesp ējamo izvietojumu Lielupes krastmalas josl ā Pret Vikingu ielu.
11 3. San āksmes dal ībnieki atg ādina par ūdensapg ādes un kanaliz ācijas probl ēmā Priedain ē.
Jūrmalas domes p ārst āvji skaidro ūdenssaimniec ības projekta īstenošana sec ību.
4. Dal ībnieki atz īmē, ka Ragak āpas labiek ārtojums ir slikts, stipri boj āts – salauztas laipas, u.tml. Nav ar ī, kur apst āties autobusiem
V. V ītoli ņš skaidro, ka dome nav ties īga ieguld īt l īdzek ļus svešu īpašumu (valsts) uztur ēšan ā. Domes iesp ēju robež ās labiek ārtojums pludmal ē tiek nodrošin āts un uztur ēts. P ārmetumu pāradres ēs Dabas aizsardz ības p ārvaldei.
5. T. Keivs – sal īdzina J ūrmalu ar citiem Eiropas k ūrortiem un uzsver, ka liel ākā bag ātība ir jūras krasts – pludmale, smiltis, k āpas. To nedr īkst pazaud ēt un š īs vietas apb ūvēt. J ārēķ in ās ar ī ar dabas procesiem – v ētras var noskalot k āpas.
N. Balgalis. L. Čače – pašreiz ējā pl ānojuma versija ir ļoti piesardz īga attiec ībā uz iejaukšanos dabas procesos un saudz īga. Jaunas apb ūves teritorijas j ūras krasta tuvum ā pl ānotas vien īgi pils ētai strat ēģ iski noz īmīgiem k ūrorta objektiem.
6. R. P ētersons. Kritika par Jauka k ūrorta teritorij ām. Atgriežoties pie gar āžu kooperat īva probl ēmas, nor āda, ka pašvald ībai pieder zemesgabals Vikingu iel ā (Jaukta k ūrorta teritorija K2), to var ētu paredz ēt gar āžām. Ierosin ājums Lašu iel ā 11, krastmal ā iez īmēt Lielupes promen ādi.
Pl ānot āju koment ārs – josla gar krastu Lašu iel ā 11 (nostiprin ātā krastmala) ir noteikta k ā Jahtu ostas teritorija.
7. Ierosin ājums par attiec ībām – transporta sh ēma / īpašuma v ērt ība. Priekšlikums kompens ēt īpašuma v ērt ības iesp ējamo kritumu, palielinos apb ūves parametrus R īgas iel ā.
N. Balgalis. Kompens ējoš ā pl ānošana Latvij ā nav ieviesta, jo ir daudz pretinieku, kas uzskata, ka š ādi palielin ās korupcijas risks. Parametru mai ņu iesp ējams pamatot turpm ākaj ā pl ānošanas proces ā – izstr ādājot lok ālpl ānojumu, ja ir argumenti – konkr ēts v ērt ējums.
8. Jaut ājums par Meža prospektu. Tas beidzas ar strupce ļu, vajadz īgs pagarin āt asfalt ēto ce ļu.
V. V ītoli ņš – domes veic seguma mai ņu iel ām atbilstoši finansi ālaj ām iesp ējām. 9. San āksmes dal ībnieks atz īmē nopietnu probl ēmu – satiksmes rad īto troksni pie Priedaines tilta.
N. Balgalis – satiksmes pl ūsmas b ūs iesp ējams p ārdal īt un samazin āt šaj ā mezgl ā satiksmes intensit āti tad, kad b ūs uzb ūvēts Jaundubultu tilts – tas ir radik ālākais risin ājums. Pašlaik vien īgais speci ālistu ieteiktais veids – samazin āt braukšanas ātrumu, jo barjeras pils ētā netiks būvētas.
10. Probl ēmas ar auto novietošanu pie Lašu ielas. Maršruta autobusam praktiski nav, kur apgriezties.
N. Balgalis – nepieciešamo st āvvietu apr ēķ ins ir ietverts pl ānojuma paskaidrojuma rakst ā; izb ūve ir atkar īga no finansi ālaj ām iesp ējām. Diskusija par iesp ējamo st āvvietu izvietojumu, tostarp, pie skolas.
11. Jaut ājums par domei piederošo dar ījumu teritoriju Bražciem ā, kur pašlaik ir priežu mežs.
L. Čače – risin ājums ir p ārmantots no esoša teritorija pl ānojuma. Lai kompleksi att īst ītu teritoriju l īdz dzelzce ļa tiltam, ir nepieciešams racion āli izmantot zemi un sak ārot inženierkomunik ācijas.
12 12. Jaut ājums par bijušo att īrīšanas iek ārtu st āvokli – iesp ējams, ka notek ūde ņi s ūcas zem ē.
V. V ītoli ņš. Jaut ājums tiek p āradres ēts uz ņē mumam „J ūrmalas ūdens”. Vi ņiem ir j ānoskaidro situ ācija un j ānov ērš probl ēmas, ja t ādas ir.
Nosl ēgums: N.Balgalis pateicas visiem dal ībniekiem.
San āksmi beidz 19.45
Protokolu sagatavoja: Lolita Čače
13 Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otr ās redakcijas sabiedrisk ās apspriešanas san āksme 2012.gada 10.maij ā.
PROTOKOLS
Kauguru kult ūras nams 2012.gada 10.maijā
Piedal ās: 14 cilv ēki, pierakst ījušies san āksmes dal ībnieku parakstu lap ā (skat. protokola 1. pielikumu).
Jūrmalas pils ētas domes p ārst āvji: domes izpilddirektors V. V ītoli ņš, J ūrmalas pils ētas būvvaldes vad ītāja V. Zvejniece. SIA „grupa 93”p ārst āvji: N. Balgalis, L. Čače.
San āksmi s āk 18.05
San āksmes 1.da ļā L. Čače izkl āsta teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas izstr ādes gaitu, risin ājumus un Strat ēģ isk ā ietekmes uz vidi nov ērt ējuma Vides p ārskata secin ājumus par pl ānojuma risin ājumiem, tostarp p ārskat ā izv ērt ētaj ām alternat īvām.
San āksmes 2.da ļa – jaut ājumi un koment āri.
1. San āksmes dal ībnieks run ā par to, ka netiek iev ēroti noteikumi attiec ībā uz tauvas joslu Lielupes krast ā, Slokas iel ā.
V. V ītoliņš skaidro, ka p ārk āpumu konstat ēšana ir j āveic pašvald ības policijai.
2. Diskusija ar san āksmes dal ībnieku par jaun ām apb ūves teritorij ām, tostarp k āpu zon ā, pašvald ības īpašumu zon ējumu (ar ī K ļavu iel ā 1), jaukta k ūrorta zon ējumu, apb ūves augstumu, mazst āvu dz īvojamo apb ūvi un citiem jaut ājumiem, kas iepriekš tikuši min ēti Jūrmalas aizsardz ības biedr ības v ēstul ē ar viedok ļiem par teritorijas pl ānojuma iepriekš ējo (gal īgo) redakciju.
N. Balgalis, L Čače – skaidro, ka jaunas apb ūves teritorijas, ar ī domes īpašumos, tiek pl ānotas pils ētas strat ēģ ijas īstenošanai - strat ēģ iski svar īgu objektu, pamat ā k ūrorta kompleksu veidošanai. T āda iecere – piesaist īt pasaules klases viesn īcu operatoru, ir ar ī zemesgabal ā K ļā vu iel ā 1. Jauktas k ūrorta teritorijas no pl ānošanas viedok ļa ir optim āls, racion āls risin ājums relat īvi nelielos zemesgabalos, kur iesp ējams l īdz ar k ūrorta uz ņē mumiem att īst īt citas funkcijas, kuru kop ējais īpatsvars nedr īkst p ārsniegt 50%. Apb ūves maksim ālais at ļautais augstums kopum ā pils ētā, iz ņemot atseviš ķas b ūves, nep ārsniedz piecus st āvu. Piecu st āvu apb ūve, piem ēram, tiek pie ļauta k ūrorta objektiem, lai b ūtu iesp ējams veidot rentablu, pietiekami noz īmīgu uz ņē mumu. Mazst āvu dz īvojam ā apb ūve jaunaj ā pl ānojum ā ir stingri ierobežota, tom ēr š ādu m ājok ļa tipu piln ībā izsl ēgt nav lietder īgi.
3. San āksmes dal ībnieka ierosin ājums – Kauguros k āpu zon ā konkr ētai teritorijai noteikt zon ējumu D2 ( dabas teritorija) D3 (apst ādījumu un atp ūtas teritorija) viet ā – tiek atbalst īts.
4. ierosin ājums paredz ēt Peoniju iel ā kempingu k ā papildus izmantošanas veidu. – jaut ājums izskat āms teritorijas pl ānojuma darba grup ā, jo iepriekš bijuši ar ī iebildumi pret kempingu k ā papildus izmantošanas veidu Kugurciema savrupm āju apb ūves teritorij ās.
5. Kompleksa „Nemo” direktore – ir iebildumi attiecībā uz jaunajiem pl ānojuma risin ājumiem, kur izsl ēgtas kempinga īpaš ās zonas dabas teritorij ās Š āds risin ājums b ūtu labs, jo apb ūves zon ās, ņemot ērā nodok ļus, kempingu ier īkot nav racion āli. Pie „Nemo” var ētu b ūt augst ākas
14 kategorijas kempings ar interesantiem risin ājumiem, piem ēram, b ūvēm kokos; pie teritorijas var ētu piesl ēgties dabas parks , taj ā var ētu ier īkot ar ī dz īvnieku d ārzu.
N. Balgalis skaidro, ka kempingu ideja kopum ā nav guvusi atsauc ību; īpaši iebildumi bija pret kempingu īpašaj ās zon ām dabas teritorij ās. L īdz īgi diskusiju gait ā pl ānot āji ir atteikušies šaj ā pl ānošanas period ā no k ūrorta att īst ības īpašaj ām zon ām. Ja ir konkr ēta, pamatota att īst ības iecere, ir iesp ējams izstr ādāt lok ālpl ānojumu konkr ētai teritorijai.
6. Satiksmes teritorija (laukums) Kaptei ņa Zolta ielas gal ā blakus za ļajai zonai – jaut ājums, kāpēc t āds pl ānots.
V. Zvejniece. Pl ānojuma risin ājums saist īts ar Lietus kanaliz ācijas projektu (att īrīšanas iek ārtas izvietojums). Preciz ējamas ielu sarkan ās l īnijas.
7. Diskusija par K ūrorta teritoriju b ūtību un jaukta k ūrorta teritorij ām. San āksmes dal ībnieks uzskata, ka vajadz īgas viena veida k ūrorta teritorijas bez citu funkciju papildin ājuma.
Pl ānot āji nevar piln ībā piekrist š ādam viedoklim, jo ne visas teritorijas un zemesgabali pils ētā ir piem ēroti vienfunkcion ālai izmantošanai, īpaši sal īdzinoši nelieli zemesgabali, kur ir noteikts zem āks maksim ālais at ļautais apb ūves augstums ( 2,5 st āvi vai 3,5 st āvi). Šaj ās viet ās lietder īgi noteikt plaš āku izmantošanas veidu spektru. J āuzsver ar ī, ka teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos ir ietvertas pras ības par apb ūves k ārt ām – pirmaj ā būvniec ības k ārt ā ir j ābūvē k ūrorta objekti..
8. A. Ābel ītis – uzsver, ka pils ētā ir nev ēlama turpm āka mazst āvu daudzdz īvok ļu ēku un rindu māju b ūvniec ība.
N. Balgalis – š āds m ājok ļa tips jaunaj ā pl ānojum ā ir stingri ierobežots. J āatz īmē, ka uzs āktos projektus b ūs iesp ējams pabeigt ar ī p ēc jaun ā pl ānojuma apstiprin āšanas.
9. Jaut ājums par pl ānojumu kopum ā – vai tas veicina darba vietu rad īšanu?
N. Balgalis – pl ānojuma risin ājumi nodrošina iesp ējas veidot dar ījumu un pakalpojumu iz ņē mumus, un, t ātad ar ī darba vietas. Konkr ēti r ādītāji ietverti pils ētas att īst ības programm ā un teritorijas pl ānojuma paskaidrojuma rakst ā. J āatz īmē ar ī, ka lielu da ļu pašvald ības budžeta veido to iedz īvot āju ien ākuma nodoklis, kuri str ādā R īgā. Nedr īkst nov ērt ēt negat īvi to, ka Jūrmala ir dz īvesvieta – spilgts slikts „t īras” uz atp ūtniekiem orient ētas pils ētas piem ērs ir Šventoje, kas ziem ā ir piln īgi tukša un pamesta. L īdz ar to ar ī attīstot k ūrorta objektus, viesn īcas j ārada pakalpojumi, kas paildzina viesu uztur ēšan ās ilgumu un mazina sezonalit ātes negat īvo efektu.
10. Diskusija par racion ālāko k ūrorta att īst ības veidu. Jaut ājums, k āpēc nevar vispirms att īst īt esošos objektus, ar ī degrad ētos, un tikai p ēc tam dom āt par jaun ām att īst ības viet ām? K āpēc Jūrmala SPA nevar k ļū t par ekskluz īvu k ūrorta objektu?
N. Balgalis. Pamat ā ir īpašuma jaut ājumi. Dome var r īkoties ar saviem īpašumiem. Liel ākā da ļa esošo objektu, ar ī degrad ētie ir priv ātīpašums. Normat īvo aktu regul ējums nav piln īgs, tostarp, ar ī attiec ībā uz administrat īvām metod ēm, lai stimul ētu īpašniekus sak ārtot īpašumus, attiec ībā uz īpašumu atsavin āšanas iesp ējām. J ūrmala SPA – praktiski nav iesp ējams rekonstru ēt šo b ūvi t ā, lai tā atbilstu starptautiskiem standartiem – vienk ārši, tas ir vecs projekts; var veikt daž ādus kosm ētiskus uzlabojumus, bet nevar, piem ēram, main īt griestu augstumu. L īdz īga situ ācija – Baltic Beach Hotel.
11. Jaut ājums par autotransporta rad īto troksni, k ādas iesp ējas to samazin āt? Autotransporta izpl ūdes g āzes kait ē ar ī kokiem
V. Zvejniece. Ir veikts vides trokš ņa p ētījums. Speci ālistu ieteikums – samazin āt braukšanas ātrumu. Pils ētā netiks b ūvētas trokš ņa barjeras.
15 N. Balgalis. Satiksmes pl ūsmas p ārdal īs un mazin ās ar ī pl ānotie transporta projekti – Jaundubultu tilts un Kauguru apeja. T ādej ādi samazin āsies ar ī izmešu daudzums ( koncentr ācija). Iesp ējams, ka nepieciešams ar ī vair āk dzelzce ļa š ķē rsojumu – piem ērs var ētu būt Turaidas ielas p ārbrauktuve.
Sanāksmes dal ībnieku iebildumi pret š īs p ārbrauktuves atv ēršanu autotransportam – tas rad īs papildus trauc ējumus iedz īvot ājiem.
12. Pludmales labiek ārtojuma probl ēma, ar ī jaut ājums par t ās pieder ību – pašvald ība vai valsts.
N. Balgalis. Sam ērā neskaidro situ āciju b ūtu j āatrisina jaunaj ā Zemes ier īcības likum ā – pludmales nododamas pašvald ību īpašum ā.
Nosl ēgums: N.Balgalis pateicas visiem dal ībniekiem.
San āksmi beidz 19.40
Protokolu sagatavoja: Lolita Čače
16 4.2. San āksmju dal ībnieki Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otr ās redakcijas un Vides p ārskata projekta sabiedrisk ās apspriešanas san āksme 2012.gada 8.maij ā, J ūrmalas pils ētas dom ē
17
18
Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otr ās redakcijas un Vides p ārskata projekta sabiedrisk ās apspriešanas san āksme 2012.gada 9.maij ā, Lielupes vidusskol ā
19
Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem otr ās redakcijas sabiedrisk ās apspriešanas san āksme 2012.gada 10.maij ā, Kauguru kult ūras nam ā.
20 5. Zi ņojums par v ērā ņemtajiem un noraid ītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem
Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs 1. „Balt ā k āpa 1503”. (22 v ēstules) Atbilstoši J ūrmalas TP, zemes gabala „Balt ā k āpa 1503", kadastra numurs 1300 001 1503, turpm āk tekst ā - Risin ājums netiek main īts. „Zemes gabals", teritorijas at ļaut ā izmantošana, m ūsupr āt, nepamatoti ir noteikta k ā „Dabas aizsardz ības Nosac ījumi turpm ākajam teritorija (Dl)". Taj ā paš ā laik ā, blakus esošo zemes gabalu „V ārnukrogs 1201" (kadastra numurs 1300 001 pl ānošanas procesam un 1201) un „V ārnukrogs 1304" (kadastra numurs 1300 001 1304), kas p ēc b ūtības un v ēsturiski ne ar ko teritorijas sak ārtošanai ir neatš ķiras no zemes gabala „Balt ā k āpa 1503" (kadastra numurs 1300 001 1503), at ļaut ās izmantošanas pietiekami prec īzi izstr ādāti veids ir „Priežu parka apb ūves teritorija (DzP)". pl ānojuma 2.redakcij ā. Visu tr īs min ēto zemes gabalu teritorija, turpm āk tekst ā - „V ĪB teritorija", tika apb ūvēta un apsaimniekota kopš Teritorijas izmantošanas un 1965.gada pamatojoties uz 1965.gada 20.apr īļ a LPSR MP l ēmumu nr.194 par vasarn īcu b āzes celtniec ību (uz apb ūves noteikumos kā pamata bija izveidots vasarn īcu kooperat īvs „Draudz ība", šobr īd - V ĪB „V ārnukrogs") un, vēlāk, pamatojoties zemesgabals „Balt ā k āpa 1503” uz ilggad ējiem atk ārtotiem nomas l īgumiem ar zemes īpašnieka - R īgas pašvald ības -pilnvaroto personu SIA ir noteikts k ā vienota „R īgas meži". Visas V ĪB teritorijas apb ūve ir veidojusies praktiski vienlaic īgi, uz vien ādiem nosac ījumiem un lok ālpl ānojuma teritorija, bet vien ādā att ālum ā no blakus esoš ās kadastra vien ības, kuras teritorij ā atrodas viet ējās noz īmes aizsarg ājamais jāatz īmē, ka jebk āda teritorijas dabas objekts „Balt ā k āpa" (skat. sh ēmu pielikum ā). Tr īs atseviš ķi zemes gabali, pamatojoties uz V ĪB teritorijas at ļaut ās izmantošanas mai ņa det ālpl ānojumu, tika izveidoti tikai 2001.gad ā. apb ūvētaj ām plat ībām, kas Šobr īd at ļaut ās izmantošanas atš ķir ība min ētajiem zemes gabaliem nav pamatota ar ī sekojošo apsv ērumu d ēļ : atrodas īpaši aizsarg ājamaj ā Jūrmalas pils ētas tautas deput ātu padomes 1991.gada 27.j ūnija l ēmuma „Par viet ējās noz īmes īpaši dabas teritorij ā iesp ējama aizsarg ājama dabas objekta izdal īšanu J ūrmalas pils ētā" p.2. nosaka, ka ir nepieciešams „... noteikt ap viet ējās vien īgi, izstr ādājot dabas noz īmes īpaši aizsarg ājamo dabas objektu „Balt ā k āpa" 50m buferzonu ar ierobežot ām izmantošanas aizsardz ības pl ānu un iesp ējām". Iesnieguma pielikumos esošaj ā kart ē ir atz īmēta Balt ās k āpas 50m buferzona un zemes gabala individu ālos izmantošanas un „Balt ā k āpa 1503" robežas. No att ēla var skaidri redz ēt, ka Balt ās k āpas buferzona tikai da ļē ji p ārkl āj zemes aizsardz ības noteikumus. Š āda gabalu „Balt ā k āpa 1503", t ādej ādi, šaj ā l ēmum ā noteiktie ierobežojumi nav attiecin āmi uz visu Zemes gabala pras ības ir iek ļaujama teritorijas teritoriju. izmantošanas un apb ūves Jūrmalas pils ētas Zemes komisijas 2004.gada 30.maija l ēmum ā nr.162 ir konstat ēts, ka Zemes gabal ā atrodas noteikumos. VĪB „V ārnukrogs" biedriem «piederoš ās vasarn īcas" un šo b ūvju īpašniekiem ir, tai skait ā, uzdots «iesniegt . pieteikumu Valsts Zemes dienesta J ūrmalas noda ļā dokumentu sagatavošanai īpašuma ties ību re ģistr ācijai Zemesgr āmatu noda ļā ". T ādej ādi, tas liecina, ka Jūrmalas pils ētas Zemes komisija ir apzin ājusi re ālo situ āciju un ir uzdevusi vasarn īcu faktiskajiem īpašniekiem legaliz ēt vi ņu lietošan ā esošo apb ūvi. 3. 2006.gada 02.novembr ī tika veikta Zemes gabala „Balt ā k āpa 1503" biolo ģisk ā izp ēte, un ir sa ņemts eksperta sl ēdziens (kopija ir atrodama iesnieguma pielikumos), ka šaj ā teritorij ā nav sastopamas un konstat ētas LR normat īvajos aktos noteikt ās īpaši aizsarg ājam ās sugas, k ā ar ī esošais mežainas jūrmalas k āpu biotops „no biolo ģisk ā viedok ļa ir degrad ēts" un „nav sagaid āma t ā atjaunošan ās, nov ācot esošo apb ūvi". Pamatojoties uz augst āk min ēto, l ūdzam:
21 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs Iev ērot v ēsturisk ā taisn īguma un ties ību vienl īdz ības principus un main īt zemes gabala „Balt ā k āpa 1503", kadastra numurs 1300 0011503, at ļaut ās izmantošanas veidu uz „Priežu parka apb ūves teritorija (DzP)".
2. „Balt ā k āpa 1503”. Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma apspriedes ietvaros ir Risin ājums netiek main īts. Nosac ījumi turpm ākajam pl ānošanas procesam iesniegts l ūgums - veikt zemesgabala „Balt ā k āpa 1503". ar un teritorijas sak ārtošanai ir pietiekami prec īzi izstr ādāti pl ānojuma kadastra Nr.13000011503, izmantošanas m ērķa mai ņu no „dabas 2.redakcij ā. Tas, ka teritorija nelikum īgās b ūvniec ības un antropog ēnās pamatne" uz ..Priežu parka apb ūves teritorija (DzP)'\ slodzes rezult ātā ir degrad ētā nav pamats main īt t ās statusu, kas noteikts SIA ,-Rīgas meži", b ūdama zemesgabala „Balt ā k āpa 1503". ar esošaj ā teritorijas pl ānojum ā. Jaun ā teritorijas pl ānojuma Teritorijas kadastra Nr.13000011503, īpašniece ar ī pašreiz ējās teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos zemesgabals „Balt ā k āpa 1503” ir pl ānojuma apspriešanas proced ūras ietvaros apliecina, ka noteikts k ā k ā vienota lok ālpl ānojuma teritorija, bet j āatz īmē, ka jebk āda atbalsta zemesgabala ..Balt ā k āpa 1503". ar kadastra teritorijas at ļaut ās izmantošanas mai ņa apb ūvētaj ām plat ībām, kas atrodas Nr.13000011503, izmantošanas m ērķa mai ņu no .,dabas īpaši aizsarg ājamaj ā dabas teritorij ā iesp ējama vien īgi, izstr ādājot dabas pamatne" uz , :Priežu parka apb ūves teritorija (DzP)" un l ūdz aizsardz ības pl ānu un individu ālos izmantošanas un aizsardz ības Jūrmalas domi pie ņemt pozit īvu l ēmumu par min ēto jaut ājumu. noteikumus. Š āda pras ības ir iek ļaujama teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos. 3. „Jahtu remonta b āze” V ārnukrog ā, kad.nr. 13000011001 Teritorijai pieš ķirts „Jaukta dar ījumu apb ūves teritorija”(JD2) statuss. Uzskat ām, ka t ādej ādi tiek b ūtiski ierobnežota sš ī Risin ājums netiek main īts. Jahtu objekta att īst ības iesp ējas. K’agalvenie pretargumenti š āda tipa b ūves att īst ībai ir nor ādāmi nok ļū šana uz šo vietu, k ā ar ī remonta b āzes apb ūve nekad vizu ālā atpaz īstam ība plaš ākām pat ērētāju mas ām, jo objekts atrodas t ālu no ma ģistr ālaj ām iel ām. Tas gan neizsl ēdz nav bijusi saist īta ar dz īvojamo iesp ēju atgriezties pie š āda objekta att īst ības scen ārija izv ērt ēšanas. Kopum ā gfan nesaredzam iesp ēju tuv ākaj ā laik ā veikt funkciju, esošaj ā teritorijas ieguld ījumus š ī īpašuma uzlabojumos un att īst ībā pie nosac ījumiem, ja īpašum ā at ļautas tika iepriekšmin ētās [dar ījumu] pl ānojum ā t ā noteikta k ā funkcijas. Citas īpašuma att īst ības iesp ējas paveras pie nosac ījumiem, ja objektam k ā papildus izmantošanas funkcijas tiek Dar ījumu iest āžu teritorija (D). pieš ķirtas: Izv ērt ējot V ārnukroga teritorijas 1.Priv ātm āju apb ūve; izmantošanas strukt ūru un 2.indu m āju apb ūve; zemesgabala dislok āciju, secin āts, 3.Dv īņ u m āju apb ūve: ka at ļaut ā izmantošana atst ājama 4.Mazst āvu dz īvok ļu namu apb ūve. atbilstoši teritorijas pl ānojuma Lai nodrošin ātu š ādu funkciju, papildus b ūtu nepieciešams p ārskat īt ar ī jaunveidojamo zemes vien ību minim ālo gal īgās redakcijas risin ājumam, plat ību dal ījuma iesp ējas. Šobr īd, p ēc jaun ā teritorijas pl ānojuma, minimālais jaunveidojamo zemes vien ību ņemot v ērā dar ījumu teritoriju lielums šim īpašumam ir 3000 kvadr ātmetru. Optim āls risin ājums veiksm īga att īst ības projekta realiz ēšanai tr ūkumu šaj ā pils ētas da ļā un būtu nosakot minim ālo jaunveidojamo zemes vien ību lielumu 1500 vai 1800 kvadr ātmetru izm ērā. Katr ā zemes vien ības v ēsturisko gad ījum ā b ūtu nepieciešams samazin āt jaunveidojamo zemes vien ību minim ālo lielumu zem 3000 izmantošanu. kvadr ātmetru. Skatoties kontekst ā ar kaimi ņu zemju īpašumiem, kas novietoti gar Lielupi (minim ālais lielums Jāatz īmē, ka turpm ākaj ā 1800 kv.m.) un Bu ļļ upi (minim ālais lielums 1200 kv.m.). šis pat b ūtu ļoti lo ģisks risin ājums. pl ānošanas proces ā iesp ējams Ar ī ēku augstums š āda īpašuma att īst ībai b ūtu nepieciešams nedaudz augst āks, k ā to pašlaik paredz jaunais izstr ādāt lok ālpl ānojumu, kur ā tiek teritorijas pl ānojums. Jeb prec īzāk, pl ānoto 12.5 metru jeb 2,5 st āvu viet ā saglab āt maksim ālo b ūvju augstumu konkretiz ēta att īst ības iecere, kur ā
22 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs 3 st āvus, k ā tas ir min ēts 2001. gada 8. mart ā apstiprin ātaj ā V āmukroga teritorijas det ālpl ānojum ā, vai pat var ētu izv ērt ēt projekta koncepciju iesp ējams to palielin āt l īdz 15 metriem jeb 3.5 st āvu augstumam. T ādej ādi var ētu veidot arhitektoniski un principi ālo vizu ālo veidolu. Lai pievilc īgu projektu, kas viennoz īmīgi nodrošin ātu efekt īvāku projekta realiz āciju. lok ālpl ānojum ā var ētu kori ģē t Papildus visam v ēlamies piebilst, ka š ī īpašuma att īst ības gait ā nek ādā veid ā negat īvi netiks ietekm ēta daba pašreiz ējo risin ājumu, iecerei ir un īpašum ā esošie koki. jo jau tagad šis īpašums ir skaisti sak ārtots zemes gabals ar ļoti retu koku audzi. Tas jāatbilst pils ētas att īst ības strat ēģ ijai pie ļauj ļoti praktisku kop ējā zemes gabala sadali maz ākās jaunveidojamo zemju vien ībās ar ērtu piek ļuvi, (telpiskajai perspekt īvai). veidojot iekš ējo priv āto pievadce ļu strukt ūru. Š ī iesnieguma pielikum ā pievienojam dažas teritorijas foto fiks ācijas un 2007. gad ā izstr ādāto inženier īopogr āfisko pl ānu, kas apstiprina un uzr āda š ī br īža faktisko zemes gabala st āvokli un koku audzi. Tādēļ l ūdzam J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gala redakcijas izstr ādes gait ā ņemt v ērā SIA „NP Biznesa Centrs" iepriekšmin ētos, lo ģiskos risin ājumus un: 1. Šim īpašumam k ā papildus funkcijas iestr ādāt priv ātm āju, rindu m āju. dv īņ u m āju un mazst āvu dz īvok ļu namu apb ūves iesp ējas (vismaz priv ātm āju, rindu m āju un dv īņ u m āju apb ūvi): 2. Saglab āt maksim ālo b ūvju augstumu 3 st āvi, vai iesp ējams to palielin āt l īdz 15 metriem jeb 3.5 st āviem: 3. Samazin āt jaunveidojamo zemes vien ību minim ālo lielumu zem 3000 kvadr ātmetru optim āli uz 1500 vai 1800 kvadr ātmetru izm ēru.
4. Krasta josla Lielupes mal ā. Kad.nr. 13000052406 Lūdzu izmain īt zon ējumu no Dabas pamatne 1D2 uz IJO krasta joslai starp LG ĪKS J ūrmalas Priedaine teritoriju Risin ājums netiek main īts. un Lielupes malu (skat. pielikumu Nr.l un Nr.2). Reālaj ā dz īvē šis dabas pamatnes teritorijai Priedaine 1300-005- Labiek ārtojums šaj ās teritorij ās 2406 piederoš ā krasta mala ir 0 l īdz 2 m plata josla, kas ne ar ko neatš ķiras no krasta joslas viet ās, kur ir at ļauts un piek ļuvi ūdenim kooperat īva J ūrmalas Priedaine teritorija pieiet tieši ūdens malai - tur t āpat aug z ālīte, to šķē rso sliedes laivu nevar apgr ūtin āt. Nav v ēlams ielaišanai ūden ī un taci ņa cilv ēku staig āšanai gar upes malu. noteikt šo teritoriju k ā Iepriekš min ētā josla ir padomju laik ā laivu gar āžu kooperat īvam pieder ējus ī krasta josla tieši pret ī kooperat īva apb ūvējamu ar ī t āpēc, ka j āņ em laivu gar āžu rindai. Ar ī tajos laikos gar āžas tika b ūvētas noteikt ā att ālum ā no krasta l īnijas, bet ir ta ču skaidrs, vērā tauvas josla.. ka b ūvju rinda nevar piln ībā 1:1 imit ēt krasta l īniju, kura gadu gait ā main ās šurp vai turp. Nav nek ādas lo ģikas situ ācij ā, kad da ļa kooperat īva teritorijas atbilstoši t ās j ēgai un stat ūtiem ir tieši pie ūdens malas (skat. pielikumu Nr.3), bet da ļai teritorijas piek ļuve ūdens malai ir caur J ūrmalas domei piederošu dabas pamatnes teritoriju 1D2. Mums nav izdevies atrast skaidrojumu Jūrmalas pils ētas domes l ēmumam par zemesgabala 1300-005-2406 izveidošanu ar šo nelo ģisko situ āciju (skat. pielikumu Nr.l, Nr.2) un atteikšanos pieš ķirt šo zonu kooperat īva Jūrmalas Priedaine biedru lietošan ā. Nemainot š īs str īdīgas zonas pl ānojumu uz IJO tiktu trauc ēta LG ĪKS Jūrmalas Priedaine darb ība atbilstoši stat ūtiem, piek ļuve ūdens malai un att īst ība n ākotn ē atbilstoši IJO aprakstam, jo kooperat īva re ģistr ētā un at ļaut ā nodarbošan ās ir ūdens transporta glab āšana un lietošana. 5. Beton ēts muli ņš Lielupes krasta josl ā, Kad Nr. 13000050411 6. Lūdzu izmain īt zon ējumu no Dabas pamatne 1D2 uz IJO beton ētam muli ņam krasta josl ā starp LG ĪKS J ūrmalas Risin ājums netiek main īts. Priedaine un Jahtu klubu Upmalas iel ā 5, J ūrmal ā (skat. pielikumu Nr. 1). Re ālajā dz īvē šis dabas pamatnes Labiek ārtojums šaj ās teritorij ās teritorijai Priedaine 1300-005-2406 piederošais izvirz ījums ir ap 1975. gadu b ūvēta beton ēta ūdens ņemšanas ir at ļauts un piek ļuvi ūdenim
23 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs vieta Jūrmalas ugunsdz ēsējiem. Š ī beton ēta ūdens mala šobr īd pieder jau min ētajai dabas pamatnes teritorijai nevajadz ētu apgr ūtin āt. Nav 1D2 1300-005-2406 un Jahtu ostai IJO 1300-005-0411. Ilustr ācijai skat. ar apli apvilkto zonu topogr āfiskaj ā vēlams noteikt šo teritoriju k ā pl ānā pielikum ā Nr.2. apb ūvējamu arī t āpēc, ka j āņ em Iepriekš min ētais beton ētais muli ņš ir padomju laik ā laivu gar āžu kooperat īvam pieder ējus ī krasta josla tieši pret ī vērā tauvas josla.. iebraukšanas v ārtiem. P ēc t ā laika DDP IK l ēmuma Nr.29 š ī mala tika uzb ūvēta ar laivu gar āžu kooperat īva biedru sp ēkiem un kalpoja k ā ūdens ņemšanas vieta ugunsdz ēsējiem un mazizm ēra laivu ielaišanas un pietauvošanas vieta kooperat īva biedriem. Mums nav izdevies atrast skaidrojumu Jūrmalas pils ētas domes lēmumam par zemesgabala 1300-005-2406 izveidošanu ar šo nelo ģisko izvirz ījumu (skat. pielikumu Nr.l, Nr.2) un atteikšanos pieš ķirt šo zonu kooperat īva Jūrmalas Priedaine biedru lietošan ā. Nemainot š īs str īdīgas zonas pl ānojumu uz IJO tiktu trauc ēta LG ĪKS J ūrmalas Priedaine darb ība atbilstoši stat ūtiem, piekluve ūdens malai un att īst ība n ākotn ē atbilstoši IJO aprakstam, jo kooperat īva re ģistr ētā un at ļaut ā nodarbošan ās ir ūdens transporta glab āšana un lietošana. 7. Bab ītes iela 19 Esmu kategoriski pret zemes lietošanas m ērķa mai ņu zemesgabal ā J ūrmal ā, Bab ītes iel ā 19 un l ūdzu saglab āt Esošaj ā teritorijas pl ānojum ā – esošo, t.i. dar ījumu iest āžu un komerci āla rakstura apb ūves teritoriju. [Dabas teritorijas D2 viet ā noteikt Dar ījumu iest āžu teritorija. dar ījumu iest āžu un komerci āla rakstura apb ūves teritoriju]. teritorija. Saska ņojot ar esošo teritorijas pl ānojumu , noteikta Jauku dar ījumu apb ūves teritoriju (JD1). Zemesgabala apb ūve ir iesp ējama, ja ir iesp ējams izb ūvēt piesl ēgumu ielai. 8. Daž ādi, Bražciems 1304, u.c. 1. Atjaunot zon ējumu „dabas pamatnes teritorija (DP)" priežu mežam 1. Risin ājums attiec ībā uz teritoriju Bražciems 1304 starp Bab ītes ielu, Bražciems 1304 Lielupi, auto tiltu un dzelzce ļa tiltu zoin ējumu netiek main īts. Zemesgabals Priedaines teritorij ā starp Bab ītes ielu, Lielupi, auto tiltu un dzelzce ļa esošaj ā pl ānojuma ir rezerv ēta apb ūvei, ‘’ ņemot v ērā iesp ējas kompleksi tiltu. 2008. gada 25. mart ā Priedaines un Bražciema iedz īvot āji att īst īt pašlaik ekstens īvi izmantoto Bab ītes ielas posmu pie dzelzce ļa, ar ī iesniedza anketas ar 143 parakstiem J ūrmalas domē, Pašvald ības da ļē ji degrad ēto teritoriju otrpus ielai. Nov ērt ējot š īs pils ētas da ļas lietu ministrij ā, Vides ministrij ā, aicinot veikt zemesgabala zon ējuma att īst ības iesp ējas n ākošaj ā pl ānošanas period ā, k ā dabas teritorija ir mai ņu uz dabas pamatnes teritoriju. L ūdzu ņemt v ērā iedz īvot āju noteikts blakusesošais zemesgabals, kas pašreiz ējā pl ānojum ā ir noteikta pras ības. kā apb ūves zona. 2. R īgas Zieme ļu koridoram nerezerv ēt teritoriju, bet pras īt R īgas 2. R īgas Zieme ļu transporta koridoram rezerv ētā teritorija netiks main īta. transportu novirz īt pa ce ļu A9 lai nov ērstu k ūrorta pies ārņošanu. Tika Tā ir noteikta saska ņā ar R īgas pils ētas Zieme ļu koridora 3., 4.posma iesniegti vair āk nek ā 400 Priedaines iedz īvot āju paraksti, lai novirz ītu ski ču projektu un apstiprin āto trases ģener ālvariantu, kam veikts ar ī Zieme ļu koridoru no Priedaines, tom ēr joproj ām t ā teritorija ir ietekmes uz vidi nov ērt ējums un t ā sabiedrisk ā apspriešana. rezerv ēta. Ar ī J ūrmalas domes l ēmums Nr. 1121, 2007.gada 21. decembr ī paredz iev ērot iedz īvot āju pras ības. K āpēc rezerv ētā 3.Pedlvieta Priedain ē tiek pl ānota.
24 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs teritorija atst āta s ākotn ējā variant ā , ko neatbalst īja ne iedz īvot āji, ne 4. Uz dienvidiem no Priedaines s ākot dzelzce ļa p āri Salaspils ielai Jūrmalas dome ? Vārnukroga virzien ā ir noteiktas dabas teritorijas, kur iesp ējams ier īkot 3. Priedain ē iepl ānot peldvietas Bumburattek ā (tur jau pašlaik ir labiek ārtojumu un atp ūtas vietas dab ā, veidot pastaigu maršrutus. nesak ārtota peldvieta) s ākot no Niedr ām uz j ūras pusi l īdz Sl ēperu 5. Aicin ājums pa ātrin āt ūdenssaimniec ības projekta īstenošanu pie ņemts ielas galam. inform ācijai un domes atbild īgo dienestu darbam. Termi ņus nosaka 8. pielikum ā „Pl ānot ā izmantošana" ir likvid ēta pludmale, kas bija 1. finansi ālās iesp ējas. Ūdenssaimniec ības konkr ēto projektu termi ņi ir ārpus redakcij ā D5 Priedain ē. L ūdzu atjaunot pludmali Priedain ē D5 . teritorijas pl ānojuma kompetences. Ūdensvada un kanaliz ācijas izb ūve 4. Uz dienvidiem no Priedaines s ākot dzelzce ļa p āri Salaspils ielai notiek atbilstoši ūdenssaimniec ības projektam, melior ācijas sist ēmas Vārnukroga virzien ā rezerv ēt k ūrorta teritoriju 300 m platum ā un 3 rekonstrukciju pils ētas dome veic budžeta l īdzek ļu ietvaros. III k ārtas km garum ā. Tas ir ainaviski skaists priežu mežs, kur ā savirkn ējušies realiz ācija pl ānota no 2015.gada. Detaliz ēta inform ācija par projekta liel āki un maz āki pakalni. Ide āli priekš vesel ību nostiprinošiem un aktivit ātēm ir pieejama SIA „J ūrmalas ūdens” m ājas lap ā rehabilit ācijas pas ākumiem. Ziem ā te var ētu b ūt vieta sl ēpošanas www.jurmalasudens.lv/ . Priedaines teritorij ā ūdensvads tiks izb ūvēts trasei, vasar ā - n ūjošanai, izj ādei ar zirgiem u.c. pas ākumiem, T ā projekta 2. un 3.k ārt ā, bet centraliz ētās kanaliz ācijas t īkli – 3.k ārt ā. būtu lielisks papildin ājums att īst ības teritorijai, kas iepl ānota bijuš ās 6. J ūrmalas pils ētai teritorijas pl ānojum ā ir noteikta mežu aizsargjosla. izg āztuves viet ā. 5. Pa ātrin āt centraliz ētas kanaliz ācijas ieviešanu Priedain ē 6. Ap J ūrmalu j āizveido vismaz 1 km plata sanit ārā mežu josla, kur ā saimniecisk ā darb ība ierobežota. 9. Tīklu iela 10 Laik ā no 2011. gada oktobra l īdz 2012. gada martam G ĪKS"J ūrmalas Rotors" valde ir iesniegusi J ūrmalas Risin ājums netiek main īts. Lai domes vadībai un ier ēdņiem 4 ofici ālus G ĪKS „J ūrmalas Rotors" valdes un 62 autogar āzu īpašnieku parakst ītus ar ī gar āžu lietot ājiem š īs b ūves iesniegumus par G ĪKS"J ūrmalas Rotors" saglab āšanu T īklu iel ā 10, bet pagaid ām J ūrmalas domes un SIA ir saimnieciski noder īgas un to „Grupa 93" pl āni netiek main īti. Ja tiks likvid ēts GlKS" J ūrmalas Rotors" ļoti ciet īs 80 gar āžu īpašnieki, kuriem novietojums ērts, gar āžas būs lielas probl ēmas ar auto novietošanu pie faktiski degrad ē apk ārt ējo vidi. DZ ĪKS"Lasis 1357" daudzdz īvok ļu m ājām Lašu iel ā, kur jau tagad vakaros ir gr ūti atrast k ādu vietu auto Gar āžu p ārvietošana ir novietošanai. Tad vajadz ēs b ūvēt auto st āvvietas uz za ļā s zonas pie š īm m ājām, kam kategoriski nepiekr īt atrisin āma kompleksi privatiz ēto dz īvok ļu un turpm ākaj ā pl ānošanas proces ā. zemes īpašnieki. Izveidojot jahtu ostu T īklu iel ā 10 ieguv ēji b ūs k ādi 5 - 6 jahtu īpašnieki, kuri šo piest ātni Gar āžas iesp ējams p ārvietot uz izmantos tikai 4 vasaras m ēnešus, bet p ārējā laik ā šeit nek āda darb ība nenotiks. Toties G ĪKS"J ūrmalas bijušo att īrīšanas iek ārtu Rotors" gar āžu īpašniekiem š ī teritorija T īklu iel ā 10 ir nepieciešama cauru gadu savu auto novietošanai. teritoriju, k ā arī izv ērt ēt citas Gad ījum ā ja tiks izb ūvēti jahtu ostas ste ķi un ēka T īklu iel ā 10, tad š ī teritorija tiks nožogota l īdz pašam ūdenim alternat īvas. un viet ējie iedz īvot āji pie upes tan ī viet ā vairs nesp ēs piek ļū t! Pras ām atcelt l ēmumu par zon ējuma mai ņu zemes gabalam T īklu iel ā 10 un atcelt l ēmumu par jahtu ostas 2 JO un celtnes b ūvi T īklu iel ā 10, bet saglab āt mums nepieciešamo G ĪKS"J ūrmalas Rotors" šaj ā viet ā. L ūdzam Jūs nepie ļaut G ĪKS"J ūrmalas Rotors" likvid āciju, bet iev ērot viet ējo Bu ļļ uciema iedz īvot āju vajadz ības. 10. Tīklu iela 10 Mēs esam ļoti ieinteres ēti pils ētas jahtkluba izveid ē l ūgtaj ā teritorij ā - J ūrmal ā, T īklu iel ā 10. Pie ņemts inform ācijai. Jahtu
25 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs ostas zon ējums netiek main īts. 11. Vikingu iel ā 35 SIA BLP īpašumi atk ārtoti l ūdz Jūrmalas pils ētas domi pārskat īt esoš ās sabiedrisk ās apspriešanas ietvaros SIA Risin ājums netiek main īts. BLP īpašumi piederošam zemesgabalam Vikingu iel ā 35, J ūrmal ā at ļauto teritorijas izmantošanu, kura pašreiz ējā Jūrmalas pils ēta, ir ieinteres ēta redakcij ā ir iez īmēta k ā JD2 (Jaukta dar ījumu teritorija) savuk ārt SIA BLP īpašumi l ūgums ir izmain īt un iez īmēt perspekt īvā veicin āt dar ījumu šo teritoriju k ā JDz (Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritorija) . funkcijas att īst ību, ņemot v ērā Argument ējot SIA BLP īpašumi l ūgumu, v ēlreiz v ēlamies izskaidrot, ka esošaj ā J ūrmalas pils ētas teritori ālā Bu ļļ uciema pils ētb ūvniecisko pl ānojum ā, kas v ēljoproj ām ir sp ēkā, SIA BLP īpašumi nekustamais īpašums J ūrmal ā, Vikingu iela 35 atrodas strukt ūru, nepieciešam ību p ēc zem Jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas kur saska ņā ar pašreiz ējiem apb ūves noteikumiem ir pakalpojumu objektiem iesp ēju att īst īt gan sabiedriska rakstura ēkas un b ūves, gan dz īvojama rakstura ēkas un b ūves. atv ēlētām teritorij ām un īpašuma Savuk ārt J ūrmalas pils ētas teritori ālā pl ānojuma 2 redakcij ā SIA BLP īpašumi piederošam nekustamam vēsturisko izmantošanas veidu, īpašumam ir noteikts teritorijas izmantošanas m ērķis - Jauktas dar ījumu apb ūves teritorija (2JD) ; Jauktas kas nav bijis saist īts ar dar ījuma apb ūves teritorija ir noteikta sekojoša at ļaut ā izmantošana: dz īvojamo funkciju. izgl ītības pakalpojumu objekts; Risin ājums nepasliktina iesp ējas kult ūras objekts; īpašniekam att īst īt teritoriju kūrorta objekts; atbilstoši esoš ā teritorijas vesel ības apr ūpes objekts; pl ānojuma pras ībām, jo uzs ākto soci ālo pakalpojumu objekts; det ālpl ānojumu izstr ādātājs ir pārvaldes objekts. Ņemot v ērā to, ka uz doto br īdi sp ēkā esošais teritorijas pl ānojums SIA BLP īpašumi ties īgs beigt saska ņā ar piederošiem nekustamam īpašumam J ūrmal ā, Vikingu iela 35 paredz daudz plaš āku izmantošanas un izsniegto darba uzdevumu. att īst ības iesp ējas, p ēc kur ām m ēs esam vad ījušie pl ānojot projekta att īst ību m ēs l ūdzam pamatoti main īt esošo teritorijas izmantošanas m ērķi nekustamam īpašumam Jūrmal ā. Vikingu iela 35 uz JDz (Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritorija) . SIA BLP īpašumi pamatojums ir sekojošs: kopum ā uz ņē mums redz, ka šo nekustamo īpašumu var att īst īt gan k ā sabiedriska rakstura objektu gan k ā dz īvojam ā rakstura objektu; ja n ākotn ē kopum ā š ī teritorija att īst ās tikai k ā dz īvojam ā apb ūve ir j āatst āj iesp ēja objekt ā J ūrmal ā, Vikingu iela 35 att īst īt savrupm āju apb ūvi; tas ko SIA BLP īpašumi viennoz īmīgi neredz, ka š īs abas teritorijas var ētu att īst īties k ā sabiedriska rakstura objekti, kas dom āti masu pas ākumu organiz ēšanai, kult ūras pas ākumu organiz ēšanai utm, jo apk ārt abiem īpašumiem ir tikai un vien īgi dz īvojam ā apb ūve, kuru īpašnieki noteikti iebild īs pret š ādu objektu b ūvniec ību jo tas būtiski trauc ēs esošo teritorijas apb ūvi. Otrs arguments ir tas, ka nav nepieciešam ās infrastrukt ūras ]ai š ādās noz īmes objektus att īst ītu (st āvvietas, sabiedrisk ā transporta intensit āte utm). Mūsupr āt augst ākmin ētie argumenti, kas izriet no re ālās situ ācijas anal īzes&iesp ējām ir pietiekoši lai main ītu SIA BLP īpašumi piederošam nekustamam īpašumam J ūrmal ā, Vikingu iela 35 teritorijas at ļauto izmantošanu uz JDz (Jaukta dz īvojam ās apb ūves teritorija) .
26 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs 12. da ļas no nekustamiem īpašumiem Stirnurags ,,1116”, Bu ļļ uciems “2331”, Bu ļļ uciems “2332”, Bu ļļ uciems “2326”, kuras atrodas bijuš ās Lielupes ostas teritorijas.
Rīgā, 1996.26.03 tika izdoti MK noteikumi Nr.74 "Noteikumi par Lielupes ostas robežu noteikšanu" , saska ņā ar Pie ņemts inform ācijai kuriem Lielupes ostas kopplat ība tika noteikta 520 ha, to skait ā zeme - 200 ha, ūdeni - 320 ha. pašvald ības atbild īgajiem Turpm ākajos gados realiz ētās politikas un pie ņemto l ēmumu rezult ātā Lielupes ostas teritorij ā b ūtībā tika dienestiem. Ostas robeža nepamatoti samazin āta vien īgi zemes plat ība, atst ājot to pašu ūdens plat ību. pl ānojum ā netiek groz īta, šis Tā 2000.15.02 tika izdoti MK noteikumi Nr.64 "Noteikumi par Lielupes ostas robežu noteikšanu" , saska ņā ar jaut ājums ir ārpus pl ānojuma kuriem Lielupes ostas kopplat ība tika noteikta 468 ha, to skait ā zeme - 148 ha, ūde ņi - 320 ha. kompetences. Un 2005.15.03 tika izdoti MK noteikumi Nr.193 "Noteikumi par Lielupes ostas robežu noteikšanu" saska ņā ar kuriem Lielupes ostas kopplat ība tika noteikta 422 ha, to skait ā zeme - 102 ha, ūde ņi - 320 ha. Šajos gados 90 % bijuš ās ostas teritorijas degrad ēti. Lūdzu: 1) Atjaunot un ierosin āt atjaunot Lielupes ostas teritorijas zemes plat ību p ēc b ūtības balstoties uz 1996.26.03 izdotajiem MK noteikumiem Nr.74. 2) Paredz ēt teritorijas pl ānojum ā Lielupes ostas infrastrukt ūras izveidošanu min ētaj ā zemes plat ībā. 3) Paredz ēt min ētaj ā teritorij ā jaunu darba vietu izvietošanu.
13. Lāč u iela 20 Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 230.punkts, kas Risin ājums netiek main īts. attiecas tai skait ā uz adresi L āč u iela 20, J ūrmala, ir izteikts š ādā redakcij ā: Dabas teritorija zemesgabal ā 230. Pras ības zemes vien ības izmantošanai Dabas teritorij ā (2D2): noteikta, pamatojoties uz VPVB 230.1. at ļaut ā izmantošana: lēmumu par teritorijas 230.1.1. dabas aizsardz ības infrastrukt ūra; pl ānojuma iepriekš ējo redakciju, 230.1.2. gājēju kust ības infrastrukt ūra; kur ā nor ādīts, ka risin ājums ir 230.1.3. br īvdabas atp ūtas infrastrukt ūra; pretrun ā Aizsargjoslu likumam. 230.1.4. Lielupes ostas navig ācijas b ūves, hidrotehniskas b ūves; Atkar ībā no pils ētas teritorijas 230.2. labiek ārtojuma projekta sast āvā veic teritorijas biolo ģisk ās daudzveid ības pl ānojum ā noteikt ās at ļaut ās izp ēti un risin ājumus izstr ādā, pamatojoties uz t ās rezult ātiem. izmantošanas, appl ūstoš ās Jau vair ākk ārt esmu v ērsusies ar l ūgumiem J ūrmalas pils ētas domes B ūvvald ē attiec ībā uz man piederošo teritorijas robežu var preciz ēt zemes gabalu J ūrmal ā, L āč u iel ā 20. V ēršu uzman ību, ka zemes gabals L āč u iel ā 20, J ūrmal ā 2001.gad ā lok ālpl ānojum ā vai atbilstoši J ūrmalas pils ētas zemes komisijas l ēmumam Nr.708 bija atgriezts t ās likum īgajiem īpašniekiem, det ālpl ānojum ā. nosakot tam dal ītais zon ējums - jaukta atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas un „dabas pamatnes" teritorija. Kad zemes gabals 2001.gad ā atbilstoši J ūrmalas pils ētas zemes komisijas l ēmumam Nr.708 tika atdots t ā likum īgajiem īpašniekiem, bija ar ī noteikts, ka turpm āk t ā lietošanas m ērķi var ēs main īt piln ībā uz jauktu atp ūtas un dz īvojam ās teritorijas zon ējumu, lai var ētu piln ībā realiz ēt īpašuma ties ības. Ta ču šobr īd izveidojusies situ ācija, ka saska ņā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otro redakciju man ir aizliegts
27 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs apb ūvēt manu īpašumu un t ādā veid ā to pilnv ērt īgi izmantot, jo tam ir noteikts dabas teritorijas statuss. Uzskatu ka min ētie noteikumi š ādā redakcij ā nav pie ņemami, jo nedod ties ības nekustam ā īpašuma īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas appl ūstoš ā teritorij ā, to apb ūvēt, iepriekš izb ūvējot inženieraizsardz ības būves pl ūdu un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai. Aizliedzot pilnv ērt īgi izmantot īpašumu, tiek pārkaptas īpa ūsma ties ības, k ā a ŗi tiesisk ās pa ļā vības principas. L īdz ar to piln īgi nepiekr ītu noteikumiem š ādā redakcij ā. [Iepriekš ējā v ēstul ē] nor ādīju, ka piekr ītu ... pl ānojuma gal īgajai redakcijai, ...kas iroptim ālākais variants, dodot ties ības nelustam ā īpašumu īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas appl ūstoš ā teritorij ā, ļautr īpašumu apb ūvēt, iepriekš izb ūvējot inženieraizsardz ības b ūves pl ūdu un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai. 14. 17. l īnija 1A. SIA "Alfa Rekre ācija" l ūdz atk ārtoti izskat īt sekojoš ā satura iesniegumu: Izv ērt ējot zemesgabala plat ību SIA „Alfa Rekre ācija" ir sa ņē musi J ūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļas un atrašan ās vietu, secin āts, ka 30.12.2011.v ēstuli Nr.14-1/3034, kur ā tika nor ādīts, ka m ūsu priekšlikums nav ņemts v ērā, un atbilstoši dabas teritorijas statuss ir sabiedr ības viedoklim un ierosin ājumiem SIA „Alfa Rekre ācija" piederošajam nekustamajam īpašumam 17.l īnij ā saglab ājams Teritorijas 1 A, J ūrmal ā (kadastra numurs 1300 004 1004), ir noteikta izmantošanas Dabas teritorija D2. pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā Iepaz īstoties ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma (turpm āk - Pl ānojuma) sabiedrisk ās apspriešanas risin ājums noteikts, izv ērt ējot materi āliem, konstat ējams, ka zi ņojum ā par v ērā ņemtajiem un noraid ītajiem fizisko un juridisko personu zemesgabala atrašan ās vietu, priekšlikumiem un iebildumiem (turpm āk -Zi ņojums) nav sniegts argument ēts pamatojums m ūsu priekšlikuma plat ību un att ālumu no pils ētas noraid īšanai. Zi ņojum ā 80.lap ā ir nor ādīts, ka priekšlikums nav ņemts v ērā, jo atbilstoši sabiedr ības viedoklim centr ālās da ļas un esoš ā un ierosin ājumiem teritorijas izmantošana noteikta saska ņā ar sp ēkā esošo teritorijas pl ānojumu -Dabas teritorijas pl ānojuma risin ājumu, teritorija D2. Savuk ārt, Zi ņojuma 322.lap ā ir atrodams Vides aizsardz ības kluba (turpm āk - VAK) iebildums pret kur zemesgabals noteikts k ā jaunu apb ūves teritoriju noteikšanu krasta k āpu aizsargjosl ā vietās, kur pašlaik sp ēkā esošaj ā pl ānojum ā dabas pamatnes teritorija. Tā apb ūve netika pl ānota, jo VAK uzskata, ka tas b ūtu pretrun ā ar Aizsargjoslu likum ā 6.pant ā noteikto krasta atrodas mežain ās j ūrmalas kāpu aizsargjoslas m ērķi. No Zi ņojuma, k ā ar ī citiem sabiedrisk ās apspriešanas materi āliem (san āksmju kāpās (Eiropas Savien ībā un protokoliem un darba grupas protokoliem), nav skaidrs, vai konkr ētaj ā gad ījum ā VAK viedoklis tika izv ērt ēts, vai Latvij ā aizsarg ājams biotops). Ja tiek pie ņemts, ka dabas aizsardz ības biedr ību viedoklis pec noklus ējuma ir ņemams v ēra un nav p ārbaud āms. šaj ā pl ānošanas period ā Vēlamies v ērst J ūsu uzman ību uz to, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pant ā ir nostiprin ātas (turpm ākie 12 gadi) tiek izvirz īts ties ības uz īpašumu. Min ētā norma nosaka: „Ikvienam ir ties ības uz īpašumu, īpašumu nedr īkst izmantot pret ēji pamatots, pils ētas strat ēģ ijai sabiedr ības interes ēm. īpašuma ties ības var ierobežot vien īgi saska ņā ar likumu. īpašuma piespiedu atbilstošs pied āvājums, atsavin āšana sabiedr ības vajadz ībām pie ļaujama tikai iz ņē muma gad ījumos uz atseviš ķa likuma pamata pret iesp ējams izstr ādāt taisn īgu atl īdz ību." Neapšaub āmi, ka viet ējai pašvald ībai ar likumu ir noteiktas ties ības sav ā teritorijas lok ālpl ānojumu, pamatojoties uz pl ānojum ā paredz ēt nekustamo īpašumu izmantošanas nosac ījumus un aprobežojumus. konkr ētu att īst ības priekšlikumu Satversmes 105. panta pirmaj ā teikum ā noteikt ās ties ības uz īpašumu ietver īpašnieka ties ības (b ūvniec ības ieceri). izmantot vi ņam piederošo īpašumu t ā, lai g ūtu p ēc iesp ējas liel āku ekonomisko labumu. T āpat min ētais Satversmes pants šo pamatties ību izmantošanai noteic robežas, proti, īpašuma ties ības nevar tikt izmantotas pret ēji sabiedr ības interes ēm. (Satversmes tiesas 2009.gada 19.novembra sprieduma liet ā Nr. 2009-09-03 secin ājumu da ļas 11.2.punkts). Saska ņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo da ļu Baltijas j ūras R īgas j ūras l īč a piekrastes
28 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs aizsargjosla izveidota, lai samazin ātu pies ārņojuma ietekmi uz Baltijas j ūru, saglab ātu meža aizsargfunkcijas, nov ērstu erozijas procesu att īst ību, aizsarg ātu piekrastes ainavas, nodrošin ātu piekrastes dabas resursu, ar ī atp ūtai un t ūrismam nepieciešamo resursu , un citu sabiedr ībai noz īmīgu teritoriju saglab āšanu un aizsardz ību, kā ar ī l īdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma 36.panta otr ās da ļas 3) punkt ā noteikts iz ņē mums aizliegumam jauno ēku un b ūvju b ūvniec ībai krasta k āpu aizsargjosl ā, un proti, gad ījum ā, kad ēku un būvju celtniec ība vai paplašin āšana ir paredz ēta viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojum ā un notiek pils ētas teritorij ā un š īs darb ības ir saska ņotas ar attiec īgo Valsts vides dienesta re ģion ālo vides p ārvaldi. L īdz ar to, ēku un b ūvju b ūvniec ība krasta k āpu aizsargjosl ā Jūrmalas pils ētā ir pie ļaujama gad ījumos, ja tas tiek paredz ēts teritorijas pl ānojum ā, protams, pie nosac ījuma, ka netiek nodar īts b ūtisks kait ējums videi un tiek iev ērots Aizsargjoslu likuma 6.pants. Vēlamies nor ādīt, ka m ūsu pl ānotais nekustam ā īpašuma izmantošanas m ērķis nenon āk pretrun ā ar Jūrmalas pils ētas iedz īvot āju interes ēm un nenodara kait ējumu videi. Pl ānojuma sabiedrisk ās apspriešanas laik ā esam snieguši pašvald ībai nekustam ā īpašuma 17.l īnij ā 1 A, J ūrmal ā, att īst ības v īziju, saska ņā ar kuru tiek pied āvāts atjaunot ēku esošo pamatu viet ā, kuras izmantošana b ūs saist īta ar SPA k ūrortam rakstur īgiem vesel ības atjaunošanas pakalpojumiem. Atjaunojot ēku esošo pamatu viet ā, netiks boj āts, nedz k āpas reljefs, nedz biolo ģisk ā zemsedze. Tieši otr ādi, sak ārtojot šaj ā teritorij ā g ājēju un velosip ēdu celi ņus, k āpa tiks pasarg āta no antropogenas ietekmes. Ņemot v ērā min ēto, uzskat ām, ka VAK iebildums par to, ka pl ānot ā apb ūve b ūs pretrun ā ar Aizsargjoslas likuma 6.pant ā noteikto krasta k āpu aizsargjoslas m ērķi, ir nepamatots. Pie ļaujam, ka VAK negat īvais viedoklis tika saist īts ar to, ka m ūsu priekšlikum ā bija lūgts noteikt nekustamam īpašumam 17.l īnijā 1 A teritorijas izmantošanu - Jaukt ā dar ījuma teritorija ar apb ūves bl īvumu 30%, š āds priekšlikums izriet ēja no sp ēkā esoš ā Pl ānojum ā noteikt ām teritorijas pl ānotaj ām (at ļautaj ām) izmantošan ām. Savuk ārt, iepaz īstoties ar Pl ānojuma gal īgo redakciju, secināms, ka, lai realiz ētu m ūsu ieceri, nekustamam īpašumam 17.l īnij ā 1 A, var ētu noteikt š ādu funkcion ālo zon ējumu - K ūrorta teritorija (3K1), kur ā ir tikai tr īs at ļaut ās izmantošanas veidi: k ūrorta objekts, vesel ības apr ūpes objekts un soci ālo pakalpojumu objekts, l īdz ar to, iesp ējams, ka paredzot š ādu risin ājumu VAK viedoklis neb ūtu tik noraidošs. Pie tam, „[...] l ēmuma pie ņē mējam ne vienm ēr ir j āvad ās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Personu ierosin ājumi ir r ūpīgi j āizvērt ē vadoties no lietder ības apsv ērumiem. Ir jāapsver šo ierosin ājumu piem ērot ība, nepieciešam ība un atbilst ība konkr ētā pl ānojuma izstr ādāšanas m ērķim. No vienas puses, pašvald ība ir ties īga noraid īt atseviš ķu instit ūciju, personu vai ieinteres ētās sabiedr ības viedokli, paredzot citu, lietder īgāku rezult ātu, kas kopum ā vair āk atbilst s ākotn ējam pl ānojuma izstr ādāšanas mērķim." {Satversmes tiesas 2004. gada 9.marta sprieduma liet ā Nr. 2003-16-05 secin ājumu da ļas 5. punkts). Jūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ijas projekt ā ir noteikts, ka J ūrmala ir valsts noz īmes rekre ācijas un SPA centrs, l īdz ar to, ar ī Pl ānojum ā noteiktiem risin ājumiem ir jāatbilst š īm ilgtermi ņa m ērķim. Teritorijas pl ānojuma izstr ādes proces ā ir svar īgi iev ērot interešu saska ņošanas principu: "Interešu līdzsvarošanu nodrošina teritorijas pl ānojuma izstr āde atbilstoši normat īvo aktu pras ībām. Interešu saska ņošana ir īpaši svar īga, nosakot teritorijas pl ānoto (at ļauto) izmantošanu noteikt ās teritorijas da ļā s. Teritorijas pl ānojuma saturs nosak āms, ņemot v ērā pašvald ības r īcības br īvības ārējās robežas un teritorijas pl ānojuma uzdevumu nodrošin āt līdzsvarotu ekonomisko, vides, soci ālo un ar ī kult ūras interešu īstenošanu."
29 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs (Satversmes tiesas 2008.gada 17.janv āra spriedums liet ā Nr. 2007-11-03, secin ājumu da ļas 15.punkts). ..Interešu saska ņot ības princips prasa, lai teritorijas pl ānojuma izstr ādāšanas gait ā tiktu saska ņotas valsts, pl ānošanas re ģionu un priv ātpersonu intereses. Šaj ā saska ņošan ā jo seviš ķi nepieciešams izv ērt ēt sabiedr ības intereses un to personu viedoklis, kuru nekustamajiem īpašumiem tiek noteikti īpašumties ību ierobežojumi ." (Satversmes tiesas 2007.gada 26.apr īļ a spriedums liet ā Nr.2006-38-03, secin ājumu da ļas 14.3.apakšpunkts). Konkr ētaj ā gad ījum ā, secin āms, ka ir ņemts v ērā tikai VAK viedoklis, nerespekt ējot īpašnieka ties ības uz īpašumu. Pie tam, v ēlamies uzsv ērt, ka nav nek āda pamata uzskat īt VAK viedokli par Jūrmalas pils ētas iedz īvot āju viedokli, jo VAK p ārst āv tikai noteikto sabiedr ības da ļu. Iev ērojot tikai vides aizsardz ības intereses un piln ībā ignor ējot ekonomisk ās intereses (ne tikai īpašnieka, bet ar ī Jūrmalas pils ētas pašvald ības, jo m ūsu idejas realiz ācijas rezult ātā tiktu palielin āts nekustamo īpašumu nodoklis un tiktu maks āts uz ņē mumu ien ākuma nodoklis), tiek p ārk āpts interešu saska ņot ības princips . Tāpat netiek iev ērots sam ērīguma princips , kas prasa iev ērot sapr ātīgu l īdzsvaru starp sabiedr ības un personas interes ēm, ja publisk ā vara ierobežo personas ties ības un likumisk ās intereses. Lai konstat ētu, vai sam ērīguma princips ir iev ērots, j ānoskaidro, vai [...] pašvald ības izraudz ītie l īdzek ļi ir piem ēroti le ģit īmā m ērķa sasniegšanai, vai nav saudz ējoš āku l īdzek ļu š ā mērķa sasniegšanai. [...Jpl ānojum ā noteiktais ierobežojums ir sam ērīgs vien īgi tad, ja nav nek ādu citu l īdzek ļu, kuri b ūtu tikpat iedarb īgi un kurus izv ēloties pamatties ības tiktu ierobežotas maz āk j ūtami (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma liet ā Nr. 2004-18-0106 secin ājumu da ļas 19. punktu). Vērt ējot [...] pl ānojuma atbilst ību sam ērīguma principam, j āizv ērt ē ar ī [...]domes rīcības atbilst ība, t.L, j āapsver, vai pl ānojums nenodara personas ties ībām un likumiskaj ām interes ēm liel ākus zaud ējumus nek ā tie labumi, ko ieg ūst sabiedr ība. (Satversmes tiesas 2007.gada 26.apr īļ a spriedums liet ā Nr.2006-38-03, secin ājumu da ļas 19.punkts). Jāsecina, ka, nosakot nekustamam īpašumam 17.l īnij ā 1 A funkcion ālo zon ējumu Dabas teritorija, piln ībā tiek liegtas iesp ējas izmantot mums piederošo nekustamo īpašumu. Savuk ārt, š ī nav vien īga teritorija, kuru sabiedr ība var izmantot rekre ācijai (tiek dom āta nep ārveidota daba, jo nekustam ā īpašuma n ākotnes izmantošanas m ērķis ar ī ir rekre ācija un t ūrisms), pie tam, k ā jau tika vair ākk ārt īgi min ēts, apb ūvēta tiks tikai esošo pamatu vieta, l īdz ar to, dabas vide netiks b ūtiski ietekm ēta. Līdz ar to, pašvald ība nav v ērt ējusi, vai past āv t āds l īdzeklis, kas m ūsu ties ības uz īpašumu ierobežotu maz āk, neka Pl ānojum ā noteiktais funkcion ālais zonejums Dabas teritorija. SIA „Alfa Rekre ācija", tika dibin āta ar m ērķi veidot š ādu k ūrorta objektu un m ūsu rīcība ir k ā finanšu resursi t ā ar ī pieredze š ādu objektu realiz ācij ā. Savuk ārt, J ūrmalas pils ēta, sav ā att īst ības pl āna min vair ākas lietas, uz ko balst ās att īst ības strat ēģ ija: saglab āt savus dab īgos ārstnieciskos resursus, dabas v ērt ības, kult ūrv ēsturisko mantojumu un Jūrmala ir viens no Baltijas j ūras baseina k ūrorta, konferen ču t ūrisma un atp ūtas centriem . No t ā varam secin āt, ka J ūrmala domes jau savos pl ānos defin ē pils ētas att īst ības m ērķus un viens no būtisk ākajiem ir Jūrmalas, k ā k ūrorta pils ētas, izveide. Par šo liecina vesela virkne teritoriju, kuriem ir main īts pl ānojums. Bet šiem objektiem, lielaj ā vairum ā, nav konkr ēta att īst ītāja, nav pieejami finanšu un citi resursi. Pie tam, l ūdzam piev ērst uzman ību, ka. saska ņā ar 2009.gada 09.novembra Latvijas valsts v ēstures arh īva izzi ņu Nr.5-K-3449, zemesgr āmatas liet ā esošaj ā R īgas Prefekt ūras 1934.g. 14.maij ā izdotaj ā apliec ībā nr.387 ir redzams, ka uz zemesgabala v ēsturiski ir jau bijusi uzcelta ēka, kurai l īdz šai dienai eksist ē kadastra
30 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs numurs 1300 004 1004 003 un kuras pamati joproj ām past āv uz min ētā zemesgabala (kadastra numurs 1300 004 1004). Ņemot v ērā min ēto argument āciju, l ūdzam J ūrmalas pils ētas pašvald ību p ārskat īt Pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā noteikto nekustam ā īpašuma 17.1 īnij ā 1 A, Jūrmal ā, funkcion ālo zon ējumu Dabas teritorija (D2) un main īt to uz K ūrorta teritorija (3K1).
15. O.Kalpaka prospekts 17 Ņemot v ērā, ka saska ņā ar sp ēkā esošo teritorijas pl ānojumu, Oskara Kalpaka prospekta otr ā pus ē esošajos Risin ājums netiek main īts. zemes gabalos ir noteikts jauktu dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju zon ējums, kur faktiski ir jau veikta Mazst āvu dz īvojam ā apb ūve k ā mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūve tieši pretim manam īpašumam un to, ka paties ā zemsedze ar visu teritorijas pl ānojuma izstr ādes „Priežu parka" st āvokli ab ās Oskara Kalpaka prospekta pus ēs 1.l īnij ā piegu ļošos zemes gabalos ne ar ko laik ā notikušaj ās diskusij ās ir neatš ķiras (var pat droši apgalvot, ka atseviš ķi ar Mežotnes ielu robežojošies zemes gabali ir daudz izteikt āki sa ņē muši kopum ā negat īvu „Priežu parki"!), l ūdzu noteikt Oskara Kalpaka prospekt ā 17 (iesp ējams ar ī vis ā Oskara Kalpaka prospekta šai sabiedr ības v ērt ējumu k ā pus ē, jo t āds iz ņē mums jau ir noteikts starp Bulduru un Meža prospektiem) at ļauto teritorijas izmantošanu k ā Jūrmalai nerakstur īgs b ūvju un „Mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūves teritorija (4DzM)", nosakot Minim ālo plat ību zemes vien ībā vienai mājok ļa tips. Ir sa ņemtas daudzdz īvok ļu ēkai, kuras augstums nep ārsniedz 3,5 st āvus - 1800 m2; iedz īvot āju pretenzijas ar ī par Savuk ārt, ja ar jauno pils ētas teritorijas pl ānojumu Oskara Kalpaka prospekta otr ā pus ē esošajos zemes mazst āvu apb ūvi tieši Kalpaka gabalos tom ēr tiks nomain īts noteiktais jauktu dar ījumu, atp ūtas un dz īvojamo teritoriju zon ējums uz prospekta un tam tuv ējos Savrupm āju apb ūves teritoriju (DzS), kaut gan š ī zon ējuma mai ņa vairs neko nesp ēs izmain īt saist ībā jau ar de kvart ālos. Kalpaka prospekta facto uzb ūvēto mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju realit āti, kas p ēc savas b ūtības ir negod īgi, tad balstoties uz to apk ārtn ē ir noteiktas Priežu pašu iepriekš ējā punkt ā min ēto argument āciju, l ūdzu noteikt ar ī l īdzv ērt īgu savrupm āju apb ūves teritorijas parka un Savrupm āju apb ūves (DzS) pl ānojumu ar ī man piederošaj ā īpašum ā Oskara Kalpaka prospekt ā 17. teritorijas. Savrupm āju apb ūves teritorijas ir noteiktas, ņemot vērā vair ākus faktorus, tostarp, esošos kokus, zemesgabala lielumu, kop ējo pils ētb ūvniecisko situ āciju apk ārtn ē. 16. O.Kalpaka prospekts 24 Noteikt mazst āvu dz īvojam ās apb ūves teritoriju. Risin ājums netiek main īts. Mazst āvu dz īvojam ā apb ūve k ā teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā notikušaj ās diskusij ās ir sa ņē muši kopum ā negat īvu sabiedr ības v ērt ējumu k ā J ūrmalai nerakstur īgs b ūvju un mājok ļa tips. Ir sa ņemtas iedz īvot āju pretenzijas ar ī par mazst āvu apb ūvi tieši Kalpaka prospekta un tam tuv ējos kvart ālos. Kalpaka prospekta apk ārtn ē ir noteiktas Priežu parka un Savrupm āju apb ūves teritorijas. Priežu parka teritorijas ir noteiktas, ņemot v ērā kop ējo pils ētb ūvniecisko situ āciju kvart ālā un apk ārtn ē.
31 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs 17. Dārzkop ības iela 13 Main īt zon ējumu no jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas uz mazst āvu dz īvojam ās apb ūves teritoriju ar Risin ājums netiek main īts. maksim ālo at ļauto apb ūves augstumu 3,5 st āvi (15m). Mazst āvu dz īvojam ā apb ūve teritorijas pl ānojuma izstr ādes laik ā notikušaj ās diskusij ās ir sa ņē musi kopum ā negat īvu sabiedr ības v ērt ējumu k ā Jūrmalai nerakstur īgs b ūvju un mājok ļa tips. Mazst āvu apb ūves teritorijas noteiktas tikai atbilstoši esošajai situ ācijai. Izv ērt ējot pils ētb ūvniecisko situ āciju, liel ākaj ā da ļā Kalpaka prospektam tuv ējo teritoriju ir paredz ēts att īsīt savrupm āju apb ūvi k ā m ājok ļa tipu. 18. Br īvības prospekts 20 Zemesgabalam J ūrmal ā, Br īvības prospekt ā 20 (kadastra Nr. 1300 008 3729) main īt zonejumu no priežu parka Risin ājums netiek main īts. apb ūves teritorijas uz savrupm āju dz īvojamo teritoriju un noteikt maksim ālo apb ūves bl īvumu 20%. Priežu parka apb ūves teritoriju nosaka ne tikai koku esam ība, bet ar ī citi faktori – zemesgabala lielums – kvart āla apb ūves bl īvums, strukt ūra (piem ērot ākie parametri). 19. Br īvības prospekts 20 (R īgas re ģion ālā virsmežniec ība) Izskatot iesniegumu par zemes gabalu J ūrmal ā, Br īvības prospekt ā 20 (kad. Nr. 13000083729), Valsts Risin ājums netiek main īts. Meža Dienesta R īgas re ģion ālās virsmežniec ības Bab ītes biroja darbinieks p ēc p ārbaudes dab ā konstat ēja, ka Priežu parka apb ūves teritoriju zemes gabal ā augošie koki nav klasific ējami k ā mežs Meža likuma (pie ņemts Saeim ā 2000.gada 24. febru ārī, uz nosaka ne tikai koku esam ība, 13.10.2011. likuma redakcij ā, kas st ājas sp ēkā 01.01.2012.) 3.' panta 2. da ļas interpret ācij ā. bet ar ī citi faktori – zemesgabala īpašum ā esoš ā koku ciršana j āsaska ņo ar J ūrmalas pils ētas Domes Pils ētsaimniec ības un lielums – kvart āla apb ūves labiek ārtošanas noda ļu k ā to nosaka Meža likuma (pie ņemts Saeim ā 24.02.2000. uz 13.10.2011. likuma bl īvums, strukt ūra (piem ērot ākie redakcij ā, kas st ājas sp ēkā 01.01.2012.) 8. panta pirm ās da ļas 1. un 2. punktu. parametri).
20. Dzintari 8918 At ļaut da ļē ji apb ūvēt zemesgabalu teritorij ā, kas noteikta k ā appl ūstoša (b ūvēt savrupm āju). Risin ājums netiek main īts. Dabas teritorija zemesgabal ā noteikta, pamatojoties uz VPVB
32 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs lēmumu par teritorijas pl ānojuma iepriekš ējo redakciju, kur ā nor ādīts, ka risin ājums ir pretrun ā Aizsargjoslu likumam. Atkar ībā no pils ētas teritorijas pl ānojum ā noteikt ās at ļaut ās izmantošanas, appl ūstoš ās teritorijas robežu var preciz ēt lok ālpl ānojum ā vai det ālpl ānojum ā. 21. Dzintari 8902 Līdz š īm izstr ādātaj ās J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam redakcij ās (pirm ā redakcija Risin ājums netiek main īts. un atcelt ā gal īgā redakcija) man piederošai zemes vien ībai bija noteikta at ļaut ā izmantošana Jauktas Dabas teritorija zemesgabal ā dz īvojam ās apb ūves teritorijas (5JDz*), uz ko attiec ās iz ņē muma noteikumi: teritorijai l īdz pretpl ūdu noteikta, pamatojoties uz VPVB aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai ir sp ēkā pras ības, kas attiecas uz dabas teritorij ām (5D2), akcent ējot, lēmumu par teritorijas ka min ētaj ās teritorij ās apb ūves noteikumu pras ības, kas attiecas uz apb ūves teritorij ām, st ājas sp ēkā pl ānojuma iepriekš ējo redakciju, vien īgi tad, ja, atbilstoši appl ūduma riska p ētījumam, teritorija nav appl ūstoš ā, bet konstat ējot, ka teritorija ir kur ā nor ādīts, ka risin ājums ir appl ūstoša - ir izb ūvētas inženiertehnisk ās aizsardz ības b ūves pl ūdu un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai. pretrun ā Aizsargjoslu likumam. Izpildot visas iepriekšmin ētās pras ības, man k ā zemesgabala īpašniekam b ūtu iesp ējas sav ā īpašum ā Atkar ībā no pils ētas teritorijas att īst īt dz īvojamo apb ūvi, kura man bija at ļauta 1995.gada (ar groz ījumiem 2004.gad ā) J ūrmalas pils ētas pl ānojum ā noteikt ās at ļaut ās Att īst ības pl ānā ( ģener ālpl ānā). izmantošanas, appl ūstoš ās ... teritorijas robežu var preciz ēt Ņemot v ērā iepriekš min ēto, l ūdzu noteikt J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā at ļauto izmantošanu zemes lok ālpl ānojum ā vai vien ībai J ūrmal ā, Dzintari 8902 (kadastra Nr. 13000088902), kas pieļauj zemesgabal ā att īst īt dz īvojamo det ālpl ānojum ā. apb ūvi, izstr ādājot īpašus nosac ījumus apb ūves izvietojumam un b ūvniec ībai (m ūsdienu tehnolo ģijas pie ļauj māju b ūvēšanu uz p āļ iem), noteikt pras ības pretpludu aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai, k ā ar ī noteikt ka apl ūstošo teritoriju robežas iesp ējams preciz ēt teritorijas det ālpl ānojum ā.
22. Dzintari 8914, 1912, 8910, 8916, 8911, 8922, 8922, 8902, kad nr. 13000088914 Līdz š īm izstr ādātaj ās J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam redakcij ās (pirm ā redakcija Risin ājums netiek main īts. un atcelt ā gal īgā redakcija) man piederošai zemes vien ībai bija noteikta at ļaut ā izmantošana Jauktas Dabas teritorija zemesgabal ā dz īvojam ās apb ūves teritorijas (5JDz*), uz ko attiec ās iz ņē muma noteikumi: teritorijai l īdz pretpl ūdu noteikta, pamatojoties uz VPVB aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai ir sp ēkā pras ības, kas attiecas uz dabas teritorij ām (5D2), akcent ējot, lēmumu par teritorijas ka min ētaj ās teritorij ās apb ūves noteikumu pras ības, kas attiecas uz apb ūves teritorij ām, st ājas sp ēkā pl ānojuma iepriekš ējo redakciju, vien īgi tad, ja, atbilstoši appl ūduma riska p ētījumam, teritorija nav appl ūstoš ā, bet konstat ējot, ka teritorija ir kur ā nor ādīts, ka risin ājums ir appl ūstoša - ir izb ūvētas inženiertehnisk ās aizsardz ības b ūves pl ūdu un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai. pretrun ā Aizsargjoslu likumam. Izpildot visas iepriekšmin ētās pras ības, man k ā zemesgabala īpašniekam b ūtu iesp ējas sav ā īpašum ā Atkar ībā no pils ētas teritorijas
33 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs att īst īt dz īvojamo apb ūvi, kura man bija at ļauta 1995.gada (ar groz ījumiem 2004.gad ā) J ūrmalas pils ētas pl ānojum ā noteikt ās at ļaut ās Att īst ības pl ānā ( ģener ālpl ānā). izmantošanas, appl ūstoš ās ... teritorijas robežu var preciz ēt Ņemot v ērā iepriekš min ēto, l ūdzam noteikt J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā atjauto izmantošanu lok ālpl ānojum ā vai zemes vien ībām J ūrmal ā, Dzintari 8914 (kadastra Nr. 13000088914), Dzintari 8912 (kadastra det ālpl ānojum ā. Nr.13000088912), Dzintari 8910 (kadastra Nr.13000088910), Dzintari 8905 (kadastra Nr.13000088905), Dzintari 8916 (kadastra Nr.13000088916), Dzintari 8911 (kadastra Nr. 13000088911), Dzintari 8922 (kadastra Nr.13000088922), un Dzintari 8902 (kadastra Nr.13000088902), kas pie ļauj zemesgabalos att īst īt dz īvojamo apb ūvi, izstr ādājot īpašus nosac ījumus apb ūves izvietojumam un b ūvniec ībai ( mūsdienu tehnolo ģijas pie ļauj māju b ūvēšanu uz p āļ iem), noteikt pras ības pretpl ūdu aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai, k ā ar ī noteikt ka apl ūstošo teritoriju robežas iesp ējams preciz ēt teritorijas det ālpl ānojum ā.
23. Dzintari 8917 ... Risin ājums netiek main īts. 2011.gada 12. maij ā J ūrmalas pils ētas dome pie ņē ma L ēmumu Nr.22! (protokols Nr.9. 22.punkts) par Dabas teritorija zemesgabal ā detalpl ānojuma projekta izstr ādes uzs ākšanu zemesgabalam J ūrmal ā, Dzintari 8917. noteikta, pamatojoties uz VPVB 2012.gada 13.janv ārī Pils ētpl ānošanas noda ļa, atbildot uz A.Zirn īša iesniegumu par detalpl ānojuma lēmumu par teritorijas Dzintari 8917 izstr ādi, inform ēja, ka Dzintari 8917 ir iek ļauts Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorij ās (5JDz*), uz pl ānojuma iepriekš ējo redakciju, ko attiecas iz ņē muma noteikumi : teritorijai l īdz pretpl ūdu aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai ir sp ēkā kur ā nor ādīts, ka risin ājums ir pras ības, kas attiecas uz dabas teritorij ām (5D2). akcent ējot, ka min ētaj ās teritorij ās apb ūves noteikumu pretrun ā Aizsargjoslu likumam. pras ības, kas attiecas uz apb ūves teritorij ām, st ājas sp ēkā vien īgi tad. ja. atbilstoši appl ūduma riska Atkar ībā no pils ētas teritorijas pētījumam, teritorija nav appl ūstoša, bet. konstat ējot, ka teritorija ir appl ūstoša - ir izb ūvētas inženiertehnisk ās pl ānojum ā noteikt ās at ļaut ās aizsardz ības b ūves pl ūdu un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai. izmantošanas, appl ūstoš ās Iesniedz ējs l ūdz rast vai noteikt risin ājumus min ēto inženiertehnisko pretpl ūdu aizsardz ības b ūvju teritorijas robežu var preciz ēt uzst ādīšanai un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai, akcent ējot, ka m ūsdienu tehnolo ģiju laikmet ā ir iesp ējami lok ālpl ānojum ā vai daž ādi risin ājumi k ā aizsargdambja uzb ēršana. upes krasta nostiprin āšana. m ājas pamatu paaugstin āšana, det ālpl ānojum ā. nosakot attiec īgo augstumu, m ājas b ūvēšana uz p āļ iem, k ā ar ī. iesp ējams, citi. ... , iesniedz ējs l ūdz 1) noteikt pras ības pretpl ūdu aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai, 2) pieš ķirt apb ūves ties ības zemesgabalam Dzintari 8917, 3) pie ņemt detalpi ānojuma zemesgabalam Dzintari 8917 gal īgo redakciju ar apb ūves ties ībām. 24. Bulduri 1607 īpašums sast āv no ārstniecisk ā n ātrija hlor īda miner ālūdens urbuma (b ūves). J ūrmalas pils ētas teritorij ā Pie ņemts inform ācijai. Ir noteikta atrodas pieci š ādi urbumu, diemž ēl tikai viens no tiem tiek izmantots un t ā resursi ir publiski pieejami. Sakar ā Kūrorta teritorija. ar to, ka J ūrmalas pils ētas vad ība jau ilgstoši nesp ēj pie ņemt l ēmumus, kas b ūtu sabiedriski noz īmīgi un
34 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs labv ēlīgi pils ētas un k ūrorta att īst ībai, cilv ēkiem tiek liegta pieeja t ām dabas v ērt ībām, kuras var izmantot vesel ības un vesel īga dz īvesveida nodrošin āšan ā un veicin āšan ā. ... Nosakot šim zemesgabalam, kurš sobr īd netiek izmantots p ēc t ās noz īmes, K ūrorta teritorijas statusu, b ūs isp ēja rad īt atvese ļošanas-rehabilit ācijas pakalpojuma centru, kur ā gan J ūrmalas iedz īvot ājiem, gan pils ētas viesiem b ūs pieejami atp ūtas, medic īnas un cita rakstura pakalpojumi, ka ar ī citas aktivit ātes, piem ēram: - ūdensdziedn īcība, - rehabilit ācija; - ēdin āšanas serviss, - bērnu sp ēļ u laukums, - publisk ās dušas un ģē rptuvas pludmales apmekl ētājiem.
25. Majori 1809 Lūdzu J ūs, J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2.redakcijas ietvaros izstr ādāt individu ālus apb ūves Risin ājums netiek main īts. Nav noteikumus zemes gabalam Jūrmal ā, Majori 1809 ar kadastra numuru 1300 009 1809, lai atjaunotu v ēsturisko vēlams palielin āt apb ūves apb ūves apjomu. bl īvumu, b ūve praktiski Vēsturisk ā zemesgabala zemes robežu pl āns bija izgatavots 1924.gada 18.decembr ī un t ā atrad īsies liedag ā. Teritorijas plat ība sast ādīja 744 kvm. Zemesgabals bija apb ūvēts 435 kvm plat ībā ar pl ānojuma otraj ā redakcij ā apb ūves bl īvumu 59%, un uz t ā atrad ās 2,5 st āvu koka ēka, kur ā atrad ās apb ūves bl īvums 59%, k āds ir „K.Kr ūkļa silta j ūras ūde ņa vannu iest āde". min ēts iesniegum ā nav paredz ēts. Līdz īgi cit ām nelielaj ām zemes vien ībām pludmales tuvum ā, kur ir bijusi apb ūve un kuras noteiktas k ā dar ījumu teritorijas, apb ūves bl īvums noteikts 40%. 26. Te ātra iela 1, J ūras iela 47, kad nr. 13000091701, 13000091702 Palielin āt apb ūves augstumu l īdz 3,5 st āviem un bl īvumu l īdz 30% Risin ājums netiek main īts. Noteiktais augstums – 2,5 st āvi, bl īvums – 25%. Zemesgabali atrodas pils ētb ūvniec ības pieminek ļa teritorij ā. Ņemot v ērā apk ārt ējās apb ūves kontekstu un v ēsturisko pils ētb ūvniecisko strukt ūru, josl ā uz j ūras pusi no Jūras ielas liel āks apb ūves augstums tiek noteikts vien īgi
35 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs Kūrorta teritorij ās). 27. Meža prospekts 42A Privatiz ācijas a ģent ūra p ēc iepaz īšan ās ar Teritorijas pl ānojumu un tam pievienotajiem Risin ājums netiek main īts. grafiskajiem materi āliem inform ē par š ādām v ēlamaj ām izmai ņā m Teritorijas pl ānojum ā, kas skar Jaunveidojamas zemes vien ības privatiz ācijai nodoto nekustamo īpašumu Meža prospekt ā 42A, J ūrmal ā (turpm āk - Nekustamais minim ālā plat ība ir noteikta, atbilstoši īpašums), un veicin ātu t ā privatiz ācijas pabeigšanu. teritorijas pl ānojuma gal īgaj ā redakcij ā Nekustam ā īpašuma sast āvā ietilpst zemes vien ība ar kadastra apz īmējumu 1300 004 5404, noteiktajai teritorijas pl ānotajai 4317 m 2 plat ībā (turpm āk - Zemes vien ība), un saska ņā ar 2010.gada 29.novembra meža (at ļautajai) izmantošanai – Mazst āvu inventariz ācijas datiem uz š īs zemes vien ības ir meža zeme 0,23 ha plat ībā. daudzdz īvok ļu m āju apb ūves teritorija Atbilstoši Meža likuma 44.panta trešaj ā da ļā noteiktajam, valsts meža zeme past āvīgā (6DzM) un kvart āla zemes vien ību lietošan ā netiek pieš ķirta un nav atsavin āma vai privatiz ējama, iz ņemot š ā panta ceturtaj ā da ļā dal ījuma strukt ūrai. Ja nepieciešams noteiktos gad ījumus, kas attiecas uz apb ūvētu zemesgabalu privatiz āciju ēku (b ūvju) īpašniekiem. nodal īt meža zemes plat ību vai konkr ētā Tātad Nekustamais īpašums t ā pašreiz ējā sast āvā nav privatiz ējams. Lai to var ētu privatiz ēt, att īst ības priekšlikum ā tiek ietverts izpildot Ministru kabineta 2007.gada 17.janv āra r īkojuma Nr.30 „Par valsts īpašuma objektu nodošanu pamatojums minim ālās zemes vien ības privatiz ācijai" 1.1.apakšpunkt ā noteikto, nepieciešams no Zemes vien ības atdal īt meža zemi, k ā plat ības samazin āšanai, risin ājums ir rezult ātā izveidotos divas jaunas zemes vien ības aptuveni 2300 m 2 un 2000 m 2 plat ībā. izstr ādājams lok ālpl ānojum ā, jo š ādā Teritorijas pl ānojuma saistoš ās grafisk ās da ļas 2.punkt ā «Jaunveidojamo zemes vien ību gad ījum ā ir j āmaina ar ī pl ānojam ās minim ālās plat ības" nor ādīts, ka, sadalot Zemes vien ību, minim ālās jaunveidojamo zemes vien ību teritorijas at ļaut ā izmantošana, ietverot plat ības noteiktas 3600 m 2, savuk ārt blakusesošajam zemesgabalam minim ālā jaunveidojam ās zemes meža zemi dabas teritoriju kategorij ā. vien ības plat ība noteikta 1500 m 2. Privatiz ācijas a ģent ūras probl ēma ir Ņemot v ērā min ēto, l ūdzam ar ī zemes vien ībai Meža prospekt ā 42A, J ūrmal ā, kadastra risin āma, grozot meža zemes apz īmējums 1300 004 5404, J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otraj ā redakcij ā noteikt minim ālo transform ācijas nosac ījumus. jaunveidojam ās zemes vien ības plat ību 1500 m . 28. Teritorija starp K ļavu un Ogres iel ām, Blauma ņa iel ā 15a,. Atbalsta v ēstule. Pie ņemts inform ācijai. Neatst āt mūsu pils ētā neapsaimniekotas degrad ētas teritorijas. K ūrorta objektu veidošana starp K ļavu un Ogres iel ām, Blauma ņa iel ā 15a, dotu j ūrmalniekiem 350 past āvīgu darba vietu un tik pat daudz objektu veidošanas laik ā. 29. Konkordijas iel ā 21a /kad.nr. 13000094622/. Main īt apb ūves bl īvumu/uz 40%. V ēlamies, dz īvojam ās ēkas fas ādes rekonstrukcijas gad ījum ā, saglab āt Risin ājums netiek main īts. Visos esošo, vēsturiski izveidojušos ēkas kompleksa bl īvumu ~39,50%. tuv ējos kvart ālos Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorij ās noteikts pils ētb ūvnieciskajai strukt ūrai atbilstoš ākais maksim ālais apb ūves bl īvums - 30%. Ja re ālais apb ūves bl īvums ir liel āks, rekonstru ēt ēku b ūs
36 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs iesp ējams, nepalielinot apb ūves laukumu. 30. Dzintari 2805 (kadastra nr. 1300 008 2805); Dzintari 2908 (kadastra nr. 1300 008 2908); Dzintari 3005 (kadastra nr. 1300 008 3005); Dzintari 3105 (kadastra nr. 1300 008 3105); Dzintari 3208 (kadastra nr. 1300 008 3208); Dzintari 3306 (kadastra nr. 1300 008 3306); Dzintari 3405 (kadastra nr. 1300 008 3405). [Izkl āsts par š īs teritorijas pl ānošanu, pie ņemtajiem l ēmumiem, izdar ītajiem secin ājumiem, juridisko un Ņemot v ērā plaš ās diskusijas finanšu situ āciju]...Det ālpl ānojuma 3.redakcija tika izstr ādāta laika posm ā no 2005.-2007. gadam, ko veica SIA sabiedr ībā un negat īvo attieksmi „Metrum". Det ālpl ānojums tika izstr ādāts atbilstoši J ūrmalas Teritorijas pl ānojum ā at ļautajai (pl ānotajai) pret teritorijas apb ūvi, k ā ar ī izmantošanai -„Priežu parka rajons ar apb ūvi" (P), paredzot jaunas savrupm āju dz īvojam ās apb ūves esoš ās dabas v ērt ības izvietošanu. Det ālpl ānojums teritorijai „Dzintaros, starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Indras ielu un (biolo ģiski vecu priežu grupas) Krišja ņa Barona ielu" tika apstiprin āts ar J ūrmalas pils ētas domes 30.08.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.37. risin ājums netiek main īts, josla Šobr īd ir izstr ādāti apb ūves, ce ļu un inženierkomunik āciju tehniskie projekti, sagatavota meža zemes gar Meža prospektu noteikta k ā transform ācijas proced ūras uzs ākšana. Visos iepriekšmin ētajos procesos zemesgabala esam ieguld ījuši Dabas teritorija D2. iev ērojamus gan laika, gan materi ālos resursus, k ā ar ī laika gait ā teritorija ir izanaliz ēta gan no pils ētb ūvniecisk ā, gan arhitektonisk ā un ainavisk ā viedok ļa. No mums neatkar īgu iemeslu d ēļ šo projektu realiz ācija tika p ārtraukta, jo 2008.gada septembr ī LR Satversmes ties ā tika ierosin āta lieta par J ūrmalas att īst ības pl āna groz ījumu, k ā ar ī Dzintaru det ālpl ānojuma izstr ādes gait ā pie ļautajiem p ārk āpumiem, kurus pie ļā vusi J ūrmalas pils ētas dome. ... Ņemot v ērā visu l īdzšin ējo sadarb ību nosl ēgt ā nomas l īguma ietvaros, l ūdzam J ūrmalas pils ētas domi SIA „Dzintaru projekti" nom ātajiem zemes gabaliem noteikt apb ūvējamu teritorijas at ļaut ās (pl ānot ās) izmantošanas zon ējumu, lai beidzot tiktu izpild īti nomas l īguma nosac ījumi. 31. Dzintari 1009 Teritorijas pl ānojuma otraj ā redakcij ā nav iek ļauti priekšlikumi teritorijas zon ējuma mai ņai zemesgabala da ļai Risin ājums netiek main īts, ņemot 1605kv.m. plat ībā J ūrmal ā, Dzintari 1009. vērā teritorijas biolo ģisko, min ētaj ā zemes vien ības da ļā atrodas art ēziskais urbums Nr.50203. Saska ņā ar Latvijas Kurortolo ģijas asoci ācijas rekreat īvo un est ētisko v ērt ību. sniegto inform āciju no urbuma ieg ūtais miner ālūdens satur hlor īdu natrija-kalcija s āļū de ņus ar kop ējo miner ālvielu daudzumu M 12-14g/l,ar brom īda saturu 28-30mg/l. Ieg ūto ūdeni var izmantot gan ārīgi, gan atš ķaidot ar dzeramo T’air neapb ūvēta k āpu zona, kur ā ūdeni, k ā ar ī izmantojot to lok āli vannu veida. J ūrmal ā tieši silto vannu iest āde bija popul āras jau pirms 1940.gada. atrodas Eiropas Savien ībā un Min ētās proced ūras medic īna pielieto balstu un kust ības org ānu, sirds un asinsvadu, nervu sist ēmas, gremošanas Latvij ā aizsarg ājams biotops – org ānu, maz ā iegur ņa sieviešu un v īriešu slim ību ārst ēšanai. Mežain ās j ūrmalas k āpas un Padomju laika period ā no urbuma ieg ūto miner ālūdeni izmantoja bijus ī sanatorija „Gorkijs" , kuras darb ība bija tieši biolo ģiski vecu priežu grupas. saist īta ar ārstniec ību un ūdens proced ūrām. Uz doto br īdi, saska ņā ar esošo teritorijas pl ānojumu, k ā ar ī ar pl ānot ā J ūrmalas Teritorijas pl ānojuma noteikto Teritorijas pl ānojuma otraj ā izmantošanu mums ir liegta esoš ā urbuma pilnties īga izmantošana. redakcij ā noteiktais zon ējums neliedz izmantot miner ālūdens urbumu, bet teritoriju apb ūvēt ir
37 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs nev ēlami. 32. Kļavu iela 1. Tehnisks preciz ējums – grafiskaj ā da ļā iztr ūkst apb ūves bl īvums. Ņemts v ērā. Veikti tehniski labojumi grafiskaj ā da ļā . 33. Asaru prospekts 53, Asaru prospekts 59, V ēju iela 7 vēlamies īpašum ā att īst īt daudzfunkcion āla objekta b ūvniec ību - s ākot sir daž āda Jaunaj ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā ietvertais veida dar ījumu un pakalpojumu objektu att īst ību un beidzot ar dz īvojamo apb ūvi. risin ājumus ir optim āls gan no īpašuma izmantošanas Šāda att īst ība var notikt tikai ilgtermi ņā . Turkl āt iepaz īstoties ar J ūrmalas pils ētas ties ību, g an pils ētas att īst ības strat ēģ ijas viedok ļa. Par teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam otro redakciju (2012.gada 5.apr īlī ir pie ņemts ties ību aizsk ārumu var ētu run āt, ja jaunaj ā teritorijas lēmums Nr.220 (protokols Nr.6, 43.punkts) „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā min ētaj ā īpašum ā b ūtu noteikta izmantošana pl ānojuma'otr ās redakcijas un vides p ārskata projekta nodošanu sabiedriskajai bez apb ūves ties ībām. Teritorijas pl ānojuma jaunais apspriešanai un atzinumu sa ņemšanai"), secin ām, ka zemesgabaliem ir noteikta risin ājums ļauj pilnv ērt īgi izmantot īpašumu. Attiec ībā uz at ļaut ā izmantošana K ūrorta teritorija (K1), kas paredz, ka zemesgabalos iesp ējams tiesisk ās pa ļā vības principu, j āatz īmē, ka tas noteic ar ī to, att īst īt tikai k ūrorta, vesel ības apr ūpes un soci ālo pakalpojumu objektus. ka indiv īda reiz ieg ūtās ties ības nevar past āvēt ... neierobežoti ilgi. Proti, šis princips nedod pamatu uzskat īt, No apb ūves viedok ļa Asaru prospekta un V ēju ielas st ūris nav att īst īts un vizu āli rada ka reiz noteikt ā tiesisk ā situ ācija nekad nemain īsies. nepabeigt ības iespaidu, pie tam sam ērā liel ā neapb ūvētā plat ība vair āk izce ļ NRC Būtiski ir tas, ka tiesisk ās pa ļā vības princips nodrošina „Vaivari" lielo un augsto apjomu. Š ī kvart āla da ļa ir pils ētb ūvnieciski nenoslogota, indiv īdam tiesisko aizsardz ību tikai likumdev ēja noteiktaj ā esošā vieta telpiski nav aizpild īta. T ā k ā šobr īd teritorija ir fiziski un mor āli degrad ēta, pārejas period ā. Tiesisk ās pa ļā vības princips negarant ē tā ir piem ērota jaunas daudzfunkcion ālas apb ūves izvietošanai, t ādej ādi pilnveidojot indiv īdam past āvīgu status quo. Secin āms, ka tiesisk ās Asaru prospekta arhitektoniski telpisk ā kompoz īciju. Daudzfunkcion ālā apb ūve, ļautu pa ļā vības princips aizsarg ā personas reiz ieg ūtās ties ības, šai teritorijai att īst īties k ā Vaivara rajona akt īvai zonai, sniedzot daudzveid īgus t.i., personas var pa ļauties uz to, ka ties ības, kas ieg ūtas pakalpojumus apk ārt ējiem iedz īvot ājiem, k ā ar ī radot jaunu dz īvojamo telpu jaun ām saska ņā ar sp ēkā esošu ties ību aktu, noteiktaj ā laika ģimen ēm. Savuk ārt daudzfunkcion āla apb ūve nodrošin ātu ar ī efekt īvu pils ētas period ā tiks saglab ātas un re āli īstenotas. T ā k ā tiek inženierkomunik āciju izmantošanu un att īst ību. izstr ādāts piln īgi jauns dokuments – teritorijas pl ānojums, lūdzam noteikt zemes vien ībām Asaru prospekt ā 57, Asaru ^""^ prospekt ā 59 un ir j ārēķin ās, ka šis normat īvais akts var main īt situ āciju. Vēju iel ā 7 J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā 2009.-2021.gadam at ļauto Teritorijas pl ānojum ā ir noteiktas ar ī p ārejas normas – izmantošanu K ūrorta teritorija (K2), kas ļautu teritorij ā att īst īt ne tikai k ūrorta objektu, personas ties ības turpin āt uzs ākto b ūvniec ību vai bet ar ī tirdzniec ības un pakalpojumu, dar ījumu un p ārvaldes objektus, k ā ar ī det ālpl ānojuma izstr ādi, k ā ar ī turpin āt pirms jaun ā dz īvojamo m āju b ūvniec ību. pl ānojuma sp ēkā st āšanas likum īgu uzs āktu teritorijas izmantošanu.
34. Dzintaru prospekts 19A main īt at ļauto izmantošanu no Jaukt ās dar ījumu apb ūves Risin ājums netiek main īts. Teritorijas 6JD1 ir noteiktas zemes vien ības, kas teritorijas 6JD1 uz atrodas Baltijas j ūras un R īgas j ūras l īč a krasta k āpu aizsargjosl ā. To at ļaut ā Jaukt ās dar ījumu apb ūves teritoriju 6JD2. Pl ānoto pils ētas izmantošana noteikta, izv ērt ējot zemes vien ību atrašan ās vietu lielumu – tie ir veloceli ņu (1.k ārtu) novirz īt uz Dzintaru prospektu pa Madonas nelieli zemesgabali, noma ļus no pils ētas centr ālās da ļas – Jomas ielas, un tajos
38 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs ielu, t ā izsl ēdzot iesp ēju š ķē rsot īpašumu. nav paredz ēts att īst īt plašizklaides objektus, kas piesaista lielu apmekl ētāju skaitu. Izklaides objektu iesp ējams veidot k ā k ūrorta objekta sast āvda ļu. Sarkan ās l īnijas iesp ējams preciz ēt (main īt) det ālpl ānojum ā, ja tam ir pietiekams pamatojums un risin ājums nepasliktina piek ļū šanas situ āciju. 35. Jaundubultu tilts (piecas v ēstules) Mūsu b ūtiskie iebildumi ir pret iev ērojamu un J ūrmalas pils ētas ne tikai nevajadz īgu, bet ar ī kait īgu projektu - Risin ājumu nemaina. Jaundubultu tilta un t ā pievadce ļu b ūvniec ību. Jaundubultu tilta novietnes [Teritorijas pl ānojuma] zstr ādātāji, diemž ēl, t ā ar ī nav nor ādījuši re ālu pils ētas ieguvumu no š āda projekta izp ēte ir uzs ākta jau iepriekš ējos Jūrmalas pils ētai un t ās iedz īvot ājiem . Ar ī 08.05.2012. informat īvaj ā sapulc ē J ūrmalas pašvald ības p ārst āvji pl ānošanas periodos un veikta sp ēja vien nor ādīt uz to, ka J ūrmalai vajadz īgs v ēl viens tilts p āri Lielupei. S īkāk, ne par pašu tiltu (t ā izb ūves AS „Ce ļuprojekts” izstr ādātaj ā vai uztur ēšanas izmaks ām) ne ar ī par pievadce ļu b ūvniec ību, neviens neko nevar ēja paskaidrot, nor ādot vien, darb ā „Jaundubultu tilta ka tas tiks noskaidrots projekt ēšanas gait ā. Tom ēr, k ā r āda dz īve, v ēlākās apspriešan ās, pašvald ības gandr īz novietnes un satiksmes nekad nemaina to, kas apstiprin āts att īst ības pl ānā. Šaj ā sakar ā pirmais no iebildumiem pret pašu Jaundubultu organiz ēšanas priekšizp ēte”. tilta un § tā pievadce ļu projektu, ir tas, ka nevar apstiprin āt (ar ī pras īt sabiedr ībai izteikt viedok ļi) par to, kas nav Tilts ir b ūtiski nepieciešams īsti zin āms! Neskatoties uz to, ka J ūrmalas pils ētas p ārst āvji īpaši nor ādīja, ka attiec ībā uz Jaundubultu tiltu un pils ētai, t ā izb ūve garant ēs tā pievadce ļiem nekas v ēl nav zin āms, JTP un t ā pielikumos ir jau iepl ānots, ka tieši Lielupes iela k ļū s par droš ību, samazin ās satiksmes vienu no J ūrmalas pamata ma ģistr ālēm un galveno Jaundubultu tilta pievadce ļu, turkl āt, Lielupes iel ā, p āri intensit āti, novirz īs transportu no dzelzce ļam, tiks veidots divl īme ņu dzelzce ļa š ķē rsojums. pils ētas centra. Samazin ās I. Uzskatam, ka Jaundubultu tilta un t ā pievadce ļu projekts ir izsl ēdzams no apspriešanai nodot ā JTP sekojošu tranz ītu cauri pils ētai. Tilts ir iemeslu d ēļ : ilgtermi ņa projekts, ka pl ānots Finansi ālais iemesls. jau esošaj ā teritorijas Nepietiekams pamatojums. pl ānojum ā. Tas bija zin āms fakts Jūrmal ā vienm ēr bija izdal ījusies ar savu labv ēlīgu, ekolo ģisku vidi. jau projekt ējot tuv ējās pl āna att īst ītāju viedoklis, ka J ūrmalā j ārāda labv ēlīgāki apst ākļi autotransporta kust ībai. Uzskat ām, ka mums dz īvojam ās ēkas. Jaunaj ā nav nepieciešams r ūpēties par autotransporta skaita palielin āšanu J ūrmal ā - mums nepieciešams dom āt par to pl ānojum ā trases platums - ko dar īt lai š ādu intensit āti ierobežot! iesp ēju robež ās sašaurin āts, Tiltam un t ā pievadce ļu blakus dzīvojošo teritoriju intereses. noteikts minim ālais platums. Nep ārdom āts projekts. Atst ātas divas pievadce ļu Nākamais principi āls iebildums ir pret Lielupes ielas p ārtapšanu par ma ģistr āles ielu. alternat īvas. Tilta izmaksas tiks Pēdējie b ūtisk ākie m ūsu iebildumi attiecas uz JTP paredz ēto sarkano l īniju paplašin ājumu u& nekustamo noteiktas, izstr ādājot īpašumu J ūrmal ā, Lielupes iel ā 18, kadastra Nr.13000112812 ( īpašums, kur ā atrodas mums piederošs būvprojektu. Tilta b ūvei tiks dz īvok ļa īpašums). Paskaidroju - neskatoties uz iesp ējamiem risin ājumiem Jaundubultu tilta un t ā pievadce ļu veikta ietekmes uz vidi būvniec ībā, nek ādi nav attaisnots sarkano l īniju paiieiin ājums uz zemesgabalu ar kadastra Nr. 13000112812 nov ērt ējums. (JTP paredz sarkano l īniju p ārb īdīšanu m ūsu zemesgabal ā aptuveni uz 10 metriem, t.i. l īdz pat m ājas fas ādei, pat p āri 1.st āvā esoš ām teras ēm). Uzskatam, ka š ādas gal ējās nepieciešam ības ierobežot priv ātperson ām piederošo īpašumu nav, jo paplašinot sarkan ās l īnij ās esoš ās teritorijas par 10 metiem uz austrumiem, probl ēma tiek nov ērsta (tur neatrodas priv ātperson ām piederošie īpašumi vai apb ūvētās teritorijas).
39 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs
36. Cīru ļu iela 30 Zemes gabalam C īru ļu iel ā 30 noteikt statusu Savrupm āju dz īvojam ā Risin ājums netiek main īts. Iesniegum ā min ētā jaunveidojam ā apb ūves teritorija (DzS) ar minim ālo jaunizveidojamas zemes vien ības zemesgabala minim ālā plat ība neatbilst apk ārt ējo zemesgabalu strukt ūrai plat ību 1000- 2200 kv.m un noteiktajam dal ījumam. Zemesgabalam saglab ājams Priežu parka apb ūves zon ējums, jo tas piln ībā atbilst š ādu teritoriju raksturam – gan attiec ībā uz esošiem kokiem, gan zemesgabala lielumu. 37. Sien āžu iela 15, 17, 19, kad nr. 13000182205, 13000182204, 13000182203 lūdzam izv ērt ēt zemesgabalu J ūrmal ā, Sien āžu iel ā 15 (kadastra Nr.13000182205), Sien āžu iel ā Risin ājums netiek main īts. Ūdensmalu teritoriju 17 (kadastra Nr.13000182204) un Sien āžu iel ā 19 (kadastra Nr.13000182203) funkcion ālo plat ības ir iev ērojami samazin ātas vis ā pils ētās, zon ējumu. Saska ņā ar izstr ādāto teritorijas pl ānojumu min ētajiem zemesgabaliem funkcion ālais ņemot v ērā sabiedrisko apspriešanu laik ā zon ējums ir - Dabas teritorijas (8D2). izteiktos viedok ļus un kompetento instit ūciju Izstr ādātā teritorijas pl ānojuma redakcija paredz J ūrmalas pl ānojum ā akt īvi att īst īt Lielupes atzinumus (Dabas aizsardz ības p ārvalde, ūdensmalas teritorijas. SIA „VG Beheer J ūrmala" īpašum ā esošie zemesgabali Sien āžu iel ā 15, 17 Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde)un teritorijas un 19 atrodas tieši Lielupes upes krast ā. Zemesgabaliem ir ērta piek ļū šana pa Zalkša un pl ānojuma Strat ēģ isk ā ietekmes uz vidi Sien āžu iel ām, kuras savienojas ar pils ētas ma ģistr ālo ielu -Rītupes ielu. Teritorija ir piem ērota nov ērt ējuma Vides p ārskata secin ājumus. akt īvai atp ūtai Lielupes krast ā, kas savuk ārt ir tieši saist īts ar Teritorijas pl ānojum ā izvirz ītaj ām Teritorija ir appl ūstoša un taj ā ir p ļavu biotops, vadl īnij ām -veicin āt uz ņē mējdarb ību un t ūrisma att īst ību. tāpēc pl ānojuma risin ājums netiek main īts. Tādēļ , l ūdzam noteikt J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā 2009.-2021.gadam zemesgabaliem J ūrmal ā, Sien āžu iela 15 (kadastra Nr.13000182205), Sien āžu iel ā 17 (kadastra Nr.13000182204) un Sien āžu iel ā 19 (kadastra Nr.13000182203) funkcion ālo zon ējumu - Apst ādījumu un atp ūtas teritorijas (8D3) ar papildus zon ējumu Ūdensmala (8 Ū).
38. Slokas iela 93 Atk ārtots p[priekšlikums main īt funkcion ālo zon ējumu no dabas teritorijas (8D2) uz savrupm āju Risin ājums netiek main īts. Dabas teritorija apb ūves teritoriju (8DzS). L ūdzu iepriekšmin ētās izmai ņas veikt noteikt ās dabas teritorijas da ļā s, zemesgabal ā noteikta, pamatojoties uz Vides kas l īdz par pag ājuš ā gadsimta divi ņdesmito gadu vidum tika izmantota mazd ārzi ņu vajadz ībām, pārraudz ības valsts biroja l ēmumu par kas pašreiz vairs netiek kopti. teritorijas pl ānojuma iepriekš ējo redakciju, kur ā Lūdzu teritorijas appl ūšanas fakti neizmantot k ā argumentu, pl ānojot telpiski dabas teritorijas nor ādīts, ka risin ājums ir pretrun ā Aizsargjoslu zemes funkcion ālās zonas noteikšanu. likumam. Atkar ībā no pils ētas teritorijas pl ānojum ā noteikt ās at ļaut ās izmantošanas, appl ūstoš ās teritorijas robežu var preciz ēt lok ālpl ānojum ā vai det ālpl ānojum ā. 39. Slokas iela 93 redakcij ās zemesgabalam Slokas iela 93 tika noteikta at ļaut ā izmantošana - savrupm āju apb ūves teritorija Risin ājums netiek main īts. (8DzS*), uz ko attiec ās iz ņē muma noteikumi: teritorijai l īdz pretpl ūdu aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai ir Dabas teritorija zemesgabal ā
40 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs sp ēkā pras ības, kas attiecas uz dabas teritorij ām (8D2), akcent ējot, ka min ētaj ās teritorij ās apb ūves noteikumu noteikta, pamatojoties uz VPVB pras ības, kas attiecas uz apb ūves teritorij ām, st ājas sp ēkā vien īgi tad, ja, atbilstoši appi ūduma riska lēmumu par teritorijas pētījumam, teritorija nav appl ūstoš ā, bet konstat ējot, ka teritorija ir appl ūstoša - ir izb ūvētas inženiertehnisk ās pl ānojuma iepriekš ējo redakciju, aizsardz ības b ūves pl ūdu un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai. kur ā nor ādīts, ka risin ājums ir Izstr ādātā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otr ā redakcija liedz izb ūvēt inženiertehnisk ās aizsardz ības pretrun ā Aizsargjoslu likumam. būves pl ūdu un Lielupes krasta erozijas nov ēršanai, t ādējādi pak ļaujot zemesgabal ā esošo apb ūvi pl ūdu Atkar ībā no pils ētas teritorijas draudiem. pl ānojum ā noteikt ās at ļaut ās Izstr ādātā teritorijas pl ānojuma redakcija ir samazin ājusi savrupm āju dz īvojam ās apb ūves teritorijas robežas, izmantošanas, appl ūstoš ās kuras noteiktas sp ēkā esošaj ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā. teritorijas robežu var preciz ēt Tā pat izstr ādātā teritorijas pl ānojuma redakcija nepie ļauj, mums k ā zemesgabala īpašniekiem, turpm āk lok ālpl ānojum ā vai izstr ādājot det ālpl ānojumu, preciz ēt appl ūstošas teritorijas robežas, t ādējādi ierobežojot m ūsu ties ības uz det ālpl ānojum ā. īpašuma turpm āko att īst ību. Ņemot v ērā to, ka m ēs k ā zemesgabala īpašnieki nesam griezušies pašvald ībā ar l ūgumu main īt, šaj ā gad ījum ā ar ī samazin āt, at ļauto izmantošanu - savrupm āju dz īvojam ās teritorijas (Dz) robežas zemes vien ībai Jūrmal ā, Slokas iela 93, l ūdzam saglab āt savrupm āju dz īvojam ās teritorijas robežas, noteikt pras ības pretpl ūdu aizsardz ības pas ākumu realiz ēšanai, k ā ar ī noteikt, ka apl ūstošo teritoriju robežas iesp ējams preciz ēt teritorijas det ālpl ānojum ā.
40. Ganu iela 3 Zemesgabala da ļā , kas sp ēkā esošaj ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā noteikta k ā Priežu parka Risin ājums kori ģē ts, atbilstoši rajons ar apb ūvi (P), nav sastopamas appl ūduma paz īmes. Par to liecina ari Sugu un biotopu aizsardz ības det ālpl ānojum ā preciz ētajai jomas eksperta atzinums (teritorija apsekota 2011.gada 29.j ūlij ā, vides eksperts Egita Grolle, sert.nr.003). appl ūstoš ās teritorijas robežai. Eksperta atzinum ā apliecin āts, ka zemesgabala D da ļa palu un pl ūdu gad ījum ā appl ūst, k ā ari visu sezonu šeit saglab ājas palielin āti mitruma apst ākļi, bet zemesgabala Z da ļā teritorija neappl ūst, un ve ģet āciju veido nez ālien ēs un nom īdītās augten ēs augošas augu sugas. Mitruma rež īmu regul ē novadgr āvji, kas notek ūde ņus novada uz D esošaj ā Lielup ē. Zemesgabala da ļā , kas J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojum ā noteikta k ā Dabas pamatnes teritorija - Lielupes palienes vides saglab āšanas josla (LS) sastopamas 03.06.2008. MK. noteikumu Nr.406 9.1.punkt ā min ētās paz īmes - atlikuši appl ūduma fragmenti, l āmas un pe ļķ es, augsnes p ārmitrums, mitrumu m īloši augi un palien ēm tipiskas augu sabiedr ības, k ā ar ī dab ā ir konstat ējama regul āri appl ūstoš ās teritoriju robeža, un izteikta robeža reljef ā, kas p ārtrauc dab īgo palieni. Veicot appl ūstoš ās teritorijas, kura noteikta p ēc biolo ģisk ās metodes un model ēšanas rezult ātā ieg ūtās izv ērt ēšanas, lūdzu p ārskat īt un preciz ēt appl ūstošo teritoriju un Lielupes aizsargjoslu. 41. Valtera prospekts 56 Iesniegum ā izteikts viedoklis, ka zemesgabals ir appl ūstošs. Appl ūstoš ā teritorija ir noteikta pēc biolo ģisk ās metodes un model ēšanas rezult ātā.
41 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs Teritorijas pl ānojum ā t ā iez īmēta atbilstoši m ēroga noteikt ībai un pl ānojuma detaliz ācijas l īmenim. Ja nepieciešams, appl ūstoš ās teritorijas robežu var preciz ēt det ālpl ānojum ā. 42. Ausek ļa iela 12 Main īt zon ējumu no Priežu parka apb ūves teritorijas uz Savrupm āju Risin ājums netiek main īts. Priežu parka apb ūves teritoriju nosaka apb ūves teritoriju daž ādi faktori – zemesgabala lielums – kvart āla apb ūves bl īvums strukt ūra (optim ālie parametri) 43. Dāvja iela 36 Iepaz īstoties ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem gal īgās redakcijas Risin ājums netiek main īts. Saistošo grafisko da ļu, tika konstat ēts, ka tieši J. Macu ļevi čas piederošais zemes gabals, kas atrodas p ēc Priekšlikums neatbilst adreses D āvja iela 36 ar kop ējo platību 2695 kv.m. uz v ēl p āris zemes gabali p ēc D āvja ielas saska ņā ar zemesgabala un apk ārt ējā grafisk ās da ļas „Jaunveidojamo zemes vien ību minim ālās plat ības" iek ļauti zon ējum ā, kur at ļauts veidot jaunu kvart āla strukt ūrai. Priežu parka zemes vien ību ar minim ālo plat ību 2200 kv.m. Neskatoties uz to, ka gandr īz visi zemesgabali p ēc D āvja ielas ir apb ūves teritoriju nosaka daž ādi iek ļauti zon ējum ā, kur at ļauts veidot jaunu zemes vien ību ar minim ālo plat ību 1200 kv.m. Ar ī attiec ībā uz faktori – zemesgabala lielums – apb ūves bl īvumu manam zemes gabalam ir netaisn īgs procents attiec ībā uz p ārējiem īpašumiem p ēc D āvja kvart āla apb ūves bl īvums ielas. strukt ūra (optim ālie parametri) Min ētājs zemesgabals bija denacionaliz ēts un nebija apb ūvēts un uz doto br īdi tur aug koki. Bet es tom ēr v ēlos veikt zemes gabal ā saimniecisko darb ību, proti, v ēlos tur uzcelt divas dz īvojam ās m ājas, ka ar ī vēlos sadal īt šo zemes gabalu div ās da ļā s, lai katrai ēkai b ūtu savs zemes gabals un nevajadz ētu dal īt zemes gabalu dom ājam ās da ļā s. Uzskatu, ka t āda pieeja zemes gabalu minim ālas plat ības veidošana šaj ā gad ījum ā ir netaisn īga, sal īdzinot zemes gabala D āvja iela 36 atrašanos vietu ar citiem zemes īpašumiem p ēc D āvja ielas un t āpēc l ūdzu iek ļaut zemes gabalu p ēc adreses D āvja iela 36 zon ējum ā, kur at ļauts veidot jaunu zemes vien ību ar mininim ālo plat ību 1200 kv.m un zon ējum ā ar maksim ālo apb ūves bl īvumu, kas sast āda 25%. 44. Kvart āls Kronvalda un Poruka prospekta krustojum ā Iepaz īstoties ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam otro redakciju (2012.gada 5.apr īlī ir Risin ājums netiek main īts. pie ņemts l ēmums Nr.220 (protokols Nr.6, 43.punkts) „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otr ās Apk ārt atrodas savrupm āju redakcijas un vides p ārskata projekta nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu sa ņemšanai") esam apb ūves teritorijas DzS. uzzin ājuši, ka mums piederošaj ām zemes vien ībām, kas veido kvart ālu starp Kronvalda ielu, Poruka, Teritorija ietilpst Str ēlnieku prospektiem noteikta ierobežota turpm ākā at ļaut ā izmantošana - 9Dzs - savrupm āja, ar at ļautajiem pils ētb ūvniec ības pieminekl ī. apb ūves r ādītājiem - apb ūves bl īvums - 20%, at ļauto apb ūves augstumu - 12m (2,5 st āvu). Mazst āvu apb ūve b ūtiski main ītu Pēc esoš ā teritorijas pl ānojuma m ūsu kvart ālā at ļaut ā izmantošana - jauktas dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ā pils ētb ūvniecisko v ēsturisko vidi. teritorija. Iepriekš ējās sabiedriskaj ās Analiz ējot teritorijas v ēsturisko un iesp ējamo perspekt īvo att īst ību gribam uzsv ērt sekojošo: apspriešan ās kopum ā pausts
42 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs 1. Pumpuri v ēsturiski jau no 19. gs. ir iecien īta k ūrorta zona. Tieši pie dzelzce ļa stacijas atrodas Pumpuru negat īvs viedoklis par turpm āku vidusskola (skolas komplekss teritorij ā atz īmējams k ā liels būvapjoms) un nesen uzceltais b ērnud ārzs. Pašreiz mazst āvu apbūves attīst ību daudzas apb ūves šaj ā apk ārtn ē ir novecojušas, bet nav arhitekt ūras pieminek ļi. Seviš ķi p ēdējos gados p ēc viesn īcas Jūrmal ā, v ērt ējot šo m ājok ļa un Liesma sl ēgšanas Pumpuri piedz īvo pan īkuma periodu. Vec ā apb ūve nav piem ērota dz īvošanai ziem ā, k ā ar ī nav būvju tipu k ā pils ētas raksturam pievilc īga apk ārtne investoriem. T ūristi neizv ēlas izk āpt Pumpuru stacij ā, vai atp ūsties Pumpuru pludmal ē, kaut ar ī no neatbilstošu. stacijas l īdz j ūrai ir ērta promen āde ar luksoforiem un neliels att ālums. Nav nek ādu infrastrukt ūras objektu ar pied āvājumu t ūristiem. 2. Lai var ētu šos infrastrukt ūras objektus izveidot, un lai tie b ūtu rentabli, ir pied āvājums kvart ālam Kronvalda un Poruka prospekta krustojum ā pieš ķirt zon ējumu, kas at ļauj mazst āvu daudzdz īvok ļu apb ūvi. Šis kvart āls atrodas vistuv āk dzelzce ļa stacijai, k ā ar ī skolai un b ērnud ārzam. Daudzdz īvok ļu apb ūve ļautu šeit būvēt dz īvok ļus par l ētākām cen ām, ko var ētu at ļauties pirkt vidussl ānis un jaun ās ģimenes. Apm ēram p ēc 3 -5 gadiem, kad kr īzes sekas b ūs maz āk j ūtamas un ar ī viet ējie iedz īvot āji b ūs akt īvāki nekustamo īpašumu ieg ādē, ir j ādom ā par atbilstošu pied āvājumu. T ā k ā šis kvart āls ir tik tuvu skolai, b ērnud ārzam un elektrovilcienu stacijai, tas ir labs pied āvājums ģimen ēm ar b ērniem un var ētu b ūt ieguld ījums Latvijas demogr āfisk ās situ ācijas probl ēmu risin āšan ā. Vec ākiem neb ūs ar mašinu, kas k ļū st ekonomiski arvien neizdev īgāk, j āvad ā b ērni uz b ērnud ārzu un skolu. 3. Pašlaik daudzst āvu apb ūves objekti galvenok ārt ir orient ēti uz k āpu zonu, kur vēsturiski apb ūve nav bijusi, un ir pieejama tikai ārvalstu bag ātniekiem. Vair āk vajadz ētu att īst īt t ās apb ūves teritorijas, kas t ādas jau ir bijušas vēsturiski. Gr ūti iedom āties, ko atjaunotaj ā hotel ī Liesma dar īs t ūristi, ja Pumpuros vald īs t āds pan īkums, k ā pašreiz. 4. Daudzdz īvok ļu apb ūve pie Pumpuru stacijas b ūtu ar ī faktors, kas padar ītu efekt īgāku pils ētas komunik āciju izmantošanu. Pašreiz maksa par pils ētas ūdeni un seviš ķi kanaliz āciju Pumpuros ir milz īga. Tas tiek skaidrots ar komunik ācijas t īklu lielo garumu un v ājo izmantošanas intensit āti. 5. Ir j āpl āno visas J ūrmalas vienm ērīgāka att īst ība. Cilv ēkiem nav pievilc īga ne Bulduru un Dzintaru pludma ļu p ārāk intens īvā apmekl ētība, ne Pumpuru pludmales pamest ība un nesakopt ība p ēdējā laik ā . Ņemot v ērā iepriekš min ēto, uzskat ām, ka b ūtu lietder īgi kvart ālam papildin āt pašreiz ējo at ļauto izmantošanas veidu, un ļaut att īst īt kvart ālā mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūvi savienojot modern ās arhitekt ūras tendences ar v ēsturisko vidi, un padarot šo rajonu pievilc īgu gan J ūrmalas iedz īvot ājiem, gan pils ētas viesiem.
45. Kvart āls Kronvalda un Poruka prospekta krustojum ā
43 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs Iepaz īstoties ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam otro Risinājums netiek main īts. Apk ārt atrodas savrupm āju redakciju (2012.gada 5.apr īļ a l ēmums Nr.220 ) „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas apb ūves teritorijas DzS. Teritorija ietilpst pils ētb ūvniec ības pl ānojuma otr ās redakcijas un vides p ārskata projekta nodošanu sabiedriskajai pieminekl ī. Mazst āvu apb ūve b ūtiski main ītu apspriešanai un atzinumu sa ņemšanai") un zinot par vair āku kaimi ņu, zemes pils ētb ūvniecisko v ēsturisko vidi. Iepriekš ējās sabiedriskaj ās īpašnieku, nost āju šaj ā jaut ājuma, uzskatu, ka b ūtu lietder īgi kvart ālam starp apspriešan ās kopum ā pausts negat īvs viedoklis par Kronvalda ielu, Poruka un Str ēlnieku prospektiem main īt pašreiz ējo izmantošanas turpm āku mazst āvu par turpm āku mazst āvu dz īvojam ās veidu un ļaut att īst īt kvart ālā mazst āvu daudzdz īvok ļu m āju apb ūvi, kas, savuk ārt, apb ūves att īst ību J ūrmal ā, v ērt ējot šo m ājok ļa un b ūvju tipu dos papildus iesp ēju rajona un J ūrmalas pils ētas t ālākai att īst ībai. kā pils ētas raksturam neatbilstošu. 46. Str ēlnieku prospekts 100 Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otr ās redakcijas un vides p ārskata projekta nodošanu Risin ājums netiek main īts. sabiedriskajai apspriešanai l ūdzu izskat īt iesp ēju at ļaut zemes vien ības Str ēlnieku prospekt ā 100, J ūrmal ā ar Apk ārt atrodas savrupm āju kadastra apz īmējumu 1300 012 2101 Jaunveidojamo zemes vien ības minim ālo plat ību noteikt 1200kv.m. apb ūves teritorijas DzS. Uz zemes vien ības esam tr īs kop īpašnieki. Saska ņā ar Nekustam ā īpašuma kop īgas lietošanas l īgumu, kurš ir Teritorija ietilpst re ģistr ēts J ūrmalas pils ētas tiesas zemesgr āmat ā ar nodal ījuma Nr.l 12, kop īpašuma dom ātās da ļas ir pils ētb ūvniec ības pieminekl ī. sadal ītas pa 1167kv.m., 1166kv.m. un 975kv.m. Mazst āvu apb ūve b ūtiski main ītu Vēršu uzman ību, ka pašreiz ējā J ūrmalas Att īst ības pl ānā zemes vien ības Str ēlnieku prospekt ā 100, J ūrmal ā ir pils ētb ūvniecisko v ēsturisko vidi. Jaukt ā dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ā teritorij ā t āpat k ā zemes vien ības pret ī manam īpašumam Rojas iel ā. Iepriekš ējās sabiedriskaj ās Ar ī Jaunaj ā Att īst ības pl ānā mana zemes vien ība un p āri Rojas iel ā esoš ās zemes vien ības ir 9DzS teritorij ā, apspriešan ās kopum ā pausts bet jaunveidojamo zemes vien ību minim ālās plat ības atš ķiras. Manai zemes vien ībai tie ir 1500kv.m., bet Rojas negat īvs viedoklis par turpm āku ielas pret ējo zemes vien ību atdal āmās zemes vien ības plat ības ir 1200kv.m.? mazst āvu par turpm āku Lūdzu rast iespēju noteikt zemes vien ībai Str ēlnieku prospekt ā 100, J ūrmal ā jaunveidojamo zemes vien ības mazst āvu dz īvojam ās apb ūves plat ību 1200kv.m., lai vismaz vienam kop īpašniekam b ūtu iesp ēja atdal īties no kop ējā īpašuma atseviš ķā att īst ību J ūrmal ā, v ērt ējot šo īpašum ā. mājok ļa un b ūvju tipu k ā pils ētas raksturam neatbilstošu. 47. Kurzemes iela 5a, kad. Nr. 13000204603 Iepaz īstoties ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2009.-2021.gadam otro redakciju (2012.gada 5.apr īlī ir Risin ājums netiek main īts. pie ņemts l ēmums Nr.220 (protokols Nr.6, 43.punkts) „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otr ās Zemesgabals atrodas redakcijas un vides p ārskata projekta nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu sa ņemšanai"), m ēs savrupm āju apb ūves teritorij ā kā zemesgabala īpašnieki v ēlamies izteikt priekšlikumu zon ējuma mai ņai mums piederošajam īpašumam DzS. Mazst āvu apb ūve b ūtiski Kurzemes iel ā 5A (kadastra Nr.1300 020 4603). main ītu pils ētb ūvniecisko vidi Saska ņā ar izstr ādāto teritorijas pl ānojumu mums piederošajam zemesgabalam ir noteikta at ļaut ā kvart ālā. Iepriekš ējās izmantošana - savrupm āju apb ūves teritorija (12DzS). Zemesgabals atrodas Kauguros, kvart ālā starp sabiedriskaj ās apspriešan ās Tērbatas ielu, R ūpniec ības ielu, Lauku ielu un Kurzemes ielu. Piegu ļošaj ās teritorij ās atrodas devi ņu st āvu kopum ā pausts negat īvs daudzst āvu daudzdz īvok ļu apb ūve. viedoklis par turpm āku Kauguri p ēdējo 30gadu laik ā ir izveidojušies par daudzst āvu dz īvojamas apb ūves teritoriju. Esoš ā Kauguru mazst āvu apb ūves att īst ību apb ūve ir mor āli novecojusi, tr ūkst jauna, moderna arhitekt ūra, k ā ar ī tr ūkst dz īvok ļi par l ētākām cen ām, ko Jūrmal ā, v ērt ējot šo m ājok ļa un var ētu at ļauties vidussl ānis un jaun ās ģimenes. K ā jau iepriekš esam min ējuši, ka mums piederošais īpašums būvju tipu k ā pils ētas raksturam
44 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs atrodas, praktiski, daudzst āvu apb ūves ielenkts, l ūdzam main īt mums piederošajam zemesgabalam J ūrmal ā, neatbilstošu. Kurzemes iel ā 5A noteikto pl ānoto izmantošanu uz mazst āvu daudzdz īvok ļu apb ūvi (12DzM). 48. Skolas iela 49 Zemesgabals Skolas iel ā 49 saska ņā ar J ūrmalas att īst ības pl ānu, turpm ākiem Risin ājums netiek main īts. Vis ā 12.gadiem .atrodas „Dar ījumu iest āžu teritorij ā" , saska ņā ar apb ūves noteikumiem Jūrmalas pils ētā dar ījumu maksim ālais pie ļaujamais apb ūves bl īvums šaj ā teritorij ā ir 50%. Lai att īst ītu apb ūves teritoriju maksim ālais komercdarb ību , grib ētu palielin āt apb ūves bl īvumu šaj ā zemesgabal ā, Skolas iel ā 49, at ļautais apb ūves bl īvums no tagad ējiem 50% l īdz 65%. nep ārsniedz 50%. Šāds palielin ājums ļautu rekonstru ēt tur esošo veikalu, veidot vasaras kafein īcu .kura nosegtu neest ētisko gar āžu sienu no Skolas ielas puses, paplašin ātu uz ņē mējdarb ību, kas noteikta k ā š īs domes priorit āte, nevienam netrauc ētu, un nek ādā veid ā neapgr ūtin ātu svešu īpašumu. Ņemot v ērā iepriekš min ēto, un pamatojoties uz J ūrmalas pils ētas Apb ūves noteikumu 7.noda ļu „Apb ūves un izbūves teritoriju izmantošanas noteikumi" l ūdzam atbalst īt šo priekšlikumu , un ar speci ālu J ūrmalas pils ētas domes l ēmumu palielin āt apb ūves bl īvumu Skolas iel ā 49. no 50% l īdz 65 %.
49. Bažciems 0129, kadastra Nr. 13000220129 Main īt zemesgabalam J ūrmal ā. Bražciems 0129, kadastra Nr. 13000220129, izmantošanas m ērķi no Dabas Risin ājums main īts atbilstoši aizsardz ības teritorija uz Apst ādījumi un atp ūtas teritorija. iesniegumam, ņemot v ērā ar ī Dabas aizsardz ības p ārvaldes atzinum ā sniegto viedokli. 50. Kviešu iel ā 11, kadastra Nr. 13000230301, un J ūrmal ā, Kviešu iel ā 4, kadastra Nr. 13000230805 Main īt zon ējumu no Jauktas dz īvojam ās apb ūves teritorijas uz Lauksaimniec ības teritoriju. Ņemts v ērā. Š āds risin ājums atbilst liel ākās J ānup ītes poldera teritorijas da ļas at ļautajai izmantošanai. 51. Vijol īšu iela 4, Vijol īšu iela 6, Kaugurciem ā Vijol īšu iel ā 4 (kadastra Nr.1300 019 1323) un Vijol īšu iel ā 6 (kadastra Nr.1300 019 Pie ņemts inform ācijai . 1328). Iepaz īstoties ar min ēto pl ānojumu, konstat ēju, ka šie zemes īpašumi tiek pl ānoti izmantot k ā dabas Min ētaj ās zemes vien ības ir teritorijas. Ac īmredzot pl ānojums tika veikts neveicot konsult ācijas ar īpašniekiem un neapsekojot teritorijas noteikta savrupm āju apb ūves dab ā. Uzskatu, ka tas ir ierobežojums manam īpašumam un manu ties ību p ārk āpums, kuram nav nedz teritorijas. juridiska, nedz cita (piem ēram - vides apdraud ējuma) pamata. Inform ēju, ka n ākotn ē v ēlos veikt dz īvojamo m āju b ūvniec ību sav ā īpašum ā. Konkr ētaj ā viet ā tas ir tikai lo ģiski un ar ī pamatoti no vides sak ārtošanas viedok ļa. īpašumi atrodas tieši blakus jau esoš ām dz īvojam ām ēkām un t ādej ādi jaunas ēkas lo ģiski iekjautos konkr ētaj ā viet ā. B ūvniec ības rezult ātā tiktu sakopta gan vide, gan infrastrukt ūra. Patreiz īpašumu apk ārtn ē ir
45 Nr.p.k. Vieta, adrese / Ierosin ājums Koment ārs daudz pamestu ģimenes d ārzi ņu un ne visai pievilc īgs skats, kas b ūtu j āuzlabo. Pamatojoties uz augst āk min ēto l ūdzu j ūs p ārskat īt pl ānojuma projektu un noteikt augst āk min ētiem īpašumiem citu izmantošanas m ērķi un funkcion ālo zon ējumu - vai nu k ā savrupm āju apb ūves teritoriju, vai nu jaukt ās dz īvojam ās apb ūves teritoriju.
52. Visp ārīgi Saska ņā ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma sabiedrisko apspriešanu, es, Ieva V ēcina, v ēlos sniegt Izsl ēdzam pras ību par apb ūves ierosin ājumu par izmai ņu viekšanu J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu augstuma saist ību ar ielu 158.punkta redakcij ā. Pamatojoties uz manu nodarbošanos, kas ir saist īta ar gr āmatved ības un konsult āciju platumu. Apb ūves augstumu pakalpojumu sniegšanu nekustam ā īpašuma nozar ē, esmu secin ājusi, ka aktu ālā apb ūves noteikumu reglament ē noteiktumi atš ķir īgās 158.punkta redakcija neatbilst faktiskajai zemesgabalu izmantošanas situ ācijai J ūrmal ā, t āpēc l ūdzu veikt zon ās, bet att ālumu no ielas – izmai ņas J ūrmalas pils ētas teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 158.punkt ā, izsakot to sekojoš ā būvlaide. redakcij ā (ierosin ātās izmai ņas pasv ītrotas): ,,158. Ēkas maksim ālais augstums attiec ībā pret ielu un kaimi ņu zemes vien ību tiek noteikts, ņemot v ērā š ādas pras ības: 158.1. ēkas maksim ālais augstums nevien ā t ās punkt ā nedr īkst p ārsniegt pusotra (1.5) att āluma starp šīpunkta projekciju uz zemes un att ālumu l īdz ielas sarkanajai l īnijai 53. Kūrorta teritorijas Vēsturiskaj ām k ūrorta teritorij ām, k ā R īgas L īcis, Baltija, atst āt zon ējumu k ūrortu teritorija. Apb ūves maksim ālais augstums Saist ībā ar k ūrorta teritorij ām, b ūtu l ūgums tom ēr p ārskat īt, ka k ūrorta ārstniec ības objektiem var ētu ļaut vair āk ir detaliz ēti izdiskut ēts iepriekš, kā 5 st āvi, jo investoriem, lai vismaz 5 gadu laik ā s āktu g ūt pe ļņ u 5 st āvi ir par maz ir nepieciešami vismaz 8 risin ājums netiek main īts. st āvi. T ādu potenci ālo objektu nevar ētu b ūt daudz. P ārb ūvējot R īgas L īci, kam ir liela apk ārt teritorija, tas Ogres Esošie lielie objekti ir noteikta k ā ielas gals Dubultos, kur var ētu b ūt starptautiskas fran čī zes k ūrortviesn īca, lai starptautisku investoru Kūrorta teritorijas K1. ieinteres ētu b ūtu nepieciešams vismaz daž ās viet ās k ūrorta teritorij ās ļaut vismaz 8 st āvu apb ūvi, lai var b ūvēt lielu ārstniec ības kompleksu un izmitin āšanas, lai uz ņemtu grupas. 54. Kāpu zona Kaugurciem ā Main īt teritorijas zon ējumu pie Kaugurciema ielas no D3 (Apst ādījumu un atp ūtas teritorija) uz D2 (Dabas Ņemts v ērā, atbilstoši teritorija), atbilstoši sabiedrisk ās apspriešanas san āksm ē Kaugru kult ūras nam ā run ātajam. iedz īvot āju san āksmes laik ā apspriestajam risin ājumam. Noteikta dabas teritorija D2. 55. Jūrmalas aizsardz ības biedr ība – daž ādi, priekšlikumi un iebildumi Daž ādi Atbildes pievienotas atseviš ķā s tabul ās. 56 . (Iesniegts p ēc sabiedrisk ās apspriešanas. Noteikt zon ējumu K2 Dzintari Risin ājums netiek main īts. Ja īpašniekam ir konkr ēts att īst ības prospekt ā 21 (ir nijusi vienos ānās, ka blakus īpašumu īpašnieks iesniedz priekšlikums, zon ējuma mai ņai, pamatojoties uz apb ūves ieceri, kopīgu iesniegumu par abiem zemesgabaliem). var tikt izstr ādāts lok ālpl ānojums.
46
54. J ūrmalas aizsardz ības biedr ības priekšlikumi un iebildumi par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otro redakciju
Nr. Ierosin ājums Koment ārs p.k. 1. Kritika par to, ka tiek pied āvātas t ā saucam ās k ūrorta teritorijas (indekss K 2) Ņemts v ērā. Daudzfunkcion āla teritorijas izmantošana ir viens jaunas zonas, p ārsvar ā dabas vid ē, kur b ūtu at ļautas jaunb ūves ar proporciju – no pl ānošanas pamatprincipiem m ūsdien ās. P ārskatot funkciju 45 % dz īvok ļi un 25 % k ūrorta iest ādes. sadal ījumu – īpatsvaru, varam noteikt dal ījumu 50 / 49 (51% kūrorta funkcij ām).
2. 1) Noteikt augstuma r ādītājus ēkām, kas paredz ētas sekojošam st āvu Risin ājums netiek main īts. Tiek p ārņemts esošaj ā teritorijas augstumam: pl ānojum ā noteikt ā apb ūves augstuma un ēku st āvu skaita 2 st āvi – 8 metri (esošaj ā redakcij ā 10 metri) atbilst ība. Nosakot apb ūves augstumu j ārēķ in ās ar ī ar 2,5 st āvi – 10 m (esošaj ā redakcij ā 12 metri) situ ācij ām, kad ēkai nav vien īgi dz īvojam ā funkcija un 3,5 st āvi – 13 m (esošaj ā redakcij ā 15 metri) nepieciešams liel āks st āva augstums. 5 st āvi - 18 m (esošaj ā redakcij ā 20 metri)
3. 2) Izmain īt nosac ījumus sada ļā 2.12.5 „visp ārīgās pras ības jaukt ām k ūrorta Ņemts v ērā. Daudzfunkcion āla teritorijas izmantošana ir viens teritorij ām" sekojoši: no pl ānošanas pamatprincipiem m ūsdien ās. P ārskatot funkciju 119. Jauktas k ūrorta teritorijas apb ūvē, iev ērojot š ādas pras ības attiec ībā uz sadal ījumu – īpatsvaru, varam noteikt dal ījumu 50 / 49 (51% funkciju (izmantošanas veidu) procentu ālo dal ījumu zemes vien ības ietvaros: kūrorta funkcij ām). 119.1. maksim ālais dz īvojam ās funkcijas (st āvu kopplat ības) īpatsvars: 25 % * 119.2. minim ālais k ūrorta pakalpojumu funkcijas (st āvu kopplat ības) īpatsvars: 50%** * esošaj ā redakcij ā 45% ** esošaj ā redakcij ā 25%
4. Paredz ēt intens īvāku Lielupes piekrastes izmantošanu sabiedr ības vajadz ībām, Turpm ākās pl ānošanas jaut ājums. Otraj ā redakcij ā risin ājums t.i., paredz ēt t.s. Lielupes ir izstr ādāts ņemot v ērā iepriekš ējās diskusijas. promen ādes ier īkošanu, piem ēram, Lašu iel ā 11; Majoru - Dubultu l īkum ā gar upi, p ļav ās pie Majoru muižas; pļav ās Krastciema rajon ā, mež ā starp Priedaini un Balto k āpu un citur.
47 5. 4) Atjaunot funkcion ālo zon ējumu kempings un to izvietojumu paredz ēt viet ās, Kempings k ā konkr ēta funkcion ālā zona nav guvis atbalstu; kas jau tika risin ātas 1. redakcij ā, piem ēram, - Lielupes labaj ā krast ā pie Lielupes šāds izmantošanas veids iesp ējams cit ās funkcion ālaj ās tilta, - Priedain ē pie dzelzce ļa p ārbrauktuves, -Jaun ķemeros pie pils ētas robežas zon ās. Papildus izmantošanas veidu – Kempings nosak ām ar Ragaciemu u.c. teritorij ā Jaun ķemeros pie pilsētas robežas ar Ragaciemu.
6. Būvju kult ūrv ēsturiskais nov ērt ējums. Ierosin ājums: Risin ājums netiek main īts. Uzskat ām, ka v ērt ējums nav a) 10 l īdz 9 punkti - kult ūrv ēsturiski v ērt īga b ūve, kas tiek rekomend ēta kult ūras nosak āms, meh āniski saskaitot punktus. L ēmums j āpieņem pieminek ļa saraksta kole ģiāli komisijai. papildin ājumam; b) no 8 l īdz 6 punkti – kult ūrv ēsturiski v ērt īga un saglab ājama b ūve vai ar ī vēsturiska industri āla b ūve; c) 5 l īdz 4 punkti – fona apb ūvi veidojoša b ūve; d) 3 punkti un zem āk – b ūve bez kult ūrv ēsturiskas v ērt ības.
7. Iebilstam, ka ekspertu komisijas darbu apmaks ā, turkl āt v ēl nov ērt ējuma Redakcija kori ģē ta – „ar nov ērt ējumu saist ītos izdevumus, ja ierosin ātājs, kas ir tiešs korupcijas risks, ja to dara priv ātpersona. tādi ir, j āsedz ierosin ātājam”. Ja komisij ā jau ir Inspekcijas p ārst āvis un pašvald ības speci ālists, tad vi ņi to dar īs darba laik ā. Ar ī Arhitektu savien ības p ārst āvis šo darbu var uz ņemties sabiedrisk ā k ārt ā. P ārējiem, ja tie nav valsts iest ādē vai pašvald ībā nodarbin āti, iz ņē muma k ārt ā apmaksu var paredz ēt no pašvald ības budžeta caurlaižu naud ām, kas ir paredz ētas dabas un kult ūras mantojuma saglab āšanai, kompens ējot autotransporta rad īto kait ējumu (izpl ūdes g āzes, vibr ācija un tml.).
8. Pielikum ā: Pie ņemts inform ācijai., da ļē ji ņemts v ērā. Teritorijas 1) Piemi ņas vietu saraksts k ā papildin ājums jau esošaj ām viet ām. pl ānojum ā noteiktas t ās piemi ņas vietas, kas atrodas dabas teritorij ās un kam teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos ietverti labiek ārtošanas nosac ījumi. Papildin ājums – Rai ņa priedes. 9. Konkr ētu zemesgabalu saraksts ar JAB nepie ņemamiem att īst ības priekšlikumiem Pievienots atseviš ķi. Koment āri par šiem iebildumiem sniegti (pievienots atseviš ķi).. iepriekš (teritorijas pl ānojuma gal īgās redakcijas apspriešan ā.
48 10. Papildin āt piemi ņas vietu sarakstu. Pie ņemts inform ācijai, da ļē ji ņemts v ērā. Teritorijas pl ānojum ā Piemi ņas vietas J ūrmal ā /papildin ājums/ ietver t ās piemi ņas vietas, kas atrodas dabas teritorij ās un 1.Rai ņa priedes Amatas ielas gal ā. kam ir īpaši nosac ījumu labiek ārtojumam, kas nosak āmi 2. Bulduru prospekts 33. Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos. Piemi ņas Bijuš ās Bulduru viesn īcas teritorija. 1920. gad ā šeit notika Bulduru konference, vietas papildin ātas ar Rai ņa pried ēm. kur ā piedal ījās Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas deleg āti. Nulle k ā neatkar ību atguvušo valstu deleg āti risin āja re ģiona droš ības un sadarb ības probl ēmas. Latviju p ārst āvēja K.Ulmanis, J.Rainis, Z.A.Meirovics u.c. Ir piemiņas pl āksne. 3. Salacas iela 4. Vasarn īca, kur ā no 1891. l īdz 1895. gadam dz īvoja Rainis. Ir piemi ņas pl āksne. 4. Strauta iela 4. Vasarn īca, kur ā 1903. un 1904. gados dz īvoja Em īls D ārzi ņš. Ir piemi ņas pl āksne. 5. Str ēlnieku prospekts 32. Bijus ī B ērzi ņa – Šmithena ģimn āzija. Pirm ā latviešu taut ības priv ātskola R īgas Jūrmal ā, dibin āta 1909. gad ā. Eižena Laubes projekt ētaj ā skol ā str ādāja un mācījās iev ērojamas person ības, to skait ā skolas dibin ātājs Ludis B ērzi ņš (folklorists un pedagogs), skolot ājs J ānis Kuga (m ākslinieks), skol ēni Pauls Stradi ņš (medi ķis), Pauls Kalni ņš (soci āldemokr āts), J ānis Sudrabkalns (dzejnieks) un daudzi citi. Piemi ņas z īmes nav. 6. Mellužu park ā, net ālu no estr ādes. Piemi ņas vieta le ģion āram un nacion ālajam partiz ānam Harijam Kodolam, kas kritis 1945. gada 19. decembr ī Tukuma rajona Zem ītes pagast ā. Atkl āta 1995. gada 17. j ūnij ā. 7. Slok ā, Skolas iel ā 3. Piemi ņas vieta repres ētajiem j ūrmalniekiem. Atkl āta 1990. gada 25. mart ā skv ērā pie pamatskolas. 8. A.Up īša iela 18. Luter āņ u bazn īcas teritorij ā. Pirm ā pasaules kar ā kritušo br āļ u kapi un piemineklis. Četri savrupi apbed ījumi (kaptei ņa Zolta c īņ as viet ā Kauguros kritušie). 9. Ķemeru park ā. Pirm ā pasaules kar ā kritušo apbed ījumi un piemineklis. Otraj ā pasaules kar ā kritušo apbed ījumi un piemineklis. 10. Jaun ķemeru ce ļa gal ā, priekšk āpas teritorij ā. Ķemeru elektrisk ā tramvaja (1910. – 1914.) galapunkts. Dab ā labi redzama vieta, ko norobežo apl ī izliktu akmen ī cirstu stabu (ap 30 stabiem) rinda. Ir iesp ēja nākotn ē šo t ūrismam interesanto izklaides projektu atjaunot un ir j ānodrošina min ētās vietas aizsardz ība.
49 Konkr ētu zemesgabalu saraksts ar J ūrmalas aizsardz ības biedr ībai nepie ņemamiem att īst ības priekšlikumiem Iebildums, vieta Koment ārs Diskut ēts iepriekš. Risin ājumu nemaina. K ūrorta att īst ības ir pils ētai strat ēģ iski svar īgs jaut ājums
50 Kūrorta un jauktas apb ūves teritorijas centr ā ir ieder īgas. Atbilst pils ētas strat ēģ ijai. Risin ājums netiek main īts.
51 Šaj ā viet ā iesp ējami daž ādas funkcijas sabiedriski objekti. Maksim ālais apb ūves augstums ļauj racion āli izmantot teritoriju. Konkr ēto risin ājumu izv ērt ē det ālpl ānojum ā.
52 Risin ājumu nemaina V ēsturiski bijis apb ūves zemesgabals. Dab ā ir antropog ēnai slodzei iev ērojami pak ļauts mežs. Noteikta pils ētas centr ālai da ļai ieder īga izmantošana.
53 Kūrorta un jauktas apb ūves teritorijas centr ā ir ieder īgas. Atbilst pils ētas strat ēģ ijai. Risin ājums netiek main īts.
54 Risin ājumu nemaina. Maksim ālais apb ūves augstums ļauj racion āli izmantot teritoriju. Konkr ēto risin ājumu izv ērt ē det ālpl ānojum ā.
55 Risin ājumu nemaina. Noteikta pils ētas strat ēģ ijai atbilstoša izmantošana. Apk ārtn ē nav rekre ācijas teritoriju tr ūkuma.
56 Risin ājumu nemaina. Pils ētas strat ēģ ijai atbilstoša izmantošana. Sabiedrisk ās apspriešanas san āksm ē ir izteikti ar ī ierosin ājumi š ī objekta att īst ībai saist ībā ar jahtu ostu.
57 Risin ājumu nemaina. Kempinga teritorija tieš ā galveno „pils ētas v ārtu” mezgl ā degrad ē tās vizu ālo t ēlu. Esošais risin ājums ir atbilstošs teritorijas izvietojumam un potenci ālam.
Risin ājumu nemaina. Dar ījumu teritorija ir noteikta esošaj ā teritorijas pl ānojum ā.
58 Risin ājumu nemaina.Diskut ēts iepriekš.
59 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
60 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
61 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
62 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
63 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
64 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
65 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
66 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
67 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
68 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
69 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
70 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
71 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
Priekšlikums ir izv ērt ēts iepriekš, šaj ā teritorij ā ir pietiekams k ūrorta att īst ības potenci āls. K ūrorta objekti lo ģiski nosl ēdz Vien ības prospekta apb ūvi. Nav īpašu dabas vērt ību..
72 Risin ājumu nemaina. Risin ājumi diskut ēti iepriekš
73 Mazaj ā zemesgabal ā nav pamata noteikt Kūrorta teritorijas K1 zonu. Nav pietiekama att īst ības potenci āla.
Nav pamata noteikt apst ādījumu teritoriju. Ar ī esošaj ā teritorijas pl ānojum ā t ā ir apb ūvējama – sabiedrisk ā teritorija. Piek ļū šanas jaut ājumi risin āmi turpm ākaj ā projekt ēšanas proces ā.
74 Pie ņemts inform ācijai. Turpm ākās pl ānošanas jaut ājums Iesp ējams izstr ādāt gan tematisko pl ānojumu, gan lok ālpl ānojumu.
75 6. Zi ņojums par instit ūciju un kaimi ņu pašvald ību atzinumiem. Koment āri
Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma otr ā redakcija tika nos ūtīta kaimi ņu pašvald ībām un vis ām instit ūcij ām, kas sniedza nosac ījumus un atzinumus par teritorijas pl ānojuma iepriekš ējām redakcij ām. Atzinumus sniedza:
Nr.p.k. Instit ūcija 1. Dabas aizsardz ības p ārvalde 2. VVD Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde 3. VVD J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde 4. Latvijas j ūras administr ācija, VAS 5. Latvijas dzelzce ļš, VAS 6. Latvijas valsts ce ļi, VAS 7. Satiksmes ministrija un Valsts SIA „Autotransporta direkcija” 8. Latvijas vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs 9. Rīgas pl ānošanas re ģions 10. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija 11. Latvijas g āze, AS 12. AS Sadales t īkls 13. Lauku atbalsta dienesta Lielr īgas re ģion ālā lauksaimniec ības pārvalde 14. Latvijas ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra 15. Lattelecom, SIA 16. Valsts meža dienesta R īgas re ģion ālā virsmežniec ība 17. Valsts zemes dienests 18. Vesel ības inspekcija 19. Rīgas domes Pils ētas att īst ības departaments 20. Tukuma novada dome 21. Engures novada dome 22. Bab ītes novada dome 23. Jūrmalas pils ētas domes B ūvniec ības noda ļa 24. Jūrmalas pils ētas domes Labkl ājības p ārvalde 25. SIA J ūrmalas gaisma
Zi ņojums par instit ūciju atzinumiem Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu 1. Dabas aizsardz ības p ārvalde Lūdzam v ēlreiz p ārliecin āties par to, vai jauktas k ūrorta, nevis „t īras” k ūrorta Atbalst īt ierosin ājumu. Jaukta teritorijas pl ānošana pašreiz ar mežu kl ātaj ās plat ībās Jaun ķemeros gar kūrorta teritorij ās gan Stigas pl ānotaj ām Stigas un Mežciema iel ām ir atbilstoša J ūrmalas pils ētas att īst ības un Mežciema iel ās, gan citur strat ēģ ijas 2010.-2030.gadam nost ādn ēm par „Klus ā k ūrorta” att īst ību pils ētā noteikt funkciju Jaun ķemeros. Iesak ām šaj ā teritorij ā k ā domin ējošo paredz ēt k ūrorta (k ūrorta proporciju minim ālais k ūrorta funkcijai paredzot vizmaz 50% īpatsvaru), nevis dz īvojamo funkciju, kas ļautu funkcijas īpatsvars – 51%; sabiedr ības interešu aizsk ārumu, kas rad īsies no meža teritoriju citas funkcijas – dar ījumu vai pārveidošanas par apb ūves teritoriju, sam ērot ar sabiedr ības ieguvumu no dz īvojam ā apb ūve ar jaunas k ūrorta teritorijas izveidošanas. Iesak ām noteikt atš ķir īgas zon ējuma maksim ālo kop ējo īpatsvaru kr āsas K1 un K2 teritorij ām t āpat, k ā t ās ir noteiktas atš ķir īgas, piem ēram, D2 49%. un D3 teritorij ām. Vides p ārskata 6.pielikum ā pievienots sugu un biotopu aizsardz ības Eksperts veic papildus izp ēti jomas eksperta atzinums, kur ā izv ērt ēta Jaun ķemeru ce ļam tuv ākā (R) da ļa no min ētaj ā sektor ā. teritorijas starp Stigas un Mežciema iel ām, kur ā teritorijas pl ānojums paredz jaukta k ūrorta teritorijas izveidošanu pašreiz ējā dabas teritorij ā. Eksperts konstat ējis, ka šaj ā teritorij ā nav sastopami īpaši aizsarg ājamie biotopi. Eksperta atzinum ā nav izv ērt ēta pl ānot ās jaukt ā k ūrorta teritorijas Jaun ķemeru sanatorijai tuv ākā (A) da ļa, kur ā saska ņā ar m ūsu r īcībā esošo inform āciju sastopams īpaši aizsarg ājams biotops „mežainas j ūrmalas k āpas” (Ministru kabineta 05.12.2000. noteikumu Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsarg ājamo biotopu veidu sarakstu" pielikuma 1.8.punkts), k ā ar ī biolo ģiski vecaj ās pried ēs sastopama īpaši aizsarg ājamo bezmugurkaulnieku suga priežu sve ķot ājkoksngrauzis Nothorina punctata (Ministru kabineta 14.11.2000. 76 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu noteikumu Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsarg ājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsarg ājamo sugu sarakstu" 1.pielikuma 5.99.punkts). Ņemot v ērā to, ka teritorijas apsekojums veikts decembr ī ārpus ve ģet ācijas sezonas, k ā ar ī to, ka nav apsekota biolo ģiski v ērt īgākā teritorijas da ļa, nav korekti atsaukties uz šo v ērt ējumu k ā t ādu, kas attiecas uz visu pl ānoto jaukt ā kūrorta teritoriju, k ā tas dar īts Vides p ārskata 57. un 178.lpp. un apgalvot, ka šaj ā teritorij ā nav sastopami īpaši aizsarg ājami biotopi un īpaši aizsarg ājamas sugas. Joproj ām l ūdzam preciz ēt saistoš ās da ļas karti „Melior ācijas un lietus Ņemts v ērā. Kori ģē ta karte kanaliz ācijas sist ēma”, nor ādot, ka ma ģistr ālais gr āvis Ķemeru ZA da ļā „Melior ācijas un lietus piesl ēdzas V ēršup ītes attekai, nevis beidzas Raganu purv ā (skat. sh ēmu kanaliz ācijas sist ēma”. Pārvaldes atsauksmes par teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju pielikum ā). Ūdens pl ūsma šaj ā gr āvī notiek virzien ā no Ķemeriem. Pašreiz ējā variant ā gr āvis s āktu dren ēt Raganu purvu (augstais purvs, no kura ūdens notek) un tikai palielin ātu slodzi uz melior ācijas sist ēmām, kas dren ē Ķemerus. Iesak ām preciz ēt saistoš ās da ļas karti „Apgr ūtin ājumi”, paplašinot appl ūstoš ās Aizsargjosla atk ārtoti apsekota teritorijas Ķemeros V ēršup ītes posm ā starp V.Purv īša ielu un Robežu ielu dab ā un preciz ēta. Noteikts atbilstoši dab ā appl ūdušaj ām teritorij ām 2010. un 2011.gada pavasar ī, kad pl ūdu riska teritorija. Vēršup ītes paliene bija appl ūdusi iev ērojami liel ākā plat ībā, nek ā tikai kart ē att ēlotaj ā 10 m josl ā gar upi. Lūdzam ņemt v ērā, ka paplašinot īpaš ā rež īma zonu transportl īdzek ļu Ņemot v ērā atzinumus, īpaš ā iebraukšanai (turpm āk – ĪRZTI) J ūrmal ā saistoš ās da ļas kart ē ietvertaj ā rež īma zona transportl īdzek ļu variant ā, faktiski noz īmi zaud ē Kauguru apvedce ļa izb ūve tranz īta satiksmes iebraukšanai netiek palielin āta. nodrošin āšanai uz Talsu šoseju. Kauguru apvedce ļa izb ūve saist āma ar b ūtisku ietekmi uz ekosist ēmām un uz hidrolo ģisko rež īmu, k ā ar ī uz Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju Natura 2000 , l īdz ar to pamatojums ce ļa izb ūvei ir b ūtisku sabiedr ības interešu apmierin āšana. K ā viet ējas noz īmes iela Kauguru apvedce ļš var neatbilst t ādām sabiedr ības interes ēm, kuru d ēļ pie ļaujama b ūtiska negat īva ietekme uz Ķemeru nacion ālo parku. Lai ar ī, k ā nor ādīts p ārskat ā, ar pl ānojumu netiek noteikta jauna ĪRZTI, tom ēr teritorijas pl ānojum ā ietvertais risin ājums ir pamats zonas paplašin āšanai, izdodot jaunus pašvald ības saistošos noteikumus. Iesak ām pl ānot ĪRZTI atbilstoši pl ānotajai Kauguru apvedce ļa k ā tranz īta ce ļa izb ūvei un TIAN 2.7.1.noda ļā noteiktajiem zonas izveidošanas m ērķiem. Esam iepazinušies ar zemes īpašnieka ierosin ājumu noteikt vi ņam piederošo Ņemts v ērā īpašnieka mežu blakus d ārzkop ības kooperat īvam „Slocene” k ā D3, nevis k ā D1 ierosin ājums un Dabas teritoriju, paredzot dabas teritorijas labiek ārtojumu. Ņemot v ērā to, ka zemes aizsardz ības p ārvaldes vien ības ar kadastra apz īmējumiem 13000220139 un 13000220129 atrodas viedoklis. Ķemeru nacion ālā parka neitr ālajā zon ā (l ūdzam labot konstat ējošo da ļu Vides pārskata 169.lpp.) blakus d ārzkop ības kooperat īvam, k ā ar ī nav inform ācijas par īpaši aizsarg ājam ām sug ām un biotopiem taj ās, P ārvaldei nav iebildumu, ja iepriekš min ētās zemes vien ības tiek iek ļautas pl ānotaj ā izmantošan ā D3. Izskatot Vides p ārskatu, konstat ējām atseviš ķus preciz ējamus jaut ājumus, kas pilnveidojami Vides p ārskat ā attiec ībā uz īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju un īpaši aizsarg ājamo sugu un biotopu aizsardz ības un izmantošanas pras ībām: Vides p ārskata 11.sada ļā par monitoringu l ūdzam ņemt v ērā, ka Natura 2000 Pie ņemts inform ācijai. monitorings nenodrošin ās datus par biolo ģisko daudzveid ību J ūrmalas pils ētā, jo monitorings tiek veikts izlases k ārt ībā tikai par dažiem Eiropas Savien ības noz īmes aizsarg ājamiem biotopiem un sug ām, t ādējādi sniedzot priekšstatu par sugu un biotopu plat ību izmai ņā m Natura 2000 teritorij ās visas valsts, nevis atseviš ķu teritoriju griezum ā. Lai ieg ūtu inform āciju par to, k ā teritorijas pl ānojuma realiz ācija ietekm ēs biolo ģisko daudzveid ību J ūrmalas pils ētā, iesak ām izstr ādāt un realiz ēt speci ālu monitoringa programma. Pārvalde sniedz atzinumu, ka kopum ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2.redakcij ā ir ietverti īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju, k ā ar ī sugu un biotopu aizsardz ības m ērķiem atbilstoš āki risin ājumi un nov ērstas neatbilst ības vides aizsardz ību regul ējošo normat īvo aktu pras ībām, sal īdzinot ar pl ānojuma 1.redakciju. L ūdzam izv ērt ēt šaj ā atzinum ā iek ļautos priekšlikumus un ietvert 77 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu tos teritorijas pl ānojuma un Vides p ārskata gal īgaj ā redakcij ā. 2. Valsts vides dienesta Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 6. noda ļas ,,Pras ības Pie ņemts inform ācijai. Pamat ā teritorijas izmantošanai pils ētās da ļā s" struktur ētās da ļas papildin āt ar apb ūves parametri tiek noteikti konkr ētiem zemes gabalu apb ūves parametriem (minim ālā zemes gabala grafiskaj ā da ļā , jo tie m ēdz plat ība, maksim ālais apb ūves bl īvums, maksim ālā apb ūves intensit āte, atš ķirties ar ī vienas zonas un maksim ālais st āvu skaits un minim ālā br īvā teritorija). Daž ās struktur ētās da ļā s vienas pils ētas da ļas ietvaros, šie parametri ir uzr ādīti. atbilstoši zemesgabalu dal ījuma strukt ūrai. Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 2. noda ļas ..Pras ības Ņemts v ērā TIAN 2.10.p. teritorijas izmantošanai vis ā J ūrmalas pils ētā" 2.10. punktu papildin āt ar papildin āts. atsauci uz ..Aizsargjoslu likuma" 36.panta 3.punkta 9. apakšpunktu, ka krasta kāpu aizsargjosl ā aizliegts p ārveidot reljefu, boj āt un izn īcin āt dabisko zemsedzi. iz ņemot gad ījumos, kad tas nepieciešams šaj ā pant ā at ļauto darb ību veikšanai. Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 2. noda ļas ,,Pras ības Pie ņemts inform ācijai un teritorijas izmantošanai vis ā J ūrmalas pils ētā" 2.10. punkta 103.3. apakšpunktu ņemts v ērā. Vair āki punkti papildin āt ar atsauci uz ..Aizsargjoslu likuma" 37.panta 1.punkta 3. papildin āti ar atsauci uz apakšpunktu, ka appl ūstošaj ās teritorij ās aizliegts veikt teritorijas uzberšanu. Aizsargjoslu likumu. Pants būvēt ēkas un b ūves, ar ī aizsargdambjus, iz ņemot : kopum ā netiek cit ēts. a) īslaic īgas lietošanas b ūvju un maz ēku b ūvniec ību; b) esošo b ūvju renov āciju; c) kult ūras pieminek ļu renov āciju;
d) transporta un elektronisko sakaru t īklu b ūvju b ūvniec ību, ūdensapg ādes un kanaliz ācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un ma ģistr ālo cauru ļvadu būvniec ību, ener ģijas p ārvades un sadales l īniju b ūvniec ību; e) peldvietu, eli ņu, laivu un motoriz ēto ūdens transportl īdzek ļu piest ātņu būvniec ību; f) jahtu ostu b ūvniec ību, kur ās paredz ēts ne maz āk k ā 25 atp ūtas ku ģu st āvvietu ūden ī, un to darb ības nodrošin āšanai nepieciešamo b ūvju un infrastrukt ūras objektu būvniec ību; g) valsts meteorolo ģisko un hidrolo ģisko nov ērojumu staciju un poste ņu, un citu stacion āru valsts noz īmes monitoringa punktu un poste ņu b ūvniec ību; h) biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas b ūvju un dabas t ūrismam nepieciešamo skatu tor ņu, laipu u. tml. objektu b ūvniec ību; i) inženieraizsardz ības un hidrotehnisko b ūvju izb ūvi esoš ās apb ūves aizsardz ībai pret paliem vai pl ūdiem un stacion ārās aizsardz ības b ūves pies ārņojuma aiztur ēšanai un sav ākšanai; j) teritorijas uzberšanu š ā punkta „d", .,e". „f'. ..g" un ..i" apakšpunkt ā noteikt ās būvniec ības īstenošanai.
Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 2. noda ļas „Pras ības teritorijas Papildin āta teritorijas izmantošanai vis ā J ūrmalas pils ētā" 2.8. punktu papildin āt ar nosac ījumiem un izmantošanas un apb ūves pras ībām grunts ūde ņu novad īšanai no b ūvbedr ēm b ūvniec ības laik ā. noteikumu apakšnoda ļa par teritoriju inženiertehnisko sagatavošanu. Ūde ņus no būvbedr ēm novadot uz j ūru ir jāsa ņem Re ģion ālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi un darb ība j āsaska ņo pašvald ībā, bet novadot uz upi un cit ām atkl ātām ūdenstilp ēm – darb ība j āsaska ņo pašvald ībā. 78 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu Paredz ēt pas ākumus Lielupes gr īvas t īrīšanai no smilts sanesumiem, lai Pie ņemts inform ācijai. Š āds nodrošin ātu br īvu ku ģošanas iesp ēju. nosac ījums ir ietverts TIAN apakšnoda ļā par teritoriju inženiertehnisko sagatavošanu. Kopum ā J ūrmalas pils ētas Teritorijas pl ānojuma 2. alternat īvā p ārsvar ā ir Pie ņemts inform ācijai. izv ērt ēti un iev ēroti valsts instit ūciju, sabiedrisko organiz āciju un sabiedr ības pārst āvju sniegtie priekšlikumi un iebildumi par teritorijas pl ānojuma 1. alternat īvu. VVD LRVP nav b ūtisku iebildumu, ka J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma Pie ņemts inform ācijai. turpm ākajiem 12 gadiem (2010.- 2022.gadam) otro alternat īvu iesniedz Jūrmalas pašvald ības dom ē l ēmuma pie ņemšanai. 3.Valsts vides dienesta J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde Inform ējam, ka Natura2000 teritorijai „R īgas l īč a rietumu piekraste” individu ālie Labots Vides p ārskats aizsardz ības un izmantošanas noteikumi ir izstr ādāti un apstiprin āti ar 23.08.2011. MK noteikumiem Nr.653. Lūdzam JPTP Paskaidrojuma raksta 2.4.3. noda ļā „Nosac ījumi darb ībām ar Preciz ēts Paskaidrojuma būtisku ietekmi uz Natura2000 teritorij ām” min ēt, ka ar 28.04.2011. raksts groz ījumiem likum ā „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” aizsarg ājam ā jūras teritorija „R īgas l īč a rietumu piekraste” ir noteikta k ā Natura2000 teritorija. Lūdzam labot neprecizit āti Vides p ārskata projekta 3.2.6.1. noda ļā „Dabas riski Labots Vides p ārskats. Smilšu sanesumi Lielupes gr īvā”, kur min ēts, ka” jahtas š ķē rsojot Lielupes gr īvu bieži cieš av ārijas p ārāk maz ās iegrimes d ēļ ” pareiz āk b ūtu „jahtas šķē rsojot Lielupes gr īvu bieži cieš av ārijas p ārāk maz ā upes dzi ļuma d ēļ ”. T āds pats labojums ir nepieciešams Paskaidrojuma raksta 5.3.1. noda ļā „Riska objekti un teritorijas”. 4. VAS "Latvijas J ūras administr ācija" VAS "Latvijas J ūras administr ācija" izskat īja J ūsu iesniegto Materi āliem pievienota Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem topogr āfisk ā karte M1:10000, 2.redakciju un t ā vides p ārskata projektu un l ūdz papildin āt kur ā b āka ir att ēlota. pl ānojumu, topogr āfiskaj ā da ļā iek ļaujot objektu '' Bu ļļ uciema b āka”. 5. VAS „Latvijas dzelzce ļš" Paskaidrojuma raksta inform ācija par dzelzce ļa satiksmi J ūrmalas pils ētā Paskaidrojuma raksts kori ģē ts. neatbilst pašreiz ējai, t.i. 2012.gada situācijai, k ā ar ī 2011.gadam. Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumos Satiksmes infrastrukt ūras Pras ības Satiksmes teritorij ām (S) nav noteikti apb ūves r ādītāji, at ļaut ā izmantošana, k ā ar ī infrastrukt ūras teritorij ām (S), teritorijas izmantošanas veidam nav defin ētas teritorijas apb ūves pras ības tostarp, apb ūves r ādītāji, ir nevien ā no apb ūves rajoniem. noteiktas visp ārīgaj ā da ļā . Publisk ās lietošanas dzelzce ļa infrastrukt ūras ekspluat ācijas aizsargjosla Pie ņemts inform ācijai un noteikta l īdz publisk ās lietošanas dzelzce ļa infrastrukt ūras zemes nodal ījuma ņemts v ērā. Ja tiek konstat ēs, joslas robežai, nerespekt ējot valsts akciju sabiedr ībai „Latvijas dzelzce ļš" ka uzm ērāmaj ā teritorij ā piederoš ās inženierkomunik ācijas, kuras atseviš ķos posmos izvietotas ārpus komunik ācijas atrodas ārpus zemes nodal ījuma joslas. L īdz ar to J ūrmalas pašvald ībai ir j ānodrošina aizsargjoslas, topogr āfisko 2012.gada 24. apr īlī pie ņemto Ministru kabineta noteikumu Nr. 281 „Augstas uzm ērījumu pl ānus saska ņo ar detaliz ācijas topogr āfisk ās inform ācijas un t ās centr ālās datub āzes noteikumi" VAS „Latvijas dzelzce ļš”. 70.punkta pras ības, t.i. topogr āfisko uzm ērījumu pl ānus, teritorij ām, kur ās atrodas valsts akciju sabiedr ībai „Latvijas dzelzce ļš" piederošas komunik ācijas saska ņošanu ar uz ņē mumu. 6. VAS „Latvijas Valsts ce ļi" Aicin ām v ēlreiz grafiskaj ā da ļā preciz ēt R īgas pils ētas Zieme ļu koridora 3. un Grafisk ā inform ācija par 4.posma ski ču projekt ā apstiprin āto risin ājumu un tam nepieciešamo teritoriju, Zieme ļu transporta koridoru ieskaitot ar ī pl ānotos viet ējo ce ļu risin ājumus! preciz ēta. Paskaidrojuma raksta 7.sada ļā „Transports" 7.4.punkt ā ir k ļū dainas atsauces Paskaidrojuma raksts uz LVC 2009.gada satiksmes intensit ātes datiem. Ja teritorijas pl ānojum ā ir preciz ēts. nepieciešama tik detaliz ēta satiksmes anal īze, tad šos datus un apr ēķ inus vajadz ētu preciz ēt. LVC iepriekš ējā atzinum ā jau nos ūtīja jums pareizos intensit āšu datus (LVC v ēst. Nr.2.1/62 - 11.01.2012.), bez tam tie ir pieejami LVC m ājas lap ā: http://www.lvceli.lv/LV/?i=231 . 7. Satiksmes ministrija Teritorijas pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas kart ē nepieciešams Grafisk ā inform ācija par preciz ēt Zieme ļu transporta koridora att īst ībai nepieciešamo teritoriju atbilstoši Zieme ļu transporta koridoru 79 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu projekta risin ājumiem. Teritoriju grafiskie dati tiks nos ūtīti uz teritorijas preciz ēta. pl ānojuma izstr ādātāju e – pastu. Teritorijas pl ānojuma Paskaidrojuma rakst ā l ūdzam redakcion āli preciz ēt 7. Paskaidrojuma raksts sada ļas „Transports” apakšpunktu 7.12. „Lidojumu droš ība”, papildinot ar preciz ēts. nor ādi, ka apakšpunkt ā min ēts likuma „Par avi āciju” 41. un 41. 1 pants. Vēstulei pielikum ā pievienojam valsts SIA „Autotransporta direkcija” 2012. Ņemts v ērā. gada 21. maija v ēstules Nr. 1-06.2/897 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu turpm ākajiem 12 gadiem 2. redakciju un t ā vides p ārskatu” kopiju un l ūdzam ņemt v ērā taj ā nor ādīto par teritorijas pl ānojum ā iek ļauto pied āvājumu attiec ībā uz sabiedrisko transportu. Atk ārtoti l ūdzam p ēc pl ānojuma apstiprin āšanas t ā grafisko da ļu iesniegt Ņemts v ērā. ministrij ā elektronisk ā form ā (*.pdf un ar ī vektordatos *.dgn, *.dxf vai *.dwg form ātos). Valsts SIA „Autotransporta direkcija” Kartosh ēmā 7.4. nav ietverti re ģion ālie starppils ētu maršruti un to pieturas. Kartosh ēma papildin āta Iek ļaujot šos maršrutus palielin ātos sabiedrisk ā transporta aptv ērums. Ir iez īmēta jauna dzelzce ļa stacija Starp pietur ām Sloka un K ūdra. Nav Ņemts v ērā. Šaj ā pl ānošanas racion āli t ādu veidot. Ideja nav tehniski realiz ējama – p ārāk mazs att ālums period ā stacija starp pietur ām starp stacij ām. „Sloka” un „K ūdra” netiek pl ānota. 8. VSIA "Latvijas Vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs" Teritorijas pl ānojuma I da ļas 11. noda ļas "Aizsargjoslas" 11.2 pielikuma Paskaidrojuma raksts "Aizsargjoslas ap monitoringa poste ņiem" tabul ā nav iek ļauti pazemes ūde ņu preciz ēts. valsts monitoringa stacijas Sloka urbumi 405, 406, 407, 408, 409, 410. Teritorijas pl ānojuma I da ļas 11. Noda ļas kartosh ēmā 5.3 "Urbumi un to aizsargjoslas" šie urbumi ir att ēloti. Kartosh ēmā 5.3 "Urbumi un to aizsargjoslas" nav att ēloti pazemes ūde ņu Grafisk ā da ļa preciz ēta valsts monitoringa stacijas Asari jaunie urbumi 416 un 417. Inform ācija par šiem urbumiem atrodama pievienotajos pielikumos. 9. Rīgas pl ānošanas re ģions Paskaidrojuma raksts sada ļa „Ievads, visp ārīgs raksturojums un pl ānošanas Ņemts v ērā. Teksts preciz ēts. konteksts" /34. lpp./ nav skaidrs, ar ko R īgas pl ānošanas teritorijas pl ānojums atš ķiras no telpisk ā pl ānojuma. Korekti ir Rīgas pl ānošanas re ģiona telpiskais (teritorijas) pl ānojums 2005.-2025.g. Turpat /37. lpp./ nav korekta atsauce uz R īgas pl ānošanas re ģiona att īst ības Ņemts v ērā. Teksts preciz ēts. programmu /ir apstiprin āta aktualiz ētā versija/, dokument ā min ēta atsauce uz 2005. gad ā apstiprin āto programmu, kuras darb ības termi ņš beidzas 2011. gad ā. Korekti ir R īgas pl ānošanas re ģiona att īst ības programma 2009.-2013.g. Abi dokumenti ir pieejami RPR m ājas lap ā www.rpr.gov.lv . Šobr īd J ūrmalas pils ētā ir 273 sp ēkā esoši det ālpl ānojumi, kas ievietoti Pārskata tabula par sp ēkā Teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu (turpm āk - TIAN) 6. pielikum ā esošajiem det ālpl ānojumiem un, kuru lokaliz ācija pils ētas teritorij ā uzr ādīta papildin āta ar to galveno Grafisk ās da ļas materi ālā „Sp ēkā esošie det ālpl ānojumi". Saska ņā ar TIAN parametru atbilst ības 2.3.noda ļas 10.punktu „pirms šo noteikumu sp ēkā st āšan ās apstiprin āta un izv ērt ējumu jaunajam sp ēkā esoša det ālpl ānojuma realiz ācija nav uzskat āma par neatbilstošu teritorijas pl ānojumam. izmantošanu", kas pie ļauj iesp ēju, ka izstr ādātā det ālpl ānojuma at ļautā Det ālpl ānojumu darb ības laiks izmantošana un apb ūves r ādītāji non āk pretrun ā J ūrmalas pils ētas teritorijas noteikts (4 gadi p ēc jaun ā pl ānojum ā turpm ākajiem 12 gadiem noteiktajai, k ā ar ī RPR TP Vadl īnij ām pl ānojuma sp ēkā st āšan ās). (piem, 1.4.4.3.noda ļas 7., 8.p.); Lai izvair ītos no š ādas situ ācijas, RPR iesaka Teritorijas pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas kart ē par ādīt teritorijas, kuru zemes izmantošanu nosaka apstiprin ātie det ālpl ānojumi un atrun āt š ādu kārību TIAN, paredzot noteikt det ālpl ānojumu darb ības laiku, atsaucoties uz Teritorijas att īst ības pl ānošanas likuma 31. panta 3. da ļu. Jūrmalas TP, nosakot pils ētā īpašo transporta iebraukšanas zonu , paredz Pie ņemts inform ācijai k ā intens īvāku priv ātā transporta kust ību un t ās ierobežošanas pasākumus turpm ākās pl ānošanas pils ētas centr ā, nesniedzot risin ājumus, kas veicin ātu sabiedrisk ā transporta jaut ājums Izstr ādājams pieejam ību, sasaisti ar blakus esošaj ām teritorij ām - īpaši R īgas pils ētu, atbilstošs tematiskais lidostu „R3ga", R īgas pasažieru ostu, Jelgavu - un „populariz ētu vesel īgus, pl ānojums. videi draudz īgus p ārvietošan ās veidus" (Paskaidrojuma raksts, 1.2.1.nod., 14.1pp.; ar ī sk.: „J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ij ā 2010-2030" priorit ātes „J ūrmalnieks" pas ākumu Jl: Integr ētas pils ētas transporta sist ēmas izveide); 80 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu Lai risin ātu min ētos jaut ājumus RPR iesaka veidot transporta mezglu (mezglus) apvienojot daž ādus sabiedrisk ā transporta veidus integr ējot iekš ējo pils ētas satiksmi ar ārējiem savienojumiem par b ūtisk āko izvirzot sabiedrisk ā transporta dominanci un sasniedzam ības ātrumu l īdz ārējiem galam ērķiem. RPR iesaka balstoties uz Teritorijas pl ānojumu turpm ākiem 12 gadiem izveidot Jūrmalas pils ētas sabiedrisk ā transporta tematisko pl ānojumu.
Jūrmalas TP nesniedz skaidru priekšstatu par k ūrorta objektu telpisk ās Pie ņemts inform ācijai, K ā organiz ācijas, k ūrorta teritoriju un to atbalsta teritoriju savstarpējo saik ņu un turpm ākās pl ānošanas pieejam ības att īst ību turpm ākajos 12 gados. J ūrmalas TP ietvaros veikts jaut ājums Izstr ādājams kūrorta resursu izv ērt ējums - gan dabas apst ākļu, gan infrastrukt ūras aspekt ā, atbilstošs tematiskais iedalot J ūrmalu div ās liel ās zon ās - t ūrisma (ar centru Majoros un Dzintaros) pl ānojums. un k ūrorts (ar centru Ķemeros un Jaun ķemeros), uz k ā pamata RPR rekomend ē izstr ādāt J ūrmalas k ūrortpils ētas att īst ības tematisko pl ānu, uzr ādot pils ētas policentrisko strukt ūru, esošo resursu un jaunu k ūrorta teritoriju un objektu funkcion ālās, atbalsta saiknes un J ūrmalas k ūrortpils ētas vietu R īgas metropoles are ālā un R īgas pl ānošanas re ģion ā. Jūrmalas TP tr ūkst sasaistes ar J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ isko v īziju, Papildin āts paskaidrojuma kas paredz veidot Eiropas l īme ņa konkur ētsp ējīgu teritoriju - starp J ūrmalas, raksts. Rīgas un Jelgavas pils ētām - ar lielu ekonomisk ās att īst ības potenci ālu, kop ēju ūdens infrastrukt ūras telpu. RPR iesaka J ūrmalas TP Paskaidrojuma rakst ā ietvert inform āciju par J ūrmalas pils ētas telpisk ās att īst ības perspekt īvas ieviešanas posmiem, defin ējot tos att īst ības elementus (teritorijas), kuru realiz ācija paredz ēta turpm ākajos 12 gados un kuru īstenošana atlikta uz n ākamo pl ānošanas periodu. Pl ānoto lok ālpl ānojumu izstr āde TIAN nor ādītas ir tikai „Baltajai k āpai" un Pie ņemts inform ācijai. appl ūstošaj ām teritorij ām pie Lielupes, tai pat laik ā saistošaj ā kart ē Lok ālpl ānojumu izstr ādes „Detaliz ētās pl ānošanas teritorijas" ir att ēlotas vair ākās teritorijas, kas b ūtu kārt ību nosaka citi normat īvie saska ņojamas ar TIAN, papildinot noteikumu 7.noda ļu ar „Teritorijas pl ānojuma akti. Teritorij ās, kas nav ieviešanas k ārt ība" ar apakšnoda ļu, kur ā būtu atrun āta lok ālpl ānojumu atz īmētas pl ānojum ā, izstr ādes k ārt ība. lok ālpl ānojumu izstr ādā p ēc nepieciešam ības. Ietekmes uz vidi strat ēģ isk ā nov ērt ējuma Vides p ārskats balsta alternat īvas Pie ņemts inform ācijai. uz J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 1. (1. alternat īva) un 2. redakciju (2. alternat īva). T ā k ā 1. redakcija tika noraid īta ar J ūrmalas domes 2012. gada 5. apr īļ a l ēmumu Nr. 219., RPR uzskata, ka nevar balst īt Vides p ārskata alternat īvu uz noraid ītu redakciju. Š ādā gad ījum ā Vides p ārskats pied āvā sal īdzin ājumu, bet ne re ālu izv ēli starp div ām alternat īvām un kalpo k ā arguments 2. redakcijas pamatojumam. Vides p ārskats b ūtu papildin āms ar detaliz ētāku inform āciju par teritorijas pl ānojuma īstenošanas monitoringa pas ākumiem (11. sada ļa) RPR kopum ā atbalsta „J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem" iek ļautos teritorijas att īst ības risin ājumus, ta ču nepieciešami labojumi un papildin ājumi J ūrmalas teritorijas pl ānojuma 2. redakcijas materi ālos. 10. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija Jūrmalas Att īst ības pl āna 2. redakcija ir izskat īta Inspekcijas Teritorijas pl ānojumu izv ērt ēšanas komisijas 22. maija s ēdē un, kopum ā atzin īgi nov ērt ējot SIA „Grupas 93" veikto darbu, l ūdzam ņemt v ērā sekojošus preciz ējumus: teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumu 3.3. sada ļā „Arhitekt ūras, Ņemts v ērā. TIAN papildin āti. arheolo ģijas, m ākslas un v ēstures pieminek ļi" 130.punktu izteikt sekojoš ā Redakcija: redakcij ā Ja kult ūrv ēsturiski v ērt īga ēka, atbilstoši pašvald ības noteiktajam 3.3.Arhitekt ūras, apb ūves izv ērt ējumam, ir g ājusi boj ā nesankcion ētu darb ību vai savlaic īgi arheolo ģijas, m ākslas un neveiktu b ūves uztur ēšanas darbu rezult ātā, nepieciešams veidot t āda paša vēstures pieminek ļi. materi āla (ieskaitot ēkas nesoš ās konstrukcijas) un apjoma ēku. Ja šo 130. Ja ēka ir g ājusi boj ā, t ās darb ību vai bezdarb ības rezult ātā zudis kult ūras piemineklis, nepieciešams viet ā b ūvē š īs ēkas kopiju, veidot t ā kopiju, iz ņemot gad ījumus, kad Inspekcija pie ņem citu pamatotu iz ņemot gad ījumus, kad lēmumu. Lūdzam šo preciz ējumu atk ārtot ar ī sada ļā 3.4. „B ūves ar J ūrmalas Inspekcija pie ņem citu pils ētas pašvald ības noteiktu kult ūrv ēsturisk ās v ērt ības l īmeni", pamatotu l ēmumu.
81 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu 3.4. B ūves ar J ūrmalas pils ētas pašvald ības noteiktu kult ūrv ēsturisk ās v ērt ības līmeni. 133. Ja kult ūrv ēsturiski vērt īgas ēkas saglab āšana, atbilstoši speci ālistu atzinumam, nav m ērķtiec īga vai ēka g ājusi boj ā, t ās viet ā būvē jaunu ēku, saglab ājot ori ģin ālās ēkas proporcijas un fas ādes elementus. Koka ēkas viet ā b ūvē koka ēku vai kombin ētu koka un m ūra materi ālu ēku ar koka apdari. Ēkas verandu at ļauts b ūvēt vien īgi koka konstrukcij ās. Atseviš ķā s teritorij ās zemesgabaliem, uz kuriem atrodas arhitekt ūras Pie ņemts inform ācijai. pieminek ļi, ir neatbilstošs teritorijas funkcion ālais zon ējums, piem ēram, Zemesgabalam R ēzeknes Rēzeknes pulka iel ā 9 atrodas valsts noz īmes arhitekt ūras piemineklis pulka iel ā 9 ir sp ēkā esošs dz īvojam ā ēka, Nr. 5656. At ļaut ā izmantošana tiek noteikta k ā DzM det ālpl ānojums (J ūrmalas (mazstavu daudzdz īvok ļu m āju apb ūves teritorija). Priekšlikums ir noteikt pils ētas domes 13.02.2008.g. funkcion ālo zonu DzS (savrupm āju apb ūves teritorija), kas ir atbilstoši saistošie noteiktumi Nr.22), zemesgabal ā esošajai un valsts aizsarg ājamai apb ūvei, kura pras ības b ūs j āiev ēro ar ī pēc jaun ā teritorijas pl ānojuma sp ēkā st āšan ās. Saska ņā ar det ālpl ānojumu zemesgabal ā noteikta at ļaut ā izmantošana Jaukta dar ījumu, atp ūtas un dz īvojam ā teritorija – J. Zemesgabals tiek dalīts div ās da ļā s, zemesgabal ā nr.1 at ļauta mazst āvu daudzdz īvok ļu m āja ar augstumu 12m, bet zemesgabal ā nr.2. – savrupm āja ar augstumu 12m. Tādej ādi pras ības ir noteiktas atbilstoši zemesgabal ā esošajai un valsts aizsarg ājamai apb ūvei. kart ē „b ūvju augstuma ierobežojumi" valsts noz īmes pils ētb ūvniec ības Pie ņemts inform ācijai. Par 3.5 pieminek ļa (aizsardz ības numurs 6083) teritorij ā zemesgabalos J ūras iel ā st āviem augst ākas ēkas centr ā 51, 53, 60, Smiltenes iel ā 1 un 3 ir paredz ētas piecst āvu ēkas mazstavu paredz ētas vien īgi k ūrorta apb ūves viet ā. Turkl āt zemesgabali J ūras iel ā 60 un objektiem, lai b ūtu iesp ējams Smiltenes iel ā 1 atrodas tieš ā valsts noz īmes arhitekt ūras pieminek ļa, veidot rentablu uz ņē mumu. aizsardz ības numurs 5707, Dzintaru koncertzāle, tuvum ā. Zemesgabal ā Konkr ēto objektu augstumu Smiltenes iel ā 3 atrodas divi kult ūras pieminek ļi: valsts noz īmes arhitekt ūras preciz ē turpm ākaj ā piemineklis, aizsardz ības numurs 5682, Maksimovi ča pl ānošanas proces ā, peldu iest āde un viet ējas noz īmes arhitekt ūras" piemineklis, aizsardz ības risin ājumam izstr ādājot numurs 5681 dz īvojam ā ēka -pansija. Priekšlikums ir min ētajos det ālpl ānojumu. zemesgabalos noteikt apb ūves augstuma ierobežojumu l īdz 12 m, lai saglab ātu rakstur īgo kult ūrv ēsturiski v ērt īgo pils ētvidi un ainavu. Vēlams, lai ļoti svar īgaj ā b ūvju kult ūrv ēsturisk ā v ērt ības l īme ņa noteikšanas Redakcija kori ģē ta: proced ūrā, kas paredz ēta 10 ballu sist ēmā, ari gala v ērt ējums, kas izteikts .”ar nov ērt ējumu saist ītos skaitliski, b ūtu saistošs pašvald ībai, nosakot atbilstošo b ūves izdevumus, ja t ādi ir, sedz kult ūrv ēsturisk ās v ērt ības l īmeni. Inspekcija iebilst pret Teritorijas ierosin ātājs”. izmantošanas un apb ūves noteikumu 139.punkt ā izteikto priekšlikumu Ēku v ērt ējums ir Teritorijas ekspertu komisijas darbu apmaksu veikt nov ērt ējuma ierosin ātājam un aicina izmantošanas un apb ūves izv ērt ēt iesp ēju to segt no pašvald ības budžeta. noteikumu sast āvda ļa (7.pielikums), t ātad ir 82 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu saistoša visiem, tostarp, pašvald ībai. lai apstiprin ātu kult ūras pieminek ļu aizsargjoslu projektus atbilstoši Ministru Ņemts v ērā. Materi āls tiks kabineta 2003.gada 15.j ūlija noteikumu Nr. 392 „Kult ūras pieminek ļa papildin āts ar sabiedrisk ās aizsargjoslas (aizsardz ības zonas) noteikšanas metodika" pras ībām, apspriešanas rezult ātu Inspekcija l ūdz min ētos projektus papildin āt ar sabiedrisk ās apspriešanas apkopojumu un p ārskatu par rezult ātu apkopojumu un p ārskatu par v ērā ņemtajiem iedz īvot āju vērā ņemtajiem iedz īvot āju priekšlikumiem. P ēc papildinform ācijas sa ņemšanas, Inspekcija virz īs priekšlikumiem p ēc domes aizsargjoslu projektus apstiprin āšanai, vienlaic īgi nosakot ari to uztur ēšanas lēmuma pie ņemšanas. rež īma noteikumus. Pašvald ība tiek aicin āta iesniegt savus priekšlikumus uztur ēšanas rež īma noteikumiem (piem ēram, ņemot vērā pl ānojuma ietvaros izstr ādātos teritorijas izmantošanas un apb ūves noteikumus). Kopum ā Att īst ības pl āna 2. redakcija atbilst Inspekcijas izsniegtajiem 2008.gad ā izdotajiem nor ādījumiem un priekšlikumiem, kurus Inspekcija ir izteikusi sav ā 2011.gada 13.marta v ēstul ē Nr. 06/567 saist ībā ar Att īst ības pl āna 1.redakciju. L ūdzam ņemt v ērā Inspekcijas atzinum ā par 2. redakciju ierosin ātos papildin ājumus un preciz ējumus. 11. AS Latvijas G āze Grafiskaj ā da ļā 6.6. kartosh ēmu labot saska ņā ar pievienoto pielikumu Grafisk ā da ļā labota. Lūdzam ņemt v ērā, ka 1.5. kartosh ēma „J ūrmalas telpisk ās att īst ības Pie ņemts inform ācijai. perspekt īva” ir skat āma kop ā ar grafiskajiem materi āliem. Saska ņā ar Kartosh ēma ir shematiska un Aizsargjoslu likumu aizsargjosl ā ap g āzesvadu ar spiedienu virs 1.6 MPa nav saistoša. Teritorijas apb ūve nav iesp ējama. pl ānojuma saistošaj ā kart ēs aizsargjosla un aprobežojumi ir uzr ādīti. Jūrmalas pils ētā Valteros un Kaugurciem ā ir izb ūvēta g āzapg ādes sist ēma. Ņemts v ērā. Paskaidrojuma Lūdzam iz ņemt no Paskaidrojuma raksta 6.5. punkta „G āzes apg āde” raksts preciz ēts. perspekt īvās g āzapg ādes sist ēmas aprakstoš ās da ļas Valterus un Kaugurciemu. 12. AS Sadales t īkls Pozit īvs atzinums - 13. Lauku atbalsta dienesta Lielr īgas re ģion ālā lauksaimniec ības pārvalde Koment āru nav - 14. Latvijas Ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra Pozit īvs atzinums - 15. SIA „Lattelecom” Pozit īvs atzinums 16. Valsts meža dienesta R īgas re ģion ālā virsmežniec ība Pozit īvs atzinums 17. Valsts zemes dienests Pozit īvs atzinums 18. Vesel ības inspekcija Pozit īvs atzinums 19. Rīgas domes Pils ētas att īst ības departaments Paskaidrojuma raksta kart ē „Kaimi ņu pašvald ību un J ūrmalas pils ētas Inform ācija preciz ēta. robežteritorijas" nepareizi nor ādīta teritorija Vakarbu ļļ os R īgas pils ētā. Ar šobr īd sp ēkā esošo R īgas teritorijas pl ānojumu var iepaz īties interneta vietn ē: http://www.rdpad.1v/uploads/rpap_doc/3.4.3_teritoriias_planota_atlauta izmantos ana.pdf Pēc J ūrmalas pils ētas att īrīšanas ier īč u izb ūves Lielupes kreisaj ā krast ā net ālu Pie ņemts inform ācijai un no Stirnuraga s ākās pastiprin āta Balt ās k āpas un Lielupes lab ā krasta darbam. noskalošana. Ierosin ām turpm āk veikt Lielupes straumju model ēšanu, lai noskaidrotu Lielupes krastu erozijas dinamiku un c ēlo ņus posm ā no dzelzce ļa tilta l īdz ietekai j ūrā. Iesp ējams, ka bijuš ās notek ūde ņu att īrīšanas ier īč u teritorijas apb ūve b ūs nevis ar lok ālu pozit īvu ietekmi, bet gan plašu negat īvu ietekmi. Ja model ēšanas rezult ātā pier ādās, ka noskalošan ās procesu c ēlonis ir bijušo J ūrmalas pils ētas att īrīšanas ier īč u izb ūves teritorija, tad pl ānojum ā šaj ā viet ā nevar paredz ēt apb ūves teritoriju ar nostiprin ātu krastmalu, vai ar ī 83 Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu jāatrod citi risin ājumi, k ā nov ērst eroziju. Paskaidrojuma raksta 1.3.noda ļā , 21.1pp. min ēts, ka R īgas pašvald ības teritorijas Inform ācija preciz ēta. pl ānojum ā robežteritorija paredz ēta k ā mazd ārzi ņi, kas neatbilst paties ībai.
20. Tukuma novada dome - Pozit īvs atzinums 21. Bab ītes novada dome - Pozit īvs atzinums 22. Engures novada dome - Pozit īvs atzinums
Jūrmalas pils ētas domes instit ūcijas
Instit ūcija, atzinums Koment ārs par atzinumu Jūrmalas pils ētas domes B ūvniec ības noda ļa - Pozit īvs atzinums Jūrmalas pils ētas domes Labkl ājības p ārvalde - Pozit īvs atzinums SIA J ūrmalas Gaisma Pozit īvs atzinums -
84 7. Instit ūciju un kaimi ņu pašvald ību atzinumi
7.1. Dabas aizsardz ības p ārvalde
LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES AIZSARDZ ĪBAS UN RE ĢION ĀLĀS ATT ĪST ĪBAS MINISTRIJA DABAS AIZSARDZ ĪBAS P ĀRVALDE Re ģ. Nr. 90009099027, Bazn īcas iela 7, Sigulda, Siguldas nov., LV-2150 tālrunis 67509545, fakss 67509544, e-pasts: [email protected] , www.daba.gov.lv
Siguld ā 28.05.2012. Nr. 4.8/56/2012-N Jūrmalas pils ētas domes Uz 18.04.2012. Nr. 14-1/1384 Pils ētpl ānošanas noda ļai Edinburgas prospekt ā 75, J ūrmal ā LV-2010
Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakciju un t ā Vides pārskata projektu
Dabas aizsardz ības p ārvalde (turpm āk – P ārvalde) ir sa ņē musi J ūsu v ēstuli, kur ā l ūgts sniegt atzinumu par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakciju un t ā Vides p ārskata projektu. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 „Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi” 13.13.apakšpunktu un Ministru kabineta 02.06.2009. noteikumu Nr.507 „Dabas aizsardz ības p ārvaldes nolikums” 3.15.apakšpunktu, Pārvalde sniedz sekojošu atzinumu. Iepaz īstoties ar teritorijas pl ānojuma saistošo da ļu un ar p ārskatu par pl ānojuma izstr ādi, konstat ējām, ka teritorijas pl ānojuma 2.redakcij ā ir ņemti v ērā vair āki iebildumi par teritorijas pl ānojuma risin ājumiem, kas bija izteikti P ārvaldes atsauksm ē par teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju 2012.gada 20.janv ārī. Tom ēr l ūdzam piev ērst uzman ību sekojošiem pl ānojuma risin ājumiem. 1. Lūdzam v ēlreiz p ārliecin āties par to, vai jauktas k ūrorta, nevis „t īras” k ūrorta teritorijas pl ānošana pašreiz ar mežu kl ātaj ās plat ībās Jaun ķemeros gar pl ānotaj ām Stigas un Mežciema iel ām ir atbilstoša J ūrmalas pils ētas att īst ības strat ēģ ijas 2010.-2030.gadam nost ādn ēm par „Klus ā k ūrorta” att īst ību Jaun ķemeros. Iesak ām šaj ā teritorij ā k ā domin ējošo paredz ēt k ūrorta (k ūrorta funkcjai paredzot vizmaz 50% īpatsvaru), nevis dz īvojamo funkciju, kas ļautu sabiedr ības interešu aizsk ārumu, kas rad īsies no meža teritoriju p ārveidošanas par apb ūves teritoriju, sam ērot ar
85 sabiedr ības ieguvumu no jaunas k ūrorta teritorijas izveidošanas. Iesak ām noteikt atš ķir īgas zon ējuma kr āsas K1 un K2 teritorij ām t āpat, k ā t ās ir noteiktas atš ķir īgas, piem ēram, D2 un D3 teritorij ām. Risin ājumus Jaun ķemeros l ūdzam skat īt kontekst ā ar Vides p ārskata izv ērt ējum ā nepieciešamajiem preciz ējumiem. Vides p ārskata 6.pielikum ā pievienots sugu un biotopu aizsardz ības jomas eksperta atzinums, kur ā izv ērt ēta Jaun ķemeru ce ļam tuvākā (R) da ļa no teritorijas starp Stigas un Mežciema iel ām, kur ā teritorijas pl ānojums paredz jaukta k ūrorta teritorijas izveidošanu pašreiz ējā dabas teritorij ā. Eksperts konstat ējis, ka šaj ā teritorij ā nav sastopami īpaši aizsarg ājamie biotopi. Eksperta atzinum ā nav izv ērt ēta pl ānot ās jaukt ā k ūrorta teritorijas Jaun ķemeru sanatorijai tuv ākā (A) da ļa, kur ā saska ņā ar m ūsu r īcībā esošo inform āciju sastopams īpaši aizsarg ājams biotops „mežainas jūrmalas k āpas” (Ministru kabineta 05.12.2000. noteikumu Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsarg ājamo biotopu veidu sarakstu" pielikuma 1.8.punkts), k ā ar ī biolo ģiski vecaj ās pried ēs sastopama īpaši aizsarg ājamo bezmugurkaulnieku suga priežu sve ķot ājkoksngrauzis Nothorina punctata (Ministru kabineta 14.11.2000. noteikumu Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsarg ājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsarg ājamo sugu sarakstu" 1.pielikuma 5.99.punkts). Ņemot v ērā to, ka teritorijas apsekojums veikts decembr ī ārpus ve ģet ācijas sezonas, k ā ar ī to, ka nav apsekota biolo ģiski v ērtīgākā teritorijas da ļa, nav korekti atsaukties uz šo v ērt ējumu k ā t ādu, kas attiecas uz visu pl ānoto jaukt ā k ūrorta teritoriju, k ā tas dar īts Vides p ārskata 57. un 178.lpp. un apgalvot, ka šaj ā teritorij ā nav sastopami īpaši aizsarg ājami biotopi un īpaši aizsarg ājamas sugas. 2. Joproj ām l ūdzam preciz ēt saistoš ās da ļas karti „Melior ācijas un lietus kanaliz ācijas sist ēma”, nor ādot, ka ma ģistr ālais gr āvis Ķemeru ZA da ļā piesl ēdzas V ēršup ītes attekai, nevis beidzas Raganu purv ā (skat. sh ēmu P ārvaldes atsauksmes par teritorijas pl ānojuma gal īgo redakciju pielikum ā). Ūdens pl ūsma šaj ā gr āvī notiek virzien ā no Ķemeriem. Pašreiz ējā variant ā gr āvis s āktu dren ēt Raganu purvu (augstais purvs, no kura ūdens notek) un tikai palielin ātu slodzi uz melior ācijas sist ēmām, kas dren ē Ķemerus. 3. Iesak ām preciz ēt saistoš ās da ļas karti „Apgr ūtin ājumi”, paplašinot appl ūstoš ās teritorijas Ķemeros V ēršup ītes posm ā starp V.Purv īša ielu un Robežu ielu atbilstoši dab ā appl ūdušaj ām teritorij ām 2010. un 2011.gada pavasar ī, kad V ēršup ītes paliene bija appl ūdusi iev ērojami liel ākā plat ībā, nek ā tikai kart ē att ēlotaj ā 10 m josl ā gar upi. 4. Lūdzam ņemt v ērā, ka paplašinot īpaš ā rež īma zonu transportl īdzek ļu iebraukšanai (turpm āk – ĪRZTI) J ūrmal ā saistoš ās da ļas kart ē ietvertaj ā variant ā, faktiski noz īmi zaud ē Kauguru apvedce ļa izb ūve tranz īta satiksmes nodrošin āšanai uz Talsu šoseju. Kauguru apvedce ļa izb ūve saist āma ar b ūtisku ietekmi uz ekosist ēmām un uz hidrolo ģisko rež īmu, k ā ar ī uz Eiropas noz īmes aizsarg ājamo dabas teritoriju Natura 2000 , l īdz ar to pamatojums ce ļa izb ūvei ir b ūtisku sabiedr ības interešu apmierin āšana. K ā viet ējas noz īmes iela Kauguru 86 apvedce ļš var neatbilst t ādām sabiedr ības interes ēm, kuru d ēļ pie ļaujama b ūtiska negat īva ietekme uz Ķemeru nacion ālo parku. Lai ar ī, k ā nor ādīts p ārskat ā, ar pl ānojumu netiek noteikta jauna ĪRZTI, tom ēr teritorijas pl ānojum ā ietvertais risin ājums ir pamats zonas paplašin āšanai, izdodot jaunus pašvald ības saistošos noteikumus. Iesak ām pl ānot ĪRZTI atbilstoši pl ānotajai Kauguru apvedce ļa k ā tranz īta ce ļa izb ūvei un TIAN 2.7.1.noda ļā noteiktajiem zonas izveidošanas mērķiem. 5. Esam iepazinušies ar zemes īpašnieka ierosin ājumu noteikt vi ņam piederošo mežu blakus dārzkop ības kooperat īvam „Slocene” k ā D3, nevis k ā D1 teritoriju, paredzot dabas teritorijas labiek ārtojumu. Ņemot v ērā to, ka zemes vien ības ar kadastra apz īmējumiem 13000220139 un 13000220129 atrodas Ķemeru nacion ālā parka neitr ālaj ā zon ā (l ūdzam labot konstat ējošo da ļu Vides pārskata 169.lpp.) blakus d ārzkop ības kooperat īvam, k ā ar ī nav inform ācijas par īpaši aizsarg ājam ām sug ām un biotopiem taj ās, P ārvaldei nav iebildumu, ja iepriekš min ētās zemes vien ības tiek iek ļautas pl ānotaj ā izmantošan ā D3. 6. Izskatot Vides p ārskatu, konstat ējām atseviš ķus preciz ējamus jaut ājumus, kas pilnveidojami Vides p ārskat ā attiec ībā uz īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju un īpaši aizsarg ājamo sugu un biotopu aizsardz ības un izmantošanas pras ībām: 1) Vides p ārskata 10.lpp. nepieciešams pabeigt aizsarg ājam ās j ūras teritorijas nosaukumu; 2) Vides p ārskata 11.sada ļā par monitoringu l ūdzam ņemt v ērā, ka Natura 2000 monitorings nenodrošin ās datus par biolo ģisko daudzveid ību J ūrmalas pils ētā, jo monitorings tiek veikts izlases kārt ībā tikai par dažiem Eiropas Savien ības noz īmes aizsarg ājamiem biotopiem un sug ām, t ādējādi sniedzot priekšstatu par sugu un biotopu plat ību izmai ņā m Natura 2000 teritorij ās visas valsts, nevis atseviš ķu teritoriju griezum ā. Lai ieg ūtu inform āciju par to, k ā teritorijas pl ānojuma realiz ācija ietekm ēs biolo ģisko daudzveid ību J ūrmalas pils ētā, iesak ām izstr ādāt un realiz ēt speci ālu monitoringa programma. Ņemot v ērā iepriekš min ēto, P ārvalde sniedz atzinumu, ka kopum ā J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2.redakcij ā ir ietverti īpaši aizsarg ājamo dabas teritoriju, k ā ar ī sugu un biotopu aizsardzības m ērķiem atbilstoš āki risin ājumi un nov ērstas neatbilst ības vides aizsardz ību regul ējošo normat īvo aktu pras ībām, sal īdzinot ar pl ānojuma 1.redakciju. L ūdzam izv ērt ēt šaj ā atzinum ā iek ļautos priekšlikumus un ietvert tos teritorijas pl ānojuma un Vides pārskata gal īgaj ā redakcij ā.
Ar cie ņu, Dabas datu un pl ānojumu departamenta direktora vietniece K.Vilci ņa
26554868 87
7.2. Lauku atbalsta dienests
88 7.3. SIA Lattelecom
89 7.4. VAS Latvijas dzelzce ļš
90 7.5. Latvijas ģeotelpisk ās inform ācijas a ģent ūra
91 7.6. VAS Latvijas valsts ce ļi
92 7.7. Latvijas Vides, ģeolo ģijas un meteorolo ģijas centrs
93 7.8. VVD Lielr īgas re ģion ālā vides p ārvalde
94
95
96 7.9. Satiksmes ministrija
18.04.2012. 14-1/1386
Jūrmalas pils ētas domei
Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2. redakciju
Satiksmes ministrija ir izskat ījusi iesniegto J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2. redakciju (turpm āk – teritorijas pl ānojums). Izskatot teritorijas pl ānojumu, tika konstat ēts, ka Teritorijas pl ānot ās (at ļaut ās) izmantošanas kart ē nepieciešams preciz ēt Zieme ļu transporta koridora att īst ībai nepieciešamo teritoriju atbilstoši projekta risin ājumiem. Teritoriju grafiskie dati tiks nos ūtīti uz teritorijas pl ānojuma izstr ādātāju e – pastu [email protected] . Pirms teritoriju preciz ēšanas aicin ām sazin āties ar Satiksmes ministrijas Finanšu un att īst ības pl ānošanas departamenta vec āko referenti Daigu Dol ģi (t ālr. 67028030, [email protected] ), lai vienotos par tikšanos, kur ā izdiskut ēt neskaidros jaut ājumus par Zieme ļu transporta koridora att īst ībai nepieciešamaj ām teritorij ām un projekta risin ājumiem. Teritorijas pl ānojuma Paskaidrojuma rakst ā l ūdzam redakcion āli preciz ēt 7. sadaļas „Transports” apakšpunktu 7.12. „Lidojumu droš ība”, papildinot ar nor ādi, ka apakšpunkt ā min ēts likuma „Par avi āciju” 41. un 41. 1 pants. Vēstulei pielikum ā pievienojam valsts SIA „Autotransporta direkcija” 2012. gada 21. maija v ēstules Nr. 1-06.2/897 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu turpm ākajiem 12 gadiem 2. redakciju un tā vides p ārskatu” kopiju un l ūdzam ņemt v ērā taj ā nor ādīto par teritorijas pl ānojum ā iek ļauto pied āvājumu attiec ībā uz sabiedrisko transportu. Atk ārtoti l ūdzam p ēc pl ānojuma apstiprin āšanas t ā grafisko da ļu iesniegt ministrij ā elektronisk ā form ā (*.pdf un ar ī vektordatos *.dgn, *.dxf vai *.dwg form ātos). Pielikum ā: Valsts SIA „Autotransporta direkcija” 2012. gada 21. maija v ēstules Nr. 1-06.2/897 „Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojumu turpm ākajiem 12 gadiem 2. redakciju un t ā vides p ārskata projektu” kopija uz vienas lapas.
Valsts sekret ārs A. Mat īss
Krakts 67028021 [email protected]
Dol ģe 67028030 [email protected]
97 7.10. VSIA „Autotransporta direkcija”
98 7.11. VVD J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde
Latvijas Republikas Vides aizsardz ības un re ģion ālās att īst ības ministrija VALSTS VIDES DIENESTA
JŪRAS UN IEKŠ ĒJO ŪDE ŅU P ĀRVALDE Re ģistr ācijas Nr. 90000017078, Voleru iela 2, R īga, LV-1007 1 t ālrunis 67469664, fakss 67465888, e-pasts [email protected]
Rīgā
28.05.2012. Nr. 1-40/359
uz 18.04.2012. Nr. 14-1/1399
Jūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļai [email protected]
SIA „Grupa 93” [email protected]
Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem (turpm āk - JPTP) 2. redakciju un t ā vides p ārskata projektu
Valsts vides dienesta J ūras un iekš ējo ūde ņu p ārvalde (turpm āk – JI ŪP) izskat īja J ūsu iesniegto Jūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem (turpm āk - JPTP) 2. redakciju un t ā vides p ārskata projektu un: 1. Inform ējam, ka pret ēji Vides p ārskata projekta 3.1.3. noda ļā „Dabas v ērt ības, īpaši aizsarg ājam ās teritorijas un objekti” min ētajam, Natura2000 teritorijai „R īgas l īč a rietumu piekraste” individu ālie aizsardz ības un izmantošanas noteikumi ir izstr ādāti un apstiprin āti ar 23.08.2011. MK noteikumiem Nr.653. 2. Lūdzam labot neprecizit āti Vides p ārskata projekta 3.2.6.1. noda ļā „Dabas riski Smilšu sanesumi Lielupes gr īvā”, kur min ēts, ka” jahtas š ķē rsojot Lielupes gr īvu bieži cieš av ārijas p ārāk maz ās iegrimes d ēļ ” pareiz āk b ūtu „jahtas š ķē rsojot Lielupes gr īvu bieži cieš av ārijas p ārāk maz ā upes dzi ļuma d ēļ ”. T āds pats labojums ir nepieciešams Paskaidrojuma raksta 5.3.1. noda ļā „Riska objekti un teritorijas”. 3. Lūdzam JPTP Paskaidrojuma raksta 2.4.3. noda ļā „Nosac ījumi darb ībām ar b ūtisku ietekmi uz Natura2000 teritorij ām” min ēt, ka ar 28.04.2011. groz ījumiem likum ā „Par īpaši aizsarg ājam ām dabas teritorij ām” aizsarg ājam ā j ūras teritorija „R īgas l īč a rietumu piekraste” ir noteikta k ā Natura2000 teritorija. 4. Vēršam uzman ību, ka Vides p ārskata projekta 63. lpp. aprakst ā par Natura2000 teritorij ām ir min ēts ”T ādej ādi Biotopu un Putnu direkt īvu pras ības tieši attiecas uz Liep ājas pils ētu”.
Ar cie ņu, E. Šmite direktore
99 ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKST ĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA Z ĪMOGU
L. Mazma ča Telefons:67408164 e-pasts: [email protected]
100 7.12. Valsts zemes dienests Rīgā 15.05.2012. Nr.10-07/129835 Uz 18.04.2012. Nr. 14-1/1401
Jūrmalas pils ētas domei [email protected]
ATZINUMS (re ģ. Nr.T_8481) J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakcijai
Valsts zemes dienests (turpm āk – Dienests), izskatot 2012.gada 19.apr ōlī sa ņemto J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakciju, informē, ka izstr ādātais pl ānojums atbilst Dienesta nosac ījumiem. Nor ādām, ka Dienesta uzdevumos neietilpst noteikto aizsargjoslu lielumu (plat ības) un aizsargjoslu (nekustam ā īpašuma objektu apgr ūtin ājuma) kodu atbilst ības p ārbaude.
Papildus inform ējam, ka 2011.gada 1.decembr ī st ājās sp ēkā Teritorijas att īst ības pl ānošanas likums (turpm āk – TAPL). Atbilstoši TAPL 33.pantam un Apgr ūtin āto teritoriju inform ācijas sist ēmas likumam, apgr ūtin ātās teritorijas un aizsargjoslas att īst ības pl ānošanas dokumentos att ēlo saska ņā ar 2011.gada 4.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.754 „Apgr ūtin āto teritoriju inform ācijas sist ēmas izveides, uztur ēšanas un inform ācijas aprites k ārt ība” 2.pielikumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumiem Nr.1148 “Viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānošanas noteikumi”, apstiprin ātu viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma eksempl āru k ā iesietu dokumentu, pievienojot pašvald ības l ēmuma par teritorijas pl ānojuma apstiprin āšanu kopiju, inform āciju par pašvald ības l ēmuma public ēšanu laikrakst ā “Latvijas V ēstnesis”, k ā ar ī teritorijas pl ānojuma grafiskos materi ālus, kuros att ēlota teritorijas pl ānot ā (at ļaut ā) izmantošana un aizsargjoslas (vektordatu form ā LKS-92 koordin ātu sist ēmā) uz elektronisk ā datu nes ēja, pašvald ība iesniedz atbilstošaj ā dienesta teritori ālaj ā strukt ūrvien ībā divu ned ēļ u laik ā p ēc viet ējās pašvald ības teritorijas pl ānojuma sp ēkā st āšan ās.
Kadastra un re ģistru departamenta Apgr ūtin āto teritoriju un topogr āfisk ās uzm ērīšanas datu da ļas vad ītāja p.i. Viesturs Aigars
Siskova 67038476
101 7.13. Valsts meža dienests
102 7.14. Valsts kult ūras pieminek ļu aizsardz ības inspekcija
103
104 7.15. Rīgas pl ānošanas re ģions
105
106 7.16. AS Latvijas g āze
107 7.17. AS „Sadales t īkls”
108 7.18. Latvijas j ūras administr ācija
109 7.19. Vesel ības inspekcija
Uz 18.04.2012. Nr. 14-1/1404 Jūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļai
Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakcijas un t ā vides p ārskata projektu apstiprin āšanu
Inform ējam J ūs, ka Vesel ības inspekcijas Kontroles p ārvaldes R īgas re ģiona higi ēnas nov ērt ēšanas un monitoringa noda ļa, izv ērt ējot J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakciju un t ā vides p ārskata projektu, konstat ē, ka pl ānotie pas ākumi nerada risku J ūrmalas pils ētas iedz īvot āju vesel ībai. Konceptu āli neiebilst ām J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2. redakcijas un t ā vides p ārskata projektu risin ājumam.
Kontroles p ārvaldes R īgas re ģiona higi ēnas nov ērt ēšanas un monitoringa noda ļas vad ītāja Saganovi ča
higi ēnas ārste Jevge ņija Arensburga tālr.67081640
110
7.20. Engures novada dome
111 7.21. Bab ītes novada dome
112 7.22. Tukuma novada dome LATVIJAS REPUBLIKA TUKUMA NOVADA DOME Re ģistr ācijas Nr.90000050975 Talsu iel ā 4, Tukum ā, Tukuma novad ā, LV-3101 tālrunis 63122707, fakss 63107243, mobilais t ālrunis 26603299, 29288876 www.tukums.lv e-pasts: dome(a ļtukums.lv
Tukum ā
21.05.2012. Nr.6-15/2743/1784 Uz 18.04.2012. Nr. 14-1/1407 Jūrmalas pils ētas Domes Pils ētpl ānošanas noda ļai Edinburgas prospekt ā 75, Jūrmal ā, LV-2010
Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2. redakciju
Tukuma novada Dome ir iepazinusies ar J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakciju un iebildumu pret to nav.
Priekšs ēdētāja vietnieks /Paraksts/
Zane Koro ļa
113
7.23. Rīgas domes Pils ētas att īst ības departaments
RĪGAS DOME PILS ĒTAS ATT ĪST ĪBAS DEPARTAMENTS Re ģistr ācijas Nr.90000056484, Amatu iela 4, R īga, LV-1050, t ālrunis 67012947, fakss 67012949 www.rdpad.lv , e-pasts: [email protected]
Rīgā Uz 18.04.2012. Nr. 14-1/1406 ______Jūrmalas pils ētas domes Pils ētpl ānošanas noda ļai Edinburgas prospekt ā 75, J ūrmala, LV-2010 Par J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma turpm ākajiem 12 gadiem 2.redakciju un tā vides p ārskata projektu
Rīgas domes Pils ētas att īstības departaments ir iepazinies ar sagatavoto J ūrmalas pils ētas teritorijas pl ānojuma 2.redakciju un vides p ārskatu un sniedz š ādu atzinumu. 1. Paskaidrojuma raksta kart ē „Kaimi ņu pašvald ību un J ūrmalas pils ētas robežteritorijas" nepareizi nor ādīta A Dz teritorija Vakarbu ļļ os R īgas pils ētā. Ar šobr īd sp ēkā esošo R īgas teritorijas pl ānojumu var iepaz īties interneta vietn ē: http://www.rdpad.1v/uploads/rpap_doc/3.4.3_teritoriias_planota_atlauta izmantos ana.pdf 2. Pēc J ūrmalas pils ētas att īrīšanas ier īč u izb ūves Lielupes kreisaj ā krast ā net ālu no Stirnuraga s ākās pastiprin āta Balt ās k āpas un Lielupes lab ā krasta noskalošana. Ierosin ām turpm āk veikt Lielupes straumju model ēšanu, lai noskaidrotu Lielupes krastu erozijas dinamiku un c ēlo ņus posm ā no dzelzce ļa tilta l īdz ietekai j ūrā. Iesp ējams, ka bijuš ās notek ūde ņu att īrīšanas ier īč u teritorijas apb ūve b ūs nevis ar lok ālu pozit īvu ietekmi, bet gan plašu negat īvu ietekmi. Ja model ēšanas rezult ātā pier ādās, ka noskalošan ās procesu c ēlonis ir bijušo J ūrmalas pils ētas att īrīšanas ier īč u izb ūves teritorija, tad pl ānojum ā šaj ā viet ā nevar paredz ēt apb ūves teritoriju ar nostiprin ātu krastmalu, vai ar ī j āatrod citi risin ājumi, k ā nov ērst eroziju. 3. Paskaidrojuma raksta 1.3.noda ļā , 21.1pp. min ēts, ka R īgas pašvald ības teritorijas pl ānojum ā robežteritorija paredz ēta k ā mazd ārzi ņi, kas neatbilst paties ībai.
Pils ētvides att īst ības p ārvaldes vad ītaj ā, direktora / / I.Purmale vietnieka pils ētvides att īst ības jaut ājumos p.i. Mi ķelsone 67105818
114
7.24. Jūrmalas pils ētas domkes instit ūcijas
115
116
117